Legzdin Navigacija 1

8/19/2019 Legzdin Navigacija 1

http://slidepdf.com/reader/full/legzdin-navigacija-1 1/361

HUGO

LEGZDI\IS

Tikai

dienesta

vaiadzibiiut

Eks.

r.

i il:tl$ fl

NffIffiIM



HI.JGO

LEGZDI}IE

NAVIGACIJ

ffi

IZDEVNIECIBA<ZVATGZNE>

IGA

I97I



\

PRIE(SyARDS

Vareni izaugusi

un

qruien

aEl

palielinas

Lataijas

zueinteku

kolhozu

flote.

Ierinda

staias araien

lielaki un modernaki

ka

piehraites,

ta

art

tal-

iiras zuejas ku{i. So ku$u uadl{anai un mehanismuapkalpo|anai nepie-

cieiami

labi

sagataaoti

speclalisti,

kurus

apmaca

iurskolas,

da2ados

hur-

sos un

indiaiduali

zaejnieku

kolhozos.

Plaii

izoersta neklatienes

apmaclba

un kadru

kaalifikacijas

celiana.

Lidz

iim aienlga

nauigac[ias

mactbas

gramata

latoieiu

aaloda

ir

E. Breikia

<<Naaigaciia>,

as izdota 1929.

gada.

Gadu

gaita

it

gramata

gandriz

pilnigi

zaudejusi

saau

nozimi.

Ta noaecojusi

ka satura,

ta arl da-

lEii

terminolo[ijas

zi4ta.Daudzi

taja aprakstitie

naaigaciias

instr:umenti

aairs

netiek

lietoti,

ku$a

hursu

formulEiumos

aduiss

izmai4tas.

Par

radto

pieltetoianu

ku[a aadl|ana

maz kas tethts.

Lai

atuieglotu

aietEjo

aeco

zaeiniehu

apmaclbu

un

paaErtu

celu

uz

iuru jaunaiai paaudzei,dodot tiem iespEjuapgut ku{a uadltaia speciali-

tatt lataieiu

aaloda,

pirms

daZiem

gadiem

Zaejnieku

kolhozu saaientba

ieras[nai

u.zrakstlt

naaigacij

as macibas

gramatu.

Lataijas

Zaejnieku

holhozu

saaienibas uzdeauma

uzrakstita macibas

gramala

<Naaigaci ia>

lbiLst

uubrauceiu

turmarlu

maclbu

programmai.

Gramatu

uar

izmantot

ari aecqkes

paaudzes

iurnieki

-

zo'ejnibhi,

kuru

teorEtiskas

zinaianas

naa

pietiekamas.

Gramata leatrs

teorEtiskais

auta.

jums

ilustrEts

ar

piemeriem.

Dota

seciba,kads

praktiski

izpildams ikuiens

k,u.{a

uietas noteihianas

paryEmieTs

n ka tas ierakstams kwga Lurnala.

Sie

piemEri

atris.in&ti

uz Baltiias

iuras

un

Rlgas

uras

llia karTem, zman-

tojot

piekrastes

bahas

un nauigaciias

zlmes.

Lai katrs, kas gramatu lieto paimaclbai, aarEtu

rtarbaudtt

sqaaszina-

ian,as,nodalu

beigas

doli

suarlgakie

konlroljautriiumi.

Gramata

piemerola

kugu

uaditaju

sagataao\ansi

lidz 300

br.

r.

t.

lieliem kugiem,

ka ari tua-

braucEju

sturmarlry

apmactbat.

Tas

saturs

daudz neatif,lras no

talbraucEju

sL

rmurlu

mac

0u

p

o

gr

ammas.

Izsaku,

sirsnigu patetclbu

Rtgas

iuras

zuejas ostas

kaptetntm

R. Kunstbergam,

kapteinimlK.

Mapraml,

kapteinimA. Dzelaem,

kaptei-

n im,

A. B,Erziryam,

aptetntm

H.

Strazdtr, tam

n Liepajas

jurskolas

prieki-

niekam

J. smelterim,

kurt

ils

gramatas

autorqm

deai|t

ilaudzus uertrgus

noradtjumus.

H. LEGZDTNS,

Lataijas

ziajrfipniecibas ra5oianas paraaldes

hu{u

kadru

sagataooianas

tehniskas

skolas skolotajs



ISS

VEST U R ISKS

PSKAT S

Lldz

ar

ci lv€ces

zkrato

pieredzi,

atklajumiem

zinarne

un tehnika

ne-

partraukti at t istr jas un pi lnveid_ojasri kirgnieciba.Pirmie <kugi> bi ja

peldo5s

koks,

plosts,

la iva.

V€l aizvestur iskos

aikos

-

kopS

30.

gi

pirms

musu

eras

-

[ in ie5i,

velak

Cgiptie3i

au

veiku5i

pargajienus

gar

savu

zemju

piekrastem.

enif iesu

nras

gaj ieni

not ikusi ne

t ikai

pa

vidus-

ju ru ,

bet a r i

ta lu a iz

Herak la

s tab iem Qibra l ta ra)

u t

Ang l i fu ,

Vac i iu

un

citam zem€m.

Senie kartagiesi

6.

gs. pirms

m[su

eras

alt<ta1 fr ik is

r ietumu

krastus,

Madeiru_ n

l(anari ju

salas.

Vclak

kugnieciba

evcrojamu

vietu

ieqem

sena

Qoma,

bet

pec

tas

sabrukuma

Spani j

un

portugale.

14.gs. ga j ien i

au

not iek

par i

okean iem,

n

14g2.

. -

Ko lumbs

a i t r i -

jam

nei ielam

karavelam

511erso

t lant i jas

okeanuun at-klaj

Ameriku.

pec

Kolumba

kugnieciba

saka at t ist i t ies

lot i

strauj i .

vel

pirms'Kolumba

pavi-

sam primit ivos navigaci jasapstakJos efojumuspa okeanuveic seni-e i-

k ing i .

1001.

ada

v ik ing i

He l lu lands

n

Mark lands

sasn iedz iemefamer i -

kas

p iekrast i .

. ,

Zjryas

par

kugniecibu

Latvi jas piekraste

sastopamas

au

vikingu lai-

kos

(10.

gs.

sakums).

KurSi

Saja aika ar

kugiem

gajuSi

iu

uz

Skandina-

v i ju un Dan i ju .

1210. ada pavasar i ,

ad

krustne5 i

o

Rigas

caur

I rbes

Saurumu ar -

tej .o eizi_devas

tpakaf

uz

Vaciju, kur5i uzbruka

to

kugiem.

Juras kauja

krita

ap

30 krustneiu.

Ta

pa5a

gada

jni i ja

kurSi ar kuglem

ieradas Dair-

gavgrrva

un

pie

Qigas

uzsaka

ciqu

ar

vacu bru4iniekiem.

Indr i l la

hronika

stasta,ka l2l l . g. pec kaujas pie I(aupo pils (Tu-raida-Krimulda)

vacieSiGaujas griva

at4emuSi

viet€j iem

edzivotaj iem

kara

la ivas

(<kugus>)

Noteiktakas

zi4as

par

ku$u

buvniecibu

un

jurniecibu

ir

sastopa,mas

17.

gs.

vidu.

Kurzemes

ercogu

Jekabaun

Kazimira

laika l ie la

veritra ika

velt i ta kugu

buvei

un kugniecibai.

Pec

vestur iskiemdat iem

zinams,

ka

abu

5o

hercogu

aldiSanasaika

Venispi l i un

ci tur

gar

Kurzemes

piekrasti

uzbuvet i

I I I kugi.

Tos

buveja latvie5u

un l ib ie5u dzimtJaudis.

Kurzemes

hercogistes

ugi

galvenokart

gaja

gar

Afr ikas r ietumu

pie-

krast i

uz

Gambiju,

un

<<Der

abeljau>>,

jot

ui Tobago,5l,<ersojat lant i -

jas

okeanu.

1668.

gada

kugis

(<Kabe]javi>>)

zbrauca z si l \u zveju

Ziemel-

jura. lot i bieZi Kurzemeskugi apmeklejaFrancijas, Angli jas, Spani jas,

Norve$ijas

un

citu Eiropas

vaistu

ostas.-DaJaolaik

buveto

irdzniecibas

kufu

bi ja

apbru4oti

ar

l ie lgabal iem,

a ka

vaiad.ztbas

adijuma

ie

vareja

cini t ies

pret

pirat iem.

Kugus

Kurzeme

pasuti ja pat

Francija, Angli ja

un



ci tas valst is .

I (ugu

vaditaj i

galvenokart

bi ja arzemnieki ,

et komanda

sa-

staveja

no

^vietejiem

ed_zivotajiem.

urniecibas

v€sture

minets

divklaju

ku-

gis__<Der

chwan>

(<Gulbis>)

ar

40 l ielgabal iem,

ko

vadi j is kapteinis

R. Kronuis.

Tolaik

ostas

bi ja

gar

visu

piekrast i

-

upju

grivas,

b-et

pie-

statnes

vienkar5i

pludmale

netalu no

krasta iesist i

miet i .

_ Pirmo reiz i

j r- l rnieku

apmaciba Latv i jas ter i tor i ja uzsakta 1805.g.

RigSs

apri4l ;a

skolas

nodafa.

Tadu

driz to

sledza skolnieku

rfkuma

def.

t839.

g

kapteinis

Foss

Riga

atvera

privatu

skolu matroi ,u

sagalavo5anai.

Ar 1843. .

ta

pargaja

Rigas

bir i .as

komitejas ic iba,

un no 1844.g.

skola

saka

gatavot

sturma4rus

n kaptei4rus

ec

Hamburgas

lrskolas

program-

mas.

1843. -1861. .g .

iepa ja

darbo jas

r ivata

ursko la .

-

1867-

.

cara

valdiba

izdeva

urskolu

l ikumu,

kuru izstradaja

K.

Val-

demlrs.

Vi4a

mer\ is

bi ja

papla5inat

z ina5anas

iem

jurniekiem

in

zvejnie-

k iem,

kas ar

jurniecibu

nodarbojas

ka ar arodu.

T-apec

lrskolas

atv€ra

jurmalas

p i lse t i4as

n

c iemos.

K.

Vutd.mars

kopa

'ar

kapte in i

K .

Dai i

ye_l

_i1ms

urskolu

l ikuma

iznaksanas

1864.

gada

AinaZos

p-ar

saziedot iem

l idzekl iem

_-_

550 rubJiem un ar valdibai atJaujuatv€ia pirmo jauna

p_arqug?

ivklasigu

tuvbrauc€ju

kapteiqu

jurskolu.

Skolas

-vadibr i

pec

K.

Valdemara

veleSanas

n

pec

kugu

ipa5nieku

.

Veides

un

J. Mi\eisona

uzaic ina juma

z4remas

.

Da1e.

a ld iba

5o sko lu

ga l ig i

aps t ipr ina ja

ika i

1867.gada, pec

am, kad

skolu beiguSie

pido5i z iureja

eksamenus

Qigas

j l rskola.

1880. .

Ainalu

tuvbrauc€ju

aptei4u

urskofu

parveidopar

t i is-

k lasigu

talbrauc€ju

kaptei4u

urskdlu.

Plrms

pirma

pashules

arh Latv i-

jas_

eri tor i ja

bi ja l0

j0rskolas:

2

talbraucejukaptei4u

urskoias

-

Man-

galo,q

n

Qiga,

3

tr isk lasigas

zemAka

ipa

jnrskolas

-

AinaZos,

Ventspi l i

un_LiepAja,

5

sagatavoSanas

urskolas

-

AinaZos,

Mangafos, Engure,

Lubezere n Maz i rbe.

Jurniecibas

i teratura

latv ie5u

valoda saistas ar

K. Valdemdra

dar-

bibu. Pirmie

celmiauZi

bi ja

K.

Valdemars,A. Bandrevids,

Dr.

A.

Butul is,

J.

Kalni4S

u.

c. 1891.

g.

avize

<<Balt i jas

estnesis>>zveidoja atseviSlgu

kugniecibas_

n

zvejniecibas

odaJ.u,

et,

sakot ar 1897.

g.,

avize

<<Balss>

k? u ngdefu

izdeva

atseviS u

kugniecibas

un

zvejniei ibas

piel- ikumu.

lBB9-_-1910.

.

i znAca

Bal t i jas

urn ieku

ka lendars ,

as uzskatams

ar

at -

seviS\uperiodisku

urniecibas

akstu krajumu.

Pirms

pirma pasaules

ara

visvairak

par

jurniecibu

rakst i ja

A. Bandrevids,

kas

sastadi ja Angfu-

kr ievu-vacu-latv iesu

urniecibas

vardnrcu

(1894.

g.), periodisko-

zdevumu

<Bal t i jas

uras

os tas_re$ is t rE t ier ievuburu kug i>- (1905. . ) , <<Aiz rad i jumikugu

kaptei4iem>>,

<Arzemju

stu

apraksti>

u.

c-.

_

No

1906.g.

l idz

pirmajam

pasaules

karam

iznaca

ari nedeJas aik-

raksts <<Jurnieks>,

as

turpinaja

iznakt

lidz 1940.g.

ka

iurnals reizi m€-

l_esl .

l9?9. g.

_

atv ieSu

valoda t ika izdota

E. Breik5a <<Navigaci ja>,

K.

Smuldera-<l(ugu

uve un

teori ja>>,

.

Bruvela

un

A. Zagara

<Ju1as"as-

tronomija> (I

un

I I

dafa),

R.

Grot i+a

<<Navigaci ja>,

a ar i

dai . i

per iodis-

k ie.

urniecibas

zdevumi.

Pirms

otra

pasaules

aia Latv i ja

darboj-as ivas

talbrauc€ju

kaptei4u

detrgadigas

urskolas

Riga

un Liepaja,

ka ar i

pie-

krastes

kugu

vaditaju

kursi

Riga

un

Ventspi l i .

. _Pirmal

z i las

par

Krievzemes

urnieku

gaitam

hronikas minetas

au

4. ,5. gs. DaudzusgadsimtusKrievi jai izeja uz okeaniembi ia t ikai Zie-

meJu

_virz iena.

B.

gs.

Krievi ja

nost ipi inajas

Balt i jas

un Melnas

uras

pie-

Kra te .

.

Petera

I laika

varena

Krievi ias

f lote uz

vis iem laik iem izbeidza

zviedru

hegemoni ju

Balt i jas

jura.

Apmeram

reso

dafu

no

geograf iskaj iem



atklajumiem

veikuSi

slavenie

'l(rievzemes

jurnieki.

I.

Kruzen5ierns

un

J.

Lisjanskis bija

pirmie

krievu

jurnieki,

kas

veica

gajienu

apkart

Zemei.

F. Bel inghauzens n

M.

Lazarevs

atkla ja

Antarkt idu. Slavenu

vietu

feo-

graf isko

atkla jumu

vesture eqem ar i

S.

DeZ4evs,

S.

eeluskins,

V.

Gblo-

vins,

F. L i tke, G. Nevelskis,

G.

Sedovsun daudzi

ci t i .

Pi rmo navigaci jasskolu Krievi ja nodibinaja 1701.,g. €c P€tera r iko-

juma.

1715.

.

a tvera

uras

kara

akademi ju . 733.

.

i znacaS. Ma l ig ina

gramata

<Saisinata

navigaci ja>. Ieverojamu

vietu

kugnieciba

ieqem

M.

Lomonosova

arbi .

Viqr5

devis

pamatus

deviaci jas

eor i ja i ,

izgudroj is

kursografu,

mehanisko

agu,

sekstantr lar maksl igo hor izontu,

ka arI uz-

laboj is

hronometru.

19.

gs. p i rmaja

puse

kr ievu

jurnieki

veica

2l

pargaj ienu

apkart Ze-

mei un daudzus

ci tus

fras

pargaj ienus.

Saja

laika izdod

V.

Lukina

<<Na-

vigaci ju>.

Magnetiska kompasa

teor i ja redzamu

vietu ie4em I. Belave-

peca,

I .

Kolonga,

N.

OglobJinska,

V.

PavJinova,

bet

padomju

laika

-

A.

Kr i lova,

B.

I(udrevida,

P.

Domogarova,

N.

Ribal tovska,

. Terehova

darbi .Vis i v i r ; r inost ipr inajakr ievu zinatniekupr ior i tat i Saja oma.

Radionavigaci ja

. Popova

atkla jumi

par

elektromagnetisko

i fgu

at-

staroSanos,

a ar i N.

Papaleksa,L.

MandeJ5tama, . Suleik ina,

A. Vo-

logdina,

E. Sdeglova

arbi radi ja

vispi ln igako

padomju

aparatr l ru

un

ier i -

ces

a la i

rad ionav igac i ja i .

I

I(ugniecibai

attistoties

pec

Oktobra revolucijas,

padomju'

zinatnieki

radi ju5i

jaunas

metodes

modernonavigaci jas

er idu l ieto5anai .To ta lako

att ist ibu

ka

prakt iska,

a teoret iska

oma

savos

darbosveica zinatnieki

A. I( r i lovs, N.

Matusevids,

V.

I(avraiskis,

A.

Ju5denko,D. Zongolovids,

A.

Belobrovs,

A.

Deids

un daudzi

ci t i .

Redzama vieta pasaules kugniecibasatt ist iba ir Padomju Savie-

nibas

jurniekiem.

Mi lz iga

PSRS

juras

un zvejniecibas lote apgadata

ar

pasaule

vismodernakaj iem

ugiem,

un ta i nepiecieSami ugst i izgl itot i

kadr i ,

ko

sagatavo daudzas

Padomju

Savienibasvid€jas un augstakas

iu rsko las .

I

-

Padomju

t i rdzniecibas

n

zvejas f lotei

i r

iev€rojama

vieta PSRS

un

pasaules

konomika.

a

ir viena no

labakajam

pasaule.



i ,

NODALA

PAMATJEDZIENI

l .

5 .

z E M E S

V E r D S

U N L T E L U M S

, , , , .^Jur_l?, 3-tgaj iqnr

ura

notiekp_a_udens

irsmu,

kas

ap4em

apmcram

olvas,tresdaJas

usu planetas,

ad kuga

vaditaju

nterede'

emes

eids

u n l l e t u ms .

Musdienu

zinatnes,sasniegumi.

i ln igi_

dod iespeju

precizi

apre[inat

zemes

veidu

un

tas

l ielumu.

F'rakt iskie

menjuml

uz

sauszemes

n aore-

f ini

pierada,

ka

Zeme

ir

nepareizas

Aeometriskasorm^ k.r; ; ; , ; ; ;_drrz_hdzJgsodei, nedaudzsispie.sts

Z"emes

ss

virziena.

ziiatnis[;]a

ji6-

ratura

Zemes

formu

sauc

pai

geoidu

(grief iski

gc

--zeme;

'eidos

-

izska ts ) .

PorPs

1.

att.) .

To,

ka

Zeme

r

_l ldzlga

odei, pierada

daudzi

apstakf

.

r . -

l -_A t rodo t ies

urz ,

v isp i rms

edz p re t imnakosa^ku$u ' -d r ,n r r ,

ad mas-

lYl:

u." l .u{

_orpusa-

irsbuves

un

tikai

pec

tam

visu

kngi.

To

paSu

redz,

s tavo I

k ras ta

un

v€ro jo t

kug i ,

kas

tuvo ias .

2.

Redzamahori2onta_-attalums

Lliel inas,

pal iel inoties

acs augstu-

mam.

S.tavot

kalna,

re.dz

alak,

nekA

airodoties

f

tlamaio.

&_Ejot.vie_na

Fl

taja p_aii

virziena,

var apiet

apkart

Zemei.

Tapat i r daudzi piLrahi iûmi,a Zeme grieZasap

savu

asi un

pi lns

apgrieziens

otiek

apm€ram

2+

siundas.

-^.rS,joT"triskje,

apretSini

ierada,

<i

pCc

savas'formas

Zeme

hdztga

sfe-

ro loam,

.

1 . ,

adam

lermen im,

kads

iodas , a

"jip:.

, *q, p,

grieZbs

ap

ruuu

-"-rro

asi

p*

ry

augstakas

$eodezijas

etodEm

prefi_

nats

Zemes

ielums.

Si

apr"gina

:irifiati

auza_

das.

alstis

ir

daiadi,

Set

ats6iribl

siarp

tiem

neliela.

ist icamakais

n

parei lakais

;r i", l l ;_

e

l:lr^ ap^refinszdarlts 1940. ada,

un

to

veica

PSRS

Centralais

inatniski

fretni i ," ir luis

eo_

d-€zi jas,

artografi jas

n

rerojotografi ias

nsti_

tuts profesora

.

Krasovska

adiba.

Min€taja

insti tuta

aprel i inatais

emes

ielums

pieqemls

Padomju

Savieniba.

Zemes

sferoida

pamat_



elementi

saska4a

ar

PSRS

Ministru

Padomes

1946.

g.

7. aprll'a

rikojumu

Nr.

7-60

r

Sadi:

liela

pusass a:6

378245

mefti,

maza

pusass b -6

356863met r i ,

Z e me s a s p ie d u ms : a -o a

- l : 2 9 8 , 3 .

Zemes

ass

po lu

v i rz iena

r

par 42762

met r iem

-eb

42.8k i lomet r iem

isaka

neka

ekvatora

diametrs,

atad starpiba

r

ap

0,30/q'

.Ja

pienemzemi

par

geometrisku

- lodi ,

kuras v irsmas

i ie lums

vienl i -

dzigs

piof.

F.

Krasovska

aprel,<inata

feroida

virsmai,

tad

zemeslodesa-

d iuss

r 6

371

l6 met r i .

Lai

aprel; inatu

Zemes

sferotda

pamatelementus,

rofesors

F.

Krasov-

skis

izmantoja visus

l idz

1940.

gadam

gan

Padomju

savieniba,

-gan

ari

Rietumeiropa

un

Amerika

izdaritos

m€ri jumus un

citus

atbi lsto$os

ma-

terialus.

Izskait fo5anai

i45

pie l ieto ja

vienadojumu

sistemu

ar

1363vie-

nadoiumiem.

Apref in i

paradija,

ka

Zemes

ekvators

nav

geometrisks

i4 l ,<is,

P.J

ul '

sadina

viegl i

-saspiestu

el ipsi .

DaZadieekvatora

radiusi

garurna

ziqa

al-

Skiras

pat

idz

2i0

metr iem.

Sakara

ar to

ar i

Zemes

merid iani

nav

vie-

nbda

gbruma.

V isgaraka is

mer id ians

e t caur

I rku tsku

(1" : tOU"

gs i ; ,

bet

v is isaf ia is

r

pragis

tuvuma

(]":15"

O"t) .

Zemes

maza.

ass

geogral isko

polu

virz iena

saki i t

ar asi ,

ap kuru

Zeme izdara

diennakts

apgriezienu.s.

'

Navigaci jas

vajadzrbam

Zemes

sieroidu

pieqem

par

geometrisku odi,

kas

pec

siva"t i lpur i ra

vienl idziga

Zemes

sferoida

i lpuma.m.

No

prakt iska

viedokla

Sads

pib4emums

erada

klndu kuga vietas

apr6[ inos-

arg_ajienu

la ika. Sis apstakl is Jot i atvieglo kuga vietas noteik5anu,

o

sfer iskas

r i -

gono.metri jas

prel; ini daudz

vienkaiSaki

par

sferoid iskas

rigonometri jas

apre$1niem.

2.

S.

PAMATLINIJAS,

UNKTIUN

PLAKNES

UZ

ZEMESLODES

N

TODEFINICIJAS

Par

Zemesasi

PNPs

sauc

edomatu

aisnu

l in i ju ,

ap

kuru

zeme zdara

diennakts

apgriezienus

2.

att .)

Par Zemesgeogral iskiempol iem sauc punktus,kur iedomatazemes

ass

5\erso

Zemes v- i rsmu.

Vienu

no t iem

iauc

-par

geograf iskozieme -

polu

-

Nord

(1/) polu

-

P^r,

otru

par

geograt isko

dienvidpolu

Sid

1S;

po tu Ps . * .Par

N

po lu p ie4emts auk i

po lu ,

uz

kuru

ska to t ies

o

Visuma

zeme

grte|as

pretej i puiksteqa aditaja

griesanas_

irz ienam.

Par vert ikalu

eb

svertenisku

ini ju sauc

aisni

AOa, kas savieno^pur r-

ktu

A uz Zemes irsmas,

kura

atrodas

noverotaj

,

ar Zemes

centru

O.

To

vienmer

pieryem visaugstakaja>

ieta.

Svertenisku

in i ju

daba

veido

sai-

t i te ,

kura br iv i

p ieklr ts

atsvars.

Par

punkta

A zenltu

(noverotaja

sferas,

kuru dabu,

a

svertenisko

hniju

debess ferai.

zenitu)

sauc

Punktu

Z un

debess

turpina

uz

augSu

idz

iedomatai

*

NavigAcija

l ieto

Sadus

apzim€jumus:

ziemeli

-

Nord

(N),

dieni ' idi

-

Sid

(S),

austrumi

-

Ost

(O"t),

r ietumi

-

Vest

( i l7).

10



Par

nadiru

z'

sauc

enitam

retejo

punktu

uz

debess

ieras.

Par

patiesa

horizonta

prakri i

" i

iuu" plakni,

u, p..p.ndikulara

sv€rteniskai

ini ia i

un

iet

iaur

doto-prntlr 'a^"inouJ-tu:u

vietu).

si

lakne

r

i( ietama.

Par

ista

rneridi lna

plakni

sauc

vert ikalu

as],_ie*t ,aurdoto punktu ,4 un polie. p*p..

ar i

RR

Q.

att .

,Par

l iel-o

iq[<i

sauc

riry\ i

uz

ze_

m e s t o d e s

s l e r a s )

i r s m a s ,

u r a

p l a k _

ne

te t

caur

Zemes

(s leras)

cent ru .

Par

.

mazo

r ia lS i

sauc

' r ip I i

uz

z e m e s l o d e s

s f e r a s )

v i r s m a s , ' k u r a

p lakne

ne ie t

caur

Zemes

ent ru .

_

Par

isto

jeb

geograf isko

meridi_

anu

sauc

l ie lo

pus r ip f . i

uz

zemes lo_

oes-v l rsmas,

urS et caur Zemes eo_graf isk iem

ol iem

un

kuru

ve ido

i ia

mer id iana

p l_akne,

l i6 rso jo t

Zemei

y i r : ru

Mer id iana,

a

kat r "a

us r iq l i i ,

i r

180" .

plakni,

kas

sakri t

ar

Zemes

Ta ir plakne PylAepsaqO,

UzZ

I s ta

mer id iana

p lakne,

Skerso io t

pat iesa

horizonta

ptat<ni,

veido

'uz

tas,

skaitot

no

nov-erotaja

ietas

,4,

v i r z i e n u s

z

i s t a j i e m

z i e m e l i e m

1 / , ) '

u n

u z .

s t a j i e m

i e n v i d i e m

5 1 ) .

. - .

Par_pusdienas

ini ju vai ista me-r idiana

l ini ju

1/rSi

saui

l ini iu

uz

Da_

t iesa

ho_r izon ta

laknes,

o

ve ido

g 'eo_

g r a l l s k a

e b

i s t Z

m e r i d i d n ap l a k n e .

S l i e r s o j o t

a i i e s a

h o r i z o n t a ' p l a k n i

(2.

att.\.

Par

Zemes

ekvatora

plakni

sauc

asi j

un

iet

caur

Zemes

eniru.

2.

att.

p lakni ,

kas

perpendikulara

Zemes

Par

Zemes

ekvatoru

sauc

lielo

riq\i

uz

zemes

virsmas,

ko

veido

ekva-

tora plakne

eq (2.

att .) .

Ekvato.a,

ua' fuutra

iqrf i ,

r

360;.-" '

, . , ,1: : ,?:T":

puTlJ: | i , , { f (2 att .) sauc mazo ri4\ i uz zemes

virsmas,

Kura

plakne

paralc la

ekvatora

plakirei .

Paraleles

n

itst i""r*r idiani

krusto-

as

zem

aisna

enka.

Uz

zemeslodes

' ' i rsmas

var

novirkt

t ikai

v ienu

ekvatoru,

bezgara

daudz

paraieJu

n

bezgala

dau,d)

. i i j ianr.

- , -Prr-vert ikalo

lakni

sauc

kuru

katru

plakni,

kas

sakri t

ar

dotapunl<ta

,rj: T:".,1:lf : 1_:_y-:rtenisko

iniju.

Vertii<alo

'lakni,-kas'p.rp"nailuuiaiu

rsra rrerrorana

plaKnel,

auc par pirma

vert ikala plakni

MA4 (b.

att .) .

Par

austrumu-r ietuml

(o' t-w)

l lni ju

sauc taisni

uz pat iesa

ho-

r jzonta

plaknes,

as rodas,krustojot ie's irr i ra .. t i r .ai"" i i iaknei ar pat iesahor izon ta

lakn i ,

, . . l r .di : .nas

1/1-51

un

Oil- IV

l ini jas

krustojas

zem

taisna

leryl ia.

eq_

{ u s u z p a t i e s a h o r i zo n t a p l a k n e s s a u i p a r h o ri i o n t a | i e m l e 4 [ i e m .

P

i

e

z

i

m

e.

Austrumu

nosaukumam

<<Ost>,

ais inat i

O,, ,

burtam

O

tiek

klat

<sl>

ajos

gadi jumos,

<aa

o

var

saiaukt

ar

nul l i .

l l



3.

S.

JORNIECIBA

IETOJAMAS

GARUMA

|IERA

VIENIBAS

A t ta l u mu s .u z ju ra s p a ra s t im6 ra ju ra s jn d z e s u n k a b e l t a u v a s ' b e t

blku

augstumus

n"juras

zilumus

^metros'

"-"

Ar-t;;;,

-x"rnirai,i

p;a;;;'

lel8.

gada l ,

qepleybra

dekretu

Pa-

do*j, Suui"nina'i"veOuetriskomerusistemu'Metriska istema aruma

mera

vieniba

-

rltiS

--ii-ut"t*€k

uz

metra

etalona

(precizs

metra

tutt i ; .

rB8g.

gada specialas

tarptautiskas

ienobanas

ika

izga-tavots

3l

Sads

talons,

o

f.ui l"*-viens

1tt ir .28)

glabajas

Pado.mju

-avieniba

-

Vissavienibu,

.troiJLi l i l

, i "att i i .kat

fcTnieci"bas

nsti tdta

e4ing^rada'

Etalons

St5crsgriezu"m"a-i i}

; iJ"

. i i "nit , 'kas

zgatavots

o

plat ina

(90%)

un r id i i a

10% sakause juma.

"'^ "pi?lu|"r'iiari

.^*'lri"nu,

meridiana

minutes

inearo

g1lly^

T^1 :

Zuê

iui

lode,

bet

el ipsoids,

ad

vienas

meridiana

minutes

arums

daza-

a"r- ir i l r i" io. lr :arzaai,

ekvatora

uvumd

as

ir

1842,7

;

bet

pl:^pi la:

igor",g'

î" t

" t t

rr-r '*erisana uz jurasbutuvienveidiba,r PSRS.Jn-

;; ;- i (r i ;

Ftot..

Hidiografiskas

arvaldes

93l..gada

.,

[ni ja

: i f , Y11._,

Nr.

S i7

p ie4emts,

a

ju-ras

[dze- i r

zemeslodes

kuras i lpums

tb i ls t

e-

mes

el ip3o ida

i lpumain)

ie ia

i4 \a

lokav ienas

min l tes

(1 ' )

l ineara is

a-

rums,

-as ienads

852

metr iem.

v iena

un

ta ja

pusa r i ta

juras

ldze

i r .garuma

era

v ienTba

1852

metri

un

ari iool

m"*

ui.t i i l ,

- l

( ,

u, k-o

mera.leQ u.s.

ads

divejads

iu ias udzesedz iens

od

ie tas

r iekSroc ibas,

ev is f i

uga.

ie tas_note ik -

U;;,

'fl iri

"td;-tba

;;

uzdevuma

uras

iidzi

izteic

vai

nu

ka

linearo,

vai

ari

ka

le4l,<a

eravienibu.

Ci iai valst is uras udzes inearais-aI lTS piglg*l t^

dai'ads:

SV

-

l8b3,2b

etr i ,

Fr inc i ja" -

1852,0

,

An-g l i ja

1853,18 , Zv iedr i ja

1852,0

, I ta l i ja

1851,85

ut t .

Lai

izmeritu

mazakus

attalumus,

ar mcra

vienibu

ieto

ta

saucarno

kabeftauvu.-

b; i

kabeltauvu

auc

0,1

no

juras

judzes,

n

ta

vienlidziga

85,2

m

ieb

noapalo io t

l85 metr iem.

r"*

u ; ' ; ;ah 'psns

juras

kar tem

l idz

1933.

. )_ z i lumu

apz imeS.anai

l ietoja

f iras

asis

un

pcdas.

z

anglu' j [ras

kartem

dziJumus

el

tagad

ap-

zime

p€das:

I iu ras

ass:6

pedasl

I

rnet rs :3 ,28084

edas;

t

j reda :gO,+S ent imet r i : 1metrs :0 '54681juras ss '

. ot i

popuiarav€l

ir angfu

garuma

mera

vieniba

-

jards:

I

ia rds

0,91440

metr i ,

I

inet rs :

1 ,093361

ards,

I

i a rd s :

3

P e d a s ,

t

f e d a

: 1 2

c o l l a s .

Uz iuras

kuaa

atruma

mera

vieniba

r

mezgls.

a,

piemeram,

a

s_al.<g,

ka

kJga'; i ; ;-r l i

b

mezgli ,

ad

tas

nozlme,

a

kugis

et,ar

atrumu

5

ju-

ras

judzes

viena

stunda.

Linearais

mezgla

garums

t

tZO

no

juras

ju-

dzes,a tad1852 : 120:15,43

.

,

Lietojot

mezglu,

kufa

noieto

distanci

mera

30

sekundes,

.

i.,

ilo

no stundas.

Ta,

piemeram,

a

30 sekund€s

ugis

nogajis

5

mezglus

12



(15,43

X5:77,15

metr i ) ,

ad

dzes

stunda.

Teiciens

kuga

viena

stunda

ad

bls

noieti

mezgli>>.

_tas

ozrme,

a

.kuga

trums

r

b

jlras

j[_

3.lrr.r:_5-mezgli

tunda>

r

nepaieizs,

jo

tikai

77,15

metri,

asaka

<kufa'atrums

b

4. S. qEOGRAFISKAS

KOORDINATES.

PLATUMS

UN

GARUIVTS

Lai

noteiktu

adapunk-ta

ietu

uz

l ini jas,

praknes

ai

terpa,'epiecie-

Sama

oordinatu

ist€ma.

Koordinatu

istema

aladitgi-uritld,

i;"j;;;_

aka

punkta

vieta

uz

zemes

irsmas.

xootainatu'

;ii l;

uz

plaknes

pa_

rasti

veido

divas

savstarpeji

erpendikuraras

aisn;;:;; ;r ,

abscisa

x

ass

un

ordinate

y

ais,

bet

z

zemesrodes

irr.;,

s i , l ini jas

r

l ielo

r i4fu

loki.

Viens

no

Siem

irtiem

ir

Zemes

kvators,

ura plakne

dara

zemeslodi

divaspuslodes:iemelir uslode_(i/)ar fq"g.afirk""p"i""f* un diehvidu

puslode

S)

3r

geografisko

olu

ps

1a.

att.,p.

.

ut.rs

r i4lfa

loks,

kas

veido

kooidinatd

istemu

z

zemeslodes,

r

td

sauktais

akurna

ai

nuiles

meridians,

t-ptr;ii;fi

i?

irru,

navigacijas

yuj,?l?rbu\

par

,nul les meridianu

ielemts

meridians,

uz

knra

atrodas

u.nrcas

observator i ja_Angl i ja ,

onbonas

uvuma

lsg4.

g.

s tarptaut iska

:::: j : :1.).

Tadcl

-a.

saT<uma

ieb

nulles

-"i iata'nu' iuru.

pu,

Grinidas

mei ld tanu .

Gri ' idas

merid,ians

.(0:)

un

_

im

meridianam

pretejais

meridians

(160")

kopa

veido

ielo

ri _bi

un

aaia

zemesrodi

iva's

uslodep

aus-

trumu._(o"t) n rietumu.(rv)puslode-,

" i"etota];; ir5;u,

uz Grinidas

meridiana

n

ir

pagriezies

r 'seju

ziemelu

Ii i

; i ;r ; ; i ,*,ro

pa

labi

ir

austrumu

o"1) ,

etpa

kre is i

ie t imi

wr i

pu ' r t6A"- f I . - r t l . i .

Punkta

vietu

uz

zemesrodes

irsnias' ,f i ;k;; i 'a;;,1,

koordinatem:

ar

vietas

geografisko

latumu,

ko

apzime

ar griefu

burtu

p (fi),

un vie_

tas

geograii_rl^"

glll'f._r1,

o apzime

r griefu

-Uurtu

l,

iir*Uary

.

yar

vretasgeografisko

.ratumu

auc

J.e4lii

ie_

emes

centra

starp

ekvatora_plakni

n

Zemes

adiusu,

as

novirki i

nb

zur.,

centra

uz doto

pu.nktu,4.-so

eql5i

mera

ur

*.. iai inu

loku,

skaitot

no

ekvatora

idz

do-

tajam

punktam

ai

dota

punkta

prir i-cf. i .

R

t 3

4.

att.



Tatad

par

geograiisko

latumusauc

meridiana

oku,

skaitot

no ekva-

toru

idrlitar"ui.iur

putufet.i,

zsakot

oka

mera

vienibas

ar

noteiktibu

iidr

d;,f

"*

fierat<stot

osaukumu

vai

S.

Platums

skaitliski

var

but

no

b;Jiii

-gOt-

ia

dotais

punkts atrodas

zieme.fu

N) puslode,.ta.{

ie.

skait'

l i r[at-ueit ibas

ieraksiu

oruut

mu

N,

1a

dienvidu

-(S)

p-uslod€,ad

--^S'

ia, pi"-eturn, p:+s;t?,i i- lu uui

'p:6328',+

s'

Punkta

-A'p:uRA=40"N

( 4 .

; t t . )

, . , r _ , . , 1 - ^ r . r

- '

pai

vietas

geograf isko

garumu

sauc.divpiak4u.,kaktu

tarp-nul les

(Gr inidas)

mer idianl-

ptutni-un

dota

punkta

'mer idiana

plakni. So

div-

Ji#r"

T.lf.tr-*bi"

,i if6.i.ko

1e41,<i

ie'Zemes

pola

vai

ar

isako

ekvatora

ioku, 'ko

es l€dz

akta

abas

p laknes '

'"""T;ifi"prr-g"ografisko

garumu

sauc

isako

ekvatora

loku

starp

Grini-

das

un

dota

punktu-

" t iAiai i " rn,

i r tukot

to

loka

mera

vienibas

ar

noteik-

i ibu

l idz

0' ,1

un

pierakstot osaukumu

O"'vai

W'

Garums

skait l iski

vr i

nut

no

0"

l idz

180".

Ja

dotais

punkts atrodas

,u. t* .u

(bd)

puslode,

ad

pie.skait l iskas

ert ibas

pieraksta

burtus

U",

t.t,"i"--iittrnri iwi'-puitoac,'tad urtuY,^T ,.gi.t*9,.1t' u:$]olQ"rQst

; ; i ' i :124"13' ,0

z. 'Punkta

)\ :v ' 'MR=$Qo

st

a' .al t

' .

praktiski

platumu

un

garumu

nosaka

r

noieiktibu

idz

loka

minuSu

de.miiJalui

un

lasa:

garums r

seSdesmit

ris

.gtgqi

divdesmit

minutes,

k;;;1.,

S;tri

ost

(;:85;td;,;

6"t;

un.platums

i.detrdesmit

sto4i

gradi

divpadsmit

inutes,

omats,

ul le

-nord

A:48"

z"u

-lv

- '"" i ;" i lgir ' -pai"i . t" i r i

p, meridianu,

ad

nemainas

arums,

et,

a

pa

para le l i ,

ad

nema inas

ia tums .

Maza

aplo..

n't"i t"aota-punkt-a

paralele

.a'att ' ) '

tadel

punkta,A

platums

ar'but

eiri<uiu

r

p'utuleles

unkta

attalums

idz

ekvatoram;

a,

;i#;;;;, omr.ti'a;--'.- Ci: - qn: vtMK:

Yt

ek'

'

l .

p iem€rs

5.

at t . )

Dots:

Punkt,

A

"i.6ordin5tes:

9:57'28"0N;?':23"10' '0

Q"t

ft igas

ici) '

npitfi""tt

Uznest

5o

p91kJ9'uz

Zemes

irsmas

pec

acumera'

Lai Sadu

rA"uu-u

uti i . inatu,

nepiecie5am

tzzlm1l

zemeslodi

r

ek-

vatoru,

Grinicas

"r lr idiar"

un

poliem.

P€c

am

no

Grinidas

meridiana

;;;[t;

M

_

aliek;;6;;-p;;l

itabo

pusi)

pa ekvatoru

doto..garumu

pc9

;il;;t

un

dun,

prnfnt,.

R.

Caur

_funkl*

R

novelk

meridianu,

as

ari

nri

a"ta

punkta ""r iai i*,

un-atl ief

pa

to no

ekvatora

z

N

pusi

dota

l4

I

I

I

I

- F

l

) o

-r

I

) r

5. att.

6.

att.



IJ,XT*'

skait l iskq

ertibu,

egustot

mekteto

unktu

4

(sk.

bult i*as

b.,at-

2.

piemers.

6.

att.) .

"u.u?r"Ti"f#,Hf,B.

kobrdinates

p:26o1

''0

s;

I

:

40"38',0

z (Ailantijas

Apre( inat :

Uznest

punktu

B

uz

Zemes v i rqmcc na^

rd;l{ fi;l:##;l:#ffi :i;,4:""filfr'rt6,r:

H:#*:f,?,lt*illi;,',',tiftin{Px1t:i*d

prakt isk i

uz

5'

s '

PLATUMA

N

GARUMA

rARPlBAs

ot.,,uir,,iii;;

;

ffi;,51f;*

I?| ?1-gargajienus

oyi:n?pun \a.z

'p latums,

ta

ari

gz

s

p

a

s

ad

T

t',

":

il'j#qi

tm"r

ooi,

i

$lltT

glaij:ti

::

sniegtL

;'il;:"hrsr,

vaditajam

:ror"lulol3i,-"rJi"il:

;;g.::',

Fui

r"-

ru

ma

tarpibu

arp

abiem

u

nk

idm.,

4

iil

;;;;;

j

:;

r,

J,ll,fri;i.o?;lrffi

I

'ff

:iI I

qii'ifi

ii

i,

t:

3ffi

'if

T,1

l

,

?

Si,-,#'ffi

;,

',

p

i

i

"

i,

l?1t,l

;'

l

ll

:

,';lil*'l,",f

,x'ffi

;ild'fi.}

i

*;

f

,

s

mer

d

a

i,.'irff:':,*:il:.r*tritintrt"T+:ffi*dl,ui ',T,

uma

tarpibai

us

lg:;.;k;;

ulr".,N

-

Ift:?rJ"Hi,X?;

i:"#.1?.i,,fj

iltlilq

J;"tib

'y;'"

o:11

r#

3

Lt

;,

rl

p

a

um

ska

t_

;;ij#.l*L:?;'iif::ifl

:ti':'13'J,?tm",x'f;.x'x"r;i'

kur

Acp

-

p la tuma

starp iba,

Aq:q: -q"

er

_-

atstata

punkta

platums,

ez - sasniegta unkfa platums.

pr

;,

$i

*

ixl

t:,ft;,

.;lsj,Hft

h

X

-,11

t

_,.

,,,,],

g?i:

osakot

kai i l isko

eit ibu

pC.

.L#ru^,.

auOiiu*,

ka

A9:3

0o

uz

N.

.

Par garurnu.starpibu

arpr-,nr#:

ekvatora

oku

siarp

ui. iat; ' , i"" ' . ;".; :^?1' '

' , i i ,1

ul l tu.

1?l l

-

s,r.,ia

."i;:*tfpiffi.Effiidfti,,i#

ffi::

l

ii"

il]''J'1$f,.*l:ti:

lAJ

,?ff

'"

;;il,,

'i'

i,

u

pu ,

,ie-

a)

ja

Ag

zime

Rj":,^.{,',-',-i.;*:4{f$,Tffl'""',1i,'fJffil""*, ,? xli:

z

,p

ai

mu-

.

t,.

''r'#',

f

,i

.1

,:"8

{pi:irTl

i,,,.1%

mf

*t

f ,'li:

?,1

.

#.*xi,tT',;,??

rt

a

.

,

jtd

tf

i

aTfi

g*ni;:

:.

:

r5



paraldl i ,

,p:0o,

et,

parvietojoties

a meridianu'

Aq

mainas

isstraujak'

ja,

kugim

parejot.no'viena

unkta

u,

oiiu,

palibl inas

ustrumu

Ost)

ga-

:[h?;,f;#iJ;

-# L:*:tl;,oiil,"H11i li-ffi'1.

:T;,tili{:rrlt';fi,?*Tl#,h-,1;ffi:Xfli:":H;'TlTt#'"

ietumu

garuma

sK

<<uz

Vtr>>

ai

zlme

Garuma

starpibas

sliait l isko

v€rtibu

un

nosaukumu

vai

ztmi

var

no-

teikt

pec

formulas

Al, : I r_1,r ,

kur

Al,

-

garuma

starPiba,

l,t

-

atstatd

Punkta

garums'

i,z

-

saSfliegta

Punkta

garums'

Sakara

ar

to,

ka

O,t

guir*u.

pieraksta

zimi

<<*>>,

et

W

garumam

zrmi<<-)>, arumr"Jtuipi t?t i i r - l ' ) ,zrye norada;uz kuru

pusi

-

aus-

trumiem

vai

rietumiem

-

parvietolas

-rlg,:i^.

uz

austrumiem,

uz

o_-ij

usi,

a)

ja

Al,

zime

<<1>>,

ad-kugis.

ar '

R"ifl

â;?r:;;"k{*"-*-.'l1:ffi

*1#:LpJfi'#

i?"*

i

T:

Sffi'ff

y

"

i :iilfi *,"n";

;

";

to

cu.,

"'

u

;lt

fi

:

il*?

[

i irf.,

"ciiilu

uu.

but

no

0"

iidz

lB0''

Ja

abu

punktu

9fru1

d.aiadi,tad

aska4a"ri i*t"fu

var

Uut

gudil l t t '

Lqligqqta

umma

r

lie-

ffidd?;1,?rr".nt'iilrffi*t*$:;i;i',ry?F[

..ur'wri"l.fa

1ati"t

<<uz'r>> un otr'

;',T'ff

;"**lJffi

f irl:-ii,-?:T;1"'T-3oiol',f

o;f

,lif

i"'l,*#;

; ; ; ;k i ;

F

uz

E, a tad

Ar, :20"

z

r l '

""

"

t

g'E

p

l"i"tt:

t[s

pa

mer

d'u

"H,fl

i$ff

TH]i,i'

#?*t;.t;rff

:

parvieto-loties

u

paiulcl i ,

-Al"

mainas

1.

Piem€rs

8. att.).

Dots:

AtstAtais

unkts

A;

q1:57o20"4

;

l"t :Bol3/ 'B

Os"

sasniegili lrnr.tt

bt

9i:85'z2i'l

N;

?vz:4"48r'l

st'

7.

att.

l 6

8.

att.





Parvieto5anas

otiek

go

iuunkta

A uz

B, lo

Aprel i inot

q

pec

ormulas,

abl jam,

ka

_qz:+48"

4',3

N-)

E1:

*

42o31

,7

(N)

.

Garuma

starprba

bus

sakais

ekvatora

oks

EF'

tas

,u*u

summas

papitainaiums

idz.

36-0" '

- -

Apro| inot

l l ' -pec

foimulas,

dabujam,

ka

paradam

ar

bu l t i4u .

i r , abu punktu ga-

1'z:

171"39"3

W)

Ir : +

163"14' ,5

O")

.

Ka

redzams,

rp

n Al,

nosaukumi

av

atkarigi.no

Zqyes-'p-uslodes

o-

saukumiem,et no uirii"nu, kada

skaita

vienu

punktu

aitieciba

prei otru'

S;ffi;l;i;i

iui

iai.guume

pie

A-l'-nosaukuma

oteiksanas'

P iakse ,kau ta r i re t i , va rbu tgao i j ums ,kadnep iec i j 'Sams izska i

,u.ni.O)ura-punttu't

ot?inat.s

2

n i . ia

zinamas

tstata

unkta

oor-

d;;; i ; ; ; ;

;" ' i , ,

ta

, i i

ptntutnu-i 'h,

utuma

starpibas

.Av

un

Al"

Sim

tto-

l;i i;;,

p'aturot

-cra

"i.i.i is

pies4irta"s

imes,

pielieto

ormulas

Q z : 9 r

* A q '

l z :h *A i "

l .

p iemers.

Dots:

Atstatais

Punkts

A:

Aprel5inat

sasniegta

Punkta

A t r i s i n a

j u m s :

1)

q2 izskait lo jums:

q1:

*56"20' ,0

(N)

+

Ae: +

lo|l ' ,2

uz

N)

q2:

*57o31' ,2:57"i t l ' ,2

N,

2.

piem€rs.

Dots:

Atstatais

Punkts

A:

Qr

l.r

l\pr€lginat

sasniegta

Punkta

B

A t r i s i n a j u m s :

1)

qz izskait lo jums:

qr : *4o10"4 (1 i )

+

AcP:

5'21"3

(uz

S)

gz :

-

1o l0 ' , 9 :1o10 ' ,9

,

cp1:56o20' ,0; Aq: 1' l l ' ,2 uz I ' {

Xt:23o14',0

O't;

L?r:0o35',4

uz

W'

B hoordinates

pz

n

l,r .

2\ 1"2

zskaitJojums:

'

?r;:+23"1i',0

O")

*o^ : -

oo3s ' ,4

uzv)

Lz: * 22"38',622"38',6 O't

:4o10' ,4

N, AcP-5'21' ,3

z

S'

:

1o

7'

3

W

Al":

2 '3

' ,8

uz

O't

koqrdinates

rQ2

n Xz.

2) t

2

izskait o jums:

ir : - l "17' ;3 V/)

+

Al , : *2 "31 ' ,8

uz

A" t )

1 . _ r t o l L t F l _ l o l 4 t 5

g s t

h 2 - - f

r

r r r L ' * t

r r ,

l 8



6,

S.

VIRZTENA

OTETKSANA

Z

JURAS

Jebkuru

virzienu.uz.

uras

vai

sauszeme-s

ar

izteikt

ar

hor izontalu

leqlf i ,

skai tot

starp

virzieiru,

{a_s

pie_r;remts

a*at"*" ' " i rz ienu,

un

vir-

zienu

no

noverotaia

uz

izraud,zito'oblektu.

pa.

sat<unia

irzienu

parasti

pie4em

sto

meridibnuvai ar i t uga ai imetraio pr"r .ni-T.taismeridianskI

ly:i::j^]1 felha

sakums

ir

lo.ti"izdevigs,

o

t;;

;;;';iavokli

uz

zemes

vrrsmas

nemaina,

bef par

hor izontala

e4l ia

sakuru

pi.4- .*" t

r iug"-di" :

metralo

plakni,

mcs

atf i

varam

noteikt

i . t i r*

pi le[s[ i . i ,

stavokl i

at t ie-

c iba

pre t

kug i .

v l r r ien inote iksana

uz

juras

i r

sa is t i ta

ar .hor izonta

eda l isanu,

ade l

nepiecie5.ams..zinat,

ada

veida

iedala

redzamo

h";l;;;i;

"

Naviga.ci j

s

v

ajadztbam-

iel ieto

r is

hor izonta

edar isanas

eidus:

l )

hor izontu

eda la

s t re [bs

pa

ceturkS4iem;

-

2)

hor izontu

edala

p,

cbtrrk5l iem

grados; '

3)

hor izontu

edala

iec

r iq[a

, i .u l t iS?-ou,

veida.

7.

S.

HORIZONTA

EDALISANA

TREKOS

A

CETURKSI}IEM

Sads

hor izonta

edal idanas

eids

ir

.vei .uzgrabaj ies

o

bur inieku

ai-

kiem,

kad

sakara

ar

maziem

<uga

at iumrem

iela

precizi tate

ursu

un

pei-

i€ jumu

noteik5ana

9. t ja

vaiadz- iga, ' r r tn.u

uituo;. i ; ;k; ; ' ; lsak,

t ikai

vcia

un

daireiz

ari

stra'um6s

iizienris.

c.

sir

ii.te"rr.'prii;;il

;;';;;;'r:

mais

horizonts

iek.da.rits

2

d;i;;,-i.ga.i"i^Jz

""ZiJi"irl

kurus

ad

ariaucpar str6liiemkrieviskitrc4is.- py*9,angliski pointoi com-

ass),

urklat

eryl;i

talp

diviern

iakus'esosiem

irzieniem

'

s.auc

ar

stre\ i ,

ura

ie lum.

,

90 ' :

i I

rLo:

i l . ls , .

_isigm

trell iem

o_0

idz

82

pie5li ir

osaukumrrs.

r".

tiiji l '

1/-s

un

o't-v

;;i;i;";,ii;;;-il;;;;tu

deiros

eturks,;ros

\Q'

-

Nordost

ceturksnis,

q9_:,

--

Sidost

ceturksnii,-

f,y_

-

Sidvest

eturksnls,

NW .- Nordvest eturkinis.

. .

Katra

ceturksni

r

asto4i

stref i,

skaitot

o

0

lidz

8.

, ,

Noverotajam,

as

atrodas

orizonta

270'

praKnes.

entra

(punkta

O)

virzieni

uz

norrzonta

unktiem

1y',

,

g'r

un

IZ

dorl

cetrus

stre},<us,

n

t ie

t iek

saukti

Dar

vrenburtu

ieb oaluenajiem

slrEfibm.

Sire-I5us

y'

un

S"

ver

sauc

par

nulles

strel l iem, et O"tun W - pdr stGfi",Nr .

B.

Vi rz ien i ,

as

dala

ceturks4us

zpu-

]1.

at t .

:gm,

t iek

sSukti

par

ceturk5qu

trC_

{rem

vai

strekiem

r.

4

(divburtu),

n

t iempiesr5ir

eturks,Ju

osaukumus:

r ,Vos r .

Osr .

SW

un

I I I [ / . '

- - ' - - ' / ,

41 '

t 9



Iegl ias

ceturk5pa

uses

avuka.r t

a la

idz igas

qlqt '

un

iegust

t re-

kus

Nr.

2

un

Nr.

6

i;at'ff:ir;il;i'l.5-1},

;;;";';i

trilburtu

tre$us.

ie

l r

s a o l :

g3::

:lllf:;l

gg3

3f3

;v :illfili'f v l Y,'rY)

.,

",1

fuY'

#

'

';

$

Xl;'T'"

'I,

t'

.

gfi

?'

'

1

#5':l,l'

'

$,]i

(Nr.

;

3;

5 un

Z) l,ui;5;;ki;t

' i icr.ir

ar

nosaukumu

.tenu

eb <uz>.

Strefu

numuri,

to

nosaukumi

un

vert ibas

grados'

skaitot

no

w.qaur

Osr

pulkste$a

raditaja

gaitas

virziend

Ce-

sn is

Streka

nr .

S

ais inats

nosa

kums

Vertib

a s

grados

Pa

ceturkS4iem

Vert iba

grados

Dec-

l4ka

ieda l l l um a

Pilns

nosaukums

Nord,

Nord

ten

ost

Nord

nord

ost

Nord

ost

ten

nord

Nord

ost

0

I

z

3

4

6

8

7 t

6

D

4

2

I

0 '

I

2

4

6

7

8

7

6

4

?

2

I

0

NtO

NNO

NOtN

N O -

NOQ

oNo

OtN

f ' lst

OtS

oso

soto

so

SOtS

sso

S t O

J

S t V

ssw

SlTtS

sw

SVt\V

VSV

ITtS

v/

IYtN

rv

NlX/

NVtW

NV

NnZtN

NNW

NtW

00

111/r '

q9 t

l " o

333/a"

l ( o

56r/+o

67tz"

78'I

u"

90"

,

78sla,o

67t

z"

561/a'

/ ( o

333ia'

22tlz"

I I

r/4"

00

I I 1/a"

oq l / -o

333/r'

/ ( o

56lL"

67tlz"

TBs

+"

90 '

783

q"

D t ' 1 2

56t/r '

45"

333/+'

22t

z'

I

11/a'

0"

I I

r/r"

9rr .o

i

333/4"

45"

DO' /4

67tlz"

78t

n"

90'

l0 l1 ia '

ll2t

lz "

12331+"

135"

146r/+"

l57il2"

168v4'

190"

191r/e'

202t12"

o 1 D 3 / . o

225"

236t1+"

247tlz"

25831q,"

270"

28lL

+"

,292112"

3033/r'

315 '

g26tl4"

337112"

348e

q"

360'

Nord

ost

ten

ost

Ost

nord

ost

Ost ten nord

Ost

'

Ost

ten

sid

Ost

sid

ost

Sid

ost

ten

ost

510

osr

Sid

ost

ten

sid

Sid

sid

ost

Sid

ten

ost

5 l O

Sid ten vest

Sid

sid

vest

Sid

vest

ten

sid

Sid

vest

Sid

vest

ten

vest

Vest

sid

vest

Vest

ten

sid

Vest

Vest

ten

nord

Vest

nord

vest

Nord vest ten

vest

Nord

vest

Nord

vest

ten

nord

Nord

nord

vest

Nord

ten

vest

Nord

NW



vards

<ten>

elies

o

holandiesu

arodas

n

tulkojuma

ozimE

<uz>,

et

krievu

aloda k>,

as

a,

nozrme

uz>.

ie

strefipu

..tr irrsq,iern

r'siai

(<<ten>>

ieta

vienkarSibas

eJ ieto

burtu <<r>>l:

SO"

ceturksni

StO^

- .

Nr. ,

,A/ lFceturksnl

NtV

_

Nr.

1,

f9ts^

-

l '{t.9,

NV(/IN

Nr.3,

{O lO

-

Nr .S ,

NVIW-

Nr .b ' ,

OtS

-

Nr.7;

_

lVrN

-

Nr,

Z.

Ka

redzams,

visi neparu

str€l ,<i

r ar

nosaukumu

<<ten>.

ada

veida

esam,ieguvuSi

a.r isam

2

strefus

(sk.

l l .

at t . ) .

,_,

visu

stre[u

numera.ci ja,

ar-sinat ie

n

pi ln ie

nosaukumi,

a a, to ver-t tbas^grados ecceturksqa n r i i r l ;a

skait isanas

eida

dot i

tabula.

strgfu

nosaukum.i

n

to

numuri

jazin

no

galvas.

Bult iqas

l l .

at tela

norada

strcl ;u

numera"ci ias

art ibu.

Zinot,

ka

l .

str€l i : i r

v_ienl idzigs-

l" lb,

jeb

l lo,2,

mes

varam

apref i_

n,at

t f

a, .

lz

u\

3/+

streka

vert ibas

Ioka

mora

vienibas,

un

tas i r sadas:

t/r^:^ttll.:L:5"37'30"

_v_aj

.",6;.r/a

strel;is.:2"4g,45,'.,,r1'Z;,g;

/,

strdkis:

78'26. '1.1".

ai ,Bo,4.

adu

hoi izonta

edal i lumu

r

pt". i r i tar i

t ; ; ,

r1n'stre-

Igimpiel ietoja

bur inieku

aikos.

. . .Prak t i sk i

uz

j [ ras ,

la i

s t r€ I ,<us

zte ik tu grados

ar

prec iz i ta t i

l dz

1" ,

p i e l i e t o

a d u

a b u i u :

5

strei,<i

56o,

6' str€l;i

-

67a,

7

str€\i

-

78",

8

stref i

-

90".

hor izonta

edal i jumu

pa-

kompasiem,

tr6ku eda-

_

Musu

dienas,

ad

atrumi

i r

daud,z

ielaki

un

13k

ar

]oti

preciziem.

nstrumentiem,

daiada

tipa

lJums

kursu

un

pe i le jumu

note ik5ana i

var rs

neapmie r ina ,

ad€ l

hor izontu

da la

grados

pa

ceturk in iem

va i a r i

s rados

p e c i 4 l 1 a k a i i i S a n a se i d a .

8.

$.

HORIZONTA

EDALISANA

GRADOS

A

CE'rURKSryrEnA

So

horizonta

edal isanas

eidu

mu-

su . .

ienas

p laS i

p ie l ie to

u ras

ast rono_

m r i a ,

n o s a k o t

s p i d e k u

a z i m u t u s .

S i m

nol lkam ar I in i jam .^ / -S un Or-W

hor izontu

da la

ie t ros

ceturk5nos:

y 'O .

SO,

SW

un N\V.

Ka i ru

ce tu rksn i

da la

pp

Sr1do9,

skaitot

uz

abam

pusem

no

,V

un

S.

Sos

virzienus

apzime'ar

0o,

bet

O" ,

un

W

-

ar

g0 '

( lg .

a t t . ) .

y'y'O"

ceturksni

1y'tO

-

Nr.

l,

NoN

--

Nr.3,

NoP - Nr .5 ,

O tN

-

Nr .7 ;

I

s t re l5 is

l1o ,

2

stre\ i

-

23' ,

3

strEl,<i

-

34",

4

str€li

-

45",

SW

ceturksn i

S tWf

- 'Nr .

l ,

SWIS

- -

Nr .3 ,

SIZTIZ-

Nr .5 ,

V tS

-

Nr .7 ;

r0

EO

90

ej

6 0 /

zo /

80

1 I

w90

g0

ot t

50

I O ^ 4 +

,

./^s

(r')

d,/..il

.1 \ .

2 l

50



Lai'

pec

Sada

horizonta

edali juma

oteikiu

virzienu'

uertiili

iipi"'rL't'

;;il;ii'l;

no'Lut'u*''

piem€ram'

8o

34o,5

M17

tt.

9.

A.

HORIZONTA

EDALISANA

EC RIITKA

SKAIT ISANAS

EIDA

:

l .

, , : ,

':"

=

-=---'

to

: " /

N

avisac i i

s

va jadz ibam.

or izonta

edal i jumu-g i i l : t

^Pa

eturkSl iem

',Tr?"f

.'.-t"-,'ffi

+d{#?fl.6ilitt*ti*ffi

xtllT4=i

iffif*'trl:r*li:,ri-3;:;i'l;$';;',',\t&[;;

Sis

metodes

evajag^t"t" i t t

-hcriz.ontaceturk5pus'o viena

liska

vert iba

vairs'neatkartcjas,

et,

pi" ' ; ; i ; t t t+u-

iedali junia

a

var

at-

kartoties

deiras

eizes,

iemeram.'

5'g"'iuitt

"' i 'nti11ii1,tt

5oA/O";

SoNV(/'

5"SlZ

un

5oSO",

aioi,"t"i""erojot

.n"o-saukumu'

'ar

rupji

klndities'

,

":

ffiT

i.J

i#t"

"tr

l?i$b',?i 'J

,:."#; "

::'

o

i

:*"'ll'

l )

A/o'r

"turr,J, i i , ' t ] i . , ' t"

oJ

i; ; 'dd; '

i id

pec' eturk54a'

a

riqi\a

skai-

T':

1'

:i 1i

i

?'

:'g?:

:fr?ili?

r#;-

:3

,

fi

H

,

z

e

52.

ru

.'

ne;;f,f5$i,t'ii: : i'"J?SfiIr.$ r., t un s eiap ii"tuu r qr'<a

. r ,o i t l iun:u '=

. iau, 'aotn is

i iz iens

aatqem

o

1B0o'

*t

i

fi"*.,,

,il,?illi;oitjf#lAt:y;tr:l#lo"

'::':::

l

.o"'blT#tlJf,iffi"

.i"i""

;iui.r,o'ir.iir,u

;;

"."i"r_b.s.i1,'Ilit'

veida

pieskaita

ie"iBO;' 'n

ula

virzienu,pe:

"t i l t l i

: . l i l t ] '

,

.

',.lfl

:t*,1'

l,

y*iii#i'"#&

illi:aiat'

^,1,

'ien

2

'

1z'

u"

;i"',tril'

..'ti"r,lit'?;t"

"k;til.-1,';',rt:H"#u;"TlblTf

J............

-

'

'?,". ou'?:fi"il:l3t[in,att Pec--"]'l

pie

NO;

skait l iskas

73",4

w;

:.':' ,'

-a\

\':'

"iq'

oili:.

'^'^"J'ii5:0"1,"

:.:

|

r

-

- \-\1

,"

:i;l'i*,1:"":,?"Ji'"

sn,

lr.i i i lt*i. 'u.iou

virziens

r

33"

NW,

pc. r iqLl ,<a

kait i5anas

eida

tas

tu ' . " ,

NW'

pcc

r i4\a

ska- i t lsanas

velua

taD

.\i" *

bus

'3b0"

-

33"

327"

\ \; '

raPat

aiam

lo Tll|u li i[:::i:

;1,\'\

i-

,i)-)'tiil'fl'"'*]{t'fi$:fr

^ . \

\ . / /

, ,

, , " ' r uW. " tu rk lnos

15 . t t . ) .

;" . \ \

'

. / , / '* un' luw-."turk5qtos

15'att ' ) '

'

.rrt\----.-=-----t

-/'/+'rc s. oiemors.

Dots

virzie

,+

^\---=-_,/_rz

ru

ô )*-J-l_ €

S.

piemErs.

Dots

:itZlt.nt=.

1-1,1.

o\*J-'-;fg'" oc.

rinisu.'l.Outi1unrr.

p-reliinat

ir

'

nd

E

' j

B

"'

Lienu

pcc ceturkS+u

edalt luma'

_ s -

r? ' r r

180"-

1540:26' '

la lad

260

o' t '

, t





I

(16.

att,).

Uz

kuga,

kas

atrodas

ura,pie4em'

q

noye-ltai :

kuga

vadi-

ta is

-

v ienmer

1.

or tp; ; ; " i " t . " - . . i t i ra, '

o

ar

kompasa

al idz ibu

osaka

kdgu

kursus.

riek5metu

ei lejumus

n

i*tt fr ' : ln5i lmetralas

plaknes

ra-

Kuga

parv ieto5anas

i rz ienu

l r1. r

voklis

attieciba

pr"i'-t^.t"o

"tialant.

Diametralo-plakni

ri

dala

divas

da-

Ias: ) no kompasa";;L; ;; pt i" tusur diametrzlas

laknes

1:qg:]:r-

i i i

i ia. i t l . ; ,

io vienkarsibas'pec

pzime

r

D' bet 2) no kompasa entra

I

s l

S

]

êisoil_

s

' f

t9 /

| ,z'

^roo*

,,9-;/

I

, * '

I

o

: i

- l

Bl

I

17.

aI t

16.

at t .

i,l,5i?"00,#L"J:,$:i:

1,'h1ffi:1?i1:,'illm:,';Ifi?;1,

iumu

formulejumos

*pi" f i " i " ,

iz4emot'

pie

ku$a

atpakalgai tas'

kur

iz-

manlo

AD'.

Par

kuga

isto

kursu

([() .-sauc

le+hi

pie

l (gTqa:a

rozes

centra '

skaitoi-no

-st

meri

iil;

;-t;

g'ur

'

i

ai

tu

g

a'd

metr

l

aj

a

fji}l"l#f,

i;

.uui-o';

uui

pufkste+a

uaitaiu

aitas

irTiena'

a

maksit

l idz

360'

(17.

t t . ) .

"""

;i

ri.e:r*i'tutu

ienkarsaki,

eridilliul,,*^'li;r";i;fr:{l#as

plak-

Ja'kqais'ietr ?Yfi::L??tl;'?l?'|,,akatli4a sosoursa vitiuuz

hes

pakalgalam

un

o'*tu"?t?Ji;t 'urrsa

rini

ju

(rKL)

sauc

diametraras

laknes

urpina-

j"*"olltu;ll'';,eJlil{i

iSlo

pe

r

ej

umu

(rp)

.sau_c.

e' i

pie

om-

pasa rozes

centra,

it

uitot

no

isfa

*ttidianu

Nt

gala lidz

virzienarn

uz

ffifl.ffi?"lf

::l'#?

Y;

3t*i'glti,1i

-pumt'+

u

ridit

,

gaitasirzien

'

par

is ta

p" i l? ; "u " * l

i i n i ' i u

. . ( IP :^ \ , :1u : -J \n i iu '

as

sav ieno

0""$[?,,,i.ft,T; f,?::fi :;JT;i'i,'#' ;";fi ,\;'p [ jl,,t.',sak <-ka

kurss

ik

un

tik

gradu>;

<bakas

no.uti t

msf.pei lejum_s-t ik

n

tik

gradu>,

nie'1;

.lrit,sufru,

ih.

musu

ompasiem

ienmtit

et

lX{t"iti:tUm

"(;;;

";roaa

uct

p;1i;[

;;iau

ustrctiis>

<pvru6>),

urk

te

saprot

evis

trJhit=.i#i;r;i;;iil

gia[i

skaitu.pec

i4t<a

kaitisa-

24



nas

meiodes.

Ta, piemeram,

<Cyluo-

r.rAer

Kypconn

0

rpa4ycoe>>

ar ari

teikt

Sadi:<Cy,nuo

.rAer

o

pyru6y

0

rpaaycbnr,

et

attiecil,a

, p.ifeiu_

miem

saka:

<<MasN

HAeH

o pyna6y

38

rpa4ycoe.>

virz ienu

no kuga,

11

nrieksmetiem

rasia

vai

jurb

bieZi

zsaka

att ie-

: .*-q f : : l fuga

diametralo-plakni

ar

ta saucamo

kursa

learl i i ( f ) .- t ; ; [

t r s k r

o n o l a s a

e c

k o m p a s a

z i m u t a

r e d z e n a .

Par kursa l : t - k i

(KL, )

sauc

e4f i

p ie

kompasa

ozes

cent ra,

ka i_

tot

19

kuga

diametralas

plaknes

prieksgaia

(Dl'lrdz

virzienarn

uz doto

priekimetu.

Piel ieto

divus -Kl

skait isanas

eidus:

,^, 1l

,pr l-sr inkl

,2,,

skl tg .no. lga

diametralas

plaknes

priek5gala

aur

labo

val kreiso

bortu

no

0" l idz

190.,

b)

r i4[<a

44, - .k l l t^*

no huga

diametralas

plaknes

priek5gaia

caur

labo

bortu

no

0o idz

860o.

Abos.gadi jumos

irz ienu

uz

kuga

priek5galu

pie4empar

0o.

Ja

^L

nosaka

pec

.pus r i4 l5a

kai t isanas

e ida ,

ad nepiec iesarnsie-rakst i t k lat borta nosaukumu.'17.attela

dluma

..osa'ruugu

kursa-te [ i

at t ieciba

pret

kugi

.4

bns

dadi:

KL: l l0o k r .

b .

-

pec

bor ta

skai t isanas

e ida

_

va i

,

KL:250o

-

bez

-nosaukuma

p6c

riqrfa

skait i ianai

veida.

Ju. {

i r .

v ien l idz igs

0o

vai

270"

( r i r j lSa

k i i t i5anas

u. ia . l ,

tad

saka,ka

p n e K s m e t s

r

d v a r s a

v a i n u

l a b a

d v a r s r 9 0 ' ) , v a i

r e i s a

v a r s a

2 T 0 " ) .

_Vt"pt

I_5_"1

KL,

va.r.viegli

aprefinat

Ip

va'i'arl,

zinot

IK

un I'p,

vir

aprel; inat

L.

Sada

veida

uZdevirmLis

tr is ina

vai nu

graf iski

ar

zlme-

juma-pa_l idzrbu,

ai

pec_

ormulam,

kuras

izr iet

no

jedzi&iem

par

IK,

Ip

un

(1.

S is formulas

r

Sadas:

IP: lK+KL

l5+

vai.nu. i+_ku, ai pusri4fa -

laba

boria),

, ,1

:

I

K

-

KL

6f

-

kreisa

'borta

- '

piel i6to

et i)

KL: lP ' IK

(pec

i+ [a

skai t i5anas

" idu ;

Piemeri

sta pei lejuma

atraSanai.

l .

piem€rs.

Dots:

/( :55";

r( t :

lgB..

^ - fpref inat

1P graf iski

un

p€c

ormulas.

G r a f i s k o

t r i s i n a i u m u

k .

B .

t t C t a .

i

l

l u

t=.-:'-{r. o

i_..-

_

,ty./

. " ' i . . ^ \ \ "

\ r ,

' ' . ' l - - -

+ ' /

I ) l "

/

t * ' \

\

\_-*fir

) )

i '

. i I

Y..

ros"-"

/

, / .

\ /P . zS l " ,4

\-

'/

i

18.

at t .

25



P€c

ormul

s:

P: lK+(t

( r iafaskai t i5anas

eids) '

I

K:

55o

+

KL:

198'

Ip :258"

2. oiemers.

Dots:

K:

220'

I(L:

l70o'

lprc[init

IP

gral iski

un

pec-.formulas'

Grafisjro

tr isinalumu

k.

19'

attela'

P;; ' i ; ; ; ; i ,

s:

I

P:

I

K*Kt

(r i41<akait i5anas

eids)

IK:

220"

+

KL:

r70'

IP: 390"

360"

IP:

30"

Piezlme.

Ta

ka

summa

ieiaka

ar360o'

Piemeri

ursa

e4[a

atradanai '

3.

piemers.

Dots:

IK:60";

1P:130o'

lptohinat

KL

grafiski^ln g-t,ormulas'

Grafisl<o

tr isinaiumu

k.

20'

aitela'

Fe.

f"t-ut

as:

KL:lP-1K

(ri4[a

skait i5anas

I P:

130'

I

K:

60"

,

KL;-70"

4.

piemers.

Dots: K:320"; Ip:40".

tad

360'

atmet.

ve ids )

, t 'oo

N,

t

\-z .

l--3-s"'

\

- t a '

\

v--a-\

/ "

" ' .

\ , '

" ,

(K)

\ ^.

,/ '

'..{'1:-,'

21.

att.

20.

att.

26



Aprefinat {L

grafiski

un

pec

ormulas.

Craf isko

t r is ina iumu

k.

21.

at t€ la .

Pec ormulas:

L: lP-1(

( r i415a

l<ai t r6anas

eids) .

I

P:

'400

IK: 320"

KL:

BO'

iP iez ime.

Ta ka IP mazaks

ar

I I ( ,

ad

pie

1P

pieskai ta

60o n

izdara

a f

4enr ianu .

i l .

s .

REDZAMATS

ORIZONTSN TA ATTALUMS

Mes jau 2. $ redz€jam, ka patiesa horizonla plakne ir Sl;ietams 6-

,dziens

n

nov€rotaja

acs,

atrodot iespunkta

A,5o

plakni

neredz,

bet

r io-

verotajs

to

var tikai iedomaties

(lIH

-

22.

att.).

Prakt iski

uz

j l ras

kuga vaditajam

vienmer r saskarear

ta saucamo

redzamo

-rorizontu.

edzamais

horizonts

ir ta linija, kur,

skatoties

no

kuga

t i l t i rya,

debesis

t ka

saiet

kopa ar

i ldens

virsmu.

Bezgala

da.udzasaisnes,

kuras

iz iet no noverotaja

acs,

kas

atrodas

punkta

A,

veido

konisku

virsmu,

kura

pieskaras

udens

virsmai

punktos

C,

fr t , rL2, ls,

C', t lq un

veido

uz

Zemes

virsmas

mazo

riqrfi

CC'. Sis-

riql,<is

ir redzamais

horizonts

{22.

att.).

Kuga

vaditaju interese attalums

lldz redzamajam horizontam.

Par redzamahorizontaattalumu sauc sfer iska adiusa loku BC . skai-

tot'no

nov6rotdja

vietas

B lldz

pieskarei

punkta

C..Ta ka

loku .BC

grnti

- ^ - ; 1 . : - : + + ^ A ^ - -

.ayrEnrrr4L,

du ar

r tel ie lukl [du

par

redzama

hbrizonta

attalumu

pieqem

piesl<ares

arumu,

skaitot no nov€rotaja acs l idz

pieskarespunktam

C.

So attalumu 4C

sauc

oar teoret isko edzama

horizonta

attalumu D.r.

D . t :

BC : AC.

Attela

redzams,

ka redzamahorizonta attalums

atkar igs no

nov6rotaja

acs augstuma

BA:e ;

iu rk la t ,

o

l ie laks 'acs ugstums,

o

ta lak

novero ta js

redz punktus,kur debess apiustar udensvirsmu - un otradi.Ja novero-

taj a acs augstums

ir 0, t.

i., uz udens limerya, ad

redzama horizonta

at-

talunrs

ar i b ls

0.

Redzama

horizonta

attalumu

apref ina , izejo t

no

taisnleq\a

tr i jstura

22. att

q' 7



oAC.Sas k a4aa rP i t ago ra teo remuVaramrak st i t ( s v i t r i 4av i r s bur t i em

noztm€

inearo

arumu) '

a

fiez:j(z

aTe,

va i

(OB

+BA)2:

R2+Dt2 '

' * ' \ -

( R ] - e \ 2 :

R 2 * D t 2 '

h" t ) i n - t \ ' :

i {a2R'e+e2 (no a lgebras) '

Dabujam,

tu nt+

)Re+'e' , :

Pz4Dr2

va i

Dr2 :

pza2Reas2-R2.

Saisinot

Iznesot

ielumu

Re

pirms

et<avam,_aarr.or'T

ru'

D. r2 :2Re

[1

+

nl

-

- - .roI I k.i?' f,'.,lfi;i?".??:'?T'iJf 1.',il fr"llt',i";

aka

kuga'

neparsnl

; ; ; ;

#

ir

t ik

maza,

a,

o

atmetot,

raktiski

ekada

lnda

nerodas'

Tada

veida

eoretiskais

e'dzama

orizonta

ttalums

hs

Sads:

D12:2Re

I

e2.

nr:lzne

;--= i-

va i

D1: . l l2R '1 le '

( 1 )

i?it;:rlnq{ii:}fi3i:',.Wfthi4i}r+,'

:

l

1|:i

ffi

u

*"'

T;

:

;;

;k;

",'i"'

p

ii

.'

zi ;

"''

*' lt

;

'

f".11

ffi

#*lg5:..*:-x*?l:'.',";,.

ii:,{i'*l?Fd3}"iil::"',:il#.Ytii::+ia:

.ifi:"ile,f

"dii'

;*,ft

T

nr"*ilxhrr;u":Et;itfi?;'*i*g;1

*iilp*ftti:-ln;:':U?l#"1i3,'1,i'-t"'lfillj:,ry

l

ta

lau5ana

stars

iek

pacel ts

ta

r

re i rakc i ja) '

eq\ i TATI : r sauc ar

Zemes

efrakcijas

;thi;.

refrakcijas

aradibu,

inatnieki

akuii

pie.

le-

o,,.,lXltlt

l[1l,;";i,i,'

r,usu'' ,d,n;;G;;'

i

atkariga'no

tniosfera

,

pi

ii

"

,,

t

&'

p.

a

n

u ,

m

u

m

"

lli,;,'Eg

T

l'^H"tflli?ti11"

I ilii

:lryn4s*91';"tr'L'i:?,X'i'i.'ft

'?'":.1iitrli#i,r-ff

*i;t1'ffi

,5fi

t'""

*

*rtJtrui

l;'

f

'.l;i

.:tr

"'

;l*'"1",;;

;f

?'

dtr

"#

;;,.i**;

;;' .'N";*ali Zemes

i"r*k'r1

'

t<oetr9i7j;1;ffi-:;ill,l,J.

r,

apre\inams

; i . t i ; ; lu i

0 , t6 ,

un

Pat iesa is

edzama

p6c

ormulas

fr-

Drlh

rt

(2)

28





12'

'

PRr

K'=t'-'iJlfifilJl'

ArrALuMs

,*";r't :i"*,T.ifi"'*ffii'#"#tfiT#'f#*:i4g

:'#li

,If'llft

:lii;'s

augstums

n

.,"ll.txlif

,x':il:"l:t"Fltiryt.r*l;':tllt

ftl1,;"t5;

L

Xi*tiiflx

;

5f:li;|;.

'

i

u?:

'

J"J',,l?i;

,'u

a''

i"

a '

=

o'

u

lilffi

i_,ji11f,l:?

il'

Ti

q

,

" eif

,

isti*

il,T?,*';,

ir

s

s

pu'tauig'

ed'zam^'"'T::r:t*n#lu,u,

,ud,..,

(e),

kur

Dr

-

bakas

redzama

horizonta-attalums'

H^

*

ba.kas

";;;;;;;

"irs

,juras

lime4a

metros'

atrodas

uz

kuga,

tea* '?mi

hor izonta

attaiums

r

n,:z,oal

e^'

Nemot

vdra

abas

mibas

at ta lumu

va i

ia

no

dota

kuga.

Sast<a4a

fo r mu las

9 )

un

( 10 ) ,

m€s

d a b u s i m

':;;.;;;

f,dr.î

aiklisanas

ttalumu

- i5.

, t tetu

ormula

r

Sada:

D

^ :

D 1 l

D p '

Noverotajam,

kas

(

10 )

bakas

tedza-

Du,

skatoties'

( l

1 )

( 1 2 j

Saska4a

ar

23' .at t '

bakas

atklaSa'nasttaiums r bakasredzamahor i-

zonta

attaluma

un

-i;g;;94;;Ta,l?:1, ' :" ta

attaluma

summa'

Piel ietojot

o'mi-t-u-1+) '

es

dabuja* '

Uu

-

Du=2,08'lf

+2,08-lH

v a l

Du:2,0Bfil;+ltr)

23.

att.

e:3 met r i , Dp:

H:20,6

metri,

Dn:

Kolkas

baka

atklasies

Do:

30

Formulu

(12)

sauc

p-ar

geometr isko

ai

$eograf isko

akas

atkiaSanas

attdluma

aPre\ inaSanas

ormulu'

l .

P iem€rs.

Dots :

Acs

augstums

e:

:3

met r i .

Ko lkas

bakas

aug-

J"*.'-u1i.

iuras

lime4a

H

-

:20,6

metri.

Aorekinat ,

ada

attaluma

iartr<ii iaJ

oik-as

akai

(a.Pr€-

' t

inu

iz 'daram

Pec

22 'a

abu las) '

g , 6

.

;

+

9 ,4

. .

D.

14 ,0

.

.

a t ta luma.



uz

PSRS

art€m,

avigacijas

guryu

ramatas

n

citas

okasgrama.

tas

dots

bakas

tkrrsanas

ltarrims

Te

asTavigu

.r:rueriu,nr,

as

ien-

lidzigs

metriem,

atad

uz

kart;Em,ioiri.

ailar-

ttuias;;;";tT;i-,";

,;i;

lra i

Dy:2,08flE+ls:l

Dx:2,081H2,081{:2,051n+,2 uras udzes.

(

3 )

Ja

faktiskais

acs

augstums

e ma-

11k_s

ar

5

m, piemerai,

uz

MB

vai

l (B_zve jas

t ra le r iem,

a i

a r i

l ie laks

p.ar

5

m, piemeram,

zyZT

vaiVZTR

tipa

un

cit iem

lielakiem

zveias

vai

bazes

ku-giem,

ad

uz

kartes

dotais

Dr

ir

jaizlabo

ar

starpibu

AD, ko

apre-

l i ina pec

ormulas

(24,

aLt.)

"

kur

al ie-

laks par '5m un AD bus a i z imi<< l>> :

LD:Dp_D5^,

DCI

Da:Dx*

A,D.

I )

e :7

met r i ;

Dp :

e15

met r i ;

Ds:

- ,*,oo:.T'11_(t+)

dod

ne

tikai

staipibas

AD

skaii l isko

vert ibu,

bet

arr

z tml , p le

tam,

-

fJs

L1.

nJXqillt'

lielaks

ar

5 m,

tad

Dn

brs

lielaks

ar

Dsm

n

b)

ia acsaugstums azaks ar 5 m, tad Do b,s mazaks ar DsmunAD busar

minusa=

imr.

Praktiski

z

iuras,aprefinot.bakas

tkrasanas

ttalu

mu,

izmanto

z

kartes

pie

bakas

pierakstito

htr.rasana,

ttarumu,

r," j ; , ; . ,

augstums

r

5 m,

tad

tas

ari

bus

atklasanas

tiaiums.

-r,

ir ip*i i i i '

i . .

augstums

r

r,-air.a\

ai.ma,zak

rl

s. metriem,

ua

upic4in;:i;ri;ffi^LD

un

ar

savu

zimi (algebriski)

leskaita

z

t<aites

otajg_m

tktasinai

ttarrmam.

Ap_

rellinam

ienmer

zmanto

2.a

abuli

6,fflOC;.

-'-

-'*--"'qv

'

2.

pierners.

.Dots:

Uz PSRS

arles

Daugavgrivas

akas

tkla5anas

ras udzes.l;;;;t".rpiebakas-atzJme8214).csurn.rr#Jti'ffi,tr,lu

o

,uruf,ltuhinat

augavgrivas

aLur--rtr.risuria.

;;t;rr i l;;^pielietojot

22.a

A t r i s i n a i u m s :

(

4 )

(

5 )

_5 ,5

j .

j .

4 ,7

.

j .

24.

at l

2)

Du:ls.

.*.,ri?:;:i

i '

: i l ; f lr3;:-avgrivas

baka

pie

acs

augstum

Z

m atklasies

8,B

uras

udZu

B.

piemers.

tt

Dots:

LIz

pSRS^kartel

{Cisraql 14l .u.

atk laSanas

t tatums

5

iuras

rrdzes

uz

kartes

ie

bakas

tz ime"rs

v l ) ,

acs

augstums

,zs

metr i .

3 l



,

Aprefinat

Mersra

a

bakas

atklaSanas

ttalumu,

ielietoj

f

22'a

abultt'

A t r i s i na jums :

l )

e :2 ,75

met r t ;

e : 5 , 0

m e t r i :

2 )

D u=

15 , 0

.

.

-

tatad

M€rsraga

baka

jndZu a t ta luma.

Dp:

_3 ,4

j .

i .

Ds :

4 ,7

. i .

AD : - 1 , 3 j . j .

t , 3

.

. : 13 ,7

. i . ,

pie

acs

augstuma

,75

mefti

atklasies

13'7

uras

13.

.

APSTAKLI,

AS

ESPAIDO

EDZAMA

ORIZONTA'

PRIEKSMETI

nt

UCUt' tS

EDZAMIBAS

TTALUMU

P €c f o r m u l am v a i t abu l am a t r as t a i s r ed . z am aho r i z on t a , p r i ek s m e t a

;

u,?r

#Ti

il'd'

*":

:uf

,

ilif

,';,

*Hs

#i

#J

l

H

iuu.umo

oPtisko

ttalumu'

optiskie

apstaxii"iiai-

espaido

e_ometrisko

ttalumu,

ispirms

r

at-

f

J:it?",#:b['#;;1f

:;ri*l't,:tl,*:t'l#,JJlfil:,:"

il

;;;.k

;i,i;

ffi

6ik

','k

;.

;;,nXI

*

*f,A*

:

;;,,'.

TliHil

i:

:

5:;3-J'a

HI'S|,

:u;,ic,

,

;i

iir.a.

i iii;;

,

-i

l,:.ll

f *

"l*'igt

; ; ;"r; ; ; ; to "aj i tur, turklai

Si-e

pstakl i

r

mainiga

aKst

ilillr#':tii$.l;a:uli';;r,*,0;',1'uqil',':1"llr'

o'"txt"#i'"1;,x-iixTis*:il.-:s:,:),Tth'"'#

T;

atkarigs

o

gaismas

;;?ii

tllltir*ir#"riga

no

zib.ry1u

lguma

n

uguns

krasaino

gu+u

e

i,',r**"n;fi

.lJ'ilJl'#io13'it$l,l}:l;iioil,l?u'"'0

hx"T#rttl1*"'tii:*'HflTitlll"fJ,:ilT,11?

mus

izdara

stua;Ora'"io"itu

unur

"AZuminas pstaklos,emotv€ra iespe-

F"r:l

X",l*lx:.i

:1;:T,?093'

f,.Jliffil'

l

i,

u

.

n

,,

flil

.$l.i:;

:t

Hil$1:ffi

*f4n:11ru*id[t'trJ"'i

;knil1ff

fr

*r;l*;*t:f

fiT:,ai:;lu"*''-;"**'n4?51

i'x'

bakas

traSanas

iJtir"lra"aas"tofrstatef-Jura,

trak

arapre\ina-to

1li\l

S;d"

p-aJnrru

"tilrf..ttitg'

l'aka-

ar baltu

ibs4u

g."t;rl"r,ltif?r.X:

'"""iirii.^ lJiJ"*".';i\i1j4 P3tpiedivas eiZes

ielaka

uzradits

arte

un

aprefinats'

emo

;i" no kartes'ai apr€kinatut-

,kla5anas

ttalumu,"ii;;;;;"i; iaii i""i" ir,

1i

i is

attatums

r-optiskais

ai

g2



g::T:.Tl:lil:

{l

geor4etriskais

ttaturnr:.lag

apre}inats,

iremot

vera

ba_

Kas

augstumu

n

zemeslodes

ielumu,

r. l ielaks

par'karte

doto

un

,prori i_

nato

att iecigam

cs.augstumam,

ad

skaidrs,

a'u,

k;; t . ,

atzim€ts

ptis_

kais

atk la5anas

t ta lun is .

, ,_.Ja4em_vcl4,

a_

11,qosferas

psta.kl i

ev€rojami

zkroplo

edzamibas

u11qlT.r,

Tadel

atkaribd

no

meteorotogist<aiieri i

p.tr i ir id-

uz

fakt isko

atklaSanasttalumuun-momentuarau[as l; t i kr i t lski-^Sirurigo.adiju_

mos

daudz

ar

pal idzet

okators

n ' ta lmerr .

KONTROLES

JAUTAJUMI

l.

Kada

ir

Zemes

forma?

2.

Cik gara

ir

Zemes

iela

un

maza

Dusass?

3.

Ko

sauc par

Zemes

asi?

4.

Cik

l iels

ir

Zemes

saspiedums

n

kada

virzien5?

5.

Kadu

pie4em

Zemi

navigaci jas

vajadzibdm?

6.

Ko

sauc par

Zemes

geografiskaj iem

poliem?

7.

I(o

sauc par

svertenisku

ini ju,

un

ka

to

ieglst?

8.

Ko

sauc

par

noverotaj

,enitu

un

nadira

punktiem?

9.

Ko

sauc par

patiesa

horizonta

olakni?

I0 .

Ko sauc

par

is tA

mer id idna

pla ln i l

l l . Ko saucpar l ie lo un ko par

mazo

r iq l5 i?

12.

Ko

sauc

par

isto

jeb

geografisko

meridianul

13.

Ko

sauc par

Zemes

ekvatoru

un

ta

plakni?

14.

Ko

saucpar

Zemes

para le l i?

I5.

Ko

sauc par

pusdienas

un

O"t_lV

l ini jam,

un ka

tas

rodas?

16.

Ko

sauc

par

juras

judzi,

un

kads

tas g.arums

metros?

17.

Ko

sauc

par

kabeltauvu?

18.

Ko

sauc par

mezglu,

un

kas

th ir, par

m€ra

vienibu?

19'

Ko

sauc

par

meridianu,

un

kads

meridians

tiek pie4emts

par

sakuma

meridianu?

20'

Ko

sauc par

geografisko

platumu

un par

g.og.afirko

g"run'ui

so

jedzienu

pirni

formulejumi.

21.

Kr.

jaatrodas

.krg]-,_lai

ta

$eografiskais

garums.un

platums

brtu

0.?,

22.

Kur

jaairodas

kugim,

lai

ta piatums

butu

g0"?

23.

Ko

sauc

par

platuma

starpibu,

un

kada

ir

tas

skaii l iska

vertiba

un

nosaukums?

24'

Ko

sauc par

garuma

starpibu,.

n

kada

ir

tas

skaii l iska

vertiba

un

nosaukums?

25.

Nosauciet

visus

horizonta

dalisanas

veidus

26.

Ko

sauc par

strel l i ,

un ka

to

sauc

krievu

valoda?

27'

Nosauciet

strefu

l-g

skaii l iskas

v€rtibas

grados

ar

noteiktibu

ridz

r.

28.

Cik gradu

viena

str€l5i?

29.

Cik

strelgos

alas

horizonts?

r

30 Kadusstr€lussaucpar galvenajiem? q

31.

Nosauciet

isus

divburtu

strCkuil

32. Nosauciet

isus

risburtu

strelSus

33.

Nosauciet

isus <<ten>

tr€kusl

34.

Nosauciet

dc

kartas

visus

strelSus

VO",

ceturksni

un NV

ceturksni

3

-

Navigeci ja



35.

Ka

ie{ala

hortzontu

ec

i4 a

un

ka

pec

ceturkSqra

kait iSanas

eida

grados?

Paradiet

o

zim€jumal

36. Ko

sauc

par

sto

kursu'

par

sta

kursa

iniju?

37.

Ko

sauc

pu'

t t t "o

t i ie l"u '

par. . is. ta,pei le jurna

in i ju?

38.

Ko

sauc

p^'

* ; ; ; l ; ; r i '

"

iaai

i r

td

skai t isanas

eid i?

n. l:

::::

i::

i::,'J.tl"t:::""#

horizonta

ttarumu

'l' ko parpatieso p?

41.

Pec

kadas

ormulas

pr€\ ina

Dn

]yras

judzes?

nZ.Xo

,uut

par

bakas

tkla5anas

t ta lumu

"?

43. Kads

utftfaSu#'

uttatu*'

Oot'

pie

tat<at

uz

PSRS

uras

kartem?

44. Ko

sauc

o"

"p"*-l lkas

atklaiana-s

ttalumu'

un

ka

tas

ieguts?

45.Kadam

olukam

alpo22a

abula

tr tT-63)?

46. Ko

sauc

par

AD'

ka

aprelina

as

sttaitt i- 't<o

ertibu'

un

ka

nosaka

as

zimi?

'

47.

Pec

kadas

"ttt" 'rtt '

pit i i"t"i"t

22'a

abulu'

apre$ina

u?



I I NODALA

Z E M E S

M A G N E T I S M S

14.

S.

KOMPASA

DATAS

ARIACIJA

Jau

s i rma

senatne

c i lveks.a tk lE ja

dzerzs

udu,

kura i p iemi t

sp€ jas

p iev i lk t

d ,ze lzs

n te raudapr iek imetus.

c lak konsta le ja ,

a

ar i

zemet

piemit

magnet is-kas

pasibas.

zemi

un

t_elpg

p

to uzsk'ata

par

magn€tu

ar magn€t isko

auku

ap

to.

Musu

dienas-

enjes

magn€t isms

r

labi iz-

egt l t ,s

T.ta

iesp.aids

.z

magneta

adatu

un

kuga

magn"ct iska

ompuru,o" l

z ina tn isk i amato ts .

apat

ka

magneta

st ien i t rYm

r

E iv i

po l i ,

a

j r i

2 " *"a

i r

d iv i

magnet isk ie-

_o l i :

magnet iska is

un magnet isk l is

s

po ls .

Mas-

net iskieun geogrdf iskiepol i -nesakr i t .Magnet iski is N pols , i .Lau, zlE-

melamerikas

salu arhipelaga,

un

ta apt-uvenas

oord' inates

r

iadas:

q , :74"

N

un

l " :100 'V/ ,

be t

magnet iska is

po ls

a t radas

uz S

no

Aust ra i i_

jut ,

, . l t l

a aptuvenas

koordinates

r

Sadas:g:6g"

S

un

1,: l4b"

Ort . Lai

izskaidrotu

zemes

magnet isma

edarbibas_

fektu

uz magneta

adatu,

pie-

l , .Tl , ,

Z. f : , .

magnCtiskuj.u

pold

ir

,A/

magnet isms,

Eet nragnet isk'aia

1v

pola

.-_5'

magnet is_ms.

agnet iskas

speka

ini las,

kas

iziet

o

Zemi:s

T1ql,c i1klJ

pola.

veido

uz

Zemes

virsmas

magn€t isko

auku.

sis

l in i jas

nos ledzas

emes

magret iska ja

v po la .

Zemes

magneLiska

ss

i r

ta ishe,

kas

sav ieno

as

magnet iskos

o lus .^Ta

e ie t

caur

Z"emes

ent ru

un ar

ze-

mes

geograf isko

si veido apmeram lo.5 ielu lenki .

. ,_{emg.s

m.agndt iska

auka

sp€ka

spriegumr

ahzaaar

zemes

vietas i r

daiAds.

Tas iedarbojas

uz_

d,zelzi ,

eraudul

dugunu

un

toi

_rnugn"f i re-

f1: : i : _ l1l_,mugnet iem.

tkar iba

no

magn€t" isma

zryemsanas

pejam

mlnctos

meta lus

eda la

miks tos ,

ie tos

n

pusc ie tos .

._fur.

magnctiski

mikstu

ryetq u

(parasti

riimiski

tira dzelzs)

sauc

T^._t: , l I ' ,

a

no

ta

izgatavots

st ieni t is,

novietots

Zemes

magnct iski ia

rauta

paralel l

zemes-

mag.n€t iskaj lm

peka

ini jam,

magnet izej-as

n parverlas

l : l_T lgnctu , lo

ta ja

induce jg l

{

(+)

i rn

s

(_ . - )

pot i .

ta ia ga la ,

kas

pagnezts

uz

/.emes

magnEtiska

1/

pola

pusi,

inducesies

N

malnet isrns,

.b,.^t*t^rj?ti.

p.rgti:zts

iz,

magnetiskA

S

pola

pusi,

induccsies

S- magnc-i rsms.Ja so s t ien i t i .nov ie to erpend iku l r i r i a [net iska jam

peka in i j "am,

ta_d

as

nemagne.t izejas

n

zaude

epr iek5

adus-oi

;ddi l ; ru,

t . i . ,

mag-

1 fa ,gotus

Novietojot

so

st ieni t i

Zemes

magnet iskajZ

auka

btraai

1pi

gi i . t t l

par

180') ,

gja

no

jauna

rodas

magnel isms,

r l rk lai

tur , kur

bi j ;

N

po ls ,

agad

rad ies

S

pols

-

un

ot rad i .

3t

' 1 , )



Par

magnetiski

ietu

metalu

(parasti eraLrdu)

auc

metalu,

no

l iufa

puguiu io i ; - -s f i in i t is , -

. * . .

magnt l t iskaia

auka

magnet izej ies,

eSl t ls

Lulnet i r foof

o_lus

n

vai rs

os

"nezaude,

t ie

pa. l iek. i lgaku

aiku

ar i

tad '

ja

rnaina

tienisa

iiiienu

ttieciba-

'91#;,ut:l:'ffltf,'ffibl,.ll" fil;".1

-

Par

magnet isk i

usc ietu

e. ta lu

t

"ur"--"tair i t

r. iegiriomagn€tismualcj i ?.auq9'. i3

aina

stieniSa

ta-

"olii,tii..i

bdpret"..'rTu,$[li:H

iT"ilr[i,]1"

l;ilr

died

i

4

a

ad

ar s

A

H c

smaguma

&ntra

un

pagrieZ-ur.

):ittlY,

Yui 9f'=^R1t=t'

tad

Tdata

ie4em

notei t<iu

tavokl i .

Atkartojot ,

5o

m9-

g i n a i u m u ,

m a g n e t a

d a t a

v i e n m e r

e q e m s

a d u

p a s u

3 i r "6 t t i

ka

ie f l r iek3e la

€g ina juma'

as

'V

ga ls

,bus

r €rs ts

uz Ze ines

m'agnet iskA

-

N

pola

pu : '

be t

S

gais

-

uz

Zemes

mag*ndt iska

pola.

pusi '

No

Zemes

iragnct isfra

lauka

spl ieguma,un-

virz ien?-,1t lot ig:

25'

at t

*rE"et,

adatas

siavokl is

daZados

punktos

l tz

Ar

vektoru

B

(;;';iiil i'':nfi:m

Zemes

a

nctismaJl'[:,1;l?;

*otri i ' r i -tpcf.,

hni ju

virzienu'

Spc\q

Z

projekci ja

z

pa1

iily"?

il

N

l,;k

H ,

l;;

;i:

:'lt:

;o?

*"'#;

*i

"tl

fi

:

; i ; t r ; " i t6 . -29 .

a t t . i ' ,p - r11

,bas

Srs

sastavda las

maina

savu

l ie lumu '

"illtrm-usq*-r::"1'ixlru-s;1'li:]3,"'

l"lTi"*,?";;

\ ' ; ' ; ' t l i ' " i . " r iO i id ;

; ;

pa '5u p€ku

.27.

at teta

or izontala

astarda a

ir ' '1i ; ;kr ' ; ; ;

; ;rT'k;ro"rr=tai ir l r_.

s

attela

horizontala

astaVdala

ie-

laka

par vertikalo ;;i;t;;lr, berzg' att€.la peks

{

s.akrlt r patie-sa-ho-

;;; ; i ;^pif i ; ; ; ;

f : i .

r_e+ki

tarp

horizonfa

lakni un

Zemes

masne-

tiska

speka

virzienu

urt

ir i .

inkl inaci jas,. lel , i^ '

, l^t i , , \ '^t

AB

(25' '27

un

e.'utt

,

un

o';;;;c

;i

ot.tq

,t

fX,';,i'#J*:tiiiri

l,H'iir?l

*ffi1

''IJ

lil;i';"ll

iT

;

, l'ox[';,,,,m,

, u

centr

c1

e

qr

,

no'

stasies

dl ip i

zem

1e41'ra:

Kaspi jas

ura

-

s7o,3,

Metiidla

ara

--

60",8,

Balti jzis

nra

-

72",3,

B:l'#3,iiJl,iZ:;E:

I (aras

nia

-

83o,0'

Tatad

Riga

kompasa

ar l-ata.

os.versies

ptuveni

70"- l ie la

le4\ i

at t ie-

crba

pret hor izonta

plakni.

Savienojot

ur-r . . . . todes

punktus,

kur

inkl i -

ff"r

l l l - '

l"l

fa

t\

I

I

t

- -

t)

27

Z

4 H (

o----+

26.

att.

a t t

36

28.

att.

29.

a t t



nacijas

enli is

vienl idzigs

.

_0,

egust

magnetisko

kvatoru.

MagnEtiskais

ekvators

r

neregu_lira

iera:api-oce,

a

[rusiojrs

divos

unr(rosar b,.. '-

e:iJ;sk?

ekvatoru.

.t)z.ma.gnEtis.ka

kvatari.;;'s;;'i"iriJ

pitiiri"'

rBiT-

pasa

adata

nostasies

oriZontari

29.

att.) ,

bet

r iz niagnotiskd

;l ;- :^;;;-

t ika l i (26.

t t . ) .

. ellyi pi"k4r.t_ua.gnela datu sp€ksF1uz zemes irsmasnotur ho-

rizontala

tavokl i

un

ff-s

virziena.'vertikalo

lar<nl,

as

iet

.ur1.

"cl l

H

un

T

vektoriem,aucpar

magnetiska

.i iar i",

pi ir i i i i .

;

; ie;A:

netisko

neridianu.

-

.

Pa r

.magne t i sko

mer id i_1nu

sauc

ie ro

usap loc i

z Zemes

virsmas,

o

veido

magnetislia

meridiana

pruLne,

E-rer'soyot

ernJuir;;;.

- -

Magn€tiska

meridiana

pr.akne,

l5ersojot atiesa

horizonta

plakni,

veido

virzienus_

-no.

ompasa.

datas'

entra

,

ni;;rEtisto

ar (ar-

)';;';';

magnetisko

S

S*).

.

Mggneta

adata,

u,

ty.rT

ie_darboja.s_tikai_Zemes

agnetiskais sp€ks,. ienm€r nostasiesmagnetiskaja

meridiana.

Tads

stavof i l is

var but

vai

-J

uz

sauszemes,

a. i

ar i

j i ra

uz

kuga,

kura

korpuss

un

ier ices

buveti

no

:-emagn€tiska

materialr,.

Ta

ka

ge.o_g"rafiskie_

oli^n.uukiif

-u,

magnetiska-

,:em,

tad

.arr,magnetiskais

meridiais

nesaki i t

, , g"ogiaf i .k;

; ; - ; tn;p

::em

radis ies

a

sauktais

variaci jas

e4lgis.

Par magnetisko.

ar iac_i ju

auc

teir \ i

s tarp

isto

un magnetisko

meri-

: i -nu;

to

apzimE

ar

burtu

d.

.-

Te ka

kompasa.adatas

eqemtajam

tavokl im

lot i

l iela

nozime

naviga-

;: ja,

tad ar i

var iaci jai

i r

lot i 'svar iga

nozime.

Ai l iar iba

no

atraianas

f ie-

r :S

uZ zemes lodes

ompasa

adata ,

nos ta jo t ies

magnet iska ja

mer id iEna,",er pa,gr ie_zt l_esp.vert ikalo asi

uz

vienu

vai

otru

[usi.

pr i t<t ist<l

to no-

:. ika

att iecibapret

kompasa

adatas

Nord galu,

turk ldt

_a)

ja

kompasa

.adatas. l /

gals

(vai

ar i magn€tiska

meridiana

N-

gars)

:rr '€rsas pa

labi

uai

uz

9"

pnai

no ista

meridiana

i

gala,

tad

vi i i?ci j i

r :

a r nosaukumu

' r

un

pi rms

tas l iek

p lusa

z imi

t+ ) .50 .

u t tc ta

prn [ t . ' a

:

l_ompasa_rozes-

entrs,

ANi

-

ista

iner idiana

1/

gals,

A1l*

_' . ;FA:

::ska

meridiana

1y'-

gals

vai. ari

kompasa

adatas

ni gais.

Tu"rklat

:a-+ern

"€ra,

ka.

kompass

atrodas

vai nu

u,

nbmagnetiska

ug-a,

ai

uz

sauszemes;

l )

i ,

kompa,sa

datas .v

ga ls

no 'e rS is pa

k re isT

z w

pus i

no i s ta

T-end lana

V1

a la ,

tad

var iac i ja

r

a r nosaukumu

l

un

p i fms

tas l iek

N .

l t

a 7

t l

t u A

N;

A '

'

\

.l

fi

\ l

\t

"

ll^

5\

31.at t

t Y m

C .

+ l 0 o

va i

d . " l o o O s 1

d

=

_ 1 2 "

vo i

d

=

t 2 0 W

30. att.

it7

32. att.



rni

u

zi

m

(

)

(

:,1.

:*,

l3d

l?,uu,'

rjliTJ:

iT,3ffi

'"t;i

l

fl

?,g."3

t i ska

kuga

va i

uz

s

i ia)-rso{

2,

t t€ la

edzams,.k

;:;h+1,i:[Jfifif,n?":x'Xx5st:g,:l&?:-i

'li

gala-uzoY#;l ,

variaci ja

r

0",

o

magnetiskais

eridians

akri t

ar

geo-

::1

qi

'"ft'fti:,

;

au;tf

u

ll

?';

fiIi'"

i'

$

'

i

n*

f;

3

:

.j'

l?

i."Ul:

Jl

il,*;';u,.

,,

geograriska

"r,

'r*

pusi

kompass

z

saus-

;^ti*,=*+iJ#*d:j;rtru*hi

*il;r#;;

ka

pec

zimes,

a

"ii"p€.-absolutas

u5tii6'i, 'aabfi eregriti,T;ult] lt i;

kuras

auc

u, 'Jionlii'

r-ir'"r'

""'"i;h';3r#?]Hs'.1il.';;;

kdrtes,

i.ii

dtr',

i{ p,

"#

+

f?

jq"}r:

,'"xx

1

fi

c*'

;l

'"-:

#i

t"oti

,'

z

;;.

o

".,

,.

,

i

#h:t

1,m

Xl

U:#3

,

]Tj

ffiii;fJf#-'f

,",'#"u":liq'{f

ifu

"14,f

-ffiill"T}fi

;;#gd

il;;;;;

aka

uz

magnetiska

ekvatora

[*$tp*,;ltt'il"#i"s:';;#*;

h,

*l

fi

::n*ry

:r

i#

df;idffiffi:;

*,#**

l'*t

#

i.wt*fi,ru[#

fi

t#,1.;#oyil'Aa+t#"itS**'1T*

:?jJis:'irtr :

:Tf;.

:

"f.i'l?;

{

l "

l

"&i

iri

I -"{i;ii

;

-

k;,'

,''

-fr

3

,X

*'i;;

iilru

q

f

l;

.

5

;;

d

v

et

e

:fr'

,'"",1?',

i,

r"'li

i

f

l;;

;;;

-

;;*xi'r-i:ii'ffi

il"ffi

il*1i*miJf,ixi#J'iu;;i

-:ffi

';'*

$#ii*

J

i"

a-i

:

i

l

ffi le"

*lt+:ru;

g

li.ii'

ii"rar.ai

kvatoril;t

jJ::t"u.;,i:,

_

nar,s3iiena

1

Ii'i*?hi1?l#,#ulln'tx,H,ttila:l;

h:s{ii:1i,.iilfti',"illti;Tali:.l:f'l*,[:i

iuras

ida

.u,t*J'Ni.'Is00,

o"'u'"'"diJu;

,3-6-o^99,,0.'S.'J*:;

:.t<1"J:li

i<oun

c

npllBeAeHo

fraS:ou##:;

"fli&x

f':tif|l'^.Y

ir:

;.d"i'

6

l

t-

ka ,

5o

kar t i

l i e to jo t

9bd '

Uuou '

" ' ru



paliel ina

par

0o,08

_qtda

uzmanigak

apskatot

so kart i ,

redzams,

a

vari-

aci j_a oradita

vairakas

vietas

uz-kartes.

Ta,

piemeram,

<<cKJr.

. '8o,0

o,r>

nozime,

ka

tur,

kur

. ir

Sis

uzraksts,

variaci ja

i r

3o,0

6'r, pie

tam

-sis

variaci jas_l ielums

tt iecas'uz

punktu,

kas

atiodas

uzraksta

centra.

BieZi

:1,9:^ lr l : , . i .13_-rlrr l . . tu

.t iek

9Ra

ur

uz

kartes

att€loio

oo*puru

rozi, pie_

rakstotga.dskartejozmai4u. 'Tq,piemeram, arte Nr. 1360 adas.komp'asa

rozes

r

divas

vietas,

un

tajas

_ierakstrta.

ariaci ja

att iecas

r.

g..ogiaf i i [o

P.unttg

ozes

entra.

Rozes"

edaf

s

,t il:t,

istajlm_

m..lAianu,fr

3"

,i+t,

skaiti5anas

eida.

o

izmanto

kursu

ail iksanai

st<.

araii)

Variaci ju

uz

vajadzlgo

gadu

att iecina

Sadi.

l .

piemers.

^

Dots:

Uz

pargaj iena

kartes

noradita

variaci ja

19b6.

gada

-

4",b

out.

G a d s k a r t e j a

a l i e l i n a S a n a s

. , 1 2 .

Aprel5inat

ariaci ju

1967. adam.


l) 1997 _

.1956,.=

I

^Sadj

(neatkarigi no datuma un meneia),

2)

Ld:0"

,12

X

l^l

l "

82:

I

{3

(p

al iel

na

s

I

3)

1956. .

, :4o ,5

gst

+

Ad:1" ,3 (pa l ie i inas)

1967. .

d:1o,8

Ost

2.

piemers.

,_ . -

Dots :

Uz_parga j lena

ar tes

d :0" ;5

o ' i

a tb i l s t

1g55. adam.

Gadskar-

le ja

samazina ianas

" ,15

ada.

Aprel5init

variaci ju

l9-68. adam.


1) lg9s . . -

1e55.. :

l 3

gad i ,

2)

Ld:0" ,15X

l3 :

[o ,gb :2 - " ,0

samazinas) ,

3) 1955. .

d:

0o,5

6" '

L d :

2 " , 0 ( s a ma z in a s )

1968.

.

d :

f

,5

W.

.

Pddcja-p. iem€ra

'r

magnEtiska

variaci ja gadu

no gada

samazinaias,

t .

i . ,

magn€tiskais

meridians

uvojas istam

meridianarn-,

idz

beidzot

sa-

kri ta ar to, un variaci ja bi ja_ ' . P€c tam magnetisk'ameridianaN- gals

saka

noversties

no ista

meridiana

1y'i

gala

uz lZ

pusi

-

saka

palielina"ties

w-v.ariaci j .a,

.un

1968.gada

variaci ja-bi ja

lo,slv.

Lrdztgi

var ' izmainit ies

arr w

variacija,

ja

uz

kartes

noradits,-

a

ta samazinas".

edzieni <<sama-

, jn4:.r l -n <pali .el inas>asaprot

ka

karte dotaja

gada

esosas

variaci jas

skait l iskAs

ert ibas

zmain

.

Aprc[ inot_variaci ju

ekosajam

gadam,

sevisfa

veriba

javelt i

t iern

ga-

di jumiem,

kad

variaci ja

samazinas

un maina

savu

nosaukumu

vai

"nu

no O'r

uz

ln/.

ai otradi.

Magnetiskas

anomalijas.

Atseviskas

vieias uz

zemeslodes

Zernes

magnetiskais_auks ieverojami at5f iras no apkarteja magnetiska auka

elementiem.

adu

p.aradibu_

auc

par

magneti iko

anomali iu,

un to rada

d_otaja

{?i9n1.zem

jlras

dibena

un

sauszimes

esoSiemagnetiskie

dzelzs

rudas

s la4 i .

S ie

s la4 i nere t i

eg ls t

magnet ismu

o

zibens iper ien iem

lek-

tr isko

ladi4u

iedarbibls

rezultata.

Ma[netiska

anomali ja sastopama

sa-

mere pla5os

ajonos

ka

jura,

ta ari

uisauszemes.

Rigas

juras

i ic i

mag-



netiska

anomali ja

r

sasiopam?

ufg pie-

zejas-

o

Daugavas

-rivas

n

fLt

rurt..

ajglla

""

W;;5;'ttntittitrrr'

omu

uras

ici

"tirtlS;t*i,rllrl-

"";firil;";;;niatilu

r iusares

akas

uvuma.

eit

variacijas

r[k,

bdt

alak

nra

a

;

ti^k;i

rZi

graai.

Ari

Balti ias,

elnaja_unrcitas

u-

#ltii'jtq'it*ft'#ffiipi';i',#i','4;':lr:,4,:f,

p

a

tr

audtu

p atu

rin

u'"

J1'il;li,1ot":,

i:ffi?"h,-i.il,iilx"a

n

aHoM

rrlffr

:*i'f:;

,""%:o;"it"ffi:qf;'?5i,f,1r

l'i"frTffi

"'#iJIT;

o

;

o'r

idz

10oo",>>.

as

nozimc,

.,

sria

raldna,

o ier,obeZo

epaitraukta

ika

lini ja,

variacl ia

ar

but

robeZas

o

1oO*t

idz

l0oO"'

;lx;#gx1't.h1';*?*xlll',t":'l*i;lJ,",K"1iH

:::#:

l i ias

bspeiamo

kai t l isko

er t ibu

obeZas

n

nosauKumu'

", "'v;i';l;"b ;t

^';;ileiirroa.

anoma

ij

as

punkti.

Tos_

.pzime

r

para

to

f,',tx-i's#t,,*,,if:1y'Hil.-,"xaltr;U; ,,'

Ronu

salas,

ur

apk-arte:a

rJ"", iariaci ja

it

4-- '56

O'?'

bet

Saja

punkta

::i;i ,"#":ti,iii,,x$::*'"tj'"11:"#'xt?

no,

it

.

o

Z

,

*e*

*.,",rri,:m,+

5:.i

i"I]il':'f

%,iJ]

,fr?,"i

fi

J,i#

aci ju,

iespejama

l

#iJ*,qh"*il'uiif

1#ti1?il;.i,t',ln[?rxrtx"

,f

f,ff

.:T;

ipskatits epriek5.atat< pskatit-sonkrets igTgt '

; ;J

[.ffi{"

il

;,*dhf

, ",

:

.

?

,-Jt"j

l?

jT,?i

.ti

gH,l'

rl'i

l

aprek ina

ar iac i ja

1966.

adam

'

Apr€\ inat

v-ar

algebriski

un

graf iski '

I.

Algebriskais

atrisinaiums

l.

Aprel ,<ina

idejo

var iaci ju:

1955.

.

d

*

10o,0

O"

maksimala

anomali jas

var iaci

at

lo,0

9"i

minimala

anomali j

sva r iac i ja

Anomalijas

izmai4a

9o,0.

2. Vid€ja

anomali jas

var iaci ja:

9o,0 :2 :

4o,5

t t

-.{-

1",0

O't

(4emot

minimalo)

3. Variaci ja

Starplaiks:

videja

d:

5o,5

1966. ada:

1960.

. -

1955.

. :

8 'X

I

l :

a88 '

Videja

variaci ja

Paliel inaSanas

O"t

-

1955.

ada.

11

gad i .

:

*

lo,5

(Pal ie l inas)

d

-

5o,5

O't

1955.

.

+

l',5

-

a7o,0

O*t

1966.

adam.

40

Variaci ja



:

l l .

Gral iskaisatr is inajums

_lt{em

ompasa rozes

centra

punktu

,4.

Kompasa

rozi

attelo

magneta

adatas

veida.

TA

zimetaatbi ls to i i

variaci iai 7o.0O*t.

Attelojam

sta un

magn6tiska

meridi-ana

galus.

ryemot

era

tz kar-

tes do to min ima loun maks ima loanomal i jas ar iac i ju (33 . a t t . ) . Uzska-

tamibas

def

attiecigos

variacijas

le4lus

ztmejam lielakus. Pie kompasa

centra33. att€la

paradit i

Sadi

er l l i

(no

l . \ Idz 5.) :

l ) m in ima la

anomi i i jas

var i2c i ja 1955.

.

1o ,0O" ,

2) maksimala

anomaii jas

variaci ja

1955.

.

-

10o,0O',,

3)

variaci jas

maksimalA

zmai4a

9o,0,

4 )

v ide ja anomal i jas

ar iac i ja1955.

.

5o ,5O" t ,

5)

videja anomali jas

variAci ja 1966.

.

7",0

g ' t .

Magnetiskas

vetras.

BieZi

pekS4i

zmainas

vis i

t r is

Zemesmagne-

t isma elementi: ar iaci ja, nkl inaci ja un spriegums.Sadasparadibassauc

par

magnetiskam

vetrarn. TAs

parasti

ilgst no da:zam

stundam lld,z

da-

Zam dienam.Nov€rojumi

ada,

ka magnetiskas

etras

saist i tas, r Saules

elektromagn€tiska

zstarojuma

izmairlam,

plankumiem

uz

Saules

un zie-

mef

lazmam.

Ziemelblazmu aradi5anas

orada,

ka

iespejamamagnetiska

vetra.

Magnctisko

vetru laika

videjos

platumos

kompasaadatas

pek5qras

svarst ibas

asniedz

' ,5,

bet

Arkt ika

pat

50' un

vairak.

Sfersojot

ura

magnetiskas

nomali jasajonus, npigi

anov€ro

om-

pasa

adatas

rozes)

svarst ibas.

a novero, a kompasa

data

paliek

ne-

mieriga

un gruti

noturet

ugi

uz

dota

kursa, eteicams

z rsu aiku urpi-

nat cefu,orientejot ieseckrastapriek5metiemai debess pidekfiem.A-

cen5as

uga

vietu bielaknoteikt

i

tadiem

pa{r€mieniem,

kurus

neiespaido

kompasa

adatas

svarst ibas.

Ni

Nn

Nm..

. . lzdarot

pargaj ienus

uras

un okeanos,

a4em

ver5,

I

,

|

| ,*^.u^

ka

kras tu

uvuma

un iek5e jas

l ras

ZemesmagnEt isma

' -1

. L / /

elementi

samera

abi izpEtit i

un to l ie lumi

precizi

no-

te ikt i .

Talak

no

krasta

magn€tiska

variaci ja mazAk

preciza

un

kfnda

var sasniegl

r2o.

Apskatot

Rigas

juras

l ida kart i

un uz tas

dotas zi-

las par Zemesmagn€tiskosthvokli hcr, redzams,ka tas

diezgan

nevienmerigs:

daudz

magnetiskas

anomali jas

rajonu

un atsevi5fo

anomali jas

punktu,

i t sevi5l; iaus-

trumu

un dienvidaustrumu piekrastd,

Daugavas grivas

rajona.

Balt i jas

j lras

austrumu

piekraste

no Ventspi ls

l idz Liepajai

magnetiskais

stavokl is daudz

vienm6ri-

gaks.

Ari Irbes

Sauruma nav

atz\mdti magn€tiskas

anomali jas

ajoni.

15.

.

MACNETTSKATS

URSS

N MAGNET|SKAIS

ETLEJUmS

Virzienus uz

juras

nosaka

ne

vien

attiecibd pret

istiem merididniem,

bet ari attieciba pret

magnetiskiqm

meridianiem.

(ompasa

adata

uz

saus-

zemes

vai

ari

uz nemagn€tiska

kuga nostajas

magnetiskaja

meridiana.

Si,

ka ari

citu apstaklu

de-[

r magn€iiskais

krirss

un-magnetiskais

peilEjums.

33.at t

4 l



P a r

m a g n e t i s k o

k u r s u

( M K ) s a u c

le4[<i

pie

kompasa

rozes

centra,

skaitot

no

mag-

notiska

meridiana

N

gala (Na1) lidz

kuga

dia-

metralajai

plaknei, no Nm

caur

O"

vai

pulk--

ste4a

raditaja

gaitas

virziena.

Maksimdlais

lie-

lurns - 360".

Lenkis

NÂD

(3a. at t ' )

ir kuga

magnetis-

kais

kurss.

Pa r do t f ,

p r i ek5me ta

a

g n e t i

s k o

. p e i -

I

e um

u

(MP) sauc

le4f i-pie

kompaga

{o?e:

."ntra

no

iragnctiska

meridiana

N

gala

(N*)

lTdz

virzienam

uz

doto

priekSmetu

no N

caur

-

O"t

vai

pulkste4a raditaja

gaitas

virziena'

Mak-

simalais

ielums

-

360' .

a

Lenkis

N'AB

(34. at t . )

i r

pr iek5meta

B

magnet iskaisPei iejums.

KONTROLES

AUTAJUMI

l .

Kads

ir magn€tiska

kompasa

darbibas

pamatprincips?

2 . K a d i s p c k i i e d a r b o j a s u z m a g n e t a a d a t u , p i e k a r t u t a s q m a g u m a c e n t r d , u n k a

l iek

tai

nost i t ies?

3.

Ko

sauc

par

magn€t isko

meridianu?

4.

Ko

sauc

par

magn6ia

polu

un

ko

par Zemes

magnet isko

polu?

5. Kur atrodas Zemes magn€tiskie poli, aptuvens to q un l'?

6.

Ko

sauc

Par

komPasa

var iaci iu?.

7.

Ko

sauc

par

Zemes

magnetisko

ekvatoru?

8.

Ko

sauc

Par

i2ogonu?

9.

Ko

sauc

Par

agonu?

10.

Cik

l ie la

ir

maksimala

var iaci ja,

un

kur

ta

noverojama?

11.

Ka

izskaidrot

to,

ka

magneta

adatas

N

gals rada

uz

ly' ' bet'ne

uz S?

12.

Ko

sauc

par inkl inaci ju?

13.

Ko

sauc

par Zemes magnetisma

spriegumu?

14.

Ko

var

dabr.rt

o

izogoniskas

kartes?

15. Ko dod izokl iniskaskartes?

-

16.

Kas

att€lots

uz

izodinamiskam

kartem?

17.

Ka

praki iski

konsthtet, vai

dotaja

momenta

un

vietS

ir magnet iska

vetra?

. l s . K o S a u c p a l m a g n e t i s k o a no m a l i j a s r a j o nu , u n k a t o a p z im e u z j u r a s k a r t e m ?

19.

Ka

un

kur

uz

juras

kartem

apzime

magnet isko

var iaci ju?

20.

KAde

uz

kartes

dot6 var iaci ja

jaatt iecina

uz

doto

gadu,

un

ka

to izdara?

21.

Ko

sauc

par

anomali jas

punktu, un

ka to

apztmE

uz

kartes?

22.

Ko

sauc

Par

magn€tisko

kursu?

29.

Kad

variacija

ir ar

plusa zTmi

un

kad

ar mrnusa

zimi?

24. I(o sauc

par

magnetisko

peilejumu?

2b. Kadu iespaidu ui dzelzs

stieniti

atstaj Zemes

magnetisma

sp€ka

linijas?

26.

Kadus

metSlus

sauc

par

magn€tiski

cietiem

un

kadus

-

par mikstiem?

i

/



I I I

NODAL-A

KUqA

MAGNETISMS

16.

S.

KOMPASA

DATAS

EVTACIJA

Dzelzs,

erauda

un

leta

pr ieksmeti

Zemes

magnet iska

auka

iespaida

magnet iz€ jas_, ,

egust

sav_u

magnet ismu sk .

12.

5) .

I (u$us

un

to^ er i -

ce_s, as

D_uvet l a lvenokart

no

dzelzs

un terauda,

var uzskat i t par

mag-

net iem.

Magnct ismu

ug is

iegust

jau

buves

sakuma.

kad

sa i<as

i l ; ,

P.{algu,.

orpusa

utt .

montaza.

Tada

veida kuga gareniskie, fersu un ver-t ikal ie dzel i , iun teraudi

r

pal ikuSi

par

magncTiel i .

Magnet iska_kompa.sa

data (kompasiroze)

uz

ku$a

atrodas

ne

t ikai

lemgs.magnet iska

auka

iespaida,

bei

ar i

to magnot iJko

pet

u- iespuida,

Fo

aq4

kug.a

kgrpgss,

virsbuves

un ier ices.

Bez

Tam kompisa

udutu

vci

iespaido

uga

elektr iskd

aparatura

un

vadi.

, -_ ,Y i : ,

io .magn€t isko

pekukop iespa idd

ompasa

adatas

V

un

S

gal i

{por r )

noversas

v iqns

uz

v ienu,

o t rs uz

ot ru

pus i )

no

magnct iska

mer ' id i_

4l_u n

ie4em

att ieciba

pret

to noteiktu

stavoki i ,

'nostajas"ko*pr.u

r.r i -

d i a n a .

. . l g l

L q t p u s _ a

m € r i d i a n a p l a l l n i

d o t a j ap u n k t au z k u g a s a u cvertikalo plakni,

ku: ie

9a.ur

magn€ta

adatas"

pbli"m,

kura

[ikarta

adatas

smaguma

centra

ta,

lai

varetu

brivi

griezties

ap savu

vertikdlo

asi.

.

P a r

f o r n p a s a

m e r i d i a n u

s a u c

e d o m a t u

i e l o

p u s r i 4 [ < i

z Z e m e s

virsmas,

ko

veido

kompasa

meridiana plakne,

skersojot 'Zemes

irsmu

un

ejot

caur

dota

kompasa

rozes

centru

uz

kuga.

_Komp.asa

er idiana_plakne,

fersojot pat iesa

hor izonta

plakni,

veidos

uz

tas

Sadus

irzienus:

) uz

N

pusi

-

apztme

ar . ly ' t

un 2) 'uz

S'pusi

_

apzlme

ar Sr.

. {1.u1

kyga

bez

galvena

kompasa

r

vel c i t i kompasi

(stures,

kontro-

les ut t . ) , tad katram iio t iem ir savs kompasameridiairs.

Par

kompasa

adatas

deviaciju

sauc le4 i

uz

patiesa

horizonta

plak-

nes,.kas

izveidojas

starp

magnctisko

un

kompasa

meridianiem,

iem i<rus-

tojoties.

Deviaciju

apztmE

ar

burtu

6

(delta).

-

_

Kompasa

adatas

deviaci ja i

i r

skai i l iska

vert iba

un nosaukums

vai

z l m e .



1 . . ' I : . ' i ' :

.

skait l iski

deviacija

ar

but

no

0o

idz

180'.

Ta

bus

iela,

a

kompasa

tuvuma-bus

uga

"itln""lr

;;"lil;,i,

ntugt'di.*u

vai

ka.ds

dibiskais-

ai

; ;k;G;;-rrE"ctr.

. f

u

O.uia. i :a ' l iela,

"o

samazina,

ai

ta

bltu

ne

lie'

laka oar

3-4".

Pie

deviaci jas

kait l iskas

vai

minusa

zimi:

vErt ibas

pieraksta

nosaukumu

ai

l iek

plusa

t r m

1) ja komPasa meridians (ar i kom-

pasa

datas)

l l

gals

ly ' t

noverSâs

o

mag-

ici i i toa

meridianf

N.

gala

uz

9".

pusi

(pa

l; i ) ,

tad

pie

deviaci jas

skait l iskas

vert t -

, tu. ' i i" iutuita

nosaukirmu

't vai

ari

l iek

; l ; t ;

z1mi .

35.

a t te la

$^z

Qo'

Qst

va i

5=z

-f

10";

2 \ ia

komPasa

mer id iana

(ar i kom-

pa.u

id 'u tus)

N

gals Nt

novdr5as

no

mag"

iciGr.a

"rfalani

N^

gala

, .V.

pusi

(pa

kreisi) ,

tad

pie deviaci jas

*ai t l iskas

v€r

t ibas

pierakstanosaukumu 'Yl at l leKml-

"u.a

'

, imi.

36.

at t€la

6o'15o

V(

vai

6o.

-

15".

Deviaci jas

l ie lums

un

ztme

atKar lgl

no

kuga

kuisa,

materialiem,

no

ka.

uzbi-

uets

kfigit,

un

io

novietojuma

atlieciba

pret

i .o-put i ,

' tua

ar i

vietas-

geograf iska

pla-

5.

a t t .

36.

att.

Lai

labak

saprastu

ugu

kllTu'

etehmi

z

deviacijtt.fi:1t:t^t-1..1,1

u,

f,ugu

pri.f.Stfaju

lCrsari

novietots.cietas

zelzs

iienitis

r

pastavlgu

masnetu,/ pols anaJa^6"i ia

"t.S

pols reisaj.q."ft3-37'-a0'att ') '

'^ ' " " iL; i

f r t ' r - " r r f , r t . j rnat

,

si ieni t is

raradits

p.at ie l lnata

e:da,]

t , . .av/ in

*,

*

*

T.

i: ,'

'

-;;

iJ,{-, %,

tj;l'

's:

Ji

"'

1;

''

1 :ffi

,

l

l,,

x';'{'"

galu, un

tas

noversi.?..-ui

-lZ

pusi no

N*-un

ii:r1ems

irzieiru

Nr''

I

f

I

I

6

"

10 'w

38.

att.

44

A

37.

atI

39.

att.



. .

Kug im.e jo t

r ku rsu

g ' t

(38 .

a t t . ) ,

dev iac i ja

r

poi i

v ienadi

ietekme

kompasa

adatas polus

uri

t ie

ana

nenoversisies.

\qg lq .e jg j

a f

kursu

S

(39 .

a t t . ) ,

dev iac i ja

r ,

mag _eta

t ieni5a

etekme

r

preteja

stavokl im,"kad

,.

Kugim

eLgl

.aI

kursu

V

(4d.

att.) , deviaci jagal i no magnetiskdmeridiana

netiek

novirzit i .

Apskatot

Zemes

magnetismu

un

ta

ele_

mentus ,

redze jbm,

ka

Temes

magn€t iska

lauka.

priegu.ms

iea

g,

pal iel inoties"$eogra-

l i ska jam

pla tumam.

Taddl

kuga

dz i lzs

un

0o,

o

magneta

stieni5a

no

magn€tiska

meridi-

_

piemeram,

0o

O"r,

o

kurss

bija

1/.

i r 0", kompasa adatas

Nt

ter_auda_

alas

l ielos platumos

magnetizesies

f , r r .du_ua_

alas

Ie IOS

pla IUmOS

magnet lzestes

vairak,

bet

vismazak

uz magnetiski

ekvatora.

Kuga

magn€tisma

iespaids

r1z komnasa

yq,

.m,agn€tisma

espaids

uz

kompasa

adatu

daZados la tumos-bu s

aZads.

as

no-

zime,

i

g

deviaci ja

mainas,

mainot

kuga

kursu, ka ari mainotiesgeografiskajam

pla-

tumam.

, F.1

minetaj iem

emesliem

kurss

un

pla-

lums)

dev iac i ju

espa ido

ar l

daZ i

c i t i

e id i -

juma

aps tak l i , iemeram,

l)

kuga

krava

(terauda

vai

dzelzs

z-

s t rada jumi

a i dze lzs

[da) ,

._

_2).

kuga.korpu.sa

atr i .c inajumi,

ekart igi

pietauvojot ies

ie

moliqa

vai

jura

l ie.cit_q

uga

borta,

zibens

sp€rieniem

u$i

utt. ,

_3)_ i lgaka

a l iksana

z

v iena

un

ta

pasa

iu rsa

ura

parga j iena a i ar iosta stavot pie molina,

4)

korpusa

un

citu ier idu

elektr iska

metina5ana.

5) korpusa

un

ieridu

emonts

un

parbrlves.

. '5 lgq

korpusa

rnagn€tisma

espaids

uz

magneta

adatu

var but

pat

i j l - ] i . l : t \1. fusi l

mainoi

Sr:g,

nragn€1a

datZ

grieZas

idzi

kug;; '" ;

Kompass

lus t

ne l teLoJams.

lade l

nep iec iesams

zdar l t

t a

saucam6

dev i_

ac i jas

zn ic inasanu,

. i . ,

samaz inasa i ru .

to

sauc

ar i par

dev iac i j ; ;

[ ; ; -

pens€Sanu)

i(z iespejamai.minimalajai

€rt ibai.

To'

izdara,

radot

kom_

pasa

maji+a

zem

kompasa,kai l i4a

maksl igus

magnetiskos

p€kus

u,

au-

b.iskier magnetiem.Magn€tus zverasun iovieto"ko,npu.i maliaa ta, lai

t ie

rad i tu

1a_du.mqg le t isko

auku ,

kadu

dod

kuga

korpr lss

n

ie r ices ,

iku ;

ar

pret€ju

zimi,

tad'cl

katrs

kuga

kompass

r

dpgadats

ar

speciala.

Gri-

c€mun

magn€t iem

ev idc i jas

ikv ide5ana i .

'

P€c

sava

raks tu ra

kompasa

dev iac i ju

eda la pusr i4 la ,

ce tu rks4a

n

sansveres

eviaci jas.

_ .

Pusri4[a

deviaci ju

ada

ma,gnetiski

iet i

metal i .

To

iznicina

ar

pasta-

'igiem

.magnetiem,

kury,s.

n_gv_iet"o

ompasa.

maji4a

zem

kompasa

k'ailir,ra

gareniski

un

sl i€rsam

att ieciba

pret

ku a

airm"i iaro-pT;f; ] .

nusriqrh;-d' ;_

v idc i ja ,

kuga

kursam

maino t ies 'no

o

id r

960 . ,

u in ' , ,uuu

z imi

va i no_

saukumudivas reizer.Jg_1o.att€rografiski, a veido rinr.t iaairr, p;; ; i rr-

\ iem

lidzigas.tiknes.

tterojot

rafTski

;arso,l"i ia.i:" '1si.-,ioi

,if. i,

i egus t

i nuso ida lu

rkn i

4 i . "a t t . ) " .

.

ceturksqa

deviaci ju

ad.a

z

kuga

esoiie

magn€tiski

mikstie

metal i .

l"î : l l : l l l

ar

speciatiem

ikstas

dz€lzs

tienisiem

ai

rSeta

umbam,

u-

ras

novreto

takus

ompasa

ail ir ;ram.

ursam

mainoties

o

0" l idz

360..

45



*

ceturk5na

eviacij

mui 1.,t1u,1':T:,:ti

nosaukumu

etras

eizes'

Ceiurk-

::T'i:f

;

i#

iir

=q1i'

1

i :: li'?li;

lu ' ia. i1u.

ikne_parad1ta.42'

tt?]1;,.-

,

' --a

vai

otra

S

nsveres

ev

ac

1 '

r

F

;

i,1,.

IxgiT

"'

,

"T

l'u\';",

;ztr}-'tfi

m

a

snctu

'''-

Sansveres

eviacijt.l?fJ;il

"1ulii*u'lr'".*ilat,

p":11:'?3,#X?Xtll:

|3':xJ$'"'u|*t:::'-aji4a

mi.si4.a

:?::'1."^,ti*:':3'

$*srlltromagnetiska

?:':1"0#'J-:,xlll:'H',t".fi#:ilixnl;i

#1?,-1t3,1il::;ff

i':f;

a*,*ruffi-,?iithTl'"'f?i'?ri,ftd;T,,:1l"t"il"lli

,.,,ff",tl;'#l,T;l',:j$,fi'l*iit,llil;-',"*:,1,"#1,'

evidciia,.tq:,1"9.1:

l;.,:'fft:iHT[]

]Jii "Jr"r.ii&*agnctiskais

auks,

as

Ja

ta jos

ies l€dz

a t

,

1 0 0 0 1

41 .

a t t .

, c

^ o

h t

-o

-J

" r o

42.

att.

l

I

+a

r'{ti:r"I"Ht$riifiU}friffi

lr}i,f

i''i;ttlff

{:#i

ffifiiffiflil',urffi;f

fi

tH+#fu*{*ffi



K( vai

n4(

I .

DEVIACIJAS

(hompasa

n

magnEt iskiem

Dev iac i ja

DARBA

TABULA

kursiem

k p€c

katr iem

10")

KK

vai MK

0"

100

6

20'

80"

40'

50"

60'

70"

800

90"

r00'

I 0 '

l20o

I

1 3 0 . '

140'

150"

160'

I 7C"

lB0.

*2" ,3 1O' t ;

f l o ?

- L l o n

*0',5

1O't1

-0",0

(v)

- 9 0

n

_ ? o 2

-40

0

-4"3

- 5

, t

_ Q o 2

- z

r O

_ 1 0

- 7

i 180"

:1900

200'

210'

220.

i230"

240"

250"

1260"

270"

tQno

290'

300'

310'

320"

B3o'

340"

850'

3600

-0",7

ur)

*0' ,3

1P't;

+

1",3

+2",0

+3',5

+4",0

+4",3

+4",5

+4',5

+4',3

+4',0

+3",7

+3"5

t o

, u

+2",5

*2",3

1O,r;

Deviacij

a

Dev iac i j

a

K vai MR

2.

DEVIACIJAS

ARBA

TABULA

(kompasa

n

magnetiskiem

ursiem

k pec

katr iem

15.)

Dev iac i ja

KK

vai MR

00

30'

450

60"

750

90"

I

05 '

120'

135'

150'

165'

180'

-oo

4

- l o n

- 1 o , 6

- t o

n

_ 9 0 A

- t " R

-no R

+0',6

r to n

+3",4

$r)

(v)

(o" ')

I80'

I95'

,210'

225.

240"

255"

P70"

295'

300'

315"

330"

345"

Stic'

+3',4

(O"r)

+4',6

+5',4

+5',8

+5',8

- r40

A

+2",S

+0",9

+

l ' ,0

*0",2

1O"t1

-0",4

(v)

vai

Liepajas.ostam.

as

pats

sakamspar

parejam,

mazekdm

vejas

ostam,

k u r

n a v

d e v ia to r a .

_R ig_u :

s ta

i r

d iv i

dev iac i jas

por igon i .

iens

no

t iem

at rodas

Dar r -

ga'a,

Milgravja

rajona,

un

domati

mlziem

kugiem,

vzr ieskaitot,

l i ,

47



poligons

r

i [ ra

pie pie4em5anas

ojas.

Saja

pol igona

znicina

deviaci ju

iieiiem

zvejds

kugiem

un

kugiem

-

b|z-em.

Te

ari nosaka

radiodeviaciju

visiem

kugiem,

kas apgadati

ar radiopei lekf iem.

adiodeviaci ju

Saja

_poli '

gona

nosaka

pec

Daugavgrivas

adiobakas.

a

ka

5i

radiobaka

strada

ar

[ar t raukumiem,

ad,

nosakotdev iac i ju ,

o

iedarb in4

ec_p iepras i juma. .

- -

Talak

dot i

magn€tiska

ompasa

deviaci jas

darba tabulas

paraugi.

Sis

tabulas piel ietotas-ari gramata ievietotouzdevumu atr is inaSanai: . ta-

bula

--kompasa

vai

magnetiskajiem

kursiem

ik

p€c

katr iem

10", bet

2. tabuta

._

kompasa vai

magnetidkajiem

kursiem

ik

pec

katriem

15',

pie

tam diviem

daZadiem

ompasiem.

17.

S.

KOMPASA

URSS

N

KOMPASA

EILEJUMS

lzdarot

pargajienus

ura,

sturesvtram

ienmer

anotur

kugis

p€c

kom-

pasa

uzradijumiem,

.

i . ,

jastur€

ku$is

pec

zdota

kompasa

kursa.

Nosakot

kuga vietu

-pec

krasta

priek5metiem,

aiegust

virziens

no

kuga

uz Siem

priekimetiem, . i . , ja izdara5o priek5metu ei l65ana eckompasa, aiegust

izr

audzlli

priekimeta

kompasa

peilejums.

Par kompasa

kursu

(KK)

sauc

e4[ i

p ie

kompasa

ozescent ra

no kompasa meridiana

/fr.

gala

lidz kuga

diametralajai

plaknei, pie

tam

no

iVr,

aur

O"'vai

pulkste4ra

aditaja

gaitas

virziena.

Ta

maksimala

v6r-

t iba

-

l idz 360".

Le4( is NkAD

(a3,

att . )

ir kompasa

kurss.

Pa r do ta

p r i ekSrne ta

ompasa

pe i l e j umu (KP) sauc eq {< i

i e

kompasa

rozes

centra no kompasa

meridiana Nrr

gala

lidz virzienam

uz

doto

priek5metu, ie

tam

no, ly 's caur

O" vai

pulkste4a

raditaja

gaitas

virziena.

Ta

maksimala

vcrt iba

-

hdz 360".

Leqr\ isNr.AB

(a3'

att.)

i r

p r iek5meta kompasa e i le jums.

'

Prakt iski

uz

juras,

izdarol

pargaj ienus,

iena

un

taja

pa5a mom_enta

kug im i r

v is i

t r is -kurs i :

s ta is kurss

IK, magnet iska is

urss

-

MK un

kompasa

kuiss

- '(( .

Tas

pats

ir

at t ieciba

uz

peilejumiem: P,

MP

un

KP

-(44.

att.) . K at5\iras no UK

par

var iaci jas

ieiumu,

bet

MK

atS\ iras

no

K1(

par

deviaci jas

ielumu.

(P

atSlf i ras

no

MP

par

deviaci jas

ielumu

Nfu

lY o

A

I

I

I

43. att.

18

44.

att.



un

MP

no P

-

lr . :^y: r i i l t - r .

ietumu.

ar

pie4emt,

a

vienlaic igi

r

t r is kompasa

ozes:

<ista>

kompasa

roze,

<magn€tiska>

ompasa

oze

un

<kompasa>

lg-putu

roze.

t

ka

visas

tr is

rozds

ci ta

virs

ci tas.

.

Ja

p_argaj iena

aika

na.v

var iaci jas,

ad

mrgnef iska

Jze

sakr i t

ar

isto

rozi ,

un

istais

kurss_-", t^T, l . td4q"

agn_et iskaium-tur.um

u

rrr , ,

a"uiaci :ur,

i1[ n' iHT,,t,iq.i:li':T:"%1 ,xT,x*nr, *1,11],-ix

i ,:

îk

W'

T

.

?',1

T

,1,

J:J;

fl

'

?:f;;*,

;:

-*:

, i

J

* i*iXl:

ei le jumiem

IS .

S.

DEVIACIJAS

TZRAKSTISANA

NO

TABULAS

Praktiskideviac.i jas.poligona il iku_Boeviaciju osakauz kompasa

kurs.iem.

ade

.tabu.tas

ita.?eviacija

r<

-pec

[;tr i ; ; '1"0;

vai tb.

atbilst

t ikai

kompasa

ursiem.

Ta

ka

atl ikusas

h."lacjr.- ' r iuritr i .r.a

vert iba

r

trH:ilou3#,ili, i:il;ff

xti:i"ix11"#,'_iif

:-T#;IXi*:;:*

stiem

kursiem

ziakstit

no

tuUuli,

G

roj

ms

to,

ka-

iarpib

starp

;

u;;ljffii

i,l"l"i,5lluri;,]l'r

i:[x'j;

frt

#;i"+*,:i:i"t ill,:,:'f

ti',';;:\h'fl

**,::'9;;ihff

rial

' :Y,^'' i:l]' lii 3p'jl Fi': flJ'['T,i-i 1T:i:.H;l; ,

abulu .

zmanlo io t

ursu,

^kur .a

<]yaa

_

(

auZi

graa i

t { (

v ie ld

MK),

un

l{i:if{i*,:'f:6;1,?,î ":,i;,t*f

:.'nlriir)1?ff

?

:ily;JXtr

is ta

kursa

skait l isko

vert ibu.

Noteikt i

ia ievero, a,

katram

kompasam

r

sava

deviaci jas

abula.

De-

viSci ja

no

ta6ulas

jalzraKsta

r preciz i tat i

ldz

Od,t .

--

--* '

r \o

r(ompasa

ai

magnet iska

kursa

skai i l iskas

vert ibas

atkarrga

devi-

aci jas

tabl l j .=_l : l i :1:1gnas

kart iba

iJev. iaci j

s

izrakst isana

)

.

,.,oui'L,liiT:ffii,i,?ffii'ii,i'l#,iflfl.j'i:if,,:"1;..,0x,",,.,]#'i,

ffi

i,:'#{'$J{ffi

r'ilhffi

ii.,'##

ev iac i ja

2" ,4

(c i t s

ko inoass) .

ffi

h'i["#'iaii',1'T,o,"u',?,:i*Jaift;itl**;

."i,

mainas

i"p*.i"nari.

Isteniba

;

il-n_av, bet,1adevracifasrf',:t*

I Jrili#

#l;

##j.il:

n',-,H"::

adr es u;'; ; i ;

";i

ci ;d, pa t rrina

g.tii,,:'y2'f

iJiiituili':t?'":iii;,.1$l?5"i0;:t;1;

"ii'^'il:,,?

2.

abulu

kompa-si

12.a i)

r.

tabula-;;";;;,'t.;il; ."'ig'7"

ir

starp

kur_

sie_m

80'

un

l'90..

Tadel

rrrf.ri,

a."jZ

tgo",-

,t.oa

a.viacijas

zmair]r.

o

tra'utli"rH:,,u"toasa

ursiem

li0"

un

4

--

Nav igec i ja



*'

f;]

fo

:

5:fi93ii,-ffiX'Tlj{

o*ou.u

urss

ainas

ar

0o'

ratad,

ursam

ilnotil

i*

]9."',d'uia'.iiu"i'iiiii:,*'i.l"i'T?

;f

ti+ll*i$n*t+iU,'*'**$*

ia lam

r

Sada:

Dota is

KK:

r87o,o

lJz KK:

_180o,0;

0:

-

1"'7

(W)

I

i

Uz

KK:

190",0;

6:

-0',7

(nZ)

tXX: 10o,0 ;A6 : lo ,0 (samaz inas)

Mazakais

abulas

4 ---l 0"'0

LKK:

7o,0 '

Ja,

kursam

mainot ies

Pat

7",

' I

a

a K

kursam

1 - A o ' 7

AKK:

+

7o,0;

A6:

0o,7

(sama'iat)

KK: 187",0; 6: - 1" ,0 W)

r

a

ka,

u

s

a

m

qq

gtiT.

". ?0:i '^ ,1o^';",'. ffi J]<;til

'h?

"t"f;

,,

,

T ,,li;'

H:

"

Ti

"?

3

"0:,

;i,4*j: * i*' *m

ff

T

#iT

{:

t iba

samazinds,no. l" , t

roz

v

't ' ,1.o. ' f t "

; ; ; i ; ; i iu,

i r .u iau

0",7.

SajA.

ga-

irurr".

klltl-

devia,cija

lXi

'68::o',i,i'?,i'i,'iu'i,'r'rt,<:'iaz;'devizr'

r

abulas

ursa

""t^;,1x

oxl

6tsT,T,i"xtrl"a,'i.u'iz

KK:'tB7'

deviaciia

r

d i j uma

lo , 7

jasama

- '1o'0 ' ' ta

deviaci j

)

uz

3i

pasa

kursa

de-

'pda

2.

tabu las

(c i ts

kompass

n

c l ra

ut rv r4LrJq ' f

'

e '

v iac i ju

zraks ta

Sadi :

,

tJz

KK:

180o,0;

5:13o,4

(O")

i

t r - K K : 1 9 5 o . 0 :

6 : 1 - 4 o , 6

( O ' l )

I

maino-tie.s

?',ri-f'illf

ii#::',1:,l,:i,

1.,

3*,1'

deviaciias

zmat4a

KK:

180 ' ,0 ;

6 :

-

i ' , 7

(W)

Uz

KK__

195",0;

A((:

A(K:

AKK:

tJz

KK--

+

A((:

15" ,0;

A6:

1" ,2

(pa l ie l inas)

l5 :0o,08.

.

7 :0"50:0 ' ,6

(pa l ie l inas) .

o.0:

A6:

lo,2

7o,0;

A0:

0o,08

180o,0;

6:

'1Jo,4

O")

7o.0:

A6:

0',6

(Pal ie l inas)

KK:

187" ,0;

6:

+4o,0

(O") .

Pe c t a mk a d a p r e l l i n a t a d e v i a c i j a s i z ma i l a

| t z To 'n o a p a l o s i m t d a t a

Ounu,

nu

0o,56:0o,6'

'

"

ofr?o;

5X

-31

i'

l3i<s

o

'

" ?

3l.i,r^T,'"1",1':T

1,,l:Yl;ili

lilffit

ll

t

a

ef

J

"13ili;

i'H.lH

:"

'

r'""'i'"

*i:

",,';,

' #'iit

u

fr

i

fr'#i

adiem

diviem

abulas

Kursrel['

""''

";;;; '; i"d

rX/

vai

mrnusa

zrmi

"?i""r.". i .*,

pcc

.1.

tabulas

-^^::, , , ,-, , osr rni ,lusazimi

' i . .+")

i ; f ; i ;

bet

pec

D.

abulas

ar

*rîr.ti",

oii

uri

Plusa

zimi

(u+tt)



1 .

Telak apskati ts, a devi aci ju zraksta

tada

gadijuma,

a

tabulas

bla-

kus

kursiem

deviaci ja r

ar

pretdj iem

nosaukumiem

ai zimem.

Deviaci jas

nosaukums1. tabula

mainas

starp kursiem

40oun

50",

ka

ari

starp l90oun 200'. Bet 2.

tabula

nosaukums

mainas

starp kursiem

35o

un 150o,

a ari

starp

345" un

360'.

._ Ta, piemdram, aizraksta deviaci ja MK':199', piel ietojot l . tabulu.

Saja

gadrjuma

deviaci jauz blakus kursiem

r ar daLadam

zlmemun, lai

dabutu

starpibu, as

jasaskaita.

Kursam

mainoties

no

lg0' uz 200o

V, d.e-

viaci ja

pamazam

samazinas idz 0" un

tad

pamazampaliel inas

O" devi-

aci ja. Lai dabutu

kopejo

deviaci jas zmai4as

ielumu uz

10"

(2.

tabula uz

l5'),

abu

tab.ulu

deviaci ju skait l iskas

vert ibas

asaskaita.

To raksta

Sadi:

Uz

KK:

190 ' ,0 ;

6 : -0 " ,7

( l f )

|

IJz

KK:

200',0;

g:

-Qo,f ,

(Qsi)

I

A((: 10o,0;

A0: lo,0

(samazinas

n

pariei

uz O't).

A K K :

1 o , 0 ; A 6 : l o , 0 : 0 : 0 o , 1 .

A( ( : 9o ,0 ;

A6 : 0n ,1 .

9=0o,9

(samaz inas) .

Uz

KK:

190",'0;

6 :

-0 ' ,7

(W)

+

A(r ( : 9o,0;

A6: 0o,9

(samazinas)

KK:

199',0;

Talak apskatits,

a

ci ju nosaukumi

aZadi.

Uz

KK:

345',0;

Uz

KK:

360o,0;

6:

+0 ' ,2

(O ' r )

(samaz inas

izr

aksla

deviaci ju,

piel ietojot

Jaizrakstauz

KK:350o,

darba

6:

*0o ,2

(O" t ;

I

-

6.-

0o,4

(W)

i

un

par ie t

uz O, t ) .

2.

tabulu,

a

devia-

kart iba iepriek56ja.

(samazinas

n

pariet

uz

V().

: 1 5 : 0 " , 0 4 .

: 5 :0o ,2 (samaz inas)

(o";

(samaz inas)

KK:

350',0;

6: 0",0.

PCdCja

iemera,

kursam rnainoties

no 345o

uz

360'O",

devidci japa-

mazam samazinas

idz

0' un-pec am

pariet

uz \V

deviaci ju,

bet

uz

( l ( :

:350"

deviaci jas av,

ta ir 0o.

Piem€ri

patstavigai

atr is inSSanai.

- .

Piel letojot

. tabulu, izraksi i t

deviaci ju

Sadiemkompasa

kursiem:

l2o, 52o.

BB",125o,

63o, lgo,

276o, 15.,

335,t.

. ?.

Piel ietojot.

2.

tabulu,

izraksti t

deviaci ju

Sadiem magnetiskaj iern

kursiem:

7o,

49",

104o, 58o,

93o,257o,

310o, 47".

3 .

Uz r ( ( : l ' 80o , ,6 :3o

O" ;

be t uz r ( / ( :190" ,

6 :2" lZ . Apre f ina t

cer-iaci ju

z

kompasa

kursiem

82o,

186"un

IBB' ,

AK(:

150,0;

LKK: lo,0;

'A(K: 5o,0;

Uz

KK,-

345',0;

+

A(K: 5',0;

A6:

0o,6

A6: 0o,6

A0: 0o,04

6:

*

0o,2

A6: 0",2



4. Uz,

magnetiska

ursa

60o,0,

:{o'Q

Qsr.

Apr€finat

56",0

n

58",0.

45o,0, :3o,0

V;

bet

uz

magnetiska

ursa

deviaci iu

z

magnetiskaj iem

-kursiem

48o,0;

KONTROLES JAUTAJUMI

I.

Ko

sauc

Par

komPasa

deviaci ju?

2. Cik

l iela

var

but

maksimala

kompasa

deviaci ja?

3.

Kad

deviaci jai

r

nosaukums

O*t

un

kad

nosaukums

Z?

|

4.

Ko

sauc

par kompasa

mer id ianu ,

n

ka to iegus t?

5.

Ko

sauc

Par

virzienu

uz

Ni,

i l r.,

N-?

6.

Ko

sauc

Par

komPasa

kursu?

.

7.

Ko

sauc

Par

ko'mPasa

eilejumu?

8.

Kada

rakstura

devia'ci jas

medz

but,

un

kas

to

izsauc?

9. Ar ko iznrcina deviaci ju?

.

10.

Ko

sauc

Par

atl iku3o

deviaci ju?

1.1.

Kas

un kur

nosaka

deviaci ju

uz

ku$a?

12.

Ko

sauc

par

deviaci jas

darba

tabulu,

un

kur ta

glabajas uz

kuga?

13.

Uz

kadiem

kursiem

sastada

devi5ci jas

abulu?

14.

Ar

ko atSl,<iras

otaja

momenta

(K

no

MK?

15.

Ar

ks

atSliras

M(

no

1(?

16.

Ar

ko

atSliras

KP

no

MP?

17.

Ar

ko

atSliras

IP no

MP?

18. KadEl

no

deviaci jas

abulas

var

izraksti t

deviaci ju

uz

KK

un

MK'

bet

nevar

iz-

rakstit uz 1K?

19.

Ka

izraksta

deviaci ju

uz

tabulas

eso5iem

ursiem?

20.

Kad

pie deviaci jas

zraksti5anas

apiel ieto

nterpolaci ja?

2l:

Ka

atrast

deviaci ias

starpibu

staip

tabulas

blakus

kursiem,

a

deviaci ja

uz

tiem

ir vienada

nosaukuma

un

ja

ta

ir

nevienada

nosaukuma?



IV NODAIA

KURSU

UN PEILEJUMU

ARVESANA

UN LABOSANA

R DEVIACIJU

UN

VARIACIJU

19.

.

V|SPAREJTE

ORADIJUMI

L1 i

y

[ug i

par ie tu

no

v iena

punk ta

uz

o t ru ,

kuga

vad i ta ja

r ic rbd

r

l l fa ,s " l { .? r te .

' la , i r

lo t i

6 r tsun

prak t isks

zska tes

idzek l is .

t tc l< i jo t

z

kar -

tes l in i ju, pa

kuru

_t<ugi_s

arvietojas,

var labi

orient€t ies

att ieciba

pret

brstamamvietam, ka ari noteikt kirga vietu, pei l€jot krasta prieksmeius,

kas

uznesti

uz

karfes.

Juras

kartes

ir konstruetas

att iecibapret

geografiskiem

meridianiem

un..geografiskiem

oliem.

Tas

nozime,

ka'uz

kirt&

var

ai l ikt

kursus

un

peilejumus

atbi lstoSi

ikai ist iem

meridianiem.

.

Kugi

vada

-

stf ire

-

pec._kompasa.

turmanim

jAzina

kompasa

kurss,

un

pec

kompasa

ur;a

vir,rsuzriod

sturesviram

stnret

kugi.

(;g;

vietu

nosaka, pei lejot.

p€c

kompasa

irasta prieksmetus.

a ied;t

l i ; ; i :

pasa

peil€jumus,

et,

lai

tos at l iktu

uz

kartes,

jazina

stie

pei lSju. i .

ra-

d€ ,.kuga

aditajam

japrot

pariet

no kompasavirzieniemuz ist iem un ot- 'adr, . 1., aprot kursus

un

peilejumus

abot

un

parvest.

Ja

no

kursa

vai

pei lej.uma,

_kas

i l ik t i

uz kartes,

apariet

uz kompasa

kursu

vai

pei lejumu,

ad

sadu

darbibu

sauc

par

kursi

i ,a i

pei lejuma'par-

v_e.Sanu.

a.no

kompasa

kursa

vai.pei l€juma

apariet

uz isto'kur.,

o:ui.p" i-

I€jumu,

ad

to

sauc

pa,r

kursa

vai

pei lejuma"labo5anu.

a

kursu

rn pe' iG_

jumu

parvesanu,

a laboianu

veic,

piel ietojot

variaci ju

un

deviaci ju. '

Sada

veida uzdevumus

atr is ina

vai nu

grafiski

ar

zimejuma

pali-

_z rb3 , .va i

r l

a lgebr isk i ,

t ing r i ievero jo t

a r i i c i jas

un

dev iac ' i jas

i ines .

Gra f iska is

pa_4emiens

zskara=mi

arada

at r is ina ianas

but ibu

un

izs ledz

r arbutei_as.fudas.Algebriskopa4'emienu iel ieto ikai tad, taa grut iskais' a u

p i l n r g i

a p g u t s .

, . , ._ , [y t - . r .un

e i le jumu

.arveSana

n

I .abo iana

av igac i jd

r

lo t i

svar iga .

h ludr l res

e nedr iks t . o

k lnda

var rad i t

kug im

ot i -b is iamu

un

pat

ie-

l l d b j a mu

s i t u a c i j u .

53



20.

s.

GRAFISKA

ETODE

STA

KURSA

ARVESANAI

KOMPASA

URSA

/(+KK)

Kug im,

p iemeram,

a ie t

no

Rigas

uz

L iepa ju .

Kad-kug is

izg-a j i s , -no

DaugavIs , as

seko

pec

vad l ln i j

s

z rmem

un

juras-

kana la

s toderem

loz

o ienEn,s rnus

o ia i .

Td

at rodasapmeram j l ras judzesno. .Daugavasar -

i i l rn,

" i"ta,

kur

hzi lums

apmeram

20-25

metr i .

No

pieqrem5anas

_ojas

a-

ir".

rr" lgaci ja

tas' t ie5a

nozime.

Pargaj ienam

anotiek pa

visisako

celu'

; ;-" i td;; ,akb

celu

un

visatrak.

Slm-nbiakam-izmanto

vairakas

kartes,

i , isoirms Risas iuras

l ida

kart i .

lot i

rupigi

apskatot

kart i

un

ieverojot

; ; tLl i l ; r ; , -pi .

iaal.m

janotiek pargaj ienam,

e-dz,1ms,

a

var

drosi

iet

ia isn i

uz

Ko lkas

baku,

a is ta jo t

o

kr6 isa ja

puse

I

j t r .as

udzes

a i ta luma.

fq"u"fkr-

uz

kartes

ai vienk"ar5u

imuli

un

i ineala

pal idzibu aisnu.i ini ju,

iatot

no

Daugavgrivas

pie4em5anas

ojas.Jld-z.Kolkai.

a So.l ini ju

ku$im

iaoarv ie to ias , "un" t ius ' i s takursa in i ja

( lKL)

' Ar

t ransp-or te ta ju

o lem

'nTtu . t . . ' i r to

ku . ru

( /K) ,

kuru

parvedkompasa

ursa (KK) , un to uz-

dod

sturesviram

uret.

Tatad

no

ista kursa

japariet

uz

kompasa

kursu.

U4=X <) '

Pie.tam

ianem

vera

kompasa

varidci la

un

deviaci ja,

bet

velak

ari

dr i f te

un

strau-

"mes

nonesums

sk.

36.

$.

un 41.

S)

Parvesanas

kart iba

Sada.

Vispirms

ar

variaci iu

isto

kursu.

parved

magnet iska iS

ursa ,

pec

eguta

magnet iska

ursa

_dev iac i jas

abu la

a t rod

;;"?;. i l ; :

di

aeviai i ju

ma[netisko-kursu

pdrved

. oqPu:?

kursa'

Pieme-

i"rn,

iK:si0' ,

pargal ienaTajona

un

gada variaci ja

5o

Ost,

bet

deviaci ja

I2o W (nav 4emtano tabulas).

Grai iskais

uzdevuma

atr isinajurns

45.

att .) .

Ta

ka

dots

/K,

tad

vis-

pirms

zime

sta

meridiana

N

gald

Ni un

ku$a

diametrala.s

laknes.tr-rrpi-

i - ,aiumu

aska4a

ar doto

IK:320",

kas

ari

i r

ista

kursa

ltnt la^ 1^{Ll: ,{9

p id raks ta

z

l in i ias

AD. Uzz im€

ar i

kug i

.4

un

parada,ka

IK:320" . ' I ' a lak

'uz.ztm1

magnetidka

meridiana

,A/

galu fu,r,.Variaciju.

i-

O't,

tatad

ma9rl9-

ti.f.a

-.i iOlina

1r/

gati

bus

uz

OE

pusi no ista

mdridian'a

N1

gala

-par

5o'

Lai zimeluma

Ni,

1i- un

N1 nebutu-

parak

tuvu viens

otram,

N6 zimejam

iaiat i,

ai

nuti la

neto

ne.aina,

bet' f

auj skaidrak

zprast

zimejumu.

4.r

nufi i+uparada ariacijas ielumuun pieiaksta osaukumu::5o O't ' Zi '

not, ko

iruc

prr

*rgn'ctitko

kursu,

patadaari to.

MK ir

mazaks

eka

K

par

5o,

as

r,-MK:315',

ko

ari

pieraksta z buit i+as'

Ar Sadi

egtto

MK no tabuias

zraksta

deviaciju,

uru

pielieto alakai

kursu

parve5anai

piemera un 6

ir

jau

doti).

Talak

ailiek deviaciju

12'

w un

uzz\me

kompasa

meridid-na

{

s.u1u

ffr. Deviacija

r

ar nosaukumu

v,

t"atad o_mpasa-meridiana

1

gals bus

ui

lZ

pusi

pa

kreiy)

no

magnetiska

eridi lna,N*

gall '^Plqmga

a.s

z'

nak

pat

pa

ilreisi

n6

l/ i . NoveJk

ult ir;ru

n

pieraksla 1_1.2'[2.

a.gad

ar

parahitdr bult i4ukompasa ursusaskaqra

-ar

ta.formulsjumu.

K

ir

l ie-

iaks

neka

ugn'eti.kuis urss

par

deviacijas

e+fi l2o.Tas ir, KI(:327",

ko

arl

pieraksTa

ie

bult ir las.

d, ar

to dotais

stais

kurss

parvests.kom-

pasa

ursa,

pec

iura sturbsvirs

iures

ugi,

sakot

no

Daugavgrivas

oj?t,

bet

kugis faktiski

pdrvietosies

r

isto kuriu

320',

.

L,

pa

is_ta

u.lsq.liniju,

kas

arJ

epriek5 ovilktauz

kartes.

ai butu skaidriba,

a

kuru

iniju

par-

vietdjas

liufis, uz ista

kursa

linijas

uzzTmE.

u$i

vel

viend

vieta

A'

(a5.'att.).

Farvedot ursu

grafiski,

eteicams

la[us

zimejumam

akstit



aritm€tiskas

arbibas

n

p6c

am

pieraksti t

im€juma tt iecigos

o-

saukumus n skait l iskas ertibas.

To

izdara

Sadi :

r

K:

320'

d: 5o O"

MK: 315 '

+

6- 12 'Vtr

K K : 3 2 7 o .

' Piemeri kursu oarve5anai

graf iskas

metodes.

45. att.

1. 1( : i l ' ;

2. II(: 49';

'3.

II( :

75"'

4 .

I

K:103 ' ;

5. /.( : r68";

6 .

I

K :20 r ' ;

7. IK:263";

8. 1(:303';

9. 1( :358' ;

d: 4" lY/;

d:23" V;

d: 4" O ' t ;

d :17" ,4 O" t i

d:

0",6

lVl

d - 2 " ,5 Od '

d:24',3

V;

d: l lo, l O't ;

d:15o,0 l( / ;

pec

6 :10 "

W.

6 : 4 o

O " t .

6:

20

'

lY.

6: 8o,3

lZ.

g: g,o,g

@st.

6:

7o,7 V.

g:

o,$ @si .

$: $o, Qst.

S:

do,QQsl .

2

s

o'o

uTimf'T?ou'-JiT,I31:f,AR'SANA'

Lai

isto kursu

parvestu'kompasa

ursa,

piel ietojot

lgebrisko

etodl,

stirmanim

azina

algebras

amatj€dzieni.

as

nozlm6, a

japrot

darbibas

ar

skai t l iep, ur iem

r

plusa

n minusa

imes.

Jaatceras13.S) ka Ostvariaci jai r plusa (+) zime,bet lV - mi-

nusa

z ime

(- ) .

Tapat

datceras

15.

S) ,

ka O"t dev iac i jair

p lusa

z ime

(+),

bet lV

-

mlnusa

rme

-).

Visu

kursu K, MK un r(K

skait l iskam

vertibam r

plusa

zlme

(+).

Ta

visiem

ielumiem,

urus ieto kursu

par-

ve5anai ,r

savas rmes.

Lai

labak

izprastualgebriskometodi, alak apskati ts

piemers,

ur

/ ( :55" ; f l :go

Qst un

6:70

Ost.

Pec

grafiskas

metodes

(a6.

att.) redzams, ka MI{

maz-aks

neka

I.K

par

variacijas le4l;i, bet

((

mazaks

neka MK

par

deviacijas le4 i un

KK:43".

Ieverojot noteikumus par zImem, formula algebriskai kursu parve5a-

na i i r Sada:

KK:+tK- (+d) - (+6) .

( l )

Atverot

ekavas,"'dab[,

a

n

KK: * l K - d ' - 6 .

d = 5 o o s l

3

=l2oW

oo



Skait l iski

' l

J w r

"la

variacia

l5o,

d:7o

W

f o r m u l u

( l ) ,

KK:55 ' -

5o

7o:43o

un

deviacija

r

ar IZ

nosaukumu,

ad

un 6:

l0'

W

@7.

atl.),

gral iski

dabu

d a b u . K a

piem€ra,

ur

1(:

KK:132".

Piel ieto-

47.

att.

d

. 5 ' O ' '

va i

Skait l iski

KK:

+ tK-

( -d ) -

( -6 )

KK:

+ IK+d+6 .

(2)

K K :1 1 5 ' + 7 " +

1 0 ' : 1 3 2 " .

Piemeri

rada,

ka

grafiskais

aprel; ins

apstipr ina

formulu.

pareizibu.

Apv ieno io t

o r "mu las

l ) un

(2 ) ,

ne iaks to t

lsev iS l lo

ocek lu

imes ,

et

atceioi ies

a's,

dabu

galigo'tormulu

vis iem

gadijurniem,

ad

ista is

kurss

japarved

kompasa

kursa:

(3)

tadus

piemerus,

ur

d

un 6

ir

ar

vera

ska i t l i skos

iemerus , a r

fo r -

uz

kompasa

kursiem

variaci jai

-un

To

rad-a

minusa

zime

Pirms

ieka-

h

46. at t

I

xx:rx-(d+6)

P€c Sis

formulas

var

atr is inat

ari

dai,adam

zTmem

nosaukumiem)

Analiz€jot

formulu

(3)

un

4emot

mule t

Sadu

ikumu:

Parvedot

algebriski

lstos

kursus,

deviacijai

jamaina

zimes

uz

pretejam.

vam

formu la

(3 ) .

2 2 .S . IS T A K U R S A P A R V E S A N A K O MP A S A K U R S A ,P IE L IE T O

KARTE

NORADITO

ARIACIJU

N

TABULA

DOTO

DEVIACIJU

Prakse

uz

juras,

izdatot

pargaj ienu,

ienmer

apiel ietouz

pargaj iena

kartes

noradita uuria. i iu,

fet

aei i ic i ja

jaizraksta

no

deviaci jas

abulas'

Talak

apskati t i

r is

piemeri.

56



l.

pierners.

^.^ Polr,._1967.

ada,

izd,arofpargajienu,

uz

kartes

uzlika

d4- . . ûo taJa

arga j iena

ajona

kompasa

var i fc i ja

So,2

O ' t ,

uz

,

1958.

gadu,

gadsker ie ja

ar iac i jas

pa l ie l ina tanas

. ,1 i ,

l . t a b u l a s .

.Aprefinat kompasakursu p€c algebriskasmetodesungra I lsK t .

I . Algebriskais

atr is inajums

L

At t iec ina

ar iac i iu

uz lg6T.

o. :

S ta rp la iks :

967 . . -

1958 . . :5gad i .

195-8

g.

d:

*5' ,2

1O'r;

0 " ,12 .9 :

1" ,0g :

l . , l

(pa l ie l inas)

isto

kursu

-

ta

attiecinafd

deviaci ja

o

parbaudit o

1967.

g.

d:

-16o,B

2.

Izraksta

deviaci ju

no

2.

tabulas,

MK:

_70o,0 ;

6-

-

l " ,b

(W)

MK:

80",0;

6=

-2.,0

(W)

(o"; .

MK:77o,7

(sk.

3.

punktu) :

I

+

LMK:

10o,0;

6:

0',5 (pal iel inas

kaii l iski).

Ly{ : 1" ,0 ; 6: 0" ,5 :

0:0o,05.

LMK:

7",7;

L6:

0o,05.,7

0',385:0e,4

(paliel inas).

MK:

70",0;

6:

-

l ' ,5

(W)

+

AM(:-

7" ,7 ;

6 :

0" ,4

pal ie l inas)

MK:

77" ,7 ;

6 :

-

1 ' ,9 lZ) .

3. 'Aprel i ina

(r(

[formula:

KK:tK-

(d+d)]:

I K : 8 4 0 , 0

d : *

6 ' ,3

(O" , )

(sk . . l .

punk tu )

MK:

77",7

+

6 :

-

l " ,g

W)

(sk.2 .

punktu)

KK:

79',6.

Piezime.

Aprel,<inot

K

(3. punkts),

zem otra. Vert ikala l ini ia nozimC ekavu

nusa

zrme.

Skait l iskam

d

un

6

v€rt ibam

tras

zimi

pec

ekavu

atv€r5anas

iek

staro

ieteicams

skait us

rakstit

vienu

[sk. formulu (3)], pirms tas mi-

l iek

priekSa

o'zim-es,

et

darbi-

apzimejumiem,

. i . ,

pirms

d

un

6.

o t



3 . t ' , e w

d

=

6o,3

Os t

48. att.

I I .

Grafiskais

trisinaiums

Grafiski

parbauda

epriek5eja

trisi-

najuma

Pareizr--bu

48.

att')

I

K:

84o,0

d-

6o,3

' t

MK:

77",7

+

6-

lo,9

w

2.

PiemErs.

Dots:

1966.

gada,

izdarq

nal9alienu'

kursu

Ouus*siiuas

ba"ku

134''

Va-riacija

no

kartes

ffitiEt"

F;liJl";5;"6s

B';

deviacija

o

2'

tabulas

Apr€[rinlt

kompasa

kursu

pec

algebriskas

graf ski.

KK:

79",6

Salidzinot

lgebrisko

prelinu

ar

gra-

titto]-i"iru.i, fiu ttarpibâs

'nav'

Tatad

at r is inats

are iz i .

uz

kartes

nolika

tieSi

uz

1958.

ada

4",3

g' t '

gads-

metodes

un

Parbaudit

to

l.

Attiecina

Starplaiks:

I.

Algebriskais

atriPindiums

varidci iu

uz

1966.

adu:

1966.

. -

1958.

. :B

gad i '

,

1958. .

d -

+4" ,3

(O. t )

. - .- -

B ' . - 8 : 64 ' :

l ' , 1

( Pa l i e l i nas )

150,0;

1o,0;

8o,6;

120",0;

+

8o,6;

(sk.3.

punktu):

A0:

1o,0

sama2inas)

A6: lo ,0 15:0o,067 '

i6:

o',odi.

a,o:0o,576:0o,6

samazinas)

6:

-

l ' ,8

(V)

A6:

0',6

(samazinas)

6*

-

1" ,2

W).

1966 .

'

4 : 45o ' 4

( O"1 '

2.

Pielietojot

2.

tabulu,

iztaksla

deviaciju'

MK:

l28o'6

MK:

120',0;

6:

-

l ' ,8

(VZ)

I

I

MK:

135" ,0 ;

0 : -0o,8

(W) ' f

LMK:

L,MK:

LMK:

MK:

L,MK:

MK:

l28o,6;



3.

AprelginaKK:

IK :

d :+

134",0

5o,4

O't;

sk.

.

punktu)

MK: 1280,6

6-

-

l ' ,2

(W) (sk.

2.

punktu)

l.

Algebriskais

atrisinajums

var iac i ju

uz 1968.

adu:

1968.

. -

1961.

. :7

gad i .

1 9 6 1 .

.

d : - 3 o , 8

( V / )

9 ' .7 :63 ' : 1o ,05

samazinas)

10o,0;

6:

0o,3

samazinas).

5g

-L

KK:

129o,8.

II. Gratiskais trisinajums

Graf ski

parbauda

epriekSeja tr isina-

juma

pareizibu

49.

att.).

IK :_134o ,0

d-

5o,4

g ' t

MK:

118",6

,

+

0: 1" ,2V

KK:

129',8 '

Qedzams,

a

algebriskais pref ins

sakr i t

ar graf isko, dtad atr is inatspareiz i .

3.

piemers.

Dots:

1968.

gada,

zejot

no

Ventspi ls os-

tas, uz kartes

nol ika

kursu

304o, ompasa

a-

riacija

no

kartes

go,8

Vtr, a attiecinata

uz

1961.gadu.

Gadskarteja

samazinaSanas

'.

Deviaci ja

no

l.

tabulas.

Apref inat

kompasa

kursu

algebriski

un

parbaudit

49. att.

to

grafiski.

l . Att iecina

Starp la iks :

2. lzraksta

MK:

MK:

l$68.

g.

t I :

-2o,75:

-2",8

(V(/) .

no 2. tabulas deviaci ju,

MK:306",B

(sk.

300o,0;

6:

*4o,0

(O"')

I

\

310",0;

:a3o,7

(O")

. t

A^MK:

3.

punktu) :



3.

LMK:

lo ,0;A6:

0o,3:

0:0o,03.

LMK:

6o,8; 6:

0o,03

6,8:0o,204

0o,2

(samazinls)

MK-

_300o,0;

6:

+4o,0

O")

LMK: 6",8; A6: 0o,2

(samazinSs)

MK: 306 ' ,8 ; 6 :

*3" ,8

(O" ; .

Aprefina

K(:

I

K:

304',0

-r

d :

-

2" ,8

Vf )

(sk .

.

punktu)

MK:

306o,8

6: * 3o,8 O't) (sk.2. punktu)

1(1(:

30310

II .

Graf iskais

atr is inajums

e

Graf iski

parbauda

epriek5eja

atr i -

s inajuma

pareiz ibu

(50.

att . ) .

50.

att.

I K: 304",0

+

d--

20,81V

MK:

306",8

6

3o,BO"

KK:

303',0

Ari te

algebriskais

apref ins sakr i t

ar

graf isko,

atad

atr is inats

pareiz i .

23.

S.

KOMPASA

URSU

ABOSANA

ECORAFISKAS

ETODES

K(+/()

Pargaj iena

var

gadit ies, a

pec

dota_kompasa

ursa

j laprcf ina

i_stais

kurss.

T7, 'p iemeram-,

ugis

izgaj is

pa

Venlspi ls

ostas vart iem.- jur5

un

seko pa vai l l in i lu l idz pier,remsarias_ojai . Talak pec kompasa l iekas uz

kursa,

piem€ram,210'.

sados

apstaklos

sta kursa

- l in i jas

uz kartes

nav,

ta

ianovelk.

Lai to izdar i tu,

doto

kompasa

kursu

izlabo,

un dabf l

/K,

p6c

kuia

ar

transportetaja

paltdzrbu novelk

1(

lini3u,

pa

kuru

parvietojas

kugis,

un

redz,

vai

tas

iet

piet iekoSa t taluma no

bistamam

vietam.

Sal i -

dzi i ra;uma

ar kursa"parvedumiem

ursa

labo5ana

aQlgra

retak. Vienmer

pirmd

izie5anas

ura

veic

ta saucamo

epriek5ejo

t l ik3anu

uz

karles,

iz-

d : 2 " , C W

, l - f a n 5 ?

60



raugas

parga j iena

e fu un

nove lk

ve lamo

sta

kursa

l in i iu

va i

ve lamas

is ta

kursa

in i ias .

Ta_tad

o.rirpasa_

<urss

jaizlabp

par

isto

kursu

(KK -

I

K)

.

aprefinot_

K,

piel ieto

v.driaci ju

un deviaci ju,

ikai 'preteja

kar-

trba

,-

vispirms

KK

lzIabo.ar

.deviaci ju p?r_

K

un

pedejo

r

vir iaci ju

par I-K.Apr€\ina vai nu grafiski,vai algebriski.

.Lai

labak

to izprastu,

apskaJits

kait l iskspiemers.

pie4emsim,

ka ku-

gi,s

et

ar

kompasa

kursu

210o,

eviaci ia

B' lv un

variaci j

a 'r2oIV.

Jaatrod

i s t a i s

u r s s .

.,- .At l is inot

graf iski

_(51..

t t .) ,

v. ispirmS

ime

kompasa

meridiana

A/

galr-r

({ i . ,) .

Tas

.jadara

tadel,.

a, labojot

kursu,

vienmoi

dots

kompasa

krirss.

Jaatceras,

a,

parvedot,

ursu,

vispirms

zime

ista

meridiana

1/ galu (N1),

jo

tu r do ts

s ta is

kurss.

P€c

tam

atl iek

KK:210',

novelk

kuga

diametralasplaknes

urpina-

juqu,

kas

ir ista

kur_sa.. l in i ja

k_o,mpasg

ursa

un

magneti ika

kursa

l ini las

neeksiste,

isas Sis ini jas

-.K\r:

MKL un IKL - i r viens un tas pats),

p ie raks ta

,

KK,

KL

un a t te lo

kug i

A

(b l .

a t t . ) .

.

Uz

piem6ra

dota

kompasa

kursa

deviaci j 'a

r

B.V.

Tas nozime,

ka

i iompasa

meridiana

1/ gals (1/p)

(sk.

bl. att .)

noversies

no magnetiska

mer id iana . l /

ga la

_(N^)

uz , lz pus i

par

Bo, a tad 1 / -

jaz rme

pa" lab i

no

,&\

tn

japieraksta

y' .o,

aradot

ar

bult i4u

magnetisko

ursu

un

uz tas uz-

rakstot

magn€tiska

kursa

l ielumu.

MK

bus r iazaks

par (K

par

deviaci-

jps

le4 \ i ,

t . i . , 210 ' -8 " :202o.

Dotaja

_pargaj iena

ajona

variaci ja ir

l2ov.

Ta

jau

att iecinata

uz

doto gadu.

Yar uzzTmet

sta

meridiana

1/1

galu.

Tr ka

pie

lZ

variaci jas

magnetiskameridiana1/ gals (1/-) noversai pa kreisi nb ista meridiana

rVi

gala:

tad

novelk

l/i pa.Iabi

no /y'* par

12'ui-r

drbn IK,

ko ari

pieraksta

uz_bu l t i4as

' (

bns

mazakspar

MK

par

var iac i jas e4 i ,

l . i . ,20 i " -12" :

:190',

lai

aprel l ins

bltu

bei

ari tmctlskam

kJ[d"am,

iat<usattelarn

zdara

nepiecie5amas

ritm€tiskas

arbibas

un attel.o

ugi A,:

_^

No

tompasa

mer, idiana

1/ gala ( lyr.)

at l iek

kompasa

kursu

199",0

(52.

att.) .

Ta ka

0.ir

o ' t ,- tad

magnetiska

meridiana

N*^galu

l iek

pa

kreisi

no kompasa

.meridiana

,Vr gala pa

deviacijas

1e4fi

3o,8-un

uzraksta

MK,

kas bus

l ielaks

par

KK

par

3o,8,

. i . , 138",0+3o,8:

4lo,B.

KK:

210o,0

N,

N-

A / r y

6:

Bo,oW

j

I

/

MK:

'z1'z'';

o'8"'ow---:-'7-

'i

d:

r2" ,0

w

d t2" ,ow- ' - - + ' - /

t l , (

l , \ d \

, , \ \

itx

\,

\

K :

190 ' ,0 .

\ \

Talad,

a

sturesvirs

6c

kompasa

Y ) ) l

stures

210',

kugis

parvietosies

a

IKL,

,

. , ." t /

/

kas

uz kar tes

i

is ia

mer id iana' l /1

a lu

^,* "4 '

- ' " . " "y /

/

r .e idoenf i ,

kas

vienl idz igs

90" .

r \ t r \

Y 'Y"

, /

Talak

apskat i ts

e l v iens

piemers,

)

\

" - ' r j i "

p i e

t a m a r

d a L a d a

n o s a u k u m a

a r i a c i i u

o '

u n d e v ia c i j u :

1 ( ( : 1 3 8 " ,

6 :3 o ,8 O" t ,

b l . a t t .

d :8" ,5

\V.

6 t



Pec

tam,

ieverojot

variaci jas

le4l ia

l ielumu

8o.5

un

nosaukumu

lV,

zrmE

Nr,

kas

ir

pa

labi

no

.Mm

n

pat

pa

labi

no

Nt.

Parada

sto

kursu,

kas

ii

par

iJo,5

mazaksneka

magnetiskais

kurss.

T a t a d

/K: 138' ,0 3o,8 8o,5 133' ,3.

Lai

nekludi tos,

blakus

attdlam

izdara

va-

jadzigas

ari tmet iskas

darbibas:

KK:

_ l3go ,0

6

-

3o,8

Ost

MK:

141o,8

d-

8",5

W

52.

aft.

24.

S.

KOMPASA

KURSU

LABOSANA

EC

ALGEBRISKAS

ETODES((K*IK)-

Ja

piel ietoalgebrisko

metodi

kursu-parveSanai

1-9:

) '

l?i: i- t=?.lu

variaci jds,

eviacijas

n

kursu

algebriskas

imes.

Sis

zimes

pallek

speKa'

ari

labojotkursus.

pariratoiotie's

z

noteikumiem

ar

zlmem

un

pec

51.

attela

(ari

skait-

liskiem

ielumiem)

ar

rakstit,

ka

/

-

rK :KK+( -6 )+ ( -d . ) ,

( l )

afverot

ekavas

'

IK :K ( -6 -d .

Skai t l isk i

I

K:210'

-

Bo

l2o:

190o,

1K:190' - tatadrezultatsads pais ka pecgrafiskas

metodes'

ie-

mEra,

as

paradiis

2.

attela,

ormula

r Sada:

IK :KK+

(+6)

+

( -d )

" Q)

va i

I

K : KK+d

d .

Skait l iski

/K:

138",0

3o,B

Bo,5

133o,3.

Ari

Seit

ezultats

Ads

pats

ka

pec

grafiskas

metodes'

Apvienoiotormulas l) un i21-un atcerotiesariaci jas n

las

"iftes,

dlbl

iot*ulu

visiern

gidi;umiem,

kad

kompasa

urss

par

isto

kursu:

IK: 133",3. i

Turot

kugi

pdc

kompasa

z

KK:.138" , . tas

narvietosiesu

iK:133';3,

/KL

novelk

uz

kar-

t".

,n

paradi

kugi

divas

vietas

A un

A''

deviaci-jaiz labo

(3)

I

lr<:rr+

(o+a)

|



Analizejot ormulu

(3)

un

pamatojoties

z skait l iskiem

iemeriem,

var

izvest

Sadu

ikumu:

Izlabojot

algebriski

ompasa ursus

varidcijaszimesnemainas.

1

To rada

plusa

zrme

pirms

ekavam

par

istiemkursiem, eviacijas n

-

sk. formulu

(3).

25.

S.

KOTTIPASAURSU

ABOSANA,IELIETOJOTABULA

DOTO

DEVIACIJU

UN

KARTE

NORADITO

ARIACIJU

Ta ka

jura

vienm€r

aizmanto

pargaj iena

karte un deviaci jas abula,

tad talak apskatiti

tr is

piemeri,

pie

tam

labodana zd.arltaalgebriski un

p€c

tam

ta

graf iski parbaudita

Labojot

kuisu,

jDiev6ro,

a deviaci ju no devidci jas abulas izraksta

pec kompasakursa, kas kufa vaditajam zinams.Magnet iskaiskurss de-

v iac i jas z raks t i5anai

av ' va jadz igs .

l .

p iemers.

Dots:

1967.

g.

15.

nl i ja

Islandes

salas

rajona ku$a kompasa

kurss

ir

278".

No

kartes

redzams, a

dotaja

pargaj iena

ajona var iaci ja

22",3Ul

(1959.

gada),

gadskart€jA

amazina5anas' . Deviaci ja

no l . tabulas.

Apre[<inat

sto

kursu

pec

algebr iskas

metodes

un

parbaudit

graf iski .

I. Algebriskais

trisinajums

l. Apr€l ina1.K:

+

KK:

278",0

6:

+

4',5

(O")

(sk.

2.

punktu)

MK: 282",5

d : - 2 l o , l

(Uz ) sk .3 . unk tu )

I

K:

261",4.

2.

No l .

tabulas zraksla eviaci ju:

KK:270o,0;

6:

+4",5

(O")

KK:

280o,0;

0:

+4o,5

O',)

+

.1,

A((:

10o,0;

A6: 0o,0

nemainas)

KK:

278.,0; 6:

a4o,5

(O";.

3.

Att iecinavar iaci ju uz 1967.

:

S ta rp la iks :1967.

. -

1959.

. :8

gad i .

1959.

.

d:

-22",3

Vtr)

9 ' .8-72' :

1",2

samazinas)

1967.

.

d:

-21",1

Vtr).

63

latad uz



l a K a

meridiana

dev iac i

as

Il. Grafiskais trisinajums

dots

kompasa

urss, ad 53. attelavispirms

uzztme ompasa

N1

galu.

Uzzlme

magnetiskameridiana

N*

galu,

4emot

vera

skaitlisko

€rtibu

un ztmi,

pec

am

ista

meridianaNi

galu.

Z1-

, J

"

1" ,s o5 l

mejot magnet iska

un ista mer idiana

N

galus, deviaci j s i rn var iaci jas 1e4fus

ieteicams

4emt

l ie lakus,

lai z imejums

butu uzskatamaks.

Blakus

at ielam

izdara

skait l isko

parbaud i :

KK:

278",0

+

6:

4" ,5 Os'

MK= 282"5

d: 21",1 V

I

K:

261',4.

A lgebr iska is

a t r is ina jums

r

tads

pa ts

ka

gra f iska is ,

a tad is ta is

kurss '

261' ,4

r

pareizs.

Jaievero, a 1.

punkta

stabi4a,kur izdai i ts algebr iskais zskait lo jums,

pirms

vert ikalas

qvit ras

stav

plusa

ztme

-

ta

formulas

(3)

pirmsiekavu

zime. Turpret i

p ie

kursu

parveSanas

irms

iekavam r minusa

zime

(sk.

21.

$)

,

o rmula

(3)

2.

piemCrs.

Dots:

1967.

gada

10. oktobr i

pargaj iena

Liepaja-Ventspi ls kompasa

kurss

-

3". Pargaj iena ajona

karte noradita

var iaci ja

2",7

lZ

(1960.

.) .

Gadskart€jA

samazinaSanas

' . Deviaci ja no 2.

tabulas.

Karte

Nr. 1361.

Aprel inat

isto

kursu

pec

algebr iskas

metodes

un

pec

tam

parbaudit

to

s ra l i sk i .

l . Algebr iskais

tr is inajums

1. Att iecinavar iaci ju uz 1967. adu:

Starp la iks : 967.

. -

1960.

. :7 gad i .

1960.

.

d . :

-2 ' ,7

(W)

B'

7 :56 ' :

0o ,9

samazinas)

2. 2.

tabrla

1967.

.

d7

-1",8

( IV) .

atrod

deviaci ju z

K(:3",0:

KK:

.

0o,0;

6:

-0o,4

KK:

15",0;

6:

-

1",0

A((: 15o,0; A6: 0o,6 (pal ie l inas)

A,KK: lo ,0 ;

A6:

0o,6 : 5 :0o,04.

AK(= 3o,0 ;

A6:

0o,04

3:0o,12:0 ' , ' l

(pa l ie l inas) .

(w)

I

(V )

I

53, a t i

64



( t ( :

0o,0;

6:

-0",4

(W)

KK:

3o,0;

0:

-

0",5

1Uz;

3. Aprel i ina1(:

+

_

KK:

3o,0

6: -0" ,5 (W)

(sk .2 .

unk iu )

_

MK:

2o.,5

'

d : - l ' ,8

(W)

(sk .

.

punktu)

IK:

0",7.

I I .

Grafiskais

trisinajums

b4.

att.)

KK:_

3o,0

6:

0" ,5W

.-"/

/,

I

K:

0o,7

l<t< ra.a

.

. 4 lggl t iskais

t r is inajums

r

tadspats

fa

gra-

: i s ka i s ,

d tad

ezu lLd ts

d re i zs

3.

piemers.

_

Dptl:

t p

ga{q_tpl

qtvari,

atrodoties

ieme -

54.att.

.nra,_kuga

.(

ir

l+2",0.

Rajona

ariaci ja

4",T

b

r1955.

_?4a),

adskarteja

amazinasan'as

'0,.

Deviaci ja

no

2.

tabulas.

Âpre{rinat

sto

kursu-

ec

algebriskas

etod.;

;-p;;audit

rezultatu

gra

sk i .

.

I .

Algebr iskais

atr is inajums

l .

A t t ie .c ina

ar iac i ju

uz

1968 . adu :

Sta rp la iks :

968 .

. -

195b.

. :T3

gad i .

1955. .

. t l

:

-4. ,7

( IV)

l0 '

.

l 3

= 130, :

:

2 " ,2

(samaz inas)

MK:

_2",5

d-

l",B

v(/

1 9 6 8 . g .

d : - 2 " , b

2. lzraksta no 2. tabulasdeviaci ju:

KK:

135" ,0 ;

6 :

-0o,8

KK:

150' ,0;

6:

*0",6

A1((:

5

-

N a v i g d c i j a

, l

-

oi5w

d = f , 8 W

tK :

0",7

I,tK .

2",.5

(rv).

(w)

|

I

(o ' t ;

*

15o,0;

Ad

65

l o ,4

(samazinas)



AK(:

A(K:

KK:

AKK:

KK:

'147" ,0;

Aprelgina

.K:

+

KK:

+

6: t

MK:

147",3

d-

-

2',5

0f/)

(sk.

.

Punktu)

I

K:

144o,8'

trL

Grafiskais

tr isinajums

55'att .)

KK:

147",0

. l

-r

6 :

0 o , 3

I ' t

MK:

lE7o,3

d-

2",5

Y/

IK:

144.;8

Algebr iskais

atr is inajums

dds

pats

ka

grafis-

kais,

talqd

rezultats

Pareizs.

55.atr .

26.

S.

KOMPASA

OPIZLABOJUMS

Apskatot

kursa

parveSanu

-(IK-+KK)

algeb-

r iski ,

iepr iek5

zvesta

un

l ietota

ormula

KK:rK-

(d+6) ,

bet

piekursa

abo5anas

KK+/K)

formula

I

K :KK+

(6+d) .

Abas

formulas

atsftiras

ar zTmi

pirms iekavam

un

iekavas

doto

devi-

aci ias

un var iaci jas

secibu.

"^'

f " f iuuar

" iojo

l i ; l ; ;u summa (d+6) n (6*d) ir .kompasa.kop1zla

bolumi,

to

apzrm6

ut

l t<

( lasa: , idetta,

kompasa>

vai

-

vienkar5i

-

<de l ta

K>) .

Tatad

J

r0;

12o,0;

135",0;

+

I2",0;

A6:

lo ,4

15:0o,093.

A0 :

O" ,Ogg '

2 : l o , l 16 :1o ,1

samaz inas )

6:

-0" ,8

( [Z)

A6:

l ' ,

1

(samazinas)

6 : +0 ' , 3 (O" r ) .

147",0

0o,3

O"t) (sk.2.

Punktu)

3.

66

( 1 )



kursus

pdrvest

un

iz labot,

p ie l ie to iot

gadijuma

nevajadzetu

prefinat

mdg-

grafiskam

atrisinajumam

n apre[ir is

,

I (ompasa

kopiz labojuma.ieiei

ar iaci ja.

Ta dota

karte

atbirstosi

kuga

atraSanas ietai un abos gadi jumosbus ir ienadaka p€c l ieluma ta zimJs.

.

Deviacjju.

zraksta

no tabulas,

izmantojot

magiretisko

vai.

kompasa

kursu.

Nepiecie5ams

iens no

Siemkursiem,

fie

tam,"

a)

labojot

kursu,

musu

riciba

ir

(r(,

bet nav

MK.

.

b)

pdrvrcdotkursu,

musu riciba

nav

ne

.K.K,

ne

MK,

bet ir

/(,

pec

kura

izrakst i t

deviaci ju

no

tabulas

nevar.

Pgqc ia

aps tak la

de l ,

pdrvedot

kursu ,

v isp i rms ,

zman lo io t

var iac i iu ,

jaa ,pre [ ina

magne i i ska is

urss ,pec

kura

no tabu las

z raks ta"dev iac i ju

rn

tad aprelgina

ompasa

kursu.

. . .

Tatad nevar

pdrvest

sto

kursu

kornpasa

kursa,

neapre[<inot

agne-

tisko kursu. Tas nozime,ka, parvedot kurius, kompasakopiziabojutnu'n"-

qi_eJlgto,

o

pielieto,

Iabojot

kursus,

ka

ari

labojot

un

parvedot

peilciumus.

Talak_

pskati t i

daZi

piemeri,

ka aprel i ina

AK un kd

l 'abo

ar

to-kursus.

I(ornpasa

opiz labojumu

aprel l ina

ka

graf iski ,

ta algebriski .

._

Grafiski (56-_un

7; att.)

par

kompasa-kopizrabojumi

sauc

le4[<i

tarp

ista

meridiana

^l/i

un kornpasa

meridian'a

Nr

galiein.

skaiil lski'AK

var

but robeZas

o

0"

l idz

180'.

Bez

skait l iskds

ort ibas

A( ir

nosaukurns

ai

z ime,

ko

nosaka

kompasa

meridiana

1/; gala

stavokl is

att iecibapret

ista

mer id iSna

Iy ' ; a lu ,

p ie

tam,

â)

la

kompasa

meridiana

f6 gals

noversies

o

ista

meridiana

A/1gala

uz o ' r p .us i labopus i ) ,A( nosau l iums " va ip lusaz ime o*n) (b6 . 'aT t . ) ;

,U

ju

kompasa

meridiana

Ji,

gals

noversies

no ista

meridiana

A/1

afa

uz_\X/

,pusi

(kreiso

pusi) ,

AK n6saukums

W

vai

mrnusa

zrme

(u1")

t

57 . a t t . )

Par

AK

sauc

variacl jas

un

deviaci jas

algebrisko

summu:

Rodas

auta jums,

a i

nevar

kompasa

opizlabojumu

(.

Tada

netisko

ursu ne

algebriskam,

e

b0tu everoiami

ienkarSaks.

Protams ,

un

6

Ta, piemeram, a: d + 6 ;

A ( :

*

l 2 ' l -

2soos '

, 2 5 o

AK

=

26"

14

vol

L,K

=

-

29o

(2)

(O" ) , tad A( :

d

.

l )o

gst

3 . 4 o o s t

(

.

l 6 u

O s t

57.

att.

67

A( :d+6

I

I

I

i r ar

savam

ztmEm.

d o t s , a d = * 1 2 o ( O ' , ) u n 6 : * 4 "

(++";

*

12"

4":

*

16'

o" , ) .

if

\

a N 1

\t

\l

J

56. att

58. att



saukumu

O,t.

pec

tr*-rifi"f.

pa

labi

no".V*

d6viacijas

l.n.hi

4';

jo.

devi-

aci ja

r O",

tas

nozime,

a

kbmpasa

meridiana

N1-

als bus

noversles

z

6"r pusi no magnctiskam,eridiATS{f",gala.,Atceroo-

Lai

pieraditu

ormulas

2)

pareizibu

58'ait ') ,

novelk

sta

meridiana

;;'

iAii

*

,tli.t

a

+'ti'.,']'i',.magnctiska,

yerid1.1l1

,.*l:.^ N:]

runil ' i.nLi

,it?tl;;k';:+'i io,T

i.,

ugnctitka

meridia.na

-ga.lu

N*)

" , . P : ' *

' - ^ ' 1 ,

- -

.

- - L - - - ^ - : r : : - ^ l r ^ i t ^ i ^ i . l i r a r n l r r q q z i m i v a i n o -

,tr i .r.*

J'oit

p;. i;;

ista

meridiala

i

g-6la,. io.d

r

ar,

plusa imi

ai

no-

N;

I"f 4H't"i*ricjr-1,-dlbl;

:

l:'-11:l:3:"'l: ;

'l^

rl*

i . - i . ,

lo-pasa

meridiana.

1

gals

nove-r.. l t :

lq

1*.?

o - o , ^ 5 f

O

=

J , t , U

'

*. i iaian"

N1

gala iz

Ai l

pusi

par kopejo

e4\ i

16';

tas

paradits58.

att€ la.

--

Taiai

apskati ts

piem€rs,

kut

d

up

6 ir

at

dai 'a'

diem

nosaukumiem

zimem)

d:15"

W,

bet

6 :3o '4

O" '

Algebriskais

aPr€\ins:

AK:d+6':

-

lS '+

(+3' ,41

:

- l 5 o + 3 o , 4 : -

l l ' , 6

( W ) .

d

=ts ' ,ow

Ta

ka

dots

parada

(.

Pcc

l.

lzraksta

AKK:

15o,0;"

6:

AK=

fr6

5e'

att '

Graf

skais

apre[ins

59'

ait ')

.oo.o 5:

-

11' '6

-(w)

;.; i tat;

i r ' tads

pats ka

algebriskam.

p-re.bin1I '

K a r e d z e j a m , A K n o t e i k S a n . a i . . n e p i e c i e 5 a m a v a r i a c i j a u n C l e V l a c l J a .

ui"nu)ja

otru,

uui

,;

;il;

;ienlaikui

v.ar.but

ludaini

no_teiktas,

n

apre-

kinatais

AK

bus

kli;;in,

rra"t

ir. vairaki

pa4emieni,.

a

noteikt

aK

at-

ffi

ij"fi

,.;:'Ti";

;-'ti;;k;i

a",Gi'

s

aistiti

ar

debess

_spideklg

bserv

cij

am'

" '" i i ; i ;

uui l ici :u

sturmanis

evar

noteikt.

Ta

ianem

ada,

kada

nora-

dita

kart6

un

notei 'kta

i

special iem

e'jumiem'

Deviaci ias

oteik5ana

ietiipsi sturmar,rai"i?f.r."5. Tiiafi i"r-a1is\atits,.ka-to..izdarask.<Na-

v isaci ias>

.

dalu

V'" "a ' t " l -

\gmpasa

kbpiz labojuma

arbaudi

[ ra '

iz-

;;%".f i

foua

.i"

f

. ia"f.rr 'p'argaj iehus

n

kugis

igaku

aiku

et

ar vienu

un

to

pa5u ursu.

'

27.

S.

KURSU

LAB0SANA,

IELIETOJoT

0MPASA

KOPIZLABoJUMU

K a i z l a b o k o m p a s a k u r s u s p a k a p e n i s k i a r d e v i a c i j u u n v a t ' . i a c i j u ,

skat i ts

22.-24.

S'

L a i i z s k a i d r o t u , k a t o d a r a , p i e l i e t o j o t A K , t a l a k a p s k a t i t s p i e m e r s :

1(K:306.,

d.:17"V'

"-j;;

uifi"iinatt

ii

v.ai.adztgo

adu, bet 6 no 2' ta'

;;i;. k;;

ui lr

iztabo

grafiski

vai

algebriski'

.

I .

Gratiskais

tr isinajums

(K,

tad

zime

kdmpasa

meridiana-'V1

alrr

(60'

att ')

un

iunj

tuuuta

atrod

6

un

aPre[ina

AK'

deviaci ju

o

2. tabulas:

KK: 300o,0; 5: a2o,8 (O") I

KK:

315o,0;

6:

+0' ,9

(O"t )

i

68

1" ,9

samaz inas) .



.

A(K:

AK(:

.

KK-

AK(:

l o , 0 ; A 6 : 1 " , 9 : 5 : 0 o , 1 2 7 .

6o ,0 ;

A6:

0o ,1276:0o ,762:0o ,8

300o,0; 6:

+2o,8

(Ost)

f

6o,0 ;

A6:

0 ' ,8

(samaz inas )

(samazinas) .

AK:

-

15",0

Y) tatad

/y '1 trodas

pa

kreis i

no Ni un ista meridianaN1 gals jAztmepa labi

no kompasa

meridianaN1

gala par

15o,0. 0.

at-

tela redzams,ka . fr(

bus mazaks

par

KK

par

o

A(

1e4lgi. ala rezultata

dab[,

ka / .K:291',0.

'

KK:

306',0

AK: 15'.0

tr

I

K :

291o,0

II . Algebriskais

atr is inajums.

Pec 60. attela

un

A(

zrmes

ar rakst i t

formulu

r

K:

KK+

AK);

l i eko t o rmulaska i t l i skas

er t ibas .

ta tad ads

pats

Nav

grht i

bus

Apvieno.iot

v a i

KK:

306o,0;

6:

+2 ' ,0

(O"t ) .

2.

Apr€fina

kompasa opizlabojumu:

A( :d+6 ;

A( :

-

17o,0+

+2",0) :

-

17",0*

o,0:-

l5 ' ,0

( lZ)

60. att.

( l )

1 l ( :306 ' ,0* ( - 15" ,0 )306o,0- 15o,0 :291o,0 ,

rezultdts,

a apre\ inot graf iski .

pieradit ,

ka,

ja

kopiz labojumam

r

plusa

zime,

ad formula

1K:KK+ +A1()

Q)

abas

ormulasun pec

vajadzlbas

ietojot

LK ztmi,

dabu,

ka

I

K: KK+

(

-r-

A()

IK :KK+AK

(3)

Istais

kurss

vienlidzigs

kompasa

kursa

un kompas

kopizlabojuma

elgebr iska i

ummai .

aK:t5:0

w



28.

S.

PEILEJUMU

ABOSANA

N PARVESANA

Istie,

magnetiskie

n

kompasa

eil€jumi.pskatit i

10.

,

lq

-s

un

17.

.

Nosakot

kuga

vietu

j l ra, pei le

i_zraudzitos

rasta

.

pr iek5metusun

iegust

a

sauktos"kompasa-pei l€ jumus.,Tie

aiz, l_aboar

lst iem

pei l .e jumiem'

N8"" i t r " t uz kar tes no bakas s to

pet te ju rnuin i jas ,

a f

_ ta

va i

c i ta

paqe-

*i""u

palldzibu

alrod

uz

kartes

m-ektCto

uga

vietu.

Tatad

nepiecie5ama

p e i l e j u m u

a b o 5 a n a .

'

i . . l av igac i jas

raks€

uz

ju ras ,

kaut

ar i . re tak ,

SRro t , e i i e jumus

5r -

vest,- t .

. i ist6

p. i1C;rrrru, as

nor lemts

no

kartes,

parvest kompasa

pei le-

i u m a .

-

ko.puru

pei le juma

abosana

(KP--+1P).

lcg

but ibas

ta

ir ista

vir-

ziena

atra3

ana uz i<artes.

To izdara

tapat,

ka

izlabo

kompasa

kursu,

t.

i.,

qr

deviaci jas

un

var iaci jas

pal idzibu

vai

-

v€l

vienkar5ak

.piel ietojot

kompasa

iopizlabojumu."Jura

ei le5anasmomenta

sturmar,ra

ic iba

i r

kuga

komfasa

kurss , a {ad

ar i

dev ihc i ja

z 5 i

ku rsa .

T lna i

7 i \ ry3 . ra jona,va-

r iac i la ,

kas

kopa

ar dev iac i ju

od kop iz labo jumu.a ka dev iac i ja r a tka-

r iga'no

kursa,

tad

pec

st ir rmar;ra

ienesta

noteikumiem

uz kartes

virs

ka-t ias

kursa

l in i las

jabut

uzrakst i tam

kompasa

kop. iz la.bojumam,

-kuru

l ieto

pei le jumu l ibo5inai

un

parve$anai.

Mainot

kuga

kursu

viena

un

ta ja

fa5a

"ra jona,

ma inas

ar i dev iac i ja

un

uz

jaunas .ku rsa

in i jas

jabu t

jai inam

A(

uzrakstam,

1ai var€tu

labot

un

parves,t

ei le jumus.

Nnko5aja

skait l iskaja

piemera

paradits,ka

l_ab_o

ompasa_

ei lejumus.

Ta,

piemeram,

ugis

iet ar komiasa

kursu

84",

krasta

pr iek5meta

om-

pasa pei ie lums

3B', iu lonu var iaci ja,

at t iecindta

uz

doto

gadu,

ir

7 ' ,2W'

jaaprbqind

krasta

pr iek5meta

stais

pei le jums.

Deviaci ja

no

1.

tabulas.

' La i a t r is ina tu 'uzdevumu,zrakstano tabu las dev iac i luun apre [ ina

A(.

l . Izraksta

deviaci juno 1.. abulas:

KK:

80o ,0 ; 6 :

-2o,0

(W)

|

K(:

90",01 6:

-2",7

(W)

A1((:

A K K -

LKK: t0 ' ,0; A6:

1' ,0;

A6:

4o,o; A6:

KK:80 ' ,0 ;

6 :

+

LI (

K :

4" ,0 ; 16 :

0o ,7

(pa l ie l i nas )

0o ,7 l0 :0 " ,07 .

0 ' ,07 4:0" ,28- 0 " ,3 (pa l ie l i nas ) .

-2 " ,0

w)

0 ' ,3

(pa l ie l i nas )

KK:

84',0;

2. Aprel ; inaA(:

A ( : d + 6 :

a1(:

-9",5

6 :

-

2 o , 3

, (W )

-7o,2+

(

-2" ,3)

-9" ,5

(uz),

(v)

I . Grafiskais

trisinajums

61.

att.)

Ja

pei lejumu

zlabo

grafisLi, uga

kursu

var

nep-arddit '

as

tikai

deviaci jas

zraksti5anai.

ime

kompasa

meridiana

N

galu

vaj

adzlgs

(N1) ,

a t -



l iek

kompasa

eilejumu

138o,

t l iek

op-

izlabojumu

aska4a

r

ta l ielumu

un

no-

'

saukurnu

9o,5W, novelk

sta

meridilna

N

galu (,Vt)

un

parada

IP,

kas

mazaks

par

KP.

Starpiba

r

AK lenkis;

dtad no

138" tskaita o,5 n dabu P:128o,5.Pa-

;

\

m>l;

o

rada

kugi

vietas

A

un A'.

\.?

I i .

Algebriskais

atr is inajums

Piel ieto

c,rmulu

+AK

( l )

61.at t .

1P:

138 ' *

(

-9 ' ,5 )

:

l38o-9o,5 :

128 ' ,5 .

. _

Ista peilejurna parvesana

(lP->I(p)

ir

preteja

darbiba

peirejuma

a-

boSanai.

o izdara

algebriski

ar

AK

pal idz?bu,

iel ietoiot

ormulu'

IKP: rP-^K. |

(2 )

P€c

iepriek5eja iemera

P

un

KP

lielumiem

KP

b[s:

KP:128" ,5 -

(

-9 ' ,5 )

:

128 ' ,5*9o ,5 :

138" ,0

2S.

S.

PRETPETLEJUMT

Atkariba no uzrakst iemuz ko.mpasa ozes un pei lekfakonstrukci jas

pei iejo.t_iegtst

_ai

g

ta

saucamo ompasapei iejumu

(Kfy,

vai

kompisa

pretpeilejuml

^(K ).

Kompasa

peiiejums

atsl5lr-as

o konipasa

pretpeilc-

juma

par

lB0_'.

Ta,

..piemeram,

2. atlela

virziens

no kuga

a uz

piiet<S-

metu

C

i,

49,

tas

^ShFrso

ompasa

ozes

edal i jumu

60"1tatad

kompasa

pei lejum.s

KP)

ir

60o,

bet_5i

pasa

v-irz iena

ur 'pinaiums

uz

pretejo

pusi

i[9lx

l<om.pasa

ozes

iedalijumu

240o,

tatad-

koinpasa pietpeitclirms

\KPP)

ir 240",

tarpiba

lB0b.

-l......--..-

1

;j

/

Vt-==:-,."'

'rr/

\---=---=--l

\-

--"/

7 l



Viriiens

no kuga

uz

priek5metu Slserso

ompasa

talad

KP:280",

bef

uz

pr-eteiousi edafu100",

PP:

Abi

Sie

piemeri ada,ka,

a)

ia

dota is

(P( lB0' ,

tad

KPP:KP+lB0' ,

t i

j u

do ta l s

P>180 ' ,

ad

KPP:KP- lB0 ' -

,

un otradi,

rozes

edalu

280o,

100'.

c)

ja

dota is

KPP1180 ' ,

ad

KP:KPP+180" ,

d)

la

dota is

(PP)180" , tad

KP:KPP- lB0 ' .

piaktiski

KP

ir virziens

no kuga

uz

prieksmetu,kuru

peil€,

st[rma-

nim

atrodot ies

t ka

kompasa

ozes centra,

bet

KPP

ir v irz iens

no

peile-

jama

priekimeta

uz kugi,

priek3metamt ka

atrodot ies

ozes centra.

"

Siurmanim

stavot

pie-kompasa

un

peilejot

krasta

priek5metrrr,znak,

ka

Kp

butu

janolasa

iaja

kompasa

rozes

mala,

kas

atrod-as

ei l€ j

ma

priek5meta

puse,

bet

KPP

.

iaj

a kompasa

rozes

mala,

kura atrodas

iturmanis.

(rgu

vietas

noteik5andi

nepiecie5ami

retpeilcjumi,bet

sture-

Sanai

-

t ie5ie- irzieni.

Tadel

uz

kompasa

rozes skaitJ i

uzrakst i t i

d ivas

rindas:

KPP

un

Kr(

nolasi jumiem.

Analogiski

iedai i jumi

ir

ari sturma4a

transport ier im,.

ur

pie iedalt-

iumiem

ir-pierakst i t i

-skait l i

d ivas

r indas,

kas

lauj

vienlaicigi

r ikot ies

ka

"ar

t ie5iem

eilejqmiem,

a ar i

pretpeilejumiem'

Lidzigi

KP

un

KPP

jCdzieniem

r

lr-r magnetiskiepretpeij."j.u*1.

MPP)

un

ist ie

p-retpei le jumi

lPP).

Ar i t ie

at5l i ras

no t ieSiem

peilejumiem.par

l80o

-

un oiradi,

Attii:cigd

peiiejumu liniju

nosaukumi:

virziens

uz

kat'

tes

no ku{a

uz

krasta

pri-ek5metri

r

ista

ieilejuma.-liniia

(I-PL')'

]'Sl:jl-

z iens

no

[rasta

priek5meta

uz

ku$i

-

ista

pretpeilejuma

ini ia

( I lP.+).

Jaut..rur,

ka kompasa

un

magnetisko

peilejumu

un

pretpeilqiury

iinijas

neeksiste,

as sakr i t ar ista peilCjumaun ista pretpeilejuma ini jam., .

,

Ta

ka

pei le jot

ieglst

KPP

(l ietojot

PSRS.. izgatavotos

agnetisKos

kompasus)

'bel

iPP v"ajadzigs

u'ga

vietas

noteiksanai,

ad,

nepareiol

uz

.KP,- labo

KPP,

pie

am

nav

grut i saprast,

a

v a l

IPP:KPP

+

(6+d)

I

PP:

KPP+

LK.

Protams,

ariem

v€ra

deviaci jas

un var iaci jas

zimes

(sk. 13.

$

un

15.

S).

(Att iecigos

kait l iskos

piemerus k.

29.

$.)

3 0 ' s . K U R S U U N P E I L E J U M U V I E N L A I C I G A L A B O S A N A U N P A R V E

Izeiot

jura

un

ats|ajot

aiz

sevis

pie4emsanas.

oju,.sturmanim

neka-

"ciot i ; ; i ; t i ;aa" ' r tu i . . r i i ram

kompasa

kurss,

pec kurl

jastur6

kugis '

Saja

;;1;HJ;;l;{';-r;

li;ij;,

kura

novilkta

uz kartes

u.n

pl

kuru

paredzets

i ; t ; ; ; l ;*no'kartes

is ' to 'kursu,

o

parved

kompasa

kufsa

un

uzdod

turet

sturesviram.

Nakosais

stlrmana

uzdevums

-

parbaudit kuga

parvietosanas

a-

reizibu.Janosaka uga vieta. Lai to izdir i tu, 4em krasta

priek5metu

om-

pasa

pei lejumus ai

-pretpeilejumus,

tos izlapo

par ist iem

peilejumiem ai

'oreto6itciumiem

un

eraf iski

uz

karl 'es

atrod

kuga

vietu'

'

^Tatad

IK- -KK

un

KP-- - lP

ia i

KPP-> lPP.

ryemot

vera

ieprieks

teikto,

talak

apskatiti

divi

daLada

rakstura

pie-

meri . '

Tie

atr is inat i

graf iski

un

algebr iski . )



l .

piemers.

967.

ada

172",0;

ariaci ja

pargdjiena

mazind5anas

'.

Neilgi

pec

Deviaci ia

o 2.

abuias.

Apicfinat:

t) kompasa

14.maija, zejot

[ra,

uz

kartes

nolika

kursu

ra jona

4o,3

W

(1961. ad[ ) ,

gadskar te ja

a-

tam

pei le ja

aku

A un dabuja

KPP:I13o,0 .

kursu.

2) bakasA isto pretpei lejumu.

1.

Algebriskais

K un

AK

izskait lojums

l .

At t iec ina

ar iaci ju

z

1967.

adu:

S ta rp la i ks :

967 .

. -

1961 .

. :6

gad i .

1 9 6 1 .

.

d :

- 4 " , 3

( W )

7 '

.6 :42 ' :

0o ,7

samaz inds)

" 1967.. d :

-3 ' ,6

(W).

2.

Izraksla

deviaci ju

b 2.

tabulasatbi lsto5iMK:175o,6

(sk.

3.

pon-

k i u ) :

MK=

165",0;

MK:

180o,0;

6 : *2 " ,0

(O" ' )

|

6 :

*3 ' ,4

(O")

j

AMK:

AMK:

AMK:

MK:

AMK:

15o,0 ;

Ad 1 ' ,4

(pa l ie l inas)

l o , 0 ;

A 6 :

. 1 o ,4 :

5 :0 o ,0 9 .

10o,6; Ad 0o,09.10,6 0o,954 l'o,0

165',0;

6:

+2",0

O")

+

10o,6 ;A6 :

1 ' ,0

(pa l ie l inas)

(pa l ie l inas) .

.t .

MK:

175",6;

Aprefina

.K(:

IK:

-r

s _

6 :

+ 3 " , 0

( O , ' ) .

1720,0

3",6 (W) (sk. 1. punktu)

+ .

K

Ivi ii: 175",8

6:

*

3o,0

O") (sk.

2.

punktu)

^(K: 172",6.

Aprel i ina

K:

AK= d *6 ,

AK:

-3 ' ,6+

(+3 ' ,0 ) :

-31,6+3o,0: 0o,6

( I7) ,

AK:

-0 ' ,6

(17) .

IPP aprel,<insr

AK:

I PP

KP

P*

A(:

I 13"

(

-

0",6) I I30 00,6 I

120,4,

IPP:112o,4.



IK,

I I . Grafiskais K un

Ta

ka

uz kartes ov i lk tassta

.Ar o sak

grafisko

trisinl jumu,

d = 3 " , 6 W

3 = : i o o "

d r = o i 6 w

63. att

Aprel l inat

isto kursu,,

bakas Bkompasa

I . Algebr iskais

atr is inajums

var iac i juuz 1968 .

adu .

1968. . -

1962.

. :6 gad i .

1962.

.

d

:

*7 ' ,4

(O*)

12'

6:72':

1",,2

samazinas)

1 9 6 8 .

.

d

: + 6 0 , 2

( O s t ) .

2. Izraksta

eviaci ju o 1. abulas:

KK:

190o,0;

6:

-0',7

(W)

"

KK:

200",0;

0:

+0",3

(O")

IPP

aprE\iHs 63. att.)

kursa l in i jas, tad st l rmaqa r ic iba i r

z ime

sia meridiana

1/1galu.

Tad

pa-

kapenlski

parved

IK uz

K(

un

pec

tam izlabo doto KPP uz IPP.

Grai iski

atrod, ka

KK-172",6

un

IPP:112".4. Abi l ie lumi vienadi

ar

algebr iska atr is inajuma

rezultat iem,

tatad algebr iskais

atr is inajums

pa-

re izs .

Nako5aja

piemera nb kompasa

kursa

japar iet

uz isto kursu un

no

ista

pei le juma

uz kompasa

pei lejumu

vai

no

pr iek5meta

sta

pretpei le juma

uz kompasa

pretpei$jumu.

2 .

p iemers .

968 .

ada

10 .

u l i ja ,

atrodot ies

ura,

kompasa urss

l9Bo,0.

Pargaj iena ajona

uz kartes dota va-

r iac i ja 7o ,4

' t

(1962. ada) ,gadskar -

tc ia

samazina5anas

2' . No kartes

ar

t ranspor te ta ju

o4ema

bakas B

is to

pei le jumu

82o,0.

Deviaci ja

no l . ta-

h u l a s .

pretpei le junu.

\

r)

2)

1. Att iecina

Sta rp la iks :

J,

AKK: 10o,0;

AK(: to,0;

A(K: 8",0;

KK:

190',0;

a(K:

-

Bo,o;

A0: 1" ,0

A 6 : 1o ,0

A 6 : 0o , l

6 :

-

0o,7

A6: 0";B

(samazinas).

: l 0 :0 ' , l .

. B :0o ,8 ( s amaz i na5 )

0r)

( samaz inas)

6 :

* 0 o , 1

( O ' t ; .

74

Nm

Nt

Ni

(K:

198",0;



3. Apreli ina

1(: o

AK:

*6o ,2+

+0" ,1 ) :

*6 " ,3

(O ' , ) ,

A( :

+6 ' ,3

(O*r) .

+

4. Apr€l,rina

1(:

KK:

198' ,0

f

AK:

-t-

0",3

O")

I

K:

204",3.

5. Aprc[ina

1(PP:

I.P:

82o,0

.3

A/( :

+

6o,3

1O't;

I I .

Gratiskais

KP:

75",7

+

180',0

KKP:

255o,7.

atr is inajums

64.

at t . )

Ta

ka uzdevuma

dots

kompasa

kurss ,

ad

r

isp i rms

atl iek

kompasa

meridiana ly '

galu,

t .

i . ,

1y'r ,

un

parbauda

ska i t f s .

J(1(:

l9Bo,0

t '

' a

A1(:

6o,36 ' t

I K : 204 " , 3

'

I F: 82o,0

A(:

6o,3

O't

KP:

750,7

+

180o,0

KPP:

255',7

64.

att.

3I.

S.

PIERADIJUMS,

ADEL

DEVIACIJU

EDRIKST

ZRAKSTIT Z ISTA

KURSA

Jau

atzimets

(15

S),

ka

pec

deviaci jas znicina5anas t l ikuSo devi-

aci ju

nosakauz kompasa

ursiem

un ta neparsniedz

-3".

Tadel

praktiski

nebus

nekadakfuda,

a

deviaci ju

abula

atrod

vai

nu ar

KK,

labojotkursu,

\ ia i

ar MK,

parvedot

kursu.

'Protams,

a

variaci ja

ir

0o,

ad XIK:lK un deviaci juno tabulas var

izraksti t

ar7 ar /r( , bet,

ja

variaci ja ir

l ie la,

piemeram,

vairak

desmit

gradu,

iad

klnda kuga

vieta

bus l iela, i t seviSl,<i

ie

l ie l iem

pargaj ieniem.

Ta,

piemeram,

atrodoties zvejas rajona

starp

Islandi

un Jana

64.

att.



Maijena

salu, kur var iaci ja

l ielaka

par

20o,

aprel i ini

rada, ka

ne\rar

no

tabulas

4emt

deviaci ju

atbi lsto5i

stam kursam.

To

parada

sekojoSais

ie-

mers,kur

1K:308",0; d:28o,0

IZ un

6

no 2. tabulas.

Jaapre[ ina

(K.

Apref inu

izdara

pec parastasmetodes,

a

ari

4emot

dev iac i ju

z IK .

f .

Algebriskais

atr is inajums,

qemot

deviaci ju

uz MK

(IK-->hIK- '+KK')

l .

Aprehina

KK:

I

K:

308",0

+

d: -

28 ' ,A

V/ )

MK:

336o,0

6: + 0",7 (O")

( sk .2 . unk tu )

KK:

335o,3.

2. lzraksta

deviaciju

uz MK:336o,0'.

I4K: 330o,0; 6:

*

lo,0

(O")

|

I

MK: 345',0;

6:

*0o,2

(O")

.1.

LMK:

15o,0;

LMK: lo,0;

LMK:

6o,0;

MK: 330",0;

+

LMK:

6o,0;

A6:

0o ,8

samaZinas ) .

A6: 0o ,8 : 5 :0o ,053.

A6. : 0o ,053.6 :0o ,3

samaz inds )

6 :

+

lo ,0

(o" r )

A6:

0' ,3

(samazinas)

l l . Atgebriskais

t.

Apre[ina

KK:

MK:

336' ,0; 6:

+0 ' ,7

(O") .

atrisinajums,

emot

deviaciju

z

IK

(IK--+KK)

I

K:

308',0

d-

-

29",0

vr)

punktu)

2 .

KK:

334",2.

Izrakstadeviaci juuz /K:308",0'

IK :

300o,0 ; 6 :+2 ' ,8

(O" t )

|

I

IK:

315o,0;

6:

*0o,9

(O")

J

MK:

3360,0

6:+ l ' ,8

1O"t ;

sk :

2.

LI

K:

t9 ' ,0 '

A6: lo ,9

samazinas)

76



A/(:

lo,0;

LIK:

80,0;

I

K:

3000,0;

+

LI

K:

8",0;

A6:

lo ,9 :

5 :0o,1267.

A6:

0" ,1267.8:

o ,0

samazinas) .

6 :

+2o ,9

o" )

A6:

l ' ,0

(samaz inas)

:

K:

308o,0;

5 :

1 _ l o , g

o " , ) .

. l

_

III.

Kompasa

ursu

starpiba

ec

un II atrisinajuma

l .

KK:

335" ,3

II.

Kr(:

334",2

A/ff:

fJ

Taiad

starpiba

ompasa

ursa

o,l ,

tas

praktiskin.av

piefaujarys.

_q

i-ariaci ja

el

l ielaka

un

deviaci jas

mair;ra traujaka,

i starpiba

r

vel

l i e l a

a .

Ja variaci j

i r

rnaza,

iemeram,

-3",_deviaci jas.mai4a.

z_

abulas

blakus

ursieni

ieciga

n

pargaj ieni

av l iel i ,

ad,

zrakstot

eviaci ju

ec

rstd

kursa,

eradisies

ltama

kluda

kompasa

ursa.

.To

radaSads

iemers K:270o,0;

:8o,0

UZ; ev iac i la

o 1 '

tabu las ,

jaapre( ina

ompasa

urss.

I.

Algebriskais

trisinajums

l .

Pec

paras tas

etodes

IK-->MK--KK:

I

K:

270",0

+ i

d:

-

8",0

1F)

MK:

278",0;

:+4' ,5

(O")

'

KK:

273"'5'

2. Pec

metodes

r

AK,

kur

deviaci ja

emta

uz

ista

kursa,

K--KK:

IK:

270" ,0 ;

6 :1-4 ' ,5

(O")

AK:d+6,

^.t-

Af i :

-B' ,0+

(+4",5)

-3",5

(W).

AK:

-

3",5

W)

Kd:

273",5.

piemerdrada, ka Sadosapstaklosabos gadi jumos dabu vienu un to

paSu

Kr(.

---Lai 'gan,

ka

rada

piemers,

ur

kurss

bi ja

special i . izvel€ts,

ar

izrak-

stit

deviici

i

uz

ista

kursa,

tom€r

Sadu

metodi

nav

ieteicams

praktizet'

ias

neatb i l i t

v ispare jam

edz ienam

ar_kursu

parve3anu,

n.

kuq l .vad i -

tajs,

neparbaudof

psiat<1us

d

l ielumu,

kursu

un 6

izmai4as

abula), var



sakt

visos

gadijumos

zrakstit

d-eviaciju

z

ista

kursa.

Noteikurns,

a

de-

i ia . i iu

ia iz iaksta

z

KK

vai

MK,

pal ick peka'

t '"bi.t i l i , lr"a."ia.i ;u

iriat<sta

r

precizitati

tdz

0o,2.

Sturesviram

z-

Aoa

rirrei 'kLgi

ar

-Lo-puru

kursu

.ar

noteiktibu

tdz

0',5.

Sada

precizi-

iati

pifiigr

-pi8ii"t

visiem

pargaiieniem

a

atkldta

ura'

ta

ari okeana'

3 2 . s . Z I R O S K O P I S K A K 0 M P A S A K o M P A S A V I R Z I E N I U N T o I Z L A B O S A N A

ziroskopiska

kompasa

darbiba

.nav

sa ist i ta

ar

Zemes

magnet ismu'

taacl

magnbti.ta

-"iialanu

un variacijas

edziens

l9Y,

val-? ?rgs'

Notu--

i"l"i"

ipEf.am,

o

iuau

Si

kompasa

ekirta,

janotur

ta

teoretiska

ss sta

ilrrdia;ili;G.

fa

La

Zemes

sta

meridiana

plakne sakara

ar

Zemes

di"i*ultr

grieSanos

p

iruu

asi.un

Sauli

maina-virzienu

asaules

l. ip?"

i;;'Sik;rn?uiu

noiurosajam

pcj_<qm

epartraukti

aiedarboj.as-,

-a.i

eol€-

tiska ass var€tuseliot sia meiidiana z'mairyamasaules.telpa.-Neskato-

i i ;"r)"zi i".r."pi.t

a

t o.pr.u

konstrukcijas

_ilnveidfjLlmi.em,

argajiena

irlLa-ia

teorCiiska

ss

nenostajas

sta

m-eridiana

lakne..bet

eido

ar

to

tietaku

vai

mazak;

[t:ifi.

n"riituato

plakni, kura

nostajas

Zirosko-plqka

komoasa

eor€tiska

ii,

"r"

par Ziroskopiska

ompasa

neridiana

lakni '

? i . "5 i l " r t r . ; ' l ; ; ; r ; ; -

merid iana

lakne ferso

pat iesa

or izonta

lakni

;;; l ; ; ;^' i i"l l ; ;

j .o

rur.

pu'

Zirbskopisk<i

eridianu:..65.

tteld

taisne

'x,ir ' i i '2i iori iopiir.r ir

n1.i idiant.

bet

.UiSi

geografiskais

eridians"

Visus

virzienus,

urus

nosaka'

r

Ziroskopisk-o

ompasu'

kaita

no

.i i '

,ortuopi.t

meridiana-N

uru

Nu;li

iI"i,LX?.i'rirr''il?5"JJ;T [,Jil:

Ni

N;

mot

vera,

ka

virzieni

-nosaciti

ar

Zirosko-

oisko

komPastt .

Lenk i 's ta rp

Z i roskop iska

ner id iana

M

galu

lrVl

1

un'

kuga

diametralas

plaknes

Fi i . f .sguto

D, skaJtot

pulksterya

aditaja

iiustibis

virziena

vai

caur

O",

sauc

par ii-

roskopiska

omPasa

ursu

-

KKt'

D

Le4lgi

starp

Ziroskopiska.

er idiana

M

salu

(N,

)

un v i rz ienu

uz

doto

pr iekSmetu '

Slnuiroi

pi i t l ;stepa

raditaja

ku-st ibas

vir -

zienava'i caui

'O"t,

sauc par dota priek5-

meta

ZiroskoPisko

ei le jumu

KPu'

Le4\ i

starP

ista

meridiana

1/1

galu

un

Ziroskopiska

meridiana

I"l-,

9.a1u.

.auc

par

Ziroskopiska

kompasa

l(oreKcl iu

-

[K".

Tada

'pa5a

formulcluma

ka

iepr iet5

oui i . f .

istais^

kurss

(/K)-

un

istais

pei le-

iunrs

(1P)

(sk. 10.

S),

ta

-an-

sta

kursa

i l"

i t ta

p" i tc iumu

l ini las

( lKL

un

IPL)-

L K ;

65.

att.

T apa t kamagnE t i skakompasa ' . dev iac i j a i , va r i ac i j - a i unkop i z l abo

*u.,-fiio.[opiska-

ko'''pu.o korekcijai ir plusa vai minusa zime un no-

saul{ums.

Ieverojot

au

zinamos

noteikumus

par

un

parveSanu

rn

saska4a

ar 65'

ai telu

var

kursu

un

Peil€jurnu

abo5anu

rakstit,

a

/ 6



',f

:f,f',Iif,',,

K K z : lK

- L K r '

K P r : J p

- L K ,

un

LKZ:IK

-

KKr,

LKr:1P

-KPt'

Ziroskopiskd

ompasakorekci ja

AK, sastav

no

div iem

iielumiem

-

mainigasun

pasiavigAs

orekci jas.

. . -

Mainiga

korekci j .a tkariga no

kuga kursa,

htruma

(ista

kursa,

cela

dr i f tes.

ai

kuga

cef

)

un

pargaj iena

vietas

geogrdfiska

platuma.

parasi i

Ziroskopiskie

ompasi apgadati

ar korekci jas

er ic i ,

kas automatiski

nem

vera ma in igokorekc i ju .

a

Z i roskop iska is

ompass

zs tdd i ts

bez au toma-

t iska_s orekci jas erices, ad mainigo korekci ju aprel,<ina ec specialas

tabulas,

no

tas

4emto

korekci ju

piei ieto,

eicot

pargaj ienu.

Tabula

dod ko-

rekci jas

skait l isko

vertrbu

ufi

z lmi izraudzttam

riursarir .

_

P_astavigo

orekci ju

aprefina,

izd.arot

overojumus

uz

-seglini jas

vai

ari

pec

cit iem noteiksanaspa4€mieniem.

Pbstaviga

korekci j i paiast i

i r

r iena

uz

i ' i s iemkurs iem.

UZDEVUMI

PATSTAVIGAI

ATRISINASANAI

Jaapref ina graf iski un algebriski .

1 . Dots :

IK :70" ;

d :11" ,0

O, r . 6 no

l .

tabu las;1p:810" .

Apref inat

1)

(K;

z) LK;3)

(p.

'

2 .

Dots :

KK:70" ;

11:11" ,0

O" t ;

6 no 1 .

tabu las;

(p :310. .

Aprcl inat

1)

IK:

2) A(;

3) 1p.

3.

Dots:

MK:7",5; gaj iens

jnra

1968. gada

14.

mai ja;

variaci ja

uz kartes 2",4

g"t

i

1958.

. ) ,

gadskar te ja

a l ie l ina5anas

0,1

P:0 ' ;

d

no 2 .

tabu las.

Aprel inat

l ) IK;2)

((;

3) LK;

4) 'rp;

b) Ipp.

4.

Dots:

1956. g.

uz kartes

d:2',BIl;

gadskartejd samazina5anas0.,12; gaj iens'ura

1968.g. ;

0 no 1.

tabulas; IK:192",0;

Kp:121",0.

Apref inat

1)

((;

z)

LK;

B)

Ip;

\

Ipp.

5. Dots:

Gaj iens

j f i ra

1966.g.

10.

jul i ja,

19i9.

g.

uz kartes

d.:4.,8

O"r; gadskar_

:.; ja

samazina5anas

",09;

0

no 2.

tabulas;

((:233.,0;

Ip:274",0.

Apref ina t

t ) IK ;2)

A( ;

3)

Kp;4)

Kpp.

6. Dots:

1K:334',5;

gaj iens

jura

1972.

g.

i4. augusta;

variaci ja

uz kartes 28',6

tr/

'

t961. gada)

gadsk5rteja

samazini5anis

0",08;

deviaci ja

no

2.

tabulas; 1p:193",b.

Aprel l inat

t)

(( ;

2)

LK;

3)

Kp;

4)

Kpp.

7. Dots: MrK:358",0; variaci ja no karies 2bo,BO"t ( l f ib9. gada), gadskart€ja pal ie-

:naianas

B'.

Gdj iens

jura

1973.

gada;

devidci ja

no

L tabulas;

Kpp:2g8",0.

Aprcginat

t) IK;2)

A1(;

3)

KK;

4)

rpp.

8. Dots:

1972. gad,a

12.

decembri

pargaj iena

KK:12",0; variaci ja

no

kartes

6.,0

w

,1960.

gada);

gadskarteja

pal iel inaiands

0",10; 1pp:g4',5;

devidci ja

no 2.

tabulas.

Apre{<indt

) I

K;

2) A(;

3) /(pp.

7g



9. Dots: 1971.

gada

21.

marta

pargajiena

1(:93',5;

variaci ja no

kartes

3",7 V

(1963.

gada) gadskdr te ja

samazinaSanas

' ;

KPP:0" ;

dev iac i ja

no

1.

tabu las. .

Apre[<inat

1)

((;

2) LK;3) IPP.

10. Dots: 1972.

gada

14. augusta, atrodoties

jnra,

MK:l80',0; variaci ja no kartes

0',4 \f /

(1963. gada) gadskarteja

samazina5anis

0",06;

(PP:90",0;

deviacija

no 2. ta-

bu las.

Apre l ina t

l ) IK ;2)

( ( ;

3)

LK;4)

IPP;5) MPP.

\

-

KONTROLES

JAUTAJUMI

l.

Kddus

kursus

un

peilejumus

atl iek uz

juras

kartes?

2.

Kadel

uz

juras

kartes nevar

atl ikt kompasa

un

magnetiskos kursus

un

peile-

j

u m u s?

3.

Ko

sauc

par

kursu

un

peilejumu

parveSanu?

4.

Ko

sauc

par

kursu

un

peilejumu

aboSanu?

5.

Kadas

metodes

piel ieto, parvedot

un

labojot

kursus

un

peil€jumus?

6.

Kada

i r kursu

un

pei le jumupdrve ianas

pamatmetode?

7.

Kada

meridiana 1/ galu

zime

vispirms,

parvedot

kursus

grafiski?

8.

Kada

kart iba

jdievero

att ieciba

uz deviacijas.

n variScijas

piel ieto5anu,parve-

dot

kursus?

9. U'zrakstiet

algebrisko ormulu,

ko l ieto,

parvedot

kursus

10. Ar ko

pierada

algebriskas kursu

un

peil€jumu parveSanas

un labo5anas for-

mulas?

11.

Uzrakstiet

sh€mu,

p€c

kuras izdara

algebtisko kursu

parve5anu

12. Uzrakstiet

sh€mu

algebriskai

kursu labo5anai

13.

Kada

k5rt iba att ieciba

uz deviaciju

un

variaciju

jaievero,

labojot kursus?

,

14.

Kads

likums

jaievero

att ieciba

uz zlmEm,

kursus un

peil€jumus

abojot

.un

par-

vedot

a lgebr isk i?

15.

Kada

meridiana 1y'

galu

zimd

vispirms,

abojot

kursus

grafiski?

16.

Kad

graiisko

zlm€jumu

sdk

ar

magnetiska meridiana Iy 'p

galu?

i7.

Ko

sauc

par

kompasa

kopizlabojumu?

18. Uzrakstiet

algebriskas ormulas

kompasa

kursu

un

kompasa

peilejumu

laboia-

na i a r kop iz labo jumu

19.

Kadel

. isto

pretpeilejumu

un isto

peilejumu

var

parvest

kompasa

peilejuma

un

kompasa pretpeilejuma

ar kompasa

kopizlabojuma palidzrbu,

bet

Jsto

kursu kompasa

kursd nevar

parvest?

20. I(ompasa

kopizlabojums

negativs.

Kads

kurss ir l iela-ks

KK

vai

/r(?

21.

Deviacija

ar nosaukumu

O,r.

Kads

kurss l iclhks

-

magnetiskaisvai,kompasa?

22.

Yatiaci ja ar nosaukumu

Z.

Kads

kurss

mazdks

-

magnetiskaisvai. istais?

23.

Kompasa

kopizlabojumspozit ivs.

(ads

peil€jums

lielaks

-

kompasa

vai

istais?

24.

Ka

pariet

no t ie5iem

peildjumiem

uz

pretpeilejumiem

un otradi?

25.

Ka

labo un

parved

Ziroskopiskos ursus

un

peilejumus?





tas

virziena.

Tads

edalijums

r

arl uz kompasa

azimuta

gredzena.

uga

kursi

att ieciba

ret

labas

un kreisas alzes

eju

paradi l i

67.

attela.

Ja vej5

puS

no

kuga

priek5gala

0"uz Iaba

un

10o

z kreisaborta

pusi,

ad iaki,

ka

kugiJief

<prefvcju>

(ecrpeunuft

-lyru

nporunuuii

{yp9).

'Ja

vej5

pui

no

l0o hdz 80" un

no 280" ldz

350",

ad saka,

ka

kugis

iet <<pie-ti3ar,6eageeun4). <Pieeja>>ar but <piins pievejS> no.nuuii

to0'

o t t

I

66.

att.

,got

tu|e

tf|o

67.

att.

6efiaennua),

a.vcjl

pus

no

Oj'-t-1dz

0o

un no

2B0o

idz 300".

<<Pie

eja>

var bur <<asslevejs> rpyrofi 6efi,qeeuHl),a vejs pus no'10" idz 60oun

no 300"

idz

350'.

-Ja

veiS

pu5

no

80"

idz

100"

un

no 260'

rd'z

280o,ad

saka,

ka

kugis

iel

<<ar

u-sveju>

ra,n$euH4

'IJIIT

-orBereP)

r - ^ ., .

Ja v€ j5

puS

no

lbg ' l i dz

170"

un 'no

190 '11d2260 ' ,

ad saka,

ka ku -

gis

iei

ar '<bak5tagu>>

ai

ar

<pi lnu

veju>>

6aNrlraf l ' l l l

no,rssl t l

Berep):

i i - r i i

<<pi lns akSt"ags>

no,rHuf i

arur iar) ,

ja

vejS

pu5

no

150' l idz

170'

un

no 190'

idz

210".

ju

vcjb

pu5

no

l70o

l idz

190",

ad saka,

ka

kugis

iet

<<ar.veju>

ai

<<priek$

Eja>i

(Sop4eerzn4 rII{

no

rerpy).

Ejot

ar kursiem

<<pret

eju>

un

<<are ju>> ,a lz i ne iz5 f i r .

. la t<uga

kompasa

kurss

nemainas,

bet veja

kursa

1_e411. is_

amazinas,

tad

saka,

a

<vej i

Strale>>,

et,

ja

veja

kursa

leqr l ,<is

al ie l inas,saka,

ka

<<vejS

enne>.

Ja

turpret im,

mainot

kuga kompasa

kursu, veja.kursa

le4| is

samazi-

nas, ad saka,

ka'<kuf is

l [v€>,

bet,

a,

mainot

kugd

kursu,

veja

kursa

le4-

f is

pal ie l inas,

aka,

ka

<kugis al le>.

34. S, DRIFTE UN TAS ELEMENTI

I (ugis,

piem6ram,atrodas

punkt[

A

(68.

att . )

-un

tam

jaiet

t ie5i

uz

baku

^8. stais kurss

B5o, ompasa

kurss

75".VdjS

NW.

Ja

st iresvirs

tures

kugi

pCc

kompasa

75o,- ladveja

iedarbibas

ezul-

taia kugis

neparvietosies

a- ista

kuisa

l ln i iu

AB, bet

t iks

nonests

-

Jg6'

s'

i,i"



<nodreifeis>,

katoties

_l,ugu

parvietosanas

irziena

uz

labo

pusi.

(uga

l1i igq_""

veja iedarbibas

eiultat[

kugis

parvietosies

t,

s, i

speku

i.

zult€josa.virziena

pa

lrni ju

AB'.

Lini jas

AB

un,4.B,

veido zinamu

leq[ i

-

dr i f tes

enki .

Par

dr i f

tes

l ,e.4.h. i

auc

e4r5 i ,

o

veido

ku$a

dianretrara

lakne

ar -virzienu, ada faktis_kiarvietoj l i ku$is,esotvi iam, kas rada dri f t i .

Dri f tes

e4l,<i

pzime

r

buriu

s

(alfa).

vr,;.i

\

, .

Dr i f tes

e4. a

l ie lums

t l<ar igs

o

veja

v i rz iena

t t iec iba

ret

kusa

dlam.etra lo

lakni ,

e ja.s t ipruma,

i 4o5anas,

dens

masam,

o'veis

a"ui

sev l idz, ka ari no,huga atruma,.. iegrimes,irsblvju un ku$a k'"rp;;;

virsud.ens.

alas

ieluma..sevisf i

iel l

clr i f te

r buriniekiem,

et

kugiem

ar

mehanisku

zineju

dri f te

r mazaka.

a

kugis

et

pret

veju

vai u,

iciu,

tad

dri f tes

nav.

pie

viena

un

ta

pasa

veja

Stipruma

isl i6lar.a-.Ji i i i " ' i i

i -191

u

k_ugis

et

pjg.r" ju,

t^.

., apmeram

r

kursa

reqrr,<i

5-70'att ieCini

pret

_noverojamo

Sli ietamo)'

eju.

,^_, .J t , I? i ra l i i

a4emieni

n ieoret isk i

ec inajumi ,

a

apref inat

dr i f tes

len(1.

a l

gan

musu

dien_as

ugu

vadi ianas

ehniskas

err-ces

n

aparat i

arvien

pi lnveidoias,

omer

dri i tes

1ep.r;a

o_teiksanas

oma

vol

sam€ra

maz

kai

darits.

Vci nu.r

pietiei<oii"

.oit

puqr"*enl

un

aparati,

r

kuriem

varetu

iesi izrnerit 1ilte_se4fa rielumupraktiski:etrrrios hidrometeoro_

f..g^':k:.^-lpji:I]"_.,

ad.cl

1'el'rynqu

dienas

drifti

riosaku-u.

..,

pazrsta_

mrem

parcmieniem,

r

kuriem

driftes

e4 a

o l ielumu

egust

aptuveni.

,,^*^Prlla"-t=t-"J=bl^_l_ot.ik5ana,

zdarot

obiervacijar.

S;

p;ir;*ieird

vai'pie-

*

t*

rr

TgJ

l?

,

"i

i

I;x?

3r1iE

.

h1t,;:

tlHj,

T

?,

i

;

i:

ctza

ktila

atrasanas.vieta

r

punkta

4

(69.

uqi.l.

xo

ii-ffir.t,

,;;ir,l;';

isto.

ursu'kugim

aiet

pa

ista

kursa

hni ju

Ad,

to-rln . 'rz

kartes.

par_

gaj iena

aika,

oiei ieto.ioi

.areizakos

a.ai imienLis,

osaka

.rg,

uietu-pcc

IT". r,

prieksmbtienr

airakas

eizes, 'dahL

tt iecigi

punktu

A,

un

A,,.

|f iWl,li, JA'ffi ,1 e,", , ,lio,i,l,:T:,*, , ":, ,t.:i

etaj,

.no4r-ell

o

kaites.

piotams,lail

pa4rcmienu

ar

pielietot,

a

kuga

r-aditajs

arl iecinats,_

a

do.taja

argaj ienh

rj*t

;r; l r i^

straumes,

as

savukart

ar

nonest

ug_i.uz

ieiru

ai

oiru

pusl.

^^_=?lll j.r_l.rikt

noteitrsana

cc

viena prlgryi*gt"

peirejumiern.

ec

sr

pa+emlena

av

anosaka

uga

vie ia

ka

repneKs,

o

var

pat

nezinat .

ie_

t o ' o ' '

Ni

&,

tt

i T- f -oK"

t7_,"*

i ,-<is

j i

\ '

l t \

: N W

69.

att

t ?





Driftes

leryfa noteikSana

ptuveni

pEc

fil[dens

virziena.

Ja,

kugim

ejot,. f iJudens.

trukla,

o rada

dzenskruve

ai

kuga

zemidens

alas,"aiz

paka.lgala

eido a_r

uqq

l i i l - l i1i jas

.(diametralas-

iakires)

urpinajumu

ieql1i,

ad

skaidrs,

a kugis

drive.

So e4l i . i

osaka

Sidi:

I

)

ar kompasupeile

i f

ndens

struklas

virzienu un nolasa

dri f tes

le4r15iz kompasa zimutagredzena.ompasamada gadrjumaaatrodas

,'/"''

71.

att.

72.

att.

r r r r r J u r

p 4

A u r

u A u 5 r J

p 4 t v r t u J 4 J , J A 4 t l u t

/

v e l s : l v s w

\

no .Ni caur

O" vai

pulkste4a

raditaja kus-

\--.22

t ibas v irz iena,

sauc

par

kursu kuga

cefS

-\

-

dr i f te

vai

-

v ienkar5i

-

par

cela dr i f t i

i : )

jn

apzlme

.ar CDr. CefS

drilte

pec

73.att.

c

u.vak

kug,a

.pakafgalam,

et

pei lekl is

an_ostada

ec

acumeraparalel i

[ i l -

udens

struklas

virz ienam. 71. attela

ar DD

apzimeta

diametiala plakhe,

ar

,ab

-

pei lekla

stavokl is

paralel i

l ; i fddeni

struklas

virz ienam'

a,b'y ' ,

bet ar ri4\i

apzlmets

kompass;

. .2)

l i ludens

struklas

virz iena

vieta var

izmantot mehaniskas

agas

iagl ines

nosta5anas

irz ienu,ko

pei le

ar

kompasu:

.

3)

piei ieto

speciaiu

sektoru

s uz

kuga

irakafCja

laja

Q2.

att .) .

rJz

sektora atzimeti

lenlii.

No sektora

centra

st<atas

'iiziena"oa,',kas

pai-alels

l iJudens strukias virz ienam, un uz sektora nolasa dri f tes ie4[ i 'grados;

, ,

4)

var samera

preciz i

noteikt

pEC

acum6ra,

seviSl; i ad,

ja

st lrmanis

labi

pazist

savu kugi,

tam ir laba

lrnieka

acs un

prakse.

Dri f tes

leqrl ;a

oteik5ana

pec

l; iJndens

truklas

virz iena kaut

cik

no-

teiktakus

rezultatus

dod uz

buriniekiem,

kur nav

skr lves struklas

un

dri f tes leqr[ is

r

samera l iels.

Prakse

rada, kr uz

ku$iem ar rnehanisku

dzineju_

ie

apmeram

4-5 bal les st ipra

veja

dri l te

ir dal i

gradi

un,

no-

sakot

dr i f t i

pec

$Jndens

vai skruves

struklas, ezuitat i

bus aptuveni.Sa-

jos

gadi jumog

kuga

vaditdjs

r ikosiespec prakSes.

as

jaievero

an uz ik-

v iena

zvejas

kuga.

Pargaj ienos nepiecie5ams ekinat ies N;

ar dr i f tes

e4 i

(68.

un

69. att .) .

Sis

lenkis

I

ja4em

vEra,

iabojot

un

parvedot

kursus.

Ta ka

veja

iespaida

kugis neparvietojas

L

p_a,

sta

kursa.

ini lu,

nef i iecie5ims

evest

T--t .-

. . , .

Sadus apzimejumus,

nosaukumus

un

for-

: :

mul€jumus (73.

att.).

l-_,,

\

1 T . ; . , , ^ i X 1 , ^ ^ - ^ A ^ l - : f , + : + ^ a I \

1.

Ja i r

ve jS , kas rada

dr i f t i ,

tad

\ i \

i*'j

'^1,1-l:'tiy,gi'

r

u

l'::i:l ''^:

uu:^p..1'

+ - l

efa driftes

liniju,

to

apzime

ar CDl,n.

'

\i-

Leq[<i starp ista meridiana Ni galu un ,/ d

l ini ju,

pa

kuru

kugis

parvietojas,

skaitot

/r ;1s,,ur*

85



but ibas

r zinama

veida

stais

kurss,

o

to skai ta

no ista

merid iana

f i

gala,

bet ceJa

dr i i tes

l in i ja

i r l in i ja, .

pa

kufu l iu.g is.parvietojasâtt ieciba

ret

iuras

dibenu.73.

attCla

ar

bul t i4am

paradi t i

kursi

IK CDr un

dr i f tes

ienkis

s.

Ista

kursa

l in i ja

i r

ku$a

diametralas

plaknes_

urpinajums,

.

"" i i

ar l i t " .

l in i ja

i r

l in i ja,

pa

kuru

parviqtojaskugis. Jaiegaume,

a,

la i

buiu

skaidr iba,"pa

kuru- l in i ju

parvietojas

kugis,

tas

japarada

divas vie-

tas, ka tas redzams73.un turpmakosatt€ los.-- '

p iakt iski

uz

juras

kufa

^vadi ta jam

japrot

atr is inat

divi - .p_amatuzde-

vumi,

kas saist i t i

ar

dr i f tes

le4 i ,

un treSais

uzdevums

att iecibauz

pei le-

iumiem.

Tie

i r Sadi :

'

l )

aprel inat

kursu

-

kuga

ce|S

dr i f te

-

un

uznest

uz-kartes

-ceJa

dr i f te i

l i ; i ju ;

pa

kuru kugis

parvietojasatt ieciba

pret

j [ ras

dibenu,

htad

kursa

iabo5ana,

emot

vera

dr i f t i ;

2)

apre[inat'

kompasa

kursu,

ja

zinama

kuga

parvietosanasattieciba

pret

j i i ras

dibenu,

atad

kursa

parve5ana,

remot_

era

dr i f t i ;

-

3)

pei le jumu

aboSana

n

parve5ana,

a

ir dr i f te.

Ta lak apskat i t i

S ie

uzdevumi .

'

35;

S.

KURSA

ABOSANA,

){EMOTERA

DRIFTI

K(+CDr)

Sada

rakstp ra

uzdevums

kuga vad i ta jam

jaa t r i s ina

tad ,

-kac l

do ts

kompasa

kurss, 'pec

ura

sturesvir i

sture,

un

jduznes

uz

kartes

ku$a cefa

dr i f t - 'es

in i ja,

pa-kuru

kugis

parvietojas.Sim

nolukam

aapr€\ ina

kttrss

-

ce 5

dr i f te .

'

Lai

labak saprastu

uzdevumu,dots

74.

attEls.

Ta ka

kompasa

ku1s9

izlabo5ana

ar

isto kursu

jau

zinarna

23.

S

un

24.

S),

lud

vispirms

at l iek

ista merid i ina N galu

(1Vr)

un kuga diametralo

plakni ar ista kursa,

l in i ju.

Parada

ar bul t i4u

ar i

veju,

kas dotaja

gadi juma i r

kreisas

halzes.

Ja i r6;a

nebutu,

kugis no

punkta

4

parvietotos

a

ista

kursa- l tn i ju

( IKL) '

jo

sturesvirs

nepartraukt i

ietur uzdoto'kompasa kursu. Kreisas

halzes

v6ia

iespaida

adisies dr i f te o,

un

kugis maSinas

n vejaiedarbibas

ezrt l -

ta ia

parvietosies

a

cela

dr i f tes l in i ju, bet

diametrala

plakne

pal iks

sev

paral6la.

Kuga

kurss

-

ceJS

ri l te

(CDr)

-

bus

l ie laks

neka

stais kurss

if()

par

dri-ftes

er;r\i

cr.

Bet,

ja

v€j5

bntu

no

labas

puses

un kugis

ietl

ar

labo

halzi,

lad

kurss

-

kuga ce]a drifte

-

butu

mazaks

neka

istais

l<urss

ar

dr i f tes 1e4\ i

o.

Ta tad

p ie

kre isas

ha lzes

veja,

parejot

no kompasa

kursa

(no

nepa-

reiza kursa vai kursa, kas jalabo) 172

kursu

-

cef5

dr i f te,

ceJa

dr i f tes

in i ja

(pa-

reiza i in i ja

uz

kartes,

pa

kuru

att ieciba

pret

juras

dibenu

parvietojas_11r$is)

ien-

mOr

bus oa

labi

no

IKL

un CDr,

vienmer

bus'

ie laks

par

IK.

Ta ka

kursus

skai ta

pec

r i4\a

skai t i5anas

eida

pulksteqraa-

ai ta ia

kust ibas

virziena

un

pie

kreisas

hal-

zes

veja kurss

-

ce|S

dr i f te

-

i r l ie laks

oar

isto

kursu,

tad

izriel

noteikums,

ka

irie

kreisas

halzes

veja

driftes

le4[<im

a

pie5f i r p lusa zimi ( * ) .

Pie

labas

halzes

aEia

un

ilriftes

kugis vienmer

tiks

<<nonests>>

z

kreiso

4. att.

B6



pusi

un kurss

CDr bus

mazaks

par

isto

kursu.

Cef dr i f tes

l in i ja,

pa

kuru

parvietojas

kugis, bus

pa

kreisi

no

ista

kursa l in i jas,

un

tadeJ

clriftes

e4[<im

o

pie5l,iir

minusa

zimi

(-).

Kursa

labo5anu

un

parveSanu,

rSemot

vera drifti,

var

izdarit

gra-

fiski

-

ar

zimejuma

pahdztbu

-

un algebriski,

4emot

vera zimi, kas

pieS[ ir tadr i f tes e4l5im .

Apref inot

graf iski ,

74. at t€ls uzskatami

ada

labo5anas

gaitu

un tas

pareizibu.

Sakara ar

to, apief inot algebr iski ,

var

rakst i t

Sadas ormulas.

Ja

v€ jSun

dr i f te abasha lzes,

ad

CDr : l K *

( -o ) .

.Ja

vejS

un

driftekreisas alzes,

ad

CDr : IK+

(+o ) .

Apvienojot

bas

ormula.s,

CDr : lK i -

(+a )

t . h . / k r . .

vai,sakot abo3anu

o kompasa

ursa, a tas

parasti

r,

CDr :KK*

[ +

( i 6 )

+

( i d )

+

(+o ) ] .

Si formula

r analogiska

ormulai

3) (24.

S).

Ta ka

kompasa

ursus

var

izlabot

par

pasa

kopizlabojumaalidzibu

ec

ormulas

dri f t i ,

var

piel ietot

ri

Sadu ormulu:

( t )

(2 )

(3)

(4 )

istiem kursiem

ari ar kom-

(3) (27.

S),

tad,

4emot

vera

Zlmes

pie

atseviSl,<iem

ocekJiem us Sadas:

<<*>>

ja

deviaci ja

un var iaci ja O't ,

bet

dr i f te

kreisas

halzes,

<<->>,-

ja

deviaci ja

un

var iaci ja W, bet dr i f te iabas

halzes.

Atceroties

noteikumus

par

zrmem

pie

katra

atsevi3lia ocekfa un for-

mula (4) rakstot ikai darbibaszrmes,dabu,ka

CDr :KK*

(+6 +d + ( l )

(5 )

(6)

Dr : (K+

( *AKf :o )

Formulas

(5)

un

(6)

dod

ne

vien CDr apre\inu,

bet

ari secibu,kada

piel ietojarni

, d,

A(

un

s.

Talak

dot i

dai , i

p iemeri ,

ka

prakt iski

uz

juras

izdara kursa

laboSanu,

4emot

vera

dr i f t i . Labo5anaparadita

ka

graf iski ,

ta

algebr iski , ar

pa-

ska idro iumiem.

l .

piemers.

Dotsl

1967.

gada

14. mai ja

VZT-449

izgaja no

Ventspi ls

ostas

uz

zveju Balt i jas

jura.

No

pier lem5anas

ojas l ikas

p6c

kompasa uz 258P,0,

t 'Cj5_f lZ

7

bal les,

noteikta

dr i f te o:Bo.

Var iaci ja

no kartes

3o,4 W

(1959.

gada),

gadskarteja

samazina5anas

' ,

deviaci ja

no

2. tabulas.

Aprel5inat

CDr.



I. Grafiskais

atrisinljums

l .

Ta ka

dots

K(,

tad sak

zim€jumu

ar kompasa

meridiana

Nt

(75.

att.)

un

atliek

KK:258o,0,

novelk diametralo

pla\ni_

un uzzlme

Diametrhlas

plaknbs

turpinajums

uz

priek5u

b[s

ar i

ista

kursa

6( lKL) (nosaukums komfasakursa

l ini ja> vai

<ma-gn,et iskaursa

l

nav

f ie4emts).

Parada ai bul t iqu

veja

virz ienu

no

NW un konstate

Saja

piemerabus

laba

halzeun s:B'

L h.

2. Izraksta deviaci iu

no

2. tabuias

az

KK:258o,0:

oal t r

b : '

-

k r r i

l i n i j a

n i j a >

L . ^ t - , '

L L A l L t ,

KK:

258 ' ,0 ; 6 :

*5o ,2

(O" ) .

3. Att iecina

kartesvar iaci ju

uz 1967.

adu:

Starp la iks :

967.

. -

f959 .

. :B gad i .

1959. . no kartesd

:

-3",4

(V/)

8 '

8 : 6 4 '

:

l o ,

( s a m a z i n a s )

116:

gad-a

d-r",3

(W

4.

Ta kA,labojot

kursus,var

piel ietot

kompasa

kopizlabojumu,

o

t-as

turpmaka

pargdj ie i ra

parast i

vajadzigs

kompasa

pei lejuma aboianai

(do-

taja

piemeia

gan

to

neprasa),

ad

aprel ,< inar i to:

KK:

255",0;

6 :

+5o,4

O' r )

.1.

K:

270",0; 6:

+4',6

(O"t)

A((:

15o,0;

A6:

1",2

samazinas).

AK(:

lo,0; A6:

1o,2:

5 :0o,08.

A,KK: 3o,0; A6: 0" ,08'3:0o,24:0" ,2samazinds) .

KK:

255',0; 6:

+

5',4

(Ost)

A(K:

-

3" ,0; A6:

oo,2 ' (samazinas)

KK:

258o,0

+

A(:

2",9O"t

I

K:

260',9

a-

8",0

L

h.

CDr:

252",9.

d +6 .

-2 ' ,3

(W)

5.

Atl iek

zimejuma

omPasa

oPiz-

labojumu

a,

lai L.K

lznaktu

ar

nosau-

kumir

O"t.

Tas

noztme,

a

ista

meridi-

88

xx

.

z1o

"

AK:

I r l -

, l - -

- l

^-

I

w -

+5' ,2

(O"t )

+2" ,9 (O' t )

75.

att.



ana

V1 als

azime

pa

kreisino kompasa

meridiana

Vp

gala.

Uzzlme o

un

parada

ar

bult ir iuAK, ka

ari isto

kursu,

kas ir

par

2o,9 ielaksneka

liompasa

urss.

Blakus

imejumamzdaraaritmetiskas

arbibas.)

0.

Laboiot

kursus,

pedejl

darbiba

r

drif tes

uzskaite.

A

kA

vejS

r

labashalzes,

ad, turot kugi

pec

kompasa

z 258',0,

as t iks nonests z

kreiso

usi

par

drif tes e4fi 8". Dabu

cefadrif tes ini ju un kursuCDr, kovisu paradazrmejumA. im€jums ada,ka kurss CDr ir mazaksneka 11(

par

drif tes eq\i

un ir 252",9. ai

butu uzskatami

arldita

kuga

parvie-

toianls,

vel viena

vieta

uz

CDrL

uzzlme

ugi ta, lai diametrala

lakne

butu

para le la

epr iek5ejam

tavokl im,

. i . , s ta kursa in i ja i

( lKL) .

I I . Algebr iskais

Aprel ; ina,

piei ietojot

formulas

(5)

plusa

zime.

Rakstot

stabirya,

Pec

ormulas 5) :

KK:

258",0

+

6:

-F

5o,2

(Ost)

MK: 263",2

d-

-

2 ' ,3

(W)

\

atr isinajums

va i

(6) , p ie

tam

pi rms

iekavam

Pec ormulas

6) :

KK:

25BO,O

+

AK:

+

2",9

O")

I

K:

260',9

0:

-

8" ,0

1.

. )

(pal ie l inas) ' .

: 1 0 : 0 o , 0 7 .

. 2 : 0 ' , 1 4 : 0 ' , 1

+

-f

I

K:

260o,9

0: , -

8 ' ,0

(1,

. )

CDr: 252',9.

CDr: 252",9

Gala rezultala redzams,ka

algebr iskaisatr isinajums

tads

pats

ka

graf iskaisatr is inajums

un ka var

piel ietot

abas formulas.

Nako5ais

piemers

aprEl,<inatsez

paskaidrojumiem,

ie

tam

4emts

l i reisashalzes

vej5.

2.

piemers.

Dots:

1.968.

ada

28.

mai ja, izejot

no

Mersraga

ostas,

ikas

p€c

kom-

Dasauz 82' , vej5 NNO"t 5 bal les un dr i f te 6' . Var iaci ja no kartes 3o O'r

(

1957.

ada) ,

gadskar te ja a l ie l inaSanas

o,12,

ev iac i ja

o l . tabu las .

Apref inat

CDr;

LK. Atr is inajumu

izdart t graf iski

un algebriski.

I . Grafiskais

tr isinajums

76.

att.)

l . Izraksta

eviaciju:

KK:

_80',0;

6:

-2' ,0

(UZ)

|

KK:

90o,0;

6:

-2o,7

M I

Ar(r(: 10o,0;

A6:

0o,7

A K K : 1 o , 0 ;

A 6 : 0 o , 7

AKK-

2",0; A6: 0o,7

B9

(pa l ie l inas)



KK:80o ,0 ;

6 -

+

LKK:

20,0; A6:

-2",0

w)

0",1

paliel inas)

Ni

\

2. Attiecina

Starp la iks :

N k '

76. att.

l l . Algebriskais

trisin

+

Algebr iska

atr is inajuma

C

D

r aprelslnats

areizi.

KK:

82o,0 ;

6:

-2" ,1

(W)

var iaci juuz 1968. adu:

1968.

.

1957.

.:

I 1

gadi;

1957.

.

nokartes

:

a3o,0

0o ,

2 . l l : 1o ,32 :

1o ,3

(o";

(pa l ie l inas)

1968.

ada

d:+4 ' ,3

(O ' t ) .

3.

Aprel ina

kompasa

kopizlabojumu:

+

A( :d *6 ,

d: +4. ,3 (o ' t )

6 :

- 2 ' , 1

(W)

64:

azo,2

O'r ; .

6jums,

pielietojot

kotnpasa

KK:

B2O,O

+

LK=

+

2",2

(O't)

IK :84 " ,2

+

o:

*

6',0

(kr.

h.)

kopizlabojumu

C D r : 9 0 o , 2

rezultats

ads

pats

ka

graf iska,

tatad

kurss

36.

S.

KURSA

PARVESANA,

yEMOT

VERA

DRIFTI

(CDr+KK)

Parvest

ursu,

a

kugisdreife,

otrs

uzdevums,

as

aprot-

trjsinat

sturmanim.

as noiimc,

ka tad,

ia

uz

kartes

novilkta

kuga cefa

driftes

l ini ja,

pa

kuru kugim

apar?ietojas,

turmanim

aprot

apre$inat

ompasa

kursu,

as

auzdod

t[resvtram,

ai

sturetu

ugi.

Lai labak 5o

uzdevumu

aprastu,

ots

77. attels.

Ta ka kursu

--

ce|S

drifte

-

skaita

no

ista meridiana

Ni

gala

un

pie

kursu

parve$anasas

dots, ad zime sta-meridiana / galu (V1; un paradacelqd1-i l tqs.ini j-u,

kas novilkta,

piemeram,

z

ostu

B,

kur

kugim

aiet,

vej5

Qstl iQst

reisas

halzes. a

pie'5ada

eja

ku$a diametralo

Takni

uretu

-ceJa.

driftes.l ini jas

virziena

zimejuma draditJ

u$is ar

punktieri), ad

kufis-nenonaktu

is

bx

"

2o,2 cst

-l;>'-q:".

;i3.;l





un

nolrema

o

kartes

ursu

ce S^driite

32"'0'

Ycjl

q-ry

i0;. 'V;i;aiia

no

kartes

4o,2

't

(1955.

ada),

adskarteja

0o,12.

evia-cija

o

2.

abulas.

Apre$inat

kompasa

kursu,

kas

jauzdod

sturesviram'

I .

Graiiskais

trisinajums

78' att ')

1.

Uzdevuma

ois

(noqremts

o

karte.s)

.kgtt :..ce15

drifte'

tadcl '

zime

sta

meridiana

N1

galu un

novelk

cela

driites

liniju,

ievEr-ojot

ota

k;;;'b"tr

.turitti.t

o

liiri"ir.

pr*au

veju

br

bulti4u

un-konstate,

a

veiS

kreisas

alzes,

rifte

noteikta

0'.

2.

Ta

ka

jaiet

iesi

uz

Ro4u.

alas

baku

pa

ceia

driftes

ini iu'

kas

no-

vilkta

uz

kartes,

ad

japagrieZ

uga

pti.fr igl i .

pir driftes

e4l; i

0' .-pret

veiu

(piemera

"; ' ; i . ; ; ;^;;; i i :b6.

acu"mcra-noveik

sta

kursa

iniju

; 'd; rH;,n.,J'J,

utt inu

Tsto

ursu-_un

utad,

kufi,

kura

diametrala

lakne

ka oarasti

6rstapr' l . ia f."i tu i ini i , i . PierakstZsto kursu 322",0,as ir

nar ' l0o

mazdks

eka

urss

cdlS

r i f te '

3 . Ta l akku r supa r veda r va r i aci j u , t ade l t oa t t i e c i nauzdo t ogad

Attiecina

ariaciju

z

1967.

adu:

Starp la iks :

967.

. - 1955.

. :

l2

gadi '

d :

+4. ,2

(O' t )

12 :

1 " ,4

pa l i e l i nas )

7 ba1les,

rifte

paliel inaSanas.

1955.

.

oo,12

1967.

.

4 :

a lo ,6

(O" ; .

Novelk

magnet iska

mer idiana

y'-

galu' fgt . [q

.u?

9"

pusi no' is ta

-"ri]ianu-lf,

gifu. io

"ovelk

pec

acum"Cta,

alielinati, lai

zimejum.s

butu

uzskatamaks.

Biakus

r;;;j;;;;

i id,ara

aritmcti.kas

.darbibas,

skaitft-ts

raksta

stabi4a,

r i

i ;r f t ; i ;"r .r ,rarr .-nrun

magnet isko

kursu

MK:316o,4-

4. Seko

pcdeja darbiba

-

devidci jas

zrakst i5ana

o

tabulas

un

kom-

pasa

kursa

izskai t foSana.

lzraksla

deviaci iu

no

2.

tabulas

uz MK:316" '4

(sk' 78'

at t ' ) :

MK:

315' ,0;

6:

+0",9

O")

I

I

MK: 330",O; 5:41o,0 (O") J

LMK:

15o,0;

LMK:

1",0;

LMK:

1" ,4 ;

MK:

,

315 ' ,0 ;

LMK:- r

1" ,4 ;

A6:

0o,1

A6:

0" ,1

A6:'0",007'

5 :

a0o ,9

A6:

0" ,0

(pal ie l inas) .

l5 :0 ' ,007.

1,4:0o,01

0o,0 '

(o")

MK:

316o,4;

6:

-P0o,9

O") .

NovelkkompasameridianaNxgalu, as bus u" q', ' pusi no magne-

tiska

meridiana

N"Jerl;.

Pi. i"ksia"deviaciju

n

pafada

kompasa

ursu

ar

bult i4u,

as

r 315o,5

92



CDr:

332o,0

0:

10",0

r .

h.

IK :3 2 2 " ,0

d : , 5 o , 6O ' r

316o ,4

0o,9

O' t

KK:

315' ,5

l l .

Algebriskais tr isinajums

Formu la :KK:CDr - (o+d+6) .

CDr:

332o,0

a,-

*

10o,0

kr.

h.)

_ . lK - -

3 r r . ,0

d:

+

50,6

Osf

MK: 316o,4

6 : + 0" ,9 (O ' t )

KK-

315' ,5

Algebriska

un

graf iska

atr is inajuma

rezul lal i

v ienadi,

atad

kompasa

1.urssr

pareizs.

2.

piemers.

Dots:

1966.

gada

14.

septembri,

trodot ies

ura,

nol ika kursu

uz kar '

ies

48o,0,

ejS

jVffW

8

bal les, dr i f te

7".

Variaci ja

no kartes

23' ,4 IV

(

1962.

ada), gadskarte

a

samazin5Sanas

0', deviaci ja

no

l. tabulas.

Aprelginat ompasakursu graf iski un algebriski .

I . Grai iskais

atr is inajums

(79.

att .)

1 . A t t iec ina

var iac i ju

uz

1966.

adu.

S tarp la iks

gad i .

1962.

.

no kar tes

:

-23" ,4

-

(W)

l0 '

,4 :40 ' :

0 " ,7

(samaz inas )

'

1966.

gada

d: -22 ' ,7

(W)

2. lzraksta deviaci ju

no l . tabulas:

MK:60 ' ,0 ; 6 : -0" ,7

(UZ)

I

MK:70n0; 6: , - l ' ,5

0n I

AMI{:

16o,9' A6:

0' ,8

(pal iel inas)

93

N*

I

I

- r o o

n s t

\

\

I

MK:

A -

, / '

/

vol;

sw

78. att.

(K.

\\>,t:ry

.

J16. ,4



LMK:

1o,0;

LMK:

3",7;

,4,f

:60",0;

LMK:

3",7;

A6 :

A6 :

A -

A 6 -

0o,8l0 :0o,08.

0o,08

3,7

0o,296:0",3

palielinas)

*0 " ,7

(w)

0" ,3

pa l ie l inas)

6 :

-

1 " ,0

l z ) .

CDr: 48o,0

0:

,

7" ,0

kr .

h. )

I

K :

41o ,0

+

d: 22" ,7

W)

(sk .

.

punktu)

MK: 63o,7

-r

6 : l ' ,0 (W) (sk .2. punktu)

KK:

64o,7

Atl iekot z imejuma

a,

d

un

6,

dabu

KK:64",7

un l iek

sturesvtram

tur€t

650.

hIK:63",7;

il. Al

a

.,f

,,/

/

',':

/

. /

, i) '

l :"

' . -

z ' L

,'

)/ '

79.

att

gebr iskais

atr isinajums

C

Dr:

48o,0

cr :

-17o,0

kr .

h . )

T K -

+

d :

4 1 o , 0

- 22o , 7

(Y)

( sk .

1 .

pun l t ' t u )

hIK:

63o,7

+

6:

1 ' ,0

W) (sk .

2.

punktu)

KK: 64",7

. f l . t 1 : l l l d j

u r l i )

ta t i i r

v ienad i .

pare izs ,

o

a lgebr iskaun

gra f i ska

at r i s ina juma ezu l -

37.

S.

PEILEJUMU

ABOSANAN PARVESANA,A IR DRIFTE

Iepr iekS

au

b i ja

parad i ts (28 .S) ,

ka

pe i le jumus

abo un

parved,

a

nav dr i f tes. Ar i te, tapat ka

pie pei lejuma

abo5anas,a

parve5anas

ie-

l ieto kompasakopizlabojumuAK. Kompasakopizlabojumssastav no va-

r iaci jas,kas nav atkariga

no kufa kursa, un no deviaci jas,

ura

atkariga

no kufa

kursa un kuru

izraksta no tabulas

vai

nu uz

kompasa,

ai

mag-



netiska

ursa.

Ta ka, labojotun

parvedot

ursus,

a

kugis

jarikojas

ar

MK

vai

ar

KK,

pec

kuriem zraksta

eviaciju o

atl iek

apre$inat ompasa opizlabojumu,uru l ieto, abojot

iet ar drif t i ,

tabulas, ad

un

plrvedot

ari

japarved

pei ldjumus.

No

teikta

jasecina,

a

pei le jums.

ar dr i f tes le4[<i

nav ne

jalabo,

ne

I

rvi

t:*,",

d= 5or0W

8,=oizw

tz=2on0W

A

K,

=

SorN

37

AK2.7orAW

-

.rnrv

; SSOsr

80.

att.

Lai labi

saprastu dr i f tes

iespaidu

uz

pei le jumu

parve5anu'vai

abo-

3anu,

apskat i ts

Sads

skait l isks

piemdrs.

Kugis

atrodas

punkta

A

(80.

att . ) un iet uz

ostu

B,

veja nav, un uz

rartes novilkta ista

kursa lInija AD1

dod isto kursu IKr:55",

variaciia

1",0 W, bet

deviaci ja no

l. tabulas. Jaaprel ina kompasa

kurss

un kom-

oasa kopizlabojumspei lejumu abo5anai.Air is ina 5o uzdevumugraf iski

: :n algebr is l<i .

I . Algebr iskais

atr is inajums

I K : 5 5 o , 0

+

d:

-5" ,0

(W)

MKr :

60 ' ,0 uz 5 i kursa

6r :0o,7

6 r : - 0 ' , 7

( lZ )

lY/

KKr:

60o,7

:d*6. r :

-5" ,0+

( -0" ,7)

-5 ' ,7

(W)-

{lv\

3s"-

_

?*:J"\

AKr



Grafiskais

trisinajums

edzams

0. attela,

kura

paradtti

IK;

MK;

d;

61

un

A(r.

kg.u4

pi.qgy,^\l

atrodamies

ajn

pa5a

punkta

A,

jaiet

uz to

paiu

ostuB,

bet r

vej5SSO"I, as

rada

dri i t i

20"

(tibas

halzes).

Lai nonaktu

sta

{,

kggjm

aiet

pa

to

pa5u

sta

kursa

iniju, ko

ta-

gad"sauks.

a1

.kgsa

cefa driftes

ltniju

(cDlL)

(sk.

apzimejumus

0. at-

191a),gl epriek5ejaisstaiskurss55" agad r cels dii i te. sim noiukam

iapag;iei.

-<lgir.llet

yeju_par

riftes

er,rfi-20',

n ista kursa

inija

(lKLr)

tagad

ft AD2,

bet istais

kurss

1r(r:55'+20':25'.

Ta ka kuia"vieta

ne-

mainas,

ad

variacijanemainas

-

paliek

bo,0

w, bet

deviaci-ja

us cita,

jo

ir

cits magnetiskais

urss.

Algebriskais

trisinajums

cDi-*1(():

CDr:

55o,0

-t-

o:

-20' ,0

(1 .

h. )

I

Kz:

75o,0

+

d t : - 5 " , 0 V )

MKz:

80o,0

uz

5i kursa

6z:

-2o,0

(W)

+

6z:

-

2",0 (W)

KKz:

B2',0.

AKz :d t+62:

-5o ,0+

( -2" ,0)

:

-7 ' , 0

(V)

Graf iskais

atr is inajums (sk.

80. at t . )

d.osCDr; IKz;

MKz,

KKz.,

ai

f

un

,6V.

F{edzams,

a

pie vienadiemapstakf igm

drif te, iespaido

kompasa

kopizlabojumus n talak pei lejumuspai t ik, par cik izmainas6 atkariba

no dr i i tes

lenka

a.

,

Atrodot ies

punkta

A un

pei le jo i

kadu

krasta

prieksmetu,

mainisies

iegutais

kompasapeilejums

atkariba

no

ta, vai i r dl i f te

vai tas nav,

bet

istais pei lejums

nemainisies,

o

nemainas

kuga

vieta

-

punkts

A. Par

t ik,

par

cik

maini j ies

kompasa pei lejums,

maini j ies

arl kompasa

kopizlabo-

jums,

un

tadef stais pei lejums

pal iek

nemainrgs.

CI:

I

-.

Aprclinat

1)

CDr; 2) IP;

B)

LK.

2. Dots:

KK:206' ,4;1P-135",0;

d:A",5

O"t

Aprel,<inat

) CDr;

2)

Kp;

B) A(;

4)

Xpp.

3.

Dots:

K(:10',0;

(P:358",0;

d.:23',4

V;

c : B o .

Aprefinat ) IK; 2) Ip; J) LK 4) Ipp.

UZDEVUMI

PATSTAVIGAI

Airisinajumus

zdarit

grafiski

un algebriski.

l. Dots:

.((:140",0;

KP:244",0;

d:3",2

O,t.

0

-

ATRISINASANAI

no l .

tabulas;

vejS

-

N;

;

0

-

no 1 . tabu las;

vC jS

-

SO": ;

0

-

no 2 .

tabu las;

v€ j5

-

Os,SOs, .



.4

Dots: r((:278",0;

/P:0",0;

d:lb.,0V:

6

_

no 2.

tabulas;

vej6

_

NN\V;

Apref indt

) IK;2)

KPp;

B) L,K;4

Kp;

b)

CD,.

.5.

Dots:

r(K:180",0;

.KPP:83",0;

d,:1",2

V;

6

Apret inat ) IK:2) Ipp;3) LK;4) Ip: S) CD,.

6.

Dots: 1rK:5",0;

IPP:349",5.

d:4o,8

gsr;

0

-

s:8o,0.

Apreli inat

)

K(;

2)

Kpp;

S) A(;

4)

CD,.

7. Dots:

IK:153" ,4;1pp:101.,0;

d:0. ,4

W;r6

_

no 2.

tabulas;

e j i

_

IZS\Z;

a :

1 2 " ,0 .

Aprefinat

)

KK;

2)

Kp; B) AK;

4\

CD,.

8. Dots:

1K:333',0;

KPP:157",0;

d:22",7

lV;

6

-

no

2.

tabulas,

ej5

_

SZ;

d _ o o n

Aprel inat ) KK;2) r \p;3) A( ; 4) CD,.

9.

Dots:

IK:78" ,0;

Ip :10. ,5;

d: l l . ,B

W,

6

_

no

l .

tabulas,

€ j5

_

SSUZ,

o:

I 1" ,0.

Aprell inat

)

CDr;

2)

LK;3)

((;

4

Kp;

5)

Kpp.

.

10.

Dots:

1968.

gad,a

5.apri l i ,

atrodoties

ategata,

dc

trala pacel5anas

ikas pec

kompasa

z kursa

314',0;

ariacija

no

kartes

4o,B (19b3.

ada);

gadskarteja

amizi-.

naSands

0',0,

eviScija

o

2.

tabulas;

ej5 i/NO"r;

drifte

8.,0;

Kpp":1gg.,5.

Apre[inat

I)

CDr;

2)

LK:

B\

Ipp.

l l . Dots:

1972.

add

14.

ali ja,

atrodoties

arti j4s

frrd,

zrika

rali 'un

gaja

pEc

kom-pasa ar kursu 221",0; ariacija no kartes o,4

vtr ( l '960.gada);

gaoskaitcya'samazi_

naSanas

';

deviacija

no l.

tabulas;

v-ejl VNIV;

drifte

_

S",0,'tJZivas

akas

Kpp

_

3CB',0.

Aprel;inat

) CDr;2)

LK;3)

UZavas

akas

pp.,

12.

Dots:

1972.

ada

5.augusia,

ze jot

no

Rojas

ostas,

o l ika

ursu

uz kar tes43.,0;

t 'cjs 1/W;

drifte

8';

variacija

no kartes

2o,g

O"t (1964.

ada);

gadskartEja

aliel inaSanas

0',12,

Ror;ru

alas

bakas

Kpp:4",0;

deviacija

o 2.

tabulas.

Aprel;inat

)

l((;

2)

LK;3)

Ronu

salas

bakas

1pp.

-

no

l.

tabulas;

v-ejl

-

lVNlV,

'

no

2.

tabu las;

ve js

-

OstNOst ,

kurss

<iziet

no kom-

bak5taga

eju>?

KONTROLES

JAUTAJUMI

1.

Ko

nozime

teiciens<kugis

drei fe?>

2.

Ka

nosaka

veja virzienu

att iecibd

pret

kompasu?

'

3.

Ka

saprotams

izteiciens

<vCjS

p[S

kompasa>>,

et

ku$a

: a sa > ?

4. I(o

nozime

<labas

un

kreisas

halzes

v€ji>?

5.

Ko

nozime

izteiciens

<<pusvEii>>?

6.

Ko

nozrm6

izteicieni

ukugis"

ei pie

veja>

un

<ku$is

iet

ar

7. I(o nozrmE<pretvejS2 n <<arvej5>?

B.

Ko

npzime

<r,ej5

trale>, <vej5

venne>?

9.

Ko

nozime

<kuf is

luve>>,

ku$is

fal le>?

10.

No

ka

atkarigs

drif tes

lenka

lielums?

l l .

Nosaukt

pa4emienus,

r

kur iem

var

note ik t

c l r i f tes

ie lumu.

12.

Ko

sauc par <<ce la

r i f tes

in i iu>?

7

-

N a v i g a c i j a

97



13.

Ko

sauc

par

ku$a

kursu

<celS rifte>?.

14. r

labis

iralzes

€jS.Kas

iielaks

CDr

vai

/K?

tr5. r

kreisas

alzes

6j5.Kas

ielaks

'CDr

vai

/K?

16.

Kddu

zimi

pieSl;irdriftes

skaitliskai

vertibai?

17.Uzrakstiet

ormulu

kursu

aboSanai,

a

ir

driftel

18.

Uzrakstiet

ormulu

kursa

pirveSanai,

a

ir driftel

19.Pec

kadasshdmas otiekkursu labo5ana,a ir drifte?Uzrakstiet o

20.

P€e

kadas

shemas

notiek

kursu

parveSana,

a

ir

drifte?

Uzrakstiet

o

2 l . K a p € c , p a r v e d o t k u r s u , n e v a r s a k t a r v a r i a c i j u u n d e v i a c i j u ' b e t . j d s n k a

22.

Kapcc,

abojot

kursu,

alot

jasak

ar

deviaciju

in

variaqiju'

nevis.

ar

drifti?

23.lJz'

uru

pusi

pie kreisas

aizes

eja

iagriei,

u$is,lai

tas

parvietotos a

lini ju'

kas novilkta

uz

kartes?

24. Istais

kurss

60o,

elS

drifte

70'.

Kadas

halzes

r

vejS?

25. CelS

drifte

220',

stais

kurss

230'.

Kadas

halzes

r

v€j5?

26. Vai

peilejumi

r

jalabo

un

japarved r driftes

eqNi?



VI NODAL.A

JURAS

STRAUMES

N

TO

IESPAIDS

Z

KU-GA

URSU

38.

S.

VISPAREJAS

II}AS

PAR

URAS

TRAUMEM

No

navigaci jas. l l .g". f ]_,

uga

va_ditaju

nterese

straumes

espaids

uz

5:g:.u:l::-3-4.suii.nu

aika.

ud"ens

uiaiun

or._.anor

aiti"tolu,

noreiktu

speku edarbibas

ezultata

uz

udeni

masam.

s;r--;p6[;;

rada

astrono_

miski vai hidrometeorolo_giski. faktori.tkariba-"-i ; ; straume.sak,

:,"11':,,:l:..î:l=s_"ra

a"s

edala

asta"iea.,

pi;;"&i;f;,

un

rslaicigas

gaorJuma

traumes.

-

Pastavigas

straumes

virz iens

un

atrums

gadu

no

gada

nemainas

vai

arr

ma_inas.. ot i

az.

Sadas

straumes

ada

vcis;

kr; ; i : ; - ; rau

prl i t "nu

un

taja pa5a

virz iena.

sadas

straumes

r

t idpis-k; ia ' i " r i ,

tas

rada pa_

satu

v€i i .

Ta

ka

Sis^straume_s

lstavigas,

to

atyums

un

virz ien,

ruui

i r ie-

i t i : -s"

straumju

iespaids

uz

ku{a

kurs,u

un

atrurnu

pargaj iena

laika

samera.prec iz i

apre l5 inams.

as t iv igo

s t raumju

at rumi-

svdrs tas

no

I

mezgla

tdz

12

mezgrrem.

Periodiskas

straumes

ir

paisuma

st raum_es,_kas

er iod isk i

pusgadu

ek

v l r z l e n a .

r s

s t r a u me s

a d a

mu s o n i

_

gada.

un

beguma

straumes,

ka

arr

tas

v iena,

bet

o t ru

pusgadu

prc te i i

r e j i ,

k r r iu

v i rz iens

mainas

b i r

r * i ,

*:::i.lfSei[d:?xT.1,_:,:?tfr#.3,::r":,J

.A1r?,

leness,

mazak

sau.l_e..

eness,

Sauies

-rn

z.r.r"rr".tf.pciais

stavoklis

Visuma

ari

rada

ierakus

ai mazakus

aisumus

n

begumus

n

att iecigi

:i,:,"ifri iiikl,Xl.,'kXfiii,,:t,i,tlli;*lii,*li5,',

,l""nltff

*l',R:;#

i : ' j .ti

: ', '#3:13r;Ji.cil i

fakioii

ucis,

?"'t,

,""tig"?a;ij3,

uras

ibena

n

"'

;

j

",i

ii

'

?ii,

"ii

n

xlJJ*

;|i'

,r#

il

,1'

*,;

i:tn:

l

amatojoties

i

ne

visai

ils'stosie;

;":rl;il ir'^;;;c"roju*i.*.

No

td

j1lt t in1,

ka.

pi lnigi

paJautiei

z

sim

zryay

nevar

un pargajie'a

aika

'ar

ras t ies

ev€ro iamas

ludas,

uru

pamata

r

nepi tn ig is

i { ras

par

pe-

riodiskajam

aisuina

n

bbguma

liurfo"rn.





39.

S.

STRAUMES

LEMENTI

N TO NOTETKSANA

ARGAJIENA

AIKA

Straumes

pamatelementi

r

div i : straumes

virziens

un

atrums. Abi

Sie

elementi

etekme.

uga_

arvietodanos,

adeJ

vel

ja izprot

jedzieni

par

straumesnonesuma

lg+hi,

kuga

pat ieso

atrumu, kuga

parvietoSanas

ir i i ju

att iecibapret j l ras dibenuun kuga kursu.

Ja

udens

masas,

uras

at rodas

ku-

gis,

parvietojas

att ieciba

pret

juras

di:

benu,

tad

skaidrs,

ka

kuga

dzineja un

straumes espaida

kugis

neparvietosies

pa

ista

kursa

i in i ju.

Ta,

piemeram,

u-

g is

a t rodas

punkta

.4

un tam

ja ie t

uz

o s t u

B ( 8 1 .

a t t . ) .

K u g a

d i a m e t r a l a

plakne

ka

vienmer

sakr i t ar ista

kursa

l ln i ju AB.

Pargaj iena

aika i r 1y'

strau-

m e , k a s n o n e sk u f i p a k r e i s i .u n t a s

'

St roume

i

I

A

-&=

parvietojas

a

hniju

AB',

TddClnepie-

ciesams oteiktSadus

traumes lementus:

irzienu n

atrumu,

ai,

turpi-

not

parglj ienu,

os varetu

4emt

v€raun

novadit

kugi

uz

ostu b,

. ' . ,

r io-

vadit

velama

irziena. aiev€ro,

a

pieryemts,

a st iaume

t

ka

'<<izteir

no

kompasa>>,

o kuga apak5as,

et

vej5

<<puS

ompasa>.

_

Kugim

atrodot ies

pargaj iena,

straumes pamatelementus

ar noteikt

ka krasta

uvuma,

a arr

atklata

[ra

vai

okeana.

piemeram,

kugis izgaj i r . lq.

ostas

un

seko gar

krastu.

No

kuga

labi

var

redz€t

krasta

eso5os

pr ieksmetus,

ie uznest i

uz

kartes.

un

p"cc

t iem

var noteikt

kuAa

vietu.

Atrodot ies

kada_punkta,

osaka

kuga

vietu

pec

krasta

bakam,

piel ie-

tojot

kadu no precizakiem

uga

vietas

noteikianis paqemieniem.

c'c

tam

turpina

iet-

ar

noteiktu

kursu,

ieverojot

vis l ie lako

frebizi tat i

at t ieciba

uz

var iac i ju ,

dev iac i ju ,

n ,

ja

i r

ve j5 ,kas

rada

dr i f t i , ' tad

ar i

to nosaka

un

4_em.vera..

argaj iena

laika

sturmanim

rupigi

jaseko,

lai

sturesvirs

u-

retu

kugi

labi

uz

uzdota

kursa.

Pec

vairrku-stuni lu

rupiga

gaj iena

nosaka

kug_a

ietu

otrreiz,

atkal

l ietojot

kadu

no precizakiein"pajremieniem.

a

otra

observeta

vieta

sakr i t

ar

lagr€l ; ina

vietu, tad

acimredzot

straumes

nav-.Ja

lurpret im

otra

observeta-vieta

nesakr i t

ar

iagref ina

vietu, tad

skaidrs,

,ka

pargaj iena

aika

starp

observaci jam

traum"es

' iespaida

kugisrr nonests.

Iepr ieks

e ik ta is

.parad i is

82. a t te rd .

punkta

,4

note ik ta

kuga

v ie ta

pec

bakam

c

un D,

la iks

l r2

s t . 00

min . ,

lagas

no lasr jums

0,0 . -Ja

E ja

lav,_.t_u9,

urpinot.

gaj ienu,

kugis

parvietojas*pa

sta

kursa

l in i lu,

bet,

ja

ir

vejS,

kas

rada

dr i f t i ,

tad

si i - in i1i

bus

cela

dr i f tes

l in i ia.

pulkj ten

ts.Jt .

00

min.

lagas

.nolasi jums.86,0,

cc

lagrel ; iha,

kugim

atiodot ies

punkta

B,

no

jau_na.noteikta

rlg_a

i.etg

pcc..trijam

bat<am

-

E,

F

un

G,

iLg"fa-"tl

-ervf tg. ,v ieta

r

punkta.B. ' .

Ja-. la ika

spr idi

starp

observet iem ur ikt iem

4

un l ,

t lka

dar i ts

viss,

1ai.

'ar iaci ja,

deviaci ja,

dr i f te

un kuga^notur€sana

kursa.butu

nek lud iga,

e t

lagre [ ina

v ie ta

'B

nesakr i t

a r

o6sen-€ to

je tu

B ' , l a d t a s n o r a d a , , k a . . d o t a j ^ a . p a r g a j i e n aa i k a r b i j u s is t r a u m e n k u g i s

nav

parvietoi l " , r

q

l in i ju

AB,

bet

fah

pa

l in i ju

AB,("AA,) .

Lar

noterktu

straumes

irzienu,

savieno

pr lksten

lB

st.

00 min. iegl to

lagrel i inapûnktu

ar

otro_

bserveto_punktu

,(Aj) , - ias' . iegats

arr

p?tk-

: ten

lBst .00min . ,

un

dabu

l in i ju

rg i

So l in i ju

sauc

par

J t raumes

i r -

ziena

vektoru.

Le4fis

starp

ista

ineridirna

,lrr

ea'tu

f,

un'it.rumes

vektora

r 0 l



virzienu;

kaitot

no

N caur

O"

vai

pulkste4a

aditaja

kustibas

irziena,

a"J

it idu*es

virzienu.

o

no4em

no'pargaj iena-kartes

r

transportCtaju'

Si l ; ; ;

; i rr i .n.,

kas

paradi ls.

2.

ati6la-,

r

120".

Nosakot

traumes

ir-

, i ."",

" i ."mer

laiavien'o

agr6l; ina.

unktsar

taja

pa5a.

momenta

eguto

"La.l"cto

punktl ,

nevis

otrati . 'Lai

]raraditu

traumes

irzienu,

traumes

vektora ala iekbult i4u.

82. aIt.

TAlakaprel,<inatraumes

trumu

stunda.

Sim

noiukam

zmera

ini-

ias

BB'

sarumu

un

to

izd,ala

z stunduskaitu starp

.obser-va.9 jam.'^T

plu*"e.r.] l i i i : i

nB' ir

9

j [ras

judzes,.bet, laikstarp

observaci jam]a.tt-.

60 ' ; i , .

f -

iZ '

s t .

00

mir i . :6. i .00

* in .

Straumes

trums:

j . - i . :6 :1 ,5

ia.ur iuar"s

stunda.

Straumes

trumu

viena

stunda

apzime

r

Vr'

' "

*

j . ' 'pr i ;k ic ia

i **cra

egl t ie

straumes

amatelement i

r

l ) v i rz iens--

120. ,

) at rums

-Vr

-

1,5

mezgl i .

a lako. lagrel5 inu

rrp ina

no observeta

fluntntu',8,,

emot

vera

ieguto

truumes

virzlenu

un

atrumu,

as

ir,

seko

pa

l ini jas

AB'

IurPinAjumu.

.

pargaj iend

oi i . f .

atkiata

[ra

vai

okeana,

ur

kras]a

l i*^s1:l i

nav redzani i ,

'straumes

atrumu

un-

irzienu

nosaka

Sadi:

ispirms

nosata

ku$a

vietu

astronorniski. ec tam turpina- .etqcg,

]agreliina

un rauga.s'

lai deviaci ia.

uriaci ia

un

dri f te

butu

irrecizi

6teikta,

-lai

sturesvirs

abi

ir ielr 'k;"gi;"

rro"i i

1"-pasa

kursa.

Kad

pagzju5as,

aias

stundas,.pie-

meram,

i is,

detras

-vai

pifcas,no

jauna

nbsat<i '

uga

vietu

nec-{9ne;;

.p iA. t1 i . r .

Ja

lagref ina 'v ieta

esakr i t

r

observeto,

ad

tas

norada,

a

A;GF'p;;gafiena'

rdjona

_ir

juras

.straume.

traumes

lementus

al

rumu

ln vlrzlenu

'no.ut

u iapat

ka

krasta

uvuma.

eteicams,

osakot

f,rgu

ui"tu

nakti ,

ietot

pozicl jLi '_l ini iu

etodi,

observ€jot

ris vai

detrus

.p.-,-a.t1,r.,

iena

obseiv6t

SLuli,

ietojot

meiodi

ar

siarp.gajienu.

ed€-

j i is

piqcmiens

av

visai

prectzs

sk..

yiq:

.u:tfong1ni ju:

ursu)' .

-

Stiaumes irziensun atrumsvar adZaai etekmet uga parvietosa.na

virzienu,

a

ari atrumu

att ieciba

ret

uras

dibenu..Ja.

traumes

lrzlens

pi i ; igi-;rkri t ar

ku[a

pirvieto5anas

irzienu,

.ad

kugq

atrums,

us

l ie-

iatr

Tui

tik,

cik

lieis

ir straumes

atrums.

Ja

turpreti*

-lt

ptll-ttl i i l::

tad

ku$a

parvietosanastrums

bus

par

t ik

jndz€m

mazaks,

i l {

l lels

lr

straumes

trums.

102



Pieryemsim,

a IK:140' ,

straumes

virziens

ar i 140"

(83.

att . ) .

Kuga

atiums

pec

iag_as

0 mezgli,

bet straumes

atrums

2 mezgli.

Kuga

parvie-

toSanas

att ieciba

pret

juras

dibenu ir

12 mezgl i .

So

atrumu

sauc

par

liuga

patieso

atrumu. Patiesais

atrums

ir

fltrums,

ar

kuru

kugis

parvie-

tojas

attieciba

pret

juras

dibenu

viena

stunda

straumes un

kuga masinu

spcky

kopejas

iedarbibas

rezultata.

uz buru ku$iem

patiesais-atrums

irtas atrums, ko bur inieks

egust

veja un

strau-

mes iedarbibas

ezultata.

Ja straui les

virziens N

sakr i t

ar kuga parvietoSanas

irzienu, ad

v:v*Vr.

Bet ,

a

i r

p re ts i raume,

ad

V : V L - V r .

Apv ieno jo t

bas

ormulas ,

V : V L + V r ,

( l )

(2)

(3)

kur

V

-

kufa

pat iesais

t rums

j .

.

s tunda),

l / t

-

kuga

at rums

pec

agas

( j .

j .

s tunda) ,

83. t t .

Vr

-

s t raumes

t rums

( j .

j .

s tunda) .

Viso-s

parejos

gadi jumos,

kad

straumes

virziens

nesakr i t

ar kuga

parvieto5anas

irzienu, tas nav ne

pret

straumi,

ne ar i

ar

straumi,

bt t

veido zinamu

le4[ i ar kuga

parvietoSanas

irzienu,

ad

pat iesais

atrums

bus ielakspar V1-Vr un mazakspar Vt*Vr.

Prakt iski

uz

juras

kuga

rraditdi .am

atiesais

kuga

atrums

vienmcr

ir

jAz ina ,

un,

ja

i r s t raume,

o apre [ ina

v ien la ic ig i a r

kursa labo5anu

n

p a r v e i a n u .

Aprel l inot

kuga

pat ieso

atrumu,

a

ir

straume,

vel

ja4em

vera tas, ka

straume neatstaj

nekadu

espaidu

uz lagas nolasi jumu,

.

i . ,

uz kuga at-

ru_mu,

o mera

laga.

Tas izskaidrojams

ar

to, ka

vienlaicigi kopa ar

udeni- taja pa5a

virziena

parvietojas

ka kuf is,

ta art

laga, tadeJ

aga uz-

rada ku$a.atrumu

att iecibapret

udeni,

nevis at t iecibapret

juras

dlbenu.

Bet,

ja

kugis

stav straume

uz enkura

ar iz laistu lagu,

tad iagas nolasi-

jumu starpibastundassakumaun beigasuzrAda straumesatrumu dotaja

s tun d a .

Ja i r

s t raume, abo i o t un

parvedot

kursus,v€ l

iasapro t

Sad i o rmu-

le jumi

(84.

a t t . ) .

Ta,

piem€ram,

ku$is no

punkta

A

iet uz ostu .B ar isto kursu

65".

Ista

kursa

l in i ja

sakr i t ar

virz ienu AB. Pargaj iena

aika i r straume,ku-

ras

virziens

l35o bult i i ras

virziena:

straumes

edarbibas

ezultata

kugis

parvietosies

a

l in i ju AB'

un

pargaj iena

laika kuga diametrala

plakne

pa l iekpara le la

s ta

kursa

in i ja i .

Liniju,

pa

kuru kugis

parvietojas,

a

ir

straurne,sauc

par

kuga cela

l in i ju (KCL), bet fakt iskais kufa kurss bus 1e41,<isiAB', ko sauc par

kuga

ceJu.

Par

kursu

-

kufa

celS

(KC)

-

sauc

le4[<i

starp

ista

meridiana

Nr

galu

un kuga

cela

llniju

(KCL)

no

lV1caur Ost

vai

pulkste4a

raditaja

kus-

tibas virziena,

skaitl iska

vertiba

-

no 0o idz 360'.

Le4[ i

starp

ista

kursa

l in i ju un kuga cela l in i ju sauc

par

straumes

103



Pieryemsim,

a IK:140' ,

straumes

virziens

ar i 140"

(83.

att . ) .

Kuga

atiums

pec

iag_as

0 mezgli,

bet straumes

atrums

2 mezgli.

Kuga

parvie-

toSanas

att ieciba

pret

juras

dibenu ir

12 mezgl i .

So

atrumu

sauc

par

liuga

patieso

atrumu. Patiesais

atrums

ir

fltrums,

ar

kuru

kugis

parvie-

tojas

attieciba

pret

juras

dibenu

viena

stunda

straumes un

kuga masinu

spcky

kopejas

iedarbibas

rezultata.

uz buru ku$iem

patiesais-atrums

irtas atrums, ko bur inieks

egust

veja un

strau-

mes iedarbibas

ezultata.

Ja straui les

virziens N

sakr i t

ar kuga parvietoSanas

irzienu, ad

v:v*Vr.

Bet ,

a

i r

p re ts i raume,

ad

V : V L - V r .

Apv ieno jo t

bas

ormulas ,

V : V L + V r ,

( l )

(2)

(3)

kur

V

-

kufa

pat iesais

t rums

j .

.

s tunda),

l / t

-

kuga

at rums

pec

agas

( j .

j .

s tunda) ,

83. t t .

Vr

-

s t raumes

t rums

( j .

j .

s tunda) .

Viso-s

parejos

gadi jumos,

kad

straumes

virziens

nesakr i t

ar kuga

parvieto5anas

irzienu, tas nav ne

pret

straumi,

ne ar i

ar

straumi,

bt t

veido zinamu

le4[ i ar kuga

parvietoSanas

irzienu,

ad

pat iesais

atrums

bus ielakspar V1-Vr un mazakspar Vt*Vr.

Prakt iski

uz

juras

kuga

rraditdi .am

atiesais

kuga

atrums

vienmcr

ir

jAz ina ,

un,

ja

i r s t raume,

o apre [ ina

v ien la ic ig i a r

kursa labo5anu

n

p a r v e i a n u .

Aprel l inot

kuga

pat ieso

atrumu,

a

ir

straume,

vel

ja4em

vera tas, ka

straume neatstaj

nekadu

espaidu

uz lagas nolasi jumu,

.

i . ,

uz kuga at-

ru_mu,

o mera

laga.

Tas izskaidrojams

ar

to, ka

vienlaicigi kopa ar

udeni- taja pa5a

virziena

parvietojas

ka kuf is,

ta art

laga, tadeJ

aga uz-

rada ku$a.atrumu

att iecibapret

udeni,

nevis at t iecibapret

juras

dlbenu.

Bet,

ja

kugis

stav straume

uz enkura

ar iz laistu lagu,

tad iagas nolasi-

jumu starpibastundassakumaun beigasuzrAda straumesatrumu dotaja

s tun d a .

Ja i r

s t raume, abo i o t un

parvedot

kursus,v€ l

iasapro t

Sad i o rmu-

le jumi

(84.

a t t . ) .

Ta,

piem€ram,

ku$is no

punkta

A

iet uz ostu .B ar isto kursu

65".

Ista

kursa

l in i ja

sakr i t ar

virz ienu AB. Pargaj iena

aika i r straume,ku-

ras

virziens

l35o bult i i ras

virziena:

straumes

edarbibas

ezultata

kugis

parvietosies

a

l in i ju AB'

un

pargaj iena

laika kuga diametrala

plakne

pa l iekpara le la

s ta

kursa

in i ja i .

Liniju,

pa

kuru kugis

parvietojas,

a

ir

straurne,sauc

par

kuga cela

l in i ju (KCL), bet fakt iskais kufa kurss bus 1e41,<isiAB', ko sauc par

kuga

ceJu.

Par

kursu

-

kufa

celS

(KC)

-

sauc

le4[<i

starp

ista

meridiana

Nr

galu

un kuga

cela

llniju

(KCL)

no

lV1caur Ost

vai

pulkste4a

raditaja

kus-

tibas virziena,

skaitl iska

vertiba

-

no 0o idz 360'.

Le4[ i

starp

ista

kursa

l in i ju un kuga cela l in i ju sauc

par

straumes

103





I .

Visparej ienorddi jumi

Prak t i sk i uz

j r - r ras ,

abo lo t kursu ,

ja

i r s t raume,var

bu t d iv i

ga-

d i iumi :

l)

ja

pargaj iena

aika

nav

veja

-

dri ftes,

2)

ja

pargaj iena

aika ir

vejS,

kas

rada

dri f t i .

Apskatot

pirmo gadi jumu,

ja

v€ja

nav,

labakas uzskatamibas

dej

dots skait l isks

piemers.

Ku$is

tiek vadits

ar ,K(:300o,0,

6:-3 ' ,0

(17)

un d :+8" ,0

(O" t ) .

A t rums

pec

lagad l0

ju ras

j tdzes

s tunda,s t raumes

virziens

190o,0,

traumes atrums

2,5

j iras jndzesi

siunda._

aaprel,<ina

kurss, kuga

ceJSun

patiesais

atrums. Piemera, ka redzams, nav dots

straumes onesuma

e4l,<is,z

juras

ku$a

vaditajam tas vienmer

anosaka

pa5am, o tas saisti ts ar ku$a kursu un atrumu, ka ari straumes irzienu

un atrumu.

Visu 5o faktoru savstarpeja

edarbiba

r

loti

daZada,

adeJ

art

straumes nonesuma

leirl,<i

atru reizi aprefina

pec

vajadzibas, vien-

laikus nosakot

ari kufa

patieso

atrumu.

Ja

butu zinams straumes

none-

suma le4[is,

tad kursa

-

kuga ce]S apr€l ins butu sameravienkarSs.

Kompasa

kursa

labo5anas

artiba,

a

ir

straume,

Sada:

l .

Vispirms

kompasa

kursu izlabo

par

isto kursu

(tas

apskati ts

23.

$

un 25.

$),

aprefinot

o algebriski,

dabu,

ka

40.

S.

XURSE

ABOSANAN

PATIESA

TRUMA PREKINASANA,

JA lR

STRAUME

K(+(C)

A( :d+6:

-3" ,0*

(+8" ,0) :

+5o,0

'o ' , ) ,

,1 , KK: 300o,0

-r

t- r

I

A( :

*

5 ' ,0

1O' t1

I

K:

305",0.

2.

Pec tam

ieguto sto kursu

izlabo

par

kuga cefu,

qemot

v€ra doto

kuga atrumu

pec

lr igas

(1agas

nolasi jumu starpiba izlabola

ar lagas ko-

rekci ju), straumes

virzienu

un straumesatrumu. Tatad

japrot

IK

izlabot

u z

KC .

L .

. ,

IK---

KC.

Ista kursa izlaboianai par kursu - kuga cefs - ir divi pal€mieni:

grafiskais

un algebriskais.

Prakse

visbieZak

piel ieto

grafisko

pa4emienu.

II. Grafiskais

pa4emiens ja

nav dri ttes)

Pec 5i

pa4emiena

z

pargaj iena

kartes

pie punkta,

no kura nolemts

4emt

vera

straumi,konstrue

a

saucamo

Straumes

ri jsturi . 86. attela

pie-

4emts,

ka Sis

punkts

r

4. Straumes ri jstura

konstrukci ja5ada.

1.

Novelk ista meridiana

Ni

galu,

atl iek

isto kursu 305o,0 n novelk

rsta kursa l ini ju, pierakstot att iecigos nosaukumus,parada kugi, kura

diametralaolaknesakr i t

ar ista kursa l ini iu

AB.

2. No

ounkta

A

novelk

straumes

vi iziena

stlaumes

vektoru

AE

sa-

skaqra

r

doto

straumes irzienu

190o,0.

3. Ja straumes

nav,

bet strada

kuga ma5ina un

kuga atrums

ir l0

105



j l ras j [dzes

stunda, tad

kugis

parvietosies

a

ista

kursa

l ini ju

un

pec

vienas

stundas

atradisies

punkta

B.

Arr

cirkul i no

punkta

4

pa

ista

kuisa

l ini ju atl iek l0

j . j .

un

dabu

punktu

B.

.

4.

Talak

pieqrem,

ka kuga

maiina

nemaz

nav

strldajusi

un

kugis

bi j is

padots

t ikai

straumes iespaidam,

kura

nones

kugi

-viena

stunda

2,5

uras judzes

straumes

vektorh

virziena.

Ar

ci rkul i no[em kartes

mala

2,5 j l ras judzes, at l iek pa straumesvektoru un dabu punktu C.

5. Ta ka-uz

kuSa

parvieto5anos

ienlaicigi

iedarbojas

kuga ma3inu

speks

un straume, ad

kugis abu

5o

speku kopiespaida

izies ezul te3o5a

speka

virziena,

t.

i.,

pa

kufa

ceJa iniju,

kura

-nesakritis

ne ar

ista

kursa

l in i ju,

ne ari

ar straumes

ektoravirzienu.

6. Lai

atrastu rezul te jo5a

speka

virzienu, no

punkta

C novelk

pun;

ktetu- in i ju

paralel i

sta

kr-rrsaini jai

un

no

punkta-,B

nepartrauktu

ini ju

paralel i

stra.umes

ektora

virzienam.

Kur

abas

Sis l ini jas krustojas,da6u

punktu

D

(A ' ) .

7.

Savienojot

punktus

A un D ar

nepartrauktu

ini ju,

dabl

rezul te-

j_oSo

irzienu

vai kuga

ceJa

ini ju

KCL,

pa

kuru

parvietoj ies

ugis strau-

mesun ma3inasspEku opiedarbiba.

8. Tr i jstur is

ABD

ir mekletais

traumes r i jstur is.

9. Leryl i is

V1AD

tarp ista mer id iana

y'1 alu,

skai tot

pulkste4a

adi-

ta ja kust ibas

virziena, l |dz k:u$a

ceJa

ini jai

(KCL)

bus

kurss

-

kuga

ceiS, ko no+em no

kartes ar

transportetaja

pal idzibu.

Piemera tas ir

290' ,8.

10. Pat ieso

atrumu, ar

kuru

ku$is

parvietojas

att ieciba

pret

j [ ras

dibenu

pa

kuga

cela l ini ju,

atrod uz kartes.

Sim nolukam ar cirkul i

no-

qem

lini jas ,4D garumu

un

izmera

kartes ramja kreisaja

vai

labaja

pus€.

Piemera

as bus

9,2

juras

judzes.

Ka

redzams,

pai iesais

atrums

ir ma-

zaks neka

agas

at rums

par

0 ,8

nras judzdm.

Tas tade] ,ka s t raume

da-

f€j i

iedarbojas ret kuga parvieto5anas

irzienu

pa

IKL.

l l . .Tagad

var

aprck ina t

s t raumes

nonesuma e4 | i

p ,

tas bus

Sads:

F:

I

K- KC:305" ,0 -290o,8 : -

14" ,2 , z

kre iso

pus i .

:)7.61

5lr,

':/'ô'

86.

att.

106

6 / . a t I .



Pec bf i t ibas

uz 5i

kursa

leryf is

B

nav vajadzigs,

o

kurss

-

kuga

celS

un

pat iesais

dtrums

ieguts

graf iskas

konstrukci jas

9914.

-ery i9-

l i -

das,

kor istruejot

straumes

r i jstur i .

Mainot ies

kursam.(/K

vai

_KK),

Sie

paSi

straumei

pamatelementi

(atrums

un virz iens)

dos ci tu

kursu

-

d<uga els

-

urr dos

ar i

c i tu

pat ieso

atrumu,

bus

jakonstrue

auns

strau-

mes r i j s t [ r is .

Straumes

tr i jst l r i var

konstruet

ar i

uz

rut i lu

papira, r , iemot, ie-

nreram,

I rut inu

"vienl idzigu

I

j [ ras

judzei.

Yat

izmantot

ar i bal tu

pa-

prru,

t ikai tad

japieqem

ka-ds

oteikts

inearais

merogs,

piemeram, cm:

:

I

jutut

jud/e, '

vai

ar i kads

cits

skait l isks

l ie lums.

Tom€r

pra.kse

uz

luras

tr i jstur i v ienmdr

konstrue

uz

pargaj iena

kartes

--

pie

punkta, no

kura kuga

vaditajs

nolemis

4emt

vera straumi.

Prakt iski straumes

tr i jstura

konstrue5anu

zdata

mazl iel

v ienkar-

5 a k t s k .

8 7 .

a t t . ) .

1. Ista

meridiana

y' i

gals

nav vajadzigs

(paraditsar

punktEtu

ini ju) ,

jo uz kartes i r kartes t i t l ins ar rner idianiemun par.al€lem.zm_antojot'kartes

meridianus,

no

punkta

l , l ietojoi

t ransportetaju

un

paral€lskalu,

novelk

sta kursa i in i ju

(1Kl) .

2. Pa

rsta kursa

l in i ju no

punkta

A

ai l iek

pec

lagas

kuga

Ztrumu

V6un dabu

punktu

8.

3. No

punkta

B, l ietojot

transportetaju,

ovelk

straumes

vektoru

BE'

pa

kuru

atfiek straumes virzienA

sfraumes

atrumu I/1,

Llfi dabu punktu

D.

4 Sav ienonr rnhtu

A

ar

D un dabf i

kuga cefa

in i ju

( (Ct ) .

' -

_ _ - _ o - - - i - _

-

J

5. Ar t ransportetAju

n

paraielskaluno4em

kursu

-

kufa ceJS

KC)

un

izmera

pat ieso

atrumu

V.

6. Ja

kuga Istais

kurss

un atrums

pec

iagl l ,

ka.

ar i straumes

vir-

ziens

un atrums

nemainas,

ad

turpmako

lagrel inu

izdara

pa

novi lkto

kuga cela

i in i ju un

saskaqa

ar ieguto

pat iesoatrumu

ait ieciba,

ret

j l ras

dib"enu.a

turbret i

kaut vdi v iens

-no

5i6m

detr iem

elementiem

mainas,

ad

tnl i t

jakonstrue auns

straumes

r i jstur is

un

no

jauna

jaaprel ; ina

kurss

.

kuga ce l5

un

pat iesa is

t rums

(KC

un V) .

7.

Konstruejot

straumes

r i jstur i ,

ja4em

vera,

ka

l ie iumiem

v6

un

I/1

jaatbi lst

v ienam

L1n

am

pas-am

aitr ia

pr idir . ,

1r9.

ar

v

dabusim

a-

dini

paSam

aika spr idim.

Vislabak

tos

4emt

atbi lsto5ivienai

stundai.

Ja

atrums 76 l iels, ,piem€ram,15, 20 j l ras judzes stundZ un vairak,

lad

uz

rnaza meioga

kaitOm

em

ka Vo,

d

ar l- l r

atbi lsto5i

pusstundai,

e ,_ja

l iar tes mdrdgs

mazs, tad Vo

un Vr

izdevigi

4emt

divam

vai

pat

tr i jam

stundam.

AtTiecigi

ar i dabu

pat ieso

atrumu

atbi lsto5i

vai

nu

pusstundai,

veselaistundai,vai

ar i

c i tam

latka spr idim.

Talak apskat i ts

piemers, a

apr€f inat

kursu

-

kuga

ceJS

L1n

pa-

t iesoat rumu,

a

i r

ve j5 ,

kas

rada dr i f t i .

I I I .

Gratiskais

a4emiens

ja

ir

drif te)

Pieqem,

a

p€c

kompasa

uga

kurss

r

80',0,-deviacija

z 5i kursa

;".0

O.r; 'vai iaci. iu

12",0

O"' ' vej5

-

NO"; drif te

7o,0;

traumes

ir-

z iens

125o,0; "s t raumes

trums

2

juras

udzes

tunda;

uga

at rums

pec ' lagas 9

j t ras

j f idzes

tunda.

aat rod

urss

kuga

ceJS

un

pa-

: iesa is t rums.

107



Aprei i ina5anas

art iba

r

Sada.

ispirms

viaci ju,

variaciju

un dri f t i

iz labo

par

kursu

pec

tam uz

pargajiena

kartes pie

izraudztta

tr i js_turi .

ienkar5ibas

eJ sto

kursu

aprel,<ina

izlabojuma al idzibu:

A1( :d+6 : *5o ,0* + 12 . ,0 ; :

doto kompasa

ursu

ar de-

-

kuga

cef6dr i f te

(CDr) ,

punkta

konstrue

traumes

algebr isk i

r

kompasa

op-

+ 17",0O"t) ,

+

KK:

80o,0

+

AK:

+

l7 ' ,0

1O't ;

I K : 9 7 o , 0 .

Ta lako

iz labo iumu

ar

dr i f t i a r r

var

izdant

aleebi iski ,

t ikai

iakon-

s ta t€

ve ja ha lze

(kr .

h . ) .

La i

bu tu uz-

skatamak,1o izdara srafiski un dablr

ce la

dr i f tes

I in i ju ,

ka a r i

kursu

-

ceJS ri f te

104",0

BB.

att .) .

Talakais

labojums,

patiesiba

straumes

ri i -

stura

konstrukci ia.

otiek

Sadi:

1. Novelk

c-e1a

r i f tes

l ini ju,

pa

t o

a t l i e k

ku g a

a t ru mu

p e c

l a g a s

Vo :9

l .

j .

u n

d a b u

p u n k tu

B .

2.

No

punkta

B

novelk

strau-

mes

vektoru

BE,

atl iek'straumes

at-

rumu

I /1 :2 j . j .

un

dabu

punktu

D.

3. Savienojot punktus A un D,

dabu

straumes ri jsturi ABD un ku{a

ceJa ini ju,

pa

kuru

parvietojas

ku-

gis,

pie

tam diametrala

plakne

pal iek

vienmer

sev

paral€la,

. i . ,

pal iek

paralela

novi lktai

ista kursa l ini jai .

4.

Ar transportetaja

pal idzibu

no1rem

ursu

-

kuga cefS

-

l07o,B"

gt^ lttrq*es

trijstura

mala

AD

dos

patieso

ku$a atlumu

vienlidzigu

10,9

. j . ,

kas

r l i e lakspar

lqgas

at rumu-par

,g

j .

j :

5.

Straumes

nonesuma

eqlSis

r

F: KC

-

CDr

:

107o,8 104o,0 3o,8;

ta ka

straume

ek

uz labo pusi,

tad

plusa

zime,

0:+3o,8.

6. Aprel ina

kopejo

nonesuma

e4 i

C:

.

88. att

C :

s * d .

c ,ar

p lusa

zrmi

(+) ,

jo

ve jSkre isas

a lzes ,

B

a r

p l u sa

l m i

(+ ) ,

j o

s t r a u me

z l a b o

p u s i .

s:

+.

7",0

kr.

h.

F:

*

3 ' ,8uz

labo

pusi

C:

+

l0o ,B

z labo pus i

7. Patiesa

atrum.a

n

(C

precizi tate

atkarlga

no

ta,

cik rupigi

izpi l-

di ta

grafiska

konstrukci ja.

t 0 B



I .

Visparej ie

noradi jumi

-Pargaj iena

aika

jura,

ka vienmer,

kurs. i aparv_ed audzbieZak, eka

t ie

ialab"o,"

eatkar igi-no

ta, vai

straurne

r vai

ths

nav.

Prakse ar i

te

var

bnt d iv i

gad i jumi :

1)

kursa

parve5ana,

a

nav

ve ja

-

dr i f tes ,

2) kursa

parveSana ,

a

i r ve j5 ,

kas

rada dr i f t i .

Shda veida

uzdevumu

atr is inasanas

art iba

ir

preteja

kursa

labosa-

nas

uzdevumu

t r i s ina5anas

ar t iba i .

L

Vispirms

konstrue

straumes

r i jstur i

un

apr€l ;_ina_

sto

kursu

un

pat iesoat iumu,

bet,

ja

ir

dr i f te,

--

kuisu

-

kuga ce]5

dr i f te

-

un

ar i

pa t ieso t rumu.

2.

Pec

tam

isto kursu

ar var iaci ju

un

deviaci ju

parved kompasa

kursa, bei,

ja

ir

dr i f te,

tad

kursu

-

ce15

r i f te

-

ar dr i f tes

le4\ i a,

va-

r iaci ju

un deviaci ju

parved

kompasa

ursa.

Ka

parvest

kuga

isto

kursu

vai

kursu. - -

celS.d1i- i te

.kompasa

kursa,

a i r

apskat i ts - (20.

,21 .9

un

36.

S) .

A t l i ek

ap_ska i i t

au ta jumupar

kursa

-

kuga ce]S

-

phrvesanuvai

nu ista

kursa,

vai

kursa

-

cefS

dr i l te ,

as i r , -

KC->lK

un

I(C

->CDr,

konstruejot

straumes

tr i jstur i

un

nosal<ot

kuga

pat ieso

atrumu.

Parvedot

kursus,

ja

ir

straume,

pielieto diyus.

pa4emienus:

grafis.ko,

konstruejot

straumes

r i jstur i ,

un

algeb; isko,

ietoj .ot

ormulas.

Prakse

gan

visvairak

l ieto

graf idko

paq-remienun uz

pargaj ienakartes

konstrue

.truumes

r i jstur i ,

ie"gustot.ai

nu

tsto

kursu, vai

kursu

-

ceJ5

r i f te.

La i labak

jauta jumu

zpras tu ,

apskat i t i ' .d iv i

iemer i :

a

nav

dr i f tes

i rn ia

ta i r .

4I .

S.

KURSA

PARVESANA

N

PATIESA

TRUMA

APREKINASANA'

JA

IR STRAUME

KC+KK)

I I .

Grai iskais

parytni iens

ja nav dr i t tes)

Labaka i zpra tne i

+emam

ska i t -

l isku

piemeru

bez

dr i f tes.

Ta,

pieme-

ram,

uz

pdrgaj iena

kartes

novi lkta

lrni ja,

pa

kuru no

punkta A

jaiet

uz

ostu .B

(89.

att . ) .

Ta ka

ir straume,

l ias

rada nonesumu,

ad novi lkto

ini-

iu

sauc

par

kuga cefa

in i ju

(KCt1 .

\ r

t ra r rspor te ia ju

o l . l em

kursu

l-uga ceJ5, as i r 58' ,0. Pargaj iena

ia ikA s t raumes

v i r z iens

AE:105" ,0 ,

las a t rums

3, bet

kuga

at rums

Pec

a-

gas

l0

juras

judzes

tunda. e ja

nav.

Parga j iena

a jona var iac i ja

5o ,5O" ,

re t

c lev iac i ia

emta

no l . tabu las .

ft(-j3',.."

109

89.

at t .



Jaapre[<ina

) kompasa

kurss,

pec

ki i ra

jast l re

kugis,

2)

patiesais

atrums,ar kuru kugis

parvietojas

a

kuga

cela

ini ju.

Ku$a

parvietoSanas a

kuga

ebla

l ini ju

ir divu speku

kopiedarbibas

rezultats.Sie speki i r kufa ma5ina

un

straume.

Vla5ina od

ku$im at-

rumu_10.

- j .

s tunda

pEc

lagas.

pa rrdeni,

bet straume

-

atrumu

3

j. j .

s tundd

(a t t i ec ibapre t

juras

d ipenu) .

Ta

ka

Sie spek i darbo jas

zem-z i -

nama_le4l5a,ad.rezultata notiek kuga virzi5anaspa kuga ceJa ini ju uz":

ostu B. Si apstakfa

d6l i r

jaatrod

5o divu sp€ku

virzieni.

Viens no"Siern

spekiem r

straume

-

dots

tas

virziens 10 5o,0, t l iek

atrast

otru

sp€ku,

kas darbojas

kuga

|i la

l ini jas

vftzienA, as

ir ,

ista

kursa l ini jas

virziena.

Zinot

rsta kursa

l ini ju,

var

dabut

isto kursu

un

talak konipasa kursu.

Straumes r i jstura

konstrukci ja

uz

pargaj iena

piei ietotas

artes

5ada.

l .

Kuga

cefa in i ja AB i r

j auuz

kar tes .

No

punk ta

A nove lk

s t raumes

lektoru

AE

virziena 105",0.

2.

Pa

straumes vektoru

straumes

v:;ziena

atl iek

straumes atrumu

stundS, as i r , 3

j .

j . ,

un dabu

punktu

C.

3. No punkta C ar cirkuJaatpletumu, as vienl idzigsatrumam l0 j . j -

(no4emts

no kartes

sanu ramja),

uz

kuga cela l ini jas novelk

loku un

dab[

punk tu

D.

4.

Savienojot

punktus

C un D,

dabu

straumes r i jstur i

ACD.

Lini ja

CD ir

paralela

sta

kursa l ini jai .

5.

N9

punkta

A, kura atrodas

kufis,

novelk sta kursa l ini ju

paralel i

l ini jai CD.

Ta sakr i t

ar kuga diametralo

plakni.

Tas

paradits

89. attelA.

6. Tada

veida

punkta

A, kur atrodas

kufis, i r

divi speki:

pa

ista

kursa

l in i j u darbo jas

kuga

ma5inas ,

as dod a t rumu l0

j . j . s tunda

pa

uden i , be t

pa

vek toru

AE

-

s t raumesspeks ,

kas dod 3

j j .a t rumu

stunda att iecibapret juras dibenu. Rezultataku$is parvietojasatt ieciba

pret

j fras

dibenu

pa

l ini ju AB

un

p€c

vienas

stundasbus

punkta

D.

7. Llnt jas

AD garumu

lzmera kartes

ramja

sanu

rnala

un dabu

11,8

uras

jndzes ,

kas ar r

b Is

pat iesa is

a t rums, ar kadu ku$ is

tuvo jas .

ostai B.

Ka

redzams,piemera

straume

paatr ina

kuga

tuvo5anos stai .

Pa-

t iesais

atrums

l ieiaks

neka

lagas

uzraditais

atrums

par

l ,B

j . j .

B. Leryl l is

tarp

ista meridiana

N galu

Ni un ista kursa l ini ju, skai-

tot

pulkste4ra

aditaja

kustibas

virziena, r

mekletais stais kurss. No4e-

mot to no

kartes

ar

transportetaju,

abi , ka IK:45o,4.

9 . Tagad

dabuto

s to kursu

parved

kompasa ursa , as i r,

IK-KK-

To

izdaraa lgebr i sk i

aska4a r

21.

$

vr i

22 .

$ :

I

K:

450,4

d:

a

5' ,5

1g;r ;

MK:

39o,9,z

3t

MK;

6:

+0",5

(O")

6=

_F

0" ,5

O" ' ;

KK:

39",4.

_

Tatad kuga_ a t iesa is

t rums,

r l l ,B

j .

j .

s tundaun s turesv i ram

a-

uzdodkompasa urss 39o,4, oapalojot 39o,5.

10.

St raumes nonesuma

lery f i s

f i :KC- lK :58o,0-45" , \ :112o,6 , .

z t r c ,e

,

jo

s t raume

z

labo

pus i .

t 1 0



I I l .

Grafiskais

a4emiens

ja

ir dr i tte)

Talak apskati is, a

parved

kursu,

a

parghjiena

aika ir ne vien

straume,

etari

vej5,

asradadrift i .

Pie4emsim,a uz kartesnovilkta ini ja,

pa

kuru

kugim

aparvietojas

no punktaA uz ostuB. TA ka straumeada nonesqmu,ad 5o ini ju sauc

par

kuga

cela

ini ju.

Ar

transportetajuo4rem n dabuku$a

cefu

270",0

90. att.

(90.

at t . ) . Straume

240",0

ar

atrumu 2

juras judzes

stunda;

vej i

NNO"j ,

kas

rada

dri f t i

12o,0; uga atrums

pec

lagas

8

jr-rras ldzes

stunda,

va-

r iaci ja no kartes4",5

g"t '

deviaci ja

no 2. tabuias.

Jaaprelgina) kompasakurss, 2)

pat iesais

atrums, 3)

straumes

no-

nesuma eql ; is

B

un 4) kop€jais

nonesuma ery$isC..

Atr is inot

piemeru

graf isk i ,

aiev€ro,

a kursa

parve{anu,

a

ir straume

un dri f te,

ar i

jasak

ar

straumes.

r i js tura

konstrue5anu.

l . No

punkta

A novelk

st iaumes vektoru

AE 240' ,0

virz iena,

pa

tc

straumesvirz iena at l iek

straumes atrumu

(piemera

2

j .

i .

s tunda) un

dabupunktu C.

2.

Ar

cirkuJa

atpletumu

B

juras j f ldzes

no

punkta

C

uz kuga ceJa

l ini jas novelk

oku un

dabl

punktu

D.

3. Savieno

unktus

C un

D ar

taisni

un

dabustraumesri jstnr i

4CD.

ka

piemera

iots

ejd,

kas

rada drift i , ad 5i tr i jst lra

malabD nav ne-

citska l ini ja,

kas

paralela

eJa

riftes ini jai.

4. No

punkta

4 novelk

aisni,

paralelu

CD. Ta ir ceJa

riftes ini ja.

5. Ar

transportetaju

oqemno kartes

kuga kursu

-

cel5drifte,

as

' . :

277",2.

6. Talako parve5anu ar izdarl t algebrisk i ,bet , lai buiu uzskatamak,

: : i f tes uzskai te

paradi ta

graf isk i .

TA ka

v€jS

ir NNO"t, abas

halzes un

. : :gim

japarvietojas

pa

kufa

cefa

l ini ju,

tas

jagrieZ

pret

veju

uz labo

:: :s i

pa

dri f tes 1e41; i

2 ' ,0,

un dabf i is ta

kursa

l ini ju.

Ar

transportetaju

: . -r i rem

sto kursu,

tas

bts

289o,2.

onesumus

ada

a

un

B

bult i r ; ras.

TA

N d 5

n l



7. Magnetisko

at:

+

4,,5

(O"t)

MK:

284",7;

uz 31

MK;

6:

+3',6

(Os')

6:

+

3 ' ,6

(O' t )

KK:

28 l ' ,1 .

g.

Patiesais

atrurns

r

l ini ja

AD,

izmera

o

ar cirkul i

uz kartes

sanu

m a l as

un

dabu

9 , 7

. j '

9. Straumes

nonesuma

el l t1ls

B:CDr-

KC;277 ' ,2 -270" ,0 :

-7o ,2

(uz

kre iso

pus i )

10.

Kopejais

straumes

un

dri f tes

nonesums

c

:

s

*

13

-

I

2',0

+

\

-

7",2)

- 12o,0 7o,2 - 19",2.

\

G a l a

r ez u l t a t s :

1 )

K K : 281 ' , 1 ,

2) V :9 ,7

juras

udzes ,

3 )

B :

- 7o , 2

( uz k r e i s o

P us i ) '

4 )

C:

-

19o,2

uz k re iso

Pus i )

- 4 2 . s . A N A L I T I S K A K U R S U L I I I } O S A N A S U N P A R V E S A N A S M E T o D E '

JA

IR STRAUME

Prakse

uz

juras

kursa

labo5anu

n

parveSanu, , ja

r

s t raume'

a

ar i

nafiesa

atruma

upieklnaSunu

ienmer

izdara

grafisl i i -uz'pargaj ie.na

ar-

i ;r ;

k;"; i ;ui lot

. iruumes

ri jsturi.

Si

metode- r.]e.1kgrs_a,.viegli

:apro-

iu,nu,

uzskathmi

arada

daibibas

gaitu un

tadejadi

. i7.sI9Q

esp€jamas

pai,"r."t i3r"ar

1r. iur.

Navigdcija

rai iska

metode

r

pietieko5i

rgc 1a,

,

"-'"

A;;l-tti;ka

'iutgenrisiraT

n-ieto?e,

uru

izstradajis

krievu

zinatnieks

N. Matusevlfs,

ivi?io

truurn..

tr i jstura

konstrueiahu.

ietojot,to'

.dalcj i

iuupu

kart i .

Ta ka

straumes

ri jstuia

konstrue5ana

r

apgrutinata,

i , lg:

;; ; ; ; ; ' le4\is

B

un kartesm6rogs nazs,ad anaiit iskametode r lot1

i

zdev iga .

pEc

rs

metodes

r lormulam

apr6 l i i na

t raumes

onesuma

]gn l r , i _B

n

pa t i es o t r um u

7 .

T as

noz i m e '

a ,

l abo j o t , 5 ' l t 1 : '

v i s p t r m s

aap r e4 ' i na

oarasta

kart iba

istais

kurs.

vr i

kurts

--

cel5

dri f te,

tad,

izmantojot

p€3

i l ; ; i ; t ' ;pict i tat"

"on"**,

te+hi

P,

aprcbina

kursu

-

kuga

ce|S'

( ; ; ; ; ;

-

k ;gd

." iS

ar

apr€finato'straumei

nonesuma

eql i i_parved.vai

nu

ista

kursa]

vai ' 'kuisa

-

ie|5

dr i f te

-

un

talak

r ikojas

ka

parasti

-

apre l i i na

ompasa

ursu.

'Lal

atviegtbtu

no;..rma

lelka

B

un

patiesa

alruma

y

1l. l : \ t :1t^1i ,"

pec samera" ompl i ce tam ormulam.

o v ie ta

sas tSd i tas

'

u l9 .^ ' l ]?=

l33 l :

iut

-

32.a,

32.6,

32.s

(1953.gada,

ka

ari

1963'

gada izdotajas <<Juras

tabulas>

MT-53,

MT-63)

un kompasa

ursu

r K : ' 2 8 9 ' , , 2

a

pre[ina

algebriski:

I

t12



'

I.

Kursa

-

kuga

cef5

-

un

patiesa

atruma

apre[<ina5ana

(kursa

laboSana),

a

dots

kurss

-

cel5

dri f te

vai is tais

kurss,

atrums

p€c

lagas, k[

ari straumes

virziens un

dtrums

Kurs6

labodanai( lK--(C

un

CDr---KC)

un

pat iesa

atruma

(at t ie-

c iba-pret uras -dibenu)aprel ; inaSanaiieto 32.aun 32.a abulu (MT-63).

No

32.a

tabulas

izraksta

straumes

nonesuma e4\ i

p.

Tabula apre-

f inata

pec

ormulas

cosec

c t g

F :

-

*

L * c t g q ,

( l )

ku r

q

-

Ie4 l is

s tarp

s t raumes

ui r r i "nn

vek toru

un IKL

va i CDrL

( 9 1 .

t t . ) ,

V,

m:

W

-

straumes

un kuga

(pec

lagas,

iz labota

ar

korekci ju)

atrumu

att ieciba.

No

32.e

tabulas

izraksta

ta saucamo

kufa

pat iesa

atruma koef i -

c ientu

:

l f

K:#

-

pat iesa

un

lagas

uzrAdrta

truma

att ieciba.

V a

Tabula

aprel ,<inata

ec

ormulas

K:71+2m

Abu

tabulu

argument i

q

un

m.

Nonesuma

irz ienu,

. i . , lenka

0

z tmi ,

nosaka

atkar iba

no

s t raume.s

r, i rz iena

att ieciba

pret

is ta

kursa

l i -

n i ju .

Tada pa5a

vbida nosaka

etka

q

zlmi. Leqr[i

q

uzskala par

lielumu,

kas

zinams,

o

zinams

stais

kurss un

straumes

virz iens.

TA

ka straumes

r,irzienu

vienm€r nosaka

attieciba

oret

is ta mer id iana

y '1 a lu ,

ad

to nosauc

par straumes kursu un apzlme ar

1(str.

Tatad

q : J K s f t - l K .

Ja i r

dr i f te,

tad IK

vieta

jal iek

kurss

-

celSdri f te, pie

tam,

a )

j a

I K " t l I K ,

t a d

* 0 ,

b)

ja

1( . t , {1K,

tad

-B.

f i z tmi var noteikt an,-pamatojot ies z noteikumiem,

"kuri

pieradi t i 39.

S.

Pec

tam

kad aprel5inats

onesuma

eqrlgis

B,

kursu

--

kuga

ceJS

dabi l

pec

ormulam

.

cos

*m2.

I(ursu

parveSanai

q:

p

+F.

91.

at t .

(2)

a)

KC: IK+P,

b) '<C:

CDr*F.

r

l l 3

co

b l \ a v r g a c l l

a

(3)



Pirmaja

gadijuma

driftes

nav, bet

otraja

ta

ir,

pie

tam

abos

gadi-

iumos

F

Lrem

r savu

ztmi.

'

taiat<

apskatit i

divi

praktiski

piemeri,

a

lietot

iabulas'

1.

piemers.

av

driftes.

Dots :

s ta is

kurss

305" ,0 ,

ufa

atrums

pec

lagas

10

j '

j ' s tunda '

Straumesirziens190o,0,trums2'5 . j . stunda.

Apre$inat

) straumes

onesuma

e4r\<i

;

2)

kursu

-

kuga

ceJS;

3)

patieso

trumu.

-

Aprel,<inaSanas

eciba.

l . Apref ina

B:

a)

alrod

32.a

abulas

rgumentus

rn

q,

bj

izraksta

no tabulas

p',

a

vajadzTgs,

zdara

nterpolaciju.

osaka

B

zim i .

2 .

Aprek ina

ursu

-

kuga

ce S.

3 .

A-prek ina

at ieso

t rumu:

ut aitutiu

kbeficientu

K

izraksta

no 32.e

tabulas,

argumenti

tie

pasi,

kas

32.a

abu la ,

. i . , m un q,

b)

aprefina

pat iesoatrumu.

A t r

i s i n

a

u m s

( a r p a ska i d r o j u m i e m )

l . Apref ina

straumes

nonesuma-

erl l ,<i

(32.a abula):

tabulas

argu-

ment i

r

*:#:

I 'o-:s,25,

,

q : l

Ks f t -

K :

190" '0 -305o '0 :

I l5o '0 '

Ar 0,25 abulas augsa

-

hor izontal i ,bet ar 115o,0

ver i ikal i

sanu

malas

a i i c

in te rpo lc jo t "dabu

:14 ' ,15 :

-14" ,2 ;

mtnusa

z lme

( - ) ' j o q

negat ivs

un

straume

uz

kreiso

pusi .

2. Aprel; ina

kursu

-

kuga

cef5:

KC

I

K+

0:305",0

(-

14",2) :290' ,8.

3.

Aprefina

Struma

oeficientu

-un

paties,o,trumu

-lii

peq

Yi9:25

un

q:

-'f

1b',0

3Z.u

abula,

apat

ka

32.a'

abula,

nterpolejot

abu

K:

:0,925,

V :V o

K:

l 0 ' 0

'

A tb i l d e :

1 )

P :

-1 4 ' , 2 ;

2 )

2.

piem€rs.r vejS

un

drifte.

j .

0,925:9

25:9,2

. i .

KC:290" ,8 ;

\

V:9 ,2

j . j .

Dots:

Kurss

-

celS

dr i f te

104",0;

trums

virziens

125",0;

traumes

atrums

2

j.

j .

Aprelginat

1) straumes

nonesuma

1e4\<i

;

3)

patiesoatrumu

V.

A t r i s i n a i u m s

l . Aprc\ ina

B

pec

32.a

abulas:

pec agas

9,0

. j . ;

s traumes

2)

kursu

kuga

cel5

(C;

V r e

*:i: i:0,2.2,

Q

I

Kstr

cD

r

:

I 25o,0

104o,0

+

21o,0.

t l4



Interpolaci ja:

>--{l

0,20

2. Aprehina

(C:

KC:CDr- l

p=

104" ,01+3" ,8)

107o,8.

3. Aprel; ina

pec

32.e abulas.

Koeficients

(

no

32.e

abulas.nterpolaci ja:

V : 9 , 0 j . j . . , 2 l : 1 0 , 9 . .

A tb i l de :

)

B : *3 " ,8 ;

2 )

KC:107" ,8 ;

)

V :10 ,9

. j "

l .

Kursa

-_ce S.

dri f te

vai ista

kursa

un

patiesa

atruma

aprel; inasana

(

kursa

arvesana

'

#

#t:,,XHi'",

"i.lig,i.

,lt;,Ilfll

atrums

d;

**;;;

- . -

Kursa.

arvesanai

KC--- lK

un

Kc-- . ,cDr)un

pat iesa

t ruma

at t ie-

ciba-pret

uras.dibenu

prefinasanai

ieto

82.6

un

52."

trbulu

1Mr-o"sj.

No 32.6 tabulas izrakstastraumesnonesumaearliiB. Tabula ,fi6-

lSinata ec

ormulas

kurm:9

,

Vo

p

leryl;is

(91 .

t t . ) .

Leqr\ imp

ir

pie

tam,

K : 1 , 2 1 .

)

r ,2 t

I

cosec

:

cosec

starp

straumes

virz iena

vektoru

un

izraudzl to

KC L

ztme,

kas

vienada ar

B

zlmi ,

a lgebr iski

P : IK r t

-

KC,

(5 )

0,22

0,25

13: *3' ,8 (straume

i a b o

p u s i ) .

U Z

30'

| ,20

( 4 )

l )

ja

1.K,1,)par

C;

*B

un

+p,

2)

ja

lKx , (par

(C;

-F

un

-p.

Nosakot

B

zrmi,

ar

ari

l ietot

Bg.

$

noteikumus.

I'

t

li5



Pat ieso

ku$a atrumu

I/

aprel ina

tapat. ka

labojot

kursu,

-

l ietojot

32.e abu lu , as argument i

ie

pa5i

ka iepr iek5

m un

q

(kur

Q:p*F,no

geometr i jas).

Tas

viegl i saprotams

no 91. at tela,

kur

q

ir

arejais

r i js tura

ABC

le4l i is ,bet

B

un

p

-

iek3ej ie

epieguJo5iee4l i i .

Pec

tam

kad apref inats

straumesnonesuma e4l is

p

un noteikta ta

zrme, sto kursuvai kursu

-

cel5dri f te aprel ; inapec formulam l

/1(:KC-

(0)

CDr :KC-

(B)

Pirmaja

gadi jumZ,

a

nav dr i f tes,bet otraja,

a

ta i r .

Lai labak izpras tu tabulu

l ieto5anu,

alak apskat i t i

daZi

piemeri :

v iens

-

ja

ir

dr i f te, otrs

-

ja

nav dr i f tes.

l.

piemers.

Nav

driftes.

Dots: Kurss - ku$a ceJS 65' ,0, uga atrums pec lagas 12 . j .s tuncla.

Straumes i rz iefs

300o,0,as

atrums

I,B

. j .

Apref ihat

1)

straumesnonesuma e4 i

B;

2) is to

kursu; 3)

pat ieso

at rumu.

Aprel ,<inaSanas

eciba.

l . Apref ina

B:

a) atrod 32 .6 tabulas argumentus m un

p,

b) izraksta

no tabulas

p,

ja

vajadztgs,

zdara

interpolaci ju.

Nosaka

$

zlmi.

2.

Aprel,<inasto kursu.

3. Apre$inapat iesoatrumu:

a) izraksta no 32.e tabulas atruma koef ic ientu

K

ar

argument iem

m u n

q , p i e

a m

q : p + 9 ,

b)

apre(ina

pat ieso

atrumu.

At r i s n a u

m

s

(ar

paskaidrojumiem)

L Aprel ina straumes

korekci ju

(nonesuma

eal; i )

B

pcc

32.6

abulas:

tabu las

argument i

r

*:y:

P:0,15,

V g L Z

,

p:

I

Kyo-

I(C :300',0 - 265';0:

f

35",0.

Tabula

ar

0,15

aug5a

-

horizontal i ,

bet

ar 35o,0 vert ikal i

sanu

malas ai le

interpolejot

dabn

.F:4" ,95:a5 ' ,0 ;

p lusa

z ime

(* ) ,

j o

p

poz i t i vs

un s t raume

uz labo

pus l .

2. Apre\ ina

isto kursu

(formula

(6)

)

:

I

K: KC

-F:

265' ,0-

(

+5' ,0)

:

260o,0'

3. Apr€f ina

atruma

koel ic ientu

K

un

pat ieso

atrumu 7.

32.e abu la

p€c

argument iem

m:0,15 un q:p+B:a35" ,0*5o,0 :

:40o,0;

interpolCjot

dabi

K:1,12,

V : V o ' K : 1 2 , 0 j .

j "

1 ' 1 2 : 1 3 , 4 4 :

3 ' 4

. j '

A t b i

I d e : 1 )

B:

*5o,0 ;

2)

IK :260o,0; 3)

V:13,4

i .

i .

l )

2)

(6)

I t 6



2.

piemers.

r

vejS n

dr i f te.

Dots:

Kurss

kuga. . l l

113",0;

ug-a

trumspec

agas

g,6

.

j .

stunda.

Straumes

irziens 38o,0,

trums

22

i.

i .stund'a.

r

^^

Aprefin.ut

l ,

straumes

onesuma

eqrhi 'pl '

) kursu

-

ceJS ri f te

LDr ; 3 )

pat ieso

t rumu

I / .

A t r i s i n a i u m s .

L

Apre \ ina

F

-

pec

32 .6

abu las :

,

Vn 2.2

'

*:i :

ff i

0,256:0,26,

P

I

K"t ,-KC:338",0-

I

13",0:225o,0

360",0

-

135",0.

In

e r p o l a c i j a :

I l n o ( |

140'

2.

AprE\ina

CDr:

CDr

KC

F: l

13 ' ,0-

-

10",b)

123. ,5.

3. Aprefina7 pec32.e abulas:

argument i

t

m:0,26; q:p+F:

135. ,0+

0o,b:

145o,b.

Interpolaci j

:

F:

-

10",5

uz

kreiso

usi) .

( :0,80.

7 :8 ,6

j . j . . 0 ,80 :6 ,9

.

j .

s tunda .

A t

b I d e:

l )

B:

-

l0 ' ,5 ;

2)

CDr:123o,5;3)

:6,9

j .

j .

s tunda.

Galvenais nal i t iskrs

metodes

rukums,

abojot

un

parvedot

ursu,

ja

i r

straume,

as,

ka, atrisinot

uzdevumus

ec

sis

metodes,

rnksi

uzl

skatamibas,

n

ta

sekas

ar b l t rupjaspar ikat isanas

ludas.

z inamas

grutibas_,r.ada

nterpolaci ja,

zrakstot

t<ait lus

o tabulam.'

o apiuEiu-,

def anal i t iskometodipraktiski ieto ikai kontrolei, arbaudot bcgrafis-

kasmetodes

abutas

kait l iskas

ert ibas.

ez

tarn

a4em

verh,

ka

nikotrrc

anal i t iska

etode

os espeju

ietot

aunako

kai t loSanas

ehniku

n

auto-

malizacij,u,

zskaitot

traumipargajienos.

Talak

grafiski

atrisinati .

azi

iraktiski

kursu

abo5anas

n

parvesa-

nas

piem€ri

un pec

tam

atrisinajuha

pareizrba

arbaudita

ec

anal i t is-

l l7



kas metodes.

Piem6ros

r

dr i f te

un straumesnonesums. t r is inot

graf iski ,

l ietots

inearais

merogs:5 mi l imetr i

v ienl idzigi

2

juras judzem.

l .

piem€rs.

Kursa

abo5ana.

Dots:

1968.

gada

10. mai ja, izejot no

Ventspi ls

ostas,

pec

kompasa

kurss

249o;0; trums

pec

agas 9,6

uras judzes

stunda;

deviaci jano

l.

ta-

bu las ; var iac i ja no kar tes 2" ,8 V (1963.gada) , gadskar te ja amazina-

Sanas0o,09,

ej5

1/IZ;

drifte 7o,0;

straumes virziens

220",0,atrums

2,2

ji '-

ras

udzes

stunda.

Apre[inat

l) kursu

-

kuga ce]S;2)

pat ieso

atrumu;

3) kopejo

none-

suma lenki C.

l .

Graf iskaisatr is inajums

92.

att . )

1" Iz raksta

dev iac i ju

o 1 .

abu las:

KK: 240 ' ,0 ; 6 : *3" ,5 (O" ) |

(1(:

250",0;

5:14o,0

(O"')

^KK:

AKK-*

A1((:

KK:

A1((:

10 ' ,0 ;

A6:

1o,o ;

A6:

9o,o;

A6:

240",0;

6:

+

9o,o;

A6:

0 ' ,5

(pa l ie l inas) .

0 ' ,5

l0 :0" ,05 .

0",05

9:0o,45.

+3',5

O', )

0",45

(pal ie l inas)

KK:

249" ,0 ;

6 :

*3o,95

(O ' i ; :

*4 ' ,0

(O" t ) .

var iac i ju

uz

1968.

adu:

1968.

.

1963.

. :5 .gad i .

1963.

.

no

kar tes :

-2" ,8

(V)

0o,09.

-0" ,45 :Ld: 0 ' ,45

(samazinas)

Att iecinata

uz 1968.

,

d:

2",35:

-2",4

(U{)

3.

Aprel; inakompa^sa

opizlabojumu:

AK :6

4d : + .4 ' , 0+

- 2 " , 4 ) :

*

l o , 6

( O " r ) .

4 . Is ta is

kurss

IK:

KK+

LK:249o,0 f

lo ,6 :250o,6 .

5. Graliska

konstrukcija.

To sak,

uzzr,mejot

kompasa meridiana .1y'6

ga lu .

Tad

at l iek

A( :+1" ,6

(O ' i ) ,

parada

KK,

IK, nove l k KL.

Pa kre is i

no IKL

(skatot ies

kuga

parvietoSanas

irziena)

at l iek dr i f t i

7' ,

jo

vcj5

ir no labas

puses

un nes kuf i uz kreiso

pusi.

Dabu

CDrL

un

kursu CDr,

tas i r ,

IK-o:250o,6-7":243",6.

Pa kuga cefa dr if tes

l in i ju meroga

5mm:2 j . j . a t l iek a t rumu pec lagas 9 ,6 j . j . (24 mm) un dabu punktu

B.

No

punkta

B novelk straumes

vektoru

BE

virziena

220",0,

pa

to atliek

s t raumesat rumu

2,2

. i . :5 ,5mm

un dabu

punktu

C.

Sav ieno jo t .

unktu

A ar

C, dabu kuga

cefa

i in i ju AC.

Ar

transpor ietaju

no4em

KC:239',1.

2. Att iecina

Starp la iks :

n 8



Pai iesais

atrums

ir at talums

starp

punkt iem

4 un

C. No4em

to ar cirkul i

un

dabu 29,25mm va i

l I ,7

j . j .

(5mm:2 j . j . ) .

Prec iza i

gra f iskas

kon-

strukcijas

izve5anai eteicams

zmantol

milimetru

papiru

un

4emt

lielaku

merogu.Piemdram, 0

mm: I

j . j .

6. Straumes nonesuma 1e41,<isus starp

cela driftes un ku$a cela

l in i jam, tas ir , KC-CDr:239' ,1 -243",6: -4o,5 (uz kreiso pusi) .

92.

att.

7.

Kopejais

nonesumsC

bns le4l is starp

ista

l in i jam,

t-as

r,

KC

-lK:239' ,1-250o,6:

-

11",5

uz

G r a f i s k a a t r i s i n a j u m a a t b i l d e :

l )

:11 ,7

j . j .

s tunda; ) C:

-

I lo ,5

(uz

kre iso

pus i ) .

kursa un

ku$a

kreiso

pusi).

KC:239',1;

2)

ce a

V_

II. Algebriskais atrisinajums

l . Aprefinakursu

cel5

drifte

CDr:

KK:

249',0

I

K:

250',6

0,-

-

7",0

(1.

h.)

2. Apre\ina €c 2.ar 32?61:;,r:T:'u

argumenti32.a abulai

ir

*:Y:2j^:0,23,

V 6

Y , O

4

I

K"tr

CD r

:220",0

-

243o,6

-

23o,6.

-1-

Ni

611=

l6

0s '

a . 7 i 0

t h .

t

l t

=

1 ' ,5

kr 'P

C

.

l l15

kr .

I t 9



Interpolacij

pec

32.a

abulas:

0,20

0,25

13:

-

40,3

(uz

kre iso

pus i ) .

3. Apre[ina

kursu kuga eJS

C.KC:CDr*F:243",6-4o,3:239o,3.

'4 .

Aprel ; ina

at ieso

t rumu:argument i 2 .e

abula i t m:0,23,

q:

:"r;uiu,..ra

no

32.a abulas truma oeficientu

:

t z _ 1 c ) q

v : v o . ( : 9 , 6

. 1 , 2 2 : 1 1 , 7

.

j .

5.

Kopejais

nonesuma e4li is

C : a * 0 :

- 7 " , 0 +

( -4 " , 3 )

-

1 1 o , 3

u z . k re i s o

u s i ) .

A l g e b r i s k a

a t r i s i n a j u m a a t b i l d e :

l )

K C : 2 3 9 o , 3 ; 2 )

V : 1 1 , 7

j . j . ;

3 ) Q - - 1 1 o , 3

uz

k re i s o

p u s i ) .

Starpiba

starp

graf isko

un algebriskoatrisinajumu r t ikai kursa

-

kuga cefS

-

aprelgina

0",2).

Prakt iski

Sai starpibai

nav nekadasnozi-

mes. Graf iskais

atr isinajums vienkar5aks, zskatamaks, trak

izvedams,

bet

anali t iskametode

precizaka.

2.

piem6rs.

Kursa

pdrve5ana.

Dots:

1970.

gada

4.

augusta,atgrieZoties o

zvejas

Ziemelj lra un

at-

rodoties

Bornholmassalas rajona,

nolika

kr. irsu z kartes

72",0 i ie5i

uz

Liepajasbaku. Atrums pec lagas 10,4 . j . stunda,vcj5 1/1/ lZ; dri f te 8",0,

straumeS, atrums l,B

j. j . ;

variaci ja no kartes 3",8 V

(1965.

g.), gads-

kartEja

samazina5anas

",08;deviaci jano

2.

tabulas.

Apre[r in[t

l) kompasakursu; 2)

patieso

atrumu; 3)

kop6jo nonesuma

leql5i;

)

kompasakopizlabojumu.

l. Graf iskaisatr isindjums

93.

it t . )

l . Novelk

no

punkta

4 ista meridianaN1

galu;

virziena

AE

-

strau-

mes

vektoru un at l iek AB:Vt ku$a

cefa

ini ju saskana

ar

KC:72",0

un

no punkta B ar cirkufa atpletumu, vienlidzigu 70, dabu punktu C, iegus-

to tadejadi straumes

rijsturi ABC. Llniju BC

parnes

paraleli

uz

punktu

A

un dabu CDrL.

n t ?

4',0

( o o

120



2. Ar transportetaju olrem

kursu

-

cef5dri f te

-

un'dabu

62o,1;

F: (C-

CDr:72" ,0-62o,1: 9o,9

uz

abo

pus i ) .

3 . Pat iesa is

t rums usAC:9,8

j .

j .s tunda

-

p6c

meroga.

4. I t tr em ttela

dri f t i

8",0

uz

kreiso

pusi (pret

v€ju)

no

cefa

dri f tes

l ini jas

un dabu sta

kursa ini ju un isto

kursu:62o,1-8o,0:54o,1.

Nk

Nm

Ni

5.

Kopejais

6.

Att iecina

Starp la iks :

93.

att.

nonesuma e4 l i i sC=a*F:

variaci ju uz 1970.

adu:

1970.

. -

1965.

. :5

gad i .

1965.

g.

no kartes d,:

-3o,8

0o,085:0o,4

Ld

:

0o,4

+8o,0+

+9" ,9)

*17" ,9 .

(w)

(samaz inas)

Att iecinat uz 1970.

. ,

d:

-3' ,4

(IY)

at l iek d un

dabu

MK:57".5.

7. lzraksta deviiciju no 2.

MK: 45o,0;

MK:

60o,0;

LMK: 15o,0;

A0:

0' ,4

(pal iel inas)

t2 l

tabu las z MK:57" ,5 '

6 :

-

2o ,0

W)

|

I

6 : -2o ,4

(V( / )

I

k}}

fu*\

31"%x

$



LMK:

lo,0;

AMK:

120,5;

MK:

45o,0;

+

AMK:

12"5;

A6: 0',4

15:0",027

Ad

0",027

12o,5:0o,337:

o,3.

6:

-

2',0

(lZ)

A6:

0",3

pal ie l inas)

1.

Aprel ; ina

menti

i r

MK: 57' ,5; 6: -2" ,3 (V) .

B.

Kompasa

opiz labojums

1{:d+6:

-8o,4+

-2",3)

-5o,7

(W).

. .At .p

. ld_e

:

_ l )_

5=59' ,8;

2)

V:9,8

j . j . ;

3)

C:

+t7o,g

(uz

labo

pusi) ;

4)

LK:-5 ' ,7

(V/) .

t l . A lgebr iska is

t r i s ina jums

straumes

nonesuma

le4l ; i

B

pec

32.6

tabulas:

argu-

V ^ I R

m:;+:: : :

- :0,174,

v

0

r u , +

'

P : IK " t ' -

KC:180" ,0 -72" ,0 :

*

108" ,0 .

Interpolaci ja

pec

32.6

abulasi

F : *9o ,6( u z a b op u s i ) .

2.

Aprei;ina

ursu

cel5

drifte:

C

D

:

KC

F:72o,0

.(+

9",6)

62",4.

3.

Aprel;ina

patieso

trumu:

argumenti

2.e

abul 'ai

r

m:0 ,124 ,

q:p+

F:

l08o,0+

+9",6)

I17. ,6.

Interpolaci ja

ec

32.e

abulas:

V:Vo. r ( :

10,4

0,94:9,8

.

j .

s tunda.

k :0 ,94 .



4.

Aprefina

kopejo

onesumu :

C :o*0 :

*8 " ,0+

(+9" ,6 )

*17o ,6 ,

z abo

pus i .

Parved ursu

cel5

dri f te

kompasa ursa:

CD : 62",4

cr:

*

Bo,0

kr.

h.)

I

K:

54o,4

+

d : - 3 " , 4

V )

MK: 57",8;

z

5i

kursa

:-2" ,3

(V)

+

6:

*

2" ,3

W)

KK: 60",1.

6. Aprelgina

ompasa

opizlabojumu:

AK:d+a : -3 " ,4 *

( -2 ' , 3 )

-5 " ,7

(W) .

A t b i l d e s :

:

-5" ,7

(W) .

l )

(K:60 ' ,1 ;

2)

T / :9o ,8 ; 3 ) C:

*17" ,6 ;

4)

Ar ( :

Salidzinot

2.

piemera

atrisinajuma

rezultalus, redzams,

ka starpiba

ir

kompasa

kursa

un kopeja

nonesuma

0",3.Tada

starpiba r

piefaujama.

Precizaks

r

algebr iskais

aqemiens.

Sledzienipar piemeriem.

l .

Labojot kursus

(1.

piemera),

konstrukci jusak

ar kompasameridi-

Ana

Nx

gaiu

un nonak

l idz cela dr i f tes

l in i ja i ,

pa

kuru at l iek atrumu

p€c

lagas,

ad

novelk

straumes

ektoru

un konstruestraumes

r i jstur i .

2. Parvedot

kursus

(2.

piemera),

konstrukci ju slk

ar ista

meridiana

J1

gall,

atl iek

straumes vektoru

no kuga

vietas

un

kons,truestraumes

tr i i stur i .

3. '

Prakt iski

darba

ura

straumes

r i jstur i konstrue

uz

pargaj iena

kar-

tes

pie

ta

lagref ina vai

observ€ta

punkta,

no

kura sak

4emt

vera

strau-

mes elementus.

Kursa

labo5anu

no

((

hdz IK

vai

CDr

un kursa

parve-

Sanuno IK vai CDr l tdv (( parast i zdara algebr iski .Pirmaja gadi juma,

kursu labojot ,

darbs

beidzasar

straumes r i jstura

konstrukci ju,

bet otraja

gadi juma,

kursu

parvedot,

sakas ar 5i t r i jstura

konstrukci ju.

KONTROLES

AUTAJUI1I

1.

Kadi

apstakli ada

uras

straumes?

2.

Kadas

straumes

auc

par pastavigam, n

kads r 5o straumju

atrums?

3.

Kas

izsauc

eriodiskas

traumes,

n kads r to raksturs?

4. Kadasstraumes aucpar islaicigam ai

gadijuma

traum6m?

5.

Kur

atrodamas iqas

par

juras

straumem?

6. Nosauciet traumes lementus

adel

t ie

jazina

kuga vaditajam?

7.

Ka

sauc ini ju,

pa

kuru kugis

parvietojas,

a)

ja

ir

dri fte un straume,

b)

ja

ir

t ikai straume?

L

123



8.

Ko

sauc

par

pat ieso

kuga

atrumu,

un kad€

tas

vajadzrgs,

a

i r

s t raume?

9.

Kd

sauc kursu,

ar kuru

kugis parv ieto jas ,

a

i r

s t raume?

10.

Kads

v i rz iens

st raumei

at t iec iba

plet

kugi

sa l idz inajuma

r

I

e ja

v i rz ienu?

11.

Ko

sauc par

kursu

-

kuga

cel i?

12'

Ko

sauc

par

straumcs

nonesuma

e4r;i ,

ka

to apzime,

un kddas

ir

ta zimes?

13.

Ko

sauc

par

kopejo

nonesuma

eqrl,<i ,

n ka

to apzrme?

14.

I(o

sauc

par

straumes tr i jstf i r i? Nosauciet ta malas un paradiet, ki tr i jstur i

konst rue paradr t

uz

papi ra)

a) p ie

kursu

laboSanas

r

dr i f t i

un

bez

tas,

b) p ie

kursu

pArveianas

r

dr i f t i

un bez

tds

15.

Kadas

tabulas (MT-63)

l ieto pie

anal i t iskas

metodes,

un kadi

ir

to

argumenti"

a)

labojot

kursus,

b)

parvedot

kursus?

16.

Kddam

nolukam

ie to

32.e

abulu?

17.

Kadas

priek5rocibas

un

trukumi

ir analrt iskajai

metodei sal idzinajuma

ar

gra-

f isko,

labojot

un

par.redot

kursus,

ka

ari aprefinot

patieso

atrumu,

ja

ir

straume?



VI I NODALA

JCIRAS

ARTES

UN TO LIETOSANA

43.S. PRASIBAS,

ADAS

UZSTADA

URAS

ARTEM

N

TO

PROJEKCIJAM

No navigaci ja 's

iedokfa

kuga

vaditajs

savu

pienakumu

bus izpi ld i-

' i - . ,

ja

vi45

parvedis

kugi

no

vienas ostas l idz

otrai

pa

visisako,

visdro-

iako

un visatrako celu.

Lai

izpi ld i tu Sis

prasibas,

kuga

vaditaja

r ic iba

'abut

labiem uzskates id zekJiem,

alvenokart

kartei,

uz

kuras

uinests

ka

,tstajamais,

a

sasniedzamais

unkts,

starp

kuriem,

1ai

celSbutu

visis i-

"-ais,

anovelk taisne. Si taisne aveik ta, la i , pa to ejot , kugis butu dro-

=rba

att ieciba

pret

bistamam vietam un

iai

pargaj iens

butu

visatrakais

' : ionoff i isk&

i4A.

Ja

pargaj iens

bus visatrakais,

ad

tas bus ari

v is isakais

. : ika ziqa. Tas nozim€,

ka

uz

kartes

abnt

attelotai

krasta

l in i ja i ,

l id iem,

:emes

ragiem,

salam, bistamam zemudens

ietam utt.

Visam tam

iAbut

-rskatami

redzamam,

pie

tam ar

noteikumu,

ka

priek5metiem

z kartes

_.but

geometriski

adiem

paSiem

ka daba

(protams,

samazinatA

eida).

Ta

ka

Zeme ir lodveida,

ad

tds virsmu

pi lnigi

pareizi

un uzskatami

ar attelot tikai

uz

globusa,

kas ir

Zemes

makets,

uz

kura

preclzi

vat

uz-

: , r .stmeridianus,

paraleles

n

ekvatoru.

Tomer prakse kugu vadi5anas vajadzrbam globusu izmanlot nevar.

ias

ir

par

daud4 mazs,

un uz

ta

nevar

uznest

visu

nepiecie5amo,

ai

pdr-

la i iq lg

butu-

visisakais , dro5akais

un atrakais.

Tapat

uz

globusa

gruti

: : ;adat ar

vienkar5iem

navigaci jas

instrumentiem

linealu,

cirkul i un

:--,nsportetaju.

Ari

automatizaciju

kursa

attelo5anai

nevar

pielietot.

Lai

-enu

uras jDdzi

at telotu

1 mm lie lu,

globusa

diametram

r

jabut

apme-

:: . :n

.7

metr i , p ie

tam

55da

precizi tate

el

neapmierina

ufa

vaditaju, se-

:5ki tad,

ja

pargajiens

not iek

krastu tuvuma.

Tad nepiecieSama

recizi-

: : :e

vismaz l idz

0,1

juras

judzei

(vienai

kabeJtauvai)

n

judzi

pepiecie-

+-,ns attelot

pat

vairakus

centimetrus

garu.

Tikai tad

bus iespej ms

-:rest visus Sl5er3Jusn kuga vaditajs uzskatamivares zlmet uz k-artes

: : :ga j iena

l in i ju

s tarp

b is tamam

ietam.

j

T4q9l, navigacijas

vajadzibdm attelojot

zemeslodi

uz

paprra

lapas,

-.: iecie5amas_

specialas

uras

kartes,

kur butu at telot i

pargaj ienu

raJoni

. i

nu

pi ln iba,

vai

atsevi5\i pa

dalam uz

vairakam kaitdm.

tJz

tam'arr

* ' : i

\ rar l ietot

vienkarSos

navigaci jas

instrumentus.

Iepr ieki

mineta

125



p.rasiba

t

ka butu-pavisam

vienkarsa,

bet

prakt iski

seit

jasaduras

ar

fot i

l ielam.grl t iba.m.

S_fer iska

emes

virsma

jaatt€lo

uz

plakn-es.

o nav iesp€-

jams

_izdarrt

ez

l ielakiem

vai

mazakiem

zkropJojumiem.

aatkapjas

-no

istenibas.

Musu dienas

nav

vel izdomata

ada

-ge6graf iska,

ka

ai i

iuras

karte, kur absolut i

v isu,

kas

dotaja

rajona

daba,

butu iespejams

precrzi

att€lot.uzpapira lapasun taja pa5a aika to var€tu l ietot uia-snavi laci;a.

Cik

sena ir navigaci ja,

ik i lgi cen5as

attelot

juras

un krasta

Tini jas

yz

papl-ra;

au sen saka

domat

par

to, kadi

paqemieni

ietojami,

sastadot

geograf iskas

artes.

Nepiecie5ams,

ai

Zemes

virsmas formds

daba un uz

jDras

kartes

butu

pi lnigi

l idzigas

-

konlormas

-

un atsevi5fo

konturu

un

laukumu

att ieciba

butu nemainiga

tam

jabnt

ekvivalentam,

idzver-

tigam.

Abas

Sis

prasibas

nedrikst

zaudel

savu nozrmi,

lietojot

jebkuru

mErogu

un kartes

projekci ju.

Musu dienas

au

ir daudzi

pa4emieni

geograf isko

arSu sastadisanai.

v is iem Siem

pa4emieniem

opejs

r tas, ka

vispirms nepieciesams

zskait-

Jot

un

att€lot

uz

,paplra lapas ta saucamokartes t ik l i '4u, t . i . , noteiktu

Zemes

virsmas rdjonu

sadal i t ar meridianiem

un

paralelem,

kas

t ik ert i

izdarams

uz Zemes maketa

-

globusa.

Talak

saska4a ar

kartes tiklipu

jaattelo

sauszemes

n

juru

konturas.

Sadu Zemes

virsmas attelojumu

uz

papira

lapas

sauc

par

kartograf isko

projekci ju.

Lai ar i

kada butu

Zemes

' irsmas kartograf iska

projekci ja,

a

vienm€r

vairak vai

mazak

izkroplos

stenibu.

IzkropJojums

ieaugs,

a

uz vienas

un

tas

paias papira

lapas

attelos l ielakus

Zemes

virsmas iajonus. Nav

iespejams

panaki,

lai

v iena un taja

pa3a

laika karte

butu absolut i kon-

forma un ekvivalenta,

un tadef svarrgi,

lai

Zemes

virsmas izkroplojums

uz

vienas

vai

otras kartograf iskas

rojekci jas

butu atkar igs

no noteikt iem

likumiem, kurus ieverojot kuga

vaditdjs

v.aretu

nekfndigi izdarlt

parga=

j iena

apre l ,< inu

n

graf isko

ons t rukc i ju 'uz

ar tes

J

.

44.

$.

JURAS

KARSU

KONSTRUESANAS

AMATT

Atstajot

ostu

un

izejot

ura,

ku$a vaditajs zmanto art i , lai

uz

tas

att€lotu

uga

parvietoSanos,

k minuti

pec

kartes edz€tu, ur kugis atro-

das

att ieciba

ret

navigaci jas

1,<er5]iem,

a

ari

varetu spriest, ik

l ie ls

ceJa abalsnoietsun cik v€l atl ic is et l idz lemuma ietai.Sim nollkam

sturmanis izrnanta vienkarSos iniju

r-rn eq$u

konstrueianas

iederumus.

Ja kugis iet ar

v ienu

un to

pa5u

kursu, tad

kuga

parvieto5anas

ini ja ar v is iem

meridianiern

veidos

daba

vienu

un

to

paSu

elr l i

K

(9a.

att .) .

Ta attelosies

z

Zemes

virsmas

un

uz

a' lobusa

ka

divkar5i ika l ini ja. Pirmkart,

ta bus

ika ta-

del,

ka atrodas uz

sfcr iskas

virsmas,

un,

otr-

kart , tadel,

ka

Sla€rsos

eridianus, ur i

nav sav-

starpej i paralel i ,zem viena un ta paSa e4 a -

kursa.

Sadu

divharSi

iku l ini ju daba

un uz

glo-

busa, ka

arl

tas

attelojumuuz

kartes sauc

par

loksodrornu. a spiralveida

et

ap zemeslodi

n

tuvojas v ienam

no

pol iem.

Ejot ar

kursiem 0o

vai 180".

loksodroma sakrrt

ar

meridianu-

4.

att

126



Sekojot

ar kurs iem

90' un

270",

ta nesakri t

ar

paral€l i

un

Slerso

'ikvienu

meridianu bezgala

daudz reiZu,

bet

katru

paraleli

tikai

vien-

reiz. Atrodot ies

uz

ekvatoraun

ejot

ar

Siemkursiem,

oksodroma

akri t ar

ekvatoru.

Loksodroma

nav

isakais

at talums

u,z sf€ras

virsmas starp

div iem

punkt iem,

bet

ta

ir

f

ot i

parociga

tadel

v ien, ka krustojas

ar v is iem

meridianiem

zem

viena un ta

paSa

leqrfa.

Sr apstakfa

AC1

nepiecieSamaada jhras kartes projekci ja, kur loksodroma attelojas

ka taisne.

{.

Qeometr isk i

pieradi ts,

ka isakais

at talums

uz zemeslodes

irsmas ka

sleras r l ie las

aploces

oks,

kas

iet

caur

atstato

un sasniedzamo

unktu.

sadu

l ielas

aploces

oku

vai

ta

dafu sauc

par.ortodromu.

Ta krustojas ar

Zemes

meridianiem

zem daiadiem

leqr\iem.

Radit

tadu karti,

kur-

orto-

droma at telotos

ka taisna

l ini ja,

i r

grut i , pie

tam neert ibas

el

pal iel ina-

tos

praktisku

apsverumu

del

-

kugis nevar€tu parvietoties

ar

vienu un

to

pa5u

kursu,

bet

tas nepartraukt i

butu

jamaina;

to ar i dara

okeanos,

ejot

pa

l ielo

r i41; i

un laiku

pa

laikam

mainot

kursu.

vadot kugi , i r

Jot i

svarigi , lai s turmanisatr i

un

preciz i

varetu at i ik t

un rt_oqemt

o

kartes

to kursu, ar

kadu dotaja

momenta

ku$is iet

vai

ar i

ar.kadu

tam

paredzdts

et .

Tapat

japrot

atr i at l ik t

un

norlSmt

no kartes

pei lejumus

utt .

Tas

viss i r

jaizdara

ar

vienkari iem

instrument iem,

r

ku-

r iem iesp€jams.

asniegt

adu

preciz i tat i ,

kas

no navigaci jas

viedokla ne-

apdraud€tu

uga

dro5ibu

pargaj iena

aika.

.Tad6l

nepiecie5ams,

ai kuga

parvietoianas

ini ja,

t . i . , loksodroma,

uz kartes

atteiotos

ka

taisne un

th ar

meridianieml

apal 'ka

tas

ir

uz

zemeslodes,

eidotu

vienu.

.u

to

paSu

e4l i i

lkursu),

lai

izmeri t ie

leql ; i

starp dai.adiem

krasta'priek5metiem

daba

butu

vieniidzigi

legliiem

starp

t iem pa5iem prieksmet iemuz kartes. To sasniedz tad; kad 'at t iec igai

krasta

konturas

uz

zemes

virsmas un

to

projekci jas

uz

kartes

bns

l idzi-

gas.

Juras

kartei

tatad

jaatbi ls t

divam

pamatprasi-bam:

l)

lai

loksodroma

ttelotos

uz kartes

ka

taisne;

2)

lai

karte

butu konlorma

-

izmeri t ie

e4lgi

daba

atbi ls tu

t iem

pa-

Siem eqr[iem

uz kartes.

Mes

jau

redzEjam,

ka,

ejot ar

v ienu

noteiktu

kursu,

loksoclroma

S er.so_

eridianus

zem

viena

ql

ta

pasa

le4r[a.

Tas nozime,

ka uz

juras

navigaci jas

kartes

vis iem meridianiem

abut

savstarpej iparalel iem.

apat

savs tarpe j i

a r .a . l€ lamabut

para ie lem, -bet er id ian iemrn para l€ lem,asreido kqrtes_t ik l i4u,

avstarpej i

akrustojas

zem

taisna

leqrfa.

Ja

ir iads

kartes

ik l iqrS,

ad

ari

merl ; is

i

sasniegtq

un rezul tata

oksodroma

uz

sis

kartes

r

taisna

l ini ja,

karte_ir

konforma.

Sads kartes

ik l i l r5

un

pat i

karte

ilka. izgudr_ota

569.

-g-lqd.lo^

zgudroja

Holandes

matematil,<is

iartografs

Gerhards

Kr€mers

(1512-l594-)--

ai

pienemtu

at inisko

uzvardu

M6rka-

tors.

velak

visas

kartes,

kuras

izgatavoja pec

vi4a ieteikuma,

nosauca

p.ar

nrerkatora

projekci jas

kari€m.

Apm-erain

pirr i rs

ietrdesmit

gadiem

rtKa

tzga lavota

p i rma

v isas

pasau les

merkatora

pro iekc i ias

ar te .

Sads

kar tes .

ro jekc i j as

osaukums-sag laba j ies

idz

mus i f d ienam.

Tai dots

z i -

natnrs l{s _amatojums,

n

-juras

navigaci ja

bez merkatoraprojekci jas

kar-

i€m ari musu dienasnav iedomaiama.

127



45.

S.

MERKATORAROJEKCIJAS

ARTES

EORIJAS AMATI

Merkatora

projekci jas

kartes

l ieto

t ikai

uz

juras.

IJz

tam atteto

gat-

venokart

juras

un

okeanus,

bet nedaudz ari

sauszemi cik tas nepiecie-

Sams

kraita' l in i ju un krastA eso5o

navigaci jas un kugniecibas

i4a sva-

r igu objektu

paradi5anai.

Ta ka merkatora

projekci jas

karte

ir

Jot i

svar igs navigaci jas,ka ar i

jur id isks

uzskatamibas idzekl is,

tad

kuga

vaditajam

japrot

to

pareiz i

l ietot un neoi ecie5amsinat tas konstrukci iu.

Sakumi Sai

kartes

projekci ja i

nebija mafematiska,

amatojuma,

as

radas velak.

Elementarokartes

teor i ju izskaidroja no

prakt iska

viedokfa.

Tas

konstrukci jas

pr incip i

5adi.

Iedomasimies emeslodi

globusu)

ar meridianu unt

paraleJu

ik l iqru,

pie

tam meridiani izgatavoti no t ievas

terauda

stiepl i tes,

et

paraleles

no

gumijas.

N{er id ianu

ali

savienotizemes

N

un S

polos.

Pie4remsim,

a

zemeslodeevietota

papira

ci l indra ta, lai ci l indra

gareniskaass

sakristu

ar zemeslodes si, bet ekvatorspieskartospret v idu ci l indra iek5eja iv i r-

smai

(95.

att .). Saja attela

vienkar5ibas

ef

paradit i

t ika i astoqi

merid i-

ani

( l -B),

ekvators eq un A/

puslode

vienada

atstatuma tr is

paraleles

AA1, BB1

un CCr, ka

ar i

Zemes

pol i

P" un P.. Pie4emsimari ,

ka uz Ze-

mes virsmas i r apafa

sala

S

starp meridi[n iem 4

un 5 un

paralei€m

AAr

un BB1.

Ja tagad at lai l meridianu

galus

abos.

polos,

tad t ie,

b[dami

atsperigi,

ztaisnosies ar

ci l indra

iek5ejo

sienu

un izst ieps

edgmatas

gu-

mi jas

paraleles.

Pieqemot,

a

merid iani

un

paraleles

nokrasot i ar svaigu

krasu,

uz

ci l indra iek5eias

sienas

veidosies

o

attel i . PargrieZotci l indru

P ' P s 4 P s

95.att.

gareniski

un

to iztaisnojot,

z

paptra

lapas

iegust kartes

t ik l i4u,

merid i-

ani

i r

savstarpeji

paralel i ,bet parale-

les izst iepias

hdz

ekvatora

garumam.

Teiktais saprotams

no

96.

attela, kur

at i iecig ieskai t l i

un burt i

apzime

os

paSus

mer id ianus

un

para le les , as

noradit i

95. attela.

Pec

merid ianu

galu

atbrivo5anas

ol i ,

kur i

uz zemes'

lodes ir

geometr iski

punkt i , bus iz-

stiepti

1dz bezgalibai,

t.

i., ekvatora

garuma.

Merid iani

pec

iztaisno5anas

garumu nav maini ju5i .Nav grut i sa-

prast,

ka

paraleles,

kas

ir ta lak

no

ekvatora,

iks

pakapeniski

airak

un

vairak

izst ieptas.

Skaidrs,

ka

uz 5a-

d a s

p a p i r a a p a s

me r i d i a n i

n

p a ra -

leles

krustosies

zem

taiSna

lenka.

Iegttais

kartes

t ik l i4S

vel

neatbi lst

merkatora

kartes

t ik l i4a

prasibam.

Karte

nav

konforma

-

daba

esoSie

priek5meti ar to

attelojumiem

uz kar-

tes nebrls

lidzigi,

izmeritie

le4l,<i

e-

bus v ienad i .

Lai to saprastu,

apskat is im,

kas

notika

ar

apalo salu

S, kas

attelota

uz Zemesvirsmas

(95.

att .),

PCc

am,

1 28

f

n"

p,

p*

pn3



kad meridiani

ikai

atlaist i

polos.

a ka Sala

S atrodas

tarpdivam

para-

lelem, as

ir dai,ada ttaluma

o ekvatora.

n tas

tiks izstieotas evien-

merigi,

ari

pati

saia

iks

izstiepta

evienmerigi,

eridianu

irziena

a

pa-

turessavu epriekSejo

iametru,

et

paralelu

irziena a salasmala,

kas

talak no

ekvatora,

iks izstiepta

airak,

bet ta, kas tuvak ekvatoram,

-

mazAk.

ezultata

ala,kas.

daba r

apala,

z kartes

zskatisies

vala

*

Pk

p, p,

p,

S

3

2

p p p D

96. at t .

c '

s

A

97. att.

ieguta,

un

le4l; is

no

jebkura

Zemes

punkta

un uz

kartes

bus

daZads

kafte nebus

on-

D

N

,

p

priek5metu

vienadiba

neb,lrs

s ia rp

5 is

sa lasmalam

dada

1 O r m a .

Kd

tas redzams

96. att€ la,

ar

to

vien nepiet iek,

a merid iani

savstar-

pej i paralel i

un

paraleles

zst ieptas

idz

e, l ivatoragarumam.

Lai karte_

butu

_konforrna, '

e l nepieciesams

zst iept

ar i merid iEnus,pie

tam katra-

Tr.er id iana

unkta

par_

ik,

par

cik izsi ibpta

att ieciga

r

punkta paralele.

Tikai

tad

pr iekSmeti

aba

un

uz

kartes

bas r idzig i ."Apala

saia bus apaJa

an,

uz kartes,

un att iecigais

_le4f is,

4emts

no

kida dttata punkta,

sia ip

salas nalam

daba

bns

vienads

ai

tada

pasa

veida iegl to

te+[ i

uz karted.

sadas

kar tes

rk l i r , r5

97.

a t t . )

un

pat i

l i a r te

bus i s ta"merka tora

ro jekc i -

jas

karte.

uz

tas atta lumi,

piemefam,

k

p6c

10", starp merid ianiem

pa-

l i ks

v ienad i ,

be t a t ta lumi

s ta rp

parar€rem'uus

1o ' l ie lak i ,

o

tuvak

po l idm.

.

Konstruejot

merkatora

projekci jas

kart i ,

nep ie t iek

r

gumi jas

para le l€ r i r

n

m6r id ian iem

no

terauda

t iep l i tem,

e t

tas

pamata

a l iek

ma-

tematiski

.apref

ni ,

kurus

toreiz, ,

kbnstruejot

pi rmo

kart i ,

Merkators

vei nezinaia.

Matemai is-

l :a ja

pieradi juma

(98.

att .) p ieqem,

ka Zeme

ir

geometriska

lode,

nor,,elk

ekvatoru

eq

paraleli

^

l31Bplatumh

q,

Zemes

asi

pNp.,

Zem6.sadiuru

"

R

un

paraleles

B1,B

adiusu

r.

Tad at i ieciba

uz

raisnle4\a

tr i jstur i

OBC,

kur le4r\ is

pie

B kr1

krust le i r l ,< isr vieni idzigs

e,

var rakst i t , ka

r

- t ,

J1

I

-

N a v i g d c i j a

cos :

129



no

kurienes

, ' :R .

cos

( l )

R:

j r :

,

.

L -=

r .

sec

cos.Q cosq

\ a l

Ta ka ri4 a l ini jas

garums

zinot

pedeja

ormulaabas

puses

R : r . S e c r P

(2)

ir 2n rcilu lielaks

par

radiusu,

tad,

parei-

ar

2n,

dab[, ka

2xR:2nr.

sec

2nR

-

ekvatora

garums,

i

2nr seccp

paraleles

garums,

izst iepts l idz ekvatora

garumam.

Pedeja ormula

rada,

ka, lai

paralel i ,

kas

atrodas

btivi izv€leta

pla-

tuma

q,

izst ieptu idz

ekvatora

garumam,

nepiecie5ams

as dabisko

ga-

rumu

pareiz inat

ar

Sis

paraleles

atra5anas

ietas

platunra

sekansu,

ro-

tams, tas

ja4em

no tr igonometr isko

unkci ju naturalo

l ie lumu tabulas

(MT-63,

6.a

tabula) .

Formuiu var

l ietot , aphOl inot

ne t ikai

visas

paraleles

zst iepto

ga-

rumu, bet ar i

jebkura

paralEles

ogr ieZ4a arumu.

Ta,

piemeram,

12

emes

virsmas

pa

paralel i p latuma

e:60'

izm€ri ts

nogrieznis,

kas ir

vienlidzigs 5

juras jidzem,

t. i.,

pa

5o

paraleli

noietas

5

j . j . Jaapre f ina ,

c i k

ju ras jndZu

tas bus

pa

Zemesekvatoru ,

. i . , c i k

gar5

bls Sis nogrieznis,

a

to

izst ieptu

atbi ls to5i

ekv4tora

garumam,

ko

apzlme

ar x.

Pec

formulas

(3)

var raksti t ,

ka

2nR:2nr

secA,

x :5

.

sec 0o.

Bet sec60o:2 ,0 no MT-63,6 .a abu la)

un

.

) c : 5 , 2 , 0 :

l 0

j . j .

Tatad

paraleles

nogr ieznis5

j.

j

pec

izst iep5an as f is l0

j . j . ,

t .

i . ,

divas reizes

garaks

uz

merkatora

kar tes neka

daba, z inams,

4emoi

v€ra

atb i l s toSu

ar tesmerogu.

Ja

paral€le

70"

platuma,

tad ta

pal iel inasies

,92380 eizes,80"

p1a-

tuma

-

5,7588 eizes,

bet 90'

platuma

-

l ldz bezgal ibai

(*)

-

tas

no-

z7me, a

{gografiskais

pols,

kas ir

geometriskspunkts,

bus

izstiepts

lidz

bezgal ibai

-

l ldz

ekvatora

garumam.

Ekvators turpret i nebus izst iepts

nemaa tad€f Zemesvirsma ekvatora tuvuma attelosiespareizi bez izstie-

puma,

o

sec

o- 1 ,0 .

(3)

Te

I 30



46.

S.

MERKATORA

PROJEKCTJAS

ARTES

TIKLTNS

Mes redzejam,

a merkatora artes

projekci ja

us

pareiza

ikai tad,

kad katru

meridiana

unktu

zstieps

ar

tik,

par

cik

izstiepta

i

punkta

paralele.

Konstruejot

merkatora

projekcijas

arti, svarigi zinat, kada

al-

talumdno ekvatora

lmEt o

jeb

citu

paralel i .

Sim nollkam nepiecieiams

kartes

ik l inS.

Par

merkatora

kartes tik-

I i4u

sauc meridianus

un

para-

leles,

kas

uznest i

uz dotas

pa-

pira

lapas

-

kartes. Te

iet i lpst

mal€j ie

kartes merididni ,

ka

ari

starpmeridiani .

apat

kartes

ik-

l i4a iet i lpst

malejas

un starp-

para le les 99.

a t t . ) .

l jemot

v6ra,

ka

visas

para-

leles zst ieptas idz ekvatoraga-

rumam,

bet

pa

ekvatoru atl iek

geograf

skos garumus,

tad

ne-

atkarigi

no

ta,

vai uz kartes ek-

vators

ir

vai

ta nav,

pa

tas

apak5ejoun

augS€jo

amla

ma-

lam nolasa

gafuma

gradus,

mi-

nutes

un minuSu

desmitdalas.

23"1a'

zto

2r.o 6'

57" 3 t '

t o

O

10'

t 3

5 t -

10'

230

18' 24" Uz O" no 24a26'

uflnrcos

mertdtand

99. att.

Ta i r

preciz i lale,

adu parast i

prasa

navigaci jas

aprel ; ini .

edafasuz kar-

tes ramja

augdejo

un

apakSejo

malu

ir

v ienadas.

Caur

tam

iet

meridiani ,

kas savs tarpe j i a ra le l i .

Pa meridianiem

uz

vienu un

otru

pusi

no ekvatora

atliek

$eografis-

kos

platumus,

dde

kartes ramja

sanu

maias iedal i tas

grados,

minulcs ure

minudu

desmitdalas,

as ar i atbi ls t

vajadzrgai

preciz i t6tei .

p€c

sim ieda-

5m

at l iek

un

nolasa

geograf isko

platr imu

uz

kartes.

Jaatceras,

a

viena

p_latuma

inute i r

v ienl idziga

vienai

juras

judzei ,

tadel mazaka

edafa

uz

ta

sauktam

_parg.aj iena

artem

ari

atbi ls t

v ienai

j f rbs

jndzei .

Ka'

jau

ieprieks

minets,

dazados

meridiana

punktos

tas izs l iepumi

dazads,

adcl

iedafas

uz

merkatora

kartes

ramja

sanu malam

ir daZadas

jo

talak nd

ekvatora,

o

l ielakas.

Sis apstakl is

r

fot i

svarigs,

un

to nedrik i t

aizmirst ,

noqremotai at l iekotat ialumusuz kartes.Vienmer aievero,ka nolasi jums

uz,

kartes

ramja

sdnu

iedalam

aizdara

pret

to v ietu,

kur

t iek meri t i

at-

talums.

_

Ta,

.

piemeram,

merot

at talumu

starp div iem punkt iem

kartes

apak5eja

daJa, at t iec igais

cirkuJa atpletums

lapiet iet<

pie

kartes ramja

sanu iedafam,

sakot

.no

apaksas,

pie-

am

viehrier

v ier iu

cirkufa

kaj i i ru

l i_ek

z.kadu pi lnu

minutes

edaju,

beJ

otru

vers uz augsu,

nolasot pi inas

ju ras

_

udzes

(minutes) ,

bet

to desmi tda las ,

a

tad is

' i r ,

no ras i

pcc

acumera.

.

, ,Ju

meri iamais

at talums

ir

kartes

vidusdafa,

ad, zmanro

amja

sanu

redalas

a_pm€ram.pret

a r les

v idu, bet ,

a

mer i ka r tes

augseja

da la ,

tad

ar i

no las i jumu

zdara .pe_c

amj .a

ug5ejam

anu edaJam.

Jaatceras, a nolasi t at talumus uz kartes ramja apakseias

ai

aug-

Sejas

malas eda. lam

evar,

a

bns

lot i

rupja

kJ[da.

"

Lai

kartes

butu_

ienveidigas,

ad

neatkarigi

no

ta, kadu

juras

vai

okeana rajo^nu

z

tam

attelo,nienmer

uz augs"u

bus

virz iens'uz

N,

uz

leju

-

112

,

t lz

labo

pusi

-

l iz O",

bet

uz k"reiso

uz

W.

Ta

tas'bni

r3 l



ari S

puslode.

ec

kartes

amja

edalam

n

skaitf iery_pie.tam

iegli

par-

l iecinai ies,

z kadu

zemeslodes

afu

karte

att iecas.

a,

piemeram,

a)

ja,

skatoties

z

kartes

amja

malam-no

apakias

uz

aug5u

u.n

l9

kreisas

malas

uz labo

pusi

(ta

to

-vienm[r

dara

pie epazi5anas

r kart€

attEloto

ajonu),

gradu-

ieraksti

al iel inas,ad

tas

nora.da,

a

ka_rte

t-

t iecas

z

zemeslodes

un O"t

Pus-

ter'w

0'

tl loo't

lodem

(1/0't

ceturksnis),

A

,3

s''/

i

. . r a c r ra k J i i s

l 5a

i i

i Gd iu o s

I A ; .

s o r y J z t D o s

l__+

I ^ ,^sr

i 4 . , 9

, " t , 7 * , " i ,

c r l

t

i t : .

i l o :

L ' o r u r s

l l d {

r a t i ? t . o s

j,r---__+

I

'r,;;_-;;-

: lP

""luik,,i,

i i l

I

-

f ,o-ums

p J l l c t t n o s

b)

ja

uz

aug5u

aug,

bet

no

kreisas

JZ

labo

Pusi

samazinas,

tad

tada karte

att iecas

z

zemes-

lodes

N un

IY

Puslodem

NW

ce'

e

turksnis) ,

l |c ' / / o"

'

100,

t t

c)

ja

uz'aug5u

samazinhs

un

no k iei ias

uz

labo

Pusi

aug,

tad

karte

attiecas

uz zemeslodes

un

O't

puslod6m

(SO't

ceturksnis).

d ) ia uz aug5uun no k re isas

uz

labo

pusi

gradu

pierakst iS&ITI?'

z inas. tad

karte

at t iecas

uz

S

un

tEo lo t '

IZ

pus lodem SW

ceturksn is ) .

Tas saprotams.

apskatot

100- at telu, 'kur- ze_meslodes

arte

sadal i ta

ie t ros

ceturkS4os .

os -ve ido

er t i ka la

in i ja

0 ' -0"_

- .

G._r in idas

er id ians

,n

uiOcia

-

horizontala

eq

-

zemes el ivators.

Malejas

l ini jas

ir 180"

O"tlW

rieridiani.

Bulti4as

rada virzienus,

kd

parasti medz

iepazities

ar

kartes

amja

iedal i jumiem.

Sads

i iartes

rdmja

iedal i j r . ims

r

Jot i

erts.

Izdarot

pargaj ienus

ari_S'

ouslod6,kartes aue$-a us v irz ieni uz N, no kurienes,ka zinams, sak

l f .ui t i i

rs tos

kursus

un

pei leiumus.

Nebus

nekadas

starpibas

kursu

at l ik-

Sana,

kuf im

atrodot ies 'ka

It l

vai

S,

ta

ari O" vai

VZ

puslodes,un

arl

kuga'r ' ie ias

noteik anas

par,- iemienos,ad uz

kartes

jaat l iek

ist ie

pei le-

jumi .

47.

S.

MERIDIONALAS

ALAS

Lai

a t te lo lu

kSdu

uras

va i

k ras ta

ra jonu

uz

p.apt raapas

m_erkatora

oroiekci ia, azina attal i rmsstarp kartes rhmja apakiejo. .un. ugsejomalu

i ; ; " ; i ; l 'e;

j ,

f .a

, t i

at talums

siarp

sanu

malam

(meridianiem).

Sim

no-

fr i f .ur-n"piecie$amas

a

sauktas

meridionQlas.

afas_ut1

artes

m6rogs-

p i " *Ciu . ' l l0 l -

a t t . ) ,

pap i rg^^ lqga, ,uz

uras

ve las

at te lo l

z inAmA

meroga

ra ionu

s tarp

eKvatoru 'u i r

0"1 /

p la tuma

para le l i ,bet

O"

garuma s . ta . rp

l0b

un

80"

meridianiem.

Novelkot

uz

papira lapa.s

kvat?

eq

un

sadalot

io ,

p i . *Crum,

sep i i4as

ienadas

-da as ,_var

ov i l k t

mer id ianus

k

pec

des -

* i t "niaai . . ' -

io" ,

2ge,

30o,

40" ut t .

Lai

kartes

t ik i i45

_butu

pi lnigs,

t :1*

i i "pi&*i" i r . .

no' i lk i

ar i

paraleles

arr ik

p€c

desmit

grad. iem

l0' ,

20"

; t t :

i t - [ ; '

u,

merkatora'

projekci jas karles

katrs

meridiana

punkts iz-

s t iepts

ik , c ik

izs t iepta

at f iec iga

unk ta

para ie le , ad,

p ie4emot .par

ma-

zakb

meridiana

da i4u nevis punktu, bet v ienu minl t i ' katra nal{osaml-

nr i .

Gru.

judze) ' r" i rz iena

o

ekvatoru-y?

N,,pola

pusi bus

izst ieptu. .?{-

i ' i .n

,r i l tat .

TaAa'veida

grut i

pateikt ,kada

attaluma

no

ekvatora

novi lk t ,

piemeram,

aralc les

aat,-66r

ui t . ,

kas

atrodas

k

pec lO' ,

skai tot

no

ekva-

i;;;:--Sd'

fioLu[u*

nepieciesams

areZgits

matematisks

aprel,<ins.

ai

to

132



atvieglotu,

ieto

ta

saucamrsmeridionalas

aJas,

as

jau

ieprieki

iz-

skait f

tas.

Par

meridionalarn

a am

sauc attatrumus

z merkatora

roiekciias

kartesp_a.

eridianu

o

ekvatora

tdz

dotajai

paralelei,

" izteiktus'notdit<-

as

vienadas aruma

mera

vienibas.

l 0 l .

a t t .

so-attalumu

var izteik i br iv i

izveletasgaruma

m€ra

vienibas,

pieme-

ram, mil imetros vai centimetros,bet vis izdevigak to izteikt eki atora

iudz€s.

Par

ekvatora

udzi

sauc vienas ekvatora

mini ies

garumu.

Tas ir

oa-

stavigs._l ie lums,

n to ar i

l ieto ka

m€ra

vienibu merid"ionalo

afu

iztr i ik-

Sana i

( l

ekvatora

minutes

ineara is

garums

lB55, l

met r i ) .

Par

dotas

paraleles

meridionalo-dalu

sauc

attalumi

u, merkatora

projekcijas

kartes

no

ekvatora

lldz dotas

vietas

paral6lei,

izteiktu

ekva-

tora

j f idzes.

Pie

Sada meridionalo

dalu

skait i5anas

eida

pa

ekvatoru un

pa

meridiSniem

atl iktas

mera

vienibas

bls

vienada's

ekvitora

iudzes

-

minutes)_.

as

dod

iespeju

konstruet merkatora projekcijas

karti. Sim no-

lukam

<<Juras

abulas>26. tabula (MT-63,ari MT-53) dotas meridionalas

da]as

k

pa

vienu

minut i ar noteikt ibu

hdz,vienai

desini tdalai

no ekvatora

ju{z_gs..

abulas

l ietosana

vienkar6a

augseja

horizontal€

dot i

platuma

grad i ,

be t k re isa ja

un

laba ja

pus€

ver t ika le

.p la tuma

minutes ,

a taa i t

pa

vienu

minut i l idz

89"59',0.Platumam

g0o

(polam)

meridionalas

daJas

nav

dotas,

o

pols

uz merkatoraprojekcijas

artes atrodas<bezgala

alu>

no

ekvatora .

Ta

ka 26.

tabula

sastadita

nevis

zemeslodei,

urai bumbas

orma ar

t i lpumu l idzigu

zemes

ilpumam,

bet

gan profesora

Krasovska

zskait lo-

tajam

zemes

elipsoidam,

ad

platumiem

lidz.0"7',0 meridiana

minftes

vienl idzigas

ekvatora minttem-

Talak

platumiem

no

0oB',0hdz

l lo lg ' ,0

meridionalodafu skaits pat mazaks.No I1"20' ,0 Idz 11"2G,,0 eridionalo

daJuskaits atkal

vienads ar meridian4minu5u

skaitu,

bet no 11"27',0idz

iabulas

beigam

meridionalo

dalu i r

vairak

par

meridiana

minitem.

l .

pierners.

Dots:

rp:

$o 3'

0

N.

t

N

I

I

d

c

D

e

10" 20"

30"

4oo

500

600

7oo

goo

E n o

LO"

300

20"

i 0 0

->

LJ

t33



AprelSinat

l ) mer id iana

inutes

n 2) mer id ionalas

afas.

A t r i s i na j um s :

1. Apre[ina"

eridiana

minutes:

60 ' 9 :540 '

I t a f

-F

+D

9%3' :5SY

(mer id ianaminutes) .

2. No

26. tabulas

(MT-63

vai

MT-53) izraksta

meridionalas

dafas.

Tabuia,

kas

ievietota

2BB. appuse,aug5a

hor izontale

atrod

go

ai l i , bet

vert ikale

sanos

alrod

43'

l in i ju.

Kur

vert ikala ai le

krustojas ar hor izon-

ta lo

l in i ju , a t rod ska i t l i

581 ' ,9 .

S is

ska i t i i s

bus

para l€ les

o43 'mer id iona-

l a s d a l a s .

Ka

redzams,Sajos

platumos

meridionalas

daJas

r

mazakasneka me-

r id ianaminutes

par

583 ' ,0 -58 l ' ,9 : l ' ,1 .

Tas

noztme, a Sa ja

punktapara-

lele

nemaz

net iek izst iepta, a t iek

pat

drusku saspiesta.

as izskaidro-

jams

ar

zemeslodes

l ipso ida loormu.

2.

piemers.

Dots:

Qigas

astronomiskas

observator i j?s

geografskais

platums

56o56' ,0

/

(noapafots

z

pi lnam

minut€m).

Apref inat

1) meridiana minutes un 2)

meridionalas

dafas.

A t r i s i n - j u m s :

1 .60 ' x56 :3360 ' ,

+

56',

56"56' ,0:37l0 '

0

(meridiana

minf i tes)

2.

No 26. tabulas

292.

pp. dabu

4156' ,0

meridionalas

dalas. Starpiba

ir

4156' ,0-3716' ,0:440' ,0.

Tatad

uz

merkatora

projekci jas

kartes

no ek-

vatora

l idz

Rigas

paralelei

r 4156' ,0ekvatora

minutes,

.

i . ,

par

440 ek-

vatora

minutem

vairak

neka

meridiana

minutes Saja

paSa

platuma'

Tas

nozrm€,

ka

Rigas

paralele

un ar i

meridians everojami

zst iepi i

uz

mef-

katora

projekci jas

artes.

Ja mei idioiralas

dalas

jaizraksta

platumiem ar minu5u

desmitdafam,

tad izdara nterpelaci ju,

pie4emot,

a

vienas

minutes

platuma meridiona-

las da lasmainasv ienmer ig i roporc iona l i .

3.

piemers.

Dots: cp:63'43' ,5N.

Apr€l inat

meridionalas

dalas.

A i r i s i n a i u m s :

A:

63'43',0

y'; MD:

4980,2

-r

Arp:

0',5

+

:

A M D :

I , i

(p:

63'43',5

y'; M D : 4 9 8 1 , 3 .

48.

S.

MERTDTONALO

ALU

STARPIBA

Konstruejot

erkatora

artes ajonam,

as

atrodas

alu

no ekvatora,

ja

ekvators ietiekuz

kartes

uznests,

azina

atstatums,

ada

jazime

_ra-

jonu

ietvero5as

araleles.

tstatums farp Sim

paralelem us

vienlidzigs

134



5o

paralefu

meridionalo

daJu

starpibai

(MDst) ,

t .

i . ,

ja

pl4tumi

vienada

nosaukuma,

-vai

summai,

ja

platumi

dai.ada

nosaukuma,

. i , ,

atrodas

abds

puses

ekvatoram.

Par

meridionalo platuma

starpibu

sauc

divu

paralelu

meridionaro

dafu

starpibu,,

a

platumi

vienada

nosaukuma,

vai

summu,

ja

tie dai,ada

nosaukuma. pre\inaSanai iel ieto ormulas

a)

MPst:MD2-MD1, ja

abu-

punktu

plaiumi

vienada nosaukuma,

b) MPst:MDr*MDz,

ia

abu punktu

platumi

dalada

nosaukuma,

kur

'

MPst

-

meridionala

platuma

starpiba,

MDt

-

atstajama

punkta

meridionalas

daJas,

MDz

-

sasniedzama unkta

meridionalas

alas.

.

Jg.

platumu

starpiba

uz

merkatoraprojekci jas

kartes

ir

viena

minute,

tad .a t ta lumustarp Sim para le lem au i a i i pa i merka tora ldz i . To va i

lzterkt_

aruma

mera

vienibas

vai

-

vislabak

-

ekvatora

tdzes.

atstatums

riena

minute.

r

Sada:

l )

9z :

_35"01 ' ,0

N;

(Pl:

35'00',0 1/;

MD

2232,3

MD

:

2231,1

A9

:

l ' ,0

2)

9z:

47o59',0

i -

pr

:

47oSB',0

t t o l \ 1 .

1/;

// ;

MDst:

A4D

:

MD

1 9 -

3272,9

3271,5

1 merkatora

idze,

A P :

l ' , j ' u z

N ;

3)

5Qz:

84'31',0 1y';

9r:

84o30',0

V;

|

,4:

I

merkatora

ndze,

_10424,0

10413 ,6

MDst:

MD

MD

Acp

l',0 uz

lrl;

MDst:

10,4:

I merkatora

udze.

-^

Piemeri rada,

ka,

tuvojot ies_

olam,

merkatora

udze

strau

i

aug.

LIdz

Q0"platum?ry 4 9a9n-ied7-1,1kvatora udzes garumu. 60" pl 'atumi ta i r

d ivreiz.gardka,

et

84o30',0ag

_10,4

eizesgaraka par

ekvatora

ndzi .

. ,Talak

aps,kat i ts,

a

prakt iski

aprelSina

meridionaloplatuma"

tarpibu,

ja

starp

paralelem

r

vairak

par

vienu minut i .

lzmantota

26.

juras

tabula.

l .

piemers.

gts:_

Atstajama punkta

platums

qr:58o33,,0

lV,

sasniedzama

cpz 63o

6',0 /y'.

lptghl t" t

meridionaloplatuma

starpibu

starp abu

punktu

paralElem.

.Pielietojot_

_unkta

dotb

formulu

un izrakstot

no 26.

tabulai

(MT-63)

mer id iona las

a las ,

dabu,

a

gz:

_63'16',0

ff l

9t :

58o33',0

;

MD2

:

4919,8

MDt

=

4337,4

Aq

:

4o43',0

uz N;

135

MDst:

582,4.



Tatad

abu

punktu

meridionala

latuma

starpiba

t

582,4

ekvatora

judzes.

2.

piemers.

Dots:

q1:3o14',0 ' Iy ' ;

z: 1o2',0 .

Aprcf i i rat

meridionaio

platuma

starpibu,

zmantojot

formulu

MPst:

: MD t* MDz,

Qr:

3ol4 ' ,0

lV;

f

MDt

:

192,8

-l-

MD2

:

61,6

O o :

Y Z

[o 2"0 s;

Aq

:

4o16',0

uz S;

Il4Dst:

254,4'

Tatad

meridionala

platuma

starpiba

ir 254,4

ekvatora

tdzes.

49.S.KARTES EROGS

Kadu

zemes

eri tori ju

vai

udens

akvator i ju '

uz

papl ta apas var

atte-

lot

t ikai

samazinata

veida,

pie

tam

neatkarigi

no ta,

kadu

kartograf isko

pro iekc i iu

ie to .

Sadu samaz ina tu

a jona

a i te lo jumu

uz

pap l ra

sauc

par

i<ar l i

vai

planu.

Lai, izgatavojot

kart i vai

planu,

att iectgais

ajons.nezau'

detu

sava

dabiskas

kont i ras,

nepiecie5ams

o samazinat

visos

virzienos

vienadi.

Pakapi ,

c ik

reiZu damazina

o

jeb

ci tu

rajonu

att ieciba

pret

ta

dabisko

ielumu,

sauc

par

merogu.

Far

kartes

vai

pLAna

merogu sauc

kaut

kadas

uz

kartes

vai

plana

eso5ds inijas garuma attiecibu pret tas pasas lihijas garumu daba. Abas

l ini jas_

a-uz

kartes,

la arl

daba

jaizsaka"

ienas

un

tajas

palas

,mera

vlenl

Das.

J[ras

karsu

un

planu

izgatavosanai

l ieto

skai t l isko

un l inearo

merogu.

Slkai t l iskais

mErogs r dafskai t l is ,

kur skai t i ta js

vienmer

ir skait l is

viens,

bet

saucejs

skai t l is ,

kas

rada, c ik

reiZl 'daba

izmeri iais

ga_rums

samhzinais,

att6 lo jot

to

uz kartes. Uz

juras

kartEm

skai t l isko

m6rogu

raks ta Sad i :

I

I

r - n n n n n r -

i 60000, b00000

va i

a r i I : 100000;

:500000 '

Ta ,

p iemeram,

uz

Qigas

uras

l ida

kartes

Nr.

1360

zrakst i ta is

skai t l iskais

melogp

. l

: 20000_0

noZi*d,

ka viens

cent imetrs

uz

kartes

atbi lst

200000 centimetri em

dab5.

Centimetra

vieta

var

4emt

ari kadu ci tu

garuma sisiemas

mera

vienibu'

pibmeram,col lu,

ka to

dara

valst is,

kur nav,

ievesta

metr iska

garuma'

meru sistema.

Linef,ra is

merogs.

Prakse

bieZi

sastopami

gadi jumi,

kad

nepieciesams

noradit,

cik

lielako-garuma

mera vienibir

ietitpst

-mazakd

mera

vieniba,

.

piemeram,

cik

j l ras" j [dZu

vai

ki lometru

daba

iet i lpst

viend

cent imetra

'

'uz

kartes'vai i lk

ceni imetru

uz

kartes

atbi lst vienai

juras

judzei

daba.

Sados

gadl jumos l ieto

ta saucamo

inearo

merogu._Praks€,

unajot.phr

l inearo"mErogu, aka, ka <<karte astadi tamQr,oga:9- ura.s udzelviena

centimetra>>,

<viena

j [ras

judze

vienl idziga

1,5

ceni imetriem>>,

<10

i lo-

metri viena centimetra>

utt.

Linearo

merogu bieZi

atte lo

ar i

graf iski l in i jas

ve-ida,

o td

arl cel ies

5i

meroga

nosauk;ms.lJz

horizontalas

aisnes

arpus

kartes

ramja

atzime

136



sakunra

punktu

O.

No

5i

punkta i15,

ec

centimetra

atzime

p-unktus

n

pieraksta

lat

skai tJus,

iemeram,

j . j . ,

l0

j .

j . ,

l5_ j ,

.

u t t .

Sads

inea-

iais

merogs

us

<5

uras

udzes

ienacentimetra>.

iena

centimetra

ar

but

ari cl t l

lndZu

sdaits.

inearais

merogs

ar

blt

ari tads,

uz kura

var

nolasit eselas

uras

udzes.

a,

piemeram,

erogam,

ur

I

j . j .

i I l ,Q

cen-

timetri ,uz l ini jas,sakoino nullespunkta, k pa 1,5cm bus pieraksti ts

I

j . j . ,

2

i . j . , 3

j . j . u t t .

( 102 .

t t . ) .

Linearais

merogs evi5ki

rts

ad,

a

ja l i e top lan i , k i l r nav i i z rad i t sme i i -

|

2

3

4

5

6

dianu

un

paralelu

ik l i ryS.

Pareja

no skaitliskla

uz

linef,ro

merogu

-

un otradi.

Prakse

stur-

mani var

intereset,

c ik

viena

kartes

102.

att.

centimetra

r,

piemeram,

uras

jndZu

vai

k i iometru,

piemdram,

-eiot

k iasta

tuv_uma,

zraugoties

enkura

vietu vai

parol€iot ies sias akvator i ja,kad nepiecie5amsttalumus

noteikt

k i iomet-

ios. thda

gadi juma

aprot

pariet no skait i iska

m€roga

uz

l inearo.

I .

piemers.

Dois:

Kartes

skait l iskais

merogs

r I : 350

000.

Apref inat

l inearo

me-

rogu.

zsakot

i lomet rus

iena

cent ime i ra .

i r i s i n a

j u m s :

D o t a i s

s k a i t i i s k a i s

l r o g 9

n o z i m e '

a ^ l

c m , u z

kartes atbi lst

350000

cm

daba,

bet,

ta ka

l

k i lometra

ir

100000cm,

tad

350

000 cm

bus

3,5 k i lometr i .

Tatad

dotas

kartes

l inearais

mero$s

bls

<<viena

entimetra

,5 k i lometr i>.

2.

piemers.

Dois:

Kartes

skait l iskaism€rogs r I : 750000.

Apre[<inat

inearo

m€rogu,

zsakot,

c ik

juras

jy9.z+

viena

centimetra.

A i r i s i n a i u m s :

t a k a

I c m u z

k a r t e s

a t b i l s t

7 5 0 0 0 0 m

d a b a ,

bet v iena

uras

j i idze

ir

lB52

metr i

jeb

185 00

cm,

tad

bls

750000

f f i :4,05. j . j .

Tatad

doias

kartes

l inearais

merogs

bus

<r ' iena

centimetra

4,05

uras

judzes>.

3. piemers.

Dois:

Kartes'

inearais

merogs 4 juras judzes viena centimetra'

Aprelr inat

skait l isko

merogu.

A i r i s i n a

j u m s :

1 8 5 2 0 0

m X 4 : 7 4 0 8 0 0

c m .

T a t a d

v i e n a r n

e n -

t imetram

uz kaites

atbi lst

740800.

cm

daba.

Skait l iskais

merogs

bus

I :

740800.

Galvend

paralele,

galv.enaisun atsevi5[<ais

aralelu

ry.erygs:

V? T.tt:

katora

projeki i jas

kartdm

uzraditais

skait l iskais

m6rogs

atbi lst

daba

tikai

uz

kadi

n6t . l t

i ,

paraiel i

vai

ekvatoru.

Tas

saprotams

pec

Sis

kartes

pat-

iE3ar

f.onstrukci j is .

Merogu,

kas

dots

uz

merkatora

projekci jaskartes'

,ni , .

prr

galveno

rn€rogu,-bet

aral€l , uz

kur1

tas

att iecas,

par_gal-

ueno para' [el i .No galvenasparalele-s z S vai N pusi galvenaism€rogs

"airs

nav

derigs,

E vairs

l ieiot

nevir ,

io

u?

merkatora.

,rojekci jas

artes

tEs

paraleles, as

atrodas

no

_galvenas

z

ekvatora

pusi, . izst ieptas

- ?za,K:

lei

ias, kas

atrodas

uz tuvakl

pola

pusi,

izst ieptas

vairdk.

Tur l ieio

ta

saucamo

atseviS[<o

erogu.

l r i

aprC[ini tu

ats&iSfo

m€rogu

paraielei ,

kura

atrodas viena

vai

t37



ot ra

puse

ga lvena ja i

para le le i ,

as

ja izdara ,

ka

saka,

<<caur

kvatoru>.

Sim noluk3m,

zinot

galvenas

paraleles

mcrogu, pdrrel l ina

to

uz ekva-

t.,o_ru

n

pec

tam no

ekvatora

uz

doto

paraleli,

kai nesakrit

ar

galveno.

Ta,

piemeram,

artes

skait l iskais

merogs.pa

galveno

paralel i

,p:60.f f

i r ,

p iemeram,_

: 200

000.

Jâapre_kina

kait l iskais

mcrogs

uz

tas

paSas

kartes

paral€lei,

kuras

.cp

57o30',0 y'.

'

^Y]r .plrms

aqr€I,<inamtbi lstoiu merogu uz ekvatora.Ta ka paralele

g=60e//

uz

merkatora

ka.r tes

zst iepta

idZ

ekvatoragarumam,

. i . ,

ekva-

, . t6rs

par

lecp:sec60"

ir 2,00000

eizes garaks

neki pararele,

ad atbi l -

'

s t o S a i s _ m € r o g s

z , e k v a t o r a

u s

l : ( 2 0 0 0 0 0 . 2 , 0 0 0 0 0 ) ,

. i . ,

l : 4 0 0 0 0 0 .

p€ c

tam parejam

u.z

doto paralel i

cp:52o30,,0ly ' ,

ur

pai iesais

attalums

sal i_

dzinajuma

ar

ekva.toru_samazinasies

ar_cos

,

t . i

;

par

cosg:

cos87o30':

:0,53730,

un atbi lsJo5ais

.

merogs

u,

dotas'

para' lc les

bls '

I :

(400

00

X

x0,53730)

; \ :z}+p 'p,_

t . .

i . ,âtswibt la is

merogs

uz

sis

pa5as

i i r te i pu-

ra le le i

e :57o30 ' ,01 /

bus

| :214920.

Tatad

I cm

uz-5 :

^kar t i

pa

para le i i

e :60 .4 /

a tb i ls t

200000

cm

daba,

bet platuma ,p:57"30' ,01V cm-atbi lst j 'au 21a920cm da5a,bet,-1; ; ; t6

ietvertuêkvatoru,

ad

I

cm

butu

400000

cm

daba

( l ie lumi

. ' . ioo"

,n

cos57o30'

emti

no

6. a

tabulas:

MT-63)

Prakse

st l rmanim

nav

jaapre f ina

merogs

v iena i

va i

o t ra i

para le le i .

Iepr iek5ejais

ierners

zskata.mi 'paiada,

ads"daba

ieluma

zirya

r

pr ieks-

stats

par

vienu

vai otru

uz

kartes

atteloto

r lras

daJu,

ici

vdi kadu

citu

a

kvator i iu .

Musu

valst i ,

sastadot.merkatora

rojekci jas

navigaci jas

kartes,

katrai

jurai

noteikta

sava

standarta

vai ta

saucama galvina"

paralele.

pa

so

paralel i

t iek ieturetsgalvenais

ryerogs.

To

parast l

izvelas'apafos

t" i i tC

kas

beidzas

vismaz

ar

tr i rn nui lom.

Galveiras

paraleles

noteiktas

Sadas:

Ba l t i jas

ju ra i

Melna ja i

un

Bal ta ja i

n ra i

Kasp i jas

ura i

Japa4u

ura i

Ohotskas

ura

Azovas

-

cp:60'00',0

y',

jnrai

-

cp:44'00' ,0

y' ,

-

9:66o00',0

y'y',

-

Q:42'00' ,0ly ' ,

-

9:40"00' ,0

A/,

-

cP:52"00',0

y'

t i.

Aiklatiem

okean_u

ajoniem

pielieto

a

saucamas latuma oslas

ar

videjam araiel€m

a galvenam,

iem6ram,

cP:0';

25";

40'

utt .

Sastadot avigac_ijas.kartes.pcc

adam

tandarta aralelem,

tarpiba

uz

rienas

,ln

t3:

pai$",kar.tes_itarp

alveno

un atsivisfiem

ncro$iem

var sasniegt at

hdz

330/e,

iemeram,

olaro

ajonu

kartem.

,,_ , l_:y"dgt

alveno_

aralel i

kadai

nbteiktai

inrai,

iesp€jams

tsevisl las

srs.

lras

kartes

salim€t,

_tadejadi

iegustot

opclo

karfi

velamamEroga

kabineta

vajadzibam.

inamas

ertibal

ir

ari

staimanim,parejot

no

ui"-

nas

kartes

uz

otru,

o

vienada

platuma

par.aleles

z abam'

lalius

kartem

bus

pec_

iena

un

ta

paSa

tsevii l ;a

meroga.

, , ,

B l l1 j jT

juras

galvena

ara le le

:O_0"

/

ie t

garenisk i

a

Somu

uras

Jrca

rc lu .

as

noz ime,

3 uz.

pare jam

Bal t i jas

I ras

pargaj iena

ar tem

g.ulvgla^plralele ar. ari ngbnt.Ta, piemerarq,'Rigas'uiai l ida kartei

Nr.

i360

kartes

ramja

augsejas

maris paraieies'f i tutri*r

r

f ikai

.p:

: lq:4,q',0_A/,.bet

uz

i<arteirakstits:

M€iogs

:ZO6OOOa paralel i

$1

:60oy'y'.>>

ads

pats

uzraksts

r

uz

visam

Ba"lt i ias

uras

kartem.

a neoie_

138



ciesams

zinat

atseviSl io

paraleJum€rogu

uz

Sim

k?rlgry, .

- tad,

aizd.ara

iepr iekSeja

iemera

paradr-tais prel ,<ins

r ieki

1p:57o30',0

V.

'

Atkdribh

no

meioga

lieiuma

karte var

but vai

nu

liela,

vai

ynaza

rneroga.

Ja

uz divam

vlenada

izmEra

apam

-

kart€m

-

uznesti daiada

l ie lur ia

raioni , tad

l ie laks

merogs

r tai

kartei ,

uz kuras

attelots

mazaks

raions, bei mazaks tai , kur l ie laks rajons. Jo l ie. laks_artes merog_s,o

vairak

uz las var

uznest

navigaci jas

zir la

nepiecieiamas

i1as,

piemeram,

<lzi lumus,

ekfus,

daZadus

apTimClumus

.t t . . . Izraugot ieq

\,ut tqr

paredze-

tam

pargaj ienam,sturmanim

vienmer

pr iek5roka

adod

l ie laka

meroga

kartem.

Kartes

precizitates

robeLa'

Katrai

juras

kartei

atkalib2

no tas

me-

roga ir sava-

reciz i tate,. i . ,

kadasvismazakas

daba

eso5as

aruma mera

vidnibas

var

iro4emt

vai

at l ikt

uz dola

meroga

kartes.

-

Ir z inSms,

ka ci lveks

ar

normalu

redzi

un

neapbru4otu

aci var

sa-

skat i t

uz kartes

uznestas

ztmes,

kuru

diametrs

nav

mazaks

par

0,2

mm.

Sada l ie luma diametrs ir punktam, ko l iek uz papTraar labi noasinatu

zimul i ,

vai

c irkuia

kaj i4as'dlrumam

karte.

Tadel

ar i

-v ismazakais

l inea-

rais ai talums,

ko var '

no{emt

no

kartes,

r 0,2

mm.

Tagad

atkar iba

no

kartes

meroga var

izskait fot

atbi lstoso

preciz i tates

obezu

daba.

Ta

ak apskat i t i

p iemer i .

l .

p iemers.

Do-ts:Pargaj iena

kartes

skait l iskais

merogs

r. l

: 300000.

Apr€[r inat"Sida

mcroga

kartei

preciz i tates obeZu

metros.

A ' t r i s i n a i u ms :

" Ta

k A

k a t r a m

k a r t e s

c e n t i me t r a m

a t b i l s t

J00

000 cm daba l

ad

ska id rs ,

a 0 ,2

mm

jeb

0,02

cm

uz

kar tes

bus

ma-

zak neka 300000cen t imet ru aba . zska i t io lana i as tadaproporc i ju :

I

cm

uz kartes

atbi lst 300

000

cm

daba,

0,02cm

uz kartes

atbi lst

x

cm

daba,

no

kurienes

Tatad

uz dotas

pargajiena

aries

nevar

zmetl l

mazakus

ttalumus

par

60

m, kas

r Sis

kartes

precizi iates

obeZa.

2.

piemers.

Dois: Qeneralkarteskait l iskaismerogs-r I : I 000 00'

Apre[inat

precizitatesobeZu

metros

un kabeltau-vas.

A't

r i

s

n'a u

m

s

:

Lldzlgi

iepriek6ejam

iemeram

astadam

ro-

po rc i ju :

1 cm

-

1000000

m

300

000 0,02

0,02cm

-

0,02

m.

I 000

00

:6000

cm=60

m.

)( cm

:20

000

cm:200

m.

KabeJ tauvasus g : l , l kab . .

165,2

lJz

dota

meroga

$eneralkartes

evar

izmertl

mazakus

attalumus

par

200

m

jeb

l , l kab.

.

3.

piemers.

Dots:

Kartes

inearais

merogs

r

4

j. j .

viena

centimetra'

Apre[<inat

recizitatesobeZu

metros'

t39



t . i k t l# is ina jums:

Ta

ka

p iem€ra

ots ineara is

erog.s ,

ad

var

j .

j .

dabe

uz

kartes

bus

I

cff i ,

j . j .

daba

uz

kartes

bus

0,02

cm.

4

. . . 0 .02

t : " j1 -

:0,08

.

.

Ta ka I

j .

. :1852,0

metr i ,

Tatadno

Sis

kartesnevar

par

148,2

metriem.

A

iad

1852,0.

,08:

148,2

et r i .

no4emt

n atl ikt

attalumus,

as

r mazaki

Piemeri

patstavigai

atr isinaianai.

l .

Kartes

skait i iskais_

_e19gs

.

I :

350000;

I : 500000;

I

: 100000;

l : 150000 ;

l : 25000

un

l : 5000 .

A p r c ( i na t p r ec i z i t a t es

obez u

m e t r os

un

kabe l tauvas .

2 .

Kar tes

ineara is

le iogs

-

q j j .

v iena cent imet ra ,

,52 j . j .

v ie 'a

centimetr5,

4,2 ki lometr i

viena

centir i retra.

pref inat precizi tat6s'

obeiu

met rosun kabe l tauvas .

50.

S.

MERKATORA

ROJEKCIJAS

ARTES

ZGATAVOSANAS

AMATI

'

,

Mer l<atora

.pro jekc i jas

<ar te_s

zgatavoSana

a is t i ta

ar

l ie l iem

saga-

tavo5anas

arbiem.

aizgatavo

a

sau-ktais

artes

originals.

i

-

vispirms

nepiecie5ams

pr€l5inal

_izraudzrtas

ka-rtes

ami

un

tikii4u,

u_zn_esotlatuma

un. garum.a

_iedajas..

ad

no

izraudzrtas

akvatorijas

dalba

japarnes

uz kart i

v iss navigdci jas

ziqra

nepiecieSamais

aturs,

ur i

beicjzot

notiek gal iga

kartes

originala

sagaiavosana

espiesanai

un

kartes

iz-

"osana.

,_ , .

v isvai rak

kuga.

vad l ta ju_ .

n terese

kar tes

iek le ja

ramja

malas

un

t i k l i qa

apre l l i ns ,

ad

nav igac i jas

z imju,

EfEr i l u

un

"bis tami r

v ie tu uzne-

sana uz

tas ,

bet

Y ismazak

kar tes

zdosanas

ehn i l ca

ipogrd f i j a .

.

fot i

svanigi

r

precizi

uz

izraudzttas

papira

lapas

atiCl6t

kdrtes

iek_

Sejo ami

ar

mcr id ianu

un

para l€ u

rkr i r , lu .

im hol Ikam

] ie to

samera

sarezgitus_

,i .zskait lojumus,

evisl ; i ,

'ka

to

iagad

dara, ieverojot

zemeslo-

oes

et lpso ld lsko

ormu.

.

Ap-skatisim

artes

tikl iqa

izgatavosanas

principus,

pamatojot ies

uz

prak_tiskiem

3_ps_v6rumie.,.

rTu .p

mat.a_

r teorciiskie'

upie4ini.

la's

sei rSi

svarigi

_v,6.1_ta.d€1,-ka

raktiskaja

darba,

zveja

alklata

olieana,

kur

stni-

mana riciba ir tikai maza. ryEroga kartes (liela mcroga karies sadiem

rajoniem_.parasti

egatavo)

biei l

nepieciesams

zgatar iot

vajadziga

ra- '

j ona,

ie laka

m€roga

kar t i

-

p ranset i . ' s im

ol lkam"

r

va i rak i ' pa f f i i en i ,

bet

te noskaidrosim

os.

pr inclpql,

kas

ir

pamata

visiem par]cmienlem.

Protams,

eprieks

minetaja

si tuaci ja

lras

dibena

el jefs

un

krasta

prieki-

Tq l i

ngy

sy l r lg i : . jo

k ra i ts

uz

iad i

i zgatavotas

ar tes

var ar i

neb i i t ,

bc t

oz l luml

r r

t rk

l re l t ,

ka- t iem

no

nav igac i jas

ros ibas

- iedok la

av

nekadas

praktiskas

nozrmes.-

ajadzibas gaai luma

tos

var

dabnt

r io

mazaka

me-

r_oga

artes,

kur

redzaqa.

gri

LveJas

ajong

situacija attieciba-

r"i

riruilu

I ini ju

un

tur

eso5iem r iekSmetiem.

,-

Lui

saktu

izgatavot

Sadas

kartes

ieksejo

rami

un

tikl i4u,

nepiecie-

samas meridionalasdalas, ko m€s jau zinam,un kartes vieniba.

Par

merkatora

projekci jas

kartds

vienibu'sauc

vienir ; [ ; ; ; ;u

judzes

r40



gafumu

uz

merkatora

kartes,

zteiktu

garuma mera

vienibas

-

mil imet-

ios

vai

centimetros

Kartes

vienibas

garums

atkarigs

no kartes

m6roga, ko

attiecina vai

nu nz.ekvatoru,

vai- izraudzito

galveno

paral€l i ,

kas

savukart

atkar iga

no rajona

l ieluma,

kadu velas

uznest

uz dotas

papira

lapas.

i

I2gatavojot

kartes

t ipograf iska

cefa,

kartes

merogu st ingr i

. i9ve1o,pie tam tas v ienmer ir kada apaJaskai iJaar vairakam nullEm att ieciba

f re t

ska i t l i

v iens

(sk .49.s ) .

Ja

ra jons

daba i r

l i € ls un

ja ie tu r

no ie ik ts

merogs,

a

papira

formats

erobeZots,

ad skaidrs,

ka veselo

ajonu sadala

vairakas

daJas,

zgatavojot vairaku

kar5u

komplektu

dotajam rajonam

viena

un taja

paSa

meroga,

atbi lsto5i

galvenajai

paralelei ,

pie

tam l ieto-

jot

papira

standarta

ormatu.

Ja turpret im 'uz

iz raudz i tas

pap i ra

lapas

jaa t te lo

z inams

uras

ra-

jons,

tad

nav

vajadzigs

everotv ienu vai

otru

merogu.Svarigi ,

ai

kartes

ir tr t i ryS utu

pareizs,

pareiz i

uznest i

platuma

un

garuma

gradi,

ka

ari

at '

t iecigap edafas

un

1ai

uras judze

(merkatora

udze)

uz kartes

butu

pie-

i ieko5i ara.

Ar

kartes ienibu

n meridionalam

Czigo

kartes ikli4ru.

pap i ra

iapas

apak5€ jas

malas

apakiejo ma1u.

Kartes

vienibas

dota

ra jona

garuma

s i .a rp ibas .

do ta

ra jona

garuma s ta rp ibu ,

dafam

pietiek,

ai konstruetuaja-

Kad

viss

iepriek5

eiktais

ieverots,

uz

novelk taisni, ko

pielem

par

}<artesamja

l ielums atkar igs no Sis ini jas

garuma

un

'To

aprei; ina,dalot

5is

l ini jas

garumu ar

k a s z t c i k t am i n u t e s .

Lai

butu

uzskatamak,

pie4em,

ka dots

uzdevums

-

jaizgatavo

kartes

iek5ejais amis

un t ik l iq5 Norvegu

uras

Fareiu saiu

rajonam

(parastais

zvejas ra jons ) s ta rp para l6 lemq:61e00 ' ,0 tVun e:62o30 ' ,0 iVun-mer i -

dianiem

h:2"00',0

W un

1u:5o00',0

Z. Pie+em,

a

papira

lapa

ir t ik l iela,

ka apak5e jamala nov i lk tas

in i jas

garums

r 900

mm. P ie4em,

a uz ' i z -

ga tavo jamds

ar tes

mer id ianus i lks

pa

ka i ram 30 ' , be t

para le les

pa

kat ram i5 '. Mer id iona las a las no 26 . abu las

(MT-63) .

Vispirms

izskait lo

kartes

vienibu

pec

formulas

g : ; _ : .

;

A s - A b

k u r

e

-

k a r t e s

i e n i b a

m i l i m e t r o s ) ,

I - k a r t e s a m j a a p a k 5 € j a s a l a sg a r u m s m i l i m e t r o s ) ,

fr .- l l -

garuma

starpiba,

iztelk la starp sakuma

un beigu

meridianiem

(iztelkta

el ivatoraminltes

-

jndz6s).

L ieko t

ormula

skai t l iskas er t ibas . -d abu. -ka

-_

900

_

900

5"0-0T-roolo: lgo' :b

mm

u'c

mJ

Tatad

izgatavojamaskartbs v ieniba

vai v ienas ekvatora

udzes

ga-

nlms

uz kartes r 5

mil imetr i .

.

Uz lapas novi lktas ini jas

galapunktospieraksta:

aba

puse

,s:2o

UZ,

bet

kreisa

puse

1.6:

$o / . Caur Siem

punktiem perpendikular i pamata

l in i ja i ' uz aug5unovelk a isnes . as bts kar tes ekSdja amja sanu mer i -

diani.

Siarp t iem 900 mm. Lrdz ar to dab0ta.topo5as

merkatora

projek-

ci jas,

kartes iek5eja amja

apakSeja

n abas

sanu

malas.

Ka

tagad nosi€gt kart i ar aug3ejo

( iek5ejo) paral€1i,

ura atrodas

platuma

cp5:62o30',01/,

ik

talu no apak5ejas

paraleles

cp.:61"00',0

ia r ,e lkama? er id ian i

adu

r

izs t iep t i l

l4 l



Ta

ka nolemtsparaleles

visu nepiecieSamo

kait l isko

tabula:

vi lkt ik

pa

katram

l5',

v€rt ibu

sareizinaiumus

tad

ertibas

labad

utt.

sakopo

Sada

P

Iatumi

I

A l s k .

6 "00"0

61'15' , ,0

61"45"0

62'00"0

62'15"0

P a r a l e l e s

Q - Q r

Qz-Qr

e ' M D s t

Attalums

starp

paralelern

e

.

MDst

Qt-s

Qz

Qs

(0a

,P t

Qo

Qz-t

I

|

4629,1

|

4660,1

469

,3

Q:-Qr

Qn-qt

9s-tPt

9u-qt

612

93,8

*

I

zo,D

15?$

l R q o

469,0

627,5

788,0

I

62"30"0

949,5

Apzimejumi

tabula:

Qr-s

-' takurnn

platums,

ramja

apak5ejaparalele,

g7-b

-

beigu

platums,

ramja aug5dja paralele,

MD

-

meridionalasdalas,

MDst

-

meridionalo

dalu

starpiba,

e

-

kar tes

v jen iba,

e.

fuIDst

-

kartes

vienibas

un

meridionalo

dalu

starpibas

eil inajums.

Tqg?^d_. lo .ye l 'bar tes . amja aug5ejo iek ie jo malu , t . i . , para le l i

ez .q1-Q l3Q' ,0N.

im no lukam

no

ka i ted

ramja

'apak5e jas

malas

er_s :

:61o00',0N

atl iek

949,5

mm

(sk.

tabulas

Z. ai i i )

r in

noi lodz

kartes' iami

no

augsas,

ieraksta

platumu

p:62"30"0/y'.

starpparalef

novi lkSanai

att iecigo

attaiumu

e.MDst

skait i iskas

ver-

t rbas

mi l imet ros ;

ka i to t

no apa l<Se jasara le les

ramja

apak5€ jas

a las) ,

'ern

no

abu

a

septitaa'es'

Peo

T#'5ff,lfr i3f;1?,

:l?,r'

ttli

rgiltt.

^?r,

q

4?545

4786,7

48

9,0

a t t . ) .

Tabula

devitaja ai le

paradit i

at-

talumi

mil imeiros siarp blakus para-

lelem.

Sie skaitf i rada,

ka

platuma

jos la

s ta rp

g=61o00 ' ,0

/ un

:62o30',0

1/

attalumi

starp l5

minu-

5u

paraleiem

mainas

maz, t. i . , no

155,0

mm

lldz 16l;5 mnl

par

6 .5mm.

Platuma

josla

no q-61o00',0

/y '

hdz

q:6 lo l5 ' ,0 N

at ta lums

starp

abam

paralolem

uz izgatavojamas

kartes

ir 155 mm. Praktiski ,

pie4e-

mot, ka Saja 15' joslS paralelesun

meridiani

izstiepti

vienadi, dabu, ka

katra

merkatora

(juras)

judze

bud

155,0 m

: l5 :10 ,3 mm gata ,

be t

142

ra

62oN

30'

r5'

6 l o

oo 'N

5"w

30'

r ."

30'

: .

:0,

zooo,w

103.

tt.



p9q9ia

platuma.

osla

no

g:62o15',0

N

ltdz

e:62"30',01r/

katra

judze

bus

161,5mm:

l5:10,7 mm.

Sads merkatora

udzes' l inearais

ie lumi

uz

t ikko

konstru€tas kartes

atfauj no4emt

platumu

no kartes

ar

noteiktibu

lidz

0,1j._j. , as

ir

normala precizitate,

o

prasa

no

parastds

pargaj iena

kartes.

Lai

kartes

t ik l i4S bntu

pi lnigs,

novelk

ari meridianus,-ka

iepriekS

noradrts,

k

pec

30'

garuma

mini tem.

Tie

savstarpej i

paralel i ,

un-

at ta-

l u m ss t a r p i e m5 mm.S O :1 5 0 m m.

Nobeidzot

kartes

ramja un

tik l iqa izgatavo5anu,

5s sanu

mala

pa-

trau lqtfg

i idz i ,

sadalot-katru

l5 '

platuma

joslu

vispirms

tr i jas daJas

ik

pa

5

jndz€m

un.tad

katru

piecnieku

el

piecas

da as.

-

_B?* ju

apak5e ja

n aug5€ jamala

ka t ras

30 'sada la

se3asda las ik

pa

5' katra

un katras

5'

v6l talak

piecas

daJas

un dabu

atseviSl las

kva-

tora minutes.

To

l inear ie

garumi

vienadi , t . i . , 5

mm. Paradit attela

katru

ekvatora un meridiana

minut, i

nevar,

tas butu

lot i

mazas. Ztme-

juma

redzam

katras

5 ekvatora un meridiana

minutes,

kas

parmai4us

paraditas

gmelnas>>

n

<<baltas>>.

Ltdz ar

to konstruets

merkatora

projekci jas

kartes t ik l i4s dotajam

ra jonam

(103.

a t i . ) .

Kads

ir

skait l iskais

merogs t ikko konstruetai

merkatora

projekci jas

kartei?

To saka

konstruet,

nepiqminot

merogu,

tas nebija

vajadzigs,

jo.

darbu

saka

uz

papira

lapaj ar

g00

mm

{aru

l ini ju uir"karies

vTe-

n l0u D

mm.

Tagad

jaapr€\ina

Sis kartes

skait l iskais

merogs,

ai

to varetu sal i-

dzinat

qr ci tam

Sis

projekci jas

artem.

.

Kardu

t ik l iqa

izskait lo5anai

Hidrografiska parvalde

izdod

daiAdas

rokasgrarnatas pecialu abulu veida, kas ieverojami atvieglo kartografu

d.arbr1,

_

Pec

Sajas

tabulas

ievietotaj iern

dat iem

-

viegl i

apie4inat

kartes

skait l isko

m€rogu,

piel ietojot

ormulu

, :* ,

rct

c

Po

L g - o : e '

kur e

-

kartes

vieniba

(milimetros),

po

-

zemeslodes araleles

vienas minutes

garums

(prof .

(rasovska

zemes

feroidam,

mi l imetros).

Co - karies skait l iskam€rogasaucEjs.

_

IepriekSeja iemera

e:5

mm,

bet

po

jaizraksla

no

specialam abu-

lam, kuras

ik

pec piecam

platuma

minrltem-dots

paraleles

ienas

minutes

garums

mil imetros.

Pie4emot,

ka velas

skait l isko mErogu

noteikt att ie-

c lb l_uz

para le l i ,

u r q :61000 ' ,0 ly ' ,

o tabu las

dabu

pe:901806mm.

Ie l ie -

kot

formula

skait l iskas

ert ibas,dabu,

ka

S

-:901896

mm

.

C o '

no kur ienes ,

/-

901

806mm

co: f f i : lgo36 l '

Tatad

konstruetas

artes

skait l iskais

merogs pa

paralel i

e:

:61 '00 ' ,01/

r

I : lB0

61.

t43



Bet

pa

paraleli :63"00',0N

nav

uz izgatavotasartes)

m€rogs

bus

ro:4 r #:

168

l2; I : 168l2.

Ka

redzams,

i<a i t l i skA

eroga

sauce js av

ska i t l i s

ar

nu l lem,ka

tas

parast i medz b[ t . Tas izskaidrojamsar to, ka apref inu saka ar kartes

vienibu,

kas

Saja

gadi juma

apaf i

skait l is

-

5

mm.

Uz

Hidrograf iskas

parvaldes

artem

vispirms zvelasmerogu

un tad izskait fokartes

vienibu.

Ta,

piemeram,

a

kaftes

skait l iskomerogu

izvelas l :200000,

tad iepr iek-

Se ja-pTemera

ota jam

ra jonam

pa

paia le l i p :61o00 ' ,0

N kar te j

v ie -

n r ba

b us

po

901

806

e:t::

:a,50e

m,

I

bet

pa

para le l i

q :62"00 ' ,01 /

844561

,:

tffi

:4;223

mm.

'

P6c tam kad kartes t ik l i45

.

izgatavots,uz

tas uznes

ta saucamos

krasta atbalsta

punktus.

To

precizis

atra5anas

vietas daba

nosaka

ka

astronomiski ,

a ar i

pec

Zemes

r iangulSci jas

ikla.

Krasta

l in i jas un

to

virzienus,

kam

sevi5\ i svar iga

nozrme,

nosaka

ar

vairakkariejiem tie5iem

merijumiem

un azimutu

izskaitfojumiem

no

atbalsta

punkt iem.

Jdens

dziJumus

krasta

t ie5a tuvuma

nosaka, zdarot

mer i jumus

no laivas,

bet talak

jnra

-

no

special iemSim nolfrkam

pare-

dz€t iem

kugiem. Dzi lumus

uz kartes atzlme t ie5i ta ja vieta, kur daba

izdarits

merijums. Bez

tam uz izgalavojamas

kartes

jabut

visam zi4am

un

zimem, kas nodro5ina

bezavar i ju

pargaj ienus,

bakdm, zimem,

ugu-

4r iem,

toder€m,

bojam, mucdm utt .

Sikakas ziqas

par pargaj iena

rajona

aprakstu

maca

<<Loci jas>

ursa.

5r.

s.

CENTRAT-ASROJ.EKCTJAS

Ar GNOMONTSKAS

ARTES

Bez

merkatora

projekci jas

kartem

navigaci jas

vajadzibam

vel

l ieto

t6 saucamas

centralas

projekci j

s

vai

gnomoniskas

artes. Tas

izmanto,

l ) ja javeic l ie l i pargaj ieni okeana pa ta saucamo sako celu vai

gaj ienospa

l ielo

aploci .

Uz

Sim kartem

liela

aploce

ortodroma atte-

lojas

ka

taisna

l in i ja, bet loksodrorna

l ika.

Sis

apstakl is

norada,

ka

l ietot parastos

sturmaqra

nstrumentus

--

t ransportetaju

un

paralel-

skalu

-

nevar,

tddeJ ar I

centralas

projekci jas

kartes

i i

pal ig l idzekl is

merk-atora rojekci jas

kartes

izmanto5anai,

jot

pa

l ie lo apioci ;

.

2)

i?

jaattelo

polar ie

rajoni,

jo

Sos ajonus at telot

uz merkatora

pro-

jekci jas-kdrtem

nevar sakara

ar ' to,

ka

p"araleles

n mer idiani

t iek' lot i

izst iept i

un

att€lotais

ajons

r

st ipr i izkropfots;

_

3).

a

jaai l iek

radiopei le jumi

uz

l ie lam distancem,

o'ka

vizual ie, ta

ari

radiopei le jumi

r l ie lo

aplodu loki

un

uz merkatord projekci jas

kar-tem, a atta_lumiiel i , tos b[tu jazime

ka

] ikas ini jas.

Centrala projekci jas

karte

veidojas

5adi. Ja iedomajas,

ka Zemes

centra

atrodas

novErotajs,

ad

papira

lapu,

uz kuras

paredzdts

att€iot

144





2. Centralas ekvatora

projekcijas

karte.

Si karte veidojas,

ja

pro-

jekci jas

apa, uz kuras

attelo noieiktu

rajonu,

pieskaras

adam

no-zemes-

lodes ekvatora

punkt iem,piem6ram,

M

(106.

att . ) .

Uz

Sadaskartes

meri-

diani at telojas ka taisnas

l in i jas,

pie

tam

perpendikular i

pret

ekvatoru,

bet

peddjais

r ta isna

l in i ja. Paral6les

uz Sadas

gnomoniskas

artes i r

hiperbolas att jeciba

pret

ekva-

toru un centralomeridianu,kas

iet

caur

pieskares punktu

A,L

Sadas

prq jekc i jas

kar te

para-

di ta 106. at tela,

kur redzama

Atlant i jas

okeana

S dafa

ar

Alr ikas kont inentu. Meridiani

un

para le les ardd i tas

aur ka t -

r iem 10",

centralais

meridians

ir

Grinidas meridians,uz kura

paradits

pieskares unkts

M.

3. Centralas horizonta pro-

jekci jas

karte.

Sadu

gnomonisko

kart i iegust,

a

projekci jas

apa

pieskaras

Zemei

jebkura

pun-

kta, iz4emot ekvatora

punktus

un Zemes

polus.

Uz

Sadas

pro-

jekci jas

kartes

(

107.

att . )

v is i

meridiani i r ta isnas

l in i jas, kas

saiet kopa

pola

virz iena.

Re-

dzama

ikai da]a no

meridianiem.

ArI ekvators

bus taisna

l in i ja, bet

para-

leles

atkar iba no

pieskares

unkta platuma

bus dala

no el ipses,

iperbolas

vai

parabolas

rf t ieciba

pret paralel i ,

kas iet

caur

plaknes pieskareS

ounk tu .

Apskatot

visus

tr is

centralo

projekci ju

kar5u t ipus,

var

teikt , ka ne-

viena

no tam

nav konforma, kadas

ir

merkatora

projekci jas

kartes. Uz

5im kar iem zemes n

j i ras

attelojums

st ipr i izkropfots.

Attal inot ies

no

kartes,

pieskarespunkta

merogs

mainas

nevienmerigi ,sakuma

mazak,

tad

arvien

vairak un vairak,

beigas

ldz bezgal ibai , adeJ

att€lot uz

cen-

tralas

projekci jas

iartes,

piemeram,

Zemes

puslodi

nav

iespejams,zmeri i '

60"

700

900

900

goo

900

700

6ao5a.1ao

300

200

rco 00

107.

att

146

106.

tt.

3A"

2 0 o

r0 "

0 '

t 0 "

20"

JA"

r

rd,

i

&

' \r

t-

v

t"-

X

' ,

:

:il,

F9-

Ur"

E

4

x

' .1 .

+'i

Y

l4

Iti

:

ru-'r

P . '

D ,

F

-s.

\

g

I

I

I

F

f



attalumusr

gandgiz

eiesp€jami.

a ka

uz

Sadas

rojekcijas

aries

uz-

nestimeridiani

n

paral€1es,

ad iespejams,

aut

ari

ni:

visai

precizi,

o-

lasit

izrau{iit.a

punkta

platumu

un

garumu.

Sis

centralas

projekcijas

Lqrlgr-

apstaklis

a- i

tiek iz_mantots,

a

notiek pargajiens

pa

li-elo- ploci.

Piel iefojot

entralas

_projekcijas

aites,

viegli iegut pafgajiena

siurp-

punktg

koordinates,

o

talak izmanto'uz

merkatora

rroj-ekcijas

artis

pargajienaaika.

Bez apskatitam

ivam

karSu

projekcijam

merkatora

n

centralas

projekcijas)

el ir

citas karsu

prolet<ti jas,

ec'kuram

izgatavo

zemes

virsmas

kartes.

Tas

navigacija

elieto

ai l ieto reti,

tadef

ari

tas neap-

skat is im.

52.

S.

JURAS AVTGACIJAS

ARSU

LASTF|KACIJA'

Juras navigaci jas

kartes

musu

valst i izdod

Juras

Kara

Flotes

Hid-

|_ogrqlpk3dier iestaparvalde. Kart i uzskatapar galveno avigaci jas al ig-

lidzelli.

Be_z

uras

navigacijas

kartes

nav

domalima

musdienir

ndvieaciji.

Juras kartes

atkar iba

no

to

uzdevuma

un

- l ietosanas

iedalas

nlvisa-

ci jas,uzziqu

kartes,

specialas

n macibu

kartcs.

:

-

I . . .N

av ' j 'g_ac i j

as

kar tes

domatas

ieda i nepar t rauk{a i

ie tosana i

p.argajiena

aika.

A.tkar iba

no

meroga

tas iedala

$eneralkdLrtes,

arga-

j iena

kartes,

atsevi5l ,<u

ajonu

kartes

un

planos.

'

Qeneralkartes

ir

karfes,

kuru

skaitliskie

merosi

ir

I : b00000

un

mazaki.

Tas

dod

visparejas

zi4as par prieksa

stavoso* argajienu,

uz tam

izstrada

ta

saucamo

eprieksejo

agrefinu

un aprelina

oahis

tam nepie-

cie5amos

atus.

Pargaj iena kartes ir ar mErogu no 1 : 100000 idz I :b00000.

Tas

izmanlo

t ie5ai

kursu

at l iksanai

un ku$a

vietas noteiksanai

pargaj iena

tarKa.

- --AJ^sêvi5 o

ajonu

kartes

sastada lielaka

meroga

-

no

r :

25

000

lidz

l , :75000,

zmanto

pargaj ienos

rastu

tuvumd,

ka ar isaurumos,

ur daudz

Sl ,<erS lu

n nav igac i ja i

b is tamu

ie tu .

ll_ali

-

.loti

dai|da

m_eroga,

ig

t4q merogs

vienmer

liels.

Vispar

par p lan iem

ska i ta

kar tes

ryc ioga l -o

l :100

l idz

l " :20000.

Uz

p ian iemfa-

rasti

attelo

reidus,

ostas,

lidus.

Tos izmanto,

ja

kugim

jaieiet,

jaiziak'

vai

japarvietojas

Sajas

vietas

. . ._ I r .

u z z i4u k a r t e s jeb ta sauktaspa i igkar tes . arast i

sastada

daiadas

projekci jas

atkar iba

no

3o karsu

piel ie losanas.

No

sim kartem

i. .grs_t

i las,

kas

na.v uz parastajam

pargaj iena

navigaci jas

kartem.

pie

Sim kar l€m pieder

indeksu

kartes,

pa-rskatl

kar tes

in

daladu

izol in i iu

kartes.

Indeksu

kartes

_-

parasti

merkatora

projekci ja.

Aptver

lot i

l ie lus

rajonus,

veselus

okeanus,

ar i kont inentus.

Uz

sim l iar tcm

attelot i

l ie laku

merogu

karSu

ramji ar

to numuriem.

P€c ndeksu

kart€m

izraugas

parga-

j ienu

kartes

vajadzigajam

pargaj ienam.

parast i

tas

ir

<<blanlfu>

urTes

t lkal ar

sauszemes,

keanu

un

i lru

konturam.

Farskatakar tes parast i i r maza merog5. ,Nos im kar t€m var iegut

parskatu_

ar

visu navigaci jas

rajonu

un

iau'szemi,

kas

attelota

t<aito.

Uz

Sim kartcm

atzrme

rajona

navigaci jas

patnibas

un

pamatvi lc ienos

nepiecieiaryras

i4as

par

sauszemi,

ai

paradith

karte.

I0 *

t l47



Izol ini jq

kartes

r

loti

daZadasa

pec

uzdevuma,

a nozimes.

arasti

tas

ir

lol i

mazamerogaun sastaditas

aZadas

rojekcijas.

ie tam

pie-

skaita

Zemesmagnetisma iementu artes: zogonu-agonu,zoklinuun

izodinamu

artes,ka ari izobalu,udens

bhvuma,

safuma, emperaturas

utt. kartes.

Pie

Sim

kartem

pieder

ri

ta saucamasezonu artes, ur do-

tas

vajadzigas

ziqras oteiktam

gadam,

menesim

vai

gada

laikam. Te

pie-

deq edus apstaklu,miglas, redzdmibas, okr iS4u,skaidro un

mako4aino

d ienu

kar tes .

I I I .

S p e c i a l a s ' k a r t e s . S i s k a r t e s d o m d t a sd a i . a d u

z d e v u m u

ar 'r is inaSanai ,as

saist i t i ar

pargaj ieniem.

Sei t

p ieder

dai ,ada

veida

cen-

tra las

projekci jas

kartes, kuras izmanto

pargaj ienampa

l ie lo r iq l l i ,

spe-

cia las

kartes kuga

vietas

noteikSanai

p€c

radiopei le jumiem,

Konsola,

Dekka

un Lordna

kartes,ka

ar i

daLadaveida zvaigZqru

n astrograf iskas

kartes.

Pie

Sis

kategor i jas

kartem

vei

pieskai ta

aika

joslu

kartes, navi-

gaci jas

adiotehnisko

er idu kartes

un

zvejniecibas

artes.

IV .

Mac ibu kar tes

paredzetas

ika i mac ibu va jadz \bam. z S im

kartem mazak daZadu apzimejumu, fo precizitate ir mazaka, bet lidz ar

to ias

nezaude avu nozimi

ma'cibumer[a

sasniegdanai .

53.

S.

VISPAREJS

KARTES

DERIGUMA NOVERTEJUMS

Mes

apskat i jam

divas

juras

navigaci jas

kar iu

projekci jas:

merka-

tora

un

centralas

projekci jas.Musu valst i

galvenokart

zdod merkatora

pro iekc i ias

ar tes ,

e t

pedc ja a ika a r i c en t ra las n

c i tu

pro jekc i ju

ar ies .

"

Pirms kartes izraudzlSanasabut skaidr iba par to, kadam vaiadzr--

bam

ta

nepiecie5ama.

a vajadzigs.

noskaidrot

pargaj iena

rajona

vispa-

reio

si tr -raci iu,

artes

merogs var

bft mazaks,

pie

tam svar ig i ,

la i

uz

vienas

karf is

bl tu

atte lots v iss

pargaj iena

rajons.

Ja turpret i nepiecie-

Sama

karte

t ie5i

pargaj ienam, ad ta

ja izraugas

ai l ie laku

merogu.Tada

gadi iuma

viss

pargaj iena rajons var

ar i nebut uz vienas kartes,

ja iz-

manio

vairakas

kartes vai

pat

vesei i

kar5u komplekt i

noteikta

seciba.

Neatkarigi

no ta,

kadam

vajadzlbam

karte nepiecie5ama,

ienm€r

ia iz raugas

is jaunaka

Cde ja

zdevuma ar ie .

"

Ta,"

piemeram,nef ieci65ama

arte

pargAj iena

graf iskai

atte lo5anai ,

f . i : ,

graf

skam

lagref inam.

Sadam

noiukam

visizdevigakais

r I :

200

000

un i ie laks kartes merogs.Talak jaievero,kad karte sastadi taun kad iz-

dar i t i

pedej ie

papi ld inajumi uz tas. Sis z i r las dotas

uz kartes

arpus

tas

ramja.

To

noluks

-

dot

sturmanim

iespeju

par l iecin_at ies

ar.uz

kartes

eso5o

zipu vecumu,

ka

ar i spr iest

par

pa4emieniem,

adi b i ja kartes sa-

stadiSanas

aika un tagad,

kad

karte

ja l ieto.

Skaidrs,

ka zi4as,kas

iegu-

tas sen,var

novecot,

o

iegu5anas

aqemieni

agrak bi ju5i

pavisam

ci tadi

neka tagad,

kad

kartes

preciz i tate

daudzkart

uzlabojusies.

arte

i r daudz

v€rt igaka,

a

uz

tas

uznestas i4as

ir

pavisam

svaigas,

egutas ar moder-

ndkiem

un

precizakiem

m€rinstrumentiem.

Ta,

piem€ra{n,

z

Irbes

juras

Sauruma

kartes Nr. 424 arpus

kartes

ramja apakieja mala iespiests

a) kreisaja

stur i

-

<<Ma,n.op.25-V'-1963

r>. Tas noztme a sau-

camc

<<mazo orektlru>>.

Ta izdarlta hdz

uzraditajam datumam,

qremot

vera visas

zmai4as 1dz

am laikam;

b)

vidu

-

kartes

izdevejs

<I4sAaFIue

npaueunn

fn4porpaQuuecxofi

t 4 8





7.

Ka.da

ini ja ir tuvakais attalums starp diviem

punktiem

uz.Zemes virsmas?

i

8.

Izskaidrojiet

merkatora

kartes konstrukcijas

pamatjedzienusl

t

9.

Pec

kad.as

ormulas

aprel ina

paral€les garumu,

ja

zinams ekvatora

garums?

10.

Par cik

<jaizstiepj>

paralele

vai tas

radiuss, lai dabitu

ekvatora vai ta

radiusa

garumu?

ll .

Ko

sauc

par

merkatora

projekci jas

kartes t ikl i4u, ur1 kd uz tas

att€lojas meri-

d ian i un para l€ les?

12. Paskaidroj iet,

kada

veida

uz merkatora

projekci jas

kartes

<izstiepti>

meridiani,

skaitot

no ekvatora

l idz

polam

I

l

13.

Ka

uz,merkatora

projekci jas

kartes atteloti

$eografiskie

pol i?

14.

Ko

sauc

par

meridionalam

dalam, kadas vienibas tas

izsaka, un kad€l tas

va-

j

adzigas?

15.

Paskaidrojiet, kada veida un

ar kadu argumentu no

tabulam

(MT-63)

izraksla

meridionalas

dalas

Kads

ir

att iecigas

abulas

numurs?.

"

16. Paskaidroj iet,kadel l td,z

q:l l '20',0

meridionalo

dalu ir mazak

par

5i

platuma

minuSu skaitul

17.

Ko sauc

par

meridionalo

platuma

starpibu, kad€l ta \aladziga,

un

ka

to

iegust?

18.

Ko

sahc

par

kartes

vai

plana

mdrogu, un kadel tas

vajadzigs?

19.

Ko

sauc

par

kartes

skait l isko un

ko

par

l inearo merogu? To

priekdrocibas

un

trukumi .

20.

Ka

pariet

no skait l iskh uz

l ineiro

m6rogu un otradi?

21.

Ko

sauc

par

merkatora

projekci jas

kartes

galveno paraldl i ,

un

kad€f ta vaja-

dziga?

I(ada ir

galvena paralele

Balt i jas

juras

un to

l idu

kart€m?-

.22 .Ko

sauc

par

kar tes

prec i z i ta tes

obeZu,

i k ta

l i e la ,

un

ka to

apre l i na?

23.

Ko

sauc

par

merkatora

projekci jas

kartes

vienibu,

kddam nolukam ta vajadztga,

Kaos1r las l le lumsi

24. Paskaidroj iet

gnomoniskas

kartes konstrukci jas

principusl"

25. Kadam nolukam l ieto gnomoniskas kartes? To priek5rocibasun trukumi sal i-

d.zin6.juma r merkatora

projekcijas

kart€m.

26.

Ko

sauc

par

$eneralam,

parg2j iena,

par planiem?

27.

Ka

novert€ kartes

derigumu?

indeksu, parskata, izol ini ju

kartem un

.ko









































































































































































































































































































































































































































Documents

Legzdin Navigacija 1