LATVIJAS BANKAS 2007. GADA PARSKAT S-

LATVIJAS BANKAS 2007. GADA PÂRSKATS

ISSN 1407–1797

© Latvijas Banka, 2008

Pârpublicçjot obligâta avota norâde.

Dizainam izmantoti mâkslas darbi no Latvijas Bankas kolekcijas.Uz vâka: Boriss Bçrziòð. Siena (1999); iekðlapâs: Kaspars Zariòð. Lidojoðâs puíes (2007); Dace Lielâ. Daugava (2001); Laima Bikðe. Meteorologs darbâ (2007).Foto: Ilmârs Znotiòð un Indriíis Stûrmanis.

22.04.2008. redakcija.

Grafiskajos attçlos ar punktiem atzîmçts râdîtâja faktiskais lielums, ar lînijâm – ðo râdîtâju aproksimçjoðâ lîkne. Râdîtâjakatras dienas mçrîjumu aproksimçjoðâ lîkne ir vairâk izcelta nekâ faktiskâ lieluma lîkne.

Skaitïu noapaïoðanas rezultâtâ komponentu summa var atðíirties no kopsummas.

– attiecîgajâ periodâ nav darîjumu vai nav atlikumu.x dati nav pieejami vai râdîtâjus nav iespçjams aprçíinât.0 râdîtâjs mazâks par 0.5, bet lielâks par nulli vai râdîtâja aprçíina rezultâts ir nulle.

SATURS

Latvijas Bankas prezidenta ievadvârdi 5Latvijas Bankas vîzija un misija 8Tautsaimniecîbas attîstîba un monetârâ politika 9

Ârçjâ ekonomiskâ vide 10Inflâcija un cenas 12Iekðzemes kopprodukts 13Darba tirgus 15Ârçjâ tirdzniecîba un maksâjumu bilance 16Fiskâlâ politika 18Banku attîstîba 19Naudas piedâvâjums 20Kredîtu un noguldîjumu procentu likmes 24Starpbanku tirgus 26Naudas bâze 27Valûtas tirgus un Latvijas ârçjais parâds 29Vçrtspapîru tirgus 30

Centrâlâs bankas darbîba 35Latvijas Banka Eiropas Centrâlo banku sistçmâ un Eiropas Savienîbasinstitûcijâs 36Stratçìiskâ plânoðana 36Valûtas maiòas politika un ârçjâs rezerves 37Monetârâs politikas instrumenti 38Ekonomiskâ izpçte, analîze un prognozçðana 40Skaidrâs naudas apgrozîba 40Statistika 41Maksâjumu un norçíinu sistçmas 49Maksâjumu sistçmu pârraudzîba 50Finanðu stabilitâte 51Parâdnieku reìistra darbîba un Kredîtu reìistra izveide 52Informâcijas sistçmas 53Sabiedrîbas informçðana 53Organizatoriskâ attîstîba 55Personâla attîstîba 56Risku pârvaldîðana un kvalitâtes vadîba 57Iekðçjais un ârçjais audits 58Grâmatvedîba un budþeta vadîba 59Sadarbîba ar starptautiskajâm organizâcijâm 59Sadarbîba ar ârvalstu centrâlajâm bankâm un tehniskâ palîdzîba 60

Latvijas Bankas 2007. gada finanðu pârskati 63Bilance 64Peïòas un zaudçjumu aprçíins 66Kopçjâs atzîtâs peïòas un zaudçjumu pârskats 68Naudas plûsmas pârskats 69Finanðu pârskatu skaidrojumi 70

Neatkarîgu revidentu ziòojums Latvijas Bankas padomei 105Pielikumi 1071. Monetârie râdîtâji 2007. gadâ 1082. Latvijas Bankas 2007. gada mçneðu bilances 1093. Latvijas Bankas 2003.–2007. gada bilances 1104. Latvijas Bankas 2003.–2007. gada peïòas un zaudçjumu aprçíini 1115. Latvijas Bankas noteiktie Lielbritânijas sterliòu mârciòas,

Japânas jenas un ASV dolâra kursi 1116. Latvijas Bankas struktûrvienîbas 2007. gada beigâs 1127. Latvijas Bankas struktûra 2007. gada beigâs 1158. Latvijas Bankas pârstâvniecîba starptautiskajâs organizâcijâs 1169. 2007. gadâ publicçtie Latvijas Bankas izdevumi 11810. Latvijas Bankas pamatuzdevumu izpildes 2007. gada normatîvâs

aktualitâtes 11911. Termini 121

3

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

4 SAÎSINÂJUMI

AS akciju sabiedrîbaASV Amerikas Savienotâs ValstisCEBS Eiropas Banku uzraugu komitejaCFS citi finanðu starpnieki, izòemot apdroðinâðanas sabiedrîbas un

pensiju fondusCIF preces vçrtîba, ietverot transporta un apdroðinâðanas izmaksas lîdz

importçtâjvalsts robeþai (cost, insurance and freight at the importer'sborder)

CSP Latvijas Republikas Centrâlâ statistikas pârvaldeECB Eiropas Centrâlâ bankaECBS Eiropas Centrâlo banku sistçmaEFK Ekonomikas un finanðu komitejaEK Eiropas KomisijaEKS elektroniskâ klîringa sistçmaEMS Ekonomikas un monetârâ savienîbaES Eiropas SavienîbaES10 valstis, kuras pievienojâs ES 2004. gada 1. maijâES12 valstis, kuras pievienojâs ES 2004. gada 1. maijâ un 2007. gada

1. janvârîES15 valstis, kuras ietilpa ES pirms 2004. gada 1. maijaEurostat Eiropas Kopienu Statistikas birojsFKTK Finanðu un kapitâla tirgus komisijaFM Latvijas Republikas Finanðu ministrijaFOB preces vçrtîba, ietverot transporta un apdroðinâðanas izmaksas lîdz

eksportçtâjvalsts robeþai (free on board at the exporter's border)FRS ASV Federâlo rezervju sistçmaIIN iedzîvotâju ienâkuma nodoklisIKP iekðzemes kopproduktsISO Starptautiskâ Standartizâcijas organizâcija (International

Organization for Standardization)LCD Latvijas Centrâlais depozitârijsM0 naudas bâzeM1 ðaurâs naudas râdîtâjsM2 vidçjâs naudas râdîtâjsM3 plaðâs naudas râdîtâjsM2X plaðâ naudaMFI monetârâ finanðu iestâdeNACE Ekonomiskâs darbîbas statistiskâ klasifikâcija ES (Nomenclature

statistique des activités économiques dans la Communautéeuropéenne)

NÎN nekustamâ îpaðuma nodoklisNVS Neatkarîgo Valstu SavienîbaOECD Ekonomiskâs sadarbîbas un attîstîbas organizâcija (Organisation for

Economic Co-operation and Development)OMXBGI Baltijas akciju cenu indekssOMX Riga kapitalizâcijas indekss, kas tiek attiecinâts pret iepriekðçjo vçrtîbu

un raksturo kopçjo ieguldîjuma atdevi un kurâ ietvertas visas RFBOficiâlâ un Otrâ saraksta sabiedrîbu akcijas

PVN pievienotâs vçrtîbas nodoklisRFB Rîgas Fondu birþaRIGIBID Riga Interbank Bid Rate; Latvijas starpbanku noguldîjumu procentu

likmju indekssRIGIBOR Riga Interbank Offered Rate; Latvijas starpbanku kredîtu procentu

likmju indekssSAMS starpbanku automatizçtâ maksâjumu sistçmaSEPA Vienotâ eiro maksâjumu telpa (Single Euro Payments Area)SDR Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas (Special Drawing Rights)SIA sabiedrîba ar ierobeþotu atbildîbuSNB Starptautisko norçíinu banka (Bank for International Settlements)SVF Starptautiskais Valûtas fondsVAS valsts akciju sabiedrîbaVKM II Valûtas kursa mehânisms IIVSAOI valsts sociâlâs apdroðinâðanas obligâtâs iemaksas

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

5

LATVIJAS BANKAS PREZIDENTA IEVADVÂRDI

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

6

2007. gads iezîmçja pagriezienu Latvijas makroekonomiskajâ attîstîbâ. Valdîbasinflâcijas ierobeþoðanas pasâkumu ietekmç tautsaimniecîbas attîstîba, kuras gaitadaþu iepriekðçjo gadu laikâ bijusi pârâk strauja, pakâpeniski atgrieþas ilgtermiòâuzturamâ lîmenî, bet augstu un augoðu inflâciju vçl 2008. gada sâkumâ uztur gal-venokârt lîdzðinçjâ pârlieku lielâ daþâdu veidu finansçjuma ieplûde – ârvalstu mâ-tesbanku kredîtresursi, ârvalstu tieðâs investîcijas, no ES fondiem saòemtie resursi,ârvalstîs strâdâjoðo mâjup sûtîtie lîdzekïi. Pakâpeniski mazinoties kreditçðanastempam, pârâk straujajam iekðzemes pieprasîjumam un IKP pieaugumam, 2. pus-gadâ gaidâms inflâcijas pirmais samazinâjums. Eiro ievieðana, kas iespçjama neagrâk par 2012. vai 2013. gadu, Latvijas tautsaimniecîbai bûs balva par augstâsinflâcijas mazinâðanu.

Centrâlâ banka ikdienas darbâ un komunikâcijâ ar finanðu tirgus dalîbniekiem unsabiedrîbu daudz uzmanîbas veltîjusi faktoriem, kas ïâva strauji attîstît Latvijastautsaimniecîbu un vienlaikus saglabât nemainîgu fiksçta valûtas kursa politiku.Fiksçta valûtas kursa apstâkïos tradicionâlo centrâlâs bankas monetârâs politikasinstrumentu ietekme un efektivitâte mazinâs un makroekonomiskâ stabilitâte pa-nâkama ar fiskâlâs politikas svirâm, nodroðinot valsts budþetu ar pârpalikumu.Saskaòâ ar naudas plûsmas principu valsts budþeta bilancç nodroðinâts uzlabojumssalîdzinâjumâ ar plânoto deficîtu (–1.4% no IKP), sasniedzot 0.7% no IKP, turklâtarî saskaòâ ar uzkrâðanas principu bilance ir gandrîz sabalansçta.

Latvijas Banka 2007. gadâ turpinâja îstenot ierobeþojoðu monetâro politiku: refi-nansçðanas likme palielinâta divas reizes (kopumâ par 100 bâzes punktiem; lîdz6.00%), tâdçjâdi slâpçjot pârmçrîgo iekðzemes pieprasîjumu. 2007. gada 2. pusgadâmazinoties ekonomikas pârkarðanas pazîmçm, Latvijas Banka procentu likmesvairs nemainîja, bet 2008. gada 1. ceturksnî, òemot vçrâ, ka vienlaikus ar lçnâkukreditçðanas kâpumu sarukusi banku loma iekðzemes pieprasîjuma uzturçðanâ,par 2.0 procentu punktiem (lîdz 6.00%) samazinâja obligâto rezervju normu bankusaistîbâm ar termiòu ilgâku par 2 gadiem.

Atbilstoði Latvijas Bankas prognozçm vienlaikus ar kreditçðanas pieauguma pa-lçninâðanos samazinâjies importa kâpuma temps un maksâjumu bilances tekoðâkonta deficîts (4. ceturksnî – 17.7% no IKP; iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ periodâ –27.2% no IKP). Iekðzemes kredîtu gada pieauguma temps sarucis no 58.4% lîdz34.2%, un to noteikuði gan valdîbas îstenotie pasâkumi, gan apzinâta banku politika.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

7Tâdçjâdi arî to mâtesbankas darbos apliecina publiski deklarçto vçlmi darbotiesLatvijas finanðu sistçmâ ilgtermiòâ, vienlaikus vairojot tautsaimniecîbas stabilitâtespriekðnoteikumus. Turklât veidojas labvçlîga tendence – mazinoties izsniegtâ hi-potçku kredîta pieauguma tempam, palielinâs industriâlâ kredîta kâpuma temps.Ne mazâk svarîga ir konkurçtspçjîga eksporta attîstîba – Latvijas tirgus daïa2007. gadâ auga ES15 un ES12 valstîs un saglabâjâs stabila Krievijas tirgû. Preèueksporta gada pieauguma temps palielinâjâs lîdz 22.6% (2006. gadâ – 14.0%),4. ceturksnî un gadâ kopumâ apsteidzot preèu importa pieauguma tempu. Savukârtpreèu importa gada kâpuma temps pçc straujâs izaugsmes iepriekðçjâ gadâ palç-ninâjâs lîdz 21.4%, samazinoties no 36.2% gada kâpuma 1. ceturksnî lîdz 4.5%4. ceturksnî.

Latvija turpinâja dalîbu VKM II un pilnveidoja infrastruktûru pilntiesîgai dalîbaiEMS. Pabeigts nozîmîgs projekts – pievienoðanâs Eiropas Vienotajai automâtis-kajai reâlâ laika norçíinu sistçmai TARGET2. 2008. gada 1. janvârî darbu sâcisLatvijas Bankas Kredîtu reìistrs, kas tiks izmantots ne tikai kâ finanðu stabilitâtesanalîzes instruments vai kredîtvçstures krâtuve, bet sniegs ieguldîjumu arî inflâcijassamazinâðanâ.

Latvijas naudas zîmju klâsts 2007. gadâ papildinâts ar seðâm jaunâm jubilejas unpiemiòas monçtâm. Monçta "Brîvîbas cîòas" Pasaules naudas izstâdç Berlînç atzîtapar gada labâko mûsdienu notikumam veltîto monçtu. Gadskârtçjâ Latvijas sa-biedrîbas aptaujâ par "Latvijas gada monçtu 2006" atzîta "Ciparu monçta". Turpinotdaþâdot Latvijas naudas dizainu, Latvijas Banka emitçja 1 lata apgrozîbas monçtas"Pûcessakta" un "Sniegavîrs".

Par svarîgu pienâkumu Latvijas Banka uzskata informâcijas sniegðanu, lai padzi-ïinâtu sabiedrîbas izpratni par tâs darbîbu, pieòemtajiem lçmumiem un Latvijastautsaimniecîbas attîstîbu. Ekonomiskâs politikas veidotâjiem un plaðai sabiedrîbaivienlîdz aktuâlais jautâjums – Latvijas un ES vidçjâ labklâjîbas lîmeòa izlîdzinâðanainepiecieðamâs izaugsmes priekðnoteikumi – kïuva arî par 2007. gada oktobrî or-ganizçtâs Latvijas Bankas gadskârtçjâs konferences "Konkurçtspçja – Latvijas taut-saimniecîbas nâkotnes stûrakmens" ziòojumu un diskusiju tematiem.

Pateicos Latvijas Bankas padomei un valdei par labu Latvijas Bankas darba orga-nizâciju un ikvienam darbiniekam – par radoðo ieguldîjumu un veiksmîgo ikdienasdarbu, veicot Latvijas Bankas uzdevumus.

Latvijas tautsaimniecîbas dinamiskâ attîstîba 21. gadsimta sâkumâ kïûs par pçtniekudarba lauku, ar laiku labojot daþu iesîkstçjuðu pieòçmumu, tâpçc ceru, ka LatvijasBankas 2007. gada pârskats jau ðobrîd sniegs lasîtâjiem jaunas atziòas.

Ilmârs RimðçvièsLatvijas Bankas prezidentsRîgâ 2008. gada 7. aprîlî

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

8

LATVIJAS BANKAS VÎZIJA UN MISIJA

VÎZIJA

Latvijas Banka ir neatkarîga un savus uzdevumus veic, sabiedrîbas intereðu unaugstas profesionâlâs atbildîbas vadîta. Tâ pilnvçrtîgi darbojas ECBS, sadarbojasar citâm ES institûcijâm un veido stabilu un labvçlîgu vidi Latvijas tautsaimniecîbasattîstîbai.

MISIJA

Latvijas Bankas kâ centrâlâs bankas darbîbas mçríis ir cenu stabilitâte, kas sekmçvalsts ilgtermiòa ekonomisko izaugsmi.

Latvijas Banka ir aktîva un atbildîga ECBS dalîbniece, kas ar savu darbîbu veicinaLatvijas un pârçjo ES valstu finanðu sistçmu integrâciju un stabilitâti.

Latvijas Banka pilnveido Latvijas sabiedrîbas ekonomikas zinâðanas, vairojot iz-pratni un uzticamîbu.

Latvijas Banka efektîvi darbojas, lai, nodroðinot augstu kvalitâti un ierobeþojotriskus, profesionâli un nepârtraukti îstenotu savus uzdevumus.

Latvijas Banka ir uzticama sadarbîbas partnere.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

9

TAUTSAIMNIECÎBAS ATTÎSTÎBA UN MONETÂRÂ POLITIKA

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

10 ÂRÇJÂ EKONOMISKÂ VIDE

Pasaules tautsaimniecîbas izaugsme 2007. gadâ kopumâ bija samçrâ spçcîga, tomçrfinanðu sektorâ vçrojamo notikumu ietekmç gada pçdçjâ ceturksnî jau bija manâmaizaugsmes tempa palçninâðanâs daudzos reìionos. Spriedzi finanðu sektorâ gal-venokârt izraisîja problçmas ASV zemas kvalitâtes hipotçku kredîtu tirgû. Eko-nomiskâs izaugsmes temps gada beigâs palçninâjâs ASV, kâ arî Eiropâ un Japânâ,kur saruka patçrçtâju un raþotâju konfidences râdîtâji. Lai gan eksporta pieaugumsnedaudz palçninâjâs, attîstîbas valstu izaugsme bija dinamiska, t.sk. Íînâ un Indijâsakarâ ar spçcîgo iekðzemes pieprasîjumu.

Eiro zonas IKP izaugsme 2007. gadâ bija tikai nedaudz lçnâka nekâ iepriekðçjâgadâ (2.6%; 2006. gadâ – 2.8%). Gada pirmajos trijos ceturkðòos vçl saglabâjâsdinamiska ekonomiskâ aktivitâte augstâ iekðzemes pieprasîjuma un ârçjâs tirdz-niecîbas attîstîbas dçï, bet 4. ceturksnî bija vçrojamas palçninâðanâs pazîmes, parko liecinâja patçrçtâju un raþotâju konfidences lîmeòa samazinâðanâs, ko galve-nokârt noteica nelabvçlîgâ situâcija finanðu tirgos un kreditçðanas nosacîjumu pa-sliktinâðanâs Eiropâ. Augsto enerìijas un pârtikas cenu rezultâtâ 2. pusgadâ in-flâcija eiro zonâ sâka augt, novembrî un decembrî sasniedzot 3.1%.

Ekonomiskâ aktivitâte Zviedrijâ un Lielbritânijâ bija visai dinamiska, IKP palielino-ties attiecîgi par 3.1% un 3.4%. Gada beigâs abâs ðajâs valstîs bija vçrojamas taut-saimniecîbas izaugsmes palçninâðanâs pazîmes, òemot vçrâ finanðu sektora lieloîpatsvaru Lielbritânijas IKP un Zviedrijas eksporta pieauguma tempa sarukumu2. pusgadâ.

ES10 valstu ekonomiskâ izaugsme joprojâm kopumâ bija diezgan dinamiska, laigan mazliet lçnâka nekâ 2006. gadâ. Valstu dalîjumâ bija vçrojamas visai bûtiskasatðíirîbas. Lietuvâ, Polijâ, Èehijâ un Slovâkijâ IKP pieauguma temps joprojâmbija straujð, tomçr neliels aktivitâtes sarukums gada pçdçjos mçneðos sâkâs Polijâun Èehijâ. Igaunijas ekonomiskâ attîstîba sâka palçninâties – kritâs nekustamâîpaðuma cenas un samazinâjâs eksporta un privâtâ patçriòa pieauguma temps.Savukârt Ungârijas IKP palielinâjâs tikai par 1.4%, òemot vçrâ îstenoto stingrâkofiskâlo politiku, kas pozitîvi ietekmçja fiskâlo bilanci un tekoðâ konta deficîtu, betvienlaikus palçninâja izaugsmi.

ASV IKP palielinâjâs par 2.2% (2006. gadâ – par 2.9%). ASV mâjokïu tirguslejupslîde bija krasâka, nekâ tika prognozçts gada sâkumâ. Investîcijas ðajâ sektorâturpinâja sarukt visu gadu, un arî gada beigâs situâcija vçl nebija stabilizçjusies.Turklât kredîtu tirgus krîze izraisîja nopietnas problçmas finanðu tirgû, ietekmçjotpasaules finanðu sistçmu un nâkotnes izaugsmes perspektîvas. Ðîs krîzes sekasreâlajâ tautsaimniecîbâ sâka izpausties tikai 4. ceturksnî, par ko liecinâja ekono-miskâs aktivitâtes tempa samazinâðanâs rûpnieciskâs raþoðanas un mâjokïu sektorâ,kâ arî nodarbinâtîbâ un patçriòâ. Tas skaidrojams ar to, ka nekustamâ îpaðumacenas parasti lçni reaìç uz piedâvâjuma kâpumu mâjokïu tirgû, tâdçjâdi paietdiezgan ilgs laiks, lîdz sabiedrîba sâk apzinâties nekustamâ îpaðuma vçrtîbas kri-tumu un attiecîgi pielâgot tçriòus.

Krievijas ekonomiskâ izaugsme 2007. gadâ bija ïoti dinamiska. IKP palielinâjâspar 8.1% galvenokârt saistîbâ ar iekðzemes pieprasîjuma veiksmîgu attîstîbu (straujiauga gan privâtais pieprasîjums, gan investîcijas) un rûpnieciskâs raþoðanas sektoraizaugsmi. Ïoti strauji (vairâk nekâ par 30%) palielinâjâs imports.

Kopð 2007. gada vidus sâka augt inflâcija gan attîstîtajâs, gan attîstîbas valstîs.Pasaules valstu tautsaimniecîbâ 2007. gadâ svarîgs faktors, kas veicinâja raþoðanasun patçriòa cenu lîmeòa celðanos, bija strauji augoðâs naftas cenas. Kopumâ naftas

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

11cenas palielinâjâs no 59 ASV dolâriem par barelu janvâra sâkumâ lîdz 97 ASVdolâriem par barelu gada beigâs. Naftas cenu kâpumu izraisîja gan naftas produktuaugoðâ pieprasîjuma neatbilstîba ierobeþotajam un svârstîgajam piedâvâjumam,gan tirgus dalîbnieku spekulatîvâs darbîbas. Naftas pieprasîjums 1. pusgadâ palie-linâjâs, straujâk attîstoties pasaules tautsaimniecîbai sezonâlu faktoru dçï un ASVpieòemot lçmumu nâkamo 20 gadu laikâ dubultot stratçìiskâs naftas rezerves.Savukârt 2. pusgadâ pieprasîjums nedaudz samazinâjâs finanðu tirgus satricinâjumaietekmç. Naftas produktu ieguves un pârstrâdes kapacitâti ierobeþoja daþâdi ìeo-politiskie faktori. 2007. gadâ pieauga arî krâsaino metâlu un dârgmetâlu cenas.

Lai mazinâtu inflâcijas kâpuma risku, ECB martâ un jûnijâ paaugstinâja bâzes likmi(par 25 bâzes punktiem; lîdz 4.0%), 2. pusgadâ to vairs nemainot. ECB iespçjaspalçninât kâpjoðo inflâcijas spiedienu, paaugstinot bâzes likmes, 2. pusgadâ ie-robeþoja satricinâjums pasaules finanðu tirgos un prognozes par iespçjamo eko-nomiskâs aktivitâtes pieauguma samazinâðanos eiro zonas valstîs. Lai apturçtu in-flâcijas kâpumu, arî Bank of England 1. pusgadâ îstenoja ierobeþojoðu monetâropolitiku, trîs reizes paaugstinot bâzes likmi (katru reizi par 25 bâzes punktiem; lîdz5.75%). Savukârt 2. pusgadâ pasaules finanðu tirgu satricinâjuma rezultâtâ unpavâjinoties prognozçm par Lielbritânijas tautsaimniecîbas attîstîbu nâkotnç, Bankof England decembrî pazeminâja bâzes likmi par 25 bâzes punktiem (lîdz 5.50%).Saasinoties situâcijai ASV augsta riska kredîtu tirgû, FRS 2. pusgadâ sâka îstenotstimulçjoðu monetâro politiku. Sâkot ar septembri, FRS katrâ sanâksmç pazemi-nâja bâzes likmi par 25–50 bâzes punktiem (bâzes likme gada beigâs – 4.25%).Japânas Banka februârî paaugstinâja bâzes likmi par 25 bâzes punktiem (lîdz 0.5%).

ASV dolâra kurss attiecîbâ pret vairâkâm nozîmîgâkajâm pasaules valûtâm2007. gadâ samazinâjâs. Kopumâ attiecîbâ pret eiro tas saruka no 1.32 lîdz 1.47 (par11.5%). Îpaði strauji ASV dolâra kurss attiecîbâ pret eiro samazinâjâs no gadasâkuma lîdz aprîïa beigâm un no septembra lîdz novembra beigâm. ASV dolârakursa kritumu 1. pusgadâ veicinâja zemâki ASV tautsaimniecîbas râdîtâji un ECBîstenotâ ierobeþojoðâ monetârâ politika, bet 2. pusgadâ samazinâjumu galvenokârtietekmçja ASV augsta riska kredîtu krîze, tâs izraisîtais satricinâjums pasaulesfinanðu tirgos un tirgus dalîbnieku prognozes par ASV dolâra un eiro bâzes pro-centu likmju starpîbas mazinâðanos.

Pasaules tautsaimniecîbas izaugsmes perspektîvas, prognozçtâs uzòçmumu nâ-kotnes ienâkumu plûsmas, procentu likmes un satricinâjums ASV finanðu tirgûgalvenokârt noteica investoru attieksmi pret ieguldîjumiem kapitâla vçrtspapîros.Lai gan 2007. gadâ pasaules akciju tirgos bija vçrojami vairâki samçrâ krasa akcijucenu krituma gadîjumi, akciju cenas gada laikâ kopumâ pieauga. Eiropas akcijutirgus indekss Dow Jones EURO STOXX 50 palielinâjâs par 6.8%, savukârt ASVakciju tirgus indeksi – S&P 500 un NASDAQ Composite – attiecîgi par 3.5% un9.8%. Íînas akciju tirgus indekss SSE A Share auga îpaði strauji (par 96.1%), betKrievijas akciju tirgus indekss RTS palielinâjâs par 19.2%. Savukârt Japânas akcijutirgus cenas samazinâjâs par 11.1%. Îpaði saspringts bija 2. pusgads, kad ASV fi-nanðu tirgus satricinâjuma dçï bija vçrojami vairâki krasi akciju cenu sarukumagadîjumi – jûlija beigâs–augusta sâkumâ, novembrî un decembra beigâs. Jûlijabeigâs–augusta sâkumâ akciju cenas pasaules akciju tirgos visstraujâk samazinâjâsbankâm un citâm finanðu institûcijâm, kurâm problçmas ASV augsta riska hipote-kârâs kreditçðanas sektorâ radîja lielus zaudçjumus un negatîvi ietekmçja progno-zçtâs nâkotnes ienâkumu plûsmas. Arî ieguldot citu sektoru kapitâla vçrtspapî-ros, investori kïuva piesardzîgâki un pieprasîja augstâku riska prçmiju. Novembrîun decembrî akciju cenu kritums atjaunojâs, pastiprinoties investoru baþâm parASV mâjokïu sektora norisçm un finanðu tirgus satricinâjuma ietekmi uz turpmâkopasaules tautsaimniecîbas attîstîbu.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

12 INFLÂCIJA UN CENAS

Latvijâ 2007. gadâ patçriòa cenu gada inflâcija pakâpeniski pieauga no 7.1% lîdz14.1% un sasniedza vidçji 10.1% (sk. 1. att.). Piedâvâjuma pusi raksturojoðo kom-ponentu tieðâ ietekme veidoja gandrîz treðdaïu no gada vidçjâs inflâcijas, t.sk.administratîvi regulçjamâs cenas kopçjo inflâciju paaugstinâja par 1.7 procentupunktiem, neapstrâdâtâs pârtikas cenas – par 1.1 procentu punktu, bet degvielascenas – par 0.2 procentu punktiem. Augot energoresursu, darbaspçka un citâmizmaksâm, kâ arî saglabâjoties noturîgam iekðzemes pieprasîjumam, gan izmaksu,gan pieprasîjuma puses faktoru devums patçriòa cenu gada pamatinflâcijâ kopumâbija lielâks nekâ iepriekðçjâ gadâ. Piedâvâjuma puses faktoru ietekme gada laikâbija samçrâ stabila, bet pamatinflâciju raksturojoðo komponentu devums kopçjâinflâcijâ bûtiski pieauga.

Lai gan dabasgâzes un elektroenerìijas piegâdçm iedzîvotâjiem un siltumenerìijaspiegâdçm piemçrotâ zemâkâ PVN likme 1. pusgadâ vçl mazinâja ðo cenu ietekmiuz inflâciju, turklât arî mazuta kotâcija gada sâkumâ noteica minimâlu dabasgâzescenu ietekmi uz inflâciju, gadâ kopumâ administratîvi regulçjamo cenu grupâ bijavçrojams visai bûtisks ar mâjokïa uzturçðanu saistîto preèu un pakalpojumu cenukâpums. Siltumenerìijas cenu pieaugumu (18.5%) noteica jauns dabasgâzes pie-gâdes lîgums ar Krievijas uzòçmumu "Gazprom". Bûtiski palielinâjâs biïeðu cenassabiedriskajâ transportâ un regulçjamo izglîtîbas pakalpojumu cenas.

Neapstrâdâtâs pârtikas cenu ietekme uz kopçjo inflâciju bija gandrîz tâda pati kâ2006. gadâ, un to galvenokârt noteica izmaksu kâpums.

Lai gan gada sâkumâ tika nedaudz paaugstinâts akcîzes nodoklis degvielai, ASVdolâra kursa kritumam lielâ mçrâ kompensçjot naftas cenu svârstîbas, minçto fak-toru kopçjâ ietekme uz degvielas cenâm Latvijâ 2007. gada pirmajos trijos ceturk-ðòos bija neitrâla un palielinâjâs vien 4. ceturksnî, straujâk augot naftas cenâmpasaules tirgos.

Janvârî un jûlijâ tika bûtiski paaugstinâta akcîzes nodokïa likme tabakas izstrâdâju-miem. Tabakas cenas netiek administratîvi regulçtas, un to maksimâlo apmçrunosaka raþotâjs (lai aprçíinâtu akcîzes nodokli), tâpçc ðis faktors bûtiski pa-augstinâja tieði pamatinflâciju. Lai gan atseviðíiem pakalpojumiem tika piemçrotaszemâkas PVN likmes, pakalpojumu cenu kopçjais lîmenis auga ievçrojami straujâknekâ 2006. gadâ, t.sk. administratîvi neregulçjamâs pakalpojumu cenas gadâ vidçjibija par 13.5% augstâkas nekâ 2006. gadâ un kopçjo inflâciju paaugstinâja par2.9 procentu punktiem. Otra nozîmîgâkâ grupa bija apstrâdâtâ pârtika (ietekme –2.3 procentu punkti), kuras cenas noteica gan izmaksas, gan pasaules piedâvâjumaun pieprasîjuma samçrs, kas bûtiski ietekmçja piena un graudaugu cenas pasaulçun 2. pusgadâ arî Latvijâ. Alkohola un tabakas izstrâdâjumu cenu pârmaiòas kopçjoinflâciju paaugstinâja par 0.9 procentu punktiem, bet pârçjâs tirgojamâs preces,

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

13kuru cenas netiek regulçtas, – par 1.0 procentu punktu. Ðo preèu cenu gada kâpumsvidçji bija mçrens, un to noteica tehnoloìiju attîstîba un konkurence, kâ arî ievç-rojama importa daïa patçriòâ, jo valstîs, no kurâm ðîs preces tiek importçtas, cenukâpums ir neliels. Tâdçjâdi, piemçram, sadzîves tehnikai, audio, video, foto undatu apstrâdes iekârtâm un telefonu aparâtiem bija vçrojams pat bûtisks cenusamazinâjums, bet apìçrba un apavu cenu pieaugums bija neliels (2–3%).

Ievçrojot inflâcijas noturîgumu, Latvijas valdîba apstiprinâja inflâcijas samazinâ-ðanas pasâkumu plânu, ietverot vidçja termiòa pasâkumus fiskâlâs atbildîbas unnodokïu politikas (galvenokârt attiecîbâ uz nekustamâ îpaðuma tirgu) jomâ, kre-ditçðanas ierobeþoðanâ un uzkrâjumu veicinâðanâ, kâ arî aktivitâtçs, kas skar darbaraþîguma palielinâðanu un konkurences veicinâðanu.

Raþotâju cenu kopçjo pieaugumu rûpniecîbâ (16.2%) 2007. gadâ noteica straujaisiekðzemes tirgû pârdotâs produkcijas cenu kâpums (18.6%), mçrenâk (par 12.9%)augot eksportçtâs produkcijas raþotâju cenâm. Cenu izaugsmi iekðzemes tirgû vei-cinâja ilgstoða patçriòa, starppatçriòa preèu un enerìijas sadârdzinâjums attiecîgipar 25.6%, 24.5% un 20.9%. Savukârt straujâkais eksportçtâs produkcijas cenukâpums bija starppatçriòa precçm (15.3%).

Vçl straujâk (vidçji par 26.2%) pieauga bûvniecîbas izmaksas, ko visvairâk veicinâjastrâdâjoðo darba samaksas kâpums (45.5%). Maðînu un mehânismu uzturçðanasun ekspluatâcijas izmaksas palielinâjâs par 33.2%, bet izdevumi bûvmateriâliem –par 12.4%.

Eksporta vienîbas vçrtîba 2007. gadâ turpinâja strauji palielinâties (kâpums –13.3%), bet importa vienîbas vçrtîbas pieaugums salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadubija daudz lçnâks (5.7%). Straujâks eksporta cenu kâpums noteica tirdzniecîbasnosacîjumu uzlaboðanos par 7.2%.

Nozîmîgi auga eksportâ dominçjoðo preèu cenas. Koka un koka izstrâdâjumu cenaspalielinâjâs par 31.8%, parasto metâlu un parasto metâlu izstrâdâjumu – par 12.4%,pârtikas rûpniecîbas raþojumu – par 6.3% un daþâdu gatavo izstrâdâjumu (mçbe-ïu) – par 10.6%. Eksporta kâpumu cenu celðanâs ietekmçja vairâk nekâ fiziskâapjoma pieaugums.

Savukârt importa vienîbas vçrtîba straujâk palielinâjâs íîmiskâs rûpniecîbas untâs saskarnozaru raþojumiem (par 11.4%), parastajiem metâliem un parasto metâluizstrâdâjumiem (par 8.7%), satiksmes lîdzekïiem (par 7.1%) un lauksaimniecîbasun pârtikas precçm, bet samazinâjâs mehânismiem un mehâniskâm ierîcçm, elek-troiekârtâm (par 1.1%). Gandrîz treðdaïu importa pieauguma noteica cenu pa-augstinâðanâs, nedaudz vairâk par divâm treðdaïâm – fiziskâ apjoma kâpums.

IEKÐZEMES KOPPRODUKTS

Pçc pçdçjo gadu straujâ Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbas pieauguma tempa kâ-pinâjuma 2007. gadâ sâkâs pakâpenisks iekðzemes pieprasîjuma palçninâjums (IKPkâpuma temps 1., 2., 3. un 4. ceturksnî bija attiecîgi 11.3%, 11.0%, 10.9% un 8.1%,bet gadâ kopumâ – 10.3%; 2006. gadâ – 12.2%). Ðâdu dinamiku noteica privâtâpatçriòa un kopçjâ pamatkapitâla veidoðanas kâpuma tempa kritums, ko veicinâjaarî valdîbas pieòemtais inflâcijas samazinâðanas pasâkumu plâns. Iekðzemes pie-prasîjuma izaugsme, kas 1. ceturksnî vçl bija ïoti strauja (20.1%), 4. ceturksnî sarukalîdz 0.2%. 2007. gada beigâs samazinâjâs patçrçtâju konfidence, galvenokârt at-spoguïojot vispârçjâs ekonomiskâs situâcijas novçrtçjuma pasliktinâðanos, tâdçjâdibûtiski saruka arî 1. pusgadâ vçrojamais pârlieku lielais iedzîvotâju optimisms at-tiecîbâ uz ienâkumu kâpumu nâkotnç. Iekðzemes pieprasîjuma pieauguma tempa

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

14 kritums noteica importa kâpuma palçninâjumu, vienlaikus saglabâjoties stabiliaugstam ârçjam pieprasîjumam, tâdçjâdi arî negatîvais neto eksporta devums IKPizaugsmç samazinâjâs, bet gada pçdçjâ ceturksnî sasniedza pat pozitîvu râdîtâju.

Privâtais patçriòð 2007. gadâ palielinâjâs par 13.9%, veidojot vairâk nekâ pusi noiekðzemes pieprasîjuma kâpuma. Mâjsaimniecîbu tçriòu pieaugumu visbûtiskâkveicinâja to rîcîbâ esoðo ienâkumu palielinâjums, ko noteica reâlâs vidçjâs darbaalgas kâpums (19.4%). Attiecîbâ uz iedzîvotâju uzkrâjumu un investîciju lçmumiem2007. gadâ veidojâs pretrunîga situâcija. No vienas puses, mâjsaimniecîbu izdevumukâpumu un uzkrâjumu samazinâðanu veicinâja noguldîjumu negatîvâs reâlâs pro-centu likmes un cenu pieauguma gaidas. No otras puses, tautsaimniecîbas izaug-smes tempa palçninâjums un patçrçtâju konfidences kritums veicinâja tçriòu iero-beþoðanu gada beigâs. 2007. gadâ finanðu institûcijas iedzîvotâjiem arvien aktîvâkpiedâvâja daþâdus finanðu instrumentus uzkrâjumu veidoðanai, piemçram, iegul-dîjumu fondus, kuros atdeve tika solîta bûtiski augstâka nekâ noguldîjumiem. Tâ-dçjâdi 2007. gadâ bija vçrojams mâjsaimniecîbu ieguldîjumu nerezidentu emitçtajosfinanðu instrumentos pieaugums (galvenokârt ieguldîjumu fondu ieguldîjumu ap-liecîbâs). Nozîmîgi palielinâjâs arî pensiju fondu rezerves.

Kopçjâ pamatkapitâla veidoðanas attiecîba pret IKP nominâlajâ izteiksmç 2007. ga-dâ salîdzinâjumâ ar 2006. gadu gandrîz nemainîjâs (32.5% no IKP). Pçc straujajiemiepriekðçjo gadu kâpumiem 2007. gadâ pamatkapitâla veidoðanas pieauguma tempssamazinâjâs (lîdz 8.4%; 2006. gadâ – 16.4%). Gada pirmajâ pusç ieguldîjumusveicinâja labi iepriekðçjo periodu finanðu rezultâti (reinvestçtâ peïòa), ârvalstutieðo investîciju un Eiropas Komisijas asignçjumu palielinâjums un lielais izsniegtokredîtu apjoms. Savukârt gada nogalç investîciju pieauguma temps samazinâjâs.

Preèu un pakalpojumu eksports 2007. gadâ salîdzinâmajâs cenâs palielinâjâs par11.1%, bet imports – par 15.0%. Iekðzemes pieprasîjuma kâpuma tempa sarukums2. pusgadâ veicinâja preèu un pakalpojumu importa pieauguma tempa kritumu(no 29.4% 1. ceturksnî lîdz –1.8% 4. ceturksnî).

IKP 2007. gadâ palielinâjâs par 10.3% (kopçjâs pievienotâs vçrtîbas kâpumusk. 1. tabulâ), faktiskajâs cenâs sasniedzot 13 957.4 milj. latu.

Izaugsmi 2007. gada pirmajos trijos ceturkðòos veicinâja joprojâm spçcîgais iekð-zemes pieprasîjums, tâpçc gada pieaugumu galvenokârt noteica tirdzniecîba (de-vums kopçjâ gada izaugsmç – 2.8 procentu punkti; kâpums – 12.7%), operâcijasar nekustamo îpaðumu, noma un cita komercdarbîba (1.6 procentu punkti; 10.1%),bûvniecîba (1.1 procentu punkts; 14.4%) un finanðu starpniecîba (1.2 procentupunkti; 22.5%). Nozîmîgi augot transporta pakalpojumu eksportam, transporta,glabâðanas un sakaru devums kopçjâ izaugsmç bija bûtisks (1.4 procentu punkti;9.8%).

Pieaugums (%) Devums kopçjâs pievienotâsvçrtîbas pieaugumâ(procentu punktos)

IKP 10.3 x

Kopçjâ pievienotâ vçrtîba 9.5 x

Preèu sektors 5.7 1.5

Pakalpojumu sektors 10.9 8.0

Avots: CSP dati.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

15Mazumtirdzniecîbas (t.sk. automobiïu tirdzniecîbas un autodegvielas mazumtirdz-niecîbas) apgrozîjums 2007. gadâ palielinâjâs par 17.6%. Sarûkot iekðzemes pie-prasîjuma pieauguma tempam, bija vçrojama arî mazumtirdzniecîbas apgrozîjumalejupvçrsta kâpuma tempa dinamika (1., 2., 3. un 4. ceturksnî – attiecîgi 29.2%,24.0%, 16.8% un 4.9%). Apgrozîjuma pârmaiòas galvenokârt noteica automobiïu,mçbeïu un mâjsaimniecîbas preèu, kâ arî pârtikas preèu pieprasîjums. Ceïu sa-tiksmes droðîbas direkcijâ pirmo reizi reìistrçto vieglo automobiïu skaits 2007. gadâpalielinâjâs par 9.9%, ðâ râdîtâja gada pârmaiòâm mainoties no 53.4% pieauguma1. ceturksnî lîdz 17.6% kritumam 4. ceturksnî.

Transporta, glabâðanas un sakaru nozarç labi rezultâti tika sasniegti visos galvenajostransporta veidos. Bûtiski (par 20.2%) pieauga kravu apgrozîjums autotransportâ,ko galvenokârt noteica starptautisko pârvadâjumu apjoma kâpums (24.1%). Padzelzceïu pârvadâto kravu apjoms palielinâjâs par 7.1%, un pieaugumu galvenokârtveicinâja naftas produktu apjoma kâpums (11.4%). Kravu apgrozîjums Latvijasostâs kopumâ palielinâjâs par 4.9% (Ventspils ostâ – par 6.8%, Rîgas ostâ – par2.3%, Liepâjas ostâ – par 0.9% un mazajâs ostâs – par 32.4%).

Preèu sektora lçno attîstîbu noteica raþoðanas apjoma kritums apstrâdes rûpniecîbâ(fiziskâ apjoma indekss tajâ samazinâjâs par 1.0%, bet pievienotâ vçrtîba – par0.3%), tai vairs nesniedzot ieguldîjumu kopçjâ pievienotajâ vçrtîbâ. To noteicavairâki faktori: bûtiskas strukturâlâs pârmaiòas koksnes un koka izstrâdâjumu ra-þoðanâ, cukura raþoðanas pârtraukðana 4. ceturksnî un bûvmateriâlu pârdoðanasapjoma samazinâðanâs iekðzemes tirgû 2. pusgadâ.

Nefinanðu investîcijas tautsaimniecîbâ 2007. gadâ sasniedza 2.7 mljrd. latu, salîdzi-nâmajâs cenâs pârsniedzot iepriekðçjâ gada apjomu par 13%. Lielâkie ieguldîjumitika veikti apstrâdes rûpniecîbâ (434.6 milj. latu), tomçr to pieaugums salîdzinâ-majâs cenâs sasniedza tikai 2%. Savukârt transportâ, glabâðanâ un sakaros investçti326.8 milj. latu (kâpums – 5%), bet tirdzniecîbâ – 301.5 milj. latu (kritums – 2%).Straujâk pieauga investîcijas veselîbâ un sociâlajâ aprûpç (3.3 reizes), valsts pâr-valdç un aizsardzîbâ (49%), elektroenerìijâ, gâzes un ûdens apgâdç (32%) unbûvniecîbâ (29%).

DARBA TIRGUS

Situâcija darba tirgû 2007. gadâ bija saspringta. Tomçr tautsaimniecîbas izaugsmestempa palçninâjums 4. ceturksnî ietekmçja arî darba tirgus râdîtâju dinamiku.

Straujâ ekonomiskâ attîstîba jau treðo gadu pçc kârtas veicinâja reìistrçtâ bezdarbalîmeòa samazinâðanos (2007. gada beigâs – 4.9% no ekonomiski aktîvo iedzîvotâjuskaita; sarukums gada laikâ – 1.6 procentu punkti). Reìistrçtâ bezdarba lîmenisvisstraujâk samazinâjâs Latgalç, tomçr atseviðíos rajonos joprojâm saglabâjâsaugsts strukturâlâ bezdarba lîmenis (piemçram, Rçzeknes rajonâ bezdarba lîmenis2007. gada beigâs bija 16.6%). Zemâkais reìistrçtâ bezdarba lîmenis 2007. gadabeigâs bija Rîgâ (3.1%), gada laikâ samazinoties par 0.7 procentu punktiem.

Cikliskâ bezdarba sarukuma ietekmç straujâk nekâ iepriekðçjâ gadâ (par 41.0%)samazinâjâs ilgstoðo bezdarbnieku skaits. 2007. gada beigâs reìistrçti 9.4 tûkst.ilgstoðo bezdarbnieku, un to îpatsvars bezdarbnieku kopskaitâ saruka lîdz 18.0%(iepriekðçjâ gada beigâs – 23.1%).

Nodarbinâtîbas valsts aìentûrâ reìistrçto brîvo darba vietu skaits augstâko lîmenisasniedza augustâ, bet 4. ceturksnî tas bûtiski samazinâjâs, gada beigâs tikai par13.1% pârsniedzot iepriekðçjâ gada atbilstoðo râdîtâju. Vairâk nekâ trîs ceturtdaïasno brîvajâm darba vietâm tika reìistrçtas Rîgâ un Rîgas rajonâ. Darba tirgus

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

16 noslodzes koeficients (bezdarbnieku skaits uz vienu vakanci) zemâko râdîtâju sa-sniedza septembrî (2.3; 2007. gada sâkumâ – 4.3), 4. ceturksnî atkal pieaugot lîdz2.9. Rîgâ un Rîgas rajonâ 2007. gada beigâs darba tirgus noslodzes koeficientsbija 1.0, bet Latgalç – 35.0.

Situâcija darba tirgû noteica ârvalstu darbaspçka piesaistes kâpumu, îpaði trans-porta, glabâðanas un sakaru nozarç, kâ arî bûvniecîbâ un tirdzniecîbâ. Apstiprinâtodarba izsaukumu skaits 2007. gadâ trîskârðojâs (3.1 tûkst.). Vairâk nekâ puse âr-zemnieku tika nodarbinâta bûvniecîbâ.

Saskaòâ ar CSP apsekojuma datiem 2007. gadâ bûtiski, lai gan lçnâk nekâ ie-priekðçjâ gadâ palielinâjâs nodarbinâto iedzîvotâju skaits. Ekonomiskâs aktivitâteslîmenis vecuma grupâ no 15 lîdz 74 gadiem gada laikâ pieauga un gada beigâs bija67.3% (par 2.5 procentu punktiem vairâk nekâ iepriekðçjâ gada atbilstoðajâ peri-odâ). Darba meklçtâju îpatsvars ekonomiski aktîvo iedzîvotâju skaitâ 2007. gadabeigâs (5.3%) bija par 0.8 procentu punktiem mazâks nekâ 2006. gada beigâs.

Tautsaimniecîbâ strâdâjoðo mçneða vidçjâ bruto darba samaksa 2007. gadâ pieaugastraujâk nekâ iepriekðçjâ gadâ (par 31.5%) un sasniedza Ls 397.64. Algu kâpumssabiedriskajâ sektorâ bija mazliet straujâks nekâ privâtajâ sektorâ (attiecîgi 35.2%un 30.4%). Visâs tautsaimniecîbas nozarçs, izòemot bûvniecîbu, darba samaksaspieauguma temps bija straujâks nekâ 2006. gadâ (bûvniecîbâ kâpums nenozîmîgipalçninâjâs). Darba samaksas pieaugumu, tâpat iepriekðçjâ gadâ, galvenokârt no-teica tautsaimniecîbas straujâ attîstîba un algu indeksâcija augoðâs inflâcijas ie-tekmç. Tomçr gada pçdçjos mçneðos darba samaksas kâpuma temps palçninâjâs:privâtajâ sektorâ to noteica tautsaimniecîbas izaugsmes tempa kritums, sabiedris-kajâ sektorâ – valsts budþeta lîdzekïu taupîðana gada beigâs. Reâlâ bruto darbasamaksa tautsaimniecîbâ palielinâjâs par 19.4% (2006. gadâ – par 15.5%).

ÂRÇJÂ TIRDZNIECÎBA UN MAKSÂJUMU BILANCE

Ârçjâ tirdzniecîba 2007. gadâ attîstîjâs dinamiski, un tâs apgrozîjums sasniedza11.8 mljrd. latu (sk. 2. tabulu). Preèu eksporta gada kâpums (22.6%) bija noturîgsvisu gadu, turklât straujâks nekâ iepriekðçjâ gadâ, 4. ceturksnî un gadâ kopumâapsteidzot arî importa pieauguma tempu. Savukârt preèu importa kâpuma tempspçc straujâs izaugsmes iepriekðçjâ gadâ, samazinoties iekðzemes pieprasîjuma pie-auguma tempam, palçninâjâs lîdz 21.4%, sarûkot no 36.2% gada kâpuma 1. ce-turksnî lîdz 4.5% 4. ceturksnî.

Augstâkais ârçjâs tirdzniecîbas bilances negatîvais saldo bija mehânismu un me-hânisku ierîèu, elektroiekârtu, satiksmes lîdzekïu un minerâlproduktu grupâs.Pozitîvs bija vienîgi koka un koka izstrâdâjumu saldo. No nozîmîgâkajâm partner-valstîm pozitîva ârçjâs tirdzniecîbas bilance Latvijai 2007. gadâ bija ar Lielbritânijuun Norvçìiju. Negatîvais saldo ar Vâciju, Lietuvu, Itâliju un Krieviju bûtiski palie-linâjâs.

2007 2006

Eksports 4 038.7 3 293.2

Imports 7 746.3 6 378.5

Bilance –3 707.6 –3 085.3

Avots: CSP dati.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

17Latvijas nozîmîgâkâs eksporta preces 2007. gadâ bija koks un koka izstrâdâjumi(22.5% no eksporta kopapjoma), parastie metâli un parasto metâlu izstrâdâjumi(14.7%), lauksaimniecîbas un pârtikas preces (14.4%) un mehânismi un mehânis-kas ierîces, elektroiekârtas (10.7%). Izveduma pieaugumâ dominçja koks un kokaizstrâdâjumi, lauksaimniecîbas un pârtikas preces, parastie metâli un parasto me-tâlu izstrâdâjumi un mehânismi un mehâniskas ierîces, elektroiekârtas. Sarukavienîgi minerâlproduktu eksports, un kritumu noteica to fiziskâ apjoma samazi-nâðanâs. Fiziskâ apjoma kâpums savukârt noteica mehânismu un mehânisku ierîèu,elektroiekârtu, íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskarnozaru raþojumu un arî lauksaim-niecîbas un pârtikas preèu eksporta apjoma palielinâðanos. Koka un koka izstrâ-dâjumu izveduma pieaugumu noteica cenu faktors. Parasto metâlu un parastometâlu izstrâdâjumu eksporta kâpumu ietekmçja abi faktori ar nelielu cenu ietek-mes pârsvaru.

Galvenais Latvijas preèu noieta tirgus 2007. gadâ bija ES valstis, uz kurâm izveda76.1% no eksporta kopapjoma. Eksports uz tâm auga par 24.4%, dominçjot kâ-pumam uz ES12 valstîm (37.6%), turklât puse no ðâ eksporta preèu izvedumapieauguma nonâca Igaunijâ, Lietuvâ un Polijâ. Eksporta mçreno kâpumu uz ES15valstîm noteica izveduma palielinâðanâs uz Zviedriju, Somiju, Vâciju un Lielbritâ-niju. Uz ES valstîm visvairâk izveda koku un koka izstrâdâjumus (26.8% no eks-porta uz ES kopapjoma), parastos metâlus un parasto metâlu izstrâdâjumus(15.7%), lauksaimniecîbas un pârtikas preces (13.4%) un mehânismus un mehâ-niskas ierîces, elektroiekârtas (8.4%). Eksports strauji auga arî uz NVS valstîm(par 27.1%; galvenokârt uz Krieviju). Eksportâ uz NVS valstîm dominçja mehâ-nismi un mehâniskas ierîces, elektroiekârtas (22.5% no eksporta uz ðo valstu grupukopapjoma), lauksaimniecîbas un pârtikas preces (20.5%), íîmiskâs rûpniecîbasun tâs saskarnozaru raþojumi (14.3%), parastie metâli un parasto metâlu izstrâ-dâjumi (8.9%) un tekstilmateriâli un tekstilizstrâdâjumi (8.9%), bet uz pârçjâmvalstîm – koks un koka izstrâdâjumi (19.4%), parastie metâli un parasto metâluizstrâdâjumi (16.7%), lauksaimniecîbas un pârtikas preces (14.0%) un minerâl-produkti (11.9%). Galvenâs partnervalstis preèu eksportâ bija Lietuva (15.6% noeksporta kopapjoma), Igaunija (14.4%), Krievija (9.6%), Vâcija (8.8%), Zviedrija(7.7%) un Lielbritânija (6.9%).

Latvijas ârçjâs konkurçtspçjas pavâjinâðanos 2007. gadâ noteica straujâks cenuun izmaksu kâpums iekðzemç un nominâlâ komponente (nominâlâ efektîvâ kursapieaugums kopumâ par 0.4%, t.sk. pret abâm galveno tirdzniecîbas partnervalstugrupâm).

Saglabâjoties nozîmîgam patçriòa cenu kâpumam, ar patçriòa cenu indeksu de-flçtais lata reâlais efektîvais kurss pakâpeniski palielinâjâs. Straujais izmaksu pie-augums rûpniecîbâ, kas sâkâs 2006. gada 2. pusgadâ, turpinâjâs vçl 2007. gadasâkumâ, taèu, jau sâkot ar 2. ceturksni, raþotâju cenu kâpums attiecîbâ pret cenudinamiku galvenajâs tirdzniecîbas partnervalstîs pakâpeniski izlîdzinâjâs un 2. pus-gadâ izmaksu konkurçtspçja bûtiski nemainîjâs – to vairâk ietekmçja lata nominâlâefektîvâ kursa svârstîbas ASV dolâra kursa samazinâðanâs dçï.

Vidçjais ar patçriòa cenu pârmaiòâm deflçtais lata reâlais efektîvais kurss 2007. gadâbija par 7.4% augstâks nekâ 2006. gadâ. Arî ar raþotâju cenu indeksu deflçtâ latareâlâ kursa kâpums bija ievçrojami straujâks nekâ 2006. gadâ un sasniedza 10.2%.

Nozîmîgâkâs importa preces 2007. gadâ bija mehânismi un mehâniskas ierîces,elektroiekârtas (20.5% no importa kopapjoma), satiksmes lîdzekïi (14.6%), mine-râlprodukti (11.7%), lauksaimniecîbas un pârtikas preces (11.2%), parastie metâliun parasto metâlu izstrâdâjumi (9.7%) un íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskarnozaruraþojumi (8.1%). Divas treðdaïas no importa pieauguma noteica mehânismi un

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

18 mehâniskas ierîces, elektroiekârtas, satiksmes lîdzekïi, lauksaimniecîbas un pârtikaspreces un parastie metâli un parasto metâlu izstrâdâjumi, kuru îpatsvars importakopapjomâ palielinâjâs. Savukârt minerâlproduktu ievedums auga mçreni, un toîpatsvars kopapjomâ saruka. Fiziskâ apjoma kâpums noteica mehânismu un me-hânisku ierîèu, elektroiekârtu ieveduma pieaugumu un dominçja pâr cenu kâpumuarî satiksmes lîdzekïu, lauksaimniecîbas un pârtikas preèu un parasto metâlu unparasto metâlu izstrâdâjumu ieveduma pieaugumâ.

No ES valstîm ieveda 77.8% importa kopapjoma, galvenokârt mehânismus unmehâniskas ierîces, elektroiekârtas (22.7% no importa kopapjoma no ES), sa-tiksmes lîdzekïus (17.6%), lauksaimniecîbas un pârtikas preces (12.7%) un íîmiskâsrûpniecîbas un tâs saskarnozaru raþojumus (8.1%). Importa kâpumâ no NVS val-stîm dominçja minerâlprodukti (43.5% no importa kopapjoma no NVS), parastiemetâli un parasto metâlu izstrâdâjumi (20.9%) un koks un koka izstrâdâjumi(13.5%), bet no pârçjâm valstîm – mehânismi un mehâniskas ierîces, elektroiekârtas(26.5% no importa kopapjoma no ðîs valstu grupas), íîmiskâs rûpniecîbas un tâssaskarnozaru raþojumi (14.8%), parastie metâli un parasto metâlu izstrâdâjumi(11.0%), satiksmes lîdzekïi (7.8%) un lauksaimniecîbas un pârtikas preces (7.7%).Galvenâs partnervalstis preèu importâ bija Vâcija (15.1%), Lietuva (13.9%),Krievija (8.4%), Igaunija (8.1%) un Polija (7.0%).

Maksâjumu bilances tekoðâ konta negatîvais saldo 2007. gadâ bija 22.9% no IKP.

FISKÂLÂ POLITIKA

Valsts konsolidçtâ kopbudþeta bilance 2007. gadâ saskaòâ ar naudas plûsmas prin-cipu bija pozitîva (pârpalikums – 94.0 milj. latu jeb 0.7% no IKP), bet saskaòâ aruzkrâðanas principu, pçc kura tiek vçrtçta atbilstîba Mâstrihtas kritçrijiem, valstskonsolidçtajâ kopbudþetâ bija neliels deficîts (5.7 milj. latu jeb 0.04% no IKP).Finansiâlais pârpalikums saskaòâ ar naudas plûsmas principu uzrâdîja pozitîvutendenci salîdzinâjumâ ar negatîvo bilanci iepriekðçjos gados (2006. gadâ finansi-âlais deficîts bija 98.6 milj. latu jeb 0.9% no IKP), pârsniedzot arî likumâ "Parvalsts budþetu 2007. gadam" plânoto finansiâlo pârpalikumu (54.5 milj. latu jeb0.4% no IKP).

Veiksmîgu valsts konsolidçtâ kopbudþeta iznâkumu veicinâja augsts nodokïu ie-òçmumu kâpums (gada plâns pârsniegts par 2.2%) un mçrenâka izdevumu politika.

Valsts konsolidçtâ kopbudþeta ieòçmumi 2007. gadâ sasniedza 5.4 mljrd. latu jeb38.5% no IKP, salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu palielinoties par 1.3 mljrd. latujeb 33.5%. Nodokïu ieòçmumi salîdzinâjumâ ar 2006. gadu pieauga par 1 063.9 milj.latu jeb 32.2%. Augot minimâlajai darba algai (no 90 lîdz 120 latiem) un nodarbi-nâto skaitam un darba samaksai, iedzîvotâju ienâkuma nodokïa ieòçmumi un so-ciâlo apdroðinâðanas iemaksu apjoms palielinâjâs attiecîgi par 35.1% un 32.0%.Uzòçmumu peïòas kâpums veicinâja uzòçmumu ienâkuma nodokïa ieòçmumupieaugumu (57.5%). Saglabâjoties augstam privâtajam patçriòam, bûtiski (par29.3%) palielinâjâs arî pievienotâs vçrtîbas nodokïa ieòçmumi, bet salîdzinâjumâar iepriekðçjo gadu (pieaugums 2006. gadâ – 37.4%) bija vçrojama PVN ieòçmumukâpuma tempa palçninâðanâs, ko noteica augstâ bâze un PVN likmes samazinâðanano 18% uz 5% elektroenerìijas, dabasgâzes, malkas un koksnes kurinâmâ piegâ-dçm iedzîvotâjiem, kâ arî frizieru pakalpojumiem un mâjokïu remonta pakalpo-jumiem. Akcîzes nodokïa ieòçmumu pieaugumu (22.4%) veicinâja akcîzes nodokïulikmes paaugstinâðana tabakas izstrâdâjumiem, naftas produktiem, kâ arî alkoho-liskajiem dzçrieniem un alum.

Nenodokïu ieòçmumi 2007. gadâ salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu palielinâjâs

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

19par 43.4 milj. latu jeb 17.2%. Sakarâ ar lielâku saòemto ES fondu lîdzekïu apjomunekâ iepriekðçjâ gadâ bûtiski (par 201.9 milj. latu jeb 77.8%) palielinâjâs ârvalstufinanðu ieòçmumi.

Valsts konsolidçtâ kopbudþeta izdevumi 2007. gadâ sasniedza 5.3 mljrd. latu jeb37.9% no IKP. Gada laikâ izdevumi palielinâjâs par 1.2 mljrd. latu jeb 28.0%.Turpinoties sabiedriskajâ sektorâ strâdâjoðo darba samaksas kâpumam, kâ arî no-zîmîgai vecuma pensiju indeksâcijai, ievçrojami (par 269.9 milj. latu jeb 34.2%)palielinâjâs izdevumi atalgojumiem un sociâlâs apdroðinâðanas iemaksâm.Turpinâja augt arî izdevumi kapitâlieguldîjumiem (par 234.2 milj. latu jeb 43.9%).

Valsts konsolidçtâ kopbudþeta finansiâlo pârpalikumu noteica valsts sociâlâs ap-droðinâðanas budþeta pozitîvâ bilance (379.6 milj. latu), bet samazinâja valsts pa-matbudþeta deficîts (263.4 milj. latu) un paðvaldîbu konsolidçtâ budþeta deficîts(33.0 milj. latu).

Kopçjais centrâlâs valdîbas un paðvaldîbu parâds saskaòâ ar naudas plûsmas prin-cipu 2007. gada beigâs bija 1 158.6 milj. latu jeb 8.3% no IKP (pieaugums – 43.4 milj.latu). Kâpumu galvenokârt noteica centrâlâs valdîbas aizòçmums no EiropasInvestîciju bankas Kohçzijas fonda un struktûrfondu lîdzfinansçjumam. Savukârtcentrâlâs valdîbas iekðçjais parâds gada laikâ samazinâjâs par 22.5 milj. latu.

BANKU ATTÎSTÎBA

Latvijas Republikâ 2007. gada beigâs bija reìistrçta 21 banka, èetras ârvalstu bankufiliâles (2007. gadâ tika atvçrtas divas banku filiâles, bet aizvçrta viena, mainotiestâs darbîbas veidam), 35 krâjaizdevu sabiedrîbas, seðas elektroniskâs naudas insti-tûcijas (trîs no tâm uzsâka darbîbu 2007. gadâ) un divi naudas tirgus fondi. VisasLatvijas bankas, izòemot vienu (Latvijas valsts ir VAS "Latvijas Hipotçku un zemesbanka" vienîgâ îpaðniece) ir privâtas, un valsts daïa to apmaksâtajâ pamatkapitâlâ2007. gada beigâs samazinâjâs lîdz 5.5%.

Tautsaimniecîbas attîstîbâ 2007. gads bija pagrieziena gads, kad pçc vairâku gadustraujas izaugsmes tâ sâka palçninâties. Lçnâkas ekonomiskâs izaugsmes tendencesparâdîjâs 2. pusgadâ, kad, ievieðot valdîbas izstrâdâto inflâcijas samazinâðanas pa-sâkumu plânu, mâtesbankâm ierobeþojot resursus un bankâm mainot kredîtpoli-tiku, samçrâ strauji saruka iekðzemes kreditçðanas pieauguma temps. Tomçr Lat-vijas finanðu sektora aktivitâte bija augsta, tâpçc banku aktîvi gada laikâ palielinâjâspar 37.8%. Aktîvu kâpumu joprojâm noteica rezidentiem izsniegto kredîtu atliku-mu pieaugums, kura temps 2007. gada beigâs noslîdçja lîdz 34.0%. Kredîtu atlikumalçnâku kâpumu izraisîja hipotekârâs kreditçðanas kritums – 2007. gada beigâs hipo-tçku kredîta atlikuma gada pieaugums bija tikai 38.6% (2006. gada beigâs – 89.2%).Banku piesaistîtâ finansçjuma struktûrâ turpinâja augt aizòçmumi no MFI (gadabeigâs – 40.1% no kopçjiem pasîviem; t.sk. 27.0% no radniecîgajâm kredîtiestâ-dçm). Turpinâja palielinâties gan iekðzemes, gan ârvalstu ne-MFI veikto noguldî-jumu atlikums.

Banku pelnîtspçja gada laikâ nedaudz samazinâjâs. Tâpat kâ 2006. gadâ, to ietek-mçja procentu izdevumu straujâks pieaugums salîdzinâjumâ ar procentu ienâku-miem. Tomçr banku rentabilitâte joprojâm bija augsta: kapitâla atdeves râdîtâjsROE gada beigâs bija 24.2%, bet aktîvu atdeves râdîtâjs ROA – 2.0%. Bankudarbîbas efektivitâte uzlabojâs, un tâs guva 371.3 milj. latu peïòu. Kopçjâ jaunodarîjumu procentu likmju starpîba turpinâja samazinâties, jo noguldîjumu procentulikmes auga vairâk nekâ kredîtu procentu likmes. To ietekmçja joprojâm augoðâkonkurence iekðzemes kreditçðanâ un banku lielâka aktivitâte iekðzemes finansç-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

20 juma, îpaði latu, piesaistç. 2. pusgadâ bankas aktîvâk sâka pievçrsties tâdiemproduktiem, kuri veicina uzkrâjumu veidoðanos tautsaimniecîbâ.

Banku aktîvu kvalitâte joprojâm bija augsta, bet kapitâla pietiekamîbas râdîtâjsuzlabojâs, nodroðinot banku spçju absorbçt iespçjamos ðokus.

NAUDAS PIEDÂVÂJUMS

MFI galvenie monetârie râdîtâji ietverti 1. pielikumâ. Monetâro râdîtâju attîstîba2007. gadâ atspoguïoja straujâs un visai nelîdzsvarotâs tautsaimniecîbas attîstîbasstabilizâcijas procesus, atainojot arî valdîbas veikto inflâcijas samazinâðanaspasâkumu ietekmi uz naudas piedâvâjumu. M3 palielinâjâs par 14.6% (sarukumssalîdzinâjumâ ar 2006. gadu – 25.7 procentu punkti; sk. 2. att.) un 2007. gada beigâsbija 6 311.6 milj. latu (sk. 3. att.). Straujâ valsts tautsaimniecîbas attîstîba 1. pusgadânoteica naudas piedâvâjuma pieauguma tempa stabilitâti, un M3 palielinâjâs par11.6%, bet 2. pusgadâ, sâkot îstenoties valdîbas inflâcijas samazinâðanas pasâkumuplânam (îpaði kreditçðanas jomâ), – tikai par 2.7%. Straujâkais M3 gada pieaugumatemps bija vçrojams janvârî (39.9%), bet lielâkais mçneða kâpums – jûnijâ(246.6 milj. latu jeb 4.2%), kad krasi palielinâjâs MFI (izòemot Latvijas Banku)piesaistîto noguldîjumu atlikums.

M3 kopçjâ kâpuma palçninâðanos bûtiskâk ietekmçja ðaurâs naudas râdîtâjâ M1ietilpstoðie likvîdâkie lîdzekïi. Procentu likmju pieaugumam veicinot termiònogul-dîjumu un krâjnoguldîjumu atlikuma kâpumu, augot skaidrâs naudas turçðanasizmaksâm un plaðâkas bezskaidrâs naudas izmantoðanas rezultâtâ mazinoties skaid-râs naudas likviditâtes priekðrocîbâm, M1 saruka par 3.2% (pieaugums 2006. ga-dâ – 41.7%), t.sk. visâs valûtâs MFI uz nakti veikto noguldîjumu atlikums samazi-nâjâs par 2.0% un skaidrâ nauda apgrozîbâ (bez atlikumiem MFI kasçs) – par7.1% (sk. 4. att.). Tâdçjâdi kopçjâ naudas apjoma pieaugumu joprojâm galvenokârtnoteica termiònoguldîjumi bankâs, un skaidrâs naudas daïa plaðajâ naudâ tur-pinâja samazinâties, sarûkot no 17.6% 2006. gada beigâs lîdz 14.3% 2007. gada

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

21

beigâs (uz nakti veikto noguldîjumu atlikumu daïa samazinâjâs attiecîgi no 56.2%lîdz 48.1%).

M2 pieauga par 14.4% (2006. gadâ – par 39.7%), visâs valûtâs veikto noguldîjumuar brîdinâjuma termiòu par izòemðanu lîdz 3 mçneðiem (ieskaitot) atlikumampalielinoties 2.3 reizes (ðo noguldîjumu atlikums joprojâm bija nenozîmîgs) unvisâs valûtâs MFI veikto noguldîjumu ar noteikto termiòu lîdz 2 gadiem (ieskaitot)atlikumam – par 58.8% (abu noguldîjumu veidu atlikuma kâpums bija ievçrojamistraujâks nekâ 2006. gadâ). M3 ietverto papildu komponentu apjoms saglabâjâssamçrâ neliels – naudas tirgus fondu akciju un daïu atlikums gada beigâs bija41.3 milj. latu (gada sarukums – 10.4%), bet MFI emitçto parâda vçrtspapîru artermiòu lîdz 2 gadiem (ieskaitot) atlikums – 28.2 milj. latu (gada pieaugums –5.9 reizes). Latvijas bankas lîdz ðim nav veikuðas M3 ietveramos repo darîjumus.

Monetârâs ekspansijas palçninâðanos galvenokârt noteica lçnâks MFI iekðzemesuzòçmçjdarbîbai un mâjsaimniecîbâm izsniegto kredîtu atlikuma kâpums. Naudasreizinâtâjs palielinâjâs tikai nedaudz un 2007. gada decembrî bija 2.55 (2006. gadadecembrî – 2.45). Makroekonomisko risku kâpums un samçrâ nelielais uzkrâjumupieaugums veicinâja naudas aprites âtruma kâpumu (lîdz 2.2; 2006. gadâ – 2.0).

MFI piesaistîto rezidentu finanðu iestâþu, nefinanðu sabiedrîbu un mâjsaimniecîbunoguldîjumu atlikums 2007. gadâ pieauga par 760.6 milj. latu jeb 16.9% (2006. ga-dâ – par 41.0%). Noguldîjumu atlikuma kâpums palçninâjâs, augot ekonomiskajainestabilitâtei valstî un inflâcijas gaidâm, kâ arî saasinoties baþâm par tautsaimnie-cîbas izaugsmes ilgtspçjîbu.

Lai gan augstâks ienesîgums bija latos veiktajiem noguldîjumiem, minçto faktoruietekmç ievçrojami straujâks bija ârvalstu valûtâ veikto noguldîjumu atlikuma kâ-pums (latos veikto noguldîjumu atlikums 2007. gadâ palielinâjâs tikai par 3.0% unârvalstu valûtâ veikto noguldîjumu atlikums – par 36.6%). Eiro nozîmes pieaugumsLatvijas tautsaimniecîbâ, dominance kreditçðanâ un nemainîgais kurss attiecîbâpret latu bûtiski palielinâja tieði ðajâ valûtâ veikto noguldîjumu atlikuma kâpumu,un 2007. gadâ rezidentu ne-MFI eiro veikto noguldîjumu atlikums pieauga par51.1% (rezidentu finanðu iestâþu, nefinanðu sabiedrîbu un mâjsaimniecîbu latosun eiro veikto noguldîjumu atlikuma pârmaiòas sk. 5. att.). ASV dolâra kursakritums un arvien mazâka izmantoðana iekðzemes darîjumos noteica ASV dolârosveikto noguldîjumu atlikuma sarukumu (gada laikâ – 7.2%). Latos veikto nogul-dîjumu atlikums 2006. gada beigâs veidoja 59.7% no rezidentu ne-MFI noguldîju-miem, bet 2007. gada beigâs ðis îpatsvars samazinâjâs lîdz 53.2%, savukârt ASVdolâros veikto noguldîjumu atlikuma atbilstoðais râdîtâjs saruka no 9.7% lîdz 7.7%.Eiro daïa noguldîjumu atlikumâ pieauga no 29.7% 2006. gada beigâs lîdz 38.3%2007. gada beigâs.

Pakâpeniskâ noguldîjumu ar noteikto termiòu un noguldîjumu ar brîdinâjuma ter-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

22

miòu par izòemðanu procentu likmju pieauguma dçï rezidentu finanðu iestâþu,nefinanðu sabiedrîbu un mâjsaimniecîbu noguldîjumu struktûrâ no 65.9% 2006. ga-da beigâs lîdz 54.4% 2007. gada beigâs samazinâjâs uz nakti veikto noguldîjumuîpatsvars, atbilstoði palielinoties noguldîjumu ar noteikto termiòu daïai. Mâjsaim-niecîbu noguldîjumu îpatsvars nedaudz saruka, veidojot 59.0% (2006. gada beigâs –59.9%) no visiem minçtajiem noguldîjumiem, un arî ðo noguldîjumu gada pieau-guma temps (15.1%) bija mazliet zemâks nekâ finanðu iestâþu un nefinanðu sabied-rîbu veiktajiem noguldîjumiem (19.6%). Mâjsaimniecîbu noguldîjumu îpatsvarstermiònoguldîjumos bija 71.7% (2006. gada beigâs – 74.9%) un uz nakti veiktajosnoguldîjumos – 48.3% (2006. gada beigâs – 52.1%).

Nedaudz zemâks nekâ kopçjâ naudas piedâvâjuma kâpums bija pçc Latvijas Bankasmetodoloìijas aprçíinâtâ naudas râdîtâja M2X pieaugums (12.6%; 2006. gadâ –37.5%).

Naudas râdîtâju attîstîbas tendences joprojâm noteica spçcîga kapitâla ieplûde.MFI tîro ârçjo aktîvu negatîvais râdîtâjs gada laikâ palielinâjâs 1.7 reizes (lîdz4 482.8 milj. latu), lai gan Latvijas Bankas tîrie ârçjie aktîvi pieauga par 15.0%,gada beigâs sasniedzot 2 776.0 milj. latu. Tomçr tîro ârçjo aktîvu negatîvais râdîtâjspalielinâjâs lçnâk nekâ iepriekðçjâ gadâ, kad tâ apjoms pieauga divas reizes. Togalvenokârt noteica piesardzîgâka nerezidentu banku (galvenokârt mâtesbanku)rîcîba, pieðíirot resursus kreditçðanai iekðzemç. MFI (izòemot Latvijas Banku)ârzemju saistîbu gada pieaugums sasniedza 4.1 mljrd. latu jeb 46.8%, t.sk. saistîbâmpret ârvalstu MFI pieaugot par 2.5 mljrd. latu jeb 46.7% (no tâm pret saistîtajâmun radniecîgajâm MFI – par 1.8 mljrd. latu jeb 43.9%), bet nerezidentu ne-MFInoguldîjumiem – par 1.5 mljrd. latu jeb 49.6%. Banku ârzemju aktîvu kâpums bijamazâks – 1.8 mljrd. latu, prasîbâm pret ârvalstu MFI palielinoties par 1.4 mljrd.latu, bet prasîbâm pret nerezidentu ne-MFI – par 0.4 mljrd. latu (t.sk. izsniegtokredîtu atlikumam – par 382.7 milj. latu). Tâdçjâdi MFI (izòemot Latvijas Banku)tîro ârçjo aktîvu negatîvais apjoms 2007. gada beigâs bija par 2.2 mljrd. latu lielâksnekâ 2006. gada beigâs.

Tautsaimniecîbas stabilizâciju un privâtâ patçriòa spiediena samazinâðanos veici-nâja spçcîgâ kreditçðanas izaugsmes palçninâðanâs. Ievieðot valdîbas inflâcijas sa-mazinâðanas pasâkumu plânu un bankâm îstenojot konservatîvâku kreditçðanaspolitiku, privâtajam sektoram izsniegto MFI kredîtu atlikuma gada pieaugumatemps 2. pusgadâ bûtiski samazinâjâs. Rezidentu finanðu iestâdçm, nefinanðu sa-biedrîbâm un mâjsaimniecîbâm izsniegto kredîtu atlikums 2007. gadâ palielinâjâspar 3.3 mljrd. latu jeb 34.2% (2006. gadâ – par 3.6 mljrd. latu jeb 58.4%). Kredîtuatlikuma gada kâpuma temps 1. pusgadâ saglabâjâs augstajâ 56–60% lîmenî, kre-dîtu atlikumam palielinoties par 2.0 mljrd. latu, bet 2. pusgadâ pieaugums veidoja1.3 mljrd. latu, savukârt gada kâpuma temps saruka par 22.0 procentu punktiem.Iekðzemes kredîtu îpatsvars MFI (izòemot Latvijas Banku) kopsavilkuma bilancesaktîvos 2007. gada beigâs samazinâjâs lîdz 60.7% (iepriekðçjâ gada beigâs – 61.3%).

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

23Valdîbas inflâcijas samazinâðanas pasâkumu plâna ietvaros veiktâ kreditçðanasierobeþoðana, ienâkumu nodokli regulçjoðo normatîvo aktu grozîjumi, banku pie-sardzîba kredîtu izsniegðanâ, kredîtu procentu likmju kâpums, augoðais piedâvâ-jums, ko veicinâja spekulatîviem mçríiem iegâdâto îpaðumu nonâkðana tirgû, pie-prasîjuma samazinâðanâs, pircçjiem ieòemot nogaidoðu pozîciju, kâ arî sasniegtaiscenu maksimums pçc krasâ pieauguma 2006. gadâ veicinâja bûtiskas nekustamâîpaðuma tirgus pârmaiòas. Saskaòâ ar SIA "Latio" datiem lîdz aprîlim mâjokïutirgû turpinâjâs sçrijveida dzîvokïu cenu kâpums, cenâm palielinoties aptuvenipar 13%, bet maijâ cenas sâka kristies un lîdz decembrim samazinâjâs aptuvenipar 18%. Savukârt jauno mâjokïu cenas 2007. gadâ auga mçreni – aptuveni par10%, galvenokârt palielinoties izmaksâm. Zemâka bija arî privâtmâju un zemestirgus rosîba, savukârt biroja telpu un tirdzniecîbas platîbu tirgû 2007. gadâ vçlnebija vçrojams aktivitâtes kritums.

Valsts konsolidçtajâ kopbudþetâ veidojoties pârpalikumam, MFI neto prasîbaspret valdîbu gada laikâ samazinâjâs par 187.8 milj. latu un kïuva negatîvs râdîtâjs(87.3 milj. latu).

Tâpat kâ 2006. gadâ, MFI privâtajam sektoram izsniegto kredîtu atlikuma pieau-gums bija lîdzîgs abos galvenajos naudas lîdzekïu turçtâju sektoros – gan nefinanðusabiedrîbâm, gan mâjsaimniecîbâm izsniegto kredîtu atlikums 2007. gadâ palieli-nâjâs par 1.7 mljrd. latu. Tomçr kâpuma dinamika gada laikâ bûtiski atðíîrâs –nefinanðu sabiedrîbâm izsniegto kredîtu atlikums stabilâ tempâ auga visu gadu(1. pusgadâ – par 823.6 milj. latu, 2. pusgadâ – par 835.0 milj. latu), tâ gada kâpumatempam sarûkot no 52.5% 2006. gadâ lîdz 36.3% 2007. gadâ. Savukârt mâjsaim-niecîbâm izsniegto aizdevumu atlikums vairâk (par 1 079.0 milj. latu) palielinâjâs1. pusgadâ, bet kâpuma apjoms palçninâjâs, valdîbai sâkot îstenot inflâcijas sama-zinâðanas pasâkumu plânu (pieaugums 2. pusgadâ – tikai 606.6 milj. latu). Tâdçjâdiarî aizdevumu atlikuma gada kâpuma tempa kritums mâjsaimniecîbu sektorâ bijastraujâks – no 75.5% 2006. gadâ lîdz 39.2% 2007. gadâ (rezidentu finanðu iestâdçm,nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm latos un eiro izsniegto kredîtu atlikumapârmaiòas sk. 6. att.). Kritumu galvenokârt noteica mâjsaimniecîbâm mâjokïa iegâ-dei izsniegto kredîtu atlikuma gada pieauguma tempa samazinâðanâs no 86.4%lîdz 44.5% (galveno kredîtu veidu pârmaiòas sk. 7. att.). Mâjokïa iegâdei decembrabeigâs bija izsniegti 4.7 mljrd. latu jeb 78.7% no visiem kredîtiem mâjsaimniecîbâm(2006. gada beigâs mâjokïa iegâdei izsniegto kredîtu îpatsvars bija nedaudz ze-mâks – 75.8%). Mazâks bija patçriòa kredîta atlikuma gada kâpums (21.5%), untâ daïa mâjsaimniecîbâm izsniegtajos kredîtos saruka par 1.8 procentu punktiem(lîdz 12.0%).

Mâjokïu iegâdes kreditçðana joprojâm noteica hipotçku kredîta dominanci izsnieg-to kredîtu atlikumâ, jo finanðu iestâdçm un nefinanðu sabiedrîbâm izsniegtâ hipo-tçku kredîta atlikuma gada pieauguma temps samazinâjâs ievçrojami straujâk (no94.0% 2006. gadâ lîdz 29.2% 2007. gadâ), un kopumâ hipotçku kredîta atlikums

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

24

2007. gadâ palielinâjâs par 38.6% (iepriekðçjâ gadâ – par 89.2%), ðâ kredîta veidaatlikumam gada beigâs veidojot 56.4% no kredîtu kopçjâ atlikuma (2006. gadabeigâs – 54.6%). Zemâks, bet stabils vai pat augoðs bija citu uzòçmçjdarbîbai no-zîmîgu izsniegto kredîtu veidu atlikuma gada kâpuma temps: komerckredîta atli-kums gada laikâ pieauga par 20.8% (2006. gadâ – par 22.6%) un industriâlâ kre-dîta atlikums – par 39.3% (23.6%), gada beigâs veidojot attiecîgi 18.4% un 13.2%no kredîtu kopçjâ atlikuma (iepriekðçjâ gadâ – 20.4% un 12.7%).

Uzòçmçjdarbîbai izsniegto kredîtu atlikuma pieaugumâ dominçja operâcijas arnekustamo îpaðumu, noma un cita komercdarbîba (kâpums – 693.8 milj. latu jeb43.2%). Tâdçjâdi ðîs nozares îpatsvars uzòçmçjdarbîbai izsniegto kredîtu portfelîgada beigâs bija 32.5%. Bûtiski kredîtu atlikums palielinâjâs apstrâdes rûpniecîbâ(par 296.0 milj. latu jeb 43.2%; îpatsvars kredîtu portfelî – 13.9%), tirdzniecîbâ(par 212.3 milj. latu jeb 32.2%; îpatsvars – 12.3%) un bûvniecîbâ (par 115.3 milj.latu jeb 21.2%; îpatsvars – 9.3%). Apstrâdes rûpniecîbas nozaru dalîjumâ kredîtuatlikums visvairâk pieauga pârtikas produktu un dzçrienu raþoðanâ (par 56.4 milj.latu jeb 29.7%) un koksnes un koka izstrâdâjumu raþoðanâ (par 94.9 milj. latu jeb54.1%).

Straujais latu procentu likmju kâpums, saglabâjoties bûtiski zemâkâm, lai gan arîaugoðâm eiro procentu likmçm, noteica arvien lielâku eiro izsniegto kredîtu atli-kuma pârsvaru aizdevumos nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm. Rezidentune-MFI nacionâlajâ valûtâ izsniegto kredîtu atlikums samazinâjâs par 471.7 milj.latu jeb 20.8% (kâpums 2006. gadâ – 21.0%), bet eiro izsniegto kredîtu atlikumspieauga par 3.8 mljrd. latu jeb 1.5 reizes (2006. gadâ – 2.0 reizes). Savukârt ASVdolâros izsniegto kredîtu atlikums 2007. gadâ saruka par 46.6 milj. latu jeb 13.1%.Tâdçjâdi rezidentu ne-MFI latos izsniegto kredîtu îpatsvars gada laikâ samazinâjâspar 9.4 procentu punktiem un 2007. gada beigâs bija 13.7%, ASV dolâros izsniegtokredîtu îpatsvars – par 1.2 procentu punktiem (lîdz 2.4%), bet eiro izsniegto kredîtuîpatsvars palielinâjâs par 10.4 procentu punktiem un veidoja 83.4% no kredîtuatlikuma.

KREDÎTU UN NOGULDÎJUMU PROCENTU LIKMES

Rezidentu nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm latos izsniegto kredîtu unno tâm latos piesaistîto noguldîjumu procentu likmes 2007. gadâ kopumâ bija aug-stâkas nekâ 2006. gadâ. Straujð latos izsniegto kredîtu un piesaistîto noguldîjumuprocentu likmju kâpums bija vçrojams februârî–maijâ un augustâ–novembrî gal-venokârt saistîbâ ar svârstîbâm latu naudas tirgû.

Arî eiro izsniegto kredîtu un piesaistîto noguldîjumu procentu likmes galvenokârtpieauga, tomçr kâpums bija lçnâks un vienmçrîgâks nekâ latos izsniegtajiem kre-dîtiem (sk. 8. att.). Savukârt ASV dolâros izsniegto kredîtu un piesaistîto noguldî-jumu procentu likmes samazinâjâs. Rezidentu nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaim-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

25niecîbâm ârvalstu valûtâs izsniegto kredîtu un no tâm piesaistîto noguldîjumu pro-centu likmju dinamiku galvenokârt noteica attiecîgo naudas tirgus procentu likmjuattîstîba. ECB îstenotâ monetârâ politika 1. pusgadâ un pasaules finanðu tirgussatricinâjums 2. pusgadâ izraisîja eiro naudas tirgus procentu likmju un tâdçjâdiarî eiro izsniegto kredîtu un piesaistîto noguldîjumu procentu likmju kâpumu.Savukârt FRS îstenotie ASV dolâra bâzes likmju pazeminâðanas pasâkumi no-teica ASV dolâru naudas tirgus procentu likmju, kâ arî ASV dolâros izsniegto kre-dîtu un piesaistîto noguldîjumu procentu likmju kritumu.

Banku pievienotâs procentu likmes latos izsniegtajiem kredîtiem 2007. gadâ svâr-stîjâs – latu naudas tirgus procentu likmju pieauguma periodos bankas piedâvâjanefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm kredîtu procentu likmes ar mazâkuuzcenojumu, bet latu naudas tirgus procentu likmju sarukuma laikâ palielinâjapievienoto procentu likmi. Tâdçjâdi nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâmlatos izsniegto kredîtu procentu likmju svârstîbas nebija tik spçcîgas kâ latu naudastirgus procentu likmju svârstîbas. Eiro izsniegtajiem kredîtiem pievienotâs procentulikmes atkarîbâ no kredîta veida vai nu nedaudz pieauga, vai mainîjâs minimâli,liecinot, ka bankas par izsniegtajiem lîdzekïiem pieprasîja augstâku riska prçmiju.

Rezidentu nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm latos no jauna izsniegtokredîtu vidçjâs svçrtâs procentu likmes palielinâjâs – par 2.9 procentu punktiemaizdevumiem nefinanðu sabiedrîbâm (no 6.8% 2006. gada decembrî lîdz 9.7%2007. gada decembrî) un par 7.4 procentu punktiem – aizdevumiem mâjsaimnie-cîbâm (attiecîgi no 9.9% lîdz 17.3%).

Savukârt ârvalstu valûtâ no jauna izsniegto kredîtu vidçjâs svçrtâs procentu likmes2007. gada decembrî bija tikai par 1.1–1.3 procentu punktiem augstâkas nekâ2006. gada decembrî (nefinanðu sabiedrîbâm tâs palielinâjâs attiecîgi no 5.9% lîdz7.2% un mâjsaimniecîbâm – no 5.7% lîdz 6.8%). To noteica eiro izsniegto kredîtuprocentu likmju dinamika, savukârt ASV dolâros izsniegto kredîtu procentu likmessamazinâjâs.

Arî 2007. gadâ lielâkâ daïa (gandrîz 80%) jauno kredîtu tika izsniegta ar mainîgoprocentu likmi un procentu likmes darbîbas sâkotnçjo periodu lîdz 1 gadam. Tomçrto îpatsvars kopçjâ no jauna izsniegto kredîtu apjomâ turpinâja samazinâties parlabu kredîtiem ar ilgâku procentu likmes darbîbas sâkotnçjo periodu, saðaurinotiesstarpîbai starp izsniegto kredîtu procentu likmçm ar ilgâku procentu likmes dar-bîbas sâkotnçjo periodu un îstermiòa procentu likmçm, kâ arî palielinoties latosizsniegto mainîgo kredîtu procentu likmju svârstîgumam. 2007. gadâ vidçji 14.6%no jauna izsniegto kredîtu tika izsniegti ar procentu likmes darbîbas sâkotnçjoperiodu no 1 gada lîdz 5 gadiem.

Nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm latos izsniegto kredîtu procentu lik-mçm palielinoties straujâk nekâ eiro izsniegto kredîtu procentu likmçm, pieauga

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

26 eiro izsniegto kredîtu îpatsvars no jauna izsniegto kredîtu apjomâ (2007. gadadecembrî – 85.8%; 2006. gada decembrî – 73.1%), atbilstoði sarûkot latos izsniegtokredîtu daïai.

No rezidentu nefinanðu sabiedrîbâm latos piesaistîto termiònoguldîjumu procentulikmes 2007. gadâ pieauga par 3.8 procentu punktiem (lîdz 7.3%), savukârt norezidentu mâjsaimniecîbâm latos piesaistîto termiònoguldîjumu procentu likmes –par 4.9 procentu punktiem (lîdz 8.7%; sk. 9. att.).

Ârvalstu valûtâ piesaistîto termiònoguldîjumu vidçjâs svçrtâs procentu likmes2007. gadâ palielinâjâs par 0.6–0.8 procentu punktiem (lîdz 4.1% nefinanðu sabied-rîbu noguldîjumiem un 4.4% – mâjsaimniecîbu noguldîjumiem). Valûtu dalîjumâno nefinanðu sabiedrîbâm eiro piesaistîto termiònoguldîjumu procentu likmes gadâpieauga par 1.2 procentu punktiem (lîdz 4.0%), savukârt no mâjsaimniecîbâm eiropiesaistîto termiònoguldîjumu procentu likmes – par 1.0 procentu punktu (lîdz4.3%). No nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm ASV dolâros piesaistîtotermiònoguldîjumu procentu likmes samazinâjâs attiecîgi par 0.1 procentu punktuun 0.3 procentu punktiem.

Lielâkâ daïa (vidçji 98.1%) rezidentu nefinanðu sabiedrîbu un mâjsaimniecîbu nojauna piesaistîto termiònoguldîjumu tika piesaistîti ar termiòu lîdz 1 gadam.2007. gadâ saruka latos piesaistîto noguldîjumu îpatsvars kopçjâ no mâjsaimnie-cîbâm no jauna piesaistîto termiònoguldîjumu apjomâ (2006. gadâ tas vidçji bija30.5%, bet 2007. gadâ – 20.9%). No nefinanðu sabiedrîbâm piesaistîtajos termiò-noguldîjumos latos piesaistîto noguldîjumu îpatsvars kopçjâ apjomâ bûtiski ne-mainîjâs (2007. gadâ – vidçji 57.1%).

Augot inflâcijai, latos izsniegto kredîtu ar mainîgo procentu likmi un procentulikmes darbîbas sâkotnçjo periodu lîdz 1 gadam reâlâs procentu likmes gada laikâsamazinâjâs, decembrî sasniedzot negatîvu lîmeni (–1.5%). Arî kredîtu ar procentulikmes darbîbas sâkotnçjo periodu ilgâku par 1 gadu gada reâlâ procentu likme2. pusgadâ saruka (lîdz 2.1%). Latos piesaistîto termiònoguldîjumu reâlâs procentulikmes arî 2007. gadâ bija negatîvas, un tâm bija tendence samazinâties (lîdz –6.3%2007. gada decembrî).

STARPBANKU TIRGUS

2007. gadâ RIGIBOR darîjumiem ar termiòu ilgâku par 3 mçneðiem sasniedzaaugstâko lîmeni kopð 1998. gada beigâm. Kâpumu galvenokârt noteica Latvijasmakroekonomiskâs attîstîbas nesabalansçtîba apstâkïos, kad pasaules finanðu tirgussatricinâjuma ietekmç tika fundamentâli pârvçrtçta attieksme pret risku. Pieòç-mums, ka pasaules tautsaimniecîbas nestabilitâte visvairâk varçtu ietekmçt valstis,kurâm ir liels tekoðâ konta deficîts, kâ arî joprojâm augoðâ inflâcija veicinâja finanðutirgus dalîbnieku spekulâcijas attiecîbâ uz lata stabilitâti. Taèu ilgâka termiòa latu

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

27resursu trûkums starpbanku tirgû neïâva izdarît bûtisku spiedienu uz lata stabilitâti,bet galvenokârt veicinâja latu procentu likmju kâpumu. Latu naudas tirgus stabi-lizâciju gada beigâs veicinâja valdîbas inflâcijas samazinâðanas pasâkumu ietekmeuz kreditçðanas apjoma pieauguma tempa mazinâðanos, budþeta pârpalikuma no-droðinâðana un bezdeficîta budþeta plânoðana 2008. gadam, kâ arî Latvijas Re-publikas Saeimas veiktâ Latvijas Bankas prezidenta atkârtota ievçlçðana amatâ,tâdçjâdi novçrðot iespçjamo neskaidrîbu par turpmâko Latvijas Bankas monetâropolitiku.

3 mçneðu RIGIBOR vidçjâ likme 2007. gadâ bija 8.63% – par 4.25 procentu pun-ktiem augstâka nekâ iepriekðçjâ gadâ. Savukârt 6 un 12 mçneðu RIGIBOR palie-linâjâs attiecîgi par 4.49 un 4.53 procentu punktiem – lîdz 8.98% un 9.11% (LatvijasBankas procentu likmes un atseviðíu termiòu RIGIBOR sk. 10. att.).

Sekojot 2007. gada finanðu tirgus norisçm, pieauga latu naudas tirgus nenoteiktîba,tâpçc palielinâjâs starpîba starp procentu likmçm, kâdas bankas vçlçjâs maksâtpar resursu piesaisti, un procentu likmçm, par kâdâm bankas bija gatavas aizdotlatu resursus. 2006. gadâ 3 mçneðu RIGIBOR un RIGIBID starpîba bija 0.51 pro-centu punkts, bet 2007. gadâ ðî starpîba jau sasniedza 1.80 procentu punktus. Tomçr,lai gan procentu likmju starpîba pieauga, ilgtermiòa latu naudas tirgus aktivitâtepalielinâjâs straujâk (apgrozîjums darîjumiem ar 3–6 mçneðu termiòu pieauga trîsreizes, bet darîjumiem ar 6–12 mçneðu termiòu – divas reizes) nekâ îstermiòaaktivitâte (kâpums termiòam uz nakti – 63.0%), taèu ilgâka termiòa darîjumu îpat-svars apgrozîjumâ joprojâm saglabâjâs latu naudas tirgum raksturîgâ zemâ lîmenî –zem 1% no visiem darîjumiem.

Latu naudas tirgus aktîvâkâs daïas – darîjumu uz nakti – vidçjâ svçrtâ procentulikme 2007. gadâ bija par 1.77 procentu punktiem augstâka nekâ iepriekðçjâ gadâ,sasniedzot 4.97%.

Kopumâ 2007. gadâ iekðzemes starpbanku tirgû izsniegto kredîtu apgrozîjums tur-pinâja strauji augt, sasniedzot 29.0 mljrd. latu – par treðdaïu vairâk nekâ iepriekðçjâgadâ, t.sk. latos veikto darîjumu atlikums palielinâjâs lîdz 13.9 mljrd. latu (par44.8%). Darîjumu, kuru termiòð pârsniedz 1 dienu, îpatsvars pieauga no 27.0%2006. gadâ lîdz 30.5% 2007. gadâ.

NAUDAS BÂZE

Lai gan rezervju bâze netika mainîta, augot banku piesaistîto noguldîjumu atliku-mam, turpinâjâs obligâto rezervju apjoma kâpums banku naudas kontos LatvijasBankâ (sk. 11. att.). Tâdçjâdi kredîtiestâþu un citu finanðu institûciju noguldîjumu

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

28 apjoms Latvijas Bankâ gada laikâ palielinâjâs par 246.8 milj. latu jeb 21.0%(2006. gadâ ðâdu noguldîjumu apjoms pieauga 2.5 reizes). Pirmo gadu samazinotiesskaidrâs naudas pieprasîjumam, tâs daudzums apgrozîbâ saruka par 24.4 milj. latujeb 2.3% (kâpums 2006. gadâ – 22.4%). Tâdçjâdi centrâlâs bankas naudas piedâ-vâjums jeb naudas bâze M0 2007. gadâ palielinâjâs tikai par 9.9% – ievçrojamilçnâk nekâ 2006. gadâ – un perioda beigâs sasniedza 2 471.2 milj. latu, bet skaidrâsnaudas îpatsvars naudas bâzç samazinâjâs lîdz 42.5% (2006. gada beigâs – 47.8%).

Naudas bâzes kâpumu galvenokârt nodroðinâja Latvijas Bankas tîro ârçjo aktîvupieaugums (361.6 milj. latu jeb 15.0%), Latvijas Bankai pçrkot ârvalstu valûtu(neto nopirkta ârvalstu valûta 158.6 milj. latu apjomâ) un veicot valûtas mijmaiòasdarîjumus. Ârvalstu valûtas pârdoðanu Latvijas Bankai noteica joprojâm straujaiseiro izsniegto kredîtu îpatsvara pieaugums un turpmâka ðo kredîtresursu konver-tçðana latos, kâ arî obligâto rezervju bâzes paplaðinâðana, kas radîja latu resursupapildu pieprasîjumu. Turklât ârvalstu valûtas pârdoðanu Latvijas Bankai veicinâjaârvalstu investîciju un ârvalstu finanðu palîdzîbas lîdzekïu ieplûde tautsaimniecîbâ.Centrâlâs bankas ârzemju aktîvus palielinâja arî valdîbas ârvalstu valûtas lîdzekïuizvietoðana. 2007. gada beigâs Latvijas Bankas rezerves aktîvi sedza 4.4 mçneðu(2006. gada beigâs – 4.6 mçneðu) preèu importa apjomu, bet emitçtâs nacionâlâsvalûtas segums ar Latvijas Bankas tîrajiem ârçjiem aktîviem bija 112.3% (2006. gadabeigâs – 107.4%; sk. 12. att.).

Kopçjâs Latvijas Bankas tîro iekðçjo aktîvu pârmaiòas bija mazâkas (to negatîvaisrâdîtâjs palielinâjâs par 139.2 milj. latu). Nedaudz (par 6.9 milj. latu) pieauga ban-kâm izsniegto kredîtu atlikums, bet bûtiski (par 121.4 milj. latu) palielinâjâs valdîbasnoguldîjuma atlikums Latvijas Bankâ.

Latvijas Bankas bankâm izsniegto kredîtu apjoms (4.8 mljrd. latu) bija 6.1 reizilielâks nekâ 2006. gadâ izsniegto kredîtu apjoms, ko galvenokârt noteica aizde-vumu iespçju uz nakti aktîvâ izmantoðana atseviðíos mçneðos. Savukârt piepra-sîjums galveno refinansçðanas operâciju izsolçs bija pat nedaudz mazâks nekâ repokredîtu pieprasîjums 2006. gadâ (kredîtu mçneða vidçjos atlikumus sk. 3. tabulâ).

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

29

2007 2006

Janvâris 0 66.0

Februâris 16.9 18.0

Marts 6.1 1.4

Aprîlis 89.1 12.2

Maijs 81.3 12.5

Jûnijs 3.6 7.7

Jûlijs 0 17.3

Augusts 36.4 28.4

Septembris 66.8 2.0

Oktobris 31.7 10.7

Novembris 13.7 0

Decembris 10.4 0

VALÛTAS TIRGUS UN LATVIJAS ÂRÇJAIS PARÂDS

Pasaules valûtas tirgû 2007. gadâ bija vçrojama ASV dolâra kursa samazinâðanâstendence attiecîbâ pret eiro, Lielbritânijas sterliòu mârciòu un Japânas jenu. Kri-tumu noteica ASV tautsaimniecîbas izaugsmes tempa palçninâðanâs, ASV pro-centu likmju samazinâðanâs un ASV dolâra kâ rezervju valûtas statusa apdraudçtîbapasaulç. ASV mâjokïu tirgus problçmas, ASV tautsaimniecîbas attîstîbas tempapalçninâðanâs un akciju tirgus kritums 2. pusgadâ veicinâja strauju ASV procentulikmju sarukumu.

Eiro kurss attiecîbâ pret ASV dolâru 2007. gadâ palielinâjâs par 10.5% (no1.3199 2006. gada beigâs lîdz 1.4590 2007. gada beigâs), augstâko lîmeni (1.4967)sasniedzot 23. novembrî. ASV dolâra kurss attiecîbâ pret Japânas jenu samazinâjâsno 119.07 2006. gada beigâs lîdz 111.71 2007. gada beigâs (kritums – 6.2%), aug-stâko lîmeni 2007. gadâ sasniedzot 22. jûnijâ (124.14), bet zemâko – 26. novembrî(107.23). Lielbritânijas sterliòu mârciòas kurss attiecîbâ pret ASV dolâru gadalaikâ palielinâjâs par 1.3% (no 1.9589 2006. gada beigâs lîdz 1.9849 2007. gadabeigâs), augstâko lîmeni (2.1162) sasniedzot 9. novembrî.

Iekðzemes valûtas tirgû ASV dolâra kurss attiecîbâ pret latu samazinâjâs no0.5283 2006. gada beigâs lîdz 0.4778 2007. gada beigâs (kritums – 9.6%). AugstâkaisASV dolâra kurss (0.5424) bija 12. janvârî, bet zemâkais (0.4671) – 23. novembrî.Eiro kurss attiecîbâ pret latu 2006. un 2007. gada beigâs bija vienâds (0.6971),augstâko lîmeni (0.7096) sasniedzot 19. martâ, bet zemâko (0.6958) – 23. maijâ.Lielbritânijas sterliòu mârciòas kurss attiecîbâ pret latu samazinâjâs no 1.03502006. beigâs lîdz 0.9487 2007. gada beigâs, augstâko lîmeni (1.0645) sasniedzot22. janvârî, bet zemâko (0.9455) – 28. decembrî (nozîmîgâko Latvijas Bankas no-teikto valûtas kursu dinamiku sk. 13. att. un 5. pielikumâ).

Saskaòâ ar starptautisko investîciju bilances datiem Latvijas ârçjais parâds2007. gadâ pieauga par 6.0 mljrd. latu un gada beigâs sasniedza 18.7 mljrd. latu(134.2% no IKP), bet tîrais ârçjais parâds – 7.3 mljrd. latu (52.1% no IKP). Lat-vijas valdîbas un centrâlâs bankas saistîbas pret nerezidentiem palielinâjâs par0.1 mljrd. latu, banku saistîbas – par 4.0 mljrd. latu, citu sektoru saistîbas – par1.6 mljrd. latu un parâdu radoðâs tieðâs investîcijas – par 0.3 mljrd. latu. Tâdçjâdiârçjâ parâda struktûrâ sektoru dalîjumâ pieauga citu sektoru (lîdz 20.8%; 2006. ga-dâ – 17.9%) saistîbu îpatsvars, samazinâjâs valdîbas un centrâlâs bankas (lîdz 4.0%;

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

30

2006. gadâ – 5.2%), banku (lîdz 68.1%; 2006. gadâ – 68.7%) un parâdu radoðotieðo investîciju (lîdz 7.0%; 2006. gadâ – 8.2%) îpatsvars.

2007. gadâ nedaudz mainîjâs ârçjâ parâda instrumentu struktûra – augot citu ie-guldîjumu îpatsvaram (no 86.5% lîdz 89.5%), samazinâjâs pârçjo parâda instru-mentu îpatsvars. 2007. gada beigâs parâdu radoðâs tieðâs investîcijas veidoja 7.0%,parâda vçrtspapîri – 3.5%, nauda un noguldîjumi – 21.7% un aizòçmumi – 62.3%no ârçjâ parâda. Ilgtermiòa parâds 2007. gada beigâs bija 10.7 mljrd. latu un îster-miòa parâds – 8.1 mljrd. latu.

MFI (izòemot Latvijas Banku) ârçjais parâds 2007. gada beigâs bija 12.8 mljrd.latu. Banku ârçjo saistîbu termiòstruktûra 2007. gadâ bûtiski nemainîjâs – piesais-tîto ilgtermiòa finanðu resursu atlikums 2007. gada beigâs veidoja 46.3% no bankuârçjâ parâda (2006. gada beigâs – 46.4%). Lai gan mâtessabiedrîbu aizdevumuapjoms palielinâjâs 1.4 reizes (lîdz 5.8 mljrd. latu), kreditoru struktûrâ to îpatsvarssamazinâjâs lîdz 45.3% (2006. gada beigâs – 45.9%). Naudas un noguldîjumu ap-joms 2007. gadâ pieauga par 1.5 mljrd. latu, un to îpatsvars banku saistîbâs pa-lielinâjâs lîdz 31.7% (2006. gadâ – 29.5%). Banku tîrais ârçjais parâds 2007. gadabeigâs bija 7.4 mljrd. latu.

Citu sektoru ârçjais parâds 2007. gada beigâs bija 3.9 mljrd. latu (t.sk. ilgtermiòasaistîbas – 2.7 mljrd. latu). Ârçjâs saistîbas 2007. gadâ pieauga par 70.9%, to struk-tûrâ palielinâjâs aizòçmumu (lîdz 75.8%; 2006. gada beigâs – 68.0%) un sama-zinâjâs tirdzniecîbas kredîtu (lîdz 22.4%; 2006. gada beigâs – 29.9%) îpatsvarscitu sektoru parâdâ. Pakâpeniski pieauga arî citu sektoru un banku parâdsaistîbaspret tieðajiem investoriem. 2007. gadâ to apjoms sasniedza 1.3 mljrd. latu.

Saskaòâ ar Valsts kases datiem valdîbas ârçjais parâds ârvalstu valûtâs 2007. gadâpalielinâjâs par 54.0 milj. latu un gada beigâs bija 634.3 milj. latu (4.5% no IKP).2007. gadâ valdîba piesaistîja ârvalstu finanðu resursus 70.0 milj. latu apjomâ.Ârvalstu aizòçmumu apkalpoðanai tika izlietoti 40.2 milj. latu (t.sk. 13.6 milj. latu –aizòçmumu pamatsummu samaksai), kas lîdzvçrtîgi 0.7% no preèu un pakalpojumueksporta gada apjoma. Turpinâja augt valdîbas saistîbu îpatsvars eiro (no 94.5%lîdz 95.9%), bet saistîbu îpatsvars ASV dolâros samazinâjâs (no 5.4% lîdz 4.0%).

VÇRTSPAPÎRU TIRGUS

Valsts kase valsts iekðçjâ aizòçmuma vçrtspapîru sâkotnçjâ tirgus izsolçs 2007. gadâpiedâvâja mazâku vçrtspapîru apjomu nekâ iepriekðçjâ gadâ, jo finanðu tirgosstrauji pieauga nenoteiktîba un tâdçjâdi arî aizòemðanâs izmaksas. Februârî sa-asinâta uzmanîba tika pievçrsta ieilguðajâm tautsaimniecîbas nesabalansçtîbas pro-blçmâm iekðzemes tirgû, bet kopð augusta ievçrojami pasliktinâjâs situâcija pa-saules finanðu tirgos, vçl vairâk palielinot aizòemðanâs izmaksas. Arî makroeko-nomiskâ vide Latvijâ nebija labvçlîga – interesi par fiksçtâ ienâkuma vçrtspapî-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

31riem mazinâja augoðâ inflâcija. Bankas sâka klientiem piedâvât latu termiònogul-dîjumus, kur procentu likmes darîjumiem ar 3–12 mçneðu termiòu bija 8–10%.Augsts bija arî 3 mçneðu RIGIBOR. Valsts kase nevarçja konkurçt ar ðâdu îster-miòa procentu likmju lîmeni, tomçr saglabâjâs zinâma tirgus dalîbnieku interesepar valdîbas îstermiòa vçrtspapîriem, jo tos varçja izmantot darîjumos ar LatvijasBanku.

Fiskâlâ situâcija 2007. gadâ bija apmierinoða, tâpçc nebija akûtas jaunu valdîbasvçrtspapîru emisiju nepiecieðamîbas un valdîbas vçrtspapîru atlikums apgrozîbâsamazinâjâs par 8.5% (lîdz 383.3 milj. latu).

Piedâvâtais valdîbas vçrtspapîru apjoms sâkotnçjâ tirgus izsolçs 2007. gadâ bija165.0 milj. latu (par 33.5% mazâks nekâ iepriekðçjâ gadâ), pieprasîtais apjoms –238.8 milj. latu (par 5.4% mazâks nekâ iepriekðçjâ gadâ), bet pârdotais apjoms –63.9 milj. latu (par 50.8% mazâks nekâ iepriekðçjâ gadâ), t.sk. 1. ceturksnî noslçgtidarîjumi 61.8 milj. latu apjomâ. Savukârt gada lielâko daïu banku interese parvaldîbas vçrtspapîriem bija minimâla vai arî izsolçs piedâvâtâs procentu likmesievçrojami pârsniedza Valsts kasei vçlamo procentu likmju lîmeni.

Valsts kase 2007. gadâ pirmo reizi emitçja 11 gadu obligâcijas, kuru peïòas likmetiks izmantota Mâstrihtas konverìences kritçrija izpildes noteikðanai. Pirmajâ izsolçaugustâ vidçjâ peïòas likme bija 5.65%, un tâda tâ saglabâjâs arî nâkamajâ izsolçoktobrî.

Latvijas banku îpaðumâ esoðo valdîbas vçrtspapîru atlikums 2007. gada beigâssalîdzinâjumâ ar 2006. gada beigâm samazinâjâs no 57.1% lîdz 43.4% no kopçjâatlikuma un pârçjo rezidentu îpaðumâ esoðo vçrtspapîru îpatsvars – no 36.0% lîdz31.7%, bet nerezidentu îpaðumâ esoðo vçrtspapîru îpatsvars palielinâjâs no 6.9%lîdz 24.9%.

Tâ kâ kreditçðanas nosacîjumi pasaulç un Latvijâ pasliktinâjâs un arî kredîtresursucenas perspektîvas nâkotnç bija neskaidras, palielinâjâs sabiedrîbu interese parresursu piesaisti, izmantojot parâda vçrtspapîrus. 2007. gadâ strauji pieauga LCDreìistrçto un izplatîto eiro denominçto korporatîvo parâda vçrtspapîru atlikums,bet latos un ASV dolâros denominçto korporatîvo parâda vçrtspapîru atlikumspalielinâjâs nedaudz. Eiro denominçto vçrtspapîru atlikuma kâpums attiecîbâ pretcitâs valûtâs denominçtajiem vçrtspapîriem bija likumsakarîgs, òemot vçrâ eirolielo un joprojâm augoðo nozîmi gan Latvijas finanðu sektorâ, gan tautsaimniecîbâkopumâ. LCD reìistrçto un izplatîto eiro denominçto korporatîvo parâdavçrtspapîru atlikums 2007. gadâ pieauga par 74.3% (lîdz 134.9 milj. eiro). Tikadzçsta viena emisija, bet no jauna emitçts un reìistrçts 16 emisiju. Apjomîgâkâ nojaunajâm emisijâm bija AS "Akciju komercbanka "Baltikums"" obligâciju emisija10 milj. eiro apjomâ ar 3 gadu termiòu (aprçíinâtâ kupona likme – 3 mçneðuEURIBOR + 3%). AS "PrivatBank" parâda vçrtspapîrus emitçja 9 milj. eiroapjomâ (ar 3 gadu termiòu; mainîgâ procentu likme) un VAS "Latvijas Hipotçkuun zemes banka" – arî 9 milj. eiro apjomâ (ar 1 gada termiòu; fiksçtâ procentulikme). LCD reìistrçto un izplatîto latos denominçto korporatîvo parâdavçrtspapîru atlikums 2007. gadâ pieauga par 5.4% (lîdz 52.5 milj. latu). Tika dzçstasseðas emisijas, bet no jauna emitçti vçrtspapîri 13.3 milj. latu apjomâ, kâ arîpalielinâjâs iepriekðçjos gados reìistrçto emisiju vçrtspapîru pârdoðanas apjoms(neto par 11.0 milj. latu). Lielâkâ bija "DnB NOR Bank ASA" (Norvçìijas banka)emisija (12.0 milj. latu apjomâ), kas tika reìistrçta 2006. gada beigâs, bet izplatîta2007. gadâ (ar 3 gadu termiòu). Nozîmîga bija arî VAS "Latvijas Hipotçku un zemesbanka" emisija 10.0 milj. latu apjomâ (ar 1 gada termiòu).

Valdîbas obligâciju (ar dzçðanas termiòu 2015. gada decembrî) pirkðanas ienesî-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

32 guma likme RFB 2007. gada sâkumâ bija 5.00%; turpmâkajos mçneðos tâ palie-linâjâs, maksimumu sasniedzot septembra sâkumâ (6.50%), bet vçlâk atkal sama-zinoties lîdz 5.41% gada beigâs. Valdîbas vçrtspapîru, kuriem lîdz dzçðanai bijaatlicis mazâk par 1 mçnesi, pirkðanas likme 2007. gada sâkumâ bija 3.76%, betgada beigâs – 8.25%.

VAS "Latvijas Hipotçku un zemes banka" obligâciju (ar dzçðanas termiòu 2013. ga-dâ; ilgâkâ termiòa korporatîvais parâda vçrtspapîrs RFB) pirkðanas likme2006. gada beigâs bija 5.18%, bet gadu vçlâk – 6.10% (gada laikâ sasniegts maksi-mums – 8.00%).

Parâda vçrtspapîru procentu likmju kâpumu noteica svârstîbas valûtas tirgû gadasâkumâ un Latvijas reitinga samazinâjums – aprîlî un maijâ procentu likmes ilgâ-ku periodu bija visaugstâkâs. Savukârt pasaules finanðu tirgu satricinâjuma ietek-me uz parâda vçrtspapîru procentu likmçm bija îslaicîgâka.

Latvijas eiroobligâciju (ar dzçðanas termiòu 2014. gadâ) kotçtâ pirkðanas likme,kas 2006. gada beigâs bija 4.15%, 2007. gadâ pieauga lîdz 4.77%. Peïòas likmjustarpîba ar tâda paða termiòa Vâcijas valdîbas obligâciju peïòas likmçm palielinâjâsno 20 lîdz 56 bâzes punktiem. Ârvalstu investori kïuva piesardzîgâki attiecîbâ pretLatvijas vçrtspapîriem, savukârt eiro denominçto vçrtspapîru procentu likmes pie-auga, jo inflâcija Eiropâ palielinâjâs un bija augðupvçrsts spiediens uz procentulikmçm.

Parâda vçrtspapîru apgrozîjums RFB 2007. gadâ bija 31.3 milj. latu (iepriekðçjâgadâ – 1.1 milj. latu). Galvenokârt tika tirgoti valdîbas vçrtspapîri (28.8 milj. latu),no kuriem lielâkais apjoms bija pirmajai valdîbas 10 gadu obligâciju emisijai ardzçðanas termiòu 2013. gadâ (apgrozîjums – 17.4 milj. latu). Korporatîvo vçrtspa-pîru sektorâ lielâkais bija VAS "Latvijas Hipotçku un zemes banka" íîlu zîmjuapgrozîjums (2.0 milj. latu). Lielâkais tirdzniecîbas apjoms bija oktobrî un novem-brî, kad daïa investoru vçlçjâs samazinât ieguldîjumus attîstîbas valstu valdîbasvçrtspapîros, palielinoties riskiem pasaules finanðu tirgos.

RFB akciju apgrozîjums 2007. gadâ bija 71.7 milj. latu (par 16.4% lielâks nekâiepriekðçjâ gadâ), turklât 79.6% no apgrozîjuma bija ar Oficiâlâ saraksta akcijâm.

RFB kapitalizâcijas indekss OMX Riga samazinâjâs par 9.2% (lîdz 595.3 punktiem)un kopçjais Baltijas akciju tirgus indekss OMX BGI – par 6.8% (lîdz 515.4 pun-ktiem). RFB kapitalizâcijas indekss lîdz oktobra sâkumam bija sasniedzis 15.3%pieaugumu salîdzinâjumâ ar 2006. gada beigâm, jo Latvijas sabiedrîbu peïòas râ-dîtâji bija labi – lai gan bûtiski palielinâjâs izmaksas, ekonomiskâs izaugsmes palçni-nâðanâs pazîmju nebija. Tomçr oktobrî saistîbâ ar notikumiem pasaules fondutirgos sâkâs pârdoðanas vilnis arî Latvijas sabiedrîbu akciju tirgû, un 2007. gadskopumâ tika noslçgts ar zemâku cenu lîmeni nekâ gada sâkumâ. Aktîvi vçrtspapîrupârdevçji bija nerezidenti, kas, gaidot akciju cenu kritumu attîstîbas valstu birþâs,centâs pârdot îpaðumâ esoðâs akcijas. RFB akciju kapitalizâcija palielinâjâs par33.1% (lîdz 1.9 mljrd. latu), taèu ðis akciju kapitalizâcijas pieaugums galvenokârtbija saistîts ar birþas Otrâ saraksta un Brîvâ saraksta apvienoðanu.

RFB lielâkais bija AS "Latvijas kuìniecîba" akciju apgrozîjums (21 milj. latu;iepriekðçjâ gadâ – 13 milj. latu) un AS "Grindeks" akciju apgrozîjums (15 milj.latu; iepriekðçjâ gadâ – 16 milj. latu).

2007. gada beigâs RFB kotçja 42 sabiedrîbu akcijas (iepriekðçjâ gada beigâs –40 sabiedrîbu akcijas), t.sk. seðu sabiedrîbu akcijas – Oficiâlajâ sarakstâ un 36 –Otrajâ sarakstâ. Lai samazinâtu sarakstu sadrumstalotîbu Baltijâ, tika likvidçtsBrîvais saraksts. Savukârt 1. jûnijâ tika atklâts alternatîvais akciju tirgus First North

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

33kâ daïa no OMX Ziemeïvalstu alternatîvâ tirgus ar tâdu paðu nosaukumu. Alterna-tîvajâ tirgû ir mazâkas iestâðanâs un informâcijas atklâðanas prasîbas un sabied-rîbâm birþas prasîbas izpildît palîdz sertificçts konsultants.

31. augustâ OMX Derivatîvu birþâ atklâja tirdzniecîbu ar nâkotnes lîgumiem arBaltijas birþu akciju indeksu OMX Baltic 10, ko veido 10 likvîdâko Baltijas birþâskotçto kompâniju akcijas. Ðis ir pirmais birþâ tirgojamais instruments, kas ïausnodroðinâties pret akciju cenu pârmaiòâm Baltijâ.

CENTRÂLÂS BANKAS DARBÎBA

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

36 LATVIJAS BANKA EIROPAS CENTRÂLO BANKU SISTÇMÂ UN EIROPASSAVIENÎBAS INSTITÛCIJÂS

Latvijas Banka 2007. gadâ turpinâja darboties ECBS. Latvijas Bankas prezidentsregulâri piedalîjâs ECB Ìenerâlpadomes darbâ. ECB Ìenerâlpadomes sçdçs atbil-stoði ECBS un ECB Statûtiem tika apspriesti ziòojumi par ES valstu makroeko-nomiku, pârskati par VKM II funkcionçðanu, kâ arî izskatîti citi jautâjumi saistîbâar visu ES valstu centrâlajâm bankâm. Maijâ ECB Ìenerâlpadome apstiprinâjaECB Konverìences ziòojumu par Maltas un Kipras gatavîbu ieviest eiro.

Latvijas Bankas pârstâvji turpinâja strâdât 12 ECBS komitejâs un Cilvçkresursukonferencç (sk. 8. pielikumu), kâ arî vairâk nekâ 30 darba grupâs, risinot ar mone-târo politiku, banku uzraudzîbu, eiro banknotçm, statistiku, grâmatvedîbu, tirgusoperâcijâm, maksâjumu sistçmâm, starptautiskajâm attiecîbâm saistîtus u.c. jau-tâjumus. Turklât 2007. gada maijâ Rîgâ notika ECBS Informâcijas tehnoloìijukomitejas Informâcijas sistçmu droðîbas darba grupas sanâksme, kurâ LatvijasBanka ar citu ES valstu pârstâvjiem diskutçja par ECBS kopîgajiem informâcijassistçmu apdraudçjumiem un to novçrðanas pasâkumiem.

Latvijas Bankas speciâlisti piedalîjâs arî vairâkâs ES Padomes un EK komitejâsun darba grupâs. Darbojoties EFK un tâs apakðkomitejâs, Latvijas Bankas pârstâvjiregulâri piedalîjâs lçmumu pieòemðanâ ES tautsaimniecîbas un finanðu attîstîbasjautâjumos, sprieda par valstu gatavoðanos eiro ievieðanai, par attiecîbâm ar tre-ðajâm valstîm un starptautisko finanðu institûciju politiku, kâ arî piedalîjâs priekð-likumu izstrâdç par ekonomiskâs politikas stratçìiju un instrumentiem.

Latvijas Bankas pârstâvji turpinâja darboties EK un Eurostat darba grupâs ar eiromonçtâm, maksâjumu sistçmâm, tautsaimniecîbas prognozçðanu un statistiku sais-tîtajos jautâjumos.

Latvijas Banka saskaòâ ar ECBS un ECB Statûtu prasîbâm nodroðinâja ECB2006. gada pârskata un 2007. gada maija Konverìences ziòojuma sagatavoðanupublicçðanai latvieðu valodâ, kâ arî ECB "Mçneða Biïetena" ceturkðòa versijas tul-koðanu latvieðu valodâ (tiek publiskots interneta versijâ).

STRATÇÌISKÂ PLÂNOÐANA

Latvijas Bankâ kopð 2006. gada sâkuma tiek uzlabots stratçìiskâs vadîbas process,òemot vçrâ labâko vadîbas sistçmu praksi. 2007. gada septembrî Latvijas Bankaspadome apstiprinâja Latvijas Bankas stratçìiskâs vadlînijas nâkamajiem èetriemgadiem. Tajâs noteikti Latvijas Bankas prioritârie mçríi ðajâ periodâ, kâ arî daþâdufunkciju mçríi. Latvijas Bankas prioritâtes ir ðâdas:– cenu stabilitâte un finanðu sistçmas stabilitâtes veicinâðana. Latvijas Banka pa-dziïina ekonomiskâs vides pçtîjumus, lai iegûto informâciju izmantotu monetârolçmumu pieòemðanai;– sagatavoðanâs Latvijas pilntiesîgai dalîbai EMS. Latvijas Banka sadarbîbâ arvaldîbu u.c. institûcijâm veicina Mâstrihtas kritçriju izpildi, kâ arî nodroðina finanðusektora norçíinu infrastruktûru, skaidrâs naudas maiòu, nepiecieðamos normatîvoaktu grozîjumus un pilnvçrtîgu darbîbu ECBS;– sabiedrîbas izpratnes par Latvijas Bankas darbîbu, tâs pieòemtajiem lçmumiemun Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbu padziïinâðana. Latvijas Bankai ir svarîgi sniegtskaidru un pilnîgu informâciju par Latvijas Bankas rîcîbu un tâs iemesliem;– Latvijas Bankas vadîbas procesu uzlaboðana. Latvijas Banka turpina vadîbasprocesu pilnveidi, òemot vçrâ labâko korporatîvâs vadîbas pieredzi;– Latvijas Bankas darbîbas efektivitâtes palielinâðana. Latvijas Banka sabalansçuzdevumu izpildes laiku, kvalitâti un resursu izmaksas atkarîbâ no to prioritâtes;

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

37– Latvijas Bankas kâ uz izglîtoðanos orientçtas organizâcijas (learning organisation)attîstîðana. Latvijas Bankai ir svarîgi, lai tajâ strâdâtu darbinieki ar pozitîvu at-tieksmi pret darbu, kuri nemitîgi pilnveido spçjas nepiecieðamo rezultâtu sasnieg-ðanai, savstarpçji sadarbojas un dalâs zinâðanâs ar kolçìiem;– personâla motivâcijas palielinâðana. Latvijas Banka vçlas piesaistît, nodarbinâtun paturçt augsti kvalificçtus un radoðus darbiniekus.

2007. gadâ Latvijas Banka veikusi savus pamatuzdevumus un plânojusi darbus,konsekventi tiecoties sasniegt stratçìiskajâs vadlînijâs definçtos mçríus. Paveiktaisatspoguïots ðîs nodaïas pârçjâs sadaïâs.

VALÛTAS MAIÒAS POLITIKA UN ÂRÇJÂS REZERVES

Latvija turpinâja dalîbu VKM II, lai kïûtu par pilntiesîgu EMS dalîbnieci un ieviestueiro. Saskaòâ ar Mâstrihtas kritçrijiem vismaz divus gadus pirms eiro ievieðanaslatam jâbût piesaistîtam eiro un lata kurss attiecîbâ pret eiro drîkst svârstîties nevairâk kâ ±15% robeþâs attiecîbâ pret lata centrâlo piesaistes kursu eiro. LatvijasBanka vienpusçji nodroðinâja lata kursa attiecîbâ pret eiro svârstîbas ±1% robeþâsno centrâlâ piesaistes kursa. 2007. gadâ eiro kurss attiecîbâ pret latu svârstîjâsmaksimâlajâs Latvijas Bankas noteiktâ valûtas koridora robeþâs (1 EUR =Ls 0.6958/0.7098). Martâ, kad lata kurss atradâs tuvu Latvijas Bankas noteiktâvalûtas koridora augðçjai robeþai, Latvijas Banka pârdeva ârvalstu valûtu, savukârtmaijâ un jûnijâ, kad lata kurss atradâs tuvu Latvijas Bankas noteiktâ valûtaskoridora apakðçjai robeþai, Latvijas Banka pirka ârvalstu valûtu.

Latvijas Bankas ârçjâs rezerves, kas ietver zelta krâjumus, ârvalstu konvertçjamâsvalûtas un SDR, 2007. gada beigâs sasniedza 2 786.9 milj. latu (2006. gada beigâs –2 417.0 milj. latu). Latvijas Banka guva ienâkumus, veicot valûtas intervences unieguldot ârçjâs rezerves ârvalstu finanðu tirgos saskaòâ ar Latvijas Bankas padomesapstiprinâtajâm vadlînijâm, kuras nosaka, ka neitrâlâ portfeïa valûta ir eiro un neit-râlo valûtu struktûru veido 50% eiro, 40% ASV dolâru un 10% Japânas jenu aktîvu.

Latvijas Banka ârçjâs rezerves iegulda droðos un likvîdos finanðu instrumentos,galvenokârt eiro zonas valstu valdîbu un ASV valdîbas, to aìentûru un starptautiskoorganizâciju emitçtajos parâda vçrtspapîros, kâ arî augstas kvalitâtes banku unkomercsabiedrîbu emitçtajos parâda vçrtspapîros, ar aktîviem nodroðinâtos parâdavçrtspapîros un atsaucamâs obligâcijâs. Procentu riska indeksa (duration) regulç-ðanai tiek izmantoti birþâ tirgotie procentu likmju nâkotnes lîgumi. Ienesîgumalîkòu maiòas stratçìiju îstenoðanai procentu likmju tirgû tiek izmantoti procentulikmju mijmaiòas darîjumi, bet nepiecieðamâs ârçjo rezervju valûtu struktûras no-droðinâðanai – birþâ netirgotie valûtas maiòas nâkotnes lîgumi.

Latvijas Bankas zelta rezerves tika noguldîtas îstermiòa noguldîjumos ârvalstukredîtiestâdçs ar augstu kredîtreitingu. Zelta rezervju pârvaldîðanâ izmantoti arîbirþâ netirgotie valûtas maiòas nâkotnes darîjumi un procentu likmju mijmaiòasdarîjumi.

Latvijas Banka izmantoja divu ârvalstu rezervju pârvaldîtâju pakalpojumus. Tiepârvaldîja nelielu ârçjo rezervju daïu saskaòâ ar Latvijas Bankas padomes noteik-tajâm vadlînijâm.

Ârçjo rezervju pârvaldîðanâ liela uzmanîba tiek pievçrsta riska vadîbai un kontrolei.Katru dienu tiek pârbaudîta ârçjo rezervju portfeïu atbilstîba vadlînijâm un kon-trolçts riska sadalîjums atbilstoði daþâdiem investîciju lçmumiem.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

38 MONETÂRÂS POLITIKAS INSTRUMENTI

2007. gadâ Latvijas Banka turpinâja îstenot ierobeþojoðu monetâro politiku. Taut-saimniecîbas nesabalansçtîbas sekas sâka izpausties spilgtâk, un sareþìîtâka bijaarî ârçjâ vide, nosakot monetârâs politikas pasâkumu pârmaiòas.

Latvijas Bankas refinansçðanas likme 2007. gadâ tika palielinâta divas reizes (ko-pumâ par 100 bâzes punktiem). Februâra otrajâ pusç sabiedrîbâ radâs baþas parlata stabilitâti un samçrâ nozîmîgâ apjomâ lati tika mainîti pret ârvalstu valûtu.Vienlaikus joprojâm bija vçrojams augsts kreditçðanas temps un augoða inflâcija,bet Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbas tempa straujas lejupslîdes jeb t.s. smagâspiezemçðanâs iespçjamîba palielinâjâs. Ar 24. martu refinansçðanas likme tikapaaugstinâta no 5.00% uz 5.50% un ar 18. maiju – uz 6.00%. Refinansçðanas likmespaaugstinâðanai bija divi mçríi – aizsargât latu, sadârdzinot latu aizòemðanâs ie-spçjas, lai palielinâtu izmaksas valûtas spekulantiem, kâ arî, sadârdzinot bankukredîtpakalpojumus, turpinât kavçjoði iedarboties uz pârmçrîgo kopçjo pieprasî-jumu. Aizdevumu iespçjas uz nakti (iepriekð – lombarda kredîtu) procentu likmeðajos datumos tika palielinâta no 6.00% attiecîgi uz 6.50% un 7.50%. Noguldîjumuiespçjas uz nakti (iepriekð – banku termiònoguldîjumu) procentu likme netikamainîta (2.00%). Procentu likmju koridora paplaðinâðana atspoguïoja makroeko-nomisko risku pieaugumu Latvijâ. ECB bâzes likmi gada laikâ palielinâja divasreizes (kopumâ par 25 bâzes punktiem – no 3.50% uz 4.00%). Òemot vçrâ eironozîmîgo lomu Latvijas finanðu sektorâ, eiro bâzes likme bûtiski ietekmç arî kre-dîtresursu cenu Latvijâ.

Atðíirîbâ no 2005. un 2006. gada, kad tika palielinâta obligâto rezervju norma vaipaplaðinâta banku obligâto rezervju bâze, 2007. gadâ Latvijas Banka ðos râdîtâjusnemainîja, tiem saglabâjoties samçrâ augstâ lîmenî. 2007. gada beigâs banku obli-gâto rezervju prasîbu izpildei pakïauto banku sarakstâ bija 21 banka un èetras ESvalstu banku filiâles.

Skaidrâs naudas apgrozîbâ izaugsmes temps bija lçnâks nekâ iepriekðçjos gados,savukârt valdîbas latu noguldîjumu atlikums Latvijas Bankâ bija lielâks. Skaidrâsnaudas apgrozîbâ dienas beigu vidçjais atlikums 2007. gadâ bija 1 053.7 milj. latu –par 11.2% lielâks nekâ iepriekðçjâ gadâ (2006. gadâ skaidrâs naudas apgrozîbâdienas beigu vidçjâ atlikuma gada pieauguma temps bija 21.0%). Valdîbas latunoguldîjumu vidçjais atlikums 2007. gadâ bija 152.8 milj. latu (2.0 reizes lielâksnekâ 2006. gadâ).

Latvijas Bankai 2007. gadâ valûtas konvertâcijas darîjumos tika neto pârdoti eiro158.6 milj. latu apjomâ – mazâk nekâ attiecîgais râdîtâjs iepriekðçjos trijos gados.Latvijas Banka galvenajâs refinansçðanas operâcijâs piedâvâja 1 810.0 milj. latu(2.1 reizi mazâk nekâ iepriekðçjâ gadâ). Banku pieprasîjums galvenajâs refinan-sçðanas operâcijâs vienlaikus pieauga par 39.4% un sasniedza 1 453.0 milj. latu.Galveno refinansçðanas operâciju vidçjais atlikums bija 12.3 milj. latu (par 15.0%mazâk nekâ iepriekðçjâ gadâ). Galveno refinansçðanas operâciju (iepriekð – repooperâcijas ar 7 dienu termiòu) vidçjâ svçrtâ procentu likme bija 6.48% (par 218 bâ-zes punktiem augstâka nekâ 2006. gadâ).

Latvijas Banka valûtas mijmaiòas darîjumus piedâvâja 8.5 reizes lielâkâ apjomânekâ iepriekðçjâ gadâ. Piedâvâjums bija 3 237.0 milj. latu, bet pieprasîtais apjoms –3 356.0 milj. latu. Valûtas mijmaiòas darîjumu dienas beigu vidçjais atlikums bija57.7 milj. latu (2006. gadâ – 0.3 milj. latu), bet eiro veikto darîjumu ar 7 dienu ter-miòu vidçjâ svçrtâ procentu likme – 7.68% (2006. gadâ – 4.46%). Latvijas Bankapalielinâja valûtas mijmaiòas darîjumu apjomu, lai nodroðinâtu bankas ar latulikviditâti, vienlaikus saglabâjot adekvâtu lata segumu ar ârvalstu valûtu.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

39Noguldîjumu iespçjas uz nakti vidçjais atlikums 2007. gadâ bija 21.7 milj. latu,savukârt aizdevumu iespçjas uz nakti vidçjais atlikums pieauga lîdz 17.3 milj. latu,vidçjai svçrtajai procentu likmei palielinoties lîdz 6.94%. Tâdçjâdi, òemot vçrâpastâvîgo iespçju izmantoðanas pârmaiòas, likviditâte vidçji gadâ bija mazâka nekâiepriekðçjâ gadâ.

Ar 2007. gada 24. martu Latvijas Banka ieviesa pârmaiòas monetârâs politikasinstrumentos, lai tos pieskaòotu ECB lietotajiem monetârâs politikas instrumen-tiem. Latvijas Banka nemainîja signâllikmes jeb pamatlikmes nosaukumu, to jo-projâm dçvçjot par refinansçðanas likmi. Lombarda kredîti, kurus agrâk varçjaizmantot ar termiòu lîdz 1 mçnesim, tika aizstâti ar aizdevumu iespçju uz nakti(kredîts tiek saòemts norçíinu dienas beigâs un atmaksâts nâkamâs norçíinu die-nas rîtâ). Iepriekðçjo banku termiònoguldîjumu ar 7 un 14 dienu termiòu vietâLatvijas Banka ieviesa noguldîjumu iespçju uz nakti. Tâdçjâdi notika pâreja tikaiuz vienu noguldîjumu iespçjas un vienu aizdevumu iespçjas procentu likmi. Jaunâsistçma mudinâja tirgus dalîbniekus operatîvâk reaìçt uz likviditâtes svârstîbâm.Latvijas Banka saglabâja banku termiònoguldîjumus kâ neregulâru monetârâs po-litikas instrumentu, ko izsoïu veidâ lieto atseviðíos gadîjumos, kad nepiecieðamalatu likviditâtes izòemðana no starpbanku tirgus. Tomçr 2007. gadâ banku termiò-noguldîjumu izsoles netika rîkotas.

Kopð 24. marta Latvijas Bankas galvenajâm operâcijâm mainîts nosaukums – ag-râko repo operâciju ar 7 un 28 dienu termiòu vietâ tiek rîkotas galvenâs refinansç-ðanas operâcijas ar 7 dienu termiòu. Termiòa samazinâðana tâpat kâ aizdevumuiespçjas gadîjumâ ïâva bût elastîgâkai gan centrâlajai bankai kâ rezervju piegâ-dâtâjai, gan rezervju pieprasîtâjâm bankâm. Latvijas Banka ieviesa ilgâka termiòarefinansçðanas operâcijas ar 3 mçneðu termiòu, bet 2007. gadâ ðâdas operâcijasnetika veiktas, jo banku strukturâlâ likviditâte bija atbilstoðâ apjomâ. Kopð2007. gada 24. marta pârtraukts veikt valûtas mijmaiòas darîjumus ar 28 dienu un91 dienas termiòu, saglabâjot vienîgi darîjumus ar 7 dienu termiòu. Kopð minçtâdatuma Latvijas Banka veic valûtas mijmaiòas darîjumus tikai pret eiro.

Latvijas Banka nolçma, ka refinansçðanas likme tiek lietota kâ minimâlâ procentulikme latu likviditâti palielinoðajâs izsolçs (galvenajâs refinansçðanas operâcijâs,ilgâka termiòa refinansçðanas operâcijâs un valûtas mijmaiòas darîjumos ar latupârdoðanu ar atpirkðanu) un kâ maksimâlâ procentu likme latu likviditâti samazi-noðajâs izsolçs (termiònoguldîjumu darîjumos un valûtas mijmaiòas darîjumos arlatu pirkðanu ar atpârdoðanu), tâ stiprinot refinansçðanas likmes nozîmi LatvijasBankas îstenotajâ monetârajâ politikâ.

Nemainîjâs izsoïu veikðanas bieþums. Galveno refinansçðanas operâciju izsolesun valûtas mijmaiòas darîjumu izsoles tika veiktas katru darbadienu, un tâs abasbija likviditâti pieðíiroðas operâcijas, tâpçc netika radîtas lielas banku likviditâtesvadîðanas procesa pârmaiòas.

Kopð 24. marta Latvijas Banka katram monetâro operâciju dalîbniekam atvçravienu vçrtspapîru íîlu kontu (pûla metode). Iepriekð katram darîjumam bija savsatseviðís ieíîlâto vçrtspapîru apjoms un íîlas vçrtîba darîjuma laikâ ar LatvijasBanku netika pârrçíinâta, bet, sâkot ar 24. martu, katram monetâro operâcijudalîbniekam tiek aprçíinâta kopçjâ saistîbu pret Latvijas Banku vçrtîba un tâ tiekgarantçta ar kopçjo vçrtspapîru íîlu dalîbnieka vçrtspapîru íîlu kontâ. Ieíîlâtovçrtspapîru vçrtîba katru dienu tiek pârrçíinâta pçc fondu birþas cenâm, un tikaigadîjumos, kad kopçjâ íîlas vçrtîba samazinâs zem kopçjâs saistîbu vçrtîbas, tiekprasîts papildinât íîlas apjomu.

Latvijas Banka turpinâja aprçíinât RIGIBID (starpbanku noguldîjumu procentu

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

40 likmçm) un RIGIBOR (starpbanku kredîtu procentu likmçm), saskaòâ ar LatvijasBankas "RIGIBID un RIGIBOR aprçíinâðanas noteikumiem" kotçðanas sarakstâiekïaujot bankas, kas ir aktîvas starpbanku tirgus dalîbnieces un spçj veikt aktîvastirgus operâcijas atbilstoði to kotçtajâm naudas tirgus procentu likmçm darîjumiemlatos. 2007. gada beigâs to banku sarakstâ, kuru naudas tirgus kotâcijas saskaòâ arLatvijas Bankas "RIGIBID un RIGIBOR aprçíinâðanas noteikumiem" tiek izman-totas RIGIBID un RIGIBOR aprçíinâðanai, bija iekïautas AS "Hansabanka", AS"Latvijas Krâjbanka", AS "SEB Latvijas Unibanka", AS "Parex banka", AS "Uni-Credit Bank", Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiâle un AS DnB NORD Banka.

EKONOMISKÂ IZPÇTE, ANALÎZE UN PROGNOZÇÐANA

Mûsdienu centrâlâ banka var efektîvi îstenot monetâro politiku, tikai pamatojotiesuz makroekonomisko râdîtâju attîstîbas tendenèu un to savstarpçjâs mijiedarbîbaspadziïinâtu analîzi, kas savukârt nav iedomâjama bez statistisko, matemâtisko unekonometrisko metoþu izmantoðanas. Ekonomiskâ izpçte un analîze nepiecieðama,lai sniegtu kvantitatîvus un zinâtniski pamatotus skaidrojumus par tautsaimniecîbânotiekoðajiem procesiem, izstrâdâtu ekonometriskus modeïus makroekonomiskorâdîtâju prognozçðanai un alternatîvo scenâriju aplûkoðanai.

Latvijas Bankâ ekonomiskâs izpçtes aktuâlie virzieni ir monetârâs politikas trans-misijas procesa analîze, inflâcijas cçloòu izpçte, finanðu un reâlâ sektora mijie-darbîba, Latvijas tautsaimniecîbas konkurçtspçja, vidçja termiòa un îstermiòa pro-gnozçðana.

2007. gadâ Latvijas Bankas interneta lapâ publicçti vairâki Latvijas Bankas darbi-nieku pçtîjumi, kas aptvçra Latvijas tautsaimniecîbas aktuâlâkâs problçmas (sk.9. pielikumu). Pamatojoties uz patçrçtâju apsekojuma rezultâtiem, pçtîjums parinflâcijas gaidâm kvantificçja inflâcijas gaidas Latvijâ un novçrtçja to ietekmi uzfaktisko inflâciju. Pçtîts cenu veidoðanâs mehânisms, analizçjot uzòçmumu darbî-bu Latvijâ. Atseviðíâ pçtîjumâ raksturota inflâcijas nenoteiktîba. Pçtîjumâ parsçrijveida dzîvokïu tirgu aplûkota sakarîba starp dzîvokïu cenâm, kreditçðanu uniedzîvotâju maksâtspçju.

Latvijas Banka veica stratçìiski svarîgâs Latvijas eksporta konkurçtspçjas novçr-tçðanu, projekta rezultâtus publiskojot ekspertu sarunâs un gadskârtçjâ LatvijasBankas konferencç.

Ekonometriskie modeïi nepiecieðami ne tikai ekonomisko procesu atspoguïoðanai,bet arî svarîgâko makroekonomisko râdîtâju prognozçðanai. Latvijas Banka iz-manto virkni prognozçðanas modeïu. Svarîgâkais no tiem ir Latvijas makroeko-nomiskais modelis, kura uzbûve lîdzîga ECB izmantotajam modelim. Latvijas Ban-ka lieto ðo modeli kâ papildu instrumentu makroekonomiskajâ analîzç un vidçjatermiòa prognoþu veidoðanâ.

SKAIDRÂS NAUDAS APGROZÎBA

Skaidrâ nauda apgrozîbâ 2007. gada beigâs salîdzinâjumâ ar 2006. gada beigâmsamazinâjâs par 2.3% (no 1 073.9 milj. latu lîdz 1 049.5 milj. latu). Ðâ râdîtâjasarukums iezîmç lîdzðinçjâs tendences apvçrðanos. Piecu gadu laikâ apgrozîbâesoðâs skaidrâs naudas apjoms pieaudzis 1.7 reizes.

No bankâm saòemtâs skaidrâs naudas nolietotîbas pakâpes un îstuma pârbaudinodroðinâja automâtiskâs naudas apstrâdes sistçmas. 2007. gadâ apstrâdâtâ nauda(3 340.1 milj. latu) 3.2 reizes (2006. gadâ – 2.5 reizes) pârsniedza apgrozîbâ esoðâsskaidrâs naudas apjomu. Ðajâ procesâ no apgrozîbas izòemtâs naudas kopçjâ vçr-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

41tîba bija 517.0 milj. latu jeb 15.5% no apstrâdâtâs naudas (2006. gadâ – 319.1 milj.latu jeb 12.0%).

2007. gadâ atklâto viltojumu nominâlvçrtîbu summa bija 28.1 tûkst. latu, veidojottikai 0.003% no apgrozîbâ esoðâs skaidrâs naudas apjoma.

Latvijas Banka 2007. gadâ emitçja jauna laidiena 1 santîma, 2, 5, 20, 50 santîmuun 1 lata apgrozîbas monçtas, 5 un 20 latu banknotes un 100 latu banknoti aruzlabotiem droðîbas elementiem.

2007. gadâ Latvijas Banka, laiþot apgrozîbâ 1 lata sudraba jubilejas monçtas "Sveðasvaras" (apgrozîbâ no 20.03.2007.) un "Valsts atdzimðana" (apgrozîbâ no 07.11.2007.),noslçdza monçtu programmas "Latvija. Laikmetu grieþi un laikmetu vçrtîbas"ceturto sçriju "Valsts". Atsaucoties Siguldas novada domes ierosinâjumam un at-zîmçjot Siguldas pils 800 gadu jubileju, tapusi 1 lata sudraba monçta "Sigulda"(apgrozîbâ no 25.07.2007.), veltîta vienam no gleznainâkajiem Latvijas novadiem.Starptautiskâs monçtu programmas "Pasaules vçrtîbas" ietvaros radîta 999.9° rau-dzes zelta monçta "Zelta âbele" (apgrozîbâ no 02.10.2007.) ar 1 lata nominâlvçrtîbu.Tajâ atveidotâ apgâda "Zelta âbele" zîme ir veltîjums latvieðu tautas garîgajam unintelektuâlajam mantojumam. Turpinot 2004. gadâ aizsâkto laika tçmu, 2007. gadâizlaista jau otra 1 lata sudraba un niobija monçta – "Laika monçta II" (apgrozîbâno 29.11.2007.). Gada beigâs tradicionâli apgrozîbâ tiek laista kâda îpaða – netra-dicionâla mâkslinieciskâ vai tehniskâ risinâjuma – monçta. 2007. gadâ tâ bija"Dzîvîbas monçta" ar 1 lata nominâlvçrtîbu (apgrozîbâ no 10.12.2007.). Monçtasapstrâdç izmantots zeltîjums.

Apgrozîbas monçtu klâsts papildinâts ar jaunâm îpaðajâm 1 lata monçtâm – "Pûces-sakta" (apgrozîbâ no 12.06.2007.) un "Sniegavîrs" (apgrozîbâ no 05.12.2007.).

STATISTIKA

2007. gadâ finanðu tirgus un monetârâs statistikas jomâ tika ieviestas jaunas ECBstatistiskâs prasîbas, turpinâjâs ar ECB normatîvo aktu grozîjumiem un jaunu aktuizstrâdi saistîtais metodoloìiskais darbs, kâ arî regulâri sagatavota statistiskâ in-formâcija saskaòâ ar ECB un citu datu lietotâju prasîbâm.

ECB ar jauno 2006. gada 14. jûnija Regulu (EK) Nr. 1027/2006 par prasîbâm at-tiecîbâ uz statistikas pârskatiem pasta þironorçíinu iestâdçm, kas pieòem nogul-dîjumus no eiro zonas rezidentiem, kuri nav monetârâs finanðu iestâdes(ECB/2006/8), bija noteikusi datu prasîbas, kas Latvijâ attiecinâmas uz VAS"Latvijas Pasts", tâpçc Latvijas Banka 2007. gadâ izstrâdâja prasîbas pasta iestâdessniegto finanðu pakalpojumu statistikas sagatavoðanai.

Latvijas Banka pabeidza 2006. gada beigâs aizsâkto jaunu datu vâkðanas iespçjuizpçti saistîbâ ar grozîjumiem Regulâ (EK) Nr. 2423/2001 par monetâro finanðuiestâþu sektora konsolidçto bilanci (ECB/2001/13) un Regulâ (EK) Nr. 63/2002par to procentu likmju statistiku, kuras monetârâs finanðu iestâdes piemçro mâj-saimniecîbu un nefinanðu sabiedrîbu noguldîjumiem un kredîtiem (ECB/2001/18),un apkopoja tâs rezultâtus, kâ arî veica MFI aptauju, lai noskaidrotu vienreizçjâsun regulârâs iespçjamo jauno datu prasîbu ievieðanas izmaksas MFI bilances unprocentu likmju statistikâ. Turklât papildus tika pçtîti arî ar elektroniskâs naudasiestâþu darbîbu saistîti jautâjumi.

Nozîmîgs metodoloìiskais darbs tika veikts saistîbâ ar ECB 2007. gada 27. jûlijaRegulas (EK) Nr. 958/2007 par ieguldîjumu fondu aktîvu un pasîvu statistiku(ECB/2007/8) izstrâdi, kâ arî ar ECB 2003. gada 6. februâra Pamatnostâdnes par

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

42 2007. GADÂ IESPIESTÂS UN KALTÂS LATVIJAS BANKAS NAUDAS ZÎMES

5 LATU BANKNOTE

Nominâlvçrtîba: 5 latiIzmçri: 130 x 65 mmKrâsa: zaïaIespiestaGiesecke & Devrient GmbH(Vâcija)Mâkslinieki:Imants Þodþiks,Valdis Oðiòð

Naudas zîmes priekðpuse (averss)

Uz ornamentâla saulîðu motîva fona attçlots ozols un stilizçta ozola lapa (caurskata zîme), virs tâs – reljefâspiedumâ divreiz atkârtojas skaitlis 5. Augðdaïâ uzraksts LATVIJAS BANKAS NAUDAS ZÎME (divu krâsuiespiedumâ), zem tâ sçrijas numurs (sarkanâ krâsâ). Lejasdaïâ uzraksti: PIECI LATI (divu krâsu iespiedumâ),LATVIJAS BANKA, tâs prezidenta paraksta faksimils un sçrijas numurs (melnâ krâsâ). Pa labi vertikâlaornamentâla josla ar Lielvârdes jostas motîvu un skaitli 5 augðdaïâ. Uz ornamentâlâs joslas slîpâ leòíî pretgaismu salasâms nominâlvçrtîbas uzraksts. Pa kreisi uz balta pamata reljefs punkts zaïâ krâsâ (zîme nere-dzîgajiem) un ûdenszîme. Zem tâs – horizontâla zaïu, smalku lîniju veidota josla ar tonâlu pâreju un skaitli5, zem kura joslu veido mikroburtu rakstâ izpildîts uzraksts LATVIJAS BANKA. Skaitlis iespiests ar speciâlokrâsu, kas atkarîbâ no apskates leòía rada krâsu maiòas optisko efektu. Pa kreisi no skaitïa 5 – reljefavertikâla josla, uz kuras reljefâ spiedumâ èetrreiz atkârtojas skaitlis 5 ar atðíirîgu tonalitâti daþâdos skataleòíos.

Naudas zîmes aizmugure (reverss)

Uz sprçslîcas motîva fona – kokâ griezta saulîtes ornamenta attçls. No tâ pa kreisi – papîrâ iestrâdâtavertikâla metalizçta hologramma ar nominâlvçrtîbas uzrakstiem, pa labi – stilizçta ozola lapa. Augðdaïâuzraksts PIECI LATI (divu krâsu iespiedumâ) un skaitlis 5. Lejasdaïâ skaitlis 5 un uzraksts LATVIJASBANKAS NAUDAS ZÎME (divu krâsu iespiedumâ). No sprçslîcas motîva pa kreisi – vertikâla josla ar slîpivietotiem skaitïiem 5 un diagonâlâm tonâlâm pârejâm. Gar tâs ârmalu uz balta pamata vertikâls uzraksts ©LATVIJAS BANKA 1992. Pa labi uz balta pamata Latvijas lielâ valsts ìerboòa grafisks attçls, zem tâgadskaitlis 2007. Virs ìerboòa – ûdenszîme (latvieðu tautumeitas profils).

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

43

Nominâlvçrtîba: 20 latuIzmçri: 130 x 65 mmKrâsa: brûnaIespiestaGiesecke & Devrient GmbH(Vâcija)Mâkslinieki:Imants Þodþiks,Valdis Oðiòð

20 LATU BANKNOTE

Naudas zîmes priekðpuse (averss)

Uz dreïïu auduma rakstu fona attçlota senas latvieðu sçtas daïa un stilizçta ozola lapa (caurskata zîme), virstâs – reljefâ spiedumâ divreiz atkârtojas skaitlis 20. Augðdaïâ uzraksts LATVIJAS BANKAS NAUDASZÎME (divu krâsu iespiedumâ), zem tâ sçrijas numurs (sarkanâ krâsâ). Lejasdaïâ uzraksti: DIVDESMITLATU (divu krâsu iespiedumâ), LATVIJAS BANKA, tâs prezidenta paraksta faksimils un sçrijas numurs(melnâ krâsâ). Pa labi vertikâla ornamentâla josla ar Lielvârdes jostas motîvu un skaitli 20 augðdaïâ. Uzornamentâlâs joslas slîpâ leòíî pret gaismu salasâms nominâlvçrtîbas uzraksts. Pa kreisi uz balta pamatahorizontâlâ kârtojumâ divi reljefi punkti brûnâ krâsâ (zîme neredzîgajiem) un ûdenszîme. Zem tâs – ho-rizontâla brûnu, smalku lîniju veidota josla ar tonâlu pâreju un skaitli 20, zem kura joslu veido mikroburturakstâ izpildîts uzraksts LATVIJAS BANKA. Skaitlis iespiests ar speciâlo krâsu, kura atkarîbâ no apskatesleòía rada krâsu maiòas optisko efektu. Pa kreisi no skaitïa 20 – reljefa vertikâla josla, uz kuras reljefâspiedumâ èetrreiz atkârtojas skaitlis 20 ar atðíirîgu tonalitâti daþâdos skata leòíos.

Naudas zîmes aizmugure (reverss)

Dreïïu auduma rakstu motîvs. No tâ pa kreisi – papîrâ iestrâdâta vertikâla metalizçta hologramma arnominâlvçrtîbas uzrakstiem, pa labi – stilizçta ozola lapa. Augðdaïâ uzraksts DIVDESMIT LATU (divukrâsu iespiedumâ) un skaitlis 20. Lejasdaïâ skaitlis 20 un uzraksts LATVIJAS BANKAS NAUDAS ZÎME(divu krâsu iespiedumâ). No dreïïu auduma rakstu motîva pa kreisi – vertikâla josla ar slîpi vietotiemskaitïiem 20 un diagonâlâm tonâlâm pârejâm. Gar tâs ârmalu uz balta pamata vertikâls uzraksts © LATVIJASBANKA 1992. Pa labi uz balta pamata Latvijas lielâ valsts ìerboòa grafisks attçls, zem tâ gadskaitlis 2007.Virs ìerboòa – ûdenszîme (latvieðu tautumeitas profils).

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

44 100 LATU BANKNOTE

Nominâlvçrtîba: 100 latuIzmçri: 130 x 65 mmKrâsa: sarkanaIespiestaGiesecke & Devrient GmbH(Vâcija)Mâkslinieki:Imants Þodþiks,Valdis Oðiòð

Naudas zîmes priekðpuse (averss)

Uz latvju rakstu fona Kriðjâòa Barona portrets un stilizçta ozola lapa (caurskata zîme). Pa kreisi no portretabanknotes aversâ iestrâdâta vertikâla caurspîdîga josla, kas pârklâj caurskata zîmi un virs tâs banknotesaugðçjâ treðdaïâ izcirsto caurskata lodziòu, kurâ uz gaiða fona redzams sarkans saules pusloks, bet uz tumðafona – èetrâs rindâs ar nobîdi vietoti uzraksti "Ls". Starp caurskata zîmi un caurskata lodziòu atrodas sudrabotssaules pusloks. Augðdaïâ uzraksts LATVIJAS BANKAS NAUDAS ZÎME. Lejasdaïâ uzraksti: SIMT LATU(divu krâsu iespiedumâ), LATVIJAS BANKA, tâs prezidenta paraksta faksimils un sçrijas numurs (melnâkrâsâ). Pa labi vertikâla ornamentâla josla ar Lielvârdes jostas motîvu un skaitli 100 augðdaïâ. Pa kreisi uzbalta pamata diagonâlâ kârtojumâ divi reljefi punkti sarkanâ krâsâ (zîme neredzîgajiem); pa kreisi no tiem –sçrijas numurs sarkanâ krâsâ; zemâk – ûdenszîme. Zem tâs – horizontâla josla ar skaitïiem 100 pelçcîgibrûnâ krâsâ un ar lielâku skaitli 100 sarkanbrûnâ krâsâ, kas, banknoti pagrozot, maina krâsu uz pelçcîgizaïganbrûnu, bet siltuma iedarbîbâ maina tonalitâti.

Naudas zîmes aizmugure (reverss)

Lielvârdes jostas rakstu salikums. No tâ pa kreisi – papîrâ iestrâdâta vertikâla metalizçta josla ar hologrammu"Ls" un caurskatâ – nominâlvçrtîbas uzrakstiem "Ls 100", pa labi – stilizçta ozola lapa. Augðdaïâ uzrakstsSIMT LATU (divu krâsu iespiedumâ) un skaitlis 100. Lejasdaïâ skaitlis 100 un uzraksts LATVIJAS BANKASNAUDAS ZÎME (divu krâsu iespiedumâ). No rakstu salikuma pa kreisi – vertikâla josla ar slîpi vietotiemskaitïiem 100 un diagonâlâm tonâlâm pârejâm. Gar tâs ârmalu uz balta pamata vertikâls uzraksts© LATVIJAS BANKA 1992. Pa labi uz balta pamata Latvijas lielâ valsts ìerboòa grafisks attçls, zem tâgadskaitlis 2007. Virs ìerboòa – ûdenszîme (latvieðu tautumeitas profils).

Caurskata lodziòð uz gaiða un tumða fona banknotes aversâ (pa kreisi) un reversâ (pa labi).

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

45

Svars: 4.00 g, diametrs: 21.50 mmMateriâls: vara, niíeïa un cinka sakausçjumsKalta Real Casa de la Moneda (Spânija)Mâkslinieki: Gunârs Lûsis (grafiskais dizains),Jânis Strupulis (plastiskais veidojums)

20 SANTÎMU MONÇTA

Monçtas priekðpuse (averss)

Centrâ Latvijas mazâ valsts ìerboòa attçls. Tam apkârt lokveidâ uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA · 2007.Monçtas aizmugure (reverss)

Centrâ skaitlis 20, apakðâ puslokâ uzraksts SANTÎMU. Skaitïa labajâ un kreisajâ pusç etnogrâfiska saulîte.Monçtas augðpusç no saulîtes lîdz saulîtei pieci pusloki (darba cçliena simbols).Monçtas josta – gluda.

Svars: 2.50 g, diametrs: 18.50 mmMateriâls: vara, niíeïa un cinka sakausçjumsKalta Münze Österreich (Austrija)Mâkslinieki: Gunârs Lûsis (grafiskais dizains),Jânis Strupulis (plastiskais veidojums)

5 SANTÎMU MONÇTA

Monçtas priekðpuse (averss)

Centrâ Latvijas mazâ valsts ìerboòa attçls. Tam apkârt lokveidâ uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA · 2007.Monçtas aizmugure (reverss)

Centrâ skaitlis 5, apakðâ puslokâ uzraksts SANTÎMI. Skaitïa labajâ un kreisajâ pusç etnogrâfiska saulîte.Monçtas augðpusç no saulîtes lîdz saulîtei pieci pusloki (darba cçliena simbols).Monçtas josta – gluda.

Svars: 1.60 g, diametrs: 15.65 mmMateriâls: kaparota dzelzsKalta Rahapaja Oy (Somija)Mâkslinieki: Gunârs Lûsis (grafiskais dizains),Jânis Strupulis (plastiskais veidojums)

1 SANTÎMA MONÇTA

Monçtas priekðpuse (averss)

Centrâ Latvijas mazâ valsts ìerboòa attçls. Tam apkârt lokveidâ uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA · 2007.Monçtas aizmugure (reverss)

Centrâ skaitlis 1, apakðâ puslokâ uzraksts SANTÎMS. Skaitïa labajâ un kreisajâ pusç etnogrâfiska saulîte.Monçtas augðpusç no saulîtes lîdz saulîtei pieci pusloki (darba cçliena simbols).Monçtas josta – gluda.

Svars: 1.90 g, diametrs: 17.00 mmMateriâls: kaparota dzelzsKalta Koninklijke Nederlandse Munt(Nîderlande)Mâkslinieki: Gunârs Lûsis (grafiskais dizains),Jânis Strupulis (plastiskais veidojums)

2 SANTÎMU MONÇTA

Monçtas priekðpuse (averss)

Centrâ Latvijas mazâ valsts ìerboòa attçls. Tam apkârt lokveidâ uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA · 2007.Monçtas aizmugure (reverss)

Centrâ skaitlis 2, apakðâ puslokâ uzraksts SANTÎMI. Skaitïa labajâ un kreisajâ pusç etnogrâfiska saulîte.Monçtas augðpusç no saulîtes lîdz saulîtei pieci pusloki (darba cçliena simbols).Monçtas josta – gluda.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

46

Nominâlvçrtîba: 1 latsSvars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mmMetâls: 925° sudrabs, kvalitâte: proofKalta Koninklijke Nederlandse Munt(Nîderlande)Mâkslinieki:Arvîds Priedîte (grafiskais dizains), JânisStrupulis (plastiskais veidojums)

JUBILEJAS UN PIEMIÒAS MONÇTAS

SIGULDA

Svars: 3.50 g, diametrs: 18.80 mmMateriâls: vara un niíeïa sakausçjumsKalta Staatliche Münzen Baden-Württemberg(Vâcija)Mâkslinieki: Gunârs Lûsis (grafiskais dizains),Jânis Strupulis (plastiskais veidojums)

50 SANTÎMU MONÇTA

Monçtas priekðpuse (averss)

Centrâ Latvijas mazâ valsts ìerboòa attçls. Tam apkârt lokveidâ uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA · 2007.Monçtas aizmugure (reverss)

Augðpusç attçlots priedes stâds (Latvijas meþu bagâtîbas simbols). Zem horizontâlâs dalîjuma lînijas skaitlis50, apakðâ puslokâ uzraksts SANTÎMU.Monçtas josta – vertikâli rievota.

Svars: 4.80 g, diametrs: 21.75 mmMateriâls: vara un niíeïa sakausçjumsKalta Monnaie de Paris (Francija)Mâkslinieki: Gunârs Lûsis (grafiskais dizains),Jânis Strupulis (plastiskais veidojums)

1 LATA MONÇTA

Monçtas priekðpuse (averss)

Centrâ Latvijas lielâ valsts ìerboòa attçls, zem tâ gadskaitlis 2007. Monçtas augðâ puslokâ uzrakstsLATVIJAS, apakðâ – REPUBLIKA.Monçtas aizmugure (reverss)

Augðpusç attçlots lasis (Latvijas ûdeòu bagâtîbas simbols) lçcienâ virs ûdens no kreisâs uz labo pusi.Apakðpusç – skaitlis 1, zem tâ puslokâ uzraksts LATS.Monçtas josta

Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalîti ar rombveida punktiem.

Nominâlvçrtîba: 1 latsSvars: 4.80 g, diametrs: 21.75 mmMetâls: vara un niíeïa sakausçjumsKalta Münze Österreich (Austrija)Mâkslinieki: Arvîds Priedîte (grafiskais dizains),Jânis Strupulis (plastiskais veidojums)

ÎPAÐAS APGROZÎBAS MONÇTAS AR IEROBEÞOTU TIRÂÞU

PÛCESSAKTA

Nominâlvçrtîba: 1 latsSvars: 4.80 g, diametrs: 21.75 mmMetâls: vara un niíeïa sakausçjumsKalta Münze Österreich (Austrija)Mâkslinieces: Daina Lapiòa (grafiskais dizains),Ligita Franckevièa (plastiskais veidojums)

SNIEGAVÎRS

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

47

Nominâlvçrtîba: 1 latsSvars: 17.15 g (centrâlâ apïa svars – 7.15 g,ârçjâ gredzena svars – 10.00 g),diametrs: 34.00 mmMetâls: centrâlais aplis – niobijs,ârçjais gredzens – 900° sudrabs,kvalitâte: UNCKalta Münze Österreich (Austrija)Mâkslinieki:Laimonis Ðçnbergs (grafiskais dizains),Jânis Strupulis (plastiskais veidojums)

LAIKA MONÇTA II

Nominâlvçrtîba: 1 latsSvars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mmMetâls: 925° sudrabs, kvalitâte: proofKalta Monnaie de Paris (Francija)Mâkslinieki:Ilmârs Blumbergs (grafiskais dizains),Ligita Franckevièa (plastiskais veidojums)

DZÎVÎBAS MONÇTA

STARPTAUTISKÂS MONÇTU PROGRAMMAS "PASAULES DÂRGUMI"PIEMIÒAS MONÇTA

ZELTA ÂBELE

Nominâlvçrtîba: 1 latsSvars: 1.2442 g, diametrs: 13.92 mmMetâls: 999.9° zelts, kvalitâte: proofKalta Staatliche Münze Berlin (Vâcija)Mâkslinieki:Laimonis Ðçnbergs (grafiskais dizains pçcV. Krastiòa veidotâs apgâda "Zelta âbele"grafiskâs zîmes),Jânis Strupulis (plastiskais veidojums)

Nominâlvçrtîba: 1 latsSvars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mmMetâls: 925° sudrabs, kvalitâte: proofKalta Rahapaja Oy (Somija)Mâkslinieki:Ivo Grundulis (grafiskais dizains),Ligita Franckevièa (plastiskais veidojums)

NACIONÂLÂS MONÇTU PROGRAMMAS "LATVIJA. LAIKMETU GRIEÞI UNLAIKMETU VÇRTÎBAS" SÇRIJAS "VALSTS" MONÇTAS

SVEÐAS VARAS

VALSTS ATDZIMÐANA

Nominâlvçrtîba: 1 latsSvars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mmMetâls: 925° sudrabs, kvalitâte: proofKalta Rahapaja Oy (Somija)Mâkslinieki:Ivo Grundulis (grafiskais dizains),Ligita Franckevièa (plastiskais veidojums)

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

48 daþâm ECB statistikas ziòoðanas prasîbâm un procedûrâm, kas valstu centrâlajâmbankâm jâievçro, paziòojot statistisko informâciju monetârâs un banku statistikasjomâ (ECB/2003/2), pârskatîðanu un pârstrukturçðanu. Minçtâ Pamatnostâdnezaudçja spçku lîdz ar pârskatîtâs ECB 2007. gada 1. augusta Pamatnostâdnes parmonetâro, finanðu iestâþu un tirgu statistiku (ECB/2007/9) stâðanos spçkâ.

2007. gadâ Latvijas Banka saskaòâ ar ECB CFS statistikas projektu beidza finanðuinstrumentsabiedrîbu (FIS; financial vehicle corporations) identifikâcijas procesu,gûstot apliecinâjumu, ka Latvijâ pagaidâm ðâdu sabiedrîbu nav.

Lai iepazîtos ar finanðu un monetârâs statistikas sagatavoðanas metodoloìiju Lat-vijâ, kâ arî izvçrtçtu sagatavotâs statistikas atbilstîbu ECB prasîbâm, 2007. gadaaprîlî Latvijas Banku apmeklçja ECB Statistikas ìenerâldirektorâta Monetârâs,finanðu iestâþu un tirgus statistikas darba grupas vadîba. ECB pârstâvju ziòojumsbija atzinîgs, un tajâ ietverti atseviðíi ieteikumi Latvijas Bankai turpinât sadarbîbuar citâm Latvijas iestâdçm, kas vâc un apkopo statistiskos datus.

Pçc ECB ierosmes uzmanîba tika pievçrsta arî pasâkumiem, kas nodroðinâtu sta-tistiskâs informâcijas sagatavoðanas un tâs nosûtîðanas lietotâjiem nepârtrauktîbu.Latvijas Bankas uzmanîbas lokâ bija arî ar statistisko datu konfidencialitâtes prin-cipu ievçroðanu saistîtie jautâjumi. Lai 2008. gadâ spçtu îstenot datu publiskoðanasplânus, kas aptvers interneta publikâcijas pârmaiòas un atgriezeniskâs saites izveidistarp datu sniedzçjiem un centrâlo banku, Latvijas Banka veica MFI aptauju. VisasMFI atbalstîja gan detalizçtu MFI bilances datu publicçðanu Latvijas Bankas in-terneta lapâ, gan arî kopsavilkuma datu nosûtîðanu atpakaï datu sniedzçjiem.

Lai gan SVF finanðu stabilitâtes râdîtâju sagatavoðanas projekts noslçdzâs2006. gadâ, turpinâjâs ðâ projekta rezultâtu analîze un pieredzes apkopoðana ganpçc SVF un ECB iniciatîvas, gan Ziemeïvalstu un Baltijas valstu grupas ietvaros.

2007. gadâ tika turpinâts metodoloìiskais darbs Latvijas maksâjumu bilances sta-tistisko datu sagatavoðanas jomâ, galveno uzmanîbu veltot vçrtspapîru datu apko-poðanas uzlaboðanai.

Lai izpildîtu ECB prasîbu maksâjumu bilances sagatavoðanâ izmantot individuâluvçrtspapîru datus un lai nodroðinâtu ECB Centralizçto vçrtspapîru datubâzi(CVDB) ar informâciju, Latvijas Bankas padome apstiprinâja ""Vçrtspapîru îpað-nieku mçneða pârskata" sagatavoðanas noteikumus", saskaòâ ar kuriem kredîtie-stâdes, izòemot elektroniskâs naudas institûcijas, un ieguldîjumu brokeru sabied-rîbas sniegs informâciju par savâ un savu klientu îpaðumâ esoðajiem vçrtspapîriemindividuâlu vçrtspapîru lîmenî. Latvijas Banka turpinâja arî piedalîties ECB CVDBdatu kvalitâtes pilnveidç, veicot datubâzç esoðo Latvijâ emitçto vçrtspapîru datukontroli, kâ arî Latvijas ieguldîjumu fondu emitçto ieguldîjumu apliecîbu un toieguldîjumu portfelî esoðo vçrtspapîru ISIN kodu saraksta pârbaudi.

Sâkta divu jaunu datu grupu sagatavoðana iesniegðanai ECB un SVF. Saskaòâ arECB prasîbu vçrtspapîru datu sagatavoðanâ 2007. gadâ uzsâkta birþu statistikassagatavoðana, kas ietver datus par tirgus dalîbnieku skaitu un detalizçtu informâcijupar katru sarakstu. SVF pirmo reizi tika iesniegti Latvijas ieguldîjumu dati valstudalîjumâ Koordinçtâ portfeïieguldîjumu apsekojuma ietvaros.

Valdîbas finanðu statistikas jomâ Latvijas Bankas speciâlisti turpinâja darbu Latvijasstarpinstitûciju darba grupâs, kas risina jautâjumus, kuri saistîti ar valsts budþetadeficîta un parâda notifikâcijas sagatavoðanu, ES fondu apjomu un izlietojumuraksturojoðâs informâcijas nodroðinâðanu un valsts un privâtâs partnerîbas projektuuzskaiti, kâ arî turpinâja regulâri sagatavot valdîbas finanðu statistikas datus saskaòâar ECB prasîbâm.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

49Lai gada finanðu kontu statistika, ko sagatavo CSP, un EMS ceturkðòa finanðukontu statistika, ko sagatavo Latvijas Banka, bûtu saskaòota, pçc Latvijas Bankasiniciatîvas 2007. gadâ kopîgi ar CSP tika sâkta gada finanðu kontu un EMS ce-turkðòa finanðu kontu statistikas metodoloìijas saskaòoðana.

Latvijas Banka turpinâja regulâro statistisko datu pârraidi uz SNB un SVF unsniedza statistisko informâciju citiem iekðzemes un ârvalstu datu lietotâjiem. Datupârraide uz SNB tika pilnveidota, paplaðinot Latvijas datu klâstu SNB datubâzç.

Lai nodroðinâtu plaðu datu lietotâju loku ar savlaicîgâku informâciju, Latvijas Ban-ka mainîja termiòu finanðu un monetârâs statistikas datu, kâ arî ceturkðòa maksâ-jumu bilances statistikas datu publiskoðanai Latvijas Bankas interneta lapâ, untagad finanðu un monetârâs statistikas dati pieejami mçneða laikâ pçc pârskataperioda beigâm, bet ceturkðòa maksâjumu bilances statistikas dati – 85. dienâ pçcpârskata perioda beigâm. Latvijas Banka publicçja Latvijas finanðu statistikas unmaksâjumu bilances statistikas datus gan savos periodiskajos izdevumos uninterneta lapâ, gan SVF izdevumos International Financial Statistics un Balance ofPayments Statistics Yearbook, gan SVF Speciâlâ datu izplatîðanas standarta ietvaros.Latvijas Banka sagatavoja datus par Latvijas vçrtspapîru tirgu ECB publikâcijaiBond markets and long-term interest rates in non-euro area Member States of theEuropean Union. Latvijas Banka turpinâja gatavot regulâro informâciju par mak-sâjumu sistçmu statistiku ECB publikâcijai Blue Book, informâciju par atseviðíiemmakroekonomiskajiem râdîtâjiem – ECB publikâcijai Orange Book un strukturâlâsstatistikas datus – ECB ziòojumam EU Banking Structures.

MAKSÂJUMU UN NORÇÍINU SISTÇMAS

Latvijas Banka turpinâja nodroðinât divu maksâjumu sistçmu darbîbu (SAMS –reâlâ laika bruto norçíini starpbanku un steidzamiem klientu maksâjumiem unEKS – klîrings (tîrvçrte) un neto norçíini liela skaita pakeðu veidâ sagatavotiem(batch) klientu maksâjumiem). 2007. gada 19. novembrî darbîbu sâka jauna mak-sâjumu sistçma – TARGET2-Latvija, ko izmanto galvenokârt liela apjoma mak-sâjumiem eiro ar centrâlâs bankas naudas lîdzekïiem reâlajâ laikâ.

2007. gada beigâs Latvijas Bankas maksâjumu sistçmu dalîbnieki bija 21 banka,viena ârvalstu bankas filiâle un Latvijas Banka. 2007. gadâ SAMS tika veikti 95.9%no visiem Latvijâ uzsâktajiem starpbanku maksâjumiem latos un to apjoma îpat-svars bija 98.6% (2006. gadâ – attiecîgi 80.7% un 74.8%). SAMS apstrâdâto mak-sâjumu kopskaits salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu palielinâjâs par 17.8%, sa-sniedzot 234.0 tûkst., savukârt kopapjoms pieauga par 86.6%, sasniedzot 96.2 mljrd.latu. SAMS apstrâdâja gan starpbanku, gan klientu maksâjumus, kuru skaita îpat-svars bija attiecîgi 38.4% un 61.6%, bet apjoma îpatsvars – 88.5% un 11.5%.2007. gadâ SAMS vidçjais viena maksâjuma apjoms palielinâjâs par 58.4% (lîdz411.2 tûkst. latu). Piecu lielâko banku SAMS maksâjumu skaita koncentrâcijasrâdîtâjs bija 70.2%, bet maksâjumu apjoma koncentrâcijas râdîtâjs – 76.8%(2006. gadâ – attiecîgi 67.3% un 73.5%). 2007. gadâ SAMS saviem dalîbniekiemnodroðinâja 99.69% sistçmas pieejamîbu (2006. gadâ – 99.98%).

2007. gadâ EKS tika apstrâdâti 74.4% no visiem Latvijâ starp bankâm veiktajiemklientu maksâjumiem latos un to apjoma îpatsvars bija 67.4% (2006. gadâ – attiecîgi76.0% un 69.9%). EKS apstrâdâto maksâjumu kopskaits pieauga par 10.2% (lîdz30.2 milj.), bet to kopapjoms palielinâjâs par 19.7% (lîdz 12.4 mljrd. latu). EKSmaksâjumi tika apstrâdâti divos norçíinu ciklos. Sistçmas dalîbnieki galvenokârtizmantoja pirmo norçíinu ciklu, kur tika veikti 65.4% no visiem EKS maksâjumiemskaita un 56.0% – apjoma ziòâ. 2007. gadâ EKS vidçjais viena maksâjuma apjoms

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

50 palielinâjâs par 8.7% (lîdz Ls 409.93). Piecu lielâko banku EKS maksâjumu skaitakoncentrâcijas râdîtâjs bija 76.8%, bet maksâjumu apjoma koncentrâcijas râdîtâjs –75.2%.

2007. gadâ tika veikti visi jaunâs EKS izstrâdâðanas un testçðanas darbi, lai, ievçrojotEKS eiro norçíinu ievieðanas stratçìiju, Latvijas Banka ar 2008. gada 1. janvârivarçtu sâkt starp Latvijas bankâm eiro veikto maksâjumu apstrâdi. Lai nodroðinâtuEKS eiro norçíinus, Latvijas Bankas valde 2007. gada 13. decembrî apstiprinâja"Latvijas Bankas starpbanku norçíinu veikðanas noteikumu" grozîjumus.

2007. gada 19. novembrî, Latvijas Bankai kopâ ar septiòâm citâm ES valstu cen-trâlajâm bankâm pievienojoties Eiropas Vienotajai automatizçtajai reâlâ laika bru-to norçíinu sistçmai TARGET2, darbu sâka jauna starpbanku eiro maksâjumusistçma TARGET2-Latvija. Ar ðo dienu Latvijas finanðu iestâdes sâka tieðo dalîbuTARGET2, kas ir viena no lielâkajâm maksâjumu sistçmâm pasaulç. TARGET2-Latvija, kuras darbîbu nodroðina Latvijas Banka kopîgi ar pârçjâm ECBS centrâ-lajâm bankâm, ir viens no TARGET2 21 komponenta. Latvijas Banka kopâ arpârçjâm ES valstu centrâlajâm bankâm ieviesa TARGET2 vadlînijas valsts nor-matîvajos aktos, lai nodroðinâtu vienotas prasîbas dalîbas nosacîjumos un maksâ-jumu apstrâdç visos TARGET2 komponentos. 2007. gada beigâs TARGET2-Lat-vija tieðie dalîbnieki bija 21 banka, viena ârvalstu bankas filiâle, Valsts kase, LCDun Latvijas Banka. 2007. gadâ TARGET2-Latvija veikts 9.6 tûkst. maksâjumu4.3 mljrd. eiro kopapjomâ.

MAKSÂJUMU SISTÇMU PÂRRAUDZÎBA

Latvijas Banka turpinâja pârraudzît Latvijas maksâjumu sistçmu. Pârraudzîbasietvaros Latvijas Banka veica likviditâtes izmantoðanas efektivitâtes novçrtçjumuSAMS. Tika analizçta atseviðíu banku minimâli nepiecieðamâ likviditâte ar eso-ðajiem maksâjumu apjomiem un prognozçts mazâkais nepiecieðamais likviditâtesapjoms, lai efektîvi nodroðinâtu dienas maksâjumu veikðanu. Veicot pçtîjumu parlaika posmu no 2007. gada 25. jûnija lîdz 21. septembrim, secinâts, ka bankâmvidçji nepiecieðami tikai 10.6% no esoðâs likviditâtes SAMS, lai laikus nodroðinâtumaksâjumu norçíinus, vai 4.5%, lai maksâjumus izpildîtu lîdz norçíinu dienasbeigâm, izmantojot SAMS esoðos maksâjumu apstrâdes un norçíinu optimizâcijaspasâkumus (maksâjumu atbloíçðanu, maksâjumu prioritâtes maiòu). Papildus tikanovçrtçta katra atseviðía SAMS dalîbnieka ietekme uz pârçjiem sistçmas dalîb-niekiem gadîjumos, kad tehnisku vai citu iemeslu dçï minçtais dalîbnieks nespçjnosûtît maksâjumus, tâdçjâdi uzkrâjot sistçmas likviditâti savâ norçíinu kontâSAMS. Tika secinâts, ka ar esoðajiem likviditâtes apjomiem sistçmiskâ riska ie-spçjamîba ir minimâla, bet, samazinot dalîbnieku likviditâti, pârçjos sistçmas da-lîbniekus visvairâk ietekmçtu dalîbnieks ar lielâko mezglpunkta riska pakâpi (noderisk).

Saskaòâ ar "Latvijas Bankas politiku maksâjumu sistçmas jomâ" attiecîbâ uz Lat-vijas Republikâ esoðo neliela apjoma norçíinu un klîringa sistçmu pârraudzîbuLatvijas Banka veica VAS "Latvijas Pasts" Pasta norçíinu sistçmas un ar to saistîtâsinfrastruktûras nozîmîbas novçrtçðanu, izmantojot ECB "Neliela apjoma eiro mak-sâjumu sistçmu pârraudzîbas standartus". Atbilstoði ðiem pârraudzîbas standartiemPasta norçíinu sistçma netika atzîta par sistçmiski ievçrojamu neliela apjoma mak-sâjumu sistçmu, jo transakciju îpatsvars ne skaita, ne apjoma ziòâ (attiecîgi skaidrâsnaudas darîjumi 24.8% un 4.2% un klientu kredîta pârvedumi 21.4% un 0.8%)neveidoja pârraudzîbas standartos noteikto ievçrojamas sistçmas lîmeni (25%)un norçíinu apjoms salîdzinâjumâ ar reâlâ laika bruto norçíinu sistçmu SAMSbija neliels (tikai 2.4%). Tâdçjâdi Pasta norçíinu sistçma netika uzskatîta par fi-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

51nanðu risku avotu. Novçrtçjums ïâva secinât, ka Pasta norçíinu sistçma ir svarîganacionâlâs maksâjumu sistçmas sastâvdaïa, jo plaðâs infrastruktûras dçï (60.6%no klientu maksâjumu apkalpoðanas vietâm Latvijâ) VAS "Latvijas Pasts" maksâ-jumu pakalpojumus var vçrtçt kâ gandrîz neaizstâjamus, turklât 2007. gadâ VAS"Latvijas Pasts" tika apstrâdâts 23.0 milj. maksâjumu ar kopçjo apjomu 1.0 mljrd.latu. Tâpçc Latvijas Banka aicinâja VAS "Latvijas Pasts" veikt paðnovçrtçjumuatbilstoði SNB "Sistçmiski nozîmîgu maksâjumu sistçmu pamatprincipiem".

Lîdz 2007. gada beigâm deviòas elektroniskâs naudas institûcijas, kurâm saskaòâar Kredîtiestâþu likuma prasîbâm nav jâsaòem licence darbîbas sâkðanai, bija in-formçjuðas Latvijas Banku par darbîbas sâkðanu.

Maksâjumu sistçmu pârraudzîbas ietvaros Latvijas Banka apkopoja datus par lie-totajiem maksâðanas lîdzekïiem. Latvijâ 2007. gadâ, tâpat kâ iepriekðçjos gados,no visiem maksâðanas lîdzekïiem visvairâk tika izmantoti klientu kredîta pârvedumi(120.0 milj. maksâjumu jeb 59.6%) un maksâjumi ar norçíinu kartçm (76.6 milj.maksâjumu jeb 38.1%). Ðâdu maksâjumu apjoms bija attiecîgi 430.3 mljrd. latu un1.4 mljrd. latu. Pârçjo maksâðanas lîdzekïu (tieðâ debeta, èeku, elektroniskâs nau-das) izmantoðanas apjoms un îpatsvars bija samçrâ neliels.

Latvijas Banka pçc ECB lûguma apkopoja informâciju par eiro maksâjumiem,izmantojot korespondentbankas. Lai precîzâk novçrtçtu kopçjâs maksâjumu plûs-mas Latvijâ, Latvijas Banka papildus ðai informâcijai apkopoja datus arî par mak-sâjumiem latos un ârvalstu valûtâs, izmantojot korespondentbankas. Vienâ dienâvisu Latvijas banku loro kontos (konti, kurus banka atver savâm korespondent-bankâm) veikto maksâjumu kopskaits vidçji bija 1 634 un kopapjoms – 133.0 milj.latu. Loro kontos latos, eiro un citâs valûtâs veikti attiecîgi 34.1%, 33.9% un 32.0%no maksâjumu kopskaita un 49.2%, 28.3% un 22.5% no maksâjumu kopapjoma.

Lai saskaòotu Latvijas maksâjumu statistiku ar ECB publikâcijas "Eiropas Savie-nîbas maksâjumu un vçrtspapîru norçíinu sistçmas" (Blue Book) maksâjumu sta-tistikas metodoloìiju, 2007. gada 15. martâ Latvijas Bankas padome apstiprinâja""Kredîtiestâþu maksâjumu statistikas pârskata" sagatavoðanas noteikumu" gro-zîjumus. Pilnveidotais pârskats sniedz iespçju apzinât maksâjumus gan nacionâlajâvalûtâ, gan eiro, kâ arî veiktos pârrobeþu maksâjumus. Datu apkopoðanu pçc jaunâsmetodoloìijas bankas sâka ar 2007. gada 1. jûliju.

FINANÐU STABILITÂTE

2007. gadâ Latvijas Banka tika pârstâvçta CEBS, ECBS Banku uzraudzîbas ko-mitejâ, kâ arî ðo komiteju izveidotajâs darba grupâs. Ðajâs institûcijâs turpinâjâsdarbs pie kapitâla prasîbas direktîvas ievieðanas, paðu kapitâla jçdziena definçðanas,noguldîjumu garantijas fonda saskaòoðanas, vienotas izpratnes par krîzes situâcijuvadîðanu veidoðanas, kâ arî strukturâlo un konjunktûras pârmaiòu apzinâðanas,normatîvo aktu un uzraudzîbas prasîbu ietekmes uz finanðu stabilitâti novçrtçðanas,sadarbîbas uzlaboðanas starp centrâlajâm bankâm un uzraudzîbas institûcijâm.

Palielinoties nestabilitâtei un sasprindzinâjumam globâlajos finanðu tirgos, ES val-stîm arvien nozîmîgâka kïuva saskaòota un koordinçta rîcîba iespçjamo finanðukrîþu situâcijâs. ES tika panâkta vienoðanâs par kopîgajâm operacionâlajâm vad-lînijâm iespçjamâs starpvalstu krîzes vadîbai, kâ arî kopîgajâm vadlînijâm krîzessistçmiskâs nozîmes novçrtçjumam.

2007. gada rudenî Latvijas Banka piedalîjâs Ziemeïvalstu un Baltijas valstu centrâlobanku kopîgajâ vingrinâjumâ, lai novçrtçtu savstarpçji noslçgto sapraðanâs memo-randu un ES lîmenî noslçgto sapraðanâs memorandu praktisko lietoðanu.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

52 Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbâ 2007. gads bija pagrieziena gads, jo lîdz ar val-dîbas pretinflâcijas plâna pasâkumu ievieðanu un konservatîvâku banku kreditç-ðanas politiku 2. pusgadâ nozîmîgi palçninâjâs tautsaimniecîbai izsniegto bankukredîtu atlikuma izaugsmes temps. Tâpçc samazinâjâs aktivitâte un cenas nekus-tamo îpaðumu tirgû, bija vçrojams nozîmîgs kritums bûvniecîbâ un mazumtirdz-niecîbâ un saruka importa apjoms. Ekonomiskâs izaugsmes tempa atslâbuma ap-stâkïos, kad sâk mazinâties tautsaimniecîbas dalîbnieku un aizòçmçju ienâkumi,finanðu sektora kredîtrisks aug. Tâpçc Latvijas Banka, sadarbîbâ ar FKTK uzraugotprocesus iekðzemes finanðu sektorâ, îpaðu uzmanîbu pievçrsa to makroekonomikasprocesu izvçrtçðanai, kuri varçtu apdraudçt banku stabilitâti, jo tâm joprojâm bijagalvenâ loma finanðu starpniecîbâ.

Latvijas Banka, apzinoties banku kredîtu îpaðo nozîmi Latvijas tautsaimniecîbasattîstîbâ un to ietekmi uz finanðu stabilitâti un monetârâs politikas lçmumu pie-òemðanu, 2007. gada rudenî veica lielâko kredîtus izsniedzoðo banku aptauju, lainoskaidrotu kredîtu izsniegðanas vadlîniju pârmaiòas. Turpmâk Latvijas Bankaðâdu aptauju veiks divas reizes gadâ lîdz brîdim, kad Latvija pievienosies eiro zonai.

PARÂDNIEKU REÌISTRA DARBÎBA UN KREDÎTU REÌISTRA IZVEIDE

2007. gadâ Latvijas Banka turpinâja nodroðinât Latvijas Bankas Parâdnieku reìistradarbîbu. Parâdnieku reìistrâ tika vâktas, centralizçti uzkrâtas un pastâvîgi glabâtasziòas par Latvijas Republikâ reìistrçto banku un to meitassabiedrîbu, kas sniedzar kredîtrisku saistîtus finanðu pakalpojumus, ârvalstu banku filiâïu un LatvijasRepublikâ reìistrçto apdroðinâðanas sabiedrîbu (tâlâk tekstâ – dalîbnieks) parâd-niekiem un to saistîbâm, lai sniegtu ðîs ziòas dalîbniekiem, FKTK un paðiem pa-râdniekiem.

Dalîbnieki sniedza ziòas Parâdnieku reìistrâ tikai par parâdniekiem (aizòçmçjiemvai aizòçmçju galviniekiem), kuri kavçja lîgumâ noteiktos maksâjumus ilgâk par60 dienâm un kavçto maksâjumu summa bija vismaz 100 latu, kâ arî ja bija izdarîticiti pçc dalîbnieka vçrtçjuma bûtiski aizdevuma lîguma, galvojuma lîguma vailîguma par regresa prasîbu izpildi pârkâpumi vai ja aizòçmçji vai aizòçmçju galvi-nieki pârkâpa Kredîtiestâþu likuma 73. panta prasîbas.

2007. gada beigâs Parâdnieku reìistrâ bija 60 dalîbnieku, kas bija ievadîjuði ziòaspar 68.8 tûkst. parâdnieku un 97.6 tûkst. saistîbu. No Parâdnieku reìistra darbîbassâkuma 2003. gada 2. jûnijâ lîdz 2007. gada beigâm dalîbnieki veica 2.76 milj. pie-prasîjumu, bet pçc fizisko un juridisko personu pieprasîjuma Latvijas Banka noParâdnieku reìistra izsniedza 3 188 ziòas.

2007. gadâ tika veidots Latvijas Bankas Kredîtu reìistrs, lai 2008. gada 1. janvârînodroðinâtu tâ darbîbas sâkðanu, vâcot ziòas ne tikai par parâdniekiem, bet arîpar aizòçmçjiem, aizòçmçju galviniekiem un to saistîbâm un tâdçjâdi nodroðinotarî aizòçmçju kredîtvçstures veidoðanu Latvijâ.

Kredîtu reìistra dalîbnieki bûs Latvijas Republikâ reìistrçtas bankas un to meitas-sabiedrîbas, kas sniedz ar kredîtrisku saistîtus finanðu pakalpojumus, ârvalstu bankufiliâles, Latvijas Republikâ reìistrçtâs apdroðinâðanas sabiedrîbas un krâjaizdevusabiedrîbas un biedrîba "Latvijas Transportlîdzekïu apdroðinâtâju birojs". Kredîtureìistrâ darbu sâks 98 dalîbnieki. Kredîtu reìistrs ïaus dalîbniekiem precîzâk no-vçrtçt aizòçmçju kredîtspçju un efektîvâk vadît kredîtriskus, sniegs papildu iespçjasuzraudzîbas funkciju veikðanai un nodroðinâs Latvijas Bankas un FKTK makro-ekonomikas analîzes vajadzîbas.

Kredîtu reìistrâ bûs ziòas par aizòçmçju un aizòçmçja galvinieku, detalizçta in-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

53formâcija par to saistîbâm (saistîbu veids, nodroðinâjums, tâ vçrtîba, tautsaimnie-cîbas nozare, procentu likmes veids u.c.) un izpildes gaitu, kâ arî ziòas par saistîbuatlikumu ceturkðòa beigâs un informâcija par labotajâm un anulçtajâm ziòâm,ziòu pieprasîjumiem un parâdnieku informâcija. Kredîtu reìistrâ esoðâs ziòas bûspieejamas ne tikai dalîbniekiem, bet arî FKTK, Latvijas Bankai un paðiem aizòç-mçjiem (fiziskajâm un juridiskajâm personâm).

INFORMÂCIJAS SISTÇMAS

2007. gadâ veikts viss nepiecieðamais, lai sagatavotu Latvijas Bankas informâcijassistçmas darbîbai vienotajâ eiro reâlâ laika bruto norçíinu sistçmâ TARGET2,un 2007. gada 19. novembrî Latvija veiksmîgi pievienojâs ðai sistçmai. 2007. gadâizstrâdâta elektroniskâ klîringa sistçmas versija eiro norçíiniem, integrçjot toTARGET2.

Izstrâdâta Kredîtu reìistra informâcijas sistçma, kurâ droðâ veidâ tiek uzkrâtainformâcija par aizòçmçjiem un to saistîbâm.

Izstrâdâta arî jauna monetâro instrumentu izsoïu sistçma, kas aizstâja vairâkaslîdz ðim atseviðíi darbojoðâs daþâdu monetâro instrumentu izsoïu sistçmas, pârejotarî uz ðajos darîjumos iesaistîto íîlu apvienoðanu vienotâ kopumâ (pûla princips)un novçrtçðanu pçc tirgus cenâm.

2007. gadâ tika pilnveidota MFI statistikas informâcijas sistçma, papildinot to arjauno kredîtiestâþu maksâjumu statistikas pârskatu un ieguldîjumu fondu statistiku.

Pilnveidota valsts maksâjumu bilances sagatavoðanas sistçma datu publicçðanai Lat-vijas Bankas interneta lapâ, ðîs informâcijas lietotâjiem nodroðinot iespçju dina-miski atlasît nepiecieðamo informâciju pçc daþâdiem kritçrijiem un tâdçjâdi snie-dzot çrtâku, pârskatâmâku un mûsdienîgâku informâcijas apskates un analîzes veidu.

Izstrâdâta jauna vçrtspapîru statistikas sistçma, nodroðinot ECB prasîbu izpildipar portfeïieguldîjumu apkopoðanu individuâlu vçrtspapîru lîmenî, iekïaujot MFIun ieguldîjumu brokeru sabiedrîbu sniegto informâciju par vçrtspapîriem, to emi-tentiem un turçtâjiem.

Turpinâjâs Latvijas Bankas elektroniskâs dokumentu pârvaldes sistçmas (eDPS)pilnveide, iekïaujot sistçmâ iepirkumu dokumentu apstrâdi elektroniskâ veidâ.

Balsoties uz adaptçtu Information Security Forum metodoloìiju, tika veikta padzi-ïinâta visu svarîgâko Latvijas Bankas informâcijas sistçmu risku analîze. LatvijasBanka piedalîjâs Information Security Forum pçtîjumâ, kurâ reizi divos gados tiekvçrtçta ðîs organizâcijas dalîbnieku informâcijas sistçmu vides sakârtotîba un dro-ðîba, un saòçma ïoti augstu novçrtçjumu.

SABIEDRÎBAS INFORMÇÐANA

Svarîgâkie ar tautsaimniecîbas norisçm saistîtie temati 2007. gadâ bija inflâcija untâs samazinâðanas pasâkumi un makroekonomiskâ lîdzsvara atgûðana tautsaimnie-cîbâ. Par to, ka inflâcija Latvijas iedzîvotâjus satrauc visvairâk, liecinâja gan sabied-riskâs domas aptaujas, gan vairâk nekâ 2 tûkst. publikâciju un siþetu plaðsaziòaslîdzekïos. Latvijas Bankas komunikâcija bija vçrsta uz to, lai nostiprinâtu izpratnipar augstas inflâcijas destabilizçjoðo ietekmi uz ilgtspçjîgu tautsaimniecîbas at-tîstîbu. Latvijas Banka veica arî daudzus pasâkumus, lai sabiedrîba, valsts pârval-des iestâdes un finanðu tirgus dalîbnieki labâk izprastu inflâcijas samazinâðanaspasâkumu bûtîbu un ekonomiskâs politikas noteicçju turpmâko rîcîbu.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

54 Latvijas Banka sniedza informâciju un veidoja dialogu ar ekonomiskâs politikasnoteicçjiem un teorçtiíiem. Sabiedrîba par centrâlâs bankas darbîbu tika infor-mçta Latvijas Bankas izdevumos, interneta lapâ, presç un televîzijas un radio rai-dîjumos.

Latvijas Bankas padomes lçmumi monetârâs politikas jomâ un Latvijas Bankasekonomistu apsvçrumi ir galvenais informâcijas saturs, kas sniedzams âtri, skaidriun iespçjami plaði. Preses konferencçs, kas notika tûlît pçc Latvijas Bankas pado-mes sçdçm, Latvijas Bankas prezidents informçja par Latvijas Bankas padomeslçmumiem monetârâs politikas jomâ un to ekonomisko pamatojumu, sniedzamakroekonomiskâs prognozes un atbildçja uz þurnâlistu jautâjumiem. Paziòojumosplaðsaziòas lîdzekïiem tika iekïauta informâcija par Latvijas Bankas monetârajiemu.c. lçmumiem. Latvijas Bankas prezidenta uzruna un paziòojumi vienlaikus tikapublicçti Latvijas Bankas interneta lapâ, tâdçjâdi nonâkot katra tirgus dalîbniekau.c. interesentu rîcîbâ tajâ paðâ dienâ.

Tika pilnveidota Latvijas Bankas interneta lapa – uzlabots ne vien tâs dizains, betarî satura struktûra un izmantotas jaunâkâs tehnoloìijas. Pârveidotajâ internetalapâ þurnâlistiem, pçtniekiem un interesentiem papildus piedâvâta informâcijapar Latvijas naudu un finanðu aktualitâtçm, palîdzot lietotâjam vieglâk atrast, sa-òemt un personalizçt nepiecieðamo informâciju. 2007. gadâ izstrâdâta arî pirmâstatistikas datubâze Latvijas maksâjumu bilances datu publicçðanai internetâ,sniedzot lietotâjiem iespçju paðiem izvçlçties kritçrijus un atlasît nepiecieðamosdatus çrtâkai apskatei un sîkâkai analîzei. Latvijas Bankas interneta lapâ no-droðinâtas nozîmîgâko Latvijas Bankas organizçto pasâkumu – Latvijas tautsaim-niecîbas attîstîbai veltîtâs konferences un ekspertu sarunu tieðraides. 2007. gadarudenî aktualizçta arî Latvijas Bankas apmeklçtâju centra "Naudas pasaule" sadaïainterneta lapâ.

Latvijas Banka regulâri publicç vairâkus izdevumus, sniedzot vispusîgu informâcijupar Latvijas finanðu sektoru un tautsaimniecîbu. 2007. gada sâkumâ publicçtajâLatvijas Bankas 2006. gada pârskatâ sniegta informâcija par Latvijas Bankas dar-bîbu un tâs finanðu rezultâtiem. Latvijas ekonomiskâ attîstîba analizçta pasaulesekonomiskâs attîstîbas kontekstâ. Nozîmîgas ir Latvijas Bankas ceturkðòa publi-kâcijas "Monetârais Apskats. Monetary Review", "Latvijas Maksâjumu Bilance.Latvia's Balance of Payments", mçneða publikâcijas "Monetârais Biïetens", "LatvijasMaksâjumu Bilance (Pamatrâdîtâji)", kâ arî "Finanðu Stabilitâtes Pârskats".

Latvijas Banka organizçja vairâkas Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbai veltîtas ana-lîtiskas diskusijas. Svarîgâkâ no tâm bija gadskârtçjâ konference "Konkurçtspçja –Latvijas tautsaimniecîbas nâkotnes stûrakmens", kurâ augstskolu pasniedzçji, valstsinstitûciju eksperti, uzòçmçji un finansisti diskutçja par konkurçtspçjas un eksportaizaugsmes iespçjâm Latvijâ, izmantojot arî citu valstu pieredzi un pçtîjumus. Kon-ferencç par eiro zonas attîstîbu referçja Banque de France prezidents KristiânsNuajçrs (Christian Noyer).

Latvijas Banka 2007. gadâ aizsâka tradîciju vairâkas reizes gadâ pulcçt ekonomistus,nozaru ekspertus un þurnâlistus, lai, pamatojoties uz Latvijas Bankas speciâlistupçtîjumiem, apspriestu aktuâlus un sareþìîtus Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbasjautâjumus. Sarunas tieðraidç atspoguïotas Latvijas Bankas interneta lapâ. 2007. ga-dâ notika èetras ekspertu sarunas par nekustamâ îpaðuma tirgus attîstîbu, par saiknistarp inflâciju, tautsaimniecîbas izaugsmi un inflâcijas gaidâm, par Latvijas preèueksporta attîstîbu un par Kredîtu reìistru kâ palîgu Latvijas tautsaimniecîbai, fi-nanðu tirgum un kredîtòçmçjam.

Lielo interesi par Latvijas Bankas apmeklçtâju centru "Naudas pasaule" veicinâja

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

55tâ sadaïas aktualizçðana interneta lapâ. 2007. gadâ "Naudas pasauli" apmeklçjaaptuveni 8 tûkst. viesu, un gada beigâs veiktajâ skolotâju un skolçnu aptaujâ apmek-lçtâju centra sniegumu pozitîvi vçrtçja 97% respondentu.

Gadskârtçjâ Latvijas Bankas organizçtâ Latvijas augstskolu studentu zinâtniskodarbu konkursa laureâtu darbos risinâtas aktuâlas tautsaimniecîbas problçmas –analizçti produktivitâtes, inflâcijas samazinâðanas un nekustamâ îpaðuma tirgusattîstîbas jautâjumi. 2007. gada rudenî izsludinâts nâkamais konkurss, radot stu-dentiem iespçju apvienot akadçmisko darbu ar dalîbu konkursâ un izvçlçties bû-tisku ekonomiskâs politikas tematu.

Biïetenâ "Averss un Reverss", kas iznâk èetras reizes gadâ un paredzçts pçtniekiemun finanðu analîtiíiem, analizçtas aktuâlas makroekonomiskâs attîstîbas tendencesLatvijâ un pasaulç – finanðu tirgi, t.sk. procentu likmju attîstîba, eksporta attîstîbasiespçjas, inflâcijas samazinâðanas un ekonomikas stabilizâcijas komponenti, augstariska kredîtu krîze ASV u.c.

Ðie temati tika aplûkoti arî sadarbîbâ ar Latvijas Banku veidotajâ pçtnieciskajâseriâlâ "Naudas zîmes" Latvijas televîzijas 1. kanâla izglîtojoðo raidîjumu slejâ unplaðam iedzîvotâju lokam paredzçtajâ radioraidîjumâ par finanðu jautâjumiem"Lata spogulî".

ORGANIZATORISKÂ ATTÎSTÎBA

Latvijas Bankas padome 2007. gada beigâs strâdâja ðâdâ sastâvâ:

– prezidents Ilmârs Rimðçviès;

– prezidenta vietnieks Andris Ruselis;

– padomes locekïi: Harijs Buðs,Leonîds Gricenko,Vita Pilsuma,Arvils Sautiòð,Aivars Skopiòð,Valentîna Zeile.

Latvijas Republikas Saeima 2007. gada 1. novembrî Ilmâru Rimðçvièu atkârtotiievçlçja Latvijas Bankas prezidenta amatâ uz nâkamo seðu gadu periodu, kas sâkâs2007. gada 21. decembrî.

Latvijas Bankas valde 2007. gada beigâs strâdâja ðâdâ sastâvâ:

– valdes priekðsçdçtâjs Mâris Kâlis;

– valdes priekðsçdçtâja vietnieki: Reinis Jakovïevs,Helmûts Ancâns1;

– valdes locekïi: Ilze Posuma,Andris Òikitins,Harijs Ozols.

Latvijas Bankas padome 2007. gada 17. maijâ par Latvijas Bankas valdes priekðsç-dçtâju ar 2007. gada 16. jûliju apstiprinâja Latvijas Bankas valdes locekli MâriKâli.

1 Lîdz 17.01.2008.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

56 Latvijas Bankas padome 2007. gada 13. septembrî par Latvijas Bankas valdes locekliapstiprinâja Juridiskâs pârvaldes vadîtâju Ilzi Posumu.

Latvijas Bankâ 2007. gada beigâs strâdâja 643 darbinieki, t.sk. 19 darbinieku, arkuriem darba lîgums noslçgts uz noteiktu laiku (2006. gada beigâs – attiecîgi 635 un33 darbinieki). 2007. gada beigâs 56% no Latvijas Bankas darbiniekiem bija vîrieðiun 44% – sievietes.

Lai nodroðinâtu informâcijas apmaiòu starp Latvijas Banku un ES institûcijâm,2007. gadâ darbu turpinâja Latvijas Bankas nozares padomnieks Latvijas pârstâv-niecîbâ ES.

2007. gadâ turpinâjâs Latvijas Bankas struktûras pilnveide. Ievieðot jaunu mone-târâs politikas instrumentu klâstu, kâ arî vienkârðojot vçrtspapîru norçíinu sistçmasoperâcijas un tâs automatizçjot, veiktas strukturâlas pârmaiòas Monetârâs politikaspârvaldç, slçdzot Vçrtspapîru norçíinu daïu un ðo funkciju pilnîbâ nododot Tirgusoperâciju pârvaldei. Vienlaikus veikti darba organizâcijas uzlabojumi.

Pieaugot skaidrâs naudas apstrâdes apjomam Rîgas filiâlç, palielinâts naudas ap-strâdâtâju skaits. Lai pilnveidotu personâla attîstîbu, motivâciju un novçrtçðanu,Personâla pârvaldç atvçrta personâla attîstîbas vadîtâja amata vieta. Pilnveidojotdroðîbas sistçmas un veicot darba organizâcijas pârmaiòas, papildinâti inþenier-tehniskâ un apsardzes personâla resursi.

PERSONÂLA ATTÎSTÎBA

Latvijas Banka personâla attîstîbas nolûkos izmanto darbinieku iekðçjo un ârçjorotâciju un personâla mâcîbas.

Iekðçjâ rotâcija ïauj darbiniekiem paplaðinât profesionâlâs zinâðanas un veidotkarjeras izaugsmi Latvijas Bankâ. 2007. gadâ iekðçjâs atlases rezultâtâ deviòi dar-binieki tika pârcelti augstâkâ amatâ un trîs darbinieki aizstâja ilgstoðâ prombûtnçesoðus kolçìus.

ECB ârçjâs darba pieredzes programmas ietvaros 2007. gadâ divi darbinieki uzlaiku lîdz 10 mçneðiem atradâs komandçjumâ ECB.

Pastâvîga prasmju un iemaòu pilnveide ir viens no Latvijas Bankas personâla va-dîbas stratçìijas pamatprincipiem. Darbinieku kvalifikâcijas paaugstinâðana ir Lat-vijas Bankas un darbinieku kopîga atbildîba un tâs mçríis – nodroðinât LatvijasBankas darbinieku augstu profesionâlo lîmeni.

Ar Latvijas Bankas darbinieku mâcîbâm saistîto izdevumu attiecîba pret darbasamaksu bija 2.7% (2006. gadâ – 3.0%).

Latvijas Bankas darbinieki turpinâja papildinât akadçmiskâs zinâðanas, kâ arî pa-augstinât profesionâlo zinâðanu lîmeni, piedaloties seminâros, kursos un konfe-rencçs Latvijâ un ârvalstîs, gûstot jaunâko informâciju monetârâs politikas, finanðustabilitâtes, makroekonomikas, ekonometrijas, valûtas operâciju, maksâjumu sis-tçmu, statistikas, banku grâmatvedîbas un informâcijas tehnoloìiju jomâ.

Vairâki Latvijas Bankas darbinieki veiksmîgi piedalîjâs starptautiskâs profesionâlâssertifikâcijas programmâs.

Latvijas Bankas darbinieku profesionâlajâ izaugsmç joprojâm îpaða uzmanîba tikapievçrsta prasmju pilnveidei, lai nodroðinâtu darbinieku veiksmîgu sadarbîbu arECB un ES valstu centrâlajâm bankâm. Turpinâjâs iepriekðçjo gadu prakse pie-dalîties ECBS kopîgajâs mâcîbu programmâs. Latvijas Bankas darbinieki piedalîjâs

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

57divos ECBS organizçtajos vadîbas prasmju pilnveides seminâros un vienâ mâcîbuprogrammâ "Ievads ECBS".

ECB izdevumu sagatavoðanâ latvieðu valodâ iesaistîtie Latvijas Bankas tulki unredaktori oktobrî piedalîjâs ECB organizçtajâ Banku augstskolas Biznesa un fi-nanðu pçtniecîbas centra sagatavotajâ èetru dienu seminârâ par banku sistçmu,monetâro politiku, risku pârvaldîbu un analîzi un finanðu tirgiem, instrumentiemun analîzi.

Turpinâjâs darbinieku zinâðanu padziïinâðana lietiðíâs prezentâcijas, korporatîvâskomunikâcijas, lietiðíâs sarakstes, kâ arî laterâlâs domâðanas, datorzinîbu un valoduapguves jomâ (angïu, franèu un vâcu valodas mâcîbas).

Speciâlos seminâros 70 jauno darbinieku guva priekðstatu par Latvijas Bankasuzdevumiem un tos îstenojoðo struktûrvienîbu funkcijâm. Monetârâs politikaspârvaldes, Tirgus operâciju pârvaldes, Maksâjumu sistçmu pârvaldes, Statistikaspârvaldes un Grâmatvedîbas pârvaldes speciâlisti vienas dienas seminâros sniedzainformâciju par struktûrvienîbu galvenajiem darba virzieniem.

Personâla pârvalde veica vadîtâju kompetenèu novçrtçðanu, kas risinâjâs gadskâr-tçjo uz brîvprâtîbas principiem pamatoto darbinieka attîstîbas pârrunu ietvaros.Ðajâ projektâ lietota 360° novçrtçðanas metode, kurâ tieðie vadîtâji, padotie unkolçìi novçrtçja nepiecieðamâs vadîtâja kompetences. Tâdçjâdi gûtie rezultâti palî-dzçja noteikt turpmâkâs attîstîbas jomas.

2007. gadâ tika sâkts Latvijas Bankas vadîtâju ilgtermiòa mâcîbu projekts. Pirmajâgrupâ piedalîjâs 16 jauno vadîtâju ar pieredzi personâla vadîbâ mazâku par pieciemgadiem. Galvenie temati: vadîtâju darba efektivitâtes paaugstinâðana, personîbasattîstîba, komunikâcijas prasmju uzlaboðana un padoto darbinieku attîstîba unmotivçðana. Òemot vçrâ dalîbnieku pozitîvâs atsauksmes un izvçrtçjot veiksmîgosmâcîbu rezultâtus, Latvijas Banka 2008.–2010. gadâ turpinâs vadîtâju mâcîbuprogrammu, iesaistot pârçjos Latvijas Bankas struktûrvienîbu vadîtâjus, vadîtâjuvietniekus un daïu vadîtâjus.

Latvijas Banka darbinieku mâcîbâm turpinâja aktîvi izmantot Latvijas Bankas Mâ-cîbu un atpûtas centru, kas sniedz kvalitatîvu mâcîbu tehnisko nodroðinâjumu.

Mâcîbu un atpûtas centrâ tika organizçta ECBS seminâra "Kurss uz lîdervadîbu"2. daïas norise (1. daïa notika Dublinâ). Seminârâ piedalîjâs struktûrvienîbu undaïu vadîtâji no 17 ES valstu centrâlajâm bankâm.

RISKU PÂRVALDÎÐANA UN KVALITÂTES VADÎBA

Latvijas Bankas valde 2007. gadâ turpinâja pilnveidot risku pârvaldîðanu atbilstoði"Latvijas Bankas droðîbas politikâ" noteiktajiem pamatprincipiem un ievçrojot fi-nanðu tirgus un Latvijas Bankas darbîbas attîstîbu. "Latvijas Bankas droðîbas poli-tika" iekïauj arî tâs pârraudzîbas kârtîbu. To veic Latvijas Bankas droðîbas uzrau-dzîbas komisija, kuras sastâvâ ir èetri Latvijas Bankas padomes locekïi.

Latvijas Bankas finanðu riski tiek pârvaldîti saskaòâ ar "Latvijas Bankas ârvalsturezervju pârvaldîðanas vadlînijâm", kuras Latvijas Bankas padome pârskata neretâk kâ reizi gadâ un, ja nepiecieðams, veic tajâs grozîjumus.

Tika veikta svarîgâko Latvijas Bankas informâcijas sistçmu risku analîze. Ðâdaanalîze tiek iekïauta arî informâcijas sistçmu izstrâdes vai pilnveides projektos.

Latvijas Bankas pamatdarbîbas risku pârvaldîðanu koordinçja Latvijas Bankas risku

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

58 pârvaldîðanas vadîtâjs, kas izvçrtçja un apkopoja Latvijas Bankas struktûrvienîbusagatavotos risku pârskatus un klasificçja riskus, uzturot un pilnveidojot LatvijasBankas risku matricu.

2007. gada aprîlî Latvijas Bankas valde izskatîja un apstiprinâja Latvijas Bankasrisku pârskatu, kâ arî sniedza ziòojumu Latvijas Bankas padomei par situâcijurisku pârvaldîðanâ. Notika arî darbinieku mâcîbas informâcijas, informâcijas sis-tçmu droðîbas, darbîbas nepârtrauktîbas pârvaldîðanas un risku pârvaldîðanas jomâ.

2007. gadâ turpinâjâs Latvijas Bankas darbîbas nepârtrauktîbas procesa pilnveide,galveno uzmanîbu pievçrðot Latvijas Bankas darbîbas nepârtrauktîbas pârvaldî-ðanas kârtîbu reglamentçjoðo dokumentu un organizatorisko procedûru, LatvijasBankas struktûrvienîbu rîcîbas plânu darbîbas nepârtrauktîbas nodroðinâðanai, tes-tçðanai un aktualizçðanai, incidentu pârvaldîðanas un reìistrçðanas kârtîbas pre-cizçðanai un Latvijas Bankas darbîbas nepârtrauktîbas nodroðinâðanas pilnveidei,lai pârraudzîtu veicamo pasâkumu gaitu. Tika veiktas darbîbas nepârtrauktîbasnodroðinâðanas procedûru pârmaiòas, òemot vçrâ monetâro darîjumu veikðanaskârtîbas pârmaiòas, jaunâs maksâjumu sistçmas TARGET2-Latvija un Kredîtureìistra darbîbas uzsâkðanu.

Latvijas Bankâ darbojas kvalitâtes vadîbas sistçma. Latvijas Banka turpinâja no-droðinât kvalitâtes vadîbas sistçmas atbilstîbu standarta ISO 9001:2000 prasîbâm.

IEKÐÇJAIS UN ÂRÇJAIS AUDITS

Iekðçjais audits, objektîvi pârbaudot Latvijas Bankas funkcijas un procesus, sniedzLatvijas Bankas vadîbai neatkarîgu vçrtçjumu par risku vadîbas, kontroles sistçmasun procesu efektivitâti, kâ arî sniedz konsultâcijas to pilnveidei. Iekðçjo audituLatvijas Bankâ veic Iekðçjâ audita pârvalde. Latvijas Bankâ darbojas revîzijas ko-miteja, kas pârrauga un palîdz pilnveidot iekðçjo auditu.

Iekðçjo auditu organizç un veic saskaòâ ar Latvijas Bankas padomes apstiprinâto"Latvijas Bankas iekðçjâ audita politiku". Iekðçjo auditu veic, ievçrojot Iekðçjoauditoru institûta izstrâdâtos "Iekðçjâ audita profesionâlâs prakses standartus","Çtikas kodeksu", kâ arî CobiT (Control Objectives for Information and RelatedTechnology) un ISACA (Information System Audit and Control Association) stan-dartus.

Iekðçjais audits aptver visas Latvijas Bankas darbîbas jomas. Iekðçjie auditi tiekplânoti un veikti, pamatojoties uz risku novçrtçjumu. ECBS iekðçjie auditi LatvijasBankâ tiek veikti saskaòâ ar ECBS auditu plânu. Par katra iekðçjâ audita rezultâ-tiem tiek ziòots Latvijas Bankas prezidentam. Reizi ceturksnî Latvijas Bankas revî-zijas komiteja tiek informçta par iekðçjo auditu rezultâtiem, ieteikumiem un toîstenoðanas gaitu. Par veiktajiem iekðçjiem auditiem un bûtiskâkajiem atzinumiemreizi gadâ tiek ziòots Latvijas Bankas padomei.

Saskaòâ ar "Iekðçjâ audita profesionâlâs prakses standartiem" un "Latvijas Bankasiekðçjâ audita politiku" Iekðçjâ audita pârvaldç veikts iekðçjâ audita kvalitâtesnovçrtçjums. Kvalitâtes novçrtçjuma laikâ konstatçts, ka Iekðçjâ audita pârvaldesdarbîba kopumâ atbilst "Iekðçjâ audita profesionâlâs prakses standartu" prasîbâm,tomçr atseviðíu prasîbu izpildç vçl ir optimizâcijas iespçjas.

Saskaòâ ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas pârskata gada saimnie-ciskâs darbîbas un finanðu pârskatu revîziju veic revîzijas komisija, kuras personâl-sastâvu apstiprina Latvijas Republikas Valsts kontrole.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

59GRÂMATVEDÎBA UN BUDÞETA VADÎBA

Latvijas Bankas grâmatvedîbas sistçma izveidota un tiek pârvaldîta atbilstoði Lat-vijas Bankas padomes apstiprinâtajai "Latvijas Bankas finanðu grâmatvedîbas politi-kai", Latvijas Bankas valdes apstiprinâtajai "Latvijas Bankas grâmatvedîbas rokas-grâmatai" u.c. Latvijas Bankas normatîvajiem aktiem, ievçrojot likuma "Par LatvijasBanku" u.c. Latvijas Bankai saistoðo Latvijas Republikas normatîvo aktu prasîbas."Latvijas Bankas finanðu grâmatvedîbas politika" apstiprinâta 2007. gada janvârî,un saskaòâ ar to notikumus un Latvijas Bankas finanðu darîjumus, kuri saistîti armonetârâs politikas îstenoðanu un ârvalstu rezervju pârvaldîðanu, grâmato saskaòâar grâmatvedîbas pamatprincipiem, kas noteikti ECB 2006. gada 10. novembraPamatnostâdnç ECB/2006/16 par grâmatvedîbas un finanðu pârskatu sniegðanastiesisko regulçjumu Eiropas Centrâlo banku sistçmâ, vienlaikus ievçrojot to, kaLatvijas Banka nav Eirosistçmas dalîbniece.

Latvijas Banka publicç katra mçneða slçguma bilanci, gada finanðu pârskatus u.c.finanðu informâciju, kas pieejama arî Latvijas Bankas interneta lapâ. Integrçtâbankas informâcijas sistçma nodroðina standartizçtu, automatizçtu, droðu un efek-tîvu Latvijas Bankas finanðu darîjumu veikðanu, to vienotu uzskaiti un finanðupârskatu sagatavoðanu. Katru darbadienu Latvijas Bankas vadîbai u.c. darbiniekiempieejama jaunâkâ informâcija par Latvijas Bankas finansiâlo stâvokli, darbîbasrezultâtiem un budþeta izpildes gaitu. Iekðçjâs finanðu kontroles sistçmas ietvarosLatvijas Bankas vadîba regulâri izvçrtç Latvijas Bankas aktîvu un saistîbu, kâ arîienâkumu un izdevumu pârmaiòas, îpaðu uzmanîbu pievçrðot gan ârvalstu valûtasun zelta rezervju pârvaldîðanas rezultâtiem, gan administratîvo izdevumu un ilg-termiòa ieguldîjumu atbilstîbai apstiprinâtajam Latvijas Bankas budþetam.

Latvijas Bankas gada budþetu apstiprina Latvijas Bankas padome, un tâ vadîbatiek îstenota saskaòâ ar Latvijas Bankas padomes apstiprinâtajiem "Latvijas Bankasbudþeta vadîbas noteikumiem", kuru mçríis ir nodroðinât Latvijas Bankas finanðulîdzekïu lietderîgu izmantoðanu un kuros noteikta Latvijas Bankas budþeta saga-tavoðanas, apstiprinâðanas un izpildes kontroles kârtîba. Lai nostiprinâtu iekðçjâaudita funkcijas neatkarîbu, Latvijas Bankas padome, sâkot ar Latvijas Bankas2007. gada budþetu, atseviðíi apstiprina arî Latvijas Bankas Iekðçjâ audita pârvaldesizdevumu plânu.

Budþeta izvçrtçðanai Latvijas Bankas padome izveidojusi budþeta komisiju, kurassastâvâ ir seði Latvijas Bankas padomes locekïi. Budþeta komisijas galvenie uzde-vumi ir Latvijas Bankas valdes sagatavotâ budþeta projekta izvçrtçðana un budþetaizpildes gaitas pârraudzîba. Savukârt Latvijas Bankas valdes galvenie budþeta va-dîbas uzdevumi ir kopâ ar attiecîgo Latvijas Bankas struktûrvienîbu vadîtâjiemsagatavot un iesniegt Latvijas Bankas budþeta komisijai un Latvijas Bankas pado-mei budþeta projektu un regulâri sniegt ziòojumus par budþeta izpildes gaitu.

SADARBÎBA AR STARPTAUTISKAJÂM ORGANIZÂCIJÂM

Latvijas Banka turpinâja pârstâvçt Latvijas intereses SVF Pilnvaroto sanâksmçsun ikdienas jautâjumu koordinçðanâ.

Latvijas intereses SVF tika pârstâvçtas Ziemeïvalstu un Baltijas valstu grupâ, kurâietilpst Dânija, Igaunija, Îslande, Latvija, Lietuva, Norvçìija, Somija un Zviedrija.Ðo valstu grupu SVF Izpilddirektoru valdç pârstâvçja viens izpilddirektors, un taikopumâ bija 3.52% balsu.

Latvijas Bankas pârstâvji turpinâja piedalîties Ziemeïvalstu un Baltijas valstuMonetâro un finanðu jautâjumu komitejas darbâ, kas izveidota stratçìisko virzienu

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

60 un vadlîniju noteikðanai un saskaòota viedokïa izstrâdâðanai SVF darbîbas jau-tâjumos.

Turpinâjâs sadarbîba ar SVF, pamatojoties uz SVF Vienoðanâs lîguma IV pantakonsultâcijâm.

Latvija kâ dalîbvalsts 2007. gadâ turpinâja darboties Starptautiskajâ Rekonstruk-cijas un attîstîbas bankâ, Starptautiskajâ Attîstîbas asociâcijâ un StarptautiskajâFinanðu korporâcijâ, kâ arî Eiropas Rekonstrukcijas un attîstîbas bankâ. LatvijasBanka turpinâja lîdzdalîbu SNB.

SADARBÎBA AR ÂRVALSTU CENTRÂLAJÂM BANKÂM UN TEHNISKÂPALÎDZÎBA

2007. gadâ turpinâjâs Latvijas Bankas sadarbîba un pieredzes un informâcijas ap-maiòa ar citu valstu centrâlajâm bankâm.

Grâmatvedîbas pârvaldes darbinieks Pasaules Bankas sniegtâs tehniskâs palîdzîbasietvaros februârî sniedza konsultâcijas grâmatvedîbas, finanðu pârskatu un infor-mâcijas sistçmu jautâjumos Trinidâdas un Tobâgo centrâlâs bankas speciâlistiem.Tirgus operâciju pârvaldes darbinieki decembrî iepazîstinâja Çìiptes centrâlo ban-ku ar informâcijas sistçmu izmantoðanas ârvalstu valûtas rezervju pârvaldîðanâpieredzi.

Statistikas pârvaldes darbinieki jûlijâ dalîjâs pieredzç ar Armçnijas centrâlâs bankasspeciâlistiem par maksâjumu bilances, banku un monetârâs statistikas, kâ arî pâr-skata "Ârçjâs rezerves un ârvalstu valûtas likviditâte" sagatavoðanas jautâjumiem.

Septembrî Tirgus operâciju pârvalde organizçja seminâru Gruzijas centrâlâs bankasekspertiem par ârvalstu rezervju pârvaldîðanas procesâ izmantojamâm informâcijassistçmâm.

Decembrî Sabiedrisko attiecîbu pârvaldes darbinieki iepazîstinâja Armçnijas cen-trâlâs bankas ekspertus ar Latvijas Bankas apmeklçtâju centra "Naudas pasaule"ekspozîcijas veidoðanas un darba metodçm.

Latvijas Banka organizçja vairâkas starptautiskas sanâksmes. Baltijas valstu cen-trâlo banku sadarbîbas ietvaros Latvijas Banka martâ organizçja regulâro Baltijasvalstu centrâlo banku ekspertu seminâru par monetârâs politikas, statistikas undokumentu vadîbas jautâjumiem, bet oktobrî – seminâru par starptautiskâssadarbîbas jautâjumiem.

Maijâ Rîgâ notika ECBS Informâcijas tehnoloìiju komitejas Informâcijas sistçmudroðîbas darba grupas sanâksme, kurâ piedalîjâs ES valstu un ECB eksperti.

Jûnijâ Latvijas Banka organizçja ECBS IS Tîkla ekspertu grupas tikðanos par ECBSinformâcijas sistçmu infrastruktûras pilnveides un optimizâcijas jautâjumiem.

Starptautiskâs finanðu organizâcijas un ârvalstu centrâlâs bankas sniedza atbalstuLatvijas Bankai, piedâvâjot iespçju piedalîties ðo institûciju rîkotajos seminârosun kursos, kâ arî saòemt konsultâcijas ar centrâlâs bankas darbîbu saistîtos jautâ-jumos.

Latvijas Bankas darbinieki piedalîjâs ECB, SVF Institûta un Apvienotâ Vînes in-stitûta kursos, kâ arî ECB, Èehijas, Francijas, Itâlijas, Lielbritânijas, Nîderlandes,Spânijas, Ðveices un Vâcijas centrâlâs bankas rîkotajos seminâros.

Pçc Latvijas Bankas ierosinâjuma Bank of England Centrâlo banku studiju centrs

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

61sadarbîbâ ar Banque de France un De Nederlandsche Bank ekspertiem 2007. gadajûnijâ organizçja starptautisku seminâru "Monetârâs politikas stratçìijas ceïâ uzeiro", kas notika Latvijas Bankas Mâcîbu un atpûtas centrâ. Seminârâ piedalîjâsÈehijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumânijas un Ukrainas centrâlâs bankas mo-netârâs politikas speciâlisti.

LATVIJAS BANKAS 2007. GADA FINANÐU PÂRSKATI

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

64

BILANCE

1 No 70. lappuses lîdz 104. lappusei sniegtie skaidrojumi ir ðo finanðu pârskatu neatòemama sastâvdaïa.2 Latvijas Bankas bilances posteòu 2006. gada beigâs salîdzinâjums ar pârrçíinâtajiem 2006. gada finanðupârskatu râdîtâjiem, ja 3. skaidrojumâ aprakstîtâ grâmatvedîbas politika bûtu piemçrota jau 2006. gadafinanðu pârskatu sagatavoðanâ, sniegts 41. skaidrojumâ.

(gada beigâs; tûkst. latu)

AKTÎVI Skaidrojumi1 2007 20062

ÂRZEMJU AKTÎVI 2 902 787 2 553 022

Zelts 4 99 130 83 668

Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas 6 83 85

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas 5 2 687 707 2 333 279

Starptautiskais Valûtas fonds 6 95 997 101 815

Lîdzdalîba Eiropas Centrâlâs bankaskapitâlâ 7 743 760

Lîdzdalîba Starptautisko norçíinu bankaskapitâlâ 8 1 763 1 763

Pârçjie ârzemju aktîvi 9 17 364 31 652

VIETÇJIE AKTÎVI 41 172 34 873

Kredîti kredîtiestâdçm 10 6 850 –

Pamatlîdzekïi 11 32 646 32 763

Pârçjie vietçjie aktîvi 12, 13 1 676 2 110

KOPÂ AKTÎVI 2 943 959 2 587 895

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

65(turpinâjums) (gada beigâs; tûkst. latu)

PASÎVI Skaidrojumi 2007 2006

ÂRZEMJU SAISTÎBAS 126 783 138 656

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas 14 5 330 21 158

Starptautiskais Valûtas fonds 6 96 212 102 044

Citu starptautisko institûcijunoguldîjumi latos 15 6 049 1 348

Ârvalstu banku noguldîjumi latos 35 448

Pârçjâs ârzemju saistîbas 16 19 157 13 658

LATI APGROZÎBÂ 17 1 049 473 1 073 851

VIETÇJÂS SAISTÎBAS 1 597 218 1 271 929

Kredîtiestâþu noguldîjumi 18 1 416 802 1 212 263

Valdîbas noguldîjumi 19 171 241 49 818

Citu finanðu institûciju noguldîjumi 4 876 6 308

Pârçjâs vietçjâs saistîbas 20, 21 4 299 3 540

KAPITÂLS UN REZERVES 170 485 103 459

Pamatkapitâls 22 25 000 25 000

Rezerves kapitâls 22 59 508 54 898

Pârvçrtçðanas konts 22 34 513 16 442

Pârskata gada peïòa 22 51 464 6 586

Eiropas Savienîbas dâvinâjums 22 – 533

KOPÂ PASÎVI 2 943 959 2 587 895

ÂRPUSBILANCES POSTEÒI 33

Latvijas Bankas valde 2008. gada 26. februârî apstiprinâja ðos finanðu pârskatus,kas sniegti no 64. lappuses lîdz 104. lappusei.

LATVIJAS BANKAS VALDE

M. Kâlis

R. Jakovïevs

A. Òikitins

H. Ozols

I. Posuma

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

66

PEÏÒAS UN ZAUDÇJUMU APRÇÍINS

(tûkst. latu)

Skaidrojumi 2007 20061

PROCENTU UN TAMLÎDZÎGIIENÂKUMI

Ârzemju operâcijas 137 655 51 268

Ieguldîjumu parâda vçrtspapîros rezultâts 90 760 46 870

Procenti par noguldîjumiem ârvalstukredîtiestâdçs un citâs ârvalstu finanðuinstitûcijâs 10 625 5 268

Atvasinâto finanðu instrumentu rezultâts 36 054 –1 0812

Starptautisko norçíinu bankas akcijudividendes 216 211

Vietçjâs operâcijas 3 278 –3 167

Procenti par kredîtiem kredîtiestâdçm 2 026 644

Ieguldîjumu valdîbas vçrtspapîros rezultâts – –3 811

Procenti par atvasinâtajiem finanðuinstrumentiem 1 252 –

PROCENTU IZDEVUMI

Ârzemju operâcijas 24 255 8

Procenti par noguldîjumiem 5 8

Procenti par atvasinâtajiem finanðuinstrumentiem 24 250 –

Vietçjâs operâcijas 36 122 20 188

Procenti par kredîtiestâþu noguldîjumiem 24 830 16 103

Procenti par valdîbas noguldîjumiem 11 198 4 017

Procenti par citu finanðu institûcijunoguldîjumiem 94 68

TÎRIE PROCENTU UN TAMLÎDZÎGIIENÂKUMI 23 80 556 27 905

VALÛTAS MAIÒAS DARÎJUMUREALIZÇTÂ PEÏÒA 24 2 700 –

FINANÐU AKTÎVU UN POZÎCIJUVÇRTÎBAS SAMAZINÂJUMS 25 5 862 –

1 Latvijas Bankas 2006. gada peïòas un zaudçjumu aprçíina posteòu salîdzinâjums ar pârrçíinâtajiem2006. gada finanðu pârskatu râdîtâjiem, ja 3. skaidrojumâ aprakstîtâ grâmatvedîbas politika bûtu piemçrotajau 2006. gada finanðu pârskatu sagatavoðanâ, sniegts 41. skaidrojumâ.2 Birþâ tirgoto procentu likmju nâkotnes lîgumu rezultâts, kas 2006. gada finanðu pârskatos uzrâdîts peïòasun zaudçjumu aprçíina postenî "Ieguldîjumu parâda vçrtspapîros rezultâts".

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

67(turpinâjums) (tûkst. latu)

Skaidrojumi 2007 2006

CITI BANKAS DARBÎBAS IENÂKUMI 26 1 190 712

CITI BANKAS DARBÎBAS IZDEVUMI 27 120 22 031

Darba samaksa 27 12 587 10 207

Sociâlâs apdroðinâðanas izdevumi 27 2 284 1 943

Banknoðu drukâðanas un monçtu kalðanasizdevumi 28 3 772 1 071

Pamatlîdzekïu nolietojums unnemateriâlo aktîvu amortizâcija 11, 13 3 628 4 077

Informâcijas sistçmu uzturçðana unizmantoðana 1 548 1 086

Finanðu un kapitâla tirgus komisijasdarbîbas finansçðana – 240

Pârçjie bankas darbîbas izdevumi 29 3 301 3 407

PÂRSKATA GADA PEÏÒA 51 464 6 586

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

68

KOPÇJÂS ATZÎTÂS PEÏÒAS UN ZAUDÇJUMU PÂRSKATS

(tûkst. latu)

Skaidrojumi 2007 2006

PÂRVÇRTÇÐANAS REZULTÂTS

Ârvalstu valûtas un zeltapârvçrtçðanas rezultâts 3 813 –4 085

Atvasinâto birþâ netirgoto procentulikmju mijmaiòas lîgumupârvçrtçðanas rezultâts –98 –1 074

Vçrtspapîru pârvçrtçðanas rezultâts 8 494 8 268

Finanðu aktîvu un pozîcijuvçrtîbas samazinâjums 5 862 –

TÎRAIS PÂRVÇRTÇÐANAS REZULTÂTS 22 18 071 3 109

PÂRSKATA GADA PEÏÒA 51 464 6 586

KOPÂ 69 535 9 695

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

69

NAUDAS PLÛSMAS PÂRSKATS

(tûkst. latu)

Skaidrojumi 2007 2006

PAMATDARBÎBAS NAUDAS PLÛSMA

Pârskata gada peïòa 51 464 6 586

Korekcijas nenaudas darîjumurezultâtâ 30 (1) 9 492 4 078

Bilances posteòu tîrâs pârmaiòas 30 (1) 60 740 49 710

Tîrâ naudas un tâs ekvivalentu ieplûdepamatdarbîbas rezultâtâ 121 696 60 374

IEGULDÎÐANAS DARBÎBASNAUDAS PLÛSMA

Lîdzdalîbas Eiropas Centrâlajâ bankâsamazinâjums 17 –

Starptautisko norçíinu bankas akcijudividendes 216 211

Pamatlîdzekïu iegâde –3 038 –1 192

Nemateriâlo aktîvu iegâde –54 –360

Tîrâ naudas un tâs ekvivalentu aizplûdeieguldîðanas darbîbas rezultâtâ –2 859 –1 341

FINANSÇÐANAS DARBÎBAS NAUDASPLÛSMA

Valsts ieòçmumos ieskaitîtâ peïòas daïa –1 976 –2 918

Tîrâ naudas un tâs ekvivalentu aizplûdefinansçðanas darbîbas rezultâtâ –1 976 –2 918

TÎRÂ NAUDAS UN TÂSEKVIVALENTU IEPLÛDE 116 861 56 115

Nauda un tâs ekvivalenti gada sâkumâ 30 (2) 123 946 67 831

Nauda un tâs ekvivalenti gada beigâs 30 (2) 240 807 123 946

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

70 1. PAMATDARBÎBA

Latvijas Banka ir Latvijas centrâlâ banka. Tâ dibinâta 1990. gada 31. jûlijâ undarbojas saskaòâ ar Latvijas Republikas likumu "Par Latvijas Banku".

Latvijas Bankas galvenais mçríis ir saglabât cenu stabilitâti valstî. Saskaòâ ar liku-mu "Par Latvijas Banku" tâs svarîgâkie uzdevumi ir:– noteikt un îstenot monetâro politiku;– pârvaldît ârvalstu valûtas un zelta rezerves;– emitçt nacionâlo valûtu – banknotes un monçtas;– organizçt un nodroðinât starpbanku maksâjumu sistçmas darbîbu un veicinâtmaksâjumu sistçmas raitu darbîbu Latvijâ;– apkopot un publicçt finanðu statistikas datus un Latvijas maksâjumu bilanci;– pârstâvçt Latviju ârvalstu centrâlajâs bankâs un starptautiskajâs finanðu institû-cijâs;– darboties kâ Latvijas valdîbas finanðu aìentam.

Latvijas Banka, pildot savus uzdevumus un veicot kontroli saskaòâ ar likumu "ParLatvijas Banku" un Kredîtiestâþu likumu, neprasa un nepieòem norâdîjumus novaldîbas vai citâm institûcijâm. Latvijas Banka ir neatkarîga savu lçmumu pieòem-ðanâ un to praktiskajâ îstenoðanâ. Latvijas Bankas uzraudzîbu veic Latvijas Repub-likas Saeima.

Latvijas Banka nepiedalâs komercdarbîbâ un savu darbîbu tâs uzdevumu izpildesietvaros galvenokârt finansç no ârvalstu valûtas un zelta rezervju pârvaldîðanasienâkumiem.

Latvijas Bankas centrâlais birojs atrodas Rîgâ, K. Valdemâra ielâ 2A. Skaidrâsnaudas glabâðanu, apstrâdi un apriti Latvijas Banka nodroðina, izmantojot tâs filiâliRîgâ un reìionâlâs filiâles Daugavpilî, Liepâjâ un Rçzeknç.

2. RISKU PÂRVALDÎÐANA

Galvenie ar Latvijas Bankas darbîbu saistîtie riski ir finanðu riski un pamatdarbîbasrisks. Tâpçc Latvijas Bankas valde izveidojusi Latvijas Bankas padomes noteikta-jiem pamatprincipiem un vadlînijâm atbilstoðu risku pârvaldîbas sistçmu, kas ne-pârtraukti tiek pilnveidota, ievçrojot finanðu tirgus un Latvijas Bankas darbîbasattîstîbu. Latvijas Bankas finanðu risku un pamatdarbîbas riska pârvaldîðanu pâr-bauda Iekðçjâ audita pârvalde. Minçto risku pârvaldîðanu pârrauga Latvijas Bankasdroðîbas uzraudzîbas komisija un Latvijas Bankas revîzijas komiteja, kurâs darbojasLatvijas Bankas padomes locekïi.

FINANÐU RISKINozîmîgâkie finanðu riski, kam ikdienâ pakïauta Latvijas Banka, ir tirgus risks(cenas, procentu likmju un valûtas risks), kredîtrisks un likviditâtes risks.

Latvijas Banka ar tâs ârvalstu valûtas un zelta rezervçm (tâlâk tekstâ – ârvalsturezerves) saistîtos finanðu riskus pârvalda saskaòâ ar Latvijas Bankas padomesapstiprinâtajâm "Latvijas Bankas ârvalstu rezervju pârvaldîðanas vadlînijâm" (tâlâktekstâ – vadlînijas). Ârvalstu rezervju pârvaldîðana tiek veikta atbilstoði vadlînijâsnoteiktajiem pamatprincipiem, kas ietver ârvalstu rezervju vçrtîbas saglabâðanu,to likviditâtes nodroðinâðanu un ienâkumu gûðanu pieïaujamâ riska ietvaros, ne-nonâkot pretrunâ ar Latvijas Bankas îstenotâs monetârâs politikas mçríiem.

Ârvalstu rezerves tiek pârvaldîtas, tâs sagrupçjot daþâdos ieguldîjumu portfeïos.Piesaistîto rezervju portfeïos ietver ârvalstu rezervju daïu, kam atbilst Latvijas

FINANÐU PÂRSKATU SKAIDROJUMI

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

71Bankas saistîbas ârvalstu valûtâ pret citâm institûcijâm. Atseviðíos ieguldîjumuportfeïos tiek pârvaldîtas zelta rezerves, Latvijas Bankas paðas pârvaldîtâs ârvalstuvalûtas rezerves, kâ arî katram ârçjam ârvalstu rezervju pârvaldîtâjam nodotâsârvalstu valûtas rezerves.

Katram ieguldîjumu portfeïa veidam vadlînijâs noteikti neitrâlâ portfeïa parametri,kas raksturo attiecîgâ ieguldîjumu portfeïa ienesîguma mçríi un finanðu risku pie-òemamo lielumu (lîmeni), kâ arî atspoguïo minçto ieguldîjumu mçría struktûru.Tirgus operâciju pârvaldes Riska vadîbas daïa katru darbadienu kontrolç ârvalsturezervju atbilstîbu vadlînijâs noteiktajâm prasîbâm.

Finanðu risku pârvaldîðanai Latvijas Bankâ izveidota Investîciju komiteja, kas vad-lîniju ietvaros izstrâdâ ieguldîjumu pârvaldîðanas stratçìiju, apstiprina ieguldîjumuveikðanas taktiku un nosaka detalizçtâkus finanðu risku limitus. Investîciju komitejareizi ceturksnî pârskata ieguldîjumu stratçìiju, bet reizi nedçïâ saòem un izvçrtçârvalstu rezervju ieguldîjumu portfeïu vadîtâju ziòojumus par notikumiem finanðutirgos un viòu sagatavotâs nâkotnes attîstîbas prognozes, kâ arî apstiprina ârvalsturezervju pârvaldîðanas taktiku nâkamajai nedçïai.

TIRGUS RISKSTirgus risks raksturo iespçju ciest zaudçjumus finanðu tirgus faktoru (piemçram,procentu likmju vai valûtas kursu) nelabvçlîgu pârmaiòu dçï. Procentu likmju risku,kas rodas galvenokârt no procentu likmju maiòai pakïautajiem finanðu instrumen-tiem, Latvijas Banka pârvalda, izmantojot katram ieguldîjumu portfelim atseviðíinoteikto modificçtâ procentu likmju riska indeksa (modified duration) limitu. Pro-centu likmju risku Latvijas Bankai galvenokârt rada ieguldîjumi ârvalstu parâdavçrtspapîros un atvasinâtajos procentu likmju finanðu instrumentos, kas izmantotiârvalstu rezervju pârvaldîðanas ietvaros.

Latvijas Banka kontrolç valûtas risku, nosakot atklâto ârvalstu valûtas pozîcijulimitus. Saskaòâ ar Latvijas Bankas îstenoto valûtas kursa politiku ârvalstu rezervjuportfeïu, izòemot piesaistîto rezervju portfeïus, neitrâlâ portfeïa valûta ir eiro.Piesaistîto rezervju portfeïiem neitrâlo valûtas struktûru veido atbilstoði attiecîgosaistîbu parametriem. Novirzes no neitrâlâs valûtas struktûras rada atklâto valûtaspozîciju. Saskaòâ ar vadlînijâm nav pieïaujamas bûtiskas novirzes no neitrâlâs po-zîcijas, tâpçc valûtas kursa riskam Latvijas Banka pakïauta minimâli.

Tirgus operâciju pârvaldes Riska vadîbas daïa katru darbadienu kontrolç ieguldî-jumu portfeïu modificçtâ procentu likmju riska indeksa un atklâto valûtu pozîcijuatbilstîbu vadlînijâm un attiecîgajiem Investîciju komitejas lçmumiem.

Papildus tam ârvalstu valûtas rezervju portfeïu, izòemot piesaistîto rezervju port-feïus, kopçjais tirgus risks tiek ierobeþots, nosakot maksimâli pieïaujamo portfeïaienesîguma sekoðanas novirzi (tracking error). To aprçíina, pamatojoties uz iegul-dîjumu portfeïa un attiecîgâ neitrâlâ portfeïa ienesîguma starpîbas standartnovirzi.

Latvijas Banka ar ârvalstu rezervçm saistîto tirgus risku ierobeþo, veicot ieguldî-jumus tikai to OECD valstu valûtâs denominçtajos finanðu instrumentos, kurâmpieðíirts noteikts kredîtreitings.

Latvijas Banka neierobeþo ar vietçjiem finanðu aktîviem saistîto procentu likmjurisku, lai nenonâktu pretrunâ ar tâs îstenotâs monetârâs politikas mçríiem.

Latvijas Bankas pakïautîba tirgus riskam (stâvoklis 2007. gada un 2006. gada beigâs)atspoguïota 35. un 36. skaidrojumâ.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

72 KREDÎTRISKSKredîtrisks raksturo iespçju ciest zaudçjumus darîjuma partnera saistîbu neizpildesdçï. Latvijas Bankai kredîtrisks galvenokârt rodas, veicot ieguldîjumus ârvalstuparâda vçrtspapîros un naudas un zelta îstermiòa noguldîjumos, kâ arî izsniedzotîstermiòa kredîtus iekðzemes kredîtiestâdçm.

Latvijas Banka ierobeþo ar ieguldîjumiem ârvalstu parâda vçrtspapîros un naudasun zelta îstermiòa noguldîjumos saistîto kredîtrisku, vadlînijâs nosakot limitus iegul-dîjumiem ar daþâdu kredîtkvalitâti. Kredîtkvalitâte tiek noteikta, pamatojoties uzstarptautisko kredîtreitingu aìentûru Fitch Ratings, Moody's Investors Service unStandard & Poor's noteiktajiem kredîtreitingiem. Ierobeþojumi noteikti arî maksi-mâlajam ieguldîjumu apjomam vienas grupas finanðu instrumentos, kâ arî ar vienupartneri noslçgto un viena emitenta emitçto finanðu instrumentu apjomam. Laikontrolçtu ar Latvijas Bankas ârzemju operâcijâm saistîto kredîtrisku, Tirgus ope-râciju pârvaldes Riska vadîbas daïa katru darbadienu uzrauga esoðâ kredîtriskaatbilstîbu vadlînijâm.

Iekðzemes kredîtiestâdçm izsniegtie îstermiòa kredîti nodroðinâti ar Latvijas valstsiekðçjâ aizòçmuma vçrtspapîriem (tâlâk tekstâ – valdîbas vçrtspapîri) un tâdiemprivâtâ sektora parâda vçrtspapîriem, kuri atrodas publiskâ apgrozîbâ, kuri iekïautivçrtspapîru sarakstâ atbilstoði Latvijas Bankas padomes noteiktajâm prasîbâm.Tirgus operâciju pârvalde regulâri kontrolç minçtajâ vçrtspapîru sarakstâ iekïautovçrtspapîru emitentu reitingu atbilstîbu Latvijas Bankas padomes noteiktajâm pra-sîbâm, kâ arî attiecîgo kredîtu nodroðinâjuma pietiekamîbu. Latvijas Bankas pa-kïautîba kredîtriskam (stâvoklis 2007. gada un 2006. gada beigâs) atspoguïota 38.–40. skaidrojumâ.

LIKVIDITÂTES RISKSLikviditâtes risks raksturo iespçju, ka saistîbas netiks izpildîtas laikus un nebûsiespçjams atsavinât aktîvus tuvu to patiesajai vçrtîbai. Latvijas Banka pârvaldalikviditâtes risku, ârvalstu valûtas rezerves ieguldot likvîdos starptautisko institûciju,ârvalstu valdîbu un korporatîvâ sektora emitçtajos parâda vçrtspapîros un citosfinanðu instrumentos, bet zelta rezerves – îstermiòa noguldîjumos ârvalstu finanðuinstitûcijâs. Ieguldîjumi tiek veikti tâ, lai nodroðinâtu Latvijas Bankas saistîbu sav-laicîgu izpildi. Latvijas Bankas naudas un tâs ekvivalentu struktûra atspoguïota30. skaidrojumâ. Latvijas Bankas aktîvu un saistîbu likviditâtes struktûra 2007. gadaun 2006. gada beigâs atspoguïota 37. skaidrojumâ.

Latvijas Banka pârvalda likviditâtes risku, arî nosakot ierobeþojumus ieguldîjumumaksimâlajam apjomam vienas grupas finanðu instrumentos, kâ arî viena emitentafinanðu instrumentu apjomam.

PAMATDARBÎBAS RISKSPamatdarbîbas risks raksturo iespçju ciest finansiâlus un nefinansiâlus zaudçjumussakarâ ar darbîbas neparedzçtu pârtraukðanu, informâcijas nesankcionçtu izman-toðanu vai Latvijas Bankas darbinieku, informâcijas, informâcijas sistçmu un teh-nisko resursu vai materiâlo vçrtîbu fiziskajiem apdraudçjumiem.

Latvijas Bankas droðîbas politikas mçríi un pamatprincipus nosaka Latvijas Bankaspadome. Tâs apstiprinâtâ "Latvijas Bankas droðîbas politika" aptver risku pârval-dîðanu, darbîbas nepârtrauktîbas pârvaldîðanu, informâcijas un informâcijas sis-tçmu droðîbu un fizisko droðîbu un reglamentç nepârtrauktu un droðu LatvijasBankas uzdevumu veikðanu.

Latvijas Bankas risku pârvaldîðanas kârtîbu nosaka Latvijas Bankas valde. Tâs ap-stiprinâtie "Latvijas Bankas risku pârvaldîðanas noteikumi" aptver risku apzinâ-

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

73ðanas, dokumentçðanas, novçrtçðanas un ierobeþoðanas kârtîbu. Latvijas Bankaspamatdarbîbas riska pârvaldîðanu koordinç Latvijas Bankas risku pârvaldîðanasvadîtâjs.

Lai ierobeþotu ar droðîbu un informâcijas sistçmâm saistîto pamatdarbîbas risku,Latvijas Bankâ darbojas Latvijas Bankas darbîbas risku ekspertu grupa, kuras gal-venais uzdevums ir sniegt Latvijas Bankas valdei atzinumus par identificçtajiemLatvijas Bankas darbîbas riskiem, ierosinot pasâkumus minçto risku ierobeþoðanai,un Latvijas Bankas informâcijas sistçmu vadîbas komiteja, kas regulâri izvçrtç arinformâcijas sistçmâm saistîtâ pamatdarbîbas riska vadîbas sistçmu.

Lai nodroðinâtu informâcijas konfidencialitâti, pieejamîbu un integritâti, iekðçjâskontroles sistçmas ietvaros tiek klasificçta informâcija un tâs tehniskie resursi.Latvijas Bankâ noteikti informâcijas un informâcijas sistçmu îpaðnieki, kas atbildpar attiecîgâs informâcijas vai informâcijas sistçmu klasificçðanu, risku analîzi,aizsardzîbu un pieejas tiesîbu un lietoðanas kârtîbas noteikðanu.

Latvijas Bankas darbîbas nepârtrauktîbas pârvaldîðanas vispârçjâ kârtîba noteiktaLatvijas Bankas padomes apstiprinâtajâ "Latvijas Bankas darbîbas nepârtrauktîbaspârvaldîðanas kârtîbâ". Latvijas Bankâ izveidota arî darbîbas nepârtrauktîbas pâr-valdîðanas sistçma, kas nodroðina savlaicîgu incidentu un ârkârtas situâciju apstâkïuapzinâðanu un novçrðanu, priekðlikumu izstrâdâðanu incidentu un ârkârtas situâcijunovçrðanai nâkotnç, darbinieku mâcîbas un izglîtoðanu, kâ arî rîcîbas plânu dar-bîbas nepârtrauktîbas nodroðinâðanai testçðanu un aktualizçðanu. Latvijas Bankasincidentu un ârkârtas situâciju pârvaldîðanu veic Latvijas Bankas valde. Tâs ap-stiprinâtâ "Latvijas Bankas incidentu un ârkârtas situâciju pârvaldîðanas kârtîba"ietver incidentu un ârkârtas situâciju savlaicîgas apzinâðanas un saskaòotas unefektîvas Latvijas Bankas struktûrvienîbu rîcîbas kârtîbu incidentu un ârkârtassituâciju gadîjumâ.

Latvijas Bankâ ir noteiktas Latvijas Bankas funkcijas, kuru izpildes pârtraukumsvar izraisît ârkârtas situâciju, ðo funkciju maksimâli pieïaujamie piespiedu pâr-traukuma laiki un funkciju izpildes nodroðinâðanai izmantotie kritiskie resursi.Latvijas Bankas valde periodiski pârskata un izvçrtç ðo funkciju un kritisko resursusarakstu, kâ arî novçrtç bankas darbîbas nodroðinâðanai ârkârtas situâcijâ nepie-cieðamo resursu pietiekamîbu un pieejamîbu.

Lai uzlabotu Latvijas Bankas darba organizâciju un mazinâtu pamatdarbîbas risku,Latvijas Banka izveidojusi un nepârtraukti attîsta kvalitâtes vadîbas sistçmu at-bilstoði kvalitâtes vadîbas sistçmas standartam ISO 9001:2000.

Kopçjâ pamatdarbîbas riska ierobeþoðanas ietvaros Latvijas Banka ir apdroðinâtapret noteiktiem pamatdarbîbas riska veidiem.

3. NOZÎMÎGÂKIE GRÂMATVEDÎBAS PRINCIPI

Ðajâ skaidrojumâ sniegts finanðu pârskatu sagatavoðanâ izmantoto nozîmîgâkoLatvijas Bankas grâmatvedîbas principu îss apraksts.

GRÂMATVEDÎBAS POLITIKAS MAIÒALatvijas Bankas padome 2007. gada janvârî apstiprinâja "Latvijas Bankas finanðugrâmatvedîbas politiku", kas nosaka, ka tos notikumus un Latvijas Bankas finanðudarîjumus, kuri saistîti ar monetârâs politikas îstenoðanu un ârvalstu rezervju pâr-valdîðanu, grâmato saskaòâ ar grâmatvedîbas pamatprincipiem, kas noteikti ECB2006. gada 10. novembra Pamatnostâdnç ECB/2006/16 par grâmatvedîbas un fi-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

74 nanðu pârskatu sniegðanas Eiropas Centrâlo banku sistçmâ tiesisko regulçjumu,vienlaikus ievçrojot to, ka Latvijas Banka nav Eirosistçmas dalîbniece.

Minçtie grâmatvedîbas principi piemçroti perspektîvi no 2007. gada 1. janvâra.

Grâmatvedîbas politikas pârmaiòu bûtîba ir ðâda:a) vçrtspapîru amortizçtâ diskonta vai prçmijas summa atzîta peïòas un zaudçjumuaprçíinâ kâ procentu ienâkumi. 2006. gada finanðu pârskatos vçrtspapîru diskontavai prçmijas summa iekïauta vçrtspapîru pârvçrtçðanas rezultâtâ aprçíinâtajâ vçr-tîbas korekcijâ un lîdz ðo vçrtspapîru atsavinâðanai uzrâdîta bilances postenî "Pâr-vçrtçðanas konts";b) birþâ netirgotie valûtas maiòas nâkotnes lîgumi un valûtas mijmaiòas lîguminovçrtçti, katras darîjuma puses tagadnes (spot) ekvivalentu pârrçíinot latos sa-skaòâ ar Latvijas Bankas noteikto attiecîgâs ârvalstu valûtas kursu pârskata periodabeigâs. 2006. gada finanðu pârskatos ðie darîjumi novçrtçti patiesajâ vçrtîbâ, dis-kontçtâs naudas plûsmas pârrçíinot latos saskaòâ ar Latvijas Bankas noteiktoattiecîgâs ârvalstu valûtas kursu pârskata perioda beigâs;c) birþâ netirgotajiem valûtas maiòas nâkotnes lîgumiem un valûtas mijmaiòaslîgumiem starpîba starp ðo lîgumu tagadnes valûtas kursu un nâkotnes (forward)valûtas kursu atzîta peïòas un zaudçjumu aprçíinâ kâ procentu ienâkumi vai iz-devumi. 2006. gada finanðu pârskatos minçtâ valûtas kursu starpîba uzrâdîta bi-lances postenî "Pârvçrtçðanas konts" kopçjâs attiecîgo darîjumu patiesâs vçrtîbasnovçrtçðanas ietvaros;d) birþâ netirgoto procentu likmju mijmaiòas lîgumu procenti atzîti peïòas un zau-dçjumu aprçíinâ kâ procentu ienâkumi un procentu izdevumi. 2006. gada finanðupârskatos minçtie procenti uzrâdîti bilances postenî "Pârvçrtçðanas konts" kopçjâsattiecîgo darîjumu patiesâs vçrtîbas novçrtçðanas ietvaros;e) peïòas un zaudçjumu aprçíinâ atzîta realizçtâ peïòa un zaudçjumi no ârvalstuvalûtas maiòas darîjumiem. 2006. gada finanðu pârskatos kopçjais ârvalstu valûtasmaiòas darîjumu rezultâts uzrâdîts bilances postenî "Pârvçrtçðanas konts";f) vçrtspapîru, birþâ netirgoto procentu likmju mijmaiòas lîgumu un kopçjâs valûtaspozîcijas nerealizçtos zaudçjumus gada beigâs ietver peïòas un zaudçjumuaprçíinâ, ja tie pârsniedz attiecîgâ finanðu instrumenta vai valûtas pozîcijas iepriekðaprçíinâto pârvçrtçðanas peïòu, bet nerealizçto peïòu uzrâda bilances postenî"Pârvçrtçðanas konts". 2006. gada finanðu pârskatos minçto finanðu instrumentunerealizçtie zaudçjumi uzrâdîti bilances postenî "Pârvçrtçðanas konts".

Lai konsekventi atzîtu 2006. gada 31. decembrî spçkâ esoðo Latvijas Bankas finanðuinstrumentu peïòu vai zaudçjumus, piemçroti ðâdi pârejas noteikumi:a) atvasinâto finanðu instrumentu novçrtçjuma atðíirîbas, kas rodas, pirmo reizipiemçrojot Latvijas Bankas finanðu grâmatvedîbas politiku, grâmatotas bilancespostenî "Pârvçrtçðanas konts";b) atzîstot atvasinâto finanðu instrumentu peïòu vai zaudçjumus peïòas un zaudç-jumu aprçíinâ vai bilances postenî "Pârvçrtçðanas konts", ðî peïòa vai zaudçjumiieskaitîti ar pârvçrtçðanas rezultâtu, kas par attiecîgajiem finanðu instrumentiemlîdz 2006. gada 31. decembrim uzkrâts bilances postenî "Pârvçrtçðanas konts";c) vçrtspapîru pârvçrtçðanas rezultâts, kas lîdz 2006. gada 31. decembrim uzkrâtsbilances postenî "Pârvçrtçðanas konts", atzîts peïòas un zaudçjumu aprçíinâ, òemotvçrâ vçrtspapîru atsavinâðanas apjomu;d) tirgus cenas un ârvalstu valûtas kursi, kas ir spçkâ grâmatvedîbas politikas maiòasbrîdî, uzskatâmi par finanðu aktîvu un finanðu saistîbu vidçjo iegâdes vçrtîbu.

2007. gada novembrî tika mainîta jubilejas un piemiòas monçtu grâmatvedîbaspolitika, nosakot, ka emitçto jubilejas un piemiòas monçtu nominâlvçrtîbu neietverbilances saistîbâs. Jubilejas un piemiòas monçtu pârdoðanas ienâkumus atzîst peï-

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

75òas un zaudçjumu aprçíinâ to raðanâs brîdî. Grâmatvedîbas princips piemçrotsperspektîvi no 2007. gada 1. janvâra.

2006. gada finanðu pârskatu râdîtâju salîdzinâjums ar attiecîgajiem râdîtâjiem, kaspârrçíinâti grâmatvedîbas politikas maiòas rezultâtâ, sniegts 41. skaidrojumâ.

FINANÐU PÂRSKATU SAGATAVOÐANAS PAMATSFinanðu pârskati sagatavoti saskaòâ ar Latvijas Bankas padomes apstiprinâto "Lat-vijas Bankas finanðu grâmatvedîbas politiku" un likumu "Par Latvijas Banku".

"Latvijas Bankas finanðu grâmatvedîbas politika" nosaka, ka tos notikumus unLatvijas Bankas finanðu darîjumus, kuri saistîti ar monetârâs politikas îstenoðanuun ârvalstu rezervju pârvaldîðanu, grâmato saskaòâ ar grâmatvedîbas pamatprinci-piem, kas noteikti ECB 2006. gada 10. novembra Pamatnostâdnç ECB/2006/16par grâmatvedîbas un finanðu pârskatu sniegðanas Eiropas Centrâlo banku sistçmâtiesisko regulçjumu.

Grâmatvedîbas politikas izklâsts sniegts 3. skaidrojumâ.

FINANÐU PÂRSKATU POSTEÒU NOVÇRTÇÐANAS PAMATSFinanðu pârskati sagatavoti saskaòâ ar sâkotnçjo izmaksu grâmatvedîbas principu,izòemot zeltu, parâda vçrtspapîrus un atvasinâtos procentu likmju finanðu instru-mentus, kas novçrtçti patiesajâ vçrtîbâ.

APLÇÐU IZMANTOÐANAFinanðu pârskatu sagatavoðanâ veiktas aplçses un izdarîti pieòçmumi, kas ietekmçatseviðíu finanðu pârskatos uzrâdîto aktîvu, saistîbu un iespçjamo saistîbu apmçru.Notikumi nâkotnç var ietekmçt minçtâs aplçses un pieòçmumus. Ðâdu aplçðu unpieòçmumu maiòas ietekme tiek uzrâdîta pârskata gada un turpmâko gadu, uzkuriem tâ attiecas, finanðu pârskatos.

ÂRVALSTU VALÛTU NOVÇRTÇJUMSDarîjumi ârvalstu valûtâs grâmatoti latos pçc Latvijas Bankas noteiktâ attiecîgâsârvalstu valûtas kursa darîjuma dienâ. Monetârie aktîvi un saistîbas ârvalstu valûtâsizteiktas latos pçc Latvijas Bankas noteiktâ attiecîgâs ârvalstu valûtas kursa pârskataperioda beigâs. Nemonetârie posteòi, kas novçrtçti sâkotnçjo vai amortizçto iz-maksu vçrtîbâ, izteikti latos pçc Latvijas Bankas noteiktâ attiecîgâs ârvalstu valûtaskursa darîjuma dienâ. Òemot vçrâ lata piesaisti eiro, Latvijas Banka ârvalstu valûtukursus nosaka, pamatojoties uz informâcijas sistçmâ Reuters kotçto eiro kursuattiecîbâ pret ASV dolâru un ASV dolâra kursu attiecîbâ pret pârçjâm ârvalstuvalûtâm.

Darîjumus ârvalstu valûtâs iekïauj kopçjâ attiecîgâs valûtas pozîcijâ. Darîjumiârvalstu valûtâ, kuri samazina attiecîgo valûtas pozîciju, rada realizçto peïòu vaizaudçjumus. Darîjumu ârvalstu valûtâ un valûtas pozîcijas pârvçrtçðanas rezultâtâaprçíinâtâ peïòa vai zaudçjumi iekïauti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ vai bilancespostenî "Pârvçrtçðanas konts" saskaòâ ar 3. skaidrojuma sadaïâ "Finanðu instru-mentu peïòas un zaudçjumu atzîðana" aprakstîtajiem principiem.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

76 2007. un 2006. gada beigâs bilances sagatavoðanâ izmantotie Latvijas Bankasnoteiktie nozîmîgâko ârvalstu valûtu un zelta kursi latos ir ðâdi.

(gada beigâs)

2007 2006 Pârmaiòas (%)

Eiro (EUR) 0.702804 0.702804 –

ASV dolârs (USD) 0.484 0.536 –9.7

Japânas jena (JPY) 0.00424 0.00451 –6.0

Zelts (XAU) 398.591 336.421 18.5

Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas (XDR) 0.759 0.805 –5.7

FINANÐU AKTÎVU UN FINANÐU SAISTÎBU ATZÎÐANA UN ATZÎÐANASPÂRTRAUKÐANAFinanðu aktîvi un finanðu saistîbas tiek atzîtas bilancç tad, kad Latvijas Bankakïuvusi par attiecîgajâ finanðu darîjumâ iesaistîto personu. Finanðu aktîvu pirkðanavai pârdoðana parastajâ veidâ tiek atzîta un atzîðana tiek pârtraukta norçíinu dienâ.

Finanðu aktîvu atzîðana tiek pârtraukta, kad beidzas vai ir nodotas lîgumâ noteiktâstiesîbas uz naudas plûsmâm, kas izriet no attiecîgâ finanðu aktîva, tâdçjâdi ar tosaistîtie riski un tiesîbas uz atlîdzîbu ir nodotas un Latvijas Banka nesaglabâ kontrolipâr aktîvu. Finanðu saistîbu atzîðana tiek pârtraukta, kad attiecîgâs saistîbas tiekdzçstas.

FINANÐU AKTÎVU UN FINANÐU SAISTÎBU PATIESÂ VÇRTÎBAPatiesâ vçrtîba ir aplçstâ naudas summa, par kâdu finanðu aktîvus iespçjams apmai-nît vai finanðu saistîbas iespçjams dzçst darîjumâ, kas atbilst savstarpçji nesaistîtupersonu darîjumu nosacîjumiem un noslçgts starp labi informçtâm un ieinteresçtâmpersonâm.

Finanðu instrumentu patieso vçrtîbu Latvijas Banka nosaka, pamatojoties uz tirguscenâm vai diskontçtajâm naudas plûsmâm. Diskontçtâs naudas plûsmas tiek mode-lçtas, pamatojoties uz kotçtajâm finanðu instrumentu tirgus cenâm un naudas tir-gus procentu likmçm.

Latvijas Bankas finanðu aktîvu un finanðu saistîbu patiesâ vçrtîba 2007. gada un2006. gada beigâs bûtiski neatðíîrâs no bilancç uzrâdîtâs vçrtîbas.

FINANÐU AKTÎVU UN FINANÐU SAISTÎBU IESKAITSFinanðu aktîvu un finanðu saistîbu ieskaitu veic un finanðu pârskatos tîro atlikumuuzrâda tikai tad, ja iepriekð noslçgts lîgums par finanðu aktîvu un finanðu saistîbuieskaitu un paredzçta vienlaicîga attiecîgo aktîvu atsavinâðana un saistîbu dzçðana.

ZELTSZelta rezerves bilancç uzrâdîtas to tirgus vçrtîbâ.

Zelta rezervju pârvçrtçðanas rezultâtâ aprçíinâtâ peïòa vai zaudçjumi iekïautipeïòas un zaudçjumu aprçíinâ vai bilances postenî "Pârvçrtçðanas konts" saskaòâar 3. skaidrojuma sadaïâ "Finanðu instrumentu peïòas un zaudçjumu atzîðana"minçtajiem principiem.

VÇRTSPAPÎRIÂrvalstu emitentu parâda vçrtspapîri un Latvijas valdîbas vçrtspapîri atspoguïotibilancç to patiesajâ vçrtîbâ.

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

77Vçrtspapîru procenti, t.sk. prçmija un diskonts, atzîti peïòas un zaudçjumu aprçíinâkâ procentu ienâkumi. Vçrtspapîru darîjumu un pârvçrtçðanas rezultâtâ aprçíinâtâpeïòa vai zaudçjumi iekïauti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ vai bilances postenî"Pârvçrtçðanas konts" saskaòâ ar 3. skaidrojuma sadaïâ "Finanðu instrumentu peïòasun zaudçjumu atzîðana" aprakstîtajiem principiem.

LÎGUMI PAR VÇRTSPAPÎRU PIRKÐANU AR ATPÂRDOÐANULîgumi par vçrtspapîru pirkðanu ar atpârdoðanu atspoguïoti kâ finansçðanasdarîjumi. Vçrtspapîri, kas nopirkti saskaòâ ar lîgumiem par vçrtspapîru pirkðanuar atpârdoðanu, nav uzrâdîti Latvijas Bankas bilancç. Vçrtspapîru pirkðanas re-zultâtâ samaksâtie naudas lîdzekïi uzrâdîti Latvijas Bankas bilancç to nominâl-vçrtîbâ attiecîgi kâ prasîbas pret iekðzemes kredîtiestâdçm vai kâ prasîbas pretârvalstu kredîtiestâdçm un citâm ârvalstu finanðu institûcijâm.

Starpîba starp vçrtspapîru pirkðanas un atpârdoðanas cenu atzîta peïòas un zau-dçjumu aprçíinâ kâ procentu ienâkumi attiecîgâ lîguma darbîbas laikâ.

LÎGUMI PAR VÇRTSPAPÎRU PÂRDOÐANU AR ATPIRKÐANULîgumi par vçrtspapîru pârdoðanu ar atpirkðanu atspoguïoti kâ finansçðanasdarîjumi. Vçrtspapîri, kas pârdoti saskaòâ ar lîgumiem par vçrtspapîru pârdoðanuar atpirkðanu, uzrâdîti attiecîgajâ Latvijas Bankas bilances postenî kopâ ar pârçjiemðajos darîjumos neiesaistîtajiem vçrtspapîriem. Vçrtspapîru pârdoðanas rezultâtâsaòemtie naudas lîdzekïi atspoguïoti bilancç to nominâlvçrtîbâ kâ saistîbas pretvçrtspapîru pircçju.

Starpîba starp vçrtspapîru pârdoðanas un atpirkðanas cenu atzîta peïòas un zau-dçjumu aprçíinâ kâ procentu izdevumi attiecîgâ lîguma darbîbas laikâ.

KREDÎTI KREDÎTIESTÂDÇM, NOGULDÎJUMI UN TAMLÎDZÎGASFINANÐU PRASÎBAS UN FINANÐU SAISTÎBASKredîti kredîtiestâdçm, noguldîjumi un tamlîdzîgas finanðu prasîbas un finanðusaistîbas bilancç uzrâdîtas to nominâlvçrtîbâ.

LÎDZDALÎBA KAPITÂLÂLîdzdalîba kapitâlâ ietver Latvijas Bankas ilgtermiòa ieguldîjumus paðu kapitâlainstrumentos. Latvijas Bankai nevienâ institûcijâ nav kontroles vai bûtiskas ietek-mes, tâpçc lîdzdalîba kapitâlâ netiek uzskaitîta kâ ieguldîjums meitassabiedrîbâvai asociçtajâ sabiedrîbâ. Ðiem paðu kapitâla instrumentiem nav kotçtas tirgus ce-nas aktîvâ tirgû un to patieso vçrtîbu nevar ticami novçrtçt, tâpçc tie atspoguïotibilancç sâkotnçjo izmaksu vçrtîbâ. Lîdzdalîbas kapitâlâ palielinâjumu vai samazi-nâjumu jaunu paðu kapitâla instrumentu iegâdes vai pârdoðanas rezultâtâ atzîst,ievçrojot sâkotnçjo izmaksu vçrtîbas principu.

ATVASINÂTIE FINANÐU INSTRUMENTILatvijas Banka veic darîjumus ar birþâ netirgotajiem valûtas maiòas nâkotnes lî-gumiem, valûtas un procentu likmju mijmaiòas lîgumiem un birþâ tirgotajiem pro-centu likmju nâkotnes lîgumiem, kuru lîgumvçrtîba vai nosacîtâ vçrtîba uzrâdîtaârpusbilances posteòos. Birþâ netirgotos valûtas maiòas nâkotnes lîgumus un va-lûtas mijmaiòas lîgumus darîjuma dienâ iekïauj kopçjâ attiecîgâs valûtas pozîcijâpçc darîjuma tagadnes kursa un uzrâda bilancç latos pçc Latvijas Bankas noteiktâattiecîgâs ârvalstu valûtas kursa pârskata perioda beigâs. Pârçjos atvasinâtos finanðuinstrumentus uzrâda bilancç patiesajâ vçrtîbâ.

Atvasinâto finanðu instrumentu procenti, t.sk. birþâ netirgoto valûtas maiòas nâ-kotnes lîgumu un valûtas mijmaiòas lîgumu starpîba starp ðo lîgumu tagadnes un

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

78 nâkotnes valûtas kursu, atzîti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ kâ procentu ienâkumivai izdevumi. Birþâ tirgoto procentu likmju nâkotnes lîgumu patiesâs vçrtîbas pâr-maiòu rezultâtâ gûtâ peïòa vai raduðies zaudçjumi iekïauti peïòas un zaudçjumuaprçíinâ attiecîgo norçíinu veikðanas brîdî. Pârçjo atvasinâto finanðu instrumentupatiesâs vçrtîbas pârmaiòu rezultâtâ aprçíinâtâ peïòa vai zaudçjumi ietverti peïòasun zaudçjumu aprçíinâ vai bilances postenî "Pârvçrtçðanas konts" saskaòâ ar3. skaidrojuma sadaïâ "Finanðu instrumentu peïòas un zaudçjumu atzîðana" ap-rakstîtajiem principiem.

UZKRÂTIE PROCENTU IENÂKUMI UN IZDEVUMIUzkrâtie procentu ienâkumi par ârvalstu emitentu parâda vçrtspapîriem un Latvijasvaldîbas vçrtspapîriem uzrâdîti attiecîgi bilances postenî "Ârvalstu konvertçjamâsvalûtas" vai "Valdîbas vçrtspapîri". Uzkrâtie procentu ienâkumi un izdevumi parpârçjiem finanðu instrumentiem uzrâdîti bilancç attiecîgajos pârçjo aktîvu vai pâ-rçjo saistîbu posteòos.

PAMATLÎDZEKÏIPamatlîdzekïi ir materiâli ilgtermiòa ieguldîjumi, kuru lietderîgâs lietoðanas laiks irilgâks par 1 gadu. Ðie aktîvi tiek izmantoti pakalpojumu sniegðanai, kâ arî citu pa-matlîdzekïu uzturçðanas un Latvijas Bankas darbîbas nodroðinâðanas vajadzîbâm.

Pamatlîdzekïi uzrâdîti bilancç sâkotnçjo izmaksu vçrtîbâ, no kuras atskaitîtsuzkrâtais nolietojums un vçrtîbas samazinâjums.

Nolietojumu aprçíina noteiktajâ pamatlîdzekïa lietderîgâs lietoðanas laikâ pçclineârâs metodes. Bûvniecîbas vai sagatavoðanas stadijâ esoðajiem pamatlîdzekïiem,zemei un mâkslas priekðmetiem nolietojums netiek rçíinâts.

Pamatlîdzekïu nolietojums aprçíinâts atbilstoði ðâdâm gada likmçm.(%)

2007 2006

Çkas

– bûvkonstrukcijas 1 1

– ârçjâ apdare 5 5

– iekðçjâ apdare 5–20 5–20

– inþenierkomunikâcijas 5 5

– pârçjâs sastâvdaïas 10–20 10–20

Teritorijas labiekârtoðana 10 10

Transportlîdzekïi 10 10–20

Biroja mçbeles 10 10

Datortehnika 20–33 20–33

Pârçjâ biroja elektrotehnika 20 20

Naudas apstrâdes iekârtas 10–20 10–20

Darbarîki 50 50

Pârçjie pamatlîdzekïi 7–20 10–20

Saskaòâ ar vispârpieòemtajiem risku ierobeþojoðo darîjumu uzskaites principiematseviðíu pamatlîdzekïu sâkotnçjo izmaksu vçrtîbâ ietverts ar to izveidi saistîtovalûtas risku ierobeþojoðo finanðu darîjumu efektîvais rezultâts.

Pamatlîdzekïu uzturçðanas un remonta izdevumi ietverti peïòas un zaudçjumuaprçíinâ to raðanâs brîdî.

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

79Saskaòâ ar Valsts un paðvaldîbu mantas atsavinâðanas likumu Latvijas Banka at-savina pamatlîdzekïus valsts un paðvaldîbas iestâdçm bez atlîdzîbas. Pamatlîdzekïuatsavinâðanas zaudçjumi noteikti, pamatojoties uz pamatlîdzekïu uzskaites vçrtîbuto atsavinâðanas brîdî, un ietverti peïòas un zaudçjumu aprçíina postenî "Pârçjiebankas darbîbas izdevumi".

NEMATERIÂLIE AKTÎVINemateriâlie aktîvi ir nemateriâli ilgtermiòa ieguldîjumi, kuru lietderîgâs lietoðanaslaiks ir ilgâks par 1 gadu. Nemateriâlie aktîvi ietver programmatûru lietoðanastiesîbas un citas tiesîbas.

Nemateriâlie aktîvi uzrâdîti bilancç to sâkotnçjo izmaksu vçrtîbâ, no kuras atskaitîtauzkrâtâ amortizâcija un vçrtîbas samazinâjums.

Attiecîgo tiesîbu iegâdes izmaksu amortizâciju aprçíina to lietderîgâs lietoðanaslaikâ, bet ne ilgâk par 10 gadiem, izmantojot lineâro metodi.

Latvijas Bankas veiktâs programmatûru izstrâdes izmaksas tiek atzîtas peïòas unzaudçjumu aprçíinâ to raðanâs brîdî.

AKTÎVU VÇRTÎBAS SAMAZINÂÐANÂSLai noteiktu aktîvu vçrtîbas samazinâðanâs pazîmes, Latvijas Bankas attiecîgâsstruktûrvienîbas regulâri novçrtç to Latvijas Bankas aktîvu kvalitâti, kuri nav no-vçrtçti patiesajâ vçrtîbâ. Atklâjot aktîvu vçrtîbas samazinâðanâs pazîmes, attiecî-gajam aktîvam tiek aplçsta atgûstamâ vçrtîba un, ja atgûstamâ vçrtîba ir mazâkapar attiecîgâ aktîva uzskaites vçrtîbu, izveidoti atbilstoði uzkrâjumi. Ðos uzkrâjumusatzîst peïòas un zaudçjumu aprçíinâ, attiecîgi samazinot aktîva uzskaites vçrtîbu.

LATI APGROZÎBÂLatvijas Bankas emitçtâs un apgrozîbâ esoðâs latu banknotes un monçtas, izòemotzelta apgrozîbas monçtas un jubilejas un piemiòas monçtas, uzrâdîtas bilancespostenî "Lati apgrozîbâ" to nominâlvçrtîbâ. Bilances postenis "Lati apgrozîbâ" at-spoguïo Latvijas Bankas saistîbas pret ðo banknoðu un monçtu turçtâjiem.

ZELTA APGROZÎBAS MONÇTASLatvijas Bankas naudas glabâtavâs esoðâs 999. raudzes zelta apgrozîbas monçtasuzrâdîtas bilances postenî "Pârçjie vietçjie aktîvi", jo to nominâlvçrtîbu nodroðinamonçtâs esoðais zelts. Bilancç ðîs monçtas uzrâdîtas tajâs esoðâ zelta tirgus vçrtîbâ.

Emitçtâs zelta apgrozîbas monçtas tiek izslçgtas no bilances posteòa "Pârçjie vie-tçjie aktîvi" to emisijas brîdî. Apgrozîbâ esoðâs zelta monçtas nav ietvertas bilancespostenî "Lati apgrozîbâ", jo to nominâlvçrtîbu nodroðina monçtâs esoðais zelts.

JUBILEJAS UN PIEMIÒAS MONÇTASPârdoto jubilejas un piemiòas monçtu nominâlvçrtîba netiek ietverta bilances pos-tenî "Lati apgrozîbâ", jo ðo monçtu atpirkðanas iespçjamîba ir neliela vai arî tajâsesoðâ dârgmetâla vçrtîba pârsniedz to nominâlvçrtîbu. Jubilejas un piemiòas mo-nçtu pârdoðanas ienâkumus atzîst peïòas un zaudçjumu aprçíinâ to raðanâs brîdî.

UZKRÂJUMIUzkrâjumi tiek atzîti finanðu pârskatos, ja pagâtnes notikumu vai darîjumu re-zultâtâ Latvijas Bankai raduðâs juridiskas vai prakses radîtas saistîbas, kuru apjo-mu iespçjams ticami novçrtçt un kuru izpildes rezultâtâ sagaidâma naudas lîdzekïuaizplûde no Latvijas Bankas.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

80 NAUDA UN TÂS EKVIVALENTINaudas plûsmas pârskatâ nauda un tâs ekvivalenti ietver ârvalstu konvertçjamovalûtu kasç, pieprasîjuma noguldîjumus un noguldîjumus ar sâkotnçjo termiòulîdz 5 darbadienâm ârvalstu kredîtiestâdçs un citâs ârvalstu finanðu institûcijâs.

FINANÐU INSTRUMENTU PEÏÒAS UN ZAUDÇJUMU ATZÎÐANAFinanðu instrumentu peïòa un zaudçjumi atzîti saskaòâ ar ðâdiem principiem:a) realizçtâ peïòa un realizçtie zaudçjumi atzîti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ;b) nerealizçtâ peïòa atzîta bilances postenî "Pârvçrtçðanas konts";c) pârskata gada beigâs iepriekð bilances postenî "Pârvçrtçðanas konts" uzrâdîtienerealizçtie zaudçjumi atzîti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ, ja tie pârsniedz at-tiecîgâ finanðu instrumenta, ârvalstu valûtas vai zelta pozîcijas iepriekð aprçíinâtopârvçrtçðanas peïòu;d) nerealizçtie zaudçjumi, kas pârskata gada beigâs atzîti peïòas un zaudçjumuaprçíinâ, nâkamajos gados netiek reversçti un ieskaitîti ar attiecîgâ finanðu ins-trumenta, ârvalstu valûtas vai zelta pozîcijas nerealizçto peïòu;e) nerealizçtos zaudçjumus, kas aprçíinâti finanðu instrumentam, ârvalstu valûtasvai zelta pozîcijai, neieskaita ar citam finanðu instrumentam, ârvalstu valûtas vaizelta pozîcijai aprçíinâto nerealizçto peïòu.

Realizçto un nerealizçto peïòu un zaudçjumus aprçíina pçc finanðu instrumenta,ârvalstu valûtas vai zelta pozîcijas vidçjo izmaksu metodes. Finanðu instrumenta,ârvalstu valûtas vai zelta pozîcijas vidçjâs izmaksas samazina vai palielina par ne-realizçtajiem zaudçjumiem, kas pârskata gada beigâs atzîti peïòas un zaudçjumuaprçíinâ.

PROCENTU UN TAMLÎDZÎGI IENÂKUMI UN IZDEVUMIProcentu ienâkumi un izdevumi atzîti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ saskaòâ aruzkrâðanas principu. Dividendes no lîdzdalîbas kapitâlâ tiek atzîtas peïòas unzaudçjumu aprçíinâ to saòemðanas brîdî.

Procentu un tamlîdzîgi ienâkumi ietver procentus par iegâdâtajiem vçrtspapîriem,noguldîjumiem, monetâro operâciju rezultâtâ izsniegtajiem kredîtiem, birþâ ne-tirgotajiem valûtas maiòas nâkotnes lîgumiem un valûtas un procentu likmju mij-maiòas lîgumiem, kâ arî parâda vçrtspapîru atsavinâðanas rezultâtu, birþâ tirgotoprocentu likmju nâkotnes lîgumu patiesâs vçrtîbas pârmaiòu rezultâtu un SNBakciju dividendes. Procenti par iegâdâtajiem vçrtspapîriem ietver arî prçmiju undiskontu, ko amortizç vçrtspapîra termiòa laikâ pçc lineârâs metodes.

Procentu izdevumi ietver procentus par piesaistîtajiem Latvijas valdîbas, iekðzemeskredîtiestâþu un citu finanðu institûciju noguldîjumiem, kâ arî birþâ netirgotajiemvalûtas maiòas nâkotnes lîgumiem un valûtas un procentu likmju mijmaiòas lîgu-miem.

BANKNOÐU DRUKÂÐANAS UN MONÇTU KALÐANAS IZDEVUMIBanknoðu drukâðanas un monçtu kalðanas izdevumi atzîti peïòas un zaudçjumuaprçíinâ to raðanâs brîdî.

PÂRÇJIE IZDEVUMI UN IENÂKUMIPârçjos bankas darbîbas izdevumus un ienâkumus atzîst peïòas un zaudçjumuaprçíinâ saskaòâ ar uzkrâðanas principu. Nomas maksâjumus atzîst peïòas unzaudçjumu aprçíinâ proporcionâli attiecîgâ lîguma darbîbas laikam.

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

814. ZELTS

Zelta rezervju pârmaiòas 2007. un 2006. gadâ bija ðâdas.

Trojas unces Tûkst. latu

2005. gada 31. decembrî 248 701 76 170

Zelta tirgus vçrtîbas pieaugums x 7 498

2006. gada 31. decembrî 248 701 83 668

Zelta tirgus vçrtîbas pieaugums x 15 462

2007. gada 31. decembrî 248 701 99 130

Latvijas Banka ierobeþo zelta rezervju tirgus vçrtîbas svârstîbu risku, slçdzot valûtasmaiòas nâkotnes lîgumus (sk. arî 35. skaidrojumu).

5. ÂRVALSTU KONVERTÇJAMÂS VALÛTAS

Latvijas Bankas ârzemju aktîvi ârvalstu konvertçjamâs valûtâs galvenokârt ieguldîtiaugsti likvîdos parâda vçrtspapîros.

Ienâkumus nesoðo parâda vçrtspapîru vçrtîbâ ietverti vçrtspapîru iegâdes brîdîuzkrâtie procentu ienâkumi un pçc ðo vçrtspapîru iegâdes uzkrâtie procentuienâkumi (24 658 tûkst. latu 2007. gada beigâs un 22 972 tûkst. latu 2006. gadabeigâs).

Bilances aktîvu posteòa "Ârvalstu konvertçjamâs valûtas" sadalîjums 2007. gadaun 2006. gada beigâs bija ðâds.

(tûkst. latu)

2007 2006

Ârvalstu valdîbu, finanðu institûciju un nefinanðusabiedrîbu parâda vçrtspapîri 2 398 148 2 209 333

Pieprasîjuma noguldîjumi ârvalstu centrâlajâs bankâs,kredîtiestâdçs un starptautiskajâs institûcijâs 223 530 116 298

Termiònoguldîjumi ârvalstu kredîtiestâdçs un citâsfinanðu institûcijâs 63 564 7 504

Ârvalstu valûta kasç 2 465 144

Kopâ 2 687 707 2 333 279

6. STARPTAUTISKAIS VALÛTAS FONDS

Prasîbas pret SVF ietver SDR un Latvijas kvotu SVF. SDR ir SVF izveidoti starp-tautiskie rezervju aktîvi, kas tiek izmantoti darîjumos starp SVF un tâ dalîbvalstîm.Kvota SVF atspoguïo attiecîgâs valsts dalîbas apjomu SVF. Latvijas kvota SVFnodroðinâta ar tam izsniegto Latvijas valdîbas parâdzîmi un izteikta SDR. Latvijaskopçjâ kvota SVF ir 126 800 tûkst. SDR. Latvijas valdîba apmaksâjusi Latvijaskvotas SVF daïu 322 tûkst. SDR apjomâ. Latvijas kvotas SVF neapmaksâtâ daïaatspoguïota Latvijas Bankas bilancç 126 478 tûkst. SDR (95 997 tûkst. latu) apjomâ.

Saistîbas pret SVF veido SVF turçjumi latos, kas ir SVF rîcîbâ esoði resursi, kuriizvietoti SVF kontos Latvijas Bankâ un tiek izmantoti SVF darîjumu veikðanai.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

82 Tîrâs prasîbas pret SVF 2007. gada un 2006. gada beigâs bija ðâdas.(tûkst. latu) (tûkst. SDR)

2007 2006 2007 2006

Latvijas kopçjâ kvota SVF 96 241 102 074 126 800 126 800

SVF turçjumi latos –96 212 –102 044 –126 762 –126 762

t.sk. konts Nr. 2 13 14 17 17

Rezerves pozîcija SVF 42 44 55 55

Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas 83 85 109 105

Tîrâs prasîbas pret SVF 125 129 164 160

Rezerves pozîcija SVF ir starpîba starp Latvijas kopçjo kvotu SVF un SVF turçju-miem latos, izòemot konta Nr. 2 atlikumu, kas tiek izmantots SVF administratîvoizmaksu segðanai un maksâjumu saòemðanai.

Prasîbas un saistîbas pret SVF izteiktas latos pçc Latvijas Bankas noteiktâ SDRkursa gada beigâs.

7. LÎDZDALÎBA EIROPAS CENTRÂLÂS BANKAS KAPITÂLÂ

Lîdz ar Latvijas pievienoðanos ES Latvijas Banka kïuva par ECB kapitâla daïuturçtâju. Latvijas Bankas lîdzdalîbas ECB kapitâlâ apjoms atbilstoði ECBS un ECBStatûtiem aprçíinâts, pamatojoties uz datiem par katras attiecîgâs ES valsts iedzî-votâju skaitu un IKP apjomu, un to koriìç ik pçc pieciem gadiem vai agrâk, mai-noties ES valstu skaitam. Lîdz 2007. gada 1. janvârim Latvijas Bankas daïa ECBkapitâlâ bija 0.2978%, kas atbilst 16 572 tûkst. eiro (11 647 tûkst. latu).

2007. gada 1. janvârî ES pievienojâs Bulgârija un Rumânija, tâdçjâdi LatvijasBankas daïa ECB kapitâlâ samazinâjâs lîdz 0.2813%, kas atbilst 16 205 tûkst. eiro(11 389 tûkst. latu). Tâ kâ Latvija neietilpst eiro zonâ, ievçrojot ECBS un ECBStatûtos noteiktos pârejas noteikumus, Latvijas Banka veikusi minimâlo ieguldî-jumu 1 134 tûkst. eiro (743 tûkst. latu) jeb 7% apjomâ no tâs kopçjâs daïas reìis-trçtajâ ECB kapitâlâ (sk. arî 34. skaidrojumu).

8. LÎDZDALÎBA STARPTAUTISKO NORÇÍINU BANKAS KAPITÂLÂ

2007. gada un 2006. gada beigâs Latvijas Bankai piederçja 1 070 SNB akciju, kasveidoja 0.20% no kopçjâ SNB parakstîtâ un apmaksâtâ kapitâla.

Latvijas Bankas îpaðumâ esoðo SNB akciju nominâlvçrtîba noteikta 5 350 tûkst.SDR (katras akcijas nominâlvçrtîba ir 5 tûkst. SDR), kas apmaksâta 1 338 tûkst.SDR jeb 25% apjomâ (sk. arî 34. skaidrojumu). Latvijas Bankas bilancç 2007. gadaun 2006. gada beigâs uzrâdîta ðo akciju nosacîtâ iegâdes vçrtîba 1 763 tûkst. latuapjomâ.

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

839. PÂRÇJIE ÂRZEMJU AKTÎVI

Pârçjo ârzemju aktîvu sadalîjums 2007. gada un 2006. gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

2007 2006

Ar ârvalstu finanðu institûcijâm noslçgtie atvasinâtiebirþâ netirgotie lîgumi un valûtas maiòas tagadnes lîgumi 16 523 31 087

Uzkrâtie procenti par noguldîjumiem 217 6

Nâkamo periodu izdevumi 250 268

Priekðsamaksa par preèu piegâdi 325 269

Citi pârçjie ârzemju aktîvi 49 22

Kopâ 17 364 31 652

10. KREDÎTI KREDÎTIESTÂDÇM

2007. gada beigâs kredîti iekðzemes kredîtiestâdçm ietvçra galvenâs refinansçðanasoperâcijas 6 850 tûkst. latu apjomâ (2006. gada beigâs kredîti kredîtiestâdçm nebijaizsniegti).

11. PAMATLÎDZEKÏI

Pamatlîdzekïu pârmaiòas 2007. un 2006. gadâ bija ðâdas. (tûkst. latu)

Çkas, Mçbeles Naudas Transport- Pârçjie Kopâteritorijas un biroja apstrâdes lîdzekïi pamat-

labiekârto- iekârtas iekârtas lîdzekïiðana un zeme

2005. gada 31. decembrî

Izmaksas 31 124 6 249 4 100 1 210 4 516 47 199

Uzkrâtais nolietojums –2 084 –4 151 –2 145 –761 –3 180 –12 321

Atlikusî pamatlîdzekïu vçrtîba 29 040 2 098 1 955 449 1 336 34 878

2006. gadâ

Pieaugums 359 398 140 26 269 1 192

Klasifikâcijas maiòa –238 373 – – –135 –

Atsavinâtie pamatlîdzekïi – –135 – –123 – –258

Izmaksu tîrâs pârmaiòas 121 636 140 –97 134 934

Nolietojums –1 708 –679 –248 –93 –578 –3 306

Klasifikâcijas maiòa –10 –15 – – 25 –

Atsavinâto pamatlîdzekïu uzkrâtais nolietojums – 134 – 123 – 257

Uzkrâtâ nolietojuma tîrâs pârmaiòas –1 718 –560 –248 30 –553 –3 049

2006. gada 31. decembrî

Izmaksas 31 245 6 885 4 240 1 113 4 650 48 133

Uzkrâtais nolietojums –3 802 –4 711 –2 393 –731 –3 733 –15 370

Atlikusî pamatlîdzekïu vçrtîba 27 443 2 174 1 847 382 917 32 763

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

84 (turpinâjums) (tûkst. latu)

Çkas, Mçbeles Naudas Transport- Pârçjie Kopâteritorijas un biroja apstrâdes lîdzekïi pamat-

labiekârto- iekârtas iekârtas lîdzekïiðana un zeme

2007. gadâ

Pieaugums 971 478 1 225 47 317 3 038

Atsavinâtie pamatlîdzekïi – –514 –24 –128 –182 –848

Izmaksu tîrâs pârmaiòas 971 –36 1 201 –81 135 2 190

Nolietojums –1 766 –658 –247 –72 –410 –3 153

Atsavinâto pamatlîdzekïu uzkrâtais nolietojums – 513 24 128 181 846

Uzkrâtâ nolietojuma tîrâs pârmaiòas –1 766 –145 –223 56 –229 –2 307

2007. gada 31. decembrî

Izmaksas 32 216 6 849 5 441 1 032 4 785 50 323

Uzkrâtais nolietojums –5 568 –4 856 –2 616 –675 –3 962 –17 677

Atlikusî pamatlîdzekïu vçrtîba 26 648 1 993 2 825 357 823 32 646

12. PÂRÇJIE VIETÇJIE AKTÎVI

Pârçjo vietçjo aktîvu sadalîjums 2007. gada un 2006. gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

2007 2006

Nemateriâlie aktîvi 1 371 1 832

Nâkamo periodu izdevumi 135 134

Citi pârçjie vietçjie aktîvi 170 144

Kopâ 1 676 2 110

13. NEMATERIÂLIE AKTÎVI

Nemateriâlie aktîvi atspoguïo Latvijas Bankas iegûtâs programmatûru lietoðanasun citas tiesîbas.

Ðo aktîvu pârmaiòas 2007. un 2006. gadâ bija ðâdas. (tûkst. latu)

2005. gada 31. decembrî

Izmaksas 4 118

Uzkrâtâ amortizâcija –1 875

Atlikusî nemateriâlo aktîvu vçrtîba 2 243

2006. gadâ

Pieaugums 360

Norakstîtie nemateriâlie aktîvi –167

Izmaksu tîrâs pârmaiòas 193

Amortizâcija –771

Norakstîto nemateriâlo aktîvu uzkrâtâ amortizâcija 167

Uzkrâtâs amortizâcijas tîrâs pârmaiòas –604

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

85(turpinâjums) (tûkst. latu)

2006. gada 31. decembrî

Izmaksas 4 311

Uzkrâtâ amortizâcija –2 479

Atlikusî nemateriâlo aktîvu vçrtîba 1 832

2007. gadâ

Pieaugums 54

Izslçgtie nemateriâlie aktîvi –615

Izmaksu tîrâs pârmaiòas –561

Amortizâcija –475

Izslçgto nemateriâlo aktîvu uzkrâtâ amortizâcija 575

Uzkrâtâs amortizâcijas tîrâs pârmaiòas 100

2007. gada 31. decembrî

Izmaksas 3 750

Uzkrâtâ amortizâcija –2 379

Atlikusî nemateriâlo aktîvu vçrtîba 1 371

14. ÂRVALSTU KONVERTÇJAMÂS VALÛTAS

Saistîbas ârvalstu konvertçjamâs valûtâs veido lîdzekïi EK kontâ norçíiniem eiro,kas tiek izmantots ES valstu budþeta lîdzekïu pârdalei (sk. arî 15. skaidrojumu),kâ arî saistîbas pret citâm ârvalstu institûcijâm.

2007. gada beigâs bilances saistîbu postenis "Ârvalstu konvertçjamâs valûtas" ietvçraEK pieprasîjuma noguldîjumus 5 330 tûkst. latu apjomâ (2006. gada beigâs –21 158 tûkst. latu).

15. CITU STARPTAUTISKO INSTITÛCIJU NOGULDÎJUMI LATOS

Citu starptautisko institûciju noguldîjumus latos veido lîdzekïi EK kontâ norçíi-niem latos, kas tiek izmantots Latvijas valdîbas maksâjumu veikðanai ES budþetâ(sk. arî 14. skaidrojumu), kâ arî saistîbas pret citâm starptautiskajâm institûcijâm.

Citu starptautisko institûciju noguldîjumu latos sadalîjums 2007. gada un 2006. gadabeigâs bija ðâds.

(tûkst. latu)

2007 2006

Eiropas Komisijas pieprasîjuma noguldîjumi 5 819 1 051

Pârçjie noguldîjumi 230 297

Kopâ 6 049 1 348

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

86 16. PÂRÇJÂS ÂRZEMJU SAISTÎBAS

Pârçjo ârzemju saistîbu sadalîjums 2007. gada un 2006. gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

2007 2006

Ar ârvalstu finanðu institûcijâm noslçgtie atvasinâtie birþânetirgotie lîgumi un valûtas maiòas tagadnes lîgumi 18 874 13 436

Uzkrâtie izdevumi 244 182

Citas pârçjâs ârzemju saistîbas 39 40

Kopâ 19 157 13 658

17. LATI APGROZÎBÂ

2007. gada un 2006. gada beigâs apgrozîbâ bija ðâdas latu (Ls) un santîmu (s)naudas zîmes.

Nominâlvçrtîba Summa (tûkst. latu) Skaits (tûkst.) Îpatsvars (%)

2007 2006 2007 2006 2007 2006

Banknotes

Ls 500 143 413 179 559 287 359 13.7 16.7

Ls 100 170 275 201 953 1 703 2 020 16.2 18.8

Ls 50 68 481 70 500 1 370 1 410 6.5 6.6

Ls 20 458 353 429 028 22 918 21 451 43.9 40.0

Ls 10 79 128 76 298 7 913 7 630 7.5 7.1

Ls 5 73 922 68 473 14 784 13 695 7.0 6.4

Pavisam banknotes 993 572 1 025 811 x x 94.8 95.6

Monçtas

Ls 100 404 404 4 4 0 0

Ls 10 145 145 14 14 0 0

Ls 5 – 98 – 20 0 0

Ls 2 8 811 8 027 4 405 4 013 0.8 0.7

Ls 1 26 997 22 207 26 997 22 207 2.6 2.1

50 s 7 374 6 648 14 747 13 296 0.7 0.6

20 s 4 168 3 632 20 842 18 159 0.4 0.3

10 s 2 596 2 264 25 961 22 643 0.2 0.2

5 s 1 966 1 713 39 329 34 265 0.2 0.2

2 s 1 940 1 642 97 001 82 125 0.2 0.2

1 s 1 500 1 260 149 985 126 046 0.1 0.1

Pavisam monçtas 55 901 48 040 x x 5.2 4.4

Pavisam lati apgrozîbâ 1 049 473 1 073 851 x x 100.0 100.0

Emitçto 999. raudzes 100 latu zelta apgrozîbas monçtu kopçjâ nominâlvçrtîba2007. gada beigâs bija 1 988 tûkst. latu (2006. gada beigâs – 1 987 tûkst. latu). Ðîsapgrozîbâ esoðâs monçtas nav ietvertas bilances postenî "Lati apgrozîbâ", jo tonominâlvçrtîbu nodroðina monçtâs esoðais zelts.

2007. gada beigâs bija emitçtas arî jubilejas un piemiòas monçtas ar 1 346 tûkst.

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

87latu nominâlvçrtîbu (2006. gada beigâs – 1 283 tûkst. latu). Ðîs monçtas 2007. gadabeigâs nav ietvertas bilances postenî "Lati apgrozîbâ" (2006. gada beigâs bilancespostenî "Lati apgrozîbâ" ietvertas jubilejas un piemiòas monçtas 219 tûkst. latunominâlvçrtîbâ).

18. KREDÎTIESTÂÞU NOGULDÎJUMI

Kredîtiestâþu noguldîjumi ietver iekðzemes kredîtiestâþu Latvijas Bankâ atvçrtonorçíinu kontu atlikumus, kâ arî no ðîm finanðu institûcijâm pieòemtos noguldî-jumus uz nakti (noguldîjumu iespçja) un termiònoguldîjumus. Minçtâs kredîtie-stâdes izvieto lîdzekïus Latvijas Bankâ tâs noteikto obligâto rezervju prasîbu iz-pildes nodroðinâðanai, kâ arî starpbanku un klientu maksâjumu, Latvijas Bankasmonetârâs politikas operâciju un citu norçíinu veikðanai Latvijas Bankas maksâ-jumu sistçmâs.

Iekðzemes kredîtiestâþu noguldîjumu sadalîjums 2007. gada un 2006. gada beigâsbija ðâds.

(tûkst. latu)

2007 2006

Norçíinu kontu atlikumi latos 1 407 539 1 168 763

Norçíinu kontu atlikumi eiro 9 263 –

Termiònoguldîjumi latos – 43 500

Kopâ 1 416 802 1 212 263

19. VALDÎBAS NOGULDÎJUMI

Latvijas valdîbas pieprasîjuma noguldîjumi ietver Latvijas Bankas pieòemtos Valstskases pieprasîjuma noguldîjumus un termiònoguldîjumus latos un ârvalstu valûtâs,Latvijas Bankai veicot Latvijas valdîbas finanðu aìenta funkcijas.

Latvijas valdîbas noguldîjumu sadalîjums 2007. gada un 2006. gada beigâs bijaðâds.

(tûkst. latu)

2007 2006

Pieprasîjuma noguldîjumi ârvalstu valûtâs 43 744 18 120

Termiònoguldîjumi latos 75 646 23 405

Termiònoguldîjumi ârvalstu valûtâs 51 851 8 293

Kopâ 171 241 49 818

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

88 20. PÂRÇJÂS VIETÇJÂS SAISTÎBAS

Pârçjo vietçjo saistîbu sadalîjums 2007. gada un 2006. gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

2007 2006

Uzkrâtie izdevumi un tamlîdzîgas saistîbas 2 192 2 305

Uzkrâtie procentu izdevumi 728 513

Nauda ceïâ 498 –

Nodokïu saistîbas 170 45

Ar iekðzemes kredîtiestâdçm noslçgtie birþâ netirgotievalûtas mijmaiòas lîgumi 101 –

Citas pârçjâs vietçjâs saistîbas 610 677

Kopâ 4 299 3 540

21. NODOKÏI

Latvijas Bankas 2007. un 2006. gadâ aprçíinâtie un samaksâtie nodokïi bija ðâdi.(tûkst. latu)

IIN VSAOI VSAOI NÎN PVN Pârçjie Kopâ(darba (darba nodokïidevçjs) òçmçjs) un nodevas

Saistîbas 2005. gada 31. decembrî – 6 2 – 51 – 59

2006. gadâ

Aprçíinâts 2 136 1 943 723 426 246 1 5 475

Atlikto saistîbu pieaugums – 20 – – – – 20

Samaksâts –2 136 –1 922 –722 –426 –262 –1 –5 469

Saistîbas 2006. gada 31. decembrî 7 3 35 0 45

2007. gadâ

Aprçíinâts 2 631 2 285 886 144 437 2 6 385

Atlikto saistîbu samazinâjums 70 70

Samaksâts –2 631 –2 356 –887 –144 –310 –2 –6 330

Saistîbas 2007. gada 31. decembrî 0 6 2 0 162 0 170

Papildus ðajâ skaidrojumâ uzrâdîtajiem nodokïu maksâjumiem Latvijas Bankavalsts ieòçmumos ieskaita pârskata gadâ gûtâs peïòas daïu (30% apmçrâ), t.sk.maksâjumu par valsts kapitâla izmantoðanu (2007. gadâ – 1 976 tûkst. latu;2006. gadâ – 2 918 tûkst. latu; sk. arî 22. un 31. skaidrojumu). Latvijas Banka navuzòçmumu ienâkuma nodokïa maksâtâja.

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

8922. KAPITÂLS UN REZERVES

Latvijas Bankas kapitâla un rezervju pârmaiòas 2007. un 2006. gadâ bija ðâdas.(tûkst. latu)

Pamat- Rezerves Pârvçr- Pârskata ES dâvi- Kapitâlskapitâls kapitâls tçðanas gada nâjums un

konts peïòa rezerves

2005. gada 31. decembrî 25 000 48 090 13 333 9 726 533 96 682

2006. gadâ

Tîrais pârvçrtçðanas rezultâts x x 3 109 x x 3 109

Valsts ieòçmumos ieskaitîtâ peïòas daïa x x x –2 918 x –2 918

Rezerves kapitâlâ ieskaitîtâ peïòas daïa x 6 808 x –6 808 x –

Pârskata gada peïòa x x x 6 586 x 6 586

2006. gada 31. decembrî 25 000 54 898 16 442 6 586 533 103 459

2007. gadâ

Tîrais pârvçrtçðanas rezultâts x x 18 071 x x 18 071

Valsts ieòçmumos ieskaitîtâ peïòas daïa x x x –1 976 x –1 976

Rezerves kapitâlâ ieskaitîtâ peïòas daïa x 4 610 x –4 610 x –

ES dâvinâjuma samazinâjums x x x x –533 –533

Pârskata perioda peïòa x x x 51 464 x 51 464

2007. gada 31. decembrî 25 000 59 508 34 513 51 464 – 170 485

Latvijas Bankas pamatkapitâlu veido valsts pieðíirtie lîdzekïi un Latvijas Bankaspeïòas atskaitîjumi. Latvijas Bankas pamatkapitâls sasniedz likumâ "Par LatvijasBanku" noteiktos 25 milj. latu.

Likums "Par Latvijas Banku" nosaka to, ka Latvijas Banka valsts ieòçmumos ie-skaita pârskata gadâ gûtâs peïòas daïu, kas aprçíinâta, piemçrojot likumâ "Paruzòçmumu ienâkuma nodokli" rezidentiem noteikto nodokïa likmi, un veic mak-sâjumu par valsts kapitâla izmantoðanu 15% apmçrâ no pârskata gadâ gûtâs peïòas.2007. gada un 2006. gada beigâs spçkâ esoðâ Latvijas rezidentiem noteiktâ uzòç-mumu ienâkuma nodokïa likme bija 15%. Tâdçjâdi valsts ieòçmumos 15 dienulaikâ pçc tam, kad Latvijas Bankas padome apstiprinâjusi gada pârskatu, ieskaitâmi30% no Latvijas Bankas pârskata gadâ gûtâs peïòas.

Pçc minçto atskaitîjumu veikðanas Latvijas Bankas peïòas atlikums ieskaitâms re-zerves kapitâlâ. Rezerves kapitâls izveidots iespçjamo zaudçjumu segðanai.

2007. gadâ Latvijas Banka vienojâs par ES dâvinâjuma ietvaros saòemto lîdzekïuatlikuma (533 tûkst. latu) nodoðanu Latvijas Republikas Finanðu ministrijas unEK rîcîbâ turpmâkai izmantoðanai saskaòâ ar EK norâdîjumiem.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

90 Bilances posteòa "Pârvçrtçðanas konts" pârmaiòas 2007. un 2006. gadâ bija ðâdas.(tûkst. latu)

2007 Pâr- Norak- Novçr- Klasifi- 2006 Pâr- 2005maiòas stîðana tçjuma kâcijas maiòas

starpîba maiòa

Sâkotnçjais pârvçrtçðanas konts 20 715 – 4 070 203 16 442 x x x

Atliktais ârvalstu valûtas un zeltapârvçrtçðanas rezultâts 24 018 717 – 203 23 098 x x x

Atliktais birþâ netirgoto procentu likmjumijmaiòas lîgumu pârvçrtçðanas rezultâts –545 –557 278 x –266 x x x

Atliktais vçrtspapîru pârvçrtçðanasrezultâts –2 758 –160 3 792 x –6 390 x x x

Ârvalstu valûtas un zelta pârvçrtçðanasrezultâts 3 251 2 893 358 x –23 098 23 098 –4 085 27 183

Birþâ netirgoto procentu likmju mijmaiòaslîgumu pârvçrtçðanas rezultâts 181 181 – x 266 –266 –1 074 808

Vçrtspapîru pârvçrtçðanas rezultâts 10 366 4 862 5 504 x 6 390 –6 390 8 268 –14 658

Kopâ 34 513 7 936 9 932 203 0 16 442 3 109 13 333

Sâkotnçjais pârvçrtçðanas konts izveidots, ieskaitot tajâ pirms grâmatvedîbaspolitikas maiòas uzkrâto pârvçrtçðanas rezultâtu 2006. gada beigâs (16 442 tûkst.latu). Sâkotnçjâ pârvçrtçðanas konta atlikuma pârmaiòas 2007. gadâ saistîtas ar2006. gada beigâs spçkâ esoðo Latvijas Bankas finanðu instrumentu peïòas vaizaudçjumu vai pârvçrtçðanas rezultâta atzîðanu (4 070 tûkst. latu) un ðo finanðuinstrumentu novçrtçjuma starpîbas atzîðanu (203 tûkst. latu), ievçrojot grâmatve-dîbas politikas maiòas piemçroðanas pârejas noteikumus, kas izklâstîti 3. skaidro-jumâ. Pârçjo posteòu atlikums 2007. gada beigâs ietver kopð 2007. gada sâkumaaprçíinâto attiecîgo finanðu instrumentu pozitîvo pârvçrtçðanas rezultâtu (nega-tîvais pârvçrtçðanas rezultâts 2007. gada beigâs atzîts peïòas un zaudçjumu aprçíinapostenî "Finanðu aktîvu un pozîciju vçrtîbas samazinâjums").

23. TÎRIE PROCENTU UN TAMLÎDZÎGI IENÂKUMI

Latvijas Bankas tîrie procentu un tamlîdzîgi ienâkumi 2007. gadâ sasniedza80 556 tûkst. latu (2006. gadâ – 27 905 tûkst. latu). Ðos ienâkumus galvenokârtveidoja ienâkumi no ârvalstu valûtas rezervju ieguldîjumiem.

Ârzemju operâciju procentu un tamlîdzîgi ienâkumi bija par 62 140 tûkst. latu lie-lâki nekâ 2006. gadâ. Procentu un tamlîdzîgu ienâkumu pieaugumu galvenokârtnodroðinâja procentu likmju kritums ASV un eiro zonas finanðu tirgos 2007. gada2. pusgadâ, kâ arî Latvijas Bankas 2006. gada intervences ârvalstu valûtu tirgû, kururezultâtâ Latvijas Bankas ârvalstu valûtas rezerves pieauga par 1 009 milj. latu.

Vietçjo operâciju procentu ienâkumi 2007. gadâ palielinâjâs par 2 634 tûkst. latu,jo salîdzinâjumâ ar 2006. gadu pieauga monetârâs politikas îstenoðanas rezultâtâiekðzemes kredîtiestâdçm izsniegto kredîtu un ar tâm noslçgto birþâ netirgotovalûtas mijmaiòas darîjumu apjoms.

Ârzemju operâciju procentu un tamlîdzîgus ienâkumus un izdevumus par atvasi-nâtajiem finanðu instrumentiem (attiecîgi 36 054 tûkst. latu un 24 250 tûkst. latu)galvenokârt veidoja procenti par birþâ netirgotajiem valûtas maiòas nâkotnes lîgu-miem un valûtas mijmaiòas lîgumiem, ko Latvijas Banka slçdz valûtas riska iero-beþoðanas nolûkâ, kâ arî birþâ tirgoto procentu likmju nâkotnes lîgumu rezultâts.2007. gadâ veiktâs grâmatvedîbas politikas maiòas dçï procenti par birþâ netirgo-

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

91tajiem valûtas maiòas nâkotnes lîgumiem un valûtas mijmaiòas lîgumiem uzrâdîtitikai 2007. gada peïòas un zaudçjumu aprçíinâ, bet salîdzinoðie râdîtâji sniegti41. skaidrojumâ.

Vietçjo operâciju procentu izdevumus (36 122 tûkst. latu; 2006. gadâ – 20 188 tûkst.latu) galvenokârt veidoja procenti par iekðzemes kredîtiestâþu un Latvijas valdîbasnoguldîjumiem. Procentu par kredîtiestâþu noguldîjumiem izdevumu pieaugumupar 8 727 tûkst. latu galvenokârt noteica ievçrojamais Latvijas Bankâ noguldîtoobligâto rezervju atlikuma kâpums. Latvijas Banka noguldîjumos piesaistîja lielâkuLatvijas valdîbas lîdzekïu apjomu nekâ 2006. gadâ, turklât ievçrojami palielinâjâspar ðiem noguldîjumiem maksâto procentu likmes, tâpçc procentu izdevumi parvaldîbas noguldîjumiem 2007. gadâ pieauga par 7 181 tûkst. latu.

24. VALÛTAS MAIÒAS DARÎJUMU REALIZÇTÂ PEÏÒA UN ZAUDÇJUMI

Valûtas maiòas darîjumu realizçtâ peïòa un zaudçjumi ietver intervenèu ârvalstuvalûtas tirgû un ârvalstu rezervju pârvaldîðanas ietvaros veiktâs ârvalstu valûtaspârdoðanas rezultâtu. Kaut arî 2007. gadâ Latvijas Banka veica intervences ârvalstuvalûtas tirgû, kopumâ nopçrkot ârvalstu valûtu 395.7 milj. latu apjomâ, valûtasmaiòas darîjumu peïòas pieaugumu galvenokârt noteica 2007. gada martâ veiktâârvalstu valûtas pârdoðana 235.7 milj. latu apjomâ.

25. FINANÐU AKTÎVU UN POZÎCIJU VÇRTÎBAS SAMAZINÂJUMS

Atseviðíu vçrtspapîru pozîciju, kâ arî citu finanðu instrumentu nerealizçtais pâr-vçrtçðanas rezultâts 2007. gada beigâs bija negatîvs. Saskaòâ ar jauno grâmatvedî-bas politiku tas atzîts peïòas un zaudçjumu aprçíinâ kâ ðo finanðu instrumentuvçrtîbas samazinâjums, bet pozitîvais pârvçrtçðanas rezultâts uzrâdîts bilances pos-tenî "Pârvçrtçðanas konts" (sk. arî 22. skaidrojumu).

26. CITI BANKAS DARBÎBAS IENÂKUMI

Citu bankas darbîbas ienâkumu sadalîjums 2007. un 2006. gadâ bija ðâds.(tûkst. latu)

2007 2006

Jubilejas un piemiòas monçtu pârdoðanas ienâkumi 776 330

Naudas un vçrtspapîru norçíinu pakalpojumu ienâkumi 205 185

Pârçjie bankas darbîbas ienâkumi 209 197

Kopâ 1 190 712

27. DARBA SAMAKSA UN SOCIÂLÂS APDROÐINÂÐANAS IZDEVUMI

Darba samaksa un sociâlâs apdroðinâðanas izdevumi 2007. un 2006. gadâ bija ðâdi.(tûkst. latu)

2007 2006

Darba samaksa

Padomes un valdes locekïu darba samaksa 1 261 995

Pârçjo darbinieku darba samaksa 11 326 9 212

Kopâ darba samaksa 12 587 10 207

Sociâlâs apdroðinâðanas izdevumi 2 284 1 943

Kopâ darba samaksa un sociâlâs apdroðinâðanas izdevumi 14 871 12 150

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

92 To Latvijas Bankas valdes locekïu, kuri vienlaikus ir Latvijas Bankas pârvalþu va-dîtâji, darba samaksâ ietverta arî atlîdzîba par ðo pienâkumu veikðanu.

Darbinieku skaits 2007. un 2006. gadâ bija ðâds.

2007 2006

Darbinieku skaits gada beigâs

Padomes un valdes locekïi 14 14

Pârçjie darbinieki 629 621

Kopâ gada beigâs 643 635

Vidçjais darbinieku skaits gadâ 635 637

28. BANKNOÐU DRUKÂÐANAS UN MONÇTU KALÐANAS IZDEVUMI

Banknoðu drukâðanas un monçtu kalðanas izdevumu sadalîjums 2007. un2006. gadâ bija ðâds.

(tûkst. latu)

2007 2006

Banknoðu drukâðana 2 191 601

Apgrozîbas monçtu kalðana 1 214 228

Jubilejas un piemiòas monçtu kalðana 367 242

Kopâ 3 772 1 071

29. PÂRÇJIE BANKAS DARBÎBAS IZDEVUMI

Pârçjie bankas darbîbas izdevumi 2007. un 2006. gadâ bija ðâdi.(tûkst. latu)

2007 2006

Çku, teritorijas un inventâra uzturçðana 447 394

Komunâlie pakalpojumi 414 337

Dienesta komandçjumi 317 305

Personâla profesionâlâ pilnveide 314 273

Sabiedrîbas informçðana 303 238

Telekomunikâciju pakalpojumi un sistçmu uzturçðana 279 281

Risku apdroðinâðana 266 304

Mazvçrtîgâ inventâra iegâde 178 166

Transportlîdzekïu nodroðinâðana 149 122

Nekustamâ îpaðuma nodoklis 138 426

Revîzijas, konsultâciju un juridiskie pakalpojumi 49 51

Citi pârçjie bankas darbîbas izdevumi 447 510

Kopâ 3 301 3 407

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

93

(gada beigâs; tûkst. latu)

2007 Pârmaiòas 2006 Pârmaiòas 2005

Ârvalstu konvertçjamâ valûta kasç 2 465 2 321 144 –55 199

Pieprasîjuma noguldîjumi ârvalstu kredîtiestâdçsun citâs ârvalstu finanðu institûcijâs 223 530 107 232 116 298 48 666 67 632

Termiònoguldîjumi ârvalstu kredîtiestâdçs un citâs ârvalstufinanðu institûcijâs ar sâkotnçjo termiòu lîdz 5 darbadienâm 14 812 7 308 7 504 7 504 –

Kopâ nauda un tâs ekvivalenti 240 807 116 861 123 946 56 115 67 831

30. NAUDAS PLÛSMAS PÂRSKATS

1) Peïòas pirms sadales saskaòoðana ar tîro naudas un tâs ekvivalentu ieplûdi pa-matdarbîbas rezultâtâ

(tûkst. latu)

2007 2006

Peïòa pirms sadales 51 464 6 586

Korekcijas nenaudas darîjumu rezultâtâ

Pamatlîdzekïu nolietojums un nemateriâlo aktîvuamortizâcija 3 628 4 077

Zaudçjumi no pamatlîdzekïu atsavinâðanas 2 1

Finanðu aktîvu un pozîciju vçrtîbas samazinâjums 5 862 –

Bilances posteòu tîrâs pârmaiòas

Zelta rezervju tîrais pieaugums – –

Speciâlo aizòçmuma tiesîbu tîrais pieaugums –3 –5

Ârvalstu parâda vçrtspapîru un citu ârvalstuieguldîjumu tîrais pieaugums –220 942 –983 757

Kredîtu iekðzemes kredîtiestâdçmtîrais pieaugums (–)/samazinâjums –6 850 23 300

Latvijas valdîbas vçrtspapîru tîraissamazinâjums – 99 759

Pârçjo aktîvu tîrais pieaugums –263 –379

Ârvalstu konvertçjamo valûtu tîraispieaugums/samazinâjums (–) –15 828 17 863

Ârvalstu banku un citu starptautisko institûcijunoguldîjumu latos tîrais pieaugums 4 288 205

Apgrozîbâ esoðo latu apjoma tîraispieaugums/samazinâjums (–) –24 378 196 577

Iekðzemes kredîtiestâþu noguldîjumutîrais pieaugums 204 539 709 594

Latvijas valdîbas noguldîjumu tîraispieaugums/samazinâjums (–) 121 423 –18 571

Citu iekðzemes finanðu institûciju noguldîjumutîrais pieaugums/samazinâjums (–) –1 432 4 304

Pârçjo pasîvu tîrais pieaugums 186 820

Tîrâ naudas un tâs ekvivalentu ieplûdepamatdarbîbas rezultâtâ 121 696 60 374

2) Naudas un tâs ekvivalentu atlikumu un pârmaiòu analîze

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

94 31. DARÎJUMI AR LATVIJAS VALDÎBU

Latvijas Banka, kuras kapitâls pilnîbâ pieder Latvijas valstij, veic darîjumus arValsts kasi, darbojoties kâ Latvijas valdîbas finanðu aìents. Ðîs funkcijas ietvarosLatvijas Banka apkalpo Valsts kases kontus latos un ârvalstu valûtâ, kâ arî veicârvalstu valûtas maiòas darîjumus. Îstenojot monetâro politiku, Latvijas Bankaveic darîjumus vçrtspapîru otrreizçjâ tirgû ar valdîbas vçrtspapîriem. Ðo darîjumuveikðanâ Latvijas Banka nav pakïauta valdîbas vai tâs institûciju lçmumiem unrîkojumiem un ir neatkarîga savu lçmumu pieòemðanâ.

Darîjumos ar Latvijas valdîbu izmantotâs procentu likmes un valûtu kursi tieknoteikti pçc tirgus procentu likmçm un valûtu kursiem. Komisijas maksa par darî-jumiem ar Latvijas valdîbu netiek iekasçta.

Latvijas Bankas prasîbu un saistîbu pret Latvijas valdîbu sadalîjums un attiecîgâsprocentu likmes 2007. gada un 2006. gada beigâs bija ðâdas.

Summa (tûkst. latu) Ienesîguma likme (%)

2007 2006 2007 2006

Saistîbas

Pieprasîjuma noguldîjumi 43 744 18 120 3.22–3.89 3.00–5.00

Termiònoguldîjumi 127 497 31 698 3.99–5.81 2.49–3.57

Nodokïu saistîbas 190 45 x x

Uzkrâtie procentu izdevumi 114 17 x x

Kopâ saistîbas 171 545 49 880 x x

Latvijas Bankas ar Latvijas valdîbu saistîtie ienâkumi, izdevumi un valsts ieòçmu-mos ieskaitîtâ Latvijas Bankas iepriekðçjâ gada peïòas daïa 2007. un 2006. gadâbija ðâda (sk. arî 23. skaidrojumu).

(tûkst. latu)

2007 2006

Ienâkumi

Ieguldîjumu valdîbas vçrtspapîros rezultâts – –3 811

Kopâ ienâkumi – –3 811

Izdevumi un valsts ieòçmumos ieskaitîtâLatvijas Bankas peïòas daïa

Procenti par valdîbas noguldîjumiem 11 198 4 017

Aprçíinâtie nodokïi 6 385 5 475

Valsts ieòçmumos ieskaitîtâ peïòas daïa 1 976 2 918

Kopâ izdevumi un valsts ieòçmumos ieskaitîtâLatvijas Bankas peïòas daïa 19 559 12 410

32. APGRÛTINÂTIE AKTÎVI

2007. gada beigâs Latvijas Banka bija apgrûtinâjusi vçrtspapîrus, kuru tirgus vçrtîbabija 7 395 tûkst. latu (2006. gada beigâs – 5 323 tûkst. latu), lai nodroðinâtu birþâtirgoto procentu likmju nâkotnes darîjumu veikðanu. Ðie vçrtspapîri iekïauti bi-lances aktîvu postenî "Ârvalstu konvertçjamâs valûtas".

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

9533. ÂRPUSBILANCES POSTEÒI

Lai pârvaldîtu ar ârvalstu rezervçm saistîto procentu likmju un valûtas risku, Lat-vijas Banka veic darîjumus ar birþâ netirgotajiem valûtas maiòas nâkotnes un ta-gadnes lîgumiem, procentu likmju mijmaiòas lîgumiem un birþâ tirgotajiem pro-centu likmju nâkotnes lîgumiem. Îstenojot monetâro politiku, Latvijas Banka veicarî valûtas mijmaiòas darîjumus. Lai pârvaldîtu Latvijas valdîbas lîdzekïu valûtasrisku, Latvijas Banka ar Valsts kasi veic darîjumus ar birþâ netirgotajiem valûtasmaiòas nâkotnes un tagadnes lîgumiem.

Latvijas Bankas ârpusbilances posteòu dalîjums 2007. gada un 2006. gada beigâsbija ðâds.

(tûkst. latu)

Patiesâ vçrtîba

Aktîvi Saistîbas

2007 2006 2007 2006 2007 2006

Ar ârvalstu finanðu institûcijâm noslçgtieatvasinâtie birþâ netirgotie lîgumi

Valûtas maiòas nâkotnes lîgumi un valûtasmijmaiòas lîgumi 1 814 172 1 461 493 15 332 28 554 17 782 10 637

Zelta procentu likmju mijmaiòas lîgumi 25 510 21 531 317 539 8 2

Pârçjie procentu likmju mijmaiòas lîgumi 70 280 601 992 874 1 994 1 084 2 797

Kopâ x x 16 523 31 087 18 874 13 436

Ar ârvalstu finanðu institûcijâm noslçgtieatvasinâtie birþâ tirgotie lîgumi

Procentu likmju nâkotnes lîgumi 1 710 251 1 030 233 –6 014 941 188 2 512

Ar iekðzemes kredîtiestâdçm noslçgtieatvasinâtie birþâ netirgotie lîgumi

Valûtas mijmaiòas lîgumi 10 101 – 2 – 101 –

Kopâ x x 2 – 101 –

Pârçjie darîjumi

Noslçgtie termiònoguldîjumu parastâ veidaieguldîðanas un pieòemðanas darîjumi 4 920 – x x x x

Pamatlîdzekïu iegâdes un nomas lîgumsaistîbas 174 483 x x x x

Lîgumvçrtîbavai nosacîtâ vçrtîba

2007. gada un 2006. gada beigâs Latvijas Bankas noslçgto birþâ netirgoto lîgumuuzskaites vçrtîba bûtiski neatðíîrâs no ðo lîgumu patiesâs vçrtîbas. Ârpusbilancesposteòu uzskaites vçrtîbas salîdzinâjums ar to tîro patieso vçrtîbu 2007. gada un2006. gada beigâs bija ðâds.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

96 (tûkst. latu)

Tîrâ patiesâ vçrtîba Tîrâ uzskaites vçrtîba Starpîba

2007 2006 2007 2006 2007 2006

Ar ârvalstu finanðu institûcijâm noslçgtieatvasinâtie birþâ netirgotie lîgumi

Valûtas maiòas nâkotnes lîgumi un valûtasmijmaiòas lîgumi –2 900 17 917 –2 450 17 917 –450 0

Zelta procentu likmju mijmaiòas lîgumi 309 537 309 537 0 0

Pârçjie procentu likmju mijmaiòas lîgumi –210 –803 –210 –803 0 0

Kopâ –2 801 17 651 –2 351 17 651 –450 0

Ar ârvalstu finanðu institûcijâm noslçgtieatvasinâtie birþâ tirgotie lîgumi

Procentu likmju nâkotnes lîgumi –6 202 –1 571 –6 202 –1 571 0 0

Ar iekðzemes kredîtiestâdçm noslçgtieatvasinâtie birþâ netirgotie lîgumi un valûtasmaiòas tagadnes lîgumi

Valûtas mijmaiòas lîgumi –98 – –99 – 1 –

Kopâ –98 – –99 – 1 –

34. IESPÇJAMÂS SAISTÎBAS UN APÒEMÐANÂS

2005. gada maijâ bankrotçjuðâs AS "Banka Baltija" likvidators AS "BDO InvestRîga" AS "Banka Baltija" kreditoru vârdâ un interesçs Rîgas apgabaltiesâ iesniedzaprasîbas pieteikumu pret Latvijas Banku par zaudçjumu piedziòu 185.6 milj. latuapjomâ. Prasîtâjs apgalvo, ka Latvijas Banka kâ bijusî banku uzraudzîbas institûcijair atbildîga par zaudçjumiem, kas raduðies saistîbâ ar AS "Banka Baltija" bankrotu1995. gadâ. Latvijas Banka ir pârliecinâta, ka prasîba ir nepamatota, tâpçc finanðupârskatos uzkrâjumi nav atzîti. Galîgais tiesas lçmums ðajâ lietâ nav gaidâms agrâkkâ 2009. gadâ.

Latvijas Banka nav apmaksâjusi 93% no tâs kopçjâs daïas reìistrçtajâ ECB kapitâlâ,kas apmaksâjama pçc attiecîga ECB lçmuma pieòemðanas. 2007. gada beigâs neap-maksâtâ daïa reìistrçtajâ ECB kapitâlâ bija 15 070 tûkst. eiro (10 592 tûkst. latu).

Latvijas Bankai piederoðo SNB akciju neapmaksâtâ daïa ir 75% no ðo akciju nomi-nâlvçrtîbas, kas apmaksâjama pçc attiecîga SNB Padomes lçmuma pieòemðanas.2007. gada beigâs ðo akciju neapmaksâtâ daïa bija 4 013 tûkst. SDR (3 230 tûkst.latu).

2007. gada beigâs Latvijas Banka bija emitçjusi jubilejas un piemiòas monçtas ar1 346 tûkst. latu nominâlvçrtîbu (2006. gada beigâs – 1 283 tûkst. latu) un zeltaapgrozîbas monçtas ar 1 988 tûkst. latu nominâlvçrtîbu (2006. gada beigâs –1 987 tûkst. latu). Iespçjamîba, ka Latvijas Bankai nâktos ðîs monçtas atpirkt nomonçtu turçtâjiem, ir neliela.

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

9735. VALÛTU STRUKTÛRA

Latvijas Bankas aktîvu, saistîbu un ârpusbilances posteòu valûtu struktûra2007. gada un 2006. gada beigâs bija ðâda.

(tûkst. latu)

LVL XDR USD EUR JPY Zelts Pârçjie Kopâ

2007. gada 31. decembrî

Ârzemju aktîvi

Zelts – – – – – 99 130 – 99 130

Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas – 83 – – – – – 83

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas – – 1 287 148 1 143 663 237 476 – 19 420 2 687 707

Starptautiskais Valûtas fonds – 95 997 – – – – – 95 997

Lîdzdalîba Eiropas Centrâlâsbankas kapitâlâ – – – 7431 – – – 743

Lîdzdalîba Starptautiskonorçíinu bankas kapitâlâ – 1 7631 – – – – – 1 763

Pârçjie ârzemju aktîvi 13 285 – 1 025 1 381 1 628 35 10 17 364

Vietçjie aktîvi – – –

Kredîti kredîtiestâdçm 6 850 – – – – – – 6 850

Pamatlîdzekïi 32 646 – – – – – – 32 646

Pârçjie vietçjie aktîvi 1 626 – – 11 – – 39 1 676

KOPÂ AKTÎVI 54 407 97 843 1 288 173 1 145 798 239 104 99 165 19 469 2 943 959

Ârzemju saistîbas

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas – – – 5 330 – – – 5 330

Starptautiskais Valûtas fonds 96 2122 – – – – – – 96 212

Citu starptautisko institûcijunoguldîjumi latos 6 049 – – – – – – 6 049

Ârvalstu banku noguldîjumi latos 35 – – – – – – 35

Pârçjâs ârzemju saistîbas 17 589 – 921 587 – 8 52 19 157

Lati apgrozîbâ 1 049 473 – – – – – – 1 049 473

Vietçjâs saistîbas

Kredîtiestâþu noguldîjumi 1 407 539 – – 9 263 – – – 1 416 802

Valdîbas noguldîjumi 75 646 83 2 359 93 147 6 – – 171 241

Citu finanðu institûciju noguldîjumi 4 856 – 18 2 – – – 4 876

Pârçjâs vietçjâs saistîbas 3 726 – 1 571 – – 1 4 299

KOPÂ SAISTÎBAS 2 661 125 83 3 299 108 900 6 8 53 2 773 474

Bilances tîrâ pozîcija –2 606 718 97 760 1 284 874 1 036 898 239 098 99 157 19 416 170 485

Finanðu instrumentu ârpusbilancesposteòu tîrâ pozîcija 10 002 – –1 284 008 1 622 463 –236 783 –98 893 –15 231 –2 450

Bilances un ârpusbilances tîrâpozîcija –2 596 716 97 760 866 2 659 361 2 315 264 4 185 168 035

1 Ðie aktîvi bilancç atspoguïoti sâkotnçjo izmaksu vçrtîbâ, un Latvijas Banka nav pakïauta ar tiem saistîtajamvalûtas riskam.2 Latvijas Banka pakïauta ar SVF turçjumiem latos saistîtajam SDR valûtas riskam atbilstoði to pamatâesoðo SDR vçrtîbas pârmaiòâm pçc SVF noteiktâ valûtas kursa.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

98 (turpinâjums) (tûkst. latu)

LVL XDR USD EUR JPY Zelts Pârçjie Kopâ

Valûtas riskam pakïautâ bilances unârpusbilances tîrâ pozîcija x –2151 866 2 658 618 2 315 264 4 185 2 666 033

Valûtas riskam pakïautâs bilancesun ârpusbilances ârvalstu valûtas tîrâspozîcijas struktûra (%) x –0.01 0.03 99.72 0.09 0.01 0.16 100.00

Neitrâlâ valûtas struktûra (%) x 0 0 100.00 0 0 0 100.00

2006. gada 31. decembrî

KOPÂ AKTÎVI 65 159 103 663 1 026 060 1 083 914 222 824 83 668 2 607 2 587 895

KOPÂ SAISTÎBAS 2 435 642 85 1 813 46 796 58 – 42 2 484 436

Bilances tîrâ pozîcija –2 370 483 103 578 1 024 247 1 037 118 222 766 83 668 2 565 103 459

Finanðu instrumentu ârpusbilancesposteòu tîrâ pozîcija – – –1 023 095 1 350 021 –221 952 –83 462 –3 861 17 651

Bilances un ârpusbilances tîrâ pozîcija –2 370 483 103 578 1 152 2 387 139 814 206 –1 296 121 110

Valûtas riskam pakïautâ bilances unârpusbilances tîrâ pozîcija x –2291 1 152 2 386 379 814 206 –1 296 2 387 026

Valûtas riskam pakïautâs bilances unârpusbilances ârvalstu valûtas tîrâspozîcijas struktûra (%) x –0.01 0.05 99.97 0.03 0.01 –0.05 100.00

Neitrâlâ valûtas struktûra (%) x 0 0 100.00 0 0 0 100.00

1 Valûtas riskam pakïautâ bilances un ârpusbilances aktîvu tîrâ XDR pozîcija ietver saistîbas pret SVF(96 212 tûkst. latu) un neietver lîdzdalîbu SNB kapitâlâ (1 763 tûkst. latu).

36. PROCENTU LIKMJU MAIÒAS TERMIÒÐ UN SEKOÐANAS NOVIRZE

Tabulâ atspoguïota Latvijas Bankas aktîvu, saistîbu un ârpusbilances posteòu pa-kïautîba procentu likmju pârmaiòâm. Tajâ iekïautie posteòi uzrâdîti to uzskaitesvçrtîbâ, izòemot ârpusbilances posteòos iekïautos birþâ tirgotos procentu likmjunâkotnes lîgumus, kas uzrâdîti to nosacîtajâ vçrtîbâ. Latvijas Bankas aktîvu, saistîbuun ârpusbilances posteòi klasificçti pçc pârskata gada 31. decembrim tuvâkâ –procentu likmju maiòas vai atlikuðâ lîguma termiòa – datuma.

(tûkst. latu)

Procentu likmju maiòai pakïauti Kopâ

Lîdz 3–6 6–12 1–3 gadi Ilgâk par3 mçn. mçn. mçn. 3 gadiem

2007. gada 31. decembrî

Ârzemju aktîvi

Zelts 47 394 – – – – 51 736 99 130

Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas 83 – – – – – 83

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas 971 883 76 252 318 624 726 027 592 211 2 710 2 687 707

Starptautiskais Valûtas fonds – – – – – 95 997 95 997

Lîdzdalîba Eiropas Centrâlâsbankas kapitâlâ – – – – – 743 743

Lîdzdalîba Starptautisko norçíinubankas kapitâlâ – – – – – 1 763 1 763

Pârçjie ârzemju aktîvi 82 – – – – 17 282 17 364

Bez pro-centiem

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

99(turpinâjums) (tûkst. latu)

Procentu likmju maiòai pakïauti Kopâ

Lîdz 3–6 6–12 1–3 gadi Ilgâk par3 mçn. mçn. mçn. 3 gadiem

Vietçjie aktîvi

Kredîti kredîtiestâdçm 6 850 – – – – – 6 850

Pamatlîdzekïi – – – – – 32 646 32 646

Pârçjie vietçjie aktîvi 5 – – – – 1 671 1 676

KOPÂ AKTÎVI 1 026 297 76 252 318 624 726 027 592 211 204 548 2 943 959

Ârzemju saistîbas

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas – – – – – 5 330 5 330

Starptautiskais Valûtas fonds – – – – – 96 212 96 212

Citu starptautisko institûcijunoguldîjumi latos – – – – – 6 049 6 049

Ârvalstu banku noguldîjumi latos – – – – – 35 35

Pârçjâs ârzemju saistîbas – – – – – 19 157 19 157

Lati apgrozîbâ – – – – – 1 049 473 1 049 473

Vietçjâs saistîbas

Kredîtiestâþu noguldîjumi 1 407 539 – – – – 9 263 1 416 802

Valdîbas noguldîjumi 171 241 – – – – – 171 241

Citu finanðu institûciju noguldîjumi 3 785 – – – – 1 091 4 876

Pârçjâs vietçjâs saistîbas 728 – – – – 3 571 4 299

KOPÂ SAISTÎBAS 1 583 293 – – – – 1 190 181 2 773 474

Bilances tîrâ pozîcija –556 996 76 252 318 624 726 027 592 211 x x

Finanðu instrumentuârpusbilances posteòu prasîbas 2 009 520 75 315 1 533 964 10 828 x x

Finanðu instrumentuârpusbilances posteòu saistîbas 3 445 667 59 165 38 159 19 844 69 242 x x

Bilances un ârpusbilances tîrâpozîcija –1 993 143 17 087 355 780 2 240 147 533 797 x x

2006. gada 31. decembrî

KOPÂ AKTÎVI 671 128 92 070 418 752 879 522 289 799 236 624 2 587 895

KOPÂ SAISTÎBAS 1 264 269 – – – – 1 220 167 2 484 436

Bilances tîrâ pozîcija –593 141 92 070 418 752 879 522 289 799 x x

Finanðu instrumentuârpusbilances posteòu aktîvi 1 507 956 – 112 750 1 472 618 5 538 x x

Finanðu instrumentuârpusbilances posteòu saistîbas 2 517 120 20 175 407 676 9 367 126 872 x x

Bilances un ârpusbilances tîrâpozîcija –1 602 305 71 895 123 826 2 342 773 168 465 x x

Bez pro-centiem

Ârvalstu valûtas rezervju portfeïu, izòemot zelta rezervju portfeli un piesaistîtorezervju portfeïus, pakïautîbu kopçjam tirgus riskam un kredîtriskam var raksturotar sekoðanas novirzi, ko mçra kâ ieguldîjumu portfeïa un attiecîgâ neitrâlâ portfeïagaidâmâs gada ienesîgumu starpîbas standartnovirzi. Ârvalstu valûtas rezervju,izòemot zelta rezervju un piesaistîto rezervju portfeïus, neitrâlais portfelis

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

100 piesaistîts eiro zonas valstu, ASV un Japânas valdîbas 1–3 gadu vçrtspapîru svçr-tajam indeksam, kas izteikts eiro, novçrðot valûtas risku.

2007. un 2006. gadâ Latvijas Bankas ârvalstu valûtas rezervju portfeïu, izòemotzelta rezervju portfeli un piesaistîto rezervju portfeïus, vidçjâ svçrtâ sekoðanasnovirze bija attiecîgi 28 bâzes punkti un 38 bâzes punkti, un gada laikâ tâ bijaðâdos bâzes punktu intervâlos.

Darbadienu skaits

2007 2006

10–20 48 30

20–30 91 113

30–40 79 94

40–55 30 13

Kopâ 248 250

37. LIKVIDITÂTES STRUKTÛRA

Latvijas Bankas aktîvu un saistîbu likviditâtes struktûra 2007. gada un 2006. gadabeigâs bija ðâda.

Sekoðanas novirze(bâzes punktos)

(tûkst. latu)

2007 2006

Lîdz Bez noteikta Kopâ Lîdz Bez noteikta Kopâ3 mçn. termiòa 3 mçn. termiòa

Aktîvi

Ârzemju aktîvi 2 803 659 99 128 2 902 787 2 448 119 104 903 2 553 022

Vietçjie aktîvi 6 980 34 192 41 172 – 34 873 34 873

KOPÂ AKTÎVI 2 810 639 133 320 2 943 959 2 448 119 139 776 2 587 895

Saistîbas

Ârzemju saistîbas 126 744 39 126 783 138 616 40 138 656

Lati apgrozîbâ – 1 049 473 1 049 473 – 1 073 851 1 073 851

Vietçjâs saistîbas 1 597 218 – 1 597 218 1 271 929 – 1 271 929

KOPÂ SAISTÎBAS 1 723 962 1 049 512 2 773 474 1 410 545 1 073 891 2 484 436

Bilances tîrâ pozîcija 1 086 677 –916 192 x 1 037 574 –934 115 x

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

10138. AKTÎVI SEKTORU DALÎJUMÂ

Latvijas Bankas aktîvu sektoru dalîjums 2007. gada un 2006. gada beigâs bija ðâds.

Summa (tûkst. latu) Îpatsvars (%)

2007 2006 2007 2006

Prasîbas

Ârvalstu centrâlâs valdîbas uncitas valsts institûcijas 1 318 772 1 250 360 44.8 48.3

Ârvalstu vietçjâs valdîbas 19 992 31 632 0.7 1.2

Ârvalstu centrâlâs bankas unkredîtiestâdes 882 651 449 194 30.0 17.4

Citas ârvalstu finanðu institûcijas 517 398 655 507 17.6 25.3

Ârvalstu nefinanðu sabiedrîbas 33 683 41 379 1.1 1.6

SVF un citas starptautiskâsinstitûcijas 130 276 124 852 4.4 4.8

Latvijas centrâlâ valdîba 6 855 – 0.2 0

Iekðzemes kredîtiestâdes 40 29 0 0

Neklasificçti aktîvi 34 292 34 942 1.2 1.4

Kopâ 2 943 959 2 587 895 100.0 100.0

Lai analizçtu kredîtrisku, ar vçrtspapîru íîlu nodroðinâtie kredîti iekðzemes kre-dîtiestâdçm skaidrojumâ uzrâdîti saskaòâ ar ðo vçrtspapîru emitenta piederîbuattiecîgajam sektoram. Tâpçc iekðzemes kredîtiestâdçm izsniegtie kredîti atspo-guïoti sektorâ "Latvijas centrâlâ valdîba".

39. ÂRZEMJU AKTÎVU DALÎJUMS PÇC TO ATRAÐANÂS VAI DARÎJUMAPARTNERU REZIDENCES VIETAS

Latvijas Bankas ârzemju aktîvu dalîjums pçc to atraðanâs vai darîjuma partnerurezidences vietas 2007. gada un 2006. gada beigâs bija ðâds.

Summa (tûkst. latu) Îpatsvars (%)

2007 2006 2007 2006

Eiro zona 1 027 351 1 094 291 35.4 42.9

ASV 849 142 738 291 29.3 28.9

Japâna 256 734 247 115 8.8 9.7

Pârçjâs valstis 639 284 348 473 22.0 13.6

SVF un citas starptautiskâsinstitûcijas 130 276 124 852 4.5 4.9

Kopâ 2 902 787 2 553 022 100.0 100.0

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

102 40. AKTÎVI KREDÎTREITINGU DALÎJUMÂ

Latvijas Bankas aktîvu dalîjums pçc darîjuma partneru kredîtreitingiem 2007. gadaun 2006. gada beigâs bija ðâds.

Summa (tûkst. latu) Îpatsvars (%)

2007 2006 2007 2006

ÂRZEMJU AKTÎVI

Zelts AAA 25 754 43 225 0.9 1.7

AA 73 376 40 443 2.5 1.6

Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas AAA 83 85 0 0

Ârvalstu parâda vçrtspapîri AAA 1 526 129 1 599 278 51.8 61.8

AA+ 115 141 87 772 3.9 3.4

AA 208 368 55 102 7.1 2.1

AA– 183 680 185 937 6.2 7.2

A+ 304 369 29 782 10.3 1.2

A 57 656 248 918 2.0 9.6

A– 2 169 2 544 0.1 0.1

BBB– 316 – 0 0

B 320 – 0 0

Noguldîjumi ârvalstu finanðuinstitûcijâs AAA 183 401 106 990 6.2 4.1

AA+ 1 586 2 253 0.1 0.1

AA 26 009 4 953 0.9 0.2

AA– 11 995 5 149 0.4 0.2

A+ 53 208 4 025 1.8 0.2

A 3 669 379 0.1 0

A– 7 226 53 0.2 0

Ârvalstu valûta kasç AAA 2 465 144 0.1 0

Starptautiskais Valûtas fonds AAA 95 997 101 815 3.3 3.9

Lîdzdalîba Eiropas Centrâlâsbankas kapitâlâ AAA 743 760 0 0

Lîdzdalîba Starptautiskonorçíinu bankas kapitâlâ AAA 1 763 1 763 0.1 0.1

Atvasinâtie finanðu instrumenti AAA 591 1 742 0 0.1

AA+ – 1 145 0 0

AA 3 345 5 987 0.1 0.2

AA– 7 969 14 562 0.3 0.6

A+ 3 921 4 902 0.2 0.2

A 697 2 593 0 0.1

A– – 156 0 0

Uzkrâtie procentu ienâkumi Daþâdi 217 6 0 0

Pârçjie ârzemju aktîvi Daþâdi 624 559 0 0

VIETÇJIE AKTÎVI

Kredîti kredîtiestâdçm Daþâdi 6 850 – 0.2 0

Pârçjie Daþâdi 34 322 34 873 1.2 1.3

KOPÂ 2 943 959 2 587 895 100.0 100.0

Kredît-reitings

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

103Latvijas Bankas ârzemju aktîvu dalîjums pçc darîjuma partneru kredîtreitingupamatkategorijâm 2007. gada un 2006. gada beigâs bija ðâds.

Summa (tûkst. latu) Îpatsvars (%)

2007 2006 2007 2006

Ârzemju aktîvi AAA 1 836 926 1 855 802 63.3 72.7

AA 631 469 403 303 21.8 15.8

A 432 915 293 352 14.9 11.5

BBB– 316 – 0 –

B 320 – 0 –

Daþâdi 841 565 0 0

Kopâ 2 902 787 2 553 022 100.0 100.0

Tabulâs atspoguïots Latvijas Bankas aktîvu dalîjums gada beigâs pçc darîjumapartneru kredîtreitingiem, pamatojoties uz Standard & Poor's vai lîdzvçrtîgu citasstarptautiskas kredîtreitingu aìentûras pieðíirtu novçrtçjumu. "AAA" ir visaug-stâkais iespçjamais ilgtermiòa kredîtspçjas novçrtçjums, kas apliecina, ka darîjumapartnera finansiâlais stâvoklis ir izcils un tas pârliecinoði spçj izpildît savas finanðusaistîbas. Novçrtçjums "AA" raksturo darîjuma partnera ilgtermiòa kredîtspçjukâ ïoti labu, bet "A" – kâ labu. Ilgtermiòa kredîtspçjas novçrtçjumiem, kas mazâkipar "AAA", pievienotâs atzîmes "+" un "–" norâda attiecîgâ novçrtçjuma vietustarptautiskâs kredîtreitingu aìentûras novçrtçjuma pamatkategorijâ.

41. FINANÐU PÂRSKATU SALÎDZINOÐO RÂDÎTÂJU ANALÎZE

Ðajâ skaidrojumâ sniegts publicçto 2006. gada finanðu pârskatu bilances un peïòasun zaudçjumu aprçíina posteòu salîdzinâjums ar pârrçíinâtajiem 2006. gada fi-nanðu pârskatu râdîtâjiem, ja 3. skaidrojumâ aprakstîtâ grâmatvedîbas politikabûtu piemçrota jau 2006. gada finanðu pârskatu sagatavoðanâ.

Latvijas Bankas bilances atseviðíu posteòu salîdzinâjums ir ðâds.(gada beigâs; tûkst. latu)

Skaid- 2006 2006 Starpîbarojumi (publicçts) (pârrçíinâts)

ÂRZEMJU AKTÎVI 2 553 022 2 555 983 2 961

Pârçjie ârzemju aktîvi a) 31 652 34 613 2 961

ÂRZEMJU SAISTÎBAS 138 656 141 413 2 757

Pârçjâs ârzemju saistîbas b) 13 658 16 415 2 757

LATI APGROZÎBÂ c) 1 073 851 1 073 632 –219

KAPITÂLS UN REZERVES d) 103 459 103 881 422

a) Birþâ netirgoto valûtas maiòas nâkotnes lîgumu un valûtas mijmaiòas lîgumunovçrtçjuma maiòa, katras darîjuma puses tagadnes ekvivalentu pârrçíinot latossaskaòâ ar Latvijas Bankas noteikto attiecîgâs dienas ârvalstu valûtas kursu2006. gada beigâs. Publicçtajos 2006. gada finanðu pârskatos ðie darîjumi novçrtçtipatiesajâ vçrtîbâ, diskontçtâs naudas plûsmas pârrçíinot latos saskaòâ ar LatvijasBankas noteikto attiecîgâs ârvalstu valûtas kursu 2006. gada beigâs. Râdîtâju star-pîbu veido arî uzkrâtie procenti, kas publicçtajos 2006. gada finanðu pârskatosuzrâdîti minçto darîjumu patiesâs vçrtîbas ietvaros.b) Birþâ netirgoto valûtas maiòas nâkotnes lîgumu un valûtas mijmaiòas lîgumunovçrtçjuma maiòa, katras darîjuma puses tagadnes ekvivalentu pârrçíinot latos

Kredîtreitingagrupa

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

104 saskaòâ ar Latvijas Bankas noteikto attiecîgâs dienas ârvalstu valûtas kursu2006. gada beigâs. Publicçtajos 2006. gada finanðu pârskatos ðie darîjumi novçrtçtipatiesajâ vçrtîbâ, diskontçtâs naudas plûsmas pârrçíinot latos saskaòâ ar LatvijasBankas noteikto attiecîgâs ârvalstu valûtas kursu 2006. gada beigâs. Râdîtâju star-pîbu veido arî uzkrâtie procenti, kas publicçtajos 2006. gada finanðu pârskatosuzrâdîti minçto darîjumu patiesâs vçrtîbas ietvaros.c) Latu apgrozîbâ samazinâjums ietver pârdoto jubilejas un piemiòas monçtu nomi-nâlvçrtîbu.d) Kopçjâ birþâ netirgoto valûtas maiòas nâkotnes lîgumu un valûtas mijmaiòaslîgumu novçrtçjuma starpîba un latu apgrozîbâ samazinâjums (sk. arî a), b) un c)skaidrojumu).

Latvijas Bankas peïòas un zaudçjumu aprçíina atseviðíu posteòu salîdzinâjums irðâds.

(tûkst. latu)

Skaid- 2006 2006 Starpîbarojumi (publicçts) (pârrçíinâts)

PROCENTU UNTAMLÎDZÎGI IENÂKUMI

Ârzemju operâcijas 51 268 61 315 10 047

Ieguldîjumu parâdavçrtspapîros rezultâts e) 46 870 49 189 2 319

Atvasinâto finanðuinstrumentu rezultâts f) –1 081 6 647 7 728

Vietçjâs operâcijas –3 167 –3 164 3

Procenti par atvasinâtajiemfinanðu instrumentiem f) – 3 3

PROCENTU IZDEVUMI

Ârzemju operâcijas 8 20 748 20 740

Procenti par atvasinâtajiemfinanðu instrumentiem f) – 20 740 20 740

Vietçjâs operâcijas 20 188 20 189 1

Procenti par atvasinâtajiemfinanðu instrumentiem f) – 1 1

TÎRIE PROCENTU IENÂKUMI 27 905 17 214 –10 691

FINANÐU AKTÎVU UN POZÎCIJUVÇRTÎBAS SAMAZINÂJUMS g) – 8 889 8 889

CITI BANKAS DARBÎBASIENÂKUMI h) – 219 219

e) Papildu vçrtspapîru atsavinâðanas rezultâts, ja attiecîgo vçrtspapîru iegâdesvçrtîbu pielîdzinâtu ðo vçrtspapîru tirgus vçrtîbai 2005. gada 31. decembrî.f) Procenti par birþâ netirgotajiem valûtas maiòas nâkotnes lîgumiem un valûtasun procentu mijmaiòas lîgumiem, kas publicçtajos 2006. gada finanðu pârskatosnetika atseviðíi uzskaitîti, bet uzrâdîti bilances postenî "Pârvçrtçðanas konts" kopç-jâs attiecîgo darîjumu patiesâs vçrtîbas novçrtçðanas ietvaros. Papildus iekïauts birþânetirgoto procentu likmju mijmaiòas lîgumu atsavinâðanas rezultâts, kas publicç-tajos 2006. gada finanðu pârskatos uzrâdîts bilances postenî "Pârvçrtçðanas konts".g) Vçrtspapîru un birþâ netirgoto procentu likmju mijmaiòas lîgumu nerealizçtiezaudçjumi, kas gada beigâs atzîti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ, ja tie pârsniedzattiecîgâ finanðu instrumenta iepriekð aprçíinâto pârvçrtçðanas peïòu.h) Citu bankas darbîbas ienâkumu palielinâjums ietver emitçto jubilejas unpiemiòas monçtu nominâlvçrtîbu.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

105

NEATKARÎGU REVIDENTU ZIÒOJUMS LATVIJAS BANKAS PADOMEI

ZIÒOJUMS PAR FINANÐU PÂRSKATIEM

Esam veikuði pievienoto Latvijas Bankas (turpmâk "Banka") finanðu pârskatu no64. lîdz 104. lapai revîziju. Revidçtie finanðu pârskati ietver bilanci 2007. gada31. decembrî un peïòas un zaudçjumu aprçíinu, kopçjâs atzîtâs peïòas un zaudç-jumu pârskatu un naudas plûsmas pârskatu par gadu, kas noslçdzâs 2007. gada31. decembrî, kâ arî nozîmîgâko grâmatvedîbas principu kopsavilkumu un citusfinanðu pârskatu skaidrojumus.

Vadîbas atbildîba par finanðu pârskatiemVadîba ir atbildîga par ðo finanðu pârskatu sagatavoðanu un informâcijas patiesuuzrâdîðanu saskaòâ ar Latvijas Bankas padomes apstiprinâto "Latvijas Bankas fi-nanðu grâmatvedîbas politiku" un likumu "Par Latvijas Banku". Vadîbas atbildîbaietver tâdas iekðçjâs kontroles sistçmas izveidoðanu, ievieðanu un uzturçðanu, kasnodroðina finanðu pârskatu, kuri nesatur ne krâpðanas, ne kïûdu izraisîtas bûtiskasneatbilstîbas, sagatavoðanu un informâcijas patiesu uzrâdîðanu, atbilstoðas grâ-matvedîbas politikas izvçli un piemçroðanu, kâ arî pastâvoðajiem apstâkïiem pie-mçrotu grâmatvedîbas aplçðu sagatavoðanu.

Revidentu atbildîbaMçs esam atbildîgi par revidentu atzinuma sniegðanu par ðiem finanðu pârskatiem,pamatojoties uz veikto revîziju. Revîzija tika veikta saskaòâ ar Starptautiskajiemrevîzijas standartiem. Ðie standarti nosaka, ka mums ir jâievçro spçkâ esoðâs çtikasprasîbas un revîzija jâplâno un jâveic tâ, lai iegûtu pietiekamu pârliecîbu, ka finanðupârskatos nav bûtisku neatbilstîbu.

Revîzijas laikâ tiek veiktas procedûras, lai iegûtu revîzijas pierâdîjumus par finanðupârskatos uzrâdîtajâm summâm un skaidrojumiem. Piemçroto procedûru izvçleir atkarîga no mûsu profesionâla vçrtçjuma, ieskaitot risku novçrtçjumu attiecîbâuz bûtisku neatbilstîbu finanðu pârskatos, kas var pastâvçt krâpðanâs vai kïûdudçï. Veicot ðo risku novçrtçjumu, mçs apsveram iekðçjâs kontroles, kas saistîtas arBankas finanðu pârskatu sagatavoðanu un informâcijas patiesu uzrâdîðanu, ar mçríipiemçrot pastâvoðajiem apstâkïiem atbilstoðas revîzijas procedûras, bet nevis laisniegtu atzinumu par Bankas iekðçjâs kontroles efektivitâti. Revîzija ietver arîpielietoto grâmatvedîbas principu un vadîbas izdarîto grâmatvedîbas aplçðu pa-matotîbas, kâ arî finanðu pârskatos sniegtâs informâcijas izvçrtçjumu.

Mçs uzskatâm, ka iegûtie revîzijas pierâdîjumi dod pietiekoðu un atbilstoðu pama-tojumu mûsu atzinumam.

AtzinumsMûsuprât, finanðu pârskati sniedz skaidru un patiesu priekðstatu par Bankas fi-nansiâlo stâvokli 2007. gada 31. decembrî un par tâs darbîbas finanðu rezultâtiemun naudas plûsmu gadâ, kas noslçdzâs 2007. gada 31. decembrî, saskaòâ ar LatvijasBankas padomes apstiprinâto "Latvijas Bankas finanðu grâmatvedîbas politiku"un likumu "Par Latvijas Banku".

Stephen Young Inguna SudrabaKPMG Baltics SIA Latvijas RepublikasLicence Nr. 55 Valsts kontrole

Rîgâ, Latvijâ2008. gada 26. februârî

PIELIKUMI

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

108 1. pielikums

MONETÂRIE RÂDÎTÂJI 2007. GADÂ

2 101.9 2 185.5 2 180.8 2 244.8 2 245.0 2 311.8 2 268.9 2 376.6 2 422.4 2 394.1 2 348.1 2 471.2

1 047.6 1 031.0 1 030.0 1 049.6 1 034.1 1 056.1 1 054.7 1 057.5 1 029.4 996.9 999.8 1 049.5

1 054.3 1 154.5 1 150.8 1 195.2 1 210.8 1 255.7 1 214.2 1 319.1 1 393.0 1 397.1 1 348.3 1 421.7

49.8 47.2 47.2 46.8 46.1 45.7 46.5 44.5 42.5 41.6 42.6 42.5

2 439.0 2 507.8 2 455.8 2 409.6 2 554.0 2 582.3 2 636.1 2 725.6 2 715.1 2 720.9 2 708.4 2 776.0

–337.1 –322.3 –275.0 –164.8 –309.0 –270.5 –367.2 –349.1 –292.7 –326.8 –360.4 –304.9

–231.6 –234.9 –183.6 –77.8 –224.5 –186.0 –248.1 –241.2 –177.8 –201.8 –219.6 –164.4

0 2.7 41.9 140.6 23.0 0 0 46.8 121.8 54.3 25.0 6.9

–231.6 –237.6 –225.5 –218.4 –247.5 –186.0 –248.1 –288.0 –299.6 –256.0 –244.6 –171.2

–105.6 –87.4 –91.5 –86.9 –84.6 –84.6 –119.1 –107.9 –114.9 –125.1 –140.8 –140.5

(perioda beigâs; milj. latu)

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII

LATVIJAS BANKA

M0

Skaidrâ nauda apgrozîbâ

Pieprasîjuma noguldîjumiLatvijas Bankâ

Skaidrâ nauda pret naudasbâzi (%)

Tîrie ârçjie aktîvi

Tîrie iekðçjie aktîvi

Kredîti

MFI

Valdîbai (neto)

Pârçjie aktîvi (neto)

MFI

M1

M2

M3

M2X

Skaidrâ nauda apgrozîbâ(bez atlikumiem MFI kasçs)

Rezidentu finanðu iestâþu,nefinanðu sabiedrîbu unmâjsaimniecîbu noguldîjumi

Ârvalstu valûtâs

Tîrie ârçjie aktîvi

Tîrie iekðçjie aktîvi

Rezidentu finanðu iestâdçm,nefinanðu sabiedrîbâm unmâjsaimniecîbâmizsniegtie kredîti

PROCENTU LIKMES

Latvijas Bankas refinansçðanaslikme

Latos veikto darîjumu vidçjâssvçrtâs procentu likmes

Starpbanku tirgûizsniegtie kredîti

Nefinanðu sabiedrîbâm unmâjsaimniecîbâm izsniegtiekredîti ar mainîgo procentulikmi un procentu likmesdarbîbas sâkotnçjo periodulîdz 1 gadam (jauniedarîjumi)

Nefinanðu sabiedrîbu unmâjsaimniecîbutermiònoguldîjumi (jauniedarîjumi)

4 017.5 3 977.6 4 032.7 4 058.9 4 079.1 4 214.3 4 280.7 4 191.1 3 969.4 3 870.4 3 823.3 3 935.2

5 477.8 5 528.4 5 663.2 5 757.3 5 821.2 6 035.3 6 044.5 6 047.2 5 953.5 5 996.4 6 027.0 6 242.0

5 534.7 5 582.6 5 736.9 5 838.1 5 900.0 6 146.6 6 167.0 6 161.2 6 044.6 6 083.6 6 113.0 6 311.6

5 477.3 5 511.3 5 625.6 5 706.9 5 744.6 5 939.4 5 949.2 5 946.1 5 839.8 5 885.5 5 905.6 6 171.3

954.3 935.7 933.6 940.6 932.3 948.6 946.8 940.6 914.7 888.4 880.3 900.0

4 523.0 4 575.7 4 692.1 4 766.3 4 812.2 4 990.8 5 002.4 5 005.5 4 925.1 4 997.1 5 025.2 5 271.2

1 877.5 1 935.1 1 999.8 2 083.6 2 133.4 2 247.6 2 316.6 2 380.3 2 402.0 2 433.5 2 434.6 2 541.2

–2 812.4 –3 032.8 –3 293.6 –3 387.4 –3 508.2 –3 675.5 –3 744.3 –3 995.7 –4 175.8 –4 400.0 –4 492.6 –4 482.8

8 289.7 8 544.1 8 919.3 9 094.3 9 252.7 9 614.9 9 693.5 9 941.8 10 015.7 10 285.5 10 398.2 10 654.0

9 994.3 10 340.2 10 767.2 11 113.8 11 384.9 11 754.6 11 980.5 12 265.3 12 406.6 12 670.2 12 807.1 13 050.6

5.0 5.0 5.5 5.5 6.0 6.0 6.0 6.0 6.0 6.0 6.0 6.0

2.6 3.7 3.4 7.7 7.6 3.6 2.7 6.7 8.0 6.9 4.6 5.1

6.7 7.8 8.5 11.1 11.4 11.3 10.9 11.1 12.8 13.2 13.7 12.6

3.7 3.9 5.2 6.5 6.7 5.5 4.3 6.2 7.5 8.0 7.8 7.8

PI

EL

IK

UM

I

1092. pielikums

LATVIJAS BANKAS 2007. GADA MÇNEÐU BILANCES(mçneða beigâs; tûkst. latu)

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII

ÂRZEMJU AKTÎVI

Zelts

SDR

Ârvalstu konvertçjamâsvalûtas

SVF

Lîdzdalîba ECB kapitâlâ

Lîdzdalîba SNB kapitâlâ

Pârçjie ârzemju aktîvi

VIETÇJIE AKTÎVI

Kredîti kredîtiestâdçm

Pamatlîdzekïi

Pârçjie vietçjie aktîvi

KOPÂ AKTÎVI

ÂRZEMJU SAISTÎBAS

Ârvalstu konvertçjamâsvalûtas

SVF

Citu starptautiskoinstitûciju noguldîjumilatos

Ârvalstu bankunoguldîjumi latos

Pârçjâs ârzemju saistîbas

LATI APGROZÎBÂ

VIETÇJÂS SAISTÎBAS

Kredîtiestâþu noguldîjumi

Valdîbas noguldîjumi

Citu finanðu institûcijunoguldîjumi

Pârçjâs vietçjâs saistîbas

KAPITÂLS UN REZERVES

KOPÂ PASÎVI

2 566 885 2 633 012 2 580 310 2 526 064 2 674 218 2 695 736 2 752 331 2 848 802 2 843 361 2 839 819 2 831 910 2 902 787

86 719 90 953 87 286 87 881 85 444 83 690 84 818 85 247 90 048 95 208 95 150 99 130

85 85 85 84 85 85 84 85 84 83 83 83

2 361 342 2 419 760 2 364 782 2 300 428 2 463 957 2 488 845 2 546 330 2 641 000 2 605 263 2 584 569 2 576 857 2 687 707

102 194 101 309 100 929 99 538 100 171 99 918 99 665 99 791 97 641 96 882 95 364 95 997

743 743 743 743 743 743 743 743 743 743 743 743

1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763

14 039 18 399 24 722 35 627 22 055 20 692 18 928 20 173 47 819 60 571 61 950 17 364

34 651 37 659 77 243 176 775 58 417 34 187 33 837 80 691 155 585 87 762 58 271 41 172

– 2 700 41 900 140 600 23 000 – – 46 810 121 820 54 270 25 000 6 850

32 507 32 354 32 377 32 458 32 276 31 878 31 714 31 604 31 517 31 417 31 307 32 646

2 144 2 605 2 966 3 717 3 141 2 309 2 123 2 277 2 248 2 075 1 964 1 676

2 601 536 2 670 671 2 657 553 2 702 839 2 732 635 2 729 923 2 786 168 2 929 493 2 998 946 2 927 581 2 890 181 2 943 959

127 873 125 256 124 475 116 511 120 197 113 423 116 200 123 157 128 247 118 914 123 465 126 783

3 076 2 186 1 963 1 379 2 241 5 158 1 395 584 10 703 2 101 12 872 5 330

102 424 101 536 101 156 99 762 100 396 100 142 99 889 100 015 97 860 97 100 95 579 96 212

1 604 6 455 8 006 7 841 4 081 1 076 1 854 2 067 1 459 2 926 2 142 6 049

513 445 493 846 471 490 461 80 42 33 122 35

20 256 14 634 12 857 6 683 13 008 6 557 12 601 20 411 18 183 16 754 12 750 19 157

1 047 575 1 030 989 1 030 009 1 049 610 1 034 142 1 056 064 1 054 740 1 057 499 1 029 433 996 932 999 824 1 049 473

1 323 615 1 397 896 1 383 287 1 420 111 1 465 287 1 447 436 1 489 326 1 612 267 1 696 300 1 656 697 1 595 614 1 597 218

1 086 598 1 154 559 1 151 234 1 195 139 1 210 788 1 255 583 1 229 044 1 312 231 1 384 671 1 393 154 1 340 480 1 416 802

231 589 237 555 225 458 218 416 247 496 185 958 248 105 288 026 299 573 256 028 244 581 171 241

2 841 2 796 2 353 2 843 2 944 3 029 8 954 8 738 8 339 3 987 7 775 4 876

2 587 2 986 4 242 3 713 4 059 2 866 3 223 3 272 3 717 3 528 2 778 4 299

102 473 116 530 119 782 116 607 113 009 113 000 125 902 136 570 144 966 155 038 171 278 170 485

2 601 536 2 670 671 2 657 553 2 702 839 2 732 635 2 729 923 2 786 168 2 929 493 2 998 946 2 927 581 2 890 181 2 943 959

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

110 3. pielikums

LATVIJAS BANKAS 2003.–2007. GADA BILANCES(gada beigâs; tûkst. latu)

ÂRZEMJU AKTÎVI

Zelts

SDR

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas

SVF

Lîdzdalîba ECB kapitâlâ

Lîdzdalîba SNB kapitâlâ

Pârçjie ârzemju aktîvi

VIETÇJIE AKTÎVI

Kredîti kredîtiestâdçm

Tranzîtkredîti

Valdîbas vçrtspapîri

Pamatlîdzekïi

Pârçjie vietçjie aktîvi

KOPÂ AKTÎVI

ÂRZEMJU SAISTÎBAS

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas

SVF

Citu starptautisko institûciju noguldîjumi latos1

Ârvalstu banku noguldîjumi latos1

Pârçjâs ârzemju saistîbas2

LATI APGROZÎBÂ

VIETÇJÂS SAISTÎBAS

Kredîtiestâþu noguldîjumi

Valdîbas noguldîjumi

Citu finanðu institûciju noguldîjumi

Pârçjâs vietçjâs saistîbas3

KAPITÂLS UN REZERVES

Pamatkapitâls

Rezerves kapitâls3

Pârvçrtçðanas konts

Nesadalîtâ peïòa3

ES dâvinâjums

KOPÂ PASÎVI

1 Citu starptautisko finanðu institûciju noguldîjumi latos 2003. gada finanðu pârskatos ietverti postenî "Âr-valstu banku noguldîjumi latos".2 Papildus ietvertas saistîbas nekonvertçjamâs valûtâs, kas 2003.–2005. gada finanðu pârskatos uzrâdîtaspostenî "Nekonvertçjamâs valûtas".3 2003.–2005. gada finanðu pârskatos pârskata gada peïòa uzrâdîta sadalîtâ veidâ, valsts ieòçmumos ieskai-tâmo peïòas daïu ietverot bilances postenî "Pârçjâs vietçjâs saistîbas" un rezerves kapitâla palielinâjumu –bilances postenî "Rezerves kapitâls".

2003 2004 2005 2006 2007

937 526 1 170 605 1 513 427 2 553 022 2 902 787

55 543 56 901 76 170 83 668 99 130

75 77 85 85 83

774 834 986 458 1 323 520 2 333 279 2 687 707

101 144 101 144 107 633 101 815 95 997

– 760 760 760 743

1 000 1 000 1 763 1 763 1 763

4 930 24 265 3 496 31 652 17 364

162 716 145 283 159 487 34 873 41 172

59 320 12 880 23 300 – 6 850

3 018 – – – –

62 273 93 208 98 817 – –

34 200 35 931 34 878 32 763 32 646

3 905 3 264 2 492 2 110 1 676

1 100 242 1 315 888 1 672 914 2 587 895 2 943 959

113 545 131 291 123 196 138 656 126 783

149 2 445 3 295 21 158 5 330

104 423 101 773 107 875 102 044 96 212

268 21 515 1 105 1 348 6 049

409 396 486 448 35

8 296 5 162 10 435 13 658 19 157

682 145 727 354 877 274 1 073 851 1 049 473

209 472 361 513 575 762 1 271 929 1 597 218

123 810 228 872 502 669 1 212 263 1 416 802

80 254 107 156 68 389 49 818 171 241

1 670 1 300 2 004 6 308 4 876

3 738 24 185 2 700 3 540 4 299

95 080 95 730 96 682 103 459 170 485

25 000 25 000 25 000 25 000 25 000

37 928 45 787 48 090 54 898 59 508

19 712 21 121 13 333 16 442 34 513

11 908 3 289 9 726 6 586 51 464

532 533 533 533 –

1 100 242 1 315 888 1 672 914 2 587 895 2 943 959

PI

EL

IK

UM

I

1114. pielikums

LATVIJAS BANKAS 2003.–2007. GADA PEÏÒAS UN ZAUDÇJUMUAPRÇÍINI

5. pielikums

LATVIJAS BANKAS NOTEIKTIE LIELBRITÂNIJAS STERLIÒUMÂRCIÒAS, JAPÂNAS JENAS UN ASV DOLÂRA KURSI

(Ls pret ârvalstu valûtu)

2007 Lielbritânijas sterliòu mârciòa 100 Japânas jenu ASV dolârs(GBP) (JPY) (USD)

Augstâkais Vidçjais Zemâkais Perioda Augstâkais Vidçjais Zemâkais Perioda Augstâkais Vidçjais Zemâkais Perioda

beigâs beigâs beigâs

I 1.0740 1.0574 1.0410 1.0640 0.4570 0.4494 0.4440 0.4450 0.5450 0.5400 0.5290 0.5420

II 1.0670 1.0544 1.0420 1.0470 0.4520 0.4457 0.4410 0.4440 0.5440 0.5377 0.5330 0.5330

III 1.0440 1.0336 1.0250 1.0360 0.4620 0.4521 0.4460 0.4500 0.5360 0.5308 0.5250 0.5280

IV 1.0400 1.0351 1.0310 1.0320 0.4500 0.4392 0.4340 0.4340 0.5280 0.5212 0.5150 0.5150

V 1.0400 1.0323 1.0260 1.0360 0.4350 0.4310 0.4290 0.4300 0.5240 0.5196 0.5150 0.5230

VI 1.0460 1.0396 1.0340 1.0440 0.4330 0.4276 0.4210 0.4250 0.5280 0.5238 0.5200 0.5220

VII 1.0510 1.0429 1.0350 1.0430 0.4350 0.4211 0.4160 0.4350 0.5230 0.5130 0.5080 0.5150

VIII 1.0450 1.0381 1.0320 1.0370 0.4660 0.4412 0.4260 0.4460 0.5240 0.5161 0.5090 0.5150

IX 1.0420 1.0224 1.0020 1.0020 0.4510 0.4404 0.4300 0.4300 0.5170 0.5071 0.4970 0.4970

X 1.0190 1.0095 1.0020 1.0060 0.4320 0.4270 0.4210 0.4260 0.5010 0.4947 0.4870 0.4880

XI 1.0130 0.9939 0.9750 0.9830 0.4380 0.4298 0.4210 0.4310 0.4870 0.4791 0.4710 0.4740

XII 0.9890 0.9767 0.9630 0.9630 0.4350 0.4301 0.4240 0.4240 0.4890 0.4824 0.4740 0.4840

(tûkst. latu)

2003 2004 2005 2006 20071

PROCENTU UN TAMLÎDZÎGI IENÂKUMI

Ârzemju operâcijas 27 327 21 760 33 673 51 268 137 655

Vietçjâs operâcijas 5 984 7 005 5 080 –3 167 3 278

PROCENTU IZDEVUMI

Ârzemju operâcijas 8 8 9 8 24 255

Vietçjâs operâcijas 2 651 5 282 10 018 20 188 36 122

TÎRIE PROCENTU UN TAMLÎDZÎGIIENÂKUMI 30 652 23 475 28 726 27 905 80 556

VALÛTAS MAIÒAS DARÎJUMU REALIZÇTÂPEÏÒA – – – – 2 700

FINANÐU AKTÎVU UN POZÎCIJU VÇRTÎBASSAMAZINÂJUMS – – – – 5 862

CITI BANKAS DARBÎBAS IENÂKUMI 994 447 577 712 1 195

CITI BANKAS DARBÎBAS IZDEVUMI 19 738 20 633 19 577 22 031 27 125

PEÏÒA PIRMS SADALES 11 908 3 289 9 726 6 586 51 464

1 2007. gada dati sagatavoti saskaòâ ar grâmatvedîbas principiem, kas piemçroti no 2007. gada 1. janvâra(sk. Latvijas Bankas 2007. gada finanðu pârskatu 3. skaidrojumâ aprakstîto grâmatvedîbas politikas maiòu).

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

112 6. pielikums

LATVIJAS BANKAS STRUKTÛRVIENÎBAS 2007. GADA BEIGÂS

1. AIZSARDZÎBAS PÂRVALDE(vadîtâjs Romualds Namnieks; vadîtâja vietnieki Imants Kravals, Sandis Mackçviès)1.1. Analîtiskâ daïa (vadîtâjs Mâris Dzelme)1.2. Bruòojuma daïa (vadîtâjs Juris Kuðíis)1.3. Centrâlâ nodaïa (vadîtâjs Guntars Ezeriòð)1.4. Rîgas nodaïa (vadîtâjs Normunds Puzulis)1.5. Daugavpils nodaïa (vadîtâjs Ilmârs Suhockis)1.6. Liepâjas nodaïa (vadîtâjs Gints Liepiòð)1.7. Rçzeknes nodaïa (vadîtâjs Andrejs Gugâns)

2. ÂRÇJO SAKARU PÂRVALDE(vadîtâjs Juris Kravalis; vadîtâja vietniece Aleksandra Bambale)

3. GRÂMATVEDÎBAS PÂRVALDE(vadîtâjs, galvenais grâmatvedis Jânis Caune; galvenâ grâmatveþa vietniekiLeo Aðmanis, Iveta Èavare)3.1. Finanðu pârskatu un uzskaites politikas daïa (vadîtâjs Gatis Gersons)3.2. Bankas iekðçjo operâciju daïa (vadîtâja Anita Jakâne)

4. IEKÐÇJÂ AUDITA PÂRVALDE(vadîtâjs Modris Briedis)4.1. Bankas darbîbas audita daïa (vadîtâja, pârvaldes vadîtâja vietnieceAnita Hâznere)4.2. Informâcijas sistçmu audita daïa (vadîtâjs Juris Ziediòð)

5. INFORMÂCIJAS SISTÇMU PÂRVALDE(vadîtâjs Harijs Ozols; vadîtâja vietnieks Ivo Odîtis)5.1. Projektçðanas un programmçðanas daïa (vadîtâjs Ilgvars Apinis)5.2. Datortîklu un serveru sistçmu daïa (vadîtâjs, pârvaldes vadîtâja vietnieksEgons Buðs)5.3. Bankas informâcijas sistçmas uzturçðanas un attîstîbas daïa (vadîtâjsValdis Spûlis)5.4. Informâcijas sistçmu droðîbas daïa (vadîtâja Ilona Etmane)5.5. Informâcijas sistçmu kvalitâtes kontroles daïa (vadîtâjs Askolds Kâlis)5.6. Sistçmu uzturçðanas daïa (vadîtâjs Edvîns Mauriòð)

6. JURIDISKÂ PÂRVALDE(vadîtâja Ilze Posuma; vadîtâja vietnieki Iveta Krastiòa, Edvards Kuðners)

7. KASES UN NAUDAS APGROZÎBAS PÂRVALDE(vadîtâja Veneranda Kausa; vadîtâja vietnieks Vilnis Kepe)7.1. Kases operâciju daïa (vadîtâjs Oskars Zaltans)7.2. Naudas apgrozîbas daïa (vadîtâja Ruta Strçle)7.3. Monçtu daïa (vadîtâja Maruta Brûkle)7.4. Naudas ekspertîzes un iekârtu uzturçðanas daïa (vadîtâjs Andris Tauriòð)

8. KOMUNIKÂCIJAS PÂRVALDE(vadîtâja Aina Raòíe)8.1. Izdevniecîbas daïa (vadîtâja, pârvaldes vadîtâja vietniece Aija Grînfelde)8.2. Bibliotçka (vadîtâja Anita Zariòa)8.3. Arhîvs (vadîtâja Baiba Blese)8.4. Lietvedîbas daïa (vadîtâja, pârvaldes vadîtâja vietniece Svetlana Petrovska)8.5. Protokola daïa (vadîtâja Gundega Vizule)

PI

EL

IK

UM

I

113

9. MAKSÂJUMU SISTÇMU PÂRVALDE(vadîtâjs Egons Gailîtis; vadîtâja vietniece Agnija Jçkabsone)9.1. Maksâjumu sistçmu politikas daïa (vadîtâja Anda Zalmane)9.2. Maksâjumu sistçmu operâciju daïa (vadîtâja Natâlija Popova)9.3. Kontu apkalpoðanas un uzskaites daïa (vadîtâja Andra Gailîte)9.4. Parâdnieku reìistra daïa1 (vadîtâja Laura Ausekle)

10. MONETÂRÂS POLITIKAS PÂRVALDE(vadîtâjs Helmûts Ancâns2; vadîtâja vietnieki Çriks Âboliòð3, Zoja Razmusa)10.1. Makroekonomikas analîzes daïa (vadîtâjs Vilnis Purviòð)10.2. Finanðu tirgus analîzes daïa (vadîtâjs Elmârs Zakulis)10.3. Monetârâs izpçtes un prognozçðanas daïa (vadîtâjs Konstantîns Beòkovskis)10.4. Finanðu stabilitâtes daïa (vadîtâja Jeïena Zubkova)

11. PERSONÂLA PÂRVALDE(vadîtâja Inta Lovnika; vadîtâja vietniece Vineta Veikmane)

12. PREZIDENTA BIROJS(vadîtâjs Guntis Valujevs)

13. SABIEDRISKO ATTIECÎBU PÂRVALDE(vadîtâjs, preses sekretârs Mârtiòð Grâvîtis; vadîtâja vietnieks Kristaps Otersons)13.1. Apmeklçtâju centrs (vadîtâjs Jânis Motivâns)

14. STATISTIKAS PÂRVALDE(vadîtâjs Agris Caune; vadîtâja vietnieks Ilmârs Skarbnieks)14.1. Finanðu tirgus un monetârâs statistikas daïa (vadîtâja Zigrîda Auðta)14.2. Maksâjumu bilances statistikas daïa (vadîtâja Daiga Gaigala-Liþbovska)14.3. Tautsaimniecîbas un finanðu statistikas daïa (vadîtâja Iveta Salmiòa)

15. TEHNISKÂ PÂRVALDE(vadîtâjs Andris Òikitins)15.1. Saimniecîbas daïa (vadîtâjs, pârvaldes vadîtâja vietnieks Einârs Ciðs)15.2. Çku sistçmu daïa (vadîtâjs Jânis Kreicbergs)15.3. Droðîbas sistçmu daïa (vadîtâjs Viesturs Balodis)

16. TIRGUS OPERÂCIJU PÂRVALDE(vadîtâjs Raivo Vanags)16.1. Darîjumu un investîciju daïa (vadîtâjs, pârvaldes vadîtâja vietnieksKârlis Bauze4)16.2. Ârçjâ parâda vadîbas daïa (vadîtâja Agita Birka)16.3. Riska vadîbas daïa (vadîtâja Daira Brunere)16.4. Analîzes daïa (vadîtâjs, pârvaldes vadîtâja vietnieks Aigars Egle)16.5. Maksâjumu daïa (vadîtâja Una Ruka)

17. RÎGAS FILIÂLE(vadîtâjs Jânis Strçlnieks; vadîtâja vietnieks Gunârs Vîksne)

18. DAUGAVPILS FILIÂLE(vadîtâja Jolanda Mateða 5; vadîtâja vietniece Bernarda Kezika)

6. pielikums (turpinâjums)

1 Kopð 01.01.2008. – Kredîtu reìistra daïa.2 Kopð 18.01.2008. – Kârlis Bauze.3 Kopð 10.03.2008. – Uldis Rutkaste.4 Kopð 18.01.2008. – vakance.5 No 18.01.2008. – vakance; kopð 10.03.2008. – Inâra Brauna.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

114 6. pielikums (turpinâjums)

19. LIEPÂJAS FILIÂLE(vadîtâjs Gundars Lazdâns; vadîtâja vietniece Ieva Ratniece)

20. RÇZEKNES FILIÂLE(vadîtâja Anna Matisâne; vadîtâja vietnieks Gintauts Senkans)

21. MÂCÎBU UN ATPÛTAS CENTRS(vadîtâja Zaiga Blûma; vadîtâja vietniece Dace Miíilpa)

PI

EL

IK

UM

I

1157. pielikums

LATVIJAS BANKAS STRUKTÛRA 2007. GADA BEIGÂS

Tehniskâ pârvalde

Komunikâcijas pârvalde

Mâcîbu un atpûtascentrs

Personâla pârvalde

Juridiskâ pârvaldeAizsardzîbas pârvalde

Rçzeknes filiâle

Informâcijas sistçmupârvalde

Grâmatvedîbas pârvalde

Liepâjas filiâle

Ârçjo sakaru pârvalde

Daugavpils filiâle

Maksâjumu sistçmupârvalde

Statistikas pârvalde

Monetârâs politikaspârvalde

Kases un naudasapgrozîbas pârvalde

Tirgus operâcijupârvalde

Sabiedrisko attiecîbupârvalde

Rîgas filiâle

PADOMEPrezidenta birojs Iekðçjâ audita

pârvalde

VALDE

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

116 8. pielikums

LATVIJAS BANKAS PÂRSTÂVNIECÎBA STARPTAUTISKAJÂSORGANIZÂCIJÂS

EIROPAS SAVIENÎBAEFKHelmûts Ancâns, Latvijas Bankas valdes priekðsçdçtâja vietnieks, Monetârâspolitikas pârvaldes vadîtâjs1

Jeïena Zubkova (pârstâvja vietniece), Monetârâs politikas pârvaldes Finanðustabilitâtes daïas vadîtâja2

EFK apakðkomiteja eiro monçtu jautâjumosMaruta Brûkle, Kases un naudas apgrozîbas pârvaldes Monçtu daïas vadîtâja

EFK apakðkomiteja SVF jautâjumosJuris Kravalis, Ârçjo sakaru pârvaldes vadîtâjs

Eiropas Banku uzraugu komitejaVita Pilsuma, Latvijas Bankas padomes locekle (banku uzraudzîbas institûcijupârstâv FKTK padomes loceklis Jânis Placis)

Eurostat Maksâjumu bilances komitejaDaiga Gaigala-Liþbovska, Statistikas pârvaldes Maksâjumu bilances statistikasdaïas vadîtâjaValters Zîle, Statistikas pârvaldes Maksâjumu bilances statistikas daïas vadîtâjavietnieks

Latvijas Republikas pastâvîgâ pârstâvniecîba Eiropas SavienîbâAldis Austers, Latvijas Bankas nozares padomnieks

Monetârâs, finanðu un maksâjumu bilances statistikas komitejaAgris Caune, Statistikas pârvaldes vadîtâjsIlmârs Skarbnieks, Statistikas pârvaldes vadîtâja vietnieks

Valsts administrâcijas grupaVilnis Kepe, Kases un naudas apgrozîbas pârvaldes vadîtâja vietnieks

EIROPAS CENTRÂLO BANKU SISTÇMAECB ÌenerâlpadomeIlmârs Rimðçviès, Latvijas Bankas prezidents

Banknoðu komitejaVeneranda Kausa, Kases un naudas apgrozîbas pârvaldes vadîtâjaVilnis Kepe, Kases un naudas apgrozîbas pârvaldes vadîtâja vietnieks

Banku uzraudzîbas komitejaZoja Razmusa, Monetârâs politikas pârvaldes vadîtâja vietniece (bankuuzraudzîbas institûciju pârstâv FKTK priekðsçdçtâjs Uldis Cçrps)

Cilvçkresursu konferenceInta Lovnika, Personâla pârvaldes vadîtâja

Eirosistçmas/ECBS komunikâcijas komitejaMârtiòð Grâvîtis, Sabiedrisko attiecîbu pârvaldes vadîtâjsAina Raòíe, Komunikâcijas pârvaldes vadîtâja

1 Kopð 21.01.2008. – Kârlis Bauze, Monetârâs politikas pârvaldes vadîtâjs.2 Kopð 21.01.2008. – Juris Kravalis, Ârçjo sakaru pârvaldes vadîtâjs.

PI

EL

IK

UM

I

117

Grâmatvedîbas un monetâro ienâkumu komitejaJânis Caune, Latvijas Bankas galvenais grâmatvedisLeo Aðmanis, Latvijas Bankas galvenâ grâmatveþa vietnieks

Iekðçjâ audita komitejaModris Briedis, Iekðçjâ audita pârvaldes vadîtâjsAnita Hâznere, Iekðçjâ audita pârvaldes vadîtâja vietniece, Bankas darbîbasaudita daïas vadîtâja

Informâcijas tehnoloìiju komitejaHarijs Ozols, Latvijas Bankas valdes loceklis, Informâcijas sistçmu pârvaldesvadîtâjsIvo Odîtis, Informâcijas sistçmu pârvaldes vadîtâja vietnieks

Juridiskâ komitejaIlze Posuma, Juridiskâs pârvaldes vadîtâjaIveta Krastiòa, Juridiskâs pârvaldes vadîtâja vietniece

Maksâjumu un norçíinu sistçmu komitejaEgons Gailîtis, Maksâjumu sistçmu pârvaldes vadîtâjsÇriks Âboliòð, Monetârâs politikas pârvaldes vadîtâja vietnieks1

Monetârâs politikas komitejaHelmûts Ancâns, Latvijas Bankas valdes priekðsçdçtâja vietnieks, Monetârâspolitikas pârvaldes vadîtâjs2

Uldis Rutkaste, Monetârâs politikas pârvaldes Makroekonomikas analîzes daïasgalvenais ekonomists3

Starptautisko attiecîbu komitejaAndris Ruselis, Latvijas Bankas prezidenta vietnieksJuris Kravalis, Ârçjo sakaru pârvaldes vadîtâjs

Statistikas komitejaAgris Caune, Statistikas pârvaldes vadîtâjsIlmârs Skarbnieks, Statistikas pârvaldes vadîtâja vietnieks

Tirgus operâciju komitejaRaivo Vanags, Tirgus operâciju pârvaldes vadîtâjsAigars Egle, Tirgus operâciju pârvaldes vadîtâja vietnieks, Analîzes daïas vadîtâjs

STARPTAUTISKAIS VALÛTAS FONDSPilnvaroto padomeIlmârs Rimðçviès, Latvijas Bankas prezidents

Ziemeïvalstu un Baltijas valstu Monetâro un finanðu jautâjumu komitejaAndris Ruselis, Latvijas Bankas prezidenta vietnieks

Ziemeïvalstu un Baltijas valstu Monetâro un finanðu jautâjumu komitejasvietnieku grupaJuris Kravalis, Ârçjo sakaru pârvaldes vadîtâjs

Ziemeïvalstu un Baltijas valstu birojs VaðingtonâMârtiòð Bitâns, Ziemeïvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektorapadomnieks, Latvijas pârstâvis SVF

8. pielikums (turpinâjums)

1 Kopð 20.03.2008. – Elmârs Zakulis, Monetârâs politikas pârvaldes Finanðu tirgus analîzes daïas vadîtâjs.2 Kopð 21.01.2008. – Kârlis Bauze, Monetârâs politikas pârvaldes vadîtâjs.3 Kopð 10.03.2008. – Monetârâs politikas pârvaldes vadîtâja vietnieks.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

118 9. pielikums

2007. GADÂ PUBLICÇTIE LATVIJAS BANKAS IZDEVUMI

Ðajâ sarakstâ iekïautas publikâcijas, kuras 2007. gadâ sagatavojusi un izdevusiLatvijas Banka. Tâs interesentiem pieejamas Latvijas Bankas interneta lapâ(www.bank.lv). Iespiestâ veidâ sagatavotos Latvijas Bankas izdevumus iespçjamssaòemt bez maksas gan Latvijas Bankâ, gan arî pa pastu (ja nav norâdîts citâdi unpietiek krâjumu), sûtot pieprasîjumu uz adresi, kas norâdîta ðâ izdevuma pçdçjâlappusç, vai izmantojot e-pasta adresi info@bank.lv.

REGULÂRIE IZDEVUMI

"Latvijas Bankas 2006. gada pârskats""Monetârais Apskats. Monetary Review" (2006. gada 3. un 4. numurs un 2007. gada1. un 2. numurs)"Monetârais Biïetens" (2006. gada 11. un 12. numurs un 2007. gada 1.–10. numurs)"Finanðu Stabilitâtes Pârskats" (2006. gada 2. numurs)"Latvijas Maksâjumu Bilance. Latvia's Balance of Payments" (2006. gada 3. un4. numurs un 2007. gada 1. un 2. numurs)"Latvijas Maksâjumu Bilance (Pamatrâdîtâji)" (2006. gada 11. un 12. numurs un2007. gada 1.–10. numurs)"Averss un Reverss" (2007. gada 1.–4. numurs un Latvijas Bankas organizçtajaikonferencei "Konkurçtspçja – Latvijas tautsaimniecîbas nâkotnes stûrakmens"veltîts speciâlizlaidums)

PÇTÎJUMI

1. Beòkovskis K., Paula D. Inflâcijas gaidas Latvijâ: patçrçtâju apsekojuma rezultâti2. Vîtola K., Dâvidsons G., Mjagkiha L. Sçrijveida dzîvokïu tirgus analîze saistîbâar kreditçðanas un iedzîvotâju maksâtspçjas novçrtçjumiem3. Meïihovs A., Zasova A. Filipsa lîknes novçrtçjums Latvijai4. Ajevskis V. Inflâcija un inflâcijas nenoteiktîba Latvijâ

PI

EL

IK

UM

I

11910. pielikums

LATVIJAS BANKAS PAMATUZDEVUMU IZPILDES 2007. GADANORMATÎVÂS AKTUALITÂTES

15. martsLatvijas Bankas padome apstiprinâja noteikumus Nr. 1 "Darîjumu procentu likmes"(spçkâ ar 24.03.2007.), par 0.5 procentu punktiem (lîdz 5.50% gadâ) paaugstinotrefinansçðanas likmi. Noteikta arî aizdevumu iespçjas uz nakti procentu likme(6.50% gadâ) un banku noguldîjumu iespçjas uz nakti Latvijas Bankâ procentulikme (2.00%).

Latvijas Bankas padome apstiprinâja noteikumus Nr. 2 "Darîjumu regulatîvie notei-kumi", kas nosaka darîjumu procentu likmes, cenas un apjomu, kâ arî termiòunoteikðanas kârtîbu (spçkâ ar 24.03.2007.).

Latvijas Bankas padome apstiprinâja noteikumus Nr. 3 ""Kredîtiestâþu maksâjumustatistikas pârskata" sagatavoðanas noteikumi" (spçkâ ar 01.07.2007.).

17. maijsLatvijas Bankas padome apstiprinâja noteikumus Nr. 4 "Darîjumu procentu likmes"(spçkâ ar 18.05.2007.), par 0.5 procentu punktiem (lîdz 6.00% gadâ) paaugstinotrefinansçðanas likmi un par 1.0 procentu punktu (lîdz 7.50% gadâ) – aizdevumuiespçjas uz nakti procentu likmi un atstâjot nemainîgu banku noguldîjumu iespçjasuz nakti Latvijas Bankâ procentu likmi (2.00%).

Latvijas Bankas padome apstiprinâja noteikumus Nr. 5 "Latvijas Bankas monetârâspolitikas instrumentu izmantoðanas noteikumi", kas nosaka kârtîbu, kâdâ LatvijasBanka izmanto monetârâs politikas instrumentus un bankas piedalâs Latvijas Ban-kas monetârajâs operâcijâs (spçkâ ar 01.06.2007.).

12. jûlijsLatvijas Bankas padome apstiprinâja noteikumus Nr. 6 ""Vçrtspapîru îpaðniekumçneða pârskata" sagatavoðanas noteikumi" (spçkâ ar 01.01.2008.).

Latvijas Bankas padome apstiprinâja noteikumus Nr. 7 "Latu naudas zîmju ap-raksts" (spçkâ ar 13.07.2007.).

13. septembrisLatvijas Bankas padome apstiprinâja noteikumus Nr. 8 "Kredîtu reìistra noteikumi"(spçkâ ar 01.01.2008.).

Latvijas Bankas padome apstiprinâja noteikumus Nr. 9 "Kredîtu reìistra dalîbniekumaksas par Kredîtu reìistra izmantoðanu apmçrs un maksâðanas kârtîba" (spçkâar 01.01.2008.).

2. novembrisLatvijas Bankas padome pieòçma lçmumu "Par dalîbu Eiropas automatizçtajâreâlâ laika bruto norçíinu sistçmâ TARGET2", nolemjot 2007. gada 19. novembrîpievienoties Eiropas Vienotajai automatizçtajai reâlâ laika bruto norçíinu sistçmaiTARGET2 un uzsâkt TARGET2-Latvija darbîbu.

15. novembrisLatvijas Bankas padome apstiprinâja noteikumus Nr. 10 "Kredîtu reìistra tehniskienoteikumi" (spçkâ ar 01.01.2008.).

Latvijas Bankas padome apstiprinâja noteikumus Nr. 11 "Grozîjumi Latvijas Ban-kas 2007. gada 13. septembra noteikumos Nr. 8 "Kredîtu reìistra noteikumi"" (spçkâar 01.01.2008.).

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

120

Latvijas Bankas padome apstiprinâja noteikumus Nr. 12 "Grozîjumi LatvijasBankas 2007. gada 13. septembra noteikumos Nr. 9 "Kredîtu reìistra dalîbniekumaksas par kredîtu reìistra izmantoðanu apmçrs un maksâðanas kârtîba"" (spçkâar 01.01.2008.).

Latvijas Bankas padome apstiprinâja noteikumus Nr. 13 "Grozîjums LatvijasBankas 2007. gada 12. jûlija noteikumos Nr. 7 "Lata naudas zîmju apraksts"" (spçkâar 05.12.2007.).

10. pielikums (turpinâjums)

PI

EL

IK

UM

I

12111. pielikums

TERMINI

Aizdevumu iespçja uz nakti – pastâvîgâ iespçja Latvijas Republikâ reìistrçtâmbankâm Latvijas Bankâ saòemt automâtiskos un pieprasîjuma aizdevumus uz naktipret íîlu. Ðî pastâvîgâ iespçja uz nakti aizstâja lombarda kredîtu.

Atlikuðais termiòð – lîdz parâda instrumenta dzçðanas vai aizdevuma atmaksasdatumam vai kâdas citas finanðu operâcijas beigu datumam atlikuðais laiks.

Automâtiskais aizdevums – aizdevums, ko Latvijas Republikâ reìistrçtai bankai,îstenojot aizdevumu iespçju uz nakti, Latvijas Banka izsniedz pret íîlu lîdz nâka-majai darbadienai ðîs bankas naudas konta debeta atlikuma segðanai. Ðî pastâvîgâiespçja aizstâja automâtisko lombarda kredîtu.

Automâtiskais lombarda kredîts – sk. automâtiskais aizdevums.

Bruto norçíinu sistçma – pârvedumu sistçma, kurâ norçíins par katru naudas vaivçrtspapîru pârveduma rîkojumu tiek veikts, pamatojoties uz katru atseviðíu mak-sâjuma rîkojumu atbilstoði to saòemðanas secîbai.

Centrâlâ valdîba – valsts institûcijas, t.sk. ministrijas, vçstniecîbas, pârstâvniecîbas,aìentûras, padomes, izglîtîbas, veselîbas aizsardzîbas, tiesîbsargâjoðâs, kultûrasun citas valsts iestâdes, kuru kompetence attiecas uz visu valsts ekonomisko teri-toriju. Centrâlâ valdîba ietver valsts bezpeïòas institûcijas, ko tâ kontrolç un finansç.

Citi finanðu starpnieki (CFS) – finanðu iestâdes (izòemot apdroðinâðanas sabied-rîbas un pensiju fondus), kuras iesaistîtas galvenokârt finanðu starpniecîbâ, uzòe-moties tâdas saistîbas, kas nav nauda, ne-MFI noguldîjumi un tuvi noguldîjumuaizstâjçji vai apdroðinâðanas tehniskâs rezerves. CFS ir kreditçðanâ iesaistîtâs sa-biedrîbas (piemçram, finanðu lîzinga sabiedrîbas, faktûrkreditçðanas sabiedrîbas,eksporta vai importa finansçðanas sabiedrîbas), ieguldîjumu fondi, ieguldîjumubrokeru sabiedrîbas, finanðu instrumentsabiedrîbas, finanðu pârvaldîtâjsabiedrîbas,riska kapitâla sabiedrîbas, kâ arî citas finanðu iestâdes, ja to darbîba atbilst minç-tajiem nosacîjumiem.

ECB Ìenerâlpadome – viena no ECB lçmçjinstitûcijâm, kuras sastâvâ ietilpst ECBprezidents, viòa vietnieks un visu ES valstu centrâlo banku prezidenti.

Eiro zona – ES valstis, kuras saskaòâ ar Eiropas Kopienas dibinâðanas lîgumuieviesuðas eiro kâ to vienoto valûtu un kurâs tiek îstenota vienotâ monetârâ politika,par ko atbild ECB Padome. 2007. gada beigâs eiro zonu veidoja Austrija, Beïìija,Francija, Grieíija, Îrija, Itâlija, Luksemburga, Nîderlande, Portugâle, Slovçnija,Somija, Spânija un Vâcija (2008. gada 1. janvârî eiro zonai pievienojâs arî Kipraun Malta).

Eiropas Centrâlâ banka (ECB) – ECBS un Eirosistçmas centrâlâ institûcija, kamsaskaòâ ar Eiropas Kopienas normatîvajiem aktiem pieðíirts juridiskâs personasstatuss. ECB, sadarbojoties ar ES valstu centrâlajâm bankâm, îsteno Eirosistçmaiun ECBS izvirzîtos uzdevumus saskaòâ ar ECBS un ECB Statûtiem. ECB pârvaldaPadome un Valde. Kamçr visas ES valstis nav ieviesuðas eiro, ECBS ietvaros dar-bojas arî treðâ ECB lçmçjinstitûcija – Ìenerâlpadome.

Eiropas Centrâlo banku sistçma (ECBS) – ietver ECB un ES valstu centrâlâsbankas. Centrâlâs bankas tajâs ES valstîs, kuras vçl nav ieviesuðas eiro, îstenoneatkarîgu monetâro politiku saskaòâ ar attiecîgâs valsts normatîvajiem aktiemun tâdçjâdi nav iesaistîtas Eirosistçmas monetârâs politikas îstenoðanâ.

Eirosistçma – ietver ECB un eiro zonas valstu centrâlâs bankas. Eirosistçmaslçmçjinstitûcijas ir ECB Padome un ECB Valde.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

122

Ekonomikas un finanðu komiteja (EFK) – ES Padomes izveidota komitejaekonomikas un finanðu jautâjumos, kurâ darbojas ES valstu valdîbu un centrâlobanku pârstâvji, kâ arî EK un ECB pârstâvji.

Ekonomikas un monetârâ savienîba (EMS) – Eiropas Kopienas dibinâðanas lîgumâaprakstîtas EMS veidoðanas procesa ES trîs pakâpes. EMS pirmo pakâpi, kas sâkâs1990. gada 1. jûlijâ un beidzâs 1993. gada 31. decembrî, galvenokârt raksturo brîvaskapitâla plûsmas izveide ES. EMS otrâ pakâpe sâkâs 1994. gada 1. janvârî unietvçra Eiropas Monetârâ institûta izveidi, aizliegumu centrâlajâm bankâm finansçtsabiedrisko sektoru, aizliegumu sabiedriskajam sektoram privileìçti piekïût finanðuinstitûcijâm un izvairîðanos no pârmçrîga valdîbas budþeta deficîta. EMS treðâpakâpe sâkâs 1999. gada 1. janvârî, nododot atbildîbu par monetârajiem jautâju-miem ECB un ievieðot eiro. Ar eiro naudas zîmju ievieðanu 2002. gada 1. janvârîtika pabeigts EMS izveides process.

Elektroniskâ klîringa sistçma (EKS) – Latvijas Bankas neto norçíinu sistçma,kas nodroðina klientu maksâjuma rîkojumu apstrâdi un klîringa (tîrvçrtes) norç-íinus.

Fiksçtas procentu likmes instruments – finanðu instruments, kura kupona procentulikme nemainâs visâ instrumenta darbîbas laikâ.

Finanðu iestâdes – CFS, finanðu palîgsabiedrîbas, apdroðinâðanas sabiedrîbas unpensiju fondi.

Finanðu palîgsabiedrîbas – finanðu iestâdes, kas iesaistîtas galvenokârt finanðupalîgdarbîbâs, t.i., darbîbâs, kuras cieði saistîtas ar finanðu starpniecîbu, bet navfinanðu starpniecîba, piemçram, ieguldîjumu brokeri, kas neveic finanðu starpnie-cîbas pakalpojumus savâ vârdâ, sabiedrîbas, kas nodroðina finanðu tirgu infra-struktûru, iestâdes, kas uzrauga MFI, finanðu iestâdes un finanðu tirgu. Finanðuun kapitâla tirgus komisija un Rîgas Fondu birþa uzskatâmas par finanðu palîgsa-biedrîbâm.

Galvenâs refinansçðanas operâcijas – tirgus operâcijas, ko Latvijas Banka veic,organizçjot reverso darîjumu izsoles, kurâs Latvijas Republikâ reìistrçtâm bankâmpieðíir aizdevumus pret íîlu. Izsoles minimâlâ aizdevuma procentu likme ir vienâdaar Latvijas Bankas refinansçðanas likmi. Latvijas Banka katrai izsolei nosaka izsoleskopçjo apjomu. Aizdevuma termiòð ir 7 dienas. Ðo operâciju veikðana aizstâjaîstermiòa vçrtspapîru pârdoðanas ar atpirkðanu (repo darîjumu) izsoles.

Ilgâka termiòa refinansçðanas operâcijas – tirgus operâcijas, ko Latvijas Bankaveic, organizçjot reverso darîjumu izsoles, kurâs Latvijas Republikâ reìistrçtâmbankâm pieðíir aizdevumus pret íîlu. Izsoles minimâlâ aizdevuma procentu likmeir vienâda ar Latvijas Bankas refinansçðanas likmi. Latvijas Banka katrai izsoleinosaka izsoles kopçjo apjomu. Aizdevuma termiòð ir 91 diena. Ðo operâciju veik-ðana aizstâja ilgâka termiòa vçrtspapîru pârdoðanas ar atpirkðanu (repo darîjumu)izsoles.

Kapitâla vçrtspapîri – vçrtspapîri, kas nodroðina lîdzdalîbu komercsabiedrîbaskapitâlâ. Tie ietver birþâs tirgotus un netirgotus kapitâla vçrtspapîrus (piemçram,kotçtas akcijas, nekotçtas akcijas un citus kapitâla vçrtspapîru veidus) un parastinodroðina ienâkumus dividenþu veidâ.

Klîrings (tîrvçrte) – maksâjuma dokumentu vai vçrtspapîru pârveduma rîkojumunosûtîðanas, apstrâdes un savstarpçjâs saskaòoðanas process, kas notiek pirms no-rçíina un kâ rezultâtâ, pamatojoties uz visiem banku iesniegtajiem maksâjumadokumentiem, aprçíina katras bankas klîringa (tîrvçrtes) neto pozîciju, t.i., kopçjâsnaudas lîdzekïu saistîbas vai prasîbas pret pârçjâm bankâm.

11. pielikums (turpinâjums)

PI

EL

IK

UM

I

123

Koncentrâcijas râdîtâjs – piecu lielâko transakciju nosûtîtâju (var bût iekïautacentrâlâ banka) tirgus daïa katras maksâjumu sistçmas transakciju kopskaitâ unkopapjomâ. Pieci lielâkie transakciju nosûtîtâji maksâjumu apjoma ziòâ var bûtatðíirîgi no pieciem lielâkajiem transakciju nosûtîtâjiem maksâjumu transakcijuskaita ziòâ. Latvijas Bankas maksâjumu sistçmu koncentrâcijas râdîtâja aprçíinâiekïautas arî Latvijas Bankas transakcijas.

Kredîtiestâde – sabiedrîba, kas dibinâta, lai pieòemtu noguldîjumus un citus at-maksâjamus lîdzekïus no neierobeþota klientu loka un savâ vârdâ izsniegtu kredîtus,un sniegtu citus finanðu pakalpojumus, vai elektroniskâs naudas institûcijas, kasemitç maksâðanas lîdzekïus elektroniskâs naudas veidâ. Latvijas kredîtiestâdes(bankas un elektroniskâs naudas institûcijas) ietvertas "Latvijas Republikas mo-netâro finanðu iestâþu sarakstâ" (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv)izvçlnes "Tiesîbu akti" sadaïu "Statistikas pârskati").

Kredîtrisks – iespçja ciest zaudçjumus darîjuma partnera saistîbu neizpildes dçï.

Likviditâtes risks – iespçja, ka saistîbas netiks izpildîtas laikus un nebûs iespçjamsatsavinât aktîvus tuvu to patiesajai vçrtîbai.

Lombarda kredîts – sk. aizdevumu iespçja uz nakti.

M0 – naudas bâze, kas aprçíinâta saskaòâ ar Latvijas Bankas metodoloìiju unietver Latvijas Bankas emitçtâs latu banknotes un monçtas un rezidentu MFI unfinanðu iestâþu pieprasîjuma noguldîjumus (noguldîjumus uz nakti) Latvijas Bankâ.

M1 – ðaurâs naudas râdîtâjs, kas aprçíinâts saskaòâ ar ECB metodoloìiju un ietverLatvijas Bankas emitçtâs latu banknotes un monçtas, neieskaitot to atlikumusMFI kasçs, un rezidentu nefinanðu sabiedrîbu, finanðu iestâþu, mâjsaimniecîbuun mâjsaimniecîbas apkalpojoðo bezpeïòas institûciju un paðvaldîbu latos un âr-valstu valûtâs MFI uz nakti veiktos noguldîjumus.

M2 – vidçjâs naudas râdîtâjs, kas aprçíinâts saskaòâ ar ECB metodoloìiju unietver M1 un rezidentu nefinanðu sabiedrîbu, finanðu iestâþu, mâjsaimniecîbu unmâjsaimniecîbas apkalpojoðo bezpeïòas institûciju un paðvaldîbu latos un ârvalstuvalûtâs MFI veiktos noguldîjumus ar brîdinâjuma termiòu par izòemðanu lîdz3 mçneðiem ieskaitot (îstermiòa krâjnoguldîjumus) un noguldîjumus ar noteiktotermiòu lîdz 2 gadiem ieskaitot (îstermiòa noguldîjumus).

M2X – plaðâ nauda; ðis naudas râdîtâjs tiek aprçíinâts saskaòâ ar Latvijas Bankasmetodoloìiju un ietver Latvijas Bankas emitçtâs latu banknotes un monçtas, ne-ieskaitot to atlikumus MFI kasçs, un rezidentu nefinanðu sabiedrîbu, finanðu ie-stâþu, mâjsaimniecîbu un mâjsaimniecîbas apkalpojoðo bezpeïòas institûciju MFIveiktos noguldîjumus uz nakti un termiònoguldîjumus (t.sk. noguldîjumus ar brî-dinâjuma termiòu par izòemðanu un repo darîjumus) latos un ârvalstu valûtâs.Paðvaldîbu noguldîjumi tiek ietverti M2X kâ neto râdîtâjs pieprasîjuma pusç.

M3 – plaðâs naudas râdîtâjs, kas aprçíinâts saskaòâ ar ECB metodoloìiju un ietverM2, repo darîjumus, MFI emitçtos parâda vçrtspapîrus ar termiòu lîdz 2 gadiemieskaitot un naudas tirgus fondu akcijas un daïas.

Mainîgas procentu likmes instruments – finanðu instruments, kura kuponaprocentu likmi periodiski pârskata attiecîbâ pret atsauces indeksu, lai atspoguïotuîstermiòa vai vidçja termiòa tirgus procentu likmju pârmaiòas. Mainîgas procentulikmes instrumentiem kupona procentu likme var bût noteikta, izmantojot vai nuatsauces indeksu kâdâ datumâ pirms procentu uzkrâðanas perioda sâkuma, vai arîprocentu uzkrâðanas perioda laikâ.

11. pielikums (turpinâjums)

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

124

Mâjsaimniecîbas – fiziskâs personas vai fizisko personu grupas kâ patçrçtâji untikai paðu galapatçriòam domâtu preèu raþotâji un nefinanðu pakalpojumu snie-dzçji. Latvijâ par mâjsaimniecîbâm uzskatâmi arî individuâlâ darba veicçji, ja viòinav reìistrçjuði savu darbîbu Latvijas Republikas Uzòçmumu reìistra komercre-ìistrâ. Veidojot kopsavilkumus, mâjsaimniecîbu sektorâ parasti iekïauj arî mâj-saimniecîbas apkalpojoðo bezpeïòas institûciju datus.

Mâjsaimniecîbas apkalpojoðâs bezpeïòas institûcijas – institûcijas, kas nodroðinapreces un pakalpojumus fiziskajâm personâm vai fizisko personu grupâm un re-sursus gûst galvenokârt no brîvprâtîgâm iemaksâm naudâ vai natûrâ, piemçram,arodbiedrîbas, profesionâlâs vai izglîtîbas apvienîbas, patçrçtâju asociâcijas,politiskâs partijas, baznîcas, reliìiskâs kopienas, kâ arî kultûras, atpûtas un sportaklubi, þçlsirdîbas, atbalsta un palîdzîbas organizâcijas.

Maksâjumu bilance – statistikas pârskats, kas atspoguïo Latvijas saimnieciskosdarîjumus ar pârçjâm valstîm konkrçtâ periodâ. Ðajâ pârskatâ ietilpst darîjumi,kuri saistîti ar precçm, pakalpojumiem, ienâkumiem un pârvedumiem, un tie netodarîjumi, kuri rada finanðu prasîbas ("Aktîvi") vai finanðu saistîbas ("Pasîvi") pretpârçjâm valstîm.

Monetârâs finanðu iestâdes (MFI) – iestâdes, kas kopâ veido naudas emisijassektoru. Latvijas Banka uztur "Latvijas Republikas monetâro finanðu iestâþu sa-rakstu" (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvçlnes "Tiesîbu akti"sadaïu "Statistikas pârskati"), kurâ 2007. gada beigâs iekïauta Latvijas Banka,31 kredîtiestâde, divi naudas tirgus fondi un 35 pârçjâs MFI (krâjaizdevu sabiedrî-bas). ECB savâ interneta lapâ regulâri publicç ES valstu MFI sarakstu (sk. LatvijasBankas interneta lapas (www.bank.lv) izvçlni "Saites").

Nefinanðu sabiedrîba – saimnieciska vienîba, kas veic preèu raþoðanu vai sniedznefinanðu pakalpojumus nolûkâ gût peïòu vai citus augïus. Latvijâ par nefinanðusabiedrîbu uzskatâms arî individuâlais komersants, ja viòð reìistrçjis savu darbîbuLatvijas Republikas Uzòçmumu reìistra komercreìistrâ.

Noguldîjumi ar brîdinâjuma termiòu par izòemðanu – naudas lîdzekïi, kurinoguldîti MFI, nenosakot termiòu, un kurus iespçjams izòemt vai nu iepriekðbrîdinot MFI atbilstoði lîgumâ noteiktajam brîdinâjuma termiòam, vai arîsamaksâjot tai ievçrojamu soda naudu.

Noguldîjumi ar noteiktu termiòu – naudas lîdzekïi, kuri noguldîti MFI un kurusnevar izòemt pirms termiòa beigâm vai var izòemt, tikai samaksâjot nelielu sodanaudu. Ðâdi noguldîjumi aptver arî daþus netirgojamus parâda instrumentus, pie-mçram, netirgojamus noguldîjumu sertifikâtus.

Noguldîjumu iespçja uz nakti – pastâvîgâ iespçja Latvijas Republikâ reìistrçtâmbankâm pçc to iniciatîvas veikt Latvijas Bankâ noguldîjumus uz nakti.

Pamatdarbîbas risks – iespçja ciest finansiâlus un nefinansiâlus zaudçjumusdarbîbas neparedzçtas pârtraukðanas, informâcijas nesankcionçtas izmantoðanas,droðîbas prasîbu neievçroðanas un citu ar nepilnîgu iekðçjâs kontroles sistçmusaistîtu iekðçju vai ârçju apstâkïu dçï.

Parâda vçrtspapîri – vçrtspapîri, kas apliecina emitenta (t.i., aizòçmçja) saistîbaspret ðo vçrtspapîru turçtâju (aizdevçju) un tâ apòemðanos veikt vienu vai vairâkusmaksâjumus vçrtspapîru turçtâjam (aizdevçjam) noteiktâ datumâ vai datumos (pie-mçram, obligâcijas, parâdzîmes, naudas tirgus instrumenti). Ðiem vçrtspapîriemparasti ir noteikta procentu likme (kupons), vai arî tie tiek pârdoti ar diskontupret summu, kas tiks atmaksâta noteiktajâ dzçðanas termiòâ. Parâda vçrtspapîri,kas emitçti ar sâkotnçjo termiòu ilgâku par 1 gadu, klasificçjami kâ ilgtermiòa

11. pielikums (turpinâjums)

PI

EL

IK

UM

I

125

parâda vçrtspapîri.

Pastâvîgâ iespçja – centrâlâs bankas nodroðinâta iespçja, kas pieejama darîjumapartneriem pçc to iniciatîvas. Latvijas Banka piedâvâ Latvijas Republikâ reìistrç-tâm bankâm divas pastâvîgâs iespçjas uz nakti: aizdevumu iespçju un noguldîjumuiespçju.

Pieprasîjuma aizdevums – aizdevums, ko Latvijas Republikâ reìistrçtâm bankâm,îstenojot aizdevumu iespçju uz nakti, Latvijas Banka izsniedz pçc to pieprasîjumapret íîlu lîdz nâkamajai darbadienai. Ðî iespçja aizstâja pieprasîjuma lombardakredîtu.

Pieprasîjuma lombarda kredîts – sk. pieprasîjuma aizdevums.

Portfeïieguldîjumi – Latvijas rezidentu ieguldîjumi (neto darîjumi un atlikumi)citu valstu rezidentu emitçtajos vçrtspapîros ("Aktîvi") un citu valstu rezidentuieguldîjumi Latvijas rezidentu emitçtajos vçrtspapîros ("Pasîvi"). Portfeïiegul-dîjumos tiek ietverti kapitâla vçrtspapîri (nodroðina îpaðumtiesîbas, kas atbilst lîdz10% no parastajâm akcijâm vai balsstiesîbâm) un parâda vçrtspapîri, izòemot tosvçrtspapîrus, kuri atspoguïoti ârvalstu tieðajâs investîcijâs vai rezerves aktîvos.

Reâlâ laika bruto norçíinu (RTGS) sistçma – norçíinu sistçma, kurâ naudas vaivçrtspapîru pârveduma rîkojumu apstrâde un norçíins notiek individuâli un secîgi(neizmantojot mijieskaitu) reâlajâ laikâ.

Reversais darîjums – darîjums, kurâ Latvijas Banka izsniedz Latvijas Republikâreìistrçtâm bankâm aizdevumu pret íîlu.

Rezerves – Latvijas Republikâ reìistrçtu banku naudas turçjumi Latvijas Bankâ,lai izpildîtu rezervju prasîbas.

Rezervju bâze – to bilances posteòu summa, kuri veido Latvijas Republikâ reìis-trçtu banku rezervju prasîbu aprçíinâðanas bâzi.

Rezervju norma – Latvijas Bankas noteikta rezervju bâzes daïa procentos jeb ob-ligâto rezervju procents. Centrâlâ banka var noteikt normu arî katrai rezervjubâzç iekïauto bilances posteòu kategorijai. Normas izmanto rezervju prasîbu aprç-íinâðanai.

Rezervju prasîbas – prasîbas Latvijas Republikâ reìistrçtâm bankâm turçt LatvijasBankâ rezervju normai atbilstoðas rezerves.

RIGIBID (Riga Interbank Bid Rate) – Latvijas starpbanku noguldîjumu procentulikmju indekss, kas atspoguïo kotçðanas sarakstâ iekïauto banku noteiktâs latunaudas tirgus procentu likmes, par kâdâm ðîs bankas vçlas aizòemties naudaslîdzekïus latos no citâm bankâm. Latvijas Banka ðo indeksu aprçíina darîjumiemar termiòu uz nakti, 1 diena (sâkot ar nâkamo darbadienu), 1 nedçïa, 1 mçnesis,3 mçneði, 6 mçneði un 12 mçneðu.

RIGIBOR (Riga Interbank Offered Rate) – Latvijas starpbanku kredîtu procentulikmju indekss, kas atspoguïo kotçðanas sarakstâ iekïauto banku noteiktâs latunaudas tirgus procentu likmes, par kâdâm ðîs bankas vçlas aizdot naudas lîdzekïuslatos citâm bankâm. Latvijas Banka ðo indeksu aprçíina darîjumiem ar termiòuuz nakti, 1 diena (sâkot ar nâkamo darbadienu), 1 nedçïa, 1 mçnesis, 3 mçneði,6 mçneði un 12 mçneðu.

Sâkotnçjais termiòð – saskaòâ ar finanðu operâcijas sâkumâ nolîgtajiem notei-kumiem un nosacîjumiem laiks no parâda instrumenta emisijas datuma lîdz dzç-ðanas datumam vai aizdevuma izsniegðanas datuma lîdz atmaksas datumam, vaikâdas citas finanðu operâcijas sâkuma datuma lîdz beigu datumam.

11. pielikums (turpinâjums)

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

07.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

126

SEPA (Vienotâ eiro maksâjumu telpa) (SEPA (Single Euro Payment Area)) – telpa,kurâ patçrçtâji, uzòçmçjsabiedrîbas un citi tautsaimniecîbas dalîbnieki neatkarîgino to atraðanâs vietas varçs veikt un saòemt maksâjumus eiro gan starp valstîm,gan valstu robeþâs saskaòâ ar vieniem un tiem paðiem galvenajiem nosacîjumiem,tiesîbâm un pienâkumiem.

Starpbanku automatizçtâ maksâjumu sistçma (SAMS) – Latvijas Bankas reâlâlaika bruto norçíinu sistçma, kas nodroðina Latvijas Bankas monetârâs politikasoperâciju, liela apjoma starpbanku pârvedumu, kâ arî citu latos veikto maksâjumunorçíinus.

Starptautiskais Valûtas fonds (SVF) – starptautiska organizâcija, kas dibinâta1944. gada jûlijâ, lai veicinâtu starptautisko monetâro sadarbîbu, valûtas kursustabilitâti, valstu ekonomisko izaugsmi un nodarbinâtîbas pieaugumu un nodroði-nâtu îslaicîgu finansiâlu palîdzîbu, ja kâdai SVF dalîbvalstij radusies nepiecieðamîbarisinât ar maksâjumu bilanci saistîtas problçmas.

Starptautisko investîciju bilance – statistikas pârskats, kas atspoguïo Latvijas fi-nanðu prasîbu ("Aktîvi") un finanðu saistîbu ("Pasîvi") pret pârçjâm valstîm atlikumuvçrtîbu un sastâvu.

Starptautisko norçíinu banka (SNB) (Bank for International Settlements (BIS)) –starptautiska finanðu organizâcija, kas dibinâta 1930. gada maijâ, lai veicinâtu starp-tautisko monetâro un finanðu sadarbîbu. SNB darbojas kâ centrâlo banku banka.

TARGET (Eiropas Vienotâ automatizçtâ reâlâ laika bruto norçíinu) sistçma(TARGET (Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer)system) – reâlâ laika bruto norçíinu (RTGS) sistçma eiro, kas nodroðina centrâlobanku monetârâs politikas operâciju, liela apjoma starpbanku pârvedumu, kâ arîcitu eiro veikto maksâjumu norçíinus.

TARGET2 – jauna TARGET sistçmas paaudze, kurâ TARGET decentralizçtotehnisko struktûru aizstâjusi vienota platforma, kas nodroðina saskaòotu pakal-pojumu sniegðanu un vienotu cenu noteikðanas shçmu.

TARGET2-Latvija – TARGET2 komponentsistçma Latvijâ, kuras darbîbu nodro-ðina Latvijas Banka kopîgi ar pârçjâm ECBS centrâlajâm bankâm.

Termiònoguldîjumi Latvijas Bankâ – tâdi noguldîjumi latos ar fiksçtu procentulikmi uz noteiktu termiòu, kurus Latvijas Bankâ tâs organizçtas termiònoguldîjumuizsoles rezultâtâ veic Latvijas Republikâ reìistrçtas bankas. Izsoles maksimâlânoguldîjuma procentu likme ir vienâda ar Latvijas Bankas refinansçðanas likmi.Latvijas Banka katrai izsolei nosaka izsoles kopçjo apjomu. Termiònoguldîjumuizsoles aizstâj vçrtspapîru pirkðanas ar atpârdoðanu (reverse repo darîjumu) izsoles.

Tieðâs investîcijas – investîcijas (neto darîjumi un atlikumi), ko ârvalstu investorsveic, lai iegûtu bûtisku lîdzdalîbu (îpaðumtiesîbas, kas atbilst vismaz 10% no paras-tajâm akcijâm vai balsstiesîbâm) kâdâ Latvijas komercsabiedrîbâ ("Tieðâs inves-tîcijas Latvijâ") vai Latvijas investors kâdâ ârvalstu kompânijâ ("Tieðâs investîcijasârvalstîs"). Tâs ietver tieðâs investîcijas paðu kapitâla, reinvestçtâs peïòas un citakapitâla veidâ.

Tieðie darîjumi – darîjumi, kurus Latvijas Banka noslçdz ar Latvijas Republikâreìistrçtâm bankâm organizçtas vçrtspapîru tieðâs pirkðanas vai pârdoðanas izsolesvai ârvalstu valûtas bezskaidrâs naudas pirkðanas un pârdoðanas rezultâtâ.

Tirgus operâcijas – operâcijas, ko finanðu tirgû veic pçc centrâlâs bankas iniciatîvas.Latvijas Bankas tirgus operâcijas var iedalît atbilstoði Eirosistçmâ lietotajam dalî-jumam èetrâs kategorijâs: galvenâs refinansçðanas operâcijas, ilgâka termiòa re-

11. pielikums (turpinâjums)

PI

EL

IK

UM

I

127

finansçðanas operâcijas, strukturâlâs operâcijas un precizçjoðâs operâcijas. LatvijasBankas galvenie tirgus operâciju instrumenti ir reversie darîjumi. Strukturâlajâmoperâcijâm pieejami tieðie darîjumi, savukârt precizçjoðo operâciju veikðanai pie-ejami tieðie darîjumi, valûtas mijmaiòas darîjumi un termiònoguldîjumu piesaiste.

Tirgus risks – iespçja ciest zaudçjumus finanðu tirgus faktoru (piemçram, procentulikmju vai valûtas kursu) nelabvçlîgu pârmaiòu dçï.

Valdîba – valsts institûcijas, kuras raþo netirgojamas preces vai sniedz pakalpoju-mus, kas paredzçti individuâlajam vai kolektîvajam patçriòam, vai valsts institûcijas,kuras iesaistîtas nacionâlâ ienâkuma vai nacionâlâs bagâtîbas pârdalç. Latvijâ val-dîba ietver centrâlo valdîbu un vietçjo valdîbu.

Valûtas kursa mehânisms II (VKM II) – valûtas kursa reþîms, kas nodroðina pamat-principus sadarbîbai valûtas kursu politikas jomâ starp eiro zonas valstîm un ESvalstîm, kuras nepiedalâs EMS treðajâ pakâpç. 2007. gada beigâs VKM II piedalîjâsDânija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta un Slovâkija (2008. gada 1. janvârî,ievieðot eiro, Kipra un Malta pârtrauca dalîbu VKM II).

Valûtas mijmaiòas darîjums – vienas valûtas maiòa pret otru, vienlaikus veicotpirkðanas un pârdoðanas darîjumu pçc darîjuma sâkumkursa un pârdoðanas unpirkðanas darîjumu pçc darîjuma beigu kursa. Tirgus operâciju ietvaros LatvijasBanka par latiem pçrk ârvalstu valûtu no Latvijas Republikâ reìistrçtâm bankâm,vienlaikus noslçdzot ârvalstu valûtas nâkotnes pârdoðanas darîjumu, vai arî pârdodârvalstu valûtu Latvijas Republikâ reìistrçtâm bankâm, vienlaikus noslçdzot âr-valstu valûtas nâkotnes pirkðanas darîjumu. Latvijas Banka valûtas mijmaiòas da-rîjumu izsolçs kâ ârvalstu valûtu izmanto tikai eiro. Valûtas mijmaiòas darîjumu,pçrkot ârvalstu valûtu no bankâm ar atpârdoðanu, izsoles minimâlâ latu procentulikme ir vienâda ar Latvijas Bankas refinansçðanas likmi, bet, pârdodot ârvalstuvalûtu bankâm ar atpirkðanu, izsoles maksimâlâ latu procentu likme ir vienâda arLatvijas Bankas refinansçðanas likmi. Latvijas Banka katrai izsolei nosaka izsoleskopçjo apjomu.

Vçrtspapîru pârdoðana ar atpirkðanu (repo darîjumi) – sk. galvenâs refinansç-ðanas operâcijas.

Vçrtspapîru pirkðana ar atpârdoðanu (reverse repo darîjumi) – sk. termiònogul-dîjumi Latvijas Bankâ.

Vçrtspapîru tieðâ pirkðana un pârdoðana – darîjumi Latvijas Bankas organizçtasvçrtspapîru tieðâs pirkðanas vai pârdoðanas izsoles rezultâtâ. Latvijas Banka izsolçspiedâvâ Latvijas Republikâ reìistrçtâm bankâm pirkt vai pârdot latos denominçtusparâda vçrtspapîrus. Vçrtspapîru tieðâs pirkðanas izsolçs maksimâlâ pirkðanas cenaun tieðâs pârdoðanas izsolçs minimâlâ pârdoðanas cena tiek noteikta atbilstoðiattiecîgo vçrtspapîru tirgus cenai. Latvijas Banka katrai izsolei nosaka pçrkamovai pârdodamo vçrtspapîru apjomu.

Vietçjâ valdîba – valsts institûcijas, kuru kompetence attiecas tikai uz vietçjo eko-nomisko teritoriju. Vietçjâ valdîba ietver valsts bezpeïòas institûcijas, kuras vietçjâvaldîba kontrolç un finansç. Latvijâ vietçjâ valdîba ir paðvaldîbas.

11. pielikums (turpinâjums)

Latvijas Bankas 2007. gada pârskats

K. Valdemâra ielâ 2A, Rîgâ, LV-1050Tâlrunis: 6702 2300 Fakss: 6702 2420http://www.bank.lvinfo@bank.lvIespiests "Premo"