Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1Ilze Skrodele-DubrovskaSociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departaments2013. gada 2.augustā

Saturs Pētījuma konteksts

Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?

Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir

iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai

vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?

Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties

nākotnes politikas virzienu izstrādei?

2

Pētījuma konteksts

Kāpēc pētījums par bezdarbu un nodokļu-pabalstu sistēmu?

I.

Pētījuma pamatojums

Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir

augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem

Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci -

nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu

Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un

nevienlīdzību) Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes

Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas

politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas

sociālās drošības tīkls)?

4

Pētījuma pamatojums Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu

ilgstošo bezdarbu Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu un

ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

5

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no darba trūkuma vai nepastāvīga darba?

II.

2007.-2010.g. plašas bez darba/nepastāvīga darba kategorijas

7

Riska situācijā neatrodas pastāvīgi; 70%

Nestrādā; 10%

Zema darba intensitāte; 2%

Zema alga; 3%

Nedeklarētā nodarbinātība; 5%

Cikliskā pāreja no zema atalgojuma uz ienākumu neesamību ("no pay - low pay"); 10%

8

Īpatsvars grupā ar pastāvīgām problēmām, %

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupasVientuļie, gados vecāki bezdarbnieki/personas ar invaliditāti

Vientuļi jauni vīrieši ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki, ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma 45-61 gadi . Vientuļie . 10+ g.darba pieredze . Zema izglītība . Daudz invalīdu/bezdarbnieku . Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi . Vīrieši . Nav bijuši precējušies . Ļoti zema izglītība . Bezdarbnieki . Bez bērniem . Dzīvo laukos

. 50+ gadi . Precējušies . 10+ gadu darba pieredze . Zema izglītība . Bezdarbnieki/zemi ienākumi/ neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie vīrieši apgādnieki

Pašnodarbinātie gados vecākievīrieši

. Jaunākas sievietes 25-39 gadi . Precējušās/kopdzīve . Augstākā izglītība . Bērni līdz 6 g.vecumam . Dzīvo laukos . Partneris strādā

. 30-39 gadi . Precējušies/kopdzīve . Ļoti zema izglītība

. 10+ gadu darba pieredze

. Bērns < 6 g.

. Dzīvo lauosi

.

. 40 - 54 gadi

. Precējušies

. 10+g.darba pieredze

. Pašnodarbinātie

. Mājsaimniecībā nav bērnu . Nereģistrēti nodarbināti

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un ar strādājošu partneri

Augsti izglītotas mātes, kas nestrādā

Partnere nestrādā Gados vecākas sievietes ar invaliditāti

un nestrādājošu partneri

. Vecākas sievietes 50+ . Precējušās . Zemāka izglītība . 10+ gadi darba pieredze . Bieži ar invaliditāti (visvairāk starp grupām), neaktīvas

. Hroniskā saslimšana

. Ar strādājošu partneri

. 30-39 gadi . Precējušās . Augstākā izglītība (vairumam) . 10+ gadu pieredze . Bērni . Dzīvo pilsētā . Partneris strādā

. 50+gadi . Precējušās . Zemāka izglītība . 10+ gadu darba pieredze . Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas . Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās . Hroniski slimas . Partneris nestrādā

22% 18%

11% 11% 9%

6% 6% 4%

14%

Politikas risinājumi Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi

risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma

personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu bezdarbnieku grupu

Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi izglītotas nestrādājošas māmiņas

Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības pakalpojumiem

Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no identificētajām grupām

9

Atkarība no pabalstiem:Vai pastāv pabalstu slazds?

Vai ir pierādījumi plaši izplatītai atkarībai no pabalstiem? Vai pabalstu saņēmēji tos saņem ilgi? Vai nodokļu un pabalstu sistēma sniedz cilvēkiem motivāciju uzsākt darbu?

III.

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?

Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:

Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas zemā līmenī

Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu

Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr: Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus,

saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek atņemts 1 LVL pabalstu)

Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu saņēmējiem

11

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi (īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no 2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Mājokļa Invaliditātes Bezdarbnieka Citi pabalstiGMI

Proc

enti

12

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

13

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no viena līdz trim mēnešiem14

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem pastāv augsts nabadzības risks

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiemNeto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti

Mājokļa pabalsts

GMI, bez mājokļa pabalsta

Eurostat nabadzības riska slieksnis

“Trūcīgo” slieksnis (procentuāli no vidējiem ienākumiem)

Viens Pāris Pāris ar 2 bērniem

Vientuļais vecāks ar 2

bērniem

15

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties"

Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram, nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē, Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana Francijā, Austrālijā

Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,

kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki

nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss) Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai

nodokļu sistēmu)

16

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu sistēmu strādājošajiem

Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta saņēmējiem,

utt.) Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt

nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas) Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un nodarbinātības

pasākumiem Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina darbā

iekārtošanos un lielāku algu nākotnē Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu

ietekmi Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama

detalizētāka sadalījuma analīze Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot

mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

17

ANP programmas

Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties nākotnes politikas virzienu izstrādei?

IV.

ANP novērtēšanas secinājumi (1) Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem

būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā termiņā

Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros

Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir: - profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā;

- darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās; - neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs; - neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu vadītājiem

Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:- darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās;

- profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā; - neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);

- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas (vidējais līmenis)

19

ANP novērtēšanas secinājumi (2)

Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa ietekmes uz nodarbinātību

Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai

Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši vidējā un ilgtermiņā

Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par ierastu praksi

20

Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai

Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem sociālās drošības sistēmā:

- noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites punkts atbalsta plānošanā;

- priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un pakalpojumi.

EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa pabalstam

Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

Garantētā minimālā ienākuma līmenis (Ls 35)

Trūcīgas personas līmenis (Ls 90)

Maznodrošinātas personas ienākumu līmenis

(Ls 90 – Ls 250)

Nabadzības riska slieksnis (Ls 157)

Iztikas minimums (Ls 177)

SLIEKSNIS LIKUMDOŠANA METO-DOLOĢIJA

Trūcīgas personas ienākumu slieksnis Noteikts Nav

Maznodrošinātas personas ienākumu slieksnis (diferencēti) Noteikts Nav

Garantētā minimālā līmeņa ienākumu slieksnis Noteikts Nav

Nabadzības riska slieksnis Nenoteikts Ir

Iztikas minimums Nenoteikts Ir

Starptautiskā un ES prakse

Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju $ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam

valstīs ar zemiem ienākumiem, un $ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam

valstīs ar vidējiem ienākumiem OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem

ekvivalentajiem ienākumiem ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem

ienākumiem BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā

sociālekonomiskā situācija

līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās

EU-SILC 2012 (ienākumu atskaites periods - 2011.gads)

Ls uz vienu mājsaimniecības locekli

Vidēji Zemākā robeža

Augstākā robeža

213,31

Kvintiles(iedzīvotāju īpatsvars kvintiļu grupās)

1 (23,9%) 72,73 līdz 112.50

2 (20,4%) 139,26 112,51 163,73

3 (17,4%) 182,27 163,74 204,38

4 (20,4%) 246,58 204,55 306,015 (17,9%) 478,99 no 306.08

Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā

izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos minimālos pensiju apmērus. Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju, kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.


Reformēt ģimenes valsts pabalstu

izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem

izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts, pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta reformēšanas tiesiskos riskus


Reformēt sociālās palīdzības sistēmu:klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X” pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu skaita un iesaistes darba tirgū.

Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam – 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3)

Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā standarta ietvaros


Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos


Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei (personai), kura saņem sociālo palīdzību, var piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais īpašums, kuru var realizēt;

noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem lauksaimniecībā.


tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.


Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā svarīgi ir skatīties starpnozaru

kontekstā, ņemot vērā:nodokļu politiku,izglītības politiku,veselības politiku,

kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

Paldies!35

Documents

Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas