-
Ikdiena… 2
01
4., 2
01
5. gad
a n
ovem
bris, d
ecemb
ris
janvāris, feb
ruāris
Madonas pilsētas 2. vidusskolas informatīvais izdevums
Sveicam Ziemassvētkos!
Ziemassvētku jūtas, Neizteicamās,
Pildiet visas sirdis Pilīs, būdiņās!
Ziemassvētku līksma, Debess sūtītā,
Apmeklē tu visu, Kas mīt skumībā!
Ziemassvētku zvaigzne Lai pār visiem mirdz:
Miers, lai ir virs zemes, Miers iekš katras sirds!
Ziemassvētki – brīnuma gaidīšanas laiks, kad krītoša
sniegpārsla ienes mieru dvēselē, un daba izdzīvo vistumšāko
nakti, lai atkal dotu ceļu gaismai. Novēlam Jums sagaidīt
Ziemassvētku brīnumu un kārtīgi atpūsties no mācībām, lai
ar jaunu spēku un zināšanu kāri atgrieztos pie mācību darba.
Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu, iedvesmas
pilnu Jauno gadu!
SKOLAS PAŠPĀRVALDE
Izdevumā lasiet: o Sveicam Ziemassvētkos.
o 11. novembris – Lāčplēša diena.
o Ziema atkal klāt. o Dabas noslēpumi.
o Ziemassvētku tradīcijas un ticējumi. o Latviešu tautas
jaungada ticējumi.
o 5. – 12. Klašu skolēnu TOP 10.
o Adventes laiks. o Krustvārdu mīkla.
-
PILSONĪBAS NEDĒĻA 2. lpp.
Lāčplēša diena
Bija 11.novembra pēcpusdiena, kad, lāpu liesmām mirdzot,
apvienojās visas 3 Madonas pil sētas skolas,
veidojot sirsnīgu, patriotisku un gaišu cilvēku
un emociju virkni. Ierodas jaunsargi, to skaitā
arī mūsu skolas 9.klases skolniece Madara
Skurule. Beidzas stundas un skolēni
pievienojas jaunsargiem ar sarkan-balt-
sarkanām lentītēm pie krūts. Tiek iedegtas un
izdalītas lāpas. Sāk skanēt strēlnieku dziesmas
10.klases meiteņu izpildījumā un gājiens var
sākties. Nekait ne aukstais laiks, ne tālais ceļš,
lai, nerimstot dziesmām, policijas ekipāžu
pavadībā, gājiens izdotos. Gājiens iesākas pie Madonas pilsētas
2.vidusskolas un uz Raiņa ielas krustojuma
mums pievienojas Madonas pilsētas 1.vidusskola un Madonas Valsts
ģimnāzija. Gājiena laikā gandrīz ikviena
prātā iezogas kāda patriotiska doma, kāda silta liesmiņa sirdī,
kas liek atcerēties skolā, ģimenē vai plašsaziņas
līdzekļos iepazītos stāstus par strēlnieku likteņiem un varbūt
pat iztēloties sevi viņu vietā. Līdz beidzot gājiens
noslēdzas Liseskalna kapos, kur Madonas pilsētas 2.vidusskolas
vēstures skolotāja Lilija Mozga svinīgo daļu ar
vēsturisku ieskatu par šīs dienas pagātnes notikumiem, tad seko
skolas ansambļa dziesmas un izjusti 10.klases
skolēnu dzejoļi.
Kur es ņemšu vainadziņu-
Visas rozes noziedējušas.
Kur es ņemšu arājiņu-
Visi puiši kariņā.
Tiek nolikti ziedi un skolēnu sagādātās sveces mūsu varoņu
piemiņai, godam un pateicībai.
Patriotisms, lai arī kāds tas nebūtu,
tiek pierādīts nevis vārdos, bet ar darbiem.
10. klase
-
AKTUĀLI 3. lpp.
Ziema atkal klāt!
Te nu vakar bija pavasaris. Viņš lēnām, nesteidzīgi
ausa. Te ziema apmaldījusies iespēra kāju. Sniegpārslas
apjukušas skraidīja pa šo mazo pilsētu. Un sals ik pa
laikam kādam iekoda degunā. Vakar koki vēl bija kaili
un neaptērpti! Bet šodien sniegpārslas griezdamās dejā
aptērpa kailos kokus baltās dimanta drānās.
Sniegpārslas apgreznojušas visu pilsētu! Zeme jau atkal
klāta ar sniedziņu. Šodien jau atkal var slidināties pa
ceļiem un taciņām. Varbūt atkal nedaudz
padraiskoties? Varbūt izbaudīt vēl nedaudz ziemu?
Varbūt rīt vairs nebūs sniegs? Varbūt, varbūt! Kas gan to zina?
Zinu, zinu to zina tikai daba!
Ligija (5.kl.)
Dabas noslēpumi
Tuvojas marts. Tā vien liekas, ka sniegpulkstenīšiem jau
vajadzētu ziedēt, pumpuriņiem raisīties un
zālei zaļot. Bet ko izdarījusi Dabas māte? Tā pār jauno zālīti
pārklājusi mīkstu, sniegpārslu laumiņām
pilnu segu, un izrotājusi kokus ar garām
sniegpārsliņu virtenēm un šallēm. Daba mēdz
šad tad pablēņoties, un likt cilvēkiem
brīnīties par tās interesantajām pārmaiņām.
No rīta, izejot ārā, es skatos un brīnos. Snieg!
Tur tiešām snieg! Tikai tad es atceros
vakardienas ainavu: kaili koki, pelēki un sausi
celiņi, zaļa zālīte un mirguļojoši strautiņi. Bet
tagad? Tagad viss ir balts! Koki balti, zeme
apklāta ar sniegpārslu dimantu villaini. Ceļā uz skolu,
ciematiņa bērzu aleja ir brīnumaina. Bērzu
tievie, lokanie zariņi pārklāti ar sniega laumiņu darinātām,
vizuļojošām lampiņām, kas mirdz, uzspīdot
saulei. Debesis, kas ir nedaudz pelēkas, it kā saplūst ar
dimantiņu lampiņām un atgādina, ka pasaule ir
baltāka. Skaistā daba ir ļoti noslēpumaina, klusa un pilna ar
brīnumiem . Cilvēki nespēj atklāt Dabas
mātes noslēpumus, bet es caru, ka kādam tas izdosies!
Daniela Dzene (5.kl.)
-
ZIEMASSVĒTKI VAIRS NAV AIZ KALNIEM 4. lpp.
Ziemassvētku tradīcijas un ticējumi
Ziemassvētki ir ikgadēji svētki, kuros atzīmē ziemas saulgriežus
un Jēzus Kristus dzimšanu. Lielākajā
daļā pasaules tos svin no 24. līdz 26.decembrim (24.decembris –
Ziemassvētku vakars, 25. – Pirmie
Ziemassvētki, bet 26. – Otrie Ziemassvētki). Ziemassvētku
gaidīšanas laiks tiek saukts par adventi.
Mūsdienās ierastas Ziemassvētku tradīcijas ir Ziemassvētku egles
rotāšana, Ziemassvētku vecītis,
piparkūku cepšana un mandarīnu smarža. Ziemassvētku vakars
senčiem skaitījās brīnumu laiks, kad
atdzīvojas koki un mājlopi sāk runāt cilvēka balsī, stāstot
nākotni. Tas bija cerību laiks, kad šķita, ka
viss, par ko sapņo, var kļūt par īstenību. Šodien, lasot
Ziemassvētku ticējumus, varam iepazīt senā
latvieša domāšanas veidu un uzskatus.
Nākotne:
Ziemassvētku rītā jāceļas agri, lai visu gadu varētu agri
celties.
Ja Ziemassvētku neuzceļas agri, tad visu gadu neizgulēsies.
Zem traukiem uz galda saliek maizi, atslēgu, gredzenu, naudu,
smiltis un ļauj katram paņemt
savējo. Kas izvelk maizi – būs pārticis, atslēgu – būs
saimnieks, gredzenu – apprecēsies, naudu
– būs bagāts, smiltis – viss izjuks kā uz smiltīm būvēts.
Ziemassvētku sestdienas vakarā jāuzliek uz grīdas gabaliņš gaļas
un maizes, tad jālaiž istabā
suns. Ko suns pirmo ķers, tas tai gadā būs gardākais.
Daba, raža:
Ja ap Ziemassvētkiem logos daudz leduspuķu, būs laba augļu
raža.
Ziemassvētku vakarā jāstāv galda virsū uz vienas kājas un jātur
vienā rokā alus kauss, otrā linu
sauja, tad aug vareni lini.
Ziemassvētku naktī jāiet basām kājām ābeles purināt, tad nākošo
gadu būs pulka ābolu.
Vējaini Ziemassvētki sola daudz koku augļu.
Ja pirmo Ziemassvētku vakarā pie debesīm daudz zvaigžņu, tad
nākošā vasarā būs daudz sēņu.
Laime, veiksme, veselība:
Ziemassvētku vakarā vajag visas lampas sadegt, lai Laimīte
redzētu, kur staigāt.
Ziemassvētku naktī svešinieki nav jāpatur mājā.
Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad
nākamais gads būs svētīgs.
Ziemassvētkos jāvelk jauns krekls, kaut arī tas būtu zili melns;
lieldienās jāvelk balts, kaut arī
vecs.
Lai veiktos darbi un arī citādi būtu izveicīgs, tad Ziemassvētku
rītā pirms saules lēkta jāiekur
uguns.
Kādas ir 12 naktis pēc Ziemassvētkiem, tādi esot 12 nākamie
mēneši.
Cūkas šņukurs jāēd visai saimei, lai viss galds būtu svētīgs un
nekā netrūktu.
8. klase
-
JAUNAIS GADS VAIRS NAV AIZ KALNIEM 5. lpp.
Latviešu tautas jaungada ticējumi
1. Vecā gada vakarā jāēd skābi kāposti, lai skābums, kas radies
pagājušajā gadā, tiktu apēsts. Jaunajā
gadā turpretim nedrīkst ēst skābus kāpostus, jo tad visa dzīve
nākamajā gadā būs skāba.
2. Vecgada vakarā pulksten 12:00 zirgi sarunājas par nākamā gada
dzīvi.
3. Jaunam gadam iestājoties, jāēd zivis, lai nākamajā gadā būtu
tikpat daudz naudas, cik zivīm zvīņu.
Zivju zvīņas jāizžāvē un jāliek maciņā.
4.Jaunā gada dienā vajag labi paēst, tad visu gadu būs ko
ēst.
5.Vecā gada vakarā vajagot līdz pulksten 12:00 dzīvot augšā un
12 reizes ēst, tad nākamais gads būšot
bagāts.
6. Jaunā gada vakarā jāēd sausi zirņi ar siļķi, tad ir veselīgs
cilvēks un būs daudz naudas.
7. Ko jaungada naktī redz sapnī, tas nākamajā gadā
piepildās.
8. Ja kāds cilvēks atnāk jaunā gadā, tas nāks visu gadu.
9. Jaunā gadā jāstrādā, tad visu gadu būs čakls; nedrīkst ilgi
gulēt, lai visu gadu nebūtu jāguļ.
10. Jaungada rītā jāmazgā mute, lai nav visu gadu ar melnu muti
jāstaigā.
11. Ja iesāktos darbus vecā gadā nenobeidz, tad jaunā gadā nav
miera.
12. Jaungada dienā vajag bagātīgi ēst, priecāties, naudu
skaitīt, tad visu gadu tāpat ies kā pirmo
dienu.
13. Ja jaunā gadā baras, tad būs jābaras visu gadu.
14. Ja jaunā gada pirmajā dienā plīst trauki, tad būs laimīgs
gads.
15. Jaunā gadā jāliek kurpes pie durvīm, tad laime nāks pati no
sevis iekšā.
16. Uz galda jāuzliek četras sveces, vidū jāuzber pelni, tur
jāuzliek glāze ar ūdeni. Ja nu glāzē ieliek
laulājamo gredzenu un skatās tā vidū, tad var redzēt, kas uz
priekšu notiks.
17. Ja jaungada naktī suņi rej, tad tai mājā, tai gadā kāds
precēsies.
18. Par kuru puisi jaungada naktī sapņo, tas apprecēs.
19. Jaunā gada vakarā jāklausās, no kuras puses suņi rej, no tās
puses brauks meitām precinieki.
20. Ja kaķis jaungada naktī noķer peli, tad tanī mājā kāds
puisis apprecēsies.
21. Jaungadu gaidot, ap 24:00 jāskatās ūdensglāzē. Ja tur
ieraudzīs kāda cilvēka seju, tad ar to
jāprecas.
22. Jaungada naktī meita nomazgā muti, bet nenoslauka, kurš
nakti nāks slaucīt muti, tas arī
apprecēs.
5. klase
-
6,446,10 5,95 5,91 5,74 5,68
5,39 5,17
4,32
0
1
2
3
4
5
6
7
5. klase 11. a klase
6. klase 12. klase 10. klase 9. klase 8. klase 7. klase 11. b
klase
5. - 12. klašu mācību reitings uz 18.02.2015.
SKOLĒNU TOP 10 6. lpp.
5. – 12. klašu skolēnu TOP 10
(pēc vidējās atzīmes uz 18.02.2015.)
1. Daniela Dzene 5. kl. 9,43
2. Katrīna Mihova 10. kl. 8,96
3. Ieva Sintija Mālniece 10. kl. 8,83
4. Līva Idresala 7. kl. 8,81
5. Patrīcija Šmite 5. kl. 8,73
6. Jevgenijs Pigožņa 5. kl. 8,67
7. Sintija Kurzemniece 5. kl. 8,52
8. Renāte Pleša 6. kl. 8,49
9. Kitija Lazdupe 9. kl. 8,45
10. Sintija Studente 5. kl. 8,23
Direktora vietniece Jeļena Safonova
-
ADVENTE 7. lpp.
Adventes laiks
Par adventes laiku zina visi. Tas ir ziemassvētku gaidīšanas
laiks,
kas sākas ceturtajā svētdienā pirms ziemassvētkiem, un
cilvēki
mājās ir sagādājuši vainagus ar 4 svecēm, dedzinot pa vienai
katrā svētdienā. Bet kāpēc?
Vārds "advente" tulkojumā no latīņu valodas nozīmē
"atnākšana". Adventes laikam ir būtiskas, dziļi simboliskas
vērtības - ar pirmo Adventi aizsākas kristīgās baznīcas
jaunais
gads, un tas ir klusēšanas un pārdomu laiks pirms lielā
brīnuma
un prieka vēsts - Kristus piedzimšanas.
Adventes vainags ir kā viens liels simbols - katra tā detaļa
kaut ko nozīmē: četras sveces simbolizē četras
nedēļas, un tie ir četri pakāpieni ceļā uz Ziemassvētkiem.
Sveces gaisma iezīmē gaismas ienākšanu tumsībā, un
ar katru brīdi, katru nedēļu gaismas kļūst aizvien
vairāk. Aplis, ko veido vainags, kopš senseniem
laikiem simbolizē mūžību un vienotību.
Balts gaišums mirdz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu;
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu.
Ap katru bērna galviņu
Auž svētku prieki staru rotu –
Tie katrs savu balviņu
Par karaļvalsti neatdotu...
Sensenais brīnums veltītais
No jauna nācis zemes lejās,
Un senais sapnis zeltītais
Mirdz apskaidrotās bērnu sejās.
Vai, blakus svārkus šūdama,
Iet zemei pāri ziema barga,
To, gaišo laimi gūdama,
Sirds nejūt, kaut tā tumsā vārga.
11. a, b klases
-
KRUSTVĀRDU MĪKLA 8. lpp.
Ķīmiskie elementi
Atmini elementus no ķīmisko elementu periodiskās tabulas!
1
2 3 4
5
6
7
8
9
10
11 12
13
14
15
16
17
18
19
20
Horizontāli
2. Pirmais un visvieglākais elements.
8. Metāls, kurš maina krāsu atkarībā no oksidēšanās pakāpes.
9. Sudrabains metāls ar porainu virsmu.
11. Cēlgāze, kuras vārds grieķu valodā nozīmē "apslēpts".
15. Matēti sudrabains metāls, kurš, savienojumos ar varu, veido
bronzu.
17. Oranži brūns nemetāls, kurš normālos apstākļos ir šķidrā
veidā.
18. Viegls metāls, kuru izmanto lidmašīnu un folijas
izgatavošanā.
19. Sudrabaini balts dārgmetāls, kas vērtīgāks par zeltu.
20. Bāli dzeltens nemetāls, kura savienojums ar ūdeņradi izdala
nepatīkamu smaku.
Vertikāli
1. Cēlgāze, kurai cauri laižot elektrisko strāvu, izdalās koši
sarkana gaisma.
3. Vissmagākais sārmzemju metāls, kurš, jonizējot gaisu, rada
zilu mirdzumu.
4. Gāze, kas nodrošina dzīvības eksistenci.
5. Sudrabains, šķidrs metāls.
6. Metāls, kurš tiek iekļauts pīrsinga rotu sastāvā, un kura
dioksīds ir koši balts.
7. Cēlgāze, kas ir vieglāka par gaisu.
10. Pusmetāls, kurš lielos daudzumos ir nāvējošs, bet mazos
daudzumos to var sastapt jūras veltēs.
12. Sudrabains metāls ar relatīvo atommasu - 58,693.
13. Zaļa, indīga gāze.
14. Otrās grupas elements, kuru izmanto aviācijas dzinēju
ražošanā un ir sudrabaini baltā krāsā.
16. Mīksts dārgmetāls.
Ance Kampe (11.kl.)
-
9. lpp.
Skolas avīzes komanda aicina pievienoties redakcijai!
Ja mācies 5. – 12. klasē, droši sazinies ar mums!
e-pasts: [email protected]
IESŪTĪTĀS FOTOGRĀFIJAS
Galvenais redaktors: Dins Ļaudaks Redaktori: Ieva Sintija
Mālniece, Ance Maija Kampe Redkolēģija: Ieva Ērika Ķeirāne, Santa
Meļņikova, Esmeralda Auziņa, Kristīne Semjonova, Valērija Pleskača,
Daniela Dzene Konsultante: JeļenaSafonova :[email protected]
Web: madonaspils2vsk.lv
mailto:[email protected]
