BīstamāsBīstamāsvielas mumsvielas mumsapkārtapkārt

PĀRBAUDI savuPĀRBAUDI savudzīves vidi!dzīves vidi!

AsinisAsinisPutekļiPutekļiProduktiProduktiIekštelpuIekštelpugaiss gaiss

LietuvaLietuvaLatvijaLatvijaIgaunijaIgaunija

PārskatsPārskats

Materiālu sagatavoja Baltijas Videsforums Lietuva, Latvija un Igaunija

PĀRSKATS PAR BĪSTAMAJĀM VIELĀM ASINĪS,PUTEKĻOS, PRODUKTOS UN IEKŠTELPU GAISĀLATVIJĀ, LIETUVĀ UN IGAUNIJĀ

Pārskats sagatavots projekta „Baltijas informēšanas kampaņa par bīstamajām vielām“ (BaltInfoHaz) ietvaros, kolīdzfinansē Eiropas Komisijas finanšu instruments LIFE+ (projekta Nr. LIFE 10 INF/EE/108). Baltijas Vides Forums

uzņemas pilnu atbildību par šīs publikācijas saturu, un tas neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli.

2015

Mēs gribētu pateikties visiem brīvprātīgajiem, kas iesaistījās testos, ļaujot izpētīt gan savu dzīvesvidi - putekļus un iekštelpu gaisu, gan arī asinsparaugus.Par atbalstu pārskata sagatavošanā izsakām pateicību arī Antonijai Railenai (Antonia Reihlen), NinjaiRainekei (Ninja Reinecke), Lietuvas Valsts nepārtikas preču inspekcijas darbiniekiem.

S A T U R S

IEVADS 4-7

1. MŪSU MĒRĶIS UN PADARĪTAIS 8-9

2. VIELAS, KURAS PĒTĪJĀM 10-15

3. TESTI UN REZULTĀTI 16-19

3.1 BĪSTAMĀS VIELAS PRODUKTOS 20-31

3.2 BĪSTAMĀS VIELAS PUTEKĻOS UN IEKŠTELPU GAISĀ 32-41

3.3 BĪSTAMĀS VIELAS ASINĪS 42-45

SECINĀJUMI UN IETEIKUMI 46-49

KĀPĒC?KĀPĒC?Zinātnieki un ārsti arvien biežāk ceļ trauksmipar to, ka gados jauniem pacientiem parādāsendokrīnās, reproduktīvās un imūnsistēmastraucējumi, kā arī vēzis. Jaunākie zinātniskiepētījumi atklāj, ka tas varētu būt saistīts arapkārtējās vides piesārņojumu. Turklāt tieesam mēs, kas šo piesārņojumu rada. Ikdienā,paši nemaz neapzinoties, mēs lietojam daudzdažādas bīstamās vielas, kas ir kaitīgasapkārtējai videi un arī mūsu veselībai. Kampaņā “Padomā, pirms pērc” mēs runājāmpar īpašas bažas izraisošām vielām, kurasnegatīvi ietekmē cilvēku veselību, nesadalāsvidē un tādējādi var nonākt pārtikā. Tādi,piemēram, ir liesmu slāpētāji(polibromdifenilēteri), pretpiedegumunodrošinošie perfluorētie savienojumi vaivielas, ko izmanto plastmasas mīkstināšanai- ftalāti. Atsevišķu bīstamo vielu koncentrācija parastiir ļoti zema, un ikdienā šo ietekmi neizjūtam.Lai gan mums ir arvien vairāk zināšanu paratsevišķu vielu potenciālajiem efektiem, mēsnezinām, kas notiek dažādu vielu kombinācijā(ķīmisko vielu kokteilī). Maz zināms arī par vielu ilgtermiņa ietekmiuz cilvēka ķermeni: parasti jau pētījumi tiekveikti uz testa dzīvniekiem. Ir iegūti dažādipierādījumi, ka, ķīmiskām vielām zemāskoncentrācijas atkārtoti iedarbojoties uzcilvēku, pavājinās imūnsistēma, palielināsalerģiju skaits un tiek ietekmēta reproduktīvāsistēma. Termins “bīstama viela” attiecas uz vielām,kas var radīt kaitējumu cilvēku veselībai unvidei. Dažas ķīmiskās vielas var izraisīt akūtu(tūlītēju) kaitējumu cilvēkam, piemēram, irtoksiskas (indīgas), izraisa alerģijas vai kairinaādu. Citām var būt negatīva ietekmeilgtermiņā, piemēram, tās var radīt vai veicinātaudzēju attīstību, auglības problēmas, radītimūnsistēmas bojājumus.

IEVADS

Nepieciešamība steidzami samazinātsaskari ar apkārtējā vidē esošajāmkancerogēnajām vielām ir uzsvērtaASV prezidenta vēža padomes(President’s Cancer Panel) ikgadējāziņojumā "Environmental Cancer Risk:What We Can Do Now" (2010).Pamatojoties uz 45 onkologusniegtajiem datiem, padome secināja,ka apkārtējās vides izraisīto audzējugadījumu skaits ir “nepietiekaminovērtēts”.[1] Apvienoto Nāciju Vides programma(UNEP) un Pasaules Veselībasorganizācija (PVO) 2013 gada februārīizdeva ziņojumu, vēršot uzmanību uzto audzēju skaita pieaugumu, kassaistāmi ar izmaiņām hormonālajāsistēmā. Tas rada bažas par iespējamuplaša patēriņa produktos esošoendokrīnās sistēmas bojātājvielu (tās irķīmiskās vielas, kas atdarina hormonudarbību cilvēka organismā) ietekmi.[2]Mums ir maz informācijas par to,kuras vielas varētu ietekmēthormonālo sistēmu un kādas ir devas,kas būtu mums bīstamas. Irpierādījumi, ka tās ir bīstamas pat ļotizemā koncentrācijā. Īpaši satraucoši irtas, ka atsevišķos pētījumos vielas,kuras neuzrāda tiešu nelabvēlīguietekmi uz cilvēka veselību, tomēr spēj

negatīvi ietekmēt dzīvnieku vitālāsfunkcijas [3]. Embrijs, kas pakļautsķīmiskajām vielām – liesmuslāpētājiem, piemēram, PBDE vēlākuzrāda zemāku IQ (intelekta līmeni) unhiperaktivitāti. [4]UNEP un PVO 2012.gada pārskatā parendokrīnās sistēmas bojātājvielām tiekziņots, ka embrija krūts dziedzeri irīpaši jutīgi pret vēzi izraisošām vielām.[2]Tas nozīmē, ka meitenes piedzimstjau ar potenciāli lielāku krūts vēžaattīstības risku vēlākā dzīves laikā uniemesls tam ir mātes saskare arķīmiskām vielām grūtniecības laikā, kāarī noturīgās ķīmiskās vielas, kasuzkrājušās mātes organismā jau labulaiku pirms grūtniecības. Turklāt ir patpubliskoti pierādījumi, ka endokrīnāssistēmas bojātājvielām ir negatīvaietekme uz vīriešu un sieviešureprodukciju, krūšu attīstību,neiroendokrinoloģiju, vairogdziedzeri,vielmaiņu. Tās var veicinātaptaukošanos un sirds un asinsvaduslimības, krūts, kā arī prostatas audzējaattīstību. Dzīvnieku testu rezultāti,cilvēku klīniskie novērojumi unepidemioloģiskie pētījumi apliecina, kaendokrīnās sistēmas bojātājvielas irnozīmīgs drauds sabiedrības

IEVADSLikumdošananenodrošinapietiekamu

aizsardzību nobīstamajām vielām,jo tā spēj reaģēt uzapdraudējumu tikaipēc tam, kad tas irnoteikts, turklāt

tikai atsevišķu vielulīmenī. Eiropas

Savienības ķīmiskovielu regulas

REACH ietvarosreģistrēti 143,000

komerciāliizmantotu ķīmisko

vielu. [6] Kamēr neliels

progress ir panāktstoksisko vieluregulēšanā, ir

tūkstošiem ķīmiskovielu, kuras radapotenciālu risku

mūsu veselībai, betkuras nav

pietiekami pētītasun nav gana daudz

pierādījumu tonegatīvajai

ietekmei. Turklātpastāvošā

likumdošana nevarnodrošināt, ka visas

aizliegtās unierobežotās vielas

patiešām navtirdzniecībā

esošajos produktos.

IEVADSMēs veicām 4 dažādus testus – produktu(Latvijā, Lietuvā un Igaunijā), putekļu(Lietuvā), iekštelpu gaisa (Latvijā) uncilvēka asins testus (Lietuvā un Igaunijā).Šajos testos meklējām dažas no visplašākizmantotajām bīstamajām vielām,piemēram, ftalātus, polibromētosdifenilēterus, perfluorētās vielas. Rezultātiparādīja, ka bīstamās ķīmiskās vielas irmums visapkārt, un vēl daudz ir jādara, laito ietekmei samazinātu.

Baltijas Vides foruma (BEF) grupa nolēma trīsBaltijas valstu (Latvijas, Lietuvas un Igaunijas)iedzīvotājiem parādīt, kas patiesībā atrodams

gan viņu dzīves vidē, gan ķermenī.

Kamēr šādas bīstamas vielas drīkst lietotplaša patēriņa produktos, būtu ideāli, ja mēsvarētu no tām izvairīties, gan lasot produktuetiķetes, gan paļaujoties uz sertificētiemekomarķējumiem. Tomēr atsevišķiemproduktiem, kuros, piemēram, tiek lietotastādas vielas kā liesmu slāpētāji, uz etiķetesnemaz nav norādītas sastāvdaļas. Turklāt,aizliedzot bīstamu vielu, problēma jau vēlnav atrisināta, jo, lai to patiešām izņemtu noražošanas, parasti paiet vairāki gadi. Tasnozīmē, ka paiet daudz ilgāks laiks līdzbīstamā viela pie patērētājiem vairsnenonāk.

KAMPAŅAKAMPAŅA

IEVADS

Šajā pārskatā atspoguļoti detalizēti testu rezultāti unieteikumi, ko iedzīvotāji vai citas iesaistītās puses var

darīt, lai samazinātu saskari ar bīstamām vielām ikdienā.

Asins testi

Lietuvā un

Igaunijā

Ir vēl kāda problēma – pat ja produktostieši neizmanto kādu no bīstamajāmvielām, tā var parādīties piemaisījumuveidā, piemēram, lai gan svins ir aizliegtskosmētikā, tas joprojām tiek atrastsskaistumkopšanas produktos.Jūs no tā nevarat izvairīties, ja nezināt,kas ir produkta sastāvā. Mēs iesakāmjautāt pārdevējam/importētājam/ražotājam par bīstamo vielu klātbūtniproduktos pirms produkta iegādes.

4 DAŽĀDI TESTI:4 DAŽĀDI TESTI:ASINIS, PUTEKĻI, IEKŠTELPU GAISS UNASINIS, PUTEKĻI, IEKŠTELPU GAISS UN

PRODUKTI PRODUKTI

Mēs veicām asins paraugu analīzes 20 brīvprātīgajiem, lai noteiktu, vaito asinīs ir ftalāti, polibromdifenilēteri un perfluorētie savienojumi. Tikaanalizēti arī putekļu paraugi 7 mājokļos, meklējot jau minētās vielas.Tika veikti 15 bērnistabu iekštelpu gaisa testi, kur tika analizēti gaistošieorganiskie savienojumi. 78 produktu paraugos tika noteikts ftalātulīmenis, 36 koka izstrādājumos meklēts formaldehīds, 25 plastmasasizstrādājumos – formamīds. 101 rotaļlieta tika testēta, lai noteiktusmagos metālus. Visbeidzot 7 sieviešu higiēnas precēs tika meklētiftalāti un gaistošie organiskie savienojumi.

1. 1. MŪSU MŪSU MĒRĶISMĒRĶIS UN UN PADARĪTAISPADARĪTAIS

Kopš 2003.gada visā pasaulē jau ir īstenotas vairākKopš 2003.gada visā pasaulē jau ir īstenotas vairāknekā 20 līdzīgas kampaņas. Mēs nolēmām veikt testusnekā 20 līdzīgas kampaņas. Mēs nolēmām veikt testusar nelielu paraugu daudzumu un izvēlējāmies dažādasar nelielu paraugu daudzumu un izvēlējāmies dažādasmatricas (gaiss, asinis, materiāli), kurās bīstamās vielasmatricas (gaiss, asinis, materiāli), kurās bīstamās vielasvar būt sastopamas. Pat, ja mūsu veiktie testi navvar būt sastopamas. Pat, ja mūsu veiktie testi navzinātniski, tie sniedz reālus datus par bīstamajām vielāmzinātniski, tie sniedz reālus datus par bīstamajām vielāmmums apkārt un mūsu ķermenī, jo Latvijā, Lietuvā unmums apkārt un mūsu ķermenī, jo Latvijā, Lietuvā unIgaunijā nacionālā līmenī netiek veikti iekštelpu gaisa,Igaunijā nacionālā līmenī netiek veikti iekštelpu gaisa,biomonitoringa u.c. testi. Mēs vēlējāmies parādīt, ka tāsbiomonitoringa u.c. testi. Mēs vēlējāmies parādīt, ka tāspašas bīstamās vielas, kas reiz nonāk produktos, varpašas bīstamās vielas, kas reiz nonāk produktos, varizdalīties gaisā un galu galā nonākt cilvēka ķermenī.izdalīties gaisā un galu galā nonākt cilvēka ķermenī.Mūsu galvenais mērķis ir mudināt ražotājus samazinātMūsu galvenais mērķis ir mudināt ražotājus samazinātbīstamo vielu izmantošanu, strādāt kopā ar atbildīgajāmbīstamo vielu izmantošanu, strādāt kopā ar atbildīgajāmorganizācijām, lai nodrošinātu pienācīgu un lielākuorganizācijām, lai nodrošinātu pienācīgu un lielākuuzmanību ķīmisko vielu regulējumam un likumuuzmanību ķīmisko vielu regulējumam un likumuievērošanai, informējot sabiedrību par bīstamo vieluievērošanai, informējot sabiedrību par bīstamo vieluietekmi uz cilvēku organismu un iespējamāmietekmi uz cilvēku organismu un iespējamāmalternatīvām. alternatīvām.

AkreditētāsAkreditētās laboratorijas laboratorijas Testējamie paraugi tika nosūtīti uz kopumā 7 akreditētāmTestējamie paraugi tika nosūtīti uz kopumā 7 akreditētām

nacionālajām (produktu, gaisa paraugi) vai arī citu valstu (asins,nacionālajām (produktu, gaisa paraugi) vai arī citu valstu (asins,putekļu un atsevišķu produktu paraugi) laboratorijām. Tika izvēlētasputekļu un atsevišķu produktu paraugi) laboratorijām. Tika izvēlētasdažādas laboratorijas, jo ne visām no tām ir apstiprinātas metodesdažādas laboratorijas, jo ne visām no tām ir apstiprinātas metodesattiecīgo paraugu analizēšanai. Tika ņemti vērā arī tādi faktori kāattiecīgo paraugu analizēšanai. Tika ņemti vērā arī tādi faktori kācena un kompetence, veicot līdzīgus pētījumus. Asins testus veicacena un kompetence, veicot līdzīgus pētījumus. Asins testus veicaTNO laboratorija NīderlandēTNO laboratorija Nīderlandē (Netherlands Organisation for applied (Netherlands Organisation for appliedscientific research TNO), putekļu paraugi tika nosūtīti uz scientific research TNO), putekļu paraugi tika nosūtīti uz EirofinsEirofinslaboratoriju Zviedrijālaboratoriju Zviedrijā , kosmētikas produktu testus veica Vācijas , kosmētikas produktu testus veica Vācijaslaboratorija laboratorija PiCAPiCA (PiCA Prüfinstitut Chemische Analytik GmbH). (PiCA Prüfinstitut Chemische Analytik GmbH).Lietuvā produkti tika testēti Lietuvā produkti tika testēti Nacionālajā sabiedrības veselībasNacionālajā sabiedrības veselībasaprūpes laboratorijāaprūpes laboratorijā. Igaunijas tirgū esošo produktu testus veica. Igaunijas tirgū esošo produktu testus veicaVeselības inspekcijas centrālā ķīmisko vielu laboratorijaVeselības inspekcijas centrālā ķīmisko vielu laboratorija . . IekštelpuIekštelpugaisa analīzes gaisa analīzes Latvijā veica laboratorija Vides AuditsLatvijā veica laboratorija Vides Audits un produktu un produktutestus formaldehīda un formamīda satura noteikšanai - testus formaldehīda un formamīda satura noteikšanai - laboratorijalaboratorijaLatSertLatSert. Visas laboratorijas ir akreditētas minēto testu veikšanai.. Visas laboratorijas ir akreditētas minēto testu veikšanai.

2. 2. VIELAS, VIELAS, KURAS PĒTĪJĀMKURAS PĒTĪJĀM

Mēs izvēlējāmies testēšanai vairākas bīstamo vielu grupas.Mēs izvēlējāmies testēšanai vairākas bīstamo vielu grupas.Asinīs un putekļos meklējām vielas, kuras tiek plaši izmantotasAsinīs un putekļos meklējām vielas, kuras tiek plaši izmantotasdažādās produktu grupās un kuras parasti ir kā piedevas,dažādās produktu grupās un kuras parasti ir kā piedevas,piemēram, ftalāti padara plastmasu mīkstāku,piemēram, ftalāti padara plastmasu mīkstāku,polibromdifenilēteri palēnina aizdegšanās risku unpolibromdifenilēteri palēnina aizdegšanās risku unperfluorētie savienojumi neļauj ēdienam piedegt pie pannasperfluorētie savienojumi neļauj ēdienam piedegt pie pannasvirsmas.virsmas. Šīs vielas tiek plaši apspriestas zinātniskajās aprindās un tiekŠīs vielas tiek plaši apspriestas zinātniskajās aprindās un tieklemts par to ierobežošanu, jo tām ilgtermiņā ir negatīva ietekmelemts par to ierobežošanu, jo tām ilgtermiņā ir negatīva ietekmeuz cilvēka veselību un vidi. Pētījumi arī parāda, ka šīs bīstamāsuz cilvēka veselību un vidi. Pētījumi arī parāda, ka šīs bīstamāsķīmiskās vielas nonāk dabiskajā vidē, piesārņo upes un ezerus,ķīmiskās vielas nonāk dabiskajā vidē, piesārņo upes un ezerus,un tālāk nokļūst arī dzeramajā ūdenī.un tālāk nokļūst arī dzeramajā ūdenī.[8] Vielas, kas nonākušas vidē, nevar no tās vienkārši izņemt,[8] Vielas, kas nonākušas vidē, nevar no tās vienkārši izņemt,un tur tās var palikt ļoti ilgu laiku. Dažas no tām var nodarītun tur tās var palikt ļoti ilgu laiku. Dažas no tām var nodarītkaitējumu ekosistēmām un/vai uzkrāties barības ķēdē unkaitējumu ekosistēmām un/vai uzkrāties barības ķēdē unrezultātā nonākt uz mūsu pusdienu šķīvjiem.rezultātā nonākt uz mūsu pusdienu šķīvjiem. Ir izpētīts, ka minētās papildu īpašības produktiem var iegūt,Ir izpētīts, ka minētās papildu īpašības produktiem var iegūt,izmantojot alternatīvas vielas, un šādi izstrādājumi jau irizmantojot alternatīvas vielas, un šādi izstrādājumi jau irpieejami Baltijas valstu tirgū.pieejami Baltijas valstu tirgū.

Polibromētie difenilēteriPolibromētie difenilēteriPerfluorētie savienojumiPerfluorētie savienojumi FtalātiFtalāti

Šīs vielas ir atrastas arī jaundzimušo asinīs [15], vidē [8], ēdienā[16]un iekštelpu putekļos [17].

INFORMĀCIJA PAR TESTĒTAJĀM BĪSTAMAJĀM VIELĀM,INFORMĀCIJA PAR TESTĒTAJĀM BĪSTAMAJĀM VIELĀM,KURĀM IR ILGTERMIŅA IETEKME UZ VESELĪBU UN VIDI: TOKURĀM IR ILGTERMIŅA IETEKME UZ VESELĪBU UN VIDI: TO

IZMANTOŠANA, IETEKME UN LIKUMĪGAIS STATUSSIZMANTOŠANA, IETEKME UN LIKUMĪGAIS STATUSS

Ķermenim vajadzīgs zināms daudzums metālu, lai tas pienācīgiĶermenim vajadzīgs zināms daudzums metālu, lai tas pienācīgifunkcionētu. Taču toksiskie smagie metāli uzkrājas ķermenī unfunkcionētu. Taču toksiskie smagie metāli uzkrājas ķermenī unnomāc normālos dzīvības procesus. Lieli šo vielu daudzumi varnomāc normālos dzīvības procesus. Lieli šo vielu daudzumi varizraisīt ļoti smagas slimības. Daudz dažādu produktu ražošanāizraisīt ļoti smagas slimības. Daudz dažādu produktu ražošanāir aizliegts izmantot smagos metālus, bet tos joprojām ir atļautsir aizliegts izmantot smagos metālus, bet tos joprojām ir atļautspievienot nelielā koncentrācijā, pat rotaļlietās. Tāpat tie irpievienot nelielā koncentrācijā, pat rotaļlietās. Tāpat tie irproduktos kā piemaisījumi.produktos kā piemaisījumi. Svins ir vislabāk zināmais smagais metāls. Bērni uz svinaSvins ir vislabāk zināmais smagais metāls. Bērni uz svinaiedarbību reaģē daudz negatīvāk nekā pieaugušie. Tas ir spēcīgsiedarbību reaģē daudz negatīvāk nekā pieaugušie. Tas ir spēcīgsneirotoksīns: bojā smadzenes, kas vēl attīstās un var ietekmētneirotoksīns: bojā smadzenes, kas vēl attīstās un var ietekmētuzvedību un izziņas spēju pieaugot.uzvedību un izziņas spēju pieaugot. Lietuvā tika testētas aptuveni 100 rotaļlietas, lai noteiktu, vaiLietuvā tika testētas aptuveni 100 rotaļlietas, lai noteiktu, vaitajās ir smagie metāli, izmantojot rentgena fluorescencestajās ir smagie metāli, izmantojot rentgena fluorescencesspektrometru. Šīs testēšanas mērķis bija parādīt, ka smagiespektrometru. Šīs testēšanas mērķis bija parādīt, ka smagiemetāli joprojām ir mūsu bērniem paredzētajos produktos unmetāli joprojām ir mūsu bērniem paredzētajos produktos unvēl vairāk, tos atļauj likums. 5 rotaļlietas Lietuvā un vienavēl vairāk, tos atļauj likums. 5 rotaļlietas Lietuvā un vienarotaļlieta Igaunijā, kur tika atrasti smagie metāli, tika nodotasrotaļlieta Igaunijā, kur tika atrasti smagie metāli, tika nodotaslaboratoriskai izmeklēšanai, lai pārbaudītu vai likumālaboratoriskai izmeklēšanai, lai pārbaudītu vai likumāpieļaujamās robežvērtības nav pārsniegtas.pieļaujamās robežvērtības nav pārsniegtas.

Smagie metāli Smagie metāli

2. 2. VIELAS, VIELAS, KURAS PĒTĪJĀMKURAS PĒTĪJĀM

INFORMĀCIJA PAR TESTĒTAJIEM SMAGAJIEMINFORMĀCIJA PAR TESTĒTAJIEM SMAGAJIEMMETĀLIEM: TO IZMANTOŠANA UN IETEKME METĀLIEM: TO IZMANTOŠANA UN IETEKME

Iekštelpu gaisā tika noteiktas alergēnās smaržvielas, piemēram,Iekštelpu gaisā tika noteiktas alergēnās smaržvielas, piemēram,limonēni, pinēni un citi gaistošie organiskie savienojumi (GOS).limonēni, pinēni un citi gaistošie organiskie savienojumi (GOS).GOS ir ķīmiskās vielas, ko izmanto ražošanā, un tie ir celtniecībasGOS ir ķīmiskās vielas, ko izmanto ražošanā, un tie ir celtniecībasmateriālu, mēbeļu, tīrīšanas līdzekļu un personīgās higiēnasmateriālu, mēbeļu, tīrīšanas līdzekļu un personīgās higiēnasproduktu sastāvā.produktu sastāvā. “Gaistošs” nozīmē, ka šīs ķīmiskās vielas izgaro vai istabas“Gaistošs” nozīmē, ka šīs ķīmiskās vielas izgaro vai istabastemperatūrā var viegli izdalīties gaisā no dažādiemtemperatūrā var viegli izdalīties gaisā no dažādiemizstrādājumiem. Iekštelpu gaisā var būt no 50 līdz vairākiemizstrādājumiem. Iekštelpu gaisā var būt no 50 līdz vairākiemsimtiem gaistošo organisko savienojumu. Daži, nonākot gaisāsimtiem gaistošo organisko savienojumu. Daži, nonākot gaisāzemās koncentrācijas, var radīt nepatīkamu smaku, bet citiemzemās koncentrācijas, var radīt nepatīkamu smaku, bet citiemvispār nav nekāda aromāta. Daudzi GOS ir kairinoši un var radītvispār nav nekāda aromāta. Daudzi GOS ir kairinoši un var radītgalvassāpes, acu, deguna un rīkles kairinājumu un reiboni.galvassāpes, acu, deguna un rīkles kairinājumu un reiboni.Atsevišķu GOS ilgtermiņa ietekme var novest pie hroniskāmAtsevišķu GOS ilgtermiņa ietekme var novest pie hroniskāmslimībām vai pat vēža. Augstā koncentrācijā daži GOS ir toksiski.slimībām vai pat vēža. Augstā koncentrācijā daži GOS ir toksiski.Atsevišķi GOS, no kuriem iesaka izvairīties, tika noteikti arī precēs,Atsevišķi GOS, no kuriem iesaka izvairīties, tika noteikti arī precēs,kas izgatavotas no mīkstās plastmasas, līmētās koksnes, unkas izgatavotas no mīkstās plastmasas, līmētās koksnes, unsieviešu higiēnas produktos.sieviešu higiēnas produktos. Formamīds klasificēts kā 1 b kategorijas reproduktīvai sistēmaiFormamīds klasificēts kā 1 b kategorijas reproduktīvai sistēmaitoksiska viela, brīdinot, ka tā var radīt kaitējumu nedzimušamtoksiska viela, brīdinot, ka tā var radīt kaitējumu nedzimušambērnam. Pētījumi uz dzīvniekiem ir parādījuši, ka šai vielai piemītbērnam. Pētījumi uz dzīvniekiem ir parādījuši, ka šai vielai piemītnegatīva ietekme uz auglību, asinsrites sistēmu, tā ir toksiska unnegatīva ietekme uz auglību, asinsrites sistēmu, tā ir toksiska unvar radīt kaitējumu nedzimušam bērnam. Francijā jau ieviestasvar radīt kaitējumu nedzimušam bērnam. Francijā jau ieviestasstingrākas normas attiecībā uz formamīdu patēriņa precēs, pēcstingrākas normas attiecībā uz formamīdu patēriņa precēs, pēctam, kad tika atklāta augsta formamīda koncentrācija atsevišķostam, kad tika atklāta augsta formamīda koncentrācija atsevišķosmīkstajos bērnu puzles paklājos. Robežvērtība joprojām ir spēkāmīkstajos bērnu puzles paklājos. Robežvērtība joprojām ir spēkāun pieļauj ne vairāk kā 200mg/kg formamīda bērnu puzlesun pieļauj ne vairāk kā 200mg/kg formamīda bērnu puzlespaklājos. Francijas atbildīgās institūcijas nebija drošas, ka ESpaklājos. Francijas atbildīgās institūcijas nebija drošas, ka ESnoteiktās robežvērtības pietiekami aizsargā mazus bērnus nonoteiktās robežvērtības pietiekami aizsargā mazus bērnus nohematoloģisko slimību riska.hematoloģisko slimību riska. Formamīds ir samērā gaistošs, tādējādi bērni un pieaugušie ar toFormamīds ir samērā gaistošs, tādējādi bērni un pieaugušie ar togalvenokārt saskaras ieelpojot. Tomēr tas var nonākt organismāgalvenokārt saskaras ieelpojot. Tomēr tas var nonākt organismāarī caur ādu vai caur muti, ja bērns liek mutē piesārņoto rotaļlietu.arī caur ādu vai caur muti, ja bērns liek mutē piesārņoto rotaļlietu.

Gaistošie organiskie savienojumi Gaistošie organiskie savienojumi

2. 2. VIELAS, VIELAS, KURAS PĒTĪJĀMKURAS PĒTĪJĀM

INFORMĀCIJA PAR TESTĒTAJIEMINFORMĀCIJA PAR TESTĒTAJIEM

GAISTOŠAJIEM ORGANISKAJIEMGAISTOŠAJIEM ORGANISKAJIEM

SAVIENOJUMIEM SAVIENOJUMIEM

2. 2. VIELAS, VIELAS, KURAS PĒTĪJĀMKURAS PĒTĪJĀM

3.TESTI UN

REZULTĀTI

Bīstamo vielu testiem tika izvēlētas četras dažādasmatricas jeb testējamās vides – produkti, iekštelpu gaiss,

putekļi un asinis. Šādi mēs vēlējāmies parādīt, kabīstamās vielas, ja tās tiek ietvertas produktos, vēlāk

nonāk iekštelpu gaisā un putekļos un rezultātā arī mūsuķermenī.

Mēs veicām asins paraugu analīzes 20 brīvprātīgajiem,

mēģinot noteikt ftalātu, polibromēto difenilēteru unperfluorēto savienojumu koncentrāciju. Ņēmām putekļu

paraugus no 7 mājokļiem, nosakot jau minētās vielas.Veicām 15 bērnistabu iekštelpu gaisa pētījumus, mēģinot

noteikt gaistošos organiskos savienojumus, ko biežiizmanto būvmateriālos, kā arī ftalātus. Tika veiktas arī 79

produktu analīzes, nosakot tajos ftalātu daudzumu, 36līmētās koksnes izstrādājumiem - formaldehīda līmeni, 25

plastmasas izstrādājumos – formamīdu. 100 rotaļlietastestējām, nosakot smago metālu daudzumu, bet 7

sieviešu higiēnas precēm veicām ftalātu un gaistošoorganisko savienojumu analīzes.

3.13.1 BĪSTAMĀS VIELASBĪSTAMĀS VIELAS

Bīstamās vielas radaproblēmas, jo tās plašilieto ikdienas precēs.

Tā kā šīs vielas ir daļējigaistošas, tās no

produktiem nonākgaisā, tad nosēžas

putekļos, bet vēlāk vartikt ieelpotas vainonākt cilvēka

organismā ar pārtiku,un tā kaitēt veselībai.

3.13.1 BĪSTAMĀS VIELASBĪSTAMĀS VIELASK Ā T E S T Ē Š A N A T I K A O R G A N I Z Ē T A ?

2015 gadā papildus tika testēti:- ftalāti 11 plastmasas rotaļlietās un smagie metāli vienārotaļlietā Igaunijā;- formamīds 25 etilēnvinilacetāta izstrādājumos Latvijā;- noteikta smago metālu klātbūtne 100 plastmasas rotaļlietāsar rentgena fluorescences spektrometru Lietuvā;- smago metālu koncentrācija 5 rotaļlietās, kurās konstatēja šovielu klātbūtni Lietuvā;- ftalāti un gaistošie organiskie savienojumi 7 dažādās sieviešuhigiēnas precēs Lietuvā.

Kosmētikas produktus testēja Vācijas laboratorijā PiCA (PiCAPrüfinstitut Chemische Analytik GmbH), pārējos produktusLietuvā testēja Nacionālajā veselības aizsardzības laboratorijā,formaldehīdu un formamīdu Latvijā testēja laboratorija“LatSert”, Igaunijā produktus testēja Veselības inspekcijascentrālā ķīmiskā laboratorija.

Pēc gaisa testēšanas Latvijā 2014.gadā tika analizētsformaldehīds 36 līmētās koksnes izstrādājumos. Produkti tikaiegādāti parastos lielveikalos atbilstoši tam, kādi varētu būtvidējā mājsaimniecībā, piemēram, laminētās skaidu plāksnes,lamināti, saplākšņa apdares materiāli vai bērnistabā, piemēram,bērnu mēbeles, šūpuļzirdziņi.

2013 gada vasarā Lietuvā, sadarbojoties Baltijas Vides forumamun Valsts nepārtikas preču inspekcijai, lielveikalos un veikalostika paņemti 67 produkti (lelles, vannas aizkari, tapetes, smaržas,nagu lakas u.c.) ftalātu testam.

3.1

3.1

BĪS

TAM

ĀS

VIE

LA

S P

RO

DU

KT

OS

BĪS

TAM

ĀS

VIE

LA

S P

RO

DU

KT

OS

REZULTĀTI

FTALĀTI PLASTMASAS

IZSTRĀDĀJUMOS UN

KOSMĒTIKĀ

2013.gadā Lietuvā tika testētas dažādas jaunas plastmasas preces, meklējot tajās ftalātus.Sadarbojoties ar Valsts nepārtikas preču inspekciju, tika atlasīti 52 mīkstās plastmasasizstrādājumi un 15 kosmētikas produkti. Lielākā daļa preču bija izgatavotas no mīkstā polivinilhlorīda (PVH): vannas aizkari, vingrošanasbumbas, plastmasas apavi, lelles, ūdens rotaļlietas, vinila tapetes, vaska drānas. Pārējie produktibija kosmētika: nagu lakas un smaržas. Atlasot produktus, tika ņemti vērā vairāki kritēriji: cena,izcelsmes valsts, tirdzniecības vietu dažādība un atrašanās vieta. Tika atlasīti produkti, uz kuriemattiecas ftalātu ierobežojumi, piemēram, rotaļlietas, kosmētika. 2015.gadā arī Igaunijā sadarbībā ar Veselības inspekciju tika paņemti 11 rotaļlietu paraugi(vannas pīlītes, gumijas bumba, gumijas aproce, lelles, vannas rotaļlietas, vannas grāmata,puzles paklājs). 2015.gadā Lietuvā tika veikts papildu tests, lai noskaidrotu, vai sieviešu higiēnas preces nesaturftalātus. Testēšanai tika iegādāti 7 dažādi produkti (pieci lētākie un populārākie un divi, kas tiekreklamēti kā ekoloģiski un veselībai nekaitīgi).

Gandrīz 40% 2013.gadā Lietuvā testēto produktu ftalātukoncentrācija bija augstāka nekā 0.1% no svara (tabulā atzīmētiar sarkano – aut. piezīme). Īpaši jāizceļ, ka 6 no 10 lellēm ftalātukoncentrācija pārsniedza noteiktās normas (0.1% svara) no 191līdz 322 reizes. Šīs lelles ar Valsts nepārtikas produktuinspekcijas palīdzību jau ir izņemtas no tirdzniecības un par tāmziņots RAPEX sistēmā (Eiropas Savienības ātrās ziņošanassistēma).

Ftalātus var lietot kosmētikā, taču atļautais apjoms ir ārkārtīginiecīgs. Ir atļauts lietot dietilftalātu (DEP) smaržās, kas veicšķīdinātāja vai smaržas nesēja funkciju. Trīs 2013.gadāLietuvā testētajos kosmētikas produktos tika atklāta šībīstamā viela.

Mūsu izpēte parādīja, ka joprojām ir nopērkami produkti ar aizliegtāmvielām, piemēram., dibutilftalāts (DBP) tika atklāts vienā nagu lakā.

Izvēloties produktus testēšanai, tik ņemti vērā dažādi kritēriji: cena,izcelsmes valsts, tirdzniecības centra atrašanās vieta u.c. Produktus, gantādus, uz kuriem attiecināmi ftalātu ierobežojumi, gan tādus, kuros tievarētu būt sastopami, atlasīja Valsts nepārtikas produktu inspekcija.

3.1

3.1

BĪS

TAM

ĀS

VIE

LA

S P

RO

DU

KT

OS

BĪS

TAM

ĀS

VIE

LA

S P

RO

DU

KT

OS

PRODUKTU TESTA REZULTĀTI LIETUVĀ, 2013.GADĀ, NOSAKOT FTALĀTUPRODUKTU TESTA REZULTĀTI LIETUVĀ, 2013.GADĀ, NOSAKOT FTALĀTU

PRODUKTU TESTA REZULTĀTI LIETUVĀ, 2013.GADĀ, NOSAKOT FTALĀTUPRODUKTU TESTA REZULTĀTI LIETUVĀ, 2013.GADĀ, NOSAKOT FTALĀTU

3.1

3.1

BĪS

TAM

ĀS

VIE

LA

S P

RO

DU

KT

OS

BĪS

TAM

ĀS

VIE

LA

S P

RO

DU

KT

OS

R E Z U L T Ā T IF T A L Ā T I

R O T A Ļ L I E T Ā S

Tika testētas šādas bērnuplastmasas rotaļlietas: vannaspīlītes, gumijas bumba, gumijasaproce, 2 lelles, vannasrotaļlieta un grāmata, puzlespaklājs un lego rotaļlieta.

Ftalāti (DNOP, DIDP, DINP, DBP, BBP, DEHP), kurukoncentrācija pārsniegtu noteiktos ierobežojumus(0.1% no svara) netika atrasti nevienā no rotaļlietām.

R E Z U L T Ā T IS M A G I E M E T Ā L I

R O T A Ļ L I E T Ā S

12 no 100 rotaļlietām tika atklātas smago metālu paliekas. 5 mantastika nosūtītas uz laboratoriju, lai noteiktu svina daudzumu.

Ar svinu vispiesārņotākās bija šādas rotaļlietas:- lētākas par 5 eiro;- ražotas Ķīnā;- izgatavotas no dzeltenas plastmasas;- metāla automašīnas dažādās krāsās.

R E Z U L T Ā T IF T A L Ā T I

S I E V I E Š U H I G I Ē N A S P R E C Ē S

Tika testēti 7 dažādi sieviešu higiēnas preču paraugi - Ultra ThinPads with Wings (Optima), Always Ultra (Standard), AlwaysSensitive (Ultra normal plus), Perfect Ultra Green (Bella), UltraCamomile derma crem (Naturella), Pantiliners with Far-IR AnionStrip (Gentle Day), Lady Anion (Incontinency pads).Testēšanai izmantoja gāzu hromatogrāfu.

Ftalāti (DNOP, DIDP, DINP, DBP, BBP, DEHP) nevienā notestētajām sieviešu higiēnas precēm netika atrasti.

Ftalātu koncentrācija tika noteikta visā produktā, izmantojot gāzeshromatogrāfijas metodi.

3.1

3.1

BĪS

TAM

ĀS

VIE

LA

S P

RO

DU

KT

OS

BĪS

TAM

ĀS

VIE

LA

S P

RO

DU

KT

OS

REZULTĀTI FORMALDEHĪDS

KOKA

IZSTRĀDĀJUMOS

Ņemot vērā bērnistabu gaisa testa rezultātus, kas atklāja paaugstinātuformaldehīda koncentrāciju vairākās istabās, Latvijā 2014.gadā tika testētilīmētās koksnes izstrādājumi - kopumā 27 produkti. Galvenokārt tika izvēlētitādi izstrādājumi, kurus mēdz izmantot bērnistabās – no apdares materiāliemlīdz šūpuļzirdziņiem. Produktus testēja, izmantojot standarta metodi EN ISO717-3. Diemžēl normatīvu, kas skaidri noteiktu, cik tad formaldehīda var saturēt,piemēram, bērnu krēsliņš Latvijā nav. Tāpat problēmas rada fakts, ka Latvijāpagaidām nevar noteikt, cik no produktā esošā formaldehīda reāli izdalāsapkārtējā gaisā. Tāpēc testa rezultāti galvenokārt kalpo tikai kā norāde, ka tiešilīmētajos kokskaidu vai saplākšņa izstrādājumos formaldehīda koncentrācijamēdz būt augstāka un, lai no šīs ķimikālijas izvairītos, labāk izvēlēties masīvkokaizstrādājumus. Tikai 7 no 27 produktiem atbilstu ekomarķējuma (Eiropas Savienības vaiZiemeļvalstu) formaldehīda emisiju kritērijiem.

REZULTĀTI FORMALDEHĪDS

KOKA

IZSTRĀDĀJUMOS

LĪMĒTĀS KOKSNES IZSTRĀDĀJUMULĪMĒTĀS KOKSNES IZSTRĀDĀJUMU

TESTA REZULTĀTI LATVIJĀ, 2014.GADĀ,TESTA REZULTĀTI LATVIJĀ, 2014.GADĀ,

3.1

3.1

BĪS

TAM

ĀS

VIE

LA

S P

RO

DU

KT

OS

BĪS

TAM

ĀS

VIE

LA

S P

RO

DU

KT

OS

R E Z U L T Ā T IF O R M A L D E H Ī D S U N G A I S T O Š I E

O R G A N I S K I E S A V I E N O J U M I

S I E V I E Š U H I G I Ē N A S P R E C Ē S

SIEVIEŠU HIGIĒNAS PREČU TESTA REZULTĀTI LIETUVĀ, 2015.GADĀ,SIEVIEŠU HIGIĒNAS PREČU TESTA REZULTĀTI LIETUVĀ, 2015.GADĀ,NOSAKOT FORMALDEHĪDA UN GAISTOŠO ORGANISKO SAVIENOJUMUNOSAKOT FORMALDEHĪDA UN GAISTOŠO ORGANISKO SAVIENOJUMU

KONCENTRĀCIJU KONCENTRĀCIJU

Daži līdzīgi, nevalstisko organizāciju iniciēti, testi ir veikti ASV un Kanādā,atklājot pavisam neiepriecinošu ainu – tika atrastas kancerogēnas,toksiskas un kairinošas vielas.

Nevienā produktā formaldehīds netika atrasts virs noteikšanasrobežas.

Visos mūsu testētajos produktos tika konstatēts tikai kairinošais acetons unacetonitrils.

2015.gadā Lietuvā 7 sieviešu higiēnas preču paraugos pārbaudīja formaldehīdaun vairāku citu gaistošu savienojumu koncentrāciju. Formaldehīds produktostika noteikts ar standarta metodi LST EN ISO 14184:2011, gaistošo savienojumu(GOS) (stirols, acetonitrils, acetons, benzols, butilacetāts, etanols, ksilols u.c.) arHS/GC/MS gāzes hromatogrāfiju.

R E Z U L T Ā T IF O R M A M Ī D S

P L A S T M A S A S

I Z S T R Ā D Ā J U M O S

SIEVIEŠU HIGIĒNAS PREČU TESTA REZULTĀTI LIETUVĀ, 2015.GADĀ,SIEVIEŠU HIGIĒNAS PREČU TESTA REZULTĀTI LIETUVĀ, 2015.GADĀ,NOSAKOT FORMALDEHĪDA UN GAISTOŠO ORGANISKO SAVIENOJUMUNOSAKOT FORMALDEHĪDA UN GAISTOŠO ORGANISKO SAVIENOJUMU

KONCENTRĀCIJU KONCENTRĀCIJU

2015.gadā Lietuvā 7 sieviešu higiēnas preču paraugos pārbaudīja formaldehīdaun vairāku citu gaistošu savienojumu koncentrāciju. Formaldehīds produktostika noteikts ar standarta metodi LST EN ISO 14184:2011, gaistošo savienojumu(GOS) (stirols, acetonitrils, acetons, benzols, butilacetāts, etanols, ksilols u.c.) arHS/GC/MS gāzes hromatogrāfiju.

Četrās puzlēs, kuras izgatavotas Ķīnā un Malaizijā, tika konstatēts232, 363, 430 un pat 943 mg/kg formamīda, kas ir gandrīz četrasreizes vairāk nekā atļauts Francijā. Paaugstināta formamīdakoncentrācija atklājās arī vienā no fitnesa paklājiem (270 mg /kg), bet pludmales apavi izrādījās tīrākie no šīs vielaspiesārņojuma.

Sliktā ziņa – tieši bērnu puzles paklājos bija visvairākformamīda. Francijā, kur atļautais formamīda līmenis irvairākkārtīgi zemāks nekā ES (200mg/kg), lai pasargātu bērnuvēl neattīstīto reproduktīvo sistēmu, četras no testētajāmpuzlēm vispār nedrīkstētu tirgot.

Nevienā no testētajiem izstrādājumiem formamīds nepārsniedzaEiropas Savienībā noteikto normu – 3000mg formamīda uz kg produkta.

2015.gadā Latvijā sadarbībā ar Patērētāju tiesībuaizsardzības biroju tika testēti 25 mīkstās etilēnvinilacetāta(EVA) plastmasas izstrādājumi: 10 puzles paklāji, 5pludmales apavi, 10 paklāji vingrošanai un vannas istabai,nosakot tajos formamīda – reproduktīvajai sistēmaitoksiskas vielas – koncentrāciju.

3.1

3.1

BĪS

TAM

ĀS

VIE

LA

S P

RO

DU

KT

OS

BĪS

TAM

ĀS

VIE

LA

S P

RO

DU

KT

OS

PLASTMASAS IZSTRĀDĀJUMU TESTA REZULTĀTI LATVIJĀ, 2015.GADĀ, PLASTMASAS IZSTRĀDĀJUMU TESTA REZULTĀTI LATVIJĀ, 2015.GADĀ, NOSAKOT FORMAMĪDA KONCENTRĀCIJU NOSAKOT FORMAMĪDA KONCENTRĀCIJU

PLASTMASAS IZSTRĀDĀJUMU TESTA REZULTĀTI LATVIJĀ, 2015.GADĀ, PLASTMASAS IZSTRĀDĀJUMU TESTA REZULTĀTI LATVIJĀ, 2015.GADĀ, NOSAKOT FORMAMĪDA KONCENTRĀCIJU NOSAKOT FORMAMĪDA KONCENTRĀCIJU

3.2 3.2 BĪSTAMĀS VIELASBĪSTAMĀS VIELASIEKŠTELPU GAISĀ UN PUTEKĻOSIEKŠTELPU GAISĀ UN PUTEKĻOS

Mēs gribējām parādīt, kaapkārtējā vide ietekmē cilvēka

organismu, tāpēc testējāmiekštelpu gaisu un putekļus.

Iekštelpās mēs pavadām lielākodienas daļu – dažkārt līdz pat

90% dienas, un tas, ko elpojammājās, tieši ietekmē arī mūsu

labsajūtu. Putekļi testam tika ņemti no

to brīvprātīgo mājām, kuripiedalījās asins testā.

Putekļos tika testētas daļējigaistošās vielas, kas tajos

nonāk no mājāssastopamajām lietām un

materiāliem. Savukārtiekštelpu gaisa testā tika

pārbaudītas dažādasgaistošas vielas 15

bērnistabās. Šīs vielas biežipiesārņo iekštelpu gaisu,

radot veselības problēmasiemītniekiem, piemēram,

alerģiju, galvassāpes.

3.2 3.2 BĪSTAMĀS VIELASBĪSTAMĀS VIELASIEKŠTELPU GAISĀ UN PUTEKĻOSIEKŠTELPU GAISĀ UN PUTEKĻOS

K Ā T E S T I T I K A O R G A N I Z Ē T I ?

2013.gada pavasarī-rudenī Lietuvas Baltijas Vides forumapārstāvji, vadoties pēc izpētes laboratorijas norādēm, paņēmaputekļu paraugus no to brīvprātīgo mājām, kuri piedalījās asinstestā. Ar brīvprātīgajiem vienojās, kurā dienā tiks savākti paraugi,jo vismaz nedēļu pirms tam māju nedrīkstēja uzkopt.

2013.gada pavasarī-vasarā Latvijā tika testēts 15 bērnistabugaiss. Istabas izvēlējās no vairāk nekā 100 brīvprātīgipieteiktajām, lai gaisu varētu pārbaudīt pēc iespējas dažādākāstelpās – dažādos māju projektos, ar dažādos laikos veiktu remontu,ar dažādu interjeru un uzkopšanas tradīcijām. Vairāk nekā 40vielas tika pārbaudītas iekštelpu gaisā. Gaisa paraugu ņemšana,ko veica akreditētas laboratorijas pārstāvji, ilga aptuveni 3stundas, lai izfiltrētu nepieciešamo gaisa apjomu.

Testēšanas paraugi tika nosūtīti uz akreditētām laboratorijām:putekļu paraugi - uz laboratoriju “Eurofins” Zviedrijā, iekštelpugaisa paraugi - uz laboratoriju “Vides audits” Latvijā.

3.2

3

.2

BĪS

TA

MĀ

S V

IEL

AS

IE

KŠ

TE

LP

U G

AIS

Ā U

N P

UT

EK

ĻO

SB

ĪST

AM

ĀS

VIE

LA

S I

EK

ŠT

EL

PU

GA

ISĀ

UN

PU

TE

KĻ

OS

REZULTĀTI

PUTEKĻU TESTS

Praktiski visos paraugos tika atklātas vienas un tās pašas vielas tikaiatšķirīgā koncentrācijā. Galvenokārt to nosaka tas, kā mājoklis iekārtots,taču daļu putekļu mēs ienesam arī no āra.

Visbiežāk putekļos tika atrasti ftalāti, turklāt daudz lielākākoncentrācijā nekā asinīs. Polibromētie liesmu slāpētāji tika konstatētipraktiski visos putekļu un arī asins paraugos. Vienā no putekļuparaugiem šo vielu koncentrācija bija visai augsta, taču, salīdzinot arcitiem līdzīgiem pētījumiem, to nevar uzskatīt par īpašu izņēmumu.

Jāatzīmē, ka perfluorētie savienojumi, kas tika atrasti asins paraugos,tika konstatēti tikai divos putekļu paraugos. Tādējādi var pieļaut, kaasinīs šīs vielas tomēr nonāk cita veidā, piemēram, ar pārtiku, kura tiekgatavota nepiedegošā pannā vai tiek glabāta pret taukiem drošā papīraiepakojumā.

Putekļi mājokļos, kas tika uzkopti biežāk, bija mazāk piesārņoti arkaitīgajām vielām.

3.2

3

.2

BĪS

TA

MĀ

S V

IEL

AS

IE

KŠ

TE

LP

U G

AIS

Ā U

N P

UT

EK

ĻO

SB

ĪST

AM

ĀS

VIE

LA

S I

EK

ŠT

EL

PU

GA

ISĀ

UN

PU

TE

KĻ

OS

REZULTĀTI

PUTEKĻU TESTS

REZULTĀTIIEKŠTELPU GAISA

TESTS

Gaiss testētajās bērnistabās saturēja arī diezgan lieluorganisko šķīdinātāju, īpaši, toluola daudzumu. Visāsbērnistabās šo vielu grupa pārsniedza ieteicamo līmeni (50 µg/m3) 2 līdz 13 reizes.

Bērnu istabas bija piesārņotas arī ar smaržvielām. Testsparādīja, ka 11 no 15 testētajām istabām alerģiju izraisošāssmaržvielas, piemēram, limonēns un pinēni 2 līdz 8 reizespārsniedza ieteicamo koncentrāciju (30 µg/m3).

Iekštelpu gaisa testa rezultāti parādīja, ka kancerogēnā un kairinošāformaldehīda koncentrācija telpās var pārsniegt ieteicamo līmenipat desmitkārtīgi. Pārdomātāka mājokļa iekārtojuma izvēle unrūpīgāka vēdināšana var ievērojami samazināt šīs bīstamās vielaskoncentrāciju iekštelpu gaisā, ko apliecināja arī atkārtoti veiktiegaisa testi atsevišķās bērnistabās.

REZULTĀTIIEKŠTELPU GAISA

TESTS

3.2

3

.2

BĪS

TA

MĀ

S V

IEL

AS

IE

KŠ

TE

LP

U G

AIS

Ā U

N P

UT

EK

ĻO

SB

ĪST

AM

ĀS

VIE

LA

S I

EK

ŠT

EL

PU

GA

ISĀ

UN

PU

TE

KĻ

OS

IEKŠTELPU PUTEKĻU TESTA REZULTĀTI LIETUVĀ,IEKŠTELPU PUTEKĻU TESTA REZULTĀTI LIETUVĀ,2013. GADĀ, NOSAKOT FTALĀTU, POLIBROMĒTO2013. GADĀ, NOSAKOT FTALĀTU, POLIBROMĒTODIFENILĒTERU UN PERFLUORĒTO SAVIENOJUMUDIFENILĒTERU UN PERFLUORĒTO SAVIENOJUMUKONCENTRĀCIJU KONCENTRĀCIJU

IEKŠTELPU GAISA TESTA REZULTĀTIIEKŠTELPU GAISA TESTA REZULTĀTILATVIJĀ, 2013.GADĀ, NOSAKOT GAISTOŠOLATVIJĀ, 2013.GADĀ, NOSAKOT GAISTOŠOORGANISKO SAVIENOJUMU UN FTALĀTUORGANISKO SAVIENOJUMU UN FTALĀTUKONCENTRĀCIJU KONCENTRĀCIJU

3.2

3

.2

BĪS

TA

MĀ

S V

IEL

AS

IE

KŠ

TE

LP

U G

AIS

Ā U

N P

UT

EK

ĻO

SB

ĪST

AM

ĀS

VIE

LA

S I

EK

ŠT

EL

PU

GA

ISĀ

UN

PU

TE

KĻ

OS

3.33.3 BĪSTAMĀS VIELAS ASINĪS BĪSTAMĀS VIELAS ASINĪS

20 Lietuvas un Igaunijasbrīvprātīgo asinīs tikameklētas 28 vielas,kurām ir negatīva

ilgtermiņa iedarbība.Katrā asins paraugā tika

atklātas no 5 līdz 12vielām dažādās

koncentrācijās. Šīsķimikālijas pieder trīslielām vielu grupām:

ftalātiem,polibromētajiemdifenilēteriem unperfluorētajiem

savienojumiem. Tās irnoturīgas, uzkrājas vidēun cilvēkos. Tiek ziņots,

ka tās izraisa vēzi uniejaucas cilvēka

hormonu darbībā.

3.33.3 BĪSTAMĀS VIELAS ASINĪS BĪSTAMĀS VIELAS ASINĪS

K Ā T E S T Ē Š A N A T I K A O R G A N I Z Ē T A ?

2013.gada pavasarī tika atlasīti 20 brīvprātīgie (10 noLietuvas un 10 no Igaunijas), lai testētu viņu asinsparaugus;

2013.gada pavasarī medicīnas darbinieki no katrabrīvprātīgā paņēma asins paraugu (ap 50 ml asins).Salīdzinoši – asins donors vienā reizē nodod aptuveni 450ml asins, kas ir 9 reizes vairāk;

Testēšanas paraugi tika nosūtīti akreditētai laboratorijai TNONīderlandē.

3.3

3.3

BĪS

TA

MĀ

S V

IEL

AS

AS

INĪS

B

ĪST

AM

ĀS

VIE

LA

S A

SIN

ĪS

V A I A S I N S P A R A U G U T E S T S I R K A SU N I K Ā L S ?

Bīstamo vielu testēšana asinīs nav plaši izplatīta prakse, jo trūkstapstiprinātu medicīnas diagnostikas metožu, kas ļautu saistīt cilvēkaorganismā atklātās vielas ar noteiktu slimību. Tāpat nav medicīnasprofesionāļu, kas spētu interpretēt šādu pētījumu rezultātus. Tādējādibīstamās vielas cilvēka organismā tiek pētītas galvenokārt datuvākšanai.

Kampaņas “Padomā, pirms pērc“ asins testa ideja ir aizgūta no plašasun labi zināmas starptautiskas kampaņas “Detox”, ko no 2003. līdz2006.gadam 13 valstīs organizēja Pasaules dabas fonds (WWF). Šīskampaņas laikā tika testēti simtiem brīvprātīgo asins paraugi. Starpbrīvprātīgajiem bija arī 40 Eiropas Parlamenta pārstāvji, 14 Eiropasministri, medicīnas darbinieki, zinātnieki, slavenības un 13 ģimeņudažādu paaudžu cilvēki.

Testa rezultāti parādīja, ka brīvprātīgo asinīs ir noturīgu, toksisku unbioakumulatīvu vielu kokteilis.Vēlāk testa rezultāti tika izmantoti kā arguments, lai Eiropas Savienībāaktualizētu stingrākas likuma normas attiecībā uz bīstamajām vielām.Kampaņa izpelnījās lielu uzma nību un arī atbalstu. Tā arī rosinājapubliskās diskusijas par bīstamo vielu negatīvo ietekmi uz veselību unvidi.

Atlasītie brīvprātīgie parakstīja vienošanos nodot asinis un piedalīties pētījumarezultātu popularizēšanā. Visi brīvprātīgie tika personiski informēti par viņuasins testa rezultātiem, un viņi paši varēja izlemt, vai publiski stāstīt par to, kādasbīstamās viela atrastas viņu asinīs.

Asins testā piedalījās20 brīvprātīgie. 8

brīvprātīgo mitekļostestēšanai tika

paņemti arī putekļuparaugi. Daži no

brīvprātīgajiem bijasabiedrībā populāricilvēki – dziedātāji,žurnālisti, politiķi,

pārējie – “zaļi”domājoši iedzīvotāji.

B R Ī V P R Ā T Ī G I E

bija nolēmuši kaut ko mainīt savos ikdienasiepirkšanās paradumos, lai dzīvotuveselīgāk un tīrākā vidē;

bija ieinteresēti vides aizsardzībā;

piekrita popularizēt „zaļāku” dzīvesveidu.

V I S I B R Ī V P R Ā T Ī G I E :

3.3

3.3

BĪS

TA

MĀ

S V

IEL

AS

AS

INĪS

B

ĪST

AM

ĀS

VIE

LA

S A

SIN

ĪS

REZULTĀTI

ASINS TESTS

Asins paraugu tests parādīja, ka visu 20 brīvprātīgo asinīs ir bīstamo vielukokteilis: 15-28 dažādas vielas tika atrastas. Tabulā “Vielas, kuras tikaatrastas asins paraugos” redzamas vielas, kuras tika testētas un kuras tikaatrastas asins paraugos.

Mūsu testa rezultāti pierāda, cik aktuāla ir problēma. Bīstamās vielastiek atrastas asins paraugos – mēs visi tiekam piesārņoti ar ražošanābezatbildīgi izmantotām ķimikālijām.

REZULTĀTI

ASINS TESTS 3.3

3.3

BĪS

TA

MĀ

S V

IEL

AS

AS

INĪS

B

ĪST

AM

ĀS

VIE

LA

S A

SIN

ĪS

VIELAS, KURAS TIKA ATRASTAS ASINSVIELAS, KURAS TIKA ATRASTAS ASINSPARAUGOS PARAUGOS

* Ftalāti tika atrasti arī medicīnas mēģenēs, kurās tika noņemtas asinis.

Vidēji 9(maksimums – 12,

minimums – 5)bīstamās vielas

tika atrastas vienabrīvprātīgā asinīs.

VIELU SKAITS, KO ATRADA BRĪVPRĀTĪGOVIELU SKAITS, KO ATRADA BRĪVPRĀTĪGOASINĪSASINĪS

* Noteikšanas robeža ir zemākā koncentrācija, ko laboratorijā vispār spēj noteikt. Ja organismā irmazāka koncentrācija, laboratorija to vispār neuzrāda. Tabulā norādīts noteikšanas robežu intervāls(jo dažādām vielām atšķirīgs), lai vienkāršotu datu pasniegšanu.

AUGSTĀKĀ UN ZEMĀKĀ VIELUAUGSTĀKĀ UN ZEMĀKĀ VIELUKONCENTRĀCIJA, KO ATKLĀJA ASINĪSKONCENTRĀCIJA, KO ATKLĀJA ASINĪS

3.3

3.3

BĪS

TA

MĀ

S V

IEL

AS

AS

INĪS

B

ĪST

AM

ĀS

VIE

LA

S A

SIN

ĪS

S E C I N Ā J U M I U NI E T E I K U M I

Mūsu testi parādīja, ka bīstamās vielas ir produktos, mūsu dzīves vidēMūsu testi parādīja, ka bīstamās vielas ir produktos, mūsu dzīves vidēun arī mūsu organismos. Šie pētījumi tika veikti sabiedrības izglītošanai.un arī mūsu organismos. Šie pētījumi tika veikti sabiedrības izglītošanai.Analizēto paraugu skaits bija pārāk mazs, lai varētu izdarīt zinātniskusAnalizēto paraugu skaits bija pārāk mazs, lai varētu izdarīt zinātniskusvispārinājumus. Tomēr vispārīgi secinājumi un ieteikumi mums ir. vispārinājumus. Tomēr vispārīgi secinājumi un ieteikumi mums ir.

Bīstamās vielas

ir mums apkārt

un arī mūsos

Šo testu galvenais uzdevums bija sabiedrības izglītošana, jo pētītoparaugu skaits bija pārāk niecīgs, lai veiktu zinātnisku analīzi. Bīstamāsvielas ir produktos, mūsu dzīves vidē un pat organismā. Lietuvā veiktieftalātu testi parādīja, ka aptuveni 40% produktos (26 no 67) šīs vielasbija vairāk nekā 0.1% svara. Satraucošs ir fakts, ka 6 no 10 lellēm ftalātukoncentrācija pārsniedza norādīto normu no 191 līdz pat 322 reizēm.Tests arī parādīja, ka joprojām ir nopērkami produkti ar aizliegtām vielām,piemēram, nagu laka ar dibutilftalātu (DBP).

Pārbaudot formaldehīda koncentrāciju dažādos līmētās koksnesizstrādājumos, atklājās, ka daļa produktu, gan nepārkāpjot likumānoteiktās normas, tomēr nevarētu pretendēt uz ekomarķējumu. Turklāttieši bērniem paredzētajos šūpuļzirdziņos un mēbelēs bija visvairākformaldehīda.

Putekļos visvairāk tika atrasti ftalāti. Vienā no paraugiem bija arī augstaliesmu slāpētāju koncentrācija. Mājokļos, kas tiek biežāk uzkopti,bīstamo vielu koncentrācija putekļos bija zemāka.

Iekštelpu gaisa kvalitātes tests parādīja, ka atsevišķos gadījumos tādaviela kā kancerogēnais un kairinošais formaldehīds telpās var pārsniegtnormu pat desmitkārtīgi. Tāpat gaiss testētajās bērnistabās augstākoncentrācijā saturēja organiskos šķīdinātājus, īpaši, toluolu,pārsniedzot rekomendēto līmeni (50 µg/m3) 2 līdz 13 reizes. Bērnistabasbija piesārņotas arī ar smaržvielām: tādas alerģiju izraisošas smaržvielaskā limonēns un pinēni pārsniedza ieteicamo līmeni (30 µg/m3) 11 no15 istabām.Pārdomātāka interjera priekšmetu un apdares materiālu izvēle, kā arīrūpīgāka vēdināšana var ievērojami samazināt iekštelpu gaisapiesārņojumu.

S E C I N Ā J U M I U NI E T E I K U M I

Bīstamo vielu koncentrācija brīvprātīgo asinīs bija atšķirīga, un to negatīvāietekme uz veselību ir atkarīga no dažādiem faktoriem – vecuma, dzīves undarbavietas, metabolisma, dzimuma utt. Zinātnieki joprojām diskutē par šotēmu, un joprojām nav skaidrs, vai ir tāds veselībai nekaitīgs bīstamo vielulīmenis. Tāpēc šobrīd nevar pateikt, vai tas, ko atradām Igaunijas un Lietuvasbrīvprātīgo asinīs, apdraud viņu veselību. Taču arvien vairāk ir arī tādupētījumu, kas apliecina, ka pat nelielas bīstamo vielu devas var izraisītneatgriezenisku kaitējumu veselībai. Vissvarīgākais - bīstamajām vielāmvispār nevajadzētu nonākt cilvēka organismā. Bet asins paraugos atradāmpat tādas vielas, kas tiek saistītas ar vēzi, auglības un attīstības traucējumiemun citām nopietnām slimībām.

Kaut arī joprojām ir nepietiekami izpētīta endokrīnās sistēmas bojātājvieluietekme uz cilvēka veselību, tomēr jau šobrīd ir gana daudz zinātniskupierādījumu, ka saskare ar šīm vielām būtu jāsamazina. Baltijas Vides forumsatbalsta piesardzības principu: ja nav pierādīts, ka viela ir nekaitīga, tad tonedrīkstētu ļaut izmantot ražošanā. Mūsu pienākums ir novērst iespējamokaitējumu, kamēr tas vēl ir mūsu spēkos.

Mūsu testi ir papildinājums tām daudzajām kampaņām šajā jomā, kas jaunotikušas visā pasaulē. Mēs redzam, ka izmaiņas bīstamo vielu izmantošanāglobālā mērogā notiek ļoti lēnām. Eiropas Savienībā, neskatoties uz visaistingrajām prasībām bīstamo vielu izmantošanā produktos, ražošanā untirgošanā, tāpat joprojām veikalā nopērkamas preces, kuras satur aizliegtasķimikālijas.

Ņemot vērā faktu, ka mēs visi esam pakļauti bīstamo vielu ietekmei un toefekts uz veselību vēl nav pilnībā skaidrs, mēs iesakām izmantot katru iespēju,lai šo negatīvo iedarbību samazinātu. Pat, ja šķiet, ka katra individuālaisieguldījums ir niecīgs, kopā var paveikt nozīmīgas pārmaiņas. Patērētājiemšobrīd diemžēl nav citas izvēles, kā pašiem vairāk uzzināt par bīstamajāmvielām produktos un veidiem, kā no tām izvairīties. Tāpat, pieaugotpieprasījumam pēc produktiem, kuros nav bīstamo vielu, pieaugs arī šādupreču piedāvājums.

Šobrīd process līdz kāda viela, ko tur aizdomās kā kancerogēnu, toksisku vaihormonālo sistēmu bojājošu, tiek aizliegta, ir ļoti garš. Turklāt nav pietiekamizinātniski izpētīta vielu kumulatīvā, pastiprinošā un savstarpējā iedarbība.Mēs uzskatām, ka bīstamās vielas produktos jāregulē vēl stingrāk.

Ražotājiem vairāk vērības jāpievērš savu produktu sastāvam un vairāk jādomāpar bīstamo vielu aizvietošanu.

ATSAUCESATSAUCES1.1. Reuben S. H. (2010). Reducing Environmental Cancer Risk - What WeReuben S. H. (2010). Reducing Environmental Cancer Risk - What WeCan Do Now. President's Cancer Panel 2008-2009 Annual Report. http://Can Do Now. President's Cancer Panel 2008-2009 Annual Report. http://deainfo.nci.nih.gov/advisory/pcp/annualReports/pcp08-09rpt/deainfo.nci.nih.gov/advisory/pcp/annualReports/pcp08-09rpt/PCP_Report_08-09_508.pdfPCP_Report_08-09_508.pdf2.2. Bergman A., Heindel J.J., Jobling S., Kidd K.A. and R.T. Zoeller (2012).Bergman A., Heindel J.J., Jobling S., Kidd K.A. and R.T. Zoeller (2012).State of the science of endocrine disrupting chemicals - 2012. World HealthState of the science of endocrine disrupting chemicals - 2012. World HealthOrganization. http://www.who.int/ceh/publications/endocrine/en/Organization. http://www.who.int/ceh/publications/endocrine/en/3.3. National Institutes of Health U.S. Department of Health and HumanNational Institutes of Health U.S. Department of Health and HumanServices (2010). Endocrine Disruptors https://www.niehs.nih.gov/health/Services (2010). Endocrine Disruptors https://www.niehs.nih.gov/health/materials/endocrine_disruptors_508.pdfmaterials/endocrine_disruptors_508.pdf4.4. Chen A., Yolton K., Rauch S.A., Webster G.M., Hornung R., Sjödin A. ,Chen A., Yolton K., Rauch S.A., Webster G.M., Hornung R., Sjödin A. ,Dietrich K.N. and B.P. Lanphear (2014). Prenatal Polybrominated DiphenylDietrich K.N. and B.P. Lanphear (2014). Prenatal Polybrominated DiphenylEther Exposures and Neurodevelopment in U.S. Children through 5 Years ofEther Exposures and Neurodevelopment in U.S. Children through 5 Years ofAge: The HOME Study. Environmental Health Perspectives 122 (8), http://ehp.Age: The HOME Study. Environmental Health Perspectives 122 (8), http://ehp.niehs.nih.gov/1307562/niehs.nih.gov/1307562/5.5. Diamanti-Kandarakis E., Bourguignon J.P., Giudice L.C., Hauser R.,Diamanti-Kandarakis E., Bourguignon J.P., Giudice L.C., Hauser R.,Prins G.S., Soto A.M., Zoeller R. T. and A. C. Gore (2009) Endocrine-DisruptingPrins G.S., Soto A.M., Zoeller R. T. and A. C. Gore (2009) Endocrine-DisruptingChemicals: An Endocrine Society Scientific Statement. The Endocrine SocietyChemicals: An Endocrine Society Scientific Statement. The Endocrine Society30(4): 293-342.30(4): 293-342.6.6. European Chemicals Agency (ECHA) List of pre-registered substancesEuropean Chemicals Agency (ECHA) List of pre-registered substances2014 http://echa.europa.eu/web/guest/information-on-chemicals/pre-2014 http://echa.europa.eu/web/guest/information-on-chemicals/pre-registered-substances.registered-substances.7.7. Piccinini P., Piecha M. and S.F. Torrent (2013). European survey on thePiccinini P., Piecha M. and S.F. Torrent (2013). European survey on thecontent of lead in lip products J Pharm Biomed Anal. 76:225-33.content of lead in lip products J Pharm Biomed Anal. 76:225-33.8.8. Dudutyte Z., Buzelyte J., Stance L., Poikane R., Kadike S., Nommsalu H., Dudutyte Z., Buzelyte J., Stance L., Poikane R., Kadike S., Nommsalu H.,Kisilenko K. And O. Roots (2011). Report Hazardous Substances ScreeningKisilenko K. And O. Roots (2011). Report Hazardous Substances ScreeningResults in the Aquatic Environment. Baltic Environmental forum. http://www.Results in the Aquatic Environment. Baltic Environmental forum. http://www.ttu.ee/public/r/raamatukogu/Infoallikad/PDF/ttu.ee/public/r/raamatukogu/Infoallikad/PDF/Report_SourceTracking_ENG_Final.pdf.Report_SourceTracking_ENG_Final.pdf.9.9. Borch, J., Axelstad, M., Vinggaard, A., Metzdorff, S., Brokken, L. and M.Borch, J., Axelstad, M., Vinggaard, A., Metzdorff, S., Brokken, L. and M.Dalgaard (2006). Mechanisms underlying the anti-androgenic effects ofDalgaard (2006). Mechanisms underlying the anti-androgenic effects ofdiethylhexyl phthalate in fetal rat testis. Toxicol, 223, 144-155.diethylhexyl phthalate in fetal rat testis. Toxicol, 223, 144-155.10.10. Rudel R. and L. Perovich (2008). Endocrine disrupting chemicals in Rudel R. and L. Perovich (2008). Endocrine disrupting chemicals inindoor and outdoor air". Atmospheric Environment 43 (1): 170-81.indoor and outdoor air". Atmospheric Environment 43 (1): 170-81.11.11. McDonald T.A. (2002). A perspective on the potential health risks ofMcDonald T.A. (2002). A perspective on the potential health risks ofPBDEs. Chemosphere Feb;46(5):745-55.PBDEs. Chemosphere Feb;46(5):745-55.12.12. Stapleton H.M., Klosterhaus S., Keller A., Ferguson P.L., van Bergen S.,Stapleton H.M., Klosterhaus S., Keller A., Ferguson P.L., van Bergen S.,Cooper E., Webster T.F. and A. Blum (2011) Identification of Flame RetardantsCooper E., Webster T.F. and A. Blum (2011) Identification of Flame Retardantsin Polyurethane Foam Collected from Baby Products. Environ Sci Technol. Junin Polyurethane Foam Collected from Baby Products. Environ Sci Technol. Jun15; 45(12): 5323-5331.15; 45(12): 5323-5331.13.13. Stahl T., Mattern D. and H. Brunn (2011). Toxicology ofStahl T., Mattern D. and H. Brunn (2011). Toxicology ofperfluorinated compounds. Environmental Sciences Europe, 23:38 http://perfluorinated compounds. Environmental Sciences Europe, 23:38 http://www.enveurope.com/content/23/1/38 www.enveurope.com/content/23/1/38

14. Walters A. and D. Santillo (2006). Uses of PerfluorinatedSubstances. Greenpeace Research Laboratories Technical Note 06/2006September http://www.greenpeace.to/publications/uses-of-perfluorinated-chemicals.pdf15. Environmental Defence (2013). Pre-Polluted: A Report on ToxicSubstances in the Umbilical Cord Blood of Canadian Newborns.CordBloodReport_EnglishWEB.pdf16. Peters R.J.B. (2006). Man Made Chemicals in Food Products. TNOBuilt Environment and Geosciences. TNO-report. http://www.wwf.se/source.php/1120744/Mattest%202006%20-%20TNO%20report%20final%20version.pdf17. Grudd Y., Gunnarssson D. And A. Prevodnik (2011). Home sweethome - dusty surprises under the bed. Swedish Society for NatureConservation (SSNC) and other NGOs report. http://www.chemsec.org/images/stories/2011/chemsec/home_sweet_home_lowres.pdf.18. National Cancer Institute at the National Institutes of Health.Formaldehyde and Cancer Risk. http://www.cancer.gov/cancertopics/factsheet/Risk/formaldehyde19. IARC Monographs on the Evaluation of Carcinogenic Risks toHumans 88. Lyon, France: International Agency for Research on Cancer(2006 )."Formaldehyde" pp. 39-325. ISBN 92-832-1288-6.20. Young, S. (2004) Formaldehyde Emissions - Understanding theStandards. http://www.timbertest.so.nz/docs/formaldehyde.pdf21. U.S. National Library of Medicine. Methanol. http://toxtown.nlm.nih.gov/text_version/chemicals.php?id=77 Accesed on 2014, September.

http://www.padomapirmsperc.lv/