Kultūrizglītības aktualitātes

LR Kultūras ministrija, 2010. gada 16.decembris

Kultūrizglītības sistēma

Mūzikas un mākslas vidusskolas (14) 9 397 037

8 115 707 6 479 850 -31% -20%

Pedagoģiskās likmes/amata vietas 923 / 608 877 / 546 818 / 505.5 -11% / -17% -7% / -7%

Vidējā alga ped./darb. 363 / 268 322 / 243 262 / 254 -28% / -5% -19% / 5%

Profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas skolas (9)

1 568 151

1 300192 1 037 233 -34% -20%

Pedagoģiskās likmes 315 276 272 -14% -2%

Vidējā alga pedagogiem 331 316 256 -23% -19%

Pašvaldību mūzikas un mākslas skolas (144)

15 865 168

11 843 506 7 593 143 -52% -36%

Pedagoģiskās likmes 3020 2339 1875 -40% -20%

Vidējā alga pedagogiem 353 263 273 -23% 4%

Programmas apakšprogrammas nosaukums 2008.gada izpilde

2009.gada izpilde 2010.gads 2010.gada budžeta samazinājums

salīdzinājumā ar 2008.gada izpildi (%)

2010.gada budžeta samazinājums

salīdzinājumā ar 2009.gada izpildi (%)

Augstskolas (3)

No 2009.gada finansētas kā publiski atvasināts personas

8 178 704

6 125 942 4 407 741 -46% -28%

Latvijas Kultūras koledža 738 651

658 298 508 885 -31% -23%

Pedagoģiskās likmes/amata vietas 34.5 / 39.5 32.5 / 42 30.5 / 42 -12% / 6% -3% / -

Vidējā alga pedagogiem/darbiniekiem 632 / 348 510 / 321 448 / 166 -29% / -52% -12% / -48%

Kultūrizglītības situācijas raksturojums 2009./2010 gadā

• 2010. gadā Kultūras ministrijas budžets kopumā tika samazināts par 40%, sastādot summu: Ls 68 256 584,-

• No kopējā finansējuma kultūrizglītības finansējums, kas ietver 4 augstskolas, 16 profesionālās vidusskolas, 144 mūzikas un mākslas skolas, 2010. gadā ir Ls 20 016 673,-.

• Attiecīgi 144 pašvaldību mūzikas un mākslas skolu un 2 pašvaldību vidusskolu mērķdotācija 2010. gadam ir Ls 7 593 143,-.

• 2009./2010. mācību gadā turpina darboties visas pašvaldību mūzikas un mākslas skolas – kopumā 144 profesionālās ievirzes skolas un 2 profesionālās vidusskolas.

Finansējums kultūrizglītībai

Valsts atbalsts kultūrizglītībā

• 2010. gadā 144 profesionālās ievirzes izglītības iestādes ar finansējumu Ls 7 593 143, šobrīd apmeklē 20 905 audzēkņu.

Mūzikā – 13640 (5,7 % Latvijas bērnu)

Mākslā – 7265 (3,02 % Latvijas bērnu)

• Valsts viena audzēkņa izglītībai profesionālajā ievirzē gadā iegulda:

Ls 450,- mūzikas skolās un

Ls 200,- mākslas skolās

• 2010.gadā interešu izglītības programmu finansēšanai piešķirti Ls 7 167 388. Interešu izglītības programmās iesaistīto audzēkņu skaits -

128 556.• Viena audzēkņa izglītošanai

interešu izglītības programmās valsts gadā iegulda vidēji

Ls 55,75

Kāpēc bērns mācās mākslas vai mūzikas skolā?

Kultūrizglītības finanses 2010/2011

Dotācija KM pārraudzībā esošām augstskolām 4 407 741 4 407 741 0Dotācija pašvaldībām profesionālās ievirzes pedagogiem 7 593 143 7 593 143 0

KM profesionālās vidējās izglītības iestādes 8 015 789 8 160 469 144 680

2011.gads plāns

izmaiņas

Resursi izdevumu segšanai

2010.gads

Profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītības programmu

reformas mērķi:• nodrošināt talantu – izcilību atlasi un sekmēt viņu

profesionālo virzību un radošo izaugsmi;

• nodrošināt mūzikas un mākslas izglītības plašu pieejamību, lai sekmētu radošas personības veidošanos, veidotu nacionālas valsts identitāti un uzturētu Dziesmu svētku tradīcijas nepārtrauktību un kvalitāti.

Mūzikas un mākslas skolu programmu

reformas ieguvumi:• interesants un bērnu vecumam atbilstošs mācību saturs;• elastīga izglītības programma, atbilstoša katra bērna spējām un interesēm;• efektīvi izmantots valsts, pašvaldību un vecāku finansējums;• veicināta muzicēšana ansambļos mūzikā un grupu darbs mākslā.

Reformas saturs

Pamata programmas apguves mērķis:

• mūzikā - apgūt izglītības pamatzināšanas un prasmes, kas nepieciešamas kolektīvai muzicēšanai korī, vietējā orķestrī vai ansamblī, un mājas muzicēšanai pēc mūzikas skolas beigšanas;

• mākslā – apgūt izglītības pamatzināšanas un prasmes un 2-3 izvēles mācību priekšmetus, kuru saturu izstrādā skola.

Reformas saturs

Paplašinātās programmas apguves mērķis:

• mūzikā - apgūt mūzikas izglītības zināšanas un prasmes spēlēt solo vai kolektīvā, kas ir salīdzināmas visas valsts mērogā un nodrošina iespēju mācīties mūzikas profesionālās vidējās izglītības programmā, lai iegūtu profesiju;

• mākslā – apgūt mākslas izglītības zināšanas, kas ir salīdzināmas visas valsts mērogā un nodrošina iespēju mācīties mākslas profesionālās vidējās izglītības programmā, lai iegūtu profesiju.

MūzikaPamata programma – mācību laiks mācību laiks 5 - 9 gadi,

pavisam 1420 mācību stundas. Paplašinātā programma - mācību laiks 5 - 9 gadi, pavisam

2135 mācību stundas.

Māksla A modelis - Mācību laiks 5 - 9 gadi, pavisam 1460 mācību

stundas. B modelis - Mācību laiks 5 - 9 gadi, pavisam 2455 mācību

stundas.

Pārejas perioda uzdevumi līdz 2014. gadam:

• Līdz 2012. gada 1.janvārim sadarbībā ar nozares profesionāļiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem jāizstrādā Paplašinātās programmas iestājeksāmenu un noslēguma prasības 5. un 9.klasei;

• Līdz 2014. gadam jāievieš valstī vienotas prasības mūzikas Paplašinātās programmas 6., 7., 8. klašu absolventiem, lai nodrošinātu iespēju Pamata programmas audzēkņiem sagatavoties un konkursa kārtībā iestāties Paplašinātās programmas attiecīgajās klasēs jebkurā Latvijas profesionālās ievirzes mūzikas izglītības iestādē;

• Līdz 2014.gada 1.septembrim sadarbībā ar nozares profesionāļiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem jāizstrādā jauno izglītības programmu paraugi;

• Skolām atbilstoši jaunajām izglītības programmām jāizstrādā mācību priekšmetu programmas;

Pārejas perioda uzdevumi līdz 2014. gadam:

• ESF Projekta „Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība” ietvaros tiek īstenoti ESF finansēti tālākizglītības kursi kultūrizglītības pedagogiem. Līdz 2010.gada 30.novembrim kursus ir apmeklējuši 1206 pedagogi.

• Izstrādāts metodiskais materiāls jauna mūzikas mācību priekšmeta - Mūzikas mācības ieviešanai, kas būs pieejams skolām no 2011.gada janvāra. Kursos piedalījušies kopumā 258 mūzikas teorijas pedagogi (79,1 % no mūzikas teorijas skolotāju kopskaita).

• Līdz 2012.g. 1. janvārim ESF tālākizglītību kursu ietvaros jāizstrādā metodiskās vadlīnijas un materiāli priekšmetiem Ansamblis un Vispārējās klavieres un jāīsteno kursi šo priekšmetu apmācības uzlabošanai.

• Līdz 2014. gadam izstrādāt vienotu modeli valsts konkursiem un valsts festivāliem-konkursiem, lai varētu efektīvi īstenot izglītības kvalitātes kontroli attiecīgajās vecuma un izglītības programmu grupās.