Latviešu valodaraksturīgākās kļūdas

PareizrakstībaGramatikaStilistikaVārdu saīsināšana Pareiza vārdu izvēle

Vai arī tev gadās apjukt, kad jāizvēlas - rakstītmēs stāstām vai mes stastamP

Teikt dariet vai darātPVai aiz vārda mols saīsinājuma mol liek punktu

vai neliek?Un kāpēc vārdi nākošais un nakamais nav

sinonīmi?

To visu palīdzēs iegaumēt un atcerēties šis krājums!

Tas sniedz pilnīgu, konspektīvu un labi pārskatāmu informāciju par nozīmīgākajiem latviešu valodas pareizrakstības un gramatikas likumiem, vārdu saīsināšanu un atsevišķiem stilistikas jautājumiem, kas saistīti ar pareizu vārdu izvēli.

Krājumā sniegts arī plašs, bet lakonisks līdzīgo vārdu dažādo nozīmju skaidrojums.

ZVAIGZIK AK

ISBN 9984-37-239-1

9'7 8 9 9 8 4 3 7 2 3 9 6

Saturs

Salikts sakārtots teikums..................... 50Salikts pakārtots teikums..................... 52Salikts pakārtots bezsaikļa teikums.....55Jaukts salikts teikums.......................... 56Tiešās runas teikumi............................ 58Citāts.....................................................60Netiešā runa......................................... 61Biežāk sastopamās stila, morfoloģisko

formu, vārdu izvēles kļūdas............... 62Līdzīgo vārdu dažādās nozīmes............ 68Skaņu iedalījums..................................73Līdzskaņi...............................................73Vārdšķiras............................................ 74Lietvārdu deklinācijas ...........................75Darbības vārdu konjugācijas................76Darbības vārdu divdabja formu

iedalījums.......................................... 77Pakārtojuma vārdi.................................78Saikļu iedalījums...................................78Teikumu iedalījums pēc uzbūves..........79Teikumu iedalījums pēc izteikuma

mērķa.................................................80

Darbības vārdu pareizrakstība...............2Lietvārdu pareizrakstība.........................8īpašības vārdu pareizrakstība...............18Skaitļa vārdu pareizrakstība................ 20Vietniekvārdu pareizrakstība............... 22Apstākļa vārdu pareizrakstība..............24Saikļu pareizrakstība............................ 28Partikulu pareizrakstība.......................29Izsauksmes vārdu pareizrakstība..........30Vārdu saīsināšana................................32Vienlīdzīgi teikuma locekļi.................... 34Vienlīdzīgi teikuma locekļi saistījumā

ar vispārinošo vārdu........................... 36Atkārtoti vārdi...................................... 38Paskaidrojošās vārdu grupas................. 40Uzruna un uzrunas grupa......................42Iespraudumi.......................................... 43Iestarpinājumi....................................... 44Savrupināti teikuma locekļi.................. 45Divdabja teiciens....................................46Plašākas obligāti savrupināmas grupas,

kuru pamatā ir divdabis.......................48

Darbības vārdu pareizrakstība_______ Pareizi jārakstamezdams, mezdama vezdams, vezdama

mest, mestu, mests, mesta vest, vestu, vests, vesta nesdams, nesdama nest, nestu, nests, nesta

lauzdamslauzt, lauztu, lauzts, lauzta

Viņš strādāja čakli, mezdams atvestos zarus kaudzē, jo vēlējās lauzt iesīkstē­jušās tradīcijas un godam nest savas dzimtas labo vārdu.

_____ Pārbaudi un iegaumē_____meta + -dams = metdams == mezdams; t > z - "d" noteiktā mijaveda + -dams = veddams = vezdams;d > z - "d" noteiktā mijameta + -t = mett = mest; t > s -"t" noteiktā mijanesa + -dams = nesdamsnesa + -t = nest

lauza + -dams = lauzdams lauza + -t = lauztJa darbības vārda vienkāršās pagāt­nes sakne beidzas ar t, d, tad √ daļēji lokāmajā divdabī (-dams, -dama)

pirms vārda izskanas raksta z;√ darbības vārda nenoteiksmē (-t), vē­

lējuma izteiksmē (-tu), ciešamās kār­tas pagātnes divdabī (-ts, -ta) pirms vārda galotnes vai izskanas raksta s.

lūzt, milzt, birzt (nenoteiksme); lūzdams, milzdams, birzdams lūst, milst, birst (vienkāršā tagadne); lūstošs, milstošs, birstošs Lūstošais (nirstošais) zars, smagi un negribīgi lūzdams (nirdams), nespēja vien nolūzt (nonirt).

Ja darbības vārda vienkāršās pagāt­nes sakne beidzas√ar s, tad visos minētajos gadījumos

raksta s;√ ar z, tad visos minētajos gadījumos

raksta z.Darbības vārdu lūzt, milzt, birztpareizrakstību pārbauda ar darbības vārdu nirt. Ievieto šo vārdu atbilsto­šajā formā teikumā. Ja tajā ir s, tad vārdos lūzt, milzt, birzt šajā formā raksta s, ja nav, tad - z.Lūza + -st = lūzst = lūst (ko dara?)

liekdams, liekdama, liekt, liekties liekts, liektakliegdams, kliegdama, kliegt, kliegtu, izkliegts, izkliegta

lieca + -dams -» liekdams lieca + -t -» liekt, c > k kliedza + -dams -» kliegdams kliedza + -t -» kliegt Darbības vārda nenoteiksmē, vēlēju­ma izteiksmē, ciešamās kārtas pagāt­nes divdabī, daļēji lokāmajā divdabī raksta

Pareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumēZars, vējā liekdamies, vēlējās izkliegt ilgas pēc pavasara.

√ k, ja darbības vārda vienkāršās pa­gātnes sakne beidzas ar c;

√ g, ja darbības vārda vienkāršās pa­gātnes sakne beidzas ar dz.

mēs skrienam, jūs skrienat mēs stāstām, jūs stāstāt mēs sveicinām, jūs sveicināt mēs zinām, jūs zināt skrienams, skrienam stāstāms, stāstām sveicināms, sveicinām zināms, zinām

Sen zināms, ka skolā mēs lasām, rakstām, skrienam, tātad pilnveidojam savas intelektuālās un fiziskās spējas. sākas (ko dara?), sākās (ko darīja?) bei­dzas (ko dara?), beidzās (ko darīja?) šodien stundas beidzas agri, bet vakar tās beidzās vēlā pēcpusdienā.

skriet (ko darīt?) -» mēs skrienam (ko darām?)stāstīt (ko darīt?) -» mēs stāstām (ko darām?)zināt (ko darīt?) -» mēs zinām (ko darām?)Ja darbības vārda nenoteiksmē ir pie­dēkļi -ī-, -inā- (arī darbības vārdā zināt), tad garo ā raksta √ vienkāršas tagadnes daudzskaitļa

1. un 2. personā;√ ciešamās kārtas tagadnes divdabī

(-āms, -āma);√nelokāmajā divdabī (-am, -ām).

Citos darbības vārdos ā norāda uz vienkāršo pagātni.

Jūs lasāt grāmatas. Lasiet grāmatas! Jūs veļat sniegavīru. Veliet sniegavīru!

Bērni, sēdiet savos solos un rakstiet stāstu par to, kā jūs ziemā veļat sniegavīru, ceļat sniega pilis un cie­tokšņus!

zina (ko dara?)

Nezin, vai visu, ko zēns zina, viņš lasa grāmatās.

Jāievēro darbības vārdu īstenības izteiksmes un pavēles izteiksmes daudz­skaitļa 2. personas pareizrakstība:√ īstenības izteiksmē izskanas -at,

-aties, -āt, -āties,√ pavēles izteiksmē izskanu -iet, -ieties

priekšā līdzskanis vienmēr ir ciets, las + -āt = lasāt; 1as + -iet = lasiet! (lasīt)veļ + -at = veļat; vel + -iet = veliet! (velt)

Darbības vārdu zināt loka tāpat kā III konjugācijas darbības vārdus, kuriem nenoteiksmē ir izskanas -īt, -ināt, tāpēc vienkāršās tagadnes vien­skaitļa 3. personā ir galotne -a.

viņš zina, lasa (ko dara?) zin - vienkāršrunas vārds nezin - partikula

6 Pareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

jāsteidzasVajadzības izteiksmē jāievēro:√ja darbības vārds veidots no III kon­

jāsveicinās jugācijas darbības vārda, kam neno­Ar pazīstamiem cilvēkiem jāsveicinās teiksmē ir izskanas -īties, -ināties,un viņiem jāsaka labi vārdi. tad rakstāms ā: sveicināties - jā­

Man jāstāsta pasakas.sveicinās, skatīties - jāskatās;

√ja aiz darbības vārda vajadzības

augt,

izteiksmē ir lietvārds, tas lietojams nominatīvā.

Nenoteiksmes izteiksmē jāievēro:√ līdzskaņa pareizrakstība nenoteik­

smes galotnes -t, -ties priekšā; dar­bības vārds jāpārveido vienkāršajā pagātnē

auga + -t = augt,paaugties, paaugās + -ties = paaugtiesapģērbt, apģērba + -t = apģērbtapģērbties, apģērba + -ties = apģērbtieslauzt, lauza + -t = lauztlauzties lauza 4- -ties = lauzties

kliedza - kliegt iekliedzās - iekliegties

lieca - liektiessaliecās - saliektiesatstātmuzicētrakstītsveicinātstrādātSkolēns raksta domrakstu, (domraksts pats nerakstās) Domraksts tiek rakstīts ar lielu interesi.

vēstules raksta darbu plāno grāmatu lasa patīk lasīt pietrūkst naudas

7

√ ja darbības vārda sakne vienkāršajā pagātnē beidzas ar dz, tad neno­teiksmē raksta g (dz -» g);

√ ja darbības vārda sakne vienkāršajā pagātnē beidzas ar c, tad neno­teiksmē raksta k (c -» k);

√ patskanis nenoteiksmes galotnes -t, -ties priekšā vienmēr ir garš;

√ atgriezeniskos darbības vārdus lieto, ja darītājs ir dzīva būtne, nevis priekšmets

Nepareizi:vēstules rakstās darbs plānojas grāmatas lasās patīkas lasīt pietrūkstas naudas

Lietvārdu pareizrakstībaPareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

mešanavešananešanalaušanalūšanabiršanamilšana

Iesācējiem sportistiem bumbas meša­na, smagumu nešana, virves rauša­na sagādāja tikai tulznu milšanu.

Ja no darbības vārdiem, kam vienkār­šās pagātnes sakne beidzas ar t, d, s, z, v, veido lietvārdus ar izskanu -šana, tad notiek t, d, s, z, v vēstu­riskais zudums.meta + -šana = metšana = mešana veda + -šan§ = vedšana = vešana nesa -l- -šana = nesšana = nešana lauza + -šana = lauzsana = laušana lūza + -šana = lūzšana = lūšana birza + -šana = birzsana = biršana milza + -sana = milzsana = milšana lāva + -šana = ļauvšana = laušana

Viņš brīvi runā latviešu, angļu, vācu, krievu valodā.Skola atrodas Valdemāra un Sporta ielas krustojumā.

Jēdzieni, kas minēti atsevišķi, ir lieto­jami vienskaitlī.

N. kas? akmens, asmens, rudens,zibens, ūdens, mēnessĢ. kā? akmens, asmens, rudens,zibens, ūdens, mēnessN. kas? medusĢ. kā? medusN. kas? naktsĢ. kā? naktsRudens nakts klusi vēstīja par ziemas tuvošanos.

I deklinācijas lietvārdiem (vīriešu dzimte, vsk. N., galotne -s, -š), II deklinācijas izņēmumiem (akmens, asmens, zibens, rudens, mēness, ūdens) un VI deklinācijas (sieviešu dzimte, vsk. N., galotne -s) lietvārdiem vienskaitļa N. un Ģ. formas ir vienādas.

Inguss - Ingusam (dēls - dēlam) Ingus - Ingum (medus - medum) Anita Liepa - Anitai Liepai Andris Liepa - Andrim - Liepām Alise Egle - Alisei Eglei Artis Egle - Artim Eglēm

Mazā meitene ir īsta auša un pļāpa, Šai aušai nevar uzticēties. Mazais zēns ir īsts auša un pļāpa. Šim aušam nevar uzticēties.

• Ja uzvārds beidzas ar galotni -a un ja tas attiecināts uz vīriešu dzimti, tad vsk. D. galotne ir •am; ja uzvārds beidzas ar galotni -e un ja tas attiecināts uz vīriešu dzimti, tad vsk. D. galotne ir -em.

• Ja lietvārdus pļāpa, auša, nejēgaattiecina uz sieviešu dzimti, tad vsk. D. galotne ir -ai; ja uz vīriešu dzimti, tad vsk. D. galotne ir -am.

10 Pareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

Puikam ir daudz draugu.• Pie IV deklinācijas pieder vīriešu

dzimtes lietvārds puika, tā locīša­na no IV deklinācijas lietvārdiem at­šķiras tikai vsk. D. (puikam - skolai).

draugs - draugiizkaptsbirztalaapzinaatzīme

Lietvārdu pareizrakstībā jāievēro √ pozicionālās līdzskaņu pārmaiņas

(mijas):• nebalsīgā līdzskaņa priekšā bal­

sīgo izrunā kā nebalsīgo - draugs [drauksl;

• balsīgā līdzskaņa priekšā nebal­sīgo izrunā kā balsīgo - apzina [abzina].

Lai pārbaudītu vārda pareizrakstību, jāmaina vārda pozīcija, tas ir, aiz līdz­skaņa jābūt patskanim: draugs - draugi; ja rodas neskaidrības vārdos, kas atvasināti ar priedēkļiem, jāatce­ras, ka latviešu valodā visbiežāk sasto­pami ir priedēkļi ap, uz, iz, aiz;

sirds - sirdis lats - lati mežs - mežiugunsdrošs - ugunsdroši vidusskola

zvejnieks - zveja dzejnieks - dzeja savvaļnieks - sava vaļa

Mans draugs, savdabis un sirds cilvēks, patiesībā bija dzejnieks.

11

loks - lociņš logs - lodziņš

• notiek līdzskaņu saplūšana vārda beigās vai priedēkļa un saknes sadurā, vai salikteņa daļu sadurā: sirds I sircl, lats [lac]; mežs [meš|, ugunsdrošs [ugunsdroši; vidus­skola Lvidus:kuola];

• veidojas pozicionālie divskani, ja vienā zilbē atrodas patskani a, e un līdzskani j, v. Lai mainītu po­zīciju, vārds jāpārveido tā, lai šīs skanas neatrastos vienā zilbē: zvejnieks - [zveinieks], zve-ja dzejnieks - [dzeinieks], dze-ja savvaļnieks - ļsauvaļnieksl, sava + vaļa + nieks = savvaļ­nieks.

Līdzīgas pārmaiņas notiek arī citu vārdšķiru vārdos:√ vēsturiskās skaņu pārmaiņas (vēstu­

riskās patskaņu un līdzskaņu mijas):• i, ī, e, ē, ie mijaloks - lociņš, k > c, "i" noteiktā mija logs - lodziņš, g > dz, "i" noteiktā mija;

Pareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

cālis - cāļa • "j" noteiktā mijavilnis - viļņa II deklinācijas lietvārdu vsk. Ģ. unskapis - skapja visos dsk. locījumos:egle - egļu cālis -» cālja -» cāļa; 1 > ļ;finanses - finanšu V deklinācijas lietvārdu dsk. Ģ.:nakts - nakšu egle -» eglju -» egļu, 1 > ļ;

nakts -» naktju -» nakšu, tj > š;valsts - valstu • dažos lietvārdos mija nenotiekAtis - Ata labskanības dēļ vai lai netiktuGuntis - Gunta viesis - viesa gaišmatis - gaišmata gāze - gāzu pase - pasu mute - mutu azote - azotu sportiste - sportistu auss - ausu vēsts - vēstu acs - acu zosis - zosu

pārprasta vārda nozīme.

debesis - debesu dzelzs - dzelžuFinansu ministrijas darbinieki strā­dāja daudz nakšu, lai sagatavotu jaunā budžeta projektu.

Jāievēro salikteņu pareizrakstība:saldskābrnaize • salda + skāba + maize =trešdiena = saldskābrnaize (salikteņa pirmā,dzelzceļš šajā gadījumā - arī otrā vārdavidusskola galotne zūd);dzelzsbetons • vidus + skola = vidusskoladzelzsrūda (salikteņa pirmā vārda galotnegaišmatis saglabājas);

• gaiši + mati = gaišmatis (salikteņa otrā vārda daļa pārmainās).

14 Pareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumēceļazīme, ciltskoks, darbaspēks, darbavieta (iestāde), domubiedrs, gribasspēks, kinokamera, leduspuķe, lejasgals, līdzāspastāvēšana, māsasmeita, mēnessakmens, redzesloks, saulesbrilles, sirdslēkme, tējasroze, ūdensputns, ugunsizturīgs, varaskāre, vecaistēvs, vidusdaļa, zemeslode, zemessardze, žultsakmeni

Vienmēr kopā rakstāmie lietvārdi.

istabaslieksnisapvārsnisšķiņķisparažasutašs

Dažu lietvārdu pareizrakstībā jāie­gaumē, ka tie nepakļaujas iepriekš­minētajiem likumiem.

pulkstenispulksgultakultūrapultsPulka karavīrs stāvēja pie vadības pults un vēroja pulksteni.

Ja lietvārdā patskanis u atrodas vienā zilbē ar līdzskani 1, u vienmēr īss.

Ar izskanu -ātne lietvārdus atvasina no darbības vārdiem:

atklātne atklāja 4- -ātne = atklātne,pagātne pagāja - pagātne.

Ar izskanu -atne lietvārdus atvasina no citām vārdšķirām:

jauns - jaunatne jauns + -atne = jaunatne,viens - vienatneJaunatne interesējas par pagātni.

viens + -atne = vienatne.

16 Pareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

diktators - diktatūra organizators - organizācija revolucionārs - revolūcija realizēt - reāls

bāze - bāzēt

Biežāk lietojamo svešvārdu pareiz­rakstība:√garo patskani svešvārda saknē vai

piedēklī aizstāj īsais patskanis, ja atvasinājuma beigu daļā ir garais patskanis (ja svešvārdā izskaņa -ors, vārdā nav nevienas garumzīmes),

frāze - frāzēt mīna - mīnēt prēmija - prēmētReālus plānus vienmēr vieglāk realizēt.

izņemot:

kinoradioatomspolemiķisbiļetensautomobilisbiļinatermins

√ saknē un beigu daļā vienmēr īss patskanis.

fanfara difterija politisks maršruts mobilais telefonsMobilais telefons kļuvis par cilvēku ikdienas nepieciešamību.

abonements, absolvents, alkohols, aplaudēt, ballistisks, bibliotēka, buržuāziska, eksperiments, ekspluatācija, intereses, kapitālistisks, komandants, komats, komunisms, makulatūra, manekens, manikīrs, orientēt, programma, projekcija, projicēt, propaganda, rezervāts, rezervuārs, summa, tēma, temats, temperaments, transparents, vakuums, veterāns, veterinārs, zootehnikis

Jāiegaumē atsevišķu svešvārdu pa­reizrakstība. Ja rodas neskaidrības, jāatceras, no kādas valodas šis vārds radies, piemēram, lat. absolventis - absolvents (nozīmes skaidrojumi atro­dami "Svešvārdu vārdnīcā").

18 Īpašības vārdu pareizrakstībaPareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

Skaists pavasaris pienāk katru gadu. Šis skaistais pavasaris atnācis ar jauniem pārsteigumiem.Saulaina diena priecē ikvienu.Šī saulainā diena mūs iepriecina.

īpašības vārdiem izšķir nenoteiktās un noteiktās galotnes. Noteiktās ga­lotnes lieto, ja runā par zināmām vai iepriekšminētām dzīvām būtnēm vai priekšmetiem. Lokot īpašības vārdus ar noteikto galotni, paplašinātās ga­lotnes ir vsk. D., L. un dsk. D., I., L.:

vienskaitlisLabi draugi vienmēr ir vērtība. Saviem labaiiem draugiem varu uzti- cēt jebko.

D. kam? labajam draugam labajai draudzenei

L. kur? labajā draugālabajā draudzenē daudzskaitlis

D. kam? labajiem draugiem labajai draudzenei

I. ar ko? ar labajiem draugiem ar labajām draudzenēm

L. kur? labajos draugoslabajās draudzenēs

skaists - skaistāks - skaistākais -visskaistākaislabs - labāks - labākais -vislabākais

malējais, vidējais, ārējais, priekšējais, virsējais, vietējais, kārtējais, galējais, pašreizējais, ilggadējais, vairākkārtējais optimāls - vislabākais maksimāls - vislielākais minimāls - vismazākais

Savāds (dīvains) cilvēks ieradies mūsu ciemā.Viņš visu dara citādi (atšķirīgi).

īpašības vārdiem ir trīs salīdzināmās pakāpes:√pamata - skaists, skaistais; skaista,

skaistā;√ pārākā - skaists + -āk- + nenoteik­

tā vai noteiktā galotne = skaistāks, skaistākais;

√ vispārākā pakāpe - viss + skaistā­kais = visskaistākais (nav formas ar nenoteikto galotni).Ne visiem īpašības vārdiem var veidot salīdzināmās pakāpes. Salīdzināmās pakāpes neveido • īpašības vārdiem ar izskaņām

-ējs, -ēja, -ējais, -ējā;√ svešvārdiem, kuru nozīme jau

ietver vispārākās pakāpes nozīmi.

Jāškir vārdu citāds un savāds nozī­me:savāds - dīvains; citāds - atšķirīgs.

Skaitļa vardu pareizrakstībaPareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

viens - 1; pirmais - 1., I vienpadsmit, divpadsmit, trīspadsmit, četrpadsmit, piecpadsmit, sešpadsmit, septiņpadsmit, astoņpadsmit, deviņpadsmit divdesmit, trīsdesmit, četrdesmit, piecdesmit, sešdesmit, septiņdesmit, astoņdesmit, deviņdesmit simts - viens simts, divsimt - divi simtitūkstotis, tūkstošDivi tūkstoši piektajā gadā ievēlēja jaunu pāvestu.

√ Skaitļa vārdus var pierakstīt gan ar vārdiem, gan ar cipariem (arābu, romiešu);

√ skaitļa vārdu pareizrakstībā jāievē­ro to vārdu sastāvs: pieci + pāri + + desmit = piec -1- pa + desmit = = piecpadsmit (saliktenis)

divi -1- desmit = divdesmit (saliktenis); trīssimt vai trīs simti (simtus raksta kā salikteni vai vārdu savienojumu); 1000 - lieto formu tūkstotis vai tūkstoš2005. - divi tūkstoši piektais.

simts gadu trīs tūkstoši cilvēku miljons grāmatu desmit gadi/gadu simt dziesmu/dziesmas tūkstoš grāmatu/grāmatas

√ Aiz pamata skaitļa vārdiem desmits, simts, miljons, tūkstotis un mil­jards lietvārdus parasti lieto dsk. Ģ.;

√aiz nelokāmajiem skaitļa vārdiem desmit, simt, tūkstoš lietvārdu var lietot gan N., gan Ģ.

astotā daļa - astotdaļa desmitā daļa - desmitdaļa

N. kas? viena trešdaļa ābola Ģ. kā? vienas trešdaļas ābola

2,3 jeb divi, komats, trīs

√ Daļskaitļus var pierakstīt kā vārdu savienojumus vai salikteņus - astotā + daļa = astotdaļa;

√ daļskaitļu nosaukumos loka katru vārdu un lietvārdu lieto Ģ.;

√ daļas var pierakstīt ar decimāl- skaitļiem (parasti ar cipariem, retāk - ar vārdiem).

Vietniekvārdu pareizrakstībaPareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

Tu, Jūs, Tavs, Tava, JūsuRakstu Tev jau trešo vēstuli šomēnes.

Personu vietniekvārdu tu, jūs (ja to attiecina uz vienu personu), piederī­bas vietniekvārdus tavs, jūsu vēstu­lēs un iesniegumos raksta ar lielo sākumburtu.

kaut kas, kaut kāds, kaut kurš, nez kas, nez kāds, nez kurš, nezin kas, nezin kurš, nezin kāds, diezin kas, diezin kurš, diezin kāds, diez kas, diez kurš, diez kāds

Ar partikulām kaut, diez, diezin, nez, nezin vietniekvārdi vienmēr rakstāmi šķirti.

jebkas, jebkāds, jebkurš Ar partikulu jeb vietniekvārdi rak­stāmi kopā.

kurš katrs, kura katra, dažs labs, daža laba

Vairākvārdu nenoteiktos vietniek­vārdus raksta šķirti.

viss - visi, pats - pati, ikkatrs, ikkurš, ikkura, ikviens

Noteikto vietniekvārdu pareizrakstība.

nekas, neviens, neviena, nekāds, nekāda

Viņš bija daudz mācījies tos priekš­metus, kuri saistīti ar mākslu.

Noliegto vietniekvārdu pareizrakstība.

√ Literārajā valodā trešās personas vietniekvārdus viņš, viņa un norādā­mos vietniekvārdus tas, tā lieto, ja tie norāda uz dzīvām būtnēm, bet, par priekšmetiem runājot, lieto vienīgi vietniekvārdus tas, tā.

Apstākļa vardu pareizrakstībaPareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

tikko, √ Divi vienādi līdzskaņi rakstāmiotrreiz, blakus: tik + ko = tikko, otra +katrreiz, + reize = otrreiz, katra + reize =cikkārt = katrreiz

cik + kārt = cikkārtpašreiz, pašlaik fšo] + pašu + reizi = pašreiz

pašā + laikā = pašlaik.

jebkad, jebkur, √A r partikulām jeb-, ne-, -patnekur, nekad, turpat, tāpat, tikpat

apstākļa vārdi rakstāmi kopā.

kaut kad, kaut kur, diez kur, √A r partikulām kaut, diez, diezin,diez kad, diezin kur, diezin kad, nez, nezin apstākļa vārdi rakstāminez kur, nez kad, nezin kur, nezin kad

šķirti.

√ Apstākļa vārdā papriekšu abi komponenti rakstāmi kopā. Ja tos rakstītu atsevišķi, šim vārdam būtu

papriekšu cita nozīme:

paretam, papilnam, pagalam, palaikam, pavisam, patiešām

pareizi

neparko

Papriekšu (apstākļa vārds laika nozīmē - vispirms) mācīšos, tad atpūtīšos.Pa priekšu (prievārds + lietvārds) gāja cilvēks.

√ Apstākļa vārdi ar pa-, kam uzsvērta otrā zilbe, rakstāmi kopā: Palai­kam snieg (apstākļa vārds). Laiku pa laikam (lietvārds + prievārds + + lietvārds) snieg.

√ Apstākļa vārdi ar pa-, kam uzsvērta pirmā zilbe, rakstāmi kopā. Ja tos rakstītu atsevišķi, šiem vārdiem būtu cita nozīme (pa reizei - prie­vārds + lietvārds).

√ Apstākļa vārdā neparko abi kom­ponenti rakstāmi kopā. Ja tos rak­stītu atsevišķi, šiem vārdiem būtu cita nozīme: Es neparko (apstākļa vārds nozīmē nekādā gadījumā) nevarēju iegaumēt. Es ne par ko (partikula + prievārds + vietniek­vārds) nedomāju.

26 Pareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

apmēram, acīmredzot arvien, arvienu

Acīmredzot (apstākļa vārds) tā nenotiks. Daugava pārplūst, acīm redzot (lietvārds + darbības vārds divdabja formā).Arvienu (apstākļa vārds) atceros bērnību.Ar vienu (prievārds + skaitļa vārds) roku dod, ar otru - ņem.

Ļaudis apņēmās papriekšu sakopt mājas apkārtni, jo viņi neparko ne­vēlējās būt slinkākie apkaimē. Tikko bija paklīdušas baumas par viņiem kā nevīžām. Kaut kur tā runāja.

daudz laika vairāk iespēju visvairāk prieka maz naudas mazāk uzmanības vismazāk darba cik dienu tik iespēju

Daudz laika cilvēki pavada savās mājās.Jauniešiem ir vairāk iespēju mācī­ties un ceļot.Visvairāk prieka vecākiem sagādā bērni.Dažkārt cilvēki, nopelnot maz nau­das, zaudē dzīvesprieku.Vismazāk darba ieguldīts projektos. Cik dienu palicis līdz eksāmeniem, tik iespēju apgūt nezināmo.

Aiz apstākļa vārdiem daudz, vairāk, visvairāk, maz, mazāk, vismazāk, cik, tik lietvārdi lietojami ģenitīvā.

28 Saikļu pareizrakstībaPareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

kaut gan, kaut arī, lai gan, lai arī, tādēļ ka, tāpēc ka, tā kā, tā ka, kā arī, ne vien - bet arī, ne tikai - bet arī, netikvien - bet arī

<— šķirti rakstāmie saikļi

turpretī, turpretim, tiklīdz, līdzko, nevisKaut gan ārā lija, uz apkārtnes sakopšanas talku bija ieradušies ne tikai jaunieši, bet ari bērni.

<- kopā rakstāmie saikļi

Partikulu pareizrakstībaPareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

tikai √ Partikulu tikai nedrīkst sajaukt ar

it kā, tā kā nekā

apstākļa vārdu tikko;√ i t kā, tā kā vienmēr raksta šķirti; ✓ nekā vienmēr raksta kopā.

Manā dārzā zied krāšņas j o krāšņas puķes.J ā , tās tiešām ir skaistas. Nē, citur nav skaistāku.

√ Ja vārdu jo lieto partikulas nozīmē, tā priekšā komatu neliek;

√ partikulas jā, nē atdala ar komatu.

V a i esat ievērojuši putnu atlidoŠanu ? Gribi v a i ar milzi spēkoties?Kājas saslapināt gribi, v a i ?

√ Ja partikula vai• izsaka nenoteiktību, ievada jau­

tājuma teikumu, to ar komatu neatdala;

• atrodas jautājuma beigās, to atda­la ar komatu.

30 Izsauksmes vārdu pareizrakstībaPareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

Ai, ai, skan visa pamale!√ Izsauksmes vārdus no teikuma

atdala ar komatu, izsaukuma zīmi vai jautājuma zīmi;

Nu paklau, iesim!√ izsauksmes vārdus re, rau, palūk,

skat, paklau no partikulas nu ar komatu neatdala;

Ak tu tētīt, tas tik bija pasākums!√ izsauksmes vārdus ak, ai ar ko­

matu neatdala, ja tie ir šādos izteicienos - ak tu, ak tu dieniņ, ak tu (Dievs), ak Kungs, ak mūžs, ak tu tētīt, ai tu, ak vai.

"Labdien, jaunieši, priecājos jūs re­dzēt," sacīja bijušais skolas direktors.

"Paldies, ka mūs atcerējāties!" vidus­skolēni patiesā priekā pateicās.

√ izsauksmes vārdi ir pieklājības frā­zes:

paldieslabdienlabvakarlabrīt;

√ izsauksmes vārdi bieži mēdz būt kopā ar uzrunu un atrasties tiešās runas teikumos.

32 Vārdu saīsināšanaSaīsinājums Pilns vārds Saīsinājums Pilns vārds

√ Saīsina garākus √ Tradicionālievārdus, tos saīsinājumi, aizapraujot pirms kuriem punktupatskaņa vai neliek:divskaņa un liekot mm milimetrspunktu. Vārdus cm centimetrsnekad nesaīsina dm decimetrspirms galotnes: m metrs

vai. valoda km kilometrsskolot. skolotājs km/h kilometri stundā

√ Tradicionālie m2 kvadrātmetrssaīsinājumi, aiz m3 kubikmetrskuriem liek ha hektārspunktu: mg miligrams

apm. apmēram g gramsatt. attēls kg kilograms

g• gads t tonnags. gadsimts 1 litrs

īpp. lappuse mol molsm. ē. mūsu ērā W vats

Vārdu saīsinašanaSaīsinājums Pilns vārds Saīsinājums Pilns vārds

p. m. ē. pirms mūsu ēras kw kilovatsresp. respektīvi h stunda

sal. salīdzini min minūtesk. skatīt s sekunde

š. g. šī gada C Celsija grādst. i. tas ir V voltst. s. tā sauktais Ls lati

tūkst. tūkstotis √ Valstu, partiju,u. c. un citi sabiedrisko

u. tml. un tamlīdzīgi organizāciju unutt. un tā tālāk dažādu iestāžuv. i. vietas izpildītājs nosaukšanai lieto

zīm. zīmējums sākumburtusaīsinājumus, aizkuriem punktu neliek:

LR Latvijas RepublikaLU Latvijas Universitāte

LOK Latvijas Olimpiskā komiteja

Vienlīdzīgi teikuma locekļiPareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

Lieli, mazi skolēni jaukā, saulaināpavasara dienā dodas ekskursijā. Lieli un mazi skolēni jaukāf saulai­nā pavasara dienā dodas ekskursijā.

Vienlīdzīgi teikuma locekļi atbild uz vienu un to pašu jautājumu un pa­skaidro vienu un to pašu vardu tei­kumā. Vienlīdzīgus teikuma locekļus • atdala ar komatu, ja tie ir bezsaikļa

saistījumā;

Katram skolēnam līdzi ir soma vai grozs.Pļavās jau zied margrietiņas jeb pīpenes.

• ar komatu neatdala, ja tos saista sakārtojuma saikļi un, vai, jeb;

Jānis un Pēteris, un Andris dodas ekskursijā.Katram skolēnam līdzi ir soma vai grozs, vai maisiņš.Kartupelis jeb buļba, jeb rācenisir uzturā bieži lietots dārzenis.

• atdala ar komatu, ja saikļi un, vai, jeb atkārtojas; atkārtotā saikļa priekšā liek komatu;

Bija saulains un jauks, gaišs un patīkams pavasara rīts.

Bija saulains, bet vēss pavasara rīts.Bija vēss, taču saulains pavasara rīts.

Kā zēni, tā meitenes priecājās par ekskursiju.

Gan zēni, gan meitenes devās aplū­kot senās pilsdrupas.Puni te dziedāja, te lidinājās nozara uz zaru.

atdala ar komatu, ja vārdu pārus saista saiklis un;

atdala ar komatu, ja tos saista saikļi kā arī, bet, tomēr, taču, toties, ne, nevis, ja ne, kaut gan, lai gan, lai arī;

atdala ar komatu, ja tos saista pāra saikļi ja ne - tad, ne - bet, ne - bet gan, ne vien - bet arī, ne tikai - bet arī, kā - tā, tiklab - kā, tiklab - kā arī, tikpat - kā; komatu liek otrā saikļa priekšā;

atdala ar komatu, ja tos saista atkārtotie saikļi gan - gan, drīz - drīz, te - te, ir - ir, ne - ne, nedz - nedz; komatu liek atkārtotā saikļa priekšā.

Vienlīdzīgi teikuma locekļi saistījumā ar vispārinošo vārdu

Pareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

Latvijas mežos aug priedes, egles, bērzi, apses, ozoli.Latvijas mežos aug dažādi koki: priedes, egles, bērzi, apses, ozoli. Priedes, egles, bērzi, apses, ozoli aug arī Latvijas mežos.Priedes, egles, bērzi, apses, ozoli - šie koki aug arī Latvijas mežos.

Priedes un egles aug arī Latvijas mežos.Skuju koki - priedes un egles -aug arī Latvijas mežos.

Vairāk mēs zinām par tiem kokiem, kuri aug Latvijas mežos.

Vienlīdzīgie teikuma locekļi no vispā­rinošā vārda atdalāmi ar pieturzī­mēm:• vienlīdzīgos teikuma locekļus, kas

atrodas aiz vispārinošā vārda, atda­la ar kolu;

• vienlīdzīgos teikuma locekļus, ja aiz tiem atrodas vispārinošais vārds, atdala ar domuzīmi;

• ja aiz vienlīdzīgiem teikuma locek­ļiem, kas konkretizē vispārinošo vārdu, atrodas vēl citi teikuma lo­cekļi, aiz vispārinoša vārda un vien­līdzīgajiem teikuma locekļiem lie­kamas domuzīmes;

• ja vispārinošo vārdu paskaidro aiz tā novietots palīgteikums, vienlīdzī-

Vairāk mēs zinām par tiem kokiem, kuri aug Latvijas mežos, - priedēm, eglēm, bērziem.Vairāk mēs zinām par priedēm, eglēm, jo šie koki Latvijā ir izplatīti. Vairāk mēs zinām par skuju ko­kiem - priedēm, eglēm -, jo tie ir izplatīti Latvijā.Visur smaržoja pēc pavasara. Visur - pļavās, mežā, pie jūras - visursmaržoja pēc pavasara.

Skuju kokiem, kā priedēm un eglēm, piemīt ārstnieciska iedarbība.

Tādiem skuju kokiem kā priedēm un eglēm piemīt ārstnieciska iedar­bība.

gu teikuma locekļu priekšā liekams komats un domuzīme;ja aiz domuzīmēs ietvertajiem vien­līdzīgajiem teikuma locekļiem atro­das vēl kāda teikuma daļa, aiz vienlīdzīgajiem teikuma locekļiem liekama domuzīme un komats;

•ja vispārinošo vārdu lieto gan vien­līdzīgo teikuma locekļu priekšā, gan atkārto aiz tiem, atkārtojuma priek­šā liekama domuzīme; ja vispārinošais vārds atrodas tādu vienlīdzīgu teikuma locekļu priek­šā, ko ievada partikula kā, parti­kulas priekšā liek komatu; ja vienlīdzīgu teikuma locekļu rindu, kas novietota aiz vispārinošā vārda, ievada partikula kā, uz šo vienlīdzīgo teikuma locekļu rindu jau iepriekš ir norādīts ar apzīmē­tāja nozīmē lietotu vietniekvārdu tāds. Šajā gadījumā komatu aiz vispārinošā vārda neliek.

Atkārtoti vārdiPareizi jāraksta

Beidzot pienākusi skaista, skaista vasara.

Par vasaru vajag priecāties gaiši - gaiši, lai katra diena nestu patīka­mus pārsteigumus.

Man skumji... loti skumji.

Tālumā viz zaļa jo zaļa pļava.

_______Pārbaudi un iegaumē_______Kādu vārdu vai vārdu grupu teikumāvar atkārtot vairākas reizes, to atda­lot ar pieturzīmēm:• visbiežāk atdala ar komatu;

• atdala ar domuzīmi, ja grib parā­dīt, ka starp šiem vārdiem vajadzīga lielāka pauze, kā arī ja atkārtoja­mam vārdam piesaistīti vairāki rak­sturotāji vārdi vai palīgteikums un atkārtojums izsaka arī paskaidro­jumu;

• atdala ar daudzpunkti;

• atkārtotos vārdus, starp kuriem ir partikulas nu, tad, ne, jau, jo vaipatstāvīgi vārdi kas, kur, ar pietur­zīmēm neatdala.

Ej nu ej, vai patiešām tā ir? • atkārtotos vārdus, starp kuriem ir partikula nu, kas nav uzsvērta un

Stāsti nu stāsti pasakas, es tev ne­ticu.

reizē attiecas uz abiem vārdiem, ar pieturzīmi neatdala.

Domā nu domā, draugs!

40 Paskaidrojošās vārdu grupasPareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

Dārzeņi, īpaši burkāni, kāposti, kartupeļi, ziemā ir galvenais vitamī­nu avots.Putnu dziedāšana, visbiežāk straz­du■, tiek uzskatīta par pavasara vēstnesi.Dažas puķes, visbiežāk vizbulītes,uzzied agri pavasarī.

Dārza puķes (sevišķi rozes, lilijas)ir rūpīgi kopjamas.

Paskaidrojošās vārdu grupas ir vārdi vai vārdu savienojumi, kas papildus paskaidro kādu teikuma locekli un ar citiem vārdiem teikumā ir tikai daļēji saistīti. Paskaidrojošās vārdu grupas no citiem teikuma locekļiem atdala ar pieturzīmēm:• ja paskaidrojošo vārdu grupu ievada

vārdi vai vārdu savienojumi galve­nokārt, īpaši, sevišķi, it sevišķi, tā sauktais, to starpā, vairāk, visvairāk, vismaz, arī, pat, bie­žāk, retāk, vairāk, mazāk u. c.; paskaidrojošos vārdus kopā ar ieva- dītājvārdu atdala ar komatiem;

• garākas un ne tik svarīgas paskaid­rojošās vārdu grupas var atdalīt ar iekavām;

Dārzeņi, piemēram, burkāni, fcā- posti, kartupeļi, ziemā ir galvenais vitamīnu avots.Putnu dziedāšana, konkrētāk, strazdu, tie/j uzskatīta par pavasara vēstnesi.Dažas puķes, proti - vizbulītes, uz-ziečf agrt pavasarī.

Dažas puķes - visbiežāk vizbulītes -uzzied agri pavasarī.

• ja paskaidrojošās vārdu grupas ievada tādi vārdi kā piemēram, proti, tas ir, respektīvi, īsāk, konkrētāk, pareizāk, precīzāk, var teikt, vārdu sakot, jāsaka, citiem vārdiem, tās no teikuma ne vien jāatdala ar pieturzīmēm, bet arī paskaidrojošie vārdi jāatdala no ievadītājvārda (ar komatu vai domuzīmi);

• ja paskaidrojošās vārdu grupas vēlas vairāk izcelt, tās no pārējā teikuma atdala ar domuzīmēm.

42 Uzruna un uzrunas grupaPareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

Draugs, es tevi vienmēr gaidīšu! Uzruna ir vokatīvā lietots deklinē- jams vārds, kuru no teikuma atdala ar pieturzīmēm (visbiežāk ar komatu).

Mīļais skolas draugs, es tevi vien­mēr gaidīšu!

Ja vārdu vokatīvā paskaidro viens vai vairāki patstāvīgi vārdi, veidojas uz­runas grupa, kuru no teikuma atdala ar pieturzīmēm (visbiežāk ar koma­tu). No uzrunas vai uzrunas grupas vienmēr atdala

Ai, skolas draugs, pagājušajiem ga­diem nav nozīmes, tu vienmēr būsi mans tuvākais cilvēks!

• izsauksmes vārdus;

Ko tu, draugs, par to domā? Es svei­cu tevi, tu mana skola!

• personas vietniekvārdus, izņemot gadījumus, kad 2. personas viet­niekvārdi ietilpst uzrunā.

IespraudumiPareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

Beidzot, tavu prieku, atnācis pava­saris!Meteorologi - tas jau ir pilnīgi skaidrs - nopietni pievērsušies laika apstākļu prognozēšanai.

Iespraudumi ir sintaktiskas vienības (vārdi, vārdu grupas, teikumi), ar ku­rām runātājs izrāda savu attieksmi pret to, kas izsacīts teikumā. Iesprau­dumus teikumā• atdala ar komatiem;

• atdala ar domuzīmēm (parasti - garākus iespraudumus).

Varbūt šodien jau būs uzziedējušas magnolijas.Laikam rīt būs vējains un vēss laiks. Mēs, galvenokārt (iespraudums), esam dabas pētnieki.Galvenokārt (apstākļa vārds) jādo­mā par dabas sakopšanu.

No iespraudumiem jāatškir• partikulas varbūt, laikam, lai­

kam gan;• vārdi, kuriem teikumā ir patstāvīga

nozīme.

IestarpinājumiPareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

0. Vācietis (1933-1983) ir uzrakstījis daudz dzejoļu krājumu (13), atklājot savu personību un sarežģīto jaunra­des ceļu.

Iestarpinājumi izsaka runātāja vai rakstītāja piezīmi, precizējumu par kādu teikumā minētu parādību vai notikumu; tie nav teikuma locekļi. Iestarpinājumus no pārējā teikuma atdala ar iekavām.

Savrupināti teikuma locekļiPareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

Sniegpulkstenītes, baltas un traus­las, tiecas pretī saulei. Sniegpulkstenītes, tik trauslas un skaistas, tiecas pretī saulei.

Pavasaris, viltnieks, liek ietrīcēties cilvēku sirdīm.Sniegpulkstenītes, pavasara vēstne­ses, priecē ziemas nomāktās dvēseles.

Tur, mežmalā, zied zemenītes. Tagad, vasaras sākumā, jāsteidz izbaudīt dabas pārvērtības.Grāmata izdota Rīgā 2005. gadā. Seminārs notiks 20. maijā pulksten 11.00.

Savrupina teikuma locekļus un teikuma locekļu grupas, kam teikumā ir īpaša nozīme:• savrupināti apzīmētāji vai apzī­

mētāja grupa - savrupina saska­ņotos apzīmētājus vai apzīmētāja grupu, kas atrodas aiz vārda, ku­ram apzīmētājs pakārtots;

• savrupināts pielikums vai pieli­kuma grupa - savrupina jebkuru pielikuma vai pielikuma grupu, kas atrodas aiz vārda, kuram pielikums pakārtots;

• savrupināts apstāklis vai ap­stākļa grupa - savrupina precizē­jošo apstākli vai apstākļa grupu aiz tā paša veida apstākļa; nekad ne- savrupina dažāda veida apstākļus un pulksteņa laika apzīmējumu aiz datuma.

46 Divdabja teiciensPareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

Ātri soļojis, ceļinieks apsēdās atpūs­ties tuvējā pļaviņā.Atstāts viens, viņš vēroja saulrietu. Bēgdams no pilsētas kņadas, ceļi­nieks sāka ieklausīties klusumā. Atrodoties dabas tuvumā, cilvēks aizmirst par ikdienas steigu.

Strauji satumsa, un, ceļu meklēdams,svešinieks klaudzināja pie durvīm. Strauji satumsa, kamēr, ceļu meklē­dams, svešinieks klaudzināja pie durvīm.

Divdabja teiciens ir viens no izplatī­tākajiem savrupinājumiem, kura pa­matā ir divdabis.√ Divdabja teiciens veidojas, ja

• ta pamatā ir divdabis ar izskaņām -is, -usi, -ts, -ta, -dams, -dama, -ot, -oties;

• divdabi paskaidro vismaz viens patstāvīgs vārds;

• divdabis teikumā ir apstāklis vai dubultloceklis.

√ Divdabja teicienā neietilpst• teikuma gramatiskais centrs;• sakārtojuma un pakārtojuma saikļi

un pakārtojuma vārdi, kas ievada teikuma daļu.

Svešinieks klaudzināja pie durvīm.

Ceļu meklēdams, svešinieks klau­dzināja pie durvīm.Svešinieks, ceļu meklēdams, klau­dzināja pie durvīm.

Svešinieks klaudzināja pie durvīm, ceļu meklēdams.

Svešinieks, ceļu meklēdams un tumsas baidīdamies, klaudzināja pie durvīm.

√ Divdabja teicienu no teikuma var izņemt.

√Var mainīt divdabja teiciena atraša­nās vietu teikumā (teikuma sākumā, starp vārdiem teikumā, teikuma beigās) - teikuma jēga nemainīsies.

√ Divdabja teicienu no teikuma atda­la ar komatiem.

√ Ja teikumā divus divdabja teicienus saista sakārtojuma saiklis un, tā priekšā komatu neliek.

48 Plašakas obligāti savrupinamas grupas, kuru pamatā ir divdabis

Pareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumēZēns skrēja, saukdams, lai viņu pa­gaida.Zēns skrēja, saukdams: "Pagaidiet/"

Ja divdabim ar izskaņām -is, -usi, -ts, -ta, -dams, -dama, -ot, -oties pakār­tots palīgteikums vai tiešā runa, vei­dojas plašāk savrupināta grupa, kuras pamatā ir divdabis. Šajā gadījumā divdabi vienu pašu atdala ar pieturzī­mēm (komatiem vai komatu un kolu).

Pa satumsušo darzu klīda Roberts, meklējot, kur palikuši svinību viesi.

Pa dārza celiņu pretī steidzās Anna, saukdama: "Es domāju, ka tu esi aiz­gājis!"Meitene bieži stāstot pasakas. (Atstāstījuma izteiksme.)Stāstot pasakas, mēs iejūtamies fantāzijas pasaulē. (Divdabja tei­ciens.)Viņas sejas izteiksme saspringa, stās­tot, ka pasakas varonis tūlīt pār­varēs briesmas. (Plašāk savrupi- nāta grupa, kuras pamatā divdabis.)

√ Šajos teikumos divdabis lietots apstākļa vai dubultlocekļa nozīmē;

√ nedrīkst sajaukt darbības vārda at­stāstījuma izteiksmes formu ardivdabi, kam piedēklis -ot un izska­ņa -oties. Šī forma neveido ne div­dabja teicienu, ne plašāk savrupi- nātu grupu, kuras pamatā divdabis.

Salikts sakārtots teikums________Pareizi jāraksta_______Tuvojas rīts. (vienkāršs nepaplašināts teikums)Melnā nakts atkāpjas, (vienkāršs pa­plašināts teikums)Tuvojas rīts, melnā nakts atkāpjas. (salikts sakārtots teikums, bezsaikļa saistījums)

Tuvojas rīts, un melnā nakts atkāp­jas. (salikts sakārtots teikums, saikļa saistījums)Tuvojas rīts, bet saule vēl tālu aiz mākoņiem.Drīz uzpūš spēcīgs vējš, drīz pavīd saule aiz mākoņa maliņas.

Pavasaris nāk, un ziema atkāpjas.

Pārbaudi un iegaumē√ Saliktu sakārtotu teikumu veido

divas vai vairākas neatkarīgas tei­kuma daļas, kas saistītas saikļa vai bezsaikļa saistījumā (katra teikuma daļa ir līdzīga vienkāršam teiku­mam).

√ Katrā teikuma daļā ir gramatiskais centrs.

√ Salikta sakārtota teikuma daļas saista sakārtojuma saikļi: un, arī, un arī, tomēr, taču, turpretī, turpretim, bet, tāpēc, tādēļ, tā­lab, drīz - drīz, te - te, gan - gan, ne - ne, vai - vai.

√ Pieturzīmes saliktā sakārtotā tei­kumā:• salikta sakārtota teikuma daļas

atdala ar komatu;

Ikkatrs klust vecāks, bet ne katrs - gudrāks.

Vakarā meitenes vārīja zivju zupu un zēni cēla teltis.Vakarā meitenes vārīja zivju zupu, un pēc tam zēni cēla teltis.Meža malā spīdēja pirmās zemenītes un ziedēja margrietiņas.Meža malā spīdēja pirmās zemenī­tes, un tālāk ziedēja margrietiņas.

Ārā pūta pavasarīgs vējš, saule patī­kami sildīja, un cilvēkiem bija līksms prāts.Visi gaida brīvdienas, bet kā to tuvo­šanos paātrināt?Pavasaris tuvojas lēnām, un lai ne­viens nedomā to aizkavēti

• ja salikta sakārtota saikļa teiku­ma daļām ir kopīgs izteicējs, kuru otrajā teikuma daļā nenosauc, ne­minētā izteicēja vietā liek domu­zīmi;

• saliktā sakārtotā teikumā un priekšā komats nav jāliek, ja tei­kuma pirmajā daļā ir vārdi vai vārdu grupas (parasti apstākļi), kas attiecināmi arī uz otro teiku­ma daļu.

√ Salikta sakārtota teikuma beigu pieturzīmi nosaka pēc tā, kāda at­tieksme pret īstenību pausta pēdējā teikuma daļā:• liek punktu, ja pēdējā teikuma

daļā kaut kas pastāstīts, secināts, raksturots;

• liek jautājuma zīmi, ja pēdējā teikuma daļā kaut kas jautāts;

• liek izsaukuma zīmi, ja pēdējā teikuma daļā izteikts vēlējums, rosinājums, izsaukums.

Salikts pakārtots teikumsPareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

Ceļojumi ir tie, kas atstāj neizdzē­šamus iespaidus uz visu dzīvi.Cilvēki ceļo, lai gūtu iespaidus, kas ilgstoši paliek atmiņā.

Mēs iepazīstam tuvas un tālas vietas, jo katrai piemīt sava burvība.

Katrai redzētajai vietai piemīt sava īpatnība, kas iespiežas mūsu atmiņā.

Ceļotāji dodas tur, kur var baudīt kultūras un dabas varenību.

Mēs dosimies ceļā, kad ausīs gaisma. Aizbraukuši uz vietu, par kuru esam daudz lasījuši, ieraugām pavisam ko citu.Kad ausīs gaisma, mēs dosimies ceļā.

√ Saliktu pakārtotu teikumu veido viena neatkarīga teikuma daļa jeb virsteikums un viena vai vairākas atkarīgas teikuma daļas jeb palīg­teikumi, kurus ievada pakārtojuma vārdi.

√ Katrā teikuma daļā ir gramatiskais centrs.

√ Saliktā pakārtotā teikumā palīg­teikumu ievada pakārtojuma vārdi:• pakārtojuma saikļi - ka, lai, vai,

kamēr, tiklīdz, līdzko, tāpēc ka, tā ka, ja, jo , lai, lai gan, lai arī u. c.;

• attieksmes vietniekvārdi - kas, kurš, kura, kāds, kāda (visos locījumos, izņemot lokatīvu);

• apstākļa vārdi - kad, kur, kā, cik, kāpēc, kādēļ, uz kurieni, no kurienes u. c.

Katrs cilvēks sev izvirza uzdevumus, lai sasniegtu mērķi.

Esmu sagaidījusi dienu, kad varu justies pieaugusi un kad negaidu citu padomu.

Esmu sagaidījusi dienu, kad varu justies pieaugusi un kad negaidu citu padomu, un kad droši piepildu savus sapņus.

Esmu sagaidījusi dienu, kad varu justies pieaugusi un negaidu citu pa­domu, un droši piepildu savus sap­ņus.

√ Palīgteikums attiecībā pret virstei­kumu var būt novietots:• aiz virsteikuma;• starp virsteikuma vārdiem;• pirms virsteikuma.

√ Pieturzīmes saliktā pakārtotā tei­kumā:• salikta pakārtota teikuma daļas

atdala ar komatu;• ja saliktā pakārtotā teikumā

vienlīdzīgus palīgteikumus saista saikļi un, vai, šo saikļu priekšā komats nav jāliek; komats lie­kams atkārtotā saikļa priekšā (rīkojas līdzīgi kā ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem). Vienlīdzīgo palīgteikumu pakārtojuma vārdu var neatkārtot;

• salikta pakārtota teikuma beigu pieturzīmi nosaka pēc tā, kāda attieksme pret īstenību pausta virsteikumā;

P a re iz i jā ra k sta P ā rb a u d i u n iegaum ēKad pienāca vilciens, peronu pār­plūdināja cilvēku pūlis.,

Kā lai ieraugu savus tuviniekus,ja visapkārt tik daudz ļaužu?

Kaut ātrāk viņus satiktu, lai cieši apkamptul

Palūkojos apkārt, lai ātrāk ierau­dzītu savus mīļos!

Ai, beidzot pienākusi sen gaidītā tik­šanās, kas iztēlē pārdzīvota vai­rākkārtīgi!

• liek punktu, ja virsteikumā kaut kas pastāstīts, secināts, rakstu­rots;

• liek jautājuma zīmi, ja virstei­kumā kaut kas jautāts;

• liek izsaukuma zīmi, ja virstei­kumā izteikts vēlējums, rosinā- jums, izsaukums.

Salikts pakārtots bezsaikļa teikums

Pareizi jāraksta

Skolēni ir priecīgi: saulainais pava­saris pienācis.Nav ne mazāko šaubu - pēc nedēļas sāksies brīvdienas.

Skolēniem ir zināms: zināšanas ir cilvēka lielākā bagātība, (kas ir zināms?)Es zinu - tu vēlies apgūt vēl kādu svešvalodu, (ko zinu?)Būtu es to sapratis ātrāk - būtu varējis iemācīties vēl kādu valodu, (kādā gadījumā būtu varējis?)Skolēni nopietni gatavojas eksāme­niem: to rezultāti ietekmēs nā­kotnes cerību piepildīšanos.Es nezinu - tu mācīsies?

Pārbaudi un iegaumē√ Salikts pakārtots bezsaikļa teikums

ir tāds teikums, kurā palīgteikumi pievienoti virsteikumam bez pakār­tojuma vārda.

√ Starp šāda teikuma daļām liek kolu (ja otra daļa izsaka paskaidrojumu vai pamatojumu) vai domuzīmi (ja otra daļa izsaka piebildumu, pa­skaidrojumu vai rezultātu).

√ Saliktā pakārtotā bezsaikļa teiku­mā visbiežāk ir šādi palīgteikumi:• teikuma priekšmeta palīgtei­

kums;• papildinātāja palīgteikums;• nosacījuma palīgteikums;• pamatojuma palīgteikums.

√ Salikta bezsaikļa teikuma beigu pieturas zīmi parasti nosaka pēc tā, kāda attieksme pret īstenību pausta teikuma pēdējā daļā.______________55

56 Jaukts salikts teikumsPareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

Pagalmā smaržo ceriņi, gaisā ir tāds dīvains klusums, ka negribas atgriez­ties dzīvoklī.Ir smaržas, kuras tu simtiem reižu esi sajutis, taču vienmēr tās šķiet neat­kārtojamas.Pavasaris, &as tuvojas, jauc laužu prā­tus, un arvien biežāk var sastapt prie­cīgus cilvēkus.

Zvaigznes mirdz un izstaro savu gais­mu, ko cilvēks redz simtiem gadu, kaut zvaigznes jau izdzisušas; cilvēks pēc nāves dzīvo tais darbos, ko viņš veicis citiem.Kamēr saule vēl nav norietējusi, zēni steidz celt teltis un meitenes gatavo vakariņas.

Jauktā saliktā teikumā ir vismaz di­vas neatkarīgas teikuma daļas un vie­na atkarīga teikuma daļa.√ Palīgteikums attiecībā pret virstei­

kumu var būt novietots dažādi.√ Pieturzīmes jauktā saliktā teikumā:

• jaukta salikta teikuma daļas citu no citas atdala ar komatu. Ja jaukta salikta teikuma daļas vei­do pēc nozīmes diezgan patstāvī­gas grupas, tad tās atdala ar semikolu;

• jauktā saliktā teikumā neliek ko­matu starp divām ar saikļiem un, vai saistītām neatkarīgām da­ļām, ja tām pakārtots viens un tas pats palīgteikums;

Nodziest ugunskurs, un zēniem jāiet slapjajā mežā meklēt zarus, lai varētu iekurināt un uzvārīt tēju,_Nodziest ugunskurs, ko zēni bija iekurinājuši ar lielām pūlēm, 6et /jas tagad ies pēc sausas malkasl Nodziest ugunskurs, /jo jaunieši bija iekurinājuši ar lielām pūlēm, steidziet nu, puiši, pēc sausiem zariemi

jaukta salikta teikuma beigu pie­turzīmi nosaka pēc tā, kāda at­tieksme pret īstenību pausta pē­dējā, neatkarīgajā daļā: liek punktu, ja pēdējā neatkarī­gajā daļā kaut kas pastāstīts, secināts, raksturots; liek jautājuma zīmi, ja pēdējā neatkarīgajā daļā kaut kas jau­tāts;liek izsaukuma zīmi, ja pēdējā neatkarīgajā daļā izteikts vēlē­jums, rosinājums, izsaukums.

58 Tiešas runas teikumiPareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

Koki klusi nopūtās: "Pavasaris kavē­jas ar jaunajiem tērpiem."Koki lūdzās: "Pavasari, dāvini mums ātrāk jaunus tērpus!"Koki jautāja: "Pavasari, kad tu dāvi­nāsi mums jaunas drēbes ?""Pavasaris kavējas ar jaunajiem tēr­piem" koki klusi nopūtās."Pavasari, dāvini mum,s ātrāk jaunus tērpus!" koki lūdzās."Pavasari, /eacf tu dāvināsi mums jau­nas drēbes ?" koki jautāja.

Tiešā runa ir personas sacītā vai domu tiešs atkārtojums.√ Pieturzīmes tiešās runas teikumos:

• ja piebilde ir tiešās runas priekšā, aiz piebildes liek kolu un tiešo runu liek pēdiņās. Tiešās runas beigās liek punktu, izsaukuma zīmi vai jautājuma zīmi atkarībā no teikumā paustās attieksmes pret īstenību; pēdiņas liek aiz bei­gu pieturzīmes;

• ja piebilde ir aiz tiešās runas, tiešās runas beigās liek komatu, izsaukuma zīmi vai jautājuma zī­mi pēdiņu priekšā; piebildi raksta ar mazo burtu;

"Pavasaris," koki klusi nopūtās, "ka­vējas ar jaunajiem tērpiem" "Pavasari," koki lūdzās, "dāvini mums ātrāk jaunus tērpus!""Pavasari," koki jautāja, "kad tu dā­vināsi mums jaunas drēbes ?"

"Pavasaris kavējas ar jaunajiem tēr­piem," koki klusi nopūtās. "Cik ilgi var kaili un neglīti stāvēt!"

Māte jautā: "Vai tu izmācījies?"- "Protams, kā vienmēr." - "Parasti jau gan tu neesi izmācījusies."Māte jautā: - "Vai tu izmācījies?"- "Protams, kā vienmēr."- "Parasti jau gan tu neesi izmācīju­sies."

• ja piebilde ir starp tiešās runas teikuma vārdiem, aiz tiešās runas pirmās daļas pēdiņu priekšā liek komatu un piebildi raksta ar ma­zo burtu. Komatu liek arī aiz pie­bildes, tad - pēdiņas, un tiešo ru­nu raksta ar mazo burtu. Tiešās runas beigās liek punktu, izsau­kuma zīmi vai jautājuma zīmi un pēdiņas;

• ja piebilde ir tiešās runas teikuma beigās, bet aiz piebildes tiešā runa turpinās jaunā teikumā, aiz piebildes liek punktu. Tiešās runas turpinājumu sāk ar lielo burtu.

√ Dažreiz tiešā runa sastopama arī bez piebildes:• nošķirot viena runātāja vārdus no

otra runātāja vārdiem, starp tiem liek domuzīmi;

• katras personas runu var sākt jaunā rindā.

60 CitātsPareizi jāraksta

Kādā dzejoli A.Čaks apgalvo: "Sirds, tāpat kā agrāk, dzīvo kāri, Visu mīlot iedrebas un trīc"

Caka liriskais "es" apgalvo, ka "sirds, tāpat kā agrāk, dzīvo kāri"•A. Caka liriskais "es" apgalvo, ka "sirds, tāpat kā agrāk, dzīvo kāri", un tas ļauj viņam visu izjust daudz spilgtāk.

_____ Pārbaudi un iegaumē_____Citāts ir tiešās runas paveids - izvil­kums no kādas personas runas vai kāda autora rakstīta teksta.√ Citātu teikumā var iesaistīt

• kā tiešo runu, pieturzīmes lie­kot kā tiešās runas teikumos;

• kā teikuma daļu, citātu liekot pēdiņās. Pārējo pieturzīmju lieto­šanu nosaka teikuma uzbūve; ja teikums beidzas ar citātu, teiku­ma beigu pieturzīme liekama aiz pēdiņām.

Netiešā runaPareizi jāraksta Pārbaudi un iegaumē

Meitene stāstīja: "Es vasarā braukšu ceļojumā"Meitene priecīga stāstīja, ka viņa vasarā braukšot ceļojumā.

Netiešā runa ir kādas personas runas vai domu atstāstījums.√ Atstāstot kādas personas teikto:

• tiešo runu pārveido par palīg­teikumu;

• darbības vārdu pārveido atstās­tījuma izteiksmē (pievieno -ot, -oties);

• vienskaitļa un daudzskaitļa 1. un 2. personu pārveido par 3. per­sonu.

62 Biežāk sastopamas stila, morfoloģisko formu, vārdu izvēles kļūdas_____________________________________________ j____________________________

Pareizā forma Bieži lietotā aplamā forma un iemesls, kāpēc tā ienākusi valodā

nodarīt pāri, aizskart, apvainot, jūtas√ Tieši pārcēlumi no krievu valodas:apbižot, abižot, jūtas apbižots

apvainots mācības, mācīt apmācība, apmācības; mācīt darboties

ir atkarīgsar kādu aparatūru, ierīcēm atkarājas

klajas debesis atklātas debesisatcelt atmainītizstrādāti, ierasti paņēmieni atstrādāti paņēmieniatainot attainot, kr. vai. mauna - noslēpumsdaudz daudz kasdaudzviet daudz kurziņo, pasaka, informē dod zinātdivkauja duelises gribu man gribaskursi notiek, es trenējos, es mācos kursi iet, es eju futbolā, es eju12. klasē 12. klasē

dzied izpilda dziesmuķivere kaskavienmēr, likumsakarīgi kā likumsko darīt kā būttai brīdī, tieši kā reizlai būtu kā būdams lai kā tur nebūtuapmēram četros, ap četriem, kādos četros

kaut kur četros

Ko tu iedomājies? Tu ko?dūre kulaksvējjaka, virsjaka kurtkanozīme, uzdevums, vieta sabiedrībā loma sabiedrībāsacensības mačstraucē strādāt maisa strādātgaršo saldumi mīlu saldumuspatīk ceļot mīlu ceļotvislabprātāk spēlēju tenisu mīlu spēlēt tenisusecināt nākt pie slēdzienalēti, nav dārgi nedārgiman viņa trūkst man viņa nepietiekaplami, kļūdaini, nepareizā vietā ne turaplami, kļūdaini, nepareizi ne tā

64 Pareizā forma Bieži lietotā aplamā forma un iemesls, kāpēc tā ienākusi valodā

intervēt, publicēt, orientēties nointervēt, nopublicēt, noorientētiessaprast, atskārst nokonstatētreprezentēt, pārstāvēt noreprezentētkoka kaste, māla vāze kaste no koka, vāze no mālalikt/kārtot eksāmenu nodot eksāmenupiedalīties ņemt dalībumācīties kursos ņemt kursusapgāde, piegāde padevelielākoties, galvenokārt pamatāčupoties, jautri pavadīt laiku, izklaidēties

tusēties

grūstinš, mīcinš, burzinš, čupošanās, sanākšana, tikšanās, balle, ballīte

tusiņš

raksta ar datoru raksta uz datorastājas juristos stājas uz juristiempieņem ar noteikumiem pieņem uz noteikumiematlaižu akcija augļiem akcija uz augļiemspēlē klavieres spēlē uz klavierēmpasūtināt/abonēt avīzes parakstīties uz avīzēmdzīvo Sporta ielā dzīvo uz Sporta ielas

atrodas Sporta ielas stūrīiziet ielāsgatavojas svētkiemJāna Zariņa dokumentišobrīd, tagad, pašlaik, pašreiz,patlabanlīdz šim brīdimpaspētjautāt, prasīt, vaicāt ar nosaukumu tā kā esmu gudrs pārdod grāmatas latvietis, sieviete

slimības dēļ neieradāspiemērots, noderīgstraucēpiezvanītsākumādažviet, vietumis, vietām dažreiz, reizēm daži, tikai daži

veikals atrodas uz Sporta ielas stūra iziet uz ielām gatavojas uz svētkiem dokumenti uz Jāna Zariņa vārda uz doto brīdi, uz doto momentu

uz šodienu uzspētuzstādīt jautājumuzem nosaukumapar cik esmu gudrspārdodas grāmataslatviešu tautības pārstāvis, sieviešukārtas pārstāvepateicoties slimībai, neieradāspateicīgs (materiāls veidošanai)patraucēpazvanītpirmajā laikāreti kurreti kadreti kas

Pareizā forma Bieži lietotā aplamā forma un iemesls, kāpēc tā ienākusi valodā

rasols rosolspar lekcijām saistībā ar lekcijāmtāpēc ka, tādēļ ka, tā kā, jo, tādēļ sakarā ar ...parāds ir 10 latu parāds sastāda 10 latusšādi noteikumi sekojoši noteikumiietver, apvieno ietver sevī, apvieno sevīdažas dienas skaitītas dienassatriekt, nepatīkami pārsteigt šokēt, nošokētkārtējais, pašreizējais, šis gads, tekošais gads, seanssnākamais seanssVeiksmi darbā! Lai jums strādājas!Saldu miegu! Lai labi guļas!tas viss (Tas viss atgādināja jo k u .) viss tas (Viss tas atgādināja jo k u .)

√ Tieši pārcēlumi no angļu valodas:izdevīgākas cenas vairāk izdevīgas cenaslabākie speciālisti labākie no speciālistiemviens no labākajiem viens no tiem pašiem labākajiemjaunieši nav paši aktīvākie, nav jaunieši nav no tiem aktīvākajiemvisaktīvākie

likums darbojas ietilpība, tilpums valdība atbalsta sabiedriskās attiecības

likums kā tāds darbojas kapacitāteatbalstīts no valdības publiskās attiecības

68 Līdzīgo vardu dažadas nozīmesaizrautīgs - tāds, kas aizraujas, rīko­jas ar dedzību

aizraujošs - tāds, kas saista, saviļņo

apelēt - pārsūdzēt kādu spriedumu; griezties pie kādas autoritātes pēc padoma, atbalsta

appelēt - apklāties ar pelējumu

atāls - pēc pļaušanas ataugusi zāle attāls - tāds, kas nav tuvu

atzīt - uzskatīt par pareizu atdzīt - ar varu piespiest nākt

augsts - tas, kas nav zems (augsts kalns)

auksts - tas, kas nav silts (auksts laiks)

darba vieta - vieta, kur strādā (galds, sols)

darbavieta - iestāde, kurā strādā

drastisks - bezbēdīgi jautrs, bravūrīgs drakonisks - ļoti bargs, nežēlīgs

efektīgs - satriecošs, izbrīnu radošs, šokējošs

efektīvs - rezultatīvs

ekonomika - tautsaimniecība ekonomija - taupība

guļošs - aizmidzis gulošs - guļus stāvoklī; piegulošs - ciešs (apģērbs)

ikdiena - parasta diena (ikdienas darbi - kārtējie, katru dienu veicamie darbi)

ik diena - katra diena, ikviena diena (ik diena sagādā prieku)

jūtīgs - saistīts ar jūtām (jūtīgs cil­vēks)

jutīgs - saistīts ar fizisko jušanu, sāpēm (jutīga brūce)

kāds - pazīme (liels, mazs; silts, auksts)

kurš - viens vai vairāki no zināmas kopas

karjera - profesionāla izaugsme karjers - derīgo izrakteņu atklāta ieguves vieta

kastanis - kastaņas auglis kastaņa - koks

korallis - nekustīgs jūras dzīvnieks, kas vizuāli vairāk līdzinās augam

korālis - garīga dziesma

70 lietisks - tāds, ko veido lietas (lietis­kie pierādījumi)

markīze - augstdzimušas sievietes tituls

Mēness - Zemes dabīgais pavadonis

metodiķis - speciālists mācību darbā

neviens - nav pat viena

nulle - skaitlis

nākošais - tas, kas tuvojas (nākošais cilvēks - tas, kas nāk pretī)

lietišķs - nopietns, tāds, kas pievēršas tikai būtiskajam, svarīgajam

markīze - logu aizsegs aizsardzībai pret sauli; dzelzs, stikla vai brezenta nojume virs nama ieejas; gredzens ar akmeņiem ovālā ietvarā

mēnesis - gada daļa (janvāris, februāris)

metodists - anglikāņu baznīcas mācī­bas piekritējs; metodistu baznīcai pie­derīgs

ne viens vien - daudzi

nule - nupat

nākamais - tas, kas secībā ir aiz iepriekšējā (nākamais cilvēks - tas, kas seko rindā iepriekšējam)

pastāvīgs - stabils, nemainīgs, regu­lārs (pastāvīgi lēmumi - tādi, kas tiek pieņemti regulāri)

patstāvīgs - neatkarīgs (patstāvīgi lēmumi - tādi lēmumi, kurus pieņem pats, bez citu ieteikumiem)

pilns Mēness - Mēness fāze pilnmēness - nakts, kurā spīd pilns Mēness (pilnmēness nakts, pilnmē­ness sapni)

principāls - uzņēmuma īpašnieks, va­dītājs; priekšnieks darba un dienesta attiecībās

principiāls - tāds, kas balstās uz principu, kas stingri ievēro noteiktus principus

saskare - fiziska pieskaršanās saskarsme - garīgas attiecības

savāds - tāds, kas izraisa neizpratni, ir neparasts; dīvains

citāds - tāds, kas atšķiras no citiem; atšķirīgs (cits)

skolnieki - zēni; skolnieces - meitenes skolēni - zēni un meitenes

taisni - kā ar lineālu novilkts tieši - nenovirzoties sānus

vairs - turpmāk, no šī brīža vairāk - daudzuma nozīmē (ne vairāk, ne mazāk)

vecmāte - bērnu saņēmēja dzemdībās vecāmāte - mātes vai tēva māte; veca māte - māte, kura ir veca

vecais tēvs - tēvs, kurš ir vecs vecaistēvs - mātes vai tēva tēvs

vēlēt laimi - es vēlu, tu vēli, viņš, viņa vēl

vēlēt vēlēšanās - es vēlēju, tu vēlē, viņš, viņa vēlē

vīza - atļauja vīzes - no liepu mizām pīti apavi

vidējs - tāds, kas ir pa vidu starp lielu un mazu, tievu un resnu, siltu un vēsu

viduvējs - tāds, kas ir starp labu un sliktu

vīzēt - parakstīt kādu dokumentu, lai dotu atļauju

vizēt - ierakstīt vīzu pasē; iestatīt ģeodēzisku instrumentu uz kādu punktu; spīdēt, mirdzēt

žāvēties - kaltēties, sausēt Žāvāties - plati atvērt muti, kad trūkst gaisa vai nāk miegs

TabulasSkaņu iedalījums

Patskaņi Divskaņia, ā, e, ē, i, ī, e, ē, o [foto:] ai, au, ei, ie, ui, o [skuola], oi, eu, ou,

iu

Līdzskani_________ »

balsīgie nebalsīgie

skaneņi m , n, ņ, 1, ļ, r

troksneņi b Pd tdz cdž č

g k

g kz sž š- f, hV ,j -

73

VārdšķirasPatstāvīgi vārdi Palīgvārdi Izsauksmes vārdi

Lietvārdi īpašības vārdi Skaitļa vārdi Vietniekvārdi Apstākļa vārdi Darbības vārdi

SaikļiPartikulasPrievārdi

Ir teikuma locekļi. Nav teikuma locekļi, izņemot prievārdu, kas kopā ar patstāvīgu vārdu ir teikuma loceklis.

Nav teikuma locekļi.

Lietvārdu deklinācijasDeklinācija Dzimte Vienskaitļa nominatīva galotne Izņēmumi

I vīriešu dzimte -s; -š zēns, vējšII vīriešu dzimte -is lūsis, vīrietis akmens,

asmens, rudens, zibens, ūdens, mēness

III vīriešu dzimte -us ledus, medusIV sieviešu dzimte -a ēna, meita ,

V sieviešu dzimte -e sieviete, māteVI sieviešu dzimte -s klints, sirds ļaudis

75

Darbības vārdu konjugācijasI konjugācija II konjugācija III konjugācija Nekārtnie

darbības vārdi

Pirmatnīgi darbības vārdi vai arpriedēkļiem atvasināti darbības vārdi (nav piedēkļa): skriet, vilkt.

Ar piedēkļiem atvasināti darbības vārdi, kam v. tag. vsk.1. personas forma vienāda ar v. pagātnes vsk.1. personas formu: soļot; es soļoju = es soļoju.

Ar piedēkļiem atvasināti darbības vārdi, kam v. tag. vsk.1. personas forma nav vienāda ar v. pagātnes vsk. 1. personas formu: stāstīt; es stās­tu = es stāstīju.

būt, dot, iet

Darbības vārdu divdabja formu iedalījumsLokāmie divdabji Daļēji lokāmais

divdabisNelokāmie

divdabji

Darāmā karta Ciešama karta

tagadne pagātne tagadne pagātne-ošs, -is, -ams, -ts, -dams, -ot, -am,-oša -usi, -ama, -ta -dāma, -oties -ām,

-ies, -āms, -damies, -amies,-usies -āma -damās -āmies

- + - + + + -

- ar šo divdabi nekad neveidojas divdabja teiciens " + " - ar šo divdabi var veidoties divdabja teiciens

77

Pakārtojuma vardiPakārtojuma

saikliAttieksmes

vietniekvārdiApstākļa

vārdi

lai, ja, jo, tāpēc ka, tādēļ ka, tā ka, tā kā, tiklīdz, tiklīdz kā, kamēr, kopš, iekams, iekāms, lai gan, lai arī, kaut gan, kaut arī, vai (ja ievada palīgteikumu)

kas (visos locījumos, izņemot lokatīvu), kāds, kāda, kurš, kura (visos locījumos)

kur, kad, cik, kā, kāpēc, kādēļ

Saikļu iedalījumsSakārtojuma saikli Pakārtojuma saikļi

un, bet, tomēr, turpretī, turpretim, taču, nevis - bet, ne vien - bet arī, ne tikai - bet arī, kā - tā, gan - gan, ir - ir, ne - ne, nedz - nedz, drīz - drīz, tik - tik, te - te, vai (ja saista vienlīdzīgus teikuma locekļus)

lai, ja, jo, tāpēc ka , tādēļ ka, tā ka, tā kā, tiklīdz, tiklīdz kā, kamēr, kopš, iekams, lai gan, lai arī, kaut gan, kaut arī, vai (ja ievada palīgteikumu)

Teikumu iedalījums pēc uzbūvesVienkāršs Vienkāršs Salikts Salikts Jaukts

nepaplašināts paplašināts sakārtots pakārtots saliktsteikums teikums teikums teikums teikums

Teikums, Teikums, Teikums, Teikums, Teikums,kurā ir tikai kurā ir kurā ir divi kurā ir divi kurā ir divigramatiskais gramatiskais vai vairāki vai vairāki vai vairākicentrs. centrs un gramatiskie gramatiskie gramatiskie

teikuma centri; divas centri; viena centri;palīglocekļi. vai vairākas neatkarīga vismaz divas

neatkarīgas teikuma daļa neatkarīgasteikuma jeb virstei­ teikumadaļas, kas kums un daļas unsaistītas viena vai vismaz vienasaikļa vai vairākas atkarīgabezsaikļa atkarīgas teikuma daļa.saistījumā. teikuma

daļas jeb palīgteikumi.

1=1. 1=1. t = l , l= l . 1=1,,___, t= i, l = i , ,___,

80 Teikumu iedalījums pec izteikuma mērķaStāstījuma

teikumsJautājuma

teikumsIzsaukuma

teikumsRosinājuma

teikumsVēlējumateikums

Vēsta par kādunotikumu.

Kaut ko jautā.

Izsakaprieku,bēdas,patiku,nepatiku u. c.emocijas.

Izsaka pamu­dinājumu, lūgumu, pavēli, aicinājumu, aizliegumu, brīdinājumu.

Izsakavēlēšanos vai novēlējumu.

Beigās liek punktu.

Beigās liek jautājuma zīmi.

Beigās liek izsaukuma zīmi.

Beigās liek izsaukuma zīmi.

Beigās liek izsaukuma zīmi.

8 11 .1 74 -5 (079) Ra 396

Inese AuziņaRAKSTURĪGĀKĀS KĻŪDAS

LATVIEŠU VALODĀ

Apgāds Zvaigzne A B C , SIA K. Valdem āra ielā 6, Rīgā, L V -1010 . Red. nr. L -2112 .

A /s ''Poligrāfists'', Valdem āra ielā 6, Rīgā, L V -1010.

© Apgāds Zvaigzne A B C ISB N 9 98 4 -3 7 -2 3 9 -1

Redaktore A n d a Brazauska