Konference Konference „„Reģionālā kultūrpolitika Latvijā”Reģionālā kultūrpolitika Latvijā”

Cēsis, 2007.gada 4.decembrīCēsis, 2007.gada 4.decembrī

Reģionālās kultūrpolitikas Reģionālās kultūrpolitikas plānošana Latvijāplānošana Latvijā

Dace MelbārdeKM valsts sekretāres vietniece kultūrpolitikas jautājumos

Prezentācijas saturs1. Kas ir reģionālā kultūrpolitika2. Reģionālās kultūrpolitikas modeļi ES3. Kāpēc kultūra ir nozīmīgs jautājums dažādu

administratīvo teritoriju attīstības plānošanā. Kā attīstīt kultūras potenciālu un likt tam kalpot reģiona izaugsmei

4. Iestrādes reģionālās kultūrpolitikas veidošanai Latvijā

5. Nākotnes plāni un perspektīvas

Neviennozīmīgs Reģiona skaidrojums Latvijas politikas

tiesību aktos• Latvijas Satversmes 1.nodaļas 3.punkts nosaka „Latvijas

valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.”

• Reģionālās attīstības likumā noteikti Plānošanas reģioni – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas

• Reģionālās politikas pamatnostādnes - pieci valsts statistikas reģioni – Rīgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales

• Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas: „Kultūrvēsturiskais reģions –apzīmē vēstures procesā izveidojušos noteiktu teritoriju, ko no citām atšķir tai piemītošā savdabīgā kultūras identitāte, kas izpaužas konkrētajai teritorijai raksturīgajā unikālajā kultūras mantojumā un valodas īpatnībās. Latvijā tradicionāli tiek izšķirti četri šādi reģioni: Kurzeme, Vidzeme, Zemgale un Latgale, kā piektais kultūrvēsturiskais reģions pēdējos gados ir definēta Sēlija.

Politika Process, atbilstoši iepriekš definētiem noteikumiem un

procedūrām, ar kuru starpniecību tiek nodrošināta dažādu sabiedrībā esošo interešu pārstāvniecība likumdevējā, kā arī citos publiskās pārvaldes līmeņos.

(Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnes. MK 18.09.06.)

Rīcībpolitikas plānošana – komplekss process, kura gaitā tiek veidota vienota un pēctecīga (valdības) rīcībpolitika. Parasti plānošanas process sastāv no 5 savstarpēji saistītām pakāpēm – 1)situācijas apzināšana un analīze; 2) problēmas definēšana un iespējamo risinājuma alternatīvu izvirzīšana; 3)lēmuma pieņemšana; 4)pieņemtā lēmuma īstenošana un tā radītās ietekmes novērošana; 5)īstenošanas novērtēšana

(Artis Pabriks. Politikas mazais leksikons. Rīga,2006)

Kultūra2 pieejas jēdziena „kultūra” skaidrojumam

un lietojumam politikas veidošanā un tās robežu noteikšanā:

1)humanitārais (kultūras ārējās izpausmes – mākslas un kultūras mantojums) un

2)antropoloģiskais virziens, kas līdzās mākslām un literatūrai, akcentē kultūru kā dzīves veidus un līdzāspastāvēšanas veidus, vērtību sistēmas, tradīcijas un uzskatus.

Reģionālā kultūrpolitika un tās vieta publiskās politikas

veidošanā- Reģionālā kultūrpolitika Valsts kultūrpolitikas vadlīnijās definēta kā starpnozare, kas aptver gan kultūras, gan teritoriālās attīstības, gan sociālekonomiskās izaugsmes jautājumus.

- Reģionālā kultūrpolitika – valsts kultūrpolitikas prioritāte vidējā termiņā

Reģionālās kultūrpolitikas modeļi (1)

• ir saistīti ar reģiona juridisko statusu un autonomijas pakāpi.

• atšķirības saistītas ar to, cik spēcīga ir nacionālā kultūrpolitika un tās īstenošanas instrumenti reģionālajā un vietējā līmenī

Reģionālās kultūrpolitikas modeļi (2)

1.Vācijas Federatīvās Republikas modelis – katra reģiona/zemes pilnīga autonomija savas zemes kultūrpolitikas veidošanā, tajā skaitā tiesības pieņemt savus tiesību aktus, kas regulē kultūras jomu

2. Zviedrijas modelis – trīs autonomu pārvaldes līmeņu (valsts, reģionu un vietējo pašvaldību) sadarbības modelis

3.Somijas, Dānija modelis – valsts centrālās varas un vietējo pašvaldību sadarbības modelis, reģionālo institūciju koordinējoša loma

Kāpēc kultūra ir nozīmīgs jautājums dažādu administratīvo teritoriju

attīstības plānošanā? „Labāka dzīve”

Austrumanglijas apgabala kultūras stratēģija

„Vieta izvēlei un iespējām” – Anglijas Austrumviduszemes stratēģija

„Kultūra - sabiedrības līme”„Kultūra - vide izaugsmei”

Ziemeļaustrumanglijas kultūras stratēģija

CilvēkiKultūra dod ieguldījumu

cilvēku zināšanu un radošo spēju izkopšanā,

veido cilvēku piederības sajūtu noteiktai vietai un sabiedrībaiun veicina saprašanos starp

cilvēkiem un kopienām

Kultūras loma reģionu attīstībā

Kultūras daudzveidība

Kultūras daudzveidība

VideKultūra veido

radošu un pievilcīgu vietu un telpu dzīvei

un darbam, ir nozīmīgs dzīves kvalitātes rādītājs

ikvienam cilvēkam!

Kultūras loma teritoriju attīstībā

LabklājībaPārticība

Kultūra ir nozīmīga komponente teritoriju

reģenerācijā un ekonomiskajā izaugsmē, darba vietu radīšanā un sociālās nevienlīdzības

mazināšanā

Kultūras daudzveidība

http://ec.europa.eu/culture/eac/sources_info/studies/economy_en.html

Pētījums Pētījums Kultūras ekonomika Kultūras ekonomika EiropāEiropā

Radošās industrijas Latvijā

BICEPS pētījums

KULTŪRAS SEKTORA EKONOMISKĀ NOZĪME UN

IETEKME LATVIJĀ

SIA „ANALĪTISKO PĒTĪJUMU UN STRATĒĢIJU LABORATORIJA”

SASKAŅĀ AR VALSTS KULTŪRKAPITĀLA FONDA PASŪTĪJUMU

Pētījums Pētījums Kultūras ekonomika Kultūras ekonomika EiropāEiropā

Galvenie rezultāti: • Radošo industriju nozaru apgrozījums ES 2003 - 654 miljardi

EUR. (salīdzinājumam: IKT ražotāju apgrozījums 2003 - 541 mljr. EUR)

• nodarbinātība 2002-2004 pieauga par +1.85%, (kopējā nodarbinātība ES kritās)

• sektora ieguldījums 2003.g - 2.6% no ES IKP (salīdzinājumam: nekustamā īpašuma tirgus – 2.1%; pārtikas un dzērienu rūpniecība – 1.9%; tekstilrūpniecība – 0.5%)

• Latvijā– 2004.g. radošo industriju sektorā 3,2 % nodarbināto, – 2003.g. sektora ieguldījums ir 1,8% no IKP

Radošās industrijasLatvijas ekonomikā

• 4,8% Latvijas nodarbināto (Eiropā: 2,5%)

• 7,0% Latvijas uzņēmumu (UK: 7,2%)

• 9,0% fizisko (pašnodarbināto) personu• Apgrozījuma pieaugums vidēji 17,3% gadā• Īpatsvars Latvijas ekonomikā aug• Imports pārsniedz eksportu četras reizes

KULTŪRAS SEKTORA EKONOMISKĀ NOZĪME UN IETEKME LATVIJĀ

• Kultūras sektora tiešo ietekmi raksturo tas, ka 2005. gadā kultūras sektorā kopumā nodarbināti ir 1,61% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bet 2006.gadā - 1,79%.

• Ieņēmumi kultūras sektorā veidoja 63 082 224 ls 2005.gadā un 96 368 245 ls

2006.gadā.

KULTŪRAS SEKTORA EKONOMISKĀ NOZĪME UN IETEKME LATVIJĀ

Kultūras sektora netiešo ietekmi raksturo tas, ka ar pakalpojumu starpniecību dažādās ekonomikas nozarēs 2005. gadā radīti papildu ieņēmumi 31 061 055 latu apmērā, bet 2006. gadā - 39 855 608 latu apmērā.

Tas nozīmē, ka no katra lata, kas 2005. gadā ieguldīts kultūras nozarē, 0,49 lati novirzīti citu nozaru uzņēmumiem. Līdz ar to katra lata, kas ieguldītas kultūras nozarē, netiešais ieņēmumu efekts ir 1,49.

KULTŪRAS SEKTORA EKONOMISKĀ NOZĪME UN IETEKME LATVIJĀ

Kultūras sektora izraisīto ekonomisko ietekmi raksturo secinājums, ka 2005.gadā 1 lats valsts un pašvaldību finansējuma ir piesaistījis 0,59 latus no citiem avotiem jeb valsts un pašvaldību finansējuma izraisītais efekts ir 1,59. Attiecīgi 2006.gadā 1 lats valsts un pašvaldību finansējuma piesaistījis 0,21 latu no citiem avotiem jeb valsts un pašvaldību finansējuma izraisītais efekts ir 1,21.

Katra darba vieta kultūras sektorā tālāk atbalsta 0,62 (2005) un 0,71 (2006) darba vietas citos ekonomikas sektoros visā valstī jeb 1 darba vieta kultūras sektorā rada valstī kopumā attiecīgi 1,62 un 1,71 darba vietas.

Pētījuma “Kultūras ekonomika Eiropā” secinājumi

The cultural & creative sector has a multiple role to play in local development – powerful catalyst for the tourism industry– strategic importance for growth and

employment in cities and regions (“creative cities”)

– significant social impact (culture as a tool for urban and regional regeneration)

Richard Florida “The Rise of the Creative Class”

Regional economic growth is powered by creative people, who prefer places that are diverse, tolerant and open to new ideas. Diversity increases the odds that a place will attract different types of creative people with different skill sets and ideas. Places with diverse mixes of creative people are more likely to generate new combinations.

Stratēģijas reģionālās kultūrpolitikas veidošanai (1)

1) Kultūras iekļaušana reģionu un vietējo pašvaldību attīstības un atsevišķu tās reģionu atjaunošanas plānošanā

2) Aizsargāt un uzturēt kultūras daudzveidību, visas pūles veltīt vietējo kultūru savdabības izkopšanai un novērtēšanai, pilnveidot starpkultūru sadarbības formas

3) Ļoti lielu uzmanību pievērst bērnu un jauniešu kultūras piedāvājuma veidošanai un bērnu un jauniešu iesaistīšanai vietējās kultūras izzināšanā

4) Kvalitatīvas kultūras telpas veidošana kā nozīmīgs dzīves kvalitātes priekšnoteikums

5) Radošo industriju un radošo “klasteru” attīstība6) Kultūras tūrisma kā vadošā tūrisma veida attīstība

Stratēģijas reģionālās kultūrpolitikas veidošanai (2)

Cilvēku resursu kvalitāte – panākumu ķīla

visu stratēģiju īstenošanā

Reģionālā kultūrpolitikas elementi dažāda līmeņa Latvijas

plānošanas dokumentos un tiesību aktos

• Likuma par pašvaldībām• Valsts kultūrpolitikas vadlīnijās 2006.-2015. • Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013. • Nacionālā Lisabonas programma 2005 – 2008 • Ministru kabineta deklarācija• Plānošanas reģionu teritoriju plānojumi un

attīstības programmas• Vietējo pašvaldību kultūras stratēģijas

Minimālais kultūras pakalpojumu grozsMinimālais kultūras pakalpojumu grozs1. līmenis – apdzīvota vieta, pašreizējo 554 pagastu teritorija (atbilst RAPLM izstrādātās pakalpojuma

groza shēmas vietējās nozīmes centriem)• publiskā bibliotēka ar interneta pieeju• kultūrizglītības un mākslinieciskās jaunrades izpaušanās iespēju piedāvājums• apdzīvotās vietas kultūrvēsturisko notikumu un vērtību dokumentēšanas, uzkrāšanas un

atspoguļošanas vieta• sabiedriskā radio un TV pārklājums• iedzīvotāju saieta vieta kultūras un sabiedrisko pasākumu norisei2.līmenis - novads (pašreizējo rajonu un jauno novadu teritorija) (atbilst RAPLM izstrādātās

pakalpojumu groza shēmas rajonu/ novadu nozīmes centriem)• daudzfunkcionāls kultūras centrs• publisko bibliotēku tīkls novadā ar interneta pieeju• novada kultūrvēsturisko notikumu un vērtību dokumentēšanas, uzkrāšanas, izpētes un atspoguļošana

novada muzejā vai institūcijā, kas veic kādu no muzeja funkcijām• viena vai vairākprofilu kultūras skola, kas iedzīvotājiem piedāvā divu līmeņa kultūrizglītības

programmas - profesionālās ievirzes un interešu izglītību3.līmenis - reģions (atbilst RAPLM izstrādātās pakalpojumu groza shēmas Nacionālo un reģionālo

nozīmes centriem)• daudzfunkcionāls kultūras centrs• reģiona galvenā bibliotēka• reģiona muzejs• profesionālā mākslas pieejamība• viena vai vairāk profila kultūras vidusskola/ koledža• reģiona augstskola

Valsts kultūrpolitikas vadlīnijās 2006.-2015.

2. akcents: Kultūras mantojums un kultūras daudzveidība ir viens no ilgtspējīgas un līdzsvarotas teritoriālās attīstības nosacījumiem. Katram indivīdam ir tiesības uz kvalitatīvu dzīves vidi (kultūrvidi) un pienākums rūpēties par tās ilgtspējas nodrošināšanu

4. stratēģiskais mērķis: Sekmēt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību Latvijas reģionos, nodrošinot tiesības uz kvalitatīvu dzīves telpu visiem valsts iedzīvotājiem.

Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013

„Dzīves kvalitātes neatņemama sastāvdaļa ir saglabāta, pieejama un kopta kultūrvide un kultūrvēsturiskais mantojums. Kultūra ir labklājības sabiedrības neatņemama prioritāte, tās loma nacionālās identitātes saglabāšanā ir nepārvērtējama. Vienlaikus daudznacionālajā Latvijas sabiedrībā īpaša vieta ir arī kultūras daudzveidībai.”

Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013• Izaugsme reģionos.

Nodrošinot sasaisti ar policentriskās attīstības mērķiem un pasākumiem, šī virziena ietvaros ir iekļauti uzdevumi dažādot un pastiprināt kultūrvēsturiskā mantojuma un laikmetīgās kultūrvides sociālekonomisko ietekmi, integrēt teritoriālā plānošanā kultūras komponentes kā nozīmīgu teritoriju ilgtspējīgas attīstības un konkurētspējas nosacījumu

• Rīga – Baltijas jūras reģiona biznesa, zinātnes un kultūras metropoleNo kultūras nozares skatu punkta tiek likts liels akcents uz sasniedzamo mērķi – Rīgai jāveidojas par Baltijas jūras reģiona kultūras metropoli, kas prasa pievērst lielu uzmanību gan jaunas nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras izveidei, gan Rīgas unikālo kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai.

• Moderna infrastruktūra un pakalpojumi. Rīcības virziens definē arī nepieciešamību nodrošināt minimālo kultūras pakalpojumu „grozu”

• Pieejams mājoklis un sakopta dzīves telpa. Kā atsevišķa sadaļa definēta „Kopta un pieejama kultūrvide un kultūrvēsturiskais mantojums”, kurā piedāvāti pasākumi, kas saistīti ar vietējās kultūras dzīves daudzveidības un savdabības saglabāšanu (t.sk, jautājumi par valodu dialektiem un izloksnēm); akcentēta nepieciešamība mērķtiecīgi veidot sadarbību starp pilsētu un lauku teritoriju plānotājiem, arhitektiem un iedzīvotājiem kvalitatīvas kultūrvides veidošanā.

Nacionālā Lisabonas programma 2005 – 2008

• Izveidot jaunas valsts informācijas sistēmas, tajā skaitā Valsts vienoto bibliotēku informācijas sistēmu, Nacionālo muzeju krājumu sistēmu, Valsts vienoto arhīvu informācijas sistēmu

• Veicināt radošo (autortiesību un blakustiesību) industriju attīstību, sekmējot radošo laboratoriju un biznesa inkubatoru izveidi, kā arī palielinot uzņēmēju izpratni par intelektuālā īpašuma aizsardzību

• Īstenot jaunas Latvijas Nacionālās bibliotēkas un digitālās bibliotēkas projektu, uzceļot jaunu un modernu Nacionālās bibliotēkas ēku, kā arī realizējot digitālās bibliotēkas projektu, veidojot IKT nodrošinājumu, digitālo saturu, nodrošinot pakalpojumu pieejamību visā valstī

Tiešās valsts atbalsta formas reģionos1) Mērķdotācija pašvaldību tautas mākslas kolektīvu

vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

2) Finansējums Dziesmu un deju svētku procesam, kas aptver visu valsti.

3) Dotācija pašvaldību izglītības iestāžu profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

4) Kultūras infrastruktūras attīstība reģionos5) Profesionālās mākslas pakalpojumi reģionos6) Atbalsts pašvaldību kultūras institūciju darbībai7) VKKF atbalstītās reģionālās programmas

Latgales kultūras programma

– Mērķis sniegt finansiālu atbalstu nozīmīgiem kultūras projektiem, kas veicina Latgales kultūrvides, vērtību un tradīciju attīstību.

– Uzdevumi: • Latgales kultūrvides daudzveidības saglabāšana un

attīstība• Latgaliešu valodas un rakstības saglabāšana un attīstība• tradicionālo amatu un prasmju attīstība, to integrācija

tūrisma aktivitātēs• atbalsts radošās jaunrades procesiem• Latgales reģiona kultūras darbinieku tālākizglītības

sekmēšana.

Latgales kultūras programmaGads Programma Iesniegtie

projektiAtbalstītie projekti

Finansējums

2005 LR Kultūras ministrijas Latgales kultūras atbalsta programma

63 13 8000

2006 VKKF Latgales kultūras programma

73 22 20 000

2007 VKKF Latgales kultūras programma

86 29 40 000

2008 VKKF Latgales kultūras programma

45 000

Reģionālās kultūras situācijas pētīšana un datu analīze

- No 2006.gada septembra - Latvijas digitālā kultūras karte www.kulturaskarte.lv- Pētījums “Kultūras pieejamība novados” (Baltijas Sociālo zinātņu institūts, 2007.g.) - Regulāri lokālās kultūrsituācijas izvērtējumi

KM finansējums kultūrai ārpus KM finansējums kultūrai ārpus RīgasRīgas

• KM budžeta finansējums un dotācijas kultūras iestāžu un norišu finansēšanai ārpus Rīgas gadā ir vairāk nekā 30 miljoni latu gadā

• Kultūras nozares informatizācijas un digitalizācijas valsts projektos ievērojamas summas tiek investētas bibliotēku, muzeju un arhīvu attīstībai ārpus Rīgas

• Reģionu pašvaldībām un kultūras organizācijām ir iespējas pieteikties gan uz VKKF, gan ES un citu fondu un programmu atbalstu kultūrai

• Ar kultūru saistītu projektu konkursus rīko arī atsevišķas pašvaldības un citu nozaru ministrijas

KM finansējuma piemēri kultūrai KM finansējuma piemēri kultūrai Kurzemes reģionā 2007. gadāKurzemes reģionā 2007. gadā

• Liepājas teātrim Ls 427 852 • Liepājas simfoniskajam orķestrim Ls 658 209• Liepājas koncertzāles celtniecībai Ls 3 000 000• Starptautiskajai rakstnieku un tulkotāju mājai Ventspilī Ls 78 000• Ventspils koncertzāles būvniecībai un Ventspils kultūras

centra „Jūras vārti” rekonstrukcijai (Ls 2 000 000). • KM dotācija tautas mākslas kolektīvu vadītājiem Ls 120 931• KM dotācija pašvaldības izglītības iestāžu profesionālās

ievirzes mākslas, mūzikas un kultūrizglītības programmu pedagogu darba samaksai Ls 1 646 403

KM finansējuma piemēri kultūrai KM finansējuma piemēri kultūrai Latgales reģionā 2007. gadāLatgales reģionā 2007. gadā

• Daugavpils teātrim Ls 490 686, • Rēzeknes mūzikas vidusskolai, Rēzeknes mākslas

vidusskolai un Daugavpils mūzikas vidusskolai Ls 1 620 160

• RTMM filiālēm “Jasmuiža” un “Tadenava” Ls 14 450• KM dotācija tautas mākslas kolektīviem Ls 123 380• KM dotācija pašvaldības izglītības iestāžu profesionālās

ievirzes mākslas, mūzikas un kultūrizglītības programmu pedagogu darba samaksai Ls 1 878 665

KM finansējuma piemēri kultūrai KM finansējuma piemēri kultūrai Vidzemes reģionā 2007. gadāVidzemes reģionā 2007. gadā

• Dotācija Vidzemes kamerorķestrim Ls 60 400.• 4. Dotācija Ziemeļlatvijas kameransamblim Ls 59 998.• Vecpiebalgas muzejiem Ls 14 820• Valmieras teātrim Ls Ls 694 438. • Cēsu mūzikas vidusskolai Ls 409 884• A.Upīša muzejam Skrīveros Ls 10 435• KM dotācija tautas mākslas kolektīviem Ls 122 708• KM dotācija pašvaldības izglītības iestāžu profesionālās

ievirzes mākslas, mūzikas un kultūrizglītības programmu pedagogu darba samaksai Ls 2 095 230

KM finansējuma piemēri kultūrai KM finansējuma piemēri kultūrai Zemgales reģionā 2007. gadāZemgales reģionā 2007. gadā

• Rundāles pils ansamblim Ls 751 591• Jelgavas mūzikas vidusskolai Ls 533 555• KM dotācija tautas mākslas kolektīviem Ls 95 680• KM dotācija pašvaldības izglītības iestāžu profesionālās

ievirzes mākslas, mūzikas un kultūrizglītības programmu pedagogu darba samaksai Ls 1 369 597

VKKF atbalstsVKKF atbalstskultūras attīstībai reģionoskultūras attīstībai reģionos

• 2006. gadā izveidota Latgales Kultūras atbalsta programma Ls 40 000

• 2007. gadā Zemgales kultūras atbalsta programma Ls 10 000

• Plānots izstrādāt un 2008. gadam pieteikt Vidzemes un Kurzemes kultūras atbalsta programmas

Rīgas kultūras iestādes un Rīgas kultūras iestādes un organizācijasorganizācijas

2006 (lati) 2007 (lati) Pieaug. latos Pieaug.%

Valsts bud_eta dot_cija R_g_ eso__m kult_ras instit_cij_m (te_tri, muzeji , bibliot_kas u.c.)

13 625 783 20 851 918 7 226 135 53%

R_g_ eso_o valsts kult_ras instit_ciju finans_jums (Latvijas Koncerti, MVP, T MC, KIS, VKPAI u.c.)

7 776 672 11 679 696 3 903 024 50,2%

Valsts bud_eta finans_jums kult_rizgl_t_bas iest_d_m R_g_

7 362 337 10 471 181 3 108 844 42,23%

Valsts m_r_dot_cija tautas m_kslas kolekt_vu vad_t_jiem (apm. 19,8% no kop_j_s = R_gai)

92 000 148 2 62 56 262 61,15%

KOP_: 28 856 792 43 151 057 14 294 265 49,54%

VKKF projektu konkursos R_gai un R_gas rajonam pie__irtais finans_jums (latos)

% no kop_j_s projektu konkursos pie__irt_s summas

2005 (tikai R_gai) 1 919 779 81.10

2000 (R_gai + R_gas rajonam) 1 896 155 88.96

2001 (R_gai + R_gas rajonam) 1 279 063 87.89

2002 (R_gai + R_gas rajonam) 1 835 672 85.06

2003 (R_gai + R_gas rajonam) 2 163 976 87.16

2004 (R_gai + R_gas rajonam) 2 049 952 85.52

Valsts kultūrkapitāla fondsValsts kultūrkapitāla fonds

• VKKF 2007. gadā papildus atbalsta RD Rīgas festivālu mērķprogrammā (LVL 250 000) atbalstītos festivālus ar LVL 272 000 lielu ieguldījumu

• V/a „Tautas mākslas centrs” 2006. gadā rīkoti pasākumi Rīgā par kopējo summu 79 651 LVL

• 2004. – 2006. gadā Rīgā realizētie projekti ES programmā „Kultūra 2000” saņēmuši valsts līdzfinansējumu par kopējo summu 26 238 LVL

• LNB ēkas un Rīgas koncertzāles projektiem 2005.-2006. gadā: 6 222 625 LVL• Programmas „Mantojums 2018” ietvaros:

– Rīgas Doma restaurācijai (2006.gada budžeta grozījumos) 163 000 LVL

– Lielās Ģildes rekonstrukcijai (2007.gada budžets) 627 642 LVL– Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa uzturēšanai (ikgadējs

finansējums) 39 200 LVL – Komunistiskā režīma upuru piemiņas vietas izveidei pie

Okupācijas muzeja (2006. un 2007. gadā) 100 350 LVL

DažādiDažādi piemēripiemēri

Nākotnes perspektīvas un plāni - plānošana

Reģionālās kultūrpolitikas pamatnostādnes• Kultūras centru attīstības programma• Kultūrizglītības programma• Dziesmu un deju svētku programma• Nemateriālā kultūras mantojuma

saglabāšanas koncepcija• Stratēģija katrā kultūras nozarē

Nākotnes perspektīvas un plāni - pārvalde

Plānošanas reģions

KultūraKultūras Konsultatīvā padome

KM GVI unPašvaldību kultūras speciālisti

1. Plānošanas reģionā ir persona, kas nodrošina kultūras funkciju nodrošināšanu reģiona līmenī. Viņš arī koordinē un sadarbojas ar KM Kultūras ekspertiem un novadu pašvaldību kultūras speciālistiem.

2. Kultūras konsultatīvā padome sastāv no attiecīgā reģiona kultūras nozaru speciālistiem, kas sniedz priekšlikumus reģiona kultūrpolitikas attīstībai.

Nākotnes perspektīvas un plāni - finansēšana

1)Valsts investīciju programma 2008 – 2010. gadam, 2)Lauku atbalsta programma (2007. -2013.) un piecas Pārrobežu programmas3) ERAF 2007.-2013. 4.2. pasākums „Tūrisms”4) ERAF 4.3. Pasākums „Kultūrvides sociālekonomiskā ietekme”5) ERAF 6.prioritāte „Policentriska attīstība”

6.1.pasākums „Atbalsts ilgtspējīgai pilsētvides un pilsētreģionu attīstībai”

Iespējas sniegt projektus: - Darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība”(ESF) un Darbības

programma „Uzņēmējdarbība un inovācijas”(ERAF, ESF) projektu konkursos

Skatīt:http://www.km.gov.lv/UI/imagebinary.asp?imageid=5078

Četru daudzfunkcionālu kultūras centru būvniecība

reģionosLiepāja, Ventspils, Rēzekne, Cēsis

2007.-2013.g. plānots ieguldīt 21 186 764 eiro ERAF finansējumuDP „Infrastruktūra un pakalpojumi”

→4.3.pasākums „Kultūrvides sociālekonomiskāietekme”

→4.3.1.aktivitātē „Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveide”.

ERAF finansējums kultūras ERAF finansējums kultūras mantojumam 2007 – 2013 periodā mantojumam 2007 – 2013 periodā

EM un KM aktivitātēs EM un KM aktivitātēs• Iepriekšējā struktūrfondu plānošanas periodā aktivitātes „Kultūras un vēstures

mantojuma efektīva izmantošana tūrisma attīstībā”, konkursā tika saņemti 112 projektu pieteikumi par 46,5 miljoniem latu, kas 5 reizes pārsniedza pieejamo finansējumu (8,6 milj. latu), tāpēc nākamajā plānošanas periodā finansējums palielināts:

• EM aktivitātē “Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana izmantošanai tūrisma produktu attīstībai” un “Nacionālās nozīmes kultūras, aktīvā, veselības un rekreatīvā tūrisma produkta attīstība” plānots ieguldīt vairāk kā 15 000 000 eiro

• KM aktivitātē ”Nozīmīgu kultūrvēsturiskā mantojuma objektu atjaunošana” plānots ieguldīt 18 341 022 eiro

• KM aktivitātē „Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā” plānots ieguldīt 2 845 743 eiro

Paldies!

Dace MelbārdeKultūras ministrija

E-pasts: Dace.Melbarde@km.gov.lv