1
Viòa «Zemgalei» atklâja, ka lçmums krasi mainît dzîves apstâkïus bija ïoti spontâns. Sâkotnçji plânots vien uz pâris gadiem, taèu dzîvç nekad neko nevar paredzçt: – Kad mâcîjos vçl otrajâ kursâ, izlçmu, ka paralçli stu- dijâm jâatrod darbs. Starp avî- publicçtajiem sludinâju- miem atradu vakanci ðeit bla- kus esoðajâ Vadakstç. Skolu, kurâ mâcîjos vçl pati, protams, nepametu, bet trîs gadus piekt- dienâs un sestdienâs braucu uz Rîgu, lai studijas pabeigtu. – Vai Rîgas meitenei ne- bija grûti tik krasi nomainît apkârtçjo vidi? – Tieði tâpçc arî ðâdu lçmu- mu pieòçmu. Tieði tik ïoti kon- trastainâs vides maiòas dçï. Laikâ, kad nebija tik ïoti attîs- tîtu mobilo ierîèu ar internetu, nemaz nezinâju, kur tâda Va- dakste atrodas. Vçl tagad atmi- nos, ka man apkârtçjie cilvçki stâstîja, ka tas ir Saldus no- vadâ, pie paðas Lietuvas robe- þas. Lîdz seðpadsmit gadiem mans pasaules uzskats bija, ka Latvijâ ir tikai Rîga un lauki. To es vçlçjos mainît, tikt ne- daudz ârâ no Rîgas un aplûkot, kâ cilvçki dzîvo citur. Ïoti iepa- tikâs mazpilsçtas ïaudis un to radîtâ vide, atradu arî savu mî- lestîbu, kas nu jau ir mans vîrs. Dzîvç viss tâ sakârtojâs, ka no- lçmu palikt dzîvot Vadakstç. – Nu jau kâdu laiku esat auceniece. Kas mainîjâs? – Auce ir kompromiss starp Rîgu un Vadaksti. – Tad tomçr kâdâ brîdî vçlçjâties atgriezties lielpil- sçtâ? – Ne gluþi. Es negribçju pa- likt viensçtâ un apzinâjos, ka arî vîrs uz Rîgu braukt negra- sâs. Lai abi bûtu laimîgi, no- lçmâm, ka ìimene jâdibina mazpilsçtâ. Tolaik tika slçgta arî Vadakstes skola, tâdçï tâ- lâkie septiòi mani darba dzîves gadi saistâs ar Ezeres vidus- skolu. Dzîve ðeit ir daudz vieglâka un omulîgâka. Mani draugi rî- dzinieki gan neizprot, kâdçï mçs dzîvojam Aucç. Viòiem ðíiet, ka mazpilsçtâs dzîve ir vienmuïa un garlaicîga. Iespç- jams, pret Latvijas galvaspilsç- tas trokðòaino ikdienu tâ var ðíist, bet es esmu pieradusi. Man patîk, ka viss ir tepat bla- kus, ka bçrni var droði iziet pa- spçlçties ârâ, ïaudis ir pretim- nâkoði. Esmu pieredzçjusi ga- ros sabiedriskâ transporta brau- cienus, kad celies agrâk, lai vi- sur pagûtu laikus. Savukârt Aucç mçs visur varam nokïût piecu minûðu laikâ. Protams, mazpilsçtâm ir arî savi trûkumi, nav vienîgi pozitîvu lietu. Aucç (tâpat kâ citâs pilsçtâs) ir sava kârtîba, kâ ïaudis ir pieraduði darbo- ties. Daudzus no ðiem ieradu- miem ir grûti pârmainît. Pro- tams, ne visur un ne vienmçr, taèu, uzsâkot kâdu jaunu lietu, arî es esmu dzirdçjusi frâzes «kam tev to vajag», «neviens to nespçs novçrtçt» vai «tev nekas nesanâks». Taèu, redz, ka to- mçr vajag, novçrtç un izdodas. Pirmie dzîves gadi Aucç pa- gâja, audzinot mûsu trîs bçr- nus. Kopð viòu nâkðanas pa- saulç visa mana profesionâlâ darbîba tiek saistîta ar viòu in- teresçm. Viòiem augot, centos sekot lîdzi vecuma vajadzî- bâm, lai spçtu nodroðinât pçc iespçjas plaðâku, viòiem nepie- cieðamu aktivitâðu klâstu. Pirmais posms, kad es ar to sastapos profesionâlâ ziòâ, bija laikâ, kad divi mani jaunâkie bçrni gâja bçrnudârzâ. Sapra- tu, ka viòiem nav daudz, ko darît, tâdçï uzrunâju izglîtîbas iestâdes vadîtâju, lai piedâvâtu bçrniem mâcît angïu valodu. Apstiprinâju izglîtîbas pro- grammu, ieguvu atbilstoðâs li- cences un sâku pasniegt angïu valodu paðiem mazâkajiem auceniekiem. Vairâkus gadus strâdâju pirmsskolas izglîtîbas iestâdç (PII) «Vecauce», vçlâk mani ðâdam darbam uzaicinâja arî PII «Pîlâdzîtis». Sniedz bçrniem alternatîvas – Vasarâ bçrniem pagûs- tat organizçt arî nometnes, kas nozîmç, ka pabeigti arî nometòu vadîtâju kursi. Kâ jûs nolçmât, ka jums tâdi bûs nepiecieðami? – Kâ jau tas dzîvç ir iekâr- tots, viss norit kâdâ saistîtâ íçdç. Kad mans vecâkais bçrns pabeidza pirmo klasi un pienâ- ca vasara, nevajadzçja ilgu lai- ku, lai saprastu, ka manam bçrnam ir ïoti garlaicîgi. Die- nas kïuva vienâdas, izklaides atrast bija arvien grûtâk. Tâ gada laikâ es sapratu, ka bçr- niem ir jâpiedâvâ alternatîvas. Atradu vçl vienu kolçìi, ar kuru kopâ izgâjâm nometòu vadîtâju kursus, kopâ orga- nizçjâm idejas – ko un cik daudz bçrniem un viòu vecâ- kiem piedâvât. Pirmo nometni rîkojâm pirms diviem gadiem. Tolaik vçl nezinâjâm, kur, ko un kâ darîsim. Vecâku sniegtâs no- metnes dalîbas iemaksas iz- tçrçjâm inventâram un nepie- cieðamajiem atribûtiem. No- metni noslçdzâm ar lielu gan- darîjumu, ko sagâdâja bçrnu mirdzoðâs acis. Viòiem tâ ïoti patika, tâdçï ðâ gada vasarâ or- ganizçjâm nometni divâs tûrçs, kat-râ pa 20 bçrniem. Kaut gan dalîbnieku vietas tika aizpildî- tas uzreiz, nolçmâm, ka ðajâ vasarâ to skaitu nepalieli- nâsim. Pirmajâ vietâ vienmçr ir bçrnu droðîba. Ja nomet- nç darbinieku skaits nemai- nâs, apsprieþam visus iespç- jamos scenârijus, lai nodroði- nâtu bçrniem pçc iespçjas kva- litatîvâkas nodarbes un dro- ðâku vidi. Ðos divus gadus nometni organizçju kâ paðnodarbinâta persona, bet jau nâkamajâ ga- dâ mçríis ir dibinât biedrîbu, lai bûtu vieglâk piesaistît papil- du finansçjumu. – Kâdas iespçjas jûs sniedzat Auces novada bçr- niem nometnç? – Nometnes mçríis ir ik- vienam bçrnam nodroðinât kvalitatîvu brîvâ laika pavadî- ðanu, bet darît to tâ, lai ne vien bçrniem ir prieks, bet arî vecâ- ki to varçtu atïauties. Lielu pal- dies varu teikt paðvaldîbai, kas ir atbalstîjusi mûsu iesniegtos projektus. Tas ïoti atvieglo no- metnes organizçðanu. Paðvaldî- bas projektos gûstam finansç- jumu telpu îres un çdinâðanas pakalpojumu nodroðinâðanai. Dienas nometne ilgst sep- tiòas dienas, katrâ no tâm mçs ar bçrniem darâm ko citu. Viss sâkâs ar to, ko mçs paðas mâ- kam un varam bçrniem iemâ- cît. Kaut arî, beidzot vadîtâju kursus, mums sniedza idejas bçrnu aktivitâtçm, mçs nolç- mâm saglabât ðo principu, vienmçr sekojot lîdzi, lai no- metnes dalîbnieki laiku pavadî- tu jçgpilni, lai bçrni var attîstît konkrçtas prasmes. Darbojamies trîs virzienos. Pirmais no tiem ir bçrnu sadar- bîba, liekam darboties koman- dâs, komunicçjot vienam ar otru. Diemþçl mûsdienâs dzîve bez mobilajâm ierîcçm ir ne- iedomâjama, tâdçï ïoti svarîgi ir atgâdinât, ka ir arî citi veidi, kâ veikt komunikâciju. Otrs ir radoðais virziens, par ko vairâk rûpçjas mana kolçìe. Tiek or- ganizçtas radoðâs darbnîcas, bçrni cenðas savâm rokâm iz- veidot daþâdus priekðmetus, ko vçlâk arî nes mâjâs kâ piemiòu sev vai dâvanu vecâkiem. Taèu arî radoðâs darbnîcas nozîmç, ka mçs darâm lietas jçgpilni, lai izveidotajam priekðmetam ir nozîme. Piemçram, ðogad bçrniem ïoti patika veidot emo- dþi spilventiòus. Treðais no- metnes virziens ir pârgâjieni, izbraucieni un ekskursijas. Tâ- di, kas paplaðina bçrna redzes loku par tuvâko apkârtni; tie ir arî velobraucieni tepat novada robeþâs. Pa ceïam sagatavojam viòiem daþâdus uzdevumus, kas veicina viòu sportiskâs aktivitâtes. – Jûs minçjât, ka lielu atbalstu sniedz paðvaldîba. Noteikti arî vietçjie uzòç- mçji ir uzrunâti atbalstam. Vai ir kâda atsaucîba? – Protams. Liels prieks, ka uzrunâtie ïaudis ir tik ïoti pre- timnâkoði. SIA «EK Auce» iede- va krekliòus, ðogad devâmies pie novada bitenieka, kurð bija ïoti pretimnâkoðs un bçrniem pastâstîja par savu dravu. Arî citi uzrunâtie ïaudis labprât iesaistâs un atbalsta ne vien ar ciemos uzòemðanu, bet arî pa- lîdzîgâm rokâm nometnes tap- ðanâ. Skolotâja un mamma – Tâ kâ savas dzîves sâkumu esat pavadîjusi Rî- gâ, vai ir atðíirîba starp jû- su un jûsu bçrnu bçrnîbu? – Es esmu astoòdesmito gadu bçrns, uzaugu Purvciemâ, kurð tolaik îpaði daudz neat- ðíîrâs no tâ, kâ bçrni dzîvoja laukos. Dzîvoju pie parka, va- saru pavadîjâm vairâk ârâ ne- kâ iekðtelpâs. Arî es esmu stai- gâjusi basâm kâjâm, ar kaimi- òu bçrniem rîkojusi piknikus, nesusi ârâ segas, sviestmaizes un mantas. Ðobrîd kopçjais Rîgas tçls ir mainîjies, jo visa apkârtçjâ vide mûsdienâs ir citâda – kïu- vusi bîstamâka. Manuprât, pa- audze, kas ðobrîd savu bçrnîbu aizvada mazpilsçtâs vai laukos, vçl kaut nedaudz spçj izbaudît âra dzîvi, taèu, aizbraucot cie- mos pie mammas uz Rîgu, re- dzu, ka tur diemþçl vairs nav tâ, kâ bija agrâk. Iespçjams, esam pat pârâk vieglprâtîgi, ïau- jot saviem bçrniem ilgu laiku pa- vadît ârâ, bet es uzticos kaimi- òiem, uzticos pilsçtai. Zinu, ka mans bçrns arî astoòu gadu ve- cumâ mâcçs viens no skolas aiz- iet lîdz mûzikas skolai, ja tas bûs nepiecieðams. Savukârt drau- dzençm, kuras bçrnus audzina Rîgâ, nemitîgi jâseko savâm at- vasçm – vienalga, vai tas ir rota- ïu laukums, pastaiga parkâ vai doðanâs no viena pulciòa uz citu. – Kâ jûs kâ skolotâja sa- dalât savu laiku, kad bût sko- lotâjai un kad – mammai? Noteikti pçc skolas bçrniem ir nepiecieðama palîdzîba mâjasdarbu veikðanâ, vai tad strâdâ kâds klikðíis – tagad esmu mamma? – Tas ir smagi. Mana dzîve rit pçc stingra grafika. Ieplâno- jam arî laiku, kad bût mums pa- ðiem, kopâ kâ ìimenei. Taèu pie- ïauju arî atkâpes, ja es vakarâ strâdâju, bet meita pie manis at- nâk un lûdz uzspçlçt kâdu galda spçli, es visus darbus atlieku ma- lâ. Tos varu pabeigt vçlâk, kad bçrni jau guï. Man ir ïoti svarîgi, lai bçrni mâjâs jût, ka esmu mamma, nevis skolotâja. Savu- kârt ðobrîd skolâ pasniedzu an- gïu valodu savas meitas klasei. Kad viòa ienâk klasç un saka «èau, mammu!», tad gan aizrâdu, ka jâsaka «labdien, skolotâj!». Bçrniem ir jâsaprot atðíirîba, un ðâds uzdevums nepavisam nav viegls ne man kâ mammai, ne paðiem bçrniem. Bet mçs visi mâcâmies laiku cits citam kom- pensçt, mâjâs esot kâ vienota ìimene, veltot laiku sarunâm, rotaïâm vai vienkârði kopîgâm, ìimeniskâm vakariòâm. Agnese Krauze Autores foto 2018. gada 11. oktobrî 5. lappuse Mums lìdzâs Lappuse sagatavota ar Valsts re- ìionâlâs attîstîbas aìentûras finansiâlu atbalstu no Latvijas valsts budþeta lî- dzekïiem. Mçríprogrammâ «Reìionâlo un vietçjo mediju atbalsta programma» atbalstîtais projekts Nr. 2/MEDIA/17/ 028 «Zemgalieðu dzîves spogulis». Bèrniem laiks jâpavada jègpilni Ar ðâ mâcîbu gada sâkumu arî Auces vidusskolâ kolektîvu papildinâja vairâkas skolotâjas. Viena no viòâm ir RENÂTE BROÈA-ÈAPA (attçlâ), kura augusi un lielâko dzîves daïu nodzîvojusi Rîgâ. Ceïð uz Auces pusi sievieti atveda jau studiju gados.

5. lappuse Bèrniem laiks jâpavada jègpilni - fixcms.lv · stâstîja, ka tas ir Saldus no-vadâ, pie paðas Lietuvas robe-þas. Lîdz seðpadsmit gadiem mans pasaules uzskats bij

  • Upload
    lamnhi

  • View
    244

  • Download
    0

Embed Size (px)

Citation preview

Viòa «Zemgalei» atklâja, kalçmums krasi mainît dzîvesapstâkïus bija ïoti spontâns.Sâkotnçji plânots vien uz pârisgadiem, taèu dzîvç nekad nekonevar paredzçt:

– Kad mâcîjos vçl otrajâkursâ, izlçmu, ka paralçli stu-dijâm jâatrod darbs. Starp avî-zç publicçtajiem sludinâju-miem atradu vakanci ðeit bla-kus esoðajâ Vadakstç. Skolu,kurâ mâcîjos vçl pati, protams,nepametu, bet trîs gadus piekt-dienâs un sestdienâs braucu uzRîgu, lai studijas pabeigtu.

– Vai Rîgas meitenei ne-bija grûti tik krasi nomainîtapkârtçjo vidi?

– Tieði tâpçc arî ðâdu lçmu-mu pieòçmu. Tieði tik ïoti kon-trastainâs vides maiòas dçï.Laikâ, kad nebija tik ïoti attîs-tîtu mobilo ierîèu ar internetu,nemaz nezinâju, kur tâda Va-dakste atrodas. Vçl tagad atmi-nos, ka man apkârtçjie cilvçkistâstîja, ka tas ir Saldus no-vadâ, pie paðas Lietuvas robe-þas.

Lîdz seðpadsmit gadiemmans pasaules uzskats bija, kaLatvijâ ir tikai Rîga un lauki.To es vçlçjos mainît, tikt ne-daudz ârâ no Rîgas un aplûkot,kâ cilvçki dzîvo citur. Ïoti iepa-tikâs mazpilsçtas ïaudis un toradîtâ vide, atradu arî savu mî-lestîbu, kas nu jau ir mans vîrs.Dzîvç viss tâ sakârtojâs, ka no-lçmu palikt dzîvot Vadakstç.

– Nu jau kâdu laiku esatauceniece. Kas mainîjâs?

– Auce ir kompromiss starpRîgu un Vadaksti.

– Tad tomçr kâdâ brîdîvçlçjâties atgriezties lielpil-sçtâ?

– Ne gluþi. Es negribçju pa-likt viensçtâ un apzinâjos, kaarî vîrs uz Rîgu braukt negra-sâs. Lai abi bûtu laimîgi, no-lçmâm, ka ìimene jâdibinamazpilsçtâ. Tolaik tika slçgtaarî Vadakstes skola, tâdçï tâ-lâkie septiòi mani darba dzîvesgadi saistâs ar Ezeres vidus-skolu.

Dzîve ðeit ir daudz vieglâkaun omulîgâka. Mani draugi rî-dzinieki gan neizprot, kâdçïmçs dzîvojam Aucç. Viòiemðíiet, ka mazpilsçtâs dzîve irvienmuïa un garlaicîga. Iespç-jams, pret Latvijas galvaspilsç-tas trokðòaino ikdienu tâ varðíist, bet es esmu pieradusi.Man patîk, ka viss ir tepat bla-kus, ka bçrni var droði iziet pa-spçlçties ârâ, ïaudis ir pretim-nâkoði. Esmu pieredzçjusi ga-ros sabiedriskâ transporta brau-cienus, kad celies agrâk, lai vi-sur pagûtu laikus. SavukârtAucç mçs visur varam nokïûtpiecu minûðu laikâ.

Protams, mazpilsçtâm irarî savi trûkumi, nav vienîgi

pozitîvu lietu. Aucç (tâpat kâcitâs pilsçtâs) ir sava kârtîba,kâ ïaudis ir pieraduði darbo-ties. Daudzus no ðiem ieradu-miem ir grûti pârmainît. Pro-tams, ne visur un ne vienmçr,taèu, uzsâkot kâdu jaunu lietu,arî es esmu dzirdçjusi frâzes«kam tev to vajag», «neviens tonespçs novçrtçt» vai «tev nekasnesanâks». Taèu, redz, ka to-mçr vajag, novçrtç un izdodas.

Pirmie dzîves gadi Aucç pa-gâja, audzinot mûsu trîs bçr-nus. Kopð viòu nâkðanas pa-saulç visa mana profesionâlâdarbîba tiek saistîta ar viòu in-teresçm. Viòiem augot, centossekot lîdzi vecuma vajadzî-bâm, lai spçtu nodroðinât pçciespçjas plaðâku, viòiem nepie-cieðamu aktivitâðu klâstu.

Pirmais posms, kad es ar tosastapos profesionâlâ ziòâ, bijalaikâ, kad divi mani jaunâkiebçrni gâja bçrnudârzâ. Sapra-tu, ka viòiem nav daudz, kodarît, tâdçï uzrunâju izglîtîbasiestâdes vadîtâju, lai piedâvâtubçrniem mâcît angïu valodu.Apstiprinâju izglîtîbas pro-grammu, ieguvu atbilstoðâs li-cences un sâku pasniegt angïuvalodu paðiem mazâkajiemauceniekiem. Vairâkus gadusstrâdâju pirmsskolas izglîtîbasiestâdç (PII) «Vecauce», vçlâkmani ðâdam darbam uzaicinâjaarî PII «Pîlâdzîtis».

Sniedz bçrniem alternatîvas

– Vasarâ bçrniem pagûs-tat organizçt arî nometnes,kas nozîmç, ka pabeigti arînometòu vadîtâju kursi. Kâjûs nolçmât, ka jums tâdibûs nepiecieðami?

– Kâ jau tas dzîvç ir iekâr-tots, viss norit kâdâ saistîtâíçdç. Kad mans vecâkais bçrnspabeidza pirmo klasi un pienâ-ca vasara, nevajadzçja ilgu lai-ku, lai saprastu, ka manambçrnam ir ïoti garlaicîgi. Die-nas kïuva vienâdas, izklaidesatrast bija arvien grûtâk. Tâgada laikâ es sapratu, ka bçr-niem ir jâpiedâvâ alternatîvas.Atradu vçl vienu kolçìi, arkuru kopâ izgâjâm nometòuvadîtâju kursus, kopâ orga-nizçjâm idejas – ko un cikdaudz bçrniem un viòu vecâ-kiem piedâvât.

Pirmo nometni rîkojâmpirms diviem gadiem. Tolaikvçl nezinâjâm, kur, ko un kâdarîsim. Vecâku sniegtâs no-metnes dalîbas iemaksas iz-tçrçjâm inventâram un nepie-cieðamajiem atribûtiem. No-metni noslçdzâm ar lielu gan-darîjumu, ko sagâdâja bçrnumirdzoðâs acis. Viòiem tâ ïotipatika, tâdçï ðâ gada vasarâ or-ganizçjâm nometni divâs tûrçs,kat-râ pa 20 bçrniem. Kaut gan

dalîbnieku vietas tika aizpildî-tas uzreiz, nolçmâm, ka ðajâvasarâ to skaitu nepalieli-nâsim. Pirmajâ vietâ vienmçrir bçrnu droðîba. Ja nomet-nç darbinieku skaits nemai-nâs, apsprieþam visus iespç-jamos scenârijus, lai nodroði-nâtu bçrniem pçc iespçjas kva-litatîvâkas nodarbes un dro-ðâku vidi.

Ðos divus gadus nometniorganizçju kâ paðnodarbinâtapersona, bet jau nâkamajâ ga-dâ mçríis ir dibinât biedrîbu,lai bûtu vieglâk piesaistît papil-du finansçjumu.

– Kâdas iespçjas jûssniedzat Auces novada bçr-niem nometnç?

– Nometnes mçríis ir ik-vienam bçrnam nodroðinâtkvalitatîvu brîvâ laika pavadî-ðanu, bet darît to tâ, lai ne vienbçrniem ir prieks, bet arî vecâ-ki to varçtu atïauties. Lielu pal-dies varu teikt paðvaldîbai, kasir atbalstîjusi mûsu iesniegtosprojektus. Tas ïoti atvieglo no-metnes organizçðanu. Paðvaldî-bas projektos gûstam finansç-jumu telpu îres un çdinâðanaspakalpojumu nodroðinâðanai.

Dienas nometne ilgst sep-tiòas dienas, katrâ no tâm mçsar bçrniem darâm ko citu. Visssâkâs ar to, ko mçs paðas mâ-kam un varam bçrniem iemâ-cît. Kaut arî, beidzot vadîtâjukursus, mums sniedza idejasbçrnu aktivitâtçm, mçs nolç-mâm saglabât ðo principu,vienmçr sekojot lîdzi, lai no-metnes dalîbnieki laiku pavadî-tu jçgpilni, lai bçrni var attîstîtkonkrçtas prasmes.

Darbojamies trîs virzienos.Pirmais no tiem ir bçrnu sadar-bîba, liekam darboties koman-dâs, komunicçjot vienam arotru. Diemþçl mûsdienâs dzîvebez mobilajâm ierîcçm ir ne-iedomâjama, tâdçï ïoti svarîgiir atgâdinât, ka ir arî citi veidi,kâ veikt komunikâciju. Otrs irradoðais virziens, par ko vairâkrûpçjas mana kolçìe. Tiek or-ganizçtas radoðâs darbnîcas,bçrni cenðas savâm rokâm iz-veidot daþâdus priekðmetus, kovçlâk arî nes mâjâs kâ piemiòusev vai dâvanu vecâkiem. Taèuarî radoðâs darbnîcas nozîmç,ka mçs darâm lietas jçgpilni,lai izveidotajam priekðmetamir nozîme. Piemçram, ðogadbçrniem ïoti patika veidot emo-dþi spilventiòus. Treðais no-metnes virziens ir pârgâjieni,izbraucieni un ekskursijas. Tâ-di, kas paplaðina bçrna redzesloku par tuvâko apkârtni; tie irarî velobraucieni tepat novadarobeþâs. Pa ceïam sagatavojamviòiem daþâdus uzdevumus,kas veicina viòu sportiskâsaktivitâtes.

– Jûs minçjât, ka lieluatbalstu sniedz paðvaldîba.Noteikti arî vietçjie uzòç-mçji ir uzrunâti atbalstam.Vai ir kâda atsaucîba?

– Protams. Liels prieks, kauzrunâtie ïaudis ir tik ïoti pre-

timnâkoði. SIA «EK Auce» iede-va krekliòus, ðogad devâmiespie novada bitenieka, kurð bijaïoti pretimnâkoðs un bçrniempastâstîja par savu dravu. Arîciti uzrunâtie ïaudis labprâtiesaistâs un atbalsta ne vien arciemos uzòemðanu, bet arî pa-lîdzîgâm rokâm nometnes tap-ðanâ.

Skolotâja un mamma– Tâ kâ savas dzîves

sâkumu esat pavadîjusi Rî-gâ, vai ir atðíirîba starp jû-su un jûsu bçrnu bçrnîbu?

– Es esmu astoòdesmitogadu bçrns, uzaugu Purvciemâ,kurð tolaik îpaði daudz neat-ðíîrâs no tâ, kâ bçrni dzîvojalaukos. Dzîvoju pie parka, va-saru pavadîjâm vairâk ârâ ne-kâ iekðtelpâs. Arî es esmu stai-gâjusi basâm kâjâm, ar kaimi-òu bçrniem rîkojusi piknikus,nesusi ârâ segas, sviestmaizesun mantas.

Ðobrîd kopçjais Rîgas tçlsir mainîjies, jo visa apkârtçjâvide mûsdienâs ir citâda – kïu-vusi bîstamâka. Manuprât, pa-audze, kas ðobrîd savu bçrnîbuaizvada mazpilsçtâs vai laukos,vçl kaut nedaudz spçj izbaudîtâra dzîvi, taèu, aizbraucot cie-mos pie mammas uz Rîgu, re-dzu, ka tur diemþçl vairs navtâ, kâ bija agrâk. Iespçjams,esam pat pârâk vieglprâtîgi, ïau-jot saviem bçrniem ilgu laiku pa-vadît ârâ, bet es uzticos kaimi-òiem, uzticos pilsçtai. Zinu, kamans bçrns arî astoòu gadu ve-cumâ mâcçs viens no skolas aiz-iet lîdz mûzikas skolai, ja tas bûsnepiecieðams. Savukârt drau-dzençm, kuras bçrnus audzinaRîgâ, nemitîgi jâseko savâm at-

vasçm – vienalga, vai tas ir rota-ïu laukums, pastaiga parkâ vaidoðanâs no viena pulciòa uz citu.

– Kâ jûs kâ skolotâja sa-dalât savu laiku, kad bût sko-lotâjai un kad – mammai?Noteikti pçc skolas bçrniemir nepiecieðama palîdzîbamâjasdarbu veikðanâ, vaitad strâdâ kâds klikðíis –tagad esmu mamma?

– Tas ir smagi. Mana dzîverit pçc stingra grafika. Ieplâno-jam arî laiku, kad bût mums pa-ðiem, kopâ kâ ìimenei. Taèu pie-ïauju arî atkâpes, ja es vakarâstrâdâju, bet meita pie manis at-nâk un lûdz uzspçlçt kâdu galdaspçli, es visus darbus atlieku ma-lâ. Tos varu pabeigt vçlâk, kadbçrni jau guï. Man ir ïoti svarîgi,lai bçrni mâjâs jût, ka esmumamma, nevis skolotâja. Savu-kârt ðobrîd skolâ pasniedzu an-gïu valodu savas meitas klasei.Kad viòa ienâk klasç un saka«èau, mammu!», tad gan aizrâdu,ka jâsaka «labdien, skolotâj!».Bçrniem ir jâsaprot atðíirîba, unðâds uzdevums nepavisam navviegls ne man kâ mammai, nepaðiem bçrniem. Bet mçs visimâcâmies laiku cits citam kom-pensçt, mâjâs esot kâ vienotaìimene, veltot laiku sarunâm,rotaïâm vai vienkârði kopîgâm,ìimeniskâm vakariòâm.

Agnese Krauze Autores foto

2018. gada 11. oktobrî 5. lappuseMums lìdzâs

Lappuse sagatavota ar Valsts re-ìionâlâs attîstîbas aìentûras finansiâluatbalstu no Latvijas valsts budþeta lî-dzekïiem.

Mçríprogrammâ «Reìionâlo unvietçjo mediju atbalsta programma»atbalstîtais projekts Nr. 2/MEDIA/17/028 «Zemgalieðu dzîves spogulis».

Bèrniem laiks jâpavada jègpilniAr ðâ mâcîbu gada sâkumu arî Auces vidusskolâkolektîvu papildinâja vairâkas skolotâjas. Viena no viòâm ir RENÂTE BROÈA-ÈAPA (attçlâ), kura augusiun lielâko dzîves daïu nodzîvojusi Rîgâ. Ceïð uz Aucespusi sievieti atveda jau studiju gados.