Alberta koledžaKultūras tūrisma organizēšana

SABĪNE KURNAVA

Kvalifikācijas darbs

JAUNA KULTŪRAS TŪRISMAPRODUKTA „IEPAZĪSTI TEKSTILU”

IZVEIDE

Rīga-2014

2

Darba izpildes un novērtējuma lapa

Kvalifikācijas darbs kvalifikācijas iegūšanai

Jauna kultūras tūrisma produkta „Iepazīsti tekstilu” izveide izstrādāts saskaņā ar

studiju programmu „Kultūras tūrisma organizēšana”

Ar savu parakstu apliecinu, ka darbs izstrādāts patstāvīgi.

Darbu atļauts / nav atļauts publicēt.

Darba autore: studente Sabīne Kurnava _______________ (Vārds, uzvārds) (paraksts, datums)

Iesaku darbu aizstāvēšanai.

Darba vadītāja: Mag. phil., Mag. paed. Ineta Strautiņa ___________________ (paraksts, datums)

Atļaut aizstāvēt studiju programmas „Kultūras tūrisma organizēšana”

kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas komisijā.

Studiju programmas direktore:

Mag.sc.soc. lektore Vita Stiģe – Škuškovnika ____________________ (paraksts, datums)

Kvalifikācijas darbs aizstāvēts Alberta koledžas valsts noslēguma pārbaudījuma

komisijas

2014.gada _________________ sēdē un novērtēts ar atzīmi ________________

Valsts noslēguma pārbaudījuma komisijas

sekretārs(-e) _____________________________ (paraksts un tā atšifrējums)

3

ANOTĀCIJA

Kvalifikācijas darba mērķis ir izveidot jaunu kultūras tūrisma produktu ar nosaukumu

„Iepazīsti tekstilu.” Produkta mērķauditorija ir skolēni no 1. – 4. klasei. Kvalifikācijas darba

uzdevumi ir raksturot tūrisma industriju pasaulē un Latvijā, raksturot organizāciju

„Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs” iekšējo un ārējo vidi, kā arī raksturot jauno kultūras

tūrisma produktu ar nosaukumu „Iepazīsti tekstilu”.

Kvalifikācijas darbā tika izmantota monogrāfiskā, anketēšanas un analītiskā metode,

informācijas un sekundāro datu vākšana, kā arī secinājumu un priekšlikumu izveidošana.

Darbs ir sadalīts trīs lielās nodaļās. Pirmajā nodaļā tiek raksturota tūrisma industrija un

kultūras tūrisma tendences un aktualitātes pasaulē un Latvijā. Otrajā nodaļā tiek aprakstīts

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, kur darba autore izgāja praksi studiju ietvaros.

Trešajā nodaļā tiek izanalizēts un raksturots darba autores izveidots jauns kultūras tūrisma

produkts „Iepazīsti tekstilu”. Tiek izveidotas cenas, aprakstīts piesaistes objektu saraksts un

maršruts.

Darbā izveidoti būtiskākie secinājumi un priekšlikumi: Jaunieši muzejus apmeklē

ļoti reti, jo pastāv stereotipiska domāšana, kuru ir jāmaina, jo patiesībā muzeji ir ļoti

izglītojoši un interesanti ne tikai pieaugušiem cilvēkiem, bet arī jauniešiem. Tāpēc darba

autore ir izvirzījusi priekšlikumu, ka skolēnus ir biežāk jāved uz muzejiem un jāparāda, cik

tie ir interesanti. Muzejus vairāk reklamēt, un jau bērnībā parādīt, ka tas ir lietderīgi, un var

būt interesanti.

Darba kopējais apjoms ir 57 lpp, 4 tabulas, 19 attēli, 1 pielikums, bibliogrāfisko

sarakstu veido 39 vienības.

Atslēgas vārdi, kas raksturotu kvalifikācijas darbu - kultūras tūrisms, muzejs,

produkts, tekstils.

4

ANNOTATION

Aim of qualification work is to create a new cultural tourism product called “Discover

textiles” Product aimed at students from 1st - 4th grade. Qualification tasks is to describe the

tourist industry in the world and in the Latvia, describe the organization "Decorative arts and

design museum" internal and external environment, as well as to characterize the new cultural

tourism product called “Discover textile.”

In qualification work was used monographic, survey and analytical method,

information and secondary data collection, as well as conclusions and recommendations

creation. The work is divided into three major sections. At the first section of qualification

work describes the tourism industry and cultural tourism trends and current events in the

world and in the Latvia. The second section describes Decorative arts and design museum,

where the author took to the practice within the study. In the third section of qualification

work the author is analyzed and described the new cultural tourism product "Discover

textile." As well as set up prices, described attractions list and itinerary.

In the qualification work is created the most important conclusions and

recommendations: Young people rarely visit the museums, because of the stereotypical

thinking – that needs to be changed. In fact museums are very educational and interesting, not

only for adults but also for young people. Therefore, the author has proposed that students

need more attend museums and the teachers need to show them how interesting museums can

be. Also need more promote museums from positive perspective to children’s from an early

age and need to show them that it is appropriate to visit the museum and museums are

interesting.

Volumes of qualification paper are 57 pages. To characterize the research paper there

are included 4 tables, 19 pictures and 1 appendix, 39 sources are used to carry out research.

Keywords that describe the qualification work - cultural tourism, museum, product,

textile.

5

SATURA RĀDĪTĀJS

IEVADS................................................................................................................................ 61. TŪRISMA INDUSTRIJAS RAKSTUROJUMS ......................................................... 8

1.1. Tūrisma industrijas vispārējs raksturojums............................................................... 81.2. Kultūras tūrisma raksturojums pasaulē ................................................................... 101.3. Kultūras tūrisma raksturojums valstī ...................................................................... 13

2. ORGANIZĀCIJAS RAKSTUROJUMS.................................................................... 172.1. Organizācijas vispārējs raksturojums ..................................................................... 172.2. Organizācijas iekšējās vides raksturojums – mērķi, struktūra, tehnoloģijas, kultūra 192.3. Organizācijas ārējās vides raksturojums – klienti, konkurenti, piegādātāji,likumdošana..................................................................................................................... 21

3. ORGANIZĀCIJAS KULTŪRAS TŪRISMA PRODUKTS ..................................... 243.1. Produkta pamatojums: ideja un īstenošanas alternatīvas ......................................... 243.2. Produkta iespējamo konkurentu analīze ................................................................. 273.3. Produkta izplatīšanās kanāli ................................................................................... 283.4. Produkta virzīšana tirgū ......................................................................................... 293.5. Produkta pārdošanas cenas noteikšana ................................................................... 303.6. Produkta SVID analīze........................................................................................... 333.7. Produkta kultūras tūrisma piesaistes objektu apraksts............................................. 353.8. Produkta apraksts: maršruts un programma ............................................................ 42

SECINĀJUMI.................................................................................................................... 44PRIEKŠLIKUMI............................................................................................................... 46BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS ................................................................................. 47GRAFISKĀ DAĻA ............................................................................................................ 50PIELIKUMI....................................................................................................................... 57

1. pielikums. Aptaujas anketa ........................................................................................ 58

6

IEVADS

Kvalifikācijas darba temats ir jauna kultūras tūrisma produkta „Iepazīsti tekstilu”

izveide. Darba autore uzskata, ka aktuāli ir veidot skolēniem labvēlīgu priekšstatu par muzeju,

jo mūsdienās jauniešu vidū valda stereotips, ka muzejs ir ļoti garlaicīgs, un tur dodas tikai

veci cilvēki. Tāpēc, darba autore vēlējās izveidot jaunu kultūras tūrisma produktu, ko varētu

piedāvāt skolēniem, kas būtu viņiem saistošs un interesants, un lauzt skolēnos esošo

stereotipu par muzejiem.

Kvalifikācijas darba mērķis: Izveidot un raksturot jaunu kultūras tūrisma produktu

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ar nosaukumu „Iepazīsti tekstilu.”

Kvalifikācijas darba uzdevumi:

1. raksturot tūrisma industriju.

2. raksturot vispārēji organizāciju, tās iekšējo un ārējo vidi.

3. ar anketēšanas metodi izzināt klientu domas par jaunu

kultūras tūrisma produkta izveidi.

4. apkopot un analizēt anketu rezultātus.

5. izveidot un raksturot jaunu kultūras tūrisma produktu.

6. izveidot un apkopot secinājumus un priekšlikumus.

Pētījuma metodes: Šajā darbā tika izmantota monogrāfiskā metode, kura ir informācijas

vākšana, par attiecīgi darba tematu, kā arī atlasīto informāciju apkopošana un rezultātu

analīze. Vēl šajā darbā tika izmantota analītiskā metode, kurā tiek pētīta objekta uzbūve un

struktūra, sekundārā datu izpēte, kurā jau no iepriekš iegūtiem datiem un informācijas, analizē

to saskaņā ar pētījuma mērķi, kā arī anketēšanas metode, kas ir sistemātiska datu ieguve no

indivīdiem jeb šajā gadījumā no muzeja apmeklētājiem.

Kvalifikācijas darbā tika izmantoti 39 bibliogrāfiskie avoti 2 valodās – latviešu un

angļu valodā. Bibliogrāfiskajos avotos ietilpst grāmatas, interneta avoti, statistikas dati, kā arī

raksti periodiskos izdevumos.

Pētījuma periods: Darbs tika izstrādāts laika posmā no 31.03.2014. līdz 24.05.2014.

Darba struktūra: Darbs sastāv no 3 nodaļām un 14 apakšnodaļām. Pirmajā nodaļā tiek

raksturota Tūrisma industrija un kultūras tūrisma tendences un aktualitātes pasaulē un Latvijā.

Otrajā nodaļā tiek aprakstīts Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, tās iekšējā un ārējā vide.

Trešajā nodaļā tiek izanalizēts un raksturots darba autores izveidots jauns kultūras tūrisma

7

produkts „Iepazīsti tekstilu”. Tiek izveidotas cenas, aprakstīts piesaistes objektu saraksts un

maršruts.

8

1. TŪRISMA INDUSTRIJAS RAKSTUROJUMS

1.1. Tūrisma industrijas vispārējs raksturojums

1950. gadā tūristu visā pasaulē bija 25 miljoni, bet jau 2000. gadā šis skaitlis jau bija

700 miljoni, un tas viss pateicoties globalizācijai. Globalizācija nozīmē, ka mēs dzīvojam

mazā un vienotā un neatkarīgā pasaulē. Fiziski pasaule nav mazāka, bet ir jūtami mazāka, jo

cilvēkiem ir pieejams daudz vairāk. Ģeogrāfiskas distances liekas daudz tuvākas, jo tās prasa

mazāk laiku, kā arī viegli sazināties starp valstīm. Tas viss ir radies pateicoties tehnoloģiju

attīstībai, kā piemēra, mobilie telefoni, internets, lētas aviobiļetes un lētākas mašīnas. [38,

47.lpp]

Tā kā daži no tūrisma pakalpojumiem ir neaizstājami tūristu vajadzību veidošanā un

apmierināšanā, bet citi ieņem tikai perifērisku vai atbalsta lomu, ir grūti definēt jēdzienu

„tūrisma industrija”. [15, 52.lpp]

Tūrismu ir pieņemts uzskatīt kā industriju, bet ar vārdu industrija parasti saprot kā

grupas uzņēmumiem, kas veic līdzīgas darbības. Parasti industrijas klasificē ar precēm un

pakalpojumiem, ko tā ražo. Tomēr, visas industrijas savā ziņā ir daļa no kopējās darbības

tūristu izdevumiem, jo tūristi iegādājoties preces un pakalpojumus no uzņēmumiem visā

ekonomikas sektorā.

· Tūrisma „industrija” sevī ietver rezultātus no citu industriju darbībām;

· Tūrisma definējošais elements nav saražotās preces, bet patērētāju tipi. Klientu

vēlmes nav tikai virkne pēc iepriekš sagatavotām precēm vai pakalpojumiem,

ko ražo noteiktas industrijas. [31, 163.lpp]

Neizbēgami, ka tas, ko nolemj iekļaut tūrisma industrijas definīcijā zināmā mērā

noteikts patvaļīgi, bet, 1.1. attēls sniedz pamatu analīzi, kas balstīta uz tiem sektoriem, kurus

parasti uzskata par industrijas kodolu.

Kā redzams 1.1. attēlā tūrisma produktu veido transports, apmešanās vieta vai cilvēku

veidotās atrakcijas. Šo pakalpojumu radītāji vai ražotāji aptver gaisa, ūdensceļu, autoceļu un

dzelzceļa transportu, viesnīcas un pārējās tūristu naktsmītņu formas, kā arī dažādas cilvēku

radītas atrakcijas, kas veidotas, lai piesaistītu tūristus: iespaidīgas ēkas vai kultūras

mantojuma vietas, izklaides parki un mērķtiecīgi celti aktīvās atpūtas centri. Šos

pakalpojumus var pārdot vai nu tieši ar tūrisma aģentu palīdzību, vai ar tūroperatoru vai

brokeru palīdzību, kurus var saukt par tūrisma vairumtirgotājiem.

9

Pasākumi tūrisma industrijā ir atkarīgi no ciešas sadarbības starp privāto un

sabiedrisko sektoru. Daudzas tūristu atrakcijas, piemēram, kultūras mantojuma vietas, ir

sabiedriskas, tās pieder vai nu valstij, vai vietējām pašvaldībām, un arī valsts iestādes ir

atbildīgas par tūrisma informācijas veicināšanu un izplatīšanu. [15, 52-54.lpp]

1.1. att. Tūrisma industrijas sektoru tīkls

Tūrisms un rekreācija kā saimniecības nozare, attīstības priekšnoteikumi:

Tūrisms ir nozīmīga nozare, jo pasaules IKP sasniedz 10,3% kā arī nodarbina 8,7% no

pasaules iedzīvotājiem. Tūrisms strauji attīstās:

· 1990 – 2000. g. 4.3% ikgadējais pieaugums,

· 2001 - pasaules tūrisma krīze,

• Tūristu skaits - 0.6% ,

• Ienākumi –2.6%,

· 2004: + 10 %,

· 2008: +2 % ,

· 2011: + 4,6 % (UNWTO dati). [12, 4.lpp]

Šie dati uzskatāmi parāda to, ka tūrisms attīstās, un tas sniedz lielu labumu valstij. Tas

rada darba vietas un sniedz labumu, jo palielina iekšzemes kopproduktu. Kā arī, pēc krīzes

daudzi cilvēki nespēja atgūties un nevēlējās atsākt ceļot, bet lēnām pasaule atkopjas un cilvēki

atkal izvēlas savu brīvo laiku pavadīt ceļojot un izzinot pasauli.

PRIVĀTĀ SEKTORAATBALSTOŠIE

RAŽOTĀJI SABIEDRISKĀ SEKTORAATBILSTOŠIE PAKALPOJUMI

TRANSPORTS APMEŠANĀS VIETA CILVĒKU VEIDOTASATRAKCIJAS

• Gidupakalpojumi

• Ceļojumaapdrošināšanaun finanšupakalpojumi

• Speciālāceļojumu prese

• Ceļvežu untransportakustībassarakstupublicēšana

• Privātāsizglītībasiestādes

• Gaisa transports• Ūdensceļu transports• Dzelzceļa transports• Autoceļu transports

(autobusi, auto īre)

• Viesnīcas/ moteļi• Viesu nami• Kotedža/ vasarnīcas• Nometņu un treileru

vietas u.c.

• Iespaidīgas ēkas• Seni pieminekļi• Atpūtas centri• Tematiskie parki• Ēdināšanas

iestādes

• Nacionālāstūrismaorganizācijas

• Reģionālāstūrismaorganizācijas

• Brīvdienuvietureklāmasbiroji

• Vīzu un pasubirojs

• Sabiedriskāsostas u.c.

Tūroperātori un brokeri

Ceļojuma aģenti

Tūrists

10

Tūristi dodas ceļojumos dažādu motīvu vadīti, bet tas, uz kurieni viņi dodas, ir

atkarīgs no tūrisma objektu izvietojuma. Vietas, kurās ir pievilcīgi tūrisma objekti, kuri ir

unikāli un nozīmīgi starptautiskā mērogā, specializējas tūrisma pakalpojumos un kļūst par

tūrisma vietām jeb galamērķiem. Tur rodas un attīstās tūrisma nozares uzņēmumi, veidojas

tūrisma ainavas.

Tūrisma vietu raksturo 4 pazīmes:

· tūristu interešu piesaistes objekti,

· pieejamība, sasniedzamība,

· tūrisma pakalpojumi: naktsmītnes, ēdināšana, izklaide, tirdzniecība,

· papildus pakalpojumi: apdrošināšana, valūtas maiņa, arī mārketings.

Pasaulē apmeklētākās tūrisma vietas ir lielās pilsētas, kurās ir daudz kultūrvēsturisku objektu

kā Parīze, Londona, Venēcija, Roma u.c.

Pēc specializācijas, tūrisma industriju iedala šādos veidos:

• kultūras, izziņas tūrisms,

• atpūtas, dziednieciskais tūrisms,

• zinātniskais tūrisms,

• festivālu, pasākumu tūrisms,

• reliģiskais tūrisms,

• nostalģiskais (etniskais) tūrisms,

• lietišķais (biznesa) tūrisms,

• lauku tūrisms. [12, 13. lpp]

Tūrisma industrija mūsdienās ir tik ļoti dažāda, jo katrs uzņēmums mēģina piesaistīt

konkrētu auditoriju savam ceļojuma veidam pievienojot tam pievienoto vērtību, kaut ko

specifisku, ko nepiedāvās neviens, tam ir jābūt pietiekami oriģinālam un cilvēkus saistošiem,

lai lielajā tūrisma tirgū klients izvēlētos tieši tevi, jo reti kurš brauks vienā un tajā pašā

ceļojumā divreiz un grasīsies apskatīt vienus un tos pašus kultūras piesaistes objektus.

1.2. Kultūras tūrisma raksturojums pasaulē

Kultūras tūrisms ir savdabīgs tūrisma veids, kurš saistīts ar kāda reģiona vai teritorijas

kultūru, tās iedzīvotāju dzīvesziņu, vēsturi, reliģiju, tautas tradīcijām, radītajām mākslas un

arhitektūras vērtībām. Kultūras tūrisms ir pati vecākā no „jaunā” tūrisma parādībām. Cilvēki

ceļo jau kopš Senās Romas laikiem, tikai agrāk viņi nekad netika uzskatīti par kādu īpašu

11

ceļotāju grupu. Kopš 20. gadsimta 70. gadu beigās kultūras tūrismu produktu kategoriju sāka

uzskatīt par atsevišķu sastāvdaļu.

Sākumā kultūras tūrismu uzskatīja par specifisku nodarbi, ar kuru, kā šķita, aizraujas

vien neliels pulciņš labi izglītotu, pārtikušu tūristu, kas meklē ko citu, nevis ierasto brīvdienu

komplektu - pludmales smiltis, sauli un jūru. Šobrīd par kultūras tūristiem tiek uzskatīti 35

līdz 70 procenti starpvalstu ceļotāju. [25, 6.lpp]

Dažādu pasaules reģionu savdabīgā kultūra veicina ceļotāju interesi par tiem, tāpēc

kultūras un izziņas tūrisms mūsdienās kļūst par nozīmīgu un atzītu tūrisma veidu. Kultūras

tūrisms veicina kultūras mantojuma apzināšanu un saglabāšanu. [ 27, 164.lpp]

1.2.att. Pasaules kultūras reģionu karte

Tūrisma ceļojumos vietējo kultūru pieņem visplašākajā nozīmē. Pasaulē ir dažādu un

ļoti atšķirīgu kultūru reģionu, skatīt 1.2. att., piemēram, Latīņamerikas, Austrumu, Rietumu

kultūras, kā arī vienā reģionā var arī būt daudz dažādu kultūras apakšreģionu, kas papildina

kopējo kultūru, kā, piemēram, Katalonijas kultūra Spānijā. Kultūra netiek pārmantota

bioloģiskā ceļā, tā tiek mantota, un tā iedzimst cilvēku vidū. Tas vairāk vai mazāk ir tas, ko

vecāki un bērnam tuvie cilvēki iemāca un stāsta jau no bērnības. Tā ir valoda, simboli,

vērtības, attieksme un pats dzīves veids. Katrai konkrētai vietai atšķiras kultūra, un nav

vienādas kultūras, katra ar kaut ko atšķiras. Kultūra veidojas, pielāgojas, mainās no

ģeogrāfiskiem apstākļiem, kā arī no vēstures notikumiem.

12

Lielākoties kultūras produktus var nosaukt par sarežģītiem, īpaši tad, ja radītie darbi

patērētājam prasa īpašas zināšanas vai balstās uz abstraktiem jēdzieniem, kuri prasa patērētāja

spēju šādus jēdzienus novērtēt. Sarežģītība pieaug, ja īpašais produkta veids patērētājam ir

pilnīgi svešs, tā kultūras produktu raksturo grāmatas “Kultūras un mākslas mārketings” autori.

Tieši tādēļ nacionālo kultūras tūrisma produktu veidošana ir tik ļoti svarīga un nepieciešama,

lai panāktu tūrisma produktu atpazīstamību un daudzveidību starptautiskajā tūrisma tirgū.

Ikviena nacionalitāte ar savu kultūras mantojumu, valodu, šodienas izpratni ir interesanta

pārējām.

Tūrisms, iepretim elektroniskajiem saziņas un informācijas iegūšanas veidiem, dod

cilvēkam iespēju iegūt neaizmirstamus iespaidus, ko sniedz klātbūtnes efekts un cilvēku

kopības sajūta. Tieši kultūras pasākumos cilvēki izjūt pastiprinātu vienotības sajūtu, kā arī

kopējs mērķis un intereses vieno cilvēkus. Lai pievienotos kādam pasākumam cilvēks

analizē savas vajadzības un izvēlas kādu no tūkstošiem piedāvājumu. [6; 43.lpp]

1.2.att. Iecienītākie kultūras tūrisma galamērķi – pilsētas

Pēc ATLAS 2007. g. pētījuma datiem (skatīt 1.2. att.) var secināt, ka tūristi procentuāli

visbiežāk brauc uz Romu, Parīzi, Florenci, Atēnas un Londonu. Neapšaubāmi šīs pilsētas ir

vienas no tūrisma viedokļa pieprasītākajām tajās valstīs, jo šīs pilsētas piedāvā neatkārtojamu

kultūras mantoju, kas ir plaši pazīstamas visā pasaulē. [39]

13

Apskatot kādu no iecienītākiem kultūras tūrisma galamērķu pilsētām, noteikti tiek

apmeklēts kāds no pilsētā esošiem muzejiem. Britu žurnāls The Art Newspaper kurš

specializējas pasaules muzeju aktivitātēs, publicējis 2009.gada apmeklētāko muzeju topu.

1. vietā Luvra, Parīze – 8,5 miljoni apmeklētāju. Tas ir viens no lielākajiem mākslas

muzejiem pasaulē. 2. vietā Lielbritānijas muzejs, Londona. 5,5 miljonu apmeklētāju

Lielbritānijas galvenais vēstures muzejs ir arī viens no lielākajiem pasaulē. 3. vietā

Metropolitēns, Ņujorka – 4.8 miljoni apmeklētāju. Ar nelielu valsts atbalstu, muzejs

galvenokārt pastāv uz sponsoru un ziedojumu rēķina. 4. Londonas nacionālā galerija – 4.78

miljoni apmeklētāju. 5. Tate Modern muzejs, Londona – 4.74 miljoni apmeklētāju. Londonas

mākslas muzejs, kurā atrodama pasaulē lielākā 16. - 20.gadsimta angļu mākslas kolekcija.

6. Vašingtonas nacionālā mākslas galerija – 4.6 miljoni apmeklētāju. Galerijā savākta viena

no labākajām mākslas kolekcijām pasaulē. 7. Pompidū centrs, Parīze – 3.5 miljoni

apmeklētāju. Centrā iekļauts Parīzes laikmetīgās mākslas muzejs, liela bibliotēka, koncertu un

izstāžu zāles, kā arī Mūzikas un akustikas pētījumu un koordinācijas institūts. 8. Orsē muzejs

Parīzē – 3 miljoni apmeklētāju. 9. Prado muzejs, Madride – 2.76 miljoni apmeklētāju. Viens

no lielākajiem un nozīmīgākajiem eiropiešu tēlotājmākslas muzejiem. 10. Korejas nacionālais

muzejs Seulā – 2.7 miljoni apmeklētāju. Muzeja platība ir 30.5 hektāri, kuros apskatāmi ne

tikai valsts vēsturi atspoguļojoši eksponāti, bet arī tās kultūrvēsturiskās vērtības.[22]

1990. gados muzeju popularitāte diezgan strauji kritās. Par laimi, šobrīd muzeju kultūra

atdzimst un interese par tiem arvien pieaug. Ko arī var secināt, muzeju apmeklējuma skaita

palielināšanos ar dažādiem pasākumiem un dažādus rakstus par muzeju popularizēšanu.

1.3. Kultūras tūrisma raksturojums valstī

Tūrisms ir viena no vadošajām pakalpojumu nozarēm Latvijā, 2012. gadā veidojot 616

milj. eiro jeb 16,5% no kopējā pakalpojumu eksporta un 4,3% no kopējā preču un

pakalpojumu eksporta. Kopumā aizvadītajā desmitgadē (2000. - 2012.gadā) ārvalstu ceļotāju

tēriņi Latvijā un izdevumi par sniegtajiem pakalpojumiem attiecīgajā periodā ir veidojuši

vidēji 6,4% no preču un pakalpojumu eksporta. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes

satelītkontu aprēķiniem tūrisma raksturīgo nozaru īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2010.

gadā veidoja 5,3%, tādējādi apliecinot tūrisma nozares nozīmi tautsaimniecībā. [9, 14.lpp]

Eiropas tūrisma nozarē ir ievērojami pastiprinājusies konkurence, kas nosaka

nepieciešamību veikt tūrisma produktu un pakalpojumu diferenciāciju un efektīvu ceļojuma

galamērķa pozicionējumu tūrisma tirgū. Jaunais Latvijas tūrisma tēls iezīmē nākotnes

virzienu, kādā veidot Latvijas tūrisma produktus, izmantojot esošos tūrisma resursus un radot

14

tiem pievienoto vērtību. Latvija nav un nekad nebūs masu tūrisma produkts, bet Latvijas

tūrisma produktu attīstībai ir jābalstās uz piecām pamatvērtībām – kvalitāti, ilgtspējību,

individualizāciju, augstu pievienoto vērtību, tūristu iesaisti un pieredzes gūšanu, kas ir

Latvijas tūrisma attīstības vīzijas pamatā.

Tieši tāpēc jaunā Latvijas tūrisma tēla pamatideja „Nesteidzīga atpūta Latvijā” aicina

tūristus samazināt dzīves tempu, apstāties, izbaudīt nesteidzīgu, uz detaļām orientētu atpūtu,

ļaut aizdomāties par būtisko dzīvē. Latvijas tūrisma tēla pamatvērtības raksturo patiesīgums,

pamatīgums, vieglums un pašcieņa, kas sakņojas Latvijas dabā, kultūrā un cilvēkos. [10]

Katru gadu Eiropas Komisijas starptautiska žūrija konkursa kārtībā izvēlas divas

pilsētas Eiropā, kurām piešķir kultūras galvaspilsētas statusu. Tas ir statuss, kas paredz

kultūras notikumus gada garumā un arī pilotprojektus, valsts un pilsētas infrastruktūras

uzlabošanu, tūrisma plūsmas pieaugumu u.c. 2014. gadā Eiropas galvaspilsētas gods ir

piešķirts divām pilsētām – Latvijas galvaspilsētai Rīgai un Ūmeo Zviedrijā. [24]

Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss Rīgai sniedz ne tikai iespēju parādīt Latvijas

kultūras īpašo vietu Eiropā, veicinot tūrisma attīstību un palielinot pilsētas ietekmi

starptautiski, bet arī piedāvā Latvijas iedzīvotājiem izbaudīt, priecāties un lepoties par mūsu

kultūras mantojuma bagātību un dažādiem kultūras pasākumiem visa gada garumā.

Latvija arī ir iekļuvusi UNESCO pasaules kultūras mantojumā ar vairākām

kategorijām, kā nemateriālais kultūras mantojums Latvijā ir atzīts kā Suitu kultūrtelpa un

Dziesmu un deju svētku tradīcijas. Eiropas mantojuma zīme piešķirta Rīgas vēsturiskā centra

panorāmai un siluetam, Rundāles pilij un Kuldīgas vecpilsētai. UNESCO pasaules atmiņu

reģistrā – Dainu skapis un Baltijas ceļš, bet ar ko Latvija var īpaši lepoties, tā ir Vecrīga jeb

Rīgas vēsturiskais centrs. [7]

Saskaņā ar Eiropas tūrisma un atpūtas asociācijas (ATLAS) datiem, ap 30% no visiem

ceļotājiem ceļo ar mērķi iepazīt citas valsts kultūrvidi. Saskaņā ar ATLAS aptauju, kas veikta

2008. gadā, Rīga ieņem 8. vietu starp 33 Eiropas pilsētām, kur Eiropas iedzīvotāji gribētu

pavadīt kultūras brīvdienas (aiz Parīzes, Romas, Londonas, Venēcijas, Prāgas, Vīnes, Atēnām,

apsteidzot Berlīni, Florenci, Barselonu, Madridi, Maskavu, Amsterdamu, Stambulu,

Stokholmu, Helsinkus u.c.). Savukārt starp Baltijas valstu galvaspilsētām Rīga ieņem stabilu

pirmo vietu – 46% aptaujāto vēlētos pavadīt kultūras brīvdienas Rīgā, Tallinā attiecīgi 36%,

bet Viļņā – 24%. [9, 29.lpp]

Latvieši var būt lepni, ka ar kultūras kanonu. Kultūras kanonā ir pieminēti izcilākie un

ievērojamākie mākslas darbi un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku

nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Kopumā iekļautas 99 kultūras vērtības septiņās nodaļās kā

tautas tradīcijas, vizuālā māksla, skatuves māksla, mūzika, literatūra, arhitektūra un dizains un

15

dizains, ko pēc tam var piedāvāt tūristiem, kas vēlas iepazīt Latviju citādāk, jo tas ir tas ar ko

latvieši atšķiras no citiem. [8]

Lai veicinātu vietējā tūrisma attīstību, Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA)

2012. gada rudenī sāka kampaņu „Atklāj Latviju no jauna!” Kampaņas mērķis ir aicināt

Latvijas iedzīvotājus padomāt par lieliskām ceļošanas iespējām tepat, Latvijā. Lai kampaņa

uzrunātu ikvienu no mums personiskāk, tās komunikācijai TAVA izraudzījusies īpašas

personības – labas gribas vēstnešus jeb atklājējus. Atklājēji video īsfilmās stāsta par

pazīstamiem un varbūt ne tik zināmiem tūrisma objektiem un vietām mūsu valstī, kuras

viņiem šķiet sevišķi pievilcīgas un ir tā vērtas, lai ieteiktu apmeklēt arī citiem. Saskaņā ar

statistikas datiem, Latvijas iedzīvotāji vairāk izvēlas apceļot savu valsti aktīvajā vasaras

tūrisma sezonā. Kampaņas „Atklāj Latviju no jauna!” mērķis ir mainīt iedzīvotāju priekšstatus

par ceļošanu un parādīt ceļošanas iespējas visa gada garumā - arī vēlā rudenī, ziemā un agrā

pavasarī.[2] Šīs projekts ir labi attīstījies un iegājis cilvēku domās, un meklē iespējas kā

izrauties no ikdienas, bet dažreiz nezina kā, jo liekas, ka visur jau esi bijis, tad izmantojot šīs

mazās filmiņas un tajā esošās kultūras tūrisma vietas, tomēr cilvēki saprot, ka ir vēl daudz

alternatīvas un iespējas kur doties un izmanto tās.

Mājas lapā www.latvia.travel.lv tika apkopoti 10 tūristu pieprasītākās jeb dižvietas.

Populārāko galamērķu vidū var atrast gan unikālus dabas objektus un vēstures pieminekļus,

gan lielpilsētu krāšņumu un mazpilsētu šarmu. Šie desmit ceļojuma galamērķi ir labs sākums,

lai iepazītu Latviju. Populārākās vietas ir Rundāles pils, Aglonas baziliks, Vecrīga, kā arī

Jūrmala. [30]

Vēl „Latvia Travel” veica statistiku par Top muzejiem un galerijām visā Latvijas

teritorijā. Jau vairākus gadus Rīgas Birža ir pirmajā vietā (2012. gada statistikā muzeju

apmeklēja 147 518 cilvēku.[14] Ļoti maz pietrūkst otrajā vietā esošajam Kuģniecības

muzejam. Trešajā un ceturtajā vietā ir šī gada jaunumi Šokolādes muzejs Pūrē un Stūra māja

Rīgā. Tad seko Mencendorfa nams, Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs un septītajā vietā

ierindojas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs.[28]

2014. gada 17. maijā notika Muzeja nakts. Muzeju nakti apmeklējuši 228 242 cilvēki.

Salīdzinot ar 2013. gadu, Muzeju nakts apmeklētāju skaits ir palielinājies par 9000, stāstīja

Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Kauliņa. Apmeklētība pieaugusi

Latvijas novados, savukārt Rīgas muzejos apmeklētāju bijis gandrīz par 9000 mazāk nekā

pērn. Ievērojamākais apmeklētības kāpums bijis Rīgas apkārtnes muzejos. Tos apmeklējuši

gandrīz par 10 000 vairāk apmeklētāju nekā pagājušajā gadā. Vispopulārākais bijis Turaidas

muzejrezervāts, kurā iegriezušies 15 300 viesu.[19]

16

Kā vienu no iemesliem, kāpēc Rīgā ir samazinājies apmeklējuma skaits ir garās rindas pie

muzejiem. Cilvēki vēlētos vairākus muzejus apmeklēt, jo tā ir vienīgā nakts, kad muzejus var

apmeklēt bez maksas, bet garās rindas samazina apmeklējuma skaitu, jo nevēlas gaidīt un ar

katru brīdi esošā rinda pieaug. Pasākums Muzeja nakts popularizē muzejus visā Latvijas

teritorijā un ir svarīgi, lai tos varētu arī apmeklēt cilvēki, kas nevar atļautie ikdienā aiziet, vai

nav laiks apmeklēt, tāpēc ir izveidots pasākums Muzeja nakts, lai cilvēki bez maksas visā

Latvijā varētu apmeklēt muzejus, iepazītu valsts vēsturi un devumu kultūrā un citās jomās. Kā

arī darba autore uzskata, ka muzejus apmeklē maz iedzīvotāju, pārsvarā tie ir tūristi, tomēr arī

pašiem iedzīvotājiem būtu jāzina pašas valsts vēsturi un vienreiz dzīvē aiziet un apskatīties,

ko Latvijā esošie muzeji piedāvā, kaut vai vienu reizi gadā Muzeja naktī.

17

2. ORGANIZĀCIJAS RAKSTUROJUMS

2.1. Organizācijas vispārējs raksturojums

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs ir dibināts 1989. gada 1. janvārī.

Apmeklētājiem atvērts kopš 1989. gada 6. jūlija. Līdz 2000. gadam muzejs bija Latvijas

Mākslas muzeju apvienības struktūrvienība, bet no 2001. līdz 2009. gadam patstāvīga

juridiska persona – valsts muzejs LR Kultūras ministrijas pārziņā. Kopš 2010. gada 1.

janvāra Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs pievienots Latvijas Nacionālajam mākslas

muzejam. Tas iekārtots bijušajā Svētā Jura baznīcā, kas ir senākā saglabājusies mūra ēka

Rīgā. Kā arī 2.1. att. var redzēt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja logo.

2.1. att. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju logo

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs dibināts kā latviešu profesionālās dekoratīvi

lietišķās mākslas muzejs, un tajā glabājas galvenokārt Latvijas mākslinieku radītie dekoratīvās

mākslas un dizaina darbi. Muzeja krājumu veido septiņas kolekcijas: tekstilmākslas,

keramikas un porcelāna, metālmākslas, ādas mākslas, dekoratīvā koka mākslas, stikla mākslas

un visjaunākā – dizaina kolekcija. [20]

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs atrodas Vecrīgā, Skārņu iela 10/20 pie

Konventa sētas. Attēlā 2.2. var redzēt karti, kurā ir attēlota muzeja atrašanās vieta. Vecrīga ir

gan tūristiem, gan vietējiem iedzīvotājiem ļoti populāra vieta, kuru parasti arī dodas apskatīt.

Cilvēki, kuri gribēs apmeklēt šo muzeju, viņiem nebūs jābrauc uz Rīgas nomali, bet gan

muzejs atrodas tieši centrā, tāpēc darba autore uzskata, ka uzņēmuma vietas izvēle ir

piemērota priekš publiskās ēkas funkcijām.

18

2.2. att. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja atrašanās vieta

Viena no muzeja pamatvērtībām ir tā ēkas. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs

izvietots bijušajā Svētā Jura baznīcā, kas ir senākā saglabājusies mūra ēka Rīgā (valsts

nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6565). Savās baltā dolomīta sienās tā glabā visu pilsētas

800 gadu garo vēsturi. [20]

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā pamata darbības veids ir muzeja ekspozīcijas

izrādīšana. Tās ir divas ekspozīcijas 2. un 3. stāva zālēs. Tās sniedz apmeklētājiem priekšstatu

gan par atsevišķiem māksliniekiem un to daiļradi, gan arī par dominējošiem mākslas stiliem

un virzieniem no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām.

Muzeja 2. stāva zālē izvietota pamatekspozīcija „Latvijas dekoratīvi lietišķā māksla no

19. gs. beigām līdz 20. gs. 60. gadiem.” Savos aizsākumos latviešu profesionālā dekoratīvā

māksla, balstījās uz tautas amatniecības tradīcijām un etnogrāfisko mantojumu. 3. stāva zālē ir

izvietota pamatekspozīcija „Latvijas dekoratīvā māksla un dizains kopš 20. gadsimta 70.

gadiem līdz mūsdienām.” Tajā atspoguļotas visas nozares – tekstilmāksla, keramika un

porcelāns, stikls, ādas plastika, metālmāksla un rotas, dekoratīvā kokapstrāde.

Līdzās pastāvīgajai ekspozīcijai muzejs apmeklētājiem sistemātiski piedāvā plašu

izstāžu klāstu. Ik gadu tiek organizētas gan Latvijas, gan ārzemju dekoratīvās mākslas un

dizaina izstādes. Nozīmīga loma muzeja darbībā ir arī radošajām darbnīcām (audumu

apdruka, vilnas velšana utt.) un citām aktivitātēm, kas paver iespējas ikvienam dalībniekam

izpaust savu radošo fantāziju. Radošajās darbnīcās piedalās dažāda vecuma skolēni no

dažādiem Latvijas novadiem. [17]

Šobrīd muzejā ir pieejama mainīgā izstāde „Rīgas Mākslas porcelāns 1925 - 1940”.

Plašākai auditorijai izstāde ir pieejama no 21. februāra, līdz ar to visas gan radošās

darbnīcas, gan lekcijas notiek par porcelānu, un tās ietekme globāli.

Tiek rīkoti ģimenes dienas pasākumi, kur parasti bērni var piedalīties dažādās radošās

darbnīcās, kas izvietoti pa muzeja stāviem, kā arī ir iespēja apskatīt muzeja ekspozīcijas.

19

Šogad ģimenes diena notika 12. aprīlī ar nosaukumu „Izkrāso pasauli”, pasākums ilga no

12:00 līdz 16:00.

Kā arī tiek veidoti dažādi projekti, kā, piemēram, „Orientējies Rīgas namos”, kur

katram muzeja apmeklētājam iedod attēlus no dažādām Rīgas ēkām un no tām bildēm jāatrod,

kur šī ēka atrodas. Vēl ir projekts „Vārds Latvijas Dizaineriem”, kurš ir izvērties par ļoti gan

studentu, gan profesoru, un vēl daudz citu mākslas un dizaina mīļotāju iecienīts projekts.

Nepārtraukti notiek daudzu citu projektu veidošana, un plānošana. [23]

Paralēli tam visam notiek arī dažādas lekcijas, kurās Latvijā zināmi cilvēki stāsta par

kāda cilvēka personību un to daiļradi, vai arī balstoties uz kādu noteiktu izstādi tiek veikta

dažādi pasākumi un lekcijas, lai iepazītu vairāk šo izstādi, un iegūtu padziļinātu informāciju

par konkrētu laika posmu.

2.2. Organizācijas iekšējās vides raksturojums – mērķi, struktūra,tehnoloģijas, kultūra

Iekšējā (mikrovide) ir uzņēmuma iekšējā vide, kurā notiek konkrētu uzņēmējdarbības

lēmumu pieņemšana. Iekšējo vidi veido tie faktori, kurus uzņēmējs var ietekmēt vai mainīt:

· uzņēmuma mērķi (stratēģija, kārtējie uzdevumi);

· darbinieki (viņu zināšanas, prasmes, uztvere, iemaņas);

· uzņēmuma struktūra (darba dalīšana, struktūrvienības, funkciju sadale un izpilde);

· tehnoloģija (iekārtu izmantošana, informācijas sistēmas);

· uzņēmuma kultūra, vadītāja darba stils.

Iekšējā vide apvieno visas uzņēmuma atsevišķās struktūrvienības (uzņēmuma

funkcijas), kā arī tos spēkus, kas vistiešākā veidā ietekmē uzņēmuma darbu - piegādātājus,

konkurentus, patērētājus. [1,13.lpp]

Galvenie organizācijas darbības nosacījumi un faktori ir iekšējā uzņēmuma vide, kurā

ietilpst - mērķis, struktūra, tehnoloģijas un uzņēmuma kultūra. Uzņēmuma vadības

organizatoriskā struktūra parāda uzņēmuma izvietojumu un savstarpējo saistību.

Katram uzņēmējam ir mērķi - vesela rinda mērķa priekšlikumu, ko grib realizēt, un

tādēļ visa uzņēmuma darbība ir jāvirza to realizācijai. Tam ir jābūt pašsaprotamam, jo bez

mērķa neviens cilvēks uzņēmējdarbībā nevar darboties. Mērķu realizācijas plānošana ir viens

no būtiskākajiem uzņēmuma menedžmenta uzdevumiem. [34, 10.lpp]

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja darbības mērķis ir izglītot sabiedrību un rosināt

tās interesi par Latvijas un pasaules vizuālās mākslas, dekoratīvās mākslas un dizaina

20

liecībām to vēsturiskajās un mākslinieciskajās izpausmēs, akcentējot nacionālās mākslas

skolas vietu kultūras vēsturē un laikmetīgajos procesos.

Latvijas Nacionālās mākslas muzeja struktūra veidojas no septiņām

pamatkomponentiem skatīt 2.2. att. – direktores, administratīvi saimnieciskais departaments,

komunikācijas un izglītības darba nodaļas, Latvijas vizuālās mākslas departamenta, Latvijas

Dekoratīvās mākslas un dizaina departaments, Ārzemju mākslas departamenta, direktora

vietnieks krājuma darbā.

Galvenie aspekti, veidojot uzņēmuma vadības struktūru:

· uzdevuma vai darba pienākuma sadale,

· kam ir tiesības pieņemt lēmumus,

· kāds ir vadības līmeņu skaits,

· amata nosaukumu izveidošana,

· savstarpējo darba attiecību forma, pakļautība un atbildība.

2.2. att. Latvijas Nacionālās mākslas muzeja struktūra

Direktore

Direktorapalīgs

LatvijasDekoratīvāsmākslas undizainadepartaments

Ārzemjumākslasdepartaments

Direktoravietnieks,Krājumudaļa

Latvijas Vizuālāsmākslasdepartaments

Administratīvisaimnieciskaisdepartaments

Komunikācijas unizglītības darbanodaļa Restaurācijas

nodaļa

BibliotēkaGrāmatvedībasun finanšu daļa

Zinātniskodokumentucentrs unlietvedībasarhīvs

Lietvedība unpersonāla daļa Kolekciju un

zinātniskoizpētes nodaļu„Arsenāls” 20.gs. 2. puse -mūsdienas

Kolekciju unzinātniskāsizpētes nodaļas18. gs. un 20.gs. 1 puse

R. Sutasun A.Beļcovamuzejs

Saimnieciskitehniskaispersonāls

21

Izpētot uzņēmuma struktūru ir redzams, ka direktores pakļautībā ir septiņas daļas –

direktora palīgs, administrācijas saimnieciskais departaments, komunikācijas un izglītības

darba nodaļa, Latvijas Vizuālās mākslas departaments, Latvijas Dekoratīvās mākslas un

dizaina departaments, Ārzemju mākslas departaments, direktora vietnieks krājuma darbā, zem

kurām attiecīgi ir vēl darbinieki.

Administratīvi saimnieciskā departamentā ietilpst vēl grāmatvedības un finanšu daļa,

lietvedība un personāla daļa, saimnieciski tehniskais personāls. Zem Latvijas Vizuālās

mākslas departamenta ir vēl trīs apakšstruktūras kā kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļa

18.gs. – 20. gs. 1. puse, kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļa „Arsenāls” 20. gs. 2. puse –

mūsdienas, kā arī Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs. Direktora vietnieka

krājuma darbā ir pakļautas vēl trīs apakšstruktūras kā restaurācijas nodaļa, bibliotēka un

zinātnisko dokumentu centrs un lietvedības arhīvs.

Uzņēmuma tehnoloģijas ir ļoti svarīgas, lai produktīvi pildītu savus darba

pienākumus, ir nepieciešamas katrai nodaļai. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā katram

darbiniekam ir savs stacionārais dators un katrā kabinetā ir savs printeris, fakss un telefons

gan iekšējās saziņas, gan ārējās saziņas nepieciešamībai. Papildus tam koridorā ir novietots

lielais printeris apjomīgāku darbu printēšanai un skenēšanai. Visiem darbiniekiem ir vienots e

- pasts, ar kuru palīdzību veic iekšējo darbinieku saziņu. Bez šādām tehnoloģijās ir ļoti grūti

strādāt, jo tas atvieglo tieši darba pienākumu kā tādu, un samazina darba izpildes laiku. Vēl

muzeja vajadzībām ir portatīvie datori, projektori un fotoaparāti, kurus izmanto dažādu

pasākumu laikā, lai varētu novadīt pasākumu un visu nepieciešamo nofotografēt. Lai gūtu

ienākumus no muzeja darbības ir nepieciešami kases aparāti un kredītkaršu lasītāji, ar kuru

palīdzību tiek veikta samaksa par piedāvātajiem muzeja pakalpojumiem.

Uzņēmuma kultūra: Visus darbiniekus vieno tas, ka viņi palīdz izglītot klientus ar to

darbu, ko viņiem patīk darīt. Darbinieki ir kā viens vesels kolektīvs, ļoti draudzīgs un izpalīdz

viens otram. Notiek gan kopīgi pasākumi, kuru laikā tiek saliedēti kā kolektīvs, kā arī kopīgas

svētku svinēšanas kā, piemēram, dzimšanas dienu un vārda dienu svinēšana, un katru gadu

notiek ziemassvētku pasākums visiem darbiniekiem.

2.3. Organizācijas ārējās vides raksturojums – klienti, konkurenti,piegādātāji, likumdošana

Ārējās vides faktori būtiski ietekmē uzņēmējdarbību. Tos iespējams iedalīt mikro un

makro līmeņa faktoros, kas nosaka to ietekmes vispārīgumu: makro līmeņa faktori attiecas uz

visiem tirgus dalībniekiem, bet mikro ir tie, kas attiecināmi tieši uz konkrētā uzņēmuma

22

darbību. Piemēram: klienti, konkurenti un piegādātāji veido tos ārējās vides nosacījumus, kas

būtiski ietekmē tieši konkrēto uzņēmumu. Ja ārējās vides faktorus skata vispārīgākā līmenī,

tad tos var iedalīt konkrētās kategorijās: ekonomiskie, demogrāfiskie, dabiskās vides faktori,

tehnoloģiskie, politikas un tiesiskie, kultūras un sociālie, kā arī sabiedrības radītie faktori. [5,

28.lpp]

Jau iepriekš minētie mikro faktori, kas raksturo ārējo vidi, ir uzņēmējdarbību tieši

ietekmējoši: t.i., tos veido patērētāji, konkurenti, piegādātāji. Tomēr, tiešu ietekmi uz

uzņēmējdarbību rada arī tiesiskās normas – piemēram, konkrētajam uzņēmuma veidam

saistošie normatīvie akti, kā arī sabiedriskās organizācijas un masu mēdiji. Nozīmē, kādā

jāsaprot tiešās ietekmes jēdziens ir tāda, ka ar to domāts katram uzņēmumam unikāls šos

faktorus nosakošo tirgus dalībnieku kopums. [32, 29. – 30.lpp]

Tieši ietekmējošo ārējo vidi atšķirībā no iekšējās vides nevar ietekmēt uzņēmuma

menedžments, kā arī kontrolēt tiešās ietekmes faktorus nevar. Ir iespējams tikai izmantot

radītās izdevības vai novērst no ārējās tieši ietekmējošās vides izrietošos draudus. [29]

Uzņēmuma klienti: Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja klienti ir tūristi no citām

valstīm un vietējie iedzīvotāji dažādās vecuma grupās, kas vēlas apskatīt ekspozīcijas, gan

piedalīties radošās darbnīcās un citos pasākumos, kurus veido muzejs. Radošajās darbnīcās

parasti piedalās skolēni, kurās tiek piesaistīti populāri mūsdienu latviešu dizaineri, arhitekti un

mākslinieki. Pārsvarā klientu vidū ir cilvēki, kuriem interesē latviešu radītie darbi, kuri ir

saistīti ar dizainu un dekoratīvo mākslu, jo šāda veida muzejs ir vienīgais Latvijā un citur šādu

muzeju Latvijas teritorijā nav. Pēc dažādiem projektiem kā „Vārds Latvijas dizaineriem”,

radošajām darbnīcām u.c. pasākumiem tiek veikta aptaujas anketu aizpilde, ar kuru palīdzību

tiek secināts, kā cilvēkiem patika, ko viņi vēlas vēl redzēt, un cik aktīvi seko muzeja

darbībām.

Uzņēmuma konkurenti: Konkurence ir uzņēmējdarbības aspekts, kas tiek vērtēts

arvien komplicētāk. T.i., ņemot vērā ne tikai faktorus, ko rada un nosaka tiešie konkurenti jeb

citi tāda paša tipa uzņēmumi. Konkurence uz peļņu orientētiem uzņēmumiem pārsniedz

iepriekš uzstādītās industrijas robežas un ietver vēl četras konkurēšanas veidus: klientūra,

piegādātāji, potenciālie jaunie tirgus dalībnieki un alternatīvie produkti. [36, 3.lpp]

Mūsdienās muzejus apmeklē ļoti šaurs loks, pārsvarā tie ir tūristi, bet lai būtu

konkurētspējīgs muzejam ir jāpiedāvā kaut kas tāds, kas nav nekur citur. Pēc būtības jebkurš

muzejs ir kā konkurents Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam, bet tajā pašā laikā, tik

specifisks muzejs pastāv pats par sevi, un nopietns konkurents tam nav. Jo citā muzejā

neieraudzīsi, to kas ir Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.

23

Tomēr, muzejā notiek vēl dažādi citi pasākumi, ar kuriem arī tie konkurē savā starpā,

piemēram, dažādiem projektiem, mainīgām izstādēm u.c. pasākumiem. Konkurētspējas

nodrošināšanai ir būtiski mārketinga aktivitāšu daudzveidība, kas arī piesaista klientus tieši

šim muzejam. Izvietojot dažādus informatīvos tekstus uzņēmuma mājas lapā un citos sociālos

tīklos, kā arī dažāda veida bukletu izplatīšana. Bet neskatoties uz to, ka šis muzejs ir vienīgais,

kas piedāvā Latvijas teritorijā šāda veida pakalpojumus, tuvākie konkurenti ir „Rīgas

porcelāna muzejs”, „Rīgas Birža”, „Arsenāls”, kas pēc piedāvājuma ir līdzīgs Dekoratīvās

mākslas un dizaina muzeja piedāvājumam.

Uzņēmuma piegādātāji: Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja piegādātāji ir

Latvijas Nacionālās mākslas muzejs un visas apakšstruktūras kā „Arsenāls”, „Birža” u.c.

muzeji, savā starpā sadarbojas un krājumus, kas ir nepieciešami priekš konkrētās izstādes tiek

pārvestas uz noteikto ēku. Tādā veidā piegādā mākslas darbus uz konkrēto vietu. Šie mākslas

darbi parasti tiek pārvesti. Ar to nodarbojas viens cilvēks, kurš ir kā kurjers starp muzejiem.

Viņš gan piegādā dažādas lietas, kuras tiek pasūtītas no konkrētiem uzņēmumiem priekš

dažādām radošām darbnīcām, kā arī pārvadā mākslas darbus.

Valsts likumdošana: Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs kopš 2010. gada atrodas

Latvijas Nacionālās mākslas muzeja pārziņā, un tas nozīmē, ka muzejam kā jebkurai citai

publiskai iestādei ir jāievēro dažādi normatīvie akti, kas ir saistoši šajā gadījumā muzejam.

Galvenais normatīvais akts Latvijā attiecībā uz muzeju darbību ir Muzeju likums, kurš

tika pieņemts 2005. gadā. Minētais likums nepieciešams, lai nodrošinātu sekmīgu valsts,

pašvaldību un akreditēto privāto muzeju darbību, veicinātu kultūras mantojuma saglabāšanu,

un starptautisko sadarbību starp muzejiem Eiropā un citviet pasaulē un attīstītu nozari vispār.

[18]

Šajā likumā noteiktas muzeju tiesības un pienākumi, kā ari muzeja vadības iecelšanas

kārtība. Likums nosaka arī Kultūras ministrijas un Muzeju padomes kompetenci, kas ir

būtiski, jo šim institūcijām ir liela nozīme muzeju darbībā. Vēl likumā minēta kartībā, kādā

veicama muzeju dibināšana un reorganizācija Tāpat likumā noteikta arī valsts un pašvaldību

muzeju finansējuma kārtība. Autortiesību likums nosaka kārtību, kādā muzejs drīkst izmantot

autoru darbus bez tā piekrišanas un atlīdzības un uzliek tam pienākumus, lai nodrošinātu

autoru likumiskās intereses.

Liela loma ir arī Ministru Kabineta noteikumiem Nr.532, kuri regulē valsts,

pašvaldību, autonomo un privāto muzeju akreditācijas kārtību un akreditācijai nepieciešamos

dokumentu kopumu. Nosacījumus, kuriem muzejam jāatbilst, lai saņemtu akreditāciju, nosaka

jau minētais Muzeju likums. [16]

24

3. ORGANIZĀCIJAS KULTŪRAS TŪRISMA PRODUKTS

3.1. Produkta pamatojums: ideja un īstenošanas alternatīvas

Lai gan katru gadu pirmo reizi tiek piedāvāti tūkstošiem jaunu produktu, mazāk nekā

10 % no tiem ir patiešām jauni un inovatīvi. Būzs, Alens un Hamiltons (Booz, Allen,

Hamilton) ir izdalījuši sešas jaunu produktu kategorijas:

1. pasaulē jauni produkti. Jauni, inovatīvi produkti, kas rada pilnīgi jaunu tirgu.

2. esošā produkta līnijas. Jauni produkti, kas dod iespēju uzņēmumiem pirmo reizi ienākt

jau esošā tirgū.

3. esošu produktu līniju papildinājumi. Jauni produkti, kas papildina uzņēmuma izveidotās

produktu līnijas.

4. esoša produkta uzlabojumi un izmainīt esošie produkti. Jauni produkti, kas sniedz

uzlabotu veikumu vai lielāku uztverto vērtību, aizvietojot esošos produktus.

5. pārpoziconēšana. Esošie produkti, kas ir vērsti uz jauniem tirgiem vai tirgus segmentiem.

6. cenu samazināšana. Jauni produkti, kas ir vērsti uz jauniem tirgiem vai tirgus

segmentiem. [37, 46-48.lpp]

Darba autores kvalifikācijas darba tēma ir izveidot jaunu kultūras tūrisma produktu ar

nosaukumu „Iepazīsti tekstilu.” Praksē ejot Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, bieži

skatījos kā gides vadīja ekskursijas bērniem, un ar kādu prieku bērni izzina visu ko viņiem

stāsta. Tā darba autorei radās ideja, ka arī viņa varētu veidot savu kvalifikācijas darbu tieši

skolēniem no 1 – 4. klasei, jo spriežot pēc tā, ka katru nedēļu skolēni apmeklē šo muzeju,

pieprasījums pēc tā būtu. No iepriekšminētās Būza, Alena un Hamiltona teorijas, darba autore

piedāvās jaunu produktu jau esošā produkta līnijā.

Lai uzzinātu, vai muzejā būtu nepieciešams jauns kultūras tūrisma produkts, tika

izveidota aptaujas anketa (skatīt 1. pielikumā), lai uzzinātu apmeklētāju viedokli par to.

Kopumā aptaujas anketu aizpildīja 50 respondenti, kuri apskatīja muzeja ekspozīciju, kā arī

skolotāji ar skolēniem, kuri apmeklēja radošo nodarbību. Tika uzdoti četri jautājumi. Pirmajā

jautājumā tika uzdots: „Kā Jūs domājat, vai skolēniem vajadzētu apmeklē muzeju/us?” Uz

uzdoto jautājumu 99% respondentu atbildēja ar „Jā”, un tikai 1% atbildēja ar „Nē”.

Uz otro jautājumu „Kā Jūs vērtējat līdz šim esošo muzeja piedāvājumus skolēnu

grupām?” Skatīt 3.1. att. 45 % respondenti uzskata, ka esošais muzeja piedāvājums skolēnu

grupām ir ļoti labs, un tikai 2% respondenti uzskatā kā neapmierinošs.

25

3.1. att. Kā Jūs vērtējat līdz šim esošo muzeja piedāvājumus skolēnu grupām?

Trešais jautājumus aptaujas anketā bija „Vai Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā

vajadzētu izveidot jaunu ekskursiju tieši skolēnu grupām?” Uz šo jautājumu 60% respondenti

uzskatīja, ka „Jā”, un tikai 20 % respondenti atbildēja apvelkot vārdu „Nē”. Atlikušie 20 %

respondenti apvilka atbildi cits un tika minēti šādi varianti, dažus citēju - varbūt, bet nav īsti

pārliecināta, jo nepārzinu labi esošo piedāvājumu, vēl komentēja, ka jaunas ekskursijas ir

vajadzīgas, bet, vai skolēni apmeklēs šāda veida ekskursijas.

Visbeidzot ceturtajā jautājumā tika uzdots jautājums „Kā Jūs domājat, vai

skolēniem interesētu uzzināt jaunu informāciju par tekstilmāksliniekiem un par pašu

tekstilu?” 3.2. att. var redzēt, ka 50 % respondenti atbildēja, ka skolēniem interesētu uzzināt,

40 % respondenti nemācēja atbildēt un 10 % respondenti atbildēja ar „Nē”. Kopumā aptaujas

anketa sniedz atbildes uz darba autores aktuālo informāciju par kvalifikācijas darbu un par to,

ko domā respondenti par darba autores jaunu kultūras tūrisma produktu.

3.2. att. Kā Jūs domājat, vai skolēniem interesētu uzzināt jaunu informāciju par

tekstilmāksliniekiem un par pašu tekstilu?

26

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, piedāvā līdzīgas radošās darbnīcas, kā

„Orientējies muzejā”, „Vilnas velšana”, „Audumu apdruka” ar sietspiedi un „Koka spiedogi”,

kā arī „Keramika un porcelāns. Nokopē šķīvi.” Pētot muzeja statistikas datus par 2013. gadu

var secināt, ka audumu apdruka ir ļoti pieprasīta. Kā redzams 3.3. attēlā „Audumu apdruka” ir

ejošākā nodarbība muzejā. 2013. gadā tā ir notikusi 51 reizi, un cilvēku apmeklējuma skaits ir

bijis 518. Pēc tam seko „Vilnas velšana”, kura ir notikusi 14 reizes un piedalījušies 130

cilvēku, kā arī „Koka spiedogi” notika 10 reizes un apmeklēja 91 cilvēks. Šī statistika sniedza

ieskatu, ka tekstils ir aktuāls mūsdienās, un, ka cilvēkiem interesētu šāda veida piedāvājums.

3.3. att. Nodarbības „Stunda muzejā” muzeja statistikas dati

Nākošā lieta, kas bija jāizdomā, kāds temats un nosaukums būs izveidotam produktam,

jo mūsdienās nosaukums dod ļoti daudz, vai cilvēks atsauksies un lietos tavu piedāvāto

pakalpojumu. Darba autore domā, ka viņas izveidotais nosaukums ir īss, ieintriģējošs un

daudzveidīgs, tādā ziņā, ka zem tekstila var ļoti brīvi izpausties. [4]

Galvenā doma darba autorei izveidojot produkta nosaukumu bija tas, ka darba autore

ļoti vēlējās, lai skolēni varētu paši radoši izpausties, gan izkustēties, lai viņiem būtu

interesanti. Tā darba autore izvēlējās rakstīt darbu ar nosaukumu „Iepazīsti tekstilu”, jo

audums ir ļoti dažāds, un to var dažādi interpretēt. Iepazīstinot bērnus tieši ar muzeja tekstila

darbiem un pašās ekskursijas noslēgumā tiks izveidota radošā darbnīca, lai skolēni varētu ar

savām rokām un, izveidotiem dažādiem šabloniem, apgleznot auduma gabalu, ko pēc tam

varēs paņem līdz uz mājām.

Domājot par alternatīvu, darba autore izdomāja dažādus veidus, kā tas varētu notikt

gan muzejā, gan ārpus muzeja, tikai ir jāsaprot, cik daudz ir iespējams parādīt neesot muzejā.

Muzejā vienā reizē priekš šāda veida ekskursijas var uzņemt līdz 20 cilvēkiem. Viena no

27

alternatīvām ir tāda, ka, ja atbrauc divas grupas, tad viena sāk ar radošo nodarbību un otra sāk

ar ekskursiju, un tad mainās.

Vēl pirmais variants, ka radošo nodarbību vada Latvijā pazīstama tekstilmāksliniece,

kas maksu mazliet sadārdzinātu, bet ieguvums būtu viņas autentiskā pieeja un stāstījums, ko

viņa sniegtu bērniem. Kā otrs variants būtu, ja atbrauc liela grupa ar skolēniem un muzejs

nespēj uzņemt visus, tad daļa no grupas varētu doties uz Rīgas Biržu, un daļa palikt

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un otrādi.

Trešais variants, ka šāda veida ekskursiju varētu novadīt skolā kādā klasē, kur gan

rādot prezentāciju, gan arī eksponātus, bērni iepazītu tekstilu. Lekcijas beigās klasē notiks

radošā nodarbība, tāpat kā tas būtu noticis muzejā, kur bērni ar savām rokām un šabloniņiem

apzīmēs kokvilnas auduma gabalu.

3.2. Produkta iespējamo konkurentu analīze

Īstermiņā visbīstamākie konkurenti ir tie, kuri ir vislīdzīgākie jūsu uzņēmumam.

Patērētāji neredz atšķirtību, jūsu uzņēmuma tēls pēc viņu domām ir neskaidrs. Tādēļ ir

jādiferencē. [5, 44.lpp]

Kā teicis mārketinga guru Teoders Levits (Theodore Levitt): „Jauna konkurence

veidojas nevis starp uzņēmumiem, kas ražo savās rūpnīcās, bet gan starp to, ko viņi pievieno

savu rūpnīcu ražojumiem iepakojuma, pakalpojuma, reklāmas, patērētāju konsultēšanās,

finansēšanas, piegādes, noliktavu uzturēšanas un citu lietu veidā, ko cilvēki augstu vērtē.”[35,

78.lpp]

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs ir vienīgais šāda veida muzejs Latvijā, un

nopietnu konkurentu šim muzejam nav. Pats muzejs ir kā apakšstruktūra Latvijas Nacionālās

mākslas muzejam, līdz ar to var secināt, ka arī visi muzeji un izstāžu zāles, kas ir arī kā

apakšstruktūras nav kā konkurenti, jo par viņiem atbild viena un tā pati vadība. Darba autore

uzskata, ka Rīgā šāda veida produktam nav lielu konkurentu, kas sevi pozicionētu tieši tādā

pašā veidā. Tomēr, skatoties, pēc līdzīga piedāvājuma skaita, lielākie konkurenti, kas varētu

apdraudēt ir izstāžu zāle „Arsenāls”, „Rīgas Birža”, jo šajās vietās atrodas dažādi eksponāti

saistīti ar tekstilmākslu, bet ļoti mazā daudzumā, un sevi pozicionē citādāk, un tāpēc par

lieliem konkurentiem nevar uzskatīt.

Veidojot jaunu kultūras tūrisma produktu „Iepazīsti tekstilu”, darba autorei bija viegli

izpausties dažādos risinājumos, kā veidot produktu un nebija jādomā, ar kādām metodēm

28

varētu pārspēt jau esošo piedāvājumu kādā citā muzejā, jo nopietnu konkurentu, kas varētu

apdraudēt izveidoto produktu nav. Skatoties no piedāvājumiem, ko sniedz Latvijas Nacionālās

mākslas muzeja apakšstruktūras, ir daudz dažādu nodarbību, bet neviena no šīm nodarbībām

nav saistīta ar audumu. Vienīgais, kas konkurētu ar darba autores izveidoto produktu, ir pašā

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ar nosaukumu „Audumu apdruka”, bet zinot to, ka tā

ir tikai nodarbība, bet darba autore papildus piedāvā iepazīt Latvijā slavenus

tekstilmāksliniekus, auduma dažādību un īpašības, un darba autores pievienotā vērtība ir, ka

skolēni paši ar savām rociņām varēs veidot mākslas darbu, un radoši izpausties uz auduma.

Radošums ir prasme, kuru var mācīties un attīstīt, un tas ir ļoti svarīgi, ka bērniem dod tādu

iespēju un piedāvā šāda veida produktus. Līdz ar to uzskatu, ka darba autores veidotais

produkts ir labāks, un spēs konkurēt ar jau esošo nodarbību „Audumu apdruku”.

3.3. Produkta izplatīšanās kanāli

Produkta izplatīšanas kanāls ir savstarpēji saistītu uzņēmumu kopums, kas piedalās un

pilda visas funkcijas tā pārvietošanas, izplatīšanas un tirgū virzīšanas procesā no ražotāja līdz

patērētājam. Izmantojot starpniekus ražotājs zināmā mērā zaudē kontroli pār produkta

realizāciju, jo produkta realizācija tiek nodota starpnieka ziņā. [11,78.lpp]

Tāpēc šajā gadījumā starpnieki tiks izmantoti pēc iespējas mazāk, un jau muzejam

zināmi uzņēmumi, kas nodrošinās visu nepieciešamo priekš jauna kultūras tūrisma produkta

izveides.

Viens no uzņēmumiem būs, kas sagādās gan kokvilnas maisiņus, gan kreklus, gan arī

speciālas krāsas, priekš paredzētā auduma. Uzņēmuma nosaukums ir ”Radošo darbu galerija”

un muzejs jau vairākus gadus veiksmīgi sadarbojas, un nav bijušas sūdzības, vai kaut kādi

starpgadījumi ar piegādi. Tāpēc arī darba autore izvēlējās tieši šo uzņēmumu, jo kvalitāte ir

svarīga radot jaunu kultūras tūrisma produktu.

Svarīgākais ir kontaktu dibināšana ar potenciālajiem klientiem jeb šajā gadījumā

skolām, kas piedalītos un lietotu darba autores izveidoto produktu. Kopumā tiktu aizsūtītas uz

skolām, kuras regulāri apmeklē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju. Pēc tam tiktu izsūtīts

un citām Latvijā esošām skolām, lai arī tās skolas varētu saņemt informāciju par to ko piedāvā

muzejs. Pastāv arī iespēja, ja skolēniem būtu interese, bet nespētu aizbraukt uz muzeju, tad

novadīt to skolā, jo to var pielāgot gan muzeja telpās, gan arī skolu klasēs. Bet sākumā tas

29

būtu realizējams tikai Rīgas teritorijā, jo tas nebūtu finansiāli izdevīgi pašā sākumā, kamēr

produkts vēl nebūtu atpazīstams.

Tiks izveidoti bukletiņi, ko muzejs piedāvā ievietojot informāciju arī par šo produktu.

Bukletus izvietos visās Latvijas Nacionālās mākslas muzeja apakšstruktūras bukletu stendos,

kā arī Rīgas informācijas centros.

Cilvēkam, kurš vadīs ekskursiju ir jābūt kvalificētam, un tādam ar ko skolēni vēlēsies

kontaktēties un klausīties. Ekskursiju vadīs muzejā jau esošas gides, kas ar to nodarbojas jau

vairākus gadus. Viņām ir izveidojušās pieredze arī dažādās nestandarta situācijās, kuras ik pa

laikam sanāk pārvarēt. Ar bērniem ir jārunā citādāk nekā ar pieaugušu cilvēku, ir jābūt

pacietīgākam un sagatavoties uz daudziem jautājumiem, ko viņi vēlēsies uzjautāt. Pašas

muzeja darbinieces darba autorei teica, ka ir ļoti svarīgi pirms sākt vadīt ekskursiju ir izprast

grupu, lai visus skolēnus varētu vienlīdz iesaistīties, jo kā zināms, daži cilvēki ir intraverti un

daži ekstraverti, un katram ir vajadzīga sava pieeja, lai visiem skolēniem no muzeja izejot

būtu patīkamas emocijas.

Kā viens no sadarbības partneriem ir organizācija „Ascendum” un tā projekts „Garā

pupa”. Bērnu kultūras projekts „Garā pupa” ne tikai cenšas vērst sabiedrības uzmanību uz

kultūras pieredzes nozīmību bērnu veiksmīgai attīstībai, bet jau divu gadu garumā ir strādājis

pie tā, lai iekļautu kultūras procesos tos bērnus vecumā no 6 – 12 gadiem, kas reģionālās un

sociālās nevienlīdzības vai vecāku kūtruma dēļ palikuši ārpus Latvijas teātra, mākslas,

mūzikas un ārpusskolas izglītības norisēm. [21]

3.4. Produkta virzīšana tirgū

Preču virzīšanas sistēma – ietver tādas darbības sfēras kā reklāma, noieta stimulēšanu

un personiskā apkalpošana. Tie visi ir ārpus cenu konkurences instrumenti un lielā mērā

ietekmē uzņēmējdarbības rezultātus jebkurā tirgū. Svarīgākais preču virzīšanas instruments ir

reklāma.

Reklāma ir nepersonificēts ziņojums izvēlētai auditorijai ar dažādu masu informācijas

līdzekļu starpniecību preces, ideju vai pakalpojumu virzīšanas nolūku. Tas ir informācijas

līdzeklis, lai piesaistītu uzmanību, izraisītu interesi, padarītu kaut ko populārāku. [3,108.lpp]

Pirms jaunu produktu virza tirgū ir jāsaprot, kādai mērķauditorijai tas būs paredzēts,

un ar kādiem līdzekļiem mērķauditorija saņems informāciju par darba autores piedāvāto jaunu

kultūras tūrisma produktu „Iepazīsti tekstilu.”

Skatoties no mārketinga puses, tiks publicēta informācija gan sociālajos tīklos, gan

dažādos bukletos, par to ko piedāvā muzejā. Mūsdienās jaunieši bieži pavada savu brīvo laiku

30

sociālajos tīklos, un tā skolēni varētu par šo piedāvāto pakalpojumu uzzināt. Informāciju

izvietotu gan draugiem.lv, facebook.com, twitter.com, instagram.com, kā arī Dekoratīvās

mākslas un dizaina mājas lapā, lai rosinātu skolēnus pašus izrādīt iniciatīvu. Viss ir atkarīgs

no tā, kā tu sevi pozicionē un kā pasniedz informāciju jeb kā piesaisti klientus. Cilvēki sekojot

muzeja mājas lapai un spiežot „like” jeb, ka viņiem tas patīk, nodos tālāk informāciju un tādā

veidā nonāks pie mērķauditorijas.

Otrs variants, ir izlikt skolās uz ziņojuma dēļa afišu, ko piedāvā Dekoratīvās mākslas

un dizaina muzejs, jo skolēni bieži lasa aktuālo informāciju, un tādā veidā piesaistot sev

mērķauditoriju, kā arī uzrakstīt vēstuli uz skolas e – pastu, kurā būtu informācija par

piedāvāto ekskursiju.

Mūsdienās internets ir ļoti svarīga daļa no mediju miksla un interneta reklāmas ir

viena no straujākajām no tradicionālākajām reklāmām un ir tūlītēja atbildes forma. Viena no

pieprasītākajām izvēlēm, ko izvēlas cilvēks ir tiešā e-pasta saņemšana par kādu no jaunajiem

piedāvājumiem vai pakalpojumiem, ko arī cilvēki bieži izvēlas saņemt. Šī reklāmas forma ir

relatīvi lētāka un ir lieliska atgriezeniska saite un šāda veida reklāma ir mērķēta uz cilvēkiem,

kuri vēlas saņemt informāciju par konkrētiem pakalpojumiem un piedāvājumiem. Pretēji

banneru reklāmām, kas ir izvietotas dažādās interneta adresēs kā reklāmas ar skaņu un

kustīgiem attēliem. Šādā veidā reklamējot uzņēmumu cilvēkiem būs noraidošas atbildes

forma, jo vēlēsies pēc iespējas ātrāk aizvērt izvietoto reklāmu. [33, 334 – 335.lpp]

Liels gandarījums, ka šogad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, un līdz ar to ļoti

daudzi tūristi brauc uz Latviju un apmeklē dažādus pasākumus. Ģimenes kuras apmeklē

muzeju, var piedāvāt ne tikai apskatīt pašu muzeju, bet arī pašiem mazākajiem iepazīt Latvijas

tekstilmāksliniekus un pašiem darboties radošā darbnīca, un pa piemiņu vēl paliek pašu

apdrukāts maisiņš, ko aizvest līdz uz mājām.

3.5. Produkta pārdošanas cenas noteikšana

Mūsdienās ir ļoti svarīgi, kādu cenu pakalpojums maksās. Ja būs nepareizi izveidota

cena, uzņēmums var no tās zaudēt ļoti lielu summu, un neviens mūsdienās nevēlas, lai tā dēļ

ciestu uzņēmums.

Cena ir viens no svarīgākajiem mārketinga instrumentiem. Cena ir preces vērtība

naudas izteiksmē, tā ir ekonomikas kategorija, kas kalpo preces ražošanai patērētā sabiedriski

nepieciešamā laika netiešai izmērīšanai.

31

Cenas nozīme uzņēmējdarbībā ir ļoti liela: no vienas puses, jebkurš indivīds, ģimene vai

uzņēmums kā pircējs vēlētos iespējams zemākas cenas, bet no otras puses, kā pārdevējs –

iespējams augstākas. Un tikai šo abu tendenču mijiedarbības rezultātā notiek sabiedrības

attīstība, jo:

1. cena var rosināt vai bremzēt ražošanu. Cenu celšanās kādai precei pievilina jaunus

ražotājus, un otrādi – cenu krišanās daļu ražotāju izstumj no tirgus, jo tajā vienmēr paliek

ekonomiski stiprākie, mobilākie, progresīvākie u.tml.

2. cena liek „retākiem” resursiem atrast „naudīgāko” īpašnieku, tātad iespējams, pārdomātāko

pielietojumu.

3. cena minimalizē ražošanas izmaksas. [3, 93.lpp]

Darba autores izveidotais kultūras tūrisma produkts „Iepazīsti tekstilu” nav standarta

ekskursija ar autobusa īri vai lidmašīnu, naktsmītnēm un ēdināšanu, apdrošināšanu un

aģentūras uzcenojumu. Darba autores produktu cenu, kā arī visu esošo Dekoratīvās mākslas

un dizaina muzeja pakalpojumus nosaka valsts jeb Ministru Kabinets. Līdz ar to 3.1. un 3.2.

tabulā ir minētas jau fiksētās cenas par katru pakalpojumu, un darba autore nevar noteikt citu

pakalpojuma cenu.

Pārsvarā visas ekskursijas, ko piedāvā tūrisma aģentūras ir ar uzcenojumu jeb peļņu,

tomēr Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs ir valsts īpašumā, un fiksētā summa nav

orientēta uz ienākumiem, jo valsts maksā darbiniekiem fiksētu algu un rūpējas par to, lai

muzejs pildītu savas darbības.

Produkta pakalpojumu cena mainās atkarībā no tā, cik skolēnu ir pieteikušies un kādā

valodā gidam ir jāvada ekskursija. Maksimālais skolēnu skaits ir 20 un minimālais skolēnu

skaits ir 10 cilvēki. Ja piesakās 20 skolēni, tad par radošo nodarbību būtu jāmaksā EUR 0,73,

bet, ja piesakās 10 skolēni, tad par radošo nodarbību katram individuāli būtu jāmaksā EUR

0,43. Tāpēc esošajās tabulās ir minēti 15 cilvēki, jeb vidējais skolēnu daudzums, lai varētu

noteikt vidējo cenu, katram individuāli. Zemāk tekstā ir izveidotas divas tabulas.3.1. tabulā

var redzēt produkta cenu vienai personai, ja izvēlas latviešu un krievu valodā gidu, un 3.2.

tabulā, ja izvēlas gidu angļu valodā.

3.1. tabula

Detalizēts izmaksu plānojums un produkta cena

Pozīcijas VienībaVienību

skaits

Vienības

izmaksasKOPĀ

Uz

vienu

tūristu

1 2 3 4 5

32

3.1. tabulas turpinājums

1. PERSONĀLA

ATALGOJUMS

1.1. Gids

(latviešu un

krievu valodā)

1 stunda 1 5,69 5,69 0,3793

PERSONĀLA

ATALGOJUMS KOPĀ: 5,69 0,3793

2. RADOŠĀ

NODARBĪBA

2.1. Radošā

nodarbība 15

cilvēkiem

40 min 15 10,65 10,65 0,71

RADOŠĀ

NODARBĪBA KOPĀ:10,65 0,71

KOPĀ: 16,34 1,09

CENA VIENAI

PERSONAI:EUR 1,09

3.2. tabulaDetalizēts izmaksu plānojums un produkta cena

Pozīcijas VienībaVienību

skaits

Vienības

izmaksasKOPĀ

Uz

vienu

tūristu

1 2 3 4 5

3. PERSONĀLA

ATALGOJUMS

3.1. Gids

(angļu valodā)1 stunda 1 14,23 14,23 0,9486

PERSONĀLA

ATALGOJUMS KOPĀ:14,23 0,9486

4. RADOŠĀ

NODARBĪBA

33

3.2. tabulas turpinājums

3.2. Radošā

nodarbība40 min 15 10,65 10,65 0,71

RADOŠĀ

NODARBĪBA KOPĀ:10,65 0,71

KOPĀ: 24,88 1,66

CENA VIENAI

PERSONAI:EUR 1,66

3.1. un 3.2. tab. var redzēt, kā summa mainās attiecībā, kādā valodā ir nepieciešama

ekskursija vadīt, līdz ar to summa svārstās. Tikai zinot to, cik cilvēku pieteiksies šāda veida

ekskursijai var noteikt cik kopumā maksā šāda veida ekskursija.

Papildus nepieciešams iegādāties uz katru nodarbību kokvilnas maisiņus, ko uz vietas

varēs iegādāties par 1,00 EUR, bet arī paši skolēni var paņemt sev līdz kokvilnas audumu, ko

apgleznot. Vēl jāiegādājas audumu krāsas, kuras kopējās izmaksas būtu EUR 54,00. Tajā

summa ir iekļauts 14 auduma flomāsteri un 10 audumu krāsas. Kā arī papildus izdevumi būtu

saistīti ar reklāmu kā iespieddarbi un reklāma internetā. Par iespieddarbiem bukletos būtu

nepieciešams EUR 100, kurā ietilpst papīrs un tinte, jo pārējo teksta izvietojumu un attēlu

izkārtojumu veic muzeja darbinieces. Par reklāmu internetā nebūtu nekas jāmaksā, jo

izvietotu esošā jau mājas lapā, kas neko neizmaksātu.

3.6. Produkta SVID analīze

Nereti iespēju un draudu, kā arī stipro un vājo pušu analīzi veic vai izvērtē kopā, un to

dēvē par SVID analīzi. Saīsinājumā SVID nozīmē – S jeb stiprās puses, V jeb vājās puses, I

jeb iespējas un D jeb draudi.

SVID analīzes galvenais uzdevums ir pieejamo informāciju sadalīt iekšējos (stiprās un

vājās puses) un ārējos (iespējas un draudi) faktoros. Kad šīs darbs ir paveikts, SVID analīzes

rezultāti parāda, kuri faktori (stiprās puses un iespējas) var palīdzēt uzņēmumam stratēģisko

mērķu sasniegšanā, un kuri faktori (vājās puses un draudi) ir šķērsļi, kas jāpārvar vai

jāsamazina to iedarbību. [26]

Produkta SVID analīze liecina, ko arī var redzēt 3.2. tab., ka stiprās puses ir atrašanās

vieta, jo muzejs atrodas Vecrīgā, kā arī senākajā mūra ēkā Rīgā jeb kādreizējā Jura baznīcā.

Cenas ir zemas, kas palielina iespējamo skolēna skaita daudzumu, jo kopumā par vienu

34

ekskursiju būtu jāmaksā tikai 1, 00 EUR. Darbinieki ir ļoti zinoši savā jomā un strādā jau

vairākus gadus, līdz ar to ir iegūta pieredze dažādās nestandarta situācijās un zina, ko darīt

tādās. Stiprās puses ir noteikti bērnu izglītošana par Latvijas kultūru un to izzināšana, kas arī

ir pats galvenais šajā ekskursijā. Kā arī produkts „Iepazīsti tekstilu” ir konkurētspējīgs un pēc

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja statistikas datiem, šobrīd tekstils ir aktuāls skolēnu

vidū.

Kā vājās puses varu minēt stereotipisku domāšanu par to kāds ir muzejs, ka tur ir

garlaicīgi, stundām gara pastaiga un lieka laika tērēšana. Viena no nozīmīgākajām vājajām

pusēm ir tā, ka pie muzeja nav stāvvietas, kas apgrūtina tūristus, kuri brauc ar autobusu

piekļūt pie šī muzeja ar to. Kā vēl viens no nozīmīgākajiem mīnusiem ir, ka grupa var sastāvēt

tikai no 20 cilvēkiem, jo gidam ir apgrūtinošu lielāku skaitu skolēnu vienā grupā novadīt un

katru iesaistīt ekskursijas laikā. Visu ekskursijas un papildus finansējumu nosaka Ministru

Kabinets, tāpēc dažreiz nepietiek līdzekļu, priekš paredzētās aktivitātes. Tāpēc dažreiz sanāk

mazliet piedomāt, ko patiešām vajag un, kas var pagaidīt uz vēlāku laiku. Pārsvarā ekskursijas

vada viens divi cilvēki un ja ir pieteikušās divas grupas ir neiespējami to izdarīt, ja viens no

gidiem būtu saslimis vai kādu citu iemeslu dēļ kāds nevar novadīt ekskursiju. Līdz ar to trūkst

darbinieku, kas varētu aizvietot šādā gadījumā. Kā arī mūsdienās internets ir piebāzts ar

dažāda veida informāciju, ka tieši muzeja rakstīto informāciju var arī palaist to garām.

Pie iespējām būtu jāiekļauj mērķa auditorijas paplašināšana, protams, tikai tādā

gadījumā, ja esošais produkts būs pieprasīts. Tad arī varētu tiekties uz mērķa auditorijas

paplašināšanu. Kā viens no sadarbības partneriem ir „Garā pupa”, bet ir arī vēl dažādas

organizācijas un pašvaldību iestādes, kuras veic līdzīgu funkciju, un nodrošinātu ārpus Rīgas

dzīvojošos iepazīt kultūru, un kā viena no iespējām atbraukt ekskursijā uz Dekoratīvās

mākslas un dizaina muzeju. Liels pluss, ka Rīga šogad ir Eiropas kultūras galvaspilsēta,

pasākumi notiek visa gada garumā, kas ir viss saistīts ar latviešu kultūru un to iepazīšanu gan

tūristiem, gan arī vietējiem iedzīvotājiem. Tādā veidā tūristu skaits šogad būs izteikti liels.

Līdz ar to muzejam paveras plašākas iespējas piedāvāt arī ko citu nevis tikai standarta

ekskursijas. Ik pa laikam sadarbojoties ar Latvijas Nacionālās mākslas muzeja

apakšstruktūrām būtu iespēja gan pamainīt eksponātus, lai neveidotos vienveidība.

Pie draudiem mūsdienās ir jāmin ekonomiskā situācija Latvijā, jo ir daudz ģimeņu, kas

nespēj atļauties papildus izklaides. Kaut arī ekonomiskā krīze ir stabilizējusies, tomēr, daudzi

dzīvo ļoti pieticīgi, un izvēlas iztērēt naudu citām, svarīgākām, lietām. Skolēni dodas šāda

veida ekskursijās tikai mācību gada laikā, vasarā pieprasījums pēc šāda veida ekskursijas būs

minimāls, vai dažus mēnešus nebūs vispār. Kā jau pašā sākumā nevar gaidīt lielu

pieprasījumu pēc esošās ekskursijas, bet tas ir tikai pašā dzīves cikla sākumā. Laika apstākļi

35

būtiski ietekmē apmeklējuma skaitu, no vienas puses tā var būt kā iespēja, ko cilvēki šajā

laikā labāk apskata kaut ko telpās, lai nebūtu jāliedējas, bet no otras puses, kā drauds, jo

lietainā laikā mazinās apmeklējuma skaits, jo Vecrīgā ir maz cilvēku. Kā vienmēr kā draudu ir

jāpiemin jaunu konkurentu izveidošanās, tāpēc vienmēr jāmēģina noturēt savu esošo pozīciju

tirgū, lai noturētu savus klientus. Visbeidzot pie stiprajām pusēm var minēt sadarbības

partneru līgumu laušana, kas uz īsu mirkli apgrūtinātu darbību, līdz brīdim, kamēr atrastu citu

uzņēmumu, kas piegādātu visu nepieciešamo priekš radošās nodarbības.

3.3. tabula

SVID analīze

Stiprās puses Vājās puses

· Atrašanās vieta

· Cena

· Darbinieku pieredze, zināšanas

· Bērnu izglītošana

· Kultūras izzināšana

· Produkta konkurētspēja

· Stereotipiska domāšana par muzeju

· Nav stāvvieta

· Ierobežots cilvēku skaits vienā grupā

· Finansiālās iespējas

· Informācijas trūkums

· Darbinieku trūkums

Iespējas Draudi

· Mērķa auditorijas paplašināšana

· Sadarbības partneru paplašināšana

· Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta

· Kultūra valstī tiek plaši popularizēta

un attīstīta

· Sadarbība ar LNMM apakšstruktūrām

· Ekonomiskā situācija Latvijā

· Sezonalitāte

· Mazs apmeklējuma skaits

· Sadarbības partneru līgumu laušana

· Laika apstākļu ietekme

· Jauni konkurenti

3.7. Produkta kultūras tūrisma piesaistes objektu apraksts

Kultūras tūrisma piesaistes objekti vairumā gadījumu tiek uzskatīti par svarīgu

elementu ikviena galamērķa tūrisma kombinācijā. Tūristiem ir pieejams plašs spektrs valsts

un privātajam sektoram piederošu kultūras tūrisma produktu, tostarp kultūras maršruti,

mākslas galerijas, muzeji, ēkas – kultūrvēsturiskais mantojums, tāpat vēsturiski objekti un

kompleksi, kā arī noteiktam mērķim izveidotie tematiskie parki.

36

Tiem kultūras mantojuma objektiem, kam piemīt tūrisma potenciāls, ir vairākas

kopīgas iezīmes. Tie ir zināmi arī ārpus vietējās sabiedrības; tie piedāvā tādus pieredzējumus,

kurus var patērēt, tie ir saistoši un unikāli, tie ir noturīgi, tie ir nestspējīgi, tie pieļauj

apmeklētību, tiem var piekļūt. Taču pats svarīgākais, tie dod tūristam kādu neatvairāmu

iemeslu apmeklēt šos objektus arī tad, ja tie ir zemāka līmeņa piesaistes objektu. Kamēr

tūristam netiek piedāvāts kaut kas unikāls vai neparasts, kas viņu pievilinātu, templis ir tikai

templis. [13, 32- 33.lpp]

Darba autores izveidotā produktā „Iepazīsti tekstilu” būs apskatāmi vairāki kultūras

tūrisma piesaistes objekti, kas ir izvietoti divos ekspozīciju stāvos. Ekskursija sāksies ar 2.

stāva ekspozīciju ar nosaukumu „Latvijas dekoratīvi lietišķā māksla no 19. gadsimta beigām

līdz 20. gadsimta 60. gadiem” un beigsies 3. stāvā, kur ekspozīcijas nosaukums ir „Latvijas

dekoratīvā māksla un dizains kopš 20. gadsimta 70. gadiem līdz mūsdienām.” Kopumā

ekskursijas laikā tiks apskatīti un pastāstīti par 20 mākslas darbiem un to autoriem. Visi šajā

sadaļā izmantotie attēli ir no muzeju arhīva.

1. Attēlā 3.2. var redzēt altāra paklāju. Autors Jānis Rozentāls. Tas ir dāvinājums no blakus

esošās Sv. Jāņa baznīcas. Izšuvušas baznīcas dāmu komitejas locekles 1910. gadā. Sastāvs:

vilna, lins, izšuvumi. Altāra paklājs ir ticis daļēji restaurēta. Viens no vecākajiem muzeja

eksponātiem.

3.4. att. Jānis Rozentāls „Altāra paklājs”

2. Jūlijs Straume (1874 – 1970). Paklājs 20. gs. 20. – 30. gadi. Sastāvs: vilna, kokvilna,

persiešu tehnika. Paklājs, kas darināts 20. gs. 30. gados persiešu tehnikā raksturo Jūlija

Straumes rokraksta savdabību. Tajā, līdzīgi kā viņa citos darbos, ziedu, augu, putnu,

tauriņu un citu sīku kukainīšu formu stilizācija savijas ar latviešu tautas ornamenta

variācijām un austrumu tautu paklāju kompozīcijas īpatnībām un rakstu motīviem.

Paklājā, tāpat kā citos meistara darbos, izskan doma par dabas un visuma harmoniju un

vienotību.

37

3. Jūlijs Madernieks (1870 – 1955). Mets „Suņu purni” 20. gs. 30. gadi. Sastāvs: papīrs,

akvarelis. Paklāja ornamenta kompozīcija veidota pēc klasiskiem paklāju uzbūves

principiem. Vidusdaļā blīvi izvietotas viena raksta motīva – ugunskrusta jeb pērkona

krusta rindas, kas aizpilda visu laukumu un vizuāli akcentē rotējošas kustības enerģiju. Šī

dinamiskā raksta variācijas Madernieks savā daiļradē bija ļoti iecienījis. Tāpēc

ugunskrusta motīvu pat daļēji varētu uzskatīt par Madernieka darbu atpazīšanas zīmi.

4. Jūlijs Madernieks (1870 – 1955) Paklāja raksts (skice paklājam) 1927. g., skatīt 3.5. att.

Skicē var redzēt ļoti mazu paklāja stūrīti, kā tas paklājs izskatīsies, bet pārējo daļu no

paklāja pats mākslinieks improvizē. Lai pastiprinātu paklāja krāsainību bieži lietoti gaišo

un tumšo krāsu toņu kontrasti, apvienoti vēsie toņi ar siltajām nokrāsām. Tādejādi ar

paklāja laukumu telpā radīts emocionāli piesātināts un košs akcents.

3.5. att. Jūlijs Madernieks „Paklāja raksts”

5. Ansis Cīrulis (1883 – 1942) Madarojums 20. gs. 30. gadi. Skatīt 3.6. att. Sastāvs:

Audumu apdruka, sietspiede, kokvilna. Viņš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem sava

laika keramikas, tekstila māksliniekiem, kā arī mēbeļu projektētājiem. Tekstila dizainā

izkopis senseno apdrukas tehniku, ko nosaucis īpašā vārda — madarojumi Viņš pašrocīgi

darinājis zīmodziņus, ar kuru palīdzību uz auduma varēja veidot īpašu rakstu.

38

3.6. att. Ansis Cīrulis „Madarojums”

6. Jānis Sudmalis (1887 – 1984) „Mitoloģiska tēma” 1927. Sastāvs: Vilna, lini, aplikācijas,

izšuvums, bronza. Šajā darbā var saskatīt vairākus latviešu mitoloģiskos dievus, kā arī

zīmes, kas raksturo to. Iezīmīgs šis mākslinieks ir ar to, ka 1926. gadā kopā ar Hermani

Aplociņu izveidoja Liepājas mākslas un amatniecības skolu. Tā ir pirmā šāda veida

mācību iestāde Latvijā.

7. Milda Klēbaha (1906 – 1975) „Pavasaris” 1972. gadā. Skatīt 3.7.att. Sastāvs: vilna,

spāņu zīds, gobelēns. 1930. gados māksliniece piedalījās gandrīz visās lietišķās mākslas

izstādēs Latvijā un latviešu rīkotajās ārzemju izstādēs. Tomēr šī mākslinieciskā

mantojuma daļa gājusi bojā 1944. gadā bombardējot Rīgu. Pēc 50. gadiem viņas darbos ir

vērojami galvenie motīvi kā koki, ziedi, mākoņi un saule, ko labi var arī pamanīt šajā

mākslas darbā.

3.7. att. Milda Klēbaha „Pavasaris”

8. Rūdolfs Heimrāts (1926 – 1992) ”Puķu pārdevējas” 1967. Skatīt 3.8. att. Sastāvs: vilna,

lini, gobelēns. Pirmais, kas dibina Latvijas Mākslas akadēmijā tekstilmākslas nodaļu.

39

Ziedi kā spilgts domas un noskaņas izteicējs, vai košs akcents raksturo daudzus Rūdolfa

Heimrāta gobelēnus.

3.8. att. Rūdolfs Heimrāts „Puķu pārdevējas”

9. Rūdolfs Heimrāts (1926 – 1992) „Mūsu mežs” 1976. Skatīt 3.9. att. Sastāvs: vilna, lini,

gobelēns. Viņš ir gan latviešu tekstilmākslinieks, gan keramiķis, bet keramika bija tikai

kā hobijs, un tāpēc nav saglabājušies daudz viņu darbu. Tiek uzskatīts arī kā

tekstilmākslas tēvu Latvijā.

3.9. att. Rūdolfs Heimrāts „Mūsu mežs”

10. Vera Viduka (1916 – 1994) Garbārkšu tehnika – telpisks efekts. „Diptihs 74. I daļa”

1974. Sastāvs: kaprons, pakulas, garbārkšu tehnika. Šis darbs rada telpisku efektu, un ir

vairāki slāņi šim mākslas darbam. Ievērojami ir tas, ka neviens mākslinieks nav izveidojis

neko līdzīgu šim darbam, kas padarīja šo mākslas darbu tajā laikā ļoti oriģinālu un

neparastu.

11. Dzintra Vilks (1948) „Tautasdeja” 1979. Skatīt 3.10. att. Sastāvs: lini, sintētika,

izšuvums, jaukta tehnika. Ievērojami, ka šī māksliniece ir starptautiski zināma, jo viņas

darbi atrodas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā, Krievijas mākslas fondā

Maskavā, Latvijas vēstniecībā Dānijā, Kopenhāgenā, Latvijas vēstniecībā Itālijā, Romā,

40

Alborgas Mākslas muzejā Dānijā. Kā arī piedalījusies daudzās starptautiskās izstādēs

Kanādā, ASV, Japānā, Norvēģijā, Francijā, Itālijā, Beļģijā, Krievijā, Somijā, Vācijā.

3.10. att. Dzintra Vilks „Tautasdeja”

12. Pēteris Sidars (1948) „Zemes mirāža” 1987. Sastāvs: Kokvilna, pamatā vara drātis,

audums, apdruka. Šajā darbā pamata stieples ir saburzītas, lai vairāk radītu efektu Zeme –

uzarts lauks. 1983. gadā mākslinieks pirmo reizi izmēģina ar vara stiepli aizaust linu

velkus. Tas bija neordinārais eksperiments, kurš pārtop kustībā, kurā vara stieple rada

noslēpumainu mirdzumu pašā darbā.

13. Ieva Krūmiņa (1964) „Pagrabs” 2011. Skatīt 3.11. att. Sastāvs: vilna, lini, izšuvums,

aplikācija, digitālā apdruka. Darbs, kas parāda to, cik daudzveidīgi var darboties ar

audumu, kādas tehnikas izmantot, un to ielikt visu vienā mākslas darbā un padarīt to

skatītājiem baudāmu.

3.11. att. Ieva Krūmiņa „Pagrabs”

14. Jānis Jākobsons (1959) „Diptihs Debesu taka Duets vienam” 2008. Sastāvs: silikons,

āda, metāls, autortehnika. Paralēli glezniecībai, monumentālu gleznojumu veidošanai

41

uzsācis pilnīgi jaunu telpisku darbu sēriju, kuri veidoti no silikona masas. Jāņa Jākobsona

dizaina darbi ir eksponētas daudzās starptautiskās izstādēs Ņujorkā, Filadelfijā,

Sanfrancisko.

15. Atis Lūsis (1951) „Melnais caurums” 2006. Sastāvs: filcs, stikla pērlītes, autortehnika.

Strādā dažādās tekstilmākslas tehnikās, kā arī autortehnikā, izmantojot stiklu un metālu,

veidojot caurspīdīgus, telpiskus objektus.

16. Lija Rage (1948) „Mēs” 1990. Sastāvs: vilna, lini, kokvilna, koks, gobelēns. Lijas Rages

darbi top kā kultūras un sava laika simboli, kuros personiskais redzējums sakausējas ar

globālajiem procesiem. Šķiedru māksla ir veids, kas ļauj eksperimentēt, meklēt jaunus,

netradicionālus izpausmes veidus un neapstāties radošajā pašizaugsmē.

17. Irisa Blumate 1948. „Kino” 2008. Skatīt 3.12. att. Sastāvs: sintētika, metāls,

autortehnika. Attēlota kā kinofilmiņas uzņēmums. Irisa Blumate piedalījusies praktiski

visās Latvijas tekstilmākslas skatēs, regulāri piedalās starptautiskās gobelēna un šķiedras

mākslas izstādēs. Mākslinieces darbi atrodas Latvijas un ārzemju muzejos un

privātkolekcijās.

3.12. att. Irisa Blumate „Kino”

18. Edīte Pauls – Vīgnere (1939) „Pakāpieni” 2003. Sastāvs: kokvilna, sintētika, jaukti

materiāli, autortehnika. Māksliniece atzīst, ka viņas teatrālās tekstīlijas radās no vēlmes

turpināt radīt, no mīlestības uz renesansi un krāšņiem materiāliem, sevišķi zeltu, tā laika

monumentālu nesteidzīgo ritmu un gaismu, kā vissvarīgāko komponentu, kas spēj radīt

noslēpumu, atklāt brīnumu. Izmantojot dabiskus un sintētiskus materiālus, metālu,

stiklu, fotogrāfijas.

19. Zenta Logina (1908 – 1983) Elīze Atāre (1915 – 1993) „Peripētija kosmosā” 1981.

Sastāvs: vilna, lini, jaukta tehnika. Mākslinieces iztēle un iekšējā pasaule ir tik bagāta, ka

viņa nepiespiesti un dabiski pāriet no reālistiskā uz abstrakto tēlojuma manieri. Šo darbu

saturs un stils krasi atšķiras no iepriekšējā perioda darbiem – daudzi no tiem veltīti

42

Kosmosa tēmai un atklāj mākslinieces iekšējo izaugsmi, dziļas filozofiskas pārdomas.

Kopš 1967. gada izstādēs Latvijā un ārzemēs regulāri parādās gobelēni, kurus pēc

Loginas metiem darinājusi viņas māsa Elīze Atāre (1915 – 1993.) – tā ir vienīgā plašākai

sabiedrībai tolaik pieejamā informācija par Loginas daiļradi.

20. Georgs Barkāns (1925 – 2010) „Vienradža medības” 2002. Skatīt 3.13. att. Sastāvs:

vilna, lini, jaukta tehnika. Georgs ir bijis ievērojams tekstilmākslinieks, pedagogs un

arhitekts. Georga Barkāna dzīves gājumā un daudzveidīgajā radošajā veikumā, kas

ietver arhitektūru, pedagoģisko darbību, mēbeļu projektēšanu, tēlotājmākslu,

publicistiku un literāro darbu tulkošanu. Barkāna radošajā mantojumā atstātie vērienīgie

tekstildarbi pamatoti uzskatāmi par latviešu tekstilmākslas sasniegumu virsotni.

Mākslinieka rokrakstu raksturo virtuozitāte, radoša atraisītība, improvizācija, izcili

niansēta krāsu saspēle. Viduslaiku leģenda par vienradzi ir visvairāk izmantotais sižets

Barkāna gobelēnos.

3.13. att. Georgs Barkāns „Vienradža medības”

3.8. Produkta apraksts: maršruts un programma

Programmā ir iekļauta muzeja pamatekspozīcijas apskate un radošā nodarbība.

Ekskursijas laiku var pielāgot grupas vēlmēm, ja savlaicīgi piesaka savu grupu. Darba laiki

muzejam ir 11:00 līdz 17:00, izņemot pirmdienas, kad muzejs ir slēgts un trešdienas, kad

darba laiks ir no 11:00 līdz 19:00. Kopumā ekskursija kopā ar radošo nodarbību aizņem 1, 5 –

2 h. Līdz ar to var secināt, ka darba dienā var novadīt 3 ekskursijas. Pirmā ekskursija sāktos

11:00, otrā 13:00 un trešā ekskursija 15:00. 3.4. tabulā var redzēt ekskursijas programmu, ja

tā sāktos plkst. 11:00.

Ekskursija sākas 1. stāvā vestibilā, kur gids sagaida un iepazīstina ar sevi grupai. Tālāk

ved ekskursantus uz 2. stāvu, kur atrodas pamatekspozīcija ar nosaukumu „Latvijas dekoratīvi

43

lietišķā māksla no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 60. gadiem.” Pirms gids sāk stāstīt

par eksponātiem, gids uzdod jautājumus par to, cik daudz skolēnu zina par audumiem jeb

tekstilu. Kādus veidus viņi zina, un no kā rodas dažāda veida audumi. Tad gids 2. stāvā

pastāsta par 11 mākslas darbiem un to autoriem, un tad grupa iet uz 3. stāvu, kur atrodas

pamatekspozīcija ar nosaukumu „Latvijas dekoratīvā māksla un dizains kopš 20. gadsimta 70.

gadiem līdz mūsdienām.” Šajā zālē atrodas 12 mākslas darbi, par kuriem arī gids stāsta un

pastāsta, kā ir attīstījies tekstils gadu garumā. Kādas tehnikas ir mainījušās un kā mākslinieki

eksperimentē ar pašu darbu. Ekskursijas beigās grupai izdala audumu paraugus, un skolēniem

ir jāsakārto atbilstošā vietā zem nosaukuma, piemēram, kokvilnas paraugs jānovieto zem

virsraksta kokvilna, zīdam jāatrodas zem virsraksta zīds utt.

Nobeigumā ekskursiju skolēnus noved uz 2. stāva vestibilam kur notiks radošā

nodarbība. Noslēgumā, kas beidzas radošā nodarbība tiek apspriesti bērnu darbi, piemēram,

kas katram ir sanācis, un kas ir kopīgais un aktuālais bērnu darbos.

3.4. tabula

Kultūras tūrisma maršruta „Iepazīsti tekstilu” detalizēta programma un laika plānojums

Laiks Darbība Ilgums

1 2 3

11:00 Ekskursijas sākums

11: 05 – 11:351. stāva ekspozīcijas

apskate30 min

11:35 – 12:052. stāva ekspozīcijas

apskate30 min

12:05 – 12:45 Radošā nodarbība 40 min

12: 45 Ekskursija beidzas

44

SECINĀJUMI

1. Izpētot, kas ir tūrisma industrija var secināt, ka tā ir viena no lielākajām industrijām

pasaulē, jo ietver sevī gan tieši, gan netieši saistītus uzņēmums, kā, piemēram,

restorānus, pārtikas veikalus, kā arī dažādus pasākumus.

2. Kultūras tūrisma popularitāte strauji pieaug visā pasaulē, bet, lai cik pozitīvi tas

nebūtu, tomēr, tūristi rada lielu kaitējumu dabai, kā arī kultūras objektiem.

3. Latvijā ir ļoti daudz materiāli un nemateriāli kultūras mantojumi, kurus var piedāvāt

tūristiem piedzīvot un parādīt ar ko Latvija ir atšķirīga no citām valstīm.

4. Jaunieši muzejus apmeklē ļoti reti, jo pastāv stereotipiska domāšana, kuru ir jāmaina,

jo patiesībā muzeji ir ļoti izglītojoši un interesanti ne tikai pieaugušiem cilvēkiem, bet

arī jauniešiem.

5. Ņemot vērā lielo cilvēku interesi par pasākumu „Muzeja nakts” veidojas lielas rindas,

kas daudzus apmeklētājus atgrūž no muzeja apmeklēšanas.

6. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs atrašanās vieta ir atbilstoša izvēlētam

darbības veidam, jo Vecrīga ir viena no galvenajām tūristu apskates vietām Rīgā.

7. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs piedāvā plašu produktu piedāvājuma klāstu,

kurā ietilpst gan pamatekspozīcijas apskate, muzejpedogoģiskās programmas un

izstādes.

8. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja cenu par piedāvātajiem pakalpojumiem

nosaka Ministra kabineta noteikums nr. 1030.

9. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja klienti ir tūristi no citām valstīm un vietējie

iedzīvotāji dažādās vecuma grupās.

10. Jaunu kultūras tūrisma produktu radīšana prasa lielas pūles, jo ietilpst ļoti daudz sīku

detaļu, ko apmeklētāji nemaz nenojauš.

11. Darba autores izveidotajam kultūras tūrisma produktam nav nopietnu konkurentu, jo

šāda veida muzejs ir vienīgais Latvijā, kas sevi tā pozicionē.

12. Jauno kultūras tūrisma produktu darba autore virzīs tirgū ar bukletiem informācijas

stendos, afišas skolās uz ziņojuma dēļa un reklāmas sociālajos tīklos.

13. No esošās SVID analīzes var secināt, ka lielākos šķēršļus darba autores izveidotajam

produktam radīs tas, ka pie muzeja nav stāvvieta, un vienā grupā var uzņemt tikai 20

skolēnus.

45

14. Kopumā ekskursijas laikā skolēni uzzinās par 20 tekstilmākslas darbiem, bet

papildus ieraudzīs arī citu dizaineru darbus, kas nav saistīti ar tekstilmākslu. Tādā

veidā iepazīstinot ne tikai ar tekstilmākslu saistītos darbus, bet arī ar keramiku,

porcelānu, apģērbu un citiem dizainiem.

15. Globalizācija ļoti ietekmē mūsdienu kūltūras telpu, jo cilvēkiem ir brīvi pieejama

jebkuras tautas kultūra. Katram cilvēkam tas ir ļoti individuāli un katrs var izvēlēties

sev piemērotāko. Piemēram, bieži eiropieši pieņem austrumu kultūru vai austrumu

kultūra pārņem rietumu kultūru.

46

PRIEKŠLIKUMI

1. Skolēnus ir biežāk jāved uz muzejiem un jāparāda, cik tie ir interesanti. Muzejus

vairāk reklamēt jau bērnībā un parādīt, ka tas ir lietderīgi, un var būt interesanti.

2. Pirms lielākiem pasākumiem, ko organizē muzejs, ir nepieciešama daudzveidīgāka

informācija tieši sociālajā vidē, lai cilvēki savlaicīgāk un vieglāk iegūtu šo

informāciju.

3. Bērniem ir jāsniedz iespēja radoši darboties, lai katrs varētu savu radošumu izpaust

un attīstīt tālāk.

4. Muzeja darbiniecēm vajag rīkot vairāk kopīgus pasākumus, kas saliedētu vēl vairāk

kolektīvu, jo ikdienā katram ir savi pienākumi un kopīgi pavadīt laiku.

5. Muzeja mājas lapā vajag noradīt tuvāko stāvvietu, lai zinātu, kur ir iespējams

apstāties ekskursantiem, kuri vēlas apmeklēt muzeju.

6. Muzejam vajadzētu piedomāt, pie tā kur rīko radošo nodarbību. Tā notiek otrā stāva

vestibilā un cilvēki, kas tajā mirklī apskata individuāli ekspozīciju traucē gan

bērniem, gan pašiem tūristiem, kuriem ir jāiet garām lai tiktu uz ekspozīcijas zāli. Šo

radošo nodarbību varētu pārcelt uz atsevišķu telpu, kas atrodas muzeja trešajā stāvā.

7. Dekoratīvās

mākslas un dizaina muzejam vajag piedomāt pie reklāmas satura, ko izvieto

sociālajos tīklos. Reklāmai ir jābūt interesantai un saistošai, lai cilvēki vēlētos arī

izlasītu atlikušo tekstu.

8. Valsts

iedzīvotājiem vajag vairāk izmantot dažādus pasākumus un iespējas, ko pašvaldības

veido un negausties, ka pašvaldības nenodrošina kultūras iespējamību.

9. Šobrīd produkta

mērķauditorija ir skolēni 1. – 4. klašu grupām, tomēr, ja pieprasījums pēc šī produkta

būtu, un pieprasījums pēc tā augtu, varētu mērķauditoriju mainīt un piedāvāt visu

klašu grupām.

47

BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS

1. Abizāre, V. Uzņēmējdarbības pamati / Ozolnieki: Jēkabpils: Agrobiznesa koledža. 2003. -

241 lpp.

2. Atklāj Latviju no jauna [Elektroniskais resurss]. – Tiešsaistes pakalpojums. – Spēkā no

2014. gada. 17 marta. Pieejas veids: tīmeklis www.url: http://www.latvia.travel/lv

/raksts/atklaj-latviju-no-jauna.

3. Caurkuble, Ž., Višnevska, A. Mārketinga pamati / Rīga: Merkūrijs Lat. 2009 - 176 lpp.

4. Kā izdomāt sava projekta vai produkta nosaukumu? [Elektroniskais resurss]. – Tiešsaistes

pakalpojums. - Spēkā no 2014. gada 27. marta: – Pieejas veids tīmeklis www.url: http://75f.

info/en/publications/5-idejas-un-motivacija-raksti/21-ka-izdomat-sava-uznemuma-projekta-

vai-produkta-nosaukumu.html.

5. Kotlers, F. Mārketings no A līdz Z / Jumava 2007. – 205 lpp.

6. Kotlers, F., Mārketinga pamati / Rīga: Jumava, 2006. – 434 lpp.

7. Latvijas kultūra [Elektroniskais resurss]. – Tiešsaistes pakalpojums. – Spēkā no 2014. gada

14. marta. Pieejas veids: tīmeklis www.url: http://www.unesco.lv/lv/kultura.

8. Latvijas kultūras kanons [Elektroniskais resurss]. – Tiešsaistes pakalpojums. – Spēkā no

2007. gada novembra. Pieejas veids: tīmeklis www.url: http://kulturaskanons.lv/lv/1.

9. Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam / Ekonomikas ministrija. –

Rīga. 2013. – 53 lpp.

10. Latvijas tūrisma tēls [Elektroniskais resurss]. – Tiešsaistes pakalpojums. – Spēkā no 2014.

gada 4. februāra. Pieejas veids: tīmeklis www.url: http://www.tava.gov.lv/lv/latvijas-tursma

-tels.

11. Lauva, Z. Tirgzinības (Mārketings) / Rīga: Alberta Koledža 2012. – 93 lpp.

12. Lipsberga, A. Latvijas un pasaules tūrisma ģeogrāfija / Rīga: Alberta Koledža, 2013. – 107

lpp.

13. Makkerčers, B., Krosa, H. Kultūras tūrisms / Rīga: Neputns, 2007. - 280 lpp.

14. Mākslas muzejs Rīgas Birža. 2012. gada statistika [Elektroniskais resurss]. – Tiešsaistes

pakalpojums. – Spēkā no 2013. gada 8. augusta. Pieejas veids: tīmeklis www.url:

http://rigasbirza.lv/blogs/makslas-muzejs-rigas-birza-2012-gad-statistika.

15. Muhina, L. Tūrisma pamati un kultūras tūrisms: 1. daļa / Rīga: Alberta Koledža, 2010. – 118

lpp.

48

16. Muzeju akreditācijas noteikumi [Elektroniskais resurss]. – Tiešsaistes pakalpojums. –

Spēkā no 2014. gada 16. februāra: – Pieejas veids tīmeklis www.url:

http://likumi.lv/doc.php?id=138894.

17. Muzeja ekspozīcija [Elektroniskais resurss]. – Tiešsaistes pakalpojums. – Spēkā no 2014.

gada 18. februāra: – Pieejas veids tīmeklis www.url: http://www.lnmm.lv/lv/dmdm/misc

/about/permanent-displays.

18. Muzeju likums [Elektroniskais resurss]. – Tiešsaistes pakalpojums. – Spēkā no 2014. gada

18. februāra: – Pieejas veids tīmeklis www.url: http://likumi.lv/doc.php?id=124955.

19. Muzeju nakts apmeklējušo vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēki [Elektroniskais resurss]. –

Tiešsaistes pakalpojums. – Spēkā no 2014. gada 19. maija. Pieejas veids: tīmeklis www.url:

http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/510696-muzeju_nakti_apmeklejusi_vairak_neka_200

_tukstosi_cilveki.

20. Muzeja vēsture [Elektroniskais resurss]. – Tiešsaistes pakalpojums. – Spēkā no 2014. gada

18. februāra: – Pieejas veids tīmeklis www.url: http://www.lnmm.lv/lv/dmdm/misc/about

/history.

21. Par projektu „Garā pupa” [Elektroniskais resurss]. – Tiešsaistes pakalpojums. - Spēkā no

2012. gada 15. janvāra: – Pieejas veids tīmeklis www.url: http://www.ascendum.lv/lv/gara-

pupa/par-projektu-gara-pupa.html.

22. Pasaules apmeklētāko muzeju top 10 [Elektroniskais resurss]. – Tiešsaistes pakalpojums. –

Spēkā no 2010. gada 14. maija. Pieejas veids: tīmeklis www.url: http://www.kasjauns.lv/lv

/zinas/19789/pasaules-apmekletako-muzeju-top-10.

23. Pasākumi [Elektroniskais resurss]. – Tiešsaistes pakalpojums. – Spēkā no 2014. gada 2.

martā: – Pieejas veids tīmeklis www.url: http://www.lnmm. lv/lv/dmdm/info/visit/event/

future.

24. Patronāžas. Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. [Elektroniskais resurss]. –

Tiešsaistes pakalpojums. – Spēkā no 2012. gada 14. Februāra. Pieejas veids: tīmeklis www.

url: http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=7267.

25. Strautiņa I, , Tūrisma pamati un kultūras tūrisms II daļa, Rīga: Alberta Koledža 2010. – 81

lpp.

26. SVID analīzes raksturojums [Elektroniskais resurss]. – Tiešsaistes pakalpojums. - Spēkā

no 2014. gada 1. martā : – Pieejas veids tīmeklis www.url: http://www.ltp.lv/cd/LV/lv/wso

/index.cfm@fuseactionlearnlid5 319plid5310.htm.

27. Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca/ LR Ekonomikas ministrija, 460. lpp

49

28. Top muzeji un galerijas [Elektroniskais resurss]. – Tiešsaistes pakalpojums. – Spēkā no

2014. gada 1. marta. Pieejas veids: tīmeklis www.url: http://www.liveriga.com/lv/5045-top-

muzeji.

29. Uzņēmuma tieši ietekmējošā ārējā vide [Elektroniskais resurss]. – Tiešsaistes pakalpojums.

– Spēkā no 2014. gada 1. marta: – Pieejas veids tīmeklis www.url: http://www.scribd.

com/doc/79003325/diplomdarbs.

30. 10 Dižvietas [Elektroniskais resurss]. – Tiešsaistes pakalpojums. – Spēkā no 2014. gada 15.

maija. Pieejas veids: tīmeklis www.url: http://www.latvia.travel/lv/raksts/10-dizvietas

31. Dwyer, L, Forsyth, P., Dwyer W. Tourism ecomomics and policy, 2010. - 855 p.

32. Havaldar, K. H. Business marketing: text and cases / New Delhi: Tata McGraw-Hill, 2010. -

536 p.

33. Hudson, S. Tourism and Hospitality Marketing / SAGE 2008 – 467 p.

34. Khan, M. Y., Jain, P. K. Financial management: text, problems, and cases / New Delhi:

Tata McGraw-Hill, 2007. - 404 p.

35. Levitt T. The marketing mode: pathways to corporate growth / New York: Mcgraw-hill,

1969 – 240 p.

36. Porter, M. E. On competition / Massachusetts: Harvard Business School Publ., 2008.- 544 p.

37. Power, C. Smart selling. How companies are winning over today`s tougher customer/

Business week: August 3, 1992. – 69 p.

38. Spilsbury, R. The Tourism industry / Wayland, 2012. - 71 p.

39. The ATLAS cultural tourism Project: Summary of research results [Elektroniskais resurss].

– Tiešsaistes pakalpojums. – Spēkā no 2007. gada. Pieejas veids: tīmeklis www.url:

http://www.tram-research.com/atlas/previous.htm.

50

GRAFISKĀ DAĻA

51

Alberta KoledžaKultūras tūrisma organizēšana

Sabīne Kurnava

Kvalifikācijas darbs

Jauna kultūras tūrismaprodukta “Iepazīsti tekstilu”

izveide

Darba aktualitāte unnozīmīgums

• Mūsdienās jauniešu vidū valda stereotips, kamuzejs ir ļoti garlaicīgs, un tur dodas tikai vecicilvēki.

• Tāpēc, darba autore vēlējās izveidot jaunukultūras tūrisma produktu, kas būtu viņiemsaistošs un interesants, un lauzt skolēnosesošo stereotipu par muzejiem.

2014.06.26. 2

Rīga-2014

52

Darba mērķis un uzdevumi

Mērķis - Izveidot un raksturot jaunu kultūrastūrisma produktu Dekoratīvās mākslas undizaina muzejā ar nosaukumu „Iepazīstitekstilu.”

Uzdevumi:1. Raksturot tūrisma industriju.2. Raksturot vispārēji organizāciju, tās iekšējo

un ārējo vidi.3. Izveidot un raksturot jaunu kultūras tūrisma

produktu.

2014.06.26. 3

Darbā izmantotās pētnieciskāsmetodes:

• monogrāfiskā metode.

• analītiskā metode.

• sekundāro datu izpēte.

• anketēšanas metode.

2014.06.26. 4

53

Tūrisma industrijasraksturojums

• Tūrisms industrija ir viena no vadošajāmindustrijām pasaulē.

• Šobrīd pasaulē par kultūras tūristiem tiekuzskatīti 35 līdz 70 procenti starpvalstuceļotāju.

• Tūrisms Latvijā ir vadošā pakalpojumu nozare.52012.gadā veidojot 16,5% no kopējāpakalpojumu eksporta un 4,3% no kopējāpreču un pakalpojumu eksporta. (CSD)

2014.06.26. 5

Tūrisma uzņēmumaraksturojums

• Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs atrodasRīgā, Skārņu ielā 10/20.

• Dibināts 1989. gada 1. janvārī.• Glabājas galvenokārt Latvijas mākslinieku radītie

dekoratīvās mākslas un dizaina darbi.

2014.06.26. 6

54

Produkts “Iepazīsti tekstilu”

Ekskursija un radošā nodarbība ilgst 1,5 līdz 2 h.

Ekskursijas laikā tiek apskatīti kopumā 20tekstilmākslas darbi un iepazīti darba autori.

Izmaksas vienam cilvēkam:• EUR 1,09 - gids latviešu vai krievu valodā.• EUR 1,66 – gids angļu valodā.

2014.06.26. 7

Produkta SVID analīze (1)

Stiprās puses Vājās puses

· Atrašanās vieta

· Cena

· Darbinieku pieredze,

zināšanas

· Bērnu izglītošana

· Kultūras izzināšana

· Produkta konkurētspēja

· Stereotipiska domāšana par

muzeju

· Nav stāvvieta

· Ierobežots cilvēku skaits

vienā grupā

· Finansiālās iespējas

· Informācijas trūkums

· Darbinieku trūkums

2014.06.26. 8

55

Produkta SVID analīze (2)Iespējas Draudi

· Mērķa auditorijas

paplašināšana

· Sadarbības partneru

paplašināšana

· Rīga – Eiropas kultūras

galvaspilsēta

· Kultūra valstī tiek plaši

popularizēta un attīstīta

· Sadarbība ar LNMM

apakšstruktūrām

· Ekonomiskā situācija Latvijā

· Sezonalitāte

· Mazs apmeklējuma skaits

· Sadarbības partneru līgumu

laušana

· Laika apstākļu ietekme

· Jauni konkurenti

9

Secinājumi

1. Jaunieši muzejus apmeklē ļoti reti, jo pastāvstereotipiska domāšana.

2. Jaunu kultūras tūrisma produktu radīšanaprasa lielas pūles, jo ietilpst ļoti daudz sīkudetaļu, ko apmeklētāji nemaz nenojauš.

3. No esošās SVID analīzes var secināt, kalielākos šķēršļus darba autores izveidotajamproduktam radīs tas, ka pie muzeja navstāvvieta, un vienā grupā var uzņemt tikai 20skolēnus.

2014.06.26. 10

56

Paldies par uzmanību!

2014.06.26. 12

57

PIELIKUMI

58

1. pielikums. Aptaujas anketa

Aptaujas anketa

Labdien! Esmu Alberta koledžas studente Sabīne Kurnava. Šīs aptaujas mērķis ir uzzināt

apmeklētāju viedokli par to, vai skolēniem vajadzētu apmeklēt muzeju un vai muzejā

vajadzētu izveidot jaunu ekskursiju tieši skolēnu grupām. Aptaujas anketa ir anonīma.

Lūdzu sev vēlamās atbildes apvilkt vai ierakstīt savus atbildes variantus dotajos laukumos.

1. Kā Jūs domājat, vai skolēniem vajadzētu apmeklē muzeju/us?

· Jā· _____________________________________________________________N

ē

2. Kā Jūs vērtējat līdz šim esošo muzeja piedāvājumus skolēnu grupām?

· Teicami· Ļoti labi· Labi· Apmierinoši· Neapmierinoši

3. Vai Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā vajadzētu izveidot jaunu ekskursiju tiešiskolēnu grupām?

· Jā· Nē· _____________________________________________________________C

its variants (lūdzu, precizējiet) _________________________________________

4. Kā Jūs domājat, vai skolēniem interesētu uzzināt jaunu informāciju partekstilmāksliniekiem un par pašu tekstilu?

· __________________________________________________________Jā

· __________________________________________________________Nē

· __________________________________________________________Nemācēšu atbildēt

Liels paldies par atvēlēto laiku!