Koncepcijas detalizācija

Koncepcijas „Koncepcija par jauna Latvijas Sabiedriskā elektroniskā medija izveidi” pielikums

Jauna Latvijas

sabiedriskā elektroniskā medija

izveides koncepcijas detalizācija

2 KMKoncp_030613_LSEM; Koncepcijas projekta pielikums „Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija”

Saturs

Ievads ....................................................................................................................................................................................... 11

Izmantotie saīsinājumi un termini ............................................................................................................................... 13

Kopsavilkums ........................................................................................................................................................................ 14

Misija, vērtības un mērķi ...................................................................................................................................... 14

Sabiedriskā labuma novērtējuma sistēma .................................................................................................... 15

Auditorijas segmentācija ...................................................................................................................................... 17

Medija saturs ............................................................................................................................................................. 18

Satura veidošana ...................................................................................................................................................... 22

Sabiedriskā medija juridiskais modelis .......................................................................................................... 23

Korporatīvā pārvaldība ............................................................................................................................. 24

Personālvadība ......................................................................................................................................................... 25

Mācību centra programma .................................................................................................................................. 29

Nozīmīgākie Mācību centra sadarbības partneri ....................................................................................... 31

Tehnoloģiju platformas ......................................................................................................................................... 32

Telpu risinājums ...................................................................................................................................................... 36

Mārketinga stratēģija ............................................................................................................................................. 39

Konsolidētais budžets ............................................................................................................................................ 39

Finansējuma modelis ............................................................................................................................................. 43

Pārmaiņu aktivitāšu plāns ................................................................................................................................... 45

1. MISIJA, VĒRTĪBAS UN MĒRĶI ............................................................................................... 49 1.1. LR un LTV misija, vērtības un mērķi ................................................................................................................... 49

1.2. Ārvalstu sabiedrisko mediju misija, vērtības un mērķi .............................................................................. 50

1.3. Darbinieku viedokļi .................................................................................................................................................... 51

1.4. Jaunā sabiedriskā medija misija, vērtības un mērķi ..................................................................................... 52

1.5. Jaunā sabiedriskā medija vadības mērķi ........................................................................................................... 52

2. SABIEDRISKAIS LABUMS ...................................................................................................... 54 2.1. Kopsavilkums ............................................................................................................................................................... 54

2.2. Ārvalstu sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma novērtēšanas sistēmu piemēri .......................... 54

2.2.1. BBC sabiedriskā labuma novērtēšanas sistēma.............................................................................. 55

2.2.2. Nīderlandes sabiedriskā medija (NPO) novērtēšanas sistēma ................................................ 56

2.3. Jaunā Latvijas sabiedriskā medija pasūtījuma izpildes novērtējuma modelis .................................. 58

2.4. Raidījumu izvērtēšanas modelis ........................................................................................................................... 60

2.5. Sistēmas ieviešanas process un laika plāns ..................................................................................................... 61

2.6. Specifikācija iepirkumiem ....................................................................................................................................... 63

3. AUDITORIJAS SEGMENTĀCIJA ............................................................................................. 64 3.1. Segmentēšanas risinājumi ...................................................................................................................................... 64

3.1.1. Sabiedrisko pakalpojumu sektors ........................................................................................................ 64

3.1.2. Sabiedrisko mediju auditorijas segmentēšana ............................................................................... 64

3.1.2.1. Vecuma grupas .............................................................................................................................. 65

3.1.2.2. Sociālā stratifikācija .................................................................................................................... 65

3.1.2.3. Etniskā piederība un valoda .................................................................................................... 65

3.1.2.4. Ģimenes (mājsaimniecības) tips ............................................................................................ 66


3.1.2.5. Attieksmju segmentācija ........................................................................................................... 66

3.2. Segmentācijas modelis .............................................................................................................................................. 67

3.2.1. Segmentācijas principi .............................................................................................................................. 67

3.2.2. Vispārīgais segmentācijas modelis....................................................................................................... 67

3.3. Segmentu raksturojums ........................................................................................................................................... 69

3.3.1. Pirmsskolas vecuma bērni (3–6 gadi) ................................................................................................ 69

3.3.2. Jaunāko klašu skolēni (7–13 gadi) ....................................................................................................... 70

3.3.3. Pusaudži (14–17 gadi)............................................................................................................................... 70

3.3.4. Jaunieši (18–25 gadi) ................................................................................................................................. 71

3.3.5. Vidējā vecuma grupa (26–59 gadi) ...................................................................................................... 72

3.3.6. Seniori (60+ gadi) ........................................................................................................................................ 73

3.3.7. Neizmanto latviešu valodas medijus ................................................................................................... 75

4. SABIEDRISKAIS PASŪTĪJUMS .............................................................................................. 76 4.1. Metodoloģija ................................................................................................................................................................. 76

4.2. Sabiedriskā pasūtījuma izvērtējums ................................................................................................................... 76

4.2.1. LTV satura izvērtējums kanālu griezumā .......................................................................................... 76

4.2.2. LR satura izvērtējums kanālu griezumā ............................................................................................ 77

4.2.3. LTV un LR interneta satura izvērtējums ............................................................................................ 77

4.3. Jaunā sabiedriskā medija saturs ........................................................................................................................... 79

4.3.1. Auditorijas ...................................................................................................................................................... 79

4.3.2. Satura prioritātes ........................................................................................................................................ 79

4.3.3. Jaunais TV kanālu pozicionējums ......................................................................................................... 81

4.3.4. Jaunais radio kanālu pozicionējums .................................................................................................... 82

4.3.5. Jaunais interneta kanālu pozicionējums ............................................................................................ 82

4.4. Ziņas ................................................................................................................................................................................. 86

4.4.1. Ziņas LTV ........................................................................................................................................................ 86

4.4.1.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums ................................................................................... 86

4.4.1.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajām TV ................................................................... 87

4.4.1.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums................................................................................... 87

4.4.1.4. Ieteikumi .......................................................................................................................................... 88

4.4.2. Ziņas LR ........................................................................................................................................................... 90


4.4.2.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajiem radio ............................................................. 90


4.4.2.4. Ieteikumi .......................................................................................................................................... 91

4.4.3. Ziņas LR un LTV interneta lapās ........................................................................................................... 93


4.4.3.2. Salīdzinājums ar ārvalstu piemēriem .................................................................................. 94

4.4.3.3. Auditorijas un darbinieku novērtējums ............................................................................. 96

4.4.3.4. Ieteikumi .......................................................................................................................................... 96

4.5. Informatīvi dokumentālie un analītiskie raidījumi ....................................................................................... 98

4.5.1. Informatīvi dokumentālie raidījumi LTV .......................................................................................... 98


4.5.1.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajām TV ................................................................... 99


4.5.1.4. Ieteikumi ........................................................................................................................................101

4.5.2. Informatīvi analītiskie raidījumi LR ..................................................................................................103


4.5.2.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums .................................................................................103

4.5.2.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajiem radio ...........................................................104

4.5.2.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums.................................................................................104

4.5.2.4. Ieteikumi.......................................................................................................................................105

4.5.3. Informatīvi analītiskais saturs LR un LTV interneta lapās .......................................................106


4.5.3.2. Salīdzinājums ar ārvalstu piemēriem ................................................................................106

4.5.3.3. Auditorijas un darbinieku novērtējums ...........................................................................107

4.5.3.4. Ieteikumi ........................................................................................................................................108

4.6. Izglītības un zinātnes raidījumi ...........................................................................................................................109

4.6.1. Izglītības un zinātnes raidījumi LTV ..................................................................................................109


4.6.1.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajiem TV ................................................................110


4.6.1.4. Ieteikumi ........................................................................................................................................111

4.6.2. Izglītības un zinātnes raidījumi LR.....................................................................................................113




4.6.2.4. Ieteikumi ........................................................................................................................................115

4.6.3. Izglītības saturs LR un LTV interneta lapās ....................................................................................116


4.6.3.2. Salīdzinājums ar ārvalstu medijiem ...................................................................................116

4.6.3.3. Ieteikumi ........................................................................................................................................117

4.7. Kultūras raidījumi .....................................................................................................................................................118

4.7.1. Kultūras raidījumi LTV ............................................................................................................................118


4.7.1.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajām TV .................................................................119


4.7.1.4. Ieteikumi ........................................................................................................................................120

4.7.2. Kultūras raidījumi LR ..............................................................................................................................123




4.7.2.4. Ieteikumi ........................................................................................................................................124

4.7.3. Kultūras saturs LR un LTV interneta lapās .....................................................................................125



4.7.3.3. Ieteikumi ........................................................................................................................................126

4.8. Bērnu, pusaudžu un jauniešu raidījumi ...........................................................................................................127

4.8.1. Bērnu, pusaudžu un jauniešu raidījumi LTV ..................................................................................127




4.8.1.4. Ieteikumi ........................................................................................................................................129

4.8.2. Bērnu, pusaudžu un jauniešu raidījumi LR .....................................................................................133


4.8.2.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajiem medijiem ..................................................133



4.8.2.4. Ieteikumi ........................................................................................................................................133

4.8.3. Bērnu, pusaudžu un jauniešu saturs LR un LTV interneta lapās ...........................................135


4.8.3.2. Ārvalstu prakse bērnu un jauniešu saturam interneta platformā .........................135

4.8.3.3. Ieteikumi ........................................................................................................................................136

4.9. Izklaides raidījumi ....................................................................................................................................................138

4.9.1. Izklaides raidījumi LTV ...........................................................................................................................138




4.9.1.4. Ieteikumi ........................................................................................................................................141

4.9.2. Izklaides raidījumi LR ..............................................................................................................................143


4.9.2.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajiem medijiem ..................................................143

4.9.2.3. Ieteikumi ........................................................................................................................................144

4.9.3. Izklaides saturs LR un LTV interneta lapās ....................................................................................144



4.9.3.3. Ieteikumi ........................................................................................................................................145

4.10. Sporta raidījumi ......................................................................................................................................................147

4.10.1 Sporta raidījumi LTV ..............................................................................................................................147

4.10.1.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums ..............................................................................147

4.10.1.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajām televīzijām ..............................................148

4.10.1.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums ..............................................................................148

4.10.1.4. Ieteikumi .....................................................................................................................................149

4.10.2 Sporta raidījumi LR .................................................................................................................................150

4.10.2.1 2012. gada sabiedriskais pasūtījums ...............................................................................150

4.10.2.2 Salīdzinājums ar ārzemju medijiem .................................................................................150

4.10.2.3 Ieteikumi ......................................................................................................................................150

4.10.3 Sporta saturs LR un LTV interneta lapās .......................................................................................151

4.10.3.1 2012. gada sabiedriskais pasūtījums ...............................................................................151

4.10.3.2 Salīdzinājums ar ārvalstu piemēriem ..............................................................................152

4.10.3.3 Ieteikumi ......................................................................................................................................152

4.11. Cits saturs ..................................................................................................................................................................153

5. SATURA VEIDOŠANA ........................................................................................................... 154 5.1. Metodoloģija ...............................................................................................................................................................154

5.2. Kopsavilkums .............................................................................................................................................................154

5.3. Satura veidošanas menedžmenta struktūra ..................................................................................................156

5.3.1. Medija organizācijas struktūras nozīme ..........................................................................................156

5.3.2. Satura veidošanas menedžmenta struktūra LTV .........................................................................157

5.3.2.1. Jauni projekti ...............................................................................................................................158

5.3.2.2. Informācijas plūsmas ...............................................................................................................159

5.3.2.3. Jaunu projektu attīstības gaita un virzītāji ......................................................................159

5.3.2.4. Attiecības ar neatkarīgajiem producentiem ...................................................................161

5.3.2.5. Satura kvalitātes vērtēšanas process .................................................................................161

5.3.2.6. LTV satura veidošanas procesa apkopojums .................................................................161


5.3.3. Satura veidošanas menedžmenta struktūra LR ............................................................................162

5.3.3.1. Jaunu projektu attīstības gaita un virzītāji ......................................................................164

5.3.3.2. Satura kvalitātes vērtēšanas process .................................................................................165

5.3.3.3. Attiecības ar neatkarīgajiem producentiem ...................................................................165

5.3.3.4. LR satura veidošanas procesa apkopojums ....................................................................165

5.3.4. Citu valstu sabiedrisko mediju pieredze ..........................................................................................165

5.3.4.1. BBC satura veidošanas stuktūras galvenie elementi ...................................................166

5.3.4.2. YLE satura menedžmenta struktūra ..................................................................................167

5.3.4.3. Sadarbība ar neatkarīgajiem producentiem ...................................................................170

5.3.5. Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas modeļi ..................................................................172

5.3.5.1. Galvenie principi ........................................................................................................................172

5.3.5.2. 1. modelis ......................................................................................................................................173

5.3.5.3. 2. modelis ......................................................................................................................................173

Sabiedriskā medija redkolēģija ............................................................................................................173

Programmu daļa .........................................................................................................................................173

Satura daļa ....................................................................................................................................................173

Producēšanas daļa .....................................................................................................................................173

5.3.5.4. 3. modelis. .....................................................................................................................................174

5.3.6. Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas procesa detalizācija ........................................174

5.3.6.1. Satura veidošanas procesa shēma ......................................................................................174

5.3.6.2. Satura daļa ....................................................................................................................................175

5.3.6.3. Producēšanas daļa .....................................................................................................................179

5.3.6.4. Programmu daļa .........................................................................................................................179

5.3.6.5. Kopējais serviss ..........................................................................................................................180

5.3.7. Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas struktūra .............................................................180

5.3.7.1. Jaunu satura projektu veidošanas process ......................................................................180

5.3.7.2. Sabiedriskā medija satura novērtēšanas kritēriji .........................................................184

5.3.7.3. Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas modeļa ieviešanas laika plāns ....187

5.3.7.4. Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas struktūras SVID analīze ................188

6. JURIDISKAIS MODELIS ........................................................................................................ 189 6.1. Aplūkotie juridiskie modeļi: Juridiskais statuss ...........................................................................................189

6.1.1. 1. iespēja: Esošo institūciju patstāvība .............................................................................................189

6.1.2. 2. un 3. iespēja: Jauna institūcija .........................................................................................................189

6.1.3. 1. scenārijs: Valsts kapitālsabiedrība ................................................................................................189

6.1.4. 2. scenārijs: Sabiedriskā medija padome .........................................................................................190

6.1.5. 3. scenārijs: Sabiedriskā medija padome kā kapitāla daļu īpašnieks un turētājs ......................190

6.2. Veicamās darbības scenāriju ieviešanai ..........................................................................................................191

6.3. Pārvaldes modeļi .......................................................................................................................................................192

6.4. Piedāvāto scenāriju priekšrocības un trūkumi.............................................................................................194

6.5. Secinājumi un ekspertu darba grupas viedokļi ............................................................................................195

6.6. NEPLP konceptuāli atbalstītais juridiskais modelis ...................................................................................196

6.7. Juridiskā modeļa ieviešanas opcijas ..................................................................................................................197

6.8. Juridiskā modeļa ieviešanas plāns .....................................................................................................................203

6.9. Nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos ................................................................................................205

7. UZRAUDZĪBAS MODELIS ..................................................................................................... 208 7.1. Sabiedriskā medija padome .....................................................................................................................................208


7.1.1. Sabiedriskā medija padomes locekļa kritēriji ...............................................................................209

7.1.2. Sabiedriskā medija padomes locekļu motivācija..........................................................................210

7.1.3. Sabiedriskā medija padomes locekļu iecelšanas kārtība ..........................................................210

7.1.4. Sabiedriskā medija padomes locekļu atbrīvošana no amata ..................................................211

7.1.5. Sabiedriskā medija padomes funkcijas ............................................................................................211

7.1.6. Sabiedriskā medija padomes darbības nodrošinājums .............................................................212

7.2. Sabiedriskā medija uzraudzība un sabiedrības iesaiste ...........................................................................212

7.2.1. Auditorijas padome ..................................................................................................................................213

7.2.2. Ombuda funkcijas ......................................................................................................................................213

8. KORPORATĪVĀ PĀRVALDĪBA ............................................................................................. 215 8.1. Valde, tās pienākumi un atbildība ......................................................................................................................215

8.2. Valdes sastāvs un valdes locekļiem izvirzāmās prasības .........................................................................216

8.3. Interešu konfliktu identificēšana valdes locekļu darbībā ........................................................................217

8.4. Sabiedriskā medija padome, tās pienākumi un atbildība .........................................................................217

8.5. SMP sastāvs un SMP locekļiem izvirzāmās prasības ..................................................................................218

8.6. Interešu konfliktu identificēšana SMP locekļu darbībā ............................................................................218

8.7. Labākie korporatīvās pārvaldes piemēri ........................................................................................................219

8.8. Iekšējā kontrole un risku vadība ........................................................................................................................219

8.9. Pārvaldības, riska vadības un atbilstības (PRA) vienotais modelis .....................................................220

8.10. PRA modeļa dimensijas .......................................................................................................................................221

9. ORGANIZĀCIJA ..................................................................................................................... 224 9.1. LTV struktūra .............................................................................................................................................................224

9.2. LR struktūra ................................................................................................................................................................226

9.3. Darba izpildes vadības sistēma ...........................................................................................................................228

9.3.1. LTV darba vērtēšanas kritēriji un process ......................................................................................228

9.3.2. LR darba vērtēšanas kritēriji un process .........................................................................................229

9.4. Vadītāju kompetenču modelis .............................................................................................................................229

9.5. Motivācijas un atalgojuma sistēma ....................................................................................................................230

9.6. Attīstības un izaugsmes plānošana ....................................................................................................................230

9.7. Sadarbība ar arodbiedrībām ................................................................................................................................231

9.8. Darba devēja tēls .......................................................................................................................................................234

9.9. Esošās situācijas kopsavilkums...........................................................................................................................235

9.10. Piedāvātais organizācijas attīstības scenārijs ............................................................................................238

9.10.1. Organizācijas struktūra, funkcijas, amati, darbinieki ..............................................................239

9.10.2. Darba izpildes vadības (DIV) sistēma ............................................................................................242

9.10.3. Organizācijas valde: funkcijas un kompetences .........................................................................246

9.10.4. Motivācijas un atalgojuma sistēma .................................................................................................249

9.10.4.1. Pamatalgas sistēma ................................................................................................................250

9.10.4.2. Mainīgā atalgojuma noteikšanas pamatprincipi ........................................................251

9.10.5. Attīstības un izaugsmes plānošana .................................................................................................251

9.10.6. Sadarbība ar arodbiedrībām ..............................................................................................................255

9.10.7. Personāla budžets ..................................................................................................................................255

9.10.8. Ieteikumi pārmaiņu vadībai ...............................................................................................................256

9.10.9. Pārmaiņu ieviešanas aktivitāšu secība ..........................................................................................259

10. MĀCĪBU CENTRS ................................................................................................................ 260


10.1. Mācību centra un mācību programmu veidošanas pamatojums .......................................................260

10.1.1. Īss esošās situācijas raksturojums ...................................................................................................260

10.1.2. Sasaiste ar vienotā sabiedriskā medija organizācijas koncepciju ......................................262

10.2. Mācību centra attīstības vīzija ..........................................................................................................................263

10.3. Ieteicamā stratēģija Mācību centra un mācību programmu veidošanā ...........................................265

10.4. Mācību centra izveides un mācību apjoma realizācijas taktiskais plāns .......................................267

10.4.1. Mācību centra veidošana .....................................................................................................................267

10.4.2. Mācību centra attīstības īstermiņa uzdevumi .............................................................................269

10.4.3. Mācību centra struktūra ......................................................................................................................271

10.4.4. Priekšlikumi atbildību sadalījumam par mācību un attīstības funkcijas īstenošanu 272

10.5. Mācību programmu veidošana .........................................................................................................................273

10.6. Personāla profesionālo un sociālo kompetenču attīstības vajadzību modelis .............................273

10.7. Jaunā sabiedriskā medija personāla kompetenču attīstības realizācijas modelis.......................277

10.7.1. Pamatnostādnes ......................................................................................................................................277

10.7.2. Labākā prakse mācību organizācijā ................................................................................................278

10.7.3. Nozīmīgākie Mācību centra sadarbības partneri.......................................................................278

10.7.4. Citas programmas mācību centrā ....................................................................................................279

11. TEHNOLOĢIJU PLATFORMAS ........................................................................................... 280 11.1. Ievads ..........................................................................................................................................................................280

11.2. Būtiskākie pieņēmumi .........................................................................................................................................280

11.3. Satura ražošanas tehniskās saimniecības esošo apjomu un galveno satura ražošanas

pamatfunkciju izvērtējums ....................................................................................................................................281

11.3.1. Projekta realizācijas pieeja .................................................................................................................281

11.3.2. LTV esošā ražošanas tehnoloģiskā aprīkojuma situācija .......................................................281

11.3.3. LR esošā situācija ....................................................................................................................................288

11.4. Jaunā sabiedriskā medija tehnoloģiskā platforma ...................................................................................291

11.4.1. Trafika un scheduling sistēma (pārraides un plānošanas) ....................................................292

11.4.2. NRCS ziņu sistēma (ziņu vadība) .....................................................................................................292

11.4.3. Mediju programmas publicēšanas/izlaišanas (Playout) sistēma .......................................292

11.4.4. Media Asset Management (medija aktīvu pārvalde) ..................................................................293

11.4.5. Remote production sistēma (attālinātā filmēšanas sistēma) ...............................................293

11.4.6. Jaunā sabiedriskā medija interneta portāls .................................................................................293

11.4.6.1. Jaunā sabiedriskā medija interneta portāla satura veidošanas principi ..........293

11.4.6.2. LTV portāla arhitektūras plānotās izmaiņas ................................................................294

11.4.6.3. Jaunā sabiedriskā medija interneta portāla arhitektūra .........................................296

11.4.7. Jaunā sabiedriskā medija resursu datu glabāšanas risinājums ...........................................298

11.4.7.1. Jaunā sabiedriskā medija resursu datu glabāšanas risinājuma izveides

pamatprincipi ..............................................................................................................................298

11.4.7.2. Jaunā sabiedriskā medija datu glabāšanas risinājuma realizācijas varianti ...299

11.5. Telpu scenārijs tehnoloģiju platformu ieviešanai .....................................................................................301

11.6. Tehnoloģisko platformu attīstības laika grafiks ........................................................................................304

11.7. Tehnoloģisko platformu attīstībai nepieciešamo investīciju novērtējums ....................................304

11.8. Nepieciešamā tehniskā personāla novērtējums ........................................................................................305

11.9. Jaunā sabiedriskā medija tehnoloģiju sinerģija .........................................................................................307

12. MEDIJA APRAIDES TEHNOLOĢIJAS ................................................................................ 309 12.1. Esošais apraides risinājums, tehnoloģiskās platformas .........................................................................309


12.1.1. Virszemes TV (DVB-T) platforma.........................................................................................310

12.1.2. Globālās tendences TV apraides platformās ....................................................................311

12.1.3. Latvijai raksturīgās tirgus un TV apraides platformu tendences .......................................313

12.1.4. TV apraides tehnoloģisko platformu vērtējums ........................................................................314

12.1.5. Sabiedriskā medija radio programmu apraides vērtējums ...................................................314

12.2. Tehnoloģiju attīstības radītās izmaiņas mediju patērētāju ieradumos ...........................................315

12.3. Mediju patēriņa paradumi ..................................................................................................................................319

12.3.1. Televīzija ....................................................................................................................................................319

12.3.2. Radio ............................................................................................................................................................320

12.4. Mediju industrijas prioritātes ...........................................................................................................................321

12.4.1. Otrais ekrāns .............................................................................................................................................321

12.4.2. Multi-platformu satura nodrošināšana .........................................................................................324

12.5. Sabiedriskā medija apraides koncepcijas ieteikumi ................................................................................325

13. TELPU RISINĀJUMS ........................................................................................................... 326 13.1. Esošās situācijas novērtējums ..........................................................................................................................326

13.1.1. Latvijas Televīzijas ēkas tehniskais stāvoklis .............................................................................326

13.1.2. Latvijas Radio ēkas tehniskais stāvoklis .......................................................................................326

13.1.3. Sabiedriskā medija telpu vajadzības ...............................................................................................327

13.2. Jaunās organizācijas nākotnes prasības pret telpu funkcijām, apjomiem un aprīkojumu ......327

13.3. Jaunās organizācijas telpu scenāriji ................................................................................................................328

14. MĀRKETINGA STRATĒĢIJA .............................................................................................. 336 14.1. Kopsavilkums ...........................................................................................................................................................336

14.2. Pārmaiņas mediju vidē un auditorijas ieradumos ....................................................................................336

14.3. Ārvalstu sabiedrisko mediju komunikācijas un zīmolvedības piemēri ...........................................337

14.4. Mērķa auditorija .....................................................................................................................................................340

14.5. Esošais LTV, LR un to lielāko konkurentu pozicionējums .....................................................................344

14.6. LTV un LR galvenās mārketinga aktivitātes ................................................................................................348

14.7. Galvenās barjeras, iespējas un draudi ...........................................................................................................351

14.8. Jaunā sabiedriskā medija vērtības ..................................................................................................................354

14.9. Stratēģiskie mārketinga mērķi 2014.–2018. gadam ................................................................................354

14.9.1. Galvenās aktivitāšu grupas auditorijas paplašināšanai ..........................................................354

14.9.2. Kvalitatīva satura pieprasījuma veicināšana ..............................................................................355

14.9.3. Sabiedriskā medija tēla uzlabošana ................................................................................................355

14.10. Mārketinga aktivitāšu plānošana ..................................................................................................................356

14.11. Jaunā sabiedriskā medija identitāte.............................................................................................................357

14.12. Jaunā sabiedriskā medija mārketinga organizācija ...............................................................................359

15. FINANSĒJUMA MODELIS ................................................................................................... 361 15.1. Vispārīgie finanšu aprēķinu pieņēmumi ......................................................................................................362

15.2. Izmaksu struktūra ..................................................................................................................................................362

15.2.1. 1., 2. posmi: LR un LTV aktuālā finanšu informācija un konsolidētās izmaksas .........362

15.2.2. 3. posms: Medija resursu plānošana, izmaksu un investīciju aprēķins ............................363

15.2.3. 4. posms: Naudas plūsmas aprēķins ...............................................................................................364

15.3. Finansējuma avoti ..................................................................................................................................................365

15.3.1. Ārvalstu mediju finansējuma struktūra un nodevu apjoms..................................................365

15.3.2. Finansējuma nepieciešamība un avoti ...........................................................................................367


15.3.2. Koncepcijas ietvaros aplūkotie citi finansēšanas avoti ...........................................................371

15.3.2.2. Medija nodeva no iedzīvotājiem .......................................................................................371

15.3.2.3. Medija nodevas iekasēšana no kabeļtelevīziju abonentiem ..................................371

15.3.2.4. Privātā mediju sektora finansējums ................................................................................371

16. PĀRMAIŅU AKTIVITĀŠU PLĀNS ....................................................................................... 373


Ievads

Jaunā Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija koncepcijas detalizācijas izstrāde notika no 2012. gada

2. augusta līdz 31. decembrim. Koncepcijas izstrādi vadīja konkursa kārtībā izvēlēti projekta vadītāji

Zane Čulkstēna un Gints Miķelsons. Zanei Čulkstēnai bija uzticēta vienotā sabiedriskā medija koncepcijas

detalizācija satura menedžmenta jomā, savukārt Gints Miķelsons bija atbildīgs par vienotā sabiedriskā

medija koncepcijas detalizāciju mediju pārvaldības, tehniskā risinājuma un finanšu jomā. Koncepcijas

izstrādi uzraudzīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Gints Grūbe.

Koncepcijas detalizācija ir balstīta uz 2012. gada aprīlī prezentēto koncepciju par jauna Latvijas

sabiedriskā elektroniskā medija izveidi, kas paredzēja trīs sabiedriskā medija attīstības scenārijus.

Koncepcijas detalizācijas saturu veido piecpadsmit saistītas daļas. Katru no šīm daļām izstrādāja atbilstošās

jomas eksperti un īpaši veidotas darba grupas, kurās strādāja NEPLP locekļi, Latvijas Televīzijas (LTV)

un Latvijas Radio (LR) darbinieki, reģionālo un vietējo televīziju pārstāvji, Sabiedriski konsultatīvās

padomes (SKP) pārstāvji, Latvijas mediju nozares speciālisti, biznesa jomu speciālisti, asociāciju

pārstāvji, akadēmiskie eksperti un EM, SM, TM, KM, FM, IzM ministriju pārstāvji (pilns darba grupu

dalībnieku saraksts atrodams NEPLP mājas lapā).

Projekta gaitā notika 45 darba grupu diskusijas, kurās piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku un kuras

vadīja zemāk uzskaitītie eksperti.

1) Misija, vērtības, mērķi – projektu vadītāji Zane Čulkstēna, Gints Miķelsons;

2) Sabiedriskais labums – pētījumu uzņēmuma GfK vadītāja Māra Tauriņa;

3) Auditorijas segmentācija – pētījumu uzņēmuma Factum direktors Aldis Pauliņš;

4) Sabiedriskais pasūtījums – LTV kultūras, izklaides un bērnu raidījumu satura redaktore Daina

Markova, žurnālists, LTV un LR raidījumu vadītājs, jauniešu medija “39. kabinets” producents

Kārlis Dagilis, LTV un LR apvienotā portāla atbildīgā redaktore Marta Cerava;

5) Satura veidošana – mediju eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju

katedras vadītāja Anda Rožukalne.

6) Juridiskais modelis – KPMG juristes Ieva Tillere-Tilnere, Una Petrauska;

7) Uzraudzības modelis –Politika.lv producente Ilze Straustiņa;

8) Korporatīvā pārvaldība –KPMG Vecākais menedžeris Edgars Voļskis;

9) Organizācija – personālvadības konsultante Marina Pavlova;

10) Mācību centrs – SIA ODA personālattīstības konsultante Gitāna Dāvidsone;

11) Tehnoloģiju platformas – tehnoloģiju konsultanti Ģirts Kleinbergs, Aivars Orbidāns;

12) Mediju apraides tehnoloģijas – SIA Corporate Solutions tehnoloģiju eksperts Jurijs Švecovs;

13) Telpu risinājums – SIA Colliers International Latvia izpilddirektors Jānis Ozols;

14) Mārketinga stratēģija – mārketinga eksperte Liene Kupča;

15) Medija budžets un finansējuma modelis – KPMG finanšu vadības konsultante Armine Movsisjana.

Koncepcijas detalizācijas saturs tika izstrādāts, analizējot esošo situāciju LTV un LR, apzinot labākos

Eiropas sabiedrisko mediju piemērus, aptaujājot sabiedrību par tās mediju vajadzībām, aptaujājot LTV

un LR darbiniekus un organizējot nozares ekspertu diskusijas.


Eiropas labāko sabiedrisko mediju pieredzes apkopošanai tika īstenotas vizītes uz Igaunijas

sabiedrisko mediju ERR, Somijas sabiedrisko mediju YLE, Vācijas – Bavārijas sabiedrisko mediju BR,

Zviedrijas sabiedriskajiem medijiem SVT, SR un UR un Lielbritānijas sabiedrisko mediju BBC, kā arī

starptautiskās mediju tehnoloģiju konferences IBC.ORG 2012 apmeklējums. Atzinumu par Latvijas

jaunā sabiedriskā medija koncepciju un ieskatu sabiedrisko mediju nākotnē Eiropā sniedza Somijas

sabiedriskā medija YLE padomnieks stratēģiskajā un korporatīvajā attīstībā (1997–2007) un

programmu attīstības vadītājs (2003–2005), pašreiz Tamperes Universitātes mediju menedžmenta

profesors un Eiropas Mediju menedžmenta asociācijas (European Media Management Association)

prezidents Gregorijs Lovs (Gregory Lowe).

Sabiedrības vajadzību noskaidrošanai tika veikts kvalitatīvais pētījums (sešas fokusa grupas) un kvantitatīvs

pētījums (1149 respondentu aptauja).

LTV un LR darbinieku viedoklis tika apzināts ar piecu elektronisko aptauju palīdzību, kurās piedalījās

vairāk nekā 200 darbinieku.

Ņemot vērā projekta īso termiņu un plašo jautājumu loku, tika izvēlēta sarežģīta agile projektu vadības

metode (dažādu projekta sfēru paralēla virzīšana un nepārtraukta saskaņošana, pielāgošana). Projekta

darba organizācija bija veidota sekojoši: darba grupas definēja uzdevumus konkrēto jomu ekspertiem,

eksperti ar konkrēto jomu speciālistu komandām veica esošo medija jomas izpēti un piedāvāja

vairākus alternatīvos attīstības scenārijus, izveidoja tiem augsta līmeņa ieguvumu un risku salīdzinājumus.

Noslēgumā darba grupas apstiprināja pamata scenārijus, kuriem tika izveidoti augsta līmeņa koncepcijas

apraksti, aktivitāšu laika plāni ar atbilstošu investīciju un uzturēšanas izmaksu budžetu aprēķini piecu

gadu termiņam. Projekta noslēgumā visu 15 projekta sfēru rezultāti tika integrēti vienotā koncepcijas

dokumentā. Projektu vadītāji projekta gaitā nodrošināja darba grupu izveidi, ekspertu piesaisti,

informācijas apmaiņu starp darba grupām un jomu ekspertiem, kā arī noslēguma koncepcijas materiālu

izstrādi, projekta administratīvo darbu organizāciju un nepārtrauktu komunikāciju sabiedrībai.

Projekta norise tika atspoguļota trīs preses konferencēs, projekta starprezultāti tika prezentēti LTV un

LR arodbiedrībām, darba materiāli ir pieejami www.neplpadome.lv.

Projekta budžets 80 000 LVL (bruto, jeb PVN ieskaitot) tika izmantots sekojoši: 19 500 LVL (2 projektu

vadītāji, 5 mēneši), 7 200 LV pētījums par mediju satura interesēm, 4 200 LVL 5 ārzemju komandējumi,

49 000 LVL – 18 ekspertu, konsultantu darba apmaksa (vidēji 1 eksperts 909 LVL mēn.).


Izmantotie saīsinājumi un termini

Saīsinājums,

termins Skaidrojums

BBC Lielbritānijas sabiedriskais medijs BBC

DRE Dānijas sabiedriskais medijs DRE

EPL Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi

EPLL Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums

ERR Igaunijas sabiedriskais medijs ERR

ES Eiropas Savienība

FTE The number of employees converted into full-time equivalents –

darbinieku skaits, kas izteikts pilnas slodzes vienībās

HD Augstas izšķirtspējas (High-definition)

IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

IP Interneta protokols (Internet Protocol)

IT Informācijas tehnoloģijas

Koncepcija Koncepcija par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi

LR VSIA “Latvijas Radio”

LTV VSIA “Latvijas Televīzija”

LVL Latvijas lats

Medijs Jaunais sabiedriskais medijs

MK Latvijas Republikas Ministru Kabinets

NEPLP Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

NPO Nīderlandes sabiedriskais medijs NPO

NRK Norvēģijas sabiedriskais medijs NRK

Satversme Latvijas Republikas Satversme

SD Standarta izšķirtspēja (Standard-definition)

SKP Sabiedriskā konsultatīvā padome

SMP Sabiedriskā medija padome

SVT Zviedrijas sabiedriskā televīzija SVT

Valsts

kapitālsabiedrību

likums

Likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”

VNĪ VAS “Valsts nekustamie īpašumi”

Ziņojuma projekts KPMG 2012. gada 19. oktobra ziņojuma projekts “Par jauna Latvijas

sabiedriskā elektroniskā medija pārvaldības un juridisko modeli”

YLE Somijas sabiedriskais medijs YLE

WI-FI Bezvadu interneta pieslēguma tehnoloģija Wireless Fidelity


Kopsavilkums

Misija, vērtības un mērķi

Vīzija. Stipra Latvijas demokrātija un nacionālā identitāte.

Misija. Informēt, izglītot un iedvesmot katru Latvijas iedzīvotāju. Nodrošināt platformu sabiedrības

diskusijām. Būt par vadošo mediju Latvijā.

Vērtības. Profesionalitāte un neatkarība, atbildība, radošums un inovācijas, atvērtība un tolerance.

Mērķi:

nacionālās identitātes, valodas, kultūras un sociālās atmiņas stiprināšana;

demokrātiskas un saliedētas sabiedrības veidošana;

piederība pie Eiropas un starptautiskās kopienas;

izglītības un zināšanu izplatīšana;

radošuma un uzņēmības veicināšana;

bērnu un jauniešu iesaiste.

Jaunā sabiedriskā medija vīzija, misija un vērtības ir pārskatāmas reizi piecos gados, mērķi – reizi divos

gados. To dara sabiedriskā medija padome, balstot savus atzinumus uz sabiedriskā labuma novērtējuma

izpētes materiāliem, raidorganizāciju vadības un nozares viedokļu līderu ieteikumiem, kā arī ārvalstu

piemēriem un vispārējām attīstības tendencēm.

Vadības mērķi

Vadības mērķi 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

1. Sasniegtā unikālā auditorija

(reach daily, kopējā)* – 50% 55% 60% 65% 70% 70%

LTV 36% 37% 39% 40% 42% 44% 45%

LR 25% 27% 30% 34% 35% 39% 40%

internets 5% 7% 10% 15% 20% 25% 30%

2. Satura kvalitāte

(auditorijas apmierinātība, kopējā) – 70% 80% 90% 90% 90% 90%

LTV 60% 65% 70% 80% 85% 85% 85%

LR 90% 90% 91% 92% 92% 92% 92%

internets – 50% 60% 70% 80% 85% 85%

3. Uzticēšanās indekss – 70% 80% 90% 90% 90% 90%

LTV 76% 76% 80% 90% 90% 90% 90%

LR 63% 65% 70% 75% 80% 80% 80%

internets – 50% 60% 70% 70% 70% 70%

4. Finansējuma pieaugums 5% 10% 15% 20% 5% 15% 5%

5. Medija tēls (zīmolu tops) – – Top100 Top60 Top40 Top30 Top20


Jaunā sabiedriskā medija vadības mērķus ik gadu nosaka sabiedriskā medija padome. Vadības mērķu

pamatkategorijām nevajadzētu pārsniegt piecus mērķus, no kuriem trīs (sasniegtā auditorija, kvalitāte,

uzticamība) būtu jāpaliek nemainīgiem, bet divi var mainīties katru gadu atkarībā no prioritātēm vai

situācijas. Katras kategorijas mērķu skaitliskās izteiksmes noteikšana ir jābalsta uz Eiropas labāko

sabiedrisko mediju pieredzi un ikgadējo sabiedriskā labuma novērtējumu. Uzstādīto skaitlisko mērķu

pieaugumam jābūt sabalansētam ar finansējuma pieaugumu, un būtiskākā prasība ir ikgadējs visu

rezultatīvo rādītāju pieaugums.

Sabiedriskā labuma novērtējuma sistēma

Lai izvērtētu jaunā sabiedriskā medija pasūtījuma izpildi, tiks ieviesta novērtējuma sistēma, ar kuras

palīdzību regulāri sekot medijam nosprausto mērķu īstenošanai. Atbilstoši izvirzītajiem mērķiem

sabiedriskā labuma novērtējums tiks balstīts uz četriem kritērijiem:

1) sasniegtā auditorija;

2) kvalitāte;

3) medija uzticamība, neatkarība;

4) finanšu efektivitāte.

Kritēriji sastāvēs no kvantitatīvi izmērāmiem parametriem, kas ir salīdzināmi starp mediju platformām,

laika periodiem un dažādām mērķa grupām.

Novērtējuma datu avoti:

Latvijas iedzīvotāju aptauja, kuras veicējs tiks izvēlēts iepirkuma procedūras rezultātā uz vienu

gadu. Tiks veikta aptauja to Latvijas iedzīvotāju vidū, kuri ir vecumā no 15 līdz 74 gadiem,

divas reizes gadā aptaujājot 2000 mērķa grupas respondentu. Izlasē jāparedz kvotas, lai varētu

veikt datu analīzi viedokļiem, kurus pauduši cilvēki ar īpašām vajadzībām, latgaliešu valodas

lietotāji un mazākumtautību cilvēki, kā arī citas specifiskas auditorijas;

TV un radio auditorijas pētījumu dati, ko patlaban tirgū veic mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia;

interneta auditorijas pētījumu dati, ko patlaban tirgū veic TNS un Gemius;

medija iekšējie finanšu un žanru raidlaiku dati.

Kritērijs Dimensijas Mērāmie parametri Novērtējuma

metode

1. Sasniegtā

auditorija

Kopējā sasniegtā

auditorija

(reach daily) un

skatīšanās/

klausīšanās laika

daļa (share)

Kopējā auditorija

Specifiskas mērķgrupas, piem.,

mazākumtautības, jaunieši

Atsevišķu TV, radio žanru/

raidījumu bloku auditorijas

Kopējie – 2000

Latvijas iedzīvotāju

aptauja vecumā

15–74 gadi, 2 x gadā

TV un radio – TNS

dati

Internets – TNS vai

Gemius

Iknedēļas, ikmēneša

un pusgada dati



metode

2. Kvalitāte 1.1. Sabiedrības

apmierinātība

Kopumā un katrai platformai,

kanāliem

TV, radio žanru/ raidījumu

blokiem

2000 Latvijas

iedzīvotāju aptauja

vecumā 15–74 gadi,

2x gadā

1.2. Mediju

novērtējums

saskaņā ar

sabiedriskā medija

mērķiem

un TV, radio žanru/

raidījumu bloku

mērķiem

Nacionālās identitātes, valodas,

kultūras un atmiņas stiprināšana

Demokrātiskas un saliedētas

sabiedrības veidošana

Starptautiskā un Eiropas

orientācija

Izglītības un zināšanu izplatīšana

Radošuma un uzņēmības

veicināšana

Bērnu un jauniešu iesaiste

1.3. Tēla atbilstība

sabiedriskā medija

vērtībām

Profesionalitāte

Neatkarība

Atbildība

Radošums un inovācija

Atvērtība un tolerance

1.4. Satura, formātu

sabalansētība

Dažādu žanru, formātu raidlaika

īpatsvars

Medija iekšējo datu

analīze


un pusgada dati

3. Uzticamība,

neatkarība

2.1. Uzticēšanās

kopumā

Kopumā un katrai platformai,

kanāliem

2000 Latvijas

iedzīvotāju aptauja

vecumā 15–74 gadi,

2x gadā

2.2. Ziņu un

informatīvi

analītisko raidījumu

neatkarība

Uzticēšanās ziņu atspoguļojumam

Objektivitāte ziņu atspoguļojumā

4. Finanšu

efektivitāte

1 stundas vidējās

izmaksas uz

1 skatītāju/

klausītāju/ lietotāju

Finanšu dati pret sasniegto

auditoriju noteiktā laika vienībā

TV, radio un interneta platformai

Atsevišķiem TV, radio žanriem/

raidījumu blokiem

Medija iekšējo datu

analīze un

interneta auditoriju

pētījuma dati


un pusgada dati


Auditorijas segmentācija

Auditorijas segmentācijas modelis sastāv no divām daļām – sociāli demogrāfiskiem segmentiem, kas

aptver sabiedriskā medija auditoriju kopumā (Latvijas iedzīvotāji vecumā no 14 gadiem, izmanto medijus

latviešu valodā) un kur segmenti savstarpēji nepārklājas, un vajadzību segmentiem kā atsevišķu

iedalījumu, kas ietver konkrētas sabiedriskā medija lietotāju apakšgrupas.

Katra segmenta vajadzības ir detalizēti aprakstītas kopējā koncepcijā, references grupas vērtējums ir

izmantots par pamatu visu satura bloku (ziņu, informatīvi dokumentālo raidījumu u.c.) stratēģijas

izstrādē. Pašlaik sabiedriskie mediji nesasniedz lielāko daļu bērnu, pusaudžu, jauniešu un krievvalodīgo

auditorijas, tādēļ šīm grupām tika veltīta padziļināta kvalitatīvā izpēte, kuras ietvaros tika secināts:

Bērnu auditorijas sasniegšanai primāra būs TV un interneta platforma un katrai vecuma

grupai īpaši veidots izglītojoši izklaidējošs saturs, kas aicina darboties līdzi vai pamudina uz

dažādām aktivitātēm. Tikpat svarīgi būs informējoši raidījumi par Latviju, dabu, dzīvniekiem

un interneta platformā pieejamās pavadošās spēles un citi interaktīvi materiāli. TV platformai

ir jāveicina ģimenes rituālus un tradīcijas. Radio kā medijs šajā vecumā nav svarīgs, taču ir

jānodrošina raidlugu un citu ierakstu pieejamība internetā. Internetā ir jāveido atsevišķs

portāls, kurā ir pieejami visu TV un radio programmu arhīvi un liels pavadošo materiālu kopums.

Atsevišķs portāls nepieciešams, lai novērstu iespēju bērniem netīšām nonākt sabiedriskā medija

interneta satura daļās, kuras nav bērniem piemērotas (piemēram, ar karadarbību saistītu ziņu

fotoattēlu sadaļā).

Pusaudžu un jauniešu auditorijas sasniegšanai izšķiroša nozīme būs interneta platformai un

dinamiskam, modernam saturam. Šīs auditorijas interese par visām tēmām, izņemot izklaidi,

mūziku un kino, ir nedaudz mazāka nekā references grupai, taču kopumā tā īpaši neatšķiras.

Lielākais iebildums pret esošo sabiedrisko mediju piedāvājumu ir saistīts ar to pasniegšanas

veidu – jaunieši uzskata, ka LTV piedāvājums ir novecojis, nepietiekoši pievilcīgs, un tāds, kas

nespēj noturēt uzmanību. Televīzijai un radio pusaudži un jaunieši velta samērā mazu laiku,


taču internets tiek lietots daudz un dažādos veidos (informācijai, izklaidei, komunikācijai).

Jaunajam sabiedriskajam medijam ir jānodrošina atsevišķs interneta un radio kanāls, kurā

būtu liela daļa pašu pusaudžu un jauniešu veidota satura.

Mazākumtautības auditorijas sasniegšanai būtiskākais būs šīs auditorijas pārstāvniecība visā

jaunā sabiedriskā medija TV, radio un interneta saturā. Valodas barjera vairākumam nav

noteicošais faktors mediju satura izmantošanai latviešu valodā (no tiem, kam latviešu valoda

nav dzimtā, 85% skatās TV raidījumus latviešu valodā, 54% klausās radio raidījumus latviešu

valodā, 53% lasa presi latviešu valodā). Lielākā problēma pašlaik saistīta ar sabiedrisko mediju

satura kvalitāti (kas ievērojami atpaliek no Krievijas, jo īpaši televīziju, piedāvātā), mazākumtautību

auditorijas pārstāvniecības iztrūkumu un tēlu, ar kuru mazākumtautību auditorija nespēj sevi

identificēt. Jaunajā sabiedriskajā medijā ir jāturpina attīstīt LR4, jānodrošina iespēja izvēlēties

interneta portāla saturu krievu valodā. TV platformā turpmākos piecus gadus ir jāsaglabā un

jāattīsta esošais krievu valodā sagatavotais saturs (ziņas un informatīvi analītiskais raidījums),

kuram ir jānodrošina maksimāla pieejamība citās mediju platformās – internetā,

komercmedijos u.c. Pēc pieciem gadiem jāizvērtē nepieciešamība veidot saturu krievu valodā.

Jāparedz atsevišķas mārketinga aktivitātes tieši šai mērķa auditorijai.

Medija saturs

Balstoties uz auditorijas mediju patēriņa analīzi, katram auditorijas segmentam tika noteiktas galvenās

mediju platformas, kurās ir jābūt proporcionāli lielākam apjomam atbilstošai auditorijai veidota satura

(attēlā iezīmēts ar treknu pārtraukto sarkano līniju).

Katram satura blokam (ziņām, informatīvi dokumentāliem raidījumiem u.c.) izstrādāti detalizēti ieteikumi visās trīs platformās, taču būtiskākās septiņas izmaiņas attiecas uz visu jaunā sabiedriskā medija saturu.

1. Interneta platformai ir izšķiroša nozīmē gados jaunas un ekonomiski aktīvas sabiedrības sasniegšanā.

Tādējādi internets kļūst par dominējošo platformu. Praktiski tas nozīmē, ka interneta platformā ir

jāparādās visam LTV un LR saturam (autortiesību ietvaros), un papildus jāveido speciāls, vēl tikpat liels

satura apjoms.

2. Jaunā sabiedriskā medija saturā ir noteiktas piecas satura prioritātes un paredzēts būtisks to apjoma

īpatsvara pieaugums:

ziņas;

informatīvi analītiskais saturs;

izglītojošais saturs;

kultūras programmas;

saturs bērniem, pusaudžiem un jauniešiem.


LTV,

2012

LTV,

2018

LR,

2012

LR,

2018

Internets, 2018

No LTV un

LR (50%)

Papildu

(50%) Kopā

Ziņas 6,3% 8% 10,4% 10,4% 9% 35% 22%

Informatīvi

dokumentālie

raidījumi

6,6% 15% 16,3% 16,3% 16% 15% 15%

Izglītība un

zinātne 5,5% 10% 2,9% 9% 10% 20% 15%

Bērnu un

pusaudžu

raidījumi

1,8% 8% 0,9% 2% 5% 15% 10%

Kultūras

raidījumi

(t. sk. reliģija)

4,7% 8% 11,6% 11,6% 10% 5% 7%

Sports 13,4% 7% 0,4% 1% 4% 5% 5%

Mūzika 42,6% 40% 20% 5% 13%

Ekranizējumi 40,8% 16% 8% 4%

Izklaidējošas

programmas 6,1% 8% 12,2% 8% 8% 4%

Cits saturs 10% 5% 3%

Pašreklāma,

reklāma 15,8% 10% 2,9% 2,9% 6% 3%

3. Plānots būtiski palielināt oriģinālraidījumu apjomu. zemāk norādīto mērķi sasniedzot 2018.gadā.

RAIDĪJUMI LTV LR Internets

h % h %

Oriģinālstundu skaits

(bez ekranizējumiem TV

gadījumā, bez mūzikas

LR gadījumā)

2012 2800 22% 10200 30%

3 jauni

portāli 2018, kopā 4900 40% 12675 40%

2018, pieaugums +2100 +53% +2475 +21%

4. Atklātu konkursu ietvaros tiks palielināta neatkarīgo producentu radītā satura proporcija, lai paaugstinātu

satura kvalitāti, veicinātu konkurenci un attīstītu Latvijas mediju industriju.

RAIDĪJUMI LTV LR

h % h %

Neatkarīgo producentu radīta satura

apjoms (bez ekranizējumiem TV

gadījumā, bez mūzikas LR gadījumā)

2012 408 7% – –

2018, kopā 1299 16% 2723 11%

2018, pieaugums 891 218% – –


5. Jāpalielina reģionālās informācijas apjoms. Lai nodrošinātu reģionālās informācijas kvalitāti un

neatkarību, darba grupās tika ierosināts izveidot četrus reģionālos sabiedriskā medija punktus, kas

sagatavotu saturu visām trijām platformām. Šāda risinājuma izmaksas un riski ir detalizēti apskatīti

sadaļā par satura veidošanu. Piedāvājums neizslēdz iespējas sadarboties ar reģonālajām televīzijām un

radio.

6. Ieteikts ieviest iekšējā monitoringa sistēmu, kas palīdzētu nodrošināt līdzvērtīgu sabiedrības grupu

pārstāvniecību jaunā sabiedriskā medija saturā. Pēc Zviedrijas sabiedriskā medija piemēra plānots

ieviest “grupu pārstāvju” uzskaiti ziņu un informatīvi analītiskajos raidījumos, lai:

nodrošinātu reprezentatīvu etnisko grupu pārstāvniecību,

nodrošinātu reprezentatīvu reģionu iedzīvotāju pārstāvniecību,

novērstu disproporcionālo politiķu pārstāvniecību raidījumos.

7. Jaunā sabiedriskā medija darbības centrā ir jābūt atgriezeniskās saites nodrošināšanai un maksimālai

auditorijas iesaistei. Visiem raidījumiem ir jāparedz obligāta klātbūtne sociālajos medijos. Sabiedrība

ir jāiesaista datu vākšanas kampaņās un citās iesaistes aktivitātēs.

Jaunais TV kanālu pozicionējums

Kanāls LTV1 LTV2 (LTV7)

Saturs VADOŠAIS TV KANĀLS

Aktualitāšu kanāls ar dinamisku

programmu plānojumu, kas atspoguļo

lielākos nacionāla mēroga notikumus

sabiedrībā, politikā, kultūrā, sportā, kā arī

starptautiska mēroga ziņas, notikumus

nacionālo aspektu kontekstā, starptautiski

nozīmīgus projektus kultūras un izklaides

jomā, starptautiskas sporta sacensības.

Pirmais ir arī galvenais kanāls Latvijā

veidotiem bērnu raidījumu

oriģinālformātiem, piesaistot medija

vērtībām un misijai bērnus un jauno

auditoriju. Pirmais kanāls ir LTV

oriģināliestudējumu un oriģinālseriālu

kanāls, tendenču līderis jaunos televīzijas

formātos izklaides un dzīvesstila

tematikās.

PADZIĻINĀTĀ SATURA KANĀLS

Padziļināta satura izglītojošs kanāls,

ietverot kultūras, vēstures, izglītības un

zinātnes programmas un daudzveidīgus

dzīvesstila raidījumus.

LTV otrajā kanālā tiek pārraidītas

programmas dažādām sabiedrības

interešu grupām, nišas raidījumi

šaurākām auditorijām. Kanāla saturu

veido arī sporta notikumu pārraides,

kas nesasniedz LTV1 uzstādījumam

atbilstošu nacionāla un starptautiska

mēroga nozīmi.

Tēmas Sabiedrība, politika, ekonomika, sociālā

tematika, dzīvesveids, sports, kultūras

notikumi, kultūras informācija, izglītojošā

un informējošā izklaide plašai auditorijai,

filmas, seriāli plašai auditorijai, kā arī

Latvijā kvalitatīvākais bērnu programmu

piedāvājums.

Kultūra, izglītība, zinātne, vēsture,

dzīvesstils, sporta pārraides, arhīva

adaptācijas, lielie kultūras formāti

(koncerti, teātru izrādes, pasākumi),

informatīvie raidījumi surdotulkojumā.



Formāti Dinamiskie formāti – ziņas, analītiskie

raidījumi, diskusiju raidījumi, aktuālie

informatīvi dokumentālie formāti, kā arī

oriģinālseriāli, filmas, seriāli, nacionāla

mēroga pasākumu, lielkoncertu un sporta

spēļu tiešraides, izklaides formāti, t.sk. šovi.

Starpžanri un inovatīvas pieejas tēmu un

satura pasniegšanas veidos.

Dokumentālās filmas, intervijas,

diskusiju raidījumi, debašu raidījumi,

arhīvu adaptācijas, koncertu ieraksti,

teātru izrādes u.c. padziļināta satura

formāti, eksperimentāli formāti, arī

sporta spēļu translācijas, atsevišķu

kultūras pasākumu tiešraides.

Starpžanri un inovatīvas pieejas tēmu

un satura pasniegšanas veidos.

Auditorija Visa sabiedrība. Pamatā 4+ un bērnu

auditorija attiecīgajās programmas laika

joslās.

25+ ( kanālā segmentēts saturs

mērķauditorijai 15–40 – dzīvesstila,

populāri zinātniskie raidījumi), kā arī

30+ (kultūras, vēstures formāti, gan

formas inovācijas, gan klasiskie formāti)

Jaunais radio kanālu pozicionējums

Kanāls LR1 LR2 LR3 LR4 LR5

Saturs PAMATKANĀLS

Ziņas, informatīvi

analītiskās

programmas,

kultūras un

izglītojošie

raidījumi, bērnu

raidījumi,

raidījumi

ģimenēm,

reliģijas raidījumi,

izklaide, sports,

mūzika,

radioiestudējumi,

valstisku

notikumu

translācijas

LATVIEŠU

MŪZIKAS UN

REĢIONU KANĀLS

Mūzika latviešu

valodā, muzikāli

izklaidējoši

raidījumi,

tematiskas ziņas,

spēles un konkursi

+

reģionu ziņas un

saturs, izglītojošs

un jauniešu saturs

KLASISKĀS

MŪZIKAS UN

KULTŪRAS

KANĀLS

Latviešu un

ārzemju klasiskā

mūzika, ziņas,

kultūras ziņas,

muzikāli

izglītojošie un

kultūras

raidījumi,

koncertu

tiešraides

+

informatīvi

dokumentālie

raidījumi par

kultūru un

mūziku

INFORMATĪVS

KANĀLS

KRIEVU

VALODĀ

Ziņas,

informatīvi

analītiskie

raidījumi,

mūzika,

izklaide, sports,

kultūras un

izglītības

raidījumi

+

pētnieciskā

žurnālistika,

raidījumi

bērniem

JAUNIEŠU

KANĀLS

Mūzika, ziņas,

izklaide,

informatīvi

izglītojoši

raidījumi

+

atbalsta

platforma

internetā

Auditorija 3–11, 26+ 12+ 26+ 3–11, 26+ 15–30

Jaunais interneta kanālu pozicionējums

Sabiedriskā medija portāls nodrošina uzticamu un kvalitatīvu informācijas atlasi par reģionāliem,

nacionāliem un globāla mēroga notikumiem. Tas atspoguļo sabiedrībai nozīmīgus notikumus un procesus,

vairāk satura veltot skaidrošanai un konteksta radīšanai. Sabiedriskā medija interneta portāls arī

tiecas auditoriju padarīt informētāku, izglītotāku un pilsoniski aktīvāku.


Portāls atšķirībā no komercmedijiem nodrošinātu platformu nacionālās informācijas ilgtspējībai un

identitātes stiprināšanai, ekonomikas attīstības un sociālās integrācijas veicināšanai.

Interneta medija piedāvātais arhīvs (meklētājs) atbalstīs indivīdu iespējas aktīvi meklēt informāciju un

attīstīt notikumu, procesu un problēmu izpratni katram nepieciešamajā izziņas dziļumā.

Vienota sabiedriskā medija interneta portāla priekšrocība atšķirībā no citiem tirgus partneriem ir arī

ievērojamais audio un audiovizuālais saturs, ko ēterā raida abas organizācijas. Šī satura atrādīšanas

apjoms internetā un tālāka attīstīšana būtiski atšķiras no citiem portāliem. Portāls izmanto arī jaunākos

tehniskos risinājumus, lai lietotājpieredze plašā audio un audiovizuālā materiāla patērēšanā būtu ērta.

Portāls atspoguļo saturu, ko veidojušas spēcīgas nozares personības/līderi, kas ap sevi pulcē auditoriju.

Šī auditorija attiecīgi nodrošina kvalitatīvāku diskusiju vidi, kas ar laiku tiek ierobežota tikai reģistrētiem

lietotājiem.

Sabiedrisko mediju trešais kanāls internetā arī rada plašākas iespējas startplatformu sadarbībai, kas

nav iespējama interneta komercmedijiem. Sabiedriskais medijs var sākt projektu (sākot no izklaidējoša,

beidzot ar pētniecisku) vienā no platformām, reklamēt un turpināt to nākamajā, kā arī internetā

apkopot visu saražoto materiālu. Šāda starpkanālu sadarbība konkrētiem projektiem var raisīt ievērojamu

popularitāti un auditorijas dalību.

Kopumā paredzēti trīs portāli – pamatportāls trijās valodās, jauniešu portāls un bērnu portāls.

Satura veidošana

Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas struktūras galvenie principi:

unikāla, profesionāli sagatavota un pasniegta satura veidošana Latvijas auditorijai un Latvijas

valstspiederīgajiem citās valstīs;

sabiedriskā medija satura radīšana nozīmē radošuma, visu iesaistīto darbinieku

profesionālisma un augsta līmeņa tehnisko risinājumu apvienošanu;

satura inovācijas – radošās, formātu, tehnoloģiskās un programmu veidošanas;

augsta satura kvalitāte – skaidri noteikta pozīcija, mērķi;

profesionālisms – žanru un formātu daudzveidība, profesionālo prasmju pastāvīga attīstīšana;

sociālais atbildīgums un tā skaidra demonstrācija – diskusiju rosināšana, dažādu sabiedrības

grupu iesaistīšana;

auditorijas iesaiste – iespēja līdzdarboties, satura radīšana un izmantošana, iesaistīšanās;

atbilstība sabiedriskā labuma testa prasībām: uzticamība, viedokļu dažādība, ietekme,

iedarbība, izmaksu efektivitāte, sasniegtā auditorija.

Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas pieeja un struktūra paredz radikāli mainīt sabiedriskā

medija satura plānošanas, vadības un ražošanas procesus.

1) Priekšlikumi paredz izmainīt projektu pieeju (LTV) un kanālu orientāciju (LR) satura

veidošanas procesā, lai satura veidošanu koncentrētu satura redakcijās, programmu attīstības

daļas un producēšanas daļas ietvaros.

2) Satura veidošanas menedžmenta piedāvājumā ir samazināts formālo procedūru un vadības

līmeņu skaits, palielinot vidējā līmeņa vadītāju atbildību un redakcionālo autonomiju, kā arī

sabiedriskā medija profesionāļu sadarbību. Vienlaikus piedāvātā struktūra paredz palielināt

kanālu plānošanas un tehnisko servisu pārstāvju iesaisti satura veidošanā.

3) Sabiedriskā medija satura veidošanas modelis paredz jaunas struktūras “Jauno satura projektu

attīstības daļas” izveidošanu ar mērķi konkrētu satura daļu katru gadu atjaunot, radot jaunus


projektus, formātus un attīstot sabiedriskā medija saturisko piedāvājumu. Lai novērtētu jaunā

sabiedriskā medija raidījumus, izveidota novērtēšanas sistēma un kritēriju saraksts.

Piedāvājums ietver caurskatāmu un pamatotu jauno satura projektu ideju attīstīšanas un

izvērtēšanas modeli, kas paredz regulāru iekšējo un ārējo konkursu organizēšanu. Projekts

paredz, ka katru gadu sabiedriskā medija saturs tiek pārveidots un atjaunots par 20%.

4) Lai palielinātu sabiedriskā medija satura daudzveidību, projektā izteikti priekšlikumi

neatkarīgo producentu radītā satura iekļaušanai sabiedriskā medija programmās, aptverot

visas redakcijas un tematus, izņemot ziņu raidījumus. Tā kā tuvākajos gados paredzēts

ievērojami palielināt informatīvi dokumentālo, izglītojošo, kultūras un bērniem un jauniešiem

adresēto programmu skaitu, ap 50% no šī palielinājuma plānots ražot, piesaistot neatkarīgos

producentus (ap 20% no kopējā sabiedriskā medija satura).

5) Kvalitatīva un neatkarīga reģionālā satura nodrošināšanai paredzēts reģionos izveidot četrus

sabiedriskā medija punktus.

Sabiedriskā medija juridiskais modelis

Jaunā sabiedriskā medija koncepcijas detalizācijas projekta ietvaros tika salīdzinātas 3 definētās

iespējas: 1) LTV un LR juridiskās un operatīvās neatkarības saglabāšanu, 2) abu mediju juridisko un

operacionālo apvienošanu vai 3) ārpakalpojumu piesaisti abu mediju satura veidošanā, izvērtējot katras

iespējas ieņēmumu un izdevumu struktūru un lielumu, kā arī satura veidošanas un mediju uzturēšanas

un investīciju sinerģiju iespējas, priekšroka tiek dota 2. iespējai, kas paredz LTV un LR

apvienošanu.

Stratēģiskie ieguvumi no apvienošanās:

spēcīgāka sabiedriskā medija izveide (1+1=3) (TV, Radio, Internets);

resursu (fizisko, finansiālo un intelektuālo) apvienošana konkurences uzlabošanai;

profesionālākas un dinamiskākas pārvaldes izveide, gatavība nākotnei, attīstībai;

efektīvāka finanšu programma (kopīgas investīcijas un iepirkumi, atbalsta funkcijas);

medija auditorijas sasniedzamības uzlabojumi, multikanāli, kopīgs marketings;

satura kvalitātes un apjomu pieaugums, medija lietotāju apmierinātības uzlabojumi;

mediju nozares labāko profesionāļu piesaiste;

satura ražošanas sinerģija (multimediju formāti, radošo jomu dažādība).

Projekta gaitā tika salīdzināti trīs iespējamie juridiskā modeļa scenāriji un trīs reorganizācijas opcijas

2.iespējas realizācijai.

1. scenārijs. Tiek izveidota vienota valsts kapitālsabiedrība, kuras organizatorisko uzraudzību

nodrošina kapitālsabiedrības padome. Šādā gadījumā netiek atrisināts jautājums, kuras valsts

pārvaldes iestādes turējumā tiek nodotas valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļas, kā arī netiek

nodrošināta Sabiedriskā medija neatkarība no izpildvaras . (SMP nebūtu Saeimas institucionālā

padotībā).

2. scenārijs. Tiek mainīts LTV un LR organizāciju tiesiskais statuss uz atvasinātu publisko tiesību

juridisko personu un tiek izveidota jauna atvasināta publisko tiesību juridiska persona – Sabiedriskā

medija padome (SMP). NEPLP darbojas tikai kā nozares regulators, savukārt Sabiedriskā medija

uzraudzības funkcija tiek nodota jaunizveidotajai SMP. NEPLP un SMP ir Saeimas institucionālā

padotībā.


3. scenārijs. Tiek izveidots jaukts modelis, uz EPL likuma grozījuma pamata tiek izveidota jauna

atvasināta publisko tiesību juridiskā persona – Sabiedriskā medija padome (SMP). Tiek izveidota

vienota kapitālsabiedrība, kur LR un LTV kapitāla daļas tiek nodotas SMP turējumā, kas realizē satura

un organizatoriskās darbības, kā arī stratēģiskās pārvaldes un uzraudzības funkciju. NEPLP nodrošina

nozares regulatora funkciju. SMP atrodas Saeimas institucionālā padotībā.

Projektā veiktās analīzes ietvaros izvērtējot piedāvātos juridiskās un pārvaldes modeļu scenārijus, kā

atbilstošākais tiek piedāvāts 3. scenārijs – jauna sabiedriskā medija stratēģiskā padome (SMP)

kā vienotas valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs . Tādā veidā medijam tiktu

nodrošināta politiski neatkarīga stratēģiskā pārvaldība (tai pat laikā medijs saglabātu saiti ar valsts

pārvaldi budžeta dotāciju jautājumos), kas nodalīta no nozares regulatora, un operatīvā pārvaldē

medijs spētu sniegt nākotnē arī komercpakalpojumus.

Sabiedriskā medija reorganizācijas ietvaros tika aplūkotas trīs iespējamās opcijas.

1. opcija. Reorganizācija (apvienošana) pievienošanas ceļā, kur viena no esošajām kapitālsabiedrībām

tiek pievienota otrai.

2. opcija. Reorganizācija (apvienošanas) saplūšanas ceļā, kur abas esošās kapitālsabiedrības tiek

apvienotas, izveidojot jaunu kapitālsabiedrību.

3. opcija. Jaunas kapitālsabiedrības izveide un esošo kapitālsabiedrību likvidācija.

Salīdzinot opcijas no izmaksu, personāla vadības un juridiskās puses, kā ieteicamā opcija tika izvēlēta

esošo kapitālsabiedrību reorganizācijas process (saplūšanas ceļā) (2. opcija), kas nerada papildu

grūti prognozējamus personālvadības, finanšu un juridiskus riskus.

Saistībā ar piedāvātā jaunā sabiedriskā medija juridiskā un pārvaldes modeļa operatīvu ieviešanu ir

jāizstrādā un jāpieņem grozījumi EPL likumā.

Korporatīvā pārvaldība

Projekta gaitā ir izstrādāti ieteikumi sabiedriskā medija korporatīvās pārvaldes uzlabošanai.

Tiek ierosināts izveidot SMP 5 cilvēku sastāvā, kas pārraudzītu jaunā sabiedriskā medija mērķu

sasniegšanu, stratēģiju, sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanu un risku pārvaldi, kā arī finanšu rezultātu

caurskatīšanu. SMP būtu jāizskata visas sūdzības un interešu konflikti, kas varētu rasties jaunā sabiedriskā

medija darbībā. Padomes uzturēšanas izmaksas ir iekļautas jaunā sabiedriskā medija budžetā.

Tiek ierosināts arī izveidot sabiedriskā medija valdi piecu cilvēku sastāvā, kas pārraudzītu visus ar

medija darbību svarīgos aspektus, izstrādātu darbības mērķus un plānu, pārraudzītu to ieviešanu un

izpildi, regulāri pārraudzītu medija resursu efektīvu un lietderīgu izlietojumu. Par minēto valde ir

atbildīga Sabiedriskā medija padomei (SMP).

Jaunā sabiedriskā medija vadībai, lai nodrošinātu medija efektīvu darbību, būs jāizveido efektīvu

iekšējās kontroles un iekšējās uzskaites sistēmu. Ieteicams laikus identificēt visus ar medija darbību

saistītos riskus un ieviest attiecīgas preventīvas metodes pret nelietderīgu medija resursu izlietojumu.

Vismaz reizi gadā jāveic sabiedriskā medija iekšējā un ārējā revīzija.

Tiek piedāvāts ieviest auditorfirmas KPMG izstrādāto pārvaldības, riska vadības un atbilstības (PRA)

vienoto modeli, kurš piedāvā efektīvāku liela mēroga pārmaiņu procesu vadību un dalījumu, ņemot

vērā galvenos ar šo procesu saistītos riskus, kas apdraud efektīvu un ētisku darbības procesu nodrošināšanu.

Ieteiktais PRA modelis prasa no jaunā sabiedriskā medija vadības skaidrus darbības mērķus. PRA

modelis sastāv no trīs dimensijām:

1) Stratēģiskā dimensija piedāvā atbalstu jaunā sabiedriskā medija lēmumu pieņemšanai un

pārliecībai par tā darbības atbilstību noteiktajām normām, izmantojot izpildvaras


pārraudzības iespējas, datu formas un makro līmeņa analītiku, kas balstīta uz jaunā sabiedriskā

medija darbības stratēģiskajiem mērķiem un riska profilu mainību.

2) Taktiskā dimensija atbalsta PRA vadību, piedāvājot krātuvi, lai dokumentētu darbības

procesus, politiku, kontroles mērķus un riskus. Kontroles novērtējums un sanācijas vadība tiek

automatizēta ar darba plūsmas un apstiprinājumu saņemšanas palīdzību; ziņojumi piedāvā

informāciju par risku un atbilstības vadību.

3) Operacionālā dimensija atbalsta PRA operatīvo modeli, piedāvājot konfigurējamu kontroļu

uzraudzību, pieejas kontroli/ pienākumu sadali, automātiskās pieejas tehnoloģijas, periodisku

sistēmas pieeju atjaunošanu un darbības analīzi.

Izmantojot šo modeli, jaunais sabiedriskais medijs spētu uzturēt sabalansētu stratēģisko un operatīvo

plānošanu un realizāciju.

Personālvadība

LTV un LR organizācijām būtu plānveidīgi jānodrošina personāla plānošana, piesaiste, vadība, attīstība,

noturēšana. Galvenie uzdevumi būtu stratēģiskās un operatīvās vadības sistēmas uzlabojumi, organizācijas

struktūras pielāgošana multimediju satura ražošanai un izplatīšanai, kā arī tirgus situācijai atbilstošas

darbinieku noslodzes un jaunas darba novērtēšanas un motivācijas sistēmas izveide un ieviešana.

Jaunās personālvadības stratēģijas pamats:

nākotnes talantu attīstīšana un piesaiste;

elastīga pieeja darba organizācijai, pārmaiņu un jauninājumu atbalstīšana;

orientācija uz mērķi un rezultātu (konkurētspējas paaugstināšanai);

vadības prasmju attīstība un stiprināšana, vidējā līmeņa vadītāju kapacitātes stiprināšana;

medija procesu izstrāde un ieviešana, kas atbalsta modernu, dinamisku, uz attīstību orientētu

darba devēja tēlu.

Koncepcijas ietvaros skatot citu valstu sabiedrisko mediju organizāciju piemērus, kā arī skatot jaunos

medija stratēģiskos mērķus un satura pasūtījuma stratēģiju un ražošanas modeli, personālvadības

darba grupā tika analizēti iespējamie LR un LTV un interneta medija organizācijas modeļi: 1) nodalīta

satura ražošana TV, radio un internetam un atbalsta funkciju apvienošana, 2) pilnīgs multimediju

matricas modelis, 3) vienota pārvalde ar atsevišķām TV, radio, interneta redakcijām un producentiem

un atsevišķu kanālu vadību.

No personāla vadības viedokļa katram scenārijam ir savi potenciāli ieguvumi un riski:

1. scenārijam būtu lielākas personāla izmaksas, jo atsevišķo organizāciju pastāvēšana neļauj

optimizēt administratīvo un atbalsta funkciju personālu, kā arī izmantot iespējamus

apjomradītus ietaupījumus. Augstāk aprakstītas personāla vadības stratēģijas īstenošana šajā

gadījumā prasītu vairāk laika un finanšu resursu. Būtu arī grūtāk veicināt atsevišķu organizāciju

darbinieku sadarbību, lai veidotu multimediju risinājumus un attīstītu jaunus produktus, nekā

tad, ja šie projekti norisinās vienas organizācijas ietvaros.

2. scenārija riski ir saistīti ar divu dažādu organizāciju apvienošanu. Ilgtermiņā šis scenārijs

būtu tas, kas ļautu gan efektivizēt medija biznesa procesus, gan nodrošināt attīstību atbilstoši

iecerētajai vīzijai “veidot vadošo multimediju organizāciju Latvijā”. Apvienojot resursus un

izvēloties vadības pozīcijām spēcīgākus un zinošākus kandidātus, pastāv lielāka varbūtība

veiksmīgi īstenot personāla vadības stratēģiju.


3. scenārija galvenais izaicinājums no personāla vadības viedokļa ir mainīt organizācijas

pamatdarbību no satura ražošanas uz satura iepirkšanu, kas prasa būtiski mainīt organizācijas

procesus un struktūru, kā arī ietekmē prasības, kas tiktu izvirzītas darbiniekiem.

Izvērtējot iespējamos scenārijus arī no citiem viedokļiem un diskutējot par tiem dažādās darba grupās,

par pamatu attīstībai tika izvēlēts organizācijas 2. scenārijs, jo tas potenciāli ļautu visefektīvāk

nodrošināt satura apjoma un kvalitātes pieaugumu, multimediju risinājumu attīstību, kā arī ir efektīvāks

no organizāciju pārvaldības un atbalsta funkciju apvienošanas un efektivitātes viedokļa.

Organizācijas vadība

Jaunās organizācijas vadību nodrošinātu valde, kas sastāvētu no pieciem valdes locekļiem: valdes

priekšsēdētāja, programmu attīstības direktora, tehniskā direktora, personāla vadības direktora un

finanšu un administratīvā direktora. Valdes locekļiem būtu vienoti mērķi, kuri nodrošinātu sabalansētu

medija satura un organizācijas attīstību un nepārtrauktu darbības efektivitāti.

Vadības un darbinieku kompetences

Projekta gaitā tika identificētas vadītāju kompetences, kas būtu svarīgas sabiedriskā medija valdes

locekļiem un arī citiem direktoriem; 6 būtiskākās kompetences – pārmaiņu vadība, komunikācijas

prasmes, organizēšanas prasmes, radošums, konceptuālā domāšana un mediju tehnoloģiju izmantošana.

Savukārt darbiniekiem būtiskākas kompetences būtu: analītiskā domāšana, elastība un spēja pielāgoties

pārmaiņām, komunikācijas prasmes (iekļauj attiecību veidošanu un uzturēšanu), organizēšanas prasmes

(orientācija uz rezultātu), radošums un attīstība, mediju tehnoloģiju izmantošana.

Piedāvātā organizatoriskā varianta potenciālie ieguvumi:

neatkarīgs un spēcīgs ziņu dienests;

programmu vadības komanda nodrošina izpratni par mērķa auditorijām, satura pakošanu da

žādos kanālos;

virsatbildība par radošo produktu koncentrēta Satura daļas komandā, kopumā par satura

kvalitāti atbild Redkolēģija;


Sadarbības un sinerģijas iespējas, pateicoties tam, ka redakcijas apvieno radošo personālu

visām platformām (TV, radio, interneta);

atsevišķiem darbiniekiem būtu iespēja strādāt paralēli TV un radio, kas dotu iespēju vairāk

nopelnīt un veicināt radošo attīstību;

programmu vadība īsteno pasūtītāja lomu attiecībā pret redakcijām, stimulē orientāciju uz

rezultātu un produktu kvalitāti;

tehniskā atbalsta personāla iekļaušana Satura pārvaldē sekmē kopīgu atbildību par produktu

un ciešāku sadarbību;

atbildība par attīstību direktoru līmenī sekmē inovācijas;

atbildība par personāla vadību direktoru līmenī nodrošina pastiprinātu uzmanību personāla

motivēšanai (īpaši pārmaiņu laikos) un attīstībai;

salīdzinājumā ar esošo situāciju samazinās administratīvās/atbalsta funkcijas slodžu skaits.

Organizācijas apjoms

# Funkcija

Esošais FTE

(pilna laika

darbinieku) skaits

Piedāvātais FTE

jaunai

organizācijai

Salīdzinājums

ar citām

organizācijām

LTV LR kopā FTE

% no

kopējā

skaita

% no kopējā

skaita

1 Programmu/kanālu vadība

mārketings/PR/reklāmas

pārdošana

49 19 68 60 10% ~14%

2 Satura ražošanas radošais

process 69 126,5 195,5 240 41% ~37%

3 Satura ražošanas tehniskais

process 87,5 46 133,5 145 25% ~25–30%

(tehniskais

personāls kopā) 4 Tehnikas un tehnoloģiju

vadība 73 16 89 55 9%

5 Organizācijas vadība 2 3 5

5

(valde) 1% Līdz 1%

6 Juriristi, lietvedība;

personāla vadība; finanšu

uzskaite un vadība; iekšējais

audits; apsaimniekošana

70,5 16 86,5 75 13%

~13%

(vai ~6% bez

telpu servisa)

KOPĀ 351 226,5 577,5 580 100%

2013.g. LTV ir 435 štata vietas, LR ir 235 štata vietas, pēc organizāciju apvienošanas 2014.g. štata

vietu skaits tiktu samazināts, no 670 uz ~600 (~10% samazinājums). Taču, ņemot vērā, ka tiek

izveidots jauns interneta medijs un TV un Radio oriģinālraidījumu apjoms pieaugs vidēji par 6% gadā

turpmākajos gados ir ieplānots radošo un tehniskā nodrošinājuma slodžu pieaugums:

2014 2015 2016 2017 2018

640 713 690 730 740


Darba izpildes vadība

Lai nodrošinātu strukturētu pieeju mērķu izstrādes un to izpildes kontroles procesam, kā arī lai saistītu

darbinieku motivāciju ar organizācijas stratēģiskām prioritātēm, tiek piedāvāts veidot vienoto darba

izpildes vadības sistēmu:

mērķu un standartu definēšana, mērķu kaskadēšana organizācijas ietvaros no augstākā vadības

līmeņa līdz ierindas darbiniekiem;

vadītāju un darbinieku individuāla darba snieguma novērtējums;

vadītāju un darbinieku attīstības plānošana, vadoties pēc darba snieguma un kompetenču

novērtējuma;

vadītāju un darbinieku izaugsmes (karjeras) plānošana, vadoties pēc darba snieguma un

kompetenču novērtējuma, kā arī no organizācijas pēctecības plāna;

vadītāju un darbinieku mainīgā atalgojuma noteikšana, vadoties pēc darba snieguma novērtējuma.

Būtu ieteicams izmantot līdzsvarotās mērķu kartes (angļu val. balanced scorecard) principus, izvirzot

gan organizācijas mērķus, gan arī struktūrvienību un darbinieku individuālus mērķus. Organizācijas

kopējie mērķi atbilstoši projekta darba grupas priekšlikumiem (kā piemērs):

sasniegtā unikālā dienas auditorija;

satura kvalitāte, auditorijas apmierinātība;

finansējuma pieaugums;

medija tēls;

uzticamības indekss.

No vērtējamiem kritērijiem mērķu izpildi var ieteikt sasaistīt ar atalgojuma mainīgo daļu. Ja kādai amatu

grupai mērķu izvirzīšana un mērīšana kādu iemeslu dēļ ir apgrūtināta, var piemērot šādus kritērijus:

radošajiem darbiniekiem – raidījumu kvalitātes kritērijus, var salāgot kritērijus, kas jau ir

izstrādāti LTV un LR;

tehniskajiem darbiniekiem – efektivitātes kritērijus, var izmantot attiecīgu procesu KPI

(key performance indicators – svarīgi darba rādītāji), kas ir saistīti ar darba ātrumu, precizitāti

un citiem līdzīgiem aspektiem;

atbalsta funkciju darbiniekiem – amata pienākumu prasību izpildi, vēlams definēt attiecīgus

KPI vai cita veida standartus, ar kuriem salīdzināt darba izpildi.

Pamatatalgojuma sistēma

Projekta ietvaros tika pārskatīts LTV un LR darbinieku fiksētais atalgojums, atbilstoši jaunajai organizācijai

tiek piedāvāts vienkāršot un sinhronizēt amata grupas, kā arī līdzsvarot fiksētā atalgojuma likmes

uz augšu.


Amatu grupa/līmenis

Tagad Nākotnē

Mainīgais

atalgojums**

LTV vid.* LR vid.* piedāvājums 2014. g

h likme h likme h likme mēneša

alga

1 Ģenerāldirektors/valdes

priekšsēdētājs 15 10,71 15 2520 Līdz 15 %

2 Direktori/valdes locekļi 13,28 8,33 12 2016 Līdz 15 %

3 Direktori/1. līmeņa

struktūrvienības vadītāji/

kanāla vadītāji

7,305 6,28 7,5 1260 Līdz 15 %

4 2. līmeņa struktūrvienību

vadītāji 6,47 5,47 6,5 1092 Līdz 10%

5 Kvalificēti speciālisti

(arī galvenie, vecākie);

programmas/raidījuma

vadītāji, redaktori un

radošie amati

5,73 3,97 5,7 958 Līdz 10%

6 Speciālisti 3,15 3,45 3,5 588 Līdz 5%

7 Strādnieki/vienkārša

darba darītāji 1,83 2,97 2,5 420 Līdz 5%

* Vidējā atalgojumā nav iekļauts darba devēja sociālais nodoklis.

** Mainīgais atalgojums kā piemaksas papildus mēneša fiksētajam atalgojumam.

Mainīgais atalgojums

Ņemot vērā, ka – no vienas puses – sabiedriskā medija labākie speciālisti tiek pārvilināti uz komercsektoru,

kur atalgojuma līmenis ir augstāks vidēji par 20–30%, taču no otras puses visiem medija darbiniekiem

automātiski palielināt darba atalgojumu arī nebūtu iespējams, projekta darba grupa rekomendē ieviest

mainīgā atalgojuma sistēmu, kuru varētu novirzīt organizācijas mērķu sasniegšanai un labāko

darbinieku atalgojuma palielinājumam. Kā arī jaunā satura ražošanas budžets tiktu novirzīts

galvenokārt radošo un medija satura tehniskam personālam.

Personāla budžets

2014 2015 2016 2017 2018

LVL LVL LVL LVL LVL

Bāzes pamatatalgojums, piemaksas (7 156 796) (6 556 796) (6 556 796) (6 156 796) (6 156 796)

Jaunais saturs (TV, Radio, WEB) (1 845 580) (2 703 620) (3 436 025) (4 112 390) (4 720 257)

Neatkarīgie producenti (525 347) (540 357) (570 377) (600 397) (630 417)

Mācību centra programma

Piedāvātā koncepcija paredz, ka mācību centrs veic vairākas profesionāli un sociāli nozīmīgas lomas:

tas kļūst par reģionāla mēroga mācību un attīstības centru, kas nodrošina daudzveidīgas

zināšanu un prasmju attīstības iespējas jaunā apvienotā sabiedriskā medija darbiniekiem, kā

arī citiem nozares speciālistiem no Latvijas un kaimiņvalstīm;


tas piedāvā platformu jaunu radošo ieceru izmēģinājumiem un aprobācijai, ko nodrošina

metodiski vadīti un pārraudzīti eksperimenti ar jaunām mācību metodēm;

tas nodrošina radošu vidi kā inkubatoru jaunu talantu atklāšanai un esošo tālākai attīstīšanai;

tas nodrošina sabiedrības izglītošanu, piedāvājot daudzveidīgas moderno tehnoloģiju un mediju

prasmju apguves iespējas ikvienam interesentam;

Mācību centra ietvaros tiek attīstīts profesionālās sertifikācijas centrs un jaunā sabiedriskā

medija satura kvalitātes monitoringa procesi, nodrošinot sistemātisku darbinieku prasmju

novērtēšanu un atgriezenisko saiti prasmju pilnveidošanai, kas atspoguļojas raidījumu kvalitātē.

Mācību centra raksturojošās pazīmes ir atvērta un radoša vide, socializēšanās iespēja medija darbinieku

starpā un ar citiem nozares speciālistiem, kas ir augsti novērtēti gan vietējā, gan starptautiskā mērogā,

jauni eksperimenti ar mācību metodēm un formām, neradot riskus medija ikdienas darbam u.tml.

Mācību centra veidošanā, kas varētu ilgt 1–3 gadus, var nodalīt vairākus savstarpēji saistītus posmus:

1. Mācību centra veidošana: struktūras un pamatprocesu izstrāde un ieviešana. Mērķis – vienotas, uz

attīstību orientētas organizācijas un mācīšanās kultūras veidošana un nostiprināšana.

2. Mācību centra attīstības īstermiņa uzdevumu izpilde:

mācību pamatprogrammu izstrāde, vadīšana un iepirkšana kritiski svarīgo kompetenču attīstībai;

darbinieku kompetenču novērtēšanas un profesionālās meistarības pilnveidošanas sistēmas

izstrāde un iedzīvināšana;

citu attīstības programmu (Prakses programma, Talantu programma u.c.) izstrāde un sākšana;

3. Mācību centra un programmu attīstība saskaņā ar labāko starptautisko un vietējo praksi atbilstoši

jaunā sabiedriskā medija un nozares attīstības vajadzībām.

Jaunā sabiedriskā medija kritiskās funkcijas un amatu grupas

Pārskatāmībai tabulā sniegts kritisko funkciju un amatu uzskaitījums, kas sagatavots, izmantojot jaunā

vienotā sabiedriskā medija organizācijas koncepcijā iekļauto informāciju par medija struktūras scenāriju.

Nr. Funkcija Amati

1 Vadības funkcija augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, programmu

un nodaļu vadītāji, kuru amata pienākumi

ietver administratīvās un personāla vadības

funkcijas

2. Programmu un kanālu vadība, raidījumu

producēšana

programmu vadītāji, kanālu vadītāji,

producenti, projektu vadītāji

3. Satura ražošanas radošais process: ātra un

kvalitatīva ziņu un raidījumu sižetu

veidošana

žurnālisti, producenti, režisori un citi amati

Ziņu dienestā, Saturu daļā un Programmu

vadības pārvaldē

4. Moderno tehnoloģiju izmantošana satura

sagatavošanai pārraidei dažādos kanālos

visi amati iesaistīti satura ražošanā

5. Personāla vadība augstākā un vidējā līmeņa vadītāji

7. Mācību un attīstības funkcija augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, mentori un

iekšējie treneri, Mācību centra darbinieki

8. Sadarbība un informācijas apmaiņa satura

ražošanā un pārraides nodrošināšanā

visi amati


9. Mārketings un sabiedriskās attiecības mārketinga un sabiedrisko attiecību speciālisti,

jauno projektu vadītāji, programmu vadītāji

10. Citas organizācijas pamatdarbības atbalsta

funkcijas

atbalsta funkciju amati (finanses, grāmat-

vedība, juridiskais atbalsts u.c.)

Piedāvātā koncepcija paredz mācību programmu veidošanu, pamatojoties uz attīstāmajām kompetencēm

vai prasmēm. Prasmju orientēta mācību programmu veidošana palielina darbinieku attīstības elastību

un vidējā perspektīvā (3–5 gadu laikā) plašākas iespējas darbinieku rotācijai starp dažādām funkcijām

un jaunas darbinieku karjeras iespējas, kas ir svarīga motivācija jaunās paaudzes darbiniekiem.

Lai nodrošinātu jaunajam medijam kritiski nepieciešamās prasmes, vismaz pirmajos divos gados varētu

veidot mācību “obligāto programmu”, turpmākajos gados palielinot individuālās mācību programmu

izvēles iespējas.

Jaunā sabiedriskā medija organizācijas koncepcijā piedāvātas šādas pamatkompetences:

pārmaiņu vadība (uzvedības elastība);

komunikācijas prasmes (ietver attiecību veidošanu un uzturēšanu);

organizēšanas prasmes (orientācija uz rezultātu);

radošums un attīstība;

analītiskā domāšana;

tehnoloģiju izmantošana.

Pamatojoties uz pašreizējo mācību vajadzību analīzi sarunās ar LTV un LR esošajiem un bijušajiem

darbiniekiem, kritisko funkciju un amatu uzskaitījumu, kā arī medija organizācijas koncepcijā piedāvāto

kompetenču modeli, īstermiņā ieteicams mācību programmas veidot vai izvēlēties šādās pamatprasmju

grupās:

vadības prasmes (piemēram, darba plānošana un organizēšana, personāla vadība);

sociālās prasmes (piemēram, sadarbība un informācijas apmaiņa, komandas darbs);

tehnoloģiju prasmes (piemēram, moderno tehnoloģiju veidi, sociālo mediju izmantošana);

žurnālistika un satura producēšana (piemēram, informācijas atlase, analīze, ziņu gatavošana).

Nozīmīgākie Mācību centra sadarbības partneri

Pārskatāmībai tabulā sniegta informācija par Mācību centra iekšējiem un ārējiem sadarbības partneriem.

Partneris Sadarbības joma

Augstskolas Latvijā Jauno speciālistu sagatavošana, prakses programmu veidošana,

atsevišķu mācību moduļu sagatavošana un vadīšana

profesionālo prasmju attīstībai

Mācību centri un izglītības iestādes

mediju speciālistiem ārvalstīs

Mācību un stažēšanās programmas ārvalstīs, pieredzes apmaiņas braucieni, ārvalstu treneru vadīti mācību moduļi u.tml.

Piedāvā mācību kursus un programmas studentiem un

darbiniekiem, ietverot plašu jauno tehnoloģiju izmantošanu

Vietējie mācību pakalpojumu

sniedzēji, treneri

Sociālo un vadības prasmju programmas vai atsevišķi mācību

moduļi, prasmju treniņi, metodisks atbalsts dažādu mācību

programmu sagatavošanā

Attīstības konsultanti Mācību programmu metodiskā vadība, kvalifikācijas

novērtēšanas metodikas izstrāde, individuālas attīstības


konsultācijas (koučings)

IT&T nozares uzņēmumi, to

mācību centri

Moderno tehnoloģiju mācību moduļu sagatavošana un/vai

vadīšana, pieredzes apmaiņa

Vietēja un starptautiska mēroga

nozares eksperti

Profesionālo mācību moduļu sagatavošana un/vai vadīšana,

meistarklases, pieredzes nodošana, konferences, meistarklases

Ņemot vērā medija budžeta nepietiekamību mācību programma tiktu orientēta uz vadošajiem ~ 200

medija darbiniekiem, kur vidēji uz katru izmaksas veidotu 126 LVL/mēn.

Mācību programmas izmaksas

2014 2015 2016 2017 2018

0,2 milj. LVL 0,3 milj. LVL 0,3 milj. LVL 0,3 milj. LVL 0,4 milj. LVL

Tehnoloģiju platformas

Jaunā sabiedriskā medija tehnoloģiju attīstības koncepcija tika izstrādāta sadarbībā ar LR un LTV vadošajiem

tehniskiem speciālistiem un mediju un IT ekspertiem, ievērojot nozares attīstības tendences un izvērtējot

LTV un LR pašreizējo tehnoloģiju un tehnisko līdzekļu stāvokli.

Jaunā sabiedriskā medija satura ražošanas jaunveidojamo tehnoloģisko platformu raksturo HD formāta

filmēšana, pilns bezlenšu ražošanas tehnoloģiskais cikls un savstarpēji saistītu IT sistēmu komplekss,

kas ļauj nodrošināt augstu darba efektivitāti ražošanas un vadības līmeņos.

Medija nākotnes tehnoloģiskā satura ražošanas, apstrādes un apraides platformu arhitektūru skatīt

zemāk shēmā.


1. Pārraides (traffic) un plānošanas (scheduling) sistēma

Nodrošina medija pamatfunkciju plānošanu, satura ražošanu un izveidotās programmas pārdošanu. Ar

tās palīdzību tiek plānota pamata stratēģiskā (master planning) darbība, izveidojot programmu tīklu

budžeta gadam, kuram plāno nepieciešamos izpildes resursus (programmu iegādi, producēšanu, adaptāciju).

2. Ziņu vadības (NRCS) sistēma

Nodrošina ziņu žurnālistu darba organizēšanu un satura producēšanu, kā arī datu nosūtīšanu tehnolo-

ģiskajām iekārtām publicēšanai/noraidīšanai medijos. Ar NRCS palīdzību veic ienākošo ziņu pārlūkošanu,

materiālu meklēšanu gan starp esošajiem medija materiāliem, gan no ziņu aģentūrām tikko ienākušajiem

materiāliem, RSS plūsmām, sociālajiem tīkliem un citu digitālo materiālu avotiem.

3. TV tiešraides vadības (playout) sistēma

Paredzēts integrēt ar iepriekš aprakstīto pārraides un plānošanas sistēmu. Katram medijam tiek saglabāta iespēja strādāt ar tam vispiemērotāko programmas ražošanas sistēmu. Līdz ar to ir iespējas nesarežģīt operatīvos darba procesus starp trīs mediju platformām, jo tehnoloģiski universāla platforma trīs medijiem iespējama, bet tā var ieviest savus ierobežojošos nosacījumus pielietoto tehnoloģiju jomā.

4. Medija satura aktīvu pārvaldes (MAM) sistēma

Visu trīs mediju platformu otrs apvienojošais elements ir medija satura vadības (MAM, DAM) un

glabāšanas (arhīva) sistēma, kura nodrošina visa radītā satura jeb digitālo notikumu saglabāšanu,

publicēšanu un meklēšanas iespējas visu trīs mediju satura ražotājiem un programmas izlaišanas sistēmām.

Šī ir atvērta sistēma, kurā tiek saglabāts digitālais notikums, kuru iespējams nepārtraukti papildināt ar

jauniem metadatiem (video, skaņu, attēlu, montāžas projektu, rakstītu materiālu, citu mediju reakciju,

RSS ziņu u.c, kas ir digitālā formātā). Izveidojot piekļuvi, visiem ar programmu ražošanu saistītiem

medija darbiniekiem ir iespēja paplašināt atspoguļojamo notikumu izklāstu atkarībā no katra medija

specifikas. Piemēram, TV var parādīt mazu sižetu no visa safilmētā, radio var atskaņot pilnu interviju,

interneta platforma spēj piedāvāt piekļūt pilnai informācijai, kas saistīta ar notikuma vēsturi. Šī

sistēma arī uztur visu materiālu, ko potenciāli var piedāvāt interneta platformā kā patstāvīgu piekļuvi

noteiktām arhīva sadaļām vai kā VoD (Video on Demand) pakalpojumu.

5. Attālinātās ražošanas (remote production) sistēma

Lai nodrošinātu sekmīgu un efektīvu medija darbu, jāveido atvērta IT un tehnoloģisko signālu infra-

struktūra starp esošajām un nākotnes vietām. Infrastruktūra tiek papildināta arī ar sabiedrisko objektu

pieslēgumiem, izmantojot optisko šķiedru tīklus. Šāda infrastruktūras arhitektūra nodrošina visu

mediju platformu piekļuvi tiešo notikumu vietām vienlaikus, saglabājot materiālu digitālā notikuma

veidā. Papildus tas dod iespēju vietās ar nemainīgu notikumu veidu (sports, izrādes) izveidot attālinātās

ražošanas (remote production) modeli, kad nav nepieciešams lietot pārvietojamo TV vai radio staciju,

bet izmantot video vai skaņu veidojošās tehnoloģiskās iekārtas un operatorus.

6. Interneta portālu, lapu (web) vienotā platforma

Par optimālāko medija interneta portāla modeli tomēr ir uzskatāms risinājums, kad jaunajam portālam

tiek attīstīta tikai sava “front-end” sadaļa (web serveris) un jaudīgs un mērogojams satura vadības

risinājums (CRM), iekšējais informācijas meklēšanas rīks (Enterprise MAM) un darba plūsmas pārvaldības

(Workflow) risinājums, bet straumēšana (gan audio, gan video satura daļai) vai VoD pakalpojumu daļa

tiek izmantota no LTV vai LR resursiem.

7. Resursu datu glabāšanas risinājums

Jaunajam medijam tiek plānots izveidot vienotu datu glabāšanas risinājumu, ar to saprotot gan operatīvās

informācijas (darba faili, priekšstatīšanas (preview) materiāli, metadati utt.), gan ilglaicīgo materiālu


glabāšanu. Jaunā medija tehnoloģiskās platformas izstrādes ietvaros ir sagatavots augsta līmeņa arhitektūras

risinājums, kurā ir iekļauti sekojošu datu glabāšanas resursi:

tiešsaistes (on-line) resursi, kas vajadzīgi galvenokārt montāžas un raidīšanas (playout) daļas

atbalsta nodrošināšanai;

arhīvsaistes (near-line) datu glabāšanas risinājumu izmantošana montāžas, datu ievades

(ingest) un operatīvā arhīva realizācijai;

datu arhīva realizācija.

Projekta gaitā tika izvērtēti trīs tehnoloģiju attīstības scenāriji:

1. scenārijs – LR un LTV paliek savās ēkās un telpās;

2. scenārijs – LR un LTV pārceļas uz jaunām kopīgām telpām;

3. scenārijs – LR pārceļas uz Zaķusalu, bet Centrā tiek saglabātas ziņu tiešraides studijas.

Par pamatscenāriju tiek piedāvāts 3. scenārijs (ja tiek saglabāts stratēģiskais mērķis – apvienot TV,

radio un interneta medijus vienā organizācijā un vienotā telpu risinājumā).

Svarīgākie posmi:

1) jaunā ražošanas platforma Zaķusalā;

2) ilgtermiņa arhīva risinājuma ieviešana;

3) esošo sistēmu integrācija/migrācija jaunajā platformā;

4) vienots interneta portāls;

5) mobilās sakaru iekārtas medija darbiniekiem;

6) divu lielo esošo TV studiju HD apgreids Zaķusalā;

7) jauno telpu Zaķusalā sagatavošana;

8) radio infrastruktūras pārcelšana uz Zaķusalu (jaunās telpās);

9) tiešā ētera studiju izveide Vecrīgā;

10) otra rezerves Datu centra izveide.


Medija tehnoloģisko platformu, sistēmu un iekārtu uzturēšanai un administrēšanai nepieciešamais tehniskais

personāls:

2014 2015 2016 2017 2018

69 71 74 74 76

Jaunā medija vajadzībām no kopējā investīciju budžeta ~ 17 milj. LVL piecos gados ~70% attiektos uz

TV platformām, ~10% uz radio platformām, 20% būtu koplietošanas sistēmas (MAM, NRCS, trafika

sistēma, datu centri, IT aplikācijas). Šī ir optimālā tehnoloģiju attīstības programma, kur katras sistēmas

iegādei pirms iepirkuma tiktu izvērtētas alternatīvas. Taču galvenais secinājums – mediju tehnoloģiju

konverģence nākotnē piedāvās tehnoloģiski sarežģītākus un uz IT sistēmām integrētus risinājumus,

kas radīs papildu uzturēšanas izmaksas, ja sabiedriskais medijs plāno iet līdzi citu valstu un Latvijas

komercmediju tehnoloģiju attīstības tempiem. 2018.g. investīciju apjoms varētu būt ~ 0,9 M LVL, kā

rezerves atbiltoši koncepcijas sākotnējiem pieņēmumiem par medija optimālo vienoto ražošanas

infrastruktūru.

2014 2015 2016 2017

KOPĀ

(2014-2017)

Ilgtermiņa investīcijas iekārtas un tehniskajā aprīkojumā (CAPEX) (ar PVN)399 796 302 850 290 750 753 440 1 746 836

Ilgtermiņa investīcijas iekārtas un tehniskajā aprīkojumā (CAPEX) (ar PVN)442 860 3 297 860 2 624 342 6 030 083 12 395 146

Ilgtermiņa investīcijas iekārtas un tehniskajā aprīkojumā (CAPEX) (ar PVN)302 500 89 061 145 200 48 400 585 161

Ilgtermiņa investīcijas iekārtas un tehniskajā aprīkojumā (CAPEX) (ar PVN)72 600 1 657 700 508 200 677 600 2 916 100

1 217 756 5 347 471 3 568 492 7 509 523 17 643 242

Latvijas Radio

Latvijas Televīzija

Jaunais WEB medijs

Vienotais SAB MED

TOTAL CAPEX (ar PVN)

Sabiedriskā medija apraides stratēģija

Ņemot vērā sabiedriskā medija pamatmērķi – maksimāla Latvijas auditorijas sasniegšana un tehnoloģisko

platformu daudzveidību un mediju tehnoloģiju un lietotāju ieradumu izmaiņu attīstības iespējas,

jaunajam sabiedriskajam medijam būtu jāturpina multiplatformu apraides stratēģija, īpašu uzmanību

un investīcijas novirzot uz TV apraidi interneta platformās.

2013.– 2017. gadā sabiedriskā medija TV programmu bezmaksas (free-to-air) apraidei visā

Latvijā (pārklājumā >99%) izmantot LVRTC DVB-T tehnoloģisko platformu, neparedzot pāreju

uz DVB-T2 apraides standartu.

Sākot ar 2014.–2015. gadu DVB-T 1. programmu izplatīšanas tīklā, kura pārklājums pārsniedz

99% Latvija teritorijas, apraidīt sabiedriskā medija vienu HD televīzijas kanālu un 1–2 SD

televīzijas kanālus.

Sākot ar 2015. gadu samazināt TV apraides izmaksas izmaksas (sabiedriskā medija TV

programmu apraide DVB-T platformas tīklā, kuru nodrošinās LVRTC).

Visos apraides tīklos (kabeļtelevīzija, IP TV, DVB-S, DVB-T) sabiedriskā medija TV programmu

apraide tiek nodrošināta, nosakot obligātās bezmaksas retranslēšanas pienākumu:

sabiedriskais medijs nepiemēro maksu par sabiedrisko programmu apraidi šajos apraides tīklos;

apraides tīklu operatori nepiemēro maksu sabiedriskajam medijam par sabiedriskā medija

programmu apraidi savos tīklos.


Sabiedriskā medija radio programmas apraidīt FM diapazonā (stereo vai mono), neparedzot

pāreju uz ciparu apraides DAB vai DAB+ tehnoloģiju.

Sabiedriskā medija jauniešu radio LR5 programmas apraidi vēlams realizēt, piešķirot tiesības

izmantot Latvijas teritorijā brīvās FM frekvences (vai tās, kuras piecu gadu laikā tiks atbrīvotas).

Ņemot vērā galalietotāju mobilo iekārtu (viedtālruņi un planšetdatori) straujo attīstību un

izmaiņas lietotāju ieradumos, piedāvāt mediju saturu, izmantojot adaptīvo mobilo interneta

tehnoloģiju (vairāku ekrānu koncepcija).

Telpu risinājums

Medija koncepcijas scenāriji paredz vairākus telpu risinājumus. 1. scenārijs paredz, ka TV saglabā savu

izvietojumu, Radio savu, bet kādā no ēkām tiktu izvietots jaunais interneta medijs. Savukārt 2. scenārijs

paredz, ka visas organizācijas, 600–700 darbinieku, (ziņu dienests, redakcijas, studijas) atrodas vienā

ēkā. 3. scenārijs paredz, ka jaunā vienotā medija administrācija ir vienā ēkā, bet satura ražošana

intensīvi tiek iepirkta ārējā tirgū, līdz ar to TV studijas atrastos citos objektos.

Jaunā sabiedriskā medija telpu nākotnes apjomu vajadzības

Telpu funkcijas Apjoms, tūkst. m2

Darba vietas (administrācija, redakcijas, sanāksmju telpas) ~8

Studiju telpas (TV, radio tiešraides un ierakstu vajadzībām) ~5

Tehniskas telpas (dekorācijas, inventārs, arhīvi, tehniskie sakaru mezgli) ~1

Auto garāžas (speciālā tehnika ziemas sezonā ir jāuztur noteiktos apstākļos) ~1

Kopā ~16

Kā redzams, no kopējās Zaķusalas ēkas platības (~38 tūkst. m2) nākotnē jaunā sabiedriskā medija

vajadzībām tiktu izmantoti tikai 50% platību, savukārt Radiomājā (platība 5,2 tūkst. m2) visu nebūtu

fiziski iespējams izvietot. Savukārt radio studiju un biroju telpu nākotnes lietderīgā platība būtu ~ 3

tūkst. m2.

Telpu prasībās ir jāņem vērā vairāki specifiskie papildu faktori: izvietojums, Rīgas centra tuvums,

transporta pieejamība, telpu augstums, gaismošana, skaņas izolācija, sakaru mezgli, elektrības padeves,

apsaimniekošanas elementi un attīstības iespējas.

Telpu priekšrocības un trūkumi tika vērtēti no saimnieciskās efektivitātes – investīcijas (capex) un

uzturēšanas izmaksas (opex) – viedokļa, gan arī no jaunā sabiedriskā medija nākotnes organizācijas

darbības modeļa viedokļa, skatot koncepcijas scenārijus, kuros visas struktūras ir vienās telpās, kas

nodrošina medija satura multimediju izstrādes un personālvadības sinerģijas un vairāku organizācija

darbības funkciju apvienošanu.


Projekta ietvaros tika salīdzināti sekojoši scenāriji:

Scenārijs

Uz mediju attiecinātas

izmaksas milj. LVL bez PVN

(10 gadu perspektīvā,

(capex un opex), atskaitot

iespējamo ēku realizāciju)

Priekšrocības Trūkumi

1.1

LTV un LR paliek abās

ēkās, 50% Zaķusalas

rekonstrukcija

14,3 daļēji uzlabotas ēkas

salīdzinoši mazs

capex

nav pilnībā

uzlabota ēka, nav

paredzēts realizēt

vienoto mediju

1.2

LTV un LR paliek abās

ēkās + minimāla

Zaķusalas rekonstrukcija

14,5 daļēji uzlabotas ēkas nav paredzēts

realizēt vienoto

mediju

1.3

LTV optimāla

rekonstrukcija, radio

pārvietošana, radio un

TV studijas Vecrīgā

10,3 VNĪ rekonstruē

Zaķusalas ēku (labs

t.s. “eiroremonts”),

iespējams vienots

medijs, Vecrīgā

paliek studijas

LR pārvietošanas

negācijas, paralēla

ēkas izmantošana

un rekonstrukcija,

riskants projekts

2.1

LTV ziņu dienests un

administrācija Vecrīgā,

LTV studiju noma

komercsektorā

14,9 daļēji apvienots

medijs –

administrācija

būtiski pieaug

opex, investīcijas

nomātās telpās,

kuras nebūs

atgūstamas

2.2

LTV ziņu dienests un

administrācija Vecrīgā,

jaunu LTV studiju izbūve

17,7 daļēji apvienots

medijs, LTV iegūst

jaunas studijas

problemātiski

izvietot TV

Vecrīgā, pieaug

opex

3.1

Kopīgas LTV un LR

nomātas telpas un

studijas Vecrīgā

16,7 relatīvi īsā laikā

vienots medijs,

uzlaboti darba

apstākļi

būtiski pieaug

opex, pēc termiņa

beigām iespējami

zaudēti

ieguldījumi

4.1

Jaunas kopīgas ēkas

būvniecība

25,9 ilgtermiņā

efektīvākais

variants, apvienots

medijs

būtisks capex un

opex pieaugums

Zaķusalas ēkas novērtējums

Ēkas tehniskā stāvokļa novērtējums ir balstīts uz 2006. gadā SIA “LBS konsultants” sagatavoto

tehniskās apsekošanas atzinumu un šī projekta ietvaros (2012. gadā) veikto eksperta, kurš sagatavoja

atzinumu, atkārtotu interviju. Saskaņā ar eksperta pausto viedokli, galvenie secinājumi un atzinumi


joprojām ir tie paši un var uzskatīt, ka ēkas tehniskais stāvoklis nav būtiski mainījies un vērtējams kā

apmierinošs.

Galvenie secinājumi un atzinumi:

Latvijas Televīzijas kompleksa ēkas nesošās būvkonstrukcijas spēj uzņemt projektā paredzēto

slodzi un nodrošināt kompleksam normālu ekspluatācijas režīmu;

esošie defekti ir novēršami un nespēj ietekmēt ēkas konstrukciju nestspēju un noturību;

pamati labi pilda savas funkcijas un ir apmierinošā stāvoklī;

dzelzsbetona kolonnu, rīģeļu, pārseguma paneļu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs;

sienu paneļi ir darbspējīgi un ir apmierinošā tehniskā stāvoklī.

Salīdzinot esošo situāciju ar jebkuru no attīstības scenārijiem, viennozīmīgi var apgalvot, ka attīstība ir

saistīta ar izmaksu pieaugumu. Proti, pašlaik ēku uzturēšanas un komunālo pakalpojumu kopējās

izmaksas ir zemas, salīdzinot ar vidējo tirgus līmeni. Ēku uzturēšanas izdevumi ierobežotā finansējuma

apstākļos ir samazināti līdz minimumam, turklāt tas daļēji panākts, neveicot kārtējos nepieciešamos

remontdarbus, kā arī uz darba apstākļu komforta rēķina. Arī komunālo pakalpojumu izmaksu

ekonomija, visticamāk, būtu panākama, tikai samazinot Zaķusalas ēkā aizņemto telpu platību un brīvās

telpas nododot, piemēram, VNĪ. Savukārt telpu kvalitatīvi uzlabojumi līdzi nesīs arī izmaksu pieaugumu.

Piemēram, labākām telpām būs nepieciešama biežāka un rūpīgāka uzkopšana, kā arī būs vajadzīga

gaisa kondicionēšanas sistēmu ierīkošana telpās, kurās to iepriekš nebija, tas daļēji kompensēs

ekonomiju no energoefektivitātes pasākumu ieviešanas.

Izvērtējot visus scenārijus, par pamata scenāriju tiek piedāvāta Zaķusalas ēkas renovācija, pēc

renovācijas Zaķusalas ēku paredzot pielāgot moderna TV, radio un interneta medija koplietošanas

redakcijām un studijām. Zaķusalas ēkas renovācija ietvertu galvenokārt telpu kosmētiskos uzlabojumus,

telpu pārplānošanu un kritisko elementu (logu, iekšējo inženiertehnisko sistēmu u.c.) uzlabošanu vai

nomaiņu, kā arī papildu izdevumus, kas būtu saistīti ar telpu pielāgošanu radio specifiskajām

vajadzībām; uzlabojumi un risinājumi būtu vērsti uz iespējami mazākiem kapitālieguldījumiem, tādējādi,

salīdzinot ar esošo situāciju, tiktu panākts telpu kvalitātes uzlabojums, tajā pašā laikā tas būtu krietni

zemāks salīdzinājumā ar jaunu ēku. Projekta koncepcijas budžetā 2014-2016.g. ir iestrādātas

investīcijas ~ 3 M LVL apjomā, kuras būtu nepieciešamas, lai Zaķusalas ēku pielāgotu radio darbinieku

biroju un studiju vajadzībām. Papildus pilnas ēkas rekonstrukcijas vai jaunas ēkas būvniecības

izmaksas būtu jāskata atsevišķi, kontekstā ar ideju nodot abas ēkas VNI uzturēšanā, apsaimniekošanā

un attīstības vadībā.

Ēku attīstības ieteikumi

1) Izstrādāt ekonomiski pamatotu ēku nodošanas, uzturēšanas, apsaimniekošanas, attīstības modeli

ar VNI

2) Zaķusalas ēkas pilns rekonstrukcijas budžets nevar tikt attiecināts tikai uz jauno mediju, jo tas

nespēs nākotnē nomāt visu platību, izskatot sadarbības modeli ar VNĪ un iespējamo ES

līdzfinansējuma piesaisti, kā arī šāda apjoma objekta sarežģītību, precīzas investīcijas būs

iespējams noteikt pēc detalizēta rekonstrukcijas projekta izstrādes);

3) Vecrīgā izveidojot TV un Radio tiešraides studijas (1 tūkst. m2) (izvērtējot Radiomājas 1–2 stāvu

vai citu VNĪ objektu iespējas);

4) Pēc Zaķusalas ēkas pielāgošanas LR vajadzībām 2015. - 2017. gada pārvietot Latvijas Radio uz

Zaķusalu (atstājot centrā tikai vienoto medija ziņu dienesta studiju);

5) Pēc rekonstrukcijas ~50% Zaķusalas ēkas var tikt izīrēta radošai industrijai un Radiomāja var

tikt lietota citiem mērķiem (VNĪ kompetence);

6) LR ēka Vecrīgā tiek atbrīvota, paredzot citu valsts publisko funkciju īstenošanai.


Lai tālāk precizētu telpu koncepciju, NEPLP un medijam būtu jāizstrādā detalizēta jaunā sabiedriskā

medija struktūru un telpu vajadzību (tehniskais uzdevums) plāns Zaķusalas ēkā, tad būtu jāizvērtē VNI

ēkas uzturēšanas piedāvājums, iespējams jānoslēdz sadarbības līgums ar VNI, tad jāizstrādā iekštelpu

un/vai ārtelpu modernizācijas skiču projekts, tam sekotu būvdarbu organizācijas budžeta plāna

izstrāde un detalizēts renovācijas un /vai rekonstrukcijas (pilnas ēkas) izmaksu aprēķins uz kā pamata

medijs un/vai VNI varētu nākotnē piesaistīt atbilstošus finansējuma avotus un uzsākt ēkas renovācijas

un/vai rekonstrukcijas projektu vadību, atbilstošos iepirkumu projektus.

Pēc koncepcijas apstiprināšanas NEPLP un LTV/LR, kopā ar KM, FM, VNI 6 mēn. laikā izstrādātu

detalizētu zaķusalas ēkas daļējas renovācijas (pielāgošana LR vajadzībām) projektu un 12 mēn. laikā

pilnas zaķusalas ēkas rekonstrukcijas konceptuāli iespējamā risinājuma projektu.

Mārketinga stratēģija

Lai īstenotu jaunā sabiedriskā medija misiju: informēt, izglītot un iedvesmot katru Latvijas iedzīvotāju;

nodrošināt platformu sabiedrības diskusijām un kļūt par vadošo mediju Latvijā, jāpārvar divas galvenās

barjeras:

komerckanāli piedāvā aizraujošāku un modernāku saturu, kas ir viegli pieejams;

mūsdienu mediju patērētājam ir pārāk maz laika, lai “skatītos TV” vai “klausītos radio”, tāpēc

informācijas iegūšanai tiek izmantoti vairāki ekrāni (TV, dators, mobilais tālrunis), liela nozīme

ir informācijas dinamikai, iespējai patērēt medijus kustībā, iespējai izvēlēties interesējošo saturu

ērtā laikā un vietā.

Izvirzītajiem vadības mērķiem definēti atbilstošie mārketinga mērķi 2013.–2018. gadam:

paplašināt sabiedriskā medija auditoriju visās mērķa grupās, nodrošinot katram interesējošu

saturu un pārstāvot dažādus sabiedrības viedokļus;

veicināt kvalitatīva satura pieprasījumu auditorijā, piedāvājot augstas kvalitātes interaktīvu

saturu sabiedriskajos medijos;

uzlabot sabiedriskā medija tēlu Latvijā, ar atklātu un uzticamu pārvaldi, radošu un kvalitatīvu

saturu, skaidru finanšu plūsmu un saturisko neatkarību no politiskajiem vai komerciālajiem

avotiem.

Šo mērķu sasniegšanai jāatbalsta taktiskās aktivitātes un programmas, kas pamatā ietvertu sabiedriskā

medija mērķus manifestējošu raidījumu reklāmu, visu raidījumu obligātu klātbūtni sociālajos medijos

un sociālo kampaņu iniciēšanu. Jāapsver pilnīgi jauna zīmola veidošana jaunajam sabiedriskajam

medijam, balstoties arī uz citu valstu pieredzi, kā izveidoti spēcīgi sabiedriskie mediji. Piedāvājums

www.lsm.lv, saglabājot LR un LTV zīmolus un iespējams ieviešot jaunus kanālu, vai produktu zīmolus.

Konsolidētais budžets

Tika apkopotas izmaksu prognozes 2014.–2018. gadam, balstoties uz LR un LTV faktiskajiem izdevumu

apmēriem 2012./2013. gadā un nākotnē paredzamajām restrukturizācijas izmaksām, kā arī darba

grupu sapulču rezultātā iegūto informāciju par nākotnē paredzētajām attīstības aktivitātēm (oriģinālstundu

apjoms, darbinieku skaits un atalgojums, kā arī nepieciešamie ieguldījumi infrastruktūrā un ēkās).

Darba gaitā tika veikta citu valstu pieredzes par sabiedriskā medija finansējuma strukturēšanu izpēti,

lai izvēlētos Latvijai vispiemērotāko pieeju (valsts finansējums, reklāmas ieņēmumi, mediju

nodeva/nodoklis, utt.). Tika pieņemts, ka investīcijām nepieciešamā naudas plūsma tiktu segta no

valsts tiešajām dotācijām vai piesaistītā ES līdzfinansējuma.

http://www.lsm.lv/


LR un LTV aktuālā finanšu informācija un konsolidētās izmaksas

(modeļa izveidošanas posmi)

LR

LTV

Apvienotās

izmaksas

Tehnoloģijas

Cilvēkresursi

Telpas

Nodokļi

Naudas

plūsmaFinansējuma

avoti+

1 2 3 4 5

Peļņas vai

zaudējumu aprēķins

Finansējuma

struktūra

Finansējuma

lielums

Aktuālie dati Operatīvās izmaksas, investīcijas 2014-2018

Balstoties uz LTV un LR 2011. gada revidētajos finanšu pārskatos uzrādītajiem iepirkto pakalpojumu

un preču apmēriem, KPMG noteica medija apvienotās izmaksas 2014. gadam, uz kuru bāzes tika

veiktas prognozes par atsevišķu izmaksu turpmāku attīstību līdz 2018. gadam. Finanšu plānošanas

periodā šo izmaksu pieaugums tika noteikts, piemērojot ikgadējo inflācijas pieaugumu 3%, kā arī uz

ikgadējo saražoto satura oriģinālo stundu skaita palielinājumu vidēji 5% apmērā. Izmaksas, kuras ir

aprēķinātas pēc šāda principa, ietver maksājumus par precēm un pakalpojumiem: iepirktās licences,

dalības maksas raidorganizācijās un starptautiskajās organizācijās, apraides izmaksas, informācijas

iegāde ziņu veidošanai, aktuālie krājumi (ierakstu materiāli, kasetes, raidījumu rekvizīti, kancelejas

preces u.c.), transporta izmaksas, reklāmas izmaksas un citas izmaksas.

Papildus minētajām konsolidētajām izmaksām, uz kurām balstītas prognozes, finansējuma modelī ir

iekļautas prognozes par investīcijām jaunu tehnoloģiju iegādei un to uzturēšanas un remonta izmaksām,

personāla izmaksām, investīcijām telpu renovācijai un citām saistītajām izmaksām, balstoties uz darba

grupu sniegtajiem datiem par 2014.–2018. gadā plānotajiem resursiem.


Uzturēšanas izmaksas

Personāla izmaksas. Personāla izmaksas, kuras ietver darba algas, darba devēja valsts sociālās

apdrošināšanas iemaksas, piemaksas par darba rezultātiem un nosprausto mērķu sasniegšanu, kā arī

maksājumi neatkarīgajiem producentiem, kā arī jauno oriģinālraidījumu pieaugums veido kopā veido

~59% no visām medija uzturēšanas izmaksām. Personāla izmaksas ir aprēķinātas, balstoties uz

pieņēmumu, ka pieaug mainīgais atalgojums, turklāt radošajās un tehniskajās nodaļās strādājošo

speciālistu un projektu vadītāju skaita pieaugums ir sasaistīts ar ikgadējo satura saražoto oriģinālstundu

pieaugumu.

Apraides izmaksas. TV apraide virszemes platformās un LR apraides izmaksas, maksājumi LVRTC

kopā 2014.g. varētu nedaudz samazināties, kopumā tās veidotu ~15% no visām izmaksām.

Citas izmaksas. Medija pārmaiņu vadības izmaksas, komandējumi, transports, tehnoloģiju

uzturēšana, preces un inventārs, biroju pakalpojumi, biedru naudas maksājumi, kā arī marketinga un

sabiedriskās attiecības, sabiedriskā labuma tests, 4 reģionālie korespondentpunkti kopā veido ~ 13%

no uzturēšanas izmaksām.

Nodokļu maksājumi. LTV un LR iepērkot pamatlīdzekļus un licences, pārdodot pakalpojumus uz PVN

proporcijas pamata katru gadu valstij atgriež ~ 9% no budžeta uzturēšanas izmaksām.

Ēkas izmaksas. Ēku uzturēšanas izmaksas, pieņēmums, ja medijs atrastos vienā ēkā un ēkas

uzturēšana tiktu nodota VNI, kur tiktu optimizētas uzturēšanas izmaksas, jeb joprojām gadā tās veido

5% no kopējām izmaksām.

Investīcijas

Jaunu tehnoloģiju iegādes investīcijas. 2014.–2018. gadā plānota pakāpeniska jaunā sabiedriskā medija

pamatlīdzekļu bāzes atjaunošana un modernizācija. Jāņem vērā, ka papildus tiek izveidota jaunā

sabiedriskā medija interneta ziņu portāla redakcija, kas prasa jaunas investīcijas IT infrastruktūrā.

Kopumā 2014.–2018. gadā jaunā sabiedriskā medija ražošanas un apraides un IKT platformās tiktu

investēti 18,2 milj. LVL (70% TV, 10% Radio, 20% koplietošanas sistēmām). Papildus iepirktās satura

licences arī šeit tiek uzskatītās kā investīcijas, kuras tiek nākamajos periodus izmantotas un

amortizētas.

Investīcijas jaunu telpu un ēku īrei un renovācijai. Plānots, ka no 2014. gada Latvijas Televīzijas

ēka tiktu pielāgota Latvijas Radio vajadzībām. Plānotie kapitālieguldījumi būtu ~ 3 M LVL. Ja ēkas tiek

nodotas VNI un tiek realizēta Zaķusalas ēkas rekonstrukcija vai arī jaunas ēkas celtniecība, tad tās

nevajadzētu uzskatīt par medija investīcijām, bet medijam nākotnē būtu jāattiecina tikai telpu nomas

un komunālās (elektrība, ūdens, apkure) izmaksas.

Investīcijas darbinieku apmācībās Plānots, kad darbinieku apmācībās (žurnālistika, vadības

prasmes, komunikāciju prasmes, digitālie mediji, satura producēšana un digitālās tehnoloģijas) būs

nepieciešams investēt ~1,5 M LVL.


Kopējās investīcijas M LVL

Naudas plūsmas aprēķins

Balstoties uz konsolidētām izmaksu un ieņēmumu prognozēm, tika aprēķināta detalizēta naudas plūsma

pēc tiešās metodes 2014.–2018. gadam. Naudas plūsmas aprēķins ietver prognozētos ieņēmumus no

reklāmas, sponsorēšanas, un citām komercdarbībām, kā arī visas personāla, satura ražošanas un

medija uzturēšanas izmaksu aprēķinus, ieskaitot aprēķinātos nodokļus.


Naudas plūsmas aprēķins 2014.–2018. gadam

SAB MED naudas plūsma 2014 2015 2016 2017 2018

Summas ar PVN LVL LVL LVL LVL LVL

Valsts budžeta dotācijas 13 762 478 12 343 103 11 947 436 13 762 478 12 343 103

Saņemtie pašu ieņēmumi 4 193 505 4 386 741 4 624 742 4 932 093 5 189 425

Reklāmas klipu ieņēmumi 2 371 180 2 509 747 2 691 438 2 940 790 3 138 383

Sponsorēšanas ieņēmumi 790 057 813 759 838 172 863 317 889 216

Saimnieciskās darbības ieņēmumi 1 032 267 1 063 235 1 095 132 1 127 986 1 161 826

Ražošanas izmaksas (16 196 973) (17 453 578) (17 875 287) (19 496 612) (18 194 946)




Komandējumi (141 356) (151 107) (155 949) (162 722) (165 315)

Sabiedriskā medija pārmaiņu vadība (96 542) (99 438) (102 421) (105 494)

Telpu nomas maksa - (31 733) (32 685) (33 665) (34 675)

Sakaru izmaksas (212 715) (212 715) (212 715) (212 715) (212 715)

Apraides izmaksas (2 934 036) (2 609 036) (2 609 036) (2 609 036) (2 609 036)

Tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas (239 690) (263 659) (290 025) (319 027) (350 930)

Telpu uzturēšana un komunālie

izdevumi(854 857) (854 857) (854 857) (854 857) (854 857)

Transporta izmaksas (186 024) (198 857) (205 229) (214 142) (217 555)

Preces un inventārs (280 871) (300 246) (309 868) (323 325) (328 478)

Citas izmaksas (EBU, reklāma, Reģ.) (971 191) (946 099) (994 251) (1 054 196) (1 130 128)

Budžeta iestāžu nodokļu maksājumi (751 968) (1 985 058) (1 545 052) (2 737 849) (783 787)

Kopā pamatdarbības naudas

plūsma(12 003 468) (13 066 838) (13 250 545) (14 564 519) (13 005 521)

Nemateriālo ieguldījumu iegāde,

satura formātu licences(1 131 970) (1 165 929) (1 200 907) (1 236 934) (1 274 042)

Pamatlīdzekļu iegāde (1 938 556) (6 715 471) (5 346 492) (7 787 523) (976 878)

Tehnoloģiju iegāde (1 217 756) (5 347 471) (3 568 492) (7 509 523) (608 878)

Ieguldījumi ēku renovācijā (500 000) (1 000 000) (1 500 000)

Darbinieku apmācība (220 800) (368 000) (278 000) (278 000) (368 000)

Kopā ieguldīšanas NP (3 070 525) (7 881 399) (6 547 399) (9 024 457) (2 250 920)

Nepieciešamā naudas plūsma (1 311 516) (8 605 134) (7 850 508) (9 826 498) (2 913 338)

Finansējuma modelis

Jaunajam sabiedriskajam medijam katru gadu būs jānosedz operatīvās darbības izmaksas

(oriģinālraidījumu apjomu pieaugums, darbinieku, tehnoloģiju uzturēšanas un citas tiešās satura

ražošanas izmaksas) un ikgadējās tehnoloģiju un telpu un darbinieku apmācību investīcijas.

Koncepcijas piedāvājums ir sadalīt šo finansējumu divās daļās.

1. Investīciju programma 2014.–2018. gadam.

Koncepcija paredz, kad sabiedriskais medijs saglabā savu darbību reklāmas tirgū un tas piesaista

sekojošus komercdarbības ieņēmumus:

reklāmas ieņēmumi;

sponsorēšanas ieņēmumi;

ieņēmumi no tehnikas un telpu nomas, kā arī audiovizuālo darbu izgatavošana.


Modelī tiek prognozēts, ka reklāmas ieņēmumi pieaugs min ~5% gadā. Pieaugums plānots uz

sekojošiem pieņēmumiem: a) medijs aktīvi piesaista gados jaunāku auditoriju, kas ir interesanta

reklāmas devējiem b) medijs piedāvā reklāmas multimediju piedāvājumu (TV, Radio, Internets) c) tiek

uzlabots reklāmas piesaistes process (proaktīva darbība ar lielajiem reklāmas devējiem). Sabiedriskais

medijs 2016.g. nodrošinātu sev ~ 10% no TV, Radio un Interneta reklāmas apgrozījuma tirgus.

Medija attīstības investīciju programma (28,7 M LVL) tiek segta galvenokārt no pašu reklāmas

ieņēmumiem un atlikusī starpība (~5,4 M Ls) 2015-18.g. varētu tikt segta no ES (ERAF un ESF)

līdzfinansējuma programmām mūžizglītības (darbinieku apmācībām), WEB-platformu,

kultūrvēsturiskā mantojuma arhīva digitalizācijas projekts un sabiedrisko IKT e-pakalpojumu izveides

projektiem. Ja ES līdzfinansējuma programmas nebūs pieejamas sabiedriskais medijs varētu palielināt

reklāmas ieņēmumu apjomus vai arī izskatīt iespēju ieviest maksas no TV operatoriem, līdzīgi, kā tas

2013.g. ir nacionālajiem komerckanāliem, kā arī pastāv iespēja pretendēt papildus valsts budžeta

finansējumu, gadījumā, ja valsts budžetam veidojas pārpilde.

2014 2015 2016 2017 2018 Kopā

Pašu ieņēmumi 4,19 4,39 4,62 4,93 5,19 23,33

Investīcijas 3,07 7,88 6,55 9,02 2,25 28,77

Starpība 1,12 -3,49 -1,92 -4,09 2,94 -5,45

Summas M LVL

2. Uzturēšanas programma 2014.–2018. gadam.

Sabiedriskais pasūtījuma izpildei sabiedriskais medijs ražotu vairāk oriģinālsaturu, kas kopumā veidotu

ražošanas izmaksu pieaugumu. Pēc mediju apvienošanas uzturēšanas izmaksu sinerģija ir iekļauta šajās

jaunajās darbības izmaksās. Sabiedriskais pasūtījums tiktu finansēts galvenokārt no valsts dotācijām.

Operatīvās izmaksas 2014 2015 2016 2017 2018 Kopā

Jaunās izmaksas -16,20 -17,45 -17,88 -19,50 -18,19 -89,22

Valsts budžets - bāze 13,76 12,34 11,95 13,76 12,34 64,16

Papildus nepieciešams -2,43 -5,11 -5,93 -5,73 -5,85 -25,06

Summas M LVL

Sabiedriskā medija pasūtījuma realizācijai, jeb papildus oriģinālsaturs izveides izmaksu segšanai būtu

jāpiesaista papildus valsts finansējums, kur būtu iespējami sekojoši avoti:

a) valsts NAP programmas plānotie ~ 12 M LVL;

b) ES līdzfinansējuma ESF programmas attiecībā uz jaunu medija saturu, sabiedrības integrācijas,

izglītības, kultūras, informēšanas raidījumiem ~ 1,2 M LVL;

c) papildus palielināt medija paša un reklāmas ieņēmumu apjomus ~3,5 M LVL;

d) medija darbības efektivitātes programma ~2,2 M LVL;

e) valsts budžeta dotācijas, pie nosacījuma, ja ekonomika attīstās un valsts budžetā veidojas

pieaugums pret plānoto ~6,2 M LVL.

Zemāk tabulā redzama medija uzturēšanas un investīciju programmas apjomi, apjomu, kādus medijs

pats var finansēt un apjomi, kādus iespējams piesaistīt no ES līdzfinansējuma programmām un valsts

budžeta dotācijas, plānotās un papildus, kuras 5 gadu laikā veido 18,2 M LVL (no kuriem 12 M LVL ir

iekļauti NAP plānā). Jaunā sabiedriskā medija jaunās uzturēšanas izmaksas gadā veidotu ~0,3% pret

valsts budžetu un ~0,09% pret IKP, kas joprojām ir mazāk, kā piemēram Igaunijā.


SAB MED finansējuma avoti 2014 2015 2016 2017 2018 Kopā

Uzturēšanas izmaksas -16 196 973 -17 453 578 -17 875 287 -19 496 612 -18 194 946 -89 217 397

Investīcijas -3 070 525 -7 881 399 -6 547 399 -9 024 457 -2 250 920 -28 774 701

Pašu ienākumi 4 193 505 4 386 741 4 624 742 4 932 093 5 189 425 23 326 505

Valsts dotācijas 13 762 478 12 343 103 11 947 436 13 762 478 12 343 103 64 158 598

Investīciju programma vajadzības 1 122 979 -3 494 659 -1 922 657 -4 092 364 2 938 505 -5 448 196

ES programmas infrastruktūra 2 371 680 1 922 657 1 153 859 5 448 196

Uzturēšanas programma vajadzības -2 434 495 -5 110 475 -5 927 851 -5 734 134 -5 851 843 -25 058 799

Papildus ienākumu avoti: 3 100 000 4 900 000 5 500 000 6 050 000 5 550 000 25 100 000

a) Valsts finansējums programma NAP 1 500 000 2 000 000 2 700 000 3 100 000 2 700 000 12 000 000

b) ES programmas saturs 300 000 300 000 300 000 300 000 1 200 000

c) Medijs papildus ienākumi 500 000 600 000 800 000 800 000 800 000 3 500 000

d) Medijs papildus efektivitāte 300 000 400 000 400 000 550 000 550 000 2 200 000

e) Valsts papildus budžets 800 000 1 600 000 1 300 000 1 300 000 1 200 000 6 200 000

Summas M LVL

Tomēr ja šie papildus finansēšanas avoti nebūs pieejami, tad medijam būs attiecīgi jāsamazina

proporcionāli plānoto jauno oriģinālraidījumu pieauguma apjoms, attiecīgi koriģējot medija

auditorijas un kvalitātes mērķus un sabiedriskā pasūtījama apjomus.

Rekomendējamais finansējuma scenārijs paredz, ka periodā 2014.-2018.g. medijs finansētos no

valsts budžeta dotācijām, pašu ienākumiem un piesaistot ES līdzfinansējuma programmas uz

atsevišķiem satura izstrādes, medija pieejamības, darbinieku apmācības un iespējams ēkas

renovācijas/rekonstrukcijas projektiem. Taču, lai nodrošinātu oriģinālprogrammu kvantitātes un

kvalitātes pieaugumu medijam būtu jārealizē izmaksu efektivitātes programmas, kā arī jāizskata

iespējas palielināt pašu komercdarbības ienākumus. Lai ilgtermiņā atslogotu valsts budžetu un

nodrošinātu medija neatkarību un ciešāku saikni ar sabiedrību 2016.g. medijs varētu atkārtoti izskatīt

iespēju nākotnē pāriet uz mediju nodevas finansēšanas modeli, ja turpmāko 3 gadus laikā (2013.-16.g.)

medijs būs realizējis lielāko daļa no šiem mērķiem (kas kalpotu par sabiedrības lielāku gatavību

maksāt par medija pakalpojumiem):

uzlabota auditorijas sasniedzamība;

uzlabota satura kvalitāte;

organizācijas pārvaldes efektivitāte;

finansējuma caurskatāmība;

uzlabots kopējais LTV un LR tēls;

medijs starp tirgus līderiem.

Pārmaiņu aktivitāšu plāns

Lai izveidotu jaunu kvalitatīvu sabiedrisko mediju, tika apkopotas visas svarīgākās pārmaiņu aktivitātes:

jaunu mērķu apstiprināšanas un izpildes sistēma, jaunas sabiedriskā labuma mērījumu sistēma, jaunas

pārvaldības un juridiskā modeļa ieviešana, jaunas organizācijas izveide, mācību centra programmas

izveide, satura kvalitātes un oriģinālraidījumu apjomu uzlabojumi, tehnoloģiju platformu uzlabojumi,

telpu renovācijas/rekonstrukcijas, marketinga tēla un pašreklāmas uzlabojumi, jauns konsolidēts

finanšu budžets un jaunu finansējuma avotu piesaiste.

Lai uzsāktu mediju reformu medijam būs nepieciešams saskaņojums EK (~ 6 mēn), saskaņā ar Eiropas

Savienības līgumu par valsts atbalstu virs 15 M EUR uzņēmumiem, kuri sniedz sabiedriskos

pakalpojumus.


Kopējais pārmaiņu plāns, aktivitātes piecu gadu programmai

SAB MED pārmaiņu aktivitāšu plāns 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Aktivitātes Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4

Pārmaiņu projekta vadība

Saskaņojums EK

EPL u.c. juridiskie grozījumi

Jaunā stratēģiskā padome

Jaunā auditorijas padome

Paplašinātā LTV/LR, SAB MED valde

Sabiedriskā labuma sistēma

Finansējuma modeļa izmaiņas

Konsolidētā budžeta ieviešana, pārskati

Reorganizācija (juridiski un organizācija)

Apvienošana aktīvi, grāmatvedība

Pārvaldības modelis

Motivācijas/atalgojuma sistēma

Darbinieku kompetenču modelis

Mācību programma

Satura ražošanas procesu izveide

Ziņu apjomu pieaugums, uzlabojumi

Kultūras raidījumu uzlabojumi

Bērnu un jauniešu, Internetā

Reģionālā satura pieaugums

Vienota satura plānošanas sistēma

Raidījumu kvalitātes sistēmas ieviešana

Raidījumu audiovizuālie uzlabojumi

LR5 izveide

Satura izstrādes sistēma Internetam, sociālie, citas valodas, B2B

Medija zīmolu uzlabojumi

Tehnoloģiju arhitektūras izveide

ES līdzfinansējuma piesaiste

Vienotās Interneta platformas izveide

Mobilās mediju aplikācijas

Vienotais arhīvs

Satura digitalizācija arhīvam

Datu centru risinājums

Vienotās sistēmas (Traf, MAM, NRCS, workf), integrācija ar IT

TV studiju pāreja uz HD

Jauni komutācijas mezgli

Jaunas studijas (LR, TV) un upgrade uz HD

Reģionālie centri

Radio pārvietošana

Apraide HD (sākumā kabeļos, vēlāk VTV)

LR5 apraides uzlabojumi (LV apraide)

Zaķusalas telpu renovācijas, rekonstrukcijas modelis ar VNI

Renovācijas realizācija

Zaķusalas pilna rekonstrukcija

Pārmaiņu vadības realizācijai būtu nepieciešams sekojošs papildu budžets 2013./14. gadam.

Pozīcija Summa LVL ar PVN

Pārmaiņu projekta vadība 20 000

Juridiskās konsultācijas 20 000

Personālvadības un finanšu vadības konsultācijas 20 000

Telpu renovācijas/rekonstrukcijas projektu izstrāde 30 000

Tehnoloģisko platformu arhitektūras un detalizētu prasību izstrāde 20 000

Sabiedriskā labuma sistēma 20 000

Marketinga komunikācija 20 000

Kopā 150 000


Koncepcijas trīs iespēju ekonomiskais salīdzinājums

Ņemot par pamatu jaunā medija optimālo investīciju un uzturēšanas budžetu, tika veikti aprēķini, iespē-

jamām darbības uzturēšanas un investīciju sinerģijām katrai no medija attīstības iespējām.

1. iespējā trīs organizāciju pārvaldība un uzturēšana ir dārgāka, saimnieciskās darbības efektivitāte ir

mazāka, satura ražošanas un reklāmas ieņēmumu sinerģija ir mazāka, satura informācijas un citu

pakalpojumu iepirkumi ir dārgāki, taču tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas ir nedaudz zemākas, jo nav

ietvertas radio pārvietošanas izmaksas. Taču vienas kopīgas ēkas komunālās izmaksas būtu zemākas.

Šī iespēja vienā kalendārā gadā veido ap 650 tūkst. LVL izmaksu neefektivitāti. 2. iespējā tika

saskatītas vairāk satura ražošanas izmaksu sinerģijas, gan satura iepirkumos, gan personālizmaksās,

gan pārvaldībā, gan citos administratīvajos pakalpojumu iepirkumos. Šī iespēja veido vienā kalendārajā

gadā ap 1 milj. LVL izmaksu efektivitāti. Savukārt 3. iespēja arī veido salīdzinājumā ar 1. iespēju lielāku

izmaksu efektivitāti, jo ir kopīga administrācija un koplietošanas resursi, bet pastāv liels finansiāls

risks, jo satura iepirkšana lielos apjomos no neatkarīgajiem producentiem kā ārpakalpojumi vidējā

termiņā var radīt lielu izmaksu pieaugumu. Šī iespēja pret jaunā medija optimālo budžetu iespēju veido

ap 0,92 milj. LVL izmaksu efektivitāti, taču šī iespēja var radīt lielus darbības nepārtrauktības un izmaksu

pieaugumu riskus (jo neatkarīgo producentu tirgus nespētu nodrošināt satura apjomus un kvalitāti un

izmaksas). Zemāk tabulā redzams iespēju salīdzinājums, efekts uz medija kopējo papildus budžetu:

1.iespē ja 2014 2015 2016 2017 2018 Kopā


Investīcijas -3 070 525 -7 881 399 -6 547 399 -9 024 457 -2 250 920 -28 774 701

Apstiprinātais valsts finansējums 13 762 478 12 343 103 11 947 436 13 762 478 12 343 103 64 158 598

Pašu ienākumi 4 193 505 4 386 741 4 624 742 4 932 093 5 189 425 23 326 505

Papildus nepieciešamais

finansē jums -1 961 516 -9 255 134 -8 500 508 -10 476 498 -3 563 338 -33 756 995

2.iespē ja


Investīcijas -3 070 525 -7 881 399 -6 547 399 -9 024 457 -2 250 920 -28 774 701


Pašu ienākumi 4 193 505 4 386 741 4 624 742 4 932 093 5 189 425 23 326 505


finansē jums -1 311 516 -8 605 134 -7 850 508 -9 826 498 -2 913 338 -30 506 995

3.iespē ja


Investīcijas -3 070 525 -7 881 399 -6 547 399 -9 024 457 -2 250 920 -28 774 701


Pašu ienākumi 4 193 505 4 386 741 4 624 742 4 932 093 5 189 425 23 326 505


finansē jums -1 411 516 -8 705 134 -7 950 508 -9 926 498 -3 013 338 -31 006 995

Savukārt jaunā medija investīciju programmai šajās iespējās liels sinerģijas efekts neveidojas, jo satura

ražošanai modernizētas telpas un jaunas tehnoloģiju platformas ir nepieciešamas jebkurā no iespējām.

Kā arī TV un radio platformām būtiski atšķiras izmaksas, lai arī nākotnē ir iespējamas vairākas kopīgās

platformas, piemēram, interneta portāli, arhīvs, datu centri, resursu vadības un komunikāciju IT sistēmas,

un medija izvietošana vienā ēkā – Zaķusalā, kas kopumā veidotu ~6,5 M LVL koplietošanas investīcijas.

Rezultātā NEPLP lēmums ir atbalstīt 2. iespēju, jo tā piecu gadu programmā veidos vislielāko

ekonomisko medija uzturēšanas izmaksu sinerģijas efektu, kā arī investīciju programma būs

efektīvākā, jo medijs izmantos kopīgas telpas un vairākas medija satura ražošanas tehnoloģiju un IKT

sistēmas.


Jaunā sabiedriskā medija 3.iespēju ekonomiskās efektivitātes salīdzinājums

1.scenārijs

(paliek

3 mediji)

Pieņēmumi

2. scenārijs

(vienots

medijs)

Pieņēmumi 3.scenārijs

(ārpakalpojumi) Pieņēmumi

Satura izstrāde Sinerģija

minimāla

3 satura mediji

turpina savu satura

izstrādi, atsevišķās

jomās kopprojekti

Sinerģija

iespējama

Tiek saglabāta

piemēram ziņu

redakcionālā

neatkarība, bet rodas

jauni multimediju

formāta raidījumi,

1(TV)+1 (radio)=2,5

(TV, radio, internets)

Sinerģija apšaubāma,

jo saturs tiek iepirkts

tirgū

Ņemot vērā, kad saturu

piegādās dažādi

piegādātāji, tad nodrošināt

vienotu integrētu

multimediju formātus būs

sarežģīti, pat neiespējami,

piemēram radio

Reklāmas

ieņēmumi

25 000 Daļa no Interneta

reklāmas apjomiem

280 000 10% nāktu klāt, jo

klientiem interesē

multikanālu reklāmas

25 000 Pieņēmums, kad sinerģija

būtu tikai interneta

reklāmas jomā, jo TV un

radio šajā scenārijā

pieaugtu tikai barteri

Vadība -57 600 3 papildus 1.līmeņa

vadītāji

150 000 Apvienotas

organizācijas ietvaros ir

iespējams organizēt

1.līmeņa vadību ar

6 vadītājiem

150 000 Apvienotas organizācijas

ietvaros ir iespējams

organizēt 1.līmeņa vadību

ar 6 vadītājiem

Personālizmaksas -288 000 Rodas

nepieciešamība pēc

papildus ~ 20 štata

vietām

(interneta medijs)

288 000 Interneta medija darba

slodzes un štata vietas

var izveidot esošo

orgaizāciju apjomu

ietvaros

831 600 Pieņēmums, kad 30% no

satura redakcijām un

producentiem varētu tikt

iepirkti kā ārpakalpojumi

Satura iepirkšana minimāla atbilstoši

koncepcijai 10-15%

tiek iepirkti kā

ārpakalpojumi

iespējama atbilstoši koncepcijai

10-15% tiek iepirkti kā

ārpakalpojumi, kur 50%

iespējams ir

multimediju formāti

-665 280 Pastāv būtisks, risks, kad

lielu apjomu gadījumā no

neatkarīgajiem

producentiem, iepirktā

satura cenas sāk pieaugt

straujāk, pieaugums līdz

80%, ja salīdzina LTV 1h

izmaksas vs tirgus cenas

Apmācības -85 000 3 dažādu

organizāciju

apmācību

neefektivitāte

85 000 vienotas organizācijas

apmācību efektivitāte

331 200 pieņēmums, kad 30% no

redakciju darbiniekiem

apmācības nebūs

nepieciešamas

Apraides

izmaksas

minimāla jo katra organizācija

iepērk atsevišķi

2 000 Interneta pieslēgumu

efektivitāte

2 000 Interneta pieslēgumu

efektivitāte

Pakalpojumu

iepirkšana

-25 000 3 dažādu

organizāciju

iepirkumu

neefektivitāte


iepirkumu efektivitāte


iepirkumu efektivitāte

Satura licences nemainās 26 000 pieņēmums, kad

iepirkumu spēks ir

lielāks

26 000 pieņēmums, kad

iepirkumu spēks ir lielāks

Transporta

izmaksas

-12 000 papildus 2 auto 22 900 ekonomija uz degvielas

rēķina, jo būtu ~ 10%

kopīgie braucieni

22 900 ekonomija uz degvielas

rēķina, jo būtu ~ 10%

kopīgie braucieni

Reklāmas

izmaksas

-60 000 rodas papildus, jo 3

organizācija

25 000 kopīgā reklāmas

kampaņu efektivitāte

25 000 kopīgā reklāmas kampaņu

efektivitāte

Tehno opex

(uzturēšanas

izmaksas)

1 832 396 pilna TV, Radio,

Interneta medija

investīciju

programma

1 862 310 papildus pilnai

investīciju programmai

ir studiju pārvietošanas

izmaksas

1 862 310 papildus pilnai investīciju

programmai ir studiju

pārvietošanas izmaksas

Telpu opex

(uzturēšanas

izmaksas)

751 400 2 ēku uzturēšana un

komunālie

601 200 Lai arī saglabājot

vecrīgā 1k qm, abas

organizācijas vienā ēkā

būtu efektīvāk uzturēt

601 200 Lai arī saglabājot vecrīgā

1k qm, abas organizācijas

vienā ēkā būtu efektīvāk

uzturēt

Kopā opex

sinerģija

-652 800 1 054 100 921 620


1. MISIJA, VĒRTĪBAS UN MĒRĶI

Izstrādājot jaunā sabiedriskā medija misiju, vērtības un mērķus, tika ņemta vērā atbilstošā Latvijas

Republikas likumdošana, ārvalstu piemēri, darbinieku viedoklis un darba grupas darba rezultāts.

Jaunā sabiedriskā medija misijas, vērtību un mērķu pirmā versija tika testēta darbinieku lokā ar elek-

troniskās aptaujas palīdzību. Balstoties uz darbinieku labojumiem un papildinājumiem, sākotnējā

misijas, vērtību un mērķu versija tika būtiski pārstrādāta.

Nākotnē ir ieteicams pārskatīt jaunā sabiedriskā medija mērķus katru otro gadu, bet misiju un vērtī-

bas – reizi piecos gados vai lielāku izmaiņu apstākļos.

1.1. LR un LTV misija, vērtības un mērķi

MISIJA

LR

Uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nodrošinot objektīvas, operatīvas un

daudzveidīgas informācijas pieejamību. Veidot informētu, izglītotu un pilsonisku sabiedrību.

LTV Uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, veidojot jēgpilnu programmu saturu, kas

informē, iesaista, izglīto un iedvesmo.

VĒRTĪBAS

LR Demokrātiskas vērtības, sociālas vērtības, kultūra, izglītība. Stabilitāte un uzticamība.

Auditorijas interešu un vēlmju izpratne. Jaunas izpausmes saturā, formā un tehnoloģijās.

Racionālisms un efektivitāte darbībā.

LTV Vienota sabiedrība. Dialogs ar sabiedrību, kurai kalpojam. Redakcionālā neatkarība. Unikāls

un pievilcīgs programmu saturs. Modernās tehnoloģijas sekmīgai misijas izpildei. Fiskāli

atbildīgi lēmumi. Uzticama partnerība. Visaptveroša pieejamība. Nacionālas un pilsoniskas

sabiedrības veidošana. Profesionalitāte, daudzveidība, radošais gars, sociālā atbildība.

MĒRĶI

LR Sabiedriskā pasūtījuma izpilde, atbilstoši jaunajam Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam.

Piedāvāt daudzveidīgu un augstā profesionālā līmenī sagatavotu raidījumu programmu,

kurā tiek pārstāvētas visas sabiedrības intereses.

Saglabāt informācijas līdera lomu Latvijā.

LTV Saglabāt informācijas līdera lomu Latvijā.

Piedāvāt daudzveidīgu un augstā profesionālā līmenī sagatavotu raidījumu programmu,

kurā tiek pārstāvētas visas sabiedrības intereses.

Veidot demokrātiskas sabiedrības pamatprincipiem atbilstošas programmas.


1.2. Ārvalstu sabiedrisko mediju misija, vērtības un mērķi

MISIJA

BBC Bagātināt cilvēku dzīvi ar programmām un pakalpojumiem, kas informē, izglīto un izklaidē.

YLE Stiprināt demokrātiju un somu kultūru. Veidot atvērtu sabiedrību, nodrošināt uzticamu

informāciju, dalīties ar pieredzi un mediju saturu Somijas iedzīvotāju dzīves bagātināšanai.

DRE Ar kvalitatīvām programmām un pakalpojumiem informēt, izglītot un iedvesmot katru

Dānijas iedzīvotāju.

ERR Būt par vadošo profesionālas un atbildīgas informācijas piegādātāju dažādām sabiedrības

grupām. Attīstīt un saglabāt Igauniju.

VĒRTĪBAS

BBC Neatkarība, objektivitāte un godīgums, kvalitāte un efektivitāte, radošums, savstarpējā

cieņa un daudzveidība, viena organizācija un kopdarbs.

YLE ‘Somiskums’, uzticamība, neatkarība, daudzveidība, cieņa pret katru.

DRE Uzticamība, neatkarība, sabalansētība, daudzveidība, kvalitāte.

ERR Uzticamība, neatkarība, radošums, profesionalitāte, efektivitāte, atvērtība.

MĒRĶI

BBC Stiprināt pilsoniskumu (citizenship) un pilsonisko sabiedrību;

sekmēt izglītību un zināšanas;

veicināt radošumu un izcilību kultūrā;

reprezentēt Lielbritāniju, tās tautas, reģionus un kopienas;

nest Lielbritāniju pasaulē un pasauli Lielbritānijā;

palīdzēt sabiedrībai gūt labumu no jaunajām tehnoloģijām un pakalpojumiem.

YLE Atbalstīt demokrātiju un sabiedrības līdzdalību, sniedzot daudzveidīgu informāciju,

atšķirīgus viedokļus un nodrošinot diskusijas;

producēt darbus, kas attīsta Somijas kultūru, mākslu un piedāvā iedvesmojošu izklaidi;

attīstīt izglītojošus un kvalitatīvus raidījumus, īpašu uzmanību veltot raidījumiem bērniem;

piedāvāt programmas sāmu, romu un citu valodu grupu klausītājiem un skatītājiem,

nodrošinot līdzvērtīgu saturu somu un zviedru valodā runājošajai auditorijai;

atbalstīt toleranci un multikulturālismu, nodrošinot programmas minoritātēm un īpašām

sabiedrības grupām;

atbalstīt kultūru savstarpējo mijiedarbību un nodrošināt programmas auditorijai ārvalstīs.


ERR Nodrošināt pasaules kultūras sasniegumu pieejamību sabiedrībai;

radīt un pārraidīt daudzveidīgu, objektīvu un sabalansētu programmu atbilstoši

augstākajiem žurnālistikas, mākslas un tehniskajiem standartiem;

atspoguļot sabiedrībai svarīgus kultūras un vēstures notikumus;

nodrošināt daudzveidīgu satura piedāvājumu dažādām sabiedrības grupām;

atbalstīt igauņu nacionālās kultūras attīstību un tās unikālo bagātību saglabāšanu;

būt par līderi digitalizācijas procesā un aktīvu dalībnieku jauno mediju ieviešanā Igaunijas tirgū;

nodrošināt ārvalstu filmu un raidījumu demonstrēšanu oriģinālvalodā ar subtitriem;

apmierināt visu sabiedrības grupu, ieskaitot minoritātes, informācijas vajadzības;

radīt informācijas, kultūras, izglītojošās un izklaides programmas;

radīt publisku sabiedrības viedokļu apmaiņas forumu diskusijai par Igaunijas valsts attīstību.

1.3. Darbinieku viedokļi

Uz esošo LR un LTV misijas, vērtību un mērķu un ārvalstu piemēru bāzes darba grupā tika izstrādāts

jaunā sabiedriskā medija misijas, vērtību un mērķu darba variants.

Šis darba variants tālāk tika nodots LTV un LR darbiniekiem labošanai un papildināšanai. Uz darbinieku

elektroniskās aptaujas jautājumiem par jaunā sabiedriskā medija misiju, vērtībām un mērķiem kopumā

atbildēja 145 jeb 22% LTV un LR darbinieku, no kuriem vairākums jeb 61% uzskatīja izstrādāto jaunā

sabiedriskā medija vērtību darba variantu par pilnīgu. Biežāko vērtību papildinājumu lokā ietilpa sekojošas

vērtības:

Vērtības Ierosinājumu skaits

Mūsdienīgums, inovācijas un tehnoloģiju

izpratne

7

Objektivitāte 6

Atbildība 5

Patriotisms 5

Spēja strādāt komandā 5

Papildinājumu lokā bija arī virkne ierosinājumu, kas tieši attiecas uz organizācijas personālvadības un

vadības jautājumiem. Tika uzsvērts darbinieku motivācijas, lojalitātes, humora izjūtas, valodu zināšanu,

labas iekšējās un ārējās komunikācijas, vadības godīguma pret darbiniekiem, laba kolektīva, darba

novērtējuma, drošas un ērtas darba vides, vīzijas un stratēģijas nozīmīgums.

Papildus tika norādīts, ka piedāvātās vērtības ‘godīgums’ un ‘uzticamība’ idejiski pārklājas, tāpēc gala

variantā būtu atstājama tikai viena no šīm vērtībām. ‘Radošas pieejas’ vērtību tika ierosināts paskaidrot

detalizētāk, ‘cieņu pret katru’ bija ierosinājums skaidrot gan kā pašcieņu, gan kā cieņu pret kolēģiem

un citādi domājošajiem (minoritātēm).

Vēl lielāks skaits darbinieku jeb 73% uzskatīja, ka jaunā sabiedriskā medija mērķu darba variants nav

papildināms, un visi 145 darbinieki mērķus sarindoja sekojošā svarīguma secībā:

1) nacionālās kultūras un atmiņas saglabāšana;

2) izglītības un zināšanu sekmēšana;

3) pilsoniskas un vienotas sabiedrības stiprināšana;


4) radošuma un uzņēmības veicināšana;

5) bērnu un jauniešu iesaiste.

Visbiežāk minētie papildinājumi jaunā sabiedriskā medija mērķu darba variantam bija sekojoši:

Mērķi Ierosinājumu skaits

Informēšana un kvalitatīvas notiekošā analīzes nodrošināšana 7

Patriotisma veicināšana 5

Pozitīvas domāšanas un rīcības veicināšana 4

Domājošanas un tolerantas sabiedrības veidošana 4

Valodas saglabāšana 3

Tika arī ierosināts konkretizēt mērķus attiecībā uz sasniedzamajiem rezultātiem un sabiedrisko

pasūtījumu. Balstoties uz augšminētajiem ierosinājumiem, tika pārstrādāta jaunā sabiedriskā medija

misija, vērtības un mērķi, kā arī pievienoti skaitliski mērāmie vadības mērķi.

1.4. Jaunā sabiedriskā medija misija, vērtības un mērķi

VĪZIJA

Stipra Latvijas demokrātija un nacionālā identitāte.

MISIJA

Informēt, izglītot un iedvesmot katru Latvijas iedzīvotāju. Nodrošināt platformu sabiedrības diskusijām.

Būt par vadošo mediju Latvijā.

VĒRTĪBAS

Profesionalitāte un neatkarība, atbildība, radošums un inovācija, atvērtība un tolerance.

MĒRĶI

1) nacionālās identitātes, valodas, kultūras un sociālās atmiņas stiprināšana;

2) demokrātiskas un saliedētas sabiedrības veidošana;

3) piederība Eiropas un starptautiskai kopienai;

4) izglītības un zināšanu izplatīšana;

5) radošuma un uzņēmības veicināšana;

6) bērnu un jauniešu iesaiste.

Būt par vadošo mediju Latvijā nozīmētu :sasniegt ikdienā lielāko daļu auditorijas, noteikt dienas kārtību

citiem medijiem, nodrošināt augstus profesionālās žurnālistikas standartus. Jaunā sabiedriskā medija vīzija,

misija, vērtības ir pārskatāmas reizi piecos gados, mērķi – reizi divos gados. To dara sabiedriskā medija

padome, balstot savus atzinumus uz sabiedriskā labuma novērtējuma izpētes materiāliem, raidorganizāciju

vadības un nozares viedokļu līderu ieteikumiem, kā arī ārvalstu piemēriem un vispārējām attīstības

tendencēm.

1.5. Jaunā sabiedriskā medija vadības mērķi

Jaunā sabiedriskā medija vadības mērķi tika noteikti pēc BBC un Skandināvijas sabiedrisko mediju parauga,

izceļot tos sabiedriskā medija darbības aspektus, kas ir visu sabiedrisko mediju misijas pamatā


(piemēram, sasniegt lielāko daļu no sabiedrības) un kas Latvijas situācijā ir īpaši kritiskā stāvoklī

(piemēram, palielināt finansējuma apjomu).

Konkrēto mērķu lielums tika noteikts, par izejas punktu ņemot esošo situāciju un paredzot būtisku

pieaugumu, kam līdz 2018. gadam vajadzētu sasniegt Eiropas labāko sabiedrisko mediju līmeni.

Piemēram, YLE vadības mērķi ir zināmi ar nosaukumu “100–90–80”, kas nozīmē to, ka YLE mērķis ir

gada laikā sasniegt 100% no sabiedrības, panākt 90% sabiedrības interesi par YLE saturu un ikdienā

sasniegt 80% no sabiedrības (neatkarīgi no platformas). 2011. gadā YLE ikdienā sasniedza 74% no

sabiedrības ar visu plaftormu palīdzību (60% ar TV, 44% ar Radio un 37% ar Internetu)1.

Vadības mērķi 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

1. Sasniegtā unikālā auditorija

(Daily Reach, kopējā)* – 50% 55% 60% 65% 70% 70%

LTV 36% 37% 39% 40% 42% 44% 45%

LR 25% 27% 30% 34% 35% 39% 40%

internets 0,5% 7% 10% 15% 20% 25% 30%

2. Satura kvalitāte

(auditorijas apmierinātība,

kopējā)

– 70% 80% 90% 90% 90% 90%

LTV 60% 65% 70% 80% 85% 85% 85%

LR 90% 90% 91% 92% 92% 92% 92%

internets – 50% 60% 70% 80% 85% 85%

3. Uzticēšanās indekss – 70% 80% 90% 90% 90% 90%

LTV 76% 76% 80% 90% 90% 90% 90%

LR 63% 65% 70% 75% 80% 80% 80%

internets – 50% 60% 70% 70% 70% 70%

4. Finansējuma pieaugums

(%) 5% 10% 15% 20% 5% 15% 5%

5. Medija tēls (zīmolu tops) – – Top100 Top60 Top40 Top30 Top20

* Kopējā ikdienā sasniegtā auditorija procentos. TV – kopējais sasniegtais televīzijas kanāla, programmas,

reklāmas rullīša skatītāju skaits, izteikts procentos no mērķa grupas noteiktā laika intervālā – cik %

iedzīvotāju no mērķa grupas redzējuši analizējamo kanālu, programmu vai reklāmas rullīša izvēlētajā laika

periodā. Radio – kopējais radiostacijas klausītāju skaits mērķa grupā vidēji dienā noteiktā laika periodā (%).

Jaunā sabiedriskā medija vadības mērķus nākotnē vajadzētu ikgadēji noteikt sabiedriskā medija

padomei. Vadības mērķu pamatkategorijām kopskaitā nevajadzētu pārsniegt 5 mērķus, no kuriem 3

(sasniegtā auditorija, kvalitāte, uzticība) būtu jāpaliek nemainīgām, bet 2 var mainīties atkarībā no

ikgadējām prioritātēm vai situācijas. Katras atsevišķās kategorijas mērķu skaitliskās izteiksmes

noteikšana ir jābalsta uz labāko Eiropas sabiedrisko mediju pieredzi un ikgadējo sabiedriskā labuma

novērtējumu. Uzstādīto skaitlisko mērķu pieaugumam ir jābūt sabalansētam ar finansējuma

pieaugumu, un būtiskākā prasība ir ikgadējs visu rezultatīvo rādītāju pieaugums.

1 YLE 2011. gada pārskats. http://yle.fi/yleisradio/sites/default/files/attachments/yle_financial_statements_2011.pdf


2. SABIEDRISKAIS LABUMS

2.1. Kopsavilkums

Lai izvērtētu jaunā sabiedriskā medija pasūtījuma izpildi, jāievieš novērtējuma sistēma, ar kuras

palīdzību regulāri sekot medijam izvirzīto mērķu īstenošanai.

Izpildes novērtējuma modelis paredz vērtēt gan jaunā sabiedriskā medija kopumā, gan katras tā

platformas – televīzijas, radio un interneta, pasūtījuma izpildi, kā arī katra tajos pārstāvētā žanra jeb

tēmu bloka sasniegtos mērķus un izpildīto uzdevumu saskaņā ar sabiedrisko pasūtījumu.

Jaunais sabiedriskais medijs un tā sniegtais labums sabiedrībai tiks vērtēts gan pēc kvalitatīviem kritē-

rijiem – kvalitātes un uzticamības, gan pēc kvantitatīviem kritērijiem – sasniegtās auditorijas un finanšu

efektivitātes.

Kvalitāte tiks noteikta pēc sabiedrības (medija auditorijas) novērtējuma par medija darbību, īstenojot

sabiedriskā medija mērķus, un medija komunicēto vērtību atbilstību sabiedriskā medija koncepcijā

paustajām vērtībām. Sabiedrība novērtēs arī savu apmierinātību ar medija sniegumu. Analizējot medija

saturu, tiks vērtēta žanru jeb tematisko bloku un formātu sabalansētība.

Medija uzticamība un neatkarība tiks mērīta pēc sabiedrības uzticēšanās medijam kopumā un katrai

tā platformai, kanālam. Īpaši liels uzsvars vērtējumā tiks likts uz ziņu un informatīvi analītisko raidījumu

neatkarības novērtējumu auditorijas skatījumā.

Sasniegtā auditorija tiks vērtēta pēc kopējās sasniegtās auditorijas un skatīšanās/klausīšanās laika

daļas televīzijas un radio platformai. Interneta platformai – pēc tās kopējās sasniegtās auditorijas un

lietotāja internetā pavadītās laika daļas.

Finanšu efektivitāte tiks vērtēta pēc vienas stundas vidējām izmaksām uz vienu skatītāju/klausītāju

televīzijas un radio platformai un izmaksām uz vienu auditorijas pārstāvi interneta platformai.

Efektīvai un tūlītējai medija pasūtījuma izpildes novērtēšanas rezultātu piekļuvei un analīzei tiks

izveidota pasūtījuma izpildes novērtēšanas rezultātu tiešsaistes monitorēšanas sistēma.

2.2. Ārvalstu sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma novērtēšanas sistēmu piemēri

Sabiedriskā labuma testus (Public Value Test) veic, lai izvērtētu jau darbojošos un potenciālu programmu,

raidījumu vai medija kopumā lietderību no sabiedriskā medija mērķu un uzdevumu skatapunkta.

Sabiedriskā labuma testa mērķis ir noteikt, vai un cik lielā mērā sabiedriskie mediji izpilda sabiedrisko

pasūtījumu.

Sabiedriskā labuma izvērtējums tiek veikts saskaņā ar:

sabiedriskā medija pamatmērķiem;

programmu un pakalpojumu mērķiem;

sabiedrisko pasūtījumu.

Lai izstrādātu Latvijas jaunā sabiedriskā medija pasūtījuma izpildes novērtējuma modeli un metodoloģiju,

ir izvērtētas divu Eiropas valstu – Lielbritānijas un Nīderlandes sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma

vērtējuma sistēmas.


2.2.1. BBC sabiedriskā labuma novērtēšanas sistēma

BBC uzdevums ir īstenot tam nosprausto sabiedriskā medija mērķu izpildi saskaņā ar BBC misiju. Lai

uzraudzītu mērķu īstenošanu no sabiedrības interešu viedokļa, BBC pirmais no sabiedriskajiem

medijiem Eiropā ieviesa Sabiedriskā labuma testu (Public Value Test), kas ir būtisks elements BBC

sistēmas pārvaldībā, ko piemēro, pirms tiek pieņemti lēmumi par jebkādām būtiskām izmaiņām

sabiedriskajā pakalpojumā, ko sniedz BBC.

BBC darbību uzraugošās institūcijas BBC Trust vieni no galvenajiem uzdevumiem ir licences maksas

maksātāju (skatītāju) interešu aizstāvība un efektīva BBC sabiedrisko mērķu izpildes veicināšana.

Līdztekus tam BBC Trust ir vispārējs pienākums ņemt vērā BBC darbības ietekmi uz konkurenci tirgū,

tajā skaitā citiem pakalpojumiem mediju tirgū.

Sabiedriskā labuma testi tiek veikti attiecībā uz jauniem pakalpojumiem, tehnoloģiskiem risinājumiem,

iespējamām būtiskām izmaiņām pakalpojumā. Tests sastāv no 2 sastāvdaļām – Sabiedriskā labuma

izvērtējuma (Public Value Assessment) un Ietekmes uz tirgu izvērtējuma (Market Impact Assessment).

Sabiedriskā labuma izvērtējumu veic BBC Trust, bet Ietekmes uz tirgu izvērtējumu veic Lielbritānijas

elektroniskos medijus uzraugošā institūcija Ofcom 2.

Ja pilnu Sabiedriskā labuma testu veic pēc attiecīga BBC vadības lūguma saņemšanas un izvērtēšanas, tad Sabiedriskā labuma izvērtējums tiek veikts regulāri, izmantojot kompleksu tirgū jau pieejamu un speciāli dizainētu pētījumu sistēmu.

Par galvenajiem Sabiedriskā labuma izvērtējuma kritērijiem ir noteikti3:

1) Sasniegtā auditorija, kas ļauj sekot BBC universālajai pieejamībai un nozīmīgumam saistoša

satura nodrošināšanā ikvienam skatītājam.

2) Kvalitāte – satura vērtējums attiecībā uz tā izcilību, atšķirīgumu, oriģinalitāti un inovācijām.

3) Ietekme – iedarbības spēcīgums saskaņā ar BBC mērķiem.

4) Ieguldīto līdzekļu novērtējums – ieguldītie līdzekļi pret saņemto labumu – efektivitāte un

ekonomiskums sabiedriskā labuma nodrošināšanā.

Sasniegtās auditorijas mērījumiem tiek izmantoti dati par sasniegto auditoriju (reach)4 un

skatīšanās/ klausīšanās laika daļu (share)5 no televīzijas, radio un interneta auditoriju pētījumiem.

Kvalitātes un ietekmes novērtējumam tiek veikti vairāki pētījumi – regulārs ikmēneša satura novērtējuma

(raidorganizācijas, kanālu, žanru un raidījumu) pētījums (Pan BBC Tracking Study); BBC kā sabiedriskā

medija mērķu īstenošanas pētījums (Purpose Remit Surevy) divas reizes gadā; satura novērtējums

saskaņā ar sabiedriskās apraides mērķiem (Quality and Impact Tracker) divas reizes gadā un satura

novērtējums žanru līmenī reālā laikā (Pulse).

Par ieguldīto līdzekļu novērtējuma indikatoriem tiek izmantotas izmaksas uz skatītāju/ klausītāju

stundā, unikālo lietotāju, kā arī sabiedrības subjektīvs vērtējums regulārajā ikmēneša satura novērtējuma

pētījumā (Pan BBC Tracking Study) 6.

2 BBC Trust. (2007). PublicValueTest (PVT): Guidanceon the Conduct of the PVT. London: BBC Trust 3 Day, S. (2008). Measuring and monitoring public value – the BBC approach. 4 Reach – kopējā sasniegtā auditorija procentos. Kopējais sasniegtais televīzijas/ radio kanāla, programmas skatītāju/

klausītāju skaits, izteikts procentos no mērķa grupas noteiktā laika intervālā. Cik % iedzīvotāju no mērķa grupas redzējuši analizējamo kanālu, programmu izvēlētajā laika periodā.

5 Share – skatīšanās/ klausīšanās laika daļa procentos televīzijas/ radio kanāla skatītāju/ klausītāju skaita un visas televīzijas skatītāju/ radio klausītāju skaita procentuālā attiecība noteiktā laika intervālā.

6 Day, S. (2008). Measuring and monitoring public value – the BBC approach.


BBC Sabiedriskā labuma izvērtējuma pētījumu sistēma

Raidorganizācija

kopumā Televīzija Radio Internets

1. Sasniegtā

auditorija

BBC starpmediju

sasniegtās

auditorijas pētījums

Kopējā sasniegtā

auditorija (reach)

un skatīšanās

laika daļa (share)

Kopējā sasniegtā

auditorija (reach)

un skatīšanās

laika daļa (share)

Kopējā sasniegtā

auditorija

(claimed reach)

2. Kvalitāte un

ietekme

Regulārs ikmēneša satura novērtējuma (raidorganizācijas, kanālu, žanru un

raidījumu) pētījums (Pan BBC Tracking Study)

BBC kā sabiedriskā medija mērķu īstenošanas pētījums

(Purpose Remit Surevy) 2 reizes gadā

Satura novērtējums saskaņā ar sabiedriskās apraides mērķiem.

(Quality and Impact Tracker) 2 reizes gadā

Satura novērtējums žanru līmenī reālā

laikā (dati pieejami 36 stundu laikā pēc

pārraides) (Pulse)

Rekomendētāji

(Net Promoter)

3. Ieguldīto

līdzekļu

novērtējums

Mājsaimniecību

vērtību pētījums

Regulārs ikmēneša

satura novērtējuma

pētījums (Pan BBC

Tracking Study)

Izmaksas uz

skatītāju stundā

(CpVH)

Izmaksas uz

klausītāju stundā

(CpLH)

Izmaksas uz

unikālo lietotāju

(CpUU)

Avots: Day, S. (2008). Measuring and monitoring public value – the BBC approach

Izmantojot šos mērījumus, BBC regulāri monitorē medija kopējo, katras platformas, kanālu, žanru un

raidījumu sniegto labumu sabiedrībai.

2.2.2. Nīderlandes sabiedriskā medija (NPO) novērtēšanas sistēma

Nīderlandes sabiedriskais medijs (Nederlandse Publieke Omroep, saīsināti NPO) apvieno vairāk nekā

20 sabiedriskās raidorganizācijas, no kurām katrai ir savs uzdevums un mērķis, kopumā nodrošinot

daudzveidīgu programmu piedāvājumu un satura dažādību.

Viens no NPO uzdevumiem ir veikt neatkarīgus pētījumus, lai novērtētu īstenotās apraides kvalitāti. Ir

izstrādāta kvalitātes novērtējuma karte, ko NPO izmanto, lai novērtētu sabiedriskās apraides sniegumu

medijiem izvirzīto mērķu kontekstā. Tiek vērtēti gan televīzijas kanāli, radiostacijas un interneta

platformas kopumā, gan to individuāli raidījumi.

Sabiedrisko raidorganizāciju kvalitātes novērtēšanas sistēma balstīta uz trīs dimensiju kvalitātes karti7:

1. dimensija – atšķirīgi, kvalitatīvi raidījumi;

7 Van Meurs, L., de Vos, B., van den Putte, B. (2006). Mapping programme quality. Evaluating the quality of television

programmes using an online Appreciation Panel (2006).


2. dimensija – sabiedriskā pasūtījuma īstenošana;

3. dimensija – finansiālā atbildība.

Atšķirīgu, kvalitatīvu raidījumu aspekts tiek monitorēts ar regulāra pētījuma palīdzību, novērtējot gan

žanru, gan katra raidījuma kvalitāti, kā arī medija komunicētās vērtības un tēlu. Būtiska loma

kvalitātes vērtējumā ir medija objektivitātei, neatkarībai, īpaši attiecībā uz ziņu un aktuālo notikumu

atspoguļošanu. Medija attīstība, ieviešot jaunas programmas un formātus, ir vēl viena no kvalitātes un

oriģinalitātes dimensijām.

Sabiedriskā pasūtījuma īstenošanu NPO izvērtē pēc medijā paustās viedokļu dažādības, medija mijiedarbības

ar sabiedrību un sasniegtās auditorijas.

Finansiālās atbildības dimensija sastāv no izmaksām par katru raidlaika stundu un medija izmaksu

struktūras analīzes.

Pilnu NPO kvalitātes kartes kritēriju aprakstu skatīt tabulā.

NPO kvalitātes kartes kritēriji

Dimensijas Mērāmie indikatori

1 Atšķirīgi, kvalitatīvi raidījumi

1.1 Raidījumu kvalitāte – Kvalitatīvu

raidījumu nodrošināšana un

sistemātiska rezultātu uzraudzīšana

Novērtējums raidījumu līmenī reālā laikā

(dati pieejami 36 stundu laikā pēc pārraides)

Sabiedrisko televīzijas kanālu tēls

Raidījumu kvalitātes novērtējums žanru līmenī

Sabiedrisko raidorganizāciju komunicēto vērtību uztvere

Dažādu žanru raidlaika īpatsvars un žanru dažādības indekss

1.2 Uzticēšanās, neatkarība –

auditorijas uzticēšanās NPO, īpaši

ziņām

Uzticēšanās ziņām

Priekšstats par ziņu objektivitāte

Neatkarība no komerciālas ietekmes

Dažādība aktuālo notikumu atspoguļojumā

1.3 Inovācijas – NPO attīstības

novērtējums

Raidījumu portfelis: “jaunās”, “joprojām aktuālās”,

“novecojušās”

Jauno formātu skaits

Citām valstīm pārdoto jauno formātu skaits

Jaunajā sezonā turpināto formātu skaits

NPO tēls: mūsdienīgs, oriģināls, inovatīvs

2 Sabiedriskā pasūtījuma īstenošana

2.1 Viedokļu dažādība Sabiedrības uztvere par politiska un sociāla satura

raidījumos atspoguļoto viedokļu dažādību

Raidījumu satura monitorings par dažādu sociālo grupu

viedokļu pārstāvniecību

2.2 Sociālā mijiedarbība un ietekme uz

sabiedrību

Tēla aspekti

Izglītojošu un diskusiju tipa raidījumu īpatsvars no kopējā

raidlaika

Sabiedrības iesaistīšanās (interaktīva līdzdalība starpmediju

aktivitātēs, līdzdalība NPO pasākumos)


Reakcija un atsauces uz pausto informāciju, saturu citos medijos

2.3 Sasniegtā auditorija (reach) un

skatīšanās laika daļa (share)

Kopējā un mērķgrupās sasniegtā auditorija dienā

Kopējā skatīšanās laika daļa un skatīšanās laika daļa

mērķgrupās

3 Finansiālā atbildība

3.1 Izmaksu efektivitāte Izmaksas uz raidlaika stundu (kopējās)

Izmaksas uz raidlaika stundu (pa žanriem)

3.2 Lietderīgums

Tiešo un netiešo izmaksu īpatsvars

Pieskaitāmās izmaksas

Avots: Van Meurs, L., de Vos, B., van den Putte, B. (2006). Mapping programme quality.

Evaluating the quality of television programmes using an online Appreciation Panel (2006).

Šie mērījumi ir viena no sastāvdaļām un kalpo par pamatu sabiedriskās apraides izvērtējumam, lai

pārliecinātos par sabiedrības kopējo līdzekļu izmantošanas lietderību.

2.3. Jaunā Latvijas sabiedriskā medija pasūtījuma izpildes novērtējuma modelis

Balstoties uz ārvalstu sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma novērtēšanas sistēmu analīzi, jāatzīst to

būtiskā loma sabiedriskā pasūtījuma izpildes uzraudzībā.

Lai monitorētu jaunā Latvijas sabiedriskā medija pasūtījuma izpildi, jāievieš novērtējuma sistēma, kas

ļauj regulāri sekot medija mērķu īstenošanai.

Par svarīgākajiem kritērijiem iesakām izraudzīties:

1) sasniegtā auditorija;

2) kvalitāti;

3) medija uzticamību, neatkarību;

4) finanšu efektivitāti.

Katram no šiem kritērijiem jāsastāv no kvantitatīvi izmērāmiem parametriem, kas ir salīdzināmi starp

mediju platformām, laika periodiem un dažādām mērķa grupām.

Kvalitāte tiks mērīta 4 dimensijās:

1) sabiedrības apmierinātība ar medija sniegumu kopumā un ar katru platformu, kanālu;

2) medija novērtējums pēc tā darbības saskaņā ar sabiedriskā medija mērķiem, izstrādājot

katram mērķim atbilstošu indikatoru (apgalvojumu) kopumu;

3) sabiedrības uztvere par medija un katras tā platformas, kanālu tēla atbilstību sabiedriskā

medija vērtībām;

4) satura, formātu sabalansētība.

Uzticamība, neatkarība tiks mērīta 2 dimensijās:

1) sabiedrības uzticēšanās medijam kopumā un katrai platformai, kanālam;

2) ziņu un informatīvi analītisko raidījumu neatkarība, ko veido uzticēšanās ziņām un ziņu

objektivitāte auditorijas skatījumā.


Sasniegtā auditorija tiks vērtēta pēc 2 parametriem:

1) kopējā sasniegtā auditorija (reach) un skatīšanās/ klausīšanās laika daļa (share) TV un radio

platformai;

2) kopējā sasniegtā auditorija (reach) un pavadītā laika daļa (time share) interneta platformai.

Finanšu efektivitāte tiks vērtēta pēc vienas stundas vidējām izmaksas uz vienu skatītāju/ klausītāju

TV un radio platformai un izmaksām uz vienu auditorijas pārstāvi interneta platformai.

Detalizēti novērtējot katras platformas – TV, radio un interneta – pasūtījuma izpildi, jāvērtē katra tajā

pārstāvētā žanra jeb tēmu bloka specifiskie mērķi un uzdevumi saskaņā ar sabiedrisko pasūtījumu,

pielietojot līdzīgus novērtējuma kritērijus ar attiecīgu detalizācijas pakāpi.

Novērtējumā jāizmanto pēc iespējas vienots datu avots, lai izvairītos no atšķirīgu metodoloģiju, datu

avotu ietekmes uz rezultātu precizitāti un salīdzināmību.

Novērtējuma datu avoti:

1) Latvijas iedzīvotāju aptauja, kuras veicējs tiks izvēlēts iepirkuma procedūras rezultātā uz vienu

gadu. Tiks veikta aptauja to Latvijas iedzīvotāju vidū, kuri ir vecumā no 15 līdz 74 gadiem,

divas reizes gadā aptaujājot 2000 mērķa grupas respondentu. Izlasē jāparedz kvotas, lai varētu

veikt datu analīzi par viedokļiem, kurus pauduši cilvēki ar īpašām vajadzībām, latgaliešu

valodas lietotāji un mazākumtautību cilvēki, kā arī citas specifiskas auditorijas.

2) TV un radio auditorijas pētījumu dati, ko patlaban tirgū veic mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia.

3) Interneta auditorijas pētījumu dati, ko patlaban tirgū veic TNS Latvia un interneta pētniecības

aģentūra Gemius.

4) Medija iekšējie finanšu un žanru raidlaiku dati.

Pilns novērtējuma kritēriju un metodes apraksts sniegts tabulā.

Latvijas elektroniskā sabiedriskā medija pasūtījuma izpildes novērtējuma kritēriji


metode

1. Kvalitāte 1.1 Sabiedrības

apmierinātība

Kopumā un katrai platformai, kanāliem

TV, radio žanru/ raidījumu blokiem

Aptauja 2000

Latvijas

iedzīvotājiem

15–74 gadu

vecumā 2 reizes

gadā

1.2 Mediju

novērtējums saskaņā

ar sabiedriskā medija

mērķiem

un TV, radio žanru/

raidījumu bloku

mērķiem

Nacionālās identitātes, valodas,

kultūras un atmiņas stiprināšana

Demokrātiskas un saliedētas

sabiedrības veidošana

Piederība Eiropas un starptautiskai

kopienai

Izglītības un zināšanu izplatīšana

Radošuma un uzņēmības veicināšana

Bērnu un jauniešu iesaiste


1.3 Tēla atbilstība

sabiedriskā medija

vērtībām

Profesionalitāte

Neatkarība

Atbildība

Radošums un inovācija

Atvērtība un tolerance

1.4 Satura, formātu

sabalansētība

Dažādu žanru, formātu raidlaika

īpatsvars

Medija iekšējo

datu analīze

Iknedēļas,

ikmēneša un

pusgada dati

2. Uzticamība,

neatkarība

2.1 Uzticēšanās

kopumā

Kopumā un katrai platformai, kanāliem Aptauja 2000

Latvijas

iedzīvotājiem

15–74 gadu

vecumā 2 reizes

gadā

2.2 Ziņu un

informatīvi analītisko

raidījumu neatkarība

Uzticēšanās ziņām

Priekšstats par ziņu objektivitāte

3. Sasniegtā

auditorija

Kopējā sasniegtā

auditorija (daily

reach) un skatīšanās/

klausīšanās laika daļa

(share)

Kopējā auditorija

Specifiskas mērķgrupas, piem.,

mazākumtautības, jaunieši

Atsevišķu TV, radio žanru/ raidījumu

bloku auditorijas

Aptauja 2000

Latvijas

iedzīvotājiem

15–74 gadu

vecumā 2 reizes

gadā

TV un Radio –

TNS Latvia,

mediju dati

Internets – TNS

Latvia vai Gemius

Iknedēļas,

ikmēneša un

pusgada dati

4. Finanšu

efektivitāte

Vienas stundas

vidējās izmaksas uz

vienu skatītāju/

klausītāju/ lietotāju

Finanšu dati pret sasniegto auditoriju

noteiktā laika vienībā

TV, radio un interneta platformai

Atsevišķiem TV, radio žanriem/

raidījumu blokiem

Medija iekšējo

datu analīze

Interneta

auditoriju

pētījuma dati

Iknedēļas,

ikmēneša un

pusgada dati

2.4. Raidījumu izvērtēšanas modelis


Ārvalstīs (gan Lielbritānijā, gan Nīderlandē) izmantotā pieeja katra individuālā raidījuma, programmas

vērtēšanai ir balstīta uz specializētiem tiešsaistes pētījumu dalībnieku paneļiem (Appreciation Panel

System), kas katru dienu novērtē iepriekšējā dienā redzētos/ dzirdētos gan sabiedriskā, gan komerciālo

mediju radījumus. Tiek iegūts atsevišķu raidījumu kvalitātes novērtējums pēc vairākiem pamat-

rādītājiem – konkrētā raidījuma kopējais novērtējums, skatīšanās mērķtiecīgums un raidījuma

skatīšanās, klausīšanās apjoms. Izmantojot šo mērījumu, mediju uzraugs reālā laikā (36 stundu laikā

pēc raidījuma pārraides ēterā) iegūst katra interesējošā raidījuma novērtējumu salīdzinājumā ar

attiecīgās jomas vidējiem rādītājiem (benchmark). Šos datus analizē arī apkopotā veidā par raidījumu

kopumā, žanru līmenī, visa kanāla vai raidorganizācijas līmenī8.

Lai Latvijā ieviestu šādu vērtēšanas sistēmu, būtu jāveido specializēts mediju satura novērtējuma

dalībnieku panelis ar vismaz 3000 respondentiem, jāievieš specializēts tehniskais aprīkojums, pro-

grammatūra datu ieguvei un atskaišu sistēmu izveidošanai.

Šāda paneļa provizoriskās gada izmaksas ir 80 000 latu pirmajā gadā un 70 000 latu turpmākajos gados.

Kā papildu nosacījums būtu arī augstāka interneta lietošanas izplatība mūsu sabiedrības vecākajās

iedzīvotāju grupās, kas veido ievērojamu medija mērķauditorijas segmentu, bet ko šobrīd tiešsaistes

aptauju risinājumi nesasniedz.

Ņemot vērā šāda modeļa operativitāti un precizitāti, nākotnē varētu izskatīt tā ieviešanu.

Atbilstošāks risinājums pašreizējai situācijai ir atsevišķu – līdz 10 televīzijas, 10 radio raidījumu atlasīšana

un to padziļināts novērtējums gadījumos, ja kāda raidījuma sasniegtā auditorija krītas, bet trūkst detalizēta

izvērtējuma, lai pieņemtu lēmumu par tālāko attīstību, saglabāšanu. Līdzīgi ieteicams izvērtēt konkrētus

raidījumus, ja kādam no televīzijas/ radio žanriem jeb tematiskajiem blokiem kopumā ir vājš vērtējums –

jāveic tā detalizēta analīze, lai celtu attiecīgā žanra sabiedrisko labumu.

Izvērtējumam var kalpot kā kvalitatīvās, tā kvantitatīvās pētījumu metodes. Šādi pētījumi jāveic pēc

pieprasījuma, sekojot sabiedriskā medija pasūtījuma mērķiem un novērtējumam noteiktajiem kritērijiem.

2.5. Sistēmas ieviešanas process un laika plāns

Sabiedriskā labuma novērtēšanas sistēmai pilnībā jāsāk darboties pusgada laikā pēc jaunā sabiedriskā

medija darbības sākšanas.

Papildus jaunā sabiedriskā medija pasūtījuma izpildes novērtēšanas modelī paredzētajām datu iegūšanas

un apkopošanas metodēm ir nepieciešams ieviest specializētu rezultātu tiešsaistes monitorēšanas

sistēmu. Šāda tiešsaistes sistēma ļautu ērtā veidā apkopot un piekļūt visiem novērtējuma rezultātiem

gan par aktuālo periodu, gan vēsturiskajiem datiem.

Tabulā zemāk norādīti sistēmas ieviešanas procesa posmi un to izpildes laiks.

Sabiedriskā labuma novērtēšanas sistēmas ieviešanas posmu laika plāns

Nr.

p.k. Posms

Uzsākšanas

termiņi

Pabeigšanas

termiņi

1. Regulāra monitoringa uzsākšana par medija satura,

formātu sabalansētību, sasniegto auditoriju un finanšu

efektivitāti 2014. g. pirmais

pusgads

2014. g. pirmais

pusgads/ pēc

ieviešanas

nepārtaukti

8 Intomart GfK GfK. Appreciation Panel System. A tool for direct adaptation of programmes (2012).


Nr.

p.k. Posms

Uzsākšanas

termiņi

Pabeigšanas

termiņi

2. Publiskā iepirkuma “Latvijas iedzīvotāju aptauja par

jaunā sabiedriskā medija pasūtījuma izpildes

novērtēšanu” nolikuma izstrāde

2014. g.

februāris

2014. g.

februāris

3. Publiskā iepirkuma par “Jaunā sabiedriskā medija

pasūtījuma izpildes novērtēšanas tiešsaistes

monitorēšanas sistēmas izstrādi” nolikuma izstrāde

2014. g.

februāris

2014. g.

februāris

4. Publiskā iepirkuma izsludināšana 2014. g. marts 2014. g. marts

5. Izvērtēšana un piegādātāja izvēle 2014. g. marts 2014. g. marts

6. “Latvijas iedzīvotāju aptauja par jaunā sabiedriskā medija

pasūtījuma izpildes novērtēšanu” pētījuma instrumen-

tārija sagatavošana un saskaņošana, izlases veidošana

2014. g. aprīlis 2014. g. aprīlis

7. “Latvijas iedzīvotāju aptauja par jaunā sabiedriskā

medija pasūtījuma izpildes novērtēšanu” 1. viļņa lauka

darba īstenošana

2014. g. maijs 2014. g. jūnijs

8. Jaunā sabiedriskā medija pasūtījuma izpildes

novērtēšanas tiešsaistes monitorēšanas sistēmas

ieviešana

2014. g. aprīlis 2014. g. jūnijs


medija pasūtījuma izpildes novērtēšanu” 1. viļņa

rezultātu apkopošana

2014. g. jūlijs 2014. g. augusts



rezultātu iesniegšana pasūtītājam

2014. g. augusts

11. Sabiedriskā medija pasūtījuma izpildes novērtējuma

dimensiju, indikatoru rezultātu apkopojums tiešsaistes

monitorēšanas sistēmā

2014. g. augusts


medija pasūtījuma izpildes novērtēšanu” 2. viļņa lauka

darba īstenošana

2014. g.

novembris

2014. g.

decembris



rezultātu apkopošana

2015. g. janvāris 2015. g.

februāris



rezultātu iesniegšana pasūtītājam

2015. g.

februāris

Lai nodrošinātu jaunā sabiedriskā medija sabiedriskā labuma novērtēšanas sistēmas ieviešanu un

īstenošanu 2014. gadā, ārējo pakalpojumu iepirkšanai jāparedz budžets 119 000 latu apmērā. Tajā

ietvertas mediju auditoriju monitoringa izmaksas, tiešsaistes monitorēšanas sistēmas izstrāde un

2000 Latvijas iedzīvotāju aptaujas veikšana divas reizes gadā.


2.6. Specifikācija iepirkumiem

Iepirkuma priekšmets ir “Latvijas iedzīvotāju aptauja par jaunā sabiedriskā medija pasūtījuma izpildes

novērtēšanu”.

Divu aptaujas viļņu īstenošana – pirmais 2014. gada pavasarī–vasarā, otrais 2014. gada rudenī–ziemā.

Vispārīgā informācija un aptaujas mērķis – aptauja tiek īstenota saskaņā ar jaunā sabiedriskā medija

pasūtījuma izpildes novērtēšanas sistēmas ieviešanu. Aptaujas mērķis ir noskaidrot Latvijas sabiedrības

un atsevišķu tās mērķa grupu apmierinātību ar sabiedrisko mediju kopumā, televīzijas, radio un interneta

platformu, atsevišķiem kanāliem un raidījumu tematiskajiem blokiem. Jāizvērtē medija darbība un tēls

saskaņā ar sabiedriskā medija mērķiem un vērtībām.

1. Darba uzdevums:

1.1. Sagatavot aptaujas anketu atbilstoši pētījuma mērķiem. Paredzamais anketas apjoms līdz

40 minūtēm. Aptaujas anketa tiek sagatavota latviešu un krievu valodā. Abu aptaujas viļņu

anketas pamatā būs vienādas, otrajā vilnī var paredzēt 15–20% jautājumu aizvietošanu ar

jauniem jautājumiem, ievērojot iepirkuma mērķus un nepieciešamību saglabāt rezultātu

salīdzināmību.

1.2. Aptaujas metode – tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, izmantojot stratificētās

nejaušības izlases principu. Intervija notiek latviešu vai krievu valodā pēc respondenta

izvēles.

1.3. Aptaujas vieta – visa Latvijas teritorija.

1.4. Mērķa grupa – Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

1.5. Izlases lielums – vismaz 2000 respondentu katrā aptaujas vilnī. Izlasē jāparedz kvotas, lai

varētu veikt datu analīzi par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, latgaliešu valodas lietotājiem un

mazākumtautībām.

1.6. Izlases veids – nejaušā izlase/ reprezentatīva izlase no norādīto mērķa grupu. Izlasi rēķina,

balstoties uz jaunākajiem statistikas datiem par Latvijas Republikas pastāvīgajiem

iedzīvotājiem.

1.7. Stratifikācijas pazīmes:

ģeogrāfiskā (administratīvi teritoriālā),

nacionālā.

2. Darba rezultāts

Pēc katra aptaujas viļņa veikšanas izpildītājs iesniedz pasūtītājam darba rezultātu, kas satur:

2.1. tehnisko informāciju par aptaujas metodoloģiju, norisi, respondentu skaitu, nerespondences

iemesliem;

2.2. respondentu sociāli demogrāfisko profilu detalizētu raksturojumu;

2.3. rakstisku kopsavilkumu par aptaujas rezultātiem, ietverot rezultātu atspoguļojumu

diagrammās un tabulās. Otrajā vilnī rezultāti jāsalīdzina ar pirmā viļņa rezultātiem;

2.4. pielikumu:

statistiskās kļūdas novēršanas tabulu;

aptaujas anketu;

atskaitē izmantoto terminu skaidrojumu.


3. AUDITORIJAS SEGMENTĀCIJA

3.1. Segmentēšanas risinājumi

3.1.1. Sabiedrisko pakalpojumu sektors

Līdzšinējie auditoriju segmentācijai veltītie pētījumi orientēti galvenokārt uz segmentēšanas metožu

pielietojumu komerciāliem mērķiem, interpretējot auditoriju kā klientus vai patērētājus, kas sastāv no

segmentiem vai grupām ar līdzīgām vajadzībām, vēlmēm, izturēšanos. Trūkst akadēmisku pētījumu

par tirgus segmentācijas metožu izmantošanas pieredzi, kā arī to adaptēšanas iespējām vai ierobežojumiem

saistībā ar publiskā sektora pakalpojumiem, kas vērsti uz sabiedrībai būtisku kopējo interešu vai

sabiedrības dažādu grupu iesaistes nodrošināšanu.

Atšķirībā no komerciālā lietojuma, kur segmentācijas mērķis ir identificēt viendabīgas patērētāju

grupas ar noteiktu tirgus vērtības potenciālu un izstrādāt konkrētajiem segmentiem atbilstošu mārketinga

komunikācijas stratēģiju, sabiedriskajā sektorā uzdevumi zināmā mērā ir pretēji – nodrošināt attiecīgā

pakalpojuma pieejamību visai sabiedrībai, visiem tās slāņiem un grupām, vadoties pēc sabiedrības

kopējā labuma un kopējām vērtībām, pretstatā indivīdu vai grupu subjektīviem priekšstatiem par to

šībrīža vajadzībām vai vēlmēm. Līdz ar to sabiedrisko pakalpojumu jomā segmentēšanas metodes

izmantojamas plašāk definētu sociālo stratēģiju vai politikas ietvaros un atbilstoši konkrētajam pakal-

pojumam izvirzītajiem mērķiem, attiecīgi publiskā sektora vadības lēmumu pieņemšanā segmentēšana

kalpo ne vairs tikai par “aprakstošu” rīku, bet tai jākļūst par integrētu sastāvdaļu un normatīvu

instrumentu izvēlētās stratēģijas vai izvirzīto mērķu īstenošanas procesā.9

3.1.2. Sabiedrisko mediju auditorijas segmentēšana

Visai daudzveidīgas un uz dažādiem teorētiskiem modeļiem balstītas mediju auditorijas segmentēšanas

metodes (ietverot vajadzības, vērtības un uzvedības modeļus, dzīves stilu, patēriņa ieradumus u.tml.)

laika gaitā ir izstrādātas un plaši tiek piemērotas komerciālo raidorganizāciju skatītāju un klausītāju

auditoriju analīzei. Lai gan lielākajai daļai šādu metožu ir pietiekami ilga praktiskas izmantošanas

pieredze un pieejami plaši empīriskie dati, tomēr tās tiešā veidā nevar tikt izmantotas vispārējai

sabiedrisko mediju auditoriju segmentēšanai. Tiesa, šādiem, no tirgus segmentēšanas metodēm aizgūtiem

modeļiem, var būt svarīga papildinoša loma sabiedrisko mediju darbībā, ciktāl sabiedriskais medijs

pats piedalās tirgū kā reklāmas tirgus dalībnieks.

Sabiedrisko mediju auditorijas vispārējo segmentēšanas modeļu izmantošanas pieredze ir mazāka

salīdzinājumā ar tirgus segmentēšanu, un auditorijas dalījums galvenajās grupās vai segmentos

sabiedriskajos medijos parasti tiek noteikts pēc samērā vispārīgām pazīmēm, dažkārt aprobežojoties

vienīgi ar pamata demogrāfiskiem rādītājiem. Lielā mērā tas saistīts gan ar sabiedriskā medija uzdevumiem

(nepieciešamību aptvert iespējami plašāku sabiedrības daļu un ievērot dažādo sabiedrības grupu

informācijas vajadzības), gan vēl tikai topošo izpratni par sabiedriskā labuma jēdzienu un tā saturu,

tajā skaitā diskusiju par sabiedrības vispārējo un atsevišķu sabiedrības locekļu vai grupu individuālo

interešu līdzsvarojumu.10

9 C.Barnett, N.Mahony . Segmenting Publics. National Co-ordinating Centre for Public Engagement, 2011

(www.publicengagement.ac.uk) 10 D.Coyle, C.Woolard. Public Value in Practice. Restoring the ethos of public service. BBC Trust, 2009

(www.bbc.co.uk/bbctrust)


Visbiežāk sabiedrisko mediju auditorijas vispārējas segmentēšanas vajadzībām tiek izmantotas

vecuma grupas, sociālā stratifikācija, piederība etniskai grupai vai ģimenes (mājsaimniecības) tips.

Dažkārt tiek izcelti atsevišķi segmenti pēc to lomas un ietekmes uz sabiedrības norisēm, piemērojot

konvenciālus priekšstatus (“stabilā vidusšķira”, BBC) vai attieksmes rādītājus (“nācijas veidotāji”

SABC, DĀR).

3.1.2.1. Vecuma grupas

Sabiedrisko mediju auditoriju vecuma grupu segmentiem parasti izmanto dalījumu, kas līdzīgs

vispārējās psihosociālās attīstības posmu teorijā izmantotajām vecuma grupu robežām11, neietverot

vienīgi divas pašas jaunākās grupas (līdz 1 gadam un 1–3 gadi). Saskaņā ar šo teoriju katram psihosociālās

attīstības posmam ir noteiktas īpatnības un sasniedzamie rezultāti, bet sekmīga to izpilde nodrošina

harmoniskas personības veidošanos un spēju iekļauties sabiedrībā. Attīstības posmiem atbilstošās

vecuma grupas ir rotaļu vecums 3–5 gadi, jaunākie skolas gadi līdz pubertātei, pusaudža vecums līdz 18

gadiem, jaunietis no 18 līdz 30–35 gadiem, pieaugušais līdz 55–65 gadiem, seniors pēc 55–65 gadiem.

Konkrētās vecuma posmu robežas var būt atšķirīgas dažādās sabiedrībās atbilstoši to vēsturiskajām

tradīcijām, kultūrai, institucionalizētiem socializācijas modeļiem (izglītības sistēma u.tml.).

Latvijas iedzīvotāju segmentēšanai vecuma grupās jāievēro izglītības sākšanas un beigšanas vecums,

līdz ar to auditorijas analīzei var tikt izmantotas šādas vecuma grupas – (a) pirmsskolas vecums 3–6 gadi,

(b) jaunāko klašu skolēni 7–13 gadu vecumā, (c) pusaudži 14–17 gadu vecumā, (d) jaunieši 18–25 gadu

vecumā, (e) iedzīvotāji aktīvas darbspējas vecumā 26–59 gadi, (f) seniori 60 un vairāk gadu vecumā –

tie ir iedzīvotāji pirmspensijas posmā vai pēc darbspējas vecuma.

3.1.2.2. Sociālā stratifikācija

Virknē valstu mediju auditoriju pētījumos tiek izmantots dalījums pēc sociālās stratifikācijas pazīmes,

lai raksturotu piederību noteiktai šķirai vai sociālajam slānim. Lielbritānijā lieto dalījumu kategorijās

no A (augstākā vidusšķira, ietver augstākos vadītājus, administratīvo personālu un profesionāļus) līdz

E (zemākā šķira – gadījuma darbu strādnieki un tie, kas atkarīgi no valsts atbalsta)12. Eiropas tirgus un

sociālo pētījumu asociācija ir izveidojusi savu sociāli ekonomisko grupu klasifikāciju, kur, mēģinot novērst

Lielbritānijas modeļa trūkumus un piemērot klasifikāciju dažādām valstīm ar atšķirīgu sociālo struktūru

un tradīcijām, izmantoti trīs mainīgie (galvenā ienākumu guvēja nodarbošanās, izglītības pabeigšanas

vecums un mājsaimniecības īpašumā esošās ilgtermiņa lietošanas iekārtas vai sadzīves tehnika), kas

dod iespēju ar algoritma palīdzību attiecināt uz personu kādu no sociālajām šķirām vai apakšgrupām.13

Tomēr šādas pieejas nav guvušas plašāku lietojumu – sabiedrības attīstība mūsdienās mazina vertikālās

stratifikācijas lomu un nozīmi sabiedrības dzīvē. Sociālo slāņu dalījums un to norobežojums kļūst

arvien mazāk izteikts arī tajās valstīs, kur iepriekš to uzturēja vēsturiski izveidojušās tradīcijas. Latvijā

šādas tradīcijas nav bijušas izteiktas, vienas mājsaimniecības locekļi vienlaikus var pārstāvēt pēc

sociālās stratifikācijas pazīmēm ļoti atšķirīgus segmentus, nepastāv arī būtiskas vertikālās mobilitātes

barjeras sociālā statusa maiņai pietiekami īsā laika posmā.

3.1.2.3. Etniskā piederība un valoda

11 A.F.Harder. The Developmental Stages of Erik Erikson. 2012 (http://www.support4change.com) 12 National Readership Survey (www.nrs.co.uk) 13 ESOMAR Social Grades (www.esomar.org)


Līdzās citiem viens no biežāk izmantotiem mainīgajiem mediju auditoriju analīzē ir piederība etniskai

vai rasu grupai. Tirgus segmentēšanā šāds dalījums ir pamatots, jo raksturo kultūras, uztveres, gaumes

atšķirības, kas var būt svarīgas produkta vai pakalpojuma pozicionēšanai un mārketinga kampaņu

izstrādei, bet attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem virkne autoru, analizējot rasu un etniskās piederības

izmantošanu mediju auditoriju segmentēšanā, norāda uz šādas pieejas riskiem (balstīšanās uz ārējiem

pieņēmumiem par etnisko/rasu grupu atšķirībām nevis indivīdu pašidentifikāciju, iespējamo negatīvo

iespaidu uz integrācijas procesiem u.c.) un iesaka vispār izslēgt no auditorijas demogrāfiskajiem rakstu-

rojumiem tādas pazīmes kā rase vai etniskā piederība.14

Nenoliedzot ar etnisko piederību saistītās atšķirības, tomēr sabiedrisko mediju auditorijas segmentēšanā

šī pazīme nav primārā – auditorijas dalījums pēc etniskās piederības vai valodas pazīmes var nonākt

pretrunā ar sabiedrības kopējo vērtību uzturēšanas un sabiedrības saliedēšanas mērķiem. Pieņēmums,

ka etniskā piederība vai valoda nosaka arī atšķirīgas vajadzības pēc mediju satura vai komunicēšanas

formāta, ne vienmēr ir pamatots, jo neņem vērā to, ka pastāv citas, būtiskākas pazīmes, kas nosaka

dažādu iedzīvotāju grupu intereses un vajadzības un diferencē vai vieno segmentus lielākā mērā nekā

dalījums pēc valodas.

Lai gan Latvijā pastāv izteiktas divu valodu informatīvās telpas, tomēr tas nedod pamatu pieņemt, ka

tikpat izteikti nodalītas ir arī šo mediju kopu auditorijas. Saskaņā ar pētījumu datiem ievērojama

sabiedrības daļa vienlaikus izmanto abu valodu medijus – piemēram, to Latvijas iedzīvotāju vidū, kuru

dzimtā valoda nav latviešu, 85% mēdz skatīties televīzijas raidījumus latviešu valodā, 54% klausās

radio raidījumus un 53% lasa presi latviešu valodā.15 Izvērsta analīze par Latvijas sabiedrību

vienojošiem faktoriem, ietverot kopējās pilsoniskās vērtības, teritoriālās piederības sajūtu, etniskos un

identitātes aspektus, sniegta arī 2010./2011. gada Pārskatā par tautas attīstību.16

3.1.2.4. Ģimenes (mājsaimniecības) tips

Segmentācija atbilstoši ģimenes struktūrai balstīta uz sešām ģimenes dzīves cikla stadijām – pieaugušo

bērnu nošķiršanās no ģimenes, jauna pāra kopdzīves uzsākšana, jauna ģimene ar mazgadīgiem bērniem,

ģimene ar bērniem pusaudžu vecumā, ģimene ar vecākiem un viņu bērniem jauniešu vecumā, “tukšā

ligzda” (ģimene pēc tam, kad to atstājuši pieaugušie bērni). Šāda veida segmentēšana var tikt piemērota

sabiedrībām, kurās ģimenes dzīves cikla secību uztur un nodrošina pietiekami stingras sabiedriskās

tradīcijas. Latvijā līdzīgs modelis būtu grūti piemērojams, ievērojot ģimeņu struktūru daudzveidību,

iedzīvotāju mobilitāti izglītības iegūšanas posmā un darba meklējumos, kā arī Latvijas tradīcijas

nenosaka nepieciešamību pieaugušiem bērniem noteikti veidot atsevišķu mājsaimniecību, drīzāk

pretēji – tradicionālas un izplatītas ir mājsaimniecības, kurās pārstāvēti visu paaudžu ģimenes locekļi.

3.1.2.5. Attieksmju segmentācija

Sabiedrisko mediju auditoriju segmentēšana pēc attieksmēm un vērtībām tiek salīdzinoši maz izmantota.

Viens no piemēriem ir SABC (South African Broadcasting Corporation) izstrādātais auditorijas segmentācijas

modelis17, kurā ar īpašu statistisku procedūru kvantitatīvā pētījumā iegūtās atbildes uz 100 attieksmes

jautājumiem tiek apvienotas 26 grupās, kas kalpo par pamatu turpmākai faktoranalīzei. Iegūtie faktori

savukārt ļauj veikt klasteru analīzi un noteikt sešus galvenos iedzīvotāju segmentus (nation builders,

now generation, established, survivors, global citizen un the rooted). Veidojot sabiedriskās televīzijas 14 O.H.Gandy. Audience segmentation: Is it racism or just good business? (www.waccglobal.org) 15 Pētījums: Valoda. Latviešu valodas apguves valsts aģentūra / Baltic Institute of Social Sciences, 2008 16 Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2010/2011. Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja. LU Sociālo un politisko

pētījumu institūts, 2011 17 Introducing the SABC’s Audience Segmentation Model. SABC Market Inteligence, 2008 (www.sabc.co.za)


piedāvājumu (SABC uztur gan sabiedriskos, gan vairākus komerciālus televīzijas kanālus), īpaša vērība

tiek veltīta segmentam ar nosaukumu “nācijas veidotāji” (nation builders) – šo auditorijas daļu raksturo

augstāks patriotisma līmenis, interese un iesaiste sabiedriskajās norisēs, kultūras aktivitātēs, ieradumu

un tradīciju uzturēšanā, šai grupai svarīga ir vietējā valoda (vai valodas) un jautājumi, kas skar valsts

nākotni un nācijas vēsturi. Šās vai līdzīgu metodiku galvenais trūkums ir par katru respondentu iegūstamais

visai lielais datu apjoms, kas prasa ievērojamu pētījumam atvēlēto resursu daļu un tādējādi ierobežo

to pielietojumu regulārajos auditoriju pētījumos.

3.2. Segmentācijas modelis

3.2.1. Segmentācijas principi

Piedāvātais sabiedriskā medija auditorijas segmentācijas modelis veidots, vadoties pēc šādiem principiem:

Modelī ievēroti segmentēšanas pamatprincipi – segmenti pēc iespējas pilnīgi aptver

mērķauditoriju, segmentu lielums ir pietiekams statistiskai analīzei, segmentu raksturojumi ir

noturīgi ilgākā laika posmā, to skaits ir ierobežots, segmenti ir iekšēji homogēni un savstarpēji

atšķirīgi, piederība segmentam ir pietiekami vienkārši un skaidri identificējama un

interpretējama.

Segmentu noteikšanai izmantojamie kvantitatīvie indikatori atbilst mediju auditoriju

pētījumos izmantotajām sociālajām un demogrāfiskajām pazīmēm vai arī ir iegūstami

kvantitatīvos pētījumos bez komplicētu statistisko metožu piemērošanas.

Modelis nodrošina iespēju izmantot segmentu dalījumu mediju esošās situācijas analīzei,

sabiedriskā pasūtījuma izpildes novērtēšanai, sabiedriskā medija turpmākās darbības

plānošanai, kvantitatīvu rezultatīvo kritēriju noteikšanai un snieguma novērtējumam.

Segmentācijas modelis pieļauj tā turpmāku adaptāciju atbilstoši mediju vides un mediju

lietošanas ieradumu izmaiņām.

Segmentācijas modelis ietver likumdošanā īpaši noteiktās iedzīvotāju grupas (bērni, jaunatne,

mazākumgrupas, cilvēki ar īpašām vajadzībām), kuru vajadzību un interešu nodrošināšana

atbilstoši pastāvošajiem normatīvajiem aktiem ietilpst sabiedriskā medija uzdevumos.

3.2.2. Vispārīgais segmentācijas modelis

Auditorijas segmentācijas modelis sastāv no divām daļām – sociāli demogrāfiskiem segmentiem, kas

aptver sabiedriskā medija auditoriju tās kopumā (Latvijas iedzīvotāji vecumā no 14 gadiem, izmanto

medijus latviešu valodā) un kur segmentu dalījums savstarpēji nepārklājas, un vajadzību segmentiem

kā atsevišķu iedalījumu, kas ietver konkrētas sabiedriskā medija lietotāju apakšgrupas.

Sociāli demogrāfisko segmentu dalījums balstīts uz piederību noteiktai vecuma grupai (dzīves cikla

posmam), papildus diferencējot vidējo grupu (iedzīvotāji aktīvā darbspējas vecumā no 26 līdz 59 gadiem)

pēc to piederības izjūtas Latvijai un intereses par sabiedriski politiskajām norisēm.

Vecuma posmu segmentu dalījums vienlaikus raksturo paaudžu lomu Latvijas iedzīvotāju kopējās nacionālās

identitātes (valodas, vērtību, uzvedības modeļu, kultūras simbolu un sociālās atmiņas) veidošanā un

uzturēšanā: jaunatne kā izmaiņu rosinātājs, pieņemot, noraidot vai koriģējot pastāvošos priekšstatus

par vērtībām un uzvedības modeļiem; vidējā paaudze kā sociālās struktūras stabilitātes uzturētāja, tās

atražošanas un adaptācijas nodrošinātāja atbilstoši sociāli ekonomisko, sabiedrisko un politisko apstākļu


izmaiņām; vecākā paaudze kā konservatīvāku priekšstatu nesēja, kas nodrošina ilgākā laikā veidotu un

nacionālās identitātes uzturēšanai svarīgu vērtību pārmantojamību.

1. attēls. Segmentācijas modelis

Vidējās vecuma grupas dalījums pēc piederības izjūtas un intereses par sabiedriskajām norisēm izmantojams

references grupas noteikšanai sabiedriskā medija piedāvājuma un snieguma vērtējumiem (sabiedriskā

pasūtījuma apjoma, tematiskā dalījuma, žanru, satura novērtējums). Piederības references grupai noteikšanai

izmantota konstruēta pazīme, kas ietver vairākus kvantitatīvā pētījumā ietveramus piederību un interesi

raksturojošus mainīgos lielumus:

A. Piederība – izjūt saikni ar Latviju (atbildes “drīzāk jā” vai “noteikti jā”) un izvēlētos dzīvot Latvijā

(atbildes “drīzāk Latvijā” vai “noteikti Latvijā”).

B. Interese – biežāk nekā reizi nedēļā izmanto vismaz divus dažādus ziņu avotu veidus (dienas

laikraksti, TV ziņas, radio ziņas, interneta ziņu portāli).

Jautājumu formulējumi kvantitatīvam pētījumam:

A.1. “Cilvēki dažādi izjūt piederību valstij, kurā dzīvo. Vai Jūs varat teikt, ka izjūtat saikni ar Latviju?”

Atbilžu varianti: Noteikti nē, Drīzāk nē, Drīzāk jā, Noteikti jā, Grūti pateikt.

A.2. “Ja Jums būtu iespēja izvēlēties, kur Jūs vēlētos dzīvot – Latvijā vai kādā citā valstī?” Atbilžu

varianti: Noteikti citā valstī, Drīzāk citā valstī, Drīzāk Latvijā, Noteikti Latvijā, Grūti pateikt.

B. “Cik bieži Jūs ...

B.1. ...skatāties televīzijas ziņas?

B.2. ...klausāties radio ziņas?

B.3. ...lasāt interneta ziņu portālus?


B.4. ...lasāt dienas avīzes?”

Atbilžu varianti: Katru dienu vai gandrīz katru dienu, 2–3 reizes nedēļā, Vidēji reizi nedēļā,

Retāk nekā reizi nedēļā, Nemaz, Grūti pateikt.

Vajadzību segmentos iekļautas iedzīvotāju grupas, kurām sabiedriskajam medijam jānodrošina no

kopējā piedāvājuma atšķirīgi satura, formas vai pieejamības risinājumi. Vajadzību segmenti turpmāk

var tikt papildināti atbilstoši nepieciešamībai, ja grupai ir atšķirīgas mediju vajadzības, īpašs sabiedrisks

nozīmīgums, piederība grupai ir identificējama pēc noteiktas pazīmes un ir zināms vai nosakāms

grupas lielums. Vajadzību segmentos netiek iekļautas vajadzības vai intereses, kurām ir vispārīgs

raksturs un kas nav attiecināmas uz konkrētiem sabiedrības segmentiem (kultūra, māksla, mūžizglītība,

reģionu informācija u.tml.).

3.3. Segmentu raksturojums

Segmentu pārskatā sniegts vispārīgs vecuma grupu segmentu raksturojums, izmantojot galvenos mediju

auditorijas kvantitatīvās un kvalitatīvās izpētes secinājumus, kā arī TNS Latvia auditoriju pētījumu

datus par mediju lietojumu. Detalizētāka un plašāka informācija par mediju lietošanas ieradumiem,

sabiedriskā medija piedāvājuma vērtējumu, auditorijas interesi par dažādas tematikas raidījumiem un

žanriem, kā arī citiem ar sabiedrisko mediju darbību saistītiem jautājumiem sniegta pētījuma kvantitatīvās

daļas un kvalitatīvās daļas atskaitēs.18

Līdz ar vecuma grupu segmentiem pārskatā iekļauts papildu vajadzību segments, kas ietver to Latvijas

iedzīvotāju daļu, kura neizmanto medijus latviešu valodā. Pārskatā nav iekļautas atsevišķas vajadzību

grupas (segmenti), attiecībā uz kurām sabiedrisko mediju uzdevumus un pienākumus nosaka pastāvošie

normatīvie akti.

3.3.1. Pirmsskolas vecuma bērni (3–6 gadi)

Vispārīgais vecuma posma raksturojums: iniciatīvas attīstība vai vainas sajūta. Vecumā no trīs gadiem

līdz skolas vecumam bērni sāk biežāk sevi aizstāvēt un pastāvēt uz savu izvēli. Viņi sāk plānot

aktivitātes, izdomāt spēles un iesaistīt darbībā citus. Ja šādas iespējas tiek dotas, bērni attīsta iniciatīvu

un gūst pārliecību par savām spējām vadīt citus un pieņemt lēmumus. Pretēji, ja šādi centieni tiek

nomākti ar kritiku vai kontroli, bērni attīsta sevī vainas sajūtu. Viņi var justies par traucēkli citiem un

tāpēc palikt sekotājos ar zemu pašiniciatīvas līmeni.

13,1%

86,9%


Unikālais skatītājuskaits dienā, 4-6 gadiTNS Latvija, VIII-X 2012

8.7 tūkst.

18 Pētījums: Sabiedrības vajadzību un mediju lietošanas paradumu izpēte. NEPLP / FACTUM, 2012


2. attēls. Latvijas sabiedriskās televīzijas aptvertā segmenta daļa

Televīzija šajā vecumā palīdz vecākiem organizēt bērnu laiku un dienaskārtību, televīzijas skatīšanās

laiks atkarīgs no ģimenes dzīves rima, izvēli visbiežāk nosaka citi ģimenes locekļi. Televīzijas raidījumi

palīdz arī veidot ģimenes rituālus un tradīcijas. Bērniem galvenokārt interesē raidījumi, kas aicina

darboties līdzi vai pamudina uz dažādām aktivitātēm, kā arī izglītojoši un informējoši raidījumi par

Latviju, dabu, dzīvniekiem.

Atbilstoši vecāku ieteikumiem, šajā vecumā bērniem varētu interesēt arī valodu raidījumi, raidījumi

par dzīves stilu un modi, ja tajos piedalās pirmsskolas vecuma dalībnieki.

Radio kā medijs šajā vecumā nav svarīgs, bērni nejūt pēc tā nepieciešamību, pēc vecāku domām, radio

nav liela nepieciešamība veidot speciālus raidījumus tieši bērnu auditorijai. Dažkārt radio tiek izmantots

aktivitātēm vai spēlēm kopā ar vecākiem. Radio klausīšanos (raidījumus noteiktā laikā) ierobežo

nepieciešamība šajā laikā atrasties pie radio, kā arī tas, ka šī vecuma bērniem adresēts audio saturs ir

pieejams ierakstos un izmantojams bērniem un vecākiem ērtā laikā.

3.3.2. Jaunāko klašu skolēni (7–13 gadi)

Vispārīgais vecuma posma raksturojums: spēju apliecināšana vai mazvērtības sajūta. Vecumā 6–7 gadi

līdz pubertātei bērnos veidojas lepnuma sajūta par viņu sasniegumiem. Viņi sāk veidot lietas vai darīt ko

jaunu, pārdzīvo neveiksmes un gūst gandarījumu par sasniegto. Šajā posmā pieaug skolotāja un

padomdevēja loma bērna attīstībā. Ja bērnu iniciatīvas saņem atbalstu un iedrošinājumu, viņi sāk justies

varoši un iegūst pārliecību par savām spējām sasniegt izvēlētos mērķus. Ja iniciatīva nerod atbalstu, ja

vecāki vai skolotāji to ierobežo, bērnam veidojas mazvērtības sajūta un viņš sāk šaubīties par savām spējām.

17,2%

82,8%



21.4 tūkst.

0,8%

99,2%

Latvijas Radio

Unikālais klausītāju skaits dienā, 12-13 gadiTNS Latvija, VIII-X 2012

0.3 tūkst.

3. attēls. Sabiedrisko raidorganizāciju aptvertā segmenta daļa

Šajā vecumā mazinās interese par animācijas filmām un pieaug interese par izziņas satura raidījumiem

un televīzijas seriāliem. Interesē televīzijas spēles, sacensības un konkursi, kuru dalībnieki demonstrē

vai apliecina savas spējas.

Radio izmanto reti, ja izmanto, tad biežāk kā fona mūziku. Internetu izmanto galvenokārt izklaidei,

spēlēm un saziņai sociālajos tīklos ar vienaudžiem. Pēc bērnu vecāku domām, internetā trūkst kvalitatīvas,

bērniem piemērotas informācijas tieši latviešu valodā.

3.3.3. Pusaudži (14–17 gadi)


Vispārīgais vecuma posma raksturojums: identitātes veidošana vai lomu apjukums. Pusaudža posmā

svarīgākais ir pārejas process no bērnības uz pieaugušā statusu. Bērni kļūst patstāvīgāki un sāk vērtēt

savu nākotni no iespējamās karjeras, attiecību, ģimenes u.tml. viedokļa. Šajā periodā izmēģina dažādas

iespējas, un šī pieredze kļūst par pamatu, lai sāktu paša identitātes veidošanu. Ja pašapzināšanās

sajūtas veidošana tiek traucēta vai kavēta, var rasties apjukums (“Es nezinu, kas es vēlētos būt, kad

būšu pieaudzis”) par sevi un savu vietu pasaulē.

Pusaudžu segments veido 4% no kopējās mediju auditorijas (vecumā no 14 gadiem).

18,6%

81,4%



17.4 tūkst.

2,4%

97,6%

Latvijas Radio


1.8 tūkst.

4,9

3,2

2,5

1,7

2,9

3,8

Vidēji (15-74 gadi)

15-19 gadi

Televīzija Radio Internets

Medijiem veltītais laiks(stundas dienā, vidēji)

TNS Latvija, II-V 2012

4. attēls. Sabiedrisko raidorganizāciju aptvertā segmenta daļa un mediju lietošana

Televīzijai un radio šajā vecumā velta salīdzinoši mazāku laika daļu nekā citās vecuma grupās, bet vairāk

laika pavada pie datora un internetā – no medijiem vidēji patērētā laika 3,2 stundas velta televīzijai,

1,7 stundas radio un 3,8 stundas internetam.

Televīziju skatās biežāk kopā ar citiem ģimenes locekļiem, interesē izklaidējoši seriāli, populārzinātniski un

izziņas raidījumi, raidījumi par dzīves stilu, modi, mūziku, sportu. No sabiedriskās televīzijas piedāvājuma

šīs auditorijas pozitīvi vērtētu raidījumu piemēri ir Likteņa līdumnieki, Neprāta cena, Smalkais stils. Pozitīvi

vērtēts tiek arī Latvijas Televīzijas 7. kanāla populārzinātnisko un dokumentālo filmu piedāvājums.

Radio klausās neregulāri, vairāk kā fonu pa ceļam uz skolu vai mājām. Klausās rīta izklaidējošo raidījumu

blokus. Latvijas sabiedriskā radio raidījumi pusaudžu vidū nav populāras, raidstacijas pārsvarā izvēlas

pēc interesējošā mūzikas stila, tajā skaitā klausās radio, kad apnīk pašu izveidotie ieraksti.

Internetu izmanto gan izklaidei, gan komunikācijai un izziņai.

3.3.4. Jaunieši (18–25 gadi)

Segmenta lielums ir 13% no mediju kopējās auditorijas (Latvijas iedzīvotāji vecumā no 14 gadiem).


Paši jaunieši uzskata, ka televīziju skatās maz, tomēr ir labi informēti par televīzijas piedāvājumu.

Patērēto stundu skaita ziņā televīzijas skatīšanās laiks ir tikai nedaudz mazāks par visas auditorijas

vidējo rādītāju. Televīziju skatās kopā ar citiem ģimenes locekļiem, vakaros fonā citām aktivitātēm vai

pasākumos ar draugiem, kopīgi skatās sporta pārraides vai televīzijas šovus. Ja interesējošais saturs

pieejams internetā, cenšas to iegūt agrāk, nekā tas pieejams televīzijā. Televīzijā interesē ziņas, diskusijas,

sporta pārraides un seriāli, īpaši pašlaik pasaulē aktuālākie seriāli un filmas.

Jaunieši pieļauj iespēju, ka, kļūstot vecākiem, viņi varētu atsākt biežāk skatīties televīziju, ja tās saturs

un kvalitāte būs atbilstoša. Sabiedriskās televīzijas piedāvājumu jauniešu auditorijai vērtē kritiski.

Televīzijas formāts tiek raksturots kā novecojis, nepietiekoši atraktīvs, tāds, kas nespēj noturēt uzmanību.

15,9%

84,1%



37.1 tūkst.

7,9%

92,1%

Latvijas Radio


21.1 tūkst.

4,9

4,5

2,5

2,6

2,9

4,4


20-29 gadi





Radio klausās vairāk nekā pusaudžu grupa, kaut paši uzskata, ka klausās maz (līdzīgi kā vērtē televīzijas

skatīšanos). Radio klausīšanās situācijas biežāk ir no rītiem, pa ceļam, dienas laikā klausās kā fonu,

daļa klausās interneta radio stacijas (datorā vai telefonā). Radio programmu izvēli galvenokārt nosaka

saturs (ziņas un interesējošie tematiskie raidījumi – tehnoloģijas, sports) vai raidstacijas mūzikas stils.

Par radio priekšrocību salīdzinājumā ar televīziju tiek uzskatīta iespēja saņemt informāciju neatkarīgi

no atrašanās vietas.

3.3.5. Vidējā vecuma grupa (26–59 gadi)

Šī vecuma grupa veido plašāko auditorijas segmentu (54% no kopējās auditorijas), uz kura vajadzībām

un interesēm galvenokārt tiek balstīta sabiedrisko mediju piedāvājuma veidošana un satura plānošana.

Šiem mērķiem, kā arī atsevišķu kanālu, programmu vai raidījumu pozicionējuma izstrādei segmenta

ietvaros var tikt piemērotas papildu segmentēšanas metodes pēc atsevišķu šī segmenta apakšgrupu

vajadzībām, interesēm vai mediju lietošanas ieradumiem.


32,4%

67,6%



332.3 tūkst.

21,0%

79,0%

Latvijas Radio


221.2 tūkst.

6. attēls. Sabiedrisko raidorganizāciju aptvertā segmenta daļa

Televīzijai un radio veltītais laiks grupas ietvaros ir līdzīgs, vienīgi interneta lietošanas līmenis atšķiras

un ir augstāks jaunāka vecuma apakšgrupās.

4,9

5,2

4,8

5,0

2,5

2,4

2,6

2,5

2,9

3,7

2,6

1,9


30-39 gadi

40-49 gadi

50-59 gadi




7. attēls. Mediju lietošana vecuma grupās

3.3.6. Seniori (60+ gadi)

Veido būtisku Latvijas sabiedrisko mediju pašreizējās auditorijas daļu (vairāk nekā 95% šīs vecuma

grupas iedzīvotāju skatās Latvijas Televīziju un vairāk nekā 85% klausās kādu no Latvijas Radio

programmām reizi nedēļā vai biežāk). Šis segments veido 29% no Latvijas iedzīvotāju kopuma, kas

vecāki par 14 gadiem.

55,8%44,2%


Unikālais skatītājuskaits dienā, 60+ gadiTNS Latvija, VIII-X 2012

269.4 tūkst.

50,4%

49,6%

Latvijas Radio


179.1 tūkst.


4,9

5,7

2,5

2,8

2,9

0,5


60-74 gadi





Salīdzinot ar citām grupām, vecāka gadagājuma cilvēki vairāk interesējas par politiku, vēsturi, kultūras

dzīves notikumiem, bet mazāk viņus interesē izklaides joma, ar tehniku un tehnoloģiju attīstību saistīti

raidījumi.


3.3.7. Neizmanto latviešu valodas medijus

Balstoties uz pētījumu un statistikas datiem, šī segmenta lielums ir aptuveni 10–15% no Latvijas iedzīvotāju

kopskaita. Mazāko segmenta daļu (ap 3% Latvijas iedzīvotāju) veido cilvēki, kuru latviešu valodas

zināšanas ir nepietiekamas un kam latviešu valodas mediji nav pieejami valodas barjeras dēļ. Pārējiem

latviešu valodas mediju nelietošana nav saistīta ar valodas barjeru.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem latviešu valoda nav dzimtā valoda 42% iedzīvotāju,

savukārt pētījumu dati liecina, ka latviešu valodu neprot vismaz pirmajā (zemākajā) pakāpē tikai 7%

cilvēku, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda.19 Ņemot vērā, ka pētījums veikts pirms vairākiem

gadiem un pēdējo piecpadsmit gadu laikā latviešu valodas nepratēju skaits ir turpinājis samazināties

(1997. gadā 21%, 2003. gadā 12%, 2008. gadā 7%), šobrīd šādu cilvēku daļa varētu būt vēl mazāka un,

visticamāk, nepārsniedz 3% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Lielākoties tie ir vecāka gadagājuma

cilvēki – pēc 2008. gada pētījuma datiem valodu zemākajā līmenī nezināja 1% iedzīvotāju 15–34 gadu

vecumā, 8% iedzīvotāju 35–49 gadu vecumā un 10% iedzīvotāju vecumā virs 50 gadiem.

19 Pētījums: Valoda. Latviešu valodas apguves valsts aģentūra / Baltic Institute of Social Sciences, 2008


4. SABIEDRISKAIS PASŪTĪJUMS

4.1. Metodoloģija

Sabiedrisko mediju satura veidošana visā pasaulē ir balstīta uz to misiju un konkrēto valstu tradīcijām.

Latvijā sabiedrisko pasūtījumu vēsturiski ir izstrādājušas pašas raidorganizācijas, par pamatu katra

gada jaunajam pasūtījumam ņemot iepriekšējā gada pasūtījumu un reti kad būtiski vai sistēmiski

pārskatot pasūtījuma tēmu bloku proporcijas vai to piepildījumu.

Jaunais sabiedriskais pasūtījums tika izstrādāts, analizējot esošo sabiedrisko pasūtījumu, salīdzinot to

ar Eiropas sabiedrisko mediju saturu, aptaujājot sabiedrību par LTV un LR saturu, aptaujājot LTV un

LR darbiniekus par mediju saturu un organizējot nozares ekspertu diskusijas. Arī nākotnē sabiedriskā

medija pasūtījums ir jāpārskata reizi gadā, paredzot satura uzlabojumus, kas balstīti uz sabiedriskā

labumu novērtējumu, visu raidījumu izvērtējumu (sīkāka informācija sadaļā par satura veidošanu),

Eiropas sabiedrisko mediju labākajiem piemēriem, darbinieku vērtējumu un nozares ekspertu diskusi-

jām. Koncepcija paredz, kad sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijas turpmāk izstrādātu jaunā sabiedriskā

medija padome, savukārt medijs pats izstrādātu detalizētu sabiedriskā pasūtījumu, kuru sabiedriskā

medja padome apstiprinātu.

4.2. Sabiedriskā pasūtījuma izvērtējums

4.2.1. LTV satura izvērtējums kanālu griezumā

Kanāls LTV1 LTV7 Nepietiekami

Saturs Ziņas, informatīvi

dokumentālie

raidījumi, kultūra,

izglītojošie raidījumi,

bērnu raidījumi,

izklaide, filmas

Sports, ziņas krievu

valodā, izglītojošā

izklaide, informatīvā

izklaide, filmas, seriāli,

reģionālo raidījumu

“logi”

Raidījumi bērniem, pusaudžiem,

jauniešiem,

raidījumi par zinātni, vēsturi,

izglītību,

kultūras raidījumi,

raidījumi ģimenēm (mājoklis, brīvais

laiks),

raidījumi mazākumtautībām

Auditorija Mērķauditorija: 4+

Sasniegtā auditorija:

55+, latvieši,

pārsvarā sievietes

Mērķauditorija:15–45

Sasniegtā auditorija:

50+, pamatā latvieši,

nedaudz vairāk vīrieši

Bērni, pusaudži, jaunieši,

pieaugušie vecumā līdz 50, ģimenes,

mazākumtautību pārstāvji


4.2.2. LR satura izvērtējums kanālu griezumā

Kanāls LR1 LR2 LR3 LR4 Nepietiekami

Saturs Pamatkanāls


analītiskās

programmas,

kultūras un

izglītojošie

raidījumi, bērnu

raidījumi,

raidījumi ģimenēm,


izklaide, sports,

mūzika,

radioiestudēj.,

valstisku notikumu

translācijas

Mūzika latviešu

valodā, ziņas,

muzikāli

izklaidējoši

raidījumi,

tematiskas ziņas,

spēles un

konkursi

Latviešu un

ārzemju

klasiskā

mūzika, ziņas,

kultūras ziņas,

muzikāli

izglītojošie un

kultūras

raidījumi,

koncertu

tiešraides

Ziņas,

informatīvi

analītiskie

raidījumi,

mūzika,

izklaide,

sports,

kultūras un

izglītības

raidījumi

Aktualitātes no

novadiem, izglītības

raidījumi,

audioiestudējumi

(t.sk. krievu

valodā), pētnieciskā

žurnālistika, saturs

jauniešiem,

sporta tiešraides,

raidījumi bērniem

kino raidījums

Auditorija Mērķauditorija:

25–74

Sasniegtā

auditorija: 55+

Mērķauditorija:

12–74

Sasniegtā

auditorija: 45+

Mērķauditorija:

45–74

Sasniegtā

auditorija: 55+

Mērķaudito-rija: 25–74

Sasniegtā

auditorija: 55+

Bērni, pusaudži,

jaunieši

Pieaugušie vecumā

līdz 50, ģimenes

4.2.3. LTV un LR interneta satura izvērtējums

Lapa www.ltv.lv Nepietiekami

Saturs Video saturs no LTV ziņu raidījumiem

+ informatīvi dokumentālajām

programmām, ziņu lente,

pašreklāmas un video saturs.

Dominē ziņas (politika, sabiedrība,

kriminālistika), informatīvi analītisko

raidījumu un sporta spēļu tiešraides.

Saturs par izglītību un zinātni, novadu

aktualitātēm,

ārzemju ziņas un informatīvi analītiskā

informācija,

aktuālās kultūras ziņas,

ekonomikas un biznesa ziņas,

saturs mazākumtautībām.

Forma Galvenokārt video saturs un aģentūru

ziņas.

Raidorganizāciju pašu veidots un

kvalitatīvs teksts,

lapas dinamika, žanru dažādība.

Komunikācija Ir komentēšanas iespēja – gan

autorizēta ar draugiem.lv/facebook,

gan arī anonīma. Iespēja izvēlēties arī

tikai lietotāju ieteiktos komentārus.

Lapā komunikācija caur populārākā

ziņu raidījuma Panorāma sociālo tīklu

kontiem. Integrēts tviterkonta saturs.

Pašas lapas ltv.lv konti aktīvi

izmantoti tīklos, vedot turp lasītājus.

Sociālo tīklu satura integrācija (vairāk

integrēt komentārus par konkrētām

saitēm, tematiem, kas atspoguļoti lapā),

skaidra sociālo tīklu kontu/interneta

domēnu izmantošana starpkanālu

kontekstā – kad jāpopularizē apmeklēt

lapu.

Auditorija Mērķauditorija: pusaudži, jaunieši,


mazākumtautību pārstāvji.

Kopējais apjoms.


Tiek uzturētas arī atsevišķas LTV1 un LTV7 kanālu lapas, kā arī atsevišķas raidījumu/notikumu lapas,

piemēram, Eirovīzijas lapa un Finanšu tango lapa. Kanālu lapas galvenokārt kalpo par raidījumu

programmas satura anotāciju vietni, kā arī vietu, kur iegūt informāciju par kanāliem, to pārvaldību.

Speciālajās lapās ir arī aktuāla/dinamiska informācija par konkrēto saturu.

Lapa www.latvijasradio.lv Nepietiekami

Saturs Foto, teksta un audio saturs par

tiešraidēm visos kanālos (saturs mainīgs

atkarībā no diennakts stundas).

Izceltas Top 4 svarīgākās ziņas un kopējā

ziņu lente. Aktuālā intervija, kā arī sadaļa,

ko vērts noklausīties vēlreiz, ar

informatīvi analītisku/izklaidējošu

saturu no visiem kanāliem.

Dominē ziņas un to dažādās kategorijas,

kā arī kultūras saturs, ko piedāvā pārējie

kanāli.

Sporta, novadu, sociālpolitikas un

izglītības satura,

informācijas par mazākumtautībām

vai to valodās,

ziņu analīze/pētnieciskā žurnālistika.

Forma Neliels teksts, fotogrāfijas un failiem

pievienots links uz audio failu.

Formas dažādība,

saturs (ētera) netiek pietiekami

adaptēts lasīšanas formātam,

maza satura dinamika.

Komunikācija Piedāvāts sekot tikai organizācijas

oficiālajiem kontiem

twitter/draugiem.lv/facebook.

Nav atgriezeniskās saites –

komentēšanas iespēju,

nav komunikācijas ar organizācijas

ziņu kontiem un nav to integrācijas

saturā,

komunicējot ar personību saturu,

netiek piedāvāta iespēja komunicēt ar

šīm personībām sociālajos kontos.

Auditorija Mērķauditorija: pusaudži, jaunieši,


mazākumtautību pārstāvji.

Kopējais apjoms.

Tiek uzturētas arī katra kanāla lapas. LR1 lapā tiek piedāvātas atsevišķu raidījumu lapas, anotācijas

par gaidāmo saturu, kā arī sadaļa, ko vērts noklausīties vēlreiz. LR2 lapu veido aktuālais kanāla saturs,

konkursi un projekti. LR3 lapu veido atsevišķu raidījumu lapas, anotācijas par gaidāmo saturu, kā arī

sadaļa, ko vērts noklausīties vēlreiz. LR4 lapa ir vienīgā sabiedrisko mediju lapa krievu valodā un tā ir

arī visnesenāk veidotā lapa. Tajā ir dinamisks saturs par to, kas aktuāls izskanējis ētera raidījumos,

tiek piedāvāta sasaiste ar sociālajiem medijiem (Facebook satura integrācija). Kopumā visas kanālu

lapas funkcionē arī kā organizācijas informatīvās lapas.


4.3. Jaunā sabiedriskā medija saturs

4.3.1. Auditorijas

Balstoties uz auditoriju mediju patēriņa analīzi, katram no auditorijas segmentiem tika noteiktas

galvenās mediju platformas, kurās ir jābūt proporcionāli lielākam apjomam atbilstošai auditorijai

veidota satura (skat. darba grupās izveidoto diagramu 9. attēlā, galvenās platformas iezīmētas ar

sarkanu līniju). Šāds dalījums nenozīmē, ka tajās platformās, kuras attiecīgajos segmentos tiek lietotas

mazāk, konkrētajai auditorijai veidotam saturam nav jāparādās vispār. Tā, piemēram, bērnu auditorija

minimāli klausās radio, taču radio platformā noteikti ir jāietver kaut neliels skaits raidījumu, kas veltīti

bērniem. Papildus ir jānodrošina iespēja piekļūt speciāli bērniem veidotajam audio saturam bērniem

un vecākiem ērtā laikā un veidā – tātad izmantojot interneta un mobilo aplikāciju platformas.

Būtiskākās izmaiņas šādā kontekstā ir tādas, ka interneta platformai ir izšķiroša nozīme gados jaunas

un ekonomiski aktīvas sabiedrības sasniegšanā. Tādējādi internets kļūst nevis par TV un radio satura

izplatītāju, bet gan trešo un dominējošo platformu. Praktiski tas nozīmētu, ka interneta platformā ir

jāparādās visam LTV un LR saturam (autortiesību ietvaros), un papildus Internetam ir jāveido speciāls

vēl tikpat liels satura apjoms.

9. attēls. Sabiedrības segmenti un mediju platformas

4.3.2. Satura prioritātes

Pirmās būtiskās izmaiņas jaunā sabiedriskā medija saturā ir saistītas ar satura prioritāšu noteikšanu

un to apjoma īpatsvara pieaugumu. Šīs satura prioritātes tika noteiktas darba grupās, balstoties uz jaunā

sabiedriskā medija misiju, Eiropas sabiedrisko mediju tradīciju, tā saukto ‘tirgus kļūdu’ (konkrēto

saturu nekad nespēs nodrošināt brīvā tirgus dalībnieki), kā arī auditorijas un darbinieku sniegto vērtējumu

par atsevišķu satura tēmu nozīmi. Tika nolemts, ka satura prioritātes veidos pieci tematiskie raidījumu

bloki:

ziņas;

informatīvi analītiskais saturs;

izglītojošais saturs;

kultūras raidījumi;

saturs bērniem, pusaudžiem un jauniešiem.

Konkrētais tēmu bloku proporcionālais sadalījums tika noteikts, par pamatu izmantojot Eiropas labākos

sabiedriskos medijus. LTV un LR tēmu bloku proporcionālais sadalījums attiecas uz kopējo raidstundu

apjomu, bet interneta tēmu bloku proporcionālais sadalījums – uz satura vienību apjomu.


LTV,

2012

LTV,

2018

LR,

2012

LR,

2018

Internets, 2018

No LTV un

LR (50%)

Papildus

(50%) Kopā

Ziņas 6,3% 8% 10,4% 10,4% 9% 35% 22%

Informatīvi doku-

mentālie raidījumi 6,6% 15% 16,3% 16,3% 16% 15% 15%

Izglītība un zinātne 5,5% 10% 2,9% 9% 10% 20% 15%

Bērnu un pusaudžu

raidījumi 1,8% 8% 0.9% 2% 5% 15% 10%

Kultūras raidījumi

(t.sk. reliģija) 4,7% 8% 11,6% 11,6% 10% 5% 7%

LTV,

2012

LTV,

2018

LR,

2012

LR,

2018

Internets, 2018

No LTV un

LR (50%)

Papildus

(50%) Kopā

Sports 13,4% 7% 0,4% 1% 4% 5% 5%

Mūzika 42,6% 40% 20% 5% 13%

Ekranizējumi 40,8% 16% 8% 4%

Izklaidējošas raidījumi 6,1% 8% 12,2% 8% 8% 4%

Cits saturs 10% 5% 3%

Pašreklāma, reklāma 15,8% 10% 2,9% 2,9% 6% 3%

Būtiskas izmaiņas ir saistītas arī ar ievērojamu oriģinālraidījumu skaita pakāpenisku pieaugumu,

zemāk norādīto mērķi sasniedzot 2018.gadā.

Raidījumi LTV LR

Internets h % h %

Oriģinālstundu skaits

(bez ekranizējumiem TV

gadījumā, bez mūzikas LR

gadījumā):

2012 2800 22% 10200 30%

3 jauni

portāli 2018 4900 40% 12675 40%

Jauns pieaugums +2100 +53% +2475 +21%

% pret kopējo raidlaiku

Trešās izmaiņas paredz atklātu konkursu ietvaros palielināta neatkarīgo producentu radīta satura

proporciju, lai celtu satura kvalitāti, veicinātu konkurenci un attīstītu kopējo Latvijas mediju industriju.

Raidījumi LTV LR

h % h %

Neatkarīgo producentu radīta satura

apjoms (bez ekranizējumiem TV

gadījumā, bez mūzikas LR gadījumā):

2012 408 7% – –

2018 kopā 1299 16% 2723 11%

2018 pieaugums 891 218% – –


Ceturtās izmaiņas ir saistītas ar nepieciešamību palielināt novadu informācijas apjomu. Lai nodrošinātu

novadu informācijas kvalitāti un neatkarību, darba grupās tika ierosināts izveidot četrus novadu

sabiedriskā medija punktus, kas sagatavotu saturu visām trīs platformām. Šāda risinājuma riski un

izmaksas ir detalizētāk apskatīti sadaļā par satura veidošanu.

Piektās izmaiņas paredz ieviest iekšējā monitoringa sistēmu, kas palīdzētu nodrošināt līdzvērtīgu

sabiedrības grupu pārstāvniecību sabiedriskā medija saturā. Pēc Zviedrijas sabiedriskā medija

piemēra ir plānots ieviest ‘grupu pārstāvju’ uzskaiti ziņu un informatīvi analītiskajos raidījumos, lai:

nodrošinātu reprezentatīvu etnisko grupu pārstāvniecību;

nodrošinātu reprezentatīvu novados dzīvojošo pārstāvniecību;

novērstu disproporcionālo politiķu pārstāvniecību.

Pēc padziļinātas mazākumtautību pārstāvju auditorijas izpētes tika secināts, ka šīs auditorijas piesaistes

problēmas nav saistītas ar valodas barjeru, bet gan ar mazākumtautību auditorijas pārstāvniecības

iztrūkumu, Latvijas sabiedrisko mediju satura kvalitāti un tēlu, ar kuru mazākumtautību auditorija

nespēj sevi identificēt.

Atbilstoši sestās būtiskākās izmaiņas jaunā sabiedriskā medija saturā paredz mazākumtautību pārstāv-

niecību visā medija saturā (t.sk. jaunā sabiedriskā medija darbinieku un ētera personību lokā), krievu

valodā veidotā satura uzlabošanu, kā arī atsevišķas mārketinga aktivitātes tieši šai mērķa auditorijai. Pēc

pieciem gadiem jāizvērtē nepieciešamība veidot saturu krievu valodā.

4.3.3. Jaunais TV kanālu pozicionējums


Saturs VADOŠAIS TV KANĀLS

Aktualitāšu kanāls ar dinamisku programmu

plānojumu, kas atspoguļo lielākos nacionāla

mēroga notikumus sabiedrībā, politikā,

kultūrā, sportā, kā arī starptautiska mēroga

ziņas, notikumus nacionālo aspektu

kontekstā, starptautiski nozīmīgus kultūras

un izklaides projektus, starptautiskas sporta

sacensības. Pirmais ir arī galvenais kanāls

Latvijā veidotiem bērnu raidījumu

oriģinālformātiem, piesaistot medija

vērtībām un misijai bērnus un jauno

auditoriju. Pirmais kanāls ir LTV

oriģināliestudējumu un oriģinālseriālu

kanāls, tendenču līderis jaunos televīzijas

formātos izklaides un dzīvesstila tematikās.

PADZIĻINĀTĀ SATURA KANĀLS

Padziļināta satura izglītojošs kanāls,

ietverot kultūras, vēstures, izglītības

un zinātnes raidījumus un

daudzveidīgus dzīvesstila raidījumus.

LTV 2. kanālā tiek pārraidīti raidījumi

dažādām sabiedrības interešu

grupām, nišas raidījumi šaurākām

auditorijām. Vienlaikus kanāla saturu

veido arī sporta notikumu pārraides,

kas nesasniedz LTV1 uzstādījumam

atbilstošu nacionāla un starptautiska

mēroga nozīmi.

Tēmas Sabiedrība, politika, ekonomika, sociālā

tematika, dzīvesveids, sports, vērienīgi

kultūras notikumi, kultūras informācija,

izglītojošā un informējošā izklaide plašai

auditorijai, filmas, seriāli plašai auditorijai,

kā arī Latvijā kvalitatīvākais bērnu

raidījumu piedāvājums.

Kultūra, izglītība, zinātne, vēsture,

dzīvesstils, sporta pārraides, arhīva

adaptācijas, lielie kultūras formāti

(koncerti, teātru izrādes, pasākumi),

informatīvie raidījumi

surdotulkojumā.



Formāti Dinamiskie formāti – ziņas, analītiskie

raidījumi, diskusiju raidījumi, aktuālie

informatīvi dokumentālie formāti, kā arī

oriģinālseriāli, filmas, seriāli, nacionāla

mēroga pasākumu, lielkoncertu un sporta

spēļu tiešraides, izklaides formāti, t.sk. šovi.

Starpžanri un inovatīvas pieejas tēmu un

satura pasniegšanas veidos.

Dokumentālās filmas, intervijas,

diskusiju raidījumi, arhīvu

adaptācijas, koncertu ieraksti, teātru

izrādes u.c. padziļināta satura formāti,

eksperimentāli formāti, arī sporta

spēļu translācijas, atsevišķu kultūras

pasākumu tiešraides.

Starpžanri un inovatīvas pieejas tēmu

un satura pasniegšanas veidos.

Auditorija Visa sabiedrība. Pamatā 4+ un bērnu

auditorija attiecīgajās programmas laika

joslās.

25+ (kanālā segmentēts saturs

mērķauditorijai 15–40: dzīvesstila,

populāri zinātniskie raidījumi), kā arī

30+ (kultūras, vēstures formāti, gan

formas inovācijas, gan klasiskie formāti)

4.3.4. Jaunais radio kanālu pozicionējums

Kanāls LR1 LR2 LR3 LR4 LR5

Saturs PAMAT-KANĀLS


analītiskie

raidījumi,

kultūras un

izglītojošie

raidījumi, bērnu

raidījumi,

raidījumi

ģimenēm,


izklaide, sports,

mūzika,

radioiestudējumi,

valstisku

notikumu

translācijas

LATVIEŠU

MŪZIKAS UN

NOVADU

KANĀLS

Mūzika latviešu

valodā, muzikāli

izklaidējoši

raidījumi,

tematiskas ziņas,

spēles un

konkursi

+

novadu ziņas un

saturs, izglītojošs

un jauniešu

saturs

KLASISKĀS

MŪZIKAS UN

KULTŪRAS

KANĀLS

Latviešu un

ārzemju klasiskā

mūzika, ziņas,

kultūras ziņas,

muzikāli

izglītojošie un

kultūras

raidījumi,

koncerttiešraides

+

informatīvi

dokumentālie

raidījumi par

kultūru un

mūziku

INFORMATĪVS

KANĀLS

KRIEVU

VALODĀ

Ziņas,

informatīvi

analītiskie

raidījumi,

mūzika,

izklaide, sports,

kultūras un

izglītības

raidījumi

+

pētnieciskā

žurnālistika,

raidījumi

bērniem

JAUNIEŠU

KANĀLS

Mūzika, ziņas,

izklaide,

informatīvi

izglītojoši

raidījumI

+

atbalsta

interneta

platforma

Auditorija 3–11, 26+ 12+ 26+ 3–11, 26+ 15–30

4.3.5. Jaunais interneta kanālu pozicionējums

Prioritātes

Sabiedriskā medija portāls nodrošina uzticamu un kvalitatīvu informācijas atlasi par novadiem, nacio-

nāliem un globāla mēroga notikumiem. Tas atspoguļo sabiedrībai nozīmīgus notikumus un procesus,


vairāk satura veltot skaidrošanai un konteksta radīšanai. Sabiedriskā medija interneta portāls arī

tiecas auditoriju padarīt informētāku, izglītotāku un pilsoniski aktīvāku.

Portāls atšķirībā no komercmedijiem nodrošinātu platformu nacionālās informācijas ilgtspējībai un

identitātes stiprināšanai, ekonomikas attīstības un sociālās integrācijas veicināšanai.

Interneta saturu veido (tai skaitā pārpublicētais ētera saturs) plašs žurnālistu loks novadu, nacionālā

un globālā mērogā (žurnālisti Beļģijā, Vācijā, Lielbritānijā, ASV utt.), kas nav pieejami komcerckanāliem.

Interneta medija piedāvātais arhīvs (meklētājs) atbalstīs indivīdu iespējas aktīvi meklēt informāciju un

attīstīt notikumu, procesu un problēmu izpratni katram nepieciešamajā izziņas dziļumā.

Vienota sabiedriskā medija interneta portāla priekšrocības atšķirība no citiem tirgus partneriem ir arī

ievērojamais audio un audiovizuālais saturs, ko ēterā raida abas organizācijas. Šī satura atrādīšanas apjoms

internetā un tālāka attīstīšana būtiski atšķiras no citiem portāliem. Portāls izmanto arī jaunākos

tehniskos risinājumus, lai lietotājpieredze plašā audio un audiovizuālā materiāla patērēšanā būtu ērta.

Portālā saturu veido un tas atspoguļo saturu, ko veidojušas spēcīgas nozares personības/līderi, kas ap

sevi pulcē auditoriju. Šī auditorija attiecīgi nodrošina kvalitatīvāku diskusiju vidi, kas ar laiku tiek

ierobežota arī tikai reģistrētiem lietotājiem.

Sabiedrisko mediju trešā platforma internetā rada plašākas iespējas startplatformu sadarbībai, kas nav

iespējama interneta komercmedijiem. Sabiedriskais medijs var sākt projektu (sākot no izklaidējoša,

beidzot ar pētniecisku) vienā no platformām, reklamēt un turpināt to nākamajā, kā arī atkal internetā

apkopot visu saražoto materiālu. Šāda starpkanālu sadarbība konkrētiem projektiem var raisīt

ievērojamu popularitāti un auditorijas dalību.

Sociālie mediji un atgriezeniskā saite

Interneta medijam saturs jākomunicē no saviem sociālo tīklu kontiem. Piemēram, LTV gadījumā

komunikācijai tīklā vairāk jābūt ar ltv.lv kontu nekā ar Panorāmu. Katrai organizācijai ir jāuztur savi

individuālo raidījumu konti, kas ir jau zīmoli, un caur tiem jākomunicē sava raidījuma aktuālais saturs

un personības.

Interneta saturs ir komentējams, ievērojot likumdošanu un ētikas principus. Palielinoties kopējam

komentāru skaitam, plānots šo funkciju piedāvāt, tikai autorizējoties ar kādu no sociālo tīklu kontiem.

Interneta redakcija var izvēlēties, kuros gadījumos saturu nevar komentēt (kāda nelaime, nāve, kontra-

versāls notikums).

Ar visiem ierakstiem – tekstiem, audio, vizuālo u.c. saturu – interneta medija lietotājiem ir jāspēj dalīties,

ieteikt vai nosūtīt saviem kontaktiem. Vispopulārākie komentāri un saturs, ar ko lietotāji visvairāk

dalījušies, aplūkojams atsevišķi izveidotā topā.

Konkrētiem stāstiem, notikumiem, informatīvi analītiskajam saturam redakcijas izvēlas to apzīmējošu

nosaukumu, ko vēlāk var lietot Twitter kā atslēgas vārdu (#). Šis atslēgas vārds tiek gan popularizēts

internetā un organizācijas sociālo tīklu kontos, gan arī sadarbībā ar ētera raidījumiem radio un TV, tiek

aicināta auditorija tos izmantot. Arī ēterā var tikt lasīti šie auditorijas komentāri un viedokļi (BBC

piemērs – reklamē # gan Twitter komentāriem, gan arī Facebook kontu adreses, kur auditorija var izteikties

par šo tēmu). Tādējādi ne vienmēr ir jālūdz auditorija zvanīt, kā tas notiek pašlaik. Šāds atslēgas vārdu

radīts kopums var kļūt arī par individuālu saturu interneta lapās. Piemēram, sverigesradio.se izmanto šādus

atslēgas vārdus, lai lapā veidotu Twitter komentāru izlasi par stihijām – pirmais sniegs pilsētā.

Pie konkrētiem interneta tekstiem un arī visā lapā kopumā auditorija ir aicināta iesūtīt savus papildinājumus,

ieteikumus tekstam vai informēt par kādiem faktiem, nosūtīt papildinošus foto/dokumentus, tādējādi


kļūstot par iespējamiem informācijas avotiem medijam. Auditorijai ir arī regulāra iespēja izteikties par

to, kas uzlabojams interneta lapās un to loģistikā.

Sabiedrisko mediju organizācija atbalsta arī lojālu darbinieku sociālo tīklu kontu popularizēšanu un to

satura integrāciju interneta lapās. Īpaši populāri un ietekmīgi tas kļūst konkrētu notikumu laikā.

Piemēram, kādas valsts vēlēšanu reportāžās organizācija aicina sekot jaunākajām ziņām ziņu kontā,

bet notikumu detaļām, operatīvajam saturam vai novērojumiem šī korespondenta kontā. Tāpat personu

konti izmantojami, popularizējot ētera saturu sociālajos tīklos (un to interneta lapās), piemēram,

aicinot uzdot jautājumus/izteikt komentārus par ētera viesi.

Sabiedriskā medija personībām ir pienākums (BBC, YLE) arī sociālo tīklu kontos vai lapas blogu sadaļā

stāstīt, kāpēc pieņemts tāds vai citāds lēmums satura veidošanā, darbības organizēšanā. Tādējādi

auditorijai tiktu rādīts, ka medijs un tā darbinieki apzinās savas izvēles un patiešām strādā sabiedrībai.

Raidījumu zīmolu kontos, kas attiecīgi ir integrēti arī šo raidījumu interneta lapās, var publicēt arī

organizācijas sabiedrisko attiecību informāciju – par jauniem darbiniekiem, viņu sasniegumiem; par

jaunām darba telpām, izmantojamām tehnoloģijām; par stratēģiskiem plāniem un iecerēm; par jubilejām

vai svētkiem. Šāda tipa informācija auditorijai žurnālistus un ar tiem saistītos darbiniekus padarītu auditorijai

tuvākus un sasniedzamākus.

Sekmīgai komunikācijai sociālajos tīklos un atgriezeniskās saites radīšanai organizācijā ir jāveido

sociālo tīklu stratēģija un lietošanas kodekss. Individuāli noteikumi piemērojami arī konkrētās redakcijās.

Kopumā lietošanas kodeksam ir jābūt komunikāciju veicinošam, ne strikti ierobežojošam – likuma un

ētikas (tai skaitā uzņēmuma) robežās. Darbiniekiem tiek piedāvātas apmācības sociālo tīklu lietošanā

un komunicēšanā ar auditoriju. Tāpat redakcijās tiek izvēlēts viens vai divi darbinieki, kam šī komunikācija

ir pazīstama (vai arī šie darbinieki tiek apmācīti), un tad tos izmanto par atbalsta mehānismu redakcijā,

kā arī par zināšanu izplatītājiem.

Sabiedriskais medijs ar interneta redakciju priekšgalā seko līdzi nozares attīstībai un eksperimentē

jaunās platformās, tādējādi kļūstot par flagmani to izmantošanā un, iespējams, iedzīvināšanā sabiedrībā.

Tehniskās iespējas

Sabiedriskā medija interneta kanāls darbojas atbilstoši laikmetīgākajiem tehnoloģiskajiem standartiem,

ļaujot publicēt un atskaņot pārbaudītus mūsdienīgākos mediju formātus. Tāpat interneta kanāla

tehniskais risinājums no lietotāju viedokļa piedāvā visērtākos risinājumus.

Visdarbietilpīgākā un vērtīgākā portāla tehniskā un reizē arī saturiskā iespēja sabiedriskajam medijam

ir arhīva izveide un pieejamības nodrošināšana. No autortiesībām brīvā satura daļa pieejama publiski

(arī lejupielādējāma podcast formātā), bet darbinieku satura veidošanas vajadzībām izveidots rīks

(BBC Jupiter/Davina), ar kuru var pārvaldīt (meklēt, izmantot un organizēt) visu sabiedrisko mediju

saražoto saturu.

Interneta medijam, radot kādu rīku satura atskaņošanai un lietošanai, jāpiedāvā atvērta tipa kodi, ko

var izmantot arī citas organizācijas. Sabiedriskais medijs dalās zināšanās, ja vien citu nolūks nav tos

izmantot komerciāliem nolūkiem. Daloties ar pašu radītām interneta tehnoloģijām, sabiedriskais

medijs kļūst par tehnoloģiju attīstītāju un, iespējams, pat par flagmani kādreiz.

Sabiedriskā medija interneta kanāls ir spējīgs piedāvāt dažāda satura un līmeņu tiešraides. Tai skaitā

piedāvāt arī žurnālista tiešsaistes tekstu, kas ir multimediāls īsformāta regulāri atjaunojams ziņojums

no notikuma vietas. Tāpat nodrošināta iespēja darbiniekiem vai komentētājiem (komentāros) attālināti

publicēt multimediju failus, tādējādi papildinot informatīvi analītisko materiālu saturu. Portāls arī

nodrošinātu speciāli atzīmētu (#) vai ar medija publikācijām sociālajos tīklos saistītu ierakstu parādīšanos

arī medija satura komentāros.


Valodas

Valoda LV RUS ENG

Apjoms Viss saturs. Krievu valodā veidotā satura daļa

internetā ir proporcionāla tai, kas

ir ēterā LR un LTV krieviski. Tā kā

LR 4 daļa ir ievērojami lielāka

nekā TV, tad arī interneta saturs

balstās uz LR4 un LR1 krievu ziņu

dienesta paveikto.

Aktivitātes sociālajos tīklos tikpat

lielā apjomā kā latviešu valodā.

Angļu valodā tiek tulkota

svarīgākā nacionālā

informācija – politikā,

sabiedrībā, kultūrā un sportā.

Atšķirības Oriģinālsaturs

atbilstoši

sabiedriskajam

pasūtījumam.

Saturu veido mazākumtautību

pārstāvji, un tas ir oriģinālsaturs,

ne tulkotā informācija. Tulkotā

informācija piedāvāta 24h

informācijas plūsmas

nodrošināšanai, kad to

nenodrošina ēters.

Izmantot tos sociālos tīklus, kuros

ir aktīvi mazākumtautību

pārstāvji, piemēram, Facebook.

Papildu saturs

(izglītojošs/informējošs) par

valsts iekārtu, pārvaldību un

nacionālajām kultūras

vērtībām un īpatnībām.

Tulkota arī informācija par

mediju un tā darbības

principiem, kā arī svarīgas

relīzes par organizācijas

darbību.

Arhīvi

Digitāls sabiedriskā medija arhīvs ir nepieciešams Latvijas kultūras identitātes un kolektīvās atmiņas

saglabāšanai. Tehnoloģijas un formāti nepārtraukti mainās, taču mums ir jāpadara pieejami – lasāmi,

skatāmi, klausāmi – dokumenti un ieraksti arī no iepriekšējiem gadiem.

Sabiedriskā medija arhīvs paredz saglabāt, digitalizēt un komercializēt. Tādējādi tas var tikt izmantots

jaunā sabiedriskā medija darbības nodrošināšanai (publikāciju sagatavošanā) un vēstures uzkrāšanai,

auditorijai – izziņas procesam, kā arī eventuāli iespējamas komercijas veikšanai, kā tas tiek darīts,

piemēram, Beļģijas RTBF – Sonuma gadījumā.

Arhīvs tiek veidots, reģistrējot ēterā un internetā publicēto saturu un tā metadatus (autorus, faila radīšanas

vietu, laiku). Arhīvs ir multimediāls – formā neierobežots. Tas krāj un organizē informāciju visās

valodās, kādā saturs ir radīts.

Arhīva saturs tiek dalīts tēmās, personās, vietvārdos, hronoloģijā, raidījumos (alfabētiskā kārtībā).

Arhīva saturs ir atlasāms, lietojot izvērstu meklēšanu.


Portālu uzbūve

2013 – kopīgs ziņu portāls

www.ltv.lv

www.latvijasradio.lv

ZIŅAS

100% no satura

Latvija Novadi Ārvalstis Bizness Kultūra Zinātne u.c.

2014 – kopīgs portāls, fokuss uz visu saturu

Piemēram www.lsm.lv (LTV un LR kanālu lapām paliek tikai korporatīvs raksturs)

+

www.berni.lv (idejas līmenī)

www.jauniesi.lv (idejas līmenī)

Laika ziņas Sports Raidījumi

Tiešaiste uz lielākajiem satura blokiemTiešsaistes uz kanālu lapām

Latvija Novadi Ārval-stis

Bizness Kultūra Zinātne u. c.

ZIŅAS1/2 no satura

RAIDĪJUMI1/2 no satura

ZiņasRadio TV

LR1 LR2 LR3 LR4 LR5 LTV1 LTV7

Info

Dok. filmas

Kultūra

Filmas

Izglītība

Mūzika

Bērni

u. c.

4.4. Ziņas

4.4.1. Ziņas LTV

4.4.1.1. 2012. gada sabiedriskais pasūtījums

ZIŅAS Abi

kanāli, h

Abi

kanāli,

%

Abi kanāli,

vidēji

h/dienā

LTV1,

h

LTV1,

%

LTV7,

h

LTV7,

%

Kopā: 787,5 6,3% 2,16 631,0 10% 156,5 2,5%

Oriģinālsaturs 787,5 100% 631,0 10% 156,5 2,5%

Atkārtojumi 0 0% 0 0% 0 0%

Neatkarīgie

producenti 0 0% 0 0% 0 0%

Avots: 2012. gada sabiedriskais pasūtījums.

LTV LR

http://www.ltv.lv/

http://www.latvijasradio.lv/

http://www.berni.lv/

http://www.jauniesi.lv/


4.4.1.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajām TV

ZIŅAS LTV 2012 BBC YLE DR STV NRK

% raidapjoma 6% 39% 8% 9% 10% 32%

h gadā, h dienā

788 h gadā

2,2 h dienā

3378 h gadā

9,3 h dienā

(tikai BBC1-4)

1574 h

gadā

4,3 h dienā

10,480 h gadā

28,7 h dienā

2272h gadā

6,2 h dienā

4361h gadā

12 h dienā

Kanālu skaits,

kuros ir ziņas 2 6 3 7 4 4

Speciāls ziņu

kanāls – 2 – 1 – –

Avots: 2012. gada sabiedriskais pasūtījums, BBC Annual Report and Accounts 2011/12, Public Service Media in the Nordic Countries/ Facts & Figures, Nordicom, 2012, YLE Annual Report 2012

4.4.1.3. Auditorijas un darbinieku vērtējums

Saskaņā ar sabiedrības aptauju, ziņas un aktualitātes ir tēma, par kuru ir vislielākā interese – 97%

respondentu vecumā 26–59 gadi apgalvo, ka viņus interesē šī tēma. Senioru vidū (60+) šī interese ir

vēl nedaudz lielāka (98,2%), bet jauniešu (14–25) vidū – mazāka, kaut kopumā arī augsta (79,4%). Lai

arī kopējais LTV ziņu apjoms tiek vērtēts kā pietiekams (86% respondentu) un kvalitāte kā atbilstoša

(63% respondentu), tēmas svarīgums paredz palielināt gan ziņu apjomu, gan kvalitāti.


Avots: Sabiedrības vajadzību un mediju lietošanas paradumu izpēte. NEPLP / FACTUM, 2012

10. attēls. LTV ziņu vērtējums

No aptaujātiem LTV darbiniekiem 74% uzskata, ka ziņu apjoms ir pietiekams, 26% – ka tas ir nepietiekams.

56% darbinieku ziņu kvalitāti vērtē kā augstu, 28% – kā vidēju, un 16% – kā zemu.

4.4.1.4. Ieteikumi

Attiecībā pret esošo situāciju, nākotnes medijā nepieciešams pastiprināt ziņu raidījumu apjomu un

tematisko daudzveidību, kā arī ziņu raidījumu žanru daudzveidību. Nepieciešams strādāt pie ziņu

raidījumu satura detalizētākas segmentācijas (ārzemju ziņas, novadu ziņas). Strukturāli un redakcionāli

novadu ziņas jāveido sabiedriskā medija redakcijām vai korespondentiem novados. Provizoriski

nepieciešamas četras reģionālo ziņu redakcijas Latvijas novados (Zemgalē, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē).

Vienlaikus ziņu saturs, tāpat kā mediju industrija kopumā, šobrīd strauji attīstās jaunāko tehnoloģiju

iespēju ietekmē. Ziņu satura veidošana nākotnē, iespējams, prasīs jaunus, šeit neparedzētus risinājumus,

transformējot ziņu satura realizācijas principus atbilstoši jaunajām iespējām.

ZIŅAS 2012, h 2012, % Jauns, % Izmaiņa, % Jauns, h Jauns, +h

Kopā 787,5 6,3% 8% +27,0% 999,8 +212,3

Oriģinālsaturs 787,5 100% 100% 999,8 +212,3

Atkārtojumi 0 0% 0% 0 0

N.producenti 0 0% 0% 0 0

Papildinājumi un ieteikumi ziņu raidījumu saturam jaunā sabiedriskā medija TV platformā

(balstoties uz iepriekšminētajiem aspektiem – auditorijas pētījumu, ekspertu darba grupas atzinumu

un LTV darbinieku anketu kopsavilkumu):

Saturs

Lielāka ziņu apjoma proporcija programmā.

Kvalitatīvs un plašāks novadu ziņu piedāvājums, sabiedriskā medija žurnālisti/ redakcijas

novados, sabiedriskā medija redakcionālā vadība.

Plašāka ziņu pieejamība cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, ziņu izlaidumi surdotulkojumā.

Ziņas papildus tematiskajām līnijām – ārzemju ziņas, ekonomikas un biznesa ziņas, kultūras ziņas.

Mazākumtautību pārstāvniecība ziņu saturā.

Ārvalstīs dzīvojošo latviešu pārstāvniecība ziņu saturā.

Ārvalstu ziņas ar sabiedriskā medija izbraukuma korespondentiem.

Forma

Paplašināt ziņu raidījumu formātus – ziņu žurnāli, analītiskās pārraides, ziņas un komentāri,

speciālreportāžas, tiešā ētera pieslēgumi aktuālo norišu vietām.

Ziņu pieejamība visplašākajai auditorijai – titrēšana, surdotulkojums, ziņas krievu valodā.

Ziņu veidošana modernajiem komunikācijas līdzekļiem atbilstošos formātos.

Vizualitāte

Vizuālās stilistikas būtiski uzlabojumi un jaunāko tehnoloģiju iespēju izmantošana.

Komunikācija

Satura neierobežota pieejamība visās mediju platformās.

Sociālie tīkli, Interaktivitāte, auditorijas iesaistīšana.


Raidījumu veidi un apjoms

Galvenie dienas ziņu izlaidumi (Latvija šodien, Panorāma, Nakts ziņas, ziņu bloki rīta programmā).

Paplašināts novadu ziņu apjoms un kvalitāte – medija korespondentu vietu izveide novados.

Palielināts tiešo pieslēgumu īpatsvars no aktuālajām norisēm Latvijā un ārvalstīs.

Ziņu raidījumu krievu valodā apjoma saglabāšana un tematikas dažādošana.

Sporta ziņas.

Laika ziņas.

Jauni raidījumi

Ārvalstu ziņas.

Ekonomikas un biznesa ziņas.

Ziņas zīmju valodā (surdotulkojums).

Kultūras ziņas.

Jaunais ziņu raidījumu apjoms LTV

Ziņas Skaits dienā,

2012

Skaits

dienā, jauns Skaits nedēļā Reizes gadā

Galvenie ziņu raidījumi

latviešu valodā 3 4 katru dienu

Laika ziņas 10 10 katru dienu

Ziņu bloki rīta programmā 4 4 katru dienu

Ziņu žurnāli – – 4

Ārzemju ziņas – 1 5 (darbdienās)

Ziņas – komentāru daļa – 2 5 (darbdienās)

Ekonomikas un biznesa ziņas 1 1 5 (darbdienās)

Novadu ziņas 1 3 7

Ziņas krievu valodā 2 3 katru dienu

Kultūras ziņas (informatīvo

funkciju veic 100g

kultūras un Labrīt,

Latvija)

1

Vizualitātes atjaunošana * – 2

* Jauno projektu izveidē vizualitāte ietverta katra projekta sagatvošanas izdevumos


4.4.2. Ziņas LR


ZIŅAS

Visi

kanāli,

h

Visi

kanāli,

%

Visi

kanāli,

h/dien

ā

LR1,

h

LR1,

%

LR2,

h

LR2,

%

LR3,

h

LR3,

%

LR4,

h

LR4,

%

Kopā 3505,9 10% 9,61 2053,7 23% 446,3 5,1% 317,0 4% 688,9 7,8%

Oriģināl-

saturs 3174,7 91% 1740,7 85% 428 96% 317,0 100% 688,9 100%

Atkārtojumi 331,3 9% 313,0 15% 18,25 4% 0 0% 0 0%

Neatkarīgie

producenti 0 0% 0 0 0% 0 0% 0 0% 0 0%

Avots: 2012. gada sabiedriskais pasūtījums

4.4.2.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajiem radio

ZIŅAS LR 2012 BBC YLE DR SR NRK

% no raidapjoma 10% – 11% 9% 9% 9%

h gadā, h dienā 3352 h gadā

9,2 h dienā

10544 h gadā

28,8 h dienā

5796 h gadā

15,6 h dienā

10600 h dienā

29 h dienā

19809 h gadā

54 h dienā

2372 h gadā

6,4 h dienā

Kanālu skaits,

kuros ir ziņas 4 8 6

3

+ reģionālie,

digitālie

4

+ reģionālie,

digitālie

3



Kā jau iepriekš minēts, ziņas un aktualitātes ir tēma, par kuru Latvijas iedzīvotājiem ir vislielākā interese –

97% respondentu vecumā no 26 līdz 59 gadiem apgalvo, ka viņus interesē šī tēma. Senioru vidū (60+) šī

interese ir vēl nedaudz lielāka (98,2%) un jauniešu (14–25) vidū – mazāka, kaut kopumā arī augsta (79,4%).

LR piedāvātais ziņu apjoms tiek vērtēts kā pietiekams (84%) un kvalitāte kā augsta (82%).

Vairākums LR darbinieku uzskata, ka LR piedāvātais ziņu daudzums ir pietiekams (86%), un daļa

darbinieku (13%) ziņu apjomu pat vērtē kā pārmērīgu. LR ziņu kvalitāte tiek kopumā vērtēta kā

augsta (65%) un vidēja (30%).


Avots: Sabiedrības vajadzību un mediju lietošanas paradumu izpēte. NEPLP / FACTUM, 2012.

11. attēls. LR ziņu vērtējums

4.4.2.4. Ieteikumi

LR kopējais ziņu apjoms ir pietiekams, kvalitāte – laba, uzlabojumi nepieciešami informācijas atlases

un pasniegšanas kontekstā. Jāpaplašina tematu loks un informācijas apjoms par notikumiem reģionos

un ārvalstīs. Brīvdienās jāpaplašina sporta ziņu apjoms.

Izglītība un

zinātne

2012,

h

2012,

%

Jauns,

%

Izmaiņa,

%

Jauns 4

kanāli,

h

Jauns 4

kanāli,

+h

Jauns 5

kanāli,

h

Jauns 5

kanāli,

+h

Kopā: 3506 10% 10% 0% 3506 0 4540,1 1034,2

Oriģinālsaturs 3174,7 91% 91% 3190,4 15,7 4131,5 956,8

Atkārtojumi 331,3 9% 9% 315,5 -15,7 408,6 77,4

Neatkarīgie

producenti 0 0% 0 0 0 0

Saturs

Kvalitatīvāks un plašāks novadu ziņu piedāvājums, sabiedriskā medija žurnālisti novados;

profesionālāks tematiskais atspoguļojums, katra temata pārraudzību uzticot vecākajiem

korespondentiem;

pilnvērtīgāka ārvalstu informācijas iekļaušana ziņu saturā, ārvalstu korespondentu loka

paplašināšana;

tematisko ziņu veidošana specializētajos radio kanālos;


ziņu apjoma un ziņu daudzveidības paplašināšana mazākumtautību auditorijai LR4 (ziņas

krievu val.), mazākumtautību pārstāvniecība ziņu saturā LR1;

atsevišķu ziņu veidošana jauniešu kanālam, veidojot tematisku pienesumu konkrētai

mērķauditorijai;

ārvalstīs dzīvojošo latviešu pārstāvniecība ziņu saturā;

ārvalstu ziņas ar sabiedriskā medija izbraukuma korespondentiem.

Forma

Žanru dažādošana ziņu pārraidēs – tiešās pieslēgšanās, komentāri, reportāžas, intervijas;

pastāvīga audio stilistikas attīstība, kvalitatīvāku ierakstu tehnoloģiju izmantošana, bezvadu

sistēmu izmantošana operatīvai materiālu pārraidei.

Komunikācija

Konta @LRzinas attīstīšana tviterī, LR ziņu konta izveidošana Facebook, LR ziņu konta

izveidošana draugiem.lv;

interaktivitāte, auditorijas iesaistīšana.

Raidījumu veidi un apjoms

Kvalitatīva un dinamiska esošo ziņu raidījumu Labrīt (pakāpeniski samazinot mūzikas apjomu),

Pusdiena, Dienas notikumu apskats, kā arī 5 minūšu ziņu apaļā stundā attīstība;

reģionālo ziņu korespondentu skaita palielināšana, satura iekļaušana LR1 un LR2 ziņu saturā;

ārvalstu ziņu korespondentu skaita palielināšana, satura iekļaušana LR1 ziņu saturā;

ziņu raidījumi par ārzemju latviešu aktualitātēm;

sporta ziņu īpatsvara palielināšana brīvdienās.

Jauni raidījumi

Sporta ziņas brīvdienās (jo ir daudz sporta notikumu);

reģionālās ziņas un reģionālo notikumu apskats + ārzemju latviešu notikumi;

ārzemju notikumiem veltīts apskats sestdienu rītos;

īsas un dinamiskas ziņas jauniešu kanālā.


4.4.3. Ziņas LR un LTV interneta lapās


Ziņu saturs LTV.LV

Ziņas Skaits

dienā Vērtējums

Latvijā: sabiedrība, politika,

ekonomika, valsts pārvalde,

veselība, vide, tehnoloģijas, De

facto, laika ziņas, kriminālziņas,

bez komentāriem.

10< Oriģinālas laika ziņas, arī video materiāli,

Panorāmas sižeti – neatšifrēti.

Novadi: Vidzeme, Latgale,

Kurzeme, Latgale, Rīga

<1 Parādās pa retam sižetam – neatspoguļo novadu

aktualitātes.

Pasaule: Baltija, Eiropa, ASV,

Krievija, cits.

3–5 Reti ziņas, nav skaidras prioritātes, maz oriģinālo

produktu – nav LTV raidījumos sagatavoto sižetu.

Sports: hokejs, basketbols, futbols,

auto/moto, citi, LTV sports

1–2 Daudz pašreklāmu, tiešraides, taču ir arī

interakcija, kas piesaista daudz apmeklētāju un

komentāru.

Kultūra: teātris, māksla, teātris.zip,

Rīga 2014, kino, mūzika

1 Panorāmas un kultūras raidījumu sižeti. Arī

piemeklēta informācija no arhīviem.

Izklaide: atpūta, Eirovīzija, TV <1 Galvenokārt pašreklāmas.

Video Atkarībā no

raidījumu

ētera.

Operatīva ievietošana, bez atšifrējuma, kas tur

atrodams.

Galerijas Reti Nav skaidras funkcijas un satura.

Ziņu lente 1–2 reizes

h

Vienīgie atvasinātie teksti portālā.

Ziņas krievu valodā 6 Ievērojams skaits, tomēr atrašanās vieta –

neefektīva. Zem video satura.

Daudz ziņu aģentūru materiālu, kā arī savas organizācijas video materiālu. Tomēr nav kompilāciju, kā

arī nepietiekami atspoguļoti ārzemju notikumi. Saturs mazākumtautību pārstāvjiem ir, bet tas ir

jāmeklē.


Ziņu saturs/apjoms latvijasradio.lv/zinas un http://lr4.latvijasradio.lv/

Ziņas Izvērstu

sižetu sk./d Vērtējums

Latvija (no Labrīt, Pusdiena, Apskats) <10 Nevar uztvert svarīgākos dienas notikumus.

Ekonomika (bizness) <2 Maz izvērstu ziņu.

Ārvalstis 4 Ir analītika, intervijas, aktuālie notikumi. ES

tēmas plaši atspoguļotas.

Sports 1–2 Maz aktuālo spēļu rezultātu. Maz starptautiskā

mēroga. Ir analīze, pa reizei intervijas.

Kultūra 1–2 Īpaši izvēlētu notikumu afiša, nav kopainas.

Vairāk par teātri un mūziku, maz par ko citu.

Laika ziņas 1

Vairāk: Rīta intervija, Rīta temats,

Tvitera apskats, Reģionālās preses

apskats, Londonas olimpiskās spēles

1 Pa reizei ievietoti papildu skaņu faili – garākas

intervijas, preses konferences, fotogrāfijas.

Plašāk: Eirozonas krīze, ES

daudzgadu budžets, Ķīļa izglītības

reformas, notikumi Sīrijā,

pašvaldību vēlēšanas 2013,

zinātne ikdienā.

Nav

regularitātes

Nav skaidras redakcijas tematu prioritātes.

Sadaļās nav atrodami visi sižeti par šo tēmu,

tikai tie, kas iekļaujas lapas izkārtojumā.

Interesanti <1 Maza dinamika – vairāk oriģinālsatura radīts.

Ziņu lente 3–4 reizes/h

Ziņas/analīze krievu valodā LR4 4–6 Dinamika palielinās. Maza sasaiste ar dienas

notikumiem.

Interneta videi nepiemēroti/neatšifrēti teksti, ar interpunkcijas kļūdām. Ziņu saturs plašs un proporciāls.

4.4.3.2. Salīdzinājums ar ārvalstu piemēriem

Ārvalstīs sabiedrisko mediju ziņu lapas internetā ir vienas no populārākajām saitēm. Par to liecina arī

to apmeklēšanas statistika.

LTV LR BBC YLE DR SR SVT NRK

TOP visā

internetā20 182 320 5 9 9 37 23 11

TOP pēc

pašu ziņām

(reach)

37 (58 milj/

mēn.) 5 3 1921; 7 1122

2

(23,1%;

7,6%)

20 www.alexa.com/topsites/countries – aptuvens tops starp visām lietotajām interneta saitēm valstī; dod priekšstatu,

bet ne patiesos datus. 21 Public Service Media in the Nordic Countries: Facts & Figures. Ed., by Harrie E., Sweden: NORDICOM, 2012., p. 150 22 Turpat.


Lai gan sabiedrisko mediju portāli ziemeļvalstīs ir populāri, topu priekšgalā Somijā, Dānijā un Norvēģijā,

tāpat kā Latvijā, ir portāli, kas piedāvā saturu, ko sabiedriskais medijs nepiedāvā – slavenību tenkas,

ceļošana, auto utml. Salīdzinājumam, yle.fi pērn maijā nedēļas laikā apmeklēja 1,6 miljoni lietotāju, kas

bija uz pusi mazāk nekā tirgus līderim – tabloīdam – iltalehti.fi. Uzņēmumā pieļauj, ka šis arī varētu būt

maksimālais kvalitatīvas žurnālistikas auditorijas apjoms Somijā (pieprasījuma griesti). Visiem aplū-

kotajiem ārvalstu piemēriem ir interneta lapas arī oficiālajās minoritāšu vai citās valodās.

Pēc 2011. gada rudens datiem23 tikai Norvēģijas un Zviedrijas sabiedriskie mediji iekļuvuši Top 10 pēc

to interneta lapu lietojamības mobilajās ierīcēs.

Yle.fi interneta ziņu saturs un dinamika

Yle.fi interneta ziņu iedalījums: ārzemes, politika, specializācijas, ekonomika, kultūra, izklaide, zinātne,

daba, veselība, tehnoloģijas, satiksme, mediji, internets, parādības un blogi. Tam visam papildu

publicēta uzņēmuma YLE ziņu aģentūras ziņu lente, kas piegādā dažādas tematikas un svarīguma ziņu

tekstus ar biežu regularitāti (ap 15 ziņām stundā). Tas ir nozīmīgs papildinājums interneta ziņu

redakcijai, kas var tālāk vērtēt, kurus no šiem stāstiem attīstīt, kā arī tas attiecīgi nodrošina pilnīgu

oriģinālmateriālu nodrošinājumu.

Portālā Yle.fi ir ļoti plaša sporta sadaļa, kas atspoguļo aktualitātes vismaz 20 sporta veidos. To

aktivitāte ir atkarīga no sezonas. Ir arī plaša novadu ziņu sadaļa, kas pārklāj visus novadus. Katrā no

šīm sadaļām arī tiek nodrošināta regulāra publicitāte. Tas ir iespējams, jo šajos reģionos arī ir lokālās

sabiedriskā medija ziņu raidījumi, kas ģenerē saturu tieši tām.

Yle.fi 2011.gada darbības ziņojums24 liecina, ka pērn internetā visplašāk (35%) pārstāvētas ziņas vai

aktuālie notikumi, tam seko izklaide (29%), izglītība un zinātne (17%), kultūra – 13%, un sports – 6%.

Katras sadaļas apjoms nav iepriekš noteikts, bet saistīts ar pasaules aktualitātēm. Tā, piemēram,

olimpisko spēļu gadā sporta apjoms divkāršojas.

Ziņu saturs tiek nodrošināts arī otrajā oficiālajā valodā – zviedru, arī krievu, angļu, sāmu valodā, kā arī

vienkāršotā somu valodā tiem, kam somu valoda nav dzimtā valoda vai arī ir grūtības saprast

sarežģītākus tekstus. Yle.fi piedāvā jaunākās ziņas arī zīmju valodā.

Ziņas Yle.fi ir galvenokārt tekstuālas, papildinātas ar foto attēliem, bet iespējams arī noskatīties vai

noklausīties pēdējos radio un televīzijas ziņu izlaidumus, kā arī nokļūt tradicionālo kanālu tiešraidēs

vai arhīvos. Pa reizei sižetiem ir arī kāds multimediāls papildinājums, tomēr tas nav darbības

pamatprincips.

NRK.no/nyheter saturs un dinamika

NRK interneta ziņu iedalījums: Norvēģija, pasaule, ekonomika, sports, kultūra un izklaide, veselības

aprūpe un dzīvesveids, zinātne un tehnoloģijas, specializācijas (kā analītiskāki teksti), brīvība (komentāri,

blogi) un laika ziņas.

Atšķirībā no Yle.fi sports nrk.no tiek iedalīts vienā no ziņu katergorijām. Tomēr arī nrk.no katru

reģionu nodala atsevišķā sadaļā. Arī tās galvenokārt balstās uz reģionālajiem birojiem un tradicionālajiem

kanāliem, kas ir šajās vietās. Pēc nrk.no 2011. gada darbības pārskata datiem25 reģionālie biroji ir bijuši

būtiski ziņu lapas satura nodrošinātāji gan ar sporta ziņām, gan ar citiem tematiem. Piemēram, pērn

12 Norvēģijas novadi ziņu lapā publicējuši ap 42 tūkstošiem rakstu, kas ir gandrīz puse no visām

publikācijām. (Zviedrijas radio piemērs savukārt rāda, ka šīs sadaļas tiek atjaunotas tikai dienas

beigās, un lapas netiek uzturētas dinamiskas 24 h lietošanai.)

23 Public Service Media in the Nordic Countries: Facts & Figures. Ed., by Harrie E., Sweden: NORDICOM, 2012., p. 151 24 http://yle.fi/yleisradio/sites/default/files/attachments/yle_annual_report_2011.pdf 25 http://fil.nrk.no/contentfile/file/1.8123664!nrk_annual_report_english_summary_2011.pdf

http://iltalehti.fi/


Yle.fi savās ziņās uzsvaru liek uz saturīgiem virsrakstiem un tekstiem, bet nrk.no pievērš uzmanību ar

attēliem vai trekniem virsrakstiem.

Arī nrk.no piedāvā saturu sāmu valodā, tā teleteksta serviss piedāvā BBC ziņas angļu valodā.

4.4.3.3. Auditorijas un darbinieku novērtējums

Pirmajos ltv.lv darbības mēnešos portālā populārākās bijušas: sporta ziņas – Olimpisko spēļu publikācijas –

Štromberga zelts, kā arī florbola čempionāts (tas skatītājus piesaistīja arī ar piedāvāto interakciju

mājaslapā – iespēju uzdot jautājumus), arī laika ziņas un kriminālziņas – nāvējošas traumas, slepkavības,

kā arī neparastās aktivitātes – šaudīšanās, krokodili, suņu kodieni. Apmeklētājus interesējusi šovbiznesa

ziņa par Olgas Rajeckas izraidīšanu no kultūras nama vai ziņa bez komentāriem, ka ceļu apzīmējumi

uzkrāsoti pa virsu rudens lapām.

LR ziņu lapā šajā pašā laika periodā populārākās ziņas pēc Google analytics datiem bijušas laika ziņas,

kriminālās ziņas – korupcija (Tukuma novada deputātu tiesās par amata ļaunprātīgu izmantošanu,

Naudas atmazgāšanā iesaistīti namu apsaimniekotāji), tam seko sports – Olimpisko medaļu saņēmēji –

gan Štrombergs, gan volejbolisti, kā arī ziņu stāsti par instalāciju Vecrīgā Par dzīvību un Parīzes

skoliņu, kur bērni mācās tradīcijas un valodu.

LTV un pakāpeniski arī LR ziņu lapu apmeklējuma statistikā redzama ievērojama sociālo tīklu lomas

palielināšanās. LTV.lv pirmajā lapā (kas ir arī ziņu lapa) apmeklētāji 9 reizes biežāk nonāk caur

draugiem.lv, nevis tiešā veidā. LR populārāka iesaiste ziņu lapā ir caur interneta meklētājiem vai tiešā

veidā (tas tieši saistāms ar nelielo aktivitāšu apjomu sociālajos tīklos).

LTV ir salīdzinoši liela auditorija draugiem.lv, Youtube un Twitter, bet LR tāda ir tikai tviterī. Ap abu

mediju personībām pulcējas lielas auditorijas, kas uzskata šīs personas par viedokļu līderiem. Reizēm

pat šo personību konti ir populārāki par viņu veidotajiem raidījumiem.

Organizācijās (LR un LTV) jau ir sākts pārmaiņu process un, pieņemot jaunus darbiniekus, to darba

uzdevumos tiek prasītas darbības auditorijas piesaistei internetā, tomēr pārējais paliek uz atsevišķu

darbinieku entuziasma pamata. Pārējiem darbiniekiem nepieciešamas apmācības, jo trūkst prasmes

interneta satura lietošanā.

4.4.3.4. Ieteikumi

LR un LTV interneta ziņu lapās ziņu apjoms ir nepietiekams, salīdzinot ar ārvalstu un citu Latvijas

portālu pieredzi. Uzlabojumi nepieciešami tekstu kvalitātes, satura veidošanas un pasniegšanas jomā.

Jāmaina jaunāko ziņu realizācijas principi – plaši zināmo netaupot konkrētam ētera laikam, bet jau

pirms tam piedāvājot internetā (kā dara yle.fi). Mazāk jāpaļaujas uz ziņu aģentūru saturu, bet pašiem

tāds jāveido, vai šim nolūkam ir jāizmanto jau abu organizāciju savāktā informācija (tās savākšanai un

publicēšanai jāveido pārskatāma informācijas loģistika starp organizācijām).

Saturs

Paplašināt ziņu tematu loku (ziņu lentes formātā), ļaujot lietotājiem pašiem izvēlēties, kas

viņiem šķiet interesantākais/svarīgākais.

Kultūras sadaļā piedāvāt plašāku oriģinālo ziņu materiālu klāstu par mūziku, kino, literatūru,

vizuālo mākslu vai arhitektūru. Tas daļēji iespējams, jau izmantojot saražoto ētera saturu.

Paplašināt un padarīt dinamiskāku ārzemju ziņu saturu.

Ieviest ziņas mazākumtautības valodā un starptautiskai auditorijai (krievu un angļu val.).

Paplašināt LTV un LR ziņu arhīvu izmantošanas iespējas – atšifrēti citāti, ērtāka navigācija.

Sadarbībā ar novadu reportieriem gatavot vairāk ziņu par aktualitātēm novados.


Ekonomikas ziņu sadaļu papildināt arī ar biznesa ziņām un lokālo un globālo ekonomisko

procesu analīzi.

Piedāvāt arī sporta ziņu saturu par sporta notikumiem ārvalstīs.

Ieviest ciešāku sasaisti ar sociālajiem tīkliem. Komentāri sociālajos tīklos par portāla

publikācijām parādās arī pie ziņu komentāriem.

Izmantot auditoriju datu vākšanai (crowd-sourcing).

Forma

Interneta lapu navigācijas un lietojamības uzlabošana.

Žanru dažādošana – tiešraides – notikumu un interviju, tiešsaistes teksti.

Ziņu satura atspoguļošana interneta auditorijai populārā veidā – grafiki, kartes, saites, papildu

materiāli. Pasniegšanas formai ir jābūt multimediālai.

Komunikācija

Popularizēt aktuālo ziņu, raidījumu un personību sociālo tīklu profilus. Katram satura

veidotājam jāizvirza par pienākumu izmantot sociālo tīklus un tur publicēt savu produktu –

kaut no organizācijas konta.

Par unikālu informāciju informēt sociālajos tīklos (ziņu raidījuma kontā vai reizē arī privātajā).

Organizāciju darbiniekiem sociālajos tīklos sarunāties/diskutēt, nevis lietot robotizētus mediju

kontus.

Sociālos medijus lietot plašāk dažādās domubiedru/interešu grupās, uzrunājot auditorijas ar

konkrētu informāciju individuāli.

Ieviest paziņojumus presei vai cita veida informēšanas rīku par gaidāmo oriģinālo saturu

programmās, lai veicinātu atsauces un rezonansi par abu organizāciju oriģinālo saturu.

Informēt par dienas svarīgāko/vai vairākām ziņām arī angliski, piemēram, speciāli veidotā

tvitera kontā.

Izmantot sociālos medijus informācijas avotu meklēšanai.

Jaunas sadaļas

Veidot tematiskās sadaļas ievērojamiem nacionāliem un globāliem notikumiem vai procesiem,

kam LR vai LTV pievērsis īpašu uzmanību.

Attīstīt sadaļas pie publikācijām atgriezeniskās saites un diskusijas uzturēšanai (piemēram,

informē, ka zini ko vairāk).

Ziņu aģentūras principa ieviešana, lai palielinātu konkurenci interneta ziņu tirgū un paši

veidotu savu dienaskārtību un nodrošinātu plašu informācijas plūsmu.

Ziņu apkopojumus regulāri veidot arī vieglajā valodā.

Ieviest ziņas sadaļas arī krieviski/angliski.

Auditorija

Tiekties pēc daudzveidīgāka vecuma auditorijas – jauniešiem, ekonomiski aktīvajiem.

Paplašināt mazākumtautību pārstāvju auditoriju.

Lietošanas biežumā tuvoties citiem kvalitatīviem interneta medijiem (TOP 15 – pēc Gemius).

Piesaistīt auditoriju arī caur tradicionālajiem radio un televīzijas kanāliem, popularizējot

vietni, sociālo tīklu kontus.


4.5. Informatīvi dokumentālie un analītiskie raidījumi

4.5.1. Informatīvi dokumentālie raidījumi LTV


Informatīvi

dokumentālie

raidījumi

Abi

kanāli,

h

Abi

kanāli,

%

Abi kanāli,

vidēji h

dienā

LTV1,

h

LTV1,

%

LTV7,

h

LTV7,

%

Kopā 828,0 6,6% 2,27 828,0 13,1% 0 0

Oriģinālsaturs 520,0 63% 520,0 63%

Atkārtojumi 309,0 37% 309,0 37%

Neatkarīgie

producenti 124,7 24% 124,7 24%

Raidījumi 2012. gadā

Laiks Raidījums

Pirmdiena Informatīva rīta programma

Diskusija, viedokļu krustpunkti

Sabiedriski aktuālu notikumu TV žurnāls

Latvijas uzņēmējdarbību un konkurētspēju veicinošs raidījums

Otrdiena Informatīva rīta programma

Ārpolitikas raidījums

Trešdiena Informatīva rīta programma

Debates par sabiedriski svarīgiem notikumiem ar sabiedrības pārstāvju līdzdalību

Ceturtdiena Informatīva rīta programma

Raidījums par ES tematiku/ Izglītojoša spēle uzņēmējdarbībā

Piektdiena Informatīva rīta programma

TV preses klubs

Sestdiena Vides tematikas raidījums

Svētdiena Lauku dzīves tematikas raidījums

Analītisks nedēļas raidījums

Informatīvi dokumentālie raidījumi ir lielākā LTV raidījumu tematiskā sadaļa, kuras saturu veido

neatkarīgie producenti, kas vērtējams kā pozitīvs fakts, tomēr būtiska, nu jau vēsturiska medija

problēma ir šo raidījumu kopuma finansējuma modelis – LTV tieši finansē tikai daļu no informatīvi

dokumentālo raidījumu satura – tos raidījumus, kurus raidorganizācija veido pati. Neatkarīgo

producentu veidotā satura finansējumu veido vai nu pašu neatkarīgo producentu piesaistītie sponsori,

vai valsts institūcijas, veltot īpašus budžetus sev saistoša satura izveidei un pārraidei sabiedriskajā

televīzijā, vai citi finansējuma avoti. Šāda sistēma pēc būtības nevar nodrošināt vienlīdzīgu neatkarīgas

redakcionālās politikas realizāciju raidījumu kopumam, tādēļ nākotnē sabiedriskajai televīzijai


nepieciešams papildu finansējums neatkarīgo producentu veidotajiem raidījumiem – to iegādei par

naudu.

Informatīvi dokumentālais saturs LTV platformā redakcionāli ir tieši saistāms ar ziņu dienesta darbu,

veidojot vienotu redakcionālu TV un interneta medija platformu.


Informatīvi

dokumentālie

raidījumi

LTV 2012 BBC YLE DR STV NRK

% raidapjoma 7% 2% 11% 8% 13% 10%


2,26 h dienā

843 h gadā

2,3 h dienā

2163 h gadā

5,9 h dienā

2754 h gadā

7,5 h dienā

2934 h dienā

8 h dienā

2034 h gadā

5,6 h dienā

Kanālu skaits, kuros

ir Informatīvi doku-

mentālie raidījumi

1 4 3 5 4 3


Informatīvi dokumentālie raidījumi Eiropas sabiedriskajās televīzijās aptver līdzīgu tematiku loku

(politika, ekonomika, sociālie jautājumi, aktuālie sabiedrības jautājumi, vides jautājumi). Pēc žanra tos

var iedalīt divos virzienos – aktuālie jautājumi (current affairs) un laikmeta dokumentācija (factual).

Atbilstoši šiem diviem virzieniem tiek veidots informatīvi dokumentālais saturs, kas ir ciešā saistībā ar

ziņu dienestu darbu, realizējot redakcionālu satura korelāciju programmā. Informatīvi aktuālie, analītiskie

un dokumentālie raidījumi tiek plānoti raidorganizāciju galveno kanālu programmās, piesaistot plašu

skatītāju interesi.

Savukārt dokumentālās pārraides ieņem nedaudz citu pozīciju programmu plānos un kanālu satura

pozicionējumā, jo šī joma kā laikmeta dokuments un padziļināta analīze, kas prasa ilgstošu pētniecisku

darbu, atbilstoši tematikai var būt gan programmu galvenajos, gan arī specializētākos nišas kanālos –

tās ir dokumentālās analītiskās filmas par dažādiem procesiem sabiedrībā, valstī, politikā.

Trešais virziens, kas skar sociālos, politiskos u.c. sabiedrībai aktuālus jautājumus, realizējas arī starpžanra

formās, veidojot starptematiskas pieejas un pielietojot citu žanru raidījumu izveides paņēmienus. Tie

ir informatīvi izklaidējošā tipa raidījumi – pašu televīziju radīti oriģinālformāti un realitātes šovi. Šo

formātu mērķis ir atraktīvā veidā pievērst sabiedrības uzmanību sabiedrībai kopumā vai atsevišķām

sabiedrības grupām aktuāliem jautājumiem.


Informatīvi dokumentālo raidījumu tēmu un formātu loks ir ļoti plašs, tāpēc sabiedrības aptaujā par šo

raidījumu nozīmīgumu, LTV piedāvātā satura apjomu un kvalitāti var spriest netiešā veidā. Daļa no

informatīvi dokumentālajiem raidījumiem atbilst iepriekš aprakstīto “ziņu un aktualitāšu” novērtējumam,

saskaņā ar kuru interese par šiem raidījumiem ir ļoti liela (97%). Interese par tādām atsevišķām

tēmām kā politika, ekonomika un bizness ir mazāka. Politika interesē 62% auditorijas vecumā no 26

līdz 59 gadiem, ekonomika un bizness – 74% respondentu atbilstošajā vecuma grupā. Abas tēmas vairāk

interesē respondentus vecumā virs 60 gadiem (politika – 81%, ekonomika – 77%), un daudz mazāk


respondentus vecumā 14–25 gadi (politika – 31%, ekonomika – 45%). Ar politiku saistīto raidījumu

apjoms vērtēts kā pietiekams (64%) vai pat pārmērīgs (21%), un kvalitāte kā apmierinoša (63%).

Savukārt ekonomikas un biznesa raidījumu piedāvājums vērtēts kā pietiekams (60%) vai nepietiekams

(16%), lielai daļai atlikušo respondentu izvēloties atbildi – grūti pateikti (19%). Vēl grūtāk skatītājiem

ir klājies ar ekonomikas un biznesa raidījumu kvalitātes novērtējumu – 25% respondentu uz atbilstošo

jautājumu ir izvēlējušies atbildēt ar “grūti pateikt”, 60% šo raidījumu kvalitāti vērtējuši kā atbilstošu.

No aptaujā ietvertajiem formātiem par diviem visatbilstošākajiem informatīvi dokumentālo raidījumu

blokam ir uzskatāmi – diskusijas, sarunas studijā un dokumentālās filmas, raidījumi. Diskusiju raidījumu

apjomu būtiska daļa respondentu (21%) vecumā 26–59 gadi vērtēja kā pārmērīgu, pārējiem to

lielākoties vērtējot kā pietiekamu (57%). Šo raidījumu kvalitāte kopumā tika vērtēta kā atbilstoša

(57%), kaut lielai daļai respondentu bija grūtības uz šo jautājumu atbildēt (17%). Dokumentālo filmu

un raidījumu vērtējums bija daudz pozitīvāks – 24% respondentu references grupā uzskatīja, ka šo

raidījumu ir par maz, 64% – ka pietiekami, 30% – ka kvalitāte ir augsta, 51% – ka atbilstoša.


12. attēls. LTV informatīvi dokumentālo raidījumu vērtējums

Līdzīgi sabiedrības vērtējumam, liela daļa aptaujāto LTV darbinieku uzskatīja, ka politikas ir par daudz

(37% – par daudz, 50% – pietiekami, 13% – par maz) un ekonomikas un biznesa ir par maz (48% – par

maz, 50% – pietiekami, 2% – par daudz). Abu tēmu kvalitātes novērtējums pamatā vērtēts kā “vidējs”,

kaut politikas tēmu atspoguļojums kopumā saņēmis atzinīgāku novērtējumu (30% – augsta kvalitāte)

nekā ekomikas un biznesa tēmu atspoguļojums (18% – zema).

Attiecībā uz formātiem, 50% darbinieku uzskatīja, ka informatīvi dokumentālo raidījumu apjoms ir

nepietiekams (40% – pietiekams, 10% – par daudz), 53% – ka dokumentālo filmu un raidījumu apjoms

ir pietiekams (47% – par maz), 50% – ka diskusiju un sarunas studijā apjoms ir pietiekams (35% – par

maz, 15% – par daudz). Informatīvi dokumentālo raidījumu kvalitāte vērtēta pamatā kā vidēja (59%)

vai augsta (33%), dokumentālo filmu un raidījumu kvalitāte – pamatā kā augsta (65%) vai vidēja

(31%), un diskusijas, sarunas studijā vērtētas kā vidējas kvalitātes (70%).


4.5.1.4. Ieteikumi

Balstoties uz Factum NEPLP uzdevumā veikto pētījumu par LTV raidījumu kvalitāti, kā arī LTV darbinieku

anketās pausto vērtējumu un diskusiju rezultātiem nozares ekspertu darba grupās, sabiedriskā medija

televīzijas platformā ir jāpalielina raidījumu apjoms, aptverot plašāku tēmu loku, kā arī jāpalielina

formātu daudzveidība ar mērķi uzrunāt pēc iespējas plašāku auditoriju.

Informatīvi

dokumentālie

raidījumi

2012,

h

2012,

%

Jauns,

%

Izmaiņa,

%

Jauns,

h

Jauns,

+h

Kopā: 828,0 6,6% 15% +126,4% 1874,6 +1046,6

Oriģinālsaturs 520,0 63% 70% 1312,2 +792,2

Atkārtojumi 309,0 37% 30% 562,4 +253,4

Neatkarīgie

producenti 124,7 24% 40% 524,9 +400,2

Papildinājumi un ieteikumi informatīvi dokumentālajam saturam jaunā sabiedriskā medija TV platformā,

balstoties uz iepriekšminētajiem aspektiem – auditorijas pētījumu, ekspertu darba grupas atzinumu

un LTV darbinieku anketu kopsavilkumu.

Saturs

Paplašināt raidījumu tematiku.

Palielināt pētnieciskās žurnālistikas apjomu – raidījumu skaitu, tēmu daudzveidību un esošo

pētnieciskās žurnālistikas raidījumu resursus.

Debates – nepieciešams vairāk raidījumu par dažādām sociālām un aktuālām tēmām.

Vairāk LTV un neatkarīgo producentu veidoto dokumentālo filmu vai apskata raidījumu par

sabiedrībai aktuālām tēmām (sociālie jautājumi, izglītība, problēmsituācijas, krīzes situācijas

un problēmprocesi sabiedrībā, ģimenes vērtības, politika, ekonomika utt.).

Lielāks analītisko raidījumu īpatsvars – iekšpolitika, ārpolitika, ekonomika, personības.

Plašāks sociālo jautājumu aptvērums, sadzīve – sociālā tematika, ikdienas dzīves

problēmsituāciju risinājumi, u.tml., t.sk. jauni dzīvesstila raidījumi.

Raidījumi atsevišķām demogrāfiskajām un sociālajām grupām – jaunās ģimenes, seniori,

cilvēki ar invaliditāti.

Plašāks un objektīvāks novadu atspoguļojums – cilvēki, norises, pašvaldību darba analīze.

Veidot sadarbību ar radio un interneta platformām, starpvalstu pētnieciskās žurnālistikas

centriem.

Laikmeta dokumentācija dažādos formātos.

Satura sasaiste ar ziņu saturu.

Forma

Nepieciešams palielināt raidījumu formātu daudzveidību – lielāks klasisko formātu skaits,

daudzveidīgāks analītisko raidījumu formātu pielietojums, inovatīvi formāti, informatīvās

izklaides formāti.

Starpžanru formātu attīstība.

Vizuālā stilsitika

Vizuālās stilistikas pastāvīga attīstība un jaunāko tehnoloģiju iespēju izmantošana.

Komunikācija


Satura pieejamība visās platformās, starpmediju projekti.

Komunikācija sociālajos tīklos, skatītāju iesaistīšana, līdzdalība satura veidošanā.

Programmu mārketings.

Jaunais informatīvi dokumentālo raidījumu apjoms LTV

Raidījumi Skaits nedēļā, 2012 Skaits nedēļā, jauns

Pētnieciskā žurnālistika – TV žurnāli 1 3

Klasiskās (publiskās) debates 1 2–3

Diskusiju raidījumi 3 3–5

Speciālo raidījumu kopums īpaši svarīgu

sabiedriskās dzīves norišu atspoguļošanai

(vēlēšanas, referendumi)

9 speciālizlaidumi

Vēlēšanu dienas un

nakts programmas

20 speciālizlaidumi

Vēlēšanu dienas un nakts

programmas

Valsts svētku un oficiālās tiešraides

(11., 18. novembris, 4. maijs)

9 gadā 9 gadā

Dienas žurnāls – sociālā, sabiedriskā

tematika

– 5

Raidījumi atsevišķām demogrāfiskajām

grupām (pieaugušie)

– 6

Dokumentālās filmas – 8 gadā

Intervija – 1–2

Izglītojošie formāti – politika, sabiedrība 1 2–4

Izglītojoši izklaidējošie formāti par

sabiedriski aktuāliem jautājumiem

1–2 2–3

Latvijas cilvēki (portreti) 1 3

Raidījumi par vidi 1 1

Dokumentālie raidījumi 4 6

Ārpolitika 1 2

Sociālās kampaņas 1–2 mēnesī 1–2 mēnesī

Iepirktās dokumentālās filmas

(pasaules personības, vēsturiskie

sabiedriskie procesi utt.)

1 2–3

Raidījumi cilvēkiem ar invaliditāti 1 2

Vizualitātes atjaunošana * 2

Cits saturs 10%

*Jauno projektu izveidē vizualitāte ietverta katra projekta sagatavošanas izdevumos


4.5.2. Informatīvi analītiskie raidījumi LR


Informatīvi

dokumentālie

raidījumi

Visi

kanāli, h

Visi

kanāli,

%

Visi

kanāli,

h dienā

LR1,

h

LR1,

%

LR2,

h

LR2,

%

LR3,

h

LR3,

%

LR4,

h

LR4,

%

Kopā 5505,2 16,3% 15,08 2936,4 33,2% 185,9 2,2% 0 0 2382,9 27,7%

Oriģinālsaturs 3646,0 66% 1766,3 60% 185,9 100% 1693,8 71%

Atkārtojumi 1859,2 34% 1170,1 40% 0 0% 689,1 29%

Neatkarīgie

producenti 0 0% 0 0% 0 0% 0


LR1 LR2 LR3 LR4

Mēs kopā – raidījums par cilvēkiem ar

dažādām invaliditātēm

Kā labāk dzīvot – pamācības un

diskusijas par dažādām praktiskai dzīvei

nepieciešamām lietām

Krustpunktā – diskusiju raidījums par

aktuālitātēm

Lata spogulī – finanšu aktualitāšu

analīze

Monopols pie stūres – raidījums par

automašīnām un ar tām saistītām sfērām

Radio par radio – informatīvs raidījums

par radio aktualitātēm

Pēcpusdiena – pēcpusdienas raidījums

par ikdienas aktualitātēm

Svētdienas vitamīns – raidījums par

veselību

Uzticības sarunas – psiholoģisko

padomu raidījums

Šīs dienas acīm – atskats uz vēsturi no

mūsdienu skatpunkta

Ģimenes studija – raidījums par

tematiem, kas aktuāli ģimenēm

Viensētu stāsti – par latviešu viensētām

un dzimtām, kas tajās dzīvo

Kustoņu pasaule – raidījums par

dzīvniekiem

Aktuālais temats – valsts aktualitāšu

apskats

21. gadsimta latvietis – raidījums par

latviešiem ārzemēs

LR2 tirgus – pirkšanas

un pārdošanas

raidījums

No pamatiem līdz

jumtam – raidījums

par visu, kas saistās ar

māju un tās celtniecību

Aleksandra studija –

sarunu raidījums

Darbojošās personas – pie

varas esošās personas atbild

uz jautājumiem

Diena pēc dienas –

informatīvas un analītiskas

diskusijas

Doma laukums – rīta

programma

Zaļā krājkasīte

Kas bijis, tas bijis –

raidījums par vēsturi

Kuļtpohod – raidījums par

kultūru

Latgale – raidījums par

Latgalē notiekošo

Lietas būtība

Noasa šķirsts – raidījums

par dabu un dzīvniekiem

Radio Brīvība

Vietējais jautājums –

novadu ziņas



Informatīvi

dokumentālie

raidījumi

LR 2012 BBC YLE DR SR NRK

% raidapjoma 16% – 15% 44% 11% 11%

h gadā,

h dienā

5505 h gadā

15 h dienā

2120 h gadā

5,8 h dienā

6570 h gadā

14.4 h dienā

23760 h gadā

65 h dienā

24211 h gadā

66 h dienā

2890,8 h gadā

7,92 h dienā

Kanālu skaits,

kuros ir

Informatīvi

dokumentālie

raidījumi

3 4 5 3

4

+ reģionālie,

digitālie

3



Ar informatīvi analītisko raidījumu saistīto tēmu svarīgums jau apskatīts iepriekšējā sadaļā par LTV.

LR piedāvātā satura apjoma kontekstā – 67% respondentu vecuma grupa no 26 līdz 59 gadiem uzskata,

ka politikas tēma ir pietiekami apskatīta (14% uzskata, ka par daudz apskatīta, 17% ir grūti atbildēt),

un 59% uzskata, ka ar ekonomiku un biznesu saistītās tēmas ir pietiekami apskatītas (11% uzskata, ka

par maz apskatītas, un 27% ir grūti atbildēt). Kvalitātes vērtējums abām tēmām ir līdzīgs un abām

atbilstošs, kaut liela daļa respondentu nav varējusi atbildēt uz šo jautājumu. Vēl lielākas grūtības

respondentiem bija novērtēt dokumentālos raidījumus – 42% respondentu nevarēja novērtēt ne to ap-

jomu, ne kvalitāti, kas liek domāt, ka atbilstošais raidījuma formāta apzīmējums nav pazīstams plašākā

publikā. No tiem respondentiem, kas bija gatavi novērtēt dokumentālos raidījumus – 45% vērtēja to

apjomu kā pietiekamu un 43% to kvalitāti kā atbilstošu. Tikmēr diskusiju un sarunu studijā apjoms 68%

respondentu likās pietiekams, un 54% respondentu to kvalitāte šķita atbilstoša vai 21% – pat augsta.

No LR aptaujātajiem darbiniekiem 62% uzskata, ka analītisko raidījumu apjoms ir pietiekams, bet

34% – ka to apjoms nav pietiekams. Diskusiju un sarunu studijā apjoms savukārt vērtēts kā pilnībā

pietiekams – 75%. Kvalitātes ziņā analītiskie raidījumi vērtēti nedaudz augstāk (67% – augsta un ļoti

augsta, 28% – vidēja kvalitāte) nekā diskusijas un sarunas studijā (61% – augsta un ļoti augsta, 34% –

vidēja kvalitāte). Tēmu ziņā 71% darbinieku uzskatīja, ka ar politiku saistīto raidījumu apjoms ir

pietiekams, 27% – ka šādu raidījumu ir par daudz. Būtiski piebilst, ka politikas un reliģijas tēmas ir

vienīgās tēmas, kuras liela daļa darbinieku novērtējā kā pārmērīgi atspoguļotas. Ekonomikas un

biznesa tēmu apjomus savukārt 28% darbinieku atzina kā nepietiekamus (61% – pietiekami, 11% –

par daudz). Abu tēmu kvalitātes novērtējums bija līdzīgs, abos gadījumos atbilstošs, politikas tēmas

raidījumiem esot kopumā nedaudz labāk novērtētiem nekā ekonomikas un biznesa raidījumiem.



13. attēls. LR analītisko raidījumu vērtējums

4.5.2.4. Ieteikumi

Līdzšinējais LR piedāvājums informatīvi analītisko raidījumu kontekstā ir labs un visaptverošs. Nepieciešams

attīstīt pētnieciskās žurnālistikas raidījumus, izveidot speciālus raidījumus par tehnoloģijām, kā arī

vairāk izmantot arhīvu materiālus raidījumos par vēsturi.

Izglītība un

zinātne

2012,

h

2012,

%

Jauns,

%

Izmai-

ņa,

%

Jauns 4

kanāli, h

Jauns 4

kanāli, +h

Jauns 5

kanāli, h

Jauns 5

kanāli, +h

Kopā: 5505 16,3% 16,3% 0% 5505,2 0 7129,1 1623,9

Oriģinālsaturs 3646,0 66% 70% 3853,7 207,7 4990,4 1344,4

Atkārtojumi 1859,2 34% 30% 1651,6 -207,7 2138,7 279,5

Neatkarīgie

producenti 0 0% 10% 385,4 385,4 499 499

Saturs

Attīstīt pētniecisko žurnālistiku radio formātā.

Veidot sadarbību ar TV un interneta platformām, izpētes aģentūrām, starpvalstu pētnieciskās

žurnālistikas centriem.

Sasaistīt saturu ar ziņu saturu.

Forma

Tematu turpinājumi no LTV uz LR un otrādi.


Kvalitatīva video tiešraide sarunu un diskusiju raidījumiem.

Radio dokumentālo reportāžu žanra attīstīšana.

Starpžanru formātu attīstība.

Komunikācija

Sadarbība ar LTV analītiskajiem un pētnieciskajiem raidījumiem, savstarpēja diskusiju

koordinēšana.

Sadarbības veidošana ar nevalstiskiem pētniecības centriem.

Sadarbības veidošana ar inovatīvās žurnālistikas rīku veidotājiem.

Iedzīvotāju iesaiste datu vākšanā (crowdsourcing).

Sadarbības veicināšana ar citu valstu sabiedriskajām raidorganizācijām un pētnieciskās


Sociālo tīklu izmantošana diskusiju raidījumu veidošanā.

Jauni raidījumi

Raidījums, kurā tiek pārbaudīts amatpersonu un politiķu izteikumu patiesums.

Pētnieciskajai žurnālistikai veltīts raidījums.

Informatīvi dokumentālie raidījumi par latviešu dzīvi ārzemēs.

4.5.3. Informatīvi analītiskais saturs LR un LTV interneta lapās


Abos sabiedriskajos medijos informatīvi analītisko un dokumentālo raidījumu atspoguļojums internetā

ir neliels. Ne LR, ne LTV interneta lapās nav sadaļas ziņu/procesu analīzei.

LR

Internetā tiek plaši atspoguļoti informatīvi analītiskie vai dokumentālie raidījumi, kas veidoti Ziņu

dienestā, kā arī daļēji LR4 ziņu/procesu analīze. Saturs ārpus šīm struktūrvienībām atrodams vien

pašreklāmas formā, kur tiek akcentēta tikai tēma un viesi, bet ne pētnieciskajā materiālā atklā-

tais/secinātais. Nav arī iespējams iepazīties ar analīzē izmantotajiem materiāliem. Tiek gan piedāvātas

visu šo raidījumu tiešraides un arhīvi. Internetā netiek realizēti speciāli projekti, izņemot 2 reizes sadarbībā

ar Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centru Re:Baltica organizētā datu vākšana no sabiedrības. LR gan

bija tikai banera turētājs un sižetu gatavotājs, tomēr ne informācijas vācējs, atlasītājs vai apkopotājs.

LTV

Interneta lapās tiek piedāvātas informatīvi analītisko raidījumu tiešraides, kā arī visu raidījumu arhīvs.

Ir gaidāmo analītisko raidījumu De facto sižetu pieteikumi – video rullīši. Sižeti tiek arī aprakstīti vai

atšifrēti un noformēti paziņojumu presei formā un katru svētdienas pēcpusdienu nosūtīti mediju

organizācijām, kas rezultējas plašā publicitātē – ārpus organizācijas interneta lapām. Arī citi informatīvi

dokumentālie raidījumi atrodami ltv.lv video arhīvā. Īpaša pozicionējuma tiem nav.


Ārvalstu pieredze liecina, ka medijiem interneta lapās tiek veidotas gan atsevišķas interneta ziņu/analītikas

sadaļas, gan arī to saražotie produkti tiek integrēti pārējā saturā. Informatīvi analītiskā satura atspogu-

ļojums lapās saistīts ar to, vai organizācijām ir speciāli cilvēki, kas strādā ar šiem produktiem internetā.

Raidsabiedrībās pakāpeniski tiek pieņemti darbinieki (piemēram, nrp.no un yle.fi), kuriem prasmes ir

specifiskas – datu žurnālisti, infografiku veidotāji, analītiķi. Līdz ar to arī produkti kļūst specifiskāki.


Yle.fi

Pērn yle.fi radio un tv interneta arhīvā ievietoti 12 tūkstoši video un 21 tūkstotis audio materiālu, tam

visam papildus neizmērīts skaits publikāciju. Somu piemērs liecina, ka ziņu lapās tiek izdalītas

atsevišķas retas sadaļas, kur tiek publicēti analītiski produkti, vai produkts, kam medijs šajās dienās

pievērš vairāk uzmanības – tā, piemēram, 2012. gada rudenī tās ir pašvaldību vēlēšanas. Tur ir

plašākas infografikas, analītiskie materiāli, par ko kurš ir vēlējis, kādus secinājumus no tā var izdarīt;

saistītās publikācijas, blogi un intervijas. Citkārt datu analīzes projekti tiek integrēti arī ziņu saturā (arī

sporta ziņu sadaļā) – skat.:

http://yle.fi/urheilu/visualisointi_nain_suomalaiset_ovat_paenneet_nhln_tyosulkua_-_kuka_on_ollut_

tehokkain/6385253 .

Yle.fi ir arī spēcīga blogu – viedokļu – sadaļa – Blogit. Tiek publicēti politikas žurnālistu, redaktoru, NVO

pārstāvju, rakstnieku darbi. Šie ieraksti arī papildina ziņu publikācijas ar analītiskāku skatu uz notiekošo.

Šādām publikācijām nav vienas jomas specifikas, bet tās var būt gan par kultūru, gan par iekšpolitiku.

Atšķirībā no latvijasradio.lv satura, bet līdzīgi kā ltv.lv, yle.fi piedāvā savus sižetus komentēt. Ir arī

sadaļa Suora linja, kur speciāli tiek veicināta auditorijas diskusija par konkrētām redakcijas noteiktām

aktualitātēm, kas arī izraisījis lielu auditorijas aktivitāti.

Nrk.no

Ik gadu nrk.no publicē ap 85 000 rakstu. Arī Norvēģijas sabiedriskā medija mājaslapā līdzīgi kā yle.fi ir

atsevišķa sadaļa saturam, kas neiekļaujas nekādās kategorijās, bet tiek jau novietotas atsevišķā sadaļā –

Specializācijas. Tie ir sociāli teksti ar plašu analīzi – kā līdz kam tādam varēja nonākt.

Tematiski – speciāliem notikumiem, piemēram, 2011. gada uzbrukumam Ūtejas salā vai attiecīgi

decembrī Nobela balvas pasniegšanai, tiek veidoti multimediju, vēstures fragmentēšanas projekti:

www.nrk.no/multimedia/1.7822014. Tie tiek pozicionēti atbilstošajā ziņu sadaļā pie tēmām, bet

glabājas arī atsevišķi – multimediju sadaļā. To regularitāte ir reta – pāris reižu gadā. Šie projekti gan

nav vērtējami kā analītiskās žurnālistikas projekti – tomēr tiem ir dokumentāla vērtība, piemēram,

projekts par slēpošanu, riteņbraukšanu vai arī misiju Afganistānā.

NRK ir arī brīvā stila (Ytring) sadaļa, kur mediju darbinieki, kas sasnieguši tādu respekta/pieredzes

statusu, raksta savus novērojumus, komentārus u.tml. Šai sadaļai ir arī ārštata autori – pētnieki,

politologi, kādas nozares eksperti (arī sporta komentētāji) un pat politiķi. Nrk.no piedāvā arī tematisko

blogu – Blogger – sadaļu, kur arī publicējas kolēģi, tomēr specializējušies par futbolu, Ziemeļpolu,

Eirovīziju vai gejiem.

4.5.3.3. Auditorijas un darbinieku novērtējums

LTV un LR interneta lapu lietošanas mērījumi neliecina, ka abu organizāciju informatīvi analītiskie un

dokumentālie raidījumi ir visvairāk skatīto vai klausītāko lokā (populāras ir laika ziņas, sports,

kriminālistika un izklaide). Tomēr raidījumu minimālā un vienveidīgā reprezentācija internetā

(neskaitot arhīvus) nav radījusi iespēju interneta auditorijai šīs publikācijas atbilstoši lietot, novērtēt

un vēl jo mazāk papildināt.

Pretēji interneta lapām informatīvi analītisko un dokumentālo raidījumu vadītāju sociālo tīklu konti ir

ļoti populāri uz raidījumu vai citu personu fona. Piemēram, diskusiju raidījumam Sastrēgumstunda

tviterī seko (2012.19.11.) 567 personas, bet raidījuma vadītājam 1852; raidījumam Krustpunktā seko

1580, bet tā vadītājam – 4740. Šie rādītāji apliecina auditorijas interesi un pozitīvo novērtējumu,

tomēr reizē arī parāda nepieciešamību būt reprezentētiem sociālajos tīklos.


Aktivitāti dažādās formās aptur arī zināšanu, iemaņu un motivācijas trūkums. Arī retais pētījumu un

analītisko raidījumu apjoms un daudzās platformas, kur potenciāli šie produkti būtu atrodami, izkliedē

jau tā nepietiekamos resursus un attiecīgi arī auditoriju. Tomēr arī šajā virzienā ir parādījušās pirmās

iestrādes un, iespējams, jau 2013. gada pavasarī pirms pašvaldību vēlēšanām tiks veidots pirmais

pētnieciskais kopprojekts – LTV, LR un interneta portālam.

4.5.3.4. Ieteikumi

Informatīvi dokumentālo raidījumu apjoms abu organizāciju interneta lapās jāpalielina, jāizceļ, kā arī

īpaši jāapstrādā. Atzinīgi novērtējama LTV De facto (arī reizēm LR4) prakse šifrēt sižetus un šos

materiālus paziņojumu presei veidā nosūtīt pārējiem medijiem. Tomēr realitātē citos medijos šis

saturs parādās ātrāk nekā pašas organizācijas interneta lapā. Praksi – informēt citus par savu informāciju –

jāpārņem arī citiem satura ražotājiem sabiedriskajos medijos. Tāpat mediju darbiniekiem ir jāraisa un

jāuztur diskusija par saviem oriģinālajiem tematiem internetā, kā arī šī auditorija jāizmanto par

informācijas avotu.

Informatīvi dokumentālos raidījumus internetā jāpiedāvā daudzveidīgākos formātos ar papildu saturu.

Organizācijām arī jāveic apmācības un jāpalielina darbinieku resursi ar nepieciešamajām prasmēm

(datu žurnālisti, interneta vizualizāciju veidotāji u.c.) Abas organizācijas var veidot vienu interneta

satura atbalsta komandu (Internet plus – yle.fi), ko var izmantot abu organizāciju darbinieki. Tas

palīdzētu vizualizēt/pasniegt/ iesaistīt auditoriju savos raidījumos un radīt jaunu saturu.

Saturs

Jāpaplašina tematiskais aptvērums, kas veltīts tādām nozarēm kā kultūra un izklaide, izglītība,

vide vai ārpolitika ar mērķi uzrunāt un iesaistīt pēc iespējas plašāku auditoriju.

Jāpaplašina sociālo jautājumu aptvērums, plašāk iesaistot novadus.

Jārada speciāls skaidrojošs/ analītisks saturs/ sadaļas nacionālu un globālu, kā arī vēsturisku

notikumu kontekstā.

Jāveido sadarbība ar TV un radio platformām, izpētes aģentūrām, starpvalstu pētnieciskās


Forma

Paplašināt satura formātu daudzveidību (multimedialitāti): pētniecībā izmantotie dokumenti,

saites uz pētījumiem, citām publikācijām, fotogrāfijas, papildu skaņu/ video faili, kartes.

Radīt hronoloģijas rīku vēstures vai nozīmīgu notikumu attīstības dinamikas atspoguļošanai.

Radīt iespēju auditorijai iesūtīt/ pievienot materiālus.

Radīt jaunus inovatīvus formātus. Izzināt un sekot informācijas meklēšanas un pasniegšanas

tendencēm internetā.

Komunikācija

Nodrošināt satura pieejamību visās interneta platformās (ne tikai arhīvā).

Visiem analītisko sižetu autoriem (vai raidījumiem) veidot kontus sociālajos tīklos, kur arī

jāpiedāvā savi pētniecības temati apspriešanai, informācijas vākšanai.

Veidot sinerģiju starp nelielajiem pētnieciskajiem resursiem abās organizācijās, iesaistot

interneta redakciju kā jaunu kanālu. Šim nolūkam nepieciešama menedžmenta vienošanās.

Jāveic satura un personību mārketings – starp dažādiem kanāliem.

Jaunas sadaļas

Papildināt pieejamo saturu ar pētnieciskiem, analītiskiem materiāliem arī krievu valodā.

Radīt notikumu/ procesu skaidrojošās un hronoloģiskās sadaļas – šķirkļus.


Veidot datu bāzes – ja pieejama kāda informācija, izmantot gan savu publikāciju veidošanai,

gan ar to dalīties ar citiem medijiem. Pašiem kļūt par resursu.

Veidot pētnieciskos projektus, kuros dati tiek vākti no sabiedrības (crowdsourcing), bet

popularizēti elektroniskajos medijos.

Ieviest karikatūras/ komiksus, izmantojot dažādu multimediju saturu.

Papildināt raidījumus internetā ar saturu, kas paliek ārpus ētera – novērojumiem/ blogiem/

brīvā stila formātu.

Auditorija

Sociālie mediji jāizmanto auditorijas piesaistei un paplašināšanai (jaunie, ekonomiski aktīvie).

Jāņem vērā, ka kvalitatīvai un pētnieciskai žurnālistikai var būt arī auditorijas griesti.

Vairāk radīt un izcelt saturu mazākumtautībām.

Atgriezeniskā saite/ informācijas avoti.

4.6. Izglītības un zinātnes raidījumi

4.6.1. Izglītības un zinātnes raidījumi LTV


Izglītība un

zinātne

Abi

kanāli, h

Abi kanāli,

%

Abi kanāli,

vidēji h/dienā

LTV1,

h

LTV1,

%

LTV7,

h

LTV7,

%

Kopā: 682,6 5,5% 1,87 297,0 4,7% 385,6 6,3%

Oriģinālsaturs 327,6 48% 138,0 46% 189,6 49,2%

Atkārtojumi 355,0 52% 159,0 54% 196 50,8%

Neatkarīgie

producenti 39,7 12% 39,7 28,7% 0 0%


Laiks Raidījums

Pirmdiena Dokumentālie raidījumi

Otrdiena Mūžizglītības raidījums

Trešdiena Raidījums par satiksmes drošību

Ceturtdiena Izglītojošā izklaide

Mūžizglītības raidījums

Piektdiena Populāri zinātniskā dokumentālā filma

Sestdiena Dzīvesstila raidījums

Padomu raidījums

Populāri zinātniskā dokumentālā filma

Svētdiena Populāri zinātniskā dokumentālā filma

Ceļojumu filma


LTV7

Katru darba dienu

Deutsche Welle TV žunāls (dzīvesstils, aktualitātes par kultūras norisēm, medicīnu, zinātnes

sasniegumiem utt.) angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā.

Dokumentālā izklaides sleja (aktīvais dzīves veids, ceļojumi, pasaules valstis utt.). Pārsvarā

adaptēts latviešu valodā.

Dzīvesstila programma darba dienās (daba, ceļojumi, vide, kulinārija, aktīvs dzīvesveids).

Adaptēts latviešu valodā.

Nedēļas slejas

Dokumentālā filma pirmdienā. Civilizācijas atklājumi. Atkārtojums svētdienās.

Dokumentālā filma otrdienā. Dzīvnieki, daba. Atkārtojums trešdienās.

Dokumentālā filma trešdienā. Populārā zinātne. Atkārtojums ceturtdienās.

Dokumentālā filma ceturtdienā. Sabiedrība, aktualitātes. Atkārtojums sestdienās.

Dokumentālā programma piektdienā. Dokumentālā realitāte. Atkārtojums sestdienās.

Sezonālās slejas

Latvijas dokumentālo filmu cikls Ceļā ar kameru. Gadā ap 10 filmām.

Projekts 1000 jūdzes.... Latvijas TV videofilmu cikls. Tiek plānots pavasara un rudens sezonā,

katrā no sezonām pa 10 sērijām.

4.6.1.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajiem TV

Izglītība un

zinātne LTV 2012 BBC YLE DR* STV NRK

% raidapjoma 5,5% 13% 23% 20% 6% 4%


1,9 h dienā

6879 h gadā

19 h dienā

4524 h gadā,

12,4 h dienā

3815h gadā

8,7 h dienā

1412 h dienā

3,9 h dienā

827 h gadā

2,3 h dienā

Kanālu skaits,

kuros ir izglīto-

joši raidījumi

2 4 4 3 5 3


*Izglītojošie raidījumi ir vienā sadaļa ar kultūru

Izglītojošie raidījumi Eiropas sabiedriskajās televīzijās ieņem ļoti nozīmīgu vietu un apjomu. Eiropas

televīzijās ir izveidoti arī atsevišķi kanāli ar izglītojošu ievirzi – Kunskapskanalen Zviedrijā, Yle Teema

(padziļināta satura kanāls). Izglītojošā tematika aptver plašu spektru – no mūžizglītības tēmām –

dzīvesveids, hobiji, sadzīviski jautājumi, veselības jautājumi, līdz populāri zinātniskām pārraidēm,

izglītojošiem raidījumiem par sabiedrībā būtiskiem procesiem, vēstures jautājumiem, raidījumiem par

dabu tās daudzveidībā.

Radošās pieejas izglītojošā satura piedāvājumam ir ļoti plašas – klasiskie formāti (dokumentālās filmas,

žurnāli, apskata raidījumi), kā arī izglītojoši izklaidējošie formāti, kas ieņem arvien plašāku vietu

televīziju programmās.


Izglītojošā un vienlaikus arī dokumentālā un informatīvi dokumentālā tematika ir stabila tendence arī

lielbudžeta televīzijas filmu un projektu veidošanā (BBC, Francijas, Skandināvijas valstu televīziju un

neatkarīgo producentu veidotā produkcija).

Vienlaikus izglītojošie raidījumi ietver plašāku skatījumu uz izglītību cilvēka dzīvē kopumā. Tās

Eiropas valstu televīzijās pamatā nav raidījumi – palīgs vai uzskates materiāls izglītības sistēmai, tās

metodiskajām programmām. Izglītojošo raidījumu tematika visbiežāk nav saistīta ar izglītības sistēmas

atspoguļojumu vai to programmu atspoguļojumu. Izglītības raidījumi ir integratīvs formāts, kas sniedz

skatītājiem plašāku un daudzveidīgāku pasaules izziņu, rosina domāšanu un pašizglītību, ieinteresējot

ar izglītojošu raidījumu piedāvāto saturu.


Latvijas sabiedrībā interese par zinātnes, izglītības, vēstures un it īpaši dabas, medicīnas un ar dzīvesstilu

(mājoklis, ģimene, brīvais laiks) saistītiem raidījumiem ir augsta, savukārt LTV piedāvājums –

nepietiekams. 71% respondentu vecuma grupā 26–59 gadi norādīja, ka viņus interesē vēstures

raidījumi, 75% – zinātne, 86% – veselība un medicīna, 89% – daba, vides jautājumi. Visas ar dzīvesstilu

saistītās tēmas interesēja vairāk nekā 80% references grupas. Gandrīz visas tēmas, izņemot brīvais

laiks, seniorus (60+) interesē ievērojami vairāk nekā jauniešus (14–25).

Liela daļa respondentu uzskatīja, ka izglītības tēmai veltīto raidījumu apjoms LTV ir pietiekams (45%),

bet daudzi arī uzskatīja, ka tas ir nepietiekams (30%) vai arī nevarēja atbildēt uz jautājumu (24%). Šo

raidījumu kvalitāte lielākoties (54%) novērtēta kā apmierinoša. Ļoti līdzīgs apjoma un kvalitātes

novērtējums ir vēstures, zinātnes, medicīnas un tehnoloģiju tēmām. Dabai un videi veltīto raidījumu

apjoms un kvalitāte jau ir vērtēti augstāk – 63% respondentu uzskata, ka šo raidījumu apjoms ir

pietiekams, 62% respondentu uzskata, ka šo raidījumu kvalitāte ir atbilstoša, 20% – ka tā ir pat augsta.

Savukārt ar dzīvesstilu (mājoklis, ģimene, brīvais laiks) saistīto raidījumu apjomu par nepietiekamu

uzskatīja ap 30% respondentu.

Darbinieku aptaujā visvairāk darbinieku jeb 77% aptaujāto uzskatīja, ka tieši izglītība ir tēma, kas

visnepietiekamāk pārstāvēta LTV saturā. 72% darbinieku uzskatīja, ka zinātnes ir par maz, 66% –

medicīnas, 62% – vēstures. Līdzīgs novērtējums bija ar dzīvesstilu saistītajām tēmām – 68% darbinieku

kā nepietiekamu novērtēja mājoklim veltīto raidījumu apjomu, 65% – dzīves stilam, ģimenei, mājsaim-

niecībai, 63% – brīvā laika pavadīšanai. Kvalitātes ziņā viszemāk novērtētie raidījumi bija dzīvesstila

kategorijā. 40% darbinieku uzskata, ka mājoklim veltīto raidījumu kvalitāte ir zema un ļoti zema, 38%

respondentu snieguši šādu vērtējumu arī ģimenei veltīto raidījumu kvalitātei, 36% – brīvā laika

pavadīšanai veltītajiem raidījumiem. Izglītībai, zinātnei un vēsturei veltīto raidījumu kvalitāte

lielākoties vērtēta kā vidēja.

4.6.1.4. Ieteikumi

Veidojot jauno izglītojošā satura proporciju jaunajā sabiedriskajā medijā, precīzāk definējama izglītojošo

raidījumi tematika. Līdzīgi kultūras raidījumu pozicionējumam dažādām auditorijām, arī izglītojošie

raidījumi veido pamatā divus attīstības raidījumu izveides un iepirkto programmu izvēles virzienus –

analītiskās, izzinošās, padziļinātās izglītības raidījumi un mūžizglītība – dzīvesstils, izglītojoši izklaidējošie

formāti.

Ņemot vērā satura daudzpusību un raidījuma starpžanru satura pozicionējumu, tematika definējama

kā starpžanrs arī raidījuma satura definējumā. Piemēram, izglītība/kultūra, izglītība/sabiedrība,

izglītība/izklaide utt. Šāda prakse raidījumu tematikas definējumam tiek piemērota vairāku Eiropas

valstu televīzijās – ZDF, NRK, SVT, YLE.


Izglītojošo raidījumu ietvaros potenciāli attīstāma sadarbība ar dažādām mācību iestādēm, izstrādājot

saturu un pielāgojot tā publicēšanu atbilstoši mācību programmām.

Izglītība a apriori ir virsmērķis arī bērnu raidījumu veidošanā un iepirkto programmu izvēlē, par ko

tālāk lūdzam skatīt aprakstu bērnu raidījumu sadaļā.

Izglītība un zinātne 2012, h 2012,% Jauns, % Izmaiņa, % Jauns, h Jauns, +h

Kopā 682,6 5,5% 10% +83,1% 1249,8 +567,2

Oriģinālsaturs 327,6 48% 40% 499,9 +172,3

Atkārtojumi 355,0 52% 60% 749,9 +394,9

Neatkarīgie

producenti 39,7 12% 40% 200,0 +160,3

Saturs

Vēsture, Latvijas vēsture

Zinātne

Daba

Tehnoloģijas

Veselība

Mūžizglītība (vērtīborientējošie un dzīvesstila raidījumi)

Izglītība

Starpžanru saturs

Forma

Formātu daudzvedība – žurnāli, dokumentālie raidījumi, dokumentālās filmas, izglītojoši

izklaidējoši formāti, spēles u.c.

Starpmediju (Transmedia) projekti ar saistīto/ dalīto saturu TV platformā un interneta

platformā.

Komunikācija

Satura pieejamība visās platformās, starpmediju projekti

Komunikācija sociālajos tīklos, skatītāju iesaistīšana

Programmu mārketings


Jaunais izglītības un zinātnes raidījumu apjoms LTV

Raidījumi Skaits nedēļā, 2012 Skaits nedēļā, jauns

Raidījumi par vēsturi – 1

Raidījumi par vēsturi, zinātni, tehnoloģijām

(žurnāls)

1 2

Dzīvesstila raidījumi (žurnāls) 1 2–3

Dzīvesstila raidījums – formāts – 2

Populāri zinātniskie raidījumi – 1

Populāri zinātniskās filmas (iepirktās) 2 3,5

Dokumentālās filmas par dabu, vidi (iepirktās) 2 2

Dokumentālās filmas par pasaules valstīm,

ceļojumu filmas

1 3

Ceļojumu raidījumi (piem., Ziemeļu puse) cikliski 24 gadā 24 gadā

Izglītojošie formāti – politika, sabiedrība 2 4

Izglītojoši izklaidējošie formāti par sabiedriski

aktuāliem jautājumiem

– 5

Vizualitātes atjaunošana *

Cits saturs 10%

* Jauno projektu izveidē vizualitāte ietverta katra projekta sagatvošanas izdevumos

4.6.2. Izglītības un zinātnes raidījumi LR


Izglītība un

zinātne

Visi

kanāli,

h

Visi

kanāli,

%

Visi

kanāli,

h/ dienā

LR1,

h

LR1,

%

LR2,

h

LR2,

%

LR3,

h

LR3,

%

LR4,

h

LR4,

%

Kopā 964,7 2,9% 2,64 551,3 6,2% 23 0,3% 189,4 2,1% 201 2,3%

Oriģināl-

saturs 446,9 46% 230,6 42% 23 100% 57,8 31% 135,5 67%

Atkārtojumi 517,8 54% 320,7 58% 0 0% 131,6 69% 65,5 33%

Neatkarīgie

producenti 0 0% 0 0% 0 0% 0 0% 0 0%



LR1 LR2 LR3 LR4

Zināmais

nezināmajā –

raidījums par

aktuālo dažādās

zinātnes sfērās

Eiropēdija –

erudīcijas

jautājumu šovs

par ES

Post factum –

muzikāli analītisks

raidījums

Nošu domino – radio

spēle mūzikas skolu

audzēkņiem

Odiseja – raidījums

par pasaules tautu

mūziku

Dzīvā vesture – raidījums par vēsturi

Lai kas arī nenotiktu – psihologa

komentārs

Mantojums

Meistarklase – praktiski padomi

mājās dzīvē

Pastaigas pa Rīgu – stāsti par

galvaspilsētu

Stāstiņi iz dzīves

Vedaju – filozofisks raidījums


Izglītība un

zinātne LR 2012 BBC YLE DR SR NRK

% raidapjoma 2,9% – 10%

Ietilpst

citās

sadaļās

Ietilpst citās

sadaļās

4%

h gadā,

h dienā

964,7 h gadā

2,6 h dienā

2359 h gadā

6,5 h dienā

4,380 h gadā

12 h dienā

701 h gadā

1,9 h dienā

Kanālu skaits,

kuros ir izglīto-

joši raidījumi

4 – 5 2



Sabiedrības interese par izglītības, zinātnes un mūžizglītības tēmām ir detalizēti apskatīta iepriekšējā

sadaļā par LTV. Sabiedrības novērtējums par LR piedāvāto izglītojošo raidījumu apjoma un kvalitātes

novērtējumu ir augstāks nekā LTV. 50% respondentu vecumā 26–59 gadi uzskata, ka izglītībai veltītie

raidījumi ir pietiekamā apjomā un kvalitātē. Lielākai daļai no pārējiem par šo tēmu nav viedokļa.

Vēstures, zinātnes un medicīnas tēmas jau nedaudz vairāk respondentu (20%) ir novērtējuši kā

nepietiekami pārstāvētas, lielākai daļai (40–42%) tomēr atbildot, ka apjoms ir pietiekams. Šo tēmu

apskata kvalitāte kopumā vērtēta kā apmierinoša. Par dzīvesstilam (mājoklis, ģimene, brīvais laiks)

veltīto raidījumu apjomu un kvalitāti lielai daļai respondentu (40–46%) nebija viedokļa, bet pārējiem

lielākoties šķita, ka apjoms ir pietiekams un kvalitāte ir atbilstoša.

Pretēji LTV darbiniekiem, LR darbinieki izglītībai (71%), zinātnei (70%), vēsturei (65%) un medicīnai

(78%) veltīto raidījumu apjomu vērtē kā pilnībā pietiekamu. Tomēr būtiski arī minēt, ka retais no

darbiniekiem uzskatīja, ka šo raidījumu būtu par daudz, līdz ar ko vidēji 25% darbinieku tomēr

norādīja uz izglītojošo raidījumu apjoma nepietiekamību. Kvalitātes ziņā visu iepriekšminēto tēmu

raidījumi vērtēti kā augstvērtīgi.

Dzīvesstilam veltīto raidījumu apjomu vairāk nekā 80% darbinieku ir novērtējuši kā pietiekamu.

Kvalitāte vērtēta kā nedaudz zemāka nekā izglītības un zinātnes raidījumiem (piemēram, 40% darbinieku

uzskata, ka mājoklim veltīto raidījumu kvalitāte ir zema).


Vienīgā tēma šajā sadaļā, ko darbinieki uzskatīja par nepietiekamu, ir datori un IT tehnoloģijas (56%).

4.6.2.4. Ieteikumi

Izglītojošie raidījumi daudzviet pārklājas ar citiem raidījuma formātiem kā informatīvi dokumentālajiem,

piemēram, Kā labāk dzīvot un Ģimenes studija vai arī kultūras tematiku, piemēram, raidījums par

džezu. Tomēr nepieteikami tiek skatīti jautājumi, kas skar tieši izglītību visos tās līmeņos.

Izglītība un

zinātne

2012,

h

2012,

%

Jauns,

%

Izmaiņas

%

Jauns 4

kanāli, h

Jauns 4

kanāli, +h

Jauns 5

kanāli, h

Jauns 5

kanāli, +h

Kopā 964,7 2,9% 9% 215,7% 3045,7 2081,0 3944,2 2979,5

Oriģinālsaturs 446,9 46% 50% 1522,9 1076,0 1972,1 1525,2

Atkārtojumi 517,8 54% 50% 1522,9 1005,1 1972,1 1454,3

Neatkarīgie

producenti 0 0%

30% 456,9 456,9 591,6 591,6

Saturs

Attīstīt tematiski dažādus izglītojošos raidījumus visās programmās.

Attīstīt izglītojušus raidījumus par Latvijas un pasaules vēsturi.

Analizēt izglītības kvalitāti un iespējas mācīties ārvalstīs.

Aktualizēt mūžizglītību radio kanālos, kas aptver novadus.

Atspoguļot izglītības saturu jaunajā LR5 kanālā.

Atspoguļot zinātniskos pētījumus LR ziņu saturā un raidījumos.

Attīstīt izglītojošus raidījumus par vidi, aktīvu dzīvesveidu un zaļo domāšanu.

Forma

Izglītības tematikas iekļaušana ziņu raidījumos, analītiskajos un diskusiju raidījumos.

Speciālizētu tematisku raidījumu izveidošana LR1 un LR2.

Radio dokumentālo raidījumu veidošana par populārzinātniskām lietām un parādībām.

Komunikācija

Sadarbība ar izglītības institūcijām visā Latvijā.

Sadarbība ar zinātniskajiem institūtiem pētījumu atspoguļošanā sabiedriskajos medijos.

Sadarbība ar izglītības jomā strādājošām nevalstiskajām organizācijām.

Konta @LRizglītība izveide tviterī.

Jauni raidījumi

Analītisks raidījums par izglītības kvalitāti un aktualitātēm LR1.

Raidījums par tehnoloģijām, izglītību un uzņēmējdarbu LR1.

Raidījumi par izglītību, studijām jauniešu kanālā (diskusijas, informatīvi dokumentālie

raidījumi).

Izglītojošs raidījums par Latvijas un pasaules vēsturi, izmantojot arhīva un interneta

materiālus LR1 un LR4.

Sadarbība ar augstskolām (studentu iesaiste mediju darbā – prakse dažādās sfērās).

Raidījums par augstākās, profesionālās, mūžizglītības un ārvalstu izglītības iespējām LR2.

Izglītojošs raidījums par uzņēmējdarbību LR2.

Raidījumi par izglītību LR4.

Jauni izglītojoši raidījumi bērniem brīvdienās LR1 un LR4.


4.6.3. Izglītības saturs LR un LTV interneta lapās


Situācijas raksturojums LR interneta lapās

LR interneta lapās izglītība nav iekļauta kā atsevišķa sadaļa. Arī ziņu lapā nav izglītības kategorijas,

taču šāda veida saturs iekļaujas sadaļā Latvija. Visos kanālos ir attiecīgs saturs ēterā, tomēr interneta

lapās to ir grūti izšķirt un atrast. LR1 vietnē ir lapas visiem šiem raidījumiem – Zināmais nezināmajā,

Kā labāk dzīvot, Burtu burvis, arī LR 3 vietnē ir raidījums Nošu domino, kas ir jauniešu spēle par

mūziku, kā arī LR3 raidījums Odiseja, kas piedāvā ceļojumu stāstus, intervijas, konkursus un balvas. Arī

LR 4 vietnē ir sadaļa Krievijas un Īrijas vēstures skaidrošanai, kā arī dažādu ES procesu skaidrošanai.

Gan LR4, gan LR1 vietnē ir arī sadaļa Šī diena vēsturē. Tomēr lapās tikai tiek atrādīts ētera izglītojošo

raidījumu anotatīvais saturs, ne tas, kas izskanējis ēterā. Anotācijai gan visbiežāk ir arī pievienots

audio fails un iespējams ēteru noklausīties – Kā labāk dzīvot – tas ir aptuveni 40 minūšu garš fails.

Visi raidījumu logi ir formas ziņā vienkārši, strukturēti izskanēšanas secībā bez satura pārvaldības,

meklēšanas iespējām. Nedaudzos gadījumos raidījumi ir sadalīti pa gadiem, lai to meklēšana būtu

vienkāršāka.

Situācijas raksturojums LTV

Izglītojošie raidījumi nav izcelti vai atdalīti no pārējā LTV interneta lapu satura. Liela daļa no ētera

izglītojošajiem raidījumiem ir ārvalstu adaptētie vai tulkotie raidījumi, kas netiek atrādīti internetā.

LTV1 vietnē ir dažādu raidījumu anotācijas, tostarp dokumentālo, skaidrojošo raidījumu, tomēr šajās

sadaļās lielākoties tikai piedāvāts apraksts par raidījumu vai gaidāmajām tēmām, ne tajā atspoguļotais

saturs. Situācija līdzīga kā LR interneta lapās.

4.6.3.2. Salīdzinājums ar ārvalstu medijiem

Ārvalstu mediji piedāvā plašu izglītojošo saturu, kas jau uzkrāts ilgu gadu laikā, bet tiek arī atjaunināts

atbilstoši mācību standartiem skolās. Tas māca gan pasaules izziņas lietas, gan arī valsts kultūrvērtības.

Yle.fi pieredze

Yle.fi kopējās satura lapās nav atsevišķas sadaļas, kas veltītas informācijai par izglītību, tomēr ziņu

sadaļā ir iedalījums Zinātne. Tālāk šajā sadaļā ievietoti janākie šai kategorijai piederošie raksti.

Atsevišķa, ar informatīvi analītisko saturu nesaistīta, ir mācīšanās sadaļa – Opiminnen. Tā piedāvā

plašus materiālus par dažādām valstīm, piemēram, Krievu stāstus par Pēteri Lielo, Maizes muzeju,

greideriem vai japāņu valodu, kā arī izziņas materiālus par zvaigznēm, sēnēm, siltumu. Šie skaidrojumi

ir piedāvāti dažādos mediju formātos – kā 1,5 h raidījums vai kā neliels video, audio klips, zināšanu

testi vai uzdevumi, piemēram, jautājumu virkne par hokeju Somijā. Sadaļa piedāvā arī dinamisku

atslēgas vārdu karti (mind map), ar kuru mēģināts lapas lietotājus uzvedināt uz kādu no izglītojošajām

sadaļām. Kopumā izglītojošais saturs piedāvāts kategorijās: daba un vide, kultūra un sabiedrība, valodas,

atpūta, karjera. Tajā atrodami 5747 video, 686 audio klipi, 3615 uzdevumu, kā arī 516 interneta lekciju.

Yle.fi ir arī atsevišķas interneta sadaļas, kas māca strādāt ar video saturu, sākot no vietas izgaismošanas

un beidzot ar satura montēšanas pamācībām. Tāpat ir atsevišķa lapa, kur māca fotografēt. Vēl ir lapa

Skolotāju televīzija, kur ir publicēts daudz materiālu, ko skolotāji vai vecāki var izmantot bērnu

mācīšanai, piemēram, prezentācijas par to, kā mācīt matemātiku, rakstīt stāstus. Šī platforma tiek arī

izmantota starpmediju projektu veidošanā, piemēram, internets + sadarbība ar skolām + filmiņa bērniem.


Yle.fi ir arī kanāls Teema, kas veltīts dokumentālajam kino, mākslai, vēsture u.tml., un tam ir plaša

vietne ar visu šo saturu multimediālā formā.

Visām izglītojošajām lapām izveidota tāda loģistika, ka lietotājiem ērti atrodams saturs arī somu

vienkāršotā valodā ārzemniekiem vai citiem ar zemāku sapratnes līmeni.

NRK.no pieredze

Norvēģijas sabiedriskais medijs internetā piedāvā atsevišķu skolas/mācību sadaļu Skole. Tajā atrodamas

izglītojošās sadaļas par: filozofiju, ģeogrāfiju, vēsturi, kultūru, tieslietām, pārtiku un veselību, matemātiku,

dabu, Norvēģiju, politiku, psihiatriju, psiholoģiju, reliģiju, kopienām, sociālo sfēru, valodām, tehnoloģijām,

izglītības iespējām, spēlēm, zinātni un ekonomiku. Sadaļu veido arī personvārdu datu bāze, kā arī

dažādu radio vai TV programmu datu bāze. Katru no tematiskajām sadaļām veido apakšsadaļas ar

klipu arhīvu un attēliem. Šis saturs pieejams visiem, bet ir paredzēts izmantot skolēniem un

skolotājiem pamatizglītības un vidējās izglītības mācību procesā. Sadaļu plānots vēl attīstīt. Ar visu tās

saturu ir iespēja dalīties sociālajos tīklos. Izglītības sadaļā atrodami arī uzdevumi valodas, zinātnes,

reliģijas un ekonomikas zināšanu pārbaudei.

4.6.3.3. Ieteikumi

Saturs

Izglītojošu saturu papildināt ar lokāli radītu saturu par nacionālām problēmām, kultūras

vērtībām, vēsturi un valodu.

Jau izveidotos (LR, LTV) vēstures raidījumus ēterā atspoguļot savās interneta vietnēs. Radīt

tiem hronoloģisku izvietojumu.

Piedāvāt skaidrojumus, padziļinošu informāciju par sabiedrībai nozīmīgām aktualitātēm.

Forma

Starpžanru izglītojošo raidījumu veidošana – valodu apmācības, skatoties seriālu, lasot komiksu.

Izglītojošs saturs caur spēli, testu, uzdevumu.

Starpkanālu izglītojošā satura veidošana.

Satura skaidrāka grupēšana pa kategorijām – nepieciešamā izglītojošā informācija var būt ļoti

specifiska.

Informācijas formas izvēle atkarībā no tās mērķauditorijas.

Komunikācija

Komunikācija un sadarbība ar konkrētām interešu grupām (NVO, izglītības iestādes,

institūcijas), ne tikai ar masu kanāla auditorijām.

Saturs vienkāršotā latviešu valodā auditorijai, kam latviešu valoda nav dzimtā vai kam

uztveres līmenis ir zemāks.

Komunikācija ar auditoriju, kurai ir cita kultūras bagāža, skaidrot un mācīt Latvijai nozīmīgu

saturu.

Jaunas sadaļas

Dzīvesstila sadaļas – mācīties taupīt naudu, enerģiju, dzīvot ekoloģiski.

Izglītojošas sadaļas sadarbībā ar izglītības iestādēm.

Valodas apmācība reģionālās attīstības kontekstā, piemēram, kopīga sadaļa ar kaimiņvalstīm.

Skaidrojošie notikumu, personu šķirkļi.

Hronoloģijas radīšana (vēstures skaidrošana) ar tajā laikā svarīgākajiem notikumiem, ko

nevajag aizmirst, kas ir bijuši svarīgi valsts attīstībai un vēsturei.


Analīze par izglītības kvalitāti (skolu, augstskolu oficiālie vērtējumi, vidējie

eksāmenu/olimpiāžu rezultāti) un iespējām mācīties ārvalstīs.

Sadaļa par tehnoloģijām (un medijiem), skaidrot to attīstības tendeces.

Sadaļa zinātnei un tās attīstībai.

Auditorija

Piesaistīt gados jauno auditoriju.

Piesaistīt auditoriju, kam latviešu valoda nav dzimtā valoda.

Var iesaistīt auditoriju daļējā satura radīšanā (wikipedia princips).

4.7. Kultūras raidījumi

4.7.1. Kultūras raidījumi LTV


Kultūras

raidījumi

Abi

kanāli,

h

Abi

kanāli,

%

Abi kanāli,

vidēji

h/dienā

LTV1,

h

LTV1,

%

LTV7,

h

LTV7,

%

Kopā 489,0 3,9% 1,34 489,0 7,7% 0 0


Atkārtojumi 347,0 71% 347,0 71%

Neatkarīgie

producenti 18,4 13% 18,4 13%


Raidījumi Oriģinālstundas %

Kultūras informācija, aktualitātes (100g kultūras) 52,0 36%

Arhīvu adaptācija (100g kultūras. Nacionālie dārgumi) 21,7 15%

Priekšvārds mākslas faktam (Kino klubs, priekšvārds operas

izrādēm, koncertiem u.c.) 2,2 1,5%

Dokumentālie raidījumi par Latvijas kultūras personībām 5,2 3,6%

Mūzika 6,0 4%

Autorraidījumi (Ielas garumā) 10,0 7%

Pasākumi (Gada balvas nozarēs, īpaši notikumi) 6,8 4,7%

LTV drāma (Eņģeļu māja) 16,5 11%

Teātra izrāžu ieraksti 10,0 7%

Teātra izrāžu demonstrējumi 15,0 10%

Kopā 145,2 100%



Kultūras raidījumi LTV 2012 BBC YLE DR STV NRK

% raidapjoma 3,9% – 41%

Ietilpst

citās

sadaļās

7% 5%


1,3 h dienā

505 h gadā

1,4 h dienā

8064 h gadā,

22 h dienā

1580 h dienā

4,3 h dienā

805 h gadā,

2,2 h dienā


ir kultūras raidījumi 1 3 4 5 3


Kultūras raidījumi Eiropas sabiedriskajās televīzijās samērā maz tiek plānoti galveno kanālu programmās.

Iemesls – nepietiekamais skatītāju skaits, kāds jānodrošina pirmajam televīzijas kanālam. Pirmo kanālu

programmās tiek pārraidīti vai nu īpaši nozīmīgi kultūras notikumi nācijas dzīvē vai arī kultūras

informācija dinamiskos formātos.

Taču bagātākās Eiropas valstu televīzijas pēdējo gadu laikā ir izveidojušas vairākus nišas kanālus tieši

kultūras tematikai (BBC Four, YLE Teema, Kunskapskanalen, NRK2, ZDF Kultur u.c.), skojot celmlauzim

šajā jomā – Francijas un Vācijas radītajam Eiropas kultūras programmu etalonam – kanālam ARTE. Lai

arī šie kanāli sasniedz ļoti nelielas auditorijas – skatīšanās daļu 1–3%, raidorganizācijas uzskata šo par

būtisku atspoguļojumu sabiedriskās televīzijas misijai. Somijas televīzija YLE kanālu Yle Teema

uzskata par ļoti pozitīvu aspektu sava zīmola kvalitatīvajam vērtējumam un Somijas sabiedriskās

televīzijas tēlam.

Īpaša nozīme televīzijās ir arī tādam būtiskam TV oriģinālžanram kā televīzijas drāma jeb nacionālie

seriāli/videofilmas.

Kopumā kultūras saturs Eiropas sabiedriskajās raidorganizācijās pašlaik strukturēts šādi:

raidījumi ar padziļinātu saturu – dokumentālās filmas, koncerti, filmas, izrādes – klasiskie

formāti nišas kanālos vai mazākā apjomā – galvenajos kanālos nabadzīgākajās valstīs;

inovatīvie izglītojoši izklaidējošie formāti – galvenajos kanālos;

starpmediju projekti un projekti interneta platformai.


Sabiedrības interese par kultūras un mākslas raidījumiem Latvijas medijos kopumā ir augsta, atšķirība

starp mākslas žanriem ir salīdzinoši neliela. Līdzīgi kā visu iepriekšējo tēmu ietvaros, senioru interese

par mākslas un kultūras raidījumiem (visiem, izņemot mūzikas un kino) ir ievērojami lielāka.

Lielākais vairums (46%) to respondentu vecumā 26–59 gadi, kas skatās LTV vismaz reizi nedēļā,

apgalvo, ka koncertu un teātra izrāžu apjoms ir paz mazu, kaut kvalitāte apmierinoša (55%) vai augsta

(18%). Daudzi atbilstošās grupas respondenti vēlētos, lai LTV programmā būtu vairāk mūzikas (36%),

skatuves mākslas (39%), literatūras, mākslas, arhitektūras (22%), kino (31%). Kvalitāte visiem

iepriekš minēto tēmu raidījumiem kopumā vērtēta kā apmierinoša.

Arī aptaujātie darbinieki lielā vairumā uzskata, ka kultūras raidījumu (54%) un koncertu, teātra izrāžu

pārraižu (65%) apjoms ir nepietiekams, kaut kvalitāte vidēja vai pat augsta. Arī atbilstošo tēmu

apjoms novērtēts kā nepietiekami pārstāvēts – mūzika (72%), skatuves māksla (53%), literatūra,

māksla, arhitektūra (54%), kino (36%). Šo raidījumu kvalitāte savukārt kopumā novērtēta kā augsta.



14. attēls. LTV kultūras un mākslas raidījumu vērtējums

4.7.1.4. Ieteikumi

Kultūra 2012, h 2012, % Jauns, % Izmaiņa, % Jauns, h Jauns, +h

Kopā 489,0 3,9% 8% 104,5% 999,8 +510,8

Oriģinālsaturs 142,0 29% 40% 399,9 +257,9

Atkārtojumi 347,0 71% 60% 599,9 +252,9

Neatkarīgie

producenti 18,4 4% 40% 160 +141,6

Saturs

Būtiski palielināt kultūras raidījumu oriģinālstundu skaitu.

Paplašināt kultūras jēdziena izpratni, definējot kultūru ne vien tradicionālo nozaru robežās,

bet arī kā sabiedrības dzīves veidu, vērtību sistēmu utt.

Veidot analītiskus un diskusiju raidījumus par dažādiem kultūras aspektiem sabiedrībā

iepriekš minētajā un citos kontekstos.

Paplašināt formātu daudzveidību TV platformā.

Veidot raidījumus par dažādām kultūras nozarēm (mūzika, teātris, kino, literatūra, vizuālā

māksla, arhitektūra u.c.).

Veidot kultūras raidījumus dažādām auditorijām – plašai auditorijai un nišas auditorijām.

Palielināt kultūras notikumu (izrāžu un koncertu) ierakstu skaitu un pieejamību plašam

skatītāju lokam – ierakstīt vismaz 15 koncertus un lielos notikumus, kā arī vismaz 15 teātra

izrādes gadā.

Izveidot kultūras ziņas.


Izveidot kultūras diskusiju raidījumus.

Izveidot regulāru raidījumu par tradicionālo kultūru.

Izveidot projektu, parādot amatiermākslas (kori, deju kolektīvi, tautas teātri, pūtēju orķestri,

tautas lietišķās mākslas studijas u.c.) daudzveidību un norises Latvijā.

Palielināt autorraidījumu daudzveidību un skaitu.

Palielināt dokumentālo raidījumu daudzveidību un skaitu par izcilām Latvijas kultūras

personībām, dažādiem kultūras vēstures aspektiem dažādās kultūras nozarēs.

Iesaistīties starptautiskos TV projektos. Attīstīt kopražojuma raidījumus.

Iesaistīties Latvijas kino procesu līdzfinansēšanā un kopražošanā.

Veidot vairāk plašai auditorijai adresētus TV projektus – notikumus – pasākumu tiešraides

inovatīvos formātos.

Veidot izglītojoši izklaidējošas kultūras tematikas raidījumus un formātus plašai

mērķauditorijai.

Veidot vērtīborientējošus nacionālos seriālus un videofilmas.

Paplašināt LTV arhīva izmantošanas iespējas – padarīt arhīvu pieejamu mūsdienu audiovizuālo

mediju platformās.

Veidot raidījumus, ietverot to saturā arī mazākumtautībām saistošu kultūras procesu

atspoguļojumu.

Paplašināt kultūras raidījumu pieejamību cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Veidot

multimediālus kultūras projektus jaunākajām auditorijām.

Paplašināt jēdziena ‘kultūra’ izpratni.

Veidot raidījumu par reliģiju.

Forma

Kultūras raidījumu formātu paplašināšana.

Kultūras pieejamība visplašākajai auditorijai.

Vienotas interneta platformas izveide – plašākais un kvalitatīvākais kultūras multimediju

portāls Latvijā.

Apjoma palielināšana tiešraidēm.

Vizualitāte

Vizuālās stilistikas pastāvīga attīstīšana un jaunāko tehnoloģiju iespēju izmantošana.

Darbinieku apmācība, režijas kursi u.c.

Komunikācija


Sociālie tīkli.

Ar sadarbības partneru – dažādu kultūras institūciju starpniecību veidots projektu mārketings,

medija kultūras platformu mārketings.

Interaktivitāte, auditorijas iesaistīšana projektu veidošanā.

Sadarbība ar LR3, LR1.


Jaunais kultūras raidījumu apjoms LTV

Raidījumi

Skaits

nedēļā,

2012

Skaits

nedēļā,

jauns

Skaits

mēnesī,

2012

Skaits

mēnesī,

jauns

Kultūras notikumi – analīze (100g kultūras) 3 4 12 16

Nedēļas notikumu apskats – žurnāls – 1 – 4

Arhīvu adaptācija mūsdienīgā kontekstā 1 2–3 3 3

Pasākumu/ koncertu/ izrāžu tiešraides un ieraksti – dažādi 1–2 3–4

Diskusiju un analītiskie raidījumi Ap 13 gadā 1 4

Kultūras ziņas – 5 – 20

Raidījumi svētku programmām (tradicionālās

vērtības mūsdienu kontekstos)

– 1 gadā – 4–6 raidī-

jumi gadā

Dokumentālas filmas par Latvijas kultūras

vēsturi (fakti, notikumi, personības)

– 6 gadā Dažādi 10

Dokumentāli raidījumi/ videofilmas par

šodienas kultūras personībām

– 1 – 3–4

Autorraidījumi 1 2 4 8

Raidījums (formāts) par tradicionālo kultūru,

amatiermākslu (kori, deju kolektīvi u.c.)

– 1–4 gadā – 4

Nozaru raidījumi (piem., cikli – tematika –

mūzika, teātris, vizuālā māksla, literatūra utt.),

cikli un autorraidījumi

– 2 raidīj. cikli

gadā, autor

15 raidījumi

– 2 raidīj. cikli

gadā, autor

15 raidījumi

Nozīmīgu kultūras notikumu ieraksti un

arhivēšana (koncerti, teātru izrādes)

– 1 dažādi 3–4

Izklaidējošie kultūras formāti – 1 dažādi 20–30 gadā

Nacionālie seriāli – drāma 3 5 3 20–30 gadā

Starptautiski kopprojekti 1 gadā – – 2–3 gadā

Dokumentālās filmas par pasaules mākslas un

kultūras personībām, notikumiem utt., t.sk.

latviešu mākslas personībām pasaulē (iepirktās

dokumentālās filmas)

– 1–2 – 4–8

Klasisikās mūzikas koncerti (klasika, džezs, etno,

populārās mūzikas klasika – iepirktie koncerti)

6–7

gadā

30 gadā Dažādi 30 gadā

Populārās mūzikas koncertu ieraksti – LTV

producētie

1–3

gadā

10–15 gadā dažādi 10–15 gadā

Populārās mūzikas koncerti – iepirktie – 1–2 mēnesī dažādi 20 gadā

Augstvērtīgs kino (kino baudītājiem, filmas ar

pievienoto vērtību)

2 4 8 16

Dievkalpojumi, reliģija 1 1 4 1

Cits saturs 10%


4.7.2. Kultūras raidījumi LR


Kultūras

raidījumi

Visi

kanāli,

h

Visi

kanāli,

%

Visi

kanāli,

h/ dienā

LR1,

h

LR1,

%

LR2,

h

LR2,

%

LR3,

h

LR3,

%

LR4,

h

LR4,

%

Kopā: 3783,2 11,2% 10,36 1527,0 17,3% 14,7 0,2% 2041,5 26,3% 200 2,3%

Oriģināl-

saturs 2482,4 66% 856,3 56% 14,7 100% 1484,4 73% 127 64%

Atkārtojumi 1300,8 34% 670,7 44% 0 0% 557,1 27% 73 37%

Neatkarīgie

producenti 0 0% 0 0% 0 0 0% 0 0%

Kultūras raidījumi 2012. gadā

LR1 LR2 LR3 LR4

Augstāk par zemi –

raidījums par

filozofiju un kultūru

Džeza klubs –

raidījums par džeza

aktualitātēm

Dzied Latvijas

Radio koris

Kultūras rondo –

kultūras aktualitātes

Laika rata riti – par

latviešu folkloru

Literārais vakars

Monopola viesis –

iedvesmojoši viesi

Ielūdz Radio

teātris – teātra lugu

radio lasījumi

Talanti un

pielūdzēji –

raidījums par

talantīgiem

cilvēkiem

Lasāmlaiks –

raidījums par

jaunāko

literatūru

Benefice – par mūziķu

dzīvesgaitām

Bolero. Mūzikas stunda

visiem – interesanti mūzikas

pasaules notikumi un viesi

Diena sākusies – aktuālā

informācija par kultūras pasaules

notikumiem

Radiokompozīcija – klasiskās

mūzikas raidījums

Eiroradio – pasaules klasiskās

mūzikas apkopojums

Latvijas koncertzālēs –

koncertu retranslācijas

Mana mūzika – sarunas ar

populāriem cilvēkiem

Pa ceļam ar Klasiku – aktuāla

informācija kultūras jomā

Sestdienas vakars Operā –

ieraksti no pasaules operu zālēm

Vakara autorprogramma –

raidījums par mūziku pēc autora

izvēles

Est-Lat kopprojekts

Dzejas dienu laiks – raidījums

par Dzejas dienām

Art forums – kultūras

dzīves jaunumi

Ekskluzīvs –

raidījums par vokālo

mūziku

Grāmatu tārps –

raidījums par

literatūru

Kultūras biedrību

raidījums

Literārās pastaigas –

sarunas par literatūru

Mana filharmonija –

klasiskās mūzikas

raidījums



Kultūras

raidījumi LR 2012 BBC YLE DR SR NRK

% raidapjoma 11,2%

Ietilpst

mūzikas

sadaļā

21%

Ietilpst

mūzikas

sadaļā

7% 7%

h gadā,

h dienā

3783 h gadā

10,.4 h dienā

10492 h gadā

29 h dienā

15407 h gadā.

42 h dienā

1928 h gadā.

5,3 h dienā

Kanālu skaits,

kuros ir kultūras

raidījumi

4 6 – 3



Kopumā LR piedāvāto kultūras raidījumu apjoms tiek vērtēts kā pietiekams un kvalitāte kā apmierinoša

vai augsta. 75% respondentu vecumā no 26 līdz 59 gadiem uzskatīja, ka mūzikas apjoms ir pietiekams,

50% – ka skatuves mākslai, literatūrai, vizuālajai mākslai un arhitektūrai veltīto raidījumu apjoms ir

pietiekams (ap 30% gan arī nespēja atbildēt uz šo jautājumu). Būtiska daļa respondentu (20–25%)

uzskata, ka nepietiekams ir radio iestudējumu, koncertu ierakstu un kino veltītu raidījumu apjoms.

Visu iepriekš uzskaitīto raidījumu kvalitāte tiek vērtēta kā apmierinoša vai augsta, liela daļa

respondentu (ap 40%) tomēr nebija spējīgi atbildēt uz šo jautājumu.

Arī darbinieki uzskata, ka koncertu ierakstu (61%), mūzikas (76%), skatuves mākslas (65%), literatūras,

mākslas, arhitektūras (59%) raidījumu apjoms ir nepietiekams. Par nepietiekamu tiek uzskatīti radio

iestudējumu (56%) un kino veltīto raidījumu (51%) apjoms. Visu kultūras un mākslas raidījumu kvalitāti

darbinieki vērtē kā augstu.

4.7.2.4. Ieteikumi

LR kultūras raidījumi ir salīdzinoši augstas kvalitātes. Saturu veido profesionāli žurnālisti ar pieredzi

kultūras jautājumos. Pārstāvēta plaša spektra tematika. Ir viens galvenais kultūras notikumu apskata

raidījums Kultūras rondo. Gan pamatkanālā, gan citos kanālos iekļauti specializēti kultūras raidījumi.

Kultūras

raidījumi

2012,

h

2012,

%

Jauns,

%

Izmaiņa,

%

Jauns 4

kanāli, h

Jauns 4

kanāli, +h

Jauns 5

kanāli, h

Jauns 5

kanāli, +h

Kopā 3783,2 11% 11% 0% 3783,2 0 4899,1 1115,9

Oriģinālsaturs 2482,4 66% 70% 2648,2 165,8 3429,4 947,0

Atkārtojumi 1300,8 34% 30% 1135,0 -165,8 1469,7 168,9

Neatkarīgie

producenti 0 0%

20% 529,6 529,6 685,9 685,9

Saturs

Palielināt ārvalstu kultūras notikumu atspoguļošanu (ne tikai lielie kinofestivāli, bet arī

kultūras apskati par citām valstīm).

Amatiermākslas atspoguļošana (jaunajā jauniešu kanālā, arī pamatkanālos.

Radio iestudējumu skaita palielināšana.


Atraktīvi kultūras raidījumi bērniem brīvdienu rītos.

Etnisko minoritāšu kultūras iekļaušana ikdienas kultūras raidījumos.

Forma

Attīstīt diskusijas formātu kultūras tematikas atspoguļošanā.

Arhīvu izmantošana kultūras mantojuma saglabāšanā (der arī jauniešu kanālā).

Tiešraides koncerti no 1. studijas (jauniešu kanālam).

Kultūras raidījumu izvēršana Latvijas Radio 3. kanālā, samazinot to apjomu pamatkanālā LR1.

Portretinterviju skaita palielināšana.

Komunikācija

Sadarbība ar kultūras un mākslas institūcijām.

Atsevišķa sociālo tīklu konta LRkultura izveide.

Jauni raidījumi

Raidījums par kino.

Raidījums par teātri.

Radioiestudējumi.

Raidījums par minoritāšu kultūru Latvijā.

Raidījumi par populāro kultūru (pašlaik to atspoguļo Ziņu dienests atsevišķu sižetu ietvaros).

4.7.3. Kultūras saturs LR un LTV interneta lapās


Situācijas raksturojums LR

Organizācijas radītais kultūra saturs atrodams visos kanālos, līdz ar to arī visās LR interneta lapās.

Kopējā organizācijas lapā kultūra ir arī atsevišķa satura kategorija, tomēr tur atrodams tikai Ziņu

dienesta saražotais kultūras saturs. Pārējais kultūras saturs atrodams neregulāros kanālu pieteikumos

noklausīties raidījumu LR1 mājaslapā, tāpat kā citās sadaļās, ir arī kultūras raidījumu lapas, tai skaitā

raidījumam Kultūras rondo, Talanti un pielūdzēji. Lapā atrodamas raidījumu anotācijas, kā arī pēc tam

noklausāms viss (neatšifrēts) raidījuma ieraksts. Arī LR3 mājaslapā atrodami galvenokārt notikumu

(gaidāmo raidījumu) pieteikumi, kā arī sadaļā Iesakām noklausīties vēlreiz ir aktuālā informācija vienā

teikumā un noklausāmais ieraksts. Kopumā lietotājs negūst pilnvērtīgu ainu, ko LR piedāvā šajā jomā,

bet ēterā piedāvāts ļoti daudz.


LTV.lv piedāvā saturu vienotā ziņu kategorijā Kultūra – tur pieejami visi organizācijas raidījumi par

kultūru. Iztrūkst dinamiskas informācijas par nozares jaunumiem. Tāpat saturs netiek piedāvāts tekstā.

Kanāla LTV1 lapā arī ir informācija par televīzijas kultūras raidījumiem. Tie ir sadaļā Kultūra un

reliģija. Šajā sadaļā ir kultūras raidījumu lapas: Teātris.zip, 100g kultūras, 100g kultūras. Nacionālie

dārgumi, 100g kultūras iesaka, Kinotēka, Ielas garumā (+ reliģiskie raidījumi). Lielākajai daļai

raidījumu ir savas atsevišķas lapas ar aprakstu, kā arī ar gaidāmo raidījumu saturu, tādējādi nodrošinot

aktuālu informāciju, bet ļoti tālās (vairāku klikšķu attālumā) lapās un nepiedāvājot informāciju par

iepriekšējiem raidījumiem.

LTV1 mājaslapā ir sadaļa Filmas, zem kuras atrodama dinamiska informācija par ēterā gaidāmajām

filmām un nelielas to anotācijas. Saturs iedalīts sadaļās: visas filmas, dokumentālās filmas, mākslas filmas,

filmas visai ģimenei. Sadaļā nav noskatāmas jau iepriekš ekranizētās LTV filmas.


Arī LTV7 vietnē ir sadaļa dokumentālajām un mākslas filmām, taču tur atrodamas tikai gaidāmo sēriju

anotācijas.


Sverigesradio.se piemērs

Interneta lapas sadaļā Kultūra atrodams: Tiešraide, Ziņas, Programmā, Recenzijas, Filmas/TV,

Forma/mode, Māksla, Literatūra, Mediji, Politika, Scenogrāfija, Kultūras notikumu kalendārs, Kultūras

blogi, Radio teātris. Iespējams programmas klausīties dažādās ērtās formās (atsevišķā logā, lapā,

pašizveidotā sarakstā audio failu atskaņošanās rīkā). Ar visu saturu iespējams dalīties sociālajos tīklos.

Tāpat saturam var dot “patikšanas” zvaigznes un tad ar to dalīties sociālajos tīklos. Iespējama

komentēšana – gan autorizēti, gan anonīmi (ir īpaši iekšējās kārtības noteikumi komentējot).

NRK.no piemērs

Izklaide kopā ar kultūru: Kultūras ziņas, izklaides ziņas, Grāmatas un mūzika. Datorspēļu apskats,

Māksla NRK, Klasikas kanāla jaunumi. Piedāvāti gan radio, gan TV raidījumi par šo tēmu. Norvēģijas

sabiedriskais medijs arī piedāvā konkrētas interneta lapas kādiem kultūras dzīves notikumiem, piemēram,

Melodi Grand Prix. Šādā lapā piedāvāts arī forums auditorijai par to, kas saistīts ar šo notikumu.

NRK mūzikas kanālam P3 arī interneta lapā ir kultūras saturs. Tas gan mijas ar izklaidējošu informāciju.

Lapā ir šādas sadaļas: Mūzika, Filmu policija, dokumentālie raidījumi, humors, seriāli, mp3, atskaņošanas

saraksts, foto un atsevišķas sadaļas, kas saisītas ar konkrētā kanāla saturu, ne tematisko iedalījumu.

Šajā lapā kultūras saturs nav atspoguļots tāpat kā citur, bet tā forma atgādina žurnālu, saturā cieši

integrēta arī auditorijas atgriezeniskā saite – komentāri. Tiek izmantots arī cits burtu fonts, kolonnu

un attēlu izvietošanas struktūra.

DR.dk piemērs

Dānijas sabiedriskajā medijā kultūra atrodama sadaļā zem ziņām. Šī sadaļa tad tālāk iedalīta sadaļās:

Modes blogs, Kultūras programmas, Podkāsts, Lasīšanas klubs, Mākslas klubs, filmas, grāmatas, mūzika,

performances, mediji, māksla, cita kultūra, kā arī konkrētos raidsabiedrības produktos. Šī sadaļa

piedāvā arī kultūras saturu no citu valstu sadarbības sabiedriskajām raidsabiedrībām. Piedāvāts

saturs no Norvēģijas NRK.no, Zviedrijas SVT.se, britu BBC, kā arī vācu NDR. Viss piedāvātais saturs gan

ir valodās, kuras reprezentē šie mediji, taču tās ir valodas, ko dāņi bieži vien pārvalda.

Visas dr.dk sadaļas cieši salinkotas ar tiešraidēm ēterā vai kādos kanālos atrodamo kultūras tematikas

saturu. Savukārt atsevišķās radio un TV kultūras raidījumu lapas atrāda galvenokārt video un audio

saturu, kas izskanējis ēterā.

www.svt.se/kultur/

4.7.3.3. Ieteikumi

Saturs

Piedāvāt gaidāmo kultūras notikumu apskatu nedēļas, mēneša, gada nogrieznī.

Piedāvāt plašu kultūras afišu un kultūrpolitikas ziņu klāstu.

Dinamisko saturu papildināt ar arhīva materiāliem – ierakstītām izrādēm, to fragmentiem, kam

ir brīva skatāmība no autortiesību puses.

Attīstīt tradicionālās kultūras sadaļu (varētu būt starpžanra projekts ar izklaidējošiem elementiem).

Attīstīt kultūras sadaļu arī krievu valodā.

Piedāvāt viedokļu/portretintervijas ar nozares profesionāļiem.


Forma

Visu kultūras saturu piedāvāt vienā vietā (tai skaitā arī radio teātra iestudējumus, teātra izrāžu

ierakstus/tiešraides).

Attīstīt jaunus (inovatīvus) formātus sadarbībā ar nozares profesionāļiem.

Filtrēt arī ziņu lentes piedāvāto ziņu klāstu pēc šīs kategorijas.

Attīstīt arhīva pieejamību (vienotu TV, radio un interneta saturam) un tā sasaistes iespējas ar

pārējo (šajā gadījumā kultūras vēstures) saturu.

Piedāvāt dokumentālo vai citu LTV filmu skatīšanos agrāk vai tiešraidē internetā.

Kultūras saturu ārpus ziņu satura atspoguļot citādi – brīvākā formā, dodot vietu radošajai

iztēlei un asociācijām.

Piedāvāt lejupielādējamus podkāstus vai iespēju veidot savu klausāmo, skatāmo materiālu

sarakstu atskaņošanas rīkā.

Komunikācija

Viedokļu līderu (kultūras jomā) sociālo tīklu komunikācijas integrācija kultūras sadaļā

interneta lapās.

Diskusiju raisīšana par nozares aktualitātēm sociālajos tīklos vai ar ierakstu komentēšanas

iespējām.

Starpmediju pašreklāmas un auditorijas iesaistes pasākumu veidošana. Aicinājums ētera

raidījuma laikā izteikt viedokli, balsojumu internetā.

Jaunas sadaļas

Piedāvāt balsojumus (un plašu pārskatāmu materiālu par nacionālajiem kultūras pasākumiem)

par gada/sezonas kultūras balvām.

Palielināt tiešo pieslēgumu (tiešraides) īpatsvaru no aktuālajām kultūras norisēm Latvijā un ārvalstīs.

Ieviest sabiedriskā medija darbinieku (reizē arī nozares profesionāļu)

komentāru/novērojuma – blogu – saturu.

Iekļaut recenzijas, ieteikumus par gaidāmajiem kultūras notikumiem – multimediālā veidā.

Nodrošināt vairāk informācijas par literatūru, kino un arhitektūru.

Izveidot foto galerijas ar kvalitatīviem nozares satura attēliem.

Ieviest modes sadaļu.

Veidot sadaļu par minoritāšu kultūrām valstī vai kaimiņu kultūras jaunumiem/tradīcijām.

Auditorija

Ļaut auditorijai saturu novērtēt pēc iespējas dažādos veidos, piem., kā “patikšanu” (Facebook

princips). Var vērtēt arī kādā sajūtu gammā – recenzējot izrādes, izstādes.

Iesaistīt auditoriju gada/sezonas notikumu novērtēšanā – tādējādi auditorija radītu savu simpātiju.

Piedāvāt auditorijai iesaistīties kokrētu nozares notikumu vizualizēšanā, papildināšanā.

4.8. Bērnu, pusaudžu un jauniešu raidījumi

4.8.1. Bērnu, pusaudžu un jauniešu raidījumi LTV


Bērnu un

jauniešu

Abi

kanāli,

Abi

kanāli,

Abi kanāli,

vidēji h/dienā

LTV1,

h

LTV1,

%

LTV7,

h

LTV7,

%


raidījumi h %

Kopā 224,0 1,8% 0,61 224,0 3,5% 0 0

Oriģinālsaturs 43,0 43,0 0,7%

Atkārtojumi 181,0 181,0 2,9%

Neatkarīgie

producenti 4,8 11% 4,8 11%


Raidījuma nosaukums Kopā stundas Kopā stundas, %

Kas te? Es te! 118,3 53%

Nepaej garām! Labdarības akcija 14 6%

Nāc līdzās Ziemassvētkos 5,3 2%

Balss pavēlnieks 10 4%

Bērnu raidījumu arhīvi 76 34%

Kopā 223,6 100


Runājot par raidījumiem vai programmu politiku, visās Eiropas valstīs ir plaši attīstījušās interneta

platformas bērniem, kuru saturs ir cieši saistīts ar ētera programmas bērnu raidījumiem. Tā ir droša

vide bērniem un viņu vecākiem, kas atraktīvā veidā (spēles, interaktīvs saturs, video un izglītojošā

informācija) veicina dažādu vecumu bērnu pasaules izziņu.

Bagātākās Eiropas televīzijas ir izveidojušas īpašus kanālus tieši bērnu auditorijai (BBC – Cbeebies un

CBBC, SVTB Zviedrijā – bērnu raidījumi tiek pārraidītas bērnu kanālā Barnkanalen, NRK Norvēģijā –

kanālā NRK Super.

Bērnu un

jauniešu

raidījumi

LTV 2012 BBC YLE DR STV NRK

% raidapjoma 1,8% – ~6,3% 14% 23% 24%

h gadā,

h dienā

224 h gadā

0,6 h dienā

11145 h gadā

30,5 h dienā

1241 h gadā,

3,4 h dienā

5369 h gadā,

15 h dienā

5256 h dienā

14 h dienā

4892 h gadā,

13,.4 h dienā

Kanālu skaits,

kuros ir bērnu un

jauniešu raidījumi

1 4 3 – 3 –

Speciāli bērnu,

jauniešu kanāli 0 2 0 1 1 1



Bērnu, pusaudžu un jauniešu raidījumu auditorijas novērtējums izpētes ziņā atšķiras no visiem

pārējiem raidījumiem, jo šo raidījumu auditorija nav aptaujājama (bērni) vai tā lielākoties neskatās


LTV (pusaudži un jaunieši). Atbilstoši lielākā daļa (40–45%) respondentu references grupā no 26 līdz

59 gadiem nevarēja atbildēt uz jautājumu, vai raidījumi bērniem pirmsskolas vecumā, raidījumi

jaunāko klašu skolēniem un pusaudžiem (14–17 gadi) ir pietiekamā apjomā un kvalitātē. Tie respondenti,

kas tomer atbildēja uz šo jautājumu, vairumā uzskatīja, ka šo raidījumu apjoms ir nepietiekams. Zīmīgi,

ka 35% pusaudžu vecumā 14–25 gadi uzskatīja, ka viņiem veltīto raidījumu apjoms ir nepietiekams,

kaut kvalitāte ir apmierinoša vai augsta.


15. attēls. LTV bērnu un jauniešu raidījumu vērtējums

Pretēji auditorijai, aptaujātie LTV dalībnieki ir vienisprātis – no visiem raidījumu veidiem tieši raidījumu

bērniem pirmsskolas vecumā, jaunāko klašu skolēniem un pusaudžiem ir daudz par maz. Tā, piemēram,

97% darbinieku uzskata, ka pusaudžu raidījumu apjoms ir par mazu. Atbilstoši no visiem raidījuma

veidiem tieši šiem raidījumiem bija arī viszemākais kvalitātes novērtējums.

4.8.1.4. Ieteikumi

Lai gan, veidojot programmas piedāvājumu bērnu auditorijai, par kritērijiem ir izvēlēti visi iepriekšminētie

aspekti, LTV veidotais izglītojošais oriģinālsaturs bērnu auditorijai ir vairāk nekā nepietiekams.

Izklaidējoši izglītojošajais raidījums Kas te? Es te! ir vienīgais regulārais LTV veidotais raidījums

bērniem mērķauditorijā 7–10 gadi. Šāda situācija izveidojusies ilgstošā laika posmā, konsolidējot LTV

struktūru un budžeta apjomu. Taču bērnu attīstība dažādos vecuma posmos ir atšķirīga, un katrai no

vecuma grupām sabiedriskajai televīzijai ir jāpiedāvā atbilstošs saturs. Papildus raidījumam Kas te? Es

te! ir nepieciešami raidījumi segmentētākām auditorijām – gan pavisam maziem bērniem (2–4 g.v.) ,

gan pirmsskolas vecuma bērniem, gan bērniem 8–12 gadu vecumā, kā arī dažādi formāti pamatskolas

un vidusskolas vecuma aditorijām.


Bērnu un jauniešu

raidījumi

2012,

h

2012,

%

Jauns,

%

Izmaiņa,

%

Jauns,

h

Jauns,

+h

Kopā 224,0 1,8% 8% 346,3% 999,8 775,8

Oriģinālsaturs 43,0 19% 50% 499,9 456,9

Atkārtojumi 181,0 81% 50% 499,9 318,9

Neatkarīgie

producenti 4,8 11%

20% 100 95,2


Saturs

Latvijas situācijā ievērojami jāpalielina bērnu auditorijai paredzētais saturs, veidojot dažādu tematiku

raidījumus dažādām vecuma grupām, kā arī ietverot šo saturu daudzveidīgos formātos. Lai uzlabotu

un ievērojami palielinātu nacionāla oriģinālsatura piedāvājumu bērnu auditorijai, piedāvājam ievērojami

palielināt programmā satura proporciju bērnu auditorijām, tostarp ievērojami palielinot Latvijā

veidotā oriģinālsatura piedāvājumu bērniem.

Bērnu auditorijai

Oriģinālraidījumu apjoma palielināšana, veidojot raidījumus dažādām vecuma grupām (2–5, 6–8,

9–12).

Raidījumu veidošana, veicinot daudzveidīgu pasaules izziņu, iepazīstinot ar sabiedības

kopējām vērtībām.

Temati – izglītība, zinātne, kultūra, sports, sevis un līdzcilvēku iepazīšana, dzīve sabiedrībā,

ģimenes vērtības, tradīcijas un radošums, talantu attīstība, atbalsts u.c.

Starmediju projekti (TV un internetā).

Sporta, mākslas skolu iesaiste, konkursu, spēļu formāti.

Vienota interneta platforma bērnu auditorijai.

Kvalitatīvs iepirktais saturs bērnu auditorijai un ģimenes auditorijai.

Jauniešu (pusaudžu) raidījumi

Galvenā satura platforma – interneta platforma.

Raidījumu izveides mākslinieciskie līdzekļi – izklaidējoša pieeja (izklaidējošā veidā par

izglītojošiem tematiem).

Saturs – visu sabiedrību interesējošs saturs – aktuālie notikumi sabiedrībā u.c.; piesaistīt

jauniešu auditoriju programmai kopumā, pārstāvot programmā jauniešu viedokli.

Fleksibilitāte satura organizācijā un ražošanā.

Eksperimentāli projekti ar pašu jauniešu piedalīšanos.

TV platformā – seriāls jauniešu auditorijai (attiecības, vērtības, dzīves pieredze).

Kopējā satura dinamika veidā, kas uzrunā jauniešu auditoriju.

Forma

Raidījumu formātu daudzveidība – iestudējumi, dokumentālie raidījumi, spēles, pasākumu

ieraksti un TV iniciēti radošie konkursi bērniem.

Vizualitāte

Vizuālās stilistikas pastāvīga dinamiska attīstība un jaunāko tehnoloģiju iespēju izmantošana.

Spēcīgu nacionālo bērnu TV produktu zīmolu – tēlu radīšana (arī saturs).

Darbinieku apmācība, režijas kursi u.c.

Komunikācija

Interneta platformu izveide bērnu un jauniešu auditorijām, izvēršot daudzveidīgu un

interaktīvu saturu mājaslapās, veidojot starpmediju projektus dažādām auditorijām.

Jauno tehnoloģiju piedāvāto iespēju izmantošana produktu satura komunikācijai, attīstot ne

tikai TV formātus, bet arī īpašu saturu lietošanai mobilajos rīkos.

Sociālie tīkli un interaktīvā iesaiste.

Jaunākām auditorijas grupām – programmu komunikācija vecāku un ģimenes auditorijās.


Jaunais bērnu raidījumu apjoms LTV

Raidījumi

Skaits

nedēļā,

2012

Skaits

nedēļā,

jauns

Skaits

mēnesī,

2012

Skaits

mēnesī,

jauns

Izglītojošs raidījums bērniem 2–5 g.v. – 2 – 8

Izglītojošs raidījums bērniem 5–8 g.v. 2 3 7 12

Izglītojošs raidījums bērniem 8–12 g.v. – 1 – 4

Animācijas filmas jaunākā vecuma

bērniem 2–5 g.v. 2 2 8 8

Animācijas filmas jaunākā skolas vecuma

bērniem 6–8 g.v. 2 2 8 8

Rīta animācijas filma bērniem 3 3 12 12

Vakara raidījums bērniem

(oriģinālraidījums) – 5 – 20

Izglītojošās populāri zinātniskās iepirktie

raidījumi bērniem 1–2 2 4–8 8

Filmas bērniem (iepirkts saturs) dažādi 40 gadā 40 gadā

Flmas ģimenei (iepirkts saturs) 1 1 4 4

Pasākumu/ koncertu tiešraides un ieraksti 2 gadā dažādi – 7 gadā

Ziņas bērniem – 5 – 20

Raidījumi svētku programmām

(tradicionālās vērtības mūsdienu

kontekstos)

– – – 4

Dokumentālie raidījumi par Latvijas

bērniem – 7–10 gadā Dažādi 7–10

Spēles (erudīcijas spēles, sports u.c.) – 1 – 4

Talantu konkursi Vienreizēji

projekti 8** dažādi 8**

LTV seriāls bērniem 8–12 g.v. 15 gadā 15 gadā

LTV seriāls jauniešiem 14–17 g.v. – 15 gadā – 15 gadā

Starptautiski kopprojekti – – – 1–2 gadā

Cits saturs 10%

Interneta saturs***

Vizuālā stilistika

** Raidījumu skaits divos projektus (4 + 4 raidījumi)

*** Interneta platformas izveides un administrēšanas izmaksas,

tās nepieciešams iekļaut projektu budžetos papildus projektu TV formātu izmaksām.


4.8.2. Bērnu, pusaudžu un jauniešu raidījumi LR


Bērnu un

jauniešu

raidījumi

Visi

kanāli, h

Visi

kanāli,

%

Visi

kanāli,

h/ dienā

LR1,

h

LR1,

%

LR2,

h

LR2,

%

LR3,

h

LR3,

%

LR4,

h

LR4,

%

Kopā: 312,7 0,9% 0,86 217,3 2,5% 95,4 1%

Oriģinālsaturs 198,9 64% 151,2 70% 47,7 50%

Atkārtojumi 113,8 36% 66,1 30% 47,7 50%

Neatkarīgie


LR1 LR2 LR3 LR4

Greizie rati – mīklu minēšanas raidījums ģimenei

Kāpēc? Tāpēc! – izglītojošs raidījums bērniem

Burtu burvis – raidījums bērniem, kas stāsta par

literatūru

Labu nakti – nakts pasaka

Radio teātris bērniem – aktieru ierunātas bērnu

lugas

Kad tu esi mājās –

izklaidējošs raidījums

bērniem un vecākiem

4.8.2.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajiem medijiem

Eiropas kopējā tendence ir tāda, ka raidījumi bērniem un jauniešiem arī BBC, YLE u.c. sabiedriskajos

radio aizņem ļoti maz no kopējā raidlaika. BBC tās ir tikai 483 h gadā, savukārt YLE mazāk nekā 1% no

kopējā ētera. Šie raidījumi tematiski ir līdzīgi tam, ko piedāvā LR – radio spēles, informatīvi izklaides

raidījumi.


Līdzīgi kā gadījumā ar LTV, bet vēl lielāka daļa respondentu (54–58%) nespēja novērtēt raidījumu

bērniem pirmsskolas vecumā, jaunāko klašu skolēniem un pusaudžiem (14–17 gadi) apjomu un kvalitāti,

kas ir skaidrojams gan ar niecīgo šo raidījumu skaitu (0,9% no visa apjoma), gan ar to, ka jaunāki

cilvēki gandrīz neklausās LR.

LR darbinieku vidū arī bija diezgan vienprātīga nostāja, no visiem raidījumu veidiem novērtējot tieši

bērniem, pusaudžiem un jauniešiem veltīto raidījumu daudzumu kā nepietiekamu (54–65%). Iztirzāto

raidījumu kvalitāti darbinieki kopumā vērtē kā vidēju, kas ir daudz sliktāks novērtējums nekā citām

raidījumu grupām.

4.8.2.4. Ieteikumi

Bērnu, pusaudžu un jauniešu auditorijā veidoto raidījumu apjomam būtu jāpalielinās. Radio veidotā

satura pieejamība tiek būtiski palielināta ar šī satura ievietošanu jaunā sabiedriskā medija bērnu un

jauniešu portālos.


Bērnu un

jauniešu

programmas

2012,

h

2012,

%

Jauns,

%

Izmaiņa,

%

Jauns 4

kanāli,

h

Jauns 4

kanāli, +h

Jauns 5

kanāli,

h

Jauns 5

kanāli,

+h

Kopā 312,7 0,9% 2% 116,4% 676,8 364,1 876,5 563,7

Oriģinālsaturs 198,9 64% 60% 406,1 207,2 525,9 327,0

Atkārtojumi 113,8 36% 40% 270,7 156,9 350,6 236,8

Neatkarīgie

producenti 0 0% 20% 81,2 81,2 105,2 105,2

Saturs

Bērni 3–5

Muzikāls radio raidījums bērniem LR2 – dziesmas, kurām var dziedāt līdzi.

Bērnu lugu radioiestudējumi brīvdienu rītos LR1.

Vakara pasaciņas Labu nakti saglabāšana LR1 vakaros.

Bērni 6–10

Bērnu lugu radioiestudējumi brīvdienu rītos LR1.

Esošo raidījumu saglabāšana un attīstīšana.

Bērnu dziesmu konkursi un erudīcijas spēles brīvdienu rītos LR1.

Forma bērnu raidījumiem vecumā 3–10

Bērniem draudzīgu ētera personību piesaistīšana.

Arhīvu izveidošana bērnu raidījumiem bērnu portālā.

Uzsvars uz satura publicēšanu un pieejamību internetā, integrējot to dažādās interaktīvās

spēlēs.

Jauniešu kanāla koncepcija

Saturs

Dot jauniešiem iespēju runāt par jauniešiem.

Nepieciešami raidījumi, kuros runāts par jauniešu veselību, par seksuāli transmisīvajām

slimībām utt.

Veidot saturu dinamiskāku un izklaidējošāku, taču ne mazāk vērtīgu.

Mūzika

30% Latvijā radīta populārā mūzika, kas nepārklājas ar LR2 un LR3 repertuāru un/vai kuras

mērķauditorija sakrīt ar radio noteikto auditoriju.

40% Top 40 hiti – visā pasaulē pašlaik aktuāla popmūzika.

30% jauna pasaulē populārā mūzika, kas izpelnījusies kritiķu un speciālistu uzmanību, taču vēl

nav iegājusies masu tirgū tik ļoti, lai to atskaņotu parastās popmūzikas raidstacijas.

Forma

Ētera personību un jauniešu autoritāšu piesaistīšana.

Arhīvu izveidošana jauniešu raidījumiem.

Uzsvars uz satura publicēšanu un pieejamību internetā, integrējot to dažādās interaktīvās

spēlēs.

Komunikācija

Spēcīga zīmolvedība.


Precīza un mērķtiecīga komunikācija sociālajos tīklos.

Atgriezeniskās saites veidošana sociālajos tīklos.

Auditorijas aktīva iesaistīšana satura veidošanā.

Ļaut jauniešiem ieteikt tēmas un komunicēt ar radio, izmantojot interneta rīkus.

Sekot līdzi tendencēm, kas saistošas jauniešiem, un pielāgoties tām.

Speciāla radio TV pārraide LTV.

Mājaslapa ar unikālu pievienoto saturu un raidījumu arhīvu.

Jauni raidījumi

Latvijas labākais izklaidējošais brokastu raidījums par mērķauditorijai svarīgām aktualitātēm

un plaša spektra, aktualitātēm atbilstošiem, studijas viesiem.

Specializēti mūzikas raidījumi par žanriem, kas ap sevi Latvijā sapulcējuši interesentu

komūnas.

Izvērsti ziņu raidījumi un radio dokumentālie raidījumi par mērķauditorijai svarīgām tēmām.

Informatīvi raidījumi par izglītības un darba iespējām, precīzi sadalīti trim klausītāju grupām:

skolas vecumam, studentiem un jaunajiem speciālistiem.

Progresīvu psihologu un terapeitu publiskās konsultācijas.

Specializēti raidījumi latviešu un krievu kopienas integrācijai.

Raidījumi, kas paredzēti jauniešiem – Latvijas pilsoņiem, kas mācās vai strādā ārzemēs.

4.8.3. Bērnu, pusaudžu un jauniešu saturs LR un LTV interneta lapās


Pašreizējā sabiedrisko mediju bērnu un jauniešu satura piedāvājums interneta platformā ir grūti

pārskatāms, fragmentārs, izsvaidīts un nepietiekams. LTV1 vietnē bērnu un jauniešu raidījumi ir

atrodami trešā līmeņa lapās, turklāt tajos pārsvarā ir tikai raidījumu, animācijas filmu vai seriālu

apraksti. Atsevišķos gadījumos pieejamas atsevišķo raidījumu lapas vai arī saite uz raidījuma ierakstu.

Informācija šajā sadaļā tiek papildināta ar TV programmu, kurā ir atzīmēti tikai bērniem un jauniešiem

domātie raidījumi. Atsevišķi bērnu raidījumu ieraksti ir atrodami LTV kopējā vietnē sadaļā Video. Šāds

princips izmantots arī LR vietnē, kur gandrīz vienīgais bērnu saturs meklējams to raidījumu

programmas un arhīva sadaļā. Atsevišķi raidījumi norādīti LR1 vietnē, taču tajos ir tikai iespēja klausīties

vienu konkrētu raidījumu un uzzināt par tā saturu. Pašreiz ne LTV, ne LR lapās netiek nodrošināts

interaktīvs saturs bērniem, kur viņi varētu līdzdarboties vai spēlēt dažādas izglītojošas spēles.

Atsevišķi izceļams LR un Latvijas Universitātes kopīgi realizētais interneta portāls www.naba.lv. Tajā

apkots neatkarīgā producenta Radio NABA ētera saturs, aktuālās latviešu un ārzemju alternatīvās

mūzikas apskati un LR jauno žurnālistu komandas 39. kabinets radītais saturs par jauniešiem aktuāliem

tematiem un parādībām, piemērām, izglītības kvalitāti, jauniešu nodarbinātību, jauno uzņēmējdarbību,

tehnoloģiskiem sasniegumiem. Saturs šajā portalā tiek piedāvāts multimediāls ar fotogalerijām, audio

ierakstiem (lejupielādējamiem) un infografikām. Šo saturu pilnībā nodrošina jaunie žurnālisti, ieskaitot

fotografēšanu, tekstu rakstīšanu, audio ierakstu veidošanu un infografiku zīmēšanu.

4.8.3.2. Ārvalstu prakse bērnu un jauniešu saturam interneta platformā

Ārvalstu sabiedrisko mediju vietnēs ir vērojama atšķirīga pieeja bērnu un jauniešu lapu vai sadaļu veidošanā.

Dānijas sabiedriskajā medijā ir nodalītas divas lapas atbilstoši vecuma grupām – vispirms pašiem

mazākajiem, kur saturs tiek nodrošināts ar interaktīvām spēlēm un audio grāmatām. Audiogrāmatas

piedāvā dažādu autoru stāstus, ko bērni paši var klausīties vai vecāki var ieslēgt savām atvasēm pirms


miega. Tāpat ir iespējams skatīties sabiedriskā medija veidotus raidījumus, kas ir paredzēti šai

auditorijai. Tas viss notiek, sglabājot lapas dizainu – krāsainu, ar multeņu tēliem. Cauri visam lapas

dizainam iet viens konkrēts tēls – bite. Tas bērniem rada viegli saprotamu un draudzīgu vidi.

Savukārt jauniešu lapā ir atsevišķa TV stacija un mūzikas kanāls. Arī šeit izvietotas izglītojošas spēles.

Lapa ir modernāka, mazāk multenīga, salīdzinot ar bērniem paredzēto lapu. Šeit ir daudz vairāk informācijas

par popkultūru. Lapa ir sarežģītāka ar krietni vairāk kustīgiem elementiem. Daudz informācijas par

pasaules popmūzikas elkiem un slavenībām. Katra raidījuma/podkāsta sadaļa piedāvā savu unikālo vizuālo

noformējumu. Ir aptaujas un iespēja pieslēgties un dalīties savos sociālajos tīklos ar saturu.

Zviedrijas sabiedriskais medijs atsevišķi nesadala bērniem un jauniešiem veltīto saturu, bet to izvieto

kopīgā lapā. Taču tajā tiek nodalīti atsevišķi temati, kas veltīti skolai, sportam, mūzikai, dzīvniekiem,

attīstošām spēlēm, bērnu radio teātrim, bērnu pasakām. Jau atverot pirmo lapu, augšējā rīkjoslā ir

redzama atsevišķa sadaļa bērniem, kas ir izcelta ar krāsainu animācijas tēlu. Apakšlapas noformējums

vizuāli atšķiras no pārējās medija lapas, šeit tas ir krāsaināks ar vairāk animācijām, piesaistošāks

bērniem. Katrai apakšadaļai ir savs noformējums. Spēles, kas spēlējamas portālā, ir izglītojošas ar

mērķi bērniem palīdzēt apgūt vai nu valodu, matemātiku vai citas zināšanas. Portālā ir arī speciālas

aptaujas, kas paredzētas bērnu auditorijai, lai noskaidrotu, kas viņus vairāk interesē.

Somijas sabiedriskais medijs izvēlējies veidot vairākas atsevišķas interaktīvo spēļu lapas, kā arī

atsevišķu sadaļu ar TV un radio raidīto raidījumu arhīviem. Atsevišķajās interneta vietnēs iespējams

nonākt no yle.fi galvenās lapas, kur pieejams arī links uz areena.yle.fi (TV un radio programmu arhīvu).

Bērniem paredzētās lapas sadalītas divās dažādās vecuma kategorijās – pirmsskolas un skolas vecuma

bērniem. Katrai vecuma grupai paredzētas divas vietnes, kuru saturs galvenokārt sastāv no spēlēm.

Tajās integrēts arī programmu arhīva saturs. Atsevisķā vietne jauniešu saturam nav paredzēta. Tas

integrēts yle.fi un areena.yle.fi pamatsaturā.

Norvēģijas sabiedriskā medija galvenajā lapā pieejami saites uz bērnu un jauniešu saturu. Lapās,

kurās atrodams bērnu un jauniešu saturs, integrēta arī daļa no pārējā nrk.no satura – gan radio, gan

video. Bērniem paredzētas trīs lapas, kurās iekļauts gan radio, gan TV programmu saturs, kā arī spēles.

Viena lapa īpaši paredzēta populārzinātniskam saturam, bet pārējās divas dalāmas pēc vecuma

grupām – bērniem un pusaudžiem. Atsevišķa lapa paredzēta jauniešu attiecību un seksuālās veselības

jautājumiem.

4.8.3.3. Ieteikumi

Bērniem 3–10

Saturs

Saturu šai bērnu grupai veido vairākos virzienos.

Mājaslapas oriģinālais saturs ir izzinoši un interaktīvi materiāli par pasauli un vērtību sistēmu,

kuras iezīmētas arī sabiedrisko mediju koncepcijās.

Šo saturu papildina ar interaktīvām un izglītojošām bērnu spēlēm, kurās dominē tie paši

varoņi, kuri tiek izmantoti radio un TV programmās.

Svarīgi ir bērnu saturu interentā sasaistīt ar viņu vecākiem, piemēram, spēles, kuru izpildīšanā

vajadzīga vecāku līdzdalība un atbalsts.

Būtiska sadaļa interneta platformā ir audio grāmatām, kur bērni ar vecākiem var klausīties

pasakas vai radio iestudējumus, kas nodrošina kultūras mantojuma saglabāšanu.

Svarīgi šo saturu veidot atbilstoši bērnu izglītības standartiem bērnudārzos un skolas pirmajās

klasēs kā atblasta mehānismu zināšanu pastiprināšanai un pielietošanai praksē.

Bērnu interešu satura atspoguļošanā jāizmanto pirmsskolas vecuma iestādes un skolas.

Bērniem jābūt satura radītājiem un prezentētājiem.

Interneta platformā jabūt arhīvu sadaļai ar bērnu TV raidījumu arhīvu.

http://yle.fi/

http://areena.yle.fi/


Interneta platformai jākalpo par labāko bērnu mākslas izpausmju krātuvi – zīmējumi,

dziesmas, rokdarbi, priekšnesumi.

Mājaslapā jābūt interaktīvam gidam, kas palīdz orientēties satura piedāvājumā.

Forma

Interaktīvas un izglītojošas spēles.

Radio un TV raidījumu podkāsti.

Daudz vizuālo materiālu – attēli un fotogrāfijas.

Satura pieejamība vājdzirdīgajiem un vājredzīgajiem bērniem.

Komunikācija

Sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju, izstrādājot pedagoģiskas spēles, ko var lietot gan

bērnudārzos, gan arī pamatskolas pirmajās klasēs.

Sadarbība ar bērnu radošās un fiziskās attīstības organizācijām sabiedriskā medija satura

interneta platformā izstrādāšanā.

Auditorija

Iespēja bērniem ar vecākiem kopīgi lietot saturu, klausīties audio grāmatas, šķirstīt bilžu

galerijas vai kopīgi spēlēt spēles, papildinot bērna zināšanas.

Iespēja bērniem patstāvīgi piedalīties dažādās interesantās spēlēs un apskatīt citu bērnu veikumu.

Pusaudžiem 10–16

Saturs

Atbilstoša TV satura ievietošana interneta lapā (oriģinālie jauniešu seriāli).

Populārā kultūra + kultūras personības kā instrumenti jauniešu intereses palielināšanai par

kultūru.

Skolas stāsti + psihologu padomi.

Bērnu sasniegumi mākslā, mūzikā, sportā, mācību olimpiādēs.

Populārzinātniski audio un video materiāli par Latviju un pasauli.

Jauniešu seriālu pievienošana interneta saturam.

Izglītojošas un iesaistošas spēles par sabiedrības kopējām vērtībām un jauniešu problēmām.

Forma

Interaktīvas un izglītojošas spēles.

Radio un TV raidījumu podkāsti.

Daudz vizuālo materiālu – attēli un fotogrāfijas.

Satura pieejamība vājdzirdīgajiem un vājredzīgajiem bērniem.

Komunikācija

Mērķtiecīgi veidoti sociālo tīklu konti satura dalīšanai un komentāriem.

Sadarbība ar bērnu radošās un fiziskās attīstības organizācijām, izstrādājot sabiedriskā medija

saturu interneta platformā.

Sadarbība ar jauniešu organizācijām, sporta klubiem un citām interešu izglītības struktūrām.

Satura lietošanas iespēja mobilajā aplikācijā viedtālruņos.

Auditorija

Iespēja balsot par jauniešu radošajiem darbiem – mūziku, video vai kādu citu izpausmi.

Iesaistīšanās forumos par dažādiem bērnu skolas, uzvedības, attiecību jautājumiem,

nepieļaujot vardarbīga vai uzbrūkoša satura publicēšanu tajā.

Satura savienošana ar aktuālajiem sociālajiem tīkliem internetā.


Interaktīvas aptaujas par dažādiem jautājumiem.

Sava satura pievienošanas iespēja, nodrošinot bērnu iesaisti satura veidošanā.

Jaunieši 15–29

Saturs

Ētera satura atbalsts interneta platformā.

Populārās kultūras recenzijas un domapmaiņa.

Pašmāju mākslinieku radošo darbu publicēšana (īsfilmas, fotogalerijas, mūzikas ieraksti u.c.).

Sadaļa par izglītību – analīze un domapmaiņa par iespējām mācīties Latvijā un ārzemēs.

Sadaļa par aktīvo atpūtu – medija patērētāju piedzīvojumu stāsti ar video un audio materiāliem.

Sadaļa par populārzinātniskiem pētījumiem.

Ziņu sadaļa (atsevišķi materiāli no sabiedriskā medija ziņu portāla).

Ētera personību blogi, konkursi.

Forma

Interaktīvas kartes ar kultūras, izglītības un izklaides pasākumiem.

Domapmaiņas forums par kādu nedēļas tēmu, kas paralēli radio un TV tiek atspoguļota arī

interneta platformā.

Multimediāli audio, video, infografiku un foto stāsti par cilvēkiem, procesiem un parādībām

(39. kabinets)

Podkāsti labākajiem radio un TV raidījumiem.

Komunikācija

Sadarbība prakses organizēšanā ar Latvijas augstskolām, kurās studenti apgūst žurnālistiku.

Prasmīga zīmolvedība sociālajos tīklos.

Atbalsta kampaņas parējos sabiedriskā medija kanālos.

Auditorija

Iespēja balsot par mūziku, video vai kādu citu izpausmi.

Satura savienošana ar aktuālajiem sociālajiem tīkliem internetā.

Interaktīvas aptaujas par dažādiem jautājumiem.

4.9. Izklaides raidījumi

4.9.1. Izklaides raidījumi LTV


Izklaidējošas

raidījumi

Abi

kanāli, h

Abi kanāli,

%

Abi kanāli,

vidēji h dienā

LTV1,

h

LTV1,

%

LTV7,

h

LTV7,

%

Kopā: 760,6 6,1% 2,08 303,0 4,8% 457,6 7,4%

Oriģinālsaturs 316,2 42% 156,0 51% 160,2 35%

Atkārtojumi 444,4 58% 147,0 49% 297,4 65%

Neatkarīgie

producenti 179,4 57% 37,7 24% 141,7 88%

2012. gadā LTV veido šādus raidījumus/ formātus izklaides žanrā:

Zināšanu spēles formāts plašai auditorijai – spēle VIP.


Realitātes šovs par dzīvi laukos Lauku sēta.

Spēle jauniešiem Sekotāji.

Starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss.

Izglītojoša spēle jauniešiem.

Populārās mūzikas koncerti, 2–4 gadā.

Populārās mūzikas raidījumi plašai auditorijai – Latvijas šlāgeraptauja.

Dzīvesstila raidījumi LTV7.

Raidījums jauniešiem SEMS LTV7.

Izklaides jomā LTV prioritāte ir filmas dažādām auditorijas interešu grupām. Bez seriāliem un sestdienas

vakara filmām plašākai auditorijai LTV1 regulāri pārraida latviešu dokumentālās filmas, spēlfilmas, kā

arī augstvērtīgus iepirktos seriālus un drāmas.

Eirovīzija

Lielākais un finansiāli apjomīgākais izklaides projekts LTV ir Eirovīzijas dziesmu konkurss. Lai gan

projektam ir neviennozīmīga publicitāte, tas šobrīd ir vērienīgākais un apjomīgākais EBU sadarbības

projekts, kura veidošanā iesaistījušās tik daudzas valstis. Katru gadu 45 valstis ir šī konkursa aktīvās

dalībnieces, neskaitot virkni citu valstu televīziju – “pasīvās” raidorganizācijas, kuras konkursu tikai

pārraida.

Ekranizējumi

Par izklaides saturu var tikt uzskatīts arī filmu apjoms, kas tiek pārraidīts abos kanālos un

sabiedriskajā pasūtījumā definēts kā “ekranizējumi”. Šajā sadaļā ietilpst dažādu tematiku iepirktais

saturs. Tā kā šobrīd neeksistē tematiskais filmu iepirkumu dalījums, bet filmu satura daļā ievērojama

proporcija ir atvēlēta tieši seriāliem un filmām, par izklaides saturu LTV kanālos daļēji uzskatāma arī

filmu produkcija (seriāli un filmas).

Ekranizējumi Abi

kanāli, h

Abi kanāli,

%

Abi kanāli,

vidēji h

dienā

LTV1,

h

LTV1,

%

LTV7,

h

LTV7,

%

Kopā: 5104,6 40,8% 13,99 2364,0 37,3% 2740,6 44,5%

Oriģinālsaturs 2147,2 42% 1188,0 18,7% 959,2 15,6%

Atkārtojumi 2957,4 58% 1176,0 18,6% 1781,4 28,9%


Raidījumi Oriģinālstundas

Eirovīzijas starptautiskais dziesmu konkurss 21,2

Kas var būt labāks par šo 26

Lauku sēta 6

Vecgada un Līgo svētku programmas 6,2

Spēle VIP 24,7

Latvijas šlāgeraptauja 45

Daudz laimes 35,3

Kopā 164



Izklaides

raidījumi

LTV

2012 BBC YLE DR STV NRK

% raidapjoma 6,1% – 13% 4% 9% 10%

h gadā,

h dienā

760,6 h

gadā

2,08 h dienā

2831 h

gadā

7,8 h dienā

2557 h

gadā,

7 h dienā

1528 h

gadā,

4,2 h dienā

2148 h

dienā

5,9 h dienā

2024 h

gadā,

5,5 h dienā

Kanālu skaits,

kuros ir izklaides

raidījumi

2 4 4 4 3 3


Izklaidējošie raidījumi Eiropas sabiedriskajās televīzijās ir nozīmīga programmas daļa, lai gan procentuāli

neaizņem lielāko programmas apjomu. Izklaides raidījumi plašai auditorijai tiek pārraidītas galvenajos

raidorganizāciju kanālos (BBC One, BBC Two, ZDF, SVT1, NRK1, Yle Areena) Izklaidējošie raidījumi

ieņem nozīmīgu vietu raidorganizācijās, kuras ir izveidojušas jaunus televīzijas kanālus jauniešu vai

ekonomiski aktīvajai auditorijai (ZDF Neo, DR Mama), tomēr šo kanālu izklaides produkcija sasniedz

samērā šauru auditoriju. Taču tieši izklaides žanrs ir ierocis, ko bagātākas sabiedriskās raidorganizāci-

jas izvēlas, lai piesaistītu jaunāku auditoriju.

Vienlaikus izklaidei ir būtiska loma programmu izveidē kā paņēmienam. Arvien biežāk tieši izklaidējošā

formā sabiedriskās televīzijas veido formātus, lai uzrunātu skatītājus par citiem sabiedrībai būtiskiem

jautājumiem – sociālajiem jautājumiem, vides jautājumiem, kultūras jautājumiem u.c.

Izklaide tradicionāli ir arī viens no nacionālās drāmas žanriem (nacionālie attiecību seriāli, humora

seriāli – ZDF, ORF, BBC u.c.).

Joprojām lielākais un vērienīgākais šovs un vienlaikus plašākais starptautiskais kopprojekts Eiropas

sabiedrisko raidorganizāciju sistēmā ir Eirovīzijas starptautiskais dziesmu konkurss.

Izklaides tematikā ietilpst arī katras raidorganizācijas filmu iepirkumu politika.


Par izklaides nozari kā mediju tēmu interesējas 71% pusaudžu un jauniešu (14–25 gadi), 54% pamat-

auditorijas (26–59 gadi), 33% senioru (60+ gadi). Mākslas filmas interesē 92% aptaujāto vecumā virs

26 gadiem, un 75% jauniešu un pusdaudžu. Seriāli interesē 71% jauniešu un pusaudžu un 50%

respondentu vecumā virs 26 gadiem. Absolūts vairākums respondentu (82–96%) arī norāda uz

interesi par dokumentālajām filmām. Tikai vidēji 45% respondentu interesējas par TV spēlēm. Par

televīzijas šoviem interesējas 35–50% respondentu. References grupas vērtējums par izklaides

raidījumu un ekranizējumu apjomu ir sekojošs – filmu apjoms ir pietiekams (45%) vai ‘par maz’ (39%),

seriālu apjoms ir pietiekams (50%) vai pārmērīgs (22%), dokumentālo filmu apjoms ir pietiekams

(64%) vai ‘par maz’ (24%), televīzijas šovu apjoms ir pietiekams (42%) vai ‘par daudz’ (18%). Lielākā

daļa respondentu visu iepriekš minēto programmu kvalitāti ir novērtējuši kā apmierinošu.

Darbinieki savukārt lielāko daļu izklaides un ekranizējumu raidījumu apjomu novērtējuši kā pietiekamus.

Kā nepietiekams ir norādīts televīzijas spēļu un šovu apjoms. Visu šo raidījumu kvalitāte lielākoties ir

novērtēta kā vidēja.


Apjoma vērtējums Par maz Pietiekams Par daudz

Filmas 20% 73% 7%

Seriāli, ekranizējumi 20% 71% 8%

Dokumentālās filmas, raidījumi 47% 53% 0%

Televīzijas spēles, šovi 73% 20% 7%

4.9.1.4. Ieteikumi

Izklaide 2012, h 2012, % Jauns, % Izmaiņa, % Jauns, h Jauns, +h

Kopā 760,6 6,1% 8,0% 31,4% 999,8 239,2

Oriģinālsaturs 316,2 42% 40,0% 399,9 83,7

Atkārtojumi 444,4 58% 60,0% 599,9 155,5

Neatkarīgie

producenti 179,4 57% 60,0% 240,0 60,6

Saturs

Paplašināt izklaides formātu daudzveidību TV platformā, ieviest jaunus formātus.

Paplašināt formātu saturu vairākās platformās – televīzijā un interneta formātā.

Daudzveidot dzīvesstila radījumu klāstu TV un interneta platformās.

Veidot nacionālos seriālus, iestudējumus izklaidējošā formātā.

Daudzveidot izklaides raidījumu tematiku.

Izmantot izklaidi kā paņēmienu un formu arī sabiedriski nozīmīga satura pasniegšanai

televīzijas skatītājiem (izglītojoši izklaidējošie formāti).

Iesaistīties starptautiskos TV projektos. Attīstīt kopražojuma programmas.

Iegādāties veiksmīgus informatīvās izklaides vai izglītojošās izklaides žanra formātus

realizācijai LTV adaptācijā.

Filmas – lielfilmu un seriālu iegāde.

Forma

Regulāri radīt vai adaptēt jaunus, inovatīvus formātus.

Uzlabot industrijas profesionāļu prasmes un zināšanas mūsdienīgu formu pielietojumam

izklaides žanra raidījumos (režija, daudzkameru režija, scenārijs, formātu veidošanas

metodoloģija u.c.).

Vizualitāte


Komunikācija

Satura neierobežota pieejamība visās mediju platformās visā pasaulē maksimāli iespēju

robežās.

Maksimāla sociālo tīklu un jauno tehnoloģiju sniegto iespēju izmantošana projektu satura

mārketingā.

Ar sadarbības partneru – dažādu kultūras institūciju starpniecību (projektu mārketings,

medija kultūras platformu mārketings).

Interaktivitāte, auditorijas iesaistīšana projektu veidošanā.


Sadarbība ar LR un citiem medijiem.

Jaunais izklaides raidījumu apjoms LTV

Raidījumi Skaits nedēļā,

2012

Skaits nedēļā,

jauns

Skaits mēnesī,

2012

Skaits mēnesī,

jauns

Eirovīzijas dziesmu konkurss 6 raidījumi

gadā

6 raidījumi gadā 6 raidījumi gadā 6 raidījumi

gadā

Populārās mūzikas formāts

(Latvijas šlāgeraptauja)

1 1 4 4

Izklaidējošs/ izglītojošs šovs

brīvdienu vakariem

– 30 raid. gadā – 30 raid. gadā

Dzīvesstila formāti (kulinārija,

ceļojumi, hobiji)

4 8–10 formāti

ar dažādas

regularitātes

ciklu – piem.,

2 nedēļas formāti,

1 ikdienas formāts

(kā Gandrīz

ideālas vakariņas)

16 40

Nacionālais izklaidējošais

seriāls (piem., attiecību seriāls,

humora formāts) – 2 seriāli –

ikdienas seriāls un nedēļas

formāts

4 (viens

pusgads)

4 – ikdienas

formāts

1–2 nedēļas

formāts

16 18

Izklaidējoši raidījumi svētku

programmām (Vecgada vakara

programma, Jāņi u.c.)

2 gadā 4 gadā – 4 gadā

Izklaidējošie seriāli – dienas

formāts

4 seriāli

(4 x 5 sērijas)

4 seriāli

(4 x 5 sērijas)

80 80

Romantiskās filmas – nedēļas

formāts

1 1 4 4

Piedzīvojumu filmas – nedēļas

formāts

2 2 8 8

Detektīvi – nedēļas formāts 3 3 3 3

Koncerti – pēc īpaša plānojuma Dažādi 10 koncerti gadā Dažādi 10 koncerti

Kvalitatīvas spēlfilmas –

nedēļas formāts

3 3 12 12

Filmas plašai auditorijai –

nedēļas formāts

1 2 4 8

Eirovīzijas dziesmu konkurss 6 raid. gadā 6 raid. gadā 6 raid. gadā 6 raid. gadā

Vizualitātes atjaunošana – jauno

projektu izveidē vizualitāte

ietverta katra projekta

sagatavošanas izdevumos

3 projekti,

atkarīgs no

jauno projektu

skaita


Filmu sadaļā Skaits nedēļā / jauns paredzētais saturs ietver sēriju skaitu nedēļā. Gada laikā filmu

oriģinālu un atkārtojumu proporcija ir aptuveni 40% oriģināli – 60% atkārtojumi.

4.9.2. Izklaides raidījumi LR


Izklaide

Visi

kanāli,

h

Visi

kanāli,

%

Visi

kanāli,

h/ dienā

LR1,

h

LR1,

%

LR2,

h

LR2,

%

LR3,

h

LR3,

%

LR4,

h

LR4,

%

Kopā 4125,3 12,2% 11,30 322,0 3,6% 2456 28,4% 584,0 6,6% 763,3 8,8%

Oriģinālsaturs 3932,5 95% 201,0 62% 2456 100% 559,0 96% 716,5 94%

Atkārtojumi 192,8 5% 121,0 38% 0,0 0% 25,0 4% 46,8 6%

Neatkarīgie

producenti 0 0% 0 0% 0 0% 0 0% 0 0%


LR1 LR2 LR3 LR4

Dzīves ritmi

mūzikā –

autorraidījums par

mūziku un tās

aktualitātēm

Mākslinieka

darbistabā –

intervijas ar

māksliniekiem

Lieliskais

piecinieks –

erudīcijas raidījums

Piramīda –

radiospēle

Tirgus laukums –

pirkšanas un

pārdošanas raidījums

Svētdienas dienas programma –

mūzikas raidījums

Nedēļas mūzika – nedēļas

mūzikas apskats

Lielā vēstuļu balle – apsveikumi

jubilāriem

Muzikālā banka – mūzikas

raidījums

Rīta programma

Latviešiem pasaulē – mūzikas un

sveicienu raidījums

Kantrī mūzikas nedēļas

apskats – raidījums par kantrī

mūziku

Parunāsim par ceļojumu –

raidījums par tūrismu

Muzikantu dziesmas – raidījums,

kur tiek aicināti Latvijas mūziķi

Mājas telefona stāsti – jautrie

stāsti, kas saistīti ar telefonu

Atspere –

sestdienas rīta

programma

Rīta regtaims –

rīta programma

Desmitniekā –

izklaidējoša rīta

programma

Ekstra

4.9.2.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajiem medijiem

Ārzemju radio stacijas velta izklaidei salīdzinoši lielu daļu laika. Taču izklaides raidījumu īpatsvars ir

atkarīgs no radio kanāla. Tie kanāli, kas ir veltīti ziņām un nopietnam saturam, izklaidei velta tikai

dažus procentus. Somu YLE dažādos radio kanālos velta 5–25% sava raidlaika izklaidei. Norvēģu radio

izklaidei kopā atvēl apmēram 24% ētera laika.


4.9.2.3. Ieteikumi

LR izklaidējošie raidījumi ir pieteikamā daudzumā. Tās pārstāv plašu tematiku un interešu loku,

apvienojot izklaidi ar izglītošanu un kultūras mantojuma saglabāšanu. Raidījumi tiek veidoti dažādos

žanros, taču to pamatā pārsvarā dominē mūzika. Paplašināma ir klausītāju iesaistīšana šādu izklaides

raidījumu laikā, it sevišķi izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, sociālos tīklus.

Izklaide 2012,

h

2012,

%

Jauns,

%

Izmaiņa,

%

Jauns 4

kanāli, h

Jauns 4

kanāli, +h

Jauns 5

kanāli, h

Jauns 5

kanāli, +h

Kopā 4125,3 12,2% 8% -34,4% 2707,3 -1418,0 3505,9 -619,4

Oriģinālsaturs 3932,5 95% 80% 2165,9 -1766,6 2804,7 -1127,8

Atkārtojumi 192,8 5% 20% 541,5 348,7 701,2 508,4

Neatkarīgie

producenti 0 0% 30% 649,8 649,8 841,4 841,4

Saturs

Turpināt izklaidējošus raidījumus attīstīt ar pievienoto vērtību, pimēram, atraktīvā veidā var

stāstīt par teātri.

Izklaides raidījumu veidošanā piesaistīt spilgtas personības.

Forma

Veidot radio šovu, izmantojot skaņas efektus, dzīvu mūziku un klausītājus uz vietas.

Uzlabot un padarīt interaktīvāku spēli Lieliskais piecinieks.

Uzlabot raidījuma Greizi Rati dramaturģiju un sagatavošanos ierakstam.

Komunikācija

Iesaistīt klausītājus satura veidošanā un raidījuma laikā, izmantojot arī jaunās tehnoloģijas.

Jauni raidījumi

Atraktīva vakara radio pārraide – šovs LR2 un LR4 kanālos.

4.9.3. Izklaides saturs LR un LTV interneta lapās



LR lapām nav atsevišķas sadaļas Izklaide. Tomēr tradicionāli izklaides kanāls bijis LR2. Tā vietnē ir

jaunākās izklaides (populārās mūzikas) ziņas. Kanāls arī strādā, lai popularizētu savas personības.

Katrai no tām ir veltīta sava sadaļa/apraksts, tomēr vienīgās komunikācijas iespējas ar viņiem ir norādītais

epasts. Nav piedāvāta komunikācija sociālajos tīklos.

Katram LR2 izklaides raidījumam ir sava lapa, t.sk. arī Muzikālajai bankai. Šim gada projektam ir arī

sava oficiālā Draugiem.lv lapa, tomēr par tās esamību nevar nojaust, ieejot LR2 interneta lapā. LR interneta

lapa piedāvā arī sadaļu Horoskopi, kas ir sadarbības projekts ar lapu Astrologi.lv; ir arī neaktīva lapa

Jubilāri un citas, kas saistītas ar vietējo mūzikas dzīvi. Ir arī sadaļa Galerijas, kur piedāvātas fotogrāfijas

no kanāla rīkotajiem pasākumiem.



Ltv.lv ir izklaides sadaļa ar apakšsadaļām TV (LTV akcijas, raidījumu pašreklāmas), Atpūta (par

koncertiem, izstādēm) , Eirovīzija (Eirovīzijas jaunumi). Eirovīzijas saturam izveidota arī atsevišķa

satura lapa ar visu aktuālo par šo projektu.Video satura sadaļā ir skatāmas realitātes šova Lauku sēta

sērijas. Video saturu var ieteikt noskatīties draugiem.lv, Facebook vai Twitter, tomēr nevar komentēt

atšķirībā no pārējā ltv.lv satura. Šis saturs nav arī pieejams ārpus valsts robežām.

Vairākiem jauniešu projektiem – Sekotāji, Finanšu tango – izveidotas raidījumu lapas ar aktuālo TV

projekta informāciju un video saturu.

LTV1 vietnē ir atsevišķa sadaļa seriāliem – gan Latvijā, gan ārvalstīs ražotajiem. Sadaļā ir aktuālā

informācija par to, kad tie skatāmi, kā arī nelielas sēriju anotācijas. Seriāla Eņģeļu māja lapā tiek

piedāvāts arī foto saturs (galerija).

Arī LTV7 lapā ir izklaides saturs ar seriālu aprakstiem, kas tiek izrādīti šajā kanālā, kā arī ar anotācijām

par to, kādas īpašās pārraides (cirka priekšnesumi, slavenību koncerti u.c.) tiks pārraidīti ēterā.


Izklaide Yle.fi

YLE ir ziņu sadaļa – Izklaide. Tajā stāsta par jaunākajām filmām, apbalvojumiem, par svētkiem un

tradīcijām (piparkūku cepšanu), popmūzikas un klasiskās mūzikas koncertiem.

Katru sadaļu veido vēl atsevišķi marķējumi, kur var būt arī ārzemju ziņas, dabas ziņas, kultūras vai

kādas pilsētas ziņas – līdz ar to ievedot dziļākās portāla sadaļās, tomēr nedodot pilnvērtīgu priekšstatu

par konkrēto atvērto saturisko sadaļu.

Somijas Yle–TV Areena sadaļā izklaide ir kopā ar kultūru. Glabājas liela izmēra raidījumi un klipi.

Sadalījums: izklaide, kultūra, humors, mūzika, pops, roks, džezs, klasiskā mūzika, koncerti un notikumi,

kā arī literatūra. Var tikt veidotas sadaļas ārpus ierastajām, ja jomā ir kāds festivāls vai, piemēram,

sadaļa Neatkarības dienas svinībām.

Yle–Radio Areena lapās, kur atrādīts radio saturs – kategorijas ir citas, un izklaide nodalīta no kultūras

atsevišķās sadaļās. Izklaides sadaļas nosaukums – Mūzika un izklaide. Tur atrodamas sadaļas: jaunie

mūziķi un konkursi, nedzirdētais, izklaides programmas, humors, populārā mūzika, džezs un etno

mūzika, tautas un patriotiskās dziesmas, klasiskā mūzika un intervijas. Forma – piedāvā skatīties\klausīties

populārākos ierakstus, meklēt alfabētiski.

Kultūrai un izklaide ir arī kopīga sadaļa Yle.fi ierakstu arhīvā, kas piedāvā auditorijai sašaurināt meklēšanu.

Izklaide dr.dk

Izklaides saturs dāņu sabiedriskā medija mājaslapā nav izcelts ārpus pārējā satura. Tomēr izklaides

tematika iekļaujas sadaļā Kultūra (plašāk tajā sadaļā).

Izklaides saturu arī nodrošina raidsabiedrības arhīvs (Bonanza). Visvairāk digitalizētās sadaļas ir

mūzika, izklaide un seriālu saturs gan no TV, gan no radio ētera.

4.9.3.3. Ieteikumi

Saturs

Palielināt pasaules vēstures, kultūras un politikas satura izziņu caur izklaides saturu.

Ieviest video saturu par LTV drāmām un radīt fanu/skatītāju grupu ap to. Tas turpināms arī

sociālajos tīklos.


Palielināt tiešo pieslēgumu īpatsvaru no aktuālajām kvalitatīvas izklaides norisēm Latvijā un

ārvalstīs (Jaungada, Jāņu pasākumi).

Piedāvāt plašāku informāciju par kino, pasaules un vietējās populārās mūzikas jaunumiem.

Forma

Pēc iespējas straujāka interneta lapas dinamika, atbilstoši izklaides industrijas kultūrai.

Piedāvāt plašu foto un audiovizuālo saturu, mazāk teksta.

Vairāk satura, kur auditorija var piedalīties, balsot, spēlēt, klišķināt, izvēlēties turpinājumus.


Komunikācija

Konkrētiem izklaides projektiem veidot savas sociālo tīklu vietnes – ar īsāku vai garāku ilgumu.

Komunicēt projektus starp kanāliem.

Komunicēt saturu brīvākā, neformālā, piesaistošā stilā.

Jaunas sadaļas

Attīstīt izglītojošās izklaides saturu – dažādi testi, uzdevumi, spēles. Spēles var attīstīt arī starp

kanāliem.

Topi – ar īsu ilgumu, interakcijas veidošanai vai vēsturiskus, izmantojot daudz arhīvu

materiālu un rādot nozares attīstību.

Recenzijas par jauniem albumiem, koncertiem.

Latvijas ceļojumu plānotājs (Norvēģijas NRK piemērs).

Auditorija

Iesaistīt auditoriju lielu izklaides pasākumu laikā komentēt notiekošo.

Pasākumu laikā organizēt tiešsaistes balsojumus.

Interesēties/aptaujāt auditoriju par viņiem interesējošo saturu, ko būtu nepieciešams attīstīt.

Satura izvēle kā spēle, bet rezultātā auditorija var piedalīties satura veidošanā.

4.10. Sporta raidījumi

4.10.1 Sporta raidījumi LTV


Sports

Abi

kanāli,

h

Abi

kanāli,

%

Abi kanāli,

vidēji

h/dienā

LTV1,

h

LTV1,

%

LTV7,

h

LTV7,

%

Kopā 1668,8 13,4% 4,57 1668,8 27,1%


Atkārtojumi 967,9 58% 967,9 16%

Neatkarīgie

producenti 41,3 6% 41,3 6%

LTV pārraidītās sporta ziņas ir ieskaitītas ziņu kopējā apjomā.

Sporta raidījumi

Augsta līmeņa sporta sacensības

LTV7 prioritāte ir augsta līmeņa sporta sacensību translācijas – olimpiskās spēles, pasaules un Eiropas

čempionāti komandu un individuālajos sporta veidos. 2012. gads ir tieši minēto lielo sporta notikumu

gads: 2012. gada jūlijā un augustā divu nedēļu garumā, 24 h režīmā LTV7 pārraidīja Londonas Vasaras

olimpiskās spēles, bet 2012. gada jūnijā pilnā apjomā, pārraidot pilnīgi visas spēles, tika translēts EČ

futbolā. Papildus LTV7 piedāvā augsta līmeņa sacensības, kas izpelnījušās skatītāju atzinību – PČ

vieglatlētikā, PČ un EČ daiļslidošanā u.c. Pēc vairāku gadu pārtraukuma 2011. gada nogalē un

2012. gada sākumā LTV7 ēterā ir atgriezies bobslejs un skeletons, kur sekmīgi startē Latvijas sportisti.


Gaidot Londonas 2012. gada olimpiskās spēles, LTV7 sadarbībā ar LOK atspoguļoja mūsu olimpiešu

gatavošanos vasaras lielākajam sporta notikumam.

Latvijas nacionālo sporta izlašu sacensības

2012. gadā, atbilstoši definētajai prioritātei – kļūt un nostiprināt savas kā nacionālā sporta kanāla

pozīcijas, LTV7 translēja Latvijas nacionālo izlašu spēles hokejā, basketbolā, futbolā, volejbolā, handbolā

un citos sporta veidos.

Basketbols

Pēc izstrādātā Rīgas Dinamo un arī Jaunatnes hokeja līgas modeļa, par LTV7 sadarbības partneri kļuvis

arī basketbola klubs VEF Rīga. LTV7 tiek pārraidītas Latvijas futbola un volejbola klubu spēles, kā arī

citu komandas sporta veidu cīņas atkarībā no to nozīmīguma.

Individuālie sporta veidi (vasaras un ziemas)

LTV7 programmā iekļautas sacensības ar Latvijas sportistu piedalīšanos individuālajos sporta veidos.

LTV7 piedāvāja Pasaules čempionātu vieglatlētikā telpās, Eiropas čempionātu vieglatlētikā, kas notika

Somijā. Bijušas translācijas no PČ biatlonā, kā arī citos sporta veidos.

Sporta apskati

LTV7 iekļauti sporta raidījumi, kurus veido neatkarīgo producentu kompānijas, kas apskatu veidā

informē par to vai citu sporta veidu. Piemēram, Autosporta programma Nr.1, Pludmales volejbola apskats.

4.10.1.2. Salīdzinājums ar Eiropas sabiedriskajām televīzijām

Eiropas sabiedriskajās televīzijās sports ieņem stabilu vietu kā nāciju vienojošs saturs. Lielie sporta

notikumi, kas pārsniedz sporta kā žanra robežas, visbiežāk ir sociāli nozīmīgi notikumi un kā tādi tiek

plānoti arī raidorganizāciju galveno kanālu programmās. Ir valstis, kurās sporta saturam ir izveidoti

atsevišķi kanāli (Čehija, Slovēnija u.c.).

Sports LTV 2012 BBC YLE DR STV NRK

% raidapjoma 13,4% – 7% 6% 6% 8%

h gadā,

h dienā

1668,8 h

gadā

4,6 h dienā

1375 h

gadā

3,8 h dienā

1377 h

gadā,

3,77 h dienā

1036 h

gadā,

2,8 h dienā

1317 h

dienā

3,6 h dienā

1633 h

gadā,

4,5 h dienā


ir sports 1 4 3 3 4 2



Salīdzinājumā ar citām tēmām, par sportu interesējas nedaudz mazāka daļa Latvijas sabiedrības (58% –

jaunieši, 48% – pamatauditorija, 58% – seniori). Interesanti, ka uz jautājumiem par konkrētu sporta

raidījumu formātiem uzrādās daudz lielāka interese. Par sporta ziņām interesējas 83% no pamatauditorijas

(26–59 g.v.), par sporta apskatiem, intervijās, reportāžām – 74%, pasaules sporta notikumu translācijām –

81% un Latvijas sporta notikumu translācijām – 82%. Ar starptautisko sporta translāciju apjomu LTV

vairākums skatītāju ir apmierināti (49%), un kvalitāte tiek vērtēta kā apmierinoša un augsta. Gandrīz

identisks vērtējums ir arī Latvijas sporta pārraidēm.


Arī LTV darbinieki vērtē televīzijā piedāvātā sporta satura apjomu kā pietiekamu, taču īpaši izceļ tā

kvalitāti (sporta raidījumu vērtējums LTV ir visaugstākais).

4.10.1.4. Ieteikumi

Ņemot vērā Eiropas sabiedrisko televīziju pieredzi un sabiedrības vērtējumu par sporta nozīmīgumu

salīdzinājumā ar citiem tematiskajiem blokiem (ziņām, bērnu raidījumiem, u.c.), sporta raidījumu

īpatsvaru kopējā programmā ir ieteicams samazināt, taču oriģinālraidījumu skaitu nedaudz palielināt.

Sports 2012, h 2012, % Jauns, % Izmaiņa, % Jauns, h Jauns, +h

Kopā 1668,8 13,4% 7% -47,6% 874,8 -794,0

Oriģinālsaturs 700,9 42% 85% 743,6 42,7

Atkārtojumi 967,9 58% 15% 131,2 -836,7

Neatkarīgie

producenti 41,3 6% 10% 74,4 33,1

Tā kā LTV ir kvalitatīvas sporta pārraides, kas aptver plašu sporta veidu spektru, sporta raidījumu

pārplānošana kanālos būtu veicama pakāpeniski, vairākos posmos:

Jādefinē notikumus, kas prognozē LTV1 un LTV7 auditoriju summāru ieguvumu.

Par nacionālajām interesēm uzskatīt tādus raidījumus, kuru RTG26 PT laikā būs > par 10%.

Otra būtisko raidījumu grupa ir tāda, kas pārsniedz 7% no auditorijas. Šādu raidījumu

izvietošana ir ieteicama LTV1. Nolūkā nemulsināt skatītājus, ilgstošo sporta translāciju,

piemēram, vieglatlētikas pārraidīšanu atstāt LTV otrajā kanālā, lai arī atsevišķas vakara

translācijas, kurās latviešiem ir cerības uz medaļām, var pārsniegt 7% RTG.

Nacionālo izlašu līmeņa spēles, kā arī citas populāras sporta translācijas, kuru auditorija

nesasniedz 7% RTG, atstāt LTV otrajā kanālā.

Būtiski jāsamazināt LTV7 sporta atkārtojumu bloku, turpmāk pārraidot atkārtojumus ne kā

stabilu joslu, bet kā atsevišķus, speciāli plānotus raidījumu atkārtojumus.

Palielinoties finansējumam, jāizņem no programmas obligātos papildinājumus pie bartera

licenču līgumiem un sākt pirkt licences par naudu, neapgrūtinot programmu ar saistību kārtā

rādāmiem raidījumiem (basketbols, hokejs).

Pie visām LTV1 ziņām rādīt sporta ziņas. Sestdienās un svētdienās sporta ziņu garums varētu

palielināties.

LTV1 programmā izvietot nacionālās intereses sporta raidījumus, par pamatu ņemot

neaizskaramās ētera zonas, kā arī abu kanālu reitingu summas lielumu.

LTV1 programmā, informatīvā slejā vai citā sociāli informējošu raidījumu joslā, tiek izvietoti

Sporta studijas raidījumi, kas tiek veidoti tieši pirms sabiedrībai svarīgiem sporta notikumiem.

Saturs

Nacionāla mēroga sporta translāciju definēšana, metodika.

Formātu attīstība – Sporta studija, dokumentālās filmas, tiešraides u.c.

Tautas sporta popularizēšana, veselīga dzīvesveida popularizēšana.

Starptautiski sacensību tiešraides un pārraides.

Lielo starptautisko sporta notikumu atspoguļošana – Olimpiskās spēles, Pasaules kauss futbolā u.c.

Sporta ziņu apjoma pieaugums.

26 (Reitings %) – vidējā auditorija procentos jeb vidējais televīzijas kanāla, programmas, reklāmas reklāmas rullīša

skatītāju skaits, izteikts procentos no mērķa grupas noteiktā laika intervālā – cik % iedzīvotāju no mērķa grupas vidēji skatījušies analizējamo kanālu, programmu vai spotu izvēlētajā laika periodā.


Forma

Jaunas pieejas tradicionālo formātu atspoguļojumā.

Vizualitāte


Komunikācija


Sociālie tīkli.

Interaktivitāte, auditorijas iesaistīšana – atgriezeniskā saite un satura kopveidošana.

4.10.2 Sporta raidījumi LR

4.10.2.1 2012. gada sabiedriskais pasūtījums

Sports Visi

kanāli, h

Visi

kanāli, %

Visi kanāli,

h dienā

LR1,

h

LR1,

%

LR2,

h

LR2,

%

LR3,

h

LR3,

%

LR4,

h

LR4,

%

Kopā 132,6 0,4% 0,36 106,3 1,2% 26,3 0,3%

Oriģinālsaturs 132,6 100% 106,3 100% 26,3 100%

Atkārtojumi 0 0% 0 0% 0 0%

Neatkarīgie



LR1 LR2 LR3 LR4

Sporta ziņas – sporta aktualitātes

Olimpiskā misija – raidījums par sportistiem

olimpiešiem

Piespēle – intervijas ar sporta pasaules

cilvēkiem un sporta aktualitātes

Sporta ziņas – sporta aktualitātes

Sports šodien – sporta apskats

4.10.2.2 Salīdzinājums ar ārzemju medijiem

Ārzemju medijos arī sporta pārraidēm tiek veltīts salīdzinoši maz no raidlaika, somu radio stacija YLE

no pieciem radio kanāliem tikai divos ir atvēlēts laiks sporta pārraidēm, un tas aizņem 2% no abu

kanālu raidlaika. Savukārt norvēģu sabiedriskais radio sporta pārraidēm atvēlējis 3% no sava kopējā

ētera laika.

4.10.2.3 Ieteikumi

Sports tiek uzskatīts par populārāko no kultūras izpausmēm, taču tā masveidība neatspoguļojas LR

kopējā saturā. Ir nepieciešami kvalitatīvi uzlabojumi sporta ziņu veidošanā un apjoma palielināšanā.

Citu raidījumu skaits ir pieteikams, bet apsverama ir sporta tematikas paplašināšana LR2 un LR4.

Daudzi sporta pasākumi Latvijā un ārzemēs notiek brīvdienās, tādēļ nepieciešams atvēlēt papalašinātus

sporta apskatus brīvdienu vakaros un pirmdienas rītā.


Sports 2012,

h

2012,

%

Jauns,

%

Izmaiņa

%

Jauns 4

kanāli, h

Jauns 4

kanāli, +h

Jauns 5

kanāli, h

Jauns 5

kanāli, +h

Kopā 132,6 0,4% 1% 155,3% 338,4 205,9 438,2 305,7

Oriģinālsaturs 132,6 100% 90% 304,6 172,0 394,4 261,9

Atkārtojumi 0 0% 10% 33,8 33,8 43,8 43,8

Neatkarīgie

producenti 0 0% 0 0 0 0

Saturs

Sporta ziņas padarīt dinamiskākas.

Palielināt sporta ziņu apjomu brīvdienās.

Tautas sporta un amatieru sporta atspoguļošana.

Vietējā un reģionālā mēroga sporta apskati LR2 un LR4.

Nacionālo izlašu tiešraides LR2.

Forma

Sporta ziņās iekļaut īsas reportāžas un citātus arī no ārzemju medijiem.

Komunikācija

Sadarbība ar sporta veidu federācijām, vadošajiem sporta klubiem un izlasēm.

Sportam veltīta konta izvede sociālajos tīklos.

Sadarbība ar valsts uzņēmumiem, kas atbalsta komandas sporta tiešraides.

Jauni raidījumi

Tautas sportam veltīts raidījums.

Vietēja mēroga sacensību apskats LR2.

4.10.3 Sporta saturs LR un LTV interneta lapās

4.10.3.1 2012. gada sabiedriskais pasūtījums


Sporta saturs LR lapās ir atspoguļots atsevišķā sadaļā, kuru gan veido tikai nesistemātisks ziņu saturs.

Tur lasāmi/klausāmi aktuālie vietējo sporta spēļu rezultāti un sasniegumi. Tāpat šajā sadaļā tiek ievietots

LR1 nedēļas raidījums Piespēle. Tas tiek ievietots, tikai atšifrējot tematu virsrakstus, ne pateiktos

vērtējumus, informatīvi analītisko informāciju. Raidījumam nav savas atsevišķas lapas LR1 vietnē.

Londonas olimpisko spēļu laikā veidota atsevišķa speciālā sadaļa, tajā apkopoti visi par spēlēm veidotie

sižeti, kā arī integrēts spēļu korespondenta rakstītais tviterī.


Sports LTV lapās ir reprezentēts gan tiešraidēs, gan atsevišķā ziņu sadaļā, kā arī atsevišķā video satura

sadaļā. Sporta sadaļa iedalās: Basketbols, LTV Sports, UEFA EURO 2012, Citi, Futbols, Hokejs, Auto/moto.

Visās sadaļās tiek piedāvāti neregulāri ziņu stāsti (tekstuālā un video formā). Tajā pašā lapā parādās

arī aktuālo ziņu lente, kurā nav izdalīti aktuālie sporta notikumi, bet visas aktualitātes.

Kanāla LTV7 mājaslapa sportam veltījusi vairākas sadaļas. Tiek piedāvāta informācija par gaidāmajām

spēlēm un tiešraidēm TV un internetā. Šajā lapā ir atsevišķa sporta sadaļa, kas iedalīta: HK Rīga, Sporta


ziņas, Futbola izlase, Misija Londonā 2012, Volejbols, galerija ar sporta spēļu fragmentiem. Tomēr kopējā

LTV7 izvēlnē ir arī citas sadaļas, kas ir saistītas ar sportu: HK Rīga LTV, VEF Rīga, Bobslejs un skeletons.

Sporta saturs ir izkaisīts pa dažādām LTV lapām un nav organizēts un sasaistīts. Sports ir aktīvi reprezentēts

tiešraides kontekstā, bet pēc notikuma – pārskatāmu rezultātu un pasaules aktualitāšu kontekstā LTV

mājaslapa nav avots.

4.10.3.2 Salīdzinājums ar ārvalstu piemēriem

Yle.fi piemērs

Internetā sports tiek piedāvāts kā atsevišķa lielā sadaļa blakus ziņām, arhīvam, programmām, teletekstam.

Sporta sadaļa ir iedalīta vēl aptuveni 25 dažādiem sporta veidiem un vēl sadaļām šobrīd aktuālajiem

sporta notikumiem. Lapā tiek piedāvātas ziņas, kas ir dažādos aktuālos sporta veidos, sporta notikumu

kalendārs nākamajiem četriem mēnešiem, kā arī sadaļa “Redakcija iesaka noskatīties/izlasīt vēlreiz”.

Lapā ir arī sporta blogs un slejas, piedāvāts teleteksts un tiešraides. Sporta sadaļā atrodami arī rezultāti

un spēļu apraksti. Ar visu šo sporta saturu ir iespēja dalīties Facebook, Twitter, Google+, un var arī

komentēt. Yle.fi piedāvā arī sporta čatu, kur ir konkrēti sporta satura administratori, bet auditorija var

sarunāties par savām aktualitātēm. Tāpat šī lapa piedāvā vienkārši atrodamus sporta raidījumus, arhīva

linku uz sporta sadaļu un linkus uz visām gada speciālajām sporta sadaļām. Sporta saturs atrādīts arī

TV un radio sadaļās ar tur aktuālajiem raidījumu ierakstiem.

NRK.no

Norvēģijas sabiedriskā medija ziņas iedalās arī sporta ziņās. Tas savukārt sadalās: futbols, video, spēļu

rezultāti, sporta tiešraides un gaidāmās tiešraides. Lapā piedāvāta arī TV programma sporta saturam.

4.10.3.3 Ieteikumi

Saturs

Veidot ārvalstu sporta notikumu apskatu, t.sk. teniss, futbola sporta klubu rezultāti, formula.

Attīstīt interviju žanru ar sportistiem – piemēram, tiešsaistes intervijas, jo bieži Latvijas

sportisti pastāvīgi uzturas ārzemēs.

Veidot vairāk satura par sporta politiku un izglītību.

Forma

Veidot uzskates materiālus (infografiki) par komandām, spēlētājiem, rezultātiem.

Piedāvāt vairāk satura video un foto formātos.

Komunikācija

Attīstīt individuālos sociālo tīklu sporta kontus (gan medija personībām, gan programmām),

runājot ar ieinteresēto auditoriju atsevišķi.

Attīstīt sporta nozares viedokļu līderus organizācijā, ap viņiem pulcēt un komunicēt jaunus

projektus.

Jauns saturs

Paplašināt sadalījumu pa sporta kategorijām (rezultāti, sporta veidi, sporta politika, sports –

komentāri).

Piedāvāt balsojumus par gada/sezonas sporta balvām (2012.gadā tas notiek sadarbībā ar

Olimpisko komiteju un kādu no komercportāliem).

Veidot gaidāmo sporta notikumu kalendāru.


Veidot spēļu rezultātu datu bāzi.

Ieviest speciālistu/ pieredzējušu sporta žurnālistu/ komentētāju slejas par sporta

aktualitātēm – rezultātiem, sporta politiku.

Žurnālistiem veidot tiešsaistes tekstus no spēļu vietām vai no redakcijas (storify princips).

Veidot vairāk speciālo notikumu, tautā populāru sporta klubu u.c. sadaļas.

Piedāvāt sporta satura izklaidējošās/izglītojošās spēles internetā.

Auditorija

Attīstīt starpmediju sadarbību, aicinot auditoriju ēterā spēļu laikā komentēt internetā. Šos

komentārus var lasīt ēterā vai rādīt slīdošajā tekstā, arī atsevišķā logā.

Ļaut auditorijai izteikt prognozes (balsot) par iespējamiem spēļu rezultātiem.

4.11. Cits saturs

Eiropas sabiedrisko mediju tradīcijā ietilpst tādu profesionālās mūzikas izpildītāju kā orķestru, koru

un citu apvienību uzturēšana. LR ekonomiskās krīzes dēļ bija spiests šķirties no pasaules slavu

ieguvušā Latvijas Radio kora. Šobrīd LR pārziņā ir saglabāts tikai bērnu ansamblis Dzeguzīte.

Ņemot vērā to, ka Kultūras ministrijas pakļautībā ir trīs profesionāli klasiskās mūzikas orķestri, jaunā

sabiedriskā medija ietveros būtu ieteicams izveidot vienu neklasiskās mūzikas apvienību, kas varētu

veiksmīgi bagātināt gan TV, gan Radio saturu.

Konkrēts priekšlikums saistīts ar dabiski un veiksmīgi izveidojušos iespēju atjaunot leģendāro Latvijas

Radio bigbendu, izveidojot pilna sastāva – 5 trompetes, 4 tromboni, 5 saksofoni un ritma sekcija 5 mūziķi,

orķestri, kas darbotos neklasiskās mūzikas jomā.

Vēsturiski LR 1. studija jau iepriekš ir bijusi orķestra mājvieta. 1966. gadā tika izveidots Latvijas Radio

un televīzijas estrādes un vieglās mūzikas orķestris Ringolda Ores vadībā. Orķestris vēlāk tika saukts

par Latvijas Radio bigbendu. Diemžēl 1996. gadā orķestris tika likvidēts. Kvalitatīva skaņu ieraksta

iespējas, “dzīvo” koncertu iespēja, nošu bibliotēkas klātbūtne un sabiedriskā medija sniegtās

priekšrocības dod labu pamatu orķestra veiksmīgai darbībai.

Pašlaik orķestris darbojas pēc projektu principa, piesaistot mūziķus katram projektam atsevišķi, tomēr

lai nodrošinātu mūziķus ar sociālajām garantijām, nepieciešamas stabils valsts finansējums algām, kas

ir 250 000 LVL gadā, neskaitot saimnieciskos un tehniskos izdevumus. Sabiedriskā kārtā orķestri vada

Māris Briežkalns, orķestra patrons Raimonds Pauls, diriģents un repetitors – Kārlis Vanags.


5. SATURA VEIDOŠANA

5.1. Metodoloģija

Veidojot jaunā sabiedriskā medija satura radīšanas modeļus, ievēroti šādi principi:

sabiedriskā medija misijai un funkcijām atbilstoša satura veidošanas struktūras radīšana;

mūsdienīgu mediju menedžmenta un mediju ekonomikas pieeju izmantošana;

sabiedrisko mediju satura atbildīguma, daudzveidības, kvalitātes paaugstināšana;

sabiedrisko mediju auditorijas apjoma un apmierinātības palielināšana;

sabiedriskā medija līdzekļu efektīva izmantošana satura plānošanas, vadīšanas un ražošanas

procesā;

sabiedrisko mediju darbinieku radošuma, atbildības un ieinteresētības paaugstināšana.

Lai izveidotu jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas modeļus, veikti sekojoši darbi:

analizēta akadēmiskā literatūra, pētījumi un citi avoti un informācija par sabiedrisko mediju

menedžmentu dažādās valstīs;

analizētas ekspertu zināšanas un pieredze mediju redakciju vadībā, redakcijas struktūru

veidošanā un pārveidošanā, mediju satura radīšanā un pārveidošanā;

analizēta sabiedrisko mediju LTV un LR menedžmenta struktūra, satura ražošanas procesi un

personāls;

analizēts LTV un LR saturs;

analizēts LTV un LR programmu plānojums;

intervēti LR, LTV un neatkarīgo producentu pārstāvji;

savākti dati (darbinieku esošais un vēlamais skaits) un informācija (dažādu procesu apraksti)

citu jaunā sabiedriskā medija koncepcijas detalizācijas daļu vajadzībām;

piedāvātie modeļi apspriesti jaunā sabiedriskā medija detalizācijas projekta darba grupās un

diskusijās ar sabiedrisko mediju un NEPLP pārstāvjiem.

Analizējot LTV un LR darbību, izmantotas šādas kategorijas un kritēriji: satura veidošanas menedžments,

satura veidošanas struktūra, jaunu satura projektu veidošanas sistēma un vērtēšanas kritēriji, satura

veidošanas informācijas plūsmas, sadarbības modeļi ar neatkarīgajiem producentiem.

Satura veidošanas modeļa izstrādē izmantota sekojoša informācija: satura veidošanā iesaistītā personāla

ietekme, redakciju profesionālās rutīnas, lēmumu pieņemšanas kārtība katrā mediju organizācijā,

mediju ārējās un iekšējās vides ietekme uz satura veidošanas vai izvēles procesu, mediju menedžmenta

un mediju ekonomikas pieejas.

Precizējums: visā dokumentā pārsvarā izmantots termins “satura veidošana”, kas apzīmē pilnu satura

radīšanas ciklu, sākot ar ideju radīšanu un apstiprināšanu līdz gatavo satura produktu pārraidīšanai.

Vārdu savienojums “satura ražošana” šajā dokumentā lietots šaurākā nozīmē, ar to apzīmējot satura

veidošanas tehniskās realizācijas procesus.

5.2. Kopsavilkums

Saturam, tā kvalitātei un unikalitātei ir izšķiroša nozīme, attīstot jauno sabiedrisko mediju.

Galvenais sabiedriskā medija satura veidošanas procesa pārveidošanas mērķis ir uzlabot sabiedriskā

medija satura sociālo atbildīgumu, profesionālo kvalitāti un daudzveidību, sekmēt inovāciju īpatsvaru

sabiedriskā medija saturā, palielināt piedāvātā oriģinālsatura apjomu, nostiprināt sabiedriskā medija


identitāti, palielināt tā ietekmi un auditoriju, nostiprināt auditorijas uzticību. Tāpēc sabiedriskā medija

satura veidošanas menedžmenta struktūras projekta galvenie uzdevumi ir palielināt sabiedriskā

medija personāla radošuma līmeni, veicināt sadarbību starp dažādām sabiedriskā medija struktūrām

un dažādu grupu profesionāļiem, paaugstināt satura veidošanas efektivitāti.

Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas struktūras galvenie principi:

unikāla, profesionāli sagatavota un pasniegta satura veidošana Latvijas auditorijai un Latvijas

valstspiederīgajiem citās valstīs;

sabiedriskā medija satura radīšana nozīmē radošuma, visu iesaistīto darbinieku

profesionālisma un augsta līmeņa tehnisko risinājumu apvienošanu;

satura inovācijas – radošās, formātu, tehnoloģiskās, programmēšanas;

augsta satura kvalitāte – skaidri noteikta pozīcija, mērķi;

profesionālisms – žanru un formātu daudzveidība, profesionālo prasmju pastāvīga attīstīšana;

sociālais atbildīgums un tā skaidra demonstrācija – diskusiju rosināšana, dažādu sabiedrības

grupu iesaistīšana;

auditorijas iesaiste – iespēja līdzdarboties, satura radīšana un izmantošana, iesaistīšanās;

atbilstība sabiedriskā labuma testa prasībām: uzticamība, viedokļu dažādība, ietekme,


Satura veidošanas menedžmenta struktūras priekšlikums ietver satura radīšanas sistēmas apskatu, tās

salīdzinājumu ar citu valstu sabiedrisko mediju struktūrām, apvienotā medija satura veidošanas

struktūras detalizāciju, kā arī piedāvājuma analīzi.

Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas pieeja un struktūra paredz radikāli mainīt sabiedriskā medija

satura plānošanas, vadības un ražošanas procesus. Pirmkārt, priekšlikumi paredz izmainīt projektu

pieeju (LTV) un kanālu orientāciju (LR) satura veidošanas procesā, daudz lielāku nozīmi piešķirot

profesionāļu komandu sadarbībai un sabiedriskā medija satura piedāvājumam televīzijas, radio un

interneta vidē. Šis princips palīdzēs pārvarēt dažādu sabiedriskā medija struktūru darbības sadrumstalotību,

līdzīgu satura projektu pārklāšanos, haotiskumu dažādu satura projektu menedžmenta procesā.

Jaunais modelis paredz satura veidošanu koncentrēt satura redakcijās, programmu attīstības daļas un

producēšanas daļas ietvaros.

Otrkārt, arī citās ES valstīs nesenā pagātnē notikušās sabiedrisko mediju satura menedžmenta pārmaiņas

liecina, ka satura radīšanā un kvalitātes uzlabošanā palielināta sadarbība starp kanāliem un starpkanālu

satura piedāvājums, kā arī apvienotas un nostiprinātas satura veidošanā iesaistītās sabiedriskā medija

struktūras.

Treškārt, satura veidošanas menedžmenta piedāvājumā samazināts formālo procedūru un vadības

līmeņu skaits, palielinot vidējā līmeņa vadītāju atbildību un redakcionālo autonomiju, kā arī sabiedriskā

medija profesionāļu savstarpējo mijiedarbību. Vienlaikus piedāvātā struktūra paredz palielināt kanālu

plānošanas un tehnisko servisu pārstāvju iesaisti satura veidošanas procesā. Pārveidotā sabiedriskā

medija satura veidošanas struktūra ir orientēta uz aktīvu un daudzveidīgu satura izvietošanu, veidošanu

un popularizēšanu sabiedriskā medija interneta portālos.

Ceturtkārt, sabiedriskā medija satura veidošanas modelis paredz “Jauno satura projektu attīstības

daļas” veidošanu ar mērķi katru gadu saturu atjaunot, radot jaunus projektus, formātus un attīstot

sabiedriskā medija saturisko piedāvājumu. Lai novērtētu jaunā sabiedriskā medija raidījumus, izveidota

novērtēšanas sistēma un kritēriju saraksts. Piedāvājums ietver caurskatāmu un pamatotu jauno satura

projektu ideju attīstīšanas un izvērtēšanas modeli, kas paredz regulāru iekšējo un ārējo konkursu

organizēšanu. Projekts paredz, ka katru gadu sabiedriskā medija saturs tiek pārveidots un atjaunots

20% apjomā.


Piektkārt, ar mērķi palielināt sabiedriskā medija satura daudzveidību, projektā izteikti priekšlikumi

neatkarīgo producentu radītā satura iekļaušanai sabiedriskā medija programmās, aptverot visas redakcijas

un tematus, izņemot ziņu raidījumus. Tā kā tuvākajos gados paredzēts ievērojami palielināt informatīvi

dokumentālo, izglītojošo, kultūras un bērniem un jauniešiem adresēto raidījumu skaitu, vidēji 50% no

šī palielinājuma plānots ražot, piesaistot neatkarīgos producentus (vidēji ap 20% no kopējā sabiedriskā

medija satura).

Sabiedriskā medija satura veidošanas sistēmas analīze liecina, ka tās stiprās puses ir satura redakciju

izveidošana un sadarbības palielināšana starp satura ražošanā iesaistītajiem profesionāļiem, bet vājās

puses – sabiedriskā medija darbinieku neilgā pieredze satura attīstīšanā un piedāvāšanā tiešsaistē,

daļas darbinieku neapmierinātība ar jaunā sabiedriskā medija projektu un eventuālā konkurence par

visa veida resursiem. Savukārt ārējā vidē var konstatēt ar sabiedriskā medija piedāvātā unikālā satura

pieprasījumu saistītās iespējas, kuras var apdraudēt kopējās mediju auditorijas samazināšanās tendences

un komerciālo mediju sistēmas koncentrācija Latvijā.

Sabiedriskā medija satura veidošanas sistēmas priekšlikumi attiecas uz jaunā sabiedriskā medija

veidošanas pārejas periodu, par kuru pieejama informācija. Satura veidošanas struktūras organizēšanai,

pārveidošanai, testēšanai un attīstīšanai nepieciešami 6–12 mēneši.

5.3. Satura veidošanas menedžmenta struktūra

5.3.1. Medija organizācijas struktūras nozīme

Sabiedrisko mediju organizācijas darbojas katras valsts politiski ekonomiskās vides kontekstā. Tā kā

sabiedriskie mediji veidojās kā reakcija uz sabiedrības un indivīdu sociālajām vajadzībām, tie ir lielākā

mērā sociāla institūcija nekā industrija, tāpēc to darbības vērtējums vienmēr tiek apvienots ar politisku

un sociāli kulturālu analīzi. No otras puses, sabiedriskie mediji lielākoties tiek vadīti kā biznesa struktūras,

tie ir finanšu disciplīnas objekti un tiek vadīti konkurences pilnā vidē.

Izvērtējot sabiedrisko mediju struktūras, būtiski ievērot mediju ekonomikas konsekvences:

Mediji kā biznesa vienības parasti ir jaukta vai hibrīda tipa uzņēmumi, ja skatās no tirgus,

produkta un tehnoloģiju viedokļa.

Medijiem ir augstas fiksētās izmaksas.

Mediju bizness ir saistīts ar radošu faktoru un ir nenoteikts.

Produkts var būt vairākkārt lietojams/pārstrādājams.

Mediji dabiski tiecas uz koncentrāciju.

Ikviens medijs atrodas sarežģītu ietekmes spēku krustpunktā. Sabiedriskā medija darbību ārējā līmenī

ietekmē valsts loma, tiesību aktu sistēma un mediju regulācija, tirgus situācija un auditorija, bet iekšējā

līmenī – organizācijas kultūra, struktūra, profesionālie kritēriji. Šie aspekti arī nosaka satura kvalitāti,

mediju darbinieku atbildīguma līmeni, attiecības ar auditoriju.

Mediju organizācijas struktūrai ir būtiska loma rezultātu sasniegšanā un lēmumu pieņemšanā. Mediju

menedžmenta pētījumu rezultāti rāda, ka tādas mediju organizācijas īpašības kā lielums, struktūra un

resursi ir ļoti svarīgi faktori, kas ietekmē darbiniekus un mediju saturu27.

27 Achtenhagen L. [ed.] Organizing Media: mastering the challenges of organizational change. – Jönkoping: Jönkoping

International Business School, 2007. – P.127.


Šie jautājumi ir būtiski jaunā sabiedriskā medija veidošanas kontekstā, jo LTV un LR apvienošanas

rezultātā izveidosies ļoti liela mediju organizācija, tāpēc jaunā medija darbībā pieaugs pienākumu

deleģēšanas un kontroles nozīme. Savukārt pieaugot organizācijas sarežģītībai un tehnoloģiju daudzveidībai,

pieaugs darba specializācija. Mediju organizāciju struktūrā un vadībā liela nozīme ir personībām jeb

individuālajiem faktoriem, kas kopumā atstāj spēcīgu ietekmi uz satura kvalitāti, radošuma un inovāciju

līmeni, darbinieku motivāciju.

Katrā mediju organizācijā jāatrisina šādi struktūras veidošanas jautājumi: varas realizācijas principi,

kontroles mehānismi, darba specializācija, darba apjoma un konkrētu satura uzdevumu sadalījums.

Šos aspektus ietekmē mediju darbības unikalitāte: spriedze, nepieciešamība darboties duālā tirgus

apstākļos un medijiem specifisku funkciju pildīšana.

Mediju menedžmenta struktūrā satura veidošanā būtiskākās pozīcijas ir redaktors un producents.

Redaktori ir atbildīgi par satura produktu stratēģisko attīstību un ikdienas kvalitāti, bet nevar ietekmēt

sabiedriskā medija finanšu situāciju. Tomēr redaktoram un producentam ir centrālā loma, jo viņa darbība

ietekmē gan augstāko menedžmenta līmeni, gan sabiedriskā medija saturu un auditorijas attieksmi.

5.3.2. Satura veidošanas menedžmenta struktūra LTV

LTV satura veidošanā iesaistīti t.s. direktorāta pārstāvji (ietilpst ģenerāldirektors, finanšu direktors,

kanālu direktori un redaktori, Ziņu dienesta vadītājs interneta portāla redaktors, kā arī projektu vadītāji.

LTV satura veidošanas pamatā ir trīspakāpju sistēma:

1) kanālu direktori un redaktori kā ikdienas satura pārraudzītāji un jauno projektu virzītāji (ideju

izvēle un rosināšana, atlases process, vadība, vērtēšana, ar projektu veidošanu saistītā

personāla atlase un vērtēšana);

2) projektu vadītāji, kuri piesaista saviem projektiem pārējos radošos un tehniskos darbiniekus

(raidījumu vadītāji, redaktori, žurnālisti, režisori, operatori, videoinženieri, skaņu režisori,

gaismotāji, stila un grima veidotāji u.c.);

3) satura veidotāji – žurnālisti, operatori, videoinženieri u.c.

Izņēmums ir LTV Ziņu dienests, kas darbojas kā stabila redakcija, kurai ir arī savs tehniskais personāls.

Līdz ar to Ziņu dienesta darbība būtu jāvērtē atsevišķi, jo zemāk teiktais tikai daļēji attiecas uz tā

satura veidošanas procesiem.


16. attēls. LTV satura veidošanas struktūras grafiks

LTV satura veidošanas un finanšu plānošanas pamatā ir t.s. projektu princips, kad noslēgts cilvēku

loks strādā pie katra formāta (raidījuma, šova utt.) noteiktu laiku, atkarībā no gada vai sezonas plāna,

kurā saturu lielākoties nosaka sabiedriskais pasūtījums (projektu ilgums var būt dažāds: no sešiem

mēnešiem līdz vairākiem gadiem).

Šī menedžmenta pieeja rada ļoti fragmentāru saturu, kura veidošanā iesaistīts liels tādu darbinieku

skaits, kuru funkcijas pārklājas. Bet lielais birokrātisko procedūru daudzums attaisno šādu sistēmu kā

nepieciešamu. Projektu princips apgrūtina arī sadarbību starp dažādu projektu veidotājiem, jo tie

aizstāv katrs savu resursu daļu, tas rada tematisko un formātu pārklāšanos, apgrūtina satura kvalitātes

uzlabošanas iespējas.

Satura veidošanas gaita ir vērsta uz esošā satura struktūras saglabāšanu vai jau esošu produktu

izmantošanu ētera aizpildīšanai – nereti tas pēc būtības nozīmē arhīva krājumu izvietošanu programmā

atbilstoši īpašu notikumu vai zīmīgu datumu vajadzībām.

Tikai LTV Ziņu dienesta struktūra un ikdienas darbs paredz pastāvīgu ilgtermiņa satura veidošanas

pieeju. Katram ziņu dienesta darbiniekam ir skaidri uzdevumi, tāpēc ziņu dienests regulāri var veidot

papildu produktus, piemēram, dokumentālas filmas.

5.3.2.1. Jauni projekti

Jaunu projektu veidošana LTV ir sarežģīta un no procedūru viedokļa apgrūtināta, lai gan galīgo lēmumu

par šo projektu noderīgumu pieņem kanālu direktori vai ģenerāldirektors.

Jaunas idejas (projekti, formāti, temati) vai esošo formātu inovācijas tiek apturētas, noraidītas vai

atliktas budžeta trūkuma dēļ, lai gan vienlaikus pastāv projekti, kuru atrašanās programmā no izmaksu

un satura kvalitātes viedokļa būtu apšaubāma. Jaunu projektu veidošana LTV vadības izpratnē nozīmē

ētera stundu palielināšanu, nevis esošo projektu efektivitātes izvērtēšanu un atteikšanos no saturiski

nekvalitatīviem vai novecojušiem projektiem, tā ietaupot līdzekļus jaunu projektu vajadzībām. Analizējot


satura veidošanas prioritātes, ir acīmredzami, ka galvenais kanālu vadītāju darbs ir ētera stundu un

kanālu piepildīšana, mazāka uzmanība tiek pievērsta satura kvalitātes jautājumiem.

Gan satura kvalitātes, gan satura veidošanas gaitas analīzes secinājumi sakrīt ar vairāku LTV satura

veidošanas vadībā iesaistīto cilvēku uzskatu, ka projektu sistēma neatbilst stabila satura veidošanas

vajadzībām, tā bremzē radošumu, inovatīvu pieeju, elastīgas pārmaiņas. Arī no vadības stratēģiju

viedokļa tā ir pretrunā ar projekta īslaicīgumu un nepieciešamību projektos iesaistīt pastāvīgās darba

attiecībās esošus darbiniekus. Izvērtējot darbinieku noslodzi un darba pienākumus, ir acīmredzami, ka

esošā apjoma satura veidošanā LTV kanālos ir iesaistīti pārāk daudzi darbinieki, kuru darbs nav

adekvāti apmaksāts un tāpēc darbinieki meklē papildu ienākumus citos projektos. Tas samazina darba

kvalitāti un motivāciju.

5.3.2.2. Informācijas plūsmas

Galvenās informācijas plūsmas LTV satura veidošanas procesā

Lejupejošās informācijas plūsmas:

no direktorāta projektu veidotājiem – projektu vadītājiem un redaktoriem: saturiski

informācija attiecas uz projektu tālāko attīstību, finansējuma apjomu, satura vērtējumu;

no kanālu redaktoriem – projektu vadītājiem un redaktoriem: informācija par satura attīstību,

satura kvalitātes vērtējums;

no projektu vadītājiem – redaktoriem, žurnālistiem, raidījumu vadītājiem: informācija par

vadības lēmumiem, sniegto informāciju, norādījumiem un vērtējumiem; projektu vadītāju

prasības savos projektos iesaistītajiem darbiniekiem.

Augšupejošās informācijas plūsmas:

no žurnālistiem pie projektu vadītājiem, redaktoriem, producentiem, raidījumu vadītājiem,

operatoriem, video inženieriem; reizēm – arī pie kanālu direktoriem;

no projektu vadītājiem pie kanālu direktoriem un galvenajiem redaktoriem;

no kanālu direktoriem un redaktoriem pie direktorāta.

Lejupejošās plūsmas ir ritmiskākas, regulārākas un spēcīgākas.

Lēmumu pieņemšanas līmeņi.

1) Visi galvenie lēmumi par pašreiz īstenotajiem un jaunajiem projektiem, īpašajiem notikumiem,

budžetu, satura inovācijām tiek pieņemti kanālu direktoru un redaktoru līmenī. Lēmumus

ietekmē direktorāta pārstāvju norādījumi, kas saistīti ar budžeta iespējām un uzskatiem par

satura prioritātēm.

2) Projektu vadītāji veido savas projektu komandas un pieņem lēmumus par saturu un tā

veidošanas niansēm. Daļa no šiem lēmumiem tiek saskaņoti un izvērtēti saskaņā ar kanāla

vadības prasībām un satura kvalitātes vērtējumiem.

3) Katra konkrētā raidījuma redaktori un režisors, kā arī žurnālisti pieņem lēmumus, kas attiecas

uz viņu ieguldījumu un pienākumiem satura veidošanā. Šie lēmumi (īpaši plānošanas gaitā)

tiek saskaņoti ar projektu vadītājiem.

5.3.2.3. Jaunu projektu attīstības gaita un virzītāji

Jaunu projektu veidošanā piedalās gan darbinieki, gan projektu piedāvātāji, kas pārstāv producentu grupas

un citas radošas apvienības. Jaunu projektu nākotni un tā vērtējumu ietekmē galvenokārt to

finansējuma avots. No sabiedriskā pasūtījuma finansētajiem projektiem ir samērā stabilas


pastāvēšanas iespējas. To attīstības gaitā kanālu vadība (redaktori) saskaņo saturiskos elementus ar

citiem projektiem (temati, dalībnieki u.c.), kā arī nepieciešamos materiālos ieguldījumus – studiju

iekārtojums, aprīkojums, tehniskās vajadzības u.tml. Reizēm trūkst laika satura kvalitātes vērtēšanai

un tā ir neregulāra, balstīta uz dažiem kritērijiem. Pastāv jaunu projektu vērtēšanas kritēriju saraksts.

Lai gan programmu padome piedalās visu būtiskāko projektu vērtēšanas un attīstības procesā, tomēr

lēmumus par atsevišķu – nelielu, aktuālu vai īstermiņa projektu veidošanu patstāvīgi pieņem kanālu

direktori un galvenie redaktori, sadarbojoties ar projektu vadītājiem.

17. attēls. Galvenie jaunu projektu vadības soļi


5.3.2.4. Attiecības ar neatkarīgajiem producentiem

LTV tradicionāli daļu no satura piedāvā neatkarīgo producentu uzņēmumi. Lielākoties tie rada gatavus

raidījumus, reizēm izmantojot LTV izīrēto tehniku, studijas telpas vai atsevišķu profesionāļu pakalpojumus.

Neatkarīgo producentu veidotais saturs tiek finansēts vairākos veidos:

1) neatkarīgo producentu raidījumi saņem finansējumu no valsts budžeta dotācijas – piemēram,

Jauna nedēļa;

2) neatkarīgo producentu piedāvājuma izvērtējumam tiek veidoti konkursi – piemēram, tajos

piedalās novadu ziņu veidotāji;

3) neatkarīgie producenti paši piesaista līdzekļus raidījumu projektu veidošanai apmaiņā pret

reklāmas laiku LTV vai mērķa sponsorējumu (kā vairāki par ES fondu līdzekļiem veidoti

raidījumi, Vides fakti u.c.). Šis ir izplatītākais modelis, tāpēc nereti LTV programmā redzami

projekti, kas pēc satura nav kvalitatīvi, bet tiek demonstrēti tikai tāpēc, ka neatkarīgajiem

producentiem izdevies tiem piesaistīt līdzekļus.

Tā kā LTV pietrūkst finansējuma satura veidošanai, tad to projektu satura kvalitāte, kuru veidotāji paši

piesaista līdzekļus (lielākoties neatkarīgo producentu piedāvājums), netiek vērtēti pēc vienādiem

kritērijiem, salīdzinot ar pārējiem projektiem. Piemēram, raidījums Viss notiek regulāri pārkāpj mediju

darbību regulējošos tiesību aktus un profesionālās ētikas principus un ievieto slēptās reklāmas

materiālus, tomēr tas joprojām atrodas LTV1 programmā. Kanālu vadītāju iespējas ietekmēt neatkarīgo

producentu piedāvātā satura kvalitāti ir ierobežotas, saturs tiek vērtēts tikai projekta pieteikuma

stadijā un pēc konkrētu raidījumu izvietošanas ēterā.

5.3.2.5. Satura kvalitātes vērtēšanas process

Satura kvalitāte tiek izvērtēta iknedēļas projektu vadītāju un redaktoru sanāksmēs kopā ar kanālu

vadītājiem. Nereti šīs sanāksmes ir informatīvas, bez diskusijas un skaidriem satura vērtēšanas kritērijiem.

Gan LTV kanālu vadība, gan producenti atzīst, ka satura vērtēšana ir neregulāra un vērtēšanas kritēriji

nereti ir pārāk vispārīgi un neskaidri, pietrūkst vērtējuma no ārpuses.

Interneta portālā pārsvarā tiek izvietoti Ziņu dienesta un vairāku citu aktuālo projektu, piemēram

raidījuma Labrīt, Latvija veidotie materiāli. Tie ir sakārtoti tematiski un pārskatāmi, regulāri tik

atjaunināti un papildināti ar ziņu aģentūru ziņām. Attīstās raidījumu arhīva sadaļa. Informācija ir aktuāla

un daudzveidīga, kā arī ietver galvenokārt LTV oriģinālo saturu. Plānota portāla redakcijas paplašināšana.

5.3.2.6. LTV satura veidošanas procesa apkopojums

Pozitīvās iezīmes:

stabilas profesionāļu komandas, kuras pieradušas strādāt paaugstināta stresa apstākļos;

daudz profesionāļu, kuru prasmes un pieredze ir unikāla;

satura vadīšanas un izvietošanas pieredze, kas ļauj atrisināt neordināras un neparedzamas

situācijas pat tad, ja uzņēmuma struktūra to neparedz;

lēna, bet skaidra virzība uz dažādu struktūru sadarbību, piemēram, Ziņu dienests un informatīvi

analītiskie raidījumi, sporta redakcija;

formalizēts satura veidošanas process, kurā regulāri tiek fiksētas darba stundas, ieguldījums,

noslodze, iesaistīšanās konkrētos projektos, kas sniedz nepieciešamo informāciju procesu

kopsakarību analīzei, bet bremzē satura kvalitātes paaugstināšanos.


Problēmas:

grupdomāšanas fenomens augstākā menedžmenta grupā, kura rezultātā pieredzējuši un gudri

cilvēki reizēm pieņem nepareizus lēmumus svarīgos jautājumos. Iemesls: šaurs cilvēku loks,

kas nosaka satura veidošanas politiku, maza ārējās un iekšējās vides ietekme, autoritatīva

vadītāja ietekme un izjūta “tik labi speciālisti, kādi esam mēs, nevar kļūdīties”;

projektu sistēma neveicina augstāku saturisko kvalitāti, jo tā ir sarežģīti saskaņojama ar

projektu principa īslaicīgumu un ar darba tiesisko attiecību un darbinieku pienākumiem

ilgtermiņā;

jaunu projektu veidošanas sistēma, kurā nepastāv iekšējie un ārējie konkursi, kas samazina

piedāvājuma daudzveidību un iespēju izvēlēties labākos kandidātus, jauno projektu veidošana

ir atkarīga no piedāvātāju iniciatīvas vai pieejamā finansējuma, nevis kanālu ilgtermiņa politikas;

satura kvalitātes vērtējums nereti ir saistīts ar konkrētu indivīdu gaumi vai attiecībām, nevis

skaidri definētiem kritērijiem – šī situācija raksturīga ilgtermiņa projektiem;

birokrātisks slogs, kas samazina radošumu, jo liela projektu vadītāju darba laika daļa aizrit,

aizpildot dažāda veida dokumentus;

stundu apmaksas sistēma neatbilst reālajam projektiem nepieciešamajam stundu skaitam, tas

noved pie situācijas, ka daļa darbinieku nevar strādāt saviem pienākumiem atbilstošu laiku vai

arī strādā vairāk nekā ir paredzētas stundas, bet nesaņem ieguldījumam atbilstošu samaksu;

nestabils un nepietiekams darba apjoms rada situāciju, kad darbinieki cenšas iesaistīties

vairākos projektos, lai varētu nopelnīt. Rezultāts: darbinieki nekoncentrējas uz konkrētiem

projektiem, jo viņu enerģija un uzmanība ir sadalīta vairākos virzienos. Daudzi darbinieki ir

pārguruši un nemotivēti, neredz savu profesionālās attsītības perspektīvu un zaudējuši sava

darba jēgas izpratni LTV kontekstā;

ilgtermiņa plānošanas trūkums: nav noteikts, cik ir jaunu projektu un kādi tie paredzēti,

pārsvarā katra gada budžetā tiek kopēts iepriekšējais projektu spektrs;

trūkst komandas un kopīgu mērķu izjūtas, nestabila sadarbība starp projektu vadītājiem, jo

katram interesē “savs” projekts, savukārt kanāla vadītājiem šādā sistēmā, kad katra projekta

veidotāji cīnās par savu resursu “kumosu”, ir gandrīz neiespējami radīt kopīgu mērķu vadītu

satura veidošanas sistēmu;

viena projekta vajadzībām tiek piesaistīts pārāk daudz darbinieku, jo tie ir amatu sarakstā,

rezultātā neviens no viņiem nav pietiekami nodarbināts un adekvāti atalgots. Projekta

vadītājam nav iespējas izvēlēties savam projektam vajadzīgos cilvēkus, jo jārēķinās ar LTV

darbinieku vēlamajām slodzēm/ esošajiem darba līgumiem. Jāpārskata darba apmaksas

sistēma un jāpalielina darba stundas likme;

nav precīzas informācijas par katra saturā iekļautā projekta mērķi, tā auditoriju un ilgtermiņa

perspektīvu;

finanšu plānošana dominē pār radošo satura plānošanu;

darbinieku izveidotā redakciju sistēmas piedāvājuma izskatīšana ir atlikta, radot darbiniekiem

iespaidu, ka viņu priekšlikumi un iniciatīvas nav vēlamas.

5.3.3. Satura veidošanas menedžmenta struktūra LR

LR satura veidošanas un jaunu projektu veidošanas procesā, līdzīgi kā LTV, ir iesaistītas amatpersonas,

kas atbild par finansējuma sadali un procesa organizāciju, un amatpersonas, kuras nosaka satura

vadlīnijas, ikdienā vērtē satura kvalitāti un strādā ar satura veidotājiem.


Satura veidošanā iesaistīti divu līmeņu darbinieki:

kanālu direktori un redaktori;

raidījumu producenti, autorraidījumu veidotāji, raidījumu vadītāji un žurnālisti.

18. attēls. LR satura veidošanā iesaistītie darbinieki, satura veidošanā iesaistīto vienību un darbinieku


Lēmumu pieņemšanas līmeņi

Satura veidošanas procesā lēmumus par satura plānošanu un organizāciju pieņem kanālu

vadītāji (direktori un redaktori).

Katra projekta (raidījuma, formāta) satura veidošanas ilgtermiņa lēmumus pieņem producenti

sadarbībā ar kanālu redaktoriem.

Lēmumu par satura pasniegšanu un veidošanu pieņem raidījumu vadītāji, redaktori,

producenti, žurnālisti.

19. attēls. LR satura veidošanā iesaistīto darbinieku kompetences


5.3.3.1. Jaunu projektu attīstības gaita un virzītāji

Jaunu projektu veidošana LR lielākoties tiek iniciēta no LR kanālu vadītāju puses, ievērojot gan finansiālās

iespējas, gan kanālu satura vajadzības. Raksturīgi, ka katru gadu daudzos formātos tiek ieviesti jauninājumi,

kas attiecas uz dažādiem aspektiem:

raidījumu vadītāji;

žanru dažādošana;

interaktivitātes iespēju dažādošana.

20. attēls. Jaunu projektu veidošanas galvenie posmi LR

Interneta portāla saturu veido tā galvenā redaktore, izmantojot Ziņu dienesta un aktuālo raidījumu

satura daļas. Atsevišķi raidījumi tiek izcelti rubrikā “Interesanti” un citās. Arhīvs pieejams citā portāla

sadaļā.

Portāls tiek izmantots arī aktuālas un operatīvas informācijas izvietošanai gan par satura jaunumiem,

gan programmu un īpašiem notikumiem LR saturā. Pašlaik tiek plānota portāla redakcijas veidošana.

Galvenās ar LR satura veidošanu saistītās informācijas plūsmas

Lejupejošās informācijas plūsmas:

kanālu direktori – kanālu redaktori: finanšu un personāla jautājumi, satura veidošanas

stratēģiskie jautājumi, jaunie projekti;

kanālu redaktori – producenti, raidījumu vadītāji, žurnālisti: satura plānošana, vērtēšana.

Aušupejošās informācijas plūsmas:

žurnālisti, korespondenti, redaktori producenti – kanālu redaktori: plānošanas process,

saturiskas un tehniskas problēmas, raidījumu personāla dokumenti;

kanālu redaktori – kanālu direktori: raidījumu plānošana un to satura izvēle, to kvalitātes

vērtējums, jaunu projektu veidošana;

kanālu direktori – ģenerāldirektors: jaunu projektu veidošana, esošā satura vērtējums,

neordināri finanšu jautājumi, stratēģiskās plānošanas jautājumi.


5.3.3.2. Satura kvalitātes vērtēšanas process

iknedēļas kanālu vadības un producentu sanāksmes;

regulāra satura vērtēšana, piesaistot ārējos speciālistus;

līdzdalība plānošanā un satura sabalansēšanā;

ikdienas plānošanas sanāksmes, kurā piedalās kanāla redaktors un/vai direktors;

jauno projektu kvalitātes un tirgus panākumu vērtēšana atsevišķās sanāksmēs.

5.3.3.3. Attiecības ar neatkarīgajiem producentiem

Sadarbība ar neatkarīgajiem producentiem notiek atšķirīgi nekā LTV, jo Latvijā nav neatkarīgo

producentu, kas piedāvātu produktus radio;

LR lielākoties piesaista raidījumu vadītājus vai autorus, kuru darba atlīdzību veido autora

honorāri, šī pieeja palīdz padarīt daudzveidīgāku gan LR saturu, gan formu, tomēr saturu

pilnībā vada un kontrolē LR darbinieki.

5.3.3.4. LR satura veidošanas procesa apkopojums

Pozitīvās iezīmes:

regulāra kvalitātes novērtēšanas sistēma, iesaistot speciālistus no ārējās vides;

pētījumu izmantošana satura vērtējuma un ideju veidošanā;

mācību centra darbs, piedāvājot tālākizglītības iespējas un stabilas satura kvalitātes uzturēšanas

pieejas (galvenokārt valodas apmācība);

salīdzinoši vieglāka un elastīgāka jaunu ideju ieviešanas un finansēšanas sistēma;

augsts satura veidošanā iesaistīto un pārējo darbinieku motivācijas līmenis un sabiedriskā

medija misijas un funkciju izpratnes līmenis;

laba pieredze programmas pārstrukturēšanā un atjaunošanā, kas liecina par komandas spēju

realizēt liela apjoma projektus;

elastīga plānošanas un ideju attīstīšana sistēma, kurā tiek iesaistīti citi radošie darbinieki;

stabilas profesionāļu komandas;

skaidri kritēriji darbinieku atlasē un vērtēšanā;

regulāri mēģinājumi piesaistīt jaunus raidījumu vadītājus;

iespējas darbiniekiem mainīt savu darbības jomu, profesionāli attīstīties.

Problēmas:

maz jaunu ideju un inovāciju priekšlikumu, ko iniciē darbinieki;

ļoti augsts stresa un darba slodzes līmenis, ko veicina lielais darba apjoms un hroniski

nepietiekamais finansējums (iemesls, kāpēc pārmaiņu ideju nav daudz un pārmaiņas ir grūti

realizējamas);

nepietiekami saturiski piepildīts LR portāls;

izvērsta atskaitīšanās sistēma; atdalot nepieciešamību uzņemties simbolisku atbildību par

visiem procesiem un reāli nepieciešamo līdzdalību tajos, varētu centralizēt birokrātisko

dokumentu veidošanu, kas aizņem pārāk lielu kanāla direktoru darba daļu (risinājums –

sekretariāta vai lietvedības daļas paplašināšana).

5.3.4. Citu valstu sabiedrisko mediju pieredze


Lai salīdzinātu satura veidošanas modeļus, tika izvēlēta Lielbritānijas raidorganizācija BBC un Somijas

raidorganizācija YLE.

Izvēli noteica šādi aspekti:

BBC un YLE ir vienas no veiksmīgākajām sabiedrisko mediju organizācijām pasaulē, parasti

tiek uzskatītas par paraugu;

Tās salīdzinoši nesen izmainījušas savu satura veidošanas struktūru, piemērojot to tehnoloģiju

attīstības, auditorijas mediju lietojuma izmaiņu un multimediju žurnālistikas konsekvencēm;

BBC un YLE ir detalizēti izstrādātas satura veidošanas un novērtēšanas procedūras, kuras var

piemērot Latvijas jaunā sabiedriskā medija vajadzībām.

5.3.4.1. BBC satura veidošanas stuktūras galvenie elementi

Lielbritānijas sabiedriskais medijs ir pasaulā lielākā sabiedrisko mediju organizācija. Tās struktūras

pamatā ir satura radīšanai nepieciešamo funkciju veikšana. BBC agrāk sadrumstalotā, daudzu šī medija

kanālu darbībā balstītā struktūra pārveidota vienkāršā un skaidrā modelī. Šī struktūra ļauj koncentrēt

līdzekļus satura veidošanai, nesadalot tos starp kanāliem, kuri izmanto saturu atbilstoši savām vajadzībām.

Lai gan Latvijas situāciju ir grūti salīdzināt ar BBC, tomēr būtiskākais ir princips – līdzekļu un profesionāļu

konsolidācija, prasmju koncentrēšana un digitālo mediju attīstība. Šāda pieeja ļauj radīt kvalitatīvu

saturu katrā no mediju platformām. Īpaša struktūrvienība, kas izveidota interneta satura

piedāvājumam, jau realizē daudz plašākas digitālo mediju iespējas.

21. attēls. BBC struktūra

Katras struktūrvienības uzdevumi28:

28 www.bbc.co.uk/bbctrust/news/press_releases/2012/annual_report.html

www.bbc.co.uk/bbctrust/governance/

www.bbc.co.uk/aboutthebbc/insidethebbc/managementstructure/bbcstructure/

www.bbc.co.uk/aboutthebbc/insidethebbc/managementstructure/seniormanagement/


BBC Executive Board – atbild par visu BBC servisu operatīvo vadību;

BBC Direction group – atbild par vadību un darbību;

Vision – atbild par visu TV kanālu darbību;

Audio&Music – atbild par visu radio kanālu tīklu;

News Group – atbild par visiem ziņu kanāliem, neatkarīgi no to prezentācijas platformas, BBC

News, BBC English Regions un BBC Global News;

Future Media – atbild par visiem digitālajiem servisiem;

BBC North – atbild par BBC Sport, BBC Children un 5Live;

Operations – atbild par operatīvajiem procesiem;

Finance&Business – vada organizācijas finanšu darbību.

5.3.4.2. YLE satura menedžmenta struktūra

Somijas sabiedriskā medija menedžmenta struktūra mainīta 2011. gadā. Iepriekš tā bija tipiska citiem

raidošajiem medijiem, proti, balstījās uz kanālu vadības sistēmu. Uzņēmumu vada direktoru padome,

kas nosaka programmu politiku un satura veidošanas resursus.

22. attēls. YLE struktūra

Pašlaik visi kanāli apvienoti vienā departamentā, ziņas un visas programmas tiek veidotas kopīgās

redakcijās, apvienotas arī producēšanas funkcijas. Atsevišķa struktūra paredzēta satura veidošanai

zviedru valodā un visa uzņēmuma darbībai nepieciešamajām funkcijām.

www.bbc.co.uk/aboutthebbc/insidethebbc/managementstructure/seniormanagement/subcom.html


23. attēls. Katra YLE departamenta darbības skaidrojums

Katru no lielajiem YLE departamentiem vada atbildīgais redaktors. Amata nosaukums norāda, ka

kompānijas prioritāte ir saturs, nevis programmu sakārtošana, tehniskās vai vadības funkcijas. Skandināvijas

valstu mediju organizācijās ir tradicionāli, ka netiek sadalītas redaktoru un direktoru fiunkcijas. Šīs

pieejas mērķis – nezaudēt satura orientāciju, tāpēc redaktori tiek izvēlēti no mediju profesionāļu

vidus, bet viņiem jāapgūst arī mediju menedžments un finanšu vadība.

Galveno redaktoru pakļautībā katrā departamentā ir vairāki redaktori, kas atbild par specifiskām

funkcijām vai kanāliem.

24. attēls. YLE departamentu iekšējā struktūra (1)






YLE jaunās struktūras principi:

samazināts vadītāju skaits, jo viens direktors vada visus radio un visus TV kanālus;

visa satura, izņemot ziņas, veidošana notiek vienā departamentā;

vienā departamentā koncentrēta visa tehnisko dienestu darbība;

vienā departamentā koncentrētas visas atbalsta funkcijas;

samazināts kanālu skaits, apvienoti pieaugušajiem veltīti kanāli, atsevišķi kanāli paredzēti

jauniešiem un minoritātēm.

Šāda satura veidošanas struktūra ir orientēta uz dažādu departamentu savstarpējo sadarbību un līdzekļu

efektīvāku izmantošanu.

5.3.4.3. Sadarbība ar neatkarīgajiem producentiem

BBC un YLE sadarbība ar neatkarīgajiem producentiem ietver noteiktu satura apjomu, kas tiek veidots

ārpus sabiedriskā medija redakcijām, izstrādātas detalizētas procedūras, kas nosaka neatkarīgo

producentu satura izvēli un kvalitātes vērtējumu.


28. attēls. Sadarbības ar neatkarīgajiem producentiem salīdzinājums

Trīs sabiedrisko mediju salīdzinājums rāda, ka LTV ir nestabils neatkarīgo producentu veidotā satura

finansēšanas avots, nav skaidrs arī neatkarīgo producentu veidotā satura apjoms.

Neatkarīgo producentu veidoto saturu sabiedriskie mediji sāka izmantot 20. gs. pēdējā desmitgadē,

kad sabiedrisko mediju darbībā bija t.s. “biznesa menedžmenta” periods, kura prioritāte bija līdzekļu

taupīšana un sabiedrisko mediju darbības efektīvāka vadība elektronisko mediju pieaugošas konkurences

apstākļos. Lai gan sabiedrisko mediju vadībā izmantotās biznesa vadības metodes bija noderīgas,

tomēr tās negatīvi ietekmēja sabiedrisko mediju misijai būtiskā satura kvalitāti.

Sabiedrisko mediju un neatkarīgo producentu sadarbība ietver šādas problēmas:

Kāds ir ārpakalpojumu izmantošanas mērķis? Vai iespējams saskaņot unikālu saturu ar

ekonomisko efektivitāti, ja reizēm neatkarīgie producenti neuzrāda visas izmaksas. Tas rada

iespaidu, ka ārpus sabiedriskā medija radītais saturs ir lētāks.

Ko īsti izmantot kā ārpakalpojumu – produktu, saturu, kompetences, prasmes? Kādas ir

aizvietojamās prasmes?

Kā vērtēt neatkarīgo producentu satura kvalitāti? Tā kontrole ir ierobežota, tāpēc nereti

sabiedrisko mediju vadītāji uzskata, ka neatkarīgie producenti var samazināt sabiedriskā medija

satura “vērtību”.

Neatkarīgo producentu viedoklis: ja sabiedriskais medijs nepiedāvā daļu satura veidot kā

ārpakalpojumu, tas iestājas pret atvērtību un satura daudzveidību.

Ja sabiedriskā medija uzņēmums orientējas uz satura veidošanu katram kanālam jeb t.s.

“kanāla grozu”, tad neatkarīgo producentu veidotais saturs var radīt dublēšanos un līdzekļu

neefektīvu izmantošanu.

Kādi ir sabiedrisko mediju kompetenču centri un prasmju centri? Vai neatkarīgie producenti

var izmantot kompetences visiem kanāliem un prasmes no visām sabiedrisko mediju nodaļām?

Risks, izvēloties neatkarīgu producentu veidotu saturu, – satura veidotājs attālinās no

programmas veidotāja.


Kā labāk organizēt ārpakalpojuma finansēšanu – to pirkt vai ražot sabiedriskajā medijā?

29. attēls. YLE struktūra sadarbībai ar neatkarīgajiem producentiem

Šajā struktūrā redzams, ka ārpakalpojumi tiek pirkti gan kā gatavs produkts, gan kā prasmes, gan tiek

apvienota YLE un neatkarīgo producentu tehnoloģiju izmantošana satura veidošanas procesā. Līdzīga

prakse ir arī LTV.

Galvenās ar neatkarīgo producentu veidotā satura iekļaušanu sabiedriskajā medijā saistītās konsekvences:

sabiedriskā medija saturā vēlams definēt noteiktu neatkarīgo producentu veidotā satura

apjomu gadā un tam paredzēto finansējumu;

sabiedriskajam medijam vērts kā ārpakalpojumu iegādāties tikai specifiskas prasmes;

ja specifiskas prasmes nepieciešamas ilgtermiņā (piemēram, animācija, aplikāciju

programmēšana), vērts veidot atbilstošas struktūrvienības sabiedriskā medija ietvaros.

5.3.5. Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas modeļi

5.3.5.1. Galvenie principi

Unikāla, profesionāli sagatavota un pasniegta satura veidošana Latvijas auditorijai un Latvijas

valstspiederīgajiem citās valstīs.

Sabiedriskā medija satura radīšana nozīmē radošuma, visu iesaistīto darbinieku profesionālisma

un augsta līmeņa tehnisko risinājumu apvienošanu.

Satura inovācijas – radošās, formātu, tehnoloģiskās, programmēšanas.

Augsta satura kvalitāte – skaidri noteikta pozīcija, mērķi.

Profesionālisms – žanru un formātu daudzveidība, profesionālo prasmju pastāvīga attīstīšana.

Sociālais atbildīgums un tā skaidra demonstrācija – diskusiju rosināšana, dažādu sabiedrības

grupu iesaistīšana.

Auditorijas iesaiste – iespēja līdzdarboties, satura radīšana un izmantošana, iesaistīšanās.

Atbilstība sabiedriskā labuma testa prasībām: uzticamība,viedokļu dažādība, ietekme,



5.3.5.2. 1. modelis

LTV un LR darbojas kā atsevišķi uzņēmumi, sadarbojoties tikai dažu projektu ietvaros. Tomēr satura

veidošanas struktūra pārveidota, izmantojot redakciju pieeju un redakciju savstarpējo sadarbību.

LTV struktūru veido: programmu direkcija (ietilpst kanālu direktori un atbild par programmu plānošanu),

satura direkcija (vada galvenais redaktors, ietilpst satura tematiskās redakcijas) un producēšanas daļa

(vada galvenais producents, tajā ietilpst visas ar satura ražošanu saistītās struktūras). Šo modeli var

izmantot pārejas procesā.

LR struktūra: tajā nav izdalīti atseviškas vienības; lai palielinātu satura daudzveidību un kvalitāti,

paredzēta ciešāka sadarbība starp dažādām redakcijām, kas gatavo saturu atšķirīgiem kanāliem.

Kanālu formātus veido un uztur programmu direkcija.

Tā kā LR jau attīsta sadarbību starp dažādu kanālu satura veidotājiem (ziņas un kultūra), būtiskākās

pārmaiņas nepieciešamas LR satura piedāvājumam internetā.

5.3.5.3. 2. modelis

Sabiedriskā medija redkolēģija

Programmu daļa Satura daļa Producēšanas daļa

30. attēls. 2. modelis – vienots medijs: platformu un funkciju orientācija

Šajā modelī sabiedriskais medijs veidots, apvienojot atsevišķos departamentos programmu veidošanu,

satura radīšanu un producēšanu.

Programmu daļā ietilpst šādi vadītāji:

TV programmu direktors;

Radio programmu direktors;

Interneta portālu direktors;

Filmu un programmu iegādes daļas vadītājs;

Arhīva direktors.

Satura daļā ietilpst:

TV satura galvenais redaktors;

Radio satura galvenais redaktors;

Interneta portālu galvenais redaktors;

Personisko mediju un sociālo tīklu satura redaktors;

Jauno satura projektu attīstības daļas vadītājs.

Producēšanas daļā ietilpst:

Galvenais producents;

Audiovizuālās nodaļas direktors;

Tehniskais direktors;

TV un radio raidīšanas centra direktors.


5.3.5.4. 3. modelis.

Šajā modelī sabiedriskā medija ietvaros tiek veidoti tikai ziņu raidījumi, pārējo saturu veido ārpakalpojumu

sniedzēji.

Šajā modelī satura veidošanā iesaistītas šādas sabiedriskā medija struktūras:

Ziņu dienests, kas veido saturu visām platformām – vienīgā struktūrvienība, kurā strādā

žurnālisti, redaktori, producenti, operatori, režisori, citi sabiedriskā medija tehniskie darbinieki;

jauno projektu attīstības daļa, kas veido sadarbību ar neatkarīgajiem producentiem un citiem

ārpakalpojumu sniedzējiem;

kanālu direkcija, kas veido katra kanāla formātu un identitāti;

kanālu vadītāji, kas ikdienā plāno katra kanāla saturu.

5.3.6. Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas procesa detalizācija

Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanai izveidota struktūra, kuras pamatā ir tematisko redakciju pieeja,

kas atšķiras no pašreizējās projektu (LTV) un kanālu (LR) orientācijas sabiedriskā medija menedžmentā.

Šajā struktūrā apvienotas kanālu programmas, satura un producēšanas funkcijas visām medija platformām.

5.3.6.1. Satura veidošanas procesa shēma

Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas process notiek vairākos līmeņos:

1. līmenis: satura daļa – satura stratēģiskā plānošana un satura veidošanas organizācija TV un

radio kanālos, kā arī internetā satura galvenā redaktora vadībā; sabiedriskā medija programmu

daļa – kanālu programmu plānošana un koordinēšana; producēšanas daļa – nodrošina satura

praktisko realizāciju; šajā līmenī notiek arī jauno satura projektu plānošanas un vadības procesi;

2. līmenis – satura veidošana tematiskajās un funkciju redakcijās;

3. līmenis – satura veidošana katrā no medija platformām.


31. attēls. Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas shēma

5.3.6.2. Satura daļa

Galvenais redaktors, Satura padome (ietilpst visu redakciju galvenie redaktori, kanālu direktors, galvenais

producents).

Ziņu un informatīvi dokumentālo programmu redakcijas

To struktūras ietekmē lielais satura apjoms, par kuru atbild šīs redakcijas.

Šo redakciju vadības 1. līmeņi: Ziņu dienesta vadītājs, interneta ziņu redaktors informatīvi dokumentālo

programmu galvenais redaktors.

Vadības 2. līmeņi:

TV ziņu galvenais redaktors. Darbinieki: ziņu redaktori, ziņu programmu vadītāji, žurnālisti,

laika ziņu veidotāji, novadu ziņu reportieri, operatori, videioinženieri, arhivāri, autovadītāji.

Radio ziņu galvenais redaktors. Darbinieki: ziņu producenti un redaktori, programmu vadītāji,

žurnālisti, tulki.

Interneta ziņu redaktors. Darbinieki: redaktori, žurnālisti, programētāji.

Darbinieki: Ziņu dienesta vadītājs, Aktuālo programmu redaktors LR, aktuālo programmu

redaktors LTV, Sporta redaktors, Interneta portāla redaktors.

Saturs: nacionālās ziņas, novadu ziņas, sporta ziņas, laika ziņas latviešu, krievu un angļu valodā.

Novadu pārstāvniecību izveide

Ņemot vērā, ka novadu centros dzīvo 30% iedzīvotāju, bet 30% dzīvo ārpus tiem, sabiedriskajam

medijam ir jānodrošina visas sabiedrības interešu pārstāvniecība.


Visās satura darba grupas diskusijās tika secināts, ka kvalitātīva un neatkarīga reģionālā satura

nodrošināšanai ir nepieciešams izveidot četrus sabiedriskā medija punktus novados. Apzinoties, ka

šāds solis saistīts ar palielinātām izmaksām un riskiem, tika veikta divu bāzes scenāriju analīze:

1) Sabiedriskais medijs iepērk no REĢ TV noteikta apjoma un kvalitātes saturu TV, radio un

interneta vajadzībām

2) Sabiedriskais medijs pats veido savus 4 novadu punktus ar štata operatīvajām ziņu

korespondentpunktu komandām: 2 žurnālisti un 1 operators, kuri atrodas noteiktā apgabalā,

kā arī žurnālistiem tiktu nodrošināta periodiska rotācija. Var apspriest arī risinājumu, ka

novadu pārstāvniecībā strādā 2 žurnālisti, bet operatora darbu un videoinženiera darbu kā

ārpakalpojumu veic reģionālo mediju darbinieki.

Skatīt finansiālo scenāriju salīdzinājumu:

1. scenārijs –

ārpakalpojums Cena Vidzeme Kurzeme Latgale

Zemga-

le

Kopā

mēn.

Kopā

gadā

TV raidījumu apjomi (h

mēn.) 1 1 1 1 4 48

Radio raidījumu apjomi

(h mēn.) 3 3 3 3 12 144

Interneta portālā raksti

(raksti mēn.) 160 160 160 160 640 7680

TV raidījumu apjomi

(cena h) 2280 2280 2280 2280 2280 9120 109 440

Radio raidījumu apjomi

(cena h) 100 300 300 300 300 1200 14 400

Interneta portāla raksti

(cena/raksts) 20 3200 3200 3200 3200 12800 153 600

Kopā izmaksas

(LVL, PVN iekļauts) 5780 5780 5780 5780 23 120 277 440

2. scenārijs – SAB MED

darbinieki Cena Vidzeme Kurzeme Latgale

Zem-

gale

Kopā

mēn.

Kopā

gadā

Satura vadītājs

(korespondents) 2 2 2 2

Tehniķis 1 1 1 1

Atalgojums

(ar nodokļiem) 3360 3360 3360 3360

Telpu īre 450 450 450 450

Auto oper. noma 400 400 400 400

Tehniskās izmaksas 400 400 400 400

Transports, degviela 300 300 300 300

Citas admin. izmaksas 150 150 150 150

Kopā izmaksas

(LVL, PVN iekļauts) 5060 5060 5060 5060 20 240 242 880

Investīcijas (kameras,

audio, IT), LVL 25 000 25 000 25 000 25 000 100 000


Kā redzams, sabiedriskajam medijam finansiāli izdevīgāk ir pašam veidot savu novadu saturu, tādā

veidā arī tiktu uzlabota satura kvalitāte un redakcionālā neatkarība. Taču pie šī scenārija paliek spēkā

šādi riski:

Rezerves cilvēkresursi – reģionālajām TV ir vairāk nekā 2 darbinieki nodarbināti (saslimstības

un atvaļinājumu periodos vai lielu notikumu gadījumā ir iespējams veidot nepārtrauktu saturu),

pastāv medija darbinieku pieejamības risks.

Nav nepieciešami nepārtraukti kapitālieguldījumi tehnikas uzturēšanā un atjaunošanā, kā arī

bojājumu gadījumos būs problēmas ar aizvietošanu.

Koncepcijas ietvaros ieteikums būtu 2014. gadā turpināt praktizēt novadu ziņu sižetu iepirkumu no

reģionālām TV, klāt pievienojot pasūtījumu radio sižetiem un interneta rakstiem. Sabiedriskā medija

pusē būtu jādefinē viens atbildīgais par novadu satura iepirkšanu (lai tiktu nodrošināts satura

kvalitātes – žurnālistika un tehniskā kvalitāte – uzstādījums un tā izpildes kontrole un operativitāte).

Ja šis modelis nestrādātu, tad koncepcija paredz, ka 2015. gadā sabiedriskais medijs uzsāk četru

novadu korespondentpunktu ieviešanu.

32. attēls. Ziņu veidošanas procesa shēma

Informatīvi dokumentālo programmu redakcija: TV aktuālo programmu redaktors, radio aktuālo

programmu redaktors, pētnieciskās žurnālistikas nodaļa, sporta redaktors.

Darbinieki: redaktori, žurnālisti, TV un radio programmu vadītāji, režisori.

Saturs: Diskusiju un interviju programmas, dokumentālās filmas, analītiskie un dokumentālie raidījumi,

pētnieciskās žurnālistikas raidījumi un formāti LTV1, LR1, LR4.

Ieteikums


Sabiedriskā medija veidošanas pārejas periodā šajā redakcijā veidot sabiedriskā medija iekšējo ziņu

aģentūru, kas piedāvās ziņu servisus arī citiem medijiem Latvijā latviešu, krievu un angļu valodā. Šajā

ziņu aģentūra jāparedz 4–6 redaktoru amata vietas un 2–3 arhīva viedotāju amata vietas, kā arī 2–3

informācijas servisu formātu programmētāju amata vietas.

Sporta satura redaktors. Darbinieki: radio un TV sporta žurnālisti, redaktori, režisori. Saturs: sporta

ziņas, sporta raidījumi, spēļu tiešraides LTV1, LTV7, LR1 un LR4.

Interneta portāla galvenais redaktors. Darbinieki: redaktori, ziņu žurnālisti, personisko mediju un sociālo

tīklu satura redaktors, sociālo tīklu producenti, viedokļu un blogu redaktors, kultūras un izklaides

satura redaktors, bērnu satura redaktors, sporta redaktors, aktuālo problēmu satura redaktors, izglītojošā

satura redaktors (vide, zinātne, veselība, tehnoloģijas), angļu valodas satura redaktors, tulki, krievu

valodas satura redaktors, tulki, programmētāji, dažādu servisu producents (podkāsti, aplikācijas utt.).

Saturs: ziņas teksta, video un audio formātā, diskusijas, tiešraides, raidījumu un mūzikas lejuplādēšanas

iespējas, arhīvs, pašreklāma visu programmu raidījumiem un formātiem, auditorijas diskusijas un

komunikācija ar auditoriju.

Jauno satura projektu attīstības daļa, jauno projektu daļas vadītājs, radio projektu redaktors, TV projektu

redaktors, sociologi.

Funkcijas: stratēģiski plāno un vada jauno projektu veidošanas procesu radio, TV un interneta portālam,

piesaistot gan esošos darbiniekus, gan profesionāļus no ārpuses (ieskaitot neatkarīgos producentus).

Saturs: jauni projekti: raidījumi, šovi, seriāli, ieraksti, tiešraides, akcijas un aktivitātes.

Kultūras un izklaides programmu redakcija: TV kultūras un izklaides redaktors, radio kultūras un

izklaides redaktors.

Radio kultūras un izklaides redakcija

Darbinieki: redaktori, žurnālisti, režisori.

Saturs: kultūras raidījumi, tiešraides un kultūras notikumu ieraksti, izklaides raidījumi, kultūras un

izklaides programmas latviešu un krievu valodā LR1, LR2, LR3, LR4 latviešu un krievu valodā.

TV kultūras un izklaides redakcija

Darbinieki: redaktori, žurnālisti, raidījumu vadītāji, režisori.

Saturs: kultūras raidījumi, tiešraides un kultūras notikumu ieraksti, izklaides raidījumi, šovi LTV1 un

LTV7 latviešu un krievu valodā.

TV un radio drāmas redakcija (ietilpst Kultūras un izklaides redakcijā)

Darbinieki: redaktors, TV scenāristi, režisori, radio scenāristi, režisori, skaņu režisori.

Saturs: TV seriāli, TV mākslas filmas, radio teātris – raidlugas.

Izglītojošo programmu redakcija: TV satura redaktors, radio satura redaktors.

Darbinieki: redaktori, žurnālisti, raidījumu vadītāji, režisori, redaktors, kas atbild par saturu, kas neietilpst

zemāk nosauktājās satura grupās (reliģija, labdarība, sadarbības projekti u.c.).

Saturs: raidījumi un programmas, kuru mērķis ir izglītot dažādas auditorijas grupas, piedāvājot saturu,

atspoguļo dažādu zinātnes nozaru atklājumus:

Vēsture, literatūra, valodniecība, filozofija u.c.;


Dabas zinātnes;

Sabiedrības attīstības fenomeni, tiesiskās un sociālās problēmas;

Daba, vide, dzīvnieku pasaule;

Medicīna un veselība;

Dzīves stils, praktiskie padomi u.c.

Bērnu un jauniešu programmu redakcija

Šī redakcija veidota nevis pēc tematiskā principa, bet ievērojot principu, ka saturu bērniem un jauniešiem

veido dažādas redakcijas.

Darbinieki: bērnu raidījumu redaktors, jauniešu raidījumu redaktors, programmu vadītāji, režisori.

Saturs: raidījumi un programmas bērniem, koncerti, konkursi, jauniešiem adresēts saturs, spēles, seriāli,

šovi bērniem un jauniešiem, i-Pad formāti, aplikācijas, saturs interneta portālā.

Satura daļas struktūras veidošanas principi

paredzētas tematiskās un funkcionālās redakcijas;

atkarībā no paredzētā satura apjoma katru redakciju vada viens redaktors, kas atbild par visu

platformu saturu, vai divi redaktori – atbildīgi par TV un radio saturu;

visas redakcijas sadarbojas ar atbilstošajiem interneta portālu redaktoriem.

5.3.6.3. Producēšanas daļa

Galvenais producents, Tehniskais direktors.

Darbinieki: TV producenti, operatori, skaņu režisori, gaismotāji, videomontāžas speciālisti u.c.

Tehniskās plānošanas daļa radio un TV, internetam.

Audiovizuālā nodaļa, dizaina grafikas nodaļa – džingli, klipi, raidījumu un projektu identitāte.

Operatoru daļa;

Videomontāža;

Skaņu režisori un operatori – TV un radio, gaismotāji;

Stila nodaļa: grimētāji, stilisti, rekvizitori;

Transporta daļa – autovadītāji;

TV un radio tehnoloģijas un tehnika (kameras, PTS u.c.), studiju iekārtu apkalpojošais personāls.

5.3.6.4. Programmu daļa

TV programmu direktors, programmu plānotāji katram kanālam;

radio programmu direktors, programmu plānotāji katram kanālam;

interneta portāla direktors – interneta portāla struktūras attīstīšana un darbības nodrošināšana;

filmu un programmu iegādes daļa: TV satura redaktors, radio satura redaktors.

Funkcijas: TV un radio satura atlase, iegāde un integrēšana TV un radio kanālu programmās, kā arī interneta

mediju saturā.

Arhīva veidošana un izmantošana.

Funkcijas: nodrošina arhīva veidošanu un pieejamību dažādās platformās, tā izmantošanu ikdienas

programmu un jaunu projektu veidošanā.


5.3.6.5. Kopējais serviss

TV un radio raidīšanas centrs;

IT daļa;

citas nodaļas – personāla, finanšu, mārketinga utt.

5.3.7. Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas struktūra

Veidojot jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas struktūru, izmantoti citu darba grupu piedāvātie

risinājumi. Satura kvantitatīvo proporciju pārveidošanas plāns ir saistīts ar satura veidošanas struktūras

modeli, kura uzdevums ir nodrošināt sabiedriskā medija satura kvalitāti.

Priekšlikumi, kas saistīti ar sabiedriskā medija satura veidošanas kvantitatīvajām un kvalitatīvajām

pārmaiņām attiecas uz sekojošiem aspektiem:

satura tematisko proporciju izmaiņām;

satura veidošanas finansējuma pārmaiņām;

satura veidošanas procesu pārmaiņām;

satura veidošanā iesaistīto profesionāļu darba uzdevumu un darba kvalitātes novērtēšanas

sistēmas pārmaiņām;

jauno projektu īpatsvaru saturā (gadā);

neatkarīgo producentu veidotā satura īpatsvaru saturā un tā sadalījumu (gadā).

LTV satura pārmaiņu skaidrojums:

No informatīvi dokumentālā satura paredzēts piedāvāt neatkarīgajiem producentiem veidot

dokumentālās filmas, pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas projektus, diskusijas, kā arī

mazākumtautībām paredzētu saturu, specifiskām auditorijas grupām paredzētu saturu, sporta

raidījumus.

No izglītojošo programmu satura paredzēts piedāvāt neatkarīgajiem producentiem veidot vēsturei,

tehnoloģiju attīstībai, dabai, medicīnai un dzīves stilam, kā arī citām tēmām veltītu saturu.

No bērniem un jauniešiem adresētā satrura neatkarīgajiem producentiem paredzēts piedāvāt

veidot spēles, izglītojošās programmas, šovus.

No kultūrai veltītā satura paredzēts neatkarīgajiem producentiem piedāvāt veidot TV drāmas

projektus (filmas, seriālus), kā arī dokumentālos kultūras projektus.

LR satura pārmaiņu skaidrojums:

Radio nav paredzēts kvantitatīvi pārstrukturēt esošo saturu, galvenās pārmaiņas attiecas uz

satura veidošanas projektu piedāvājumu neatkarīgajiem producentiem un izveidotā satura

pieejamību internetā.

5.3.7.1. Jaunu satura projektu veidošanas process

Jaunajā sabiedriskajā medijā paredzēts veidot Jauno projektu attīstības daļu, kuras uzdevums būs

vadīt visu medija platformu satura atjaunošanas un pārveidošanas procesus.

Jauno projektu daļa

7 redaktori (3 radio, 3 TV, 1 internetam), kuru uzdevums ir sekot līdzi mediju formātu attīstībai,

analizēt mediju sistēmas notikumus, apmeklēt profesionālas konferences, iniciēt jaunu projektu

idejas un tās attīstīt;


vada, organizē un kontrolē visu jauno projektu attīstību sabiedriskajā medijā, ieskaitot sadarbību

ar neatkarīgajiem producentiem;

visu gadu fiksē un apkopo jauno projektu pieteikumu idejas;

regulāri analizē pētījumu datus un iniciē pētījumus;

sniedz priekšlikumus Mācību centram par jaunajos un pašreizējos projektos nepieciešamajām

zināšanām un prasmēm.

Šīs daļas darbiniekiem vajadzētu paredzēt rotāciju par 30% gadā, ietverot pārējo redakciju vadītājus

vai darbiniekus. Piemēram, katru gadu tiek nomainīti 2 redaktori, kuri strādā 3 gadus. Tas nozīmē, ka

katru gadu ar jaunajiem projektiem darbojas gan ilggadīgi, gan vidēji pieredzējuši, gan jaunie šīs daļas

darbinieki. Rotācija varētu skart arī pārējo redakciju vadītājus.

Būtiski izveidot to projektu sarakstu, ko vienmēr realizē Jauno projektu daļa, jo dažas no pārmaiņām

tomēr jāuztic veidot arī redakcijās – tā ir ikdienas darba daļa, ko nevajadzētu pakļaut lielām procedūrām.

Tie varētu būt ikdienas uzlabojumi un pārmaiņas esošajās programmās, komandu veidošana,

sadarbības modeļi starp dažādām platformām, īstermiņa vai vienreizējie projekti, piemēram, tiešraides,

svētki, koncerti.

Katru gadu dažādu iemeslu dēļ var būt situācijas, kad redakcijām jāķeras pie jaunu projektu veidošanas

ārpus parastā darbu grafika. Piemēram, ārkārtas vēlēšanas, citi neplānoti notikumi. Tādos gadījumos

ātri jāpieņem lēmumi, sadarbojoties redakciju vadītājiem un jauno projektu daļai.

Jauno projektu daļa izstrādā katra projekta nolikumu, kā arī identificē projektus, kuru konkursos

piedalās tikai sabiedriskā medija darbinieki, kuru – gan medija pārstāvji, gan neatkarīgie producenti,

kuri projekti paredzēti tikai neatkarīgajiem producentiem, atbilstoši sabiedriskajam pasūtījumam.

Būtiski! Varētu paredzēt atsevišķus resursus (ieskaitot komandu) arī kopprojektiem, kuros medijs ir

tikai viens no partneriem, piemēram, labdarības akcijas, Likteņdārza koncerti u.c.

Redkolēģijā ietilpst galvenais redaktors un visu redakciju vadītāji, kā arī programmu direktori.

Atsevišķu projektu novērtēšanas vajadzībām un konkrētu problēmjautājumu risināšanai tiek

piesaistīti eksperti, kas darbojas ārpus sabiedriskā medija, arī auditorijas padomes pārstāvji.

Jaunu projektu veidošanas procesa shēma

Ideju iniciēšana: satura un programmu daļas, ārējie avoti

Ideju attīstīšana un izstrāde: satura daļa

Jaunu produkta formāta izstrāde, komandas veidošanas, finanšu aprēķināšana: satura un

producēšanas daļas

Jaunu projektu izvietošana: programmu daļa


33. attēls. Jauno satura projektu veidošanas process

Jaunu satura ideju ieviešanas process un kritēriji

Jaunas raidījumu tēmu vai formātu idejas tiek pieņemtas jebkurā laikā, tās atbilstoši tematiskajai ievirzei

un atbildībai akumulē, apspriež un virza attīstīšanai redakciju vadītāji, jaunu projektu attīstības daļa

vai programmu daļa.

Jaunas idejas var iesniegt jebkurš sabiedriskā medija darbinieks vai neatkarīgais producents.

Jaunās idejas tiek apspriestas Satura padomes ikmēneša sēdēs (ietverot arī jaunu ideju attīstības procesus).

Jaunu ideju realizāciju veic Jauno projektu daļa (skat. jaunu ideju veidošanas procesa aprakstu), bet to

vērtēšana notiek Satura padomē.

Priekšlikums

Saskaņā ar jaunā sabiedriskā pasūtījuma struktūras aprēķiniem paredzēts ievērojami palielināt LR un

LTV oriģinālsatura apjomu – par 20–50% (atkarībā no satura tematiskās grupas, attiecībā pret visu

kopējo saturu).

Izvērtējot satura atjaunināšanas iespējas, jauno projekta attsītības daļa organizē jaunu projektu veidošanu

20% apjomā no visa sabiedriskā pasūtījuma, vismaz 10% no jaunajiem produktiem paredzot realizēt

neatkarīgajiem producentiem. LR gadījumā paredzēts neatkarīgo producentu satura pieaugums 30%

apjomā (pašlaik tas ir 0%), tāpēc pakāpeniski pieaugs arī neatkarīgo producentu veidotā satura

īpatsvars jauno projektu klāstā.

Ideju vērtēšana notiek 3 posmos

1. posms. Idejas novērtēšana

1. solis. Jauna projekta idejas koncepcija (2–4 lpp.)


Iesniedzot jauna projekta ideju, tā koncepcijā jāiekļauj šāda informācija:

idejas/projekta nosaukums;

idejas apraksts, tās pamatojums saskaņā ar sabiedriskā medija misiju, mērķiem un uzdevumiem;

mērķis, nepieciešamības pamatojums;

eventuālais formāts, žanrs, fokuss;

mērķa auditorija (psihodemogrāfiskie dati, vērtības, intereses, zināšanas);

vieta programmā – garums, biežums, eventuālais kanāls(i), platformas;

plānotais auditorijas apjoms (reitings, aptvērums);

idejas audiovizuālā risinājuma apraksts;

idejas realizācijas tehniskie un tehnoloģiskie rādītāji;

potenciālais idejas realizācijas budžets;

nepieciešamie materiāli tehniskie ieguldījumi (studijas būve, mēbeles, apģērbi, audiovizuālā

identitāte u.c.);

idejas realizācijas komanda, tās pieredzes un prasmju raksturojums (komandas locekļu CV);

iespēja jauno projektu realizēt dažādās platformās;

reklāmas un mārketinga plāns;

cita būtiska informācija: sadarbības partneri, autortiesības, arhīva izmantošana u.c.;

kontakti.

2. solis. Koncepcijas novērtēšana

Katra ideja tiek izvērtēta atbilstoši satura vērtējuma universālajiem kritērijiem un katrai koncepcijas sadaļai.

Vērtējumā papildus iekļaujams šādu risku izvērtējums: vieta kanālā(os), auditorija, budžets, konkurence,

mārketinga plāns, komandas profesionālisms un pieredze.

3. solis. Lēmums par koncepcijas pieņemšanu realizācijai (vai atteikumu to realizēt)

2. posms. Pilotprojekta pasūtīšana un novērtēšana

1. solis. Pilotprojekts tiek vērtēts, izmantojot universālos un specifiskos vērtēšanas kritērijus, ieskaitot

satura, audivizuālās un tehniskās kvalitātes vērtējumu. Sevišķa vērība tiek pievērsta programmas

satura (tēmas, scenārijs u.c.), vadītāja un audiovizuālā vēstījuma kritērijiem: idejas un tās realizācijas

unikalitāte, satura atraktivitāte un interesantums.

2. solis. Ja nepieciešams, pilotprojekts tiek izvērtēts auditorijas/ekspertu fokusa grupu (homogēnas/

heterogēnas) pētījumā.

3. solis. Satura padome atbalsta vai noraida pilotprojektu.

3. posms. Jaunas programmas projekta novērtēšana

4–6 nedēļu laikā pēc projekta ieviešanas par projektu atbildīgajā redakcijā sadarbībā ar jauno projektu

attīstības daļu notiek tā iekšējais izvērtējums, izmantojot universālos un specifiskos kritērijus.

Atkarībā no projekta kvalitātes un specifikas, var veikt tā ārējo novērtējumu, piesaistot vismaz 2–3

ārējos ekspertus, kuru kompetence saistīta ar piedāvātā projekta tematiku, auditoriju, specifiskiem

tehniskiem risinājumiem vai citām pazīmēm. Ārējo ekspertu piesaisti un vērtēšanu organizē jauno

projektu daļa.


Jauno projektu attīstības laika grafiks

Laiks/

struktū-ras/

aktivitātes

Katru

ceturksni Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs

Maijs –

Decembris

Jauno

projektu

daļa

Galvenajam

redaktoram

sniedz vēr-tējumu par

esošo pro-jektu gaitu,

priekšlikum

us par to

attīstību.

Virza jaunus

projektus

ārpus tipiskā

to apstipri-nāšanas

grafika

Sadarbojoti

es ar

redakciju

vadītājiem,

uzklausa

idejas un

sniedz

priekšlikum

us jauno

projektu

veidošanai,

atbilstoši

sabiedriskā

pasūtījuma

prioritātēm

Apkopo

redakciju,

jauno

projektu

daļas un

neatkarīgo

producent

u idejas,

izvēloties

projektus,

kuri tiks

apspriesti

redaktoru

padomē

Izsludina

jauno

ideju

pieteiku

mu

konkursu

Apkopo

un

izvērtē

jauno

projektu

pieteiku

mus

Sadarbībā ar

redakcijām,

programmu

un producē-šanas daļu

veido jauno

projektu ko-mandas un

izstrādā pro-jektu realizā-cijas laika

plānu, vietu

programmās

nākamajam

gadam

Jauno

projektu

izstrādes

process

nākamajam

gadam vai

sezonai

Redakciju

vadītāji,

program-mu daļas

vad.

Izstrādā un

iesniedz

jauno ideju

vadlīnijas

Atbild

par jauno

projektu

ideju

pieteik.

veido-šanu re-dakcijās

Attīsta

jaunos

projektus

Attīsta jaunos

projektus

Galvenais

redaktors

Izvērtē

esošos

projektus

Sniedz

priekš-likumus

Piedalās

jauno

projektu

apstiprinā-šanas

procesos

Izvērtē

noliku-mu, ap-spriež to

ar red.

vadītā-jiem

Vada re-daktoru

padomes

darbu

Izvērtē jauno

projektu

realiz. plānu

Jauno

projektu

izstrādes

uzraudzība

dažādos to

attīstības

posmos

Redaktoru

padome

Apspriež

un

apstiprina

jauno

projektu

sarakstu

Izvērtē

un

apstipri-na kon-kursa re-zultātus,

izvēlas

jaunos

projek-tus, kas

tiks

attīstīti

Gada beigās

izvērtē jauno

projektu

realizācijas

gaitu, izveido

priekšliku-mus procesa

izmaiņām

5.3.7.2. Sabiedriskā medija satura novērtēšanas kritēriji


Vērtēšanas procesa mērķis ir attīstīt un uzturēt sabiedriskā medija saturu kvalitāti, pastāvīgi palielinot

sabiedriskā medija uzticamības, ietekmes un pazīstamības līmeni.

Novērtēšanas procesa pamati:

Jaunu satura projektu novērtēšana visos tā veidošanas posmos: projekta koncepcijas

vērtējums, projekta demo/pilota risinājuma vērtējums, pabeigta jaunā projekta vērtējums.

Esošā satura vērtējums (laika grafiks) – 2 reizes gadā.

Satura audits – problēmu/satura izmaiņu vai īpašu projektu gadījumā (var būt jebkurā laikā).

Satura vērtēšanas pamatprincipi:

jauno projektu daļa, kas izvēlas iekšējos vai ārējos vērtētājus, bet Satura padome pieņem lēmumus;

saturu vienmēr izvērtē 2–3 iekšējie un ārējie vērtētāji, kurus piesaaista atkarībā no piedāvātā

projekta tematikas, auditorijas specifikas, tehniskās un funkciju specifikas;

satura vērtēšanā vienmēr tiek izmantoti esošie auditorijas kvantitatīvie pētījumu dati vai veikti

nelieli satura pētījumi;

satura vērtēšanas procesa visos posmos vienmēr tiek uzklausīti satura veidotāji;

satura vērtēšanā vienmēr piedalās programmu un producēšanas daļas pārstāvji;

satura vērtējuma process tiek protokolēts.

Universālie satura novērtēšanas kritēriji:

atbilstība sabiedriskā medija misijai, mērķiem un uzdevumiem;

atbilstība sabiedriskā pasūtījuma mērķiem un apjomam;

konkrētās programas idejas, žanra un formāta, oriģinalitāte un unikalitāte kanāla, sabiedriskā

medija un citu elektronisko mediju piedāvājuma kontekstā;

satura kvalitāte (visi satura elementi, vizuālā un audio satura kvalitāte, satura pasniegšanas process);

satura nozīmīgums sabiedrības vērtību uzturēšanas kontekstā;

satura attīstības skaidrība un loģika;

sasniegtā mērķa auditorija (kvantitatīvie dati);

tehniskā kvalitāte;

valodas kvalitāte;

finanšu resursu izmantojuma efektivitāte;

attieksme pret auditoriju/tās uztvere konkrēta raidījuma kontekstā;

interaktivitātes elementu izmantojums (ja tāda iespēja paredzēta);

satura organizācijas procesa kvalitāte un stabilitāte;

satura reklāmas un mārketinga pasākumi.

Ziņu satura vērtēšanas kritēriji:

ziņu tematiskā daudzveidība (ziņu raidījumā, sadaļā, noteiktā laika periodā);

ziņu satura atbilstība galvenajām ziņu vērtībām: aktualitāte, iedarbība, izplatība, attīstība,

izcilība, konflikts, lokalitāte;

ziņu veidotāju un to valodas neitralitāte;

ziņu atbilstība profesionālās ētikas normām;

ziņu raidījumu/sadaļu kopējā satura sabalansētība noteiktā laika periodā;

ziņu raidījumu/sadaļu kopējā satura un svarīgāko ziņu plurālisma pakāpe noteiktā laika periodā;

ziņu struktūras un formas daudzveidība;

ziņu attēla kvalitāte – attēla spēja vizualizēt ziņas tematu;

ziņu oriģinalitāte;

ziņu citējamība.

Informatīvi dokumentālo, izglītojošo un kultūras raidījumu novērtēšanas kritēriji:


formāta unikalitāte;

tematiskā aktualitāte un interesantums;

programmas saistība ar sociāli politisko un kultūras kontekstu;

ideju un tēmas izvērsuma oriģinalitāte;

ieguldījums žanru daudzveidības attīstībā;

konkrētās tēmas/problēmas izpētes/atspoguļojuma un analīzes dziļums;

satura pasnieguma atraktivitāte;

konkrēta raidījuma īpašais raksturs un vieta sabiedriskā medija programmā.

Diskusiju raidījumu novērtēšanas kritēriji:

diskusijas formāta atbilstība konceptuālajiem mērķiem;

diskusijas raidījuma oriģinalitāte;

diskusiju raidījuma tematiskā daudzveidība;

diskusijas temps, gaita un noskaņojums;

diskusijas attīstība raidījuma laikā;

jautājumu kvalitāte un atbilstība diskusijas tēmai/formātam;

diskusijas vadītāja darba kvalitāte;

diskusijas dalībnieku izvēles pamatotība;

viedokļu daudzveidības pakāpe diskusijas laikā;

diskusijas dramaturģija un režija;

diskusijas vizuālā un audio kvalitāte;

diskusijas elementu izmantojums citās mediju platformās (galvenokārt interneta portālā) –

tiešraide, atsevišķas ziņas vai fragmenti, kuru pamatā ir diskusijas ieraksts.

Raidījumu vadītāju novērtēšanas kritēriji:

vadītāja telegēnisms vai radiogēnisms;

vadītāja personība – personiskā un profesionālā rakstura unikalitātāte, atraktivitāte;

vadītāja profesionālisms – spēja piesaistīt auditorijas uzmanību, vadīt sarunas vai intervijas,

intervēšanas stils un prasme, valodas kvalitāte;

vadītāja izturēšanās atbilstība formāta prasībām;

vadītāja spēja ātri reaģēt;

vadītāja spēja sasniegt raidījuma mērķi;

vadītāja spēja pārstāvēt sabiedriskā medija vērtības un nostiprināt sabiedriskā medija ietekmi;

vadītāja kontakts un mijiedarbība ar auditoriju.

Audiovizuālās kvalitātes vērtēšanas kritēriji:

vizuālā vēstījuma kvalitāte – kadra kvalitāte: kadrējums, rakursi, kompozīcija, dramaturģija,

naratīvs (arī fotogrāfijās);

režijas kvalitāte – dramaturģija, spēja veidot vēstījumu, oriģinalitāte;

audiovēstījuma kvalitāte – izmantotie elementi, saskaņotība ar tekstu;

skaņas tehniskā kvalitāte;

gaismas risinājumu kvalitāte – atbilstība mērķim, tehniskās prasības, spēja radīt īpašu formāta

raksturu, intonācija;

montāžas kvalitāte – spēja veidot vēstījumu, dramaturģijas paņēmienu daudzveidība, dinamika,

temps, formas un satura oriģinalitāte.


Papildu kritēriji, pēc kuriem sabiedriskā medija saturu vērtē ārējie vērtētāji

(radošās rediģēšanas pieeja)

Satura kopējais novērtējums

Apmierinoši – neapmierinoši

Vērtīgi – mazvērtīgi

Sociāli nozīmīgi – nenozīmīgi

Svarīgi – nesvarīgi

Interesanti – garlaicīgi

Ētiskie faktori

Godīgi – negodīgi

Patiesi – nepatiesi

Precīzi – neprecīzi

Svaigi – stereotipiski

Atbildīgi – bezatbildīgi

Stila novērtēšanas faktori

Aizraujoši – parasti

Svaigi – stagnatīvi

Viegli – grūti, sarežģīti

Skaidri – neskaidri/netīri

Aktivitātes novērtēšanas faktori

Saspīlēts, saspringts – atslābis

Aktīvi – pasīvi

Moderni – vecmodīgi

Iespēju novērtēšanas faktori

Bagātīgi – bikli (nabadzīgi)

Spēcīgi – vārgi/vāji

Skaļi – maigi/klusi

5.3.7.3. Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas modeļa ieviešanas laika plāns

Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas struktūras pārveidošana jāsāk ar galveno satura veidošanā

iesaistīto struktūru radīšanu. Būtiskas ir darba pārrunas ar sabiedriskā medija darbiniekiem par viņu

pienākumiem, sadarbības modeļiem un atbildības līmeņiem. Otrais posms: tematisko redakciju veidošana.

Trešais posms: katras redakcijas iekšējās struktūras, raidījumu komandu un profesionālo rutīnu

veidošana. Ceturtais posms: redakciju un kanālu sadarbības modeļu veidošana. Piektais posms: satura

ražošanas procesu un procedūru plānošana, modelēšana un testēšana. Daļu pārmaiņu procesu var

veikt vienlakus, jo tie ir savstarpēji saistīti.


Satura veidošanas struktūras ieviešanas laika plāns

Laiks/uzdevums/piezīmes 2014. gads 2015. gads Piezīmes

1. Satura veidošanas struktūra augusts –

novembris

Satura, programmu un pro-

ducēšanas daļas veidošana

2. Tematisko redakciju veidošana septembris –

decembris

Katras redakcijas uzdevumi,

darbinieki, darba procesi

3. Jauno projektu attīstības daļas

veidošana

Novembris –

decembris

Janvāris –

marts

Jauno projektu attīstības

daļa vienlaikus veido jauno

satura produktu plānu

4. Redakciju, kanālu un producēšnas

procesu testēšana

Janvāris –

maijs

Pārejas periods

5. Satura veidošanas struktūras

pārbaude un pilnveidošana

Jūnijs –

novembris

6. Sabiedriskajam medijam

raksturīgā satura paplašināšana

Septembris –

novembris

5.3.7.4. Jaunā sabiedriskā medija satura veidošanas struktūras SVID analīze

Iekšējās vides faktori

Stiprās puses Vājās puses

Darbinieku pieredze, unikālās profesionālās

prasmes;

Iespējas attīstīt un paplašināt unikālu satura

piedāvājumu;

Pārmaiņu vadības pieredze (īpaši radio);

Labs kontakts ar uzticīgajām auditorijas grupām

(īpaši radio);

Atsevišķu unikālu projektu attīstības pieredze un

iespējas;

Darbinieku izpratne par interneta lomu

sabiedriskā medija satura veidošanā un

piedāvāšanā auditorijai.

Neilga pieredze satura piedāvājumam interneta vidē;

Nepietiekama pieredze un prasmes satura

interaktivitātes līmeņa palielināšanai;

Nepietiekama pieredze satura un darbinieku

pašreklāmā;

Daļas darbinieku pārslodze, nogurums un

neticība sabiedriskā medija eventuālajām

pārmaiņām;

Daļas vadītāju un darbinieku neticība sadarbības

iespējām starp dažādiem medijiem un kanāliem;

Sabiedriskā medija kā organizācijas lielums, kas

samazinās pārmaiņu procesu ātrumu.

Ārējās vides faktori

Iespējas Draudi

Oriģināla un unikāla satura piedāvājums internetā

auditorijai Latvijā un citās valstīs;

Komerciālo mediju satura funkciju vienveidība;

Uzticīga auditorija, kas pozitīvi vērtē sabiedriskā

medija uzdevumus;

Kvalitatīvas žurnālistikas nelielais īpatsvars

Latvijas mediju saturā.

Kopējās mediju auditorijas samazināšanās;

Komerciālo kanālu koncentrācijas un

daudzveidības pieaugums;

Auditorijas mediju lietojuma paradumu izmaiņas,

kuru rezultātā daļa no potenciālās auditorijas ir

grūti sasniedzama ar konvenciālo radio un TV

programmu palīdzību.


6. JURIDISKAIS MODELIS

6.1. Aplūkotie juridiskie modeļi: Juridiskais statuss

Sabiedriskā medija Koncepcijas īstenošanai tika salīdzinātas trīs organizācijas darbības modeļu

risinājumu iespējas un trīs juridisko statusa modeļu scenāriji.

6.1.1. 1. iespēja: Esošo institūciju patstāvība

Atbilstoši koncepcijai 1. Iespēja paredz, ka LTV un LR tiek saglabātas kā divas juridiskas personas.

Taču, lai nodrošinātu NEPLP regulatora un valsts kapitāldaļu pārvaldības funkciju nodalīšanu, pie šīs

iespējas ir jārisina jautājums, kura institūcija veiks valsts kapitālsabiedrību (LTV un LR) kapitāla daļu

turētāja funkciju. 2012. gada 4. jūnijā Ministru Kabinets ir atbalstījis Ekonomikas ministrijas izstrādāto

Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju un tās piedāvāto daļēji centralizēto modeli, kas paredz

valsts kapitāla daļu korporatīvo pārvaldību nodot jaunizveidotas Centralizētās pārvaldības institūcijas

kompetencē. Šobrīd saskaņošanas procesā ir normatīvo aktu grozījumi un izmaiņas koncepcijas

ieviešanai. Gadījumā, ja minētā koncepcija tiks ieviesta un izdarīti piedāvātie grozījumi normatīvajā

bāzē, valsts kapitālsabiedrību kapitāla daļas varētu tikt nodotas Centralizētās pārvaldības institūcijas

turējumā vai Ministru Kabineta nozīmētas ministrijas turējumā. Gadījumā, ja koncepcija netiks

realizēta, jautājums par valsts institūciju, kuras turējumā daļas tiktu nodotas, paliks atklāts (iespēja –

Kultūras ministrija). Šāda iespēja rada apdraudējumu mediju neatkarībai. Pie šīs iespējas sabiedriskā

medija saturiskās uzraudzības nodrošināšanai ir jāveido atsevišķa institūcija – satura uzraugs, kas

pārņems NEPLP funkcijas sabiedriskā pasūtījuma formulēšanā un izpildes kontrolē.

6.1.2. 2. un 3. iespēja: Jauna institūcija

Atbilstoši koncepcijai 2. un 3. iespēja paredz, ka tiek veidota vienota mediju organizācija.Vienotas

mediju organizācijas izveidei tika analizēti sabiedriskā medija juridiskā statusa trīs scenāriji, kas

piemērojami Koncepcijā iestrādātajām 2. un 3. risinājuma iespējām, veidojot jaunu vienotu institūciju,

neatkarīgi no tā, vai mediju saturu plānots veidot pašama medijam vai intensīvi izmantojot neatkarīgo

producentu ārpakalpojumus. Zemāk minētos trīs scenārijos tiek piedāvāti atšķirīgi šādas jaunas

institūcijas tiesiskie statusi:

6.1.3. 1. scenārijs: Valsts kapitālsabiedrība

Atbilstoši šim scenārijam tiktu izveidota vienota valsts kapitālsabiedrība, kas nodrošina sabiedriskā medija

pakalpojumus radio, TV un interneta vidē, redakcionāli nodalot katru no pakalpojuma sniegšanas kanāliem.

Lai nodrošinātu NEPLP funkciju nodalīšanu, arī pie šī scenārija ir jārisina jautājums, kura institūcija

veiks apvienotās kapitāla sabiedrības kapitāla daļu turētāja funkciju. Ņemot vērā to, ka šobrīd tiek

strādāts pie Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas realizācijas ir sagaidāms, ka 1.scenārija

gadījumā apvienotās valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļas varētu tikt nodotas Centralizētās

pārvaldības institūcijas turējumā vai Ministru Kabineta nozīmētas ministrijas turējumā. Gadījumā, ja

koncepcija netiks realizēta, jautājums par valsts institūciju, kuras turējumā daļas tiktu nodotas, paliks

atklāts (piemēram – Kultūras ministrija). Šādā gadījumā apvienotā valsts kapitālsabiedrība nonāks

izpildvaras pārraudzībā, kas apdraudētu sabiedriskā medija neatkarību . Pie tam, izvēloties šo

scenāriju, sabiedriskā medija saturiskās uzraudzības nodrošināšanai nāktosveidot atsevišķu


institūciju – sabiedriskā medija padome (SMP), kas pārņemtu NEPLP funkcijas sabiedriskā pasūtījuma

formulēšanā un izpildes kontrolē.

6.1.4. 2. scenārijs: Sabiedriskā medija padome

Piedāvātais scenārijs paredz izveidot jaunu atvasinātu publisko tiesību juridisko personu –

Sabiedriskā medija padomi (SMP). 2.scenārija analīzes gaitā tika apskatītas divas SMP iespējamās

juridiskās formas – atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai publisks nodibinājums.

Atvasināta publisko tiesību juridiskā persona atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteikumiem

ir uz likuma pamata izveidota publiska persona, kurai ir ar likumu piešķirta autonoma kompetence,

kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu, tai var būt sava manta. Šādas publiskas

juridiskas personas institucionālās un funkcionālās padotības formu nosaka likums, ar kuru vai uz

kura pamata tā tiek izveidota. Piemēram, tāda šobrīd ir jebkura pašvaldība, arī NEPLP.

Attiecībā uz publisku nodibinājumu šobrīd nav spēkā normatīvu aktu, kas vispārīgi regulētu publiska

nodibinājuma izveides kārtību. Praksē publisks nodibinājums tiek veidots uz speciāla likuma pamata.

Valsts Kanceleja ir izstrādājusi grozījumus “Biedrību un nodibinājumu likumā”, paredzot publisku

nodibinājuma tiesisko regulējumu, kur plānots noteikt, ka publisks nodibinājums ir publiskas personas

nodalīts finanšu līdzekļu un mantas kopums, kuru pārvalda publisko tiesību juridiskā persona,

nepiesaistot publiskas personas budžeta finansējumu. Šāds nodibinājums tiek dibināts, pamatojoties

uz attiecīgās publiskās personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu un atrodas konkrēta Ministru

Kabineta locekļa institucionālā padotībā (netiek nodrošināta nepieciešamā neatkarība). Ir visai

detalizēti atrunāta šāda publiska nodibinājuma pārvaldes struktūra, kas būtu grūti piemērojama

sabiedriskā medija uzraudzības un pārvaldes vajadzībām. Lai gan šobrīd uz atsevišķa likuma pamata

kā publiski nodibinājumi ir izveidotas tādas institūcijas kā Kultūrkapitāla fonds, Sabiedrības

integrācijas fonds, minētos fondus saskaņā ar Valsts Kancelejas ierosinātajiem normatīvās bāzes

grozījumiem ir plānots pārveidot par atvasinātu publisko tiesību juridiskām personām.

Izvērtējot iepriekš minēto juridisko statusu raksturojošās iezīmes kopsakarā ar juridiskā modeļa

nepieciešamībām un ņemot vērā tiesisko neskaidrību attiecībā uz publisku nodibinājumu statusu un tā

turpmāko attīstību, būtu ieteicams Sabiedriskā medija padomi uz likuma pamata veidot kā jaunu

atvasinātu publisku juridisku personu.

Šī scenārija ieviešanai un sabiedriskā medija tiesiskā statusa maiņas īstenošanai ir nepieciešams uz

likuma pamata izveidot atvasinātu publisku personu un nodot tai visu LTV un LR mantu (uzņēmumus).

Esošās kapitāla sabiedrības ir jālikvidē atbilstoši Komerclikuma un Valsts kapitālsabiedrību likuma

prasībām. Jārisina jautājums par likvidācijas kvotas apmaksu ar mantu, kas tiek nodota kapitāla daļu

īpašniekam, ja nepieciešams, šajā sakarā veicot attiecīgus grozījumus LTV un LR statūtos, paredzot

šādu likvidācijas kvotas izmaksas veidu.

6.1.5. 3. scenārijs: Sabiedriskā medija padome kā kapitāla daļu īpašnieks un turētājs

Šis scenārijs paredz jaukta tipa modeli, kura ieviešanas gadījumā uz likuma pamata tiek izveidota jauna

atvasināta publisko tiesību juridiskā persona – Sabiedriskā medija padome.

Paralēli tiek izveidota vienota valsts kapitālsabiedrība, kas nodrošina sabiedriskā medija pakalpojumus

radio, TV un interneta vidē, redakcionāli nodalot katru no pakalpojuma sniegšanas kanāliem. Jaunizveidotās

kapitālsabiedrības daļas tiek nodotas SMP, kas kā kapitāla daļu turētājs nodrošina kapitālsabiedrības

uzraudzību un pārvaldi. Gadījumā, ja tiks ieviesta Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija un

izdarīti Ekonomikas ministrijas piedāvātie grozījumi normatīvajā bāzē, valsts sev piederošās kapitāla


daļas varēs bez atlīdzības brīvi nodot atvasinātas publiskas personas īpašumā ar Ministru Kabineta

rīkojumu. Atvasinātu publisku personu īpašumā esošajām kapitālsabiedrībām tiks piemērots īpašs

regulējums, kas cita starpā paredz, ka atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētājs var būt

pati atvasinātā publiskā persona.

Izvēloties šo scenāriju, ir iespējams veidot divpakāpju, dalītu uzraudzības sistēmu – paredzot, ka sabiedriskā

medija saturisko uzraudzību nodrošina SMP, savukārt organizatoriskās (korporatīvās) uzraudzības

funkcijas realizēšanai var tikt izveidota kapitālsabiedrības padome. Jānorāda, ka kapitālsabiedrības

padomi būs iespējams izveidot tikai gadījumā, ja tiks akceptēta iniciatīva atjaunot valsts kapitāla

sabiedrību padomes, kas šobrīd ir iekļauta atbilstošu Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijai

izstrādātajos normatīvo aktu grozījumos.

6.2. Veicamās darbības scenāriju ieviešanai

Veicamās

darbības

1. scenārijs

Valsts kapitālsabiedrība

2. scenārijs

SMP

3. scenārijs

SMP kā

kapitālsabiedrības daļu

īpašnieks un turētājs

Izmaiņas

normatīvajā

bāzē

(1.solis)

Grozījumi EPL likumā.

Nepieciešami grozījumi

LR un LTV statūtos, lai

likvidācijas kvotas vietā

nodotu likvidējamo

sabiedrību mantu tās

dalībniekam.





nodotu likvidējamo


dalībniekam.





nodotu likvidējamo


dalībniekam.

Juridiskā statusa

maiņa (2.solis)

Jaunas vienotas valsts

kapitālsabiedrības

izveidošana (apvienojot

esošās sabiedrības vai

dibinot jaunu). Iespējams,

esošo kapitālsabiedrību

likvidācija.

SMP kā atvasinātas

publiskas juridiskas

personas izveidošana uz

EPL likuma grozījuma

pamata.

SMP kā atvasinātas

publiskas juridiskas

personas izveidošana uz

EPL likuma grozījuma

pamata.

Juridiskā statusa

maiņa (3.solis)

Jaunas satura uzraudzības

institūcijas izveide.

Esošo valsts

kapitālsabiedrību

likvidācija.

Jaunas vienotas kapitāl-

sabiedrības izveidošana

(apvienojot esošās sabied-

rības vai dibinot jaunu).

Iespējams, esošo

kapitālsabiedrību

likvidācija.

Mantas

nodošana

(4.solis)

Valsts kapitāla daļu

nodošana jaunajai

centralizētajai pārvaldības

institūcijai vai ministrijai.

Gadījumā, ja netiek

LTV un LR uzņēmumi tiek

nodoti SMP.

Publisko kapitāla daļu

nodošana SMP.

Gadījumā, ja tiks ieviesta

Valsts kapitāla daļu

pārvaldības koncepcija


ieviesta Valsts kapitāla

daļu pārvaldības

koncepcija valsts

institūcijai.

kapitāla daļas tiks nodotas

SMP īpašumā ar Ministru

Kabineta rīkojumu un

valsts kapitālsabiedrība

kļūs par atvasinātas

publiskas personas

kapitālsabiedrību.

Ja koncepcija ieviesta netiks,

SMP daļas tiks nodotas uz

likumu pamata, nostiprinot

SMP kā šo daļu turētāju.

6.3. Pārvaldes modeļi

Pārvaldes

līmenis

1. scenārijs


2. scenārijs

SMP

3. scenārijs

SMP kā

kapitālsabiedrības daļu


Uzraudzības

institūcija

(organi-

zatoriskā)

Kapitāla daļu turētājs –

dalībnieku sapulce, kas pieņem

lēmumus Valsts kapitālsa-

biedrību likumā noteiktās

kompetences ietvaros (pēc Valsts

kapitāla daļu pārvaldības kon-

cepcijas ieviešanas – saskaņā ar

Publisko personu kapitālsabied-

rību un kapitāla daļu pārvaldī-

bas likuma noteikumiem).

Kapitāla daļu turētājs jaunā

centralizētā pārvaldības

institūcija vai ministrija (ja tiek

ieviesta Valsts kapitāla daļu

pārvaldības koncepcija).

SMP, kas realizē

izpildinstitūcijas darba

uzraudzību atbilstoši

speciālā likuma

noteikumiem.

SMP kā kapitāla daļu

turētājs realizē

uzraudzību ar dalībnieku

sapulces starpniecību.

Alternatīvi – papildus

iekšējās uzraudzības

realizēšanai var tikt

izveidota

kapitālsabiedrības

padome (ja tiek akceptēta

iniciatīva atjaunot

padomes valsts

kapitālsabiedrībās).

Uzraudzības

institūcija

(saturiskā)

Tiek izveidota atsevišķa

saturiskās uzraudzības

institūcija.

SMP realizē gan

organizatorisko, gan

saturisko uzraudzību.

SMP realizē gan

organizatorisko, gan

saturisko uzraudzību.

Izpild-

institūcija

Izpildinstitūcija - valde, kas

realizē ikdienas pārvaldi. Valdi

ieceļ kapitāla daļu turētājs.

Izpildinstitūcija , kas

realizē ikdienas pārvaldi.

Izpildinstitūciju ieceļ

SMP.

Izpildinstitūcija –

kapitālsabiedrības Valde,

kas realizē ikdienas

pārvaldi. Valdi ieceļ SMP

kā kapitāldaļu turētājs.

Valdes

locekļu

Valdes locekļu skaits atbilstoši

Valsts kapitālsabiedrību likuma

Izpildinstitūcijas locekļu

skaits atbilstoši pamata

Valdes locekļu skaits

atbilstoši Valsts


skaits vai Publisko personu

kapitālsabiedrību un kapitāla

daļu pārvaldības likuma

noteikumiem. Ieteicamais valdes

locekļu skaits – 5.

funkciju pārvaldes

nepieciešamībai saskaņā

ar speciālā likuma

noteikumiem. Ieteicamais

izpildinstitūcijas locekļu

skaits – 5. (Lēmumu

pieņem SMP)

kapitālsabiedrību likuma

vai Publisko personu

kapitālsabiedrību un

kapitāla daļu pārvaldības

likuma noteikumiem.

Ieteicamais skaits – 5.

(Lēmumu pieņem SMP)


6.4. Piedāvāto scenāriju priekšrocības un trūkumi

Rādītājs 1. scenārijs


2. scenārijs

SMP

Scenārijs 3

SMP kā kapitālsabiedrības daļu


Neatkarība Ierobežota neatkarība,

pakļautība izpildvarai –

centralizētā pārvaldības

institūcija vai ministrija kā

kapitāla daļu turētājs.

Neatkarīga publiska

persona Saeimas

institucionālā padotībā.

Neatkarīga publiska persona Saeimas

institucionālā padotībā kā kapitāla daļu

turētājs.Ieviešot Valsts kapitāla daļu

pārvaldības koncepciju

kapitālsabiedrības kļūst par atvasinātas

publiskas personas kapitālsabiedrību.

Pārvaldes un

uzraudzības

elastība un

efektivitāte

Neskaidrs pārvaldes un

uzraudzības mehānisms.

Elastīgs pārvaldes un

uzraudzības mehānisms.

Elastīgs pārvaldes un uzraudzības

mehānisms.

Dalība

komercdarbībā

Piedalās komercdarbībā

(reklāmas tirgus, citi

pakalpojumi).

Piedalās komercdarbībā

speciālajā likumā

noteiktajā apjomā

publisko funkciju

realizēšanai.

Piedalās komercdarbībā caur

kapitālsabiedrību (reklāmas tirgus, citi

pakalpojumi).

Normatīvie

ierobežojumi

Darbība pakļauta Valsts

kapitālsabiedrību likumā

ietvertajiem noteikumiem un

ierobežojumiem (valdes locekļu

skaits, atalgojums, dividenžu

izmaksa u.tml) vai Publisko

personu kapitālsabiedrību un

kapitāla daļu pārvaldības likuma

noteikumiem.

SMP darbība pakļauta EPL

likumam, nav jāpiemēro

Valsts kapitālsabiedrību

likuma vai Publisko

personu kapitālsabiedrību

un kapitāla daļu

pārvaldības likuma un

Komerclikuma prasības.

Darbība pakļauta Valsts

kapitālsabiedrību likumā ietvertajiem

noteikumiem un ierobežojumiem

(valdes locekļu skaits, atalgojums,

dividenžu izmaksa u.tml) vai Publisko

personu kapitālsabiedrību un kapitāla

daļu pārvaldības likuma noteikumiem,

kas plāno paredzēt atvieglotus

noteikumus atvasinātas publiskas

personas kapitālsabiedrībām.

Funkciju

nodalīšana

Uzraudzības funkcijas nodalīšana

no NEPLP nozares pārraudzības

funkcijas.

Uzraudzības funkcijas

nodalīšana no NEPLP

nozares pārraudzības

funkcijas.

Uzraudzības funkcijas nodalīšana no

NEPLP nozares pārraudzības funkcijas.

Dalītas

uzraudzības

modeļa ieviešana

(saturiskā un

organizatoriskā)

Nepieciešams izveidot papildu

institūciju.

Nepieciešams izveidot

papildu institūciju bez

SMP.

Saturisko un organizatorisko

uzraudzību var nodalīt piedāvātā

modeļa ietvaros, ja tiek atjaunotas

valsts kapitālsabiedrību padomes

(ieviesta Valsts kapitāla daļu

pārvaldības koncepcija).

Izveides

sarežģītība

Izveides procedūras sarežģītība

atkarīga no tā, vai tiek likvidētas

esošās kapitālsabiedrības un

izveidota jauna, vai arī vienotā

kapitālsabiedrība tiek izveidota

esošo kapitālsabiedrību

reorganizācijas rezultātā. Nav

noteiktības par kapitāla daļu

turētāju un uzraugu (koncepcijas

ieviešana).

Juridiski sarežģīta

izveides procedūra (esošo

struktūru likvidācija,

jaunas izveide, mantas

nodošana, iespējamie

riski).

Izveides procedūras sarežģītība

atkarīga no tā, vai tiek likvidētas esošās

kapitālsabiedrības un izveidota jauna

vai arī vienotā kapitālsabiedrība tiek

izveidota esošo kapitālsabiedrību

reorganizācijas rezultātā. Kapitāla daļas

tiek nodotas jaunizveidotajai SMP.


6.5. Secinājumi un ekspertu darba grupas viedokļi

Analizējamie

kritēriji Secinājumi

Uzraudzība un

funkciju nodalīšana Sabiedriskā medija uzraudzības funkciju pilnīgai nodalīšanai no vispārējās

elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares regulēšanas funkcijas (NEPLP

funkciju sadale) saskaņā ar Koncepcijā visos trīs ierosināto risinājumu

gadījumos norādīto ir nepieciešams izveidot jaunu neatkarīgu uzraudzības

institūciju. Visi šajā ziņojumā piedāvātie juridiskā modeļa scenāriji paredz

atsevišķas institūcijas izveidi.

Dalīta uzraudzības

modeļa ieviešana Tiek ierosināts un ekspertu darba grupās apspriests jautājums par

nepieciešamību nodalīt saturisko un organizatorisko (korporatīvo) uzraudzību.

1. un 2. scenārijā šādai uzraudzības funkciju sadalīšanai būtu nepieciešams

veidot vēl vienu papildu institūciju. 3. scenārijā varētu pastāvēt iespēja

uzraudzības funkcijas nodalīt esošās struktūras ietvaros. Tomēr saskaņā ar

darba grupas ekspertu vairākuma viedokli, dalīta uzraudzības modeļa gadījumā

netiks panākta vienota atbildība, sabalansēta satura, finanšu un organizāciju

resursu pārvalde, skaidra atbildība pret organizāciju valdi, tādēļ atbalstāms

būtu tāds modelis, kur saturisko un organizatorisko uzraudzību realizē viena

institūcija.

Dalība

komercdarbībā 2. scenārijs, kas paredz vienas atvasinātas publiskas juridiskas personas izveidi,

uzskatāms par visneelastīgāko turpmākai dalībai komercdarbībā. Ņemot vērā

to, ka tiek diskutēts par nepieciešamību sabiedriskajam medijam palikt

reklāmas tirgū, kā arī ievērojot LTV un LR pārstāvju paustos viedokļus par cita

veida darbību, no kuras tiek gūti ieņēmumi (piemēram, arhīva izmantošana,

tehnikas noma), būtu vēlams pēc iespējas plašāk nodrošināt spēju piedalīties

komercdarbībā, kas izdarāms, saglabājot medijam komercsabiedrības juridisko

formu (1. un 3. scenārijs).

Pārvaldes un

uzraudzības

elastība un

efektivitāte

1. scenārija gadījumā ir visneskaidrākais pārvaldes un uzraudzības modelis.

Šobrīd nav skaidrs, kādu tiesisku ietvaru iegūs valsts kapitāla daļu pārvaldes

regulējums un vai tiks izveidota centralizēta pārvaldes iestāde, kas varētu

realizēt sabiedriskā medija kapitālsabiedrības korporatīvās pārvaldes un daļu

turētāja funkcijas. Tāpat arī gadījumā, ja centralizēta pārvaldes iestāde tiks

izveidota, būs jāveido atsevišķa satura uzraudzības iestāde, un grūti prognozēt

šādu divu paralēli pastāvošu uzraudzības institūciju sekmīgu mijiedarbību,

visdrīzāk, tas izraisīs uzdevumu un funkciju dublēšanos, veicinās neskaidru

atskaites sistēmu izpildinstitūcijai.

Apkopojot visu faktoru izvērtējumu, kā arī darba grupas ekspertu viedokļus, koncepcijā tiek

piedāvāts ieviest 2. iespēju piemērojot 3. Scenārija juridisko un pārvaldes modeli (Sabiedriskā

medija padome un kapitālsabiedrība) kurš no medija pārvaldes viedokļa ir elastīgākais,

neatkarīgākais un komercdarbībā brīvākais juridiskais un pārvaldes modelis. Realizējot šo juridiskā

modeļa scenāriju, tiek nodrošināta sabiedrības līdzdalība medija pārvaldē, kā arī jaunais medijs iegūst

politisko neatkarību. Šādā gadījumā kapitālsabiedrības daļas tiktu nodotas SMP turējumā un


kapitālsabiedrība kļūtu par atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrību, kura saskaņā ar

piedāvāto normatīvo regulējumu Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncenpcijas ietvaros tiek pakļauta

mazāk ierobežojošiem noteikumiem nekā valsts kapitālsabiedrība.

6.6. NEPLP konceptuāli atbalstītais juridiskais modelis

NEPLP konceptuāli atbalsta juridisko modeli (2.iespēja un 3.scenārijs), saskaņā ar kuru paredzēts uz

likuma pamata izveidot jaunu atvasinātu publisko tiesību juridisko personu – Sabiedriskā medija

padomi (SMP). SMP tiek nodalītas visas tās NEPLP funkcijas, kas saistītas ar sabiedrisko plašsaziņas

līdzekļu uzraudzību un pārvaldi, sabiedriskā pasūtījuma formulēšanu un izpildes kontroli. Uzraudzības

funkcijas, kas saistītas ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares vispārīgo uzraudzību un

regulēšanu paliek NEPLP pārziņā. SMP nodrošina gan jaunā sabiedriskā medija saturisko, gan

organizatorisko uzraudzību, formulē sabiedrisko pasūtījumu un uzrauga tā izpildi, nodrošina valsts

budžeta un citu avotu finansējuma piesaisti sabiedriskā medija vajadzībām, sekmē auditorijas iesaisti

sabiedriskā medija darbā.

Lai nodrošinātu sabiedriskā medija darbības elastību un iespēju nodarboties ar saimniecisko darbību,

akceptētais juridiskais un pārvaldes modelis paredz sabiedriskā medija ikdienas funkciju realizēšanu

nodrošināt caur kapitālsabiedrības juridisko formu. Jaunā sabiedriskā medija darbības vienotības

nodrošināšanai piedāvāts izveidot vienotu kapitālsabiedrību, kas nodrošina sabiedriskā medija

pakalpojumus TV, radio un interneta kanālos. Pēc vienotas kapitālsabiedrības izveides jaunizveidotās

kapitālsabiedrības daļas tiek nodotas SMP, kas kā kapitāla daļu turētājs nodrošina kapitālsabiedrības

uzraudzību un pārvaldi.

Kā optimālākais variants vienotas kapitālsabiedrības izveidei no finanšu ietaupījuma un juridiskās

sarežģītības viedokļa tika piedāvāts veikt esošo valsts kapitāla sabiedrību LR un LTV reorganizāciju,

tās apvienojot (skatīt sadaļu 6.7. 2.opcija), atbilstoši Komerclikuma un Valsts kapitālsabiedrību likuma

prasībām par sabiedrību reorganizāciju. Apvienošanu iespējams veikt pievienojot vienu esošo

sabiedrību otrai, t.i., LTV pievienojot LR vai otrādi (pievienošana). Alternatīvs apvienošanas veids ir

saplūšana, kad abas esošās sabiedrības nodod visu savu mantu jaundibinātajai sabiedrībai, apvienojot

esošās sabiedrības jaunā valsts kapitālsabiedrībā.

Turpinot ekspertu viedokļu apmaiņu, ir saņemti citu darba grupu (personāla vadība, nekustamais

īpašums) darba rezultāti un secinājumi, kas indikatīvi norāda, ka, veidojot jauno sabiedriskā medija

kapitālsabiedrību apvienošanas ceļā, pastāv risks, ka medija satura un organizācijas pārvaldes jaunie

pamati nebūs atbilstoši sagaidāmajiem vidēja termiņa attīstības mērķiem.


6.7. Juridiskā modeļa ieviešanas opcijas

Salīdzinājums

Rādītājs

1. opcija

LTV un LR REORGANIZĀCIJA

PIEVIENOŠANA

2. opcija

LTV UN LR REOPRGANIZĀCIJA

SAPLŪŠANA

3. opcija

JAUNA SABIEDRĪBA

LTV un LR LIKVIDĀCIJA

Būtība Pievienojamā sabiedrība nodod visu savu

mantu (tiesības, saistības, darbinieki,

pamatlīdzekļi) otrai sabiedrībai.

LTV -> LR vai

LR -> LTV

Pievienojamās sabiedrības (LTV un LR) nodod

visu savu mantu reorganizācijas procesā

izveidotai jaunai sabiedrībai.

LTV + LR ->Jauna sabiedrība

Tiek dibināta atsevišķa jauna

kapitālsabiedrība.

LTV un LR tiek likvidētas.

Nepieciešamie resursi tiek nodoti jaunajai

sabiedrībai.

-> Jauna sabiedrība

LTV un LR- > likvidācija

Rezultāts Visas tiesības, saistības, manta un darbinieki

uz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdi

pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

Sabiedrība saglabā iegūstošās sabiedrības

reģistrācijas numuru.

Pievienojamā sabiedrība beidz pastāvēt bez

likvidācijas.

Var saglabāt iegūstošās vai pievienojamās

sabiedrības organizācijas vai to mainīt.

Visas tiesības, saistības, manta un darbinieki

uz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdi pāriet

jaunajai sabiedrībai.

Jauns reģistrācijas numurs.

LR un LTV beidz pastāvēt bez likvidācijas.

Jaunajai sabiedrībai ir jauna organizācija.

Tiesības, saistības, manta un darbinieki

automātiski nepāriet jaunajai sabiedrībai.

Jauns reģistrācijas numurs.

LR un LTV tiek likvidētas.

Jauna organizācija.


Rādītājs

1. opcija


PIEVIENOŠANA

2. opcija


SAPLŪŠANA

3. opcija

JAUNA SABIEDRĪBA


Veicamās

darbības

Tiek uzsākta LTV un LR reorganizācija.

Ir jāinformē LTV un LR kreditori un

gadījumā, ja tie pieprasa, pievienojamās

sabiedrības kreditoru prasījumi ir

jānodrošina.

Pievienojamās sabiedrības līgumi ar 3.

personām kļūst automātiski juridiski

saistoši iegūstošajai sabiedrībai.

Uz reorganizācijas spēkā stāšanās dienu ir

jāsastāda slēguma finanšu pārskati,

Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija

un aprēķinātais nodoklis ir jāsamaksā 15

dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas.

Slēdz tikai pievienojamās sabiedrības

kontus, iegūstošās sabiedrības konti turpina

darboties, par to jāpaziņo 3. personām.

Pievienojamā sabiedrība tiek izslēgta no

PVN reģistra.

Tiek veikta pievienojamās sabiedrības

publiskajos reģistros reģistrēto

pamatlīdzekļu (auto parks, nekustamais

īpašums) pārreģistrācija uz iegūstošās

sabiedrības vārda.

Tiek uzsākta LTV un LR reorganizācija.

Ir jāinformē LTV un LR kreditori un gadījumā,

ja tie pieprasa, abu sabiedrību kreditoru

prasījumi ir jānodrošina.

Abu pievienojamo sabiedrību līgumi ar 3.

personām kļūst automātiski juridiski saistoši

jaunajai sabiedrībai.

Uz reorganizācijas spēkā stāšanās dienu ir

jāsastāda abu pievienojamo sabiedrību

slēguma finanšu pārskati, Uzņēmumu

ienākuma nodokļa deklarācijas un

aprēķinātais nodoklis ir jāsamaksā 15 dienu

laikā pēc deklarācijas iesniegšanas.

Bankas konti abām pievienojamām

sabiedrībām tiek slēgti un jaunai sabiedrībai

jāatver jauni, par to jāpaziņo 3. personām.

Abas pievienojamās sabiedrības tiek izslēgtas

no PVN reģistra, jaunā sabiedrība reģistrēta kā

PVN maksātājs.

Tiek veikta abu pievienojamo sabiedrību

publiskajos reģistros reģistrēto pamatlīdzekļu

(auto parks, nekustamais īpašums)

pārreģistrācija uz jaunās sabiedrības vārda.

Tiek dibināta jauna kapitālsabiedrība un

paralēli uzsākta LTV un LR likvidācija.

Ir jāinformē LTV un LR kreditori un jāveic

norēķins ar tiem vai jāpanāk saistību

pārjaunojums uz jauno sabiedrību.

Jaunajai sabiedrībai jānoslēdz vai jāpārjauno

LTV un LR līgumi ar 3. personām.

Sastādot likvidējamo sabiedrību slēguma

bilances, jāsastāda Uzņēmumu ienākuma

nodokļa deklarācijas un aprēķinātais nodoklis

abām likvidējamām sabiedrībām ir jāsamaksā

15 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas.

Bankas konti likvidējamām sabiedrībām tiek

slēgti, jaunai sabiedrībai jāatver jauni.

Abas likvidējamās sabiedrības tiek izslēgtas no

PVN reģistra, jaunā sabiedrība reģistrēta kā

PVN maksātājs.

Saskaņā ar mantas sadales plānu pēc kreditoru

prasījumu apmierināšanas nepārdotā

(nepieciešamā) manta tiek nodota valstij.

Tiek veikta publiskajos reģistros reģistrēto

pamatlīdzekļu (auto parks, nekustamais

īpašums, kas nav atsavināti likvidācijas

procesā) pārreģistrācija.

Jaunajai sabiedrībai nepieciešamo LTV un LR

mantu valsts iegulda jaunajā sabiedrībā

(atkārtota pārreģistrācija publiskajos reģistros).


Rādītājs

1. opcija


PIEVIENOŠANA

2. opcija


SAPLŪŠANA

3. opcija

JAUNA SABIEDRĪBA


Darbinieki Paziņojums darbiniekiem (gan LTV, gan LR)

par pievienošanu.

Visi darbinieki kļūst par iegūstošās

sabiedrības darbiniekiem, apvienošana pati

par sevi nevar būt par pamatu darba

uzteikumam.

Koplīgumi paliek spēkā.

Organizatorisku vai saimniecisku iemeslu

dēļ var veikt darbinieku skaita

samazināšanu (pirms vai pēc

apvienošanas) – nepieciešama

arodbiedrības piekrišana.

Organizatorisku vai saimniecisku iemeslu

dēļ var tikt piedāvāti būtiski grozījumi

darba līgumos. Ja darbinieks nepiekrīt

būtiskiem grozījumiem, tad var uzteikt

darba līgumu pēc vispārējiem kritērijiem –

nepieciešama arodbiedrības piekrišana.

Paziņojums darbiniekiem (gan LTV, gan LR)

par saplūšanu.

Visi darbinieki kļūst par jaunās sabiedrības

darbiniekiem, saplūšana pati par sevi nevar

būt par pamatu darba uzteikumam.

Koplīgumi paliek spēkā.

Organizatorisku vai saimniecisku iemeslu dēļ

var veikt darbinieku skaita samazināšanu

(pirms vai pēc apvienošanas) – nepieciešama

arodbiedrības piekrišana.

Organizatorisku vai saimniecisku iemeslu dēļ

var tikt piedāvāti būtiski grozījumi darba

līgumos. Ja darbinieks nepiekrīt būtiskiem

grozījumiem, tad ir tiesības uzteikt darba

līgumu – nepieciešama arodbiedrības

piekrišana.

Jaunā sabiedrība izsludina konkursus uz

vienotajam medijam nepieciešamo

darbaspēku.

Konkursu izturējušie darbinieki noslēdz darba

līgumus ar jauno kapitālsabiedrību un

vienošanos par darba attiecību izbeigšanu ar

LTV vai LR (nav jāmaksā kompensācijas).

LTV un LR darbinieki tiek atbrīvoti sakarā ar

darba devēja likvidāciju. Saskaņā ar Darba

likuma noteikumiem nav nepieciešama

arodbiedrības piekrišana, ir izmaksājamas

kompensācijas.

LR darba koplīgums paredz, ka arodbiedrības

piekrišana ir nepieciešama, atbrīvojot

darbiniekus arī likvidācijas gadījumā.

Izmaksas Prognozējami zemākas.

Nodokļi, valsts nodevas par reģistrāciju

Komercreģistrā, valsts un kancelejas

nodevas par pamatlīdzekļu pārreģistrāciju

publiskajos reģistros, notāra atlīdzības.

Prognozējami augstākas kā pievienošanas

gadījumā (jo lielākā daļa procesu jāveic

dubultā).

Nodokļi, valsts nodevas par reģistrāciju

Komercreģistrā, valsts un kancelejas nodevas

par pamatlīdzekļu pārreģistrāciju publiskajos

reģistros, notāra atlīdzība.

Prognozējami augstas.

Nodokļi, norēķini ar kreditoriem,

kompensācijas darbiniekiem, valsts nodevas

par reģistrāciju Komercreģistrā, dubultas

valsts un kancelejas nodevas par

pamatlīdzekļu pārreģistrāciju publiskajos

reģistros, notāra atlīdzības.


Rādītājs

1. opcija


PIEVIENOŠANA

2. opcija


SAPLŪŠANA

3. opcija

JAUNA SABIEDRĪBA


Izveides

sarežģītība

Vienkāršāka un laika patēriņa ziņā ātrāka. Sarežģītāka un laika patēriņa ziņā lēnāka, jo

lielākā daļa procesu jāveic dubultā.

Ievērojami sarežģītāka un laika patēriņa ziņā

daudz lēnāka.

Kreditori Gadījumā, ja pievienojamās sabiedrības

esošie kreditori pieprasa, kreditoru

prasījumi ir jānodrošina.

Iegūstošās sabiedrības kreditori ir

jānodrošina tikai tad, ja tie pierāda, ka

apvienošana var apdraudēt prasījumu

apmierināšanu.

Risks, ka kreditori pieprasa prasījumu

nodrošinājumu LTV un LR apvienošanas

gadījumā ir visai zems. Kreditoru skaita un

apjomu jāņem vērā izvēloties pievienojamo

sabiedrību.

Gadījumā, ja abu pievienojamo sabiedrību

esošie kreditori pieprasa, kreditoru prasījumi

ir jānodrošina.

Risks, ka kreditori pieprasa prasījumu

nodrošinājumu LTV un LR apvienošanas

gadījumā ir visai zems.

Likvidējot esošās kapitāla sabiedrības, ir

jāapmierina visu esošo kreditoru prasījumi.

Alternatīvi jāvērtē iespējas pārjaunot esošās

saistības uz jauno sabiedrību, tam

nepieciešams panākt vienošanos ar

kreditoriem.

Izvēloties likvidācijas ceļu, jārēķinās ar

izmaksām, kas saistītas ar kreditoru

prasījumu apmierināšanu, nodrošināšanu vai

pārjaunošanu. Jāvērtē šādu izmaksu

potenciālais apjoms.


Rādītājs

1. opcija


PIEVIENOŠANA

2. opcija


SAPLŪŠANA

3. opcija

JAUNA SABIEDRĪBA


Darbinieki Reorganizācija pati par sevi nerada pamatu

darbinieku atbrīvošanai.

Atbrīvošanai sakarā ar būtiskiem

grozījumiem darba līgumā vai darbinieku

skaita samazināšanu nepieciešama

arodbiedrības piekrišana, ja darbinieks ir

arodbiedrības biedrs.

Ja netiek panākta vienošanās ar

arodbiedrību atbrīvošana nav iespējama bez

prasības celšanas tiesā.

Atbrīvojot saskaņā ar darbinieku skaita

samazināšanu, jāņem vērā likumā noteiktās

priekšrocības saglabāt darbu atsevišķu

kategoriju darbiniekiem, kas varētu kavēt

sasniegt personāla vadības izvirzītos

mērķus.

Reorganizācija pati par sevi nerada pamatu

darbinieku atbrīvošanai.

Atbrīvošanai sakarā ar būtiskiem grozījumiem

darba līgumā vai darbinieku skaita

samazināšanu nepieciešama arodbiedrības

piekrišana, ja darbinieks ir arodbiedrības

biedrs.

Ja netiek panākta vienošanās ar arodbiedrību

atbrīvošana nav iespējama bez prasības

celšanas tiesā.

Atbrīvojot saskaņā ar darbinieku skaita

samazināšanu, jāņem vērā likumā noteiktās

priekšrocības saglabāt darbu atsevišķu

kategoriju darbiniekiem, kas varētu kavēt

sasniegt personāla vadības izvirzītos mērķus.

Sabiedrību likvidācija ir par pamatu visu

darbinieku atbrīvošanai no darba bez

arodbiedrības piekrišanas saņemšanas,

paziņojot par to vienu mēnesi iepriekš. LR darba

koplīgums paredz, ka arodbiedrības piekrišana

ir nepieciešama atbrīvojot darbiniekus arī

likvidācijas gadījumā.

Pie šī mehānisma tiks nodrošināta iespēja

pieņemt darbā jaunajā kapitālsabiedrībā

pretendentus, kas izturējuši atlasi.

Nav iespējams nodrošināt, ka uz izsludinātajiem

konkursiem pieteiksies nepieciešamais skaits

vērtīgo darbinieku un ka darbinieki neizmantos

šo situāciju, lai pārietu darbā uz komercstruktūrām.

Atbrīvojot darbiniekus, ir maksājami atlaišanas

pabalsti 1–4 mēnešu darba algu apmērā atkarībā

no nodarbinātības laika sabiedrībā. LR

koplīgums paredz papildu pabalstu izmaksu

arodbiedrības biedriem.

Ņemot vērā, ka faktiski daļa no likvidējamo

sabiedrību uzņēmumiem pāries jaundibināmajai

sabiedrībai, pastāv risks, ka darbinieki, kas tiks

atbrīvoti, bet nesaņems darba piedāvājumu no

jaunās sabiedrības, cels prasības tiesā par

atjaunošanu darbā un kompensāciju izmaksu

par nenostrādāto laiku. Nevar izslēgt iespēju, ka

tiesa šādas prasības apmierina. Jebkurā

gadījumā jārēķinās ar potenciālo tiesvedību

izdevumiem.


Rādītājs

1. opcija


PIEVIENOŠANA

2. opcija


SAPLŪŠANA

3. opcija

JAUNA SABIEDRĪBA


Mantas

nodošana

Pievienojamās sabiedrības manta (aktīvi)

stājoties spēkā reorganizācijai automātiski

pāriet iegūstošās sabiedrības īpašumā.

Jāveic pievienojamās sabiedrības publiski

reģistrējamo aktīvu pārreģistrācija

(nekustamais īpašums, autoparks).

Pievienojamo sabiedrību manta (aktīvi)

stājoties spēkā reorganizācijai automātiski

pāriet jaunās sabiedrības īpašumā.

Jāveic abu pievienojamo sabiedrību publiski

reģistrējamo aktīvu pārreģistrācija

(nekustamais īpašums, autoparks).

Jārisina jautājums par jaunajai sabiedrībai

nepieciešamās mantas (aktīvu) nodošanu.

Likvidējot esošās sabiedrības, manta varēs tikt

nodota valstij likvidācijas kvotas vietā tikai

pēc likvidācijas pabeigšanas, kad to varēs

ieguldīt jaunajā sabiedrībā. Līdz ar to jārisina

jautājums, uz kāda pamata mantu varēs lietot

jaunā sabiedrība pārejas posmā. Iespējamais

risinājums – noma, kuras gadījumā jānosaka

nomas maksas atbilstoši tirgus vērtībai,

nepieciešami līdzekļi šādu izmaksu segšanai.

Dubulta publiski reģistrējamo aktīvu

pārreģistrācija – laika patēriņš un izmaksas.

Nodokļi Uzņēmuma ienākuma nodoklis

reorganizācijas spēkā stāšanās brīdī ir

jāmaksā tikai pievienojamai sabiedrībai (ja

tāds ir aprēķināts).

Uzņēmuma ienākuma nodoklis reorganizācijas

spēkā stāšanās brīdī ir jāmaksā abām

pievienojamām sabiedrībām. (ja tāds ir

aprēķināts)

Likvidācijas gadījumā uzņēmuma ienākuma

nodoklis ir jāmaksā par abām likvidējamām

sabiedrībām.

Citi aspekti Jāizšķiras, kura no esošajām sabiedrībām

tiks pievienota un kura tiks saglabāta,

balstoties uz objektīviem kritērijiem šādas

izvēles izdarīšanai.

Nav jāpārslēdz līgumi ar 3. pusēm, līdz ar to

tiek saglabātas esošās līgumsaistības uz

tiem pašiem noteikumiem.

Nav jāizdara izvēle, kura no esošajām

sabiedrībām tiks pievienota otrai.

Nav jāpārslēdz līgumi ar 3. pusēm, līdz ar to

tiek saglabātas esošās līgumsaistības uz tiem

pašiem noteikumiem.

Nav jāizdara izvēle, kura no esošajām

sabiedrībām tiks pievienota un likvidēta.

Visi esošie būtiskie līgumi ar trešajām pusēm

ir jāpārslēdz (reklāmdevēji, pakalpojumu

sniedzēji u.tml). Līdz ar to pastāv risks, ka

neizdodas līgumus pārslēgt uz tiem pašiem

noteikumiem, un noteikumi pasliktinās.


Apkopojot izveides procesā veicamās darbības, potenciālo izmaksu aptuveno apjomu, kā arī konstatētos

juridiskos un izveides riskus, jāsecina, ka juridiskā modeļa ieviešana, veicot esošo sabiedrību

reorganizāciju (pievienošana vai saplūšana) ir izmaksu ziņā lētāka, procesa ziņā vienkāršāka, kā

arī nerada papildu šobrīd grūti prognozējamus un izvērtējamus juridiskos un izveides procesa riskus.

No juridiskā viedokļi abi piedāvātie reorganizācijas veidi – pievienošana un saplūšana – būtiski

neatšķiras. Izvēloties vienu no piedāvātajiem reorganizācijas veidiem, jāņem vērā, ka saplūšana, veidojot

jaunu sabiedrību, izmaksu ziņā ir dārgāka, tomēr šādā gadījumā tiek izslēgta nepieciešamība pieņemt

lēmumu attiecībā uz to, kuru no esošajām sabiedrībām pievienot otrai. Tā kā nav pārliecinošu

objektīvu kritēriju (ievērojami atšķirīgs kreditoru prasījumu apjoms, tehniskā integrācija) lēmuma

pieņemšanai par to, kura esošā kapitālsabiedrība būtu pievienojama otrai kapitālsabiedrībai, nolūkā

mazināt darbinieku psiholoģisko spriedzi un uzsvērt “jauna sabiedriskā medija” izveides ideju, būtu

ieteicams izvēlēties saplūšanu, abas esošās kapitālsabiedrības apvienojot vienā jaunā

kapitālsabiedrībā.

Apkopojot visu koncepcijas iespēju, scenāriju un opciju salīdzinājumu no juridiskā viedokļa NEPLP

rekomendē ieviest koncepcijas 2.iespēju (LTV un LR apvienošana) izvēloties koncepcijas detalizācijas

juridiskā un pārvaldes modeļa 3. scenāriju (jauna sabiedriskā medija stratēģiskā padome (SMP) un

jauna vienota valsts kapitālsabiedrība). Kapitālsabiedrību apvienošanas realizācijai tiek piedāvāta 2.o

reorganizācija kā saplūšana.

6.8. Juridiskā modeļa ieviešanas plāns

1. solis: normatīvu aktu grozījumu izstrāde, saskaņošana un pieņemšana

Lai realizētu plānotās pārmaiņas, ir nepieciešams sagatavot EPL likuma grozījumu projektu pārejas

posma realizācijai. EPL likuma grozījumu izstrādes prognozētais laiks ir aptuveni 2 mēneši no brīža,

kad ir pilnībā izstrādāts un NEPLP apstiprināts jaunā sabiedriskā medija juridiskais, pārvaldes, finanšu

un saturiskais modelis. Pēc EPL grozījumu projekta izstrādes jāveic sagatavoto normatīvo aktu

projektu saskaņošana ar atbildīgajām ministrijām, kas laika izteiksmē varētu aizņemt aptuveni 1–2

mēnešus no brīža, kad attiecīgie grozījumi nosūtīti saskaņošanai. Sagatavoto normatīvo aktu projektu

apstiprināšanai Ministru Kabinetā būtu nepieciešami aptuveni 2–5 mēneši no brīža, kad attiecīgie

grozījumi izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Sagatavoto normatīvo aktu projektu pieņemšana

Saeimā trīs lasījumos varētu aizņemt 2–6 mēnešus no brīža, kad attiecīgie grozījumi iesniegti Saeimā.

Kopējais laika patēriņš 1. solī: Grūti prognozējams, atkarīgs no politiskās gribas, aptuveni 7–15 mēneši no

koncepcijas apstiprināšanas brīža.

2. solis (1). LR un LTV reorganizācija

NEPLP pieņem lēmumu par LR un LTV reorganizācijas uzsākšanu, apvienojot LR un LTV, tiek apstiprināts

reorganizācijas līguma projekts.

LR un LTV paziņo Komercreģistram par reorganizācijas uzsākšanu un “Latvijas Vēstnesī” tiek izsludināts

reorganizācijas līguma projekts. Ne agrāk kā 1 mēnesi pēc reorganizācijas līguma projekta izsludi-

nāšanas NEPLP pieņem lēmumu par reorganizācijas apstiprināšanu; tiek parakstīts reorganizācijas līgums.

Kreditoru informēšana. Piecpadsmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas par reorganizāciju LTV un LR:

informē visus zināmos kreditorus, kuriem līdz lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai bija

prasījuma tiesības pret LTV un LR;

publicēt “Latvijas Vēstnesī” paziņojumu, ka pieņemts lēmums par reorganizāciju.


Darbinieku informēšana. Vismaz 1 mēnesi pirms reorganizācijas pabeigšanas reģistrācijas un spēkā

stāšanās brīža LTV un LR informē darbiniekus par apvienošanu. Tiek piedāvāti būtiski darba līgumu

grozījumi tiem, kuriem nepieciešams, eventuāli darbinieku skaita samazināšana. Saskaņā ar LR

koplīguma noteikumiem arodbiedrība par paredzamo reorganizāciju ir jābrīdina ne vēlāk kā divus

mēnešus pirms reorganizācijas sākuma.

Pirms pieteikuma iesniegšanas Komercreģistrā tiek sagatavoti un apstiprināti slēguma finanšu pārskati.

Ne agrāk kā 3 mēnešus no brīža, kad “Latvijas Vēstnesī” publicēts paziņojums par reorganizāciju, tiek

iesniegts paziņojums par reorganizāciju Komercreģistram.

Reorganizācija stājas spēkā ar ierakstu izdarīšanu Komercreģistrā. Pievienojamās sabiedrības tiek izslēgtas

no Komercreģistra un uzskatāmas par likvidētām.

Kopējais laika patēriņš 2. solī: aptuveni 6–12 mēneši.

2. solis (2). LR un LTV likvidācija, jaunas sabiedrības dibināšana

Ministru Kabineta rīkojums par jaunas valsts kapitālsabiedrības dibināšanu, nosakot NEPLP kā

kapitāla daļu turētāju. Tiek pieņemti kapitāla daļu turētāja lēmumi un apstiprināti jaunās sabiedrības

statūti, apmaksāts pamatkapitāls, jaunā kapitāla sabiedrība reģistrēta Komercreģistrā. Aptuvenais

izpildes laiks 1–2 mēneši.

Paralēli tiek pieņemts NEPLP lēmums par LR un LTV likvidāciju, likvidatora iecelšanu, statūtu

grozījumiem, nosakot likvidācijas kvotas izmaksu mantā.

LR un LTV valde 3 dienu laikā no lēmuma par likvidāciju pieņemšanas iesniedz to Komercreģistram.

Kreditoru informēšana. Komercreģistrs izsludina paziņojumu par LTV un LR likvidāciju laikrakstā

“Latvijas Vēstnesis”. Likvidatori izsūta paziņojumus par likvidācijas uzsākšanu visiem zināmajiem

sabiedrību kreditoriem. Kreditoru pieteikšanās termiņš ir 3 mēneši no paziņojuma publicēšanas

dienas. Pēc kreditoru prasījumu pieteikšanās termiņa beigām likvidatori sastāda sabiedrību

likvidācijas sākuma finanšu pārskatu.

Darbinieku informēšana. Vismaz mēnesi pirms likvidācijas pabeigšanas reģistrācijas un spēkā stāšanās

brīža LTV un LR informē darbiniekus par likvidāciju un darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Saskaņā ar

LR koplīgumu atbrīvošanai no darba nepieciešama arodbiedrības piekrišana, kuru tai jāsniedz vienas

dienas laikā. Paralēli likvidators veic sabiedrību aktīvu (kas netiks nodoti valstij) pārdošanu un

norēķināšanos ar kreditoriem.

Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas

izdevumu segšanas likvidatori sastāda likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un kapitālsabiedrību

atlikušās mantas sadales plānu un nosūta to NEPLP.

Mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā 4 mēnešus no dienas, kad publicēts paziņojums par kapitāl-

sabiedrības likvidāciju un 1 mēnesi no dienas, kad likvidācijas slēguma finanšu pārskats un mantas

sadales plāns nosūtīts NEPLP.

Likvidatori nodod arhīva glabāšanā sabiedrību dokumentus. Pēc atlikušās mantas sadales likvidators

iesniedz Komercreģistram pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Ar komercreģistra lēmumu LTV un

LR tiek izslēgtas no Komercreģistra un uzskatāmas par likvidētām. Valstij nodotā LTV un LR manta tiek

ieguldīta jaunās sabiedrības pamatkapitālā. Nepieciešams mantas novērtējums. Laika patēriņš 1–2 mēneši.

Kopējais laika patēriņš 2. solī: aptuveni 6–12 mēneši un ilgāk.

3. solis: Kapitāla daļu nodošana SMP


Ministru Kabineta rīkojums, uz kura pamata tiek reģistrētas attiecīgas izmaiņas Komercreģistrā (īpašuma

tiesību maiņa).

Kopējais laika patēriņš 3. solī: aptuveni 1 mēnesis.

6.9. Nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos

Jaunā tiesiskā regulējuma saturs

Lai panāktu izklāstītā juridiskā un pārvaldes modeļa ieviešanu, ir nepieciešams veikt nozīmīgus grozījumus

esošajā tiesiskajā regulējumā un sabiedriskos medijus regulējošos normatīvajos aktos. Izvērtējot to, ka

grozījumu izstrāde, saskaņošana un pieņemšana EPL likumā varētu aizņemt īsāku laiku, savukārt

jauna likuma izstrāde nodrošina elastīgāku iespēju izstrādāt jauno regulējumu un rada “publisko”

efektu, prezentējot sabiedrībai “jauna sabiedriskā medija” konceptu, kā optimāls risinājums tiek

ierosināts pārejas posmā veikt grozījumus EPL likumā, ieviešot jauno juridisko un pārvaldes

modeli, taču nākotnē būtu jādomā par jauna sabiedriskā medija pārvaldes likuma izstrādi (atdalot no

EPL sabiedrisko mediju pārvaldi no kopējā mediju tirgus regulēšanas), šī ideja varētu tikt izskatīta

2016.g., kad tiktu skatīta ideja par sabiedriskā medija iespējamo finansējuma avotu maiņu.

Jaunajām normām jānosaka:

mērķis un darbības joma –

jaunā sabiedriskā medija tiesiskais statuss, darbības kārtība un noteikumi, mērķi, uzdevumi,

funkciju sadale, organizatoriskā struktūra un finansējuma kārtība;

Sabiedriskā medija padomes statuss, tiesības un darbības ierobežojumi –

SMP ir atvasināta publiska juridiska persona, kas tiek izveidota uz likuma pamata, SMP tiek

nodotas un pieder Sabiedriskā medija kapitālsabiedrības daļas;

Sabiedriskā medija kapitālsabiedrības statuss –

Sabiedriskā medija kapitālsabiedrība ir SMP piederoša atvasinātas publiskas personas kapitāla

sabiedrība, [LTV un LR saistību un tiesību pārņēmēja, ja tiek veikta reorganizācija];

sabiedriskā medija darbības pamatprincipi, mērķi un uzdevumi –

neatkarība (redakcionāla, finansiāla, institucionāla); objektivitāte; darbība sabiedrības interesēs;

sabiedriskā medija pārvalde un uzraudzība –

SMP pārvaldes un uzraudzības funkcijas – saturiskās un institucionālās;

Sabiedriskā medija kapitālsabiedrības pārvalde –

ekskluzīvs atbrīvošanas pamatu uzskaitījums (neatbilst kandidātiem izvirzītajām pamatprasībām),

paša vēlēšanās;

SMP locekļu skaits, pilnvaru termiņš un iecelšanas/atcelšanas kārtība –

5 SMP locekļi, pilnvaru termiņš atšķirīgs, konkurss, kandidātu izvirzīšana, sabiedrības iesaiste

kandidātu izvērtēšanā, apstiprināšana Saeimā;

SMP kompetence (funkcijas) –

speciālā kompetence:

Sabiedriskā medija kapitālsabiedrības darbības vispārējā uzraudzība un kontrole, finanšu

piesaiste (priekšlikumi budžeta likuma projektam), programmu plānu apstiprināšana, finanšu

līdzekļu sadale, finanšu darbības uzraudzība, ziedojumu un dāvinājumu saņemšana, ētikas

kodeksa izstrāde, apstiprināšana un ievērošanas kārtības uzraudzība, sabiedriskā medija

attīstības stratēģijas izstrāde un izpildes uzraudzība, sabiedriskā labuma testa veikšana,


sabiedriskā pasūtījuma izstrāde apstiprināšana un izpildes uzraudzība, auditorijas pārstāvniecību

institūcijas izveide un iesaiste sabiedriskā pasūtījuma sagatavošanā u.c.

SMP kā Sabiedriskā medija kapitālsabiedrības dalībniekam (kapitāla daļu turētājam) ir šāda

kompetence:

statūtu apstiprināšana, valdes ievēlēšana/atsaukšana, pamatkapitāla palielināšana/samazināšana,

gada pārskata un peļņas sadales apstiprināšana, revidenta ievēlēšana/atsaukšana, lēmuma

pieņemšana par prasības celšanu pret valdes locekli, lēmuma pieņemšana par sabiedrības

darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju, kā arī koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu

vai izbeigšanu, budžeta apstiprināšana, valdes atalgojuma apstiprināšana.

SMP locekļu ievēlēšanas/atbrīvošanas kārtība –

kandidātiem piemērojamie nosacījumi un prasības (izglītības līmenis, profesionālā pieredze,

valsts piederība, reputācija, politiskā neatkarība, maksātspēja un saistība ar komerciālajiem

medijiem, sodāmība); kandidātu izvērtēšanas kritēriji; izvirzīšanas kārtība (Saeimas Cilvēktiesību

komisija); sabiedrības iesaiste; apstiprinājums Saeimā;

ekskluzīvs atbrīvošanas pamatu uzskaitījums (neatbilst kandidātiem izvirzītajām

pamatprasībām), paša vēlēšanās;

SMP priekšsēdētāja (vietnieka) ievēlēšana un funkcijas –

ievēl SMP no sava vidus, pārstāvības tiesības bez īpaša pilnvarojuma, rīkojas ar finanšu

līdzekļiem, paraksta līgumus un citus dokumentus, pieņem darbā/atbrīvo sekretariāta

darbiniekus, piedalās MK sēdēs, pārstāv intereses ministrijās un citās publisku personu

institūcijās, prombūtnes laikā to aizstāj vietnieks;

Sabiedriskā medija kapitālsabiedrības pārvalde un valdes iecelšanas/atcelšanas kārtība – valde

kā koleģiāla institūcija, valdes locekļu skaits atbilstoši statūtu un normatīvo aktu noteikumiem

(ieteicamais 5 locekļi), konkurss, prasības un ierobežojumi kandidātiem, pilnvaru termiņš;

Sabiedriskā medija kapitālsabiedrības valdes kompetence –

ikdienas pārvaldes nodrošināšana, sabiedriskā pasūtījuma detalizācija un izpilde, programmu

plānu sagatavošana, budžeta izpilde;

Sabiedriskā medija finansēšanas avoti un kārtība –

Valsts budžets, reklāmas un citi saimnieciskās darbības ieņēmumi, dāvinājumu ziedojumi,

[mediju nodeva]; piešķirtā valsts budžeta finansējuma sadale (SMP funkciju realizācijai,

kapitālsabiedrībai);

Sabiedriskais pasūtījums, tā izstrāde, izpilde un izpildes kontrole –

SMP uzdevumu sabiedriskā pasūtījuma formulēšanā (auditorijas padomes, ekspertu piesaiste,

sabiedriskie pētījumi), sabiedriskā pasūtījuma apstiprināšana un nodošana izpildei kapitāl-

sabiedrībai programmu plānu sagatavošanai, programmu plānu izvērtēšana, apstiprināšana,

sabiedriskā pasūtījuma izpildes kontrole (uzstādījumu ieviešana, atdeves mērījumi u.tml.);

Pārejas noteikumi –

SMP izveides termiņi, LTV un LR reorganizācija (likvidācija), kapitāla daļu nodošana, finansējuma

avotu pārejas noteikumi.

Nepieciešams grozīt šos EPL likuma pantus un/vai punktus:

1.panta 29.punkts – jāizvērtē un ja nepieciešams jāpapildina un jāpaplašina sabiedriskā

pasūtījuma definīcija, ņemot vērā jaunā sabiedriskā medija izveides saturiskā nodrošinājuma

darba grupas ieteikumus.


2.panta 3.punkts – likuma mērķis un darbības jomas – jāpapildina un jāpaplašina likuma

darbības mērķis atbilstoši ieteicamajam normas saturam.

5.pants – jāpārstrādā pants, kas definē sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus

atbilstoši piedāvātā juridiskā modeļa ietvariem.

15.panta 3.punkts – jāprecizē koncesiju piešķiršanas kārtība.

24.panta 7.daļa – jāprecizē paziņojumu sniegšanas kārtība.

57.panta 3.daļa – jāgroza normas, kas skar NEPLP statusu, nodrošinot, ka atbilstoši piedāvātajam

modelim NEPLP funkcijas tiek nodalītas.

60. un 62.pants – pārskatīt NEPLP kompetence sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu

jomā, ņemot vērā jauno modeli.

63.pants – Sabiedriskā konsultatīvā padome – jaunais pārvaldes modelis neparedz šādas

institūcijas izveidi, līdz ar to attiecīgais pants būtu izslēdzams.

XII nodaļa – Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi – nodaļa jāpārstrādā, iestrādājot tās

normas, kas nepieciešamas jaunā modeļa ieviešanai un piemērošanai.

XIII nodaļa – Sabiedriskais pasūtījums – nodaļa jāpārskata, ņemot vērā jaunā sabiedriskā medija

izveides saturiskā nodrošinājuma darba grupas ieteikumus.

Jāpapildina pārejas noteikumi, paredzot piedāvātā juridiskā un pārvaldes modeļa izveides un

ieviešanas kārtību.

Jāpārskata EPL likumā lietotie termini, ja nepieciešams, tos attiecīgi grozot (“sabiedriskais

medijs” uz “sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi).


7. UZRAUDZĪBAS MODELIS

Pastāv seši pamata labas pārvaldības principi, kas būtu jāievēro visām sabiedriskā sektora organizāciju

vadībām un uzraugošajām iestādēm:29

fokuss uz organizācijas mērķiem un uzdevumiem, pilsoņiem un pakalpojumu lietotājiem;

efektīva darbība, ar precīzi noteiktām lomām un funkcijām;

regulāra uzraugošās iestādes kapacitātes un profesionālo iemaņu uzlabošana un attīstība;

organizācijas vērtību popularizēšana un labas pārvaldības demonstrēšana ar savu piemēru;

lēmumu caurspīdīgums un vadības risku apzināšanās;

ieinteresēto pušu iesaistīšana un atbildīguma īstenošana dzīvē.

Veidojot jauno sabiedrisko mediju un, attiecīgi, jaunu šī medija uzraudzības modeli, ieteikums ievērot

iepriekš minētos principus, kuri varētu tikt iestrādāti EPL grozījumos un/vai SMP statūtos.

Sabiedrisko mediju uzrauga Sabiedriskā medija padome (SMP) – neatkarīga publiska atvasināta

persona, un tā būtu Saeimas institucionālā padotībā.

Tieša ietekme Netieša ietekme

34. attēls. Sabiedriskā medija padome uzraudzības modelis

NEPLP saglabā savu neatkarīgās iestādes statusu kā elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulators.

Attiecībā uz sabiedrisko mediju – NEPLP sadarbojas ar SMP, īstenojot pie Sabiedriskā labuma testa

tirgus ietekmes novērtējumu, līdzīgi kā tas ir arī Lielbritānijā, kur BBC Trust veic sabiedriskā labuma

testu (Public Value test) un Ofcom kā regulators – tirgus ietekmes novērtējumu (Market Impact Assessment).

Galīgo lēmumu par jaunu pakalpojumu ieviešanu sabiedriskajā medijā pieņem SMP.

7.1. Sabiedriskā medija padome

Attiecībā uz dažādu valsts kapitālsabiedrību padomju veidošanu ārvalstīs prakse par padomju lielumu

ir dažāda. Padomju locekļu skaits variē atkarībā no uzraugāmā uzņēmuma lieluma un stratēģiskās,

29 The Good Governance Standard for Public Services, The Independent Commission for Good Governance in Public

Services, OPM and CIPFA 2004

http://stakeholders.ofcom.org.uk/binaries/research/tv-research/bbc-mias/bbc-mia-slides.pdf


sabiedriskās nozīmes.30 Veidojot SMP, būtiski ievērot to, ka sabiedrībai ir jābūt aktīvam un profesionālam

īpašniekam. Attiecīgi nepieciešams izveidot tādu uzraugošo iestādi, kas ar savām profesionālajām

zināšanām ne vien efektīvi uzrauga un pārvalda kapitāldaļas, bet arī spēj uzņēmumu attīstīt, kas ir

sabiedrības interesēs.

SMP locekļu skaits: 5 locekļi – spēs nodrošināt dažādu sabiedriskā medija uzraudzībai un sabiedrības

interešu pārstāvniecībai viedokļu daudzveidību, kā arī profesionālo pienesumu. Ņemot vērā SMP

specifiskās funkcijas (sabiedriskā medija attīstība, kapitāldaļu turēšana un pārvaldīšana, sabiedriskā

pasūtījuma rīkošana un novērtēšana, kā arī sabiedrības interešu pārstāvniecību sabiedriskajā medijā),

vēlams, lai SMP sastāvu veidotu dažādu profesiju pārstāvji – sociologs, žurnālists, mediju politikas

eksperts (augstākās izglītības iestāžu mācībspēki), informāciju (mediju) tehnoloģiju speciālists, kultūras

un zinātnes pārstāvis, jurists, ekonomikas un vadības speciālisti.

Rotācija: Rotācija SMP locekļu vidū būtu nozīmīgs, bet ne obligāts elements.31 Lai to nodrošinātu,

nepieciešams panākt, ka SMP locekļi tiek iecelti amatā uz atšķirīgu termiņu. Pirmajā SMP sasaukumā,

žūrijai izvēloties un Saeimai apstiprinot SMP locekļus, tiek noteikts, kuri 2 no SMP locekļiem tiek

ievēlēti uz 4 gadiem, un pārējie uz 5 gadu termiņu. Šajā gadījumā svarīgi noteikt, kurās jomās nepieciešama

intensīvāka kadru maiņa, kas varētu veicināt SMP un sabiedriskā medija darbu.

SMP padomes pirmo sēdi sasauc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kurā SMP locekļi

no sava vidus ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku.

7.1.1. Sabiedriskā medija padomes locekļa kritēriji

Latvijas pilsonis32;

augstākā izglītība (maģistra grāds vai ekvivalents) sociālajās zinātnēs (socioloģija, politoloģija,

komunikāciju zinātne, vēsture), vai ekonomikā un vadības zinātnēs, informācijas (mediju)

tehnoloģijās, jurisprudencē, eksaktajās zinātnēs;

vismaz 5 gadu akadēmiskā vai profesionālā pieredze mediju, cilvēktiesību jomās; uzņēmumu

vadībā, ar informācijas (mediju) tehnoloģijām vai jurisprudencē;

aktīva sabiedriskā darbība33;

politiski neatkarīgs – nav nevienas politiskās partijas/partiju apvienības biedrs vai valdes loceklis;

nav mediju vai reklāmas uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks, sabiedriskā medija darbinieks vai

valdes loceklis, citu mediju darbinieks vai valdes loceklis, Saeimas deputāts, valdības loceklis,

ministriju darbinieks;

nav pārkāpis mediju profesionālās ētikas normas34;

laba reputācija35;

nav krimināli sodīts (izņemot reabilitēts vai sodāmība dzēsta);

nav pasludinājis personisko maksātnespēju;

30 Ar dažādu ārvalstu praksi var iepazīties Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētījumā „Augošas vērtības

meklējumos. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības: rīcībpolitikas un prakses izvērtējums”, uz kura bāzes tika veidota arī EM Valsts kapitāla daļu pārvaldes koncepcija.

31 Līdz šim Latvijā , šķiet, tikai Satversmes tiesā vērojama tās tiesnešu rotācija, kas izveidojusies dabiskā ceļā – tiesnešiem pametot amatu un viņu vietā ieceļot citu tiesnesi.

32 Latvijas pilsonis kā kritērijs ir nozīmīgs no tā aspekta, ka ārvalstu ekspertus vienmēr var pieaicināt par konsultantiem, tomēr uzraugošajā iestādē būtu nepieciešams cilvēks, kas pārzina Latvijas sabiedrības vajadzību nianses un vēlas strādāt Latvijas sabiedrības labā, var pārstāvēt tās intereses.

33 Kritēriji: dalība sabiedriskajās organizācijās, dalība sabiedriskajās apspriedēs, darba grupās, kas saistīti ar sabiedriskā medija jautājumiem.

34 Šādi pārkāpumi tiek fiksēti žurnālistu profesionālajās organizācijās, kā arī NEPLP un tiesas lēmumi. 35 Attiecas arī uz aizdomās turamā statusu par krimināliem pārkāpumiem.


labas angļu valodas zināšanas (papildu svešvalodu zināšanas var tikt uzskatītas par priekšrocību).

Sociālo kompetenču profils

Būtiskākās sociālās kompetences, kam būtu jāpiemīt sabiedriskā medija uzraudzības iestādes – SMP

loceklim, apkopotas tā dēvētajos Nolana 7 principos36, kur sabiedriskajā sektorā augstas amatpersonas

statusā esošajiem jāseko konkrētiem principiem – pašaizliedzība, sabiedrības interešu pārstāvniecība,

objektivitāte, atbildība, atvērtība, godīgums un vadības prasme.

Pārskatot vadītāju kompetenču modeli, ieteicams, lai Sabiedriskā medija padomē nonāktu cilvēki, kuri

ir apveltīti ar:

orientēšanos uz labāko rezultātu, pašiniciatīvu;

organizācijas apziņu, lojalitāti sabiedriskajam medijam un tā mērķiem, vērtībām;

spēju strādāt komandā un/vai vadīt to (padomes priekšsēdētājs un vietnieks);

konceptuālu un analītisku domāšanu;

spēju sniegt un saņemt konstruktīvu kritiku;

spēju sniegt neatkarīgus un objektīvus spriedumus.

Izvērtējumu šīm sociālajām kompetencēm sniedz žūrija, kurā pieaicināti arī profesionāli personāla

atlases speciālisti. Piedaloties konkursā, jāiesniedz ne vien sava vīzija par sabiedriskā medija attīstību

un pastāvošo problēmu novēršanas iespējamajiem risinājumiem, motivācijas vēstule kļūt par SMP

locekli, bet arī apņemšanās strādāt sabiedrības interesēs un attīstīt sabiedrisko mediju.

7.1.2. Sabiedriskā medija padomes locekļu motivācija

Virsmotivācija – valstiskā/sabiedriskā domāšana un ambīcijas, jauno sabiedrisko mediju izveidot par

Latvijas sabiedrības uzticības vērtu, politiski neatkarīgu un finansiāli nodrošinātu sabiedrisko mediju ar

izcili kvalitatīvu, sabiedrībai nepieciešamo saturu, kas pieejams, izmantojot dažādus tehniskos risinājumus.

Finansiālais – tā kā SMP locekļiem darbs padomē ir pilna laika darbs, padomes locekļiem jābūt

konkurētspējīgam atalgojumam. (padomes izmaksas ir iekļautas sabiedriskā medija budžetā).

Skaidri, caurskatāmi iecelšanas un atcelšanas kritēriji – drošība par sava amata saglabāšanu,

neraugoties uz politisko situāciju valstī, vai arī skaidriem noteikumiem, kurus pārkāpjot,

padomes loceklis tiks atcelts no amata.

Sociālās garantijas – veselības apdrošināšana utt., tomēr nekādas privilēģijas tas neparedz

nedz amata ieņemšanas brīdī, nedz arī pēc amata zaudēšanas.

Regulāra darba rezultātu izvērtēšanas sistēma.

Atbildību realizējošie instrumenti – neatkarīga lēmumu pieņemšana un tiesības tos arī īstenot.

7.1.3. Sabiedriskā medija padomes locekļu iecelšanas kārtība

Lai nodrošinātu SMP politisko neatkarību, jāizveido tāds SMP locekļu iecelšanas mehānisms, kas

nodrošinātu SMP profesionalitāti un politisko neatkarību, kā arī nodrošinātu to, ka sabiedriskā medija

uzraugošā iestādes komanda ir darboties spējīga laba vadītāja vadībā. Šo iemeslu dēļ nepieciešams

SMP locekļus izvēlēties konkursa kārtībā, ko vēlāk ar savu balsojumu leģitimizē Saeima.

1) Konkursu uz vakantajām SMP locekļa amata vietām izsludina Saeimas Cilvēktiesību un

sabiedrisko lietu komisija;

36 The Seven Principles Of Public Life


2) Kandidātus izvirza sabiedriskās organizācijas vai individuāli37;

3) Kandidātus vērtē žūrija (kuru izveido Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija)

kurā darbojas akadēmiskie pārstāvji (piem., Latvijas augstskolu, Komunikācijas studiju nodaļu

vadītāji), mediju nozares profesionāļi (žurnālisti), žurnālistu NVO pārstāvji, informācijas

(mediju) tehnoloģiju eksperti un personāla atlases speciālisti, juristi un ekonomisti 38;

4) Kandidātu izvērtēšanā iesaista arī sabiedrību, publicējot rakstiskās vīzijas un rīkojot publisku

apspriedi ar kandidātiem;

5) Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izstrādā konkursa nolikumu un ņemot vērā

žūrijas viedokli (90%) un sabiedrības viedokli (10%)39 virza kandidātus balsojumam Saeimā;

6) Saeima atklātā balsojumā balso par SMP locekļiem.

7.1.4. Sabiedriskā medija padomes locekļu atbrīvošana no amata

SMP loceklis atbrīvojams no amata:

beidzies pilnvaru termiņš un netiek pārvēlēts/nevar būt pārvēlēts uz nākamo termiņu;

bankrotē vai ir iesniedzis personīgo maksātnespēju;

iesaistās politiskajā darbībā;

sniedzis nepatiesas ziņas par sevi, kas maina atbilstību ieņemamajam amatam;

ļaunprātīgi izmanto dienesta stāvokli;

zaudē LR pilsonību;

personas, par kurām nodibināta aizgādnība;

personas, kuras sodītas par tīša40 noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības

dzēšanas vai noņemšanas;

personas, kurām ar tiesas spriedumu kriminālprocesā atņemtas tiesības ieņemt šo amatu;

pēc paša vēlēšanās;

nav apmeklējis SMP sanāksmes vismaz 3 mēnešus pēc kārtas (bez attaisnojoša iemesla).

7.1.5. Sabiedriskā medija padomes funkcijas

SMP ir sekojošas funkcijas:

sabiedriskā medija vadības komandas atlase – valdes iecelšana/atcelšana, pastāvīgi uzraudzīt

valdes darbību;

sabiedriskā medija valdes iecelšana/atcelšana;

sabiedriskā medija budžeta apstiprināšana;

finanšu darbības pārraudzība;

augstākā līmeņa vadošo darbinieku atalgojuma vadlīniju izstrāde un kontrole;

finanšu piesaiste, līdzekļu sadale sabiedriskā medija uzdevumu veikšanai un mērķu sasniegšanai;

37 Sabiedriskās organizācijas, nevalstiskās organizācijas uzņemas atbildību par izvirzītajiem kandidātiem – atbilstību

kritērijiem un interešu konflikta neesamību. Individuālie kandidāti ir atbildīgi paši par sevi sniegto informāciju. 38 Izvērtējums tiek veikts pēc 1) atlase pēc atbilstības konkursa nolikumam un kritērijiem; 2) rakstiskas vīzijas par

sabiedriskā medija attīstību 3) intervijas (pieejamas publiski) par personisko motivāciju un sociālajām kompetencēm. Tiek izvirzīti katrai vakancei 2–3 kandidāti, par kuriem balso arī sabiedrība.

39 Sabiedrības viedokli var apzināt interneta balsojumā, konkrētā laika posmā, reģistrējot balsis, kas iesniegtas ar e-parakstu vai internetbanku starpniecību. Jānobalso vismaz 1000 sabiedrības locekļiem (kas ir reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, lai uzskatītu to par sabiedrības viedokli).

40 Šajā gadījumā būtiski ir uzsvērt, ka ar nodomu, tīši pārkāpts likums ir sabiedrības interesēm kaitīgāks, nekā notiesātie, kas izdarījuši noziegumu aiz neuzmanības vai netīšām.


auditoru izvēle; audita komitejas izveidošana;

pieņemt lēmumu par sabiedriskā medija darbības reorganizāciju, pamatkapitāla palielināšanu

vai samazināšanu, pārskatāmības nodrošināšana sabiedrībai;

saņemt ziedojumus un dāvinājumus, kas izmantojami sabiedriskā medija mērķu un uzdevumu

īstenošanai 41;

uzraudzīt, lai sabiedriskā medija lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem un statūtiem;

ētikas kodeksa izveide un tā ievērošanas kārtība – SMP veic sava veida ombuda funkcijas, kas

izskata, pārbauda sabiedrības sūdzības un ierosinājumus attiecībā uz sabiedriskā medija darbību

un atbild uz tiem;42

pašizvērtējuma kārtības izveide un nodrošināšana;

sabiedriskā medija attīstības stratēģijas uz 5 gadiem izstrāde, tās izpildes uzraudzība;

sabiedriskā labuma testa veikšana;

sabiedriskā medija saturiskās darbības monitorēšana;

auditorijas pārstāvniecības institūcijas izveide un līdzdalības nodrošināšana;

sadarbība ar auditorijas padomi, monitorēt sabiedrības apmierinātību ar sabiedriskā medija darbu;

vākt un apkopot informāciju par sabiedriskā medija darbības praksi;

pasūtīt pētījumus par sabiedriskā medija darbību;

sadarboties ar Latvijas un ārvalstu institūcijām, kas risina mediju problēmas;

nodrošināt savas darbības pilnīgu atklātumu;

iesniegt Saeimā gada pārskatus par sabiedriskā medija finansiālo un saturisko darbību;

izskatīt sabiedrības GP un valdes priekšlikumu par peļņas izlietošanu un sastādīt ziņojumu.

7.1.6. Sabiedriskā medija padomes darbības nodrošinājums

SMP sekretariāta lietvedības, juridiskās, finanšu, IT un saimnieciskās funkcijas nodrošinātu sabiedriskā

medija administrācija, kā arī tikšanās telpas tiktu izmantotas sabiedriskā medija telpas.

Tā kā darbs SMP ir pilna laika darbs, nepieciešams noteikt, ka sabiedriskā medija uzraugošās iestādes

locekļi uz kopīgām sapulcēm tiekas ne retāk kā reizi mēnesī, kā arī – vismaz reizi mēnesī tiekas ar

Auditorijas padomes locekļiem.

7.2. Sabiedriskā medija uzraudzība un sabiedrības iesaiste

Būtiski, ka sabiedriskā medija darbībā un uzraudzībā tiek iesaistīta sabiedrība. Līdz šim šādas – sabiedrības

viedokli pārstāvošas – funkcijas veica Sabiedriskā konsultatīvā padome. Tomēr līdzšinējā Latvijas

pieredze, iesaistot sabiedriskā medija uzraudzībā un sabiedrisko mediju darbības izvērtēšanā Sabiedrisko

konsultatīvo padomi, ko veido vairāk nekā 40 dažādas NVO un sabiedriskās organizācijas, liecina, ka

sabiedrības iesaiste ir nepieciešama;

sabiedrības iesaiste nepieciešama citā formā.

Lai nodrošinātu sabiedriskā medija darbības efektivitāti, iegūtu nepastarpinātu sabiedrības atbildes

reakciju uz sabiedriskā medija darbu un iekļautu sabiedrību sabiedriskā pasūtījuma veidošanā, nepieciešams:

izveidot jaunu sabiedrības pārstāvniecību;

nodot sabiedriskā medija ombuda funkcijas SMP.

41 Šeit ir jābūt atrunai, ka katrs saņemtais ziedojums tiek izvērtēts no sabiedriskā medija neatkarības perspektīvas. Drīkst

ziedot tikai fiziska personas. 42 Izvērstāk par ombuda funkcijām skat. 3. nodaļā “Sabiedriskā medija uzraudzība un sabiedrības iesaiste”.


7.2.1. Auditorijas padome43

Ņemot vērā Sabiedriskā medija padomes ievēlēšanas kārtības maiņu, kā arī uzdevumus, iesakām

mainīt pašreizējo kārtību, kā tiek veidota sabiedrības interešu pārstāvniecība, veidojot to pēc BBC

Audience Council analoģijas44. Papildu dažādu interešu pārstāvniecībai šāds sabiedrības interešu pārstāvis

iekļaus dažādus Latvijas reģionus un sniegs plašāku ieskatu sabiedrības interesēs, vērtējumā un mediju

lietošanas paradumos.

Ņemot vērā līdzšinējās SKP45 problēmas – apjomīgais locekļu skaits, kas nespēj sanākt regulāri kopā,

kā arī personiskās ambīcijas, kas valda NVO starpā – nepieciešams veidot tādu Auditorijas padomes

darbības mehānismu, kas ļautu pēc iespējas efektīvāk apkopot sabiedrības reakcijas uz sabiedriskā

medija darbu.

Locekļu skaits: 21 cilvēku, kas pārstāv četrus Latvijas novadus (Vidzemi, Kurzemi, Latgali, Zemgali, no

katra 5 cilvēki un vadītājs). Potenciālie Auditorijas padomes locekļi tiek rekrutēti, vadoties pēc vecuma,

izglītības, sociālā statusa u.c. kritērijiem. Katra novada pārstāvniecību koordinē viens no SMP

locekļiem un nodod ievākto informāciju pārējiem SMP locekļiem, apkopojot to ziņojumā. Kopīga

tikšanās vismaz reizi mēnesī – vai nu Rīgā vai arī kādā no reģiona lielākajām pilsētām.46

Auditorijas padomei ir konsultatīva loma, un tā kalpo par informācijas avotu, reflektējot sabiedriskā

medija darbu. Tā konsultatīvi piedalās ne vien sabiedriskā medija darbības monitorēšanā, sabiedriskā

pasūtījuma uzdevumu definēšanā, sabiedriskā medija attīstības stratēģijas izstrādē, bet arī kalpo par

tiešu atgriezenisko saiti attiecībā uz sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu izpildi un mērķu sasniegšanu.

Auditorijas padomes locekļi tiek rekrutēti uz 1 gadu, izsludinot pieteikšanos uz locekļu vietām un

nosakot konkrētus kritērijus – vecumu, reģionu, sociālo statusu, nodarbošanos. Minimālais auditorijas

padomes locekļa vecums – 16 gadi. Līdzīgi kā Lielbritānijā, par Auditorijas padomes locekli nevar kļūt

neviena vēlēta persona (Saeimas, EP, pašvaldību deputāti, politiskās partijas valdes loceklis, jebkuras

nozīmīgas valsts iestādes vadītājs, sabiedriskā medija darbinieks, augstākā līmeņa darbinieks uzņēmumos,

kas piegādā preces un pakalpojumus sabiedriskajam medijam vai augstākā līmeņa darbinieks jebkurā

raidorganizācijā, laikrakstā vai jebkurā plašsaziņas līdzeklī).

Auditorijas locekļu uzdevums ir sabiedriskā kārtā sadarboties ar SMP, sniedzot tiešu neatgriezenisko

saiti par sabiedriskā medija darbību, saviem ierosinājumiem un vērojumiem sabiedriskā medija darbībā,

kā arī paust savu viedokli saistībā ar sabiedriskā medija attīstības stratēģiju.

Auditorijas padomei nav jānāk klajā ar vienotu paziņojumu vai vērtējumu. Katram tās locekļa viedoklim

ir ieteikuma raksturs.

7.2.2. Ombuda funkcijas

Viens no priekšnoteikumiem, lai sabiedriskais medijs atgūtu un stiprinātu sabiedrības uzticību, ir cieša

sadarbība ar sabiedrību. Tai jābūt gan tiešai, gan pastarpinātai, kas ļautu SMP uzlabot sabiedriskā

medija darbu, nodrošinot ar sabiedrības interesēm un mediju lietošanas paradumiem atbilstošu,

kvalitatīvu saturu.

SMP atgriezenisko saiti no sabiedrības par sabiedriskā medija darbību saņems 4 formās:

43 Nosaukums var tikt mainīts, tomēr jāuzsver, ka šeit tiks apvienoti gan skatītāji, gan klausītāji, gan interneta platformas

lietotāji. 44 www.bbc.co.uk/bbctrust/who_we_are/audience_councils/ 45 www.neplpadome.lv/lv/sakums/sabiedriskie-mediji/sabiedriska-konsultativa-padome.html 46 Nepieciešams budžetā paredzēt finanšu līdzekļus transporta izmaksu kompensācijām un telpas sanāksmēm.


1) Auditorijas padomes ieteikumi, reakcijas, kritika, ierosinājumi;

2) pētījumi par sabiedriskā medija darbību, sabiedriskās domas aptaujas, sabiedriskā medija reitingi;

3) sūdzības un ierosinājumi no skatītājiem, klausītājiem, interneta platformas lietotājiem;

4) NEPLP kā mediju tirgus regulatora medija monitorings (tai skaitā auditorijas sūdzības).

Taču ir piedāvājums, kad SMP nodrošina izdalītu Ombud funkciju. Iekšējā balsojumā tiek izvēlēts SMP

loceklis, kuram papildu citām funkcijām padomē uzticēta arī ombuda funkciju izpilde. Tās ietver

sabiedrības – auditorijas sūdzību, ierosinājumu izskatīšanu un reaģēšanu uz izteikto kritiku vai

ierosinājumiem, atbilstoši sabiedriskā medija rīcības kodeksam vai ētikas kodeksam. SMP loceklis, kas

pilda ombuda funkcijas, arī apkopo sabiedrības iesūtītās sūdzības un ierosinājumus un iekļauj tos gada

ziņojumā par sabiedriskā medija darbību.

Sabiedriskā medija redakcionālā neatkarība tiek saglabāta, jo ombuda reakcijai uz auditorijas iesūtītājām

sūdzībām attiecībā pret sabiedrisko mediju ir tikai ieteikuma raksturs, un tā rīcībā nav nekādu sankciju

mehānismu.


8. KORPORATĪVĀ PĀRVALDĪBA

Projekta gaitā tika izstrādātas korporatīvās pārvaldības labākās prakses vadlīnijas, ko iesakām piemērot

jaunā sabiedriskā medija (turpmāk –Medijs) pārvaldes izstrādē (neatkarīgi no jaunās kapitālsabiedrības

izveides izvēlētā scenārija).

KPMG ieteikumi ir balstīti uz vadlīnijām, ko ir izstrādājusi OECD un Nasdaq OMX Riga, kas attiecīgi ir

atzīta kā vadošais eksperts korporatīvajā pārvaldībā Latvijā no Lielbritānijas The Financial Report

Council (angļu val. – Gada pārskatu padome) puses, kas, savukārt, ir izstrādājusi globāli atzīto UK Corporate

Governance Code (angļu val. – Lielbritānijas Korporatīvās pārvaldības kods), kas nosaka labās prakses

normas attiecībā uz valdes vadību, efektivitāti darba pārskatāmību un attiecības ar kapitāldaļu turētājiem.

KPMG ieteikumi ietver valdes un padomes veidošanas pamatprincipus, pienākumus, vēlamo rīcību

interešu konfliktu laicīgā identificēšanā un novēršanā.

Ziņojuma ietvaros piedāvājam KPMG izstrādāto pārvaldības, risku vadības un atbilstības (PRA) modeli,

kas piedāvā efektīvāku liela mēroga pārmaiņas procesu vadību un detalizāciju, ņemot vērā galvenos ar

šo procesu saistītos riskus, kas apdraud efektīvu un ētisku darbības procesu nodrošināšanu.

Korporatīvā pārvaldība attiecas uz sistēmu kopumu, principiem un procesiem, ar kuru regulē Mediju.

Tā sniedz vadlīnijas par to, kā Medijs var tikt virzīts vai kontrolēts tā, lai tas varētu pildīt savus mērķus

un uzdevumus tādā veidā, kas palielina darbības rezultivitāti un ir izdevīga arī visām ilgtermiņā ieinte-

resētajām personām. Ieinteresētās personas ietver ikvienu sākot no valdes, vadības, klientiem, kapitāldaļu

turētājiem, darbiniekiem un Mediju. Medija vadība tādējādi uzņemas pilnvarnieka lomu, esot atbildīga

pret visiem iesaistītajiem.

Laba korporatīvā pārvaldība mazina Medija korupcijas riskus, definē ētiskas uzvedības normas un ir

asociēta ar ilgtspējīgu attīstību un pieaugošu Medija saturisko vērtību. Korporatīvā pārvaldība ir balstīta

uz vadlīniju un metožu kopu, kas veicina godīgu un taisnīgu sabiedriskā medija darbības veikšanu,

tādējādi rosinot uzticēšanos Medija pārvaldībai. Tā definē nepieciešamību pēc caurspīdīgas finanšu

darbības un regulāru patiesu un godīgu darbības rezultātu publicēšanu, ievērojot valsts likumus un

starptautiskās prasības.

Labas korporatīvās pārvaldības pamatā ir ‘ievēro vai paskaidro’ princips, kas nozīmē, ka Medijs var ne

tikai ievērot definētos darbības pārvaldības principus, taču tam ir dota arī zināma elastība ieviest

savus pārvaldes principus, ko skaidri definē un izskaidro iesaistītajām pusēm. Šis princips ļauj Medijam

pašam analizēt izstrādāto vadlīniju pielietojamību un atbilstību savai darbībai, tādējādi nezaudējot

savu unikalitāti un labāk paskaidrojot savas darbības būtības dažādās nianses.

8.1. Valde, tās pienākumi un atbildība

Valdes pienākums ir vadīt Medija darbību, kas ietver arī atbildību par Medija noteikto mērķu un stratēģijas

realizēšanu un atbildību par sasniegtajiem rezultātiem. Par minēto valde ir atbildīga Sabiedriskā medija

padomei. Pildot savus pienākumus, valdei ir jāpieņem lēmumi, vadoties no visiem kapitāldaļu turētājiem

un izvairoties no interešu konfliktu rašanās iespējamības. Valdes pienākumi ietver tādas darbības kā

Medija stratēģijas izstrāde, liela mēroga darbības plānu izstrāde, risku vadība, budžeta plānošana,

darbības rezultātu mērinstrumentu izstrāde un apstiprināšana, liela apjoma investīciju un pamatlīdzekļu

atsavināšanas pārraudzība.

Valdes pilnvaras nosakāmas valdes nolikumā vai tam pielīdzināmā dokumentā, kas publicējams Medija

mājaslapā internetā. Šim dokumentam jābūt pieejamam arī Medija birojā.


Valde ir atbildīga arī par visu saistošo normatīvo aktu ievērošanu, par risku pārvaldīšanu, kā arī par

Medija finansiālo darbību.

Valdei jāpilda noteikti uzdevumi, tajā skaitā:

Sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšana, noteikto darbības plānu, risku kontroles procedūru,

gada budžeta un biznesa plānu izpildes novērtēšana un virzīšana, nodrošinot kontroli pār plānu

izpildi un plānoto rezultātu sasniegšanu;

Medija vadošo darbinieku atlase, to atalgojuma noteikšana, darbības kontrolēšana un nepie-

ciešamības gadījumā to nomaiņa saskaņā ar spēkā esošajām iekšējām procedūrām (piem.:,

ievērojot Medija noteikto personāla politiku, atalgojuma politiku un tml.) Laicīga vadošo

darbinieku nomaiņas plānošana un alternatīvu kandidātu noteikšana un izvēle. Valdei būtu

regulāri jāizvērtē iespējas nodot lēmumu pieņemšanu vidējā līmeņa darbiniekiem, nepalielinot

riskus, ka tiks pārkāptas sabiedrības iestrādātās kontroles, lai atvieglotu darbu un motivētu

vidējā līmeņa vadītāju aktīvu iesaisti Medija darbā. Vēlams arī regulāri pārskatīt iekšējās kontroles

un vadības procesus, lai identificētu gadījumus, kad tās nestrādā, ir neefektīvas vai aizkavē darba

rezultātu piegādi, ņemot vērā esošos riskus.

Savlaicīga un kvalitatīva atskaišu sniegšana SMP, nodrošinot arī iekšējās revīzijas veikšanu, un

informācijas atklāšanas kontrole.

Valde gada pārskatā apliecina, ka iekšējā riska kontroles procedūras ir efektīvas un ka riska vadība un

iekšējā kontrole visa gada laikā ir veikta atbilstoši minētajām kontroles procedūrām. Valdei jāveic

regulāra Medija darbības pārraudzība, lai laikus identificētu un novērstu pamatlīdzekļu un Medija resursu

nelietderīgu vai ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī savlaicīga iesaistīto pušu potenciālo savstarpējo

interešu konfliktu identificēšana un novēršana. Valde uzņemas atbildību par iekšējās uzskaites un

grāmatvedības sistēmas integritāti un regulāru darbības rezultātu atspoguļošanu, balstoties uz starptautiski

atzītām gada pārskata sagatavošanas metodēm.

Vēlams, lai valde iesniegtu apstiprināšanai SMP lēmumus un priekšlikumus, kas nosaka Medija mērķus

un stratēģiju šo mērķu sasniegšanai.

8.2. Valdes sastāvs un valdes locekļiem izvirzāmās prasības

Veidojot valdi, jāievēro, lai katram valdes loceklim būtu atbilstoša izglītība un darba pieredze. Medijs

izveido valdes loceklim izvirzāmo prasību apkopojumu, kurā būtu noteiktas katram valdes loceklim

nepieciešamās prasmes, izglītība, iepriekšējā darba pieredze un citi atlases kritēriji.

Medija mājaslapā internetā par katru Medija valdes locekli ir jāievieto šāda informācija: vārds, uzvārds,

dzimšanas gads, iegūtā izglītība, termiņš, uz kādu ievēlēts valdes loceklis, tā ieņemamais amats, pēdējo

trīs gadu profesionālās pieredzes apraksts, informācija par ieņemamajiem amatiem citās kapitālsabiedrībās.

Balstoties uz labākās prakses novērojumiem un jaunā sabiedriskā medija darbības mērķu specifiku,

iesakām noteikt valdi 5 locekļu sastāvā.

Lai varētu sekmīgi pildīt savus pienākumus, valdes locekļiem jābūt pieejamai savlaicīgai un precīzai

informācijai par Medija darbību. Valdei jāspēj sniegt objektīvu vērtējumu par Medija darbību. Valdes

locekļiem jābūt pietiekamam laikam savu pienākumu veikšanai, tādēļ iesakām noteikt pilna laika slodzi.

Nav vēlams vienu un to pašu valdes locekli ievēlēt valdē vairāk kā četrus termiņus pēc kārtas. Medijam

ir jāizvērtē, vai tādējādi tiks veicināta Medija darbības attīstība un būs iespējams izvairīties no situācijas,

kad vienas vai atsevišķu personu rokās, ievērojot to ilggadējo darbību pie Medija, tiek koncentrēta


lielāka vara. Ja arī šāda ievēlēšana tiek pieļauta, būtu vēlams apsvērt nepieciešamību mainīt valdes

locekļa pārziņā nodoto Medija darbības jomu.

Viens no valdes pienākumiem ir izstrādāt mehānismus, kas iedrošinātu darbiniekus uzlabot sava

darba efektivitāti un rezultātus.

8.3. Interešu konfliktu identificēšana valdes locekļu darbībā

Katra valdes locekļa pienākums ir novērst jebkādu, pat tikai šķietamu, interešu konfliktu rašanos savā

darbībā. Pieņemot lēmumus, valdes loceklis vadās no Medija interesēm un neizmanto Medija izvirzītos

sadarbības piedāvājumus personīgā labuma gūšanai.

Par jebkura interešu konflikta rašanos vai tikai tā iespējamību valdes loceklim nekavējoties jāpaziņo

pārējiem valdes locekļiem. Valdes loceklis paziņo par jebkuru darījumu vai līgumu, kuru Medijs plāno

slēgt ar personu, kam ar valdes locekli ir ciešas attiecības, vai kas ir ar valdes locekli saistīta persona,

kā arī informē par jebkādu interešu konfliktu rašanos noslēgto līgumu darbības laikā.

Par personām, kam ir ciešas attiecības ar valdes locekli, tiek uzskatītas: valdes locekļa laulātais, radinieks

vai svainis, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, vai personas, ar

kurām valdes loceklim vismaz vienu gadu ir kopīga saimniecība. Par personām, kas ir saistītas ar

valdes locekli, uzskatāmas juridiskas personas, kurās valdes loceklis vai ar to cieši saistītas personas

ieņem valdes vai padomes locekļa amatu, veic revidenta pienākumus vai ieņem citu vadošu amatu, kurā

atrodoties, tam ir iespējams noteikt vai ietekmēt attiecīgās juridiskās personas darbības stratēģiju.

Valdes loceklim nav vēlams piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā, kuri varētu radīt interešu konfliktu.

8.4. Sabiedriskā medija padome, tās pienākumi un atbildība

SMP funkcijas nosakāmas EPL likumā, kas regulē SMP darbību, kā arī tas ievietojams Medija mājaslapā

internetā. Šim dokumentam jābūt pieejamam arī Medija birojā.

SMP veiktā pārraudzība pār valdes darbību ietver uzraudzību pār Medija mērķu sasniegšanu, stratēģiju,

sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanu un risku pārvaldi, finanšu atskaišu procesu, valdes priekšlikumiem

par Medija peļņas izlietošanu un Medija darbības veikšanu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Par

katru no minētajiem jautājumiem SMP būtu jāapspriežas un jāizsaka savs viedoklis, ievērojot normatīvajos

aktos noteikto SMP sēžu sasaukšanas regularitāti, un apspriežu rezultāti jāatspoguļo SMP sēžu

protokolos. SMP pienākumos ir rūpēties, lai tiktu izveidotas spēcīgas kontroles, regulāras un darboties

spējīgas darbības uzraudzības un rezultātu ziņošanas iestrādnes.

SMP un katrs tās loceklis ir atbildīgi, lai to rīcībā būtu visa viņu pienākumu veikšanai nepieciešamā

informācija, kura iegūstama no valdes locekļiem un iekšējiem revidentiem vai, ja nepieciešams, no

Medija dalībniekiem un ārējiem konsultantiem. Informācijas apmaiņas nodrošināšanai SMP priekšsēdētājam

regulāri jāsazinās ar Medija valdi, tai skaitā ar valdes priekšsēdētāju, un jāapspriež visi svarīgākie ar

Medija darbības un attīstības stratēģiju, darbības aktivitātēm un risku vadību saistītie jautājumi.

Nosakot SMP funkcijas, būtu jāparedz pienākums katram SMP loceklim sniegt skaidrojumu gadījumos,

kad tas nevar piedalīties SMP sēdēs. Ir vēlams atklāt informāciju, kuri no SMP locekļiem nav apmeklējuši

vairāk par pusi no SMP sēdēm pārskata gada laikā, norādot arī neapmeklējuma iemeslus.

SMP jābūt atvērtai visām sūdzībām un rūpēm no iesaistītajām pusēm, kas ir ne tikai valde, bet arī vidēja

līmeņa vadītāji un citi darbinieki. Būtu jāizskata un jāizvērtē visas aizdomas un sūdzību pamatotība


par ētikas un juridiskiem pārkāpumiem Medija darbībā un jāveic attiecīgie soļi, lai novērstu šādu

situāciju rašanos.

8.5. SMP sastāvs un SMP locekļiem izvirzāmās prasības

Medijam ir jāpieprasa katram SMP loceklim, lai tie iesniegtu Medijam par sevi šādu informāciju: vārds,

uzvārds, dzimšanas gads, iegūtā izglītība, SMP locekļa amata ieņemšanas termiņš, pēdējo 3 gadu

profesionālās pieredzes apraksts, informācija par ieņemamajiem amatiem citās kapitālsabiedrībās.

Minētā informācija ievietojama Medija mājaslapā internetā, papildus minētajam norādot arī termiņu,

uz kādu ievēlēts SMP loceklis, tā ieņemamo amatu, tai skaitā arī papildu amatus un pienākumus, ja tādi

pastāv. SMP ievēlēšanas procesam ir jābūt strukturizētam, caurspīdīgam un pārredzamam.

Nosakot SMP locekļiem un to kandidātiem izvirzāmās prasības par pieļaujamo papildu amatu skaitu,

jāpievērš uzmanība tam, lai SMP locekļiem jābūt pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai, lai

tie varētu sekmīgi pildīt savus pienākumus un pilnvērtīgi darboties Medija interesēs. Balstoties uz

labākās prakses novērojumiem, un jaunā sabiedriskā medija darbības mērķu specifiku, iesakām noteikt

padomi 5 locekļu sastāvā.

Veidojot SMP, būtu jāņem vērā SMP locekļu kvalifikācija, un tā periodiski jāizvērtē. SMP sastāvs būtu

jāveido no personām, kurām kopumā piemīt zināšanu, viedokļu un pieredzes dažādība, kas nepieciešama,

lai SMP varētu sekmīgi veikt savus uzdevumus.

Katram SMP loceklim savā darbībā jābūt maksimāli neatkarīgam no jebkuriem ārējiem apstākļiem un ar

vēlmi uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, jāievēro vispārpieņemtie ētikas principi, pieņemot

jebkurus ar Mediju saistītus lēmumus.

Nav iespējams izveidot sarakstu, kurā būtu norādīti visi apstākļi, kas varētu apdraudēt SMP locekļu

neatkarību vai ko varētu izmantot, vērtējot konkrētās personas atbilstību neatkarīga SMP locekļa statusam.

Tāpēc Saeimai, vērtējot SMP locekļu neatkarību, jāvadās no šādiem SMP locekļu neatkarības kritērijiem:

pēdējo trīs gadu laikā nav bijis iekšējais kontrolieris, revidents vai darbinieks Medijā, nav

veicis ārējā revidenta funkcijas pie Medija;

nav valdes loceklis vai cits vadošs darbinieks citā uzņēmumā, kurā Medija valdes loceklis pilda

SMP locekļa funkcijas, un tam nav arī citu būtisku saistību ar Medija valdes locekļiem, līdzdarbojoties

citās sabiedrībās vai organizatoriskās vienībās (savstarpēji saistītas kontroles attiecības);

nav bijis SMP loceklis vairāk nekā 10 gadu pēc kārtas;

nav valdes locekļa ģimenes loceklis (par ģimenes locekļiem šī punkta izpratnē tiek uzskatīti

laulātie, vecāki un bērni).

Par neatkarīgu ir uzskatāma persona, kura atbilst minētajiem SMP locekļa neatkarības kritērijiem. Ja

SMP loceklis neatbilst kādiem no minētajiem neatkarības kritērijiem, bet Medijs tomēr uzskata šādu

SMP locekli par neatkarīgu, tad tam jāsniedz sīkāks sava viedokļa skaidrojums par pieļautajām atkāpēm.

Personas atbilstība dotajiem neatkarības kritērijiem jāizvērtē jau tad, kad attiecīgais SMP locekļa kandidāts

tiek izvirzīts ievēlēšanai SMP. Medijs katru gadu Ziņojumā atklāj informāciju, kuri no SMP locekļiem

uzskatāmi par neatkarīgiem.

8.6. Interešu konfliktu identificēšana SMP locekļu darbībā

Katra SMP locekļa pienākums ir novērst jebkādu, pat tikai šķietamu, interešu konfliktu rašanos savā

darbībā, kā arī ievērot tiesību normas, kas regulē amatpersonām noteiktos pienākumus interešu


konflikta novēršanā (nepieciešami grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā”, piemerojot SMP locekļiem amatpersonu statusu). Pieņemot lēmumus, SMP

loceklis vadās no Medija interesēm un neizmanto Medija izvirzītos sadarbības piedāvājumus personīgā

labuma gūšanai.

Par jebkura interešu konflikta rašanos vai tikai tā iespējamību SMP loceklim nekavējoties jāpaziņo

pārējiem SMP locekļiem. SMP loceklis paziņo par jebkuru darījumu vai līgumu, kuru Medijs plāno slēgt

ar personu, kam ar SMP locekli ir ciešas attiecības, vai kas ir ar SMP locekli saistīta persona, kā arī informē

par jebkādu interešu konfliktu rašanos noslēgto līgumu darbības laikā.

Par personām, kam ir ciešas attiecības ar SMP locekli, šo ieteikumu izpratnē tiek uzskatītas: SMP

locekļa laulātais, radinieks vai svainis, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei, vai personas, ar kurām

SMP loceklim vismaz vienu gadu ir kopīga saimniecība. Par personām, kas ir saistītas ar SMP locekli,

uzskatāmas juridiskas personas, kurās SMP loceklis vai ar to cieši saistītās personas ieņem valdes vai

SMP locekļa amatu, veic revidenta pienākumus vai ieņem citu vadošu amatu, kurā atrodoties, tam ir

iespējams noteikt vai ietekmēt attiecīgās juridiskās personas darbības stratēģiju.

SMP loceklim, kurš atrodas iespējamā interešu konflikta situācijā, nebūtu vēlams piedalīties tādu lēmumu

pieņemšanā, kuri var būt saistīti ar šī interešu konflikta rašanos.

8.7. Labākie korporatīvās pārvaldes piemēri

Balstoties uz Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta 2012. gada pētījumu par labākajiem Baltijas

valstu īpašumā esošo uzņēmumu korporatīvās pārvaldes principiem, piedāvājam datu apkopojumu

par padomes, valdes locekļu un darbinieku skaitu trīs Latvijas valstij piederošos uzņēmumos Citadele,

Lattelekom un Latvijas Valsts Meži, kas pētījuma ietvaros ir atzīti ar vislabāko korporatīvo pārvaldību valstī.

Citadele Lattelecom Latvijas Valsts Meži

Padomes locekļu skaits 5 7 –

Valdes locekļu skaits 5 5 4

Darbinieku skaits 1 762 2 394 672

8.8. Iekšējā kontrole un risku vadība

Medija veiksmīgas darbība nodrošināšanai nepieciešams paredzēt regulāru tās kontroli un noteikt

kārtību iekšējās un ārējās kontroles (revīzijas) veikšanai.

Lai nodrošinātu veiksmīgu darbību, Medijam pastāvīgi jākontrolē sava darbība – tai skaitā ir

jādefinē iekšējās kontroles kārtība.

Risku vadības mērķis ir nodrošināt ar Medija darbību saistītu risku apzināšanu un uzraudzīšanu.

Lai nodrošinātu efektīvu risku vadību, ir nepieciešams definēt risku vadības pamatprincipus. Ir

ieteicams raksturot būtiskākos ar Medija darbību saistītos potenciālos un esošos riskus.

Revidentam jānodrošina pieeja tā pienākumu veikšanai nepieciešamajai informācijai un

iespēja apmeklēt padomes un valdes sēdes, kurās tiek skatīti finanšu rezultāti vai citi jautājumi.

Revidentam savā darbībā ir jābūt neatkarīgam, un tā uzdevums ir sniegt Medijam neatkarīgus

un objektīvus revīzijas un konsultatīva rakstura pakalpojumus, lai veicinātu Medija darba


efektivitāti un sniegtu atbalstu Medija vadībai izvirzīto mērķu sasniegšanā, piedāvājot sistemātisku

pieeju risku vadības un kontroles procesu izvērtēšanai un uzlabošanai.

Vismaz reizi gadā ir ieteicams veikt neatkarīgu iekšējo pārbaudi, kas novērtētu Medija darbību,

tai skaitā tās atbilstību Medija apstiprinātajām procedūrām.

Apstiprinot revidentu, būtu vēlams, lai viena revidenta pilnvaru laiks nesakristu ar valdes pilnvaru

laiku.

Iekšējā audita departaments tiek izveidots ar SMP lēmumu, atbilstoši tiesību aktu prasībām nosakot

tās darbības principus un atbildības apjomu.

Iekšējā audita departamenta funkcijas un atbildība būtu nosakāmas komitejas nolikumā vai

tam pielīdzinātā dokumentā.

Lai nodrošinātu efektīvu Iekšējā audita departamenta darbību, vēlams, lai tās sastāvā būtu

vismaz trīs locekļi, kuriem ir pietiekamas zināšanas grāmatvedības kārtošanā un finanšu pārskatu

sagatavošanā, jo viena no Iekšējā audita departamenta galvenajām darbības jomām ir jautājumi,

kuri saistīti ar Medija finanšu atskaitēm un kontroli.

Visiem Iekšējā audita departamenta locekļiem ir jābūt pieejamai informācijai par Medija

lietotajām grāmatvedības uzskaites metodēm. Valde informē Revīzijas komiteju par metodēm,

kas tiek lietotas, novērtējot nozīmīgus un neparastus darījumus, kur novērtējumam var tikt

piemērotas atšķirīgas metodes, kā arī nodrošina, ka Iekšējā audita departamentam ir pieejama

visa ar tiesību aktiem noteiktā informācija.

Medijam ir jānodrošina, ka Iekšējā audita departamentam ir iespējams iegūt no Medija amat-

personām, valdes locekļiem un citiem darbiniekiem komitejas darbības nodrošināšanai

nepieciešamo informāciju, kā arī tiesības veikt neatkarīgu izmeklēšanu, lai savas kompetences

ietvaros atklātu pārkāpumus Medija darbībā.

Iekšējā audita departaments pieņem lēmumus savas kompetences ietvaros un par savu darbību

atskaitās SMP.

8.9. Pārvaldības, riska vadības un atbilstības (PRA) vienotais modelis

KPMG izstrādātais pārvaldības, risku vadības un atbilstības (PRA) modelis piedāvā efektīvāku liela

mēroga pārmaiņas procesu vadību un detalizāciju, ņemot vērā galvenos ar šo procesu saistītos riskus,

kas apdraud efektīvu un ētisku darbības procesu nodrošināšanu. KPMG izstrādātais PRA modelis faktiski

prasa no Medija vadības skaidri atbalstītu darbības vīziju. Šī vīzija nosaka toni organizācijas kultūrai

un nodrošina disciplīnu, kas nepieciešama, lai ieviestu ilgtspējīgus procesus un elastīgus tehnoloģiskos

risinājumus. Tas arī prasa patieso informāciju – ieskaitot pārvaldības, risku un atbilstības komponentes –,

lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu un sekmētu veiksmīgu darbības pārveidi un ar to saistītās iniciatīvas.

Zemāk ir uzskaitīti daži ierastākie ieguvumu piemēri no PRA darbības. Medijā pastāvošie komunikāciju

kanāli un daudzās iesaistītās puses var radīt augsni neefektīvai komunikācijai un/vai komunikācijas

trūkumam. PRA modelis piedāvā strukturētu ietvaru, kurā risināt šo problēmsituāciju savlaicīgu

identificēšanu, novēršanu un risināšanu.

Pārveides darbība PRA pievienotā vērtība

Vispārēja Medija

darbības plāna ieviešana

PRA aktivitāšu iestrādāšana galvenajos Medija darbības aspektos;

nostiprināt makro līmeņa analīzi, nepārtrauktu darbības plūsmu, kontroles

uzraudzību.

Atbilde uz regulējošas

dabas pārmaiņām

Iespēja integrēt jaunas regulējošās prasības esošajā PRA infrastruktūrā,

vispārējā risku regulējošo kontroļu kopā.


Optimizē izmaksas, lai

radītu vērtību

Manuālo PRA aktivitāšu automatizācija; automatizēt un racionalizēt PRA

aktivitātes, kas pārklājas.

Sadala un definē


Rada kopīgas taksonomijas un riska terminoloģiju, sinhronizē risku

identificēšanas procesus, kā arī testēšanas un problēmsituāciju

identificēšanas un ziņošanas stratēģiju.

Nepieciešamība pēc

Medija darbības

pārveides

PRA stratēģijas savienošana ar Medija stratēģiju, darbības modeli, un risku

vadības infrastruktūru.

Darbības

procesi

Riska profils Riska

virzītājspēki

Jauni riski Savstarpējās

atkarības

Medija kontrole Pastāvīga uzraudzība Efektivitātes

pārbaudes Integrēta ziņošana

Pārvalde,

organizācija un

infrastruktūra Pakļautība un atbildības

jomas

Kultūra un

uzvedība Motivēšana

Ētika un atbilstība

Atbilstība

Izpilde

MIS

IJA

EL

AS

TĪG

UM

S

Stratēģija

Vērtības

Darbības

modelis

Vērtības

virzītājspēki

Pārvalde, organizācija un infrastruktūra ir saistīta ar

organizācijas struktūru, lomām un pienākumiem ,

resursiem, eskalācijas procedūrām un informācijas

sistēmām, kuras izmanto uzraudzības funkcijas, kuras

pārvalda PRA uzņēmuma ietvaros.

PRA darbības modelis paredz, ka kontroles un

atskaišu sniegšana tiek ietverta organizācijas

biznesa procesos

Kultūra un uzvedība ir saistīta ar

organizatoriskām izmaiņām un uzvedības

kontroli ar mērķi integrēt PRA organizatorisko

funkciju ietvaros

Darbības procesi veido pamatu PRA vienotajam

modelim, kura ietvaros tiek veikti darījumi un

kontroles aktivitātes.

Riska profils ietver riska jomu un potenciālās

ietekmes novērtējumu.

Uzņēmuma kontroli veido koordinēta atskaišu

sniegšana un kontroļu uzraudzība

Atbilstība un izpilde ir

veids, kā nodrošināt iekšēju

un ārēju kontroli pār

galvenajiem riskiem un

kontrolēmStratēģija ir Medija

darbības mērķu izstrāde

un plānošana

35. attēls. PRA vienotais modelis

8.10. PRA modeļa dimensijas

PRA tehnoloģiju iespējas var klasificēt trīs dimensijās: Stratēģiskā, Taktiskā un Operacionālā.

Stratēģiskā dimensija piedāvā atbalstu Medija lēmumu veikšanai un pārliecībai par Medija darbības

atbilstību noteiktajām normām, izmantojot izpildvaras pārraudzības iespējas, datu formas un makrolīmeņa

analītiku, kas balstīta uz Medija darbības stratēģiskajiem mērķiem un riska profilu mainību. Medija

vadībai būtu jādefinē svarīgākie rezultatīvie rādītāji (key performance indicators) un svarīgākie risku

rādītāji (key risk indicators), lai veicinātu PRA analītiku un ziņojumu sagatavošanu. Stratēģiskā

dimensija Medijam piedāvā tādas darbības kā stratēģijas, misijas, vērtību, lomu un atbildību apkopošana,

būtiskāko darbības un riska rādītāju definēšana, mērinstrumentu kopu pielietošana un ziņojumu

sagatavošana par uzņēmuma risku.

Taktiskā dimensija atbalsta PRA vadību, piedāvājot krātuvi, lai dokumentētu darbības procesus, politiku,

kontroles mērķus un riskus. Kontroļu novērtējums un sanācijas vadība tiek automatizēta ar darba

plūsmas un apstiprinājumu saņemšanas palīdzību; ziņojumi piedāvā informāciju par risku un atbilstības

vadību. Medijam taktiskās dimensijas ietvaros vēlams piemērot darbības modelēšanu, politikas un

procedūru pārvaldību, ētikas kodeksa pārvaldību, risku izvērtēšanu, risku apkopošanu un to apmēru

noteikšanu, risku un kontroļu savstarpējo savienošanu, atbilstības pārvaldību, pašvērtējuma pārvaldību,


satura bibliotēku, revīzijas projektu datu bāzi, revīzijas darba plūsmu, revīzijas projektu vadību,

zaudējumu un izmeklēšanas vadību, zaudējumu datu apkopošanu un darba plūsmas vadību.

Operacionālā dimensija atbalsta PRA operatīvo modeli, piedāvājot konfigurējamu kontroļu uzraudzību,

pieejas kontroli/pienākumu sadali, automātiskās pieejas tehnoloģijas, periodisku sistēmas pieeju

atjaunošanu, un darbības analīzi. Medija situācijā šī dimensija ierosina informēšanas sesijas/atbilstības

programmas, pastāvīgu uzraudzības pienākumu nošķiršanu un pieejas kontroli, pastāvīgas darbības

uzraudzība, pastāvīga pamatdatu uzraudzība, pastāvīga IT incidentu uzraudzība un reģistrēšana,

atbilstoša lietotāju un aizsargkontroļu nodrošināšana, lietotāju pārvaldība, lietu pārvaldība, informācijas

pārvaldība, problēmu un risinājumu reģistrēšana, datu izvilkšana, transformēšana un ielāde, analītika

un satura bibliotēka.

PRA tehnoloģiju pievienotā vērtība var atšķirties izmērā un apjomā, balstoties uz izmantoto rīku

mērķiem un iemesliem darbības pārveidei. Izmantotā tehnoloģija ir svarīgs elements, lai izveidotu

integrētu darbības rāmi, kas apvieno pārvaldību, riskus, atbilstību un pārliecību par darbības korektumu

viscaur dažādajām Medija funkcijām. Tas atbalsta vienotu pieeju PRA, kas plāno aizsargāt un nodrošināt

operatīvo efektivitāti un atbalstu stratēģiskajiem mērķiem.

PRA tehnoloģijas var iedalīt trīs dimensijās, kuru pamatā ir tehnoloģisko rīku piedāvātās iespējas un to

piemērošana PRA vienotā modeļa ietvaros – šīs dimensijas ir Stratēģiskā, Taktiskā un Operacionālā.

Stratēģiskā dimensija – atbalsta

Medija kontroli, nodrošinot vadības

uzraudzību infopaneļu un makro

līmeņa analīzes veidā

Taktiskā dimensija – Atbalsta PRA vadību,

nodrošinot krātuvi darbības dokumentiem ,

politikām , riskiem un kontroles mērķiem .

Kontroles novērtējumi un korektīvo pasākumu

vadība ir automatizēta, izmantojot darbplūsmas un

apstiprinājumus. Ziņojumos tiek sniegta

informācija par riska un atbilstības vadību

Operacionālā dimensija – Atbalsts PRA

darbības modeli, nodrošinot kapacitāti šādās

jomās:

Konfigurējama kontroļu uzraudzība

Pieejas kontroles /darbu sadalījuma analīze

Pieejas autorizācijas automatizācija

Sistēmas privilēģiju periodiska atestācija

Darbības analīze

36. attēls. PRA dimensijas

Savstarpējā komunikācija starp funkciju vienībām un ieinteresētajām pusēm norisinās ar uzraudzības

funkciju starpniecību. Ziņojumi un rezultāti tiek prezentēti ieinteresētajām pusēm, kas ir Valde, SMP,

Ārējais audits un NEPLP. Katram no valdes locekļiem vajadzētu tikt piešķirtai atbildībai par vienu vai

divu uzraudzības funkciju komunikāciju, kas ir Saturs un attīstība, Riska pārvaldība, Atbilstība norma-

tīvajiem aktiem u.c. līgumiem, Finanšu vadība, Personāla vadība, Juridisko procesu vadība un Iekšējais

audits. Svarīgi uzsvērt, ka komunikācija ar visām iesaistītajām pusēm ir abpusēja. Šajos kanālos var rasties

dažādas neefektivitātes, kas saistītas ar dažādu datu formātiem, atšķirīgām informācijas sistēmām,

lietoto klasifikāciju, terminoloģiju un izpratni par darbības mērķiem. Lai mazinātu potenciāli neefektīvas

komunikācijas rašanos, KPMG piedāvā ieviest Pārvaldības, Risku vadības un Atbilstības (PRA) vienoto

modeli.


Darbības un riska pārvaldības informācijaIeinteresētās

puses

Ziņojumu

sagatavošanas

un informācijas

atklāšanas

funkcijas

Uzraudzības

funkcijas

Datu

apkopošana un

analīze

Funkciju

vienības (FV)

Iekšējā

Valde Padome

Ārējā

Revidents NEPLP (Regulators)

Saturs un attīstība

Atbilstība

normatīvajiem

aktiem u.c.

līgumiem

Iekšējais audits Finanšu vadība Personāla vadībaJuridisko procesu

vadība

Programmu

daļa

Ziņu dienestu

daļaSatura daļa

Attīstības un

mārketinga

daļa

Personāla

daļa

Finanšu un

administratīvā

daļa

Riska pārvaldība

Tehniskā daļa

Neefektivitātes

37. attēls. PRA komunikācijas modelis


9. ORGANIZĀCIJA

9.1. LTV struktūra

LTV esošās struktūrvienības var sagrupēt atbilstoši galvenajiem procesiem:

5) programmu/kanālu vadība – 1. kanāla direkcija, 2. kanāla direkcija, ziņu dienests, interneta

portāla direkcija, video arhīva daļa, filmu sagādes un adaptācijas daļa;

6) satura ražošanas radošais process (visi radošie amati) – projektu personāla nodaļa;

7) satura ražošanas tehniskais process (visi tehniskie amati, kas piedalās satura ražošanā) –

operatoru nodaļa, audio resursu nodaļa, stila nodaļa, autotransporta nodaļa;

8) citi biznesa procesi:

organizācijas vadība – ģenerāldirektors/ valdes loceklis, ģenerāldirektora vietnieks;

juridiskais atbalsts un lietvedība – ģenerāldirektora birojs;

personāla vadība – personāla daļa;

finanšu uzskaite un vadība – grāmatvedība, finanšu daļa;

mārketings/PR/reklāmas pārdošana – tirgvedības daļa;

tehnikas un tehnoloģiju vadība – TV tehnikas resursu daļa (ieskaitot komutācijas centra

nodaļu, bet neieskaitot autotransporta nodaļu), datorsistēmu un telekomunikāciju daļa;

apsaimniekošana – ēku saimniecības direktors, telpu servisa nodaļa, ugunsdrošības nodaļa,

elektroapgādes nodaļa, inženierkomunikāciju nodaļa.

Izmantojot informāciju par dažādu amatu veicēju vidējo noslodzi, ko ir sniegusi LTV vadība, tika aprēķināts

aptuvens slodžu skaits, lai veiktu atbilstošo salīdzināšanu ar citām organizācijām un plānotu jauna

sabiedriskā medija personāla resursus. Vidējā noslodze tika rēķināta, izmantojot datus par 2012. gada

8 mēnešiem. Balstoties uz vadības komentāriem par daudz intensīvāku noslodzi svētku laikā, tika izdarīts

pieņēmums, ka darbinieki vismaz 2 no 12 mēnešiem strādā uz pilnu slodzi un uz pārējiem mēnešiem

tika attiecināti dati par vidējo noslodzi. Aprēķinu rezultāti ir apkopoti tabulā.

LTV darbinieku un slodžu skaits pa funkcijām

Funkcija Darbinieku skaits Slodzes (FTE*)

1. Programmu/kanālu vadība 42 39

2. Satura ražošanas radošais process 96 69

3. Satura ražošanas tehniskais process 109 87,5

4. Organizācijas vadība 2 2

5. Juridiskais atbalsts un lietvedība 9 9

6. Personāla vadība 5 5

7. Finanšu uzskaite un vadība 18 17,5

8. Mārketings/PR/reklāmas pārdošana 12 10

9. Tehnikas un tehnoloģiju vadība 83 73

10. Apsaimniekošana 61 39

KOPĀ 437 351

Avots: Darbinieku skaits atbilstoši Personāla sastāva sarakstam uz 02.08.2012., slodžu skaits – autora aprēķini, izmantojot LTV vadības sniegtus datus par vidējo noslodzi.


*FTE (The number of employees converted into full-time equivalents) – darbinieku skaits, kas izteikts pilnas slodzes vienībās.

Avots: LTV mājaslapa – www.ltv.lv/info/struktura/

38. attēls. LTV organizatoriskā struktūra

Aptaujātie vadītāji komentē, ka esošā struktūra izveidojusies vēsturiski, risinot darba organizācijas un

budžeta ekonomijas jautājumus, un atbilst šībrīža budžeta iespējām. Secinājumi par esošo struktūru

un darba organizāciju:

1) Tiešā vadītāja trūkums radošajam personālam. Projektu personāla nodaļa administratīvi ir

pakļauta Personāla daļai, funkcionāla pakļautība ir dalīta starp kanālu vadītājiem un ziņu

dienesta vadītāju. Rezultātā šīs struktūrvienības darbiniekiem trūkst tiešā vadītāja, kas ne tikai

dotu uzdevumus un kontrolētu to izpildi, bet arī uzņemtos rūpes par darbinieku attīstību un

nodrošinātu iekšējo komunikāciju.

2) Nevienāda noslodze starp vienāda amata veicējiem. Liela daļa radošo un tehnisko darbinieku

ir nodarbināti pēc summētā darba laika principa, kas nozīmē, ka vienāda amata veicējiem var

būt ļoti atšķirīga noslodze, kas ir atkarīga no tā, cik pieprasīts ir konkrēts darbinieks projektos

(projekta vadītājiem ir tiesības izvēlēties sev komandu). Līdz ar to pastāv darbinieku grupa,

kurai darba slodze ir maza (kā piemērs tika minētas 10 stundas mēnesī), taču šie darbinieki tiek

saglabāti štatā. Savukārt citiem darbiniekiem var tikt prasīts veikt papildu darbus, kas nozīmē

virsstundas vai intensīvāku darba ritmu. Līdz ar to darbinieku skaits neraksturo noslodzi, kas

mainās gada garumā. Šādai situācijai ir vairāki skaidrojumi – (a) budžeta ierobežojumi neļauj

visus nodarbināt uz pilnu laiku, (b) darbu intensitātes svārstības pieprasa lielāku darbinieku


skaitu noteiktos brīžos (piemēram, kad notiek liela mēroga pasākumi kā Eirovīzija vai valsts

svētkos), (c) darbinieki ar nelielu slodzi pārsvarā ir pirmspensijas vecumā un arī arodbiedrības

biedri, līdz ar to darba attiecību pārtraukšana nav sociāli vēlama un tai varētu būt augstas izmaksas.

3) Darba organizācijas izaicinājumi. LTV darbiniekiem, kam ir elastīgs darba laiks, ir atļauts strādāt

arī citur (tai skaitā arī komerctelevīzijā). Tas dažreiz rada darba organizācijas problēmas, ja

darbinieks vienlaikus ir pieprasīts gan pamatdarbā, gan citā darba vietā.

4) Sadrumstalota struktūra, kas nodrošina satura ražošanas tehnisko atbalstu. Pastāv 8

atsevišķas struktūrvienības, kas piedalās satura ražošanas procesos, nodrošinot tehnisko atbalstu.

Tas var radīt risku, plānojot šī procesa attīstību vai restrukturizējot to.

5) Atbalsta procesu organizācija. Starp 115 nodarbinātajiem atbalsta procesu struktūrvienībās,

lielākā daļa (61 darbinieks) nodrošina funkcijas, kas ir saistītas ar telpu uzturēšanu. Atbilstoši

intervijām, tika izvērtēts ārpakalpojuma risinājums, taču iekšējo resursu izmantošana tika atzīta

par ekonomiski izdevīgāku. Tomēr šīs funkcijas nav saistītas ar organizācijas pamatdarbību un

var radīt papildu slogu administrācijai. Līdz ar to, mainot organizācijas struktūru, ārpakalpojuma

izmantošanu būtu vēlams izvērtēt atkārtoti.

6) Nav pamatota Grāmatvedības un Finanšu daļas pastāvēšana atsevišķi un to pakļautība dažādiem

vadītājiem. Personāla vadības funkcija šobrīd pastāv lietvedības līmenī. Nepastāv kvalitātes un

risku vadības funkcijas, kā arī iekšējais audits. Nav izdalīta mārketinga un sabiedrisko attiecību

(PR) funkcija, kas nodrošinātu organizācijas tēla attīstību un komunikāciju organizācijas iekšienē

un ārpus tās.

9.2. LR struktūra

LR esošās struktūrvienības var sagrupēt sekojošā veidā atbilstoši galvenajiem procesiem:

1) programmu/kanālu vadība (Ziņu dienesta, LR1, LR2, LR3, LR4, Radio teātra vadītāji, interneta

projektu vadītājs, arhīvs (fonotēka);

2) satura ražošanas radošais process (visi radošie amati) – Ziņu dienests, LR1, LR2, LR3, LR4,

Radio teātris, interneta vietnes redaktors;

3) satura ražošanas tehniskais process (visi tehniskie amati, kas piedalās satura ražošanā) –

Skaņu ierakstu daļa, Raidījumu un ierakstu daļa (izņemot maiņas priekšniekus),

Autotransporta daļa;

4) citi biznesa procesi:

organizācijas vadība – Valdes loceklis, Juridiskā dienesta vadītājs, finanšu direktors;

juridiskais atbalsts un lietvedība – Sekretariāts, Juridiskais dienests;

finanšu uzskaite un vadība – Finanšu daļa;

mārketings/PR/reklāmas pārdošana – Sabiedrisko attiecību daļa, Reklāmas daļa;

tehnikas un tehnoloģiju vadība – Datortehnoloģijas daļa, Raidījumu un ierakstu daļas maiņu

priekšnieki;

apsaimniekošana – Saimniecības daļa.


LR darbinieku un slodžu skaits pa funkcijām

# Funkcija Darbinieku skaits Slodzes (FTE)

1 Programmu/kanālu vadība 11 11

2 Satura ražošanas radošais process 131 125,5

3 Satura ražošanas tehniskais process 49 46

4 Organizācijas vadība 3 3

5 Juridiskais atbalsts un lietvedība 9 7

6 Personāla vadība f-ja nav izdalīta

7 Finanšu uzskaite un vadība 6 6

8 Mārketings/PR/reklāmas pārdošana 11 9

9 Tehnikas un tehnoloģiju vadība 16 16

10 Apsaimniekošana 4 3

KOPĀ 240 226,5

Avots: Darbinieku un slodžu skaits atbilstoši VSIA “Latvijas Radio”

Amatu nosaukumu un amatu algu sarakstam uz 24.09.2012.

Avots: Koncepcija par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi,

www.neplpadome.lv/lv/sakums/sabiedriskie-mediji/sabiedriskais-pasutijums/jaunais-sabiedriskais-elektroniskais-medijs/

39. attēls. LR organizatoriskā struktūra


Secinājumi par esošo struktūru un darba organizāciju:

1) Valdes locekļa tiešā pakļautībā atrodas 18 struktūrvienību vadītāji un 3 komisijas, kas ievērojami

pārsniedz optimālo tieši padoto skaitu (7–8). Tas var radīt lielāku administratīvo slogu, kā arī

ierobežot laiku, kas tiek veltīts katrai jomai, par kuru atbild viens no 18 struktūrvienību vadītājiem.

2) Darbinieku noslodze. Aptaujātie vadītāji ir atzinuši, ka darbiniekam ir dota iespēja veikt

papildu darbus citās radio struktūrvienībās vai arī citās organizācijās, piemēram, televīzijā.

Vadītāju viedokļi par to, kā tas ietekmē darba kvalitāti pamatdarbā, atšķīrās.

3) Atbalsta procesi. Atbalsta funkcijas nodrošina salīdzinoši neliels darbinieku skaits. Tādas

funkcijas kā kvalitātes un risku vadība, iekšējais audits nepastāv. Personāla vadība tiek īstenota

lietvedības līmenī.

9.3. Darba izpildes vadības sistēma

Atbilstoši “Koncepcijai par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi” raidorganizāciju

stratēģiskie mērķi ir neskaidri, nav precīzu kritēriju, pēc kuriem tiktu vērtēta raidorganizāciju sabiedriskā

pasūtījuma izpilde. Kopumā tiek izmantoti sekojošie kritēriji:

raidījumu skaits,

raidījumu hronometrāža (stundas),

raidījumu izdevumi,

reitingi,

Mākslinieciskās padomes vērtējums par māksliniecisko kvalitāti (LTV)/ ekspertu atzinumi (LR),

klausītāju atsauksmes (LR).

Kaut arī organizāciju vadītāji izmanto darba izpildes vadības principus, vienotā sistēma nevienā no esošajām

raidorganizācijām nepastāv. Mērķi, kas ir saistīti ar sabiedriskā pasūtījuma izpildi, teorētiski tiek

pielietoti tikai organizācijas vadības darba novērtēšanai un netiek kaskadēti uz zemākiem hierarhijas

līmeņiem. Abās organizācijas ir izstrādāti kritēriji, kas attiecas uz raidījumu un sižetu kvalitāti un

kurus iespējams lietot, vērtējot gan komandas, gan individuālo sniegumu. Konkrēti individuāli darba

novērtēšanas kritēriji tiek lietoti neregulāri un atsevišķām darbinieku grupām.

9.3.1. LTV darba vērtēšanas kritēriji un process

Atbilstoši intervijās sniegtajai informācijai LTV piemēro šādus kritērijus projektu (kas nav bijis ēterā)

un produkta (kas ir bijis ēterā) vērtēšanai:

Projekta vērtēšana:

Tēmas aktualitāte;

Tēmas konteksts ar procesiem sabiedrībā;

Pasniegšanas veids – formāts, inovativitāte, tehniskā kvalitāte, profesionālā kvalitāte, tai

skaitā – raidījuma saturs un režija;

Prognozējamā mērķauditorija, reitingi, rezonanse publiskajā telpā, atgriezeniskā saite.

Raidījuma vērtēšana:

Tēmas aktualitāte – atbilstība iecerei;

Tēmas risinājuma – satura kvalitāte (scenārijs, vizuāla kvalitāte, režija, vadītāji, žurnālisti,

skaņas kvalitāte, inovativitāte);

Pašreklāmas un publicitātes kampaņas realizācija;


Sasniegtie reitingi;

Atsauksmes.

Raidījumus vērtē satura redaktori. Vadītāji atzīst, ka radošā darba novērtējums ir komplicēts process,

jo kritēriji var tikt interpretēti atšķirīgi. Ne visi radošie darbinieki ir atvērti atgriezeniskai saitei, tas

padara novērtēšanas procesu nerezultatīvu. Cita problēma, atbilstoši aptaujātajiem vadītājiem, ir laika

un resursu trūkums regulārai kritēriju mērīšanai un datu apstrādei. Līdz ar to vērtēšanai tiek atlasīti

jauni raidījumi un citi atsevišķi raidījumi, piemēram, tie, kas tiek pārraidīti prime time.

Ziņu dienestā formāls kritēriju apraksts nepastāv, taču katru rītu plānošanas sapulcē analīzē iepriekšējās

dienas ziņu izlaidumu, kā arī reizi gadā vadītājs organizē pārrunas ar saviem darbiniekiem.

Tehniskās jomas darbinieku darba novērtēšanai tiek izmantoti kritēriji “brāķis” un “darba disciplīna”.

Brāķi konstatē darbinieki, kas ir atbildīgi par ēteru – ētera inženieri-izlaidēji. Tiek noskaidroti brāķa

iemesli, kas visbiežāk ir saistīti ar tehnikas kvalitāti, retāk ar darbinieka kompetencēm.

9.3.2. LR darba vērtēšanas kritēriji un process

LR ir definēti kritēriji dažādu žanru raidījumu kvalitātes vērtēšanai, kā arī kritēriji ziņu sižetu vērtēšanai.

Šāda vērtēšana tiek piemērota jauniem raidījumiem, kā arī citiem raidījumiem pēc izvēles. Raidījumu

kritērijos ietilpst tēmas aktualitāte, skaidra un loģiska raidījuma struktūra, žurnālista izvēlētā loma,

viedokļu dažādība, spēja noturēt klausītāja uzmanību, ietekme sabiedrībā, žurnālista valodas kvalitāte.

Tiek izstrādāti individuāli vērtēšanas kritēriji, kurus ir plānots sākt lietot tuvākajā laikā:

Runas temps,

Artikulācija,

Runas dinamika,

Balss,

Teikuma uzbūve,

Vārdu izvēle,

Vēstījuma struktūra un loģika,

Faktu ticamība,

Informācijas vērtība,

Spēja ieinteresēt,

Sarunas vadīšana,

Atbilstība tematam,

Kompetence,

Stresa noturīgums,

Personība.

Vērtēšanu ir plānots lietot gan individuāliem radošajiem darbiniekiem, gan apkopot struktūrvienības

griezumā, un kopējo vērtējumu atspoguļot organizācijas Intranetā. Balss kvalitātes vērtēšanai mēdz

pieaicināt ārējos ekspertus. Pārējiem amatiem kā darba kvalitātes kritērijs tiek piemērota amata apraksta

pienākumu izpilde.

9.4. Vadītāju kompetenču modelis

LTV ģenerāldirektora amata aprakstā ir norādīts, ka amata veicējam ir nepieciešama augstākā izglītība.

LTV ģenerāldirektora vietnieka amata aprakstā ir norādīts, ka amata veicējam ir nepieciešama augstākā

izglītība uzņēmējdarbības vadībā vai ekonomikā, Latvijas Republikas normatīvo dokumentu un LTV


iekšējo noteikumu pārzināšana, svešvalodu prasmes, labas saskarsmes un organizatora spējas, prin-

cipialitāte. LR sniegtie amatu apraksti nesatur informāciju par kompetencēm. Šobrīd kompetences nav

aprakstītas plašāk (definīcijas, vēlamas/nevēlamas rīcības piemēri) un netiek regulāri vērtētas, lai

noteiktu vadītāju (un arī darbinieku) attīstības vajadzības.

9.5. Motivācijas un atalgojuma sistēma

Abas raidorganizācijas katram amatam ir definējušas stundas likmes vai stundu likmju intervālus, kur

konkrētas likmes pielietošana ir atkarīga no kvalifikācijas kategorijas, darba sarežģītības pakāpes,

atbildības un pienākuma apjoma, kā arī LTV gadījumā papildus no koeficientu sistēmas47. LTV vadība

komentē, ka atalgojuma sistēma ir saskaņā ar valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu.

LR ziņu dienesta korespondentiem ir iespēja nopelnīt tā saukto “punktu naudu”, kas veidojas, vērtējot

korespondenta sagatavoto sižetu pēc noteiktiem kritērijiem. Vērtēšanu veic producents kopā ar

programmu vadītāju. Ir iespējamas piemaksas par papildu darbu. Piemēram, ziņu dienesta korespondenti

papildus strādā LR1 vai LR4 un otrādi. Aizvietošana arī tiek uzskatīta par papildu darbu. Ir iespējamas

arī piemaksas no sabiedrības partneru veidotā fonda. Iepriekš LR bija arī prēmija par mēneša labāko

raidījumu.

LTV mēdz piemērot samaksu par virsstundām, ja to prasa konkrēts projekts un budžetā tam ir līdzekļi,

kā arī LTV pastāv piemaksa par intensitāti.

Organizācijas piedāvā veselības apdrošināšanu un sedz telesakaru izdevumus limitu ietvaros noteiktiem

amatiem. Par papildu labumiem tiek uzskatīti arī komandējumi.

Pēc raidorganizāciju atzinumiem, kopējā atalgojuma summa vairumam amatu ir zemāka nekā tirgū.

Līdz ar to abas organizācijas saskaras ar speciālistu pārvilināšanu. LR gadījumā visvairāk aizplūst ziņu

dienesta darbinieki, tas ir saistīts gan ar atalgojumu, gan ar darba ritmu.

LTV un LR vadītāji norāda, ka darbinieku motivācija ir saistīta ar organizāciju stabilitāti un neatkarību.

9.6. Attīstības un izaugsmes plānošana

Abas raidorganizācijas biežāk pieņem darbā jaunus speciālistus ar nelielu darba pieredzi nekā

pieredzējušus profesionāļus, jo tos grūti piesaistīt zemā atalgojuma dēļ. Augstskolu absolventu sagatavotību

darbam abu organizāciju apjautātie vadītāji vērtē kritiski, norādot uz nepietiekamām praktiskām

prasmēm. Daļa respondentu neredz iespēju uzņemties vadīt praktikantus, jo uzskata to par papildu

darbu, kuram nav laika un naudas resursu. LTV vadītāji min piemērus, kad atsevišķi darbinieki uzņēmušies

iniciatīvu apmācīt studentus vai arī savus bērnus, kas vēlāk pievienojās organizācijai. LR vadītāji atzīst,

ka grūti sameklēt “radio” cilvēkus, kam ir nepieciešama laba balss. Jauni darbinieki visbiežāk nāk no

rakstošiem medijiem un savas karjeras sākumā paralēli darbam aktīvi mācās LR Mācību centrā. Abās

organizācijās tehnisku darbinieku vidū mainības gandrīz nav, līdz ar to šajā grupā neparādās jauni

darbinieki, kam būtu nepieciešama attīstība.

Talantu vadība abās organizācijās notiek neformāli: vadītāji pārzina savus darbiniekus un iesaka iekšējus

kandidātus vakancēm. Vadība pauž pārliecību, ka organizācijas nodrošina iespēju parādīt sevi, un tiem,

kas to izmanto, rodas arī iespējas pakāpties pa karjeras kāpnēm.

47 Aktuālas likmes un principi ir atspoguļoti www.ltv.lv/info/dokumenti/ un www.latvijasradio.lv/finanses.html


Kompetenču pieeja formāli netiek pielietota, taču daļa no iepriekš aprakstītajiem individuālajiem vērtēšanas

kritērijiem pēc būtības ir uzvedības kompetences (piemēram, runas temps, dinamika). Šobrīd tās netiek

atdalītas no prasībām pret darba rezultātu (faktu ticamība, atbilstība tematam, utt.) un netiek

izmantotas, lai veidotu attīstības plānu.

Abu organizāciju darbinieku dalība mācībās ir lielākoties atkarīga no pašu iniciatīvas. LR vadītāji

komentē, ka viņi sagaida vairāk informācijas un plašāku mācību piedāvājumu no Mācību centra,

vienlaikus apzinoties šīs struktūras budžeta ierobežojumus. Savukārt LTV vadītāji norāda uz nepietiekamu

mācību budžetu, uz grūtībām savākt visus vienāda amata veicējus (piemēram, operatorus) kopā

apmācības organizēšanai. LTV vadītāji norāda, ka mācīšanās bieži vien notiek darba vietā, izmantojot

pieejamos resursus, tehniku. Piemēram, žurnālistiem ir iespēja iemācīties veikt video montāžu, un tā

var būt darbinieka priekšrocība, kad notiek izvēle komandējumam.

Rotācija mācību nolūkos šobrīd netiek īstenota, taču vadītāji pauda atbalstu šai pieejai savas organizācijas

ietvaros. Vadītāji norāda uz dažādām mācību iespējām, piemēram, diskusijām profesionāļu lokā, un

vēlētos, lai darbiniekiem būtu iespējas tajās iesaistīties regulāri. Šajā sakarā tika minēta darbinieku

noslodze un neskaidrība ar samaksu par laiku, kas tiek pavadīts mācoties. Pozitīvi vērtējams, ka

vadītājiem ir dažādas idejas, kā veicināt savu darbinieku izaugsmi, un viņi meklē veidus tās realizēt.

9.7. Sadarbība ar arodbiedrībām

Ap 50–60%48 LTV darbinieku ir biedri vienā no arodbiedrībām – Televīzijas tehnisko darbinieku

arodbiedrībā vai Latvijas Televīzijas arodbiedrībā. Ap 70–80%49 LR darbinieku ir Radio arodbiedrības

biedri. Televīzijas darbinieku arodbiedrības savā starpā sadarbojas, bet saikni ar Radio darbinieku

arodbiedrību neuztur.

LTV pastāv koplīgums, kas tika noslēgts 2009. gada 16. aprīlī. 2010. gadā tika noslēgta vienošanās

starp LTV vadību un abām arodbiedrībām par atsevišķo koplīguma punktu iesaldēšanu un šī

jautājuma atkārtotu izskatīšanu pēc budžeta apstiprināšanas. LTV arodbiedrību pārstāvji tiekas ar

vadību reizi mēnesī, lai pārrunātu aktuālus jautājumus. LR pastāv koplīgums, kas tika noslēgts 2. gadā,

ar pēdējiem grozījumiem 2012. gada 4. jūlijā. Atšķirībā no LTV koplīguma, kas paredz vienādus

labumus visiem LTV darbiniekiem, LR koplīgums atrunā papildu labumus arodbiedrības biedriem.

Abos koplīgumos paredzētie labumi ir apkopoti tabulā zemāk.

48 Pēc projekta darba grupas informācijas. 49 Ibid.


LTV un LR koplīgumos paredzētas piemaksas un labumi

Koplī-

guma

punkts

LTV apraksts LR apraksts

Koplī-

guma

punkts

3.3. Piemaksa par darbu īpašos apstākļos

10% apmērā no mēnešalgas

Piemaksa par darbu īpašos apstākļos

saskaņā ar vienošanos starp DD un

Darbinieku

III/2

3.5. Piemaksa par nakts darbu ne mazāk kā

50% no stundas/dienas likmes

3.7. Kompensācija par darbu atpūtas laikā –

brīvas dienas vai divkārša samaksa

3.8.* Piemaksa par aizvietošanu līdz 50%

(ja nav paredzēts līgumā)

3.9.* Piemaksa par mācekļa apmācību līdz

10% (ja nav paredzēts līgumā)

5.3.6.,

8.1.

DD jānodrošina medpunkta darbība:

bezmaksas pakalpojumi iespēju

robežās, potes pret ērču encefalītu

(pēc nepieciešamības), briļļu apmaksa

līdz Ls 30 (*ierobežojums nāca klāt)

Briļļu apmaksa līdz Ls 50;

DD sedz līdz 25% no rehabilitācijas

izdevumiem (iespēju robežās)

IV/3,

IV/9

5.3.7. DD apdrošina darbinieku veselību DD un A finansē veselības un nelaimes

gadījumu apdrošināšanu;

slimības lapu apmaksa

(papildus likuma noteikumiem)

VI/12,

VI/13

6.1.3. DD nodrošina transportu uz/no darba

darbiniekiem, kas strādā naktī

6.1.4. DD nodrošina transportu vai sedz

sabiedriskā transporta izdevumus

nokļūšanai mācību vai darba vietā

(ārpus biroja)

6.1.6. DD nodrošina tehniskā personāla

apmācību jaunas aparatūras

apkalpošanai

DD saglabā darba vietu (amatu) un

apmaksā ar kvalifikācijas celšanu

saistītos izdevumus;

mācību izdevumu kompensācija izgl.

iestādēs (līdz 30% no gada maksas)

VI/3,

VI/8

6.1.8. Atbalsts dzīves/darba līdzsvaram

(darba grafiki)

Darbiniekam, kuram ir bērni līdz

14 gadu vecumam, piešķir 1 nedēļas

papildu bezalgas atvaļinājumu gadā,

ja Darbinieks to vēlas

VI/4

6.2.4. DD nodrošina LTV darbinieku bērnu

pieskatīšanu LTV ēkā

Pasākumi Darbinieku bērniem

(līdz 12 gadiem) un pensionāriem

VI/14


Koplī-

guma

punkts


Koplī-

guma

punkts

7.5., 7.7.

un 7.10.

Papildu atvaļinājums:

struktūrdaļu vadītājiem 5 dienas*;

tiem, kam ir stāžs līdz 5 gadiem – 1 diena;

tiem, kam ir stāžs 5–10 gadi – 2 dienas;

1 diena klāt par katriem nākamajiem

10 gadiem;

arodbiedrības valdei + tiem, kas veic

sabiedrisko darbu – līdz 5 dienām*;

darbiniekiem ar 2 bērniem līdz 16 g.

vai bērns invalīds līdz 18 g. – 3 dienas;

Apmaksātas brīvdienas:

darbinieku (kāzu, bērna

piedzimšanas)* un pirmās pakāpes

radinieku bēru gaidījumos līdz 3

dienām;

1. septembris – tiem, kam ir bērni līdz

10 gadiem

Papildu atvaļinājums:

Darbiniekiem ar 3 vai vairāk bērniem

līdz 16 g. vai bērnu invalīdu līdz 18 g. –

3 dienas;

Darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar

īpašu risku – 3 dienas;

Arodbiedrības biedriem – 5 dienas

Apmaksātas brīvdienas:

Darbinieka laulība – 5 dienas;

pirmās pakāpes radinieka nāves

gadījums – 5 dienas;

1. septembris –tiem, kam ir bērni, kuri

apmeklē skolu 1.–5. klasē;

bērna izlaidums no izglītības iestādes –

1 diena;

ja nodod asinis – 2 darba dienas;

tiem, kas mācās – 2 darba dienas

mācību gadā

VI/6

7.11.2.,

7.12.1.

Sporta un atpūtas pasākumi LTV

darbiniekiem un viņu ģimenēm;

DD jāorganizē sporta spēles

veselības aprūpes pasākumi, sporta

bāze, peldbaseina izmantošana

(atbild DD un A)

VI/2

10.1. Dāvanas/pabalsti:

dzīves jubilejās (no 50 gadiem ik pēc

5) – pieejami tiem, kam ir stāžs virs

5 gadiem*;

ja aiziet pensijā – tiem, kam stāžs virs

20 gadiem*;

bērna piedzimšanas gadījumā*;

pirmās pakāpes radinieka apbedīšanas

gadījumā (pabalsts + autotransports)

Dāvanas/pabalsti:

bērna piedzimšana vai adoptēšana –

2 min algas (DD), Ls 50 (A);

pirmās pakāpes radiniekiem

darbinieka nāves gadījumā – 3 min.

algas (DD), Ls 100 (A);

Darbiniekam sakarā ar ģimenes locekļa

vai apgādājamā nāvi – 1 min. alga (DD),

Ls 25 (A);

reizi gadā tiem, kam ir 3 bērni vai

bērns invalīds līdz 18.g. – 50% no min.

algas (DD);

veselības uzlabošanai (ja nepieciešams –

zāļu u.c. izdevumu kompensēšanai)

ne biežāk kā reizi gadā līdz Ls 25 (A);

sporta aktivitāšu atbalsts (A);

naudas balvas līdz 1 min. algai

VI/5,

IV/11


Koplī-

guma

punkts


Koplī-

guma

punkts

10.3. Transporta piešķiršana neatliekamām

personiskajām vajadzībām pēc

iespējām un saskaņā ar cenrādi

10.4. Darba meistara nosaukums, balvas un

priekšrocības tiem, kas nostrādājuši 25

gadus

sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi

un dzeramais ūdens

VI/1

iespēja izmantot VSIA “Latvijas Radio”

bibliotēku

VI/1

Avots: Autora apkopojums no LTV un LR koplīgumiem.

*Saskaņā ar vienošanos iesaldētie punkti (attiecas uz LTV); DD-darba devējs, A-arodbiedrība

9.8. Darba devēja tēls

Darbinieku aptaujā, kas notika 2012. gada 4. ceturksnī, tika apzināti darbinieku viedokļi par LTV un LR

darba devēju tēlu.

Avots: Darbinieku aptauja.

40. attēls. LTV darbinieku viedoklis par LTV darba devēja tēlu, n=105


Attēlā ir redzams, ka vairākums LTV darbinieku, kas piedalījās aptaujā, uzskata, ka tā ir laba vieta, kur

strādāt, stabila organizācija ar profesionālu komandu. Savukārt tādi aspekti kā ‘moderna’ un ‘dinamiska’

drīzāk nav raksturīgi LTV. Darbinieku viedokļi par profesionālās attīstības iespējām dalās.


41. attēls. LR darbinieku viedoklis par LR darba devēja tēlu, n=66

Vairākums LR aptaujāto darbinieku visus piedāvātus aspektus novērtēja kā drīzāk vai pilnībā

atbilstošus savai organizācijai. Salīdzinoši mazāk atbilstoši ir tādi aspekti kā ‘moderna organizācija’,

‘dinamiska organizācija’ un ‘nodrošina iespēju profesionāli attīstīties’.

Salīdzinot LTV un LR aptauju rezultātus, var redzēt, ka darbinieku vērtējumiem ir līdzīgas tendences,

kaut arī LR visus aspektus novērtēja kā vairāk atbilstošus. Darba grupas dalībnieki diskusijā par

raidorganizāciju darba devēja tēlu raksturoja sekojoši: stabilas organizācijas, kurās strādā profesionāļi

un sava darba entuziasti, tajā pašā laikā konservatīvas organizācijas, kas nav orientētas uz pārmaiņām.

9.9. Esošās situācijas kopsavilkums

LTV un LR organizatoriskas struktūras veidojošās vēsturiski, attīstoties abām organizācijām un

pielāgojoties vadības uzstādījumiem un ārējiem apstākļiem, tai skaitā 2008. gada finanšu krīzei. Salīdzinot

struktūras un atsevišķo funkciju organizāciju ar citiem uzņēmumiem un labas prakses piemēriem, ir

iespējams veikt uzlabojumus gan funkcionālajā dalījumā, gan darbinieku/slodžu skaita ziņā.

Abās organizācijas pastāv dažādi atsevišķi personāla vadības procesu elementi – darba izpildes vērtēšanas

kritēriji, atalgojuma principi, labumi, darbinieku profesionālās izaugsmes iespējas, taču trūkst vienotas

un sistēmiskas pieejas. Organizācijām būtu nepieciešams pārskatīt personāla vadības funkciju atbilstoši


mūsdienu labai praksei, kad personāla vadītājs/direktors ir daļa no organizācijas vadības komandas

(valdes) un personāla vadības funkcija un procesi tiek sasaistīti ar organizāciju stratēģiskajiem mērķiem.

Nākamajā sadaļā tiek sniegtas vispārējas rekomendācijas personāla vadības stratēģijai un atsevišķo

personāla vadības procesu organizēšanai. Piedāvātie struktūras varianti paredz Personāla vadības

direktora/valdes locekļa amata izveidi un 7–8 personāla vadības speciālistu komandu, kas būtu

atbildīga par minēto procesu precizēšanu un ieviešanu. Zemāk vienā tabulā ir apkopots LTV un LR

personāla vadības stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudi (SVID analīze), savukārt citā tabulā –

mediju nozares darba tirgus izaicinājumi. Šie visi faktori tika ņemti vērā, izstrādājot priekšlikumus, kas

ir aprakstīti 9.10. sadaļā.

Organizāciju personāla vadības prakses SVID analīze

STIPRĀS PUSES

plakanas struktūras;

izstrādāti (un daļēji arī tiek pielietoti)

kritēriji radošā personāla individuālā darba

vērtēšanai;

koplīgumi paredz salīdzinoši plašu labumu

klāstu;

darba devēja tēls – stabilas organizācijas ar

profesionālām komandām;

LTV gadījumā summētā laika princips

nodrošina izmaksu kontroli;

LR gadījumā ir ļoti neliels FTE atbalsts

procesos

VĀJĀS PUSES

pastāv atsevišķas strukturālas nepilnības, no būtiskām

funkcijām personāla vadībā nav attīstīta kvalitātes un

risku vadība, iekšējais audits – nepastāv;

nepastāv mērķu vadības process; nav sistēmiskas

pieejas darba izpildes vadības procesam; darba izpildes

kritēriji nav saistīti ar organizāciju kopējiem mērķiem;

izņemot radošo personālu, individuālais sniegums

netiek vērtēts;

lielai darbinieku daļai atalgojuma līmenis ir zem tirgus

mediānas, kopš 2008. gadā kopējais atalgojums tika

būtiski samazinātas sakarā ar taupības pasākumiem

(LR–30%, LTV–40%);

piemaksas stimulē palielināt darba apjomu, bet ne

darba kvalitāti (par papildu darbu, intensitāti,

aizvietošanu, utt.), mainīgs atalgojums, kas būtu saistīts

ar darba kvalitāti, nepastāv;

trūkst strukturētas pieejas darbinieku attīstībai, mācību

budžets ir nepietiekams;

mazs jaunu darbinieku īpatsvars;

ierobežota darbinieku dažādība (vecuma ziņā lielāks

īpatsvars darbiniekiem virs 40);

darba devēja tēls – nav moderns, neorientējas uz

pārmaiņām;

LTV gadījumā arī summētā laika principa sekas, dažāda

noslodze, kad daļa darbinieku ir pārslogota, citiem

maza noslodze un rezultātā mazi ienākumi, darba

organizācijas grūtības, ja darbinieks strādā arī citur;

LR gadījumā arī liels struktūrvienību skaits tiešā valdes

locekļa pakļautībā


IESPĒJAS

plakana struktūra dod iespējas efektīvai

komunikācijai starp vadību un

darbiniekiem abos virzienos, ātrākai ideju

īstenošanai, patīkamākai darba videi

(sasniedzama vadība; atkarīgs arī no

vadības stila!);

darbinieki var apvienot pamatdarbu ar

papildus darbu savā organizācijā (LR) vai

ārpus tās (LR, LTV) – potenciāli ir iespēja

gūt papildus pieredzi, prasmes, paplašināt

redzesloku;

var mainīt darbinieku uztveri par

atalgojuma paketi, komunicējot labumu

iespējas un to materiālu vērtību;

piesaista darbiniekus, kuri vērtē stabilitāti

un profesionālismu

DRAUDI

var zust fokuss uz organizāciju mērķiem, kas rezultātā

netiek sasniegti;

vadības pārāk liela iesaiste operatīvu jautājumu

risināšanā un rezultātā mazāk uzmanības stratēģiskiem

aspektiem, attīstībai stagnācija;

darbinieku motivācijas kritums risks darba kvalitātei

un darbinieku noturēšanai;

darbinieku pārslodze, strādājot papildu darbu

izdegšana risks darba kvalitātei un darbinieku

noturēšanai;

darbinieku produktivitātes kritums (nesistemātiskas

attīstības dēļ);

stagnācija ierobežotu mācību pasākumu dēļ un arī

tādēļ, ka organizācijās neieplūst jauni darbinieki;

grūtības piesaistīt jaunus darbiniekus (DD tēls, atalgojums);

nespēja uzrunāt jauniešu tirgus segmentu (darbinieku

demogrāfijai jābūt atbilstošai mērķa tirgus

demogrāfijai)

Mediju nozares darba tirgus izaicinājumi

Joma Izaicinājumi

Personāla

plānošana

izmaiņas nozarē nosaka izmaiņas amatos (darba saturs, kvalifikācijas prasības) un

organizāciju struktūrās ir būtiska elastība;

nozarei raksturīga lielāka elastība darba attiecībās nekā citās nozarēs izaicinājums

vadītājiem vadīt personālu, kas nav viņiem administratīvi pakļauts;

pieprasījums pēc jaunām prasmēm pieaug, piedāvājumā ir deficīts līdzdarboties

speciālistu sagatavošanā sadarbībā ar izglītības iestādēm

Piesaiste grūti piesaistīt radošo personālu ar pieredzi un vārdu, galvu medību pieejai – augstas

izmaksas;

piesaiste atkarīga no organizācijas tēla, svarīgi to mērķtiecīgi veidot un uzturēt

Vadība dinamiska vide prasa augstu stresa noturību, svarīgi pārbaudīt atlases procesā;

radošie darbinieki mēdz būt noraidoši pret atgriezenisko saiti, “zvaigžņu slimība”;

radošo darbinieku orientācija uz procesu nevis mērķi izaicinājums efektivitātes

celšanai

Attīstība attīstība un talantu vadība ir kritiski svarīga konkurētspējai (vairāk nekā citās nozarēs);

labas iespējas nodrošina pieredzes apmaiņa, mācīšanās no kolēģiem jāvelta laiks;

darbinieku motivācija attīstīties ir dažāda, jāveicina

Noturēšana nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu;

nodrošināt patīkamu darba vidi;

vadības stils;

korporatīva kultūra


Avots: Apkopojis autors, izmantojot darba grupas diskusijas materiālus.

9.10. Piedāvātais organizācijas attīstības scenārijs

Ņemot vērā organizāciju esošo kapacitāti, kā arī mediju nozares un darba tirgus izaicinājumus, kas

apkopoti tabulās, jaunajam sabiedriskajam medijam var rekomendēt balstīt savas personāla vadības

stratēģijas uz sekojošām pamatnostādnēm:

Nākotnes talantu attīstība un piesaiste:

sadarbībā ar izglītības iestādēm noteikt mediju profesiju standartus, sagatavot jauniešus un

piesaistīt tos darbam savā organizācijā,

veicināt savu darbinieku attīstību atbilstoši nozares tendencēm un nākotnes prasībām;

Elastīga pieeja darba organizācijai, pārmaiņu un jauninājumu atbalstīšana:

saglabāt plakanu struktūru,

nodrošināt regulāru un pozitīvu komunikāciju visos līmeņos,

veicināt kultūru, kurā ir atbalsts idejām un tolerance pret kļūdām,

veicināt darbinieku sadarbību, rotāciju, dalīšanos pieredzē;

Orientācija uz mērķi un rezultātu (konkurētspējas paaugstināšanai):

kaskadēt stratēģiskus mērķus struktūrvienībās un individuālā līmenī,

mērīt mērķu izpildi, atsekot progresu, salīdzināties ar citām organizācijām (angļu val.

benchmarking),

apbalvot par labiem rezultātiem;

Vadības prasmju attīstība un stiprināšana, vidējā līmeņa vadītāju kapacitātes stiprināšana;

Izstrādāt un ieviest medijā procesus, kas atbalsta modernu, dinamisku, orientētu uz attīstību

darba devēja tēlu, un atbilstoši komunicēt uz āru.

“Koncepcija par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi”50 piedāvā trīs iespējamus

sabiedrisko mediju attīstības scenārijus, kuros apkopotas galvenās iezīmes.

Avots: Projekta darba grupas materiāls.

42. attēls. Esošās koncepcijas scenāriji

No personāla vadības viedokļa katram scenārijam ir savi potenciāli ieguvumi un riski:

1. scenārijam būtu lielākas personāla izmaksas, jo atsevišķo organizāciju pastāvēšana neļauj

optimizēt administratīvo un atbalsta funkciju personālu, kā arī izmantot iespējamus apjomradītus

50 www.neplpadome.lv/lv/sakums/sabiedriskie-mediji/sabiedriskais-pasutijums/jaunais-sabiedriskais-elektroniskais-

medijs/


ietaupījumus. Augstāk aprakstītas personāla vadības stratēģijas īstenošana šajā gadījumā

prasītu vairāk laika un finanšu resursu. Būtu arī grūtāk veicināt atsevišķu organizāciju darbinieku

sadarbību, lai veidotu multimediju risinājumus un attīstītu jaunus produktus, nekā ja šie

projekti norisinās vienas organizācijas ietvaros.

2. scenārija riski ir saistīti ar divu dažādu organizāciju apvienošanu. Ilgtermiņā šis scenārijs

būtu tas, kas ļautu gan efektivizēt medija biznesa procesus, gan nodrošināt attīstību atbilstoši

iecerētai vīzijai “veidot vadošo multimediju organizāciju Latvijā”51. Apvienojot resursus un

izvēloties vadības pozīcijām spēcīgākus un zinošākus kandidātus, pastāv lielāka varbūtība

veiksmīgi īstenot personāla vadības stratēģiju.

3. scenārija galvenais izaicinājums no personāla vadības viedokļa ir mainīt organizācijas

pamatdarbību no satura ražošanas uz satura iepirkšanu, kas prasa būtiski mainīt organizācijas

procesus un struktūru, kā arī ietekmē prasības, kas tiktu izvirzītas darbiniekiem.

Izvērtējot iespējamos scenārijus arī no citiem viedokļiem un diskutējot par tiem dažādās darba grupās,

tika izvēlēts 2. scenārijs, jo tas potenciāli ļautu visefektīvāk nodrošināt satura apjoma un kvalitātes

pieaugumu, multimediju risinājumu attīstību, kā arī ir efektīvāks no pārvaldības viedokļa.

Organizācijas struktūras kontekstā tika izstrādāti 3 struktūras varianti:

1. variants sasaucas ar 1. scenāriju – paredz atsevišķus satura ražošanas procesus un struktūras,

bet apvieno atbalsta procesus vienas organizācijas ietvaros;

2. variants atbilst 2. scenārijam;

3. variants arī atbilst 2. scenārijam, bet paredz citādu satura ražošanas procesu organizāciju un

balstās uz satura veidošanas darba grupas izstrādātājiem priekšlikumiem;

organizatoriska struktūra, kas būtu atbilstoša 3. scenārijam, netika izstrādāta, ņemot vēra projektu

vadītāju uzstādījumu.

Tālāk šajā sadaļā ir aplūkots 2. struktūras variants, pārējie 2 ir apskatāmi www.neplpadome.lv.

9.10.1. Organizācijas struktūra, funkcijas, amati, darbinieki

51 Atbilstoši projekta darba grupas materiāliem.


Avots: Izstrādāja autors sadarbībā ar darba grupu.

43. attēls. Piedāvātais struktūras variants

Šis variants tika izstrādāts, izmantojot Satura veidošanas darba grupa priekšlikumus un citu mediju un

organizāciju piemērus, kas tika aplūkoti projekta gaitā. Tas paredz visu funkciju apvienošanu un

sekojošus organizēšanas principus:

Programmu vadības pārvaldē ietilpst TV, Radio un Interneta programmu/kanālu vadītāji, kuri

pilda satura plānotāju, pasūtītāju un izplatītāju lomu;

Ziņu dienests ir izdalīts no citām redakcijām, tam ir paredzēta sava tehniskā atbalsta komanda

(operatori, autovadītāji, video/audio montāžas speciālisti) ar mērķi nodrošināt operatīvu darbību;

Satura pārvalde atbild par redakcijām, pasūtījuma izpildi TV, Radio un Interneta kanāliem, tajā

ietilpst producēšanas daļa, kas ražo multimediju raidījumus; [kā alternatīva Informatīvi

dokumentālo raidījumu redakcija var tikt iekļauta Ziņu dienestā];

Attīstības un mārketinga pārvalde nodrošina tirgus izpēti, zīmolu vadību, jaunu satura un

tehnoloģiju produktu ieviešanu; jauninājumu izstrādē piedalās attiecīgie speciālisti no Satura

pārvaldes [procesa apraksts tika izstrādāts Satura veidošanas darba grupā];

Atsevišķas Personāla vadības un Finanšu un administratīvā vadības struktūrvienības; šo funkciju

organizēšanā ir iespējamas arī citas pieejas. Personāla vadības struktūrvienības pastāvēšana

valdes pakļautībā tiek veidota ar domu atbalstīt vadības komandu pārmaiņu īstenošanā, kā arī

šāds struktūras risinājums ir balstīts uz labu praksi personāla vadības organizēšanā;

Tehniskā vadība atbild par tiešraidēm, platformām, IT uzturēšanu un apraidi;

Ieteicams izvērtēt iespēju nodot ārējiem piegādātājiem apsaimniekošanas un autotransporta

funkcijas.

Piedāvātā organizatoriskā varianta potenciālie ieguvumi:

Neatkarīgs un spēcīgs ziņu dienests;

Sadarbības un sinerģijas iespējas, pateicoties tam, ka redakcijas apvieno radošo personālu visām

platformām (TV, Radio, Interneta);


Programmu vadība īsteno pasūtītāja lomu attiecībā pret redakcijām, stimulē orientāciju uz

rezultātu un kvalitāti;

Tehniskā atbalsta personāla iekļaušana Satura pārvaldē sekmē kopīgu atbildību par produktu

un ciešāku sadarbību;

Atbildība par attīstību direktoru līmenī sekmē inovācijas;

Atbildība par personāla vadību direktoru līmenī nodrošina pastiprinātu uzmanību personāla

motivēšanai (īpaši pārmaiņu laikos) un attīstībai;

Salīdzinājumā ar esošo situāciju samazinās administratīvās /atbalsta funkcijas slodžu skaits (skat. tabulu

“Piedāvātais slodžu dalījums”).

Savukārt, tā riski ir:

Mazāk neatkarīgu balsu – redaktoru (redakciju vadītāju) uzdevums ir veicināt dažādu viedokļu

atspoguļošanu;

Sinerģija var izpausties vienīgi kā vienas tēmas apspēlēšana no visām pusēm – redaktoru

(redakciju vadītāju) uzdevums ir izvērtēt papildu materiāla pievienoto vērtību;

“Nerentablu/ nepieprasītu” virzienu/tēmu uzturēšana – programmu direktoru uzdevums

kontrolēt atbilstību sabiedriskajam pasūtījumam.

Ņemot vērā, ka piedāvātais variants paredz matricas veida struktūras elementus, nepieciešams vērst

uzmanību sekojošiem darba organizācijas aspektiem:

Jāvienojas par lomu sadalījumu starp programmu/kanālu vadītājiem (Programmu vadības pārvalde)

un redakciju vadītājiem (Ziņu dienests un Satura pārvalde), kā arī augstākā līmenī – starp

Programmu attīstības direktoru, Ziņu dienesta direktoru un Satura pārvaldes direktoru; jābūt

skaidram lēmumu pieņemšanas mehānismam – kurš pieņem lēmumus par kuru jomu, kuros

gadījumos konsultējas viens ar otru, utt. Šie jautājumi būtu atrisināmi kopīgā diskusijā.

Jāvienojas par mērķiem un darba kvalitātes kritērijiem, kas attieksies uz darbiniekiem, kuri

strādā redakcijās un producēšanas daļā, un skaidri jādefinē, kurš vērtēs šo darbinieku sniegumu.

Parasti lielāka loma ir tiešajam vadītājam, taču ‘matricas’ vadītājam arī jābūt teikšanai gan par

izvirzāmajiem mērķiem, gan par to novērtēšanu. Šī procesa organizācija būtu jānosaka darba

izpildes vadības sistēmas kontekstā.

Jāveido caurskatāma sistēma, kas ļauj redzēt darbinieku pieejamību/noslodzi un dažādu projektu

statusu, tas palīdzētu plānošanas procesā (tas ir aktuāli ne tikai matricas veida organizācijās).

Jāveicina vadītāju regulāra komunikācija un informācijas apmaiņa.

Balstoties uz salīdzinājumu ar citām mediju organizācijām Latvijā un ārzemēs, ir veikti aprēķini par jauna

medija aptuveno slodžu skaitu. Aprēķinu kopsavilkums ir apkopots tabulā.

Piedāvātais slodžu dalījums

# Funkcija

Esošais FTE skaits

Piedāvātais FTE

jaunai

organizācijai

Salīdzinājums

ar citām

organizācijām

LTV LR kopā FTE

% no

kopējā

skaita

% no kopējā

skaita

1 Programmu/kanālu vadība

mārketings/PR/reklāmas

pārdošana

49 19 68 60 10% ~14%


2 Satura ražošanas radošais

process 69 126,5 195,5 240 41% ~37%

3 Satura ražošanas tehniskais

process 87,5 46 133,5 145 25% ~25–30%

(tehniskais

personāls

kopā) 4 Tehnikas un tehnoloģiju

vadība 73 16 89 55 9%

5 Organizācijas vadība 2 3 5

5

(valde) 1% līdz 1%

6 Juridiskais atbalsts un

lietvedība; personāla

vadība; finanšu uzskaite un

vadība; iekšējais audits;

apsaimniekošana

70,5 16 86,5 75 13%

~13% (vai

~6% bez telpu

servisa)

KOPĀ 351 226,5 577,5 580* 100%

* aprēķini ir aptuveni, jāparedz svārstības +/-10%.

Avots: Autora aprēķini un apkopojums, LTV datus skat. sadaļā 9.1, LR datus skat. sadaļā 9.2, salīdzinājums

ar citām Latvijas organizācijām un EBU52 dati par sabiedriskajiem medijiem ar darbinieku skaitu <1000.

Veidojot jauno organizāciju, jārēķinās, ka nav iespējams saglabāt visus amatus tieši tādus, kādi tie ir

šobrīd. Līdzīgi ne visi darbinieki varēs atrast sev darbu jaunajā medijā. Lēmumi par konkrētiem amatiem,

to saturu un pienākumu apjomu, kā arī prasībām pret amatu veicējiem un konkrēto personu apstiprināšanu

amatos būtu jāpieņem jaunā medija vadītājiem. Līdzīgi būtu jāizskata jautājums par nodarbinātības

principiem tiem darbiniekiem, kas šobrīd ir nodarbināti pēc summētā laika principa un kuru noslodze

ir ievērojami zem vidējā. Svarīgi būtu paturēt štatā kompetentus darbiniekus, kuru sniegums atbilst

amatu prasībām (to var izvērtēt tiešie vadītāji). Nepieciešamību pēc lielāka resursa periodos, kad ir

lielāks darba apjoms, var risināt, piesaistot attiecīgus speciālistus un noslēdzot līgumus uz konkrētu

laiku un/vai konkrētu uzdevumu izpildei. Jāparedz kompensāciju budžets tiem, kas tiks atbrīvoti no

darba, un procesā jāiesaista kompetenti juristi un personāla vadības speciālisti.

9.10.2. Darba izpildes vadības (DIV) sistēma

Lai nodrošinātu strukturētu pieeju mērķu izstrādes un to izpildes kontroles procesam, kā arī lai saistītu

darbinieku attīstību ar organizācijas stratēģiskajām prioritātēm, tiek piedāvāts veidot vienoto darba

izpildes vadības sistēmu. Šī sistēma var iekļaut sekojošus komponentus:

mērķu un standartu definēšana, mērķu kaskadēšana organizācijas ietvaros no augstākā vadības

līmeņa līdz ierindas darbiniekiem;

vadītāju un darbinieku individuālā darba snieguma novērtējums;

vadītāju un darbinieku attīstības plānošana, vadoties no darba snieguma un kompetenču

novērtējuma (aplūkots sadaļā 9.10.5.);

vadītāju un darbinieku izaugsmes (karjeras) plānošana, vadoties no darba snieguma un

kompetenču novērtējuma, kā arī no organizācijas pēctecības plāna (aplūkots sadaļā 9.10.5.);

vadītāju un darbinieku mainīgā atalgojuma noteikšana, vadoties no darba snieguma novērtējuma

(aplūkots sadaļā 9.10.4.).

52 EBU – European Broadcasting Union


Pēc organizācijas vadības vēlmēm un vajadzībām sistēmā var iekļaut arī citus komponentus. Lai nodrošinātu

efektīvu sistēmas administrēšanu, vēlams iegādāties atbilstošo IT risinājumu, kas palīdzētu apkopot

un izmantot ar novērtēšanas un attīstības procesiem saistītus datus. Ir ērti, ja DIV IT rīks ir integrēts

kopējā personāla vadības IT sistēmā.

DIV process var būt sekojošs:

Noteiktā laikā (visbiežāk gada beigās) tiek definēti mērķi nākamajam periodam (gadam). Mērķu

vadībai var izmantot pieeju no augšas uz leju (angļu val. top-down), jeb vispirms definēt visas

organizācijas mērķus un tad sadalīt un transformēt tos struktūrvienību un individuālā līmenī.

Kā nākamais solis notiek vadītāju un darbinieku tā sauktās ikgadējās pārrunas, kuru gaitā tiek

novērtēts iepriekšējā perioda sniegums (izmantojot rezultātu kritērijus – mērķi, standarti, citi

darba izpildes rādītāji), kā arī izvirzīti mērķi nākamajam periodam. Atkarībā no

nepieciešamības mērķu izvērtējums var notikt reizi mēnesī/ ceturksnī/ pusgadā/ gadā vai ar

citu regularitāti, kas ir saskaņā ar citiem biznesa procesiem. Pārrunu gaitā var arī vērtēt

kompetences (arī saukti “ieguldījuma kritēriji”), izmantojot rezultātus attīstības plānošanai.

Kompetenču vērtēšanai var izmantot arī citas pieejas, piemēram, 360 grādu novērtēšanu

(parasti tiek izmantota vadītājiem vai atslēgcilvēkiem).

DIV pārrunu dati tiek apkopoti struktūrvienību un visas organizācijas līmenī. Atkarībā no

organizācijas vajadzībām un saistīto procesu centralizācijas, var notikt DIV datu analīze, kuras

rezultāti tiek izmantoti mācību plāna sagatavošanā, pēctecības plānošanā un citos procesos.

Lai DIV sistēma dotu pievienoto vērtību, ir būtiska vadītāju ticība tai un vēlme to izmantot darbā ar

savu komandu. Lai panāktu vadītāju atbalstu, vēlams iesaistīt vadītājus sistēmas veidošanā, nodrošināt

sistēmas pielietošanu organizācijas augstākajā līmenī, apmācīt vadītājus par sistēmas darbības

principiem un atgriezeniskās saites sniegšanu padotajiem (kas ir būtisks DIV sistēmas elements).

2012. gada oktobrī un novembrī veiktajā LTV un LR darbinieku aptaujā tika noskaidroti darbinieku

viedokļi par kritērijiem, pēc kuriem varētu vērtēt viņu darbu. Aptaujas rezultātu apkopojums ir redzams

attēlos zemāk.



44. attēls. Kritēriji: LTV darbinieku viedoklis, n=106

Avots: Darbinieku aptauja


45. attēls. Kritēriji: LR darbinieku viedoklis, n=66

Apkopojot šos viedokļus, tiek piedāvāts izmantot sekojošus darba izpildes kritērijus dažādām amatu grupām:

Vadītāji

Radošie

darbinieki

Tehniskie

darbinieki

Atbalsts funkciju

darbinieki

Rezultātu kritēriji

Mērķu izpilde X X* X* X*

Raidījumu kvalitāte X

Efektivitātes rādītāji X

Amata pienākumu prasību izpilde X* X* X*

Ieguldījuma kritēriji

Zināšanas, prasmes – prof. kvalifikācija X X X

Uzvedības kompetences X X X X

Citi

Ekspertu vērtējums X X

Skatītāju vērtējums X

Avots: Autora prezentācija darba grupai.

*Mērķu uzstādīšana un mērīšana ir vēlama visos līmeņos, taču var prasīt pakāpenisku ieviešanu;

tā vietā var vērtēt citus rezultātu kritērijus.

Būtu ieteicams izmantot līdzsvarotās mērķu kartes (angļu val. balanced scorecard) principus, izvirzot

gan organizācijas mērķus, gan arī struktūrvienību un darbinieku individuālus mērķus. Organizācijas

kopējie mērķi atbilstoši projekta darba grupas priekšlikumiem būtu sekojoši:

1) sasniegtā dienas auditorija;

2) satura kvalitāte jeb auditorijas apmierinātība;

3) finansējuma pieaugums;

4) medija tēls;

5) uzticamības indekss.

Uzvedības kompetences, kas ir viens no ieguldījuma kritērijiem, ir aprakstītas sadaļās 9.10.3 un 9.10.5.

Profesionālo kvalifikāciju būtu jāvērtē brīdī, kad rodas jaunas prasības pret to, piemēram, kad darbinieks

sāk darbu jaunā amatā, vai arī kad darbinieks ir papildinājis savu kvalifikāciju. Ekspertu un skatītāju

vērtējumus var izmantot, lai gūtu papildu informāciju par radošo un daļēji arī tehnisko darbinieku sniegumu.

No vērtējamiem kritērijiem mērķu izpildi var ieteikt sasaistīt ar atalgojuma mainīgo daļu. Ja kādai amatu

grupai mērķu izvirzīšana un mērīšana ir kādu iemeslu dēļ apgrūtināta, var piemērot šādus kritērijus:

radošajiem darbiniekiem – raidījumu kvalitātes kritērijus (var salāgot kritērijus, kas ir izstrādāti

LTV un LR šobrīd);

tehniskajiem darbiniekiem – efektivitātes kritērijus (var izmantot attiecīgu procesu KPI (key

performance indicators – svarīgus darba rādītājus), kas ir saistīti ar darba ātrumu, precizitāti

un citiem līdzīgiem aspektiem);

atbalsta funkciju darbiniekiem – amata pienākumu prasību izpildi (vēlams definēt attiecīgus

KPI vai cita veida standartus, ar kuriem salīdzināt darba izpildi).


Jācenšas izmantot tādus kritērijus, kas ir saprotami darbiniekiem un kurus vadītājiem ir viegli mērīt.

Lai ieviestu mērķu kaskadēšanu, var veidot speciālu darba grupu, kas palīdz vadītājiem “pārtulkot”

stratēģiskus mērķus struktūrvienības un individuālos mērķos.

Kopīgā mainīgā atalgojuma fonds

Pieņēmums, vidēji 10% gadā no pamatatalgojuma, kuru var diferencēt piemēram augstākā līmeņa

speciālistiem ~ 15%, zemākā līmeņa speciālistiem ~ 5%. Zemāk bruto summas:

2014 2015 2016 2017 2018

0,8 M Ls 1 M Ls 1 M Ls 1,1 M Ls 1,2 M Ls

9.10.3. Organizācijas valde: funkcijas un kompetences

Jaunās organizācijas vadību nodrošinās valde, kas sastāvēs no 5 valdes locekļiem: valdes priekšsēdētāja,

programmu attīstības direktora, tehniskā direktora, personāla vadības direktora un finanšu un admi-

nistratīvā direktora. Atbilstoši projekta darba grupas sagatavotajiem materiāliem, zemāk ir apkopotas

valdes kopīgās funkcijas, kā arī valdes locekļu galvenie pienākumi.

Valdes kopīgās funkcijas:

medija satura stratēģijas izstrāde;

organizācijas darbības stratēģijas izstrāde;

medija pārstāvēšana sabiedrībā, iestādēs;

organizācijas gada un ceturkšņa finanšu budžeta apstiprināšana un izpildes kontrole;

kapitālieguldījumu plāna apstiprināšana;

gada pārskatu apstiprināšana;

1. līmeņa vadītāju atlase, motivācija;

organizācijas stratēģisko projektu plāna apstiprināšana;

lēmumu pieņemšana par organizācijas struktūru, daļu mērķiem un budžetu;

lielo reklāmas darījumu apstiprināšana.

Valdes priekšsēdētāja (CEO) galvenie pienākumi ir:

stratēģiski attīstīt medija saturu un organizāciju;

vadīt medija kopējo saturisko un saimniecisko darbību;

vadīt medija kopējo saturisko un organizācijas mērķu sistēmu;

pārvaldīt sabiedriskā pasūtījuma un organizācijas kvalitātes vadības sistēmu;

vadīt medija kopējā budžeta izstrādi;

kontrolēt mērķu sistēmu un budžeta izpildi;

vadīt stratēģiskos pārmaiņu projektus;

pārstāvēt mediju sabiedrībā un nodrošināt medija sabiedriskās attiecības.

Programmu attīstības direktors (vai arī var saukties “valdes priekšsēdētāja vietnieks programmu attīstības

jautājumos (COO)”) valdes līmenī būtu atbildīgs par programmu vadību, attīstības un mārketingu, kā

arī satura veidošanu; šīs pozīcijas galvenie pienākumi ir:

vadīt medija satura plānošanu, ieskaitot sabiedriskā pasūtījuma gada plāna projekta izstrādi;

vadīt medija satura veidošanas procesu;

vadīt medija satura izplatīšanas procesu;

vadīt auditoriju izpēti;

nodrošināt sabiedriskā labuma testu;


vadīt satura inovācijas projektus (jauni raidījumi, formāti, pakalpojumi);

koordinēt medija saturisko darbību dažādās tehnoloģiju platformās;

koordinēt programmu (kanālu) direktoru un/vai redakciju darbu;

plānot un vadīt satura veidošanas finanšu budžetu;

atlasīt, vadīt un attīstīt radošo personālu;

vadīt medija mārketinga aktivitātes.

Finanšu un administratīvā direktora (CFO) galvenie pienākumi ir:

izstrādāt un ieviest organizācijas finanšu stratēģiju, tai skaitā noteikt galvenos finanšu darbības

rādītājus (KPI), izstrādāt saistītas politikas (piem., investīciju, kredītpolitiku, nodokļu politiku),

nodrošināt finanšu risku vadību;

vadīt organizācijas budžeta izstrādi un kontroli;

pārraudzīt finanšu plānošanas un analīzes, grāmatvedības funkcijas, vadīt organizācijas juridiskos

un lietvedības procesus;

attīstīt un vadīt organizācijas finanšu resursus.

Tehniskā direktora (CTO) galvenie pienākumi ir:

attīstīt un vadīt organizācijas TV, Radio un Interneta tehnoloģiju/ IT platformas un sistēmas;

attīstīt un vadīt organizācijas telpu infrastruktūru;

nodrošināt tehnikas darbības kontroli un efektīvu izmantošanu;

plānot tehnikas un tehnoloģiju budžetu, kontrolēt to izpildi;

pārraudzīt tehnikas un saistīto pamatlīdzekļu iepirkumu procesu.

Personāla direktora galvenie pienākumi ir:

plānot, vadīt un attīstīt organizācijas personāla vadības funkciju;

izstrādāt personāla vadības stratēģiju un politiku;

nodrošināt personāla vadības procesus un sistēmas: darbinieku piesaisti un atlasi, darba

izpildes vadības procesu, darbinieku attīstības plānošanu un īstenošanu, darbinieku

atalgojuma sistēmas izstrādi un uzturēšanu, kā arī personāla lietvedības kārtošanu atbilstoši

darba likumdošanai;

izstrādāt personāla budžetu un kontrolēt tā izpildi;

nodrošināt organizācijas vadītāju atbalstu visos ar personāla vadību saistītos jautājumos.

Kopā ar Organizācijas darba grupu tika identificētas kompetences, kas būtu svarīgas sabiedriskā

medija valdes locekļiem un arī citiem direktoriem. Apkopojot darba grupas dalībnieku priekšlikumus,

var izdalīt 4 būtiskākās kompetences – pārmaiņu vadība, komunikācijas prasmes, organizēšanas prasmes

un radošums. Izmantojot darbinieku aptaujas rezultātus (skat. sadaļu 9.10.5), kompetenču sarakstu

var papildināt ar vēl divām kompetencēm, kas tika identificētas kā būtiskas visiem darbiniekiem –

konceptuālā domāšana un tehnoloģiju izmantošana. Katrai kompetencei ir piedāvāts apraksts, kas ir

izveidots, autoram izmantojot pieejamas kompetenču vārdnīcas. Kad tiks izveidota jaunā medija vadības

komanda, ir vēlams, lai vadītāji paši iesaistās kompetenču saraksta un aprakstu papildināšanā un pielāgošanā.


Vadītāju kompetenču modeļa piedāvājums

# Kompetence Apraksts

1. Pārmaiņu vadība

Komunicē nākotnes vīziju, skaidro pārmaiņu iemeslus un ieguvumus

Nosaka mērķus un prioritātes, formulē un komunicē pārmaiņu stratēģiju

Iesaista citus un nodrošina, ka pārmaiņu plānošanā un īstenošanā iesaistītie darbinieki izprot savus pienākumus un uzņemas atbildību

Ir pozitīvs, iedvesmo un aizrauj citus, iedrošina uztvert pārmaiņas kā iespējas

Atbalsta citus pārmaiņu procesā, izprot iesaistīto intereses un vajadzības un rīkojas atbilstoši

Komunicē pārmaiņu progresu un svin uzvaras kopā ar citiem

Identificē šķēršļus un risina problēmas

Pieņem lēmumus (arī nepopulārus), lai sekmētu pārmaiņu īstenošanu

2. Komunikācijas prasmes (ietver attiecību veidošanu un uzturēšanu)

Veido un uztur attiecības organizācijas ietvaros un ārpus tās

Pārstāv organizāciju attiecībās ar valsts institūcijām, citu valstu pārstāvjiem un citiem, radot pozitīvu organizācijas tēlu

Ar savu komunicēšanas un vadības stilu panāk to, ka tiek uzskatīts par autoritāti

Komunicējot pielāgo saturu un tā pasniegšanas veidu situācijai un mērķa auditorijai, izprot citu cilvēku vajadzības un motivāciju

Komunikācijā līdzsvaro racionālus argumentus un emociju atzīšanu/izrādīšanu

Izrāda cieņu un iejūtību pret kultūras un reliģijas atšķirībām

Saglabā sava viedokļa neatkarību

3. Organizēšanas prasmes (orientācija uz rezultātu)

Nodrošina efektīvu darba izpildes vadību organizācijā: analizē organizācijas/ struktūrvienību darba rādītājus, salīdzina ar citām organizācijām

Iztulko organizācijas stratēģiju mērķos un īsteno nepieciešamās aktivitātes to sasniegšanai

Vērtē padoto darbu pret izvirzītiem mērķiem, sniedz atgriezenisko saiti, uzslavē un atbalsta

Organizējot darbu, deleģē izaicinošus uzdevumus citiem, izmanto koučinga pieeju darbā ar saviem darbiniekiem

Attīsta komandu, kurā ir papildinošas kompetences un talanti

Piemīt augsts enerģijas līmenis, darbojas ar entuziasmu

Organizējot savas komandas darbu, meklē iespējas uzlabot efektivitāti

4. Radošums un attīstība

Nodrošina, ka organizācijas vīzija, vērtības, stratēģija atbalsta radošumu, tai skaitā jauninājumu izstrādi un ieviešanu

Motivē darbiniekus identificēt jaunu produktu/pieeju idejas un uzlabojumus un dalīties ar šo informāciju

Ģenerē idejas pats un ar entuziasmu pieņem citu idejas, sniedz konstruktīvu atgriezenisko saiti

Nodrošina, ka organizācijas ietvaros ir pieejami resursi (laiks), lai strādātu pie ideju formulēšanas un tālākas attīstības

Izmanto informāciju par tirgu, lai ģenerētu idejas

Visu laiku analizē esošo situāciju un meklē uzlabojumu iespējas

Strādā pie tā, lai nemitīgi paplašinātu savu redzesloku



5. Analītiskā domāšana (apraksts ir identisks darbinieku kompetences aprakstam, skat. sadaļu 9.10.5)

Analizē dažādu veidu (piem., skaitlisko un verbālo) informāciju

Izprot cēloņsakarības un tendences, apkopo informāciju, secina, izdala būtiskāko

Meklē papildu informāciju, lai labāk izprastu jautājumu, rastu risinājumu

Formulē loģiskus un labi pamatotus viedokļus, izmantojot visu pieejamu informāciju

Izprot konkrēta jautājuma saikni ar procesu vai sistēmu

Risina problēmas, ņemot vērā visu procesu/sistēmu kopumā, nevis tikai atsevišķus aspektus

6. Tehnoloģiju izmantošana

Analizē un piedāvā veidus, kā izmantot tehnoloģijas dažādos procesos

Identificē labu praksi tehnoloģiju izmantošanas jomā un ievieš uzlabojumus savā atbildības laukā

Piesaista tehnoloģiju ekspertus un speciālistus, lai veicinātu tehnoloģiju izmantošanu organizācijā

Meklē iespējas uzlabot procesus ar jaunu tehnoloģiju palīdzību

Pilnībā izmanto esošo tehnoloģiju priekšrocības

Mācās izmantot jaunās tehnoloģijas un izmanto šīs zināšanas darbā

Avots: Sagatavojis autors, izmantojot darba grupas diskusijas materiālus un dažādas kompetenču vārdnīcas.

9.10.4. Motivācijas un atalgojuma sistēma

Atbilstoši darbinieku aptaujas rezultātiem 80% LTV darbinieku, kas piedalījās aptaujā (n=105), un 85%

LR darbinieku, kas piedalījās aptaujā (n=66), uzskata, ka atalgojuma sistēma ir viena no svarīgākajām

jomām, kurā ir nepieciešami uzlabojumi.

Atalgojuma sistēmā var izdalīt sekojošus pamatkomponentus:

pamatalga (fiksēts atalgojums),

prēmijas (mainīgais atalgojums),

labumi (citi materiāli ieguvumi – piemēram, veselības apdrošināšana, dažādi pabalsti, dāvanas, utt.).

Pamatalgas un prēmijas sistēmu veidošanas principi tiek apskatīti atsevišķās sadaļās, labumu sistēma

pašlaik netiek apskatīta, ņemot vērā ierobežotās budžeta iespējas. Tiek piedāvāts paturēt esošos labumus,

bet pieejamos finanšu līdzekļus izmantot mainīgā atalgojuma daļai.

Kopumā atalgojuma sistēmas izmaiņām ir būtiska loma, veidojot jaunu organizāciju. Augstāks pamatalgas

līmenis un iespēja nopelnīt vairāk (prēmijas), izpildot noteiktas prasības, var būt skaidrs ieguvums,

kas veicinātu darbinieku pozitīvāku skatījumu uz pārmaiņām. Jāņem vērā, ka darbinieku motivācija

nekad nav atkarīga tikai no atalgojuma. Atbilstoši darbinieku aptaujas rezultātiem, vislielāko gandarījumu

LTV darbiniekiem sniedz viņu darba rezultāts. Svarīgi faktori ir arī kolektīvs, pats darba process,

atzinīgs novērtējums no skatītāju un kolēģu puses, kā arī radošums un izaicinājumi. LR darbinieku

viedokļi ir līdzīgi – vislielāko gandarījumu viņiem dod darba atzinīgs novērtējums no klausītāju un

kolēģu puses. Ir svarīgs arī kolektīvs, apziņa par darba sociālo nozīmīgumu un uzticēto atbildību, kā arī

radošums un sasniegtais rezultāts.


9.10.4.1. Pamatalgas sistēma

Veidojot pamatalgas sistēmu, būtu jādefinē sekojošie principi:

Pamatalgas mērķa līmenis: ~50% organizāciju orientējas uz tirgus mediānu. Šī pieeja tiek

izmantota, ja organizācijas vēlas būt konkurētspējīgas tirgū, bet nav gatavas vai spējīgas

maksāt virs tirgus vidējā. Lai sekotu tirgus tendencēm, nepieciešams ar noteiktu regularitāti

(parasti reizi gadā vai divos) iegādāties atalgojuma pētījumus.

Pamatalgas intervāli/ pamatalgas struktūra: pamatalgas intervāli parasti tiek noteikti amatu

grupām vai arī konkrētiem amatiem. Grupas tiek izveidotas, vērtējot amatus pēc izvēlētas

metodoloģijas un apvienojot līdzvērtīgus amatus grupās. Līdzvērtīgu amatu veicējiem algu

atšķirības parasti ir 20–50%. Definējot intervāla lielumu (procentos) un mērķa līmeni, nonāk

līdz pamatalgas struktūrai. Tabula zemāk ilustrē šo pieeju.

Pamatalgas struktūras piemērs (intervāla lielums ~35%)

Amatu grupa Intervāla apakšējā

robeža (-15%)

Mērķa alga

(piemēram, atbilstoši

tirgus mediānai)

Intervāla augšējā

robeža (+15%)

Grupa 1 255 300 345

Grupa 2 332 390 449

Grupa 3 431 583 583

Grupa 4 560 758 758

… … … …

Avots: Izveidoja autors ilustrācijas nolūkos.

Veidojot jaunu organizāciju, būtu nepieciešams pēc iespējas precīzi definēt jaunu amatu darba saturu,

sagrupēt tos, izmantojot izvēlēto metodoloģiju amatu vērtēšanai, un noteikt algu intervālus izveidotajām

amatu grupām, par pamatu ņemot tirgus datus vai arī abu organizāciju eksistējošās algas. Ja tiek

izmantotās esošās algas, ieteicams kā mērķa algas izvēlēties augstākas likmes.

Individuālo algu noteikšana algu intervālu ietvaros: katra darbinieka individuālās algas nosaka,

izmantojot noteiktus kritērijus. Piemēram, darba sniegums (sasniegtie rezultāti), kvalifikācijas

līmenis, stāžs un citi. Tiek izstrādāti un aprakstīti vienoti kritēriji, kurus izmanto vadītāji,

vērtējot savā pakļautībā esošos darbiniekus. Var izmantot vienu vai vairākus kritērijus, pēdējā

gadījumā var definēt atšķirīgus kritēriju svarus. Parasti algu intervāla ietvaros izdala 3–5 līmeņus

(piemēram, intervāla apakšējā robeža, intervāla viduspunkts, intervāla augšējā robeža) un

individuālas algu vērtības nosaka atbilstoši šiem līmeņiem (piemēram, 431 LVL, 507 LVL,

583 LVL – atbilstoši 3. grupas intervālam).

Pamatalgas paaugstināšana: var paredzēt 2 gadījumus algas paaugstināšanai – (1) darbinieks

pāriet jaunā līmenī esošā intervāla ietvaros (notiek izmaiņas kādā no kritērijiem, kas tiek

pielietoti, nosakot individuālās algas, piemēram, darbinieks ir paaugstinājis kvalifikāciju) vai

pāriet citā amatā, kuram ir noteikts cits algu intervāls un (2) visu darbinieku algas tiek pārskatītas

ar noteikto regularitāti (piemēram, reizi gadā) un pamatalgas struktūras algu “režģis” tiek

mainīts atbilstoši tirgus tendencēm (piemēram, paaugstināts par 3%, kas atbilst atalgojuma

vidējam pieaugumam tirgū).


9.10.4.2. Mainīgā atalgojuma noteikšanas pamatprincipi

Lai nodrošinātu darbinieku finansiālu stimulēšanu, tiek piedāvāts ieviest mainīgo atalgojama daļu, kas

būtu atkarīga no sasniegtiem rezultātiem. Ir ieteicams mainīgā atalgojuma budžetam pārvirzīt līdzekļus,

ko šobrīd izmanto piemaksām par papildu darbu vai intensitāti. Priekšlikumi mainīgā atalgojuma

kritērijiem, apmēram un regularitātei ir apkopoti tabulā zemāk.

Mainīgā atalgojuma sistēmas pamatprincipi

Amatu grupa

Mainīgā atalgojuma

% no pamatalgas par

attiecīgo periodu

Kritēriji Izmaksu

regularitāte

Radošie un tehniskie

darbinieki

(speciālistu līmenis)

10–15% Individuālie +

komandas/ struktūr-

vienības mērķi

Reizi ceturksnī

Atbalsta funkciju

speciālisti

Līdz 10% Individuālie +

komandas/ struktūr-

vienības mērķi

Reizi pusgadā/ gadā

Vadītāji 10–15% Visas organizācijas +

savas struktūras mērķi

Reizi gadā

Visām grupām Paredzēt iespēju piešķirt vienreizējas prēmijas par īpašiem sasniegumiem,

šim nolūkam jāveido atsevišķs fonds, kas parasti ir ap 2% no pamatalgu fonda

Avots: Izstrādāja autors sadarbībā ar darba grupu

9.10.5. Attīstības un izaugsmes plānošana

Aptaujā tika noskaidroti darbinieku viedokļi arī par kompetencēm, kas ir būtiskas viņu darbā. Aptaujas

rezultātu apkopojums par attiecīgo jautājumu ir redzams attēlos nākamajā lappusē.



46. attēls. Kompetences: LTV darbinieku viedoklis, n=105



47. attēls. Kompetences: LR darbinieku viedoklis, n=43

Apkopojot šos viedokļus, tiek piedāvāts darba izpildes vadības procesā vērtēt un attīstīt sekojošas

kompetences:


elastība, spēja pielāgoties pārmaiņām;





Savukārt atlases procesā var vērtēt arī noturību pret stresu, ko abu raidorganizāciju darbinieki norādīja

kā būtisku kompetenci.

Zemāk ir piedāvāti kompetenču aprakstu piemēri. Līdzīgi kā ar vadītāju kompetencēm, ir vēlams iesaistīt

dažādu amatu un līmeņu darbiniekus kompetenču aprakstu pielāgošanā organizācijas specifikai.

Darbinieku kompetences


1. Analītiskā domāšana

Analizē dažāda veida (piem. skaitlisko un verbālo) informāciju

Izprot cēloņsakarības un tendences, apkopo informāciju, secina, izdala būtiskāko

Meklē papildu informāciju, lai labāk izprastu jautājumu, rastu risinājumu

Formulē loģiskus un labi pamatotus viedokļus, izmantojot visu pieejamu informāciju

Izprot konkrēta jautājuma saikni ar procesu vai sistēmu

Risina problēmas, ņemot vērā visu procesu/sistēmu kopumā, nevis tikai atsevišķus aspektus

2. Elastība, spēja pielāgoties pārmaiņām

Pieskaņo plānus un aktivitātes situācijas/vides izmaiņām

Pieņem jaunas idejas un piedāvātās izmaiņas

Ir pozitīvs, uztver pārmaiņas kā iespējas

Iesaistās pārmaiņu īstenošanā un šķēršļu pārvarēšanā

Labi tiek galā ar kritiku un izmanto to, lai uzlabotu savu sniegumu

3. Komunikācijas prasmes (ietver attiecību veidošanu un uzturēšanu)

Veido un uztur attiecības organizācijas ietvaros un ārpus tās

Komunicējot, pielāgo saturu un tā pasniegšanas veidu situācijai un mērķa auditorijai, izprot citu cilvēku vajadzības un motivatorus

Komunikācijā līdzsvaro racionālus argumentus un emociju atzīšanu/izrādīšanu

Izrāda cieņu un iejūtību pret kultūras un reliģijas atšķirībām

Saglabā sava viedokļa neatkarību

4. Organizēšanas prasmes (orientācija uz rezultātu)

Vērtē savu darbu pret izvirzītiem mērķiem

Organizējot savu darbu, izvirza prioritātes un atbilstoši plāno laiku un citus resursus

Kontrolē termiņu ievērošanu

Organizējot savu darbu, ņem vērā iesaistīto pušu prasības un iespējas

Piemīt augsts enerģijas līmenis, darbojas ar entuziasmu

Meklē iespējas uzlabot sava darba efektivitāti



5. Radošums un attīstība

Identificē jaunu produktu/pieeju idejas un uzlabojumus, un dalās ar šo informāciju

Ģenerē idejas pats un ar entuziasmu pieņem citu idejas, sniedz konstruktīvu atgriezenisko saiti

Izmanto informāciju par tirgu, lai ģenerētu idejas

Visu laiku analizē esošo situāciju un meklē uzlabojumu iespējas

Strādā pie tā, lai nemitīgi paplašinātu savu redzesloku

6. Tehnoloģiju izmantošana

Izmanto tehniskos resursus, lai efektīvi veiktu savus pienākumus un sasniegtu mērķus

Meklē iespējas uzlabot procesus ar jaunu tehnoloģiju palīdzību

Pilnībā izmanto esošo tehnoloģiju priekšrocības

Mācās izmantot jaunās tehnoloģijas un pielieto šīs zināšanas darbā u.c.

Avots: Sagatavoja autors, izmantojot dažādas kompetenču vārdnīcas.

Mācību process parasti sākas ar attīstības vajadzību identificēšanu, kas izriet no:

kompetenču novērtējuma;

jauninājumu (produktu, procesu, tehnoloģiju) ieviešanas;

pēctecības, karjeras un rotācijas plāniem.

Kompetences var vērtēt darba izpildes vadības procesa ietvaros (skat. sadaļu 9.10.3.) vai arī šīm nolūkam

izmantojot speciālus rīkus, piemēram, 360 grādu novērtēšanu vai kompetenču centrus (abi instrumenti

parasti tiek pielietoti, vērtējot vadītāju kompetences).

Pēctecības plānošanai būtu jāvelta īpaša uzmanība, ņemot vērā raidorganizāciju darbinieku vidējo

vecumu (47 gadi). Laba prakse, ja katras struktūrvienības vadītājs plāno pēctecību savas struktūrvienības

ietvaros, ņemot vērā tajā esošo darbinieku talantus un potenciālu. Centralizētā veidā var tikt plānota

un nodrošināta sadarbība ar mācību iestādēm jaunu darbinieku piesaistei un trenēšanai.

Lai labāk izmantotu vienotā medija priekšrocības, ir vēlams izmantot darbinieku rotāciju: piemēram,

radošajam personālam – redakciju ietvaros, starp redakcijām un/vai kanāliem, no redakcijas uz attīstības

daļu un otrādi. Vidējais laiks, ko darbinieks var pavadīt vienā amatā ir 3–5 gadi; pēc tam būtu vēlama

rotācija citā amatā vai arī darba satura paplašināšana (angļu val. job enlargement) vai bagātināšana

(angļu val. job enrichment).

Kompetenču attīstībai var izvēlēties dažādus risinājumus, izmantojot sekojošas pieejas:

sadarbība ar akadēmiskās izglītības iestādēm;

Mācību centra iespējas;

iekšējie treneri, mentoringu un dažādu veidu mācīšanās no kolēģiem;

starptautisko organizāciju resursi (EBU un citas);

organizēt radošas dienas/stundas (individuāls laiks pašattīstībai) u.c.

Atbilstoši The Chartered Institute of Personnel and Development 2012. gada pētījumam par mācību un

talantu attīstības tendencēm par visefektīvākajām mācību un attīstības aktivitātēm tiek atzītas organizācijas

iekšienē izstrādātas mācību programmas, kurām seko koučings funkciju vadītāju izpildījumā un mācīšanās

darba vietā. Citas aktivitātes, kuras par efektīvām uzskata līdz 20% šīs aptaujas respondentu: rotācija, speciāli

uzdevumi, mentorings un citi mācīšanās veidi no kolēģiem, kursi un semināri, zināšanu apmaiņas pasākumi

organizācijas ietvaros, konferences, e-, audio- un video- mācības. Ar atbilstošo mācību risinājumi


piemeklēšanu un speciālu attīstības pasākumu organizēšanu var nodarboties personāla attīstības speciālists

(ir piedāvāts iekļaut štatā). Šī speciālista atbildība arī būtu atbalstīt vadītājus savu darbinieku

kompetenču vērtēšanas un attīstības plānošanas procesā.

9.10.6. Sadarbība ar arodbiedrībām

Starptautiskā prakse rāda, ka sadarbība starp organizācijas vadību un arodbiedrību var sniegt ieguvumus

abām pusēm, taču tam ir daži būtiski priekšnosacījumi. Viens no tiem ir arodbiedrības pārstāvju

zināšanas biznesa vadībā. Tās palīdz arodbiedrībai labāk izprast darba devēja biznesa aktualitātes un

problēmas un veicina produktīvāku dialogu starp abām pusēm. Cits priekšnosacījums ir abu pušu (gan

arodbiedrības, gan vadības) spējas saredzēt, ka viņu intereses patiesībā pārklājas – abiem ir būtiski

saglabāt darba vietas un nodrošināt pēc iespējas augstāku pakalpojumu kvalitāti. Atbilstoši pētījumiem53

arodbiedrību un vadības attiecībām ir raksturīga konflikta un sadarbības elementu līdzpastāvēšana.

Tajā pašā laikā labas arodbiedrību–vadības attiecības raksturo sekojošie faktori:

Uzticēšanas. To veicina darba devēja godprātīga attieksme pret darbiniekiem un gatavība dalīties

ar informāciju. Lai nezaudētu uzticību, abas puses sagaida konfidencialitātes saglabāšanu un

solījumu izpildi.

Komunikācija. Ir būtiska vidējā līmeņa vadītāju apmācība darbā ar personālu un prasmes risināt

konfliktus, jo bieži strīdus var izskatīt uz vietas, nevis eskalēt arodbiedrības–vadības pārrunu

līmenī. Komunikācijas procesā ir svarīgi sadzirdēt darbinieku viedokli (tas attiecas gan uz vadību,

gan uz arodbiedrību) un pārrunu procesā nezaudēt fokusu uz to, kas patiešām ir svarīgs

darbiniekiem. Īpaša nozīmē komunikācijai ir pārmaiņu ieviešanas laikā.

Attiecību noteikumu ievērošana nozīmē gan koplīguma punktu izpildi, gan arī arodbiedrības

pieeju, kas ir vērsta uz risinājumu meklēšanu un konfliktu risināšanu, nevis opozīcijas veidošanu.

9.10.7. Personāla budžets

Budžeta aprēķini tika veikti sekojošā veidā:

Katrai 1. līmeņa struktūrvienībai ir aprēķināts FTE skaits sekojošos līmeņos:

struktūrvienības vadītājs/direktors,

vadītāji (ja nepieciešams, ir izdalītas atsevišķas grupas, piem., Programmu vadības pārvaldē

ir izdalīti kanālu vadītāji un citu nodaļu vadītāji),

vecākie speciālisti, projektu vadītāji,

speciālisti,

strādnieki/vienkārša darba darītāji.

Šie amatu līmeņi ir nodalīti, izmantojot LTV un LR kvalifikācijas kategorijas, apvienojot tās, lai

nonāktu pie mazāka līmeņu skaita (lai izvairītos no amatu klasificēšanas kļūdām), un nodrošinot,

ka līdzīgi amati ir klasificēti vienā līmenī.

Katrai augstāk minētajai darbinieku grupai tika aprēķināta vidējā stundas likme, izmantojot

esošās LTV un LR algas. Esošās (as-is) stundas likmes ir aprēķinātas, izmantojot datus par vidējām

53 Hsiao-Hui Tai, „Conflict or Cooperation: the Interactive Nature of Trade Unions and Management in Workplaces in

Taiwan”, University of London, 2007, konferences ziņojums

Lucille Yarrington, Keith Townsend, Kerry Brown,” MODELS OF ENGAGEMENT: UNION MANAGEMENT RELATIONS FOR THE 21ST CENTURY”, Queensland University of Technology, 2007, konferences ziņojums


algām no LTV un LR mājaslapām (bruto likmes54). Nākotnes (to-be) stundas likmes 2014. gadam ir

piedāvātas, orientējoties uz augstāko* stundas likmi no abām organizācijām un noapaļojot līdz

vienam ciparam aiz komata (*amatu grupā “direktori/valdes locekļi” tiek piedāvāta likme pa vidu

starp LTV un LR likmēm, ņemot vērā, ka LTV šāda likme ir tikai vienam amatam ar ļoti plašu

atbildības loku; amatu grupā “strādnieki/vienkārša darba darītāji” tiek piedāvāta likme pa vidu

starp LTV un LR likmēm, ņemot vērā, ka LR likme ir ļoti tuvu iepriekšējā (speciālistu) līmeņa likmei

un arī LR gadījumā šādi amati ir tikai 2). Vidējās likmes ir apkopotas tabulā zemāk.

Vidējās algu likmes. Piedāvājums 2014. gadam – as-is/to-be

Nr. Amatu grupa/līmenis

AS=IS TO-BE

Vidējā alga LTV,

stundas likme

Vidējā alga LR,

stundas likme

Piedāvājums 2014.g.,

stundas likme

1. Ģenerāldirektors/valdes priekšsēdētājs 15 10,71 15

2. Direktori/valdes locekļi 13,28 8,33 12

3. Direktori/1.līmeņa struktūrvienību

vadītāji/kanāla vadītāji 7,305 6,28 7,5

4. 2.līmeņa struktūrvienību vadītāji 6,47 5,47 6,5

5. Augsti kvalificēti speciālisti

(arī galvenie, vecākie);

programmu/raidījumu vadītāji,

redaktori un pārējie radošie amati

5,73 3,97 5,7

6. Speciālisti 3,15 3,45 3,5

7. Strādnieki/vienkārši darba darītāji 1,83 2,97 2,5

Avots: Autora aprēķini, izmantojot datus no LR un LTV mājaslapām.

Personāla skaita izmaiņas – apvienošanas rezultātā ir iespējams štata vietu ietaupījums līdz

10%, bet ņemot vērā jaunā medija oriģinālsatura kvantitatīvo un kopējā satura kvalitātes

mērķus būs nepieciešami papildus radošie resursi

Vidējās pamatalgu likmes nepieaug – pieaugums ir tikai attiecībā uz mainīgo atalgojumu un

tiem resursiem, kuri iesaistīti jauna satura ražošanā.

Personāla budžeta kopsavilkums – skatīt Finanšu sadaļā, jaunā medija naudas plūsmā.

9.10.8. Ieteikumi pārmaiņu vadībai

Projektu darba grupa pārrunāja iespējamos riskus, kas ir saistīti ar reorganizācijas procesu un izteica

vairākus ieteikumus, kas būtu jāņem vērā pārmaiņu procesā.

Riski no personāla vadības perspektīvas:

darbinieku dabiskās bailes no pārmaiņām, bailes pazaudēt savu darba vietu, it īpaši ņemot

vērā, ka darbinieku vidējais vecums ir 48 gadi, tehniskajiem darbiniekiem – 50;

3 arodbiedrību pretreakcijas (ņemot vērā, ka ~80% LR darbinieku ir arodbiedrības biedri, LTV

~60%, ir ļoti augsts risks, ka pārmaiņas tiktu kategoriski neatbalstītas, līdz pat streikam, citām

publiskām negācijām un pat tiesvedībām);

54 Šīs likmes ietver IIN un darba ņēmēja sociālo nodokļi, bet darba devēja sociālais nodoklis (24,09%) NAV iekļauts.


nav skaidra LTV un LR esošo vadītāju (~15 vadītāju) spēja un motivācija izvest organizācijas

cauri būtiskām pārmaiņām;

ieilgstot pārmaiņām – labākie TV un Radio speciālisti tiks pārvilināti uz mediju komercsektoru;

iespējami politiskie lēmumi neatbalstīt pārmaiņas, ņemot vērā, ka mediji pašlaik tiek finansēti

galvenokārt no valsts budžeta, kā arī ņemot vērā to darbību reklāmas tirgū (tai skaitā politiskā

netiešā reklāma) pirms lielajiem politiskajiem cikliem;

darbinieku mēģinājums izmantot pārmaiņas finansiāli (saņemt pabalstu, pabūt bezdarbniekos

un pēc laika pieteikties uz jaunajām vakancēm);

TV un Radio formātu dažādība un kultūru atšķirības (piem., TV darbinieki ir ātrāki, dinamiskāki,

Radio ir konservatīvāki, mierīgāki, taču Medijam ir vairākas vērtības, kuras ir jāattīsta kopīgi –

profesionalitāte un neatkarība, atbildība, radošums un inovācija, atvērtība un tolerance).

LR un LTV darbinieku aptaujā viens no jautājumiem ir “Vai jūs atbalstāt vienota sabiedriskā medija

izveidi?” Rezultāti ir redzami attēlos zemāk.


48. attēls. LTV darbinieku viedoklis par vienoto mediju



49. attēls. LR darbinieku viedoklis par vienoto mediju

Kā redzams, tikai 23% TV darbinieku atbalsta pārmaiņas, nezinot detaļas, bet 30% būtu gatavi, uzzinot

detaļas. Savukārt Radio 70% ir pret pārmaiņām.

Ņemot vērā augstāk apskatītos riskus, tiek piedāvāti sekojoši ieteikumi reorganizācijai no personāla

vadības viedokļa:

paredzēt atbilstošu pārmaiņu vadības budžetu un jaunas kopīgas telpas (vismaz pa soļiem);

definēt pārmaiņu vadības komandu (min. augstākā līmeņa 7 vadītāji (CEO, CFO, COO, CFO, CTO

un HR un Jurists): ir būtiski, ka šī komanda sastāv no dažādu līmeņu darbiniekiem, un ietver

gan augstākā līmeņa vadītājus, gan citus viedokļu līderus, kam ir autoritāte darbinieku vidū.

Pārmaiņu vadībā ir termins “sponsorēšana”, kas nozīmē, ka jābūt vienam augsta ranga pārstāvim,

kas ir pārmaiņu galvenais atbalstītājs, kas komunicē organizācijas iekšienē un ārpus tās, ir

pozitīvs vizionārs, kurš tic pārmaiņu ieguvumiem. Šajā gadījumā šī loma būtu

jaunās/apvienotās organizācijas CEO;

definēt īsu (parasti iesaka 1–2 teikumus) vīziju, kas sniedz atbildi uz jautājumu “Kāpēc notiek

pārmaiņas?” jeb “Ko mums dos jauns sabiedriskais medijs”? To tālāk var attīstīt, norādot uz

konkrētiem ieguvumiem darbiniekiem pēc pārmaiņām (atbilde uz jautājumu “What’s in it for

me?”55);

definēt detalizētu pārmaiņu plānu ar atbildīgajiem, termiņiem un konkrētiem komunikācijas

pasākumiem. Komunikācijai ir kritiskā loma pārmaiņu procesā, tās nevar būt par daudz. Lai tā

55 Angļu val. “Ko es iegūšu?”


notiktu regulāri (un tas ir vajadzīgs, lai mazinātu identificētus riskus), nepieciešams konkrēts

plāns: kurš, ko, kam, kādā brīdī un kādā veidā komunicē;

definēt darbības nepārtrauktībai nepieciešamās amatu grupas, personas un procesus.

Nepārtrauktības nodrošināšanai iesaistīt vidējā līmeņa vadītājus, atbalstīt un motivēt viņus

(misijas apziņa, komunikācija, ieguvumi pēc pārmaiņām, apbalvot/samaksāt par labiem

rezultātiem);

īstenot pārmaiņas maksimāli īsā periodā, 3–6 mēnešu laikā (iepriekš sagatavojot visu juridisko

un personāla vadības bāzi);

algu pieaugums būs pakāpenisks pēc pārmaiņām (sākt ar mainīgo atalgojumu, pēc tam

pamatatalgojuma izmaiņām, kopumā atalgojuma pieaugums ir plānots, bet individuālas algas

būs atkarīgas no amatu grupām, darba specifikas un kompetenču izmaiņām). Darbiniekiem var

komunicēt algu intervālus amatiem/amatu grupām, tiklīdz tie ir apstiprināti. Tālāk vadītāju

darbs būtu noteikt individuālas algas (vairāk par šo punktu 9.10.4.sadaļā);

paredzēt fiziski citas telpas jaunajai komandai (piemēram, vadība, ziņu dienests, LR5,

tiešraides studijas centrā). Ja pārejas periodā nav iespējama viena ēka, tad vadībai ir jābūt

maksimāli mobilai, lai ikdienā vadītu pārmaiņas un apvienošanu;

intensīvi komunicēt ar arodbiedrībām, būt atklātiem par spēles noteikumiem, konstruktīvus

arodbiedrību pārstāvjus var iesaistīt pārmaiņu vadības komandā;

izdalīt kompensāciju budžetu un nodrošināt juridisko atbalstu, lai izvairītos no tiesvedībām;

jaunajā medijā var veidot Darbinieku padomi, kā alternatīvu esošām 3 arodbiedrībām. Tas

dotu iespēju no 3 esošām arodbiedrībām pāriet pie 1 sadarbības partnera.

9.10.9. Pārmaiņu ieviešanas aktivitāšu secība

Pārmaiņu procesam būtu jāsākas ar reorganizāciju, pakāpeniski apvienojot atsevišķas struktūrvienības.

Paralēli restrukturizācijai nepieciešams definēt pamatalgas struktūras principus, lai noteiktu darbinieku

individuālas algas (vairāk sadaļā 9.10.4). Veidojot jaunās organizācijas struktūrvienības, tam būtu

jādefinē mērķi un citi darba vērtēšanas kritēriji, kas tiktu izmantoti darba izpildes vadības sistēmā un

arī nosakot atalgojuma mainīgo daļu. Nākamais solis būtu sistēmas izstrāde, pēc kuras tiek plānota

darbinieku attīstība.


10. MĀCĪBU CENTRS

Nodrošināt strauju darbinieku prasmju attīstību kritiskajās funkcijās un kompetencēs, lai sasniegtu

jaunā medija stratēģiskos mērķus:

laikus apzināt kompetenču attīstības vajadzības kritisko prasmju attīstīšanai;

veidot un vadīt moduļu tipa mācību programmas liela darbinieku skaita apmācībai kritiskajās

prasmēs (sociālās prasmes, multimediju prasmes, vadības prasmes u.tml.);

nodrošināt darbinieku un vadītāju mācības un stažēšanos pie ārvalstu partneriem jaunu

funkciju un kritisko kompetenču apguvei, ko nav iespējams sagatavot/nodrošināt uz vietas.

Iedzīvināt sistemātisku un metodisku profesionālās meistarības pilnveidošanas sistēmu, pamatojoties uz

regulāru zināšanu un prasmju novērtējumu.

10.1. Mācību centra un mācību programmu veidošanas pamatojums

10.1.1. Īss esošās situācijas raksturojums

Lai gan vēsturiski LTV un LR ir bijuši mācību centri, šobrīd nevienā no organizācijām nav šādu atsevišķu

struktūrvienību, kuru primārais mērķis ir nodrošināt sistemātisku darbinieku prasmju pilnveidošanu.

Abās organizācijās ir labas tradīcijas atsevišķu mācību programmu īstenošanā, no kurām var pozitīvā

ziņā izcelt LTV darbaudzināšanas praksi operatoru un režisoru sagatavošanā, spēcīgas mācīšanās darbībā

tradīcijas, palīdzot organizācijā integrēties jauniem mācekļiem bez praktiskā darba pieredzes. Savukārt

LR var atzīmēt Jauno diktoru skolu, 2011. gadā sākto praksi “ētera balsu” profesionālā novērtēšanā,

iestrādnes jauno talantu attīstībā (t.s. “39. kabinets”). Abās organizācijās pastāv dažādi neformālās

mācīšanās veidi, kas tiek realizēti pēc atsevišķu vadītāju vai radošo speciālistu iniciatīvas, efektīvākie

veidi noteikti būtu saglabājami arī jaunajā medijā.

Tomēr kopumā abās organizācijās šobrīd pietrūkst sistemātiskuma un plānveidības mācību nodrošinājumā,

it īpaši proaktīvā mācību nodrošinājumā atbilstoši abu mediju vajadzībām. Neeksistē motivēšanas

mehānismi, kādēļ mācīt un mācīties, kopumā mācīšanās kultūra abās organizācijās nav pietiekoši

attīstīta. Vienotā sabiedriskā medija organizācijas koncepcijā norādīts: “Daļa respondentu (darbinieku –

aut. piez.) neredz iespēju uzņemties vadīt praktikantus, jo uzskata to par papildu darbu, kuram nav

laika un naudas resursu. LTV vadītāji min piemērus, kad atsevišķi darbinieki uzņēmušies iniciatīvu

apmācīt studentus vai arī savus bērnus, kas vēlāk pievienojušies organizācijai.” Abās organizācijās nav

attīstīti iekšējie darbinieku attīstību veicinošie personāla vadības procesi. Kā norādīts iepriekš minētajā

koncepcijā, piemēram, rotācija mācību nolūkos abos medijos šobrīd netiek īstenota. Tāpat arī talantu

vadība notiek pēc atsevišķu vadītāju pašiniciatīvas un kā tāda nav uzskatāma par mērķtiecīgi vadītu un

organizētu organizācijas iekšējo procesu. Darbinieku attīstības procesu neesamība vismaz daļēji tiek

pamatota ar zemu darbinieku mainību. Tomēr šāda situācija nav pieļaujama nākotnē, jo, kā zināms abu

organizāciju personāla sastāvs noveco un nepieciešama jaunu, t.sk., gados jaunu speciālistu ieplūšana

jaunajā organizācijā.

Kā svarīgākos procesus var minēt sistemātiskus karjeras vadības, iekšējās rotācijas un talantu vadības

procesus, kas ir nozīmīgi ne tikai darbinieku, bet organizācijas kopējai attīstībai. Vienotā sabiedriskā

medija organizācijas koncepcijā, attēlā “Organizāciju personāla vadības prakses SVID analīze” norādīts,

ka draudi ir darbinieku produktivitātes kritums darbinieku nesistemātiskas attīstības dēļ un stagnācija

ierobežotu mācību pasākumu dēļ.


Lai sistemātiski veidotu un/vai izvēlētos mācību programmas, kas vērstas uz kvalitatīva darba

veikšanai nepieciešamo kompetenču attīstību, ir nepieciešams izmantot kompetenču pieeju personāla

vadības procesos, un primāri – izveidot kompetenču modeļus kritiski svarīgām amatu grupām, kā arī

sākt regulāru kompetenču novērtēšanu, kas ir viens no veidiem, kā apzināt darbinieku mācību

vajadzības turpmāk. Personāla vadības prakses analīze LTV un LR, kas tika veikta vienotā sabiedriskā

medija organizācijas koncepcijas sagatavošanas gaitā, rāda, ka kompetenču pieeja pilnā mērā abās

organizācijās netiek izmantota, tomēr ir konstatēti atsevišķi šīs pieejas “aizmetņi”: abās organizācijas

ir izstrādāti kritēriji raidījumu un sižetu kvalitātes novērtēšanai, ko iespējams izmantot komandas

darba un individuālā snieguma novērtēšanai. Bez tam, vairāki no šiem individuālās vērtēšanas

kritērijiem (piemēram, runas temps, dinamika) ir atzīstami par uzvedības kompetencēm. Tomēr darba

snieguma vērtēšanas primārais mērķis ir raidījumu kvalitātes uzlabošana, mazāk – individuālo attīstības

plānu veidošana kompetenču tālākai pilnveidošanai. Grūtības rada arī kritēriju atšķirīgā interpretācija

no vērtētāju puses, lielais laika patēriņš novērtēšanai un darbinieku atvērtība atgriezeniskai saitei,

kādēļ darba snieguma novērtēšanas prakse abās organizācijās vērtējama kā labas sākotnējās iestrādnes

radošo darbinieku novērtēšanai, kas noteikti ir attīstāmas un pilnveidojamas jaunajā medijā, taču ne

kā regulāra un sistemātiska labā prakse, kas tiek pielietota visām darbinieku grupām un abu mediju

kopējo mācību un attīstības vajadzību noteikšanai.

Lielā mērā iepriekš minētie ierobežojumi mācību un attīstības jomās abās organizācijās saistāmi ar

nelielu līdzšinējo finansējumu mācībām, uz ko norāda arī abu organizāciju vadītāji un citi intervētie

nozares pārstāvji. Koncepcijas veidotājas rīcībā esošā informācija liecina, ka vismaz 2012. gadā LTV un

LR mācībām budžetā nav atsevišķi plānotu līdzekļu: kā liecina abu organizāciju plānotie naudas

plūsmas un darbības rādītāji 2012. gadam, kursu un semināru organizēšana ir iekļauta izdevumu

postenī “Iestādes administratīvie izdevumi un sabiedriskās attiecības, kursu un semināru organizēšana”

(EKK kods 2231), kādēļ tieši kursu un semināru organizēšanai paredzētos līdzekļus un to izlietojumu

precīzi noteikt nevar. Neraugoties uz to, nelielais līdzekļu apmērs šajā budžeta pozīcijā abās organizācijās

norāda, ka kursu un semināru organizēšanai, kas ir tikai viena no daudzām mācību organizēšanas

formām, tiek atvēlēts ļoti maz resursu. LTV iestādes administratīvajiem izdevumiem un sabiedriskām

attiecībām, kursu un semināru organizēšana (EKK kods 2231) 2012. gadā plānots iztērēt Ls 344 233,

tai skaitā uz līguma pamata pieaicināto ekspertu izdevumi nav plānoti vispār. Pozīcijā (EKK kods

2420) “Bibliotēku grāmatas un žurnāli” paredzēts izmantot Ls 2550 gadā.56.

LR 2012. gadā plānotie iestādes administratīvie izdevumi un sabiedriskās attiecības, kursu un semināru

organizēšana (EKK kods 2231) – Ls 3900, tai skaitā pašu līdzekļi – Ls 511. Uz līguma pamata pieaicināto

ekspertu izdevumi (EKK kods 2232): Ls 7500, no tiem Ls 3500 plānoti no dotācijas līdzekļiem un Ls

4000 – pašu līdzekļu. Periodikas iegādei (EKK kods 2400) paredzēti Ls 180 gadā no pašu līdzekļiem.57

Lai attīstītu vienoto sabiedrisko mediju jaunā kvalitatīvā pakāpē, nepieciešams mērķtiecīgi plānot mācību

un attīstības budžetu, paredzot mācībām vismaz Ls 500 gadā uz vienu darbinieku, neskaitot investīcijas

Mācību centra kopējā dizaina un mācību programmu izstrādē.

2012. gada rudenī veiktās LTV un LR darbinieku aptaujas rezultāti rāda, ka abu organizāciju darbinieki

ir motivēti attīstīt darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes. 57,2% LTV darbinieku (n=105)

norāda, ka viņus daļēji vai nemaz neapmierina profesionālās izaugsmes iespējas (mācīties, virzīties pa

karjeras kāpnēm) LTV pašlaik, un 66% aptaujāto uzskata, ka šī ir viena no svarīgākajām jomām, kas

būtu jāuzlabo. LR profesionālās izaugsmes iespējas par neapmierinošām vai daļēji neapmierinošām

vērtē 32,3% aptaujāto (n=66), un 36,9% uzskata, ka jāpilnveido profesionālās izaugsmes iespējas

organizācijā. Aptaujas rezultāti liecina, ka mācību un attīstības funkcijai vienotajā sabiedriskajā medijā

56 Avots: Valsts SIA "Latvijas Televīzija" plānotie naudas plūsma un darbības rādītāji 2012. gadā 57 Avots: Valsts SIA "Latvijas Radio" plānotā naudas plūsma un darbības rādītāji 2012. gadā pa ceturkšņiem.


ir liels potenciāls, ko pastiprina darbinieku apzināšanās, ka mācību un attīstības joma ir svarīga un

jaunajā organizācijā attīstāma jaunā kvalitātē. Visi koncepcijas izstrādē iesaistītie nozares eksperti un

LTV un LR esošie un bijušie darbinieki ir pozitīvi noskaņoti un vienisprātis par ieceri veidot Mācību

centru vienotā sabiedriskā medija veidošanas stratēģijas ietvaros.

Apkopojot iepriekš minēto, var secināt, ka Mācību centra veidošana vienotā sabiedriskā medija ietvaros

saskaņā ar fokusētu attīstības stratēģiju, mērķiem un budžetu ļaus mērķtiecīgi attīstīt mācību un attīstības

funkciju, kā arī risināt jaunajam medijam aktuālos attīstības un jaunas organizācijas kultūras veidošanas

jautājumus.

10.1.2. Sasaiste ar vienotā sabiedriskā medija organizācijas koncepciju

Šajā dokumentā piedāvātā Mācību centra un mācību programmu koncepcija ir veidota, pamatojoties

uz vienotā sabiedriskā medija organizācijas koncepcijā piedāvāto 2. scenāriju “Jauns sabiedriskais

medijs”, jo, kā šajā dokumentā norādīts: “Izvērtējot iespējamos scenārijus arī no citiem viedokļiem un

diskutējot par tiem dažādās darba grupās, tika izvēlēts 2. scenārijs, jo tas potenciāli ļautu visefektīvāk

nodrošināt satura apjoma un kvalitātes pieaugumu, multimediju risinājumu attīstību, kā arī ir efektīvāks

no pārvaldības viedokļa.”

Vienotā sabiedriskā medija organizācijas modeļa aprakstā norādīts, ka attīstība un talantu vadība ir kritiski

svarīga konkurētspējai (vairāk nekā citās nozarēs), tieši tāpēc Mācību centra un mācību programmu

veidošanai ir kritiska loma jaunajā vienotajā sabiedriskajā medijā jau kopš tā izveidošanas brīža. Pārmaiņu

vadības programma var tikt īstenota ar Mācību centra palīdzību, lai nodrošinātu vajadzīgo profesionalitāti

un pārmaiņu speciālistu piesaisti uz laiku, kamēr jaunā organizācija piedzīvo “pāreju” no diviem patstāvīgiem

medijiem – LTV un LR – uz vienotu sabiedrisko mediju.

Vienotā sabiedriskā medija organizācijas koncepcijā piedāvātais attīstības scenārijs paredz vairākus

uzdevumus, kas veiksmīgi būtu īstenojami tieši Mācību centra un tā veidoto un piedāvāto mācību

programmu ietvaros:

Nākotnes talantu attīstība un piesaiste:

sadarbībā ar izglītības iestādēm noteikt mediju profesiju standartus, sagatavot jauniešus un

piesaistīt tos darbam savā organizācijā,

veicināt savu darbinieku attīstību atbilstoši nozares tendencēm un nākotnes prasībām.

Lai veicinātu mediju profesiju standartu attīstīšanu sadarbībā ar augstskolām un citiem mediju nozares

uzņēmumiem un ekspertiem, jaunā vienotā sabiedriskā medija Mācību centra vīzija (skat. 50. attēlu:

“Mācību centra vīzija”) paredz, ka Mācību centrs perspektīvā veic Profesionālās sertifikācijas centra lomu.

Mācību centra ietvaros paredzēts attīstīt Prakses programmu, kas tiek veidota sadarbībā ar augstskolām,

kas gatavo speciālistus mediju nozarei. Savukārt darbinieku attīstība atbilstoši nozares tendencēm un

nākotnes prasībām ir uzskatāms par Mācību centra veidošanas pamatuzdevumu. Nozares attīstībai kopumā

ir būtisks augsts elastības līmenis. Elastība ir nepieciešama gan kā attieksme un domāšanas veids, gan

arī kā atvērtība jaunu darbam nepieciešamo kompetenču attīstīšanai.

Elastīga pieeja darba organizācijai, pārmaiņu un jauninājumu atbalstīšana:

nodrošināt regulāru un pozitīvu komunikāciju visos līmeņos,

veicināt kultūru, kurā ir atbalsts idejām un tolerance pret kļūdām, veicināt darbinieku

sadarbību, rotāciju, dalīšanos pieredzē.

Šie aspekti pamato, kāpēc vienotā sabiedriskā medija mācību programmās nozīmīga vieta ierādāma

tieši sociālo prasmju attīstībai un tādām mācību formām un metodēm, kas sekmē komunikāciju, pieredzes

apmaiņu un mācīšanos citam no cita un no savām kļūdām. Sadarbības un informācijas prasmju


attīstīšana visiem vienotā medija darbiniekiem ir svarīgas arī, lai iedzīvinātu jauno organizācijas struktūru,

kas paredz matricas tipa elementus.

Vadības prasmju attīstība un stiprināšana, vidēja līmeņa vadītāju kapacitātes stiprināšana.

Šī uzdevuma izpildei paredzēta daudzpusīga mācību programma Vadības prasmju attīstīšanai, kas detalizētāk

aprakstīta nodaļā “Mācību programmu veidošana”. Mācību pamatprogrammu aprakstā izmantots jaunā

SAB medija personāla profesionālo un sociālo kompetenču modelis, kas izstrādāts vienotā sabiedriskā

medija organizācijas koncepcijas izstrādes gaitā.

Iepriekš minētie un vairāki citi uzdevumi, piemēram, vajadzības īstenot darbinieku rotāciju, veikt

regulāru darbinieku kompetenču novērtēšanu, integrēt mācības darbinieku motivācijas un atalgojuma

sistēmā, kas identificēti vienotā sabiedriskā medija organizācijas koncepcijā un ir plašāk aprakstīti šīs

koncepcijas sadaļās, pamato Mācību centra veidošanas nepieciešamību.

10.2. Mācību centra attīstības vīzija

Mācīšanās un attīstība mūsdienās ietver plašu darbību klāstu, kas paredzēts, lai uzlabotu jaunā

sabiedriskā medija darbinieku pašlaik darbam nepieciešamās prasmes, attīstītu jaunas prasmes un

atraisītu cilvēku vēl neizmantotās spējas jeb potenciālu. Mācību un attīstības aktivitātes var īstenot, lai

attīstītu konkrētas un nepieciešamas prasmes īsā laikā vai lai apmierinātu plašākas vajadzības ilgākā

laika posmā. Tieši tāpēc Mācību centram kā vienam no jaunā sabiedriskā medija attīstības stūrakmeņiem

savā darbībā ir jābūt orientētam gan uz tagadnes mērķiem jeb tām darbinieku attīstības vajadzībām,

t.i., jaunu iemaņu apguvi un nepieciešamo prasmju pilnveidošanu, kas ir aktuālas īstermiņā, gan arī uz

ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanu gan paša medija, gan nozarē strādājošo darbinieku attīstībai.

Piedāvātā koncepcija paredz, ka mācību centrs veic vairākas profesionāli un sociāli nozīmīgas lomas:

kļūst par reģionāla mēroga mācību un attīstības centru, kas nodrošina daudzveidīgas zināšanu

un prasmju attīstības iespējas vienotā sabiedriskā medija darbiniekiem, kā arī citiem nozares

speciālistiem no Latvijas un kaimiņvalstīm;

kļūst par laboratoriju jaunu radošo ieceru izmēģinājumiem un aprobācijai, ko nodrošina

pārraudzīti eksperimenti ar jaunām mācību metodēm un pieejām;

kļūst par radošu vidi, kurā tiek atklāti jauni talanti un attīstīti esošie;

nodrošina sabiedrības izglītošanu, piedāvājot daudzveidīgas moderno tehnoloģiju un mediju

prasmju attīstības iespējas ikvienam interesentam;

kļūst par profesionālās sertifikācijas centru un jaunā sabiedriskā medija satura kvalitātes

monitoringa etalonu, nodrošinot sistemātisku darbinieku prasmju novērtēšanu un

atgriezenisko saiti tālākai prasmju pilnveidošanai, kas atspoguļojas raidījumu kvalitātē.

Uzskatāmā veidā Mācību centra vīzija parādīta attēlā.


50. attēls. Mācību centra vīzija

Mācību centru raksturojošās pazīmes ir atvērta un radoša vide, socializēšanās iespējas organizācijas

darbinieku starpā un ar citiem nozares speciālistiem, jauni eksperimenti ar mācību metodēm un formām,

neradot riskus medija ikdienas darbam u.tml.

Daži pamatnosacījumi Mācību centra vīzijas īstenošanā

Mācību centra profesionālās un finansiālās patstāvības nodrošināšana.

Neraugoties uz to, ka Mācību centra veidošanas pamatojums ir vienotā sabiedriskā medija

darbinieku kompetenču attīstīšana, radošai un profesionālai Mācību centra attīstībai ir būtiska

pietiekoši augsta Mācību centra neatkarības pakāpe. Būtiski jau sākumā domāt par Mācību

centra vietu organizācijas struktūrā: ieteicams, ka mācību centrs tiek veidots kā atsevišķa

patstāvīga struktūrvienība, kas vai nu ir pakļauta jaunā medija valdei un/vai NEPLP. Mācību

centram kā atsevišķai struktūrvienībai vai pat juridiskai vienībai līdz ar to tiek plānots savs

budžets. Neatkarīgas struktūrvienības statuss ļauj Mācību centram nokārtot dokumentus un

iegūt valsts akreditētas izglītības iestādes statusu un perspektīvā akreditēt izglītības programmas,

kā arī pretendēt uz ES finansējumu mūžizglītības un citu, piemēram, neformālās izglītības

programmu īstenošanai jau tuvā nākotnē. Tāpat neatkarīgas struktūrvienības statuss atvieglos

Mācību centram īstenot tos mērķus, kas ir paredzēti Mācību centra vīzijā.

Mācību programmu veidošana un/vai iepirkšana, pamatojoties uz konkrētām, rūpīgi

izanalizētām organizācijas attīstības un darbinieku mācību vajadzībām.

Mācību centra un, īpaši, mācību pamatprogrammu veidošanā ieteicams pienācīgu vietu ierādīt

sākotnējā pasūtījuma noteikšanai – mācību biznesa pamatojuma izstrādei un mācību vajadzību

noteikšanai katrā no Mācību centra programmām.

Resursu (cilvēki, finanses, tehniskais nodrošinājums u.c.) efektīva plānošana un izmantošana,

lai dažu gadu laikā nodrošinātu pozitīvu izmaksu un ieguvumu attiecību.

Mācības, tāpat kā jebkura cita biznesa aktivitāte ir pakļauti tiem pašiem atdeves mērījumiem.

Mācībām ir jāparāda atdeve no investīcijām ilgtermiņā vai īstermiņā. Papildus tam, ka visām

mācībām ir jābūt pamatotām no jaunā medija stratēģijas un mērķu viedokļa, Mācību centram

attīstoties kā mūžizglītības centram, tam ir iespējams pelnīt no maksas par mācību pakalpojumiem

un mācību centra resursu vai mācību vides izmantošanas. Tāpat mācību centram ir iespēja

piesaistīt papildu finansējumu ES līdzekļu piesaistei jaunu programmu veidošanai dažādām

iedzīvotāju mērķa grupām.

Labākās starptautiskās prakses izmantošana mācību rezultātu un mācību programmu novērtēšanā.


Kopš pirmajām mācību programmā ieteicams attīstīt vairāku pakāpju mācību novērtēšanas

sistēmu, kā vērtētājus iesaistot pašus mācību dalībniekus, viņu vadītājus, organizācijas augstākās

vadības pārstāvjus, vietējos un ārvalstu nozares ekspertus un mācību un attīstības konsultantus.

Mācību centra darbības saskaņotība ar vienotā sabiedriskā medija personāla vadības stratēģiju

un procesiem – jauno darbinieku atlasi, darba snieguma un attīstības pārrunām, talantu vadību u.c.

Personāla direktors un speciālisti, tāpat kā visu līmeņu un funkciju vadītāji ir Mācību centra

darbinieku ciešākie sadarbības partneri, kopā ar kuriem tiek veidotas gan jaunas mācību

programmas un risinājumi, gan arī izvērtēti jau esošie.

10.3. Ieteicamā stratēģija Mācību centra un mācību programmu veidošanā

Piemērotākās stratēģijas izvēle ir galvenokārt atkarīga no organizācijas novērtējuma trīs savstarpēji

saistītos faktoros:

1) Izpratne par aktuālajiem un nākotnes biznesa mērķiem, kas atspoguļojas biznesa stratēģijā un

nosaka nepieciešamo kvalitatīvo “biznesa lēcienu”, ko nepieciešams realizēt;

2) Darbinieku pašreizējā un nākotnē nepieciešamo kompetenču definēšana un novērtējums;

3) Personāla vadības stratēģija, kas nosaka kopējo personāla vadības procesu (darbinieku atlase,

motivēšana, darba snieguma un kompetenču novērtēšana u.c.) dizainu.

Pamatojoties uz diskusijām un vērtējumu par iepriekš nosauktajiem faktoriem, pirmā stratēģija ir

biznesa attīstība, piesaistot (atlasot) un efektīvi nodarbinot profesionāli kvalificētus darbiniekus. Šī

stratēģija paredz to, ka organizācija izvēlas pieņemt darbā un noturēt augsti kvalificētus speciālistus

un vadītājus, kuru kvalifikācija un prasmes nodrošina kvalitatīvu amata pienākumu veikšanu un līdz ar

to nav nepieciešami būtiski resursi darbinieku prasmju un kompetenču attīstīšanai, pilnveidošanai

u.tml. Primārā mācību centra vai mācību procesa loma ir nodrošināt pavisam jaunu prasmju apgūšanu,

kas kļūst aktuālas, ja ir būtiskas izmaiņas nozarē un/vai biznesa stratēģijā. Taču arī šajā gadījumā,

organizācija var izlemt, ka tā vietā, lai veiktu apjomīgu darbinieku apmācību, tā veic darbinieku nomaiņu

tā saucamajos “atslēgamatos”, tādējādi nodrošinot jauno nepieciešamo prasmju ieplūšanu organizācijā.

Primārie personāla vadības procesi šajā stratēģijā ir personāla atlase, darbinieku materiālā un nemateriālā

stimulēšana, talantu vadība.

Otrā stratēģija, kuru ieteicams izmantot, veidojot jaunā sabiedriskā medija Mācību centru, paredz to,

ka organizācijā tiek pieņemti darbinieki ar nelielu praktiskā darba pieredzi vai pavisam bez tās.

Darbinieku profesionālā attīstība un izaugsme tiek nodrošināta organizācijas ietvaros, izmantojot

daudzveidīgas mācību, attīstības un karjeras vadības iespējas.

Līdzšinējā darba prakse LTV un LR atbilst šai stratēģijai. Kā norādīts vienotā sabiedriskā medija

organizācijas koncepcijā: “Abas raidorganizācijas biežāk pieņem darbā jaunus speciālistus ar nelielu

darba pieredzi. Augstskolu absolventu sagatavotību darbam abu organizāciju apjautātie vadītāji vērtē

kritiski, norādot uz nepietiekamām praktiskām prasmēm.”

Vienlaikus jauno darbinieku piesaistes stratēģija abos medijos netiek realizēta pilnībā: LTV un LR

personāla vadības prakses SVID analīzē norādīts, ka abās organizācijās ir mazs jaunu darbinieku

īpatsvars, ir grūtības piesaistīt jaunus darbiniekus (darba devēja tēls, atalgojums), ir ierobežota

darbinieku dažādība (vecuma ziņā lielāks īpatsvars darbiniekiem virs 40) un darba devēja tēls nav

moderns, neorientējas uz pārmaiņām, kādēļ ir grūtības uzrunāt jauniešu tirgus segmentu.58

58 Avots: Vienotā sabiedriskā medija organizācijas stratēģija.


Mācību centra veidošanas stratēģiju salīdzinājums

1. stratēģija.

Orientācija uz spēcīgu profesionāļu piesaisti

darbam vienotajā medijā

2. stratēģija.

Orientācija uz jaunu talantu piesaisti darbam

vienotajā medijā

PRIEKŠROCĪBAS:

Nodrošina nozarei nepieciešamo prasmju

elastību, pieņemot darbā speciālistus ar

vajadzīgām prasmēm;

Zemākas mācību un attīstības izmaksas;

Mazākas investīcijas jauno darbinieku ievadīšanai

darbā;

Augstāka izmaksu efektivitāte īstermiņā: māca

tikai to, kas šobrīd nepieciešams;

Mācību centru var veidot personāla funkcijas

ietvaros, pateicoties mazākam vadāmo resursu

(cilvēki, programmas, finansējums) apjomam.

PRIEKŠROCĪBAS:

Nodrošina nozarei nepieciešamo prasmju

elastību, attīstot darbiniekus;

Tiek uzkrāta plaša pedagoģiskā pieredze un

prasmes ātri izveidot un vadīt daudzveidīgas

jaunas mācību programmas;

Mācību centrs kā atvērtas un uz attīstību

orientētas organizācijas kultūras virzītājspēks.

Plašāku funkciju piešķiršana (perspektīvā satura

un metožu aprobācija, satura kvalitātes

novērtēšana, kompetenču novērtēšana u.tml.)

Mācību un attīstības funkcijas integrēšana ar

citiem personāla vadības procesiem: profesionālo

izaugsmi, rotāciju, nemateriālo motivēšanu u.tml.;

Mācību programmās plaši var integrēt pieredzes

apmaiņas elementus, ņemot vērā to, ka

organizācijā mācās visi neatkarīgi no

kvalifikācijas un iepriekšējās pieredzes.

RISKI:

Mācības orientētas uz šauru darbinieku un/vai

amatu loku;

Var veidoties liela atkarība no ārējiem mācību

piegādātājiem iekšējo mācīšanas kompetenču

trūkuma dēļ;

Grūtības attīstīt un uzturēt pastāvīgas mācīšanās

kultūru organizācijā, jo mācības vairāk tiek

organizētas tikai tad, kad “vajag” nevis pastāvīgi

kā uz attīstību vērstas organizācijas kultūras

sastāvdaļa;

Iekšējas “cīņas” starp struktūrvienībām un

vadītājiem par to, kādiem amatiem un/vai

funkcijām nepieciešamas mācības un/vai jaunas

mācību programmas;

Ilgāks reakcijas laiks uz aktuālajām mācību

vajadzībām, jo var pietrūkt zinātības (know–how)

jaunu programmu veidošanai vai vadīšanai.

Jaunā medija kritiska atkarība no pastāvīgas

darbinieku motivācijas monitorēšanas, lielāki

līdzekļi jāiegulda darbinieku atalgojumam un

motivēšanai, lai nodrošinātu profesionāļu

neaizplūšanu uz citām organizācijām.

RISKI:

Liels programmu skaits – mācību programmu

administrēšanas grūtības;

Grūtības nodrošināt pastāvīgu programmu skaita

un satura aktualizāciju atbilstoši biznesa un

darbinieku mācību vajadzībām;

Pareizā līdzsvara atrašana starp iekšējām

(pastāvīgām) un ārējām (neregulārām) mācību

programmām

Pietiekošs finansējums Mācību centra darbības

nodrošināšanai, tai skaitā – programmu

veidošanai un vadīšanai, kvalitātes novērtēšanas

pasākumiem, administratīvās kapacitātes

nodrošināšanai u.c.


Apkopojot iepriekš minēto, vienotā sabiedriskā medija Mācību centra veidošanā ieteicams izmantot

otro stratēģiju, kas orientēta uz plašu darbinieku apmācību un talantu attīstību vienotā medija ietvaros.

10.4. Mācību centra izveides un mācību apjoma realizācijas taktiskais plāns

Mācību centra veidošanā, kas varētu aptvert 1–3 gadus, var izdalīt vairākus savstarpēji saistītus posmus:

1. Mācību centra veidošana:

Mācību centra struktūras un pamatprocesu izstrāde un ieviešana. Mērķis – vienotas, uz attīstību

orientētas organizācijas veidošana un mācīšanās kultūras nostiprināšana.

2. Mācību centra attīstības īstermiņa uzdevumu izpilde:

mācību pamatprogrammu izstrāde, vadīšana un iepirkšana kritiski svarīgo kompetenču attīstībai;

darbinieku kompetenču novērtēšanas un profesionālās meistarības pilnveidošanas sistēmas

izstrāde un iedzīvināšana;

citu attīstības programmu (Prakses programma, Talantu programma u.c.) izstrāde un uzsākšana;

3. Mācību centra un programmu attīstība saskaņā ar labāko starptautisko un vietējo praksi atbilstoši

jaunā sabiedriskā medija un nozares attīstības vajadzībām.

Detalizētu aktivitāšu plānu skatīt www.neplppadome.lv.

10.4.1. Mācību centra veidošana

Šajā posmā saskaņā ar jaunā medija attīstības stratēģiju nepieciešams precizēt organizācijas personāla

vadības stratēģiju un saskaņā ar to – izstrādāt arī mācību un attīstības stratēģiju. Lai nodrošinātu

īstermiņa aktivitāšu saskaņu ar Mācību centra veidošanas ilgtermiņa mērķiem, jau šajā posmā ir

nepieciešams īstenot vairākus svarīgus uzdevumus.

Jāizveido Mācību centra struktūra un amatu dizains, kas atbalsta Mācību centra vīzijas

iedzīvināšanu.

Šeit arī svarīgs ir jautājums par Mācību centra vietu kopējā organizācijas struktūrā. Kritisks jautājums

ir Mācību centra neatkarība, jo, lai gan Mācību centra darbība it īpaši pirmajos divos gados būtu

orientēta uz jaunā sabiedriskā medija mācību pasūtījuma izpildi, tomēr paša Mācību centra atbildībā

vajadzētu būt programmu veidošanai, izvēlei u.c. mācību metodiskās vadības un organizācijas jautājumiem,

mācību pakalpojumu iepirkumu vadībai (pasūtījumu sagatavošanai).

Jāiedzīvina jauna mācīšanās kultūra, kas ir saskaņā ar kopējo jaunā medija kā organizācijas kultūru.

Labā prakse: nodrošināt nepārtrauktus mācību procesus, priekšplānā izvirzot mācīšanos ikdienas

darbā un neformālo mācīšanos. Lai radītu paliekošas pārmaiņas uzvedībā un paradumos, ir jānodrošina,

ka mācīšanās un attīstība notiek mācību laikā, kā arī pirms un pēc regulāriem mācību pasākumiem. Šīs

organizācijas veicina mācīšanās un pārdomāšanas paradumus. Darīšanas–pārdomāšanas–mācīšanās–

darīšanas process līdz ar to ir nepārtraukts.

Dažas aktivitātes: mācību procesu vadība, stimulu sistēma tiem, kas māca citus, stimulu sistēma

mācību dalībniekiem u.tml. Ieteicams atbalstīt un attīstīt jaunas mācību un attīstības iniciatīvas, kas

rodas gan pašu mediju darbinieku vidū, gan arī nozarē kopumā. Kā risinājumi var būt gan kā iekšēji un


ārēji konkurss jauniem mācību formātiem mediju darbinieku attīstībai aktuālās jomās, gan arī efektīvu

un interesantu mācību programmu un treneru atklāšana un uzrunāšana sadarbībai no radniecīgām un

citām nozarēm.

Saskaņot Mācību centra darbību un mācību procesus ar pamatdarbības un personāla vadības

procesiem.

Īpaši svarīga ir sasaiste ar mērķu noteikšanu, atalgojuma un prēmēšanas procesu vadību un darba snieguma

un kompetenču novērtēšanu. Veidot iekšējās darba grupas, kurās iesaistīti personāla un mācību centra

speciālisti, kā arī jaunā sabiedriskā medija vadītāji. Papildus labās prakses apgūšanai ieteicams

izmantot arī ārēju ekspertu – konsultantu šajos jautājumos, kas vienlaikus var būt par darba grupu

moderatoru.

Izstrādāt un iedzīvināt mācību pamatprocesus un procedūras, tai skaitā izveidot mācību rezultatīvo

rādītāju sistēmu.

Mācību centra darbības pamatā ieteicama procesu pieeja. Savukārt katru mācību pasākumu ieteicams

veidot kā atsevišķu mācību projektu, ko vada par to atbildīgs projekta vadītājs no Mācību centra

un/vai citas organizācijas struktūrvienības.

51. attēls. Mācību centra pamatprocesi

Mācību vajadzību sistemātiska analīze.

Ikvienas jaunas mācību programmas veidošana un/vai mācību programmas iepirkuma sagatavošana

sākas ar mācību vajadzību analīzi. Šī sadaļa ir kritiska mācību veidošanas procesā, jo no pirmā soļa ir

atkarīgs, kādas mācību metodes ir piemērotākās konkrētajai vajadzībai, kas ir mērķa grupa, kādu

rezultātu un mērķi bizness vēlas sasniegt, kādas investīcijas ir nepieciešamas. Mācību vajadzību noteikšanai,

ir vairākas metodes – intervijas, aptaujas, zināšanu un prasmju novērtēšanas testu rezultāti, darba

grupas un fokusgrupas, sasniedzamie biznesa mērķi, klientu vērtējums u.c.

Mācību vajadzību sistemātiska analīze

Mācību programmu dizaina veidošana

Mācību sagatavošana

Mācību vadīšana

Mācību rezultātu novērtēšana


Mācību programmu dizaina veidošana.

Veicot kvalitatīvu mācību vajadzību analīzi, definējot mācību programmu mērķus un sasniedzamos

rezultātus, ir svarīgi vienlaikus domāt, kādas mācību metodes būs piemērotākās, efektīvākās. Izvēloties

mācību metodes, ir svarīgi ņemt vērā pieaugušo mācīšanās paradumus, mediju darbiniekiem raksturīgākos

mācīšanās stilus. Vienu un to pašu mācību mērķi var sasniegt vairākos veidos, tāpēc ir svarīgi izvēlēties

tās mācību metodes un formas, kas atbalsta kopējo organizācijas kultūru un darbinieku mācīšanās

ieradumus, ja vien mērķis nav tos apzināti mainīt.

Mācību sagatavošana.

Svarīgi definēt iesaistītās personas un viņu lomas mācību veidošanas procesā – tiešos mācību pasūtītājus

jeb sponsorus, mācību tēmas ekspertus (zināšanu un pieredzes turētājus), mācību projekta vadītāju,

projekta dalībniekus, ārējos sadarbības partnerus, ja tādi ir nepieciešami, iekšējos/ārējos trenerus u.c.

Vairākumā gadījumu pastāv izvēles iespējas, vai pirkt jau gatavas programmas vai pielāgot tās

iekšējām vajadzībām, vai arī veidot tās no jauna. Svarīgi analizēt izmaksas un ieguvumus, izvēloties

risinājumu katrā konkrētā gadījumā. Plašāk izmantotās programmas ir ieteicams attīstīt un uzturēt

pašā organizācijā, retāk izmantotās vai tās, kas orientētas uz šauru speciālistu vai vadītāju grupu –

apgūt ārpus organizācijas vai iepirkt kā atsevišķu pasūtījumu. Lai gan īstenojot šādu scenāriju,

īstermiņā mācību sagatavošanas un vadīšanas izmaksas ir lielākas, ilgtermiņā izmaksas ir mazākas.

Papildu ieguvumi – samazinās organizācijas ārējās atkarības risks, pieaug organizācijas darbinieku

mācību un attīstības kompetenču līmenis.

Mācību vadīšana.

Pirms mācību programmu plašākas ieviešanas svarīgi ir noteikt mācību kvalitātes novērtēšanas

kritērijus (sagatavot mācību kvalitātes mērījumu kopsavilkumu) un vadīt mācību pilotprojektu vismaz

2–4 mācību grupās, lai pārliecinātos, ka mācību programma ļauj sasniegt izvirzītos mācību mērķus.

Pēc pilotprojektu īstenošanas ir iespējams veikt uzlabojumus.

Regulāro mācību projektu īstenošanā ļoti būtiski ir veikt iekšējo mācību komunikāciju, iesaistīt

vadītājus un darbiniekus mācību popularizēšanā un mācību kvalitātes novērtēšanā.

Mācību novērtēšana.

Pēc mācību ieviešanas ir svarīgi saņemt gan darbinieku, gan biznesa novērtējumu par mācību ietekmi

uz biznesa rezultātiem. Mācību novērtēšanā ieteicams izmantot vairākpakāpju mācību novērtēšanas

sistēmu, ko ieteicams izstrādāt, sākot veidot Mācību centru. Mācību novērtēšanas un rezultatīvo

rādītāju sistēmas izstrādē ieteicams iesaistīt organizācijas vadītājus un vadošos speciālistus, kā arī

ārējus nozares un mācību ekspertus.

10.4.2. Mācību centra attīstības īstermiņa uzdevumi

Raksturojot Mācību centra darbību tā pamatfunkcijas izpildē – t.i., mācību programmu sagatavošana

un vadīšana darbam nepieciešamo prasmju attīstīšanai un pilnveidošanai –, svarīgi uzsvērt šādu

uzdevumu izpildi:

Mācību programmu pamatmoduļu izstrāde, balstoties uz kopējām organizācijas un mācību

mērķa grupu mācību vajadzībām.

Labā prakse: visas mācību un attīstības programmas tiek kaskadētas no organizācijas stratēģiskajiem

mērķiem uz leju. Mācību programmas tiek izstrādātas un veidotas tikai tad, ja tiek identificētas kā

kritiskas organizācijai un veido ietekmi uz biznesa rezultātiem. Ir jābūt noteiktām skaidrām sakarībām


starp mācību mērķiem un biznesa mērķiem. Papildus tam, kvalitatīvai mācību programmu veidošanai

ir nepieciešama teicama izpratne par mācību mērķa grupu vajadzībām. Veidojot vairākas mācību

pamatprogrammas, kā tas aprakstīts nodaļā “Mācību programmu veidošana”, ir sākotnēji nepieciešams

veikt padziļinātu mācību vajadzību izpēti, mācību veidotājiem organizējot individuālas un grupu

intervijas ar mācību pamatprogrammu mērķa grupu pārstāvjiem. Šādas intervijas un diskusijas

nepieciešams veikt vismaz šādās grupās: augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, programmu un redakciju

vadītāji, radošie darbinieki (ziņu redakciju un satura redakciju žurnālisti), IT un tehnoloģiju darbinieki,

atbalsta funkciju darbinieki. Diskusijas var vadīt Mācību centra un personāla pārvaldes speciālisti, kā

arī ārēji konsultanti un/vai citi eksperti, kas piesaistīti konkrētu mācību programmu izstrādē.

Mācību programmu pamatmoduļu vadīšana – mācību nodrošināšana.

Ierosinājums, ka katrs darbinieks pirmos trīs gadus mācās vismaz 4 dienas gadā.

Intensīva darbinieku svešvalodu apmācība. Mērķis – visi organizācijas darbinieki pārvalda vismaz

vienu svešvalodu tādā līmenī, ka var piedalīties mācību un attīstības pasākumos, kur darba

valoda ir attiecīgā svešvaloda. Visiem darbiniekiem jau pirmajā gadā tiek dotas vienādas

iespējas papildināt svešvalodu zināšanas un prasmes. Tāpat viņi var izvēlēties apgūt jaunu

svešvalodu. Otras svešvalodas apguve varētu notikt ārpus darba laika.

Plaša apjoma mācības un attīstības programmas jaunu komandu veidošanai un saliedēšanai,

sociālo prasmju (sadarbība, informācijas apmaiņa, konfliktu risināšana) attīstīšanai.

Tāpat ieteicams paredzēt ārēju konsultatīvu atbalstu augstākā un vidējā līmeņa vadītājiem, producentiem

komandu veidošanai (piemēram, darbinieku personības un lomu komandā novērtēšanai) un komandu

saliedēšanai.

Pamatprasmju apguve darbā ar modernajām tehnoloģijām.

Dalība vismaz divos mācību moduļos katru gadu mācību pamatprogrammā “Tehnoloģiju prasmes”

(skat. nodaļu “Mācību programmu veidošana”) ieteicama visiem darbiniekiem, kas iesaistīti satura

ražošanā. Plānots, ka gadā katrs darbinieks piedalās vismaz divos šādos mācību moduļos.

Vadītājiem – vadītāju prasmju minimuma nodrošināšana, dodot iespēju attīstīt nozarei specifiskās

vadības prasmes mācību semināros un kursos ārvalstīs un vispārējās vadības prasmes – mācību

programmās Latvijā.

Darbinieku profesionālo un sociālo kompetenču novērtēšanas sistēmas izveidošana un

darbinieku kompetenču novērtēšanas metožu izstrāde.

Ieteicams vismaz pirmajos divos gados aprobēt darbinieku kompetenču novērtēšanas metodes, bet

sistemātisku kompetenču novērtēšanu sākt Mācību centrā otrajā vai pat trešajā gadā (2014. gada

nogalē vai 2015. gadā), kad visi darbinieki Mācību centra ietvaros ir piedalījušies pamatprogrammās

kritisko kompetenču apguvei.

Karjeras plānošanas un profesionālās kvalifikācijas sistēmas pamatprincipu izstrāde, integrējot

kompetenču modeļus un kompetenču novērtēšanas sistēmu.

Pedagoģisko un attīstības prasmju attīstīšana un pilnveidošana vadītājiem un iekšējiem treneriem.

Kritiskie nosacījumi Mācību centra stratēģijas izstrādē un īstermiņa mērķu sasniegšanā, kas atbilst

labai mācību praksei:

Piemērots tehniskais nodrošinājums: Mācību centrs izmanto atbilstošu tehnisko aprīkojumu

(telpas, studijas, mācību vadības sistēma un platformas u.c.), lai nodrošinātu darbiniekus ar

iespēju uzlabot šodienas un nākotnes lomu.


Mācību metožu izmantošana, kas nodrošina uzvedības izmaiņas /prasmju attīstību: Mācību

programmās un konkrētos mācību moduļos ir tādas mācību metodes, kas ļauj attīstīt jaunas

prasmes un veidot “pareizo attieksmi”. Mācīšanās darbībā, t.i., gan ārpus darba mācību

metodes, gan mācības darba vietā ietver labo paraugu novērojumus, praktiskus uzvedības

eksperimentus (lomu spēles, praktiski uzdevumi u.tml.), atgriezenisko saiti u.c. Detalizētāk par

mācību pamatprogrammām un izmantotajām metodēm nodaļā “Mācību programmu veidošana”.

Atbalsts darbinieku attīstības plānošanai: Mācību centrs nodrošina, ka vadītāji un

struktūrvienību vadītāji saņemt vajadzīgo atbalstu ar mācībām un attīstības aktivitātēm, kuras

nepieciešamas darbinieku attīstības plānošanai, kas ir katra individuālā atbildība.

Mācību un attīstības programmu norises nodrošināšana: Mācību centrs nodrošina visu

administratīvo darbu, kas saistīts ar mācībām (mācību programmu plānu administrēšana,

darbinieku apmeklējums, testu rezultāti u.c.).

10.4.3. Mācību centra struktūra

Mācību centrs ir atbildīgs par mācību vajadzību noteikšanu organizācijā kopumā, struktūrvienību un

atsevišķu darbinieku līmenī. Mācību centrs izstrādā un nodrošina mācību un attīstības stratēģiju un

nosaka ilgtermiņa un īstermiņa attīstības uzdevumus un to īstenošanas programmas un metodes.

Līdz ar to Mācību centrs:

sagatavo un veic mācību vajadzību izzināšanu un analīzi, izstrādā mācību stratēģiju, izveido

mācību plānus izmantojot aptaujas, iekšējās un ārējās konsultācijas un analīzi;

veido, attīsta, ievieš un nodrošina mācības grupām, izmatojot iekšējos/ārējos trenerus, jomas

ekspertus, pieredzējušos darbiniekus;

identificē un nodrošina iespējas izveidotās mācības piedāvāt citiem tirgus dalībniekiem;

iegādājas mācības no ārējiem sadarbības partneriem, ja nevar nodrošināt to ar iekšējiem

resursiem.

Mācību centra vadītājs

Nodrošina mācību un attīstības stratēģijas izstrādi un atbild par tās īstenošanu. Nodrošinot Mācību

centra kā struktūrvienības patstāvīgu darbību, pēc sava amata nozīmes un atbildības apjoma ir

pielīdzināms valdes līmeņa amatam. Atbild par mācību stratēģiju, budžeta sastādīšanu un izpildi, mācību

plāna sastādīšanu un izpildi, mācību centra darbinieku vadīšanu, mācību centra un programmu kvalitāti

un procesiem. Mācību centra reprezentatīvā persona.

Mācību projektu vadītāji/ Mācību un attīstības partneri

Vada mācību projektus. Atbild par mācību projektu kvalitāti, efektīvāko mācību metožu un formu

izvēli, to atbilstību darbinieku mācību vajadzībām un mācīšanās stilam.

Nodrošina sadarbību un mācību programmu un projektu koordinēšanu sadarbībā ar ārējiem mācību

partneriem, ja nav iespēja nodrošināt mācības ar iekšējiem resursiem. Tāpat koordinē sadarbību un

informācijas apmaiņu ar visiem mācību procesos iesaistītajiem vadītājiem un speciālistiem organizācijā.

Mācību centra programmas izveidē tiktu iesaistīts arī sabiedriskā medija muzejs, kurš izmantojot ES

līdzfinansējumu varētu izveidot jaunu bērnu, jauniešu un ģimeņu interaktīvu mediju izglītības un

izklaides demonstrācijas centru, skat idejas piemērus http://www.ahhaa.ee/.

http://www.ahhaa.ee/


10.4.4. Priekšlikumi atbildību sadalījumam par mācību un attīstības funkcijas īstenošanu

1. Augstākā līmeņa vadītāju atbildības. Viņu pamatuzdevumi ir:

Uzturēt un atbalstīt mācību centra attīstības vīziju, kopējas mācīšanās kultūras attīstību

organizācijā;

Definēt kopējo biznesa pasūtījumu mācību centram un mācību programmu veidošanai;

Pārraudzīt Mācību centra struktūras attīstību un resursu nodrošinājums (budžets);

Līdzdarboties un iesaistīties mācību programmu un stratēģiski svarīgu mācību pasākumu

pilotprojektos un mācību centra darbības un mācību rezultātu novērtēšanā, it īpaši – vērtēt

mācību ietekmi uz biznesa rezultātiem u.c.

Augstākā līmeņa vadītāji ir pozitīvie paraugi mācību vajadzību noteikšanā un tālākā

profesionālā attīstībā;

Aktīvi iesaistīties vidējā līmeņa vadītāju darba snieguma novērtēšanā un mācību vajadzību

noteikšanā, sniegt priekšlikumus esošo programmu pilnveidošanai un jaunu programmu

veidošanai.

2. Vidējā līmeņa vadītāji. Viņu ieguldījums ir būtisks šādās jomās:

Identificēt darbinieku mācību vajadzības un līdzdarboties darbinieku attīstības plānu izstrādē;

Stimulēt darbinieku attīstību, sniedzot regulāru atgriezenisko saiti, novērtējot darba sniegumu

un sniedzot atbalstu un konsultācijas darbiniekiem piemērotāko attīstības metožu izvēlē;

Nodrošināt jauno darbinieku ievadīšanu darbā;

Īstenot darbinieku apmācības darba vietā, izvēloties darbiniekiem atbilstošākās metodes;

Demonstrēt paraugu darbiniekiem, pašiem pastāvīgi mācoties un pilnveidojot savas profesionālās

un sociālās prasmes;

Rosināt un motivēt darbiniekus patstāvīgi attīstīt savas prasmes, piedalīties dažādos mācību

pasākumos organizācijā (mācību centrā) un ārpus tās;

Aktīvi iesaistīties mācību programmu un to rezultātu novērtēšanā, sniegt priekšlikumus esošo

programmu pilnveidošanai un jaunu programmu veidošanai;

Nodrošināt darbiniekiem tādu darba vidi un uzdevumus, lai mācībās apgūto var pielietot praksē;

Izmantot darbinieku rotācijas iespējas gan savas struktūrvienības ietvaros, gan sadarbībā ar

citām struktūrvienībām, lai stimulētu jaunu prasmju apgūšanu un prasmju pārnesi starp

dažādām funkcijām un amatiem.

3. Darbinieku (amatu izpildītāju) atbildības:

Regulāri noteikt individuālās mācību un attīstības vajadzības, plānot un realizēt individuālo

kompetenču attīstību;

Uzņemties iniciatīvu atrast tādas mācību iespējas organizācijā un ārpus tās, kas piemērotas

zināšanu un prasmju pilnveidošanai, izmantot pašattīstības iespējas (mācīšanās darba vietā,

jaunāko tendenču studijas, labāko piemēru analīze u.tml.);

Veikt regulāru savu zināšanu un prasmju pašnovērtējumu, aktīvi iegūt atgriezenisko saiti no

sava vadītāja un kolēģiem ārējam savu prasmju novērtējumam;

Aktīvi iesaistīties apgūto mācību programmu kvalitātes un efektivitātes novērtēšanā, sniedz

priekšlikumus esošo programmu pilnveidošanai un jaunu programmu veidošanai.


10.5. Mācību programmu veidošana

Pārskatāmībai kritisko funkciju un amatu uzskaitījums, kas sagatavots, izmantojot vienotā sabiedriskā

medija organizācijas koncepcijā iekļauto informāciju par jaunās organizācijas struktūras scenāriju,

attēlots tabulā.

Jaunā sabiedriskā medija kritiskās funkcijas un amatu grupas

Nr. Funkcija Amati

1 Vadības funkcija Augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, programmu

un nodaļu vadītāji, kuru amatu pienākumi

ietver administratīvās un personāla vadības

funkcijas

2. Programmu un kanālu vadība, raidījumu

producēšana

Programmu vadītāji, kanālu vadītāji,

producenti, projektu vadītāji

3. Satura ražošanas radošais process: ātra un

kvalitatīva ziņu un raidījumu sižetu

veidošana

Žurnālisti, producenti, režisori un citi amati

Ziņu dienestā, Saturu daļā un Programmu

vadības pārvaldē

4. Moderno tehnoloģiju izmantošana satura

sagatavošanai pārraidei dažādos kanālos

Visi amati iesaistīti satura ražošanā

5. Personāla vadība Augstākā un vidējā līmeņa vadītāji

7. Mācību un attīstības funkcija Augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, mentori un

iekšējie treneri, Mācību centra darbinieki

8. Sadarbība un informācijas apmaiņa satura

ražošanā un pārraides nodrošināšanā

Visi amati

9. Mārketings un sabiedriskās attiecības Mārketinga un sabiedrisko attiecību speciālisti,

jauno projektu vadītāji, programmu vadītāji

10. Citas organizācijas pamatdarbības atbalsta

funkcijas

Atbalsta funkciju amati (finanses,

grāmatvedība, juridiskais atbalsts u.c.)

10.6. Personāla profesionālo un sociālo kompetenču attīstības vajadzību modelis

Piedāvātā koncepcija paredz mācību programmu veidošanu, pamatojoties uz attīstāmajām kompetencēm

vai prasmēm. Atšķirībā no otrās pieejas – mācību veidošanas konkrētām amatu grupām, šī pieeja

paredz robežu nojaukšanu starp amatiem. Tā vietā – katram darbiniekam neatkarīgi no viņa vietas

organizācijas struktūrā un veicamā amata, ir vismaz daļēja brīvība izvēlēties tās mācību programmas,

kurās viņš pats un viņa vadītājs uzskata, ka veicina jaunu prasmju apguvi vai esošo pilnveidošanu savu

tiešo darba pienākumu veikšanai un/vai pārejai uz jaunu amatu vai profesionālo lomu nākotnē.

Prasmju orientēta mācību programmu veidošana palielina darbinieku attīstības elastību un vidējā

perspektīvā (3–5 gadu laikā) – plašākas iespējas darbinieku rotācijai starp dažādām funkcijām un

jaunas darbinieku karjeras iespējas, kas ir būtiska motivācija jaunās paaudzes darbiniekiem.


Lai nodrošinātu jaunajam medijam kritiski nepieciešamās prasmes, vismaz pirmajos divos gados mācību

piedāvājumu varētu veidot kā “obligātu programmu”, turpmākajos gados palielinot individuālās mācību

programmu izvēles iespējas.

Vienotā sabiedriskā medija organizācijas koncepcijā piedāvātas šādas pamatkompetences:

pārmaiņu vadība (uzvedības elastība);






Pamatojoties uz pašreizējo mācību vajadzību analīzi sarunās ar LTV un LR esošajiem un bijušajiem

darbiniekiem, kritisko funkciju un amatu uzskaitījumu, kā arī vienotā sabiedriskā medija organizācijas

koncepcijā piedāvāto kompetenču modeli, īstermiņā ieteicams mācību programmas veidot vai izvēlēties

šādās pamatprasmju grupās, kā parādīts zemāk:

Tāpat jau uzreiz ieteicams apsvērt veidot un/vai iepirkt arī citas mācību programmas, piemēram,

programmu “Ievads jaunajā organizācijā” par jaunās organizācijas mērķiem, struktūru,

procesiem, darba organizāciju, kultūru un vērtībām u.tml.;

jauno darbinieku ievadapmācību programmu, izmantojot iestrādnes programmā “Ievads

jaunajā organizācijā”;

personīgās efektivitātes prasmju programmu, kas ietver moduļus projektu vadībā, laika

plānošanā, stresa vadībā u.c.;

dažādu vecumposmu cilvēku psiholoģiskais raksturojums, vizuālās un audiālās uztveres

īpatnības u.tml.

Mācību pamatprogrammu apraksts

A. Vadības prasmju pamatprogramma

Piedāvājums veidots, balstoties uz vadītāju kompetencēm: pārmaiņu vadība, komunikācijas prasmes,

organizēšanas prasmes un radošums, analītiskā domāšana un tehnoloģiju izmantošana.59

59 Avots: Vienotā sabiedriskā medija organizācijas koncepcija.

Vadības prasmes

Piemēram, Darba

plānošana un

organizēšana, Personāla

vadība

Sociālās prasmes

Piemēram, Sadarbība un informācijas

apmaiņa, Komandas

darbs

Tehnoloģiju prasmes

Piemēram, dažādu

moderno tehnoloģiju

veidi, Sociālo tīklu Izmantošana

Žurnālistikaun satura

producēšana

Piemēram, Informācijas

atlase un analīze,

ziņu sagatavošana


Ieteicamais programmas saturs/ mācību moduļi augstākā līmeņa vadītājiem:

līderības prasmes vadītājiem: darbinieku motivēšana, attīstīšana, personīgā autoritāte un

ietekme;

stratēģiskās domāšanas prasmes un pieejas organizācijas stratēģijas izstrādē;

jaunākās organizāciju vadības tendences mediju nozarē;

vadītāja personīgais zīmols, tā veidošana;

vadītājs kā publiska persona, prezentāciju un uzstāšanos gatavošana, mediju treniņš;

personāla vadības prasmes, tai skaitā:

darba izpildes vadība: darba snieguma un kompetenču novērtēšana, atgriezeniskā saite kā

darbinieku attīstības metode;

darbinieku atlase;

darbinieku motivēšana;

darbinieku attīstības plānošana.

biznesa vadības pamati, t.sk. investīciju plānošana un budžeta veidošana; jaunākās pieejas

organizāciju un talantu vadībā;

lēmumu pieņemšanas metodes individuāli un komandā;

radošuma atraisīšanas metodes individuālajam un grupu darbam;

pārmaiņu plānošanas un vadības metodes.

Ieteicamais vadības programmas saturs/ mācību moduļi vidējā līmeņa vadītājiem:

līderības prasmes vadītājiem: darbinieku motivēšana, attīstīšana, personīgā autoritāte un

ietekme;

darba plānošana un mērķu nospraušana; uzdevumu sadale un deleģēšana;

personāla vadības prasmes;

darba izpildes vadība: darba snieguma un kompetenču novērtēšana, atgriezeniskā saite kā

darbinieku attīstības metode.

prezentāciju un uzstāšanos gatavošana, mediju treniņš;

iekšējo sanāksmju vadīšana;

projektu vadīšanas pamati;

procesu veidošanas un analīzes pamati;

finanšu vadības pamati.

lēmumu pieņemšanas metodes individuāli un komandā;

radošuma atraisīšanas metodes individuālajam un grupu darbam.

Ieteicamais vadības programmas saturs/mācību moduļi programmu un kanālu vadītājiem, producentiem:

projektu un procesu vadīšana;

finanšu vadības pamati;

komandas veidošana un vadīšana;

personāla vadības pamati;

darba plānošana un mērķu nospraušana; uzdevumu sadale un deleģēšana;

iekšējo sanāksmju vadīšana;

radošuma atraisīšanas metodes individuālajam un grupu darbam.

B. Žurnālistiskas un satura producēšanas mācību pamatprogramma

1. Ziņu un apskatu sagatavošana

Saturs ietver dzīvās reportāžas, rakstīšanu, stāstīšanu (storytelling), precizitāti, rakstīšanas vadību

(lead writing), stāstu struktūras veidošanu, citātu izmantošanu, uzstāšanos un konferenču preses


relīzes, rakstu darbu profilus un pazīmes, darbu izveidošanu drukāšanai pieņemamā formātā, virsrakstu

rakstīšanu, ziņu atlasīšanu, atspoguļošanu un strādāšanu intensīvos termiņos.

2. Stāstu veidošana digitālajā vidē – Digital Storytelling

Interneta rakstu rakstīšana, darbs ar sižetu rakstīšanu, blogošana, satura veidošana vikipēdijas stila

vietnēm, tādu sociālo tīklu kā YouTube, Twitter, Facebook uzraudzību, audio un video stāstu veidošana

publicēšanai internetā.

3. Foto un video pamati

Kompozīcija, kadrējums, secības izveidošana, apgaismojums un kā veidot stāstus, izmantojot augstas

klases digitālās kameras.

4. Rediģēšana

Televīzijas un Interneta stāstu rediģēšana, izmantojot atbilstošas programmas, pareizrakstības mācības,

veidojot tekstus dažādām mediju platformām.

5. Prakse

Iegūto zināšanu un prasmju nostiprināšana ikdienas darbā.

6. Intensīva praktiska apmācība, kuru laikā tiek nostiprinātas prasmes, kas nepieciešamas apraidei.

Balss treniņi

On-Air pārskati

Video rediģēšana

Grafikas un skaņas

C. Tehnoloģisko prasmju pamatprogramma

Mācību kurss sastāv no on-line mācībām + klātienes tikšanās ar ekspertiem tehnoloģiju, multimediju

un interneta mārketinga jomās.

Kā identificēt un pielāgot jaunās tehnoloģijās

Twitter pamati

Sociālo tīklu izpratne un izmantojošana

ziņošana ar telefonintervijas palīdzību (crowdsourcing)

Izpratne par mobilajiem, SMS un resursiem, kas pieejami no lokālām vietām un to izmantošana

Vizuālās stāstu metodes

Kartēšana un digitālo mediju failu veidošana iesācējiem

Kā rakstīt internetam real-time

Tiešsaistes video veidošana

Video un audio sižetu montāžas

Fotografēšanas pamati

Digitālās attēla apstrādes programmas

Filmu montāžas (video, audio), datorgrafika

D. Sociālo prasmju pamatprogramma

Sociālo prasmju attīstība ir svarīga visiem vienotā sabiedriskā medija darbiniekiem neatkarīgi no viņa

vietas struktūrā un veicamā amata specifikas. Sociālo prasmju attīstīšana ir nepieciešama, lai veicinātu

atvērtu, uz iekšēju un ārēju sadarbību vērstu un tolerantu pret dažādību organizācijas kultūru.

Sociālo prasmju pamatprogrammā iecerēti divi galvenie virzieni:


1. Sadarbības, informācijas apmaiņas un komandas darba prasmju attīstīšana. Šo prasmju attīstīšana ir

īpaši būtiska vienotā sabiedriskā medija veidošanas posmā, ko var raksturot kā pārejas jeb pārmaiņu

periodu. Ņemot vērā sociālo prasmju specifiku, mācībām šajās tēmās ir galvenokārt jābūt organizētām

praktisku treniņu veidā, kā arī plaši izmantojot dažādas mācīšanās darba vietā metodes. Šajā virzienā

varētu tikt iekļauti šādi mācību moduļi un/vai tēmas:

Psiholoģiskie un organizatoriskie sadarbības un informācijas apmaiņas priekšnoteikumi

komandā un organizācijā;

Metodes sadarbības un informācijas apmaiņas veicināšanai;

Komandu veidošana;

Efektīvas komandas darba principi. Lomas komandā.

2. Citas sociālās prasmes, kas nepieciešamas atvērtas un pozitīvas komunikācijas veidošanai ar dažādiem

cilvēkiem: kolēģiem darba vietā, ārējiem sadarbības partneriem, citiem sabiedrības locekļiem.

Sarunu vadīšanas pamatprasmes. Jautājumu uzdošana. Aktīvā klausīšanās;

Prezentācijas pamatprasmes. Skaidra sava viedokļa formulēšana un izteikšana individuālajās

sarunās un darba sanāksmēs;

Skaidras komunikācijas rakstos pamatprincipi;

Komunikācija un sadarbība ar dažādu psiholoģisko tipu cilvēkiem;

Personīgo emociju vadīšana sarunu laikā;

Domstarpību konstruktīva risināšana u.c.

10.7. Jaunā sabiedriskā medija personāla kompetenču attīstības realizācijas modelis

10.7.1. Pamatnostādnes

Piedāvātais kompetenču attīstības realizācijas modelis, kas atspoguļojas arī provizoriskajā Mācību

centra budžetā 2014.–2017. gadam, veidots, balstoties uz šādām pamatnostādnēm:

To mācību programmu izstrādi un realizāciju, kurās viena gada laikā vairāku gadu garumā

vidēji paredzēts iesaistīt vismaz 50 darbiniekus, veidot un attīstīt jaunajā medijā uz vietas.

Nepieciešamības gadījumā programmu izstrādē un vadīšanā iesaistīt nozares un mācību un

attīstības ekspertus.

Unikālu vai šauri specifisku kompetenču apguvei nodrošināt iespēju vismaz 2 darbiniekiem

(vadītājiem un/vai speciālistiem, atkarībā no apgūstamās jomas) piedalīties atbilstošās mācību

programmās ārvalstīs, kuru kvalitāte ir starptautiski atzīta. Darbiniekiem, kas piedalījušies

šādās mācību programmās ārvalstīs, ir jānodrošina dalīšanās jaunapgūtajās zināšanas un prasmēs

ar saviem kolēģiem un Mācību centra speciālistiem, kas plāno jaunu mācību programmu

veidošanu un esošo programmu pilnveidošanu organizācijā uz vietas.

Mācību programmu veidošanā un vai iepirkšanā nodrošināt maksimāli pilnīgu LTV un LR mācību

programmu un labākās mācību prakses izmantošanu. Darboties pēc principa: neizgudrot jaunu

divriteni, ja tas jau ir radīts. Lai šo pieeju nodrošinātu, uzsākot ikvienas jaunas mācību

programmas veidošanu un/vai tehniskās specifikācijas sagatavošanu jaunas mācību programmas

iepirkšanai vietējai vai starptautiskā tirgū, iepriekš veikt esošās situācijas un labās prakses

piemēru apzināšanu organizācijā.


Pirmajos divos gados nodrošināt intensīvu svešvalodu apguvi visiem jaunā medija darbiniekiem.

Pamatojums – veicināt iekļaušanos starptautiskajā apritē, nodrošināt iespēju stažēties ārzemēs

un/vai piedalīties ārvalstu ekspertu vadītajās meistarklasēs Latvijā un citās valstīs.

Lai nodrošinātu pieredzes apmaiņu un vecākās darbinieku paaudzes līdziesaisti darbinieku

apmācībā, veidot un attīstīt mentoru un iekšējo treneru programmas, stimulēt pedagoģisko

kompetenču apguvi tiem, kas vēlas iesaistīties mācību programmu sagatavošanā un vadīšanā.

Papildu priekšlikumi mācību programmu īstenošanā atsevišķām mērķa grupām:

Ņemot vērā, ka augstākā līmeņa vadītāju komandā būs 5 vadītāji, nav lietderīgi veidot atsevišķas

mācību programmas tik nelielam vadītāju skaitam. Tāpēc augstākā līmeņa vadītāju attīstībā

ieteicams izmantot ārējās (vietējās un starptautiskās) mācību programmas un individuālus

mācību un attīstības risinājumus, vadoties no individuālām katra augstākā līmeņa vadītāja

attīstības vajadzībām.

10.7.2. Labākā prakse mācību organizācijā

Daudzveidīgu pieeju izmantošana

Vadošās organizācijas ir izpētījušas un izmanto dažādas iespējas, lai nodrošinātu, ka darbinieki iegūst

pareizās prasmes, īstajā laikā, pareizajā veidā, un par īsto cenu. Tādu mācību metožu kā mācības klasē,

lomu spēles, on-the-job mācības, jauktā tipa mācības, e-mācības, tehnoloģiju izmantošana, vadītāju un

kolēģu koučings un mentorings ir izvēlēts, lai atbalstītu dažādus individuālās mācīšanās stilus, biznesa

jautājumus, budžetu, un kultūru.

Ar darbu saistītas mācības

Zināšanām un prasmēm, kas iegūtas, mācību un attīstības programmās, jābūt noderīgām organizācijai

un darbinieka amatam. Darbinieki piedalās tikai tajās mācību programmās, kas palielina pašreizējo vai

nākotnes darba efektivitāti, vienlaikus sekmējot organizācijas veiksmes. Mācībām ir jāpalīdz ietaupīt

darbiniekiem laiku, nevis palielināt darba slodzi.

Mācīšanās darot

Labākie uzņēmumi saviem darbiniekiem dod pildīt “īstus” uzdevumus un projektus, gan mācību vidē,

gan ikdienas darbā. Mācības ir veidotas uz reālu darbību, nevis teoriju. Piemēram, teorētisko diskusiju

vietā par stratēģisko plānošanu un projektu vadību, dalībnieki izstrādā reālu stratēģisko plānu vai

vada projektu. Darbinieki attīstībā izmanto savu mācīšanās stilu, paveicot konrētu, reālu uzdevumu.

Zināšanu un prasmju pārnese uz darbu

Viens no veiksmīgu mācību svarīgākajiem elementiem ir iegūto zināšanu un prasmju pārnese uz

darbu. Mācību laiks, satura svarīgums un kvalitāte, mācību metožu piemērotība, ir kritiski elementi

mācībās iegūtā pārnesei darbā. Kā viens no būtiskiem punktiem ir mācībās iegūtā tūlītēja pielietošana

ikdienas darbā. Ja iegūtās prasmes un zināšanas netiek lietotas regulāri, darbinieks atgriežas iepriekšējā

līmenī. Lai nostiprinātu iegūtās prasmes, labākā prakse ir izmantot regulāru un sistemātisku

darbinieka snieguma novērtēšanu.

10.7.3. Nozīmīgākie Mācību centra sadarbības partneri

Partneris Sadarbības joma

Augstskolas Latvijā Jauno speciālistu sagatavošana, prakses programmu veidošana,

atsevišķu mācību moduļu sagatavošana un vadīšana


profesionālo prasmju attīstībai

Mediju mācību centri ārvalstīs Mācību un stažēšanās programmas ārvalstīs, pieredzes apmaiņas

braucieni, ārvalstu treneru vadīti mācību moduļi u.tml.

Vietējie mācību pakalpojumu

sniedzēji, treneri

Sociālo un vadības prasmju programmas vai atsevišķi mācību

moduļi, prasmju treniņi, metodisks atbalsts dažādu mācību

programmu sagatavošanā

Attīstības konsultanti Mācību programmu metodiskā vadība, kvalifikācijas

novērtēšanas metodikas izstrāde, individuālas attīstības

konsultācijas (koučings)

IT&T nozares uzņēmumi, to

mācību centri

Moderno tehnoloģiju mācību moduļu sagatavošana un/vai

vadīšana, pieredzes apmaiņa

Vietēja un starptautiska mēroga

nozares eksperti

Profesionālo mācību moduļu sagatavošana un/vai vadīšana,

meistarklases, pieredzes nodošana, konferences, meistarklases

Starptautiskās iestādes un organizācijas, kas darbojas mediju jomā, piedāvā mācību kursus gan

studentiem, gan darbiniekiem, kas ietver plašu jauno tehnoloģiju izmantošanu. Piemēram, BBC

Academy ir izveidojusi platformu, kas sastāv no 3 daļām – College of Production, College of Journalism,

Centre of Technology. Šajā platformā var atrast rakstus, video materiālus, blogus par attiecīgo jomu.

BBC nodrošina arī mācību programmas, kursus, debates, konferences, seminārus, meistarklases, kas

var būt veidotas gan starptautiskā līmenī, gan arī pielāgotas tikai iekšējām vajadzībām.

Pasaulē ir augstskolas un uzņēmumi, kas ir izveidojuši studijas (newsrooms), kuras ir pilnībā aprīkotas

ar aprīkojumu, kas vajadzīgs, lai varētu veidot un izdot avīzes, žurnālus, lai praktizētos radio, TV un

tiešsaistes ziņojumus. Tās var izmantot, mācoties pamatus kā rakstīt ziņas, veidošanas, producēšanas

darbā, vai newsdays stimulācijām. Šīs telpas ir brīvi pieejamas mācīties gribētājiem arī tad, ja šajā

studijā nenotiek mācības.

10.7.4. Citas programmas mācību centrā

Koncepcijas detalizācijas projekta ietvaros tika aprakstītas vēl sekojošās programmas:

1) Jauno talantu programma

2) Prakses sadarbības programma ar augstskolām

3) Iekšējo mentoru un treneru programma

4) Pieredzes apmaiņas un rotācijas programmas

5) Starptautisko un vietējo ekspertu meistardarbnīcas

6) Mūžizglītības programmas

7) Psiholoģiskā atbalsta programma

8) Izglītojošo pasākumu rīkošana

Detalizētu aprakstu skatīt www.neplpadome.lv citas mācību centra programmas.

http://www.neplpadome.lv/


11. TEHNOLOĢIJU PLATFORMAS

11.1. Ievads

Izstrādājot jaunā sabiedriskā medija tehnoloģiju attīstības koncepciju, mediju tehniskie speciālisti un

eksperti nonāca pie kopīga viedokļa par jaunā sabiedriskā medija (turpmāk arī – Medijs) ražošanas

tehnoloģiskās platformas attīstību, ievērojot nozares attīstības tendences un izvērtējot LTV un LR

pašreizējo tehnoloģiju un tehnisko līdzekļu stāvokli. Jaunveidojamās tehnoloģiskās platformas un to

veidojošo elementu apraksts sniegts sadaļā “Jaunā sabiedriskā medija jaunveidojamā tehnoloģiskā

platforma”.

Ņemot vērā, ka koncepcijas detalizācijas projekta gaitā tika aplūkoti vairāki telpu scenāriji, kas

ietekmē tehnoloģiju scenārijus un izmaksu apjomus, šajā dokumentā tālāk tiek aprakstīts tikai

tehnoloģiju pamata 2. scenārijs, kas paredz TV un Radio tehnoloģisko optimālo attīstību, vienota

Interneta medija platformas izveidi un kopīgu IT sistēmu ieviešanu. Telpu risinājums ir TV un Radio

tiešraides studiju izveide centrā un Radio iespējamā pārvietošana uz Zaķusalas ēku.

11.2. Būtiskākie pieņēmumi

Satura ražošanas apjomi jāpapalielina par ~6% gadā., sākot ar 2014. gadu.

Nav nepieciešama satura ražošanas tehniskas bāzes būtiska palielināšana, t.i., līdz 2017. gadam

studiju un PTS skaits paliek esošajā apjomā.

Raidījumu (audio, video) ražošanai (apstrāde, montāža, apmaiņa) jānotiek digitālā formātā.

Filmēšanu un arhivēšanu HD formātā jānodrošina pēc iespējas ātrāk, t.i., TV kameru pāreja

(upgrade) uz HD jāplāno pēc iespējas ātrāk, pieskaņojot jauno studiju telpu izveides grafikam,

lai izvairītos no dubultām investīcijām studiju aprīkojumā un to pārvietošanā.

HDTV apraide nav prioritārs jautājums, ieviešama līdz ar tehnisko iespēju parādīšanos līdz

2017. gada beigām.

Jaunā sabiedriskā medija interneta portāla kā trešā sabiedriskā medija izveide, sākotnēji to

veidojot tikai kā ziņu portālu, ar iespēju pakāpeniski iekļaut arī citas tematiskās sadaļas.

11. nodaļas apzīmējumi un saīsinājumi

Termins,

saīsinājums

Skaidrojums

DC Datu centrs

DRM Satura aizsardzības risinājums (Digital Right Management)

HD Augstas izšķirtspējas (High-definition)

HTTPS Drošais http protokols (Hyper Text Transfer Protocol Secure), kas nodrošina kanāla

šifrēšanu interneta vidē

IS Informācijas sistēma

IKT Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas

IP Interneta protokols (Internet Protocol)


IT Informācijas tehnoloģijas

LAN Lokālais datoru tīkls (Local Area Network)

PTS Pārvietojama televīzijas stacija

SD Standarta izšķirtspēja (Standard-definition)

SLA Pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas līmenis (Service Level Agreement)

SSL Drošais komunikāciju protokols (Secure Sockets Layer), kas nodrošina kanāla

šifrēšanu interneta vidē

VoD Video uz pieprasījumu pakalpojums (Video on Demand)

WAN Teritoriālais tīkls

11.3. Satura ražošanas tehniskās saimniecības esošo apjomu un galveno satura ražošanas pamatfunkciju izvērtējums

11.3.1. Projekta realizācijas pieeja

Izvērtējums tika veikts, lai izdarītu secinājumus par esošo tehnoloģiju un ražošanas līdzekļu piemērotību

darbam jaunajā tehnoloģiskajā platformā. Izvērtējuma mērķis nebija veikt pamatlīdzekļu auditu un

izvērtēt esošo ražošanas līdzekļu ekspluatācijas turpināšanas galējās robežas.

11.3.2. LTV esošā ražošanas tehnoloģiskā aprīkojuma situācija

LTV sakaru komutācijas centrs (ienākošie, izejošie signāli, satura kodēšana)

Esošais centrālais video signālu komutators nodrošina 32 x 32 SDI ciparu video signālu komutāciju.

Kopš tā ieviešanas darbā ir izmainījusies LTV tehnoloģiskā bāze. Analogie signālu avoti un patērētāji ir

samazinājušies, tā vietā ienāk ciparu video iekārtas, kuras būtu jāpieslēdz esošajai sistēmai. Lai veiktu

nepieciešamās komutācijas, ir izmantoti signālu pārveidošanas interfeisu bloki un dažādi papildus

komutācijas elementi. Šāds risinājums apgrūtina operatīvu signālu savstarpēju komutāciju no dažādiem

avotiem uz patērētājiem. Esošā risinājuma integrācijai jaunajā tehnoloģiskajā ciklā (bezlenšu ražošana,

HD ražošana) ir iespējams izmantot signāla pārveidošanas interfeisus, lai pieslēgtu nepieciešamās

analogās tehnikas iekārtas, ko var izmantot digitalizācijas procesam.

LTV videokameras (fiksētās un mobilās)

Esošās studiju kameras nenodrošina iespēju uzņemt HD izšķirtspējā raidījumus, un signāla padošanas

trakts no kameras līdz bāzes stacijai ir analogā formātā, līdz ar to ir vairāki signāla pārveidošanas procesi,

kas nenodrošina maksimāli labāko iespējamo kvalitāti.

Mobilās (ENG) kameras ir dažādu laiku un tehnoloģiju bāzētas digitāla formāta. Visas kameras ir

bāzētas uz digitāla signāla tehnoloģijas apstrādi un ierakstu. Ir gan SD, gan SD/HD izšķirtspējas kameras

ar dažādu datu ierakstu tehnoloģiju un datu nesējiem. Šis kameras ar ieraksta iespēju uz atmiņas karšu

sistēmu iespējams izmantot jaunajā tehnoloģiskajā ciklā ziņu un raidījumu ražošanā.

LTV satura ražošanas plānošanas sistēmas, ražošanas procesa vadības un atbalsta sistēmas.


Ražošanā ir dažāda formāta uzņemšanas ieraksta kameru parks, kas ciparu formātā ieraksta uz optiskā

diska un SxS un SD atmiņas kartēm. Pārejot uz pilnīgu bezlenšu ražošanas ciklu, esošās kameras ar

atmiņas kartēm ir iespējams izmantot, veicot centralizētu materiālu kopēšanu uz ievades serveri.

Tāpat līdz resursu beigām iespējams turpināt izmantot esošās kameras ar ierakstu uz optisko disku, jo

materiāls tiek ierakstīts failu formātā.

Tā kā pastāvošā LTV tehnoloģija ir balstīta uz SD kvalitātes signālu, attiecīgi visa apstrāde, grafiskās

stacijas, esošās montāžas, monitori, signālu pārveidošanas interfeisi neatbalsta augstas izšķirtspējas

signālu (HD), līdz ar ko būs nepieciešams veikt to nomaiņu.

LTV ieraksta studijas (tai skaitā mobilās)

Studiju tehnoloģija ir balstīta uz SD kvalitātes signāla traktu. Lai pārietu uz HD ražošanu, būs nepieciešams

veikt iekārtu un infrastruktūras nomaiņu.

LTV arhīva sistēma (fiziskais un digitālais)

Arhīvs pašreiz tiek veidots programmā “Rūķis”, ietverot vismaz sekojošu aprakstošo informāciju –

programma, raidīšanas datums, laika kods lentē, autors, garums, atslēgas vārdi, sižeti (skripti). Pēc

aprakstītajiem datiem ir iespējams materiāla vai tā daļas meklēšanu, izmantojot apraksta atslēgas

vārdus. Ieviešot jauno uzņēmuma Media Asset Managament (MAM) sistēmu, jaunajam medijam būs

iespējams veikt datu importu galvenajām sadaļām, bet, veidojot programmas metadatus, var būt

nepieciešamība daļu no informācijas pārnest manuāli. Kā uzsvēra satura digitalizācijas speciālisti, uz

esošā analogā satura digitalizācijas uzsākšanas brīdi bez tehniskajām iekārtām (lenšu magnetofoni,

vadības serveri, lenšu iekārtas utt.) nepieciešams nodrošināt arī Media Asset Managament (MAM)

sistēmas programmatūru, lai veiktu elektroniskā satura fragmentu piesaisti aprakstošajiem

metadatiem (t.s. marķieru iestrādi).

LTV datu arhivēšanas risinājuma novērtējums

Atbilstoši veiktajam arhīvu krājumu novērtējumam, šobrīd LTV rīcībā ir sekojošs nedigitalizēto materiālu

krājums:

Betacam lentes – 22 000 h

DVCam lentes – 3 000 h

Kinolentes – 2 000 h

Ja veic aprēķinu par nepieciešamo nesēju apjomu, ņemot par pamatu, ka izmanto IMX50 kodeku

materiālu veidošanu SD materiālu kvalitātē, oriģinālā materiāla 1s saglabāšanai jānodrošina 58Mbps

(jeb 7,25 GBps) datu apjoms.

Kopējais LTV arhīva materiālu apjoms

Nr. Materiāls Stundu apjoms Nesēju min. apjoms (TB)

1. Betacam lentes 22 000 h 574,2

2. DVCam lentes 3 000 h 78,3

3. Kinolentes 2 000 h 52,2

4. 2012. gada materiāli 1 000 h 26,1

KOPĀ: 730,8

Pēc aptuvenā novērtējuma 1h arhīva materiāla apstrādei nepieciešams aptuveni 1,3h digitalizācijas

video inženiera darba laika. Digitalizācijas laikā plānots aizpildīt tikai piezīmes par video kvalitāti/


redzētiem brāķiem. Ja digitalizāciju realizē, organizējot 4 darba vietas, aptuvenais pārneses procesa

ilgums ir aptuveni 4,57 gadi. Šajā novērtējumā ir iekļauta kinolenšu digitalizācijas laika novērtējums,

jo pēc pašu LTV videoarhīva darbinieku novērtējuma, primāri būtu jāveic tikai pārnese no kino lenšu

materiāla uz LTO lentēm, lai nodrošinātu materiālu izmantošanu digitālā formātā. Kino lenšu restaurācija

netiek paredzēta.

Papildus metadatu datu ievadīšanai ir veikts aptuvenais darba apjoma novērtējums, kas ir robežās no

1 līdz 3 stundām par katru stundu oriģinālā materiāla apstrādi. Šobrīd LTV arhīva sistēma Rūķis ir

izveidota divām dažādām sistēmām – Ziņu raidījumiem un visiem materiāliem, kas glabājas analogo

nesēju arhīvā. Esošajā metadatu sistēmā ir detalizēti aprakstītas visas personas, kas iekļautas materiālos,

kā arī samērā detalizēta informācija pa blokiem ar laika atzīmēm par materiālos fiksētajiem notikumiem.

Lai šo informāciju varētu padarīt pilnīgi automatizēti sameklējamu pēc izvēlētajiem atslēgas vārdiem,

digitālajam materiālam vajadzētu pievienot elektroniskos marķierus (bloka sākums un beigas). Šādu

funkcionalitāti parasti var nodrošināt risinājumi, kas ir iekļauti digitāla medija MAM (Media Asset

Management) ietvaros.

Papildus 2012. gada laikā arhīvā ir iekļauti jauni lenšu materiāli 1000 h apjomā.

LTV šobrīd tiek izmantotas arī LTO-3 un LTO-5 lenšu risinājums galvenokārt filmu uzglabāšanai

(aptuveni 40TB), kas realizēts ar divu HP LTO-5 StorageWorks Ultrium ārējo lenšu iekārtu palīdzību,

kas pieslēgts vadības serverim, un attiecīgais inženieris manuāli kopē failus uz/no LTO5 lentēm.

Arhīvu failos tiek uzkrāta tikai LTV Kino sagādes un adaptācijas daļa. Uz LTO tiek glabāts filmas

oriģināls un adaptētā kopija. Šobrīd filmas ir izvietotas uz 110 gab. LTO3 kasetēm un 55 gab. LTO5

kasetēm (gandrīz visi adaptēto filmu failu uz LTO5 lentēm, jo esošā LTO3 iekārta ir novecojusi un

periodiski nelasa kasetes).

Tiks veikts aptuvenais arhīva materiālu pieauguma novērtējums:

Pieaugums Videotēkas fondu arhīvā šobrīd ir ap 1000h (2012. gada apjoms tiek plānots 1500h).

Ziņu dienesta materiālu pieaugums – 200–250h gadā.

Filmu pieaugums 2011.g. bija 1600h, līdz šim LTO arhīvā tiek glabāts gan filmas oriģinālais

fails, kas arvien biežāk ir HD kvalitātē (gan no drošības viedokļa, gan no ražošanas plūsmas –

bieži filmu iepērk, bet adaptē (tulko) tikai pēc vairākiem mēnešiem un tikmēr nav racionāli to

glabāt uz disku glabāšanas iekārtām), gan arī adaptētais fails, līdz ar to unikālais saturs ir

aptuveni puse no šī apjoma.

Ieviešot Enterprise MAM un ziņu dienesta (News Room) sistēmas materiālu meklēšanai un

apstrādei, digitālā arhīva apjoms un izmantošana noteikti palielināsies, jo būs vienkāršāk

uzglabāt un izmantot izejmateriālus, kurus šobrīd saglabā salīdzinoši maz. Nodrošinot

digitalizēto materiālu metadatu ērtu datu bāzi un elektronisko marķieru izmantošanu, kā arī

LTO failu sistēmu Linear Tape File System (LTFS) materiālu piekļuvei failu līmenī, varēs

nodrošināt relatīvi ātru izvēlēto fragmentu atrašanu un lejupielādi. Izejmateriāli visticamāk

būtu jāuzglabā HD kvalitātē.

TV video montāžas risinājums (materiālu ieraksti, atskaņošana)

Paralēli darbojas lineārās (VMG-VMG) un nelineārās (PC bāze) montāžas. NLE montāžas izveidotas pēc

atsevišķu darba staciju principa, kad katrs raidījums tiek montēts uz darba stacijas un gatavais materiāls

tiek pārsūtīts saglabāšanai vai noraidīšanai uz playout. Jaunajā darba plūsmā iekļaut atsevišķās darba

stacijas ir iespējams tikai, lai failu formāti būtu savietojami ar potenciālajām playout sistēmām, var būt

nepieciešamība veikt papildus formātu transkodēšanu. Tā ka tās ir neatkarīgas ražošanas vienības tad,

lai uzsāktu montāžu, nepieciešams pabeigt izejmateriāla faila pilnīgu kopēšanu, kas palēnina darba


uzsākšanas procesu un vienlaicīgu materiāla izmantošanu. Jaunās NLE sistēmas ar Adobe Premiere Pro

CS6 atbalsta HD satura ražošanu, un iespējams pie montāžas projekta strādāt no dažādām vietām.

TV tiešraides studijas (tai skaitā mobilās un NRCS sistēmas ziņu dienestam)

Pašlaik LTV rīcībā ir 3 pārvietojamās televīzijas stacijas – Laura, Daugava un Astra. Astra pamatā tiek

lietota kā mobilā SAT zemes stacija, lai nodrošinātu raidījumu tiešraides no vietām kur nav iespējas

izmantot RRL un padot papildu programmu no pasākumiem citām TV studijām. Visi pašreiz

ekspluatācijā esošie PTS nodrošina tikai standarta izšķirtspējas signālu traktu. PTS Laura jau ir 24

gadus lietots un savu resursu izsmēlis. Ir iegādāts jauns lietots PTS, kurš būvēts un komplektēts, lai

nodrošinātu augstas izšķirtspējas signāla sagatavošanu, un tā programmu iespējams padot studijai HD

un SD formātos.

Tiešraides vadības sistēma, pults

Esošā tehnoloģija ir balstīta uz SD kvalitātes signāla traktu. Pārejai uz HD ražošanu nepieciešams veikt

iekārtu un infrastruktūras nomaiņu.

LTV esošie datu glabāšanas resursi

LTV datu glabāšanas risinājums pašreiz sastāv no atsevišķām komponentēm:

programmu ražošanas (Playout) mezgla datu glabāšanas risinājums. Šobrīd tiek nodrošināts

13TB apjoms operatīvai datu uzglabāšanai un apmaiņai;

materiālu apstrādes un uzglabāšanas risinājums. Šobrīd tiek nodrošināts 30TB apjoms

operatīvai datu uzglabāšanai un apmaiņai;

LTO lenšu arhīvs. Nodrošina filmu uzglabāšanas resursu, aptuvenais apjoms 25 gab. LTO5

lentes (kopējais apjoms līdz 40 GB nekompresētā veidā).

LTV informācijas sistēmas (IS) novērtējums

Ražošanas programmnodrošinājums

Nr.

p.k.

Programmatūra Funkcija Ražotājs/

piegādātājs

1 SCALA Grāmatvedības sistēma Epicor, ASV

2 EDUS Lietvedība Protechnologies, Latvija

3 SCHEDULER Resursu (cilvēki, kameras, telpas

utt.) plānošana un piesaiste katram

projektam

4 Batsoft Programmu plānošanas risinājums Batsoft, Latvija

5 AKTUS View Iekšējais monitorings ar reitingu

kontroli

Actus Digital

6 Rūķis Materiālu metadata arhīvs

7 nginX platforma LTV interneta portāls

8 Kombinēts aparatūras un

programmatūras

risinājums Niagara Pro II

Portāla straumēšanas risinājums ViewCast

9 HP LTO LTO Ultrium

arhivēšanas risinājums

Datu glabāšanas un arhivēšanas

risinājums

Hewlett Packard


10 Microsoft serveri Iekšējie failu serveri Microsoft

11 TitleBox, Inscriber,

IconStation

S2 studija, nodrošina iepriekš

sagatavotu 2D grafiku un titru

pārraidīšanu

Playout, nodrošina iepriekš

sagatavotu 2D grafiku un titru

pārraidīšanu, kā arī

telefonbalsojumu rezultātu rādīšanu

12 Double Advantage Ziņu studijas ētera grafiskā

noformējuma risinājums Lyric Pro un

HyperX3

Chyron

LTV lokālā tīkla (LAN) un drošības infrastruktūras novērtējums

LTV lokālā tīkla (LAN) infrastruktūra ir veidota strukturēta tīkla veidā, kā centrālo elementu izmantojot

tīkla slēdžus Cisco Catalist 3524 XL un ēkas stāvos izvietojot atsevišķus piekļuves tīkla slēdžus HP

Procurve 2650, Procurve 4108GL, 3Com, kā arī citu ražotāju 24 un 12 portu 100Mbps tīkla slēdžus.

Esošie tīkla slēdži nodrošina tikai Ethernet 100Mbps pieslēgumu lietotāju darba vietām, pamatā

augšupsaite (uplink) ir veidota caur 1Gbps optiskajiem portiem. Ēkā daļēji tiek izmantotas bezvadu

tīkla (Wi-Fi) piekļuves iespējas, izmantojot divus piekļuves punktus. Kopumā lokālā tīkla aparatūra ir

pirkta dažādos laikos un ir dažādu ražotāju un dažādas konfigurācijas, kas apgrūtina harmonisku LAN

konfigurāciju un monitoringu. Veidojot jaunu risinājumu segmentu, būtu nepieciešams izvēlēties viena

ražotāja risinājumu, kā arī nodrošināt uz darba vietu (vismaz sākumā ražošanas segmentam) vismaz 1

Gbps pieslēgumu.

Kā centrālais ugunsmūris ar papildus korporatīvā tīkla aizsardzības iespējām (Unified Thread

Management jeb UTM) tiek izmantots Check Point UTM-1 576, kas nodrošina gan ugunsmūra funkcijas,

gan IPSec un SSL VPN, gan ielaušanās aizsardzību (intrusion prevention), gan interneta adrešu filtrāciju,

gan arī virtuālo pieslēgumu (VLAN) veidošanu. Papildus drošības risinājumu realizē, izmantojot Check

Point total Security pack programmatūru. No šī ugunsmūra ir izveidoti trīs atsevišķi virtuālā tīkla

segmenti (VLAN) (skat. tabulā), kā arī atsevišķa demilitarizētā zona, kurā izvietoti serveri, kam

nepieciešama piekļuve no ārpuses. Datu pārraides tīkla pieslēguma ātrums ir 500Mbps (Latvija) un

20Mbps (ārzemes).

LTV lokālā tīkla virtuālie segmenti

VLAN numurs Saturs Apjoms

VLAN1 Administrācija 60 darbstacijas

VLAN2 Ražošana 185 darbstacijas

VLAN3 Tehnoloģiskais tīkls

Sistēmas un lietotāju aizsardzību pret ļaunprogrammatūru (malware) un vīrusiem nodrošina ar Kaspersky

WorkSpace Security un NOD32 Antivirus System Enterprice Edition risinājumiem.


LTV lokālā tīkla un drošības infrastruktūra

Saturs

1. Lokālā datoru tīkla infrastruktūra

LTV backbone 1Gb (UTP un optiskie kabeļi);

Darba stacijas Ethernet 100Mb, serveri Ethernet 1Gbps;

3 VLAN, Checkpoint firewall, Mikrotik routers, HP /3Com un citi tīkla slēdži.

Uzsākts tīkla infrastruktūras uzlabošanas projekts, kas paredz pāriet uz 10Gb pamattīklu

(backbone) un 1Gb darba staciju pieslēgumu;

2. Lokālā datoru tīkla loģiskā struktūra

1 domēns, 4 apakštīkli (subnet), tiek izmantots Microsoft Active Directory, IP adresācija tīkla

iekšienē – iekšējā

3. Interneta pieslēgums

LATNET, 1Gbps optika, Latvija – 500Mbps, ārzemes – 20Mbps, izdalīts kanāls filmu apmaiņai –

20Mbps;

interneta rezerves pieslēgums – IZZI, Latvija – 100Mbps, ārzemes – 512Kbps

4. Ugunsmūris

Checkpoint UTM1-576 (antivirus, web filtering, intrusion prevention, VPN)

5. Antivīrusa programmatūra

Darba stacijām NOD32, centralizētai pārvaldībai tiek izmantota ESET Remote Administration

Console

tehnoloģijas datoriem – Kaspersky WSS

LTV datu centru infrastruktūra

Pašreiz LTV datu centra infrastruktūra ir izveidota tikai apraides nodrošināšanas (Playout) infrastruktūras

izvietošanai, kura izvietota atsevišķā telpā ar kondicionēšanas nodrošināšanu. Pārējā IT infrastruktūra

ir izvietota atsevišķās telpās un studijās, bet atbilstoša kondicionēšanas un drošības (piekļuves un

ugunsdrošības) aprīkojuma.

LTV portāla esošais tehniskais risinājums

Pašreizējā LTV interneta portāla arhitektūra un datu apmaiņa ir parādīta 52. attēlā.


52. attēls. Interneta platformas risinājums

Risinājuma būtiskākās komponentes:

interneta serveri – nodrošina saskarni ar interneta lietotājiem;

straumēšanas serveris – nodrošina satura (video+audio) plūsmas sagatavošanu;

aplikāciju serveris – nodrošina interneta portāla aplikāciju darbināšanu;

portāla serveris – tiek izmantots nginX kodols, kas nodrošina elastīgu resursu papildināšanu,

pieaugot reālajai portāla noslodzei;

video apstrādes un pieprasījumu (VoD) serveris – apstrādā portāla lietotāju individuālus

satura pieprasījumus;

datu glabāšanas resurss – līdz 1 TB – izmantojot servera cietos diskus.

Straumēšanas realizācija

Šobrīd tiek nodrošināts arī pakalpojuma sniedzēja (Latnet) pakalpojums straumēšanas uniraides

(unicast) pakalpojuma nodrošināšana un interneta kanāla nodrošināšana portāla lietotājiem. Pats

portāla LTV serveris ir izvietots uz viena aparatūras servera (host), tā darbības rezervēšanu pakalpojumu

līguma (SLA) ietvaros nodrošina attiecīgais pakalpojuma nodrošinātājs. Straumēšanas serveris ir

izvietots LTV lokālajā tīklā, tas ir realizēts kā aparatūras un programmatūras komplekss risinājums.

Tas nodrošina gan webcast, gan podcast, gan “dzīvās straumēšanas” (live streaming), gan mobilās TV

apraides nodrošināšanu. Izmantojot risinājuma programmatūru, var nodrošināt vairāku vienlaicīgu

straumējumu ar dažādiem kodējumiem, formātiem vai ātrumu (bit rate).

Straumēšanas serveris nodrošina sekojošu enkoderu standartu atbalstu:

Adobe Flash® RTMP dynamic

Apple HTTP live

Microsoft Live IIS Smooth Streaming,

Adobe Flash H.264, AVI,

MPEG-4, H.264, H.263,

Microsoft® Windows Media® (Silverlight) SD un HD,

3GPP/3GPP2, MP4

Esošā portāla video satura uzglabāšana:

YouTube sākotnēji tika izvietoti tikai raidījuma “Panorāma” sižeti, jo tas atbilst gan sabiedriskā

medija misijai, gan arī tos nav nepieciešams aizsargāt no autortiesību viedokļa. Ar laiku arī citu

raidījumu (piemēram, Sporta studija, Labrīt, Latvija, Jauna nedēļa) saturu sāka izvietot YouTube.

Portāla Video on Demand (VoD) sadaļā tiek izvietoti pilni raidījumi, kurus autortiesību

ierobežojuma un sava apjoma dēļ nebija iespējams izvietot sociālajā tīklā YouTube. Portāla VoD

sadaļā tiek izvietoti arī atsevišķi fragmenti, kuru izvietošanu YouTube neatļauj dažādi trešo pušu

ierobežojumi vai to nevēlas video autors.


11.3.3. LR esošā situācija

LR esošais informācijas sistēmas (IS) risinājums

LR ražošanas programmatūra

Nr.

p.k. Apraksts Risinājumi Ražotājs

1 audio ierakstu montāžai SoundForge , Vegas vai

MovieStudio

Sony

2 playlist sastādīšanai Look , Fono Latvijas izstrāde

3 apraides kanālu formēšanai

(playout)

Look, Radiowav

Latvijas izstrāde

4 ierakstu datubāzei un to

vadībai

Look , Fono pervasive SQL Latvijas izstrāde

Pervasive Software

5 finanšu vadībai un

grāmatvedībai

Horizont uz ORACLE SQL FMS (Latvija)

6 Raidījumu programma

(Rīgas Viļņiem, internetam,

neplp)

RaidPrg (uz ORACLE SQL) Latvijas izstrāde

7 Interneta risinājums APACHE,PHP, MySql, virkne

pašrakstītu izpildāmu failu satura

sagatavošanai

Brīvā koda risinājumi,

pašrakstīti faili

8 Ziņu katalogs Novell Netware-btrieve bāzēts Novell, Pervasive

Software

LR biroja programmatūras un serveru licences

Nr.

p.k. Apraksts Risinājumi Licenču skaits

1. Windows Professional XP

līdz 7 All Lng

Operētājsistēma darba stacijām 170

2. Windows Professional XP Operētājsistēma darba stacijām Pārējiem datoriem

3. Microsoft Office

Professional Win32 Listed

Languages līdz 2007

versijai

Biroja programmatūra darba

stacijām, 3 gadu izpirkums

(Multi Year Open Agreement),

ir samaksāts un beidzas ar Office 07

200

4. Symantec AV Antivīruss 200

5. SoundForge 8 Skaņas apstrāde 101

6. Sony Moviestudio hd 11 Skaņas apstrāde 40

http://en.wikipedia.org/wiki/Pervasive_Software




Nr.

p.k. Apraksts Risinājumi Licenču skaits

7. Tīkla infrastruktūra Novell

OES (Netware)

Tīkla operētājsistēma 300 lietotāji,

neierobežots serveru

skaits

8. MS windows 2003

standard serveri

Serveru operētājsistēma Atsevišķi serveri

9. (R18-00134) Windows

Server CAL 2003 English

OLP NL Device CAL

Windows servera klienti 260

10. Linux Serveru operētājsistēma 5

LR galvenie ražošanas procesi

53. attēls. LR galvenie ražošanas procesi

LR lokālā tīkla infrastruktūras risinājums

LR lokālā datu tīkla risinājums ir veidots strukturēta tīkla infrastruktūras veidā. Kā centrālie tīkla slēdži

tiek izmantoti 6 (seši) stekojami (stackable) piekļuves slēdži ar 48x1Gbps portiem, tiek izmantoti arī

daži atsevišķie lokālie tīkla slēdži. Lokālais kabeļu tīkls ēkā atbilst 5e kategorijai.

Https pieejas iespēja tiek nodrošināta gan e-pastam, gan arī failiem uz serveriem.

Autorizētiem lietotājiem no interneta ar SSL (Secure Sockets Layer) protokola izmantošanu tiek nodrošināts

VPN savienojums ar iekšējo tīklu.

Realizējamie interneta serveri:

http (apache) un ftp serveri ar Novell Netware, windows serveris;

http (apache) serveris ar PHP un MySQL, windows serveris.


54. attēls. LR lokālā tīkla infrastruktūra

Pieslēgums internetam (200Mbps), ko nodrošina Latnet, tiek realizēts caur optisko kabeli.

LR būtiskākā informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) aparatūra

Būtiskākā LR IKT aparatūra

Nr.

p.k. Apraksts Risinājums Skaits

1. Darba stacijas ar skaņas

montāžas un apstrādes iespēju

darba stacijas ar specializēto programmatūru,

kas piedalās satura ražošanā

200

2. Darba stacijas darba stacijas darbiniekiem, kas nepiedalās

satura ražošanā (skaņas montāžā)

120

3. Datu glabāšana Tehnoloģiskie serveri operatīvai datu un

skaņu failu uzglabāšanai (75 TB)

4. Datu glabāšana Fonotēkas serveru sistēma (3x31TB)

5. Mikrofoni Mikrofoni 148

6. Portatīvie ieraksta aparāti portatīvie ieraksta aparāti r-05 40

7. Portatīvie ieraksta aparāti portatīvie ieraksta aparāti hhp, yellowtec

15

8. Portatīvie ieraksta aparāti portatīvie ieraksta aparāti 30


LR datu centra infrastruktūra

Pašreizējā LR ēkā ir izveidotas trīs serveru telpas, kurās ir izvietoti esošie LR serveru un datoru

resursi, kas tiek izmantoti kā datu glabāšanas risinājuma komponentes. Esošās telpas ir izveidotas

esošās aparatūras darbināšanai, neizmantojot industriālās statnes (pamatā tiek izmantoti desktop

datori un serveri). Lai nodrošinātu jaunas serveru telpas izveidi, kas atbilst augstas pieejamības un

drošības (fiziskās un ugunsdrošības) prasībām, kādu no esošajām būtiski jāpārbūvē vai par serveru

telpu jāizvēlas kādu citu.

Esoši serveru telpu raksturojums:

datu glabāšanas telpa, aprīkota ar kondicionēšanu, ēkas 5. stāvs;

serveru telpa 1,6x2,8m, griestu augstums 3m, aprīkota ar kondicionēšanu, ēkas 5. stāvs;

serveru telpa 0,7x6,0m, griesti 2,6m, ēkas pagrabstāvs, tiek izmantota gaisa ventilācija

(pagrabā ir pietiekami zema temperatūra).

11.4. Jaunā sabiedriskā medija tehnoloģiskā platforma

Jaunā sabiedriskā medija jaunveidojamo satura ražošanas tehnoloģisko platformu raksturo HD

formāta filmēšana, pilns bezlenšu ražošanas tehnoloģiskais cikls un savstarpēji saistītu IT sistēmu

komplekss, kas ļauj nodrošināt augstu darba efektivitāti ražošanas un vadības līmeņos. Vispārīgā

līmenī jaunā sabiedriskā medija tehnoloģisko platformu attēlo sekojošā arhitektūras shēma.

55. attēls. Jaunā sabiedriskā medija plānojamā tehnoloģiskā platforma

Tālāk sniegts tehnoloģiskās platformas galveno elementu raksturojums un aprakstīti galvenie ieguvumi

jaunajam sabiedriskajam medijam kā satura ražošanas organizācijai.


11.4.1. Trafika un scheduling sistēma (pārraides un plānošanas)

Trafika un scheduling sistēma nodrošina jaunā sabiedriskā medija pamata funkciju plānošanu, satura

ražošanu un izveidotās programmas pārdošanu. Ar tās palīdzību tiek veikta pamata stratēģiskās

(master planning) darbības plānošana, izveidojot programmu tīklu budžeta gadam, kuram tālāk veic

nepieciešamo izpildes resursu plānošanu (programmu iegādi, producēšanu, adaptāciju).

No stratēģiskā plāna tiek veidoti īsāka laika perioda plāni, kuri tiek aizpildīti ar konkrētu noraidāmo

materiālu un tehniskajām darbībām. Šie plāni tālāk veido katra medija tehnisko izpildes sarakstu, ko

realizē playout sistēmas.

Stratēģiskajā programmas plānā tiek ieplānotas arī reklāmas pauzes, kuras pieejamas aģentūrām un

citiem tirgus dalībniekiem, lai iegādātos reklāmas laikus un veidus. Tās tiek kombinētas ar programmas

reitingiem, lai gūtu pēc iespējas labāku pārskatu par potenciālo auditoriju. Pēc programmas noraidīšanas

to iespējams saslēgt ar datiem par potenciālajiem klientiem reālajā laikā, lai veiktu operatīvu analīzi.

Visu datu kopums, veicot dažāda griezuma statistikas analīzi, nodrošina iespēju veikt operatīvas izmaiņas

programmas plānošanā atbilstoši mediju tirgum.

Pēc programmas noraidīšanas sistēma nodrošina datus par faktiskajiem laikiem, kad katram reklāmas

pircējam tika realizēta viņa pasūtītā reklāma, un tiek sastādīts rēķins. Visi šie dati, veicot dažādu statistisku

analīzi palīdz operatīvajā plānošanā un turpmākajā budžeta veidošanā. Vadoties no pamata programmas,

veicot resursu plānošanu, iespējams ieplānot nepieciešamos iekšējos resursus vai to piesaisti no

ārpakalpojumiem. Veicot sabiedriskā mediju programmu savstarpēji koordinētu plānošanu, iespējams

nodrošināt notikumu pilnīgāku atspoguļošanu, katra medija tehniskajām iespējām papildinot vienam otru.

11.4.2. NRCS ziņu sistēma (ziņu vadība)

Vienotais Ziņu katalogs (News Room Computer System – NRCS) nodrošina ziņu žurnālistu darba

organizēšanu un satura producēšanu, kā arī datu nosūtīšanu tehnoloģiskajām iekārtām publicēšanai/

noraidīšanai medijos. Ar NRCS palīdzību veic ienākošo ziņu pārlūkošanu, materiālu meklēšanu gan

starp esošajiem medija materiāliem, gan no ziņu aģentūrām tikko ienākošajiem materiāliem, RSS

plūsmām, sociālajiem tīkliem un citu iespējamo digitālo materiālu avotiem.

NRCS nodrošina ziņu dienesta darbības plānošanu pie materiālu radīšanas un to tālāko apstrādi, lai

sagatavotu materiālus publicēšanai/noraidīšanai dažādos medijos. Izmatojot MOS protokolu, tālāk uz

tehnoloģiskajām iekārtām tiek nodota izpildinformācija par ziņu publicēšanas laikiem, saturu un veidu.

Paralēli šim procesam visa savāktā vai radītā ziņas tiek nodotas uz arhīva sistēmu, kur to var izmantot

pārējie organizācijas lietotāji, papildinot ziņu ar saviem datiem vai saturu.

Sistēmai ir attālinātās piekļuves iespējas, ar kuru palīdzību korespondentiem faktiski jebkurā pasaules

vietā ir iespējams pieslēgties sistēmai tiešsaistes režīmā, lai sagatavotu materiālu un radītu iespēju

pārējiem ziņu ražošanā iesaistītajiem organizācijas darbiniekiem saņemt šo informāciju. Sistēmā

paredzēta arī iespēja strādāt off–line režīmā, iepriekš savācot nepieciešamo informāciju un datus, lai

apstrādātu informāciju un veiktu materiāla nosūtīšanu no jauna, tiklīdz ir iespēja piekļūt datu tīklam.

11.4.3. Mediju programmas publicēšanas/izlaišanas (Playout) sistēma

Playout sistēmu paredzēts integrēt ar iepriekš aprakstīto trafika un scheduling sistēmu. Katram medijam

tiek saglabāta iespēja strādāt ar tam vispiemērotāko programmas ražošanas sistēmu. Līdz ar to ir iespējas


nesarežģīt operatīvos darba procesus starp trīs mediju platformām, jo tehnoloģiski universāla platforma

trīs medijiem iespējama, bet tā var ieviest savus ierobežojošos nosacījumus pielietoto tehnoloģiju jomā.

11.4.4. Media Asset Management (medija aktīvu pārvalde)

Visu trīs mediju platformu otrs apvienojošais elements ir medija satura vadības (MAM, DAM) un

glabāšanas (arhīva) sistēma, kura nodrošina visa radītā satura jeb digitālo notikumu saglabāšanu,

publicēšanu un meklēšanas iespējas visu trīs mediju satura ražotājiem un programmas izlaišanas

sistēmām. Šī ir atvērta sistēma, kurā tiek saglabāts digitālais notikums (jebkāds materiāls digitālā

formātā, kas iegūts jaunajā sabiedriskajā medijā), kuru iespējams nepārtraukti papildināt ar jauniem

metadatiem (video, skaņu, attēlu, montāžas projektu, rakstītu materiālu, citu mediju reakciju, RSS

ziņas u.c, kas ir digitālā formātā). Izveidojot piekļuvi, visiem ar programmu ražošanu saistītiem

organizācijas darbiniekiem ir iespējas paplašināt atspoguļojamo notikumu izklāstu atkarībā no katra

medija specifikas, piemēram, kur TV var parādīt mazu sižetu no visa safilmētā, radio var atskaņot pilnu

interviju, internets spēj piedāvāt piekļūt pilnai informācijai par visu, kas saistīts ar notikuma vēsturi. Šī

sistēma arī uztur visu materiālu, ko potenciāli var piedāvāt Interneta platformā kā patstāvīgu piekļuvi

noteiktām arhīva sadaļām vai kā VoD pakalpojumu.

Lai nodrošinātu sistēmas ātrdarbību (materiālu ierakstam un atskaņošanai) tā tiek organizēta kā ātras

piekļuves un patstāvīgās glabāšanas sadaļa, kura datus padod pēc pieprasījuma ar aizturi, jo tiek

glabāti datu kasetēs ar ierobežotu datu nolasīšanas ātrumu un mehānisku padošanu no bibliotēkas.

Tādēļ visi metadati paralēli ir pieejami uz tiešsaistes, glabāšanas iekārtām, lai atrastu digitālo notikumu

un nepieciešamo sadaļu pārkopētu uz tiešsaistes datu serveriem izmantošanai savā darbā.

11.4.5. Remote production sistēma (attālinātā filmēšanas sistēma)

Lai nodrošinātu sekmīgu un efektīvu jaunā sabiedriskā medija darbu, jāveido atvērta IT un tehnoloģisko

signālu infrastruktūra starp esošajam un nākotnes telpu vietām. Papildus tam infrastruktūra tiek

papildināta ar sabiedrisko objektu pieslēgumiem, izmantojot optisko šķiedru tīklus. Šāda infrastruktūras

arhitektūra nodrošina visu mediju platformu piekļuvi tiešo notikumu vietām vienlaicīgi, saglabājot

materiālu digitālā notikuma veidā. Papildus, tas dod iespēju vietās ar patstāvīgu notikumu veidu

(sports, izrādes) izveidot attālinātās ražošanas (remote production) modeli, kad nav nepieciešamības

lietot pārvietojamo TV vai radio staciju, bet tikai video vai skaņu veidojošās tehnoloģiskās iekārtas un

operatorus. Attālinātās ražošanas modelī visi šie signāli tiek padoti uz komutācijas sadales iekārtām,

caur kurām tos saņem nepieciešamie programmas veidojošie kompleksi. Šāda signālu komutācija tiek

nodrošināta abos virzienos, no un uz notikuma uzņemšanas vietu. Pārvietojamo TV, radio staciju

nepieciešamība tiek saglabāta satura ražošanai nepieciešamo producentu un režisoru klātbūtnei un

pasākumu atšķirības un vietas dēļ.

Ar šādas sistēmas arhitektūru tiek veikta visu pakešu datu, lineāru datu signālu saņemšana un nogāde

jebkurā no sabiedriskā medija ražošanas punktiem centrālajā vai attālinātajā objektā.

11.4.6. Jaunā sabiedriskā medija interneta portāls

11.4.6.1. Jaunā sabiedriskā medija interneta portāla satura veidošanas principi

Jaunā sabiedriskā medija izstrādes satura grupā ir izstrādāti galvenie principi, atbilstoši kuriem tiks

realizēta jaunā portāla izveide:


sākumā veido tikai kā vienoto ziņu portālu, pakāpeniski palielina tematisko sadaļu skaitu

(atbilstoši satura veidošanas resursu pieejamībai, piem., kultūra, izglītība utt.);

atbilstoši sākotnējiem uzdevumiem – 60% oriģināls saturs, ko veido vienotā interneta portāla

redakcija, 40% – LR un LTV satura izmantošana (piem., arī raidījumos neiekļautie materiāli,

komentāri utt.);

izmanto kopējo jaunā sabiedriskā medija datu arhīvu (gan LTV, gan LR resursus), veido arī

savus materiālus (mobilie resursi);

jaunā sabiedriskā medija interneta medijs kalpo par front-end audiovizuālo un informatīvo

materiālu meklēšanai, kas ir iekļauti LTV un LR interneta resursos;

vismaz tuvākos 2–3 gadus piedalās kopējā reklāmas tirgū.

Papildu faktori, kas jāņem vērā, novērtējot portāla iespējamo lielumu un pozicionējumu starp tirgus

dalībniekiem:

tas nevar konkurēt ar pārējiem tirgus dalībniekiem pēc lietotāju apskatu (views) skaita, jo

portāls neplāno “dzeltenā” satura veidošanu, kas ir būtisks lielas auditorijas piesaistes faktors;

pēc unikālo lietotāju skaita portāla reitingi, visticamāk, nebūs TOP 5 skaitā, jo atbilstoši

Latvijas tirgus dalībnieku reitingu novērtējuma metodikai (vadošā Baltijas reģiona reitingu

kompānija – Gemius Latvia) lietotāji no ārzemēm (kas veidos lielu daļu no respondentiem)

netiek iekļauti kopējā uzskaitē.

56. attēls. Pētījums par televīzijas satura sadalījumu ASV tirgū 2004.–2012. gadā

Atbilstoši kompānijas Business Insider apkopotajam pētījumam par ASV tirgus sadalījumam par TV

skatītāju paradumu maiņu, ir redzams, ka straumēšanas pakalpojuma īpatsvars pagaidām vēl ir neliels

(<10%), bet pakāpeniski palielinās.

11.4.6.2. LTV portāla arhitektūras plānotās izmaiņas

Attēlā ir parādīts plānotais LTV portāla risinājums, kas ir realizēts 2012. gadā investīciju realizācijas ietvaros.


57. attēls. LTV portāla infrastruktūras plānotās izmaiņas

Kā būtiskākās izmaiņas tiek realizētas satura aizsardzības risinājums (Digital Right Management jeb

DRM), kura ietvaros katrs no diviem kanāliem tiek sadalīts divās daļās – nešifrētā un šifrētā (aizsargātā)

satura plūsma. Aizsargātais saturs tiek šifrēts un plūsma tiek aizstraumēta gala lietotājam. Gala

lietotājs griežas pie šifrēšanas servisa, kurā var saņemt attiecīgās atslēgas. Šifrēšanas risinājums kopā

ar portāla satura vadības risinājumu kontrolē, vai video plūsmā nav kāds materiāls, kura lietotāju

internetā ierobežo autortiesību ierobežojumi vai satura lietošanas ģeogrāfiskie ierobežojumi (GEO IP).

Tiek plānots, ka šifrēšana tiks nodrošināta katram no kanāliem (LTV1 un LTV7) atsevišķi.

Gadījumos, kad straumētajā materiālā ir kāds materiāls, kuru nedrīkst noraidīt interneta vidē vai ārpus

Latvijas teritorijas (GEO IP), satura vadības modulis to var aizstāt ar kādu pagaidu (neaizsargāto)

materiālu. Lietotāja pieprasījuma analīzi (Latvija vai ārpus Latvijas) kontrolē, sadarbojoties ar straumēšanas

plūsmas izplatīšanas pakalpojumu sniedzēju (šajā gadījumā Latnet), lai pēc lietotāja IP adreses

noteiktu tā atrašanās valsti. Lietotāja IP adrese tiek izmantota par informāciju, kas tiek izmantota, lai

veidotu satura šifrēšanai nepieciešamo publisko atslēgu.

Līdzīgi strādā arī VoD pakalpojums, kad pieprasītais materiāls tiek šifrēts, bet dešifrēšanas atslēgu ir

iespējams saņemt tikai atbilstoši materiāla izplatīšanas ierobežojumiem, piem., ne ilgāk par 1 nedēļu

pēc materiāla demonstrēšanas virszemes televīzijā.

Izstrādājot jauno risinājumu, papildus tiek plānots ieviest arī moduli, kas nodrošinātu marķieru iestrādi

videomateriālā, lai nodrošinātu satura fragmentu automātisku “sagriešanu” saturiskos blokos, lai tos

varētu ievietot piekļuvei VoD resursiem (pašreiz šī darbība tiek veikta manuāli).

Papildus augstāk parakstītais risinājums var nodrošināt arī mobilās tiešraides nodrošināšanu, izmantojot

LTV straumēšanas servera iespējas transkodēt materiālu iespējamajos formātos dažādo lietotāju

mobilajām iekārtām un operētājsistēmām. Šādu transkodēšanu ir iespējams realizēt arī uz pakalpojuma

sniedzēja (Latnet) iekārtām, kas atrodas datu centrā.


Secinājumi

Pēc risinājuma ieviešanas jaunajam sabiedriskā medija interneta portālam šo risinājuma

sadaļu – DRM, straumēšana utt. – varētu nedublēt un to izmantot tikai kā norādāmo (redirect)

pakalpojuma avotu.

Ja kādu organizatorisku vai tehnoloģisku iemeslu šos izveidotos LTV portāla resursus jaunā

sabiedriskā medija interneta portāls nevarēs izmantot, tad tie jaunajā risinājumā jāveido autonomi.

Atbilstoši nozares labākajai praksei, interneta portāla IKT resursus ir lietderīgi izvietot pie

kāda no datu centra pakalpojumu sniedzējiem, definējot nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanas

līmeni (Service Level Agreement jeb SLA) atbilstoši biznesa prasībām. No pakalpojuma

sniedzēja ir lietderīgi nomāt arī datu glabāšanas pakalpojumu (atbilstoši reāli patērētajam

apjomam), kā arī straumēšanas plūsmas izplatīšanas pakalpojumu (unicast vai multicast), kas

ir mainīga apjoma interneta kanāla nodrošināšana atkarībā no portāla apmeklētāju skaita.

11.4.6.3. Jaunā sabiedriskā medija interneta portāla arhitektūra

Jaunā sabiedriskā medija interneta portāla arhitektūra ir atkarīga no izvēlētās attīstības stratēģijas:

autonoma attīstība;

sinerģija, izmantojot esošās (aktuālās) LTV un LR tehnoloģijas.

Attēlā ir parādīts risinājums, kas funkcionāli atbilstu autonomam attīstības modelim un kura ietvaros

praktiski tiek atkārtotas esošā LTV portāla tehnoloģijas, papildinot to ar savu satura vadības risinājumu

(Content Management Solution jeb CMS), iekšējais informācijas meklēšanas rīks (Enterprise MAM) un

uzņēmuma biznesa procesu jeb darba plūsmas pārvaldības (Workflow) risinājumu, kā arī papildus

datu glabāšanas ierīci (Storage).

58. attēls. Jaunā sabiedriskā medija kopējā portāla infrastruktūras risinājums

(scenārijam, ja LTV portālā netiek attīstīta sava infrastruktūra)


Kā optimālākais jaunā sabiedriskā medija interneta portāla modelis tomēr ir uzskatāms risinājums,

kad jaunajam portālam tiek attīstīta (skat. att.) tikai sava front-end sadaļa (interneta serveris) un

jaudīgs un mērogojams satura vadības risinājums (CRM), iekšējais informācijas meklēšanas rīks

(Enterprise MAM) un darba plūsmas pārvaldības (Workflow) risinājums, bet straumēšana (gan audio,

gan video satura daļai) vai VoD pakalpojumu daļa tiek izmantota no LTV vai LR resursiem.

59. attēls. Jaunā sabiedriskā medija kopējā portāla infrastruktūras risinājums

(scenārijam, ja LTV portālā tiek saglabāta ieviestā infrastruktūra)

Vispārīgās prasības, kuras būtu lietderīgi iekļaut jaunā sabiedriskā medija interneta portāla modeļa

arhitektūras izveides procesā:

kā portāla platformu ir lietderīgi izvēlēties brīvā koda (Open Source) risinājumus, kas ir paplašināms

un nodrošina efektīvu darbu ar mazjaudīgiem serveru resursiem (piem., Apache, nginX ar PHP

atbalstu) vai citas platformas (piem., node.js ar JavaScript atbalstu).

portāla izstrādes sākuma posmā būtu nepieciešams nodrošināt izstrādes resursus (lietderīgāk

attīstīt iekšējo kompetenci), jo tālākajā ekspluatācijas periodā ir jāveic funkcionāli uzlabojumi

(papildinot portāla satura sadaļas) un arī portāla struktūras periodiskas pārveides, piem., reizi

gadā, kas atbilst kopējām tirgus tendencēm šajā tirgus segmentā.

kā portāla datu bāzu platformu lietderīgāk būtu izvēlēties brīvā koda risinājumus (MySQL,

PostgreSQL utc.), jo komerciālie produkti (piem., Microsoft SQL) šādā risinājumā nodrošina tieši

tādu pašu funkcionalitāti.

kā portāla programmēšanas valodas šādiem risinājumiem parasti tiek izvēlētas PHP vai Java kā

vispopulārākās un attiecīgi kurām ir pieejami kvalificēti programmēšanas resursi ar pieredzi

elektronisko mediju vidē.

kā portāla satura vadības risinājumu (CMS) ir lietderīgi izvēlēties kādu no atvērtā koda vai

komerciālo produktu klāsta (ar relatīvi zemu izmaksu līmeni), piem., Drupal, ExpressionEngine,

kas nodrošina elastīgu ietvaru (framework) tālāko sistēmas paplašināšanas nodrošināšanai.

Izvēlētājam risinājumam jānodrošina savietojamība ar interneta servera platformu un datu

bāzes risinājumam. Atbilstoši izstrādātajam Jaunā sabiedriskā medija infrastruktūras atjaunošanas


plānam tiek paredzēts, ka sākotnēji LTV infrastruktūrā tiek ieviesta Enterprise MAM un Workflow

sistēmas. Tās funkcionalitāte paredz tālāku arī interneta resursu integrācijas iespēju, tāpēc

attīstības plānā laika periodā aptuveni pēc 2 gadiem jāparedz savstarpējas integrācijas iespējas

izvērtējumu. Ja esošais portāla risinājums būs detalizēti izstrādāts un papildus centralizēto

resursu izmantošana netiks uzskatīta par funkcionālo priekšrocību, tad uzsākto risinājumu

būtu lietderīgi attīstīt tālāk. Ja portāla un jaunā sabiedriskā medija CMS risinājuma izveide

tiktu sākta vienlaikus, portālam atsevišķu risinājumu varētu arī neizvēlēties.

kā portāla darba plūsmu vadības risinājumu būtu lietderīgi izvēlēties risinājumu, kas ir izmantots

un adaptēts tieši elektronisko mediju satura publicēšanas sfērai. Minimālās funkcionālās prasības

izstrādājamajam satura vadības risinājumam (CMS) varētu būt sekojošas:

satura radīšanas, apstiprināšanas un publicēšanas vadības nodrošināšana;

dažādu “lomu” sadalīšana portāla satura radīšanas procesā, ar attiecīgiem autorizācijas līmeņiem;

darba plūsmas plānošanas konfigurācijas iespējas un vēstures saglabāšanas nodrošināšana;

darba plūsmu vadības risinājuma kodola (engine) noslodzes monitorings.

Pēc jaunā sabiedriskā medija vienotā darba plūsmu vadības risinājuma (Workflow) ieviešanas

(orientējoši – pēc 2 g.) ir lietderīgi izvērtēt šo abu risinājumu integrēšanas iespēju – vai šāda

sistēmu integrācija būtu lietderīga. Ja portāla un jaunā sabiedriskā medija vienotā Workflow

risinājuma izveide tiktu uzsākta vienlaicīgi, portālam atsevišķu risinājumu varētu arī neizvēlēties.

kā portāla datu glabāšanas risinājumu (Storage) būtu lietderīgi izvēlēties vienu no diviem

risinājumiem:

ja tiek izmantota sava serveru un lokālā tīkla infrastruktūra – stacionārais datu glabāšanas

resurss NAS (Network Attached Storage), ar sākotnējo apjomu līdz 10TB, ar paplašināt līdz

20TB;

ja serveru infrastruktūra tiek izmantota kā ārpakalpojums, tad arī datu glabāšanas resursu

var izmantot kā ārpakalpojumu (maksājot tikai par reāli patērēto datu apjomu).

Portālu serveru infrastruktūru izmantot dublētā režīmā (lai palielinātu infrastruktūras

pieejamības rādītājus), vai izmantojot virtualizācijas platformu un nodrošinot Live Migration

funkciju starp diviem vai vairākiem fiziskiem serveriem. Ja tiek izmantota šīs infrastruktūras

sadaļas ārpakalpojums, būtu nepieciešams nodrošināt līdzīgu risinājumu.

11.4.7. Jaunā sabiedriskā medija resursu datu glabāšanas risinājums

11.4.7.1. Jaunā sabiedriskā medija resursu datu glabāšanas risinājuma izveides pamatprincipi

Jaunā sabiedriskā medija ietvaros tiek plānots izveidot vienotas datu glabāšanas risinājumu (ar to saprotot

gan operatīvās informācijas (darba faili, preview materiāli, metadati utt.), gan ilglaicīgo materiālu glabāšanu).

Kā norāda nozares eksperti, tuvākajos 3–5 nozares attīstības gados, kad gan televīzija, gan radio būs

pārgājusi uz bezlenšu (failu) ražošanas procesu, arī datu apstrādes un glabāšanas tehnoloģijas no

izolētām un konkrētam mezglam izdalītā atmiņas resursa uz parastu IT datu glabāšanas tehnoloģiju

izmantošanu, paralēli arvien aktīvāk izmantojot arī ārpakalpojumu (tieši “mākoņa infrastruktūru” (cloud

infrastructure).

Salīdzinājumā ar LTV esošajiem resursu apjomiem, būtiski palielināsies LTV materiālu arhīva apjoms,

veidojot televīzijas materiālu uzkrāšanu HD kvalitātē. LR arhīva apjoma pieaugums būtu pakāpenisks,

tikai proporcionāli uzkrājamo materiālu apjomam. Jaunā arhivēšanas risinājuma primārais mērķis ir

uzsākt jauno datu uzglabāšanu, paralēli veicot gan esošā arhīva migrāciju un jaunajiem resursiem, gan

arī vēsturisko nesēju (lentes, plates utt.) digitalizāciju.


Projektējot jauno risinājumu, jānodrošina atbilstoša resursu rezervēšana, ieskaitot:

primārā datu centra izveide – LTV un LR (arī jaunā interneta portāla) serveru un speciālās

tehnikas izvietošanai, kā arī datu glabāšanas risinājuma nodrošināšanai;

otras vietas fizisko atrašanos citā ēkā (alternatīvais variants –ārpakalpojuma izmantošana).

Ārpakalpojuma izmantošanas gadījumā ir iespējams izmantot gan vietējo datu centru

pakalpojumus, gan arī lielo starptautisko kompāniju resursu “mākoņa infrastruktūru”, kad

nepieciešamie tehnoloģiskie resursi un kanāli līdz tiem tiek nodrošināti kādā lielā datu centrā

jebkurā vietā pasaulē. Risinājuma izvēli var noteikt papildus parametri, piem., nepieciešamība

nodrošināt tiešo optisko savienojumu ar otro (rezerves) datu centru, ko savienojumam ar

“mākoņa infrastruktūru” ir relatīvi dārgi vai pat neiespējami nodrošināt;

datu glabāšanas iekārtu līmenī – izmantojot vismaz 2N vai 2(N+1) rezervēšanu Primārajā

izvietošanas vietā, nodrošinot datu glabāšanas mehānismus (RAID, replicēšana utt.).

Ir lietderīgi veidot vienotu interfeisu piekļuvei datu glabāšanas materiāliem, sadalot tos pēc lietotāju

grupām, veicot lietotāju autorizāciju un to lomu regulēšanu (lasīšanas, rakstīšanas tiesības utt.).

11.4.7.2. Jaunā sabiedriskā medija datu glabāšanas risinājuma realizācijas varianti

Jaunā sabiedriskā medija tehnoloģiskās platformas izstrādes ietvaros ir sagatavots augsta līmeņa

arhitektūras risinājums, kura ietvaros ir iekļauti sekojošu datu glabāšanas resursi:

1) tiešsaistes (on-line) resursi, kas vajadzīgi galvenokārt montāžas un raidīšanas (playout) daļas

atbalsta nodrošināšanai;

2) arhīvsaistes (Near-line) datu glabāšanas risinājumu izmantošana montāžas, datu ievades

(ingest) un operatīvā arhīva realizācijai;

3) datu arhīva realizācija.

1) Tiešsaistes (on-line) risinājums

Atbilstoši veiktajam plānotā tehnoloģiskā risinājuma novērtējumam, kad LTV tiek plānots pāriet uz

bezlenšu (failu) video un audio informācijas apstrādi un iekšējo materiālu glabāšanu veikt maksimālā

iespējamā kvalitātē (HD), ir veikts aptuvenais minimālo tehnoloģisko prasību parametru novērtējums:

kopējais glabāšanas apjoms – vismaz 50TB (pilnais apjoms), ar paplašināšanu līdz 100TB;

rezervētu RAID kontrolleru nodrošināšana – vismaz ar RAID 5/6

konfigurējamā sistēmas caurlaidība (Configured System Bandwidth) – vismaz 1000 MB/s);

plānotais glabāšanas apjoms – vismaz 400 SD materiāla stundas un 1000 HD materiāla stundas;

10GbE savienojuma (saskarnes) nodrošināšana starp datu glabāšanas iekārtu un attiecīgajiem

satura vadības serveriem (media server);

satura vadības serveru rezervēšana – ar vismaz N+1 rezervēšanu;

tīkla slēdži (lietderīgi specifiskos SAN FC slēdžus aizstāt ar 10GbE interfeisiem, tos ieslēdzot

kopējā lokālā tīkla segmentā) – ar vismaz N+1 rezervēšanu;

transporta tīkla slēdži – ar vismaz N+1 rezervēšanu.

Konkrētais tehnoloģiskais risinājums jāprecizē pirms iespējamā iepirkuma realizēšanas, jo atbilstoši

vairāku ražotāju iniciatīvai notiek pakāpeniska saplūšana starp atsevišķu un nodalītu Storage Area

Network FC tīkla tehnoloģiju (atsevišķi tīkla slēdži, atsevišķi tīkla interfeisi serveriem un iekārtām) uz

FCoE tehnoloģiju (10GE), kas nodrošina datu pārraidi esošajā Ethernet tīklā. Tā kā LTV infrastruktūrā

šobrīd nav izbūvēts SAN tīkla segments, tad ir stipri vienkāršāk uzsākt tehnoloģisko risinājumu ar

10GE tīkla segmentu esošajā lokālajā tīklā.


2) Arhīvsaistes (Near-line) datu glabāšanas risinājums

Arhīvsaistes (Near-line) datu glabāšanas risinājumu ir lietderīgi veidot kā pieslēgumu lokālajā tīklā

(Network Attached Storage jeb NAS). Kā minimālais datu apjoms ir 200TB ar paplašināšanas iespēju

līdz 400TB. Apjoma precizējumu var veikt, nosakot starpdatu glabāšanas ilgumu dienās (parasti 30–60

dienas), kura laikā tiek glabāti materiāla sagataves, montāžas dati vai gala versijas. Pēc pārvaldības

programmatūrā noteiktā algoritma no šīs datu glabāšanas ierīces materiāli tiek pārvietoti uz datu

arhīva risinājumu (lenšu iekārtu) vai arī izdzēsti. Tehnoloģiskajā risinājumā jāparedz, ka arī šis datu

glabāšanas iekārtas tiek rezervētas, taču konkrēto risinājumu varētu izvēlēties atkarībā no realizējamā

jaunā sabiedriskā medija telpu izvēles modeļa, t.i., vai tiek veidots otrais jaunā sabiedriskā medija datu

centrs, vai arī tiek izmantots ārējā datu centra pakalpojums. Kā rezervēšanas modeli ir iespējams

izvēlēties NAS klastera veidošana, otro datu glabāšanas iekārtu izvietojot otrajā datu centrā (vai

ārpakalpojuma datu centrā).

3) Datu arhīva risinājums

Izvērtējot pašreizējos tehnoloģiskos risinājumus, lai nodrošinātu plānoto jaunā sabiedriskā medija

arhīva datu glabāšanas apjoma nodrošināšanu, tika izvērtēti trīs tehnoloģiskie risinājumi:

izmantojot cietos (SATA) diskus;

izmantojot LTO6 lentes;

ārpakalpojums (“privātā mākoņa infrastruktūra”, īrējot tikai datu glabāšanas apjomus pie pakalpojumu

sniedzēja vai arī izmantojot pakalpojumu DaaS (Data as a Service). Publiskā mākoņa infrastruktūra

(public cloud Infrastructure) būtu mazāk piemērota šo datu uzglabāšanai, jo piekļuvei tai parasti tiek

nodrošināta tikai caur internetu.

Kā izdevīgākais risinājums pašreiz ir uzskatāms tieši lenšu risinājums, jo nodrošina sekojošas priekšrocības:

elektroenerģijas mazāks patēriņš (salīdzinājumā ar disku sistēmām, līdz pat 290 reizes mazāks

(avots – Clipper Group research);

lielāka nesēja kapacitāte (LTO6 gadījumā tie ir 2.5TB nekompresētā vai 6.25TB kompresētā veidā);

iespēja nodrošināt failu sistēmu Linear Tape File System (LTFS), līdzīgi kā disku sistēmām, un

nesēja loģisko sadalīšanu divās daļās (partitioning) – gan saturam, gan metadatiem;

pašu nesēju mazākas izmaksas (LTO-6 kārtridža aptuvenās izmaksas ir 2 ASV centi par GB

(ar kompresiju 2.5:1) pret tipiska 1TB diska izmaksām 8 ASV centi par GB);

būtu lietderīgi datu glabāšanas mezglam izmantot 10Gb (10 gigabit Ethernet GbE) interfeisus,

tādā veidā apvienojot SAN tīkla slēguma ātrdarbību ar lokālā tīkla risinājumu harmonizāciju,

nodrošinot visus trīs datu glabāšanas iekārtu tipu slēgumu kopējā lokālā tīkla infrastruktūrā.

Tehniskais risinājums

Kā optimālākais risinājums, atbilstoši pašreiz noteiktajam apjomam, ir LTO iekārta sākotnēji ar vismaz

400TB apjomu, ar pakāpeniski paplašināšanas iespēju (vienā vai vairākos soļos) līdz 1PT apjomam.

Lenšu bibliotēka ar vismaz 400 fiziskajiem lenšu slotiem (līdz 1PB), 2 lenšu padeves robotiem (gan

ātrdarbības, gan rezervēšanas nodrošināšanai), 160 aktīviem lenšu slotiem (no 400GB), 4 lenšu

iekārtām izmantot 10GbE interfeisus un attiecīgā skaita LTO lentes.


11.5. Telpu scenārijs tehnoloģiju platformu ieviešanai

Zemāk ir apkopota informācija par telpu un tehnoloģiju attīstības 2. scenāriju.

2. scenārijs

Visi pārceļas uz rekonstruēto LTV ēku Zaķusalā, Vecrīgā paliek korespondentu punkts ar tiešraides TV un

Radio studijām.

2017. gadā visas jaunā sabiedriskā medija redakcijas pārceļas uz jaunām telpām pārbūvētajā LTV ēkā

Zaķusalā. Tur atradīsies visas TV un Radio studijas. Vecrīgā paliek korespondentu punkts ar tiešraides

TV un Radio koplietošanas studijām.

Saistīta ražošanas platformu izvēršana:

2014. gads

– pamata Datu Centrs (DC1) Zaķusalā

2015. gads:

– 2 lielo TV studiju Zaķusalā HD upgrade (600m2 un 450m2)

2017. gads

Zaķusalā jaunās telpās

– 3 TV studijas (600m2, 450m2, 100m2);

– 4+2 radio ētera studijas;

– 3 runas ierakstu studijas;

– 2 mūzikas un koncertu, radioteātru ierakstu studijas

Vecrīgā:

– Tieša ētera studijas: 1 TV un 2 Radio

Citā vietā Rīgā:

– otrais rezerves Datu centrs (DC2)

60. attēls. 2. scenārijs


Telpu scenāriju laika plāni tiek sastādīti, ievērojot telpu renovācijai un izbūvei nepieciešamos organi-

zatoriskos un tehnoloģiskos posmus:

darba uzdevuma sagatavošana (t.sk. prasību saskaņošana ar pasūtītāja pārstāvjiem) – 4–5 mēneši;

renovācijas un izbūves projektēšanas iepirkumu konkurss (t.sk. iepirkuma dokumentācijas

sagatavošana, iesniegto piedāvājumu izskatīšana un lēmumu pieņemšana) – 5 mēneši;

esošo telpu renovācijas projektēšana – 7 mēneši;

jaunas ēkas/telpu izbūves projektēšana – 8 mēneši;

telpas renovācijas darbu iepirkumu konkurss – 6 mēneši;

jaunas ēkas/telpu izbūves darbu iepirkumu konkurss – 6 mēneši;

esošo telpu renovācijas darbi – 8 mēneši;

jaunas ēkas/telpu izbūves darbi – 18 mēneši.

Katra posma ilgums ir pieņemts diezgan optimistisks (pēc Nekustāma īpašuma darba grupas pārstāvju

viedokļa) un neievēro kavējumus, kuri var iestāties ar lielu varbūtību, piem.:

iepirkumu tendera dokumentācijas sagatavošanas un tehnisko prasību saskaņošana ar

pasūtītāja pārstāvjiem;

iepirkumu konkursu rezultātu apstrīdēšana;

būvniecības darbu kavējošie apstākļi (projektu realizācijas un servitūtu saskaņošana ar zemes

un ēkas īpašniekiem, materiālu piegādātāju kavējumi, īpašas prasības būvniecības darbu

grafikam, lai tas netraucētu TV un Radio programmu ražošanu paaugstināta trokšņa un

vibrācijas dēļ, ja darbi tik veikti blakus Radio un TV studijām utt.).

Pretējā gadījumā jauno telpu izbūve tiks pabeigta pēc 2017. gada, kas ir ārpus koncepcijā apskatāmā

perioda un telpu aprīkojuma un pārcelšanās izmaksas nebūtu iekļautas 2014.–2017. gadu plānā un budžetā.


DC telpa (kaut kur)

IP & Optiskais tīkls (Zaķusalā Jaunās

telpās)

HD komutācijas matricas paplašināšana + sakari

(Zaķusalā)

1 jaunas TV un 2 skaņu studiju aprīkojums

(Zaķusalā, jaunās telpās)

VideoMix frame nr.2 + 2studiju&RP CP + HD

kameras studijām (Jaunā)

`̀

LTV un WEB redakcijas atrodas Zaķusalā

Otrā LTO Bibliotēka (DC2)

2012 2013 2014 2015 2016 2017

TV studiju ierīkošana

Vecrīgā

Zaķusalas pārbūves un celtniecības darbi

DC telpa (Zaķusalā)

IP & Optiskais tīkls (Zaķusalā)

LTV jaunais SD komutācijas matrica (Zaķusalā)

Jaunā HD PTS

21 HD montāžas darba vietas

10 HD kameru komplekti (izbraukumiem)

Near-line storage (1500h SD, LTV, Zaķusalā)

LTO Bibliotēka (Zaķusalā)(sakumā LTV+WEB, bet vēlāk vienotājam SAB MED arhīvam)

(mērogojama atbilstoši apjoma pieaugumam)

LTV arhīva digitalizācija

ERP & Trafika sistēmas(sakumā LTV+WEB, vēlāk vienotājam

SAB MED, t.sk. Radio)

Integrācija ar citām sistēmām

Enterprise MAM (sakumā LTV+WEB, vēlāk vienotājam SAB MED)

NRCS (vienotājam SAB MED: TV+WEB+Radio)

TV Digital Workflow (tikai TV)

Radio Workflow un arhīva integrācija vienotājā SAB MED sistēmās

WEB portāla IT infrastruktūra

SAB MED WEB portāla izstrāde

(cikliskā portāla dizaina un funkcionalitātes uzlabošana)

- searching, formātu konvertacija, viewing, nogade uz vajadzīgo production sistēmu- Vienotais Ziņu katalogs visām redakcijām- Non-linear production system: - ingest with Qaulity Control, format conversion,metadata logging, viewing, storyboard editing, craft editing (NLE), playout) - SloMotion & Replay - Highlights editing - Programms playout

RRL komplekts (PTS-am)

Mobile HD SAT uplink

Near-line backup storage (DC2)

- Resursu plānošana- Materiālu iepirkumi- Programmu un reklāmu plānošana

Visas SAB MED redakcijas un studijas pārvācas uz jaunajām telpām Zaķusalā.

Tieša ētera studijas Vecrīgā

EBU HD SAT stacijas nomaiņa

(uz 3,7m)

Otra HD PTS

Komutācijas matricas upgrade uz HD (Zaķusalā)

2 lielo TV studiju (S1 & S2) upgrade uz HD (Zaķusalā)

VideoMix frame nr.1 + 2 studiju CP + HD

kameras (Zaķusalā)

IP & Optiskais tīkls: 2.karta (Zaķusalā)

Tieša ētera 1 TV un 2 radio studiju aprīkojums

(Vecrīgā)

7 jaunas Radio runas un mūzikas ierakstu studiju aprīkojums (Zaķusalā, jaunās

telpās)

2 lielo TV studiju (S1 & S2) aprīkojuma pārvietošana uz

jaunām telpām (Zaķusalā)

Radio platformu pārvietošana uz Zaķusala DC1

SAB MED rezerves IT infrastruktūras izveidošana & IT

sistēmu pārvietošana(DC2)

Jauna Radio NABA studija (Zaķusalā)

61. attēls. 2. scenārija realizācijas projekti, termiņi un būtiskākās aktivitātes


11.6. Tehnoloģisko platformu attīstības laika grafiks

2. scenārija laika grafiks

Scenārija svarīgākie posmi:

Jaunā ražošanas platforma Zaķusalā;

Ilgtermiņa arhīva risinājuma ieviešana;

Esošo sistēmu integrācija/migrācija jaunajā platformā;

Interneta portāls;

Mobilās iekārtas darbiniekiem;

2 lielo esošo TV studiju HD upgrade Zaķusalā;

Jauno telpu Zaķusalā sagatavošana;

Radio infrastruktūras pārcelšana uz Zaķusalu (jaunās telpās);

Tieša ētera studiju izveide Vecrīgā;

Otra rezerves Datu centra izveide.

11.7. Tehnoloģisko platformu attīstībai nepieciešamo investīciju novērtējums

Pieņēmumi finanšu aprēķiniem

Aprēķinā norādītas iekārtu, sistēmu un pakalpojumu cenas, pamatojoties uz ražotāju katalogos

norādītajām 2012. gada cenām (Global List Price jeb GPL), un neievērojot potenciālas cenu izmaiņas vai

atlaides, jo:

pirmkārt, 2015. vai 2017. gadā tirgū būs pieejams jauns produkta modelis, kurš aizvietos

šobrīd piedāvāto un par līdzvērtīgu cenu;

otrkārt, novērtējuma laikā no potenciāliem ražotājiem/piegādātājiem netika pieprasīts

komerciālais piedāvājums atbilstoši LR vai LTV unikālām prasībām, kuras varētu izrādīties

augstākas (pieejamības vai funkcionalitātes ziņā), nekā standarta produkts un kompensēs

konkursa rezultātā saņemto atlaidi.

Summas LVL.

2014 2015 2016 2017

KOPĀ

(2014-2017)

Ilgtermiņa investīcijas iekārtas un tehniskajā aprīkojumā (CAPEX) (ar PVN)399 796 302 850 290 750 753 440 1 746 836

Ilgtermiņa investīcijas iekārtas un tehniskajā aprīkojumā (CAPEX) (ar PVN)442 860 3 297 860 2 624 342 6 030 083 12 395 146

Ilgtermiņa investīcijas iekārtas un tehniskajā aprīkojumā (CAPEX) (ar PVN)302 500 89 061 145 200 48 400 585 161

Ilgtermiņa investīcijas iekārtas un tehniskajā aprīkojumā (CAPEX) (ar PVN)72 600 1 657 700 508 200 677 600 2 916 100

1 217 756 5 347 471 3 568 492 7 509 523 17 643 242

Jaunais WEB medijs

Vienotais SAB MED

TOTAL CAPEX (ar PVN)

Latvijas Radio



11.8. Nepieciešamā tehniskā personāla novērtējums

Tehniskā darba grupa, kura sagatavoja šo jaunā sabiedriskā medija tehnoloģiju attīstības koncepcijas

sadaļu, sagatavoja jaunā sabiedriskā medija tehnoloģisko platformu, sistēmu un iekārtu uzturēšanai un

administrēšanai nepieciešamo tehniskā personāla struktūras/kompetences un daudzuma novērtējumu,

izmantojot bottom-up prognozi, t.i., tehniskā apkalpojošā personāla daudzums un struktūra/kompetences

ir tieši saistītas un proporcionālas tehnoloģisko platformu, sistēmu un iekārtu daudzumam un izvie-

tojumam pa objektiem. Tabulā nav iekļauts tehniskais personāls, kas nodrošina tehnoloģisko platformu,

sistēmu un iekārtu vadību un lietošanu satura ražošanas laikā, piem., skaņu-, video- inženieri un

režisori, videooperatori, datorgrafiķi, PTS šoferi un tml., kuru daudzums un noslodze ir atkarīga no satura

ražošanas apjomiem un nav viennozīmīgi piesaistīta pie tehnoloģisko platformu un iekārtu daudzuma.

Tabulā ir iekļauts tehnoloģiskais personāls, kas nodrošina esošo un plānoto IKT sistēmu (datu centrs,

LAN, serveru, datu glabāšana, IS sistēmas, interneta tehnoloģijas utt.). Kā papildu resurss ir norādīts

arī pašlaik neeksistējošs amats “tehnoloģisko platformu arhitekts” (katram no medijiem), jo pēc

ekspertu novērtējuma tas pašreizējā etapā ir izrādījies viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc nav veikta

esošās novecojošās infrastruktūras plānveida nomaiņa. Tabulas sadaļā “citi tehnoloģiskie speciālisti” ir

norādīti darbinieki, kas pašreiz nodarbojas ar radio vai televīzijas specifisko funkciju veikšanu (piem.,

komutācijas centrs), kas, mainoties tehnoloģijām (pārejot uz datorvadāmām sistēmām), arī kļūs par

IKT tehnoloģiju nodrošināšanas personālu.

Secinājumi

Pēc jaunā sabiedriskā medija interneta platformas apstiprināšanas jāveic novērtējums par

interneta programmētāju piesaistes modeli – savi darbinieki vai ārpakalpojums. Atbilstoši citu

nozares ekspertu novērtējumam, vismaz sākuma fāzē (laika posmā līdz 12 mēn.) šāda apjoma

portālam ir lietderīgi izmantot iekšējos programmētājus.

Katrai no jaunā sabiedriskā medija apakšstruktūrām (radio, televīzija, interneta) ir jānodrošina

tehnoloģiskās platformas arhitekta amats, jo nepieciešams nodrošināt jauno risinājumu plānošanas,

iepirkumu un realizācijas procesu pārraudzību.

Veicot televīzijas jauno tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, kas prasa kardināli jaunu apkalpojošā

personāla zināšanu bāzi un kvalifikāciju, nepieciešams paredzēt gan esošā personāla pārkvalifikāciju,

gan arī jaunu speciālistu apmācību vai piesaisti no citām sfērām.

Veicot pāreju no esošajām ēkām uz jaunām telpām (atkarībā no realizācijas scenārijiem – LTV

un/vai LR darbiniekiem), risinājuma sagatavošanas laikā jaunajās telpās un pēc risinājuma

iedarbināšanas (laika posmā 6–12 mēn.) jāparedz papildus personāla piesaiste uz laiku.

Izveidojot jauno sabiedrisko mediju kā struktūrvienību, būtu nepieciešams nodrošināt arī

lokālo IT atbalsta zvanu centru un palīdzības dienestu.

Veidojot jauno mediju īpaša uzmanība jāpievērš IT funkcijām, jo nākotnē video un audio ir

izteikta integrācija un migrācija uz dažāda līmeņa IT sistēmām.


2. scenārijam nepieciešamā tehniskā personāla novērtējums

2013 2014 2015 2016 2017

Datu centru infrastruktūra

(klimats, elektrība, signalizācijas utt.)

1,5 1,5 1,5 1,5 1,5

IT infrastruktūra – serveri, storage, virtualizācijas

platformas, serveru administrēšana OS līmenī

4 5 5 5 6

Tīkla speciālisti – LAN, Internet, Firewall utt. administratori 2 2 2 2 2

Aplikāciju administratori – specializējas uz servisu un

biznesa aplikāciju (trafika sistēma, ziņu studija,

grāmatvedība, lietvedība) apkalpošanu. Ja programmatūra

tiks pirkta, tad tiem nav obligāti jābūt programmētājiem

5 6 7 7 7

Komutāciju centra un playout darbinieki – kas apkalpos un

vadīs komutāciju matricu, SAT up- un down-linkus u.c.

sakaru elementus

4 4 4 4 4

TV komutāciju centra maiņa (galvenais dežurants) 5 5 5 5 5

“Playout centra maiņa” (ētera izlaidējs – inženieris) 6 6 6 6 6

Radio aparātu centrāles maiņa 5 5 5 5 5

Digital workflow platformas un studiju tehniska aprīkojumu

apkalpojošie speciālisti un administratori – kas nodrošina

uz TV, Radio un interneta ražošanai specifisko IT platformu

(VideoMixeri, Playout, koderi/enkoderi, grafikas un titru

sistēmas, HD montāžas utt.) un studiju tehniskā aprīkojuma

(pulti, monitori utt.) apkalpošanu

11 11 13,5 13,5 14,5

TV PTS tehniskais personāls (video un skaņu inženieri) 10 10 10 10 10

Lietotāju IT atbalsta inženieri – atbild par dator- un biroja

tehniku

6,5 6,5 7 7 7

Interneta platformas izstrādātāji un uzturētāji –

programmētāji

6 6 5 5 5

Tehnisko platformu arhitekts (atbild par platformu

harmonisku attīstību, kā galvenais inženieris)

3 3 3 3 3

KOPĀ 69 71 74 74 76

11.9. Jaunā sabiedriskā medija tehnoloģiju sinerģija

Izstrādājot jaunā vienotā sabiedriskā medija ražošanas tehnoloģiskās platformas attīstību, vienlaikus

tika izvērtēta arī iespējamā resursu pārvaldības efektivitāte. Šo izvērtēšanu apgrūtina faktors, ka

katram no medijiem ir citāda starta pozīcija un satura veidošanas, apstrādes un glabāšanas prasības.

Latvijas radio (LR) – esošais ražošanas process jau vairākus gadus ir nodrošināts digitālā veidā, tāpēc

ir iespējams veikt gan satura apstrādi ar vienkāršas konfigurācijas datoru palīdzību, gan satura

straumēšanu un arhīva nodrošināšanu internetā. Finanšu līdzekļu trūkuma un nelielo skaņu failu

apjoma (4 radio programmu ~5 gadu arhīvs aizņem ~6TB) dēļ vairāki tehnoloģiskie mezgli, piem.,

datu glabāšanas ierīces, netiek izmantotas industriālas, bet ir veidotas no daudziem novecojušiem

datoriem. Esošās serveru telpas nodrošina esošo tehnisko risinājumu apkalpošanu, taču nav piemērotas

industriālo serveru vai glabāšanas ieskārtu izvietošanai. Digital workflow sistēmu programmatūra ir

paštaisīta un maksimāli piemērota LR ražošanas procesam un nav nepieciešamības to mainīt, jo radio

satura ražošanas tehnoloģijās nav plānotas būtiskas izmaiņas. Microsoft biroja programmatūra tiek pirkta

kompleksa līguma ietvaros (Multi Year Open Agreement), kas nodrošina svaigāko versiju lietošanu.

Tiešais IT infrastruktūras apkalpošanas personāls ir minimāls.

Latvijas televīzija (LTV) – iepriekšējo gadu LTV infrastruktūras attīstību un tehnoloģiju atjaunošanu

aizkavēja neizlemtais jautājums par pārcelšanos no esošās ēkas. Nav notikusi nepieciešama pakāpeniska

tehnoloģiskā nomaiņa uz xHD tehnoloģiju un pāreja uz bezlenšu tehnoloģijām. Kamēr esošo raidījumu

arhīvs tiek glabāts uz lentēm, to nav ērti izmantot citiem medijiem (piem., LR, jaunajam interneta medijam)

jauna satura veidošanai. Šobrīd kā serveru telpa ir izbūvēta tikai neliela telpa esošā Playout risinājuma

darbināšanai. Esošā biroja programmatūra ir pirkta nelielās porcijās un ar piesaisti konkrētai datortehnikai.

Tiek izskatīta iespēja ieviest virtuālo serveru tehnoloģiju. Esošais interneta portāls ir izvietots uz viena

servera, tā darbināšanai tiek izmantots ārpakalpojums. Tiešais IT infrastruktūras apkalpošanas personāls

ir minimāls.

Atbilstoši tehnoloģiju attīstības koncepcijā norādītajam attīstības scenārijam un tā realizācijas laika

grafikam, pirmajos divos vienotā sabiedriskā medija izveides gados paredzētas aktivitātes, kuru rezultātā

tiktu izveidots tehnoloģiskais pamats vienotai datu apmaiņas un informācijas un materiālu koplietošanas

videi, kas būtu lielākais ieguvums vienotajam sabiedriskajam medijam tieši no iegūtās un apstrādātās

informācijas izmantošanas efektivitātes viedokļa:

Vienotā saražota un iegādāta materiālu glabāšanas sistēmas – Enterprise Media Asset Management

(MAM) sistēma un ilgtermiņa arhīvs, kas ļaus visām medija redakcijām ērti piekļūt un re-izmantot

kolēģu saražotos un arhīva materiālus.

Vienotais Ziņu katalogs (News Room Computer System – NRCS) nodrošinās iespēju trīs mediju

Ziņu redakcijām (vai vienotai Ziņu redakcijai) kopīgi strādāt pie aktuālo notikumu apstrādes.

Trafika sistēma, ļaus centralizēt medija resursu vadību un ārējā satura iegādi visa medija

vajadzībām.

Datu centri – tā kā nevienam no esošajiem medijiem nav neviena datu centra, kas atbilstu nozares

labākajai praksei par optimālajiem pieejamības, drošības un enerģijas efektivitātes parametriem,

tad to ir lietderīgi veidot vienotajam medijam sākumā vienu, un izvērtēt rezerves centra izveides

veidu (ārpakalpojums vai savās telpās) īsi pirms projekta sākšanas. Šādu centru izbūve katram

no medijiem atsevišķi būtu būtiski dārgāka.

Vienotā medija kopīgo IKT sistēmu izveidei un savstarpējai integrācijai, kā arī datu pārnešanai un

integrācijai ar LR un LTV esošajām sistēmām un 80% medija personāla nodrošināšanai ar modernām

portatīvām un mobilām IKT ierīcēm (planšetdatori un viedtālruņi) koncepcijas plānošanas periodā

(2013.–2017. gadā) ir plānotas investīcijas.


Būtisks ieguvums no biroja programmatūras un tipveida atbalsta programmatūras (piem., grāmatvedības)

apvienošanas vismaz sākuma etapā (līdz 2 gadiem) nebūs novērojams, pat būtu nepieciešami papildu

ieguldījumi, lai harmonizētu licenču bāzi. Taču ilgākā laika periodā, īpaši to sasaistot ar IT lietotāju

vienotā atbalsta dienesta izveidošanu, kopējās IT infrastruktūras uzturēšanas izmaksas varētu

samazināties. Kā papildu pozitīvas aktivitātes varētu būt virtuālo serveru izmantošana un atvērtā koda

biroja programmatūras komplektu izmantošana lietotājiem, kam vajadzīga tikai minimāla funkcionalitāte

(piem., teksta ievade).

Datortehnikas un serveru tehnikas apkope tiek veikta ar minimāliem personāla līdzekļiem, taču ieviešot

plānoto jauno tehnoloģisko platformu, būtiski mainīsies proporcija starp video apstrādes tehniku

(samazināsies) un dator/serveru tehnoloģiju (palielināsies) datu apstrādē. Izveidojot bezlenšu datu

apstrādes tehnoloģiju LTV, galvenais akcents no specializētajām video darba vietām mainītos uz

atbilstoši aprīkoto datortehniku, kurā informācijas apstrādi varētu veikt paši televīzijas žurnālisti

(ar mazāku video speciālistu līdzdalību).

Izveidojot un ieviešot centralizētu IT lietotāju atbalsta dienestu ar lokālo zvanu centru, būtu iespējams

šo IT atbalsta komandu veidot kā centralizējami pārvaldāmo (programmatūras attālināta instalēšana,

problēmu novēršana utt.) un monitorējamo sistēmu resursu, kas nodrošina atbilstošo pakalpojumu

visam vienotajam sabiedriskajam medijam. Ir iespējams veikt arī šāda pakalpojuma izmaksu izvērtējumu,

salīdzinot ar ārpakalpojuma iespējām, un atsevišķos gadījumos pāreja uz ārpakalpojumu ir ekonomiski

izdevīgāka.

Secinājumi

Kā rāda citu lielu uzņēmumu pieredze (ar lietotāju skaitu > 500), kas veic iekšējo restrukturizāciju, IT

pakalpojumu centralizācija ļauj samazināt galveno uzturēšanas izmaksu pozīciju – augsti apmaksātu

speciālistu skaita samazinājumu vai vismaz to skaita saglabāšana, pieaugot apkalpojamo sistēmu un

lietotāju skaitam. Lai to nodrošinātu, ir jāveido vienots IT lietotāju atbalsta dienests, izmantojot

centralizētu atbalsta programmatūru ar iespēju attālināti veikt lietotāju darbstaciju pārvaldību un

monitoringu, kā arī serveru un datu bāzu resursu pārvaldību. Šādu speciālistu uzturēšanu atsevišķi

katram medijam veidotu būtisku uzturēšanas izmaksu pozīciju.

Veidojot vienotu IT resursu iepirkuma politiku (gan aparatūra, gan programmatūra), un iepirkumus

veidojot lielākā apjomā, ir iespējams samazināt kopējās iepirkuma izmaksas. Atsevišķos gadījumos ir

lietderīgi izmantot infrastruktūras nomas pakalpojumus, nevis to iegādāties, tāpēc pirms iepirkumu

procedūras uzsākšanas jāveic tirgus piedāvājuma novērtējums.


12. MEDIJA APRAIDES TEHNOLOĢIJAS

12.1. Esošais apraides risinājums, tehnoloģiskās platformas

Televīzijas apraides platformas un to attīstības potenciāls lielā mērā ietekmēs jaunā sabiedriskā medija

TV programmu pieejamību, iespējas apraidīt sabiedriskā medija TV programmas augstākā izšķirtspējā

(HD kanāls), iespējas skatītājiem piedāvāt interaktīvus pakalpojumus, kā arī ietekmēs sabiedriskā

medija izmaksas (maksājumus) par TV programmu apraidi Latvijā.

Televīzijas programmu izplatīšanai Latvijā tiek izmantotas šādas apraides platformas:

Virszemes ciparu televīzija (DVB-T sistēma) – zemes programmu apraide ciparformātā,

174–230 MHz un 470–862 MHz frekvenču joslā, izmantojot zemes raidītājus. Ar radioviļņu

palīdzību TV programmas tiek pārraidītas līdz galalietotājam, kuram papildus televizoram ir

nepieciešams dekoderis signāla apstrādei.

Kabeļtelevīzija – televīzijas signāla izplatīšana, izmantojot kabeļu tīklu. Kabeļtelevīzijas tīklā,

ņemot vērā noteiktus kabeļu tīkla tehniskos parametrus, var izplatīt arī ciparu televīzijas signālu,

šajā gadījumā ir nepieciešams iegādāties papildu iekārtu – dekoderi.

Satelīttelevīzija (DVB-S sistēma) – apraides pakalpojums, kad televīzijas signāls tiek raidīts no

satelīta un uztverts ar satelītuztvērēju. Satelīttelevīzijas pakalpojumus nodrošina, abonentam

saņemot nosacītas piekļuves signālu tieši no satelīta ar individuālo satelītuztvērēja un dekodera

palīdzību. Papildus programmu atkodēšanai ir nepieciešams dekodējošais līdzeklis – karte ar

lietotāja individuālo atslēgu, ko izsniedz attiecīgais pakalpojuma sniedzējs.

IP televīzija – televīzijas signāls tiek piegādāts lietotājam, izmantojot platjoslas interneta

pieslēgumu un IP tīklu (tai skaitā WEB un Mobilā televīzija), tādā veidā nodrošinot gan

platjoslas interneta, gan televīzijas piegādi. IP televīziju var iedalīt divos pakalpojuma veidos –

izmantojot speciālus datu pārraides protokolus un dekodējošās ierīces, slēdzamas pie

televizora, kā arī datora pārlūkprogrammā skatāmu TV. IP televīzija dod iespējas nodrošināt

skatītājiem vairākus papildpakalpojumus – televīzijas ar laika nobīdi (time-shifted), kas

nodrošina iespēju noskatīties kādu pārraidi pēc tās pārraidīšanas tiešraidē, video pēc

pieprasījuma, kas nodrošina iespēju noskatīties video saturu, kas pieejams TV operatora video

nomas piedāvājumā, TV raidījuma ieraksts, kas nodrošina iespēju ierakstīt noteiktu raidījumu,

uzlikt atgādinājumu utml.

LTV programmas LTV1 un LTV7 ir pieejamas visās pieminētajās tehnoloģiskās apraides platformās.

Virszemes TV (DVB-T) platformā šīs programmas tiek apraidītas tā dēvētajā 1. programmu izplatīšanas

tīklā, kuru pārklājums pārsniedz 99% Latvijas teritorijas. Jāatzīmē, ka šīs virszemes TV skatītājiem

abas pieminētās TV programmas ir pieejamas bez maksas (free-to-air). Pārējos TV apraides tīklos šo

tīklu operatori abas programmas ir iekļāvuši vislētākajā TV programmu pakā.

Latvijā aptuveni 50% mājsaimniecībās kā primārais TV pieslēgums ir kabeļtelevīzijas pieslēgums

(skatīt 62. attēlu). Pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījusies IP TV (telco) televīzija, sasniedzot 15%

īpatsvaru.


62. attēls. TV mājsaimniecības sadalījumā pēc apraides tehnoloģijām

Sabiedriskā medija radio programmas tiek apraidītas FM frekvenču diapazonā (stereo un mono).

LR programmu uzskaitījums un pārklājums:

Programma Pārklājums pēc

iedzīvotāju skaita

Pārklājums pēc

teritorijas

Latvijas Radio 1 98,8% 96,2%

Latvijas Radio 2 98,3% 95,3%

Latvijas Radio 3 (Klasika) 87,3% 65,1%

Latvijas Radio 4 (Doma laukums) 73,7% 36,9%

12.1.1. Virszemes TV (DVB-T) platforma

Sabiedrības interesēs ir, lai sabiedriskā medija programmas būtu bez maksas pieejamas praktiski visā

Latvijas teritorijā. Pašlaik šo iespēju nodrošina virszemes TV (DVB-T) apraides tīkls. Tādēļ, apskatot

TV apraides platformas Latvijā un to attīstības tendences, jāapskata virszemes TV apraides platforma,

tās attīstības potenciāls, apraides izmaksas un finansēšana, potenciālās alternatīvās platformas.

Lai gūtu pilnu ainu par esošo situāciju, nepieciešams apskatīt arī TV apraides infrastruktūras iespējas

nodrošināt HD TV kanālus, jo tas vistiešākajā veidā ietekmēs galalietotāju iespējas skatīties augtas

izšķirtspējas televīziju.

Līdz 2013. gada beigām atbildīgais elektronisko sakaru komersants par virszemes TV (turpmāk –

virszemes TV) apraidi Latvijas teritorijā ir SIA Lattelecom. Lattelecom ir noslēgts sadarbības līgums ar

Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) par LVRTC infrastruktūras izmantošanu virszemes

televīzijas apraidei visā Latvijas teritorijā. Kopš 2010. gada 1. jūnija virszemes TV apraide tiek veikta

ciparu signāla formātā, izmantojot DVB-T (digital video broadcasting-terrestrial) tehnoloģiju. Apraidē


tiek izmantota datu kompresijas tehnoloģija MPEG-4, kas, salīdzinot ar MPEG-2 tehnoloģiju, ļauj

efektīvāk izmantot apraides resursus, līdz ar to nodrošinot iespēju pārraidīt vairāk TV kanālus.

LVRTC nodrošina signāla pārraidīšanu no Rīgas radio un televīzijas stacijas (torņa) līdz pārējām

raidošajām stacijām Latvijā un programmu bloka izplatīšanu ar raidītājiem. Bezmaksas TV kanālu

apraide (t.sk. LTV1 un LTV7) apraide standarta izšķirtspējas (SD) kvalitātē tiek veikta 1. tīklā, kas

nodrošina iespēju šos kanālus skatīties 99,6% Latvijas teritorijas. Kopumā virszemes TV skatās

aptuveni 200 tūkstoši mājsaimniecību, t.sk. aptuveni 90 tūkstoši skatās bezmaksas TV kanālu paku,

kurā ietilpst LTV kanāli LTV1, LTV7 un MTG Latvia TV kanāli TV3 un LNT. Aptuveni 110 tūkstoši ir

izvēlējušies kādu no Lattelecom piedāvātajām virszemes TV maksas programmu pakām.

LVRTC 1. programmu izplatīšanas tīkla resursi ļauj nodrošināt:

5 SD standarta TV kanālus vai

1–2 SD TV kanālus un 1 HD standarta kanālu.

Nacionālo mediju TV programmu apraidi apmaksā paši nacionālie mediji, par katru TV programmu

veicot ikmēneša maksājumus 54 tūkst. LVL mēnesī. Līdz ar to LTV maksājumi par abām programmā

veido 1,3 milj. LVL gadā, kas rada būtisku izmaksu slogu.

Kā vēl viena alternatīva HD kanālu apraidei ir pilnīga pāreja no esošā DVB-T uz DVB-T2 apraides

standartu, kas nodrošina augstāku pārraides ātrumu un līdz ar to ir piemērotāks HD kanālu apraidei.

Jāatzīmē, ka šīs alternatīvas īstenošana saistītos gan ar investīcijām apraides tīklā, gan ar to, ka TV

skatītajiem būtu jāmaina TV uztvērēji, kuri atbalstītu jauno standartu.

12.1.2. Globālās tendences TV apraides platformās

Atbilstoši IDATE veiktajam pētījumam TV mājsaimniecību skaits pasaulē 2016. gadā sasniegs 1,5

miljardus, kas atspoguļo 9,4% pieaugumu 5 gadu laikā. Virszemes TV mājsaimniecību skaits pasaulē

būtiski samazināsies, nokrītoties līdz 26%. Kā skaidrojums tam ir ierobežotas vai vispār nekādas

iespējas piedāvāt skatītajiem interaktīvus pakalpojumus, ierobežotākas iespējas nodrošināt augstas

izšķirtspējas televīzijas kanālus (HD), kā arī ierobežotāks TV kanālu skaits. Lai arī telekomunikāciju

operatoru IP televīzijai tiek prognozēta strauja izaugsme, tās īpatsvars mājsaimniecībās sasniegs

salīdzinoši pieticīgos 7,3%. Šeit gan uzreiz ir jāatzīmē, ka IP TV (telco) veiksmīgas attīstības

priekšnoteikums ir labi attīstīts ātrgaitas platjoslas piekļuves tīkls. Vairākās pasaules valstīs platjoslas

piekļuve nav tik attīstīta kā, piemēram, Eiropas valstīs, kā arī nav tik liels potenciāls to attīstīt

turpmāko 5 gadu laikā.


63. attēls. Pasaules tendences TV platformās

Strauji pieaugs arī Interneta TV lietotāju skaits pasaulē. Generator prognozē, ka Interneta TV lietotāju

skaits pasaulē pieaugs daudz straujāk nekā telekomunikāciju operatoru piedāvātās IPTV (Telco TV)

lietotāju skaits (skat. 63. attēlu). Paredzams, ka Interneta TV neaizvietos tradicionālās TV skatīšanās

formas (Kabeļtelevīzija, Satelīta TV, Virszemes TV), bet gan attīstīsies paralēli tām. Interneta TV

attīstību sekmēs video pēc pieprasījuma, bagātāks satura piedāvājums, pielāgošanas iespējas atbilstoši

skatītāja individuālām vēlmēm, sociālo tīklu funkcijas jeb iespējas komunicēt ar citiem skatītājiem ar

līdzīgām interesēm utml. Protams, Interneta TV attīstību lielā mērā sekmēs mobilo iekārtu (viedtālruņi,

planšetdatori, portatīvie datori) lietotāju pieaugums, kā arī Smart TV skatītāju pieaugums. Pastāv ļoti

dažādi Interneta TV piedāvāšanas modeļi – šādu pakalpojumu sniedz gan telekomunikāciju operatori

primāri ar mērķi pievienot vērtību pakalpojumiem un līdz ar to piesaistīt klientu saviem pakalpojumu

komplektiem; gan mediji ar mērķi palielināt savu auditoriju un līdz ar to piesaistīt reklāmdevējus

un/vai gūt ienākumus no satura, kas nopērkams par atsevišķu maksu vai abonējot par ikmēneša

maksu; gan kompānijas, kuru izcelsme ir IT programmatūras un datoru industrija ar mērķi gūt

ienākumus no reklāmdevējiem un/vai satura pārdošanas. Globālie tirgus spēlētāji GoogleTV, AppleTV

strādā pie biznesa modeļiem, lai piesaistītu TV satura īpašniekus izvietot pie viņiem TV saturu un

saņemt procentus no reklāmas ienākumiem un abonentmaksām.


64. attēls. Interneta TV pasaules tendences

12.1.3. Latvijai raksturīgās tirgus un TV apraides platformu tendences

Situācija un tendences Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm:

Latvijā salīdzinot ar citām valstīm ir salīdzinoši zems virszemes TV (DVB-T) skatītāju īpatsvars.

Pārejot no analogās uz ciparu virszemes TV, skatītāju skaits šajā platformā pieauga, 2012. gadā

tas veido aptuveni 25% mājsaimniecību. Lai arī pilsētās virszemes TV lielu konkurenci izrāda

kabeļtelevīzijas un IP TV (telco), 54% virszemes TV skatītāju ir tieši pilsētās un 46% procenti

citviet Latvijā, t.sk. lauku teritorijās, kur vienīgā alternatīva ir satelīta televīzija, kura ir dārgāka

par virszemes TV. Jāatzīmē, ka turpmākajos gados virszemes TV skatītāju skaits pilsētās varētu

samazināties, attīstoties kabeļtelevīzijas un IP TV (telco) pakalpojumiem (interaktivitāte, HD

kanāli, plašāks TV kanālu piedāvājums).

Salīdzinoši agrīna un strauja interaktīvās IP TV (telco) attīstība, kam par pamatu ir platjoslas

piekļuves tīkla attīstība. It īpaši jāatzīmē straujā optiskā piekļuves tīkla attīstība, kas dod

iespēju piedāvāt klientiem platjoslas interneta pieslēgumu ar pārraides ātrumu 100 – 200 Mbit/s,

kas ir vairāk kā pietiekami, lai mājsaimniecībai nodrošinātu platjoslas Internetu, kā arī iespēju

vienlaicīgi skatīties IP TV televīzijas augstas izšķirtspējas kanālus (HD) vairākos mājsaimniecības

televizoros.

Liels kabeļtelevīzijas klientu īpatsvars, kam par pamatu bija 20. gs. 90. gados pateicīgie apstākļi

šo tīklu straujai izaugsmei. Jāuzsver, ka kabeļtelevīzijas operatoriem ir nopietnas ambīcijas attīstīt

interaktīvo televīziju un klientiem piedāvāt vairākas iespējas un papildpakalpojumus, kas

pašlaik pieejami IP TV (telco) platformā – arhīvs, TV ar laika nobīdi, pauze, video noma.

Pakalpojumu komplektu (platjoslas interneta, televīzijas un fiksētās balss telefonijas pakalpojumi)

strauja attīstība. Vairāku pakalpojumu komplektēšanas un virzīšanas tirgū stratēģija tiek

pielietota praktiski ikvienā Eiropas valstī, taču jāuzsver, ka Latvijā šo komplektu tirgus cenas ir

ievērojami zemākas. Tas ir būtiski sekmējis IP TV (telco) un kabeļtelevīzijas operatoru TV

virzīšanu tirgū.

Interneta TV attīstība. Pēc aptuvenām aplēsēm Lattelecom piedāvāto Interneta TV skatās aptuveni

10–20 tūkstoši skatītāju, un to skaits turpina pieaugt. Interneta TV pieejama gan datoru


lietotājiem, gan mobilo iekārtu (viedtālruņi un planšetdatori) lietotājiem. Tuvāko dažu gadu

laikā MTG Latvia plāno ieviest Latvijā savu Interneta TV platformu ViaPlay, kas nodrošinās

iespēju skatīt gan TV tiešraides, gan video pēc pieprasījuma.

Nopietnas ambīcijas platjoslas attīstībā visā Latvijā. Lai to nodrošinātu, turpmāko gadu laikā

valsts plāno veikt ievērojamas investīcijas transporta tīklu izbūvē, kas paredz optiskās dzīslas

elektronisko sakaru tīkla izveidi pašvaldībās, kurās nav optiskā tīkla pieslēguma un kur

komersants neplāno tādu izveidot tuvākajā nākotnē. Prognozējams, ka transporta tīkla attīstība

radīs priekšnoteikumus 4G (LTE) mobilās platjoslas attīstībai mazāk apdzīvotās vietās 4–5 gadu

perspektīvā Tas savukārt dos iespējas nodrošināt televīziju, izmantojot mobilo platjoslu.

12.1.4. TV apraides tehnoloģisko platformu vērtējums

Turpmāko 5 gadu periodā virszemes TV (DVB-T) platforma ir tehnoloģiski un ekonomiski atbilstošākais

risinājums sabiedriskā medija TV programmu apraidei pārklājumā, kas pārsniedz 99% Latvijas teritorijas.

Jāatzīmē, ka virszemes TV platforma ļauj nodrošināt arī sabiedriskā medija 1 HD TV programmu un 1

vai 2 SD programmas, kas apmierinātu sabiedriskā medija vajadzības.

Pāreja no esošā virszemes TV apraides standarta DVB-T uz DVB-T2 ekonomiski neattaisnosies augsto

investīciju dēļ raidītājos un klienta galaiekārtās (TV dekoderos) un salīdzinoši īsā platformas komerciālā

dzīves ilguma dēļ, kas varētu būt 5 gadi.

Turklāt ir vairākas pazīmes, kas pamudina neieguldīt nozīmīgas investīcijas un nepāriet uz apraides

standartu DVB-T2:

samazinās DVB-T TV skatītāju skaits;

vērojama migrācija uz citām apraides platformām;

TV un radio mediji izmanto alternatīvas apraides tehnoloģijas;

samazinās radio frekvenču spektra resursi (800 MHz frekvences atbrīvošana perspektīvā);

citu TV apraides platformu operatori maina viedokli, kas ir papildu iespējām bagātāka

televīzija (IP TV);

ierobežots finansējums, lai uzturētu platformu.

Satelīta televīzijas (DVB-S) risinājums nav ekonomiski attaisnojams, lai nodrošinātu sabiedriskā medija

programmu pieejamību ikvienam iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā. Salīdzinot ar virszemes TV,

satelīta TV ir dārgāka un tiek pozicionēta maksātspējīgākai auditorijai.

Mobilo tīklu operatoru 3G bezvadu platjoslas pieslēgums nav piemērots TV programmu apraidei. Kā

priekšnosacījums TV apraidei, izmantojot bezvadu platjoslu, ir ceturtās paaudzes (4G jeb LTE) mobilo

sakaru tīklu ieviešana un 800 MHz frekvenču joslas izmantošana šo tīklu vajadzībām. Ekspertu vērtējumā

4G paaudzes tīkli kā risinājums TV apraidei Latvijā ir vismaz 5 gadu tālas perspektīvas jautājums.

12.1.5. Sabiedriskā medija radio programmu apraides vērtējums

Radio programmas tiek pārraidītas FM diapazonā (stereo vai mono). Netiek paredzēta pāreja uz DAB

apraides standartu, jo nav saskatāma šādas pārejas nepieciešamība un ieguvumi no tās. Pārejot uz DAB

apraides standartu, patērētājiem būtu jāmaina radio uztvērēji. Turklāt jāņem vērā izmaiņas patērētāju

lietošanas ieradumos – klausīties interneta radio.


Sabiedriskā medija plānos ir radio programmas veidošana jauniešu auditorijai un tās apraide iespējama

lielā Latvijas pārklājumā. Ņemot vērā, ka FM radio frekvenču resursi ir ierobežoti, it īpaši apraidei Rīgā

un tās apkārtnē, radio programmas jauniešiem apraidi var realizēt šādos variantos:

1. variants.

Ievērojot, ka sabiedriskā medija radio programmai Latvijas Radio 3 (klasika) ir ļoti maza klausīšanas

laika daļa (AQH daļa ir 0,7%), šīs programmas apraide tiek pārtraukta un atbrīvotās FM radio frekvences

piešķir jauniešu radio programmas apraides vajadzībām. Līdz ar to jauniešu programma būtu

pieejama 87,3% Latvijas iedzīvotāju.

2. variants.

Pieņemot, ka Latvijas Radio 3 (klasika) apraide tiek uzskatīta par lietderīgu un netiek pārtraukta,

jauniešu programmas apraidei nepieciešamās frekvences tiek piešķirtas:

apraidei Rīgā un tās apkārtnē tiek piešķirta 93,1 MGhz frekvence, ko pašlaik izmanto Latvijas

Radio 5 (Radio NABA) apraidei Rīgā un tās apkārtnē;

apraidei pārējā Latvijas teritorijā frekvences piešķir no brīvajām, pašlaik neizmantotajām

frekvencēm. Piemēram, Kurzemē varētu piešķirt FM frekvences raidīšanai Kuldīgā, Dundagā,

Brocēnos un to apkārtnē; Vidzemē – raidīšanai Valmierā, Alūksnē un to apkārtnē.

Ieteikums ir izvēlēties 2. variantu un atbilstošām valsts institūcijām ieplānot jaunas frekvences LR5

vajadzībām, kā arī vajadzētu izskatīt iespēju palielināt LR3 pārklājumu citās LV pilsētās.

12.2. Tehnoloģiju attīstības radītās izmaiņas mediju patērētāju ieradumos

Pēdējo gadu laikā notikusī strauja patērētāju mobilo iekārtu (viedtālruņu, planšetdatori, portatīvie

datori) attīstība, un platjoslas interneta attīstība ir būtiski ietekmējusi mediju patērētāju ieradumus.

Arvien vairāk mediju saturs tiek patērēts, izmantojot pieminētās mobilās iekārtas, kuras pieslēgtas pie

Interneta. Šo iekārtu operētājsistēmas, interfeisi ļauj veidot aplikācijas, kas paredzētas mediju satura

ērtai patērēšanai, kā arī piedāvā vairākas papildu iespējas – saistītais saturs, interaktivitāte, integrācija

ar sociālo tīklu aplikācijām, nodrošinot iespēju komunicēt ar draugiem, paziņām.

Atbilstoši Gartner veiktajām prognozēm, tuvāko gadu laikā būtiski pieaugs mobilo iekārtu

(viedtālruņu, planšetdatoru) pārdošanas apjomi pasaulē, 2015. gadā pārsniedzot 1 miljardu mobilo

iekārtu (skat. 65. attēlu). Nākotnē dominēs mobilās iekārtas ar Android OS, Apple iOS un Microsoft

mobilo iekārtu operētājsistēmām.


65. attēls. Mobilo iekārtu pārdošanas apjomi

Apskatot mobilo iekārtu straujo izaugsmi, Gartner prognozē, ka tieši planšetdatoru pārdošanas apjomi

pieaugs straujāk, 2015. gadā sasniedzot aptuveni 300 miljonus pārdotu iekārtu pasaulē (skat. 66

attēlu). ABI Research veiktais pētījums atklāj, ka 57% aptaujāto plāno, ka primārais planšetdatora

pielietojums būs TV skatīšanās vai filmu lejupielāde un ka šī auditorija saskata planšetdatoru kā

mediju iekārtu, kas piedāvā izklaides iespējas.

66. attēls. Planšetdatoru pārdošanas apjomi

Factum veiktās Latvijas tirgus aptaujas dati (skat. 67. attēlu) liecina, ka lielākā daļa Latvijas auditorijas

vēlas iegādāties portatīvos datorus, planšetdatorus. Nozīmīga daļa pusaudžu, jauniešu auditorijas jau

izmanto internetam pieslēgtu viedtālruni. Šo iekārtu cenām samazinoties, pieaugs to pārdošanas apjomi

un līdz ar to lietojums. Vairāki portatīvo datoru un planšetdatoru ražotāji ir sākuši piedāvāt arī

hibrīdas iekārtas ar skārienjutīgiem ekrāniem un klaviatūrām.


66

10

38

7

26

5

28

44

17

27

27

15

34

59

26

18

19

6

31

3

19

4

21

26

11

15

18

27

37

45

32

17

16

8

19

1

13

4

23

11

13

5

15

43

42

26

20

23

PORTATĪVO DATORU:

Izmanto

Vēlētos

MOBILĀ INTERNETA PIESLĒGUMU PORTATĪVAJAM DATORAM:

Izmanto

Vēlētos

PLANŠETDATORU:

Izmanto

Vēlētos

MOBILĀ INTERNETA PIESLĒGUMU PLANŠETDATORAM:

Izmanto

Vēlētos

ELEKTRONISKO GRĀMATU LASĪTĀJU:

Izmanto

Vēlētos

MOBILO TELEFONU AR INTERNETA PIESLĒGUMU:

Izmanto

Vēlētos

VIEDTELEFONU:

Izmanto

Vēlētos

Nevienu neizmanto

Nevienu nevēlētos

Pusaudži, jaunieši (14-25) Vidējā grupa (26-59) Seniori (60+)

67. attēls. Latvijas tirgus aptaujas dati par mobilo ierīču lietošanu

Turpmākajos gados notiks būtisks viedtālruņu un planšetdatoru lietotāju pieaugums Latvijā. It īpaši

strauja izaugsme sagaidām planšetdatoru lietošanā – 3 gadu laikā lietotāju skaits varētu trīskāršoties,

sasniedzot aptuveni 300 tūkst. lietotāju (skat. 68. attēlu). Līdz ar to pieaugtu potenciālā auditorija

sabiedriskā medija Interneta televīzijai. Jāatzīmē, ka planšetdatoru izaugsmes potenciāls ir saskatāms

arī vecuma grupā 60+, kas skaidrojams ar planšetdatora lietošanas ērtumu Interneta pārlūkošanā, e-

pasta lietošanā, portālu ziņu lasīšanā utml.

68. attēls. Viedtālruņu un planšetdatoru lietojums Latvijā


Strauja attīstība ir notikusi arī televīzijas uztvērēju jomā. Jaunākie televizori ir aprīkoti ar dažādām

multifunkcijām, piemēram, pieslēgums internetam, WIFI, integrētais DVB-T dekoders, iespēja piekļūt

datora saturam (piemēram, video faili) un atskaņot tos TV ekrānā, videokamera, HD izšķirtspēja. Kad

TV iekārtās būs iebūvētas arī atmiņu kartes, kur uzglabāt video, audio failus, paredzams, ka pieaugs arī

tendence datus glabāt “mākoņu platformās”. Jauna tendence būs balss un kustību pazīšanas sensori,

kas piedāvās iespējas vadīt TV, izmantojot arī balss funkcijas.

Saskaņā ar Informa Telecoms & Media pētijumu 2011. gadā pie interneta pieslēgto TV īpatsvars bija

mazāks par 3%. Turpmākajos gados notiks strauja pieslēgto TV izaugsme, 2016. gadā sasniedzot

aptuveni 30%. Šī izaugsme pati par sevi vēl neliecina, ka lietotāji aktīvi izmantos tās iespējas, kuras

piedāvā interneta pieslēgums – paredzams, ka primārais lietojums joprojām būs tradicionālās televīzijas

skatīšanās.

69. attēls. Interneta TV izplatība pasaulē

Interneta lietotāju skaits Latvijā turpina augt – 69% mājsaimniecību ir datori, un 66% mājsaimniecību

ir interneta pieslēgums. Paredzams, kad tuvāko 5 gadu laikā šis īpatsvars augs, sasniedzot 75–80%.

Visbiežāk minētie interneta lietošanas mērķi ir ziņu portāli, informācijas meklētāji, e-pasts, sociālie

tīkli, savukārt video regulāri skatās 34% interneta lietotāju. Factum pētījuma dati liecina, ka interneta

lietotāju vidū dominē interneta pieslēgums mājsaimniecībā. Jāatzīmē, ka jauniešu segmentā ir raksturīga

mobilo operatoru piedāvātā mobilā interneta lietošana viedtālrunī, kā arī Wi-Fi interneta lietošana

publiskās vietās.


80

38

89

56

5

10

13

21

91

32

2

1

14

2

15

38

20

36

Pastāvīgs pieslēgums mājās

Pastāvīgs pieslēgums darbā,

skolā

Publiskie interneta pieejas

punkti

Wi-Fi pieslēgums publiskā vietā

Mobilā interneta pieslēgums

datoram

Mobilais internets telefonā


70. attēls. Interneta piekļuves veidi, % segmentā. (Lieto internetu vismaz reizi nedēļā)

12.3. Mediju patēriņa paradumi

12.3.1. Televīzija

Tuvāko 5 gadu laikā turpinās dominēt lineārās TV skatīšanās. TV skatīšanās ir atpūta, izklaide pie lielā

ekrāna mājās. Tomēr jauniešu segmentā sāk pieaugt nelineārās TV skatīšanās formas (piemēram,

video pēc pieprasījuma), kā arī Interneta TV, kurus var skatīties ārpus mājām. Tādi interneta servisi kā

YouTube turpina attīstīt īsos video formātus un meklēšanas funkcijas. Pieaug nelineāro TV skatījumi uz

viedajām mobilajām iekārtām (viedtālruņi, planšetdatori). TV operatori un TV mediji ir sākuši piedāvāt

TV arhīvu, televīziju ar laika nobīdi (time shifted TV). Paredzams, ka arī tuvāko 3 gadu laikā attīstīties

TV tiešraides internetā. Globālie TV integratori GoogleTV, AppleTV strādā pie biznesa modeļiem, lai

piesaistītu TV satura īpašniekus izvietot pie viņiem TV saturu un saņemt noteiktu daļu no reklāmas

ieņēmumiem un patērētāju abonentmaksām. Mobilajiem operatoriem, izvēršot 4G tīklus un uzturot

fiksētas mēneša maksas piedāvājumus par datu pārraidi, varētu būtiski pieaugt mobilās TV patēriņš.

Kā redzams Factum pētījumā, pēc TV arhīva pieprasījums ir 2x lielāks, salīdzinot ar radio arhīvu, un

tas turpinās pieaugt.


67

44

56

44

56

76

24

79

21

16

84

44

56

82

18

73

27

12

88

51

49

81

19

80

20

14

86

45

55

33

87

13

TV ARHĪVS - TELEVIZORĀ

Interesē

Neinteresē

TV ARHĪVS - DATORĀ

Interesē

Neinteresē

TV ARHĪVS - MOBILAJĀ TELEFONĀ

Interesē

Neinteresē

RADIO ARHĪVS - INTERNETĀ

Interesē

Neinteresē

Pusaudži, jaunieši (14-25) Vidējā grupa (26-59) Seniori (60+) References grupa

71. attēls. Arhīvu pieprasījums

TV tiešraides un arhīvus ir iespējams integrēt ar dažādām interaktivitātes un sociālo tīklu funkcijām

(balsojumi, ieteikumi). Attīstīsies arī Sociālās TV platformas – TV skatīšanās laikā notiek komunikācija

(piemēram, čats) ar citiem konkrētās TV pārraides skatītājiem.

12.3.2. Radio

Tuvākos gados būtiskas izmaiņas nav sagaidāmas, radio FM frekvencēs lietos gan auto, gan mājās, gan

darbā. Veidojas jauna tendence – radio stacijas pievieno studiju tiešraides video. Notiek arī pilotprojekti ar

radio stacijām IP TV kanālos, kā arī notiek pilotprojekti ar Radio over IP video – klausoties radio mobilajos

tālruņos, tiek piedāvātas iespējas nosūtīt foto vai video attēlus, kas saistīti ar atskaņoto mūziku.

Kā redzams Factum tirgus aptaujā, pastāv mediju paralēlais patēriņš. Piemēram, skatoties TV uz

lielajiem ekrāniem, lietotājs vienlaikus lieto interneta medijus, vai arī, patērējot interneta medijus,

paralēli klausās radio.

36

30

23

6

8

30

3

36

11

5

7

39

3

33

17

4

5

39

3

36

13

0

2

49

0

26

10

4

3

54

3

4

23

7

9

20

INTERNETS UN RADIO

Katru, gandrīz katru dienu

Vismaz reizi nedēļā

Vismaz reizi mēnesī

Retāk kā reizi mēnesī

Neklausās radio, lietojot internetu

Grūti pateikt

INTERNETS UN TELEVĪZIJA

Katru, gandrīz katru dienu

Vismaz reizi nedēļā

Vismaz reizi mēnesī

Retāk kā reizi mēnesī

Neskatās TV, lietojot internetu

Grūti pateikt



72. attēls. Mediju paralēlais patēriņš

12.4. Mediju industrijas prioritātes

2012. gadā Devencroft veica aptauju Big Broadcast Survey (BBS), kurā piedalījās gandrīz 10 tūkst.

mediju industrijas profesionāļu no 100 valstīm. Aptauja apstiprina pieaugošo nozīmi multi- paltformu

satura piegādei (tradicionālā apraide, interneta apraide, saturs mobilām iekārtām), 2012. gadā pārliecinoši

nostiprinoties mediju industrijas prioritāšu pirmajā vietā. Piešķirtā prioritāte ir uztverama kā mediju

industrijas atbilde tirgus tendencēm mediju saturu patērēt jebkurā iekārtā, kas tehnoloģiski to atbalsta.

73. attēls. Multiplatformu izplatība

12.4.1. Otrais ekrāns

Lai labāk izprastu “Otrā ekrāna” būtību un tā nozīmi mediju skatījumā, vispirms vērts apskatīt tās

auditorijas uzvedību, kura ikdienā aktīvi lieto internetam pieslēgtus planšetdatorus, viedtālruņus jeb

gudrās mobilās iekārtas. Atbilstoši 2011. gada nogalē veiktajai Nielsen planšetdatoru un viedtālruņu

lietotāju aptaujai, ASV un Lielbritānijā aptuveni 25% lietotāji vairākas reizes dienā vienlaikus lieto

planšetdatoru, viedtālruni un skatās TV pārraides. Šī tendence ir mazāk izteikta Vācijā un Itālijā,

attiecīgi aptuveni 10% un 15% vienlaicīgu TV un viedo iekārtu lietotāju (skatīt 74. attēlu).


74. attēls. Dažādu mobilo iekārto vienlaicīga lietošana

Liela daļa lietotāju pārbauda e-pastus, čato, meklē informāciju un veic aktivitātes, kurām nav nekādas

saistības ar vienlaicīgi notiekošo TV raidījumu vai pārraidi. Taču ievērojama daļa lietotāju meklē

informāciju, kas ir cieši saistīta ar notiekošo TV pārraidi. Piemēram, kādas sporta spēles laikā meklē

komandas, spēlētāju statistiku; TV šova laikā meklē informāciju par šova galvenajām zvaigznēm utml.

Tāpat jāatzīmē, ka būtiska daļa viedtālruņu un planšetdatoru lietotāju izmanto sociālo tīklu aplikācijas,

piemēram, Facebook, lai pavēstītu saviem draugiem un paziņām, ko viņi skatās. Šīs iezīmes lietotāju

paradumos ir laba ziņa TV mediju industrijai, jo mediji var apliecināt reklāmdevējiem un satura ražotājiem

to, ka notiek lielāka lietotāju iesaistīšanās.

Otrā ekrāna ideja ir veidot aplikācijas gudrajām mobilajām iekārtām, kuras pievienotu vēl vienu

informācijas/izklaides dimensiju notiekošajai TV pārraide. Mērķis ir piesaistīt auditorijas uzmanību

notiekošajai TV pārraidei. Vairākums Otrā ekrāna aplikāciju prasa reģistrēšanos. Līdz ar to tiek iegūti

nepieciešamie lietotāja dati, nodrošinot iespējas apmainīties ar citu konkrētās TV pārraides skatītāju

viedokļiem. Ņemot vērā klientu uzvedību šādos tīklos, paveras iespējas veidot reklāmu šai auditorijai.

Līdz ar to ieguvumi no Otrā ekrāna ir gan TV medijam, reklāmdevējiem, satura nodrošinātājiem un, protams,

TV skatītājiem.

Vairums šādu Otrā ekrāna aplikāciju nodrošina skatītājiem iespēju izvēlēties TV raidījumu (piemēram,

kādu TV šovu) un iesaistīties diskusijā ar citiem skatītājiem, pat, ja TV šovs dotajā brīdī netiek raidīts.

Būtiska ir arī šādas aplikācijas sasaiste, integrācija ar populārām sociālo tīklu aplikācijām – Facebook,

Twitter, sniedzot interaktivitātes iespējas ar citiem, kuriem ir līdzīgas intereses.

Otrā ekrāna aplikācija var rosināt lietotājus:

informēt draugus un paziņas sociālajos tīklos (piemēram, Facebook) par to, ko lietotājs skatās;

lasīt ziņas tvīterī par TV raidījumu un pārsūtīt tās;

piekļūt saistītajam saturam (piemēram, komandas spēlētāju statistika sporta spēles

laikā/biogrāfiska informācija par TV seriāla aktieriem);

spēlēt spēles, kas saistītas ar TV raidījumu;

piedalīties aptaujās;


saņemt lietotāja interesēm pielāgotas reklāmas.

75. attēls. Otrā ekrāna shēma

“Otrā ekrāna” tehnoloģijas

Otrā ekrāna aplikācijas pēc tehnoloģiskā risinājuma var iedalīt divās grupās:

Bez automātiskas satura atpazīšanas (ACR). Šāds risinājums nodrošina TV medija saturu

attiecīgajā mobilajā iekārtā (planšetdatorā vai viedtālrunī) un mobilās iekārtas operētājsistēmas

iespēju izmantošanu, piemēram, informāciju par raidījumu Apple iOS paziņojumu centrā;

Ar automātisku satura atpazīšanu (ACR). Otrā ekrāna aplikācijas pašas par sevi ir labs veids, lai

nodrošinātu interaktivitāti. Tomēr vēl augstāku interaktivitātes līmeni iespējams sasniegt, ja

Otrā ekrāna aplikācija prot automātiski atpazīt “pirmā ekrāna” saturu, ir precīzi ar to sinhronizēta,

piemēram, raidot kādu TV seriālu, atbilstošajā brīdī informācija par epizodes aktieriem, uzņemšanas

vietu u.tml., kā arī jebkura cita informācija, ko seriāla veidotāji, TV medijs, reklāmdevēji vēlas

nodrošināt Otrā ekrāna sociālajam tīklam.

“Otrā ekrāna” ar ACR tehnoloģiskie risinājumi

Audio Watermarking metode

Šī metode paredz to, ka “pirmā ekrāna” audio signālam tiek pievienoti metadati (watermark); Otrā

ekrāna iekārta caur mikrofonu uztver TV audio signālu un tajā iekļautos metadatus. Otrā ekrāna

aplikācija pazīst metadatus un atbilstošajā brīdī atspoguļo informāciju Otrajā ekrānā. Metadati var

saturēt informāciju par TV kanālu, pašu pirmā ekrāna saturu, kā arī satur laika kodus, kuri ļauj

Otrā ekrāna aplikāciju sinhronizēt ar TV raidīto saturu.

Audio fingerprinting metode

Metode paredz, ka Otrā ekrāna iekārta caur mikrofonu uztver TV audio signālu. Taču šoreiz nekādi

papildu dati netiek pievienoti audio signālam. Tā vietā TV audio signāla fragments tiek analizēts un

salīdzināts ar datubāzi, kas satur references paraugus (fingerprints). Līdz ko attiecīgais references

paraugs tiek atrasts, atbilstošs saturs tiek atspoguļots Otrā ekrānā. Parasti references datu bāze

atrodas uz attālināta servera, kuram iekārta pieslēdzas caur IP tīklu.

Audio Watermarking metode paredz audio signāla modifikāciju, pievienojot tam metadatus. Savukārt

Audio Fingerprinting metode paredz references datubāzes esamību un Otrā ekrāna iekārtas iespēju


piekļūt šai datubāzei. Kā viena tā otra metode neparedz “pirmā” un “otrā ekrāna” iekārtām apmainīties

ar datiem caur platjoslas interneta pieslēgumu.

Kā vēl vienu sinhronizācijas metodi var pieminēt televizora un Otrā ekrāna iekārtas sinhronizāciju,

izmantojot koplietotu Wi-Fi pieslēgumu, taču šī metode tiek pielietota ļoti reti – joprojām ievērojamai

daļai televizoru nav pieslēguma internetam.

Pašlaik Otrā ekrāna modernās ACR tehnoloģijas vēl nav savas attīstības brieduma stadijā, kā arī nav

zināms, vai tirgus pieņems šos progresīvos Otrā ekrāna risinājumus.

12.4.2. Multi-platformu satura nodrošināšana

Nodrošinot saturu dažādām mediju patērētāju iekārtām, jāņem vērā operētājsistēmu daudzveidība un

šo iekārtu ekrānu dažādās izšķirtspējas.

76. attēls. Operētājsistēmu daudzveidība

Saturam vajadzētu būt pieejamam iekārtās, ņemot vērā, ka tās atbalsta sekojošus formātus:

Apple HTTP straumēšana (iekārtas – Apple IPhone, Apple IPad, Apple Mac OS X);

Microsoft Smooth straumēšana (PC ar Microsoft Silverlight);

Adobe Flash Dynamic straumēšana (PC ar Flash, Android iekārtas).

Katrs formāts pielieto adaptīvo straumēšanas tehnoloģiju, kas nodrošina video satura straumēšanu

bez pārtraukumiem. Adaptīvā straumēšanas tehnoloģija maina video izšķirtspēju atkarībā no tīklā

pieejamā pārraides ātruma un iekārtas pieejamiem resursiem apstrādāt straumējumu.

Lai arī vairāku valstu sabiedriskie mediji ir ieviesuši speciālas aplikācijas Apple iOS un Android OS

operētājsistēmām, šie mediji atzīst arī vairākas problēmas, kas saistītas ar mediju satura nodrošināšanu

tieši šādā veidā. Piemēram, Nīderlandes sabiedriskais medijs NPO atzīst resursu ierobežotību šādu

aplikāciju izstrādei un uzturēšanai priekš vairākām mobilām iekārtām un vairākām mobilo iekārtu

operētājsistēmām. Zviedrijas sabiedriskais medijs SVT attīsta mediju satura nodrošināšanas koncepciju,

kas paredz saturu mobilām iekārtām nodrošināt, izmantojot adaptīvo mobilo internetu, kas salīdzinot

ar aplikācijām ir daudz vienkāršāks, efektīvāks, mazāk resursu patērējošs satura nodrošināšanas veids.


Būtiskākās mobilā interneta priekšrocības:

Pieejamība. Pastāvīgi pieejams dažādu mobilo iekārtu, mobilo operētājsistēmu lietotājiem,

izmantojot pārlūkprogrammu. Lai uzsāktu lietot aplikācijas, tās vajag lejupielādēt un instalēt,

kas nereti var izrādīties barjera lietošanas sākšanai.

Saderība. Viens mobilais interneta pakalpojumu sniedzējs var sasniegt jebkuru mobilo iekārtu

lietotājus, bet aplikācijas ir jāizstrādā katrai mobilai iekārtai/operētājsistēmai.

Saites uz attiecīgo mobilo interneta lapu ir ļoti vienkārši izplatāmas esošiem un potenciālajiem

medija lietotājiem pa e-pastu, tviteri utml.

Izstrādes laiks un izmaksas. Mobilā interneta izstrādei tiks patērēts mazāk laika un tas būs

izmaksu ziņā efektīvāks nekā aplikāciju izstrāde.

Atbalsts/uzturēšana. Aplikāciju uzturēšana un attīstība (atjauninājumi, testēšana, saderības

jautājumi un regulāra attīstība) ir daudz dārgāka un laikietilpīgāka, salīdzinot ar mobilā interneta

uzturēšanu.

Dizaina un satura atjaunošana. Mobilais internets ir elastīgāks, lai atjaunotu medija saturu.

12.5. Sabiedriskā medija apraides koncepcijas ieteikumi

Laika periodā no 2014. gada līdz 2018. gadam sabiedriskā medija TV programmu bezmaksas

(free–to–air) apraidei visā Latvijā (pārklājumā > 99%) izmantot LVRTC DVB-T tehnoloģisko

platformu, neparedzot pāreju uz DVB-T2 apraides standartu.

Sākot ar 2015. gadu, DVB-T 1. programmu izplatīšanas tīklā, kura pārklājums pārsniedz 99%

Latvija teritorijas, apraidīt sabiedriskā medija vienu HD televīzijas kanālu (pirms to dara HD

modēmu skaitam jābūt pieejamam ~50% mājsaimniecībām) un 1–2 SD televīzijas kanālus.

Sākot ar 2014. gadu samazināt sabiedriskā medija TV programmu apraidi DVB-T platformā.

Visos apraides tīklos (kabeļtelevīzija, IP TV, DVB-S, DVB-T) sabiedriskā medija TV programmu

apraide tiek nodrošināta, nosakot obligātās bezmaksas retranslēšanas pienākumu:

sabiedriskais medijs nepiemēro maksu par sabiedrisko programmu apraidi šajos apraides tīklos;

apraides tīklu operatori nepiemēro maksu sabiedriskajam medijam par sabiedriskā medija

programmu apraidi savos tīklos.

Apraides tīklu operatori sabiedriskā medija programmas ietver vislētākajā TV programmu

pakā, kas pieejama bezmaksas visiem operatora klientiem.

Sabiedriskā medija radio programmas apraida FM diapazonā (stereo vai mono), neparedzot

pāreju uz ciparu apraides DAB vai DAB+ tehnoloģiju.

Sabiedriskā medija jauniešu radio programmas LR5 apraidi vēlams realizēt 4 reģionos

piešķirot brīvās FM frekvences.

Izskatīt iespēju palielināt LR3 un LR4 pārklājumu lielajās pilsētās.

Ņemot vērā galalietotāju mobilo iekārtu (viedtālruņi un planšetdatori) straujo attīstību un

izmaiņas lietotāju ieradumos, piedāvāt mediju saturu, izmantojot adaptīvo mobilo internetu,

neparedzot īpašas aplikācijas viedtālruņiem, planšetdatoriem ar iOS, Android OS, Microsoft

Phone operētājsistēmām.


13. TELPU RISINĀJUMS

13.1. Esošās situācijas novērtējums

13.1.1. Latvijas Televīzijas ēkas tehniskais stāvoklis

Ēkas tehniskā stāvokļa novērtējums ir balstīts uz 2006. gadā SIA “LBS konsultants” sagatavoto tehniskās

apsekošanas atzinumu un šī projekta ietvaros (2012. g.) veikto eksperta, kurš sagatavoja atzinumu,

atkārtotu interviju. Saskaņā ar eksperta pausto viedokli, galvenie secinājumi un atzinumi joprojām ir

attiecināmi uz šodienu un kopumā var uzskatīt, ka ēkas tehniskais stāvoklis nav būtiski mainījies un

kopumā ēkas tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā apmierinošs.

Galvenie secinājumi un atzinumi ir šādi:

LTV kompleksa ēkas nesošās būvkonstrukcijas spēj uzņemt projektā paredzēto slodzi un

nodrošināt kompleksam normālu ekspluatācijas režīmu;

esošie defekti ir novēršami un nespēj ietekmēt ēkas konstrukciju nestspēju un noturību;

pamati labi pilda savas funkcijas un ir apmierinošā stāvoklī;

dzelzsbetona kolonnu, rīģeļu un pārseguma paneļu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs;

sienu paneļi ir darbspējīgi un ir apmierinošā tehniskā stāvoklī.

13.1.2. Latvijas Radio ēkas tehniskais stāvoklis

Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju, par LR ēku nav pieejams un nav ticis sagatavots atzinums

par ēkas tehnisko stāvokli. LR ēkas tehniskā stāvokļa novērtējums veikts, balstoties uz projekta

ietvaros 2012. gada 10. oktobrī veikto ēkas apskati, piedaloties Colliers un LR pārstāvjiem.

Iepazīstoties ar ēku, un no sarunām ar LR pārstāvjiem izriet, ka kopumā ēkas tehniskais stāvoklis ir vēr-

tējams kā apmierinošs un nepastāv būtiski šķēršļi ēkas turpmākai ekspluatācijai. Taču, ņemot vērā,

ka ēkā ilgstoši nav veikti būtiski remontdarbi, pārskatāmā nākotnē būs nepieciešami nokalpojušo ēkas

konstruktīvo elementu (piemēram, jumta) nomaiņa, ēkas iekšējo inženiertehnisko sistēmu modernizācija,

kā arī telpu pārplānošana atbilstoši mūsdienu funkcionālajām prasībām, telpu kosmētiskais remonts.

Atbilstoši publiski pieejamajai informācijai, ēka nav iekļauta Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras

pieminekļu sarakstā, kas būtiski atvieglo ēkas rekonstrukcijas veikšanu.

Konsultējoties ar tehniskā nodrošinājuma darba grupas vadītājiem, kā arī LR un LTV atbildīgajiem

darbiniekiem, tika secināts, ka liela daļa telpās uzstādītā tehnoloģiskā aprīkojuma ir novecojusi un tās

pārvietošana uz citām telpām nav lietderīga vai pat nav tehniski iespējama. Plānojot telpu scenārijus, tika

ieteikts ņemt vērā, ka dinamiskās tehnoloģu attīstības un to izmaksu kontekstā tehnoloģiskā aprīkojuma

efektīvais dzīves cikls ir aptuveni 5 gadi. Attiecīgi no šāda aspekta nav racionāli apskatīt ražošanas telpu

scenārijus, kuru ilgums ir īsāks par 5 gadiem. Savukārt, skatoties tālāk par 5 gadu perspektīvu, tehno-

loģiskā progresa dēļ jau varētu būt nepieciešamas pašlaik vēl grūti prognozējamas izmaiņas sākotnēji

plānotajā. Bez tam arī ir nepieciešams ņemt vērā konkrēto organizāciju darba specifiku. Proti, jebkuru

pārmaiņu kontekstā ir jānodrošina darbības nepārtrauktība. Ieviešot jaunas tehnoloģijas, visticamāk, būtu

nepieciešama aptuveni 1 gada pielāgošanās, paralēlas darbības periods. Citiem vārdiem – pārvietojot LTV

vai LR uz citām telpām, gan jaunās, gan vecās telpas vismaz 1 gadu tiktu izmantotas paralēli.

Darbinieku aptauja


Projekta ietvaros tika veikta LR un LTV darbinieku aptauja, lai noskaidrotu tieši darbiniekiem

būtiskākos jautājumus saistībā ar darba telpām. Uzdoto jautājumu un saņemto atbilžu apkopojums

(visbiežāk paustie viedokļi) ir dots sekojošajā tabulā.

Apvienotā medija prasības telpu apjomiem

Jautājums LR LTV

Esošo ēku novietojums izdevīgs, ērts izdevīgs, ērts

Esošo ēku tehniskais

stāvoklis

apmierinošs nav atbilstošs, lai produktīvi un radoši

veiktu darba pienākumus un justos

komfortabli

Kā nokļūst darbā? ar sabiedrisko transportu (78%) ar privāto automašīnu (61%)

Svarīgākie

infrastruktūras objekti

darba vietas tuvumā

valsts un pašvaldību iestādes

(32%), finanšu pakalpojumi

(32%), pārtikas un ēdināšanas

iestādes (27%)

pārtikas un ēdināšanas iestādes (39%),

finanšu pakalpojumi (20%), valsts un

pašvaldības iestādes (14%)

Vai radio un TV būtu

jāatrodas vienā ēkā

nē (80%) jā (57%)

Piemērotākais telpu

plānojuma modelis

atsevišķi kabineti (63%) atsevišķi kabineti (64%)

Telpu uzlabošanas

prioritātes

tiešraides studijas (24%),

ierakstu studijas (20%),

koplietošanas telpas (17%)

tiešraides studijas (24%), koplietošanas

telpas (21%), ierakstu studijas (20%),

biroji (15%)

13.1.3. Sabiedriskā medija telpu vajadzības

Būtiskākās aktuālās vajadzības, ko ir nepieciešams risināt, veidojot jauno sabiedrisko mediju:

vienotas telpas, lai panāktu maksimāli iespējamo darba un radošo procesu sinerģiju;

darba apstākļu uzlabošana, jo esošās ēkas un telpas ir tehniski un funkcionāli novecojušas;

tehnoloģisko platformu modernizācija, ko acīmredzami nav lietderīgi veikt nepiemērotās telpās.

13.2. Jaunās organizācijas nākotnes prasības pret telpu funkcijām, apjomiem un aprīkojumu

Sekojošajās tabulās apkopotās prasības ir darba grupu tikšanās un diskusiju rezultāts. Galvenās

tehniskās prasības un telpu apjomi ir formulēti, piedaloties LR un LTV pārstāvjiem. Tiek paredzēta

galveno funkcionālo vienību aptuvenā platība, kas tiek reizināta ar attiecīgo vienību skaitu. Ņemot

vērā, ka ap galvenajām telpām ir izvietotas arī dažādas saistītās palīgtelpas, tiek piemērots koeficients,

lai iegūtu telpu bloka bruto platību.

Projekta darba grupās apkopotās jaunā sabiedriskā medija telpu apjomu vajadzības:

Telpu funkcijas Apjoms

Darba vietas (administrācija, redakcijas, sanāksmju telpas) ~ 8 k m2

Studiju telpas (TV, Radio tiešraides un ierakstu vajadzībām) ~ 5 k m2


Tehniskas telpas (dekorācijas, inventārs, arhīvi, tehniskie sakaru mezgli) ~2 k m2

Auto garāžas (jo speciālā tehnika ziemas sezonā ir jāuztur noteiktos apstākļos) ~ 1 k m2

Kopā telpas ~ 16 k m2

Kā redzams no kopējās Zaķusalas ēkas platības (~38k m2), nākotnē sabiedriskā medija vajadzībām

kalpotu max 50% platību (Radio studiju un biroja telpu pielāgošanai Zaķusalā būtu nepieciešami ~ 3k

m2 telpas), savukārt Radio mājā (platība 5,2 k m2) nebūtu fiziski iespējams izvietot LTV studijas un

biroju. Telpu prasībās ir jāņem vērā vairāki specifiskie papildu faktori: izvietojums (Rīgas centra

tuvums), transporta pieejamība, telpu augstums, gaismošana, skaņas izolācijas, sakaru mezgli, elektrības

padeves, apsaimniekošanas elementi un attīstības iespējas.

13.3. Jaunās organizācijas telpu scenāriji

Darba gaitā ir definēti vairāki iespējamie telpu attīstības scenāriji, no kuriem izvēlēts viens prioritārais,

balstoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi 10 gadu perspektīvā.

Atbilstoši darba uzdevumam un darba grupu secinājumiem sākotnēji tika izvirzīti 5 iespējamie rīcības

varianti:

1) LTV un LR turpina atrasties esošajās ēkās, netiek realizēta organizāciju apvienošana un telpu

modernizācija;

2) organizāciju apvienošana tiek realizēta uz esošo ēku bāzes;

3) organizāciju administrācijas un ziņu dienesta apvienošana, LTV studiju pārvietošana, lai atbrīvotu

Zaķusalas ēku;

4) organizāciju izvietošana nomātās telpās, atbrīvojot esošās ēkas;

5) jaunas ēkas būvniecība vienotā medija vajadzībām.

Atsevišķiem šiem pamata scenārijiem tika paredzētas vairākas iespējamās modifikācijas, kas atspoguļotas

kā apakšpunkti.

Jaunās organizācijas telpu scenāriji

Nr. Apzīmējums Apraksts

0 0.1 Tiek saglabāts esošais organizāciju izvietojums, netiek veikti kapitālieguldījumi

ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanai

1 1.1 LTV/LR paliek esošajās ēkās; paredzami kapitālieguldījumi ēku tehniskā stāvokļa

uzlabošanai (daļēja – 50% – Zaķusalas ēkas rekonstrukcija)

1.2 LTV/LR paliek esošajās ēkās; paredzami kapitālieguldījumi ēku tehniskā stāvokļa

uzlabošanai (pilnīga Zaķusalas ēkas rekonstrukcija)

1.3 LR tiek pakāpeniski pārvietots uz Zaķusalu (tās rekonstrukcija), Vecrīgā nomātas

telpas ziņu dienestam un tiešraides studijām; ēkas tiek nodotas VNĪ

2 2.1 LTV ziņu dienests un administrācija tiek pārcelti uz Vecrīgu (~50% darbinieku),

LTV studiju telpas tiek nomātas

2.2 LTV ziņu dienests un administrācija tiek pārcelti uz Vecrīgu (~50% darbinieku),

LTV studiju telpas tiek izbūvētas blakus esošajai ēkai Zaķusalā

3 3.1 Kopīgas nomātas telpas ārpus centra (atbrīvojot esošās ēkas) + tiešraides

studijas centrā (Vecrīgā)

4 4.1 Jaunas kopīgas ēkas būvniecība


Telpu risinājumu priekšrocības un trūkumi tika vērtēti no saimnieciskās efektivitātes (investīcijas

capex un uzturēšanas izmaksas opex) viedokļa, gan arī no sabiedriskā medija nākotnes organizācijas

darbības modeļa viedokļa (skatot koncepcijas scenārijus, kad visas organizācijas struktūras atrodas

vienās telpās, kas nodrošina medija satura multimediju izstrādes un personālvadības sinerģijas un

vairāku organizācija darbības funkciju apvienošanu).

Plānojot nepieciešamās naudas plūsmas, tās tiek veidotas no alternatīvo scenāriju komponentēm,

atsevišķi izdalot pašreizējās uzturēšanas un ieviešanas izmaksas (kapitālieguldījumus). Kārtējās

izmaksas tiek dalītas blokos: (1) telpu noma, (2) uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi, (3)

komunālie pakalpojumi un (4) pārmaiņu vadība. Budžetu aprēķinus skatīt pievienotajās tabulās. Esošajos

aprēķinos tiek paredzēts, ka ieņēmumi no telpu iznomāšanas tiek izmantoti, lai daļēji kompensētu

kārtējās izmaksas. No komunālajiem pakalpojumiem tiek atsevišķi izdalīta elektrība, ņemot vērā, ka

daļa no elektroenerģijas faktiskā patēriņa ir saistīta ar ražošanu (radio un televīzijas tehnoloģisko

aprīkojumu), nevis ar ēku uzturēšanu. Faktiskā proporcija nav zināma; šeit pieņemta 50:50. Prognozēs

alternatīvajiem telpu scenārijiem vidējie izmaksu lielumi pieņemti, balstoties uz Colliers pieredzi

līdzīga izmantošanas veida ēkās (administratīvajās, noliktavu).

No izmaksu viedokļa salīdzinot esošo situāciju ar jebkuru no attīstības scenārijiem, viennozīmīgi var

apgalvot, ka jebkāda attīstība ir saistīta ar izmaksu pieaugumu. Proti, esošajā situācijā ēku uzturēšanas

un komunālo pakalpojumu kopējās izmaksas ir zemas, salīdzinājumā ar vidējo tirgus līmeni. Ēku

uzturēšanas izdevumi ierobežotā finansējuma apstākļos ir samazināti līdz minimumam, turklāt tas

daļēji panākts, neveicot kārtējos nepieciešamos remontdarbus, un uz darba apstākļu komforta rēķina.

Arī komunālo pakalpojumu izmaksu ekonomija visticamāk būtu panākama, tikai samazinot Zaķusalas

ēkā aizņemto telpu platību un brīvās telpas nododot, piemēram, VNĪ. Savukārt jebkādi telpu kvalitatīvi

uzlabojumi līdzi nesīs arī izmaksu pieaugumu. Piemēram, labākām telpām būs nepieciešama biežāka

un rūpīgāka telpu uzkopšana, kā arī gaisa kondicionēšanas sistēmu ierīkošana telpās, kurās to iepriekš

nebija, daļēji tas kompensēs ekonomiju no energoefektivitātes pasākumu ieviešanas.

Telpu scenāriju budžetu kopsavilkums (10 gadi)

# Lapa Apraksts Kārtējās

izmaksas

Kapitālie-

guldījumi

(attieci-

nāmie uz

LR/LTV)

Kapitālie-

guldījumi

(kopā)

Kopā

(attieci-

nāmi uz

LR/LTV)

Kopā Pārdošana

Kopējās

izmaksas,

atsakaitot ēku

pārdošanas

ieņēmumus

0 0.1 Tiek saglabāts

esošais

organizāciju

izvietojums,

netiek veikti

kapitālieguldījumi

ēku tehniskā

stāvokļa

uzlabošanai

6 934 000 0 0 6 934 000 6 934 000 0 6 934 000

1 1.1 LTV/LR paliek

esošajās ēkās;

paredzami


ēku tehniskā

stāvokļa

uzlabošanai

(daļēja – 50% –

Zaķusalas ēkas

rekonstrukcija)

6 888 000 7 420 000 7 420 000 14 308 000 14 308 000 14 308 000

1.2 LTV/LR paliek 7 377 000 7 150 000 12 600 000 14 527 000 19 977 000 14 527 000


esošajās ēkās;

paredzami


ēku tehniskā

stāvokļa

uzlabošanai

(pilnīga Zaķusalas

ēkas

rekonstrukcija)


# Lapa Apraksts Kārtējās

izmaksas

Kapitālie-

guldījumi

(attieci-

nāmie uz

LR/LTV)

Kapitālie-

guldījumi

(kopā)

Kopā

(attieci-

nāmi uz

LR/LTV)

Kopā Pārdošana

Kopējās

izmaksas,

atsakaitot ēku

pārdošanas

ieņēmumus

1.3 LR tiek

pakāpeniski

pārvietots uz

Zaķusalu, Vecrīgā

nomātas telpas

ziņu dienestam un

tiešraides

studijām; ēkas tiek

nodotas VNĪ

6 012 000 9 500 000 16 180 000 15 512 000 22 192 000 5 200 000 LR 10 312 000

2 2.1 LTV ziņu dienests

un administrācija

tiek pārcelti uz

Vecrīgu (~50%

darbinieku),

LTV studiju telpas

tiek nomātas

16 045

000

1 700 000 1 700 000 17 745 000 17 745 000 2 800 000 LTV 14 945 000

2.2 LTV ziņu dienests

un administrācija

tiek pārcelti uz

Vecrīgu (~50%

darbinieku),

LTV studiju telpas

tiek izbūvētas

blakus esošajai

ēkai Zaķusalā

8 671 000 9 091 000 9 091 000 17 762 000 17 762 000 17 762 000

3 3.1 Kopīgas nomātas

telpas ārpus centra

(atbrīvojot esošās

ēkas) + tiešraides

studijas centrā

(Vecrīgā)

24 799

000

0 0 24 799 000 24 799 000 8 000 000 LTV +

LR

16 799 000

4 4.1 Jaunas kopīgas

ēkas būvniecība

7 968 000 26 000 000 26 000 000 33 968 000 33 968 000 8 000 000 LTV +

LR

25 968 000


Scenāriju trūkumi un priekšrocības

Nr. Lapa Apraksts Priekšrocības Trūkumi

0 0.1 Tiek saglabāts esošais

organizāciju izvietojums,

netiek veikti

kapitālieguldījumi ēku

tehniskā stāvokļa

uzlabošanai

1 – nav papildus

kapitālieguldījumu izmaksas

2 – esoša infrastruktūra

1 – esošajā stāvoklī nav iespējams

realizēt apvienotā sabiedriskā

medija funkcijas

2 – būtiski pasliktināsies ēku

tehniskais stāvoklis

3 – ierobežotas radošās attīstības

iespējas

4 – nav lietderīgi modernizēt

tehnoloģisko aprīkojumu morāli

novecojušās telpās

1

1.1 LTV/LR paliek esošajās

ēkās; paredzami



uzlabošanai (daļēja –

50% – Zaķusalas ēkas

rekonstrukcija)

1 – tiek uzlabots ēku tehniskais

stāvoklis un darbinieku darba

apstākļi

2 – salīdzinoši mazs ieguldījumu

apjoms

3 – tiek panākts neliels operatīvo

izmaksu samazinājums, jo tiek

samazināta telpu platība, ko

izmanto LTV

1 – paredzēta tikai LTV aizņemtās

telpu platības Zaķusalas ēkā un

operatīvo izmaksu samazināšana,

taču netiek realizēts mērķis

apvienot organizācijas

2 – pagaidu risinājums, kas

nesasniedz ēkas efektīvas

izmantošanas potenciālu

1.2 LTV/LR paliek esošajās

ēkās; paredzami



uzlabošanai (pilnīga

Zaķusalas ēkas

rekonstrukcija)

1 – tiek uzlabots ēku tehniskais

stāvoklis un darbinieku darba

apstākļi

1 – netiek sasniegts mērķis

apvienot organizācijas

2 – LTV/LR ir jānodarbojas ar sev

neraksturīgu funkciju – brīvo telpu

iznomāšanu, ēku rekonstrukciju

3 – tikai kosmētiska ēkas

rekonstrukcija neatrisina

funkcionalitātes problēmas, t.sk.

iespējas iznomāt brīvās telpas

nepieaug proporcionāli

ieguldījumu apjomam

1.3 LR tiek pakāpeniski

pārvietots uz Zaķusalu,

Vecrīgā nomātas telpas

ziņu dienestam un

tiešraides studijām; ēkas

tiek nodotas VNĪ

1 – pakāpeniski un pilnībā tiek

realizēts struktūrvienību

apvienošanas process, sasniegti

projekta mērķi

2 – tiek izmantota esošā

infrastruktūra, kas ir pietiekama

abu organizāciju vajadzībām

3 – ēkas apsaimniekošanu un

rekonstrukciju organizē VNĪ,

kam ir atbilstoši resursi;

medijam nav jānodarbojas ar sev

neraksturīgām funkcijām

(telpu apsaimniekošanu)

4 – daļa no tekošajām ēkas

uzturēšanas izmaksām (par

telpu daļu, kuru neizmanto

medijs) tiek pārcelta uz VNĪ

1 – telpu kvalitāte un

funkcionalitāte tiek uzlabota tikai

daļēji salīdzinājumā ar jaunu ēku

2 – iespējamais darbinieku un

sabiedrības negatīvais

noskaņojums pret LR ēkas (īpaši

attiecībā uz unikālajām ierakstu

studijām) funkcijas maiņu

3 – Zaķusalas ēkas rekonstrukcija,

paralēli turpinot tās izmantošanu,

ir laikietilpīgs un sarežģīts process,

saistīts ar iespējamiem īslaicīgiem

apgrūtinājumiem darbiniekiem


Nr. Lapa Apraksts Priekšrocības Trūkumi

2

2.1 LTV ziņu dienests un

administrācija tiek

pārcelti uz Vecrīgu

(~50% darbinieku), LTV

studiju telpas tiek

nomātas

1 – pakāpeniski un daļēji tiek


apvienošanas process

1 – būtiski palielinās operatīvās

izmaksas

2 – jebkuras nomai pieejamās

telpas nav izmantojamas bez

papildus ieguldījumiem telpu

pielāgošanai

3 – pēc nomas līguma termiņa

notecējuma daļa no ieguldījumiem

visticamāk nebūs atgūstama

2.2 LTV ziņu dienests un

administrācija tiek

pārcelti uz Vecrīgu

(~50% darbinieku), LTV

studiju telpas tiek

izbūvētas blakus

esošajai ēkai Zaķusalā

1 – pakāpeniski un daļēji tiek


apvienošanas process

2 – tiek iegūts mūsdienīgs LTV

studiju bloks

1 – būtiski palielinās operatīvās

izmaksas

2 – varētu būt problemātiski

piemeklēt nepieciešamās platības

telpas vienā ēkā

3 3.1 Kopīgas nomātas telpas

ārpus centra (atbrīvojot

esošās ēkas) + tiešraides

studijas centrā (Vecrīgā)

1 – relatīvi īsā termiņā tiek

sasniegts mērķis apvienot abas

organizācijas

2 – būtiski uzlaboti darba

apstākļi

1 – būtiski pieaug operatīvās

izmaksas

2 – pēc nomas līguma termiņa

notecējuma visticamāk tiktu

zaudēta daļa no ieguldījumiem

4 4.1 Jaunas kopīgas ēkas

būvniecība

1 – tiek apvienotas abas

organizācijas

2 – tiek sasniegts maksimāli

iespējamais rezultāts attiecībā uz

telpu funkcionalitāti, darba

apstākļiem

3 – tehnoloģiju modernizāciju

vislietderīgāk ir veikt jaunā ēkā

4 – ilgtermiņā efektīvākais

risinājums

1 – lieli kapitāliegudījumi un

operatīvo izmaksu pieaugums

2 – VNĪ rīcībā pašlaik nav jaunas

ēkas būvniecībai piemērotu

zemesgabalu

Izvērtējot iespējamās alternatīvas, kā prioritārais telpu attīstības scenārijs tiek izvirzīts scenārijs

1.3 (mediju centrs esošajā Zaķusalas kompleksā + ziņu centrs Vecrīgā), kas paredz sekojošo:

lai realizētu pilnīgu organizāciju integrāciju, vienotā medija centrs tiek veidots Zaķusalā,

esošajā televīzijas centra ēkā, to rekonstruējot (daļēji vai pilnībā);

pēc Zaķusalas ēkas renovācijas pabeigšanas (2015-2017.g.) lielākā daļa radio struktūrvienību

tiktu pārvietotas uz Zaķusalas ēku (paredzēts, kad medijs aizņemtu horizontālo ēkas daļu);

Vecrīgā (vai pilsētas centrā) nomātās telpās (aptuveni 500 m2.) tiek izvietots apvienotais ziņu

dienests un tiešraides studijas, kā arī daļēji administrācija vai citas struktūrvienības, kurām ir

būtiski atrasties pilsētas centrā;

ar mērķi atslogot mediju no sev neraksturīgas funkcijas veikšanas, esošās ēkas eventuāli tiek

nodotas VNĪ pārvaldībā, kas arī realizē Zaķusalas ēkas pilnu rekonstrukciju, iespējamo ES

līdzfinansējuma piesaisti sākot no 2014.gada; vienotais medijs sev nepieciešamās telpas

Zaķusalā nomā no VNĪ;


Ēku nodošana VNĪ pārvaldībā, uzturēšanā un attīstībā varētu notikt tikai pie abpusēji

izdevīgiem nosacījumiem, noslēdzot atbilstošus sadarbības līgumus;

ņemot vērā, ka, realizējot telpu plānojuma optimizāciju, vienotais medijs aizņems tikai

aptuveni 50% Zaķusalas ēkas virszemes stāvu platības, brīvās telpas varētu tikt iznomātas

radošo industriju uzņēmumiem, valsts ietādēm vai citu publisko funkciju veikšanai (piemēram,

muzejam); ar šo nodarbotos nākotnē VNĪ;

pēc 2017. gada LR ēka Vecrīgā tiek atbrīvota, paredzot iespēju to izmantot citu valsts publisko

funkciju īstenošanai vai atsavināt par tirgus cenu, ja ēka uz to brīdi nav nepieciešama (MK, FM

un VNI nākotnes lēmums), pastāvot iespējai, kad atsevišķām Radio studijām uzliekot

apgrūtinājumu.

Saistībā ar šo scenāriju ir jāņem vērā:

Zaķusalas ēkas renovācija šajā scenārijā ietvertu pārsvarā telpu kosmētiskus uzlabojumus,

telpu pārplānošanu un kritisko elementu (logu, iekšējo inženiertehnisko sistēmu u.c.) uzlabošanu

vai nomaiņu, kā arī papildu izdevumus, kas būtu saistīti ar telpu pielāgošanu radio specifiskajām

vajadzībām; uzlabojumi un risinājumi būtu vērsti uz iespējami mazākiem kapitālieguldījumiem,

tādējādi, salīdzinājumā ar esošo situāciju, tiktu panākts telpu kvalitātes uzlabojums, būtiski

zemāks salīdzinājumā ar jaunu ēku;

budžeta sākotnējā aprēķinā bija paredzēti kapitālieguldījumi visas Zaķusalas ēkas minimālai

rekonstrukcijai (pēc darba grupas ekspertu vērtējuma) 16,2 mlj. LVL (bez PVN), bet pēc

rekonstrukcijas medijs aizņemtu tikai ap 50% ēkas (tāpēc varētu attiecināt tikai 50%);

savukārt zaķusalas ēkas pilnīgas rekonstrukcijas investīciju apjoms varētu sasniegt pat līdz 32

mlj. LVL (bez PVN) (VNI vērtējums), tāpēc šis jautājums ir jāskata nākotnē kā atsevišķs

projekts kopā ar VNĪ;

lai scenāriji būtu salīdzināmi, medija naudas plūsmā pagaidām nav iekļauta telpu nomas maksa,

kas apvienotajam medijam būtu jāmaksā par Zaķusalas ēku pēc tās nodošanas VNĪ; attiecīgi arī

budžeta ienākumu daļā netiek atspoguļota nekustamā īpašuma nodošana VNĪ;

aprēķinā netiek apskatīta naudas plūsma, kas saistīta ar potenciāli ārējiem nomniekiem

iznomājamām telpām, jo tas attiektos uz ēkas tā brīža apsaimniekotāju (VNĪ). Saskaņā ar esošo

normatīvo kārtību, valstij vai tās kapitālsabiedrībai piederošu nekustamo īpašumu iznomājot

publiskai personai, tās iestādei vai kapitālsabiedrībai publiskas funkcijas veikšanai, nomas

maksas noteikšana ir regulēta un kopumā tā līdzinās pašizmaksai, t.sk. caur to tiek atgūti

kapitālieguldījumi. Attiecīgi var pieņemt, ka ilgākā laika posmā nomas ienākumi būtu līdzvērtīgi

papildu kapitālieguldījumiem;

ienākumi no LR ēkas pārdošanas ir indikatīvi un nav ņemtas vērā iespējamās īpašuma izmaiņas

laikā.

Zaķusalas ēku kompleksa rekonstrukcija būtu unikāls un sarežģīts projekts gan no veicamo organizāciju

struktūrvienību pārvietošanas, gan būvniecības procesa organizācijas, gan tehnisko risinājumu viedokļa,

turklāt ar risku, ka projekta realizācijas gaitā varētu atklāties apstākļi, kas palielinātu nepieciešamo

kapitālieguldījumu apjomu. Taču aplēses liecina, ka šī scenārija realizācija būtu finansiāli izdevīgākā

no ieguldījumu un uzturēšanas izmaksu viedokļa, lai īsā termiņā sasniegtu jaunajam sabiedriskajam

medijam izvirzītos uzdevumus.

Alternatīvais scenārijs ar apzīmējumu 4.1 (jauna ēka):

tiek būvēta pilnīgi jauna vienotā medija ēka;

ēkas izmaksas līdz 30 M Ls ar PVN;


esošajās ēkās netiek veikti būtiski uzlabojumi;

projekta realizācijas laiks, ņemot vērā Igaunijas pieredzi un vietējo būvnieku aptauju, ir 4–5 gadi;

esošās ēkas Vecrīgā un Zaķusalā aptuveni gada laikā pēc jaunās ēkas ekspluatācijas uzsākšanas

tiek pilnībā atbrīvotas, paredzot iespēju tās atsavināt par tirgus cenu, ja ēkas uz to brīdi vairs

nav nepieciešamas citu valsts publisko funkciju īstenošanai.

Saistībā ar šo scenāriju ir jāņem vērā sekojošais:

ēka tehniski un funkcionāli būtu ar kvalitatīvu atrāvienu salīdzinājumā ar esošo ēku rekonstrukciju

vai nomātām, pielāgotām telpām;

ņemot vērā, ka jau darba gaitā, izskatot jaunas ēkas būvniecības iespēju, tika secināts, ka visticamāk

1–5 gadu perspektīvā nebūs pieejams finansējums, lai realizētu šāda apjoma projektu, netika

apzināti piemēroti zemesgabali ēkas būvniecībai; attiecīgi jāparedz papildu izmaksas zemesgabala

iegādei;

projekta realizācijas izmaksu prognoze ir ļoti aptuvena, tā realizācijas gaitā, precizējot telpu

apjomus, funkcijas un tehniskos risinājumus, izmaksas, visticamāk, mainīsies un atšķirsies no

šeit norādītajām;

aprēķinos nav ietvertas finansējuma piesaistes izmaksas, jo šī projekta ietvaros nav veikta

iespējamo finansējuma avotu un modeļu analīze.

Šajā dokumentā paustie secinājumi un ieteikumi, ņemot vērā darba uzdevuma apjomu, iesaistīto pušu

(LR, LTV, pieaicināto ekspertu) ieinteresētību un sadarbības aktivitāti, kā arī nospraustos laika

ierobežojumus, ir lielā daļā balstīti uz ļoti aptuvenu pieejamo informāciju un no tās izrietošām

aptuvenām aplēsēm.

Lai tālāk detalizētu telpu koncepciju, t. sk. uz laika grafiku un izmaksām, piedāvāto scenāriju

kontekstā, iesakām šādu nākamo veicamo darbību secību:

mērķa termiņu definēšana, kādos ir realizējams organizāciju apvienošanas un savstarpējās

integrācijas plāns, jo no tā ir tieši atkarīgi telpu risinājumi (piemēram, starpposmu skaits) un

izmaksu (gan uzturēšanas, gan ieguldījumu) apjoms; iespējamie telpu risinājumi ir pakārtoti

organizācijas vajadzībām;

detalizētas organizācijai nepieciešamo telpu programmas izstrāde, kas balstīta uz apvienotās

organizācijas struktūru, darba procesu īpatnību izpēti un nepieciešamo prasību pret telpām

(apjomu, tehnisko prasību) apkopojumu;

renovācijas iekštelpu skiču projekta izstrāde;

būvdarbu organizācijas plāna izstrāde;

renovācijas/rekonstrukcijas (būvniecības) izmaksu apzināšana;

renovācijas un / vai rekonstrukcijas termiņu noteikšana (iepirkumi);

Ēkas un zemes atkārtota tirgus vērtības noteikšana;

Ēku kā aktīvu iespējamais nodošanas mehānisms no LR/LTV uz VNI.

Pēc koncepcijas apstiprināšanas nākošo 6 mēnešu laikā būtu iespējams izvērtēt, vai abas ēkas

(RadioMāja un Zaķusala) ir ekonomiski lietderīgi nodot VNI uzturēšanā, apsaimniekošanā, attīstībai.

Koncepcijas realizācijas sākuma gaitā (nākošo 6 mēn.laikā) NEPLP kopā ar VNI izstrādātu LTV un

Radio struktūru, studiju un tehnikas telpu izkārtojumu Zaķusalas kompleksā, novērtētu iekštelpu

renovācijas darbu apjomus, termiņus un budžetu. Atbilstoši tam tiktu izstrādāts vidēja termiņa

projekts (2014-2016.g.) un tiktu detalizēti izplānots LR resursu uz Zaķusalu pārvietošanas grafiks.

Kā arī pēc koncepcijas apstiprināšanas nākošo 12 mēnešu laikā, NEPLP sadarbībā ar KM, FM un VNI

varētu izstrādāt abu objektu ilgtermiņa (5 un vairāk gadi) attīstības projektu.


14. MĀRKETINGA STRATĒĢIJA

14.1. Kopsavilkums

Veidojot jaunu sabiedrisko mediju Latvijā: divus TV kanālus, piecas radiostacijas un trīs dažādas

interneta platformas – ļoti liela nozīme ir mērķtiecīgai mārketinga komunikācijai, kas ir cieši saistīta ar

organizācijas vērtībām, mērķiem un menedžmenta uzdevumiem. Atšķirībā no komerckanāliem, sistemātiska

pieeja mārketingam nav bijusi mediju menedžmenta dienaskārtībā, un tas apdraud kvalitatīvu

sabiedrisko mediju uzdevumu īstenošanu vidējā termiņā. Abi mediji šobrīd faktiski nesasniedz gados

jaunu un ekonomiski aktīvo auditoriju gan ierobežotā satura, informācijas un piedāvājuma konservatīvisma

dēļ, gan arī tādēļ, ka fokusējas uz sabiedrisko mediju pamatauditoriju: lojālajiem klausītājiem un

skatītājiem vecumā virs 50 gadiem.

Jaunā sabiedriskā medija efektīvai un profesionālai darbībai galvenie uzdevumi ir kvalitatīva satura

nodrošināšana, organizatoriskas pārmaiņas menedžmentā un auditorijas paplašināšana. Lai īstenotu

sabiedriskā medija misiju: informēt, izglītot un iedvesmot katru Latvijas iedzīvotāju; nodrošināt platformu

sabiedrības diskusijām un kļūt par vadošo mediju Latvijā, nepieciešams pārvarēt divas galvenās barjeras:

komerckanāli piedāvā aizraujošāku un modernāku saturu, kas ir viegli pieejams;

mūsdienu mediju patērētājam ir pārāk maz laika, lai “skatītos TV” vai “klausītos radio”, tāpēc

informācijas iegūšanai tiek izmantoti vairāki ekrāni (TV, dators, mobilais tālrunis), liela nozīme

ir informācijas dinamikai, iespējai patērēt medijus kustībā, iespējai izvēlēties interesējošo

saturu ērtā laikā un vietā.

Ņemot vērā izvirzītos vadības mērķus, tiem definēti atbilstošie mārketinga mērķi 2014.–2018. gadam:

nodrošinot katram interesējošu saturu un pārstāvot dažādus sabiedrības viedokļus, paplašināt

sabiedriskā medija auditoriju visās mērķa grupās;

piedāvājot augstas kvalitātes interaktīvu saturu sabiedriskajos medijos, veicināt kvalitatīva

satura pieprasījumu auditorijā;

ar atklātu un uzticamu pārvaldi, radošu un kvalitatīvu saturu, skaidru finanšu plūsmu un saturisko

neatkarību no politiskajiem vai komerciālajiem avotiem, uzlabot sabiedriskā medija tēlu Latvijā.

Šo mērķu sasniegšanai jāatbalsta taktiskās aktivitātes un programmas, kas vērstas gan uz iekšējo,

organizācijas pārvaldi, procesiem un komunikāciju, gan arī uz ārējo komunikāciju mērķa auditorijā un

nozarē. Balstoties tostarp uz citu valstu pieredzi, izveidojot spēcīgus sabiedriskos medijus, jāapsver

pilnīgi jauna zīmola veidošana jaunajam sabiedriskajam medijam, uzsākot šo procesu ar jaunā

produktu – vienotā ziņu portāla – ieviešanu Latvijas mediju vidē jau 2013. gadā.

14.2. Pārmaiņas mediju vidē un auditorijas ieradumos

Pateicoties tehnoloģiju attīstībai pasaulē pēdējās desmitgadēs – aizvien pieejamākām un jaudīgākām

ierīcēm (datoriem, viedtālruņiem), interneta pieejamībai un visdažādāko satura platformu popularitātes

pieaugumam, medijiem nākas meklēt aizvien jaunus ceļus auditorijas sasniegšanai. Digitālā (r)evolūcija

ir mediju un satura pasaulē ir mainījusi priekšstatus par saturu, cenu, vērtīgumu, izvēli, satura patēriņa

veidiem, privātumu. Pateicoties viedtālruņu pieejamībai, izzūd robežšķirtne starp "būšanu tiešsaistē"

un "bezsaistē" – jebkurā dzīves un vajadzību situācijā ir pieejams interneta pieslēgums un izmantojot

mobilās aplikācijas, ikviena raidorganizācija atrodas lietotāja kabatā. Jau šobrīd internetu regulāri


(katru dienu) lieto 60% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem60, tā samazinot tradicionālajiem

medijiem atvēlēto laiku un meklējot, izvēloties interesējošu saturu, patērējot to ērtā laikā un vietā,

neatkarīgi no TV programmas – pāreja no centralizētas un vienvirziena komunikācijas uz daudzkanālu

vienlaicīgu informācijas plūsmu, kuru vēlas kontrolēt un noteikt patērētājs. Visstraujāk augošā interneta

lietotāju grupa ir 40–47 gadus vecie un gados vecāki cilvēki, kurus pieņemts uzskatīt par tradicionālajiem

mediju formātiem vislojālāko auditoriju.

Sociālo mediju kanāli ieņem aizvien svarīgāku lomu arī Latvijas mediju vidē, ļaujot patērētājiem ne

vien veidot un dalīties ar personīgi svarīgu saturu, bet izmantot šos kanālus par tradicionālo mediju

papildinājumu. Bērnu un jauniešu auditorija, kurai nav valodas barjeru, izmanto globālos informācijas

kanālus, tā novēršoties no Latvijas medijiem, jo viņi meklē interaktivitāti, izklaidi, modernu un jaunu

saturu, kuru vietējās raidorganizācijas nevar piedāvāt. Nepārdomātas stratēģijas dēļ Latvijas

sabiedriskie mediji faktiski nepiedāvā saistošu saturu krieviski runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem,

kuri iegūst informāciju un veido attieksmi, balstoties uz Krievijas mediju kanāliem.

Ņemot vērā skaitliski nelielo auditoriju Latvijā un aso konkurenci starp nozares kompānijām, aizvien

vairāk saasinās cīņa par patērētāju uzmanību arī ar starptautiskajiem kanāliem. Digitālā un interaktīvā

TV sniedz iespēju brīvi izvēlēties saturu – spēcīgs sabiedriskais medijs ir īpaši nepieciešams, lai stiprinātu

mūsdienīgas Latvijas sabiedrības vērtības, piedāvājot kvalitatīvu, uzticamu un neatkarīgu saturu;

atspoguļojot un pārstāvot dažādus viedokļus. Komerckanālos izteikti dominē izklaidējošais saturs, kas

neveicina pilsoniskas, domājošas un atbildīgas sabiedrības veidošanos un modernas valsts attīstību.

Lai veiksmīgi darbotos fragmentētajā vidē, medijiem jāmaina ne vien satura radīšanas un izplatīšanas

veidi, ņemot vērā jaunās platformas un kanālus, bet arī jāatsakās no tradicionālās formātu vai kanālu

ierobežojumu domāšanas, jo patērētājs uzturēsies tur, kur varēs visātrāk un visvienkāršāk iegūt tādu

saturu, kādu vēlēsies. Informācijas apjoma pārbagātībā cilvēkiem nepieciešama palīdzība tās atlasē,

filtrēšanā, ieteikumi, "virsvadība", lai atrastu atbilstošo – mediji pilda informācijas kuratoru lomu,

atlasot un piedāvājot specializētu, uzticamu un individualizējamu saturu.

14.3. Ārvalstu sabiedrisko mediju komunikācijas un zīmolvedības piemēri

Analizējot ārvalstu sabiedrisko mediju praksi no zīmolvedības skatpunkta, jāizceļ britu raidsabiedrības

BBC, Somijas YLE, Igaunijas ERR piemēri.

BBC, kurā ietilpst astoņi vietējie TV kanāli (BBC One–BBC Four, BBC HD, BBC ONE HD, BBC Parliament,

BBC News), divi bērnu auditorijai veltīti TV kanāli – CBBC, bērniem, kas vecāki par sešiem gadiem un

CBeebies – bērniem līdz sešu gadu vecumam, kā arī BBC World News un virkne citu);

10 nacionālās apraides radiostacijas (BBC Radio 1–BBC Radio 5) un plašs vietējo radio kanālu loks un

citas saistītās organizācijas, konsekventi izmanto BBC par raidorganizācijas identitātes kodolu,

veidojot atsevišķus apakšzīmolus: jau uzskaitītie kanāli, BBC Red Button interaktīvās TV projektiem;

BBC iPlayer – satura straumēšanas aplikācijai; BBC Learning Zone – mācību saturam. Visi interneta

kanāli un sociālo tīklu profili arīdzan ir veidoti pēc vienota principa: BBC.com/news, BBC.co.uk,

https://twitter.com/BBC/lists, http://www.facebook.com/bbcworldnews.

BBC ir būtiska priekšrocība starp citiem, arī sabiedriskajiem medijiem Eiropā un pasaulē – britu

raidorganizācija ir dibināta jau 1922. gadā un darbojusies bez pārtraukumiem, attīstoties starptautiski,

paplašinot platformas, produktu un kanālu skaitu, taču saglabājot spēcīgu kodola zīmolu. Lai tas tiktu

60 www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3996


konsekventi piepildīts ar atbilstošu saturu un aktivitātēm, BBC ir izstrādātas striktas vadlīnijas zīmola

lietošanai, uzsverot BBC vērtības: "[..] Lai iedvesmotu profesionāļus iedvesmot auditoriju; lai bez

tehnoloģiju robežām savienotu cilvēkus [..], apvienojot visas aktivitātes vienkāršā vizuālā valodā,

kuras centrā ir trīs zīmola bloki: BBC – radošumam, kvalitātei un integritātei." 61

Vienots sabiedriskā medija zīmols un grafiskā identitāte ir izmantota arī Somijā – YLE. Galvenais

zīmols ir YLE, tam pakārtoti pieci TV kanāli, septiņas radiostacijas, interneta vietnes un sociālo tīklu

profili, kas kopš 2012. gada marta ir grafiski modernizēti62, lai vizuāli atspoguļotu Somijas sabiedriskā

medija organizācijas pamatvērtības: somiskumu, uzticamību, daudzveidību, neatkarību un savstarpējo

cieņu63. YLE zīmola atjaunošana ir daļa no sistemātiskām pārmaiņām organizācijas iekšienē, menedžmenta,

satura plānošanas, platformu attīstības, lai sasniegtu organizācijas mērķi: kļūt par veiksmīgāko

sabiedrisko mediju kompāniju Eiropā. Viens no YLE panākumu kritērijiem ir tas, ka mārketinga mērķi

ir cieši saistīti un atbalsta pārējos raidorganizācijas mērķus. Piemēram, lai nodrošinātu auditorijas

paplašināšanos, 2010. gadā tika izveidota 100–90–80 mērķprogramma (100% auditorijas

zina/regulāri lieto YLE kanālus, 90% – interesē saturs, 80%: lieto kanālus ikdienā) un īstenotas tai

atbilstošas aktivitātes. Zīmola vērtības virknē parametru – piemēram, uzticamība, neatkarība,

pieejamība, somiskums un daudzveidība, salīdzinot ar tuvākajiem konkurentiem – tiek mērītas 2x

gadā, visās mērķa grupās un kanālos. YLE konsekventi gūst pozitīvus novērtējumus, ar minimālām

svārstībām, kuras ietekmē diskusiju dienaskārtību (piemēram, mediju finansējums).

YLE raksturo lakoniska, skaidra un precīza stratēģija, uzsverot zīmola uzticamību: "Neatkarīga

komunikācija ir daļa no zīmola struktūras. 2011.–2012. gadā ir izveidota jauna zīmola arhitektūra, kas

balstīta produktu mārketingā."64 Zīmola atjaunošana patstāvīgi veikta YLE iekšienē, apzinoties, ka

moderns medijs nav tikai saturs TV ekrānā vai radio, bet "vienmēr un visur" un tam jebkurā no

formātiem ir jābūt vizuāli skaidram. Arī sociālo mediju kanālos YLE profili ir veidoti pēc principa YLE +

tēma (news, tema, x) un tie mediju darbinieki, kas aktīvi lieto sociālos tīklus, norāda savā profilā saikni

ar YLE65. Jāuzsver, ka YLE stratēģiskie mērķi tiek izvirzīti diviem gadiem, mērķi ir vienoti visai

organizācijai, to sasniegšanai tiek atbilstoši plānots arī finansējums.

Tā, piemēram, 2013.–2015. gada stratēģijas programmu akcents66: vērtības veidošana Somijas

iedzīvotājiem, kultūra, izglītība un vienlīdzīgas iespējas. Izveidojot atsevišķu interneta platformu, kopā

ar sociālajiem un komercpartneriem īpaši tiks risināts jauniešu nodarbinātības jautājums.

61 www.bbc.co.uk/branding/ 62 http://brandingsource.blogspot.com/2011/12/new-logo-yle.html 63 http://yle.fi/yleisradio/about-yle/yle-strategy 64 Turpat. 65 http://yle.fi/uutiset/finlands_top_100_on_twitter/6192248 66 http://yle.fi/yleisradio/mita-yle-tekee-vuonna-2013#arvoajasivistysta


77. attēls. YLE kanālu vizuālā identitāte un zīmolu arhitektūra

Lai arī sabiedriskais radio un TV Zviedrijā nav vienoti ar vienu zīmolu, zīmīgi, ka 2012. gada martā

(vienlaikus ar Somijas YLE), arī Zviedrijas sabiedriskā TV – SVT iepazīstināja ar jauno grafisko

identitāti, kuras mērķis ir uzsvērt, ka SVT1 ir plašs, izklaidējošs un pilnīgs Zviedrijas kanāls, to ilustrē

košas krāsas un 3D grafikas lietojums. SVT2 piedāvā interesantu un interaktīvu, starptautisku saturu

un identitātē tiek izmantotas zilā un oranžā krāsa.67 Atšķirīga grafiskā identitāte ir SVT produktam

bērniem – svt.se/barnkanalen/, kas ir interneta kanāls ar plašu un bērniem paredzētu, drošu, uzticamu

saturu.

67 www.antfood.com/svt_rebranding.html


78. attēls. Zviedrijas sabiedriskās televīzijas kanālu zīmoli

Kopš 2007. gada Igaunijas sabiedriskā TV un radio ir apvienota vienā organizācijā ERR, taču –

saglabājot līdzšinējos kanālu zīmolus – ETV tiek pozicionēts kā TV informatīvs, plašu interešu TV

kanāls, ETV2 kā bērnu, nacionālo minoritāšu, kultūras satura kanāls. Visi pieci Igaunijas sabiedriskā

radio kanāli ir saglabājuši iepriekšējos zīmolus: Vikerraadio (plaša tēmu loka radio programma);

Raadio 2 (15–29 gadus vecai auditorijai mērķēta radio stacija); Klassikaraadio (klasiskās un etnomūzikas,

džeza un kultūras programma); Raadio 4 (krieviski runājošajai auditorijai); Raadio Tallinn – ārzemju

auditorijai orientēta satura programma. ERR kā zīmols ir izmantots digitālajā vidē: ziņu portāli

igauniski, krieviski, angliski, sporta kanāls un dažādas tematiskās lapas: ERR Ilm – laika ziņas, izglītībai

un zinātnei veltītais ERR Teadus, ERR Retseptid: recepšu vietne un ERR pood: interneta veikals.

14.4. Mērķa auditorija

Ņemot jaunā sabiedriskā medija koncepcijā definētos galvenos mērķa auditorijas segmentus pēc

demogrāfiskiem un sabiedriskās iesaistes (izglītība, nodarbinātība) kritērijiem, kas kalpos par pamatu

programmu un satura plānošanā:

bērni 3–6 gadu vecumā;

jaunāko klašu skolēni 7–13 gadu vecumā;

pusaudži (14–17);


jaunieši (18–25);

26–59 gadus vecie, aktīvie Latvijas iedzīvotāji, kuri interesējas par notikumiem sabiedrībā;

seniori no 60 gadu vecuma.

Šie paši mērķa auditorijas parametri, papildinot tos ar vērtību, dzīvesstila un interešu segmentiem, ir

izmantojami mārketinga komunikācijas plānošanā.

Galvenais kanāls bērnu sasniegšanā ir vecāki, kuri nosaka bērnu dienaskārtību, izvēloties bērniem

atbilstošus produktus: TV saturu, ne tikai izklaidējošas, bet izzinošas un attīstošas interaktīvās spēles

digitālajās platformās, audiogrāmatas u.c. Būtiski ir arī "analogie" resursi, piemēram, krāsojamās,

lasāmās grāmatas, bērnu žurnāli, spēles, attīstošās rotaļlietas, piespraudes, apģērbi – mārketinga

produkti, kādus izmanto veiksmīgākie zīmoli bērnu auditorijas iesaistei, piemēram, animācijas filmām.

Jaunāko klašu skolēni informāciju iegūst jau patstāvīgāk, tās avoti ir vienaudži, skola, patstāvīgi apmeklētas

interneta vietnes, izdevumi un ģimene. Ļoti būtiski, lai vēstījumu forma un saturs ir moderns, vienkāršs un

neuzspiesti iekļaujas skolēnu dienaskārtībā – mācības, gatavošanās skolai, komunikācija ar draugiem, klases-

biedriem sociālajos tīklos, tiešsaistes un analogo spēļu spēlēšana un zināma pašapliecināšanās.

Mērķtiecīgas komunikāciju programmas skolās (vienlaikus kā spēles elements mācību priekšmetu

padziļinātai un iesaistošai apguvei), konkursi un bezsaistes aktivitātes, analogie produkti (pasākumi,

notikumu "sponsorēšana", grāmatas, spēles, u.c.) ir arīdzan efektīvs veids, kā uzrunāt šo mērķa auditoriju.

Komunikācijai ar pusaudžiem, kuriem īpaši būtiska ir socializācija, individuālā pašizpausme un

zināms patstāvīgums savu lēmumu pieņemšanā, draugu loka atbalsts un iederība tajā. Komunikācijas

tonis nedrīkst būt bērnišķīgs, infantils, bet pusaudža individualitāti un patstāvību uzsverošs. Galvenie

informācijas kanāli šai grupai ir sociālie tīkli, internets, dažādas aplikācijas gan izklaidei, gan papildu

izglītībai un pašizpausmei, hobiji un draugu loks. Ar šo auditoriju veiksmīgi komunicē, piemēram,

snovborda aprīkojuma ražotāji – organizējot nometnes, sacensības, pasākumus, kuros piedalās arī

jaunie mūziķi un citi mākslinieki, tā veicinot zīmoliem lojālu auditoriju, komūnu veidošanos, kuras

vēlāk aug, mainās un attīstās, taču ir izveidojušas saikni ar zīmoliem.

Lielbritānijas pētījumu kompānijas Intersperience 2012. gada pētījums68 par pusaudžu un pieaugušo

komunikācijas kanālu lietošanas ieradumiem akcentē tendenci par mobilās vides lomu jebkurā

ikdienas posmā. Uz vairākatbilžu jautājumu: “Bez kā no minētā jūsu ikdiena nebūtu iedomājama?” tika

iegūtas šādas atbildes:

Atbildes Līdz 18 g.v. Pieaugušie

Mobilais tālrunis 68% 46%

TV 57% 46%

Šokolāde 41% 26%

Facebook 40% 16%

Spēļu konsole 39% 9%

MP3 atskaņotājs 29% 14%

Kafija 7% 23%

Alkohols (tikai 21+) N/A 17%

Cigaretes N/A 16%

68 www.intersperience.com/news_more.asp?news_id=56


Avots: "Internet on the Move", Pētījumu kompānijas Intersperience veiktais Lielbritānijas iedzīvotāju kvalitatīvais

un kvantitatīvais pētījums, 18–64 g.v., izlase: 1400 iedzīvotāji.

Jauniešu auditorijai būtiska ir izklaide, arī reklāmā un mārketingā. 69 Millenials paaudze, kas dzimusi

starp 1985. un 1995. gadu70, uzskata, ka spēj ietekmēt vienaudžu pirkšanas lēmumus, jo aktīvi dalās

gan pozitīvajā, gan negatīvajā pieredzē ar zīmoliem un produktiem.71 Augstu vērtē, ja zīmoli komunicē

atvērti un iesaistoši, ļaujot līdzdarboties produkta vai notikuma veidošanā: digitālie kanāli, īpaši

mobilā vide, kļūs aizvien būtiskāka šīs auditorijas sasniegšanai, jaunieši tiešsaistē pavada vidēji četras

stundas dienā, turklāt interesējošo saturu izvēloties, vērtējot un (līdz)radot paši. Gartner pētījums

liecina par tendenci, ka 35% ASV iedzīvotāju 18–24 gadu vecumā uzturētu attiecības ar ģimeni,

draugiem, izmantojot sociālos tīklus, nevis tiekoties ar tiem klātienē.

Pieaugušie, 26–59 gadus vecie Latvijas iedzīvotāji ir visplašākā mērķa grupa, kurai nepieciešama

sīkāka segmentācija pēc interesēm, vērtībām un citiem parametriem. Izmantojot GfK ROPER Consumer

Styles® instrumentu patērētāju dzīves stila segmentācijai, atbilstošās demogrāfijas grupas patērētājus

var iedalīt astoņos segmentos pēc to atrašanās uz vērtību asīm – vajadzības iegūt; vajadzības būt; vajadzības

pēc miera un drošības; vajadzības dzīvot aizraujošu dzīvi . Katru no definētajiem dzīves stiliem

raksturo atšķirības vērtību orientācijā, mediju patēriņā, zīmolu izvēlē.

Dreamers: sapņo par lielu laimi, visvairāk patērētāju 25–35 gadu vecumā;

Adventurers: vēlas dzīvot aizraujoši. Lielākais īpatsvars 15–18 un 19–25 gadu grupā;

Open minded: ir starp sevis realizāciju, sociālo atbildību un prieku.

Homebodies: ilgojas pēc drošības, statusa;

Rational-realists: cītīgi strādā, izjūt cieņu pret dabu;

Organics: meklē ilgtspēju un intelektuālo bagātināšanos;

Settled: vēlas mieru un harmoniju;

Demanding: raksturo pienākuma sajūta un augsta disciplīna.

69 www.ypulse.com/post/view/a-look-into-the-crystal-ball-top-trends-for-2013 70 Howe, Neil; Strauss, William (2000). Millennials Rising: The Next Great Generation: KDPG 71 www.edelman.com/news/study-finds-millennial-generations-power-to-influence-is-increasing/


79. attēls. GfK ROPER Consumer Styles® patērētāju dzīves stila segmentācija

Pēc vecuma grupām mērķa auditorijā 26–59 gadi dominē Open minded, Demanding un Homebodies.

Open minded, salīdzinoši ar citiem ir aizņemtāki, aktīvāki, vairāk interesējas par kultūru, vēlas būt

informēti par notikumiem sabiedrībā:

74% bieži lasa avīzes, 60% žurnālus, 47% grāmatas (*izceļas kā aktīvāki). 98% klausās mūziku vismaz

reizi nedēļā, 89% katru dienu;

Izceļas kā fastfood un našķu patērētāji – 28% to dara katru dienu;

Nav aktīvi kino apmeklētāji – tikai 28% procenti Open minded iet uz kino vismaz reizi mēnesī;

Pēc Adventurers ir otri aktīvākie sportotāji un sporta pasākumu apmeklētāji. Apmeklē sporta

pasākumus vismaz reizi mēnesī – 28%, katru nedēļu strādā pie savas fiziskās formas – 56%;

Ir nedaudz aktīvāki kultūras pasākumu apmeklētāji nekā citas grupas – 10% vismaz reizi mēnesī, 64% retāk.

Izvēlas kvalitatīvus produktus, atvērti jauniem zīmoliem.


80. attēls. GfK ROPER Consumer Styles® patērētāju dzīves stila pētījums

Apzinoties, ka sabiedriskā medija tēmas nākas pretnostatīt vieglās izklaides mediju piedāvājumam,

īpaši jāņem vērā sabiedrisko komunikācijas kampaņu loma un ārpus mediju aktivitātes: pasākumi,

notikumi, iesaiste auditorijas dienaskārtībā, reģionālā pārstāvniecība un būtisks ir ne vien šo tēmu

saturs, bet arī pasniegšanas forma – nepieciešams atrast iesaistošu, modernu veidu, kā runāt par vērtībām,

aktualitātēm saistoši un atraktīvi. Ņemot vērā fragmentēto mediju vidi un auditorijas dienaskārtību

(aizņemtība tiešajos pienākumos, informācijas pārpilnība, vēlme pēc atslodzes) nav un nebūs

iespējams ar masu komunikācijas un kanālu pieeju sasniegt visus un katru, tāpēc gan sabiedriskā medija

saturam, gan tā mārketinga komunikācijai ir jāņem vērā nišu interese, segmentācija, klātesība dažādās

lietošanas un vajadzību situācijās, kopā ar partneriem realizējot ārpusmediju aktivitātes, kuras piesaista

auditorijas uzmanību.

14.5. Esošais LTV, LR un to lielāko konkurentu pozicionējums

Sabiedrisko mediju konkurences vide ir jāapskata ne vien no tiešo konkurentu – citu TV vai radio

kanālu alternatīvas, bet arī, ņemot vērā tehnoloģiskās iespējas, – digitālo kanālu alternatīvas:

populārākie interneta ziņu portāli un lielākie sociālie tīkli, kā arī satura platformas.


Satura alternatīvas: ne tikai konkurenti

81. attēls. Sabiedriskā medija satura alternatīvas

Abi sabiedriskie mediji šobrīd nesasniedz gados jaunu un ekonomiski aktīvo auditoriju gan ierobežotā

satura, informācijas un piedāvājuma konservatīvisma, kā arī fokusēšanās un sabiedrisko mediju

pamatauditoriju dēļ: lojālajiem klausītājiem un skatītājiem vecumā virs 50 gadiem. Analizējot radio

stacijas no pozicionējuma un unikālo atšķirību viedokļa, jāuzsver, ka radio ir ļoti fragmentēts medijs,

konkurence ir blīva un arī klausītāji nav izteikti lojāli vienai radio stacijai, īpaši ekonomiski aktīvie

iedzīvotāji. Veidojot jauno pozicionējumu, jāņem vērā satura un informācijas vajadzības dažādās radio

lietošanas situācijās (rīta ziņas mājās, rīta ziņas ceļā; analītiskie raidījumi, vakara programmas, u.c.) un

jauni radio klausīšanās veidi digitālajā vidē: aplikācijas, citas platformas, u.c.

LTV galvenie konkurenti pēc skatīšanās laika ir TV3, LNT un PBK, pēdējam kopā ar REN TV un RTR

Planeta Baltija iezīmējot krievvalodīgo kanālu lomas pieaugumu informācijas vidē.

LTV – ar saukli “nacionālas vērtības nacionālajā kanālā” pozicionēts kā informācijas, izglītības un

iesaistes kanāls, akcentējot nacionālo saturu un apraidi. LTV1 ir kanāls plašai mērķauditorijai, tā

galvenie flagmaņi: ziņas, analītiskie raidījumi, kultūras un izglītības saturs, tomēr šobrīd sasniedz

gados vecāku sabiedrības daļu un izteikti: latviešus. LTV7 – sporta, reģionālo notikumu un kanāls

saturam krievu valodā. Abiem kanāliem neizdodas sasniegt jaunāku, ekonomiski aktīvo auditoriju

ierobežotā satura piedāvājuma, konservatīvās un stagnējošās pieejas komunikācijai dēļ. Izklaides

satura – filmu, seriālu ziņā LTV kanālos ir trūcīgāks piedāvājums, taču informatīvi analītiskajam

saturam programmu plānojums nereti pārklājas ar konkurentu enkurprogrammām un nav iespējams

to noskatīties ērtā laikā vai formātā. Digitālajā vidē LTV portāls ltv.lv ir salīdzinoši veiksmīgs, taču

kalpo galvenokārt par ziņu raidījumu paplašinājumu, bet kanālu vietnes – diemžēl – kā haotiski

strukturēta TV programma digitālajā vidē.

TV3 ar saukli “Prieks kopā būt” ir pozicionēts kā izklaides kanāls visai ģimenei, ar īpaši augstu

lojalitāti mērķa auditorijā līdz 35 gadiem ar nacionāli–rietumnieciskām vērtībām, galvenokārt

fokusējoties uz ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā 25–40 gadi. TV3 arī nodrošina

mūsdienīgu satura izplatīšanu – iespēju skatīties ziņas un producentu veidotos raidījumus interneta

platformā TV3 Play. No lokāli veidotā satura lielākās investīcijas veiktas dažādu izklaides programmu,

seriālu ražošanā. TV3 īsteno vairākas sociālās programmas: "Latvijas lepnums", "Dāvā sapni", "Lielā


talka" un citas. Kā būtiskākās TV3 zīmola vērtības72 būtu jāuzsver ne vien izklaide, bet atbildība, tā arī

ir ietverta MTG koncerna ilgtspējīgās attīstības vērtībās, kas definētas kā uzņēmuma atbildība,

pārraides un mārketinga atbildība, koleģiālā atbildība un atbildība sabiedrības priekšā. Mārketinga

komunikācijā TV3 uzsver izklaides piedāvājuma daudzveidību, satura kvalitāti, "enkurprogrammas".

Latvijas "Mīlētāko zīmolu topā" 2012. gadā TV3 ir ierindojies 22. vietā.73

LNT, kas vēsturiski ir bijis "nacionālāks" izklaides kanāls, ir izveidojis augstu auditorijas lojalitāti

mērķa grupā virs 35 gadiem, īpaši augstu – virs 55 gadiem. Arī LNT pozicionēts kā izklaides un –

salīdzinoši ar TV3 – vairāk arī informācijas kanāls (ziņu un analītiskie raidījumi). Veidojot vietējo

saturu, LNT ir ieguldījis galvenokārt vieglās izklaides, skatītāju līdzdalības, realitātes šovu un zvaigžņu

raidījumu veidošanā. Piedāvājot Krievijā veidotu saturu (seriālus, filmas, raidījumus), LNT ir nostiprinājies

gados vecākā mērķa auditorijā, kurai ir tuvāka pagātnes nostalģija, raksturīga mazāk demokrātiska

vērtīborientācija. Jāpiezīmē, ka telekompānija iepriekšējos gados ir ieņēmusi arīdzan aktīvu politisko

pozīciju un subjektivitāti, favorītismu74, īpaši ziņu dienesta darbā75. Līdz ar LNT kanāla īpašnieku

maiņu 2012. gadā76, MTG plāno LNT pozicionēt kā informācijas līderi, palielinot ziņu un analītisko

raidījumu īpatsvaru. Mārketinga komunikācijā LNT vēsturiski ir akcentējis ētera zvaigznes, personības

un populāru saturu, kopš 2010. gada izmanto moto "No sirds uz sirdi", kas sasaucas ar LNT atbalstītajām

sociālās komunikācijas programmām, kuras ir virzītas uz mērķtiecīgu ziedojumu vākšanu ("Eņģeļi pār

Latviju", "Labestības diena", u.c.) sociāli mazāk aizsargātajiem. 2012. gadā DDB veidotajā "Mīlētāko

zīmolu topā" LNT ieņem 43. vietu.

MTG piederošais šaurākas auditorijas kanāls TV6 ir pozicionēts kā TV kanāls jauniem vīriešiem,

jauniešiem, pārstāvot liberālas, rietumnieciskas, popkultūras vērtības, savukārt, K2 – "liberāls,

rietumniecisks", kura mērķa auditorija ir meitenes, jaunas sievietes; pašlaik krievu auditorijai pozicionētais

3+ kanāls – ir liberāls, demokrātisks, austrumniecisks un rietumniecisks, (jauniem krieviski runājošajiem

iedzīvotājiem, 15–35 gadu veciem, bet TV5 – "konservatīvs, austrumniecisks" un pozicionēts krieviski

runājošajiem 40+ gadus vecajiem. Līdz ar LNT un TV5 iegādi ir iespējamas izmaiņas šajos nišas

kanālos 2013. gadā.

72 http://mtg.se/en/modern-responsibility/our-responsibilities/ 73 www.zimolutops.lv/miletakie-zimoli/top50/ 74 http://politika.lv/article/valsts-roka-uz-mediju-pleca 75 http://politika.lv/article/trekno-gadu-karnie-mediji 76 www.kp.gov.lv/uploaded_files/2012/A042_1105.pdf


82. attēls. Latvijas televīziju pozicionējums

Latvijas Radio – visklausītākā radiostacija Latvijā un "līderis informācijā" – konservatīvs medijs, kuram

ir augsta sabiedrības uzticamība un klausītāju lojalitāte, īpaši mērķa auditorijā 45+. Atšķirībā no

komercradio stacijām, visi Latvijas Radio kanāli izceļas ar kvalitatīvu ziņu un informatīvi analītiskā un

kultūras raidījumu satura īpatsvaru, kas palīdz piesaistīt arī gados jaunāku auditoriju. Jāuzteic veiksmīgais

Latvijas Radio piemērs komunikācijai sociālajos tīklos, kas ļauj uzzināt radio ziņas, neklausoties radio:

Twitter, draugiem.lv. Diemžēl radio klausīšanās specifika dažādās situācijās ir "fona informācija un

mūzika", savukārt LR raidījumi un saturs ne vienmēr ir piemēroti šim mērķim.


83. attēls. Latvijas lielāko radio kanālu pozicionējums

Jāpiezīmē, ka Latvijas Radio ir veiksmīgi integrējis kanāla misiju – "Latvijas Radio uzrunā cilvēkus labākai

dzīves kvalitātei, nodrošinot objektīvas, operatīvas un daudzveidīgas informācijas pieejamību" un

pozicionējuma saukli – "līderis informācijā" – ar organizācijas pārvaldības un darbības programmu jeb

Rīcības kodeksu77, kas ietver pārvaldes, satura veidošanas, auditorijas segmentēšanas un pārējos kritērijus.

Radio SWH, kā viena no pirmajām un joprojām aktīvajām komercradio stacijām veiksmīgi izmanto

"adult contemprorary" formātu, balansējot aktuālo mūziku ar "laika pārbaudītiem" ierakstiem,

informāciju (ziņas) ar izklaidi un pašu izveidoto ētera zvaigžņu autorraidījumiem. Radio SWH priekšrocība

ir lojāla auditorija, kura ir zināmā mērā "izaugusi" ar šo radio, lojalitāti veicina samērā nemainīgais

mūzikas atlases princips un ierastās radio personību balsis. Mārketinga komunikācijā Radio SWH

atbalsta dažādus koncertus un festivālus un īsteno virkni sadarbības programmu ar medijiem un

komercpartneriem. Pozicionējums ir vienlīdz līdzsvarots starp latviski runājošo vīriešu un sieviešu

auditoriju vecumā virs 30 gadiem.

Radio Skonto pozicionēts kā "iecienītākās mūzikas radio", akcentējot komfortu, zināmu paredzamību

un nosvērtību saturā. Gan ētera balsis, gan mūzikas programma ir drīzāk sieviešu 35+ auditoriju

uzrunājoša, raksturīga izteikti harmoniska, mierīga un nosvērta intonācija, atturoties no sabiedriski

politiskām viedokļu pretrunām vai diskusijām.

Eiropas Hitu Radio: pēc mūzikas satura pozicionējuma to veido Eiropā pirktākie hiti jauniem, aktīviem,

progresīviem latviski un krieviski runājošiem klausītājiem vecumā līdz 35 gadiem.

Krievijas Hiti: Krievijā populārākā mūzika, Latvijas ziņas 20–49 gadus veciem klausītājiem. Tāpat, kā

virkne citu – TOPRADIO, Retro Radio šie kanāli cīnās par krieviski runājošajiem klausītājiem un faktiski

neatspoguļo Latvijas notikumus vai sabiedriskās aktualitātes.

Radio 101 ir veiksmīgs piemērs no paša kanāla komunikācijas un pozicionējuma viedokļa – jaunie,

tehnoloģiski aktīvie un izglītotie klausītāji no pilsētām, kuri nevēlas "mainstream" mediju, bet alternatīvu

komercsaturam. Tomēr neskatoties uz klātbūtni sociālajos medijos, aplikācijām un fokusēto mārketingu –

pasākumi, klubi, notikumi, partnerības ar citiem medijiem, u.c., Radio 101 pēc TNS datiem 2012. gada

rudenī ir vien 12 klausītākais radio, uzrunājot "pilsētas jaunatnes" nišu.

14.6. LTV un LR galvenās mārketinga aktivitātes

Pašlaik ne Latvijas Radio, ne Latvijas Televīzija neīsteno sistemātisku un mērķtiecīgu stratēģiskā mārketinga

komunikāciju. Galvenie iemesli – cilvēku resursu un naudas līdzekļu trūkums, kā arī skaidri definētu

mārketinga mērķu neesamība menedžmenta uzdevumos. LTV nodrošina satura produktu komunikāciju

pašreklāmas pauzēs, kas neveicina jaunu skatītāju piesaisti kanālam (jo notiek tā paša kanāla ietvaros);

atsevišķiem raidījumiem: Teātris.Zip, TE! un citiem papildu komunikāciju nodrošina sadarbībā ar

citiem medijiem un partneriem, tomēr šādas aktivitātes ir drīzāk producentu un sadarbības partneru

iniciatīvas. Raidījumiem ir iekšlapas vai baneri LTV interneta vietnēs, tomēr arī tas nepalīdz paplašināt

auditoriju kanālam. Ik septembri, uzsākot jauno TV sezonu, LTV drukātajos, vides un tiešsaistes medijos

īsteno sezonas enkurraidījumu kampaņu ar mediju bartera principiem, tā degradējot kanāla ieņēmumus.

Liela mēroga notikumi: Olimpiskās spēles, Dziesmu svētki, sporta notikumi tiek komunicēti sadarbībā

ar šo pārraižu ģenerālsponsoriem arī citos medijos, kā arī, izmantojot dažādus sabiedrisko attiecību

instrumentus un paša notikuma popularitāti, kas īslaicīgi palīdz piesaistīt jaunu auditoriju, tomēr

neizveido pastāvīgu skatītāju pieaugumu. Tradicionāli, televīzijas augustā vai septembrī piesaka jauno

sezonu, izvirzot enkurproduktus, zvaigznes. 77 www.latvijasradio.lv/par-mums.html?tab=1


LTV kanālu grafiskās identitātes (logo, identi jeb aizliktņi), pašreklāmu grafiskais un audio noformējums

ir drīzāk konservatīvs un neatbilst priekšstatam par modernu, atvērtu sabiedrisko mediju.

84. attēls. Televīziju logotipi

Diemžēl netiek izmantota iespēja mērķtiecīgi veidot modernas sociālās, sabiedriskās kampaņas kā

daļu no TV mārketinga programmas, veicinot ilgtermiņa pārmaiņas sabiedrības uzvedībā, rīcībās vai

mediju patēriņā. Nereti, par sabiedriski nozīmīgām tēmām tiek gatavoti producentu veidoti raidījumi,

kas vienlaikus ir sabiedrisko attiecību mehānisms kāda jautājuma skaidrošanā vai viedokļa veidošanā

un pielīdzināmi komercinformācijai. 78 Jāpiezīmē, ka raidījumu redakcijas, piemēram, Ziņu dienests,

"Panorāma", atsevišķas ētera personības veiksmīgi izmanto sociālos medijus un dažādas platformas

pašu komunikācijai, interaktivitātei ar skatītājiem.

Latvijas Radio arī ir ierobežotas mārketinga komunikāciju aktivitātes: iekšējā pašreklāma, imidža

komunikācija citos, partneru medijos. Sadarbībā ar komercpartneriem, piemēram, LR2 īsteno virkni

projektu "Muzikālā banka", kas kalpo arī auditorijas stiprināšanai, bet nav vērsts uz auditorijas

paplašināšanu. Radio grafiskā identitāte ir pazīstama un ierasta, taču novecojusi.

78 www.lad.gov.lv/lv/par-mums/aktualitates-un-pazinojumi/nov/ltv-7-raidijums-attistibas-kods-lauku-atbalsta-

dienests-sanem-efektivas-parvaldibas-gada-balvu/


85. attēls. Radio logotipi

Jāatzīmē, ka esošo sabiedrisko mediju tēls (imidžs) Latvijā neveicina sabiedrības izpratni par moderna

sabiedriskā medija lomu. Tam par sliktu ir nākuši regulārie skandāli, kas saistīti ar LTV vadību (katra

ģenerāldirektora iecelšana parasti saistīta ar kādu reputācijas problēmu), publiski apšaubītiem

reklāmas līgumiem un tehnikas iepirkumiem, kā arī ētera personībām (Baibas Strautmanes, Kārļa

Streipa, Jāņa Dombura, Arņa Krauzes aiziešana no LTV). Nekonsekventā reklāmas un komercinformācijas

izvietošanas, atlaižu politika neveido LTV kā uzticama korporatīvā partnera tēlu arī reklāmdevēju un

mediju aģentūru vidē.

LR tēla situācija ir labāka vismaz lielu skandālu trūkuma dēļ, taču nav jūtams, ka LR īstenotu

mērķtiecīgu tēla veidošanu (piem. sociālās kampaņas) ārpus pašreklāmas aktivitātēm esošajos kanālos

(kā izņēmumi būtu minami LR darbinieku iesaistīšanās diskusijā par jaunu sabiedrisko mediju un LR

darbinieku atklātā vēstule par šo jautājumu 2012. gada 2. novembrī).


14.7. Galvenās barjeras, iespējas un draudi

STIPRĀS PUSES

Sabiedrības uzticība

Profesionāļu kodols

Tehniskā pieejamība, apraide

LR: skaidri definētas uzņēmuma vērtības un

darbības principi

VĀJĀS PUSES

Imidžs/ Reputācija

Menedžments/ mērķu trūkums/kolektīva vājums,

zema motivācija

Nav izdevies piesaistīt gados jaunu auditoriju

Nav krieviski runājošās auditorijas

pārstāvniecības

IESPĒJAS

Iekšējās pārmaiņas: kritēriji, sistēma, pārvalde:

mērķtiecīga attīstība

Vadības mērķi = rīcības programmas

Mārketinga un zīmola mērķi kā daļa no

stratēģiskajiem mērķiem

DRAUDI

Nepieciešamās investīcijas/budžets/politiskā

ietekme

Laiks, kas nepieciešams pazīstamības

izveidošanai

Auditorijas pievēršanās citiem kanāliem,

konkurentu aktivitātes

Alternatīvu platformu dominance

Tiek uzstādīti ilgtermiņa mērķi, kuru sasniegšanai

trūkst operatīvā, taktiskā atbalsta, pēctecības

Veicot vairākas LR un LTV darbinieku aptaujas, uz jautājumu par personāla attīstību liela daļa aptaujāto

norādīja, ka tiem trūkst iekšējās komunikācijas par mērķiem un uzdevumiem. Abu sabiedrisko

mediju darbinieki kā galvenās konkurences priekšrocības uzsver informācijas uzticamību un pašu

veidotā satura kvalitāti, taču zemu vērtē pētnieciskās žurnālistikas saturu, kas ir viens no sabiedrisko

mediju stūrakmeņiem. Līdz ar to kvalitatīvu pārmaiņu ieviešanai sabiedriskajos medijos ļoti liela

nozīme būs tieši iekšējai organizācijai un pārmaiņām tajā.


86. attēls. LTV darbinieku viedoklis par LTV priekšrocībām

Jautājumā par to, kādi uzlabojumi sabiedriskajos medijos būtu nepieciešami, lai palielinātu mērķa

auditoriju, proporcionāli darbinieku atbildes sakrita, kā galveno uzsverot tieši uzlabojumus organizāciju

iekšienē un daudzveidīgāka satura piedāvājumu.


87. attēls. LR darbinieku viedoklis par nepieciešamajiem uzlabojumiem

Organizācijas pārmaiņu kontekstā ir skaidri jāpozicionē arī komercinformācijas pārstāvniecības kritēriji

sabiedrisko mediju programmās, definējot komercproduktus:

reklāmas produkti (klipi, sludinājumi, grafiskie aizliktņi ("programmas logo", "pulkstenis", u.c.);

"TV veikala skatlogi";

produktu ievietošana programmās (spēles, konkursi, saturs, u.c.);

tēmas sponsorēšana – piemēram, viedokļa raidījumi vai sižeti par ES jautājumiem, nepārprotami

norādot finansējuma avotu;

dažādi integrētie un sadarbības projekti (piemēram, SEB Muzikālā Banka LR2 vs SEB Ekonomikas

ziņas LTV).

Nav iespējams turpināt informatīvo vidi un reklāmas tirgu kropļojošo, mediju tēlu graujošo situāciju,

kad producenti veido reklāmdevējiem komplimentārus sižetus, raidījumus, iesaistās sabiedrisko attiecību

programmu īstenošanā, to nenorādot saturā, un sabiedrisko mediju vadībai vai pāraugam nav skaidru

kontroles mehānismu un vēlmes konsekventi risināt šādas situācijas.

Jaunā sabiedriskā medija komunikāciju stratēģija

Lai pārvarētu divas galvenās barjeras:

komerckanāli piedāvā aizraujošāku un modernāku saturu, kas ir viegli pieejams,

mūsdienu mediju patērētājam ir pārāk maz laika, lai “skatītos TV” vai “klausītos radio” un tāpēc

informācijas iegūšanai tiek izmantoti vairāki ekrāni (TV, dators, mobilais), liela nozīme ir

informācijas dinamikai, iespējai patērēt medijus kustībā, iespējai izvēlēties interesantu saturu

ērtā laikā un vietā,

jāizvirza jaunā sabiedriskā medija mārketinga komunikācijas mērķi, kuri tiek definēti

saskaņā ar jaunā sabiedriskā medija vadības stratēģiskajiem mērķiem līdz 2018. gadam.

Lai mārketinga mērķi būtu loģiski sasniedzami, tiem vispirms jāatbilst uzņēmuma definētajām

vērtībām, pārējiem stratēģiskajiem mērķiem un jāietver gan ilgtermiņa, gan īstermiņa rīcību

programmas un novērtējuma programmas.


14.8. Jaunā sabiedriskā medija vērtības

Jaunā sabiedriskā medija vērtības – profesionalitāti, neatkarību, atbildību, radošumu un inovācijas,

atvērtību un toleranci – ir jāintegrē iekšējās un ārējās komunikāciju aktivitātēs, zīmola veidošanas

un attīstības principos. Piemēram, profesionalitāte – satura, produktu kvalitātes standarti, izvērtēšanas

kritēriji, darbinieku motivācijas programmas; radošums un inovācijas – darbinieku apmācības, radošas

kultūras.

14.9. Stratēģiskie mārketinga mērķi 2014.–2018. gadam

nodrošinot katram interesējošu saturu un pārstāvot dažādus sabiedrības viedokļus,

paplašināt sabiedriskā medija auditoriju visās mērķa grupās;

piedāvājot augstas kvalitātes, interaktīvu saturu sabiedriskajos medijos, veicināt kvalitatīva

satura pieprasījumu auditorijā;

ar atklātu un uzticamu pārvaldi, radošu un kvalitatīvu saturu, skaidru finanšu plūsmu un

saturisko neatkarību no politiskajiem vai komerciālajiem avotiem, uzlabot sabiedriskā

medija tēlu Latvijā.

Lai izvirzītos mērķus sasniegtu, katrā organizācijas struktūrā ir jābūt to atbalsta mehānismam, piemēram:

jauna satura veidošanai un tiem jāatbilst mērķa auditorijas interesēm.

14.9.1. Galvenās aktivitāšu grupas auditorijas paplašināšanai

Produkti Komunikācijas kanāli Galvenais vēstījums

Bērni > 13 g.v. TV/radio saturs,

Interneta vietne, mācību

saturs

Internets, vecāki un

skolotāji, offline

pasākumi

Aizraujošs un zinātkāri

attīstošs saturs visos

formātos

Jaunieši 14–25 g.v. Interneta platforma kā

radošu, audiovizuālu

eksperimentu

laboratorija, kuru

atbalsta tradicionālie

TV/radio kanāli

Papildus digitālajai videi,

arī bezsaistes aktivitātes:

notikumi, koncerti,

festivāli, izdevumi – būt

un iekļauties esošo

mediju patēriņā

Izveido mediju, kādu

vēlies pats

Pamata auditorija Produktu mārketings un

komunikācija – saturs,

personības

Lietošanas

situācijas/vajadzības

komunikācija:

informācija,

izglītošanās, atpūta,

veidojot/ iesaistoties

notikumos; nišas saturs

Mediji, bezsaistes

notikumi: reģionāli,

tematiski; nišu

komunikācija, interešu

grupās

Sab. medijs kā platforma

sabiedriskās

komunikācijas

programmām, diskusijas,

sab. līdzdalības

veicināšanai;

Kvalitatīvs un visur

pieejams medijs

katram


Krieviski runājošā

auditorija

Viedokli un intereses

pārstāvošs saturs

Papildus: viedokļa līderi,

ārpus mediju aktivitātes

Moderns sabiedriskais

medijs, kurš pārstāv

visu sabiedrību

14.9.2. Kvalitatīva satura pieprasījuma veicināšana

Uzsverot, ka sabiedriskais medijs tiek veidots par nodokļu maksātāju līdzekļiem un tādējādi, ne vien

tam ir jāatspoguļo pēc iespējas plašāks viedoklis un intereses, bet arī jāatbilst visaugstākajiem kvalitātes

standartiem.

Kvalitatīvs saturs: tāds, kas vedina auditoriju izzināt vairāk, plašāk, kurš ir ērti pieejams visās platformās

un pozicionējas pret nomācošo "izklaidējošā satura" masu, ar kādu dāsni pārpildīti dzeltenās preses un

citi izklaides kanāli. Kvalitatīva satura pieprasījuma veicināšanas mehānismi:

sabiedriskās komunikācijas programmas par nozīmīgām tēmām, vērtībām;

izglītības un izglītojoša satura veidošana dažādām mērķauditorijas grupām visās platformās

(piemēram, valodu apmācība, digitālo prasmju apmācība vecākā gadagājuma auditorijai);

vērtību komunikācija arīdzan bērnu, pusaudžu un jauniešu auditorijās;

atbalsts radošo industriju stiprināšanai: jauno autoru, režisoru, u.c. audiovizuālā satura veidotāju

darbu iekļaušana programmās mērķtiecīgai, Latvijā ražota moderna satura attīstībai.

publisks skaidrojums, kādēļ ir nepieciešams sabiedriskais medijs un ar ko pievilcīgs un interesants

būs jaunā sabiedriskā medija “produkts” (raidījumi, tēmas, auditorijas). Nepieciešams skaidrot,

kā tas atšķirsies, būs labāks par esošo sabiedrisko mediju piedāvājumu.

14.9.3. Sabiedriskā medija tēla uzlabošana

Par būtisku priekšrocību jauna sabiedriskā medija komunikācijā ir uzskatāms pats šī medija veidošanas

process jeb tā koncepcijas detalizācija, kurā ir iesaistīta lielākā daļa Latvijas mediju ekspertu un citu

speciālistu (kopskaitā vairāk nekā 200 cilvēku). Ir grūti vai pat neiespējami nosaukt kādu procesu

publiskajā sektorā Latvijā, kas būtu organizēts tik atvērtā, iesaistošā un demokrātiskā veidā. Minētais

process iezīmē labas pārvaldības un atvērta tipa pieeju jauna sabiedriskā medija veidošanai Latvijā,

radot labu pamatu publiskajai komunikācijai par šo tematu. Lai uzrunātu plašāku sabiedrību, šajā

procesā iesaistītie eksperti, LTV un LR darbinieki varētu parakstīt memorandu par sabiedriskā

medija lomu 21. gs. Latvijā, kas skaidrotu ieguvumus Latvijas demokrātijai un sabiedrībai no spēcīga

sabiedriskā medija.

Jaunā sabiedriskā medija publicitātei kopumā nevajadzētu veidoties ap organizatoriskām problēmām

un budžeta nepietiekamību, bet gan ap produktu, ko tas piedāvās sabiedrībai. Ieteicams izvēlēties

dažas tēmas, piemēram, spēcīgas ziņas un pētnieciskā žurnālistika, nacionālās kultūras

atspoguļošana un veidošana, kvalitatīvi bērnu un jauniešu raidījumi, kas raksturo raidījumus un

saturiskos virzienus, par kuriem jārūpējas sabiedriskajam medijam un kurus nekad nevarēs pilnā

mērā pildīt komerciālas raidorganizācijas.

Publicitāti par minētajiem saturiskajiem virzieniem iespējams veidot integrēti – izmantojot gan

sabiedrisko attiecību, gan mārketinga un pašreklāmas iespējas. Nepieciešams sasaistīt publicitāti

par saturiskajiem virzieniem ar jaunā sabiedriskā medija jaunajiem vai topošajiem produktiem

jeb pilotprojektiem (vienots LTV un LR ziņu portāls internetā, platforma jauniešiem internetā u.tml.),

kuri būs pieejami ikvienam cilvēkam jau jaunā medija izveides sākumposmā. Jāatzīmē, ka modernu

satura veidošanas un pasniegšanas veidu (t.s. pilsoniskā žurnālistika jeb crowd-sourcing, aplādes jeb


podcasts u.tml.) izmantošana būtiski atvieglotu jaunā medija publisko komunikāciju, jo tie paši funkcionē

kā komunikācijas līdzeklis, kas veido atvērtu un mūsdienīgu jaunā medija tēlu.

Fokuss uz sabiedriskā medija lomu un tā satura jeb piedāvājuma komunikāciju būtu solis uz priekšu

sabiedriskā medija tēla uzlabošanā, novēršot tā sasaisti ar dažādiem pagātnes skandāliem vai reputācijas

problēmām. Tikpat svarīgi būtu turpināt labas pārvaldības un atvērta tipa organizācijas pieeju,

kas ieviesta jaunā sabiedriskā medija koncepcijas detalizēšanas procesā, to padarot par jaunā

sabiedriskā medija pārvaldes principu.

Profesionāla medija pārvalde, skaidri iekšējie procesi, augsti žurnālistikas standarti, satura un darbinieku

vērtēšanas kritēriji: visi šie elementi vistiešāk ir atkarīgi no organizācijas menedžmenta, iedibinātās

iekšējās kultūras un darba procesiem, kuriem seko darbība ārējā vidē: piemēram, sabiedriskās ko-

munikācijas programmas, mārketinga komunikācija, taktika konkurences cīņās. Darbinieku apmierinātība

ar darba vietu, jaunu darbinieku piesaistīšana, īpaši nodrošinot prakses vietas topošajiem profesionāļiem

studiju laikā un vēlāk – darba vietu Latvijas un citu augstskolu studentiem arīdzan ir viens no

sabiedriskā medija tēla kritērijiem.

Lai kontrolētu sabiedriskā tēla uztveres izmaiņas, regulāri – reizi gadā jāveic tēla uztveres kvalitatīvais

pētījums mērķa visās mērķauditorijas grupās, definējot kritērijus, kas atbilst izvirzītajām vērtībām,

piemēram, vai sabiedriskā medija tēls atbilst sekojošām pazīmēm: moderns, atvērts, profesionāls,

demokrātisks, iekļaujošs, uzticams, izklaidējošs, latvisks, u.c.; veicot padziļinātu salīdzinājumu ar

citiem medijiem, to grupām un alternatīviem informācijas resursiem. Tāpat, gan ar pārmaiņām saturā,

gan komunikācijā, jāpanāk pārmaiņas sabiedrības uztverē, asociācijās ar sabiedrisko mediju,

piemēram – izvirzot jebkurai no jaunā sabiedriskā medija platformām un kanāliem mērķi kļūt par

primāro izvēli (top-of-mind) ziņu un analītiskajam saturam.

Izmaiņas sabiedriskā medija tēla uztverē sabiedrībā atspoguļo arī vieta "Mīlētāko zīmolu topā", gan

sabiedrībā, gan korporatīvajā vidē: atrašanās laikraksta "Dienas Bizness" veidotajā Latvijas uzņēmumu

"Reputācijas topā" un virknē citos reitingos. Dažādi apbalvojumi un sasniegumi nozares konkursos,

festivālos, speciālbalvu iniciatīva (piemēram, jaunā medija balva Latvijas vai Baltijas reklāmas festivālos

par veiksmīgām sociālajām kampaņām) ir ne vien publicitātes aktivitāte, bet atbalsta pasākumus

kvalitatīvu pārmaiņu komunikācijai.

Būtiska priekšrocība jaunajam sabiedriskajam medijam ir uzdevums īstenot komunikācijas programmas,

kuras veicina ilgtermiņa pārmaiņas Latvijā un atbalsta modernas sabiedrības vērtību sistēmu. Šīs

komunikāciju programmas ir jādefinē gada griezumā, saistībā ar aktualitātēm sabiedrības dienaskārtībā

un tās var būt atšķirīgas lielākajām mērķa grupām.

14.10. Mārketinga aktivitāšu plānošana

Operatīvās jeb taktiskās mārketinga aktivitātes izriet no augstāk minētajiem stratēģiskajiem mērķiem.

Auditorijas piesaistei jāstrādā produktu komunikācijas līmenī: raidījumi, ētera personības, nevis

imidža komunikācijas, kas aktuāla ir 2014. gada sākumā, piesakot jauno sabiedrisko mediju. No

veiktās darbinieku aptaujas izriet, ka lielākā daļa ir gatavi iesaistīties sava produkta (raidījuma, u.c.)

komunikācijas aktivitātēs, piemēram, sociālajos tīklos vai digitālajā vidē diskutējot, papildinot saturu,

apkopojot viedokļus, u.c. Raksturīgi, ka LR darbiniekiem lielāka rezonanse ap raidījumu ir būtiskāka,

kā kolektīva vienošanās par sociālo kanālu izmantošanu komunikācijā.

Operatīvām mārketinga aktivitātēm ir iespējams izveidot plānu tad, kad ir zināmi jau konkrēti nākamā

plānošanas perioda (gads) enkurraidījumi un galvenās tēmas sabiedriskajai komunikācijai.


14.11. Jaunā sabiedriskā medija identitāte

Lai veiksmīgi īstenotu pārmaiņas sabiedriskajā medijā un panāktu auditorijas uztveres un attieksmes

izmaiņas, viens no svarīgākajiem soļiem: pārdomāta jaunā sabiedriskā medija identitātes maiņa. Citu

valstu sabiedrisko mediju zīmolvedības piemēri ļauj saskatīt trīs galvenās tendences:

Visiem sabiedrisko mediju kanāliem ir vienots galvenais zīmols un ieviesti apakšzīmoli (programmām,

kanāliem), visiem ir vienota vizuālā identitāte. Pēc šāda principa kopš 1922. gada strādā britu BBC,

kopš 2012. gada – Somijas YLE, Norvēģijas NRK un Lietuvas LRT.

Vienots zīmols dažām mediju kategorijām. Piemēram, Dānijas DR: vienots zīmols ir TV un interneta

produktiem, bet radio saglabāti iepriekšējie. Igaunijā– ERR – saglabāti ierastie TV un radio kanālu

nosaukumi un vizuālās identitātes, ieviešot ERR tikai digitālajiem produktiem;

Atšķirīgi zīmoli un identitātes sabiedriskajam radio un TV ir Zviedrijā, Vācijā, Čehijā un Polijā.

Latvijas gadījumā, kur sabiedriskie mediji ilgstoši atradušies ārpus mūsdienīga pašu komunikācijas ietvara,

to esošās identitātes ir vizuāli novecojušas un ar to palīdzību būs grūti komunicēt kvalitatīvas, saturiskas

pārmaiņas organizācijā, pēc atbilstošu pētījumu veikšanas fokusgrupās, būtu jāīsteno pakāpenisks jaunā

sabiedriskā mediju zīmola ieviešanas scenārijs ar pārdomātām aktivitātēm pārejas laikā.

Jaunā sabiedriskā medija tēls izriet no organizācijas definētajām vērtībām: profesionalitātes,

neatkarības, atbildības, radošuma un inovācijas, atvērtības un tolerances. Būtisks veiksmes kritērijs,

lai jaunā medija komunikācija un zīmola uzvedība atbilst medija misijai, vīzijai, vērtībām un zīmola

solījums: "Moderns medijs katram Latvijas iedzīvotājam"79 ir ieausts procesos, mērķos un to

kontroles mehānismos.

Veidojot zīmolu arhitektūru, jāņem vērā tehnoloģiju attīstības tendences un iespēja brīvi veidot

jaunus produktus. Tāpēc risinājums, izvēloties galveno zīmolu un kanāliem veidot apakšzīmolus,

atkarībā no to satura un mērķa auditorijas. TV un radio kanāliem jāsaglabā apakšzīmoli: numerācija

(piemēram, LTV1/LTV7) vai jau nosaukumā jākomunicē galvenā ievirze (piemēram, LR3+ Klasika/vai

kultūra). Citu valstu pieredze liecina, ka bērnu un jauniešu auditorijas ir vienīgās, kurām tiek veidoti

konceptuāli atšķirīgi zīmoli.

Jaunā medija nosaukumam ir jāsaglabā nemainīgā daļa – valsts nosaukums – Latvija, jo tas raksturo

piederību, ir galvenais iemesls, kāpēc vispār tiek veidots sabiedriskais medijs Latvijā, latviešu valodā.

79 Aut. piez. – Šis nav sauklis, organizācijas moto, bet stratēģisks zīmola vēstījuma uzstādījums.


88. attēls. Zīmola veidošanas virzieni

Jaunā medija nosaukumam ir skaidri jāapstiprina piederība sabiedrībai un tā pārstāvētā kategorija –

medijs, tāpēc kā viens no iespējamiem nosaukumiem darba grupā radās "Latvijas Sabiedriskais

medijs", otrs – LTRI/ LTRIo': "Latvijas Televīzija, radio, internets" un attīstot asociācijas par trio,

vienotiem kanāliem.

89. attēls. Zīmola arhitektūras atskaites punkti

"Zīmola arhitektūra" izriet no esošajiem formātiem: divi TV kanāli, pieci radio un dažādi digitālie un

citi produkti, ieskaitot arhīvus, programmu ierakstīšanas pakalpojumus, u.c. Atsevišķi jāanalizē,

piemēram, Latvijas Radio kora identitāte organizāciju pārmaiņu kontekstā.

Ja tiek apstiprināts nosaukums "Latvijas Sabiedriskais medijs", tad jau 2013. gada sākumā ir iespēja to

sākt komunicēt ar kvalitatīvi jauna un atšķirīga produkta: vienotā ziņu portāla palīdzību. Šis projekts

būs svarīgs izmēģinājumu lauks abu mediju ziņu redakciju sadarbībai, piedāvājot oriģinālsatura

ziņas ārpus esošajiem LTV vai LR kanāliem, tā ir iespēja jau laikus sākt jaunā medija nosaukuma

komunikāciju digitālajā vidē.


Vietnei tiek veidots jauns un atšķirīgs dizains, tā būs ērti pieejama no LTV un LR vietnēm. Izslēdzot

iekšējo konkurenci no esošo kanālu vietņu puses un piedāvājot interneta auditoriju uzskaitīt visām

vietnēm kopā kā "Jaunais sabiedriskais medijs" (Gemius statistikai, TNS), svarīgi, lai TV vai radio saturā

tiek iekļauta jaunā portāla komunikācija. Arī sociālo tīklu komunikācijā var pakāpeniski sākt LSM

zīmola izmantošanu.

Alternatīvs scenārijs: līdz jaunā sabiedriskā medija nosaukuma atrašanai vienoto ziņu portālu identificēt

pēc apakšdomēna zinas.ltv.lv vai zinas.latvijasradio.lv, sociālajos tīklos saglabājot esošās identitātes.

Tā kā jaunā sabiedriskā medija darbības sākums ir plānots 2014. gadā, jau 2013. gads ir jāizmanto

pārmaiņu komunikācijai, ieviešot jauno identitāti jaunajos produktos, Tāpat, līdzko tiek pieņemts

lēmums par jauna sabiedriskā medija izveidi, LTV un LR vietnēs jāizveido apakšsadaļa, kurā komunicēt

gaidāmās pārmaiņas. No veiksmīgas zīmolvedības prakses piemēriem var aizgūt pieeju pārejas

posmā logotipus lietot melnbaltus vai pelēkajā gammā, tā akcentējot pārmaiņu tuvumu. Svarīgi, lai

jaunā identitāte TV vai radio kanālos netiek ieviesta pirms būtiskām organizācijas iekšējām un satura

kvalitātes pārmaiņām.

2013. gads Vienotais interneta ziņu portāls, citi jauni tiešsaistes produkti

Iekšējās komunikācijas programmas darbiniekiem

Grafisko identitāšu gatavošana pārejai

Gaidāmo pārmaiņu (zīmolu, satura) komunikācija ārējā vidē

2014. gads Tēla un sabiedriskā medija jaunā satura, produktu kampaņas

Ieviests jaunā sabiedriskā medija zīmols ar apakšzīmoliem

Īstenotas pirmās sabiedriskās komunikācijas kampaņas

2015. gads Jaunā sabiedriskā medija tēla un uztveres mērījumi

Taktisko mārketinga programmu un aktivitāšu īstenošana

14.12. Jaunā sabiedriskā medija mārketinga organizācija

Veidojot jauno sabiedrisko mediju, jāparedz cilvēkresursi mārketinga programmu īstenošanai un

mārketinga mērķi jāietver pārējos organizācijas mērķos. Ņemot vērā plānoto struktūru, mārketinga

vadītājam vēlams būt organizācijas vadības komandas līmenī, pārraudzīt stratēģisko mērķu sasniegšanu

un virzību. Mārketinga komanda, kas nodrošina stratēģisko un taktisko uzdevumu īstenošanu, optimāli

sastāv no pieciem vecākā līmeņa speciālistiem: diviem mārketinga, diviem PR un iekšējās komunikācijas

speciālistiem, datu apstrādes un analīzes speciālista, kā arī ražošanas atbalsta, kas var būt gan

ārpakalpojums, gan iekšpakalpojums citai struktūrvienībai (grafiskais dizains, noformējumi, u.c.). YLE,

uzskatot, ka organizācijas iekšienē ir spēcīgākie resursi grafiskā un komunikāciju dizainā, visus

mārketinga materiālus galvenokārt rada paši, jaunā zīmola izstrādei organizējot iekšējo konkursu.


90. attēls. Mārketinga nodaļa

Jāparedz, ka mārketinga komanda īsteno arīdzan sabiedriskās komunikācijas kampaņas kopā ar citiem

partneriem un ir nepieciešams plānot resursus dažādu pētījumu īstenošanai kopā ar pētījumu kompānijām.

Kamēr jaunā medija organizācija ir tapšanas stadijā un 2013. gads būs tās sagatavošanas posms,

plānošana un mārketinga aktivitātes galvenokārt būs kā ārpkalpojums. Sākotnējā komunikācijas programmu,

kampaņu īstenošana jāveic kopā ar pakalpojumu sniedzējiem, iekams iekšējie resursi nav identificēti.

2013

Sagatavošanās posms

2014–2015

Re:Launch posms

2016–2018

Stabilizācijas/attīstības

posms

Sreatēģija, koncepcijas Ārpakalpoijums Ārpakalpojums +

iekšējā organizācija

Iekšējā organizācija +

ārpaklpojums

Pētījumi: auditorijas

uzvedības/reakcijas

Ārpakalpojums,

iekšējais atbalsts

Ārpakalpojums,

iekšējais atbalsts

Ārpakalpojums, iekšējais

atbalsts

Zīmola izstrāde Ārpakalpojums Ārpakalpojums

Operatīvās kampaņas Ārpakalpojums +

iekšējā organizācija


ārpakalpojums


ārpakalpojums

Sabiedriskās kampaņas Ārpakalpoijums Ārpakalpoijums Ārpakalpoijums

Komunikācija soc.

tīklos

Iekšējais resurss Iekšējais resurss Iekšējais resurss


15. FINANSĒJUMA MODELIS

Šajā sadaļā ir sniegts apkopojums un analīze par jauna sabiedriskā medija (Medija) finansējuma

modeli, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Medija neatkarīgu un pilnvērtīgu darbību laika periodā no

2014. gada līdz 2018. gadam, balstoties uz izveidošanas procesā izmantotajiem pieņēmumiem.

Salīdzinot sabiedriskā medija trīs definēto scenāriju iespējamo ekonomisko efektivitāti un riskus,

turpmāk ir aprēķināts budžets pamata scenārijam – jauna sabiedriskā medija izveide.

Tika apkopotas izmaksu prognozes 2014.–2018. gadam, balstoties uz LR un LTV faktiskiem izdevumu

apmēriem 2011.g./2012. gadā, nākotnē paredzamajām restrukturizācijas izmaksām, kā arī darba

grupu sapulču rezultātā iegūto informāciju par nākotnē paredzēto saražoto oriģinālstundu apjomu,

darbinieku skaitu un atalgojumu, kā arī nepieciešamajiem ieguldījumiem infrastruktūrā.

Darba gaitā KPMG veica citu valstu pieredzes par sabiedriskā medija finansējuma strukturēšanu izpēti,

lai izvēlētos Latvijai vispiemērotāko pieeju (valsts finansējums, reklāmas ieņēmumi, mediju

nodeva/nodoklis, utt). Turklāt, tika pieņemts ka investīcijām nepieciešamās naudas plūsmas tiktu

segtas no valsts tiešajām dotācijām vai piesaistītā Eiropas Savienības līdzfinansējuma.

Modeļa izveidošana tika veikta šādos posmos:

1. posmā tika apkopoti LR un LTV esošie izmaksu dati par 2011. /12.g.;

2. posmā dati tika apvienoti (konsolidēti) un daļai izmaksu tika sagatavotas prognozes par periodu no

2014. līdz 2018. gadam, balstoties uz pieņemto inflācijas likmi un plānoto pieaugumu oriģinālo

raidstundu apjomā;

3. posmā tika sagatavotas izmaksu un ieņēmumu prognozes laika periodam no 2014. līdz 2018. gadam,

ņemot vērā no darba grupām saņemtos datus par plānotajām tehnoloģiju, cilvēkresursu un telpu

izmaksām un tiek aprēķināts nodokļu efekts, kā arī tika piemērota plānotā inflācijas ietekme;

4. posmā, balstoties uz plānoto izmaksu un ieņēmumu apjomu tika sagatavotas nākotnes naudas plūsmas

laika periodā no 2014. līdz 2018. gadam;

5. posmā tika noteikts nepieciešamā finansējuma veids un apjoms, lai nodrošinātu pietiekamu naudas

plūsmu.

LR

LTV

Apvienotās

izmaksas

Tehnoloģijas

Cilvēkresursi

Telpas

Nodokļi

Naudas

plūsmaFinansējuma

avoti+

1 2 3 4 5

Peļņas vai

zaudējumu aprēķins

Finansējuma

struktūra

Finansējuma

lielums

Aktuālie dati Operatīvās izmaksas, investīcijas 2014-2018

91. attēls. Finanšu modeļa izstrādes grafiskais process


15.1. Vispārīgie finanšu aprēķinu pieņēmumi

Lai aprēķinātu un noteiktu jaunā sabiedriskā medija nepieciešamo finansējumu 5 gadu periodam laika

posmā no 2014. līdz 2018. gadam, KPMG prognožu un attiecīgo aprēķinu veikšanai ir lietojis šādus

pieņēmumus:

ikgadējā noteiktā inflācijas likme ir 3%;

IKP pieaugums pa gadiem 2013.–2018. gadā plānots amplitūdā 3,10–5%, balstoties uz Latvijas

vadošo komercbanku prognozēm;

ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits 2011. gadā ir 1,137 miljoni saskaņā ar Eurostat datiem un

ikgadējā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju izmaiņa ir pieņemta negatīva, tas ir, samazinās par 21 tūkstoti

gadā saskaņā ar LR Centrālā statistikas biroja vēsturiskajiem datiem;

iedzīvotāju ienākuma nodokļa vidējā vēsturiskā iekasēšana likme no IKP ir 5,8%, dati ņemti no

Eurostat datu bāzes;

TV reklāmas tirgus kopējais apgrozījums palielinās par 3,34% un radio reklāmas tirgus par

3,98% katru gadu. Dati ņemti no MAGNA Global pētījumu par reklāmas tirgus bruto apgrozījuma

izmaiņas prognozi Latvijā turpmākajos gados. Uz šīm prognozēm tiek balstīts ikgadējais TV un

Radio reklāmas ieņēmumu pieaugums. Interneta portāla reklāmas ieņēmumi balstīti uz NEPLP

sniegtajiem datiem;

pieņemtais darba stundu apjoms pa finanšu gadu ir 2016 stundas, kas ir balstīts uz VID

“Grāmatveža kalendāru”;

ikgadējais oriģinālraidījumu apjoma pieaugums 5% apmērā katru gadu. Pieņēmums noteikts,

izmantojot NEPLP, LTV, LR un cilvēkresursu speciālistu informāciju par vēlamo darba algas

ikgadējo pieaugumu;

vidējās ikgadējās nolietojuma likmes ir balstītas uz vēsturiskajām LTV un LR nolietojuma likmēm:

TV, Radio un medija vispārējām administratīvajām funkcijām paredzētās tehnoloģijas – 20%;

interneta redakcijas IT tehnoloģijas – 30% ;

ēkas – 3%;

darba devēja valsts sociālās apdrošināšana likme ir 24,09% un iedzīvotāju ienākumu nodokļa

likme periodā 2015.–2018. gadā ir 20%, balstoties uz Finanšu ministrijas apstiprināto nodokļu

politikas stratēģiju turpmākajiem gadiem. Izmantotā pievienotās vērtības nodokļa likme ir 21%,

uzņēmuma ienākuma nodokļu likme – 15%, nerezidentu uzņēmuma nodoklis, veicot maksājumus

par tiesībām izmantot autortiesības uz literāru vai mākslas darbu, ir 15%, nerezidentu uzņēmuma

nodoklis, veicot maksājumu par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem (arī sporta licencēm) ir 5%.

15.2. Izmaksu struktūra

15.2.1. 1., 2. posmi: LR un LTV aktuālā finanšu informācija un konsolidētās izmaksas

Balstoties uz LTV un LR 2011. gada revidētajos finanšu pārskatos uzrādītajiem iepirkto pakalpojumu

un preču apmēriem, KPMG noteica Medija apvienotās izmaksas 2014. gadam, uz kuru bāzes tika

veiktas prognozes par atsevišķu izmaksu turpmāku attīstību laika periodā līdz 2018. gadam. Finanšu

plānošanas periodā šo izmaksu pieaugums tika noteikts, piemērojot ikgadējo inflācijas pieaugumu 3%

apmērā, kā arī uz ikgadējo saražoto satura oriģinālo stundu skaita palielinājumu vidēji 5% apmērā

(aprēķins balstīts uz NEPLP sniegtajiem datiem par plānotā satura izmaiņām finanšu plānošanas

periodā). Izmaksas, kuras ir aprēķinātas pēc šāda principa, ietver maksājumus par precēm un


pakalpojumiem – iepirktās licences, dalības maksas raidorganizācijās un starptautiskajās organizācijās,

apraides izmaksas, informācijas iegāde ziņu veidošanai, aktuālie krājumi (ierakstu materiāli, kasetes,

raidījumu rekvizīti, kancelejas preces u.c.), transporta izmaksas, reklāmas izmaksas un citas izmaksas.

15.2.2. 3. posms: Jaunā sabiedriskā medija resursu plānošana, izmaksu un investīciju aprēķins

Papildus augstākminētajām konsolidētajām izmaksām, uz kurām balstītas prognozes, finansējuma

modelī ir iekļautas prognozes par investīcijām jaunu tehnoloģiju iegādei un to uzturēšanas un remonta

izmaksām, personāla izmaksām, investīcijām telpu un ēku rekonstrukcijai un citām saistītajām izmaksām,

balstoties uz NEPLP darba grupu sniegtajiem datiem par 2014.–2018. gadā plānotajiem resursiem.

Balstoties uz datiem, tika aprēķinātas provizoriskās izmaksas pievienotās vērtības nodoklim, nerezidentu

uzņēmuma ienākuma nodoklim, kā arī paredzamajam uzņēmuma ienākuma nodoklim, ar kuru ir

apliekama medija neto peļņa par finanšu gadu.

Personāla izmaksas. (Balstīts uz personāla izmaksu aprēķinu, ko sagatavoja NEPLP sadarbībā ar

atbildīgajiem ekspertiem.) Personāla izmaksas, kuras ietver darba algas, darba devēja valsts sociālās

apdrošināšanas iemaksas, piemaksas par darba rezultātiem un nosprausto mērķu sasniegšanu, kā arī

ārštata darbinieku, personāla izmaksas kopā ir ap 50% no visām izmaksām, tādējādi veidojot lielāko

daļu no Medija kopējām prognozētajām ikgadējām izmaksām. Personāla izmaksas ir aprēķinātas,

balstoties uz pieņēmumu, kad radošajās un tehniskajās nodaļās strādājošo speciālistu un projektu

vadītāju skaita pieaugums ir sasaistīts ar ikgadējo satura saražoto oriģinālstundu pieaugumu.

Saskaņā ar NEPLP sniegtajiem datiem par jaunā sabiedriskā medija plānoto organizācijas struktūru,

tika noteikts, ka 2014. gadā tiks algotas 580 pilnas slodzes (ievērot, ka viena pilna slodze var būt

ekvivalenta diviem darbiniekiem, kas algoti uz pusslodzi), 2018. gadā – 645 pilnas slodzes. Salīdzinot

ar iepriekšējām LTV un LR struktūrām, atbilstoši korporatīvās pārvaldes labākajai praksei, tiek izveidota

valde piecu līdz septiņu cilvēku sastāvā, kā arī izveidota padome, kas pārraudzītu jaunā sabiedriskā

medija darbību un ņemtu dalību visos būtiskos medija darbību ietekmējošos lēmumos.

Investīcijas jaunu telpu un ēku īrei un renovācijai. (Balstīts uz telpu izmaksu un investīciju

aprēķinu, ko sagatavoja NEPLP sadarbībā ar atbildīgajiem ekspertiem.) Tiek plānots, ka sākot ar 2014.

gadu tiktu renovēta esošā Zaķusalas ēka, uz kuru pakāpeniski turpmāk tiktu pārvietots LR. Tiek lēsts,

ka kopējie kapitālieguldījumi Zaķusalas ēkas renovācijā (pielāgošana LR vajadzībām) kopā varētu

veidot 3 miljonus latu (2014-2016.g) (ieskaitot PVN un 3% ikgadējo inflāciju), kā arī Vecrīgā tiktu

nomātas ~ 500 m2 telpas kopīgām TV un Radio tiešraides studijām un pēc Zaķusalas renovācijas (2015-

2017.g.) Radio ierakstu studijas un administrācijas tiktu pārceltas uz Zaķusalu.

Jaunu tehnoloģiju iegādes investīcijas. (Balstīts uz tehnoloģiju izmaksu un investīciju aprēķinu, ko

sagatavoja NEPLP sadarbībā ar atbildīgajiem ekspertiem.) 2014.–2018. gadā tiek plānota pakāpeniska

jaunā sabiedriskā medija pamatlīdzekļu bāzes atjaunošana, modernizācija, pārēja uz HD, digitālo

satura plūsmu, TV un Radio digitālo arhīvu, vienotu IKT infrastruktūru, papildus tiek izveidota jaunā

sabiedriskā medija interneta ziņu portāla redakcija, kas prasa jaunas investīcijas IT infrastruktūrā.

Nolietojuma likmes tika pieņemtas, balstoties uz vidējām LTV un LR vēsturiskām likmēm. Televīzijas un

radio pamatlīdzekļi tiek nolietoti 20% gadā, interneta redakcijas pamatlīdzekļi tiek nolietoti 30% gadā, taču

ēkām tiek piemērots 3% gadā nolietojums. Pie investīcijām tiek pieskaitītas arī raidījumu licences, kā

nemateriālie ieguldījumi.

PVN. Pievienotās Vērtības Nodokļa likums (stājas spēkā 2013. gada 1. janvārī) nosaka, ka publiskas

personas, kā arī privātpersonas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus

http://www.likumi.lv/doc.php?id=63545


vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par pievienotās vērtības nodokļa

maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai

uzdevumu pildīšanā (3. panta 8. daļa). Tomēr, publisku personu attiecībā uz šādiem darījumiem

uzskata par nodokļa maksātāju, ja tā citu pakalpojumu starpā sniedz komerciāla rakstura reklāmas

pakalpojumus un komerciāla rakstura televīzijas un radio pakalpojumus (3. panta 10. daļa). Attiecīgi,

Sabiedriskais medijs tiks uzskatīts par nodokļa maksātāju jaunā PVN likuma izpratnē.

Likuma 35. panta 5. daļa nosaka, ka no pienākuma preču piegādes vai pakalpojuma vērtībā iekļaut

valsts un pašvaldības finansējuma vērtību, ja finansējums saņemts, lai pilnībā vai daļēji segtu ar preču

ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu saistītos izdevumus, un ir tieši saistīts ar šo preču vai pakalpojumu

cenu, ir atbrīvotas valsts un pašvaldību budžeta iestādes. Pieņemot, ka sabiedriskā medija darbība

nākotnē tiks pārsvarā finansēta no valsts tiešajām vai netiešajām dotācijām, var secināt ka šādi

ienākumi netiks aplikti ar PVN; savukārt, pašu ieņēmumi būs ar PVN apliekami. Likuma 98. panta 8.

daļa definē, ka publiskas personas priekšnodokli var atskaitīt, ja ir nodrošināta atsevišķa to preču un

pakalpojumu uzskaite, kuri izmantoti tikai tādu darījumu nodrošināšanai, kas dod tiesības atskaitīt

priekšnodokli.

Šī ir jauna obligātā prasība, kas Sabiedriskajam medijam var radīt papildus izmaksas: uz doto brīdi

finanšu modelī balstoties uz LTV un LR vēsturisko praksi tiek pielietota neatskaitāmo darījumu

proporcija (kas no 2014. līdz 2018. gadam ir prognozēta 90% līmenī). Attiecīgi, ja netiks nodrošināta

atsevišķa uzskaite tām precēm un pakalpojumiem, kuras izmantotas tikai tādu darījumu nodrošināšanai,

kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli, Sabiedriskajam medijam izmaksās būs jānoraksta papildus

200 – 300 tūkstoši LVL gadā.

15.2.3. 4. posms: Naudas plūsmas aprēķins

Balstoties uz konsolidētām izmaksu un ieņēmumu prognozēm, tika aprēķināta detalizēta naudas plūsma pēc tiešās metodes par periodu no 2014. līdz 2018. gadam. Naudas plūsmas aprēķins ietver prognozētos ieņēmumus no reklāmas, sponsorēšanas, un citām komercdarbībām, kā arī visus medija personāla, satura ražošanas un uzturēšaans izmaksu aprēķinus ieskaitot aprēķinātos nodokļus.


Jaunā sabiedriskā medija naudas plūsma

SAB MED naudas plūsma 2014 2015 2016 2017 2018

Summas ar PVN LVL LVL LVL LVL LVL

Valsts budžeta dotācijas 13 762 478 12 343 103 11 947 436 13 762 478 12 343 103

Saņemtie pašu ieņēmumi 4 193 505 4 386 741 4 624 742 4 932 093 5 189 425

Reklāmas klipu ieņēmumi 2 371 180 2 509 747 2 691 438 2 940 790 3 138 383

Sponsorēšanas ieņēmumi 790 057 813 759 838 172 863 317 889 216

Saimnieciskās darbības ieņēmumi 1 032 267 1 063 235 1 095 132 1 127 986 1 161 826

Ražošanas izmaksas (16 196 973) (17 453 578) (17 875 287) (19 496 612) (18 194 946)




Komandējumi (141 356) (151 107) (155 949) (162 722) (165 315)

Sabiedriskā medija pārmaiņu vadība (96 542) (99 438) (102 421) (105 494)

Telpu nomas maksa - (31 733) (32 685) (33 665) (34 675)

Sakaru izmaksas (212 715) (212 715) (212 715) (212 715) (212 715)

Apraides izmaksas (2 934 036) (2 609 036) (2 609 036) (2 609 036) (2 609 036)

Tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas (239 690) (263 659) (290 025) (319 027) (350 930)

Telpu uzturēšana un komunālie

izdevumi(854 857) (854 857) (854 857) (854 857) (854 857)

Transporta izmaksas (186 024) (198 857) (205 229) (214 142) (217 555)

Preces un inventārs (280 871) (300 246) (309 868) (323 325) (328 478)

Citas izmaksas (EBU, reklāma, Reģ.) (971 191) (946 099) (994 251) (1 054 196) (1 130 128)

Budžeta iestāžu nodokļu maksājumi (751 968) (1 985 058) (1 545 052) (2 737 849) (783 787)

Kopā pamatdarbības naudas

plūsma(12 003 468) (13 066 838) (13 250 545) (14 564 519) (13 005 521)

Nemateriālo ieguldījumu iegāde,

satura formātu licences(1 131 970) (1 165 929) (1 200 907) (1 236 934) (1 274 042)

Pamatlīdzekļu iegāde (1 938 556) (6 715 471) (5 346 492) (7 787 523) (976 878)

Tehnoloģiju iegāde (1 217 756) (5 347 471) (3 568 492) (7 509 523) (608 878)

Ieguldījumi ēku renovācijā (500 000) (1 000 000) (1 500 000)

Darbinieku apmācība (220 800) (368 000) (278 000) (278 000) (368 000)

Kopā ieguldīšanas NP (3 070 525) (7 881 399) (6 547 399) (9 024 457) (2 250 920)

Nepieciešamā naudas plūsma (1 311 516) (8 605 134) (7 850 508) (9 826 498) (2 913 338)

15.3. Finansējuma avoti

15.3.1. Ārvalstu mediju finansējuma struktūra un nodevu apjoms

Eiropā vidēji 60% sabiedrisko mediju finansējuma 2010. gadā veidoja medija nodevas ieņēmumi, 16% –

reklāmas ieņēmumi, 13% – valsts atbalsts, 1% sponsori un 10% – citi komercdarbības ieņēmumi.

Savukārt 2005. gadā reklāmas ieņēmumi veidoja 23% no visa mediju finansējuma un līdz 2010. gadam

šis īpatsvars samazinājās līdz 16%. Savukārt citi komercdarbības ieņēmumi palielinājās no 6% 2005. gadā

līdz 10% 2010. gadā. Kopumā Eiropas sabiedrisko mediju pēdējo gadu finansējuma struktūra, izņemot

reklāmas ieņēmumu kritumu un citu komercdarbības veidu ieņēmumu kāpumu, ir samērā nemainīga.

Saskaņā ar apkopotajiem datiem par mediju nodevas lielumiem Eiropā ikgadējā mediju nodeva uz

mājsaimniecību gadā Čehijas Republikā 2011. gadā bija 63 eiro, Slovēnijā – 144 eiro, Zviedrijā – 234 eiro,

Lielbritānijā 175 eiro, Somijā – 253 eiro un Vācijā tā ir 216 eiro.


Savukārt divās Eiropas Savienības valstīs – Spānijā un Igaunijā – sabiedriskais medijs tiek finansēts tikai

ar tiešajām valsts dotācijām. Tomēr lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu dominē jauktais

finansējuma modelis, proti, finansējuma avoti ir:

ieņēmumi no mediju nodevas kopā ar valsts dotāciju finansējumu;

mediju nodeva un komercdarbības ieņēmumi;

mediju nodeva, valsts finansējums un komercdarbības ieņēmumi.

Daži piemēri par mediju nodevas vai mediju nodokļa piemērošanu ES valstīs, lai ilustrētu finansējuma

veidu priekšrocības un trūkumus:

Šveice

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji maksā fiksētu naudas summu gan par TV, gan Radio izmantošanu

(no nodevas maksāšanas ir atbrīvoti tie, kuri saņem valsts pensiju vai invaliditātes pabalstu).

Iekasēšana notiek ar interneta vietnes starpniecību un vienāda maksa ir fiksēta visiem ekonomiski

aktīviem, maksātspējīgiem iedzīvotājiem.

Somija

Ieviesta fiksēta maksa par TV un Radio fiziskām personām, kuru iekasē speciāli šim nolūkam

izveidota institūcija. Sākot ar 2013. gada 1. janvāri tiek plānots pāriet uz sabiedriskā medija

nodokli, kuru administrēs Somijas Nodokļu administrācija. Nodoklis veido 0,68% no iedzīvotāja

ienākumiem un juridiskās personas peļņas. Nodoklim ir noteikta amplitūda 50–140 eiro, kas

nozīmē, ka maksātāji ar maziem ieņēmumiem netiek aplikti ar nodevu, kā arī maksātāji ar lieliem

ieņēmumiem nemaksā vairāk par 140 eiro. Somijas sabiedriskajam medijam ir noteikts fiksēts

kopējais gada finansējums 500 milj. eiro apmērā. Ja gadījumā no kopējā iekasētā mediju nodevu

summa ir zem 500 milj. eiro, valsts kompensē šo starpību, taču, ja tiek iekasēts vairāk par 500 milj.

eiro, tad atlikums tiek atdots valstij.

Vācija

Sākot ar 2013. gadu plāno pāriet uz mediju nodevas fiksēto likmi, ko piemēro mājsaimniecībām.

Likme tiks maksāta neatkarīgi no mājsaimniecībā atrodamo audiovizuālo iekārtu skaita. Vienāda

likme tiek piemērota katrai mājsaimniecībai. Cilvēkiem ar invaliditāti jāmaksā 1/3 daļa no

mājsaimniecības fiksētās likmes.

Čehija

Fiksēta likme (~ 63 Euro) gan radio, gan TV. Mājsaimniecības maksā vienu likmi, neatkarīgi no

mājsaimniecībā esošo audiovizuālo ierīču skaita. Juridiskās personas maksā par katru TV un Radio

aparātu, kas atrodas tās īpašumā.

Slovēnija

Fiksēta vienota ikmēneša maksa, kura tiek iekasēta ar elektrības rēķinu. Mājsaimniecība tiek

definēta pēc elektrības skaitītāja. Mājsaimniecības, kuras atrodas uz maznodrošinātības sliekšņa,

tiek atbrīvotas no maksājuma veikšanas. Slovēnijā sabiedriskajam medijam pieder visa Slovēnijā

esošā publisko raidītāju infrastruktūra, kura tiek nodota lietošanā mobilajiem operatoriem un

citiem privātajiem elektroniskajiem medijiem valstī, tādējādi gūstot papildu komercdarbības

ieņēmumus.

Citu valstu pieredzes piemēri rāda, ka atsevišķas mediju nodevas iekasēšanai vajag daudz administratīvo

resursu, kā arī norāda, ka vēsturiski augstākais mediju nodevas iekasēšanas apjoms veido 50% no

piemērotā apmēra. Mediju nodevas iekasēšana citās valstīs visbiežāk tiek veikta ar speciāli šim

nolūkam izveidotu interneta platformu, tas nozīmē, ka notiek vairāk uz brīvprātības principa. Attiecīgi


ir izveidotas institūcijas, kas uzrauga iekasēšanas procesu un veic soda sankciju piemērošanu. Citu

valstu pieredze norāda, ka šāda pieeja prasa būtiskus administratīvos resursus, lai nodrošinātu

nodevu iekasēšanu un soda naudu piemērošanu. Kā norāda Somijas un Zviedrijas piemēri, abās valstīs

ir vērojama nodevu iekasēšanas apmēru samazināšanās, līdz ar to Somijas valdība ir pieņēmusi

lēmumu par pāreju uz mediju nodokli, Zviedrija ir lēmuma pieņemšanas procesā. Pārejot uz jauno

finansējuma modeli, Somija plāno iekasēt vairāk (tiek sagaidīts, ka mediju nodokļa gadījumā personai ir

mazāk iespēju apzināti izvairīties no maksājuma veikšanas), katrai personai, kas ir apliekama ar medija

nodevu, būs jāmaksā mazāk nekā iepriekš.

15.3.2. Finansējuma nepieciešamība un avoti

Jaunajam sabiedriskajam medijam katru gadu ir jānodrošina likumā noteiktā sabiedriskā pasūtījuma

izpilde un jānosedz darbinieku, telpu, tehnoloģiju un citas tiešās satura ražošanas izmaksas. Lielāko

pozīciju veido darbinieku, sakaru un tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas. Lai nosegtu aprēķināto

izmaksu un investīciju apjomu, ir izstrādāti un analizēti vairāki scenāriji, kā jaunais medijs varētu

piesaistīt finansējumu. Ņemot vērā prognozētos komercdarbības ieņēmumu, noteiktas plānotās medija

uzturēšanas un investīcijas, tiek piedāvāts finansējumu piesaisti sadalīt divās daļās:

1) Investīciju programma 2014 - 18.g.

Koncepcija paredz, kad sabiedriskais medijs saglabā savu darbību reklāmas tirgū un tas piesaista

sekojošus komercdarbības ieņēmumus:

reklāmas ieņēmumi;

sponsorēšanas ieņēmumi;

ieņēmumi no tehnikas un telpu nomas, kā arī audiovizuālo darbu izgatavošana.

Modelī tiek prognozēts, ka reklāmas ieņēmumi pieaugs vidēj 5% gadā. Pieaugums plānots uz

sekojošiem pieņēmumiem: a) medijs aktīvi piesaista gados jaunāku auditoriju, kas ir interesanta

reklāmas devējiem b) medijs piedāvā reklāmas multimediju piedāvājumu (TV, Radio, Internets) c) tiek

uzlabots reklāmas piesaistes process (proaktīva darbība ar lielajiem reklāmas devējiem). Sabiedriskais

medijs 2016.g. nodrošinātu ~ 10% no TV, Radio un Interneta reklāmas tirgus.

Medija attīstības investīciju programma (28,8 M LVL) tiek segta galvenokārt no pašu reklāmas

ieņēmumiem un atlikusī starpība (~5,4 M LVL) varētu tikt segta no ES (ERAF un ESF) līdzfinansējuma

programmām mūžizglītības (darbinieku apmācībām), WEB-platformu, kultūrvēsturiskā mantojuma

arhīva digitalizācija un sabiedriskā medija IKT e-pakalpojumu izveides projektiem (skatīt tālāk

tabulu). Ja ES līdzfinansējuma programmas nebūs pieejamas plānotā apjomā sabiedriskais medijs

varētu palielināt vēl reklāmas ieņēmumu apjomus vai arī izskatīt iespēju ieviest papildus maksas no

TV operatoriem par TV kanāliem vai arhīviem, kā arī pastāv iespēja pretendēt uz papildus valsts

budžeta dotācijām nākošo jauno politikas iniciatīvu plānošanas periodos, gadījumā, ja valsts budžetam

veidojas pārpilde.

2014 2015 2016 2017 2018 Kopā

Pašu ieņēmumi 4,19 4,39 4,62 4,93 5,19 23,33

Investīcijas 3,07 7,88 6,55 9,02 2,25 28,77

Starpība 1,12 -3,49 -1,92 -4,09 2,94 -5,45

Summas M LVL

92. attēls. Finansējuma aprēķins investīciju programmai


2) Uzturēšanas programma 2014 - 18.g.

Sabiedriskais pasūtījuma izpildei sabiedriskais medijs ražotu vairāk oriģinālsaturu, kas kopumā veidotu

ražošanas izmaksu pieaugumu. Pēc mediju apvienošanas uzturēšanas izmaksu sinerģija ir iekļauta šajās

jaunajās darbības izmaksās. Sabiedriskais pasūtījums tiktu finansēts galvenokārt no valsts dotācijām.

Operatīvās izmaksas 2014 2015 2016 2017 2018 Kopā

Jaunās izmaksas -16,20 -17,45 -17,88 -19,50 -18,19 -89,22

Valsts budžets - bāze 13,76 12,34 11,95 13,76 12,34 64,16

Papildus nepieciešams -2,43 -5,11 -5,93 -5,73 -5,85 -25,06

Summas M LVL

93. attēls. Finansējuma aprēķins uzturēšanas programmai

Sabiedriskā medija pasūtījuma realizācijai, jeb papildus oriģinālsaturs izveides izmaksu segšanai būtu

jāpiesaista papildus valsts finansējums, kur būtu iespējami sekojoši avoti:

a) valsts NAP programmas plānotie ~ 12 M LVL;

b) ES līdzfinansējuma ESF programmas attiecībā uz jaunu medija saturu, sabiedrības integrācijas,

izglītības, kultūras, informēšanas raidījumiem ~ 1,2 M LVL;

c) papildus medija pašu un reklāmas ieņēmumi ~3,5 M LVL;

d) medija darbības efektivitātes programma ~2,2 M LVL;

e) papildus valsts budžeta dotācijas, pie nosacījuma, ja ekonomika attīstās un valsts budžetā veidojas

pieaugums pret plānoto ~6,2 M LVL.

Zemāk tabulā redzama medija uzturēšanas un investīciju programmas apjomi, apjomu, kādus medijs

pats var finansēt un apjomi, kādus iespējams piesaistīt no ES līdzfinansējuma programmām un valsts

budžeta dotācijas, plānotās un papildus, kuras 5 gadu laikā veido 18,2 M LVL (no kuriem 12 M LVL ir

iekļauti NAP plānā). Savukārt kopējais valsts finansējums medijam turpmākos 5 gados veidotu vidēji

0,09% pret IKP un ~0,3% pret valsts pamatbudžetu , kas joprojām ir piemēram mazāk, kā piemēram

Igaunijā, kur ERR budžeta 2012.g. tas bija 0,15% pret IKP un 0,4% pret valsts budžetu, papildus ņemot

vērā to, kad ERR nepiedalās reklāmas tirgū.

SAB MED finansējuma avoti 2014 2015 2016 2017 2018 Kopā


Investīcijas -3 070 525 -7 881 399 -6 547 399 -9 024 457 -2 250 920 -28 774 701

Pašu ienākumi 4 193 505 4 386 741 4 624 742 4 932 093 5 189 425 23 326 505

Valsts dotācijas 13 762 478 12 343 103 11 947 436 13 762 478 12 343 103 64 158 598

Investīciju programma vajadzības 1 122 979 -3 494 659 -1 922 657 -4 092 364 2 938 505 -5 448 196

ES programmas infrastruktūra 2 371 680 1 922 657 1 153 859 5 448 196

Uzturēšanas programma vajadzības -2 434 495 -5 110 475 -5 927 851 -5 734 134 -5 851 843 -25 058 799

Papildus ienākumu avoti: 3 100 000 4 900 000 5 500 000 6 050 000 5 550 000 25 100 000

a) Valsts finansējums programma NAP 1 500 000 2 000 000 2 700 000 3 100 000 2 700 000 12 000 000

b) ES programmas saturs 300 000 300 000 300 000 300 000 1 200 000

c) Medijs papildus ienākumi 500 000 600 000 800 000 800 000 800 000 3 500 000

d) Medijs papildus efektivitāte 300 000 400 000 400 000 550 000 550 000 2 200 000

e) Valsts papildus budžets 800 000 1 600 000 1 300 000 1 300 000 1 200 000 6 200 000

Summas M LVL

Tomēr ja šie papildus finansēšanas avoti nebūs pieejami, tad medijam būs attiecīgi proporcionāli

jāsamazina plānoto jauno oriģinālraidījumu pieauguma apjomu, attiecīgi koriģējot, samazinot medija

auditorijas sasniedzamības un satura kvalitātes mērķus un sabiedriskā pasūtījama apjomus.


Rezumējot sabiedriskā medija finansēšanas avoti 2014. – 18.g. periodā joprojām galvenokārt būtu

valsts budžeta dotācijas, pašu ienākumi, kā arī ES līdzfinansējuma programmas. Taču, lai nodrošinātu

oriģinālprogrammu kvantitātes un kvalitātes pieaugumu medijam būtu jārealizē izmaksu efektivitātes

programmas, kā arī jāizskata iespējas palielināt pašu komercdarbības ienākumus. Lai ilgtermiņā

veicinātu medija neatkarību un ciešāku saikni ar sabiedrību 2016.g. medijam būtu nepieciešams

izvērtēt iespēju pāriet uz nākotnes sabiedrības līdzfinansējuma (medija nodeva) modeli.

Nākotnē medijam būtu jāievieš jauna ieņēmumu un izmaksu uzskaites sistēma, kā arī produktu

pašizmaksas sistēma. Medijam nākotnē būtu jānodrošina arī caurspīdīgs sabiedriskā medija satura

pasūtījuma finansējuma izlietojums, kas kalpotu par pamatu nākotnē iespējamo finansēšanas modeļa

nomaiņai. Pārejas periodā būtu jāsaglabā iespēja plānot un monitorēt medija budžetu TV, Radio, WEB

kanālu griezumā, lai varētu izsekot darbības efektivitātes uzlabojumiem. Kā arī tādā veidā tiktu

minimizēts risks, kad TV aizietu lielākas investīcijas vai uzturēšanas izmaksas, nekā vēsturiski TV un

Radio atsevišķi. Šo risku varētu vēl minimizēt, EPLL vai ar MK lēmumu nosakot medija budžeta

proporcijas vidējam termiņam un Radio gadījumā tas būtu līdz 35% no kopējām valsts dotācijām.

3) ES līdzfinansējuma programmas.

Sabiedriskais medijs realizējot medija attīstības investīciju programmu un medija satura projektus ES

sadarbības kontekstā, varētu konkursa kārtībā pretendēt uz dalību sekojošās programmās/aktivitātēs:

Darbinieku mūžizglītības programmas, Sabiedrības izglītības raidījumi (IzM), Medija e-platformas un

pieejamība (SM/VARAM), Medija arhīva digitalizācija un kultūrvēsturiskā mantojuma satura

veidošana (KM), Latvijas intergrācija ES (ĀrMin), Latvijas nacionālās informatīvās telpas drošība

(AizMin), Sabiedrības izglītības un nodarbinātības saturs (LabMin), ēkas energoefektivitātes

risinājumi (EM). Sabiedriskais medijs konkursa kārtībā pieteiktos uz šīm ES līdzfinansējuma

programmām, skatīt iespējas zemāk tabulā:


Prioritāte Rīcības virziens Darbība

Par darbību

atbildīgā /

līdzatbildīgās

institūcijas

SAB MED

vajadzības

SAB MED

finansējums

(2014-2018)

TAUTAS

SAIMNIECĪBAS

IZAUGSME

Augstražīga un eksportspējīga

ražošana un starptautiski

konkurētspējīgi pakalpojumi

Atbalsts Latvijas kā starptautiskā un

vietējā tūrisma galamērķa

atpazīstamības veicināšanai

EM (TAVA)

Raidījumi par

tūrismu, eksportu,

SAB MED medija

eksportformāti

200 000

TAUTAS

SAIMNIECĪBAS

IZAUGSME

Attīstīta pētniecība, inovācija un

augstākā izglītībaAugstākās izglītības digitalizācija

IZM (EM, ZM,

KM, VM)

E-platformas,

medija produktu

un arhīva

izmantošana

200 000

TAUTAS

SAIMNIECĪBAS

IZAUGSME

Attīstīta pētniecība, inovācija un

augstākā izglītība

Materiāltehniskās bāzes (aprīkojums un

renovācijas izdevumi) uzlabojums

augstākās izglītības iestādēs, tajā skaitā

koledžās, izņemot dienesta viesnīcas

IZM (ZM, VM,

KM, AIZID,

VIAA)

Darbinieku

apmācības500 000

TAUTAS

SAIMNIECĪBAS

IZAUGSME

Energoefektivitāte un enerģijas

ražošana

Publisko ēku energoefektivitātes

pasākumi

EM (VARAM,

pašvaldības)

Zaķusalas ēkas

energoefektivitāte1 500 000

CILVĒKA

DROŠUMSPĒJACienīgs darbs

Kompleksi risinājumi gados vecāku

(50+) nodarbināto prasmju pilnveidei

un darbaspēju saglabāšanai

LM (IZM, TM,

EM, pašvaldības,

NVO, sociālie

partneri)

Apmācību

raidījumi e-

platformās

200 000

CILVĒKA

DROŠUMSPĒJACienīgs darbs

Pieaugušo izglītības aktivitātes

nodarbinātajiem (jo īpaši, pirmspensijas

vecuma grupā)

LM (IZM, TM,

EM, pašvaldības,

NVO, sociālie

partneri)

Apmācību

raidījumi e-

platformās

200 000

CILVĒKA

DROŠUMSPĒJAKompetenču attīstība

Izglītības satura pilnveide un inovatīvu

mācību līdzekļu izstrāde sociālo zinātņu

jomā vispārējā vidējā izglītībā,

metodoloģiski pamatota sociālo zinātņu

IZM (pašvaldības,

VARAM, KM,

sociālie partneri,

NVO)

Darbinieku

apmācības500 000

CILVĒKA

DROŠUMSPĒJA

Cilvēku sadarbība, kultūra un

pilsoniskā līdzdalība kā

piederības Latvijai pamats

Sabiedrības zaļās apziņas veidošana

ilgtspējīgai dzīves veida veicināšanai,

īpaši klimata pārmaiņu novēršanas un

dalītas atkritumu vākšanas jomā

VARAM (visas

ministrijas,pašvald

ības sociālie

partneri, NVO)

Apmācību

raidījumi e-

platformās

200 000

CILVĒKA

DROŠUMSPĒJA




Izpratne par kultūrtelpu - 100 projekti KM (SIF,NVO)Multimediju

raidījumi100 000

CILVĒKA

DROŠUMSPĒJA




Diaspora - Diasporas komunikāciju

platforma

ĀM (KM,

IZM,SIF, sociālie

partneri, NVO)

Saturs Interneta

platformās100 000

CILVĒKA

DROŠUMSPĒJA




Latviešu valodas apguve – sadarbībai

un piederībai Atbalstāmās

darbības/projekta aktivitātes 1. Uz

Eiropas Kopīgajām pamatnostādnēm

(EKP) balstītas latviešu valodas (kā

IZM (TM, EM,

IeM, SIF, NVO)

Multimediju

raidījumi

multikanālos

100 000

IZAUGSMI

ATBALSTOŠAS

TERITORIJAS

Pakalpojumu pieejamība

līdzvērtīgāku darba iespēju un

dzīves apstākļu radīšanai

Iedzīvotāju e-prasmju pilnveide VARAM (KM,

pašvaldības)

Darbinieku

apmācības500 000

IZAUGSMI

ATBALSTOŠAS

TERITORIJAS




Latvijas kultūras materiālā un

nemateriālā mantojuma digitālā

dokumentēšana un digitalizācija,

digitālā satura uzkrāšana, saglabāšana,

uzturēšana, pieejamība un jaunu

produktu veidošana

KM, (VARAM)Arhīva

digitalizācija2 000 000

IZAUGSMI

ATBALSTOŠAS

TERITORIJAS




Publiskās pārvaldes pakalpojumu

elektronizācija un informācijas resursu

digitalizācija, to pieejamība digitālajā

vidē, tai skaitā nodrošinot publisko

piekļuvi internetam

VARAM, (visas

ministrijas,

pašvaldības)

Medija interneta

platformas300 000

Kopā LVL 6 600 000


15.3.2. Koncepcijas ietvaros aplūkotie citi finansēšanas avoti

Lai nosegtu aprēķinātās izmaksas tika izstrādāti un analizēti vairāki scenāriji, kā jaunais Medijs varētu

piesaistīt finansējumu (uzturēšanai un investīcijām). Katram scenārijam ir izvērtēti iegūstamā

finansējuma pietiekamības, ilgtspējas un neatkarības no politiskās un ekonomiskās ietekmes faktori.

Papildus medija paša ienākumu palielināšanas un izmaksu efektivitātes programmai tika apskatītie

sekojoši papildus scenāriji:

mediju nodeva;

medija nodevas iekasēšana ar kabeļtelevīziju starpniecību;

privātā mediju sektora licenču maksājumi;

15.3.2.2. Medija nodeva no iedzīvotājiem

Mediju nodeva veicinātu sabiedriskā medija politisko un ekonomisko neatkarību, sniedzot finansējumu,

kas ir neatkarīgs no politisko un ekonomisko spēku ietekmes, kā arī radītu sabiedrībai personiskas

asociācijas par dalību sabiedriskā medija veidošanā. Šis scenārijs paredz papildus administrēšanas

izmaksas, lai nodrošinātu mediju nodevu iekasēšanu. Tāpat mediju nodeva var tikt uztverta kā

papildus saistību slogs pret valsti no sabiedrības puses, kas varētu negatīvi ietekmēt sabiedrības uztveri

un viedokļus par mēdija nepieciešamību un tā darbību. Ņemot vērā sabiedrības negatīvo attieksmi

pret papildus valsts nodokļu slogu un valsts politiku virzienā uz nodokļu slogu samazinājumu, šī ideja

būtu atliekama uz 2016.g., ja jaunais sabiedriskais medijs tuvāko 3 gadu būs sevi pierādījis uzsākot

pozitīvās pārmaiņas (izvirzīto mērķu sasniegšanā), tad varētu atgriezties pie šī finansējuma modeļa

ieviešanas. (Pieņēmums, ja modelis nodrošinātu, kad 55% no sabiedrības ekonomiski aktīvajiem

iedzīvotājiem mēnesī maksātu 3 LVL, un medija administrēšanas izmaksas nepārsniegtu gadā 1 M Ls,

tad medijs varētu sev nodrošināt šajā koncepcijā plānoto medija uzturēšanas izmaksu nosegšanu, tas

ir ~ 19 M LVL/gadā). Tika apskatīta ideja arī attiecināt nodevu uz uzņēmumiem, tomēr ņemot vērā

MVU lielo īpastvaru un spēkā esošos AKKA/LAA maksājumus par satura autortiesībām, šis scenārijs

netiek rekomendēts.

15.3.2.3. Medija nodevas iekasēšana no kabeļtelevīziju abonentiem

Scenārija ietvaros tiktu plānots iekasēt ikmēneša maksu ar kabeļtelevīziju rēķinu starpniecību. Aprēķinātā

ikmēneša summa uz vienu abonentu varētu būt piemēr 0,15 LVL/mēn par 2 TV kanāliem. Šim

modelim trūkums būtu finansējuma pamatojums par radio un Interneta mediju. Šāds finansējuma

modelis nodrošinātu nepietiekamu finansējumu, jo gadā tas veidotu maksimāli ~ 1,2 M LVL. Teorētiski

pastāv iespēja nākotnē šo maksu iekasēt arī izmantojot mobilo telekomunikaciju vai

elektropakalpojumu rēķinu sistēmas. Tomēr šis modelis neatrisina kopējas medija uzturēšanas

budžeta vajadzības un apmērus.

15.3.2.4. Privātā mediju sektora finansējums

Scenārijs paredz maksas iekasēšanu par pārraides licencēm no privātā radio un televīzijas sektora

sabiedrībām. Šāds scenārijs mazinātu medija finansējuma atkarību no politiskās ietekmes. Šī scenārija

ietvaros ir jāņem vērā, ka pārējais tirgus darbojās konkurences apstākļos un, lai optimizētu savu

izmaksu bāzi, mediji var atteikties maksāt, kā arī šāds finansējuma modelis no esošajiem Latvijas

mediju tirgus dalībniekiem nebūtu pietiekošs, jo veidotu gadā maksimāli nepilnus ~0,5 M LVL. Tomēr

šis modelis neatrisina kopējas medija uzturēšanas budžeta vajadzības un apmērus.


Pēc koncepcijas apstiprināšanas 2016.g. Sabiedriskā medija padome varētu atgriezties pie šo papildus

finansēšanas avotu ieviešanas izvērtēšanas.

Būtisks papildinājums: Saskaņā ar koncepciju, īstenojot 2.iespēju - mediju apvienošana -, plānotais publiskais finansējums apvienotajai sabiedrībai būs aptuveni 15 MLVL gadā. Šī summa pārsniedz Komisijas 2011.gada 20.decembra lēmuma (2012/21/ES) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, 2.panta 1.punkta a) apakšpunktā noteikto 15 MEUR apmēru (gadā/ vidēji gadā, izlīdzinot pa visu deleģējuma periodu). Minētās summas (15 MEUR vidēji gadā) nepārsniegšana ir viens no nosacījumiem, lai kompensācija par apvienotā medija sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem būtu atbrīvota no Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktā paredzētās komercdarbības atbalsta paziņošanas prasības Eiropas Komisijai.

Ņemot vērā minēto, NEPLP/KM būs jāsagatavo komercdarbības atbalsta paziņojums par kopējo atbalsta apjomu, ievērojot prasības, kas noteiktas šādos Koncepcijas projekta ”Koncepcija par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi” 1.6.sadaļā ‘Eiropas Savienības regulējums’ minētos Sabiedrisko mediju darbības regulējumos:

· Komisijas paziņojums – Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (2011), publicēts ES OV C 8, 11/01/2012, lpp.15-22, un

· Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei, publicēts ES OV C 257, 27/10/2009, lpp.1-14.

Papildus, komercdarbības atbalsta paziņojums Eiropas Komisijai ir gatavojams, ievērojot Ministru kabineta 06.02.2007. noteikumu Nr.100 „Kārtība, kādā Eiropas Komisijā elektroniski iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kādā piešķir un anulē atbalsta paziņojumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības" prasības.

Paredzams, kad saskaņojums EK varētu aizņemt ~ 6 mēn, kas būtu paralēla aktivitāte strādājot pie EPLL grozījumiem, kuri nepieciešami, lai veiktu medija reformas.


16. PĀRMAIŅU AKTIVITĀŠU PLĀNS

Lai realizētu jauna kvalitatīva sabiedriskā medija izveidi, tika apkopotas visas svarīgākās pārmaiņu

aktivitātes, sākot ar jaunu mērķu apstiprināšanas un izpildes sistēmas, jaunas sabiedriskā labuma

mērījumu sistēmas, jaunas pārvaldības un juridiskā modeļa ieviešana, jaunas organizācijas izveide,

mācību centra programmas izveide, satura kvalitātes un oriģinālraidījumu apjomu uzlabojumi,

tehnoloģiju platformu uzlabojumi, telpu renovācijas/rekonstrukcijas, marketinga tēla un pašreklāmas

uzlabojumi, beidzot ar jaunu konsolidētu finanšu budžetu un jaunu finansējuma avotu piesaisti.

Kopējais pārmaiņu plāns paredz aktivitātes 5 gadu programmai:

SAB MED pārmaiņu aktivitāšu plāns 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Aktivitātes Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4

Pārmaiņu projekta vadība

Saskaņojums EK

EPL u.c. juridiskie grozījumi

Jaunā stratēģiskā padome

Jaunā auditorijas padome

Paplašinātā LTV/LR, SAB MED valde

Sabiedriskā labuma sistēma

Finansējuma modeļa izmaiņas

Konsolidētā budžeta ieviešana, pārskati

Reorganizācija (juridiski un organizācija)

Apvienošana aktīvi, grāmatvedība

Pārvaldības modelis

Motivācijas/atalgojuma sistēma

Darbinieku kompetenču modelis

Mācību programma

Satura ražošanas procesu izveide

Ziņu apjomu pieaugums, uzlabojumi

Kultūras raidījumu uzlabojumi

Bērnu un jauniešu, Internetā

Reģionālā satura pieaugums

Vienota satura plānošanas sistēma

Raidījumu kvalitātes sistēmas ieviešana

Raidījumu audiovizuālie uzlabojumi

LR5 izveide

Satura izstrādes sistēma Internetam, sociālie, citas valodas, B2B

Medija zīmolu uzlabojumi

Tehnoloģiju arhitektūras izveide

ES līdzfinansējuma piesaiste

Vienotās Interneta platformas izveide

Mobilās mediju aplikācijas

Vienotais arhīvs

Satura digitalizācija arhīvam

Datu centru risinājums

Vienotās sistēmas (Traf, MAM, NRCS, workf), integrācija ar IT

TV studiju pāreja uz HD

Jauni komutācijas mezgli

Jaunas studijas (LR, TV) un upgrade uz HD

Reģionālie centri

Radio pārvietošana

Apraide HD (sākumā kabeļos, vēlāk VTV)

LR5 apraides uzlabojumi (LV apraide)

Telpu renovācijas projekts un nākotnes sadarbības modelis ar VNI

Zaķusalas renovācija, LR pārcelšana

Zaķusalas pilna rekonstrukcija (iespējams)


Pārmaiņu vadības realizācijas sākumam būtu nepieciešams sekojošs papildu budžets 2013/2014.g.:

Pozīcija Summa LVL ar PVN

Pārmaiņu projekta vadība 20 000

Juridiskās konsultācijas 20 000

Personālvadības un finanšu vadības konsultācijas 20 000

Telpu renovācijas/rekonstrukcijas projektu izstrāde 30 000

Tehnoloģisko platformu arhitektūras un detalizētu prasību izstrāde 20 000

Marketinga komunikācija 20 000

Sabiedriskā labuma sistēma 20 000

Kopā 150 000

2013.g. būtu nepieciešams ~ 50 000 LVL papildus mediju pārmaiņu vadības budžets (projekta vadība, juridiskās konsultācijas, personālvadības dokumentu izstrāde, zaķusalas iekštelpu projektu, vienoto tehnoloģisko platformu arhitektūras un iepirkumu specifikācijas izstrāde), kur daļu varētu medijs segt no saviem papildus ienākumiem un daļu valsts budžeta finansējums. Šo izmaksu detalizētāks pamatojums/atšifrējums: Pārmaiņu projektu vadības pakalpojumi ietvertu sevī NEPLP, LR, LTV vadības un darbinieku pārmaiņu darba grupu izveidi,vadību, projekta statusa ziņojumi. Projekta darba grupas izstrādātu detalizētus medija satura multimediju ražošanas darba procesus un vadītu to ieviešanu. Juridiskās konsultācijas ietvertu EPL likuma izmaiņu vadība – likuma definīcijas, pamatojumi, saskaņošanas, EK saskaņojumu izstrādi un apstrādi. Personālvadības konsultācijas ietvertu sevī darbinieku kompetenču novērtēšanas metodes izveidi un realizāciju, kas kalpotu par pamatu mainīgā atalgojuma sistēmas uzlabojumiem. Telpu renovācijas projekta vadība ietvertu objekta funkcionālo vajadzību definēšana un iekštelpu dizainu izstrāde, kas kalpotu par pamatu detalizēta izmaksu tāmes aprēķiniem, uz kā pamata varētu tikt organizēti ēkas renovācijas iepirkumu un ES līdzfinansējuma projekti. Tehnoloģisko platformu konsultācijas nodrošinātu detalizētu zema līmeņa vienotas arhitektūras izstrādi, kas kalpotu par pamatu tehnoloģiju risinājumu iepirkumiem un sabiedriskā medija e-pakalpojumu izstrādei, lai piesaistītu ES līdzfinansējumu. Marketinga komunikācijas pakalpojumi ietvertu jaunā sabiedriskā medija zīmola stratēģijas izstrādi un pārmaiņu PR realizāciju. Kā arī projekta caurspīdību un atklātību sabiedrības interesēs. Sabiedriskā labuma sistēma nozīmētu sabiedrības aptaujas par medija satura apjomiem un kvalitāti tirgus izpētes pakalpojumus.

Documents

Koncepcijas detalizācija