2020. gada 2. feb-ruārī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkē-vičs piedalījās Tartu miera līguma simtgades svinībās Igaunijas pilsē-tā Tartu.

„Esmu pateicīgs par iespēju būt kopā ar igauņiem, lai atzīmētu Tartu miera līguma simtgadi. Pirms simts

gadiem Tartu miera līgums radīja jaunu realitāti mūsu Baltijas reģio-nā. Latvijas un Igaunijas Neatkarī-bas kari noslēdzās ar uzvaru un mūsu valstu neatkarības izveidošanu. Sva-rīgi, ka Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Somijas tautas izmantoja savas pašnoteikšanās tiesības, izvei-doja suverēnas valstis un atbrīvojās no Krievijas, kas noslēdzās ar mūsu

valstu starptautiskas atzīšanas de iure un pilntiesīgas dalības starptautiskajā sistēmā. Mēs esam gājuši cauri neat-karības kariem, okupācijai un neatka-rības atgūšanai, un mēs zinām brīvī-bas vērtību. Mēs turpināsim atbalstīt pasauli, kuras pamatā ir starptautis-kās tiesības, multilaterālisms un tiek

VID ziņojums par BreksituLīdz šī gada beigām muitas jomā izmaiņu nebūs

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 580 2020. gada 4. februārī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ...........2, 4, 5, 7, 10, 11, 14Latvijas ziņas .......1, 3, 6, 7, 8, 9, 12, 14, 15Latvieši pasaulē .......................................1, 13Redakcijā .............................................................3LR Ārlietu ministrija ..........................1, 3, 15Astra Kronīte ................................................2, 5De facto ......................................... 3, 11, 14, 15Vēsture .................................................................4Sanita Dāboliņa ..................................6, 8, 12Anna Rancāne .................................................7Jancis .....................................................................7Guntars Saiva ......................................... 10, 11Astrīda ................................................................13Sēru vēsts .........................................................14Sarīkojumi, ziņojumi........................... 15, 16Eiro kurss ...........................................................16

Naktī uz 2020. gada 1. februāri Apvienotā Karaliste (AK) sakārtotā veidā izstājas no Eiropas Savienības (ES). Tas nozīmē, ka AK vairs nebūs ES dalībvalsts, taču līdz pat 2020. gada 31. decembrim būs spēkā pārejas pe-riods un muitas jomā nekādu izmaiņu nebūs ne privātpersonām, kuras ceļo no AK uz Latviju vai kuras saņem sū-tījumus no AK, ne uzņēmumiem, ku-riem ir tirdzniecības partneri AK.

No šī gada 1. februāra līdz 31. de-cembrim būs spēkā pārejas periods, kad AK vairs nebūs ES dalībvalsts, bet uz to turpinās attiekties ES tiesības un pienākumi. ES un AK sadarbība šajā laikā turpināsies tāpat kā līdz šim ar vienīgo izņēmumu, ka AK vairs nepie-dalīsies ES lēmumu pieņemšanā.

To nosaka AK Izstāšanās no ES lī-gums, ko 2020. gada 22. janvārī ratificē-ja AK parlaments un par kuru 29. janvārī

nobalsoja Eiropas Parlaments. Atbilstoši šim līgumam pārejas periodā tāpat kā pašlaik turpināsies brīva preču aprite starp ES un AK. Noteikumi, ierobežo-jumi un citas formalitātes, ko piemēro tirdzniecībai starp ES un trešajām val-stīm, netiks piemēroti pārejas periodā.

Par ES un AK attiecībām, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, turpināsies saru-nas atbilstoši ES un AK kopīgajai Po-litiskajai deklarācijai par nākotnes at-tiecību ietvaru. Šīs sarunas jānoslēdz līdz pārejas perioda beigām.

Aicinām sekot līdzi aktuālajai in-formācijai par turpmāko sarunu pro-cesu un nākotnes attiecībām starp ES un AK Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājaslapā un VID tīmekļa vietnē sadaļā Breksits.

Valsts ieņēmuma dienestaSabiedrisko attiecību daļa

Rīgā, 30.01.2020.

Jauniešu koris pēc kopmēģinājuma ar Gintu Ceplenieku Melburnā, 2019. g. 31. decembrī. Skat. rakstu 5. lpp.

FOTO

Rob

erts

Bir

ze

Zīmīga simtgadeĀrlietu ministrs svinībās Igaunijā

Turpinājums 15. lpp.

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2020. gada 4. februārī

FOTO

Silv

ija M

akm

alen

sa (M

cMul

lens

)

Tajā pašā datumā, kad latvieši atzīmē Pa-rīzē 1921. gadā Latvijas Republikas de jure atzī-šanu, Austrālijā mēs svi-nam Austrālijas dienu; dienu, kad 1788. gada

26. janvārī kapteinis Artūrs Filips (Phillips) ieradās Sidnejas līcī, Jaun-dienvidvelsas piekrastē ar 11 kuģiem, kuru krava bija anglosakšu noziedz-nieki, dumpinieki un viņu militārā apsardze. Izkāpjot krastā, viņš uzvilka Britu karogu karogmastā un deklarēja, ka šī zeme pieder Britu impērijai. Tā sākās Austrālijas eiropiskā vēsture.

Katrs pilsonis tomēr nepriecājas par šo dienu, īpaši iedzimtās tautas, kuras sauc šo dienu par Invāzijas dienu un priecājās tikai par to, ka viņu tauta ir pārdzīvojusi koloniālisma jūgu.

Katrs Austrālijā dzīvojošais pil-sonis atzīmē šo dienu savādāk, bet valsts līmenī oficiāli notiek gājieni, pilsonības ceremonijas, koncerti un uguņošana. Es dzīvoju Dienvidaustrā-lijā. Tāpēc aprakstīšu, kā šogad es un saujiņa citi Adelaides latvieši atzīmēja 26. janvāri.

Eiropiešu koloniju Dienvidaustrā-lijā dibināja 1836. gadā, kad ieradās kuģis ar britu brīvprātīgiem imigran-tiem. Meklēdami ticības brīvību, se-koja imigranti no Vācijas. Dienvidaus-trālijas platībā, kuras lielums aptver Franciju un Vāciju kopā, tagad dzīvo 1,7 mij. cilvēku, 77% no kuriem dzīvo galvaspilsētas Adelaides tuvumā.

Pēc tautskaites statistikas Dienvid-austrālijā dzīvo 200 etniskas grupas. Latviešu kopiena ir viena no šīm gru-pām, kura tagadnes skatījumā ir viena no vecākajām iebraucēju grupām. Pēc otrā pasaules kara un pieciem dīpīšu nometnēs pavadītajiem gadiem Vāci-jā, apmēram, 3 000 latvieši šeit atrada patvērumu no 1947. līdz 1952. gadam,

IRO, Internacionālās bēgļu organizāci-jas, izvietošanas programmas ietvaros.

Dienvidaustrālijā latviešu ko-pienai ir klājies labi. Šī pavalsts jau 1981. gadā nodibināja Daudzkultūru un Etnisko tautu komisiju, lai atbalstī-tu jauniebraucējus, dodot viņiem vien-līdzīgas tiesības. Pirmais priekšsēdis šai komisijai bija latvietis Bruno Krū-miņš, kurš vēlāk kļuva par Dienvid-austrālijas gubernatora vietnieku. Lat-viešu skolas, organizācijas un kultūra ir plaukusi šajā tolerantajā vidē.

Balstoties uz beidzamo 2016. gadā veikto tautas skaitīšanas analīzi, 15% no Dienvidaustrālijas iedzīvotājiem nāk no angliski nerunājošām tautī-bām. Lielākais skaits ir no Indijas, Ķīnas, Itālijas, Vjetnamas un Filipī-nas salām. No 56 947 iebraucējiem, lielākās iebraucēju grupas, neskaitot anglosakšus, nāk no Afganistānas, Pa-kistānas un citām Vidusāzijas zemēm. Nozīmīgs skaits ir arī no Krievijas,

Spānijas un Polijas, bet pārsvars ir no Āzijas un Vidusāzijas zemēm.

Lai lepotos ar savu dažādību, Ade-laides pilsētas dome un Austrālijas Dienas rīcības komiteja rīko vairākas

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) 98273753redakcija@laikraksts.comlatvietis@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam

laikrakstam: $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Čekus rakstīt uz vārda:„Sterling Star Pty Ltd“.

Sludinājumu cena: $7 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star 2020.All rights reserved.

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Dienvidaustrālija – daudzkultūru tīģelisAustrālijas dienā latvieši piedalās gājienā

Adelaides latvieši gatavojas Austrālijas dienas gājienam.

FOTO

Silv

ija M

akm

alen

sa (M

cMul

lens

)

Gājiena dalībnieki Elder parkā pēc gājiena.

Turpinājums 5. lpp.

Otrdien, 2020. gada 4. februārī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

Ņemot vērā jaunā koronavīrusa izplatību ārpus Ķīnas un konsta-tētos saslimšanas gadī-jumus Āzijā, Eiropā un citviet pasaulē, Ārlietu

ministrija ir atjaunojusi ceļojumu brī-dinājumu* un lūdz ievērot vispārēju piesardzību.

Saistībā ar jaunā koronavīrusa uz-liesmojumu Ķīnā, Ārlietu ministrija aicina ceļotājus nedoties braucienos uz Hubejas provinci, kā arī izvērtēt nepieciešamību ceļot uz Ķīnu. Vairā-kas aviosabiedrības ir apturējušas vai samazinājušas lidojumus uz šo valsti un no tās. Ķīnas iestādes ir noteikušas pārvietošanās ierobežojumus dažās valsts daļās. No 23. janvāra Uhaņā

apturēts sabiedriskais transports (lid-osta, dzelzceļš, autoostas). Ceļu sa-tiksmes ierobežojumi ir noteikti arī citās Hubejas provinces pilsētās. Tāpat aicinām ceļotājus ievērot vietējo iestā-žu norādījumus un pildīt visu papildu pārbaužu pasākumus.

Informācija par piesardzības pasā-kumiem pieejama Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā (spkc.gov.lv).

LR Ārlietu ministrija

* https://www.mfa.gov.lv/konsulara-informacija/celo-drosi-2/10-atgadinajumi-veiksmigam-celojumam/celojumu-bridinajumi-par-valstim-un-teritorijam/bridinajumi/28362-kinas-tautas-republika

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Latvijas vēsturi fal-

sificēja Padomju Savie-nība jau no okupācijas pirmās dienas, un to tagad turpina Krievija. Kā Latvijā cīnīties pret

vēstures falsifikāciju?Latvijas Krimināllikuma 74.1 pants,

Genocīda, nozieguma pret cilvēci, no-zieguma pret mieru un kara noziegu-ma attaisnošana nosaka: „Par genocī-da, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publis-ku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku noliegšanu vai attaisnošanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pie-ciem gadiem vai ar piespiedu darbu.“

Sakarā ar Krievijas prezidenta Vla-dimira Putina jaunākajiem apgalvoju-miem, ka Polija bija atbildīga par Otrā Pasaules kara sākšanu, Saeima 16. jan-vārī pieņēma lēmumu par Latvijas oku-pācijas 80. gadskārtu un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņema-mību. Lēmums atzīmēja, atgādināja, uzsvēra un pauda pārliecību, un beigās aicināja „Krievijas Federāciju kā biju-šās Padomju Savienības tiesību un sais-tību pārņēmēju atzīt Latvijas okupāci-jas un prettiesiskas aneksijas faktu, kā arī attiekties no politiski motivēta revi-zionisma un vēstures sagrozīšanas.“

Debatēs bijušais LR izglītības un zi-nātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, tagad Saskaņas deputāts, uzskatīja par svarīgāku runāt par degvielu cenām un apšaubīja Molotova-Ribentropa pakta lomu Otrā Pasaules kara izraisīšanā. No viņa teiktā varēja saprast, ka Krievija ir labs, miermīlīgs kaimiņš, un Putina pie-saukšana notiek tikai iekšpolitikas dēļ.

Saskaņas deputāts Nikolajs Ka-banovs amizanti filozofēja: „Varbūt ar šo deklarāciju jūs gribat palielināt subsīdijas Latvijas vēsturniekiem, lai vairotu grāmatu skaitu, lai doktoranti strādātu arhīvos“.

Saskaņas deputāts Sergejs Dolgo-polovs arī nesaredzēja nekādus drau-dus Latvijai no Krievijas un ieteica sākt ar Indriķa hroniku.

Beigās lēmumu pieņēma ar 69 PAR balsīm un nevienu PRET vai ATTU-RAS. Visi Saskaņas deputāti tēloja, ka nav klāt, un nepiedalījās balsošanā.

Saskaņas deputāts Nikolajs Ka-banovs gan bija pareizi norādījis: „Es nesaredzu no priekšlikuma konkrētus secinājumus, kas ir jādara Latvijas valstij, kas ir jādara Saeimai.“ Vēl ar-vien okupācijas fakta noliegšana nav ekspresis verbis aizliegta, un proku-ratūrai jāmēģina pielāgot jau minēto Krimināllikuma 74.1 pantu.

Bet vai tā ir laba lieta – ar liku-

Piesardzības pasākumi ceļotājiemSaistībā ar koronavīrusa izplatīšanos

Melu ziņu ierobežošanaKavējas ar to risinājumiem

Melu ziņu izplatī-šanu tā dēvētajās klik-šķu lapās tā arī nav iz-devies apturēt, lai gan atbildīgie jau pirms diviem gadiem solīja risinājumus, secinājis

LTV raidījums de facto.„Cēsīs reģistrēti pirmie korona-

vīrusa inficēšanās gadījumi“; „Vī-rietis Carnikavā pie staba piesien un pamet nomiršanai kucīti un vairākus kucēnus”; „No nākamā mācību gada, Latvijā tiks likvidēti visi valsts bērnu-dārzi“ – tie ir tikai daži melīgi raksti no aizvadītajām nedēļām, kuru mērķis ir piesaistīt uzmanību, lai nopelnītu no interneta reklāmām.

Rakstus izplata Aumytests.net un Lvzinas.com un citi portāli. Lai arī ir skaidrs, ka tie ir meli, lapu uzturētāji netraucēti darbojas. „Nu pašlaik mēs neesam saskatījuši ka būtu nodarīts tāds kaitējums, lai personu sauktu pie kriminālatbildības. Jo kriminālatbil-dībā, tā ir galējā, visbargākā,“ sacīja Valsts policijas Galvenās kriminālpo-licijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Šīs ziņas gan daudz neatšķiras no tām, par kurām tiesā Niku Endziņu. Arī viņa radītais interneta lapu tīkls ilgu laiku darbojās, līdz 2018. gada jū-lijā publicēja tādu ziņu, kuru tās sma-gā emocionālā fona dēļ vairs neviens nespēja ignorēt. Ziņa toreiz vēstīja – „Sabrucis tirdzniecības centrs Alffa. Simtiem cilvēku gājuši bojā.“ Sekoja iesniegumi un kriminālprocess par huligānismu internetā – kopumā par deviņiem rakstiem.

Latvijas Radio arhīvos atrodams Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža tolaik teiktais, paužot cerību, ka visi,

kas mēģinās līdzīgi darboties, būs gu-vuši mācību, redzot, ka tas ir pretliku-mīgi.

Mācība gan nebija uz ilgu laiku. Faktu pārbaudes laboratorija Re:check 2019. gada nogalē jau rakstīja: „Viltus ziņu bizness – vai Endziņš un Raspo-povs turpina?“ Žurnālisti bija izpētīju-ši, ka jauno viltus ziņu lapu pēdas atkal ved līdz Endziņam un viņa kādreizē-jam sabiedrotajam Raivim Raspopo-vam un Reinim Aumesteram.

Digitālās pētniecības laboratorijā secina, ka Aumytests.net lapa ir kla-sisks gadījums, kādu Latvijā redzam jau kuru reizi. Lapas auditorija gal-venokārt nāk no Facebook, kur ar tās saturu pamatā dalās pieci konti. Pie-mēram, Artis Kastanis, kura profila bildē patiesībā ir norvēģu aktieris Ak-sels Heine, Viktors Miķelsons, kur izmantots lietuviešu režisora Andriusa Blaževiča attēls, un vēl trīs citi. Pro-filu mērķis – sadraudzēties ar citiem Facebook lietotājiem un panākt, lai ar saturu dalās arī citi un apmeklē portā-lu. Kā un kurā brīdī šādu darbību iero-bežot, nav tikai Latvijas izaicinājums.

„Katram gadās kļūdīties, tāpēc par to, ka tu esi nopublicējis kaut ko viltus, uzreiz sodīt nevar. Tāpat me-lot, apmānīt, ja tas ir domāts kā joks, arī neviens neaizliedz. Bet tiklīdz tas aiziet ārpus šīm līnijām, tiklīdz tas no-dara kaitējumu makam vai veselībai, kā, piemēram, ar vakcīnām, tad jā, tad valstij būtu jāiejaucas un šie manipu-latori jāsoda,“ saka Digitālās labora-torijas pētniece Nika Aleksejeva.

Par to, ka vajadzētu kaut ko darīt, lai melu ziņas apturētu, politikas vei-dotāju līmenī runāja jau 2018. gadā.

Turpinājums 11. lpp.

Turpinājums 5. lpp.

4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2020. gada 4. februārī

Brisbane,1954. g. novembris4. K. D. Rīc. Kom. izdevums(Rediģējis A. Biela)

„Tur tā palika, cerību zeme,Mūsu slavas un ticības riets.“V. Strēlerte

Tautieši!Mums atņemta ir dzimtene, mūsu

pilskalni un vecās pilsdrupas mūsu daudzo paaudžu darbs vecajās celtnēs un pilsētās; mūs nepavada mūsu senču gari – dzimtenes modrie latviskā gara sargātāji, bet mums ir līdz bagātības, kuru spodrināšanā un sargāšanā mums jābūt divtik modriem. Kultūras avoti vienmēr jāiztīra, lai tie neaizsērētu. Jā-rada arī iespējas veldzēties šais avotos.

Protams, Brisbanes latvieši dara savu darba daļu. Un gluži kā dzimte-nē, kad saule stāv gandrīz zenītā pie Latvijas debesīm, ir karstākais darba laiks pļavās un ārēs un bieži vien talci-nieki iet dziedādami no vienas sētas uz otru, arī šejienes vasaras vidū kāds liels darbs vēl gaida talciniekus. Mēs cen-tāmies sēt un kopt šo druvu, bet ražas

ievākšanā gaidām talciniekus.Dainu latvietis varēja par sevi teikt,

ka viņš dziedot dzima, dziedot auga, dziedādams viņš strādāja arī kungu ri-jās. Viņa rokas nekad darba nebijās, jo zināja, ka katrs darbs padarāms.

Kur gan tagad atrodas šī tauta? Tā izkaisīta pasaules tālēs tomēr vēl dzied, jo ir cilvēki, kas ziedo vairākus vakarus nedēļā latviešu dziesmai. Bet ir arī tādi, kas baidās savas dziesmas. Arī mūsu darba un viesmīlības tikumi nav izzuduši pasaules lielceļos, tikai mēs esam pārlieku kautri.

Mans aicinājums Brisbanes latvie-šiem: Aizmirsīsim kautrību un nāciet mums talkā daudzajos kultūras pasā-kumos kā arī neskopojieties ar viesmī-lību uzņemt tuvus un tālus viesus.

Iepriekšējs paldies par čaklo līdz-dalību.

J. Kūkums4.K.D. Rīc. Kom. Pr-ks.

Red.: Sākam neregulāru rakstu sēriju par agrākajām Latviešu Kultūras die-nām Austrālijā.Austrālijas Latviešu 4. Kultūras dienas notika 1954. gada decembrī, Brisbanē.

M e l b u r n a s Latviešu vidus-skolas (MLV) saime atsāka 2020. gada dar-bību 1. februārī.

Skolas gads iesācies ar 15 skolēniem: 5 – pirmajā klasē, 2 – otrajā klasē un 8 skolēniem trešajā klasē.

Skolēniem pasniegs latviešu va-lodas stundas, iepazīstinās viņus ar mūsu plašo latviešu kultūru un ve-dīs viņus pa tautas vēstures takām. Šajā gadā MLV turpinās aicināt plašo Melburnas jauniešu pulku piedalīties MLV kora stundās (Melburnas Jaunie-šu koris). Jolanta Lārmanes vadībā skolēni apgūst XII Latvijas Skolu Jau-natnes Dziesmu Svētku repertuāru.

Tāpat kā iepriekšējos gados, MLV turpinās audzināt jauniešus latviskā garā, tuvināt jauniešiem saites ar savu latvietību un stiprināt viņiem latviešu valodas spējas.

Ingrīda un Andris Eimaņi,MLV vadītāji

Laikrakstam „Latvietis

Melburnas Latviešu vidusskolaIesācies jaunais mācību gads

Vidusskolnieki jaunā mācību gada pirmajā dienā 2020. gada 1. februārī.

FOTO

Ingr

īda

Eim

ane

Vidusskolnieki klasē. FOTO

Ingr

īda

Eim

ane

Ieskatāmies Austrālijas Latviešu Kultūras dienu vēsturē...4. Austrālijas Latviešu Kultūra dienu Informācijas biļetēns No.1.

Otrdien, 2020. gada 4. februārī Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp.

Austrālijas jaunieši ir ceļā uz XII Latvijas Skolu jaunat-nes dziesmu un deju svētkiem,

kas notiks Rīgā, š.g. 6.-12. jūlijā. Svētkos piedalīsimies kā Austrāli-jas jauniešu koris un gatavojamies dziedāt Koru koncertā Dziesmubērns Mežaparka Lielajā estrādē sestdien, 11. jūlijā. Mums ir pieteikušies koris-ti no Melburnas, Sidnejas, Adelaides, Kanberas, Brisbanes un Varnambulas. Kora vadību ir uzņēmusies Jolanta Lārmane, projekta koordinatore Ieva Ozoliņa; abas no Melburnas.

Daļa programmas jau ir apgūta Annas Ziedares Vasaras vidusskolā (AZVV) un mēģinājumos kopā ar Mel-burnas Latviešu vidusskolas (MLV) audzēkņiem. Dziesmas skanējušas 36. Jaunatnes dienās, kā arī citos sa-rīkojumos Melburnā, un AZVV izlai-

dumos Adelaidē. Pie dziesmu apguves daudz pūļu pielicis svētku virsdiriģents Gints Ceplenieks: divi mēģinājumi ar jauniešiem novadīti Melburnā pagā-jušajā gadā, intensīvs darbs ieguldīts, apmācot AZVV kori. Ar nepacietību gaidām arī mēģinājumu ar kora Balsis diriģentu Intu Teterovski Melburnā.

Tomēr vēl daudz darba ir priekšā; jā-nodrošina, ka visi jaunieši, kuri brauks uz svētkiem, apguvuši pilnu 23 dziesmu programmu, arvien atrodas kādam vēl jaunas un nedzirdētas dziesmas.

Melburnā daļa kora mēģinājumu notiks sestdienās, kopā ar MLV skolē-niem. Iecerēti arī papildus mēģināju-mi ārpus MLV darbības laikiem, tieši koncentrējoties uz svētku dalībnieku vajadzībām, mēģinājumus vada Jo-lanta Lārmane.

Adelaidē palīdzēt ar programmas apguvi uzņēmušies Lilita Daenke un Matīss Reinhards, Sidnejā – Aija un Sandra Dragūnas.

Aprīlī un maijā notiks trīs reper-tuāra nostiprināšanas kopmēģinā-jumi – koristu salidojumi Melburnā, kuros trīs nedēļas nogaļu garumā va-rēsim vēl piestrādāt un noslīpēt apgūto programmu.

18. un 19. aprīlī paredzēts kop-mēģinājums tikai puišu balsīm, 2. un 3. maijā kopmēģinājums tikai meite-ņu balsīm, bet 23. un 24. maijā kop-mēģinājums visam korim.

Ja kāds Austrālijas latviešu jaunie-tis (līdz 23 g.v.) vēl vēlas piedalīties šajā projektā un pievienoties koristu rindām, lūdzam pieteikties Ievai Ozo-liņai, rakstot e-pastu uz: ieva.ozolins@gmail.com līdz š.g. 15. februārim.

Mēs esam gandarītas, ka ir bijusi tik liela jauniešu atsaucība līdz šim, un ceram, ka visiem paliks jaukas un neaizmirstamas atmiņas pēc dziesmu svētkiem Latvijā.

Jolanta Lārmane un Ieva OzoliņaLaikrakstam „Latvietis“

Austrālijas jaunieši gatavojas svētkiem!XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Kora mēģinājums Melburnas Latviešu namā. Pirmajā rindā ceturtā no labās vadītāja Jolanta Lārmane.

FOTO

Ingr

īda

Eim

ane

aktivitātes, iesākot dienu ar iedzimto Kaurna tautas tradicionālo attīrīšanas un dziedinošo dūmu ceremoniju. Pie-vakarē notiek etnisko tautību gājiens caur pilsētas galveno ielu, kurā šogad piedalījās arī Dienvidaustrālijas lat-

viešu organizāciju apvienības (DLOA) organizētais tautiešu pulciņš ģērbies tautas tērpos, nesdams savu karogu, dziedādams un dejodams līdz Elder parkam Torrens upes krastmalā, kur notika svētku koncerts. Koncertā šo-gad piedalījās Volya ukraiņu kazaku deju ansamblis, kā arī aborigēnu koris Iwiri, kas dzied Pitjantjatjara valodā.

Vakars noslēdzās ar uguņošanu.Dienvidaustrālija vēl arvien ir

miermīlīga, iecietīga sabiedrība, kura ir pratusi integrēt un saliedēt savus pil-soņus, cienīdama to dažādo izcelsmi un vērtēdama to daudzkrāsaino piene-sumu plašākai sabiedriskai kopienai.

Astra KronīteLaikrakstam „Latvietis“

Dienvidaustrālija – ...Turpinājums no 2. lpp.

mu noteikt vēstures interpretāciju? Te vairs nav tās samērā skaidrās līni-jas, kuras noteiktas Krimināllikumā. Krievija ir jau gājusi šo ceļu, un ne-kautrējas pieņemt Padomju Savienības laikā izplatīto vēstures traktējumu.

Jāatdala faktus no interpretācijas. Fakti ir vienkārši: 1940. gada 15. jūnija rītausmā Padomju Savienības bruņotie spēki šķērsoja Latvijas–PSRS robežu

un uzbruka Latvijas robežposteņiem. Bija kritušie abās pusēs. Nākamajā die-nā, 16. jūnijā plkst. 14.00, PSRS deva ultimātu Latvijai, kuram bija jāatbild līdz tās pašas dienas plkst. 23.00. Ul-manis nolēma padoties, un 17. jūnijā plkst. 9.00 Jonišķu dzelzceļa stacijā Lat-vijas armijas pulkvedis Otto Ūdentiņš tikās ar Sarkanās armijas pārstāvi ģe-nerālpulkvedi Pavlovu, un plkst. 13.00 parakstīja Latvijas armijas kapitulācijas aktu. Tajā pašā laikā, plkst. 13.00 pir-mie Padomju tanki iegāja Rīgā.

Vai jāsoda kādu, kurš apgalvo, ka šī nav okupācija? Vai jāsoda tādu, kurš ap-strīd faktus, piemēram, ka nebūtu bijis uzbrukums Latvijas robežposteņiem?

Ja būtu runa par seno vēsturi bez te-košām sekām šodien, tad liktos mazliet pārspīlēti sodīt kādu par, piemēram Zo-beņbrālu ordeņa darbības sagrozīšanu. Bet Padomju okupācijas noliegšanai ir sekas šodien – ja nebija okupācijas, tad Latvija ir līdzvainīga visos bojājumos un

RedakcijāTurpinājums no 3. lpp.

Turpinājums 12. lpp.

6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2020. gada 4. februārī

Augusts Saulie-tis (1869–1933) – viens no ievērojamākajiem latviešu klasiskās litera-tūras autoriem – dzimis Grašu pagasta Sauliešos (Kūrēnos) 1869. gada

22. decembrī. Saulietis darbojies visos literatūras veidos – dzejā, prozā, drā-mā, publicistikā, arī tulkojis, atdzejo-jis, bijis starp grāmatu apgāda Zalktis izveidotājiem, nodibinājis apgādu Va-ravīksna, strādājis par latviešu valodas skolotāju Rīgā, Grašu pagasta skolā un Cesvaines vidusskolā, kurai 2019. gadā apritēja 100. gadskārta. Saulietis rosīgi piedalījās Cesvaines kultūras dzīvē: uzstājās ar priekšlasījumiem, bija Gra-šu bibliotēkas dibināšanas iniciators, vāca ziedojumus Doku Ata piemi-neklim, piedalījās teātra iestudējumos, arī režisēja tos. Izcilais sava laika lite-rāts mūžībā aizgāja 1933. gada 27. jan-vārī dzimtajā pusē, apbedīts Ķinderu kapsētā, kur 1938. gadā atklāts tēlnie-ka Kārļa Jansona piemineklis.

2019. gadā Augustam Saulietim – 150. Novadā izsludinātais Augusta Saulieša gads bija iespēja aktualizēt rakstnieka literāro mantojumu; no-vada iedzīvotājus, īpaši skolēnus, in-formēt par Saulieša dzīves un darba gaitām novadā; valsts līmenī populari-zēt rakstnieka un mūsu novada vārdu. Jubilejai veltītie pasākumi tādējādi ne-tika koncentrēti ap rakstnieka dzimša-nas dienas datumu, bet organizēti visa gada laikā, sasaistot ar novada kultū-ras un izglītības iestāžu darba ritmu un iespējām. Gads gan iesākās skum-ji – mūžībā aizgāja rakstnieka meita Ilze Plikause…

2018. gada nogalē aktīvie cesvai-nieši un Cesvaines kultūras un izglī-tības organizācijas izteica priekšliku-mus, kā Saulieša vārdu darīt tuvāku novada iedzīvotājiem un viesiem. Lai gan ne visas ieceres ir īstenotas un daži darbi vēl priekšā, šobrīd varam atskatīties uz raženu veikumu.

Cesvaines bibliotēka noorganizēja Saulieša gada atklāšanas pasākumu 2018. gada decembrī, kā arī ikgadējā lasīšanas iniciatīvā Burtu spēles pie-augušajiem iekļāva Saulieša darbus. Lasītāji atzina, ka Saulieša darbos ir laba valoda – sena, ar garšu, skais-ti dabas apraksti, interesanti atklāti cilvēku raksturi, padrūma noskaņa, izceltas latviskas vērtības, piemēram, krietnums, darbs, ģimene. Uz centrālo pasākumu 12. decembrī, apvienojot gan bibliotēkā, gan muzejā pieejamos materiālus, tika izveidota rakstnieka grāmatu izstāde Cesvaines vidusskolā.

Latvijas Universitātes (LU) Hu-manitāro zinātņu fakultāte (HZF), atsaucoties uz Sanitas Dāboliņas ai-cinājumu, martā sarīkoja LU 77. starp-

tautiskās zinātniskās konferences sek-cijas sēdi Latviešu literatūras klasika kā kritiskās domāšanas impulss. Au-gustam Saulietim 150. Tika nolasīti vairāk nekā 10 referāti un atklāta LU Bibliotēkas sagatavotā izstāde Augusts Saulietis un viņa literārais mantojums, kurā interesenti veselu mēnesi varēja iepazīt Saulieša grāmatu izdevumus, pievēršot uzmanību arī to vizuālajam noformējumam, unikālus materiālus – fotogrāfijas, rokrakstus (dzejas, stāstu un tulkojuma melnrakstus), vēstu-les. Šobrīd konferences kuratore LU profesore Ausma Cimdiņa referātus apkopo, lai taptu konferences rakstu krājums.

Cesvaines teātris režisores Aldas Albertes vadībā iestudēja Saulieša satīrisko komēdiju Vienprātības komi-teja, kuras pirmizrāde, iesaistot skatī-tājus, patika visām paaudzēm un ļāva apjaust, ka cilvēka daba 100 gadu lai-kā nav mainījusies. Izrāde ir nospēlēta vairākkārt.

Mūsu novadniece, muzejniece Dace Zvirgzdiņa, vairākās auditorijās (pieaugušo, dažādu vecumu skolēnu) Cesvainē un Madonas muzejā vadīja izzinošas nodarbības par rakstnieka dzīvi, daiļradi kopumā, prozu īpaši. Laikrakstā Cesvaines Ziņas viņa pub-licēja vairākus rakstus par Saulieša dzīvi, ģimeni, darbiem. Dace sakārto-ja Saulieša prozas izlasi, kuru apgāda Jumava vadītājs Juris Visockis pre-zentēja 12. decembra pasākumā. Iz-lasē ietverti septiņi 1913.–1930. gadā sarakstīti, pēc Otrā pasaules kara Lat-vijā nepublicēti, tāpēc lasītājam mazāk zināmi stāsti. Tajos iepazīstam Saulie-ša daiļradei raksturīgās darbības vie-tas, tēmas, tēlus, bet fonā – ikdienu un sadzīvi apmēram pirms 100 gadiem. Domājams, ka drīzumā iznāks prozas izlases II daļa.

Muzeja speciāliste Daiga Matroze sakopa un ikdienā turpina kopt rakst-nieka vecāku atdusas vietu Ķinderu

kapsētā. 21. septembrī, svinot Cesvai-nes vidusskolas simtgadību un vienlīdz pieminot skolas dibinātāju Albertu Vītolu un viņa līdzgaitnieku Augustu Saulieti, Daiga noorganizēja koncertu Cesvaines evaņģēliski luteriskajā baz-nīcā, kur arī bija izveidojusi nelielu ekspozīciju par Augustu Saulieti. To iepazina dievnama apmeklētāji, arī baznīcas 140 gadu jubilejas laikā.

Cesvaines Mūzikas un mākslas skolas skolotājs Jolands Andževs sa-komponēja dziesmu ar Saulieša tekstu Ziedu diena, tās pirmatskaņojums sko-lotāju un skolēnu ansambļa (oriģināli dziesma paredzēta divām solistēm) un

Augusta Saulieša gads Cesvainē un LatvijāPieminot vienu no ievērojamākajiem latviešu klasiskās literatūras autoriem

Turpinājums 12. lpp.

Cesvaines vidusskolas aula sagaida svētku viesus. Priekšplānā Cesvaines pils un Valda Kaprāļa gleznotie „Saulieši“.

FOTO

San

ita D

ābol

iņa

Ekskursija „Tikšanās ar Saulieti“ pir-moreiz norisinājās Cesvaines novada dienās 2019. gada jūlijā. Novadniece dzejniece Anda Līce (no kreisās) ie-klausās ekskursijas izveidotājas un vadītājas Lilitas Ļavas stāstījumā.

FOTO

no

Lilit

as Ļ

avas

per

sonī

gā a

rhīv

a

Otrdien, 2020. gada 4. februārī Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp.

Trešdien, 22. jan-vārī, svinam simtgadi, kopš no lieliniekiem atbrīvota Rēzekne. Latgales atbrīvošanas simtgadi. Pie piemi-

nekļa Vienoti Latvijai, starp patētis-kām runām, maršu skaņām un lāpu uguntiņu mirdzu, man vēl jo vairāk gribējās domāt par šo auksto janvāri pirms simts gadiem, par to, ka toreiz Latgales atbrīvošana nav bijis pats par sevi saprotams fakts, par to, ko Tautas Padomes sēdēs runāja kāda Latgalei un visai Latvijai ļoti nozīmīga sievie-te – Valerija Seile. Mazā, trauslā, it kā nemanāmā, bet viedā un stiprā sievie-te – politiķe.

Lūk, ko par viņu raksta Miķelis Bukšs Latgaļu atmūda, 412. – 414. lpp. „Kod Kūrzeme un Vidzeme beja atbrei-vuotys, suocēs dīzgon normals vaļsts jaunuzbyuves dorbs. Tautys Padūme storp cytu suoka apsprīst Satvesmis sapuļcis vieleišonu lykumu. Tys beja 1919. godā. Vaļdeiba gon sūleja leidz vieleišonom Latgolu atbreivuot, bet nikas natyka dareits. Ganerals Balo-dis tymā laikā ir bejis pat taiduos dū-muos, ka pi Latgolys atbreivuošonys nabyutu nimoz juosastuoj (naasūt lat-vīšu zeme), tai par tū roksta B. Briška sovūs Latgolys viesturis materialūs. Baltīšu prese par Latgolu aizmiersa tikpat uotri kai par pārnejū snīgu. Vo-dūši vaļstsveiri sovuos runuos izasa-ceja pat tai, ka Latvijas atbreivuošona jau asūt pabeigta.

Sakarā ar tū Valerija Seile 1919. goda 3. augustā Tautys Padūmis sēdē saceja: „Bet kungi! Mēs, latgalī-

ši, jums varim paziņuot, ka lelynīki nu Latvijas vēļ nav padzeiti, ka Latgola vēļ atsarūn zam smoguo okupacejis jiuga. Mes jau na pyrmū reizi dzierdim runys, ka Latvija ir breiva. Bet, voi Latgola napīdar pi Latvijas?“

Un sēdes turpynuojumā jei pi šuo jautuojuma atsagrīze vēļ reizi: „Maņ rūkā ir kaids laikroksts, kurā ir uor-lītu ministra Meierovica kunga runa, un tamā ir šaidi vuordi: „Pi Latvijas rūbežas vēļ ir lelinīki.“ Kū šaidi vuor-di nūzeimoj?“ vaicoj Seile. „Pi Latvi-jas rūbežys, taitod na Latvijā? Vo tod Latgola napīder pi Latvijas? Un cytā vītā,“ – turpynoj Seile, – stuov: „Leli-nīki mums naīsadrūšynuos uzbrukt.“ Voi tys nūzeimoj, ka Latvijā vairs lely-nīku nav? Mes gribim dzierdeit atbiļdi uz šīm vaicuojumim.“

Šī vaicuojumi beja juo vairuok pa-

matuoti tuodieļ, ka jau mienesi ogruok V. Seile latgaļu vuordā beja apruode-juse, kaidi apstuokli volda Latgolā, un ka Latgolu ir nakavejūši juoatbreivoj un juopīguodoj vajadzeiguo puortyka. „Uz latgaļu atguodynuojumim parosti nuoce paskaidruojumi, ka Largolys at-breivuošona varūt moksuot tikdaudz, ka tys jaunajai vaļstej nabyušūt pa spākam.“

Paldies tiem toreizējiem politi-ķiem, kuri panāca lēmumu par Latga-les atbrīvošanu, un mūžīga slava tiem vīriem, kuri krita par to! Diemžēl, nav viennozīmīga bijusi Latgales situācija ne pirms simts gadiem, ne arī tagad.

Vēl joprojām gara acīm redzu Valeriju Seili, kā viņa saka šos vārdus: „Voi tod Latgola napīdar pi Latvijas?“

Anna Rancāne22.01.2020.

„Voi tod Latgola napīdar pi Latvijas?“Paiet simts gadi kopš Rēzekne atbrīvota no lieliniekiem

Rēzekne šāgada ziemā.

FOTO

Ann

a R

ancā

ne

Bet pēc gada, ķitvainazīt, / Vīrs vairs sievu negrib pazīt...Jancim pakausī maisījās tāds kā nemiers

Sievas man nav, un citu laulātu pāru vidū negribu maisīties, lai lie-tas noskaidrotu, bet tas skaistais, dzejiskais vār-diņš – ķitvainazīt man kaut kā bija jādabū šinī

savā rakstiņā iekšā. Izgudrojos gan šā, gan tā; beigu beigās neko labāku neva-rēju izgudrot kā ielikt virsrakstā. Galu galā nebūs jau pirmā reize, kad virs-raksts ar rakstāmo nesakrīt. Tas jau man būs kļuvis gandrīz vai par fasonu.

Bet STOP! Ja par citu vīru sievām negribēju rakstīt, par ko tad es gribēju rakstīt?...

Kas tad vēl atliek?... Gudroju, gudroju... Ak tā, jā, pareizi – par maij-puķītēm. Vai ir vēl kāds mīlīgāks, sau-laināks vārds kā maijpuķīte? Visas lie-tas uzreiz kļūst skaidras. Maijpuķītēm nav nekā kopēja ar Ķitvainazīšiem; vai

tad kāds brīnums, ka man radās grūtī-bas, mēģinot runāt par abiem uzreiz. Atkal viens pārliecinošs pierādījums, ka nekad nevajag pārcensties. Viss jā-dara Rāmi, lēnām, pamazām...

Maijpuķītēm ir balti ziediņi uz zaļa kātiņa... Tas tā apmēram izsmeltu ma-nas zināšanas par maijpuķītēm. Tas, ka viņas ir skaistas un mīlīgas, tas nemaz nav jāpiemin. Tas ir pats par sevi sa-protams. Vai maijpuķītes smaržo, vai ne, to vairs neatceros. Vai, vai... cik daudz lietas vairs neatceros... vai tad tiešām vecums nāk virsū ? Varbūt vēl trakāk – ir jau uznācis virsū. Ja tā, tad ko es te vēl mokos? Laidies dibenā – nesaldē nagus! Lai gan jau ir pienā-cis pavasaris, tomēr vēl ir pietiekoši auksts, lai varētu runāt par nagu saldē-šanu. Vai nu viņus var gluži apsaldēt, vai nē, tas nav tik svarīgi, bet runāt var.

Nu jau labu brīdi man kaut kur pa-

kausī maisījās tāds kā nemiers. Kā kad kaut ko nepareizu būtu pateicis. Kaut ko aizmirsis. Nupat uzausa gaisma, kas tas bija. Es citēju vienu dzejas rin-du: Rāmi lēnām, pamazām, nemaz ne-piedomādams, ka tālāk seko: Līdz tām kapu velēnām. Tādas dzejas rindas ir pavisam ačgārni lietot vietās, kur ap-grozās simtgadnieki, vai arī deviņdes-mit plus. Tas var ķerties viņiem pie dū-šas. Nezinu, kāpēc tas tā, bet tas esot nenoliedzams fakts. Ārā dzēst jau nu gan neiešu, kas man daļas, kas veciem cilvēkiem patīk, kas ne. Ja tas man rū-pētu, tad jau man būtu jātaisa aptauja, vai veciem cilvēkiem patīk ķitvainazīt, vai ne. Tā tik vēl trūka! Man patīk. Es esmu pavecs, ja ne gluži vecs. Un man patīk ķitvainazīt. Ar to vajadzētu būt diezgan!

JancisLaikrakstam „Latvietis“

8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2020. gada 4. februārī

No 31. janvāra plkst. 19.00 starp-tautiskajā digitālajā vietnē Opera Vi-son skatāms Imanta Kalniņa operas Spēlēju, dancoju pirmizrādes ieraksts ar Raimondu Bramani un Marlēnu Keini galvenajās lomās. Pie diriģenta pults – Mārtiņš Ozoliņš.

Iestudējumu veidojuši muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozo-liņš, režisore Laura Groza-Ķibere, scenogrāfs Miķelis Fišers, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, dramaturgs Evarts Melnalksnis, kus-tību režisors Rūdolfs Gediņš, video mākslinieks -8 un gaismu māksli-nieks Oskars Pauliņš. Uzvedums ie-

kļauts Latvijas valsts simtgades prog-rammā.

1977. gadā radīto komponista Imanta Kalniņa un libreta autora Iman-ta Ziedoņa operu, kas tapusi pēc Raiņa lugas Spēlēju, dancoju (1916) motī-viem, radošā komanda interpretējusi mūsdienu Latvijas vidē un sabiedrībā. Spēlēju, dancoju galvenais varonis ir spēlmanis Tots, kurš dodas pazemes valstībā, lai virszemē vestu atpakaļ lī-gavu Leldi, kuras trīs asins lāses kāzās laupījis Kungs. iestudējuma darbība risinās Rīgas pilī 2013. gada 20. jūni-jā – vasaras saulgriežos – ēku piemek-lējušā ugunsgrēka un vēlāko pils atjau-nošanas darbu laikā. Spēlēju, dancoju iestudējums izpelnījies gan skatītāju, gan kritiķu atzinību un nominēts Lie-lajai Mūzikas balvai 2019 kategorijā Gada uzvedums, kā arī iekļuvis balvas Kilograms kultūras fināla balsojumā kategorijā Mūzika.

Digitālo vietni Opera Vision radī-juši organizācija Opera Eiropa un trīs-desmit operas kompānijas un festivāli no astoņpadsmit valstīm. Tā turpina

iepriekšējos gados veiksmīgi aizsākto operas žanra digitālo popularizēšanu, kas sākās pasaulē plašu popularitāti guvušajā vietnē Operas platforma. Opera Vision tapusi ar Eiropas Savie-nības programmas “Radošā Eiropa” atbalstu.

Vietnē Opera Vision līdz šim Lat-vijas Nacionālā opera ikvienam in-teresentam visā pasaulē piedāvājusi noskatīties Riharda Vāgnera operu Klīstošais holandietis, koncertu Mūsu Operai 100 un Džakomo Pučīni ope-ras Bezdelīga koncertuzvedumu.

Operas Spēlēju, dancoju ierakstu līdz 31. jūlijam varēs skatīties šeit: https://operavision.eu/en/library/performances/operas/i-played-i-danced-latvian-national-opera-and-ballet

Latvijas Nacionālajā operā šo-sezon Spēlēju, dancoju izrādes var noskatīties 31. janvārī, 28. februārī, 13. martā, 25. aprīlī un 10. jūnijā.

Irbe TreileLatvijas Nacionālās operas un baleta

sabiedrisko attiecību vadītāja

Opera „Spēlēju, dancoju“ skatāma internetāTurpina iepriekšējos gados veiksmīgi aizsākto operas žanra digitālo popularizēšanu

Opera „Spēlēju, dancoju“.

FOTO

Agn

ese

Zelti

ņa

Opera „Spēlēju, dancoju“.FO

TO A

gnes

e Ze

ltiņa

Vai pienākumu UZLIEK? Jā, uzliek pienā-kumu – tā ir bieži lietota frāze. Inaugurācijas runā to izmantoja arī Valsts prezidents Egils Levits. LZA terminu datubāzē atrodami šādi termini: uzlikt par pienākumu; saistīt; apņem-ties; uzticēt pienākumu; sadalīt pienākumus; uzdot par pienākumu; uzlikšana par pienāku-mu; uzņemties pienākumu; uzņemties saistības; uzdot par pienākumu. Vairāki no tiem ar manu valodas izjūtu nesaskan, tāpēc parasti sakāmo, bet jo īpaši rakstāmo izvēlos katrā konkrētajā situācijā.

Jautājums, manuprāt, ir vairāk filozofisks nekā valodniecisks: neviens neko nevar uzlikt, ja cilvēks pats neuzņemas. Manuprāt, noteiku-mos un likumos var noteikt pienākumus; orga-

nizācijas vadītājs darbiniekiem vai darba gru-pas biedri savstarpēji var sadalīt pienākumus; kāds cits, piemēram, cilvēks vai iestāde, var uzticēt pienākumu, savukārt cilvēks pats var uzņemties pienākumu. Jo biežāk cilvēki pie-nākumus uzņemsies (nevis pienākumi viņiem tiks uzlikti (uzkrauti)), jo vieglāk un gaišāk tas izskanēs arī valodā.

Sanita DāboliņaLaikrakstam „Latvietis“

#latviešuvaloda #dzimtāvaloda#raksti #rakstītprieks#komunikācijakākvalitātesinstruments#ceļāuztavugrāmatu#valodairkāupe

Valoda, valodiņa...Ko uzveļam savos plecos

Otrdien, 2020. gada 4. februārī Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp.

14. februārī, Valentīndienā, kas šogad iekrīt piektdienā, Dzintaru koncertzāle klausītājus aicina uz val-dzinošu Piektdienas vakara muzikālo šovu kopā ar spožiem latviešu dzie-dātājiem – Dināru Rudāni, Amina-tu, Rūtu Dūdumu-Ķirsi, The Ludvig, Dagni Roziņu un The Beach Band.

Mīlestībai veltītajā programmā baudīsim 20. un 21. gs. pasaules mū-zikas šedevrus un populāras latviešu melodijas.

Koncertā tiksimies ar Supernova zvaigzni The Ludvig jeb Jēkabu Lu-dvigu Kalmani – jaunekli ar dabisku harismu un spēcīgu balsi un šarmanto

Dagni Roziņu, kura uzstāšanās šovā X Faktors pārsteidza daudzus klau-sītājus. Vakaru greznos brīnišķīga dāmu trijotne – Rūta Dūduma-Ķirse, kuras samtainā balss spēj izvīt vir-tuozākās džeza melodiju pasāžas, vo-kālās mākslas dīva un Raimonda Pau-la šābrīža skatuves mūza, lieliskais soprāns Dināra Rudāne, kā arī dzie-dātāja Aminata – viņas balss jaudu un tēlu nevar sajaukt ne ar vienu citu.

Grupā The Beach Band spēlēs ta-lantīgie latviešu džeza un neakadēmis-kās mūzikas instrumentālisti: Jānis Ķirsis (taustiņi), Rihards Goba (bass), Oskars Ozoliņš (trompete), Dāvis Jurka (saksofons), Laura Rozenberga (trombons), Krišjānis Bremšs (bungas) un Jānis Rubiks (kontrabass).

Vēsturiskā Dzintaru Mazā zāle ar 500 skatītāju vietām pēc vairāku gadu rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem tika atklāta 2015. gada maijā, sniedzot iespēju koncertdarbību Dzin-taros turpināt visa gada garumā.

Mārtiņš Pučka,Dzintaru koncertzāles

sabiedrisko attiecību vadītājs

Dzintaru koncertzāle aicinaUz romantisku „Piektdienas vakara šovu“ Valentīndienā

Atklās festivālu „Vīnes klasika“Skanēs Mocarta un Bruknera mūzika

VSIA Latvijas Koncertu organi-zēto festivālu Vīnes klasika 14. febru-ārī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā atklās Lat-vijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā. Kora dziedājums sa-balsosies ar dzidro soprānu, Lietuvā mītošo Guntu Gelgoti un Kristīnes Adamaites ērģeļu spēli. Koncerta programmā – Volfganga Amadeja Mocarta ārijas un Antona Bruknera motetes.

Austriešu komponists Antons Brukners ir viens no 19. gs. otrās pu-ses novatoriem, kura vārds mūzikas vēsturē ierakstīts ar deviņām simfo-nijām un sakrāla teksta kormūziku. Radio kora izpildījumā skanēs Ave

Maria, Vexilla Regis, O Justi un citas Bruknera motetes. No Mocarta ārijām koncertā dzirdēsim Laudate Domi-num, Ave Verum Corpus, u.c.

Diriģents Sigvards Kļava par kon-certa ieceri saka: „Mocarta un Bruk-nera mūzika šogad satiekas mīlētāju dienā. Šis konteksts iegūst pilnīgi ne-gaidītu tvērumu, ne vienmēr šie abi dižgari atrod kopīgas saknes vienā koncertprogrammā, bet nu šis tilts no Mocarta uz Brukneru un arī no Bruk-nera uz Mocartu realizēsies. Noteikti šajā koncertā sajutīsim arī Vīnes bur-vību un abu meistaru pārlaicīgo satik-šanos.“

Festivāls Vīnes klasika notiks no

14. līdz 22. februārim. Klausītāji varēs baudīt ģeniālo Vīnes klasiķu – Volfganga Amadeja Mocarta, Ludviga van Bēthovena, Jozefa Haidna, kā arī romantiķa Franča Šūberta skaņdar-bus. Uz skatuves kāps izcilie mūzi-ķi – franču trompetists Romāns Lelē, vijolniece Eva Bindere, čelliste Kris-tīne Blaumane, pianisti – Reinis Za-riņš un Arta Arnicāne, soprāns Elī-na Šimkus, Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio koris.

Biļetes Biļešu paradīzes kasēs, kā arī ineternetā: bilesuparadize.lv

Rinta Bružēvica,„Latvijas Koncertu“

sabiedrisko attiecību speciāliste

Latvijas Radio koris.

FOTO

Dai

na G

eidm

ane

„The Beach Band“.

FOTO

Pub

licitā

tes f

oto

10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2020. gada 4. februārī

Atmiņas par vācu okupācijas laiku Latvijā (1) Turpinājums „Bērnības un pusaudža gadu atmiņām“

Atmiņas par vācu okupācijas laiku ir tur-pinājums Bērnības un pusaudža gadu atmi-ņām. Vairākus vācu okupācijā piedzīvotos notikumus, īpaši Sau-

kā, varēs vieglāk izprast, iepazīstos ar Bērnības un pusaudža atmiņām.

Bērnības un pusaudža gadu at-miņās, cita starpā, biju rakstījis, ka 1941. gada pavasarī jau cirkulēja bau-mas par iespējamo Padomju Savienī-bas – Vācijas karu. Tāpēc, tūlīt pēc Jēkabpils pamatskolas 4. klases eksā-menu beigām, biju aizsūtīts drošībā pie mūsu Saukas radiem. Tā, 22. jūni-jā, sākoties Vācijas – Padomju Savie-nības karam, biju Saukā.

Pēc 14. jūnija deportācijām, kas mūsu ģimenei bija pagājušas secen, vecāki bija atbraukuši uz Sauku mani apciemot, bet kopš tā laika, neko par viņiem nezināju.

Pirmos vācu karavīrus redzējām 26. jūnija dienā, kad pie Māliņu mājas uz brīdi apstājās kāda vācu karavīru vienība un lūdza padzerties ūdeni. Par frontes stāvokli mums nebija nekādas jausmas.

Nākošā satikšanās ar vecākiem bija jūlija pirmajās dienās. Jēkabpili vācieši bija ieņēmuši 29. jūnijā, bet jau iepriekšējā dienā no Aknīstes stacijas esot zvanīts uz Jēkabpils staciju, sakot: Labdien, biedri, mēs esam jau kungi! Līdzko vilciena satiksme starp Jēkab-pili un Neretu bija atjaunojusies, vecā-ki ar mazo bānīti bija atbraukuši līdz Ževaldu stacijai un tad atnākuši kājām.

Vācu laika atmiņas ir sakārtotas vairāk vai mazāk neatkarīgās noda-ļās, kurās apskata kādu noteiktu, bet samērā noslēgtu un īsu laika posmu. Dažkārt gan vienā nodaļā aprakstītais notikums laika ziņā var būt nedaudz aizsteidzies priekšā kādam nākošā no-daļā aprakstītam.

Atmiņas par teātra dzīvi Jēkab-pilī ir sakārtotas vienā nodaļā, kas aptver gandrīz visu vācu okupācijas laiku – no 1941. gada novembra līdz 1944. gada jūnijam.

1941. gada vasarā JēkabpilīNo Saukas kopā ar vecākiem atgrie-

zos Jēkabpilī. Tuvojās mana divpad-smitā dzimšanas diena. No mūsu mājas Stacijas ielā 5 varēja redzēt, ka mājai stacijas otrā pusē, kur kādreiz dzīvoja mans labākais draugs Edgars, logi bija aizslēģoti. Krūmiņu ģimene bija depor-tēta. Cik gan daudzas reizes biju baudī-jis Krūmiņu ģimenes viesmīlību!

Tūlīt pēc kara sākuma Jēkabpilī sar-kano strēlnieku (sarkangvardu) koman-da bija sākusi arestēt nelojālos pilsētas iedzīvotājus. 28. jūnijā šī komanda no Jēkabpils cietuma bija izvedusi nošau-

šanai septiņus arestētos. Sākoties vācu aviācijas uzlidojumam, tikai vienam, vēlākajam Jēkabpils teātra sekretāram un aktierim Rūdolfam Barbalam, bija izdevies izbēgt. Pārējie seši ir nošauti un ir vēlāk apglabāti Jēkabpils kapos. Šā-das sarkangvardu komandas bija darbo-jušās arī vairākās citās Latvijas pilsētās.

Jēkabpilī ieņemot, nekādas nopiet-nas kaujas nebija notikušas. Padomju armijai atkāpjoties, 28. jūnijā gan bija uzspridzināts Jēkabpils – Krustpils tilts, bet Daugavā bija iegāzies tikai til-ta vidējais posms, kas tur gulēja vairāk par gadu. Armijas vajadzībām vācu sa-pieri bija ātri uzbūvējuši pontonu tiltu.

Izstaigājām pilsētu. Pilsētā kārtību uzturēja brīvprātīgās pašaizsardzības vienības, kuras veica policijas uzdevu-mus. Nekādas nekārtības gan neredzē-jām. Agrāk pilsētā ap 60% uzņēmumu bija piederējuši ebrejiem. Tagad pilsē-ta bija neparasti klusa. Daļa ebreju bija paši aizbēguši līdzi, padomju armijai atkāpjoties. Pilsētā palikušos ebrejus vācieši bija apcietinājuši. Uz daudzu māju durvīm bija uzraksti latviešu, krievu un vācu valodā, ka māja rekvi-zēta. Tās bija vai nu bijušās ebreju mā-jas, vai arī aizbēgušo padomju funk-cionāru savā laikā konfiscētās mājas. Bet jau augustā šīs pašaizsardzības vienības vācieši likvidēja.

Darbs tēvam un mātei Jēkabpils apriņķa pagaidu izpildkomitejas Zem-ju daļā bija izbeidzies. Neziņa, kas nu būs tālāk.

Stāstīja, ka labi varot nopelnīt Kūku kūdras purvā. Abi ar māti nolē-mām izmēģināt. Tas bija ellišķīgi grūts darbs. Žūšanai sakrautie kūdras kluči bija jāapgriež uz otru pusi. Mugura jau sāpēja pirmajā stundā, jo kūdras kluči nebija no vieglajām. Četras vai piecas dienas izturējām. Neko daudz jau ne-varēja nopelnīt.

Tēvs tomēr ticēja, ka arī turpmāk lopkopības darbinieki būs vajadzīgi. Sākām meklēt piemērotāku dzīvokli. Līdzšinējais dzīvoklis Stacijas ielā 5 nebija piemērots un par tālu no Jēkab-pils centra. Nevienā bijušajā ebreju vai padomju varas vīru dzīvoklī mēs neie-tu, ja arī tos atļautu izīrēt.

Īss vācu laika raksturojumsTā sauktais vācu laiks ir viens no

visvairāk izpētītajiem posmiem Latvi-jas vēsturē. To ir pētījušas gan vēstur-nieku komisijas, gan promocijas darbu rakstītāji, gan atmiņu rakstītāji. Daž-kārt kādu autoru secinājumi var būt diezgan subjektīvi.

Nepilnās divās nedēļās vācu armija bija padzinusi boļševikus no Latvijas teritorijas un īsā laikā ieņēmusi lielus Padomju Savienības apgabalus. Mēs pat apsveicām vāciešus kā atbrīvotā-jus, bet mūsu cerība, ka Latvija varētu

atgūt zaudēto neatkarību, nepiepildījās.Pirms stabilas vācu civilās okupā-

cijas pārvaldes sistēmas izveidošanās, kādu laiku Latvijā vēl saglabājās mi-litārā pārvalde, kurā vietējo varu kon-trolēja militārie komandanti. Bet jau 17. jūlijā Hitlers nodibināja īpašu mi-nistriju okupētajiem austrumu apgaba-liem ar Alfrēdu Rozenbergu (Baltijas vācieti, kas savā laikā bija studējis Rī-gas Politehniskajā institūtā un sastāvē-ja Rīgas baltvācu korporācijā Rubonia) kā tās vadītāju. Latvija, Lietuva, Igau-nija un Baltkrievija veidoja Austrum-zemi (Ostland) – administratīvo vienī-bu, ko pārvaldīja Austrumzemes valsts komisārs H. Loze (Heinrich Lohse), kam savukārt bija pakļauti četri ģene-rālkomisāri. Par Latvijas ģenerālko-misāru iecēla Dr. O. Dreksleru (Oto Heinrich Drechsler), kam savukārt bija pakļauti seši novadu (Gebiet) ko-misāri. Par Jelgavas novada komisāru (Gebietskommisar von Mittau) izrau-dzīja brīvkungu Valteru Eberhardu fon Mēdemu, kura pārraudzībā bija Jelgavas pilsēta, Bauskas, Jelgavas, Jē-kabpils, Tukuma un Ilūkstes apriņķis.

Šie tad nu bija vācu civilās pārval-des augstākie varas vīri, kuriem sekoja vairāki tūkstoši zemāku ierēdņu. Arī pats Alfrēds Rozenbergs Rīgu ap-meklēja divas reizes. Blakus šai vācu civilai pārvaldei darbojās arī Latviešu pašpārvalde, kura savu darbu uzsāka 1941. gada 1. septembrī. Pašpārvalde bija ar ļoti ierobežotām tiesībām – tās uzdevums bija izpildīt vācu iestāžu rī-kojumus. Alfrēda Rozenberga oficiālo apstiprinājumu Latviešu pašpārvalde saņēma 1942. gada 7. martā.

Padomju okupācijas gadā bija likvi-dētas visas mūsu labdarības organizā-cijas, izņemot Latvijas Sarkano Krus-tu. Lai palīdzētu no boļševiku varas cietušajiem un citiem trūkumā nonā-kušiem iedzīvotājiem, bija jārada jau-na organizācija. Ar lielām pūlēm bija izdevies dabūt vācu iestāžu atļauju šā-das organizācijas dibināšanai. Neviens nosaukums, kurā figurētu vārds latvie-šu vai nacionāls nebija pieņemams. Šo organizāciju, kuru nosauca par Tautas Palīdzību apstiprināja ģenerālkomi-sārs Drekslers 1941. gada 30. oktobrī un tai pakļāva 15 organizācijas, ieskai-tot Latvijas Sarkano Krustu. Tautas Palīdzība bija lielākā latviešu sabied-riskā organizācija, kuras paspārnē at-tīstījās un darbojās daudzas latviešu kulturālās un sabiedriskās aktivitātes.

Novadu komisāri iecēla apriņķu vecākos. Par Jēkabpils apriņķa vecāko Mēdems iecēla Vili Stukuli. Par apriņ-ķa priekšnieku bija izraudzīts Augusts Dzenītis, par Jēkabpils pilsētas vecāko (birģermeistaru) Osvalds Grabovskis.

Turpinājums 11. lpp.

Otrdien, 2020. gada 4. februārī Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp.

Katrā apriņķī bija arī lauksaimnie-cības vadītāji (Kreislandwirte), kuru uz-devums bija uzraudzīt lauksaimniekus, lai tie kārtīgi pildītu uzliktās nodevas.

Pilsētniekiem ieveda Apgādes grā-matiņas (Bezugsbüchlein) vācu un lat-viešu valodā. Mūsējās bija izsniegtas 1941. gada 2. oktobrī. Apgādes grā-matiņām bija 3 daļas: 1. Atzīmes par kartīšu izsniegšanu normēto preču ie-gādei; 2. Atzīmes par atļauju izsnieg-šanu ierobežojumiem pakļauto preču iegādei; 3. Tirgotāja vai amatnieka at-zīmes par preču izsniegšanu.

Kartītes normēto preču iegādei iz-sniedza noteiktam laika periodam, bet nopērkamo produktu daudzumu pazi-ņoja katrai nedēļai atsevišķi, atkarībā no lauksaimnieku izpildītām nodevām.

Arī pēc tā pārtikas mazumiņa, ko uz taloniem varēja nopirkt, bija bieži jāstāv garās rindās.

Reiz gan māte bija apkalpota ārpus rindas, pārdevējai sakot, ka vakarā būšot jāiet skatīties māti teātri spēlējot. Rindā stāvētājas par to bijušas neapmierinātas.

Ja arī dabūja atļauju ierobežoto pre-ču iegādei, piemēram, krekla vai zābaku iegādei, tad nebija nekādas garantijas, ka varēs veikalos ko piemērotu dabūt.

Mūsu zemi jau izlaupīja krievi pir-majā okupācijas gadā, un to tagad turpi-nāja gan vācu civilisti, gan arī karavīri, kam bija visādas pirkšanas priekšrocī-bas. Plauka spekulācija un melnais tir-gus. Tirgū neesošas preces varēja iegūt vai nu tikai apmaiņas ceļā, vai arī mak-sājot nesamērīgas cenas. Mūsu ģimenes dārziņā bija labi padevušies burkāni, bet pilsētā bija kurpnieku ģimene, kuras

trīs meitas cieta no vitamīnu trūkuma. Apmainoties ar burkānu koferi, uzreiz atradās mums tik vajadzīgās zoļu ādas.

Par degvīna šeinām varēja iegādā-ties mantas, kuras par naudu nepār-deva. Ja atmiņa neviļ, tad vienas 32% stiprā degvīna pudeles šeinas cena melnajā tirgū bija RM 50. Melno tir-gu un spekulāciju stingri apkaroja, un sodi nebija no mazajiem.

Pastāvēja arī elektrības ierobe-žojumi, kas arvien kļuva stingrāki. Jēkabpilī dzīvokļos nedrīkstēja lietot vairāk nekā vienu 40 W spuldzi at-sevišķā telpā, priekšnamos spuldzes nedrīkstēja būt lielākas par 10 W. Gan kara apstākļu dēļ, gan arī taupības no-lūkos, ielas bija neapgaismotas.

Darba stundas bija garas. Iestādes strādāja pirmdienās no plkst. 7.30 līdz plkst. 17.30, no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 7.30 līdz plkst. 16.30 un sest-dienās – no plkst. 7.30 līdz plkst. 13.00.

Pat pilsētas iedzīvotāji bija aplikti ar visādām nodevām, dažas no tiem šķita pat diezgan kuriozas, piemēram, pilsētas robežās esošiem putnu turētā-jiem, no ik piecām vistām bija jānodod 2 olas mēnesī.

Par to cik draudzīgi daži vācu oku-pācijas varas darbinieki gribēja apieties ar saviem padotiem darbiniekiem, ilus-trē 1942. gada 12. marta Jēkabpils Vēst-nesī iespiestais paziņojums: „Saziņā ar Austruma apgabala reihskomisāru Gal-venā dzelzceļa direkcija Nord pārcēlusi vietējo ierēdņu, darbinieku un strādnie-ku lietu kārtotāju ierēdni B. atpakaļ uz viņa iepriekšējo darba vietu dzimtenē. Minētā dienesta persona darba disciplī-nas pacelšanai bija izdevusi nepārpro-tamu rīkojumu par savu laiku pārdzīvo-jušu sodu ievešanu vietējiem dzelzceļa

darbiniekiem, kas met nelabu ēnu uz latviešu-vācu labām attiecībām.“ Mi-nētais ierēdnis bija sācis pielietot miesas sodus. Cik zinu, tad sodīšana bija noti-kusi Krustpils stacijā. Vainīgais ierēd-nis tika atlaists no darba tikai pēc divām nedēļām. Miesas sodi netika ieviesti.

Jēkabpils apriņķa valdē strādājošo vidū diezgan brīvi cirkulēja parodija par augšējo notikumu ar nosaukumu H. Lohse Atzīšanās. Nezinu, kas bija parodijas autors. Bet varbūt esmu vie-nīgais, kas parodiju atceras. Mēģinu uzrakstīt pantmērā.H. Lohse AtzīšanāsMēs iesākām uz Eisenbān jums dot pa

mugur un pa sān, Bet kad kāds taisīj lielu bunt, mēs iz-

taisīj to liet par štrunt.Mēs aizsūtij uz Grosdeičland to vīr ar

to sitēj hand,Bet atpakaļ nāks vis tie vīr, kad jūs no

buntavčik būs tīr.Tagad mēs ar jums darīs tā, kas mums

jau sen ir padomā, Mēs grib, lai jūs izklīst uz vis to pus,

kur slikt jums būs.Uz Krēvij kur šauj boļševik, uz Deič-

land, kur krīt čugun pik.Tamdēļ mēs vervē brīvprātīg uz Aus-

trum front, Ukrain, Krim.Jūs Mēdchen brauc uz Hamburg, Keln,

kur naktī bumb met engliš veln.No visiem tiem maz paliks dzīv, tie vis

būs miroņ aukst un stīv.Bet Augustiņ no jūs paš taut, kas kū-

kum met un rīko raut, Tie lai dzīvo iekš vien mier, un baro

mūs kā taukos nier.Guntars Saiva

Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl

Atmiņas par vācu laiku Latvijā (1)Turpinājums no 10. lpp.

Iekšlietu ministrijā toreiz sprieda pat par speciālu institūciju, piemēram, po-licijā viltus ziņu apkarošanai. Savukārt Kultūras ministrijā runāja par kopregu-lācijas mehānismu. Pusotru gadu vēlāk nav ne speciālas institūcijas, ne kopre-gulācijas mehānisma. Arī Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā ierakstīts, ka kopregulācijas mehānismam jābūt. Taču premjera birojā sūta uz Valsts kanceleju. Tur stāsta, ka šī gada plānā ir stratēģiskās komunikācijas koordināci-jas departamenta izveide. Konkurss uz vadītāja vietu jau izsludināts. Tā būtu piecu cilvēku vienība, kura cita starpā monitorētu dezinformācijas gadījumus, kā arī koordinētu institūcijas un rosināt likumu izmaiņas, ja tādas vajadzīgas

„Mēs redzam, ka attīstās arī šo ziņu izplatītāji. Viņi seko līdzi tām iz-maiņām, kas notiek gan likumdošanā, gan praktiskās darbībās valsts pārval-des pusē. Līdz ar to jebkura prettiesis-ka rīcība, viņa modificējās kā vīruss, viņš kļūst arvien jauna un jauna ver-sija, un visu laiku jāspēj reaģēt, kas

notiek mediju telpā. Un vienības uzde-vums arī būs monitorēt to, kas notiek, un arī reaģēt,“ skaidro Valsts kancele-jas direktors Jānis Citskovskis.

Pēc melu ziņas par koronavīrusu sarosījās vairāki Saeimas deputāti, ro-sinot likuma grozījumus par kriminā-latbildību, ja viltus ziņas izplati, lai ar šīm ziņām nopelnītu. Arī Iekšlietu mi-nistrijā atkal runā par nepieciešamību kaut ko darīt. Termiņus, kad to darīs, gan nesaucot.

„Ir precīzi jāsakārto šī te dezin-formācijas definīcija, viņa ir jāiekļauj krimināllikumā. Ir likumos jāiestrādā, lai var ātri bloķēt IP adreses, lai var pieprasīt ātri dzēst šo saturu. Ja so-ciālie tīkli vai medijs atsakās dzēst, tad par to ir jāparedz atbildība,“ stāsta ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Kultūras ministrijā, kas atbildīga par mediju politiku, akcentu liek uz au-ditorijas izglītošanu un medijpratību. Jauni, pārsteidzīgi ierobežojumi varē-tu skart vārda brīvību. Kultūras minis-trijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs, atzīst, ka labs pre-cedents varētu būt Nika Endziņa tiesas iznākums, kad redzēs, kā tiesa raugās

uz panta piemērošanu par huligānismu šādos gadījumos. „Es domāju, ka tas arī ir vien no virzieniem, uz kuru skatī-ties ,“ piebilsts K. Pļešakovs.

Jaunākajiem gadījumiem huligā-nisma pantu gan vairās piemērot, jo nepietiek, ka kāds apzināti samelo. Grišins saka – lai ierosinātu krimināl-procesu, vajag pierādīt, ka kādam šie meli kaitējuši, turklāt – lai kaitējums ir būtisks. Administratīvos sodus melu izplatītājiem savukārt nevarot piemē-rot, jo bez kriminālprocesuālām meto-dēm nav iespējams noskaidrot un pie-rādīt, kas aiz šīm klikšķu lapām stāv un kam sods pienāks.

Kā to atrisināt, policijā domājot. Valsts policijā spriež, ka viens no ri-sinājumiem būtu pienākums interneta pakalpojuma sniedzējam lapas slēgt, pat ja nav zināms vai nav pierādāms, kas veido to saturu. „Ir daudz iestā-des, kuru kompetencē ir šo jautājumu risināšana, mēs visi tā kā risinām to problēmu, bet ir jāpiekrīt, ka Latvijā nav tādas vienotas pieejas pie šī jautā-juma,“ atzīst Grišins.

Latvijas TV raidījums „De facto“Latvijas Televīzija

Melu ziņu ierobežošanaTurpinājums no 3. lpp.

12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2020. gada 4. februārī

komponista izpildījumā skanēja svēt-ku pasākumā.

Cesvaines tūrisma centrs izveido-ja ekskursiju pa Cesvaini Satikšanās ar Saulieti, kuru vadīja Lilita Ļava. Ekskursijas maršruts pielāgots arī bēr-ndārzniekiem un pārbaudīts praksē. Sagatavojot maršruta aprakstu, tūris-ma centrā ir izveidota apjomīga mate-riālu kopa par Saulieti, un jebkurš in-teresents ir aicināts to iepazīt. Saulieša putnu dzejoļus tūrisma centrs radoši izmantoja pasākumu ciklā Katram savi putni. Ir nodibināti kontakti ar Baldo-ni, kur Saulietis savulaik ārstējās.

Cesvaines pirmskolā Brīnumzeme viens no galvenajiem uzdevumiem šajā mācību gadā ir izzināt novadnie-ka, rakstnieka, skolotāja Augusta Sau-lieša dzīvi un daiļradi. Tika organizēts pārgājiens pa Saulieša ielu un pils parku, to organizēja Cesvaines tūris-ma centrs, piedalījās grupa Bizmārī-te (4–5 gadi), Taurenītis (5–6 gadi), Skudriņa (5–6, 6–7 gadi). Bērni lab-prāt iesaistījās sarunās, uzdeva jautā-jumus gidam. Katrā grupā bērni iemā-cījušies vienu Saulieša dzejoli, kurš tika vizualizēts radošajos darbos. Dar-binieki tikās ar Sanitu Dāboliņu, kas pastāstīja par Saulieša darba gaitām un dalību kultūras dzīvē Cesvainē.

Cesvaines vidusskola katru gadu decembrī rīko piemiņas brīdi Ķinderu kapos. Vidusskolas klasēs pērn notika rakstniekam veltīta literatūras stunda, skolēni iepazina Saulieša dzeju un ar dzejas lasījumu uzstājās 12. decem-

brī. 10. klase lasīja rakstnieka stāstus. 6.a, 6.b un 4. klase mācījās dzejoļus, apmeklēja Mado-nas muzeju, tikās ar muzejnieci Daci Zvirgzdiņu, savu-kārt 8.a un 8.b kla-sei Dace Zvirgzdi-ņa Saulieša stundas vadīja vidusskolā. Skolotāja Selga Leimane ar 8. kla-si sagatavoja stun-du par rakstnieku 3. klasei. Šajā mā-cību gadā ir atjau-nota Augusta Saulieša literārā prēmija: līdz pavasarim skolēni var rakstīt un iesniegt radošos darbus, maijā norisinā-sies prēmijas pasniegšana. Skolas dar-binieki skolotājas Lilijas Kanaviņas vadībā veica organizatoriskos darbus, lai 12. decembrī Cesvaines vidusskolā varētu notikt pasākums Augustam Sau-lietim – 150. Tā programmā bija LU HZF akadēmiskie lasījumi Latviešu li-teratūras klasika kā kritiskās domāša-nas impulss. Augustam Saulietim 150 (Sandra Ratniece, Viesturs Vecgrā-vis, Sigita Kušnere); ieskats Augusta Saulieša dzīvē un daiļradē (Edmun-ds Skride, Dace Zvirgzdiņa, Sanita Dāboliņa), jaunajā prozas izlasē, kā arī satīriskās komēdijas Vienprātības ko-miteja izrāde. Pasākums vienlaikus bija pedagogu un bibliotekāru profesionālās kvalifikācijas pilnveides iespēja.

Sanita Dāboliņa veido Augusta Saulieša dzejas izlasi, ko izdos Ces-

vaines kultūras veicināšanas biedrība. Grāmata tiks ilustrēta ar mākslinieces Ērikas Doganas gleznu fotorepro-dukcijām, ko palīdzēja sagatavot arī fotogrāfs Jānis Dziļums. Komponists Jolands Andževs grāmatai atvēlējis dziesmas Ziedu diena nošu rakstu. Tiks publicēta Sanitas Dāboliņas ap-cere par Augusta Saulieša dzeju un Sandras Ratnieces apcere par jūgend-stilu Saulieša dzejā. Grāmata iznāks 2020. gadā, pašlaik notiek maketēšana un līdzekļu piesaiste. Paldies pirmajām ziedotājām: Birutai Banderei, Ainai Šveicei un Solveigai Stafeckai! Prieku un vēlmi sadarboties izteicis Cesvai-nes vidusskolas absolvents Artis Dzir-kalis, uzņēmuma SIA CMB vadītājs.

Lai rakstnieku Augustu Saulieti būtu iespēja iepazīt atraktīvākā veidā, Sanita Dāboliņa Rīgā piedāvā orien-tēšanās spēli Augusts Saulietis Rīgā. Spēlē var iesaistīties arī šogad. Ja, esot Rīgā, ir dažas stundas brīva laika, rakstiet (29432776)! Daudzus Saulieša dzejoļus var lasīt Sanitas kontā sociāla-jā tīklā Facebook, kur lasītāji izteikuši arī savas atziņas: skaista, ļoti tēlaina un dvēseliski smalka dzeja, saglabāti senvārdi, iemūžināti Latvijas lauki – ainavas, darbi, svētki, daba, dvēseles noskaņas. Vairāki jaunāko paaudžu la-sītāji ir gan izbrīnīti par skaisto dzeju, gan pirmoreiz uzzina dzejnieka vārdu.

Latviešus tālumā ar Saulieša gada aktualitātēm iepazīstināja laikraksti Latvija Amerikā (Kanādā) un Latvie-tis (Austrālijā). Paldies redaktoriem par atsaucību!

Pateicos visiem iesaistītajiem – iz-zināt, uzzināt, izlasīt, izjust, izdarīt un piedzīvot kārajiem. Cerēsim, ka Sau-lieša gadā radītā interese par novad-nieku neapsīks arī turpmāk.

Sanita Dāboliņa,Saulieša gada iniciatoreLaikrakstam „Latvietis“

Augusta Saulieša gads...Turpinājums no 6. lpp.

Dace Zvirgzdiņa iepazīstina auditoriju ar rakstnieka dzīvi un darbiem.

FOTO

San

ita D

ābol

iņa

Koncerts Cesvaines evaņģēliski luteriskajā baznīcā 2019. gada 21. septembrī, svinot Cesvaines vidusskolas 100. gadskārtu. Madonas pūtēju orķestris, diri-ģents – Andrejs Cepītis.

FOTO

Dai

ga M

atro

ze

zaudējumos, ko izraisījis Padomju oku-pācijas militārais un civilais garnizons.

Krimināllikuma 158. pants, Goda aizskaršana un neslavas celšana

masu saziņas līdzeklī nosaka:Par tīšu goda aizskaršanu vai ne-

slavas celšanu masu saziņas līdzeklī – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar pie-spiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Latvijas okupācijas fakta noliegša-na ir Latvijas valsts goda aizskaršana. Vai būtu jāizmanto šāds modelis liku-mā par vēstures viltošanu?

Tas ir vēl arvien grūts un nevien-nozīmīgs jautājums.

GN

RedakcijāTurpinājums no 5. lpp.

Otrdien, 2020. gada 4. februārī Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp.

Kristiāns ir Jura Gravas piemiņas sti-pendijas un vēlāk pro-fesora Jāņa Gablika piemiņas stipendijas saņēmējs.

Juris Grava bija dzi-mis 1930. gadā Liepājā.

Viņa trīs vecākie brāļi tika iesaukti leģionā, bet Juris nonāca Sudetijā un 14 gadu vecumā kļuva par strādnieku fabrikā, bet vēlāk viņam ar vecākiem izdevās nonākt bēgļu nometnē. Pēc kara ģimene nonāca ASV, kur Korejas kara laikā Juris pieteicās aviācijā un strādāja par radio operatoru lidojumos no Japānas uz Koreju. Atgriezies ci-vilajā dzīvē, Juris studēja un strādāja IBM datoru firmā.

Jura Gravas piemiņas stipendiju nodibināja viņa vecākā māsa Edīte Zariņa. Par savu brāli viņa stāsta: „Dzīvē kopēju pienākumu un atbildī-bas dēļ ar Juri bijām vistuvāk saistīti. Jurim patika būt anonīmam, viņš ne-runāja par palīdzību, ko sniedza ci-tiem. Reizēm to tikai uzzināju no kāda palīdzības saņēmēja. Zinu, ka Juris ļoti vēlētos atbalstīt studentus.“

Profesora Jāņa Gablika piemiņas stipendija tika dibināta 2014. gada augustā. Viņa mūžs – nenogurstošs darbs zinātnes jomā. Jānis Gabliks aktīvi darbojās Amerikas latviešu ko-pienā, un viņam allaž rūpēja viss, kas notiek Latvijā.

Viņa dzīvesbiedre Lilija Bune Gablika par savu lēmumu dibināt sti-pendiju saka: „Dziļi sirdī visas Jāņa domas bija par Latviju, viņas drošību, nākotni un labklājību. Jānis vienmēr uzsvēra, ka visdrošākais ieguldījums ir izglītībā – to tev neviens nevar at-ņemt. Tāpēc sadarbībā ar „Vītolu fon-du“ ar Jāņa piemiņai veltītu stipendiju nolēmu atbalstīt topošo ārstu vai zi-nātnieku.“

Kad atnācis Kristiāns Meidrops, es lūdzu viņam, lai stāsta pats.

„Sākšu savu stāstu ar to, ka jau kopš bērnības mani vienmēr interesē-jusi daba un medicīna. Jau bērnībā es gribēju kļūt par ārstu, tomēr, laikam ejot, bija dažādas vēlmes un idejas. Pusaudža gados, kad lielā cieņā bija bizness un ekonomika, 10. klasē iestā-jos pašreizējā Rīgas Valsts 2. ģimnāzi-jā, ekonomikas virziena klasē, kur no dabaszinību priekšmetiem tika mācīts vien nedaudz.

Pusaudža gadi jau laikam ikvie-nam cilvēkam ir tāds kā sevis meklē-jumu laiks, kad prātā ir dažādas jocī-gas idejas un domas; vismaz par sevi pilnīgi noteikti tā varu teikt. Nevarēju atrast savu vietu, nejutu īsti nekādu ai-cinājumu.

Bet tad 10. klases beigās nāca tāds kā apskaidrības moments – no jau-

na sapratu to, kas mani vienmēr ir interesējis un zi-nāju, ka mans ceļš ejams medicīnas virzienā. Nolēmu likt punktu ekono-mikas virzienam un ar pilnu spa-ru atgriezties uz sava ceļa. Nomai-nīju skolu – tā kā esmu no Jūrmalas, nolēmu 11. klasi turpināt Pumpuru vidusskolā tuvāk savai dzīvesvietai.

Vasaras lai-ku pēc 10. klases normāli tā vecuma skolnieki pavadīja atpūšoties pie jūras, baudot vasaras priekus vai piepelno-ties, bet es pavadīju laiku, mācoties bioloģiju un ķīmiju – mācības, ko biju izlaidis. Un to darīju ar lielāko prieku, biju ļoti ieinteresēts, motivēts un fasci-nēts. Uz šī motivācijas viļņa, uzsākot mācības jaunā skolā, biju uzkrājis zi-nāmu zināšanu handikapu, lai varētu uzreiz pilsētas bioloģijas un ķīmijas olimpiādēs iegūt godalgotas vietas. Satiku arī cilvēkus, kas mani ļoti at-balstīja – lieliski skolotāji, īpaši biolo-ģijas skolotāja Vēsma Vijupe. Ieguvu ļoti labus draugus. 12. klasē dabūju godalgotas vietas olimpiādēs un kon-kursos valsts mērogā.

Bez sevišķām problēmām iestājos Rīgas Stradiņa universitātes Medicī-nas fakultātē. Pretstatā daudzu citu kursa biedru atmiņām par sarežģīta-jiem pirmajiem kursiem medicīnas fakultātē, pirmos gadus mācoties pa-vadīju svilpodams, jo biju pieradis sevi disciplinēt un uzkrātās zināšanas bioloģijā un ķīmijā ļoti noderēja arī augstskolas līmenī.

Augstskolas 3. gadā, pirmo reizi redzot sirds operāciju, sapratu – man ir jātiek rezidentūrā mācīties par kardio-ķirurgu jeb sirds ķirurgu. Pēc atļaujas saņemšanas no tolaik 21. nodaļas vadī-tāja un šī brīža Sirds Ķirurģijas cen-tra vadītāja profesora Pētera Stradiņa sāku voluntēt Paula Stradiņa Klīnis-kās Universitātes slimnīcas Sirds ķi-rurģijas centrā, 21. nodaļā, iesaistījos nodaļas darbos, asistēju operācijās, centos pētīt dažādas ar kardioķirurģiju saistītas lietas.

Biju ārkārtīgi priecīgs, kad, pa-beidzot universitāti tiku uzņemts kar-dioķirurģijas rezidentūrā. Esmu pēdē-jā – 5. gada rezidents un šogad ceru sertificēties. Savas rezidentūras ietva-ros man palaimējies arī stažēties Vāci-jā, Drēzdenes kardioķirurģijas klīnikā un ceru arī nākotnē savas zināšanas papildināt kādā labā ārzemju klīnikā, tomēr strādāt gribētu palikt Latvijā un

censties sevī ieguldītos līdzekļus un zināšanas izmantot Latvijas cilvēku labā.

Šobrīd es esmu arī Rīgas Stradiņa universitātes doktorants. Pētu endo-kardītu, kas ir sirds iekšējā slāņa, vis-biežāk infekciozas dabas, iekaisums.

Runājot par citām dzīvē svarīgām lietām – pagājušajā gadā apprecējos. Mana sieva Lita arī ir rezidente, mācās oftalmoloģiju jeb acu slimības. Mums ir daudz kopīgas intereses un domas. Īpaši mums patīk ceļot un cerams, ka nākotnē to sanāks darīt arvien biežāk.

Par Vītolu Fondu uzzināju vidus-skolas pēdējā klasē un nolēmu pie-teikties stipendijai. Man paveicās, un savu stipendiju saņēmu jau kopš pirmā kursa medicīnā, un tā bija Jura Gra-vas piemiņas stipendija. Man bija liels prieks, ka saņēmu stipendiju, tā man ļoti noderēja, jo varēju daudz vairāk koncentrēties mācībām.

Stipendiju ziedoja Edīte Zariņa sava brāļa piemiņai. Ar Edīti es lai-ku pa laikam sazinos arī tagad. Viņa burtiski izstaro gaišumu, dzīves gud-rību un mīlestību. Jūtu, ka lielā mērā esam arī līdzīgi domājoši cilvēki par daudzām lietām, kas man nozīmē ļoti daudz. Edīte vienmēr interesējusies kā klājas kopumā, paudusi savu viedokli un par dažām lietām ir pat arī pamudi-nājusi rīkoties.

No 5. medicīnas studiju gada saņē-mu profesora Jāņa Gablika piemiņas stipendiju, ko ziedoja viņa sieva Lilija Gablika ar ģimeni, bet kontaktu uztu-ru vairāk ar viņu meitu Ingu Dankers. Ar Ingu esmu ticies arī klātienē divas reizes Latvijā, kas bija ārkārtīgi jauki un interesanti, un ceru, ka arī turpmāk vēl tiksimies.

Esmu ļoti pateicīgs cilvēkiem, kuri man ir devuši šīs stipendijas, atbals-tot mani, kā arī Vītolu Fondam, kas šobrīd Latvijas jaunatnei un līdz ar to mūsu zemes nākotnei ir devis ārkārtīgi daudz.

AstrīdaLaikrakstam „Latvietis“

Trimdas izskolotie (8)Kristiāns Meidrops

Kristiāns Meidrops.

FOTO

no

Kri

stiā

na M

eidr

opa

pers

onīg

ā ar

hīva

14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2020. gada 4. februārī

Pēc divām nedē-ļām uz kongresu sa-nāks partija KPV LV, kas Saeimas vēlēšanās ieguva otru lielāko vē-lētāju atbalstu, taču jau frakcijas darba

pirmajos mēnešos konfliktu dēļ sāka zaudēt kādreizējos līderus. Nu kārta ir pienākusi vienam no partijas līdz-priekšsēdētājiem un dibinātājam Ar-tusam Kaimiņam. No frakcijas viņš jau ir izslēgts, taču no partijas vismaz pagaidām pats neaiziet un tā vietā rosi-na biedru balsojumu par KPV LV paš-likvidēšanos.

Kaimiņš Latvijas Televīzijas rai-dījumam de facto apgalvo, ka partija esot mainījusies un tagad pārstāvot atsevišķu ietekmīgu personu intere-ses. Savukārt KPV LV frakcijas vadība Kaimiņu sauc par suni uz siena kau-dzes un viņa aicinājumu par partijas likvidēšanu nopietni neuztver.

Partija KPV LV šobrīd valstij noda-rot vairāk ļaunuma nekā labuma, tāpēc februārī gaidāmajā kongresā biedriem būtu jānobalso par politiskā spēka paš-likvidēšanos. Tik skaļu aicinājumu šonedēļ publiski pauda partijas līdz-priekšsēdētājs un dibinātājs Artuss Kaimiņš, kuru, tāpat kā deputātu Aldi Blumbergu, KPV LV Saeimas frakcija pirms pāris nedēļām izslēdza no sa-vām rindām, jo abi jau sen neesot biju-ši komandas spēlētāji.

Otrs partijas līdzpriekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs uzskata, ka šis Kaimi-ņa paziņojums apliecinot, ka lēmums viņu izslēgt no frakcijas bijis pareizs: „Ja Artuss Kaimiņš būtu valstsvīrs, viņš teiktu: „Par spīti domstarpībām, es turpināšu strādāt.“ To viņš nav pateicis. Viņš ir pateicis: ja nav man, tad nebūs nevienam. Un tas ļoti labi raksturo šo personu. Ir tāds iztei-ciens – „suns uz siena kaudzes“. Un, manuprāt, šādi izteicieni par partijas likvidēšanu ir, pirmkārt, nenopietni.

Otrkārt, tie noņem atbildību. Mēs, partijas kodols, mēs domājam, kā pil-dīt solījumus. Artuss Kaimiņš grib lik-vidēt partiju, kas vienīgā var pieprasīt solījumu pildīšanu.“

Gada sākumā KPV LV no valsts budžeta saņēma 320 tūkst. eiro – tā ir puse no šā gada valsts finansējuma, kas partijai piešķirts saskaņā ar jauna-jiem grozījumiem Partiju finansēšanas likumā. Lai gan Kaimiņš arī atbalstīja likuma grozījumus, nu viņš uzskata – KPV LV tagadējā veidolā no šīs naudas būtu jāatsakās, jo partija tiek izmanto-ta savtīgām interesēm. „Runa ir par cilvēkiem, kas, manuprāt, regulē šos ministrus. Un tā nav partijas valde, tie nav frakcijas deputāti. Manuprāt, un tas ir laikam oficiāli, ka Nemiro kunga, mūsu ekonomikas ministra, padomdevējs, oficiālais padomnieks ir Pāvels  Rebenoks. Šajā gadījumā, manuprāt, Pāvels Rebenoks tirgojas ar ietekmi un principā, manuprāt, Pā-vels Rebenoks ir darba devējs Nemiro kungam un darba uzdevumu devējs,“ pauž Kaimiņš.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemi-ro (KPV LV) to noraida: „Rebenoka kungs man nekad nav bijis priekšnieks. Savukārt es nenoliedzu, ka mums ar viņu ir izveidojusies ļoti laba sadar-bība juridiskā plāksnē, arī kā cilvē-ku es viņu personīgi pazīstu. Līdz ar to, teiksim, viņa ietekme Ekonomikas ministrijā ir tāda, ka viņš sniedz man juridiskus padomus. Un mums ļoti bie-ži jāpieņem lēmumi attiecībā par da-žādiem juridiskiem aspektiem, jo mēs taču normatīvos aktus arī izdodam, un te mēs ļoti cieši sadarbojamies. Es to nekādā veidā nenoliedzu.“

Bažas Kaimiņš pauž arī par iekšlie-tu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) padomdevējiem: „Oficiāli tas ir Māris Gulbis, kurš ir bijušais iekšlietu mi-nistrs arī bijis. Bet man ir informācija, manuprāt, ka tas ir gan Guntis  Rā-vis, gan [Guntis]  Indriksona  kungs, iespējams, arī [Bislans] Abdulmusli-

movs. Tas ļoti daudz ko izsaka. Mans uzdevums ir pabrīdināt: tā vairs nav tā partija, kuru mēs dibinājām. Tie vairs nav tie mērķi.“

Arī Ģirģens aizkulišu spēlētāju iespējamo ietekmi uz savu darbu no-liedz: „Es esmu lasījis dažādus raks-tus „Latvijas Avīzē“, ka piesauc manu saistību ar Šleseru vai vēl kaut kādiem oligarhiem. Absolūti noliedzu šāda veida spekulācijas. Es personīgi nepa-zīstu Šleseru, neesmu ar viņu ticies un nepazīstu personīgi arī citus oligar-hus, neveidoju nekādas attiecības.“

Visi KPV LV ministri uzskata, ka Krišjāņa Kariņa vadītajā valdībā, kurai šonedēļ apritēja gads, ir strā-dājuši labi, un Kaimiņa pārmetumi, arī par iespējamu Aināra Šlesera vai Aivara Lemberga ietekmi uz partiju, neesot pamatoti. To apgalvo arī lab-klājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV): „Nu ja Kaimiņa kungs tā apgalvo, ka kādam ir kādi kontakti vai sakari, nu tad viņš droši vien tikai var uz tiem jautājumiem atbildēt. Bet es arī neesmu dzirdējis, ka vispār mūsu partijai būtu kādreiz kādi sakari bijuši vai kontakti ar oligarhiem.“

KPV LV frakcijā no sākotnējiem 16 deputātiem nu ir palikuši 10. Iece-rēta arī partijas nosaukuma nomaiņa. Vai pašiem biedriem ir saprotams, kas tad īsti tagad ir KPV LV? Jā, tā vairs nebūšot viena vai dažu līdera partija, apgalvo otrais līdzpriekšsēdētājs Za-katistovs, kurš arī noformulējis par-tijas vērtību kodolu: „Mūs interesē taupība; mūs interesē drošība dažā-dos tās aspektos; un skaidra nākotne Latvijas iedzīvotājiem. Šis ir tas mūsu kodols. Ja mēs domājam par zinātnis-kiem vārdiem, tad mēs esam fiskāli konservatīvi.“

Partija plāno plašāk izvērst savu darbību reģionos, kur vairāki poten-ciālie biedri jau gaidot galīgo norobe-žošanos no Kaimiņa, stāsta KPV LV

Mūžībā aizgājis

MIĶELIS REINIS DANCISDzimis 1939. gada 10. sept., Rīgā

Miris 2020. gada 29. janv., Adelaidē

Izvadīšana otrdien, 4. februārī, plkst. 15.00 no Adelaides Latviešu ev. lut. draudzes Sv. Pētera baznīcas

Zeme deva, zeme ņēma,Zeme visu nepaņēma;Labie darbi, mīļie vārdi,Tie palika šai zemē.T. dz.

Visdziļāko līdzjūtību ģimenei izsaka Ilze un Gunārs

Artuss Kaimiņš pret partiju KPV LVKaimiņš aicina premjeru izvērtēt KPV LV ministru padomdevēju ietekmi

Turpinājums 15. lpp.

Otrdien, 2020. gada 4. februārī Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp.

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumiAdelaidēOtrdien, 4. febr., plkst. 11.30 ALB namā notiks ALB Rosmes pusdienas. Klausīsimies ziņas no Latvijas, dzie-dāsim un ēdīsim pusdienas. Visi laipni aicināti; dalības maksa $5.Ceturtdien, 6. febr., plkst. 10.00 spē-lēsim Scrabble un ēdīsim siltas pus-dienas. Lūdzu pieteikties LAIMAS birojā; mēneša maksa $5.Sestdien, 8. febr., plkst. 10.00 – 13.00 Tālavas kafejnīcā 75 Latvijas pilsoņi varēs saņemt gan Latvijas pases, gan personas apliecības. Viena persona no ģimenes varēs parakstīties par visiem ģimenes saņēmējiem. Ja gadījumā pie-dāvātais laiks Jums nav pieņemams, lūdzu zvaniet Valdim Tomanim, LR goda konsulam Dienvidaustrālijā, sa-runāt citu laiku un vietu.Svētdien, 9. febr., plkst. 9.30 Tālavas Mazajā zālē novuss. Gaidām jaunus un ne tik jaunus spēlētājus. Esam gatavi dot padomus un palīdzību, ja nav pie-redzes.Ceturtdien, 13. febr., plkst. 10.00 spēlēsim Scrabble un ēdīsim siltas pusdienas. Lūdzu pieteikties LAI-MAS birojā; mēneša maksa $5.Ceturtdien, 13. febr., plkst. 10.30 skatīsimies LTV dokumentālo filmu

Māras pusē ALB namā. Dzejniece un rakstniece Māra Zālīte. Pēc filmas pasniegsim siltas pusdienas, tāpēc lū-dzam pieteikties Laimas birojā līdz 11. febr.; dalības maksa $5.Ceturtdien, 13. febr., plkst. 19.00 – 21.00 DV namā Daugavas Va-nagu vīru koris DAUGAVA atsāks sa-vus mēģinājumus. Mācamies latviešu karavīru, tautas un vīru kora dziesmas DV sarīkojumiem, koru koncertam un Sidnejas KD. Sirsnīgi aicinām bijušos, kā arī jaunus dziedātājus nākt mūsu pulkā!Piektdien, 14. febr., plkst. 19.00 Pilig-rim baznīcā (Piligrim Church, 12 Flin-ders St., Adelaide) notiks jauniešu kora BALSIS koncerts; diriģents Ints Tete-rovskis. Biļetes pērkamas internetā pie Try Booking: https://www.trybooking.com/BHWQT vai pie durvīm pirms koncerta; biļešu cena $30/$25.Svētdien, 16. febr., plkst. 14.00 Lat-viešu namā Tālavā notiks AL58. KD Ieskandināšanas koncerts. Pirmajā daļā BALSIS uzstāsies ar savu prog-rammu veltītu Kultūras dienu ieskan-dināšanai, otrajā daļā piebiedrosies Adelaides koristi. Biļetes varēs ie-gādāties pirms koncerta vai no Rūda Danča; biļešu cena $30/25.Trešdien, 19. febr., plkst. 10.30 no

ALB nama izbraukšana uz The Bir-kenhead Tavern, kas atrodas Port Ri-ver krastā. Pusdienu cena, sākot no $18. Pieteikties LAIMAS birojā līdz 18. februārim; maksa par autobusu $3.Trešdien, 19. febr., plkst. 19.00 Tāla-vas Mazajā zālē DLOA sēde.Ceturtdien, 20. febr., plkst. 10.00 spēlēsim Scrabble un ēdīsim siltas pusdienas. Lūdzu pieteikties LAI-MAS birojā; mēneša maksa $5.Sestdien, 22. febr., plkst. 19.00 Ade-laides Latviešu biedrības ārpuskārtas sapulce (General Meeting) ALB namā.Svētdien, 23. febr., plkst. 9.30 Tālavas Mazajā zālē novuss. Gaidām jaunus un ne tik jaunus spēlētājus. Esam gatavi dot padomus un palīdzību, ja nav pie-redzes. Adelaides Sv. Pētera draudzePrāv. Dr. J. Priedkalns.Svētdien, 16. febr., plkst. 11.00 diev-kalpojums.

BrisbanēSestdien, 15. febr., plkst. 12.00 Rum-my / zolītes / latviešu Scrabble pēc-pusdiena Latviešu namā. Maksa $10.

Turpinājums 16. lpp.

augstu vērtēta sadarbība starp sabied-rotajiem un partneriem. Mēs nepie-ļausim mēģinājumus pārrakstīt vēstu-ri, jo tas var atkal pavērt ceļu tumšāko vēstures lappušu atkārtošanai,“ savā uzrunā sacīja E. Rinkēvičs.

Vizītes laikā Latvijas ārlietu mi-nistram notika darba pusdienas ar

Igaunijas, Somijas un Polijas ārlietu ministriem, kuras laikā puses pārru-nāja Eiropas Savienības (ES) Daudz-gadu budžetu, ES paplašināšanās poli-tiku, ES Austrumu politikas, drošības situācijas reģionā un transatlantiskās sadarbības jautājumus.

Informācijai:Tartu līgums jeb Igaunijas un Pa-

domju Krievijas miera līgums tika

noslēgts 1920. gada 2. februārī, pēc Igaunijas brīvības cīņām. Līgums noteica, ka Padomju Krievija bez ierunām atzīst Igaunijas neatkarību un uz visiem laikiem atsakās no vi-sām tiesībām uz Igaunijas teritoriju. Līgums 1920. gada 30. martā tika ratificēts Maskavā, bet 1922. gada 22. jūlijā līgumu reģistrēja Tautu Sa-vienībā.

LR Ārlietu ministrija

Zīmīga simtgadeTurpinājums no 1. lpp.

domes priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens, kurš ir arī Zakatistova viet-nieks frakcijā: „Mēs esam braukuši jau pa Latviju un runājuši ar novadu domju deputātiem. Mums ir cilvēki, kuri ir teikuši, ka viņi ir gatavi pie-vienoties un gaida šo soli. Mēs šo soli iesim, un mums būs patiešām arī jauni cilvēki no reģioniem, kuri ir deputāti jau tagad novadu domēs. Viņi pievie-nosies mums, un mēs iesim ar tādu jaunu vilni jau uz priekšu, un tas būs tieši balstīts jau uz šiem reģioniem.“

Pirms gada pēc publiskajiem kon-fliktiem ar kādreizējo līdzgaitnieku Kaimiņu gan no partijas, gan no frak-cijas tika izslēgts bijušais KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Go-

bzems, kuram vēlāk sekoja vēl trīs frakcijas deputāti, arī trešā partijas līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa. Vai Kaimiņa atstumšana no partijas paver Gobzemam ar domubiedriem iespēju atkal sadarboties ar KPV LV, deputāts komentēt nevēlas. „Nu es nenodarbo-jos ar kaut kādu baumu apspriešanu. Es neesmu tajā partijā, prasiet tajā partijā. Nu kāds man tur sakars?“ saka Gobzems.

Tikmēr Zakatistovs tuvināša-nos ar bijušajiem biedriem noraida: „Cilvēki pa pakšiem runā, ka, iespē-jams, situācija ar Artusu Kaimiņu ir izveidojusies, lai nogludinātu kaut kādu atgriešanās ceļu Gobzemam, Liepiņai, Sprūdei vai Šmitam. Es to absolūti kategoriski noliedzu, tā nav taisnība.“

Tikmēr Kaimiņš uzsver, ka neat-

karīgi no bijušās frakcijas rīcības viņi ar Blumbergu turpinās atbalstīt koalī-ciju. Savukārt premjeram Krišjānim Kariņam (JV) turpmāko sadarbību ar “KPV LV” tagad vajadzētu rūpīgi izvērtēt, uzskata partijas līdzpriekš-sēdētājs: „Es domāju, ka sadarbības partneriem arī ir jāieklausās tajā, un es domāju, ka tā nav, iespējams, jau-na informācija viņiem. Es domāju, arī premjeram vajadzētu ieklausīties un saprast, vai tas ir šīs valdības stabili-tātes vērts.“

Lai partija pieņemtu lēmumu par darbības izbeigšanu, biedru sapulcē par to jānobalso vairāk nekā divām trešdaļām klātesošo, paredz KPV LV statūti. Cik daudzi varētu šo ideju at-balstīt, Kaimiņš prognozēt atturas.

Latvijas TV raidījums „De facto“Latvijas Televīzija

Artuss Kaimiņš pret KPV LVTurpinājums no 14. lpp.

16. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2020. gada 4. februārī

Eiro kurssEiropas Centrālās bankas atsauces kurss 31. janvārī.€1 = 1,64940 AUD€1 = 0,84175 GBP

€1 = 1,70830 NZD€1 = 1,10520 USD

Kvīnslandes latv. ev. lut. draudzeMāc. Brigita Saiva.Sestdien, 15. febr., plkst. 12.00 drau-dzes pilnsapulce Nācaretes baznīcā (pirms diev