Kas ir Latvijas pievieno‰anÇs l¥gums ES,un ko tas noz¥mï?

Pievienoßanås lîgums ir Latvijas un påréjo deviñu kandidåtvalstu un Eiropas Savienîbas dalîbvalstusarunu rezultåtu noforméjums starptautiska, pusém juridiski saistoßa lîguma veidå. Íajå lîgumå fik-séti visi noteikumi, saskañå ar kuriem Latvija un påréjås deviñas kandidåtvalstis pievienosiesEiropas Savienîbai. Pievienoßanås lîgums saståv no lîguma pamatteksta, Pievienoßanås akta, 18 pielikumiem, 10 pro-tokoliem un daudzåm deklaråcijåm. Pievienoßanås lîgumå ir noteikts, ka desmit lîdzßinéjås kan-didåtvalstis k¬üst par ES dalîbvalstîm, ja lîdz 2004. gada 1. maijam tås ir ßo lîgumu ratificéjußas.Ja kåda no kandidåtvalstîm lîgumu neratificé, tas neståjas spékå tikai ßajå konkrétajå valstî.Pievienoßanås aktå un tå pielikumos ir izklåstîti nosacîjumi, ar kådiem Latvija un påréjås kandidåt-valstis gatavojas pievienoties ES. Pirmajå pielikumå uzskaitîtas Íengenas lîguma normas, kasståsies spékå jaunajås dalîbvalstîs no pirmås pievienoßanås dienas. Otrajå pielikumå ir uzskaitîtitehniskie pielågojumi, kas jåveic ES sekundårajos tiesîbu aktos – regulås, direktîvås un lémumos.Treßajå pielikumå noteikts, kå ES institücijåm jågroza paßlaik spékå esoßie pamatlîgumi, lai pielå-gotos paplaßinåßanai. Ceturtajå pielikumå norådîts, kå grozåmas regulas, direktîvas un lémumi.Påréjie pielikumi veltîti atseviß˚u kandidåtvalstu pårejas noteikumu uzskaitei.Pievienoßanås lîgums tika saskañots ar ES un tås dalîbvalstîm jau kopß 2002. gada vasaras.Saskañoßanas proceså tika iesaistîtas visas valsts pårvaldes institücijas, jo Latvijas pievienoßanåsEiropas Savienîbai skar visas tautsaimniecîbas nozares, kå arî ir viena no Latvijas iekßpolitikas unårpolitikas prioritåtém. No Pievienoßanås lîguma kvalitåtes atkarîga efektîva Latvijas dalîba EiropasSavienîbå.Péc Pievienoßanås lîguma ratifikåcijas un tå ståßanås spékå 2004. gada 1. maijå Latvija k¬üs parES dalîbvalsti un tai büs saistoßi visi ES tiesîbu akti atbilstoßi nosacîjumiem, kas ir noteiktiPievienoßanås lîgumå, kå arî tai büs tiesîbas piedalîties ES lémumu pieñemßanas proceså un ietek-mét turpmåko ES integråciju.

KÇ vald¥ba izvïlïjÇs Latvijas poz¥cijuun intereses?

Latvijas pozîciju un intereses sarunu proceså noteica valdîba sadarbîbå ar nevalstiskajåm organi-zåcijåm un daΩådåm profesionålajåm asociåcijåm. Pavisam Latvijas intereßu noteikßanå piedalîjåsvairåk nekå 60 profesionålås apvienîbas un nevalstiskås organizåcijas (pieméram, Latvijas Tehnis-ko ekspertu asociåcija, Latvijas Mérnieku biedrîba, Latvijas Apdroßinåtåju asociåcija, LatvijasKomercbanku asociåcija, Latvijas Zivsaimnieku asociåcija, Latvijas Tirgotåju asociåcija, Rüpnie-cîbas konfederåcija, Latvijas Paßvaldîbu savienîba, Latvijas Dabas fonds, patérétåju intereßuaizståvîbas klubi, Lauksaimnieku organizåciju sadarbîbas padome un citas).

Kas lems par Latvijas pievieno‰anosES?

Galîgo lémumu par Latvijas pievienoßanos Eiropas Savienîbai pieñems Latvijas tauta ßî gada20. septembrî referendumå. Íî gada 9. maijå Saeimå pieñemtie Satversmes grozîjumi paredz, katautas nobalsoßana ßajå jautåjumå ir obligåta. Tikai tad, ja referenduma rezultåts büs pozitîvs,Saeima varés ratificét Pievienoßanås lîgumu.

L¥gumsstarp Be¬©ijas Karalisti, Dånijas Karalisti,Våcijas Federatîvo Republiku, Grie˚ijas Republiku, Spånijas Karalisti,Francijas Republiku, Èriju, Itålijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti,Nîderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugåles Republiku,Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritånijas un Zieme¬îrijasKaralisti, (Eiropas Savienîbas dalîbvalstîm)

un Çehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku,Lietuvas Republiku, Ungårijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku,Slovénijas Republiku, Slovåkijas Republiku

par Çehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,Lietuvas Republikas, Ungårijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas,Slovénijas Republikas un Slovåkijas Republikas

pievieno‰anos Eiropas Savien¥bai

Viña Majeståte Be¬©ijas karalis,Çehijas Republikas prezidents,Viñas Majeståte Dånijas karaliene,Våcijas Federatîvås Republikas prezidents,Igaunijas Republikas prezidents,Grie˚ijas Republikas prezidents,Viña Majeståte Spånijas karalis,Francijas Republikas prezidents,Èrijas prezidente,Itålijas Republikas prezidents,Kipras Republikas prezidents,Latvijas Republikas Valsts prezidente,Lietuvas Republikas prezidents,Viña Karaliskå Augstîba Luksemburgas lielhercogs,Ungårijas Republikas parlaments,Maltas prezidents,Viñas Majeståte Nîderlandes karaliene,Austrijas Republikas federålais prezidents,Polijas Republikas prezidents,Portugåles Republikas prezidents,Slovénijas Republikas prezidents,Slovåkijas Republikas prezidents,Somijas Republikas prezidente,Zviedrijas Karalistes valdîba,Viñas Majeståte Lielbritånijas unZieme¬îrijas Apvienotås Karalistes karaliene

vienoti vélmé nodroßinåt to mér˚u sasniegßanu, kas paredzéti lîgumos, kuri ir EiropasSavienîbas pamatå,

ap¿ïmu‰ies minéto lîgumu gaisotné turpinåt uz jau esoßajiem pamatiem veidot arvien cießåkusavienîbu starp Eiropas tautåm,

¿emot vïrÇ, ka 49. pants Lîgumå par Eiropas Savienîbu paredz iespéju Eiropas valstîm k¬ütpar Savienîbas dalîbvalstîm,

¿emot vïrÇ, ka Çehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika,Lietuvas Republika, Ungårijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovénijas Republikaun Slovåkijas Republika ir iesniegußas lügumu k¬üt par Savienîbas dalîbvalstîm,

¿emot vïrÇ, ka Eiropas Savienîbas Padome, iepriekß sañemot Komisijas atzinumu un EiropasParlamenta piekrißanu, ir atbalstîjusi ßo valstu pievienoßanos,

ir nolïmu‰i, savstarpéji vienojoties, paredzét pievienoßanås nosacîjumus un pielågojumus, kasjåveic lîgumos, kuri ir Eiropas Savienîbas pamatå, un tålab iecélußi par saviem pilnvarotajiem:

Viña Majeståte Be¬©ijas karalis:Çehijas Republikas prezidents:Viñas Majeståte Dånijas karaliene:Våcijas Federatîvås Republikas prezidents:Igaunijas Republikas prezidents:Grie˚ijas Republikas prezidents:Viña Majeståte Spånijas karalis:Francijas Republikas prezidents:Èrijas prezidente:Itålijas Republikas prezidents:Kipras Republikas prezidents:Latvijas Republikas Valsts prezidente:Lietuvas Republikas prezidents:Viña Karaliskå Augstîba Luksemburgas lielhercogs:Ungårijas Republikas parlaments:Maltas prezidents:Viñas Majeståte Nîderlandes karaliene:Austrijas Republikas federålais prezidents:Polijas Republikas prezidents:Portugåles Republikas prezidents:Slovénijas Republikas prezidents:Slovåkijas Republikas prezidents:Somijas Republikas prezidente:Zviedrijas Karalistes valdîba:Viñas Majeståte Lielbritånijas unZieme¬îrijas Apvienotås Karalistes karaliene:

kas, iepazinußies ar påréjo Pußu pilnvaråm un atzinußi tås par likumîgåm un spékå esoßåm,ir vienoju‰ies par turpmÇko.

1. pants1. Çehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, LietuvasRepublika, Ungårijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovénijas Republika unSlovåkijas Republika ar ßo k¬üst par Eiropas Savienîbas dalîbvalstîm un Lîgumslédzéjåm PusémLîgumos, kas ir Savienîbas pamatå, ñemot vérå minéto Lîgumu grozîjumus un papildinåjumus.2. Pievienoßanås nosacîjumi un ar ßo pievienoßanos saistîtie pielågojumi Lîgumos, kas ir EiropasSavienîbas pamatå, ir izklåstîti Aktå, kas pievienots ßim Lîgumam. Minétå Akta noteikumi ir ßîLîguma saståvda¬a.3. Uz ßo Lîgumu attiecas noteikumi par dalîbvalstu tiesîbåm un pienåkumiem, kå arî noteikumi parSavienîbas ieståΩu pilnvaråm un kompetenci, kå tie izklåstîti ßî panta 1. punktå minétajos Lîgumos.

2. pants1. Augstås Lîgumslédzéjas Puses ßo Lîgumu ratificé saskañå ar attiecîgåm konstitucionålåmprasîbåm. Ratifikåcijas instrumentus deponé Itålijas Republikas valdîbai, vélåkais, 2004. gada 30. aprîlî.2. Íis Lîgums ståjas spékå 2004. gada 1. maijå, ja pirms minétås dienas ir deponéti visi ratifikå-cijas instrumenti.Tomér, ja ne visas 1. panta 1. punktå minétås valstis ir deponéjußas savus ratifikåcijas instrumen-tus noteiktajå termiñå, Lîgums ståjas spékå attiecîbå uz tåm valstîm, kas ir deponéjußas savusratifikåcijas instrumentus. Íådå gadîjumå Eiropas Savienîbas Padome nekavéjoties vienpråtîgipieñem lémumu par pielågojumiem, kas jåizdara attiecîbå uz ßå Lîguma 3. pantu, Pievienoßanåsakta 1. pantu, 6. panta 6. punktu, 11. lîdz 15. pantu, 18., 19., 25., 26. pantu, 29. lîdz 31. pantu, 33. lîdz 35. pantu, 46. lîdz 49. pantu, 58. un 61. pantu, minétå Akta II lîdz XV pieliku-mu un ßo pielikumu papildinåjumiem, kå arî attiecîbå uz minétajam Aktam pievienotajiemProtokoliem Nr.1 lîdz Nr.10; ar vienpråtîgu lémumu tå var arî noteikt, ka tie minétå Akta noteiku-mi, tostarp pielikumi, pielikumu papildinåjumi un protokoli, kur ir skaidra atsauce uz valsti, kas navdeponéjusi savu ratifikåcijas instrumentu, nav spékå, vai arî pielågot tos.3. Neskarot ßî panta 2. punktu, Savienîbas iestådes var pirms pievienoßanås paredzét pasåku-mus, kas minéti Pievienoßanås akta 6. panta 2. punkta otrajå da¬å, 6. panta 6. punkta otrajå da¬å,6. panta 7. punkta otrajå un treßajå da¬å, 6. panta 8. punkta otrajå un treßajå da¬å, 6. panta 9. punkta treßajå da¬å, 21. un 23. pantå, 28. panta 1. punktå, 32. panta 5. punktå, 33. panta 1. punktå, 33. panta 4. punktå, 33. panta 5. punktå, 38., 39., 41., 42. pantå un 55. lîdz 57. pantå, minétå Akta III lîdz XIV pielikumå, kå arî minétajam Aktam pievienotajå Protokolå Nr.2,Protokola Nr.3 6. pantå, Protokola Nr.4 2. panta 2. punktå, Protokolå Nr.8 un Protokola Nr.10 1.,2. un 4. pantå. Íie pasåkumi ståjas spékå, vienîgi ståjoties spékå ßim Lîgumam, un to spékåståßanås diena ir ßî Lîguma spékå ståßanås diena.

3. pantsÍî Lîguma ori©inålu vienå eksemplårå ang¬u, çehu, dåñu, françu, grie˚u, holandießu, igauñu, îru,itå¬u, latvießu, lietuvießu, maltießu, po¬u, portugå¬u, slovåku, slovéñu, somu, spåñu, ungåru, våcuun zviedru valodå deponé Itålijas Republikas valdîbas arhîvå; visi teksti ir vienlîdz autentiski, unItålijas Republikas valdîba izsniedz apliecinåtu kopiju visu påréjo parakstîtåjvalstu valdîbåm.

Latvijas pÇrstÇvniec¥ba ES institcijÇs

Saskañå ar Pievienoßanås aktu Latvija tiks pårståvéta visås Eiropas Savienîbas institücijås. ESir izveidojusi lîdzsvarotu institüciju sistému un tådu lémumu pieñemßanas procedüru, kasnodroßina gan kopîgo intereßu noskaidroßanu un îstenoßanu, gan arî visu dalîbvalstu intereßuievéroßanu. No ßåda viedok¬a ES péc sava darbîbas veida ir unikåla – tå funkcioné citådi nekå valsts un citådinekå starptautiska organizåcija. Jau dibinot Eiropas Kopienu, tås pamatå tika likts vienlîdzîbas unsolidaritåtes princips. Tas nozîmé, ka mazo valstu pårståvji ir pilnvértîgi savienîbas dalîbnieki, tåpatkå lielo valstu pårståvji.Attiecîbå uz lémumu pieñemßanu ES nevienai valstij nav tådas ietekmes, lai iegütu vairåkumatiesîbas pret visåm påréjåm dalîbvalstîm. To nepie¬auj samérå sareΩ©îtå balsu skaitîßanas sistéma,kas ir spékå balsojumos par lémumu projektiem. Péc paplaßinåßanås ES saståvå büs daudzvairåk mazo valstu. To îpatsvars un attiecîgi intereßu aizståvéßanas iespéjas palielinås. Lémumu pieñemßana ES notiek mijiedarbîbå starp nacionålo un Eiropas Kopienas lîmeni, kå arîmijiedarbîbå starp ES institücijåm. Galvenås no tåm ir ßådas: Eiropas Komisija (EK), kam piederlikumdoßanas iniciatîva un kas uzrauga ES tiesîbu aktu ievéroßanu; Padome, kas pieñem lému-mus, un Eiropas Parlaments (EP), kas piedalås ES lémumu pieñemßanå. Tåpat jåmin EiropasKopienu tiesa, kas uzrauga likumu ievießanu visås dalîbvalstîs.Latvija, k¬üdama par ES dalîbvalsti, iesaistås visos lémumu pieñemßanas lîmeños. Latvija izvirzîsdarbam Komisijå vienu komisåru, Latvijas valdîba piedalîsies visås Komisijas un Padomes darbagrupås. Diplomåtu un ministru sanåksmés un balsojumos Padomé Latvijai ir çetru balsu svars.Par lémumu pieñemßanai nepiecießamo balsu vairåkumu Padomé atzîtas 255 balsis no 345, betpar blo˚éjoßo mazåkumu – 89 balsis. Tåtad arî vislielåkajai ES valstij Våcijai vienai paßai naviespéju blo˚ét lémuma pieñemßanu. Turklåt lémumu pieñemßanas proceså netiek pretstatîtasvienas valsts un ES intereses, bet gan notiek sarunas dalîbvalstu starpå, saskañojot viedok¬us unmekléjot kompromisu. Eiropas Parlamentå Latviju pårståvés deviñi deputåti no kopéjå skaita – 732 deputåtiem, kurus2004. gada jünijå vispåréjås véléßanås uz pieciem gadiem ievélés Latvijas iedzîvotåji.Latvijas pårståvji darbosies arî visås påréjås ES institücijås. No Pievienoßanås lîguma parakstî-ßanas dienas – 2003. gada 16. aprî¬a – Latvijas pårståvji kå novérotåji piedalås visu ES institücijudarbå. Latvijai ir tiesîbas paust savu noståju, kå arî paredzéta procedüra, kådå notiek sarunas parES tiesîbu aktu projektiem, pret kuriem Latvija iebilst.

KÇ Latvijas cilvïki varïs aizstÇvït savas ties¥bas ES?

Lîdz ar pievienoßanos Eiropas Savienîbai Latvijå büs piemérojami visi iepriekß un turpmåkpieñemtie ES primårie un sekundårie tiesîbu akti, kå arî Eiropas Kopienu tiesas un pirmåsinstances tiesas spriedumi, lémumi un atzinumi.

Eiropas Kopienu normas ir tießi piemérojamas un ar augståku juridisko spéku nekå dalîbvalstu liku-mi. Tåpéc privåtpersona varés iesniegt prasîbu Latvijas tieså, kå arî citå dalîbvalsts tieså pret jeb-kuru personu (privåtu vai publisku, tajå skaitå pret citu dalîbvalsti) par ES primårajos un sekundåra-jos tiesîbu aktos noteikto pienåkumu nepildîßanu vai nepienåcîgu pildîßanu, no kå ßai personairadußies zaudéjumi. Ja ES institücija attiecîbås ar privåtpersonu büs rîkojusies neatbilstoßi un pie¬åvusi kådu k¬üdu, ßîpersona varés iesniegt südzîbu Eiropas Parlamenta tiesîbu sargam, kam büs pienåkums veiktizmekléßanu, lai attiecîgå Kopienas ieståde novérstu savas k¬üdas un turpmåk tås neatkårtotu.

Latvijas pÇrejas periodi Sarunu process ir demokråtisks, un tå mér˚is ir savstarpéji lîdzsvarot ES un Latvijas intereses. Tå-péc sarunu rezultåtå Latvija ir panåkusi sev izdevîgus pårejas periodus. Pievienoßanås lîgums ESLatvijai paredz daΩådus ieguvumus, kas ir panåkti iepriekßéjo gadu laikå intensîvu sarunu un kon-sultåciju proceså. To, ka Latvija sarunås ir bijusi aktîva, apliecina ievérojamais nosacîjumu skaits –32, turpretî Igaunijai un Lietuvai tikai 20 (skat. tabulu Pårejas periodi visås kandidåtvalstîs). Visvairåk nosacîjumu Latvija ir panåkusi vides aizsardzîbas jomå. ES standartu ievießana videsaizsardzîbas jomå ir dårga, tåpéc Latvijai ekonomiski izdevîgi bija panåkt péc iespéjas vairåk påre-jas periodu. Latvijai kå vienai no nabadzîgåkajåm kandidåtvalstîm tülîtéja Eiropas standartuievießana prasîtu påråk lielus budΩeta ieguldîjumus.Latvijai sarunås ar Eiropas Savienîbu izdevås panåkt atkåpi attiecîbå uz zvejoßanu Rîgas jüras lîcî.Aizståvot vietéjo zvejnieku un zvejniekciemu intereses, kå arî domåjot par zivju resursu saglabå-ßanu ilgtermiñå, ir panåkta vienoßanås par îpaßa zvejas reΩîma izveidi Rîgas jüras lîcî. Íis zvejasreΩîms balstîsies uz diviem galvenajiem elementiem – to zvejas ku©u sarakstu, kam ¬auts zvejotRîgas jüras lîcî, un zvejas flotes jaudas ierobeΩoßanu lîdzßinéjå lîmenî. Saudzîga un videi draudzîgazvejas politika tiks panåkta, ierobeΩojot un stingri uzskaitot tos ku©us, kam büs tiesîbas zvejotRîgas jüras lîcî (tie ir Latvijas un Igaunijas ku©i, kas paßreiz zvejo Rîgas jüras lîcî). Jauni ku©i varéspievienoties zvejas flotei tikai tådå gadîjumå, ja tie aizstås kådu no jau re©istrétajiem ku©iem.Tomér vislielåkais Latvijas ieguvums sarunås ir ES finansiålais atbalsts lauksaimniecîbas un laukuattîstîbai. Sarunu rezultåtå panåktås lauksaimniecîbas produkcijas raΩoßanas kvotas pilnîbå at-spogu¬o paßreizéjo raΩoßanas lîmeni Latvijå, kå arî paredz izaugsmes iespéjas visås perspektîva-jås lauksaimniecîbas nozarés. Detalizétåka informåcija ir pieejama internetå Årlietu ministrijas måjas lapå – www.mfa.gov.lv

Cik Latvijai bs jÇmaksÇ ES?Cik tÇ sa¿ems pret¥?

ES budΩeta galvenie ienåkumu avoti ir çetri – iemaksas no nacionålå kopprodukta, atskaitîjumi nopievienotås vértîbas nodok¬a, muitas nodevas un nodok¬i, kå arî lauksamniecîbas nodevas un cuku-ra nodoklis.

Cik ES budΩetå büs jåiemakså Latvijai, kad tå ieståsies ES?Latvijai trîs gadu laikå péc pievienoßanås ES tås budΩetå büs jåiemakså aptuveni 198 miljoni latu,savukårt Latvijai büs pieejami ES finanßu lîdzek¬i vairåk nekå 1 miljarda latu apmérå. Eiropas Komisijas un Latvijas Finanßu ministrijas apré˚ini liecina, ka Latvijai pirmajå gadå pécpievienoßanås ES, tas ir, 2004. gadå, ES kopéjå kasé büs jåiemakså 48 miljoni latu.2005. gadå summa nedaudz pieaugs – lîdz 74 miljoniem latu, bet 2006. gadå Latvijas dalîbasmaksa sasniegs 76 miljonus latu. Ikgadéjais dalîbas maksas kåpums saistîts ar prognozém par Latvijas ekonomikas attîstîbu unpievienotås vértîbas nodok¬a ieñémumu pieaugumu. "Ja ekonomika attîstîsies, pieaugs iekßzemeskopprodukts. Valstî tiks saraΩots un patéréts vairåk preçu, lîdz ar to büs lielåki ienåkumi nopievienotås vértîbas nodok¬a. Tåtad pieaugs PVN apré˚ina båze un pieaugs arî summa, kasLatvijai kå ES dalîbvalstij büs jåiemakså savienîbas budΩetå," skaidro Latvijas Finanßu ministrijasvalsts sekretåra vietniece Ingüna Sudraba.

Cik Latvija sañems no ES budΩeta?Pirmajå gadå péc pievienoßanås Latvija no ES budΩeta naudas izteiksmé varétu sañemt171 miljonu latu. Tåtad pirmajå gadå izdevumu un ieguvumu bilance müsu valstij büs pozitîva –Latvija papildus nacionålajam budΩetam varés iegüt 118 miljonus latu. Íî pozitîvå bilance vél vairåk pieaugs 2005. gadå – attiecîba starp iemaksåm un pieejamo ESfinanséjumu büs 180 miljoni latu, un 2006. gadå – 210 miljoni latu.

Kur tiks ieguldîta ES nauda?ES nauda Latvijå tiks téréta: • Kohézijas (sociålå un ekonomiskå izlîdzinåßana) projektiem – lielie projekti infrastruktüras

uzlaboßanai (ce¬u atjaunoßana, üdensapgåde, siltumapgåde). ES finansé lîdz pat 85% no ßo pro-jektu izmaksåm (tikai 15% ir valsts un paßvaldîbu finanséjums).

• Lauksaimniecîbas tießajiem maksåjumiem, kuru sañemßanai zemniekiem nav nepiecießams nelîdzfinanséjums, nedz arî projektu pieteikums.

• Lauku attîstîbai, kas ir papildu atbalsts zemniekiem. Naudu varés sañemt, pieméram, zemnieki,kas saimnieko mazåk labvélîgos apvidos, kå arî par veterinåro un dzîvnieku labturîbas prasîbuievießanu.

• Çetru strukturålo fondu projektiem, kur lîdzek¬u sañemßanas procedüra ir lîdzîga kå paßlaikSAPARD un PHARE atbalsta sañemßanai. Büs nepiecießami konkréti projekti un valsts vai privå-tais lîdzfinanséjums, kas atkarîbå no fonda vai projekta svårstås 10 – 45% robeΩås.

Latvijas pievienoßanås ES ir izdevîga, raugoties no valsts budΩeta îstermiña un ilgtermiñainteresém. To apliecina LR Finanßu ministrijas apré˚ini par valsts budΩeta ieñémumiem un izdevu-miem. Kopéjie ienåkumi no ES ievérojami pårsniedz valsts budΩeta izdevumu pozîcijas.

LR iestljanÇs ES pirmsreferenduma informï‰anas pasÇkumu vad¥bas grupa

Basteja bulv. 14, R¥ga, LV1050TÇlr.: 7503222Fakss: 7505034E-pasts: Latvija-Eiropa@Latvija-Eiropa.lvwww.latvija-eiropa.lv

piedalies20. septembr¥tautasnobalso‰anÇparLatvijaspievieno‰anosEiropas Savien¥bai