Latvijas - Valsts Lauku tīkls | Lauku tīklsZivju augšanas veicinātāji, zivju barība un barošana, zandartu un vēdzeļu mazuļu ieguve turpmākai audzēšanai mākslīgos zivju

144

Latvijas

2017Zivsaimniecība

1

Latvijas zivsaimniecībasgadagrāmata 2017

21. gads

2

Izdevumā izmantoti LR Zemkopības ministrijas, Pārtikas drošības, dzīvniekuveselības un vides zinātniskā institūta “BIOR”, Pārtikas un veterinārā dienesta un Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas materiāli

Izdevējs Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrsVāka foto un foto 140. lpp.,– Austra Apsīte, foto 3. lpp., 8. lpp., 50. lpp., 65. lpp., 85. lpp., 119. lpp. – Romāns Kozlovskis, 110. lpp., – Miķelis Peisnieks

Materiālu citēšanas gadījumā atsauce obligāta, bet pārpublicēšanas gadījumā nepieciešama atļaujaMetiens 1000 eksemplāruISSN 1407–1959© Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, 2017

Latvian Fisheries Yearbook 2017Publisher: The Latvian Rural Advisory and Training Centre ISSN 1407–1959 © The Latvian Rural Advisory and Training Centre, 2017

Latvijas zivsaimniecības gadagrāmata 201721. gads

Redaktors Normunds RiekstiņšIzdevumu sagatavojis Kristaps GramanisDatorsalikums: Agnese BlumfeldeKorektores Guna Kalniņa, Ieva Lejasmeijere

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

3

Latvijas zivsaimniecībasgadagrāmata 2017

21. gads

4

SatursSveicināti, cienījamie lasītāji! Normunds Riekstiņš ...................................................... 6I Zivsaimniecības nozares pārvalde un kontrole ....................................................... 8Jaunas lietas zvejniecības regulējumā. Inese Bārtule, Olga Adamenko ......................... 9Zivju fonda aktivitātes 2016. gadā. Jānis Ābele ........................................................... 15Zvejas kontrole jūrā un iekšējos ūdeņos. Miks Veinbergs, Eduards Sproģis ............... 31Inovācijas sabiedrības virzītā vietējā attīstībā Latvijā un Eiropas Savienībā. Valdis Kudiņš ............................................................................................................. 38“Lielais loms” ceļ uzņēmēju pašapziņu. Ilze Rūtenberga-Bērziņa ............................... 44II Zveja un zivju resursi ............................................................................................ 50Zivju krājumu stāvoklis un zvejas regulēšana Baltijas jūrā 2016.–2017. gadā. Georgs Korņilovs ....................................................................................................... 51III Zivju produkcijas ražošana un tirgus ................................................................. 65Zivju produktu tirdzniecības rezultāti 2016. gadā. Ludmila Ankviča ......................... 66Zivju un jūras produktu patēriņa tendences, īpatnības un patērētāju izvēle Eiropā un Latvijā. Jekaterina Tribilustova ................................................................................... 77IV Zivkopība un zivju resursu atražošana ............................................................... 85Svešzemju sugas akvakultūrā. Ruta Medne, Santa Purviņa ......................................... 86Zivju augšanas veicinātāji, zivju barība un barošana, zandartu un vēdzeļu mazuļu ieguve turpmākai audzēšanai mākslīgos zivju audzēšanas apstākļos. Mārcis Ziņģis, Viktors Romaņuks ..................................................................................................... 90V Makšķerēšana ...................................................................................................... 110“Ķer un atlaid”, bet kā jūtas zivs? Ruta Medne, Anete Niemi .................................... 111Atbildīgs makšķernieks iegādājas makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karti. Miķelis Peisnieks ............................................................................................ 115VI Vēsture ............................................................................................................... 119BALTIKA – marikultūras attīstības mērķprogrammas iniciatīva pagājušā gadsimta 80. gados. Andis Mitāns ........................................................................................... 120Zvejnieku svētku tradīcijas veidošanās. Andris Tiļļa ................................................ 133VII Statistika ........................................................................................................... 140Zvejas statistika ....................................................................................................... 141Nozvejas kvotas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī pa zivju sugām un valstīm 2017 ..... 141Latvijas nozvejas kvotas Baltijas jūrā un Rīgas līcī pa zivju sugām 2008–2017 .......... 141Latvijas nozveja okeānos, Baltijas jūrā un iekšējos ūdeņos ........................................ 142Latvijas nozveja Baltijas jūrā un Rīgas līcī pa sugām (aiz piekrastes ūdeņiem) .......... 142

5

Latvijas nozveja Baltijas jūrā un Rīgas līcī pa sugām (piekrastes zveja) ..................... 143Akvakultūras produkcija pa sugām ........................................................................... 144Nozveja Latvijas iekšējos ūdeņos pa sugām............................................................... 145Ražošanas un tirdzniecības statistika ..................................................................... 146Zivju produkcijas un zivju konservu ražošana un realizācija, 2013–2016 ................. 146Zivju produkcijas (bez konserviem) eksports, 2012–2016 ........................................ 147Zivju produkcijas (bez konserviem) imports, 2012–2016 ........................................ 148Sagatavoto un konservēto zivju eksports, 2012–2016 ............................................... 149Sagatavoto un konservēto zivju imports, 2012–2016 ................................................ 150Zivju produkcijas un zivju konservu ārējās tirdzniecības bilance 2015–2016 ........... 151Dabiskajos ūdeņos izlaisto zivju mazuļu un kāpuru skaits ....................................... 152Zivju mazuļu ielaišana krājumu ataudzēšanai Latvijā pa ūdenstilpēm, 2007–2016 .... 154Noderīgas saites Zemkopības ministrijas mājaslapā ................................................. 179Zivsaimniecības un ar zivsaimniecību saistītas iestādes, dienesti un organizācijas ... 179Latvijas makšķernieku rekordi ................................................................................. 181Grāmatā lietotie zivju nosaukumi ............................................................................ 182Saturs angļu valodā (Table of contents) ..................................................................... 184

6

Sveicināti, cienījamie lasītāji!

Vēl viena gada ūdeņi ir aiztecējuši, kopš klajā nākusi iepriekšējā Zivsaimnie-cības gadagrāmata. Nozares cilvēki šajā laikā ir dzīvojuši un elpojuši reizē ar no-risēm Latvijā un pasaulē. Liekas, ka ziv-ju apstrādātāji jau ir pielāgojušies tirgus situācijai, kurā vairs nav vērts rēķināties ar Krievijas un tai pietuvināto valstu tir-giem. Ja Krievija savos veikalu plauktos kaut kad nākotnē vēlēsies redzēt Latvijas produktus, tad mūsu zivsaimnieki būs spējīgi tos piedāvāt, bet, ja ne, tad zivis ir un paliek pieprasīts produkts daudzās ci-tās pasaules valstīs. Patērētāji visur gaida lietošanā ērtus, kvalitatīvus un garšīgus zivju produktus par saprātīgu cenu.

Tāpēc nozarē intensīvi, ar lielu ener-ģiju tiek meklēti un veiksmīgi atrasti jau-ni, vēl nebijuši zivju produktu veidi un to noietu virzieni. Dalību starptautiskajās iz-stādēs ar dažādu produktu klāstu piesaka ne tikai mūsu zivju konservu ražotāji, bet arī zvejnieki, kuri pievērsušies zivju saldē-šanai, filetēšanai, sālīšanai un citai sākot-nējai apstrādei. Lai tas notiktu sekmīgāk, savu palīdzīgo roku sniedz Eiropas Jūrlie-tu un zivsaimniecības fonds. Svarīgākais ir pievienot vērtību un gūt maksimālu la-bumu no Baltijas jūras ūdeņos mītošajām un mūsu rīcībā nonākušajām zivīm.

Zivju krājumi ir ierobežoti, tāpēc sva-rīgi tos izmantot pēc iespējas prātīgāk, lai uzņēmēji un Latvija kopumā būtu ie-guvēji no mūsu dabas resursu bagātības. Kaut arī šie krājumi gadu gaitā svārstās, tie garantē pastāvīgus ienākumus zvejnie-kiem un ar tiem saistītajiem uzņēmējiem. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt pareizu zvejas regulēšanu un zvejas limitu noteikšanu, it īpaši nozīmīgākajām zivju sugām – men-cām, reņģēm un brētliņām.

Gadās dzirdēt uzskatu, ka dabiskie resursi nevienam nepieder, tāpēc nekas ļauns nenotiks, ja kāds no tiem “pasmels’’ vairāk, taču šāds viedoklis ir maldīgs. Zivju krājumi Baltijas jūrā pieder visai Latvijai un mūsdienās pat ir visas Eiropas neatsverama vērtība. Tāpēc zvejas pārkā-pumu novēršana un kontrole vienmēr ir bijusi zvejniecības pārvaldības degpun-ktā. Diemžēl bez tās iztikt nevar, jo, kā saka – uzticies, bet pārbaudi!

Savukārt akvakultūras joma ar katru gadu palielina savus ražošanas rādītājus, un ir skaidrs, ka tajā vēl arvien slēpjas no-zīmīgs, vēl neatklāts potenciāls. Gribētos, lai tas ātrāk kļūtu redzams. Tam noteikti palīdzētu papildu zināšanas un informā-cija, jo izglītošanās iespējas šajā darbības sfērā Latvijā ir ļoti ierobežotas. Zivju au-

Normunds Riekstiņš,Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors

7

dzētājiem ir vēlme attīstīt jaunu, bieži vien samērā eksotisku sugu audzēšanu, tomēr ne vienmēr ir pietiekošas zināša-nas par šo zivju pareiziem audzēšanas un barošanas apstākļiem, patērētāju vēlmēm un noieta tirgu. No šī gada ar Eiropas fonda atbalstu institūtā BIOR ir uzsākta audzētāju konsultāciju programma. Ce-rēsim, ka tā drīzumā nesīs augļus.

Jautāsiet, kas jauns makšķerēšanā? Noteikumi pēc lielajām kaislībām, kuras risinājās to pieņemšanas fāzē, vairs nav mainījušies. Savukārt iepriekš izmanto-tās Makšķerēšanas kartes šogad ir no-mainījušas Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes, un tās tagad izplata Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Kā jau vēsta pats centra nosaukums, tas veic arī aktīvu darbu ar makšķerniekiem un citiem zivju un vēžu loma tīkotājiem, lai veidotu ar tiem at-griezenisko saiti, informētu un iespēju robežās arī apmācītu. Īpaši jaunajai pa-audzei būtu svarīgi dot pareizo ievirzi, kā saudzīgi izturēties pret Latvijas ūdeņiem un zivīm. Jādomā, ka zivis kaut kādā vei-dā pat jūt mūsu attieksmi, arī gadījumos, kad tās lomā nepaturam, bet palaižam atpakaļ ūdeņos.

Ir svarīgi vienmēr saglabāt cieņu pret zivīm, kuras zivsaimniecības nozarei ļauj nopelnīt iztiku, bet daudziem citiem sniedz prieku un pozitīvas emocijas at-pūtas brīžos pie ūdeņiem. Zināms cieņas apliecinājums zivīm ir arī to vārdā no-sauktais fonds. Zivju fonds jau daudzus gadus turpina atbalstīt zivju pētījumus, pavairošanu un aizsardzību Latvijas ūdeņos.

Savukārt cilvēki, kas vistiešāk aplieci-na cieņu zivīm un savam darbam, ko ar patiesu lepnumu dara, ir nozares balvas ’’Lielais loms’’ laureāti. Katra zivs, izejot

caur viņu rokām, iegūst papildu vērtību. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Pateicoties Eiropas Jūrlietu un ziv-saimniecības fonda sniegtajam atbal-stam, liela nozīme sabiedrības un uzņē-mēju aktivizēšanā jūras piekrastes reģio-nos ir vietējām zivsaimniecības rīcības grupām. Tās savās teritorijās mēģina apzināt potenciālos uzņēmējus, palīdzēt ar projektu idejām, inovatīviem risināju-miem un izplatīt labāko īstenoto projek-tu pieredzi.

Zivsaimniecības saknes Latvijā patie-šām visciešāk ir saistāmas ar jūras pie-krasti un tās vēsturi. Šīs vēstures sastāv-daļa ir gan ambiciozais padomju gadu projekts BALTIKA, gan arī neizsīkstošās Zvejnieku svētku, tagad – Jūras svētku, tradīcijas.

Jāsecina, ka šajās bagātajās tradīcijās un ilglaicīgajā pieredzē balstās visa ziv-saimniecības nozare, tai skaitā nu jau par tradīciju kļuvusī Zivsaimniecības gada-grāmata.

Lai visiem patīkama un pārdomām bagāta lasīšana!

Grāmatas veidotāju vārdā

8

IZivsaimniecības nozares

pārvalde un kontrole

9

Jaunas lietas zvejniecības regulējumāLai nodrošinātu atsevišķu Eiropas Sa-

vienības (turpmāk – ES) zivsaimniecības jomas prasību ieviešanu un pilnveidotu Latvijas nacionālo zvejniecības regulēju-mu, 2017. gadā veiktas vairākas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, tajā skaitā 2007. gada 2. maija noteikumos Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teri-toriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos” (turpmāk – jūras zvejas noteiku-mi).

Veiktās izmaiņas skar vairākus jautā-jumus, tostarp nosacījumus par iespējām atgriezties zvejas kuģu sarakstā tām pie-krastes zvejas laivām, kuras tika no šī sa-raksta izslēgtas sakarā ar zvejas darbību neveikšanu, par piekrastes zvejas žurnāla iesniegšanas termiņu un piekrastes zvejas atļaujas (licences) formu, par iepriekšējās paziņošanas pienākumu un pienākumu nozveju izkraut apstiprinātās ostās un iz-kraušanas vietās. Izmaiņas noteikumos paredz arī jauna zvejas rīka apaļā jūrasg-runduļa zvejai iekļaušanu atļauto zvejas rīku sarakstā, kā arī pilnveido mencu zve-jas iespēju izmantošanu piekrastes ūde-ņos. Ar šiem un arī citiem jauninājumiem normatīvajā regulējumā, kas skar zvejnie-cību, varat iepazīties tālāk tekstā.

Zvejas flotes sarakstā varēs atgriezties 24 mēnešu laikā

Jūras zvejas noteikumi paredz Zem-kopības ministrijai tiesības no zvejas kuģa saraksta izslēgt zvejas kuģus (zvejas laivas), kas pēdējo piecu gadu laikā ne reizi nav saņēmuši zvejas atļauju (licenci) un nav veikuši zveju. Vairāku gadu garumā zve-jas flotes saraksti liecināja par to, ka šādu zvejas laivu, kas netiek fiziski izmantotas piekrastes zvejas darbībās, ir ievērojams skaits. Vienlaikus citu zvejas laivu iekļau-šana minētajā sarakstā bija ierobežota vai pat neiespējama, jo jaunu zvejas laivu ie-kļaut sarakstā vai esošo kuģu kapacitāti palielināt bija iespējams tikai tad, ja netika pārsniegta ES dalībvalstij paredzētā mak-simāli pieļaujamā zvejas flotes kapacitā-te (kuģa tilpība (GT) un tā dzinēja jauda (Kw)). Tāpēc ministrijai tika paredzētas tiesības šādas zveju neveicošas laivas iz-slēgt no zvejas flotes saraksta, lai nodro-šinātu līdzsvara uzturēšanu starp Latvijas zvejas flotes kapacitāti un Latvijai pieeja-majām zvejas iespējām. Šādu prasību iz-virza ES regula par kopējo zivsaimniecības politiku – dalībvalstij jānodrošina, lai tās flotes zvejas kapacitāte nebūtu lielāka par ES līmenī dalībvalstij noteikto maksimāli

Inese Bārtule, Olga Adamenko Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departaments

10

pieļaujamo kopējo zvejas kuģu kapacitāti. Līdz grozījumiem jūras zvejas noteikumos nebija noteikts termiņš, kurā būtu iespēja atgriezt zvejas laivu sarakstā, ja nu kāds tomēr izlemtu turpināt zvejas darbības ar konkrēto zvejas laivu, tāpēc noteikumi tika papildināti. Izmaiņas jūras zvejas noteiku-mos paredz, ka no zvejas flotes saraksta iepriekš izslēgtos zvejas kuģus (piekrastes laivas) no jauna varēs iekļaut sarakstā 24 mēnešu laikā no to izslēgšanas brīža un tiem tiks atjaunotas arī pirms izslēgšanas no saraksta zvejai paredzētās vietas un ra-joni. Laivu varēs atgriezt sarakstā pie nosa-cījuma, ja zvejniekam ar attiecīgo pašval-dību būs noslēgts līgums par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un saņemts Zemko-pības ministrijas saskaņojums par zvejas kuģa (zvejas laivas) atkārtotu iekļaušanu sarakstā. Domājams, ka 24 mēneši varētu būt pietiekošs termiņš, lai zvejnieks izlem-tu par savu zvejas darbību turpināšanas ie-spējām. Jāņem vērā, ka pēc šī termiņa (24 mēneši) beigām no saraksta izslēgtajiem kuģiem (zvejas laivām) piekrītošā kuģu bruto tonnāža un dzinēju jauda varēs tikt iedalīta citiem zvejniekiem zvejas kuģu bruto tonnāžas un dzinēju jaudas palieli-nāšanai.

Precizējumi piekrastes zvejas žurnālā

Pēdējos gados aktuāla problēma pie-krastes zvejniekiem ir roņu nodarītie zau-dējumi iegūtajam lomam un zvejas rīkiem. Jau no 2014. gada valsts zinātniskais insti-tūts “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”” (turpmāk – institūts BIOR) vāc datus par roņu nodarītajiem zaudējumiem, anketē-jot zvejniekus, kā arī izmantojot ierakstus piekrastes zvejas žurnālos. Papildus tiek

izmantoti arī Dabas aizsardzības pārval-dē pieejamie dati. Šī datu apkopošana ir nepieciešama, lai pēc iespējas objektīvāk novērtētu esošo situāciju un rastu labākos risinājumus zvejnieku un roņu konflikta mazināšanai. Tomēr līdz šim veikto pasā-kumu rezultāti un zvejnieku sniegtās in-formācijas apjoms nebija pietiekams piln-vērtīga novērtējuma veikšanai par roņu ietekmi uz piekrastes zveju, tāpēc jūras zvejas noteikumu piekrastes zvejas žurnāla formā tika precizēta saistībā ar roņiem no-rādāmā informācija. Turpmāk zvejas žur-nālā būs izdarāmas atzīmes tikai par zve-jas rīkos bojāgājušo roņu skaitu, nevis par novēroto roņu skaitu. Iepriekš praksē bija grūti pārbaudīt, vai roņi tiešām tika redzēti vai ne, jo tālumā novērotais objekts varētu arī nebūt ronis, tāpēc šie dati bieži bija ļoti subjektīvi vērtējami. Bija arī grūti pateikt, vai tika novēroti vairāki roņi vai tikai viens ronis, kurš ienira vienā vietā un uzpeldēja citā. Šādas piekrastes zvejas žurnāla formā paredzētās izmaiņas ļaus institūtam BIOR izvairīties no subjektīviem faktoriem un veikt precīzāku datu analīzi par roņu no-darītā zaudējuma ietekmi uz piekrastes zveju.

Piekrastes zvejas žurnāla iesniegšanas termiņš un izmaiņas piekrastes zvejas licences formā

Iepriekšējie jūras zvejas noteikumi konkrēti nenoteica zvejnieka pienākumu attiecībā uz zvejas žurnāla iesniegšanu Valsts vides dienestā. Vienīgi šo noteiku-mu pielikumā “Piekrastes zvejas žurnāla veidlapa” bija iekļauta informatīva atsau-ce, ka aizpildītais žurnāls nododams iz-sniedzējam (Valsts vides dienestam) līdz nākamā mēneša 15. datumam. Tāpēc noteikumu pamattekstā tagad ir iekļauta precizējoša norma, kas paredz zvejnieku

11

pienākumu aizpildīto piekrastes zvejas žurnālu iesniegt Valsts vides dienestā līdz nākamā mēneša 15. datumam.

Izmaiņas skārušas arī piekrastes zvejas licences formu. Iepriekš jūras zvejas notei-kumos, zvejojot pašpatēriņam, piekrastes zvejas atļaujā (licencē) bija nepieciešams pievienot zvejnieka fotogrāfiju. Izvērtējot šīs prasības lietderību un samazinot ad-ministratīvo slogu dokumentu noformē-šanā, noteikumi turpmāk vairs neietver prasību zvejas atļaujai (licencei) pievienot pašpatēriņa zvejnieka fotogrāfiju.

Iepriekšējās paziņošanas pienākums par nozvejotām zivīm zvejas kuģiem (laivām) no 8 līdz 10 metriem

Iepriekšējās paziņošanas pienākums par zvejnieku iegūtajām nozvejām līdz šim attiecās uz visiem zvejas kuģiem (lai-vām), kas garāki par 10 metriem. Šādu kuģu kapteiņiem par kuģa nozveju un par kuģa paredzamo ienākšanas laiku zivju izkraušanas vietā bija jāziņo ne ma-zāk kā divas stundas pirms kuģa ienākša-nas ostā. Ziņas tika nosūtītas Valsts vides dienestam, izmantojot elektroniskos vai mobilos (SMS) saziņas līdzekļus. Pama-tojoties uz ES pieņemto Baltijas jūras daudzgadu plāna regulu (nosaka Baltijas jūras reņģu, brētliņu un mencu krājumu pārvaldību), jūras zvejas noteikumos tika iekļauti grozījumi, kuri tagad paredz iepriekšējas paziņošanas pienākumu arī zvejas kuģiem ar garumu no 8 līdz 10 metriem, ja uz tiem ir paturēta vismaz 300 kg mencu vai 2 tonnas pelaģisko ziv-ju (reņģe, brētliņa) nozveja. Līdz ar to ta-gad iepriekšējās paziņošanas pienākums attiecas arī uz zvejas kuģiem (laivām) no 8 metriem, ja uz tiem paturēti attiecīgi zivju sugu nozvejas apjomi.

Apstiprinātās ostas un vietas, kurās jāizkrauj noteiktas zivju sugas

Vēl viens jaunievedums jūras zve-jas noteikumos saistībā ar zvejas kuģu kapteiņu iepriekšējās paziņošanas pie-nākumu ir Baltijas jūras daudzgadu plā-na regulā noteiktais attiecīgo zivju sugu nozvejas robežapjoms, kurš piemērojams plānā ietverto sugu (reņģe, brētliņa un menca) nozvejām, pēc kuru sasniegšanas zvejas kuģim nozveja jāizkrauj tikai ap-stiprinātā ostā vai citā apstiprinātā vietā piekrastē. Pirms grozījumiem jūras zve-jas noteikumi jau paredzēja pienākumu izkraut Baltijas jūrā nozvejotās mencas, ja to nozveja uz kuģa ir 750 kg un vai-rāk, tikai Pāvilostas, Liepājas un Vents-pils ostā. Ņemot vērā iepriekš minētās Baltijas jūras daudzgadu plāna regulas prasības, tagad noteikumi ir precizēti, pa-redzot zvejas kuģu pienākumu izkraut arī pelaģisko zivju nozveju (t. i., brētliņas un reņģes), ja tā ir vismaz 5 tonnu apjomā, tikai apstiprinātājās ostās, t. i., Pāvilos-tas, Rīgas, Liepājas, Ventspils, Mērsraga, Salacgrīvas, Skultes, Kuivižu un Rojas ostā. Taču, ņemot vērā piekrastes zvejas specifiku, tā kā ne visi piekrastes zvejnie-ki izkrauj nozveju iepriekš nosauktajās ostās, noteikumi papildus paredz arī citu piekrastē apstiprināto izkraušanas vietu sarakstu – Nīcas pagasta (Nīcas novadā) Jūrmalciema piestātni un Kolkas pagasta (Dundagas novadā) Kolkas ciema pie-stātni.

Precizējumi iepriekšējā paziņojumā par zvejnieka iegūtajām nozvejām

Ņemot vērā veiktās izmaiņas jūras zvejas noteikumos, redakcionāli tika pre-cizēts noteikumu pielikumā esošā zvejas kuģa iepriekšējā paziņojuma nosaukums,

12

kā arī iepriekšējā paziņojuma sniegtās informācijas saturs. Turpmāk būs jāziņo ne tikai par izkraušanas ostu, bet gadīju-mā, ja piekrastes zvejnieks robežlīmeni sasniegušo zivju apjomu plāno izkraut piekrastē apstiprinātājās izkraušanas vie-tās (Jūrmalciema vai Kolkas ciema pie-stātnēs), būs jāziņo arī izkraušanas vietas nosaukums.

Vienlaikus ar iepriekš minētajām iz-maiņām, ņemot vērā ES pieņemtajā Zve-jas kontroles regulā noteikto zvejas kuģu kapteiņu pienākumu atsevišķi ziņot arī par tādu katras sugas īpatņu daudzumu, kuri ir mazāki par piemērojamo mini-mālo saglabāšanas references izmēru (mazizmēra zivis, kuras nav atļauts rea-lizēt pārtikas vajadzībām), paziņojuma formā iekļauti attiecīgo sugu un zivju lie-luma apzīmējumi, piemēram, menca, kas mazāka par piemērojamo minimālo sa-glabāšanas references izmēru (35 cm) ap-zīmēta ar identifikācijas kodu BMS COD, savukārt lasis, kas mazāks par piemēro-jamo minimālo saglabāšanas references izmēru (60 cm), – ar kodu BMS SAL.

Mencu zvejas pilnveidošana piekrastes ūdeņos

Pamatojoties uz institūta BIOR saga-tavoto atzinumu un rekomendācijām, lai Latvijā veicinātu Baltijas jūras piekrastes mencu nozvejas limita apguvi, jūras zve-jas noteikumos turpmāk ir paredzēts, ka periodā no 1. oktobra līdz 15. novem-brim būs iespējams veikt komerczveju ar zivju tīkliem un akmeņplekstu tīkliem, kas nogremdēti uz grunts un kuru aug-stums nepārsniedz 3 metrus. Šādu zve-ju varēs veikt piekrastes ūdeņos posmā no Kolkas raga līdz Latvijas Republikas dienvidu robežai, bet tikai vietās, kas dzi-ļākas par 5 metriem.

Vēl institūts BIOR, veicot datu uzskai-tes zinātniskajā zvejā un izvērtējot pie-krastes zvejas žurnālus, secināja, ka jauk-tajā zvejā jūras piekrastes ūdeņos mencas nonāk piezvejā arī tiem zvejniekiem, kuriem nav iedalīti mencu nozvejas apjo-ma limiti. Šādas piezvejā iegūtas mencas zvejnieki lomā paturēt nedrīkstēja, un tās bija jāatlaiž atpakaļ jūrā. Vienlaikus ES kopējās zivsaimniecības politikas mēr-ķis nosaka pakāpenisku zivju izmetumu izskaušanu, ko ir paredzēts panākt ar iz-kraušanās pienākuma ieviešanu tām zivju sugām, kurām ir noteikti nozvejas limiti (tā sauktais “obligātās izkraušanās pie-nākums”). Arī Baltijas jūras daudzgadu plāna regula rūpējas par to, lai visas men-cas, kas ir komerczvejnieku tīklos, tiktu vestas krastā un izkrautas. Prasība nav attiecināma tikai uz komerciālo zveju ar zivju murdiem, jo tad mencas var atlaist atpakaļ ūdenī dzīvas, kā arī atpūtas zveju, kurai Latvijā atbilst pašpatēriņa zveja un makšķerēšana.

Lai zvejnieki varētu nozvejotās men-cas paturēt lomā un vest tās krastā, no-drošinot, ka tiek ievērotas Baltijas jūras daudzgadu plāna regulas prasības, gro-zījumi jūras zvejas noteikumos paredz, ka mencu piezveja piekrastē pašpatēriņa zvejā nedrīkst pārsniegt 10% no kopē-jā nozvejas svara. Iepriekš pašpatēriņa zvejniekiem saskaņā ar Ministru kabi-neta noteikumiem par rūpnieciskās zve-jas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos (turpmāk – piekrastes zvejas limitu noteikumi) tika iedalīts līdz 200 kg mencu uz vienu zvejnieku no ko-pējā piekrastes pašvaldībai iedalītā men-cu nozvejas apjoma limita, bet turpmāk pašpatēriņa zvejā šie mencu piezvejas apjomi vairs netiks ietverti pašvaldībām iedalītajos kopējos mencu zvejas apjoma

13

limitos, jo uz atpūtas zveju netiek attieci-nātas ES noteiktās dalībvalstu nozvejas kvotas.

Savukārt komerciālajai zvejai mencu piezvejas nodrošināšanai Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastē tiem zvejniekiem, kuriem nav iedalīts atsevišķs mencu no-zvejas apjoma limits, piekrastes zvejas li-mitu noteikumos tagad ir noteikts procen-tuāls, visiem zvejniekiem kopējs nesadalīts apjoms no kopējā piekrastei paredzētā no-zvejas apjoma, bet tas ir izmantojams tikai piezvejas vajadzībām.

Vienlaikus jūras zvejas noteikumos ir arī paredzēts, ka komerciālajā zvejā Balti-jas jūras piekrastē situācijās, kad zvejnie-kam, kuram nav iedalīts atsevišķs mencu nozvejas apjoma limits, mencu piezvejas apjoms gadā sasniedz 100 kg, tam paš-valdībā ir jāpieprasa atsevišķs mencu no-zvejas apjoma limits, lai viņš arī turpmāk varētu lomā paturēt nozvejoto mencu.

Jauns rīks apaļā jūrasgrunduļa zvejai

Pēdējos gados ir palielinājies apaļā jū-rasgrunduļa (Neogobius melanostomus) izplatības areāls, un tā krājumi strauji pie-aug. Apaļais jūrasgrundulis Latvijas jūras piekrastē ir kļuvis par nozīmīgu zvejas resursu. Šī suga piekrastes ūdeņos ir otra visvairāk zvejotā pēc reņģes. Apaļā jūras-grunduļa nozveja 2015. gadā bija 167 t, 2016. gadā 581 t, bet 2017. gada vidū jau pāri par 700 t. Lai veicinātu šīs invazīvās zivju sugas krājuma izmantošanu un sa-mazinātu apaļā jūrasgrunduļa ietekmi uz ekosistēmu, institūts BIOR sadarbībā ar piekrastes zvejniekiem veica ekspe-rimentālu zveju, kurā tika testēts jauns zvejas rīks – murds, kas pielāgots apaļā jūrasgrunduļa zvejai. Pētījumu rezultātā secināts, ka zveja ar minēto rīku pavasara

sezonā ir selektīva un citu sugu piezveja nav liela – vidēji 6,2%, maksimāli 15%. Tāpēc, ievērojot institūta BIOR zinātnis-ko ieteikumu, jūras zvejas noteikumos ir noteikts jauns zvejas rīks – apaļo jūrasg-runduļu murds – un tā parametri. Attie-cīgi piekrastes zvejas limitu noteikumos tika noteikts apaļo jūrasgrunduļa murda limitu sadalījums pa piekrastes pašvaldī-bām. Ņemot vērā, ka apaļā jūrasgrunduļa zvejai ir sezonāls raksturs – vairāk nekā 95% no kopējās nozvejas tiek iegūta ap-rīlī, maijā un jūnijā ar murdiem un tīk-liem –, noteikumos ir paredzēts, ka zveja ar apaļo jūrasgrunduļu murdu ir veica-ma tikai no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Par zvejas rīkam piemērojamo nomas maksu vēl tiks spriests 2018. un 2019. gadā, kad tiks novērtēta apaļā jūrasgrunduļa murda zvejas efektivitāte un citi ar tā izmantoša-nu saistītie dati, tāpēc līdz šī novērtējuma sagatavošanai un institūta BIOR rekomen-dāciju sniegšanai nomas maksu par apaļā jūrasgrunduļa murda limitu pašvaldības nepiemēros.

Licenci komercdarbībai zvejniecībā piekrastes ūdeņos varēs saņemt uz 5 gadiem

2017. gada 29. jūnijā stājās spēkā gro-zījumi Ministru kabineta noteikumos par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu re-ģistrā, kas paredz, ka, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, zvejas laivu reģistrācijas aplie-cībām derīguma termiņš būs beztermiņa (iepriekš tie bija divi gadi). Zvejas laivas reģistrācijas apliecība būs derīga, ja tiks veikta zvejas laivas ikgadējā tehniskā ap-skate un reģistrācijas apliecībā par to būs attiecīgs apliecinājums. Beztermiņa zvejas laivu reģistrācijas apliecības Latvijas Jūras administrācija izdos, sākot ar 2018. gada 1. janvāri. Reģistrācijas apliecības, kas

14

zvejas laivām izsniegtas līdz 2017. gada 31. decembrim, paliks spēkā līdz tajās no-rādītā derīguma termiņa beigām.

Savukārt Satiksmes ministrijas sagata-votie grozījumi noteikumos par jūras zve-jas kuģu drošību paredz, ka no 2018. gada 1. janvāra jūras zvejas laivām atzīmes par kārtējo apskati tiks izdarītas reģistrācijas apliecībā un kuģošanas spējas apliecība jūras zvejas laivām netiks izsniegta. Kuģa kuģošanas spējas apliecības, kas izsniegtas līdz 2017. gada 31. decembrim, būs derī-gas līdz to derīguma termiņa beigām.

Ievērojot iepriekšminētos grozījumus kuģu reģistrācijas un zvejas kuģu drošības noteikumos, arī Ministru kabineta notei-kumos par kārtību, kādā izsniedz speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejnie-cībā, kā arī maksā valsts nodevu par spe-ciālās atļaujas (licences) izsniegšanu veikti attiecīgi precizējumi. Iepriekš kuģa kuģo-šanas spējas apliecības derīguma termiņš tika ņemts vērā licences derīguma termiņa noteikšanai komercdarbībai zvejniecībā jūras piekrastes ūdeņos. No 2018. gada 1. janvāra šādu dokumentu piekrastes zve-jas laivām vairs neizsniegs, tāpēc noteiku-mos paredzēts, ka zvejai piekrastes ūdeņos licences termiņš būs pieci gadi, tāpat kā tas ir paredzēts komerczvejas licencēm iekšējos ūdeņos. Pretendentiem, kuriem līdz 2017. gada 31. decembrim izsniegtas kuģa kuģošanas spējas apliecības, tās pa-liek derīgas līdz to derīguma termiņa bei-gām un attiecīgi līdz tam laikam var tikt iesniegtas kopā ar pārējiem zvejniecības licencēšanas dokumentiem kuģu reģistrā-cijas apliecības vietā.

Ar visiem šajā rakstā minētajiem no-teikumu grozījumiem, kas apstiprināti Ministru kabinetā, varat iepazīties www.likumi.lv, kā arī aicinām sekot līdzi ak-tualitātēm Zemkopības ministrijas tī-mekļa vietnē www.zm. gov.lv, kur tiek atspoguļota visa aktuālā informācija par jaunajām tiesību normām un citām ak-tualitātēm zivsaimniecības jomā.

15

Jānis ĀbeleZemkopības ministrijas Zivsaimniecības departaments

Zivju fonda aktivitātes 2016. gadāZivju fonds 2016. gadā jau divdesmit

pirmo gadu ir turpinājis sniegt būtisku ieguldījumu zivju resursu saglabāšanai un zivsaimniecības nozares attīstībai Lat-vijā. Zivju fonda piecās padomes sēdēs 2016. gadā tika izskatīti 134 projektu fi-nansējuma pieteikumi ar kopējo pieprasītā finansējuma summu 853 838 EUR, no ku-riem pilnā vai daļējā apmērā Zivju fonda padome atbalstīja 127 projektus un to īste-nošanai tika izlietots 674 663 EUR.

Tāpat kā iepriekš, arī 2016. gadā par Zivju fonda finanšu līdzekļu piešķiršanu lēma Zivju fonda padome, bet Zivju fon-da finanšu līdzekļus administrēja Lauku atbalsta dienests.

Zemkopības ministrijas apakšpro-

grammai “Zivju fonds” 2016. gadam pie-šķirtā valsts budžeta dotācija no vispā-rējiem ieņēmumiem bija 696 244 EUR, kas bija par 21 533 EUR mazāks nekā 2015. gadam piešķirtās dotācijas apjoms (717 777 EUR). Kopš 2004. gada, kad tika likvidēts Zivju fonda speciālais budžets, vēl arvien nav radusies iespēja nodrošināt valsts budžetā apakšprogrammai 25.02.00 “Zivju fonds” (turpmāk – Zivju fonda dotācija) piešķirtās dotācijas līdzekļu at-bilstību Zivju fonda dotācijas veidošanai valsts budžetā ieskaitāmās daļas apmēram (1. attēls). Cerams, ka pārskatāmā nākot-nē tas tomēr notiks, lai Zivju fonds varētu sniegt vēl lielāku ieguldījumu zivju resur-su stāvokļa uzlabošanai Latvijas ūdeņos.

1. attēls. Ieņēmumi valsts pamatbudžetā Zivju fonda dotācijas veidošanai un Zivju fonda dotācijas apmērs 2004.–2016. gadā

Ieņēmumi, EUR Dotācija, EUR

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

1 400000

1 200000

1 000000

800000

600000

400000

200000

EUR

0

16

Zivju fonda ieņēmumu daļaIeņēmumi valsts pamatbudžetā

Zivju fonda dotācijas veidošanai 2016. gadā sastādīja 1 048 294 EUR (2. at-tēls), kas bija par 225 506 EUR mazāk nekā 2015. gadā, kad šie ieņēmumi bija 1 273 800 EUR.

Ieņēmumu samazinājums 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, skaidrojams galvenokārt ar ieņēmumu daļas no makšķerēšanas karšu realizāci-jas samazināšanos 2016. gadā.

2016. gadā valsts pamatbudžetā Ziv-ju fonda dotācijas veidošanai, salīdzinot ar 2015. gadu, palielinājās ieņēmumi par ūdenstilpju un zvejas tiesību nomu un

2. attēls. Zivju fonda dotāciju veidojošo mērķa maksājumu (1 048 294 EUR) struktūra 2016. gadā

€ 100 4609,6%

€ 283 40427,0%

€ 2610,025%

€ 89 3708,5%

€ 574 80054,8%

Naudas sodi par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem

Ieņēmumi no ūdenstilpju un zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību rūpnieciskas izmantošanas (zvejas limiti)

Ieņēmumi no konfiscēto zvejas rīku, zvejas līdzekļu un zivju realizācijas

Ieņēmumi no zaudējumu atlīdzības par zivju resursiem nodarītiem zaudējumiem

Ieņēmumi no ūdenstilpju un zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību nerūpnieciskas izmantošanas (makšķerēšanas kartes, makšķerēšanas licences)

zvejas tiesību rūpniecisko izmantošanu (licencēm) (+3,2%) un ieņēmumi no zaudējumu atlīdzības par zivju resursiem nodarītiem zaudējumiem (+20,9%). Tur-pretī samazinājās ieņēmumi no naudas sodiem par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem (-21%) un ieņēmumi no ūdenstilpju un zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību nerūpnieciskās izmantoša-nas (makšķerēšanas kartes) (-28%).

Kopumā iemaksas Zivju fonda do-tācijas veidošanai 2016. gadā sastādīja 82,3%, salīdzinot ar attiecīgajām iemak-sām 2015. gadā, taču šie ieņēmumi tāpat pārsniedza 2016. gada plānotos ieņēmu-mus par 13,3%.

Zivju fonda atbalsta pasākumi 2016. gadā

Kā jau tika minēts, 2016. gadā Zivju fonda pasākumiem piešķirtais valsts bu-džeta dotācijas finansējums bija 696 244 EUR un tas tika izmantots Zivju fondā iesniegto projektu īstenošanai 682 432 EUR apmērā (98% no kopējās pieejamās summas). Lielākā finansējuma daļa 2016. gadā, kā tas redzams 3. attēlā, tika izlie-tota zivju resursu aizsardzības pasāku-miem, ko veic valsts iestādes vai pašval-dības (38,2%), zivju resursu pavairošanai un atražošanai publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij (29,5%), kā arī sabiedrī-bas informēšanas pasākumiem par ziv-ju resursu pētījumiem, to racionālu un saudzīgu izmantošanu, atražošanu un aizsardzību (16,8%).

Zivju fonda 2016. gadā atbalstītie projekti

Kopējais pieprasītais finansē-jums 2016. gadā iesniegtajos projektos (853 838 EUR) bija par 179 175 EUR lie-

17

53

84

102 99

123

177

134

48

64

76

62

117

158

127

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

180

160

140

120

100

80

60

40

20

0

4. attēls. 2010.–2016. gadā Zivju fonda atbalsta saņemšanai iesniegto projektu skaits un padomes apstiprināto projektu skaits

Iesniegtie projekti

Apstiprinātie projekti

lāks nekā projektu īstenošanai pieeja-mais finansējums.

Ņemot vērā 2016. gada Zivju fonda budžeta dotācijas samazinājumu, salī-dzinot ar 2015. gadu, 2016. gadā samazi-nājās arī Zivju fonda atbalstam iesniegto projektu skaits. 2016. gadā Zivju fonda atbalstam tika iesniegti 134 projekti, kas ir par 43 projektiem mazāk nekā 2015. gadā (4. attēls).

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, Zivju fonda atbalsta saņemšanai iesnieg-to projektu skaits un padomes apstipri-nāto projektu skaits ir nedaudz krities, tomēr, raugoties garākā periodā (2010.–2016. gads), ir vērojams ļoti izteikts pro-jektu iesniedzēju aktivitātes pieaugums.

Zivju fonda atbalsta pretenden-tu skaita pieaugums 2010.–2016. gadā (5. attēls) parāda pašvaldību aktivitātes

3. attēls. Zivju fonda 2016. gada valsts budžeta dotācijas (696 244 EUR) izlietojuma struktūra

€ 62 4519,0%

€ 205 40429,5%

€ 265 86038,2%

€ 116 75716,8%

€ 22 5943,2%

€1 5960,2%

€7 7691,1%

€ 13 8122,0%Zinātniskās pētniecības programmu finansēšana

Zivju resursu pavairošana un atražošana

Zivju resursu aizsardzības pasākumi

Sabiedrības informēšanas pasākumi

Dalība starptautiskos pasākumos

Pašvaldību un VVD* pilnvaroto personu iesaistīšana kontroles nodrošināšanā

Fonda administratīvo izdevumu segšana

Neizlietotā finansējuma atlikums

18

pieaugumu projektu iesniegšanā un īs-tenošanā, kam par pamatu varētu būt arī pieaugusī Zivju fonda atpazīstamība da-žādos Latvijas reģionos. Kā redzams 5. at-tēlā, pašvaldību, kuras piesakās Zivju fon-da atbalsta saņemšanai, skaits laika pos-mā no 2010. līdz 2016. gada ir pieaudzis no 28 līdz 46 jeb par 64,3%. Tas nozīmē, ka pašvaldības aktīvi izmanto Zivju fonda finansējumu, lai īstenotu iekšējo publisko ūdeņu pārvaldību savās teritorijās.

Nepilnības Zivju fonda atbalstīto projektu īstenošanā

Jāatzīmē, ka diemžēl joprojām Zivju fonda padomei, izskatot iesniegtos pro-jektus, nākas saskarties ar vairākiem trūkumiem un nepilnībām, no kurām galvenās būtu šādas:- par konkrētiem ūdeņiem, kuriem tiek

lūgts Zivju fonda atbalsts, noteiktajā termiņā nav iesniegti pārskati atbil-stoši Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 799

“Licencētās makšķerēšanas, vēžoša-nas un zemūdens medību kārtība”, tai skaitā:

•Lauku atbalsta dienestā (par licencēto makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām iepriekšējā pusgadā – ieņē-mumi no licencēm),

• valsts zinātniskajā institūtā “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” (par ie-priekšējā gadā iegūtajiem lomiem),

•Valsts vides dienestā (par īstenotajiem dabas aizsardzības, kontroles un zivju resursu papildināšanas pasākumiem, kā arī informāciju par licencētās makšķe-rēšanas, vēžošanas vai zemūdens medī-bu organizēšanai nepieciešamās infra-struktūras izveidošanu un uzturēšanu);

- netiek ievērots projektu īstenošanas ter-miņš, kas rada finansējuma atlikumus, kuru dēļ Zivju fonda dotācijas finansē-jumu nav iespējams pilnībā izmantot kārtējā gadā un tā neizlietotais atlikums paliek valsts budžetā vispārējiem iz-devumiem, nevis tiek izmantots Zivju

5. attēls. Zivju fonda atbalsta pretendentu skaits pēc projekta iesniedzēja tipa 2010.–2016. gadā

3 42 3 2 33

2831

36 36

46

53

46

11 2 3 2 113

12

21

1214

23 22

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

50

40

30

20

10

0

Valsts institūcija

Pašvaldība

Cita atvas. publ. persona

Biedrība

19

fonda pasākumos paredzētajiem mēr-ķiem;

- iesniegtais projekts neatbilst pasākuma mērķim vai arī iesniegtajā projektā ir pieprasīts nesamērīgi liels finansējums;

- projekta iesniedzēja (visbiežāk attie-cīgas biedrības) darbības mērķi nav saistīti ar zivju resursu izmantošanu un aizsardzību;

- projektā ir neskaidri norādīts īsteno-jamo pasākumu apraksts, apraksts nav atbilstošs pasākuma mērķim, nav skaidrības, vai projektā norādītās līdz-finansējuma pozīcijas tiešām var uzska-tīt par projekta līdzfinansējumu un vai projektā minētos sadarbības partnerus var uzskatīt par sadarbības partneriem (par projekta sadarbības partneri būtu uzskatāma tāda institūcija, biedrība vai uzņēmējs, kurš sniegs reālu ieguldīju-mu konkrētā projekta īstenošanā un tālākā darbībā, nevis tikai formāli būs ieinteresēts projekta īstenošanā);

- projekta izmaksu tāmē ir pieļautas ma-temātiskas kļūdas;

- projektā paredzēto zivju mazuļu ie-laišana neatbilst attiecīgās ūdenstilpes zivsaimnieciskās ekspluatācijas notei-kumos paredzētajam, vai arī ūdenstil-pei, par kuru iesniegts projekts, vispār nav izstrādāti zivsaimnieciskās eksplua-tācijas noteikumi un nav arī saņemts pozitīvs zinātniskais atzinums projekta īstenošanai;

- vienā un tajā pašā ūdenstilpē vienā gadā tiek plānota divu plēsīgo zivju sugu (piemēram, līdaka un zandarts) mazuļu ielaišana, kam parasti tiek dots norai-došs zinātniskais atzinums, jo atbilstoši

līdzekļu izmantošanas lietderībai būtu atbalstāma tikai vienas šādas zivju sugas ielaišana. Tāpat bieži vien ūdenstilpē vē-las ielaist zivju sugas, kuru pavairošana nav paredzēta Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānā 2017.–2020. gadam, kura izpildi nodrošina Zivju fonds;

- projekta aprakstā tiek iekļautas pro-jekta izdevumu pozīcijas (piemēram, ūdensnecaurlaidīgs apģērba un apavu komplekts, pārgājiena naži, pārgājiena apavi), kuru iegāde no Zivju fonda lī-dzekļiem netiek atbalstīta, šādas iegādes ir saistītas ar kārtējiem izdevumiem, darbinieku vai izpildītāju nodrošināju-mu un apgādi vai īstermiņā nolietojamu inventāru.

Lai sekmētu Zivju fonda atbalstīto projektu savlaicīgu izpildi 2017. gada 27. jūnijā valdībā tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr. 367 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 2. marta noteikumos Nr. 215 “Noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanu zivsaimniecības attīs-tībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem””, kur tika noteikts, ka padome turpmāk būs tiesīga pieņemt lēmumu par atbalsta saņēmēja projektam apstiprinātā finansē-juma pārdali tiem Zivju fonda pasākumu iesniegumu kārtās vērtētajiem projektiem, kuri, sakārtoti secībā pēc augstākā vērtē-juma, tomēr nav iekļāvušies Zivju fonda attiecīgo pasākumu kārtās izsludinātā Ziv-ju fonda kopējā finansējuma summā, vai piedāvāt šo finansējumu jaunas projektu iesniegumu iesniegšanas kārtas izsludinā-šanai kādam no Zivju fonda pasākumiem. Padomei šo finansējumu būs tiesības pār-dalīt, ja atbalsta saņēmējs saistībā ar īste-nojamo projektu līdz noteiktam termiņam neiesniegs Lauku atbalsta dienestā attiecī-gus pārskatus par projektu īstenošanu.

20

Cerams, ka Zivju fonda finansējuma iespējas un interese par projektu īsteno-šanu zivju resursu saglabāšanai un pa-vairošanai visā Latvijas teritorijā turpinās pieaugt, līdz ar to palielinot mūsu ūdeņu bagātību.

Informācija par Zivju fonda aktivitā-tēm ir atrodama gan Zemkopības mini-

strijas interneta mājaslapā http://www.zm. gov.lv, gan Lauku atbalsta dienesta mājaslapā http://www.lad. gov.lv.

Šī raksta noslēgumā tabulā apkopoti 2016. gadā saskaņā ar Zivju fonda pado-mes lēmumiem par finansiālā atbalsta piešķiršanu realizētie projekti un to finan-sējuma apmērs.

Ar Zivju fonda atbalstu realizētie projekti 2016. gadāNr. Atbalsta saņēmējs Projekta nosaukums Iegūtais rezultāts No Zivju fonda

līdzekļiem izlietotā summa, EUR

1. Pasākums “Zinātniskās pētniecības programmu finansēšana un līdzdalība starpvalstu sadarbībā zinātniskajos pētījumos zivsaimniecībā”1.1. Krāslavas novada

domeZivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde Krāslavas novada ezeriem

Izstrādāti Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi Krāslavas novada Ārdavas ezeram un Lielajam Gaušļa ezeram.

1 512,58

1.2. Krustpils novada pašvaldība

Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde un zivsaimnieciskā izpēte Krustpils novada ūdenstilpēs

Izstrādāti Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi Timsmales ezeram (Baltezeram), veikta Marinzejas ezera un Baļotes ezera zivsaimnieciskā izpēte.

5 965,08

1.3. Ādažu novada dome Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu atjaunošana Ādažu novada Dūņezeram un Mazajam Baltezeram

Izstrādāti Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi Dūņezeram un Mazajam Baltezeram.

3 806,68

1.4. Ādažu novada dome Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde Ādažu novada Kadagas ezeram un Vējupei

Izstrādāti Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi Kadagas ezeram un Vējupei.

3 735,95

1.5. Vecpiebalgas novada pašvaldība

Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde Vecpiebalgas novada Juvera un Taurenes ezeriem

Izstrādāti Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi Juvera ezeram un Taurenes ezeram.

939,10


Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde Vecpiebalgas novada Ineša ezeram

Izstrādāti Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi Ineša ezeram.

1 465,56


Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde Vecpiebalgas novada Alauksta ezeram

Izstrādāti Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi Alauksta ezeram.

1 465,56

1.8. BIOR ICES konferences Rīgā tehnisko prasību nodrošinājums

Nodrošināta ICES (Starptautiskā jūras pētniecības padome) gadskārtējās zinātniskās konferences norise viesnīcā Radisson Blue Hotel Latvia no 2016. gada 18. līdz 23. septembrim.

33 242,18

21

1.9. Dabas aizsardzības pārvalde

Pīkstes Misgurnus fossilis resursu izpēte un ietekmējošie faktori dabiskās un antropogēni ietekmētās ūdenstilpēs

Veikta pīkstes Misgurnus fossilis resursu izpēte dabiskās un antropogēni ietekmētās ūdenstilpēs, kā rezultātā paaugstināta izpratne par sugai piemēroto biotopu apstākļiem un apdraudošajiem faktoriem.

5 983,80

1.10. Cēsu novada pašvaldība

Mazuma ezera izpēte, ilgtspējīga zivsaimniecības apsaimniekošanas plāna un zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde

Veikta Mazuma ezera ekoloģiskā stāvokļa izpēte, izstrādāti ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi un sarīkots informatīvs seminārs par ezera apsaimniekošanu.

2 062,09

1.11. Smiltenes novada dome

Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde Smiltenes novada Lizdoles ezeram

Izstrādāti Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi Lizdoles ezeram.

602,59

1.12. Dagdas novada pašvaldība

Jolzas, Patmalnieku un Janovas ezeru zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde

Izstrādāti Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi Jolzas ezeram, Patmalnieku ezeram un Janovas ezeram.

1 670,03

KOPĀ PASĀKUMĀ: 62 451,20 2. Pasākums “Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, kā arī privātajās upēs, kurās ir atļauta makšķerēšana” *2.1. Daugavpils pilsētas

pašvaldībaŠūņu ezera un Stropaka ezera zivju resursu pavairošana

Šūņu ezerā ielaisti 7000 līdaku mazuļi, un Stropaka ezerā ielaisti 700 līdaku mazuļi. 1 575,50

2.2. Daugavpils pilsētas pašvaldība

Lielā Stropu ezera zivju resursu pavairošana

Lielajā Stropu ezerā ielaisti 25 000 zandartu mazuļi. 3 769,15

2.3. Vērēmu pagasta pārvalde

Zivju resursu atražošana un pavairošana Vērēmu pagasta Adamovas ezerā

Adamovas ezerā ielaisti 17 000 līdaku mazuļi. 3 995,00

2.4. Saukas dabas parka biedrība

Zivju resursu papildināšana Saukas ezerā

Saukas ezerā ielaisti 18 000 zandartu mazuļi. 5 214,00

2.5. Valkas novada dome Zivju resursu pavairošana un atražošana Cepšu ezerā, ezerā Valdis, Bērzezerā, Zāģezerā un ezerā Salainis

Cepšu ezerā ielaisti 2500 līdaku mazuļi, Valda ezerā ielaisti 2500 līdaku mazuļi, Bērzezerā ielaisti 1000 līdaku mazuļi, Zāģezerā ielaisti 1000 līdaku mazuļi, Salaiņa ezerā ielaisti 7000 zandartu mazuļi.

3 080,00

2.6. Salacgrīvas novada dome

Taimiņu populācijas pavairošana Salacā

Salacā nozvejoti 50 taimiņu vaislinieki, kuri pēc nozvejošanas uzglabāti tam speciāli paredzētā būrī un pēc tam nodoti zivjaudzētavai “Kārļi” ikru ieguvei un mākslīgai ataudzēšanai to turpmākai ielaišanai Salacas pietekās.

2 330,00


Nēģu populācijas pavairošana Salacas upē

Salacā ielaisti 2 000 000 nēģu kāpuri. 3 160,00

2.8. Maltas pagasta pārvalde

Pušas ezera zivju krājumu papildināšana

Pušas ezerā ielaisti 17 000 zandarta mazuļi. 3 887,73

22

2.9. Rojas novada dome Taimiņu mazuļu ataudzēšanai un ielaišanai Rojas upē nepieciešamo vaislinieku nozveja

Rojas upes grīvas un Rojas upes grīvai piegulošajos Rīgas jūras līča ūdeņos nozvejoti 44 taimiņu vaislinieki, kuri pēc nozvejošanas uzglabāti tam speciāli paredzētā būrī, kuram tika nodrošināta apsardze, un pēc tam nodoti zivjaudzētavai “Tome” ikru ieguvei un mākslīgai ataudzēšanai to turpmākai ielaišanai Rojas upē.

4 675,44

2.10. Rojas novada dome Viengadīgo taimiņu mazuļu ielaišana publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūras pilnveidošanai un resursu papildināšanai Rojas novadā

Rojas upē ielaisti 6000 taimiņu mazuļi.

5 742,18

2.11. Burtnieku novada pašvaldība

Burtnieku novada Burtnieku ezera zivju resursu papildināšana 2016. gadā

Burtnieku ezerā ielaisti 30 000 līdaku mazuļi. 6 000,00

2.12. Riebiņu novada dome Zandarta mazuļu iegāde un ielaišana Riebiņu novada Salmeja ezerā, Kaučera ezerā un Jašezerā

Salmeja ezerā ielaisti 10 000 zandartu mazuļi, Kaučera ezerā ielaisti 4000 zandartu mazuļi, Jāšezerā ielaisti 9000 zandartu mazuļi.

4 384,00

2.13. Ādažu novada dome Zivju resursu pavairošana Ādažu novada Mazajā Baltezerā

Mazajā Baltezerā ielaisti 15 000 zandartu mazuļi. 2 945,45

2.14. Ādažu novada dome Zivju resursu pavairošana Ādažu novada Dūņezerā

Dūņezerā ielaisti 25 000 zandartu mazuļi. 4 909,09

2.15. Līgatnes novada dome

Zivju resursu pavairošana, atražošana un dažādošana Ratnieku ezerā

Ratnieku ezerā ielaisti 5000 līdaku mazuļi. 1 089,29


Agri uz nārstu migrējošo Atlantijas lašu vaislas materiālu ievākšana un izturēšana

Gaujas lejtecē nozvejoti lašu vaislinieki, kuri pēc nozvejošanas uzglabāti tam speciāli izveidotā lašu uzturēšanas kanālā, kuram tika nodrošināta apsardze, tālākai ikru ieguvei un mākslīgai ataudzēšanai zivju audzētavā “Kārļi” to turpmākai ielaišanai Gaujā.

6 330,00

2.17. Pļaviņu novada dome Zivju resursu pavairošana Odzes ezerā

Odzes ezerā ielaisti 14 000 zandartu mazuļi. 2 581,71

2.18. Rīgas pilsētas pašvaldība

Zivju krājumu atražošana Buļļupē Buļļupē ielaisti 28 000 zandartu mazuļi. 3 557,40

2.19. Biedrība “Sabiedriskās vides pārvalde Durbe”

Zivju mazuļu papildināšana Durbes ezerā

Durbes ezerā ielaisti 6200 zandartu mazuļi.2 000,00

2.20. Kaunatas pagasta pārvalde

Zivju resursu pavairošana Idzepoles un Pārtavas ezeros

Idzepoles ezerā ielaisti 4800 zandartu mazuļi un Pārtavas ezerā ielaisti 8300 zandartu mazuļi.

2 962,70

2.21. Pārgaujas novada pašvaldība

Līdaku un zandartu mazuļu iegāde zivju resursu atjaunošanai Pārgaujas novada ūdenstilpēs

Ungura ezerā ielaisti 10 000 līdaku mazuļi, Sāruma ezerā ielaisti 7000 zandartu mazuļi. 3 544,69

23


Alatu atražošana Braslas upes lejtecē Braslā ielaisti 30 000 alatu kāpuri. 1 550,00

2.23. Priekules novada pašvaldība

Zivju resursu pavairošana Prūšu ūdenskrātuvē 2016. gadā

Prūšu ūdenskrātuvē ielaisti 8355 līdaku mazuļi. 1 414,00


Līdaku mazuļu ielaišana Krustpils novada Laukezerā 2016. gadā

Laukezerā ielaisti 5000 līdaku mazuļi. 2 046,11


Līdaku mazuļu ielaišana Krustpils novada Ildzenieku ezerā

Ildzenieku ezerā ielaisti 2600 līdaku mazuļi. 1 064,03


Līdaku mazuļu ielaišana Krustpils novada Baļotes ezerā 2016. gadā

Baļotes ezerā ielaisti 12 000 līdaku mazuļi. 4 910,66


Līdaku mazuļu ielaišana Krustpils novada Timsmales ezerā

Timsmales ezerā ielaisti 4500 līdaku mazuļi. 1 841,50

2.28. Saulkrastu novada dome

Zivju resursu pavairošana un atražošana Saulkrastu novada ūdenstilpēs 2016. gadā

Aģes, Ķīšupes un Pēterupes lejtecēs ielaisti 5000 taimiņu smolti. Saulkrastu novada ūdenstilpēs nozvejoti taimiņu vaislinieki, kuri nodoti zivjaudzētavai “Tome” ikru ieguvei un mākslīgai ataudzēšanai to turpmākai ielaišanai Saulkrastu novada ūdenstilpēs.

8 999,85


Dabisko nārsta vietu atjaunošana Pēterupes upē Saulkrastu novada teritorijā

Pēterupes krasti un gultne vairākos posmos atbrīvota no lielgabarīta būvgružiem, upe attīrīta no koku sagāzumiem, iztīrīti tās krasti, nojaukti bebru dambji.

8 815,00


Dabisko nārsta vietu atjaunošana Ķīšupes upē Saulkrastu novada teritorijā

Ķīšupes krasti un gultne vairākos posmos atbrīvota no lielgabarīta būvgružiem, upe attīrīta no koku sagāzumiem, iztīrīti tās krasti, nojaukti bebru dambji.

8 915,00

2.31. Bauskas novada pašvaldība

Zivju resursu pavairošana Mūsas un Mēmeles upē

Mūsā ielaisti 8000 līdaku mazuļi, Mēmelē ielaisti 8000 līdaku mazuļi. 4 061,71


Zivju resursu pavairošana un atražošana Vecpiebalgas novada Juvera ezerā

Juvera ezerā ielaisti 8000 zandartu mazuļi.1 600,00


Zivju resursu pavairošana un atražošana Vecpiebalgas novada Ineša ezerā

Ineša ezerā ielaisti 25 000 līdaku mazuļi.6 000,00


Zivju resursu pavairošana un atražošana Vecpiebalgas novada Alauksta ezerā

Alauksta ezerā ielaisti 25 000 līdaku mazuļi.6 000,00


Zivju resursu pavairošana un atražošana Vecpiebalgas novada Taurenes ezerā

Taurenes ezerā ielaisti 3000 zandartu mazuļi. 600,00

2.36. Madonas novada pašvaldība

Zivju resursu pavairošana Madonas novada Mārcienas pagasta Labones ezerā

Labones ezerā ielaisti 2600 līdaku mazuļi.592,79

24


Zivju resursu pavairošana Madonas novada Mētrienas pagasta Odzienas ezerā

Odzienas ezerā ielaisti 4800 līdaku mazuļi.1 263,62


Zivju resursu pavairošana Madonas novada Vestienas pagasta Kāla ezerā

Kāla ezerā ielaisti 20 000 līdaku mazuļi. 2 500,00


Zivju resursu pavairošana Madonas novada Ošupes pagasta Lubāna ezerā

Lubāna ezerā ielaisti 28 000 līdaku mazuļi. 6 000,00


Zivju resursu pavairošana Madonas novada Lazdonas pagasta Rāceņu ezerā

Rāceņu ezerā ielaisti 3500 līdaku mazuļi.667,22


Zivju resursu pavairošana Madonas novada Aronas pagasta Lielais Līdēris ezerā

Lielajā Līdēra ezerā ielaisti 10 000 zandartu mazuļi. 1 780,50

2.42. Balvu novada pašvaldība

Zivju resursu palielināšana Balvu novada ezeros

Pērkonu ezerā ielaists 11 021 zandartu mazulis, Balvu ezerā ielaisti 9049 līdaku mazuļi, Sprūgu ezerā ielaisti 4800 zandartu mazuļi.

5 312,00

2.43. Krāslavas novada dome

Zivju mazuļu ielaišana Krāslavas novada ezeros

Indras ezerā ielaisti 6000 zandartu mazuļi, Skaistas ezerā ielaisti 4300 zandartu mazuļi, Bolta ezerā ielaisti 4000 zandartu mazuļi, Varnaviču ezerā ielaisti 4000 zandartu mazuļi.

3 472,86

2.44. Viesītes novada pašvaldība

Zivju resursu pavairošana un atražošana Viesītes novada Viesītes ezerā

Viesītes ezerā ielaisti 5030 līdaku mazuļi.1 228,33

2.45. Līvānu novada dome Zivju resursu pavairošana Dubnas upes baseinā

Dubnas upē ielaisti 300 000 līdaku kāpuri. 1 633,50

2.46. Līvānu novada dome Zivju resursu pavairošana Daugavas upes baseinā

Daugavā Līvānu novada teritorijā ielaisti 9300 zandartu mazuļi. 2 178,00

2.47. Biedrība “Saldus makšķernieku klubs”

Strauta foreļu populācijas atjaunošana Cieceres upē virs Pakuļu ūdenskrātuves

Cieceres upē virs Pakuļu ūdenskrātuves ielaistas 10 000 strauta foreļu mazuļi. 1 394,00

2.48. Biedrība “Saldus makšķernieku klubs”

Zivju resursu pavairošana Pakuļu ūdenskrātuvē 2016.

Pakuļu ūdenskrātuvē ielaisti 8000 zandartu mazuļi. 1 750,00

2.49. Rundāles novada dome

Zivju resursu pavairošana Lielupes augštecē

Lielupē ielaisti 25 000 līdaku mazuļi. 5 845,37

2.50. Alūksnes novada pašvaldība

Zandartu pavairošana Alūksnes ezerā Alūksnes ezerā ielaisti 25 000 zandartu mazuļi. 6 000,00


Zandartu pavairošana Sudala ezerā Sudala ezerā ielaisti 14 000 zandartu mazuļi. 2 000,00


Zandartu pavairošana Indzera ezerā Indzera ezerā ielaisti 13 000 zandartu mazuļi. 2 000,00

2.53. Smiltenes novada dome

Zivju resursu pavairošana Smiltenes novada Bilskas un Blomes ezerā

Bilskas ezerā ielaisti 800 zandartu mazuļi, Blomes ezerā ielaisti 400 līdaku mazuļi. 322,21

25

2.54. Biedrība “Beverīnas ūdeņi”

Zivju resursu pavairošana Mācītājmuižas ezerā

Mācītājmuižas ezerā ielaisti 5500 līdaku mazuļi. 1 393,62

2.55. Preiļu novada dome Zivju resursu pavairošana Preiļu novada Pelēču ezerā

Pelēču ezerā ielaisti 7000 līdaku mazuļi. 2 032,80

2.56. Auces novada pašvaldība

Zivju resursu atjaunošana Auces novada Lielauces ezerā

Lielauces ezerā ielaisti 1600 līdaku mazuļi. 2 323,20

2.57. Biedrība “Mālpils zivīm”

Zivju resursu palielināšana Mālpils novada ūdenskrātuvēs

Brūnu HES ūdenskrātuvē tika ielaisti 4104 līdaku mazuļi, Mālpils HES ūdenskrātuvē tika ielaisti 2500 līdaku mazuļi

1 536,10

2.58. Talsu novada pašvaldība

Zivju resursu pavairošana Talsu novada Sasmakas ezerā un Lubezerā

Sasmakas ezerā ielaisti 5000 līdaku mazuļi, Lubezerā ielaisti 7000 līdaku mazuļi. 3 484,80

2.59. Ventspils novada pašvaldība

Zandarti - Puzes ezerā Puzes ezerā ielaisti 5000 zandartu mazuļi. 1 815,00

2.60. Dagdas novada pašvaldība

Zivju resursu pavairošana Dagdas ezerā

Dagdas ezerā ielaisti 15 000 zandartu mazuļi. 3 793,35


Zivju migrācijas ceļu attīrīšana Vēršupītē attīrīts 3,5 km garš posms, izvākti 49 koki, likvidēti 14 sanesumi, nojaukti 8 bebru dambji. Vecslocenes upītē no sanesumiem attīrīts 0,5 km garš upes posms, nojaukti 4 bebru dambji.

2 659,89


Nārsta vietas paplašināšana Raķupē iebērts 45 m3 rupjas grants – oļi un 10 atsevišķi akmeņi (lielums līdz 1m3), izlīdzinot tos aptuveni 15 m garā posmā.

2 918,08

2.63. Biedrība “Ruckas viļņi”

Papildināt zivju resursu krājumus Ruckas ezerā

Ruckas ezerā ielaisti 4000 līdaku mazuļi. 968,00

2.64. Kocēnu novada dome Zandartu resursu atjaunošana Kocēnu novada Vaidavas ezerā

Vaidavas ezerā ielaisti 4000 zandartu mazuļi. 987,84

KOPĀ PASĀKUMĀ: 205 404,27Piezīme: * Zivju resursu pavairošanas un atražošanas pasākumā projektu iesniedzēji nespēja realizēt trīs Zivju fonda padomes apstiprinātos projektus: Līgatnes novada domes projektu “Zivju resursu pavairošana un atražošana Līgatnes upē”, Mērsraga novada pašvaldības projektu “Ālantu populācijas saglabāšana un pavairošana Engures ezerā” un Jēkabpils pilsētas pašvaldības projektu “Līdaku mazuļu piegāde un ielaišana Radžu ūdenskrātuvē”. 3. Pasākums “Zivju resursu aizsardzības pasākumi, ko veic valsts iestādes un pašvaldības, kuru kompetencē ir zivju resursu aizsardzība”3.1. Daugavpils pilsētas

pašvaldībaMateriāltehniskā aprīkojuma iegāde zivju resursu aizsardzības pasākumiem Daugavpils pilsētā

Ūdeņu uzraudzības uzlabošanai iegādāts 1 niedru pļāvējs ar papildaprīkojumu. 10 567,50


Alūksnes novada publisko ūdenstilpju zivju resursu aizsardzība

Kontroles nodrošināšanai iegādāta 1 eholote. 2 799,00

3.3. Riebiņu novada dome Materiāli tehnisko līdzekļu iegāde zivju resursu aizsardzības uzlabošanai Riebiņu novada ūdenstilpēs

Kontroles nodrošināšanai iegādāta 1 termokamera un 2 LED lukturi. 3 047,61

3.4. Ādažu pašvaldības policija

Zivju resursu aizsardzības pasākumi Ādažu novada administratīvās teritorijas ūdenstilpēs

Kontroles nodrošināšanai iegādāts 1 kvadricikls. 8 129,66

26

3.5. Valsts vides dienests Zvejas kontroles tehniskās kapacitātes stiprināšana

Kontroles nodrošināšanai iegādātas 6 laivas, 7 laivu dzinēji, 8 eholotes, 32 rācijas, 9 rāciju antenu magnēti, 11 tālskati, 1 piekabe laivas pārvadāšanai, 8 Go Pro kameru komplekti, 13 videokameras un 9 rokas GPS.

85 809,28

3.6. Ogres novada pašvaldība

Ogres novada publisko ūdeņu zivju resursu aizsardzības pilnveide

Kontroles nodrošināšanai iegādāts 1 kvadricikls un 1 piekabe ar tentu kvadricikla pārvadāšanai.

9 300,51

3.7. Burtnieku novada pašvaldība

Burtnieku novada Burtnieku ezera zivju resursu aizsardzības pasākumu īstenošanai nepieciešamā aprīkojuma iegāde

Kontroles nodrošināšanai iegādāta 1 eholote.

2 492,00


Zivju resursu aizsardzība Krustpils novada ūdenstilpēs 2016. gadā

Kontroles nodrošināšanai iegādāta 1 videonovērošanas kamera ar attālinātu vadību, 2 meža kameras un 1 laiva ar aprīkojumu.

5 182,42


Laivas un motora iegāde zivju resursu aizsardzībai Pārgaujas novada ūdenstilpēs

Kontroles nodrošināšanai iegādāta 1 laiva un 1 laivas motors. 2 175,00


Speciālās tehnikas iegāde zivju resursu aizsardzības pasākumiem Līgatnes novadā

Kontroles nodrošināšanai iegādāts 1 kvadricikls, 1 termokamera un 5 meža kameras.

14 981,89

3.11. Liepājas pilsētas pašvaldība

Zivju resursu aizsardzība Liepājas pilsētas ūdenstilpēs

Kontroles nodrošināšanai iegādāta 1 termokamera, 1 eholote, 1 laiva, 1 laivas piekabe un 1 laivas dzinējs.

12 227,74

3.12. Kuldīgas novada pašvaldība

Ūdeņu bioloģisko resursu aizsardzība Kuldīgas novadā

Kontroles nodrošināšanai iegādāta 1 eholote, 1 piepūšamā laiva, 1 laivas dzinējs un 1 piekabe laivas pārvadāšanai.

3 716,10


Zivju resursu aizsardzības pasākumu nodrošināšana Madonas novada ūdenstilpēs

Kontroles nodrošināšanai iegādātas 3 laivas, 3 lavas piekaramie motori un 3 laivu treileri. 8 270,59

3.14. Pļaviņu novada dome Zivju resursu aizsardzības pasākumi Pļaviņu novada publiskajās ūdenstilpēs

Kontroles nodrošināšanai iegādāta 1 termokamera un 2 nakts redzamības binokļi. 2 573,72

3.15. Carnikavas novada pašvaldība

Carnikavas novada Pašvaldības policijas kapacitātes stiprināšana zivju resursu aizsardzības pasākumu izpildes nodrošināšanai

Kontroles nodrošināšanai iegādāta 1 motorlaiva ar papildaprīkojumu, piekaramais laivas dzinējs un treileris. 12 280,00

3.16. Kocēnu novada dome Materiāli tehnisko līdzekļu iegāde zivju resursu aizsardzības uzlabošanai Kocēnu novada ūdenstilpēs

Kontroles nodrošināšanai iegādātas 3 meža (medību) kameras, 2 piepūšamās laivas, 2 laivas benzīna motori un 1 laivas elektromotors.

4 724,97

3.17. Jūrmalas pilsētas pašvaldība

Zivju resursu aizsardzība Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā

Kontroles nodrošināšanai iegādāts 1 kvadricikls, 2 laivas piekaramie motori un 2 tālskati.

10 146,00

27


Zivju resursu aizsardzība Salacas upē Kontroles nodrošināšanai iegādātas 2 tīkla āra kameras, 2 tīkla termokameras un 1 video serveris.

5 926,73

3.19. Rīgas pašvaldības policija

Laivas un dzinēja iegāde Zivju resursu aizsardzībai

Kontroles nodrošināšanai iegādāta 1 piepūšamā laiva ar uzstādītu dzinēju pilnā komplektācijā.

14 698,00

3.20. Priekules novada pašvaldība

Zivju resursu kontroles un aizsardzības līdzekļu iegāde Priekules novada Prūšu ūdenskrātuvei

Kontroles nodrošināšanai iegādāta 1 gumijas laiva ar aprīkojumu, 1 laivas piekaramais motors un 1 piekabe laivas transportēšanai.

2 986,63


Zivju resursu aizsardzība Alūksnes novada Veclaicenes pagasta ezeros

Kontroles nodrošināšanai iegādāts 1 kvadricikls. 6 480,00

3.22. Jaunjelgavas novada dome

Zivju resursu aizsardzības pasākumi Jaunjelgavas novada publiskajos ūdeņos

Kontroles nodrošināšanai iegādāta 1 ar dzinēju aprīkota motorlaiva, 1 eholote un 1 piekabe laivas pārvadāšanai.

14 030,87

3.23. Limbažu novada pašvaldība

Zivju resursu aizsardzība Lādes ezerā Kontroles nodrošināšanai iegādāts 1 kvadricikls. 7 600,00


Zivju resursu aizsardzība no gaisa Kontroles nodrošināšanai iegādāti 2 bezpilota lidaparātu komplekti un 2 bezpilota lidaparātu vadības planšetdatori.

4 373,99


Efektīva un mūsdienīga zivju resursu aizsardzība īpaši aizsargājamās dabas teritorijās

Kontroles nodrošināšanai iegādāta 1 laiva, 1 eholote, 1 laivas motors, 10 rācijas un 1 laivas dzinējs, kas aprīkots ar lādēšanas iekārtu, akumulatoru, prožektoru un aizsargkasti.

7 742,15

3.26. Līvānu novada dome Aprīkojuma iegāde zivju resursu kontroles un aizsardzības pasākumu nodrošināšanai Līvānu novadā

Kontroles nodrošināšanai iegādāta 1 termokamera un 1 LED lukturis. 3 598,10

KOPĀ PASĀKUMĀ: 265 860,46 4. Pasākums “Dalība starptautiskos pasākumos, konferencēs un apmācībās saistībā ar zivju resursu pētījumiem, to racionālu un saudzīgu izmantošanu, atražošanu un aizsardzību”4.1. Biedrība

«Flyfishing team”Latvijas izlases komandas līdzdalība 2016. gada Eiropas meistarsacīkstēs mušiņmakšķerēšanā Polijā

Atbalstīta Latvijas izlases komandas dalība 2016. gada Eiropas meistarsacīkstēs mušiņmakšķerēšanā Polijā, kurā Latvija 16 valstu komandu konkurencē izcīnīja 6. vietu.

4 000,00

4.2. Biedrība “LMSF” Latvijas makšķerēšanas sporta organizāciju interešu pārstāvniecība CIPS 2016. gada kongresā

Biedrības «LMSF» prezidenta piedalīšanās Starptautiskās makšķerēšanas sporta konfederācijas (CIPS) kongresā Portugālē. Panākta vienošanās, ka Latvija sagatavos piedāvājumus Latvijā organizēt pasaules čempionātu zemledus makšķerēšanā un spiningošanā no laivām, kā arī CIPS kongresu 2017. gadā.

900,00

28

4.3. Biedrība “LMSF” Latvijas izlases komandas līdzdalība 2016. gada pasaules meistarsacīkstēs spiningošanā no krasta Slovākijā

Atbalstīta Latvijas izlases dalība 2016. gada pasaules meistarsacīkstēs spiningošanā no krasta Slovākijā, kurā Latvija 17 valstu komandu konkurencē izcīnīja 14. vietu.

2 134,00

4.4. Biedrība “Sporta makšķerēšana

Latvijas izlases komandas līdzdalība 2016. gada pasaules čempionātā spiningošanā no laivām Lough Ree, Īrija

Atbalstīta Latvijas izlases komandas dalība 2016. gada pasaules čempionātā spiningošanā no laivām Lough Ree, Īrija, kurā Latvija 17 valstu komandu konkurencē izcīnīja 5. vietu.

4 905,00

4.5. Biedrība «Carp Team Latvia”

Latvijas izlases komandas līdzdalība 2016. gada pasaules meistarsacīkstēs karpu makšķerēšanā Francijā

Atbalstīta Latvijas izlases komandas dalība 2016. gada pasaules meistarsacīkstēs karpu makšķerēšanā Francijā 10 cilvēku sastāvā, kurā Latvija 26 valstu komandu konkurencē izcīnīja 21. vietu.

6 600,00

4.6. Biedrība “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība”

Biedrības biedru un sadarbības partneru dalība starptautiskās apmācībās Zviedrijā par lašveidīgo zivju resursu ekonomiski pamatotu aizsardzību un atražošanu

Trīs dienu apmācības Zviedrijā, Morumas pilsētā par Morumas upes apsaimniekošanu, makšķerēšanas tūrisma ekonomisko pienesumu un valsts institūciju iesaisti apsaimniekošanas īstenošanā.

4 055,00

KOPĀ PASĀKUMĀ: 22 594,00 5. Pasākums “Sabiedrības informēšanas pasākumi par zivju resursu pētījumiem, to racionālu un saudzīgu izmantošanu, atražošanu un aizsardzību” **5.1. Daugavpils pilsētas

pašvaldībaSabiedrības informēšanas pasākumu nodrošināšana Daugavpils pilsētas ūdensobjektu zivju resursu aizsardzībai

Izdoti 1000 informatīvie bukleti, ar kuriem sabiedrība informēta par licencētās makšķerēšanas ieviešanu Lielajā Stropu ezerā, vispārīgajiem makšķerēšanas noteikumiem un licencētās makšķerēšanas noteikumiem.

3 876,84

5.2. Biedrība “Vides inspektoru apvienība”

MK noteikumu “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi”Nr.800 (22.12.2015.) komentāru izdošana

“Latvijas Avīzes “Makšķernieka gadagrāmatas”” ietvaros (9000 eks.) iespiesti Ministru kabineta 22.12.2015. Noteikumi Nr.800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi”, kā arī komentāri par makšķerēšanas tiesiskajā regulējumā notikušajām galvenajām izmaiņām.

1 839,00

5.3. Biedrība “LMSF” Televīzijas raidījums “Makšķerēšanas noslēpumi”

Sagatavoti un TV kanālā RE:TV parādīti 25 oriģinālraidījumi par makšķerēšanas tēmu ar raidījumu videoierakstiem (katrs no oriģinālraidījumiem, kuru aptuvenais ilgums ir 26 minūtes, vismaz reizi divās nedēļās rādīts RE:TV kanālā, katram raidījumam vismaz divi atkārtojumi); raidījumu arhīvs izvietots interneta portālā.

25 000,00

29

5.4. Biedrība “Liepājas 15.vsk.atbalsta biedrība”

Skolēnu vasaras nometne “Apaļais jūrasgrundulis-2016”

Sarīkota vasaras skolēnu nometne, kuras laikā skolēni apguva Baltijas jūras ekosistēmas pamatprincipus, iepazinās ar jūrā sastopamajām invazīvajām sugām, apguva zvejas rīku sagatavošanu zvejai, devās pārgājienos u.c.

3 051,00


Sabiedrības informēšanas pasākumu organizēšana Krustpils novada ūdenstilpju zivju resursu saudzīgai izmantošanai 2016. gadā

Izdota brošūra “Ar makšķeri uz Krustpils novadu” (2000 eks.), kurā ietverta informācija par licencēto makšķerēšanu Baļotes ezerā, iespiesti Ministru kabineta 22.12.2015.noteikumi Nr.800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi” un sniegts apraksts par ezeriem un upēm Krustpils novadā. Uzstādīti divi stendi pie Daugavas (Krustpils pagastā un Kūku pagastā), kuros atspoguļota informācija par atļautajām un aizliegtajām darbībām makšķerēšanā.

1 430,99

5.6. Makšķernieku klubs “OSPREY”

Informatīvi izglītojošs TV raidījums “Makšķerē ar Olti” un “Jūrā ar Olti”

Sagatavoti un RE:TV parādīti 12 TV cikla oriģinālraidījumi “Makšķerē ar Olti” un “Jūrā ar Olti”; izveidoti DVD ar raidījumu videoierakstiem; raidījumu arhīvs izvietots interneta portālā.

14 930,28

5.7. Biedrība “Ziemeļu puse”

Informatīvi izglītojoša TV filma “Forele un brālēns”

Izveidota un iesniegta demonstrēšanai Re:TV filma “Forele un brālēns”. Filmas pirmizrāde notika Re:TV 2017. gada 11. janvārī plkst. 21:30. Filma izvietota interneta portālā. Paredzēti 2 semināri ar filmas demonstrēšanu un ekspertu diskusijām 2017. gada februārī un martā.

10 406,80


Lasis godā celts! Salacgrīvā izveidota izstādes ekspozīcija, par pamatu ņemot laša dzīves stāstu. No izstādes ieguvēji būs dažāda vecuma un dažādu interešu apmeklētāji – makšķernieki, vietējie iedzīvotāji, tūristi, jo izstāde, izmantojot teoriju un spēles, ļauj iepazīt ūdenī mītošo floru un faunu.

18 000,00

5.9. Kokneses novada dome

Sabiedrības informēšanas pasākumi par Kokneses novada ūdenstilpju zivju resursiem, to saglabāšanu un aizsardzību

Kokneses novada svētku ietvaros izveidots interaktīvs spēles modelis par ūdens ekosistēmas darbības pamatprincipiem, pasākuma dalībnieki informēti par Daugavā esošajiem mikroorganismiem, jaunākie pasākuma apmeklētāji iesaistīti ūdens ekosistēmas izzināšanas procesā, izmantojot zīmēšanu u.c.

1 000,00

30

5.10. Biedrība “Vidzemes inovāciju instruments”

Bērns un zivju aizsardzība Izstrādāts saturs 30 multiplikācijas epizodēm (teksti, varoņi utml.). Katra epizode ir ne ilgāka par 3 minūtēm ar ierunātiem dialogiem. Materiāli publicēti interneta vietnē www.armakskeri.lv un Youtube vietnē.

15 549,60

5.11. Valsts vides dienests Sabiedrības informēšana par VVD veikto makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību, kā arī zvejas noteikumu kontroli Latvijā 2016. gadā

Izveidotas 6 digitālās infografikas, kas dod iespēju sabiedrībai uzzināt par aktualitātēm zvejas un makšķerēšanas kontroles jomā Latvijā, tādējādi veidojot Valsts vides dienestam pozitīvu tēlu un uzlabojot organizācijas darba atpazīstamību sabiedrībā.

1 632,78

5.12. Biedrība “MOSP” Jauno makšķerēšanas noteikumu un makšķernieka kodeksa publicēšana

Izstrādāts brošūras (64 lpp.) teksts, konceptuāli vienots dizains un makets, veikta bilžu apstrāde. Brošūra ievietota interneta vietnē “https://failiem.lv/u/uge3k7fs”. Paredzēta brošūras druka 45 000 eks.

15 000,00

5.13. Biedrība “Darīsim paši”

Tematisks izdevums “Pazīsti, atbalsti, sargā!”

Nodrošināta 6 informatīvo izdevumu “Pazīsti, atbalsti, sargā!”, kas informē sabiedrību par zivju resursu saudzīgu izmantošanu, atražošanu un aizsardzību, sagatavošana un izdošana laikraksta “Kurzemnieks” pielikumā.

5 039,89

KOPĀ PASĀKUMĀ: 116 757,18Piezīme: ** Sabiedrības informēšanas pasākumā biedrība “C.ALBULA” nerealizēja projektu “Bērnu un jauniešu izglītošana par dabā esošajām ekosistēmām un to savstarpējām mijiedarbībām”. 6. Pasākums “Atbalsta maksājumi par pašvaldību un Valsts vides dienesta pilnvaroto personu iesaistīšanu zvejas un makšķerēšanas kontroles darbību nodrošināšanā” (maksājumi par 2015. gaduNr. Atbalsta saņēmējs Valsts kasē ieņemtā faktiskā summa

par pašvaldību vai VVD pilnvaroto personu patstāvīgi atklātajiem zivju ieguvi regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem 2015. gadā, EUR

40% no Valsts kasē ieņemtās faktiskās summas par pašvaldību vai VVD pilnvaroto personu patstāvīgi atklātajiem zivju ieguvi regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem 2015. gadā, EUR

No Zivju fonda līdzekļiem izlietotā

summa, EUR


399,45 159,78 159,78

6.2. Rīgas pašvaldības policija

3 590,35 1 436,14 1 436,14

KOPĀ PASĀKUMĀ: 1 595,92 7. Zivju fonda administratīvie izdevumi 7 769,22 PAVISAM KOPĀ: 682 432,25

31

Zvejas kontrole jūrā un iekšējos ūdeņosValsts vides dienests (VVD) veic zve-

jas un makšķerēšanas noteikumu ievēro-šanas kontroli Latvijas jūras ūdeņos, pie-krastē un iekšējos ūdeņos. Jūras un iekšē-jo ūdeņu kontrolē ir nodarbināti 58 valsts inspektori, no tiem 32 kontrolē iekšējos ūdeņus un 26 – jūru un tās piekrasti.

Iekšējo ūdeņu makšķerēšanas un zvejas kontrole

Ņemot vērā nelielo zvejas kontroles inspektoru skaitu, kontrole tiek organizē-ta, nosakot prioritātes un sasniedzamos mērķlielumus. Attiecībā uz iekšējiem ūdeņiem VVD ir noteikti zivju resursiem nozīmīgie jeb prioritārie ūdens objekti – 163 upes un upju posmi un 362 ezeri, kur kontrole tiek veikta visbiežāk un regulāri, bet noteiktos laika periodos, piemēram, nārsta laikā – pastiprināti. Pārējos ob-jektos kontrole notiek mazāk intensīvi, bet ar noteiktu regularitāti. Papildus tam inspektori pārbauda no iedzīvotājiem saņemto informāciju par iespējamiem makšķerēšanas vai zvejas noteikumu pār-kāpumiem.

2016. gadā par makšķerēšanas notei-kumu pārkāpumiem iekšējos ūdeņos tika pieņemti 734 lēmumi, piemēroti naudas sodi par kopējo summu 19 719 EUR. Par zvejas noteikumu pārkāpumiem iekšējos ūdeņos pieņemti 111 lēmumi, kur kopē-jā piemērotā naudas sodu summa bija 30 120 EUR. 46 no visiem lēmumiem par konstatētiem makšķerēšanas un zvejas pārkāpumiem tika pieņemti par pašval-dību pilnvaroto personu sastādītajiem protokoliem, bet tikai 12 par VVD piln-varoto personu (sabiedrisko inspektoru) sastādītājiem protokoliem. Par pašvaldī-bas policijas sastādītajiem protokoliem tika pieņemti 204 lēmumi, savukārt par Valsts policijas sastādītajiem protoko-liem 34 lēmumi (1. attēls). Jāatzīmē, ka no pašvaldībām visvairāk zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumus konstatē un protokolus noformē Rīgas pašvaldības policija. 2016. gadā no VVD pieņemtajiem 204 lēmumiem par visas Latvijas pašvaldību policijas protoko-liem, kas sastādīti par zvejas un makšķe-rēšanas noteikumu pārkāpumiem, vairāk nekā puse (105 lēmumi) pieņemti par Rīgas pašvaldības policijas protokoliem.

Miks Veinbergs, Eduards SproģisValsts vides dienestaZvejas kontroles departaments

32

2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu gandrīz uz pusi ir krities pieņemto lēmumu skaits, kuros tiek pie-mērota zivju resursiem nodarīto zaudē-jumu atlīdzība. Lai arī lēmumu skaits ir samazinājies, noteiktais zivju resursiem nodarītais zaudējuma apmērs ir palicis gandrīz nemainīgs – 2016. gadā tas bija 48 356,6 EUR, bet 2015. gadā – 50 586 EUR (2. attēls).

Kopumā atklāto zvejas un makšķerē-šanas noteikumu pārkāpumu skaitā sa-līdzinājumā ar 2015. gadu ir vērojams ne-liels kritums, taču jāatzīmē, ka 2016. gadā

Valsts vides dienests atklāja vairākus no-pietnus zvejas noteikumu pārkāpumus, tajā skaitā lielu sabiedrības rezonansi gu-vušo “Daugavas nēģu murdu lietu”, kad Daugavā, Rīgas pilsētas teritorijā, VVD Zvejas kontroles departamenta inspek-tori konstatēja 2970 nelikumīgus nēģu murdus, kurus upē bija ievietojusi Man-gaļsalas zvejnieku kooperatīvā sabiedrība “Vecdaugava”. 2016. gadā ZKS “Vecdau-gava” bija izsniegta licence zvejai ar 126 nēģu murdiem. Šo un citus pārkāpumus palīdzēja atklāt ar Zivju fonda un Latvi-jas Vides aizsardzības fonda finansiālu

1. attēls. Pieņemto lēmumu skaits par zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem 2016. gadā

2. attēls. 2016. un 2015. gadā pieņemto lēmumu skaits par zvejas pārkāpumiem, kuros konstatēts zivju resursiem nodarītais zaudējums

34

204

12

46 549

VVD inspektori

VVD pilnvarotās personas

Valsts policija

Pašvaldību pilnvarotās personas

Pašvaldības policija

126

50586

68

48356,6

Lēmumu skaits2015

Lēmumu skaits2016

Zivju resursiem nodarītais zaudējuma apmērs EUR

Zivju resursiem nodarītais zaudējuma apmērs EUR

33

atbalstu uzlabotā VVD zvejas kontroles tehniskā kapacitāte – iegādātās eholotes, termokameras, nakts redzamības ierīces un cits aprīkojums kvalitatīvai pierādīju-mu fiksēšanai un nostiprināšanai.

No ūdenstilpēm izņemtie neliku-mīgie zvejas rīki (tīkli, mazizmēra tīkli, ūdas, āķu jedas, zivju murdi, nēģu mur-di, vēžu murdi un krītiņi, žebērkļi, grozi u. c.) ir viens no galvenajiem maluzvejas aktivitātes rādītājiem. Attiecīgi nav neli-

kumīgo zvejas rīku – nav maluzvejnie-ku, un otrādi. No ūdenstilpēm izņemto nelikumīgo zvejas rīku skaita kāpumu 2016. gadā izraisīja no Daugavas izceltie nelikumīgi ievietotie nēģu murdi. Kopu-mā, neņemot vērā 2970 nēģu murdus, no ūdenstilpēm izcelto nelikumīgo zvejas rīku skaits Latvijas iekšējos ūdeņos tur-pina samazināties, kā tas vērojams, sākot jau no 2005. gada (3. attēls).

2016. gadā uz pusi samazinājies iz-

3. attēls. Izņemtie nelikumīgie zvejas rīki, t. sk. bezsaimnieka, iekšējos ūdeņos 2005.–2016. gadā2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

16000

1 4000

1 2000

1 0000

8000

6000

4000

2000

0

Nēģu murdi 47,78%

Zivju murdi 3,38%

Āķu jedas 0,22%Žeberēkļi 0,06%

Laivas, aprīkojums 0,09%

Elektro zvejas aparāti 0,01%

Vēžu murdi un krītiņi 3,05%

Tīkli 21,43%

Mazizmēru tīkli 2,7%

Grozi u.c. zvejas rīki 0,38%

Makšķerēšanas rīki - ūdas 20,88%

4. attēls. VVD inspektoru izņemtie zvejas rīki iekšējos ūdeņos 2016. gadā

34

ņemto ūdu skaits; 2015. gadā tas veidoja 54,81% no visiem izņemtajiem rīkiem, bet 2016. gadā tie bija tikai 20,88% (4. attēls). Iemesls tam varētu būt 2015. gada 22. decembrī pieņemtie Ministru kabine-ta “Makšķerēšanas, vēžošanas un zem-ūdens medību noteikumi” Nr.800, kuri nosaka, ka makšķerēšanā aizliegts izman-tot ūdeņos brīvi peldošus makšķerēšanas rīkus (ūdas). Bet aizvien inspektori saņem informāciju par peldošiem zivju ķeršanas rīkiem, visbiežāk par Pļaviņu HES ūdens krātuvi, kurā cilvēkiem izdomas netrūkst (5. attēls).

Visbiežāk zvejas pārkāpumus iekšējos ūdeņos izdara personas, kuras nosacīti varētu iedalīt divās lielās grupās. Viena grupa ir komerczvejnieki, kas pārkāpj zvejas atļaujas (licences) nosacījumus, pārsniedzot atļauto zvejas rīku skaitu un

kopējo zvejas limitu, tādējādi cenšoties noķert pēc iespējas vairāk zivju un gūt lielākus ienākumus. Otri ir personas, kas cenšas iegūt zivis bez jebkādas atļaujas un neievērojot noteikumus, galvenokārt ķerot ekonomiski izdevīgas zivis – nēģus, zušus, lašus u.c. attiecīgā vietā un laikā. Kā vienu, tā otru pieķeršanai pārkāpuma vietā nepieciešami labi tehniskie resursi, kompetenti un motivēti darbinieki.

Attiecībā uz makšķerēšanu visbiežāk sastopamais pārkāpums ir pārsniegts loma lielums un noteiktais zivju garu-ma izmērs, vietā un laikā, kad attiecīgu sugu zivis ķeras labi, piemēram, zandarti Daugavā. Kā arī makšķerēšana aizlieg-tā vietā un laikā. Lai arī varbūt šķiet, ka makšķerēšanas noteikumu neievērošana lielu kaitējumu zivju resursiem nenodara, taču jāņem vērā, ka makšķernieku skaits

5. attēls. Peldošie zivju ķeršanas rīki Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses

35

ir liels (ap 200 000) un makšķerēšanas slodze uz ūdeņiem ir nenoliedzami pie-augusi. Makšķerēšanas rīki un tehnika ir straujiem soļiem gājusi uz priekšu, tiek izmantotas arvien smalkākas makšķer-auklas, dažādi mānekļi, eholotes, kas bū-tiski ietekmē makšķerēšanas rezultātus. Ir sastopami pat profesionāli makšķernieki, kas tādā veidā cenšas sev nopelnīt iztiku un kādu laiku tas veiksmīgi viņiem ir arī izdevies. Tas norāda tikai uz to, ka zivis Latvijas ūdeņos ir, tikai jāmāk tās noķert.

Valsts vides dienests pastāvīgi piln-veido savu tehnisko nodrošinājumu un darba organizāciju, lai samazinātu ne-likumīgu zivju ķeršanu. Diemžēl zvejas kontrolē iesaistīto valsts un pašvaldību cilvēkresursu kapacitāte ir nepietiekama, lai nodrošinātu nepārtrauktu un kvalita-tīvu visu ūdenstilpju uzraudzību.

Jūras un piekrastes zvejas kontroleJūras un piekrastes zvejas noteikumu ievērošanas pārbaudes un pārkāpumi

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) da-lībvalsts īsteno Eiropas Kopējo zivsaim-niecības politiku. Valsts vides dienests kontrolē ES regulu un Latvijas normatīvo aktu ievērošanu Latvijas jūras ūdeņos un uz Latvijas zvejas kuģiem, kas zvejo tre-šo valstu ūdeņos. Tādējādi pamatā jūras zvejas kontroles kvalitātes prasības ir vienādas visā ES. Kopš 2014. gada jūras zvejas inspekcijas tiek plānotas, balstoties uz riska analīzi, kas tiek veikta, izvērtē-jot iepriekšējo pārbaužu rezultātus un vairākus riska faktorus, rezultātā iedalot zvejas kuģus zema, augsta un ļoti augsta riska kuģos. Noteiktais inspekciju skaita mērķa lielums ir vismaz 2,5% pārbaudīti

augsta riska zvejas kuģi jūrā un vismaz 5% pārbaudīti ļoti augsta riska zvejas kuģi jūrā. Riska kritēriji tiek izmantoti arī, plānojot zvejas kuģu pārbaudes ostās, veicot inspekcijas vismaz 10% no kopē-jā izkrauto zivju daudzuma, ko izkrāvu-ši augsta riska kuģi, un vismaz 15% no kopējā zivju daudzuma, ko izkrāvuši ļoti augsta riska kuģi.

2016. gadā ostās pavisam tika veik-tas 1033 pārbaudes, jūrā 148 pārbaudes (6. attēls). 2016. gadā tika atklāti 6 zvejas kuģu pārkāpumi ostās, par ko tika pie-mērots naudas sods kopā 9691 EUR. Vis-biežāk konstatētais pārkāpums bija ne-izpildīts pienākums reģistrēt un paziņot nozveju vai ar nozveju saistītos datus, par ko tiek piešķirti 3 soda punkti. Šāda veida pārkāpums konstatēts četros gadījumos. Vienā no šiem gadījumiem tika kon-statēts īpaši liels nereģistrēto zivju dau-dzums – 38,5 tonnas nereģistrētu reņģu un brētliņu. Tas ir viens no pēdējo gadu laikā lielākajiem konstatētajiem zvejnie-ku nereģistrētajiem lomiem. Savukārt vienā gadījumā tika pārkāpts ES Kon-troles Regulas Nr.1224/2009 90. panta 1. punkts saistībā ar mazizmēra zivju ie-kraušanu kuģī, pārkraušanu citā kuģī vai izkraušanu, pārkāpjot spēkā esošos tiesī-bu aktus, par ko tika piešķirti 5 soda pun-kti. Vēl tika konstatēts viens īpaši smags pārkāpums – zveja bez derīgas licences, pilnvarojuma vai atļaujas, ko izdevusi ka-roga valsts vai attiecīgā piekrastes valsts. Par šo pārkāpumu tika piešķirts maksi-mālais soda punktu skaits, ko iespējams iegūt par vienu pārkāpumu – 7 punkti, kā arī 2000 EUR liels naudas sods. Šajā ga-dījumā zem Latvijas valsts karoga kuģo-jošais tāljūras zvejas kuģis, kurš zvejo pie Mauritānijas un Marokas krastiem, zve-joja Marokas EEZ ūdeņos bez licences.

36

Savukārt jūras piekrastē 2016. gadā VVD inspektori veica 415 pārbaudes, no kurām 30 gadījumos konstatēja zve-jas pārkāpumus. Lielākoties pārkāpumi tika konstatēti saistībā ar to, ka netika ievēroti Ministru Kabineta noteikumos Nr.296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zo-nas ūdeņos” noteiktie zivju tīklu linuma

acs izmēri, kā arī pārsniegts atļautais zve-jas rīku skaits. Pārsniedzot noteikumos pieļaujamo tīkla acs izmēru, zvejnieks samazina zivju tīkla mērķsugu nozvejas daudzumu, bet palielina citu zivju no-zveju un nodara kaitējumu zivju resur-siem. 2016. gadā VVD tika veiktas arī 272 transportēšanas, uzglabāšanas un tirdzniecības vietu inspekcijas, no kurām

6. attēls. Jūras un piekrastes zvejas noteikumu ievērošanas pārbaudes 2013.–2016. gadā

7. attēls. Jūras un piekrastes zvejas noteikumu pārkāpumu skaits un iekasētā naudas sodu kopsumma 2013.–2016. gadā

3000

2500

2000

1500

1000

500

0

1487

20712022

Gads

1711

Pārb

aužu

skait

s

30000

25000

20000

15000

10000

5000

0

60

50

40

30

20

10

02013 2014 2015 2016

22 887

27

52

15375

55

36

12571

8808

Gads

Pārk

āpum

u ska

its

Iekasē

to na

udas

sodu k

opsum

ma, E

UR

Pārkāpumu skaitsSoda nauda ,EUR

37

pārkāpumi tika konstatēti 8 gadījumos, lielākoties par to, ka uzņēmumi nebija nodrošinājuši zvejas produkcijas pilnīgu izsekojamību vai arī nebija ievērojuši pie-nākumu ievadīt pārdošanas zīmi Latvijas Zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā (LZIKIS) 48 h stun-du laikā pēc pārdošanas darījuma.

Naudas sodu kopsumma, salīdzinot ar 2013. gadu, ir samazinājusies, kas ir skaidrojams ar 2014. gadā veiktajām izmaiņām Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur minimālais sods tika sama-zināts no aptuveni 300 uz 140 EUR juri-diskām personām un no 300 uz 30 EUR fiziskām personām (7. attēls).

Arī šogad, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, galvenokārt pārkāpumi tika konstatēti reņģu un brētliņu zvejā, līdz ar to situāci-ja gada laikā nav būtiski mainījusies.

2018. gadā ir plānots Latvijā ieviest Elektronisko zivju produktu izsekošanas sistēmu, kas būtiski atvieglos arī inspek-toru darbu. Līdz šim, veicot zivju tirdz-niecības, uzglabāšanas un pārstrādes vietu inspekcijas, visa dokumentācija inspektoriem bija pieejama tikai papīra formā, un, lai noskaidrotu zivju izcelsmi, bija nepieciešams samērā ilgs laiks. Ar jaunās sistēmas palīdzību inspektori spēs ātri iegūt visu nepieciešamo informāciju elektroniskā veidā.

Ņemot vērā, ka Latvijas zvejnieki zvejo citu Eiropas Savienības dalībval-stu ūdeņos un savukārt citu dalībvalstu zvejnieki zvejo Latvijas ūdeņos, ir sva-rīgi stiprināt starptautisko sadarbību un informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm. Labākais veids, kā dalībvalstīm stiprināt

starptautisko sadarbību, ir veikt kopīgas inspekcijas. Pavisam 2016. gadā Latvijas inspektori piedalījās sešās dažāds starp-tautiskajās inspekcijās kopā ar inspekto-riem no Lietuvas, Igaunijas un Polijas. Šāda veida inspekcijas dod iespēju veidot ciešākus kontaktus inspektoru starpā, kā arī apmainīties ar pieredzi, kas ir būtiski, lai varētu apkarot nelegālo zveju.

2016. gads Latvijas jūras un piekras-tes zvejas kontrolē iezīmējās ar inspek-toru aprīkojuma pilnveidošanu un teh-niskās kapacitātes paaugstināšanu. Tika veikta divu Eiropas Jūrlietu un zivsaim-niecības fonda (EJZF) finansētu projektu īstenošana, kas joprojām turpinās. Pro-jekta “Zvejas kontroles un pārraudzības personāla apmācība un tehniskās kapaci-tātes palielināšana” ietvaros tika iegādāti pieci bezpilota lidaparāti jeb droni zvejas kontroles un uzraudzības vajadzībām un notika zvejas kontroles personāla apmā-cība un pieredzes apmaiņa Eiropas Zve-jas kontroles aģentūrā. Savukārt projekta “Zvejas kontroles uzlabošana” ietvaros veikta nozvejas elektroniskās reģistrāci-jas un ziņošanas sistēmas (ERS) un kuģu satelīta novērošanas sistēmas (VMS) dar-bības uzlabošana, iegādāti 20 planšetda-tori, lai inspektoriem būtu attālināta pie-eja VMS un ERS datiem, veicot pārbaudi ostās vai jūrā, notika Baltijas jūras kopīgā resursu izmantošanas plāna īstenošana, kā arī zvejas kontroles inspektoru apmā-cība un pieredzes apmaiņa Igaunijā.

Valsts vides dienests pastāvīgi plāno un pilnveido savu darbību, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un uzlabotu kontroles kvalitāti un efektivitāti.

38

Valdis Kudiņš,FARNET teritoriālais eksperts Latvijā

Inovācijas sabiedrības virzītā vietējā attīstībā Latvijā un Eiropas SavienībāArvien biežāk ikdienā dzirdam – inovācija, ino-vatīvs projekts, inovatīvs produkts, inovatīva pieeja –, un tam nav saistības ar kosmosa izpēti. Inovācija ir kļuvusi par daļu no mūsu ikdienas, jo tā palīdz ieraudzīt jaunus risinājumus esošiem izaicinājumiem.

Eiropas Savienībā, apzinoties straujos attīstības procesus un tiecoties uz izvir-zītajiem mērķiem līdz 2020. gadam, vie-na no noteiktajām prioritātēm ir vieda izaugsme, kas veicina uz zināšanām un inovācijām balstītas ekonomikas attīstī-bu. Līdz ar to zinātnes un inovāciju sek-mēšanā tiek ieguldīti ievērojami Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Arī Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) ir viens no finanšu rīkiem, ko varam iz-mantot inovāciju sekmēšanā zvejniecībā, akvakultūrā, citu jūras ekonomikas noza-ru un zivsaimniecībai nozīmīgu teritoriju attīstīšanā.

Inovācija ir arī viens no būtiskiem ele-mentiem, kas tiek izmantots Sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) pieejas īstenošanā. SVVA pieeju Latvijā un arī ci-

tās Eiropas Savienības dalībvalstīs izman-to zivsaimniecības vietējās rīcības grupas (ZVRG). ZVRG vietējā līmenī apvieno iedzīvotājus, uzņēmējus un pašvaldības, lai partnerībā identificētu vietējās vajadzī-bas un vienotos par to, kurām iniciatīvām ir nepieciešams mērķtiecīgs atbalsts, kas uzlabo sociāli ekonomisko situāciju ziv-saimniecībai nozīmīgajā teritorijā. Latvijā ir izveidotas 6 rīcības grupas, kas darbo-jas Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, to uzmanības lokā ir zivsaimniecības un zivsaimniecībai nozīmīgu teritoriju attīs-tība. Vietējās vajadzības un arī piedāvātie risinājumi jeb atbalsta rīcības ir iekļautas vietējās attīstības stratēģijās, kas ir izstrā-dātas 2014.–2020. gadam, patlaban šīs stratēģijas tiek īstenotas projektu veidā. Tos konkursa kārtībā līdzfinansē no EJZF līdzekļiem. Zivsaimniecības vietējās rīcī-bas grupās darbojas padomes, kas ir atbil-dīgas par šo stratēģiju izstrādi un mērķ-tiecīgāko projektu atlasi. Lai nodrošinātu zivsaimniecības nozares interešu pārstāvī-bu ZVRG, padomēs darbojas arī zvejnieki un zivsaimniecības organizācijas.

39

Kā ZVRG atbalsta inovācijas vietējā līmenī?Vietējā līmenī, SVVA pieejas ietvaros,

inovācijas tiek sekmētas, finansējot inovatī-vus projektus. Katrā vietējās attīstības stra-tēģijā ir noteikts, kāda veida inovācijas ir atbilstošas stratēģijai. Visbiežāk tās ir saistī-tas ar ZVRG teritorijai jaunu produktu vai būtiski uzlabotu ražošanas gala produktu, jaunu procesu vai būtiski uzlabotu ražo-šanas procesu, kas nodrošina produktam augstāku tirgus vērtību, izstrādi. Stratēģiju ietvaros var tikt atbalstīti arī projekti, kas piedāvā organizatoriskās inovācijas, pie-mēram, vadības sistēmu un sadarbības tīk-lu veidošanu, tai skaitā produktu pārdoša-nas uzlabojumus, kā arī sociālās inovācijas jeb uzlabojumus sociālajā vidē, kas saistīta

ar ekonomisko aktivitāti zivsaimniecībā un citās jūras ekonomikas nozarēs.

ZVRG atbalstītiem inovatīviem pro-jektiem var tikt piemērota augstāka atbal-sta intensitāte un Latvijā tā var būt līdz pat 70% no attiecināmajām projekta izmak-sām. Lai novērtētu, vai projekts ir ino-vatīvs, katra ZVRG ir izstrādājusi atbils-tošus projektu vērtēšanas kritērijus, kas aprakstīti stratēģijās. Piemēram, ZVRG “Jūrkante” savā vietējās attīstības stratē-ģijā ir iekļāvusi attēlā redzamos kritērijus. ZVRG ir noteikusi, ka projekts tiek atzīts par inovatīvu, ja tas iegūst vismaz 6 punk-tus inovācijas kritērijos.

ZVRG “Ziemeļkurzemes biznesa aso-ciācija” vadītāja Gunta Abaja norāda, ka

ZVRG “Jūrkante” inovācijas kritēriji

40

inovatīviem projektiem, kas ZVRG terito-rijā uzsāk vēl neesoša produkta ražošanu, būtu jāizmanto vietējie dabas resursi vai jāpiedāvā darbs vietējiem iedzīvotājiem. Inovatīvs projekts ir arī jaunu metožu izmantošana jau esošu produktu ieguvei, bet tām noteikti ir jābūt dabai, cilvēkiem, vietējiem resursiem draudzīgākiem, sau-dzējošākiem, ilglaicīgākiem.

ZVRG “Partnerība laukiem un jūrai” administratīvā vadītāja Ilze Turka uzska-ta, ka augstākas atbalsta intensitātes no-teikšana projektiem, kuriem ir inovatīvs raksturs, ir radījusi pozitīvu efektu vietējā līmenī. Jau tagad teritorijā tiek īstenoti projekti, kas piedāvā jaunus produktus un pakalpojumus. Piemēram, Jūrmalā SIA “Elinci” ir izveidojis inovatīvu aktīva brī-vā laika pavadīšanas iespēju – mobilo vir-vju trasi, kuru var gan novietot pludmalē korporatīvo uzņēmumu vasaras sporta spēlēm, gan pilsētu svētkos un pat iepirk-šanās centros aukstajos mēnešos.

Arī citās zivsaimniecības vietējo rīcī-bas grupu darbības teritorijās ir uzsākta EJZF līdzfinansēto inovatīvo projektu īstenošana. Piemēram, SIA “GP Trading” veicot tirgus izpēti “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” darbības teritorijā, konstatēja, ka nav pieejami Baltijas jūras piekrastes jeb sālsūdens makšķerēšanas tūrisma pakalpojumi. Tāpēc, lai paaugsti-nātu uzņēmuma konkurētspēju un mazi-nātu tūrisma sezonalitātes negatīvo ietek-mi, SIA “GP Trading” iegādājās mūsdienī-gu un ērtu astoņvietīgu laivu, kas aprīkota ar navigācijas sistēmām, daudzveidīgu makšķerēšanas aprīkojumu un piedāvā jaunu tūrisma pakalpojumu ZVRG darbī-bas teritorijā.

Augstāka atbalsta intensitāte var mo-tivēt vietējos zvejniekus un uzņēmumus meklēt inovatīvas pieejas savas ekonomis-kās aktivitātes attīstībai un dažādošanai. Tomēr, lai sekmētu oriģinālu risinājumu rašanos, nepieciešams sistemātisks darbs:

SIA “GP Trading” sālsūdens makšķerēšanas laiva

41

rūpīgi jāizpēta vietējais tirgus, jāapzina pieejamie resursi un jāmēģina prognozēt pieprasījumu pēc jauniem produktiem un pakalpojumiem. Arī šajā procesā ziv-saimniecības vietējā rīcības grupa var sniegt būtisku atbalstu, īpaši inovatīvu projektu ideju veicināšanā. Piemēram, ZVRG “Partnerība laukiem un jūrai” rīko seminārus vietējiem zvejniekiem un uz-ņēmīgiem cilvēkiem. Semināros kopīgi tiek meklētas un ģenerētas jaunas idejas, kā arī tiek pārrunāts šādu neordināru ide-ju pieprasījums un risinājumi pasaulē. Sa-vukārt Gunta Abaja saka, ka ZVRG “Zie-meļkurzemes biznesa asociācija” rīkotie aktivizēšanas pasākumi un semināri var radīt pirmos impulsus idejām par inova-tīviem risinājumiem, bet plašākas sarunas par novitātēm tomēr notiek individuālās konsultācijās.

Lai radītu jaunu produktu, pakalpo-jumu vai procesu, nepieciešamas jaunas zināšanas un rūpīgs izpētes darbs. Tāpēc inovatīvu risinājumu radīšanā ir svarīga

sadarbība ar pētniekiem, kas var palī-dzēt uzņēmējiem nonākt līdz jauniem produktiem, tehnoloģijām, kas būtiski uzlabo ekonomisko aktivitāti. Apskatot citu ES dalībvalstu ZVRG pieredzi inova-tīvu projektu radīšanā, redzams, ka liela priekšrocība ir tām ZVRG, kuru darbības teritorijās atrodas inovatīvu tehnoloģiju uzņēmumi, biznesa inkubatori, pētniecī-bas un zinātniskie institūti, universitātes, jo tā ir vide, kurā konkrētu uzņēmēj-darbības problēmu var pārvērst jaunā iespējā – inovācijā. Tomēr šādu iestāžu neesamība ZVRG darbības teritorijā nav nepārvarams ierobežojums, jo ZVRG un Zivsaimniecības sadarbības tīkls var palī-dzēt veidot un attīstīt kontaktus ar bizne-sa inkubatoriem un zinātniskajiem insti-tūtiem un universitātēm gan Latvijā, gan arī ārvalstīs.

Inovatīvu risinājumu meklējumos lietderīgas ir pieredzes apmaiņas vizītes uz citām ZVRG darbības teritorijām Lat-vijā un citās ES dalībvalstīs. Tā ir iespēja

Ēdamo jūraszāļu produkcija

42

gūt jaunu pieredzi zivsaimniecības jautā-jumos, veicināt viedokļu apmaiņu, iegūt informāciju par jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem un inovācijām nozarē. Vai-rāk par pieredzes apmaiņas iespējām var uzzināt Valsts zivsaimniecības sadarbī-bas tīkla (VZST) mājas lapā www.zivju-tikls.lv

Kāda ir citu ES valstu pieredze inovāciju atbalstam vietējā līmenī?

Šobrīd arī Eiropas Savienības līmenī tiek uzkrāta informācija par inovatīvu pieredzi zvejniecībā, akvakultūrā, citu jūras ekonomikas nozaru un zivsaim-niecībai nozīmīgu teritoriju attīstīšanā, izmantojot Sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) pieeju. Šo funkciju veic Eiropas Zivsaimniecības teritoriju tīkls (FARNET) ar mērķi veidot zināšanas un kapacitāti, kā arī sekmēt informācijas apmaiņu starp SVVA pieejas īstenošanā iesaistītajām pusēm.

FARNET ir izveidota plaša īstenoto projektu bāze, ko var izmantot kā labās prakses piemērus inovatīvu risinājumu veidošanā un attīstīšanā. Šī bāze nepār-traukti tiek papildināta ar jauniem pie-mēriem un ir pieejama FARNET mājas-lapā www.farnet.eu .

Liela daļa projektu ir saistīti ar jaunu augstas pievienotas vērtības produktu izveidi. Piemēram, Francijā tika īstenots projekts zivju ādas apstrādē, izmantojot tās par izejmateriālu dažādu aksesuāru ražošanā. Savukārt Dānijā, Bornholmas un Dānijas mazo salu ZVRG atbalstīja vērienīgu inovāciju procesu, kas saistīts ar jaunu resursu radīšanu un ar to sais-tītu produktu attīstību. Dānijas mazās salas un Bornholma ir attālas teritorijas, ko apdraud iedzīvotāju skaita samazinā-

• Inovācija iedzīvotājiem – jaunas iespējas, jauni produkti un pakalpojumi vai būtiski uzlaboti esošie produkti un pakalpojumi, kas apmierina iedzīvotāju vajadzības.

• Inovācija uzņēmējiem – jauna iespēja efektīvāk izmantot pieejamos resursus un ražošanas procesus, radot augstāku vērtību produktiem un pakalpojumiem, gūt peļņu.

• Inovācija – process ar augstāku riska pakāpi, kur ļoti nozīmīga ir mācīšanās gan no sasniegumiem, gan kļūdām.

• Inovācija – radošs process, kurā ir nepieciešams iedrošinājums un atbalsts.

šanās un attiecīgi arī ekonomiskās akti-vitātes sarukšana. Risinājumu vietējie ie-dzīvotāji ieraudzīja jaunā potenciālā dar-bībā – jūraszāļu audzēšanā un produktu radīšanā. Jūraszāles kļūst arvien populā-rākas Ziemeļvalstu virtuvē, un Dānijas ūdeņos ir iespējams iegūt Austrumāzijā vai Atlantijas okeānā augošajai jūraszālei līdzīgas sugas. Izpētot globālo jūraszāles tirgu, jūraszāles kultivēšanas, novākšanas un apstrādes tehniskos aspektus, kā arī sadarbībā ar pārtikas laboratorijām un restorāniem apzinot jūraszāles izmanto-šanas iespējas kulinārijā, tika pieņemts lēmums uzsākt vērienīgu jūraszāļu au-dzēšanas. Sākotnēji jūraszāļu kultivācija notika mazā apjomā un ar rūpīgu pro-cesa uzraudzību. Paralēli tika organizēti semināri, lai apgūtu ar kultivēšanu un apstrādi saistītos praktiskos jautājumus. Semināros tika piesaistīti speciālisti, pie-mēram, pazīstami šefpavāri, kas parādīja daudzveidīgas iespējas pārtikas produk-tu izstrādē, izmantojot jūraszāli. Tika iz-strādāti visdažādākie produkti, sākot ar čipsiem un salātiem un beidzot ar vīnu un saldējumu. Lai nodrošinātu radīto

43

produktu atpazīstamību, tika izstrādāti iesaiņojuma un prezentācijas materiāli, veiktas publicitātes aktivitātes medijos un sociālajos tīklos. Projektā iesaistītie ražotāji rīkoja savu produktu demons-trācijas un degustācijas vietējos pārtikas tirgos un gadatirgos. Kopumā projektā piedalījās 16 ražotāji, kas iesaistījās gan jūraszāļu kultivēšanā, gan produktu iz-strādē un mārketingā.

Šis ir tikai viens piemērs, kas parāda iespēju iegūt jaunus resursus ekonomis-kās aktivitātes dažādošanai, bet ir vēl vairāki piemēri, kur tiek izmantotas jau-nas tehnoloģijas zivju produkcijas reali-zēšanai tirgū, īpaši tiešajā tirdzniecībā. Piemēram, Kornvolas un Silli salu ZVRG (Lielbritānija) atbalstīja zvejnieku grupu, kas savu lomu pārdod, rīkojot tiešsaistes izsoles sociālajos tīklos. Ar iegādāto aprī-kojumu – darbagaldu ar interneta pieslē-gumu – ir radīta iespēja klientiem sekot gan zvejnieku darbībai tiešsaistē, gan arī izsekot nozvejotajai produkcijai.

Inovatīvi risinājumi var tikt īstenoti arī ZVRG darba organizēšanā. Piemē-ram, Ziemeļdevonas ZVRG (Lielbritā-nija), veicot fundamentālu vietējo zivju resursu, tirgus un piegādes ķēdes analī-zi, ieguva zināšanas, kas nepieciešamas mērķtiecīgākam vietējo zivsaimniecības uzņēmumu atbalstam. ZVRG darbā pie-ņēma aktivizētāju: kopienas jūras velšu koordinatoru. Aktivizētāja uzdevums bija paaugstināt sabiedrības apziņu par vietējiem zivju resursiem un nozveju, at-balstīt jaunu un esošu ar zivsaimniecību saistītu uzņēmumu attīstību, piedāvā-jot individualizētas atbalsta iniciatīvas: mentoringu, apmācības, tīklošanos. Vie-tējos medijos regulāri tika publicēti raks-ti, kas popularizēja vietējo zivsaimniecī-bu. Gada laikā tika izveidoti trīs start-up

uzņēmumi, kas saistīti ar ēdināšanu un jūras velšu piegādi.

Sekmīgi izmantota Sabiedrības virzī-tas vietējās attīstības pieeja sniedz plašas iespējas inovācijai vietējā līmenī. Atliek tikai spert pirmo soli – radīt!

44

“Lielais loms” ceļ uzņēmēju pašapziņuTrešais gads Zemkopības ministrijas

balvā “Lielais loms” iezīmējās ar krietnu nozares uzņēmēju sāncensību – kopumā tika saņemti vairāk nekā 20 pieteikumi zvejniecības, akvakultūras un zivju ap-strādes nominācijā. Vislielākā konkuren-ce bijusi visām nozarēm kopīgajā nomi-nācijā “Par zivsaimniecības popularizē-šanu”, kurā vērtēti četri pieteikumi.

Normunds Riekstiņš, ZM Zivsaim-niecības departamenta vadītājs: “Tradi-cionāli pretendentu skaits balvas nomi-nācijās nav ļoti liels, jo arī nozares spē-lētāju skaits nav daudzskaitlīgs. Produk-cijas ražotāju sacensībā bija skatāmi gan iepriekšējo konkursu dalībnieki, gan arī jauni pretendenti. Zvejniecībā tās pama-tā bija firmas ar nozarē labi pazīstamiem vārdiem. Par akvakultūru prieks, ka arī mazie uzņēmēji spēj ar saviem rādītājiem sacensties ar lielajiem zivju audzētājiem. Tas liek domāt, ka vērtēšanas kritēriji ir pietiekami labi, lai varētu salīdzināt iz-augsmi nevis vienam pret otru, bet gan konkrētā uzņēmuma attīstību un izrāvie-nu konkrētajā gadā. Tātad nav tik daudz jāskatās uz citiem, bet jāparāda, ka vari pārspēt pats sevi. Zivju apstrādē balvas sāncensībā pamatā piedalās mazie uzņē-

mēji, jo vidējie un lielie Krievijas tirgus ierobežojumu dēļ, nevar uzrādīt augšup-ejošus rādītājus, tāpēc konkursā neiesais-tās. Toties viņi aktīvi piedalās jaunu tirgu meklējumos un starptautiskās izstādēs. Ceram, ka jau nākamgad tie atkal atgrie-zīsies cīņā par nozares balvas iegūšanu. Priecē, ka iepriekšējo gadu balvas laureā-ts SIA “Karavella” rod arvien jaunus kon-taktus un iespējas Rietumu tirgos savas produkcijas realizācijai.

Skaidri redzams arī tas, ka mazie uz-ņēmēji meklē papildus ieņēmumus no dažādu ar zivsaimniecību saistītu aktivi-tāšu un kulinārā baudījuma piedāvājuma tūristiem. Tas ir pozitīvi, jo vienlaikus ceļ uzņēmēju pašapziņu, atpazīstamību un produkcijas noieta iespējas. Līdz ar to viņi ir arī vairāk atvērti startēt dažādos konkursos, tai skaitā sacensties par gada balvu zivsaimniecībā. Arī zivsaimniecība un tās prestižs tikai iegūst no šādiem sa-biedrībai atvērtiem uzņēmējiem.

Visbeidzot jāatzīmē arī atlikušās di-vas individuālo personu nominācijas, ku-rās parasti ir daudz pretendentu. Domā-ju, ka tās ir ļoti svarīgas, ja raugāmies uz nozari kopumā. Nominācija “Par mūža ieguldījumu” nozarē saistīta ar nozares

Ilze Rūtenberga-Bērziņa,LLKC, Sabiedrisko attiecību vadītāja

45

pamatu, saknēm. Diezin vai nozare būtu tik spējīga un uz attīstību tendēta, ja ne-būtu šādu cilvēku, kuriem visiem noteik-ti gribētos pateikt paldies. Tomēr nevar arī bez otras medaļas puses – jauniem un daudzsološiem cilvēkiem, kuri nozarē ienākuši, domājams, uz palikšanu. Ce-rams, ka mūsu nozares balvas nozīme un vērtība augs ar katru gadu.”

Tiekoties ar 2016. gada balvas laureā-tiem, patīkami bija dzirdēt, ka saņem-tais novērtējums bijis papildu stimuls izaugsmei un jaunu produktu radīšanai. SIA “Verģi”, kas pērn Zemkopības mi-nistrijas konkursā “Lielais loms” saņē-ma Galveno balvu nominācijā “Gada zvejas/akvakultūras uzņēmums”, norā-da – 2017. gadu raksturo gandarījums par ieguldītā darba novērtējumu un ne-izpratne, komunikācijas un ieintersētības trūkums no valsts institūciju puses jaunu tirgu apgūšanā.

Ivars Janeks, SIA “Verģi” līdzīpaš-

nieks: “Viegli pašlaik neklājas nevie-nam nozares uzņēmumam. Tādēļ nav saprotama situācija, ka ministriju, valsts institūciju, dažādu dienestu ierēdņi ne-var sakārtot jautājumus, kas saistīsi ar starpvalstu vienošanos un konkrētu procedūru izstrādi, lai mēs varētu sākt zivju eksportu, piemēram, uz Ķīnu, Bra-zīliju, Austrāliju. Smagi strādājot, esam ieguvuši partnerus, kuri gaida reņģes un brētliņas, bet Latvijas Republikas atbildī-gie dienesti joprojām nav saskaņojusi ne-pieciešamo dokumentu apriti. Horvātija divus gadus gaidīja šo saskaņošanu, lai mēs varētu reņģes tunču barošanai. Par kādu iespējami ātru jaunu tirgu apgūša-nu vispār var runāt?”.

Tomēr uzņēmums, pateicoties ilg-gadēju sadarbības partneru palīdzībai, turpina meklēt jaunus tirgus. 2016. gada pavasarī SIA “Verģi” uz Ganas Republi-ku nosūtīja pirmo izmēģinājuma parti-ju ar saldētām brētliņām. Tika plānots

SIA “Verģi” produkcija

46

šo sadarbību paplašināt. Saņēmām pat priekšapmaksu no Dienvidāfrikas Re-publikas, kur gaidīja līdzīgu preci, bet, pamatojoties uz to, ka līdz šim brīdim LR nav saskaņoti pārtikas veterinārie serti-fikāti un citas formalitātes dokumentu apritei ar Dienvidāfriku, priekšapmaksa tika atgriezta pasūtītajam un darījumi nenotiek.

Mūsu uzņēmums vairākus gadus nav bijis aktīvs Krievijas tirgus dalībnieks, tas mūs daļēji glābis no dziļas krīzes, atzīst īpašnieks. Saņēmām pamatīgu mācību 90. gados, tāpēc kopš tā laika uzmanīgi izturamies pret optimisma pilniem biz-nesa projektiem un miljonus vērtām pre-ču realizācijas prognozēm ne tikai Krie-vijā, Ukrainā, bet arī kopumā visā pa-saulē. 24 pastāvēšanas gados, saprotam, ka brīnumi nenotiek un jebkurš bizness ir pakļauts dažādiem politiskiem lēmu-miem. 2014. gadā, kad Eiropas Savienība Krievijai noteica sankcijas, kaimiņvalsts reaģēja, apturot sertifikātus visai Baltijas

valstu zivsaimniecības nozarei. Tādējādi tika zaudēts tirgus Baltkrievijā un Kaza-hijā. “Baltkrievijas tirgū “Verģi” bija jau no 1997. gada – turp nonāca 25% mūsu produkcijas. Līdz 2015. gada septembrim baltkrievi vēl izdeva atļaujas konkrētas zivju sugas ievešanai pašpatēriņam. Taču lielā politika viņus piespieda likvidēt arī šo iespēju,” skaidro I. Janeks. “Varētu vest zivis uz Kazahstānu, taču – tur ir tranzīts caur Krieviju. Liels tirgus bija un it kā ir Ukraina. Tomēr karš šajā valstī un valū-tas devalvācija 4–5 reizes nozīmē mazu pirktspēju un grūtības saņemt naudu. Es nesaprotu, kādēļ Latvijas amatpersonas neizmanto Briselē pieejamos resursus, lai sakārtotu formalitātes kravu nosūtīšanai uz jauniem tirgiem,” piebilst uzņēmējs.

Septiņus gadus SIA “Verģi” veiksmīgi apgūst Balkānu valstu tirgus, tur ļoti pie-prasīta ir pa vienai saldētā reņģe un brēt-liņa. Šī preču grupa novērtēta atzinīgi, jo ir daudzveidīgi pielietojama. Savukārt par bieži dzirdamo jauno tirgu apgūšanu

47

Dānijā, Ivars Janeks pasmaida: “Dāniju nevar saukt par jaunapgūtu tirgu – tā ir milzīga, tepat līdzās esoša industrija, kurā ražo zivju miltus, barību zivīm un daudz ko citu. Ar dāņiem var strādāt tad, ja kaut kas paliek pāri vai kaut ko nevar pārdot – tur paņems visu. Jautājums ti-kai – par kādu cenu?”.

SIA “Verģi” nodarbojas ar rūpniecis-ko zveju Rīgas līcī un Baltijas jūrā un ir viens no lielākajiem zvejas uzņēmumiem Latvijā. Uzņēmumam pieder pieci Balti-jas tipa zvejas kuģi, kuru sazvejotais loms uzreiz nonāk uzņēmuma pirmapstrādes rūpnīcā Ventspilī, kur tiek šķirots, sal-dēts, ķidāts, sālīts/marinēts, griezts un filetēts.

Pašlaik SIA “Verģi” eksportē līdz pat 97% no saražotās produkcijas, tostarp uz Kanādu un ASV, Latvijas tirgū realizējot tikai 2–3%.

2017. gada konkursā “Lielais loms” Ivars Janeks bija arī žūrijas komisijā. Po-zitīvi novērtējot konkursa uzņēmējiem sniegto atzinību un atpazīstamību, viņš tomēr uzsver nepieciešamību daudz ak-tīvāk konkursa ietvaros popularizēt ziv-saimniecību kopumā. “Pārlieku maz sa-biedrība zina, kas un kā notiek piekrastē. Pietrūkst informācijas par iespējām ap-gūt jūrnieka, kapteiņa vai zvejnieka aro-du. Lai šie arodi neizmirtu, saulītē vairāk jāceļ jūrskola,” uzskata I. Janeks.

Tikmēr SIA “Vlakon” (Pērtnieki), kas pērn saņēma veicināšanas balvu nominācijā “Gada akvakultūras uz-ņēmums”, atzīst – joprojām lielākā šīs nozares problēma ir zinošu darbinieku trūkums. Akvakultūra Latvijā vēl neesot tiktāl izaugusi, lai nopietni konkurētu savā starpā. Tādēļ pašlaik, sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR un

Daugavpils universitāti, nozares piere-dzējušākie speciālisti strādā pie īpašas, uz praktisko darbību orientētas mācību programmas izveides tieši akvakultūras uzņēmumiem nepieciešamo speciālistu apmācībai.

SIA “Vlakon”, kas atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, pamatno-darbošanās ir dolomīta izstrāde, kas iz-strādātajos karjeros ļāvusi likumsakarī-gi attīstīt arī akvakultūru. Pērtniekos ir vairāki dīķi, kur audzē foreles, karpas, samus un citas zivis. Uzņēmums ierīkojis komerciālos dīķus, kuros audzē foreles pārstrādei, barojot tās ar dažādu ražotāju ekoloģisko spēkbarību. Pērtniekos ir ie-viests pilns zivju audzēšanas cikls, jo paši iegūst zivju mazuļus, ir zivju inkubators. Zivju mazuļus tirgot plānots perspektīvā, pagaidām visi nonāk pašu dīķos un tiek izaudzēti pārstrādei.

Efektīvākai zivju pārstrādei ar Ei-ropas Savienības finansiālu atbalstu 2016. gadā uzbūvēts mūsdienu prasībām atbilstošs moderns zivju pārstrādes cehs ar zivju pārstrādes iekārtam – kūpinā-šanas kameru, autoklāvu, iepakošanas iekārtu. Jaunajā zivju pārstrādes cehā top vairāk nekā 100 dažādu nosaukumu zivju produktu – gan konservētu, gan kūpinātu. Nozveju dīķos veic ar lieliem tīkliem – barojot zivis, tās koncentrējas vienuviet, un tad tās var noķert. Pārstrā-dātā produkcija tiek eksportēta uz Vāciju un Igauniju.

Vienlaikus ar dolomīta ieguvi un ziv-ju audzēšanu SIA “Vlakon” aktīvi strādā pie tūristu piesaistes. Atpūtnieku ērtībām izveidota labiekārtota pludmale, piknika vietas, sporta aktivitāšu laukumi, ka arī tiek sniegti ēdināšanas pakalpojumi no vietējiem produktiem. Pērtniekos pie-ejama arī makšķerēšana ikvienam, kurš

48

zivi vēlas noķert pats. Tūristu skaitu plā-nots pakāpeniski palielināt, piedāvājot arī telpu nomu saviesīgiem pasākumiem, semināriem un konferencēm. Lai popu-larizētu savu produkciju, SIA “Vlakon” iegādājies mobilo autoveikalu, kas īpaši izveidotā stāvlaukumā ikvienam garām-braucējam ļauj iegādāties kādu gardu ziv-ju izstrādājumu.

SIA “Vlakon” dibināta 1998. gadā, tās darbības pamatnozare ir dolomīta karjeru izstrāde. Te iegūst augstas klases dolomītu, būvniecības materiālu, bet pēc tam karjeru pielāgo zivsaimniecības vaja-dzībām.

Arī 2016. gada nominācijas “Gada uz-ņēmums zivju apstrādē” uzvarētājs SIA “Baltijas zivis 97” laiku nav velti šķie-dis – līdz jaunajam konkursam tapis arī jauns produkts.

Antoņina Moisejenko, SIA “Baltijas

zivis 97” vadītāja un pārtikas tehnolo-ģe: “Saņemtā balva un pozitīvais novēr-tējums motivēja neapstāties pie sasnieg-tā, bet izvirzīt jaunus mērķus un tiekties pēc tiem. Šī gada laikā, pateicoties ar ES atbalstu modernizētajai ražotnei, par 5% izdevies palielināt ražošanas apjomus. Pašlaik strādājam pie mūsu produkci-jas ievešanas lielākajos tīklos Lietuvā un Igaunijā. Mūsu jau tā plašajam produk-cijas klāstam – vairāk nekā 150 dažāda nosaukuma produktiem –, piepulcējies vēl kāds jaunums – ceptas krabju gaļas kotletes. Mūsu plašo un gardo sortimen-tu var iegādāties 350 veikalos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Īrijā un Anglijā. Ir labi, ka nozarei tagad ir pašai savs konkurss, kas ceļ ikviena uzņēmēja pašapziņu! Mēs vienmēr priecājamies par iespēju parādīt sevi, popularizēt produkciju un piedalī-ties nozares konkursos.”

SIA “Vlakon” (Pērtnieki) balva nominācijā “Gada akvakultūras uzņēmums”

49

SIA “Baltijas zivis 97” dibināta 1997. gada 23. oktobrī un ir viens no lie-lākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Vidzemes reģionā. Produkcijas ražošanā tiek izmantotas augstākās kvalitātes zivis un jūras produkti no Norvēģijas, Islan-des, Skotijas un citām valstīm. Uzņēmu-mā top sālītas, marinētas, ceptas zivis da-žādas mērces, kūpinātas zivis, zivju salāti un produkcija no jūras kāpostiem.”

2016. gada uzņēmums zivju apstrādē

Gada balvas zivsaimniecībā “Lielais loms 2017” laureātu saraksts:• Nominācijā “Gada zvejas uzņē-

mums” –SIA “BraDava’’.Veicināša-nasbalvusaņēmaSIA “Baņķis”.

• Nominācijā“Gadaakvakultūrasuzņē-mums’’ –SIA “Vlakon”.VeicināšanasbalvusaņēmaZS“Ūdensrozes”.

• Nominācijā “Gada uzņēmums zivjuapstrādē’’ –SIA “KH Select’’.Veici-nāšanasbalvusaņēmaIK “Reinis B”.

• Nominācijā “Jauns un daudzsološsnozarē’’ –Reinholds Miķelsons.Vei-cināšanasbalvusaņēmaEmīls Sils.

• Nominācijā “Ieguldījums zivsaimnie-cībaspopularizēšanā’’ –IK “Reinis B”.

• Nominācijā “Par mūža ieguldījumuzivsaimniecībā’’ –Ēvalds Urtāns (arbalsuvairākumu).

50

IIZveja un zivju

resursi

51

Georgs Korņilovs,Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR”Zivju resursu pētniecības departaments

Zivju krājumu stāvoklis un zvejas regulēšana Baltijas jūrā 2016.–2017. gadā

Latvijas zivsaimniecības gadagrāma-ta regulāri iepazīstina lasītājus ar svarī-gāko zivju sugu krājumu stāvokli Baltijas jūrā, zvejas norisi iepriekšējā gadā un zvejas iespējām tuvākajos divos gados.

Svarīgāko zivju sugu – mencas, reņ-ģes, brētliņas, laša un plekstveidīgo – krājumus Baltijas jūrā novērtē Starptau-tiskā Jūras pētniecības padome (ICES), kas arī izstrādā priekšlikumus to saudzī-gai ekspluatācijai. ICES darba grupās un Padomdevēja komitejā strādā arī Latvijas speciālisti, kas no 2010. gada 1. janvāra strādā Pārtikas drošības, dzīvnieku vese-lības un vides zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamentā. ICES Baltijas jūras zivju krājumu no-vērtēšanas darba grupā kopā ar citu val-stu zinātniekiem krājumu novērtējumu Rīgas līča reņģei veic vadošais pētnieks Georgs Korņilovs, plekstei – departa-menta vadītājs Didzis Ustups, mencai – vadošais pētnieks Māris Plikšs. ICES Baltijas laša un taimiņa krājumu novēr-tēšanas darba grupā strādā Iekšējo ūde-ņu nodaļas vadītājs Jānis Birzaks. ICES

Baltijas jūras starptautisko zivju uzskai-šu darba grupā strādā vadošais pētnieks Fausts Švecovs un pētnieks Ivo Šics. Šajā darba grupā tiek apkopoti visu valstu zi-nātnisko uzskaišu dati, kas tiek izmantoti krājumu novērtējumā.

Kopš 2005. gada galvenā iniciatīva zvejas regulēšanā un valstu nozvejas kvo-tu noteikšanā Baltijas jūrā pieder Eiropas Komisijai, jo Eiropas Kopienas valstis no-zvejā Baltijas jūrā dod 95%. Kopējo pieļau-jamo nozveju apjomi, kā arī Krievijas no-zvejas kvotas tiek saskaņotas divpusējās Eiropas Kopienas un Krievijas sarunās, kas pēdējos gados ir samērā neveiksmī-gas, jo Krievija nosaka savai zvejas flotei augstākas nozvejas kvotas, nekā uzskata Eiropas Komisija.

Jaunajā plānošanas periodā Eiropas Komisija grib lielāku lomu piešķirt zivju resursu reģionālai pārvaldībai. Šajā saka-rā Baltijas jūras rajonā pirms dažiem ga-diem tika izveidota BaltFish organizācija, kurā tiekas Eiropas Savienības Baltijas jū-ras valstu zivsaimniecības nozares vadītā-ji. Sanāksmes notiek vairākas reizes gadā,

52

un tajās tiek apspriesti aktuāli zivsaim-niecības jautājumi, tai skaitā zvejas ie-spējas uz nākamo gadu. Šī visām valstīm svarīgā jautājuma izskatīšana sākas jau vasaras sākumā, kad ICES publicē savu zinātnisko padomu par pieļaujamajām nozvejām nākamajā gadā. Katra valsts komentē ICES padomu un informē par savām prioritātēm. Šīs apspriešanas mēr-ķis ir nonākt pie kopīgas pozīcijas, ņemot vērā gan katras valsts intereses, gan kopē-jo Eiropas Savienības nostāju zivju krāju-mu ilgtspējīgā un piesardzīgā izmantoša-nā, un šo kopīgo uzskatu paust Eiropas Savienības Ministru kabineta sanāksmē rudenī, kad tiek apstiprinātas pieļaujamās nozvejas nākamajam gadam. Parasti, ja Baltijas valstis ir spējušas vienoties par kopīgu nostāju, kas ir arī noticis iepriek-šējos gados, tiek panākta Baltijas valstu priekšlikumu apstiprināšana.

2016. gadam Latvijai piešķirtā no-zvejas kvota mencai, reņģei, brētliņai un lasim bija 55 738 t (1. tabula), no kurām nozvejotas 54 072 tonnas. Salīdzinājumā ar 2015. gadu nozveja samazinājās par 4 293 t, jo 2016. gadā tika samazinātas pieļaujamās nozvejas visām svarīgākajām zivju sugām – līča reņģei, brētliņai un mencai. Vēl nozvejoja 1924 t plekstes, kas ir par 149 t mazāk nekā iepriekšējā gadā, un 6 t akmeņplekstes. 2016. gadā mazāk nozvejoja visas zivju sugas, izņemot lasi un akmeņpleksti, bet šīm sugām nozve-ja ir ļoti zemā līmenī. Kopējais nozvejas kvotu izmantošanas procents 2016. gadā bija 97,0%, par 0,3% mazāk nekā iepriek-šējā gadā. Kvota pilnībā tika izmantota brētliņai, bet reņģei par 98,3%. Mencas zvejā kvota izmantota par 66,8%, kas ir par 14,6% labāk nekā iepriekšējā gadā.

2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu kopējā nozvejas kvota palielinājusies par

9,5%. Ievērojamo pieaugumu pamatā no-teica brētliņas zvejas iespēju būtiska uz-labošanās. Zvejas iespējas pieaugušas arī Baltijas jūras centrālās daļas reņģei. Men-cai un līča reņģei pieļaujamā nozveja tika samazināta, bet lasim saglabāta iepriekšē-jā gada līmenī.

2011. gadā EK sāka pāreju uz FMSY zvejas mirstību, ar mērķi sasniegt to 2015. gadā. MSY – Maximal sustainab-le yield, tulkojumā nozīmē maksimālā ilgtspējīgā nozveja, kas pēc zinātnieku domām nodrošinās visracionālāko zivju resursu izmantošanu. Ērtības dēļ FMSY zvejas mirstību sauksim par jauno zvejas mirstību, kas ilgtermiņā ļaus palielināt zivju krājumus un arī palielināt nozvejas, vienlaikus nodrošinot, ka krājumi pilnī-bā izmanto savu atražošanās potenciālu un līdz minimumam samazinās pārzve-jas iespējas. Līdz 2015. gadam bija pārejas periods, kad, aprēķinot nozvejas kvotas, jaunās zvejas mirstības vērtības vēl netika izmantotas, bet notika pakāpeniska tuvo-šanās tām. Bet, jau nosakot pieļaujamās nozvejas apjomu 2015. gadam, ICES to attiecināja uz jauno zvejas mirstību.

Lielākajai daļai zivju krājumu vienību jaunā zvejas mirstība ir zemāka par līdz 2011. gadam izmantoto piesardzīgas pie-ejas zvejas mirstību, bet, piemēram, rietu-mu mencai tā ir pat vairākas reizes zemā-ka. Aprēķinot pieļaujamās nozvejas apjo-mu, pie vienādas krājumu biomasas aprē-ķinātā nozveja pie jaunās zvejas mirstības ir zemāka, nekā izmantojot piesardzīgas pieejas zvejas mirstību. Lai sasniegtu jau-no zvejas mirstību 2015. gadā, pirmajos pārejas perioda gados pieļaujamā nozveja brētliņai un reņģei bija būtiski jāsamazi-na, taču tagad, kad šīm krājuma vienībām jaunā zvejas mirstība jau ir sasniegta, ja krājumi pieaug, nozvejas var palielināt.

53

2014. gadā ICES darba grupa pēc Ei-ropas Komisijas lūguma no jauna pār-rēķināja FMSY vērtības un šo vērtību pieļaujamos diapazonus, kas tika iekļauti jaunajā Baltijas jūras zivju krājumu pār-valdības plānā. Līdz ar to pieļaujamo nozveju apjomu noteikšanā iestājusies zināma paredzamība. Diemžēl FMSY diapazona izmantošanas iespējas ir ļoti ierobežotas, tāpēc pamatā tiek izmantota FMSY punkta vērtība.

2017. gada aprīlī ICES darba gru-pā tika veikts ikgadējais svarīgāko zivju sugu krājumu stāvokļa novērtējums, kas šoreiz būtiskas izmaiņas krājuma stāvok-lī neuzrādīja. Par to detalizētāk pastās-tīsim turpinājumā, kad iepazīstināsim ar katras zivju sugas pašreizējo krājuma stāvokli, kas novērtēts ICES krājumu novērtēšanas darba grupās, tā attīstī-bas tendencēm un zvejas perspektīvām 2018. gadā.

2016. g. menca reņģe brētliņa lasis1 plekste akmeņplekste kopāNozvejas kvota 3 973 23 712 27 990 63 - - 55 738Nozveja 2 655 23 311 28 101 5 1 924 6 56 0022017. g.Nozvejas kvota 2 838 22 023 36 107 63 - - 61 021

1. tabula. Latvijas zvejas iespējas un nozveja Baltijas jūrā, t

1 Lašu kvotu iedala zivju skaita gabalos, tabulā zivju skaits pārrēķināts svarā, par vidējo vienas zivs svaru lomos pieņemot 5 kg

MencaSvarīgas izmaiņas mencas zvejā noti-

ka 2015. gadā, kad tika noteikts izmetuma aizliegums. Izmetumu aizliegums nozī-mē, ka mazizmēra menca ir jāpatur un tās nozveja tiek ieskaitīta nozveju kvotā. Mazizmēra mencas var nodot uzņēmu-miem, kas ir reģistrējuši savu darbību ar blakusproduktiem vai kas ir atzīti Pārti-kas un veterinārajā dienestā. Mencas mi-nimālais rūpnieciskais izmērs tika sama-zināts no 38 uz 35 cm.

2016. gadā Latvijas zvejniekiem pie-ejamā mencas nozvejas kvota bija 3973 t, kas ir par 1435 t mazāk nekā 2015. gadā. Nozvejas kvota bija sadalīta pa zvejas apakšrajoniem: 22.–24. apakšrajonā 459 t (11,6% no kopējās kvotas), bet 25.–32. apakšrajonā 3514 t. 2016. gadā mencas

nozveja bija 2717 t, par 124 t lielāka nekā iepriekšējā gadā. Kvota tika realizēta par 68,4%. Latvija bija vienīgā valsts, kurai nozveja palielinājās salīdzinājumā ar ie-priekšējo gadu. 2016. gadā Latvijas zvej-nieki nezvejoja 22.-24. apakšrajonā, bet ti-kai 25.-32. apakšrajonā. Latvijas piekrastē tika nozvejotas 62 t mencas no 119 t no-teiktā limita. Zvejas apstākļi 2016. gadā joprojām bija samērā slikti.

2016. gadā menca zvejas ar traļiem īpatsvars palielinājās līdz 90,5% no kopē-jās nozvejas. Pašlaik tīklu zvejā saglabājies tikai viens zvejas kuģis. Latvijas zvejas flo-te ir sagriezusi pārejos tīklu kuģus, jo no ekonomiskā viedokļa tie ir daudz neizde-vīgāki par traļu kuģiem. Arī citas valstis Baltijas jūras austrumu daļā maz zvejo ar tīkliem – tikai 16% no kopējās nozvejas.

54

Visu valstu kopējā nozveja, kas tika izkrauta ostās, 2016. gadā bija 29 313 t, par 8030 t mazāk nekā 2015. gadā. Pieļau-jamā nozveja tika izmantota par 71,2%, kas ir tuvs Latvijas rādītājam. Zinātnieki uzskatīja, ka, neskatoties uz aizliegumu, 2016. gadā turpinājās mencas izmetumi, kas bija apmēram 10,6% no kopējās no-zvejas. Tā kā šī iemesla dēļ dažās valstīs zinātniekiem bija problēmas piedalīties rūpnieciskās zvejas reisos, iespējams, ka izmetumu līmenis ir vēl augstāks.

2014. gadā, izvērtējot mencas krā-jumu novērtējumu, ICES secināja, ka austrumu mencas krājuma novērtējums ir ļoti nekvalitatīvs un nevar kalpot par pamatu nozveju prognozei 2015. gadā. Arī turpmākajos gados austrumu men-cai analītiskais krājumu novērtējums nav veikts. Ja kādai krājuma vienībai nav pieejams krājumu novērtējums, tas nozīmē, ka nav zināms, cik liela ir dotā krājuma vienība un kā tā tiek ekspluatēta bet tie ir zvejas mirstības rādītāji. Lai gan tika noorganizētas vairākas mencas krā-jumu novērtējumam veltītas sanāksmes, kā arī vairāki zinātnieki pie tā regulāri strādā, pagaidām mērķis nav sasniegts. Jau iepriekš rakstīju, ka galvenie iemes-li ir nespēja noteikt mencas vecumu, augšanas tempu un dabīgo mirstību. Domājams, ka šīs krājuma novērtējuma problēmas varēs atrisināt, kad tiks iegūts vairāk datu no mencas iezīmēšanas pro-jekta, par kuru tika informēti arī Latvijas zvejnieki.

Vēl viena krājumu novērtējuma problēma ir mencas austrumu un rie-tumu populāciju sajaukšanās Baltijas jūras 24. apakšrajonā. Par pamatu šim uzskatam kalpo mencas ģenētiskie pē-tījumi, kas skaidri pierāda uz austrumu un rietumu mencas populāciju pastāvē-

šanu, kā arī norāda, ka kopš 2003. gada abas šīs populācijas zināmā proporcijā ir sastopamas 24. apakšrajonā. Pēdējos ga-dos 24. apakšrajonā austrumu mencas ir daudz vairāk nekā rietumu mencas.

ICES ikgadējā darba grupas sanāk-smē 2017. gada aprīlī, tāpat kā iepriek-šējos gados, zinātniskajam padomam par pieļaujamo nozveju 2018. gadā tika izmantoti zinātnisko uzskaišu dati, pēc kuriem var spriest par krājuma stāvok-li. Tiek salīdzināts uzskaitēs konstatēto mencu vidējais skaits pēdējos divos ga-dos ar vidējo skaitu iepriekšējos trijos gados. Tā kā pēdējo divu gadu vērtība ir tikai nedaudz zemāka, ņemot vērā piesardzīgas pieejas principu, ICES rekomendē, ka 2018. gadā austrum-mencas kopējā pieļaujamā nozveja var būt 26 071 t, kas ir par 3,4% mazāk par 2017. gadam rekomendēto nozveju. To-mēr, tā kā 2016. gadā dalībvalstis nolēma samazināt nozveju mazāk, nekā tika re-komendēts, tad iespējamais samazinā-jums var būt 15,5% liels attiecībā pret 2017. gada pieļaujamo nozveju. Jāatzī-mē, ka 2017. gada sākumā zinātniskās uzskaites uzrādīja ievērojamu krājumu samazināšanos, kas var būtiski ietekmēt pieļaujamās nozvejas apjomu noteikšanu uz 2019. gadu. Tas ir pretrunā ar infor-māciju, kas nāk no mencas rūpnieciskās zvejas. 2017. gada 1. pusgadā Latvijas zvejnieki jau bija izzvejojuši vairāk par pusi no viņiem pieejamās kvotas, kas lie-cina, ka zvejas apstākļi uzlabojas. Pirmo-reiz pēdējo gadu laikā veiksmīga mencas zveja bija iespējama 28. apakšrajonā, Lat-vijas ekonomiskajā zonā.

2017. gadā austrummencas kopējā pieļaujamā nozveja tika samazināta par 25%. Latvijas kvota 2017. gadā ir 2838 t, kas ir par 1135 t mazāk nekā iepriekšējā

55

gadā, kas ir tuvu Latvijas zvejnieku no-zvejai 2015.–2016. gadā. Piekrastes zvejai ir paredzētas 85 tonnas.

2016. gadā kopējā rietumu mencas nozveja bija 6233 t, kas bija par 2139 t mazāk nekā 2015. gadā. Tā ir zemākā rietumu mencas nozveja novērojumu periodā, ko izmanto krājumu novērtēju-mam. Jāatzīmē, ka 90. gadu otrajā pusē rietummencas nozveja bija virs 30 tūkst. tonnām. Pieļaujamā nozveja rietumu mencai izmantota par 49,0%. Rietumu mencas krājumus būtiski ietekmē arī atpūtas zveja jeb makšķerēšana. Piemē-ram, 2017. gadam rekomendētā ICES pieļaujamā nozveja rūpnieciskajā zvejā bija mazāka nekā makšķernieku nozve-ja pēdējos gados. Ņemot vērā zvejnieku neapmierinātību ar to, ka makšķernieku nozvejas praktiski nekādi netiek regu-lētas, beidzot arī Rietumeiropas valstīs tika samazināts mencu skaits, ko mak-šķernieks var paturēt lomā. Tāpēc tiek prognozēts, ka kopējā makšķernieku nozveja 2017. gadā un turpmāk samazi-nāsies.

ICES 2017. gada krājumu novērtē-jums Baltijas jūras rietummencai 22.-24. apakšrajonā parādīja, ka krājumi joprojām atrodas zemā līmenī, bet zvejas mirstība ir ļoti augsta. Vienīgā pozitīvā ziņa ir tāda, ka 2015. gada paaudze ir daudz ražīgāka par pēdējo 12 gadu paau-dzēm, tāpēc tiek prognozēts, ka krājumi palielināsies. Tomēr jāatzīmē, ka rietum-mencas krājumu novērtējumi regulāri un būtiski pārvērtē krājuma biomasu un novērtē par zemu zvejas mirstību. Tāpēc novērtējuma uzrādītais nārsta bara pie-augums jāuztver ar piesardzību.

Uz 2018. gadu ICES rietummencas pieļaujamo nozveju rūpnieciskajā zvejā rekomendē 1376–3 541 tonnu robežās,

kas ir vairāk nekā pagājušā gada re-komendētā nozveja, tomēr mazāk par 2017. gada pieņemto pieļaujamo nozveju, kas bija 5597 tonnas.

Sakarā ar to, ka 24. apakšrajonā abas mencas populācijas sajaucas, ir samērā sarežģīta rekomendācijas aprēķināšana pa 22.-24. apakšrajona un 25.-32. apakš-rajona pārvaldības areāliem. Zinātnieki uzskata, ka rietumu mencas krājumi atrodas sliktākā stāvoklī, tādēļ, nosakot nozvejas kvotas pa pārvaldības areāliem, svarīgākais ir nepieļaut rietumu men-cas pārzveju. Vispirms, ņemot vērā ie-priekšējo gadu nozvejas, rietummencas pieļaujamo nozveju sadala starp 22. un 24. apakšrajoniem. Tad rietummencas nozvejai 24. apakšrajonā pieskaita iespē-jamo austrummencas nozveju, izman-tojot abu populāciju vidējo proporciju nozvejās pēdējos gados. Un visbeidzot no austrummencas pieļaujamās nozvejas atņem aprēķināto nozveju 24. apakšrajo-nā, tādejādi iegūstot iespējamo nozveju 25.-32. apakšrajona pārvaldības areālā. Šī atšķirība starp krājumu novērtējuma un pārvaldības areāliem ir izraisījusi dažu rietumvalstu, kā Dānijas un Vāci-jas, vēlēšanos pārskatīt dalībvalstu men-cas nozveju kvotu aprēķināšanu, kam nepiekrīt pārējās valstis. Tāpēc ir sagai-dāmas samērā karstas diskusijas Balt-Fish sanāksmēs šī gada rudenī.

Latvijas nozvejas kvota rietumu mencai uz 2017. gadu ir 202 t, kas ir par 257 t mazāk nekā 2016. gadā.

2017. gadā, zvejojot mencas Baltijas jūras Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem, Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā un citu Eiropas Savienības dalībvalstu ekono-miskajās zonās Baltijas jūrā, zvejniekiem jāievēro tās pašas prasības, kas iepriekšē-

56

jos gados, pievēršot uzmanību Padomes regulai (ES) Nr.2016/1903, ar ko 2017. ga-dam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā.

Plekste2016. gadā kopējā plekstes nozveja

Latvijā bija 1924 t, no kurām 194 t iegūtas piekrastes un 1730 t jūras zvejā. Salīdzi-not ar 2015. gadu, kopējā nozveja sama-zinājās par 149 t, un tā bija otra augstākā nozveja kopš 1971. gada. 2016. gadā pie-krastē nozvejas palielinājās par 70 t, bet jūrā samazinājās par 219 t. Visumā plek-stes nozveju apjoms, sevišķi jūras zvejā, ir atkarīgs no mencas krājumu stāvokļa. Jo sliktāk iet mencas zvejā, jo vairāk tajā iegūtās plekstes piezvejas tiek atstātas. Pēc 2016. gada nozvejas statistikas var secināt, ka samērā aktīva bija tieša plek-stes zveja.

Kopējā plekstes nozveja Baltijas jūrā 2016. gadā bija 20,2 tūkst. t, kas bija par 3,4 tūkst. t lielāka nekā iepriekšējā gadā. Var teikt, ka nozvejas atgriezušās 2013.–2014. gada līmenī. Lielākais no-zveju pieaugums novērots Baltijas jūras 24.–25. apakšrajonā, kur arī visvairāk pleksti nozvejo – 72,4% no kopējās no-zvejas. Visvairāk pleksti nozvejo Polija – 14,3 tūkst. t, kas ir 72,4% no kopējās visu valstu nozvejas. No 70. gadu sākuma līdz 90. gadu vidum plekstes nozvejas bija sa-mērā stabilas un pamatā svārstījās 11–14 tūkst. t robežās, bet turpmākajos gados tās palielinājās līdz 15–19 tūkst. t gadā. Līdz šim visaugstākā plekstes nozveja Baltijas jūrā bija 2013. gadā, 21,1 tūkst. tonnu.

2016. gadā, tāpat kā iepriekšējos di-vos gados, ICES zinātnisko padomu

plekstei deva atsevišķi četriem Baltijas jūras rajoniem: 22.–23. apakšrajonam, 24.–25. apakšrajonam, 26. un 28. apakš-rajonam un 27., 29. un 32. apakšrajonam. Lai gan plekstes pētījumi norāda uz to, ka plekstei Baltijas jūrā varētu būt vairāk nekā 10 atsevišķas populācijas, praktis-ki nebūtu lietderīgi dot padomu katrai no tām. Zinātniskais padoms balstās uz plekstes daudzuma novērtējumu zināt-niskajās bentisko zivju traļu uzskaitēs. Ja zinātniskās uzskaites norāda, ka krājumi palielinās, ICES rekomendē nākamajā gadā nozveju pieaugumu attiecībā pret iepriekšējā gada nozvejas padomu, un ot-rādi, ja plekstes skaita indeksi samazinās. Šīs uzskaites norāda, ka plekstes krājumi palielinās visā Baltijas jūrā, izņemot krā-juma vienību 26. un 28. apakšrajonā. Tā-pēc arī ICES padoms rekomendē 26. un 28. apakšrajonā nozvejas samazināt, bet visos pārējos rajonos palielināt. Attiecībā uz 26. un 28. apakšrajonu, kuros pleksti visvairāk zvejo Latvija, ICES rekomen-dē, lai nozvejas 2018. gadā nepārsniegtu 1439 tonnas. 2016. gadā šajā rajonā no-zvejoja 4252 t plekstes.

Tuvākajā laikā gan ICES rekomen-dācijas attiecībā uz pleksti netiks iz-mantotas. Ne Eiropas Komisija, ne arī dalībvalstis nesaskata nepieciešamību ieviest plekstes zvejas regulēšanu, jo tiek uzskatīts, ka pieprasījums pēc plekstēm pagaidām ir samērā zems, bet nozvejas ir stabilas, kas norāda, ka plekstes krājumi ir bioloģiski drošās robežās. Plekstes no-zveju regulēšanai būtu nepieciešams arī sarežģīts nozvejas kvotu sadalījums gan starp dalībvalstīm, gan starp Baltijas jū-ras rajoniem.

BIOR katru gadu Baltijas jūras pie-krastē veic piekrastes zivju un plekstvei-dīgo mazuļu uzskaiti. Pēdējo gadu plek-

57

stes paaudzes ir pamatā vidēji ražīgas. Šajos pētījumos konstatēts, ka ar katru gadu palielinās invazīvās sugas – apaļā jūrasgrunduļa daudzums, kas ietekmē arī citu piekrastē dzīvojošo zivju krāju-mus. Latvijas piekraste, sevišķi Irbes jū-ras šaurums, ir svarīga plekstes mazuļu dzīves vieta, un plekstes mazuļiem vei-dojas barības konkurence ar apaļo jūras-grunduli.

Pēdējos gados ir palielināts zvejas rīku skaits, ar kuriem var zvejot apaļo jū-rasgrunduli, sevišķi Latvijas Baltijas jū-ras dienvidu piekrastē, līdz ar to ar katru gadu būtiski palielinās arī apaļā jūrasg-runduļa nozveja. 2014.,2015., 2016. gadā bija attiecīgi 110 t, 168 t un 508 t nozve-jas. 2016. gada pavasarī zvejniekiem jau bija problēmas ar nozveju realizēšanu, un daudzi zvejnieki bija spiesti pārtraukt zveju. 2017. gada pirmajā pusgadā no-zvejas sasniedza jau 761 t, kas liecina, ka apaļā jūrasgrunduļa realizācija ir uzla-bojusies. Sakarā ar apaļā jūrasgrunduļa izplatības īpatnībām zvejai gan ir samērā sezonāls raksturs – vislielākās nozvejas ir pavasarī un vasaras sākumā.

2017. gadā tāpat kā iepriekšējos gados plekstes nozvejas limits netika noteikts, jo Latvija drīkst ieviest savus nacionālos zvejas ierobežojumus tikai 12 jūras jūdžu piekrastes zonā. Tā kā plekstes krājumi atrodas samērā labā stāvoklī, nav nepie-ciešams ierobežot nozveju.

Akmeņplekste2010. gadā Latvijā tika atsākta iero-

bežota akmeņplekstes specializētā zveja Baltijas jūras piekrastē, kas tika turpinā-ta arī turpmākajos gados. Kopējā nozveja 2016. gadā bija 6,0 t, kas bija par 2,1 t lie-lāka nekā iepriekšējā gadā. Tā kā Latvijas ūdeņi ir akmeņplekstes izplatības zieme-

ļu robeža Baltijas jūrā, tad, domājams, ka te tās nekad nebūs pārāk daudz. Baltijas jūras centrālajā daļā vidēji nozvejo tikai 3–4% akmeņplekstes. Kopējā akmeņ-plekstes nozveja Baltijas jūrā 2014. gadā bija 252 t, kas bija par 19 t vairāk nekā ie-priekšējā gadā. Pēdējos 7 gados nozvejas ir nostabilizējušās 210–310 t līmenī. Vis-lielākās nozvejas ir Baltijas jūras dien-vidrietumu daļā – 22. un 24.–25. apakš-rajonā, kur nozvejo līdz 90% no kopējās nozvejas. Visvairāk akmeņplekstes no-zvejo Dānija, Polija un Vācija.

Visu valstu akmeņplekstes nozveja krasi palielinājās 90. gadu vidū, sasnie-dzot 1996. gadā 1206 t apjomu. Pēc tam nozvejas sāka pakāpeniski samazināties, bet 2007.–2011. gadā tās nostabilizējās 300–400 tonnu līmenī, bet pēdējos sešos gados pamatā ir zem 300 t. BIOR veik-tās akmeņplekstes zinātniskās uzskaites parādīja, ka nārsta bara indekss (akmeņ-plekstu nozveja (kg) uz 10 tīkliem 24 stundās) joprojām atrodas zem ilggadējā vidējā līmeņa. Tātad atcelt pašreizējos akmeņplekstes zvejas ierobežojumus nav pamata.

Starptautiskās bentisko traļu uzskai-tēs akmeņplekstes skaita rādītāji ir sa-mērā stabili kopš 2007. gada un nedaudz augstāki nekā ap 2000. gadu. 2017. gadā ICES uz nākamo gadu rekomendē pie-ļaujamo akmeņplekstes nozveju 186 t gadā, par pamatu ņemot akmeņplek-stes skaita izmaiņas zinātniskajās tra-ļu uzskaitēs. Tas ir par 8 t mazāk nekā rekomendēts uz 2016. gadu. Tā kā ak-meņplekstes nozvejas ir zemas, ir grūti ievākt nepieciešamos bioloģiskos datus pietiekamā daudzumā un analītiskais krājumu novērtējums akmeņplekstei nav iespējams.

Arī 2017. gadā ir atļauta akmeņplek-

58

stes specializētā zveja Baltijas jūras pie-krastē, nosakot 360 tīklu limitu, izņemot zvejas liegumu jūnijā un jūlijā, kad ak-meņplekste nārsto.

Rīgas līča reņģeLatvijas jurisdikcijas ūdeņos ir sa-

stopamas divas reņģu populācijas – līča reņģe un atklātās jūras reņģe. Izmēros mazākā līča reņģe pamatā dzīvo un vai-rojas Baltijas jūras Rīgas līcī.

2016. gadā Rīgas līcī Latvija un Igau-nija kopā nozvejoja 34,9 tūkst. t reņ-ģes, kas ir par 2,6 tūkst. t mazāk nekā 2015. gadā. Kopējā reņģes nozvejas kvota apgūta par 99,9%. Pieļaujamā nozve-ja 2016. gadā tika samazināta tāpēc, ka 2013. un 2014. gada paaudzes nebija ra-žīgas. 2016. gadā Latvijas nozvejas kvota bija 18 791 t, bet nozveja bija 19 066 t. Rī-gas līcī visaugstākās nozvejas bija 2002.–2004. gadā – ap 40 tūkst. t, bet pēc tam tās samazinājās līdz 31–35 tūkst. t līme-nim. Pēdējos 12 gados augstākā nozveja bija 2015. gadā.

2016. gada ziema bija silta, un zveja bija iespējama visu gadu. Visaugstākās nozvejas ar traļiem bija gada pirmajā pusē – no janvāra līdz aprīlim, bet gada otrajā pusē mēneša nozvejas bija gandrīz divas reizes zemākas. Visa gada garumā nozvejās visvairāk bija divus, četrus un piecus gadus veca reņģe. Ziemā nozvejā samērā daudz bija viengadnieku, kuri tad parasti vēl ir pārāk mazi, lai tos iz-mantotu pārstrādei. Vasaras otrajā pusē, kad nozvejās parasti parādās jau paaugu-šies viengadnieki, 2016. gadā to bija sa-mērā daudz, kas norādīja, ka 2015. gada paaudze ir virs vidējā ražīguma līmeņa.

2016. gadā kopā līča piekrastē no-zvejotas 2756 t reņģes, par 840 t vairāk nekā iepriekšējā gadā. Reņģes nārsts sā-

kās aprīļa vidū un turpinājās līdz jūnija beigām. Kā parasti pēc siltām ziemām, visaugstākās nozvejas bija maijā, kad nozvejoja 69% no kopējām nozvejām. Nozvejās dominēja četrus un piecus ga-dus veca reņģe. No 2015. gada reņģes pie-krastes zvejā ir ieviests jauns regulējums, pēc kura pieļaujamā nozveja tiek sadalīta starp trim Rīgas līča piekrastes rajoniem. Ja iedalītais limits tiek sasniegts, zveja ir jāpārtrauc. Tikai Rīgas līča dienvidu pie-krastē paredzētais reņģes nozvejas limits tika apgūts jūnija beigās, kur parasti arī tiek novērotas vislabākās nozvejas.

Jūras reņģe, kas ienāk Rīgas līcī uz nārstu, stāvvadu nozvejās pēc svara bija 20,2%, kas ir par 1% vairāk nekā iepriek-šējā gadā, bet mazāk par vidējo daudz-gadīgo rādītāju. Tāpat kā iepriekšējos gados, jūras reņģe stāvvadu nozvejās visvairāk bija nārsta perioda sākumā, bet vēlāk to skaits samazinājās. Kopumā 2016. gadā Latvijas un Igaunijas nozve-jās jūras reņģes bija par 0,7 tūkst t ma-zāk nekā iepriekšējā gadā – 4,3 tūkst. tonnu. Visumā jūras reņģes nozvejas līcī pēdējos septiņus gadus saglabājas stabilā līmenī un pamatā ir atkarīgas no kopējās pieļaujamās nozvejas apjoma.

2016. gada vasarā notika kopējā Lat-vijas–Igaunijas hidroakustiskā reņģes krājumu uzskaite Rīgas līcī. Krājumu pamatmasu veidoja 1, 4 un 5 gadus veca reņģe, kas ir 2011., 2012. un 2015. gada paaudzes. Tas nozīmē, ka 2015. gada paaudze ir virs vidējā ražīguma līmeņa. Kopējais reņģu skaits līcī bija novērtēts iepriekšējā gada līmenī.

Spriežot pēc reņģes nobarotības, barošanās apstākļi 2016. gadā bijuši sa-mērā nelabvēlīgi. Arī augšanas zona uz otolītiem bija šaura, kas liecina par sliktu augšanu. Otolīti ir nelieli kauliņi

59

zivju galvaskausā, kas nodrošina zivīm līdzsvara saglabāšanu ūdenī. Zinātnieki šos kauliņus izmanto, lai noteiktu zivju vecumu. Uz otolītiem, līdzīgi kā koku stumbriem, veidojas gadskārtas. Katras gadskārtas platākā, gaišākā josla veido-jas barošanās periodā, bet ziemas josla ir šaura un tumša. Plata gaišā josla liecina par labiem barošanās apstākļiem un ot-rādi.

Kopš 90. gadu sākuma Rīgas līča reņģes krājumi bija lieli, ko veicināja labvēlīgi vairošanās un mazuļu attīstī-bas apstākļi. Parasti pēc siltām ziemām veidojas ražīgas paaudzes, lai gan kopš 2014. gada novērojamas izmaiņas. Pē-dējos 4 gados ziemas ir bijušas siltas, un sakarā ar labvēlīgajiem vairošanās ap-stākļiem varēja sagaidīt būtisku krājumu palielināšanos, taču 2014. gada paaudze bija zem vidējā ražīguma līmeņa, bet, spriežot pēc pašreiz mūsu rīcībā esoša-jiem datiem, 2016. gada paaudze labā-kajā gadījumā būs vidēji ražīga. Pašlaik vienīgais skaidrojums novērotajam va-rētu būt izmaiņas zvejas veidā Rīgas līcī, jo pēdējos gados daudz vairāk līča reņģe tiek nodota pārstrādei zivju miltos, un šādām nozvejām vērtība nemainās atka-rībā no mazuļu piezvejas, kā bija agrāk, kad reņģi pamatā nodeva pārtikas pro-duktu ražošanai. Par to liecina samērā lielais viengadnieku skaits nozvejā gada pirmajā pusē, bet vasaras otrajā pusē viengadnieku skaits jau ir daudz zemāks. Šāda aina bija novērojama gan 2015., gan 2017. gadā. Būtu ieteicams zvejniekiem izvairīties no zvejas vietās, kur ir augsta mazuļu piezveja, jo reņģes mazuļi lielā skaitā iet bojā, arī izejot caur tīkla acīm.

2017. gadā veiktais ICES Rīgas līča reņģes stāvokļa novērtējums parādīja, ka 2007.–2011. gadā nārsta bara bioma-

sa bija samērā stabila un svārstījās ap 90 tūkst. tonnu. 2012. gadā nārsta bara bio-masa būtiski samazinājās līdz 84,3 tūkst. t, jo to papildināja neražīgā 2010. gada paaudze, kas bija zemākā pēdējos 6 ga-dos. Krājumā ienākot ražīgajām 2011.–2012. gada paaudzēm, krājuma biomasa palielinājās, taču 2016. gadā nārsta bara biomasa atkal samazinājās līdz 86,7 tūkst. t, jo krājumu papildināja neražīgā 2013. gada paaudze un 2014. gada paau-dze, kas ir zem vidējā ražīguma līmeņa. 2015. gada paaudze ir virs vidējā ražīgu-ma līmeņa, tāpēc krājums 2018. gadā ne-daudz palielināsies virs 90 000 tonnām.

Arī Rīgas līča reņģei kopš 2011. gada notika pāreja uz jauno zvejas mirstību. Kā jau tika minēts iepriekš, šī mirstība nav pastāvīgs lielums, un, papildinot datu rindas, tiek iegūts nedaudz atšķi-rīgs rezultāts. 2014. gadā tika veikts šāds aprēķins, lai iegūtu ne tikai jauno vēr-tību, bet arī zvejas mirstību vērtību di-apazonu, kas tiks iekļauts jaunajā zivju krājumu daudzgadu pārvaldības plānā, kuru izstrādā Eiropas Komisija. Aprēķi-nātā jaunā vērtība FMSY=0,32 ir nedaudz zemāka nekā iepriekšējā F=0,35. Lai gan ICES padoms pieļaujamās nozvejas ap-joms tiek dots attiecībā pret jauno zvejas mirstības punkta vērtību, atkarībā no krājumu stāvokļa un pieļaujamās no-zvejas apjoma izmaiņām attiecībā pret iepriekšējo gadu dalībvalstis un Eiropas Komisija var vienoties lietot arī zvejas mirstību aprēķinātā diapazona ietva-ros. Tas tika izdarīts 2016. gadā, nosakot pieļaujamo nozveju 2017. gadam. Tā kā 2016. gada vasaras hidroakustiskā uz-skaite parādīja, ka 2015. gada paaudze ir ražīga, bija iespējams pārrēķināt pavasa-rī veikto prognozi un pierādīt, ka attie-cībā pret FMSY=0,32 nozveja 2017. gadā

60

var būt augstāka, nekā prognozēts ie-priekš. Eiropas Komisija piekrita Latvijas un Igaunijas argumentiem, un, lai gan pieļaujamā nozveja uz 2017. gadu tika sa-mazināta, tas tika izdarīts daudz mazākā mērā, nekā to rekomendēja ICES.

Visumā zvejas izraisītā mirstība ir būtiski samazinājusies kopš 2008. gada un ir aptuveni 1,5 reizes zemāka nekā 1995.–2007. gadu periodā. Lai gan 2015.–2016. gadā zvejas mirstība bija augstāka par FMSY, pamatā to noteica neražīgu paaudžu ienākšana krājumā. Zvejas mir-stības samazināšanos veicina arī tas, ka samazinās nereģistrētās nozvejas. Do-mājams, ka tas ir tāpēc, ka daudzi zve-jas kuģi ir sagriezti. Samazinoties zvejas kuģu skaitam, nozvejas kvota uz vienu kuģi palielinās, un ir mazāk iespēju kā arī nepieciešamības zvejot nelegāli.

Atbilstoši krājumu attīstības progno-zei 2017.–2019. gadā nārsta bara biomasa būs samērā stabila ap 90 tūkst. t līmeni. ICES zinātniskais padoms rekomendē 2018. gadā 24 919 t augstu līča reņģes nozveju 2018. gadā. Kopā ar iespējamo Baltijas jūras reņģes nozveju līcī pieļau-jamā nozveja Rīgas līcī var būt 28 999 t, kas ir par 6,7% mazāk nekā 2017. gadā. Galīgais nozvejas apjoms būs zināms pēc Eiropas Komisijas un dalībvalstu saru-nām 2017. gada rudenī, bet visdrīzāk tiks pieņemts ICES rekomendētais nozvejas apjoms.

2017. gadam noteikta 31 074 t pie-ļaujamā nozveja. Latvija Rīgas līcī var nozvejot 16 724 t un Igaunija 14 350 t reņģes.

Baltijas jūras centrālās daļas reņģe

2016. gadā Latvijas kopējā reņģes nozveja šajā rajonā bija 7034 t, kas bija

par 2770 t vairāk nekā 2015. gadā. No-zvejas kvota tika pilnībā apgūta. Lielākā daļa reņģes nozvejota 28. apakšrajo-nā – 90,3%. Kā parasti, mazākās reņģes nozvejas bija vasaras mēnešos, bet vislie-lākās nozvejas 4. ceturksnī, kad ieguva vairāk nekā pusi no kopējām nozvejām. Nozvejas piekrastē bija tikai 45 t, kas ir par 28 t mazāk nekā iepriekšējā gadā.

2016. gadā reņģes nozvejās Baltijas jūrā visvairāk bija 4 un 5 gadus veca reņģe, kas ir 2011.–2012. gada paaudzes. Laika posmā pēc 2002. gada ražīgas pa-audzes sāk parādīties biežāk nekā 90. ga-dos. Pēdējos gados salīdzinoši ļoti ražīgas ir 2007., 2008., 2011. un 2012. gada paau-dzes. Ļoti ražīga ir 2014. gada paaudze, kas ir novērtēta kā daudzskaitlīgākā visā novērojumu periodā kopš 1974. gada. Jā-atzīmē, ka 2014. gada paaudze bija ražī-ga visā Baltijas jūrā, izņemot Rīgas līci. Reņģes vidējie bioloģiskie rādītāji visās vecuma grupās bija zemāki nekā iepriek-šējā gadā. Kā jau rakstīts iepriekš, Balti-jas jūras centrālajā daļā sajaucas vairākas reņģes populācijas, kuras atšķiras pēc iz-mēriem. Baltijas jūras ziemeļu daļā dzīvo izmēros mazāka lēni augošā reņģe, bet dienvidos liela izmēra ātri augoša reņģe. Abas šīs populācijas ieceļo arī Latvijas ūdeņos, un atkarībā no to daudzuma var mainīties reņģes vidējie izmēri.

Kopumā 28.2. apakšrajonā tika no-zvejotas 289 t līča reņģes, kas vasarā-ru-denī veic barošanās migrācijas no Rīgas līča. Šis apjoms ir par 27 t mazāks nekā iepriekšējā gadā.

Visu valstu kopējā nozveja Baltijas jūras centrālajā daļā 2016. gadā bija 192,1 tūkst. t, kas ir par 17,7 tūkst. t vairāk nekā 2015. gadā. Kopumā Baltijas jūras centrālās daļas reņģei pieļaujamā nozve-ja Eiropas Savienības valstīs tika izman-

61

tota par 94,6%, kas ir par 1,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Visumā visas val-stis, izņemot Somiju un Vāciju, sekmīgi apguva savu nozvejas kvotu.

Baltijas jūras centrālās daļas reņ-ģes krājumu novērtējums balstās uz visu valstu nozveju bioloģiskajiem rā-dītājiem, kā arī uz kopīgo starptautisko hidroakustisko uzskaiti, kurā piedalās arī Latvijas zinātnieki. 2017. gada krāju-mu novērtējums apstiprināja iepriekšē-jos gados konstatēto, ka reņģes krājumi kopš 2002. gada pakāpeniski palielinās un 2013. gadā ir pārsnieguši 1 milj. t, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2001. gadā, kad krājumi bija viszemākajā līmenī. Atbil-stoši prognozei 2018. gadā krājumi palie-lināsies līdz 1,28 milj. tonnu.

Reņģes krājumi Baltijas jūras centrā-lajā daļā pakāpeniski samazinājās kopš 70. gadiem un gadsimtu mijā sasniedza zemāko līmeni – 427 tūkst. tonnu. Pēc tam krājumi sāka pakāpeniski palieli-nāties. Šai krājuma vienībai pēdējos ga-dos vairākkārt pārrēķināja jauno zvejas mirstību, tāpēc arī pieļaujamās nozve-jas tika krasi samazinātas vai, kā tas ir pēdējos gados, ievērojami palielinātas. Tagad jaunās zvejas mirstības vērtī-ba ir FMSY=0,22, bet 2014. gadā tā bija F=0,26. Krājumu novērtējums rāda, ka kopš 2004. gada faktiskā zvejas mirstī-ba ir zemāka par jauno zvejas mirstību. 2016. gadā zvejas mirstība bija F=0,20. Krājumu prognoze rāda, ka, nosakot pie-ļaujamo nozveju 2018. gadā attiecībā pret jauno zvejas mirstību, nozveja var būt 267,7 tūkst. tonnu. Tātad ICES padoms ir par 24% lielāks nekā iepriekšējā gadā.

Uz 2017. gadu reņģes pieļaujamā no-zveja tika palielināta par 7,7%. Latvijas reņģes kvota Baltijas jūras centrālajā daļā 2017. gadā ir 5299 t, kas ir par 378 t

vairāk nekā iepriekšējā gadā. Nozvejas apjoms, kas rezervēts zvejai Baltijas jūras piekrastē, noteikts 212 tonnas.

Brētliņa2016. gadā Latvijas zvejnieki nozve-

joja 28,1 tūkst. t brētliņas, kas ir par 2,4 tūkst. t mazāk nekā 2015. gadā. Rīgas līcī tika nozvejotas 1,6 tūkst. t brētliņas. Pieļaujamā nozveja uz 2016. gadu tika samazināta par 5,3%. Latvijas brētliņas kvota 2016. gadā bija 27 990 t, kas tika pilnībā apgūta.

Visu valstu kopējā brētliņas nozveja 2016. gadā bija 246 500 t liela un par 0,7 tūkst. t mazāka nekā 2015. gadā. Kopu-mā Eiropas Savienības dalībvalstis brēt-liņas nozvejas kvotu pārzvejojuši par 9,6 tūkst. tonnu. Visas valstis gandrīz pilnī-bā izmantoja savas kvotas, bet Lietuva, Zviedrija un Somija pārzvejoja savu kvo-tu, lai gan informācija par iespējamām kvotu apmaiņām nav pieejama. Arī Krievija nozvejoja daudz vairāk brētli-ņas, nekā to paredzēja vienošanās ar ES.

Brētliņas krājumi krasi palielinājās 90. gadu sākumā. Pieaugumu veicināja ražīgas paaudzes, zemā zvejas intensitāte un mencas kā plēsēja ietekmes uz brētli-ņas krājumiem samazināšanās. Visaugs-tākā nārsta krājuma biomasa bija 1996.–1997. gadā, bet pēc tam tā samazinājās, tomēr visu laiku atrodoties samērā aug-stā līmenī. Brētliņas nārsta bara bioma-sa būtiski palielinājās 2010. gadā, kad krājumu papildināja ražīgā 2008. gada paaudze, bet pēc tam tā pakāpeniski samazinājās. Brētliņai ir raksturīgs ļoti svārstīgs paaudžu ražīgums, un tas var būtiski ietekmēt krājumu dinamiku. Pēdējos gados ļoti ražīgas paaudzes bija 2003. un 2008. gadā, pēc kuru parādīša-nās krājumi būtiski palielinājās. Sākot

62

ar 2009. gadu, paaudzes bija neražīgas vai vidēji ražīgas, tāpēc krājumi lēnām samazinājās. Tikai 2014. gadā beidzot ir radusies ļoti ražīga paaudze, tāpēc krā-jumi palielināsies. Visumā var teikt, ka šajā gadsimtā, salīdzinot ar 90. gadiem, ļoti ražīgas paaudzes vairs neparādās tik bieži. Domājams, ka, līdzīgi kā Rī-gas līča reņģei, arī brētliņas atražošanās procesam ir labvēlīgas siltas ziemas, bet ir arī citi nenoskaidroti apstākļi, kas bū-tiski ietekmē brētliņas paaudžu ražību.

Brētliņas krājumu novērtējumu vis-vairāk ietekmē starptautiskajās Baltijas jūras hidroakustiskajā uzskaitēs, kuras veic visu Baltijas valstu zinātnieki, ie-gūtie rezultāti. Latvijas zinātnieki šo uzskaiti veic uz Polijas pētnieciskā kuģa “Baltica”. Vienlakus tiek veikta arī brēt-liņas mazuļu uzskaite, lai prognozētu krājumu papildinājumu.

2017. gadā ICES veiktais brētli-ņas krājumu novērtējums parādīja, ka 2016. gadā krājumi ievērojami pieaugu-ši. Iepriekšējos piecos gados nārsta bara biomasa svārstījās ap 800 tūkst. ton-nām, bet 2016. gadā tā palielinājās līdz 1,2 milj. tonnu. Tādējādi apstiprinājās prognoze, ka 2014. gada ražīgā paaudze būtiski palielinās brētliņas krājumus. 2014. gadā pārrēķinātā brētliņas jaunā zvejas mirstība ir FMSY=0,26 (iepriekš F=0,29). Sakarā ar ražīgās paaudzes ieie-šanu krājumā zvejas mirstība 2016. gadā samazinājās līdz F=0,22.

Brētliņas krājumu un nozveju prog-noze tuvākajiem gadiem parādīja, ka brētliņas nārsta krājumu biomasa 2018.–2019. gadā saglabāsies 1,2 milj. t līmenī. ICES rekomendēja, ka 2018. gadā brēt-liņas nozveja var būt 291,7 tūkst. t liela, kas ir par 4% mazāk nekā 2017. gadam rekomendētā nozveja.

Latvijas brētliņas kvota 2017. gadā ir 36 107 t, kas tāpat kā pārējām valstīm ir par 29% lielāka nekā 2016. gadā. No šīs kvotas rezervētas 15 t zvejai Baltijas jū-ras un 10 t Rīgas līča piekrastes ūdeņos.

LasisKopējā lašu nozveja 2016. gadā Lat-

vijā bija 1853 gabalu lašu, kas ir par 14 zivīm vairāk nekā 2015. gadā, Viszemā-kās nozvejas bija 2010.–2012. gadā. Kā jau rakstīts iepriekšējos gados, laša zveju piekrastē negatīvi ietekmē lielais pelēko roņu skaits. Kad 2012. gadā atcēla tirdz-niecības ierobežojumus, kas bija uzlikti paaugstinātā dioksīna satura dēļ, bija ce-rības, ka zvejnieku interese par laša zve-ju pieaugs. Diemžēl nozvejas saglabājas iepriekšējā zemajā līmenī. 2015. gadā tika atsākta laša zveja ar āķiem atklātā jūrā, bet 2016. gadā šāda zveja vairs neti-ka veikta. Kopš 2012. gada Latvijā lasim lielāka nozīme ir nevis kā zvejas mēr-ķim, bet kā apmaiņas objektam, jo Lat-vija daļu savas laša nozvejas kvotas var apmainīt pret citu zivju sugu kvotām.

ICES Baltijas laša un taimiņa krāju-mu novērtēšanas darba grupa novērtēja, ka 2016. gadā kopējie laša rūpnieciskās zvejas izkrāvumi Baltijas jūrā (bez Somu līča) bija 1109 t lašu, kas ir iepriekšējā gada līmenī. Pēc zinātnieku domām ofi-ciāli reģistrēti 77% no nozvejas. Kopā 23% sastāda nereģistrētās nozvejas un par taimiņiem uzrādītie laši. Šie rādī-tāji 2016. gadā ir palielinājušies, lai gan iepriekšējos gados likās, ka stāvoklis ar katru gadu uzlabojas. Apmēram 4% no nozvejas veidoja izmetumi, tai skaitā roņu sabojātās zivis. Pēdējos gados pa-kāpeniski samazinās laša nozveja atklā-tā jūrā, jo tādas valstis kā Zviedrija un Somija šo zveju ir pārtraukušas. Somi

63

un zviedri to ir izdarījuši, sekojot ICES rekomendācijām, kas iesaka zvejot pie-krastē un upēs tās laša populācijas, ku-ras atrodas labā stāvoklī. Tāpēc ar katru gadu palielinās nozvejas upēs, jo pro-duktīvākās lašupes atrodas Somijā un Zviedrijā. 2016. gadā upēs nozvejotas 320 t jeb 50 tūkst. laša. Laša nozvejas piekrastē saglabājas stabilā līmenī.

Kopējās laša nozvejas būtiski sama-zinājās 2008. gadā, kad Baltijas jūrā tika aizliegta zveja ar driftertīkliem. Tomēr zvejnieki samērā ātri pielāgojās āķu zve-jai, un nozvejas pieauga. Nozveju pieau-gumu sekmēja arī dažādu aizliegumu atcelšana. Tomēr pēdējos gados nozvejas atkal ir samazinājušās. Tas noticis tāpēc, ka daudzas valstis, ieskaitot Zviedriju un Somiju, kurām ir lielākās nozveju kvo-tas, zveju jūrā ir pārtraukušas. Pamatā zveju jūrā turpina tikai Polija un Dānija. Pakāpeniski palielinās atpūtas zvejā ie-gūtais lašu daudzums. ICES darba grupa uzskata, ka 2016. gadā 27% no kopējās laša nozvejas iegūta atpūtas zvejā.

2017. gadā veiktais laša krājumu no-vērtējums ICES darba grupā neuzrādīja būtiskas izmaiņas laša krājumu stāvoklī. Tāpēc arī rekomendācija pieļaujamajai nozvejai 2018. gadā tika saglabāta ie-priekšējā gada līmenī – kopējā nozveja nedrīkst pārsniegt 115 tūkst. lašu. To-mēr nedaudz izmainījušās prognozēja-mās nozvejas sastāvdaļas – 68% reģis-trētā nozveja, 9% izmetumi, 7% nereģis-trētā nozveja un 16% lašu nozveja, kas reģistrēti kā taimiņi. Tātad par 9% ir sa-mazinājies reģistrētās nozvejas apjoms.

ICES rekomendācijas attiecībā uz laša resursu izmantošanu arī paliek tās pašas kā iepriekš. ICES uzskata, ka laša krājumu pārvaldībai jābalstās uz atsevišķu lašupju populāciju novērtēju-

miem. Kopumā tiek novērtētas 29 laša populācijas. Kopš iepriekšējā laša krā-jumu pārvaldības plāna ieviešanas krā-jumu stāvoklis uzlabojies upēs, kas ietek Botnijas līcī, bet Baltijas jūras centrālās daļas upēs laša krājumi saglabājas zemā līmenī. Zinātnieki uzskata, ka jūras zve-ju jāsaglabā pēc iespējas zemākā līme-nī, jo šajā zvejā nav iespējams noteikt, kādas populācijas zivis tiek nozvejotas. Tādējādi vāju laša populācijas īpatņu nozveja tiktu saglabāta zemā līmenī. Bet laša populācijas, kuras atrodas labā stāvoklī, var zvejot upēs vai piekrastē šo upju tuvumā.

Daudzu upju populācijas ir sliktā stāvoklī, un zinātnieki uzskata, ka, tā kā zveja jūrā ir būtiski samazinājusies, vājo laša populāciju atjaunošanos kavē vides apstākļi upēs, kur nārsto šo populāciju laši. Kopš 80. gadiem būtiski samazinā-jusies laša smoltu izdzīvotība, kas jopro-jām saglabājas zemā līmenī. Šai parādī-bai izskaidrojuma pagaidām nav. Tāpēc, lai gan smoltu produkcija Baltijas jūrā pieaugusi vairākas reizes un ievērojami samazinājusies zvejas mirstība, laša krā-jumu pieaugums tomēr netiek novērots.

BIOR Zivju resursu pētniecības de-partaments katru gadu Salacā veic laša un taimiņa smoltu uzskaiti, pēc kuras novērtē smoltu produkciju. Iepriekšē-jos gados aprēķinātais laša smoltu dau-dzums nepārsniedza 10 tūkst. eksem-plāru, bet 2016. gada pavasarī pēc uz-skaites datiem aprēķinātais laša smoltu daudzums bija ļoti liels – 38 tūkst. smol-tu, kas ir lielākais skaits novērojumu lai-kā. Iespējams, ka viens no iemesliem pa-zeminātai smoltu produkcijai bija 2010., 2011. un 2013. gada aukstās ziemas.

2010. gadā beidzās 1997. gadā pie-ņemtais Laša rīcības plāns, kura mēr-

64

ķis bija novērst laša dabīgo populāciju izzušanu un dabīgo smoltu produkcijas samazināšanos. Beidzot ir atsācies darbs pie jaunā laša rīcības plāna. Tā apsprie-šana noteikti aizņems daudz laika un sākotnējā variantā iespējamas būtiskas izmaiņas. Tomēr jāatzīmē viena patī-kama lieta Latvijai, ka jaunais plāns ne-paredz ierobežot dalībvalstu laša māks-līgo pavairošanu, kurai Latvijā ir sena vēsture. Kā viens no jaunā pārvaldības plāna mērķiem būs tālākā lašupju pro-duktivitātes palielināšana, lai smoltu produkcija upēs sasniegtu 75% no po-tenciālās produkcijas. ICES darba grupa 2017. gadā novērtēja, ka pašlaik šāds lī-menis ir sasniegts 14 lašupēs. BIOR Iek-šējo ūdeņu nodaļai saistībā ar jauno laša pārvaldības plānu būs jāveic padziļinā-ta lašupju inventarizācija, lai novērtētu nārsta vietu platību tajās. Pašlaik šāda informācija ir tikai par Latvijas lielāko lašupi Salacu.

2017. gadā kopējā pieļaujamā laša nozveja Eiropas Savienības valstīm ir 95 928 lašu, tāda pati kā 2016. gadā. Lat-vijai 2016. gadā nozvejas kvota lasim ir 12 644 laši.

Kopsavilkums2017. gadā kopumā zvejas iespējas

uzlabojās salīdzinājumā ar iepriekšē-jiem gadiem. Pieļaujamā nozveja tika būtiski palielināta brētliņai un Baltijas jūras centrālās daļas reņģei, bet pārējām krājuma vienībām tā tika samazināta. 2018. gadā paredzama neliela kopējās pieļaujamās nozvejas samazināšanās.

Tāpat kā iepriekšējos gados, zivju krājumu stāvokli un zvejas iespējas pa-matā nosaka atražošanās apstākļi. Jo sevišķi tas ir raksturīgs pelaģiskajām zi-vīm, reņģei un brētliņai. Ja krājumu pa-

pildina ražīga paaudze, krājumi palieli-nās un zvejas iespējas uzlabojas. Ja jaunā paaudze ir neražīga, krājumi samazinās un līdz ar to arī zvejas iespējas. Sevišķi tas ir izteikts brētliņai un Rīgas līča reņ-ģei, kur ir lielas atšķirības starp paaudžu ražību. Lai gan jāatzīmē, ka abas piemi-nētās krājuma vienības visumā atrodas labā stāvoklī.

Tāpat labā stāvoklī ir arī plekstes krājumi, kuru nozvejas pēdējos gados saglabājas augstā, stabilā līmenī. Toties joprojām sliktā stāvoklī atrodas men-cas krājumi. Austrummencai pagaidām netiek veikts krājumu novērtējums, kas dotu krājuma biomasas un zvejas mir-stības parametrus. Lai gan ar katru gadu uzlabojas pieļaujamās nozvejas izman-tošana un 2016. gadā tā pārsniedza 70%, tomēr jāņem vērā, ka pieļaujamā nozve-ja, salīdzinot ar 2012. gadu, ir jau divas reizes zemāka. Vēl sliktākā stāvoklī at-rodas rietummenca, kurai pieļaujamā nozveja rekomendēta tik zemā līmenī, ka daži zvejnieki iesaka vispār pārtraukt rietummencas zveju.

Dažādo zivju krājuma vienību stā-voklis un tā izmaiņas ietekmē zvejas iespēju noteikšanu Baltijas jūrā. Lai gan jau otro gadu ir spēkā jaunais daudz-sugu pārvaldības plāns, kurā ir skaidri formulēts, kā ir jānosaka pieļaujamās nozvejas, joprojām turpinās diskusijas starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm, kad kādai krājumu vienībai tiek reko-mendēts nozvejas samazināt. Sevišķi tas attiecas uz mencas krājuma vienībām, kurām atšķirība starp rekomendēto un pieņemto pieļaujamās nozvejas apmēru ir samērā liela.

65

IIIZivju produkcijas

ražošana un tirgus

66

Ludmila AnkvičaZemkopības ministrijas Zivsaimniecības departaments

Zivju produktu tirdzniecības rezultāti 2016. gadāZivsaimniecības nozare jau gandrīz

divus gadus strādā Krievijas Federāci-jas zivju produktu importa aizlieguma apstākļos, un spiediens uz nozari ir ļoti liels. Krievijas noteiktās sankcijas nega-tīvi ietekmējušas gan zvejniecības, gan zivju apstrādes sektoru. Lai gan Latvijas zvejniekiem ir iespējas Baltijas jūrā no-zvejotās zivis piedāvāt citos tirgos gan pārtikas, gan miltu produkcijas ražoša-nai, Latvijas zivju apstrādātāji, neskato-ties uz lielo potenciālu zivju apstrādē, spiesti būtiski samazināt ražošanas ap-jomus, jo ražošana bez tirgus nav iespē-jama.

2016. gadā turpināja samazināties nodarbināto skaits zivju apstrādes uz-ņēmumos, jo vairāki zivju apstrādes uz-ņēmumi bija spiesti ne tikai uz laiku ap-turēt savu darbību, bet pat to pārtraukt. 2016. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu nodarbināto skaits zivju apstrādē kopu-mā samazinājās par vienu trešdaļu, taču zivju apstrādes uzņēmumu vadītāji cen-tās saglabāt nozarei nepieciešamos spe-ciālistus, tāpēc vairākos zivju apstrādes uzņēmumos gada laikā turpinājās ražo-šana tikai vienā maiņā.

Vienlaikus zivju apstrādes uzņēmumi saskata savas darbības perspektīvas nā-kotnē un aktīvi strādā pie jaunu tirgu un jaunu produktu meklējumiem, adaptējot gan esošos, gan jaunus produktus tiem tirgiem, uz kuriem ir perspektīva piedāvāt produkciju.

Vērtējot visus 2016. gada rezultātus, zivsaimniecības nozares ieguldījums ko-pējā Latvijas eksporta apjomā naudas izteiksmē salīdzinājumā ar 2015. gadu ir palielinājies par 0,2 procentpunktiem. Ņemot vērā zivju produktu eksporta apjo-ma būtisku kritumu 2014. un 2015. gadā, zivju produktu eksporta apjoma pieau-gums 2016. gadā lielā mērā tika sasniegts uz saldētas zivju produkcijas eksporta rēķina, jo bija iespēja nodrošināt pilnu zvejas sezonu Mauritānijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos, salīdzinot ar 2015. gadu, kad zveju varēja veikt tikai decembrī.

Zivsaimniecības īpatsvars Latvijas ko-pējā eksporta apjomā 2016. gadā veidoja 1,9%. Zivju produkcijas eksporta apmērs vērtības izteiksmē, ieskaitot zivju konser-vus, 2016. gadā sasniedza 192,0 milj. EUR. Tāpat kā visus iepriekšējos gadus, ekspor-

67

tēto zivju produktu vērtība Latvijā ievēro-jami pārsniedza zivju produktu importu un ārējās tirdzniecības bilance zivju pro-dukcijai un sagatavotām un konservētām zivīm saglabājās pozitīva: + 22 milj. EUR.

Zivju produkciju un zivju konservus Latvija 2016. gadā eksportēja uz 69 val-stīm.

Zivju produkcijas (bez konserviem) eksports

2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu zivju produkcijas (bez kon-serviem) eksporta apjoms pieauga par 54% un veidoja 115,6 tūkst. t. Zivju pro-dukcijas (bez konserviem) eksporta ap-

Ārējās tirdzniecības bilances rādītāji, 2013–2016. Avots: CSP

Zivju produkcijas eksporta dinamika, 2013-2016. Avots: CSP

250

200

150

100

50

02013 2014 2015 2016

58,5

164,6182,4 174

28,6145,4

192,1

170,1

22

153,329,1

223,1

70

60

50

40

30

20

10

0

MEU

R

MEU

R

Zivju un zivju produktu eksportsZivju un zivju produktu imports

Zivju produktu ārējās tirdzniecības bilance

140

120

100

80

60

40

20

0

tūkst. t MEUR

2013 2014 2015 2016

65,4 74,3 75,1 115,6

135,2126,5

100,196,4

Zivju produkcija, tūkst.t Zivju proukcijas vērtība, MEUR

68

mērs naudas izteiksmē pieauga par 26,4% un sasniedza 126,5 milj. EUR.

Nozīmīgu daļu zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomā tra-dicionāli ieņēma Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un Neatkarīgo Valstu Sa-draudzības valstis (turpmāk – NVS), kā arī jau vairākus gadus līderpozīciju zivju produkcijas (bez konserviem) eksportā saglabāja tieši ES valstis. 2016. gadā sa-līdzinājumā ar 2015. gadu zivju produk-cijas (bez konserviem) eksports tonnās uz ES valstīm palielinājās par 35,1% jeb par 13,5 tūkst. t, pat neskatoties uz to, ka ES valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjomā samazi-nājās no 51,3% līdz 45%. ES valstu vidū līderpozīcijas ieņēma piecas valstis – Lie-tuva, Dānija, Igaunija, Polija un Čehija. 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu Latvija būtiski stiprināja savas pozīcijas Dānijā, Čehijā un Polijā, tajā pašā laikā zivju produkcijas (bez konserviem) eks-ports uz Igauniju un Lietuvu nedaudz samazinājās, attiecīgi par 7% un par 4%. Ņemot vērā kopējo lejupslīdošo tendenci

sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu ražošanā Latvijā un citās valstīs, samazinājās arī pieprasījums pēc Latvijas zvejnieku nozvejoto reņģu un brētliņu izejvielām. Latvijas zvejnieki bija spiesti vairāk zivju pārdot miltu ražošanai, lie-lus zivju apjomus eksportējot uz Dāniju. Pagājušogad salīdzinājumā ar 2015. gadu zivju produkcijas eksports uz Dāniju pa-lielinājās 3 reizes. ES ietvaros Latvijas ziv-ju produkcijas eksporta apjomi palielinā-jās uz Bulgāriju, Franciju, Grieķiju, Īriju, Kipru, Nīderlandi, Portugāli, Rumāniju, Vāciju un Zviedriju, bet uz Lielbritāniju un Spāniju zivju produkcijas eksports samazinājās. Taču šīs izmaiņas nebija tik būtiskas, lai īpaši ietekmētu kopējo zivju produkcijas eksporta apjomu.

Otrajā vietā ar 44,5% īpatsvaru no Lat-vijas kopējā zivju produkcijas (bez kon-serviem) eksporta, ierindojās trešās val-stis, kuras neietilpst NVS valstu sastāvā. 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu zivju produkcijas eksporta apjoms uz šīm valstīm palielinājās gandrīz 3 reizes vai par 33,4 tūkst. t. Tas ir izskaidrojums ar

Zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta struktūra, 2015–2016, tūkst. t Avots: CSP

02 04 06 08 0 100 120

2016 52

38,518,5

18,1

51,512,1

2015

ES valstis NVS valstis Pārējās valstis

69

Latvijas zvejnieku zvejas aktivitāšu at-jaunošanu Mauritānijas ūdeņos un aktī-vo sniega krabju zveju Ziemeļaustrumu Atlantijā. Sniega krabji tika eksportēti uz Honkongu un Panamu, bet saldētas zivis no tāljūras zvejas kuģiem – uz Mau-ritāniju un Maroku. Turklāt Latvija sāka eksportēt zivju produkciju uz Ganu, Ko-rejas Republiku, Melnkalni un Turciju, palielinājās zivju produkcijas eksports uz Serbiju, kaut gan eksporta apjomi uz šīm valstīm nebija īpaši būtiski.

Latvijas zivju produkcijas eksportā 2016. gadā pirmo reizi izveidojās tāda situācija, ka NVS valstis ar 10,5% īpatsva-ru Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomā ierindojās tikai trešajā vietā. Zivju produkcijas eks-ports uz NVS valstīm samazinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 34,5% un par 45,7%. Vēsturiski ir izveidojies, ka starp NVS valstīm Lat-vija zivju produkciju (pamatā saldētas brētliņas un reņģes) galvenokārt eks-portēja uz Baltkrieviju, Ukrainu, Krievi-ju, Kazahstānu un Moldovu. Taču kopš 2014. gada augustā Krievijas Federācija ieviesa embargo zivju produkcijas im-portam no Eiropas Savienības valstīm, tai skaitā no Latvijas, Latvijas uzņēmumi, kuri ražoja saldētus zvejas produktus, kā arī cita veida produkciju (sālītas, kūpinā-tas zivis, kulinārijas izstrādājumi u. c.), un kuriem bija tiesības eksportēt zivju produkciju uz Muitas ūnijas dalībvalstīm, pilnībā pārtrauca zivju produkcijas eks-portu uz Krieviju. Turklāt no 2016. gada sākuma Latvijas uzņēmumi saskārās ar problēmām realizēt saldētas zivis Balt-krievijas tirgū, kā rezultātā uz Baltkrie-viju 2016. gadā zivju produkcija gandrīz netika eksportēta. Pērn zivju produkci-jas eksports uz Baltkrieviju veidoja tikai

58,5 t un tās nebija Latvijas izcelsmes zi-vis, bet gan zivju reeksports.

2016. gadā līderpozīcijā starp NVS valstīm ar 8,8 % īpatsvaru no Latvijas ko-pējā zivju produkcijas eksporta apjoma ierindojās Ukraina. Zivju produkcijas eksporta apjoms uz Ukrainu salīdzinā-jumā ar 2015. gadu palielinājās par 32%, bet vienlaicīgi par 4,2% samazinājās eks-portētas zivju produkcijas cenas. Turklāt 2016. gadā Latvija eksportēja zivju pro-dukciju (bez konserviem) uz Moldovu un Kazahstānu un eksporta apjomi uz Kazahstānu salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo periodu palielinājās vairāk nekā 2 reizes, savukārt pieprasījums Moldovas tirgū saglabājās 2015. gada līmenī. Uz ci-tām NVS valstīm – Azerbaidžānu, Kirgiz-stānu un Uzbekistānu – zivju produkcijas eksporta apjomi 2016. gadā nebija lieli un svārstījās no 5 t līdz 25 t.

2016. gadā Latvijas uzņēmēji zivju produkciju eksportēja uz 45 pasaules valstīm. Latvijas kopējā eksporta apjomā 46,1% veidoja saldētas stavrīdas, skum-brijas, sardinellas, sniega krabji, kā arī ci-tas zivis no tāljūras kuģiem, kuri zvejoja zivis Centrālastrumu un Ziemeļaustru-mu Atlantijā. Latvija eksportēja arī atvē-sinātas un saldētas brētliņas un reņģes (32,3% no Latvijas kopējā zivju produk-cijas eksporta apjoma), lašu dzimtas zivju produkciju (6,2%), kūpinātas, sālītas zivis un zivis sālījumā (4,8%), atvēsinātas un saldētas zivju filejas (4,0%), kā arī lieto-šanai pārtikā derīgus zivju miltus un gra-nulas (2,8%).

Sagatavoto un konservēto zivju eksports

Kā liecina statistikas dati, 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu sagatavo-

70

to un konservēto zivju eksporta apjoms tonnās samazinājās par 35% un veidoja 25,6 tūkst. t. Savukārt naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju eksporta kritums nebija tik liels – 11,3%, un eks-porta apmērs sasniedza 65,6 milj. EUR. 2016. gadā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoma kritums galveno-kārt bija saistīts ar Krievijas Federācijas Federālās veterinārās un fitosanitārās uz-raudzības institūcijas “Rosseļhoznadzor” 2015. gada 4. jūlija lēmumu aizliegt zivju konservu importu no Latvijas.

Šādos apstākļos Latvijas zivju ap-strādātāji turpināja dažādot eksporta tirgu un aktīvi meklēja jaunus noieta virzienus Latvijā ražotajiem zivju kon-serviem. 2016. gadā Latvijas ražotāji sāka eksportēt sagatavotas un konser-vētas zivis un jūras produktus uz Irāku, Lībiju, Meksiku, Panamu, Papua-Jaung-vineju, Slovēniju un Taivānu. Jau otro gadu Latvija eksportēja sagatavoto un konservēto zivju produkciju uz Ēģip-

ti, Somāliju un Meksiku, taču eksporta apjomi uz šīm valstīm nebija lieli. No jauniem tirgiem visbūtiskāk pieauga sa-gatavoto un konservēto zivju eksports uz Ķīnu. 2016. gadā eksporta apjoms uz Ķīnu 2,6 reizes pārsniedza 2015. gadā sasniegto apjomu, tomēr skaitliskā iz-teiksmē tas nebija būtisks un veidoja ti-kai 119 t. 2016. gadā turpināja pieaugt arī sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjomi uz Serbiju un Japānu. 2016. gadā uz šīm abām valstīm sagatavoto un konservēto zivju eksports tonnās pārsniedza 2015. gada rādītājus, attiecīgi 4,4 reizes un 1,5 reizes.

Pērn pirmajā vietā starp valstu gru-pām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā, pirmo reizi ierindojās ES valstis. 2016. gadā ES valstu īpatsvars veido-ja 55,4% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma. Ņemot vērā kopējo dramatisko lejupslīdošo tendenci sa-

Zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta struktūra, 2015—2016, tūkst. t Avots: CSP

70

60

50

40

30

20

10

0

100

90

80

70

60

50

40

30

20

10

0

87,9 86

73,965,6

tūkst. t MEUR

2013 2014 2015 2016

64,2 62,33 9,32 5,6

Sagatavotas un konservētas zivis un jūras produkti, tūkst.t

Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu vērtība, MEUR

71

gatavoto un konservēto zivju eksportā, jāatzīmē, ka 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu sagatavoto un konservē-to zivju eksporta apjoms uz ES valstīm palielinājās gan tonnās, gan naudas iz-teiksmē, attiecīgi par 7,5% un par 11,8%. Jāatzīmē, ka vislielākais eksporta apjo-ma pieaugums bija uz ES rietumdaļas valstīm. Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms gan tonnās, gan naudas izteiksmē palielinājās Austriju, Beļģiju, Franciju, Lielbritāniju, Somiju, Vāciju un Zviedriju, bet samazi-nājās eksporta apjomi uz Grieķiju, Itāliju, Nīderlandi, Portugāli un Spāniju. Starp ES austrumdaļas valstīm sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eks-porta apjoma kritums bija uz Bulgāriju, Čehiju, Igauniju, Rumāniju un Slovākiju. Savukārt zivju konservu eksporta apjomi uz Kipru, Lietuvu un Poliju pieauga un kompensēja eksporta apjoma kritumu uz iepriekš minētajām valstīm.

Neskatoties uz to, ka 2016. gadā sa-

līdzinājumā ar 2015. gadu vislielākais kritums bija sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā uz NVS valstīm, NVS valstu tirgus ieņēma otro vietu starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksportā. 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu zivju kon-servu eksporta apjoms tonnās un naudas izteiksmē uz NVS valstīm samazinājās par 65% un vienlaicīgi no 58% līdz 30,7% samazinājās NVS valstu īpatsvars Latvi-jas kopējā zivju konservu eksportā. Gal-venokārt tas bija saistīts ar Krievijas Fe-derācijas lēmumu aizliegt zivju konservu importu no Latvijas. Turklāt Krievijas aiz-lieguma rezultātā samazinājās vai vispār tika pārtraukts sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz citām Muitas ūnijas dalībvalstīm. Latvijā ražotie zivju konservi vairs nenonāca Baltkrievijā un Kazahstānā, eksporta apjomi samazi-nājās arī uz Armēniju un Azerbaidžānu. Turklāt būtiski samazinājās pieprasījums

Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta struktūra, 2015–2016, tūkst. tAvots: CSP

05 10 15 20 25 30 35

22,8

7,9

3,1

2,814,6

13,6

2016

2015

ES valstis NVS valstis Pārējās valstis

72

pēc Latvijā ražotiem zivju konserviem visās valstīs Vidusāzijas reģionā: Kirgiz-stānā, Turkmenistānā, Tadžikistānā un Uzbekistānā. Starp NVS valstīm tikai Uk-rainā pieprasījums pēc zivju konserviem no Latvijas palielinājās un pieaugums bija pietiekoši liels + 45%. 2016. gadā Ukrai-na ar 13,7% īpatsvaru Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jū-ras produktu eksporta apjomā ieņēma otro pozīciju starp Latvijas sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta partneriem, uzreiz aiz visām ES valstīm kopā.

Sagatavoto un konservēto zivju eks-ports uz citām trešajām valstīm (atskaitot NVS valstis) salīdzinājumā ar 2015. gadu palielinājās gan tonnās, gan naudas iz-teiksmē, attiecīgi par 9,6% un par 12,2%. Vienlaikus palielinājās šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservē-to zivju eksporta apjomā no 8,3% (2015) līdz 13,9% (2016). Visvairāk palielinājās sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz Japānu, Mongoliju un Izraēlu.

Kopumā Latvija eksportēja sagata-votās un konservētās zivis uz 63 valstīm. Visvairāk Latvija eksportēja sagatavoto un konservēto produkciju no brētliņām, sardīnēm un sardinellām (55,9% no Latvijas kopējā zivju konservu eksporta apjoma), zivju konservus no makrelēm (20,4%), konservus no siļķēm (6,6%), konservus no lašiem (5,2%), kā arī kon-servus no citām zivīm, vēžveidīgajiem un moluskiem (11,9%).

Zivju produkcijas (bez konserviem) imports

2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu zivju produkcijas imports Latvijā apjoma ziņā palielinājās par 17,3% un sasniedza 66,4 tūkst. t. Savu-kārt importētās zivju produkcijas apmērs naudas izteiksmē palielinājās par 17,6% un veidoja 144,5 milj. EUR. Zivju produkcijas imports palielinā-jās gan no ES valstīm, gan no trešajām valstīm. Pērn līdera pozīcijas starp zivju

Zivju produkcijas importa dinamika, 2013-2016 Avots: CSP

68

66

64

62

60

58

54

52

50

tūkst. t150

145

140

135

130

125

120

115

1102013 2014 2015 2016

60,5 64,15 6,66 6,4

142,1

130

122,9

144,5 MEUR

Zivju produkcija, tūkst.t

Zivju proukcijas vērtība, MEUR

73

izejvielu piegādātājvalstīm saglabāja Lie-tuva, Zviedrija, Norvēģija, Polija, Igau-nija, Lielbritānija un Dānija, un no šīm valstīm Latvija importēja 55,0 tūkst. t zivju produkcijas 118,4 milj. EUR vēr-tībā. Kopumā iepriekš minētās septiņas valstis 2016. gadā veidoja 82,8% no Lat-vijas kopējā zivju produkcijas importa apjoma un šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas importā salīdzi-nājumā ar 2015. gadu palielinājās par 2,6 procentpunktiem.

Neskatoties uz to, ka Latvijas zivju apstrādes sektorā 2016. gadā saglabā-jās sarežģīta situācija, zivju produkcijas importa apjomi palielinājās gandrīz no visām iepriekšminētajām valstīm, un it īpaši no Polijas, Zviedrijas un Dānijas, kā arī no Norvēģijas. Tas nozīmē, ka, samazinoties zivju apstrādes aktivitātei, vienlaikus palielinājās zivju produkcijas reeksports caur Latviju uz citām valstīm. Ņemot vērā to, ka zivju produkcijas eks-ports uz NVS valstīm samazinājās, aktīva tirdzniecība ar reeksportētiem zivju pro-duktiem notika ES iekšienē.

Pērnā gadā ES valstu īpatsvars Lat-vijas kopējā zivju produkcijas importa

apjomā veidoja 81,7%, taču salīdzināju-mā ar 2015. gadu tas samazinājās par 1,0 procentpunktu. To izraisīja būtiska ziv-ju produkcijas importa samazināšanās no ES dalībvalstīm Portugāles, Īrijas un Igaunijas, kā arī no Lietuvas.

Savukārt trešo valstu īpatsvars 2016. gadā veidoja 18,3% no Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjo-ma un salīdzinājumā ar 2015. gadu trešo valstu īpatsvars palielinājās par 1,0 pro-centpunktu. Zivju produkcijas imports tonnās no šīm valstīm palielinājās par 23,8% vai par 2,3 tūkst. t. Visbūtiskāk pieauga zivju produktu importa apjoms no Islandes, Grenlandes, Norvēģijas un Ķīnas.

Tajā pašā laikā neliels kritums zivju produkcijas importā bija no Argentīnas, ASV, Baltkrievijas, Čīles, Kazahstānas, Ukrainas un Vjetnamas. Latvija pārtrau-ca zivju produkcijas importu no Kanā-das, Krievijas, Taizemes, bet saka impor-tēt zivju produkciju no Azerbaidžānas, Irānas, Izraēlas un Mauritānijas. Taču iz-maiņas zivju produkcijas importa struk-tūrā nebija tik būtiskas, lai ietekmētu ziv-ju produkcijas kopējo importa apjomu.

Latvijas galvenie partneri zivju produkcijas(bez konserviem) importā 2016. g. (% no kopējā apjoma). Avots: CSP

Lietuva

Polija

Zviedrija

Norvēģija

Igaunija

Lielbritānija

Dānija

Spānija

Islande

Pārējās valstis

22,4

20,5

10,9

10,0

7,3

6,3

5,5

4,4

3,0

9,705 10 15 20 25 30

74

Kopumā zivju produkciju (bez zivju konserviem) Latvija importēja no 39 val-stīm. 2016. gadā Latvija visvairāk importē-ja saldētas un atvēsinātas lašu dzimtas zivis un to filejas (17,2% no Latvijas kopējā ziv-ju produkcijas importa apjoma), saldētas makreles (10,1%), saldētas un atvēsinātas brētliņas (6,3%), saldētas siļķes un to filejas (9,3%), saldētas sardīnes un hekus (5,6%), kā arī citādas saldētas un atvēsinātas zivis (35,2%). Moluski un jūras vēžveidīgie Lat-vijas kopējā importa apjomā veidoja 2,7%, kūpinātas, sālītas zivis un zivis sālījumā – tikai 2,3%.

Zivju konservu imports2016. gadā sagatavoto un konservēto

zivju un jūras produktu importa apjoms saglabājās 2015. gada līmenī – 6,9 tūkst. t, savukārt zivju un jūras produktu impor-ta apmērs naudas izteiksmē pieauga par 14,0%, sasniedzot 25,6 milj. EUR. Tas no-zīmē, ka būtiski – par 14,4% – palielinājās importēto sagatavoto un konservēto zivju produktu cena.

Latvija zivju konservus galvenokārt importēja no ES valstīm. 2016. gadā

salīdzinājumā ar 2015. gadu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports no ES valstīm tonnās palielinājās par 2,9%, un vienlaikus par 2,7 procentu punktiem palielinājās šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjomā sasniedzot 82,7%.

Neskatoties uz to, ka kopumā sa-gatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjomi no ES valstīm nedaudz pieauga, bija kritums sagatavo-to un konservēto zivju importa apjoma ziņā un naudas izteiksmē no Austrijas, Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas un Portu-gāles. Samazinājās arī importa apjomi tonnās no Beļģijas, Lietuvas, Polijas, So-mijas, Spānijas, Slovākijas un Vācijas, bet importa apjoma kritums no šīm valstīm nebija būtisks un to kompensēja sagata-voto un konservēto zivju importa apjoma pieaugums no Dānijas, Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Ungārijas un Zviedrijas.

2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu samazinājās sagatavoto un konservēto ziv-ju un jūras produktu importa apjoms no trešajām valstīm. Sagatavoto un konservē-to zivju un jūras produktu imports sama-

Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produkstu importa dinamika, 2013-2016. Avots: CSP

Sagatavotas un konservētas zivis un jūras produkti, tūkst.t

Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu vērtība, MEUR

2013 2014 2015 2016

6.7 7.2 6.9 6.9

22,523,3

22,5

25,67,37,27,17,06,96,86,76,66,56,4

26

25

24

23

22

21

20

MEURtūkst. t

75

zinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 13,5% un par 4,8%. Vienlai-kus salīdzinājumā ar 2015. gadu, par 2,7 procentpunktiem samazinājās trešo val-stu īpatsvars Latvijas kopējā zivju kon-servu importa apjomā, un 2016. gadā tas veidoja 17,3%. Latvija importēja zivju konservus no ASV, Baltkrievijas, Filipī-nām, Islandes, Kanādas, Ķīnas, Krievi-jas, Norvēģijas, Seišelu salām, Taizemes, Ukrainas un Vjetnamas, bet tikai no ASV, Seišelu salām un Vjetnamas zivju konservu importa apjomi palielinājās. 2016. gadā Latvija pārtrauca importēt sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm un jūras produktiem no Japā-nas, Kirgizstānas, Papua-Jaungvinejas un Urugvajas, bet izmaiņas importa apjoma struktūrā nebija būtiskas, lai kardināli ie-tekmētu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjomu.

Kopumā sagatavoto un konservē-to produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 31 valsts. Zivju sugu griezumā Latvi-ja importēja sagatavoto un konservēto produkciju no siļķēm (24,9% no Lat-vijas kopējā importa apjoma), zivju produkciju no surimi – krabju nūjiņas

u. c. produktus no olbaltumvielu masas (16,9%), tunzivju konservus (15,7%), konservus no lašiem (13,9%), konservus no vēžveidīgajiem un moluskiem (7,2%), konservus no brētliņām, sardīnēm un sardinellām (4,3%), kaviāru un kaviā-ra aizstājējus (3,8%), kā arī konservētas makreles (2,2%). Turklāt, lai paplašinātu sortimentu vietējā tirgū, Latvija importē-ja sagatavoto un konservēto produkciju arī no dažādām citām zivīm (11,1% no Latvijas kopējā zivju konservu eksporta apjoma).

Ar cerību uz nākotniIr pagājuši divi gadi, kopš zivju ap-

strādātājiem ir slēgts Krievijas tirgus. Šis laiks bija saspringts visai zivsaimniecības nozarei un it īpaši zivju apstrādātājiem. Taču zivju produktu ražotāji uzskata, ka daudzu gadu garumā mērķtiecīgi veik-tais darbs pie jauniem produktiem un jaunām noieta alternatīvām, skaidri ap-liecina, ka nozarei ir labas perspektīvas nākotnē. Turklāt pasaules iedzīvotāju skaits turpina palielināties, vajadzība pēc kvalitatīvas un veselīgas pārtikas, t. sk. zivju produktiem, pieaug. Ņemot vērā to,

Latvijas galvenie partneri sagatavoto un konservēto zivju importā 2016. g. (% no kopējā apjoma). Avots: CSP

Lietuva

Dānija

Polija

Taizeme

Ķīna

Vācija

Spānija

Islande

Pārējās valstis

51,1

10,2

7,5

5,2

3,6

3,5

2,4

1,9

14,6

01 02 03 04 05 06 0

76

ka patērētāju gaume ir atšķirīga, ne tikai pasaules reģionu, bet arī vienas valsts ie-tvaros, tirgus konjunktūra diktē aizvien lielāku vajadzību pēc jaunu pārtikas pro-duktu izstrādes un jau esošo uzlaboša-nas. Kā var secināt pēc Latvijas zivju ap-strādātāju piedalīšanās dažādās izstādēs, Latvijas zivju apstrādes produkti ir gu-vuši ievērojamu atzinību un var teikt, ka Latvija ir pasaules līmeņa spēlētājs mazo pelaģisko zivju apstrādē un Latvijas zivju apstrādātāji var veiksmīgi konkurēt pa-saulē. Lai varētu izdzīvot un attīstīties, Latvijas zivrūpnieki meklē inovatīvus risinājumus, iepakojums ir viens no fak-toriem, kas ļauj palielināt konkurētspēju eksporta tirgos. Piemēram, Latvijas ziv-ju produkts “Smoked Petites Sardines” saņēma starptautisku ekspertu atzinību kā inovatīvs produkts un ir novērtēts kā produkts ar augstu kvalitāti, īpaši par inovatīvu iepakojuma risinājumu.

Lielas cerības Latvijas uzņēmējiem bija uz milzīgo Ķīnas tirgu, bet, neskato-ties uz to, ka vairāki zivju apstrādes uz-ņēmumi ir saņēmuši visas nepieciešamās atļaujas produkcijas eksportam uz šo val-sti, šī iespēja joprojām netiek pilnvērtīgi izmantota, jo ieiet Ķīnas tirgū ir grūts un laikietilpīgs darbs. Taču Latvijas apstrā-dātājiem ir diezgan labas iespējas Japānas tirgū. Pašlaik Japānas tirgus ir ļoti strauji augošs un tajā ir izdevies ielauzties, pa-teicoties brisling sardīnēm. Latvijas ziv-rūpnieki tajā saskata lielu potenciālu un uzskata sadarbību ar Japānas partneriem par ļoti nozīmīgu, jo patlaban nav nekā-du administratīvu problēmu tirgus pie-kļuvei.

Toties uz Krievijas tirgu uzņēmu-miem pašlaik ir mazas cerības, bet, ja būs iespēja atsākt eksportu uz Krieviju, Latvijas zivrūpnieki to noteikti izman-tos, jo jebkurš tirgus, uz kuru ir iespēja eksportēt Latvijas zivju produktus, ir labs tirgus, un tas būtu milzīgs ieguvums visai nozarei.

Skaidrs, ka gan zvejniekiem, gan zivju apstrādātājiem tagad nav vieglākie laiki. Taču, turpinot palielināties pasau-les iedzīvotāju skaitam un paaugstinoties dzīves līmenim, neapšaubāmi turpinās augt arī pieprasījums pēc zivīm un zivju produktiem. Zivsaimniecības nozares at-tīstības iespējas lielā mērā ir saistītas un atkarīgas no inovācijām, tāpēc nākotnē jaunajām tehnoloģijām būs arvien lielā-ka loma nozares konkurētspējas paaug-stināšanā. Tādējādi daudz kas ir atkarīgs no pašiem uzņēmējiem. Gribas viņiem novēlēt, lai skats uz nākotni būtu pozitīvs un īstenotos visi plāni.

77

Jekaterina Tribilustova Eurofish

Zivju un jūras produktu patēriņa tendences, īpatnības un patērētāju izvēle Eiropā un Latvijā

Lai iegūtu labāku izpratni par tirgiem un patērētāju pieprasījumu un, attiecīgi, uzlabotu savu spēju savlaicīgi reaģēt uz to izmaiņām, mūsdienīgai, konkurētspējīgai zivju pārstrādes nozarei ir būtiski sekot uz tirgu orientētai un pret patērētājiem atsaucīgai pieejai. Ilgtspējīgai attīstībai Eiropas zivju pārstrādes nozarē nepiecie-šamas labas zināšanas par patērētāju vēl-mēm, priekšrocībām un gaumi, jo tikai tā iespējams pieņemt pareizus lēmumus par ražošanas, realizācijas un mārketinga procesiem.

Eiropa, kur patērētāji 2015. gadā iz-tērēja 54 miljardus eiro, sasniedzot vis-augstāko rādītāju uzskaites vēsturē1, ir pasaules lielākais jūras produktu tir-gus. Tomēr, kādus produktus Eiropas pa-tērētāji iecienījuši visvairāk un tieši kādi faktori visvairāk mudina veikt pirkumus? Cik bieži patērētāji iegādājas zivis un jū-ras veltes? Vai viņi atrod to, ko meklējuši, un kādā veidā produktus izvēlas? Eiropas patērētāju paradumi un izvēle saistībā ar zivju un akvakultūras produktiem ir iz-vērtēta Eiropas Komisijas Jūrlietu un ziv-

1 “ES zivju tirgus”, 2016, Eiropas Komisija, Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts

saimniecības ģenerāldirektorāta2 veiktajā aptaujā. Minēto pētījumu veica Eiroba-rometrs, pamatojoties uz vairāk kā 27 000 personiskām intervijām ar responden-tiem visās ES dalībvalstīs, pētot svarīgas patēriņa īpatnības, tādas kā zivju un jūras velšu patēriņa biežumu, iegādes kritēri-jus, iegādes vietas, produkcijas veidus, iemeslus, kāpēc patērētāji dod priekšroku attiecīgajiem produktiem, izvēli par labu savvaļas vai akvakultūras zivīm un citus faktorus.

Zivis un jūras veltes regulāri atroda-mas Eiropas patērētāju ēdienkartēs. Ei-robarometra aptauja norāda, ka lielākā daļa eiropiešu regulāri pērk un ēd zvejas un akvakultūras produktus, turklāt 42% patērētāju to dara vismaz vienreiz nedēļā, bet 30% – vismaz reizi mēnesī. Šo pro-duktu patēriņā acīmredzami liela nozīme ir valstu ģeogrāfiskajam novietojumam un pieejai zivīm un jūras veltēm. Valstīs, kurām nav izejas uz jūru, patērētājiem, visticamāk, būs mazāk iespēju vismaz reizi mēnesī ēst zvejas un akvakultūras

2 “Speciālais Eirobarometrs 450: ES patērētāju paradumi attiecībā uz zvejas un akvakultū-ras produktiem”, 2017, Eiropas Komisija, Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts

Tulkoja Nora KinnaAvots: “Speciālais Eirobarometrs 450: ES patērētāju paradumi attiecībā uz zvejas un akvakultūras produktiem”, 2017, Eiropas Komisija, Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts

78

produktus nekā patērētājiem valstīs pie jūras vai okeāna. Vairums respondentu zivis un jūras veltes patērēja mājās, bet 34% respondentu vismaz vienreiz mēne-sī tos baudīja restorānos, bāros, ēdnīcās un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās. Kamēr lielais vairums eiropiešu iekļauj savā ēdienkartē zivis un jūras veltes, 13% no patērētājiem tās nelieto uzturā vispār. Galvenie iemesli tam ir nepatika pret gar-šu, aromātu vai izskatu.

Līdz ar mūsdienu mazumtirdzniecī-bas ķēžu veikalu ievērojamo ekspansiju visās Eiropas valstīs šie veikali spēlē arī vislielāko lomu produktu nogādāšanā pie patērētājiem, jo zivju un jūras velšu iegādē vairums Eiropas patērētāju lielā mērā dod priekšroku tādām tirdzniecības vietām kā pārtikas veikali un lielveikali. Neskatoties uz to, atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma un piegādes struktūras ievē-rojama patērētāju daļa dod priekšroku šo produktu iegādei arī specializētajos zivju veikalos vai tirgū. Vairāk nekā pusei no aptaujātajiem veikalu pārdevēji ir visie-cienītākie informācijas avoti par zivīm un jūras velšu produktiem.

Kādus produktus tad īsti Eiropas pa-tērētāji izvēlas? Aptauja parādīja, ka vai-rumam patērētāju ir paradums izvēlēties saldētus, svaigus un konservētus zivju un jūras velšu produktus, bet paradums iegādāties kūpinātus, sālītus vai sālīju-mā sagatavotus produktus ir daudz ma-zāk izteikts.

Vairāk nekā pusei Eiropas patērētāju noteicošie faktori lēmuma pieņemšanā par zivju un jūras velšu produktu iegādi ir produktu izskats un cena. Turklāt si-tuācijās, kad jāizšķiras, balstoties uz spe-cifiskākām produktu iezīmēm, nozīmīga eiropiešu daļa šaubās par savu izvēli. 34%

patērētāju dod priekšroku savvaļas zivju produktiem, bet 31% patērētāju šajā ziņā nav konkrēta viedokļa. Līdzīgi ir ar jūras un saldūdens produktiem – 39% noslie-cas par labu jūras produktiem, bet 39% nezina, kam dotu priekšroku.

Baltijas jūras reģions Vairākās Eiropas valstīs ģeogrāfiskais

novietojums, vēsturiskais mantojums un kultūrā iesakņotie ieradumi ietekmē ie-dzīvotāju dzīves stilu un to attieksmi pret zivju un jūras velšu produktu lietošanu uzturā. Aptaujas respondenti no Baltijas jūras reģiona uzrādīja interesantus patē-riņa modeļus, kurus ietekmējušas Balti-jas jūra reģiona tautu kopējās tradīcijas, tomēr iezīmējās arī noteiktas nacionālās atšķirības.

Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Zviedrijas respondentiem raksturīgs augsts zivju un jūras velšu produktu patēriņa biežums – 46% no patērētājiem ēd šos produktus vismaz reizi nedēļā, kas ir augstāk par at-tiecīgā patēriņa vidējo līmeni ES. Zviedri-jas patērētāji ir pirmajā vietā (70%), tiem seko Somijas patērētāji (56%), bet Polijas patērētāji šos produktus lieto visretāk (26%). Respondenti no Baltijas jūras re-ģiona vairāk ir paraduši zivju un jūras velšu produktus patērēt mājās. Patērē-tāju skaits šajā reģionā, kas nekad neēd zivis un jūras veltes restorānos (34%), ir augstāks nekā vidēji Eiropā (31%). It īpa-ši Latvijas un Lietuvas respondenti dod priekšroku šo produktu ēšanai mājās, jo, attiecīgi, 54% un 53% no šiem patērētā-jiem nekad nelieto šos produktus restorā-nos, ēdnīcās vai citās sabiedriskās ēdinā-šanas vietās. Baltijas jūras reģionā vidēji 13% patērētāju nekad nelieto uzturā zi-

79

vis un jūras veltes, visvairāk šādu patērē-tāju dzīvo Vācijā (16%) un Polijā (15%).

Kūpināti, sālīti un sālījumā sagata-voti produkti Baltijas jūras reģionā ir ļoti iecienīti – tos regulāri bauda 64% patē-rētāju. Igaunijas (69%), Latvijas (68%) un Lietuvas (66%) respondenti šajā ziņā atrodas pašā saraksta augšgalā. Nākamie populārākie reģionā ir saldētie zivju un jūras velšu produkti, tad – svaigie pro-dukti. Rīvmaizē panētie produkti, kā arī gatavās maltītes uz zivju un jūras vel-šu bāzes nav īpaši iecienītas Baltijas jūras reģiona patērētāju vidū, jo 67% no patē-rētājiem sakās ļoti reti pērkam vai nemaz nepērkam šos produktus, it īpaši tas attie-cas uz Lietuvas (74%) un Latvijas (72%) patērētājiem.

Tāpat kā Eiropā, arī Baltijas jūras re-ģionā ievērojama daļa patērētāju (29%) nevar konkrēti atbildēt, vai viņi dod priekšroku savvaļas vai audzētajām zivīm

un to produktiem, kaut arī relatīvi lielākā daļa tomēr nosliecas par labu savvaļas zi-vīm un to produktiem (34%). Šajā ziņā latviešu patērētāji ir pirmajā vietā reģionā, jo 41% atbildētāju deva priekšroku savva-ļas zivīm un to produktiem, bet starp Po-lijā aptaujātajiem tādu bija tikai 24%. Ak-vakultūrā audzētie produkti ir vispopu-lārākie tieši Polijas patērētāju vidū (16%), bet Baltijas reģionā vidēji tikai 6% patē-rētāju izvēlējās šo iespēju. Gandrīz viena trešdaļa no aptaujātajiem reģionā neva-rēja norādīt, vai dod priekšroku savvaļas vai audzētajām zivīm un to produktiem, tostarp 36% Igaunijā un 35% Vācijā.

Salīdzinoši lielākais vairākums reģio-na patērētāju (38%) nedod priekšroku ne jūras, ne saldūdens produktiem, turklāt vislielākais to skaits dzīvo Igaunijā (54%). Jūras produktiem priekšroku dod 27% no visiem respondentiem reģionā, sevišķi Dānijā (44%) un Zviedrijā (34%). Viens

1. attēls. Mazumtirdzniecības veikali – vadošās zivju un jūras velšu tirdzniecības vietas Baltijas jūras reģionā. Svaigu zivju un jūras velšu izvēle lielveikalā “Maxima” Vilņā. Avots: Eurofish

80

no desmit patērētājiem Baltijas jūras re-ģionā labāk izvēlas saldūdens produktus, kas ir vairāk nekā vidēji ES (7%), turklāt vislielākais skaits saldūdens zivju un zivju produktu piekritēju ir Latvijā (23%). Pašu valsts (39%) un vietējā reģiona (28%) izcelsmes produktiem dod priekšroku vairums Baltijas jūras reģiona patērētā-ju, kaut gan gandrīz ceturtā daļa nedod priekšroku nevienai konkrētai izcelsmes vietai. Apmēram 13% no reģiona respon-dentiem uzsver, ka izcelsmes vieta tiek iz-vēlēta atkarībā no produktu tipa.

Latvija Latvijā zivīm kā pārtikas produk-

tiem tradicionāli ir liela nozīme, un tās bagātīgā svaigu un pārstrādes produktu klāstā ir sastopamas uz patērētāju galda. 2015. gadā valstī zivju patēriņš sasniedza 11,3 kg uz vienu iedzīvotāju, kas ir ne-daudz mazāk nekā 11,6 kg uz vienu iedzī-votāju 2010. gadā3. Vairāk nekā pusi no šī daudzuma sastāda svaigas zivis (6 kg), kam seko zivju izstrādājumi un konser-vētas zivis (2,7 kg), kūpinātas un žāvētas zivis (1,2 kg), sālītas siļķes (1,1 kg) un jū-ras veltes (0,2 kg). Analizējot responden-tu patēriņa modeļus, skaidri redzams, ka vairumam Latvijas patērētāju ir raksturīgs regulārs zivju un jūras velšu patēriņš. Trīs ceturtdaļas no patērētājiem (75%) vismaz vienu reizi mēnesī mājās ēd zivis un jūras veltes, ieskaitot lielu vairumu patērētāju (40%), kas to dara vismaz vienreiz nedēļā.

Salīdzinājumā ar citām Eiropas val-stīm, Latvijā zivis ir iecienījušas relatīvi gados jaunākas patērētāju grupas. Pie-mēram, Latvijā respondenti 40–54 gadu vecuma grupā ir visregulārākie zivju un jūras velšu patērētāji (82%), bet šajā ve-

3 Latvijas Zemkopības ministrija, Centrālā statistikas pārvalde

cuma grupā Eiropā 75% no aptaujātajiem ir regulāri zivju un jūras velšu patērētāji. Savukārt visjaunākie respondenti 15–24 gadu vecuma grupā Latvijā visretāk ēd zivis un jūras veltes (64%), bet vidējais rā-dītājs šajā patērētāju grupā Eiropā ir 67%. Vērtējot situāciju pa profesiju grupām, visvairāk regulāru zivju un jūras velšu patērētāju var sastapt starp vadītājiem (83%), bet vismazāk – starp studentiem (71%). Respondenti, kas dzīvo mājsaim-niecībās ar sastāvu četras personas un vairāk, ir regulārāki zivju un jūras velšu patērētāji (91%) salīdzinājumā ar patērē-tājiem no mājsaimniecībām, kas sastāv no viena cilvēka (70%).

Tā kā vairāk nekā puse respondentu Latvijā (54%) atzīst, ka reti ēd zivis un jūras veltes restorānos, ēdnīcās un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, vai pat nedara to nekad, jāsecina, ka Latvijā ie-dzīvotāji dod priekšroku patērēt šos pro-duktus mājās. Pretstatā tam, trešdaļa Lat-vijas respondentu regulāri bauda zivis un jūras veltes arī ārpus mājas (30%), kamēr citi dara to mazāk sistemātiski.

Tikai neliela daļa Latvijas responden-tu (7%) ēd zivis un jūras veltes reti vai neēd nemaz. Uz jautājumu, vai viņi var minēt iemeslus, kāpēc neiekļauj zivis un jūras veltes savā ēdienkartē, vairāk nekā puse respondentu (60%) atbildēja, ka viņiem nepatīk to izskats vai garša. 20% patērētāju šķērslis ir arī cena, bet 17% nav raduši šos produktus ēst. Latvieši parasti prot pagatavot zivis, jo tikai 7% respon-dentu Latvijā uzskata, ka zivis un jūras veltes ir grūti pagatavojamas un neērti ēdamas. Tikai 5% respondentu saka, ka zivis un jūras veltes viņiem traucē ēst ve-selības apsvērumi vai veģetāriešu dzīves stils, kas ir mazāks procents nekā citās Eiropas valstīs.

81

Kādi ir galvenie zivju un jūras velšu iegādes motivējošie faktori un svarīgā-kie aspekti Latvijas patērētājiem?

Interviju rezultāti liecina, ka respon-denti labi apzinās, ka zivis un jūras velšu produkti ir veselīgi, un viņiem patīk šo produktu garša. Tie ir arī galvenie ie-mesli, kāpēc Latvijas mājsaimniecībās tiek regulāri pirktas zivis un jūras veltes. Tāpat respondenti atzīst, ka zivis un jū-ras veltes ir viegli un ātri pagatavojamas un piemērotas veselīgai diētai. Kā iemesli pirkuma veikšanai tiek minēti arī zems tauku saturs un viegla sagremojamī-ba – kas uzskatāmi par labas veselības stūrakmeņiem.

Kādā veidā Latvijas patērētāji izvē-las zivju un jūras velšu produktus? Vai-rumam respondentu izšķirošie faktori pirkšanas procesā ir produkta pievilcī-guma un cenas proporcija. Produkta izskats, svaigums un noformējums ir svarīgs 73% Latvijas patērētāju. Cena ir gandrīz tikpat svarīga kā produkta

izskats – 71% no patērētājiem norāda, ka cena ir ļoti būtisks aspekts. Vienai trešdaļai patērētāju nozīmīgs faktors ir produktu izcelsme, bet pagatavošanas vieglums un ātrums ir svarīgs 16%. Pro-duktu izcelsme ir svarīga 33% Latvijas patērētāju, bet tādi aspekti kā zīmols un kvalitātes marķējums ir svarīgi tikai 11% patērētāju. Tikai niecīga daļa patē-rētāju (4%) ir norūpējušies par zivju un jūras velšu iegādes, vides, sociālajiem un ētiskajiem aspektiem.

Zivju un jūras velšu tradicionālo tirdzniecības kanālu novērtējums val-stī ir ļoti augsts. Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, vairums Latvijas patērētāju (75%) mēdz pirkt zivis un jūras veltes mūsdie-nīgos mazumtirdzniecības veikalos, ie-skaitot dažādus lielveikalus un pārtikas veikalus. Tomēr puse no respondentiem kā iecienītu šo produktu iegādes vietu min arī tirgu, bet Eiropā kopumā līdzīgi domā tikai ceturtā daļa no responden-tiem. Turklāt Latvijā ir arī lielāks skaits

2. attēls. Tradicionāls zivju veiklas Dānijā. Avots: Eurofish

Galvenie iemesli zivju iegādei: • laba garša – 70%• veselīgas – 69%• zems tauku saturs – 19%• viegli un ātri

pagatavojamas – 14%• viegli sagremojamas – 11%

82

respondentu, kas dod priekšroku zivju un jūras velšu pirkšanai tieši no zvejnie-kiem vai saimniecības (16%), Eiropā tie salīdzinoši ir 9% respondentu. Valstī po-pulāri ir arī zivju veikali un specializētie veikali, bet to popularitāte, salīdzinot ar vidējo Eiropā, nav tik augsta; acīmredzot specializēto zivju veikalu neesamības dēļ. Šo iespēju izvēlas tikai 25% Latvijas res-pondentu salīdzinājumā ar 40% respon-dentu Eiropas līmenī. Savukārt Latvijas patērētāji pirms pirkšanas vēlas apskatīt zivis un jūras veltes: iepirkšanās no attā-luma valstī nav populāra, un iedzīvotāji to īpaši nepraktizē. Baltijas jūras reģionā nav izplatīta zivju un jūras velšu tiešsais-tes jeb interneta pārdošana (1%), izņemt Dāniju, kur 4% no patērētājiem izvēlas šo iespēju.

Gandrīz puse no Latvijas patērētājiem (48%) ir norādījuši, ka vislabākais infor-mācijas avots par zivīm un jūras veltēm ir veikalu pārdevēji. Ģimene un draugu

loks 45% respondentu arī spēlē svarīgu lomu ieteikumos par zivju un jūras vel-šu pirkšanu, bet informācija internetā (30%), televīzijā vai no grāmatām (29%) tiek uzskatīta par mazāk pārliecinošu.

Tradicionāli Latvijas zivju pārstrādes nozare piedāvā bagātīgu, dažādu sugu kūpinātu zivju klāstu. Nav brīnums, ka Latvijas patērētāju iecienītāko produktu starpā tik plaši ir pārstāvēta tieši šo pro-duktu kategorija. Vairums patērētāju re-gulāri pērk sālītus, kūpinātus un sālīju-mā sagatavotus produktus (68%), kon-servētus produktus (58%), kā arī svaigas zivis un jūras veltes (57%). Interesi izraisa fakts, ka visregulārākie zivju un jūras vel-šu produktu cienītāji Latvijā parasti iegā-dājas svaigus produktus: 20% no Latvijas respondentiem to dara vismaz vienu reizi nedēļā. Mazāk kā puse Latvijas patērētā-ju (43%) regulāri pērk saldētas zivis un jūras veltes, un mazāk nekā viena trešā daļa (27%) pērk rīvmaizē panētas zivis

3. attēls. Gan vietējiem patērētājiem, gan pilsētas viesiem Rīgas Centrāltirgus ir viena no iecienītākajām zivju un jūras velšu pirkšanas vietām. Avots: Eurofish

Svarīgi zivju iegādes aspekti: • produkta izskats – 73%• produkta cena – 71%• produkta izcelsme – 33%• pagatavošanas vieglums

un ātrums – 17%• zīmols vai kvalitātes

marķējums – 11%

83

un gatavas maltītes uz zivju un jūras velšu produktu bāzes.

Aptaujas rezultāti rāda, ka Latvijas pa-tērētājiem ir labas zināšanas par zivīm un jūras veltēm un viņi mēdz rūpīgi izvēlēties produktus, pievēršot uzmanību to ražo-šanas īpatnībām. Tai pašā laikā, viņi prot prasmīgi novērtēt katru produktu indivi-duāli. Relatīvais vairākums dod priekšro-ku Baltijas jūrā zvejotām zivīm, diezgan liela daļa respondentu pieņem lēmumu atkarībā no katra produkta veida. Tādē-jādi 18% patērētāju saka, ka izvēle par labu savvaļā iegūtiem vai akvakultūrā audzē-tiem produktiem tiek izdarīta atkarībā no konkrētā produkta veida, 22% patērētāju apgalvo, ka izvēlas jūras vai saldūdens pro-duktus arī atkarībā no produktu veida, bet 21% patērētāju atkarībā no produktu vei-da izvērtē produkta izcelsmi. Šī patērētāju daļa, kas individuāli novērtē produktus, ir starp augstākajām Eiropā.

Latvijas patērētāji nav pārāk konser-vatīvi savos ēšanas paradumos, jo viņi iz-rāda interesi par jaunām zivīm un jūras veltēm un grib tās nogaršot. Lielākā daļa patērētāju labāk izmēģina jaunus produk-

tus mājās (66%), kas, salīdzinot ar vidējo Eiropā (64%), ir nedaudz lielāka daļa iein-teresēto patērētāju. Tomēr, kad runa ir par jaunu produktu izmēģināšanu ārpus mā-jas, tendence ir tieši pretēja. Gandrīz puse Latvijas patērētāju dod priekšroku šādu produktu nogaršošanai reklāmas pasāku-mos (48%), bet šādu patērētāju daļa ES ir lielāka (56%). Mazāk patērētāju arī vēlas izmēģināt jaunus produktus restorānos vai īpašos pasākumos (39%), bet vidēji ES šādu patērētāju ir 56%.

Sociālo tīklu nozīme zivju un jū-ras velšu izvēlē Latvijas patērētāju acīs ir daudz lielāka nekā sociālo mediju nozī-me. 78% respondentu uzsver, ka attiecībā uz produktiem galvenokārt uzklausa ģi-menes un draugu ieteikumus, bet vairāk nekā puse patērētāju (58%) nepiekrīt, ka iegādātos zvejas un akvakultūras produk-tus, ietekmējoties no TV, interneta mājas-lapām, grāmatām vai žurnāliem.

Aptaujā tika pētītas arī patērētāju do-mas par dažādām informācijas norādēm, kam būtu jāatrodas uz zvejas un akva-kultūras produktu etiķetes. 83% Latvijas patērētāju vissvarīgākais bija nozvejas vai

84

ražošanas datums, kas ir vairāk kā vi-dēji ES (76%). Salīdzinājumā ar Eiropas respondentiem (28%), lielāks Latvijas respondentu skaits (36%) norādīja, ka svarīga ir informācija par zvejnieku/zivju audzētāju. Pretstatā tam, salīdzinājumā ar patērētājiem citās Eiropas valstīs (39%) daudz mazāks Latvijas patērētāju skaits kā svarīgu faktoru minēja vides informā-ciju (22%). Ētiskajiem un sociālajiem faktoriem bija niecīga nozīme, jo, attie-cīgi, tikai 7% un 6% patērētāju norādīja, ka tas ir svarīgi.

Patērētājiem uzdeva arī jautājumu, kāda veida informāciju pēc viņu domām būtu svarīgi norādīt uz konservētu un ga-tavo produktu etiķetēm. Vairums Latvijas patērētāju uzskatīja, ka vissvarīgākā ir in-formācija par to, no kurienes attiecīgais produkts nāk (63%) un kādu sugu satur (62%). Gandrīz pusei Latvijas patērētāju šķita svarīgi zināt, kur atrodas zivju pār-strādes uzņēmums, kas ražojis attiecīgos produktus (51%), pretstatā Eiropas pa-tērētājiem, kur tas bija svarīgi tikai 40%

patērētāju. 43% Latvijas respondentu ir būtiski noskaidrot, vai attiecīgie produkti izgatavoti no savvaļas vai audzētajām zi-vīm, bet Eiropā vidēji tas ir svarīgi vairāk kā pusei patērētāju (55%). Latvijas patērē-tājiem ir niecīga interese par informāciju, ar kādiem zvejas rīkiem attiecīgie pro-dukti ir nozvejoti.

Latvijas zivju un jūras produktu tir-gus elastība tiek vērtēta kā augsta, it īpaši runājot par pieprasījuma cenas elastību. Aptaujas rezultāti rāda, ka zemāka cena lielākai daļai Latvijas patērētāju (81%) būtu stimulējošs faktors pirkt vairāk zivju un jūras produktus, kamēr vairāk kā pu-sei patērētāju (58%) būtu svarīga plašāka produktu dažādība un tirdzniecības ka-nālu pieejamība.

Var secināt, ka Latvijas zivju pārstrā-des rūpniecība samērā veiksmīgi apgūst jaunas tehnoloģijas un patērētājiem pie-dāvā inovatīvus produktus. Mūsdienās iz-šķirošie faktori ir spēja izprast patērētāju izvēli un tādējādi prognozēt tirgus attīstī-bas tendences.

85

IV Zivkopība un zivju resursu atražošana

86

Svešzemju sugas akvakultūrāSvešzemju sugas ir ļoti iecienītas

akvakultūrā gan Latvijā, gan pasaulē. Uzņēmējiem patīk šo zivju ātrais augšanas temps, jo parasti tie izvēlas tikai ātraudzīgās sugas, kā arī iespēja tirgū piedāvāt plašāku sortimentu. Tomēr jaunu sugu ieviešana audzēšanā vai izlaišana/izbēgšana dabā nav viennozīmīgi vērtējama, par to diskutē zinātnieku, uzņēmēju, makšķernieku un politiķu vidū. No vienas puses, iniciatīva ir apsveicama un atbalstāma, tomēr, no otras, jāņem vērā Latvijas akvakultūras uzņēmumu specifika – nozīmīgi lielākais akvakultūras produkcijas devums nāk no dīķsaimniecībām, kurās ir vairāk vai mazāk dabīgi apstākļi, nevis no recirkulācijas sistēmām, kur audzēšana notiek kontrolētos, mākslīgos apstākļos. Protams, tas ierobežo svešzemju sugu skaitu. Papildus jāņem vērā fakts, ka dīķsaimniecībām ir ļoti cieša saistība ar dabiskajām ūdenstilpēm. Zivis no dabiskajiem ūdeņiem ienāk audzētavās, kā arī audzētās zivis dīķa nozvejas laikā no dīķa nonāk dabiskajos ūdeņos. Akvakultūrā audzētu zivju izbēgšana dabā notiek pēc avārijām, paliem, lietavām un plūdiem. 2017. gada augustā bija vērienīgi

plūdi Latgalē. Lai arī BIOR vēl nav saņēmis šādas ziņas, tomēr, ja plūdu skartajā rajonā atradās dīķsaimniecības, tad tajās audzētās zivis noteikti nonāca apkārtējos ezeros, upītēs un tālāk Daugavas baseinā. BIOR pētniekiem, veicot zivju resursu monitoringu iekšējos ūdeņos, dabā ir izdevies nozvejot svešzemju sugas, kuras nav izlaistas saskaņā ar LR normatīviem aktiem, tātad tās ir izbēgušas lokālu avāriju laikā, vai arī ir patvaļīgi izlaistas.

Kas ir svešzemju suga? Latviešu valodas skaidrojošajā

vārdnīcā teikts: svešzemju – citu zemju, citu valstu; ārzemju.

Eiropas Padomes 2007. gada 11. jūnija Regulā (EK) Nr.708/2007 “par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā” par svešzemju sugu tiek uzskatītas: a) sugas, kuras parādās ārpus to zināmā izplatības areāla, kur tās parādījušās apzinātas vai nejaušas cilvēku īstenotas izlaišanas rezultātā; b) poliploīdi organismi, neatkarīgi no to dabiskā veida vai izkliedes potenciāla.

Tātad saskaņā ar Regulā minēto tādas šķietami pierastas sugas kā karpa un

Ruta Medne, Santa PurviņaPārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR”Zivju resursu pētniecības departaments

87

sudrabkarūsa, baltais un melnais amūrs, baltais un raibais platpieris, varavīksnes forele un storu dzimtas zivis, izņemot Atlantijas jeb Baltijas stori (Acipenser oxyrinchus), ir svešzemju sugas. Papildus minētajam arī poliploīdi (ģenētiski izmainītās) ir pieskaitāmas svešzemju sugām.

Protams, svešzemju sugu zivis reizēm tiek ievestas kā eksotiskie dzīvnieki un pēc tam tiek sākta šo zivju kā akvakultūras sugas audzēšana. Sludinājumu portālos un interneta vietnēs redzams, ka Latvijā tiek ievestas piraijas (bieži nepareizi sauktas par piraņām, pirajām), tirgo orfas, dažādus samus, baltos amūrus, platpierus, krāsainās karūsas, koj-karpas, zelta orfas un dažādas stores, un bieži neprecīzo nosaukumu dēļ nav skaidrs, kas tā ir par zivju sugu. Tirgotāju ievietotajā informācijā diemžēl tiek minēts, ka zivis ir piemērotas izlaišanai dīķos un ezeros.

Jāpiemin, ka joprojām atsevišķos gadījumos notiek zivju resursu papildināšana, dabiskos ūdeņos ielaižot akvakultūras sugas, kuras uzskatāmas par svešzemju sugām, tomēr tas tiek darīts tikai tādos gadījumos, kad zinātnieki ir pārliecināti, ka konkrētā svešzemju suga nerada negatīvu ietekmi uz vidi. Lai ielaistu dabiskos ūdeņos svešzemju sugas zivis, darbību nepieciešams saskaņot ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kura nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR un Pārtikas un veterināro dienestu (PVD).

Svešzemju sugu plusi un mīnusi

Audzētājus interesē, ka atsevišķas sugas ir vieglāk un ātrāk audzējamas,

ar lielāku ekonomisko vērtību. Vienas sugas ir iecienītas makšķernieku vidū, par citām ir izplatījies bieži vien maldīgs uzskats, ka tās paveic brīnumus un attīra dīķus saimnieka vietā.

Tomēr atsevišķas sugas ir ļoti agresīvas un ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ zūd vietējās sugas, kā arī samazinās bioloģiskā daudzveidība. Konvencijā par bioloģisko daudzveidību (KBD), kurai pievienojusies Eiropas Kopiena, dalībvalstis apņemas novērst tādu svešzemju sugu ieviešanu, kuras apdraud ekosistēmas, dzīvotnes vai citas sugas, un šīs sugas kontrolēt vai izskaust. Tāpēc Zvejniecības likums nosaka, ka specializētai zivju audzēšanai un ūdensaugu kultivēšanai Latvijas Republikas ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida) nepieciešama attiecīgās pašvaldības atļauja, kas saskaņota ar institūtu BIOR un Dabas aizsardzības pārvaldi, bet ūdeņos, kas iekļauti normatīvajā aktā par riska ūdensobjektiem, arī ar Valsts vides dienestu.

Katra suga ir īpaša, katrai ir sava, individuāla ietekme. Latvijas iekšējos ūdeņos šobrīd izplatās invazīvais rotans, Perccottus glenii Dybowski (syn. (ort. var.) Percottus glehni), kas patvaļīgi ielaista pagājušā gadsimta 90. gados Latgalē, ko acīmredzot izdarījuši vai nu makšķernieki, vai audzētāji. Savukārt jūrā izplatās apaļais jūras grundulis Neogobius melanostomus Pallas, kuram ir nozīmīga negatīva ietekme uz vietējām sugām.

Pagājušā gadsimtā Latvijas ūdeņot tika mērķtiecīgi aklimatizētas vairākas storu sugas, varavīksnes foreles, karpas u.c., tomēr nevienai no šīm ekonomiski nozīmīgajām sugām nav izveidojušās

88

sevi uzturošas dabiskas populācijas, jā – tās dzīvoja un auga, bet acīmredzot klimatiskas nesaderības dēļ tām ir apgrūtināta vairošanās. Šīm izlaišanām bija vairāk īslaicīgs efekts, makšķernieku priekam.

Tomēr katrs aklimatizācijas pasākums nes līdzi arī zināmu vai nezināmu ietekmi uz vietējo faunu. Piemēram, klimatiskiem apstākļiem nepiemērotas zivis slimo un nepieņemas svarā; zivis no citiem reģioniem ienes jaunas slimības; var krustoties ar vietējām sugām, radot ģenētiskas izmaiņas populācijā; ietekmēt vietējo sugu nārstu; ietekmēt zivju barības bāzi; ietekmēt vietējās sugas, izēdot to ikrus un mazuļus, utt.

Pārdomāta izlaišana?Saskaņā ar Padomes Regulu (EK)

Nr. 708/2007 (2007. gada 11. jūnijs) par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu katrā ES valstī tiek izveidota sistēma, kādā tiek izsniegtas atļaujas šo sugu ieviešanai akvakultūrā un uzturēts attiecīgs izsniegto ieviešanas atļauju reģistrs ar visu atļauju izsniegšanas pamatojuma pavadošo dokumentāciju. Latvijā reģistru uztur DAP. Regulas mērķis ir izvērtēt un pēc iespējas samazināt svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu, kuras tiek izmantotas akvakultūrā, ietekmes uz dabiskajām ūdens dzīvotnēm risku un tādējādi veicināt nozares ilgtspējīgu darbību.

Viena no diskutablām sugām šobrīd ir makšķernieku iecienītā varavīksnes forele Oncorhynchus mykiss (Walb.), kas Latvijā ir ievesta pirms vairāk nekā 100 gadiem un kuru šobrīd plaši audzē zivju audzētavās. Šī suga ir introducēta vismaz

99 pasaules valstīs, un dažās valstīs izveidojusi vairoties spējīgu populāciju. Eiropā tas ir Alpu kalnu reģions. Latvijā šo sugu ielaida vairāk nekā 35 ezeros, 12 upītēs un trīs Daugavas ūdenskrātuvēs padomju laikos (Plikšs & Aleksejevs, 1998). Tomēr nevienā no minētajām ūdenstilpēm šīs sugas populācija nav izveidojusies, kā arī šī suga netiek konstatēta zinātniskajās kontrolzvejās. Atsevišķi varavīksnes foreles noķeršanas gadījumi ir ūdenstilpēs, kuras atrodas tiešā zivju audzētavu tuvumā. Turklāt Latvijas klimatiskos apstākļos varavīksnes foreles slikti pārziemo, un periodiski iepriekšējā gadā ielaistās zivis ziemā ir “pazudušas”. Latvijas klimats dabiski ierobežo šīs sugas izplatību. Līdzīgi arī karpu mazuļi Latvijas ūdeņos zinātniskajās kontrolzvejās praktiski netiek konstatēti, lai arī tiek novēros šīs zivs nārsts mazos dīķīšos. Tas, ka kontrolzvejā dabā netiek konstatēti ne varavīksnes foreles, ne karpu mazuļi, apstiprina, ka šo sugu zivīm ir apgrūtināta vairošanās Latvijas dabiskajās ūdenstilpēs. Tāpēc var uzskatīt, ka šīs sugas aklimatizācijas pasākums Latvijā nav izdevies un zivju izlaišana dabiskos ūdeņos ilgtermiņā ir bijusi maz efektīva.

Pēdējos gados visā pasaulē, lai pārtrauktu mākslīgi audzēto un izbēgušo zivju krustošanos ar savvaļas zivīm, pāriet uz poliploīdu organismu audzēšanu, kas nevairojas. Jāpiebilst, ka poliploīdie organismi nav paredzēti zivju resursu papildināšana. Tādas zivis tiek iegūtas ar mērķi palielināt akvakultūras produkcijas apjomu, bet papildu ieguvums, ka izbēgšanas gadījumā tās neveido hibrīdus ar dabiskajām zivīm.

Lai ievestu un audzētu svešzemju sugas zivju audzētavā vai izlaistu tās

89

dabiskā vidē, savus plānus vajag saskaņot ar DAP, kurš nepieciešamības gadījumā sazināsies ar BIOR un PVD. Šobrīd DAP mājaslapā atrodams zivju audzētavu saraksts, kuras drīkst ievest un audzēt svešzemju sugas bez saskaņošanas ar DAP, taču šīs audzētavas ir atbildīgas par to, lai viņu audzētās svešzemju sugu zivis nenonāktu dabiskos ūdeņos. Pārējām zivju audzētavām svešzemju sugu zivju audzēšana jāsaskaņo ar DAP, un eksperti izvērtēs un pieņems lēmumu atļaut vai neatļaut svešzemju sugu ievešanu un audzēšanu, katru gadījumu izvērtējot individuāli.

90

Zivju augšanas veicinātāji, zivju barība un barošana, zandartu un vēdzeļu mazuļu ieguve turpmākai audzēšanai mākslīgos zivju audzēšanas apstākļosZivju augšanas veicinātāji

Lauksaimnieciskā ražošana, īpaši lopkopība, pēdējo 50 gadu laikā ir strauji attīstījusies dažādos virzienos, ieskaitot dzīvnieku ēdināšanu, ģenētiku, inženier-tehniku, darba organizāciju un komuni-kācijas līdzekļus, lai iegūtu maksimālu dzīvmasas pieaugumu, gaļas iznākumu un citus rādītājus. Šādas tendences ir at-tiecināmas arī uz akvakultūras dzīvnieku audzēšanu. Audzējot zivis akvakultūras uzņēmumos gan pārtikai, gan izlaišanai dabā, viens no svarīgākajiem mērķiem ir izaudzēt zivis līdz konkrētam standartiz-mēram, ar kuru ir pieņemts zivis realizēt. Šo izmēru vēlams sasniegt pēc iespējas īsākā laika posmā, lai samazinātu izde-vumus par zivju ilglaicīgu uzturēšanu. Mūsdienās augšanu var veicināt vairākos veidos – izmantojot dažādas augšanu veicinošas barības piedevas (probiotikas u.c.), selekcijas metode (veidot ātraudzī-gākas šķirnes) un gēnu inženierija (ģe-nētiskā modifikācija). Protams, primāri

zivju audzēšanā ir jānodrošina optimāli un sugai atbilstoši audzēšanas apstākļi, kā arī stingri jāievēro zivju labturība un sanitārhigiēniskie pasākumi, lai nodroši-nātu zivīm teicamu veselību, kas sekmēs ātru un efektīvu audzēšanas procesu un gala produkcijas kvalitāti. Kā arī zināt-nieku un praktiķu uzmanība nedrīkst būt orientēta tikai uz maksimālas pro-duktivitātes ieguvi, bet arī uz tās kvali-tāti, ražotās pārtikas drošību, dzīvnieku veselības saglabāšanu un apkārtējās vi-des aizsargāšanu.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselī-bas un vides zinātniskajā institūtā BIOR vairāku gadu pētījumos tika izmēģinātas dažādas zivju augšanas ātrumu un veselī-bu uzlabojošas barības piedevas. To efek-tivitāte tika pārbaudīta, audzējot dažādu sugu lašveidīgo zivju un storu mazuļus. Pēdējo piecu gadu laikā dažādās institū-ta zivju audzētavās tika pētīta trīs dažādu preparātu ietekme uz zivju mazuļu au-

Mārcis Ziņģis, Viktors RomaņuksPārtikas drošības, dzīvnieku veselības unvides zinātniskā institūta “BIOR”Akvakultūras pētniecības un izglītības centrs

91

dzēšanu. Izmēģinājumos tika izmantots viens probiotiku līdzeklis un divi aktīvo vielu saturoši līdzekļi – barības piedevas.

No probiotiku atklāšanas līdz to iz-mantošanai akvakultūrā pagāja samērā ilgs laiks. Atsevišķi fermeri pēc piena lie-tošanas, kurš saturēja dažāda veida, pār-svarā patogēnas, baktērijas, 1905. gadā pirmo reizi atzīmēja dažu baktēriju po-zitīvo ietekmi. Plašāk izmantotā probio-tiku definīcija ir – viens vai vairāki mik-roorganismi, kam ir labvēlīga ietekme uz saimnieku un kuri spēj dzīvot gremoša-nas traktā, jo ir toleranti pret skābēm, to sāļiem un žulti. Gadiem ejot, palielinājās izpratne par probiotikām; sākumā tika uzskatīts, ka tā ir substance, ko izdala mikroorganismi, bet tagad ar probioti-kām saprot mikroorganismus, kuriem piemīt antimikrobiāla īpašība. Šie mik-roorganismi uzlabo zarnu trakta mikro-floru, izdala antibakteriālas vielas (bakte-riocīdus un organiskās skābes), konkurē ar patogēniem mikroorganismiem par vietu un barību gremošanas traktā, kā arī ražo antitoksīnus. Probiotikas uzlabo arī imūnsistēmu, spēj pavājināt alerģiskās reakcijas, kā arī palēnina vēža izplatību. Divas probiotiskās visbiežāk izplatītās baktēriju ģintis ir Bifidobacterium un Lactobacillus. Akvakultūrā probiotiku ie-darbības pētījumi ir sākušies samēra ne-sen. Atšķirībā no sauszemes dzīvniekiem ūdens iemītniekiem kuņģa un zarnu trakta mikroflora ir atkarīga no ārējiem apstākļiem – ūdens plūst cauri to gremo-šanas traktam. Tāpēc lielākā daļa baktē-riju tikai īslaicīgi aizkavējas zarnās. Līdz ar to, lai pavājinātu patogēno baktēriju ietekmi, pēdējo gadu laikā sāka plašāk izmantot probiotikas – atšķirībā no anti-biotikām tās ir mazāk kaitīgas zivīm un krietni mazāk piesārņo ūdeni.

Dažādu vielu saturošas barības pie-devas zivju audzēšanā jau samērā sen izmanto par augšanas stimulantiem. Ba-rības piedevas mēdz būt gan cietā veidā, gan šķidrā. To sastāvā parasti ietilpst dažādas aminoskābes – glicīns, arginīns, vitamīni – askorbīnskābe, folijskābe, mi-nerālvielas – cinka sulfāts un dažādi citi aktīvie elementi. Galvenais barības pie-devu mērķis ir bagātināt pamatbarības bāzi, lai zivīm netrūktu proteīnu, vitamī-nu un minerālvielu.

Viena no zinātniskā institūta BIOR izmēģinājumos izmantotajām barības piedevām tiek ražota no dabiskajiem produktiem. Tā satur aktīvās vielas ti-molu un karvakrolu, kuras darbojas pret iekaisumu izraisītājiem, infekciju un gre-mošanas trakta nelabvēlīgo mikrofloru, kā arī tiem piemīt pretsēnīšu un dzīv-nieku augšanu stimulējoša ietekme. Šīs aktīvās vielas tiek iegūtas no dabīgajām ēteriskajām eļļām. Pēc ražotāju datiem šī piedeva akvakultūras dzīvniekiem uzla-bo barības sagremošanu, uzlabo izturību pret stresu manipulāciju laikā, samazina mirstību un palielina svara pieaugumu. Šī barības piedeva tika izmantota storu hibrīdu besteru (belugas (Huso huso) un sterletes (Acipenser ruthenus) hibrīds) un varavīksnes foreļu (Oncorhynchus my-kiss) audzēšanā. Izmēģinājums ilga trīs mēnešus ar 1+ vecuma zivīm. Ietekme uz storu veselību un mirstību netika no-vērota, un, apkopojot rezultātus, dotā ba-rības piedeva šīm zivīm nedeva pozitīvu efektu. Forelēm pozitīva ietekme tika no-vērota kā samazināta zivju mirstība, un rezultātā tika iegūtas zivis ar svaru šaurā-kā diapazonā, vienādākas zivis, kam ziv-ju audzēšanas procesā ir pozitīva iezīme, zivis ir retāk jāšķiro. Demonstrējumā iz-mantotajām zivju sugām attiecīgajā vecu-

92

mā, pielietotajā laikā un veidā izmantotās barības piedevas neuzrādīja lietderīgu un ekonomisku pielietošanas pamatojumu, bet, lai apstiprinātu to efektivitāti, būtu nepieciešami papildu pētījumi.

Otra izmēģinājumos izmantotā ba-rības piedeva bija bioaktīvs produkts produktivitātes uzlabošanai akvakultūrā, kas ir paredzēts zivīm un vēžveidīgajiem. Tam piemīt pretvīrusu, hepatoprotektīva, antioksidējoša, antianēmiska, imūnsti-mulējoša un biokatalītiska iedarbība, ko nodrošina tā sastāvā esošās vielas gliko-zamīns, maltodekstrīns; aminoskābes: arginīns, glicīns; vitamīni: askorbīnskā-be, folijskābe, cianokobalamīns (B12), kalcija pantotenāts, piridoksols (B6); transportelements: cinka sulfāts; antiok-sidanti u.c.

Šī barības piedeva tika izmantota vairākās institūta zivju audzētavās divas audzēšanas sezonas Baltijas lašu (Salmo salar) un taimiņu (Salmo trutta) mazuļu audzēšanā. Apkopojot iegūtos rezultātus, šis preparāts ir parādījis pozitīvu efektu lašveidīgo zivju mazuļu audzēšanā, un

jāņem vērā arī tas, ka tā sastāvā ir biolo-ģiski aktīvās vielas, kas zivju mazuļiem profilaktiskos nolūkos nereti tiek pievie-notas pie barības citu preparātu veidā. Tā kā izmēģinājumi tika veikti reālos audzē-šanas apstākļos, vairākās audzētavās esot ļoti mazam zivju izmēram un otrajā pē-tījuma gadā piedeva tika izmantota zivju mazuļiem no pirmās barošanas reizes, iegūtos rezultātus nevar izteikt precīzos skaitļos, kā arī dažos rādītājos tie bija atšķirīgi starp audzētavām, ko varēja ie-tekmēt specifiski atšķirīgi apstākļi. To-mēr, neskatoties uz to, vairumā gadījumu lašveidīgo zivju mazuļiem, izmantojot šo bioaktīvo produktu, izmēģinājuma noslēgumā bija lielāks vidējais svars, tie mazāk slimoja, bija mazāka zivju mirstī-ba un tās labāk reaģēja uz ārstēšanas pa-sākumiem. Gandrīz visās izmēģinājuma grupās, kurām tika izmantota barība ar šo preparātu, bija līdzīgāks zivju svars – vienādākas zivis, un vienā zivju audzēta-vā tika atzīmēta šo mazuļu labāka apetīte.

Izmēģinājumos izmantotā probiotika saturēja Bacillus amyloliquefaciens bak-

1. attēls. Zivju (lašu) sadalījums pa lieluma grupām z/a “Kārļi”, %

45

40

35

30

25

20

15

10

5

0

%

Probiotikas Kontrole

L

V

M

93

tēriju sporas. Šis preparāts ir paredzēts uzklāšanai uz gatavas granulētās barī-bas. Tā rekomendējamā deva ir maza – 0,2 g/ kg barības. Sākumā preparāts tika vienmērīgi sajaukts ar eļļu un tad uzklāts uz granulētās barības. Šo probiotiku iz-mēģinājums tika veikts trīs institūta zivju audzētavās ar lašveidīgo zivju mazuļiem. Vienā no audzētavām rezultāti bija līdzī-gi gan kontroles grupā, gan zivīm, kurām pie barības tika pievienotas probiotikas. Divās pārejās zivju audzētavās probioti-kas uzrādīja pozitīvu ietekmi, zivju ma-zuļu vidējais svars izmēģinājuma beigās bija lielāks, bija nepieciešams mazāks ārstēšanas procedūru skaits un vienā no šīm audzētavām kontroles grupā pēc šķi-rošanas bija ievērojami lielāks zivju atgā-jums. Tas liecina par zivju mazuļu labāku izturību pret stresa apstākļiem un labāku imunitāti. Kā arī pēc šķirošanas zivju sa-dalījums pa lieluma grupām izrādījās la-bāks probiotiku grupā. Kā piemērs 1. at-tēlā ir dati no zivju audzētavas “Tome” filiāles “Kārļi”. Lieluma grupu apzīmē-

jums “L” nozīmē – lielākā, “V” – vidējā un “M” – mazākā.

Tā kā zinātniskā institūta BIOR zivju

audzētavu mērķis ir dažādu zivju mazu-ļu audzēšana, galvenokārt Valsts zivju resursu atražošanas programmas ietva-ros, tad attiecīgie augšanas veicinātāji tika izmēģināti zivju mazuļiem pirmajā audzēšanas gadā. Nākotnē būtu lietde-rīgi izmēģināt arī šo preparātu efektivi-tāti preču zivju audzēšanā (nobarošanā) pirmstirgus audzēšanas periodā.

Jāatzīmē, ka visas izmēģinājumos iz-mantotās barības piedevas ir pieejamas Latvijas tirgū, un, ja nepieciešami de-talizētāki izmēģinājumu rezultātu dati, pēc tiem var griezties Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā zivju audzētavas “Tome” Akva-kultūras, pētniecības un izglītības centrā. Izmēģinājumi un pētījumi ar zivju aug-šanas veicinātājiem un imunitāti uzlabo-jošiem preparātiem tiek un tiks turpināti institūta BIOR valsts zivju audzētavās.

Zivju barība un barošanaLaba un lēta zivju barība ir viens no

svarīgākajiem aspektiem akvakultūrā, jo tā sastāda lielu daļu no izmaksām (ziv-ju barības izmaksas var sastādīt 40–50% no kopējām izmaksām, bet noteiktos audzēšanas posmos, specifiskās sistēmās tās var būt ievērojami lielākas vai ma-zākas), kā arī atstāj milzīgu iespaidu uz zivju veselību, galaprodukta kvalitāti un ietekmi uz vidi. Pēdējo gadu laikā strauji attīstās zivju sugu specifiskā barība, kura uzlabo gan zivju veselības stāvokli, gan ir piemērota tieši konkrētas sugas augšanas

tempiem, sezonai, audzēšanas mērķim, audzēšanas sistēmai un apkārtējās vides ekoloģijai. Ar šāda veida barību izman-tošanu tiek samazinātas ražošanas iz-maksas, kas samazina arī galaproduktu cenu.

Rūpnieciski ražotas (mākslīgas, granulētas) barības

Mākslīgās barības var iedalīt divās kategorijās – pilnvērtīgā un papildbarī-ba. Pilnvērtīga barība iekļauj visas sa-

94

stāvdaļas, kas nepieciešamas optimālai zivju augšanai, uzturot tās labā veselības stāvoklī. Lielākā daļa zivju audzētāju iz-manto pilnvērtīgo barību, kuru sastāvā ir proteīni (18–50%), tauki (10–25%), ogļ-hidrāti (15–20%), pelni (<8,5%), fosfors (<1,5%), ūdens (<10%), kā arī neliels daudzums vitamīnu un minerālu. Ja zi-vis tiek audzētas lielā blīvumā, mākslīgos vai iekštelpu ūdens rezervuāros, kur tām nav pieejama dabiskā barība, ir jāizman-to pilnvērtīga barība.

Turpretim, papildbarība tikai papil-dina dabiskās barības avotus (zooplank-tonu, aļģes, mazākas zivis), kuri ir pieeja-mi pamatā tikai dabiskajās ūdens tilpnēs, audzējot zivis mazākos blīvumos. Šādas barības nesatur visas nepieciešamās barī-bas vielas un pārsvarā tiek izmantotas kā papildu proteīna, ogļhidrātu un, dažreiz, tauku avots.

Proteīns (olbaltumvielas)Proteīns ir visdārgākā zivju barības

sastāvdaļa, tāpēc ir ļoti svarīgi izvēlēties pareizos nepieciešamos proteīnus un to daudzumu attiecīgai zivju sugai un tās izmēram. Proteīns ir veidots no amino-skābju virknēm. Neskatoties uz to, ka dabā ir vairāk nekā 200 dažādu amino-skābju, 20 no tām ir bieži sastopamas, no tām savukārt 10 ir būtiskākās (neaizstā-jamās), jo tās zivis nav spējīgas sintezēt. Šīs aminoskābes ir metionīns, arginīns, treonīns, triptofāns, histidīns, izoleicīns, lizīns, leicīns, valīns un fenilalanīns. Pa-rasti lizīns un metionīns ir pirmās ami-noskābes, kas sāk ietekmēt barības cenu, jo, piemēram, barības, kuras sastāva pa-matā ir augus izcelsmes produkti (sojas pupiņas), nesatur pietiekamu metionīna daudzumu, tāpēc ir jāatrod papildu me-tionīna avoti.

Dažāda veida rūpnieciski ražota ekstrudēta granulētā zivju barība

95

Prasības pēc proteīniem parasti ir zemākas zālēdājzivīm, kam seko visē-dājzivis. Vislielākais daudzums proteīnu ir nepieciešams plēsīgajām zivīm, kā arī zivīm, kas tiek audzētas lielā blīvumā (recirkulācijas akvakultūras sistēmās) – tām ir jāizmanto barība ar lielu prote-īnu daudzumu. Nepieciešamā proteīna daudzums samazinās, zivij augot. Jāņem vērā, ka tieši proteīns tiek izmantots aug-šanai, ja zivij ir pietiekams daudzums tauku un ogļhidrātu, pretējā gadījumā proteīni tiks izmantoti enerģijas iegūša-nai un dzīvības uzturēšanai.

Aptuvens proteīna sastāvs ir: ogleklis (50%), skābeklis (21%), slāpeklis (16%), ūdeņradis (7%) un 6% citu vielu. Zivis ir spējīgas izmantot augsta proteīna satura barības, bet ir jārēķinās ar to, ka ap 65% no proteīna tiks izvadīta ārvidē. Lielākā daļa slāpekļa tiks izvadīta caur žaunām amonjaka formā (NH3), un 10% no slā-pekļa izgulsnēsies cietvielu savienoju-mos. Paātrināta eitrofikācija (uzturvielu pārbagātināšana), kas tiek izraisīta ar notekūdeņiem no zivju audzētavām sa-karā ar lielu slāpekļvielu koncentrāciju, ir viena no lielākajām notekūdeņu kva-litātes kontroles problēmām, ar ko nā-kas saskarties zivju audzētājiem. Tāpēc kvalitatīva un piemērota zivju barība arī samazina negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi.

Lipīdi (tauki)

Lipīdi ir barības vielas ar augstu enerģētisko vērtību, tie daļēji ļauj aizstāt proteīnus zivju barībā. Lipīdos ir aptu-veni divreiz vairāk enerģijas nekā pro-teīnos vai ogļhidrātos. Tie parasti zivju barības sastāvā ir 15%, nodrošina nepie-ciešamās taukskābes, kā arī noder par

transporta elementu taukos šķīstošajiem vitamīniem.

Pēdējo gadu laikā zivju barībā tika palielināts tauku saturs, tas ļāva sama-zināt proteīnu daudzumu, līdz ar to samazināt barības cenu, bet līdz ar pa-lielinātu lipīdu pievienošanu radās prob-lēma – zivju aknās parādījās liels tauku daudzums, kas stipri pasliktināja zivju veselību un galaprodukta kvalitāti.

Vienkāršie tauki satur taukskābes un triglicerīdus. Zivīm pārsvarā nepiecie-šamas ir omega-3 un omega-6 (n-3 un n-6) taukskābes. Zivju barībā izmanto-jamās taukskābes var iedalīt trīs gru-pās:

1. piesātinātās taukskābes (nesatur divkāršās saites),

2. polinepiesātinātās taukskābes (sa-tur >2 dubultās saites),

3. augsti-nepiesātinātās taukskābes (satur >4 dubultām saitēm).

Sālsūdens zivju eļļa satur lielu dau-dzumu (>30%) omega-3 augsti-nepiesā-tinātas taukskābes, un tas ir ļoti piemē-rots tauku avots zivju barībai.

Sālsūdens zivīm parasti ir nepiecie-šamas n-3 taukskābes sekmīgai augša-nai, un to īpatsvars barībā sastāda no 0,5–2%. Saldūdens zivīm viena no sva-rīgākajām taukskābēm ir 18 oglekļu n-3 taukskābe – linolēnskābe, daudzumā 0,5–1,5% no barības sausnes. Saldūdens zivis nespēj saražot šo taukskābi, tāpēc tā ir jānodrošina ar barību. Daudzas saldūdens zivis, uzņemot linolēnskābi, ar enzīmu palīdzību spēj pagarināt šo taukskābi un pārveido par ogļūdeņražu virkni, kurai turpmāk atrauj ūdeņraža atomus un izveido dubultsaites. Pateico-ties šādai sistēmai, saldūdens zivis spēj saražot citas tām specifiski vajadzīgās augsti-nepiesātinātas taukskābes.

96

Ogļhidrāti (cukuri un ciete)Ogļhidrāti ir vislētākais enerģijas

avots zivju barības sastāvā. Neskatoties uz to, ka ogļhidrāti nav tik svarīga zivju barības sastāvdaļa, tomēr tos bieži pie-vieno, lai samazinātu zivju barības cenu. Ciete tiek pievienota barībai kā saistviela, neļaujot barībai izjukt ražošanas laikā, un tai ir svarīga nozīme peldošo barību ražošanā.

Zivīs ogļhidrāti tiek pārveidoti par glikogēnu, kurš tiek izmantots, ja parā-dās vajadzība pēc enerģijas. Tomēr zivīm, salīdzinot ar zīdītājiem, ogļhidrāti nav tik vērtīgs enerģijas avots. Ja zīdītājs spēj iegūt aptuveni 4 kcal enerģijas no 1 g ogļ-hidrāta, tad zivis spēj iegūt tikai 1,6 kcal no 1 g.

VitamīniVitamīni ir barības organisko vielu

daļa, kas nepieciešama normālai zivju augšanai un labai zivju veselībai. Tie pa-rasti netiek sintezēti, tāpēc jāpiegādā ar barību.

Vitamīnus iedala divās daļās – ūdenī šķīstošie un taukos šķīstošie vitamīni. Pie ūdens šķīstošiem vitamīniem pieskaita: vitamīnus B – holīnu, inositolu, folijskā-bi, pantotēnskābi (B5), biotīnu (B7) un askorbīnskābi (C vitamīns). No visiem iepriekš uzskaitītiem par vissvarīgāko var uzskatīt vitamīnu C, jo tas ir spēcīgs an-tioksidants un palīdz uzlabot zivs imūn-sistēmu.

Taukos šķīstošie vitamīni ietver sevī: A vitamīnus – retinolu, D vitamīnu, ho-lekalciferolu (D3); E vitamīnus – toko-ferolu (antioksidants), un K vitamīnus – menadions. No šiem tieši E vitamīnam pievērš vislielāko uzmanību, jo tas ir spē-cīgs antioksidants.

Ja rodas vitamīnu trūkums, rodas specifiski simptomi, kas atbilst konkrē-tam vitamīnam (skolioze un tumša no-krāsošana var norādīt uz askorbīnskābes un folijskābes trūkumu), bet slikta zivju augšana ir kopīgs simptoms pie katra vi-tamīna trūkuma.

Minerālvielas

Minerālvielas ir zivju barības neor-ganiska sastāvdaļa, kas nepieciešama normālai ķermeņa funkcionēšanai. Tās var iedalīt divās grupās – makroelementi un mikroelementi –, atkarībā no to dau-dzuma, kas nepieciešams organismam. Pie makroelementiem pieskaita nātriju, kāliju, fosforu, kalciju un magniju. Šie elementi regulē osmotisko spiedienu un piedalās kaulu un skriemeļu veidošanā.

Mikroelementi ir nepieciešami ļoti mazā daudzumā kā enzīmu un hormo-nu sastāvdaļas. Pie mikroelementiem pieskaita varu, hromu, jodu, cinku un selēnu. Zivis spēj uzņemt daudz minerāl-vielu, izmantojot ādu un žaunas, tieši no ūdens, kas ļauj tām kompensēt minerāl-vielu trūkumu barībā.

Enerģija un proteīns

Tā kā enerģija tiek patērēta visos ziv-ju dzīvības procesos – gremošanā, elpo-šanā, augšanā, reprodukcijā un citos –, ir svarīgi pareizi sabalansēt barību, lai ir pietiekošs enerģijas daudzums, jo katrai sugai enerģijas patēriņš ir citāds, turklāt tas var atšķirties dažādos dzīves posmos. Vidējais enerģijas daudzums barībā var variēt no 4,4–9 kcal 1 g barības.

Lai pareizi sabalansētu barību, pri-māri nosaka proteīnu proporciju pret enerģētisko vērtību. Pārmērīgs enerģijas

97

daudzums attiecībā pret proteīnu barībā var novest pie aptaukošanās. Šādā gadī-jumā zivis uzņems pietiekamu enerģijas daudzumu ar mazāku barības apjomu (galvenokārt mazāk proteīnu), līdz ar to zivju augšanas tempi samazināsies. Lī-dzīgi notiek, ja barība satur pārāk maz enerģētiskās vērtības, – zivs nespēj apēst pietiekamo barības daudzumu, lai ap-mierinātu vajadzību pēc enerģijas, līdz ar to samazināsies arī augšanas tempi.

Barības veidi

Zivju barības granulas pēc ražoša-nas veida iedala ekstrudētās un blīvētās (saspiestās). Ražošanas procesā var ie-gūt vēlamo barības peldētspēju. Gan ar peldošu, gan slīkstošu barību var panākt optimālu zivju augšanas tempu, bet dažā-das zivju sugas dod priekšroku sava veida granulām.

Ekstrudētā barība ir dārgāka, jo sa-

režģītāki ir tās ražošanas procesi. Paras-ti barot zivis ar peldošajām granulām ir izdevīgāk, jo audzētājs var novērot barī-bas apēšanu un attiecīgi piemērot barī-bas daudzumu un reizes. Ir ļoti nozīmīgi noteikt barības daudzumu, ko zivis spēj apēst, neatstājot pārpalikumu, jo tikai tā var sasniegt labāko augšanas tempu un visefektīvāk izmantot barību.

Granulu izmērs stipri variē, sākot ar sīkiem graudiņiem zivju mazuļiem, līdz 1,2 cm diametrā, un beidzot ar lielākām granulām lielām zivīm. Granulas izmē-ram ir jābūt aptuveni 20–30% no zivs mutes dobuma izmēra. Ja izbaros pārāk maza izmēra barību, zivīm būs jāpatērē daudz enerģijas, meklējot un ēdot gra-nulas, līdz ar to samazināsies to augšanas temps. Turpretī pārāk lielas granulas pa-lēninās barības sagremošanas ātrumu un ļoti retos gadījumos var izsaukt aizrīša-nos. Saistošs nosacījums ir līdzīga izmēra zivju audzēšana vienā tilpnē.

“Pendeļtipa” zivju barotava

98

Barības daudzums, barošanas biežums un laiks

Zivju barošanas laikā nākas nepār-traukti plānot barošanas biežumu un barības daudzuma maiņu. Zivju kāpu-riem un mazuļiem ir jādod proteīniem bagāta barība lielos daudzumos un ļoti bieži. Mazas zivis patērē daudz enerģijas, tāpēc tām ir jāēd praktiski visu laiku, tās ir jābaro aptuveni ik pēc stundas. Ja ziv-ju mazuļu baseinos tiek izbarots pārāk daudz barības, tas nerada lielas problē-mas, salīdzinot ar lielām zivīm, jo mazu-ļiem izbarotā barības daudzuma attiecība pret cirkulējošo ūdens daudzumu audzē-šanas sistēmā būs stipri mazāka.

Zivīm augot, barošanas biežumam un proteīna daudzumam barībā būtu jā-samazinās. Tomēr tas nenozīmē, ka vajag sākt izmantot citu barību, bet, barojot mazāk un izmantojot to pašu barību, var sasniegt vēlamos rezultātus nākamajos augšanas etapos.

Zivju barošana ir darbietilpīgs un dārgs process. Barošanas biežums ir at-karīgs no darba resursiem, audzētavas

Zivju barotava ar lentveida sistēmu, kuras darbību nodrošina uzvelkams atspermehānisms

izmēriem, zivju šķirnes un izmēra. Lielās audzētavās ar daudziem dīķiem parasti barošana notiek vienu reizi dienā, ma-zāka izmēra audzētavas šo procesu var viegli veikt vidēji divas reizes dienā. Iekš-telpās, intensīvos zivju audzēšanas ap-stākļos, lai sasniegtu maksimālos augša-nas tempus attiecīgos apstākļos, zivis var barot pat piecas un vairāk reižu dienā.

Zivju barības daudzumu ietekmē daudzi faktori – dienas laiks, gadalaiks, ūdens temperatūra, izšķīdušā skābekļa daudzums, ūdens ķīmiskie parametri. Piemēram, dīķos nav ieteicams barot zi-vis agri no rītiem, kad ūdenī ir neliels iz-šķīdušā skābekļa daudzums. Turpretim, recirkulācijas akvakultūras sistēmās, kur, pateicoties dažādām iekārtām, ūdens tiek pastāvīgi bagātināts ar skābekli, zivis var barot jebkurā dienas laikā. Ziemas laikā un pie zemām ūdens temperatūrām siltūdens zivīm dabiskos apstākļos ir jā-samazina barības daudzums, pielāgojo-ties temperatūrai, vai pilnībā jāpārtrauc barošana.

Barības uzņemšana ir atkarīga no piedāvātās barības, tās garša un sagre-mojamība – no barības kvalitātes un sa-stāvdaļām, kas tiek izmantotas barības ražošanā. Zivju audzētājiem ir jāpievērš liela uzmanība tam, cik aktīvi zivis ēd pasniegto barību, lai noteiktu barības koeficientu un pēc iespējas izdevīgāk un ekonomiskāk izmantotu barību.

Izplatītāko zivju sugu ieteicamie ba-rošanas apjoma dati ir publicēti un pa-rasti ir pieejami jebkuram interesentam barības ražotāju rekomendācijās. Zivju audzētāji var aprēķināt vidējo barošanas daudzumu atkarībā no zivju izmēra, sva-ra, zivju daudzuma tilpnē un audzēšanas sistēmas. Parasti visām zivju sugām die-nā tiek izbarots no 1–4% no to pašmasas.

99

BarotavasZivis barot ir iespējams vairākos vei-

dos – ar rokām vai barotavām, kas var būt pilnīgi automātiskas vai daļēji auto-mātiskas, kur zivis pašas iedarbina ba-rības padeves mehānismu, piemēram, pendeļtipa barotavas. Nelielas zivju au-dzētavas parasti izvēlas barot zivis ar ro-kām, jo barošanas laikā var novērot zivju apetīti, zivju veselību un uzvedību. Lielā-kās audzētavās nav ekonomiski barot ar rokām, tāpēc tiek izmantotas automātis-kās barotavas.

Ir dažādas automātiskās barota-vas – sākot ar lentveida sistēmām, kuru darbību nodrošina uzvelkams atsper-mehānisms, un beidzot ar dažāda veida elektrisku barības padeves mehānismu barotavām un to sistēmām, kurām var uzstādīt barošanas laikus un darbības ilgumus. Šīs barotavas ir ļoti praktiskas, ņemot vērā arī to nelielos elektrības patē-riņus. Daļēji automātiskajām pendeļtipa barotavām nav nepieciešama elektrība,

šīs barotavas parasti tiek uzstādītas virs zivju audzēšanas tvertnēm, un no tām ūdenī ir iemērkta svira. Ja zivis izkustina šo sviru – no barotavas izbirst noteikts daudzums barības. Dažreiz virs dīķiem tiek uzstādītas kukaiņu pievilinošās lam-pas, kas tos pievilina, un zivis tos ķer vai nogalina un tie iekrīt ūdenī zivīm par ba-rību.

Barības koeficients

Tā kā zivju barība ir dārga, svarīgs ir barības konversijas koeficients (turp-māk – BK), tas palīdz noteikt, vai barība bija izmantota tik efektīvi, cik tas bija ie-spējams.

BK tiek aprēķināts, iztērētās barības masu izdalot ar zivju svaru pieaugumu. Piemēram, ja barošanas procesā iztērēja 10 g barības, un zivis pa to laiku pieau-ga par 5 kg, tad BK = 2, kas tiek uzskatīts par samērā viduvēju lielākai daļai zivju sugu.

Automātiskā zivju barotava, kuras darbību nodrošina vadības pults

100

Dīķī uzstādīta barotava ar aizsargsietu pret ūdensputniem, lai tie nevarētu piekļūt un apēst zivīm paredzēto barību

101

Teorētiski BK nekad nebūs 1. Nav ie-spējams izbarot zivīm 1 kg barības tā, lai tās pieaug par 1 kg, jo zivis tērē enerģi-ju elpošanai, kustībām, ēšanai un citiem procesiem, līdz ar to tai vajadzēs vairāk barības, lai to kompensētu. Tomēr dažām sugām pētījumos ir iegūts BK, kas ir pat mazāk nekā 1, jo augšanā, svara palieli-nāšanā, audu veidošanā tiek izmantots arī ūdens, kas ir pieejams zivju dzīves vidē. BK var stipri atšķirties atkarībā no zivju sugas, vecuma un vides apstākļiem.Barības uzglabāšana

Uzglabājot barību, ir jāizvairās no tie-šiem saules stariem un paaugstinātas tem-peratūras. Augsta temperatūra var izsaukt vitamīnu, proteīnu un tauku denaturāciju, kas novedīs pie barības kvalitātes paslikti-nāšanās. Liels mitrums telpās var veicināt tās sadalīšanos un pelējuma veidošanos, kas būtiski samazinās tās kvalitāti, sakarā arī ar pelējuma sēņu toksīnu veidošanos. Jāizvai-rās no nevajadzīgas barības pārkraušanas, jo tas var veicināt granulu sadrupšanu.

Barību nav vēlams uzglabāt ilgāk par 90–100 dienām vai arī jāvadās pēc ražo-tāja rekomendācijas, kā arī pastāvīgi jā-veic tās kontroli. Nav ieteicams sakraut barības maisus vairāk par 10 maisiem citu uz otra. Visā barībā ir jāpārbauda pelējuma klātbūtne – sapelējusi barība ir jāutilizē. Uzglabāšanas telpās nav jābūt grauzējiem, putniem un insektiem, jo tie ēd, kontaminē barību, kā arī var pārnēsāt slimības.

Ārstnieciskā barībaZivju apetītes pazeminājums vai zu-

dums ir pirmais signāls problēmām. At-teikšanās no barības parasti norāda uz saslimšanu vai neatbilstošiem ūdens vi-

des parametriem. Daži rūpnieciski ražo-ti ārstnieciskās barības veidi ir pieejami akvakultūras vajadzībām, kā arī medi-kamentu pievienošana barībai tiek plaši praktizēta zivju ārstēšanā. Šis ir viens no vienkāršākajiem zivju ārstēšanas vei-diem, tomēr šāds ārstēšanas process ir jāuzsāk ļoti laicīgi, jo smagi slimas zivis var pilnībā atteikties no barības.Zivju audzēšanas atkritumprodukti

Audzējot zivis, ļoti svarīgs noteikums ir izvairīšanās no to pārbarošanas. Pārbaro-šana ir dārgās barības nelietderīga izman-tošana. Kā arī liekā barība piesārņo ūdeni, samazina izšķīdušā skābekļa daudzumu ūdenī, kā arī rada labvēlīgu bakteriālo vidi. Parasti zivij ir jāizbaro tik daudz barības, cik tā var apēst īsā laika posmā (parasti 25 min). Daudzi zivju audzētāji izmanto pel-došo barību, lai noteiktu barošanās aktivi-tāti un nepieciešamo barības daudzumu.

Pat ja zivīm tiek dots korekts barības daudzums, neliela barības daļa netiks ap-ēsta un veidos piesārņojumu. Piemēram, ja zivij tiek izbarotas 100 vienības barības, tad vidēji 10 vienības netiks apēstas, un, pārstrādājot barību, zivis izdalīs 10 vienību cietu un 30 vienību šķidru atkritumu. Atli-kušās 50 vienības aptuveni tiks sadalītas – 25 vienības tiks izmantotas augšanai un 25 – vienības patērētas metabolisko pro-cesu nodrošināšanai. Protams, iepriekšē-jais sadalījums var stipri atšķirties atkarībā no zivju sugas, izmēra, aktivitātes, ūdens temperatūras un citiem apkārtējās vides apstākļiem.

102

Zandartu un vēdzeļu mazuļu ieguve turpmākai audzēšanai mākslīgos zivju audzēšanas apstākļos

Eiropas saldūdens akvakultūras turpmākajai veiksmīgai attīstībai ir ne-pieciešams dažādot produkciju, ieviešot drošas metodes jaunu zivju sugu au-dzēšanai. Intensīvām zivju audzēšanas sistēmām ir jāmeklē komerciāli augst-vērtīgu sugu zivis, kas var sasniegt pre-ču izmēru ekonomiski pieņemami īsā laikā. Tādēļ, lai nodrošinātu veiksmīgu un ekonomisku jaunas zivju sugas pro-dukcijas ražošanu mākslīgos intensīvos audzēšanas apstākļos, sākotnēji ir jāap-gūst konkrētās zivju sugas pavairošanas metodes, pēc tam jāiegūst piemērots ataudzējamais materiāls, un jāizaudzē zivis līdz vēlamajam tirgus realizācijas lielumam. Šiem zivju mazuļiem ir jābūt pieradinātiem un pielāgotiem audzēšanai pilnībā kontrolētos apstākļos, tiem jābūt piemērotiem mākslīgās audzēšanas videi un barošanai.

Zandarts (Stizostedion lucioperca) un vēdzele (Lota lota) ir perspektīvas zivju sugas audzēšanai šāda veida mākslīgās intensīvās audzēšanas sistēmās, kontrolē-tos temperatūras un barošanas apstākļos. Zandarts ir arī vērtīga zivs rekreācijas makšķerēšanai un dabiskajiem zivju re-sursiem. Tā ir bijusi rūpnieciski nozī-mīga zivs jūras piekrastes zvejā. 80.–90. gados Latvijā nozvejoja 30–80 t gadā, galvenokārt Rīgas līča dienviddaļā. Sald-ūdeņos zvejnieku un makšķernieku lo-mos sastopams neregulāri, bet atsevišķās vietās – bieži. Lielākā daudzumā parasti noķer vietās, kur tos regulāri pavairo.

Vēdzeles, iespējams, nav tik perspektīvs audzēšanas objekts, tomēr šo zivju gaļa ir garšīga un vērtīgām uzturvielām bagāta. Mūsdienās tās lielais augšanas ātrums, labā gaļa un augstā tirgus vērtība, kā arī dabisko resursu apjoms ir motivējošie faktori akvakultūras iesaistīšanai vēdze-les mākslīgajā pavairošanā, kultivēšanā gan savvaļas populāciju atjaunošanas programmās, gan potenciālai preču zivju audzēšanai mākslīgos apstākļos. Vēdzeļu produkcija tirdzniecībā nonāk nelielos apjomos un parasti ir tikai lokāla nozveju vietās. Zandartu produkcija Austrumei-ropā arī pamatā tiek iegūta zvejā dabiska-jos ūdeņos, pārsvarā sezonāli un nevien-mērīgā apjomā, tomēr neliels daudzums tiek izaudzēts akvakultūras uzņēmumos, bet galvenokārt dabiskos audzēšanas ap-stākļos.

Pēdējās trijās desmitgadēs ir veikti nozīmīgi pētnieciski darbi, lai izstrādātu zandarta un vēdzeļu kultivēšanas bioteh-niku. Šo zivju sugu mākslīgās pavairo-šanas metodes ir izstrādātas un ieviestas Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā BIOR ziv-ju audzētavu darbā. Mūsdienās lielāko daļu zandartu un vēdzeļu mazuļu audzē izlaišanai dabiskajos ūdeņos, jo šīm zi-vīm esot rūpnieciski nozīmīgām, to krā-jumi patstāvīgi samazinās, turklāt tās ir diezgan populāras makšķernieku vidū. Šo zivju mazuļi tiek audzēti dabiska-jās ūdenskrātuvēs, kur tiem ir pieejama dabiskā barības bāze (zooplanktons un

103

citas zivis). Pēdējo gadu laikā aizvien lie-lāka uzmanība tiek pievērsta pētījumiem izaudzēt zandartus un vēdzeles recirkulā-cijas akvakultūras sistēmās. Tāpēc šo pē-tījumu mērķis ir radīt sistematizētus un tehniski iespējamus zandartu un vēdzeļu audzēšanas paņēmienus recirkulācijas akvakultūras sistēmās, pilnīgi kontrolē-tos apstākļos, iegūstot pēc iespējas labā-kus rezultātus. Šo abu zivju sugu atau-dzējamā materiāla ieguves biotehnika ir samērā līdzīga, tāpēc zinātniskā institūta BIOR zivju audzētavās veikto vairāku gadu pētījumos iegūtie rezultāti abām šīm sugām tiek apkopoti un prezentēti vienkopus.

Nodrošināt šo divu zivju sugu ūdens vides prasības nav sarežģīti. Tām pilnībā piemēroti ir varavīksnes forelēm vai pat

storveidīgajām zivīm atbilstoši ūdens ķīmiskā sastāva normatīvi, kā arī pašas audzēšanas sistēmas. Zandartiem un vēdzelēm optimāla audzēšanas tempe-ratūra ir ap 22 ˚C, bet ikru inkubācijas, šķilšanās un pirmās piebarošanas tem-peratūras ir atšķirīgas. Vēdzeļu nārsts parasti notiek decembrī vai janvārī, un ikru inkubācija norit zemā temperatūrā. Uz šķilšanos laiku vēlamā temperatūra ir 6–8 ˚C, uz barošanas sākumu 12–14 ˚C un barojot to pakāpeniski palielina līdz 20–22 ˚C. Zandartu nārsts un ikru in-kubācija notiek pie 13–18 ˚C un barojot to paaugstina līdz 20–22 ˚C. Zandarts ir siltummīloša zivju suga, tas lieliski aug 24–26 ˚C temperatūrā.

Dabiskajos apstākļos šo sugu mazuļi sākumā barojas ar zooplanktonu un zoo-

Zandartu mazuļu svēršana un profilaktiskā apstrāde sāls šķīdumā

104

Baseinos ievietoti smalka sieta sprosti ar zivju kāpuriem

bentosu un pieaugot pāriet pamatā uz citām zivīm. Abām sugām agrīnajos dzī-ves periodos ir izteikts kanibālisms. Tā mazināšanai mazuļiem ir nepieciešams nodrošināt pietiekošu barības daudzumu un tos regulāri ir jāšķiro pēc izmēra.

Zandartu un vēdzeļu mazuļu pieradi-nāšanas pētījumos audzēšanai mākslīgos apstākļos un pie mākslīgās granulētās barības tika izmantotas divas metodes. Pirmajā zivju mazuļi līdz zināmam lie-lumam tika audzēti dabiskos apstākļos dīķos, nozvejoti un ievietoti turpmākai audzēšanai baseinos. Otrajā metodē zi-vis jau no kāpura stadijas tika audzētas mākslīgos apstākļos. Šajos pētījumos izmantotā rūpnieciski ražotā granulētā barība bija plēsīgajām zivīm piemērota, attiecīga izmēra barība, ko izmanto laš-

veidīgo zivju mazuļu audzēšanā institūta zivju audzētavās Tomē un tās filiālēs.

Dīķī nozvejoto vienvasaras vēdzeļu mazuļu vidējais svars bija 3,12 g. Piera-dināšanas pārejai uz mākslīgo granulēto barību tika izmantota dabiskā barība – sasmalcinātas Kalifornijas sliekas (Ei-senia fotida). Sākotnēji mazuļiem tika piedāvātas tikai sliekas, pēc tam slieku un granulētās barības maisījums, līdz, māk-slīgās barības attiecību pakāpeniski pa-lielinot, pārgāja tikai uz granulēto barību. Pārejas periods bija 14 dienas, un tā vidū tika veikta mazuļu šķirošana, tie tika sa-dalīti divās grupās pēc lieluma. Vēdzeļu mazuļus barojot ar Kalifornijas sliekām un izmantojot tās jauktā veidā ar barību, zivju mirstība tikpat kā netika novērota. Mazuļi labprāt barojās ar sasmalcināta-

105

jām sliekām, kā arī veikli izlasīja slieku gabaliņus no barības maisījuma. Sākumā (pirmajā nedēļā) daži mazuļi ķēra barī-bas granulas, bet pēc mirkļa tās izspļāva, tomēr otrajā nedēļā zivis izrādīja lielāku interesi par granulēto barību. Pārejot pil-nībā uz barošanu ar granulēto barību, la-bāk pielāgojās lielākie zivju mazuļi. Ma-zākās zivis novārga, un drīz vien lielākā daļa gāja bojā. Pirmā mēneša beigās pēc pārejas uz granulēto barību strauji palie-linājās atgājums mazāko zivju grupā. Lie-lāko zivju grupa labāk pielāgojās mākslī-gajai granulētajai barībai, zivju atgājums nebija tik liels, tas savu augstāko punktu sasniedza aptuveni pēc pusotra mēneša pēc pilnīgas pārejas uz granulēto barību un pēc tam strauji samazinājās. Kopumā pēc diviem ar pusi mēnešiem izdzīvoja un ēda mākslīgo barību 13,4% vēdzeļu mazuļu (mazāko zivju grupā – 6,4%, bet lielāko zivju grupā – 28%). Pētījuma lai-kā saskārāmies ar kanibālisma problēmu, tomēr tās bija tikai dažas zivis un tās tika izņemtas no pētījuma. Šīs zivis bija viegli atšķirt, jo tās salīdzinoši ļoti strauji pie-ņēmās svarā.

Dīķī izaudzēto zandartu mazuļu pie-radināšanai audzēšanai mākslīgos ap-stākļos tika izmantota tikai granulētā barība bez dabiskās barības piejaukuma. Pētījumi tika veikti divas audzēšanas se-zonas. Sākotnējais mazuļu vidējais svars abus gadus bija ap vienu gramu. Pirma-jās dienās pēc zandartu ievietošanas ba-seinos nākas saskarties ar paaugstinātu zivju mirstību, vidēji 18%, ko izsauc no-zvejas, transportēšanas procesu un jauno apstākļu stress. Pēc tam lielākā mazuļu mirstība tiek novērota pēc divām nedē-ļām, kad iet bojā lielākā daļa no tiem, kas nav sākuši ēst mākslīgo zivju barību. Šiem dīķī nozvejotajiem zandartu mazu-

ļiem kanibālisms tika novērots ļoti retos gadījumos, tāpēc nebija nepieciešamības veikt regulāru šķirošanu vai kanibālu izņemšanu no pētījuma. Aptuveni pēc mēneša zivju mirstība beidzās, jo bija gā-juši bojā visi mazuļi, kas nebija sākuši ēst mākslīgo barību, un palikušās zivis bija pielāgojušās esošajiem vides un baroša-nas apstākļiem. To svars bija pieaudzis aptuveni divas reizes. Vidēji no visiem baseiniem izdzīvoja 12,7% zandartu ma-zuļu pirmajā gada pētījumā. Otrajā gadā, uzlabojot dažus apstākļus, stabilizējot temperatūru, veicot biežāku šķirošanu, lietojot apgaismojumu tikai baseinu ap-kopes un manipulāciju laikā, kas pilnībā likvidēja kanibālismu, tika sasniegti labā-ki rezultāti un vidējā izdzīvošana paaug-stinājās līdz 33,2%. Analizējot, kā zivju blīvums ietekmē to izdzīvošanu, pierā-dījās, ka mazos blīvumos ielaistu zivju izdzīvošana palielinās un ātrāk pieaug to svars, tomēr skaitliski izdzīvojušo ir ma-zāk. Abu gadu pētījumos iegūtie rezultāti ir attēloti 1. grafikā.

Pētījumu laikā tika ievērota pastip-rināta uzmanība zivju veselības stāvok-lim. Pēc nozvejas no dīķiem mazuļi tika vannoti sāls šķīdumā, lai izvairītos no iespējamo ektoparazītu nokļūšanas pēt-nieciskajā recirkulācijas sistēmā. Pie ma-zuļu pārcelšanas un šķirošanas tie arī tika vannoti sāls šķīdumā (1. att.), kā arī re-gulāri tika veikti parazitoloģiskie izmek-lējumi.

Otrā zandartu un vēdzeļu pielāgoša-nas metode bija to pieradināšana audzē-šanai mākslīgos apstākļos jau no kāpura stadijas. Abu zivju sugu kāpuri tika iegūti mākslīgā un pilnīgi kontrolētā pavairoša-nas ceļā un ievietoti pētnieciskajā recir-kulācijas zivju audzēšanas sistēmā. Ņe-mot vērā to mazo izmēru, baseinos tika

106

Sprostā ievietoti zandartu kāpuri

Zandartu mazuļi, kas ir sākuši uzņemt barību

107

ievietoti smalka sieta (200µ) sprosti un tajos ielaisti kāpuri (2. att.). Tā kā abām šīm sugām ir atšķirīgs nārsta un ikru šķil-šanās laiks, tām var veiksmīgi izmantot vienu un to pašu audzēšanas sistēmu, kā arī izmantot līdzīgu barību un barošanas tehniku. Atšķirība ir ūdens temperatūrās, vēdzeles kāpuriem un mazuļiem optimā-lā audzēšanas temperatūra sākumā ir ap 12–14 ˚C, bet zandartiem – ap 18–22 ˚C. Sakarā ar šo zivju lielo auglību un kāpuru mazo izmēru precīzu to skaitu ir tikpat kā neiespējami noteikt, tāpēc katra pētī-juma veikšanai tika ņemti zivju kāpuri ar rezervi un sprostā (0,2 m3) tika ievietoti ap 70 000 kāpuru.

Literatūrā ir aprakstītas dažādas sā-kumbarošanas metodes šo zivju sugu mazuļiem. Viens no pamatnosacījumiem ir tāds, ka šo plēsīgo zivju pirmajai barī-bai ir jābūt dzīvai. Viena no vis vienkār-šāk izaudzējamām dzīvām zivju barībām ir artēmijas (Artemia salina). To cistas ir iespējams iegādāties, un inkubācijas process un nepieciešamais aprīkojums ir samērā vienkāršs. Vēdzeļu kāpuriem ir lielākas mutes, un tie var apēst artēmiju

kāpurus (Artemia nauplii), tāpēc tiem parasti nav problēmu ar pirmo piebaro-šanu, bet zandartu kāpuriem ir nepiecie-šama mazāka dzīvā barība, piemēram, rotifērijas. Mazāka dzīvā barība palielina arī vēdzeļu kāpuru izdzīvošanu. Roti-fēriju kultivēšana ir krietni sarežģītāks process, un tam ir nepieciešamas speci-fiskas iekārtas. Šī mazākā barība, pirms zivju kāpuri spēj apēst artēmijas, ir va-jadzīga neilgu laiku, aptuveni divas die-nas. Lai nodrošinātu maza izmēra dzīvu barību, artēmiju kāpuri pirms barošanas tika sasmalcināti ar blenderi. Barošanai paredzētā artēmiju porcija īsu brīdi, ap 2 sekundēm, tika vienmērīgi smalcinā-ta un nekavējoties izbarota zivju kāpu-riem. Šā procesa rezultātā daļa artēmiju tiek sasmalcinātas mazākos gabalos, kas uz īsu brīdi saglabā reflektoras kustības un, nonākot zivju audzēšanas tvertnē, atgādina mikroskopiskus dzīvus organis-mus, kurus zandartu un vēdzeļu kāpuri spēj apēst. Smalcināšanas procesu veic pirmās 2–3 dienas. Ļoti svarīgi visos ma-zuļu pieradināšanas barošanas posmos ir nodrošināt pietiekošu barības daudzu-

1. grafiks. Dīķos nozvejoto zandartu mazuļu izdzīvošana atkarībā no ievietošanas blīvuma baseinos

50

45

40

35

30

25

20

15

10

5

0

izdzīv

ošan

a %

0 500 1000 1500 2000 2500

Blīvums (gab/m3)

108

mu. Tas palielina iznākumu un, mazuļiem sasniedzot 8–10 mm lielumu, mazina ka-nibālismu. 3. attēlā redzami tikko sprostā ievietoti zandartu kāpuri, un 3b. attēlā ir pagājušas septiņas dienas un zivju mazuļi sākuši baroties.

Atkarībā no ūdens temperatūras vidē-ji zivju kāpuru barošanu uzsāk pēc 6–10 dienām vēdzelēm un pēc 5–7 dienām – zandartiem pēc ikru izšķilšanās. Pirmās divas diennaktis ir ieteicams barot visu diennakti ar 2 stundu intervālu, pēc tam pārejot dienas režīmā, barot ar 1,5–2 stun-du intervālu piecas reizes dienā. Mazuļu barošanu ar dzīvo barību turpina trīs ne-dēļas (21 dienu). Trešajā ceturtajā dienā klāt pie dzīvās barības tika sākts pievienot dabisko, izkaltētas un samaltas artēmijas, un mākslīgo granulēto starta barību, sākot

ar vismazāko izmēru. Šajā laikā mākslīgās barības daudzumu pamazām palielina. Sākoties kanibālismam, ir jāveic rūpīga mazuļu šķirošana, kas pie attiecīgā ziv-ju izmēra un koncentrācijas ir sarežģīts un darbietilpīgs process. Pētījumos ar to saskārāmies sākot ar 6.–7. dienu pēc ba-rošanas sākšanas. Lielāko mazuļu (kani-bālu) atšķirošana ir jāveic katru dienu pat vairākas reizes dienā. Neapēstā barība un mirušie zivju mazuļi ir regulāri jāizvāc no sprosta – 1–2 reizes nedēļā –, lai tie nesāk bojāties un nepasliktina ūdens kvalitāti. Vieglāk to ir izdarīt, izķerot mazuļus un ielaižot tos tīrā sprostā. Pēc trim nedēļām barošanai tika izmantota tikai mākslīgā granulētā barība, kuras izmērs tika palieli-nāts, attiecīgi palielinoties zivju lielumam.

Kritiskākie periodi zandartu un vēdze-

109

ļu pieradināšanā pie mākslīgās barības ir barošanas uzsākšana, pilnīga pāreja un granulēto barību un zivju mazuļu kani-bālisms. Šajos periodos ir novērojama vislielākā zivju mirstība, un ar rūpīgu darbu, nodrošinot maksimāli labus au-dzēšanas apstākļus, pietiekošu barības daudzumu un regulāru šķirošanu, ie-spējams panākt labus rezultātus un iegūt optimālu daudzumu kvalitatīvu zandar-tu un vēdzeļu mazuļu turpmākai audzē-šanai. Pētījumos tika novērots, ka daļa šo sugu zivju aktīvi un ātri sāk baroties ar mākslīgo barību, bet daļai dominē kani-bāliskas tieksmes.

Viens no lielākajiem vēdzeļu mazu-ļiem, kas tika izaudzēts no kāpuriem, recirkulācijas akvakultūras sistēmā sešu mēnešu vecumā sasniedza 72 g (4. att.).

Zandartu mazuļi trīs mēnešu vecumā sa-sniedza vidēji trīs gramu svaru (5. att.). Zandartu mazuļi ir stresjūtīgas zivis. Pē-tījumos, manipulāciju laikā tam apzināti necentāmies pievērst paaugstinātu vē-rību, un, iespējams, rezultātā tika iegūts mazāks zivju daudzums, toties iegūtie mazuļi bez problēmām pārcieta šķiroša-nas, skaitīšanas, baseinu tīrīšanas un ci-tas ar tiem veiktās manipulācijas.

Šie pētījumi tiks turpināti, lai iegūtu ekonomisku un drošu metodiku zandar-tu un vēdzeļu mazuļu ieguvē, kas pare-dzēti audzēšanai mākslīgajās audzēšanas sistēmās. Kā arī, tiks pētīts izaudzētā ma-teriāla turpmākais audzēšanas process, līdz izstrādātai preču izmēra zandartu un vēdzeļu produkcijas un vaislas mate-riāla audzēšanas procesu biotehnikai.

Sešus mēnešus vecs vēdzeles mazulis

110

V Makšķerēšana

111

“Ķer un atlaid”, bet kā jūtas zivs?“Ķer un atlaid” ir plaši izplatīts mak-

šķerēšanas veids. Tam ir daudz aizstāvju un tikpat daudz pretinieku. Daži mak-šķernieki, kuri piekopj šo sportu, uzska-ta, ka viņi dara labu – ļauj zivij atgriez-ties dabā, lai radītu pēcnācējus, savukārt otri cer, ka iepriecinās kādu citu šā sporta veida piekopēju, ļaujot viņam noķert šo pašu, bet vēl lielāku zivi.

“Ķer un atlaid” pretinieki nosoda, jo uzskata šo makšķerēšanas veidu par nežē-līgu apiešanos ar zivīm.

Noskatoties daudzos video interneta vietnēs, kā tiek ķertas un atlaistas zivis, rodas pārdomas par to, kā jūtas zivs.

Sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka zivis nejūt sāpes, jo tās nekliedz, bet pa-tiesībā zivīm ir nervi un zivīm sāp tāpat kā citiem dzīvniekiem un cilvēkam (Bone, Moore, 2008).

Kad zivs pieķeras āķim, viņa sajūt sāpes un cenšas atbrīvoties; ja neizdodas, iestājas stress. Zivīm līdzīgi kā citiem mu-gurkaulniekiem stresa situācijās pastip-rināti izdalās adrenalīns, noradrenalīns un kortizols, paātrinās sirdsdarbība un elpošana, izmainās uzvedība. Piemēram, varavīksnes forelēm stresa hormona –

kortizola – līmenis sāk paaugstināties 2 minūšu laikā pēc zivs pieķeršanās āķim. Jo ilgāks ir laiks no zivs noķeršanas brīža līdz atlaišanai, jo augstāks kortizola līme-nis zivs asinīs (Mekaa J. M., McCormick, 2005). Jautājums pārdomām: Cik ilgi makšķernieks cīnās ar zivi? Kortizola ne-gatīvā ietekme saglabājas ilgstoši – sama-zinās zivs augšanas ātrums un rodas lie-lākas vai mazākas reproduktīvās funkcijas izmaiņas: var pārtraukties ikru attīstība (normāli ikru attīstība notiek visu gadu, kamēr sasniedz nārsta gatavību).

Noķertā zivs cenšas atbrīvoties no āķa, maksimāli koncentrējot visu savu spēku un enerģiju. Parasti enerģija, ko zivs iegūst barojoties, tiek sadalīta visiem organismā notiekošajiem fizioloģiskajiem procesiem: vielu maiņai, audu, musku-ļu un reproduktīvās sistēmas attīstībai. Tajā laikā, kad zivs cenšas atbrīvoties no āķa, visa enerģija tiek iztērēta muskuļu darbam un rezultātā samazinās enerģijas piegāde citiem orgāniem. Pēc atlaišanas stresa un pārguruma dēļ zivs var pārstāt uzņemt barību, un iestājas enerģijas defi-cīts, kas var novest pie samazinātas augša-nas un traucētas reproduktīvās funkcijas (Tiedemann, Danylchuk, 2012). Turklāt

Ruta Medne, Anete NiemiPārtikas drošības, dzīvnieku veselībasun vides zinātniskā institūta “BIOR”Zivju resursu pētniecības departaments

112

zivs muskuļu darba rezultātā audos uz-krājas pienskābe, kas noved pie acidozes, muskuļu vājuma, pat nāves. Jo lielāka zivs, jo ilgāk makšķernieks ar to cīnās, jo lielāks ir pienskābes daudzums. Līdz ar to samazinās zivs izdzīvošanas iespējas pēc atlaišanas (Bone, Moore, 2008).

Kad zivi izceļ no ūdens. Ja zivi nepa-reizi izceļ no ūdens, piemēram, satverot aiz žaunu vāka (ceļ vertikāli), tad var tikt traumēti iekšējie orgāni, var rasties apzar-ņa vai serozo plēvju (plānās “saites”, kas orgānus notur tiem paredzētajās vietās) plīsumi. Jo lielāka zivs, jo smagāki iekšējie orgāni, jo lielāks risks, ka šādi plīsumi var veidoties. Nepareizas apiešanās rezultātā zivij var rasties arī mugurkaula traumas.

Zivis ir poikilotermi dzīvnieki. Tas nozīmē, ka to ķermeņa temperatūra ir nepastāvīga un atkarīga no apkārtējās vi-des temperatūras. Pētījumos ar Atlantijas lašiem pierādīts, ka pie ūdens tempera-tūras 17,3 °C mirst 8% atlaisto lašu, pat ja ir ievēroti visi pārējie pareizas “ķer un atlaid” makšķerēšanas principi. Tempera-tūrai paaugstinoties, arī zivju mirstība pēc atlaišanas pieaug un var pat sasniegt 80% (Havn, 2013; Havn u. c., 2015). Šis faktors jāņem vērā īpaši karstās vasaras dienās, kad ir ievērojamas temperatūru atšķi-rības starp gaisu un ūdeni. Ja ķermeņa temperatūra paaugstinās virs optimālās, organismā var izmainīties proteīnu struk-tūra, fermentu aktivitāte un šūnu funk-cijas. Paātrinās vielmaiņa, un zivis kļūst uzņēmīgākas pret infekcijas slimībām (Havn, 2013; Havn u. c., 2015). Brīdī, kad zivs tiek izcelta no ūdens, tā tiek pakļauta gaisa iedarbībai. Žaunu lapiņas noslēdzas, nenotiek skābekļa maiņa, organismā pa-augstinās ogļskābās gāzes līmenis. Jo ilgāk zivs tiek turēta ārpus ūdens, jo lielāks ogļ-

skābās gāzes daudzums asinīs (slāpšana). Pētījumos pierādīts, ka varavīksnes foreļu dzīvotspēja samazinās, paildzinoties lai-kam, ko tās pavada ārpus ūdens. Ja tās tiek pakļautas gaisa iedarbībai 30 sekun-des, tad dzīvotspēja pēc atlaišanas ir 62%, bet ja 60 sekundes, tad tikai 28%. Laiks, ko zivs pavada ārpus ūdens, nedrīkst pār-sniegt 15–20 sekundes (Ferguson, Tufts, 2011). Zandartiem, kuri gaisā atradušies 3 minūtes, mirstība ir 33,3%, bet tiem, kuri 2 minūtes, mirstība ir no 9 līdz 21%, savukārt zandarti, kuri pēc noķeršanas nav izcelti no ūdens, mirstība tikai 7,7% (Arlinghaus, Hallermann, 2007).

Būtiski ņemt vērā, kādā dziļumā zivs dzīvo. Ja zivs noķerta ūdeņos, kuru dzi-ļums pārsniedz 20 m (dziļie ūdeņi), tad, strauji mainot dziļumu, spiediena ie-tekmē rodas bojājumi jeb barotraumas. Galvenie simptomi ir palielināts vēdera apjoms, jo stipri izplešas peldpūslis, zarnu izkritums caur ānusu, acu izspiešanās jeb eksoftalms. Ir gadījumi, kad plīst peldpūs-lis.

Izņemot āķi, rodas brūce un tās sma-gums variē ne tikai no anatomiskās lo-kalizācijas, bet arī makšķernieka profe-sionalitātes un pareizas āķa izņemšanas tehnikas. Ir pētījumi, kuros pierādīts, ka zivīm, kurām āķis atradies vēdera sienā, ir 6 reizes augstāka mirstība nekā zivīm, kas noķertas aiz lūpas, jo brūcē sekundā-ri pievienojas bakteriāla infekcija (Cooke u. c., 2013, Pope, u. c., 2007). Ir arī veikti pētījumi, kuros secināts, ka dzīvu ēsmu zivs norij dziļāk, piemēram, balsenē, barī-bas vadā vai žaunās. Tas apgrūtina āķa iz-ņemšanu un būtiski samazina zivs izdzī-vošanas rādītājus pēc atlaišanas. Pētījumā noskaidrots, ka 56% jūras asaru, kuriem āķis atradies barības vadā, nobeidzās pēc to atlaišanas (Casselman, 2005).

113

Kad zivi atlaiž. Daudzi makšķernie-ki apgalvo, ka atlaiž, jo lielās dod vairāk pēcnācēju. Izvērtējot zinātniskos rakstus, konstatēts, ka lielākām līdakām (zandar-tiem, karpām) ir vairāk ikru, ikri ir lie-lāki, tomēr tiek iegūts mazāk pēcnācēju. Ir publicēti pētījuma dati par lielām zi-vīm, kuros konstatēts, ka ikriem ir zems apaugļošanās procents vai tie vispār nav apaugļojušies. Sanāk, ka rekordzivs jau savus pēcnācējus ir atražojusi un viņas ieguldījums nākamo paaudžu radīšanā ar katru gadu samazinās.

Jāņem vērā, ka vecāka un līdz ar to arī lielāka zivs tiek vairāk traumēta izcelša-nas un mērīšanas laikā, jo viņu ir grūtāk noturēt. Zivij izraujoties no rokām un iekrītot laivā, var rasties sasitumi un ze-mādas asins izplūdumi, kur pēc atlaišanas var savairoties nosacīti patogēnās baktēri-jas. Papildus tam jāmin arī vispārzināms fakts, ka jaunāks organisms vieglāk tiek galā ar slimībām un stresu nekā vecāks organisms. Tātad jo lielāka zivs, jo lie-lākas traumas un stress, jo smagāk norit rehabilitācijas process pēc atlaišanas un jo lielāka mirstība pēc atlaišanas. Atlaižot mazu zivi, viņa vieglāk pārcietīs stresa radītās sekas un brūces sadzīs vieglāk un ātrāk nekā vecākām zivīm.

Pat ja nepareizas apiešanās rezultātā radušās traumas un brūces nebūs letā-las, tās būtiski ietekmēs zivs dzīves kva-litāti. Piemēram, ar āķi var traumēt žau-nas, acis, barības vadu. Šie bojājumi var traucēt skābekļa maiņu žaunās, barības uzņemšanu un samazināt reproduktīvo funkciju.

Vadoties pēc pētījumu rezultātiem, ir izstrādātas vadlīnijas, lai “ķer un atlaid” padarītu maksimāli nekaitīgai zivs vese-lībai:

1) drīkst izmantot tikai mākslīgo ēsmu;2) drīkst izmantot vienžubura āķi bez

atskabargas;3) zivs izcelšanai no ūdens obligāti jā-

izmanto uztveramie tīkli bez mez-gliem/ nedrīkst celt ar roku, aizķerot aiz žaunu vāka vai kā citādi;

4) jāizmanto atbilstošs makšķerkāts un makšķeraukla;

5) izvairīties no “ķer un atlaid” mak-šķerēšanas karstās vasaras dienās vai ziemā, kad ir būtiskas temperatūru atšķirības.

Zivs jāizvada pēc iespējas ātrāk, jo ilgstoša muskuļu darba rezultātā audos uzkrājas pienskābe. Pēc izvadīšanas zivi vēlams turēt ūdenī, lai nenoslēgtos žau-nu vāki un netiktu kavēta skābekļa maiņa organismā. Ja iespējams, āķi jāizņem, zivi turot ūdenī. Ja tomēr zivi nepieciešams izcelt no ūdens, tad vēlams to nepakļaut gaisa iedarbībai ilgāk par 20 sekundēm. Izceļot zivi no ūdens, tas jādara saudzīgi, lai netiktu traumētas zvīņas un samazi-nāts dabiskais gļotu slānis. Zivi sver uz-tveramajā tīklā. Ja makšķerē dziļajos ūde-ņos, zivs jāizvelk pakāpeniski, lai novērstu spiediena radītu traumu iespējas (Cooke, Schramm, 2007).

Ievērojot visas pareizas “ķer un at-laid” prakses normas, zivju izdzīvošanas iespēja ir virs 80%.

Atlaidīsim zivis atbildīgi, domājot par zivi. Ne asakas!

114

Literatūra

1. Arlinghaus R., Hallermann J. 2007. Effects of air exposure on mortality and growth of undersized pi-keperch, Sander lucioperca, at low water temperatures with implications for catch‐and‐release fishing Fishe-ries Management and Ecology 14(2): 155–160 pp.2. Bone Q., Moore R. H. 2008. Biology of Fishes. Third edition. USA, Taylor & Francis. 497 pp.3. Casselman S. J. 2005. Catch-and-release angling: a review with guidelines for proper fish handling practices. Fish & Wildlife Branch. Ontario Ministry of Natural Resources. Peterborough, Ontario. 26 pp.4. Cooke S. J. Donaldson M. R., O’connor C. M., Raby G. D. 2013. The physiological consequences of catch-and-release angling: perspectives on experi-mental design, interpretation, extrapolation and re-levance to stakeholders. Fisheries Management and Ecology 20:268–287 pp.5. Cooke, S. J., Schramm H. L. 2007. Catch-and-re-lease science and its application to conservation and management of recreational fisheries. Fisheries Ma-nagement and Ecology 14:73–79 pp.6. Ferguson R. A., Tufts B. L. 1992. Physiological Effects of Brief Air Exposure in Exhaustively Exerci-sed Rainbow Trout (Oncorhynchus mykiss): Impli-

cations for “Catch and Release” Fisheries Canadian Journal of Fisheries and Aquatic Sciences, 49(6): 1157–1162 pp. 7. Havn T. B. 2013. The Effect of Catch and Release Angling at High Water Temperatures on Behavior and Survival of Atlantic Salmon (Salmo salar L.), Nowergian University of Science and Technology, Department of Biology. 8. Havn T. B., Uglem I., Solem Ø., Cooke S. J., Who-riskey F. G., Thorstad E. B. 2015. The effect of cat-ch-and-release angling at high water temperatures on behaviour and survival of Atlantic salmon Sal-mo salar during spawning migration. J Fish Biol. Aug;87(2):342–359 pp.9. Mekaa J. M., McCormick S. D. 2005. Physiological response of wild rainbow trout to angling: impact of angling duration, fish size, body condition, and tem-perature Fisheries Research 72; 311–322 pp.10. Pope K. L., Wilde G. R., Knabe D. W. 2007. Effect of catch-and-release angling on growth and survival of rainbow trout, Oncorhynchus mykiss. Nebraska Cooperative Fish & Wildlife Research Unit – Staff Publications. Paper 72; 8 pp.11. Tiedemann J., Danylchuk A. 2012. Assessing Im-pacts of Catch and Release Practices on Striped Bass (Morone saxatilis). Implications for Conservation and Management. 15 pp.

115

Miķelis PeisnieksLatvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs

Atbildīgs makšķernieks iegādājas Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karti

Makšķerējot no krasta vai laivas, vē-žojot dienā vai naktī, pat medījot zem ūdens, atceries, ka no 16 gadu vecuma nepieciešams iegādāties makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karti.

Atrodoties pie ūdeņiem, makšķernie-ki, vēžotāji un zemūdens mednieki tiek aicināti izturēties ne vien saudzīgi pret dabu un dzīvo radību, bet ievērot arī Mi-nistru kabineta noteikumus – nodrošināt,

116

ka zivju un vēžu ieguves laikā līdzi ir de-rīga makšķerēšanas, vēžošanas un zem-ūdens medību karte, kā arī dokuments, kas ļauj identificēt jūsu personu un tās vecumu.

Karti var iegādāties dažādos vei-dos – pērkot to kādā no 1250 tirdznie-cības vietām visā Latvijā vai iegādājoties elektroniski (internetā). Lietotāju ērtī-bām izveidota mājas lapa www.makske-resanaskarte.lv, kur var iegādāties kartes elektroniski, iegūstot unikālu identifikā-cijas numuru, ko uzrādīt inspektoram. Mājaslapā arī apkopota svarīgākā un aktuālā informācija saistībā ar makšķerē-šanu – makšķerēšanas noteikumi, karšu tirdzniecības vietas, kā arī palīdzības tāl-runis.

No 2017. gada 1. janvāra karšu izpla-tīšanu Zemkopības ministrija un Zivju fonds ir uzticējis SIA “Latvijas Lau-ku konsultāciju un izglītības centram” (LLKC), kas veiksmīgi nodrošina karšu izplatīšanu visā Latvijā. Lai veicinātu sa-biedrības izpratni par atbildīgu un vidi saudzējošu makšķerēšanu, kā arī lai in-formētu par aktivitātēm makšķerēšanas jomā, LLKC jau 2017. gadā veiksmīgi uzsācis makšķerniekiem domātu pa-raugdemonstrējumu organizēšanu sa-darbībā ar divkārtējo Latvijas čempionu fīdermakšķerēšanā Krišjāni Lisovski. Informatīvie pasākumi norisinājās Lie-lupes promenādē Jelgavā un pie jaunā Kuldīgas tilta Ventas krastā, kur Krišjā-nis stāstīja un rādīja, kā uzjaukt barību,

117

kādu inventāru izvēlēties, kā izvēlēties makšķerēšanas vietu, un nodeva apmek-lētājiem arī citas smalkas zināšanas par fīdermakšķerēšanu.

Ar LLKC atbalstu tika arī rīkotas jau-niešu makšķerēšanas nometnes Valmierā un Mālpilī, veicinot jauniešu izpratni par makšķerēšanas nozari. Sadarbojoties ar biedrību “Burtnieku makšķerēšanas un tūrisma skola’’, Valmieras nometne pie-cas dienas norisinājās atpūtas bāzē “Gau-jas Krāči’’, tajā piedalījās 25 dalībnieki. Makšķernieku skolas vadītājs Ojārs Be-ķeris šādu nometni rīko jau piekto gadu pēc kārtas un atzīst, ka jauniešu interese ir liela – dalībnieki ir ne tikai no Burt-nieku novada, bet arī no citiem tuvējiem novadiem, piemēram, Alojas, Strenču un pat Salacgrīvas. Nometnes dalībnie-ki veic nobraucienu pa Gauju ar laivām, piedalās makšķerēšanas sacensībās pie-redzējušu makšķernieku vadībā, izmēģi-

118

not spēkus pat trīscīņā, kā arī ir klausās lekcijas par dažādu ekosistēmu bioloģis-ko daudzveidību. Sadarbībā ar biedrību “Mālpils zivīm” jau āstoto gadu pēc kār-tas tika rīkota jauno makšķernieku vides izglītības nometne “Asarītis”. Šogad no-metne bija Brūnu HES teritorijā no 21. līdz 23. jūlijam, bija sabraukuši 65 bērni no daudziem Latvijas novadiem. Nomet-nes dalībnieki papildināja savas teorētis-kās un praktiskās zināšanas par makšķe-rēšanu un vides aizsardzību.

Sadarbojoties ar Alūksnes pašval-dības aģentūru, Burtnieku pašvaldību un Vecupenieku laivu bāzi, tiek reali-zēts projekts “Atlaid mammu Latvija’’ Alūksnes, Burtnieku un Babītes ezerā. Projekta mērķis ir samazināt antropo-gēno slodzi uz plēsīgo zivju sugām (asa-ris, zandarts, līdaka) Latvijas ūdeņos, kā arī veicināt ilgtspējīgu makšķerēša-nas tiesību izmantošanas praksi. Jau no

2018. gada maija jebkurš makšķernieks varēs piedalīties konkursā “Atlaid mam-mu’’. Sekot līdzi konkursam var arī inter-netā: atlaidmammu.lv.

Lai sekmētu kartes atpazīstamību un popularitāti, tika izziņots zīmējumu kon-kurss bērniem un jauniešiem, kura ie-tvaros ir izstrādāts jaunais kartes dizains 2018. gadam – 3 mēnešu un gada kartei. Makšķerēšanas kartes jaunajā izskatā ir nopērkamas no decembra, un tās priecēs makšķerniekus visu nākamo gadu!

119

VIVēsture

120

Andis Mitāns,Dr. Biol.

BALTIKA – marikultūras attīstības mērķprogrammas iniciatīva pagājušā gadsimta 80. gados

Latvijas zivsaimniecība 80. gadosPadomju Savienībā (PSRS) zivsaim-

niecība skaitījās viena no prioritārajām pārtikas ražošanas nozarēm, kas tika uz-svērts arī PSRS Komunistiskās partijas 26. kongresā (1982) pieņemtajā “Pārtikas programmā” un uz tās balstītajā PSRS Zivsaimniecības ministrijas direktīvā lē-mumā par nozares attīstību. Tika plānots līdz 1990. gadam palielināt zivju produk-tu izlaidi 2,5 reizes, kāpinot dažādu sugu zivju nozveju apjomus un pilnveidojot to pārstrādi. Galvenie kapitālieguldījumi tika paredzēti zvejas flotes attīstībai, pār-strādes uzņēmumu celtniecībai un mo-dernizācijai.

Latvijas zivsaimniecība bija dziļi in-tegrēta padomju plānveida ekonomikā. Latvijas ostās bāzējās vairākas PSRS Ziv-saimniecības ministrijai pakļautās t. s. tāljūru vai ekspedīcijas zvejas flotiles, kas samērā brīvi zvejoja visā plašajā Atlanti-jas okeāna areālā – no Kanādas, Grenlan-des un Norvēģijas ūdeņiem ziemeļos līdz

Urugvajai, Mauritānijai un Angolai dien-vidos. Tāljūru zvejā ieguva dažādu sugu stavrīdas, makreles, sardīnes, siļķes, men-cas un citas zivis. Apmēram puse nozvejas tika apstrādāta (iesālīta vai iekonservēta) turpat okeānā, bet pārējā tika sasaldēta un atvesta uz zivju pārstrādes rūpnīcām Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Rojā, Salacgrīvā u. c.

Taču 80. gados visos pasaules okeānos un jūrās nacionālās valstis cita pēc citas pieteica savas īpašās tiesības uz piekrastes zivju resursiem, paplašinot ekonomiskās zonas līdz pat 200 jūdzēm. Tas izrietēja no 1982. gada Apvienoto Nāciju Organizā-cijas pieņemtās Jūras tiesību konvencijas. PSRS vadība to faktiski neņēma vērā, šajā pašā gadā Pārtikas programmā turpinot plānot nozvejas pieaugumu tāljūrās. Lai iegūtu attiecīgās zvejas tiesības, PSRS bija spiesta noslēgt starptautiskus nolīgumus, kas apgrūtināja (ar kvotām un liegumiem) un vēl vairāk sadārdzināja šo zveju un tās produktus. Taču kopnozveju kāpinājuma

121

plānus tika mēģināts pildīt līdz pat PSRS sabrukuma priekšvakaram.

Latvijas zivju nozveja okeānos 1982. gadā bija 413 tūkst. tonnas, bet 1989. gadā pieauga līdz 457 tūkst. tonnām. Taču Baltijas jūrā (ieskaitot Rīgas līci) Latvijas nozvejas gadu gaitā būtiski kri-tās: 70. gados tās bija 1113 tūkst. tonnas, 1982. gadā – 7 tūkst., bet 1989. gadā – tikai nepilnas 6 tūkst. tonnas.

Baltijas jūrā padomju sistēma zvejas tiesības bija nodevusi zvejnieku kolho-ziem (z/k), kas bija apvienoti attiecīgo republiku (Igaunija, Latvija, Lietuva) un Krievijas piejūras apgabalu (Ļeņingrada, Kaļiņingrada) Zvejnieku kolhozu savienī-bās (ZKS). Zvejas regulēšana bija samērā labi sakārtota jau ar 1973. gadu. Gdaņskas “Konvenciju par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Bel-tos”, kas nodibināja Starptautisko Baltijas jūras zvejniecības komisiju (IBSFC) jeb Varšavas komisiju. Sākotnēji Komisija no-darbojās ar dažādu valstu zvejas noteiku-mu harmonizēšanu, taču, kad arī Baltijas reģionā 80. gados visas valstis pasludinā-ja savas nacionālās ekonomiskās (zvejas) zonas un vairāku zivju resursiem draudēja pārzveja, galvenajām sugām tika noteikti pieļaujamās nozvejas kopējie apjomi un nacionālās kvotas. Starptautiski regulēta zivju resursu ekspluatācija Baltijā noveda arī pie Latvijas nozveju piespiedu samazi-nājuma.

PSRS savu nacionālo nozveju kvotu Baltijas jūrā sadalīja pa augstāk minētajām ZKS. Sadali veica pie Baltijas Zivsaimnie-cības zinātniskā institūta (BaltNIIRH, turpmāk tekstā – Institūts) Rīgā izveidotā “Baltijas Zivsaimniecības padome” (BZP), kurā bija zivsaimniecības pārvaldības, zi-nātnisko, zvejnieku, zvejas inspekcijas, kā arī pārstrādes institūciju pārstāvji, bet

kvotas apstiprināja PSRS Zivsaimniecības ministrs. Vietējo kvotu dalīšanā tika pielie-toti starptautiski atzītie galvenie principi: vairāku iepriekšējo gadu nozveja un zivju resursu stāvoklis attiecīgajā Baltijas zonā, kā arī piešķirto kvotu apgūšana. Rezultā-tā Latvijas kvotu proporcijas pārsvarā bija lielākās, salīdzinot ar pārējām republikām un apgabaliem.

Latvijas zvejnieku kolhozi (z/k) iz-cēlās ar zivju pārstrādes efektivitāti, ra-žojot augstvērtīgus produktus plašā sorti-mentā. Salīdzinot ar valsts sektora zvejas un pārstrādes uzņēmumiem, kolhoziem padomju sistēma pieļāva nedaudz lielāku ekonomisko brīvību, tajā skaitā arī pro-dukcijas recepšu, standartu un cenu vei-došanā. Jāatzīst, ka zvejnieku kolhozi uz izdevīgiem noteikumiem savai pārstrādei iepirka dažādas okeāna zivis arī no valsts tāljūru zvejas. Kolhozu zivju pārstrādes rūpnīcas attīstījās visā Latvijas piekrastē: Salacgrīvā, Skultē, Carnikavā, Rīgā, Jūr-malā, Mērsragā, Rojā, Kolkā, Liepājā. Re-zultātā Latvijas zivju pārstrādes rūpniecī-ba izveidojās par nozīmīgu republikas un PSRS mēroga pārtikas ražošanas nozari. Latvijā 1982. gadā tika saražots pavisam 221 milj. dažādu zivju konservu kārbu, ap 8% no to kopprodukcijas PSRS.

Baltijas jūras vērtīgāko zivju starp-tautiskā regulēšana, kvotēšana un na-cionālā limitēšana tomēr nemainīja PSRS zivsaimnieciskās politikas pamatmērķi – kopnozvejas ikgadēju pieaugumu, tāpēc tika intensificēta nelimitēto zivju zveja. Latvijas piekrastē no masveida sugām tādā veidā pirmie tika pārzvejoti lucīša resursi. Tiem sekoja jūras bullīši un pat stagari, kurus izmantoja tehniskai pār-strādei. Vispārējās intensīvās zvejas sekas bija nepieļaujami augsta dažādu saim-nieciski vērtīgo un apdraudēto sugu un

122

to mazuļu piezveja. Samazinājās laša, taimiņa, sīgu, vimbas, zandarta u. c. sugu dabiskā atražošanās sakarā ar pieaugošo ūdens piesārņojumu un vides degradā-ciju ostu padziļināšanas, hidroelektro-staciju celtniecības un citu antropogēno saimniecisko darbību rezultātā.

Zivju resursu dabiskās atražošanās zudumu kompensācijai Latvijā jau no pirmskara laikiem bija uzkrāta laba zivkopības pieredze, mākslīgi savairojot un izlaižot dabiskajās ūdenstilpēs lašus, taimiņus, sīgas, līdakas u. c. mazuļus. Padomju gados dažas no vecajām zivju audzētavām tika slēgtas, taču citas tika rekonstruētas, kā arī izbūvētas vairākas jaunas audzētavas, lai kompensētu Dau-gavas HES kaskādes izbūves negatīvās zivsaimnieciskās sekas. 80. gadu sākumā Latvijā darbojās sekojošas atražojamo zivju mazuļu audzētavas (z/a): “Pļavi-ņas”, “Tome”, “Kārļi”, “Brasla”, “Salaca” un “Pelči”, kas iekļāvās zivju resursu aiz-sardzības un atražošanas valsts pārvaldē “Baltribvod”. Upēs, ezeros, ūdenskrātu-vēs, kā arī tieši Rīgas līča piekrastē tika izlaisti mākslīgi savairoti laši, taimiņi, līdakas, zandarti, vimbas, plauži, nēģi un citas zivis, vidēji ap 8 milj. gadā. Vis-labākie sasniegumi tika gūti Baltijas laša mākslīgajā atražošanā (skat. BALTIKA rezultātus).

Latvijas iekšējos ūdeņos zivju rūp-nieciskā nozveja 80. gadu sākumā deva ap 600–630 t/gadā. Makšķernieku lomi netika apkopoti un atspoguļoti statistikā.

Latvijas zvejnieku kolhozos zivko-pība, jo īpaši preču foreļu kultivēšana, sāka attīsties 70. gados kā viena no ražo-šanas palīgnozarēm. Nepieciešamos ka-pitālieguldījumus, deficīto materiālu un iekārtu fondus piešķīra PSRS Zivsaim-niecības ministrija.

Foreļu audzēšanu linuma sprostos pirmais ierosināja pirmskara Latvijas pie-redzējušais zivkopis Jānis Eglītis, kuram izdevās saņemt Rojā esošā z/k “Banga” atbalstu un 1973. gada vasarā Sasmakas (Valdemārpils) ezerā izvietot pirmos sprostus. Drīz vien foreļu audzēšanai pievērsās arī Carnikavas z/k “Carnikava”, attīstot sprostu saimniecību Dzirnezerā (pie Gaujas). Foreļu audzēšana ezeros sa-dūrās ar daudzām problēmām: ar ekstrē-mām ūdens temperatūras izmaiņām va-sarā un ziemā, ar pieejamās barības slikto kvalitāti un slimībām. Atklājās, ka foreļu sprosti ar barības atliekām un ekskre-mentiem bīstami piesārņo ezerus. Mēģi-nājums tos novietot Gaujas upē beidzās neveiksmīgi straumes nesto drazu dēļ. Pat tā laika presē pavīdēja zina, ka Carni-kavas foreļu audzētāji, astoņu gadu laikā izaudzēdami pavisam 98 t foreļu, radījuši saimniecībai zaudējumus 0,8 milj. rubļu apmērā (Cīņa, 1983).

Arī Sasmakas ezerā bija līdzīgas prob-lēmas, tāpēc z/k “Banga” radās doma fo-reļu audzēšanu sprostos izvērst Rīgas līča ūdeņos, balstoties uz ziņām par lašu jūras fermām citviet pasaulē. Vie-tējās konstrukcijas linuma sprosti izrā-dījās jūras apstākļiem nepiemēroti. Tad z/k “Banga” ar Maskavas atbalstu saņē-ma tolaik modernākos japāņu sprostus, izvietoja tos Rīgas līcī netālu no Kolkas un 1982. gadā izaudzēja pirmo fore-ļu ražu – 11 tonnas. Japāņu sprosti bija droši pret viļņu bojājumiem, jo saņemot brīdinājumu par gaidāmo vētru, krasta operators, regulējot gaisa spiedienu pon-tonos, varēja tos uz laiku nogremdēt dzi-ļumā. Taču Rīgas līcim vasarā raksturīgas ūdens temperatūras krasas atšķirības pa dziļuma zonām, tāpēc forelēm sprosta gremdēšana izsauca stresu, pēc kura tās

123

pāris dienas pārtrauca baroties, bet daž-kārt pat aizgāja bojā. Galvenā zivkope I. Terļecka apraksta traģēdiju 1987. gada jūlijā. Četros foreļu sprostos pie Kolkas bija ap 60 tonnu foreļu, kad vētras dēļ tos nācās nogremdēt. Dziļums tajā vietā ir ap 20 m. Temperatūra ūdens virspusē bija 19 ˚C, 10 m dziļumā – 3 ˚C, 15 m dziļumā – 1,6 ˚C. Pēc vētras sprostus atkal paceļot, izrādījās, ka daudzas foreles nav pārcietu-šas temperatūras šoku – nobeigušās bija 2,5 tonnas.

Zivju audzēšanai sprostos Rīgas jūras līcī nav piemērotu hidroloģisko apstākļu, tāpēc tā netika iekļauta Latvijas uzdevumos turpmākajā BALTIKA prog-rammā.

Gan z/k “Banga”, gan z/k “Carnikava” foreļu audzēšanu centās attīstīt kom-pleksi, aptverot vaislinieku bara uzturē-šanu, mākslīgo nārstu, ikru inkubāciju, mazuļu audzēšanu un preču zivju iegūša-nu, izmantojot arī tradicionālos plastikāta baseinus. Taču problēmas ar zivju barības kvalitāti, slimībām un to apkarošanu, kā arī pieredzes trūkums biotehnisko proce-su vadīšanā noveda pie tā, ka varavīksnes foreļu audzēšanas iznākums kopumā bija mazs, bet produkcijas pašizmaksa – aug-sta. Lai varētu palielināt izaudzēto foreļu valsts iepirkuma cenu, zvejnieku kolhozi panāca, ka jūras ūdeņos audzētās foreles pārdēvēja par tēraudgalvas lašiem, kā pa-tiesībā sauc tās pašas varavīksnes foreles migrējošo formu. Tirdzniecības bāzes gan attiecās pieņemt foreles par lielo lašu cenu. Sekoja cits mēģinājums foreļu au-dzēšanā gūt kaut minimālu rentabilitāti. Zināms, ka audzēšanas procesā zivkop-jiem nākas atšķirot ievērojamu daudzu-mu sīko un lēnaudzīgo īpatņu. Z/k “Ban-ga” vadībai radās ideja šīs “liekās” foreles izlaist Rīgas līcī kā tēraudgalvas lašus

zvejas resursu papildināšanai, par to no valsts pieprasot attiecīgu samaksu, tāpat kā par Baltijas lašu smoltu izlaišanu. In-stitūta zinātnieki gan tam neredzēja bio-loģisko pamatojumu, taču vairākus gadus bija spiesti nodarboties ar foreļu izlaišanas efektivitātes novērtēšanu (skat. BALTIKA rezultātus).

Latvijas zivkopības gada produkcija bija pavisam ap 3000 t, tajā skaitā 2500 t karpas, 400 t citas dīķu zivis un 100 t fore-les (1981–1985).

Zivsaimniecības zinātniskais insti-tūts BaltNIIRH ar centru Rīgā un no-daļu Tallinā 80. gados direktora Mihaila Poļakova vadībā bija kļuvis par PSRS Baltijas jūras baseina vadošo plaša profi-la zivsaimniecības zinātnisko institūtu, ar atzītu starptautisko autoritāti jūras zivju resursu izpētē un novērtēšanā, kā arī zivju resursu mākslīgajā ataudzēšanā. Institūta daudzgadīgais Baltijas jūras vides un ziv-ju resursu monitorings liecināja par vides stāvokļa un zivju dabiskās atražošanās iespēju pakāpenisku pasliktināšanos, jo īpaši tās līčos un piekrastes zonās.

BALTIKA programmas izstrāde un uzdevumi

PSRS zivsaimniecības nozares par-tejiskā un centralizētā pārvaldība ne-pietiekami risināja Baltijas jūras baseina zivsaimniecības akūtās problēmas. Tradi-cionālie zvejas regulēšanas un limitēšanas pasākumi bija nepietiekami zivju resursu stabilai atjaunošanai. Latvijas zinātnieki Baltijas jūras un Rīgas līča zivju resursu stabilizāciju, racionālu un ekonomiski efektīvu apsaimniekošanu saistīja ar ma-rikultūras (jūras akvakultūras) attīstību, tajā ietverot vairākus zinātniski praktis-

124

kos uzdevumus: jūras vides aizsardzība pret ūdens piesārņošanu, zivju degradēto nārsta vietu un dzīvotņu atjaunošana, re-sursu mākslīgā atražošana ar dažādu sugu mazuļu ielaišanu, preču zivju un citu hid-robiontu kultivēšana jūras ūdenī krasta un jūras fermās. Institūts cerēja, ka Baltijas jūras zivsaimniecības attīstības marikul-tūras komponents tiks iekļauts Maskavā gatavotajos direktīvajos plānos. Taču ne 1982. gada Pārtikas programmā, ne Kom-partijas plēnumā, ne Zivsaimniecības ministrijas attiecīgajā lēmumā Latvijas zinātnieku identificētās Baltijas problēmas netika pienācīgi atspoguļotas. Latvijas zivsaimnieki tikai atzinīgi novērtēja so-līto zivju pārstrādes industrijas attīstības veicināšanu, cerot uz importa iekārtu un tehnoloģiju iepirkumiem.

Jau pirmajos gados pēc 1982. gada direktīvo lēmumu pieņemšanas atklājās, ka tie faktiski nedod solītos rezultātus, jo turpinājās nozares orientēšanās uz tāljūru zvejas resursiem un to pārstrādi, atstājot novārtā Baltijas jūras baseina problēmas par zivju resursu saglabāšanu un atjauno-šanu, kuru risināšanā bija ieinteresēti vie-tējo zvejnieku kolhozi un Latvijas republi-kas ekonomika. Institūta speciālisti atzina, ka Baltijas jūras resursu aizsardzības un atjaunošanas nodrošināšanai būtu nepie-ciešama sava attīstības programma, kas ņemtu vērā baseina ekoloģiskās īpatnības, vietējās zinātniskās izstrādes un marikul-tūras potenciālu.

Maskavas direktīvo orgānu atļau-ju izstrādāt lokālu Baltijas jūras baseina zivsaimniecības programmu panāca in-stitūta BaltNIIRH direktors M. Poļakovs, pateicoties personiskajiem kontaktiem ar studiju laika draugiem PSRS Zivsaimnie-cības ministrijas vadībā. Institūta iniciatī-vu aktīvi atbalstīja Vissavienības zvejnieku

kolhozu apvienības vadītājs E. Eventovs. Programmas galvenais koordinators bija institūta Ekonomikas laboratorijas vadī-tājs B. Šļimovičs. Programmas izstrādē un izpildē tika iesaistīti institūta vadošie speciālisti: A. Rusakjavičus, E. Maļikova, A. Mitāns, V. Baturins, A. Koroļovs un citi, kā arī M. Kangurs (institūta Tallinas no-daļa), M. Pesse (Latvijas ZKS) un D. Kaļi-novs (“Baltribvod”).

Programmas pilnais nosaukums ir “Zinātniski tehnisko un organizatorisko pasākumu reģionālā mērķprogramma zivsaimniecisko resursu aizsardzībai un racionālai izmantošanai un marikultūras attīstībai PSRS ekonomiskajā zonā Bal-tijas jūrā, 1986–2000” (saīsināti BALTI-KA, turpmāk tekstā arī Programma). To 1985. gadā apstiprināja PSRS zivsaimnie-cības ministrs. Programma bija ierobe-žotas atklātības dokuments, katrs eksem-plārs (pavisam 35 gab.) bija numurēts un atzīmēts “Tikai dienesta lietošanai” (krie-vu val., skat. attēlu).

BALTIKA atzīts, ka Baltija jūras basei-nā 80. gados zivju resursu dabiskā atražo-šanās ir pasliktinājusies, tāpēc trūkst zivju resursu Pārtikas programmas izpildei. Ne-skatoties uz to, ka Baltijas jūra veido vie-notu ekosistēmu, tās vides aizsardzības un resursu atjaunošanas pasākumi netiek ko-ordinēti starp PSRS republikām un apga-baliem. Lai atjaunotu un palielinātu Bal-tijas jūras zivsaimniecisko produktivitāti PSRS piegulošajos ūdeņos, nepieciešams īstenot vairākus plaša mēroga pasāku-mus: nodrošināt ūdens vides aizsardzību, realizēt jūras biomeliorāciju, attīstīt jūras ganību zivkopību (zivju mazuļu ielaišanu) un tiešo marikultūru (preču zivju audzē-šanu).

BALTIKA realizācija tika paredzēta no 1988. līdz 2000. gadam, ar turpmā-

125

ko iespēju programmu pagarināt līdz 2010. gadam. Programmas galvenie rezul-tatīvie rādītāji 2000. gadā tika nosprausti kā direktīvs uzdevums, salīdzinot tos ar 1983. gada izejas datiem: Baltijas jūras visu zivju kopējo nozveju palielināt par 13%, vērtīgo zivju ieguvi kāpināt 10–12 reizes, pārtikas zivju produkciju palieli-nāt par 23% (ieskaitot marikultūras devu-mu), agara aļģu ieguvi palielināt 6 reizes.

Programmas realizācijai nepiecieša-mie valsts kapitālieguldījumi 15 gadiem tika plānoti pavisam 61 milj. rubļu apmē-rā – visām piecām administratīvām vie-nībām (3 Baltijas republikām un 2 Krie-vijas apgabaliem). Minētajā summā bija iekļauta arī paredzamā zivsaimniecisko zaudējumu kompensācijas nauda par plā-notajiem Baltijas ostu rekonstrukciju un citiem hidrotehniskiem darbiem – pavi-sam ap 30 milj. rubļu. Turpmāko gadu gaitā kompensācijas finansējumu saņē-ma: Lietuva – par Klaipēdas starptau-tiskās prāmju ostas izbūvi, Latvija – par

Daugavas pilnīgu aizsprostošanu ar Rīgas HES, Igaunija – par Tallinas ostas padzi-ļināšanu un paplašināšanu, Ļeņingradas apgabals – par pretplūdu dambju izbūvi Ņevas upes grīvā.

Programmas BALTIKA vadītājs skai-tījās PSRS Zivsaimniecības ministrijai tieši pakļautās Rietumu baseina zivsaim-niecības asociācijas “Zapriba” priekšnieks B. Sokolovs. Viņa pilnvarās bija visu re-publiku un apgabalu dažādo organizāciju sadarbības nodrošināšana Viņš bija arī priekšsēdētājs pie Institūta izveidotajai Baltijas zivsaimniecības padomei (BZP), kur saskaņoja un apstiprināja BALTI-KA gada plānus un atskaites. Beigās šos dokumentus protokola-lēmuma formā apstiprināja PSRS Zivsaimniecības mi-nistrs Maskavā. Programmas atbildīgais izpildītājs bija zinātniskais institūts “Balt-NIIRH”, bet pārējie izpildītāji un ievie-sēji – republiku un apgabalu zvejnieku kolhozu apvienības un valsts zvejas pār-valdes institūcijas, zivju atražošanas un

126

zvejas kontroles organizācijas, piesaistot arī daudzas vissavienības un reģionālās vides institūcijas, hidrotehniskās projek-tēšanas un akadēmiskās zinātnes institū-tus.

Institūtā atvēra nodaļu BALTIKA darbu koordinācijai, kas darbojās kopā ar BZP atbalsta grupu. Zinātniskās labo-ratorijas atsevišķu finansējumu BALTI-KA izpildei nesaņēma, attiecīgos papildu uzdevumus nācās iekļaut tekošo zināt-nisko darbu tēmās. Taču bija arī otrādi: pētnieku vēl nepabeigtos un nepārbau-dītos darbus Institūta vadība ielika BAL-TIKA kārtējā gada plānā.

Programmā BALTIKA marikultūra skatīta tās plašākā, kompleksas apsaim-niekošanas nozīmē kā Baltijas jūras un piekrastes ūdeņu dabiskās zivsaimniecis-kās produktivitātes celšana, zivju dabis-kās atražošanās nodrošināšana, resursu mākslīgā atražošana, preču produkci-jas audzēšana tieši jūrā vai jūras ūdenī. Programma bija sadalīta atsevišķos bio-tehniski saimnieciskos mērķos, dodot uzdevumus katrai republikai un apgaba-lam.

Programmas izpildē Latvijā, nekai-tot Institūtu, vislielākais darbu apjoms tika Latvijas ZKS un tās zvejnieku kol-hoziem, pārvaldei “Baltribvod” un tās zivju audzētavām. Atsevišķos projektos, izstrādēs vai pētījumos iesaistījās arī Lat-vijas PSR Zivsaimniecības pārvalde (kas apsaimniekoja valsts dīķsaimniecības un valsts saldūdeņus), Zivju rūpnieku ražo-šanas apvienība “Latribprom”, Hidrome-teoroloģiskā pārvalde, Bioloģijas insti-tūts, atsevišķas projektēšanas, celtniecī-bas un montāžas organizācijas. Zemāk doti to akvakultūras darbu problēmas un rezultāti, kas varētu radīt lietderīgu inte-resi arī mūsdienās.

Programmas BALTIKA rezultāti Latvijā

Jūras meliorācija, mākslīgo nārsta vietu un aļģu plantāciju izveide

Latvijā šo darbu gala rezultātā tika plānots sākt reņģu nārsta mākslīgo kom-pleksu sērijveida ražošanu un apkalpoša-nas dienesta radīšanu. Latvijas piekrastes jūras ūdeņos 2000. gadā bija paredzēts ekspluatēt 8 gab. šādus kompleksus. Faktiskie rezultāti palika jūras eksperi-mentu un ražošanas pārbaužu robežās. Tika izgatavoti un Baltijas jūrā un Rīgas līcī izvietoti vairāki dažādu konstrukci-ju mākslīgā rifa paraugi. To uzstādīša-nu, noenkurošanu un kontroli veica no pontona ar akvalangistu palīdzību, kas stipri sarežģīja un sadārdzināja darbus. Sākotnēji rifus veidoja kā piramīdas no autoriepām un virvēm. Tie izrādījās ļoti nestabili pret zemūdens straumēm, res-nās virves no berzes pārdila, enkuri tos nenoturēja, konstrukciju ieskaloja smil-tīs. Uzlabotos rifus būvēja vairākos stāvos no virvēm un tīkla linuma. Novērojumi apliecināja, ka šāds mākslīgais substrāts piesaista dažādas aļģes un gliemenes, potenciāli veidojot jūras ūdens biofiltru, taču ne ekoloģiski drošu reņģu nārsta dzī-votni. Programmā plānoto furcelārijas un citu agara aļģu kultivēšanas darbu vietā tika veikta to izpēte laboratorijas un jūras apstākļos, kas tomēr nedeva plānotos re-zultātus – agara aļģu plantācijas.

Mākslīgo barību receptūru pilnveidošana un rūpnieciskā ražošana

Institūts izstrādāja vairākas jaunas mākslīgo barību receptūras, galvenokārt paredzētas preču foreļu audzēšanai (sē-

127

rija C-112-Lat-). Inovatīva bija foreles un laša mazuļiem domātā barība ar dabiskā biostimulatora – hlorellas (mikroaļģu) – piedevu. Z/k “Banga” un “Carnikava” bija uzdots paplašināt savas zivju māks-līgo barību ražotnes, kur Institūts sāka ieviest uzlabotās barības receptūras, taču atklājās, ka piegādāto izejas komponentu (zivju eļļas un miltu, lopu un putnu kaulu miltu, aļģu, sojas, rauga, vitamīnu un citu piedevu ) kvalitāte un faktiskais sastāvs ir visai svārstīgs, kas atstāja negatīvu iespai-du uz gatavo barību kvalitāti. Piemēram, PSRS zivju eļļu ražoja pēc dažādiem stan-dartiem, bija tehniskā, pārtikas un medi-cīnas eļļa. Liekas, ka zivju barībā droši va-rētu izmantot pārtikas eļļu, taču izrādījās, ka garantēti kvalitatīva ir tikai medicīnis-kā eļļa. Bet tā bija deficīts, tāpēc sagādes fondus zivju barības ražošanai vienkārši nepiešķīra. Atklājās arī citas saimnieciski organizatoriskas problēmas, tajā skaitā konkurence ar lielajām zivju barības fab-rikām Krievijā. Jāatzīst, ka arī mūsdienu Latvijā nav kvalitatīvas lašu zivju barības ražotnes, jo vietējā akvakultūrā barības patēriņš ir par mazu.

Pazemes silto minerālūdeņu izmantošana

Institūts lielus pūliņus pielika izpētes darbiem par foreles kultivēšanu siltā mi-neralizētā ūdenī no pazemes urbumiem, izmantojot z/k “Selgas” eksperimentālo z/a “Ragaciems”. Ūdens no 470 m urbu-ma tur dabiski fontanēja vairāku metru augstumā, tā temperatūra visu gadu bija nemainīga – 14 ˚C, mineralizācija – 4,9 g/l. Tika attīstīta varavīksnes foreļu au-dzēšanas un barošanas biotehnika da-žādos attīstības etapos. 1986. gadā tika secināts, ka siltā mineralizētā ūdenī var sekmīgi audzēt foreles no kāpura līdz

gada vecumam (vid. svars 273 g, 75 kg/m3), sastādīts un apzīmogots akts par šo darbu sekmīgu ieviešanu. Taču turpmā-kajos gados Ragaciemā atklājās problē-mas ar minerālūdenī audzēto foreļu bio-loģisko kvalitāti, veselību un dzīvotspēju, domājams, augstā broma sāļu satura dēļ. Līdzīgi dziļurbumi tika veikti vēl dažās citās zivju audzētavās: Tome, Kārļi un Lī-gatne. Taču tur jau pašā sākumā pazemes ūdens tika atzīts par neatbilstošu zivkopī-bai, galvenokārt augstā dzelzs un mangā-na satura dēļ.

Latvijai atgūstot neatkarību, audzēta-vu Ragaciemā pārņēma z/a “Dole”, taču drīz vien no tās attiecās, jo dziļurbuma ūdens ķīmisko sastāvu novērtēja kā ne-piemērotu foreļu audzēšanai.

Mūsdienās vides aizsardzības notei-kumi faktiski liedz pazemes minerālūde-ņu izlaišanu virszemē. To vietā Latvijā zivkopībā sekmīgi izmanto siltā ūdens recirkulācijas sistēmas (RAS).

Upes nēģa mazuļu audzēšana

Interesanti un inovatīvi Institūta pēt-nieciskie darbi tika veikti par upes nēģa mākslīgās pavairošanas pilnveidošanu. Nekur citur pasaulē nēģa mazuļu mākslī-gā savairošana nenotiek. Latvijā vairākās zivju audzētavās ( Kārļi, Brasla, Pelči) bija jau uzkrāta laba pieredze par nēģa māks-līgā nārsta vadīšanu, inkubāciju un kāpu-ru izlaišanu upēs. Taču kāpuru izlaišanas efektivitāte rādījās samērā zema, tāpēc BALTIKA izvirzīja uzdevumu izstrādāt nēģa mazuļu (vienvasarnieku) audzē-šanas biotehniku, lai to ieviestu rekons-truējamā z/a “Brasla”. Institūta speciālisti attīstīja attiecīgos pētījumus. Tika izmē-ģināts un ieviests oriģinālas konstrukcijas nēģa vaislinieku ilgās izturēšanas baseins

128

(aizsargāts ar izgudrojuma Autora aplie-cību, krievu val., skat. attēlu), mazuļu au-dzēšanai atrasti modificēti zivju mazuļu baseini, izstrādāta nēģa kāpuriem nepie-ciešamās grunts kompozīcija, atrasta kā-puru piebarošanas formula, vairāku gadu gaitā izaudzētas un izlaistas nelielas nēģa mazuļu partijas ( vecums ap 2 mēnešiem, garums līdz 2 cm). Tomēr nēģa mazuļu audzēšanas galvenā biotehnoloģijas prob-lēma palika līdz galam neizstrādāta: tos nevar ilgstoši un intensīvi audzēt lielā blī-vumā, jo baseina grunts ātri piesārņojas. Tur nelīdz zivkopībā parastie paņēmie-ni, palielinot ūdens caurplūdi, aerāciju u. c. Domājams, ka mūsdienu apstākļos perspektīvi būtu pētījumi par mākslīga substrāta izmantošanu nēģa kāpuru kul-tivēšanai.

Laša un foreles mazuļu izlaišanas efektivitāteZivju resursu mākslīgās atražošanas

efektivitātes pētījumus Institūts veica, iz-mantojot izlaižamo mazuļu iezīmēšanu, nozveju kontroli un atguvumu analīzes.

Latvijā 80. gadu sākumā visi izlaistie laša mazuļi smolti, vidēji ap 700 tūkst./gadā, tika iezīmēti ar taukspuras no-griešanu, tajā skaitā katru gadu vairākus tūkstošus no dažādām zivju audzētavām iezīmēja ar numurētām piekarzīmēm. Kontrolējot piekrastes zvejnieku lomus, noteica izlaidumu efektivitāti jeb lašu at-guvumus vietējā zvejā. Saņemot zīmīšu atguvumus no zvejas atklātā Baltijas jūrā, varēja izsekot lašu migrācijām, precizēt to augšanas tempu, noteikt kopējo atguvu-ma apmēru.

Lašu atražošanas panākumi zvejnie-kiem kļuva acīmredzami. Rīgas līcī Dau-gavas un Gaujas grīvu rajonos mākslīgi ataudzētie laši (ar nogrieztu taukspuru)

nozvejās 1986.–1988. gadā deva vidēji 152 t/gadā. Piekarzīmes apliecināja, ka tie ir z/a “Tome” un “Kārļi” ielaistie. Saņe-mot zīmīšu atguvumus no Baltijas jūras zvejniekiem, aprēķināts, ka laša mazuļu smoltu izlaišanas kopējais atguvums ir ap 13% (vid. svars 5 kg) vai 650 kg no 1 tūkst. izlaistajiem, summējot nozvejas vietējā piekrastē un atklātā Baltijā, kur daļa nonāk arī citu valstu zvejnieku lo-mos.

Jāatzīst, ka 90. gados audzētavu lašu izlaišanas efektivitāte pakāpeniski paze-minājās gan Latvijā, gan citās valstīs, do-mājams, sakarā ar nelabvēlīgām pārmai-ņām Baltijas jūras ekosistēmā, iespējams, arī ceļoties ūdens temperatūrai kā klima-ta izmaiņu sekām.

Varavīksnes foreļu iezīmēšana aplie-cināja to ielaišanas zemo zivsaimniecisko efektu. 1984.–1990. gadā Rīgas jūras līča piekrastē, Daugavas, Gaujas un Salacas upju grīvās tika izlaisti pavisam 1,8 milj. varavīksnes foreles mazuļu, no tiem daļa bija iezīmēta ar taukspuras nogriešanu, bet daži tūkstoši katru gadu – ar piekar-zīmi.

Varavīksnes foreles Rīgas līcī uzturas seklūdens zonā, tāpēc jau drīz pēc izlaiša-nas bieži iekļuva kādā no daudziem mur-diem vai tīkliem. Mazuļu agrā masveida piezveja būtiski samazināja foreļu izlai-dumu zivsaimnieciskos rezultātus. Tomēr varēja secināt, ka Rīgas līcī foreles aug ļoti labi. Pirmās sezonas beigās, oktobrī–novembrī tās sasniedza 900–1200 g, bet vēl pēc gada pārsniedza 3000 g. Taču jau pirmajā rudenī, ūdenim atdziestot, fore-les pameta Rīgas līci un devās pa Baltijas jūru uz Polijas un Vācijas piekrastes sil-tūdeņiem. To atguvumi gan bija niecīgi. Nākamajā vasaras sezonā Rīgas līcī tika noķertas vairs tikai atsevišķas foreles,

129

to svars bija 2,2–3,4 kg. Nav zināms, vai tās te arī ziemojušas vai atgriezušās no citām vietām Baltijas jūrā. Varavīksnes foreļu veiksmīgāko izlaidumu atguvumu koeficients vidēji bija 12,6%, kas līdzīgs Baltijas lasim, taču foreļu vidējais svars bija 380 g, kas nozveju summā deva tikai 30–50 kg no 1 tūkst. izlaistajām forelēm.

Mazuļu izlaišanas audzētavu attīstība 80. gadu sākumā, lai nodrošinātu ziv-

ju resursu mākslīgās atražošanas strau-jāku attīstību, Institūts ierosināja visas “Baltribvoda” mazuļu audzētavas atdot atsevišķu zvejnieku kolhozu īpašumā. Latvijas ZKS pret to asi protestēja, riskē-jot ieguldīt savus līdzekļus svešajā nozarē un baidoties nonākt pastiprinātā Maska-vas kontrolē par atražošanas plānu izpildi (M. Pesses atmiņas, 2003). Tika izspēlēta politiskā kārts: sociālistisko valsts īpašu-mu taču nedrīkst nodot kooperatīvam! Jautājumu atlika, taču tas citā formā, do-mājams ar M. Poļakova ziņu, parādījās programmā BALTIKA, jaunu atražoša-nas audzētavu celtniecību paredzot tikai zvejnieku kolhoziem: “Sarkanai Bākai” (Ventspils) – Baltijas laša smoltu audzē-tavu uz Irbes upē; “Bangai” (Roja) – Bal-tijas laša smoltu audzētavu; “Carnikavai” (Carnikava) – taimiņa smoltu un varavīk-snes foreles mazuļu audzētavu ielaišanai Rīgas līcī, kā arī nēģa mazuļu pavairoša-nai Gaujā; “1. Maijs” (Mērsrags) – zan-darta mazuļu audzētavu “Uguņi” (Talsu novadā). Zvejnieku kolhoziem paredzē-tām zivju atražošanas audzētavām tika plānots dalīts kapitālieguldījumu avots: 60% valsts un 40% paša līdzekļi. Arī šis variants neguva Latvijas ZKS atbalstu, kas jau bija uzsākusi preču zivju audzēšanas attīstību. Pēc pāris gadiem, finanšu un

celtniecības fondu trūkums deva iemeslu atteikties no resursu ataudzēšanas izvēr-šanas zvejnieku kolhozos.

Pārvaldei “Baltribvod” programma BALTIKA paredzēja kapitāli rekonstruēt un modernizēt visas tās pārziņā esošās zivju mazuļu audzētavas: Salaca, Kārļi, Tome, Pelči, Pļaviņas un Brasla, piešķirot finansējumu no Maskavas “Glavribvoda” un no Enerģētikas ministrijas (kompen-sācijā par Daugavas HES kaskādi). Šie plāni visumā sekmīgi tika realizēti un vēl tālāk attīstīti pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, sadarbojoties Zemkopības mi-nistrijai (Valsts Zivsaimniecības pārval-dei) ar “Latvenergo”.

BALTIKA minēto Latvijas zivju ma-zuļu atražošanas uzņēmumu plāns pa-redzēja ielaist Latvijas upēs, to grīvās un tieši Rīgas līča piekrastes ūdeņos se-kojošas sugas: lasi, taimiņu, varavīksnes foreli (tēraudgalvas lasi), sīgu, vimbu, zandartu, zuti un nēģi, kā arī vēl dažas citas sugas, kurām tiktu izstrādāts attie-cīgs bioloģiskais pamatojums, sasniedzot 2000. gadā pavisam 31,5 milj. gab.

Preču zivju audzētavu rekonstrukcija un celtniecība

BALTIKA preču zivju audzētavu at-tīstīšana paredzēta tikai zvejnieku kol-hoziem. Rekonstrukcijai plānoti sekojoši zvejnieku kolhozu objekti: z/k “Banga” – foreļu mazuļu audzētava ar baseiniem “Silkrasti” (pie Valdemārpils ezera); z/k “Carnikava” – preču foreļu audzētava li-numa sprostos “Dzirnezers” (pie Gaujas) un foreļu mazuļu audzētava ar baseiniem “Līgatne” (Līgatnes upē); z/k “9. Maijs” – foreļu mazuļu audzētava “Dole” (pie Dau-gavas).

Jaunceltņu kategorijā iekļautas divas

130

eksperimentālas ražošanas preču zivju audzētavas. “Ragaciems” (z/k “Selga”) iecerēta kā foreļu pilnsistēmas audzētava (no ikriem līdz tirgus precei) baseinos ar jauktu ūdens apgādi: dziļurbuma siltu minerālūdeni, jūras ūdeni un saldūdeni. “Kaltene” (z/k “Banga”) plānota kā krasta baseinu tipa saimniecība ar ūdens padevi no Rīgas jūras līča, audzējot preču foreles un tēraudgalvas lašus, nobeiguma etapā daļu zivju pārceļot audzēt līcī novietotos linuma sprostos.

Zvejnieku kolhozu preču zivju audzē-šanas attīstībai programma BALTIKA paredzēja pavisam 21,75 milj. (rubļos), no tiem valsts kapitālceltniecības fondu daļa bija plānota 12,3 milj., kuru novirzī-ja galvenokārt Kaltenes objektam – 10,2 milj. (z/k “Banga” līdzfinansējums – 6,8 milj.). Plānotās preču zivju audzētavas 2000. gadā varētu izaudzēt pavisam 2150 t varavīksnes foreļu un tēraudgalvas lašu.

M. Pesse savās atmiņās atzīst (2003), ka preču zivju audzēšanas attīstībā Latvi-jas zvejnieku kolhozos tika pieļautas kļū-das. Gandrīz visi finanšu līdzekļi un ma-teriālu fondi tika novirzīti tikai vienam neveiksmīgam projektam – lašu audzē-šanas eksperimentālajam kompleksam “Kaltene”.

Kaltenes projekta realizāciju vadīja pats z/k “Banga” priekšsēdētājs M. Lis-ments. Viņš piederēja tiem padomju laika priekšniekiem, kas savā darbībā balstījās uz autoritatīvu vadības stilu un perso-niskajiem sakariem kompartijas vadībā. Viņam bija grūti saprast, ka zivkopība bū-tiski atšķiras no zvejniecības. Pabijis kādā Skandināvijas lašu fermā, M. Lisments nolēma arī Kaltenes jūrmalā izbūvēt grandiozu foreļu fermu ar ūdens padevi no Rīgas līča. Viņš neuzklausīja nekādus argumentus pret šo biotehnoloģiski nepa-

matoto projektu. Iebilst mēģināja Institū-ta speciālists A. Rusakjavičus, par ko tika izslēgts no kolhoza Zinātniski tehniskās padomes.

Rezultātā Kaltenes pludmalē tika uz-celts ap 200 m garš mols, tā galā – ūdens sūkņu māja. Pati foreļu audzētava tika izbūvēta aiz kāpām, ap 1 km attālumā no krasta. Forelēm bija paredzēti neparasti lieli dzelzsbetona audzēšanas rezervuāri 12 m diametrā, 240 gab., kuru apkalpo-šana bija ļoti apgrūtinoša. 80. gadu beigās Kaltenes komplekss mēģināja uzsākt dar-bu, taču neveiksmīgi. Realizētajā projektā atklājās praktiski nelabojamas kļūdas, no tām galvenā – ūdens tiešā padeve no Rīgas līča seklūdens zonas (ap 3 m). Atkarībā no vējiem tur notiek krasas ūdens tempera-tūras svārstības, turklāt mainīgās piekras-tes straumes sanes baseinos ūdenszāles, gružus un smilšu masu, ko nevar aizturēt nekādi filtri. Foreles jūras ūdenī pārņēma tādas slimības, kas saldūdens zivkopjiem bija svešas. M. Lisments gatavojās pro-jektu vēl saglābt, kāpās izbūvējot milzīgu ūdens nosēdbaseinu smilšu un dūņu at-tīrīšanai pirms padošanas uz audzēšanas baseiniem. Taču padomju sistēma jau sāka brukt, finansēšana pārtrūka, Kalte-nes komplekss apstājās uz visiem laikiem.

Zīmīgi, ka 1991. gadā, paju turētājiem sadalot kolhoza īpašumus, Kaltenes kras-ta būves neviens neiekāroja. Tikai sūkņu stacija ar laiku tika pārbūvēta par elitāru privātmāju. Pats M. Lisments privatizēja foreļu mazuļu audzētavu “Silkrasti”, vo-luntāri iedomājās to rekonstruēt par storu audzētavu, taču nespēja pamatot tehnisko uzdevumu projektēšanai.

Jāatzīst, ka BALTIKAS realizācija sa-dūrās ar dažādām problēmām jau tās ie-sākumā, pastiprinājās līdz ar padomju sociālās, ekonomiskās un politiskās iekār-

131

tas krīzi un pilnīgi bankrotēja, Latvijai at-gūstot neatkarību, zivsaimniecībai ieejot tirgus ekonomikā un starptautiskā apritē. Taču BALTIKA projektā gūtās zinātniski tehniskās pieredzes kritiska apzināšana ir lietderīga arī mūsdienās, plānojot Latvijas akvakultūras attīstību, jo īpaši saistībā ar Eiropas Savienībā virzīto Baltijas jūras ba-seina valstu visu tautsaimniecības nozaru zili zaļo stratēģiju.

Latvijas marikultūras perspektīvas Baltijas jūras ekonomikas zili zaļā attīstībā

BALTIKA tika realizēta pirms ap-mēram 30 gadiem, no mūsdienām krasi atšķirīgos apstākļos, salīdzinot zināšanu līmeni, vides stāvokli, ekonomikas attīs-tību, starptautiskos sakarus un politiski sociālekonomiskās iekārtas. Tā radās kā protests pārāk centralizētajai nozares pār-valdībai, kad 1982. gadā pieņemtās Pārti-kas programmas realizācijas jau pirmajos gados atklājās tās neatbilstība Baltijas jūras baseina zivsaimniecības attīstības akūtām vajadzībām. Programma mēģināja apvie-not atsevišķās PSRS republikas un apgaba-lus kopīgiem uzdevumiem un aktīvai rīcī-bai par Baltijas jūras vides un ekosistēmas saglabāšanu, zivju resursu atjaunošanu un racionālu izmantošanu. Tomēr jāatzīst, ka BALTIKA programmā sastopamas padomju laika direktīvo dokumentu rak-sturīgās kļūdas: nozares attīstības redzē-jumam trūkst visaptveroša ekoloģiska un ekonomiskā pamatojuma, tekošie uzdevu-mi bez izmaiņām tiek skatīti divpadsmit-gadīgā perspektīvā, aktualizēto problēmu risinājumi daudzos gadījumos ir nepie-tiekami pārbaudīti vai pamatoti, darbu fi-nansēšanas modelis ir nepilnīgs, nav ņemti vērā starptautiskie aspekti Baltijas jūras vi-des un zivju resursu pārvaldībā.

Atzīstams ir BALTIKA skatījums uz marikultūru kā vispusīgu un neatņema-mu zivsaimniecības nozares sastāvdaļu, kuras attīstība atkarīga no Baltijas jūras vides un dzīvotņu stāvokļa. Tas saskan ar ekosistēmas principu izmantošanu, ko vēl iepriekšējā gadsimta beigās uzskatīja par dzīvo resursu pētniecības un tautsaim-niecības plānošanas virsotni. Mūsdienās Latvijas tautsaimniecības attīstība notiek pēc jauniem, augstākas integrācijas prin-cipiem, uz līdzvērtīgiem pamatiem ap-vienojot daudzas it kā atšķirīgas nozares, kuras vieno gan vides aizsardzības, gan ekonomiskās intereses.

Pēdējos gados Eiropas Savienības (ES) institūcijas, kā arī starptautiskās organizācijas ir iniciējušas vairākus Lat-vijas attīstībai nozīmīgus projektus, kas nostiprina zivsaimniecības nozares in-tegrāciju kopējā vides aizsardzības un tautsaimniecības attīstības mērķu paketē. Daudzi projekti izriet no ES Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības pro-grammas ietvara, tajos aktīvi iesaistās arī Latvijas eksperti: zinātnieki, valsts institū-ciju speciālisti, vides un citu sabiedrisko organizāciju pārstāvji: BESTAQ, SUB-MARINER, BaltFish, AQAFIMA. Pēdējā pilns nosaukums ir “Zivsaimniecības un akvakultūras integrācija ilgtspējīgai reģio-nālai attīstībai Baltijas jūras reģionā”, to izstrādāja 2007.–2013. gadā, iesaistoties 2 partneriem no 7 valstīm. Projekta AQUA-BEST (2012.–2014. gadā,14 partneri no 8 valstīm) fokusā ir marikultūra, izstrā-dājot ES vadlīnijas un vairākas konkrētas rekomendācijas tās attīstības ilgtspējībai, labas prakses ieviešanai gan ražošanā, gan pārvaldībā, kā arī integrācijai citās taut-saimniecības nozarēs Baltijas jūras basei-nā. Kā jauna pieeja jāmin rekomendācija ES dalībvalstīm izstrādāt nacionālos jūras

132

telpiskos plānojumus, nosakot līdzsvaro-tu vietu dažādiem tās izmantošanas vei-diem (transportam, zvejai, marikultūrai, enerģētikai u. c.). Rezultātā arī Latvijas teritoriālajā jūrā tagad ir iezīmēti vairāki konkrēti laukumi eventuālajām akvakul-tūras darbībām.

ES stratēģija 2020. gadam (Europe 2020 for smart, sustainable and inclusive growth) rekomendē visām Baltijas jūras valstīm nodrošināt zilu un zaļu attīstību (Blue and green growth), ar to saprotot jūras (zilā) dabiskā potenciāla videi drau-dzīgu (zaļu) izmantošanu dažādām saim-nieciskām darbībām, sākot no aļģu, zivju kultivēšanas un būvmateriālu ieguves, līdz enerģētikai un tūrismam. Eiropas Komisi-jas pētījumā (Study on Blue Growth, Mari-time Policy and the EU Strategy for the Bal-tic Sea Region, 2013) dots apskats par visu piejūras valstu stāvokli un perspektīvām Baltijas jūras reģiona potenciāla izman-tošanā. Atzīts, ka Latvijā jūras piekrastes reģionos dzīvo 63% iedzīvotāju, tur saražo 77% no nacionālā kopprodukta, tajā skai-tā zivsaimniecības sektorā. Tomēr norā-dīts, ka Latvijas marikultūras ekonomisko perspektīvu novērtēšanai trūkst nepie-ciešamās informācijas. Eiropas Zivsaim-niecības ekonomistu asociācija (2015) arī aicinājusi gan zvejniecības, gan akvakultū-ras attīstībā un pārvaldībā vadīties no zili zaļās stratēģijas.

Latvijas mūsdienu akvakultūra attīs-tās saskaņā ar Ministru kabineta apstip-rināto nozares plānošanas dokumentu “Akvakultūras daudzgadu stratēģiskās pa-matnostādnes 2014.–2020. gadam”, kā arī īstenojot Zemkopības ministrijas izstrādā-to “Rīcības programmu zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam” (paredzēta Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda darbības realizācijai). Šajos dokumentos

akvakultūras nākotne plānota augsti in-tegrētā un videi draudzīgā veidā, piemē-ram, saskaņojot to ar Natura 2000 (dabas aizsargājamo teritoriju likumu), novērtē-jot akvakultūru arī kā vides pakalpojumu sniedzēju, nosakot zivju krājumu atjauno-šanas apgabalus, ievērojot telpiskās plāno-šanas principus, atbalstot integrētās teri-toriālās investīcijas, plānojot akvakultūras un zvejas produktu pārstrādes kopīgu at-tīstību, kā arī ieviešot resursu efektivitātes un citus pasākumus.

Jāatzīmē Latvijas akvakultūras politi-kas stratēģiskie rezultāti. Atšķirībā no pa-domju laikiem tās mērķis nav tikai iedzī-votāju pārtikas vajadzību apmierināšana, bet gan augstāk minētā videi draudzīgā, līdzsvarotā un integrētā sociālekonomis-kā ilgtspējība. Pamatnostādnēs Latvijas akvakultūras attīstības novērtējumam doti sekojoši rezultatīvie rādītāji: baseinos un recirkulācijā (vidi un resursus saudzējošās tehnoloģijās) izaudzētās produkcijas īpat-svars, nozares darbaspēka produktivitātes pieaugums, investīciju piesaiste, zinātnis-kais nodrošinājums.

Latvijas akvakutūras zili zaļais kompo-nents jau realizējas Baltijas jūras Pāvilostas piekrastē, kur 2017. gadā uzsākts starptau-tisks projekts “Baltijas jūras izaugsme – liela mēroga gliemeņu audzēšanas attīstība Baltijas jūrā” (Baltic Blue Growth). Projek-tā paredzēta ēdamgliemeņu (Mytilus edu-lis) eksperimentāla audzēšana no virvēm veidotā fermā, perspektīvā plānojot tās iz-mantot jūras ūdens piesārņojuma samazi-nāšanai. Tādā veidā atdzimst programmas BALTIKA trīsdesmit gadus senie plāni par rifiem-biofiltriem Baltijas jūrā.

Latvijas zivsaimniecības un akvakul-tūras sasniegumu detalizēti rādītāji pa pēdējiem gadiem atrodami šīs grāmatas statistikas sadaļā.

133

Zvejnieku svētku tradīcijas veidošanāsNeptūns ierodas, kad reņģe nenāk krastā

Jau ierasti jūlija otrajā sestdienā daudzviet Latvijas piekrastē plaši svin Zvejnieku svētkus, lai godinātu visus, kuru darbs saistīts ar jūru. Šosestdien, 8. jūlijā, ļaužu tūkstoši atkal baudīs svētku priekus jūras krastā. Taču maldīgi domāt, ka Jūras jeb Zvejnieku svētku tradīcija sā-kusies tikai padomju okupētajā Latvijā, nebūt ne – to pirmsākums rodams jau 1936. gadā Pāvilostā.

Pāvilostā ar kuģu parādiPirmos Zvejnieku svētkus 1936. gadā

svinēja kā zvejnieku un zemnieku svētkus,

tāpēc tajos piedalījies arī tā laika zemko-pības ministrs, kurš kopā ar zvejniekiem devies jūrā plekšu zvejā. Pēc izbrauciena baudīts mielasts zvejnieku jaunajā koope-ratīvajā zivju žāvētavā. Nākamajos gados pēc šā notikuma svētki izvērtušies vērie-nīgi un svinēti vairākās Latvijas piejūras pilsētās un ciemos, piemēram, Ventspilī, Liepājā, Kolkā, Rojā, Pāvilostā, Salacgrī-vā, Engurē, Mērsragā, Nīcā, Lapmežcie-mā, Mellužos, Ainažos u. c. vietās.

Pāvilostā 1958. gadā šos svētkus no-sauca par Draudzības svētkiem, jo tajos piedalījās arī kolektīvi ne vien no Latvijas, bet arī no Lietuvas, tomēr vēlāk tos pār-dēvēja par Zvejnieku svētkiem.

Šo tautas saietu programmā kā raša-nās pirmsākumos, tā arī mūsdienu Pā-

ANDRIS TIĻĻA

134

vilostā ir svētku koncerts, zivju zupas vārīšana, kā arī krāšņi, skanīgi un dau-dzi svētku gājieni cauri visam ciematam. 1974. gadā svētku koncertā Pāvilostā piedalījās 17 mākslinieciskās pašdarbī-bas kolektīvi, apvienojot 412 dalībnie-kus. Mūsdienās zvejnieksvētkus Pāvilos-tā svin divu dienu garumā, pirmajā dienā parasti ir svētku koncerts un dažādi at-raktīvi pasākumi, lai jauniešos radītu in-teresi par zvejniecību un jūrniecību, bet otrā dienā svētku programma paredzēta visu paaudžu apmeklētājiem. Pāvilostas Zvejnieku svētkos allaž notiek kuģu pa-rādes, visi gaida Neptūna uznācienu, kā arī zvejnieku godināšanu.

Mazirbē ar Raiņa “Uguni un nakti”

1936. gadā Mazirbes zvejnieki bija nolēmuši svinēt svētkus. Kurā laikā iz-

devīgāk? Kad zvejniekiem mazāk dar-ba – bula laikā, kad reņģe nenāk krastā. Tad arī zvejas vīri sanāca vienkopus, lai apliecinātu savu spēku un varēšanu, un pateicību jūrai. Svētkos organizētas pir-mās airēšanas un zēģelēšanas sacensības. Skaistās Mazirbes upes līcī uzvesta Raiņa luga “Uguns un nakts” vietējo mazirbnie-ku izpildījumā. Bet par 1939. gada 2. jū-lijā Kolkasragā notikušajiem jūrniecības un zvejniecības sabiedrības rīkotajiem Zvejnieku svētkiem, kur galvenā sastāv-daļa ir bijušas sacensības zvejas darbos, Zvejniecības mēnešrakstā Nr. 7 teikts: “Pulcējās zvejnieki no apkārtējās jūrma-las, braucot pa jūru pušķotās motorlai-vās, pa zemes ceļu automobīļos, ar zir-giem, kājām. Vistālākie viesi bija Slokas jūrmalas zvejnieki, kas atbrauca ar zivju transporta automašīnu no 150 km attālā Lapmežciema. Saradās ap 1000 skatītāju. To vēl Kolkasrags nebija redzējis.” Sākās

135

ar dievkalpojumu jūras krastā. Notikušas sacensības ar dažādas jaudas motorlai-vām, zēģeļlaivām, airēšanas un peldēša-nas sacensības zvejas vīriem. Pirmo reizi arī minēts, ka Kolkas zvejniecības sa-biedrības mājas pagalmā notika pirmās sacensības arī zvejnieku sievām tīklu lāpīšanā un zivju sālīšanā, kur katrai sa-censību dalībniecei bija jāiesāla septiņas ķilavu bundžas. Jau tajā laikā radās tradī-cija uzvarētājus apbalvot ar uzņēmēju sa-gādātām balvām: kannu motoreļļas, pusi reņģu vai brētliņu linuma. Daži uzņēmēji ar balvu popularizēja savu uzņēmumu, piemēram, iespēju par noteiktu summu mieloties bufetē.

Salacgrīvā – iespaidīgi, bet bez Rīgas klauniem

1939. gada 20. augustā Salacgrīvā notika pirmie Zvejnieku svētki. Mēne-

si agrāk pasteidzās kuivižnieki – turpat blakus, Salacgrīvas pievārtē. Par svēt-kiem Salacgrīvā avīze “Limbažu Vēst-nesis” (1939. g. 25. augusts) rakstīja: “Pagājušo svētdien Salacgrīvā bija liela svētku diena. Ainažu – Salacas zvejnie-ku sabiedrība rīkoja pirmos apvienotos zvejnieku svētkus. Valsts karogiem grez-notā pilsētā jau no rīta iebrauc vairākas auto mašīnas, kas atvizina pirmos svētku viesus. Līdz pat svētku sākuma laikam nepārtraukti nāk klāt jauni skatītāju pul-ki no tuvākiem un tālākiem zvejnieku ciemiem. Pirmos apvienotos zvejnieku svētkus ievada iespaidīgs zvejnieku laivu korso brauciens. Ziediem un zaļumiem rotātas laivas nepārtrauktā rindā vairāk kilometrus no krasta kārtojas ierindā, lai kopā ierastos svētku vietā, Salacas grīvā. Svētku sākumu atklāj ar uzrunu Zem-kopības ministrijas Zivkopības nodaļas vadītājs Ludvigs un Centrālās savienības “Zvejnieks” pārstāvis Cīrulis, kas ieradu-šies apsveikt uzņēmīgos Salacgrīvas un apkārtnes zvejniekus. Viesu pulkā re-dzami Salacgrīvas pilsētas vecākais Jānis Liepiņš, “Kengarags” direktors, apkārt-nes zvejnieku pārstāvji, kā arī viesi no tālākiem novadiem, no Limbažu, Slokas un citām zvejnieku sabiedrībām. Svētku gaitā paredzētas zvejas laivu sacīkstes, peldēšanas sacīkstes zvejas tērpos, tīklu lāpīšanas izveicībā un airēšanā. Vairāk tūkstošu skatītāju pulks ar interesi vēro-ja sacīkšu gaitu. Salacas krasti sen nebija piedzīvojuši tik lielu ļaužu pieplūdumu kā šajos svētkos. Neparasti sparīgas sa-censības notika tīklu lāpīšanā, un skatī-tājiem patika arī peldētāji zvejas tērpos. Zvejnieku amats ir baigu piedzīvojumu pilns, un tiem diendienā jābūt gataviem skatīties sabangotā jūrā ar nāvi vaigu vai-gā. Jūras viļņos un vējos, smagā darbā un

136

cīņās rūdīto ļaužu svētki tiešām bija sais-toša parāde, kas atklāja daļu no tā klusā darba, ko veic Latvijas jūras piekrastē iz-kaisītie zvejnieku ciemi. Pēc sparīgajām sacīkstēm zvejnieki un viņu kuplā viesu saime pulcējās Saviesīgās biedrības namā pie azaida galda. Te zvejas ļaužu darbu un panākumus cildināja pareizticīgo draudzes virspriesteris Laucis, Lielsala-cas draudzes mācītājs Migla, Salacgrīvas pilsētas vecākais Liepiņš, Zemkopības ministrijas un citi pārstāvji. Azaida laikā sabiedrības vadītājs Kurpnieks pateicās zvejnieku saimes vārdā valdībai un Valsts prezidentam par to gādību, kas izrādīta zvejnieku darba un dzīves apstākļu uzla-bošanā. Pateicības runas noslēgums bija nerimstošs valdības un valsts vadītāja su-minājums, ko izrādīja esošie dalībnieki. Mielasta vidū vairākas patriotiskas dzies-mas noskandināja vīru dubultkvartets “Tēvija”, kas Zvejnieku svētkos ieradās

ar Sabiedrisko lietu ministrijas atbalstu. Pievakarē Melnalkšņu parkā notika izcī-nīto balvu un godalgu izdalīšana. Cen-tīgāko zvejnieku apbalvošanai ziedojusi Zemkopības ministrija, Zvejnieku sa-biedrība un zvejnieku labvēļi, Salacgrīvas pilsētas pašvaldība. Pēc balvu izdalīša-nas dubultkvartets “Tēvija” deva vērtīgu dziesmu priekšnesumus. Klausītājus labi nodziedātās dziesmas tā aizkustināja, ka visas dziesmas nācās atkārtot un pēdīgi nācās dot vēl piedevas. Dziedoņi bija tēr-pušies senos etnogrāfiski pareizi darinā-tos baltos goda dižsvārkos. Tie iegādāti un dāvināti no Valsts prezidenta. Brašās dziesmas un greznie tautiskie tērpi bija tiešām jauks noslēgums pirmajiem ap-vienotajiem zvejnieku svētkiem. Veltīgi negribēja rimties klausītāju aplausi, kaut daži no apmeklētājiem izgāja vīlušies, jo no Rīgas neieradās gaidītie klauni, kā bija afišās solīts.”

137

Vasaras grandiozākais pasākums

Padomju laikos svētki tradicionāli iesākās rīta pusē ar dažādām sporta ak-tivitātēm, kurās sacentās darba kolektīvi (zvejnieki, transporta darbinieki, celtnieki u. c.) – volejbols, virves vilkšana un glāb-šanas riņķa mešana. Plaši notika arodsa-censības: tīklu lāpīšana, mezglu siešana, ķilavu blīvēšana. Šajās profesionālajās sacensībās piedalījās arī vietējo skolu au-dzēkņi. Visā Baltijas jūras piekrastē, sākot ar Igaunijas un beidzot ar Lietuvas piero-bežu, šos svētkus svinēja ar dažādām brīv-dabas izrādēm, koncertiem, sporta spē-lēm, sacensībām, atrakcijām, kā arī beigu akordu – nakts zaļumballi līdz pat rīta gaismai. Tradīcijas bija līdzīgas, katrs zvej-nieku kolhozs tās īstenoja atbilstoši savu kultūras darbinieku radošajai izdomai un kolhoza finansiālajām iespējām. Svarīga

svētku sastāvdaļa bija arī tirdziņi, ēdienu (jūras velšu) gatavošana un mielošanās. Lai gan šie svētki galvenokārt pulcēja vie-tējos, tomēr tajos ierodas interesenti arī no citām Latvijas vietām, kaimiņrepublikām. Apmeklētājus zvejnieku svētkos saistīja arī estrādes ansambļu skate “Jūras pērle” Liepājā, vokālo ansambļu skates Jūrmalā, Tautas daiļamata meistaru skates Carni-kavā, fotoizstādes “Salacgrīvas rudens” un tā saucamās zvejnieku olimpiādes – plašas un daudzveidīgas zvejnieku spartakiādes. Pieaugot labklājībai piekrastes ciemos, Zvejnieku svētki ieguva arvien lielāku po-pularitāti un izvērtās par vasaras grandio-zāko pasākumu.

Rojā – ar Allas Pugačovas uzstāšanos

Rojā šādus svētkus pirmo reizi noor-ganizēja 1950. gada 29. jūlijā. Tas ir laiks,

138

kad zvejnieki jau apvienojušies kopējā kolhozā “Staļina ceļš”, kad pēc kara atkal atguvusies sporta un kultūras dzīve. Uz šiem svētkiem izpušķotās laivās, vēlāk smagajās mašīnās, sabrauca visu apkārtē-jo ciemu iedzīvotāji – Upesgrīvas, Kalte-nes, Kolkas, Melnsila, kā arī no Talsiem un Ventspils. “Organizētas motorlaivu sacīkstes 4 grupās pēc motorlaivu jaudas, peldēšanas un volejbola sacensības. Pēc tam sekoja plašs koncerts un zaļumballe pūtēju orķestra pavadībā.”

Zvejnieku kolhozs “Banga” vienmēr šos svētkus organizēja grandiozi, piemē-ram, 1982. gadā uzstājās Alla Pugačova un Raimonds Pauls. 1976. gadā svētkos muzicēja populārais pūtēju orķestris “Rīga”, svētkus iemūžināja kinožurnāls “Padomju Latvija” Nr. 30 – Zvejnieku svētki Rojā. Tā kā bija apvienoti kopā divi kolhozi, tad vienu gadu svētkus rī-koja Rojā, otru – Kolkā.

Zvejniekciemā – ar vienīgās partijas “dūžiem”

1951. gada 8. jūlijā Zvejniekciemā Aģes upītes krastos notika pirmie republi-kāniskie zvejnieku svētki, kuros piedalījās pārstāvji no visiem zvejnieku kolhoziem. Tajos bija klāt padomju Latvijas valdības vadītāji, viņu vidū Vilis Lācis un Augusts Kirhenšteins. Notika dažādu pašdarbības kolektīvu koncerti, godināja Nopelniem bagātos zvejniekus, sociālistiskās sacen-sības uzvarētājus, risinājās sporta sacen-sības. Ar gadiem lielu popularitāti ieguva Jūras valdnieka Neptūna vizīte pie zemes ļaudīm. Viņš nāca ar savu svītu pārbaudīt un sveikt jūras arājus. Svētkos galvenais akcents bija zvejnieku darba sumināšana un popularizēšana.

Laiki mainās, bet svētki turpinās. Gal-venais akcents – sumināt jūru, sauli, dar-bīgus cilvēkus, labi un skaisti atpūsties!

139

VIEDOKLISAndris Klēvers, bijušais zvejnieku

kolhoza “Uzvara” (Lielupē) kultūras daļas vadītājs: “Esmu organizējis ne vie-nus vien Zvejnieku svētkus, tajos noteik-ti jābūt Neptūnam un viņa pavadonēm, kuras parasti mēdza tēlot vietējā deju ko-lektīva meitenes. Reiz kādos no 80. gadu Zvejnieku svētkiem man uzticēja Neptū-na lomu, jo aktieris Eduards Pāvuls, kam tā bija iecerēta, dažas dienas pirms svēt-

kiem bija dabūjis muguras kriku. Pāvuls gulēja gultā uz sāniem, atbalstījis galvu spilvenā (skats man atgādināja līdzīgu epizodi no filmas “Zvejnieka dēls”), un mācīja, kā iejusties lomā un runāt: ne-steigties, ar pauzēm, akcentējot svarīgā-ko, lai klausītāji nezaudētu uzmanību un sadzirdētu tekstu.

Pārpublicēts no a/s “Latvijas Mediji” žurnāla “Mājas Viesis” 27. numura, 2017. gada 6. jūlijā.

140

VIIStatistika

141

Zvejas statistika(Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta dati)

Fishery statistics(Source: Fishery Department of Ministry of Agriculture)

1. tabulaNozvejas kvotas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī pa zivju sugām un valstīm 2017. g., tonnāsTable 1Allocation of catch quotas in the Baltic Sea and the Gulf of Riga by species and countries in 2017 (tonnes)

Valsts / Country Reņģe / Herring Brētliņa / Sprat Menca / Cod Lasis* / Salmon*

Dānija / Denmark 8 186 25 745 9 533 19 879Igaunija / Estonia 35 823 29 896 745 3 095Latvija / Latvia 22 023 36 107 2 838 12 644Lietuva / Lithuania 5 580 13 061 1 867 1 486Polija / Poland 51 313 76 627 8 815 6 030Somija / Finland 157 511 13 477 590 34 197Vācija / Germany 16 785 16 310 4 014 2 212Zviedrija / Sweden 94 377 49 770 8 052 26 870Kopā / Total 391 598 260 993 36 454 106 413

* – zivju skaits gabalos / in number of fish

2. tabulaLatvijas nozvejas kvotas Baltijas,jūrā un Rīgas līcī pa zivju sugām 2008.– 2017. g.,tonnāsTable 2Latvian catch quotas in the Baltic Sea and the Gulf of Riga by species in 2008 – 2017 (tonnes)

Gads / Year Reņģe / Herring Brētliņa / Sprat Menca / Cod Lasis / Salmon

2008 23 658 (**) 62 877 4 005 2302009 22 761 (**) 55 332 4 398 2042010 23 095 (**) 52 565 5 018 38 783 (*)2011 22 569 (**) 39 949 5 715 32 965 (*)2012 18 630 (**) 31 160 6 564 16 153 (*)2013 18 956 (**) 34 583 5 983 14 335 (*)2014 22 650 (**) 32 080 6 745 9 049 (*)2015 25 404 (**) 29 548 4 967 12 644 (*)2016 23 712 27 990 3 973 12 644 (*)2017 22 023 36 107 2 838 12 644 (*)

* zivju skaits gabalos / in number of fish** reņģes kvota Rīgas līcī / herring quota in Gulf of Riga

142

3. tabulaLatvijas nozveja okeānos, Baltijas jūrā un iekšējos ūdeņos, tonnāsTable 3Latvian catch in the Ocean, the Baltic Sea and in the inland waters (tonnes)

Gads Year

Zivis un citi hidro-

bionti Fish and

other hydro-bionts

Zivis kopā Fish in total

Zivis oke-ānos Fish

from the Ocean

Zivis Baltijas jūrā un Rīgas

jūras līcī Fish from the

Baltic Sea and the Gulf of

Riga

Zivis iekšējos ūdeņos Fish from

inland waters

Zivis akvakul-tūrā Fish from the

aquaculture

Vēžveidīgie moluski u. c. jūras bezmu-gurkaulnieki

Shellfish

Zivis unciti hidro-

biontiFish andother hy-drobionts

2007 157 594 155 342 63 349 90 956 310 727 2 252 65 6012008 158 518 156 955 69 545 86 477 350 583 1 563 71 1082009 164 178 162 645 82 888 78 913 327 517 1 533 84 4212010 165 357 164 363 89 449 74 037 330 547 994 90 4432011 155 872 155 435 91 310 63 235 344 546 437 91 7472012 90 370 89 838 31 382 57 588 293 575 532 31 9142013 116 072 115 613 52 820 61 001 313 619 459 53 2792014 120 475 120 246 59 399 59 894 273 680 229 59 6282015 81 532 78 565 14 842 62 633 227 863 3 830 18 6722016 116 316 k k 60 433 245 1 416 k 54 222

*k - dati konfidenciāli/ confidential data

4. tabulaLatvijas nozveja Baltijas jūrā un Rīgas līcī pa sugām (piekrastes zveja), tonnāsTable 4 Latvian catch in the Baltic Sea and the Gulf of Riga by species in tonnes (by coastal fishery)

Gads Year

Kopējā nozveja

Total catchReņģe Herring

Brētliņa Sprat

Menca Cod

Plekste, akmeņ-pleksteFlounder,

Turbot

Lasis Salmon

Taimiņš Sea trout

Salaka European

smeltLucītis Eelpout

Asaris Perch

Pārējās sugasOther

species

2007 87 018 20 716 60 450 4 141 853 15 0 834 8 0 02008 83 718 20 277 57 301 3 933 478 0 0 1 710 12 0 82009 75 820 19 506 49 549 4 535 306 0 0 1 901 23 0 02010 71 513 19 418 45 851 5 064 70 + 0 1 103 6 0 02011 59 828 19 895 33 440 4 871 166 0 0 1 454 3 0 02012 54 649 17 716 30 718 4 183 457 0 0 1 462 11 0 1022013 57 337 17 602 33 297 24 778 1 319 + 0 2 471 9 0 1612014 55 314 19 381 30 758 1 911 1 682 + + 1 490 13 0 782015 60 007 23 278 30 493 2 904 1 971 + + 1 108 11 0 2422016 56 611 23 311 28 073 2 655 1 730 0 0 542 4 0 296

+ mazāk par 0,5 / under 0,5* zvejas aizliegums / fishing closed

143

Gads

Kopē

jā

nozv

eja

Reņģ

eBr

ētliņ

aM

enca

Plek

ste,

ak

meņ

- pl

ekst

eLa

sisTa

imiņ

šZu

tisZa

n-da

rts

Sīga

Vim

baPl

audi

sRa

uda

Sala

kaLu

cītis

Asar

isPā

rējā

s su

gas

Year

Tota

l cat

chHe

rring

Spra

tCo

dFlo

unde

r, Tu

rbot

Salm

onSe

a tro

ut Eu

ro-

pean

ee

l

Pike

- pe

rchW

hite-

fish

Vimba

Brea

mRo

ach

Euro

-pe

an

smelt

Eelpo

utPe

rchOt

her

spec

ies

2007

2 348

1 688

412

720

45

81

633

4735

728

2968

3220

082 7

592 2

501

8688

58

17

353

317

3618

3445

2009

2 644

2 050

176

213

910

15

352

3411

7731

3734

2010

2 533

1 954

195

212

45

16

245

6110

2532

3743

2011

3 407

2 948

178

162

46

16

243

3810

1630

3629

2012

2 939

2 384

198

184

58

12

358

3311

7225

3123

2013

3 665

3 118

1392

170

48

23

250

238

5131

3553

2014

4 580

3 934

312

619

63

9 +

3

249

187

2534

4712

420

152 6

261 9

888

9412

84

7 +

2

344

1711

4338

3020

920

163 8

222 8

012

6220

15

10 +

2

345

185

4162

3153

4

* tika

i sar

dinell

a / sa

rdine

lla on

ly

5. tabula

Latvijas nozveja Baltijas jūrā un Rīgas līcī pa sugām (piekrastes zveja), tonnāsTable 5Latvian catch in the Baltic Sea and the Gulf of Riga by species in tonnes (by coastal fishery)

144

6. tabulaAkvakultūras produkcija pa sugām, tonnāsTable 6Aquaculture production by species (tonnes)

Zivju suga Fish species 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Karpa Carp 485 538 476 437 439 450 475 524 505 549Līnis Tench 3 1 9 13 11 6 7 14 11 5Karūsa Crucian carp 17 57 12 5 17 11 4 4 14 11Ālants Ide 1 1 0* 1 k kBaltais amūrs Grass carp 4 3 3 2 2 3 1 1 k 2Līdaka Pike 8 11 13 10 18 13 11 8 13 11Sams Catfish 16 46 19 18 27 k kAsaris European perch 1 2 1 1 1 1 1 1 1 1Zandarts Pike-perch 1 3 1 2 1 1Tilapija Tilapia 1 1 1 2 2Store Sturgeon 9 22 30 11 11 19 27 35 54 91Forele Trout 1 25 12 12 11 9 20 26 0 0Varavīksnes foreleRainbow trout

5 8 7 5 4 3 3 4 35 134

Vēzis Cryfish 2 0* 0* 0* 0* 0* 0* k kPārējās Other fishies 17 14 3 4 5 29 25 23 25 6Kopā Total 566 729 585 517 547 548 575 643 680 863

145

8. tabula Nozveja Latvijas iekšējos ūdeņos pa sugām, tonnāsTable 8 Latvian inland catch by species (tonnes)

Zivju suga Fish species 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Karpa Carp 1 1 2 1 1 1 1 1 1 0*Nēģis River lamprey 96 113 111 85 73 100 88 78 55 39Līdaka Pike 45 36 48 44 39 41 32 39 37 28Līnis Tench 42 27 37 38 47 41 30 36 37 34Karūsa Crucian carp 11 8 10 10 11 10 7 9 4 8Ālants Ide 0* 0*Lasis Salmon 3 4 5 6 3 3 4 2 1Taimiņš Sea trout 0* 1 0* 0*Salaka European smelt 3 0* 1 0* 0* 0* 0*Vimba Vimba 2 2 3 2 3 3 4 3 4 5Plaudis Bream 63 54 54 67 71 68 60 64 62 58Rauda Roach 15 16 14 17 17 17 13 12 10 9Zandarts Pike-perch 21 22 32 26 31 28 30 40 32 22Asaris Perch 12 12 14 16 15 17 13 13 11 9Zutis European eel 6 9 12 4 7 5 4 4 4 5Pārējās Other fishies 11 7 8 10 8 10 9 9 14 9Kopā Total 319 301 349 326 329 344 293 313 273 227

*0 mazāk par 0 5 / under 0 5

146

Prod

ukcij

as ve

ids

Fish p

rodu

ction

type

KN ko

ds /

CN co

de

2012. gads 2013. gads 2014. gads 2015. gads

Saraž

otās

zivju

prod

ukcij

as da

udzu

ms,

tQu

antit

y of m

anuf

actu

red fis

h prod

uctio

n in t

ons

Pārd

otās

prod

ukcij

as da

udzu

ms,

tQu

antit

y of s

old pr

oduc

tion i

n ton

s

Pārd

otās

prod

ukcij

as vē

rtība

bez P

VN, t

ūkst.

EUR /

Va

lue of

sold

prod

uctio

n with

out V

AT, in

thou

sand

EUR

Saraž

otās

zivju

prod

ukcij

as da

udzu

ms,

tQu

antit

y of m

anuf

actu

red fis

h prod

uctio

n in t

ons

Pārd

otās

prod

ukcij

as da

udzu

ms,

tQu

antit

y of s

old pr

oduc

tion i

n ton

s

Pārd

otās

prod

ukcij

as vē

rtība

bez P

VN, t

ūkst.

EUR /

Va

lue of

sold

prod

uctio

n with

out V

AT, in

thou

sand

EUR

Saraž

otās

zivju

prod

ukcij

as da

udzu

ms,

tQu

antit

y of m

anuf

actu

red fis

h prod

uctio

n in t

ons

Pārd

otās

prod

ukcij

as da

udzu

ms,

tQu

antit

y of s

old pr

oduc

tion i

n ton

s

Pārd

otās

prod

ukcij

as vē

rtība

bez P

VN, t

ūkst.

EUR /

Va

lue of

sold

prod

uctio

n with

out V

AT, in

thou

sand

EUR

Saraž

otās

zivju

prod

ukcij

as da

udzu

ms,

tQu

antit

y of m

anuf

actu

red fis

h prod

uctio

n in t

ons

Pārd

otās

prod

ukcij

as da

udzu

ms,

tQu

antit

y of s

old pr

oduc

tion i

n ton

s

Pārd

otās

prod

ukcij

as vē

rtība

bez P

VN, t

ūkst.

EUR /

Va

lue of

sold

prod

uctio

n with

out V

AT, in

thou

sand

EUR

Zivj

u pr

oduk

cija (

zi-vi

s un

jūra

s pro

dukt

i) / F

ish pr

oduc

ts (fi

sh an

d se

a pro

ducts

) 03

81 74

8

80 50

7

45 96

4

109 6

10

108 3

68

50 23

0

109 3

43

107 6

66

45 43

0

67 30

4

66 87

8

52 07

2

Saga

tavo

tas v

ai

kons

ervē

tas z

ivis

un

jūra

s pro

dukt

iPr

epar

ed or

cann

ed fis

h an

d sea

prod

ucts

1 604

, 1 60

5

63 08

5

60 98

0

124 6

19

71 12

8

66 61

1

138 2

71

64 99

1

60 06

6

122 6

47

44 05

3

39 82

9

89 75

9

Zivju

prod

ukcij

a, ie

skai

tot

saga

tavo

tās u

n kon

serv

ētās

ziv

is, m

olus

kus u

n gar

nele

sTo

tal fis

h prod

ucts

incl. p

repare

d and

ca

nned

fish,

mollu

scs an

d cru

stacea

ns03

, 1 60

4, 1 6

05

144 8

33

141 4

87

170 5

84

180 7

37

174 9

79

188 5

02

174 3

34

167 7

32

168 0

77

111 3

57

106 7

07

141 8

31

Ražošanas un tirdzniecības statistika(Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta dati)

Fish production and trade statistic(Source: Fishery Department of Ministry of Agriculture)1. tabula Zivju produkcijas un zivju konservu ražošana un realizācija 2012.–2015. g.Table 1 Fish production and canned fish manufacturing and sales in 2012–2015

147

2. tabulaZivju produkcijas (bez konserviem) eksports 2012.–2015. gadāTable 2Fish product export (canned fish excluded) in 2012–2015

Valsts Country2012 2013 2014 2015

t 1000 EUR t 1000 EUR t 1000 EUR t 1000 EUR

Baltkrievija Belarus 5 804 3 064 5 691 3 198 6 082 3 466 9 662 5 396

Bulgārija Bulgaria 434 432 263 198 244 287 495 503

Čehija Czech 270 355 3 914 3 190 1 676 1 441 1 419 1 157

Dānija Danmark 8 171 4 942 19 110 3 115 16 872 3 789 15 325 16 872

Francija France 9 011 90 1 217 0 3 299 3 086 3

Honkonga Hong Kong 4 43 889 1 963

Igaunija Estonia 13 973 55 036 12 247 66 989 7 295 28 889 8 147 26 127

Islande Iceland 531 824 459 1 005

Kazahstāna Kazakhstan

161 145 428 288 1 502 776 579 271

Kipra Cyprus 1 283 397 20 205 15 195

Krievija Russia 3 261 1 882 5 396 2 852 1 572 685 20 6

Lietuva Lithuania 12 097 21 229 13 299 23 078 14 188 22 280 15 086 20 082

Maroka Morocco 10 508 13 614

Mauritānija Mauritania 2 779 406 3 827 425 17 372 209 689

Moldova Moldova 524 261 468 231 912 467 529 276

Norvēģija Norway 4 15 0 2 186 2 849 2 052 4 360

Polija Poland 4 481 7 284 3 236 5 242 2 359 3 838 4 736 8 748

Rumānija Romania 665 620 625 581 883 968 829 658

Spānija Spain 51 111 717 869 612 706 1 777 2 455

Ukraina Ukraine 5 867 2 460 5 347 2 842 4 406 2 202 7 689 2 931

Vācija Germany 86 296 157 739 127 442 1 352 1 260

Zviedrija Sweden 268 1 235 206 949 79 345 42 225

Pārējās valstis Other countries 5 033 1 405 2 815 1 766 1 126 9 514 1 401 5 082

Kopā Total 176 987 102 093 80 709 117 997 88 024 83 657 89 434 98 573

Avots: CSP dati

148

3. tabulaZivju produkcijas (bez konserviem) imports 2012.–2015. gadāTable 3Fish product import (canned fish excluded) in 2012–2015

Valsts Country2012 2013 2014 2015

t 1000 EUR t 1000 EUR t 1000 EUR t 1000 EUR

Dānija Danmark 2 072 8 707 2 414 11 111 1 856 9 469 2 825 13 442Francija France 207 1 432 172 1 254 153 1 431 340 1 976Igaunija Estonia 6 668 14 615 6 235 18 170 7 858 14 932 5 831 15 611Īrija Ireland 543 726 680 641 343 722 1 344 1 868Islande Iceland 772 1 748 651 1 243 648 1 334 660 1 575Kazahstāna Kazakhstan

222 410 171 260 190 275 137 313

Ķīna China 799 1 406 920 1 551 967 1 666 583 1 063Lielbritānija United Kingdom

805 2 305 2 619 5 621 3 959 7 521 3 240 5 345

Lietuva Lithuania

8 978 12 430 11 693 15 425 13 368 17 179 15 640 17 550

Maroka Marocco 2 797 2 400 3 870 3 792 3 577 3 255 867 900Nīderlande Netherland

968 2 034 350 1 539 307 1 592 329 1981

Norvēģija Norway

6 857 12 541 7 473 13 323 7 441 15 525 6 089 13 561

Polija Poland 3 658 18 468 7 148 15 942 8 091 10 189 5 821 5 180Portugāle Portugal

420 987 1 795 2 271 2 149 3 631

Somija Finland 1 926 2 516 2 058 3 349 1 089 1 459 261 1 041Spānija Spain 1 546 4 112 1 922 4 254 2 952 4 894 2 218 3 886Vācija Germany 43 440 915 5 627 211 1 519 299 1 467Vjetnama Vietnam

863 1 261 820 1 001 688 869 578 939

Zviedrija Sweden

12 552 41 251 8 200 31 613 7 481 29 663 5 986 26 565

Pārējās valstis Other countries

859 3 267 1 742 5 423 1 135 4 282 1 424 5 014

Kopā Total 53 136 132 069 60 472 142 126 64 111 130 046 56 620 122 907

Avots: CSP dati

149

4. tabula Sagatavoto un konservēto zivju eksports 2012.–2015. gadāTable 4 Canned fish export in 2012–2015

Valsts Country2012 2013 2014 2015

t 1000 EUR t 1000 EUR t 1000 EUR t 1000 EURASV USA 664 1 729 753 1 979 680 1 839 850 2 251Azerbaidžāna Azerbaijan

1 785 1 103 1 804 1 852 2 068 4 232 1 299 2 717

Baltkrievija Belarus 1 388 3 370 956 2 821 754 2 045 860 2 227Čehija Czech 1 251 2 314 1 382 2 448 1 291 2 923 1 631 3 912Dānija Danmark 650 2 380 887 3 087 1 246 3 910 1 806 7 052Gruzija Georgia 663 1 513 767 1 825 730 1 778 741 1 702Igaunija Estonia 3 063 12 779 2 057 6 092 1 318 4 149 1 375 4 481Izraēla Israel 388 1 051 411 1 209 348 1 008 543 1 551Japāna Japan 102 395 43 463 92 346 139 564Kazahstāna Kazakhstan 3 670 2 897 2 462 2 035 2 028 1 225 817 607Kirgizstāna Kyrgyzstan 1 379 1 084 1 088 888 1 040 849 842 638Krievija Russia 31 201 30 341 32 270 29 460 31 883 26 831 11 981 9 285Ķīna China 0 0 46 135Lielbritānija Great Britain

80 186 100 239 386 1 252 659 2 155

Lietuva Lithuania 2 593 6 253 2 500 6 669 2 488 6 715 2 550 7 437Moldova Moldova 1 612 1 980 1 538 1 725 1 201 1 579 1 508 2 112Mongolija Mongolia 362 538 455 838 241 468 192 263Polija Poland 287 704 369 967 333 1 069 441 1 325Rumānija Romania 358 676 337 672 363 734 303 652Slovākija Slovakia 197 380 431 967 366 871 409 1 041Tadžikistāna Tajikistan 506 400 368 297 487 431 232 182Turkmenistāna Turkmenistan

803 1 485 715 1 723 650 1 318 639 1 293

Ukraina Ukraine 4 503 3 022 6 133 4 320 4 962 3 615 2 411 1 726Ungārija Hungary 401 893 318 764 332 794 375 874Uzbekistāna Uzbekistan

2 366 479 2 452 1 058 2 804 930 1 976 1 084

Vācija Germany 1 224 3 200 1 385 3 935 1 441 4 488 1 288 3 927Zviedrija Sweden 328 2 414 1 250 6 958 1 526 7 340 1 948 8 395Pārējās valstis Other countries

914 2 241 948 2 663 1 273 3 286 1 416 4 350

Kopā Total 62 736 85 808 64 181 87 956 62 332 86 026 39 278 73 938

Avots: CSP dati

150

5. tabulaSagatavoto un konservēto zivju imports 2012.–2015. gadāTable 5Canned fish import in 2012–2015

Valsts Country2012 2013 2014 2015

t 1000 EUR t 1000 EUR t 1000 EUR t 1000 EURČehija Czech 142 443 108 372 100 348 54 176Dānija Danmark 598 1 444 649 1 729 734 2 264 526 1 533Igaunija Estonia 447 1 413 295 1 222 174 869 153 744Islande Iceland 236 804 182 741 292 1 190 231 1 499Itālija Italy 61 359 45 390 71 552 50 515Ķīna China 341 1 106 570 1677 509 1 442 260 942Lielbritānija Great Britain

33 222 31 160 186 386 28 221

Lietuva Lithuania 3 626 8 698 3 381 9 921 3 491 9 368 3 550 9 378Polija Poland 350 2 846 282 629 342 725 530 1 129Seišelu salas Seychelles 179 778 214 882 175 754 68 384Spānija Spain 109 502 137 724 99 476 171 754Taizeme Thailand 82 184 96 386 219 534 360 815Vācija Germany 365 1 187 385 1 853 413 1 888 246 1 708Vjetnama Vietnam 102 288 131 357 113 299Zviedrija Sweden 72 192 79 315 104 415 75 390Pārējās valstis Other countries

194 842 154 1251 197 1 681 517 1 996

Kopā Total 6 836 21 020 6 710 22 539 7 238 23 249 6 931 22 484

Avots: CSP dati

151

6. tabula Zivju produkcijas un zivju konservu ārējās tirdzniecības bilance 2014.-2015. gadāTable 6 Foreign trade balance for fish products and canned fish 2014-2015

Produkcijas nosaukums

LNN kods Gads

Eksports/ Export Imports/ Import +, —

Name of productCN

codet tūkst. EUR t tūkst. EUR t tūkst. EUR

Dzīvas zivis Live Fish 0301 2015 0 017 0 046 11 419 145 058 -11 402 -145 012

2014 0 011 0 035 71 898 286 024 -71 887 -285 989Atvēsinātas zivis Chilled fish 0303 2015 11694 276 25504 422 28021 025 48179 098 -16326 749 -22674 676

2014 6547 383 17533 466 26556 729 46733 589 -20009 346 -29200 123Saldētas zivis Frozen fish 0304 2015 35395 720 20151 558 16030 615 20723 797 19365 105 -572 239

2014 27698 201 21274 832 26059 383 34413 234 1638 818 -13138 402Eksports no zvejas kuģiem zivis Export from fishing vessels fish

0306

2015 19514 584 10669 797 19514 584 10669 797

2014 29140 317 3786 752 29140 317 3786 752

Zivju fileja Fish fillet 03 2015 2403 301 11756 815 7261 280 24237 762 -4857 979 -12480 947

2014 5085 991 19788 513 6335 451 15427 633 -1249 460 4360 880Kaltētas sālītas zivis vai zivis sālījumā kūpinātas zivis Dried, salted and smoked fish

03 1604 1605

2015 5696 631 17729 333 3432 225 7039 119 2264 406 10690 214

2014 5385 822 18286 391 3191 502 9242 645 2194 320 9043 746

Vēžveidīgie Crustacean 0306 2015 204 108 1789 623 1374 974 7577 529 -1170 866 -5787 906

2014 182 621 1549 520 1317 216 6841 857 -1134 595 -5292 337Moluski un citi bezmugurkaul-nieki Molluscs and others invertebrates

0307

2015 203 127 1197 313 488 795 1929 366 -285 668 -732 053

2014 224 043 1170 684 578 425 2002 369 -354 382 -831 685

Zivju produkcija Fish products 03 2015 75111 764 100108 714 56620 333 122907 130 18491 431 -22798 416

2014 74264 389 96444 120 64110 604 130046 072 10153 785 -33601 952Sagatavotas vai konservētas zivis, moluski un vēžveidīgie Prepared or pre-derved fish, molluscs and crustaceans

1604 1605

2015 39277 961 73937 567 6931 315 22483 584 32346 646 51453 983

2014 62332 020 86026 073 7238 065 23249 042 55093 955 62777 031

Zivju produkcija, ieskaitot zivju konservus, moluskus un vēžveidīgos Totall fish products incl. canned fish, molluscs and crustaceans

03 1604 1605

2015 114389 725 174046 281 63551 648 145390 714 50838 077 28655 567

2014 136596 409 182470 193 71348 669 153295 114 65247 740 29175 079

Avots: CSP dati

152

7. tabula Dabiskajos ūdeņos izlaisto zivju mazuļu un kāpuru skaits, tūkst.Table 7 Number (thousands of pieces) of larvae and young fish released to natural waters

Zivju sugaFish species

VecumsAge

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Ālants Ide mazuļi fry 0 7 10 0 10 0AlataGrayling

1 vasaras 1 summer 20 0 21 0 30 0 10 0

Baltais amūrsGrass carp 150 0

KarpaCarp

viengadnieki 1 year 4 0 3 7 0 3

KarpaCarp

divgadnieki2 year 5 0 0 7

KarūsaCrucian carp

1 vasaras1 summer 50 9

KarūsaCrucian carp

divgadnieki2 year 4 1

Lasis Salmon 1 vasaras 1 summer 288 7 124 7 328 5 136 3 81 1 441 0 74 2 256 1 156 9 217 8

Lasis Salmon viengadnieki 1 year 107 0 55 1 15 3 2 1

Lasis Salmon smolti 1 gadn. smolt, 1 year 804 4 863 2 943 7 955 1 700 8 394 0 848 6 737 1 773 9 675 2

Lasis Salmon smolti, 2 gadn.smolt, 2 year 61 4 4 7 22 8 7 1 139 3

Līdaka Pike 1 vasaras1 summer 10 2 25 7 16 5 25 3 116 7 153 0 73 4 130 8 225 2 229 6

Līdaka Pike viengadnieki 1 year 52 1

Līdaka Pike kāpuri fry 5540 0 2834 5 4419 8 2737 5 1535 0 1156 0 1706 0 1009 0 1029 5 2479 8

Līnis Tench 1 vasaras1 summer 29 6

Līnis Tench 2 vasaras2 summer 15 6

Līnis Tench viengadnieki 1 year 4 6

NēģisRiver lamprey

kāpuri fry

16261 6 11860 0 11562 05 7200 0 15623 0 11490 0 12775 4 11816 0 8995 0

PlatpierisSilver carp 150 0

Plaudis Bream

1 vasaras 1 summer 1613 7 1646 0 1400 0 5100 0 5 0

153

Zivju sugaFish species

VecumsAge

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

SamsCatfish

viengadnieki 1 year 0 7

SīgaWhitefish

1 vasaras1 summer 35 5 73 8 113 5 72 0 37 2 215 8 162 5

SīgaWhitefish


Strauta foreleBrown trout

1 vasaras 1 summer 12 0 15 0 96 5 135 6 61 9 69 0 80 0

Strauta foreleBrown trout

divgadnieki2 year 0 2

Taimiņš Sea trout

1 vasaras1 summer 316 9 113 8 19 3 31 0 145 0 45 0 55 0 68 4 141 0

TaimiņšSea trout


TaimiņšSea trout

viengadnieki 1 year 12 9 34 0 55 0 200 9 64 1

TaimiņšSea trout

smolti 1 gadn. smolt, 1 year 91 4 112 7 63 3 193 180 5 236 0 269 8 160 7 169 0 98 4

TaimiņšSea trout

smolti, 2 gadn.smolt, 2 year 177 2 119 4 131 8 55 6 103 5 7 6 69 1

VēdzeleBurbot

1 vasaras 1 summer 4 0 33 0 62 5 36 0 30 0 37 2 80 0

VēdzeleBurbot


VēdzeleBurbot

kāpuri fry 1000 0 100 0 1200 0 500 0 500 0 500

VēzisCrayfish

viengadnieki 1 year 2 2 2 0 1 5

Vēzis platspīļuEuropean crayfish


VimbaVimba

1 vasaras 1 summer 466 9 106 0 355 0 738 6 504 0 415 0 568 4 517 3 564 9

Zandarts Pike-perch

1 vasaras 1 summer 435 7 411 2 807 23 483 8 663 7 677 0 838 7 743 5 391 5 704 5

ZandartsPike-perch

kāpuri fry 200 0

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta dati Source: Fisheries Department of Ministry of Agriculture

154

8. tabula Zivju mazuļu ielaišana krājumu ataudzēšanai Latvijā pa ūdenstilpēm 2006.–2015. gadāTable 8 Young fish releasing for stock enhancement in Latvia by water bodies and sites in 2006-2015

Ielaišanas vietaPlace of releasing

Ielaišanas gadsYear of releasing

Zivju suga, vecumsFish species, age

Skaits (tūkst.) vai svarsNumber (thousand) or weight

Abuls 2015 Strauta foreles, vienvasaras 30

Aģes ezers 2009 Līdakas, vienvasaras 1

Aijažu ezers 2009 Līdakas, vienvasaras 0 4

Zandarti, vienvasaras 15

Adamovas ezers 2011 Zandarti, mazuļi 20

2012 Zandarti, vienvasaras 15


Aksenovas ezers 2012 Līdakas, kāpuri 50

Alauksta ezers 2006 Līdakas, kāpuri 200

2007 Līņi, vienvasaras 4

2010 Līdakas, vienvasaras 5


2011 Līdakas, mazuļi 26


2012 Līdakas, vienvasaras 2 4




Alūksnes ezers 2006 Līdakas, kāpuri 50

Līdakas, vienvasaras 3 1

2007 Līdakas, kāpuri 260

2010 Zandarti, vienvasaras 59 7


2011 Zandarti, mazuļi 26

2014 Sīgas, vienvasaras 11 8


Amata 2006 Laši, divgadnieki 36 7

Taimiņi, viengadnieki 66 5

Taimiņi divgadnieki 30 1

2007 Taimiņi viengadnieki 8

2008 Taimiņi viengadnieki 21 8


Laši viengadnieki 21 2

155





2009 Foreles divvasaru 0 15

Laši divgadnieki 3 55

Taimiņi viengadnieki 52 8


Laši vienvasaras 30


Līdakas mazuļi 5

2012 Taimiņi divvasaru 14 85

2013 Laši smolti 20

2015 Laši viengadnieki 2 09

Auciema ezers 2006 Līņi vienvasaras 4

2007 Līdakas kāpuri 20

Līņi vienvasaras 11


2013 Līdakas vienvasaras 4

2014 Līņi vienvasaras 2 6

Augstrozes Lielezers 2007 Līdakas kāpuri 150

Zandarti vienvasaras 15




2013 Zandarti vienvasaras 20


Aulejas ezers 2010 Zandarti vienvasaras 19

Auziņu ezers 2011 Līdakas mazuļi 5 5


Ārdavas ezers 2012 Līdakas kāpuri 100

Arona Kuja Veseta 2012 Strauta foreles vienvasaras 55 6

Arona Bērzaune Veseta 2014 Strauta foreles vienvasaras 25

Āsteres ezers 2009 Zandarti vienvasaras 10

Baltais ezers 2012 Zandarti vienvasaras 11


Baltezers 2006 Līdakas kāpuri 150


2008 Zandarti vienvasaras 198 2

Līdakas kāpuri 145


156





2012 Līdakas vienvasaras 6 72


Balvu ezers 2007 Zandarti vienvasaras 16


2011 Zandarti mazuļi 20



Baļotes ezers 2010 Zandarti vienvasaras 15



Bārtas upe 2007 Vēdzeles vienvasaras 1000

2008 Vēdzeles vienvasaras 6 1

2009 Taimiņi vienvasaras 4

Taimiņi viengadnieki 4

Vēdzeles vienvasaras 4

Vēdzeles kāpuri 1000

2012 Vēdzeles vienvasaras 24

2014 Vēdzeles vienvasaras 7 2

Bērzezers 2012 Līdakas vienvasaras 1


Bicānu ezers 2011 Līdakas kāpuri 75


Bilskas ezers 2015 Līdakas vienvasaras 1 5

Biržgaļa ezers 2009 Līdakas kāpuri 100




Brasla 2006 Taimiņi divgadnieki 10

Nēģi kāpuri 1000

2007 Taimiņi divgadnieki 12

2008 Taimiņi divgadnieki 11 5





2012 Taimiņi smolti 20

Laši smolti 20

157





Taimiņi vienvasaras 27

2013 Taimiņi smolti 20

Taimiņi mazuļi 24 8

2014 Taimiņi smolti viengadnieki 20

Taimiņi vienvasaras 35 5

Strauta foreles vienvasaras 25

2015 Taimiņi smolti viengadnieki 39 09


Brasla Līgatne Amata Rauna

2011 Strauta foreles vienvasaras 51


Brasla Amata Rauna 2013 Strauta foreles vienvasaras 59 4

Brasla Strīķupe Lenčupe Amata Rauna

2011 Strauta foreles vienvasaras 45 5

Buļļupe 2006 Zandarti vienvasaras 162 68



2014 Vimbas vienvasaras 38

2015 Vimbas vienvasaras 39 99

Burtnieku ezers 2006 Līdakas kāpuri 1000



Līdakas vienvasaras 8 14


Cieceres ezers 2010 Līdakas kāpuri 130


Cirīša ezers 2012 Zandarti vienvasaras 35

Cirmas ezers 2009 Zandarti vienvasaras 20

Cepšu ezers 2014 Līdakas vienvasaras 2 5

Cērpa (Tērpes) ezers 2015 Zandarti vienvasaras 13

Černostes ezers 2015 Zandarti vienvasaras 16

Dagdas ezers 2009 Zandarti vienvasaras 25



Daugavgrīva 2008 Laši viengadnieki 580 8




158





2010 Ezersīgas viengadnieki 1 8

Zandarti vienvasaras 74 4

Nēģi kāpuri 7424



2013 Laši smolti 459 5

Taimiņi smolti 55 2

2015 Ceļotājsīgas vienvasaras 30

Laši smolti viengadnieki 426

Taimiņi smolti viengadnieki 35 58

Daugava 2011 Ceļotājsīgas vienvasaras 20 5

Laši smolti 208 44


Vimbas vienvasaras 33 1

2012 Laši divvasaru 15 15

Laši smolti 765 13

Taimiņi smolti 83





Nēģi kāpuri 5345

Taimiņi smolti viengadnieki 46




Laši smolti viengadnieki 127 25

Taimiņi smolti viengadnieki 2 8

Daugava Sausā 2008 Zandarti vienvasaras 96

Vimbas vienvasaras 355

Nēģi kāpuri 3642 4




2011 Nēģi kāpuri 3556



159





Vimba vienvasaras 415



2015 Vimbas viengadnieki 115 97



Daugava Daugmale 2011 Ezersīgas vienvasaras 10 000

Daugava lejpus Rīgas HES 2006 Laši viengadnieki 702 54

Laši divgadnieki 20



Nēģi kāpuri 4400




Taimiņi divgadnieki 50


Vimbas vienvasaras 106

Nēģi kāpuri 11640

Daugava Rīgas ūdenskrātuve



Karpas divgadnieki 0 7


2009 Sīgas divvasaru 22 63





2012 Līdakas kāpurs 301



2014 Ezersīgas vienvasaras 6 9




Līdakas kāpuri 567 26

160





Daugava Ķeguma ūdenskrātuve

2008 Sīgas vienvasaras 35 5


2010 Ezersīgas viengadnieki 7


Ezersīgas vienvasaras 12 5



2013 Ezersīgas vienvasaras 70





Daugava Pļaviņu ūdenskrātuve


Plauži vienvasaras 1593 7


2007 Plauži vienvasaras 1608 9


2008 Plauži vienvasaras 1400




Līdakas vienvasaras 5

Daugava virs Pļaviņu HES 2012 Zandarti vienvasaras 14


Daugava no Dubnas ietekas līdz Līvānu pilsētas robežai


Daugava Krustpils novada teritorijā


Dauguļu Mazezers 2007 Līdakas kāpuri 30


Drīdža ezers 2009 Līdakas kāpuri 150


Driškina ezers 2010 Līdakas vienvasaras 1 77

Dūņezers 2010 Līdakas vienvasaras 5 63

2011 Līdakas mazuļi 10

Durbes ezers 2006 Līdakas vienvasaras 3 2



161







Dūnākļu ezers 2015 Līdakas kāpuri 40

Dzirnezers 2010 Sīgas vienvasaras 20

Dziļezers 2007 Līdakas vienvasaras 8


Engures ezers 2006 Līdakas kāpuri 100




2012 Ālanti vienvasaras 0 7

2013 Ālanti vienvasaras 10

2014 Ālanti vienvasaras 10

Eikša ezers 2014 Zandarti vienvasaras 5

Ežezers 2009 Līdakas kāpuri 250


Feimaņu ezers 2009 Līdakas kāpuri 150



Gailīšu ezers 2007 Līdakas vienvasaras 0 1

Galšūna ezers 2015 Zandarti vienvasaras 6

Garais ezers 2013 Līdakas vienvasaras 5

Gaurates ezers 2015 Līdakas vienvasaras 1 4

Gauja 2006 Taimiņi divgadnieki 52 3


2007 Laši viengadnieki 30



Taimiņi divgadnieki 50

2008 Taimiņi divgadnieki 50






Nēģi kāpuri 2400


162







Nēģi kāpuri 3131


Laši smolti 28

Sīgas vienvasaras 24 5

2011 Taimiņi smolti 82 1

Nēģi kāpuri 4439

Laši viengadnieki 92

Laši vienvasaras 33 6

Laši smolti 90 4

Ceļotājsīgas 20 5

2012 Nēģi kāpuri 4946 4



Laši smolti 80 7

Ceļotājsīgas vienvasaras 12 18

2013 Sīgas vienvasaras 16 42

Nēģi kāpurs 5845

Laši divvasaru 10 72


Laši smolti 76


2014 Laši smolti viengadnieki 120


Taimiņi smolti divgadnieki 7 6


Nēģi kāpuri 3650


2015 Laši smolti viengadnieki 121



Nēģi (upes) kāpuri 3800

Ceļotājsīgas vienvasaras 10

Gaujas pietekas –Vecpalsa Vizla Vija



163







Geraņimovas Ilzas ezers 2014 Līdakas kāpuri 150

Gulbēra ezers 2015 Zandarti vienvasaras 8

Gulbju ezers 2007 Līdakas kāpuri 200





2012 Līdakas kāpuru 50

Idzepoles ezers 2013 Zandarti vienvasaras 4 8

Ildzenieku ezers 2015 Līdakas vienvasaras 2 6

Ilzas ezers 2015 Līdakas vienvasaras 3

Indras ezers 2006 Līdakas kāpuri 100

2011 Zandarti mazuļi 15 86


Ineša ezers 2006 Līdakas kāpuri 250












Ismeru ezers 2011 Līdakas mazuļi 4 5


Istras ezers 2011 Līdakas mazuļi 4 5

Jaunpils ezers 2012 Līdakas vienvasaras 1

Jazinkas ezers 2012 Līdakas kāpuri 125

Jāšezers 2012 Zandarti vienvasaras 9 46

Juglas ezers 2006 Līdakas kāpuri 100


164








Jumurdas ezers 2006 Līdakas vienvasaras 2 5


Juvera ezers 2011 Līdakas mazuļi 1




Kairīšu ezers 2011 Līņi mazuļi 1

Līdakas mazuļi 2

Asari mazuļi 40



Kaitras ezers 2011 Zandarti mazuļi 3



Karašu ezers 2014 Līdakas mazuļi 3 8

Kāla ezers 2007 Sīgas vienvasaras 3

Palijas vienvasaras 3


2009 Sīgas divvasaru 4 88






Kaņiera ezers 2006 Līdakas vienvasaras 5









Kategrades ezers 2013 Zandarti vienvasaras 11 76

165





2015 Zandarts vienvasaras 12

Katvaru ezers 2006 Līdakas kāpuri 33


2007 Līdakas kāpuri 16 5





Križutu ezers 2015 Zandarti vienvasaras 6

Kubuļu ezers 2006 Zandarti vienvasaras 14


Kukšu ezers 2006 Zandarti vienvasaras 4


Kurjanovas ezers 2010 Zandarti vienvasaras 6

Ķiploku ezers 2007 Zandarti vienvasaras 0 4

Ķiruma ezers 2008 Līdakas kāpuri 27

Ķiržu ezers 2010 Līdakas vienvasaras 1 47

Ķīšezers 2006 Līdakas kāpuri 200








Līdakas kāpuri 50


Līdakas kāpuri 56


2013 Līdakas kāpurs 109






Koja 2010 Taimiņi vienvasaras 14 63

166






Laidzes ezers 2015 Zandarti vienvasaras 12

Lādes ezers 2007 Līdakas kāpuri 120







Lādzēnu purva ūdenskrātuve


Laukezers 2010 Līdakas vienvasaras 0 7

2013 Līdakas viengadnieki 2 5



Lejas ezers 2009 Līdakas kāpuri 85


Lenčupe 2006 Taimiņi vienvasaras 30

Letiža 2011 Taimiņi vienvasaras 10

Lielais Gusena ezers 2012 Zandarti vienvasaras 11 5



Lielais Kaitra ezers 2011 Līdakas mazuļi 3

Lielais Kustara ezers 2012 Līdakas kāpuri 70

Lielais Līdēris 2006 Zandarti vienvasaras 14



Lielais Ludzas ezers 2011 Līdakas mazuļi 20


Lielais Pokuļevas ezers 2012 Zandarti vienvasaras 2

Lielais Nabas ezers 2006 Līdakas vienvasaras 11 05



Lielais Stropu ezers 2015 Līdakas vienvasaras 40

Lielais Suhorukovas ezers 2013 Līdakas vienvasaras 0 57

Lielauces ezers 2006 Līdakas vienvasaras 2 25


167









2012 Līdaku kāpuri 180



Lielā un Mazā Jugla 2006 Taimiņi divgadnieki 8 1



Nēģi kāpuri 3700

2007 Laši vienvasaras 62 44







Nēģi kāpuri 3495


Laši divvasaru 75 2

Nēģi kāpuri 4929








Lielezers 2010 Līdakas vienvasaras 12 5

Lielupe 2006 Līdakas kāpuri 175







168









Līderes ezers 2011 Līdakas mazuļi 4 5

Liepājas ezers 2006 Līdakas kāpuri 617




Liepupe 2007 Taimiņi vienvasaras 20

Liezēra ezers 2015 Līdakas kāpuri 50

Līgatne 2011 Alatas mazuļi 10

Limbažu Dūņezers 2006 Līdakas kāpuri 35



Limbažu Lielezers 2006 Līdakas kāpuri 125






2012 Platspīļu vēži trīsvasaru 1 5


Platspīļu vēži trīsvasaru 1 5

2015 Vēdzeles vienvasaras 20

Platspīļu vēži trīsvasaru 2

Lingas ezers 2006 Līdakas vienvasaras 10

Karūsas dekoratīvās 0 02

Foreles 20 kg

Karpas 540 kg

Lobes ezers 2006 Līdakas kāpuri 339

Sudrabkarūsas viengadnieki 338 kg



Loja 2006 Taimiņi vienvasaras 30



169





Lubānas ezers 2013 Zandarti viengadnieki 19


Lubezers 2012 Zandarti vienvasaras 3


Luknas ezers 2006 Līdakas viengadnieki 5




Lūkumīša ezers 2015 Līdakas vienvasaras 5

Marinzejas ezers 2007 Karpas vienvasaras 10


2013 Līdakas viengadnieki 3 5



Mazais Nabas ezers 2010 Līdakas kāpuri 25

2013 Līdakas kāpuri

Mazais Suhorukovas ezers 2013 Līdakas vienvasaras 0 17

Medumu ezers 2009 Zandarti vienvasaras 25

Meirānu ezers 2010 Līdakas vienvasaras 4 89


Mēmele 2008 Laši vienvasaras 50

Mērgupe 2009 Alatas vienvasaras 10

Mošnicas ezers 2013 Līdakas vienvasaras 1 23

Mazuma 2014 Līdakas vienvasaras 0 5


Muižnieka ezers 2010 Līdakas vienvasaras 1 05

Nirzas 2014 Līdakas kāpuri 100


Nūmērnes ezers 2014 Līņi divgadnieki 7


Odzes ezers 2015 Zandarti vienvasaras 14

Odzienas ezers 2005 Līdakas kāpuri 100



Ogres upe 2006 Alatas vienvasaras 20

2008 Alatas vienvasaras 18

170








2013 Foreles vienvasaras 2 5

Oloveca ezers 2006 Vēži divvasaru 7

2011 Līdakas mazuļi 4 8

Osvas ezers 2011 Plauži mazuļi 5 0

Palsa 2011 Taimiņi vienvasaras 30

Pārtavas ezers 2014 Zandarti vienvasaras 8 3

Pelēču ezers 2012 Zandarti vienvasaras 16




Pērkonu ezers 2006 Līdakas kāpuri 50


Sudrabkarūsas vienvasaras 10










Plaužu ezers 2006 Līdakas vienvasaras 45







Ploskines ezers 2012 Zandarti vienvasaras 5

Prūšu ūdenskrātuve 2012 Zandarti vienvasaras 6 5



Pildas ezers 2014 Līdakas kāpuri 120

171





Puduļu ezers 2007 Līdakas vienvasaras 0 5

Puzes ezers 2006 Līdakas kāpuri 400

Līdakas viengadnieki 31


Līdakas divvasaru 0 8



2010 Zandarti kāpuri 200

Radžu ūdenskrātuve 2006 Līdakas kāpuri 100

Sudrabkarūsas viengadnieki 20

Plauži vienvasaras 20

Karpas divgadnieki 5

Spoguļkarpas vienvasaras 4

2009 Baltie amūri trīsvasaru 100 kg

Platpieri trīsvasaru 100 kg

Plauži vienvasaras 150 kg




Platspīļu vēži vienvasaras 2 17

2011 Zandarti mazuļi 5 01

2012 Platspīļu vēži mazuļi 2 01


Raiskuma ezers 2006 Zandarti vienvasaras 7







Ratnieku ezers 2009 Līdakas kāpuri 20




Raunas upe 2011 Taimiņi viengadnieki 10

2013 Taimiņi vienvasaras 28 8


172





Rauzas upe 2006 Strauta foreles vienvasarnieki 6

Rāznas ezers 2006 Līdakas kāpuri 200

Riebezers 2006 Līdakas vienvasaras 4




Riebiņu ezers 2007 Līņi vienvasaras 2



Rojas upe 2007 Taimiņi vienvasaras 14 3

2008 Taimiņi divgadnieki 6 5

2009 Taimiņi vienvasaras 4 86




Rušona ezers 2013 Līdakas kāpuri 400

Ruckas ezers 2006 Līdakas vienvasaras 10 2

Līņi viengadnieki 8 4

2008 Karpas divgadnieki 300 kg





Rūjas upe 2013 Līdakas vienvasaras 10 53


Rustēga ezers 2006 Līdakas kāpuri 250





Salaca 2006 Taimiņi vienvasaras 20


Salacas baseina mazās upes 2012 Taimiņi vienvasaras 25

Salas ezers 2011 Līdakas mazuļi 3


Salaiņa ezers 2012 Līdakas vienvasaras 7 7


173





Salāja ezers 2011 Līdakas mazuļi 5 1



Sasmakas ezers 2011 Līdakas mazuļi 5



Saukas ezers 2007 Līdakas vienvasaras 11

Plauži vienvasaras 33

Sami vid.sv. 0 6 kg 0 68









Saviņu ezers 2015 Līdakas vienvasaras 0 86

Sāruma ezers 2005 Līdakas kāpuri 85

2007 Līņi vienvasaras 2





Šepnas upe 2006 Strauta foreles vienvasaras 6

Sivera ezers 2006 Līdakas kāpuri 500



Ezersīgas vienvasaras 20

2013 Zuši vienvasaras 2 29

2015 Ezersīgas vienvasaras 25

Šķervele 2010 Taimiņi vienvasaras 16 36

Slokas ezers 2006 Līdakas kāpuri 125


Spāres ezers 2012 Līdakas vienvasaras 3 8


Spāres Laidzes ezers 2013 Zandarti vienvasaras 35 61

174





Sprinčupe 2006 Nēģi kāpuri 650

Sprūgu ezers 2012 Zandarti vienvasaras 5

Strīķupe 2007 Taimiņi vienvasaras 15



Sudala ezers 2006 Līdakas kāpuri 70



2007 Līņi vienvasaras 1 6

Svētaunes ezers 2006 Līdakas kāpuri 19

Vēži divvasaru 0 4




Sventes ezers 2008 Līdakas vienvasaras 4





Šķervelis 2011 Taimiņi vienvasaras 10

Šķervelis Letiža Koja 2013 Taimiņi vienvasaras 30

Taurenes ezers 2010 Līdakas vienvasaras 7






Tepera ezers 2015 Zandarti vienvasaras 2

Tērvetes Gulbju ūdenskrātuve


Tumšupe 2014 Strauta foreles vienvasaras 9


Ulbrokas ezers 2010 Līdakas vienvasaras 3 5

Ungura ezers 2013 Līdakas kāpuri 200

Usmas ezers 2006 Līdakas vienvasaras 3 3



175











Ezersīgas vienvasaras 13 3



Užava 2015 Ceļotājsīgas vienvasaras 10

Užuņu ezers 2012 Līdakas kāpuri 130

Užuņu Jezinakas Drīdža ezers


Vaidava 2006 Līdakas kāpuri 40


Vaidavas ezers 2006 Līdakas kāpuri 40

Ālanti 10

Karpas vienvasaras 0 7

Karpas divvasaru 0 2

Līņi divgadnieki 1 2

Karūsas vienvasaras 6 5


Līņi viengadnieki 9

Plauži vienvasaras 4 1





2012 Platspīļu vēži nav norādīts 4 5



Valda ezers 2006 Līņi viengadnieki 2 5


Sudrabkarūsas viengadnieki 2 5


Valguma ezers 2006 Zandarti vienvasaras 4

Vadakste Zaņa Ēda 2013 Laši vienvasaras 50

176





Vecpalsa 2014 Taimiņi smolti viengadnieki 11



Venta 2006 Laši vienvasaras 152 1









Vēdzeles vienvasaras 0 37

Nēģi kāpuri 220




Līdakas kāpuri 617 1

Nēģi kāpuri 1250



Nēģi kāpuri 2300




Nēģi kāpuri 80









Vēdzeles viengadnieki 4 63

Vēdzeles vienvasaras 62 5


177





2012 Ceļotājsīgas vienvasaras 20 73

Laši smolti 75 39

Taimiņi divvasaru 40 11







Laši smolti 50

Taimiņi divvasaru 4 9

Laši divvasaru 33


2013 Vēdzeles kāpuri 500

Laši smolti 50











Taimiņi smolti divgadnieki 69 12

Vigāles Zvirgzdu Lubezers 2013 Zandarti vienvasaras 27

Viesītes ezers 2010 Līdakas vienvasaras 7



2014 Līņi divgadnieki 6


Viešura ezers 2006 Sami vid.sv. 0 8 kg 3 65

Karpas vid.sv. 2 5 kg 1 60

Karpas vid.sv. 1 025 kg 9 04

Vilgāles ezers 2012 Zandarti vienvasaras 44 5


178






Viraudas ezers 2007 Līdakas vienvasaras 4


Karpas divvasaru 3 65

Karūsas trīsvasaru 4 13

Līņi vienvasaras 4 57




Višķu ezers 2009 Līdakas vienvasaras 1



Vizla 2011 Taimiņi vienvasaras 35



Zaņas dzirnavu ūdenskrātuve

2007 Karpas kāpuri 50


Zāģezers 2014 Līdakas vienvasaras 1

Zebrus ezers 2006 Zandarti vienvasaras 3










Zosnas ezers 2010 Zandarti vienvasaras 9


Zirga ezers 2013 Līdakas vienvasaras 3

Zvirgzdenes ezers 2012 Līdakas vienvasaras 13 8


Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta dati Source: Fisheries Department of Ministry of Agriculture divgadnieki 2 year

trīsgadnieki 3 yearkāpuri lrvaesmolti smolts

Termini Termsvienvasaras 1 summer divvasaru 2 summer trīsvasaru 3 summer viengadnieki 1 year

179

9. tabulaNoderīgas saites Zemkopības ministrijas mājaslapāTable 9 Useful links on the website of the Ministry of Agriculture

Licencētās zvejniecības uzņēmējsabiedrības zvejai starptautiskos un citu valstu ūdeņos

www.zm.gov.lv Zivsaimniecība Zvejniecība Apraksti saistītie dokumenti

Licencētie rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieki starptautiskajos ūdeņos (tāljūrā)Licencētie rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieki Baltijas jūrā un Rīgas līcī aiz piekrastes ūdeņiem

Aktuālais reģistrēto zivju pirmo pircēju saraksts www.zm.gov.lv Zivsaimniecība Zvejniecība ZM reģistrētie zivju pirmie pircēji

Zvejas produktu apstrādes uzņēmumu saraksts uz 2015. gada 1. jūniju

www.zm.gov.lv Zivsaimniecība Zivju apstrāde Zvejas produktu apstrādes uzņēmumu saraksts uz 2015. gada 1. jūniju

Atzītie akvakultūras dzīvnieku audzēšanas uzņēmumi

www.zm.gov.lv Pārtikas un veterinārais dienests Reģistri Atzītie uzņēmumi Atzītie dzīvnieku barības un veterinārās

uzraudzības objekti

10. tabulaZivsaimniecības un ar zivsaimniecību saistītas iestādes, dienesti un organizācijasTable 10Institutions and organizations in fisheries sector and related to fisheries

Nr. p.k.No

NosaukumsName

AdreseAddress

KontaktinformācijaContact

1 Dabas aizsardzības pārvaldeNational Protection Board

Baznīcas iela 7, Sigulda, LV-2150 67509545;[email protected] www.daba.gov.lv

2 Lauku atbalsta dienestsRural Support service

Republikas laukums 2, Rīga, LV-1981

67095000; [email protected]

3 Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienests Rescue Latvian Naval Forces Coast Guard Service

Meldru iela 5a, Rīga, LV-1015 67323103; [email protected]

4 Kurzemes Zvejnieku asociācijaFishermen’s Association of Kurzeme Region

Roņu iela 8, Liepāja, LV-3401 [email protected]

5 Latvijas Jūras administrācijaMaritime Administration of Latvija

Trijādības iela 5, Rīga, LV-1048 67062101; [email protected]

6 Latvijas Makšķernieku asociācijaLatvian Angling Association

Lāčplēša iela 23-17, Rīga, LV - 1011

[email protected]

7 Latvijas Makšķernieku apvienībaLatvian Angling Union

Nurmižu iela 33-85, Sigulda, Siguldas nov., LV-215

29211707

8 Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijaLatvian Angler Sport Federation

Durbes iela 8, Rīga, LV-1007 29517507; [email protected]

9 Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācijaLatvian Fish and Crayfish Farmers Association

„Avoti”, Ogresgala pag., Ogres nov., LV-5020pasta adrese: Alberta iela 7-6, Rīga, LV-1010

[email protected] www.lvzaa.lv

10 Latvijas Zivju audzētāju asociācijaLatvian Fish Farmer Association

„Skaldas”, Laidu pag., Kuldīgas nov., LV-3330

26468445 [email protected]

180

Nr. p.k.No

NosaukumsName

AdreseAddress

KontaktinformācijaContact

11 Latvijas Zivsaimnieku asociācijaLatvian Fisheries Association

Ganību dambis 24d-608, Rīga, LV-1005

[email protected]

12 Ziemeļkurzemes Zivsaimnieku apvienība Mellužu prospekts 66a-3, Jūrmala, LV-2008

67351037

13 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR” Zivju resursu pētniecības departamentsInstitute of Food Safety, Animal Health and Environment „BIOR” Fish Resources Research Department

Daugavgrīvas iela 8, Rīga, LV-1007

[email protected] www.bior.gov.lv

14 Zivju audzētava „Tome”Fish Hatcherie „Tome”

„Tome”, Ķegums, LV-5020 [email protected]

16 Zivju audzētava „Dole” „Dole”, Salaspils l. t., Salaspils novads, LV-2121

67216354; 29468110

17 Zivju audzētava „Kārļi” „Kārļi”, Drabešu pag., Amatas novads, LV-4139

29299548; 64134720

18 Zivju audzētava „Pelči” „Pelči”, Pelču pag., Kuldīgas novads, LV-3322

63326144; 26142500

19 Filiāle zivju audzētavai „Kārļi” -”Brasla” Straupes pag., Pārgaujas novads, LV-4152


20 Latvijas Zivrūpnieku savienībaLatvian Fish Industry Union

Atlantijas iela 15, Rīga, LV-1015

[email protected]

21 Biedrība „Latvijas Zvejnieku federācija”Latvian Fishermen’s Federation

Oskara Kalpaka iela 92-25, Liepāja, LV-3405

[email protected]

22 Liepājas rajona ezeru zvejnieku apvienībaInland Fishermen’s Union of Liepaja Region

Celtnieku iela 20-16, Grobiņa, Grobiņas nov., LV-3430

29279992

23 Lapmežciema zvejnieku biedrībaFishermen’s Union of Lapmezhciems

Bigauņciems, Birzes 15, Lapmežciema p., Engures n., LV-3118

28307680

24 Biedrība „Rīgas šprotes”Society „Rīgas šprotes”

Brīvības iela 90-28, Rīga, LV-1001

67294389, 29135899 [email protected] www.rigassprotes.lv

25 Nacionālā zvejniecības ražotāju organizācijaNational Fisheries Producers Organization

Ganību dambis 24D, Rīga, LV-1005

[email protected]

26 Latvijas Piekrastes zvejniecības attīstības biedrībaLatvian Coastal Fisheries Development As-sociation

Muižas iela 20/2, Jūrmala, LV-2010,

29222431, [email protected]

27 Pārtikas un veterinārais dienestsFood and Veterinary Service

Peldu iela 30, Rīga, LV-1050 67095230; [email protected]

28 Zemkopības ministrijaMinistry of Agriculture

Republikas laukums 2, Rīga, LV-1981


29 Valsts vides dienestsState Environmental Service

Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045

[email protected]

181

11. tabula Latvijas makšķernieku rekordiTable 11Latvian angler’s records

ZivsFish species

Latīniskais nosaukumsName in Latin

Svars (kg)Weight (kg)

GadsYear

ŪdenstilpeWater reservoir

MakšķernieksAngler

Sams Silurus glanis 84.7 2010 Daugava M. VeldeLīdaka Esox lucius 19.56 1989 Ungurs V. PetjukevičsKarpa Cyprinus carpio 19.7 1994 Lubāns A. DeksnisZandarts Stizostedion lucioperca 11.8 2011 Daugava K. KravčenkoSalate (meža vimba) Aspius aspius 8.12 2006 Daugava G. KolosovsVaravīksnes forele Oncorhynchus mykiss 6.66 1993 Salaca J. GreilihsTaimiņš Salmo trutta 6 1995 Salaca L. MartinsonsĀlants Leuciscus idus 5.5 1989 Lubāns V. KorotkovsPlaudis Abramis brama 5.61 2005 Pāles ūdenskr. U. NuķisSapals Leuciscus cephalus 3.7 1987 Salaca V. FursZutis Anguilla anguilla 3.5 2004 Venta L.LaurisStrauta forele Salmo trutta fario 3.875 2000 Pededze J. ZiediņšLīnis Tinca tinca 3.2 2009 Alberta dīķi N. KalnačaVēdzele Lota lota 5.5 2008 Bārta V. ŽimantsSudrabkarūsa Carassius auratus 2.37 2010 Slampes karpu dīķis G. MališevsAsaris Perca fluviatilis 2.15 2003 Cepša ez. Valm.raj. K.CekulsKarūsa Carassius carassius 3.15 2006 Kaņiera ez. J.ŅikuļinsVimba Vimba vimba 1.45 1989 Venta E. LāceklisRauda Rutilus rutilus 1.31 2004 Usmas ez. A.ValeiņaAlata Thymallus thymallus 1.02 1987 Gauja J. BogdanovičsTulcis (baltais sapals) Leuciscus leuciscus 0.345 2001 Rūja A.EglītisĶīsis Gymnocephalus cernua 0.146 1998 Boževas ez. G. GruziņšLasis Salmo salar 16 2005 Venta I.HarjuzovsMenca Gadus morhua callarias 5.99 2005 Baltijas jūra E. DižgalvisAkmeņplekste, āte Psetta maxima 2.38 2010 Baltijas jūra E. DižgalvisPlekste Platichthys flesus 1.69 2006 Baltijas jūra E. DižgalvisPalede Alosa fallax 1.15 2007 Baltijas jūra E. DižgalvisRaibais platpieris Aristichtys nobilis 15.15 2013 Daugava I.Skurjats

Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas dati Source: Latvian Angling Sport Federation http://www.fishing.lv/speclapas/rekzivis.htm

182

12. tabula. Grāmatā lietotie zivju nosaukumiTable 12The names of fish used in the book

Latviešu valodā Latīņu valodā Angļu valodāAkmeņplekste, āte Psetta maxima TurbotAlata Thymallus thymallus GraylingAnšovs Engraulis encrasicolus AnchovyAsaris Perca fluviatilis PerchĀlants Leuciscus idus IdeAmūrs baltais Ctenopharyngodon idella Grass carpAmūrs melnais Mylopharyngodon piceus Black carpArktikas palija Salvelinus alpinus Arctic charrAvota palija Salvelinus fontinalis Brook charrBaikāla omulis Coregonus migratorius Baikal ciscoBeluga Huso huso BelugaBrētliņa Spratus spratus balticus Baltic spratČirs Coregonus nasus Broad whitefishGarnele Pandalus borealis ShrimpHeks Merluccius merluccius European hakeJūras karūsa Sparidae Porgies, seabreams neiJūras nēģis Petromyzon marinus Sea lampreyKalmārs Teuthida SquidKarpa Cyprinus carpio Common carpKarūsa Carassius carassius Crucian carpKetlasis Oncorhynchus keta Chum salmonKižučs Oncorhynchus kisutch Coho salmonKrievu store Acipenser güldenstädti Rissian sturgeonKuprlasis Oncorhynchus gorbuscha Pink salmonLasis Salmo salar SalmonLīdaka Esox lucius PikeLīnis Tinca tinca TenchLucītis Zoarces viviparus EelpoutMakrele, skumbrija Scomber scombrus Atlantic mackerelMakrurzivs Macrourus spp GrenadiersMataste Trichiurus lepturus HairtailMenca Gadus morhua CodMoiva Mallotus villosus CapelinMuksuns Coregonus muksun MuksunNēģis Lampetra fluviatilis River lampreyNelma Stenodus leucichthys InconnuPaltuss Hyppoglossus hippoglossus Atlantic halibut

183

Latviešu valodā Latīņu valodā Angļu valodāPelamīda Sarda sarda Atlantic bonitoPelede Coregonus peled PeledPlatpieris baltais Hypophthalmichthys molitrix Silver carpPlatpieris raibais Aristichthnys nobilis Spotted silver carpPlaudis Abramis brama BreamPlekste, bute Platichthys flesus FlounderPlicis Blicca bjoerkna White breamPutasu Micromesistius poutassou Blue whitingRauda Rutilus rutilus RoachReņģe Clupea harengus membras Baltic herringRepsis Coregonus albula VendaceRotans Percottus glehni Amur sleeperSaida Pollachius virens SaitheSalaka Osmerus eperlanus European smeltSalate Aspius aspius AspSams Silurus glanis Wels, catfishSapals Leuciscus cephalus ChubSardīne Sardina pilchardus European pilchardSardinella Sardinella aurita Round sardinellaSarkanasaris Sebastes spp Atlantic redfishesSibīrijas store Acipenser baeri Siberian sturgeonSiļķe Clupea harengus HerringSīga Coregonus lavaretus WhitefishStavrida Trachurus trachurus Atlantic horse MackerelSterlete Acipenser ruthenus SterletStore Acipenser sturio SturgeonStrauta forele Salmo trutta fario Brown troutSudrabkarūsa Carassius auratus GibelSvītrainais asaris Morone saxatilis Striped bassTaimiņš Salmo trutta Sea troutTunzivs Thunnini Tunas neiVaravīksnes forele Oncorhynchus mykiss Rainbow troutVēdzele Lota lota BurbotVējzivs Belone belone GarfishVimba Vimba vimba VimbaZandarts Stizostedion lucioperca Pike-perchZutis Anguilla anguilla European eelDzeloņvaigu vēzis Orconectes limosus Spiny-cheek crayfishPlatspīļu vēzis Astacus astacus Noble crayfishŠaurspīļu vēzis Astacus leptodactylus Narrow-clawed crayfishSignālvēzis Pacifastacus leniusculus Signal crayfish

184

Latvian Fisheries Yearbook 2017Table of contentsDear reader! ,Normunds Riekstiņš ...................................................................................... 6I Management of fisheries sector ......................................................................................... 6New things in fisheries regulation, Olga Adamenko, Inese Bārtule ..................................... 6Fish fund activities in 2016 , Jānis Ābele .............................................................................. 6Catch control at sea and inland waters, Miks Veinbergs, Eduards Sproģis .......................... 6Innovation in community-led local development in Latvia and the European Union ........ 6 “The Big Catch” build up entrepreneurs self-confidence ................................................... 6II Fishing and fish resources ................................................................................................ 6The state of fish stocks and catch control in the Baltic Sea in 2016-2017, Georgs KorņilovsIII Production of fish products and markets ....................................................................... 6Fish product trade results in 2016, Ludmila AnkvičaFish and seafood consumption trends, characteristics and consumer choice in Europe and Latvia, Jekaterina Tribilustova ............................................................................................. 6IV Aquaculture and reproduction of fish resources ............................................................ 6Foreign species in aquaculture, Ruta Medne, Santa PurviņaFish growth promoters, fish feed and feeding, young pike-perch and burbot extraction for further growing under artificial fish farming, Mārcis Ziņģis, Viktors RomaņuksV Angling ............................................................................................................................ 6Responsible angler purchases angling, crayfishing and underwater hunting card, Miķelis Peisnieks ............................................................................................................................. 6 “Catch and Release” but how feels fish?, Ruta Medne, Anete NiemiVI History ........................................................................................................................... 6BALTIKA – mariculture development target- programme initiative in the 80s of the last century, Andis Mitāns ......................................................................................................... 6The formation of fishermen’s festivity tradition, ANDRIS TIĻĻA VII Satatistics and information ............................................................................................ 6Fishery statistics .................................................................................................................. 6Allocation of catch quotas in the Baltic Sea and the Gulf of Riga by species and countries in 2017Latvian catch quotas in the Baltic Sea and the Gulf of Riga by species in 2008 –2017Latvian catch in the Ocean, the Baltic Sea and in the inland waters Latvian catch in the Baltic Sea and the Gulf of Riga by species in tonnes (by offshore)

185

Latvian catch in the Baltic Sea and the Gulf of Riga by species in tonnes (by coastal fishery)Aquaculture production by species (tonnes)Latvian inland catch by species (tonnes)Fish production and canned fish manufacturing and sales in 2013–2016Fish product export (canned fish excluded) in 2012–2016Fish product import (canned fish excluded) in 2012–2016Canned fish export in 2012–2016Canned fish import in 2012–2016Foreign trade balance for fish products and canned fish 2015-2016Number (thousands of pieces) of larvae and young fish released to natural watersYoung fish releasing for stock enhancement in Latvia by water bodies and sites in 2007-2016Useful links on the website of the Ministry of AgricultureInstitutions and organizations in fisheries sector and related to fisheriesLatvian angler’s recordsThe names of fish used in the book

Documents

Latvijas - Valsts Lauku tīkls | Lauku tīklsZivju augšanas veicinātāji, zivju barība un barošana, zandartu un vēdzeļu mazuļu ieguve turpmākai audzēšanai mākslīgos zivju