LATVIJAS BANKAS 2006. GADA PÂRSKATS

ISSN 1407–1797

© Latvijas Banka, 2007

Pârpublicçjot obligâta avota norâde.

Foto: Gunta Andersone un Andris Tenass.

Grafiskajos attçlos ar punktiem atzîmçts râdîtâja faktiskais lielums, ar lînijâm – ðo râdîtâju aproksimçjoðâ lîkne. Râdîtâjakatras dienas mçrîjumu aproksimçjoðâ lîkne ir vairâk izcelta nekâ faktiskâ lieluma lîkne.

Skaitïu noapaïoðanas rezultâtâ komponentu summa var atðíirties no kopsummas.

– attiecîgajâ periodâ nav darîjumu vai nav atlikumu.x dati nav pieejami vai râdîtâjus nav iespçjams aprçíinât.0 râdîtâjs mazâks par 0.5, bet lielâks par nulli vai râdîtâja aprçíina rezultâts ir nulle.

SATURS

Latvijas Bankas prezidenta ievadvârdi 5Tautsaimniecîbas attîstîba un monetârâ politika 10

Ârçjâ ekonomiskâ vide 10Inflâcija un cenas 11Iekðzemes kopprodukts 13Ârçjâ tirdzniecîba un maksâjumu bilance 15Fiskâlâ politika 18Banku attîstîba 20Naudas piedâvâjums 20Kredîtu un noguldîjumu procentu likmes 24Starpbanku tirgus 26Naudas bâze 27Valûtas tirgus un Latvijas ârçjais parâds 28Vçrtspapîru un fondu tirgus 30

Centrâlâs bankas darbîba 33Latvijas Banka Eiropas Centrâlo banku sistçmâ un Eiropas Savienîbasinstitûcijâs 34Stratçìiskâ plânoðana 34Valûtas maiòas politika un ârçjâs rezerves 35Monetârâs politikas instrumenti 36Skaidrâs naudas apgrozîba 37Statistika 41Maksâjumu un norçíinu sistçmas 43Finanðu stabilitâte 45Informâcijas sistçmas 46Sabiedrîbas informçðana 46Organizatoriskâ attîstîba 48Risku pârvaldîðana un kvalitâtes vadîba 50Iekðçjais un ârçjais audits 51Grâmatvedîba un budþeta vadîba 51Sadarbîba ar starptautiskajâm organizâcijâm 52Sadarbîba ar ârvalstu centrâlajâm bankâm un tehniskâ palîdzîba 52

Latvijas Bankas 2006. gada finanðu pârskati 55Latvijas Bankas bilance 56Latvijas Bankas peïòas un zaudçjumu aprçíins 58Latvijas Bankas kopçjâs atzîtâs peïòas un zaudçjumu pârskats 60Latvijas Bankas naudas plûsmas pârskats 61Latvijas Bankas finanðu pârskatu skaidrojumi 62

Neatkarîgu revidentu ziòojums Latvijas Bankas padomei 93Pielikumi 951. Monetârie râdîtâji 2006. gadâ 962. Latvijas Bankas 2006. gada mçneðu bilances 973. Latvijas Bankas 2002.–2006. gada bilances 984. Latvijas Bankas 2002.–2006. gada peïòas un zaudçjumu aprçíini 995. Latvijas Bankas noteiktie Lielbritânijas sterliòu mârciòas,

Japânas jenas un ASV dolâra kursi 996. Latvijas Bankas struktûrvienîbas 2006. gada beigâs 1007. Latvijas Bankas struktûra 2006. gada beigâs 1038. Latvijas Bankas pârstâvniecîba starptautiskajâs organizâcijâs 1049. 2006. gadâ publicçtie Latvijas Bankas izdevumi 10610. Latvijas Bankas pamatuzdevumu izpildes 2006. gada normatîvâs

aktualitâtes 10711. Termini 10812. Latvijas Bankas vîzijas, misijas un vçrtîbu vçstîjumi 114

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

3

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

4

SAÎSINÂJUMI

AS akciju sabiedrîbaASV Amerikas Savienotâs ValstisCEBS Eiropas Banku uzraugu komitejaCFS citi finanðu starpnieki, izòemot apdroðinâðanas sabiedrîbas un pensiju

fondusCIF preces vçrtîba, ietverot transporta un apdroðinâðanas izmaksas lîdz

importçtâjvalsts robeþai (cost, insurance and freight at the importer's border)

CSP Latvijas Republikas Centrâlâ statistikas pârvaldeECB Eiropas Centrâlâ bankaECBS Eiropas Centrâlo banku sistçmaEFK Ekonomikas un finanðu komitejaEK Eiropas KomisijaEKS elektroniskâ klîringa sistçmaEMS Ekonomikas un monetârâ savienîbaES Eiropas SavienîbaES8 valstis, kuras pievienojâs ES 2004. gada 1. maijâ (izòemot Kipru un Maltu)ES10 valstis, kuras pievienojâs ES 2004. gada 1. maijâES15 valstis, kuras ietilpa ES pirms 2004. gada 1. maijaEurostat Eiropas Kopienu Statistikas birojsFKTK Finanðu un kapitâla tirgus komisijaFM Latvijas Republikas Finanðu ministrijaFOB preces vçrtîba, ietverot transporta un apdroðinâðanas izmaksas lîdz

eksportçtâjvalsts robeþai (free on board at the exporter's border)

FRS ASV Federâlo rezervju sistçmaIIN iedzîvotâju ienâkuma nodoklisIKP iekðzemes kopproduktsISO Starptautiskâ Standartizâcijas organizâcija (International Organization for

Standardization)

KMAS Klientu maksâjumu apstrâdes sistçmaLCD Latvijas Centrâlais depozitârijsM0 naudas bâzeM1 ðaurâs naudas râdîtâjsM2 vidçjâs naudas râdîtâjsM3 plaðâs naudas râdîtâjsM2X plaðâ naudaMFI monetârâ finanðu iestâdeNACE Ekonomiskâs darbîbas statistiskâ klasifikâcija ES (Nomenclature statistique

des activités économiques dans la Communauté européenne)

NATO Ziemeïatlantijas lîguma organizâcija (North Atlantic Treaty Organisation)

NÎN nekustamâ îpaðuma nodoklisNVS Neatkarîgo Valstu SavienîbaOECD Ekonomiskâs sadarbîbas un attîstîbas organizâcija (Organisation for

Economic Co-operation and Development)

PVN pievienotâs vçrtîbas nodoklisRFB Rîgas Fondu birþaRIGIBID Riga Interbank Bid Rate; Latvijas starpbanku noguldîjumu procentu likmju

indekssRIGIBOR Riga Interbank Offered Rate; Latvijas starpbanku kredîtu procentu likmju

indekssSAMS starpbanku automatizçtâ maksâjumu sistçmaSEPA Vienotâ eiro maksâjumu telpa (Single Euro Payments Area)

SDR Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas (Special Drawing Rights)

SIA sabiedrîba ar ierobeþotu atbildîbuSNB Starptautisko norçíinu banka (Bank for International Settlements)

SVF Starptautiskais Valûtas fondsTARGET2 Eiropas Vienotâs automatizçtâs reâlâ laika bruto norçíinu sistçmas (Trans-

European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer system)

jauna paaudzeVAS valsts akciju sabiedrîbaVKM II Valûtas kursa mehânisms IIVNS Latvijas Bankas organizçtâ vçrtspapîru norçíinu sistçmaVSAA Valsts sociâlâs apdroðinâðanas aìentûraVSAOI valsts sociâlâs apdroðinâðanas obligâtâs iemaksas

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

5

LATVIJAS BANKAS PREZIDENTA IEVADVÂRDI

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

6

Latvijas tautsaimniecîbas izaugsme 2006. gadâ – turklât jau treðo gadu pçc kârtas –bija straujâkâ ES, veicinot labklâjîbas kâpumu, taèu izaugsmi vairâk noteica iekð-zemes patçriòð, jo eksporta devuma – lai arî kopumâ iespaidîga – daïa pieaugumâmazinâjâs. IKP kâpumu noteica arî tâlâka integrâcija ES un ârvalstu tieðo investîcijuapjoma straujâ palielinâðanâs (2.2 reizes; lîdz 8.1% no IKP).

Vienlaikus ar straujo izaugsmi tomçr bija vçrojamas arî makroekonomiskâs nesa-balansçtîbas pazîmes: augsta un noturîga inflâcija, kas jau treðo gadu pârsniedza6%, augoða ârçjâ nelîdzsvarotîba (importa pârsvars pâr eksportu), kâ arî valstsârçjâ parâda palielinâðanâs. Ðo faktoru novçrðanai nepiecieðama koordinçta Lat-vijas valdîbas un citu ekonomiskâs politikas veidotâju rîcîba.

Latvijas Bankas monetârâs politikas lçmumi bija vçrsti uz to, lai ierobeþotu inflâ-cijas kâpumu un veicinâtu sabalansçtu tautsaimniecîbas ilgtermiòa attîstîbu. Òemotvçrâ nepiecieðamîbu mazinât ekonomikas pârkarðanas pazîmes, kas var apdraudçtstabilu tautsaimniecîbas izaugsmi ilgtermiòâ, latos veikto darîjumu negatîvâs reâlâsprocentu likmes, kâ arî galveno ECB procentu likmju un ASV bâzes likmes paaug-stinâjumus, Latvijas Banka divas reizes paaugstinâja refinansçðanas likmi (lîdz5.0%; jûlijâ un novembrî – par 0.5 procentu punktiem). Centrâlâ banka nemainîjarezervju normu (8%), bet paplaðinâja obligâto rezervju bâzi.

Lai palçninâtu kreditçðanas pieaugumu, kas bija viens no galvenajiem iekðzemespatçriòa dzinçjspçkiem, Latvijas Banka izmantoja arî centrâlajai bankai mazâkierastus risinâjumus – piesaistîja valdîbas noguldîjumus, kas lîdz tam glabâti bankâs.Pçc lata piesaistes vienotajai Eiropas valûtai resursi latos un eiro Latvijâ kïuvuðiviegli savstarpçji aizstâjami. Procentu likmes kâ viens no galvenajiem monetârâspolitikas instrumentiem zaudçjuðas iedarbîbu gadîjumos, kad nepiecieðama mak-roekonomisko tendenèu koriìçðana, jo vairâk nekâ puse aizdevumu rezidentiemizsniegti eiro. Tâdçjâdi tradicionâlo centrâlâs bankas monetârâs politikas instru-mentu ietekme un efektivitâte ievçrojami mazinâjusies un makroekonomiskâs ko-rekcijas jâveic galvenokârt fiskâlâs politikas jomâ. Tâpçc Latvijas Banka aktîviturpinâja pamatot stingrâkas fiskâlâs politikas nepiecieðamîbu ekonomiskâs attîs-tîbas cikla augðupejas posmâ.

Ekonomikas pârkarðanas pazîmju nostiprinâðanâs noteica nepiecieðamîbu pçc2006. gada oktobrî notikuðajâm vçlçðanâm izveidotajai Latvijas valdîbai izstrâdâtpasâkumu plânu inflâcijas ierobeþoðanai un valsts makroekonomiskâs situâcijas

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

7

stabilizçðanai. 2007. gada martâ valdîba ðo plânu apstiprinâja. Latvijas fiksçta va-lûtas kursa reþîms sniedz priekðrocîbas, bet vienlaikus nozîmç, ka galvenais inflâ-cijas ierobeþoðanas darbs veicams fiskâlajâ politikâ, veidojot uzkrâjumus laikam,kad sâksies ekonomiskâs attîstîbas lejupslîde. Plâns paredz valsts budþetu bez defi-cîta 2007. un 2008. gadâ un ar pârpalikumu – 2009. un 2010. gadâ, pasâkumus hi-potçku kredîtu atlikuma kâpuma palçninâðanai un eksporta konkurçtspçjas uniekðzemes konkurences veicinâðanai (t.sk. mazo un vidçjo uzòçmumu skaita undarba raþîguma palielinâðanu), lai inflâcija mazinâtos jau tuvâkajos gados.

Ðo valdîbas plâna pasâkumu konsekventa izpilde turpmâk ïaus demonstrçt ganmakroekonomisko procesu izpratni, gan prasmi tos kontrolçt: pilnîbâ îstenots,paredzçtais pasâkumu kopums var bût pietiekami iedarbîgs un tuvâko gadu laikâmazinât valsts makroekonomiskâs attîstîbas riskus. Tas arî ïaus iezîmçt, iespçjams,jau 2011.–2013. gadu kâ periodu, kad Latvija varçtu izpildît Mâstrihtas kritçrijus,nodroðinot sabalansçtu tautsaimniecîbas izaugsmi un gatavîbu eiro ievieðanai, kasturpmâkajos gados joprojâm bûs Latvijas valdîbas un Latvijas Bankas galvenaisuzdevums makroekonomikas jomâ.

Latvijas naudas vçsturç 2006. gadu iemûþinâs seðas jaunas jubilejas un piemiòasmonçtas. Turpinot daþâdot Latvijas naudas dizainu ar ierobeþotas tirâþas 1 latamonçtâm, Latvijas Banka emitçja apgrozîbas monçtas "Jâòu vainags" un "Priedesèiekurs". Turpinot tradîciju, Latvijas Banka organizçja sabiedrîbas aptauju par gadamonçtu. Par "Latvijas gada monçtu 2006" kïuva septiòstûra formas "Ciparu monç-ta".

Par svarîgu pienâkumu Latvijas Banka uzskata padziïinât sabiedrîbas izpratni partâs darbîbu, pieòemtajiem lçmumiem un Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbu. Tamapliecinâjums ir Latvijas Bankas padomes 2006. gada jûlijâ apstiprinâtie "LatvijasBankas vîzijas, misijas un vçrtîbu vçstîjumi". Tâpçc ekonomiskâs politikas veidotâ-jiem un plaðai sabiedrîbai vienlîdz aktuâlais jautâjums – Latvijas un ES vidçjâ lab-klâjîbas lîmeòa izlîdzinâðanai nepiecieðamâs izaugsmes priekðnoteikumi – kïuvaarî par 2006. gada oktobrî organizçtâs Latvijas Bankas gadskârtçjâs konferences"Latvija ceïâ uz labklâjîbu: izaugsmes potenciâls un vîzijas" ziòojumu un diskusijutematiem.

Izsaku pateicîbu Latvijas Bankas padomei un valdei par veiksmîgu Latvijas Bankasdarba organizâciju un ikvienam darbiniekam – par atbildîgo ikdienas darbu unradoðo pieeju, veicinot Latvijas Bankas uzdevumu izpildi.

Lai gada pârskats ïauj iepazît centrâlâs bankas darbîbu un vçrtçt tâs veikumu!

Ilmârs RimðçvièsLatvijas Bankas prezidentsRîgâ 2007. gada 11. aprîlî

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

10

ÂRÇJÂ EKONOMISKÂ VIDE

Pasaules tautsaimniecîbai 2006. gadâ bija straujâks izaugsmes temps, nekâ gaidîts.Turklât augoðâs naftas cenas 1. pusgadâ vçl vairâk palielinâja inflâcijas spiedienuun veicinâja centrâlo banku bâzes likmju kâpumu. Tomçr pçc straujâ pieauguma1. pusgadâ pasaules tautsaimniecîbas attîstîbas temps 2. pusgadâ sâka palçninâties.To galvenokârt ietekmçja ASV tautsaimniecîbas mçrenâka izaugsme, sâkot ar 2. ce-turksni, kuru noteica ekonomiskâs aktivitâtes kritums nekustamâ îpaðuma sekto-râ un vçlâk arî rûpnieciskâs raþoðanas sektorâ. Tikai gada pçdçjos mçneðos ASVIKP pieauguma temps nedaudz paâtrinâjâs, jo degvielas cenu sarukums labvçlîgiietekmçja privâto patçriòu un eksports attîstîjâs veiksmîgi. Tomçr ASV daïçji zau-dçja globâlâs izaugsmes dzinçjspçka lomu, jo 2. pusgadâ lîderpozîcijâs izvirzîjâsÂzijas valstis (izòemot Japânu, kur 2. pusgadâ iekðzemes pieprasîjums auga lçnâk).Eiro zonas tautsaimniecîba 2006. gadâ salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu attîstîjâssamçrâ strauji, tomçr izaugsme valstu dalîjumâ bija atðíirîga.

Ekonomisko izaugsmi gada beigâs veicinâja vairâkus gadus ilguðâ naftas cenu kâ-puma krasais pavçrsiens, ko sekmçja pieprasîjuma samazinâðanâs un krâjumu pie-augums ASV un labvçlîgâka politiskâ situâcija naftas ieguves valstîs. Pçc naftascenas kâpuma gada sâkumâ (no 59 ASV dolâriem par barelu lîdz cenas maksimu-mam augustâ – 78 ASV dolâriem par barelu) gada pçdçjos mçneðos tâ atkal sarukalîdz gada sâkuma lîmenim.

Pasaules tautsaimniecîbas izaugsme veicinâja interesi par ieguldîjumiem kapitâlavçrtspapîros. 2006. gadâ Eiropas akciju tirgus indekss Dow Jones EUROSTOXX50 pieauga par 15.1%, ASV akciju tirgus indekss S&P 500 – par 13.6% un NASDAQComposite – par 9.5%, bet Japânas akciju tirgus indekss Nikkei 225 – par 6.9%.Îpaði strauji akciju cenas palielinâjâs Íînâ, SSE A Share akciju tirgus indeksampieaugot par 130.6%. Dabas resursu augstâs cenas nodroðinâja Krievijas tautsaim-niecîbas attîstîbu, akciju tirgus indeksam RTS palielinoties par 70.7%.

2006. gadâ procentu likmes palielinâjâs. Òemot vçrâ vidçjâ termiòa augðupvçrstuscenu stabilitâtes riskus eiro zonâ, ECB piecas reizes paaugstinâja galveno procentulikmi (par 1.25 procentu punktiem; lîdz 3.50%). Bâzes likmes bûtiski paaugstinâjaarî vairâku ES valstu centrâlâs bankas. FRS 1. pusgadâ turpinâja paaugstinât bâzeslikmi (no 4.25% lîdz 5.25%). Pçc vairâk nekâ septiòus gadus ilguðâs tautsaimniecîbugraujoðâs deflâcijas un pirmajâm ziòâm par patçriòa cenu pieaugumu Japânascentrâlâ banka ne tikai mainîja monetârâs politikas operacionâlo mçríi (naudastirgus procentu likme kredîtiem uz nakti bez nodroðinâjuma), bet arî pieòçmalçmumu par ðîs likmes palielinâðanu no 0.10% lîdz 0.25%.

1. pusgadâ pieaugot îstermiòa procentu likmçm, palielinâjâs arî ilgtermiòa parâdavçrtspapîru peïòas likmes. Tomçr centrâlo banku îstenotâs ierobeþojoðâs mone-târâs politikas rezultâtâ gaidâmâ ekonomiskâs izaugsmes tempa palçninâðanâsveicinâja ilgtermiòa procentu likmju kritumu 2. pusgadâ, gada beigâs tâm sagla-bâjoties vçl virs gada sâkuma râdîtâja. ASV valdîbas 2 gadu obligâciju peïòas likmegada beigâs bija 4.8% (gada sâkumâ – 4.4%), bet 10 gadu obligâciju peïòas likme –4.7% (4.4%). Savukârt Vâcijas valdîbas 2 gadu obligâciju peïòas likme pieauga no2.9% lîdz 3.9%, bet 10 gadu obligâciju peïòas likme – no 3.3% lîdz 4.0%.

2006. gadâ eiro kurss attiecîbâ pret ASV dolâru un Japânas jenu palielinâjâs, betattiecîbâ pret Lielbritânijas sterliòu mârciòu samazinâjâs. ASV tautsaimniecîbasdati, kas liecinâja par iespçjamu pârliekuma punkta iestâðanos, un prognozes, kacitas nozîmîgâkâs centrâlâs bankas turpinâs îstenot ierobeþojoðu monetâro politiku,vâjinâja ASV dolâra pozîcijas pasaules tirgû. 2006. gadâ eiro kurss attiecîbâ pretASV dolâru palielinâjâs no 1.18 lîdz 1.32.

TAUTSAIMNIECÎBAS ATTÎSTÎBA UN MONETÂRÂ POLITIKA

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

11

Eiro zonas tautsaimniecîbâ 2006. gadâ bija vçrojamas pozitîvas tendences – pir-majos divos ceturkðòos IKP auga diezgan dinamiski, pârsniedzot potenciâlo iz-augsmes lîmeni. 2. pusgadâ ekonomiskâ aktivitâte atkal nedaudz samazinâjâs unizaugsmi noteica iekðzemes pieprasîjuma kâpums, bet neto eksporta devums IKPattîstîbâ, sâkot ar 3. ceturksni, kïuva negatîvs. Iekðzemes pieprasîjuma pieaugumseiro zonâ 2005. un 2006. gadâ bija bûtisks sabalansçtâkai eiro zonas ekonomiskajaiizaugsmei. Sâkumâ ðo paâtrinâjumu noteica ievçrojams investîciju kâpums, betpakâpeniski nozîmîgâks kïuva arî privâtais patçriòð. Jau 3. ceturksnî privâtâ patçriòaun investîciju ieguldîjums IKP attîstîbâ bija gandrîz vienâds. Privâtâ pieprasîjumakâpumu lielâkoties noteica pozitîvâs tendences eiro zonas darbaspçka tirgû unzemâkas naftas cenas. Inflâcija eiro zonâ 2006. gadâ saglabâjâs iepriekðçjâ gadalîmenî (2.2%). 2. ceturksnî inflâcija bija augstâka (virs 2.5%), bet gada beigâsnaftas cenu krituma dçï pçc vairâk nekâ diviem gadiem noslîdçja zem 2% (ECBinflâcijas atsauces lielums).

Valstu dalîjumâ eiro zonâ vçl saglabâjâs IKP pieauguma tempa atðíirîbas, tomçrlielâkajâ daïâ valstu IKP kâpuma temps bija straujâks nekâ 2005. gadâ. Lielâkoeiro zonas valstu – Vâcijas un Francijas – IKP pieauga visai strauji. Vâcijas IKP2006. gadâ palielinâjâs par 2.7%, un kâpumu noteica gan ârçjais, gan iekðzemespieprasîjums (privâtais patçriòð pçc divu gadu ilgas stagnâcijas 2006. gadâ pieauga,palielinâjâs arî investîcijas). Francijas IKP pieauga par 2.2%.

ES8 valstu ekonomiskâ izaugsme 2006. gadâ joprojâm bija dinamiska, straujâkpalielinoties Polijas, Slovâkijas, Baltijas valstu, Èehijas un Slovçnijas IKP kâpumatempam. Visaugstâkâ inflâcija bija Baltijas valstîs, kam raksturîga strauja izaugsme,kâ arî Ungârijâ un Slovâkijâ. Tikai Èehijâ un Polijâ inflâcija saglabâjâs tuvu ECBinflâcijas atsauces lielumam. Inflâcijas spiedienu veicinâja gan straujð algu kâpums,gan kredîtu ekspansija. Nozîmîgâkais notikums bija ES institûciju lçmums atïautSlovçnijai kâ pirmajai no ES10 valstîm ar 2007. gada 1. janvâri pievienoties eirozonai.

Lielbritânijas IKP izaugsmes temps saglabâjâs stabils, lai gan privâtais pieprasîjums2. pusgadâ pazeminâjâs. Inflâcija, sâkot ar 2. ceturksni, bija augstâka par AnglijasBankas inflâcijas atsauces lielumu, tâpçc divas reizes (augustâ un novembrî) tikapaaugstinâta bâzes likme (par 0.5 procentu punktiem; lîdz 5.0%).

Zviedrijas IKP 2006. gadâ strauji palielinâjâs (par 4.4%; iepriekðçjâ gadâ – par2.9%). Gada sâkumâ izaugsmi galvenokârt noteica eksporta veiksmîgâ attîstîba.Arî iekðzemes pieprasîjums bija spçcîgs, îpaði veicinot tautsaimniecîbas izaugsmi2. pusgadâ. Ievçrojot straujo ekonomisko attîstîbu un augoðo inflâcijas risku, Zvied-rijas centrâlâ banka seðas reizes paaugstinâja bâzes likmi (par 1.25 procentu pun-ktiem; lîdz 3.0%).

Krievijas IKP 2006. gadâ palielinâjâs par 6.7%. Raugoties no pieprasîjuma puses,pieaugumu galvenokârt noteica privâtâ patçriòa un investîciju pamatkapitâlâ kâ-pums, bet neto eksporta ieguldîjums bija negatîvs. Vçrtçjot no piedâvâjuma pu-ses, dinamiski attîstîjâs bûvniecîba un tirdzniecîba, bet rûpniecîbas izaugsmes tempspalçninâjâs.

INFLÂCIJA UN CENAS

Latvijas 2006. gada vidçjâ inflâcija bija tikai nedaudz zemâka nekâ iepriekðçjâgadâ (6.5%), un augsto lîmeni noteica netieðo nodokïu pârmaiòas, administratîviregulçjamo cenu pakâpenisks palielinâjums un pârtikas cenu pieaugums, kâ arîstabilais iekðzemes pieprasîjums, ïaujot saglabâties visai augstai pamatinflâcijai(5.1%), t.sk. straujam neregulçjamo pakalpojumu cenu pieaugumam. Patçriòa cenu

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

12

gada inflâcija 2006. gada decembrî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðoperiodu bija 6.8% (sk. 1. att.).

Atðíirîbâ no 2005. gada vidçjais pakalpojumu cenu pieaugums jau nedaudz ap-steidza preèu cenu kâpuma tempu. Preèu cenu samçrâ stabilo lîmeni noteica valûtaskursa dinamika, stabila un zema inflâcija lielâkajâ daïâ nozîmîgâko ârçjâs tirdznie-cîbas partnervalstu, kâ arî atseviðíu nepârtikas preèu (sadzîves aprîkojuma, apìçrbaun apavu) plaðais piedâvâjums. Turklât naftas cenu svârstîbu dçï mazinâjâs arîdegvielas cenu pârmaiòu devums kopçjâ inflâcijâ.

Saskaòojot nodokïu likumdoðanu, janvârî tika paaugstinâts akcîzes nodoklis tabakaiun alkoholiskajiem dzçrieniem. Inflâciju bûtiski neietekmçja elektropreèu aplik-ðana ar dabas resursu nodokli, bet pçc PVN samazinâðanas lîdz 5% (ar jûliju)îslaicîgi saruka siltumenerìijas cenas.

Administratîvi regulçjamo cenu grupâ bûtiski sadârdzinâjâs energoresursi – janvârîun maijâ tika paaugstinâta maksa par dabasgâzi, izraisot siltumenerìijas cenu kâ-pumu. Martâ iedzîvotâjiem par 6.7% tika paaugstinâta maksa par patçrçto elektro-enerìiju. Gada laikâ sadârdzinâjâs vairâkums komunâlo pakalpojumu, palielinâjâsîres maksa, izmaksas pakâpeniski sadârdzinâja transporta pakalpojumu cenas unnozîmîgi pieauga maksa par bçrnudârzu. Administratîvi regulçjamo cenu ietekmeuz gada vidçjo inflâciju bija gandrîz divas reizes lielâka nekâ iepriekðçjâ gadâ(1.5 procentu punkti).

2006. gadâ bûtiski samazinâjâs degvielas cenu ietekme uz kopçjo inflâciju (0.4 pro-centu punkti; 2005. gadâ – 1.1 procentu punkts). Kritumu noteica naftas cenusvârstîbas un tas, ka atðíirîbâ no iepriekðçjâ gada netika mainîts akcîzes nodoklis.

Izmaksu un nepietiekamâs raþas dçï turpinâja augt pârtikas cenas. Nozîmîgi pâr-tikas cenas palielinâjâs 2. pusgadâ, kad strauji pieauga labîbas produktu cenas.Neapstrâdâtâs pârtikas cenas ietekmçja inflâciju gandrîz tâpat kâ 2005. gadâ(0.8 procentu punkti).

Lai gan pamatinflâcija bija nedaudz zemâka nekâ iepriekðçjâ gadâ, tomçr gadabeigâs tâ bûtiski pieauga (lîdz 5.8%). Visvairâk palielinâjâs apstrâdâtâs pârtikasun neregulçjamo pakalpojumu cenas. Bûtiski sadârdzinâjâs personiskâs aprûpes,sabiedriskâs çdinâðanas un viesnîcu pakalpojumi, kuru straujo sezonâlo kâpumunoteica tûrisma pieaugums saistîbâ ar vairâku liela mçroga starptautisku pasâkumurîkoðanu Rîgâ. Konkurences dçï turpinâja (taèu mazâk nekâ iepriekðçjâ gadâ) sa-mazinâties sakaru pakalpojumu cenas.

Raþotâju cenas rûpniecîbâ 2006. gadâ vidçji palielinâjâs par 10.3%, t.sk. iekðzemestirgû pârdotajai produkcijai – par 10.0%, bet eksportçtajai produkcijai – par 10.9%.Visbûtiskâk cenu kâpumu iekðzemes tirgû ietekmçja enerìijas (par 14.8%), ra-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

13

þoðanas lîdzekïu (par 12.6%) un starppatçriòa preèu (par 11.2%) sadârdzinâjums.Îslaicîga lietojuma patçriòa preèu, kas kopâ ar enerìijas cenâm tieði ietekmçjapatçriòa cenu kâpumu, cenas palielinâjâs par 6.1% (t.sk. pârtikas, alkoholiskodzçrienu un tabakas cenas – par 7.2%), bet ilglietojuma patçriòa preèu cenas sa-mazinâjâs par 0.3%.

Strâdâjoðo darba samaksas kâpumam sasniedzot 44.2%, ïoti strauji (par 20.9%)auga bûvniecîbas izmaksas. Arî maðînu un mehânismu uzturçðanas un eksplua-tâcijas izmaksas palielinâjâs par 20.9%, bet bûvmateriâlu cenas – par 10.1%.

Gan eksporta, gan importa vienîbas vçrtîba 2006. gadâ turpinâja augt, bet lçnâknekâ iepriekðçjâ gadâ. Eksporta cenas palielinâjâs par 9.7% (2005. gadâ – par10.3%) un importa cenas – par 9.3% (12.6%). Tirdzniecîbas nosacîjumi uzlabojâs,jo eksporta cenu kâpums bija straujâks.

Nozîmîgs bija parasto metâlu un parasto metâlu izstrâdâjumu (22.0%), minerâl-produktu (18.8%), satiksmes lîdzekïu (12.3%) un íîmiskâs rûpniecîbas un tâs sa-skarnozaru raþojumu (11.2%) cenu kâpums. Bûtiski pieauga arî nozîmîgâko eks-porta preèu grupu – koka un koka izstrâdâjumu un pârtikas rûpniecîbas raþojumu –cenas (attiecîgi par 5.3% un 4.7%). Eksporta fiziskâ apjoma kâpums bija neliels(2.9%), tâdçjâdi eksporta pieaugumu noteica cenu kâpums.

Savukârt importa vienîbas vçrtîba salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu visstraujâkpalielinâjâs visâm importâ dominçjoðajâm precçm un produktiem – minerâlpro-duktiem (par 22.3%), mehânismiem un mehâniskâm ierîcçm, elektroiekârtâm (par9.0%), parastajiem metâliem un parasto metâlu izstrâdâjumiem (par 7.1%) unsatiksmes lîdzekïiem (par 5.7%). Importa pieauguma vienu treðdaïu noteica cenucelðanâs, bet divas treðdaïas – fiziskâ apjoma kâpums.

IEKÐZEMES KOPPRODUKTS

2006. gadâ bija vçrojama ïoti strauja, bet nesabalansçta Latvijas tautsaimniecîbasizaugsme. Kâpumu noteica iekðzemes pieprasîjuma komponenti – strauji augoðaisprivâtais patçriòð un stabili augstais investîciju kâpums. Lai gan ârçjais pieprasîjumsbija samçrâ spçcîgs, tomçr ar lejupvçrstu pârmaiòu tendenci. IKP faktiskajâs cenâssasniedza 11.3 mljrd. latu, reâlajam IKP pârsniedzot iepriekðçjâ gada râdîtâju par11.9% (sk. 1. tabulu).

Privâtais patçriòð 2006. gada pirmajos deviòos mçneðos palielinâjâs par 17.0%,nosakot lielâko daïu no iekðzemes pieprasîjuma kâpuma. Mâjsaimniecîbu tçriòupieaugumu 2006. gadâ veicinâja joprojâm straujâ kreditçðanas attîstîba un rîcîbâesoðo ienâkumu nozîmîgs palielinâjums, ko noteica nodarbinâtîbas, reâlâs vidçjâsdarba algas, ârvalstîs strâdâjoðo rezidentu saòemtâ atalgojuma, kâ arî izmaksâto

2005 2006

IKP 10.6 11.9

Kopçjâ pievienotâ vçrtîba 10.8 11.5

Preèu sektors 8.5 7.0

Pakalpojumu sektors 11.7 13.1

Avots: CSP dati.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

14

sociâlo pabalstu un pensiju apjoma pieaugums. Papildus ðiem objektîvajiem fak-toriem patçriòa kâpumu veicinâja arî cenu pieauguma gaidas un iedzîvotâju aktîvuvçrtîbas palielinâjuma un straujâs tautsaimniecîbas izaugsmes radîtais optimistis-kais noskaòojums.

Kopçjâ kapitâla veidoðana 2006. gada pirmajos deviòos mçneðos sasniedza jau41.0% no IKP. Kopçjâ pamatkapitâla veidoðana ðajâ periodâ palielinâjâs par 13.5%.Iepriekðçjos piecos gados vidçjais investîciju kâpums pamatlîdzekïos bija 15.8%gadâ, un pieaugumu galvenokârt noteica zemâ bâze, jo 20. gs. 90. gadu sâkumâstagnçja rûpniecîba un gandrîz nenotika dzîvojamâ fonda atjaunoðanâs un jaunumâjokïu bûvniecîba. Lîdztekus bâzes efektam izaugsmi veicinâja labi komersantuiepriekðçjo periodu finanðu rezultâti (reinvestçtâ peïòa), dinamiska kreditçðanasattîstîba un straujas tautsaimniecîbas izaugsmes gaidas, kuras galvenokârt veicinâjaieguldîjumus visvairâk augoðajâs nozarçs – tirdzniecîbâ un operâcijâs ar nekustamoîpaðumu, kâ arî nomâ un citâ komercdarbîbâ.

Preèu un pakalpojumu eksporta reâlais kâpums 2006. gada pirmajos deviòos mç-neðos bija 11.3%, savukârt imports iekðzemes pieprasîjuma ekspansijas ietekmçpalielinâjâs straujâk (par 18.7%). Eksporta pieauguma tempa sarukumu noteicaatseviðíu produktu grupu eksporta apjoma samazinâjums vai pieauguma tempakritums (minerâlproduktu, papîra un kartona izstrâdâjumu, koka un koka izstrâ-dâjumu u.c.). Izmaksu un cenu palielinâjums pasliktinâja konkurçtspçju ârçjostirgos, un tas papildus mudinâja uzòçmçjus vispirms apmierinât iekðzemes pie-prasîjumu.

Vienlaikus arvien nozîmîgâki kïuva tautsaimniecîbas turpmâko attîstîbu ierobe-þojoðie faktori – augoðâ spriedze darba tirgû, cenu kâpums, straujð mâjsaimniecîbuparâda palielinâjums, nesamçrîga iekðzemes pieprasîjuma izaugsme, kas noteicanegatîvu neto eksporta devumu, lielas investîcijas mâjokïos, automobiïos un nozarçsar samçrâ zemu pievienoto vçrtîbu.

Visstraujâk attîstîjâs pakalpojumu sektors, îpaði tâ svarîgâkâ nozare – tirdzniecîba(kâpums – 17.4%), kâ arî operâcijas ar nekustamo îpaðumu, noma un cita ko-mercdarbîba (17.6%) un transports, glabâðana un sakari (9.3%).

Mazumtirdzniecîbas (t.sk. automobiïu pârdoðanas un autodegvielas mazumtirdz-niecîbas) apgrozîjuma kâpums salîdzinâmajâs cenâs 2006. gadâ bija îpaði liels(29.8%), turklât pçdçjos divos gados tirdzniecîba katru ceturksni sasniedza jaunuspieauguma tempa rekordus. To galvenokârt noteica ilglietojuma preèu pieprasî-jums, turklât lîdztekus joprojâm strauji augoðajam automobiïu tirdzniecîbas ap-jomam (palielinâjums gadâ vidçji – 13.0 procentu punktu) 2. pusgadâ ïoti augstukâpumu sasniedza arî mçbeïu, mâjsaimniecîbas priekðmetu (îpaði elektropreèu)un bûvmateriâlu tirdzniecîba. Ðîs preèu grupas devums tirdzniecîbas kopapjomâpalielinâjâs no 3.5 procentu punktiem 1. pusgadâ lîdz 5.8 procentu punktiem 2. pus-gadâ.

Transporta, glabâðanas un sakaru nozarç bûtiski pieauga kravu apgrozîjums auto-transporta komercpârvadâjumos (par 33.7%), pa maìistrâlo cauruïvadu transpor-tçto naftas produktu (par 22.0%) un vairâku sakaru pakalpojumu apjoms. Pa dzelz-ceïu pârvadâto kravu apjoms samazinâjâs par 11.2%, galvenokârt sarûkot naftasproduktu un minerâlmçslu pârvadâjumu apjomam. Nedaudz (par 0.9%) kravuapgrozîjums samazinâjâs arî Latvijas ostâs, lai gan Rîgas ostas kravu apgrozîjumspalielinâjâs par 3.8%.

Preèu sektora lçnâku izaugsmi ietekmçja raþoðanas apjoma samçrâ nelielais kâ-pums apstrâdes rûpniecîbâ (6.2%), un to veicinâja ârçjâ pieprasîjuma kritums un

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

15

koksnes, koka un koría izstrâdâjumu raþoðanas saðaurinâðanâs. Ïoti veiksmîgivisu gadu attîstîjâs bûvniecîba (pieaugums – 13.6%).

Straujo tautsaimniecîbas izaugsmi veicinâja nozîmîgie ieguldîjumi raþoðanas attîs-tîbâ. Nefinanðu investîciju apjoms salîdzinâmajâs cenâs sasniedza 2.0 mljrd. latu(pieaugums salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu – 12.0%). Lielâkie ieguldîjumi veiktièetrâs nozarçs – apstrâdes rûpniecîbâ (353.9 milj. latu), operâcijâs ar nekustamoîpaðumu, nomâ un citâ komercdarbîbâ (267.8 milj. latu), transportâ, glabâðanâ unsakaros (258.6 milj. latu) un tirdzniecîbâ (257.2 milj. latu).

Straujâ tautsaimniecîbas attîstîba jau otro gadu pçc kârtas veicinâja reìistrçtâ bez-darba lîmeòa bûtisku samazinâðanos (no 7.4% 2005. gada decembra beigâs lîdz6.5% 2006. gada decembra beigâs). Ekonomiskâs izaugsmes un darbaspçkaaizplûðanas uz ârvalstîm ietekmi raksturoja arî strauji augoðais reìistrçto vakanèuskaits, kas decembrî vairâk nekâ divas reizes pârsniedza iepriekðçjâ gada atbilstoðâperioda râdîtâju, bet vidçji gadâ reìistrçto vakanèu skaits pârsniedza 2005. gadarâdîtâju par 89.2%. Samazinoties bezdarbnieku skaitam un pieaugot reìistrçtovakanèu skaitam, noslodzes koeficients (reìistrçto bezdarbnieku skaits uz vienuvakanci) samazinâjâs lîdz 5.4 (2005. gadâ – 11.7).

Strukturâlâ bezdarba ietekme uz kopçjo bezdarba lîmeni joprojâm saglabâjâs. Laigan Latgalç bezdarba lîmenis 2006. gadâ samazinâjâs visstraujâk, tomçr ðajâ reìionâtas vçl arvien bija augsts (14.1%). Zemâkais bezdarba lîmenis 2006. gada beigâsbija Rîgâ (3.8%), bet Kurzemç, Zemgalç un Vidzemç tas bija attiecîgi 6.6%, 6.7%un 6.8%. Turpinoties aktîvai Nodarbinâtîbas valsts aìentûras darbîbai, ievçrojamsprogress tika sasniegts ilgstoðo bezdarbnieku skaita samazinâðanâ. 2006. gadabeigâs reìistrçti 15.9 tûkst. ilgstoðo bezdarbnieku jeb 23.1% no bezdarbniekukopskaita (2005. gadâ – 20.6 tûkst. jeb 26.2%).

ÂRÇJÂ TIRDZNIECÎBA UN MAKSÂJUMU BILANCE

Ârçjâs tirdzniecîbas apgrozîjums 2006. gadâ sasniedza 9.6 mljrd. latu (sk. 2. tabulu).Preèu eksporta kâpums (13.3%) pçc straujâ pieauguma iepriekðçjâ gadâ bûtiskipalçninâjâs, bet importa kâpumu (29.4%) noteica joprojâm augoðais iekðzemespieprasîjums, t.sk. vairâku lielu investîciju projektu îstenoðana. Importa pârsvarspâr eksportu sasniedza 92.5% (2005. gadâ – 68.5%).

Ârçjâs tirdzniecîbas bilances negatîvais saldo palielinâjâs satiksmes lîdzekïu, me-hânismu un mehânisku ierîèu, elektroiekârtu un minerâlproduktu grupâs, jo im-porta apjoma kâpums ðajâs preèu grupâs salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu daudz-kârt pârsniedza eksporta apjoma pieaugumu. Pozitîvs bija vienîgi koka un kokaizstrâdâjumu saldo. Ârçjâs tirdzniecîbas negatîvais saldo visvairâk palielinâjâs arES valstîm (galvenokârt ES15 valstîm), bet samazinâjâs ar NVS valstîm. No nozî-mîgâkajâm partnervalstîm pozitîva ârçjâs tirdzniecîbas bilance Latvijai joprojâm

2005 2006

Eksports 2 888.2 3 272.5

Imports 4 866.9 6 298.3

Bilance –1 978.7 –3 025.7

Avots: CSP dati.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

16

bija tikai ar Lielbritâniju, turklât tâ saruka. Negatîvâ saldo bûtisko pieaugumu arVâciju un Poliju noteica straujais importa kâpums no ðîm valstîm.

Latvijas nozîmîgâkâs eksporta preces 2006. gadâ bija koks un koka izstrâdâjumi(22.6% no eksporta kopapjoma), parastie metâli un parasto metâlu izstrâdâjumi(14.9%), lauksaimniecîbas un pârtikas preces (13.3%), mehânismi un mehâniskasierîces, elektroiekârtas (9.8%) un tekstilmateriâli un tekstilizstrâdâjumi (8.2%).Vislielâkais bija parasto metâlu un parasto metâlu izstrâdâjumu, satiksmes lîdzekïu,lauksaimniecîbas un pârtikas preèu, íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskarnozaru ra-þojumu un mehânismu un mehânisku ierîèu, elektroiekârtu izveduma pieaugums.Fiziskâ apjoma kâpums noteica satiksmes lîdzekïu, lauksaimniecîbas un pârtikaspreèu un mehânismu un mehânisku ierîèu, elektroiekârtu eksporta apjoma palie-linâðanos. Parasto metâlu un parasto metâlu izstrâdâjumu eksporta pieaugumuietekmçja cenu celðanâs, bet abi faktori – íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskarnozaruraþojumu un tekstilmateriâlu un tekstilizstrâdâjumu izveduma kâpumu. Savukârteksporta pieauguma tempa palçninâðanos bûtiski ietekmçja nozîmîgâkâs eksportapreèu grupas – koka un koka izstrâdâjumu – nelielais kâpums (2.9%), papîra masasno koksnes, papîra un kartona eksporta samazinâðanâs par 13.2% un minerâlpro-duktu izveduma kritums par treðdaïu, ko noteica to fiziskâ apjoma samazinâðanâs.

Trîs ceturtdaïas eksporta kopapjoma 2006. gadâ nonâca ES valstîs, uz kurâm eks-ports salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu pieauga par 11.0%. Lielâkais eksportapreèu izveduma pieaugums bija uz ES10 valstîm (Lietuvu un Igauniju), lai ganeksports uz Poliju samazinâjâs 1.9 reizes. Eksporta kâpums uz Vâciju, Beïìiju,Itâliju un Nîderlandi noteica tâ pieaugumu uz ES15 valstîm, bet vienlaikus ðajâvalstu grupâ eksports kritâs uz Lielbritâniju, Zviedriju un Somiju. Uz ES valstîmvisvairâk izveda koku un koka izstrâdâjumus (26.8% no eksporta uz ES kopapjo-ma), parastos metâlus un parasto metâlu izstrâdâjumus (15.7%), lauksaimniecîbasun pârtikas preces (12.1%), tekstilmateriâlus un tekstilizstrâdâjumus (8.0%) unmehânismus un mehâniskas ierîces, elektroiekârtas (7.9%). Gandrîz par treðdaïueksports palielinâjâs uz NVS valstîm (galvenokârt Krieviju) un nedaudz – arî uzpârçjâm valstîm (Norvçìiju un Alþîriju). Eksporta kâpumâ uz NVS valstîm do-minçja mehânismi un mehâniskas ierîces, elektroiekârtas (20.6% no eksporta kop-apjoma uz ðo valstu grupu), lauksaimniecîbas un pârtikas preces (19.9%), íîmiskâsrûpniecîbas un tâs saskarnozaru raþojumi (14.9%) un tekstilmateriâli un tekstiliz-strâdâjumi (10.6%), bet uz pârçjâm valstîm – koks un koka izstrâdâjumi (19.9%),parastie metâli un parasto metâlu izstrâdâjumi (18.8%), minerâlprodukti (14.8%)un lauksaimniecîbas un pârtikas preces (13.2%). Nozîmîgâkâs Latvijas eksportapartnervalstis 2006. gadâ bija Lietuva (14.6% no eksporta kopapjoma), Igaunija(12.6%), Vâcija (10.1%), Krievija (8.9%), Lielbritânija (8.0%) un Zviedrija (6.5%).

2006. gadâ bûtisks konkurçtspçjas uzlabojums netika novçrots nevienâ no galvenotirdzniecîbas partnervalstu tirgiem. Lata nominâlâ efektîvâ kursa samazinâjums(0.5%) salîdzinâjumâ ar 2005. gada vidçjo lîmeni bija pârâk nebûtisks, lai neitrali-zçtu cenu un izmaksu lîmeòa kâpumu attiecîbâ pret lielâko daïu nozîmîgâko Lat-vijas tirdzniecîbas partnervalstu valûtâm (izòemot Krieviju, Poliju, Lietuvu unIgauniju). Ar patçriòa cenu indeksu deflçtais lata reâlais efektîvais kurss pieaugapar 3.2%, t.sk. attiecîbâ pret attîstîto valstu valûtâm – par 4.8%. Straujais raþotâjucenu kâpums rûpniecîbâ izraisîja nozîmîgâku izmaksu konkurçtspçjas pasliktinâ-ðanos: lata reâlais efektîvais kurss, kas deflçts ar raþotâju cenu indeksu, palielinâjâspar 4.3%, t.sk. attiecîbâ pret attîstîto valstu valûtâm – par 5.9%.

Bûtisko izaugsmi 2006. gadâ noteica Latvijas importâ dominçjoðâs preces: mehâ-nismi un mehâniskas ierîces, elektroiekârtas (19.5% no importa kopapjoma), mi-nerâlprodukti (13.6%), satiksmes lîdzekïi (13.5%), lauksaimniecîbas un pârtikaspreces (11.2%), parastie metâli un parasto metâlu izstrâdâjumi (9.6%) un íîmiskâs

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

17

rûpniecîbas un tâs saskarnozaru raþojumi (8.4%). Fiziskâ apjoma kâpums bûtiskiietekmçja satiksmes lîdzekïu, pârtikas rûpniecîbas raþojumu, parasto metâlu unparasto metâlu izstrâdâjumu un íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskarnozaru raþojumuimportu. Mehânismu un mehânisku ierîèu, elektroiekârtu ieveduma pieaugumunoteica gan fiziskâ apjoma, gan cenu kâpums, bet minerâlproduktu ieveduma pie-augumu – cenu celðanâs, samazinoties fiziskajam apjomam.

No ES valstîm ieveda 76.4% importa kopapjoma, galvenokârt mehânismus un me-hâniskas ierîces, elektroiekârtas, satiksmes lîdzekïus, lauksaimniecîbas un pârtikaspreces un íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskarnozaru raþojumus. Importa kâpumâno NVS valstîm dominçja minerâlprodukti, parastie metâli un parasto metâlu iz-strâdâjumi un koks un koka izstrâdâjumi, bet no pârçjâm valstîm – mehânismi unmehâniskas ierîces, elektroiekârtas, minerâlprodukti, íîmiskâs rûpniecîbas un tâssaskarnozaru raþojumi un lauksaimniecîbas un pârtikas preces. Nozîmîgâkâs par-tnervalstis preèu importâ bija Vâcija (15.3% no importa kopapjoma), Lietuva(13.0%), Krievija (7.9%), Igaunija (7.7%) un Polija (7.2%).

Maksâjumu bilances tekoðâ konta negatîvais saldo 2006. gadâ sasniedza 21.1% noIKP (2005. gadâ – 12.6%). Tekoðâ konta negatîvâ saldo palielinâðanos noteica bûtiskspreèu negatîvâ saldo attiecîbas pret IKP pieaugums (no 18.9% 2005. gadâ lîdz 24.4%2006. gadâ) un ienâkumu negatîvâ saldo attiecîbas pret IKP kâpums. Vienlaikussaruka pakalpojumu un kârtçjo pârvedumu pozitîvâ saldo attiecîba pret IKP.

Pakalpojumu pozitîvais saldo 2006. gadâ salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu pieaugapar 41.1 milj. latu, jo lielâks bija sniegto pakalpojumu apjoma kâpums. Pârvadâjumupakalpojumu pozitîvais saldo pieauga bûtiski, bet braucienu pakalpojumu negatî-vais saldo saruka mazâk. Kritâs citu pakalpojumu pozitîvais saldo. Pârvadâjumupakalpojumi, citi pakalpojumi un braucienu pakalpojumi veidoja attiecîgi 53.4%,28.0% un 18.6% no sniegto pakalpojumu kopapjoma. Savukârt pakalpojumu im-portâ visu pakalpojumu grupu îpatsvars bija lîdzîgs.

Pârvadâjumu pakalpojumu pozitîvais saldo palielinâjâs par 38.0 milj. latu, un togalvenokârt noteica sniegto autotransporta kravu pârvadâjumu pakalpojumu ap-joma kâpums. Nozîmîgi pieauga arî sniegto gaisa transporta pasaþieru pârvadâjumupakalpojumu apjoms, palielinot ðâ transporta veida pozitîvo saldo. Savukârt jûrastransporta pârvadâjumu pakalpojumu pozitîvais saldo samazinâjâs, jo lielâks bijasaòemto kravu pârvadâjumu un citu ar pârvadâjumiem saistîtu pakalpojumuapjoma kâpums. Braucienu pakalpojumu negatîvais saldo samazinâjâs par 14.0 milj.latu, straujâk augot sniegto nekâ saòemto pakalpojumu apjomam. Saskaòâ ar CSPdatiem Latvijas ceïotâju izdevumi ârvalstîs 2006. gadâ bija par 138.4 milj. latulielâki nekâ ârvalstu ceïotâju tçriòi Latvijâ, lai gan ârvalstu ceïotâju skaita kâpumsèetras reizes pârsniedza Latvijas ceïotâju skaita pieaugumu. Lielâkais ârvalstu ce-ïotâju skaits bija no Lietuvas un Igaunijas, bet visvairâk lîdzekïu Latvijâ tçrçjaceïotâji no Lietuvas un Vâcijas. Latvijas ceïotâji visbieþâk apmeklçja Lietuvu (33%no Latvijas ceïotâju kopskaita), Igauniju (17%), Krieviju (11%) un Baltkrieviju(6%), bet lielâkâs naudas summas tçrçja Lietuvâ (23.0% no tçriòu kopapjomaârvalstîs), Vâcijâ (10.1%) un Krievijâ (8.6%). Citu pakalpojumu pozitîvais saldosamazinâjâs par 10.8 milj. latu. Lai gan nozîmîgi palielinâjâs sniegto finanðu pa-kalpojumu apjoms un to pozitîvais saldo, vienlaikus bûtiski pieauga saòemto citusaimnieciskâs darbîbas (tirdzniecîbas starpniecîbas un daþâdu saimnieciskâs dar-bîbas pakalpojumu) pakalpojumu un bûvniecîbas pakalpojumu apjoms, kuru saldotâdçjâdi kïuva negatîvs.

Ienâkumu negatîvais saldo 2006. gadâ salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu palielinâjâspar 176.4 milj. latu, jo nerezidentu Latvijâ gûto ieguldîjumu ienâkumu (galvenokârttieðo investîciju un citu ieguldîjumu ienâkumu veidâ) apjoma pieaugums bija trîs

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

18

reizes lielâks nekâ rezidentu ârvalstîs gûto ieguldîjumu ienâkumu apjoma kâpums.Tikai daïçji to kompensçja rezidentu ârvalstîs saòemtâs atlîdzîbas nodarbinâtajiempieaugums.

Kârtçjo pârvedumu pozitîvais saldo saruka par 66.2 milj. latu, un to noteica debetadarîjumu apjoma palielinâðanâs citos sektoros un valdîbas sektorâ. Salîdzinâjumâar iepriekðçjo gadu valdîbas maksâjumi ES budþetâ pieauga, bet saòemto ES struk-tûrfondu lîdzekïu apjoms gandrîz nemainîjâs.

Kapitâla un finanðu konta pozitîvais saldo 2006. gadâ bija 2 414.0 milj. latu. Tekoðâkonta negatîvo saldo sedza ilgtermiòa kapitâls ârvalstu tieðo investîciju un ilgter-miòa aizòçmumu veidâ.

Kapitâla konta pozitîvais saldo 2006. gadâ sasniedza 133.2 milj. latu (par 11.2%vairâk nekâ iepriekðçjâ gadâ). Lielâko daïu (98.2%) no kapitâla konta pozitîvâsaldo, lîdzîgi kâ divos iepriekðçjos gados, veidoja no ES struktûrfondiem pârskaitîtielîdzekïi ieguldîjumiem.

Ârvalstu tieðo investîciju pozitîvais saldo (915.9 milj. latu jeb 8.1% no IKP) salî-dzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu bija 2.2 reizes lielâks un sedza 38.5% no tekoðâkonta negatîvâ saldo (augstâkais râdîtâjs pçdçjo èetru gadu laikâ). Ârvalstu tieðâsinvestîcijas Latvijâ ieplûda reinvestçtâs peïòas (43.1% no tieðo investîciju kopap-joma) un paðu kapitâla (35.7%) veidâ. Investîciju apjoms 2006. gadâ visvairâkpieauga no Igaunijas, Kipras, Zviedrijas, Dânijas un Vâcijas (finanðu starpniecîbâ –galvenokârt bankâm palielinot pamatkapitâlu –, operâcijâs ar nekustamo îpaðumu,nomâ un citâ komercdarbîbâ, vairumtirdzniecîbâ un mazumtirdzniecîbâ).

2006. gadâ bûtiski palielinâjâs gan portfeïieguldîjumu aktîvi, gan pasîvi, tâdçjâdinegatîvais saldo sasniedza tikai 6.9 milj. latu. Aktîvu pieaugumu veidoja bankuieguldîjumi parâda vçrtspapîros (60.8% no portfeïieguldîjumu aktîviem) un uzòç-mumu sektora ieguldîjumi lîdzdalîbas vçrtspapîros (20.8%). Pasîvu kâpumu noteicabanku obligâciju emisija.

Citu ieguldîjumu pozitîvais saldo bija 2 522.3 milj. latu jeb 22.4% no IKP, un togalvenokârt noteica banku darîjumi (97.9%). Banku kredîtu pozitîvais saldo sa-sniedza 2 214.9 milj. latu, un lielâko daïu (59.0%) no tiem veidoja ilgtermiòa aiz-òçmumi. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu ilgtermiòa aizòçmumu îpatsvars ban-ku aizòçmumu struktûrâ ievçrojami samazinâjâs (2005. gadâ 73.1% no banku aiz-òçmumiem bija ilgtermiòa aizòçmumi). Nerezidentu pieprasîjuma noguldîjumiLatvijas bankâs palielinâjâs par 283.3 milj. latu.

Uzòçmumu sektora ârçjâs saistîbas pieauga nedaudz vairâk nekâ prasîbas. Uzòç-mumu sektora saistîbu kâpumâ dominçja ilgtermiòa aizòçmumi (554.5 milj. latu).Aizòçmumu apjoma pieaugumu noteica finansçjuma pârstrukturçðana finanðu gru-pu ietvaros – daïa citu finanðu starpnieku (lîzinga un faktoringa sabiedrîbas) aiz-òçmâs no nerezidentu kredîtiestâdçm, neizmantojot to Latvijâ esoðo meitasbankustarpniecîbu.

Rezerves aktîvi 2006. gadâ palielinâjâs par 1 103.0 milj. latu, augot latu pieprasîju-mam, t.sk. saistîbâ ar banku obligâto rezervju prasîbu izpildi pçc obligâto rezervjubâzes paplaðinâðanas.

FISKÂLÂ POLITIKA

2006. gadâ valsts konsolidçtâ kopbudþeta bilance saskaòâ ar uzkrâðanas principu,pçc kura tiek vçrtçta atbilstîba Mâstrihtas kritçrijiem, bija pozitîva (47.4 milj. latujeb 0.4% no IKP). Savukârt valsts konsolidçtâ kopbudþeta finansiâlâ bilance sa-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

19

skaòâ ar naudas plûsmas metodoloìiju bija negatîva (98.6 milj. latu jeb 0.9% noIKP). Finansiâlâ deficîta attiecîba pret IKP 2006. gadâ bija mazâka nekâ 2005. ga-dâ (1.3% no IKP) un mazâka, nekâ plânots budþetâ (1.4% no IKP). To galveno-kârt nodroðinâja straujð nodokïu ieòçmumu kâpums augstâ tautsaimniecîbas at-tîstîbas tempa dçï.

Valsts konsolidçtâ kopbudþeta ieòçmumi 2006. gadâ sasniedza 4.0 mljrd. latu jeb36.6% no IKP. Gada laikâ tie palielinâjâs par 823.6 milj. latu jeb par 25.7%, toattiecîbai pret IKP pieaugot par 0.7 procentu punktiem.

Nodokïu ieòçmumi 2006. gadâ salîdzinâjumâ ar 2005. gadu palielinâjâs par753.0 milj. latu jeb 29.6%. Saglabâjoties privâtâ patçriòa kâpuma tendencei, PVNieòçmumi gada laikâ pieauga par 37.4%. Akcîzes nodokïa ieòçmumi palielinâjâspar 16.6%, un to noteica akcîzes nodokïu likmes paaugstinâðana naftas produktiem,alkoholiskajiem dzçrieniem un alum, kâ arî tabakas izstrâdâjumiem. Tieðo nodokïugrupâ visstraujâk (par 40.5%) pieauga uzòçmuma ienâkuma nodokïa ieòçmumiuzòçmumu peïòas straujâ kâpuma dçï. Nozîmîgi (par 29.0%) palielinâjâs arî IINieòçmumi. Lai gan samazinoða ietekme uz tiem bija ar IIN neapliekamâ minimumapaaugstinâðanai (no 26 lîdz 32 latiem mçnesî) un nodokïa atvieglojuma par apgâ-dîbâ esoðu personu palielinâðanai (no 18 lîdz 22 latiem mçnesî), lielâka pozitîvaietekme bija minimâlâs darba algas pieaugumam (no 80 lîdz 90 latiem mçnesî), kâarî nodarbinâto skaita un darba samaksas straujam kâpumam. Darba samaksasun nodarbinâto skaita pieaugums noteica arî sociâlâs apdroðinâðanas iemaksu ieòç-mumu bûtisku kâpumu (207.5 milj. latu jeb 27.6%).

Nenodokïu ieòçmumi 2006. gadâ salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu palielinâjâstikai par 10.7%. Arî no ES struktûrfondiem saòemto maksâjumu apjoms pieaugamaz (par 1.6%).

Valsts konsolidçtâ kopbudþeta izdevumi 2006. gadâ sasniedza 4.1 mljrd. latu jeb37.4% no IKP (pieaugums – 808.8 milj. latu jeb 24.4%; to attiecîbas pret IKPkâpums – 0.3 procentu punkti). Augot valsts sektorâ strâdâjoðo darba samaksai, no-zîmîgi (par 24.6%) palielinâjâs ar to saistîtie valdîbas izdevumi. 2006. gada aprîlîun oktobrî veiktâ pensiju indeksâcija, kâ arî pensiju indeksâcijas nosacîjumu pâr-maiòas un daþu pabalstu palielinâðana nodroðinâja dotâciju iedzîvotâjiem pieau-gumu (19.1%). Turpinâjâs arî izdevumu kapitâlieguldîjumiem straujð palielinâjums(39.4%), un to daïçji veicinâja valsts investîcijas ES fondu lîdzfinansçtajos projek-tos.

Valsts konsolidçtâ kopbudþeta finansiâlo deficîtu 2006. gadâ noteica bûtisks valstspamatbudþeta deficîts (283.6 milj. latu), bet paðvaldîbu konsolidçtâ budþeta deficîtsbija tikai 3.1 milj. latu. Savukârt valsts sociâlâs apdroðinâðanas fondâ uzkrâjâs ie-vçrojams finansiâlais pârpalikums (181.6 milj. latu), t.sk. valsts pensiju fonda pâr-palikums, sociâlâs apdroðinâðanas iemaksu apjoma pieaugumam apsteidzot iz-maksâto pensiju apjoma kâpumu, bija 141.2 milj. latu.

Kopçjais centrâlâs valdîbas un paðvaldîbu parâds 2006. gada beigâs bija 1 115.1 milj.latu (pieaugums – 68.5 milj. latu). Kâpumu galvenokârt noteica centrâlâs valdîbasaizòçmums no Eiropas Investîciju bankas Kohçzijas fonda un struktûrfondu lîdz-finansçjumam (52.7 milj. latu) un paðvaldîbu ârvalstu aizòçmuma pieaugums(18.1 milj. latu). Savukârt centrâlâs valdîbas iekðçjais parâds samazinâjâs par3.7 milj. latu.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

20

BANKU ATTÎSTÎBA

2006. gada beigâs Latvijas Republikâ bija reìistrçta 21 banka (decembrî vienaibankai tika anulçta licence), trîs ârvalstu banku filiâles (t.sk. divas atvçrtas 2006. ga-dâ), 35 krâjaizdevu sabiedrîbas, trîs elektroniskâs naudas institûcijas un divi naudastirgus fondi. Ârvalstîs 2006. gadâ reìistrçtas trîs jaunas Latvijas banku filiâles.Visas Latvijas bankas, izòemot vienu, ir privâtas, un valsts daïa banku sektoraapmaksâtajâ pamatkapitâlâ 2006. gada beigâs samazinâjâs lîdz 8.2%. Latvijas valstsir VAS "Latvijas Hipotçku un zemes banka" vienîgâ îpaðniece.

2006. gadâ, saglabâjoties straujai tautsaimniecîbas izaugsmei un spçcîgam iekðze-mes pieprasîjumam, Latvijas finanðu sektora aktivitâte turpinâja palielinâties, tâ-dçjâdi banku aktîvi gada laikâ pieauga par 45.4%. Aktîvu straujo kâpumu joprojâmnoteica rezidentiem izsniegto kredîtu atlikuma gada pieaugums, kas 2. pusgadamçneðos bija tuvu 60% (hipotekârajâ kreditçðanâ – tuvu 90%). Finansçjums rezi-dentu kreditçðanai arvien vairâk tika piesaistîts no ârvalstu MFI (gada beigâs –34.2% no kopçjiem pasîviem; t.sk. 25.4% finansçjuma piesaistîti no mâtesbankâm).

Lai gan banku obligâto rezervju prasîbas pieauga un procentu likmes palielinâjâs,saglabâjâs augsta banku pelnîtspçja un efektivitâte. 2006. gada neauditçtâ bankupeïòa bija 265.9 milj. latu, bet kapitâla atdeves râdîtâjs ROE – 26.3%. Procentulikmju kopçjâ starpîba turpinâja samazinâties, jo pieauga tirgus procentu likmes,kas banku konkurences apstâkïos veicinâja procentu izdevumu (îpaði – par saistî-bâm pret MFI) straujâku kâpumu. Turpmâks procentu izdevumu pieauguma pâr-sniegums pâr procentu ienâkumiem ar laiku negatîvi ietekmçs banku pelnîtspçju.

Banku aktîvu kvalitâte turpinâja uzlaboties, bet kapitâla pietiekamîbas râdîtâjssaglabâjâs iepriekðçjâ gada lîmenî, tâpçc banku ðoku absorbçðanas spçja bija sa-mçrâ laba.

Bankas turpinâja attîstîties un klientiem piedâvâja jaunas iespçjas, atverot jaunasfiliâles gan Latvijâ, gan ârvalstîs, izveidojot ieguldîjumu pârvaldes sabiedrîbas unfondus, pilnveidojot attâlinâto norçíinu sistçmas un uzstâdot skaidrâs naudasiemaksu bankomâtus.

NAUDAS PIEDÂVÂJUMS

MFI galvenie naudas râdîtâji atspoguïoti 1. pielikumâ. Monetâro râdîtâju pieau-gums 2006. gadâ kopumâ veicinâja augstas latu likviditâtes saglabâðanos. M3 (plaðâsnaudas râdîtâjs) palielinâjâs par 40.3% (iepriekðçjâ gadâ – par 39.3%) un 2006. ga-da beigâs bija 5 506.8 milj. latu (sk. 2. att.). Straujâ valsts tautsaimniecîbas attîstîbaun noturîgais inflâcijas lîmenis noteica naudas piedâvâjuma pieauguma tempa pa-âtrinâðanos, un M3 1. pusgadâ palielinâjâs par 15.4%, bet 2. pusgadâ – par 21.6%.Straujâkais M3 gada kâpuma temps bija vçrojams oktobrî (44.3%; sk. 3. att.), bet

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

21

lielâkais mçneða pieaugums – decembrî (296.3 milj. latu jeb 5.7%), kad krasi pa-lielinâjâs MFI (izòemot Latvijas Banku) piesaistîto noguldîjumu atlikums un se-zonâlu faktoru dçï auga skaidrâs naudas pieprasîjums.

M3 kopçjo kâpumu nozîmîgâk ietekmçja ðaurâs naudas râdîtâjâ M1 ietilpstoðielikvîdâkie lîdzekïi. M1 pieauga par 41.7%, visâs valûtâs MFI uz nakti veiktajiemnoguldîjumiem palielinoties par 48.6% (sk. 4. att.). Galvenokârt iekðzemes pie-prasîjuma noteiktâ ekonomiskâ izaugsme, kurâ bûtiska nozîme bija mazumtirdz-niecîbas apgrozîjuma kâpumam, un augstâ inflâcija noteica skaidrâs naudas ap-grozîbâ (Latvijas Bankas emitçto latu banknoðu un monçtu, neieskaitot to atliku-mus pârçjo MFI kasçs) pieauguma tempa paâtrinâðanos lîdz 23.3% (2005. gadâ –21.8%). Tomçr M3 pieaugumu galvenokârt noteica noguldîjumi bankâs, un skaidrâsnaudas daïa M3 turpinâja samazinâties, sarûkot no 20.0% 2005. gada beigâs lîdz17.6% 2006. gada beigâs.

M2 (vidçjâs naudas râdîtâjs) pieauga par 39.7% (2005. gadâ – par 38.7%), visâsvalûtâs veikto noguldîjumu ar brîdinâjuma termiòu par izòemðanu lîdz 3 mçneðiem(ieskaitot) atlikumam palielinoties par 39.0% un visâs valûtâs MFI veikto nogul-dîjumu ar noteikto termiòu lîdz 2 gadiem (ieskaitot) atlikumam – par 33.7%. Plaðâsnaudas râdîtâjâ M3 ietverto papildu komponentu apjoms, neraugoties uz straujokâpuma tempu, joprojâm bija neliels – naudas tirgus fondu akciju un daïu atlikumsgada beigâs veidoja 46.1 milj. latu (gada pieaugums – 2.9 reizes), bet MFI emitçtoparâda vçrtspapîru ar termiòu lîdz 2 gadiem (ieskaitot) atlikums – 4.8 milj. latu(gada kâpums – 41.2%). Latvijas bankas lîdz ðim nav veikuðas M3 ietveramos repodarîjumus.

Monetâro ekspansiju galvenokârt noteica MFI privâtajam sektoram izsniegtie kre-dîti. Lai gan kreditçðana strauji attîstîjâs, naudas reizinâtâjs saruka un 2006. gadadecembrî bija 2.45 (2005. gada decembrî – 2.91). Ekonomiskâ situâcija un uzkrâ-jumu palielinâðanâs veicinâja naudas aprites âtruma samazinâðanos (lîdz 2.0;2005. gadâ – 2.3).

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

22

Lai gan augstâks bija latos veikto noguldîjumu ienesîguma lîmenis, nedaudz strau-jâks bija ârvalstu valûtâ veikto noguldîjumu atlikuma kâpums (latos veikto nogul-dîjumu atlikums 2006. gadâ palielinâjâs par 39.6% un ârvalstu valûtâ veikto noguldî-jumu atlikums – par 43.1%). Eiro nozîmes pieaugums Latvijas tautsaimniecîbâ,ðîs valûtas dominçðana kreditçðanâ un tâs nemainîgais kurss attiecîbâ pret latubûtiski palielinâja tieði ðajâ valûtâ veikto noguldîjumu atlikuma kâpumu, un2006. gadâ rezidentu ne-MFI eiro veikto noguldîjumu atlikums palielinâjâs par67.6%. Savukârt ASV dolâra kursa svârstîbas un tâ arvien ierobeþotâka izman-toðana iekðzemes darîjumos noteica ASV dolâros veikto noguldîjumu atlikumanelielo pieaugumu (2.2%). 2005. gada beigâs ASV dolâros veikto noguldîjumuatlikums veidoja 34.1% no rezidentu ne-MFI ârvalstu valûtâs veikto noguldîjumuatlikuma, bet 2006. gada beigâs ðis îpatsvars samazinâjâs lîdz 24.1% un eiro daïanoguldîjumu atlikumâ attiecîgi palielinâjâs no 63.6% lîdz 73.7%. Latos veiktienoguldîjumi 2006. gada beigâs veidoja 58.8% no finanðu iestâþu, nefinanðu sa-biedrîbu un mâjsaimniecîbu noguldîjumu atlikuma (2005. gada beigâs – 59.4%).

Joprojâm nozîmîga bija spçcîgâ kapitâla ieplûde, kas atspoguïojâs tîro ârçjo aktîvupârmaiòâs. Latvijas Bankas tîrie ârçjie aktîvi turpinâja strauji (par 73.7%) augt ungada beigâs bija 2 414.4 milj. latu, bet MFI tîro ârçjo aktîvu negatîvais râdîtâjsgada laikâ divkârðojâs, sasniedzot 2 634.7 milj. latu. Tîro ârçjo aktîvu negatîvârâdîtâja palielinâðanos noteica no nerezidentu MFI (galvenokârt mâtesbankâm)saòemto aizòçmumu izmantoðana kredîtresursiem. MFI (izòemot Latvijas Banku)ârzemju saistîbas pieauga par 2.6 mljrd. latu jeb 42.6%, t.sk. saistîbas pret ârvalstuMFI – par 2.4 mljrd. latu jeb 79.3% (no tiem pret saistîtajâm un radniecîgajâmMFI – par 2.0 mljrd. latu jeb 2.0 reizes) un nerezidentu ne-MFI noguldîjumi –tikai par 91.6 milj. latu. MFI (izòemot Latvijas Banku) ârzemju aktîvu kâpums2006. gadâ bija ievçrojami mazâks (259.2 milj. latu), prasîbâm pret ârvalstu ne-MFI palielinoties par 220.6 milj. latu (t.sk. izsniegto kredîtu atlikumam – par231.6 milj. latu). Savukârt prasîbas pret nerezidentu MFI pieauga tikai par 20.1 milj.latu (t.sk. ieguldîjumi ârvalstu MFI parâda vçrtspapîros – par 86.9 milj. latu). Tâ-

Noguldîjumu atlikuma pieaugumu 2006. gadâ ietekmçja iedzîvotâju reâlo ienâ-kumu palielinâðanâs, vispârçjâ tautsaimniecîbas izaugsme, kâ arî banku pakalpo-jumu attîstîba un arvien plaðâka elektronisko maksâðanas lîdzekïu izmantoðana.Tâdçjâdi MFI piesaistîto rezidentu finanðu iestâþu, nefinanðu sabiedrîbu un mâj-saimniecîbu noguldîjumu atlikums 2006. gadâ pieauga par 1.3 mljrd. latu jeb 41.0%(2005. gadâ – par 43.9%). Noguldîjumu struktûrâ noguldîjumu uz nakti îpatsvarspalielinâjâs lîdz 65.9% (2005. gada beigâs – 63.2%), atbilstoði sarûkot termiòno-guldîjumu daïai. Mâjsaimniecîbu noguldîjumu atlikums sasniedza 59.9% (2005. ga-da beigâs – 58.2%) no rezidentu noguldîjumu atlikuma (sk. 5. att.). Mâjsaimniecîbunoguldîjumu îpatsvars termiònoguldîjumos un noguldîjumos uz nakti bija attiecîgi74.9% un 52.1% (2005. gadâ – attiecîgi 68.0% un 52.6%).

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

23

dçjâdi MFI (izòemot Latvijas Banku) tîro ârçjo aktîvu negatîvais râdîtâjs 2006. gadabeigâs bija par 2.3 mljrd. latu lielâks nekâ 2005. gada beigâs.

Naudas piedâvâjuma kâpumu noteica MFI izsniegto kredîtu atlikuma pieaugums.Rezidentu finanðu iestâdçm, nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm izsniegtokredîtu atlikums 2006. gadâ palielinâjâs par 3.6 mljrd. latu jeb 58.4% (2005. gadâ –par 2.4 mljrd. latu jeb 64.3%). Kredîtu atlikuma gada kâpuma tempa samazinâðanosnoteica augstâ bâze, jo kredîtu atlikums absolûtos skaitïos nozîmîgi palielinâjâskatru mçnesi – 2. pusgadâ vidçjais mçneða kâpums bija 366.2 milj. latu. Tik straujðkreditçðanas pieaugums, stimulçjot pastiprinâtu iekðzemes pieprasîjuma veido-ðanos, veicinâja noturîgi augstu inflâcijas lîmeni un palielinâja tautsaimniecîbasnesabalansçtas attîstîbas radîto risku kâpumu. Kredîtu îpatsvars MFI (izòemotLatvijas Banku) kopsavilkuma bilances aktîvos 2006. gada beigâs sasniedza 61.3%(2005. gada beigâs – 56.0%).

Samazinoties valsts konsolidçtâ kopbudþeta deficîtam, MFI neto prasîbas pretvaldîbu saruka 2.6 reizes (lîdz 100.5 milj. latu).

MFI izsniegto kredîtu atlikuma dinamika abos galvenajos naudas lîdzekïu turçtâjusektoros jau vairâkus gadus ir lîdzîga. Tomçr nedaudz nozîmîgâks aizdevumu atli-kuma kâpums absolûtajos skaitïos un ievçrojami lielâks pieauguma temps bijavçrojams mâjsaimniecîbu sektorâ. Mâjsaimniecîbâm izsniegto kredîtu atlikumspalielinâjâs par 1.9 mljrd. latu jeb 75.5% (2005. gadâ – par 84.2%; sk. 6. att.), unto noteica kredîtu piedâvâjuma nosacîjumu uzlaboðanâs, ievçrojami augot cenâmmâjokïu tirgû. Mâjsaimniecîbâm mâjokïa iegâdei izsniegto kredîtu atlikums pie-auga par 86.4% (sk. 7. att.), 2006. gada beigâs sasniedzot 3.3 mljrd. latu jeb 75.8%no visiem mâjsaimniecîbâm izsniegtajiem kredîtiem (2005. gada beigâs – 71.4%).Nedaudz mazâks bija patçriòa kredîtu atlikuma gada pieaugums (63.5%), un todaïa mâjsaimniecîbâm izsniegto kredîtu atlikumâ saruka par 1.0 procentu punktu(lîdz 13.8%).

Mâjokïa iegâdei izsniegtie kredîti noteica hipotçku kredîta dominçðanu izsniegtokredîtu atlikumâ. Nedaudz straujâks bija finanðu iestâdçm un nefinanðu sabiedrî-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

24

bâm izsniegto hipotçku kredîta atlikuma gada pieauguma temps (94.0%), un ko-pumâ hipotçku kredîta atlikums 2006. gadâ palielinâjâs par 89.2% (iepriekðçjâgadâ – 2.0 reizes), ðâ kredîtu veida atlikumam gada beigâs veidojot 54.6% no kre-dîtu kopçjâ atlikuma (2005. gadâ – 45.7%). Ievçrojami zemâks un joprojâm arsarukuma tendenci bija citu nozîmîgâko uzòçmçjdarbîbai izsniegto kredîtu atli-kuma gada kâpuma temps – komerckredîta atlikums gada laikâ pieauga par 22.6%un industriâlâ kredîta atlikums – par 23.6%, 2006. gada beigâs veidojot attiecîgi20.4% un 12.7% no kredîtu kopçjâ atlikuma (2005. gadâ – 26.4% un 16.3%). Tâ-dçjâdi uzòçmçjdarbîbai (finanðu iestâdçm un nefinanðu sabiedrîbâm) izsniegtokredîtu atlikuma gada kâpuma temps samazinâjâs lîdz 47.0% (2005. gadâ – 53.3%).

Uzòçmçjdarbîbai izsniegto kredîtu atlikuma pieaugumâ dominçja operâcijas arnekustamo îpaðumu, noma un cita komercdarbîba (kâpums – 40.0%). Tâdçjâdi ðîsnozares îpatsvars uzòçmçjdarbîbai izsniegto kredîtu portfelî gada beigâs bija 29.6%.Kredîtu atlikums mazâk palielinâjâs finanðu starpniecîbâ, apstrâdes rûpniecîbâ,tirdzniecîbâ un bûvniecîbâ (attiecîgi 16.1%, 12.7%, 12.2% un 10.0% no uzòçmçj-darbîbai izsniegto kredîtu atlikuma).

Zemâkas procentu likmes noteica arvien lielâku eiro izsniegto kredîtu atlikumapârsvaru nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm izsniegto aizdevumu atliku-mâ. Rezidentu ne-MFI nacionâlajâ valûtâ izsniegto kredîtu atlikums pieauga par393.6 milj. latu jeb 21.0% (2005. gadâ – par 25.8%), bet eiro izsniegto kredîtuatlikums – par 3.5 mljrd. latu jeb 2.0 reizes (2005. gadâ – 3.0 reizes). Savukârtaugoðâs un svârstîgâs procentu likmes krasi samazinâja ASV dolâros izsniegtokredîtu atlikumu (sarukums 2006. gadâ – 341.6 milj. latu jeb 2.0 reizes). Tâdçjâdirezidentu ne-MFI latos un ASV dolâros izsniegto kredîtu îpatsvars samazinâjâsattiecîgi par 7.0 un 7.6 procentu punktiem (2006. gada beigâs – attiecîgi 23.1% un3.6%), bet eiro izsniegto kredîtu îpatsvars palielinâjâs par 14.4 procentu punktiemun veidoja 73.0% no kredîtu atlikuma.

KREDÎTU UN NOGULDÎJUMU PROCENTU LIKMES

2006. gadâ pieauga visâs nozîmîgâkajâs valûtâs (eiro, latos un ASV dolâros) iz-sniegto kredîtu procentu likmes. Centrâlo banku vairâkkârtçja bâzes likmju pa-augstinâðana noteica naudas tirgus procentu likmju un tâdçjâdi arî rezidentu ne-finanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm izsniegto kredîtu procentu likmju pie-augumu (sk. 8. att.). Straujâkais bija rezidentu nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaim-niecîbâm ASV dolâros izsniegto kredîtu procentu likmju kâpums. Lai gan eiroizsniegto kredîtu procentu likmes palielinâjâs, tâs joprojâm bija daudz zemâkasnekâ latos un ASV dolâros izsniegto kredîtu procentu likmes, nostiprinot eirodominçðanu izsniegto aizdevumu atlikumâ. 2006. gada beigâs trîs ceturtdaïas nojauna izsniegto kredîtu bija tieði ðajâ valûtâ. Nedaudz paaugstinâjâs arî piesaistîtonoguldîjumu procentu likmes (sk. 9. att.).

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

25

Lai gan kredîtresursu sadârdzinâðanâs kavç kredîtu pieprasîjumu, MFI aktîvâ kre-dîtproduktu piedâvâðana, kredîtu nosacîjumu uzlaboðana, kâ arî iedzîvotâju ienâ-kumu pieaugums un vçlme uzlabot dzîves apstâkïus noteica tâlâku kreditçðanaskâpumu. Turpinoties aktîvai konkurencei, 2006. gadâ bankas piedâvâja zemâkaspievienotâs procentu likmes eiro izsniegtajiem kredîtiem, darîjumos ar mâjsaim-niecîbâm piemçrojot procentu likmes, kas bija zemâkas pat par procentu likmçmdarîjumos ar nefinanðu sabiedrîbâm.

Latvijas Bankas ierobeþojoðâ monetârâ politika, paaugstinot refinansçðanas likmiun paplaðinot banku obligâto rezervju bâzi, ietekmçja arî MFI latos izsniegto kre-dîtu procentu likmes. Rezidentu nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm latosno jauna izsniegto kredîtu vidçjâ svçrtâ procentu likme palielinâjâs attiecîgi par1.1 procentu punktu un 3.3 procentu punktiem (nefinanðu sabiedrîbâm – no 5.7%2005. gada decembrî lîdz 6.8% 2006. gada decembrî, mâjsaimniecîbâm – attiecîgino 6.6% lîdz 9.9%). Lîdzîgi arî ârvalstu valûtâ no jauna izsniegto kredîtu vidçjâsvçrtâ procentu likme 2006. gada decembrî bija attiecîgi par 1.1 procentu punktuun 0.9 procentu punktiem augstâka nekâ iepriekðçjâ gada decembrî (2006. gadadecembrî nefinanðu sabiedrîbâm – 5.9% un mâjsaimniecîbâm – 5.7%), t.sk.dominçjoðo gan nefinanðu sabiedrîbâm, gan mâjsaimniecîbâm eiro izsniegtokredîtu procentu likmes gada laikâ palielinâjâs par 1.1 procentu punktu.

2006. gadâ aizòçmçji joprojâm priekðroku deva kredîtiem ar mainîgo procentulikmi un procentu likmes darbîbas sâkotnçjo periodu lîdz 1 gadam (ðâdi kredîtiveidoja gandrîz 90% no gada laikâ izsniegto kredîtu apjoma). Zemâkas eiro iz-sniegto kredîtu procentu likmes palielinâja eiro izsniegto kredîtu atlikumu, unlatos un ASV dolâros izsniegto kredîtu îpatsvars samazinâjâs.

Atbilstoði tendencçm naudas tirgû MFI piesaistîto termiònoguldîjumu vidçjâs svçr-tâs procentu likmes pieauga. No rezidentu nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimnie-cîbâm latos piesaistîto termiònoguldîjumu vidçjâ svçrtâ procentu likme 2006. ga-da decembrî sasniedza attiecîgi 3.5% un 3.9% (2005. gada decembrî – 3.0% un3.1%). Lîdzîgi kâ 2005. gadâ, ârvalstu valûtâ piesaistîto termiònoguldîjumu vidçjâssvçrtâs procentu likmes turpinâja augt, sasniedzot 3.4% nefinanðu sabiedrîbu no-guldîjumiem un 3.9% – mâjsaimniecîbu noguldîjumiem). No nefinanðu sabiedrî-bâm un mâjsaimniecîbâm eiro piesaistîto termiònoguldîjumu vidçjâs svçrtâs pro-centu likmes palielinâjâs par 1.3 procentu punktiem (lîdz 2.8% nefinanðu sabiedrîbunoguldîjumiem un 3.3% – mâjsaimniecîbu noguldîjumiem), savukârt ASV dolârospiesaistîto termiònoguldîjumu vidçjâ svçrtâ procentu likme pieauga attiecîgi par1.0 procentu punktu un 0.9 procentu punktiem.

Lielâkâ daïa (aptuveni 98%) rezidentu nefinanðu sabiedrîbu un mâjsaimniecîbuno jauna piesaistîto termiònoguldîjumu joprojâm tika piesaistîti ar termiòu lîdz1 gadam. No tiem aptuveni 40% bija latos piesaistîtie termiònoguldîjumi, pieaugot

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

26

eiro piesaistîto termiònoguldîjumu îpatsvaram un samazinoties ASV dolâros pie-saistîto termiònoguldîjumu îpatsvaram.

Lai gan saglabâjâs augsta inflâcija, latos izsniegto kredîtu ar mainîgo procentulikmi un procentu likmes darbîbas sâkotnçjo periodu lîdz 1 gadam reâlâs procentulikmes palielinâjâs, un latu reâlâs procentu likmes kïuva pozitîvas, gada laikâ pie-augot par 1.8 procentu punktiem (2006. gada decembrî – 0.5%). Savukârt latospiesaistîto termiònoguldîjumu reâlâs procentu likmes joprojâm bija negatîvas.

STARPBANKU TIRGUS

Latvijas starpbanku tirgû latos uz nakti izsniegto kredîtu vidçjâ svçrtâ procentulikme 2006. gadâ bija 3.24% jeb par 71 bâzes punktu augstâka nekâ iepriekðçjâgadâ. Iekðzemes starpbanku darîjumu procentu likmju kâpumu noteica gan LatvijasBankas monetârâs politikas aktivitâtes, gan eiro naudas tirgus procentu likmjuattîstîba. Eiro zonas starpbanku tirgû eiro uz nakti izsniegto kredîtu vidçjais pro-centu likmju indekss EONIA 2006. gadâ pieauga par 74 bâzes punktiem un sa-sniedza 2.83%. Lîdz ar latos uz nakti izsniegto kredîtu procentu likmju kâpumuun to attîstîbas gaidâm palielinâjâs arî visu termiòu RIGIBOR.

Uz nakti izsniegto kredîtu RIGIBOR gada vidçjais lielums pieauga par 80 bâzespunktiem (lîdz 3.56%). Savukârt RIGIBOR darîjumiem ar 1 gada termiòu kâpumsbija straujâks (135 bâzes punkti), sasniedzot 4.58%. Kâpjot RIGIBOR ienesîgumalîknei, par 132 bâzes punktiem pieauga arî kreditçðanâ bieþâk lietotais RIGIBORdarîjumiem ar 3 mçneðu termiòu, tâ gada vidçjam lielumam sasniedzot 4.38%.Tomçr gada beigâs RIGIBOR darîjumiem ar 3 mçneðu termiòu nedaudz samazi-nâjâs (lîdz 4.20%; sk. 10. att.).

Lai gan 3 mçneðu RIGIBOR darîjumiem pçc 3 mçneðiem (RIGIBOR 3f6) no3 mçneðu RIGIBOR faktiskâ lieluma mçdz bûtiski atðíirties, 2006. gada pirmo10 mçneðu laikâ tas vidçji bija tikai par 3 bâzes punktiem zemâks par faktisko. Arî2005. gadâ bankas bija visai precîzi paredzçjuðas 3 mçneðu RIGIBOR, tikai par3 bâzes punktiem pârsniedzot faktisko lîmeni.

2006. gadâ iekðzemes starpbanku tirgû izsniegto kredîtu apjoms turpinâja straujiaugt, sasniedzot 21.6 mljrd. latu jeb par 38.5% lielâku apjomu nekâ iepriekðçjâgadâ (t.sk. latos veikto darîjumu apjoms palielinâjâs lîdz 9.6 mljrd. latu jeb par41.2%). Iekðzemes starpbanku tirgû nedaudz pieauga latos un eiro veikto darîjumuîpatsvars (attiecîgi lîdz 44.8% un 21.0%), bet pârçjâs valûtâs veikto darîjumuîpatsvars samazinâjâs lîdz 34.2%.

Darîjumu, kuru termiòð pârsniedz 1 dienu, îpatsvars pieauga no 21.2% 2005. gadâlîdz 27.2% 2006. gadâ. Darîjumu termiòa kâpumu ar 2006. gada maiju daïçji noteica8% rezervju normas piemçroðana banku saistîbâm ar termiòu ilgâku par 2 gadiem.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

27

NAUDAS BÂZE

Latvijas Bankai paplaðinot rezervju bâzi un augot banku piesaistîto noguldîjumuatlikumam, turpinâjâs obligâto rezervju apjoma kâpums banku norçíinu kontosLatvijas Bankâ (sk. 11. att.). Tâdçjâdi kredîtiestâþu un citu finanðu institûciju no-guldîjumu atlikums Latvijas Bankâ palielinâjâs par 701.5 milj. latu jeb 2.5 reizes(2005. gadâ ðâdu noguldîjumu atlikums pieauga 2.1 reizi). Bûtiski palielinâjâs arîskaidrâs naudas pieprasîjums (skaidrâ nauda apgrozîbâ 2006. gadâ pieauga par196.6 milj. latu jeb 22.4%; 2005. gadâ – par 20.6%). Tâdçjâdi centrâlâs bankasnaudas piedâvâjums jeb naudas bâze M0 2006. gadâ palielinâjâs par 66.5% – ievç-rojami straujâk nekâ 2005. gadâ – un perioda beigâs sasniedza 2 248.8 milj. latu,bet skaidrâs naudas îpatsvars naudas bâzç samazinâjâs lîdz 47.8% (2005. gadabeigâs – 65.0%).

Naudas bâzes kâpumu galvenokârt nodroðinâja rekordlielais Latvijas Bankas tîroârçjo aktîvu pieaugums (1 024.1 milj. latu jeb 73.7%), Latvijas Bankai pçrkot âr-valstu valûtu (neto nopirkta ârvalstu valûta 1 008.7 milj. latu apjomâ). Apjomîgoârvalstu valûtas pârdoðanu Latvijas Bankai noteica joprojâm straujais eiro izsniegtokredîtu pieaugums un turpmâka ðo kredîtresursu konvertçðana latos, kâ arî obligâtorezervju bâzes paplaðinâðana, kas radîja latu resursu papildu pieprasîjumu. Turklâtârvalstu valûtas pârdoðanu Latvijas Bankai veicinâja ârvalstu investîciju un ESstruktûrfondu lîdzekïu ieplûde tautsaimniecîbâ. Centrâlâ banka piedâvâja bankâmiespçju veikt valûtas mijmaiòas darîjumus, tomçr tie gandrîz netika pieprasîti.2006. gada beigâs Latvijas Bankas tîrie ârçjie aktîvi sedza 4.6 mçneðu (2005. gadabeigâs – 3.4 mçneðu) preèu importa apjomu, bet emitçtâs nacionâlâs valûtas segumsar Latvijas Bankas tîrajiem ârçjiem aktîviem (sk. 12. att.) bija 107.4% (2005. gadabeigâs – 102.9%).

Kopçjâs Latvijas Bankas tîro iekðçjo aktîvu pârmaiòas bija mazâkas (to negatîvaisrâdîtâjs palielinâjâs par 126.1 milj. latu), sarûkot iekðzemes kredîtu atlikumam.Iekðzemes kredîtportfelî nedaudz (par 23.3 milj. latu) samazinâjâs bankâm izsniegto

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

28

No kredîtiestâdçm izsniegtajiem Latvijas Bankas kredîtiem 93.6% bija repo kredîti(2005. gadâ – 79.0%) un 6.4% – pieprasîjuma lombarda kredîti, bet automâtiskielombarda kredîti netika pieprasîti.

Repo kredîti tika izsniegti tikai ar 7 dienu termiòu. Kopumâ repo kredîti tika iz-sniegti 4.1 reizi vairâk nekâ iepriekðçjâ gadâ, bet pieprasîjuma lombarda kredîti –par 3.7% vairâk.

VALÛTAS TIRGUS UN LATVIJAS ÂRÇJAIS PARÂDS

Pasaules valûtas tirgû 2006. gadâ ASV dolâra kurss samazinâjâs attiecîbâ pret eiroun Lielbritânijas sterliòu mârciòu, bet attiecîbâ pret Japânas jenu tas nedaudzpieauga. Galvenokârt procentu likmju pârmaiòas daþâdu valstu tautsaimniecîbânoteica valûtas kursu svârstîbas visâ 2006. gadâ.

2006. gadâ eiro kurss attiecîbâ pret ASV dolâru palielinâjâs par 11.4% (no 1.18492005. gada beigâs lîdz 1.3199 2006. gada beigâs), augstâko lîmeni (1.3343) sasnie-dzot 4. decembrî. ASV dolâra kurss attiecîbâ pret Japânas jenu pieauga (no 117.752005. gada beigâs lîdz 119.07 2006. gada beigâs; kâpums – 1.1%), augstâko lîmeni(119.78) sasniedzot 11. oktobrî, bet zemâko (109.76) – 16. maijâ. Japânas jenaskurss attiecîbâ pret citâm nozîmîgâkajâm valûtâm samazinâjâs. Lielbritânijas ster-liòu mârciòas kurss attiecîbâ pret ASV dolâru gadâ palielinâjâs par 13.7% (no1.7230 2005. gada beigâs lîdz 1.9589 2006. gada beigâs), augstâko lîmeni (1.9815)sasniedzot 4. decembrî.

Iekðzemes valûtas tirgû ASV dolâra kurss attiecîbâ pret latu saruka (no 0.58772005. gada beigâs lîdz 0.5283 2006. gada beigâs; samazinâjums – 10.1%). AugstâkaisASV dolâra kurss (0.5888) 2006. gadâ bija 2. janvârî, bet zemâkais (0.5230) –

kredîtu atlikums. Valdîbas noguldîjuma Latvijas Bankâ atlikums saruka par18.6 milj. latu, bet centrâlâs bankas valdîbas vçrtspapîru portfelis tika pârdots otrrei-zçjâ tirgû un dzçsts kopumâ par 98.8 milj. latu (neto kredîts valdîbai samazinâjâspar 80.2 milj. latu un kïuva negatîvs râdîtâjs).

Latvijas Bankas kredîtiestâdçm izsniegto kredîtu apjoms (790.0 milj. latu) bija3.4 reizes lielâks nekâ 2005. gadâ izsniegto kredîtu apjoms, augot repo kredîtupieprasîjumam, bet bûtiski nemainoties lombarda kredîtu apjomam (kredîtu mç-neða vidçjos atlikumus sk. 3. tabulâ).

2005 2006

Janvâris 8.9 66.0

Februâris 12.9 18.0

Marts 8.6 1.4

Aprîlis 9.7 12.2

Maijs 10.5 12.5

Jûnijs 7.4 7.7

Jûlijs 5.6 17.3

Augusts 3.7 28.4

Septembris 9.2 2.0

Oktobris 4.0 10.7

Novembris 2.8 0

Decembris 4.2 0

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

29

4. decembrî (nozîmîgâko Latvijas Bankas noteikto valûtas kursu dinamiku sk.13. att. un 5. pielikumâ).

2006. gadâ eiro kurss attiecîbâ pret latu gandrîz nemainîjâs un svârstîjâs daþu san-tîma desmitdaïu robeþâs virs Latvijas Bankas noteiktâ apakðçjâ intervences kursa(0.6958 lati par vienu eiro).

Saskaòâ ar starptautisko investîciju bilances datiem Latvijas ârçjais parâds 2006. ga-dâ pieauga par 3 701.8 milj. latu un gada beigâs sasniedza 12 705.4 milj. latu (112.8%no IKP), bet tîrais ârçjais parâds – 4 904.7 milj. latu (43.5% no IKP). 2006. gadâLatvijas valdîbas un centrâlâs bankas saistîbas pret nerezidentiem palielinâjâs par62.2 milj. latu, banku sektora saistîbas – par 2 653.0 milj. latu, citu sektoru saistîbas –par 725.1 milj. latu un parâdu radoðâs tieðâs investîcijas – par 261.5 milj. latu.Tâdçjâdi ârçjâ parâda struktûrâ sektoru dalîjumâ pieauga banku saistîbu (lîdz68.8%; 2005. gadâ – 67.7%) un citu sektoru (lîdz 17.9%; 2005. gadâ – 17.2%)îpatsvars, samazinâjâs valdîbas un centrâlâs bankas (lîdz 5.2%; 2005. gadâ – 6.7%)un parâdu radoðo tieðo investîciju (lîdz 8.0%; 2005. gadâ – 8.4%) îpatsvars.

2006. gadâ nedaudz mainîjâs ârçjâ parâda instrumentu struktûra – augot aizòç-mumu îpatsvaram (no 50.2% lîdz 59.9%), samazinâjâs pârçjo parâda instrumentuîpatsvars. 2006. gada beigâs nauda un noguldîjumi veidoja 20.5%, parâdu radoðâstieðâs investîcijas – 8.0% un parâda vçrtspapîri – 5.3% no ârçjâ parâda. Ilgtermiòaparâds 2006. gada beigâs bija 7 115.9 milj. latu un îstermiòa parâds – 5 589.5 milj.latu.

MFI (izòemot Latvijas Banku) ârçjais parâds 2006. gada beigâs bija 8 745.7 milj.latu. Bûtiski mainîjâs banku ârçjo saistîbu termiòstruktûra: bankas 1.7 reizes pa-lielinâja piesaistîtos ilgtermiòa finanðu resursus, un 2006. gada beigâs tie sasniedza4 050.3 milj. latu jeb 46.3% no banku sektora ârçjâ parâda (2005. gada beigâs –38.8%). Lai gan naudas un noguldîjumu îpatsvars joprojâm bija liels (29.5%;2005. gada beigâs – 41.4%), ievçrojami pieauga mâtessabiedrîbu aizdevumu îpat-svars (lîdz 45.9%; 2005. gada beigâs – 32.9%). Banku sektora tîrais ârçjais parâds2006. gada beigâs bija 5 217.7 milj. latu.

Citu sektoru ârçjais parâds 2006. gada beigâs bija 2 276.2 milj. latu (t.sk. ilgtermiòasaistîbas – 1 405.9 milj. latu). Ârçjâs saistîbas 2006. gadâ pieauga par 46.7%, tostruktûrâ palielinâjâs aizòçmumu (lîdz 67.9%; 2005. gada beigâs – 59.8%) un sa-mazinâjâs tirdzniecîbas kredîtu (lîdz 30.1%; 2005. gada beigâs – 38.4%) îpatsvarscitu sektoru ârçjâ parâdâ. Pakâpeniski pieauga arî citu sektoru un banku parâd-saistîbas pret tieðajiem investoriem. 2006. gadâ to apjoms sasniedza 1 020.5 milj.latu.

Saskaòâ ar Valsts kases datiem valdîbas ârçjais parâds ârvalstu valûtâs 2006. gadâpalielinâjâs par 39.6 milj. latu un gada beigâs bija 580.3 milj. latu (5.2% no IKP).

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

30

2006. gadâ valdîba piesaistîja ârvalstu finanðu resursus 54.4 milj. latu apjomâ. Âr-valstu aizòçmumu apkalpoðanai tika izlietoti 42.5 milj. latu (t.sk. 15.2 milj. latu –aizòçmumu pamatsummu atmaksai), kas lîdzvçrtîgi 0.9% no preèu un pakalpojumueksporta gada apjoma. Turpinâja augt valdîbas saistîbu îpatsvars eiro (no 92.9%lîdz 94.5%), bet saistîbu îpatsvars ASV dolâros samazinâjâs (no 7.0% lîdz 5.4%).

VÇRTSPAPÎRU UN FONDU TIRGUS

Latvijas valdîbas vçrtspapîru sâkotnçjâ izvietoðana notika RFB. Valsts kase iekð-zemes sâkotnçjâ tirgû 2006. gadâ piedâvâja lielâku vçrtspapîru apjomu nekâ2005. gadâ, bet kopçjais pieprasîjums samazinâjâs. Pieprasîjuma kritumu daïçjinoteica Latvijas Bankas veiktie ierobeþojoðie monetârâs politikas pasâkumi, kurusîstenojot palielinâjâs latu aktîvu refinansçðanas kredîtu cenas pieauguma iespçjanâkotnç. Tirgus dalîbnieku interesi valdîbas vçrtspapîru sâkotnçjâ tirgus izsolçsmazinâja arî Latvijas Bankas organizçtâs otrreizçjâ tirgus izsoles, kurâs tika pârdotsievçrojams valdîbas vçrtspapîru apjoms. Banku interesi piedalîties valdîbas vçrts-papîru sâkotnçjâ tirgus izsolçs mazinâja arî Valsts kases latu lîdzekïu atlikumadinamika. Saglabâjoties augstam latu atlikumam, Valsts kase nebija ieinteresçtatirgot vçrtspapîrus par augstâm procentu likmçm. Budþeta situâcija 2006. gadâkopumâ bija laba, strauji auga IKP, labvçlîgi ietekmçjot budþeta izpildi, tâpçc val-dîbas vçrtspapîru apjomu apgrozîbâ nevajadzçja palielinât un tas pat nedaudz sa-mazinâjâs (no 423.0 milj. latu lîdz 418.7 milj. latu).

Valdîbas vçrtspapîru piedâvâtais apjoms sâkotnçjâs izsolçs bija 248.0 milj. latu(par 83.7% lielâks nekâ iepriekðçjâ gadâ), pieprasîtais apjoms – 252.5 milj. latu(par 30.9% mazâks nekâ iepriekðçjâ gadâ), bet pârdotais apjoms – 130.0 milj. latu(par 15.2% lielâks nekâ iepriekðçjâ gadâ).

Valdîbas vçrtspapîru ienesîguma kâpumu noteica gan procentu likmju palielinâðanaeiro zonâ, gan eiro un latu procentu likmju konverìenci bremzçjoðie faktori, t.sk.likviditâtes ierobeþoðana latu naudas tirgû un neskaidrîba par eiro ievieðanas ter-miòiem. 6 un 12 mçneðu parâdzîmju peïòas likme palielinâjâs attiecîgi no 2.43%lîdz 4.84% un no 2.70% lîdz 4.25%. 5 un 10 gadu obligâciju peïòas likme pieaugaattiecîgi no 3.40% lîdz 5.24% un no 3.62% lîdz 4.73%. Peïòas likmju kâpums bijavçrojams visu gadu.

2006. gada beigâs salîdzinâjumâ ar 2005. gada beigâm Latvijas banku îpaðumâesoðo valdîbas vçrtspapîru atlikums palielinâjâs no 40.4% lîdz 57.1% no kopçjâatlikuma, pârçjo rezidentu îpaðumâ esoðo valdîbas vçrtspapîru – no 27.4% lîdz36.0%, nerezidentu îpaðumâ esoðo valdîbas vçrtspapîru – no 4.9% lîdz 6.9%, betLatvijas Bankas îpaðumâ gada beigâs valdîbas vçrtspapîru vairs nebija (iepriekðçjâgada beigâs – 27.3%).

LCD reìistrçto un izplatîto latos denominçto korporatîvo parâda vçrtspapîru at-likums 2006. gadâ samazinâjâs par 38.6% (lîdz 49.8 milj. latu). Pienâkot dzçðanastermiòam, tika dzçstas septiòas kredîtiestâþu vçrtspapîru emisijas 29.6 milj. latuapjomâ, bet no jauna izlaistas divas emisijas 4.3 milj. latu apjomâ. Latos veiktodarîjumu procentu likmes auga straujâk nekâ eiro veikto darîjumu procentu likmesun bija zinâma nenoteiktîba par latu procentu likmju attîstîbu nâkotnç, tâpçc pri-vâto latos denominçto parâda vçrtspapîru tirgus stagnçja, bet strauji attîstîjâs eirodenominçto obligâciju tirgus. Izaugsmi veicinâja arî tas, ka eiro denominçto parâdavçrtspapîru emitenti ðos lîdzekïus novirzîja nekustamâ îpaðuma tirgû.

LCD reìistrçto un izplatîto eiro denominçto obligâciju atlikums pieauga no4.7 milj. latu lîdz 54.2 milj. latu. Lielâkâs emisijas bija VAS "Latvijas Hipotçku un

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

31

zemes banka" íîlu zîmju emisija 14.0 milj. latu apjomâ (ar dzçðanas termiòu2012. gadâ) un AS Alta Real Estate Partners bezkupona obligâciju emisija 10.5 milj.latu apjomâ (ar dzçðanas termiòu 2008. gadâ).

RFB parâda vçrtspapîru apgrozîjums 2006. gadâ bija neliels (1.1 milj. latu), un tonoteica tirdzniecîbas infrastruktûra – parâda vçrtspapîru apgrozîjumu bûtiski ie-tekmçja vienotâs tirdzniecîbas sistçmas SAXESS ievieðana 2004. gada septembrî.Valdîbas 10 gadu obligâciju (ar dzçðanas termiòu 2015. gadâ) pirkðanas likme2006. gada laikâ pieauga no 3.42% lîdz 5.00% un valdîbas 12 mçneðu parâdzîmjupirkðanas likme – no 2.77% lîdz 4.27%. VAS "Latvijas Hipotçku un zemes banka"10 gadu obligâciju (ar dzçðanas termiòu 2013. gadâ) pirkðanas likme palielinâjâsno 4.80% lîdz 5.18%. Procentu likmju kâpumu otrreizçjâ tirgû veicinâja tie paðifaktori, kas sâkotnçjâ tirgû.

Latvijas eiroobligâciju (ar dzçðanas termiòu 2014. gadâ) kotçtâ pirkðanas likme2006. gadâ pieauga no 3.40% lîdz 4.15%. Peïòas likmju starpîba ar tâda paða ter-miòa Vâcijas valdîbas obligâcijâm gandrîz nemainîjâs (aptuveni 20 bâzes punktu).

2006. gadâ OMX Riga samazinâjâs par 3.1% (lîdz 655.5 punktiem), bet Latvijasakciju tirgus kopçjâ kapitalizâcija – par 4.2% (lîdz 1 430 milj. latu). Savukârt Baltijasvalstu akciju indekss BALTIX 2006. gadâ palielinâjâs par 10.7%. Galvenais OMXRiga sarukuma cçlonis bija augstais bâzes lîmenis. 2006. gada 1. ceturksnî investorifiksçja peïòu, jo netika gaidîta tik strauja pieauguma atkârtoðanâs. Cenu pârmaiòasRFB zinâmâ mçrâ noteica arî kopumâ zemâ likviditâte Latvijas akciju tirgû. Pçctam Latvijas sabiedrîbu labie finansiâlie rezultâti un turpmâkâs attîstîbas plâniïâva akciju cenu indeksam atkal kâpt. OMX Riga lîdz marta vidum strauji samazi-nâjâs (par 20.2%), tad svârstîjâs, bet kopð jûnija vidus pieauga par 18.5%.

RFB akciju tirgus apgrozîjums 2006. gadâ bija 61.6 milj. latu (t.sk. 70.9% apgrozî-juma bija ar Oficiâlâ saraksta akcijâm). 2005. gadâ kopçjais akciju apgrozîjumsbija 54.0 milj. latu, bet Oficiâlâ saraksta akciju apgrozîjuma îpatsvars – tikai 40.7%.Visaktîvâk tirdzniecîba notika ar AS "Grindeks" (16 milj. latu) un AS "LatvijasKuìniecîba" (13 milj. latu) akcijâm.

2006. gada beigâs RFB kotçja 40 sabiedrîbu akcijas (iepriekðçjâ gadâ – 45 sabied-rîbu akcijas), t.sk. seðu sabiedrîbu akcijas – Oficiâlajâ sarakstâ, piecu – Otrajâsarakstâ un 29 – Brîvajâ sarakstâ.

Oktobrî notika AS "Ventspils nafta" valstij piederoðo akciju pârdoðana, piedâvâjot38.6% jeb 40.3 milj. akciju (minimâlâ cena – Ls 1.81 par akciju). Izsolç pieprasîjumsbija mazliet lielâks nekâ piedâvâjums, un vienas akcijas cena bija Ls 1.84. Nîder-landes naftas kompânija Vitol Group nopirka 34% AS "Ventspils nafta" akciju.

CENTRÂLÂS BANKAS DARBÎBA

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

34

LATVIJAS BANKA EIROPAS CENTRÂLO BANKU SISTÇMÂ UN EIROPASSAVIENÎBAS INSTITÛCIJÂS

Latvijas Banka 2006. gadâ turpinâja darboties ECBS. Latvijas Bankas prezidentsregulâri piedalîjâs ECB Ìenerâlpadomes darbâ. ECB Ìenerâlpadomes sçdçs at-bilstoði ECBS un ECB Statûtiem tika apspriesti ziòojumi par ES valstu makro-ekonomiku, pârskati par VKM II funkcionçðanu, kâ arî izskatîti citi jautâjumisaistîbâ ar visu ES valstu centrâlajâm bankâm. Maijâ ECB Ìenerâlpadome ap-stiprinâja ECB Konverìences ziòojumu par Slovçnijas un Lietuvas gatavîbu ieviesteiro, savukârt decembrî – ECB Konverìences ziòojumu par pârçjo ES10 valstuun Zviedrijas gatavîbu ieviest eiro.

Latvijas Bankas pârstâvji turpinâja strâdât 13 ECBS komitejâs (sk. 8. pielikumu)un vairâk nekâ 30 darba grupâs, risinot ar monetâro politiku, banku uzraudzîbu,eiro banknotçm, statistiku, grâmatvedîbu, tirgus operâcijâm, maksâjumu sistçmâm,starptautiskajâm attiecîbâm saistîtus u.c. jautâjumus. Turklât 2006. gada jûnijâ Rîgânotika ECBS Statistikas komitejas Ârçjâs statistikas darba grupas sanâksme, kurâLatvijas Banka ES valstu pârstâvjus iepazîstinâja ar maksâjumu bilances statistikassagatavoðanas sistçmu un pieredzi Latvijâ.

ECB Ìenerâlpadomç un ECBS komitejâs un darba grupâs tika veikti sagatavoðanasdarbi, lai Slovçnija pievienotos eiro zonai un Slovçnijas centrâlâ banka iekïautosEirosistçmâ, kâ arî, Bulgârijai un Rumânijai pievienojoties ES, ðo valstu centrâlâsbankas iekïautos ECBS.

Latvijas Bankas speciâlisti piedalîjâs arî vairâkâs ES Padomes un EK komitejâsun darba grupâs. Darbojoties EFK un tâs apakðkomitejâs, Latvijas Bankas pârstâvjiregulâri piedalîjâs lçmumu pieòemðanâ ES tautsaimniecîbas un finanðu attîstîbasjautâjumos, sprieda par ES10 valstu gatavoðanos eiro ievieðanai, par attiecîbâmar treðajâm valstîm un starptautisko finanðu institûciju politiku, kâ arî kopâ arcitâm ES valstîm izstrâdâja priekðlikumus par ekonomiskâs politikas stratçìiju uninstrumentiem.

Latvijas Bankas pârstâvji turpinâja darboties EK un Eurostat darba grupâs ar eiromonçtâm, maksâjumu sistçmâm, tautsaimniecîbas prognozçðanu un statistiku sais-tîtajos jautâjumos.

Latvijas Banka saskaòâ ar ECBS un ECB Statûtu prasîbâm nodroðinâja ECB2005. gada pârskata, 2006. gada maija Konverìences ziòojuma un 2006. gada de-cembra Konverìences ziòojuma "Ievada un kopsavilkuma" un izdevuma "Mone-târâs politikas îstenoðana euro zonâ: Eurosistçmas monetârâs politikas instrumentuun procedûru vispârçjâ dokumentâcija" sagatavoðanu publicçðanai latvieðu valodâ,kâ arî ECB "Mçneða Biïetena" ceturkðòa versijas tulkoðanu latvieðu valodâ (tiekpubliskots interneta versijâ).

STRATÇÌISKÂ PLÂNOÐANA

Latvijas Bankâ kopð 2006. gada sâkuma tiek uzlabots stratçìiskâs vadîbas process,òemot vçrâ vadîbas sistçmu labâko praksi.

Jûlijâ Latvijas Bankas padome apstiprinâja "Latvijas Bankas vîzijas, misijas unvçrtîbu vçstîjumus" (sk. 12. pielikumu). Vîzijas vçstîjums atklâj Latvijas Bankastâlâkas nâkotnes mçríi un redzçjumu. Misijas vçstîjums atspoguïo centrâlâs bankasdarbîbas bûtîbu un liecina, kâ tâ vçlas strâdât. Latvijas Bankas vçrtîbas atklâj, kotâ augstu vçrtç un kâda cenðas bût.

Novembrî Latvijas Bankas padome apstiprinâja Latvijas Bankas stratçìiskâs vad-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

35

lînijas nâkamajiem èetriem gadiem. Tajâs noteikti centrâlâs bankas prioritârie mçr-íi, kâ arî mçríi daþâdu funkciju veikðanâ. Latvijas Bankas prioritâtes ir ðâdas:– cenu stabilitâte un finanðu sistçmas stabilitâtes veicinâðana. Latvijas Banka pa-dziïina ekonomiskâs vides pçtîjumus, lai iegûto informâciju izmantotu monetârolçmumu pieòemðanai;– sagatavoðanâs Latvijas pilntiesîgai dalîbai EMS. Latvijas Banka sadarbîbâ arvaldîbu u.c. institûcijâm veicina Mâstrihtas kritçriju izpildi, kâ arî nodroðina finanðusektora norçíinu infrastruktûru, skaidrâs naudas apmaiòu, nepiecieðamos nor-matîvo aktu grozîjumus un pilnvçrtîgu darbîbu ECBS;– sabiedrîbas izpratnes par Latvijas Bankas darbîbu, tâs pieòemtajiem lçmumiemun Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbu padziïinâðana. Latvijas Bankai ir svarîgi sniegtskaidru un pilnîgu informâciju par Latvijas Bankas rîcîbu un tâs iemesliem;– Latvijas Bankas vadîbas procesu uzlaboðana. Latvijas Banka turpina vadîbasprocesu pilnveidi, òemot vçrâ labâko korporatîvâs vadîbas pieredzi;– Latvijas Bankas darbîbas efektivitâtes palielinâðana. Latvijas Banka sabalansçuzdevumu izpildes laiku, kvalitâti un resursu izmaksas atkarîbâ no to prioritâtesattiecîgajâ uzdevumâ;– Latvijas Bankas kâ uz izglîtoðanos orientçtas organizâcijas attîstîðana. LatvijasBankai ir svarîgi, lai tajâ strâdâtu darbinieki ar pozitîvu attieksmi pret darbu, kurinemitîgi pilnveido spçjas nepiecieðamo rezultâtu sasniegðanai, savstarpçji sadar-bojas un dalâs zinâðanâs ar kolçìiem;– personâla motivâcijas palielinâðana. Latvijas Banka vçlas piesaistît, nodarbinâtun paturçt augsti kvalificçtus un radoðus darbiniekus.

Paredzçts darbus plânot mçrítiecîgi, lai sasniegtu stratçìiskajâs vadlînijâs un vîzijasun misijas vçstîjumos definçtos mçríus. 2006. gadâ izstrâdâta vienota Latvijas Ban-kas struktûrvienîbu darba plânu struktûra un izveidots kopîgs Latvijas Bankas rîcî-bas plâns funkciju un mçríu dalîjumâ. Pârskatâmais plânojums ïauj kontrolçt unvçrtçt mçríu îstenoðanâ sasniegto.

VALÛTAS MAIÒAS POLITIKA UN ÂRÇJÂS REZERVES

Latvija turpinâja dalîbu VKM II, lai kïûtu par pilntiesîgu EMS dalîbnieci un ieviestueiro. Saskaòâ ar Mâstrihtas kritçrijiem vismaz divus gadus pirms eiro ievieðanaslatam jâbût piesaistîtam eiro un lata kurss attiecîbâ pret eiro drîkst svârstîties nevairâk kâ ±15% robeþâs attiecîbâ pret lata centrâlo piesaistes kursu eiro. LatvijasBanka vienpusçji nodroðinâja lata kursa attiecîbâ pret eiro svârstîbas ±1% robeþâsno centrâlâ piesaistes kursa. 2006. gadâ eiro kurss attiecîbâ pret latu svârstîjâsdaþu santîma desmitdaïu robeþâs virs Latvijas Bankas noteiktâ apakðçjâ intervenceskursa (1 EUR = Ls 0.6958).

Latvijas Bankai veicot nozîmîgas valûtas intervences, Latvijas Bankas ârçjâs re-zerves, kas ietver zelta krâjumus, ârvalstu konvertçjamâs valûtas un SDR, 2006. gadabeigâs sasniedza 2 417.0 milj. latu (2005. gada beigâs – 1 399.8 milj. latu). LatvijasBanka guva ienâkumus, ieguldot ârçjâs rezerves ârvalstu finanðu tirgos saskaòâ arLatvijas Bankas padomes apstiprinâtajâm vadlînijâm.

Latvijas Banka ârçjâs rezerves pârvalda saskaòâ ar Latvijas Bankas padomes no-teiktajâm vadlînijâm. Neitrâlâ portfeïa valûta ir eiro, un neitrâlâ aktîvu struktûrair 50% eiro, 40% ASV dolâru un 10% Japânas jenu aktîvu.

Latvijas Banka ârçjâs rezerves iegulda droðos un likvîdos finanðu instrumentos,galvenokârt eiro zonas valstu valdîbu un ASV valdîbas, to aìentûru un starptautiskoorganizâciju emitçtajos parâda vçrtspapîros, kâ arî augstas kvalitâtes banku unkomercsabiedrîbu emitçtajos parâda vçrtspapîros, ar aktîviem nodroðinâtos parâda

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

36

vçrtspapîros un atsaucamâs obligâcijâs. Procentu riska indeksa (duration) regulç-ðanai tiek izmantoti birþâ tirgotie procentu likmju nâkotnes lîgumi. Ienesîgumalîkòu maiòas stratçìiju îstenoðanai procentu likmju tirgû tiek izmantoti procentulikmju mijmaiòas darîjumi, bet nepiecieðamâs ârçjo rezervju valûtu struktûras no-droðinâðanai – birþâ netirgotie valûtas maiòas nâkotnes lîgumi.

Latvijas Bankas zelta rezerves tika noguldîtas îstermiòa noguldîjumos ârvalstu kre-dîtiestâdçs ar augstu kredîtreitingu. Zelta rezervju pârvaldîðanâ izmantoti arî bir-þâ netirgotie valûtas maiòas nâkotnes darîjumi un procentu likmju mijmaiòas da-rîjumi.

Latvijas Banka 2006. gadâ pârtrauca lîgumu ar vienu no ârvalstu rezervju pârval-dîtâjiem un turpinâja izmantot divu ârvalstu rezervju pârvaldîtâju pakalpojumus.Tie pârvalda daïu no Latvijas Bankas ârçjâm rezervçm saskaòâ ar Latvijas Bankaspadomes noteiktajâm vadlînijâm.

Ârçjo rezervju pârvaldîðanâ liela uzmanîba tiek pievçrsta riska vadîbai un kontrolei.Katru dienu tiek pârbaudîta ârçjo rezervju portfeïu atbilstîba vadlînijâm un kon-trolçts riska sadalîjums atbilstoði daþâdiem investîciju lçmumiem.

MONETÂRÂS POLITIKAS INSTRUMENTI

Latvijas Banka 2006. gadâ îstenoja ierobeþojoðu monetâro politiku apstâkïos, kadsaglabâjas straujð tautsaimniecîbas izaugsmes temps, tekoðâ konta negatîvais saldoturpina palielinâties un inflâcija joprojâm ir augsta.

Latvijas Bankas refinansçðanas likme 2006. gadâ tika palielinâta divas reizes (ko-pumâ par 100 bâzes punktiem). Ar 15. jûliju tâ tika paaugstinâta no 4.00% uz4.50% un ar 17. novembri – no 4.50% uz 5.00%. Atbilstoði tika paaugstinâta arîprocentu likme lombarda kredîtiem, ja to termiòð pçdçjâs 30 dienâs bijis lîdz 10 die-nâm, no 11 lîdz 20 dienâm vai ilgâks par 20 dienâm – attiecîgi 6.00%, 7.00% un8.00%. Banku termiònoguldîjumu procentu likmes netika mainîtas (noguldîjumiemar 7 un 14 dienu termiòu – attiecîgi 2.00% un 2.25%). Savukârt ECB bâzes likmigada laikâ palielinâja 5 reizes (kopumâ par 125 bâzes punktiem – lîdz 3.50%).

Îstenojot ierobeþojoðu monetâro politiku, Latvijas Banka paplaðinâja banku obli-gâto rezervju bâzi. Ar 2006. gada 24. maiju tajâ tika ietvertas arî banku saistîbas arnoteikto termiòu ilgâku par 2 gadiem. Lîdz ar to rezervju prasîbas jûnijâ salîdzi-nâjumâ ar iepriekðçjo izpildes periodu pieauga par 240.8 milj. latu jeb 42.5%. Pa-lielinoties banku piesaistîto lîdzekïu apjomam un paplaðinoties rezervju bâzei, ob-ligâto rezervju apjoms 2006. gadâ pieauga par 503.2 milj. latu jeb 2.0 reizes – lîdz1 012.1 milj. latu (2005. gadâ obligâto rezervju apjoms palielinâjâs 2.7 reizes).2006. gada beigâs obligâto rezervju prasîbu izpildei bija pakïauta 21 banka un trîsârvalstu banku filiâles.

Valûtas konvertâcija Latvijas Bankâ joprojâm bija galvenais banku latu resursuiegûðanas veids. Latvijas Banka 2006. gadâ, emitçjot latus, nopirka vçsturiski lielâkoeiro apjomu (neto – 1 008.7 milj. latu; 2.9 reizes vairâk nekâ iepriekðçjâ gadâ).Lîdzîgi kâ 2005. gadâ daþkârt izveidojâs situâcija, kad, bankâm pârdodot LatvijasBankai eiro lielâkâ apjomâ, nekâ bûtu nepiecieðams obligâto rezervju prasîbu iz-pildei, starpbanku tirgû izveidojâs latu likviditâtes pârpalikums, un kopumâ bankasveica termiònoguldîjumus Latvijas Bankâ vairâk nekâ izmantoja repo kredîtus.

Pieprasîtais repo kredîtu apjoms 2006. gadâ bija 5.5 reizes lielâks nekâ 2005. gadâun sasniedza 1 042.3 milj. latu. Pieprasîjuma kâpumu noteica aktîvâka repo kredîtuizmantoðana banku obligâto rezervju prasîbu izpildei. Lai gan kopçjais repo kredîtu

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

37

piedâvâjums 2006. gadâ bija par 23.6% mazâks nekâ iepriekðçjâ gadâ (3 865.0 milj.latu), repo darîjumu dienas beigu vidçjais atlikums 2006. gadâ bija 14.5 milj. latu(iepriekðçjâ gadâ – 7.1 milj. latu). Vidçjâ svçrtâ procentu likme repo kredîtiem ar7 dienu termiòu palielinâjâs no 4.01% 2005. gadâ lîdz 4.30% 2006. gadâ, atspogu-ïojot Latvijas Bankas refinansçðanas likmes paaugstinâðanu. Visi 2006. gadâ iz-sniegtie repo kredîti bija ar 7 dienu termiòu.

Valûtas mijmaiòas darîjumi ar Latvijas Banku tika veikti nelielâ apjomâ. Valûtasmijmaiòas darîjumu dienas beigu vidçjais atlikums 2006. gadâ bija 0.3 milj. latu(2005. gadâ – 0.6 milj. latu).

Lombarda kredîtu dienas beigu vidçjais atlikums bija neliels – 0.3 milj. latu(2005. gadâ – 0.2 milj. latu), bet ðo kredîtu vidçjâ svçrtâ procentu likme bija 5.03%.Visi 2006. gadâ izmantotie bija pieprasîjuma lombarda kredîti, un tie tika saòemtièetru rezervju prasîbu izpildes periodu beigu dienâs, kad atseviðíâm bankâm îs-laicîgi pietrûka obligâto rezervju prasîbu izpildei nepiecieðamo lîdzekïu latos.

Banku termiònoguldîjumu dienas beigu vidçjais atlikums 2006. gadâ bija 24.4 milj.latu (2.5 reizes mazâks nekâ 2005. gadâ). 2005. gadâ 14 dienu termiònoguldîjumiveidoja 97.9% no vidçjâ atlikuma, bet 2006. gadâ to îpatsvars samazinâjâs lîdz62.0%.

Banku latu likviditâtes samazinâðanai Latvijas Banka 2006. gadâ pârdeva visu latosdenominçto valdîbas vçrtspapîru portfeli ar 53.0 milj. latu nominâlvçrtîbu, no aprîïalîdz jûlijam veicot intervences valdîbas vçrtspapîru tirgû. Latvijas Bankas latosdenominçto vçrtspapîru portfelî tika dzçsti valdîbas vçrtspapîri ar 39.2 milj. latunominâlvçrtîbu, un 2006. gadâ Latvijas Bankas valdîbas vçrtspapîru portfeïa dienasbeigu vidçjais atlikums (izòemot repo darîjumos iesaistîtos vçrtspapîrus) bija34.1 milj. latu (2005. gadâ – 98.1 milj. latu).

Valdîbas vçrtspapîru pirkðanas ar atpârdoðanu (reverse repo) darîjumi 2006. gadânetika veikti.

Latvijas Banka turpinâja aprçíinât RIGIBID un RIGIBOR, saskaòâ ar LatvijasBankas "RIGIBID un RIGIBOR aprçíinâðanas noteikumiem" kotçðanas sarakstâiekïaujot bankas, kas ir aktîvas starpbanku tirgus dalîbnieces un spçj veikt aktîvastirgus operâcijas atbilstoði to kotçtajâm naudas tirgus procentu likmçm darîjumiemlatos (2006. gadâ – AS "Baltic Trust Bank", AS "Hansabanka", AS "Latvijas Krâj-banka", AS "SEB Latvijas Unibanka", AS "Parex banka", AS "HVB Bank Latvia"(kopð 20.02.2007. tâs nosaukums – AS "UniCredit Bank") un Nordea Bank Fin-land Plc Latvijas filiâle).

SKAIDRÂS NAUDAS APGROZÎBA

Skaidrâ nauda apgrozîbâ 2006. gadâ palielinâjâs par 22.4% (no 877.3 milj. latulîdz 1 073.9 milj. latu). Piecu gadu laikâ apgrozîbâ esoðâs skaidrâs naudas apjomspieaudzis 1.9 reizes.

No bankâm saòemtâs skaidrâs naudas nolietotîbas pakâpes un îstuma pârbaudinodroðinâja automâtiskâs naudas apstrâdes sistçmas. 2006. gadâ apstrâdâtâ nauda(2 652.6 milj. latu) 2.5 reizes (arî 2005. gadâ – 2.5 reizes) pârsniedza apgrozîbâesoðâs skaidrâs naudas apjomu. Ðajâ procesâ no apgrozîbas izòemtâs naudas kopçjâvçrtîba bija 319.1 milj. latu jeb 12.0% no apstrâdâtâs naudas (2005. gadâ –322.0 milj. latu jeb 14.6%).

2006. gadâ atklâto viltojumu nominâlvçrtîbu summa bija 9.0 tûkst. latu, veidojottikai 0.001% no apgrozîbâ esoðâs skaidrâs naudas apjoma.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

38

©

2006. GADÂ IESPIESTÂS UN KALTÂS LATVIJAS BANKAS NAUDAS ZÎMES

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

39

ü

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

40

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

41

Latvijas Banka 2006. gadâ emitçja jauna laidiena 2 un 5 santîmu monçtas un 5 latubanknoti ar uzlabotiem droðîbas elementiem.

Monçtu klâsts papildinâts ar jaunâm îpaðâm 1 lata apgrozîbas monçtâm ar iero-beþotu tirâþu – "Jâòu vainags" (apgrozîbâ ar 15.06.2006.) un "Priedes èiekurs" (ap-grozîbâ ar 04.12.2006.).

2006. gadâ apgrozîbâ laistas seðas jubilejas un piemiòas monçtas. Atzîmçjot1991. gada barikâþu atceres jubileju, Latvijas Banka izlaida monçtu "Janvâris. 1991"(apgrozîbâ ar 06.01.2006.). Ar monçtâm "Kriðjânis Valdemârs" (apgrozîbâ ar28.03.2006.) un "Kriðjânis Barons" (apgrozîbâ ar 07.08.2006.) tika pabeigta pro-grammas "Latvija. Laikmetu grieþi un laikmetu vçrtîbas" sçrija "Cilvçki". Iesâktaminçtâs programmas pçdçjâ, ceturtâ, sçrija "Valsts", kuras pirmo monçtu "Brîvîbascîòas" laida apgrozîbâ Latvijas Republikas proklamçðanas 88. gadadienas priekð-vakarâ (apgrozîbâ ar 10.11.2006.). Turpinot starptautisko monçtu programmu"Hanzas pilsçtas", tapusi monçta "Straupe" (apgrozîbâ ar 18.12.2006.), bet kâ Zie-massvçtku pârsteigums – septiòstûra formas "Ciparu monçta" (apgrozîbâ ar08.12.2006.).

STATISTIKA

Finanðu tirgus un monetârâs statistikas jomâ svarîgâkie 2006. gada uzdevumi bijajaunu datu vâkðanas iespçju un to izmaksu izpçte, piedalîðanâs jaunu ES normatîvoaktu izstrâdç un statistikas sagatavoðanas pilnveide.

Ievçrojot to, ka ECB plâno veikt grozîjumus Regulâ (EK) Nr. 2423/2001 "Par mone-târo finanðu iestâþu sektora konsolidçto bilanci" (ECB/2001/13) un Regulâ (EK)Nr. 63/2002 "Par to procentu likmju statistiku, kuras monetârâs finanðu iestâdespiemçro mâjsaimniecîbu un nefinanðu sabiedrîbu noguldîjumiem un kredîtiem"(ECB/2001/18), veikta MFI aptauja, noskaidrojot iespçjas sniegt papildu statistiskosdatus par vçrtspapîroðanu (securitisation) un kredîtu pârdoðanu, kâ arî par finanðuinstrumentu detalizçtâku atspoguïoðanu MFI bilances un procentu likmju statistikâun ðâdu papildu datu vâkðanas izmaksas. Tika pçtîti arî jautâjumi par iespçju iegûtinformâciju par komercsabiedrîbâm izsniegtajiem MFI kredîtiem, ievçrojot kre-dîtu dalîjumu pçc komercsabiedrîbas lieluma un tautsaimniecîbas nozares, kâ arîinformâciju par ieguldîjumu fondu un naudas tirgus fondu ieguldîjumu politikasmaiòu un vçrtspapîru novçrtçðanu, sagatavojot statistiskos datus. Latvijas Bankaarî sniedza komentârus un priekðlikumus ECB regulas projektam par pasta iestâþustatistiku un ECB regulas projektam par ieguldîjumu fondu bilances statistiku.

ECB CFS statistikas projekta vajadzîbâm Latvijas Banka turpinâja atseviðíu CFSveidu izpçti, iegûstot informâciju par Latvijas lielâko CFS sniegtajiem pakalpoju-miem un bilances pamatrâdîtâjiem, kâ arî lûdzot CFS klasificçt savu darbîbas veiduatbilstoði NACE. Tâ kâ CFS sektorâ paredzçts noðíirt arî finanðu instrumentsabied-rîbas (financial vehicle corporations) un ECB izveidojusi îpaðu procedûru ðo sa-biedrîbu identificçðanai, Latvijas Banka uzsâka ðo procedûru arî Latvijâ.

Latvijas Banka paplaðinâja uz ECB nosûtâmo datu klâstu, uzsâkot CFS bilancesstatistikas sagatavoðanu saskaòâ ar ECB 2003. gada 6. februâra Pamatnostâdni"Par daþâm ECB statistikas ziòoðanas prasîbâm un procedûrâm, kas valstu cen-trâlajâm bankâm jâievçro, paziòojot statistikas informâciju monetârâs un bankustatistikas jomâ" (ECB/2003/2).

Latvijas Banka izveidoja Makroekonomikas râdîtâju sistçmu (MARS), lai nodroði-nâtu to statistisko datu saglabâðanu un apstrâdi, kuri saòemti no ECB, CSP unFKTK.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

42

Latvijas maksâjumu bilances statistikâ 2006. gadâ lielâka uzmanîba pievçrsta me-todoloìijas un datu publicçðanas tâlâkai pilnveidei un datu kvalitâtes novçrtçðanai.

Bûtiski paplaðinâts un pilnîgots Latvijas Bankas publicçtais ceturkðòa biïetens"Latvijas Maksâjumu Bilance. Latvia's Balance of Payments", tajâ ietverot maksâju-mu bilances datu sagatavoðanas metodoloìijas paplaðinâtu izklâstu, jaunus iepriekðnepublicçtus statistiskos datus un iepriekð publicçto datu sîkâku dalîjumu. Ðispapildinâtais izdevums statistikas lietotâjiem sniedz pilnîgâku informâciju par tieðoinvestîciju ârvalstîs un Latvijâ neto darîjumiem un atlikumiem darbîbas veidu unvalstu dalîjumâ, kâ arî citâm tautsaimniecîbas ârçjo sektoru raksturojoðâm norisçm.

2006. gada beigâs, Eurostat sâkot ES valstu maksâjumu bilances statistikas datukvalitâtes vçrtçðanu, Latvijas Banka sniedza skaidrojumus par maksâjumu bilancessagatavoðanas metodoloìiju, datu pârskatîðanas un korekciju iemesliem un ârçjâstirdzniecîbas datu sasaisti ar maksâjumu bilances datiem.

Lai uzlabotu valdîbas finanðu statistikas kvalitâti, Latvijas Bankas speciâlisti pie-dalîjâs Latvijas starpinstitûciju darba grupâs, kas risina ar ES fondu apjomu unizlietojumu raksturojoðâs informâcijas nodroðinâðanu, valsts un privâtâs partnerîbasprojektu uzskaiti un valsts budþeta deficîta un parâda notifikâcijas sagatavoðanusaistîtos jautâjumus. Turklât decembrî Latvijas Banka kopâ ar citâm Latvijas in-stitûcijâm piedalîjâs ES institûciju pârstâvju dialoga misijas sanâksmç par Latvijasvalsts budþeta deficîta un valsts parâda notifikâcijas kvalitâti. Latvijas Banka ECBprasîbu konverìences nodroðinâðanai veica valsts parâda vçsturisko datu aplçsestermiòu, valûtu un procentu likmju veidu dalîjumâ.

Latvijas Banka turpinâja dalîbu ECB Centralizçtâs vçrtspapîru datubâzes projektâ,pilnveidojot Latvijas vçrtspapîru datu kvalitâti. 2006. gada jûnijâ sâkta regulârainformâcijas sûtîðana uz ECB par Latvijâ kotçto vçrtspapîru cenâm papildus jausûtâmajai informâcijai par vçrtspapîru emisiju raksturlielumiem.

2006. gada rudenî Latvijas Bankas speciâlisti piedalîjâs CSP izveidotajâ Nekustamâîpaðuma statistikas pilnveides darba grupâ, kas sagatavoja nepiecieðamos norma-tîvos aktus regulâra nekustamâ îpaðuma komersantu apsekojuma veikðanai.

2006. gada maijâ Latvijas Banka dalîjâs pieredzç Eurostat organizçtajâ seminârâpar maksâjumu bilances statistikas datu sagatavoðanu nosûtîðanai un ðo datu kva-litâtes analîzi.

Kopð 2006. gada Latvijas Banka pârstâvçta vçl divos nozîmîgos starptautiskos sta-tistikas forumos – Çrvinga Fiðera komitejâ (Irving Fisher Committee) un ECB unEurostat izveidotajâ Laikrindu sezonâlâs izlîdzinâðanas vadîbas grupâ (SeasonalAdjustment Steering Group).

Latvijas Banka pilnveidoja regulâro statistisko datu pârraidi uz SNB, izmantojotSNB datu pârraides programmatûru un tieðo pieslçgumu SNB datu bankai. Veik-smîgi noslçdzâs vairâkus gadus ilguðais SVF finanðu stabilitâtes râdîtâju sagatavo-ðanas projekts, kurâ Latvijas Banka veica koordinatora pienâkumus Latvijâ, kâarî sagatavoja metodoloìiskos aprakstus un 2005. gada finanðu stabilitâtes râdîtâjus.

Latvijas Banka publicçja Latvijas finanðu statistikas un maksâjumu bilances sta-tistikas datus gan savos periodiskajos izdevumos un interneta lapâ, gan SVF izde-vumos International Financial Statistics un Balance of Payments Statistics Yearbook,veicot to gan ar SNB un Eurostat starpniecîbu, gan SVF Speciâlâ datu izplatîðanasstandarta ietvaros. Saskaòâ ar Datu kvalitâtes novçrtçðanas sistçmas (Data QualityAssessment Framework) prasîbâm atjauninâti SVF Speciâlajâ datu izplatîðanas stan-dartâ publicçtie finanðu un reâlâ sektora râdîtâju metodoloìiskie apraksti. Lat-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

43

vijas Banka izmantoja piedâvâjumu ECB atjauninâtajâ izdevumâ Money and Bank-ing Statistics Sector Manual. Guidance for the Statistical Classification of Customersiekïaut metodoloìisko aprakstu par Latvijas finanðu un monetârajâ statistikâ iz-mantoto ne-MFI sektora dalîjumu. Izveidots arî apraksts un sagatavoti dati parLatvijas vçrtspapîru tirgu ECB publikâcijai Bond Markets and Long-term InterestRates in Non-euro Area EU Member States and in Acceding Countries. LatvijasBanka turpinâja gatavot informâciju par makroekonomiskajiem râdîtâjiem ECBpublikâcijai Orange Book, maksâjumu sistçmu statistiku – ECB publikâcijai BlueBook un strukturâlâs statistikas datus – ECB ziòojumam EU Banking Structures.

MAKSÂJUMU UN NORÇÍINU SISTÇMAS

Latvijas Banka turpinâja nodroðinât divu maksâjumu sistçmu darbîbu (SAMS –reâlâ laika bruto norçíini starpbanku un steidzamiem klientu maksâjumiem unEKS – klîrings (tîrvçrte) un neto norçíini liela skaita pakeðu veidâ sagatavotiem(batch) klientu maksâjumiem).

2006. gada beigâs Latvijas Bankas maksâjumu sistçmu dalîbnieki bija 21 banka,viena ârvalstu bankas filiâle un Latvijas Banka. 2006. gadâ SAMS tika veikti 80.7%no visiem Latvijâ uzsâktajiem starpbanku maksâjumiem latos, un to apjoma îpat-svars bija 74.8% (2005. gadâ – attiecîgi 83.7% un 87.9%). SAMS apstrâdâto mak-sâjumu kopskaits salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu palielinâjâs par 19.6%, sa-sniedzot 198.6 tûkst., savukârt kopapjoms pieauga par 38.9%, sasniedzot 51.6 mljrd.latu. Klientu maksâjumu un starpbanku maksâjumu îpatsvars SAMS nemainîjâs –lielâks bija apstrâdâto klientu maksâjumu skaits (64.8%) un starpbanku maksâjumuapjoms (75.5%). Apjoma pieauguma tempam pârsniedzot skaita kâpuma tempu,par 16.2% (lîdz 259.6 tûkst. latu) palielinâjâs vidçjais viena maksâjuma apjoms.SAMS maksâjumu skaita koncentrâcijas râdîtâjs bija 67.3%, bet maksâjumu apjomakoncentrâcijas râdîtâjs – 73.5%.

2006. gadâ SAMS saviem dalîbniekiem nodroðinâja lîdz ðim augstâko sistçmas pie-ejamîbu – 99.98% (2005. gadâ – 99.83%). Tas nozîmç, ka SAMS 2006. gadâ nebijapieejama tikai 19 minûtes un 47 sekundes. Kopumâ SAMS konstatçti seði sis-tçmas darbîbas pârtraukumi (galvenokârt saistîti ar SWIFT tîkla darbîbas problç-mâm; neviens no tiem nesasniedza 5 minûðu robeþu).

2006. gadâ EKS tika apstrâdâti 76.0% no visiem Latvijâ starp bankâm veiktajiemklientu maksâjumiem latos, un to apjoma îpatsvars bija 69.9% (2005. gadâ – attiecîgi77.2% un 72.2%). EKS apstrâdâto maksâjumu skaits pieauga par 26.1% (lîdz27.4 milj.), bet to kopapjoms palielinâjâs par 22.7% (lîdz 10.3 mljrd. latu). EKSmaksâjumi galvenokârt tika apstrâdâti pirmajâ norçíinu ciklâ (no plkst. 8.30 lîdzplkst. 10.30), tomçr dalîbnieki turpinâja aktîvi izmantot arî EKS otro norçíinuciklu (no plkst. 10.30 lîdz plkst. 15.00), kur tika veikti 32.5% no visiem EKS maksâ-jumiem skaita un 41.2% – apjoma ziòâ. 2006. gadâ EKS vidçjais viena maksâjumaapjoms samazinâjâs par 2.7% (lîdz Ls 377.12). EKS maksâjumu skaita koncentrâ-cijas râdîtâjs bija 76.2%, bet maksâjumu apjoma koncentrâcijas râdîtâjs – 73.1%.

2006. gadâ visas bankas un Latvijas Banka apstiprinâja EKS eiro norçíinu ievie-ðanas stratçìiju, saskaòâ ar kuru EKS ar 2008. gada 1. janvâri sâks starp Latvijasbankâm eiro veikto maksâjumu apstrâdi. Stratçìijâ paredzçts, ka pçc eiro norçíinuievieðanas EKS tâlâkâ attîstîba plânota, nodroðinot SEPA standartu ievçroðanu.

Latvijas Banka pilnveidoja klientiem piedâvâtos pakalpojumus, automatizçjot LCDveiktâs vçrtspapîru piegâdes par samaksu naudas norçíinus. 2006. gadâ Baltijasvalstu depozitâriji savâ starpâ saskaòoja neto norçíinus, tâdçjâdi Latvijas Bankamainîja LCD neto norçíinu veikðanas laikus.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

44

Saskaòâ ar "Latvijas Bankas politiku maksâjumu sistçmas jomâ" attiecîbâ uz Lat-vijas Republikâ esoðo neliela apjoma norçíinu un klîringa sistçmu pârraudzîbu2006. gadâ Latvijas Banka veica maksâjumu karðu apstrâdes centra SIA "FirstData Latvia" novçrtçjumu, izmantojot ECB vadlînijas. SIA "First Data Latvia"tika novçrtçta kâ ievçrojamas nozîmîbas sistçma, jo tâ bija vienîgâ maksâjumukarðu apstrâdes sistçma valstî. 2005. gadâ tâ apkalpoja 66.7% no visiem Latvijâ arkartçm veiktajiem maksâjumiem, bet to apjoms sasniedza 53.8% no kopapjoma.

Lîdz 2006. gada beigâm seðas elektroniskâs naudas institûcijas bija informçjuðasLatvijas Banku par darbîbas uzsâkðanu, ievçrojot Kredîtiestâþu likuma prasîbas.Visu ðo elektroniskâs naudas institûciju norçíinu shçmu pamatâ izmantota datoraatmiòâ reìistrçta elektroniskâ nauda, un katram lietotâjam tiek piesaistîts virtuâlaiselektroniskâs naudas konts.

Maksâjumu sistçmu pârraudzîbas ietvaros Latvijas Banka apkopoja datus par lie-totajiem maksâðanas lîdzekïiem. Latvijâ 2006. gadâ, tâpat kâ iepriekðçjos gados,no visiem maksâðanas lîdzekïiem visvairâk tika izmantoti klientu kredîta pârvedumi(107.4 milj. maksâjumu jeb 60.3%) un maksâjumi ar kartçm (66.0 milj. maksâjumujeb 37.1%). Ðâdu maksâjumu apjoms bija attiecîgi 383.7 mljrd. latu un 1.2 mljrd.latu. Palielinoties ârvalstu tûristu skaitam Latvijâ un paplaðinoties maksâjumu karðupieòemðanas infrastruktûrai, par 65.0% pieauga Latvijâ veikto darîjumu skaits arârvalstîs izsniegtajâm maksâjumu kartçm, sasniedzot 3.9 milj. maksâjumu. Ðâdudarîjumu apjoms salîdzinâjumâ ar 2005. gadu palielinâjâs par 59.5% (lîdz 241.2 milj.latu).

ECBS Maksâjumu un norçíinu sistçmu komitejas Maksâjumu sistçmu politikasdarba grupâ Latvijas Banka kopâ ar pârçjo ES valstu centrâlajâm bankâm turpi-nâja piedalîties TARGET pârraudzîbâ, karðu shçmu pârraudzîbas principu izstrâdçun maksâjumu statistikas metodoloìijas pilnveidç. 2006. gadâ sagatavots atjaunotsLatvijas maksâjumu sistçmu apraksts iekïauðanai ECB publikâcijas Blue Book pa-pildinâtajâ izdevumâ. Latvijas Banka piedalîjâs arî ECB un nacionâlo centrâlobanku veiktajâ regulârajâ e-PSO (electronic payment systems observatory) aptaujâpar inovatîvajiem maksâjumu pakalpojumiem Eiropâ. Aptaujas rezultâti ïâva se-cinât, ka Latvijâ aug to sabiedrîbu skaits, kuras lîdztekus bankâm piedâvâ klientiemdaþâdus ar maksâjumiem saistîtus pakalpojumus, piemçram, maksâjumu iniciçða-nas iespçjas, izmantojot mobilo tâlruni un internetu.

ECBS Maksâjumu un norçíinu sistçmu komitejas TARGET2 darba grupa2006. gadâ pabeidza TARGET2 sistçmas pieòemðanas un lietotâju testu dokumen-tâcijas, kâ arî TARGET2 papildpakalpojumu cenu struktûras izveidi un uzsâkaTARGET2 juridiskâs bâzes izveidi. Latvijâ tika apstiprinâta TARGET2 ievieðanasstratçìija, nosakot, ka Latvija kopâ ar septiòâm citâm ES valstîm 2007. gada 19. no-vembrî pievienosies TARGET2 ar pirmo migrâcijas grupu (ES valstu migrâcijaTARGET2 sadalîta trijâs migrâcijas grupâs). 2006. gadâ notika regulâras LatvijasBankas TARGET2 darba grupas sanâksmes un banku TARGET2 projekta darbagrupas sanâksmes, kurâs, piedaloties LCD un Valsts kases pârstâvjiem, tika ap-spriesta TARGET2 projekta attîstîbas un tehniskâs sagatavoðanâs gaita, veicamiepriekðdarbi, laika plâns, sistçmas testçðanas nosacîjumi u.c. jautâjumi. LatvijasBankas darbinieki piedalîjâs vairâkos TARGET2 tehniskajos seminâros, kurus or-ganizçja sistçmas izstrâdâtâjbankas un kuros centrâlo banku eksperti tika iepazîs-tinâti ar TARGET2 uzbûvi un darbîbas principiem.

2006. gadâ Latvijas Banka turpinâja nodroðinât VNS darbîbu. Gada beigâs VNSglabâjâs vçrtspapîri 272 milj. latu vçrtîbâ, t.sk. valdîbas parâdzîmes – 23 milj. latu,valdîbas obligâcijas – 242 milj. latu, bet privâtâ sektora parâda vçrtspapîri – 7 milj.latu vçrtîbâ. VNS apgrozîjums 2006. gadâ bija 3 156 milj. latu, t.sk. Latvijas Bankas

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

45

darîjumos – 2 420 milj. latu, citu VNS dalîbnieku savstarpçjos darîjumos – 441 milj.latu, vçrtspapîru pârvedumos starp VNS un LCD – 159 milj. latu, bet ar vçrtspapîrudzçðanu saistîtajos norçíinos – 136 milj. latu.

Lai noteiktu Latvijas Bankas lomu un uzdevumus VNS pârraudzîbâ, 2006. gadamaijâ Latvijas Bankas padome apstiprinâja "Latvijas vçrtspapîru norçíinu sistçmupârraudzîbas politiku". Sistçmu pârraudzîba ir vçrtspapîru norçíinu infrastruktûrasraitas darbîbas veicinâðanas veids, ko iespçjams panâkt, novçrojot sistçmu darbîbu,novçrtçjot tâs atbilstoði izvirzîtajiem uzdevumiem un ierosinot nepiecieðamâspârmaiòas.

FINANÐU STABILITÂTE

Òemot vçrâ joprojâm augoðo finanðu tirgus integrâciju, bûtiska prioritâte ES valstuekonomiskajâ sadarbîbâ ir ar finanðu stabilitâti saistîto jautâjumu koordinçtarisinâðana. Latvijas Banka kopâ ar FKTK pârstâvjiem piedalîjâs CEBS, ECBSBanku uzraudzîbas komitejâ, kâ arî vairâkâs darba grupâs. Ðajâs institûcijâs2006. gadâ turpinâjâs ES finanðu sistçmas strukturâlo pârmaiòu un rîcîbas un sadar-bîbas finanðu krîzes situâcijâs, kâ arî daþâdu ar jauno kapitâla prasîbu direktîvasievieðanu saistîtu jautâjumu skaidrojoðo dokumentu izstrâde, starpvalstu finanðukonsolidâcija, paðu kapitâla jçdziena saskaòoðana u.c.

Saskaòotas un koordinçtas ES kompetento iestâþu rîcîbas izstrâde iespçjamas fi-nanðu krîzes situâcijâ bija viena no 2006. gada ES institûciju prioritâtçm finanðustabilitâtes jomâ. Latvijas Banka kopâ ar FKTK un FM 2006. gada aprîlî piedalîjâsEFK organizçtajâ krîzes situâcijas simulâcijâ, lai testçtu 2005. gadâ noslçgto "Sapra-ðanâs memorandu par Eiropas Savienîbas banku uzraugu, centrâlo banku un fi-nanðu ministriju sadarbîbu finanðu krîþu situâcijâs".

2006. gada septembrî Latvijas Banka parakstîja "Vienoðanos par sadarbîbas pa-matprincipiem iespçjamu banku krîþu situâcijâs" ar FKTK un FM, bet decembrî –Sveriges Riksbank un Baltijas valstu centrâlo banku sapraðanâs memorandu parsadarbîbu krîzes situâcijâs.

Latvijas Banka sadarbîbâ ar FKTK turpinâja veikt banku sektora makrouzraudzîbu,lai identificçtu un novçrtçtu makroriskus, kas varçtu apdraudçt banku sektorafinanðu stabilitâti. Galvenâ uzmanîba joprojâm tika pievçrsta bankâm, jo tâm bijasvarîgâkâ nozîme finanðu starpniecîbâ. Tomçr citu finanðu institûciju un tirgu no-zîme joprojâm pieauga, un palielinâjâs to saistîba ar bankâm.

Atðíirîbâ no FKTK Latvijas Banka neuzrauga atseviðíu finanðu institûciju finan-siâlo stâvokli, bet novçrtç finanðu sistçmas stabilitâti un tâs ievainojamîbu kopçjâmakroekonomiskajâ situâcijâ.

2006. gadâ Latvijas Banka veica SAMS likviditâtes pietiekamîbas novçrtçjumu,izmantojot Suomen Pankki – Finlands Bank izstrâdâto maksâjumu un norçíinusistçmu simulatoru. Simulâcija apliecinâja, ka, òemot vçrâ SAMS apgrozîjumu unlikviditâti banku SAMS norçíinu kontos, atseviðíu dalîbnieku iespçjamâs likvidi-tâtes problçmas nevarçtu ietekmçt citu dalîbnieku spçju pildît norçíinu saistîbassistçmâ.

Latvijas Banka 2006. gadâ publicçja divus "Finanðu Stabilitâtes Pârskatus", kuros,analizçjot banku sektora makrouzraudzîbas râdîtâju un nefinanðu sabiedrîbu unmâjsaimniecîbu finansiâlâs ievainojamîbas dinamiku, kâ arî ârçjo ekonomisko unfinanðu noriðu ietekmi, vçrtçja riskus, kas varçtu apdraudçt Latvijas banku sektorafinanðu stabilitâti, vienlaikus atzîstot tâ labo finansiâlo stâvokli. Svarîgâkie riski

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

46

saistîti ar eiro procentu likmju pieaugumu un nekustamâ îpaðuma cenu iespçjamostraujo korekciju. Augsta inflâcija, tekoðâ konta deficîta un ârçjâ parâda kâpums,kâ arî mâjokïu cenu straujais pieaugums turpinâja palielinât Latvijas tautsaimnie-cîbas iekðçjâs un ârçjâs nesabalansçtîbas straujas korekcijas risku.

INFORMÂCIJAS SISTÇMAS

2006. gadâ veiksmîgi îstenots bankas informâcijas sistçmas Globus modernizâcijasprojekts, iegûstot ilgtermiòa risinâjumu visu Latvijas Bankas finanðu darîjumu vie-notai un droðai veikðanai un uzskaitei, t.sk. sagatavojot ðo sistçmu grâmatvedîbaskârtoðanai atbilstoði ECB vadlînijâm.

Pabeigta Tautsaimniecîbas un finanðu statistikas informâcijas sistçmas pirmâ posmaizstrâde automatizçtai datu nosûtîðanai uz ECB un Eurostat.

2006. gadâ pilnveidota valsts maksâjumu bilances sagatavoðanas informâcijas sis-tçma, ievieðot jaunu maksâjumu bilances publicçjamo pârskatu komplektu ar de-talizçtâku informâciju un pârejot uz publicçjamo pârskatu saskaòoðanu un ap-stiprinâðanu elektroniskâ veidâ, kâ arî veicot nepiecieðamâs pârmaiòas datu sûtî-ðanâ uz ECB un Eurostat saskaòâ ar ðo institûciju jaunajâm prasîbâm.

Îstenoti pirmie Latvijas Bankas elektroniskâs dokumentu pârvaldes sistçmas(eDPS) pilnveides posmi, elektronizçjot Latvijas Bankas padomes un valdes sçþunorisi, t.sk. nodroðinot dokumentu elektronisku iesniegðanu un saskaòoðanu, kâarî izveidojot vienotu Latvijas Bankas padomes un valdes apstiprinâto dokumentuun Latvijas Bankas vadîbas rîkojumu reìistru.

SABIEDRÎBAS INFORMÇÐANA

Ekonomists un bijuðais ECB valdes loceklis Otmars Isings (Otmar Issing), kas2006. gadâ referçja Latvijas Bankas rîkotajâ Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbaiveltîtajâ konferencç, uzsvçra, ka atbilstoða komunikâcija ir viens no nozîmîgâkajiemveiksmîgas monetârâs politikas priekðnoteikumiem. Jo pârliecinoðâk centrâlâsbankas izskaidros sabiedrîbai monetârâs politikas lçmumus, jo efektîvâka bûs tomonetârâ politika.

Latvijas Banka veica daudzus pasâkumus, lai sabiedrîba, valsts pârvaldes iestâdesun finanðu tirgus dalîbniki bûtu laikus labi informçti par centrâlâs bankas pieòem-tajiem lçmumiem un apsvçrumiem. Îpaðu uzmanîbu Latvijas Banka veltîja saprat-nes vairoðanai par cenu stabilitâti kâ svarîgâko priekðnoteikumu veiksmîgai unilgstoðai tautsaimniecîbas attîstîbai un cilvçku labklâjîbas pieaugumam. Minçtâmçría sasniegðanai izstrâdâts pasâkumu kopums daþâdâm auditorijâm: sadarbîbaar plaðsaziòas lîdzekïiem, centrâlâs bankas izdevumi, interneta lapa, apmeklçtâjucentrs "Naudas pasaule" u.c.

Monetârâ politika, tâs îstenoðanai pieòemtie Latvijas Bankas padomes lçmumiun Latvijas Bankas ekonomistu apsvçrumi ir galvenais informâcijas saturs, kassniedzams âtri, skaidri un iespçjami plaði. Preses konferencçs, kas notika uzreizpçc Latvijas Bankas padomes sçdçm, Latvijas Bankas prezidents informçja parLatvijas Bankas padomes lçmumiem monetârâs politikas jomâ un to ekonomiskopamatojumu, sniedza makroekonomiskâs prognozes un atbildçja uz þurnâlistu jau-tâjumiem. Paziòojumos plaðsaziòas lîdzekïiem tika iekïauta informâcija par LatvijasBankas monetârajiem u.c. lçmumiem. Latvijas Bankas prezidenta uzruna un pa-ziòojumi vienlaikus tika publicçti interneta lapâ, tâdçjâdi nonâkot katra tirgusdalîbnieka u.c. interesentu rîcîbâ tajâ paðâ dienâ.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

47

Latvijas Bankas interneta lapâ visâtrâk vienkopus pieejama visa publiskâ informâ-cija par Latvijas Bankas darbîbu, t.sk. visi Latvijas Bankas izdevumi. Tajâ regulâritika papildinâta un atjaunota informâcija par Latvijas Banku, tâs normatîvajiemaktiem, finanðu statistiku, maksâjumu un norçíinu sistçmâm, Latvijas naudu uncitiem jautâjumiem. Òemot vçrâ ievietotâs informâcijas apjoma nepârtraukto pie-augumu, interneta lapâ ieviestas pârmaiòas un jauninâjumi, palîdzot lietotâjamvieglâk atrast, saòemt un personalizçt nepiecieðamo informâciju (piemçram, tikaieviesta datu piegâde RSS formâtâ).

Latvijas Banka regulâri publicç vairâkus izdevumus, vispusîgi informçjot parLatvijas finanðu sektoru un tautsaimniecîbu. 2006. gada sâkumâ publicçtajâ LatvijasBankas 2005. gada pârskatâ sniegta informâcija par Latvijas Bankas darbîbu unfinanðu rezultâtiem. Latvijas tautsaimniecîbas attîstîba analizçta pasaules ekono-miskâs attîstîbas kontekstâ. Nozîmîgas ir Latvijas Bankas publikâcijas "MonetâraisApskats. Monetary Review", "Monetârais Biïetens", "Latvijas Maksâjumu Bilance.Latvia's Balance of Payments", "Latvijas Maksâjumu Bilance (Pamatrâdîtâji)" un"Finanðu Stabilitâtes Pârskats".

Lai Latvijas Banka varçtu pieòemt pârdomâtus un atbildîgus monetârâs politikaslçmumus, tâs speciâlisti veica padziïinâtus pçtîjumus un veicinâja pçtniecisko darbuun publisku diskusiju par svarîgâkajiem tematiem. 2006. gadâ publicçti vairâkiLatvijas Bankas darbinieku pçtîjumi (sk. 9. pielikumu).

Oktobra vidû Latvijas Banka aicinâja augstskolu pasniedzçjus, valsts institûcijuekspertus, uzòçmçjus un finansistus uz gadskârtçjo Latvijas tautsaimniecîbas at-tîstîbai veltîto konferenci "Latvija ceïâ uz labklâjîbu: izaugsmes potenciâls unvîzijas". Diskusiju temati – Latvijas ilgtspçjîga izaugsme un darbaspçka migrâcija –bija ïoti aktuâli. To apstiprinâja referentu un klausîtâju diskusijas, kâ arî publikâcijasplaðsaziòas lîdzekïos, kurâs pçc konferences analizçti un kopâ ar ekonomistiemvçrtçti Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbas modeïi.

Pieaugot publiskajai diskusijai par makroekonomiskajiem riskiem un Latvijas turp-mâko attîstîbu, ïoti svarîgi, lai situâciju iespçjami plaði pârzinâtu þurnâlisti. TâpçcLatvijas Banka þurnâlistiem organizçja divus seminârus, kuros detalizçti pârrunâjaar makroekonomiskajiem riskiem un ilgtspçjîgu attîstîbu saistîtus jautâjumus.

Latvijas Bankas organizçtajâ Latvijas augstskolu studentu zinâtnisko darbu kon-kursâ 2006. gadâ tika piedâvâti vairâki temati, t.sk. kreditçðanas ietekme uz Latvijastautsaimniecîbu, Latvijas tekoðâ konta deficîta pieïaujamâ lieluma novçrtçjums,ilgtspçjîgas makroekonomiskâs attîstîbas priekðnosacîjumi Latvijâ un lîdzsvara cenaLatvijas nekustamâ îpaðuma tirgû un tâs nâkotnes attîstîbas perspektîvas. Èetrino deviòiem studentu iesniegtajiem darbiem tika atzîti par godalgojamiem, un lau-reâti piedalîjâs diskusijâ par makroekonomikas jautâjumiem ar Latvijas Bankasprezidentu, speciâlistiem un þurnâlistiem.

Biïetenâ "Averss un Reverss", kas iznâk èetrreiz gadâ un paredzçts pçtniekiem unfinanðu analîtiíiem, analizçtas aktuâlâs makroekonomiskâs attîstîbas tendences(cenu kâpuma un ekonomiskâs izaugsmes faktori), kreditçðana, darbaspçka tirgus,tautsaimniecîbas sektori, ârçjâ tirdzniecîba, banku sektors, parâdîta Slovçnijas pie-redze makroekonomiskâs stabilitâtes sasniegðanâ, kâ arî sniegta informâcija pareiro maksâjumu sistçmu, kam Latvija pievienosies 2007. gadâ. 2006. gadâ publi-cçts konferencei "Latvija ceïâ uz labklâjîbu: izaugsmes potenciâls un vîzijas" veltîtsspeciâls izlaidums.

Ðie temati tika aplûkoti arî sadarbîbâ ar Latvijas Banku veidotajâ televîzijas raidî-jumâ "Kâ bankâ" un radioraidîjumâ "Lata spogulî", kas plaðam iedzîvotâju lokamsniedza iespçju padziïinât zinâðanas valsts un personisko finanðu jautâjumos.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

48

Latvijas Bankas apmeklçtâju centrs "Naudas pasaule" atvçrts katram Latvijas iedzî-votâjam un viesim un ir piemçrots izziòas avots par centrâlâs bankas darbîbu unmakroekonomiskajâm norisçm valstî. Tâ galvenie informâcijas sniegðanas principiir vçstîjuma vienkârðîba un precizitâte, atraktivitâte, interaktivitâte un mûsdienî-gums. 2006. gadâ centru apmeklçja 8 tûkst. interesentu.

Apmeklçtâju centra galvenâ mçríauditorija ir jaunieði, kas apgûst ekonomiku, –vidusskolu vecâko klaðu skolçni un sociâlo zinâtòu studenti. 2006. gadâ sadarbîbâar ekonomikas skolotâjiem tika izveidota un aprobçta centra apmeklçjuma meto-dika ar rekomendâcijâm, darba lapâm un pârbaudes darbiem. Tâ ievietota LatvijasBankas interneta lapâ un padara skolçnu apmeklçjumus mçrítiecîgâkus un satu-rîgâkus. Aktuâlu makroekonomisko informâciju centrâ gûst valsts un paðvaldîbuiestâþu darbinieki, politiíi, þurnâlisti, pensionâri, finanðu institûciju darbinieki,uzòçmçji u.c. profesionâlâs un sociâlâs grupas.

Latvija kïûs pilntiesîga EMS valsts, tâpçc laikus un pakâpeniski tiek sniegta infor-mâcija par Eirosistçmas darbîbu un vienoto Eiropas valûtu eiro, kas jau tagad irLatvijas iedzîvotâju valûta ârvalstu braucienos. Eiro banknotes un monçtas arîinformç par Eiropas valstu nacionâlajâm vçrtîbâm. Tâpçc 2006. gada jûlijâ un au-gustâ Latvijas Banka kopâ ar EK Rîgas Latvieðu biedrîbas namâ organizçja izstâdi"Eiro monçtu izcelsme". Tâ atspoguïoja eiro monçtu dizaina izvçles procesu unsniedza iespçju iepazîties gan ar dizaina projektiem, gan monçtu paraugiem. Lat-vijas Bankas sagatavotajâ prezentâcijâ pirmo reizi bija iespçjams aplûkot Latvijaseiro monçtu dizaina projektu.

Latvijas sabiedrîba un starptautiskas þûrijas augstu novçrtçjuðas Latvijas Bankasun mâkslinieku devumu jubilejas un piemiòas monçtu un îpaðo apgrozîbas monçtuizveidç. 2006. gadâ notika Latvijas Bankas aptauja "Latvijas gada monçta 2005",kurâ piedalîjâs gandrîz 13 tûkst. dalîbnieku. Par aptaujas uzvarçtâju kïuva 100 san-tîmu sudraba monçta "Barons Minhauzens", kas saòçma arî galveno balvu monçtuizstâdç "Vicenza Numismatica" Itâlijâ kâ 2005. gada izcilâkâ monçta.

Latvijas Banka apliecinâja veiksmîgu iekïauðanos Latvijas valsts dzîvç, sabiedrîbâun vidç ne vien kultûrvçstures, bet arî sociâlâs atbildîbas jomâ, jo arhitektûraspiemineklî veiktajâ rekonstrukcijâ tapuðais apmeklçtâju centrs "Naudas pasaule"ïâva tai iegût Invalîdu un viòu draugu apvienîbas "Apeirons" balvu par humânâkoçku invalîdiem "Zelta kruíis 2006". Konkursâ tika vçrtçtas jaunbûvçtas un renovçtasçkas, atzîmçjot, ka Latvijas Bankâ K. Valdemâra ielâ 2A izveidota laba pieejamîbatelpâm. Latvijas Bankas Rîgas filiâle jau treðo gadu pçc kârtas saòçma Rîgas Domesbalvu par skaistâkajiem Rîgas sabiedrisko iestâþu apstâdîjumiem.

ORGANIZATORISKÂ ATTÎSTÎBA

Latvijas Bankas padome 2006. gada beigâs strâdâja ðâdâ sastâvâ:

– prezidents Ilmârs Rimðçviès;

– prezidenta vietnieks Andris Ruselis;

– padomes locekïi: Harijs Buðs,Leonîds Gricenko,Vita Pilsuma,Arvils Sautiòð,Aivars Skopiòð,Valentîna Zeile.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

49

Latvijas Bankas valde 2006. gada beigâs strâdâja ðâdâ sastâvâ:

– valdes priekðsçdçtâja Mâra Raubiðko;

– valdes priekðsçdçtâja vietnieki: Reinis Jakovïevs,Helmûts Ancâns;

– valdes locekïi: Mâris Kâlis,Andris Òikitins,Harijs Ozols.

Latvijas Bankâ 2006. gada beigâs strâdâja 635 darbinieki, t.sk. 33 darbinieki, arkuriem darba lîgums noslçgts uz noteiktu laiku un noteikta darba veikðanai(2005. gada beigâs – attiecîgi 648 un 23 darbinieki). 2006. gada beigâs 56% noLatvijas Bankas darbiniekiem bija vîrieði un 44% – sievietes.

Lai nodroðinâtu informâcijas apmaiòu starp Latvijas Banku un ES institûcijâm,2006. gadâ darbu turpinâja Latvijas Bankas nozares padomnieks Latvijas pastâvî-gajâ pârstâvniecîbâ ES.

2006. gadâ turpinâjâs Latvijas Bankas struktûras pilnveide.

Lai uzturçtu ECB prasîbas monetâro finanðu iestâþu statistikas jomâ, Centralizçtâsvçrtspapîru datubâzes izveidç, kâ arî turpinâtu sadarbîbu ar SVF finanðu stabili-tâtes gada pamatrâdîtâju sagatavoðanâ un metodoloìisko aprakstu uzturçðanâ,veicot datu konsolidâciju ar SVF piedâvâto konsolidâcijas metodi, Statistikas pâr-valdç palielinâts darbinieku skaits.

Pieaugot skaidrâs naudas apgrozîjumam un tâs apstrâdei reìionâlajâs filiâlçs, Lie-pâjas filiâlç un Rçzeknes filiâlç palielinâts naudas apstrâdâtâju skaits.

Tulkoðanas un rediìçðanas procesa darba plûsmas optimizçðanai Komunikâcijaspârvaldç veikta iekðçjâs struktûras pilnveide, nodalot protokola un tulkoðanas fun-kcijas. Tulkoðanas un protokola daïas vietâ izveidota Protokola daïa.

Pilnveidojot droðîbas sistçmas un darba organizâciju, turpinâja samazinâties apsar-dzes darbinieku skaits.

Latvijas Bankas darbinieki turpinâja papildinât akadçmiskâs zinâðanas, kâ arî pa-augstinât profesionâlo zinâðanu lîmeni, piedaloties seminâros, kursos un konfe-rencçs Latvijâ un ârvalstîs, gûstot jaunâko informâciju monetârâs politikas, finanðustabilitâtes, makroekonomikas, ekonometrijas, valûtas operâciju, maksâjumu sis-tçmu, statistikas, banku grâmatvedîbas un informâcijas tehnoloìiju jomâ. VairâkiLatvijas Bankas darbinieki veiksmîgi piedalîjâs starptautiskâs profesionâlâs ser-tifikâcijas programmâs.

Ar Latvijas Bankas darbinieku mâcîbâm saistîto izdevumu attiecîba pret darbaalgas un pârçjo maksâjumu personâlam apjomu bija 3.2% (2005. gadâ – 3.6%).

Latvijas Bankas darbinieku profesionâlajâ izaugsmç joprojâm îpaða uzmanîba tikapievçrsta prasmju pilnveidei, lai nodroðinâtu darbinieku veiksmîgu sadarbîbu arECB un ES valstu centrâlajâm bankâm. Latvijas Bankas darbinieki, kuri iesaistîtiECBS komitejâs un darba grupâs, pilnveidoja angïu biznesa valodas rakstîbas pras-mi un starptautisko tikðanos iemaòas.

2006. gadâ turpinâjâs darbinieku zinâðanu padziïinâðana lietiðíâs prezentâcijas,komunikâcijas un efektîvas laika vadîbas jomâ, lietiðíâs etiíetes, stresa vadîbas,laterâlâs domâðanas, datorzinîbu un valodu apguves jomâ (angïu, franèu un vâcuvalodas mâcîbas). Vadîtâju attîstîbas programmas ietvaros tika padziïinâtas zinâ-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

50

ðanas emocionâlâs inteliìences, efektîva vadîtâja paradumu un konfliktu psiholo-ìijas jomâ.

Latvijas Bankas Mâcîbu un atpûtas centrâ notika Lielbritânijas valodu mâcîbufirmas pasniedzçju vadîti seminâri "Augsta lîmeòa rakstîðanas iemaòas" (angïuvalodas tulkiem), "Pârskatu sagatavoðana" un "Veiksmîga sadarbîba multikulturâlâvidç" (ECBS komitejâs un darba grupâs iesaistîtajiem darbiniekiem).

Jaunie darbinieki speciâlos seminâros guva priekðstatu par Latvijas Bankas uzde-vumiem un tos îstenojoðo struktûrvienîbu funkcijâm. Monetârâs politikas pârval-des, Tirgus operâciju pârvaldes un Komunikâcijas pârvaldes speciâlisti vienas die-nas seminâros sniedza informâciju par struktûrvienîbu galvenajiem darba virzie-niem. Sabiedrisko attiecîbu pârvalde organizçja seminâru par sadarbîbu ar plaðsa-ziòas lîdzekïiem.

2006. gadâ, lîdzîgi kâ iepriekðçjos gados, Latvijas Bankas speciâlistiem bija iespçjakandidçt uz brîvajâm îstermiòa amata vietâm ECB. 2006. gadâ trîs Latvijas Bankasdarbinieki pilnveidoja profesionâlâs zinâðanas, piedaloties ECB îstermiòa norî-kojumos. Latvijas Bankas darbiniekiem ir iespçja piedalîties arî ECBS organizç-tajos seminâros. Dalîba ðajos pasâkumos sniedz zinâðanas par aktuâliem ECBSjautâjumiem un procesiem.

Mâcîbu un atpûtas centrâ, kas sniedz kvalitatîvu mâcîbu tehnisko nodroðinâjumu,tika organizçta ECBS seminâra "Kurss uz lîdervadîbu" 2. daïas norise (1. daïarisinâjâs Vînç). Seminârâ piedalîjâs struktûrvienîbu vadîtâji no 12 ES valstucentrâlajâm bankâm.

RISKU PÂRVALDÎÐANA UN KVALITÂTES VADÎBA

2006. gadâ Latvijas Bankas valde turpinâja pilnveidot risku pârvaldîðanu atbilstoði"Latvijas Bankas droðîbas politikâ" noteiktajiem pamatprincipiem, ievçrojot finanðutirgus un Latvijas Bankas darbîbas attîstîbu. Risku pârraudzîbu saskaòâ ar "LatvijasBankas droðîbas politiku" veic Latvijas Bankas droðîbas uzraudzîbas komisija, kurassastâvâ ir èetri Latvijas Bankas padomes locekïi.

Latvijas Bankas finanðu riski tiek pârvaldîti saskaòâ ar "Latvijas Bankas ârvalsturezervju pârvaldîðanas vadlînijâm", kuras Latvijas Bankas padome pârskata neretâk kâ reizi gadâ un, ja nepiecieðams, veic tajâs grozîjumus.

Tika veikta svarîgâko Latvijas Bankas informâcijas sistçmu risku analîze. Ðâdaanalîze tiek iekïauta arî informâcijas sistçmu izstrâdes vai pilnveides projektos.

Latvijas Bankas pamatdarbîbas risku pârvaldîðanu koordinçja Latvijas Bankas riskupârvaldîðanas vadîtâjs, kas izvçrtçja un apkopoja Latvijas Bankas struktûrvienîbusagatavotos risku pârskatus un klasificçja riskus, uzturot un pilnveidojot LatvijasBankas risku matricu.

2006. gada aprîlî Latvijas Bankas valde izskatîja un apstiprinâja Latvijas Bankasrisku pârskatu, kâ arî sniedza ziòojumu Latvijas Bankas padomei par situâcijurisku pârvaldîðanâ. Notika arî darbinieku mâcîbas informâcijas, informâcijas sis-tçmu droðîbas, darbîbas nepârtrauktîbas pârvaldîðanas un risku pârvaldîðanas jomâ.

2006. gadâ Latvijas Bankâ tika îstenoti Latvijas Bankas darbîbas nepârtrauktîbasprocesa pilnveides pasâkumi (izstrâdâti vai aktualizçti darbîbas nepârtrauktîbaspârvaldîðanas kârtîbu reglamentçjoðie dokumenti un organizatoriskâs procedûrasun testçti Latvijas Bankas struktûrvienîbu rîcîbas plâni darbîbas nepârtrauktîbasnodroðinâðanai). Ðo pasâkumu kopums veido Latvijas Bankas darbîbas nepârtrauk-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

51

tîbas pârvaldîðanas sistçmu, kas nodroðina savlaicîgu incidentu un ârkârtas situâcijuapstâkïu apzinâðanu un novçrðanu, priekðlikumu izstrâdâðanu incidentu un ârkârtassituâciju novçrðanai nâkotnç, darbinieku mâcîbas, kâ arî rîcîbas plânu darbîbasnepârtrauktîbas nodroðinâðanai aktualizçðanu.

Latvijas Bankâ jau kopð 2000. gada darbojas kvalitâtes vadîbas sistçma, un 2006. ga-dâ notika pârsertificçðanas audits, kura laikâ netika atklâta neviena neatbilstîba.

Sistçmas pilnveides un funkcionalitâtes uzlaboðanas nolûkâ pârskatîti procesu unprocedûru apraksti un veiktas nepiecieðamâs pârmaiòas. Tika pieòemts lçmumsLatvijas Bankas darbîbas procesus aprakstît atbilstoði ECBS izmantotajam funkcijusadalîjumam un tos integrçt kvalitâtes vadîbas sistçmâ, veidojot vienotu LatvijasBankas vadîbas sistçmu.

Uzsâkta "Latvijas Bankas Kvalitâtes vadîbas sistçmas rokasgrâmatas" pârstrâdâðanaun Vadîbas sistçmas veidoðana atbilstoði turpmâkajai Latvijas Bankas politikaivadîbas jautâjumos. Îpaða uzmanîba tika pievçrsta korektîvo un preventîvo darbîbuprocedûru aprakstîðanai un jauno darbinieku iepazîstinâðanai ar kvalitâtes vadîbassistçmu.

IEKÐÇJAIS UN ÂRÇJAIS AUDITS

Iekðçjais audits, objektîvi pârbaudot Latvijas Bankas funkcijas un procesus, sniedzLatvijas Bankas vadîbai neatkarîgu vçrtçjumu par risku vadîbas, kontroles sistçmasun procesu efektivitâti, kâ arî sniedz konsultâcijas to pilnveidei. Iekðçjo audituLatvijas Bankâ veic Iekðçjâ audita pârvalde. Latvijas Bankâ darbojas revîzijas ko-miteja, kas pârrauga un palîdz pilnveidot iekðçjo auditu.

Iekðçjo auditu organizç un veic saskaòâ ar Latvijas Bankas padomes apstiprinâto"Latvijas Bankas iekðçjâ audita politiku", kas 2006. gadâ papildinâta, precizçjotiekðçjâ audita kvalitâtes nodroðinâðanas un uzlaboðanas sistçmas pamatnostâdnes,nosakot iekðçjâ nepârtrauktâ, iekðçjâ periodiskâ, kâ arî ârçjâ kvalitâtes sistçmasnovçrtçjuma organizâciju. Iekðçjo auditu veic, ievçrojot Iekðçjo auditoru institûtaizstrâdâtos "Iekðçjâ audita profesionâlâs prakses standartus", "Çtikas kodeksu",kâ arî CobiT (Control Objectives for Information and Related Technology) un ISACA(Information System Audit and Control Association) standartus.

Iekðçjais audits aptver visas Latvijas Bankas darbîbas jomas. Iekðçjie auditi tiekplânoti un veikti, pamatojoties uz risku novçrtçjumu. ECBS iekðçjie auditi LatvijasBankâ tiek veikti saskaòâ ar ECBS auditu plânu. Par katra iekðçjâ audita rezultâ-tiem tiek ziòots Latvijas Bankas prezidentam. Reizi ceturksnî Latvijas Bankas re-vîzijas komiteja tiek informçta par iekðçjo auditu rezultâtiem, ieteikumiem un toîstenoðanas gaitu. Par veiktajiem iekðçjiem auditiem un bûtiskâkajiem atzinumiemreizi gadâ tiek ziòots Latvijas Bankas padomei.

Saskaòâ ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas pârskata gada saimnie-ciskâs darbîbas un finanðu pârskatu revîziju veic revîzijas komisija, kuras personâl-sastâvu apstiprina Latvijas Republikas Valsts kontrole.

GRÂMATVEDÎBA UN BUDÞETA VADÎBA

Latvijas Bankas grâmatvedîbas sistçma izveidota un tiek pârvaldîta atbilstoðiLatvijas Bankas valdes apstiprinâtajai "Latvijas Bankas grâmatvedîbas rokasgrâ-matai" u.c. Latvijas Bankas normatîvajiem aktiem, ievçrojot likuma "Par LatvijasBanku" u.c. Latvijas Bankai saistoðo Latvijas Republikas normatîvo aktu prasîbas.

Latvijas Banka publicç katra mçneða slçguma bilanci, gada finanðu pârskatus u.c.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

52

finanðu informâciju, kas pieejama arî Latvijas Bankas interneta lapâ. Integrçtâbankas informâcijas sistçma nodroðina standartizçtu, automatizçtu, droðu un efek-tîvu Latvijas Bankas finanðu darîjumu veikðanu, to vienotu uzskaiti un finanðupârskatu sagatavoðanu. Katru darbadienu Latvijas Bankas vadîbai u.c. darbiniekiempieejama jaunâkâ informâcija par Latvijas Bankas finansiâlo stâvokli, darbîbasrezultâtiem un budþeta izpildes gaitu. Iekðçjâs finanðu kontroles sistçmas ietvarosLatvijas Bankas vadîba regulâri izvçrtç Latvijas Bankas aktîvu un saistîbu, kâ arîienâkumu un izdevumu pârmaiòas, îpaðu uzmanîbu pievçrðot gan ârvalstu valûtasun zelta rezervju pârvaldîðanas rezultâtiem, gan administratîvo izdevumu un ilg-termiòa ieguldîjumu atbilstîbai apstiprinâtajam Latvijas Bankas budþetam.

Latvijas Bankas gada budþetu apstiprina Latvijas Bankas padome, un tâ vadîbatiek îstenota saskaòâ ar Latvijas Bankas padomes apstiprinâtajiem "Latvijas Bankasbudþeta vadîbas noteikumiem", kuru mçríis ir nodroðinât Latvijas Bankas finanðulîdzekïu lietderîgu izmantoðanu un kuros noteikta Latvijas Bankas budþeta saga-tavoðanas, apstiprinâðanas un izpildes kontroles kârtîba. 2006. gadâ Latvijas Bankaspadome apstiprinâja ðo noteikumu grozîjumus, precizçjot Latvijas Bankas struktûr-vienîbu un Latvijas Bankas valdes pienâkumus budþeta projekta sagatavoðanâ unpilnveidojot tâ apstiprinâðanas un izpildes kontroles kârtîbu.

Budþeta izvçrtçðanai Latvijas Bankas padome izveidojusi budþeta komisiju, kurassastâvâ ir seði Latvijas Bankas padomes locekïi. Budþeta komisijas galvenie uzde-vumi ir Latvijas Bankas valdes sagatavotâ budþeta projekta izvçrtçðana un budþetaizpildes gaitas pârraudzîba. Savukârt Latvijas Bankas valdes galvenie budþeta va-dîbas uzdevumi ir kopâ ar attiecîgo Latvijas Bankas struktûrvienîbu vadîtâjiemsagatavot un iesniegt Latvijas Bankas budþeta komisijai un Latvijas Bankas pado-mei budþeta projektu un regulâri sniegt ziòojumus par budþeta izpildes gaitu.

SADARBÎBA AR STARPTAUTISKAJÂM ORGANIZÂCIJÂM

Latvijas Banka turpinâja pârstâvçt Latvijas intereses SVF Pilnvaroto sanâksmçsun ikdienas jautâjumu koordinçðanâ.

Latvijas intereses SVF tika pârstâvçtas Ziemeïvalstu un Baltijas valstu grupâ, kurâietilpst Dânija, Igaunija, Îslande, Latvija, Lietuva, Norvçìija, Somija un Zviedrija.Ðo valstu grupu SVF Izpilddirektoru valdç pârstâvçja viens izpilddirektors, un taikopumâ bija 3.52% balsu.

Latvijas Bankas pârstâvji turpinâja piedalîties Ziemeïvalstu un Baltijas valstu Mo-netâro un finanðu jautâjumu komitejas darbâ, kas izveidota stratçìisko virzienuun vadlîniju noteikðanai un saskaòota viedokïa izstrâdei SVF darbîbas jautâjumos.

Turpinâjâs sadarbîba ar SVF, pamatojoties uz SVF Vienoðanâs lîguma IV pantakonsultâcijâm. SVF Izpilddirektoru valde 2006. gada 4. oktobrî apsprieda Latvijastautsaimniecîbas attîstîbas tendenèu un monetârâs un finanðu politikas îstenoðanaspârskatu.

Latvija kâ dalîbvalsts 2006. gadâ turpinâja darboties Starptautiskajâ Rekonstruk-cijas un attîstîbas bankâ, Starptautiskajâ Attîstîbas asociâcijâ un StarptautiskajâFinanðu korporâcijâ, kâ arî Eiropas Rekonstrukcijas un attîstîbas bankâ. LatvijasBanka turpinâja lîdzdalîbu SNB.

SADARBÎBA AR ÂRVALSTU CENTRÂLAJÂM BANKÂM UN TEHNISKÂPALÎDZÎBA

2006. gadâ turpinâjâs Latvijas Bankas sadarbîba un pieredzes un informâcijas ap-maiòa ar citu valstu centrâlajâm bankâm.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

53

Grâmatvedîbas pârvaldes darbinieki Pasaules Bankas sniegtâs tehniskâs palîdzîbasietvaros februârî un jûnijâ sagatavoja Gruzijas banku sektora grâmatvedîbas praksesnovçrtçjumu, novembrî – Ukrainas banku sektora grâmatvedîbas prakses novçr-tçjumu, savukârt martâ un aprîlî sniedza konsultâcijas ârvalstu valûtas rezervjuuzskaites jautâjumos Trinidâdas un Tobâgo centrâlâs bankas speciâlistiem.

Sabiedrisko attiecîbu pârvaldes darbinieki vairâkkârt dalîjâs pieredzç ar Lietuvascentrâlâs bankas speciâlistiem par apmeklçtâju centra kâ viena no sabiedrîbasinformçðanas kanâliem izmantoðanas iespçjâm.

Aprîlî Monetârâs politikas pârvaldes un Sabiedrisko attiecîbu pârvaldes darbiniekipiedalîjâs gadskârtçjâ Baltijas valstu centrâlo banku darbinieku pieredzes apmaiòasseminârâ.

Turpinot iepriekð uzsâkto sadarbîbu, jûlijâ Latvijas Bankas apmeklçtâju centrâ"Naudas pasaule" notika Uzbekistânas Banku augstskolas maìistrantu tikðanâs arLatvijas Bankas ekspertiem un pârrunâtas Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbas ten-dences, kâ arî monetârâs politikas un maksâjumu sistçmu jautâjumi.

Augustâ Grâmatvedîbas pârvaldes darbinieks piedalîjâs SVF tehniskâs palîdzîbasmisijâ Baltkrievijâ, sniedzot Baltkrievijas centrâlajai bankai konsultâcijas Starp-tautisko finanðu pârskatu sagatavoðanas standartu ievieðanas jomâ.

Maksâjumu sistçmu pârvaldes darbinieki septembrî sniedza pârskatu par Latvijasmaksâjumu sistçmu pârraudzîbu Kazahstânas centrâlâs bankas rîkotajâ konferencç,bet novembrî starptautiskajâ konferencç Ungârijâ dalîjâs pieredzç par aktuâlajiemjautâjumiem, ar kuriem saskaras bankas, plânojot Latvijas iekïauðanos SEPA.

Novembrî Monetârâs politikas pârvaldes darbinieki uzòçma Bulgârijas centrâlâsbankas darbiniekus, lai dalîtos pieredzç ar dalîbu VKM II saistîtajos jautâjumos.Savukârt ar Ukrainas centrâlâs bankas speciâlistiem tika apspriestas Latvijas taut-saimniecîbas attîstîbas tendences un Latvijas Bankas funkcijas un darbîba.

Latvijas Banka organizçja vairâkas starptautiskas sanâksmes. Jûnijâ Rîgâ notikaECBS Statistikas komitejas Ârçjâs statistikas darba grupas sanâksme, kurâ pieda-lîjâs visu ES valstu, Ðveices, Rumânijas un ECB eksperti maksâjumu bilances jau-tâjumos.

Septembrî Latvijas Banka organizçja sanâksmi par ârvalstu valûtas rezervju pârval-dîðanas jautâjumiem. Tajâ piedalîjâs ES10 valstu centrâlo banku, Rumânijas unBulgârijas centrâlâs bankas, kâ arî Pasaules Bankas pârstâvji.

Oktobrî Latvijas Banka organizçja ES valstu centrâlo banku un ECB speciâlistuseminâru par iekðçjâ audita kvalitâtes nodroðinâðanas un uzlaboðanas sistçmu.

Decembrî ECB un Latvijas Bankas speciâlistiem, kuri iesaistîti normatîvo aktu,izdevumu u.c. tekstu sagatavoðanâ latvieðu valodâ, tika organizçts seminârs "Lat-vijas Bankas funkciju attîstîba" par monetârâs politikas, grâmatvedîbas, maksâ-jumu sistçmu pârraudzîbas un tirgus operâciju jautâjumiem.

Starptautiskâs finanðu organizâcijas un ârvalstu centrâlâs bankas sniedza atbalstuLatvijas Bankai, piedâvâjot iespçju piedalîties ðo institûciju rîkotajos seminârosun kursos, kâ arî saòemt konsultâcijas ar centrâlâs bankas darbîbu saistîtos jautâju-mos. Latvijas Bankas darbinieki 2006. gadâ piedalîjâs ECB, SVF Institûta unApvienotâ Vînes institûta kursos, kâ arî Èehijas, Francijas, Itâlijas, Lielbritânijas,Nîderlandes un Ðveices centrâlâs bankas rîkotajos seminâros.

LATVIJAS BANKAS 2006. GADA FINANÐU PÂRSKATI

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

56

LATVIJAS BANKAS BILANCE

1 No 62. lappuses lîdz 92. lappusei sniegtie skaidrojumi ir ðo finanðu pârskatu neatòemama sastâvdaïa.

(gada beigâs; tûkst. latu)

AKTÎVI Skaidrojumi1 2006 2005

ÂRZEMJU AKTÎVI 2 553 022 1 513 427

Zelts 4 83 668 76 170

Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas 6 85 85

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas 5 2 333 279 1 323 520

Starptautiskais Valûtas fonds 6 101 815 107 633

Lîdzdalîba Eiropas Centrâlâs bankaskapitâlâ 7 760 760

Lîdzdalîba Starptautisko norçíinu bankaskapitâlâ 8 1 763 1 763

Pârçjie ârzemju aktîvi 9 31 652 3 496

VIETÇJIE AKTÎVI 34 873 159 487

Kredîti kredîtiestâdçm – 23 300

Valdîbas vçrtspapîri 10 – 98 817

Pamatlîdzekïi 11 32 763 34 878

Pârçjie vietçjie aktîvi 12 2 110 2 492

KOPÂ AKTÎVI 2 587 895 1 672 914

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

57

(turpinâjums) (gada beigâs; tûkst. latu)

PASÎVI Skaidrojumi 2006 2005

ÂRZEMJU SAISTÎBAS 138 656 123 196

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas 13 21 158 3 295

Starptautiskais Valûtas fonds 6 102 044 107 875

Citu starptautisko institûcijunoguldîjumi latos 14 1 348 1 105

Ârvalstu banku noguldîjumi latos 448 486

Pârçjâs ârzemju saistîbas 15 13 658 10 435

LATI APGROZÎBÂ 16 1 073 851 877 274

VIETÇJÂS SAISTÎBAS 1 271 929 575 762

Kredîtiestâþu noguldîjumi 17 1 212 263 502 669

Valdîbas noguldîjumi 18 49 818 68 389

Citu finanðu institûciju noguldîjumi 6 308 2 004

Pârçjâs vietçjâs saistîbas 19, 20 3 540 2 700

KAPITÂLS UN REZERVES 103 459 96 682

Pamatkapitâls 21 25 000 25 000

Rezerves kapitâls 21 54 898 48 090

Pârvçrtçðanas konts 21 16 442 13 333

Pârskata gada peïòa 21 6 586 9 726

Eiropas Savienîbas dâvinâjums 21 533 533

KOPÂ PASÎVI 2 587 895 1 672 914

ÂRPUSBILANCES POSTEÒI 31

Latvijas Bankas valde 2007. gada 23. februârî apstiprinâja ðos finanðu pârskatus,kas sniegti no 56. lappuses lîdz 92. lappusei.

LATVIJAS BANKAS VALDE

M. Raubiðko

R. Jakovïevs

H. Ancâns

M. Kâlis

A. Òikitins

H. Ozols

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

58

LATVIJAS BANKAS PEÏÒAS UN ZAUDÇJUMU APRÇÍINS

(tûkst. latu)

Skaidrojumi 2006 2005

PROCENTU UN TAMLÎDZÎGIIENÂKUMI

Ârzemju operâcijas

Ieguldîjumu parâda vçrtspapîros rezultâts 45 789 31 021

Procenti par noguldîjumiem ârvalstukredîtiestâdçs un citâs ârvalstu finanðuinstitûcijâs 5 268 2 452

Starptautisko norçíinu bankas akcijudividendes 211 200

KOPÂ par ârzemju operâcijâm 51 268 33 673

Vietçjâs operâcijas

Procenti par kredîtiem kredîtiestâdçm 644 308

Ieguldîjumu valdîbas vçrtspapîros rezultâts –3 811 4 772

KOPÂ par vietçjâm operâcijâm –3 167 5 080

PROCENTU IZDEVUMI

Ârzemju operâcijas

Procenti par noguldîjumiem 8 9

KOPÂ par ârzemju operâcijâm 8 9

Vietçjâs operâcijas

Procenti par kredîtiestâþu noguldîjumiem 16 103 6 954

Procenti par valdîbas noguldîjumiem 4 017 3 032

Procenti par citu finanðu institûcijunoguldîjumiem 68 32

KOPÂ par vietçjâm operâcijâm 20 188 10 018

TÎRIE PROCENTUUN TAMLÎDZÎGI IENÂKUMI 22 27 905 28 726

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

59

(turpinâjums) (tûkst. latu)

Skaidrojumi 2006 2005

CITI BANKAS DARBÎBAS IENÂKUMI 23 712 577

CITI BANKAS DARBÎBAS IZDEVUMI

Darba samaksa 24 10 207 9 294

Sociâlâs apdroðinâðanas izdevumi 24 1 943 1 788

Pamatlîdzekïu nolietojums unnemateriâlo aktîvu amortizâcija 11, 12 4 077 2 780

Informâcijas sistçmu uzturçðana unizmantoðana 1 086 1 059

Banknoðu drukâðanas un monçtukalðanas izdevumi 25 1 071 296

Finanðu un kapitâla tirgus komisijasdarbîbas finansçðana 26 240 600

Pârçjie bankas darbîbas izdevumi 27 3 407 3 760

KOPÂ citi bankas darbîbas izdevumi 22 031 19 577

PÂRSKATA GADA PEÏÒA 6 586 9 726

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

60

LATVIJAS BANKAS KOPÇJÂS ATZÎTÂS PEÏÒAS UN ZAUDÇJUMU PÂRSKATS

(tûkst. latu)

Skaidrojumi 2006 2005

PÂRVÇRTÇÐANAS REZULTÂTS

Aktîvu un saistîbu ârvalstu valûtâs unzelta pârvçrtçðanas rezultâts –29 767 5 576

Atvasinâto birþâ netirgoto lîgumupârvçrtçðanas rezultâts 24 608 –5 128

Vçrtspapîru pârvçrtçðanas rezultâts 8 268 –8 236

TÎRAIS PÂRVÇRTÇÐANAS REZULTÂTS 21 3 109 –7 788

PÂRSKATA GADA PEÏÒA 6 586 9 726

KOPÂ 9 695 1 938

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

61

LATVIJAS BANKAS NAUDAS PLÛSMAS PÂRSKATS

(tûkst. latu)

Skaidrojumi 2006 2005

PAMATDARBÎBAS NAUDAS PLÛSMA

Pârskata gada peïòa 6 586 9 726

Korekcijas nenaudas darîjumu rezultâtâ 28 (1) 4 078 2 871

Bilances posteòu tîrâs pârmaiòas 28 (1) 49 710 –107 976

Tîrâ naudas un tâs ekvivalentuieplûde/aizplûde (–) pamatdarbîbasrezultâtâ 60 374 –95 379

IEGULDÎÐANAS DARBÎBAS NAUDASPLÛSMA

Starptautisko norçíinu bankas akcijuiegâde – –763

Starptautisko norçíinu bankas akcijudividendes 211 200

Pamatlîdzekïu iegâde –1 192 –1 058

Nemateriâlo aktîvu iegâde –360 –321

Tîrâ naudas un tâs ekvivalentu aizplûdeieguldîðanas darbîbas rezultâtâ –1 341 –1 942

FINANSÇÐANAS DARBÎBASNAUDAS PLÛSMA

Valsts ieòçmumos ieskaitîtâ peïòas daïa –2 918 –987

Tîrâ naudas un tâs ekvivalentu aizplûdefinansçðanas darbîbas rezultâtâ –2 918 –987

TÎRÂ NAUDAS UN TÂS EKVIVALENTUIEPLÛDE/AIZPLÛDE (–) 56 115 –98 308

Nauda un tâs ekvivalenti gada sâkumâ 28 (2) 67 831 166 1391

Nauda un tâs ekvivalenti gada beigâs 28 (2) 123 946 67 8311

1 2005. gada râdîtâji mainîti saskaòâ ar naudas un tâs ekvivalentu noteikðanas politikas maiòu (sk. 3. un 28. skaidro-jumu).

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

62

1. PAMATDARBÎBA

Latvijas Banka ir Latvijas centrâlâ banka. Tâ dibinâta 1990. gada 31. jûlijâ un dar-bojas saskaòâ ar Latvijas Republikas likumu "Par Latvijas Banku".

Latvijas Bankas galvenais mçríis ir saglabât cenu stabilitâti valstî. Saskaòâ ar li-kumu "Par Latvijas Banku" tâs svarîgâkie uzdevumi ir:– noteikt un îstenot monetâro politiku;– pârvaldît ârvalstu valûtas un zelta rezerves;– emitçt nacionâlo valûtu – banknotes un monçtas;– organizçt un nodroðinât starpbanku maksâjumu sistçmas darbîbu un veicinâtmaksâjumu sistçmas raitu darbîbu Latvijâ;– apkopot un publicçt finanðu statistikas datus un Latvijas maksâjumu bilanci;– pârstâvçt Latviju ârvalstu centrâlajâs bankâs un starptautiskajâs finanðu institû-cijâs;– darboties kâ Latvijas valdîbas finanðu aìentam.

Latvijas Banka, pildot savus uzdevumus, nav pakïauta valdîbas vai citu institûcijulçmumiem un rîkojumiem. Latvijas Banka ir neatkarîga savu lçmumu pieòemðanâun to praktiskajâ îstenoðanâ. Latvijas Bankas uzraudzîbu veic Latvijas RepublikasSaeima.

Latvijas Banka nepiedalâs komercdarbîbâ un savu darbîbu tâs uzdevumu izpildesietvaros galvenokârt finansç no ârvalstu valûtas un zelta rezervju pârvaldîðanasienâkumiem.

Latvijas Bankas centrâlais birojs atrodas Rîgâ, K. Valdemâra ielâ 2A. Skaidrâsnaudas glabâðanu, apstrâdi un apriti Latvijas Banka nodroðina, izmantojot tâs filiâliRîgâ un reìionâlâs filiâles Daugavpilî, Liepâjâ un Rçzeknç.

2. RISKU PÂRVALDÎÐANA

Galvenie ar Latvijas Bankas darbîbu saistîtie riski ir finanðu riski un pamatdarbîbasrisks. Tâpçc Latvijas Bankas valde izveidojusi Latvijas Bankas padomes noteikta-jiem pamatprincipiem un vadlînijâm atbilstoðu risku pârvaldîbas sistçmu, kas ne-pârtraukti tiek pilnveidota, ievçrojot finanðu tirgus un Latvijas Bankas darbîbasattîstîbu. Latvijas Bankas finanðu risku un pamatdarbîbas riska pârvaldîðanu pâr-bauda Iekðçjâ audita pârvalde. Minçto risku pârvaldîðanu pârrauga Latvijas Bankasdroðîbas uzraudzîbas komisija un Latvijas Bankas revîzijas komiteja, kurâs darbojasLatvijas Bankas padomes locekïi.

FINANÐU RISKINozîmîgâkie finanðu riski, kam ikdienâ pakïauta Latvijas Banka, ir tirgus risks(cenas, procentu likmju un valûtas risks), kredîtrisks un likviditâtes risks.

Latvijas Banka ar tâs ârvalstu valûtas un zelta rezervçm (tâlâk tekstâ – ârvalstu re-zerves) saistîtos finanðu riskus pârvalda saskaòâ ar Latvijas Bankas padomes ap-stiprinâtajâm "Latvijas Bankas ârvalstu rezervju pârvaldîðanas vadlînijâm" (tâlâktekstâ – vadlînijas). Ârvalstu rezervju pârvaldîðana tiek veikta atbilstoði vadlînijâsnoteiktajiem pamatprincipiem, kas ietver ârvalstu rezervju vçrtîbas saglabâðanu,to likviditâtes nodroðinâðanu un ienâkumu gûðanu pieïaujamâ riska ietvaros, neno-nâkot pretrunâ ar Latvijas Bankas îstenotâs monetârâs politikas mçríiem.

Ârvalstu rezerves tiek pârvaldîtas, tâs sagrupçjot daþâdos ieguldîjumu portfeïos.Piesaistîto rezervju portfeïos ietver ârvalstu rezervju daïu, kam atbilst LatvijasBankas saistîbas ârvalstu valûtâ pret citâm institûcijâm. Atseviðíos ieguldîjumu

LATVIJAS BANKAS FINANÐU PÂRSKATU SKAIDROJUMI

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

63

portfeïos tiek pârvaldîtas zelta rezerves, Latvijas Bankas paðas pârvaldîtâs ârvalstuvalûtas rezerves, kâ arî katram ârçjam ârvalstu rezervju pârvaldîtâjam nodotâsârvalstu valûtas rezerves.

Katram ieguldîjumu portfeïa veidam vadlînijâs noteikti neitrâlâ portfeïa parametri,kas raksturo attiecîgâ ieguldîjumu portfeïa ienesîguma mçríi un finanðu risku pie-òemamo lielumu (lîmeni), kâ arî atspoguïo minçto ieguldîjumu mçría struktûru.Tirgus operâciju pârvaldes Riska vadîbas daïa katru darbadienu kontrolç ârvalsturezervju atbilstîbu vadlînijâs noteiktajâm prasîbâm.

Finanðu risku pârvaldîðanai Latvijas Bankâ izveidota Investîciju komiteja, kas vad-lîniju ietvaros izstrâdâ ieguldîjumu pârvaldîðanas stratçìiju, apstiprina ieguldîjumuveikðanas taktiku un nosaka detalizçtâkus finanðu risku limitus. Investîciju komitejareizi ceturksnî pârskata ieguldîjumu stratçìiju, bet reizi nedçïâ saòem un izvçrtçârvalstu rezervju ieguldîjumu portfeïu vadîtâju ziòojumus par notikumiem finanðutirgos un viòu sagatavotâs nâkotnes attîstîbas prognozes, kâ arî apstiprina ârvalsturezervju pârvaldîðanas taktiku nâkamajai nedçïai.

TIRGUS RISKSTirgus risks raksturo iespçju ciest zaudçjumus finanðu tirgus faktoru (piemçram,procentu likmju vai valûtas kursu) nelabvçlîgu pârmaiòu dçï. Procentu likmju risku,kas rodas galvenokârt no procentu likmju maiòai pakïautajiem finanðu instrumen-tiem, Latvijas Banka pârvalda, izmantojot katram ieguldîjumu portfelim atseviðíinoteikto modificçtâ procentu likmju riska indeksa (modified duration) limitu. Pro-centu likmju risku Latvijas Bankai galvenokârt rada ieguldîjumi ârvalstu parâdavçrtspapîros un atvasinâtajos procentu likmju finanðu instrumentos, kas izmantotiârvalstu rezervju pârvaldîðanas ietvaros.

Latvijas Banka kontrolç valûtas risku, nosakot atklâto ârvalstu valûtas pozîcijulimitus. Saskaòâ ar Latvijas Bankas îstenoto valûtas kursa politiku ârvalstu rezervjuportfeïu, izòemot piesaistîto rezervju portfeïus, neitrâlâ portfeïa valûta ir eiro.Piesaistîto rezervju portfeïiem neitrâlo valûtas struktûru veido atbilstoði attiecîgosaistîbu parametriem. Novirzes no neitrâlâs valûtas struktûras rada atklâto valûtaspozîciju. Saskaòâ ar vadlînijâm nav pieïaujamas bûtiskas novirzes no neitrâlâs po-zîcijas, tâpçc valûtas kursa riskam Latvijas Banka pakïauta minimâli.

Tirgus operâciju pârvaldes Riska vadîbas daïa katru darbadienu kontrolç ieguldî-jumu portfeïu modificçtâ procentu likmju riska indeksa un atklâto valûtu pozîcijuatbilstîbu vadlînijâm un attiecîgajiem Investîciju komitejas lçmumiem.

Papildus tam ârvalstu valûtas rezervju portfeïu, izòemot piesaistîto rezervju port-feïus, kopçjais tirgus risks tiek ierobeþots, nosakot maksimâli pieïaujamo portfeïaienesîguma sekoðanas novirzi (tracking error). To aprçíina, pamatojoties uz iegul-dîjumu portfeïa un attiecîgâ neitrâlâ portfeïa ienesîguma starpîbas standartnovirzi.

Latvijas Banka ar ârvalstu rezervçm saistîto tirgus risku ierobeþo, veicot ieguldîju-mus tikai OECD valstu valûtâs denominçtajos finanðu instrumentos.

Latvijas Banka neierobeþo ar vietçjiem finanðu aktîviem saistîto procentu likmjurisku, lai nenonâktu pretrunâ ar tâs îstenotâs monetârâs politikas mçríiem.

Latvijas Bankas pakïautîba tirgus riskam (stâvoklis 2006. gada beigâs) atspoguïota33. un 34. skaidrojumâ.

KREDÎTRISKSKredîtrisks raksturo iespçju ciest zaudçjumus darîjuma partnera saistîbu neizpildesdçï. Latvijas Bankai kredîtrisks galvenokârt rodas, veicot ieguldîjumus ârvalstu

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

64

parâda vçrtspapîros un naudas un zelta îstermiòa noguldîjumos, kâ arî izsniedzotîstermiòa kredîtus iekðzemes kredîtiestâdçm.

Latvijas Banka ierobeþo ar ieguldîjumiem ârvalstu parâda vçrtspapîros un naudasun zelta îstermiòa noguldîjumos saistîto kredîtrisku, vadlînijâs nosakot limitus iegul-dîjumiem ar daþâdu kredîtkvalitâti. Kredîtkvalitâte tiek noteikta, pamatojoties uzstarptautisko kredîtreitingu aìentûru Fitch Ratings, Moody's Investors Service unStandard & Poor's noteiktajiem kredîtreitingiem. Ierobeþojumi noteikti arî mak-simâlajam ieguldîjumu apjomam vienas grupas finanðu instrumentos, kâ arî arvienu partneri noslçgto un viena emitenta emitçto finanðu instrumentu apjomam.Lai kontrolçtu ar Latvijas Bankas ârzemju operâcijâm saistîto kredîtrisku, Tirgusoperâciju pârvaldes Riska vadîbas daïa katru darbadienu uzrauga esoðâ kredîtriskaatbilstîbu vadlînijâm.

Iekðzemes kredîtiestâdçm izsniegtie îstermiòa kredîti nodroðinâti ar Latvijas valstsiekðçjâ aizòçmuma vçrtspapîriem (tâlâk tekstâ – valdîbas vçrtspapîri) un tâdiemprivâtâ sektora parâda vçrtspapîriem, kuri atrodas publiskâ apgrozîbâ, kuri iekïautiLatvijas Bankas valdes priekðsçdçtâja apstiprinâtâ vçrtspapîru sarakstâ un kuruemitentiem starptautisko kredîtreitingu aìentûru pieðíirtais reitings nav zemâkspar Latvijas Bankas padomes noteiktajâm reitingu prasîbâm ðâdu vçrtspapîru emi-tentu ilgtermiòa saistîbâm ârvalstu valûtâ. Monetârâs politikas pârvalde regulârikontrolç minçtajâ vçrtspapîru sarakstâ iekïauto vçrtspapîru emitentu reitingu at-bilstîbu Latvijas Bankas padomes noteiktajâm prasîbâm, kâ arî attiecîgo kredîtunodroðinâjuma pietiekamîbu. Latvijas Bankas pakïautîba kredîtriskam (stâvoklis2006. gada beigâs) atspoguïota 35.–37. skaidrojumâ.

LIKVIDITÂTES RISKSLikviditâtes risks raksturo iespçju, ka saistîbas netiks izpildîtas laikus un nebûsiespçjams atsavinât aktîvus tuvu to patiesajai vçrtîbai. Latvijas Banka pârvaldalikviditâtes risku, ârvalstu valûtas rezerves ieguldot likvîdos starptautisko institûciju,ârvalstu valdîbu un korporatîvâ sektora emitçtajos parâda vçrtspapîros un citosfinanðu instrumentos, bet zelta rezerves – îstermiòa noguldîjumos ârvalstu finanðuinstitûcijâs. Ieguldîjumi tiek veikti tâ, lai nodroðinâtu Latvijas Bankas saistîbu sav-laicîgu izpildi. Latvijas Bankas naudas un tâs ekvivalentu struktûra atspoguïota28. skaidrojumâ.

Latvijas Banka pârvalda likviditâtes risku, arî nosakot ierobeþojumus ieguldîjumumaksimâlajam apjomam vienas grupas finanðu instrumentos, kâ arî viena emitentafinanðu instrumentu apjomam.

PAMATDARBÎBAS RISKSPamatdarbîbas risks raksturo iespçju ciest finansiâlus un nefinansiâlus zaudçjumussakarâ ar darbîbas neparedzçtu pârtraukðanu, informâcijas nesankcionçtu izman-toðanu vai Latvijas Bankas darbinieku, informâcijas, informâcijas sistçmu un teh-nisko resursu vai materiâlo vçrtîbu fiziskajiem apdraudçjumiem. Lai ierobeþotuar droðîbu un informâcijas sistçmâm saistîto pamatdarbîbas risku, Latvijas Bankâdarbojas Latvijas Bankas darbîbas risku ekspertu grupa, kuras galvenais uzdevumsir sniegt Latvijas Bankas valdei atzinumus par identificçtajiem Latvijas Bankasdarbîbas riskiem, ierosinot pasâkumus minçto risku ierobeþoðanai, un LatvijasBankas informâcijas sistçmu vadîbas komiteja, kas regulâri izvçrtç ar informâcijassistçmâm saistîtâ pamatdarbîbas riska vadîbas sistçmu.

Latvijas Bankas droðîbas politikas mçríi un pamatprincipus nosaka Latvijas Bankaspadome. Tâs apstiprinâtâ "Latvijas Bankas droðîbas politika" aptver risku pârval-dîðanu, darbîbas nepârtrauktîbas pârvaldîðanu, informâcijas un informâcijas sistç-

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

65

mu droðîbu un fizisko droðîbu un reglamentç nepârtrauktu un droðu Latvijas Ban-kas uzdevumu veikðanu.

Latvijas Bankas risku pârvaldîðanas kârtîbu nosaka Latvijas Bankas valde. Tâs ap-stiprinâtie "Latvijas Bankas risku pârvaldîðanas noteikumi" aptver risku apzinâða-nas, dokumentçðanas, novçrtçðanas un ierobeþoðanas kârtîbu. Latvijas Bankas pa-matdarbîbas riska pârvaldîðanu koordinç Latvijas Bankas risku pârvaldîðanas darbagrupa.

Lai nodroðinâtu informâcijas konfidencialitâti, pieejamîbu un integritâti, iekðçjâskontroles sistçmas ietvaros tiek klasificçta informâcija un tâs tehniskie resursi. Lat-vijas Bankâ noteikti informâcijas un informâcijas sistçmu îpaðnieki, kas atbild parattiecîgâs informâcijas vai informâcijas sistçmu klasificçðanu, risku analîzi, aiz-sardzîbu un pieejas tiesîbu un lietoðanas kârtîbas noteikðanu.

Latvijas Bankas darbîbas nepârtrauktîbas pârvaldîðanas vispârçjâ kârtîba noteiktaLatvijas Bankas padomes apstiprinâtajâ "Latvijas Bankas darbîbas nepârtrauktîbaspârvaldîðanas kârtîbâ". Latvijas Bankâ izveidota arî darbîbas nepârtrauktîbas pâr-valdîðanas sistçma, kas nodroðina savlaicîgu incidentu un ârkârtas situâciju apstâkïuapzinâðanu un novçrðanu, priekðlikumu izstrâdâðanu incidentu un ârkârtas situâcijunovçrðanai nâkotnç, darbinieku mâcîbas un izglîtoðanu, kâ arî rîcîbas plânu darbî-bas nepârtrauktîbas nodroðinâðanai testçðanu un aktualizçðanu. Latvijas Bankasincidentu un ârkârtas situâciju pârvaldîðanu veic Latvijas Bankas valde. Tâs ap-stiprinâtâ "Latvijas Bankas incidentu un ârkârtas situâciju pârvaldîðanas kârtîba"ietver incidentu un ârkârtas situâciju savlaicîgas apzinâðanas un saskaòotas unefektîvas Latvijas Bankas struktûrvienîbu rîcîbas kârtîbu incidentu un ârkârtassituâciju gadîjumâ.

Latvijas Bankâ ir noteiktas Latvijas Bankas funkcijas, kuru izpildes piespiedu pâr-traukums var apdraudçt Latvijas Bankas uzdevumu izpildi, ðo funkciju maksimâlipieïaujamie piespiedu pârtraukuma laiki un kritiskie resursi, kas tiek izmantotifunkciju izpildes nodroðinâðanai. Latvijas Bankas vadîba periodiski novçrtç bankasdarbîbas nodroðinâðanai ârkârtas situâcijâ nepiecieðamo resursu pietiekamîbu unpieejamîbu.

Lai uzlabotu Latvijas Bankas darba organizâciju un mazinâtu pamatdarbîbas risku,Latvijas Banka izveidojusi un nepârtraukti attîsta kvalitâtes vadîbas sistçmu atbil-stoði kvalitâtes vadîbas sistçmas standartam ISO 9001:2000.

Kopçjâ pamatdarbîbas riska ierobeþoðanas ietvaros Latvijas Banka ir apdroðinâtapret noteiktiem pamatdarbîbas riska veidiem.

3. NOZÎMÎGÂKIE GRÂMATVEDÎBAS PRINCIPI

Ðajâ skaidrojumâ sniegts finanðu pârskatu sagatavoðanâ izmantoto nozîmîgâkoLatvijas Bankas grâmatvedîbas principu îss apraksts. Pieòemtie grâmatvedîbas prin-cipi konsekventi lietoti 2006. un 2005. gada finanðu pârskatu sagatavoðanâ, ja viennav norâdîts citâdi.

FINANÐU PÂRSKATU SAGATAVOÐANAS PAMATSFinanðu pârskati sagatavoti saskaòâ ar sâkotnçjo izmaksu grâmatvedîbas principu,kas lietots, ietverot finanðu pârskatu skaidrojumos norâdîto atseviðíu aktîvu unsaistîbu pârvçrtçðanas rezultâtu.

APLÇÐU IZMANTOÐANAFinanðu pârskatu sagatavoðanâ veiktas aplçses un izdarîti pieòçmumi, kas ietekmç

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

66

atseviðíu finanðu pârskatos uzrâdîto aktîvu, saistîbu un iespçjamo saistîbu apmçru.Notikumi nâkotnç var ietekmçt minçtâs aplçses un pieòçmumus. Ðâdu aplçðu unpieòçmumu maiòas ietekme tiek uzrâdîta pârskata gada un turpmâko gadu, uzkuriem tâ attiecas, finanðu pârskatos.

ÂRVALSTU VALÛTU NOVÇRTÇJUMSDarîjumi ârvalstu valûtâs grâmatoti latos pçc Latvijas Bankas noteiktâ attiecîgâsârvalstu valûtas kursa darîjuma dienâ. Monetârie aktîvi un saistîbas ârvalstu valûtâsizteiktas latos pçc Latvijas Bankas noteiktâ attiecîgâs ârvalstu valûtas kursa pârskataperioda beigâs. Nemonetârie posteòi, kas novçrtçti sâkotnçjo vai amortizçto iz-maksu vçrtîbâ, izteikti latos pçc Latvijas Bankas noteiktâ attiecîgâs ârvalstu valûtaskursa darîjuma dienâ. Òemot vçrâ lata piesaisti eiro, Latvijas Banka ârvalstu valûtukursus nosaka, pamatojoties uz informâcijas sistçmâ Reuters kotçto eiro kursuattiecîbâ pret ASV dolâru un ASV dolâra kursu attiecîbâ pret pârçjâm ârvalstuvalûtâm. Peïòa un zaudçjumi, kas raduðies, monetâros aktîvus un saistîbas ârvalstuvalûtâs pârrçíinot latos, ietverti bilances postenî "Pârvçrtçðanas konts".

2006. un 2005. gada bilances sagatavoðanâ izmantotie Latvijas Bankas noteiktienozîmîgâko ârvalstu valûtu un zelta kursi latos ir ðâdi.

(gada beigâs)

2006 2005 Pârmaiòas (%)

Eiro (EUR) 0.702804 0.702804 0

ASV dolârs (USD) 0.536 0.593 –9.6

Japânas jena (JPY) 0.00451 0.00504 –10.5

Zelts (XAU) 336.421 306.27 9.8

Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas (XDR) 0.805 0.851 –5.4

FINANÐU AKTÎVU UN FINANÐU SAISTÎBU ATZÎÐANA UN ATZÎÐANASPÂRTRAUKÐANAFinanðu aktîvi un finanðu saistîbas tiek atzîtas bilancç tad, kad Latvijas Banka kïu-vusi par attiecîgajâ finanðu darîjumâ iesaistîto personu. Finanðu aktîvu pirkðanavai pârdoðana parastajâ veidâ tiek atzîta un atzîðana tiek pârtraukta norçíinu dienâ.

Finanðu aktîvu atzîðana tiek pârtraukta, kad beidzas vai ir nodotas lîgumâ noteiktâstiesîbas uz naudas plûsmâm, kas izriet no attiecîgâ finanðu aktîva, tâdçjâdi ar tosaistîtie riski un tiesîbas uz atlîdzîbu ir nodotas un Latvijas Banka nesaglabâ kontrolipâr aktîvu. Finanðu saistîbu atzîðana tiek pârtraukta, kad attiecîgâs saistîbas tiekdzçstas.

FINANÐU AKTÎVU UN FINANÐU SAISTÎBU PATIESÂ VÇRTÎBAPatiesâ vçrtîba ir aplçstâ naudas summa, par kâdu finanðu aktîvus iespçjams ap-mainît vai finanðu saistîbas iespçjams dzçst darîjumâ, kas atbilst savstarpçji ne-saistîtu personu darîjumu nosacîjumiem un ir noslçgts starp labi informçtâm unieinteresçtâm personâm.

Finanðu instrumentu patieso vçrtîbu Latvijas Banka nosaka, pamatojoties uz tirguscenâm vai diskontçtajâm naudas plûsmâm. Diskontçtâs naudas plûsmas tiek mo-delçtas, pamatojoties uz kotçtajâm finanðu instrumentu tirgus cenâm un naudastirgus procentu likmçm.

Latvijas Bankas finanðu aktîvu un finanðu saistîbu patiesâ vçrtîba 2006. gada un2005. gada beigâs bûtiski neatðíîrâs no bilancç uzrâdîtâs vçrtîbas.

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

67

FINANÐU AKTÎVU UN FINANÐU SAISTÎBU IESKAITSFinanðu aktîvu un finanðu saistîbu ieskaitu veic un finanðu pârskatos tîro atlikumuuzrâda tikai tad, ja iepriekð noslçgts lîgums par finanðu aktîvu un finanðu saistîbuieskaitu un paredzçta vienlaicîga attiecîgo aktîvu atsavinâðana un saistîbu dzçðana.

ZELTSZelta rezerves bilancç uzrâdîtas to tirgus vçrtîbâ. Zelta rezervju pârvçrtçðanasrezultâtâ aprçíinâtâ peïòa vai zaudçjumi ietverti bilances postenî "Pârvçrtçðanaskonts".

VÇRTSPAPÎRIÂrvalstu emitentu parâda vçrtspapîri un Latvijas valdîbas vçrtspapîri atspoguïotibilancç to patiesajâ vçrtîbâ. Vçrtspapîru pârvçrtçðanas rezultâtâ aprçíinâtâs vçrtî-bas korekcijas lîdz ðo vçrtspapîru atsavinâðanai uzrâdîtas bilances postenî "Pârvçr-tçðanas konts". Pçc attiecîgo vçrtspapîru atsavinâðanas, pamatojoties uz to vidçjosvçrto iegâdes vçrtîbu, uzkrâtais vçrtspapîru pârvçrtçðanas rezultâts grâmatots nobilances posteòa "Pârvçrtçðanas konts" peïòas un zaudçjumu aprçíina attiecîgajâvçrtspapîru ienâkumu postenî.

LÎGUMI PAR VÇRTSPAPÎRU PIRKÐANU AR ATPÂRDOÐANULîgumi par vçrtspapîru pirkðanu ar atpârdoðanu atspoguïoti kâ finansçðanas darî-jumi. Vçrtspapîri, kas nopirkti saskaòâ ar lîgumiem par vçrtspapîru pirkðanu aratpârdoðanu, nav uzrâdîti Latvijas Bankas bilancç. Vçrtspapîru pirkðanas rezultâtâsamaksâtie naudas lîdzekïi uzrâdîti Latvijas Bankas bilancç to nominâlvçrtîbâ at-tiecîgi kâ prasîbas pret iekðzemes kredîtiestâdçm vai kâ prasîbas pret ârvalstu kre-dîtiestâdçm un citâm ârvalstu finanðu institûcijâm.

Starpîba starp vçrtspapîru pirkðanas un atpârdoðanas cenu atzîta peïòas un zau-dçjumu aprçíinâ kâ procentu ienâkumi attiecîgâ lîguma darbîbas laikâ.

LÎGUMI PAR VÇRTSPAPÎRU PÂRDOÐANU AR ATPIRKÐANULîgumi par vçrtspapîru pârdoðanu ar atpirkðanu atspoguïoti kâ finansçðanas darî-jumi. Vçrtspapîri, kas pârdoti saskaòâ ar lîgumiem par vçrtspapîru pârdoðanu aratpirkðanu, uzrâdîti attiecîgajâ Latvijas Bankas bilances postenî kopâ ar pârçjiemðajos darîjumos neiesaistîtajiem vçrtspapîriem. Vçrtspapîru pârdoðanas rezultâtâsaòemtie naudas lîdzekïi atspoguïoti bilancç to nominâlvçrtîbâ kâ saistîbas pretvçrtspapîru pircçju.

Starpîba starp vçrtspapîru pârdoðanas un atpirkðanas cenu atzîta peïòas un zaudç-jumu aprçíinâ kâ procentu izdevumi attiecîgâ lîguma darbîbas laikâ.

KREDÎTI KREDÎTIESTÂDÇM, NOGULDÎJUMI UN TAMLÎDZÎGASFINANÐU PRASÎBAS UN FINANÐU SAISTÎBASKredîti kredîtiestâdçm, noguldîjumi un tamlîdzîgas finanðu prasîbas un finanðusaistîbas bilancç uzrâdîtas to nominâlvçrtîbâ.

LÎDZDALÎBA KAPITÂLÂLîdzdalîba kapitâlâ ietver Latvijas Bankas ilgtermiòa ieguldîjumus paðu kapitâlainstrumentos. Latvijas Bankai nevienâ institûcijâ nav kontroles vai bûtiskas ietek-mes, tâpçc lîdzdalîba kapitâlâ netiek uzskaitîta kâ ieguldîjums meitassabiedrîbâvai asociçtajâ sabiedrîbâ. Ðiem paðu kapitâla instrumentiem nav kotçtas tirguscenas aktîvâ tirgû un to patieso vçrtîbu nevar ticami novçrtçt, tâpçc tie atspoguïotibilancç sâkotnçjo izmaksu vçrtîbâ. Lîdzdalîbas kapitâlâ palielinâjumu vai samazi-nâjumu jaunu paðu kapitâla instrumentu iegâdes vai pârdoðanas rezultâtâ atzîst,ievçrojot sâkotnçjo izmaksu vçrtîbas principu.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

68

ATVASINÂTIE FINANÐU INSTRUMENTILatvijas Banka veic darîjumus ar birþâ netirgotajiem valûtas maiòas nâkotnes lîgu-miem, valûtas un procentu likmju mijmaiòas lîgumiem un birþâ tirgotajiem procen-tu likmju nâkotnes lîgumiem, kuru lîgumvçrtîba vai nosacîtâ vçrtîba uzrâdîta ârpus-bilances posteòos. Pçc ðo atvasinâto finanðu instrumentu atzîðanas tos regulâripârvçrtç un uzrâda bilancç patiesajâ vçrtîbâ.

Birþâ netirgoto valûtas maiòas nâkotnes lîgumu un valûtas un procentu likmju mij-maiòas lîgumu patieso vçrtîbu nosaka, no attiecîgâ finanðu aktîva patiesâs vçrtî-bas atskaitot finanðu saistîbu patieso vçrtîbu.

Birþâ tirgoto procentu likmju nâkotnes lîgumu patiesâs vçrtîbas pârmaiòu rezultâtstiek noteikts un norçíins par ðîm pârmaiòâm tiek veikts katru darbadienu.

Birþâ tirgoto procentu likmju nâkotnes lîgumu patiesâs vçrtîbas pârmaiòu rezultâtâgûtâ peïòa vai raduðies zaudçjumi iekïauti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ attiecîgonorçíinu veikðanas brîdî. Pârçjo atvasinâto finanðu instrumentu patiesâs vçrtîbaspârmaiòu rezultâtâ aprçíinâtâ peïòa vai zaudçjumi ietverti bilances postenî "Pâr-vçrtçðanas konts".

UZKRÂTIE PROCENTU IENÂKUMI UN IZDEVUMIUzkrâtie procentu ienâkumi par ârvalstu emitentu parâda vçrtspapîriem un Latvijasvaldîbas vçrtspapîriem uzrâdîti attiecîgi bilances postenî "Ârvalstu konvertçjamâsvalûtas" vai "Valdîbas vçrtspapîri". Uzkrâtie procentu ienâkumi un izdevumi parpârçjiem finanðu instrumentiem uzrâdîti bilancç attiecîgajos pârçjo aktîvu vai pâ-rçjo saistîbu posteòos.

PAMATLÎDZEKÏIPamatlîdzekïi ir materiâli ilgtermiòa ieguldîjumi, kuru lietderîgâs lietoðanas laiksir ilgâks par 1 gadu. Ðie aktîvi tiek izmantoti pakalpojumu sniegðanai, kâ arî citupamatlîdzekïu uzturçðanas un Latvijas Bankas administrâcijas vajadzîbâm.

Pamatlîdzekïi uzrâdîti bilancç to sâkotnçjo izmaksu vçrtîbâ, no kuras atskaitîtsuzkrâtais nolietojums un vçrtîbas samazinâðanâs.

Nolietojumu aprçíina noteiktajâ pamatlîdzekïa lietderîgâs lietoðanas laikâ pçclineârâs metodes. Bûvniecîbas vai sagatavoðanas stadijâ esoðajiem pamatlîdzekïiem,zemei un mâkslas priekðmetiem nolietojums netiek rçíinâts.

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

69

Pamatlîdzekïu nolietojums aprçíinâts atbilstoði ðâdâm gada likmçm.(%)

2006 2005

Çkas

– bûvkonstrukcijas 1 1–3

– ârçjâ apdare 5 1–3

– iekðçjâ apdare 5–20 1–3

– inþenierkomunikâcijas 5 1–3

– pârçjâs sastâvdaïas 10–20 1–3

Teritorijas labiekârtoðana 10 1–3

Transportlîdzekïi 10–20 10–20

Biroja mçbeles 10 10

Datortehnika 20–33 20–33

Pârçjâ biroja elektrotehnika 20 20

Naudas apstrâdes iekârtas 10–20 10–20

Darbarîki 50 50

Pârçjie pamatlîdzekïi 10–20 10–20

Saskaòâ ar vispârpieòemtajiem risku ierobeþojoðo darîjumu uzskaites principiematseviðíu pamatlîdzekïu sâkotnçjo izmaksu vçrtîbâ ietverts ar to izveidi saistîtovalûtas risku ierobeþojoðo finanðu darîjumu efektîvais rezultâts.

Pamatlîdzekïu uzturçðanas un remonta izdevumi ietverti peïòas un zaudçjumu ap-rçíinâ to raðanâs brîdî.

Saskaòâ ar Valsts un paðvaldîbu mantas atsavinâðanas likumu Latvijas Banka at-savina pamatlîdzekïus valsts un paðvaldîbas iestâdçm bez atlîdzîbas. Pamatlîdzekïuatsavinâðanas zaudçjumi noteikti, pamatojoties uz pamatlîdzekïu uzskaites vçrtîbuto atsavinâðanas brîdî, un ietverti peïòas un zaudçjumu aprçíina postenî "Pârçjiebankas darbîbas izdevumi".

NEMATERIÂLIE AKTÎVINemateriâlie aktîvi ir nemateriâli ilgtermiòa ieguldîjumi, kuru lietderîgâs lietoðanaslaiks ir ilgâks par 1 gadu. Nemateriâlie aktîvi ietver programmatûru lietoðanastiesîbas un citas tiesîbas.

Nemateriâlie aktîvi uzrâdîti bilancç to sâkotnçjo izmaksu vçrtîbâ, no kuras atskaitîtauzkrâtâ amortizâcija un vçrtîbas samazinâðanâs.

Attiecîgo tiesîbu iegâdes izmaksu amortizâciju aprçíina lîgumos noteiktajâ tiesîbulietoðanas laikâ, bet ne ilgâk par 10 gadiem, izmantojot lineâro metodi.

Latvijas Bankas veiktâs programmatûru izstrâdes izmaksas tiek atzîtas peïòas unzaudçjumu aprçíinâ to raðanâs brîdî.

AKTÎVU VÇRTÎBAS SAMAZINÂÐANÂSLatvijas Bankas attiecîgâs struktûrvienîbas regulâri novçrtç Latvijas Bankas aktîvukvalitâti. Atklâjot aktîvu vçrtîbas samazinâðanos, attiecîgajam aktîvam tiek izveidotiatbilstoði uzkrâjumi. Ðie uzkrâjumi tiek atzîti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ,attiecîgi samazinot aktîva uzskaites vçrtîbu.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

70

LATI APGROZÎBÂLatvijas Bankas emitçtâs un apgrozîbâ esoðâs latu banknotes un monçtas, izòemotzelta apgrozîbas monçtas, uzrâdîtas bilances postenî "Lati apgrozîbâ" to nominâl-vçrtîbâ. Bilances postenis "Lati apgrozîbâ" atspoguïo Latvijas Bankas saistîbas pretðo banknoðu un monçtu turçtâjiem.

ZELTA APGROZÎBAS MONÇTASLatvijas Bankas naudas glabâtavâs esoðâs 999. raudzes zelta apgrozîbas monçtasuzrâdîtas bilances postenî "Pârçjie vietçjie aktîvi", jo to nominâlvçrtîbu nodroðinamonçtâs esoðais zelts. Bilancç ðîs monçtas uzrâdîtas tajâs esoðâ zelta tirgus vçrtîbâ.

Emitçtâs zelta apgrozîbas monçtas tiek izslçgtas no bilances posteòa "Pârçjie vie-tçjie aktîvi" to emisijas brîdî. Apgrozîbâ esoðâs zelta monçtas nav ietvertas bilan-ces postenî "Lati apgrozîbâ", jo to nominâlvçrtîbu nodroðina monçtâs esoðais zelts.

JUBILEJAS UN PIEMIÒAS MONÇTASEmitçtâs jubilejas un piemiòas monçtas, par kurâm Latvijas Bankai ir saistîbaspret ðo monçtu turçtâjiem, uzrâdîtas bilances postenî "Lati apgrozîbâ". Emitçtâsjubilejas un piemiòas monçtas, kuras nav apgrozîbas nauda, netiek ietvertas bi-lances postenî "Lati apgrozîbâ".

NAUDA UN TÂS EKVIVALENTILai precîzâk atspoguïotu Latvijas Bankas naudas plûsmu, Latvijas Banka 2006. ga-dâ mainîja naudas un tâs ekvivalentu sastâvu, izslçdzot no naudas un tâs ekviva-lentu aprçíina ârvalstu parâda vçrtspapîrus, kurus iespçjams atsavinât diennaktslaikâ, ietverot noguldîjumus ârvalstu kredîtiestâdçs un citâs ârvalstu finanðu insti-tûcijâs ar sâkotnçjo termiòu lîdz 5 darbadienâm, kâ arî neatskaitot ârvalstu insti-tûciju, Latvijas valdîbas, iekðzemes kredîtiestâþu un citu iekðzemes finanðu insti-tûciju pieprasîjuma noguldîjumus.

Saskaòâ ar minçto politikas maiòu naudas plûsmas pârskatâ nauda un tâs ekviva-lenti ietver ârvalstu konvertçjamo valûtu kasç, pieprasîjuma noguldîjumus un no-guldîjumus ar sâkotnçjo termiòu lîdz 5 darbadienâm ârvalstu kredîtiestâdçs uncitâs ârvalstu finanðu institûcijâs.

PROCENTU UN TAMLÎDZÎGI IENÂKUMI UN IZDEVUMIProcentu ienâkumi un izdevumi atzîti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ saskaòâ aruzkrâðanas principu. Dividendes no lîdzdalîbas kapitâlâ tiek atzîtas peïòas unzaudçjumu aprçíinâ to saòemðanas brîdî.

Procentu un tamlîdzîgi ienâkumi ietver procentus par iegâdâtajiem vçrtspapîriem,noguldîjumiem, monetâro operâciju rezultâtâ izsniegtajiem kredîtiem, kâ arî pa-râda vçrtspapîru atsavinâðanas rezultâtu, birþâ tirgoto procentu likmju nâkotneslîgumu patiesâs vçrtîbas pârmaiòu rezultâtu un SNB akciju dividendes.

Procentu izdevumi ietver procentus par piesaistîtajiem Latvijas valdîbas, iekðzemeskredîtiestâþu, kâ arî citu finanðu institûciju noguldîjumiem.

BANKNOÐU DRUKÂÐANAS UN MONÇTU KALÐANAS IZDEVUMIBanknoðu drukâðanas un monçtu kalðanas izdevumi atzîti peïòas un zaudçjumuaprçíinâ to raðanâs brîdî.

PÂRÇJIE IZDEVUMI UN IENÂKUMIPârçjos bankas darbîbas izdevumus un ienâkumus atzîst peïòas un zaudçjumu ap-rçíinâ saskaòâ ar uzkrâðanas principu.

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

71

4. ZELTS

Zelta rezervju pârmaiòas 2006. un 2005. gadâ bija ðâdas.

Trojas unces Tûkst. latu

2004. gada 31. decembrî 248 583 56 901

Tîrâs pârmaiòas zelta noguldîðanas un noguldîjumuizòemðanas rezultâtâ 118 27

Zelta tirgus vçrtîbas pieaugums x 19 242

2005. gada 31. decembrî 248 701 76 170

Zelta tirgus vçrtîbas pieaugums x 7 498

2006. gada 31. decembrî 248 701 83 668

Latvijas Banka ierobeþo zelta rezervju tirgus vçrtîbas svârstîbu risku, slçdzot valûtasmaiòas nâkotnes lîgumus (sk. arî 33. skaidrojumu).

5. ÂRVALSTU KONVERTÇJAMÂS VALÛTAS

Latvijas Bankas ârzemju aktîvi ârvalstu konvertçjamâs valûtâs galvenokârt ieguldîtiaugsti likvîdos parâda vçrtspapîros.

Ienâkumus nesoðo parâda vçrtspapîru vçrtîbâ ietverti vçrtspapîru iegâdes brîdîuzkrâtie procentu ienâkumi un pçc ðo vçrtspapîru iegâdes uzkrâtie procentu ienâ-kumi (22 972 tûkst. latu 2006. gada beigâs un 18 610 tûkst. latu 2005. gada beigâs).

Latvijas Bankas 2006. gadâ veikto ieguldîjumu ârvalstu finanðu instrumentos ap-joma pieaugumu galvenokârt noteica Latvijas Bankas intervences ârvalstu valûtutirgû (1 009 milj. latu; 2005. gadâ – 352 milj. latu). Ðie lîdzekïi galvenokârt ieguldîtiârvalstu valdîbu, finanðu institûciju un nefinanðu sabiedrîbu parâda vçrtspapîros,kuru atlikums salîdzinâjumâ ar 2005. gadu palielinâjâs par 953 644 tûkst. latu.

Bilances aktîvu posteòa "Ârvalstu konvertçjamâs valûtas" sadalîjums 2006. gadaun 2005. gada beigâs bija ðâds.

(tûkst. latu)

2006 2005

Ârvalstu valdîbu, finanðu institûciju un nefinanðusabiedrîbu parâda vçrtspapîri 2 209 333 1 255 689

Pieprasîjuma noguldîjumi ârvalstu centrâlajâs bankâs,kredîtiestâdçs un starptautiskajâs institûcijâs 116 298 67 632

Termiònoguldîjumi ârvalstu kredîtiestâdçs un citâsfinanðu institûcijâs 7 504 –

Ârvalstu valûta kasç 144 199

Kopâ 2 333 279 1 323 520

6. STARPTAUTISKAIS VALÛTAS FONDS

Prasîbas pret SVF ietver SDR un Latvijas kvotu SVF. SDR ir SVF izveidoti starp-tautiskie rezervju aktîvi, kas tiek izmantoti darîjumos starp SVF un tâ dalîbvalstîm.Kvota SVF atspoguïo attiecîgâs valsts dalîbas apjomu SVF. Latvijas kvota SVFnodroðinâta ar tam izsniegto Latvijas valdîbas parâdzîmi un izteikta SDR. Latvijaskopçjâ kvota SVF ir 126 800 tûkst. SDR. Latvijas valdîba apmaksâjusi Latvijaskvotas SVF daïu 322 tûkst. SDR apjomâ. Latvijas kvotas SVF neapmaksâtâ daïa

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

72

atspoguïota Latvijas Bankas bilancç 126 478 tûkst. SDR (101 815 tûkst. latu) ap-jomâ.

Saistîbas pret SVF veido SVF turçjumi latos, kas ir SVF rîcîbâ esoði resursi, kuriizvietoti SVF kontos Latvijas Bankâ un tiek izmantoti SVF darîjumu veikðanai.

Tîrâs prasîbas pret SVF 2006. gada un 2005. gada beigâs bija ðâdas.

(tûkst. latu) (tûkst. SDR)

2006 2005 2006 2005

Latvijas kopçjâ kvota SVF 102 074 107 907 126 800 126 800

SVF turçjumi latos –102 044 –107 875 –126 762 –126 762

t.sk. konts Nr. 2 14 15 17 17

Rezerves pozîcija SVF 44 47 55 55

Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas 85 85 105 100

Tîrâs prasîbas pret SVF 129 132 160 155

Rezerves pozîcija SVF ir starpîba starp Latvijas kopçjo kvotu SVF un SVF turçju-miem latos, izòemot kontu Nr. 2, kas tiek izmantots SVF administratîvo izmaksusegðanai un maksâjumu saòemðanai.

Prasîbas un saistîbas pret SVF izteiktas latos pçc Latvijas Bankas noteiktâ SDRkursa gada beigâs.

7. LÎDZDALÎBA EIROPAS CENTRÂLÂS BANKAS KAPITÂLÂ

Lîdz ar Latvijas pievienoðanos ES Latvijas Banka kïuva par ECB kapitâla daïuturçtâju. Latvijas Bankas daïa ECB kapitâlâ 2006. gada un 2005. gada beigâs bija0.2978%, kas atbilst 16 572 tûkst. eiro. Latvijas Bankas lîdzdalîbas ECB kapitâlâapjoms atbilstoði ECBS un ECB Statûtiem aprçíinâts, pamatojoties uz datiempar katras attiecîgâs ES valsts iedzîvotâju skaitu un IKP apjomu, un to koriìç ikpçc pieciem gadiem vai agrâk, mainoties ES valstu skaitam. Tâ kâ Latvija neietilpsteiro zonâ, ievçrojot ECBS un ECB Statûtos noteiktos pârejas noteikumus, LatvijasBanka veikusi minimâlo ieguldîjumu 1 160 tûkst. eiro (760 tûkst. latu) jeb 7%apjomâ no tâs kopçjâs daïas reìistrçtajâ ECB kapitâlâ (sk. arî 32. skaidrojumu).

8. LÎDZDALÎBA STARPTAUTISKO NORÇÍINU BANKAS KAPITÂLÂ

2006. gada un 2005. gada beigâs Latvijas Bankai piederçja 1 070 SNB akciju, kasveidoja 0.20% no kopçjâ SNB parakstîtâ un apmaksâtâ kapitâla.

Latvijas Bankas îpaðumâ esoðo SNB akciju nominâlvçrtîba noteikta 5 350 tûkst.SDR (katras akcijas nominâlvçrtîba ir 5 tûkst. SDR), kas apmaksâta 1 338 tûkst.SDR jeb 25% apjomâ (sk. arî 32. skaidrojumu). Latvijas Bankas bilancç 2006. ga-da beigâs uzrâdîta ðo akciju apmaksâtâ daïa 1 763 tûkst. latu apjomâ.

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

73

9. PÂRÇJIE ÂRZEMJU AKTÎVI

Pârçjo ârzemju aktîvu sadalîjums 2006. gada un 2005. gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

2006 2005

Ar ârvalstu finanðu institûcijâm noslçgtie atvasinâtie birþânetirgotie lîgumi 31 087 3 281

Nâkamo periodu izdevumi 268 207

Priekðsamaksa par preèu piegâdi 269 –

Citi pârçjie ârzemju aktîvi 28 8

Kopâ 31 652 3 496

10. VALDÎBAS VÇRTSPAPÎRI

Îstenojot monetâro politiku, kâ arî Latvijas valdîbas vçrtspapîru dzçðanas rezultâtâLatvijas Banka 2006. gadâ atsavinâja visus tâs îpaðumâ esoðos Latvijas valdîbasvçrtspapîrus (sk. arî 22. skaidrojumu).

Latvijas Bankai 2005. gada beigâs piederçja Latvijas valdîbas vçrtspapîri ar ðâduatlikuðo dzçðanas termiòu.

(tûkst. latu)

Atlikuðais dzçðanas termiòð 2006 2005

Lîdz 3 mçneðiem – 36 030

No 3 lîdz 6 mçneðiem – 1 255

No 6 lîdz 12 mçneðiem – 4 819

No 1 lîdz 3 gadiem – 25 146

Ilgâks par 3 gadiem – 31 567

Kopâ – 98 817

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

74

11. PAMATLÎDZEKÏI

Pamatlîdzekïu pârmaiòas 2006. un 2005. gadâ bija ðâdas.(tûkst. latu)

Çkas, Mçbeles Naudas Transport- Pârçjie Kopâteritorijas un biroja apstrâdes lîdzekïi pamat-

labiekârto- iekârtas iekârtas lîdzekïiðana un zeme

2004. gada 31. decembrî

Izmaksas 31 401 6 078 3 857 1 176 4 454 46 966

Uzkrâtais nolietojums –1 676 –3 959 –1 939 –689 –2 772 –11 035

Atlikusî pamatlîdzekïu vçrtîba 29 725 2 119 1 918 487 1 682 35 931

2005. gadâ

Pieaugums 50 582 270 55 101 1 058

Klasifikâcijas maiòa –213 58 – – 155 0

Atsavinâtie pamatlîdzekïi –114 –469 –27 –21 –194 –825

Izmaksu tîrâs pârmaiòas –277 171 243 34 62 233

Nolietojums –441 –649 –233 –93 –604 –2 020

Klasifikâcijas maiòa 2 –6 – – 4 0

Atsavinâto pamatlîdzekïu uzkrâtais nolietojums 31 463 27 21 192 734

Uzkrâtâ nolietojuma tîrâs pârmaiòas –408 –192 –206 –72 –408 –1 286

2005. gada 31. decembrî

Izmaksas 31 124 6 249 4 100 1 210 4 516 47 199

Uzkrâtais nolietojums –2 084 –4 151 –2 145 –761 –3 180 –12 321

Atlikusî pamatlîdzekïu vçrtîba 29 040 2 098 1 955 449 1 336 34 878

2006. gadâ

Pieaugums 359 398 140 26 269 1 192

Klasifikâcijas maiòa –238 373 – – –135 –

Atsavinâtie pamatlîdzekïi – –135 – –123 – –258

Izmaksu tîrâs pârmaiòas 121 636 140 –97 134 934

Nolietojums –1 708 –679 –248 –93 –578 –3 306

Klasifikâcijas maiòa –10 –15 – – 25 –

Atsavinâto pamatlîdzekïu uzkrâtais nolietojums – 134 – 123 – 257

Uzkrâtâ nolietojuma tîrâs pârmaiòas –1 718 –560 –248 30 –553 –3 049

2006. gada 31. decembrî

Izmaksas 31 245 6 885 4 240 1 113 4 650 48 133

Uzkrâtais nolietojums –3 802 –4 711 –2 393 –731 –3 733 –15 370

Atlikusî pamatlîdzekïu vçrtîba 27 443 2 174 1 847 382 917 32 763

Latvijas Banka 2006. gadâ mainîja çku sastâvdaïu lietderîgâs lietoðanas ilgumu.Latvijas Bankai samazinot atseviðíu çku sastâvdaïu lietderîgâs lietoðanas laiku,2006. gadâ pamatlîdzekïu nolietojuma izdevumi bija par 1 259 tûkst. latu lielâkinekâ saskaòâ ar iepriekð spçkâ esoðajâm nolietojuma gada likmçm aprçíinâtie.

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

75

12. PÂRÇJIE VIETÇJIE AKTÎVI

Pârçjo vietçjo aktîvu sadalîjums 2006. gada un 2005. gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

2006 2005

Nemateriâlie aktîvi 1 832 2 243

Nâkamo periodu izdevumi 134 142

Citi pârçjie vietçjie aktîvi 144 107

Kopâ 2 110 2 492

Nemateriâlie aktîvi atspoguïo Latvijas Bankas iegûtâs programmatûru lietoðanasun citas tiesîbas.

Ðo aktîvu pârmaiòas 2006. un 2005. gadâ bija ðâdas. (tûkst. latu)

2004. gada 31. decembrî

Izmaksas 4 078

Uzkrâtâ amortizâcija –1 396

Atlikusî nemateriâlo aktîvu vçrtîba 2 682

2005. gadâ

Pieaugums 321

Norakstîtie nemateriâlie aktîvi –281

Izmaksu tîrâs pârmaiòas 40

Amortizâcija –760

Norakstîto nemateriâlo aktîvu uzkrâtâ amortizâcija 281

Uzkrâtâs amortizâcijas tîrâs pârmaiòas –479

2005. gada 31. decembrî

Izmaksas 4 118

Uzkrâtâ amortizâcija –1 875

Atlikusî nemateriâlo aktîvu vçrtîba 2 243

2006. gadâ

Pieaugums 360

Norakstîtie nemateriâlie aktîvi –167

Izmaksu tîrâs pârmaiòas 193

Amortizâcija –771

Norakstîto nemateriâlo aktîvu uzkrâtâ amortizâcija 167

Uzkrâtâs amortizâcijas tîrâs pârmaiòas –604

2006. gada 31. decembrî

Izmaksas 4 311

Uzkrâtâ amortizâcija –2 479

Atlikusî nemateriâlo aktîvu vçrtîba 1 832

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

76

13. ÂRVALSTU KONVERTÇJAMÂS VALÛTAS

Saistîbas ârvalstu konvertçjamâs valûtâs veido lîdzekïi EK kontâ norçíiniem eiro,kas tiek izmantots ES valstu budþeta lîdzekïu pârdalei (sk. arî 14. skaidrojumu),kâ arî saistîbas pret citâm ârvalstu institûcijâm.

Bilances saistîbu posteòa "Ârvalstu konvertçjamâs valûtas" sadalîjums 2006. gadaun 2005. gada beigâs bija ðâds.

(tûkst. latu)

2006 2005

Eiropas Komisijas pieprasîjuma noguldîjumi 21 158 2 844

Pârçjâs saistîbas – 451

Kopâ 21 158 3 295

14. CITU STARPTAUTISKO INSTITÛCIJU NOGULDÎJUMI LATOS

Citu starptautisko institûciju noguldîjumus latos veido lîdzekïi EK kontâ norçíi-niem latos, kas tiek izmantots Latvijas valdîbas maksâjumu veikðanai ES budþetâ(sk. arî 13. skaidrojumu), kâ arî saistîbas pret citâm starptautiskajâm institûcijâm.

Citu starptautisko institûciju noguldîjumu latos sadalîjums 2006. gada un 2005. gadabeigâs bija ðâds.

(tûkst. latu)

2006 2005

Eiropas Komisijas pieprasîjuma noguldîjumi 1 051 571

Pârçjie noguldîjumi 297 534

Kopâ 1 348 1 105

15. PÂRÇJÂS ÂRZEMJU SAISTÎBAS

Pârçjo ârzemju saistîbu sadalîjums 2006. gada un 2005. gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

2006 2005

Ar ârvalstu finanðu institûcijâm noslçgtie atvasinâtie birþânetirgotie lîgumi 13 436 10 193

Uzkrâtie izdevumi 182 202

Citas pârçjâs ârzemju saistîbas 40 40

Kopâ 13 658 10 435

Papildus ietvertas saistîbas nekonvertçjamâs valûtâs (40 tûkst. latu), kas 2005. gadafinanðu pârskatos uzrâdîtas bilances postenî "Nekonvertçjamâs valûtas".

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

77

16. LATI APGROZÎBÂ

2006. gada un 2005. gada beigâs apgrozîbâ bija ðâdas latu (Ls) un santîmu (s)naudas zîmes.

Nominâlvçrtîba Summa (tûkst. latu) Skaits (tûkst.) Îpatsvars (%)

2006 2005 2006 2005 2006 2005

Banknotes

Ls 500 179 559 145 212 359 290 16.7 16.5

Ls 100 201 953 166 744 2 020 1 667 18.8 19.0

Ls 50 70 500 47 826 1 410 957 6.6 5.5

Ls 20 429 028 344 418 21 451 17 221 40.0 39.3

Ls 10 76 298 72 385 7 630 7 239 7.1 8.3

Ls 5 68 473 59 120 13 695 11 824 6.4 6.7

Pavisam banknotes 1 025 811 835 705 x x 95.6 95.3

Monçtas

Ls 100 404 395 4 4 0 0

Ls 10 145 144 14 14 0 0

Ls 5 98 92 20 18 0 0

Ls 2 8 027 7 187 4 013 3 594 0.7 0.8

Ls 1 22 207 18 762 22 207 18 762 2.1 2.1

50 s 6 648 5 757 13 296 11 514 0.6 0.7

20 s 3 632 3 234 18 159 16 167 0.3 0.4

10 s 2 264 2 027 22 643 20 264 0.2 0.2

5 s 1 713 1 472 34 265 29 430 0.2 0.2

2 s 1 642 1 373 82 125 68 665 0.2 0.2

1 s 1 260 1 126 126 046 112 641 0.1 0.1

Pavisam monçtas 48 040 41 569 x x 4.4 4.7

Pavisam lati apgrozîbâ 1 073 851 877 274 x x 100.0 100.0

Emitçto 999. raudzes 100 latu zelta apgrozîbas monçtu kopçjâ nominâlvçrtîba2006. gada beigâs bija 1 987 tûkst. latu (2005. gada beigâs – 1 984 tûkst. latu). Ðîsapgrozîbâ esoðâs monçtas nav ietvertas bilances postenî "Lati apgrozîbâ", jo tonominâlvçrtîbu nodroðina monçtâs esoðais zelts.

2006. gada beigâs bija emitçtas arî jubilejas un piemiòas monçtas, par kurâm Lat-vijas Bankai nav saistîbu pret ðo monçtu turçtâjiem, ar 1 064 tûkst. latu nominâl-vçrtîbu (2005. gada beigâs – 1 024 tûkst. latu). Ðîs monçtas nav ietvertas bilancespostenî "Lati apgrozîbâ".

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

78

17. KREDÎTIESTÂÞU NOGULDÎJUMI

Kredîtiestâþu noguldîjumi ietver iekðzemes kredîtiestâþu Latvijas Bankâ atvçrtonorçíinu kontu atlikumus, kâ arî no ðîm finanðu institûcijâm pieòemtos termiò-noguldîjumus latos. Minçtâs kredîtiestâdes izvieto lîdzekïus Latvijas Bankâ tâsnoteikto obligâto rezervju prasîbu izpildes nodroðinâðanai, kâ arî starpbanku unklientu maksâjumu, Latvijas Bankas monetârâs politikas operâciju un citu norçíinuveikðanai Latvijas Bankas maksâjumu sistçmâs.

Iekðzemes kredîtiestâþu noguldîjumu sadalîjums 2006. gada un 2005. gada beigâsbija ðâds.

(tûkst. latu)

2006 2005

Pieprasîjuma noguldîjumi latos 1 168 763 471 669

Termiònoguldîjumi latos 43 500 31 000

Kopâ 1 212 263 502 669

Iekðzemes kredîtiestâþu noguldîjumu kâpumu Latvijas Bankâ noteica gan kredît-iestâþu obligâto rezervju prasîbâm pakïauto saistîbu pieaugums, gan Latvijas Ban-kas 2006. gadâ veiktâ obligâto rezervju prasîbu bâzes paplaðinâðana, tajâ ietverotarî kredîtiestâþu saistîbas ar termiòu ilgâku par 2 gadiem.

18. VALDÎBAS NOGULDÎJUMI

Latvijas valdîbas pieprasîjuma noguldîjumi ietver Latvijas Bankas pieòemtos Valstskases pieprasîjuma noguldîjumus un termiònoguldîjumus latos un ârvalstu valûtâs,Latvijas Bankai veicot Latvijas valdîbas finanðu aìenta funkcijas.

Latvijas valdîbas noguldîjumu sadalîjums 2006. gada un 2005. gada beigâs bijaðâds.

(tûkst. latu)

2006 2005

Pieprasîjuma noguldîjumi latos – 8 022

Pieprasîjuma noguldîjumi ârvalstu valûtâs 18 120 45 481

Termiònoguldîjumi latos 23 405 –

Termiònoguldîjumi ârvalstu valûtâs 8 293 14 886

Kopâ 49 818 68 389

19. PÂRÇJÂS VIETÇJÂS SAISTÎBAS

Pârçjo vietçjo saistîbu sadalîjums 2006. gada un 2005. gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

2006 2005

Uzkrâtie izdevumi un tamlîdzîgas saistîbas 2 305 1 728

Atliktâs saistîbas pret bûvuzòçmçjiem 661 688

Uzkrâtie procentu izdevumi 513 215

Nodokïu saistîbas 45 59

Citas pârçjâs vietçjâs saistîbas 16 10

Kopâ 3 540 2 700

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

79

20. NODOKÏI

Latvijas Bankas 2006. un 2005. gadâ aprçíinâtie un samaksâtie nodokïi bija ðâdi.(tûkst. latu)

IIN VSAOI VSAOI NÎN PVN Pârçjie Kopâ(darba (darba nodokïidevçjs) òçmçjs) un nodevas

Saistîbas 2004. gada 31. decembrî – 6 2 – 125 – 133

2005. gadâ

Aprçíinâts 1 982 1 788 676 443 280 1 5 170

Atlikto saistîbu pârmaiòas – –3 – – – – –3

Samaksâts 1 982 1 791 676 443 354 1 5 247

Saistîbas 2005. gada 31. decembrî – 6 2 – 51 – 59

2006. gadâ

Aprçíinâts 2 136 1 943 723 426 246 1 5 475

Atlikto saistîbu pârmaiòas – 20 – – – – 20

Samaksâts 2 136 1 922 722 426 262 1 5 469

Saistîbas 2006. gada 31. decembrî – 7 3 – 35 – 45

Papildus ðajâ skaidrojumâ uzrâdîtajiem nodokïu maksâjumiem Latvijas Bankavalsts ieòçmumos ieskaita pârskata gadâ gûtâs peïòas daïu un maksâjumu par valstskapitâla izmantoðanu (2006. gadâ – 2 918 tûkst. latu; 2005. gadâ – 987 tûkst. latu;sk. arî 21. un 29. skaidrojumu).

21. KAPITÂLS UN REZERVES

Latvijas Bankas kapitâla un rezervju pârmaiòas 2006. un 2005. gadâ bija ðâdas.(tûkst. latu)

Pamat- Rezerves Pârvçr- Pârskata ES dâvi- Kapitâlskapitâls kapitâls tçðanas gada nâjums un

konts peïòa rezerves

2004. gada 31. decembrî 25 000 45 787 21 121 3 289 533 95 730

2005. gadâ

Tîrais pârvçrtçðanas rezultâts x x –7 788 x x –7 788

Valsts ieòçmumos ieskaitîtâ peïòas daïa x x x –987 x –987

Rezerves kapitâlâ ieskaitîtâ peïòas daïa x 2 302 x –2 302 x –

Pârskata gada peïòa x x x 9 726 x 9 726

2005. gada 31. decembrî 25 000 48 090 13 333 9 726 533 96 682

2006. gadâ

Tîrais pârvçrtçðanas rezultâts x x 3 109 x x 3 109

Valsts ieòçmumos ieskaitîtâ peïòas daïa x x x –2 918 x –2 918

Rezerves kapitâlâ ieskaitîtâ peïòas daïa x 6 808 x –6 808 x –

Pârskata gada peïòa x x x 6 586 x 6 586

2006. gada 31. decembrî 25 000 54 898 16 442 6 586 533 103 459

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

80

Latvijas Bankas pamatkapitâlu veido valsts pieðíirtie lîdzekïi un Latvijas Bankaspeïòas atskaitîjumi. Latvijas Bankas pamatkapitâls sasniedz likumâ "Par LatvijasBanku" noteiktos 25 milj. latu.

Likums "Par Latvijas Banku" nosaka to, ka Latvijas Banka valsts ieòçmumos ie-skaita pârskata gadâ gûtâs peïòas daïu, kas aprçíinâta, piemçrojot likumâ "Paruzòçmumu ienâkuma nodokli" rezidentiem noteikto nodokïa likmi, un veic mak-sâjumu par valsts kapitâla izmantoðanu 15% apmçrâ no pârskata gadâ gûtâs peïòas.2006. gada un 2005. gada beigâs spçkâ esoðâ Latvijas rezidentiem noteiktâ uzòç-muma ienâkuma nodokïa likme bija 15%. Tâdçjâdi valsts ieòçmumos 15 dienulaikâ pçc tam, kad Latvijas Bankas padome apstiprinâjusi gada pârskatu, ieskaitâmi30% no Latvijas Bankas pârskata gadâ gûtâs peïòas.

Pçc minçto atskaitîjumu veikðanas Latvijas Bankas peïòas atlikums ieskaitâms re-zerves kapitâlâ. Rezerves kapitâls izveidots iespçjamo zaudçjumu segðanai.

2005. gada finanðu pârskatos pârskata gada peïòa (9 726 tûkst. latu) uzrâdîta sa-dalîtâ veidâ, valsts ieòçmumos ieskaitâmo peïòas daïu (2 918 tûkst. latu) ietverotbilances postenî "Pârçjâs vietçjâs saistîbas" un rezerves kapitâla palielinâjumu(6 808 tûkst. latu) – bilances postenî "Rezerves kapitâls".

22. TÎRIE PROCENTU UN TAMLÎDZÎGI IENÂKUMI

Latvijas Bankas tîrie procentu un tamlîdzîgi ienâkumi 2006. gadâ sasniedza27 905 tûkst. latu (2005. gadâ – 28 726 tûkst. latu). Ðos ienâkumus galvenokârtveidoja ienâkumi no ârvalstu valûtas rezervju ieguldîjumiem.

Procentu un tamlîdzîgi ienâkumi no ârzemju operâcijâm bija par 17 595 tûkst.latu lielâki nekâ 2005. gadâ. Kaut arî procentu likmju kâpums ASV, eiro zonas unJapânas finanðu tirgos negatîvi ietekmçja ârvalstu parâda vçrtspapîru tirgus vçrtîbu,ienâkumu pieaugumu galvenokârt nodroðinâja Latvijas Bankas ievçrojamâs in-tervences ârvalstu valûtu tirgû; to rezultâtâ Latvijas Bankas ârvalstu valûtas rezerves2006. gadâ palielinâjâs par 1 009 milj. latu (2005. gadâ – par 352 milj. latu).

Îstenojot monetâro politiku, kâ arî Latvijas valdîbas vçrtspapîru dzçðanas rezultâtâLatvijas Banka 2006. gadâ atsavinâja visus tâs îpaðumâ esoðos Latvijas valdîbasvçrtspapîrus. Kaut arî 2006. gada sâkumâ Latvijas Banka par minçtajiem ieguldî-jumiem guva fiksçtos ienâkumus, kopumâ 2006. gadâ ieguldîjumi Latvijas valdîbasvçrtspapîros radîja zaudçjumus 3 811 tûkst. latu apjomâ, jo Latvijas Banka neie-robeþo ar vietçjiem finanðu aktîviem saistîto procentu likmju risku, lai nenonâktupretrunâ ar monetârâs politikas mçríiem.

Iekðzemes kredîtiestâdçm izsniegto kredîtu procentu ienâkumi 2006. gadâ palie-linâjâs par 336 tûkst. latu, jo salîdzinâjumâ ar 2005. gadu pieauga repo darîjumuapjoms.

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

81

Procentu un tamlîdzîgu ienâkumu sadalîjums 2006. un 2005. gadâ bija ðâds.(tûkst. latu)

2006 2005

Ârzemju operâcijas

Procenti par pieprasîjuma noguldîjumiem 4 010 1 825

Procenti par termiònoguldîjumiem 1 418 746

Ieguldîjumu parâda vçrtspapîros rezultâts 47 335 30 396

Birþâ tirgoto procentu likmju nâkotnes lîgumu rezultâts –1 081 1 094

Starptautisko norçíinu bankas akciju dividendes 211 200

Ar ârvalstu rezervju pârvaldîðanu saistîtie izdevumi –625 –588

Vietçjâs operâcijas

Procenti par kredîtiem kredîtiestâdçm 644 308

Ieguldîjumu valdîbas vçrtspapîros rezultâts –3 811 4 772

Kopâ 48 101 38 753

Procentu izdevumus (20 196 tûkst. latu; 2005. gadâ – 10 027 tûkst. latu) galvenokârtveidoja procenti par iekðzemes kredîtiestâþu un Latvijas valdîbas noguldîjumiem.Procentu par kredîtiestâþu noguldîjumiem izdevumu pieaugumu par 9 149 tûkst.latu galvenokârt noteica ievçrojamais obligâto rezervju, kas noguldîtas LatvijasBankâ, kâpums. Latvijas Banka noguldîjumos piesaistîja lielâku Latvijas valdîbaslîdzekïu apjomu nekâ 2005. gadâ, tâpçc procentu izdevumi par valdîbas noguldî-jumiem 2006. gadâ pieauga par 985 tûkst. latu.

23. CITI BANKAS DARBÎBAS IENÂKUMI

Citu bankas darbîbas ienâkumu sadalîjums 2006. un 2005. gadâ bija ðâds.(tûkst. latu)

2006 2005

Ienâkumi par jubilejas un piemiòas monçtu pârdoðanu 330 265

Ienâkumi par naudas un vçrtspapîru norçíinu pakalpojumiem 185 169

Pârçjie bankas darbîbas ienâkumi 197 143

Kopâ 712 577

24. DARBA SAMAKSA UN SOCIÂLÂS APDROÐINÂÐANAS IZDEVUMI

Darba samaksa un sociâlâs apdroðinâðanas izdevumi 2006. un 2005. gadâ bija ðâdi.(tûkst. latu)

2006 2005

Darba samaksa

Padomes un valdes locekïu darba samaksa 995 1 006

Pârçjo darbinieku darba samaksa 9 212 8 288

Kopâ darba samaksa 10 207 9 294

Sociâlâs apdroðinâðanas izdevumi 1 943 1 788

Kopâ darba samaksa un sociâlâs apdroðinâðanas izdevumi 12 150 11 082

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

82

To Latvijas Bankas valdes locekïu, kuri vienlaikus ir Latvijas Bankas pârvalþuvadîtâji, darba samaksâ ietverta arî atlîdzîba par ðo pienâkumu veikðanu.

Darbinieku skaits 2006. un 2005. gadâ bija ðâds.

2006 2005

Darbinieku skaits gada beigâs

Padomes un valdes locekïi 14 14

Pârçjie darbinieki 621 634

Kopâ gada beigâs 635 648

Vidçjais darbinieku skaits gadâ 637 671

25. BANKNOÐU DRUKÂÐANAS UN MONÇTU KALÐANAS IZDEVUMI

Banknoðu drukâðanas un monçtu kalðanas izdevumu sadalîjums 2006. un 2005. ga-dâ bija ðâds.

(tûkst. latu)

2006 2005

Banknoðu drukâðana 601 –

Jubilejas un piemiòas monçtu kalðana 242 163

Apgrozîbas monçtu kalðana 228 133

Kopâ 1 071 296

26. FINANÐU UN KAPITÂLA TIRGUS KOMISIJAS DARBÎBASFINANSÇÐANA

Saskaòâ ar Finanðu un kapitâla tirgus komisijas likuma pârejas noteikumu 5. punktulîdz 2006. gada 31. decembrim FKTK darbîbu finansçja no finanðu un kapitâlatirgus dalîbnieku, valsts budþeta un Latvijas Bankas maksâjumiem. 2006. gadâLatvijas Bankas daïa FKTK darbîbas finansçjumâ bija 240 tûkst. latu (2005. gadâ –600 tûkst. latu). Turpmâk Latvijas Bankai ðâdi maksâjumi vairs nebûs jâveic.

27. PÂRÇJIE BANKAS DARBÎBAS IZDEVUMI

Pârçjie bankas darbîbas izdevumi 2006. un 2005. gadâ bija ðâdi.(tûkst. latu)

2006 2005

Dienesta komandçjumi 443 436

Nekustamâ îpaðuma nodoklis 426 443

Çku, teritorijas un inventâra uzturçðana 394 642

Komunâlie pakalpojumi 337 316

Risku apdroðinâðana 304 187

Telekomunikâciju pakalpojumi un sistçmu uzturçðana 281 320

Sabiedrîbas informçðanas izdevumi 238 268

Mazvçrtîgâ inventâra iegâde 166 175

Personâla profesionâlâ pilnveide 135 148

Revîzijas, konsultâciju un juridiskie pakalpojumi 51 154

Citi pârçjie bankas darbîbas izdevumi 632 671

Kopâ 3 407 3 760

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

83

28. NAUDAS PLÛSMAS PÂRSKATS

(1) Peïòas pirms sadales saskaòoðana ar tîro naudas un tâs ekvivalentu ieplûdipamatdarbîbas rezultâtâ

(tûkst. latu)

2006 2005

Peïòa pirms sadales 6 586 9 726

Korekcijas nenaudas darîjumu rezultâtâ

Pamatlîdzekïu nolietojums un nemateriâlo aktîvu amortizâcija 4 077 2 780

Zaudçjumi no pamatlîdzekïu atsavinâðanas 1 91

Bilances posteòu tîrâs pârmaiòas

Zelta rezervju tîrais pieaugums – –27

Speciâlo aizòçmuma tiesîbu tîrais pieaugums –5 –3

Ârvalstu parâda vçrtspapîru un citu ârvalstu ieguldîjumutîrais pieaugums –983 757 –437 586

Kredîtu iekðzemes kredîtiestâdçm tîraispieaugums (–)/samazinâjums 23 300 –10 420

Latvijas valdîbas vçrtspapîru tîraispieaugums (–)/samazinâjums 99 759 –4 958

Pârçjo aktîvu tîrais pieaugums (–)/samazinâjums –379 47

Ârvalstu konvertçjamo valûtu tîrais pieaugums 17 863 851

Ârvalstu banku un citu starptautisko institûcijunoguldîjumu latos tîrais pieaugums/samazinâjums (–) 205 –20 320

Apgrozîbâ esoðo latu apjoma tîrais pieaugums 196 577 149 920

Iekðzemes kredîtiestâþu noguldîjumu tîrais pieaugums 709 594 273 797

Latvijas valdîbas noguldîjumu tîraispieaugums/samazinâjums (–) –18 571 –38 767

Citu iekðzemes finanðu institûciju noguldîjumu tîraispieaugums 4 304 704

Pârçjo pasîvu tîrais pieaugums/samazinâjums (–) 820 –21 214

Tîrâ naudas un tâs ekvivalentu ieplûde/aizplûde (–)pamatdarbîbas rezultâtâ 60 374 –95 379

(2) Naudas un tâs ekvivalentu atlikumu un pârmaiòu analîze

Lai precîzâk atspoguïotu Latvijas Bankas naudas plûsmu, Latvijas Banka 2006. ga-dâ mainîja naudas un tâs ekvivalentu sastâvu, izslçdzot no naudas un tâs ekviva-lentu aprçíina ârvalstu parâda vçrtspapîrus, kurus iespçjams atsavinât diennaktslaikâ, ietverot noguldîjumus ârvalstu kredîtiestâdçs un citâs ârvalstu finanðu insti-tûcijâs ar sâkotnçjo termiòu lîdz 5 darbadienâm, kâ arî neatskaitot ârvalstu insti-tûciju, Latvijas valdîbas, iekðzemes kredîtiestâþu un citu iekðzemes finanðu insti-tûciju pieprasîjuma noguldîjumus.

Minçtâ naudas un tâs ekvivalentu noteikðanas politikas maiòa piemçrota retro-spektîvi, tâpçc Latvijas Bankas naudas un tâs ekvivalentu atlikums 2005. gada beigâsir par 467 702 tûkst. latu mazâks nekâ attiecîgais 2005. gada finanðu pârskatosuzrâdîtais atlikums.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

84

(gada beigâs; tûkst. latu)

2006 Pârmaiòas 2005 Pârmaiòas 2004

Ârvalstu konvertçjamâ valûta kasç 144 –55 199 –375 574

Pieprasîjuma noguldîjumi ârvalstu kredîtiestâdçs un citâsârvalstu finanðu institûcijâs 116 298 48 666 67 632 –97 933 165 565

Termiònoguldîjumi ârvalstu kredîtiestâdçs un citâs ârvalstufinanðu institûcijâs ar sâkotnçjo termiòu lîdz 5 darbadienâm 7 504 7 504 – – –

Kopâ nauda un tâs ekvivalenti 123 946 56 115 67 831 –98 308 166 139

29. DARÎJUMI AR LATVIJAS VALDÎBU

Latvijas Banka, kuras kapitâls pilnîbâ pieder Latvijas valstij, veic darîjumus arValsts kasi, darbojoties kâ Latvijas valdîbas finanðu aìents. Ðîs funkcijas ietvarosLatvijas Banka apkalpo Valsts kases kontus latos un ârvalstu valûtâ, kâ arî veicârvalstu valûtas maiòas darîjumus. Îstenojot monetâro politiku, Latvijas Bankaveic darîjumus vçrtspapîru otrreizçjâ tirgû ar valdîbas vçrtspapîriem. Ðo darîjumuveikðanâ Latvijas Banka nav pakïauta valdîbas vai tâs institûciju lçmumiem unrîkojumiem un ir neatkarîga savu lçmumu pieòemðanâ.

Darîjumos ar Latvijas valdîbu izmantotâs procentu likmes un valûtu kursi tieknoteikti pçc tirgus procentu likmçm un valûtu kursiem. Komisijas maksa pardarîjumiem ar Latvijas valdîbu netiek iekasçta.

Latvijas Bankas prasîbu un saistîbu pret Latvijas valdîbu sadalîjums un attiecîgâsprocentu likmes 2006. gada un 2005. gada beigâs bija ðâdas.

Summa (tûkst. latu) Ienesîguma likme (%)

2006 2005 2006 2005

Aktîvi

Valdîbas vçrtspapîri – 98 817 – 3.82–4.65

Kopâ aktîvi – 98 817 x x

Saistîbas

Pieprasîjuma noguldîjumi 18 120 53 503 3.00–5.00 2.00–3.94

Termiònoguldîjumi 31 698 14 886 2.49–3.57 2.25–2.30

Nodokïu saistîbas 45 59 x x

Uzkrâtie procentu izdevumi 17 10 x x

Kopâ saistîbas 49 880 68 458 x x

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

85

Latvijas Bankas ar Latvijas valdîbu saistîtie ienâkumi, izdevumi un valsts ieòçmu-mos ieskaitîtâ Latvijas Bankas iepriekðçjâ gada peïòas daïa 2006. un 2005. gadâbija ðâda (sk. arî 22. skaidrojumu).

(tûkst. latu)

2006 2005

Ienâkumi

Ieguldîjumu valdîbas vçrtspapîros rezultâts –3 811 4 772

Kopâ ienâkumi –3 811 4 772

Izdevumi un valsts ieòçmumos ieskaitîtâLatvijas Bankas peïòas daïa

Procenti par valdîbas noguldîjumiem 4 017 3 032

Aprçíinâtie nodokïi 5 475 5 170

Valsts ieòçmumos ieskaitîtâ peïòas daïa 2 918 987

Kopâ izdevumi un valsts ieòçmumos ieskaitîtâLatvijas Bankas peïòas daïa 12 410 9 189

30. APGRÛTINÂTIE AKTÎVI

2006. gada beigâs Latvijas Banka bija apgrûtinâjusi vçrtspapîrus, kuru tirgus vçrtîbabija 5 323 tûkst. latu (2005. gada beigâs – 2 947 tûkst. latu), lai nodroðinâtu birþâtirgoto procentu likmju nâkotnes darîjumu veikðanu. Ðie vçrtspapîri iekïauti bi-lances aktîvu postenî "Ârvalstu konvertçjamâs valûtas".

31. ÂRPUSBILANCES POSTEÒI

Lai pârvaldîtu procentu likmju un valûtas risku, kas saistîts ar Latvijas Bankasârvalstu rezervçm, Latvijas Banka veic darîjumus ar birþâ netirgotajiem valûtasmaiòas nâkotnes un tagadnes lîgumiem, procentu likmju mijmaiòas lîgumiem unbirþâ tirgotajiem procentu likmju nâkotnes lîgumiem. Îstenojot monetâro politiku,Latvijas Banka veic arî valûtas mijmaiòas darîjumus. Lai pârvaldîtu Latvijas valdîbaslîdzekïu valûtas risku, Latvijas Banka ar Valsts kasi veic darîjumus ar birþâ netir-gotajiem valûtas maiòas nâkotnes un tagadnes lîgumiem.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

86

(tûkst. latu)

Patiesâ vçrtîba

Aktîvi Saistîbas

2006 2005 2006 2005 2006 2005

Atvasinâtie birþâ netirgotie lîgumi noslçgti arârvalstu finanðu institûcijâm

Valûtas maiòas nâkotnes lîgumi 1 461 493 783 045 28 554 2 418 10 637 10 183

Zelta procentu likmju mijmaiòas lîgumi 21 531 39 203 539 818 2 10

Pârçjie procentu likmju lîgumi 601 992 7 259 1 994 45 2 797 –

Kopâ atvasinâtie birþâ netirgotie lîgumi noslçgtiar ârvalstu finanðu institûcijâm x x 31 087 3 281 13 436 10 193

Atvasinâtie birþâ tirgotie lîgumi noslçgti arârvalstu finanðu institûcijâm

Procentu likmju nâkotnes lîgumi 1 030 233 199 163 941 113 2 512 217

Pârçjie darîjumi

Noslçgtie termiònoguldîjumu parastâ veidapieòemðanas un ieguldîðanas lîgumi – 3 479 x x x x

Pamatlîdzekïu iegâdes un nomas lîgumsaistîbas 483 71 x x x x

32. IESPÇJAMÂS SAISTÎBAS UN APÒEMÐANÂS

2005. gada maijâ bankrotçjuðâs AS "Banka Baltija" likvidators AS "BDO InvestRîga" AS "Banka Baltija" kreditoru vârdâ un interesçs Rîgas apgabaltiesâ iesniedzaprasîbas pieteikumu pret Latvijas Banku par zaudçjumu piedziòu 185.6 milj. latuapjomâ. Prasîtâjs apgalvo, ka Latvijas Banka kâ bijusî banku uzraudzîbas institûcijair atbildîga par zaudçjumiem, kas raduðies saistîbâ ar AS "Banka Baltija" bankrotu1995. gadâ. Latvijas Banka ir pârliecinâta, ka prasîba ir nepamatota, tâpçc finanðupârskatos uzkrâjumi nav atzîti. Galîgais tiesas lçmums ðajâ lietâ nav gaidâms agrâkkâ 2008. gadâ.

Latvijas Banka nav apmaksâjusi 93% no tâs kopçjâs daïas reìistrçtajâ ECB kapitâlâ,kas apmaksâjama pçc attiecîga ECB lçmuma pieòemðanas. 2006. gada beigâs ne-apmaksâtâ daïa reìistrçtajâ ECB kapitâlâ bija 15 412 tûkst. eiro (10 831 tûkst.latu).

Latvijas Bankai piederoðo SNB akciju neapmaksâtâ daïa ir 75% no ðo akciju no-minâlvçrtîbas, kas apmaksâjama pçc attiecîga SNB Padomes lçmuma pieòemðanas.2006. gada beigâs ðo akciju neapmaksâtâ daïa bija 4 013 tûkst. SDR (3 230 tûkst.latu).

Lîgumvçrtîbavai nosacîtâ vçrtîba

Latvijas Bankas ârpusbilances posteòu dalîjums 2006. gada un 2005. gada beigâsbija ðâds.

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

87

33. VALÛTU STRUKTÛRA

Latvijas Bankas aktîvu, saistîbu un ârpusbilances posteòu valûtu struktûra 2006. ga-da un 2005. gada beigâs bija ðâda.

(tûkst. latu)

LVL XDR USD EUR JPY Zelts Pârçjie Kopâ

2006. gada 31. decembrî

Ârzemju aktîvi

Zelts – – – – – 83 668 – 83 668

Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas – 85 – – – – – 85

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas – – 1 026 010 1 081 957 222 824 – 2 488 2 333 279

Starptautiskais Valûtas fonds – 101 815 – – – – – 101 815

Lîdzdalîba Eiropas Centrâlâs bankaskapitâlâ – – – 7601 – – – 760

Lîdzdalîba Starptautisko norçíinu bankaskapitâlâ – 1 7631 – – – – – 1 763

Pârçjie ârzemju aktîvi 30 292 – 50 1 191 – – 119 31 652

Vietçjie aktîvi

Pamatlîdzekïi 32 763 – – – – – – 32 763

Pârçjie vietçjie aktîvi 2 104 – – 6 – – – 2 110

KOPÂ AKTÎVI 65 159 103 663 1 026 060 1 083 914 222 824 83 668 2 607 2 587 895

Ârzemju saistîbas

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas – – – 21 158 – – – 21 158

Starptautiskais Valûtas fonds 102 0442 – – – – – – 102 044

Citu starptautisko institûcijunoguldîjumi latos 1 348 – – – – – – 1 348

Ârvalstu banku noguldîjumi latos 448 – – – – – – 448

Pârçjâs ârzemju saistîbas 13 100 – 149 367 – – 42 13 658

Lati apgrozîbâ 1 073 851 – – – – – – 1 073 851

Vietçjâs saistîbas

Kredîtiestâþu noguldîjumi 1 212 263 – – – – – – 1 212 263

Valdîbas noguldîjumi 23 405 85 1 644 24 626 58 – – 49 818

Citu finanðu institûciju noguldîjumi 6 286 – 20 2 – – – 6 308

Pârçjâs vietçjâs saistîbas 2 897 – – 643 – – – 3 540

KOPÂ SAISTÎBAS 2 435 642 85 1 813 46 796 58 – 42 2 484 436

Bilances tîrâ pozîcija –2 370 483 103 578 1 024 247 1 037 118 222 766 83 668 2 565 103 459

Finanðu instrumentu ârpusbilancesposteòu tîrâ pozîcija – – –1 023 095 1 350 021 –221 952 –83 462 –3 861 17 651

Bilances un ârpusbilances tîrâ pozîcija –2 370 483 103 578 1 152 2 387 139 814 206 –1 296 121 110

Valûtas riskam pakïautâ bilances unârpusbilances tîrâ pozîcija x –2293 1 152 2 386 379 814 206 –1 296 2 387 026

1 Ðie aktîvi bilancç atspoguïoti sâkotnçjo izmaksu vçrtîbâ, un Latvijas Banka nav pakïauta ar tiem saistîtajam valûtasriskam.2 Latvijas Banka pakïauta ar SVF turçjumiem latos saistîtajam SDR valûtas riskam atbilstoði to pamatâ esoðo SDRvçrtîbas pârmaiòâm pçc SVF noteiktâ valûtas kursa.3 Valûtas riskam pakïautâ bilances un ârpusbilances aktîvu tîrâ XDR pozîcija ietver saistîbas pret SVF (102 044 tûkst.latu) un neietver lîdzdalîbu SNB kapitâlâ (1 763 tûkst. latu).

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

88

1 Valûtas riskam pakïautâ bilances un ârpusbilances aktîvu tîrâ XDR pozîcija ietver saistîbas pret SVF (107 875 tûkst.latu) un neietver lîdzdalîbu SNB kapitâlâ (1 763 tûkst. latu).

Bez pro-centiem

(turpinâjums) (tûkst. latu)

LVL XDR USD EUR JPY Zelts Pârçjie Kopâ

Valûtas riskam pakïautâs bilances unârpusbilances ârvalstu valûtas tîrâspozîcijas struktûra (%) x –0.01 0.05 99.97 0.03 0.01 –0.05 100.0

Neitrâlâ valûtas struktûra x 0 0 100.0 0 0 0 100.0

2005. gada 31. decembrî

KOPÂ AKTÎVI 162 797 109 481 519 882 739 483 29 237 76 171 35 863 1 672 914

KOPÂ SAISTÎBAS 1 514 560 85 12 103 52 360 2 – 40 1 579 150

Bilances tîrâ pozîcija –1 351 763 109 396 507 779 687 123 29 235 76 171 35 823 93 764

Finanðu instrumentu ârpusbilancesposteòu tîrâ pozîcija – – –503 841 638 276 –27 733 –76 228 –37 386 –6 912

Bilances un ârpusbilances tîrâ pozîcija –1 351 763 109 396 3 938 1 325 399 1 502 –57 –1 563 86 852

Valûtas riskam pakïautâ bilances unârpusbilances tîrâ pozîcija x –2421 3 938 1 324 639 1 502 –57 –1 563 1 328 217

Valûtas riskam pakïautâs bilances unârpusbilances ârvalstu valûtas tîrâspozîcijas struktûra (%) x –0.02 0.30 99.73 0.11 0 –0.12 100.0

Neitrâlâ valûtas struktûra x 0 0 100.0 0 0 0 100.0

34. PROCENTU LIKMJU MAIÒAS TERMIÒÐ UN SEKOÐANAS NOVIRZE(tûkst. latu)

Procentu likmju maiòai pakïauti Kopâ

Lîdz 3–6 6–12 1–3 gadi Ilgâk par3 mçn. mçn. mçn. 3 gadiem

2006. gada 31. decembrî

Ârzemju aktîvi

Zelts 18 513 – – – – 65 155 83 668

Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas 85 – – – – – 85

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas 652 530 92 070 418 752 879 522 289 799 606 2 333 279

Starptautiskais Valûtas fonds – – – – – 101 815 101 815

Lîdzdalîba Eiropas Centrâlâsbankas kapitâlâ – – – – – 760 760

Lîdzdalîba Starptautisko norçíinubankas kapitâlâ – – – – – 1 763 1 763

Pârçjie ârzemju aktîvi – – – – – 31 652 31 652

Vietçjie aktîvi

Pamatlîdzekïi – – – – – 32 763 32 763

Pârçjie vietçjie aktîvi – – – – – 2 110 2 110

KOPÂ AKTÎVI 671 128 92 070 418 752 879 522 289 799 236 624 2 587 895

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

89

(turpinâjums) (tûkst. latu)

Procentu likmju maiòai pakïauti Kopâ

Lîdz 3–6 6–12 1–3 gadi Ilgâk par3 mçn. mçn. mçn. 3 gadiem

Ârzemju saistîbas

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas – – – – – 21 158 21 158

Starptautiskais Valûtas fonds – – – – – 102 044 102 044

Citu starptautisko institûcijunoguldîjumi latos – – – – – 1 348 1 348

Ârvalstu banku noguldîjumi latos 422 – – – – 26 448

Pârçjâs ârzemju saistîbas – – – – – 13 658 13 658

Lati apgrozîbâ – – – – – 1 073 851 1 073 851

Vietçjâs saistîbas

Kredîtiestâþu noguldîjumi 1 212 263 – – – – – 1 212 263

Valdîbas noguldîjumi 49 818 – – – – – 49 818

Citu finanðu institûciju noguldîjumi 1 766 – – – – 4 542 6 308

Pârçjâs vietçjâs saistîbas – – – – – 3 540 3 540

KOPÂ SAISTÎBAS 1 264 269 – – – – 1 220 167 2 484 436

Bilances tîrâ pozîcija –593 141 92 070 418 752 879 522 289 799 x x

Finanðu instrumentuârpusbilances posteòu aktîvi 1 507 956 – 112 750 1 472 618 5 538 x x

Finanðu instrumentuârpusbilances posteòu saistîbas 2 517 120 20 175 407 676 9 367 126 872 x x

Bilances un ârpusbilances tîrâpozîcija –1 602 305 71 895 123 826 2 342 773 168 465 x x

2005. gada 31. decembrî

KOPÂ AKTÎVI 299 822 18 473 133 684 777 103 232 933 210 899 1 672 914

KOPÂ SAISTÎBAS 572 841 – – – – 1 006 309 1 579 150

Bilances tîrâ pozîcija –273 019 18 473 133 684 777 103 232 933 x x

Finanðu instrumentu ârpusbilancesposteòu aktîvi 824 262 22 930 87 851 59 489 23 805 x x

Finanðu instrumentu ârpusbilancesposteòu saistîbas 892 272 87 851 – 5 693 39 433 x x

Bilances un ârpusbilances tîrâpozîcija –341 029 –46 448 221 535 830 899 217 305 x x

Tabulâ atspoguïota Latvijas Bankas aktîvu, saistîbu un ârpusbilances posteòu pa-kïautîba procentu likmju pârmaiòâm. Tajâ iekïautie posteòi uzrâdîti to uzskaitesvçrtîbâ, izòemot ârpusbilances posteòos iekïautos birþâ tirgotos procentu likmjunâkotnes lîgumus, kas uzrâdîti to nosacîtajâ vçrtîbâ. Latvijas Bankas aktîvu, saistîbuun ârpusbilances posteòi klasificçti pçc pârskata gada 31. decembrim tuvâkâ –procentu likmju maiòas vai atlikuðâ lîguma termiòa – datuma.

Ârvalstu valûtas rezervju portfeïu, izòemot zelta rezervju portfeli un piesaistîtorezervju portfeïus, pakïautîbu kopçjam tirgus riskam un kredîtriskam var raksturotar sekoðanas novirzi, ko mçra kâ ieguldîjumu portfeïa un attiecîgâ neitrâlâ portfeïagaidâmâs gada ienesîgumu starpîbas standartnovirzi. Ârvalstu valûtas rezervju,izòemot zelta rezervju un piesaistîto rezervju portfeïus, neitrâlais portfelis pie-

Bez pro-centiem

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

90

Sekoðanas novirze(bâzes punktos)

saistîts eiro zonas valstu, ASV un Japânas valdîbas 1–3 gadu vçrtspapîru svçrtajamindeksam, kas izteikts eiro, novçrðot valûtas risku.

2006. un 2005. gadâ Latvijas Bankas ârvalstu valûtas rezervju portfeïu, izòemotzelta rezervju portfeli un piesaistîto rezervju portfeïus, vidçjâ svçrtâ sekoðanasnovirze bija attiecîgi 38 bâzes punkti un 31 bâzes punkts, un gada laikâ tâ bijaðâdos bâzes punktu intervâlos.

Darbadienu skaits

2006 2005

10–20 30 1

20–30 113 135

30–40 94 69

40–50 13 48

Kopâ 250 253

35. AKTÎVI SEKTORU DALÎJUMÂ

Latvijas Bankas aktîvu sektoru dalîjums 2006. gada un 2005. gada beigâs bija ðâds.

Summa (tûkst. latu) Îpatsvars (%)

2006 2005 2006 2005

Prasîbas

Ârvalstu centrâlâs valdîbas uncitas valsts institûcijas 1 250 360 590 804 48.3 35.3

Ârvalstu vietçjâs valdîbas 31 632 62 107 1.2 3.7

Ârvalstu centrâlâs bankas unkredîtiestâdes 449 194 376 010 17.4 22.5

Citas ârvalstu finanðu institûcijas 655 507 286 874 25.3 17.1

Ârvalstu nefinanðu sabiedrîbas 41 379 57 589 1.6 3.4

Starptautiskâs institûcijas 124 852 138 531 4.8 8.3

Latvijas centrâlâ valdîba – 122 125 0 7.3

Iekðzemes kredîtiestâdes 29 17 0 0

Neklasificçti aktîvi 34 942 38 857 1.4 2.4

Kopâ 2 587 895 1 672 914 100.0 100.0

Lai analizçtu kredîtrisku, vçrtspapîru pirkðanas ar atpârdoðanu rezultâtâ raduðâsprasîbas skaidrojumâ uzrâdîtas saskaòâ ar ðo vçrtspapîru emitenta piederîbu at-tiecîgajam sektoram. Tâpçc ar iekðzemes kredîtiestâdçm noslçgto valdîbas vçrts-papîru pirkðanas ar atpârdoðanu darîjumu rezultâtâ raduðâs prasîbas (2005. gadabeigâs – 23 300 tûkst. latu) atspoguïotas sektorâ "Latvijas centrâlâ valdîba".

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

91

36. ÂRZEMJU AKTÎVU DALÎJUMS PÇC TO ATRAÐANÂS VAI DARÎJUMAPARTNERU REZIDENCES VIETAS

Latvijas Bankas ârzemju aktîvu dalîjums pçc to atraðanâs vai darîjuma partnerurezidences vietas 2006. gada un 2005. gada beigâs bija ðâds.

Summa (tûkst. latu) Îpatsvars (%)

2006 2005 2006 2005

Eiro zona 1 094 291 702 867 42.9 46.4

ASV 738 291 337 601 28.9 22.3

Japâna 247 115 65 093 9.7 4.3

Pârçjâs valstis 348 473 269 335 13.6 17.8

Starptautiskâs institûcijas 124 852 138 531 4.9 9.2

Kopâ 2 553 022 1 513 427 100.0 100.0

37. AKTÎVI KREDÎTREITINGU DALÎJUMÂ

Latvijas Bankas aktîvu dalîjums pçc darîjuma partneru kredîtreitingiem 2006. gadaun 2005. gada beigâs bija ðâds.

Summa (tûkst. latu) Îpatsvars (%)

2006 2005 2006 2005

ÂRZEMJU AKTÎVI

Zelts AAA 43 225 39 351 1.7 2.4

AA 40 443 36 819 1.6 2.2

Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas AAA 85 85 0 0

Ârvalstu parâda vçrtspapîri AAA 1 599 278 934 021 61.8 55.8

AA+ 87 772 45 996 3.4 2.7

AA 55 102 41 384 2.1 2.5

AA– 185 937 122 269 7.2 7.3

A+ 29 782 33 303 1.2 2.0

A 248 918 70 442 9.6 4.2

A– 2 544 8 274 0.1 0.5

Noguldîjumi ârvalstu finanðuinstitûcijâs AAA 106 990 52 727 4.1 3.2

AA+ 2 253 42 0.1 0

AA 4 953 2 778 0.2 0.2

AA– 5 149 4 391 0.2 0.3

A+ 4 025 3 037 0.2 0.2

A 379 1 068 0 0.1

A– 53 3 589 0 0.2

Ârvalstu valûta kasç AAA 144 199 0 0

Starptautiskais Valûtas fonds AAA 101 815 107 633 3.9 6.4

Lîdzdalîba Eiropas Centrâlâsbankas kapitâlâ AAA 760 760 0 0

Lîdzdalîba Starptautiskonorçíinu bankas kapitâlâ AAA 1 763 1 763 0.1 0.1

Kredît-reitings

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

92

(turpinâjums)

Summa (tûkst. latu) Îpatsvars (%)

2006 2005 2006 2005

Atvasinâtie finanðu instrumenti AAA 1 742 44 0.1 0

AA+ 1 145 197 0 0

AA 5 987 173 0.2 0

AA– 14 562 1 362 0.6 0.1

A+ 4 902 1 072 0.2 0.1

A 2 593 – 0.1 –

A– 156 433 0 0

Uzkrâtie procentu ienâkumi Daþâdi 6 1 0 0

Pârçjie ârzemju aktîvi Daþâdi 559 214 0 0

VIETÇJIE AKTÎVI

Kredîti kredîtiestâdçm Daþâdi – 23 300 0 1.4

Valdîbas vçrtspapîri A– – 98 817 0 5.9

Pârçjie Daþâdi 34 873 37 370 1.3 2.2

KOPÂ 2 587 895 1 672 914 100.0 100.0

Latvijas Bankas ârzemju aktîvu dalîjums pçc darîjuma partneru kredîtreitingu pa-matkategorijâm 2006. gada un 2005. gada beigâs bija ðâds.

Summa (tûkst. latu) Îpatsvars (%)

2006 2005 2006 2005

Ârzemju aktîvi AAA 1 855 802 1 136 583 72.7 75.1

AA 403 303 255 411 15.8 16.9

A 293 352 121 218 11.5 8.0

Daþâdi 565 215 0 0

Kopâ 2 553 022 1 513 427 100.0 100.0

Tabulâs atspoguïots Latvijas Bankas aktîvu dalîjums gada beigâs pçc darîjuma par-tneru kredîtreitingiem, pamatojoties uz Standard & Poor's vai lîdzvçrtîgu citas starp-tautiskas kredîtreitingu aìentûras pieðíirtu novçrtçjumu. "AAA" ir visaugstâkaisiespçjamais ilgtermiòa kredîtspçjas novçrtçjums, kas apliecina, ka darîjuma par-tnera finansiâlais stâvoklis ir izcils un tas pârliecinoði spçj izpildît savas finanðusaistîbas. Novçrtçjums "AA" raksturo darîjuma partnera ilgtermiòa kredîtspçjukâ ïoti labu, bet "A" – kâ labu. Ilgtermiòa kredîtspçjas novçrtçjumiem, kas mazâkipar "AAA", pievienotâs atzîmes "+" un "–" norâda attiecîgâ novçrtçjuma vietustarptautiskâs kredîtreitingu aìentûras novçrtçjuma pamatkategorijâ.

Kredît-reitings

Kredît-reitings

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

93

NEATKARÎGU REVIDENTU ZIÒOJUMS LATVIJAS BANKAS PADOMEI

ZIÒOJUMS PAR FINANÐU PÂRSKATIEM

Esam veikuði pievienoto Latvijas Bankas (turpmâk "Banka") finanðu pârskatu no56. lîdz 92. lapai revîziju. Revidçtie finanðu pârskati ietver bilanci 2006. gada 31. de-cembrî un peïòas un zaudçjumu aprçíinu, kopçjâs atzîtâs peïòas un zaudçjumupârskatu un naudas plûsmas pârskatu par gadu, kas noslçdzâs 2006. gada 31. de-cembrî, kâ arî nozîmîgâko grâmatvedîbas principu kopsavilkumu un citus finanðupârskatu skaidrojumus.

Vadîbas atbildîba par finanðu pârskatiemVadîba ir atbildîga par ðo finanðu pârskatu sagatavoðanu un informâcijas patiesuuzrâdîðanu saskaòâ ar Bankas pieòemtajiem grâmatvedîbas principiem un likumu"Par Latvijas Banku". Vadîbas atbildîba ietver tâdas iekðçjâs kontroles sistçmasizveidoðanu, ievieðanu un uzturçðanu, kas nodroðina finanðu pârskatu, kas nesaturne krâpðanas, ne kïûdu izraisîtas bûtiskas neatbilstîbas, sagatavoðanu un informâ-cijas patiesu uzrâdîðanu, atbilstoðas grâmatvedîbas politikas izvçli un piemçroðanu,kâ arî pastâvoðajiem apstâkïiem piemçrotu grâmatvedîbas aplçðu sagatavoðanu.

Revidentu atbildîbaMçs esam atbildîgi par revidentu atzinuma sniegðanu par ðiem finanðu pârskatiem,pamatojoties uz veikto revîziju. Revîzija tika veikta saskaòâ ar Starptautiskajiemrevîzijas standartiem. Ðie standarti nosaka, ka mums ir jâievçro spçkâ esoðâs çtikasprasîbas un revîzija jâplâno un jâveic tâ, lai iegûtu pietiekamu pârliecîbu, ka finanðupârskatos nav bûtisku neatbilstîbu.

Revîzijas laikâ tiek veiktas procedûras, lai iegûtu revîzijas pierâdîjumus par finanðupârskatos uzrâdîtajâm summâm un skaidrojumiem. Piemçroto procedûru izvçleir atkarîga no mûsu profesionâla vçrtçjuma, ieskaitot risku novçrtçjumu attiecîbâuz bûtisku neatbilstîbu finanðu pârskatos, kas var pastâvçt krâpðanâs vai kïûdudçï. Veicot ðo risku novçrtçjumu, mçs apsveram iekðçjâs kontroles, kas saistîtas arBankas finanðu pârskatu sagatavoðanu un informâcijas patiesu uzrâdîðanu, ar mçríipiemçrot pastâvoðajiem apstâkïiem atbilstoðas revîzijas procedûras, bet nevis laisniegtu atzinumu par Bankas iekðçjâs kontroles sistçmas efektivitâti. Revîzija ietverarî pielietoto grâmatvedîbas principu un vadîbas izdarîto grâmatvedîbas aplçðupamatotîbas, kâ arî finanðu pârskatos sniegtâs informâcijas vispârçju izvçrtçjumu.

Mçs uzskatâm, ka iegûtie revîzijas pierâdîjumi dod pietiekoðu un atbilstoðu pama-tojumu mûsu atzinumam.

AtzinumsMûsuprât, finanðu pârskati sniedz skaidru un patiesu priekðstatu par Bankas fi-nansiâlo stâvokli 2006. gada 31. decembrî un par tâs darbîbas finanðu rezultâtiemun naudas plûsmu gadâ, kas noslçdzâs 2006. gada 31. decembrî, saskaòâ ar Bankaspieòemtajiem grâmatvedîbas principiem un likumu "Par Latvijas Banku".

Stephen Young Ingûna SudrabaKPMG Baltics SIA Latvijas RepublikasLicence Nr. 55 Valsts kontrole

Rîgâ, Latvijâ2007. gada 23. februârî

PIELIKUMI

96

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

1. pielikums

MONETÂRIE RÂDÎTÂJI 2006. GADÂ(perioda beigâs; milj. latu)

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII

LATVIJAS BANKA

M0

Skaidrâ nauda apgrozîbâ

Pieprasîjuma noguldîjumiLatvijas Bankâ

Skaidrâ nauda pret naudasbâzi (%)

Tîrie ârçjie aktîvi

Tîrie iekðçjie aktîvi

Kredîti

MFI

Valdîbai (neto)

Pârçjie aktîvi (neto)

BANKU SISTÇMA

M1

M2

M3

M2X

Skaidrâ nauda apgrozîbâ(bez atlikumiem MFI kasçs)

Rezidentu finanðu iestâþu,nefinanðu sabiedrîbu unmâjsaimniecîbu noguldîjumi

Ârvalstu valûtâs

Tîrie ârçjie aktîvi

Tîrie iekðçjie aktîvi

Rezidentu finanðu iestâdçm,nefinanðu sabiedrîbâm unmâjsaimniecîbâmizsniegtie kredîti

Latvijas Bankas refinansçðanaslikme (perioda beigâs; %)

Latos veikto darîjumu vidçjâssvçrtâs procentu likmes (%)

Starpbanku tirgûizsniegtie kredîti

Nefinanðu sabiedrîbâm unmâjsaimniecîbâm izsniegtiekredîti ar mainîgo procentulikmi un procentu likmesdarbîbas sâkotnçjo periodulîdz 1 gadam (jauniedarîjumi)

Nefinanðu sabiedrîbu unmâjsaimniecîbutermiònoguldîjumi (jauniedarîjumi)

1 454.9 1 433.3 1 451.4 1 501.2 1 741.9 1 766.0 1 805.3 1 940.2 1 936.2 2 065.1 1 957.2 2 248.8

853.9 862.1 865.1 885.7 892.2 927.9 948.8 961.4 983.5 998.0 1 023.8 1 073.9

601.0 571.2 586.3 615.5 849.7 838.1 856.4 978.8 952.6 1 067.1 933.4 1 174.9

58.7 60.1 59.6 59.0 51.2 52.5 52.6 49.6 50.8 48.3 52.3 47.8

1 406.8 1 473.5 1 559.2 1 579.6 1 807.3 1 879.9 1 978.6 2 201.5 2 218.3 2 397.1 2 413.1 2 414.4

48.1 –40.2 –107.8 –78.4 –65.4 –113.9 –173.4 –261.4 –282.1 –332.1 –455.9 –165.6

111.0 21.8 –49.4 –24.4 –7.7 –58.9 –113.1 –196.6 –212.6 –258.5 –277.0 –49.8

74.0 2.0 1.0 1.2 46.3 1.2 0 10.0 20.8 0 0 0

37.0 19.8 –50.4 –25.6 –54.0 –60.1 –113.1 –206.6 –233.4 –258.5 –277.0 –49.8

–62.9 –62.0 –58.4 –53.9 –57.7 –55.0 –60.3 –64.8 –69.5 –73.6 –178.8 –115.8

2 869.1 2 908.7 3 017.8 3 120.8 3 157.7 3 315.7 3 419.5 3 523.2 3 549.9 3 752.8 3 833.7 4 065.8

3 915.9 3 983.7 4 151.8 4 274.4 4 318.6 4 491.0 4 637.6 4 782.6 4 866.2 5 074.8 5 173.0 5 456.0

3 957.6 4 028.7 4 198.2 4 316.9 4 357.8 4 528.1 4 673.1 4 817.0 4 899.9 5 110.7 5 210.5 5 506.8

3 984.3 4 038.3 4 195.0 4 303.6 4 339.7 4 518.9 4 652.4 4 782.2 4 872.9 5 069.9 5 157.6 5 479.9

768.2 775.5 775.9 796.6 807.0 839.5 859.0 874.6 892.5 904.4 921.3 969.3

3 216.1 3 262.8 3 419.1 3 507.0 3 532.7 3 679.4 3 793.5 3 907.6 3 980.4 4 165.4 4 236.3 4 510.6

1 336.0 1 357.1 1 439.3 1 500.5 1 528.2 1 571.8 1 631.2 1 656.3 1 691.5 1 724.2 1 766.8 1 859.7

–1 410.5 –1 460.6 –1 539.5 –1 419.7 –1 482.1 –1 590.1 –1 724.1 –1 851.4 –2 028.1 –2 131.0 –2 390.4 –2 634.7

5 394.8 5 498.9 5 734.4 5 723.3 5 821.9 6 109.0 6 376.5 6 633.6 6 901.0 7 200.9 7 548.1 8 114.6

6 315.9 6 501.2 6 806.6 6 929.9 7 270.5 7 525.9 7 856.9 8 201.4 8 537.0 8 873.7 9 323.3 9 722.9

4.0 4.0 4.0 4.0 4.0 4.0 4.5 4.5 4.5 4.5 5.0 5.0

4.0 3.7 2.9 3.2 3.0 3.0 4.0 4.4 2.7 3.7 2.2 2.3

6.5 6.9 6.6 6.8 7.3 7.0 7.4 7.8 8.1 8.3 7.5 7.3

3.4 3.4 3.1 3.2 3.7 3.3 4.0 3.9 3.9 3.4 3.7 3.7

PI

EL

IK

UM

I

97

2. pielikums

LATVIJAS BANKAS 2006. GADA MÇNEÐU BILANCES(mçneða beigâs; tûkst. latu)

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII

ÂRZEMJU AKTÎVI

Zelts

SDR

Ârvalstu konvertçjamâsvalûtas

SVF

Lîdzdalîba ECB kapitâlâ

Lîdzdalîba SNB kapitâlâ

Pârçjie ârzemju aktîvi

VIETÇJIE AKTÎVI

Kredîti kredîtiestâdçm

Valdîbas vçrtspapîri

Pamatlîdzekïi

Pârçjie vietçjie aktîvi

KOPÂ AKTÎVI

ÂRZEMJU SAISTÎBAS

Ârvalstu konvertçjamâsvalûtas

SVF

Citu starptautiskoinstitûciju noguldîjumilatos

Ârvalstu bankunoguldîjumi latos

Pârçjâs ârzemju saistîbas

LATI APGROZÎBÂ

VIETÇJÂS SAISTÎBAS

Kredîtiestâþu noguldîjumi

Valdîbas noguldîjumi

Citu finanðu institûcijunoguldîjumi

Pârçjâs vietçjâs saistîbas

KAPITÂLS UN REZERVES

KOPÂ PASÎVI

1 523 951 1 599 009 1 681 979 1 695 536 1 926 300 2 003 837 2 108 954 2 322 234 2 341 423 2 520 855 2 547 908 2 553 022

81 244 81 996 82 902 89 189 88 711 80 918 87 053 83 750 82 642 82 920 85 189 83 668

84 87 85 84 84 85 85 85 85 85 85 85

1 324 961 1 403 076 1 482 784 1 476 729 1 701 060 1 808 480 1 909 906 2 115 547 2 138 267 2 322 029 2 332 208 2 333 279

106 494 107 633 105 736 104 344 103 459 104 091 103 838 102 827 103 333 103 333 102 194 101 815

760 760 760 760 760 760 760 760 760 760 760 760

1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763

8 645 3 694 7 949 22 667 30 463 7 740 5 549 17 502 14 573 9 965 25 709 31 652

174 223 100 511 98 893 96 825 140 648 87 018 40 170 45 380 55 851 34 904 34 607 34 873

74 000 2 000 1 000 1 200 46 250 1 200 – 10 000 20 800 – – –

62 879 61 285 61 009 58 662 57 830 49 935 4 590 – – – – –

34 607 34 340 34 089 33 836 33 593 33 377 33 139 33 027 32 804 32 691 32 501 32 763

2 737 2 886 2 795 3 127 2 975 2 506 2 441 2 353 2 247 2 213 2 106 2 110

1 698 174 1 699 520 1 780 872 1 792 361 2 066 948 2 090 855 2 149 124 2 367 614 2 397 274 2 555 759 2 582 515 2 587 895

117 197 125 467 122 814 115 984 119 019 123 893 130 323 120 693 123 142 123 725 134 805 138 656

4 139 4 051 1 591 1 835 1 789 2 544 9 657 8 759 6 017 409 3 101 21 158

106 734 107 875 105 973 104 579 103 691 104 325 104 072 103 058 103 565 103 565 102 424 102 044

1 082 1 644 6 048 1 235 4 650 7 439 8 433 2 622 997 3 654 14 824 1 348

745 674 624 450 595 463 538 1 678 1 082 1 102 492 448

4 497 11 223 8 578 7 885 8 294 9 122 7 623 4 576 11 481 14 995 13 964 13 658

853 868 862 058 865 084 885 731 892 153 927 892 948 829 961 360 983 549 997 960 1 023 837 1 073 851

631 044 616 602 700 293 702 841 964 527 951 159 977 459 1 188 532 1 188 785 1 329 579 1 315 704 1 271 929

599 852 569 545 584 486 609 351 843 422 836 084 850 721 969 884 949 547 1 063 027 1 032 083 1 212 263

25 833 41 516 111 402 84 280 111 826 110 063 117 689 206 555 233 390 258 453 277 037 49 818

2 366 2 605 2 004 6 305 6 475 2 223 5 910 9 124 3 282 5 294 3 413 6 308

2 993 2 936 2 401 2 905 2 804 2 789 3 139 2 969 2 566 2 805 3 171 3 540

96 065 95 393 92 681 87 805 91 249 87 911 92 513 97 029 101 798 104 495 108 169 103 459

1 698 174 1 699 520 1 780 872 1 792 361 2 066 948 2 090 855 2 149 124 2 367 614 2 397 274 2 555 759 2 582 515 2 587 895

98

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

3. pielikums

LATVIJAS BANKAS 2002.–2006. GADA BILANCES(gada beigâs; tûkst. latu)

ÂRZEMJU AKTÎVI

Zelts

SDR

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas

SVF

Lîdzdalîba ECB kapitâlâ

Lîdzdalîba SNB kapitâlâ

Pârçjie ârzemju aktîvi

VIETÇJIE AKTÎVI

Kredîti kredîtiestâdçm

Tranzîtkredîti

Valdîbas vçrtspapîri

Pamatlîdzekïi

Pârçjie vietçjie aktîvi

KOPÂ AKTÎVI

ÂRZEMJU SAISTÎBAS

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas

SVF

Citu starptautisko institûciju noguldîjumi latos1

Ârvalstu banku noguldîjumi latos1

Pârçjâs ârzemju saistîbas2

LATI APGROZÎBÂ

VIETÇJÂS SAISTÎBAS

Kredîtiestâþu noguldîjumi

Valdîbas noguldîjumi

Citu finanðu institûciju noguldîjumi

Pârçjâs vietçjâs saistîbas3

KAPITÂLS UN REZERVES

Pamatkapitâls

Rezerves kapitâls3

Pârvçrtçðanas konts

Pârskata gada peïòa3

ES dâvinâjums

KOPÂ PASÎVI

1 Citu starptautisko finanðu institûciju noguldîjumi latos 2002. un 2003. gada finanðu pârskatos ietverti postenî"Ârvalstu banku noguldîjumi latos".2 Papildus ietvertas saistîbas nekonvertçjamâs valûtâs, kas 2002.–2005. gada finanðu pârskatos uzrâdîtas postenî"Nekonvertçjamâs valûtas".3 2002.–2005. gada finanðu pârskatos pârskata gada peïòa uzrâdîta sadalîtâ veidâ, valsts ieòçmumos ieskaitâmopeïòas daïu ietverot bilances postenî "Pârçjâs vietçjâs saistîbas" un rezerves kapitâla palielinâjumu – bilances postenî"Rezerves kapitâls".

2002 2003 2004 2005 2006

894 613 937 526 1 170 605 1 513 427 2 553 022

51 025 55 543 56 901 76 170 83 668

41 75 77 85 85

737 313 774 834 986 458 1 323 520 2 333 279

101 144 101 144 101 144 107 633 101 815

– – 760 760 760

1 197 1 000 1 000 1 763 1 763

3 893 4 930 24 265 3 496 31 652

146 321 162 716 145 283 159 487 34 873

30 690 59 320 12 880 23 300 –

11 749 3 018 – – –

64 382 62 273 93 208 98 817 –

32 798 34 200 35 931 34 878 32 763

6 702 3 905 3 264 2 492 2 110

1 040 934 1 100 242 1 315 888 1 672 914 2 587 895

116 778 113 545 131 291 123 196 138 656

– 149 2 445 3 295 21 158

110 388 104 423 101 773 107 875 102 044

257 268 21 515 1 105 1 348

422 409 396 486 448

5 711 8 296 5 162 10 435 13 658

622 632 682 145 727 354 877 274 1 073 851

204 335 209 472 361 513 575 762 1 271 929

134 223 123 810 228 872 502 669 1 212 263

62 079 80 254 107 156 68 389 49 818

3 012 1 670 1 300 2 004 6 308

5 021 3 738 24 185 2 700 3 540

97 189 95 080 95 730 96 682 103 459

25 000 25 000 25 000 25 000 25 000

28 835 37 928 45 787 48 090 54 898

28 389 19 712 21 121 13 333 16 442

14 434 11 908 3 289 9 726 6 586

531 532 533 533 533

1 040 934 1 100 242 1 315 888 1 672 914 2 587 895

PI

EL

IK

UM

I

99

4. pielikums

LATVIJAS BANKAS 2002.–2006. GADA PEÏÒAS UN ZAUDÇJUMUAPRÇÍINI

5. pielikums

LATVIJAS BANKAS NOTEIKTIE LIELBRITÂNIJAS STERLIÒUMÂRCIÒAS, JAPÂNAS JENAS UN ASV DOLÂRA KURSI

(Ls pret ârvalstu valûtu)

2006 Lielbritânijas sterliòu mârciòa 100 Japânas jenu ASV dolârs(GBP) (JPY) (USD)

Augstâkais Vidçjais Zemâkais Perioda Augstâkais Vidçjais Zemâkais Perioda Augstâkais Vidçjais Zemâkais Perioda

beigâs beigâs beigâs

I 1.0290 1.0230 1.0190 1.0270 0.5090 0.5027 0.4950 0.4950 0.5940 0.5806 0.5710 0.5810

II 1.0340 1.0284 1.0230 1.0330 0.5100 0.4981 0.4910 0.5100 0.5930 0.5875 0.5780 0.5930

III 1.0330 1.0214 1.0130 1.0130 0.5100 0.4994 0.4950 0.4960 0.5930 0.5855 0.5780 0.5820

IV 1.0180 1.0120 1.0030 1.0070 0.4960 0.4900 0.4840 0.4920 0.5830 0.5742 0.5640 0.5640

V 1.0380 1.0273 1.0070 1.0250 0.4990 0.4932 0.4870 0.4900 0.5640 0.5520 0.5440 0.5480

VI 1.0300 1.0249 1.0180 1.0180 0.4890 0.4852 0.4800 0.4810 0.5620 0.5543 0.5430 0.5600

VII 1.0300 1.0201 1.0110 1.0290 0.4840 0.4786 0.4750 0.4800 0.5620 0.5541 0.5480 0.5540

VIII 1.0440 1.0377 1.0270 1.0400 0.4820 0.4745 0.4680 0.4680 0.5520 0.5487 0.5460 0.5470

IX 1.0490 1.0410 1.0320 1.0420 0.4750 0.4707 0.4670 0.4700 0.5550 0.5511 0.5460 0.5520

X 1.0490 1.0438 1.0380 1.0480 0.4730 0.4695 0.4680 0.4710 0.5620 0.5569 0.5510 0.5530

XI 1.0510 1.0436 1.0350 1.0390 0.4710 0.4667 0.4640 0.4660 0.5530 0.5479 0.5420 0.5420

XII 1.0490 1.0446 1.0380 1.0480 0.4600 0.4543 0.4500 0.4510 0.5370 0.5321 0.5270 0.5360

(tûkst. latu)

2002 2003 2004 2005 2006

PROCENTU UN TAMLÎDZÎGI IENÂKUMI

Ârzemju operâcijas 30 762 27 327 21 760 33 673 51 268

Vietçjâs operâcijas 5 550 5 984 7 005 5 080 –3 167

PROCENTU IZDEVUMI

Ârzemju operâcijas 127 8 8 9 8

Vietçjâs operâcijas 3 688 2 651 5 282 10 018 20 188

TÎRIE PROCENTU UN TAMLÎDZÎGIIENÂKUMI 32 497 30 652 23 475 28 726 27 905

CITI BANKAS DARBÎBAS IENÂKUMI 605 994 447 577 712

CITI BANKAS DARBÎBAS IZDEVUMI 18 668 19 738 20 633 19 577 22 031

PEÏÒA PIRMS SADALES 14 434 11 908 3 289 9 726 6 586

100

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

6. pielikums

LATVIJAS BANKAS STRUKTÛRVIENÎBAS 2006. GADA BEIGÂS

1. AIZSARDZÎBAS PÂRVALDE(vadîtâjs Romualds Namnieks; vadîtâja vietnieks Oïegs Rîtiòð)1.1. Analîtiskâ daïa (vadîtâjs Mâris Dzelme)1.2. Bruòojuma daïa (vadîtâjs Juris Kuðíis)1.3. Centrâlâ nodaïa (vadîtâjs Guntars Ezeriòð)1.4. Rîgas nodaïa (vadîtâjs Sandis Mackçviès)1.5. Daugavpils nodaïa (vadîtâjs Ilmârs Suhockis)1.6. Liepâjas nodaïa (vadîtâjs Gints Liepiòð)1.7. Rçzeknes nodaïa (vadîtâjs Andrejs Gugâns)

2. ÂRÇJO SAKARU PÂRVALDE(vadîtâja p.i. Guntis Valujevs; vadîtâja vietniece Aleksandra Bambale)

3. GRÂMATVEDÎBAS PÂRVALDE(vadîtâjs, galvenais grâmatvedis Mâris Kâlis; galvenâ grâmatveþa vietniekiJânis Caune, Leo Aðmanis)3.1. Finanðu pârskatu un uzskaites politikas daïa (vadîtâja Maija Kurpniece)3.2. Bankas iekðçjo operâciju daïa (vadîtâja Anita Jakâne)

4. IEKÐÇJÂ AUDITA PÂRVALDE(vadîtâjs Modris Briedis)4.1. Bankas darbîbas audita daïa (vadîtâja, pârvaldes vadîtâja vietnieceAnita Hâznere)4.2. Informâcijas sistçmu audita daïa (vadîtâjs Juris Ziediòð)

5. INFORMÂCIJAS SISTÇMU PÂRVALDE(vadîtâjs Harijs Ozols; vadîtâja vietnieks Ivo Odîtis)5.1. Projektçðanas un programmçðanas daïa (vadîtâjs Ilgvars Apinis)5.2. Datortîklu un serveru sistçmu daïa (vadîtâjs, pârvaldes vadîtâja vietnieksEgons Buðs)5.3. Bankas informâcijas sistçmas uzturçðanas un attîstîbas daïa (vadîtâjsValdis Spûlis)5.4. Informâcijas sistçmu droðîbas daïa (vadîtâja Ilona Etmane)5.5. Informâcijas sistçmu kvalitâtes kontroles daïa (vadîtâjs Askolds Kâlis)5.6. Sistçmu uzturçðanas daïa (vadîtâjs Edvîns Mauriòð)

6. JURIDISKÂ PÂRVALDE(vadîtâja p.i. Bruno Maès1; vadîtâja vietnieks Edvards Kuðners)

7. KASES UN NAUDAS APGROZÎBAS PÂRVALDE(vadîtâja Veneranda Kausa; vadîtâja vietnieks Vilnis Kepe)7.1. Kases operâciju daïa (vadîtâjs Oskars Zaltans)7.2. Naudas apgrozîbas daïa (vadîtâja Ruta Strçle)7.3. Monçtu daïa (vadîtâja Maruta Brûkle)7.4. Naudas ekspertîzes un iekârtu uzturçðanas daïa (vadîtâjs Andris Tauriòð)

8. KOMUNIKÂCIJAS PÂRVALDE(vadîtâja Aina Raòíe)8.1. Izdevniecîbas daïa (vadîtâja, pârvaldes vadîtâja vietniece Aija Grînfelde)8.2. Bibliotçka (vadîtâja Anita Zariòa)1 Lîdz 01.04.2007. Kopð 02.04.2007. – vadîtâja vietnieks; vadîtâja – Ilze Posuma.

PI

EL

IK

UM

I

101

8.3. Arhîvs (vadîtâja Baiba Blese)8.4. Lietvedîbas daïa (vadîtâja, pârvaldes vadîtâja vietniece Svetlana Petrovska)8.5. Protokola daïa (vadîtâja Gundega Vizule)

9. MAKSÂJUMU SISTÇMU PÂRVALDE(vadîtâjs Egons Gailîtis)9.1. Maksâjumu sistçmu politikas daïa (vadîtâja Anda Zalmane)9.2. Maksâjumu sistçmu operâciju daïa (vadîtâja, pârvaldes vadîtâja vietniekap.i. Natâlija Popova)9.3. Kontu apkalpoðanas un uzskaites daïa (vadîtâja Andra Gailîte)9.4. Parâdnieku reìistra daïa (vadîtâja p.i. Andis Èonka)

10. MONETÂRÂS POLITIKAS PÂRVALDE(vadîtâjs Helmûts Ancâns; vadîtâja vietnieki Çriks Âboliòð, Zoja Medvedevskiha)10.1. Makroekonomikas analîzes daïa (vadîtâjs Vilnis Purviòð)10.2. Finanðu tirgus analîzes daïa (vadîtâjs Mârtiòð Prûsis1)10.3. Monetârâs izpçtes un prognozçðanas daïa (vadîtâjs Mârtiòð Bitâns)10.4. Vçrtspapîru norçíinu daïa2 (vadîtâja Anda Kalniòa3)10.5. Finanðu stabilitâtes daïa (vadîtâja Jeïena Zubkova)

11. PERSONÂLA PÂRVALDE(vadîtâja Inta Lovnika; vadîtâja vietniece Elita Lukina)

12. PREZIDENTA BIROJS(vadîtâjs Guntis Valujevs)

13. SABIEDRISKO ATTIECÎBU PÂRVALDE(vadîtâjs, preses sekretârs Mârtiòð Grâvîtis; vadîtâja vietnieks Kristaps Otersons)13.1. Apmeklçtâju centrs (vadîtâjs Jânis Motivâns)

14. STATISTIKAS PÂRVALDE(vadîtâjs Agris Caune; vadîtâja vietnieks Ilmârs Skarbnieks)14.1. Finanðu tirgus un monetârâs statistikas daïa (vadîtâja Zigrîda Auðta)14.2. Maksâjumu bilances statistikas daïa (vadîtâja Daiga Gaigala-Liþbovska)14.3. Tautsaimniecîbas un finanðu statistikas daïa (vadîtâja Iveta Salmiòa)

15. TEHNISKÂ PÂRVALDE(vadîtâjs Andris Òikitins)15.1. Saimniecîbas daïa (vadîtâjs, pârvaldes vadîtâja vietnieks Einârs Ciðs)15.2. Çku sistçmu daïa (vadîtâjs Jânis Kreicbergs)15.3. Droðîbas sistçmu daïa (vadîtâjs Viesturs Balodis)

16. TIRGUS OPERÂCIJU PÂRVALDE(vadîtâjs Raivo Vanags)16.1. Darîjumu un investîciju daïa (vadîtâjs, pârvaldes vadîtâja vietnieksKârlis Bauze)16.2. Ârçjâ parâda vadîbas daïa (vadîtâja Agita Birka)16.3. Riska vadîbas daïa (vadîtâja Daira Brunere)16.4. Analîzes daïa (vadîtâjs, pârvaldes vadîtâja vietnieks Aigars Egle)16.5. Maksâjumu daïa (vadîtâja Una Ruka)

6. pielikums (turpinâjums)

1 Kopð 26.03.2007. – Elmârs Zakulis.2 Slçgta ar 26.03.2007.3 15.02.2007.–25.03.2007. – vakance.

102

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS 17. RÎGAS FILIÂLE

(vadîtâjs Jânis Strçlnieks; vadîtâja vietnieks Gunârs Vîksne)

18. DAUGAVPILS FILIÂLE(vadîtâja Jolanda Mateða; vadîtâja vietniece Bernarda Kezika)

19. LIEPÂJAS FILIÂLE(vadîtâjs Gundars Lazdâns; vadîtâja vietniece Ieva Ratniece)

20. RÇZEKNES FILIÂLE(vadîtâja Anna Matisâne; vadîtâja vietnieks Gintauts Senkans)

21. MÂCÎBU UN ATPÛTAS CENTRS(vadîtâja Zaiga Blûma; vadîtâja vietniece Dace Miíilpa)

6. pielikums (turpinâjums)

PI

EL

IK

UM

I

103

7. pielikums

LATVIJAS BANKAS STRUKTÛRA 2006. GADA BEIGÂS

VALDEValdes priekðsçdçtâja

Mâra Raubiðko

Valdes priekðsçdçtâjavietnieki

Reinis JakovïevsHelmûts Ancâns

Rçzeknes filiâleAnna Matisâne

Rîgas filiâleJânis Strçlnieks

Kases un naudasapgrozîbas pârvaldeVeneranda Kausa

Personâla pârvaldeInta Lovnika

Grâmatvedîbas pârvaldeMâris Kâlis

Tirgus operâcijupârvalde

Raivo Vanags

Prezidenta birojsGuntis Valujevs

Iekðçjâ auditapârvalde

Modris Briedis

Ârçjo sakaru pârvaldeGuntis Valujevs

Aizsardzîbas pârvaldeRomualds Namnieks

Maksâjumu sistçmupârvalde

Egons Gailîtis

Statistikas pârvaldeAgris Caune

Komunikâcijas pârvaldeAina Raòíe

Tehniskâ pârvaldeAndris Òikitins

Daugavpils filiâleJolanda Mateða

Informâcijas sistçmupârvalde

Harijs Ozols

Monetârâs politikaspârvalde

Helmûts Ancâns

PADOMEPrezidents

Ilmârs Rimðçviès

Prezidenta vietnieksAndris Ruselis

Sabiedrisko attiecîbupârvalde

Preses sekretârsMârtiòð Grâvîtis

Juridiskâ pârvaldeBruno Maès1

Liepâjas filiâleGundars Lazdâns

Mâcîbu un atpûtascentrs

Zaiga Blûma

1 Lîdz 01.04.2007. Kopð 02.04.2007. – Ilze Posuma.

104

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

8. pielikums

LATVIJAS BANKAS PÂRSTÂVNIECÎBA STARPTAUTISKAJÂSORGANIZÂCIJÂS

EIROPAS SAVIENÎBAEFKHelmûts Ancâns, Latvijas Bankas valdes priekðsçdçtâja vietnieks, Monetârâspolitikas pârvaldes vadîtâjs (kopâ ar Latvijas Republikas Finanðu ministrijasvalsts sekretâra vietnieci Intu Vasaraudzi)Jeïena Zubkova (pârstâvja vietniece), Monetârâs politikas pârvaldes Finanðustabilitâtes daïas vadîtâja (kopâ ar Latvijas Republikas Finanðu ministrijas ESun starptautisko lietu departamenta ES lietu nodaïas vadîtâju Dainu Ispodkinu)

EFK apakðkomiteja eiro monçtu jautâjumosMaruta Brûkle, Kases un naudas apgrozîbas pârvaldes Monçtu daïas vadîtâja

EFK apakðkomiteja SVF jautâjumosGuntis Valujevs, Prezidenta biroja vadîtâjs, Ârçjo sakaru pârvaldes vadîtâja p.i.

Monetârâs, finanðu un maksâjumu bilances statistikas komitejaAgris Caune, Statistikas pârvaldes vadîtâjs

Eiropas Banku uzraugu komitejaVita Pilsuma, Latvijas Bankas padomes locekle (banku uzraudzîbas institûcijupârstâv FKTK padomes loceklis Jânis Placis)

Eurostat Maksâjumu bilances komitejaDaiga Gaigala-Liþbovska, Statistikas pârvaldes Maksâjumu bilances statistikasdaïas vadîtâja

Latvijas Republikas pastâvîgâ pârstâvniecîba Eiropas SavienîbâAldis Austers, Latvijas Bankas nozares padomnieks

EIROPAS CENTRÂLO BANKU SISTÇMAECB ÌenerâlpadomeIlmârs Rimðçviès, Latvijas Bankas prezidents

Grâmatvedîbas un monetâro ienâkumu komitejaMâris Kâlis, Latvijas Bankas valdes loceklis, Latvijas Bankas galvenais grâmatvedisJânis Caune, Latvijas Bankas galvenâ grâmatveþa vietnieks

Banku uzraudzîbas komitejaZoja Medvedevskiha, Monetârâs politikas pârvaldes vadîtâja vietniece (bankuuzraudzîbas institûciju pârstâv FKTK priekðsçdçtâjs Uldis Cçrps)

Banknoðu komitejaVeneranda Kausa, Kases un naudas apgrozîbas pârvaldes vadîtâjaVilnis Kepe, Kases un naudas apgrozîbas pârvaldes vadîtâja vietnieks

Eirosistçmas/ECBS komunikâcijas komitejaMârtiòð Grâvîtis, Sabiedrisko attiecîbu pârvaldes vadîtâjsAina Raòíe, Komunikâcijas pârvaldes vadîtâja

Cilvçkresursu konferenceInta Lovnika, Personâla pârvaldes vadîtâja

PI

EL

IK

UM

I

105

Informâcijas tehnoloìiju komitejaHarijs Ozols, Latvijas Bankas valdes loceklis, Informâcijas sistçmu pârvaldesvadîtâjsEgons Buðs, Informâcijas sistçmu pârvaldes vadîtâja vietnieks, Datortîklu unserveru sistçmu daïas vadîtâjs

Iekðçjâ audita komitejaModris Briedis, Iekðçjâ audita pârvaldes vadîtâjsAnita Hâznere, Iekðçjâ audita pârvaldes vadîtâja vietniece, Bankas darbîbasaudita daïas vadîtâja

Starptautisko attiecîbu komitejaAndris Ruselis, Latvijas Bankas prezidenta vietnieksGuntis Valujevs, Prezidenta biroja vadîtâjs, Ârçjo sakaru pârvaldes vadîtâja p.i.

Juridiskâ komitejaIlze Posuma, Juridiskâs pârvaldes vadîtâja1

Iveta Krastiòa, Juridiskâs pârvaldes juriskonsulte

Tirgus operâciju komitejaRaivo Vanags, Tirgus operâciju pârvaldes vadîtâjsAigars Egle, Tirgus operâciju pârvaldes vadîtâja vietnieks, Analîzes daïasvadîtâjs

Monetârâs politikas komitejaHelmûts Ancâns, Latvijas Bankas valdes priekðsçdçtâja vietnieks, Monetârâspolitikas pârvaldes vadîtâjsUldis Rutkaste, Monetârâs politikas pârvaldes Makroekonomikas analîzes daïasgalvenais ekonomists

Maksâjumu un norçíinu sistçmu komitejaEgons Gailîtis, Maksâjumu sistçmu pârvaldes vadîtâjsÇriks Âboliòð, Monetârâs politikas pârvaldes vadîtâja vietnieks

Statistikas komitejaAgris Caune, Statistikas pârvaldes vadîtâjsIlmârs Skarbnieks, Statistikas pârvaldes vadîtâja vietnieks

STARPTAUTISKAIS VALÛTAS FONDSPilnvaroto padomeIlmârs Rimðçviès, Latvijas Bankas prezidents

Ziemeïvalstu un Baltijas valstu Monetâro un finanðu jautâjumu komitejaAndris Ruselis, Latvijas Bankas prezidenta vietnieks

Ziemeïvalstu un Baltijas valstu Monetâro un finanðu jautâjumu komitejasvietnieku grupaGuntis Valujevs, Prezidenta biroja vadîtâjs, Ârçjo sakaru pârvaldes vadîtâja p.i.

Ziemeïvalstu un Baltijas valstu birojs VaðingtonâJuris Kravalis, Ziemeïvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektora vecâkaispadomnieks, Latvijas pârstâvis SVF

8. pielikums (turpinâjums)

1 Bçrna kopðanas atvaïinâjumâ lîdz 01.04.2007.

106

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

9. pielikums

2006. GADÂ PUBLICÇTIE LATVIJAS BANKAS IZDEVUMI

Ðajâ sarakstâ iekïautas publikâcijas, kuras 2006. gadâ sagatavojusi un izdevusi Lat-vijas Banka. Tâs interesentiem pieejamas Latvijas Bankas interneta lapâ(www.bank.lv). Drukâtâ veidâ sagatavotos Latvijas Bankas izdevumus iespçjamssaòemt bez maksas gan Latvijas Bankâ, gan arî pa pastu (ja nav norâdîts citâdi unpietiek krâjumu), sûtot pieprasîjumu uz adresi, kas norâdîta ðâ izdevuma pçdçjâlappusç, vai izmantojot e-pasta adresi info@bank.lv.

REGULÂRIE IZDEVUMI

"Latvijas Bankas 2005. gada pârskats""Monetârais Apskats. Monetary Review" (2005. gada 3. un 4. numurs un 2006. gada1. un 2. numurs)"Monetârais Biïetens" (2005. gada 12. numurs un 2006. gada 1.–10. numurs)"Finanðu Stabilitâtes Pârskats" (2005. gada 2. numurs un 2006. gada 1. numurs)"Latvijas Maksâjumu Bilance. Latvia's Balance of Payments" (2005. gada 3. un4. numurs un 2006. gada 1. un 2. numurs)"Latvijas Maksâjumu Bilance (Pamatrâdîtâji)" (2005. gada 11. un 12. numurs un2006. gada 1.–10. numurs)"Averss un Reverss" (2006. gada 1.–4. numurs un Latvijas Bankas organizçtajaikonferencei "Latvija ceïâ uz labklâjîbu: izaugsmes potenciâls un vîzijas" veltîtsspeciâlizlaidums)

PÇTÎJUMI

Ajevskis V., Vîtola K. Procentu likmju termiòstruktûras faktoru modelis un riskaprçmijas novçrtçðana Latvijas naudas tirgûBeòkovskis K., Stikuts D. Latvijas makroekonomiskais modelisDâvidsons G., Meïihovs A. Raþoðanas progresa un cilvçkkapitâla nozîme Latvijastautsaimniecîbas izaugsmes nodroðinâðanâ

PI

EL

IK

UM

I

107

10. pielikums

LATVIJAS BANKAS PAMATUZDEVUMU IZPILDES 2006. GADANORMATÎVÂS AKTUALITÂTES

14. martsLatvijas Bankas padome pieòçma lçmumu "Par banku rezervju normu" (spçkâ ar24.05.2006.), nosakot, ka rezervju norma bankâm (ar Latvijas Bankas padomes2004. gada 11. marta lçmumu Nr. 110/3 apstiprinâto "Banku obligâto rezervjuprasîbu aprçíinâðanas un izpildes noteikumu" izpratnç) ir 8%, izòemot pasîvâesoðo piesaistîto lîdzekïu kategoriju "repo darîjumi" (rezervju norma – 0%).

Latvijas Bankas padome pieòçma lçmumu "Par "Banku obligâto rezervju prasîbuaprçíinâðanas un izpildes noteikumu" grozîjumiem" (spçkâ ar 24.05.2006.).

Latvijas Bankas padome pieòçma lçmumu "Par "Ârvalstu valûtu skaidrâs naudaspirkðanas un pârdoðanas noteikumu" apstiprinâðanu jaunâ redakcijâ" (spçkâ ar01.04.2006.).

10. maijsLatvijas Bankas valde pieòçma lçmumu "Par "Latvijas Bankas organizçto vçrtspa-pîru otrreizçjâ tirgus izsoïu noteikumu" grozîjumu" (spçkâ ar 22.05.2006.).

Latvijas Bankas valde pieòçma lçmumu "Par "Vçrtspapîru procentu likmju no-teikðanas kârtîbas Latvijas Bankas monetârajos darîjumos" grozîjumu".

11. maijsLatvijas Bankas padome apstiprinâja "Latvijas vçrtspapîru norçíinu sistçmu pâr-raudzîbas politiku".

14. jûlijsLatvijas Bankas padome pieòçma lçmumu "Par procentu likmçm" (spçkâ ar15.07.2006.), par 0.5 procentu punktiem (lîdz 4.5% gadâ) paaugstinot refinansç-ðanas likmi, kâ arî lombarda kredîtu procentu likmes (5.5% gadâ, ja pçdçjo 30 dienulaikâ lombarda kredîta atlikums bijis lîdz 10 dienâm; 6.5% gadâ, ja pçdçjo 30 dienulaikâ lombarda kredîta atlikums bijis 11–20 dienu; 7.5% gadâ, ja pçdçjo 30 dienulaikâ lombarda kredîta atlikums bijis 21 dienu un ilgâk).

5. septembrisLatvijas Bankas valde apstiprinâja "Latvijas vçrtspapîru norçíinu sistçmu pârrau-dzîbas veikðanas kârtîbu".

16. novembrisLatvijas Bankas padome pieòçma lçmumu "Par procentu likmçm" (spçkâ ar17.11.2006.), par 0.5 procentu punktiem (lîdz 5.0% gadâ) paaugstinot refinansç-ðanas likmi, kâ arî lombarda kredîtu procentu likmes (6.0% gadâ, ja pçdçjo 30 dienulaikâ lombarda kredîta atlikums bijis lîdz 10 dienâm; 7.0% gadâ, ja pçdçjo 30 dienulaikâ lombarda kredîta atlikums bijis 11–20 dienu; 8.0% gadâ, ja pçdçjo 30 dienulaikâ lombarda kredîta atlikums bijis 21 dienu un ilgâk).

Latvijas Bankas padome apstiprinâja "Latvijas Bankas monetârâs politikas instru-mentu izmantoðanas noteikumus" (spçkâ ar 24.03.2007.), apvienojot vienâ doku-mentâ atseviðíu Latvijas Bankas monetârâs politikas instrumentu noteikumus untuvinot ðos instrumentus Eirosistçmâ lietotajiem.

Latvijas Bankas padome apstiprinâja "Latvijas Bankas vçrtspapîru norçíinu sistç-mas noteikumus" (spçkâ ar 24.03.2007.).

Latvijas Bankas padome pieòçma lçmumu "Par "Banku obligâto rezervju prasîbuaprçíinâðanas un izpildes noteikumu" grozîjumiem" (spçkâ ar 24.03.2007.).

108

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

11. pielikums

TERMINI

Atlikuðais termiòð – lîdz parâda instrumenta dzçðanas vai aizdevuma atmaksasdatumam vai kâdas citas finanðu operâcijas beigu datumam atlikuðais laiks.

Automâtiskais lombarda kredîts – Latvijas Republikâ reìistrçtai bankai vai ârvalstubankas filiâlei, kurai Latvijas Bankâ ir naudas konts norçíiniem latos un kurapiedalâs Latvijas Bankas organizçtajâ vçrtspapîru norçíinu sistçmâ, lîdz nâkamajaidarbadienai izsniegts lombarda kredîts tâda naudas konta debeta atlikuma likvi-dçðanai, kas radies starpbanku norçíinu rezultâtâ.

Bruto norçíinu sistçma – pârvedumu sistçma, kurâ naudas norçíins vai vçrtspapîrupârvedums tiek veikts, pamatojoties uz katru atseviðíu maksâjuma rîkojumu.

Centrâlâ valdîba – valsts institûcijas, t.sk. ministrijas, vçstniecîbas, pârstâvniecîbas,aìentûras, padomes, izglîtîbas, veselîbas aizsardzîbas, tiesîbsargâjoðâs, kultûrasun citas valsts iestâdes, kuru kompetence attiecas uz visu valsts ekonomisko teri-toriju. Centrâlâ valdîba ietver valsts bezpeïòas institûcijas, ko tâ kontrolç un finansç.

Citi finanðu starpnieki (CFS) – finanðu iestâdes (izòemot apdroðinâðanas sabied-rîbas un pensiju fondus), kuras iesaistîtas galvenokârt finanðu starpniecîbâ, uzòe-moties tâdas saistîbas, kas nav nauda, ne-MFI noguldîjumi un tuvi noguldîjumuaizstâjçji vai apdroðinâðanas tehniskâs rezerves. CFS ir kreditçðanâ iesaistîtâs sa-biedrîbas (piemçram, finanðu lîzinga sabiedrîbas, faktûrkreditçðanas sabiedrîbas,eksporta vai importa finansçðanas sabiedrîbas), ieguldîjumu fondi, ieguldîjumubrokeru sabiedrîbas, finanðu instrumentsabiedrîbas, finanðu pârvaldîtâjsabiedrîbas,riska kapitâla sabiedrîbas, kâ arî citas finanðu iestâdes, ja to darbîba atbilst minç-tajiem nosacîjumiem.

ECB Ìenerâlpadome – viena no ECB lçmçjinstitûcijâm, kuras sastâvâ ietilpst ECBprezidents, viòa vietnieks un visu ES valstu centrâlo banku prezidenti.

Eiro zona – ES valstis, kuras saskaòâ ar Eiropas Kopienas dibinâðanas lîgumuieviesuðas eiro kâ to vienoto valûtu un kurâs tiek îstenota vienotâ monetârâ politika,par ko atbild ECB Padome. 2006. gada beigâs eiro zonu veidoja Austrija, Beïìija,Francija, Grieíija, Îrija, Itâlija, Luksemburga, Nîderlande, Portugâle, Somija,Spânija un Vâcija (2007. gada 1. janvârî eiro zonai pievienojâs arî Slovçnija).

Eiropas Centrâlâ banka (ECB) – ECBS un Eirosistçmas centrâlâ institûcija, kamsaskaòâ ar Eiropas Kopienas normatîvajiem aktiem pieðíirts juridiskâs personasstatuss. ECB, sadarbojoties ar ES valstu centrâlajâm bankâm, îsteno Eirosistçmaiun ECBS izvirzîtos uzdevumus saskaòâ ar ECBS un ECB Statûtiem. ECB pârvaldaPadome un Valde. Kamçr visas ES valstis nav ieviesuðas eiro, ECBS ietvaros dar-bojas arî treðâ ECB lçmçjinstitûcija – Ìenerâlpadome.

Eiropas Centrâlo banku sistçma (ECBS) – ietver ECB un ES valstu centrâlâsbankas. Centrâlâs bankas tajâs ES valstîs, kuras vçl nav ieviesuðas eiro, îstenoneatkarîgu monetâro politiku saskaòâ ar attiecîgâs valsts normatîvajiem aktiemun tâdçjâdi nav iesaistîtas Eirosistçmas monetârâs politikas îstenoðanâ.

Eirosistçma – ietver ECB un eiro zonas valstu centrâlâs bankas. Eirosistçmaslçmçjinstitûcijas ir ECB Padome un ECB Valde.

Ekonomikas un finanðu komiteja (EFK) – ES Padomes izveidota komiteja eko-nomikas un finanðu jautâjumos, kurâ darbojas ES valstu valdîbu un centrâlo bankupârstâvji, kâ arî EK un ECB pârstâvji.

PI

EL

IK

UM

I

109

Ekonomikas un monetârâ savienîba (EMS) – Eiropas Kopienas dibinâðanas lîgumâaprakstîtas EMS veidoðanas procesa ES trîs pakâpes. EMS pirmo pakâpi, kas sâkâs1990. gada 1. jûlijâ un beidzâs 1993. gada 31. decembrî, galvenokârt raksturo brîvaskapitâla plûsmas izveide ES. EMS otrâ pakâpe sâkâs 1994. gada 1. janvârî unietvçra Eiropas Monetârâ institûta izveidi, aizliegumu centrâlajâm bankâm finansçtsabiedrisko sektoru, aizliegumu sabiedriskajam sektoram privileìçti piekïût finanðuinstitûcijâm un izvairîðanos no pârmçrîga valdîbas budþeta deficîta. EMS treðâpakâpe sâkâs 1999. gada 1. janvârî, nododot atbildîbu par monetârajiem jautâju-miem ECB un ievieðot eiro. Ar eiro naudas zîmju ievieðanu 2002. gada 1. janvârîtika pabeigts EMS izveides process.

Elektroniskâ klîringa sistçma (EKS) – Latvijas Bankas neto norçíinu sistçma,kas nodroðina klientu maksâjuma rîkojumu apstrâdi un klîringa (tîrvçrtes) norç-íinus.

Fiksçtas procentu likmes instruments – finanðu instruments, kura kupona procentulikme nemainâs visâ instrumenta darbîbas laikâ.

Finanðu iestâdes – CFS, finanðu palîgsabiedrîbas, apdroðinâðanas sabiedrîbas unpensiju fondi.

Finanðu palîgsabiedrîbas – finanðu iestâdes, kas iesaistîtas galvenokârt finanðupalîgdarbîbâs, t.i., darbîbâs, kuras cieði saistîtas ar finanðu starpniecîbu, bet navfinanðu starpniecîba, piemçram, ieguldîjumu brokeri, kas neveic finanðu starpnie-cîbas pakalpojumus savâ vârdâ, sabiedrîbas, kas nodroðina finanðu tirgu infrastruk-tûru, iestâdes, kas uzrauga MFI, finanðu iestâdes un finanðu tirgu. Finanðu unkapitâla tirgus komisija un Rîgas Fondu birþa uzskatâmas par finanðu palîgsa-biedrîbâm.

Kapitâla vçrtspapîri – vçrtspapîri, kas nodroðina lîdzdalîbu komercsabiedrîbaskapitâlâ. Tie ietver birþâs tirgotus un netirgotus kapitâla vçrtspapîrus (piemçram,kotçtas akcijas, nekotçtas akcijas un citus kapitâla vçrtspapîru veidus) un parastinodroðina ienâkumus dividenþu veidâ.

Klîrings (tîrvçrte) – maksâjuma dokumentu nosûtîðanas, apstrâdes un savstarpçjâssaskaòoðanas process, kas notiek pirms norçíina un kâ rezultâtâ, pamatojoties uzvisiem banku iesniegtajiem maksâjuma dokumentiem, aprçíina katras bankasklîringa (tîrvçrtes) neto pozîciju, t.i., kopçjâs naudas lîdzekïu saistîbas vai prasîbaspret pârçjâm bankâm.

Koncentrâcijas râdîtâjs – piecu lielâko transakciju nosûtîtâju (var bût iekïautacentrâlâ banka) tirgus daïa katras maksâjumu sistçmas transakciju kopskaitâ unkopapjomâ. Pieci lielâkie transakciju nosûtîtâji maksâjumu apjoma ziòâ var bûtatðíirîgi no pieciem lielâkajiem transakciju nosûtîtâjiem maksâjumu transakcijuskaita ziòâ. Latvijas Bankas maksâjumu sistçmu koncentrâcijas râdîtâja aprçíinâiekïautas arî Latvijas Bankas transakcijas.

Kredîtiestâde – sabiedrîba, kas dibinâta, lai pieòemtu noguldîjumus un citus at-maksâjamus lîdzekïus no neierobeþota klientu loka un savâ vârdâ izsniegtu kredî-tus, un sniegtu citus finanðu pakalpojumus, vai elektroniskâs naudas institûcijas,kas emitç maksâðanas lîdzekïus elektroniskâs naudas veidâ. Latvijas kredîtiestâdes(bankas un elektroniskâs naudas institûcijas) ietvertas "Latvijas Republikas mo-netâro finanðu iestâþu sarakstâ" (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv)izvçlnes "Normatîvie akti" sadaïu "Statistiskie pârskati").

Kredîtrisks – iespçja ciest zaudçjumus darîjuma partnera saistîbu neizpildes dçï.

11. pielikums (turpinâjums)

110

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS Likviditâtes risks – iespçja, ka saistîbas netiks izpildîtas laikus un nebûs iespçjams

atsavinât aktîvus tuvu to patiesajai vçrtîbai.

Lombarda kredîts – Latvijas Republikâ reìistrçtai bankai vai ârvalstu bankasfiliâlei, kurai Latvijas Bankâ ir naudas konts norçíiniem latos un kura piedalâsLatvijas Bankas organizçtajâ vçrtspapîru norçíinu sistçmâ, pret tâs îpaðumâ esoðuun neapgrûtinâtu vçrtspapîru íîlu izsniegts Latvijas Bankas îstermiòa kredîts. Lat-vijas Banka izsniedz automâtiskos lombarda kredîtus un pieprasîjuma lombardakredîtus.

M0 (naudas bâze) – ðis naudas râdîtâjs tiek aprçíinâts saskaòâ ar Latvijas Bankasmetodoloìiju un ietver Latvijas Bankas emitçtâs latu banknotes un monçtas unrezidentu MFI un finanðu iestâþu pieprasîjuma noguldîjumus (noguldîjumus uznakti) Latvijas Bankâ.

M1 (ðaurâs naudas râdîtâjs) – ðis naudas râdîtâjs tiek aprçíinâts saskaòâ ar ECBmetodoloìiju un ietver Latvijas Bankas emitçtâs latu banknotes un monçtas, ne-ieskaitot to atlikumus MFI kasçs, un rezidentu nefinanðu sabiedrîbu, finanðu ie-stâþu, mâjsaimniecîbu un mâjsaimniecîbas apkalpojoðo bezpeïòas institûciju unpaðvaldîbu latos un ârvalstu valûtâs MFI uz nakti veiktos noguldîjumus.

M2 (vidçjâs naudas râdîtâjs) – ðis naudas râdîtâjs tiek aprçíinâts saskaòâ ar ECBmetodoloìiju un ietver M1 un rezidentu nefinanðu sabiedrîbu, finanðu iestâþu,mâjsaimniecîbu un mâjsaimniecîbas apkalpojoðo bezpeïòas institûciju un paðval-dîbu latos un ârvalstu valûtâs MFI veiktos noguldîjumus ar brîdinâjuma termiòupar izòemðanu lîdz 3 mçneðiem ieskaitot (îstermiòa krâjnoguldîjumus) un nogul-dîjumus ar noteikto termiòu lîdz 2 gadiem ieskaitot (îstermiòa noguldîjumus).

M2X (plaðâ nauda) – ðis naudas râdîtâjs tiek aprçíinâts saskaòâ ar Latvijas Bankasmetodoloìiju un ietver Latvijas Bankas emitçtâs latu banknotes un monçtas, ne-ieskaitot to atlikumus MFI kasçs, un rezidentu nefinanðu sabiedrîbu, finanðu ie-stâþu, mâjsaimniecîbu un mâjsaimniecîbas apkalpojoðo bezpeïòas institûciju MFIveiktos noguldîjumus uz nakti un termiònoguldîjumus (t.sk. noguldîjumus ar brî-dinâjuma termiòu par izòemðanu un repo darîjumus) latos un ârvalstu valûtâs.Paðvaldîbu noguldîjumi tiek ietverti M2X kâ neto râdîtâjs pieprasîjuma pusç.

M3 (plaðâs naudas râdîtâjs) – ðis naudas râdîtâjs tiek aprçíinâts saskaòâ ar ECBmetodoloìiju un ietver M2, repo darîjumus, MFI emitçtos parâda vçrtspapîrus artermiòu lîdz 2 gadiem ieskaitot un naudas tirgus fondu akcijas un daïas.

Mainîgas procentu likmes instruments – finanðu instruments, kura kupona pro-centu likmi periodiski pârskata attiecîbâ pret atsauces indeksu, lai atspoguïotuîstermiòa vai vidçja termiòa tirgus procentu likmju pârmaiòas. Mainîgas procentulikmes instrumentiem kupona procentu likme var bût noteikta, izmantojot vai nuatsauces indeksu kâdâ datumâ pirms procentu uzkrâðanas perioda sâkuma, vai arîprocentu uzkrâðanas perioda laikâ.

Mâjsaimniecîbas – fiziskâs personas vai fizisko personu grupas kâ patçrçtâji untikai paðu galapatçriòam domâtu preèu raþotâji un nefinanðu pakalpojumu snie-dzçji. Latvijâ par mâjsaimniecîbâm uzskatâmi arî individuâlâ darba veicçji, ja viòinav reìistrçjuði savu darbîbu Latvijas Republikas Uzòçmumu reìistra komercre-ìistrâ. Veidojot kopsavilkumus, mâjsaimniecîbu sektorâ parasti iekïauj arî mâj-saimniecîbas apkalpojoðo bezpeïòas institûciju datus.

Maksâjumu bilance – statistikas pârskats, kas atspoguïo Latvijas saimnieciskosdarîjumus ar pârçjâm valstîm. Ðajâ pârskatâ atspoguïoti darîjumi, kuri saistîti ar

11. pielikums (turpinâjums)

PI

EL

IK

UM

I

111

precçm, pakalpojumiem, ienâkumiem un pârvedumiem, un tie neto darîjumi, kurirada finanðu prasîbas ("Aktîvi") vai finanðu saistîbas ("Pasîvi") pret pârçjâm valstîm.

Monetârâs finanðu iestâdes (MFI) – iestâdes, kas kopâ veido naudas emisijassektoru. Latvijas Banka uztur "Latvijas Republikas monetâro finanðu iestâþu sa-rakstu" (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvçlnes "Normatîvieakti" sadaïu "Statistiskie pârskati"), kurâ 2006. gada beigâs iekïauta Latvijas Banka,27 kredîtiestâdes, divi naudas tirgus fondi un 34 pârçjâs MFI (krâjaizdevu sa-biedrîbas). ECB savâ interneta lapâ regulâri publicç ES valstu MFI sarakstu (sk.Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvçlni "Saites").

Nefinanðu sabiedrîba – saimnieciska vienîba, kas veic preèu raþoðanu vai sniedznefinanðu pakalpojumus nolûkâ gût peïòu vai citus augïus. Latvijâ par nefinanðusabiedrîbu uzskatâms arî individuâlais komersants, ja viòð reìistrçjis savu darbîbuLatvijas Republikas Uzòçmumu reìistra komercreìistrâ.

Noguldîjumi ar brîdinâjuma termiòu par izòemðanu – naudas lîdzekïi, kurinoguldîti MFI, nenosakot termiòu, un kurus iespçjams izòemt vai nu iepriekð brî-dinot MFI atbilstoði lîgumâ noteiktajam brîdinâjuma termiòam, vai arî samaksâ-jot tai ievçrojamu soda naudu.

Noguldîjumi ar noteiktu termiòu – naudas lîdzekïi, kuri noguldîti MFI un kurusnevar izòemt pirms termiòa beigâm vai var izòemt, tikai samaksâjot nelielu sodanaudu. Ðâdi noguldîjumi aptver arî daþus netirgojamus parâda instrumentus, pie-mçram, netirgojamus noguldîjumu sertifikâtus.

Pamatdarbîbas risks – iespçja ciest finansiâlus un nefinansiâlus zaudçjumusdarbîbas neparedzçtas pârtraukðanas, informâcijas nesankcionçtas izmantoðanas,droðîbas prasîbu neievçroðanas un citu ar nepilnîgu iekðçjâs kontroles sistçmusaistîtu iekðçju vai ârçju apstâkïu dçï.

Parâda vçrtspapîri – vçrtspapîri, kas apliecina emitenta (t.i., aizòçmçja) saistîbaspret ðo vçrtspapîru turçtâju (aizdevçju) un tâ apòemðanos veikt vienu vai vairâkusmaksâjumus vçrtspapîru turçtâjam (aizdevçjam) noteiktâ datumâ vai datumos (pie-mçram, obligâcijas, parâdzîmes, naudas tirgus instrumenti). Ðiem vçrtspapîriemparasti ir noteikta procentu likme (kupons), vai arî tie tiek pârdoti ar diskontupret summu, kas tiks atmaksâta noteiktajâ dzçðanas termiòâ. Parâda vçrtspapîri,kas emitçti ar sâkotnçjo termiòu ilgâku par 1 gadu, klasificçjami kâ ilgtermiòaparâda vçrtspapîri.

Pieprasîjuma lombarda kredîts – pçc Latvijas Republikâ reìistrçtas bankas vaiârvalstu bankas filiâles, kam Latvijas Bankâ ir naudas konts norçíiniem latos unkas piedalâs Latvijas Bankas organizçtajâ vçrtspapîru norçíinu sistçmâ, pieprasî-juma uz noteiktu termiòu, kas nepârsniedz 30 dienu pçc kârtas, izsniegts lombardakredîts.

Portfeïieguldîjumi – Latvijas rezidentu ieguldîjumi (neto darîjumi un atlikumi)citu valstu rezidentu emitçtajos vçrtspapîros ("Aktîvi") un citu valstu rezidentuieguldîjumi Latvijas rezidentu emitçtajos vçrtspapîros ("Pasîvi"). Portfeïieguldî-jumos tiek ietverti kapitâla vçrtspapîri (nodroðina îpaðumtiesîbas, kas atbilst lîdz10% no parastajâm akcijâm vai balsstiesîbâm) un parâda vçrtspapîri, izòemot tosvçrtspapîrus, kuri atspoguïoti ârvalstu tieðajâs investîcijâs vai rezerves aktîvos.

Reâlâ laika bruto norçíinu (RTGS) sistçma – norçíinu sistçma, kurâ maksâjumuapstrâde un norçíins notiek, pamatojoties uz katru atseviðíu maksâjuma doku-mentu (neizmantojot mijieskaitu) reâlajâ laikâ.

11. pielikums (turpinâjums)

112

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS Rezerves – Latvijas Republikâ reìistrçto banku un ârvalstu banku filiâïu naudas

turçjumi Latvijas Bankâ, lai izpildîtu rezervju prasîbas.

Rezervju bâze – to bilances posteòu summa, kuri veido Latvijas Republikâ reìis-trçto banku un ârvalstu banku filiâïu rezervju prasîbu aprçíinâðanas bâzi.

Rezervju norma – Latvijas Bankas noteikta rezervju bâzes daïa procentos. Centrâlâsbankas var noteikt normu arî katrai rezervju bâzç iekïauto bilances posteòu kate-gorijai. Normas izmanto rezervju prasîbu aprçíinâðanai.

Rezervju prasîbas – prasîbas Latvijas Republikâ reìistrçtai bankai un ârvalstubankas filiâlei turçt Latvijas Bankâ rezervju normai atbilstoðas rezerves.

RIGIBID (Riga Interbank Bid Rate) – Latvijas starpbanku noguldîjumu procentulikmju indekss, kas atspoguïo kotçðanas sarakstâ iekïauto banku noteiktâs latunaudas tirgus procentu likmes, par kâdâm ðîs bankas vçlas aizòemties naudas lî-dzekïus latos no citâm bankâm. Latvijas Banka ðo indeksu aprçíina darîjumiemar termiòu uz nakti, 1 diena (sâkot ar nâkamo darbadienu), 1 nedçïa, 1 mçnesis,3 mçneði, 6 mçneði un 12 mçneði.

RIGIBOR (Riga Interbank Offered Rate) – Latvijas starpbanku kredîtu procentulikmju indekss, kas atspoguïo kotçðanas sarakstâ iekïauto banku noteiktâs latunaudas tirgus procentu likmes, par kâdâm ðîs bankas vçlas aizdot naudas lîdzekïuslatos citâm bankâm. Latvijas Banka ðo indeksu aprçíina darîjumiem ar termiòuuz nakti, 1 diena (sâkot ar nâkamo darbadienu), 1 nedçïa, 1 mçnesis, 3 mçneði,6 mçneði un 12 mçneði.

Sâkotnçjais termiòð – saskaòâ ar finanðu operâcijas sâkumâ nolîgtajiem noteiku-miem un nosacîjumiem laiks no parâda instrumenta emisijas datuma lîdz dzçðanasdatumam vai aizdevuma izsniegðanas datuma lîdz atmaksas datumam, vai kâdascitas finanðu operâcijas sâkuma datuma lîdz beigu datumam.

SEPA (Vienotâ eiro maksâjumu telpa) (SEPA (Single Euro Payment Area)) – telpa,kurâ patçrçtâji, uzòçmçjsabiedrîbas un citi tautsaimniecîbas dalîbnieki neatkarîgino to atraðanâs vietas varçs veikt un saòemt maksâjumus eiro gan starp valstîm,gan valstu robeþâs saskaòâ ar vieniem un tiem paðiem galvenajiem nosacîjumiem,tiesîbâm un pienâkumiem.

Starpbanku automatizçtâ maksâjumu sistçma (SAMS) – Latvijas Bankas brutonorçíinu sistçma, kas nodroðina starpbanku norçíinus reâlajâ laikâ.

Starptautiskais Valûtas fonds (SVF) – starptautiska organizâcija, kas dibinâta1944. gada jûlijâ, lai veicinâtu starptautisko monetâro sadarbîbu, valûtas kursustabilitâti, valstu ekonomisko izaugsmi un nodarbinâtîbas pieaugumu un nodroði-nâtu îslaicîgu finansiâlu palîdzîbu, ja kâdai SVF dalîbvalstij radusies nepiecieðamîbarisinât ar maksâjumu bilanci saistîtas problçmas.

Starptautisko investîciju bilance – statistikas pârskats, kas atspoguïo Latvijas fi-nanðu prasîbu ("Aktîvi") un finanðu saistîbu ("Pasîvi") pret pârçjâm valstîm atliku-mu vçrtîbu un sastâvu.

Starptautisko norçíinu banka (SNB) (Bank for International Settlements (BIS)) –starptautiska finanðu organizâcija, kas dibinâta 1930. gada maijâ, lai veicinâtu starp-tautisko monetâro un finanðu sadarbîbu. SNB darbojas kâ centrâlo banku banka.

11. pielikums (turpinâjums)

PI

EL

IK

UM

I

113

TARGET (Eiropas Vienotâ automatizçtâ reâlâ laika bruto norçíinu) sistçma(TARGET (Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer)system) – reâlâ laika bruto norçíinu sistçma eiro. Tâ ir decentralizçta sistçma, ko2006. gada beigâs veidoja 17 nacionâlâs reâlâ laika bruto norçíinu sistçmas, ECBmaksâjumu mehânisms un starpsavienojumu mehânisms.

Termiònoguldîjums Latvijas Bankâ – Latvijas Bankâ uz noteiktu termiòu un parnoteiktu procentu likmi pieòemti Latvijas Republikâ reìistrçtas bankas, t.sk. ban-kas, kas atzîta par maksâtnespçjîgu vai likvidçjamu, vai ârvalstu bankas filiâlesnaudas lîdzekïi latos, kurus, beidzoties termiòam, Latvijas Banka samaksâ minç-tajiem darîjuma partneriem ar procentiem.

Tieðâs investîcijas – investîcijas (neto darîjumi un atlikumi), ko ârvalstu investorsveic, lai iegûtu bûtisku lîdzdalîbu (îpaðumtiesîbas, kas atbilst vismaz 10% no paras-tajâm akcijâm vai balsstiesîbâm) kâdâ Latvijas komercsabiedrîbâ ("Tieðâs investî-cijas Latvijâ") vai Latvijas investors kâdâ ârvalstu kompânijâ ("Tieðâs investîcijasârvalstîs"). Tâs ietver tieðâs investîcijas paðu kapitâla, reinvestçtâs peïòas un citakapitâla veidâ.

Tirgus risks – iespçja ciest zaudçjumus finanðu tirgus faktoru (piemçram, procentulikmju vai valûtas kursu) nelabvçlîgu pârmaiòu dçï.

Valdîba – valsts institûcijas, kuras raþo netirgojamas preces vai sniedz pakalpoju-mus, kas paredzçti individuâlajam vai kolektîvajam patçriòam, vai valsts institûcijas,kuras iesaistîtas nacionâlâ ienâkuma vai nacionâlâs bagâtîbas pârdalç. Latvijâ val-dîba ietver centrâlo valdîbu un vietçjo valdîbu.

Valûtas kursa mehânisms II (VKM II) – valûtas kursa reþîms, kas nodroðina pa-matprincipus sadarbîbai valûtas kursu politikas jomâ starp eiro zonas valstîm unES valstîm, kuras nepiedalâs EMS treðajâ pakâpç. 2006. gada beigâs VKM II pie-dalîjâs Dânija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Slovâkija un Slovçnija(2007. gada 1. janvârî, ievieðot eiro, Slovçnija pârtrauca dalîbu VKM II).

Valûtas mijmaiòas darîjums – vienas valûtas maiòa pret otru, vienlaikus veicotpirkðanas un pârdoðanas darîjumu pçc darîjuma sâkumkursa un pârdoðanas unpirkðanas darîjumu pçc darîjuma beigu kursa.

Vçrtspapîru pârdoðana ar atpirkðanu (repo darîjumi) – darîjumi, kuros izsolesdalîbnieks (Latvijas Republikâ reìistrçta banka vai ârvalstu bankas filiâle, kamLatvijas Bankâ ir naudas konts norçíiniem latos un kas piedalâs Latvijas Bankasorganizçtajâ vçrtspapîru norçíinu sistçmâ) pârdod tâ îpaðumâ esoðos vçrtspapîrusLatvijas Bankai un, termiòam beidzoties, atpçrk no Latvijas Bankas vçrtspapîruspar darîjuma noslçgðanas brîdî noteiktu cenu.

Vçrtspapîru pirkðana ar atpârdoðanu (reverse repo darîjumi) – darîjumi, kurosizsoles dalîbnieks (Latvijas Republikâ reìistrçta banka vai ârvalstu bankas filiâle,kâ arî ârvalstu banka, starptautiska valûtas, finanðu vai kredîta institûcija, kamLatvijas Bankâ ir naudas konts norçíiniem latos un kas piedalâs Latvijas Bankasorganizçtajâ vçrtspapîru norçíinu sistçmâ) pçrk no Latvijas Bankas tâs îpaðumâesoðos vçrtspapîrus un, termiòam beidzoties, atpârdod Latvijas Bankai vçrtspapîruspar darîjuma noslçgðanas brîdî noteiktu cenu.

Vietçjâ valdîba – valsts institûcijas, kuru kompetence attiecas tikai uz vietçjo ekono-misko teritoriju. Vietçjâ valdîba ietver valsts bezpeïòas institûcijas, kuras vietçjâvaldîba kontrolç un finansç. Latvijâ vietçjâ valdîba ir paðvaldîbas.

11. pielikums (turpinâjums)

114

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

06.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

12. pielikums

LATVIJAS BANKAS VÎZIJAS, MISIJAS UN VÇRTÎBU VÇSTÎJUMI

LATVIJAS BANKAS VÎZIJA

Latvijas Banka ir neatkarîga un savus uzdevumus veic, sabiedrîbas intereðu unaugstas profesionâlâs atbildîbas vadîta. Tâ pilnvçrtîgi darbojas Eiropas Centrâlobanku sistçmâ, sadarbojas ar citâm Eiropas Savienîbas institûcijâm un veido stabiluun labvçlîgu vidi Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbai.

LATVIJAS BANKAS MISIJA

Latvijas Bankas kâ centrâlâs bankas darbîbas mçríis ir cenu stabilitâte, kas sekmçvalsts ilgtermiòa ekonomisko izaugsmi.

Latvijas Banka ir aktîva un atbildîga Eiropas Centrâlo banku sistçmas dalîbniece,kas ar savu darbîbu veicina Latvijas un pârçjo Eiropas Savienîbas valstu finanðusistçmu integrâciju un stabilitâti.

Latvijas Banka pilnveido Latvijas sabiedrîbas ekonomikas zinâðanas, vairojot iz-pratni un uzticamîbu.

Latvijas Banka efektîvi darbojas, lai, nodroðinot augstu kvalitâti un ierobeþojotriskus, profesionâli un nepârtraukti îstenotu savus uzdevumus.

Latvijas Banka ir uzticama sadarbîbas partnere.

MÛSU VÇRTÎBAS

Mûsu vçrtîba ir mûsu darbinieki. Mçs uzturam droðu un veselîgu darba vidi. Dar-binieku motivâcija, radoða pieeja un atbildîba ir bûtiski priekðnoteikumi LatvijasBankas veiksmîgai darbîbai. Latvijas Banka savos darbiniekos augstu vçrtç:1. virzîbu uz pakalpojumu kvalitâti un rezultâtu;2. modernu tehnoloìiju un korporatîvâs vadîbas atzinumu izmantoðanu;3. komandas darbu un labvçlîgas darba vides uzturçðanu;4. profesionalitâti:– uzdevumu izpildi kvalitatîvi un termiòâ,– paðiniciatîvu,– spçju saskatît trûkumus, informçt par tiem vai novçrst tos, ja tas paða spçkos,– spçju un gribu atzît kïûdas un labot tâs, – labâs prakses principu piemçroðanu,– spçju lçmumu pieòemðanâ bût apdomîgiem un risku vçrtçjoðiem,– spçju aizsargât informâciju,– vçlmi izglîtoties un spçju elastîgi pielâgoties pamatotâm pârmaiòâm,– prasmi iekïauties kolektîvâ un zinâðanâs un pieredzç dalîties ar kolçìiem;5. çtisku attieksmi pret darbu un kolçìiem:– inteliìenci savstarpçjâs attiecîbâs,– godîgumu,– koleìialitâti,– cieòpilnu izturçðanos un rîcîbu attiecîbâ uz citâdu tautîbu, dzimumu, ticîbu unuzskatiem,– centrâlâs bankas darbinieku îpaðâs atbildîbas un pienâkumu svarîguma apzinâ-ðanos, lai veicinâtu uzticçðanos Latvijas Bankai;6. pilsoniskâs îpaðîbas – patriotismu un pienâkuma izjûtu pret valsti un sabiedrîbu.

Latvijas Bankas 2006. gada pârskats

K. Valdemâra ielâ 2A, Rîgâ, LV-1050Tâlrunis: 6702 2300 Fakss: 6702 2420http://www.bank.lvinfo@bank.lvIespiests "Premo"