ESTONIA Tartu mnt. 2, 10145 Tallinn, Tel +372 665 02 80, Fax +372 665 02 81

LATVIA Ulmana gatve 86F, Riga, LV-1046, Tel +371 67214225, Fax +371 67356 395 LITHUANIA J. Jasinskio 16B, LT-01112 Vilnius, Tel +370 5 254 67 13, Fax +370 5 254 69 78

www.baltcap.com

Jānis Praņēvičs

2012. gada janvāris

Lēmumu pieņemšana grupās Indivīdos vājprāts ir reti sastopams, bet grupās… tas ir kā likums. F. Nīče

Visi iepriekšējie investoru psiholoģijas raksti tika veltīti individuāla prāta īpatnībām, bet grupu

psiholoģija līdz šim tika ignorēta. Līdz ar to vietā ir jautājums – vai divas galvas ir gudrākas par

vienu? Grupu darba aizstāvji min virkni priekšrocību, kas piemīt problēmu risināšanai grupās – tā

kā tajā piedalās vairāki dalībnieki, problēma tiek izvērtēta no dažādiem skatu punktiem, grupas

rīcībā ir vairāk informācijas par dažādām alternatīvām, pieņemtie lēmumi ir uzticamāki, un, ja nu

kādam grupas dalībniekam piemīt neobjektivitāte, tās ietekme uz lēmuma pieņemšana samazinās.

Vai tiešām šis ir vēl viens aspekts, kura dēļ privātais investors ir vājākā pozīcijā nekā

institucionālie investori, kas bieži lēmumus pieņem investīciju komitejās?

Pirms pārsteigties ar atbildi uz šo jautājumu, ir vērts izdalīt divus grupu tipus – statistiskās grupas

un apzināti atlasītās grupas. Lēmumu pieņemšana statistiskās grupas ietvaros principā nozīmē

lielas cilvēku grupas aptaujāšanu par viņuprāt pareizo atbildi un vidējās atbildes aprēķināšanuuu.

Šādu grupu sniegums ir diezgan labs: James Surowiecki savā grāmatā The Wisdom of Crowds min

piemēru, kurā 56 studenti tika lūgti novērtēt bumbiņu skaitu burkā, kurā bija 850 bumbiņas.

Vidējais novērtējums bija 871 bumbiņa, kas precizitātē pārspēja visas individuālas prognozes,

izņemot vienu. Lai statistiskā grupa strādātu labi, ir jāpiepildās trīs nosacījumiem:

• Cilvēkus nedrīkst ietekmēt citu cilvēku lēmumi

• Indivīda pareizas atbildes iespējamībai jābūt neatkarīgai no citu iespējamības, ka citu

dalībnieku atbildes ir pareizas

• Cilvēkus nedrīkst ietekmēt iespēja, ka tieši viņu balss būs izšķirošā

Taču grupas, kas tiek izveidotas biznesā vidē, tai skaitā investīciju fondos, parasti neatbilst šim

statistiskās grupas aprakstam. Tās ir samērā nelielas, bieži sastāv no cilvēkiem, kas nāk no

līdzīgām vidēm, kā arī lēmumi tajās tiek pieņemti diskusiju ceļā (tādejādi vienam dalībniekam

ietekmējoties no otra). Taču vai tas ir kas slikts? Chip Heath & Rich Gonzalez veica pētījumu, kurā

ESTONIA Tartu mnt. 2, 10145 Tallinn, Tel +372 665 02 80, Fax +372 665 02 81

LATVIA Ulmana gatve 86F, Riga, LV-1046, Tel +371 67214225, Fax +371 67356 395 LITHUANIA J. Jasinskio 16B, LT-01112 Vilnius, Tel +370 5 254 67 13, Fax +370 5 254 69 78

www.baltcap.com

futbola faniem bija jāprognozē dažādu spēļu iznākums, kā arī savas prognozes precizitātes

novērtējums. Kad fani bija nodevuši savas individuālās prognozes, tiem tika dota iespēja divatā

aprunāties (tādejādi tika radīta apzināti izveidota grupa, nevis statistiskā grupa) ar citu fanu un

iesniegt savas rediģētās prognozes un prognožu precizitātes novērtējumu. Pētnieki atklāja, ka

prognožu precizitātes novērtējums bija pieaudzis – tātad fani jutās pārliecinātāki par savām

prognozēm – bet pati precizitāte nemainījās! Redzams, ka lēmumu pieņemšana grupās dod

maldīgu pārliecību par nonākšanu pie kvalitatīvāku lēmuma, kas diemžēl neatspoguļo realitāti.

Kur ir iemesls, kāpēc divas galvas tomēr nav gudrākas par vienu? Šķiet, ka vainojama ir cilvēku

vēlme labprāt dalīties ar informāciju, kas jau ir plaši zināma, bet tai pašā noklusēt unikālo, tikai

viņiem zināmo informāciju. Un pat ja kāds dalībnieks tomēr nāks klajā ar unikālu informāciju,

pastāv diezgan liela iespēja, ka tā nebūs uzmanības priekšplānā. „Kopējā informācija” ir zināma

daudz plašākam grupas dalībnieku lokam, kas nozīmē, ka cilvēku skaits, kam būs kas bilstams, arī

būs daudz plašāks un „ētera laiku” aizpildīs plašas diskusijas par zināmo, bet unikālā informācija

tiks atstāta novārtā.

Otrs iemesls ir sociālais spiediens. Par kopīgās informācijas precizitāti un svarīgumu lietas kursā ir

plašs grupas dalībnieku loks (ko savukārt nevar teikt par unikālo informāciju), tāpēc tie grupas

dalībnieki, kas runā par kopīgo informāciju, citu dalībnieku (un arī savās) acīs ir kompetentāki un

zinošāki. Tātad grupu diskusijās „papagaiļi” nopelna vairāk „sociālos ieskaites punktus” nekā

patiesi unikālas informācijas atklājēji! Turklāt dalībnieks, kas dalās unikālajā informācijā, riskē ar

savu reputāciju kolēģu acīs, ja nu informācija viņiem nebūs pieņemama. Tādēļ grupu dalībnieki,

īpaši ja to amata stāvoklis ir zemāks, bieži vien izvēlas sociāli drošāko ceļu – paklusēt.

No kurienes tik lielas rūpes par to, kā mēs izskatīsimies citu acīs? Kādā Kalifornijas universitātes

Losandželosā pētījumā tā dalībniekiem tika dota iespēja spēlēt tiešsaistes datorspēli, kas atgādināja

bumbas padošanu starp eksperimenta dalībnieku un diviem citiem dalībniekiem. Eksperimenta

dalībnieks tika informēts, ka šos divus citus dalībniekus kontrolē cilvēki citā istabā, lai gan

patiesībā tie bija datora kontrolēti. Spēles sākumā bumba regulāri tika piespēlēta arī eksperimenta

ESTONIA Tartu mnt. 2, 10145 Tallinn, Tel +372 665 02 80, Fax +372 665 02 81

LATVIA Ulmana gatve 86F, Riga, LV-1046, Tel +371 67214225, Fax +371 67356 395 LITHUANIA J. Jasinskio 16B, LT-01112 Vilnius, Tel +370 5 254 67 13, Fax +370 5 254 69 78

www.baltcap.com

dalībniekam, taču pēc kāda laika divi datora kontrolēti tēli sāka padot bumbu tikai viens otram,

ignorējot eksperimenta dalībnieku. Šai momentā tika fiksēta viņa smadzeņu reakcija. Zinātnieki

pamanīja, ka šajā brīdī viena smadzeņu daļa demonstrēja paaugstinātu aktivitāti – daļa, kas ir

saistīta ar smadzeņu reakciju uz fiziskām sāpēm. Tādejādi sociāla atstumtība mūsu smadzenes

iekustina līdzīgus procesus kā īstas fiziskas sāpes! Šis fenomens arī dod mājienus par to, cik grūta

ir tā saukto contrarian investīciju stratēģiju (nepopulāro akciju pirkšana un populāro pārdošana)

īstenošana – tā būtībā ir uzprasīšanās uz „sociālām sāpēm”. James Montier šo stratēģiju

piekopšanu salīdzina „labprātīgu un regulāru rokas salaušanu”.

Būtisku lomu spēlē grupu dinamikā spēlē augstākstāvošu personu autoritāte. Stanley Milgram

1961. gadā veica labi zināmo eksperimentu, kurā tā dalībniekiem bija jādod arvien pieaugoša

elektrošoka deva citam it kā aiz sienas esošam dalībniekam, ja tas nepareizi atbildēja uz pirmā

dalībnieka jautājumiem. Patiesībā nekāda elektrošoka nebija, un aiz sienas atradās aktieris, kas

tēloja sāpju izpausmes – jo lielāku „šoku” deva eksperimenta dalībnieks, jo aktieris kliedza skaļāk,

dauzīja sienu un lūdza pārstāt eksperimentu, arī pieminot sirds problēmas, par kurām

eksperimenta dalībnieks jau bija informēts. Vairums eksperimenta dalībnieku šai momentā izteica

vēlmi pārtraukt eksperimentu, taču pēc eksperimenta vadītāja uzstājīgiem pieprasījumiem tomēr

to turpināja (eksperimenta dalībnieks nezināja, ka, ja viņš tomēr atteiktos turpināt pēc četriem

pieprasījumiem, eksperiments tiktu pārtraukts). Rezultātā, par spīti milzīgam diskonfortam un

ESTONIA Tartu mnt. 2, 10145 Tallinn, Tel +372 665 02 80, Fax +372 665 02 81

LATVIA Ulmana gatve 86F, Riga, LV-1046, Tel +371 67214225, Fax +371 67356 395 LITHUANIA J. Jasinskio 16B, LT-01112 Vilnius, Tel +370 5 254 67 13, Fax +370 5 254 69 78

www.baltcap.com

stresam, veseli 65% eksperimenta dalībnieku „gāja līdz galam”, palielinot elektrošoka stipruma

līdz letāliem 450 voltiem, pie kuriem aktiera kliedzieni jau sen bija apklusuši. Šis eksperiments

lieliski atspoguļo autoritātes milzīgo spēku – ja reiz cilvēki ir gatavi otram dot letālu elektrošoka

devu, ja uz to uzstāj augstākstāvoša persona, uz cik atklātu un vienlīdzīgu diskusiju mēs varam

cerēt grupā, kuru vada dominējošs vadītājs, kas turklāt diskusiju uzsāk ar sava viedokļa

izklāstīšanu?

Ko darīt?

Visticamāk, lielākā daļa šī raksta lasītāju ir privātie investori, kas investīciju lēmumus

nepieņem investīciju komitejās, tāpēc zemākesošie padomi investīciju lēmumu kvalitāti droši

vien neietekmēs. Taču tos var pielietot jebkuru grupu diskusiju uzlabošanai, tāpēc autora

padoms būtu šīs atziņas izmantot savā maizes darbā. Un, cerams, tādejādi pieņemt

kvalitatīvākus lēmumus, kas ļautu nopelnīt vairāk un līdz ar to arī investēt vairāk.

Gadījumā, ja lēmumi tiek pieņemti lielās grupās, ir vērts veikt slēpto balsošanu. Tas ļauj

visiem atklāt savu viedokli, nebaidoties izskatīties muļķīgi kolēģu acīs.

Ieviest „sātana advokāta” pozīciju – uzticēt vienam grupas dalībniekam uzdevumu

intensīvi argumentēt pret grupā dominējošo viedokli. Labi sātana advokāti gan ir grūti

atrodami – izsakoties James Montier vārdiem, kašķīgi, strīdīgi cilvēki ar stingriem

uzskatiem, kas var būt pretrunā ar apkārtējo uzskatiem, kā arī vēlmi un spēju strīdēties

gandrīz par jebko, būtu ideāli. Taču tādi īsti neiederas vairumā korporatīvo kultūru…

Respektēt citus grupas dalībniekus. Cieņa vienam pret otru rada abpusēju uzticību, kas

savukārt ļauj drošāk paust viedokli, nebaidoties izskatīties muļķīgi citu acīs

Vadītājam neizpaust savu viedokli kā pirmo – kā to lieliski nodemonstrēja elektrošoka

eksperiments, vadītāja viedoklim ir milzīgs spēks.