1

Limbažu Bērnu

bibliotēkas

pārskats par darbu

2014. gadā

2

1. Bibliotēkas darbības vispārīgs raksturojums Limbažu Bērnu bibliotēka ir Limbažu novada pašvaldības dibināta un finansēta

izglītojoša un informatīva kultūras iestāde, kas Bibliotēkas likumā noteiktajā kārtībā

reģistrēta Latvijas Republikas Kultūras ministrijā un veic pasaules kultūras

mantojuma - iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu

uzkrāšanu, sistematizēšanu, kataloģizēšanu, bibliografēšanu un saglabāšanu, kā arī

nodrošina tajā esošās informācijas publisku pieejamību un tās izmantošanu.

Limbažu Bērnu bibliotēkai ir vislielākais bērnu literatūras krājums Limbažu un

Alojas novadu bibliotēkās. Izmantojot IS Alise kopkatalogu, ikviena bibliotēka var

iegūt informāciju par mūsu bibliotēkā esošajām grāmatām, kā arī rezervēt tās.

Aizvadītajā gadā mūsu bibliotēkai izveidojās cieša sadarbība literāro pasākumu

organizēšanā ar Limbažu novada publiskajām un skolu bibliotēkām. Lielu vērību

veltījām mūsu izcilās mākslinieces Margaritas Stārastes 100 gadu jubilejas

atzīmēšanai. Pasākumu apmeklēja pāri par 700 bērnu. Pasākums notika vairākās

kārtās, lai visi bērni to varētu apmeklēt. Pie mums ieradās bērni pat ar autobusiem no

Lādezera pamatskolas un Katvaru internātpalīgskolas, kā arī pirmsskolas izglītības

iestāžu audzēkņi no Skultes un Ozolaines.

Ikdienā Limbažu Bērnu bibliotēka apkalpo Limbažu sākumskolas skolēnus,

Limbažu ģimnāzijas audzēkņus un Limbažu 3. vidusskolas 1.-12. klašu skolēnus.

Bibliotēka organizē lasīšanas veicināšanas pasākumus arī visām trim Limbažu pilsētas

pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem. Šie pasākumi sekmē arī šo bērnu vecāku

interesi par bibliotēku. Jau labu laiku ir izveidojusies tradīcija, ka jaunie vecāki atved

uz bibliotēku savu mazuli pierakstīt par lasītāju. Priecājas par plašo grāmatu klāstu,

par to, ka gandrīz visas grāmatas izsniedzam uz mājām, ka iespējams dabūt arī galda

spēles uz noteiktu laiku, ka par kavējumiem nav jāmaksā soda nauda. Šajā sakarībā

jāpiebilst, ka lasītāji daudz apzinīgāk ievēro grāmatu lietošanas termiņus,

nepieciešamības gadījumā pa telefonu pagarina grāmatu lietošanas termiņu.

Aizvadītajā gadā mūsu bibliotēkā lasīja 129 pirmsskolas vecuma bērni. Šī skaita

pieaugumu sekmēja LNB Bērnu literatūras centra un LNB Atbalsta biedrības

lasīšanas veicināšanas programmas „Grāmatu starts” pilotprojekts. Šajā pilotprojektā

iesaistījās 43 trīsgadīgie bērni no Limbažu pilsētas. Visvairāk mūsu bibliotēku

apmeklē 1. – 9. klašu skolēni, aizvadītajā gadā tie ir 680 bērni. Daudz jāstrādā pie šo

lasītāju lasīšanas kompetences līmeņa paaugstināšanas, jo esam novērojuši, ka bērni

nevēlas lasīt savai vecuma grupai atbilstošu literatūru, izvēlas komiksus, grāmatas,

kur mazāk teksta, vairāk ilustratīvais materiāls.

Bibliotēku regulāri apmeklē pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi. Mūsu

bibliotēkā ir samērā plašs literatūras klāsts par pirmsskolas izglītību, bērnu

psiholoģijas īpatnībām dažādām vecuma grupām. Komplektējam arī pedagoģisko

literatūru, kur bērns var darboties kopā ar pieaugušo, galda spēles šai vecuma grupai.

Tas veicina bērnu lasīšanu jau no mazotnes un nākotnē varam cerēt uz čakliem

lasītājiem.

Tikai strādājot ciešā sadarbībā ar citām institūcijām un bērnu vecākiem varēsim

iegūt pozitīvu rezultātu lasīšanas kompetences līmeņa paaugstināšanā.

Esam domājuši arī par citiem veidiem, kā piesaistīt bērnus lasīšanai. Mūsuprāt tas

varētu būt kāds lasīšanas maratons starp klašu grupām, grāmatu kopu nodošana klašu

grupām lasīšanai u.c.

3

2. Bibliotēkas pakalpojumu pieejamība Limbažu Bērnu bibliotēka savus lietotājus apkalpo piecas dienas nedēļa, vadoties

no lietotāju aptaujas, par viņiem pieņemamo darba laiku. Bibliotēka lietotājus apkalpo

katru dienu no 9.00 – 17.00 , sestdienās no 10.00 – 14.00, svētdienās bibliotēka ir

slēgta.

LBB turpina strādāt pie pirmsskolas vecuma bērnu iesaistīšanas bibliotēkā, sniedz

pakalpojumus skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, bērnu vecākiem.

LBB pakalpojumus izmanto arī vidusskolēni, profesionālo skolu audzēkņi,

augstskolu studenti, pensionāri.

LBB turpina strādāt pie visa vecuma grupu bērnu iesaistīšanu bibliotēkā, sevišķu

uzmanību pievēršot pirmsskolas vecuma bērniem, bērniem ar īpašām vajadzībām un

bērniem no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.

LBB saviem lietotājiem nodrošina bezmaksas pakalpojumus.

Galvenie LBB bērnu bibliotēkas pakalpojumu mērķi ir:

Attīstīt vietējā pašvaldībā bibliotekāros pakalpojumus bērniem un jaunatnei,

kas atbilst viņu interesēm: izglītības, informatīvajām, kultūras, saturīga brīvā

laika pavadīšanas;

Nodrošināt pāreju no pakalpojumiem bērniem uz pakalpojumiem

pieaugušajiem;

Veicināt mācīšanos mūža garumā;

Attīstīt informācijas prasmes un iemaņas, iemācīt bērniem radoši izmantot

tradicionālo un elektronisko informāciju;

Nodrošināt optimālu pieeju zināšanām, sniedzot visām lietotāju grupām

atbilstošus informacionālos pakalpojumus

Viens no galvenajiem uzdevumiem ir attīstīt bibliotēkas pakalpojumus gan

tradicionālajiem bibliotēkas apmeklētājiem, gan attālinātiem bibliotēkas

lietotājiem.

Limbažu Bērnu bibliotēka :

Turpinās attīstīt uzsākto programmu sadarbībā ar 3.PII „Spārīte”

pirmsskolas vecuma bērnu iesaistīšanā bibliotēkā un šai vecuma grupai

atbilstošu pakalpojumu sniegšanā;

Veikt lasīšanas un informācijas prasmju un iemaņu attīstīšanu, izmantojot

iespiestos un elektroniskos materiālus;

Visu veidu mēdiju izmantošanas veicināšanu (līdzās tradicionālajiem

informācijas pakalpojumiem turpinās attīstīt elektroniskos – individuālos

informācijas pakalpojumus internetā, elektroniskajā katalogā un vietējo

datu bāžu, kā arī autoritatīvo datu bāžu izmantošanu).

Turpinās strādāt pie bērniem draudzīgas vides attīstību.

Limbažu Bērnu bibliotēka saviem lietotājiem nodrošina:

Iespieddarbu (grāmatu, periodikas, audiovizuālo materiālu)

pieejamību,

Informācijas un uzziņu pakalpojumu pieejamību (internets, datu bāzes,

tematiskās mapes un kartotēkas),

Tehnikas un tehnoloģiju (datori, kopētājs, multifunkcionālais centrs)

nodrošinājums,

Apmācības bibliotēkas izmantošanā un informācijpratībā,

Izstāžu un lasīšanas veicināšanas pasākumu nodrošinājums,

Radošo programmu apguve(aktivitātes spēļu zonā),

4

1031

1157

1147

960 980 1000 1020 1040 1060 1080 1100 1120 1140 1160

2012.gads

2013.gads

2014.gads

Bibliotēkas lietotāji

Lietotāju sastāvs 2014.gadā - 1147

Vidusskolēni;

123; 11%

Pedagogi; 84; 7%

Pārējie; 131; 11%

1.-9.klases

skolēni; 680; 60%

Pirmsskolnieki;

129; 11%

Pirmsskolnieki 1.-9.klases skolēni Vidusskolēni Pedagogi Pārējie

5

Apmeklējums 2014.gads - 27465

Spēļu zona;

1532; 6%

Pasākumi;

4156; 15%

Pieaugušie ;

2251; 8%

Internets;

3501; 13%

Pārējie

apmeklējumi;

6344; 23%Virtuālie

apmeklējumi;

9681; 35% Virtuālie apmeklējumi

Internets

Spēļu zona

Pasākumi

Pieaugušie

Pārējie apmeklējumi

28,724,3 23,9

0

5

10

15

20

25

30

2012.gads 2013.gads 2014.gads

Apmeklējuma intensitāte 2012.-2014.gads

6

Izsniegums 2012.-2014.gads

27001

22887

25821

20000 21000 22000 23000 24000 25000 26000 27000 28000

2012.gads

2013.gads

2014.gads

Izsniegums uz vienu lietotāju 2012.-2014.gads

19,6

22,3

26,7

0 5 10 15 20 25 30

2012.gads

2013.gads

2014.gads

7

3. Informācijas pakalpojumu attīstība Limbažu Bērnu bibliotēka sadarbībā ar valsts aģentūru „Kultūras informācijas

sistēmas” projektā „Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām” 2014.gadā piedāvāja

lietotājiem šādas autorizētās tiešsaistes datubāzes latviešu valodā:

Letonika

Lursoft Laikrakstu bibliotēka

Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas projekta ietvaros bibliotēkā tikusi

nodrošināta pieeja elektroniskajiem uzziņu resursiem un radīta iespēja ikvienam izmantot tos.

Izmantojot sadarbības iespējas, 2014.gadā bibliotēka piedāvāja saviem lasītājiem

lielāko un apjomīgāko Latvijas laikrakstu publikāciju krājumu internetā Lursoft Laikrakstu

bibliotēku.

Uzziņu informācijas darbs

Limbažu Bērnu bibliotēkas informacionālās darbības priekšnoteikums ir organizēts

uzziņu aparāts – tradicionālo un elektronisko uzziņu un bibliogrāfisko izdevumu, bibliotēkas

katalogu un kartotēku kopums, kuru izmanto lasītāju apkalpošanā viņiem nepieciešamās

informācijas meklēšanā. Uzziņu avoti bibliotēkā pēc satura, tipiem un tematikas ir ļoti

daudzveidīgi.

Uzziņu avotu veidi bibliotēkā 2014.gadā:

Enciklopēdijas (universālās un tematiskās)

Vārdnīcas (skaidrojošās, svešvalodu, tematiskās, biogrāfiskās)

Rokasgrāmatas (tematiskas - nozarēm, atsevišķām profesijām)

Ceļveži (ziņas par ģeogrāfiskām vietām, kultūras pieminekļiem, iestādēm,

satiksmes ceļiem, viesnīcām u.tml.)

Gadagrāmatas (gadagrāmata “Dārzkopja padomnieks”, makšķernieka

gadagrāmata u.tml)

Biogrāfiskie avoti (personu dzīves gājuma apraksti)

Ģeogrāfiskie avoti (atlanti, kartes, ģeogrāfisko nosaukumu rādītāji)

Rādītāji

Dažāda tipa dokumenti kā uzziņu avoti (statistisko datu krājumi, kalendāri)

Novadpētniecības dokumenti, materiāli un iespieddarbi

Limbažu Bērnu bibliotēkā uzziņas tiek sniegtas katru dienu, taču intensīvs darbs šajā

jomā noris skolu projektu nedēļās, kad bibliotēku apmeklē liels skaits skolēnu. Projektu nedēļā

skolēni kopā ar bibliotekāriem mācās atrast informācijas avotus un visnepieciešamāko

informāciju tajos. Plaši tiek izmantots uzziņu literatūras krājums: universālie uzziņu izdevumi,

enciklopēdijas un vārdnīcas. Jaunāko klašu skolēni projektu sagatavošanā aktīvi izmanto

bibliotēkas piedāvātos elektroniskos pakalpojumus un datubāzes.

Uzziņu izpildes dinamika pēdējos 3 gados

Gads Elektroniskās Telefoniskās Mutiskās Rakstiskās Kopējā

dinamika (+/-)

2012 154 12 428 18 +

2013 322 16 966 6 +

2014 138 4 334 2 -

-

8

Apmeklētāju konsultēšana un apmācība

Lai sniegtu atbalstu lietotājiem bibliotekāro pakalpojumu izmantošanā, aizvadītā gadā tika

organizētas apmācības skolēniem un nodrošināti informatīvi materiāli drukātā un elektroniskā

formātā.

Bibliotekārajās stundās skolēni uzzināja, kas ir bibliotēka, kā veidojas krājums, kā kļūt par

lasītāju, kādus žurnālus, spēles var izmantot bibliotēkā. Tika pārrunāti jautājumi saistībā ar

datora un interneta izmantošanu, kā arī noklausījās runājošās pasakas.

Attēlā: Limbažu sākumskolas 1.a klases skolēni iepazīst bibliotēku

Attēlā: Bibliotekāre I.Dzintare informē skolēnus par to, kā var kļūt par bibliotēkas lasītāju, lai

varētu paņemt grāmatas uz mājām.

Apmācības notikušas visu 2014.gadu. Jaunāko klašu skolēniem par tēmu - kas ir bibliotēka, kā

veidojas krājums, kā kļūt par lasītāju, kādus žurnālus, spēles var izmantot bibliotēkā. Tika

pārrunāti jautājumi saistībā ar datora un interneta izmantošanu, kā arī kopā klausījāmies

runājošās pasakas. Apmācības vecāko klašu skolēniem par tēmu - kā veidot drošu sociālā

portāla profilu internetā, kā izvēlēties drošas paroles. Diskusijā tika pārrunāti citi vērtīgi un

noderīgi interneta lietošanas drošības jautājumi.

9

Attēlā: Limbažu bērni Dzimtās valodas dienā iepazinās ar ābeces kultūrvēsturisko vērtību

21.februārī Limbažu Bērnu bibliotēkā notika Dzimtās valodas dienai veltīta pēcpusdiena, kurā

piedalījās Limbažu sākumskolas 3.klašu skolēni. Šajā dienā skolēni tika iepazīstināti ar

Stendera „Bildu ābeci” un uzzināja tās veidošanas principus, vēsturisko kontekstu. Notika

saruna par 21.gadsimta vērtībām, ko atspoguļo mūsdienīgā ābecē. Patlaban bibliotēkā ir

pieejamas astoņas dažādas bilžu ābeces. Taču bērni, izmantojot modernās informācijas

tehnoloģijas, radīja savu vizuālu kompozīciju – zīmētu alfabēta burtu ar tam pievienotu

divrindi – pamācību.

E-prasmju nedēļas 2014 pasākumi bibliotēkā!

Attēlā: Limbažu 3.vidusskolas 3.a klases skolēnu dalība Limbažu Bērnu bibliotēkas rīkotajos e-

prasmju nedēļas pasākumos.

Sarunas temati:

1.Drošas un labi pārdomātas paroles

2.Drošība internetā

3.Fotoattēlu un informāciju publicēšana internetā

4.Padomā, pirms ievieto internetā!

5.Kas jāzina, lai droši lietotu „draugiem.lv”

6.Daži noderīgi ieteikumi

7.Kur vērsties pēc palīdzības

Nodarbībām bija pieteikušies:

10.marts pl. 10:00 Limbažu sākumskolas 5.c klases skolēni

24.marts pl. 9:20 Limbažu 3.vidusskolas 2.a klases skolēni

26.marts pl. 9:20 Limbažu 3.vidusskolas 4. klases skolēni

26.marts pl. 11:50 Limbažu 3.vidusskolas 3.a klases skolēni

28.marts pl. 11:10 Limbažu sākumskolas 2.a un 2.b klases skolēni

28.marts pl. 12:00-13:20 Limbažu 3.vidusskolas 2.b klases skolēni

31.marts pl. 12:00 Limbažu 3.vidusskolas 3.b klases skolēni

4.aprīlis pl. 12:00 Limbažu sākumskolas 2.c un 2.d klases skolēni

10

4. Krājuma komplektēšanas un organizācijas politika Aizvadītajā gadā, komplektējot bibliotēkas krājumu vadījāmies no mūsu

bibliotēkas krājuma komplektēšanas koncepcijas 2014. gadam.

Galvenais uzdevums, veidojot krājumu bērniem un jauniešiem ir saglabāt bērnos

un jauniešos interesi par grāmatu, veicināt lasīšanu un nodrošināt pieeju vietējās

nozīmes kultūras mantojumam.

Organizējot savu krājumu, bibliotēka vadās no LR MK izstrādātajiem Nacionālā

bibliotēku krājuma noteikumiem Nr.317 (2010. gada 30. martā).Bibliotēkas krājums

tiek veidots un papildināts atbilstoši bibliotēkas nolikumā noteiktajām funkcijām un

uzdevumiem, bibliotēkas krājuma komplektēšanas profilam.

Esam noteikuši krājuma komplektēšanas galvenos uzdevumus, lai nodrošinātu

pilsētas un novada iedzīvotājiem:

Pirmo saskarsmi ar grāmatu,

Piekļuvi informācijai gan drukātā, gan elektroniskā formātā,

Piekļuvi novadpētniecības materiāliem,

Piekļuvi valsts un pašvaldības dokumentiem,

Atbalstu formālajai un mūžizglītībai,

Iespēju atpūsties

Ņemot vērā to, ka Limbažu Bērnu bibliotēka ir iekārtota Limbažu 3.PII ēkā, tad

komplektējot krājumu , lielu vērību veltam tam, lai arī šī vecuma bērni pilnībā tiktu

nodrošināti ar viņu vecumam atbilstošu literatūru, kā arī aktivitāšu grāmatiņām,

izzinošām spēlēm, audiovizuālajiem materiāliem. Domājam arī par to, lai šīs iestādes

pedagogiem būtu pieejama pedagoģiskā un psiholoģiskā literatūra, literatūra par bērnu

attīstību rosinošām aktivitātēm – rotaļām un spēlēm. Pastiprinātu uzmanību veltam arī

literatūrai par izglītību, mācīšanu, audzināšanu, brīvā laika pavadīšanu, pirmsskolas

audzināšanu un izglītību. Lielu uzmanību pievēršam uzziņu resursiem ( vārdnīcām,

enciklopēdijām, ceļvežiem).

Bibliotēka veido speciālu krājumu – novadpētniecības dokumentu krājumu, kurā

tiek vākti materiāli par Limbažiem, tās vēsturi, novadniekiem.

Limbažu Bērnu bibliotēkas krājums tiek komplektēts balstoties uz Limbažu

novada pašvaldības piešķirto finansējumu, kas gadu no gada var būt mainīgs. 2014.

gadā pašvaldības finansējums grāmatām sastādīja 3557,18 Eur, žurnāliem – 782,58

Eur. Budžeta sadalījums starp grāmatām un periodiku ir attiecīgi grāmatām 82%,

periodikai 18 %.

Galvenie komplektēšanas avoti:

Pirkumi (izbraukuma tirdzniecības piedāvājumi – Virja IK, grāmatveikali,

izdevniecības, pasūtījumi pa e-pastu).

Abonēšana (Latvijas Pasts, izdevniecības),

Iestāžu un privātpersonu dāvinājumi(arī grāmatu svētkos saņemtās dāvanu

kartes)

Lietotāju atvietotās (lietotāji nozaudētos izdevumus atvieto ar identisku,

jaunāku, vai līdzvērtīgu izdevumu,

Projekti (bibliotēka saņem no KAC sūtījumus gan dāvanu veidā no BAI, gan

iesaistās VKKF projektos).

Regulāri pasūtam periodiskos izdevumus bērniem un jauniešiem. Interese par

periodiskajiem izdevumiem ir mazinājusies, visvairāk pieprasa Ilustrētās Pasaules

Vēsture, Ilustrētā zinātne, Zīlīte, Spicā, Spicīte, Sīrups, Avene, Astes.

11

Krājuma dinamika (2012.-2014.)

Krājuma apjoms 2012. gads 2013. gads 2014.gads

Izslēgts Ienācis Kopā Izslēgts Ienācis Kopā Izslēgts Ienācis Kopā

Grāmatas 1060 684 14703 871 624 14446 1017 531 13998

Seriālizdevumi 571 298 921 338 297 880 396 242 726

Audiovizuālie

dokumenti

2 28 - 10 38 - - -

Pārējie dokumenti 1631 982 15652 1209 931 15364 1413 773 14724

Jaunieguvumu iegāde (2012.-2014.)

Grāmatu iegādes avoti 2012. gads 2013. gads 2014. gads

Pašvaldību līdzekļi 648 2746.31 552 2851.60 452 3307.88

Projekti - - 13 56.00 12 93.13

Dāvinājumi 36 220.84 59 335.11 69 395.06

Krājuma statistika

2010. % 2011. % 2012. % 2013. % 2014. %

Kopējais krājums 17354 16301 15652 15364 14724 Sabiedriskās

zinātn

1243 7,2 1160 7,1 1156 7,5 924 6,0 1033 7,0

Dabas zinātnes 414 2,4 326 2,0 308 1,9 299 1,9 297 2,0

Medicīna 21 1,3 207 0,12 198 1,1 200 1,3 191 1,3

Tehnika 305 1,8 276 1,7 287 1,8 302 2,0 307 2,1

Lauksaimniecība 166 1,0 126 0,8 123 0,8 124 0,8 107 0,7

Māksla 696 4,0 478 2,9 499 3,2 494 3,2 503 3.4

Sports 45 0,3 38 0,2 40 0,3 38 0,2 38 0,3

Valodniecība 181 1,0 181 1,1 153 1,0 152 1,0 131 0,8

Ģeogrāfija 130 0,7 118 0,7 125 0,8 108 0,7 110 0,7

Vispārīgā nodaļa 1410 8,1 1284 7,8 1179 7,5 1295 8,4 1127 7,7

Daiļliteratūra 4962 28,6 4853 29,7 4799 30,6 4529 29,5 4283 29,1

Bērnu literatūra 4969 28,6 4832 29,6 6432 41,1 6544 42,6 4519 30,7

Literatūras zinātne 494 2,8 393 2,4 352 2,2 354 2,3 336 2,3

Bibliotēkas krājums uz 2015. gada 14724 vienības, tas ir par 640 vienībām mazāk

nekā iepriekšējā gadā. Tas izskaidrojams ar to, ka regulāri attīrām bibliotēkas krājumu

no lasītāju nolietotām, saturā novecojušām, profilam neatbilstošās literatūras. Gandrīz

trešo daļu no visa krājuma sastāda bērnu literatūra (B+J), šajā gadījumā 30,7 %.

Daiļliteratūra sastāda 29,1 %, šajā skaitā ietilpst arī literatūra vidējā skolas vecuma

bērniem un jauniešu literatūra.

Vairāk jādomā par sporta, valodniecības un ģeogrāfijas literatūras komplektēšanu.

Sastādot krājuma komplektēšanas koncepciju nākošajam gadam.

12

Jaunieguvumi 2014.gadā - 773

Vispārīgā nod.; 3;

0%

Dabaszinātnes;

15; 2%

Medicīna; 5; 1%

Ģeogrāfija; 6; 1%

Tehnika; 45; 6%

Valodniecība; 1;

0%

Sabiedriskās zin. ;

156; 20%

Lauksaimniecība;

9; 1%

Daiļliteratūra; 214;

28%

Bērnu literatūra ;

182; 24%

Jauniešu

literatūra ; 110;

14%

Māksla; 27; 3%

Jauniešu literatūra

Bērnu literatūra

Daiļliteratūra

Sabiedriskās zin.

Vispārīgā nod.

Dabaszinātnes

Medicīna

Ģeogrāfija

Tehnika

Lauksaimniecība

Māksla

Valodniecība

Izslēgtie iespieddarbi 2014.gadā - 1413

Sabiedriskās zin. ;

47

Vispārīgā nod.; 171

Dabaszinātnes; 18

Medicīna; 14

Ģeogrāfija; 4

Tehnika; 40

Lauksaimniecība; 26

Māksla; 18

Valodniecība; 22

Literatūras zinātne;

18

Daiļliteratūra; 460

Jauniešu literatūra ;

234

Bērnu literatūra ;

341

Jauniešu literatūra

Bērnu literatūra

Daiļliteratūra

Sabiedriskās zin.

Vispārīgā nod.

Dabaszinātnes

Medicīna

Ģeogrāfija

Tehnika

Lauksaimniecība

Māksla

Valodniecība

Literatūras zinātne

13

5. Novadpētniecības darbs 2013.gadā bibliotēkā tika aizsākts un 2014.gadā turpinājās cikls „Novadnieku vēsturisko

atmiņu stāsti”, kurā ar savu pieredzi bija gatavi dalīties vecākās paaudzes cilvēki, kas

piedzīvojuši gan dzīvi emigrācijā, gan izsūtījumā un koncentrācijas nometnēs, dienējuši

latviešu, vācu un franču leģionos.

Cikla „Novadnieku vēsturisko atmiņu stāsti” pasākuma dalībnieki 2014./2015.

mācību gadā:

1. Margrieta Hanis – par barikāžu laiku stāstīja barikāžu dalībniece;

2. Astra Tomsone – par cilvēku deportāciju uz Sibīriju;

3. Rita Garklāva - par deportācijām, pirmajiem gadiem izsūtījumā un smagajiem

apstākļiem;

4. Juris Žūriņš – par tautas masu demonstrāciju Baltijas ceļš;

5. Tālivaldis Apinis – Baltijas ceļa dalībnieks.

Notiek sadarbība ar Limbažu muzeju un novada skolām, veidojot novadpētniecības izstādes,

novada tematiskos pasākumus. Limbažu Bērnu bibliotēka veic tradicionālajos un plašsaziņas

līdzekļos publicētās informācijas apzināšanu, uzkrāšanu. Materiāli par novadu tiek atlasīti no

novadpētniecības krājumiem, iespieddarbiem un datubāzēm.

Bibliotēkas lasītavā 2014.gadā lietotājiem pieejami šādi materiāli:

- novadpētniecības krājums;

- novadpētniecības materiālu kartotēka;

- novadpētniecības mapes;

- novada preses izdevumi;

- novadpētniecības datubāze;

- 6 datori lietotājiem elektroniskās informācijas izmantošanai.

Bibliotēkā novadpētniecības materiāli sakārtoti 36 novadpētniecības mapēs.

2014.gadā tika komplektēti dažāda veida novadpētniecības dokumenti šādās mapēs:

- Novada mūziķi

- Novada mākslinieki

- Novada dzejnieki

- Dabas objekti

- Bārdu dzimta

- Tūrisms Vidzemē

- Limbažu Bērnu bibliotēka

Lai nodrošinātu novada kultūras mantojuma saglabāšanu un izmantošanu ne tikai vietējiem

iedzīvotājiem, bet jebkuram interesentam, novada bibliotēkām tuvākajā nākotnē jāsadarbojas

novadpētniecības resursu apstrādē un apzināšanā, jāizstrādā vienoti principi un koncepcija

materiālu apstrādē un tematisko priekšmetu veidošanā, ievērojot novada specifiku un lietotāju

vajadzības.

14

6. Metodiskā un konsultatīvā darba un sadarbības raksturojums Limbažu Bērnu bibliotēka regulāri sniedz konsultācijas Limbažu un Alojas novadu

publiskajām bibliotēkām darbā ar bērniem. Vismaz divas reizes gadā tiek apmeklētas Limbažu

un Alojas novadu publiskās bibliotēkas, lai pārrunātu aktuālākos bibliotekārā darba jautājumus,

sniedzot konsultācijas atsevišķos darba jautājumos. Tiek vērtēts bērnu literatūras krājums, tā

kvalitāte. Sekojam, lai katrā bibliotēkā pēc vietējām iespējām būtu glīti iekārtots bērnu

literatūras stūrītis ar bērnu grāmatām, galda spēlēm, radošo aktivitāšu materiāliem (papīrs,

zīmuļi, līme, krāsojamās lapas u.c.). Varam secināt, ka bērnu literatūras krājuma kvalitāte ir

ievērojami uzlabojusies, krājumi ir attīrīti no lasītāju nolietotās un saturā novecojušās

literatūras. Bibliotēkas aizvien vairāk iegādājas jaunāko literatūru bērniem, arī aktivitāšu

grāmatas, kur var darboties kopā ar bibliotekāru, vai māmiņu. Katrā bibliotēkā ir iegādātas arī

galda spēles un mīkstās rotaļlietas.

Aizvadītajā gadā Limbažu Bērnu bibliotēka koordinēja arī Bērnu žūrijas darbību Alojas un

Limbažu novados. Tika sadalītas grāmatas, plakāti, noslēguma pasākumu dāvaniņas.

Lielu darbu veicām koordinējot LNB BLC projektu bērnu žūrijas ekspertiem „Kā atmodināt

Saulcerīti”, kā arī šī projekta noslēgumā Bērnu žūrijas ekspertu karnevāla gājienu uz jauno

Latvijas Nacionālo bibliotēku „Gribu iet uz bibliotēku”.

Limbažu Bērnu bibliotēka iesaistās arī Limbažu Galvenās bibliotēkas organizētajos

semināros Limbažu un Alojas novadu publisko un skolu bibliotēku bibliotekāriem.

Limbažu Galvenā bibliotēka izsludināja konkursu Limbažu un Alojas novadu publiskajām

bibliotēkām „Uz tevi, Latvija, iet visas mūsu domas. Bibliotēkas, kuras piedalījās šajā

konkursā bija sagatavojušas prezentācijas, vēstot par tēmām atbilstošām aktivitātēm, kas

īstenotas šī gada laikā. Šī konkursa uzvarētājas bija Staiceles, Alojas un Viļķenes bibliotēkas.

Pārsteiguma balvas saņēma Lādezera un Katvaru bibliotēkas.

Limbažu Bērnu bibliotēka regulāri apmeklē sava mikrorajona skolas un to bibliotēkas.

Regulāri sniedzam informāciju par plānotajiem tematiskajiem pasākumiem, lietotāju apmācību,

Bērnu žūrijas aktivitātēm, Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļu.

Gada beigās Limbažu Bērnu bibliotēka veido gada pārskatu darbā ar bērniem Limbažu un

Alojas novadu publiskajām bibliotēkām. Tiek sakopoti gan skaitliskie rādītāji, salīdzināti ar

iepriekšējo gadu, analizēti, izdarīti secinājumi. Pēc tam tiek veidota prezentācija, kura tiek

prezentēta LNB BLC.

15

7. Darbinieku tālākizglītība, kvalifikācijas paaugstināšana Mūsu bibliotēkas darbinieki aizvadītajā gadā izmantojuši Latvijas Nacionālās bibliotēkas

Mācību centra kursus, lai paaugstinātu savu kvalifikāciju. Galvenā bibliotekāre

Inese Ezeriņa apguva profesionālās pilnveides 240 akadēmisko stundu programmu

„”Informācijas un bibliotēku zinības pamati”. Pašreiz šajos kursos mācās galvenā bibliotekāre

Velga Griķe.

Cieša sadarbība mūsu bibliotēkai izveidojusies ar UNESKO Latvijas Nacionālo komisiju.

Mūsu bibliotēkas lasīšanas veicināšanas pasākumu organizatore piedalījās Zemgales stāstnieku

festivālā „Gāž podus Rundālē”.

Regulāri piedalāmies Limbažu Galvenās bibliotēkas organizētajos Limbažu un Alojas

publisko un skolu bibliotēku organizētajos semināros. Šajos semināros tiek apspriestas arī

tēmas darbā ar bērniem. Tā Valmieras bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze

Karsa iepazīstināja Limbažu un Alojas novada bibliotekārus par jauno projektu „Sociālā

lasīšana – inovatīvs piedāvājums lasīšanas veicināšanā Valmieras bibliotēkas bērnu

apkalpošanas nodaļā”. Savukārt mūsu bibliotēkas darbinieces iepazīstināja kolēģes ar LNB

BLC projekta „Gribu iet uz bibliotēku” norisi Limbažu un Alojas novada bibliotēkās. Semināra

dalībnieki tika informēti arī par UNESKO LNK organizēto Stāstnieku festivālu „Gāž podus

Rundālē” norisi.

Katru gadu kāds no bibliotēkas darbiniekiem piedalās LNB un LBB rīkotajā Latvijas

bibliotekāru kongresā. Aizvadītajā gadā tas jau bija vienpadsmitais kongress. Kongresa

galvenā tēma „Nākotnes bibliotēkas: neierobežotas iespējas”. Bija iespēja dzirdēt Amerikas

Bibliotekāru biedrības priekšsēdētājas Barbaras Striplingas viedokli par nākotnes bibliotēkām,

gan LNB Stratēģijas nodaļas vadītāja Ulda Zariņa vīzija par Latvijas Nacionālās bibliotēkas

stratēģiju.

Bērnu bibliotēkas darbinieki daudz radošu ideju varēja smelties LNB BLC organizētajā

starptautiskajā konferencē „Pasaule bilžu grāmatā”. Konferences dalībniekiem bija lieliska

iespēja uzzināt par dažādu valstu (beļģu, vācu, šveiciešu) bērnu grāmatu ilustrāciju tapšanas

mākslu.

Limbažu Bērnu bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Ilze Dzintare apmeklēja Bibliotēku

novadpētniecības konferenci Dobeles novada Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā „Pikšās”.

Aizvadītajā gadā Limbažu Galvenā bibliotēka organizēja mācību ekskursiju / pieredzes

braucienu uz Skultes, Saulkrastu, Pabažu bibliotēkām, kā arī Sējas novada bibliotēku.

Neaizmirstams bija brauciens uz LNB novadu dienām. Šajā reizē bija kopības sajūta un

izjūtas, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs var apmeklēt šo mūsu tautas lepnumu, iepazīties ar

mūsu tautas Gaismas pili, kas glabā tik unikālas vērtības.

Mūsu bibliotēkas galvenā bibliotekāre Ilze Dzintare apmeklēja ikgadējo IT drošības

konferenci „Apmācīts un atbildīgs IT/IS lietotājs – mūsu visu drošības pamats”.

Konferencē bija iekļautas ārvalstu un vietējo IT nozares ekspertu prezentācijas par tādām

tēmām kā interneta atvērtības riski, mājas lapu bloķēšanas izaicinājumi, kiberdrošības

kompetenču pilnveide, IT drošības izaicinājumi ES prezidentūras laikā.

16

N.p.k. Laiks, vieta Organizētājs Tēma Stundu

sk.

Dalībnieki

1. 27.02.2014. LGB Limbažu un Alojas novadu

publisko un skolu bibliotēku

darbinieku seminārs

6 G. Beķere

I. Dzintare

2. 02.04.2014. LNB BLC „Pasaule bilžu grāmatā”

Starptautiska konference

8 G.Beķere

3. 4.,18.,24.,28.03;4.04 LGB Limbažu un Alojas novadu

bibliotēku apmeklējumi

G. Bekere

4. 24.04.2014 LGB E-grāmatas – stratēģija,

viedokļi, pieredze

6 G. Beķere

5. 29.04.2014 –

30.04.2014.

LNB Latvijas bibliotekāru

11.kongress „Nākotnes

bibliotēkas – neierobežotas

iespējas”

2 dienas G. Beķere

6. 29.05.2014. LGB Limbažu un Alojas novadu

bibliotēku mācību

ekskursija/pieredzes

brauciens uz Skultes,

Saulkrastu, Pabažu, Sējas

novada bibliotēkā,

8 I. Dzintare

V. Griķe

7. 16.05.2014. LBAB Limbažu un Alojas novadu

13. Grāmatu svētki

Limbažos

G. Beķere

I. Dzintare

I. Ezeriņa

V. Griķe

8. 29.08.2014. LNB Limbažu un Alojas novadu

bibliotēku darbinieku

mācību ekskursija un LNB

atklāšanu

G. Beķere

V. Griķe

9. 08.09.2014. LNB BLC Karnevāla gājiens „Gribu iet

uz bibliotēku”

I. Dzintare

G. Beķere

10. 25.09.2014. LGB Limbažu un Alojas novadu

publisko un skolu bibliotēku

darbinieku seminārs

Visi

darbinieki

11. 26.-28. 09.2014. UNESKO LNK Zemgales stāstnieku

festivāls „Gāž podus

Rundālē”

2 dienas Z. Millere

12. 01.-02.10.2014. LNB Bibliotēku novadpētniecības

konference Dobeles novadā

I. Dzintare

13. 6.-10. 10.2014.

24.11.-28.11.2014.

LNB Mācību

centrs

240 akadēmisko stundu

profesionālās pilnveides

programma”Informācijas un

bibliotēku zinības pamati”

V. Griķe

14. 09.10.2014. Ziemeļu

Ministru

Padome

Ziemeļu Ministru Padomes

biroja Latvijā informatīvā

tikšanās

Z. Millere

15. 16.10.2014. ISACA Konference Apmācīts un

atbildīgs IT/IS lietotājs –

mūsu visu drošības pamats”

I. Dzintare

16. 27.11.2014. LGB, LBB Limbažu un Alojas novadu

publisko un skolu bibliotēku

bibliotekāru seminārs

G. Beķere

I. Dzintare

Z. Millere

17. 12.12.2014. LGB, Lādes

bibliotēka

Limbažu un Alojas novadu

publisko un skolu bibliotēku

bibliotekāru noslēguma

seminārs Lādes bibliotēkā

Visi

darbinieki

17

Darbinieku izglītība

Darbinieki Izglītība(beigšanas gads) Profesionālās izglītības pasākumi 2014.

gadā

Augstākā,

speciālā,

akadēmiskā

Augstākā Studē Vidējā

speciālā

Vidējā LGB

kursi,

semināri

LNB

MC

u.c.

kursi

Sem.,konf.,pieredz

es braucieni

Sk. St. Sk. St. Sk. St.

Direktore

G. Beķere

1978 5 30 5 20

Galvenā

bibliotekāre

Inese

Ezeriņa

2005 1 120

Galvenā

bibliogrāfe

Ilze

Dzintare

2009 4 24 5 30

Galvenā

bibliotekāre

Zeltīte

Millere

2006 2 12 3 22

Galvenā

bibliotekāre

Velga

Griķe

2006 2 12 10 120 3 18

18

8. Bibliotēkas finansiālais nodrošinājums Limbažu Bērnu bibliotēkas pamatbudžets 2014. gadā sastādīja Ls 46609 Eur. No šī budžeta

3418 Eur bija paredzēti grāmatu iegādei, bet periodikas iegādei 830 Eur. Aizvadītajā gadā tika

piešķirti līdzekļi bibliotēkas lasītavas plauktu nomaiņai un novadpētniecības plaukta – sekcijas

iegādei.

Pārējie līdzekļi tika izlietoti pakalpojumu nodrošināšanai, biroja preču iegādei,

komandējumiem, kursu un semināru apmaksai, kā arī darbinieku algām. Darbinieku algas

2014. gadā neizdevās paaugstināt.

Sastādot 2015. gada budžetu Limbažu novada pašvaldība katrai iestādei noteica

kontrolskaitli, kurš nepārsniedza iepriekšējā gada budžetu. Lielākais ieguvums 2015. gadā būs

iespēja iegādāties 4 jaunus datorus darbiniekiem, jo darbinieki strādā ar fiziski un morāli

novecojušiem datoriem.

Bibliotēkas finansiālā nodrošinājuma dinamika 3 gadu laikā

Finansējums 2012. gads Eur 2013.gads Eur 2014. gads Eur Kopējā dinamika

Pašvaldības budžets 43625.25 46926.31 46609.76 - Fonda piešķīrumi 554.92 223.39 126.00 - Maksas pakalpojumi - - - - Sponsorējumi, ziedoj. 219.01 298.70 326.00 +

Finanšu līdzekļi krājuma komplektēšanai

2012. gads 2013. gads 2014.gads Vērtējums

Lietotāji 1031 1157 1147 - Finansējums

krājuma

komplektēšanai

3907.21 4057.46 3418.00 -

Līdzekļi krājuma

komplektēšanai

uz 1 lietotāju

3.78 3.47 2.97 -

Līdzekļi krājuma

komplektēšanai

uz 1 lietotāju

pašvaldībā

0.25 0.24 0.24

19

Lasīšanas veicināšanas pasākumi 2014.gadā

N.p.k Pasākumu veids Skaits Tai skaitā Apmeklējums

1. Lielās (tematiskās) izstādes 23 Pasaku māmuļai Margaritai

Stārastei – 100

Jauno grāmatu izstādes (12 -

katru mēnesi)

Gudrais no mirkļiem

mūžību kaļ (V.Plūdonis)

H.K.Andersena pasaciņa

ciemos nāk

Ievas Samauskas grāmatu

izstāde

Mazliet siltuma, mazliet

mīlestības Mārai Cielēnai –

60

1. septembrisZinību dienā -

“Vai gribam zināt

daudz?Nē, gribam zināt

Visu!”

Dzejas mēnesim veltīta

tematiska literatūras izstāde „

Dzeja pievelk”

Skolotāju dienā : Skolotāj,

sirds tava kā rudens, ar kaijas

kliedzienu dzīvu”

Sārtām kļavlapu pleznām

rudens jau čāpo...(A.Goba)

Mūsu Latvijai!

Svētki nāca svētījami

881

2. Plauktu izstādes 23 1991.gada vēsturiskais

janvāris: Barikāžu laiks

mēneša jaunākā nozaru

literatūra (12)

Grāmatu izstāde

„Svecītei ir sava liesmiņa...”

Pāršķirstot novada

vēstures lappuses

Vispasaules drošāka

interneta diena

E-prasmju nedēļa

Latvijā

Pasaules ūdens diena –

ūdens dzīvībai

Māras diena – no

ziemas miega mostas

dzīvnieki un kukaiņi

20

2.aprīlis – Starptautiskā

bērnu grāmatu diena

Lieldienas – saules un

dzīvības svētki

Konkursa “Kā

atmodināt Saulcerīti?”

dalībnieku(Limbažu un

Alojas novadu skolēnu)

radošo literāro darbu izstāde

Rudens Saulgrieži

Mārtiņos

380

3. Mākslas izstādes 7 Artura Auzera dabas

gleznas

Astras Tomsones „Ejam

cauri pilsētai”

Astras Tomsones „Ieskaties

vasarai acīs”

Limbažu fotokluba

dalībnieka Ziedoņa Siliņa

fotoizstāde “Vasaras

pagarināšana”(okt.-dec.)

Limbažnieces Anitas Ozolas

fotoizstāde “Pastaiga

rudenī”(okt.-nov.)

245

4. Citas izstādes 7 Limbažnieka A.Vītola pīto

grozu izstāde

Lilijas Vinogradovas Lelles

un peles

novadnieces Astras

Tomsones gleznu

krustdūrienu tehnikā izstāde

„Caur rudeni auļos…”(sept.-

okt.)

Olgas Šišļaņikovas

izšuvumu – gleznu izstāde

“Latviešu spēka zīmes

2014”(no okt.- dec.)

Limbažnieka, sveču

darinātāja Edgara Zeidmaņa

bišu vaska sveču izstāde “

Ziemassvētku dāvanas

lieliem un maziem ”

399

5. Bibliotekārās stundas 12 Pirmsskolēniem -

Iepazīsim bibliotēku

Pirmsskolas

pedagogiem – bibliotekārie

pakalpojumi

Meklēsim

21

tautasdziesmas par ģimeni

Drošība internetā

275

6. Grāmatu svētki 1 13. Limbažu un Alojas novadu

grāmatu svētki Limbažos

150

7. Tematiskās un literārās

pēcpusdienas

VKKF literārās tikšanās

projektā “Satiekamies

bibliotēkā!” 6. kārtā

Ziemeļvalstu bibliotēku

nedēļas lasījumi

Ģimenes filmu

pēcpusdiena

9 G.Ignata grāmatas

atvēršana

Bērnu un jauniešu

žūrijas

ekspertu tikšanās

Monētu dienas Latvijā

Tikšanās ar rakstnieci

Ievu Samausku

Tikšanās ar mākslinieci

Indru Sproģi

Tikšanās ar mākslinieci

un rakstnieci Anitu Jansoni

– Zirnīti. Tikšanās reizē

atvērām autores grāmatu

„Ķūķis kopā ar Lāčplēsi

apceļo Latviju”

Tikšanās ar rakstnieku

Juri Zvirgzdiņu„No Rīgas

līdz Rīgai : Tobiass un

Tama lielajā Eiropas

Bibliotēku ceļojumā” autoru

ZBN “Troļļi

Ziemeļos”- Briesmonīšu

trača lasījums

“Ģimenes filmu

pēcpusdiena”: Nāc un

skaties jaunākās multfilmas

( loterija, izloze un citi

pārsteigumi! Pasākumu

organizē LBB kopā ar

VIASAT

651

8. UNESCO LNK akcijas

un Stāstu pēcpusdienas

UNESCO mantojuma

nedēļa

Patriotiskās nedēļas

sarīkojumi

7 UNESCO LNK

Dzimtās valodas diena par

Stendera ābeci

Ūdens dzīvībai

UNESCO nedēļa

Radošuma nedēļa

Baltijas ceļa stāsti

Latvijas svētuma zīmes

Vēsturnieka Edvīna

Šņores vizīte Limbažu novada

ģimnāzijā (14.11.2014)

389

9. Cikls „Novadnieku vēsturisko

atmiņu stāsti”

4 Limbažnieki – Atmodas

laika liecinieki. I.Šteinberga

115

22

un M.Hanis atmiņu

stāstījums

Par dzīvi trimdā. Stāsta

novadniece A.Tomsone

Saruna ar Latvijas

polti.respresēto apvien.

Limbažu.vad. R.Garklāvu

10. Lasījumi 4 Skaļās lasīšanas stundas 24

11. Krustvārdu mīklas 1 Ceļojums kopā ar M.Stārasti

12. Karnevāls 1

8.septembrī Rīgā karnevāla

„Gribu iet uz bibliotēku”

gājiens (uz LNB), kurā

piedalās arī Limbažu Bērnu

bibliotēka kopā ar saviem

radošā literārā konkursa

uzvarētājiem (no Limbažu un

Alojas novadu skolām)

60

13. Mazā burtiņa skola 21 Literāra nodarbība par

Margaritu Stārasti

794

14.

“Mazā pūčulēnu skola”

trīsgadīgajiem limbažniekiem

(LNB AB projekts “Grāmatu

starts”)

1

1. nodarbība “Iepazīsti

bibliotēku”

45

15. Pasaku rīti 2 Rudens pasaku rīti (PII

Buratīno un Spārītes bērnu

grupas)

66

16. Konkursi, spēles, viktorīnas 21 Par M.Stārasti un viņas

daiļradi (viktorīnas pēc

katras lit.nodarbības)

Konkurss „Monētu dienas

bibliotēkās”

17. Radošās darbnīcas 2 Masku gatavošanas darbnīca

karnevālam „Gribu iet uz

bibliotēku”;

Radošā darbnīca filcēšanā

49

18. Foto klubiņš 4 LIMBAŽU FOTOKLUBA

biedru tikšanās un nodarbība

48

19. Vācu valodas klubiņš

„Deutscher Stammtisch”

3

Deutsches Stammtiech

38

20. Akcijas 3 Dalība akcijas „Gaismas ceļš”

Grāmatu draugu ķēdē

(18.01.2014.);

Dalība Ekoskolu Globālās

Rīcības dienās(kopā ar

23

Limbažu 3.vsk.);

Latvisko spēka zīmju

iedegšana (Lāčplēša dienā)

bibliotēkas ārējā teritorijā

35

21. Metodiskais darbs 3

Alojas un Limbažu novada

bibliotekāru seminārs;

Pieredze darbā ar bērniem (2

prezentācijas )Alojas un

Limbažu novada bibliotekāru

seminārā 27.11.2014.

96

Kopā: 159 4740

24

8. Bibliotēkas publicitāte un darbs ar sabiedrību

Bibliotēkas tēla veidošana, informācijas resursu popularizēšanas pasākumi

2014. gadā Limbažu Bērnu bibliotēkas kolektīvs turpināja piedalīties dažādos lasīšanas

veicināšanas pasākumos, valsts mēroga izsludinātajos projektos, kas tika organizēti gan

Limbažu novadā, gan visā Latvijā, rosinājām lasītājus piedalīties arī mūsu bibliotēkā rīkotajos

pasākumos.

Atskaites periodā noorganizēti 87 tematiskie pasākumi (literārās tikšanās, pasaku rīti,

mazā burtiņa skola, mazo pūčulēnu skola, skaļās lasīšanas stundas, radošās darbnīcas, citi

literārie lasījumi, Grāmatu svētki, Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa, ģimenes filmu pēspusdienas,

krustvārdu mīklu minēšanas, viktorīnas, u.c.) ar kopējo apmeklējumu 2835 (detalizētu

uzskaitījumu sk. tabulā : Lasīšanas veicināšanas pasākumi 2014.).

Iekārtotas 60 izstādes (literārās, jauno grāmatu, literāri tematiskās, plauktu,

informatīvās, mākslas, foto, novadnieku amatniecības darbu izstādes) gan bibliotēkas lasītavā,

gan abonementā. Izstādes skatījuši ~ 1905 interesenti.

Izstāžu un pasākumu kopējais apmeklējums sastāda 4740.

Noorganizētas 12 bibliotekārās stundas dažādu vecuma grupu audzēkņiem.

2014. gadā bibliotēka iesaistījās 5 valstiska mēroga sadarbības projektos, 3 no tiem

turpinājās, 2 tika uzsākti no jauna (sk. sadaļā Projektizstrāde). Tie visi veicināja lasīšanas un

stāstīšanas tradīciju turpinājumu, ar jaunām un inovatīvām idejām piesaistot jaunus lasītājus.

2014. gads iezīmēja vēsturē mūsu sabiedrībā tik ilgi gaidīto un profesionālajā sfērā tik

nozīmīgo un saviļņojošo notikumu „Gaismas ceļa” akciju 18. janvārī – Lielo Grāmatu

Draugu ķēdi un 29. augustā atklāto mūsu Gaismas pili – jauno Latvijas Nacionālo

bibliotēku, kā arī 8. septembra LNB rīkoto karnevāla gājienu „Gribu iet uz bibliotēku”!

Ieskats nozīmīgākajās bibliotēkas aktivitātēs.

13. Grāmatu svētki šoreiz notika pie mums Limbažos (16.05.2014.)

Limbažu ģimnāzijas, sākumskolas, Limbažu 3. vidusskolas un topošās

Limbažu Galvenās bibliotēkas telpās. Bērnu bibliotēkas darbinieki ņēma aktīvu dalību, gan iesakot, gan pēc tam

sadarbojoties ar dažādu vecuma grupu skolēnu iesaistīšanu pasākumos. Ļoti

interesants bija pasākums ar Ingmāru Līdaku. Viņš ne tikai stāstīja un prezentēja savu jauno

25

grāmatu “Zoodārzs manā pagalmā”, bet arī demonstrēja vairākus videomateriālus par to, kas

notiek viņa pagalmā pavasarī, kā mostas daba, un tai līdz putni un citas dzīvās radības.

Vairākus video viņš atļāva izmantot bibliotēkai savos pasākumos, ko arī mēs darījām, rudens

stāstu rītos, kopā ar mazajiem lasītājiem no PII Spārīte un Burantīno. Savas dzejas grāmatas

prezentēja jaunā dzejniece, bibliotekāre Iveta Skapste no Ventspils. Bērni aktīvi rosījās

radošajās darbnīcās - gatavoja grāmatzīmes, grāmatu tārpiņu, minēja krustvārdu mīklas. Kopā

ar dzejnieci Maiju Laukmani un mākslinieci Maldu Zīlnieci mazie iemācījās no papīra izveidot

tupelītes. Tā saucās “Tupelīšu balle”.

Vēl bērnu programmā Gundega Sēja, grāmatas “Kā es ar opi braucu Latviju lūkoties”

autore pastāstīja par savas grāmatas radīšanas procesu. “Aizraujošie piedzīvojumi Noljāras

kristālu pasaulē” tika risināti sarunā ar jauno rakstnieku Vivo.

Programmu “Esi drošs, stiprs, izveicīgs!” skolēniem piedāvāja Zemessardzes 27.

bataljona Limbažu jaunsardzes vienība, ar ekipējuma un tehnikas demonstrēšanu, prezentāciju,

sacensībām.

Jauniešu auditorijai ļoti iedvesmojoša likās “Lielās iedvesmas grāmatas” autores

Gundegas Skudriņas enerģijas deva un praktiskie padomi pasākumu organizēšanā. Pēc

pasākuma jaunieši saņēma ne tikai autogrāfus, bet arī privātās sarunās vēlējās gūt Gundegas

padomu.

Tik pat aizraujošs bija Limbažu dzīvnieku draugu biedrības rīkotais pasākums, kas ļāva

iepazīt skolotu suņu meistarību un draudzīgumu. Interesanta un aizraujoša veidojās saruna ar

novadnieku, sporta žurnālistu, fotogrāfu un uzņēmēju Armandu Puči. Viņš atsauca atmiņā

Limbažu 1. vidusskolā pavadīto laiku un asprātīgi atbildēja uz klausītāju jautājumiem.

Pustdienās visi varēja nobaudīt “Maģisko gudrības zupu”.

Iedvesmojošs bija Grāmatu svētku noslēguma pasākums dziesmās un sarunās ar aktrisi

Ilonu Balodi un mūziķi Rolandu Ūdri. Viņi iepazīstināja ar raibo pieredzi un izdzīvošanas

skolu garajā ceļojuma maršrutā Rīga - Pekina, ko I. Balode aprakstījusi arī savā grāmatā.

2014. gadā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) Literatūras nozares finansiālo

atbalstu tika realizēts Limbažu Bērnu bibliotēkas literārais projekts „Satiekamies

bibliotēkā!” 6. kārtā (laika posmā no 15. marta līdz 15. decembrim).

VKKF atbalstīto pasākumu ciklu „Satiekamies bibliotēkā!” ceram turpināt arī nākošajā

gadā. Projekta ietvaros notika 4 literārās tikšanās un sarunas ar literātiem, lai veicinātu

skolēnu lasītprasmi un popularizētu latviešu oriģinālliteratūru. Tikšanās pasākumus apmeklēja

356 skolēni kopā ar saviem pedagogiem.

Aprīlī Limbažu Bērnu bibliotēkā ciemojās rakstniece Ieva Samauska , stāstot par savu

literāro daiļradi, aicināja bērnus vairāk lasīt.

Maijā māksliniece Indra Sproģe dalījās ar skolēniem stāstā par grāmatu ilustrēšanu, un

palīdzēja veidot maskas karnevāla gājienam „Gribu iet uz bibliotēku”, kas notika 08.09.2014.

LNB Rīgā.

Septembrī grāmatu ilustratore, rakstniece Anita Jansone-Zirnīte iesaistīja turpat 180

skolēnus no Limbažu, Lādezera, Vidrižu skolām, savas ilustrētās un sarakstītās grāmatas par

Ķūķi stāstos, kas bērniem vēl tuvāk lika iepazīt skaisto Latvijas dabu, Burtnieku ezera

brīnumus. Bērni uzdeva jautājumus, iesaistījās viktorīnā, zīmējot Ķūķi, saņemot mazas

veicināšanas balvas no pašas autores.

26

Oktobrī rakstnieks Juris Zvirgzdiņš stāstīja skolēniem par savām jaunākajām

grāmatām. Kopā atvērām Ingunas Cepītes un Jura Zvirgzdiņa jauno grāmatu “No Rīgas līdz

Rīgai : Tobiass un Tama lielajā Eiropas bibliotēku ceļojumā”. Limbažu 3. vidusskolas (7.-

8.kl.), Umurgas pamatskolas un Katvaru speciālās internātpamatskolas skolēni un pedagogi

tika iesaistīti autora izdomāto varoņu ceļojumā pa pasaules lielākajām bibliotēkām, lai laikā

paspētu uz Gaismas pils atvēršanu Latvijā. Uz jautājumu par savu mīļāko bērnības grāmatu,

viesis atbildēja, ka tā esot pasaku grāmata par brālīti Trusīti, kas uzvarējis lauvu, bet šobrīd

viņam patīkot Hannu Mekeles grāmata “Zirgs, kurš pazaudēja brilles”.

Turpinājām tradīciju piedalīties LNB BLC ilggadējā projektā „Bērnu, jauniešu un

vecāku žūrijā”, iesaistot esošos ekspertus un ieinteresējot jaunus. Interesi jau otro gadu

izraisīja jaunums – vecāku žūrija. Šogad lielāko ekspertu skaitu nodrošina sākumskolu

skolnieki. Saņemot jauno grāmatu kolekciju, par to informējām novadu laikrakstā „Auseklis”

īsziņās un rakstos, un mūsu bibliotēkas interneta vietnē, izvietojām plakātus skolās un

pirmsskolas izglītības iestādēs. Sadarbojoties ar skolu latviešu valodas un literatūras

skolotājiem un klašu audzinātājiem, rosinājām pārrunāt un analizēt izlasīto, veidot diskusiju

grupas, gatavojoties noslēguma pasākumam. Aicinājām skolotājus stimulēt čaklākos

lasītājus ar labu atzīmi literatūrā. Limbažu sākumskolā šogad otro reizi bija pašiem sava Bērnu

žūrija, jo galvenais jau ir iesaistīt bērnus pašā lasīšanas procesā. Brīžiem pat pietrūka grāmatu

eksemplāru un bija jāveido rindas, lai šis lasīšanas maratons varētu veiksmīgi turpināties.

Turpinājām sadarbību ar pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēm. Katru mēnesi

plānojām literārās nodarbības vecāko un sagatavošanas grupu audzēkņiem „Mazā burtiņa

skolā”. Kopā ar Limbažu 3. Pirmsskolas izglītības iestādes „Spārīte” metodiķi Ramonu Penku

sastādījām darba plānu, saskaņojot to ar Pirmsskolas izglītības programmu. Katram mēnesim

izvēlējāmies tēmu, saistītu ar aktuāliem notikumiem dabā, valstī, literātu un mākslinieku

27

jubilejām. Nodarbības veidojām kopā ar pirmsskolas skolotājām, darbojāmies ar rotaļlietām,

roku lellēm, gājām rotaļās, dziedājām, klausījāmies mūziku, skatījāmies video un DVD filmas.

Februārī visās Limbažu pirmsskolas izglītības iestādēs (PII) svinēja Margaritas

Stārastes mēnesi, tādēļ arī mēs rīkojām izstādes, pasaku rītus un pēcpusdienas. Šogad šie

pasākumi bija pavisam īpaši, jo mūsu pasaku vecmāmiņai apritēja apaļi - 100 gadi! Par godu

šim īpašajam notikumam mūsu bibliotēkas lasītavas bibliogrāfe Ilze Dzintare bija izveidojusi

uzrunājošu prezentāciju – stāstu par mākslinieces dzīvi un daiļradi, bērnus iesaistot atraktīvā

diskusijā, viktorīnās un citās aktivitātēs. Uz šiem pasākumiem visu mēnesi bija milzīga

atsaucība no gandrīz visām Limbažu pilsētas un pat novada PII un sākumskolām.

Maijā stāstījām „Bibliomobiļa stāstus” – tā bija iepazīšanās ar jaunākajām grāmatām,

kas veselu mēnesi ceļoja no vienas grupiņas uz otru. Katru nedēļu bērni gatavoja pārskatu par

izlasīto – zīmējumus, aplikācijas, veidojumus un mēneša beigās tikāmies kopīgā pasākumā, kur

katra grupiņa prezentēja savu Lasīšanas maratona veikumu. Neizpalika arī skaļās lasīšanas

stundas. Bibliotēkas Spēļu zonā visi domātgribētāji brīvajos brīžos vienmēr var minēt pa kādai

krustvārdu mīklai, kas jau daudzu gadu garumā izveidojusies par mūsu mazo lasītāju iemīļotu

tradīciju. Šīs mīklas veidojam paši bibliotekāri, skolotāji, mūsu bibliotēkas atbalstītāji, lielie

lasītāji.

Septembris atnāca ar tradicionālajām Dzejas dienām un „Rudens pasaku rītiem”, kā

arī pirmo iepazīšanos ar bibliotēku un jaunajām grāmatiņām. Pie mums viesojās un bērnus ar

savu dzeju, stāstiem un dziesmām priecēja novadniece Anita Ozola. Bērniem īpaši patika

sagatavotie videosižeti par skaisto Latvijas dabu un tajā mītošajiem dzīvnieciņiem.

Pateicoties „Mazā burtiņa skolas” nodarbībām, mūsu sadarbība ar pilsētas pirmsskolas

izglītības iestādēm ar katru gadu attīstās un pilnveidojas. Izlasot informāciju mūsu bibliotēkas

interneta vietnē vai laikrakstā „Auseklis”, diezgan regulāri bibliotēku apmeklē bērni arī no

pārējām pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēm un mājām (tie bērni, kas neapmeklē PII).

Šogad īpašu noskaņu radīja Patriotiskās nedēļas sarīkojumi, gan ar literāri muzikālo

daļu PII Spārītes bērniem, Limbažu Mūzikas skolas audzēkņu sniegumu, bibliotekāru

stāstījumu par Latvijas svētuma zīmēm, gan arī ar skaisto savas ēkas izgaismošanu Lāčplēša

dienā : vakarā katra iestāde mājas pagalmā izlika savu Latvju Spēka zīmi, mēs – bibliotēka,

gaismu un svētību tumšajā vakarā sējām ar Jumīša zīmi. Visi Limbaži bija izgaismoti, tas

tiešām bija skaists vietējais Gaismas projekts, kura idejas autore ir Limbažu novada

pašvaldības kultūras nodaļas vadītāja Mārīte Saulīte.

Ziemeļu bibliotēku nedēļā jau divpadsmito reizi (no 2003. gada) kopā ar

lasītājiem iededzām sveces Rītausmas stundās, iepazināmies ar Tūves Jansones ilustrētajām un

sarakstītajām grāmatām par muminiem. T. Jansonei tāpat kā mūsu M.Stārastei apritēja apaļi

100! Šī gada tēma bija ļoti pateicīga - „Troļļi Ziemeļos”. Bērniem stāstījām par Tūvi Jansoni,

rādījām viņas grāmatu daudzveidību, kopā lasījām „Briesmonīšu traci” , kas bija gana

28

audzinošs, jo ļoti atgādināja mūsu bērnus ikdienā. Noslēgumā parādot vairākus videosižetus

(gan norvēģu, gan somu) par negantajiem ziemeļu meža gariem - troļļiem, tie bērnos izraisīja

īpašu sajūsmu un prieku. Pasākumiem beidzoties, mazie skatītāji kā ciema kukuli saņēma

gardu konfekti un grāmatzīmīti ar bibliotēkas darba laiku, lai būtu, ko ielikt savās grāmatiņās,

kā atgādinājumu, lai ātrāk mazie lasītāji sāktu lasīt, un vienmēr nāktu pie mums ciemos.

Jāmin, ka pēdējos gados pat vismazākajiem bērniem ir savs priekšstats par ziemeļu

zemēm – daudziem tēvi, brāļi un citi tuvi cilvēki strādā Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Dānijā,

pat Islandē un Grenlandē. Bērni jau diezgan daudz ir dzirdējuši par šo valstu dabu, daži pat

paši tās apmeklējuši, tāpēc ar katru gadu šis sarunas par Ziemeļu zemēm kļūst aizvien

saturīgākas un interesi rosinošas.

Šogad LBB lasītavā noorganizējām vairākas interesantas radošās darbnīcas. Pavasarī

(maijā) māksliniece Indra Sproģe un Limbažu Mākslas skolas pedagoģe Anita Dzelme mācīja

skolēniem īpašu masku veidošanas tehniku.

Savukārt, rudenī (oktobrī) aizsākām filcēšanas radošo darbnīcu (vadīja novadniece

Indra Ozola), ar domu to jau nopietnāk un padziļinātāk turpināt nākošajā gadā, ja izdosies

atrast finansējumu, pat izveidot Mazo filcēšanas skoliņu.

29

Oktobrī jau ceturto reizi UNESCO Latvijas Nacionālā komisija organizēja UNESCO

mantojuma nedēļu, kuras laikā plašāk popularizēja savas aktivitātes nemateriālā kultūras

mantojuma saglabāšanā. Šogad lielākās aktivitātes bija veltītas projektam „Baltijas ceļa

stāsti!” Mūsu bibliotēka kopā ar sadarbības partneri – Limbažu 3. vidusskolu, skolotāju Daigu

Rudzīti un 12. klases audzēkņiem rezumēja paveikto atmiņu stāstu stundā „Paaudžu sarunas

par Baltijas ceļu” : ierakstītās intervijas no Baltijas ceļa aculiecinieku stāstītā, kas vēlāk tika

apkopotas un nosūtītas UNESCO LNK pārstāvniecībai (Rīgā) ierakstīšanai kopējā stāstu

kolekcijā. Kā balvu par ieguldījumu, skolotājai D.Rudzītei tika dāvāta iespēja piedalīties

projekta „Baltijas ceļa stāsti” svinīgajā noslēguma pasākumā Latvijas Nacionālajā vēstures

muzejā.

Ar tradīcijām un to pārmantojamību un darbību UNESCO LNK tīklā „Stāstu

bibliotēkas” sasaucas arī jaunākais pasākumu cikls mūsu bibliotēkā „Novadnieku vēsturisko

atmiņu stāsti”. Šīs idejas autore un cikla realizētāja ir LBB bibliogrāfe Ilze Dzintare. Cikla

ietvaros apzināti daudzi limbažnieki ar interesantiem dzīvesstāstiem, kas bija gatavi tajos

dalīties, šajā rudenī tikāmies ar Astru Tomsoni, Margrietu Hanis, Imantu Šteinbergu, represēto

apvienības Limbažu nodaļas vadītāju Ritu Garklāvu (sk.pielik.).

Turpinot dalību UNESCO LNK organizētajā projektā „Stāstu bibliotēkas”, turpinājām

dalīties atmiņās un pieredzē. Šogad jau mēs daudz drošāk organizējām stāstīšanas pasākumus.

Bieži vien visinteresantākie izvērsās spontānie stāstīšanas brīži, kad kāda lieta vai notikums

pati radīja stāstītāju. Projekta mērķis ir vienot dažādu paaudžu cilvēkus, atdzīvinot stāstīšanas

tradīciju paaudžu starpā, kā arī pilnveidot ikviena valodas kompetenci un sociālās prasmes

klausīšanās un stāstīšanas procesā. Projektā ir iecerēts attīstīt stāstīšanas pasākumu

30

organizēšanu bibliotēkās, šādi dodot ieguldījumu arī bibliotēku sociālās lomas paplašināšanā

sabiedrībā. Šo darbu turpināsim arī nākošajos gados, darbojoties projektā „Stāstu bibliotēkas”.

Limbažu Bērnu bibliotēkas galvenā bibliotekāre Zeltīte Millere šogad piedalījās 3.

Zemgales stāstnieku festivālā „Gāž podus Rundālē. Tas notika no 26.-28. septembrim

Rundāles novada Saulainē, kur bija iespēja klausīties, stāstīt un dalīties pieredzē ar

stāstniekiem no Kurzemes, Zemgales, Latgales un Vidzemes.

Mazs ieskats (2 slaidi) no izveidotās prezentācijas par dalību festivālā, ar kuru

Z.Millere uzstājās Limbažu Galvenās bibliotēkas organizētajā Limbažu un Alojas novadu

bibliotekāru darba seminārā (27.11.2014.), stāstot par metodisko darbu ar bērniem.

3.Zemgales st3.Zemgales stāāstnieku festivstnieku festivāālsls

““GGāžāž podus Rundpodus Rundāāllēē””26.26.-- 28.09.2014.28.09.2014.

FestivFestivāāla viens no mla viens no mēērrķķiem iem –– ststāāststīīššanas anas

tradtradīīciju attciju attīīststīīššana Zemgalana Zemgalēē;;

Ikviens dalIkviens dalīībnieks bija aicinbnieks bija aicināāts sagatavot ts sagatavot ––

Vienu pasakuVienu pasaku vai teiku par kvai teiku par kāādu vietu du vietu

ZemgalZemgalēē..

Vienu atmiVienu atmiņņu stu stāāstustu no savas jaunno savas jaunīības;bas;

Vienu stVienu stāāstu par podiem, podniecstu par podiem, podniecīību, ceplibu, cepli(vakar(vakarēēššanai pie Cepanai pie Cepļļa);a);

Vienu Vienu uztuztāāššananāāss ststāāstustu (l(līīdz 3min) dz 3min) par un ap par un ap

kkāāpostiempostiem, lai uzst, lai uzstāātos Ktos Kāāpostu svpostu svēētkos tkos

SvitenSvitenēē..

3.Zemgales stāstnieku festivāls

“Gāž podus Rundālē”26.- 28.09.2014.

Tika izveidota arTika izveidota arīī sava sava KaucmindesKaucmindes

skaistskaistāā, balt, baltāā skolas rozeskolas roze

Attēlā : festivāla dalībnieces (Z.Millere – otrajā rindā, otrā no kreisās).

31

26. novembrī pie mums notika LNB atbalsta biedrības izsludinātā projekta „Grāmatu

starts” 1. nodarbība : „Mazo Pūčulēnu skolas” 45 mazie 3 gadīgie skolnieki iepazinās ar

bibliotēku. Bibliotēkas vadītāja Gunta Beķere pastāstīja par pašu projekta ieceri. Darbinieces

Ilze un Zeltīte sagaidīja mazos pūčulēnus ar stāstu par jaunākajām, tieši viņiem domātajām

grāmatiņām : lasāmajām, skatāmajām un klausāmajām, kā arī spēlēm, viena no tām, speciāli

šī projekta ietvaros darināta saliekama, ļoti krāsaina ģeometriska rotaļlieta, kā arī krāsains koka

grāmatu tārpiņš. Pēc stāstījuma bērni kopā ar vecākiem noskatījās videofilmiņu „Zaķīšu

pirtiņa”. Par pirmo nodarbību ikviens mazais skolnieciņš saņēma dāvanā krāsojamo grāmatiņu

ar bibliotēkas izveidoto „Pūčulēnu skolas” grāmatzīmīti, kā arī varēja uzkavēties, paspēlēties

un aprast ar bibliotēkas vidi. Skoliņa turpināsies nākamajā gadā, protams, ar mājas uzdevumu :

atnest uz 2. nodarbību savu mīļāko spēli vai grāmatu.

10. decembrī Limbažu Bērnu bibliotēka kopā ar

Viasat pārstāvi Milenu Temni noorganizēja radošu un

inovatīvu pasākumu bērniem un viņu vecākiem –

Ģimenes filmu pēcpusdienu, kā dāvanu pirms

Ziemassvētkiem. Atsaucība bija ļoti liela, mūsu ne

pārāk lielajā spēļu zonā un abonementā sanāca ap 80

bērnu un 20 vecāku un skolotāju. Vispirms bērni uz

modernā LED TV ekrāna varēja noskatīties vairākas

modernās multenes, tai pat laikā baudot suliņas un

popkornus, kā īstā kinoteātrī, savukārt, viņu vecāki

varēja palasīt grāmatas, atpūsties un priecāties līdz ar

savām atvasēm. Filmu starplaikos Milena noorganizēja

ātrās viktorīnas, balviņu saņēma ikviens no bērniem, bet

noslēgumā pa pārsteiguma loterijai, pēc izlozes

taloniem, tika arī vecākiem. Filmu pēcpusdiena bija tik vitāla, ka bērni pēc vairāku stundu

nodarbes bija jau noguruši un ģimenes filmu skatīšanos kopā ar vecākiem nācās atlikt uz citu

reizi. Pasākums bija gana dzīvīgs un interesants, par dāsno piedāvājumu paldies Milenai

Temnei un Viasat par košajām afišām. Tas bija jauks pārsteigums mums visiem!

Secinājums ir viens, mūsdienās bibliotēku piedāvājumam ir jābūt pietiekami

inovatīvam un uzrunājošam, lai piesaistītu un izglītotu savu auditoriju, lai veicinātu sava tēla

veidošanu, attīstību un sadarbību.

Visu gadu bibliotēkā tās lasītāji un apmeklētāji varēja iepazīties ar dažādām izstādēm,

kas veltītas literātu jubilejām un daiļradei, aktuāliem notikumiem Latvijā un pasaulē, veidojām

tematiskas grāmatu, mākslas, foto un novadnieku amatniecības darbu izstādes (detalizētāku

uzskaitījumu sk. tabulā - izstādes : Lasīšanas veicināšanas pasākumi 2014).

32

Šogad, no septembra mēneša mums ir jauns sadarbības partneris : Limbažu fotoklubs.

Katra mēneša trešajā sestdienā bibliotēkas lasītavā notiek fotokluba apmācības un nodarbības.

Esam vienojušies, ka fotokluba biedri regulāri, vismaz reizi ceturksnī, bibliotēkas lasītavā

iekārto fotoizstādi. No novembra mēneša mūsu mazos un lielos lasītājus priecēja brīnišķīga

dabas objektu fotoizstāde „Vasaras pagarināšana”, tās autors – fotokluba biedrs Ziedonis

Siliņš, fotoamatieris ar 42 gadu stāžu.

Bibliotēkas lasītavā un abonementā regulāri tiek izliktas ne vien grāmatu, bet arī

mākslas un dažādu novadnieku vaļasprieku, amatniecības darinājumu izstādes. Tā kā

2014. gads bija Zirga gads, ar rudenīgu noskaņu mūs priecēja novadnieces, bibliotēkas

pasākumu un aktivitāšu atbalstītājas, krustvārdu mīklu veidotājas Astras Tomsones

krustdūrienu tehnikā izšūto gleznu (zirgu) izstāde. Astra šogad bibliotēkai arī dāvinājusi

vairākus desmitus sējumu vērtīgu grāmatu no sava personīgā krājuma, kā, piem.: Zelta

uzvedības grāmatu un citus bibliogrāfiskus retumus. Pateicamies par to!

Novembrī/ decembrī LBB abonementā mūsu lasītājus priecēja bibliotekāres, skultietes

Olgas Šišļaņikovas izonīttehnikā izšūtās latviešu Spēka zīmes - 2014. Izšūta bija pat Latvijas

karte (kontūrā).

Savukārt, decembrī lasītavā mūsu lasītāji un apmeklētāji varēja baudīt limbažnieka

Edgara Zeidmaņa lieto bišu vaska sveču izstādi un tās aromu, ar vairāk kā 35 dažādu formu

lējumiem (ziedi, dzīvnieki, bites, trauki utt.).

Regulāri mūsu bibliotēkas pasākumi tiek aprakstīti vietējā novada laikrakstā

„Auseklis”, veidoti sižeti vietējā TV, kas vēlāk tiek ierakstīti datu nesējā (CD), kā paliekoša

vērtība mūsu novadpētniecības krājumam.

Detalizētāk par visiem pasākumiem un aktivitātēm sk. mūsu bibliotēkas mājas lapā :

www.limbazuberni.lv Pie mums gaidīts ir ikviens, ar savu piedalīšanos, idejām

33

9.Projektizstrāde

2014. gadā Limbažu Bērnu bibliotēka piedalījās Valsts Kultūrkapitāla fonda, LNB

Bērnu literatūras centra “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas”, LNB Atbalsta biedrības “Grāmatu

starts”, LNB “Gribu iet uz bibliotēku!” projektos, kā arī UNESCO LNK “Stāstu bibliotēkas”

aktivitātēs.

Valsts Kultūrkapitāla fonda Literatūras nozares projektu konkursā 2014. gadā tika

atbalstīts un realizēts Limbažu Bērnu bibliotēkas (Limbažu novada pašvaldības) projekts

„Satiekamies bibliotēkā!” 6. kārtā. Projekta ietvaros notika četras tikšanās ar literātiem Ievu

Samausku, Juri Zvirgzdiņu un grāmatu māksliniecēm Indru Sproģi un Anitu Jansoni-Zirnīti.

Vienpadsmito gadu pēc kārtas piedalījāmies un guvām atbalstu Latvijas Nacionālās

bibliotēkas Bērnu literatūras centra izsludinātajā projektu konkursā „Bērnu žūrija”.

Grāmatas tika piekomplektētas arī no budžeta līdzekļiem, lai visiem lasītājiem četrās vecuma

grupās pietiktu lasāmā. Katrs lasītājs izlasīja un novērtēja vismaz četras grāmatas. Šis projekts

ir ļoti nozīmīgs lasīšanas veicināšanā, jo iesaka un dod iespēju izlasīt un izvērtēt jaunākās un

interesantākās latviešu valodā izdotās bērnu un jauniešu grāmatas. Šogad turpinājās arī

pieaugušo iesaistīšana Vecāku žūrijā.

Iesaistīšanās projektos dod ne tikai materiālu ieguvumu, bet arī palielina aktīvo

bibliotēkas pakalpojumu lietotāju skaitu un palīdz informēt sabiedrību par bibliotēkas

piedāvātajiem pakalpojumiem. Tas dod iespēju gan bibliotekāriem, gan bibliotēkas lietotājiem

uzzināt daudz jauna, pilnveidot un attīstīt sevi.

Šogad vēl iesaistījāmies un divos Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB)

izsludinātajos projektos – „Gribu iet uz bibliotēku!” un „Grāmatu starts” (mazajiem

trīsgadniekiem), to veicināja LNB Atbalsta biedrība.

Turpinājām dalību UNESCO LNK ierosinātajā projektā „Stāstu bibliotēkas”. Šogad

UNESCO Mantojuma nedēļā iesaistījāmies “Baltijas ceļa stāstos”. Kopā ar Limbažu 3

vidusskolas 12. klases audzēkņiem piedalījāmies atklātajā stundā kopā ar Baltijas ceļa

dalībniekiem, klausījāmies to stāstos un jauniešu veiktajās intervijās, kas tālāk tika nosūtītas

kopēja stāsta veidošanai UNESCO LNK pārstāvniecībai Rīgā.

Esam viena no astoņpadsmit bibliotēkām, kas ieguva Stāstu bibliotēkas nosaukumu. Šo

projektu atbalsta arī Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, Trešais tēva dēls un

tradicionālās kultūras biedrība „Aprika”. Šīs organizācijas sniedz metodisku palīdzību un

atbalstu projekta mērķu sasniegšanā – atdzīvināt stāstīšanas tradīcijas paaudžu starpā, vienot

dažādu paaudžu cilvēkus, pilnveidot ikviena cilvēka valodas kompetenci un sociālās prasmes

klausīšanās un stāstīšanas procesā. Realizējot šo projektu, būtiski paplašinās bibliotēkās sociālā

loma sabiedrībā.

Atskaites pielikumu daļā pievienots Limbažu Bērnu bibliotēkas (LBB) stāstīšanas

tradīcijas veicināšanas aktivitāšu pārskats no 2014.gada janvāra – decembrim.

34

Sadarbības tīkls, partneri

Limbažu Bērnu bibliotēkai ir izveidojies stabils organizāciju un privātpersonu

sadarbības tīkls, kas ar katru gadu nostiprinās un paplašinās.

Nozīmīgākie atbalstītāji un vienlaicīgi sadarbības partneri ir Limbažu novada

pašvaldība.

Veicot kopīgu darbu iedzīvotāju bibliotekārajā apkalpošanā, veiksmīgi sadarbojamies

ar Limbažu Galveno bibliotēku, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Ziemeļvalstu MP bibliotēku,

Gētes institūta bibliotēku, Limbažu, Salacgrīvas un Alojas novadu bibliotēkām, Valmieras,

Cēsu un pārējām Vidzemes reģiona un arī pārējām Latvijas bibliotēkām.

Bibliotēkā notiekošo plašākām iedzīvotāju masām atspoguļo novadu laikraksts

„Auseklis” un Limbažu televīzija.

Ikdienā visciešākā sadarbība mums ir ar Limbažu, Lādezera, Vidrižu skolām un pilsētas

Pirmsskolas izglītības iestādēm. Regulāri bibliotēkā notiek „Mazā burtiņa skolas” nodarbības

Limbažu 3. PII vecāko grupu audzēkņiem, kuras nereti apmeklē arī pārējo pilsētas un

Ozolaines pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi. Aktīvi pasākumos iesaistās un par

bibliotēkas izmantošanas iespējām interesējas metodiķes Irēna Auziņa un Dzintra Aļeksejeva,

skolotājas Alda Krastiņa, Gunta Tarakanova, Maija Kreišmane, Inese Kārkle, Nelda Sprukule

un Līga Polka. Organizējot pasākumus skolēniem, nenovērtējams ir skolotāju Velgas Kalējas,

Lijas Miklāvas, Ilzes Vērdiņas, Indras Ābeles, Daigas Rudzītes un Ināras Pilskungas atbalsts.

Organizējot dažādus lasīšanas veicināšanas pasākumus un iekārtojot tematiskās

izstādes, sadarbojamies ar Limbažu Mūzikas skolu, Limbažu muzeju, Fr. Bārdas muzeju

„Rumbiņi”, Limbažu Mākslas skolu, Konsultatīvo bērnu centru, Limbažu bērnu un jauniešu

centru, Limbažu kultūras namu un Teātra māju, UNESCO Latvijas nacionālo komisiju, Valsts

aģentūru Kultūras informācijas sistēmas.

Jau daudzus gadus ilgst mūsu sadarbība ar bijušo limbažnieci, tagad daudzu bērnu

grāmatu tulkotāju Mudīti Treimani. Viņa regulāri viesojas bibliotēkā, stāsta lasītājiem par

saviem tulkojumiem, interesējas par bibliotēkas ikdienas darbu un attīstību, sadarbību ar

skolām. Mudīte Treimane vairākkārt ir atbalstījusi bibliotēku ar grāmatu, rotaļlietu un dažādu

citu bibliotēkai nepieciešamu lietu dāvinājumiem.

Turpinās un padziļinās mūsu sadarbība ar Limbažos dzīvojošo vācieti Christinu Runci.

Viņa ir gan aktīva lasītāja, regulāri apmeklē bibliotēku kopā ar saviem bērniem, aizrautīgi

iesaistījusies Vācu valodas klubiņa „Deutscher Stammtisch” vadīšanā, dāvina vērtīgas uzziņu

grāmatas vācu valodā.

Iesaistoties UNESCO LNK veidotajā projektā „Stāstu bibliotēkas”, saņemam regulāru

metodisku atbalstu no folkloras pētniekiem un stāstniecības kustības aktīvistiem Māras

Mellēnas un Gunta Pakalna.

Mēs priecājamies un gaidām ikvienu, kas atbalsta mūsu bibliotēkas rīkotās aktivitātes!

35

10.Bibliotēkas publicitāte un darbs ar sabiedrību Visu aizvadīto gadu bibliotēkā varēja iepazīties ar dažādām izstādēm, kas veltītas

literātu jubilejām un daiļradei, aktuāliem notikumiem Latvijā un pasaulē, tika veidotas

tematiskas grāmatu un mākslas darbu izstādes. Kā ikkatru gadu, arī 2014.gadā bibliotēka

sadarbojās ar plašsaziņas līdzekļiem – presi, televīziju un citām ziņu institūcijām. Bibliotēkas

tīmekļa vietnē http://limbazuberni.lv/ sistemātiski tika aktualizēta informācija par šādiem

bibliotekārā darba aspektiem:

- Jaunumi

- Ikmēneša pasākumu plāni

- Jaunākās grāmatas un periodika

- Bērnu žūrija

- Apmācības datubāzes

- Konkursi projekti

- Novadpētniecība

- Elektroniskais katalogs

- Attēlu galerija u.c.

Raksti par bibliotēku, tās pakalpojumiem, krājumiem, konkursiem un pasākumiem tika

publicēti arī Limbažu rajona laikrakstā „Auseklis” drukātajā un elektroniskā formātā, kā arī

Limbažu pilsētas domes informatīvajā izdevumā „Limbažu Ziņas”.

Lai nodrošinātu plašāku mērķauditoriju ar informāciju par bibliotēku, ziņas tika

publicētas arī Latvijas bibliotēku portāla http://www.biblioteka.lv/ sākumlapā „Ziņas”,

reģionālajā interneta portālā http://www.limbazi24.lv/ sadaļā „Notikumi”, Limbažu novada

pašvaldības tīmekļa vietnē http://www.limbazi.lv/ un Limbažu rajona laikraksta Auseklis

vietnē http://www.auseklis.lv/

Sadarbība veidojās arī ar vietēju Limbažu televīziju. Raidījumā „Ikdiena” tika

atspoguļots Limbažu Bērnu bibliotēkas darbs. Ar vietējās TV Limbaži sagatavoto kārtējā gada

raidījumu ziņu arhīvu tiešsaistē interesenti var iepazīties Limbažu novada pašvaldības tīmekļa

vietnē: www.limbazi.lv

Sadarbība veidojās ar VKKF, LNB, LNB BAI, LNB AB, LNB BLC, LBB, LBB

Vidzemes nodaļu, Kultūras informācijas sistēmas centru, Ziemeļu Ministru Padomes biroju

Latvijā „Norden”, Limbažu, Alojas un Salacgrīvas novadu bibliotēkām, Limbažu novada

pašvaldību, vietējām kultūras, izglītības un sociālajām iestādēm, kā arī Limbažu kultūras namu,

Limbažu muzeju, Limbažu Tūrisma informācijas centru www.visitlimbazi.lv , Limbažu 3.

vidusskolu, sākumskolu, Limbažu novada ģimnāziju, IU „Virja”. Katru mēnesi Limbažu

novada pašvaldības vadība tiekas ar pilsētas iestāžu vadītājiem un pārrunā dažādus jautājumus.

Kopā aizvadītā gadā tika publicēti 20 raksti Alojas, Salacgrīvas, Limbažu un Krimuldas

novada laikrakstā „Auseklis”. Autore Limbažu Bērnu bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Ilze

Dzintare. Publikācijas bijušas par domrakstu konkursu „Kā atmodināt Saulcerīti?”, par izcilo

latviešu rakstnieci un mākslinieci Margaritu Stārasti, Limbažu Bērnu bibliotēkas organizēto

tikšanos ciklā “Novadnieku vēsturisko atmiņu stāsti”, lasīšanas veicināšanas programmu Bērnu

un jauniešu žūrija, Grāmatu starts un citām aktivitātēm.

36

11. Bibliotēkas finansiālais nodrošinājums Limbažu Bērnu bibliotēkas pamatbudžets 2014. gadā sastādīja Ls 46609 Eur. No šī budžeta

3418 Eur bija paredzēti grāmatu iegādei, bet periodikas iegādei 830 Eur. Aizvadītajā gadā tika

piešķirti līdzekļi bibliotēkas lasītavas plauktu nomaiņai un novadpētniecības plaukta – sekcijas

iegādei.

Pārējie līdzekļi tika izlietoti pakalpojumu nodrošināšanai, biroja preču iegādei,

komandējumiem, kursu un semināru apmaksai, kā arī darbinieku algām. Darbinieku algas

2014. gadā neizdevās paaugstināt.

Sastādot 2015. gada budžetu Limbažu novada pašvaldība katrai iestādei noteica

kontrolskaitli, kurš nepārsniedza iepriekšējā gada budžetu. Lielākais ieguvums 2015. gadā būs

iespēja iegādāties 4 jaunus datorus darbiniekiem, jo darbinieki strādā ar fiziski un morāli

novecojušiem datoriem.

Bibliotēkas finansiālā nodrošinājuma dinamika 3 gadu laikā

Finansējums 2012. gads Eur 2013.gads Eur 2014. gads Eur Kopējā dinamika

Pašvaldības budžets 43625.25 46926.31 46609.76 - Fonda piešķīrumi 554.92 223.39 126.00 - Maksas pakalpojumi - - - - Sponsorējumi, ziedoj. 219.01 298.70 326.00 +

Finanšu līdzekļi krājuma komplektēšanai

2012. gads 2013. gads 2014.gads Vērtējums

Lietotāji 1031 1157 1147 - Finansējums

krājuma

komplektēšanai

3907.21 4057.46 3418.00 -

Līdzekļi krājuma

komplektēšanai

uz 1 lietotāju

3.78 3.47 2.97 -

Līdzekļi krājuma

komplektēšanai

uz 1 lietotāju

pašvaldībā

0.25 0.24 0.24

37

PUBLIKĀCIJAS

2014

38

Gundara Ignata grāmatas "Pārbaudes

laiks" atvēršanas pasākums

Attēlā: Limbažu Bērnu bibliotēka sadarbībā ar Limbažu Galveno bibliotēku 15.janvārī

Limbažu novada ģimnāzijā rīkoja tikšanos ar rakstnieku Gundaru Ignatu, atverot viņa pirmo

romānu "Pārbaudes laiks". Ar muzikāliem komentāriem literāro pasākumu papildināja

dziesminieks Mikus Frišfelds.

Gundara Ignata pirmais romāns "Pārbaudes laiks" tematikas ziņā ir pirmreizējs latviešu

literatūrā – tas veltīts mūsdienu Latvijas ierēdniecībai, kuru viņš labi pārzina, gandrīz desmit

gadus nostrādājis dažādās ministrijās un citās valdības institūcijās. Galvenais varonis Ingars,

ietūcīts baltā kreklā, tumšā uzvalkā un kaklasaitē, ne tikai veiksmīgi iztur pārbaudes laiku,

kļūstot par pilntiesīgu ministrijas uzraudzības un kontroles ekspertu, bet arī saglabā stāju,

nonākot saskarē ar apšaubāmām metodēm iepirkuma konkursa rīkošanā. Īpašā romāna vērtība

ir tā ironiskā nopietnība, ar kādu autors atsedz ministrijā valdošās skaļo un tukšo saukļu

atmosfēras neatbilstību ierēdņu ikdienišķajai esamībai. Romānā aptvertais darbības nogrieznis

– viens gads – ir pārbaudes laiks arī draudzības saitēm un mīlestības jūtām. Autors liek

lasītājam domāt, ka viņa romānista gaitas būs tikpat veiksmīgas kā stāstnieka iesāktais ceļš.

Grāmata tapusi izdevniecības "Dienas Grāmatas" literatūras projekta "Prāta piedzīvojums"

ietvaros, ko atbalsta AS Latvijas Gāze. Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Gundars Ignats - Dzimis 1981. gadā, Valmierā. Pirmie stāsti sarakstīti studiju laikā.

Rakstniecības prasmes pilnveidojis 2005.-2006.gadā piedaloties Latvijas Rakstnieku savienības

rīkotajā Literārajā akadēmijā, prozas meistardarbnīcā pie Paula Bankovska. Kopš 2005. gada

regulāras stāstu publikācijas satori.lv, žurnālā "Karogs", "Dienas" pielikumā "Kultūras Diena",

"Kultūras Forums", "Latvju Teksti" u.c. 2009. gadā izdots stāstu krājums "Bez jakas". 2013.

gada novembrī izdots pirmais romāns "Pārbaudes laiks". Stāsti tulkoti franču, čehu, lietuviešu

un armēņu valodās.

Mikus Frišfelds - Dziesminieks. Izdoti divi mūzikas kritiķu novērtēti dziesmu albumi

"Egoland" un "Indiāņu vasaras". Piedalījies lielākajos Latvijas mūzikas festivālos. Pēdējā laikā

regulāri koncertē ar projektu "Mikus Frišfelds un dejojošie mākoņi", kā arī individuāli kā

dziesminieks. Papildus informācija un dziesmas bezmaksas lejupielādei pieejamas viņa

interneta mājas lapā www.mikusfrisfelds.lv.

39

Atkal uzliesmo barikāžu atmiņu ugunskuri

Autors: Ilze DZINTARE, LBB galvenā bibliogrāfe

Datums: 28.01.2014

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Atceroties

Attēlā: Limbažu bērnu bibliotēka sadarbībā ar Limbažu 3.vidusskolu 20.janvārī rīkoja

barikāžu atcerei veltīto pasākumu. Tā bija ceturtā tikšanās ciklā “Novadnieku vēsturisko

atmiņu stāsti” – par barikāžu laiku stāstīja barikāžu dalībniece, limbažniece daktere

Margrieta Hanis.

Kopš aukstās 1991. gada barikāžu ziemas pagājuši 23 gadi. Šajā mēnesī Limbažu 3.

vidusskolas 1. stāva vestibilā iededzinātas sveces, no koka ripām simboliski izveidots

ugunskurs un blakus tam skolēnu veidotā zīmējumu izstāde Ugunskuri liesmo, kas ikvienam

atgādina par tā laika notikumiem. Šomēnes Limbažu Bērnu bibliotēka (LBB) piedāvā saviem

lasītājiem apskatīt grāmatu izstādi 1991. gada vēsturiskais janvāris: Barikāžu laiks.

Barikāžu aizstāvju atceres dienā 20. janvārī LBB sadarbībā ar 3. vidusskolu kopīgi rīkotajā

pasākumā ar 9. un 12. klašu skolēniem un barikāžu dalībnieci dakteri Margrietu Hanis runāja

par Trešās Atmodas kulmināciju barikādēm. Tas bija tautas vienotības un cerību laiks. Šo

1991. g. janvāri, kas pavērsa notikumu gaitu Latvijas neatkarības virzienā, ir svarīgi atcerēties

katram, bet īpaši jaunajai paaudzei, kura dzimusi jau neatkarīgajā Latvijā. Ar 1991. g. barikāžu

dalībnieka piemiņas zīmi apbalvotā M. Hanis tāpat kā daudzi bijušā Limbažu rajona ļaudis

piedalījās tā laika notikumos. Viņa atgādināja: Atzinīgi vērtējams tas, ka šodien ir skolotāji,

kuri aicina stāstīt vēsturi tos cilvēkus, kas pārdzīvojuši tā laika notikumus. Ārste pieminēja, ka

40

brīvības cīnītājs, ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotais Eduards Berklavs dzīvoja blakus viņas

mājai Tūjā. Pirms 1989. gada abi saprata, ka sākās neatkarības kustība. Savā atmiņu stāstījumā

viņa pieminēja arī Atmodas sākumā izveidojušos grupu Helsinki 86 un tolaik barikāžu kustību

organizētāju Tautas fronti.

Šajā vecumā, kad jūs veidojaties par personībām, nekad neaizmirstiet to, ka esat latvieši.

Latviešiem bija darba tikums, pamatīgums un tas, ka uz tevi var paļauties. Jaunā cilvēka

veidošanās process nav vienkāršs, jo personību ietekmē arī ārējie apstākļi un dažādas politiskās

varas, uzsvēra M. Hanis. Savā atmiņu stāstījumā ārste pieminēja arī dziesmoto revolūciju,

kuras raisītās saviļņojuma un patriotisma izjūtas nemaz nevar izstāstīt. Barikāžu laiks ierakstīts

daudzu cilvēku dzīvēs. Toreiz bija svarīgi smago tehniku virzīt uz Rīgu. Limbažos starp

atbalstītājiem bija Lauktehnika, Agroķīmija, visas tās Limbažu iestādes, kurām bija šī tehnika.

Limbažu 3. vidusskolas direktora vietniece Daiga Rudzīte pasākuma ievadā rādīja prezentāciju

Limbažnieki atmodas laika liecinieki, uzsverot limbažnieku un apkārtējo pagastu iedzīvotāju

ieguldījumu šajos notikumos. Atgādināja skolēniem Atmodas laikā lietotos simbolus, barikāžu

notikumus. Raisījās arī diskusija. D. Rudzīte aicināja jauniešus padomāt, ko barikāžu laikā

darīja viņu vecāki un vecvecāki, kuri no radiniekiem bija Rīgā. Jūs esat tie, kuri vēstures

notikumus stāstīs saviem bērniem un pārmantos atmiņu stāstus. Barikāžu laikā vislielākais

satraukums bija par 20. janvāra nakti, kad tika nošauti 5 cilvēki, un viens no tiem bija

piecpadsmitgadīgs skolnieks.

Sākotnēji bija iecerēts, ka pasākumā piedalīsies arī aktīvais barikāžu dalībnieks limbažnieks

Imants Šteinbergs, taču slimības dēļ viņš nevarēja ierasties. Šādas tikšanās ar novadniekiem

tiek rīkotas, lai uzklausītu un saglabātu cilvēku dzīvesstāstus. Tā bija ceturtā tikšanās LBB

ciklā Novadnieku vēsturisko atmiņu stāsti UNESCO Latvijas Nacionālās komitejas rīkotajā

akcijā Stāstu bibliotēkas. Visi stāsti tiek ierakstīti un saglabāti audio formātā un nonāk LBB

novadpētniecības krājumā, interesenti tos varēs noklausīties arī pēc daudziem gadiem.

41

Arī sākumskolas bērni Ēnu dienā iepazīst

profesijas

Autors: Laila PAEGLE

Datums: 21.02.2014

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Sabiedrība

Attēlā: Limbažu Bērnu bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Ilze Dzintare bērniem vadīja nodarbību

par izcilo rakstnieci un mākslinieci Margaritu Stārasti

12. februāris Latvijā atkal bija Ēnu diena, kad skolēni kā ēnas sekoja dažādu profesiju

speciālistiem, iepazīstot viņu darba ikdienu. Arī Auseklis šai dienā tika pie savas ēnas pie

mums ieradās Limbažu novada ģimnāzijas desmitklasniece Patrīcija Eglīte. Ļāvām viņai

pamēģināt, kā intervējam nejauši ielās sastaptus cilvēkus, uzdodot numura jautājumu. Tāpat

kopā devāmies uz Limbažu sākumskolu, kur Ēnu diena noritēja nedaudz citādāk. Jaunāko

klašu skolēni nevis sekoja speciālistiem, bet vairāku arodu ciemiņus uzņēma pie sevis.

Vispirms Limbažu Bērnu bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Ilze Dzintare bērniem vadīja

nodarbību par izcilo rakstnieci un mākslinieci Margaritu Stārasti, kurai šomēnes svinējām 100.

jubileju. Skolēni varēja noskatīties filmiņu par jubilāri, arī noklausīties Ilzes stāstījumu. Starp

citu, arī bibliogrāfe šo nodarbību vadīja kopā ar savu ēnu trešklasnieku Tomu, kurš viņai cītīgi

palīdzēja rādīt attēlus.

Izrādās, ka M. Stāraste vēl nav mācējusi staigāt, kad jau spēlējusies ar zīmuli. Pirmā pašas

sacerētā un ilustrētā grāmata Balti tīri sniegavīri iznākusi 1942. gadā. Gadu desmitos izdotas 20

pašas sacerētas grāmatas, bet 40 citu autoru, kam zīmējusi ilustrācijas. Ar viņas grāmatām

42

Latvijā izaugušas vairākas paaudzes. Nodarbības beigās Ilze skolēniem rīkoja viktorīnu.

Izrādījās, bērni ļoti cītīgi bija sekojuši līdzi viešņas stāstījumam. Vēlāk I. Dzintare precizēja, ka

janvārī un februārī viņa šādu nodarbību par pasaku māmuļu Margaritu Stārasti vadījusi

apmēram

700 bērniem gan visās Limbažu pirmsskolas izglītības iestādēs, gan Ozolaines, Skultes un

Lādezera bērniem, arī 3. vidusskolas skolēniem.

Pēc nodarbības sākumskolas direktores vietniece Ieva Rebaine bērnus mudināja uzdot

jautājumus I. Dzintarei par viņas darbu. Skolēni pat nebija īpaši jāskubina, jautājumi bira kā no

pārpilnības raga. Kāpēc Ilze izvēlējusies šo darbu? Vai pati bibliotēkā ir izlasījusi visas

grāmatas? Vai bibliotekāra darbs būs vienmēr vajadzīgs? Pēcāk tikpat dedzīgi bērni centās

iepazīt žurnālista darbu, uzdodot dažnedažādus jautājumus. Jācer, ka nākotnē no šīs skolas

audzēkņiem daudzi tiešām būs mūsu un Ilzes kolēģi.

43

LBB Novadnieku vēsturisko atmiņu stāstu

ciklā skolēni tikās ar Astru Tomsoni

Autors: Ilze DZINTARE, Limbažu Bērnu bibliotēkas galvenā bibliogrāfe

Datums: 21.02.2014

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Sabiedrība

Attēlā: 17.februārī Limbažu Bērnu bibliotēkā notika piektā tikšanās ciklā “Novadnieku

vēsturisko atmiņu stāsti” – saruna ar novadnieci, dzejnieci, fotogrāfi Astru Tomsoni.

Limbažu Bērnu bibliotēkas (LBB) pasākumu ciklā Novadnieku vēsturisko atmiņu stāsti bija

tikšanās ar limbažnieci Astru Tomsoni. Tā kā tuvojas 25. marts - Komunistiskā genocīda upuru

piemiņas diena -, viņa Limbažu 3. vidusskolas vecāko klašu skolēniem atgādināja, cik nežēlīgi

notika cilvēku deportācija uz Sibīriju. Tā skāra arī A. Tomsones ģimeni, ko 1949. gadā no

Salacgrīvas izveda uz Tomskas apgabala Asino rajona Voronopašņas sādžu. No bijušā

Limbažu rajona uz šo apgabalu toreiz izsūtīja visvairāk cilvēku - 1508. Pēc visa pārdzīvotā

Astras kundze asarām acīs atzina, ka tas bija smags pārbaudījums. Šīs traģēdijas sekas

atbalsojas vēl šodien. Pasākuma laikā skolēni lasīja viņas dzejoļus. Viens no tiem - Šī

drausmīgā nakts - tapis no sirds dziļumiem 50 gadu pēc izvešanas. Atmiņu stāstījums

klātesošajos raisīja pārdomas, līdzjušanas mirkļus. Skolēni uzdeva jautājumus, veidojās

diskusija par izdzīvošanas skolu svešā zemē, ko šodienas cilvēkam pat īsti nesaprast. Taču

atmiņas nezālēm neaizaug un nenoput ar putekļiem. Kopā ar jauniešiem atmiņu pēcpusdienā

atcerējāmies savus tuviniekus, radus un paziņas, kuri pārdzīvojuši baismīgos gadus, ko latviešu

tautai nodarījusi okupācija.

LBB no A. Tomsones saņēma arī vērtīgu grāmatu dāvinājumu - vairākas no sērijas Mazais

resgalis, rakstnieka Reiņa Ādmīdiņa Teitan un tagad, kā arī pašas izdoto grāmatiņu Baltā ābele.

Patlaban bibliotēkā apskatāma arī viņas fotogrāfiju izstāde Ejam cauri pilsētai, bet martā

apmeklētāju acis priecēs viņas jaunā izstāde Ieskaties vasarai acīs. Savukārt 25. martā pie

represēto piemiņas akmens Limbažos pieminēs deportācijās cietušos. Piedalīties šajā pasākumā

aicināja arī klātesošos skolēnus un skolotājus.

44

Domrakstu konkurss jaunajiem lasītājiem

Autors: Ilze DZINTARE, Limbažu Bērnu bibliotēkas galvenā bibliogrāfe

Datums: 07.03.2014

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Konkurss

Limbažu Bērnu bibliotēka (LBB) aicina bērnus un jauniešus

(apmēram 10 –14 g.v.) piedalīties konkursā, uzrakstot domrakstu

Kā atmodināt Saulcerīti?. Tos vērtēs 2 kārtās – reģionālajā

konkursā un finālā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, vai darbi

atbilst uzdevumam, ir oriģināli un uzrakstīti literāri un gramatiski

pareizi. LBB žūrija atlasīs labākos un nosūtīs uz Latvijas

Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centru. Labāko

domrakstu autoriem 8. septembrī – Starptautiskajā rakstpratības

dienā – Eiropas Kultūras galvaspilsētas programmā paredzēts

karnevāla gājiens Gribu iet uz bibliotēku pašu gatavotās maskās

no Rātslaukuma uz jauno Nacionālās bibliotēkas ēku – Gaismas

pili. Dalībniekiem būs jādodas uz Stikla kalnu, lai atmodinātu tur dusošo Saulcerīti. Pa ceļam

vēl nāksies cīnīties ar septiņiem kraukļiem. Tāpat varēs demonstrēt savu tērpu Manas mīļākās

grāmatas varonis, saņemt balvas, dzirdēt koncertu, iesaistīties Gaismas pils iepazīšanas spēlē

un uzzināt daudz jauna. Karnevāla devīze ietver virzienu uz gudrību, zināšanām un cilvēcību.

Konkurss tiek rīkots ar mērķi dot dalībniekiem iespēju piedzīvot Rīgas – Eiropas Kultūras

galvaspilsētas svētkus, radīt plašāku publicitāti jaunajai Nacionālās bibliotēkas ēkai, bērnu

literatūrai, lasošajiem bērniem un lasīšanai kā ģimenes vērtībai, kopīgi atspēkot aizspriedumu,

ka bērni mūsdienās vairs nelasa. Konkursu rīko LNB Bērnu literatūras centrs sadarbībā ar

Latvijas skolām un bibliotēkām. Konkursa nolikums – LBB vai mājaslapā

www.limbazuberni.lv.

45

Bērnu un jauniešu žūrijā pieaug skolu

bibliotēku aktivitāte

Autors: Ilva BIRZKOPE

Datums: 11.03.2014

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Ziņas

Attēlā: 20.martā Limbažu Bērnu bibliotēkā notika Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas

noslēguma pasākums.

Daudzās Latvijas publiskajās un arī skolu bibliotēkās, tostarp mūspusē, noslēgusies lasīšanas

veicināšanas programma Bērnu un jauniešu žūrija 2013. Aizvadītajā gadā četrās klašu grupās

vajadzēja izlasīt Žūrijas rīkotāju noteiktās 6 grāmatas. Iesaistīties varēja arī pieaugušie, jo

viņiem piedāvāja iepazīt atsevišķu savai vecuma grupai atbilstošu literatūru. Pārlūkojot bijušā

Limbažu rajona bibliotēku datus par dalību Žūrijā, vērojama tendence, ka pieaug skolu

bibliotēku aktivitāte. Nomaļāku teritoriju bibliotēkās, kur tuvumā nav skolu un apdzīvotajā

vietā ļoti maz bērnu, Žūrijas norise diemžēl nav iespējama.

Visvairāk lasīšanas veicināšanas programmas dalībnieku, ieskaitot pirmsskolas vecuma bērnus,

likumsakarīgi ir Limbažu Bērnu bibliotēkā (LBB). Tās galvenā bibliogrāfe Ilze Dzintare vērtē,

ka vispār sabiedrībā kopumā šobrīd lasa mazāk. Jauniešus aizrauj fantāzijas literatūra, pasaulē,

tostarp Latvijā, arvien parādās gados jauni cilvēki, kas pievēršas rakstīšanai šajā žanrā. Tas, ka

skolu bibliotēkas iesaistās Žūrijā, ir pozitīvi. Galvenais, ka bērns lasa, viņa uzsver. No pērn

programmā izlasāmajām grāmatām LBB iecienītākās bijušas: 1. 2. kl. Deivids Mellings Kur

ņemt vienu apkampienu? un Māras Cielēnas Krupītes kurpītes; 3. 4. kl. Andruss Kivirehks

Kaka un pavasaris; 5. 7. kl. Ruta Skrebele Palaidnību karaļa Jāņa B. dienasgrāmata un Riks

Riordans Zibens Zaglis; 8. 12. kl. Purpura karaļa galmā. Arī LBB, līdzīgi kā citviet, Vecāku

žūrijai nebija lielas piekrišanas. Tiesa, prieks par Elzu Esteri Krūzkopi, kura izlasīja visas savas

vecuma grupas grāmatas un vēl dažas citas. Savukārt viņas tētis tika galā ar pieaugušajiem

domātajām, stāsta I. Dzintare.

Lādezera bibliotēkas vadītāja Gunta Oročko secina, ka viņai visčaklākie lasītāji ir 5. 7. kl.

grupā. Jaunākajiem bērniem saistošāki šķiet dzejolīši, krāsainas bildes, pusaudžus grāmatās

46

interesē savstarpējās attiecības ar vienaudžiem, skolas dzīve. Veiksmīgu Žūrijas norisi

Lādezerā nodrošina arī tas, ka t.s. lielā skola un bibliotēka ir zem viena jumta. Viens otrs,

protams, jāpaskubina lasīt, taču, kad iesāk, iepatīkas. Ne visi gan tiek līdz galam. Kā papildu

stimuls piedalīties ir Žūrijas organizatoru piešķirtie suvenīri. Pati bibliotekāre un vēl daži

pieaugušie ielūkojās arī Vecāku žūrijas piedāvātajos izdevumos, taču atzina, ka to saturs ir

pārāk specifisks, lai ar aizrautību gribētos grāmatu lasīt no vāka līdz vākam. Lauku cilvēkam

pa dienu pietrūkst laika lasīšanai un vakarā pirms gulētiešanas gribas paņemt rokās kaut ko

vieglāku, uztveramāku, spriež G. Oročko. Daļu Žūrijas grāmatu Lādezera bibliotēka

iegādājusies pati, pārējās iegūtas akcijā Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa un saņemtas dāvinājumā

pērn Grāmatu svētkos.

Ainažu bibliotēkas darbiniece Sanita Kānīte atklāj, ka šogad nedaudz sarucis Žūrijas

dalībnieku skaits. Daži paši izrāda iniciatīvu, citus vairāk jāpaskubina to dara arī skolotāji. Ja

vēl kāds ģimenē lasa grāmatas, ir liela cerība, ka arī bērns to darīs, domā bibliotekāre. Pēc

sarunām ar saviem Žūrijas ekspertiem viņa vērtē, ka tos visvairāk aizrāvuši piedzīvojumu

stāsti. Arī daži pieaugušie lasījuši sev paredzēto literatūru kāda grāmata šķitusi sarežģītāka,

kāda arī patikusi, piemēram, Mjūrielas Barberī Eža elegance. Alojas bibliotēkas vadītāja

Sarmīte Frīdenfelde teic, ka viņiem veiksmīgāk ritējis Žūrijas darbs, kad arī skola iesaistījusies.

Jāņem arī vērā, ka ne visi bērni ir gatavi pēc mācību stundām un pulciņiem papildus nodoties

lasīšanai. Tāpat, ja bērns atnāk uz bibliotēku pēc konkrētās grāmatas, bet tā tobrīd nav uz

vietas, varbūt viņam nākamreiz vairs negribēsies nākt atkal, pieļauj Alojas bibliotēkas vadītāja.

Tomēr viņa priecājas, ka ikdienā jaunā paaudze ne tikai dod priekšroku datoriem, bet ielūkojas

arī grāmatu plauktā.

Jāpiebilst, ka Bērnu un jauniešu žūrija turpināsies arī šajā gadā. Tā ir Latvijas Nacionālās

bibliotēkas izstrādāta un kopš 2009. gada Bibliotekāru biedrības īstenota programma, ko

finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

47

Skolēni pārrunā drošību internetā

Autors: Ilze DZINTARE, Limbažu Bērnu bibliotēkas galvenā bibliogrāfe

Datums: 08.04.2014

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Ziņas

Attēlā: Limbažu 3.vidusskolas 3.a klases skolēnu dalība Limbažu Bērnu bibliotēkas rīkotajos e-

prasmju nedēļas pasākumos.

Marta nogalē Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, norisinājās gadskārtējā Eprasmju nedēļa. Tajā

pusotrs simts skolēnu no Limbažu 3. vidusskolas un sākumskolas apmeklēja Limbažu Bērnu

bibliotēku (LBB), lai kopā ar bibliotekāru pārrunātu drošības jautājumus internetā. Tas ir

būtiski laikā, kad tehnoloģiju straujā attīstība dod iespējas bērniem un jauniešiem aizvien

vairāk izmantot internetu. Pieaugušajiem ikdienā ne tikai jāpievērš uzmanība, kādus resursus

jaunā paaudze virtuālajā vidē lieto, bet jāpārrunā ar bērniem, kas īsti ir patiesais drauds un kas

tikai ilūzija. Tāpat jāmāca nepļāpāt ar svešiem cilvēkiem un neizpaust viņiem savu identitāti. Ir

svarīgi arī pašiem iesaistīties bērnu datoraktivitātēs: pastāvīgi kontrolēt, kādu informāciju viņi

cenšas iegūt, izveidot biežāk apmeklēto tīmekļa vietņu sarakstu.

Eprasmju nedēļas laikā bibliotēkā ar skolēniem pārrunājām dažādus jautājumus: kādas ir

drošas un labi pārdomātas paroles; vai bērns padomā, pirms raksta un publicē savus personas

datus internetā; kas jāzina, lai droši lietotu draugiem.lv; vai zina, par kādiem materiāliem un

pārkāpumiem jāziņo; kur vērsties pēc palīdzības. Tā kā internets ir vieta, kur teju visbiežāk

parādās bērnu tiesības aizskaroša informācija, ar skolēniem pārrunājām, ka nevajadzētu atvērt

datnes, kas saņemtas caur elektronisko pastu vai tūlītējo ziņojumapmaiņu. Joprojām aktuāla

tēma ir datorvīrusi. Diskusijas laikā aktualizējām dažus noderīgus ieteikumus. Lielu interesi

skolēnos raisīja videomateriāli Padomā, pirms ievieto internetā!, Kas jāzina, lai droši klejotu

virtuālajā vidē?, Cik daudz par mums var uzzināt? un Drošība internetā. Eprasmju nedēļa

Latvijā noslēgusies. Taču bibliotēkā uz nodarbībām par drošību internetā joprojām piesakās

vairāku klašu skolēni un pie mums Eprasmju nedēļa joprojām turpinās. Lai gan pieejama

diezgan plaša informācija par šo tēmu, jāsecina, ka liela daļa cilvēku nezina, kur meklēt

resursus, tādēļ minēšu dažas interneta vietnes: www.cert.lv, www.drossinternets.lv,

www.esidross.lv, www.sargisevi.lv, www.eprasmes.lv.

48

Zināmi Pagasta bibliotekārs - gaismas nesējs

nominanti

Autors: Ilva BIRZKOPE

Datums: 15.04.2014

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Ziņas

Starp konkursā Pagasta bibliotekārs - gaismas nesējs izvirzītajiem nominantiem Vidzemes

reģionā ir arī mūspuses bibliotekāres Iveta Lūse no Tūjas, Rita Lavendele no Limbažu

Galvenās un Ilze Dzintare no Bērnu bibliotēkas. Lasītāji bija aicināti iesūtīt stāstus par

darbīgiem un radošiem lauku bibliotekāriem no visas Latvijas. Konkursu ik gadu rīko Latvijas

Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība. Pavisam saņemts vairāk nekā 60 pieteikumu,

uzvarētājus paziņos aprīļa beigās - balvu saņems viens bibliotekārs no katra reģiona. Jāpiemin,

ka šoreiz visaktīvākie vēstuļu rakstītāji bijuši tieši vidzemnieki.

49

Noslēgusies konkursa Kā atmodināt

Saulcerīti? reģionālā kārta

Autors: Ilze DZINTARE, Limbažu Bērnu bibliotēkas galvenā bibliogrāfe

Datums: 14.05.2014

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Ziņas

10. maijā noslēdzās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB)

Bērnu literatūras centra rīkotā domrakstu konkursa Kā

atmodināt Saulcerīti? reģionālā kārta. Mūspusē šos darbus

izvērtēja Limbažu Bērnu bibliotēkas žūrija, 9 interesantākie un

oriģinālākie nosūtīti uz LNB. Kādus no tiem publicēs

atsevišķā grāmatā. Konkursā piedalījās arī 7 skolas no Alojas

un Limbažu novada: Baumaņu Kārļa Viļķenes, Pāles,

Lādezera un Vidrižu pamatskola, Staiceles un Limbažu 3.

vidusskola, kas bija visaktīvākā, kā arī Limbažu sākumskola.

Kopā izvērtēšanai tika saņemti 66 domraksti.

21. maijā Limbažu Bērnu bibliotēkā plānota tikšanos ar mākslinieci Indru Sproģi. Uz šo

pasākumu aicināti visi skolēni, kuri iesūtīja darbus konkursam, tāpat skolotāji un bibliotekāri,

kuri iesaistījās. Tikšanās laikā kopā ar mākslinieci runāsim par tērpu un masku veidošanu 8.

septembrī Rīgā gaidāmajam Karnevāla gājienam. Uz to posīsies arī apmēram 60 skolēnu no

Alojas un Limbažu novada ar interesantām, krāsainām grāmatu tēlu maskām. Paldies par

atsaucību un sadarbību, veiksmi turpmākajos darbos!

50

Alojas un Limbažu novada bērni gatavojas

Karnevāla gājienam

Autors: Ilze DZINTARE, Limbažu Bērnu bibliotēkas galvenā bibliogrāfe

Datums: 11.06.2014

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Sabiedrība

21.maijā Limbažu Bērnu bibliotēkā notika tikšanās ar mākslinieci Indru Sproģi. Uz šo

pasākumu tika aicināti visi skolēni, kuri iesūtīja darbus konkursam, tāpat skolotāji un

bibliotekāri, kuri iesaistījās. Tikšanās laikā kopā ar mākslinieci runājām par tērpu un masku

veidošanu 8.septembrī Rīgā gaidāmajam Karnevāla gājienam. Uz to posīsies arī apmēram 60

skolēnu no Alojas un Limbažu novada ar interesantām, krāsainām grāmatu tēlu maskām.

51

Limbažu novada bērni gatavojas Karnevāla

gājienam

Autors: Ilze DZINTARE, Limbažu Bērnu bibliotēkas galvenā bibliogrāfe

Datums: 11.06.2014

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Sabiedrība

Attēlā: Limbažu Bērnu bibliotēkā notika radošā darbnīca Limbažu mākslas skolas skolotājas

Anitas Dzelmes vadībā. Radošajā darbnīcā piedalījās konkursa "Kā atmodināt Saulcerīti?"

dalībnieki no Limbažu 3.vidusskolas, Limbažu sākumskolas, Baumaņu Kārļa Viļķenes un

Lādezera pamatskolas. Divas stundas aktīvi strādājot ar dažnedažādiem materiāliem radījām

maskas Papjē mašē tehnikā.

Limbažu Bērnu bibliotēkā Limbažu mākslas skolas pedagoģes Anitas Dzelmes vadībā notika

radošā darbnīca. Tajā piedalījās konkursa Kā atmodināt Saulcerīti? dalībnieki no Limbažu 3.

vidusskolas un sākumskolas, Baumaņu Kārļa Viļķenes un Lādezera pamatskolas. 8. septembrī

Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā paredzēts 2000 bērnu karnevāla gājiens

Gribu iet uz bibliotēku no Rātslaukuma pāri Akmens tiltam uz jauno Gaismas pili. Konkursa

dalībnieki no visas Latvijas varēs Rīgā demonstrēt savu karnevāla tērpu Manas mīļākās

grāmatas varonis, saņemt balvas, dzirdēt koncertu, piedalīties Nacionālās bibliotēkas

iepazīšanas spēlē un uzzināt daudz jauna.

Lai piedalītos plānotajā gājienā, katram gājiena dalībniekam nepieciešama maska. Divas

stundas aktīvi strādājot ar dažnedažādiem materiāliem, radījām maskas papjēmašē tehnikā.

Nākamā nodarbība bibliotēkā plānota 20. jūnijā, kad izveidotās maskas būs nožuvušas un bērni

tās izkrāsos.

52

Ar godbijību pret tautas pagātni

Autors: Ilze DZINTARE, Limbažu Bērnu bibliotēkas galvenā bibliogrāfe

Datums: 13.06.2014

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Ziņas

Attēlā: Limbažu 3.vidusskolas 6.klases skolēnu saruna ar Latvijas Politiski represēto

apvienības Limbažu nodaļas valdes priekšsēdētāju Ritu Garklāvu. Saruna par 1941.gada

14.jūnija deportācijām, liecinieku stāsti video filmā - par deportāciju norisi, pirmajiem gadiem

izsūtījumā un smagajiem apstākļiem.

14. jūnijā visā Latvijā atceramies 1941. gada komunistiskā terora upurus. Šajā dienā Limbažos

pie kultūras nama notiks piemiņas brīdis. Lai jaunieši iepazītos ar to bērnu dzīvi, kuri tika

izsūtīti, Latvijas Politiski represēto apvienības Limbažu nodaļas valdes priekšsēdētāja Rita

Garklāva tikās ar Limbažu 3. vidusskolas 6. klases skolēniem. Atmiņu stāstu pēcpusdienā

noskatījāmies Latvijas Okupācijas muzeja veidoto videofilmu 1941. gada 14. jūnija

deportācijas liecinieku stāsts.

R. Garklāva pastāstīja par deportācijām, pirmajiem gadiem izsūtījumā un smagajiem

apstākļiem. Tās bija pirmās masveida deportācijas, kad ļaudis no toreizējā Valmieras apriņķa

iedzina lopu vagonos bez jebkādām cilvēka tiesībām. Tēvus aizsūtīja citur, no viņiem

neatgriezās neviens, jo vairums smagā darbā un badā nomira. Jaunieši uzzināja arī par 1942.

gada troiku, kad 3 cilvēki bez notiesātā klātbūtnes izlēma viņa likteni. Parasti tika piemērots

augstākais soda mērs nošaušana. Šādā veidā lēmums tika pieņemts arī par manu tēvu, un 1942.

gada 8. aprīlī pulksten 23 sods tika izpildīts. Vēlāk 1949. gada deportācijās no Latvijas izveda

apmēram 45 000 iedzīvotājus, un tās bija daudz plašākas nekā 1941. gadā, kad izvesti tika

aptuveni 15 000. Šie cilvēki tika pasludināti par sabiedrībai bīstamiem elementiem un viņus

nošķīra no apkārtējās sabiedrības kā dzimtenes nodevējus. Tai pašā laikā šeit bija vajadzīga

vieta iebraucējiem, lai viņi dibinātu kolhozus, dzīvotu siltās mājās un apstrādātu mūsu zemi.

53

Izsūtīt varēja par tautasdziesmu dziedāšanu, anekdotes stāstīšanu un pat par nepareizu smaidu.

Neviens nezināja, kur un kad izsūtīs. Bieži tas notika nakts laikā, atcerējās Garklāvas kundze.

Savā atmiņu stāstījumā viešņa iepazīstināja skolēnus ar uzskicētajām bildēm, kāda izskatījās

Sibīrijas istabiņa, kad pati mācījās 6. klasē, kā arī apaviem, kādus viņa toreiz nēsāja.

Jauniešiem grūti saprast, ka vienas dienas laikā Latvija šķīrās no 15 000 iedzīvotāju. Vēsture

mēdz atkārtoties un vēsture ir nepārtraukta. Uzklausiet savus vecvecākus, ja kāds bijis izsūtīts,

jo tā ir visvērtīgākā liecība šodien, jauniešus mudināja viešņa.

Tikšanos rīkoja Limbažu Bērnu bibliotēkas ciklā Novadnieku vēsturisko atmiņu stāsti.

54

Skolēni iepazinās ar mākslinieci Anitu

Jansoni-Zirnīti

Autors: Ilva BIRZKOPE

Datums: 23.09.2014

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Sabiedrība

Limbažu Bērnu bibliotēkā (LBB) bija tikšanās ar mākslinieci un rakstnieci Anitu Jansoni-

Zirnī­ti. Pirmie ar viešņu iepazinās Limbažu 3. vidusskolas 3.b klases audzēkņi un viņu

skolotāja Inguna Strode, pēc tam - sākumskolas, Katvaru internātpamatskolas, Lād­ezera un

Vidrižu skolēni, kuri LBB kolektīvi apmeklēja pirmoreiz.

A. Jansone-Zirnīte ilgi dzīvojusi Burtnieku pagastā, un tā gleznainās vietas, tāpat vēl citas viņa

attēlojusi arī vīra dzejnieka Pētera Zirnīša un savās četrās grāmatās par Ķūķi. Jaunākā no tām -

Ķūķis kopā ar Lāčplēsi apceļo Latviju. Gandrīz vienmēr māk­sliniecei jautā, kas tad īsti ir šis

noslēpumainais varonis. - Tas ir tāds ļoti labsirdīgs radījums, kas piedzimis dzejnieka un pēc

tam arī manās fantāzijās. Pašai šis tēls ir dikti mīļš ar savu sirsnīgo iejūtību, cilvēcību. Tajā

katrs varam saskatīt arī sevi, - viņa skaidroja. Grāmatā, kur Ķūķis iet gar jūru, ietverti arī A.

Jansones-Zirnītes pārgājienā izbaudītie piedzīvojumi. Nākot uz šo tikšanos, bērni jau bija

iepazinušies ar viešņas ilustrēto grāmatu par Burtnieku ezera teikām, tādēļ aktīvi viņu izvaicāja

par radošo procesu un citām lietām. Māksliniece ilustrējusi vēl citus izdevumus. Viņa

bibliotēkai uzdāvināja pašas zīmētu pastkaršu komplektu, kā arī grāmatiņu par savu

māksliniecisko daiļradi.

Savā ziņā ugunskristības, organizējot sarīkojumu bērniem, šīs bija jaunajai LBB galvenajai

bibliotekārei Zeltītei Millerei. Līdz šim viņa strādāja Limbažu Galvenajā bibliotēkā un aicināja

uz sarunām ar literātiem pieaugušos. Pasākums norisinājās projekta Satiekamies bibliotēkā 6.

kārtā ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

55

Limbažniece gūst vērtīgu pieredzi Zemgales

stāstnieku festivālā

Autors: Ilva BIRZKOPE

Datums: 01.10.2014

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Ziņas

Attēlā: Tika izveidota arī sava Kaucmindes skaistā, baltā skolas roze

Septembra nogalē Limbažu Bērnu bibliotēkas (LBB) galvenā bibliotekāre Zeltīte Millere

piedalījās Zemgales stāstnieku festivālā Gāž podus Rundālē!. Tas norisinājās UNESCO

Latvijas Nacionālās komisijas tīklā Stāstu bibliotēkas, kurā iesaistījusies arī LBB un vēl dažas

citas bijušā Limbažu rajona bibliotēkas. Festivāla dalībnieki viesojās pie Sēmes pasaku

raganas, apskatīja Saulaines Profesionālās vidusskolas un Džūkstes pasaku muzeju, stāstīja

jaunības dienu stāstus kopā ar folkloras kopu Dimzēns, iepazīstināja ar pasaku vai teiku par

savu dzimto pusi. Vēl varēja uzzināt par Eiropas stāstiem un stāstniecības aktivitātēm pašā

Zemgalē, arī Vidzemē. Tāpat bija tikšanās ar radiožurnālistu Dzintaru Tilaku, jostu audēju un

folkloristi Inesi Krūmiņu. Diezgan neparasta aktivitāte bija dalība Kāpostu svētkos Svitenē. -

Trīs dienu garumā visa kā bija tik daudz - brīnišķīgas vietas, darbīgi, pozitīvi domājoši,

viesmīlīgi cilvēki ar tādu entuziasmu un pārliecību! Tā bija lieliska pieredze, tostarp

folkloriskajā mutvārdu žanrā - stāstot, dziedot, dejojot, kas noderēs arī nākotnē, - atzina Z.

Millere. Viņa pirmo reizi bijusi šādā pasākumā, kura norisēs aktīvi jāiesaistās ikvienam. Jau

oktobra vidū Siguldas novada Jūdažos notiks mācību seminārs pasaku stāstīšanā.

56

Piedalies Bērnu un jauniešu žūrijā 2014!

Autors: Ilze DZINTARE, Limbažu Bērnu bibliotēkas galvenā bibliogrāfe

Datums: 15.10.2014

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Ziņas

Vasaras vidū Alojas un Limbažu novada bibliotēkām izsniegtas grāmatas, kas paredzētas

Bērnu un jauniešu žūrijas darbam. Jau tradicionāli četrās vecuma grupās bērni un jaunieši līdz

gada beigām lasīs grāmatas, kuras ieteikuši profesionāļi, bet vēlāk tās vērtēs. Neraugoties uz

zeltaini krāšņo rudeni un skolas laiku, Limbažu Bērnu bibliotēkā jau paņemtas gandrīz visas

komplekta grāmatas, pirmo reizi piedalīties nolēmuši vairāki skolēni. Šajā projektā iesaistās arī

Alojas pilsētas, Alojas Ausekļa vidusskolas, Ungurpils, Vilzēnu, Staiceles pilsētas un Staiceles

vidusskolas bibliotēka, kā arī Limbažu novada publiskās un skolu bibliotēkas (Bērnu žūrija

notiek arī Salacgrīvas novadā red.).

Šis projekts tiek īstenots jau vairākus gadus un noslēdzas ar Lielajiem lasīšanas svētkiem,

kuros tiek sumināti grāmatu autori un arī lasītāji. Par Bērnu žūrijas ekspertu var kļūt jebkurš

tikai jāaiziet uz bibliotēku, jāvienojas par grāmatas lasīšanu, jālasa un jāvērtē. Projektā

darbojas arī Vecāku žūrija, kas ir veicinošs faktors. Vecāki kopā ar bērniem lasa grāmatas, viņi

iemācās vērtēt, veidojas interese par grāmatu un lasīšanu, uzlabojas bērnu un jauniešu

lasītprasme. Esiet atbalsts saviem bērniem, kopā atjaunosim unikālo grāmatu lasīšanas nozīmi

sabiedrībā un lasīšanas tradīcijas ģimenē!

57

Spriež par bērnu vietu jaunajā Limbažu

bibliotēkā

Autors: Regīna TAMANE

Datums: 17.10.2014

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Sabiedrība

Pamazām iekustējusies Parka ielas 23. nama pārtapšana Limbažu Galvenajā bibliotēkā. Bet vēl

īsu brīdi pirms tam novada deputāti apvienotajā komiteju sēdē par iecerēto projektu iztaujāja

bibliotēkas direktori Dzintru Justu un arhitekti Sarmīti Bumbieri no SIA SB projekts. Arhitekte

stāstīja, kādi darbi notiks ēkā un kā nepilnos 800 m2 (bez gaiteņiem un tehniskajām telpām) ar

lielām grūtībām varēts tehniskajā projektā ievērot, tiesa, minimālākās Ministru kabineta

prasības bibliotēkām (attālumi starp plauktiem, datoriem u.tml.). Deputātus interesēja, vai,

izstrādājot projektu, ir padomāts par to, ka jauno bibliotēkas ēku praktiski ieskauj skolas. S.

Bumbiere atklāja, ka, sākot darbu, šajā sakarībā meklētas atbildes uz vairākiem jautājumiem.

Pārbaudīts, vai jauniegūtajā ēkā nevar ievietot arī Bērnu bibliotēku. Secinājums bijis

noliedzošs. Bet ir iespēja blakus izbūvēt līdz 300 m2 lielu ēku bērnu bibliotēkas vajadzībai,

izmantojot jau esošos infrastruktūras pieslēgumus. Deputāts Ziedonis Rubezis rosināja domāt

par šo piebūvi. - Jauna ēka, moderni iekārtota, uzrunās lasītājus. Tieši jaunākajā vecumā bērni

jāieinteresē lasīt grāmatas, - viņš uzskata. Kolēģe pie deputāta galda Vaira Ābele sprieda, ka arī

drošības nolūkā būtu labi pārvietot bibliotēku no bērnudārza ēkas. Klātesošie sāka pārlikt, cik

tāda piebūve varētu izmaksāt un kāda ir valsts kreditēšanas politika šajā sfērā. Skaidrs, ka

pašvaldībai tam nepieciešamo līdzekļu nebūs. - Sākam ar skiču projekta izstrādi! - rosināja

arhitekte. Tiesa, sarunā ar Bērnu bibliotēkas ļaudīm viņa sapratusi, ka viņi nebūt nealkst kaut

kur pārvietoties. - Mēs nejūtamies „apbižoti” arī tagad, - sēdē apliecināja Bērnu bibliotēkas

direktore Gunta Beķere. Projekta īstenotāji saprot, ka skolas bērni līkumu bibliotēkai, protams,

nemetīs, tāpēc paredzētas klusas darbavietas - stiklotas kabīnes ar datorvietām.

Deputāti interesējās - ja bibliotēkā dienā plānots vairāk nekā 200 apmeklētāju, vai pietiks

vietas, kur novietot automašīnas. Reālā situācija gan esot, ka pamatmasa uz bibliotēku nāk

kājām, bet nepieciešamības gadījumā auto var novietot ēkas iekšpagalmā, kā arī REA būve

teritorijā. Pie bibliotēkas plānota novietne velosipēdiem, tāpat vieta smēķēšanai un pat stienis

suņu piesiešanai. Klātesošie izteica bažas par semināru, arī sarunu telpu noslogojumu. Dz.

Justa uzskata, ka mūsdienīgi aprīkotas semināru telpas izmantošanai pretendentu netrūks. Un

tas ir tikai normāli, ja ēkā ir tāda sarunu telpa, jo kabinetiņi bibliotēkas darbiniekiem ir ļoti

maziņi - padsmit kvadrātmetru.

58

Grāmatu starts mazajiem limbažniekiem

Autors: Ilze DZINTARE, Limbažu Bērnu bibliotēkas galvenā bibliogrāfe

Datums: 24.10.2014

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Sabiedrība

Limbažu ģimenēm, kurās ir trīsgadīgi bērni, šajā mācību gadā Limbažu Bērnu bibliotēka

piedāvā iespēju piedalīties lasīšanas veicināšanas programmā Grāmatu starts. Lai bērni augtu

gudri, zinātkāri un radoši, veidotu bagātu iztēli un valodu, aicinām vecākus kopā ar saviem

trīsgadniekiem apmeklēt Mazo pūčulēnu skolu. Pirmā nodarbība Iepazīsti bibliotēku notiks 26.

novembrī. Bērni kopā ar bibliotekāri dosies ekskursijā, iepazīs bibliotēkas telpas, bērnu stūrīti,

grāmatu, izglītojošo spēļu klāstu un citas iespējas, ko ģimenēm ar mazuļiem piedāvā

bibliotēka. Patlaban Mazajai pūčulēnu skolai pieteikušies Limbažu 3. pirmsskolas izglītības

iestādes 1. grupas Saulstariņi un 4. grupas Taurenīši audzēkņi. Skolu beidzot, katrs bērns

saņems projekta Grāmatu starts komplektu: Māras Cielēnas lasāmgrāmatiņu Pelītes Pērlītes

brauciens ar gultu, kas ir atbilstoši bērna vecumam, praktisku mugursomu, mīļlietu mazu,

zinātkāru pūčulēnu, kas atgādinās par viesošanos bibliotēkā un mudinās to apmeklēt turpmāk.

Zinātkārais pūčulēns izvēlēts arī par projekta simbolu. Šo tēlu radījusi un Grāmatu startam

uzdāvinājusi māksliniece Indra Sproģe.

Iniciatīvu Grāmatu starts radījis Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centrs

un atbalsta LNB Atbalsta biedrība, lai mudinātu bērnus iepazīties ar aizraujošo grāmatu pasauli

un iedibinātu lasīšanu kā tradīciju ģimenē. Projektā iesaistās 13 Latvijas bibliotēkas.

Aizsākums šai programmai bija pirms pāris gadiem īstenotā Pirmā tikšanās ar bibliotēku. Lai

pilnīgāk apzinātu potenciālo mazo grāmatu lasītāju skaitu, aicinām līdz 1. novembrim

trīsgadīgo bērnu vecākus, kuri vēlas savas atvases iesaistīt šajā projektā, pieteikties Limbažu

Bērnu bibliotēkā, pa tālruni 64070725, mob. 29440879 vai rakstot uz epastu

bernu_biblioteka@limbazi.lv.

59

Bibliotēkā radošā darbnīca filcēšanā

28.oktobrī Limbažu Bērnu bibliotēkas lasītavā notika radošā darbnīca

filcēšanā. Ievadnodarbību vadīja Indra Ozola.

60

Limbažu Bērnu bibliotēkā ciemojas

rakstnieks Juris Zvirgzdiņš

Autors: Zeltīte MILLERE, LBB galvenā bibliotekāre Ilzes DZINTARES foto

Datums: 29.10.2014

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Sabiedrība

Nesen Limbažu Bērnu bibliotēkā (LBB) viesojās rakstnieks Juris Zvirgzdiņš. Viņš kopā ar

Limbažu 3. vidusskolas (7. - 8.kl.), Umurgas pamatskolas un Katvaru speciālās

internātpamatskolas audzēkņiem un pedagogiem atvēra savu un Ingunas Cepītes jauno grāmatu

No Rīgas līdz Rīgai: Tobiass un Tama lielajā Eiropas bibliotēku ceļojumā. Stunda kopā ar

rakstnieku sarunā un jautājumos pagāja nemanot. Šajā grāmatā aprakstītajā ceļojumā apkārt

Baltijas jūrai satiekas daudzi bērnu iemīļoti varoņi: Mumini, Pepija Garzeķe, Čeburaška, Ezītis

miglā, Lote, Ziemassvētku vecītis, Emīls Tišbeins un citi. Bet pats galvenais ir moments, kad

ceļojums beidzas un grāmatu varoņi atgriežas uz īpašu notikumu - tiek atvērts Stikla kalns jeb

jaunā bibliotēka Latvijā. Jautāts par savu mīļāko bērnības izdevumu, viesis atbildēja, ka tā esot

pasaku grāmata par brālīti Trusīti, kas uzvarējis lauvu. Šobrīd viņam patīkot Hannu Mekeles

grāmata Zirgs, kurš pazaudēja brilles.

Rakstnieks J. Zvirgzdiņš ir rīdzinieks. Viņš rakstījis lugas, miniatūras, stāstus un esejas. Kopš

80. gadiem raksta bērniem. Par šiem darbiem ieguvis dažādas nozīmīgas balvas. J. Zvirgzdiņa

grāmatas bērniem ir ne tikai interesanta un izglītojoša lasāmviela, bet vienmēr ir padomāts arī

par vizuāli māksliniecisko noformējumu. Patlaban autors strādā pie jauna darba - grāmatas R…

(kā burta skaņas un rūciena atdarinājums) par kādas lauvas dzīvi. Attēlotie personāži nereti ir

aizgūti no sadzīves situācijām.

Šis bija noslēdzošais bibliotēkas projekta Satiksimies bibliotēkā 6. kārtas pasākums, ko daļēji

finansēja Valsts kultūrkapitāla fonds.

61

Limbažos kopā ar vidusskolēniem pieminēja

Baltijas ceļa notikumus

Autors: Ilze DZINTARE, Limbažu Bērnu bibliotēkas galvenā bibliogrāfe

Datums: 05.11.2014

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Sabiedrība

Attēlā: Pasākuma viesi, Baltijas ceļa dalībnieki Juris ŽŪRIŅŠ (no labās) un Tālivaldis APINIS

sarunā ar Limbažu 3.vidusskolas 12.a klases skolēniem.

Šogad aprit 25 gadi kopš lielākās tautas masu demonstrācijas Baltijas ceļš. Lai saglabātu mūsu

kultūrvēsturisko mantojumu, uzturētu dzīvu tautas atmiņu par šīs akcijas unikalitāti, UNESCO

nedēļas laikā Limbažu 3. vidusskola sadarbībā ar Bērnu bibliotēku (UNESCO Latvijas

Nacionālās komisijas (LNK) tīkla Stāstu bibliotēkas dalībniece) rīkoja atmiņu stāstu stundu

Paaudžu sarunas par Baltijas ceļu. Tajā piedalījās 12. klases skolēni, Baltijas ceļa dalībnieki

Juris Žūriņš un Tālivaldis Apinis.

Toreiz strādāju kolhozā par inženieri, un manas domas bija bezpartejiskas. Izlasīju partijas

morāles kodeksu, kurā viss bija ideāli. Taču būtībā negācijas tika slēptas. Kad sākās Trešā

atmoda, radošā inteliģence sāka izteikties, un tauta uzzināja, kas aiz tā visa slēpās. Limbažnieki

toreiz brauca uz Valmieras Rūjienas ceļa posmu, lai piedalītos «Baltijas ceļā». Baiļu nemaz

nebija, jo darījām to eiforijā. Braucot meklējām aplinku ceļus, jo domājām, ka armija mums

varētu traucēt, pastāstīja J. Žūriņš. Otrs atmiņu stundas viesis T. Apinis šo akciju atceras

epizodēs. Vai visi ar sajūsmu stāvēja «Baltijas ceļā»? Nē! Bija arī tādi, kas teica, ka jūtas slikti,

un devās atpakaļ uz mājām. Kad atskanēja radio signāls, braucamā daļa bija brīva, cilvēki

nostājās uz šosejas un sadevās rokās. Signālam beidzoties, bijām apstulbuši, jo mirklis bija tik

īss. Labi ir tas, ka toreiz pārvarējām savas bailes, teica T. Apinis.

Skolēni pirms pasākuma bija intervējuši Baltijas ceļa dalībniekus, pierakstījuši atmiņu stāstus.

Stundas laikā viņi izteica savus iespaidus un redzējumu par vēstures gaitu. Trimdas latvietis no

ASV Tālivaldis Paegle šo dienu pavadīja stadionā Losandželosā, kur bija ieradušies

62

apmeklētāji no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Viņi bija tautastērpos un vienā stundā sadevās

rokās, lai atbalstītu «Baltijas ceļa» akciju, sacīja 12. klases skolnieks Tomass Andersons.

Toreiz cilvēki bija emocijām pārpilni, vienoti un cerību pilni, kaut nezināja, kas viņus sagaidīs,

piedaloties «Baltijas ceļā», uzsvēra skolniece Sindija Tūce. 3. vidusskolas direktores vietniece

Daiga Rudzīte skolēniem jautāja: Kā būtu, ja šobrīd vajadzētu aizstāvēt savu zemi, valsti?

Atbildes skanēja visdažādākās. Vieni teica, ka sabiedrība nav vienota savos mērķos, rīcībā,

uzskatos un attieksmē. Citi , ka sabiedrība spētu pārvarēt krīzes situācijas, celtos un nostātos

plecu pie pleca atkal.

Pasākuma noslēgumā par UNESCO pasaules mantojuma saraksta pieejamību Latvijā pastāstīja

Limbažu Bērnu bibliotēkas galvenā bibliotekāre Zeltīte Millere. Kā dāvinājumu viņa atstāja

skolai UNESCO LNK veidotu Latvijas karti, kurā atzīmēti mūsu valsts nacionālie dārgumi. Z.

Milleres vēlējums jauniešiem papildiniet to ar jauniem novada nacionālajiem dārgumiem!

63

Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa „Troļļi

Ziemeļos” Rīta stunda

Attēlā: Limbažu 3.pirmsskolas izglītības iestādes Spārīte 5.grupas „Putnēni” audzēkņi

iepazīst Ziemeļvalstu autoru Áslaug Jónsdóttir, Kalle Güettler, Rakel Helmsdal darbu

"Briesmonīšu tracis".

Attēlā: Limbažu 3.pirmsskolas izglītības iestādes Spārīte 6.grupas „Mārītes” audzēkņi

iepazīst Ziemeļvalstu autoru darbu "Briesmonīšu tracis".

64

Notikusi pirmā “Mazo pūčulēnu skolas”

nodarbība Iepazīsti bibliotēku

Attēlā: Bibliotekāre Zeltīte iepazīstina trīsgadniekus ar klausāmgrāmatām

Attēlā: bērni piedalās lasīšanas veicināšanas programmā „Grāmatu starts”

65

Ģimenes filmu pēcpusdiena Limbažu

Bērnu bibliotēkā

10. decembrī bērni un viņu vecāki tika gaidīti uz “Ģimenes filmu pēcpusdienu”. Bija

loterija,

66