Grāmata "Darba Medicīna"

medicīnadarba

Maija Eglīte

Mai

ja E

glīte

d

ar

ba

me

dic

īna

Maija Eglīte (dzimusi Otlane), Dr. habil. med., profesore, Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāja.Maijas Eglītes profesionālā darbība vienmēr bijusi saistīta ar vides un darba medicīnu: medicīnas doktora disertācijas tēma – “Atmosfēras ozona higiēnis kais novēr tējums” (1967), habilitētā medicīnas doktora disertācijas tēma – “Putnkopju profe sionālās alerģiskās slimības” (1987). Vēlākos gados sadarbībā ar daudzu Eiropas valstu speciālistiem veikti pētījumi iespējamā ķīmisko vielu radītā arodveselības riska novērtēšanai, pētītas putekļu, ķīmiskas etioloģijas hroniskās plaušu un alerģiskās aroda slimības, kā arī mazu jonizējošās radiācijas devu ietekme uz organismu.Profesore ir Latvijas Arodslimību ārstu biedrības prezidente, Latvijas Zinātņu padomes medicīnas nozares ekspertu komisijas locekle, ES Eiropas Komisijas eksperte vides un darba veselībā, Maskavā izdotā Medicīnas Zinātņu akadēmijas žurnāla “Darba medicīna un industriālā ekoloģija” redkolēģijas locekle. Piedalījusies daudzās starp tautiskās konferencēs un kongresos, stažējusies Eiropas, ASV, Kanādas un Japānas arodveselības institūtos.Maijai Eglītei ir vairāk nekā 350 publikāciju. Šī ir viņas div padsmitā grāmata, iepriekšējām grāmatām par dažādiem vides un darba veselības jautājumiem viņa ir autore vai līdzautore.Profesore Maija Eglīte 2010. gadā par 45 darba mūža gadu ieguldījumu arod veselības un darba medicīnas speciali tātes attīstībā un nozares drošības stratēģijas izstrādā šanā Latvijā ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

9 789984 793061

ISBN 978-9984-793-06-1

9 789984 793061

ISBN 978-9984-793-06-1

medicīnadarba

Maija Eglīte

DARBA MEDICĪNA

Maniem dēliem – Robertam Eglītim un Ivaram Vanadziņam,

maniem mazbērniem – Elvitai Eglītei, Kamillai, Sibillai un Rūdolfam Vanadziņiem

Rīga – RSU

2., pārstrādāts un papildināts, izdevums

MEDICĪNADARBA

Maija Eglīte

UDK 613.6 E 73

Eglīte, Maija. Darba medicīna. – 2., pārstrād. un papild., izd. – Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2012. – I–XIX, 834 lpp., t. sk. pielikumi un priekšmetu rādītājs.

Grāmata ir izdota ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras atbalstu kā daļa no Darba aizsardzības preventīvo pasākumu plāna. Bezmaksas izdevums.

Recenzenti: Dr. med. Mārīte Ārija Baķe Dr. med. Rudīte Dumbere Dr. med. Tatjana Farbtuha

Zinātniskā redaktore: Dr. Janīna Danusēviča

Korektore: Indra Orleja

Tehniskā redaktore: Ilze Reitere

Maketētāja: Ilze Stikāne

Zīmējumu un patohistoloģisko attēlu autori: Dr. med. asoc. prof. Ilze Štrumfa, Teodors Cīparsons

Fotogrāfiju autori: Armands Lācis, Juris Kalniņš, Ivars Vanadziņš, Aivars Tihonovs

Darbs ar literatūru un fotoattēliem: Sabīne Grīnberga Ieva Kalve Ilze Feldberga Sandra Svilpe

© Rīgas Stradiņa universitāte, 2012 Dzirciema iela 16, Rīga, LV-1007

ISBN 978-9984-793-06-1

Priekšvārds grāmatas otrajam izdevumam

Kopš grāmatas “Darba medicīna” pirmā izdevuma ir pagājuši jau 12 gadi. Šajā laikā darba medicīnā ir notikušas lielas pārmaiņas gan pasaulē, gan Latvijā. Ir uzlabota darba aizsardzības likumdošana, lielāka uzmanība tiek pievērsta darba vides riska faktoru kon-trolei, jaunajiem darba vides riska faktoriem, nodarbināto fiziskai un garīgai pārslodzei vai tieši pretēji – fiziskās slodzes trūkumam, darbam pie datora, reproduktīvajai veselībai, nodarbināto dzimuma un vecuma atšķirībām, veselības uzlabošanai darba vietās. Latvijā ir apstiprināts jauns arodslimību saraksts, uzlabota nodarbināto obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība, tās kļuvušas kvalitatīvākas. Valstī uzlabojusies apmācības sistēma arod veselībā un darba medicīnā, izaugusi jauna arodslimību ārstu paaudze. Mainījusies darba devēju un nodarbināto attieksme pret arodveselības jautājumiem, audzis nodarbi-nāto izglītības līmenis, interese un izpratne par darba aizsardzību un veselības saglabā-šanu darba vietās.

Tomēr, neraugoties uz uzlabojumiem, joprojām daudzo nelabvēlīgo darba vides riska faktoru iedarbība darba vietā var izraisīt patoloģiskas pārmaiņas visās organisma sistēmās, radīt arodslimības un ar darbu saistītas slimības. Šos jautājumus pētī un vērtē darba medicīna, kas ir viena no svarīgākajām arodveselības disciplīnām. Grāmatā atspo-guļota darba medicīnas nozares attīstība Latvijā, tās praktiskās darbības organizācija un pētījumi, kā arī pēdējā desmitgadē veiktie pētījumi par darba apstākļiem un riskiem. Šie pētījumi ļāvuši labāk izprast darba vides riska faktoru radītās pārmaiņas nodarbināto organismā.

Otrajā izdevumā, tāpat kā pirmajā, ir atspoguļotas galveno nelabvēlīgo darba vides riska faktoru izraisītās slimības. Īpaša uzmanība pievērsta preventīvajiem pasākumiem un darba apstākļu radīto patoloģiju atklāšanai to agrīnās stadijās, kad vēl iespējama pilnīga izveseļošanās.

Grāmata sarakstīta, izmantojot vairāk nekā 40 gadu ilgo Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta (agrāk – Rīgas Medicīnas institūta Centrālās zinātniskās pētniecības laboratorijas Higiēnas un arodslimību nodaļa) un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra praktisko pieredzi un pētnieciskajā darbā gūtās atziņas dažādās arodveselības jomās, tostarp darba medicīnā. Izmantota arī pieredze, kas gūta, ilgus gadus sadarbojoties ar Eiropas, ASV, Kanādas un Japānas darba medicīnas institūtiem un stažējoties tajos, kā arī grāmatas autores pieredze, desmit gadus strādājot par vides un darba veselības eksperti Eiropas Komisijā. Grāmatā izmantotas arī citu Latvijā pazīstamu arodveselības un vides veselības speciālistu ilgga-dējā darba pieredzē uzkrātās praktiskās un teorētiskās zināšanas.

Grāmata tapusi, domājot par visiem krietnajiem darba darītājiem, kuri ir strādā-juši daudzus darba gadus, bieži vien darot pāri savai veselībai. Tā ir veltījums darba entuziastiem, kas prot strādāt un mīl savu darbu, it sevišķi grūto un atbildīgo profesiju pārstāvjiem (ķirurgiem, pilotiem, ūdenslīdējiem u. c.).

Paldies atbalstītājiem – Rīgas Stradiņa universitātes vadībai, Valsts sociālās apdro-šināšanas aģentūrai, Latvijas Arodslimību ārstu biedrībai.

Izsaku pateicību RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktoram Dr. med. Ivaram Vanadziņam un institūta darbiniekiem, Aroda un vides medicīnas katedras, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra, Latvijas Arodslimību ārstu biedrības kolēģiem par atbalstu un vērtīgajām konsultācijām grāmatas tapšanas laikā.

Īpaša pateicība par vērtīgajiem aizrādījumiem un padomiem grāmatas recen zen-tiem – Dr. med. Mārītei Ārijai Baķei, Dr. med. Rudītei Dumberei un Dr. med. Tatjanai Farbtuhai, zinātniskajai redaktorei Janīnai Danusēvičai, korektorei Indrai Orlejai, Rīgas Stradiņa universitātes izdevniecības kolektīvam – direktoram Tenim Nigulim, vecākajai redaktorei Aijai Lapsai, tehniskajai redaktorei Ilzei Reiterei un maketētājai Ilzei Stikānei, kā arī fotogrāfiju autoriem. Sirsnīga pateicība par ikdienas praktisku atbalstu grāmatas tapšanas laikā Ilzei Feldbergai, Ievai Kalvei un Sabīnei Grīnbergai.

Novēlu, lai arī grāmatas otrais izdevums turpina būt par padomdevēju visiem speciālistiem, kas strādā arodveselības un darba medicīnas nozarēs.

Profesore Maija Eglīte

Priekšvārds grāmatas 2000. gada izdevumam

Darba apstākļiem un darba videi var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz cil-vēka veselību un labklājību. Darbs piešķir cilvēka dzīvei jēgu, dod iespēju būt ekono miski neatkarīgam, pozitīvi ietekmē psihisko un fizisko veselību, veicina sociālo labklājību. Pieaudzis cilvēks trešdaļu mūža pavada darbā, radot sabiedrības ekonomiskās un mate-riālās vērtības. No otras puses, bieži vien darba vietā ir daudz lielāka slodze un daudz vairāk cilvēka veselību ietekmējošu kaitīgu faktoru nekā jebkurā citā vidē.

Darba vides ietekmi uz strādājošo cilvēku organismu un tās izraisītās patoloģiskās pārmaiņas pētī un vērtē darba medicīna. Pasaulē lietoto terminu occupational medicine latviski var tulkot divējādi – darba medicīna vai arodmedicīna. Mēs izvēlējāmies terminu “darba medicīna”, jo tas ir plašāks.

Šajā grāmatā plaši atspoguļotas galveno nelabvēlīgo darba vides faktoru izraisītās slimības. Mūsdienu skatījumā sīki pastāstīts par pasaulē jau pirms vairākiem gadsimtiem pazīstamām tradicionālajām arodslimībām, ko izraisa fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie, ergo-nomiskie faktori, kā arī smags fiziskais darbs. Aplūkotas arī mūsdienu darba medicīnas problēmas, kas saistītas ar modernu tehnoloģiju ieviešanu, jaunu ķīmisko vielu un mate-riālu izmantošanu, mūsdienīgu biotehnoloģiju lietošanu, psihoemocionālo stresu, jaunām vai agrāk maz pazīstamām infekcijām (piemēram, AIDS, C hepatītu, kā arī citām vīrusu un mikroorganismu ierosinātām slimībām), jau sen zināmo infekciju (piemēram, tuberku-lozes) aktivizēšanos, jaunām darba organizācijas formām, nepareizu dzīvesveidu u. tml.

Grāmata sarakstīta, izmantojot vairāk nekā 30 gadu ilgo Latvijas Medicīnas akadē-mijas Darba un vides veselības institūta (agrāk Rīgas Medicīnas institūta Centrālās zinātniskās pētniecības laboratorijas Higiēnas un arodslimību nodaļa) un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra pieredzi nelabvē-līgo darba faktoru novērtēšanā, arodslimību diagnosticēšanā, klīniskās ainas izvērtēšanā, arodslimnieku ārstēšanā un rehabilitēšanā, kā arī arodpatoloģijas preventīvo pasākumu izstrādāšanā dažādām rūpniecības un lauksaimniecības nozarēm. Izmantota arī pieredze, kas gūta, ilgus gadus sadarbojoties ar Eiropas, ASV, Kanādas un Japānas darba medicīnas institūtiem un stažējoties tajos.

Daudzie nelabvēlīgie faktori un apstākļi darba vietā, to kombinācija un iedarbība var izraisīt patoloģiskas pārmaiņas un slimības visās organisma sistēmās. Tādēļ ar darba medi-cīnas pamatiem būtu lietderīgi iepazīties dažnedažādu medicīnas nozaru speciālistiem. Darba medicīna ir cieši saistīta ar citām arodveselības specialitātēm, piemēram, ar darba higiēnu, toksikoloģiju, ergonomiku, darba drošību, tāpēc šī grāmata varētu interesēt arī šo nozaru speciālistus. Grāmatu var izmantot arī studenti, rezidenti, medicīnas māsas, darba inspektori, rehabilitologi un citi speciālisti. Tajā apkopots plašs izziņas un mācību materiāls par darba medicīnas jaunākajām atziņām.

Profesore Maija Eglīte

Saturs

1. nodaļa.DARBA MEDICĪNAS PRIEKŠMETS UN SATURS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1

1. Darba medicīnas aktuālās problēmas pasaulē un Latvijā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2 2. Arodveselība . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9 2.1. Arodveselība starptautiskā aspektā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 11 2.2. Likumdošana arodveselībā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 14 2.3. Arodveselības attīstības stratēģija Latvijā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18 3. Darba medicīna kā klīniska disciplīna . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21 3.1. Darba medicīnas attīstības vēsture . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21 4. Arodslimības un ar darbu saistītās slimības. Nelaimes gadījumi darbā.

Vides slimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 30 4.1. Arodslimību diagnostikas principi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 35 4.2. Akūtu arodslimību diagnostika . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 41 4.3. Arodslimnieku un nelaimes gadījumos darbā cietušo tiesības un iespējas

saņemt atlīdzību no valsts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 44 4.4. Nodarbināto obligātās veselības pārbaudes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 48 4.5. Arodslimību ārstēšanas principi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 52 4.6. Arodslimību darba ekspertīzes un rehabilitācijas principi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 54 5. Nodarbināto medicīniskā apkalpošana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 57 5.1. Arodveselības dienesta uzdevumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 58 5.2. Arodveselības dienesta organizācija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 59 5.3. Arodveselības dienesta speciālistu uzdevumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 60 5.3.1. Aroda ārsts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 60 5.3.2. Ģimenes ārsts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 64 5.3.3. Arodveselības māsa . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 65 5.2.4. Darba higiēnists . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 67 5.4. Darba devēja pienākumi arodveselības jomā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 68 6. Preventīvie pasākumi arodslimību un darba traumu novēršanai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 69 7. Veselības veicināšana darbā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 70 8. Medicīniskās deontoloģijas un ētikas principi darba medicīnā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 73

2. nodaļa.PUTEKĻU IZRAISĪTĀS ARODSLIMĪBAS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 83

1. Ražošanas putekļi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 84 2. Elpošanas orgānu pamatfunkcijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 87 2.1. Plaušu ventilācijas funkcijas statiskie rādītāji . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 88 2.2. Ventilācijas funkcijas dinamiskie rādītāji . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 91 3. Ražošanas aerosolu iedarbība uz cilvēka orga nismu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 97 4. Ražošanas aerosolu izraisītās augšējo elpceļu slimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 99 4.1. Patoģenēze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 99 4.2. Augšējo elpceļu nozīme bronhu un plaušu patoloģijas attīstībā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 100

X Maija Eglīte • Darba medicīna

4.3. Diagnostika un darba ekspertīze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 100 4.4. Preventīvie pasākumi un ārstēšana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 101 5. Pneimokoniozes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 102 5.1. Starptautiskās Darba organizācijas pneimokoniožu rentgenogrammu

klasifikācija (1980) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 104 5.2. Pneimokoniožu klīniski rentgenoloģiskais raksturojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 107 5.3. Pneimokoniožu klīniski funkcionālais raksturojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 116 5.4. Silikoze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 121 5.5. Pārējās pneimokoniozes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 132 5.5.1. Silikatozes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 132

Azbestoze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 132Talkoze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 137Cementa pneimokoniozes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 138

5.5.2. Metalokoniozes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 138Sideroze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 139Aluminoze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 139

5.5.3. Karbokoniozes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 140 5.5.4. Jauktu putekļu pneimokoniozes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 140

Elektrometinātāju pneimokonioze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 141Slīpētāju pneimokonioze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 142

5.5.5. Pneimokoniozes, ko izraisījuši sarežģīta sastāva ražošanas aerosoli ar toksisku un alergēnisku iedarbību . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 142Hipersensitīvais pneimonīts (eksogēnais alerģiskais alveolīts) . . . . . . . . . . . . . . 143Organisko putekļu toksiskais sindroms (toksiskais pneimonīts, inhalācijas drudzis) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 149Berilioze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 150Grūti kūstošu metālu izraisītais hipersensitīvais pneimonīts . . . . . . . . . . . . . . . . 153Polivinilhlorīda pneimokonioze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 154

5.6. Pneimokoniožu diagnostika un diferenciāldiagnostika . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 154 5.7. Pneimokoniožu slimnieku darba ekspertīze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 157 6. Putekļu etioloģijas bronhīts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 159 7. Bisinoze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 168 8. Putekļu izraisītu arodslimību ārstēšana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 170 9. Preventīvie pasākumi putekļu izraisītām arodslimībām . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 173

3. nodaļa.ĶĪMISKO VIELU IZRAISĪTĀ ARODPATOLOĢIJA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 177

1. Rūpniecības indes un to iedarbība uz orga nismu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 178 2. Ķīmiskās vielas, kas toksiski iedarbojas galvenokārt uz elpošanas orgāniem . . . . . . . . . . . 190 2.1. Ķīmiskās vielas ar kairinošu un smacējošu iedarbību . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 190 2.1.1. Akūta saindēšanās ar kairinošas un smacējošas iedarbības

ķīmiskām vielām . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 193Augšējo elpceļu bojājumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 196Akūts toksiskais bronhīts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 197Akūta toksiskā plaušu tūska . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 197Akūts toksiskais bronhiolīts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 200Akūta toksiskā pneimonija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 200Reaktīvais elpceļu disfunkcijas sindroms (REDS) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 201

Saturs XI

Kairinošas un smacējošas iedarbības vielu resorbtīvā iedarbība . . . . . . . . . . . . . 202Kairinošas un smacējošas iedarbības ķīmisko vielu izraisīto akūto saindēšanās gadījumu diagnostika . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 203Pirmā palīdzība un ārstēšana akūtas saindēšanās gadījumā . . . . . . . . . . . . . . . . . 203

2.1.2. Hroniska saindēšanās ar kairinošām un smacējošām vielām . . . . . . . . . . . . . . . . 205Elpošanas orgānu hroniskās slimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 205Augšējo elpceļu bojājumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 206Hronisks toksiskais bronhīts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 206Hroniska obstruktīva plaušu slimība . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 207Toksiskā pneimoskleroze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 212Hronisko kairinošas un smacējošas iedarbības vielu izraisīto elpošanas orgānu slimību ārstēšana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 213Kairinošu un smacējošu ķīmisko vielu hroniska iedarbība uz citiem orgāniem un sistēmām . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 215

2.2. Ķīmiskās vielas ar smacējošu iedarbību . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 216 2.2.1. Smacējošās gāzes jeb asfiksanti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 216 2.2.2. Ķīmiskās smacējošās vielas jeb ķīmiskie asfiksanti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 217

Oglekļa oksīds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 217Cianīdi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 221Sērūdeņradis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 224

2.3. Sistēmiskās toksiskās vielas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 225 2.3.1. Arsēnūdeņradis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 225 2.3.2. Fosfīns . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 228 2.3.3. Fosfors . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 229 3. Metāli . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 233 3.1. Metālu toksiskā iedarbība . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 233 3.2. Toksiskie metāli ar sarežģītu iedarbību . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 237 3.2.1. Arsēns un tā savienojumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 237 3.2.2. Berilijs un tā savienojumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 242 3.2.3. Dzīvsudrabs un tā savienojumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 246

Dzīvsudraba neorganiskie sāļi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 252Organiskie dzīvsudraba savienojumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 255

3.2.4. Hroms . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 260 3.2.5. Kadmijs un tā savienojumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 264 3.2.6. Niķelis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 270 3.2.7. Svins un tā savienojumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 273

Saindēšanās ar svinu un tā neorganiskajiem savienojumiem . . . . . . . . . . . . . . . 277Saindēšanās ar svina organiskajiem savienojumiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 291

3.3. Medicīnā izmantojamie metāli ar toksiskām īpašībām . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 296Alumīnijs un tā savienojumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 296

3.4. Cilvēka orga nismam nepieciešamie metāli ar potenciāli toksiskām īpašībām . . . . . . . 300 3.4.1. Mangāns un tā savienojumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 300 3.4.2. Cinks un tā savienojumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 307 3.4.3. Dzelzs un tās savienojumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 309 3.4.4. Kobalts un tā savienojumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 310 3.4.5. Molibdēns un tā savienojumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 313 3.4.6. Selēns un tā savienojumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 314 3.4.7. Varš un tā savienojumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 315

XII Maija Eglīte • Darba medicīna

4. Šķīdinātāji . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 319 4.1. Šķīdinātāju fizikālās un ķīmiskās īpašības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 319 4.2. Organisko šķīdinātāju iedarbība uz orga nismu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 322 4.2.1. Akūta saindēšanās . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 322 4.2.2. Hroniska saindēšanās . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 325 4.2.3. Hroniskā toksiskā encefalopātija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 332 4.2.4. Organisko šķīdinātāju kancerogenitāte un citi genotoksiskie efekti . . . . . . . . . . 334 4.2.5. Organisko šķīdinātāju iedarbība uz reproduktīvo sistēmu . . . . . . . . . . . . . . . . . . 335 4.2.6. Preventīvie pasākumi darbā ar organiskajiem šķīdinātājiem . . . . . . . . . . . . . . . . 335 5. Plaši izmantojamie organiskie šķīdinātāji un to iedarbība uz orga nismu . . . . . . . . . . . . . . . 336 5.1. Spirti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 336 5.2. Glikoli . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 339 5.3. Ēteri . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 341 5.4. Ketoni . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 343 5.5. Alifātiskie amīni un to halogēnatvasinājumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 344 5.6. Alifātiskie ogļūdeņraži . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 345 5.7. Alicikliskie ogļūdeņraži . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 347 5.8. Naftas destilāti (rafinētie naftas šķīdinātāji) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 348 5.9. Aromātiskie ogļūdeņraži . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 349 5.9.1. Benzols . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 349 5.9.2. Toluols . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 349 5.9.3. Stirols . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 350 5.10. Ogļūdeņražu hlora atvasinājumi jeb halogēnogļūdeņraži . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 354 5.10.1. Metilēnhlorīds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 354 5.10.2. Trihloretilēns . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 355 5.10.3. Tetrahloretilēns . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 356 5.10.4. Tetrahlorogleklis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 357 5.10.5. Dihloretāns . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 364 5.11. Sērogleklis (oglekļa disulf īds) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 365 5.12. Šķīdinātāju maisījumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 368 5.12.1. Terpentīns . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 368 5.12.2. Dimetilformamīds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 368 6. Polimēri . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 371 6.1. Sintētiskie sveķi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 371 6.1.1. Polimerizācijas sveķi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 371 6.1.2. Polikondensācijas sveķi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 371 6.2. Plastmasas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 373 6.2.1. Kaitīgie faktori plastmasu rūpniecībā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 375 6.2.2. Polietilēns . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 377 6.2.3. Polivinilhlorīds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 377 6.2.4. Polistirols . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 379 6.2.5. Poliuretāns . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 379 6.2.6. Poliamīdi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 381 6.2.7. Fluoroplasti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 382 6.2.8. Fenoplasti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 383 6.3. Elastomēri . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 384 6.3.1. Sintētiskie kaučuki . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 384 6.3.2. Gumija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 386

Saturs XIII

6.4. Ķīmiskās jeb sintētiskās šķiedras . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 387 6.5. Polimēru izraisīto veselības traucējumu diagnostikas principi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 388 6.6. Polimēru izraisīto veselības traucējumu ārstēšana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 388 6.7. Darba ekspertīze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 389 6.8. Preventīvie pasākumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 389 7. Pesticīdi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 391 7.1. Hlororganiskie savienojumi (HOS) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 395 7.2. Fosfororganiskie savienojumi (FOS) un karbamīnskābes atvasinājumi –

acetilholīnesterāzes inhibitori . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 398 7.3. Nitrofenola savienojumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 402 7.4. Latvijā plašāk lietoto herbicīdu īss raksturojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 403 7.5. Latvijā pēdējā desmitgadē plašāk lietoto fungicīdu īss raksturojums . . . . . . . . . . . . . . 404 7.6. Latvijā plašāk lietoto insekticīdu īss raksturojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 405 7.6.1. Latvijā plašāk lietoto insekticīdu fumigantu īss raksturojums . . . . . . . . . . . . . . . 406 7.7. Pesticīdu iedarbība uz ādu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 407 7.8. Pesticīdu kancerogēniskā iedarbība . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 408 7.9. Pesticīdu iedarbība uz reproduktīvo sistēmu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 408 7.10. Saindēšanās diagnostika . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 409 7.11. Pirmā palīdzība un ārstēšana saindēšanās gadījumā ar pesticīdiem . . . . . . . . . . . . . . 410 7.12. Preventīvie pasākumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 412

4. nodaļa.FIZIKĀLO FAKTORU IZRAISĪTĀ ARODPATOLOĢIJA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 417

1. Vibrācijas iedarbība uz cilvēka orga nismu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 418 1.1. Vibrācijas fizikālais un higiēniskais raksturojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 418 1.2. Mehānisko svārstību bioloģiskā iedarbība uz orga nismu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 421 1.3. Vibrācijas slimība . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 422 2. Trokšņa iedarbība uz cilvēka orga nismu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 437 2.1. Trokšņa fizikālais un higiēniskais raksturojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 438 2.2. Trokšņa iedarbība uz dzirdes orgānu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 441 2.3. Arodvājdzirdība . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 442 2.4. Trokšņa iedarbība uz citiem orgāniem un sistēmām . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 448 2.5. Darba ekspertīze trokšņa izraisītās arodpatoloģijas gadījumā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 450 2.6. Preventīvie pasākumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 451 3. Citu akustisko svārstību iedarbība uz cilvēka orga nismu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 455 3.1. Ultraskaņa . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 455 3.1.1. Ultraskaņas fizikālais un higiēniskais raksturojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 456 3.1.2. Ultraskaņas bioloģiskā iedarbība . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 456 3.1.3. Ultraskaņas izraisītā arodpatoloģija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 457 3.2. Infraskaņa . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 461 4. Jonizējošā starojuma iedarbība uz cilvēka orga nismu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 463 4.1. Radioaktivitāte . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 463 4.1.1. Dabiskā radioaktivitāte . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 465 4.1.2. Mākslīgā radioaktivitāte . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 469 4.2. Radiācija (izstarošana) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 469 4.3. Jonizējošā starojuma dozimetrija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 473 4.4. Jonizējošā starojuma un vides mijiedarbība . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 477

XIV Maija Eglīte • Darba medicīna

4.5. Jonizējošā starojuma bioloģiskā iedarbība uz cilvēka orga nismu . . . . . . . . . . . . . . . . . . 480 4.5.1. Lielu apstarojuma devu iedarbība. Akūts starojuma sindroms . . . . . . . . . . . . . . 482 4.5.2. Lokālā jonizējošā starojuma izraisītā patoloģija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 489 4.5.3. Jonizējošā starojuma iedarbība uz acīm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 490 4.5.4. Hroniska jonizējošā starojuma izraisītie bojājumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 492 4.5.5. Mazu jonizējošā starojuma devu izraisītie bojājumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 496 4.5.6. Jonizējošā starojuma vēlīnā ietekme . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 497 4.5.7. Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avārijas ietekme uz veselību . . . . . . . . . . 500 5. Nejonizējošā starojuma iedarbība uz cilvēka orga nismu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 506 5.1. Nejonizējošā EM starojuma optiskais diapazons . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 507 5.1.1. Ultravioletais starojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 508 5.2. Lāzera starojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 513 5.3. Redzamais starojums (gaisma) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 516 5.4. Infrasarkanais starojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 518 5.5. Radiofrekvenču un mikroviļņu starojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 520 5.6. Zemas frekvences elektriskie un magnētiskie lauki . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 524 6. Atmosfēras spiediena maiņu radītās slimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 527 6.1. Paaugstināta atmosfēras spiediena radītās pārmaiņas orga nismā . . . . . . . . . . . . . . . . . 527 6.2. Pazemināta atmosfēras spiediena radītās pārmaiņas orga nismā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 537 7. Darba vietas mikroklimatiskie faktori . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 542 7.1. Orga nisma pārkaršana (termālais stress) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 545 7.1.1. Akūta pārkaršana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 546 7.1.2. Hroniska orga nisma pārkaršana (hroniska siltuma slimība) . . . . . . . . . . . . . . . . 551 7.1.3. Darba ekspertīze orga nisma pārkaršanas gadījumos . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 552 7.1.4. Orga nisma pārkaršanas preventīvie pasākumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 553 7.2. Zemas temperatūras izraisītās slimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 554 7.2.1. Vispārēja akūta orga nisma atdzišana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 554

Hipotermija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 554Apsaldējumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 557

7.2.2. Ilgstoša, atkārtota orga nisma atdzišana (hroniska aukstuma trauma) . . . . . . . . . 558 7.2.3. Preventīvie pasākumi zemas temperatūras iedarbībai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 559

5. nodaļa.BIOLOĢISKIE RISKA FAKTORI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 561

1. Svarīgākie bioloģisko riska faktoru iedarbības veidi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 565 1.1. Aroda etioloģijas infekcijas slimības un parazitārās slimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 565 2. Virusālās infekcijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 566 2.1. Vīrushepatīts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 566 2.1.1. Vīrushepatīts A (VHA) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 567 2.1.2. Vīrushepatīts B (VHB) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 568 2.1.3. Vīrushepatīts C (VHC) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 571 2.2. Ērču encefalīts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 573 3. Bakteriālās infekcijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 574 3.1. Bruceloze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 574 3.2. Stingumkrampji (tetāns) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 576 3.3. Leptospiroze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 578

Saturs XV

3.4. Tuberkuloze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 581 3.5. Tularēmija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 583 3.6. Laimas slimība . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 584 3.7. Ornitoze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 587 3.8. Kū (Q) drudzis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 589 3.9. Erisipeloīds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 590 4. Sēņu ierosinātās arodslimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 592 4.1. Dermatofitozes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 592 4.1.1. Mikrosporija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 592 4.1.2. Dziļā trihof ītija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 593 4.1.3. Rubromikoze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 593 4.3. Kandidoze jeb kandidamikoze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 594 5. Antibiotiku, sēņu producentu un mikrobioloģiskās sintēzes produktu izraisītā

arodpatoloģija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 596 5.1. Antibiotiku ražošana un izmantošana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 596 5.2. Olbaltumu-vitamīnu koncentrāta ražošana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 598

6. nodaļa.LIELAS DARBA SLODZES IZRAISĪTĀS ARODSLIMĪBAS . . . . . . . . . . . . . . . . . . 603

1. Perifēriskās nervu sistēmas arodslimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 606 1.1. Veģetatīvi sensoriskā polineiropātija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 606 1.2. Kompresijas neiropātija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 608 1.2.1. Vidusnerva (n. medianus) kompresijas neiropātija plaukstas pamata

kanālā jeb karpālā kanāla sindroms . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 613 1.2.2. Elkoņa nerva (n. ulnaris) kompresijas neiropātija elkoņa apvidū

jeb elkoņa kanāla sindroms . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 616 1.2.3. Elkoņa nerva (n. ulnaris) kompresijas neiropātija plaukstas pamata

apvidū jeb Gijona kanāla sindroms . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 618 1.2.4. Vidusnerva (n. medianus) kompresijas neiropātija elkoņa apvidū

jeb apaļā pronatora (m. pronator teres) sindroms . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 620 1.2.5. Spieķa nerva (n. radialis) kompresijas neiropātija elkoņa apvidū . . . . . . . . . . . . 622

N. radialis kompresijas neiropātijas paralītiskā forma . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 623N. radialis kompresijas neiropātijas alģiskā forma . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 624

1.2.6. Virslāpstiņas nerva (n. suprascapularis) kompresijas neiropātija lāpstiņas ieroba (incisura scapulae) apvidū . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 625

1.2.7. Tibiālā nerva (n. tibialis) kompresijas neiropātija aiz mediālās potītes jeb tarsālā kanāla sindroms . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 626

1.2.8. Kopējo pēdas pirkstu apakšas nervu (nn. digitales plantares communes) neiropātija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 627

1.2.9. Kopējā fibulārā nerva (n. peroneus communis) neiropātija . . . . . . . . . . . . . . . . . 628 2. Koordinācijas neiroze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 628 3. Muskuloskeletālās sistēmas arodslimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 630 3.1. Muskuļu un cīpslu arodslimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 630 3.1.1. Muskuļu arodslimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 630 3.1.2. Muskuļu cīpslu arodslimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 632

Tendinīts (tendinopātija, tendinoze) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 633Krepitējošais tendovaginīts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 634

XVI Maija Eglīte • Darba medicīna

3.2. Kaulu un locītavu arodslimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 635 3.2.1. Laterālais augšdelma epikondilīts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 635 3.2.2. Mediālais augšdelma epikondilīts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 636 3.2.3. Arodetioloģijas locītavas bursīts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 636 3.2.4. Higroma jeb ganglionārā cista . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 637 3.3. Plaukstas kaulu un locītavu arodslimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 638 3.3.1. De Kervēna slimība (morbus de Quervain) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 638 3.3.2. Karpālā kanāla sindroms . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 639 3.3.3. Pirkstu gredzenveida saišu stenozējoša ligamentoze – “knikšķošais”

jeb “šāvēja” pirksts (trigger finger) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 639 3.3.4. Dipitrēna kontraktūra (Contractura Dupuytren) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 640 3.3.5. Plaukstas kaulu aseptiskās nekrozes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 641 3.3.6. Laivkaula un mēnesskaula aseptiskā nekroze jeb Kīnbeka-Preizera

slimība . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 641 3.4. Plecu joslas arodslimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 642 3.4.1. Pleca locītavas periartroze jeb augšdelma kaula un lāpstiņas

periartroze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 642 3.4.2. Lāpstiņas un atslēgkaula locītavas artroze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 644 3.4.3. Ribu turētājmuskuļa (m. scalenus) sindroms . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 644 3.4.4. Augšdelma divgalvainā muskuļa garās galviņas cīpslu

stenozējošais tendovaginīts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 644 3.5. Arodetioloģijas deformējošā artroze (osteoartroze) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 645 3.5.1. Hroniska roku un pirkstu locītavu artroze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 645 3.5.2. Arodetioloģijas deformējošā artroze lielajās locītavās . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 645 3.5.3. Hroniska arodetioloģijas mugurkaula artroze (spondilartroze) . . . . . . . . . . . . . . 647 3.6. Kakla arodslimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 648 3.6.1. Mugurkaula kakla daļas spondiloze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 648 3.6.2. Kakla muskuļu saspringuma sindroms . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 649 3.6.3. Mazā krūšu muskuļa (m. pectoralis) minor sindroms . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 649 3.7. Muguras jostas un krustu daļas arodslimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 649 3.7.1. Jostas daļas reflektoriskie sindromi – lumbago un lumbalģija . . . . . . . . . . . . . . . 650 3.7.2. Jostas un krustu daļas nervu saknīšu sindroms (radikulopātija) . . . . . . . . . . . . . 651 3.8. Kāju aseptiskās kaulu nekrozes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 653 3.8.1. Metatarsālo kaulu galviņu aseptiskā nekroze jeb Kēlera slimība

(morbus Köhler) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 653 3.8.2. Deičlendera slimība jeb “marša pēda” (morbus Deutschländer) . . . . . . . . . . . . . 653 4. Preventīvie pasākumi perifēriskās nervu sistēmas un muskuļu un skeleta

sistēmas arodslimību novēršanai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 654 4.1. Likumdošana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 654 4.2. Tehnoloģijas pilnveidošana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 656 4.3. Ergonomika . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 657 5. Balss aparāta pārslodzes izraisītās arodslimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 661 6. Redzes orgāna piepūles izraisītās arodslimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 663 7. Psihosociālie faktori darbā un garīgā pārslodze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 665 7.1. Stress . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 666 7.2. Izdegšanas sindroms . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 672 7.3. Preventīvie pasākumi garīgās pārslodzes novēršanai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 674

Saturs XVII

7. nodaļa.ALERĢISKĀS ARODSLIMĪBAS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 681

1. Alerģisko arodslimību izplatība Latvijā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 683 2. Alerģisko arodslimību etioloģija. Arodalergēni . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 684 2.1. Ķīmiskie alergēni . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 684 2.2. Mikrobioloģiskie alergēni . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 684 2.3. Ārstniecības preparāti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 685 2.4. Dzīvnieku valsts alergēni . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 685 2.5. Augu valsts alergēni . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 685 3. Alerģisko arodslimību patoģenēze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 686 4. Alerģisko arodslimību diagnostikas principi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 694 4.1. Alergoloģiskā anamnēze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 694 4.2. Ādas testi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 696 4.3. Laboratoriskās diagnostikas metodes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 697 4.4. Provokācijas testi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 698 5. Orgānu un sistēmu alerģiskā arodpatoloģija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 699 5.1. Alerģiskais arodkonjunktivīts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 699 5.2. Augšējo elpceļu alerģiskās arodslimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 701 5.3. Alerģiskais rinīts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 701 5.4. Arodetioloģijas bronhiālā astma . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 705 5.4.1. Etioloģija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 705 5.4.2. Patoģenēze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 709 5.4.3. Klīniskā aina . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 712 5.4.4. Diagnostika . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 713 5.4.5. Prognoze un darba ekspertīze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 716 5.4.6. Ārstēšana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 717 6. Alerģiskās aroddermatozes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 718 7. Alerģisko arodslimību preventīvie pasākumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 722 7.1. Primārie preventīvie pasākumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 722 7.2. Sekundārie preventīvie pasākumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 724

8. nodaļa.ONKOLOĢISKĀS ARODSLIMĪBAS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 727

1. Arodkancerogēnu raksturojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 729 2. Vispārējs priekšstats par onkoloģiskajām arodslimībām . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 733 2.1. Onkoloģisko arodslimību patoģenēze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 734 2.2. Onkoloģisko arodslimību klīniskā aina . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 735 2.3. Onkoloģisko arodslimību diagnostika . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 736 2.4. Onkoloģisko arodslimību preventīvie pasākumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 736 3. Dažādās ražošanas nozarēs sastopamās onkoloģiskās arodslimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 737 4. Dažādu orgānu un sistēmu onkoloģiskās arodslimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 741 4.1. Elpošanas orgānu onkoloģiskās slimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 741 4.1.1. Plaušu vēzis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 741 4.1.2. Mutes dobuma un nazofaringeālais vēzis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 744 4.1.3. Deguna un deguna blakusdobumu vēzis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 745 4.1.4. Balsenes vēzis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 745 4.1.5. Pleiras mezotelioma . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 745

XVIII Maija Eglīte • Darba medicīna

4.2. Citu orgānu audzēji . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 746 4.2.1. Urīnpūšļa vēzis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 746 4.2.2. Priekšdziedzera vēzis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 747 4.2.3. Sēklinieka maisiņa vēzis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 747 4.2.4. Nieru vēzis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 747 4.2.5. Aknu audzēji . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 747 4.2.6. Kuņģa vēzis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 747 4.2.7. Vairogdziedzera vēzis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 748 4.2.8. Leikozes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 748 4.2.9. Krūts dziedzera vēzis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 748 4.2.10. Kaulu audzēji . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 748 4.2.11. Ādas vēzis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 748 4.2.12. Citas lokalizācijas onkoloģiskās arodslimības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 750

9. nodaļa.RAŽOŠANAS FAKTORU IETEKME UZ CILVĒKU REPRODUKTĪVO VESELĪBU . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 753

1. Ķīmisko vielu ietekme uz sieviešu reproduktīvo veselību (reproduktīvā toksikoloģija) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 755

1.1. Pirmsapaugļošanās periods . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 755 1.2. Pēcapaugļošanās periods . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 756 1.3. Transplacentārā karcinoģenēze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 757 1.4. Bērna zīdīšana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 758 2. Citu nelabvēlīgo darba faktoru ietekme uz sieviešu reproduktīvo veselību . . . . . . . . . . . . . 758 2.1. Jonizējošais un nejonizējošais starojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 758 2.2. Troksnis un vibrācija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 759 2.3. Fiziskā slodze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 759 2.4. Paaugstināta un pazemināta gaisa temperatūra . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 760 2.5. Bioloģiskie faktori . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 760 2.6. Psiholoģiskā pārslodze un stress . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 760 3. Arodfaktoru ietekme uz grūtniecības attīstību . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 761 3.1. Vispārējās pārmaiņas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 761 3.2. Elpošanas sistēma . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 761 3.3. Asinsrites sistēma . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 761 3.4. Muskuļu un skeleta sistēma . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 761 4. Preventīvie pasākumi sieviešu reproduktīvās veselības aizsardzībai . . . . . . . . . . . . . . . . . . 762 5. Vīriešu reproduktīvā toksikoloģija. Dažādu darba vides faktoru iedarbība . . . . . . . . . . . . . 762 5.1. Ķīmiskās vielas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 762 5.2. Jonizējošais un nejonizējošais starojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 764 5.3. Vibrācija, fiziskā slodze un citi faktori . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 764 6. Reproduktīvā riska noteikšana un preventīvie pasākumi reproduktīvās

veselības saglabāšanai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 765

Saturs XIX

10. nodaļa.ASINSRITES SISTĒMAS SLIMĪBAS UN DARBA VIDE . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 767

1. Neķīmiskie darba vides faktori . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 772 1.1. Stress darbā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 772 1.2. Maiņu darbs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 773 1.3. Troksnis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 773 1.4. Aukstums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 773 1.5. Karstums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 774 1.6. Mazkustīgums darbā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 774 2. Ķīmiskie darba vides riska faktori . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 775 2.1. Svins . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 775 2.2. Kobalts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 775 2.3. Arsēns . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 776 2.4. Oglekļa monoksīds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 776 2.5. Oglekļa disulf īds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 776 2.6. Nitroglicerīns un nitroglikols . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 777 2.7. Organiskie šķīdinātāji . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 777 2.8. Citas ķimikālijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 777 2.9. Pasīvā smēķēšana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 778

11. nodaļa.JAUNIEŠU, SIEVIEŠU UN NOVECOJOŠU NODARBINĀTO DARBA ĪPATNĪBAS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 781

1. Jauniešu veselības stāvokļa īpatnības un to saistība ar darba vides riska faktoriem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 782

2. Sieviešu veselības stāvokļa īpatnības un to saistība ar darba vides riska faktoriem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 784

3. Darbaspēka novecošanas jautājumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 787

Pielikumi 1. pielikums. Arodslimību saraksts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 793 2. pielikums. Arodslimību ārsta specialitātes nolikums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 795 3. pielikums. Arodslimnieku slimības vēstures shēma . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 799 4. pielikums. Latvijas Arodslimību ārstu biedrības vadlīnijas mugurkaula

slimību saistīšanai ar arodu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 800 5. pielikums. Latvijas Arodslimību ārstu biedrības Vadlīnijas

par kontrindikācijām darbā kaitīgos darba apstākļos . . . . . . . . . . . . . . . . . . 801 6. pielikums. Aptaujas anketa par galvenajiem jautājumiem, kuri varētu

norādīt uz stresu darbā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 807 7. pielikums. Palīgs ārstiem, lai noteiktu stresa simptomus . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 808

Priekšmetu alfabētiskais rādītājs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 810

1. nodaļa. Darba medicīnas priekšmets un saturs 1

1. nodaļa

DARBA MEDICĪNAS PRIEKŠMETS UN SATURS

2 Maija Eglīte • Darba medicīna

1. Darba medicīnas aktuālās problēmas pasaulē un Latvijā

Aptuveni 45% zemeslodes populācijas pieder pie pasaules darbaspēka (ANO dati). Viņu darbs rada sabiedrības ekonomisko un materiālo pamatu, kas ir lielā mērā atkarīgs no šo cilvēku darbspējām. Tādējādi nodarbināto veselība un labklājība ir galvenie priekš-noteikumi darba ražīgumam un līdz ar to arī vispārējai sociālekonomiskai attīstībai.

Pieaudzis cilvēks trešdaļu mūža pavada darbā. Darbam cilvēka dzīvē ir liela nozīme. Darba apstākļiem un darba videi var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz cilvēka veselību un labsajūtu. No vienas puses, darbs piešķir cilvēka dzīvei jēgu, pozi tīvi ietekmē psihisko un fizisko veselību, nodrošina ekonomisko neatkarību, sociālo stā vokli un lab-klā jību. No otras puses, pārāk liela darba slodze un kaitīgi darba vides faktori var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību un darbspējas. Tāpēc pasaulē arvien vairāk tiek domāts par nodarbināto aizsardzību pret kaitīgiem darba vides faktoriem. Un to var nodro šināt tikai valstī pareizi organizēta arodveselības sistēma. Labas darbspējas ir pamats ne vien katra cilvēka individuālai labklājībai, bet arī sabiedrībai kopumā. Sliktas darbspējas ne tikai negatīvi ietekmē darba kvalitāti un samazina produktivitāti, bet arī palielina nelaimes gadījumu darbā un ārkārtas situāciju risku, kuram var tikt pakļauti gan nodarbinātie, gan citi cilvēki.

Mūsdienās mainās darba vide – darbs kļūst arvien intensīvāks, tam nepieciešama liela uzmanība, cilvēka garīgo un fizisko spēju maksimāla izmantošana. Problēmas rada nebijuši materiāli, darba vides riska faktoru kombinācija, pārāk intensīvs darbs, infor-mā cijas pārpilnība, psiholoģisks stress, atkarība no datora, jauniešu arodorientā cija un darbaspēka novecošana. Jauni darba vides riska faktori var rasties sakarā ar moderniem darba procesiem, tehnoloģijām un darba vietām, kā arī pārmaiņām darba organizā cijā, globalizāciju un neziņu par darbu nākotnē. Joprojām aktuāli ir arī tradicionālie darba vides riska faktori – putekļi, ķīmiskās vielas, troksnis, vibrācija, jonizējošais un nejoni-zējošais starojums, bioloģiskie riska faktori [18, 30, 31]. Pēdējā laikā tiek lietots termins “pieaugoši riska faktori”, ar to saprotot, ka palielinās riska faktoram pakļautais nodar-bināto skaits vai faktora iedarbība. Dažādie darba vides riska faktori, kas ir sastopami dau dzās tautsaimniecības nozarēs un ietekmē lielu skaitu nodarbināto, liek mainīt pieeju darba videi un tās novērtēšanai, pārvērtēt šo faktoru iedarbību un sekas.

Pasaulē aptuveni 30–50% nodarbināto min kādu fizikālo, ķīmisko vai ergonomisko fak toru, kas varētu ietekmēt viņu veselību vai darbspējas; tikpat daudz nodarbināto atzīmē psiholoģisko pārslodzi, kas izraisa stresu. Daudzi cilvēki trešdaļu savas dzīves pava da šādos kaitīgos darba apstākļos [19].

Vairāki miljoni ķīmisko vielu, simtiem bioloģisko un ergonomisko faktoru un fiziskā darba slodžu, desmitiem fizikālo faktoru uzskatāmi par kaitīgiem darba vides riska fakto-riem un ir saistīti ar ļoti daudzām slimībām, psiholoģiskām un sociālām problēmām – arodslimībām, stresa reakcijām, neapmierinātību ar darbu un sliktiem dzīves apstākļiem. Lie lā kā daļa šo problēmu ir novēršamas. Tādējādi uzlabotos gan nodarbināto veselība un dzīves līmenis, gan darba ražīgums un ekonomika [7, 19].


Starptautiskā Darba organizācija (SDO) norāda, ka pasaulē katru gadu vairāk nekā divi miljoni nodarbināto mirst nelaimes gadījumos darbā vai no arodslimībām un to skaitam ir tendence pieaugt, aptuveni 280 miljoni cieš nelaimes gadījumos bez letālām sekām un aptuveni 160 miljoni saslimst ar arodslimībām. Aptuveni 8% pasaulē reģistrēto slimību tiek saistītas ar darba vides riska faktoriem [20, 21].

Novērtēt arodslimību skaitu ir samērā grūti, jo nav pietiekamas informācijas un dažādās pasaules valstīs arodslimības tiek definētas ļoti atšķirīgi. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (World Health Organisation, WHO) datiem (turpmāk – PVO), līdztekus oficiāli reģistrētām arodslimībām ir arī liels skaits ar darbu saistītu slimību – slimības, ar kurām sirgst nodarbinātie un kuras daļēji izraisa vai veicina arodfaktori, kā arī citi, ar dar bu nesaistīti faktori. Kopumā var teikt, ka liela daļa arodslimību vispār netiek dia-gnos ti cētas, tāpēc arī netiek reģistrētas [19]. Nodarbinātie ir lielākā veselības politikas un aprūpes mērķgrupa.

“Vecais” kontinents Eiropa joprojām ir visvairāk industrializētais pasaules re ģions, kur darba drošības un ražošanā nodarbināto veselības problēmas ir ļoti aktuā las. Biežāk sasto pamās arodslimības ir muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas sli mības, pneimo-konio zes, alerģiskas slimības un dzirdes pavājināšanās trokšņa dēļ [6].

Nopietna problēma ir arodveselības aprūpes dienestu nepietiekamība. Pasaulē tikai 25% nodarbināto ir pieejami arodveselības dienesta pakalpojumi. Tāpēc primārās ap-rū pes ārstiem ir labi jāpārzina nodarbināto veselības jautājumi. Latvijā veselības aprūpei ir parei za taktika – 370 ģimenes ārstiem ir arodslimību ārsta sertifikāts.

Pasaulē ik gadu izmaksas par arodslimībām un nelaimes gadījumiem darbā ir aptu-veni 1500 miljardi ASV dolāru (4% globālā kopprodukta).

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ar darbu saistītie veselības traucējumi rada• zaudējumus 2,6–3,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta;• 600 miljonus zaudētu darba dienu katru gadu, proti, vismaz 20 miljardu eiro zau-

dē jumu gadā.Darba drošība un nodarbināto veselība ir nopietna pasaules mēroga problēma. Par to

liecina dokuments “Globālā stratēģija darba drošībā un veselības aizsardzībā”, ko akcep-tējusi Starptautiskā Darba organizācija 2003. gadā [20], kā arī 60. Vispasaules veselības asamblejā 2007. gada 23. maijā pieņemtā rezolūcija un apstiprinātais “Globālais darbības plāns strādājošo veselības aizsardzībai no 2008. līdz 2017. gadam” [21].

Problēmas, kas sabiedrībai jārisina sakarā ar arodveselību:• darba vides riska faktoru bīstamības samazināšana darba vietās, it īpaši mazos un

vi dējos uzņēmumos;• arodslimību un ar darbu saistīto slimību profilakse;• darbā nelaimes gadījumos cietušo skaita samazināšana; nelaimes gadī jumu pro-

filakse;• sabiedrības informēšana par darba vides ietekmi uz veselību, veselības veicināšana

darbā;• jauniešu un bērnu darba pareiza organizēšana un uzraudzība;• gados vecāku nodarbināto veselības veicināšana un atbilstošu darba apstākļu

nodro ši nāšana;• pareiza cilvēku ar īpašām vajadzībām izmantošana darbā;• apmācības sistēmas uzlabošana darba drošībā un arodveselībā.


Kāda situācija ir Latvijā?Svarīgākie darba vides riska faktori Latvijā ir• putekļi (neorganiskie, organiskie, jauktie);• ķīmiskās vielas (kodīgās, kairinošās, smacējošās, vispārtoksiskās, sensibilizējo šās,

kancerogēniskās);• fizikālie faktori (mikroklimats, troksnis, ultraskaņa, vibrācija, elektriskā strāva,

sta tiskā elektrība, apgaismojums, ultravioletais starojums, lāzera starojums, elektro -magnētiskais lauks, jonizējošais starojums, augsts un zems spiediens);

• bioloģiskie faktori (patogēnās sēnes, baktērijas, vīrusi, bioloģiski aktīvās vielas);• mehāniskie faktori (kustīgie mehānismi, transportieri, celtņi);• ergonomiskie faktori (pārslodze, monotons un saspringts darbs, piespiedu poza,

vienveidīgas kustības);• psihosociālie un organizatoriskie faktori (stress, attiecības kolektīvā, darba saturs,

definēto uzdevumu neskaidrība, nodarbināto līdzdalība un loma organizācijā).Valda uzskats, ka Latvijas uzņēmumos dominē tradicionālās arodveselības prob-

lēmas – putekļi, ķīmiskās vielas, troksnis, vibrācija, savukārt attīstītajās Eiropas Savie -nī bas dalībvalstīs priekšplānā izvirzās organizatoriskie, psihosociālie un ergonomis kie riska faktori. Latvijā 2005. un 2006. gadā veiktajā pētījumā “Darba apstākļi un riski Latvijā” iegūtās situācijas raksturojums norāda, ka pašreiz nozīmīgākie darba vides riska faktori ir psihoemocionālie faktori (laika trūkums, garas darba stundas, virsstundu darbs u. c.), kā arī ergonomiskie faktori (darbs piespiedu pozā, vienveidīgas kustības, sma gumu pārvie tošana, darbs ar datoru). Tas liecina, ka tradicionālos darba vides riska fakto rus aiz stāj mūsdienīgi riska faktori. Tomēr Latvijā joprojām par ļoti būtiskām darba vides prob lēmām jāuzskata darba vides mikroklimats, ķīmiskās vielas, putekļi, troksnis un vibrācija [8].

Par darba apstākļiem valstī un nodarbināto veselības stāvokli var spriest pēc arod-saslimstības. Latvijas Valsts arodslimību un Černobiļas AES avārijas rezultātā radiācijas ietekmei pakļauto personu reģistrā Latvijā laikposmā no 1981. līdz 2010. gadam katru gadu reģistrēti 110–1155 jauni (pirmreizēji) arodslimību gadījumi.

Latvijā no jauna reģistrēto arodslimnieku absolūtais skaits un no jauna reģistrēto arodslimnieku un arodslimību skaita dinamika uz 100 000 nodar bināto no 1996. līdz 2010. gadam atspoguļoti 1.1. un 1.2. attēlā. Nereti vienam arodslimniekam vienlaikus konstatē vai rā kas arod sli mības, tāpēc reģistrēto arodslimību gadījumu skaits ir daudz lielāks nekā arod slimnieku skaits.

No jauna reģistrēto arodslimnieku skaits uz 100 000 nodarbināto 2010. gadā Latvijā bija 123,2. Tas 10,7 reizes pārsniedz šo rādītāju 1996. gadā, kad no jauna reģistrēto arod-slimnieku skaits uz 100 000 nodarbināto bija tikai 11,5. No jauna reģistrēto arodslimību skaits 2010. gadā uz 100 000 nodarbināto bija 303,1. Tas 15 reižu pārsniedz šo rādī-tāju 1996. gadā, kad tas bija 20,4. Palielinās arī vienam arodslimniekam reģistrēto arod-slimību skaits. 1996. gadā katram arodslimniekam konstatētas vidēji 1,7 arodslimības, savukārt 2009. gadā – 2,2. Latvijā arodslimības biežāk reģistrētas sievietēm. 2009. gadā 59,9% arodslimnieku bija sievietes, 43,1% – vīrieši.

Kā izskaidrot šādas arodsaslimstības svārstības Latvijā?Nelielais arodslimnieku skaits līdz 1985. gadam bija saistīts ar toreizējo valsts poli-

tiku samazināt arodslimnieku skaitu valsts mērogā. Reģistrēto arodslimnieku skaita


pieau gumu no 1986. līdz 1991. gadam var izskaidrot ar pārmaiņām likumdošanā par mate-riālo kompensāciju arodslimību gadījumos. Arodslimnieku skaita pieaugums 1994. un 1995. gadā saistīts ar to, ka sakarā ar lielo rūpniecības uzņēmumu slēgšanu un strauju mazo uzņēmumu skaita palielināšanos, kā arī ar nelabvēlīgu darba vides faktoru un bez darb-nieku skaita pieaugumu palielinājās to nodarbināto skaits, kuri vērsušies pēc palī dzības Arodslimību centrā. Savukārt pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku skaita palielinā šanās pēc 1999. gada saistīta ar Latvijas Republikas Ministru kabineta pieņemtajiem noteiku-miem par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī ar arodslimību ārstu skaita palielinā-šanos un ārstu augstāku kvalifikāciju.

0

200

400

600

800

1000

Aro

dslim

niek

u sk

aits

Gads

1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

1200

1400

1600

Kopā

Sievietes

Vīrieši

786 782

990

1386

1155

109 118 149211 232

332433

554589

776

55 7775 108 105 150

181 235343 370 293

371 399

593498

5441 74 103

127182

252319

443 412296

405

591

783

657

1.1. attēls. Latvijā no jauna reģistrēto arodslimnieku skaits laikposmā no 1996. līdz 2010. gadam

Gads

1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

No jauna reģistrēto arodslimību skaits

No jauna reģistrēto arodslimnieku skaits

0

50

100

150

200

250

Aro

dslim

niek

u sk

aits

300

350

156,2

184,5182,7

302,8

303,1

11,5 11,915,1 23,1 25,5 35,5

45,9 56,978,5 75,1

54,269,3 88

138,6123,2

20,4 26,335,1 47,5 83,6

95,4121,9

162,7

98,9

139,3

1.2. attēls. Latvijā no jauna reģistrēto arodslimnieku un arodslimību skaita dinamika uz 100 000 nodarbināto laikposmā no 1996. līdz 2010. gadam


Visvairāk no jauna reģistrēto arodslimnieku ir Rīgā, Vidzemē un Zemgalē apstrādes rūpniecībā nodarbināto vidū, kā arī transporta, sakaru, veselības un sociālās aprūpes noza rēs nodarbināto vidū. Latvijā tiek konstatētas galvenokārt hroniskas arodslimības, un tās vis biežāk tiek atklātas cilvēkiem, kam darba stāžs kaitīgos darba apstākļos ir lielāks par 20 gadiem. Gadu gaitā ir mainījusies arodslimību struktūra. Pēdējos septiņos gados pir majā vietā ir skeleta, muskuļu un saistaudu sistēmas slimības, otrajā – nervu sistēmas un maņu orgānu slimības, trešajā – elpošanas orgānu slimības (sk. 1.3. att.).

Visbiežāk arodslimības attīstās cilvēkiem, kas savā profesijā nostrādājuši 16–30 gadu. Analizējot arodslimnieku skaitu dažādās profesijās, konstatēts, ka profesijas, kurās arod-slimības sastopamas visbiežāk, ir dažādu smago transportlīdzekļu vadītāji, ekskavato-risti, traktoristi, automašīnu un mežizstrādes tehnikas vadītāji, autoiekrāvēju un celtņu opera tori. Šo profesiju arodslimniekiem reģistrētas kaulu, muskuļu un saistaudu, kā arī nervu sistēmas slimības un vibrācijas slimība. Tas izskaidrojams ar faktu, ka tiek lietota morāli un fiziski novecojusi tehnika, kas rada vibrāciju un troksni, nenodrošina optimālu mikro klimatu un ergonomiku vadītāja darba vietā.

1.1. tabulā attēlota saslimstība ar arodslimībām uz 100 000 nodarbināto dažādās Eiro pas valstīs. Kaut arī arodslimnieku skaits Latvijā palielinās, tas ir mazāks nekā vidēji Eiropā, kur gadā uz 100 000 nodarbināto reģistrē 300–400 jaunu arodslimību gadī jumu. Saslim stī bas ar arodslimībām analīze dažādās Eiropas valstīs liecina par dažādo arod-vesel

Documents

Grāmata "Darba Medicīna"