Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs

Slēgtu iestāžu neatkarīga uzraudzība Latvijā:

galvenie secinājumi Anhelita Kamenska

Slēgtu iestāžu neatkarīga uzraudzība Latvijā

Daļa no plašāka 3 gadus ES finansēta projekta “Cilvēktiesību monitorings slēgtās iestādēs Baltijas valstīs”

Latvijā – cietumi, policijas izolatori, psihoneiroloģiskās slimnīcas, specializētās sociālās aprūpes iestādes, iestādes nelegāliem imigrantiem, patvēruma meklētājiem,u.c.

Slēgtu iestāžu neatkarīga uzraudzība

Monitoringa vizītes (91 vizīte; 10 cilvēki, ) Rokasgrāmata “Slēgtu iestāžu monitoringa

veicējiem” (500 eksemplāri) Mācību vizītes (Nīderlande, Lielbritānija) Pētījums par slēgtu iestāžu neatkarīgiem uzraudzības

mehānismiem Semināri, piemēram, par ieslodzīto sūdzībām un

sūdzību izskatīšanas institūcijām Starptautiska konference – 27.-28.04.06

Pētījums par slēgtu iestāžu neatkarīgu uzraudzību

SATURS: Starptautiskie standarti (ANO, Eiropas

Padome) Slēgtu iestāžu neatkarīgas uzraudzības modeļi

citās valstīs, labas prakses piemēri Latvijas neatkarīgas uzraudzības mehānismi

Latvijas neatkarīgie uzraudzības mehānismi

apkopot informāciju vērtēt slēgto iestāžu uzraudzības mehānismu

darbības efektivitāti identificēt labas prakses piemērus slēgtu

iestāžu uzraudzībā sniegt rekomendācijas slēgto iestāžu

uzraudzības nostiprināšanai

Pētāmie jautājumi I

Juridiskais statuss Mandāts Pilnvaras Neatkarība Izmantojamie standarti (nacionālie, starptautiskie)

Pētāmie jautājumi II

Uzraudzības komandas sastāvs Vizītes, darbība pēc vizītes Mehānisma ietekme/slēgto iestāžu reakcija Iestādes 2-3 lielākie panākumi Sadarbība ar citiem slēgto iestāžu uzraudzības

mehānismiem Uzraudzības komandas apmācība Informētība par starptautisko organizāciju

ziņojumiem par Latviju, u.c.

Metodoloģija

Anketa – jautājumu saraksts Intervijas Publiski pieejamās dokumentācijas analīze

(ziņojumi, pārskati, normatīvie akti, u.c.) Interviju/vizīšu laikā iegūtā dokumentācija (sarakste

ar iestādēm, dienesta ziņojumi, iekšējie normatīvie akti, u.c.)

Līdzdalība atsevišķu uzraudzības mehānismu vizītēs

Slēgtās iestādes Latvijā

~ 100 slēgtās iestādes Cietumi – 15 Policijas izolatori – 28 Psihoneiroloģiskās slimnīcas/nodaļas - 9 (+ 3) Specializētās sociālās aprūpes iestādes – 31 Nelegālo imigrantu nometne “Olaine” – 1 Patvēruma meklētāju centrs “Mucenieki” – 1 Nepilngadīgo sociālās korekcijas iestādes - 2

Slēgtās iestādes II Virssardze (Ādažos) – 1 Aizturēšanas kameras (līdz 12 stundām) Valsts

policijas iecirkņos - ? Aizturēšanas kameras pašvaldības policijā (Liepāja,

Ventspils, Jelgava,...) - ? Aizturēšanas telpas robežposteņos - ? (ap 50 telpas)

Slēgtās iestādes III

~ no dažām stundām līdz mūža beigām

~ slēgtās iestādes oficiālā kapacitāte – no 1-2 līdz 1700 vietām

~ 2005.gadā bija ievietotas un atradās īslaicīgi vai ilglaicīgi ap ~ 45 000 personas

Uzraudzība

Regulāra uzraudzība pār iestādēm, kurā ievietotas personas, kurām ar valsts varas sankciju atņemta brīvība

Sūdzību izskatīšana Regulāras, preventīvas vizītes

Uzraudzība Brīvības atņemšanas tiesiskais un administratīvais

pamats Dzīves apstākļi slēgtajā iestādē Režīms Medicīniskā aprūpe Personāla attieksme pret personām,kam atņemta

brīvība

Neatkarīgie valsts uzraudzības mehānismi (nav saistīti ar izpildvaru)

Valsts cilvēktiesību birojs (visas slēgtās iestādes)

Specializētā vairāku nozaru prokuratūra(cietumi, nelegālo imigrantu iestādes, armija)

Rajonu prokuratūras (policijas izolatori)

Ne(atkarīgie) valsts uzraudzības mehānismi (saistīti ar izpildvaru)

Pārtikas un veterinārais dienests (ZM)

Valsts sanitārā inspekcija (VM) MADEKKI (VM)– medicīniskās aprūpes

kvalitāte ārstniecības iestādēs Sociālo pakalpojumu pārvaldes Sociālo

pakalpojumu un kvalitātes kontroles daļa (LM)

Slēgto iestāžu iekšējie uzraudzības mehānismi

Ieslodzījuma vietu pārvalde (kompleksās pārbaudes)

Pilsoniskā sabiedrība Nevalstiskās organizācijasLatvijas Cilvēktiesību centrs (sūdzības + monitorings)Pacientu tiesību birojs (sūdzības)

Latvijā nav zemākā līmeņa uzraudzības posma – pie slēgtas iestādes izveidotas neatkarīgas uzraudzības komitejas/padomes kā daudzās citās valstīs (Rietumeiropā, pa retam – Austrumeiropas valstīs)

Likums par Valsts cilvēktiesību biroju

No 1996.gada 5. decembra - 2005.gada 15.decembrim – nekonkrēts pilnvaru regulējums attiecībā uz slēgtām iestādēm

izskatīt sūdzības pētīt situāciju cilvēktiesību ievērošanā sniegt sabiedrībai vispusīgu informāciju par cilvēktiesībām izstrādāt programmas cilvēktiesību ievērošanas sekmēšanai sniegt Saeimai un Ministru kabinetam gada ziņojumu par

Biroja darbu un reizi ceturksnī - pārskatu par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem.

Ieslodzījumu vietu pārvaldes likums

Ieslodzījuma vietas bez speciālas atļaujas tiesības apmeklēt Valsts cilvēktiesību biroja direktoram

VCB

Tiesības pieprasīt informāciju no jebkuras valsts un pašvaldību institūcijas un fiziskajām vai juridiskajām personām

Sniegt priekšlikumus un rekomendācijas (nav saistošas)

- Iestādei/amatpersonai pienākums atbildēt 1 mēneša laikā

VCB No 2005.gada 15.decembra – konkrēts pilnvaru

regulējums:

VCB darbiniekiem ir tiesības

apmeklēt slēgta tipa iestādes bez speciālas atļaujas saņemšanas, apskatīt visas telpas un satikties ar personām, kuras tiek turētas slēgta tipa iestādēs, bez iestādes darbinieku klātbūtnes.

Aizturēto personu turēšanas kārtības likums

(4) Īslaicīgās aizturēšanas vietu var apmeklēt: 2) valsts un starptautisko cilvēktiesību

aizsardzības institūciju pārstāvji; 6) Valsts un starptautisko cilvēktiesību

aizsardzības institūciju pārstāvji par īslaicīgās aizturēšanas vietas apmeklējumu iepriekš informē attiecīgās policijas struktūrvienības vadību.

Prokuratūras likums

15.pants

Prokurors uzrauga tiesas piespriesto brīvības atņemšanas sodu izpildi un vietas, kur tiek turētas apcietinātās, aizturētās un apsardzībā turamās personas

Specializētā vairāku nozaru prokuratūra(cietumi, nelegālo imigrantu iestādes, armija)

Rajonu prokuratūras (policijas izolatori)

2 pieejas ‘uzraudzības’ izpratnē

Reaktīva Pamatā reaģē uz

sūdzībām Iestādēs apmeklē tikai

konkrēto sūdzības iesniedzēju

Šauri vērtē aizturēšanas aspektus

Proaktīva Iestādes apmeklē

regulāri Vērtē visus aizturēšanas

aspektus, t.sk. arī apstākļus

3. pieeja – nav sūdzības – nav problēmu

Rajons (Latgale): Ja ir sūdzība, izmeklē kāds no prokuroriem. Neviens prokurors neiet uz policijas izolatoru un nepārbauda jau kādus divus gadus. Agrāk gāja, aprunājās ar ievietotajām personām, tagad jau vairākus gadus neiet.

Olaines nelegālo imigrantu nometne netiek uzraudzīta, jo nav sūdzību. Prokurors pēdējo reizi apmeklēja 2002.-2003.gadā.

Prokurors (Rīga)

Prokuratūra ĪAV nepārbauda, jo uzskata, ka prokuratūrai tas nav jādara. „Uz kāda pamata? Vai Prokuratūras likumā tā ir rakstīts, ka jāiet uz ĪAV un jāpārbauda?”

Specializētās vairāku nozaru prokuratūras virsprokurore (Seminārā par ieslodzīto sūdzībām)

apmeklēt slēgtās iestādes un vērtēt turēšanas apstākļus nav prokuratūras uzdevums, jo Prokuratūras likumā noteiktais pienākums “pārrauga likumu ievērošanu” ir pārāk plašs regulējums, tādēļ prokuratūra strādā tikai ar sūdzībām un ieslodzījuma vietas apmeklē tikai tad, ja ir daudz vienveidīgu sūdzību un “brauc tad, ja kāds grib tikties”

Valsts policijas informācija:

Daudzviet ēkas, kurās izveidotas īslaicīgās aizturēšanas vietas, praktiski nav iespējams turpmāk ekspluatēt, jo tās atrodas avārijas stāvoklī, piemēram, Ventspilī tā izvietota ēkā, kura būvēta 1850.gadā un tajā nav centrālapkures, personām nav iespējams nomazgāties, sausās tualetes ziemā aizsalst

Citāts no prokuratūras atbildes uz lūgumu veikt Ventspils PRPP īslaicīgā aizturēšanas izolatora pārbaudi:Ventspils pilsētas prokuratūra neveiks Ventspils RRPP ĪAI pārbaudi, jo prokurora funkcijās neietilpst īslaicīgās aizturēšanas izolatora darbības nodrošināšana un komplekso pārbaužu veikšana par noteiktās kārtības ievērošanu tajās

Proaktīva pieeja: rajona prokuratūras

Prokuratūras darbinieki apmeklē policijas izolatoru vērtē personu turēšanas apstākļus aizturēšanas pamatotību vizītes ir regulāras un plānotas (1x nedēļā) virsprokurors prokuroriem nosaka dežūrnedēļas;

katrs prokurors savā dežūrnedēļā vienu reizi apmeklē izolatoru

apmeklē arī naktīs, vakaros vai svētku dienās, policiju par to iepriekš nebrīdinot

Efektīvas darbības piemērsJauna policijas izolatora būvniecība Dobelē 2001./2002.gadā

vecajā izolatorā neciešami apstākļi, neatbilst drošības prasībām

2000.gada vasarā Dobeles rajona virsprokurors veic Dobeles RPP izolatora pārbaudi.

2000.gada 4.septembrī prokurora iesniegums Dobeles RPP vadībai - konstatē nacionālo normatīvo aktu, starptautisko cilvēktiesību dokumentu pārkāpumus 19 punktos, kas jānovērš līdz 2000.gada 31.decembrim.

2001.gada 16.februāris virsprokurors pieprasa slēgt Dobeles ĪAI līdz 28.februārim.

Atbalsta citas amatpersonas: apgabala virsprokurors; Dobeles policijas priekšnieks/Kārtības policijas priekšnieks

Iesaista Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju, LM Nacionālo vides un sabiedrības veselības centru.

Dobeles virsprokurors: “prokurors reāli var panākt apstākļu uzlabošanu ĪAV, taču to izdarīt ir grūti un bez citu amatpersonu atbalsta pat neiespējami”

Jaunā izolatora būvniecība - visu iesaistīto personu kopīgs panākums

Neatkarīga uzraudzība NVO - LCC

Nekādu likumā noteiktu vai līgumos atrunātu pilnvaru attiecībā uz slēgtām iestādēm

Katra vizīte iepriekš jāpiesaka iestāžu vadībai (Ieslodzījumu vietu pārvalde, Valsts policija, Sociālās palīdzības fonds, u.c.)

Atļauja 10-20 min. vai vairāku dienu laikā Pieeja personām – neierobežota lielākajā daļā

iestāžu, Valsts policijas vadība norāda, ka aizturēto personu intervēšanai nepieciešama procesa virzītāja atļauja

Starptautiskās organizācijas par slēgtu iestāžu neatkarīgas uzraudzības mehānismiem Latvijā

Eiropas Padome – 1994.gadā Lakes/Rostad ziņojums

par Latvijas cietumu atbilstību Eiropas Padomes Cietumu noteikumiem:

... Pašreizējā organizatoriskā struktūra pilnībā nenodrošina efektīvu cietumu uzraudzības un inspicēšanas sistēmu

EP ekspertu rekomendācijas ilgtermiņā vēlams, lai cietumu pārvaldīšanu izvērtētu

neatkarīgs inspektorāts, kura ziņojumi jāpublisko.

1) ik pa diviem gadiem katrā cietumā būtu jāveic visaptveroša inspekcija.

2) līdzko to pieļauj resursi, jāizveido atsevišķs cietumu inspektorāts

3) inspektorātā jāiesaista gan pieredzējuši cietumu darbinieki, gan citu organizāciju, t.sk. NVO, pārstāvji.

4) Pēc katras inspekcijas izvērsts rakstisks ziņojums iesniedzams Iekšlietu ministram

EP Spīdzināšanas novēršanas komiteja (CPT)

Vizītes gads Ziņojums publiskots

Gads, kad publiskots

1999.g.janv. +* 2001. nov.

2002.g.sept. +** 2005. maijs

2004.g.maijs -

2005.g.22.apr.

-

CPT secinājumi/rekomendācijas

Policijas izolatoru uzraudzība, ko veic neatkarīga institūcija, var sniegt nopietnu ieguldījumu ļaunprātīgas apiešanās novēršanā pret personām, kuras aizturējusi policija,

un, plašākā kontekstā – nodrošinot pienācīgus turēšanas apstākļus

Lai šādi mehānismi būtu pilnībā efektīvi, vizītēm jābūt regulārām un nepieteiktām

Attiecīgās prokuratūras ir pilnvarotas apmeklēt policijas izolatorus. Diemžēl delegācijas ievāktā informācija liecināja, ka šādas vizītes nav pierasta prakse.

CPT rekomendē, lai attiecīgās prokuratūras visā valsts teritorijā tiktu aicinātas veikt regulāras un nepieteiktas pārbaudes uz policijas izolatoriem.

Komiteja vienlaikus uzsver nepieciešamību, lai šādu vizīšu laikā prokuroriem pievienotos tiesu medicīnas eksperti

ANO institūcijas

ANO Spīdzināšanas izskaušanas komiteja 2003.gads

atzinīgi novērtē uzsākto NVO slēgtu iestāžu monitoringa projektu

aicina Latviju ratificēt ANO Spīdzināšanas izskaušanas komitejas Papildprotokolu

Galvenie secinājumi un ieteikumi I Lielākā daļa laika tiek veltīta sūdzību (bieži

vienveidīgu) izskatīšanai, kas aizņem lielus cilvēku un laika resursus

Nenotiek regulāra sūdzību analīze, kurā piedalītos visas sūdzību izskatīšanas institūcijas ar mērķi novērst sūdzību cēloņus

Nepieciešama (vismaz ieslodzījuma vietās) sūdzību izskatīšanas reforma

Sūdzību izskatīšana ierobežo iespējas veikt regulāras, preventīvas vizītes

Galvenie secinājumi un ieteikumi

Ar retiem izņēmumiem, kā VCB, maz publiski pieejamas informācijas par institūciju veikto slēgtu iestāžu uzraudzību

Maz tematisku pētījumu par dažādiem slēgto iestāžu aspektiem

Maz publiski pieejamu ziņojumu par konkrētām iestādēm

Uzraudzības mehānismu pārstāvniecība

Monodisciplināras uzraudzības komandas (dominē juristi) - norma; starpdisciplināras komandas - izņēmums Minimums: (LCC) cilvēktiesību eksperts, jurists, mediķis (vai citas nozares eksperts)

Uzraudzības mehānismi neatspoguļo Latvijas nacionālo sastāvu - dominē latvieši

Uzraudzības mehānismos dominē sievietes Maz starpinstitucionālas sadarbības

Galvenie secinājumi un ieteikumi Apmācība uzraudzības veicējiem (t.sk.par

starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem)

Vienota pieeja (vadlīnijas) slēgtu iestāžu uzraudzībā

Galvenie secinājumi un ieteikumi - VCB

Slēgtu iestāžu nodaļas (departamenta) izveide Darbinieku specializācija konkrētās jomās Iespējas piesaistīt dažādu disciplīnu ekspertus Publiskot ziņojumus par slēgto iestāžu

vizītēm Tematiski ziņojumi Atjaunot konsultatīvās padomes

Valsts un sabiedrība uztic slēgtu iestāžu personālam plašu un sīku kontroli pār iestādes iemītnieku vissvarīgākajām aktivitātēm.

Grūti iedomāties citu līdzīgu ļaužu grupu, kura oficiāli pilnvarota kontrolēt pār tik daudziem citu cilvēku dzīves aspektiem. Kontrole tiek veikta slēgtā sistēmā, kurā sabiedrībai un medijiem ir minimāla pieeja

Svarīgs jautājums – kā mazināt varas radīto līdzsvara trūkumu slēgtās iestādes personāla un personas, kam atņemta brīvība, attiecībās, efektīvi izmantojot šo ārējo uzraudzību un novēršot iespējamu varas ļaunprātīgu izmantošanu?

Paldies!