Kultūra un tūrisms. Savstarpējā mijiedarbība, ieguvumi un riski.

Jānis Kalnačs

Cik daudz ir kultūras tūristu? Pasaules kopējā tūrisma tirgū 37% vai ap 265

miljoni starptautisko ceļojumu. ANPTO 2003

5-8 % no kopējā tūrisma tirgus jeb 60 miljonus ceļojumu.

ATLAS 2002.gada pētījums

Ap 28% no kopējā tūristu daudzuma. ATLAS 2007

Kultūras tūrisma politikas dokumentos

“Baltijas kultūras tūrisma politikas dokuments” 2003.

“Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts.”

“Tūrisma attīstības pamatnostādnes” 2009 (2010) -2015 ?

ERAF finansējumsKultūras mantojuma saglabāšanai

Sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošana 7 582 438 LVL

Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā 1 999 999 LVL

Kultūras tūrisma attīstībai

Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai. 10 542 060 LVL

Nacionālās nozīmes kultūras, aktīvā, veselības un rekreatīvā tūrisma produkta attīstība. 13 528 098 LVL. Apturēts 2009.gada pavasarī

Horvātijas kultūras tūrisma stratēģijas prioritārie virzieni (2003)

1. Radīt labvēlīgu vidi kultūras tūrisma atbalstam.

2. Izveidot ieinteresēto nozaru sadarbības padomi.

3. Veicināt zināšanas un prasmes kultūras tūrisma produktu veidošanai.

4. Uzlabot kultūras tūrisma interpretāciju.5. Attīstīt kultūras produktu informācijas

izplatīšanu.

Kultūras tūristu izdevumi (ATLAS 2007)

Rīga - Ziemassvētku eglītes dzimtene?

Skulberģu Jēzus Kristus šķīstīšanās pareizticīgo baznīca

Vēl viena interpretācija par Latvijas tūrisma logo

ICOMOS harta par kultūras mantojuma vietu interpretāciju un prezentāciju 2008

1. Svarīgākie jēdzieni – interpretācija, prezentācija/ iepazīstināšana, interpretācijas infrastruktūra, vietējie interpretētāji, kultūras mantojuma vietas.

2. Interpretācijas principi: 1. Pieejamība/piekļuve. 2. Informācijas avoti. 3. Vērība pret vidi un kontekstu. 4. Autentiskuma saglabāšana. 5. Ilgtspējības plānošana. 6. Sadarbības nozīmība. 7. Pētījumi, apmācība un novērtēšana.

Vēstījuma izmaiņas atslēgu turēšanas procesā

1. Neveiksmīgas un sliktas interpretācijas rezultātā objekts zaudē varu pār nododamo vēstījumu.

2. Mainoties vēstījumam, mainās apmeklētāja priekšstati un uzvedība.

Posttūrisma teorija

„Viena lieta, kas ir skaidra par izveidojošos globālo kārtību, ka tā labākajā gadījumā tikai nejaušs un pārejošs izkārtojums, kas rada masīvu un kompleksu nekārtību.”

Dž. Arijs.

ATLAS (Eiropas tūrisma un atpūtas izglītības asociācija) kultūras tūrisma

pētījumi

1992.-1993.g. pirmais pētījums Eiropas Savienībā.

2002.g.Eiropā, Āzijā, Austrālijā. (6000 respondenti 70 kultūras objektos un

kultūras pasākumos)2006.gadā pirmoreiz Latvijā. 2007.gadā starp Eiropas kultūras pilsētām

iekļauta arī Rīga Turpināsies līdz 2010.gadam.

Iecienītākie kultūras tūrisma galamērķi – pilsētas ATLAS 2007.g. pētījums.

ATLAS 2008.gada kultūras tūrisma pētījums Latvijā

Pilsētas, kurās vēlas pavadīt kultūras brīvdienas

1%

1%

2%

2%

3%

3%

4%

4%

5%

6%

6%

7%

8%

10%

11%

12%

13%

14%

14%

15%

16%

20%

21%

22%

23%

23%

31%

42%

47%

54%

29%

19%

9%

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60%

Peča

Roterdama

Portu

Sibiu/ Hermanštate

Linca

Luksemburga

Belgrada

Liverpūle

Glāzgova

Kopenhāgena

Varšava

Dublina

Brisele

Budapešta

Edinburga

Lisabona

Helsinki

Stokholma

Stambula

Amsterdama

Maskava

Madride

Barselona

Florence

Berlīne

Rīga

Atēnas

Vīne

Prāga

Venēcija

Londona

Roma

Parīze

ATLAS 2008. gada kultūras pētījums Latvijā

Pilsētas Baltijas valstīs, kurās vēlētos pavadīt kultūras brīvdienas

6%

7%

13%

14%

19%

24%

46%

36%

18%

17%

0% 10% 20% 30% 40% 50%

Valmiera

Pērnava

Kauņa

Klaipēda

Cēsis

Ventspils

Tartu

Viļņa

Tallina

Rīga

ATLAS 2002., 2006. gadu kultūras tūrisma pētījumu rezultāti.

1. Būtiska nozīme vietējiem ceļotājiem. 2. Gados jauni cilvēki veido būtisku kultūras tūristu daļu. 3. Motivācijā būtiska specifiskā atmosfēra, vietējā kultūra

un vēsture. 4. Mazinās tradicionālo kultūras objektu pievilcība. 5. Informāciju galvenokārt iegūst no draugiem un

ģimenes, iespiestiem materiāliem. Pieaug interneta pieejamās informācijas nozīme.

6. Kultūras tūristi tērē vairāk līdzekļus. 7. Izdevumi par kultūras objektu apmeklēšanu –neliela

daļa no kopējiem izdevumiem.

G.Ričardss. 2003. 2006.

Kultūras tūrisma perspektīvas

1. Kultūra un tūrisms būs arvien ciešāk saistīti.2. Kultūras tūrisms kļūst arvien dažādāks

(Arhitektūras tūrisms, gastronomiskais tūrisms, literārais tūrisms, radošais tūrisms, sakrālais tūrisms).

3. Nozīmīga loma pasākumiem un festivāliem. 4. Kultūras tūristi kā “visēdāji”.5. Globalizācijas laikā kultūras tūrisms īpaši

būtisks vietējās kultūras saglabāšanai. G.Ričardss. 2003. 2007.

Vai kultūras tūrismu stimulē tikai tieksme izklaidēties?

Droši vien arī ikdienas stress un nostaļģija par zaudēto vai nesasniegto.

Vidzemes Augstskolas apmaiņas studentu viedoklis par vilinošākajiem

Latvijas kultūras tūrisma produktiem

Svētki un festivāli Padomju okupācijas laika mantojumsTradicionālā tautas celtniecībaBaltijas valstu galvaspilsētasNacionālā virtuveViduslaiku cietokšņi Vēsturisko stilu ēkas