Zivju barība, barošana un barošanas vadība

07.08.2009              test

1

Struktūra

•    Zivju barība

•    Uzturvielu prasības

•    Barības ražošana

•    Barošana

•    Barošanas reģistrācija, izmantojamība, utt.

07.08.2009 test

2

Barošanas mērķis:Apgādāt zivis ar barības vielām, kas nodrošinātu to augšanu, labu veselību un augstu produkcijas kvalitāti visīsākajā iespējamajā laikā par viszemākajām izmaksām

07.08.2009              test

3

Prasības pēc uzturvielām

• Prasības pēc uzturvielām var iedalīt prasībās pēc enerģijas un prasībās pēc neaizvietojamām barības vielām

Enerģijas avoti:

^Proteīns

^Tauki

^Ogļhidrāti

Neaizvietojamās barības vielas:

^Neaizvietojamās aminoskābes

^Neaizvietojamās taukskābes

^Vitamīni

^Minerālvielas

                            07.08.2009              test                                                                                                      4                                                                   

                                        ^^

Uzturvielu nepieciešamība un zivju barošana:

• Zivju uzturvielu nepieciešamības un ēdināšanas jautājumos vispārinājumus ir grūti izdarīt, šie faktori var būt atkarīgi no dažādām zivju kategorijām:

– auksto ūdeņu zivis – silto ūdeņu zivis – jūras zivis – saldūdens zivis – bentiskās zivis – zālēdājas – visēdājas – gaļēdājas • Zivs gremošanas sistēma

07.08.2009              test                                                                                                      5                                                                                                            ^^

Zivju gremošanas sistēma: ekoloģiskās kategorijas

•    pelāģiskās/planktona ēdājas•    bentiskās/piegrunts ēdājas•    tā kā katra suga aizņem savu vides nišu, spuru zivju polikultūra

apvieno dažādu veidu sugas•    šie apsvērumi kombinācijā ar filoģenēzi, lielā mērā nosaka

gremošanas morforloģiju•    zivis ar līdzīgiem barošanās paradumiem var uzrādīt arī

ievērojamas gremošanas trakta atšķirības

07.08.2009              test                                                                                                      6                                                                                                           

Gremošanas sistēma piemērota barošanās paradumiem

Smith, 1980mouth oesophagus        stomach         midgut hindgut %

Gaļas ēdāji (lasis)

Visēdāji (sams, garneles dod

priekšroku dzīvnieku izcelsmes

barībai)

Visēdāji (karpa, tilapija dod

priekšroku augu barībai)

Zālēdāji (Baltais amūrs, piena

zivs)

Zarnu garums proporcionāls ekoloģiskajai barošanās nišai

07.08.2009 test

7

Zivs gremošana: anatomija

•   Divas galvenās grupas:– bez kuņģa: karpu dzimtas zivis (karpas)

– ar kuņģi: auksto ūdeņu lašu dzimtas zivis, silto ūdeņu sams,

tilapija, zuši, Epinephelinae

•   Visiem “tīriem” plēsējiem ir kuņģis un zobi•   Relatīvais zarnas garums (RZG): zarna:ķermeņa garums

– liels RZG = sugas, kas patērē detrītu, aļģes (augsta proporcija

nesagremojama materiāla)

07.08.2009              test                                                                                                      8                                                                                                            ^^

Relatīvais zarnas garums

Suga Barošanās RGL

15.5

4,5

2,8-3,1

0,7

0,9

Labeo horie          aļģes, detrīti

Garra dembensis aļģes, inverti

Barbus sharpei augi

Chelethiops        zooplanktons

elongatus

Chela bacaila gaļēdāji

07.08.2009 test

9

Zivju prasības pēc uzturvielām

07.08.2009              test

10

Kāpēc zivju barībā ir proteīns?

Fermenti Hormoni(adrenalīns, glikagoni,insulīns)

Enerģija

PROTEĪNS Transports

ķieģeļi

ImūnsistēmaMuskuļi un saistaudi

Proteīnu izmanto dažādiem nolūkiem. Tomēr dārdzības dēļ, kā arī, lai samazinātu slāpekļa noplūdes ūdenskrātuvēs, proteīns ir maksimāli labi jāizmanto.

Kā mēs varam nodrošināt, lai proteīns zivīs maksimāli labi tiktu izmantots?

Vajadzība pēc proteīniem

• Minimālais nepieciešamais daudzums, lai apmierinātu vajadzības pēc aminoskābēm un sasniegtu maksimālu augšanu

– nepieciešamība pēc proteīna barībā sastāv no

•  nepieciešamības pēc neaizstājamajām aminoskābēm, kuras zivis nevar sintezēt pašas

•  nepieciešamības pēc sadalāmajām aminoskābēm vai pietiekama aminoslāpekļa daudzuma, lai zivis pašas varētu tās sintezēt

Primārā proteīnu struktūraAminoskābju ķēdes sekvence

Amino Acids

Alpha helix

Sekundārā proteīnu struktūra izveidojas aminoskābju sekvencei savienojoties ar ūdeņraža saitēm

Terciārā proteīnu struktūraIzveidojas, kad notiek pievilkšanās starp alfa spirālēm un krokotajām loksnēm

Alptia helix

Kvartāra proteīnu struktūra ir proteīns, kas sastāv no vairākām aminoskābju ķēdēm

Vajadzība pēc proteīna tiek definēta kā minimālais nepieciešamais daudzums, lai apmierinātu vajadzības pēc aminoskābēm un sasniegtu maksimālu augšanuNepieciešamība pēc proteīna barībā sastāv no

1) nepieciešamības pēc neaizstājamām aminoskābēm, ko zivis nevar sintezēt pašas2) nepieciešamības pēc sadalāmām aminoskābēm vai pietiekama aminoslāpekļa daudzuma, lai zivis pašas varētu tās sintezētAugšanas vajadzības atkarīgas no augšanas stadijas. Vai zivs atrodas “nobarošanas” vai ātras augšanas fāzē; vai zivs audzē muskuļus vai izmanto proteīnu enerģijai?

Proteīna līmeņi barības devās un faktori, kas ietekmē to izmantošanu

• dažādu jaunzivju prasība pēc proteīna:– 30-55% no barības

sausnes– vēžveidīgo: 30-60%

• Faktori, kas ietekmē proteīna

izmantošanu

– suga

– vecums

– augšanas ātrums

– proteīna/enerģijas attiecība

– aminoskābju sastāvs

– svaigo sastāvdaļu sagremojamība– veselība– vide

07.08.2009 test

13

Aminoskābes

A) aminoskābes struktūras formula

B) Aminoskābes var pastāvēt D un L versijā, kas ir viena otras spoguļattēli

07.08.2009 test

14

Aminoskābes

• Neaizstājamās• Aizstājamās

– – – – – – – – – –

AlanīnsAsparagīnskābeAsparagīnsCisteīnsGlicīnsGlutamīnsGlutamīnskābeProlīnsSerīnsTirozīns

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

Arginīns

Histidīns

Izoleicīns

Leicīns

Lizīns

Metionīns

Fenilalanīns

Treonīns

Triptofāns

Valīns

Proteīni sastāv no 20 aminoskābēm (aa)

10 aminoskābes uzskata par neaizstājamām, un tās uzņem ar pārtiku, kamēr zivis pašas var sintezēt 10

07.08.2009 test

15

Neaizstājamās aminoskābes organisma sastāvā salīdzinājumā ar prasībām g/100 g aa.

Dažādām zivju sugām aminoskābju modelis ir diezgan neizpētīta lieta. Kvantitatīvā nepieciešamība ir noteikta attiecībā uz dažām zivju sugām, tomēr metodes, kā tas ir izdarīts, atrodas zem lielas jautājuma zīmes. Piemēram, Atlantijas lasim nepieciešamība pēc uzturvielām ir vēl diezgan neskaidri iezīmēta

ARGINĪNS Lasim ir visaugstākās prasības, apmēram 6% no proteīna, kamēr citām sugām tas nepieciešams 4-5% apmērā no visa proteīna.

HISTIDĪNS Pētītajām sugām šīs prasības ir lieliski saskaņotas diapazonā no 1,5 līdz 2,5% proteīna

IZOLEICĪNS Prasības ir apmēram 2,2-3%

Leīcīna prasības svārstās robežās 4,4-3,9%

Valīna prasības Dažādām sugām svārstās no 2,5 līdz 4,0.

Lizīna prasības Lizīns viena no pirmajām ierobežojošajām aminoskābēm, un augu izcelsmes proteīnā tās saturs parasti ir zems. Daudzām zivīm šis prasības svārstās 4-5% robežās no visa proteīna

Fenilalanīna prasības vairumam zivju sugu atrodas robežās 5-6%. Vienīgi varavīksnes foreles prasības varētu būt pieticīgākas

Metionīns. Vairumam zivju tas nepieciešams 2-3% no visa proteīna, kamēr atsevišķām sugām var būt arī augstākas prasības.

Treonīns Dažādām zivju sugām nepieciešamība pēc tā svārstās 2-5% robežās no visa proteīna. Tik pašas variācijas ir aizdomīgas un var norādīt, ka vērtības ir noteiktas izmantojot dažādas metodes.

Triptofāns. Vajadzība pēc triptofāna zivīm ir neliela

07.08.2009 ttttttttt111

Aminoskābju nepieciešamība

Aminoskābju mijiedarbība•    Sinerģija:

– cisteīns – metionīns –

fenilalanīns – tirozīns

•    Pretdarbība– Lizīns-arginīns– Leicīns- (izoleicīns-valīns)

Mijiedarbība:

Metionīns un cisteīns: Pārtikas cisteīns var samazināt pārtikas metionīna daudzumu. Metionīna aizvietošanas vērtība ar cisteīnu, kas nepieciešama maksimālai augšanai uz sēra bāzes ir noteikta 60% apmērā Amerikas lasim un 42% varavīksnes forelei.

Fenilanīns un tirozīns: Tirozīnu var saražot no fenilalanīna. Pievienojot tirozīnu barībai, tiek samazināts fenilalanīna daudzums. Tirozīns var aizvietot vai ietaupīt vajadzību pēc fenilalanīna par 60% karpām un par 48% varavīksnes forelēm.

Arginīns: Lizīna antagonists, tā kā palielinot lizīna devu uzturā, plazmā samazinās arginīna daudzums, kā arī karbamīda daudzums un amonjaka ekskrēcija. Tika konstatēts, ka izmaiņas notiek pateicoties arginīna sabrukšanas relatīvā ātruma samazinājumam pie paaugstināta lizīna līmeņa.

Leicīns- izoleicīns-valīns Liekas, ka pastāv sakarība starp sazarotās ķēdes aminoskābēm, tomēr šīs sakarības nav tik izteiktas kā citiem dzīvniekiem

Nesabalansēts aminoskābju sastāvs var izraisīt

-    palēninātu augšanu

-    samazinātu barības izmantojamību

-    slimības:

-   kataraktu (triptofāns, metionīns)

-   spuru nolietošanos (triptofāns)

-   muguras deformāciju/skoliomu/ ieliektu muguru (triptofāns)

-   Masveida nobeigšanos

Triptofāna nepietiekamība lašu dzimtas zivīm var izraisīt pazīmes, kas nav novērotas citām zivju sugām:Skriemeļu deformācijas – skoliozi un lordozi. Tomēr šos stāvokļus var labotJa varavīksnes foreles nesaņem atbilstošu barības triptofānu, var parādītiesSpuru erozijakataraktaĪso žaunu operkula

Nieru kalcinoze (paaugstināts kalcija, magnija, nātrija un kālija līmenis)Pie metionīna nepietiekamības:

Varavīksnes forelēm abpusējā katarakta. Citām zivju sugām katarakta obligāti neattīstāsMasveida bojāeja30. Attēls aminoskābju modelis atsevišķās barības sastāvdaļās salīdzinot ar lašveidīgo zivju aminoskābju

modeli22

07.08.2009              test

21

Tauki un taukskābes

•   Enerģijas vide (vissvarīgākā zivju barībā)

•   Neaizstājamo taukskābju avots

•   Lipīdos šķīstošo uzturvielu absorpcija

•   Laba garša

07.08.2009 test

23

07.08.2009 test

24

Tauku šūnu membrānas funkcijas

Neaizstājamās taukskābes

• N-3 • N-6– pirmā dubultsaite 6.

pozīcijā no metilgala

– silto ūdeņu zivīm un siltasiņu dzīvniekiem

– 18:2 n-6 visvienkāršākā (no augiem)

– pirmā dubultsaite 3. pozīcijā no metilgala

– jūras organismiem– 18:3 n-3

visvienkāršākā (no augiem)

– jūras zivīm nepieciešams 20:5 n-3

07.08.2009 test

25

Neaizstājamo taukskābju nepieciešamība• Zivis nevar sintezēt vai nu 18:2(n-6) vai 18:3(n-3) no jauna

-  Saldūdens zivis:

•  Karpa: 1% linolēnskābi un 1% linolskābi•  Varavīksnes forele: 1% linolēnskābi un iespējams 1%

linolskābi-  Jūras zivīm:

•  nepieciešama eikosapentēnskābe (EPA) 20:5(n-3) un /vai dokosaheksānskābe (DHA) 22:6(n-3)

-  Vēžveidīgajiem (vēžiem):

•   1% linolēnskābe un 1% linolskābe

•  0.5-1% holesterīns

07.08.2009              test                                                                                                      26                                                                                                          ^^

Nepietiekamība

• Neaizstājamo taukskābju nepietiekamība izpaužas:

– spuru puve

– šoka sindroms

– miokardīts

– palēnināta augšana

– samazināta barības izmantojamība

07.08.2009              test                                                                                                      27

Lipīdu sagremojamība ir atkarīga no tauku kušanas punkta

07.08.2009              test                                                                                                      28                                                                                               

Taukskābju saturs (%) potenciālajos eļļas avotos – kušanas punkts (oC)

moiva soja rapsis olīves

Kušanas punkts

-16 -10 -6

Piesātinātie tauki

18,9 15,6 7 14,7

N-6 1,3 54,3 21 9,5

N-3 19,8 6,5 11 0,7

Monoēni 56,5 23,3 61 75

07.08.2009 test

29

Taukskābju saturs jūras ūdeņu avotos salīdzinājumā ar sauszemes avotiem

07.08.2009 test 30

Ķēdes garums – kušanas punkts, oC

07.08.2009 test 31

Nepiesātināto taukskābju kušanas punkts

07.08.2009 test

32

Liellopu tauku sagremojamība karpām un liellopu un cūku tauku sagremojamība varavīksnes forelēm pie dažādām ūdens temperatūrām

07.08.2009 test

33

Tauku līmenis un tauku izmantošana barībā

•    Lašu dzimtas zivis – treknās zivis

-  varavīksnes forele un lasis var patērēt augstas tauku koncentrācijas barību (līdz 40%)

-  Izmantošana atkarīga no kušanas punkta

-  Paaugstināts lipīdu saturs barībā uzlabo barības izmantošanu un proteīna aizturēšanu organismā

•    Baltās zivis – liesās zivis

-  Silto ūdeņu zivis, 5 -15%

-  Auksto ūdeņu zivis 15-20%

•    Vēžveidīgie (vēži)

-  6-10%

                                                                                                                34                               

                                                                          ^^

Ogļhidrāti

•    Glikoze: enerģija eritrocītiem un nerviem

•    Ciete: Barības tehniskā kvalitāte

•    Lēts enerģijas avots

Maksimālā pieļaujamā koncentrācija ir noteikta katrai sugai atsevišķi

Izmantošana

•   Plēsējzivis:

– Tips

– Ogļhidrātu daudzums

•   Saldūdens zivis labāk panes ogļhidrātus kā jūras zivis un auksto ūdeņu zivis

07.08.2009              test                                                                                                      36

Plēsējzivs – zema cietes sagremošanas spēja

07.08.2009              test 37

Mikrouzturvielas: minerāli

• Minerāli– Sastopami izšķīduši ūdenī, saldūdens var būt ļoti bagāts ar tiem

•  tiek absorbēti caur zarnu traktu vai arī difūzijas ceļā caur ādu un žaunām

– Klasifikācija

•  Makrominerāli: augstākas prasības

– Ca, Ma, K, P, Na, Cl, S

•  Mikrominerāli: zemākas prasības

– Fe, I, Mn, Cu, co, Zn, Se, Mo, F, Al, Ni, Si, Sn, Cr

07.08.2009              test                                                                                                      38

Galvenās funkcijas:

Ca, P, Mg, Mn, Cu, Co, Cr Skeleta veidošana, zvīņas, eksoskelets,

audi (nervi)

Muskuļu tonuss (kontrakcijas), Ca, P, Mg, Mn, Cu, Na, K, Cl             elektronu pārraide un nervu impulsi

P, Zn, Mg, Mn, I, Se, Na, K, S, Cr           Proteīnu, lipīdu ogļhidrātu un enerģijas vielmaiņa

Na, K, Cl, Ca, Mg                                   skābes-sarmu bilances regulācijaplazmā, žaunu membrānas caurlaidība un osmoregulācija

Zn, Cu, Mg, Mn, S,                                   Aminoskābju, nukleīnskābju,Ca, P, I, Se, Co, Cr

Fosfolipīdu, hormonu, vitamīnu un metaloenzīmu vai aktivatoru komponenti

Fe, Ca, Mn, Cu, Co               ------ Hemoglobīna veidošana, asins koagulācija                 

07.08.2009              test                                                                                                      39

Vitamīni

Ūdenī šķīstošie:

Tiamīns (B1 )

Riboflavīns (B2)

Pantotēnskābe (B5)

Piridoksīns (B6)

Cianobalmīns (B12)

Nikotīnskābe (Niacīns)

Vitamīns H (Biotīns)

Folijskābe

Askorbīnskābe (Vitamīns C)

Taukos šķīstošie:

Retinols (Vitamīns A)

Kolekalciferols (Vitamīns D)

Tokoferols (Vitamīns E)

Filokvinons (Vitamīns K)

Vitamīniem līdzīgie

Inozitols

Holīns

P-aminobenzosīrs

Astaksantīns

07.08.2009              test                                                                                                      40

Taukos šķīstošie vitamīni un to funkcija

•    VITAMĪNU UZTURVIELU NOZĪME•    Vitamīns A – redze, acis, tīra āda, veselīgi kauli, mati un zobi•    Vitamīns D – kalcija un fosfora vielmaiņa stipriem kauliem un zobiem•    Vitamīns E – novērš proteīnu, tauku un vitamīna A oksidāciju, aizsargā sarkanos asins ķermenīšus•    Vitamīns K – palīdz asinsrecēšanai

07.08.2009              test                                                                                                      41                                                                                                          ^^

Ūdenī šķīstošie vitamīni•     C Antioksidants, kas stiprina imūnsistēmu, novērš saaukstēšanos un slimības, novērš vai samazina ar kancerogēnajām vielām saistītos brīvos radikāļus un nitrozamīnus•      B1 (tiamīns) nervu sistēmas funkcijas, ēstgriba un enerģija.•      B2 (Riboflavīns) āda, acis un enerģija•      B3 (Niacīns) āda, nervu sistēma un garīgā darbība•      B5 (Pantotēnskābe) izstrādā acetilholīnu, kas ir neironu pārraidītājs virsnieru dziedzeru funkcijai•     B6 palīdz metabolizēt proteīnu un taukus, nepieciešams eritrocītiem un hemoglobīna sintēzei•     B12 novērš anēmiju, nozīmīgs veselīgai nervu sistēmai, piedalās DNS sintēzē

•     Biotīns                Metabolizē aminoskābes, veicina apmatojuma augšanu.•     Folijskābe         Sarkano asinķermenīšu veidošana, metabolizē taukus, proteīna sintēze

Holīns              Novērš tauku uzkrāšanos aknās. Smadzenēs darbojas kā neironu pārraidītājs

Inozitols              Iesaistīts kalcija mobilizācijā

07.08.2009              test                                                                                                      42                                                                                                         

EnerģijaDzīvniekiem ir nepieciešams pastāvīgs enerģijas avots:

•   ķermeņa uzturēšanai

– vielmaiņai

– proteīna sintēzei– hormonu, enzīmu,

gļotu ražošanai utt.

•   Kustībām

•   Atražošanai

•   Augšanai

• Enerģija tiek iegūta no –

taukiem

– ogļhidrātiem

– proteīna

07.08.2009 test

43

Barības vielu enerģētiskā vērtība

• diētas enerģijas saturs ir atkarīgs no tās ķīmiskā sastāva

• Sadedzinātais siltums, KJ/g – ogļhidrāti: 17,2 – tauki:                   

    39,4

– proteīni:                  23,5

07.08.2009              test                                                                                                      44

07.08.2009 test

45

Zivis ēd, lai apmierinātu savas prasības pēc enerģijas    Augšana notiek vienīgi gadījumā, ja asimilētā enerģija pārsniedz bāzes vielmaiņu•    barības devas enerģijas līmenis ietekmē barības uzņemšanu•    Zems enerģijas līmenis mobilizē ķermeņa proteīnu

•    Salīdzinājumā ar siltasiņu dzīvniekiem:

– zivīm nav nepieciešams saglabāt konstantu ķermeņa

temperatūru

– tās patērē mazāk enerģijas kustoties

– un slāpekļa atkritumiem (žaunu difūzija)

07.08.2009              test                                                                                                      46                                                                                                          ^^

Formulēto barību mērķis

•    Nodrošināt nepieciešamās uzturvielas

•    Nodrošināt augstu ražošanas līmeni

•    Pieņemamas izmaksas

•    Augstu fizisko barības kvalitāti

•    Nodrošināt augstu produktu kvalitāti

•    Veselību

07.08.2009              test                                                                                                      47

Formulēšana

•  Proteīns

•  Tauki

•  Ogļhidrāti

•  Vitamīni, minerāli

07.08.2009              test                                                                                                      48

Mazākas izmaksas par formulas sastādīšanu

• Lineārās programmēšanas metodes balstās uz:

– dzīvnieka vajadzības pēc uzturvielām

– barības sastāvdaļas uzturvielu un enerģijas satura

– Sastāvdaļu bioloģiskās izmantojamības– sastāvdaļu vai uzturvielu minimālajiem vai

maksimālajiem ierobežojumiem– sastāvdaļu izmaksām

07.08.2009              test                                                                                                      49

Pārstrāde

– Barības maisījums tiek sastrādāts granulās

• uzlabota uzturvielu kvalitāte

• uzlabota barības efektivitāte

• Vienkāršota loģistika

• Uzlabota higiēnas kvalitāte

• Barošanas ierīces

• mazāk barības atkritumu un uzlabota ūdens kvalitāte

07.08.2009              test                                                                                                      50

Dažādi barības tipi

Barības tipi• maisījums vai atsevišķi barības līdzekļi

•

•

•

Mitra barība

– 50-70% mitruma

Mitra barība

– 35-40% mitruma

Sausa barība

– <10% mitruma

07.08.2009 test

51

Tipiskas rūpnīcas procesa plūsma

Piegāde UzglabāšanaDozēšana

un

mikrodozēš

ana

Malšana

Samaisīšana

Granulēšana,

izplešana,

ekstrudēšana

Dzesēšana,

žāvēšana

Iepakošana

Zivju barošana

Ko mēs barojam?

Cik daudz?

Kā? Kad?

07.08.2009              test

53

Komerciālās devas sastāvdaļas•   Proteīna sastāvdaļas;

- augu izcelsmes

- dzīvnieku izcelsmes

•   Tauku sastāvdaļas

- dzīvnieku izcelsmes

- augu izcelsmes

•   Ogļhidrātu sastāvdaļas

-  graudi (kvieši, rudzi, auzas, kukurūza)

- gumi

07.08.2009              test                                                                                                      54                                                                                                       

Sastāvdaļu izmantošanu ierobežo:•    Nepieciešamo barības vielu iegāde par pieņemamu cenu

– apjoms

– uzturvielu koncentrācija

•    proteīnu aminoskābju saturs

– Nevēlamie komponenti

•    sagremojamība

•    garšas īpašības

•    No barības vielām atšķirīgie faktori (augu sastāvdaļas)

•    pārstrādes bojājumi

•    iespaids uz tehnisko kvalitāti

Daudzu iemeslu dēļ akvabarībās kā proteīna avotu iekļauj zivju miltus, jo tajos ir augsts proteīna saturs, lielisks aminoskābju sastāvs, augsta barības vielu sagremojamība, to sastāvā vispār nav antiuzturvielu, tiem vēl nesen bija relatīvi zema cena, un tie ir plaši pieejami. Lai kādu barības līdzekli izvēlētos kā alternatīvu pievienošanai akvabarībām, tam jābūt zināmām īpašībām – plašu pieejamību, konkurētspējīgu cenu, vieglu apiešanos, pārvadāšanu, uzglabāšanu un izmantošanu barības ražošanā. Bez tam, tam jābūt arī zināmām uzturvērtības īpašībām, kā zemam šķiedras, cietes, nešķīstošo ogļhidrātu un antiuzturvielu sastāvam, kā arī relatīvi augstam proteīnu saturam, sagremojamībai un labām garšas īpašībām.

Alternatīvo ingredientu barības vielu satursZivju milti Alternatīvais

ingredients

Kopproteīns (%) 65-72 48-80

Koptauki (%) 5-8 2-20

Šķiedra (%) <2 <6

Pelni (%) 7-15 4-8

NFE (%) <1 <20

Ciete (%) <1 <20

Nešķīstošie CHO (%) nav <8

Arginīns (%) 3,75 >3

Lizīns (%) 4,72 >3,5

Metionīns (%) 1,75 >1,5

Treonīns (%) 2,5 >2,2

n-3 taukskābes (%) Apm. 2 *

07.08.2009              test                                                                                                      56                                                                                                          ^^

Alternatīvie augu proteīna avoti

• Plaši izplatītie –

sojas pupas – zirņu

rauši – pupiņu rauši –

rapsis – saldā lupīna

– kukurūzas lipeklis –

kviešu lipeklis –

saulespuķes

• Reti sastopamie bet potenciālie?

– Kokosriekstu rauši

– kokvilnas sēklu rauši

– zemesriekstu rauši

– linsēklu rauši

– sinepju rauši

– palmu kodolu rauši

– olīvu izspaidas

– saflora rauši

– sezama rauši

07.08.2009 test

57

Proteīna barību sastāvs,% sausnes

ProteīnsEļļa

12

Ciete

-

Šķiedra

Zivju milti 78 -

Sojas proteīna koncentrāts 68 1 7 19

Attaukoti sojas rauši 57 1 3 23

Pilntauku soja 42 21 3 19

Zirņu rauši 25 1 45 18

Pupiņu rauši 31 8 41 19

Attaukotas rapša sēklas 43 5 2 35

Lobītas saldās lupīnas 40 7 1 30

Kukurūzas lipeklis 67 2 21 3

Kviešu lipeklis 85 6 7 -

07.08.2009              test                                                                                                      58                                                                                                          ^^

Aminoskābju sastāvs, g/16 g N

Zivju Soja Zirņi Rapša Saldā Lipeklis

milti sēklas lupīna Kukurūzas vai kviešu

Argininīns 5.9 7.3 8.2 7.9 11.6 3.7 3.6

Histidīns 2.9 2.8 2.7 3.3 2.6 2.9 1.9

Izoleicīns 4.4 4.7 4.7 4.3 3.9 3.5 3.5

Leicīns 7.5 7.5 7.6 6.1 6.6 11.4 7.0

Lizīns 8.1 6.1 7.8 6.6 4.7 1.8 1.5

Metionīns 3.0 1.4 1.0 2.3 0.7 2.3 1.6

Fenilalanīns 4.0 5.0 5.1 3.8 3.7 6.6 5.0

Treonīns 4.3 4.0 4.0 5.6 3.5 3.8 3.7

Valīns 5.4 4.9 5.3 4.3 4.4 3.9

Augu proteīnu antiuzturvielu faktori ierobežo šo proteīnu

izmantošanu

•   Vielas, kas pašas par sevi vai pateicoties to vielmaiņas

produktiem traucē barības izmantojamību un nelabvēlīgi

ietekmē dzīvnieku veselību un ražošanu

•   karstumneizturīgie ANF

- Tipiski proteīni

-  Bieži sastopami tauriņziežos

-  Ir denaturāti, kas karsējot tiek inaktivēti

•   karstumizturīgie ANF

-  ļoti nepastāvīga grupa

07.08.2009              test                                                                                                      60

Lašu barības sastāvs dažādos dzīves posmos

07.08.2009 test 61

Cik daudz barības zivīm jāsaņem?

•    Barības kvantitāte ir atkarīga no:

•  dīķa/tvertnes/tīklsprosta biomasa

•  dzīves laiks (zivs izmēri)

•  ūdens temperatūra

•    Barības izmantojamība ir gan kvantitātes, gan kvalitātes

jautājums!!!

– aminoskābju sastāvs (proteīna kvantitāte un kvalitāte) –

enerģētiskais saturs (DP/DE) – barošanas vadība

07.08.2009              test                                                                                                      62

Barības

izmantojamībaAugšana

1,5 2.0 2,5 3.0 3,5

Pieaugums (% dienā) attiecībā pret barošanas intensitāti (% no ķermeņa svara dienā)

Barības izmantojamības koeficents attiecībā pret barošanas intensitāti(% no ķermeņa svara dienā)

07.08.2009 test

63

Barības izmantojamības koeficents (FCR)

Norvēģijas lašu audzēšanā 1975-2009

Sagaidāmais FCR un enerģijas prasība lašiem

Svars FCR

(20 MJ DE/kg sausnes)

Enerģijas prasības (MJ DE / kg pieauguma)

1 g - 100 g 0.6-0.7 12-14

0.1 kg 0.7 14

0.5 kg 0.8 16

1 kg 0.9 18

2 kg 1.0 20

3 kg 1.1 22

4 kg 1.2 24

07.08.2009              test                                                                                                      65                                                                                                          ^^

Lašu dzimtas zivju ķīmiskā sastāva izmaiņas atkarībā no vecuma (Shearer et al. 1994. Jfish Biol 44, 785-797)

Atlantijas lašu proteīna un tauku sastāvs

Barības izmantošana

07.08.2009              test

68

Barošanas metode?

•    Ekstensīvas ražošanas sistēmas

-  Bez piebarošanas un ūdens mēslošanas

•    Daļēji intensīvās ražošanas sistēmas

-  Papildus barošana vienīgi gadījumos, kad mazinās dabiskā ražošana

•    Intensīvās barošanas sistēmas

-  Barošana ar rokām

-  Pusautomātiskās barošanas sistēmas

-  Pilnībā automātiskās barošanas sistēmas

07.08.2009              test                                                                                                      69                                                                                                          ^^

Vēžu barošana

•    Ekstensīva

•    Daļēji intensīva

-  jaunie dīķi ir jāmēslo ar placinātu kukurūzu, kokvilnas sēklu raušiem vai destilācijas sausajiem graudiem

-  Organiska mēslošanas līdzekļa un barības kombinācija (vai tikai mēslošanas līdzeklis) pirms un pēc vēžu ielaišanas, lai nodrošinātu dīķu organismu veidošanos. NB: granulēta un sliktas kvalitātes barība pirms patēriņa izšķīdīs, tādējādi kalpojot par mēslojumu

•    Intensīva

-  nepieciešama augstas kvalitātes barība, kas atļautu vēžiem, kuri lēni uzņem barību, apēst granulu pirms tā izšķīst

07.08.2009              test                                                                                                      70                                                                                                          ^^

Pneimatiskās sistēmas barības transportēšanai un piegādei

Photo: http://www.akvagroup.com

Šīs bildes ir no AKVA grupas mājas lapas. Barība tiek aiznesta pa cauruli ar gaisa strūklu.

07.08.2009 test

71

Automātiskās barošanas sistēmas – kontrole

”Lifta sistēma”

savāc

neizmantoto

barību un

atkritumus

07.08.2009 test

72

Kad vajadzētu barot zivis?

• •

Barības uzņemšana katru dienu var būt atšķirīgaZivju ēstgribu ietekmē vairāki faktori– Zivju fizioloģija– Temperatūra– Diennakts laiks– Gada laiks– Ūdens kvalitāte

•  Amonjaks, O2 pH, piesārņotāji, utt.

– Sociālie faktori– Barības atbilstība:

•  garša, daļiņu izmēri, fiziskā kvalitāte

*

07.08.2009 test

73

Barības izmantošana

•  Nepieciešamais barības daudzums

•  Barošanas intensitātes kontrole

–pieaugums (svara) –augšanas ātrums•  SGR (specifiskais pieauguma ātrums)•  TGC

07.08.2009              test                                                                                                      74

Barošanas plānošana un kontrole

•  zivju svēršana

•  svara pieaugums un ķīmiskā sastāva izmaiņas

•  sagaidāmā pieauguma un nepieciešamā barības daudzuma

aprēķināšana

•  barošanas kontrole

•  barība un gremošana                                                                                                                                                                              

                       

Specifiskais pieauguma ātrums

SGR (%/dienā) = 100% x (ln Wt – ln Wo ) / d

Wo = sākuma svars (g) Wt = beigu svars

(g) d = dienu skaits ln = dabiskais logaritms

SGR ir lielā mērā atkarīgs no:

•ķermeņa svara •ūdens

temperatūras •nosacītajām

vērtībām

07.08.2009 test

76

SGR, mazais Atlantijas lasis saldūdenī

Sagaidāmais SGR (%/dienā) mazajiem Atlantijas lašiem saldūdenī

Ūdens temperatūra

Vekt (g)

°C 0,15-0,8 0,8—2,5 2,5-7,5 7,5-15 15-25 25-70

4 0,9 0,7 0,6 0,5 0,4 0,4

6 1,5 1,3 1,1 1,0 0,9 0,88 2,0 1,9 1,7 1,5 1,4 1,210 2,6 2,4 2,3 2,1 1,9 1,712 3,1 3,0 2,8 2,7 2,5 2,214 3,7 3,6 3,4 3,3 3,1 2,816 4,3 4,1 4,0 3,9 3,7 3,4

07.08.2009 test

77

Lašu dzimtas zivju sagaidāmais pieaugums jūras ūdenī

07.08.2009 test

78

Termālā pieauguma koeficients

TGC = 1000 x (Vt 1/3 –Vo

1/3 ) / DDG

Vt = Terminālais svars (g) pēc t dienāmVo = sākotnējais svars (g)

DDG = dienu grādu summa visā periodā

TGC ir relatīvi neatkarīgs no ķermeņa svara un temperatūras

07.08.2009              test                                                                                                      79

TGC varavīksnes forelēm dažādās attīstības stadijās

Mazuļi TGC0,12-1 g 2,1

1-50 g 2,6> 50 g 3,2

Sāļūdens 3,7TGC (un SGR) dažādās audzētavās ir atšķirīgs

07.08.2009              test                                                                                                      80                                                                                                          ^^

Proteīna uzkrāšana

Slāpekļa uzkrāšanaRet = 100 * [(FB*Nf) – (IB*Ni)] / (barības uzņemšana*Ndiēta) – IB

un FB ir sākotnējā un galējā biomasa – N ir barības vielu koncentrācija zivī vai diētā – i un f pārstāv sākotnējās un galējās paraugu ņemšanas dienas

NB: galējā biomasa eksperimentālā perioda laikā jākoriģē uz mirstību.

Optimālos apstākļos proteīna uzkrāšana var būt līdz 60%. Tas ir ļoti augsts uzkrāšanas rādītājs

Enerģijas vai barības vielu uzkrāšanu var izmērīt eksperimenta sākumā un beigās novērtējot dzīvnieka ķīmisko sastāvu

07.08.2009              test                                                                                                      81

Barības efektivitāte: FCR, FER

•    FCR = barības uzņemšana/pieaugums

•    FER = pieaugums/barības uzņemšana

Barības un barības sastāvdaļas parasti novērtē balstoties uz to spēju nodrošināt augšanu, bet kvalitāti novērtē izmantojot izteiksmi, kas norāda, cik efektīvi barība vai tās sastāvdaļa pārvēršas pieaugumā.

FCR definē kā barības sausnes svaru uz vienu dzīvsvara pieauguma vienību. Šis jēdziens ir noderīgs, lai novērtētu barības recepšu spējas nodrošināt dzīvsvara pieaugumus. FCR mainās līdz ar barošanas līmeni un zivju izmēriem

07.08.2009              test                                                                                                      82                                                                                                          ^^

Variācijas, kas var ietekmēt barības izmantošanu:

Barība

•   barības vielu līdzsvars starp pieejamajām barības vielām:

-  Proteīns/tauki/ogļhidrāti

- Aminoskābe

•   Enerģijas koncentrācija

•   Sagremojamība

•   garšas uzlabotāji

•   antiuzturvielas un piesārņotāji

•    barības fiziskā kvalitāte

07.08.2009              test                                                                                                      83                                                                                                          ^^

Variācijas, kas var ietekmēt barības izmantošanu:pašas zivis

•  ģenētiskais mantojums

•  izmēri, dzīves stadija

•  dzimumbriedums

•  ķermeņa uzbūve

•  stress

•   veselības stāvoklis

07.08.2009              test                                                                                                      84                                                                                                         

Variācijas, kas var ietekmēt barības izmantošanu:

Vide

•   barošanas intensitāte

•  sezona un vieta

•  temperatūra un sāļums

•   gaismas periods: gaismas un tumsas perioda attiecības

•  skābeklis, amonjaks un ogļhidrāti

•   apiešanās

•   piesārņojums

07.08.2009              test                                                                                                      85                                                                                                          ^^

Specifiskais augšanas ātrums

SGR(%/day) = 100% x (ln Wt - ln Wo ) / d

Wo = sākuma svars (g) Wt = galējais svars

(g) d = dienu skaits ln = dabiskais logaritms

                                                                                                      86                                                                                                         

Sagaidāmais svars

Wt = Wo x eSGR x d/100

Wo = sākuma svars

(g) Wt = nobeiguma svars

(g) d = dienu skaits

ln = dabiskais logaritms

e = 2,71828

                                                                                        87

Termālā pieauguma koeficients

TGC = 1000 x (Vt 1/3 – ln Vo

1/3 ) / DDG

Vt = Terminālais svars (g) pēc t dienām

Vo = sākuma svars (g)

DDG = dienu grādu summa perioda laikā

07.08.2009              test                                                                                                      88

Sagaidāmais pieaugums perioda laikā

Sagaidāmais pieauguma ātrums pēc t dienām: (W o1/3 +

(VF/1000) DDG)3

Vt = Terminālais svars (g) pēc t dienām

Vo = sākuma svars (g)

DDG = dienu grādu summa perioda laikā

07.08.2009              test                                                                                                      89

TGC varavīksnes forelēm dažādās augšanas stadijās

Mazuļi TGC0,12-1 g 2,1

1-50 g 2,6> 50 g 3,2

Sāļūdens 3,7

07.08.2009              test                                                                                                      90                                                                                                          ^^

Lēnāks augšanas ātrums kā bija sagaidāms

o nepietiekama barošana

o negaršīga vai zemas kvalitātes barība

o slimību problēmas

o nepietiekami labi vides apstākļi

o stress

o dzimumbriedums

o nepietiekama svara kontrole

07.08.2009              test                                                                                                      91                                                                                                          ^^

Nepieciešamais barības daudzums

S aprēķināts kā:•   Kg nepieciešamās barības = N x (Wt - Wo ) x FCR

^N= zivju skaits

^Wt un Wo ir svars barošanas perioda sākumā un beigās

•   FCR = barības izmantojamības koeficients = kg sausnes /

kg pieauguma

07.08.2009              test                                                                                                      92