LATVIJA. Galvenie statistikas rādītāji 2017 - csb.gov.lv · Latvija atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumos, ledāja kušanas ietekmē izveidojies pauguriem un ieplakām bagāts

LATVIJA. GALVENIE STATISTIKAS RĀDĪTĀJI 2017

CENTRALA STATISTIKAS PARVALDE

Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301, Latvija

tālr.: 67366850, fakss: 67830137

E-pasts: [email protected]

http://www.csb.gov.l v

Brošūra "Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017" sniedz informāciju par Latvijas

attīstības tendencēm pēdējos gados. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informatīvā

publikācija iepazīstina nozaru speciālistus, darījumu partnerus, ārvalstu viesus un citus

interesentus ar Latvijas sociālekonomiskajiem procesiem aizvadītajā periodā. Katra nodaļa

sākas ar nelielu nozares aprakstu, kam seko informatīvi papildinošas datu tabulas un

grafiskie zīmējumi un kartogrāfiskie attēli. Atsevišķi rādītāji starptautiskiem

salīdzinājumiem izvēlēti no Eurostat datubāzēm. Visi publikācijā iekļautie CSP dati bez

maksas ir pieejami CSP tīmekļa vietnē http://www.csb.gov.lv.

© Centrālā statistikas pārvalde, 2017

Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta.

ISBN 978-9984-06-500-7

ISSN 2501-0018 (pdf)

ISSN 1691-5347 (druka)

017-003-000

CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 ________________________________ 1

Saturs

1. Nosacītie apzīmējumi ............................................................... 2 2. Vispārīgā informācija ............................................................... 3 3. Teritoriālais raksturojums ......................................................... 6 4. Iedzīvotāji .............................................................................. 7 5. Nodarbinātība un bezdarbs ..................................................... 14 6. Darba samaksa ..................................................................... 17 7. Mājsaimniecību ienākumu nevienlīdzība, monetārā nabadzība ..... 20 8. Patēriņa izdevumi .................................................................. 23 9. Veselības aprūpe ................................................................... 26 10. Sociālā drošība ...................................................................... 29 11. Izglītība................................................................................ 32 12. Kultūra................................................................................. 37 13. Likumpārkāpumi un tiesu sistēma ........................................... 39 14. Iekšzemes kopprodukts.......................................................... 41 15. Cenu statistika ...................................................................... 44 16. Valsts finanses ...................................................................... 46 17. Nefinanšu investīcijas ............................................................ 48 18. Ārējā tirdzniecība .................................................................. 50 19. Uzņēmējdarbības galvenie rādītāji ........................................... 53 20. Rūpniecība ........................................................................... 55 21. Būvniecība ............................................................................ 57 22. Mazumtirdzniecība ................................................................. 58 23. Lauksaimniecība .................................................................... 59 24. Tūrisms ................................................................................ 63 25. Informācijas tehnoloģijas uzņēmumos ..................................... 66 26. Interneta pieejamība iedzīvotājiem .......................................... 69 27. Pētniecība ............................................................................ 72 28. Vide un tās aizsardzība .......................................................... 75 29. Enerģētika ............................................................................ 79 30. Transports ............................................................................ 81

2 _______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP

1. Nosacītie apzīmējumi

- parādība nav konstatēta

... trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi

● dati nav publicējami to konfidencialitātes dēļ

BEC

cilv.

Ārējās tirdzniecības statistiskā klasifikācija pa plašām ekonomiskām

kategorijām.

cilvēks

°C Celsija grāds

datu avots Eurostat tabulas datu kods (piemēram, [tec00114])

eiro/€ vienota valūta 19 Eiropas Savienības dalībvalstīs: Austrijā, Beļģijā,

Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā,

Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā,

Somijā, Spānijā un Vācijā

Datu avots norāda izmantotās Eurostat tabulas datu kodu (piemēram, [tec00114])

eiro/€ vienota valūta, ko lieto 19 Eiropas Savienības dalībvalstis. Kopš

2015. gada 1. janvāra eiro lieto Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā,

Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā,

Nīderlandē, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā un Vācijā.

ES-28 28 Eiropas Savienības dalībvalstis: Austrija (AT), Beļģija (BE),

Bulgārija (BG), Čehija (CZ), Kipra (CY), Vācija (DE), Dānija (DK),

Igaunija (EE), Grieķija (EL), Spānija (ES), Somija (FI), Francija (FR),

Horvātija (HR), Ungārija (HU), Īrija (IE), Itālija (IT), Latvija (LV),

Lietuva (LT), Luksemburga (LU), Malta (MT), Nīderlande (NL),

Polija (PL), Portugāle (PT), Rumānija (RO), Zviedrija (SE),

Slovēnija (SI), Slovākija (SK), Apvienotā Karaliste (UK)

Eurostat Eiropas Savienības Statistikas birojs

GJ gigadžouls

GWh gigavatstunda

ha hektārs

IKP iekšzemes kopprodukts

IKT informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

IT informācijas tehnoloģijas

km kilometrs

km2 kvadrātkilometrs

kvartile viena ceturtā daļa (25 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras

sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz

vienu mājsaimniecību

kvintile viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras

sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz

vienu mājsaimniecības locekli

kWh kilovatstunda

m metrs

m3 kubikmetrs

mm milimetrs

milj. miljons

mljrd. miljards

MW megavats

MWh megavatstunda

NACE Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā (2. red.)

NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija

NVS Neatkarīgo Valstu Sadraudzība: Armēnija (AM), Azerbaidžāna (AZ),

Baltkrievija (BY), Kirgizstāna (KG), Kazahstāna (KZ), Moldova (MD),

Krievija (RU), Tadžikistāna (TJ), Turkmenistāna (TM), Ukraina (UA),

Uzbekistāna (UZ)

PJ petadžouls

t tonna

TJ teradžouls

tkm tonnkilometrs

tūkst. tūkstotis


2. Vispārīgā informācija

2016. gadā

Oficiālais valsts nosaukums Latvijas Republika

Teritorija 64,6 tūkst. km2

Valsts neatkarības proklamēšana 18.11.1918. (04.05.1990.)

valsts iekārta parlamentāra republika

prezidents Raimonds Vējonis

(kopš 08.07.2015.)

parlaments Saeima

Saeimas sastāvs 100 deputāti

iestāšanās NATO 29.03.2004.

iestāšanās Eiropas Savienībā 01.05.2004.

pievienošanās eirozonai 01.01.2014.

Galvaspilsēta Rīga (32 % no iedzīvotājiem)

Oficiālā valoda latviešu

Iedzīvotāju blīvums 30,5 cilv. uz 1 km²

Iedzīvotāju skaits 2016. gada sākumā 1 969 tūkst.

latvieši 61,8 %

krievi 25,6 %

pārējās tautības 12,6 %

Sieviešu skaits uz 100 vīriešiem 118

Iedzīvotāju vidējais vecums 42,1 gadi

Mājsaimniecības:

skaits 796,2 tūkst.

vidējais lielums 2,44 cilvēki

Iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte:

ekonomiskās aktivitātes līmenis 68,2 %

nodarbinātības līmenis 61,2 %

bezdarba līmenis 9,6 %

Iedzīvotāju ienākumi:

minimālā darba alga 370 eiro

bruto darba samaksa 859 eiro

neto darba samaksas pārmaiņas pret iepriekšējo gadu

4,7 %

vecuma pensija 280 eiro

Ekonomika un finanses:

iekšzemes kopprodukts (IKP) 25,0 mljrd. eiro

IKP uz vienu iedzīvotāju 12,8 tūkst. eiro

IKP pārmaiņas pret iepriekšējo gadu 1,4

gada inflācija 0,1 %

vispārējās valdības parāds 8,8 mljrd. eiro

budžeta deficīts pret IKP -1,3 %

preču eksporta un importa bilance -1,9 mljrd. eiro


Eiropas valstu administratīvās teritorijas


Latvijas administratīvās teritorijas un statistiskie reģioni

Administratīvais iedalījums Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Latvijā 2017. gada 1. janvārī

bija 119 administratīvās teritorijas – 9 republikas pilsētas un 110 novadi.

Statistiskie reģioni Latvijā izveidoti seši statistiskie reģioni: Rīgas, Pierīgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales

un Latgales.


3. Teritoriālais raksturojums

Latvijas teritorija ir desmit reizes mazāka par Eiropas Savienības teritoriāli lielāko valsti

Franciju, nedaudz mazāka par kaimiņvalsti Lietuvu, bet 1,4 reizes lielāka par Igauniju.

Kopējais valsts robežas garums ir 1,8 tūkst. km, no tiem 1,4 tūkst. km ir sauszemes robeža.

Latvijai ir sauszemes robeža ar Igauniju – 343 km, Krieviju – 276 km, Baltkrieviju –

173 km un Lietuvu – 588 km, kā arī jūras robeža ar Zviedriju, Lietuvu un Igauniju.

Latvijas platība ir 64,6 tūkst. km2, no kuriem 62,1 tūkst. km2 aizņem sauszeme, tai skaitā

30,6 tūkst. km2 mežs un 23,5 tūkst. km2 lauksaimniecībā izmantojamā zeme, bet

2,5 tūkst. km2 iekšējie ūdeņi.

Latvija atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumos, ledāja kušanas ietekmē izveidojies

pauguriem un ieplakām bagāts reljefs, kas sekmē ūdeņu uzkrāšanos pazeminājumos, tādēļ

Latvijā ir vairāk nekā 12 tūkst. upju ar kopējo garumu 38 tūkst. km. Garākā upe ir

Gauja (452 km) un Daugava – 1 005 km (352 km Latvijas teritorijā). Valstī ir 2,3 tūkst.

ezeru, kas lielāki par 1 ha. Lielākais ezers ir Lubāns (80,7 km2), kā arī Rāznas ezers

(57,6 km2), savukārt dziļākais ir Drīdzis – 65,1 m. Reljefa augstākais punkts atrodas

Vidzemes augstienē – 311,9 m virs jūras līmeņa.

Klimats Latvija atrodas mērenā klimata joslā, tās laikapstākļus ietekmē jūras tuvums un gaisa masas

no Atlantijas okeāna, tādēļ Latvijai raksturīgs maigs un mitrs klimats un izteikta četru

gadalaiku maiņa. Vidējais nokrišņu daudzums ir 600–700 mm gadā. 2016. gadā vidējā gaisa

temperatūra ziemas aukstākajā mēnesī janvārī bija –7,1°C, kas ir 1,8°C zem ilggadējās

normas, savukārt vasaras karstākajā mēnesī jūlijā tā bija +18,1 °C, kas ir 1,7°C augstāk par

normu.

Vidējā gaisa temperatūra un nokrišņu daudzums pa mēnešiem

2016. gadā

Laika apstākļi Rīgā Norma 2010 2015 2016

Gaisa temperatūra, °C:

vidējā 6,9 6,9 8,9 8,3

maksimālā 34,5 32,6 30,7 32,2

minimālā –34,9 –23,2 –13,3 –20,3

Nokrišņu summa, mm 706 860 502 761

Dienu skaits ar nokrišņiem 125 128 108 94

Vidējais relatīvais gaisa mitrums, % 79 79 77 78

Saules spīdēšanas ilgums, h 1 758 1 844 1 969 1 944

-80

-40

0

40

80

120

160

-10°C

-5°C

0°C

5°C

10°C

15°C

20°C

janvāris

febru

āris

mart

s

aprīlis

maijs

jūnijs

jūlijs

augusts

septe

mbris

okto

bris

novem

bris

decem

bris

(mm

)

nokrišņu daudzums (labā ass) gaisa temeratūra (kreisā ass)

http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_robe%C5%BEas


4. Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaits turpina samazināties 2017. gada sākumā atbilstoši provizoriskiem aprēķiniem Latvijā dzīvoja 1 miljons

953 tūkstoši iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaits turpina samazināties, taču samazinājuma temps

ir lēnāks. Pēdējo sešu gadu laikā (kopš 2011. gada sākuma) iedzīvotāju skaits saruka par

122 tūkstošiem. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2015. gadā bija 0,9 %

salīdzinājumā ar 1,4 % 2011. gadā. 2016. gadā provizoriski iedzīvotāju skaits saruka par

aptuveni 16 tūkst. (samazinājuma temps 0,8 %).

Kopš 1991. gada iedzīvotāju dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs, un mirušo skaits

aizvien pārsniedz dzimušo skaitu. Iedzīvotāju skaits samazinās gan negatīva dabiskā

pieauguma dēļ, gan ilgtermiņa migrācijas rezultātā (emigrantu skaitam pārsniedzot

imigrantu skaitu). Pēdējo 20 gadu laikā (no 1996. gada sākuma līdz 2016. gada sākumam)

Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par pusmiljonu (500,6 tūkstoši).

2016. gada sākumā 68 % Latvijas iedzīvotāju dzīvoja pilsētās, no tiem gandrīz puse jeb

48 % Rīgā, kur iedzīvotāju blīvums bija 2 104 cilvēki uz km2 (Latvijā vidēji 30 cilv./km2).

Līdzīgi kā lielā daļā Eiropas Savienības valstu arī Latvijā sabiedrība noveco, par ko liecina

iedzīvotāju vecuma struktūra. 2016. gada sākumā no 1,969 milj. iedzīvotāju 15,3 % bija

bērni vecumā līdz 14 gadiem, 61,5 % bija darbspējīgie iedzīvotāji 15–61 gada vecumā,

savukārt 23,2 % bija pensijas vecumā (62 gadi un vecāki). Kopš 2011. gada sākuma

darbspējīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 9,0 %, savukārt pensijas vecuma

iedzīvotāju skaits pieaudzis par 1,9 %. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazinājumu

būtiski ietekmē migrācija.

2015. gadā vairāk noslēgto un mazāk šķirto laulību Pēdējos gados noslēgto laulību skaits Latvijā pieaudzis – no 9 290 laulībām 2010. gadā līdz

13 617 laulībām 2015. gadā. Laulību skaits uz 1 000 iedzīvotāju šajā laikā pieauga 1,6 reizes

(no 4,4 laulībām līdz 6,9). 2015. gadā no noslēgtajām pirmajām laulībām 51 % vīriešu un

65 % sieviešu bija vecumā līdz 29 gadiem. Vidējais vecums vīriešiem, noslēdzot pirmo

laulību, bija 31 gads, bet sievietēm – 29 gadi. 29 % vīriešu un 28 % sieviešu 2015. gadā

noslēdza atkārtotu laulību. 2015. gadā tika šķirta 5 151 laulība, kas ir par 18 % mazāk nekā

2014. gadā. Vidēji laulība Latvijā ilgst 14 gadus, kas ir par 5 gadiem vairāk nekā 1990. gadā.

Dzimstības rādītāji uzlabojas Neliels dzimstības pieaugums Latvijā vērojams jau piecus gadus pēc kārtas. 2015. gadā

piedzima 22 tūkst. bērnu. Pakāpeniski pieaug jaundzimušā mātes vidējais vecums:

2015. gadā – 29,8 gadi (pirmajam bērnam piedzimstot – 27,0 gadi). 2010. gadā attiecīgie

rādītāji bija 28,5 un 25,9 gadi. Vairāk nekā puse bērnu (58 %) dzimst ģimenēs, kas ir oficiāli

noslēgušas laulību, savukārt astoņdesmitajos gados reģistrētās laulībās dzima vidēji 85 %

bērnu. 2015. gadā summārais dzimstības koeficients (1), kas parāda, cik sekmīgi valstī norit

paaudžu nomaiņa, Latvijā bija 1,7, un joprojām tas ir tālu no vēlamā līmeņa

(2,1–2,2). Arī Eiropas Savienībā kopumā šis rādītājs 2014. gadā bija 1,6, turklāt daudzās

valstīs pat zemāks nekā Latvijā.

Mirušo skaits 2015. gadā bija 28,5 tūkstoši, mirušo vidējais vecums sievietēm bija 79 gadi,

bet vīriešiem – 68 gadi. Mirušo zīdaiņu skaits uz 1 000 dzīvi dzimušo 2015. gadā bija 4,1

(2010. gadā – 5,6).

Mūsdienās Latvijas iedzīvotāji vidēji dzīvo par 5 gadiem ilgāk nekā, piemēram, 1991. gadā,

un paredzamais mūža ilgums pakāpeniski pieaug. Tomēr vīrieši nodzīvo krietni īsāku mūžu

(par 9–11 gadiem) nekā sievietes. 2015. gadā vidējais dzīves ilgums sievietēm bija

79,3 gadi, bet vīriešiem – 69,7 gadi.

Migrācijas rādītāji joprojām augsti 2015. gadā Latvijā uz pastāvīgu dzīvi (2) ieradās 9,5 tūkst. cilvēku, bet izceļoja 20,1 tūkst.

cilvēku – par 5,8 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Uz ārvalstīm visvairāk izbrauc iedzīvotāji

darbspējas vecumā (84 % no emigrējušo skaita). Vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem

2015. gadā emigrēja 7,3 tūkst. iedzīvotāju jeb par 5,8 % vairāk nekā 2014. gadā. Darbspējas

vecuma (15–61 gads) emigrantu bija 2,3 reizes vairāk nekā imigrantu. 2015. gadā 51,4 %

imigrantu bija no Eiropas Savienības valstīm. Būtisku daļu (39 %) veidoja imigranti no NVS

valstīm. No 2015. gada emigrantiem 76 % devās uz Eiropas Savienības valstīm. 2015. gadā

salīdzinājumā ar 2014. gadu to iedzīvotāju skaits, kuri izceļoja uz Eiropas Savienības

dalībvalstīm, pieauga par 800 cilv. jeb 5,4 %. Par 900 cilv. jeb 16 % samazinājās iedzīvotāju

skaits, kuri atgriezās Latvijā no Eiropas Savienības valstīm.

_________________________ (1) Vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada

dzimstības līmenim.

(2) Laiku, kas vienāds vai ilgāks par vienu gadu.


Pastāvīgie iedzīvotāji, skaits un blīvums (gada sākumā)

2010 2015 2016

Iedzīvotāju skaits – pavisam 2 120 504 1 986 096 1 968 957

vīrieši 970 931 911 207 904 299

sievietes 1 149 573 1 074 889 1 064 658

Iedzīvotāju blīvums, cilv. uz 1 km2 33 31 30

Iedzīvotāju skaits Rīgā 673 433 641 007 639 630

Iedzīvotāju blīvums Rīgā 2 215 2 109 2 104

Pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas un to ietekmējošie faktori

2010 2014 2015

Skaita izmaiņas – pavisam –45 899 –15 372 –17 139

dabiskais pieaugums –10 259 –6 720 –6 499

migrācijas saldo –35 640 –8 652 –10 640

Skaita izmaiņas uz 1 000 iedzīvotāju –21,9 -7,7 -8,7

Pastāvīgo iedzīvotāju vecuma struktūra (gada sākumā)

2010 2015 2016

Iedzīvotāju skaits – pavisam 2 120 504 1 986 096 1 968 957

0–14 gadi 300 294 297 720 300 260

15–24 gadi 299 722 212 297 199 613

25–49 gadi 736 717 681 427 675 763

50–64 gads 399 594 409 576 406 736

65+ gadi 384 177 385 076 386 585

Demogrāfiskās slodzes līmenis 545 613 625

Iedzīvotāju vidējais vecums, gadi 40,4 42,0 42,1

Iedzīvotāju etniskais sastāvs (gada sākumā)

1989 2000 2015 2016

Iedzīvotāju skaits – pavisam, % 100 100 100 100

Latvieši 52,0 57,7 61,6 61,8

Krievi 34,0 29,6 25,8 25,6

Baltkrievi 4,5 4,1 3,4 3,4

Ukraiņi 3,5 2,7 2,3 2,3

Poļi 2,3 2,5 2,1 2,1

Citas tautības, ieskaitot neizvēlētu un

nenorādītu tautību 3,7 3,4 4,8 4,8

Latvijas iedzīvotāju dzimšanas valsts un valstiskā piederība (gada sākumā)

2011 2016

Pastāvīgo iedzīvotāju dzimšanas valsts, % 100 100

Latvija 85,4 86,9

cita Eiropas Savienības valsts 1,4 1,4

Krievija 7,7 6,7

cita valsts 5,5 5,0

Pastāvīgo iedzīvotāju valstiskā piederība, % 100 100

Latvijas pilsoņi 83,5 85,3

Latvijas nepilsoņi 14,3 11,8

ārvalstnieki 2,2 2,9


Dzimstības rādītāji

2010 2015

Dzīvi dzimušo skaits – pavisam 19 781 21 979

zēni 10 246 11 442

meitenes 9 535 10 537

zēnu skaits uz 1 000 meiteņu 1 075 1 086

Laulībā dzimušo īpatsvars 55,6 58,5

Dzīvi dzimušo skaits uz 1 000 iedzīvotāju 9,4 11,1

Summārais dzimstības koeficients 1,36 1,71

Dzīvi dzimušie pēc dzimšanas secības

2010 2015

Dzīvi dzimušie – pavisam, % 100 100

Pirmais 48,7 42,6

Otrais 34,5 37,5

Trešais 11,3 14,1

Ceturtais un vairāk 5,5 5,8

Mātes vidējais vecums bērnam piedzimstot

2010 2015

Mātes vidējais vecums bērnam piedzimstot, gadi 28,5 29,8

Pirmajam bērnam 25,9 27,0

Otrajam bērnam 29,8 30,7

Noslēgtās un šķirtās laulības

2010 2015

Noslēgto laulību skaits – pavisam 9 290 13 617

Noslēgto laulību skaits uz 1 000 iedzīvotāju 4,4 6,9

Laulībā stājušos vidējais vecums:

vīriešiem 33,6 35,4

sievietēm 30,9 32,9

Pirmajā laulībā stājušos vidējais vecums:



Šķirto laulību skaits – pavisam 4 930 5 151

Vidējais laulības ilgums, gadi 12,9 14,0

Laulāto vīriešu un sieviešu vidējais vecums

222324252627282930313233343536

19

90

19

91

19

92

19

93

19

94

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

20

15

(vecum

s, gadi)

vīrieši sievietes

vīrieši – pirmajā laulībā sievietes – pirmajā laulībā

10 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP

Iedzīvotāju mirstība

2010 2015

Mirušo skaits – pavisam 30 040 28 478

vīrieši 14 561 13 333

sievietes 15 479 15 145

Mirušo vidējais vecums, gadi 72,0 73,7

vīrieši 66,8 68,1

sievietes 76,8 78,6

Mirušo skaits uz 1 000 iedzīvotāju 14,3 14,4

Mirušo zīdaiņu skaits 110 90

Mirušo zīdaiņu skaits uz 1 000 dzīvi dzimušo 5,6 4,1

Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums, gadi 73,1 74,7



Iedzīvotāju starptautiskā ilgtermiņa migrācija pa valstu grupām

Imigrācija Emigrācija

2010 2015 2010 2015

Pavisam, % 100 100 100 100

Eiropas Savienība (ES) 38,0 51,4 76,7 75,7

EBTA (1) 1,3 2,2 3,5 5,3

NVS 49,8 38,9 12,4 14,1

Citas valstis 10,9 7,5 7,4 4,9

Iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūra 1996. un 2016. gadā

_________________________ (1) Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija. EBTA locekles ir Norvēģija, Šveice, Islande un Lihtenšteina.

20 000 10 000 0 10 000 20 000

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100+

(vecum

s, gadi)

2016 vīrieši 2016 sievietes

1996 vīrieši 1996 sievietes

CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 11

Summārais dzimstības koeficients

Iedzīvotāju starptautiskā ilgtermiņa migrācija

0,8

0,9

1,0

1,1

1,2

1,3

1,4

1,5

1,6

1,7

1,8

1,9

2,0

2,11

99

0

19

91

19

92

19

93

19

94

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

20

15

-60 000

-55 000

-50 000

-45 000

-40 000

-35 000

-30 000

-25 000

-20 000

-15 000

-10 000

-5 000

0

5 000

10 000

15 000

20 000

19

90

19

91

19

92

19

93

19

94

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

20

15

imigrācija

emigrācija

migrācijas saldo


Iedzīvotāju skaita īpatsvars ES valstīs 2016. gada sākumā

Datu avots: Eurostat [demo_pjan] 07.02.2017.

Paredzamais mūža ilgums ES valstīs 2015. gadā

Datu avots: Eurostat [tps00025] 02.03.2017.

0%

2%

4%

6%

8%

10%

12%

14%

16%

18%D

E

FR

UK IT

ES

PL

RO

NL

BE

EL

CZ

PT

HU

SE

AT

BG

DK FI

SK IE

HR

LT

SI

LV

EE

CY

LU

MT

(ES-28=100%)

65

70

75

80

85

90

ESFR

IT

CH

LU

CY

IS

PT

MT

SE

NO

EL

SI

FI

ATBE DE

IE

NL

UK

DK

CZ

EE

PL

HR

SK

LT

LV

HU

ROBG

sieviešu vidējais mūža ilgums

vīriešu vidējais mūža ilgums


Iedzīvotāju blīvums 2016. gada sākumā (cilv./ km2)

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums administratīvajās teritorijās

2015. gadā (uz 1 000 iedzīvotāju)

Demogrāfiskā slodze administratīvajās teritorijās 2016. gadā (gada sākumā)


5. Nodarbinātība un bezdarbs

Nodarbinātība pakāpeniski pieaug Visaugstākais nodarbinātības līmenis (62 %) Latvijā tika sasniegts 2008. gadā, taču

turpmākajos gados ekonomiskās krīzes ietekmē nodarbinātība strauji samazinājās,

viszemāko rādītāju (52 %) sasniedzot 2010. gadā. 2016. gadā nodarbināti bija 893,3 tūkstoši

jeb 61,6 % iedzīvotāju 15–74 gadu vecumā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2016. gadā

nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,8 procentpunktiem.

Nodarbinātības līmenis vīriešiem ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet sievietēm – par

1,3 procentpunktiem. 2016. gadā visaugstākais nodarbinātības līmenis bija iedzīvotājiem

35–44 gadu vecumā – 81,7 %. Viszemākais nodarbinātības līmenis bija jauniešiem 15–24

gadu vecumā – 32,8 %. 2016. gadā nodarbināti bija 62,2 tūkstoši jauniešu (2015. gadā –

69,4 tūkstoši). Kopš 2010. gada nodarbinātības līmenis valstī kopumā ir pieaudzis par 9,6

procentpunktiem, visstraujāk Pierīgas reģionā (par 12,0 procentpunktiem), savukārt

vismazāk Latgales reģionā – par 4,5 procentpunktiem.

Samazinās bezdarba līmenis Sākoties ekonomikas lejupslīdei, 2009. gadā strauji pieauga bezdarba līmenis, kas

2010. gadā sasniedza 19,5 %. Kopš 2011. gada bezdarbnieku skaits pakāpeniski samazinās.

2016. gadā darbu meklēja 95,3 tūkstoši jeb 9,6 % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju 15–74 gadu

vecumā. Salīdzinot ar 2015. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 2,9 tūkstošiem,

bet bezdarba līmenis par 0,3 procentpunktiem. Sievietēm bezdarba līmenis arvien ir zemāks

nekā vīriešiem (attiecīgi 8,4 % un 10,9 %).

Arī jauniešu bezdarba līmenis kopš 2011. gada ir samazinājies (2016. gadā tas bija 17,3 %),

taču tas ir par 1,0 procentpunktu lielāks nekā 2015. gadā. Baltijas valstīs viszemākais

jauniešu bezdarba līmenis ir Igaunijā – 2016. gadā tas bija 13,4 % (Lietuvā – 14,5%,

Latvijā – 17,3 %).

Apmēram trešdaļa iedzīvotāju ir ekonomiski neaktīvi Pēdējos gados apmēram trešā daļa iedzīvotāju nav ne nodarbināti, ne aktīvi darba meklētāji,

un šī proporcija saglabājās arī 2016. gadā – neaktīvi bija 31,8 % jeb 461,7 tūkst. Salīdzinot

ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 3,5 % jeb

16,7 tūkstošiem.

Ekonomiskās aktivitātes galvenie rādītāji (15–74 gadu vecumā)

2010 2015 2016

Iedzīvotāju skaits, tūkst. 1 635,3 1 472,6 1 450,3

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji 1 056,5 994,2 988,6

nodarbinātie 850,7 896,1 893,3

bezdarbnieki 205,8 98,2 95,3

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji 578,8 478,4 461,7

Ekonomiskās aktivitātes līmenis, % 64,6 67,5 68,2

Nodarbinātības līmenis, % 52,0 60,8 61,6

Bezdarba līmenis, % 19,5 9,9 9,6

Iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti raksturojošie rādītāji

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

ekonomiskās aktivitātes līmenis

nodarbinātības līmenis

bezdarba līmenis


Nodarbināto sadalījums pēc darbības veida

2010 2015 2016

Nodarbinātie – pavisam, tūkst. (1) 850,7 896,1 893,3

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

(A) 73,3 71,1 68,7

Rūpniecība un enerģētika (B–E) 138,6 139,9 149,2

Būvniecība (F) 57,6 71,9 66,1

Tirdzniecība, izmitināšana un ēdināšanas

pakalpojumi (G, I) 162,0 159,2 154,7

Transports, uzglabāšana, informācijas un

komunikācijas pakalpojumi (H, J) 98,1 111,3 107,2

Finanšu, apdrošināšanas, zinātniskie, administratīvie

pakalpojumi; operācijas ar nekustamo īpašumu

(K–N) 87,8 102,2 102,0

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā

apdrošināšana (O) 59,7 59,1 62,2

Izglītība (P) 84,5 83,4 81,7

Veselība un sociālā aprūpe (Q) 49,5 55,8 53,6

Pārējie saimniecisko darbību veidi (R–U) 39,4 41,7 47,4

Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes struktūra 2016. gadā

_________________________ (1) Nodarbināto kopskaitā iekļautas arī personas, kuras nav uzrādījušas konkrētu nozari.

%8,13 EI

VÎT

KA

EN

IK

SI

MO

NO

KE

EK

ON

OM

ISK

I AKTÎV

IE 68,2%

darbinieki53,7%

darba devçji2,6%

paðnodarbinâtie un neapmaksâtie

ìimenes uzòçmumos nodarbinâtie

5,3%

bezdarbnieki6,6%

skolçni, studenti7,4%

nestrâdâjoði pensionâri

14,3%

personas ar invalîditâti, ilgstoði

darbnespçjîgas personas

3,8%

bçrna kopðanas atvaïinâjumâ esoðas

personas0,6%

mâjsaimnieki/-3,6%

cespârçjie 2,1%


Reģistrētie bezdarbnieki 2016. gada beigās (vecuma grupā 15–61 gads, %) (1)

Bezdarba līmenis (bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā vecuma grupā 15–74 gadi)

Bezdarba līmenis pēc bezdarba ilguma ES dalībvalstīs 2015. gadā (no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita vecuma grupā 15–74 gadi)

Datu avots: Eurostat [une_rt_a] [une_ltu_a] 12.10.2016.

_________________________ (1) Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati.

0%

5%

10%

15%

20%

25%

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

vīrieši sievietes

Latvijā pavisam ES-28

0%

5%

10%

15%

20%

25%

EL

ES

HR

CY

PT

IT

SK

FR

LV

ES

-28

IE

FI

BG

LT

SI

BE

PL

SE

NL

HU

RO

LU

DK

EE

AT

MT

UK

CZ

DE

bezdarba periods:

līdz 12 mēnešiem 12–24 mēneši virs 24 mēnešiem


6. Darba samaksa

Vidējā darba samaksa turpina palielināties, bet lēnāk 2016. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī sasniedza 859 eiro. Gada laikā tā auga

par 41 eiro jeb 5,0 %, kas ir zemākais gada pieauguma temps pēdējo trīs gadu laikā. Vidējā

neto darba samaksa bija 631 eiro jeb 73,5 % no bruto algas, un gada laikā tā auga lēnāk nekā

atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – 4,7 %. Reālā neto darba samaksa, ņemot vērā

patēriņa cenu kāpumu par 0,1 %, pieauga par 4,6 %. Valstī noteiktās minimālās algas

pieaugums no 360 līdz 370 eiro jeb par 2,8 % no 2016. gada 1. janvāra būtiski neietekmēja

vidējās algas pārmaiņas.

Vidējie mēneša darba samaksas rādītāji

2014 2015 2016

Bruto darba samaksa, eiro 765 818 859

Neto darba samaksa, eiro 560 603 631

Valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga,

eiro 320 360 370

Neto darba samaksas pārmaiņas pret iepriekšējo

gadu, % 8,6 7,6 4,7

Reālās darba samaksas (neto) pārmaiņas pret

iepriekšējo gadu, % 8,0 7,4 4,6

2016. gadā darba samaksa visstraujāk augusi nozarēs, kur vidējās algas līmenis bija starp

zemākajiem: citu pakalpojumu nozarē (par 8,5 %) un izmitināšanas un ēdināšanas

pakalpojumu nozarē – par 7,1 %. Citu pakalpojumu nozarē lielākais algu kāpums bija

sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbības jomā. Straujāk algas augušas arī

administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (par 7,3 %), kur algu pieaugums

bija lielāks tādās jomās kā darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu, kā arī

biroju administratīvās un citas uzņēmumu palīgdarbības. Lēnākais algu kāpums 2016. gadā

bija profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī transporta un uzglabāšanas

nozarēs. 2016. gadā vislielākās algas bija finanšu un apdrošināšanas darbības nozarē,

informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē, valsts pārvaldē, kā arī

ieguves rūpniecībā.

2016. gadā vidējā bruto darba samaksa ir palielinājusies visos Latvijas reģionos:

visstraujāk – Zemgales reģionā (par 6,1 %), bet mazāk palielinājās Kurzemē (par 3,4 %).

Visaugstākā mēneša vidējā bruto darba samaksa bija Rīgā (971 eiro), bet viszemākā

Latgalē – 592 eiro.

Darba nodokļu slogs Latvijā pakāpeniski samazinās. 2015. gadā darba nodokļu efektīvā

likme bija 29,1 %, kas ierindo Latviju 11. vietā starp Eiropas Savienības valstīm. Augstākā

nodokļu likme bija Beļģijā (42,0 %), zemākā – Igaunijā (18,4 %). Eiropas Savienības

vidējais rādītājs ir 29,5 %.

Kopš 2017. gada 1. janvāra minimālā darba alga Latvijā ir 380 eiro. Salīdzinot ar pārējām

Eiropas Savienības valstīm, kur eksistē valstī noteiktais minimums, Latvijā tas ir viens no

zemākajiem rādītājiem ES. Mazāka minimālā alga ir tikai Rumānijā (275 eiro) un Bulgārijā

(235 eiro), savukārt augstākā minimālā darba alga ir Luksemburgā (1 999 eiro).

Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības samazinās Latvijā tāpat kā citās ES valstīs sievietes, kas strādā algotu darbu, vidēji pelna mazāk nekā

vīrieši. 2015. gadā Latvijā sieviešu un vīriešu stundas atalgojuma atšķirības rādītājs 17,0 %

bija virs Eiropas Savienības valstu vidējā rādītāja līmeņa, taču, salīdzinot ar iepriekšējiem

trim gadiem, kad Latvijā tas pakāpeniski auga, 2015. gadā vērojams atalgojuma atšķirības

samazinājums. 2015. gadā pēc Eurostat datiem Eiropas Savienībā sieviešu atalgojums bija

vidēji par 16,3 % zemāks nekā vīriešu. Vislielākās atalgojuma atšķirības bija kaimiņvalstī

Igaunijā, kur sievietes pelnīja par 26,9 % mazāk nekā vīrieši. Rādītājs virs 20 % bija arī

Čehijā, Vācijā, Austrijā un Apvienotajā Karalistē. Jāatzīmē, ka mazākās atšķirības sieviešu

un vīriešu atalgojumā bija Luksemburgā un Itālijā – 5,5 %, kā arī Rumānijā – 5,8 %.


Darba samaksa statistiskajos reģionos

Bruto Neto

2014 2015 2016 2014 2015 2016

Vidēji mēnesī, eiro 765 818 859 560 603 631

Rīga 869 925 971 633 679 710

Pierīga 721 770 806 531 572 597

Vidzeme 598 643 675 444 480 502

Kurzeme 651 693 716 479 512 529

Zemgale 645 683 725 476 509 539

Latgale 522 564 592 388 419 440

Darba samaksas un patēriņa cenu pārmaiņas pret iepriekšējo

gadu

Vidējā un minimālā darba alga

-10%

-5%

0%

5%

10%

15%

20%

25%

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

patēriņa cenu pārmaiņas

reālās darba samaksas pārmaiņas

€ 0

€ 100

€ 200

€ 300

€ 400

€ 500

€ 600

€ 700

€ 800

€ 900

€ 1 000

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

minimālā valstī noteiktā vidējā bruto


Darba ienākumu nodokļu efektīvās likmes 2015. gadā (1)

Datu avots: Eurostat [earn_nt_taxrate] 06.12.2016.

Minimālā mēneša darba alga 2017. gada sākumā

Datu avots: Eurostat [earn_mw_cur] 27.02.2017.

Vīriešu un sieviešu stundas darba samaksas atšķirības

2015. gadā

Datu avots: Eurostat [earn_gr_gpgr2] 01.03.2017.

_________________________ (1) Viena persona bez bērniem, 100% no vidējās darba algas.

0%

5%

10%

15%

20%

25%

30%

35%

40%

45%

BE

DE

DK

AT

HU SI

IT

FI

LU

NL

ES

-28

LV

HR

FR

PT

RO

SE

GR

PL

UK

CZ

SK

LT

BG

ES

IE

MT

EE

€ 0

€ 250

€ 500

€ 750

€ 1 000

€ 1 250

€ 1 500

€ 1 750

€ 2 000

LU IE

NL

BE

DE

FR

UK

ES

SI

MT

GR

PT

EE

PL

SK

HR

HU

CZ

LV

LT

RO

BG

0%

5%

10%

15%

20%

25%

30%

EE

CZ

DE

AT

UK

SK

PT

FI

LV

ES

-28

NL

FR

BG

DK

ES

LT

CY

HU

SE

IE

MT

SI

PL

BE

RO IT

LU


7. Mājsaimniecību ienākumu nevienlīdzība,

monetārā nabadzība

2015. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi faktiskajās cenās palielinājās par 7,6 %

un sasniedza 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, salīdzinot ar 387 eiro 2014.

gadā. Ienākumu pieauguma temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar iepriekšējos gados

fiksēto pieaugumu (2014. gadā – par 9,3 %, 2013. gadā – par 10,7 %).

2015. gadā mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli ir

palielinājušies par 8 % – 2014. gadā tie bija vidēji 272 eiro mēnesī, bet 2015. gadā – 293

eiro mēnesī.

Mājsaimniecības kļūst arvien mazāk atkarīgas no sociālajiem transfertiem (1). Piecu gadu

laikā sociālo transfertu īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos samazinājies

par 8,1 procentpunktiem – no 32,4 % 2010. gadā līdz 24,3 % 2015. gadā. Savukārt algota

darba ienākumu īpatsvars ir pieaudzis no 63,7 % 2010. gadā līdz 70,4 % 2015. gadā.

Latvijā ir salīdzinoši augsta ienākumu nevienlīdzība Džini koeficientu (ienākumu nevienlīdzības rādītājs) Latvijā aprēķina kopš 2004. gada. Ja

koeficients ir 0, tad visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi, bet, jo vairāk tas tuvojas 100,

jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā bija sestā

augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm. 2015. gadā Džini

koeficients bija 34,5 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. Augstāks

rādītājs bija tikai Lietuvā (37,9 %), Rumānijā (37,4 %), Bulgārijā (37 %), Igaunijā (34,8 %)

un Spānijā (34,6 %), bet vidēji ES šis rādītājs ir 31 %.

Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20), kas parāda ienākumu atšķirības starp nabadzīgāko un

turīgāko iedzīvotāju grupu, ir samazinājies – 6,2 (2014. gadā – 6,5). Tas nozīmē, ka

piektdaļa iedzīvotāju ar viszemākajiem ienākumiem pelna 6,2 reizes mazāk nekā piektdaļa

visturīgāko iedzīvotāju. Arī šis rādītājs Latvijā bija viens no augstākajiem ES (Rumānijā –

8,3, Lietuvā – 7,5, Bulgārijā – 7,1, Spānijā – 6,9, Grieķijā – 6,5, Igaunijā – 6,2, bet vidēji

ES – 5,2).

Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ir pakļauts

nabadzības riskam 2015. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 21,8 % Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar

2014. gadu nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir samazinājies par 0,7

procentpunktiem. To veicināja minimālās algas paaugstinājums par 12,5 % līdz 360 eiro

mēnesī, nodarbinātības pieaugums, t.sk. jauniešu, pirmspensijas un pensijas vecuma

iedzīvotāju vidū, kā arī ar ģimeni un bērniem saistīto pabalstu palielināšanās aptuveni par

trešdaļu, bet kavēja salīdzinoši lēns vecuma pensijas piegums (vidēji par 2,7 % 2015. gadā).

2015. gadā par 3,5 procentpunktiem palielinājies iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā virs

65 gadiem, kuri pakļauti nabadzības riskam (no 34,6 % 2014. gadā līdz 38,1 % 2015. gadā).

Ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, tad nabadzības risks pieauga vēl

straujāk – no 67,4 % 2014. gadā līdz 74 % 2015. gadā.

Mājsaimniecībās, kurās apgādībā esošos bērnus audzina tikai viens no vecākiem,

nabadzības risks joprojām ir augsts, un 2015. gadā sasniedza 34,4 %. Ievērojami (par 9

procentpunktiem) samazinājies nabadzības risks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie

audzina trīs vai vairāk bērnus – no 34,5 % 2014. gadā līdz 25,5 % 2015. gadā.

Ienākumi statistiskajos reģionos 2015. gadā (mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi mēnesī)

vidēji uz vienu mājsaimniecību

vidēji uz vienu ekvivalento patērētāju

vidēji uz vienu mājsaimniecības

locekli

Latvija, eiro 997 627 417

Rīga 1 156 756 509

Pierīga 1 157 687 446

Vidzeme 831 511 343

Kurzeme 955 587 389

Zemgale 907 566 368

Latgale 655 421 284

_________________________ (1) Sociālie transferti – valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi

bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā no citām valstīm.


Ienākumu sastāvs 2015. gadā (vidēji uz vienu mājaimniecības locekli mēnesī)

Pavisam, eiro tai skaitā sadalījumā pa ienākuma veidiem, %:

no algotā darba

pašnodarbi-nāto ienākumi

no īpašuma

saņemtie transferti

(1)

rīcībā esošo ienākumu

samazinošie izdevumi

Latvija 417 70,4 3,7 1,1 25,6 -0,9

Rīga 509 72,4 3,9 2,0 23,0 -1,2

Pierīga 446 73,9 3,4 0,7 22,7 -0,9

Vidzeme 343 65,0 5,3 0,5 30,0 -0,8

Kurzeme 389 71,1 2,9 0,1 26,3 -0,4

Zemgale 368 70,7 3,0 0,9 26,3 -0,8

Latgale 284 58,8 4,4 0,1 37,5 -0,9

Nabadzības riska slieksnis (ilustratīvās vērtības)

2014 2015

1 personas mājsaimniecība, eiro gadā 3 497 3 819

2 pieaugušie un 2 bērni, eiro gadā 7 344 8 019

Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības rādītāji

2014 2015

Nabadzības riska indekss, % (2) 22,5 21,8

Relatīvā mediānas nabadzības riska plaisa, % (3) 25,5 24,0

Džini koeficients, % (4) 35,4 34,5

Ienākumu kvintiļu attiecības indekss (S80/S20) (5) 6,5 6,2

Iedzīvotāju īpatsvars, kuri pakļauti nabadzības riskam

vai sociālai atstumtībai, % 30,9 28,5

Sievietes, kuras ir pakļautas nabadzības riskam, % 24,8 23,9

Vīrieši, kuri ir pakļauti nabadzības riskam, % 19,7 19,4

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi un pārmaiņas

_________________________ (1) Transferti – valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem,

stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā no citām valstīm, kā arī

regulāra naudas palīdzība un alimenti, kas saņemti no personas, kura dzīvo citā mājsaimniecībā.

(2) Nabadzības riska indekss ir iedzīvotāju īpatsvars (procentos), kuru ekvivalentais rīcībā esošais

ienākums ir zem 60 % no nacionālā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma mediānas.

(3) Starpība (procentos) starp zem nabadzības riska sliekšņa esošo iedzīvotāju ienākumu mediānu un

pašu nabadzības riska slieksni.

(4) Džini koeficients raksturo, cik vienlīdzīgi valstī tiek sadalīta ienākumu masa. Tas variē no 0 līdz 100.

Vienlīdzīgs nullei tas ir, ja pastāv absolūta vienlīdzība, bet – 100, ja pastāv absolūta nevienlīdzība

ienākumu sadalē.

(5) Attiecība (procentos) starp rīcībā esošo ienākumu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar augstākajiem

ienākumiem (augstākā kvintile), pret ienākumiem, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar zemākajiem

ienākumiem (zemākā kvintile).

€ 286€ 305 € 320 € 354 € 387 € 417-5,7%

6,6% 5,1%

10,7% 9,3% 7,6%

-35,0%

-30,0%

-25,0%

-20,0%

-15,0%

-10,0%

-5,0%

0,0%

5,0%

10,0%

15,0%

0

200

400

600

800

1 000

2010 2011 2012 2013 2014 2015

ienākumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī

pārmaiņas pret iepriekšējo gadu


Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2015. gadā (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

Mājaimniecību rīcībā esošo ienākumu attiecība kvintiļu grupās

2015. gadā

€ 417

€ 360

€ 373

€ 509

€ 436

€ 448

Pavisam

0-15

16-24

25-34

35-44

45-54

(vacum

a g

rupas)

€ 150

€ 257

€ 340

€ 417

€ 483

€ 896

46,6% 46,4%

64,2%

70,4%

77,0%80,4%

0,0%

10,0%

20,0%

30,0%

40,0%

50,0%

60,0%

70,0%

80,0%

90,0%

100,0%

0

100

200

300

400

500

600

700

800

900

1 000

1(trūcīgāka)

2 3 Latvijā vidēji 4 5(turīgākā)

vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī

tai skaitā ienākumu no algotā darba īpatsvars


8. Patēriņa izdevumi

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2015. gadā palielinājās par

5,4 % 2015. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli

mēnesī bija 316 eiro, kas ir par 16 eiro jeb 5,4 % vairāk nekā 2014. gadā. Salīdzināmajās

cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,2 %, patēriņa izdevumi palielinājušies par

5,2 %.

Patēriņa izdevumu struktūra ir viens no rādītājiem, kas lielā mērā raksturo iedzīvotāju

materiālo labklājību. Arī 2015. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem patēriņa

izdevumu prioritātes ir saglabājušās nemainīgas: lielāko daļu ienākumu mājsaimniecības

tērē ikdienas vajadzībām – pārtikai (26,5 %), mājokļa komunālajiem pakalpojumiem

(15,6 %) un transportam (13,1 %).

Izdevumi visstraujāk pieauga pilsētās – par 6,1 % No visām mājsaimniecībām 2015. gadā visvairāk tērēja mājsaimniecības Rīgā – 388 eiro

vidēji uz mājsaimniecības locekli, kas ir par 2,9 % jeb 11 eiro vairāk nekā 2014. gadā. Pērn

mājsaimniecību tēriņi pilsētās pieauga par 6,1 % jeb 20 eiro un sasniedza vidēji 343 eiro uz

vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt laukos patēriņa izdevumi palielinājās par

3,6 % jeb 9 eiro un sasniedza vidēji 259 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Vislielākie patēriņa izdevumi ir pašnodarbināto (ieskaitot

uzņēmējus) mājsaimniecībās Vislielākie patēriņa izdevumi bija pašnodarbināto mājsaimniecībās (380 eiro) un algoto

darbu strādājošo mājsaimniecībās (328 eiro), kamēr pensionāru mājsaimniecībās tie bija

zemāki – 255 eiro uz mājsaimniecības locekli mēnesī.

Vistrūcīgāk dzīvo mājsaimniecības ar trim un vairāk bērniem Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina – jo vairāk bērnu ir mājsaimniecībā, jo

mazāk tā var atļauties tērēt uz katru personu. Mājsaimniecībās ar trīs un vairāk bērniem

patēriņa izdevumi bija 192 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī un veidoja vien

61 % no vidējā patēriņa izdevumu līmeņa valstī. Mājsaimniecības ar 1 bērnu tērēja vidēji

294 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli, savukārt ar 2 bērniem – 280 eiro. Vislielākie

patēriņa izdevumi bija mājsaimniecībās, kurās nav nepilngadīgo bērnu. To patēriņa

izdevumi 2015. gadā bija 346 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī.

Patēriņa izdevumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli

mēnesī

€ 249

€ 267

€ 282

€ 301

€ 299

€ 316

€ 71

€ 77

€ 79

€ 85

€ 82

€ 84

2010

2011

2012

2013

2014

2015

Pavisam no tiem pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem


Patēriņa izdevumu struktūra 2015. gadā

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi pilsētās un laukos 2014. un

2015. gadā (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

26,5%

17,5%

15,6%

7,9%

6,4%

6,1%

4,7%

15,3%

pārtika

transports un sakari

mājoklis

atpūta un kultūra

veselība

apģērbi, apavi

mājokļa iekārta

pārējie izdevumi

€ 299

€ 323

€ 377

€ 250

€ 316

€ 343

€ 388

€ 259

LATVIJA pilsētas Rīga lauki

2014 2015


Patēriņa izdevumu izmaiņas sociālekonomiskajās grupās 2014.

un 2015. gadā (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

Patēriņa izdevumi atkarībā no bērnu skaita 2015. gadā (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

Atsevišķu pārtikas produktu patēriņš (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli gadā)

2005 2010 2014 2015

Kviešu maize (kg) 23,7 17,2 15,9 15,7

Rudzu maize (kg) 25,2 18,3 15,3 15,3

Cūkgaļa (kg) 21,4 21,0 18,4 18,3

Mājputnu gaļa (kg) 9,5 10,7 12,3 11,4

Desu izstrādājumi, kūpinājumi (kg) 25,3 21,8 21,0 20,0

Piens (l) 58,6 50,0 43,1 43,6

Jogurts (kg) 5,7 6,7 7,0 7,2

Olas (gab.) 204 196 197 196

Kartupeļi (kg) 102,7 89,7 67,9 64,5

€ 311€ 328

€ 346

€ 380

€ 249 € 255

€ 223 € 226

2014 2015

algotu darbu strādājošo mājsaimniecības

pašnodarbināto mājsaimniecības

pensionāru mājsaimniecības

citas mājsaimniecības

€ 294

€ 280

€ 192

€ 346

ar 1 bērnu

ar 2 bērniem

ar 3 un vairāk bērniem

bez bērniem


9. Veselības aprūpe

Praktizējošo ārstu skaits turpina samazināties 2015. gadā Latvijā pamatdarbā bija nodarbināti 7 626 visu specialitāšu ārsti, kas ir par

101 ārstu mazāk nekā 2014. gadā. Kopš 2010. gada kopējais ārstu skaits pamatdarbā

pakāpeniski samazinās, savukārt speciālistu ar augstāko medicīnisko profesionālo izglītību

ievērojami audzis – no 519 speciālistiem 2010. gadā līdz 980 speciālistiem 2015. gadā.

Lielākais ārstu skaita pamatdarbā samazinājums ir vērojams ārstiem pediatriem,

otolaringologiem, onkologiem un ginekologiem/dzemdību speciālistiem. Veselības aprūpes

iestādēs ārstniecības praksi guva 649 rezidenti un stažieri, kuru skaits pēdējo trīs gadu laikā

ir palielinājies par 43,6 %.

Veselības pašvērtējums 2015. gadā 41,2 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem ir bijusi hroniska slimība vai

ilgstošas veselības problēmas, kas ilgst vairāk par 6 mēnešiem. Atšķirības ir vērojamas

dzimumu griezumā – 45,5 % sieviešu ir bijusi hroniska saslimšana, turpretim mazāk par

ilgstošām veselības problēmām norādījuši vīrieši (35,7 %).

Pieaug saslimstība ar smagām saslimšanām/slimībām Pieaug jaunatklāto HIV infekcijas gadījumu skaits. Ja 2010. gadā jaunatklāto gadījumu

skaits bija 274, tad 2015. gada beigās jau bija 393 jaunatklātie HIV infekcijas gadījumi.

Salīdzinot ar 2014. gadu, pieaugums ir par 13,3 %.

2015. gadā 11 152 slimniekiem pirmo reizi diagnosticēja saslimstību ar ļaundabīgajiem

audzējiem. Gada beigās onkoloģiskās aprūpes uzskaitē bija 74,5 tūkst. iedzīvotāju.

2015. gadā 16 545 pieaugušajiem pirmo reizi bija noteikta invaliditāte, no tām strādājošas

bija 5 670 personas. Visbiežākais invaliditātes cēlonis strādājošajiem bija skeleta, muskuļu

un saistaudu slimības (24,3 %), ļaundabīgie audzēji (23,5 %) un asinsrites sistēmas slimības

(16,1 %). Turpretim katrai ceturtajai nestrādājošajai personai ar pirmreizēji noteikto

invaliditāti bija asinsrites sistēmas slimības (26,8 %).

2015. gadā pirmreizēji un atkārtoti bērna-invalīda statuss noteikts 2 853 bērniem (814 uz

100 000 bērnu līdz 17 gadu vecumam).

Saskaņā ar Invaliditātes informatīvās sistēmas datiem Latvijā 2015. gadā bija reģistrētas

174 605 personas ar invaliditāti. 2 276 personām ir noteikta dzirdes invaliditāte, 8 822 –

redzes, 27 088 – kustību traucējumi, bet psihisku un uzvedības traucējumu dēļ invaliditāte

ir noteikta 24 237 personām.

Veselības aprūpe – piektā prioritāte mājsaimniecību izdevumos 2015. gadā izdevumu īpatsvars veselības aprūpei bija 6,4 % no mājsaimniecību kopējiem

patēriņa izdevumiem. Tā ir piektā lielākā grupa mājsaimniecību patēriņa izdevumu

struktūrā, jo mājsaimniecības vidēji mēnesī tērē 20 eiro uz mājsaimniecības locekli. No

kopējiem veselības aprūpes izdevumiem 62,3 % tika izlietoti medikamentu un medicīnas

ierīču iegādei.

Veselīgā mūža ilgums Paredzamā veselīgā mūža rādītājus iegūst no hroniskās saslimstības un veselības

pašvērtējuma datiem. 2014. gadā Latvijā paredzamais veselīga mūža ilgums vīriešiem bija

51,5 gadi, bet sievietēm – 55,3 gadi. Veselīgie dzīves gadi veido 74,5 % no vīriešu un

69,6 % no sieviešu paredzamā mūža ilguma, kas nozīmē, ka vīrieši lielāku dzīves daļu

pavada bez nopietnām veselības problēmām. Starpība starp vīriešu un sieviešu veselīga

mūža ilgumu 2014. gadā bija 3,8 gadi, kas ir mazāk nekā starpība starp jaundzimušo vidējo

paredzamo mūža ilgumu vīriešiem un sievietēm (10,3 gadi).

Veselības aprūpes pamatrādītāji gada beigās

2010 2014 2015

Visu specialitāšu ārstu skaits (pamatdarbā) 7 951 7 727 7 626

Rezidentu un stažieru skaits 463 589 649

Speciālistu ar augstāko medicīnisko

profesionālo izglītību skaits 519 889 980

Medicīnas māsas ar augstāko izglītību 1 090 2 028 1 987

Ārstniecības personu skaits ar vidējo

medicīnisko izglītību 13 217 11 678 11 625

Slimnīcu skaits 67 64 67

Gultu skaits slimnīcās (vidēji gadā) 11 920 11 279 11 261


Praktizējošo medicīnas speciālistu struktūra pa vecuma

grupām

Praktizējoši ārsti statistiskajos reģionos (1)

2013 2014

2015

pavisam uz 10 000

iedzīvotāju

Latvija 6 624 6 564 6 513 33,1

Rīga 4 011 4 012 3 982 62,3

Pierīga 586 585 584 15,9

Vidzeme 446 426 415 21,2

Kurzeme 530 510 500 19,9

Zemgale 446 441 439 18,3

Latgale 605 590 593 21,4

Dzemdību un abortu dinamika

15,7

4,0

17,3

13,4

23,7

23,7

30,4

38,5

43,6

58,4

40,4

39,7

17,0

13,9

11,9

8,4

0% 20% 40% 60% 80% 100%

ārsti

ģimenes ārsti

zobārsti

medicīnas māsas

<35 35–49 50–64 >64

0

5 000

10 000

15 000

20 000

25 000

30 000

35 000

40 000

45 000

50 000

1990 1995 2000 2005 2010 2015

dzemdības aborti


Patēriņa izdevumi veselības aprūpei mājsaimniecībās (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

Veselīga mūža ilgums ES valstīs 2014. gadā

Datu avots: Eurostat [hlth_hlye] 22.04.2016.

€ 0

€ 10

€ 20

€ 30

€ 402

01

0

20

11

20

12

20

13

20

14

20

15

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

20

15

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

20

15

algotu darbustrādājošās

mājsaimniecības

pašnodarbinātomājsaimniecības

pensionārumājsaimniecības

80,4

79,5

80,7

81,1

79,4

80,9

81,3

78,0

79,8

80,4

80,1

78,9

78,2

78,4

79,1

78,8

78,7

79,3

80,0

79,5

78,7

75,8

72,4

73,7

74,7

73,3

69,2

69,1

72,3

71,4

71,1

86,2

86,0

85,6

85,4

85,2

84,7

84,5

84,4

84,2

84,2

84,2

84,1

84,1

84,1

84,0

83,9

83,6

83,5

83,5

83,2

82,8

82,0

81,9

81,7

81,0

80,5

80,1

79,4

79,4

78,7

78,0

65,0

63,4

62,5

61,4

64,0

66,1

70,8

58,3

72,3

73,6

72,2

64,1

57,8

58,7

57,6

64,5

56,4

66,3

63,3

63,4

60,3

63,4

53,2

59,8

58,6

55,5

57,6

51,5

58,9

59,0

62,0

65,0

64,2

62,3

57,7

63,5

66,3

66,9

55,4

74,3

73,6

69,8

64,8

59,6

57,5

57,8

63,7

56,5

67,5

59,0

64,2

61,4

65,0

57,1

62,7

60,0

54,6

61,7

55,3

60,8

59,0

66,1

ES

FR

IT

CH

LU

CY

IS

PT

MT

SE

NO

EL

SI

FI

AT

BE

DE

IE

NL

UK

DK

CZ

EE

PL

HR

SK

LT

LV

HU

RO

BG

(gadi)

vīriešu vidējais mūža ilgums sieviešu vidējais mūža ilgums

vīriešu veselīga mūža ilgums sieviešu veselīga mūža ilgums


10. Sociālā drošība

Izdevumi pensijām un pabalstiem pakāpeniski pieaug Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2015. gadā kopējie izdevumi

valsts pensijām un sociālajiem pabalstiem bija 2 mljrd. 405 milj. eiro, kas ir par 136,6

milj. eiro vairāk nekā 2014. gadā. Valsts pensijas veido lielāko izdevumu daļu – 74,5 %.

Kopējie izdevumi valsts pensijām 2015. gadā bija 1 mljrd. 792 milj. eiro (par 14,6 milj. euro

vairāk nekā 2014. gadā). Izdevumi pensijām 2015. gadā veidoja 7,4 % no IKP, kas ir par

0,1 procentpunktu mazāk nekā 2014. gadā (7,5 % no IKP). Savukārt izdevumi valsts

sociālajiem pabalstiem 2015. gadā bija 613 milj. eiro, pārsniedzot 2014. gada izdevumus

par 24,8 % jeb 122 milj. eiro. Izdevumi valsts pabalstiem 2015. gadā veidoja 2,5 % no IKP,

kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā 2014. gadā (2,1% no IKP).

Saskaņā ar Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēmas (ESSPROS) datiem

2015. gadā izdevumi pensijas vecuma iedzīvotājiem veidoja 48,2 % no kopējiem

izdevumiem sociālajai aizsardzībai. Otru lielāko grupu veidoja izdevumi veselības

aprūpei (24,2 %), mazāk ģimenei, bērniem (10,5 %) un invaliditātei (9,2 %).

Izdevumi pabalstiem un pensijām no IKP

Valsts sociālie pabalsti Pērn pieauga vidējais izmaksājamais slimības, maternitātes un paternitātes pabalstu apmērs

dienā. 2016. gadā slimības pabalsts sasniedzis tā vēsturiski augstāko vērtību – 14,95 eiro

dienā. Paternitātes pabalsts Latvijā visus gadus (izņemot 2008. gadu) ir bijis lielāks nekā

maternitātes pabalsts. Pērn paternitātes pabalsts bija vidēji 27,33 eiro dienā, un

salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 4,3 %. 2016. gadā izmaksājamais maternitātes

pabalsts bija vidēji 22,06 eiro dienā, un gada laikā tas palielinājies par 6,5 %. Lai gan

maternitātes un paternitātes pabalstu apmērs pakāpeniski pieaug, tomēr tas vēl nav

sasniedzis 2010. gada līmeni.

Slimības, maternitātes un paternitātes pabalsti

(izmaksājamā pabalsta vidējais apmērs dienā)

0%

1%

2%

3%

4%

5%

6%

7%

8%

9%

10%

2000 2005 2010 2015

pabalstiem no IKP pensijām no IKP

€ 0

€ 5

€ 10

€ 15

€ 20

€ 25

€ 30

€ 35

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

slimības pabalsti

maternitātes pabalsti

paternitātes pabalsti


Pēc izmaiņām vecāku pabalsta piešķiršanas nosacījumos (1) 2016. gadā strauji pieauga

vecāku pabalsta saņēmēju skaits. 2016. gadā vecāku pabalstu saņēma 23,1 tūkst. cilvēku,

kas ir par 42,6 % vairāk, salīdzinot ar 2015. gadu.

Vecāku pabalsta saņēmēji

Valsts pensijas 2016. gada beigās valsts pensijas saņēma 564,8 tūkst. iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2015. gadu,

2016. gadā pensiju saņēmēju skaits samazinājās par 0,9 %, bet ikmēneša izmaksātās

pensijas apmērs palielinājās par 2,0 % un sasniedza vidēji 260,97 eiro. Lielākajai daļai

pensiju saņēmēju (81,6 % jeb 460,7 tūkst.) maksāja vecuma pensijas, savukārt invaliditātes

pensiju saņēma 13,2 %, apgādnieka zaudējuma pensijas – 3,4 %, bet izdienas pensijas –

1,9 %. Ikmēneša izmaksātās vecuma pensijas 2016. gadā bija par vidēji 6,19 eiro lielākas

nekā 2015. gadā un gadā sasniedza vidēji 279,59 eiro.

Pensiju saņēmēji un pensiju apmērs

2005 (2) 2010 2015 2016

Pensiju saņēmēju skaits, tūkst. 588,7 574,5 570,1 564,8

Vecuma pensijas 475,6 475,9 466,7 460,7

Invaliditātes pensijas 73,6 69,3 73,3 74,5

Pensijas apgādnieka zaudējuma

gadījumā (3) 32,9 26,9 19,8 19,0

Izdienas pensijas (4) 4,4 2,4 10,3 10,6

Izmaksāto pensiju vidējais

apmērs mēnesī, eiro 110,91 236,17 255,86 260,97

Vecuma pensijas 114,58 250,25 273,40 279,59

Invaliditātes pensijas 95,18 173,49 164,42 163,47

Pensijas apgādnieka zaudējuma

gadījumā (3) 81,67 135,67 133,26 135,39

Izdienas pensijas (4) 123,72 229,69 314,41 328,71

_________________________ (1) No 2014. gada 1. oktobra vecāku pabalstu var saņemt arī tad, ja pabalsta saņēmējs (vecāks) strādā vai

gūst ienākumus kā pašnodarbinātais (neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā).

(2) 2010. gada vidējās izmaksātās vecuma pensijas apmērā nav ietverta 2009. gada 16. jūnijā pieņemtā

likuma „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam”

rezultātā ieturētā naudas summa, kas vecuma pensijas saņēmējiem tika atmaksāta 2010. gadā.

(3) Kopējais darba nespējīgo ģimenes locekļu skaits, kuri zaudējuši apgādnieku.

(4) Sākot ar 2011. gadu, izdienas pensiju saņēmēju skaitā iekļautas arī Valsts sociālās apdrošināšanas

aģentūras no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksātās izdienas pensijas Iekšlietu ministrijas

darbiniekiem, diplomātiem, prokuroriem u.c.

0 5 000 10 000 15 000 20 000 25 000

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016


Aprūpes rādītāji

2005 2010 2014 2015

Mājas aprūpē esošo personu skaits 9 546 8 345 11 659 13 856

Ilgstošajās sociālās aprūpes iestādēs

esošo personu skaits 12 488 12 509 12 926 12 984

Aizbildnībā esošo bērnu skaits 8 683 5 565 4 831 4 620

Adoptēto bērnu skaits no ārpusģimenes

aprūpes (no audžuģimenēm,

aizbildnības un aprūpes iestādēm)

199 235 300 267

Latvijā adoptēto bērnu skaits 88 99 122 132

uz ārzemēm adoptēto bērnu skaits 111 136 178 135

Sociālās aizsardzības izdevumi pēc ESSPROS klasifikācijas

2015. gadā

vecums

48,2%

slimība,

veselības

aprūpe

24,2%

ģimene, bērni

10,5%

invaliditāte

9,2%

bezdarbs

3,9%

administratīvās

izmaksas

1,4%

apgādnieka

zaudējums

1,2%

sociālā

atstumtība

0,7%

mājoklis

0,6%

citi izdevumi

0,03%


11. Izglītība

Izglītojamo skaits Latvijā samazinās Demogrāfiskās situācijas ietekmē kopš 2005. gada līdz 2016. gadam Latvijā bērnu skaits

samazinājās par 20,8 %. 2016. gadā no visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem gandrīz

katrs piektais jeb 18,7 % ir bērni vecumā līdz 17 gadiem. Latvijā 17,9 % iedzīvotāju ir bērni,

un to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir viens no zemākajiem ES. Eiropā vismazākais bērnu

īpatsvars ir Vācijā – 16,2 %, Itālijā – 16,5 %, Bulgārijā – 16,6 %. Savukārt visvairāk bērnu

ir Īrijā – 25,7 %. Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 18,8 % un 17,9 % iedzīvotāju ir bērni.

Pirmsskolas izglītība 2015. gadā pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēja 92,1 tūkst. bērnu vecumā līdz skolas

gaitu sākumam. Lielākā daļa bērnu mācījās pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs,

privātos bērnudārzus apmeklēja 7,9 tūkst. jeb 8,6 %. Pēdējos gados strauji palielinājies

privāto bērnudārzu skaits. Ja 2010. gadā bija 62 privātās pirmsskolas izglītības iestādes, tad

2015. gadā jau 122 (attiecīgi Rīgā – 31 un 82). 2015. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu

bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs samazinājās par 0,1 %, bet salīdzinājumā ar

2010. gadu tas pieauga par 4,4 %.

No 647 pirmsskolas izglītības iestādēm 458 mācību valoda bija latviešu, bet 75 – krievu

valoda, 111 bija pirmsskolas iestādes gan ar latviešu, gan krievu mācību valodu. 77,2 %

bērnu pirmsskolas izglītības iestādēs mācījās latviešu valodā, bet 22,2 % – krievu valodā.

No 2010. gada ik gadu palielinājies to bērnu īpatsvars, kuri mācījās latviešu valodā un

samazinājies bērnu īpatsvars ar krievu mācību valodu pirmmskolas izglītības iestādē.

2015. gadā 7,3 % bērnu vecumā no 3 līdz 6 gadiem neapmeklēja pirmsskolas izglītības

iestādes. Salīdzinoši 2010. gadā pirmsskolas izglītībā nebija iesaistīti 12,7 % bērnu šajā

vecumā.

Vispārējā izglītība Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem 2015./2016. mācību gadā obligāto

pamatizglītību apguva 176,1 tūkst. skolēnu, no tiem 48,7 % bija meitenes. Pamatskolēnu

skaits gada laikā pieaudzis par 2,2 %. Lai gan kopējais skolēnu skaits vispārējā izglītībā

nedaudz pieauga, 10.–12. klašu grupā tas katru gadu samazinās. 2015./2016. mācību gadā

vidusskolēnu bija gandrīz par trešdaļu mazāk nekā 2010./2011. mācību gadā un par 0,5 %

mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā.

Vispārizglītojošās dienas skolās 2015./2016. mācību gadā svešvalodas apguva 98,6 %

skolēnu. Iepriekšējā mācību gadā svešvalodas mācījās 92,4 %.

Demogrāfiskās situācijas un skolu reformu rezultātā turpināja sarukt vispārizglītojošo skolu

skaits. 2015./2016. mācību gadā bija par 13 dienas skolām mazāk (vidusskolu par 4 mazāk)

nekā iepriekšējā mācību gadā. Kopš 2010./2011. mācību gada dienas skolu skaits

samazinājies par 47 skolām, tai skaitā 17 vidusskolām.

No visiem bērniem 7–15 gadu vecumā 98,3 % mācījās dažādās izglītības iestādēs.

Augstākā un profesionālā izglītība 2016./2017. mācību gadā audzēkņu skaits profesionālajās mācību iestādēs palielinājās par

3,6 %, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu. Profesionālās izglītības iestādēs mācās 30,0

tūkstoši audzēkņu, no kuriem 42,6 % apgūst dabaszinātnes un inženierzinātnes.

2016. gadā vidējo profesionālo izglītību ieguvuši 7,8 tūkstoši audzēkņu – par 4,8 % mazāk

nekā 2015. gadā.

2016./2017. akadēmiskajā gadā studijas uzsāka 29,1 tūkst. studentu, kas ir par 0,2 % mazāk

nekā pagājušajā akadēmiskajā gadā. No visiem pirmkursniekiem 42,1 % studijas uzsāka

sociālo un humanitāro zinātņu programmās, bet 27,0 % – dabaszinātņu un inženierzinātņu

programmās. Vairāk nekā puse uzņemto studentu (58,4 %) mācās par personīgajiem

līdzekļiem. Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā atbalsta politika izglītības mobilitātei

veicina mobilo studentu skaita pieaugumu Latvijas augstskolās. 2016./2017. akadēmiskajā

gadā Latvijas augstskolās studē 6,1 tūkstotis ārvalstu studentu. Visvairāk studējošo ir no

Uzbekistānas (1 025) un Vācijas – 902.

Pavisam koledžās un augstskolās 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkst. studentu.

2016. gadā augstāko izglītību ieguva 15,8 tūkstoši studentu, kas bija par 7,2 % mazāk nekā

iepriekšējā akadēmiskajā gadā. No tiem 48,1 % ieguvuši grādu vai kvalifikāciju sociālās un

humanitārās zinātnēs. Dabaszinātņu un inženierzinātņu programmas beigušo īpatsvars bija

19,8 % (attiecīgi 2015. gadā – 19,6 % un 2010. gadā – 14,3 %). No 2016. gadā augstāko

izglītību ieguvušajiem 65,6 % bija sievietes.


Izglītības iestādes (mācību gada sākumā)

2015/2016 2016/2017

Pirmsskolas izglītība

Izglītības iestāžu skaits 647 …

Bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs 92 095 …

Pedagoģiskais personāls 10 110 …

Vispārējā izglītība

Vispārizglītojošo skolu skaits 811 790

Izglītojamo skaits 213 357 214 965

Pedagoģiskais personāls 29 593 29 330

Profesionālā izglītība

Profesionālās izglītības iestāžu skaits 54 52


Pedagoģiskais personāls 2 838 2 563

Augstākā izglītība

Augstskolu un koledžu skaits 58 56

Izglītojamie 84 282 82 914

Akadēmiskais personāls 4 910 5 206

Izglītojamie pa izglītības līmeņiem (ISCED 2011) (mācību gada sākumā)

2014/2015 2015/2016


Pirmsskolas izglītība (0. līmenis) 92 219 92 095

bērni vecumā 0–2 gadi 16 150 17 667

bērni vecumā 3–6 gadi 76 069 74 428

Pamatizglītība, 1. posms (1.–6. klase) 117 303 120 308

Pamatizglītība, 2. posms (7.–9. klase un

profesionālā pamatizglītība) 55 331 56 128

Vidējā izglītība, 3. līmenis (10.–12. klase un

vidējā profesionālā izglītība) 62 430 60 343

Profesionālā izglītība, 4. līmenis (pēc vidējās

izglītības, ne augstākā izglītība) 4 477 4 516

Augstākā izglītība (5., 6., 7. līmenis) 83 681 81 972

Doktorantūra (8. līmenis) 2 200 2 310

Vispārizglītojošās dienas skolas statistiskajos reģionos

(mācību gada sākumā)

2016/2017

skolu skaits skolēnu skaits pedagoģisko

darbinieku skaits

Latvija 763 204 265 28 520

Rīga 141 68 006 7 861

Pierīga 122 36 812 4 884

Vidzeme 132 20 355 3 858

Kurzeme 120 26 671 3 950

Zemgale 107 25 058 3 732

Latgale 141 27 363 4 235


Izdevumi izglītībai

2010 2012 2013 2014

Izdevumi izglītībai, milj. eiro 1 138,7 1 217,0 1 328,3 1 403,7

valsts 911,5 1 014,3 1 118,7 1 247,7

privātie 185,2 181,0 171,6 129,0

ārvalstu 42,0 21,7 38,0 27,0

Valsts izdevumi izglītībai no IKP, % 5,0 4,6 4,8 5,2

Skolēnu svešvalodu apguve vispārizglītojošajās skolās

2015./2016. mācību gadā

Izglītojamo sadalījums pa izglītības tematiskajām grupām 2016./2017. mācību gada sākumā

apgūst 1

svešvalodu

56,8%

apgūst 2

svešvalodas

39,5%

apgūst 3–4

svešvalodas

2,4%

neapgūst

svešvalodas

1,3%

12,0%

12,4%

6,7%

35,9%

3,6%

3,5%

25,9%

7,0%

8,0%

34,9%

8,4%

16,6%

1,8%

14,3%

9,0%

izglītība

humanitārās zinātnes un māksla

sociālās zinātnes, komerczinības untiesības

dabaszinātnes, matemātika un

informācijas tehnoloģijas

inženierzinātnes, ražošana un

būvniecība

lauksaimniecība

veselības aprūpe un sociālā labklājība

pakalpojumi

profesionālajās izglītības iestādēs augstskolās un koledžās


Turpmākā izglītība

63,1%

65,0%

60,9%

63,2%

34,8%

29,9%

33,8%

32,3%

2,1%

5,1%

5,3%

4,5%

2000

2005

2010

2015

2000

2005

2010

2015

2000

2005

2010

2015

vid

ussko

lap

rofe

sio

nālā

netu

rp

ina

pamatskolu beigušie

63,7%

74,2%

58,9%

59,6%

12,0%

4,3%

4,2%

7,6%

24,3%

21,5%

36,9%

32,8%

2000

2005

2010

2015

2000

2005

2010

2015

2000

2005

2010

2015

au

gsts

ko

la,

ko

led

ža

profe

sio

nālā

netu

rp

ina

vidusskolu beigušie


Izglītības iestādes beigušo dzimuma struktūra 2015. gadā

Mobilo studentu skaits

51,3%

46,3%

50,8%

40,9%

44,7%

48,7%

53,7%

49,2%

59,1%

55,3%

pamatskola

vidusskola

profesionālās izglītības iestāde

augstskola un koledža

doktorantūra

vīrieši sievietes

718

825

2 145

491

873

2 436

26

107

1 549

2005/2006

2010/2011

2016/2017

2005/2006

2010/2011

2016/2017

2005/2006

2010/2011

2016/2017

no E

Sn

o N

VS

pārēji

e


12. Kultūra

Teātri un kino Valsts un pašvaldību profesionālo teātru skaits Latvijā pēdējo desmit gadu laikā nav

mainījies. 2015. gadā teātri izrādīja 3 253 iestudējumus. Teātru apmeklējumu skaits

2015. gadā palielinājās par 15,6 %, salīdzinot ar 2010. gadu, un par 1,1 %, salīdzinot ar

2014. gadu. Ja 2010. gadā bija reģistrēti 402 teātra apmeklējumi uz 1 000 iedzīvotāju, tad

2014. gadā to skaits ir palielinājies līdz 484 apmeklējumiem uz 1 000 iedzīvotāju un

2015. gadā jau līdz 493 apmeklējumiem uz 1 000 iedzīvotāju.

Kino nozari raksturo kinoseansu apmeklējumu skaita pieaugums. 2015. gadā Latvijā ir

reģistrēti 2 357,7 tūkst. kino apmeklējumi, un tas ir par 2 % vairāk nekā 2014. gadā un par

11,9 % vairāk, salīdzinot ar 2010. gadu. Palielinājies arī apmeklējumu skaits uz

1 000 iedzīvotāju no 1 004 apmeklējumiem 2010. gadā līdz 1 192 apmeklējumiem uz

1 000 iedzīvotāju 2015. gadā.

Bibliotēkas Turpina samazināties bibliotēku skaits. 2015. gadā Latvijā bija 1 705 bibliotēkas, un to

skaits, salīdzinot ar 2010. gadu, ir samazinājies par 126. Visvairāk (par 92 jeb 10 %)

samazinājies izglītības iestāžu bibliotēku skaits. Neskatoties uz bibliotēku skaita kritumu,

Latvijā pieaug lasītāju skaits. 2015. gadā ir reģistrēti 1 339 tūkstoši lasītāju, un tas ir par

21,4 % vairāk, salīdzinot ar 2010. gadu, un par 10,7 %, salīdzinot ar 2014. gadu. Lai gan

lasītāju skaits bibliotēkās palielinājies, izsniegumu skaits turpina samazināties. 2015. gadā

tas ir samazinājies par 24,9 %, salīdzinot ar 2010. gadu, un par 7,9 %, salīdzinot ar

2014. gadu.

Iespiedliteratūra Pēdējos gados izdevējdarbību raksturo izdoto grāmatu, brošūru un žurnālu skaita nelielas

izmaiņas. Izdoto grāmatu un brošūru skaits 2015. gadā nedaudz palielinājies – par 0,5 %,

bet žurnālu un citu periodisko izdevumu skaits par 1,3 %, salīdzinot ar 2014. gadu.

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir vērojams neliels laikrakstu skaita samazinājums (par

0,8 %).

Izdoto grāmatu un brošūru klāstā galveno vietu ieņem daiļliteratūra (24,0 %), uzziņu

literatūra (20,9 %) un bērnu literatūra (19,7 %).

Izdoto grāmatu un brošūru gada tirāža 2015. gadā ir palielinājusies par 4,9 %, bet laikrakstu

gada tirāža samazinājusies par 0,1 %, salīdzinot ar 2014. gadu.

Vislielākais tirāžas pieaugums 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, bija bērnu literatūrai

(par 28,7 %) un mācību literatūrai (par 27,1 %). Vislielākais tirāžas kritums ir mācību

metodiskajai literatūrai (par 30,4 %) un daiļliteratūrai (par 8 %).

Izdevumi atpūtai un kultūrai Valsts izdevumi atpūtas, kultūras un reliģijas funkcijai veidoja 396 milj. eiro jeb 4,5 % no

kopējiem vispārējās valdības sektora izdevumiem (8 790 milj.). 2014. gadā finansējums

kultūras nozarei ir pieaudzis līdz 1,7 % (2013. gadā – 1,5 %).

Iedzīvotāju izdevumi atpūtai un kultūrai vēl nav atgriezušies pirmskrīzes līmenī. 2014. gadā

kopējā izdevumu struktūrā tie veidoja 7,9 % (2008. gadā – 8,3 %) no visiem personas

izdevumiem. Lauku iedzīvotāji atpūtai un kultūras pasākumiem tērēja 17,76 eiro mēnesī

(7,1 % no visiem personas izdevumiem), bet pilsētnieki – 26,40 eiro (8,2 %), tai skaitā

rīdzinieki – 35,46 eiro (9,4 %).


Kultūras iestāžu darbība un iespiedliteratūra

2010 2014 2015

Muzeji

Muzeju skaits ieskaitot filiāles; gada beigās 120 112 113

Muzeju skaits ieskaitot filiāles, struktūr-vienības

un nodaļas; gada beigās (1) … 147 149

Apmeklējumu skaits, tūkst. 2 419 2 971 3 260

Apmeklējumu skaits uz 1 000 iedzīvotāju 1 153 1 490 1 648

Kino

Kopējais kino izrādīšanas vietu skaits 26 29 22

t.sk. kinoteātru skaits gada beigās 17 15 16

Vietu skaits kinoteātros 11 266 10 206 11 474

Kinoteātru apmeklējumu skaits kinoteātros un

kultūras centros, tūkst. 2 106 2 311 2 358

Apmeklējumu skaits uz 1 000 iedzīvotāju 1 004 1 159 1 192

Teātri

Teātru skaits gada beigās 9 9 9

Izrāžu skaits 3 020 3 289 3 253

Apmeklējumu skaits, tūkst. 843 964 975

Apmeklējumu skaits uz 1 000 iedzīvotāju 402 484 493

Bibliotēkas

Bibliotēku skaits gada beigās 1 831 1 749 1 705

Latvijas nacionālā bibliotēka 1 1 1

Latvijas universitātes akadēmiskā bibliotēka 1 1 1

augstskolu un koledžu bibliotēkas 52 50 47

speciālās bibliotēkas 38 36 32

publiskās bibliotēkas 829 811 806

vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu

bibliotēkas 910 850 818

Lasītāju skaits, tūkst. 1 103 1 210 1 339

Izsniegumu skaits, milj. 28,1 22,9 21,1

Iespiedliteratūra

Izdoto grāmatu un brošūru skaits 2 035 2 177 2 187

Izdoto grāmatu un brošūru tirāža, tūkst. eks. 3 330,6 2 974,2 3 120,2

Muzeju, teātru un kino apmeklējumu skaits uz 1 000 iedzīvotāju

_________________________ (1) Dati par 2010. gadu nav pieejami.

0

200

400

600

800

1 000

1 200

1 400

1 600

1 800

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

kinoseansi

teātra izrādes

muzeji


13. Likumpārkāpumi un tiesu sistēma

Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits samazinās 2016. gadā reģistrēti 45 639 noziedzīgi nodarījumi, kas ir par 3,7 % mazāk salīdzinājumā ar

2015. gadu (47 406). Salīdzinoši zems ir nepilngadīgo īpatsvars noziedzīgo nodarījumu

izdarījušo personu vidū: 2016. gadā Latvijā bija 5,2 % nepilngadīgo noziedznieku. Sieviešu

īpatsvars, kuras veikušas noziegumu, gandrīz nav mainījies (14,5 %), salīdzinot ar

2015. gadu, kad šis rādītājs bija 14,4 %.

Joprojām visizplatītākās ir zādzības 2016. gadā reģistrētas 21 175 zādzības (ieskaitot krāpšanu un piesavināšanos nelielā

apmērā), kas veido 46 % no visiem reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Lai arī

nedaudz, tomēr zādzību skaits pēdējos gados samazinās: kritums par 2,9 % salīdzinājumā

ar 2015. gadu un par 17,5 %, salīdzinot ar 2010. gadu.

Aptuveni trešdaļa (2016. gadā – 31,7 %, 2015. gadā – 32,7 %) reģistrēto noziegumu

klasificējami kā smagi. 2016. gadā par 17,2 % samazinājies tīšo slepkavību skaits –

reģistrētas 72 slepkavības (2015. gadā – 87). Latvijas ieslodzījuma vietās 2016. gada beigās

atradās 4,2 tūkst. personu, kas ir par 3,7 % mazāk nekā 2015. gadā.

Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits

Reģistrētie noziedzīgie nodarījumi

2015 2016

Nodarījumu skaits (1) 47 406 45 639

Slepkavības ar iepriekšēju nodomu 87 72

Smagi miesas bojājumi 178 205

Izvarošana 60 80

Laupīšana 779 684

Īpašuma zādzība (2) 21 804 21 175

Huligānisms 225 307

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, kuriem ir

bijušas smagas sekas 689 774

Narkotisko vielu nelikumīga izgatavošana, glabāšana

vai realizēšana 3 529 3 200

_________________________ (1) Ieskaitot nozieguma izdarīšanas mēģinājumus.

(2) Sākot no 2011. gada, ieskaitot krāpšanu un piesavināšanos nelielā apmērā.

51 435

62 328

55 620

57 475

56 748

51 108

51 582

49 905

47 561

48 477

47 406

45 639

17 706

19 710

16 895

18 624

19 415

17 239

17 764

16 390

15 043

14 757

15 511

14 465

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

pavisam reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits

no tiem smagi


Noziedzīgus nodarījumus izdarījušās personas

2015 2016

Izdarījušo personu skaits (1) 10 060 6 562

no noziegumus izdarījušo kopskaita, %:

Sievietes 14,4 14,5

Nepilngadīgie 4,9 5,2

Par noziedzīgiem nodarījumiem notiesātās personas

2014 2015

Notiesāto personu skaits 9 212 9 547

Slepkavība ar iepriekšēju nodomu 75 54

Smagi miesas bojājumi 155 165

Izvarošana 32 16

Laupīšana 398 367

Īpašuma zādzība 3 753 3 573

Huligānisms 149 112

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, kuriem ir

bijušas smagas sekas 204 191

Narkotisko vielu nelikumīga izgatavošana, glabāšana

vai realizēšana 832 1 127

Cietumos esošās personas

2015 2016

Personu skaits gada beigās 4 409 4 243

Notiesātie 3 020 2 966

Apcietinātie un notiesātie izmeklēšanas cietumā 1 389 1 277

Reģistrēti ugunsgrēki un to sekas

2015 2016

Ugunsgrēku skaits (2) 10 311 9 288

Ļaunprātīga dedzināšana (iespējamais iemesls) 1 388 1 157

Iznīcināto būvju skaits 644 581

Bojā gājušo cilvēku skaits 90 95

no tiem bojā gājuši bērni līdz 17 gadu vecumam 1 4

Tiesu sistēma

2015 2016

Speciālistu skaits 2 344 2 344

Tiesneši (3) 435 426

Prokurori 457 451

Advokāti 1 347 1 360

Notāri 105 107

_________________________ (1) Apsūdzētās personas.

(2) Bez mežu ugunsgrēkiem.

(3) Pirmās instances tiesas, apgabaltiesas, Augstākās tiesas tiesneši.


14. Iekšzemes kopprodukts

Turpinās ekonomikas izaugsme 2011.–2013. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme bija viena no straujākajām Eiropas

Savienībā, 2012. gadā IKP pieauguma temps bija 4,0 %, 2013. gadā – 2,6 %, 2014. gadā –

2,1 %. 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, Latvijas ekonomikas izaugsmes temps

palielinājās līdz 2,7 %. 2016. gadā IKP faktiskajās cenās bija 25,0 miljardi eiro, bet

2010. gada salīdzināmajās cenās – 21,8 miljardi eiro, ekonomikas izaugsmes temps pret

iepriekšējo gadu bija 2,0 %.

Latvijas iedzīvotāju skaita samazinājuma, kā arī ekonomikas izaugsmes rezultātā

2016. gadā, salīdzinot ar pēdējo gadu zemāko punktu 2010. gadā, IKP apjoms uz vienu

iedzīvotāju ir būtiski pieaudzis – par 29,9 % (salīdzināmajās cenās).

Iekšzemes kopprodukts faktiskajās un salīdzināmajās cenās

2014 2015 2016

Iekšzemes kopprodukts, milj. eiro

faktiskajās cenās 23 631 24 368 25 021

2010. gada salīdzināmajās cenās 20 799 21 364 21 781

Uz vienu iedzīvotāju, eiro

faktiskajās cenās 11 838 12 324 12 762

2010. gada salīdzināmajās cenās 10 438 10 805 11 109

Pievienotās vērtības struktūra un pārmaiņas pa darbības

veidiem 2016. gadā 2016. gadā, faktiskajās

cenās, %

Pārmaiņas pret 2015. gadu,

salīdzināmajās cenās, %

(A..T) Kopējā pievienotā vērtība 100 1,4

(A) Lauksaimniecība, mežsaimniecība un

zivsaimniecība 3,2 1,5

(BCDE) Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde;

apstrādes rūpniecība; elektroenerģija, gāzes

apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana; ūdens apgāde; notekūdeņu,

atkritumu apsaimniekošana un sanācija

16,7 5,5

(F) Būvniecība 5,2 -17,9

(G,H,I) Vairumtirdzniecība un

mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts; transports un uzglabāšana;

izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

25,0 2,6

(J) Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 4,8 2,9

(K) Finanšu un apdrošināšanas darbības 5,7 3,5

(L) Operācijas ar nekustamo īpašumu 13,0 -0,6

(M,N) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie

pakalpojumi; administratīvo un apkalpojošo

dienestu darbība

7,4 2,6

(O,P,Q) Valsts pārvalde un aizsardzība;

obligātā sociālā apdrošināšana; izglītība;

veselība un sociālā aprūpe

15,9 2,5

(R,S,T) Māksla, izklaide un atpūta; citi

pakalpojumi; mājsaimniecību kā darba devēju

darbība

3,1 2,6


Iekšzemes kopprodukts un tā pārmaiņas pret iepriekšējo gadu

Ekonomikas struktūra 2010. gadā un 2016. gadā (procentos pret iepriekšējo gadu)

-30%

-20%

-10%

0%

10%

20%

€ 0

€ 5

€ 10

€ 15

€ 20

€ 25

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

(mljrd

.)

apjoms (kreisā ass)

pārmaiņas pret iepriekšējo gadu Latvijā (labā ass)

pārmaiņas pret iepriekšējo gadu ES-28 valstīs (labā ass)

0%

5%

10%

15%

20%

lauksaimniecība,

mežsaimniecība

un zivsaimniecība

apstrādes

rūpniecība

pārējā rūpniecība

būvniecība

tirdzniecība

transports un

uzglabāšana

izmitināšana un

ēdināšanas

pakalpojumi

informācijas un

komunikācijas

pakalpojumi

finanšu un

apdrošināšanas

darbības

operācijas ar

nekustamo

īpašumu

komercpakalpojumi

valsts pārvalde

izglītība

veselība un

sociālā aprūpe

māksla, izklaide

un atpūta

2010 2016


IKP izmaiņas ES valstīs 2016. gadā (procentos pret iepiekšējo gadu)

Datu avots: Eurostat [nama_10_gdp] 31.03.2017.

0,0%

0,2%

0,4%

0,6%

0,8%

1,0%

1,2%

1,4%

1,6%

1,8%

2,0%

2,2%

2,4%

2,6%

2,8%

3,0%

3,2%

3,4%

3,6%

3,8%

4,0%

4,2%

4,4%

4,6%

4,8%

5,0%

5,2%

5,4%IE

MT

RO

LU

BG

SE

SK

ES

HR

CY

PL

SI

CZ

LT

NL

LV

HU

ES

-28

DE

UK

EE

AT

PT

FI

DK

FR

BE

IT

EL


15. Cenu statistika

Patēriņa cenas gada laikā palielinājās Patēriņa cenas 2016. gada decembrī salīdzinājumā ar 2015. gada decembri palielinājās par

2,2 %, tai skaitā precēm cenas pieauga par 1,7 % un pakalpojumiem – par 3,4 %. Patēriņa

cenu līmeni 2016. gadā būtiski ietekmēja cenu kāpums pārtikai un bezalkoholiskajiem

dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, sakaru pakalpojumiem,

veselības aprūpei, kā arī cenu kritums ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,8 %. Vidējais

cenu līmenis veselības aprūpei palielinājās par 2,9 %, ko galvenokārt ietekmēja

farmaceitisko produktu cenu kāpums. Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu cenu

pieaugumu par 3,0 % galvenokārt veicināja degvielas sadārdzināšanās par 6,7 %.

Telekomunikāciju pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 5,5 %, ko ietekmēja

kāpums fiksēto un mobilo tālruņu pakalpojumiem.

2016. gadā ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,7 %.

Lētāka kļuva siltumenerģija un dabasgāze.

Administratīvi uzraugāmās un regulējamās cenas 2016. gadā samazinājās par 0,4 %, bet

neregulējamās cenas palielinājās par 2,5 %.

Ražotāju cenas rūpniecībā gada laikā samazinājās 2016. gada decembrī salīdzinājumā ar 2015. gada decembri vidējais ražotāju cenu līmenis

Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,8 %. Vietējā tirgū realizētās produkcijas cenas

samazinājās par 1,1 %, bet eksportētajai produkcijai – par 0,6 %. Vidējo cenu līmeni

visvairāk ietekmēja cenu samazinājums elektroenerģijas ražošanā un tirzniecībā, gāzes

apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, dzērienu ražošanā un nemetālisko minerālu

izstrādājumu ražošanā, savukārt paaugstinošā ietekme bija cenu kāpumam pārtikas produktu

ražošanā, atkritumu savākšanā un elektroenerģijas sadalē.

Cenu indeksi (2010=100) 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Patēriņa cenu indekss 104,4 106,7 106,7 107,4 107,5 107,7

Ražotāju cenu indekss rūpniecībā 107,7 111,6 113,4 113,8 112,8 110,1

Būvniecības izmaksu indekss 102,1 109,0 111,8 112,2 112,3 111,8

Ražotāju cenas rūpniecībā 2016. gadā

Svari, % Cenu pārmaiņas pret

iepriekšējo gadu, %

Rūpniecības produkcija – pavisam 100 -2,4

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 2,5 2,3

Apstrādes rūpniecība 74,9 -1,5

Elektroenerģija, gāzes apgāde,

siltumapgāde un gaisa kondicionēšana 19,4 -6,7

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu

apsaimniekošana un sanācija 3,2 -0,4

Patēriņa cenu pārmaiņas 2016. gada laikā

4,8%

1,5%

-0,6%

-0,7%

-1,0%

2,9%

3,0%

5,3%

1,8%

1,9%

2,3%

1,7%

pārtika un bezalkoholiskie dzērieni

alkoholiskie dzērieni un tabaka

apģērbs un apavi

mājoklis

mājokļa iekārta

veselība

transports

sakari

atpūta un kultūra

izglītība

viesnīcas, kafejnīcas un restorāni

pārējās preces un pakalpojumi


Saskaņotā patēriņa cenu indeksa pārmaiņas gada laikā

Saskaņotā patēriņa cenu indeksa pārmaiņas ES valstīs

2016. gadā

Datu avots: Eurostat [prc_hicp_manr] 27.02.2017.

Rūpniecības ražotāju cenu indeksi produkcijas realizācijas

virzienos (2010=100)

-5%

0%

5%

10%

15%

2005 XII

2006 XII

2007 XII

2008 XII

2009 XII

2010 XII

2011 XII

2012 XII

2013 XII

2014 XII

2015 XII

2016 XII

Latvija ES-28 valstis

-1,0%

-0,5%

0,0%

0,5%

1,0%

1,5%

2,0%

2,5%

EE

BE

CZ

LV

LT

HU

DE

SE

AT

LU

UK

ES

ES

-28 FI

MT

PL

PT

FR

HR

NL

SI

IT

DK

EL

SK

CY

RO IE

BG

100

102

104

106

108

110

112

114

116

118

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

vietējā tirgū realizētā produkcija eksportētā produkcija


16. Valsts finanses

Vispārējās valdības budžeta nodokļu ieņēmumi palielinās Ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi sekmēja

vispārējās valdības sektora nodokļu un sociālo iemaksu ieņēmumu pieaugumu 2016. gadā.

Nodokļu ieņēmumi gadu no gada turpina palielināties, 2016. gadā sasniedzot 7 602,2 milj.

eiro jeb 30,4 % no IKP, kas ir par 462,7 milj. eiro vairāk nekā 2015. gadā.

Vispārējās valdības izdevumu struktūra No kopējiem vispārējās valdības sektora izdevumiem 2015. gadā gandrīz trešdaļu (31,0 %)

veidoja izdevumi sociālai aizsardzībai (pensijām, pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības

atbalsta veidiem), 16,2 % novirzīti izglītībai, bet 14,0 % – vispārējiem valdības dienestiem.

Izdevumi ekonomiskajai darbībai un veselības sektoram veido attiecīgi 11,5 % un 10,3 %.

Atlikusī izdevumu daļa (17 %) novirzīta sabiedriskajai kārtībai un drošībai, atpūtai, kultūrai

un reliģijai, pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai, aizsardzībai un vides

aizsardzībai.

Vispārējās valdības budžeta ieņēmumi, izdevumi, pārpalikums

un parāds 2016. gadā vispārējās valdības sektorā bija 3,4 milj. eiro pārpalikums, salīdzinot ar

2015. gadu, vispārējās valdības bužeta bilance ir uzlabojusies par 308,8 milj. eiro jeb 1,2 %

no IKP. Vispārējās valdības ieņēmumi 2016. gadā pieauga par 377,1 milj. eiro, salīdzinot ar

iepriekšējo gadu, un veidoja 9 096,9 milj. eiro, kam pamatā bija straujais nodokļu ieņēmumu

pieaugums. Vispārējās valdības izdevumi 2016. gadā sasniedza 9 093,5 milj. eiro, kas ir par

68,2 milj. eiro vairāk nekā 2015. gadā.

2016. gadā vispārējās valdības parāds absolūtajos skaitļos ir palielinājies un sasniedza

10 038,3 milj. eiro jeb 40,1 % no IKP. Salīdzinot ar iepriekšējā gada beigām, parāds ir

palielinājies par 1 139,5 milj. eiro jeb 12,8 %, pamatā no ilgtermiņa parāda vērtspapīru un

pieprasījumu noguldījumu un īstermiņa noguldījumu pieauguma.

Vispārējās valdības sektora galvenie rādītāji

2015 2016

Ieņēmumi, milj. eiro 8 719,9 9 096,9

Izdevumi, milj. eiro 9 025,3 9 093,5 Deficīts, pārpalikums milj. eiro -305,4 3,4

Deficīts, pārpalikums % no IKP -1,3 0,0

Vispārējās valdības parāds sadalījumā pa apakšsektoriem (1)

2015 2016

Vispārējā valdība, milj. eiro 8 898,8 10 038,3

Centrālā valdība, milj. eiro 8 888,5 10 109,6

Pašvaldības, milj. eiro 1 454,3 1 437,9

Sociālās apdrošināšanas fonds, milj. eiro 0,0 0,0

Vispārējās valdības sektora ieņēmumi un izdevumi

_________________________ (1) Konsolidācija veikta katrā apakšsektorā, bet nav veikta starp apakšsektoriem.

€ 4,0

€ 5,0

€ 6,0

€ 7,0

€ 8,0

€ 9,0

€ 10,0

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

(m

ljrd

.)

ieņēmumi izdevumi


Vispārējās valdības sektora deficīts, pārpalikums pret IKP

Vispārējās valdības sektora izdevumu struktūra 2015. gadā

Vispārējās valdības parāds

-10,0%

-8,0%

-6,0%

-4,0%

-2,0%

0,0%

2,0%2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

sociālās apdrošināšanas fonds pašvaldība

centrālā valdība vispārējā valdība

vispārējie valdības

dienesti

14,0% aizsardzība

2,7%

sabiedriskā

kārtība un

drošība

5,4%

ekonomiskā

darbība

11,5%

vides

aizsardzība

1,9%pašvaldības

teritoriju un

mājokļu

apsaimniekošana2,6%

veselība

10,3%

atpūta,

kultūra un

reliģija

4,4%

izglītība

16,2%

sociālā

aizsardzība

31,0%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

€ 0

€ 2

€ 4

€ 6

€ 8

€ 10

€ 12

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

(m

ljrd

.)

parāda apjoms (kreisā ass)

parāds pret iekšzemes kopproduktu (labā ass)


17. Nefinanšu investīcijas

Vislielākais nefinanšu investīciju apjoms transportā un

uzglabāšanā 2015. gadā nefinanšu investīcijas sasniedza 4,5 mljrd. eiro, un vislielākās tās bija transporta

un uzglabāšanas nozarē – 756,0 milj. eiro jeb 16,8 % no kopējā nefinanšu investīciju

apjoma. Tai sekoja nekustamo īpašumu nozare (643,0 milj. eiro jeb 14,3 %), apstrādes

rūpniecība (534,0 milj. eiro jeb 11,9 %), valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā

apdrošināšana – 488,8 milj. eiro jeb 10,9 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2015. gadā nefinanšu investīcijas, rēķinot salīdzināmajās

cenās, samazinājās par 6,5 %, un to galvenokārt ietekmēja ieguldījumu kritums ēkās un

būvēs un nemateriālajos ieguldījumos (koncesijas, patenti, licences, preču zīmes,

datorprogrammas, nemateriālās vērtības). Vislielākais nefinanšu investīciju samazinājums

bija lauksaimniecības nozarē – par 33,5 %, ieguves rūpniecības nozarē – par 33,1 % un

mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 28,5 %. Vislielākais nefinanšu investīciju

pieaugums 2015. gadā bija finanšu un apdrošināšanas nozarē, kur, salīdzinot ar 2014. gadu,

nefinanšu investīciju apjoms salīdzināmajās cenās pieauga par 149 %, un tas galvenokārt

bija saistīts ar ieguldījumiem nekustamajā īpašumā un transporta līdzekļu parka atjaunošanā.

Nozīmīgs nefinanšu investīciju pieaugums bija arī administratīvo un apkalpojošo dienestu

darbības nozarē (par 34,5 %), izglītības nozarē (par 23,8 %). No visām 2015. gada nefinanšu

investīcijām 57,8 % tika ieguldīts Rīgas reģionā, bet 42,2 % – pārējos reģionos (Pierīgā –

18,2 %, Kurzemē – 8,4 %, Zemgalē – 5,8 %, Latgalē – 4,6 %, Vidzemē – 5,2 %). Salīdzinot

ar iepriekšējo gadu, 2015. gadā nefinanšu investīcijas pieauga tikai Pierīgas reģionā (par

9,9 %).

Nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un

pamatlīdzekļos pa darbības veidiem (faktiskajās cenās)

NACE 2014 2015

Pavisam, milj. eiro 4 817,1 4 501,9

(A) Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība 298,6 198,4

(B) Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 32,0 21,4

(C) Apstrādes rūpniecība 657,4 534,0

(D) Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa

kondicionēšana 373,6 330,0

(E) Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana

un sanācija 128,6 144,4

(F) Būvniecība 160,4 116,7

(G) Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu

un motociklu remonts 353,2 363,1

(H) Transports un uzglabāšana 770,7 756,0

(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi 56,7 50,0

(J) Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 184,4 138,0

(K) Finanšu un apdrošināšanas darbības 50,0 124,5

(L) Operācijas ar nekustamo īpašumu 599,7 643,0

(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 100,3 120,5

(N) Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība 93,0 125,1

(O) Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā

apdrošināšana 578,4 488,8

(P) Izglītība 133,0 164,5

(Q) Veselība un sociālā aprūpe 164,0 118,4

(R) Māksla, izklaide un atpūta 71,5 51,1

(S) Citi pakalpojumi 11,5 14,0


Nefinanšu investīcijas statistiskajos reģionos (2015. gada salīdzināmajās cenās)

Nefinanšu investīcijas tai skaitā dzīvojamās ēkas,

citas būves un celtnes

2014 2015 2014 2015

Latvija, milj. eiro 4 814,6 4 501,9 2 327,9 2 128,9

Rīga 2 825,4 2 602,6 1 284,6 1 236,1

Pierīga 743,6 817,1 391,9 397,3

Vidzeme 238,1 234,0 112,5 101,2

Kurzeme 396,1 379,3 223,9 188,8

Zemgale 331,1 259,9 160,3 109,5

Latgale 280,3 209,1 154,6 96,0

Nefinanšu investīcijas (2015. gada salīdzināmajās cenās)

€ 6,933

€ 4,148

€ 3,380

€ 4,221

€ 4,804€ 4,579

€ 4,817€ 4,502

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

(mljrd.)


18. Ārējā tirdzniecība

Preču ārējās tirdzniecības apgrozījums 2016. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 22 611,6 milj.

eiro – par 243,8 milj. eiro jeb 1,1 % mazāk salīdzinājumā ar 2015. gadu. Tajā skaitā eksporta

vērtība veidoja 10 332,4 milj. eiro (samazinājums par 30,9 milj. eiro jeb 0,3 %), bet

importa –12 279,2 milj. eiro (samazinājums par 212,9 milj. eiro jeb 1,7 %).

Svarīgākās preces eksportā un importā 2016. gadā Latvija visvairāk eksportēja mehānismus, mehāniskās ierīces un

elektroiekārtas – tie veidoja 17,5 % no kopējās eksporta vērtības. Otro vietu ieņēma koks un

koka izstrādājumi – 17,4 %, bet trešo – pārtikas rūpniecības ražojumi (8,1 %). Parastie

metāli un to izstrādājumi veidoja arī 8,1 % no eksporta kopapjoma.

Visvairāk importēti mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas – 21,2 % no kopējās

importa vērtības, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi – 10,8 %, satiksmes

līdzekļi – 9,8 %.

Preču eksporta un importa izmaiņas 2016. gadā satiksmes līdzekļu eksports palielinājās par 111,8 milj. eiro jeb 20,5 %, un koka

un koka izstrādājumu eksports – par 84,7 milj. eiro jeb 5,0 %. Samazinājās eksporta vērtība

minerālproduktiem – par 182,6 milj. eiro jeb 26,0 %, mehānismiem, mehāniskām ierīcēm

un elektroiekārtām – par 171,8 milj. eiro jeb 8,7 %.

Pārtikas rūpniecības ražojumu imports pieauga par 106,3 milj. eiro jeb 11,4 %. Savukārt

saruka minerālproduktu imports par 397,6 milj. eiro jeb 26,4 %, un mehānismu, mehānisko

ierīču un elektroiekārtu imports par 146,6 milj. eiro jeb 5,3 %.

Svarīgākie partneri eksportā un importā 2016. gadā no kopējā eksporta apjoma 7 643,4 milj. eiro jeb 74,0 % veidoja preču izvedums

uz Eiropas Savienības valstīm (pieaugums par 1,5 %) un 1 171,2 milj. eiro jeb 11,3 % –

eksports uz NVS valstīm (samazinājums par 5,1 %). Eksports uz pārējām valstīm veidoja

1 517,7 milj. eiro jeb 14,7 % (samazinājums par 4,9 %). Svarīgākie eksporta partneri bija

Lietuva – 18,3 % no eksporta kopapjoma, Igaunija – 12,1 %, Krievija – 7,6 %,

Vācija – 7,2 % un Zviedrija – 6,0 %.

Latvijas kopējā importā ievedums no Eiropas Savienības valstīm 2016. gadā

bija 9 793,5 milj. eiro jeb 79,8 % (samazinājums par 0,4 %), bet imports no NVS valstīm –

1 277,7 milj. eiro jeb 10,4 % (samazinājums par 15,1 %). Imports no pārējām valstīm

veidoja 1 207,9 milj. eiro jeb 9,8 % (pieaugums par 4,6 %). Nozīmīgākie importa partneri

bija Lietuva – 17,5 % no importa kopapjoma, Vācija – 11,9 %, Polija –10,8 %, Igaunija –

8,0 % un Krievija – 7,7 %.

Ārējās tirdzniecības bilance

-€ 8

-€ 4

€ 0

€ 4

€ 8

€ 12

€ 16

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

(mljrd

.)

bilance eksports imports


Svarīgākās preces eksportā un importā 2016. gadā

milj. eiro %

Eksports – pavisam 10 332,4 100

Mehānismi un mehāniskās ierīces; elektroiekārtas 1 811,2 17,5

Koks un koka izstrādājumi 1 794,8 17,4

Pārtikas rūpniecības ražojumi 840,0 8,1

Parastie metāli un to izstrādājumi 835,1 8,1

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi 812,6 7,9

Augu valsts produkti 724,6 7,0

Satiksmes līdzekļi 656,0 6,3

Minerālprodukti 520,2 5,0

Dzīvi dzīvnieki; dzīvnieku izcelsmes produkti 413,5 4,0

Dažādi izstrādājumi 367,0 3,6

Plastmasas un to izstrādājumi; kaučuks un tā

izstrādājumi 339,7 3,3

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi 314,8 3,0

Pārējās preces 902,8 8,8

Imports – pavisam 12 279,2 100

Mehānismi un mehāniskās ierīces; elektroiekārtas 2 602,4 21,2

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi 1 323,4 10,8

Satiksmes līdzekļi 1 209,5 9,8

Minerālprodukti 1 109,8 9,0

Pārtikas rūpniecības ražojumi 1 039,1 8,5

Parastie metāli un to izstrādājumi 935,9 7,6

Plastmasas un to izstrādājumi; kaučuks un tā

izstrādājumi 698,8 5,7

Augu valsts produkti 535,2 4,4

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi 483,4 3,9

Dzīvi dzīvnieki; dzīvnieku izcelsmes produkti 411,0 3,3

Koks un koka izstrādājumi 410,4 3,3

Dažādi izstrādājumi 345,6 2,8

Pārējās preces 1 174,7 9,7

Svarīgāko tirdzniecības partneru īpatsvars preču eksportā un

importā 2016. gadā

18,3%

12,1%

7,6%

7,2%

6,0%

5,8%

5,2%

4,7%

2,9%

2,3%

LT

EE

RU

DE

SE

GB

PL

DK

NL

NO

eksports

17,5%

11,9%

10,8%

8,0%

7,7%

4,5%

4,1%

3,6%

3,3%

3,1%

LT

DE

PL

EE

RU

FI

NL

SE

CN

IT

imports


Latvijas nozīmīgākie tirdzniecības partneri un svarīgākās preces

2016. gadā (milj. eiro)

Eksports Imports

Lietuva – pavisam 1 886,6 Lietuva – pavisam 2 152,7

Mehānismi, mehāniskas

ierīces; elektroiekārtas 477,1

Lauksaimniecības un

pārtikas preces 532,7

Lauksaimniecības un pārtikas

preces 364,0 Minerālprodukti 372,5

Minerālprodukti 220,6 Mehānismi, mehāniskas


Igaunija – pavisam 1 251,6 Vācija – pavisam 1 457,8


preces 239,0 Satiksmes līdzekļi 444,5

Mehānismi un mehāniskas




Koks un koka izstrādājumi 169,1 Lauksaimniecības un


Krievija – pavisam 787,5 Polija – pavisam 1 320,7


preces 278,6





Lauksaimniecības un


Ķīmiskās rūpniecības un tās

saskarnozaru ražojumi 109,1

Ķīmiskās rūpniecības un

tās saskarnozaru

ražojumi

147,7

Vācija – pavisam 747,3 Igaunija – pavisam 977,0

Koks un koka izstrādājumi 179,6 Lauksaimniecības un



preces 131,2



Satiksmes līdzekļi 87,9 Satiksmes līdzekļi 147,9

Zviedrija – pavisam 622,0 Krievija – pavisam 949,1

Koks un koka izstrādājumi 172,4 Minerālprodukti 382,7

Akmens, ģipša, cementa,

stikla, keramikas izstrādājumi 82,8

Parastie metāli un to

izstrādājumi 205,8

Parastie metāli un to

izstrādājumi 73,1

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru

ražojumi

100,0

Preču eksports un imports pēc BEC klasifikācijas (faktiskajās cenās)

Eksports Imports

2015 2016 2015 2016

Pavisam, milj. eiro 10 363,2 10 332,4 12 492,1 12 279,2

Kapitālpreces 1 497,6 1 250,9 2 223,4 1 829,9

Starppatēriņa preces 5 623,1 5 367,1 5 560,8 5 024,4

Patēriņa preces 2 617,6 2 746,9 3 442,1 3 560,7

Pārējās preces 394,2 722,1 709,4 1 229,5

Vieglie automobiļi (1) 205,3 227,1 429,2 532,8

Autobenzīns (1) 25,3 18,3 127,2 101,9

_________________________ (1) Šīs preces ietilpst vairākās BEC grupās.


19. Uzņēmējdarbības galvenie rādītāji

Tirdzniecības nozare veido pusi no kopējā preču un

pakalpojumu apgrozījuma 2015. gadā kopējais preču un pakalpojumu apgrozījums bija 51,2 mljrd. eiro, no tā gandrīz

pusi – 25,4 mljrd. eiro jeb 49,6 % – veidoja tirdzniecības nozare. Pakalpojumu un

rūpniecības nozarē šis rādītājs bija attiecīgi 11,7 mljrd. eiro jeb 22,8 % un 10,2 mljrd. eiro

jeb 19,9 %, savukārt būvniecībā – 4,0 mljrd. eiro jeb 7,8 %. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu,

2015. gadā apgrozījums palielinājās par 0,2 %, tai skaitā tirdzniecībā – par 1,8 %,

pakalpojumu nozarēs – par 0,3 %, savukārt būvniecībā samazinājās par 4,4 % un

rūpniecībā – par 2,2 %.

2015. gadā palielinājās uzņēmumu saražotās produkcijas

vērtība Salīdzinot ar 2014. gadu, uzņēmumu produkcijas vērtība 2015. gadā palielinājās par 2,7 %,

tai skaitā pakalpojumu nozarēs – par 6,6 %, tirdzniecībā – par 5,2 %, savukārt būvniecībā

samazinājās par 3,2 % un rūpniecībā par 0,1 %. Kopumā 2015. gadā uzņēmumi saražoja

produkciju 29,1 mljrd. eiro vērtībā (faktiskajās cenās), no kuras lielāko daļu saražoja

pakalpojumu nozares (10,5 mljrd. eiro jeb 36,1 % no kopējās produkcijas vērtības) un

rūpniecības nozares uzņēmumi (9,4 mljrd. eiro jeb 32,2 %). Tirdzniecības un būvniecības

uzņēmumu saražotā produkcijas vērtība bija attiecīgi 5,2 mljrd. eiro jeb 17,8 % un 4,0 mljrd.

eiro jeb 13,8 %.

Pievienotā vērtība pieaug par 4,4 % Salīdzinot ar 2014. gadu, 2015. gadā uzņēmumu radītā pievienotā vērtība palielinājās par

4,4 %, tai skaitā rūpniecībā – par 8,5 %, pakalpojumu nozarēs – par 3,6 %, tirdzniecībā –

par 2,9 %, savukārt būvniecībā samazinājās – par 1,3 %. Vislielākais pievienotās vērtības

apjoms, rēķinot faktiskajās cenās, tāpat kā 2014. gadā, radīts pakalpojumu nozaru

uzņēmumos – 4,3 mljrd. eiro vērtībā jeb 41,1 % no kopējā apjoma. Mazāku apjomu radīja

rūpniecības un tirdzniecības nozaru uzņēmumi – attiecīgi 3,0 mljrd. eiro jeb 28,4 % un

2,3 mljrd. eiro jeb 22,3 %. Būvniecības uzņēmumu radītā pievienotā vērtība veidoja 0,9

mljrd. eiro jeb 8,1 % no kopējā apjoma.

2015. gadā vienas nodarbinātās personas radītā pievienotā vērtība sasniedza 17,1 tūkst. eiro,

un salīdzinājumā ar 2014. gadu tā pieauga par 5,2 %. Vislielākā pievienotā vērtība uz vienu

nodarbināto personu bija rūpniecībā (21,5 tūkst. eiro), mazāk pakalpojumu nozarēs –

17,1 tūkst. eiro, tirdzniecībā – 14,9 tūkst. eiro un būvniecībā – 13,3 tūkst. eiro. Viena

nodarbinātā radītā pievienotā vērtība rūpniecībā pieauga par 11,6 %, gan būvniecībā, gan

tirdzniecībā – par 4,2 %, pakalpojumu nozarēs – par 1,7 %.

Pieaugušas personālizmaksas 2015. gadā vislielāko daļu uzņēmumu izmaksu veidoja preču un pakalpojumu iegāde – 41,8

mljrd. eiro (faktiskajās cenās) jeb 83,1 % no kopējām izmaksām, un salīdzinājumā ar

2014. gadu šīs izmaksas samazinājās par 0,6 %. Personāla izmaksas veidoja 5,6 mljrd. eiro

jeb 11,0 % – pieaugums par 5,7 %, salīdzinot ar 2014. gadu. Bruto kapitālieguldījumi

materiālās lietās veidoja 3,0 mljrd. eiro jeb 5,8 %, kas ir par 1,2 % vairāk, salīdzinot ar

2014. gadu.

Bruto kapitālieguldījumi materiālajās lietās pieauga pakalpojumu nozarēs un rūpniecībā

attiecīgi par 6,3 % un 4,4 %, savukārt būvniecībā samazinājās par 36,6 % un tirdzniecībā

par 8,7 %. No visiem kapitālieguldījumiem 2015. gadā 53,9 % veikti pakalpojumu nozaru

uzņēmumos, tai skaitā transporta un uzglabāšanas nozarē (46,7 %) un operācijās ar

nekustamo īpašumu (32,5 %). Gandrīz trešdaļa jeb 32,5 % kapitālieguldījumu veikti

rūpniecībā, un tajā lielākie ieguldījumi bija apstrādes rūpniecībā – 50,5 %.

Salīdzinot ar 2014. gadu, 2015. gadā visvairāk personāla izmaksas palielinājās tirdzniecībā

un pakalpojumu nozarēs – attiecīgi par 7,9 % un 7,1 %, mazāk rūpniecībā – 4,1 %, savukārt

būvniecībā vērojams neliels personāla izmaksu samazinājums – par 1,1 %.

Preču un pakalpojumu iegādes izmaksas rūpniecībā samazinājās par 6,0 %, būvniecībā – par

5,0 %, savukārt tirdzniecībā palielinājās par 1,7 %, bet pakalpojumu nozarēs tās ir palikušas

nemainīgas.


Galvenie uzņēmējdarbības rādītāji pa darbības veidiem

2015. gadā (faktiskajās cenās, milj. eiro)

NACE Apgrozījums Pievienotā

vērtība

Preču un pakalpojumu

iegāde

Personāla izmaksas

Pavisam (B–N; 95 bez K) 51 187 10 528 41 785 5 555

Rūpniecība (B–E) 10 168 2 995 7 366 1 401

Būvniecība (F) 3 993 856 3 183 539

Vairumtirdzniecība un

mazumtirdzniecība; automobiļu

un motociklu remonts (G)

25 365 2 347 23 258 1 311

Pakalpojumi (H–N; 95 bez K) 11 661 4 330 7 978 2 304

Produkcijas vērtība pa darbības veidiem

€ 9

367

€ 4

155

€ 4

921

€ 9

848

€ 9

355

€ 4

022

€ 5

178

€ 1

0 5

00

B-E F G H–N; 95 bez K

(milj.)

2014 2015


20. Rūpniecība

Rūpniecības produkcijas apjoms pieaug 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 5,4 %.

To ietekmēja apjoma pieaugums apstrādes rūpniecībā par 5,6 %, ieguves rūpniecībā un

karjeru izstrādē – par 0,6 % un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 6,5 %.

Lielāko ietekmi uz apstrādes rūpniecības ražošanas apjoma kāpumu 2016. gadā, salīdzinot

ar iepriekšējo gadu, radīja produkcijas ražošanas pieaugums datoru, elektronisko un optisko

iekārtu ražošanas nozarē – par 16,2 %, nemetālisko minerālu ražošanas nozarē – par 11,6 %,

gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē – par 9,5 % un kokapstrādes nozarē – par 8,0 %.

Ražošanas apjoma kritums 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, bija apģērbu ražošanas

nozarē – par 3,3 %, citu transportlīdzekļu, kā arī metālu ražošanas nozarē. Apstrādes

rūpniecības apgrozījums 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, pieauga par 2,3 % un

eksportēti 64,6 % (2015. gadā – 63,9 %) realizētās produkcijas.

Rūpniecības produkcijas apjoma indeksi

NACE pret iepriekšējo

gadu 2010=100

2015 2016 2015 2016

Rūpniecībā – pavisam (B, C, D) 103,6 105,4 117,6 123,9

ieguves rūpniecība un karjeru

izstrāde (B) 106,4 100,6 122,7 123,5

apstrādes rūpniecība (C) 104,3 105,6 127,0 134,1

elektroenerģija un gāzes apgāde (D) 100,0 106,5 89,1 94,9

Starppatēriņa preces 111,4 105,1 136,8 143,8

Enerģija 100,0 106,5 89,1 94,9

Ražošanas līdzekļi 102,6 106,8 157,4 168,1

Ilgstoša patēriņa preces 114,7 105,1 154,6 162,4

Īslaicīga patēriņa preces 92,9 105,0 98,1 103,0

Rūpniecības produkcijas apjoma indeksi (2010=100)

80%

90%

100%

110%

120%

130%

140%

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Rūpniecība – pavisam (B, C, D)

ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (B)

apstrādes rūpniecība (C)

elektroenerģija un gāzes apgāde (D)


Apstrādes rūpniecības apgrozījums produkcijas realizācijas

virzienos

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide pa darbības veidiem

2016. gadā

36,5%

38,3%

38,4%

36,1%

35,4%

21,3%

22,1%

21,3%

26,7%

27,6%

42,2%

39,6%

40,3%

37,2%

37,0%

0% 25% 50% 75% 100%

2012

2013

2014

2015

2016

vietējā tirgū

eksportētā produkcija eirozonā

eksportētā produkcija ārpus eirozonas

pārtikas produktu un dzērienu

ražošana (NACE, 10–11)

23,1%

kokapstrāde

(NACE, 16)

27,9%

metālu un metāla

izstrādājumu ražošana

(NACE, 24–25)

8,5%

ķīmiskā rūpniecība un farmācija

(NACE, 20–22)

7,5%

nemetālisko minerālu

izstrādājumu ražošana

(NACE, 23)

5,9%

elektrisko un optisko

iekārtu ražošana

(NACE, 26–27)

7,6%

pārējās nozares

19,5%


21. Būvniecība

Visvairāk būvatļauju izsniegtas jaunu viena dzīvokļa māju

būvniecības uzsākšanai 2016. gadā izsniegtas 1 329 būvatļaujas (1) jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībai un

517 būvatļaujas būvdarbu veikšanai esošajās viena dzīvokļa mājās, to kapitālajam

remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai Jaunu rūpniecisko ražošanas ēku un noliktavu

būvniecībai izsniegtas 99 būvatļaujas, bet būvniecības veikšanai esošajās ražošanas ēkās un

noliktavās – 79 būvatļaujas.

Izsniegto būvatļauju skaits jaunu ēku būvniecībai 2015 2016

Viena dzīvokļa mājas (bez vasarnīcām, dārza mājām) 1 386 1 329

Divu vai vairāku dzīvokļu mājas 49 54

Viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas 52 18

Biroju ēkas 11 13

Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas 36 18

Rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas 151 99

Būvniecībā kritums par 17,8 % 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, būvniecības apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem

samazinājās par 17,8 %, faktiskajās cenās veidojot 1 425,9 milj. eiro. Būvniecības

produkcijas samazinājumu būtiski ietekmēja kritums inženierbūvju būvniecībā par 33,3 %.

Kritums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: ostu, ūdensceļu, dambju un citu

hidrobūvju būvniecībā samazinājums par 31,3 %, tiltu, estikāžu un tuneļu būvniecībā – par

29,9 %, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 11,5 %.

Savukārt pieaugums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju

būvniecībā – par 6,2 %. Ēku būvniecība 2016. gadā samazinājās par 2,2 % un to ietekmēja

kritums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 4,0 %.

Būvniecības produkcijas indeksi

Iepriekšējais gads=100 2010=100

2014 2015 2016 2014 2015 2016

Būvniecības produkcija 108,1 98,8 82,2 149,0 147,2 120,9

Ēkas 133,7 93,0 97,8 179,3 168,2 164,5

Inženierbūves 90,7 105,2 66,7 125,9 132,5 88,4

Būvniecības produkcija sadalījumā pa būvju veidiem

_________________________ (1) No 2014. gada 4. ceturkšņa būvniecības statistikā termins „izdotās būvatļaujas” raksturo izdarīto

atzīmju skaitu būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

6,5

7,4

7,5

11,2

13,6

12,8

16,5

35,2

35,2

34,9

30,2

37,7

36,4

42,8

58,3

57,4

57,6

58,6

48,7

50,8

40,7

0% 25% 50% 75% 100%

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

dzīvojamās ēkas nedzīvojamās ēkas inženierbūves


22. Mazumtirdzniecība

Mazumtirdzniecības apgrozījums pieaug 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās

par 2,5 %. Vairāk nekā trešdaļu kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma veidoja pārtikas

preču tirdzniecība, kas gada laikā samazinājās par 1,1 %. Savukārt nepārtikas preču

mazumtirdzniecība palielinājās par 4,7 % salīdzinājumā ar 2015. gadu. 2016. gadā lielākais

apjoma kāpums bija mazumtirdzniecībai pa pastu vai interneta veikalos, apģērbu un apavu,

farmaceitisko izstrādājumu un medicīnisko preču, kā arī sporta preču mazumtirdzniecībai.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma indeksi

(2010=100) (pēc NACE darbības veidiem, salīdzināmajās cenās)

2015 2016

Mazumtirdzniecība – pavisam (47) 124,0 127,0

pārtikas veikalos (4711; 472) 115,8 114,6

nepārtikas veikalos (4719; 473–479) 129,7 135,7

autodegvielas mazumtirdzniecība (4730) 113,9 116,2

Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma indeksi

(2010=100) (pēc NACE darbības veidiem, salīdzināmajās cenās)

Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma pārmaiņas pret

iepriekšējo gadu (pēc NACE darbības veidiem, salīdzināmajās cenās)

100%

105%

110%

115%

120%

125%

130%

135%

140%

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Mazumtirdzniecība - pavisam (47)

pārtikas veikalos (4711; 472)

nepārtikas veikalos (4719; 473–479)

-2%

-1%

0%

1%

2%

3%

4%

5%

6%

7%

2013 2014 2015 2016

Mazumtirdzniecība - pavisam (47)

pārtikas veikalos (4711; 472)

nepārtikas veikalos (4719; 473–479)


23. Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produkcijas apjoms samazinājās Lauksaimniecības produkcijas apjoms 2016. gadā pret 2015. gadu salīdzināmajās cenās ir

samazinājies par 3,4 %. Galvenais iemesls, kas noteica šo samazinājumu, ir prognozētais

gan apjomu, gan cenu samazinājums augkopības nozarēs. Vidējais apjoma samazinājums

augkopībā bija 5,5 % pret iepriekšējo gadu.

Lopkopības nozarēs pēdējos sešos gados novērots skaitliski neliels, bet stabils apjomu

pieaugums. Lauksaimniecības produktu vidējās cenas ir nedaudz samazinājušās. Vidēji

gadā bāzes cenas samazinājās par 2,7 %. Gada vidējo cenu samazinājums attiecas gan uz

lopkopību (par 4,6 %), gan augkopību (par 1,6 %).

Graudaugu kopraža pērn saruka, bet sējumu platība pieauga 2016. gadā ar graudaugiem apsēti 716,0 tūkst. hektāru, kas ir par 43,6 tūkst. hektāru jeb

6,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā un ir lielākā graudaugu sējumu platība kopš 1984. gada.

Nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmē graudaugu vidējā ražība no viena hektāra

samazinājās no 44,9 centneriem 2015. gadā līdz 37,8 centneriem 2016. gadā. Kaut gan

sasniegta otra augstākā ražība Latvijas vēsturē un nozīmīgs platību pieaugums, 2016. gadā

graudu kopraža bija 2,7 milj. tonnu, kas ir par 0,3 milj. tonnu jeb 10,5 % mazāk nekā

2015. gadā, kad ievāca rekordražu – 3 milj. tonnu.

Graudu ražu ietekmēja ziemas kviešu īpatsvara pieaugums graudaugu kopējā sējumu platībā

no 43,2 % 2015. gadā līdz 46,1 % 2016. gadā, kā arī graudu kopražā – no 53,1 % 2015. gadā

līdz 58,6 % 2016. gadā. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra bija 48,0 centneri

(2015. gadā – 55,3 centneri). 2016. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 12,1 tūkst.

hektāru jeb 13,6 % pieaugušas rapša sējumu platības, taču, vidējai ražībai samazinoties no

32,9 centneriem 2015. gadā līdz 27,8 centneriem 2016. gadā, par 11,4 tūkst. tonnu jeb 3,9 %

samazinājās arī kopējā rapša sēklu raža.

Turpina palielināties pākšaugu sējumu platības. 2016. gadā to kopējā platība pieauga par

32,1 %, tai skaitā ar lauka pupām apsētās platības – par 5,4 tūkst. hektāru jeb 20,9 %. To

veicināja jauna atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi

jeb zaļināšanu ieviešana 2015. gadā.

Kartupeļu stādījumu platības un kopraža 2016. gadā samazinājās attiecīgi par 6,1 % un

1,2 %, bet to vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 5,2 %.

Pērn izaudzēja 196,6 tūkst. tonnu dārzeņu, kas ir par 1,8 tūkst. tonnu jeb 0,9 % vairāk nekā

2015. gadā. Tostarp atklātā lauka dārzeņu platības un iegūtā raža pieaugusi par 0,6 %, bet

to vidējā ražība palikusi iepriekšējā gada līmenī – 225 centneri no viena hektāra. Siltumnīcās

izaudzēts 13,6 tūkst. tonnu dārzeņu – par 5,4 % vairāk nekā 2015. gadā.

Samazinājās liellopu skaits, bet turpināja pieaugt aitu skaits 2016. gada beigās lauku saimniecībās audzēja 412,3 tūkst. liellopu, kas ir par 6,8 tūkst. jeb

1,6 % mazāk nekā pirms gada, ko ietekmēja slaucamo govju skaita samazinājums par 5,2 %.

Cūku skaits gada laikā palielinājās par 2,2 tūkst. jeb 0,7 %. Dzīvo cūku eksports pērn

samazinājās par 11,9 tūkst. jeb 7 % salīdzinājumā ar 2015. gadu. No kopējā eksportēto cūku

skaita 59,4 % bija sivēni tālākai nobarošanai (2015. gadā – 27,8 %). Savukārt importēto

cūku skaits pieaudzis 2,7 reizes.

Pēdējos 10 gados ievērojami – divas reizes – pieaudzis aitu skaits (no 53,9 tūkst. 2007. gadā

līdz 106,6 tūkst. 2016. gadā). Salīdzinot ar 2015. gada beigām, aitu skaits pieaudzis par

4,3 %.

Lopkopības produkcijas ražošana 2016. gadā Latvijā saražoti 87,2 tūkst. tonnu gaļas – par 1,8 tūkst. tonnu jeb 2,1 % vairāk

nekā 2015. gadā. Lielākais ražošanas apjoma pieaugums vērojams aitu un kazu gaļai par

8,3 % un liellopu gaļai par 3,7 %. Cūku un putnu gaļas ražošana pieaugusi tikai attiecīgi par

1,2 % un 1,8 %.

Gaļas vidējā iepirkuma cena pieauga (par 2,5 %) no 1 456 eiro par tonnu 2015. gadā līdz

1 492 eiro par tonnu 2016. gadā. Lielākais iepirkuma cenas kāpums bija cūkgaļai – par

7,2 %, sasniedzot 1 406 eiro par tonnu, mazāks aitu gaļai – par 1,2 %, sasniedzot 3 358 eiro

par tonnu. Savukārt liellopu gaļas vidējā iepirkuma cena 2016. gadā samazinājās no 1 643

eiro par tonnu 2015. gadā līdz 1 599 eiro par tonnu 2016. gadā jeb par 2,7 %.

2016. gadā iegūti 986,2 tūkst. tonnu piena (ieskaitot kazas pienu), kas ir par 8,1 tūkst. tonnu

jeb 0,8 % vairāk nekā 2015. gadā, kaut gan slaucamo govju skaits samazinājās par 8,4 tūkst.

jeb 5,2 %. Kopējo iegūtā piena apjoma pieaugumu ietekmēja vidējā izslaukuma pieaugums

no vienas slaucamās govs par 277 kg jeb par 4,7 %, sasniedzot 6 182 kilogramus gadā.


Lauksaimniecības produkcijas pārmaiņas (2015=100)

2016

Lauksaimniecība – pavisam 96,6

Augkopības produkcija 94,5

Lopkopības produkcija 100,0

Augkopība

2015 2016

Sējumu kopplatība, tūkst. ha 1 168,8 1 233,9

Graudaugi 672,4 716,0

Rapsis 89,0 101,1

Kartupeļi 24,8 23,3

Dārzeņi 8,1 8,1

Vidējā ražība, cnt/ha

Graudaugi 44,9 37,8

Rapsis 32,9 27,8

Kartupeļi 201 211

Dārzeņi 225 225

Kopraža, tūkst. t

Graudaugi 3 021 2 703

Rapsis 293 281

Kartupeļi 497 492

Dārzeņi 195 197

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits gada beigās (tūkst.)

2015 2016

Liellopi 419,1 412,3

tai skaitā slaucamās govis 162,4 154,0

Cūkas 334,2 336,4

Aitas 102,3 106,6

Kazas 12,7 13,2

Zirgi 9,6 9,3

Mājputni 4 532,0 4 711,7

Lopkopības produkcijas ražošana (tūkst. t)

2015 2016

Gaļa (kautsvarā) 85,4 87,2

liellopu 18,8 19,5

cūku 35,9 36,4

aitu un kazu 0,9 0,9

putnu 29,7 30,2

Piens (ieskaitot kazu pienu) 978,1 986,2

Olas, milj. gab. 698,2 750,1

Vilna, t 197 200

Medus, t 2 091 1 585

http://www.csb.gov.lv/galveno-lauksaimniecibas-kulturu-videja-raziba-cntha


Lauksaimniecības produktu ražošana uz vienu iedzīvotāju (kg)

2015 2016

Graudi 1 527 1 378

Kartupeļi 251 251

Dārzeņi 99 100

Augļi un ogas 6 7

Gaļa (kautsvarā) 43 44

cūkgaļa 18 19

Piens 495 503

Olas 353 383

Lauksaimniecības produkcijas pārmaiņas pret iepriekšējo gadu

Graudu iepirkums

-40%

-30%

-20%

-10%

0%

10%

20%

30%

19

90

19

91

19

92

19

93

19

94

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

20

15

20

16

Lauksaimniecība - pavisam

augkopība

lopkopība

0 500 1 000 1 500 2 000 2 500 3 000

1980

1985

1990

1995

2000

2005

2010

2015

2016

(tūkst.t)

kvieši rudzi mieži pārējie graudaugi un to maisījumi


Graudu kopraža, iepirkums un vidējā iepirkuma cena

Piena ražošana, iepirkums un vidējā iepirkuma cena

€ 192

€ 207

€ 177

€ 148 € 144€ 132

0,00

50,00

100,00

150,00

200,00

250,00

0

500

1 000

1 500

2 000

2 500

3 000

3 500

2011 2012 2013 2014 2015 2016

(tūkst.

t)

kopraža iepirkums iepirkuma cena par tonnu

€ 295

€ 271

€ 305

€ 291

€ 216 € 215

100,00

150,00

200,00

250,00

300,00

0

200

400

600

800

1 000

1 200

2011 2012 2013 2014 2015 2016

(tūkst.

t)

saražots iepirkums iepirkuma cena par tonnu


24. Tūrisms

Sešu gadu laikā tūristu mītnēs uzņemto viesu skaits pieaudzis

par vienu miljonu 2016. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,3 miljoni viesu, kas ir par 7,7 % vairāk nekā

gadu iepriekš. Kopš 2010. gada, kad tika uzņemti 1,3 miljoni viesu, šis rādītājs pieaudzis

par 75 %. Salīdzinot ar 2015. gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,5 %. Vidējais

viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

2016. gadā apkalpoti 1,57 milj. ārvalstu viesu, un, salīdzinot ar 2015. gadu, šis rādītājs

palielinājies par 6,7 %, bet ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,9 %. Visvairāk

ārvalstu viesu uzņemts no Krievijas (208,8 tūkst.), Vācijas (187,8 tūkst.) un Baltijas

kaimiņvalstīm Lietuvas (158,8 tūkst.) un Igaunijas (145,3 tūkst.). Ievērojami pieaudzis viesu

skaits no Ķīnas (par 57,8 %), ASV (par 33,9 %), Izraēlas (par 27,5 %), Apvienotās

Karalistes (par 22,7 %), Spānijas (par 21,6 %), Somijas (par 21,5 %). Nedaudz pieaudzis

apkalpoto viesu skaits no Krievijas – par 2,5 %. Mazāk ārvalstu viesu bijis no Beļģijas (par

25,4 %), Nīderlandes (par 8,4 %), Norvēģijas (par 4,7 %), Zviedrijas (par 3,6 %) un Čehijas

(par 3,2 %).

Rīgā uzņemti 79,3 % ārvalstu viesu, Jūrmalā – 7,3 %, Liepājā – 1,7 %, Ventspilī – 1,6 %,

Siguldas novadā – 1,4 %, Daugavpilī – 1,1 %.

2016. gadā tūristu mītnēs apkalpoti 730,0 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, un tas ir par 9,8 %

vairāk nekā 2015. gadā, savukārt pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 11,0 %, sasniedzot

1,37 milj.

Viesnīcu un citu tūristu mītņu darbība

2015 2016

Mītņu skaits (gada beigās) 563 607

Viesnīcas un līdzīgas mītnes 306 316

Viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās mītnes 242 275

Kempingi, atpūtas transportlīdzekļu un apdzīvojamo

autopiekabju laukumi 15 16

Gultasvietu skaits (gada beigās) 34 420 37 453

Viesnīcas un līdzīgas mītnes 24 109 25 276

Viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās mītnes 9 428 11 229


autopiekabju laukumi 883 948

Apkalpotās personas, tūkst. 2 139,4 2 303,6

Viesnīcas un līdzīgas mītnes 1 865,3 1 966,2

Viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās mītnes 205,4 256,4


autopiekabju laukumi 68,7 81,0

Viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto ārvalstu viesu skaits

un izmaiņas 2015. un 2016. gadā

2,5

%

5,2

%

9,5

%

4,2

%

21,5

%

22,7

%

-4,7

%

-3,6

%

8,4

%

10,3

%

-70%

-50%

-30%

-10%

10%

30%

0

50 000

100 000

150 000

200 000

250 000

300 000

350 000

400 000

Itālija

Polija

Zvie

drija

Norv

ēģija

Apvie

notā

Kara

liste

Som

ija

Igaunija

Lie

tuva

Vācija

Krievija

2016.g. 2015.g. 2016.g. izmaiņas pret 2015.g.


Pavadītās naktis viesnīcās un citās tūristu mītnēs 2016. gadā

Pavadītās naktis viesnīcās un citās tūristu mītnēs 2016. gada

mēnešos

Rīga

61,6%

Jūrmala

12,4%

Liepāja

3,1%

Ventspils

2,6%

Siguldas

novads

1,6%

Daugavpils

1,4%

pārējā

teritorija

17,3%

0

100 000

200 000

300 000

400 000

500 000

600 000

700 000

janvāris

febru

āris

mart

s

aprīlis

maijs

jūnijs

jūlijs

augusts

septe

mbris

okto

bris

novem

bris

decem

bris

Pavisam

no tām ārvalstu viesi


Valstis, no kurām ieradās vairākdienu ārvalstu ceļotāji

2015 2016

Ārvalstu ceļotāji – pavisam, tūkst. 2 023,5 1 793,3

Lietuva 345,6 374,8

Igaunija 283,3 263,4

Krievija 279,1 222,4

Vācija 181,6 193,7

Apvienotā Karaliste 112,4 117,9

Somija 107,5 85,1

Zviedrija 116,4 73,3

Baltkrievija 18,4 55,7

Polija 50,3 54,6

Pārējās valstis 495,3 352,5

Ārvalstu ceļotāju ceļojuma nolūks

2015 2016

Ārvalstu ceļotāji – pavisam, % 100 100

Tūrisms 71,0 63,5

atpūta 43,1 38,4

draugu, radinieku apmeklējumi 16,2 15,0

darījumi 11,7 10,1

Citi 29,0 36,5

tranzīts 25,1 31,0

Ārvalstu ceļotāju sadalījums pa valstīm 2016. gadā

Lietuva

40,4%

Igaunija

20,6%

Krievija

8,8%

Vācija

6,6%

Polija

3,7%

Somija

2,3%

Baltkrievija

2,2%

pārējās valstis

15,4%


25. Informācijas tehnoloģijas uzņēmumos

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas lieto gandrīz visi

Latvijas uzņēmumi Datoru un internetu lietoja gandrīz visi vidējie un lielie uzņēmumi, bet mazo uzņēmumu

grupā datoru lietoja 98,6 %, bet internetu – 96,5 %.

Vairāk nekā pusei uzņēmumu ir tīmekļa vietne 2016. gadā mājaslapa bija 63,5 % uzņēmumu – 58,8 % mazo uzņēmumu, 84,2 % vidējo

uzņēmumu un 96,3 % lielo uzņēmumu.

2016. gadā mājaslapa visbiežāk bija informācijas un komunikācijas pakalpojumu

sniedzējiem (93,6 %), kā arī izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem (95,6 %). Pastāv arī

nozares, kur uzņēmumiem savas mājaslapas ir mazāk izplatītas, piemēram, nekustamo

īpašumu nozarē (49,8 %), transporta un uzglabāšanas nozarē (48,9 %), kā arī

mazumtirdzniecības nozarē – 48,4 %.

Uzņēmumi mājaslapu galvenokārt izmantoja, lai sniegtu klientiem iespēju iepazīties ar

preču vai pakalpojumu aprakstiem un cenrādi (60,0 %). Sestā daļa uzņēmumu savā

mājaslapā piedāvā iespēju veikt pasūtījumus vai rezervāciju tiešsaistē. 15,5 % uzņēmumu

mājaslapu sniedz iespēju iepazīties ar darba piedāvājumiem vai aizpildīt darba pieteikumus

tiešsaistes režīmā.

Uzņēmumu mājaslapās arvien vairāk (2016. gadā – 18,9 %) tiek lietotas saites vai atsauces

uz uzņēmuma profiliem sociālajos medijos (piemēram, Twitter, Facebook, Instagram).

16,4 % mazo uzņēmumu, 27,7 % vidējo uzņēmumu un 51,4 % lielo uzņēmumu nodrošina

šo iespēju savā mājaslapā. Katrs ceturtais uzņēmums savā darbībā izmanto vismaz vienu no

sociālajiem medijiem.

Interneta pieslēguma veidi 2016. gadā internetu lietoja 96,9 % uzņēmumu. Vispopulārākais interneta pieslēguma veids

uzņēmumos ir fiksētais platjoslas pieslēgums. 2016. gadā 85,0 % uzņēmumu, kas lietoja

internetu, norādīja, ka izmanto šo pieslēguma veidu, savukārt 49,7 % izmantoja mobilā

platjoslas interneta pieslēgumu (3G vai 4G).

Uzņēmēji izvēlas ātru internetu Latvijas uzņēmumos izmantotā interneta pieslēguma lejupielādes ātrums arvien pieaug.

2016. gadā 25,1 % uzņēmumu interneta lejupielādes ātrums bija no 10 līdz 30 Mb/s. Ir

pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kuriem interneta lejupielādes ātrums ir no 30 līdz 100

Mb/s (no 9,2 % 2012. gadā līdz 20,0 % 2016. gadā) un kuriem lejupielādes ātrums

ir 100 Mb/s un vairāk – no 10,2 % uzņēmumu 2012. gadā līdz 25,5 % 2016. gadā.

Mākoņdatošanas pakalpojumus izmanto 8,4 % uzņēmumu No 5,7 % 2014. gadā līdz 8,4 % 2016. gadā palielinājies uzņēmumu īpatsvars, kuri maksā

par mākoņdatošanas pakalpojumiem. 2016. gadā mākoņdatošanu izmantoja 6,9 % mazo

uzņēmumu, 12,7 % vidējo uzņēmumu un 32,1 % lielo uzņēmumu. Visvairāk

mākoņdatošanas pakalpojumus lietoja uzņēmumi, kuru pamatdarbības veids ir datoru un

sakaru iekārtu remonts (43 %), tiem sekoja informācijas un komunikācijas pakalpojumu

sniedzēji (32,3 %) un izdevējdarbības, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides

uzņēmumi (22,8 %), kā arī ceļojumu biroji un tūrisma operatori, kas sniedz rezervēšanas

pakalpojumus (17,8 %).

Arvien vairāk uzņēmumu nodarbojas ar e-komerciju 2015. gadā 41,1 % uzņēmumu pirka preces vai pakalpojumus internetā. Savukārt iespēju

pārdot savas preces vai pakalpojumus internetā, aplikācijās vai citos datortīklos izmantoja

katrs desmitais uzņēmums jeb 10,2 % uzņēmumu.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2015. gadā visvairāk ar pārdošanu interneta mājaslapās

vai aplikācijās nodarbojās uzņēmumi, kuru pamatdarbības veids ir datoru un sakaru iekārtu

remonts (54,4 %), ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu sniegšana

(52,6 %), un izmitināšanas pakalpojumu sniegšana (47,9 %).


Galvenie IKT rādītāji uzņēmumos 2016. gadā

Datoru

lietošana Interneta lietošana

Interneta mājaslapa

Pavisam 98,7 96,9 63,5

no tiem ar darbinieku skaitu:

10–49 98,6 96,5 58,8

50–249 99,2 98,5 84,2

250+ 100,0 100,0 96,3

Interneta pieslēgumu veidi uzņēmumos 2015 2016

Fiksētais platjoslas interneta pieslēgums 87,6 85,0

Mobilais platjoslas pieslēgums ar portatīvajām

ierīcēm, izmantojot 3G vai 4G mobilo telefonu tīklu 47,5 49,7

Cits mobilais pieslēgums, izmantojot citas portatīvās

ierīces (viedtālruni) 50,3 55,6

Interneta pieslēguma lejupielādes ātrums uzņēmumos (uzņēmumos, kuros lieto internetu)

Uzņēmumu īpatsvars, kas pirka un pārdeva preces un

pakalpojumus internetā

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

2011 2012 2013 2014 2015 2016

līdz 10 Mb/s 10–100 Mb/s 100 Mb/s vai vairāk

23,6% 23,1%21,6%

32,0%

35,1%

41,1%

8,9% 9,1% 9,5% 9,3%10,0% 10,2%

2010 2011 2012 2013 2014 2015

pirka preces un pakalpojumus

pārdeva preces un pakalpojumus


Sociālo mediju lietošana uzņēmumos 2016. gadā (% no attiecīgās grupas uzņēmumu kopskaita)

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70%

Pavisam

10-49

50-249

250 +

ar

nodarb

ināto

skaitu

uzņēmuma emuāri (piem., Twitter, uzņēmuma vietne u.c.)

sociālie tīkli (piem., Facebook, Instagram, Draugiem.lv, LinkedIn u.c.)

multivides satura koplietošanas vietnes (piem., Youtube, Instagram,

failiem.lv u.c.)


26. Interneta pieejamība iedzīvotājiem

Platjoslas internets ir 75 % iedzīvotāju 2016. gadā 77,3 % iedzīvotāju ir pieejams internets mājās, savukārt 2004. gadā internets

bija pieejams tikai 14,7 % iedzīvotāju. 2016. gadā platjoslas interneta pieslēgums ir 75,1 %

iedzīvotāju, bet 2004. gadā tas bija tikai 5,4 % iedzīvotāju. Interneta pieejamība ir tieši

proporcionāla mājsaimniecību ienākumu līmenim: mājsaimniecībās ar viszemākajiem

ienākumiem (1. kvartile) internets ir pieejams tikai 52,2 % gadījumu, savukārt

mājsaimniecībās ar lielākajiem ienākumiem (4. kvartile) internets ir 97,7 % gadījumu.

Palielinājies interneta lietotāju skaits Joprojām turpina palielināties interneta lietotāju skaits, un 2016. gadā tas sasniedzis 82,6 %.

2016. gadā visvairāk regulāri internetu lieto jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem (99,3 %).

Savukārt vecākās paaudzes (55–74 gadi) respondentu vidū internetu lieto 48,9 %

iedzīvotāju.

Visvairāk internetu izmanto e-pastam 2016. gadā Latvijas iedzīvotāji internetu visvairāk izmanto e-pastam (86,2 %), ziņu, avīžu

un žurnālu lasīšanai tiešsaistē (84,2 %), kā arī interneta bankas izmantošanai (76,1 %). Taču

vismazāk internets tiek izmantots, lai pieteiktu vizītes pie ārsta (8,4 %), pārdotu preces vai

pakalpojumus tiešsaistē (6,9 %) un veidotu mājaslapas vai blogus (4,0 %).

Pēc 2016. gada aptaujas datiem 44,4 % iedzīvotāju vismaz reizi gadā bija iepirkušies

internetā. Pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits, kuri iepērkas internetā, ir palielinājies

no 14,8 % 2006. gadā līdz 44,4 % 2016. gadā.

No visiem iedzīvotājiem, kuri veikuši pirkumus internetā pēdējā gada laikā, 81,3 % iepirkās

Latvijas interneta veikalos, 45,9 % – citās ES dalībvalstīs reģistrētos interneta veikalos, bet

39,6 % – pārējo pasaules valstu veikalos.

2016. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, ir pieaugusi interneta lietotāju sadarbība ar valsts vai

sabiedriskajām iestādēm. Ja 2008. gadā tikai aptuveni katrs ceturtais interneta lietotājs

meklēja informāciju valsts un sabiedrisko iestāžu mājaslapās (23,7 %), tad 2016. gadā

82.6 % izmanto šo iespēju.

Mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošana 2016. gadā 21,9 % no visiem iedzīvotājiem izmantoja mākoņdatošanas pakalpojumus.

Visbiežāk minēto pakalpojumu izmantoja jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem (43,6 %)

un nodarbinātās personas, bet visretāk seniori no 65 līdz 74 gadiem – 3,2 %.

Interneta pieejamība mājsaimniecībās 2015 2016

Pavisam, % 76,0 77,3

Mājsaimniecības ar bērniem 93,6 94,5

Mājsaimniecības bez bērniem 69,1 69,9

Interneta izmantošanas mērķi 2016. gadā (no iedzīvotājiem attiecīgajā vecuma grupā, %)

Pavisam 16–24 25–54 55–74

E-pasta lietošana 68,6 89,8 81,3 38,8

Žurnālu, ziņu un avīžu lasīšana

tiešsaistē 67,2 78,1 77,6 44,8

Interneta bankas lietošana 60,7 70,6 73,1 35,2

Iesaistīšanās sociālajos tīklos 57,1 91,7 67,9 24,6

Informācijas meklēšana par precēm

un pakalpojumiem 59,7 74,4 72,5 31,5

Telefona sarunas, izmantojot

internetu, vai video zvani internetā,

izmantojot tīkla kameru

40,6 55,5 45,2 26,7


Iedzīvotāju īpatsvars ar datorprasmēm 2016. gadā

%

Datņu un mapju kopēšana vai pārvietošana 64,5

Datņu pārvietošana uz citām ierīcēm 61,7

Tekstapstrādes programmas izmantošana 46,2

Izklājprogrammu lietošana 35,8

Jaunas programmatūras instalēšana 33,9

Prezentāciju veidošana 23,9

Programmatūras iestatījumu maiņa 19,9

Attēlu, videodatņu vai audiodatņu apstrāde ar programmatūru 14,2

Programmēšanas valodas rakstīšana 2,2

Iedzīvotāju īpatsvars, kuri iepirkās internetā 2016. gadā (no iedzīvotājiem, kuri lieto internetu, %)

Pavisam vīrieši sievietes

Apģērbi vai sporta preces 46,3 37,0 54,4

Pasākumu biļetes 34,7 31,4 37,6

Mājsaimniecības preces 33,6 30,4 36,3

Elektronika 29,3 39,9 20,3

Ceļojumu pakalpojumi 21,4 20,5 22,1

Telekomunikāciju pakalpojumi 12,1 12,6 11,6

Interneta pieejamība mājsaimniecībās 2016. gadā (1)

Iedzīvotāji, kuri internetu lietoja vismaz reizi nedēļā

_________________________ (1) Šeit un turpmāk: pirmā kvartile ietver mājsaimniecības ar zemāko ienākumu līmeni, bet ceturtā

kvartile – mājsaimniecības ar augstāko ienākumu līmeni.

0%

20%

40%

60%

80%

100%

Pavis

am

pilsētā

s

laukos

Rīg

as

Pie

rīgas

Vid

zem

es

Kurz

em

es

Zem

gale

s

Latg

ale

s

1.

(trū

cīg

āka)

2.

3.

4.

(turīgākā)

reģionos kvartiļu grupās

0%

20%

40%

60%

80%

100%

Pavis

am

16–24

25–54

55–74

pam

atizglītība

vid

ējā

augstā

kā

vecuma grupās pēc izglītības līmeņa

2004 2016


Iedzīvotāji, kuri pirka preces vai pakalpojumus internetā

0%

20%

40%

60%

80%

Pavis

am

16–24

25–34

35–44

45–54

55–64

65–74

vecuma grupās

2006 2016


27. Pētniecība

Izvirzītie mērķi ilglaicīgai pētniecības attīstībai Latvijā Pētniecības un attīstības intensitāti raksturo izdevumi zinātniski pētnieciskajam darbam

attiecībā pret IKP. Latvijā izdevumi zinātniski pētnieciskajam darbam ilgstoši ir bijuši

nelieli. „Eiropa 2020” izvirzītais pamatmērķis ir ieguldīt pētniecībā un attīstībā 3 % no

Eiropas Savienības (ES) kopprodukta. Latvijas kvantitatīvais mērķis ir līdz 2020. gadam

palielināt pētniecībā ieguldīto finansējumu līdz 1,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta

(IKP), bet līdz 2030. gadam – līdz 3 % no IKP.

Izdevumi pētnieciskajam darbam Latvijā samazinājušies 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, izdevumu pētniecībai un attīstībai īpatsvars iekšzemes

kopproduktā (IKP) ir samazinājies par 0,06 procentpunktiem un veidoja 0,62 % no IKP.

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, izdevumi pētniecībai un attīstībai Lietuvā ir

palielinājušies par 0,03 procentpunktiem un veidoja 1,04 % no IKP, Igaunijā par

0,06 procentpunktiem un veidoja 1,5 %. Mazāks izdevumu īpatsvars pret IKP nekā Latvijai

2015. gadā ES bija tikai Rumānijā (0,49 %) un Kiprā (0,46 %). Lielākais pieauguma temps

izdevumiem no IKP bija Zviedrijā – palielinoties 0,11 procentpunktiem (3,26 %). Vidēji ES

valstīs 2015. gadā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav

mainījies un veidoja 2,03 % no IKP

Latvijā zinātniski pētniecisko darbu galvenokārt veic augstākās izglītības sektorā. Šajā

sektorā 2015. gadā veikti zinātniski pētnieciskie darbi 75,6 milj. eiro vērtībā, kas veido

0,31 % no IKP. Valsts sektorā pētniecība veikta par 39,0 milj. eiro jeb 0,16 % no IKP, bet

uzņēmējdarbības sektorā par 37,6 milj. eiro jeb 0,15 % no IKP.

2015. gadā ārvalstu finansējums joprojām veidoja lielāko daļu – 45,0 % – no kopējā

finansējuma pētniecības darbiem, 32,7 % – bija valsts finansējums, 20,1 % uzņēmumu

finansējums, bet 2,2 % – augstskolu finansējums.

Salīdzinot ar 2014. gadu, pieaudzis ir tikai valsts finansējums (par 19,4 %), uzņēmumu

finansējums samazinājies par 32,4 %, augstskolu finansējums samazinājies par 10,8 %,

savukārt ārvalstu finansējums samazinājies par 5 %.

Valsts finansējums pētniecībai 2015.gadā bija 49,8 milj. eiro. Lielāko daļu no kopējā valsts

finansējuma veidoja zinātniskās darbības bāzes finansējums – 39.6 %, jeb 19,7 milj. eiro,

valsts pētījumu programmu finansējums - 13.0 %, jeb 6,5 milj. eiro, zinātniskās darbības

attīstības finansējums - 12.1 %, jeb 6,0 milj. eiro. Dalībai starptautiskajos projektos bija

atvēlēti 3.1 milj. eiro, jeb 6.2 % no kopējā valsts finansējuma. Salīdzinot ar 2014.gadu

visvairāk palielinājies valsts atbalsts zinātniskās darbības attīstībai – 2.5 reizes. 2015. gadā pētnieciskajā darbā strādāja 11 283 darbinieki, no tiem 7 827 (69,4 %) bija

zinātniskais personāls. Divas trešdaļas (67,7 %) zinātnisko darbinieku bija nodarbināti

augstākās izglītības sektorā. Joprojām ir salīdzinoši mazs gados jaunu zinātnieku skaits,

zinātniskais personāls vecumā līdz 34 gadiem 2015. gadā veidoja 25,8 %. Salīdzinoši liels

ir pensijas vecuma darbinieku vecumā virs 65 gadiem īpatsvars, kas veido 15,9 %. Vairāk

nekā puse no zinātniskā personāla ir sievietes (51 %). Latvijā ir vislielākais sieviešu

īpatsvars Eiropas Savienībā, (2013.gadā Eiropas Savienībā vidēji bija 33.2 %). 2015. gadā

procentuāli lielākais sieviešu īpatsvars zinātniskajā personālā bija valsts sektora

zinātniskajās iestādēs (58,0 %) un augstākās izglītības sektorā (52,1 %), uzņēmējdarbības

sektorā sieviešu bija mazāk – 40,7 %.

Izdevumi zinātniski pētnieciskajam darbam 2014 2015

Izdevumi, tūkst.eiro 162 796 152 252

Izdevumi no IKP, %:

Latvijā 0,68 0,62

ES valstīs 2,03 …

Zinātniskais personāls ar zinātnisko grādu 2014 2015

Ar zinātnisko grādu – pavisam, cilv. 3 812 3 809

Augstākās izglītības sektors 3 183 3 223

Valsts sektors 439 190

Uzņēmējdarbības sektors 422 161


Finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam 2015. gadā

PAVISAM

% no IKP

Finansējums pēc līdzekļu avota:

Uzņē-mumu

valsts augstākās

izglītības iestādes

ārvalstu

Finansējums,

tūkst. eiro 152 252 0,62 30,6 49,8 3,4 68,5

augstākās

izglītības

sektors

75 617 0,31 5,9 33,3 3,4 33,0

valsts sektors 38 988 0,16 6,6 15,9 - 16,5

uzņēmumu

sektors 37 647 0.15 18,1 0,6 - 19,0

Finansējums no

IKP, % 0,62 x 0,13 0,20 0,01 0,28

Zinātniskā darbība

Zinātniskais personāls pēc dzimuma un vecuma 2015. gadā

0.

€ 0

€ 20

€ 40

€ 60

€ 80

€ 100

€ 120

€ 140

€ 160

€ 180

0

1 000

2 000

3 000

4 000

5 000

6 000

7 000

8 000

9 000

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

(milj.)

(cilv.)

zinātniskais personāls (kreisā ass)

finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam (labā ass)

1 033

830

601 590

780

983 1 003

812

732

463

<34 35–44 45–54 55–64 >65

vīrieši sievietes


Doktora grādu ieguvušie 2016. gadā pa tematiskajām grupām

Izdevumu īpatsvars pētnieciskajam darbam % no IKP

2015. gadā

Datu avots: Eurostat (rd_e_gerdtot) 30.11.2016.

sociālās zinātnes,

komerczinības un tiesības

26,9%

dabas zinātnes, matemātika

un informācijas tehnoloģijas

23,4%

inžinierzinātnes, ražošana un

būvniecība

18,3%

humanitārās zinātnes un

māksla

12,2%

veselības aprūpe un

sociālā labklājība

9,1%

izglītība

4,1%

pakalpojumi

3,0% lauksaimniecība

3,0%

0,0%

0,5%

1,0%

1,5%

2,0%

2,5%

3,0%

3,5%

SE

AT

DK FI

DE

BE

FR SI

ES-2

8

NL

CZ

UK

EE

HU IT LU

PT

ES

SK LT

PL

BG EL

HR

MT

LV

RO

CY IE

Pavisam no tā uzņēmējdarbības sektors


28. Vide un tās aizsardzība

Dabas resursi Latvijā nozīmīgākos dabas resursus (1) veido tādi derīgi izrakteņi kā dolomīts, ģipšakmens,

kaļķakmens, smilts–grants, smilts, kvarca smilts, māls un kūdra. Latvijas derīgos izrakteņus

galvenokārt izmanto būvmateriālu un ķīmiskajā rūpniecībā un nelielā apjomā arī enerģētikā

(kūdra).

Lai gan aizvien pieaug koksnes eksports, meža platības valsts teritorijā ir palielinājušās.

2014. gada 1. janvārī pēc Meža resursu monitoringa datiem Latvijā meža platība bija 3 260

tūkst. ha jeb 50 % no visas Latvijas teritorijas, no kuras valstij pieder 1 510 tūkst. ha (46,3 %

no visu mežu platības), savukārt pārējo īpašnieku meža kopplatība bija 1 750 tūkst. ha

(53,7 % no visu mežu platības).

No visām mežaudzēm 45,2 % ir skuju koki. Latvijas mežos dominē galvenokārt trīs koku

sugas (priede, bērzs un egle), kuru audzes kopā aizņem trīs ceturtdaļas no visas meža

platības. Pārējās meža platības aizņem melnalkšņu, baltalkšņu, apšu, ošu un ozolu audzes.

Latvijā pieaug bērza un citu lapu koku mežaudžu īpatsvars, jo lauksaimniecības zemes

turpina strauji aizaugt ar lapu kokiem. 2009.–2013. gadā vidējais koksnes ieguves apjoms

bija 12,0 milj. m3 koksnes. Ieguves apjoms ir aptuveni 70 % no krājas pieauguma.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā ir izveidotas 683 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (2) astoņās kategorijās, kas

aizņem 19 % sauszemes teritorijas. Tie ir: četri nacionālie parki, viens biosfēras rezervāts,

42 dabas parki, deviņi aizsargājamo ainavu apvidi, 261 dabas liegums, četri dabas rezervāti,

septiņas aizsargājamās jūras teritorijas. Paredzēts veidot mikroliegumus vēl astoņu putnu

sugu koloniju vietās. Eiropas Savienības valstu kopīgajā aizsargājamo teritoriju tīklā

„Natura 2000” Latvijā iekļautas 333 teritorijas un aizņem 7,9 tūkst km2 jeb 12 % no

sauszemes kopplatības: četri dabas rezervāti, četri nacionālie parki, 239 dabas liegumi,

37 dabas parki, deviņi aizsargājamo ainavu apvidi, septiņas aizsargājamās jūras teritorijas

un 24 mikroliegumi.

Vides kvalitāte un tās aizsardzība 2015. gadā vides kvalitātes pētniecībai un apsaimniekošanai tika izlietoti 170 milj. eiro.

Lielākais finasējums (69,7 milj. eiro) novirzīts atkritumu savākšanai un pārstrādes iekārtām.

Pēdējos sešus gadus vērojams radīto sadzīves atkritumu apjoma pieaugums. Taču jāatzīmē,

ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2015. gadā šis rādītājs samazinājās par 5,0 %.

Ja 2014. gadā radīto sadzīves atkritumu apjoms bija 2 014 tūkst. tonnu, tad 2015. gadā –

1 913 tūkst. tonnu, kas ir par 101 tūkst. tonnu mazāk. Radītais sadzīves atkritumu daudzums

uz 1 iedzīvotāju Latvijā joprojām ir salīdzinoši zems. 2015. gadā tas bija 433 kg uz

1 iedzīvotāju. Mazākais saražoto sadzīves atkritumu apmērs bija Rumānijā (247 kg), Polijā

(286 kg), bet lielākais – Dānijā (789 kg), Kiprā (638 kg), Luksemburgā un Vācijā (abās

625 kg).

Otrais lielākais vides aizsardzības finanšu ieguldījums (56,1 milj. eiro) bija ūdens resursu

aizsardzībai. Lielākos pazemes saldūdens krājumus veido Daugavas (223,2 milj. m3) un

Gaujas (41,5 milj. m3) upju baseini. 2013. gadā Latvijā no pazemes ieguva 155,4 milj. m3

ūdens.

Finansējums gaisa aizsardzībai un kvalitātes uzlabošanai (13,7 milj. eiro) daudzus gadus

bijusi visas pasaules prioritāte. Siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) ir nozīmīgākais klimata

pārmaiņu rādītājs. 2014. gadā Latvijā emitētas 11,71 milj. tonnu SEG. Enerģētikas un

transporta sektors 2014. gadā bija viens no lielākajiem SEG emisiju avotiem, kuru emisijas

veidoja 59 % no kopējām emisijām. Lauksaimniecības sektorā kopš 1995. gada ik gadu

emitē aptuveni 2 milj. tonnu CO2 ekvivalenta. Pēdējo 10 gadu laikā SEG emisijas šajā

sektorā ir pieaugušas par 25 %.

_________________________ (1) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

(2) Dabas aizsardzības pārvaldes dati.

http://ec.europa.eu/environment/archives/youth/nature/nature_protection_lv.html


Latvijas mežu raksturojošie rādītāji (1) 2014

Mežainums, % 50,0

Meža zemju kopējā platība, tūkst. ha 3 575

Meža platība, tūkst. ha 3 260

Mežaudžu platība, tūkst. ha 3 198

Skujukoki 1 444

priede 860

egle 584

Lapukoki 1 754

bērzs 902

apse 257

melnalksnis 183

baltalksnis 310

pārējie lapukoki 102

Meža platība uz vienu iedzīvotāju, ha 1,6

Koksnes krāja mežā, milj. m3 668

Skujukoki 349

priede 224

egle 125

Lapukoki 318

bērzs 160

apse 63

melnalksnis 39

baltalksnis 41

pārējie lapukoki 15

Koksnes krāja uz vienu iedzīvotāju, m3 333,8

Izcirstās platības un mežu atjaunošana (2)

2014 2015

platība, ha

krāja, tūkst.m3

platība, ha

krāja, tūkst. m3

Cirtes – pavisam 108 401 11 679 98 389 10 627

galvenā cirte 43 420 9 460 39 946 8 676

kopšanas cirte 33 467 1 468 31 964 1 306

rekonstruktīvā cirte 48 8 51 11

sanitārā cirte 30 195 595 24 265 462

citas cirtes 1 712 148 2 163 172

Mežu atjaunošana 37 986 x 41 653 x

no tā mežu sēšana un stādīšana 12 872 x 13 697 x

Radītie un savāktie atkritumi (3)

Sadzīves atkritumi Bīstamie atkritumi

2014 2015 2014 2015

Radītais, t 2 013 696 1 913 003 80 978 28 461

Savāktais, t 1 821 319 1 801 255 88 717 96 162

Pārstrādātais, t 1 895 457 2 208 036 96 962 74 750

Apglabātais, t 709 601 571 052 8 516 5 805

Eksportētais, t 550 217 337 384 8 455 7 750

_________________________ (1) Zemkopības ministrijas Meža resursu monitoringa dati.

(2) Valsts meža dienesta dati.

(3) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.


Līdzekļu izlietojums vides aizsardzībai 2015. gadā

Meža zemes apsaimniekošana

Kaitīgo vielu izmeši atmosfērā

€ 14,7

€ 41,4

€ 9,4€ 4,2

€ 11,5

€ 58,3

€ 13,8 € 16,6

investīcijas

kārt

ējā

s izm

aksas

investīcijas

kārt

ējā

s izm

aksas

investīcijas

kārt

ējā

s izm

aksas

investīcijas

kārt

ējā

s izm

aksas

ūdens resursu

aizsardzībai

gaisa aizsardzībai atkritumu

savākšanai un

pārstrādei

citas

(milj.)

0

15

30

45

60

0

100

200

300

400

1995 2000 2005 2010 2015

(tūkst.ha)

Mežu atjaunošana - pavisam (labā ass)

no tās sēšana un stādīšana (labā ass)

Cirtes ( kreisā ass)

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

20

15

(tūkst.

t)

cietās daļiņas

slāpekļa oksīdi (NOx)

sēra dioksīds (SO2)

oglekļa monoksīds (CO)

gaistošie organiskie savienojumi (GOS)

citas vielas


Sadzīves atkritumi

Siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu iedzīvotāju

Datu avots: Eurostat (t2020_rd300) 15.03.2017.

Stacionāro gaisa piesārņojuma avotu emisijas 2015. gadā (kg uz iedzīvotāju)

0

500

1 000

1 500

2 000

2 500

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

(tūkst.

t)

radītais savāktais pārstrādātais

apglabātais eksportētais

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

(tonnas C

O2

ekviv

ale

nta

)

ES-28 Latvija Lietuva Igaunija


29. Enerģētika

Kopējais energoresursu patēriņš 2015. gadā palicis praktiski

nemainīgs 2015. gadā kopējais energoresursu patēriņš bija 183,9 petadžouli (PJ), kas ir par 1,2 %

mazāk nekā 2014. gadā. Desmit gadu laikā kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski

mainījies: 2005. gadā kopējais energoresursu patēriņš bija 192,1 PJ, kas ir tikai par 4,3 %

vairāk nekā 2015. gadā.

Palielinājies atjaunīgo energoresursu īpatsvars Pēdējos gados novērotas energoresursu kopējā patēriņa struktūras izmaiņas – samazinās

dabasgāzes patēriņa īpatsvars un palielinās atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars kopējā

energoresursu patēriņā. Desmit gadu laikā dabasgāzes patēriņa īpatsvars samazinājās par

4,5 % un 2015. gadā bija 25,1 %, vienlaicīgi kurināmās koksnes patēriņa īpatsvars

palielinājās par 2,9 % un 2015. gadā bija 28,6 %. 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu

saražoto koksnes granulu daudzums pieauga par 14,1 %, savukārt saražotās koksnes šķeldas

daudzums – par 8,4 %. Lielākā daļa granulu Latvijā ir saražotas eksportam. 2015. gadā

eksportēja 28,0 PJ granulas, kas ir par 20,4 % vairāk nekā 2014. gadā. Latvijā izmantojamie

AER ir vietējie energoresursi, tāpēc, palielinoties AER kopējam patēriņam, mazinās

Latvijas enerģētiskā atkarība (1) no importējamiem energoresursiem – no 63,9 % 2005. gadā

līdz 51,1 % 2015. gadā.

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai (pārveidošanas sektors) patērēja 50,1 PJ

energoresursu un saražoja 38,2 PJ enerģijas, no tās 25,5 PJ siltumenerģijas un 12,7 PJ

elektroenerģijas. Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā Latvijā pārsvarā izmanto

neatjaunīgo energoresursu – dabasgāzi, kuras īpatsvars pakāpeniski samazinās:

2010. gadā – 81,0 %, 2013. gadā – 69,8 %, 2014. gadā – 64,3 % un 2015. gadā – 63,5 %.

Ar katru gadu pieaug saražotās elektroenerģijas īpatsvars no AER. Piecu gadu laikā pieauga

pārveidošanas sektorā patērēto AER īpatsvars par 19,8 % un 2015. gadā sasniedza 36,1 %.

Savukārt pēdējo 10 gadu laikā no 2005. līdz 2015. gadam saražotā elektroenerģija vēja

elektrostacijās pieauga no 47 līdz 147 GWh, biomasas (koksnes, koksnes atlikumu)

elektrostacijās un koģenerācijas stacijās – no 6 līdz 378 GWh, un biogāzes koģenerācijas

stacijas – no 36 līdz 391 GWh. Tas ir svarīgs rādītājs, ņemot vērā, ka AER, kuri tiek

izmantoti pārveidošanas sektorā, ir vietējie energoresursi: kurināmā koksne, biogāze un cita

biomasa.

Energoresursu galapatēriņš 2015. gadā samazinājies 2015.gadā energoresursu galapatēriņš 2015. gadā bija 163,5 PJ, kas ir par 1,9 % mazāk nekā

2014. gadā. Lielākais energoresursu patērētājs ir mājsaimniecības, kas patērē vidēji 30 %,

tad transports (vidēji 29 %) un rūpniecība (vidēji 22 %). Energoresursu galapatēriņa

pieaugums 2015. gadā tika novērots rūpniecībā, lauksaimniecībā un transporta sektorā,

turpretī mājsaimniecībās bija vērojams samazinājums (-10,7 %).

Transportā 2015. gadā patērēja 49,0 PJ energoresursu, kas ir par 5,8 % vairāk nekā

2014. gadā. Dīzeļdegviela ir galvenais energoresurss, ko izmanto transportā (tās īpatsvars

2015. gadā bija 63,1 %). Pēdējos gados transportā novērots būtisks sašķidrinātās naftas

gāzes patēriņa īpatsvara pieaugums. 2010. gadā tās patēriņš bija 1,0 PJ, bet 2015. gadā – 2,7

PJ, kas ir par 171,7 % vairāk. Ik gadu pieaug AER patēriņš transportā – 2015. gadā

biodīzeļdegvielas un bioetanola patēriņš transportā bija 1,0 PJ, kas ir par 3,4 % lielāks nekā

2014. gadā. Savukārt auto benzīna patēriņš transportā no 2010. līdz 2015. gadam

samazinājās par 30,3 %, sasniedzot 8,6 PJ.

Kopējais primāro energoresursu patēriņš pa energoresursu

veidiem

2014 2015

Pavisam, TJ 186 155 183 930

Naftas produkti 59 652 62 640

Cietais kurināmais 2 508 1 961

Dabasgāze 45 386 46 096

Kurināmā koksne 55 921 52 561

Elektroenerģija 16 021 13 783

Pārējie kurināmie 6 667 6 889

Vidējā gaisa temperatūra rudens/ziemas mēnešos, 0C 2,9 4,2

_________________________ (1) Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus

bunkurēšana.


Energoresursu patēriņš pa sektoriem

2014 2015

Galapatēriņš, TJ 166 604 163 498

Rūpniecība (ieskaitot būvniecību) 36 433 36 766

Transports 46 295 48 979

Mājsaimniecības 51 816 46 296

Lauksaimniecība, mežsaimniecība, medniecība,

zvejniecība 6 475 6 826

Pārējie patērētāji 25 585 24 631

Elektroenerģijas ražošana

2014 2015

Pavisam, GWh 5 140 5 533

Hidroelektrostacijas 1 993 1 860

Koģenerācijas stacijas (1) 3 006 3 526

Vēja elektrostacijas 141 147

Atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā

Energoresursu patēriņa struktūra transporta vajadzībām

_________________________ (1) Ieskaitot elektrostacijas.

32.3%

31.1%

29.6%

29.8%

34.3%

30.4%

33.5%

35.7%

37.1%

38.7%37.6%

25%

30%

35%

40%

45%

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

0% 20% 40% 60% 80% 100%

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

dīzeļdegviela petrolejas veida reaktīvā degviela

auto un aviācijas benzīns sašķidrinātā naftas gāze

biodegviela citi


30. Transports

2016. gadā zemākais pārvadāto kravu apjoms kopš 2010. gada

Pārvadāto kravu dati uzrāda mazāko apjomu kopš 2010. gada, kad tas bija 101,6 miljoni

tonnu. 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu

pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 8,1 miljonu tonnu jeb 6,6 %. Būtiskākais

pārvadāto kravu kritums par 7,8 miljoniem tonnu jeb 14,1 % bija dzelzceļa transportā.

Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 0,8 miljoniem tonnu jeb 1,3 %. Pa

maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par

1,1 miljonu tonnu jeb 23,3 %.

Ostās kravu apgrozījums samazinās, lidostā – pieaug

2016. gadā no Latvijas ostām nosūtīja un ostās saņēma 63,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par

9,3 % mazāk nekā gadu iepriekš. Tas ir zemākais rezultāts kopš 2010. gada, kad kravu

apgrozība ostās bija 61,2 miljoni tonnu.

No ostām nosūtīja 56,2 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,1 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Nosūtīto kravu apjoma samazināšanos noteica divu svarīgāko kravu veidu – naftas produktu

un ogļu iekraušanas kuģos – apjomu kritums attiecīgi par 26,8 % un 12,1 %. Kravu apjoma

kritums skāra arī nosūtītos kokmateriālus par 1,4 %. Savukārt nosūtītās labības un labības

produktu apjoms pieauga par 6,8 %, minerālmēsliem – par 15,2 %, kravām konteineros –

par 8,7 %, bet mobilajām kravām par 8,3 %.

Ostās saņemto kravu apjoms samazinājās par 1,7 %. To galvenokārt noteica no kuģiem

izkrauto beramkravu apjoma kritums par 19,5 %. Ostās izkrauto naftas produktu apjoms

pieauga par 16,8 %, bet saņemto un izkrauto kravu konteineros un mobilo kravu apjoms

saglabājās iepriekšējā gada līmenī: kravas konteineros samazinājās par 0,5 %, bet mobilās

kravas pieauga par 0,7 %.

2016. gadā lidostā “Rīga” saņēma un no lidostas nosūtīja 19,5 tūkstošus tonnu kravu, kas ir

par 4,2 % vairāk nekā 2015. gadā.

Mazāk ar sauszemes transportu, vairāk ar jūras un gaisa

transportu pārvadātu pasažieru

2016. gadā ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 244,7 miljonus pasažieru, kas ir par

1,9 % jeb 4,7 miljoniem pasažieru mazāk nekā 2015. gadā. Kopš 2010. gada pārvadāto

pasažieru skaits nav būtiski mainījies, lai gan kopš 2014. gada vērojama neliela ikgadēja

samazināšanās.

Salīdzinot ar 2015. gadu, ar dzelzceļa transportu pārvadāto pasažieru skaits 2016. gadā

pieauga par 0,9 %, ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāto pasažieru skaits

samazinājās par 1,1 %, bet ar pilsētu elektrisko transportu pārvadāts par 3,7 % pasažieru

mazāk.

2016. gadā ar prāmjiem Latvijas ostās iebrauca un no ostām izbrauca 657,7 tūkstoši

pasažieru, kas ir par 9,2 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Ar kruīza kuģiem Rīgas pasažieru ostā iebrauca 71,4 tūkstoši pasažieru jeb par 3,3 % vairāk

nekā 2015. gadā.

2016. gadā lidostā “Rīga” ielidoja un no tās izlidoja 5,4 miljoni pasažieru, kas ir par 4,6 %

vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Ar Latvijas aviokompāniju lidmašīnām lidostā

“Rīga” ielidoja un no tās izlidoja 2,8 miljoni pasažieru, par 8,3 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vislielākā pasažieru apgrozība lidostā “Rīga” bija ar Vācijas lidostām – 0,84 miljoni

pasažieru (pieaugums par 8,5 %), ar Lielbritānijas lidostām – 0,79 miljoni pasažieru (par

9 % vairāk) un ar Krievijas lidostām – 0,56 miljoni pasažieru (par 22,8 % vairāk).

Satiksmes ceļu garums gada beigās

2014 2015

Valsts autoceļu garums 20 150 20 093

Pašvaldību autoceļu garums 30 439 30 183

Pašvaldību ielu garums 8 039 7 967

Valsts dzelzceļa līnijas garums – pavisam, km 1 860 1 860

tai skaita platsliežu 1 826 1 826

no tām elektrificētas 251 251

Tramvaju līnijas, km 157 157

Trolejbusu līnijas, km 204 204


Transporta līdzekļu skaits gada beigās

2014 2015

Kravas automobiļi (ieskaitot vilcējus), tūkst. 83 205 85 998

Autobusi, tūkst. 4 845 4 797

Vieglie automobiļi, tūkst. 657 799 679 048

Valsts dzelzceļam piederošais ritošais sastāvs:

lokomotīves 206 204

motorvagoni 104 104

pasažieru vagoni (ieskaitot elektrovilcienu un

dīzeļvilcienu sekciju vagonus) 238 238

preču vagoni 7 011 6 525

Uzņēmumiem piederošie preču vagoni 5 409 5 363

Jūras transports (kuģi ar tonnāžu 100 un vairāk

bruto reģistra tonnu) 172 175

kravas kuģi 21 28

zvejas kuģi 60 61

pasažieru kuģi 10 8

velkoņi 20 18

palīgflote 59 58

ledlauži 1 1

Trolejbusi 257 269

Tramvaju vagoni 274 266

Gaisa kuģi ar dzinēju 247 258

Kravu pārvadājumi 2015 2016

Autotransports – pavisam, tūkst. t 62 569 63 389

Iekšzemes 48 517 48 422

Starptauriskie 14 052 14 967

Dzelzceļš – pavisam, tūkst. t 55 645 47 819

Iekšzemes 1 671 1 483

Starptauriskie 53 974 46 336

Jūras transports – pavisam, tūkst. t 69 569 63 116

Nosūtītas 62 551 56 217

Saņemtas 7 018 6 899

Lidosta “Rīga”– pavisam (ieskaitot pastu), t 18 758 19 549

Nosūtītas 11 136 11 506

Saņemtas 7 622 8 043

Pasažieru pārvadājumi 2015 2016

Regulārās satiksmes autobusos – pavisam,

tūkst. cilv. 144 375 142 813

Iekšzemes maršrutos 144 166 142 609

Starptautiskajos maršrutos 209 204

Trolejbusos, tūkst. cilv. 44 752 43 443

Tramvajos, tūkst. cilv. 43 119 41 175

Dzelzceļa transportā – pavisam, tūkst.cilv. 17 070 17 228

Iekšzemes satiksmē 16 885 17 071

Starptautiskajā satiksmē 185 157

Rīgas ostā – pavisam, tūkst.cilv. 526 582

Iebraukuši ar prāmjiem 224 243

Izbraukuši ar prāmjiem 233 267

Iebraukuši ar kruīza kuģiem 69 71


2015 2016

Lidostā “Rīga” – pavisam, tūkst. cilv. 5 161 5 401

Ielidoja 2 585 2 709

Izlidoja 2 576 2 692

Dzelzceļa kravu pārvadājumi

Kravu apgrozība Latvijas ostās 2016. gadā

0

10

20

30

40

50

60

70

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

(milj.t)

eksports imports tranzīts iekšzemes

32 891

16 860

5 109

1 357

4 179

1 949

571

200

Rīga

Ventspils

Liepāja

mazās ostas

Rīga

Ventspils

Liepāja

mazās ostas

nosūtīta

ssaņem

tas

(tūkst.t)

CENTRÂLÂ STATISTIKAS PÂRVALDE

Lâèplçða iela 1, Rîga, LV–1301, Latvijatâlrunis: 67366850, fakss: 67830137,

e-pasts: [email protected], http://www.csb.gov.lv

Documents

LATVIJA. Galvenie statistikas rādītāji 2017 - csb.gov.lv · Latvija atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumos, ledāja kušanas ietekmē izveidojies pauguriem un ieplakām bagāts