Joprojam valda aizspriedums,ka vezis - tas ir nearstejami,diagnoze lldzinas n5ves spriedu-mam. Aplami ta domat!Lai gan idealas pretv0Za zalesjoprojam nav atrastas,vezi m0sdienas tomer var sekmigiarstet, Viens no daudzsoloiakajiemvirzieniem ta pievareiana -viroterapija, kura izmanto virusuar imunaktivejoiam un audzeja5unas iznicinoiam ipaiibam,

audziem i(iet absurdi, ka cilvece

izgr0i miljardiem naudas, lai

brulotos un karotu, nevis lai,piemeram, mekletu pretveia

zales, Taiu vel absurdik - ja

zales ir atrastas, bet to izmantoianu gadiem

ilgi kavO. TJds liktenis savulaik piemekle ja

m0su zinatnieces Ainas Mucenieces atklatoviroterapijas ltdzekli Rigvir. Par laimi,vipas darbs nav qajis zuduma, to turpina

Qimene un uzlemigi kolegi, kuri nodibinajaLatvijas Viroterapijas centru, pasaule pirmopraktiskas viroterapijas centru, un izpilda

zinatnieces testamentu, izplatot irs zales un

zinaianas par t-m visa pasaule. Ka viliemsokas, un ciktal attistrjusies viroterapila - vai

tas tieiam bus 9l-bi1i no veZa, ar ko Eiropa

slimo jau piektd dala cilvOkuT

Masalas nogalin5ja vEziSopavasar ASV tika paii;rots par brinumainuizdziedinaianos, kas, visticamak, ieies

medicinas vesture. Precdesmit gadu veciSteisija Erholca no Minesotas Stata nesekmigi

cinljas ar mielomu - izplatitu asins vezi,

kas ietekme kaulu smadzenes, kJ ari izraisa

audzejus, Pec iimijterapijas un divam cilmes

5[nu transplantacij-m, Steisija uzzinaja: vezis

iefiltrejies ne tikai kaulu smadzen0s, ari viss or-

ganisms ir pilns ar audzejiem... Viens no tiemveidojas piere, iznicinot galvaskausa kaulu un

spieZot uz smadzenem. Steisijas bernito bijaiesauku5i par Evanu.

Situ-cija, kad vairs nebija, ko zaudet,

Steisija piekrita eksperiment-lai arsteianaiMejo klinika. Sis pasaule vecakais un lielSkais

bezpelpas medtcrnas centrs jau'150 gadu ir

viens no pasaules lrderiem medicinas aprripe,petnieciba un izglTtoianS. Eksperimentapaga juia j- gadi Mejo klinikas arsti Steisijai

un vel vienai pacientei injiceja masalu vrrusa

100 miljardu vienibas - daudzumu, kas deretu

vakcinJm desmit miljoniem cilveku.

Ar io soI Jrsti park-pa nezinama robeZu.

Pacientes reakcija pec stundu ilgas injekci-jas bija smaga: iausmigas galvassapes,

pec divam stundam vemiana, drudzis un

augsta temperat0ra, Pec 36 stundam, virusa

iedarbibai beidzoties, Evans saka sarukt! Tas

pilnrba pazuda p€c vairakam nedelam, tapatariciti audzeji organismS, un pec pusgada

Steisijai vairs neatrada laundabigas 5unas,

Diemiel otrai eksperimenta dalibniecei ta

nepaveicas, iespejams, tJpec, ka vilai audzeji

lielakoties bija kaju muskulos, nevis kaulos,

Mejo kllnikas zinatnieku zilojumateikts, ka eksperiments apliecinJ jis - vi-

roteraoija var but efektiva pret navejoiovezi multiplo mielomu. Vinus gaida daudzijauni izmegin-jumi un petrjumi, tomer iisgadijums - kad, pateicoties viroterapijai, pir-

moreiz dokumenteta veia pilniga izzuiana, -ir loti nozimigs pagrieziena punkts ia ja

, -fltzpele5 laucrna,"

56 AUCUSTS 2OT4

Kas ir RIGUIR(Rigas uirussl?. Viroterapiias prepar-ts ar pretaudzdja aktivititi,

im0nmodulators, paSlaik vienigais zinamais

genetiski nemodifi cetais medicinas prakse

ieviestais viruss. SeleKivi iedarboias uz jutiga

audzeja 50nim un, rosinot specifisku imunitdti pret

sevi, akivizE imunas sistEmas 50nas. SpEj atpazlt

un iznicinit laundabigds audzeia i0nas cilveka

organisma, nekaitejot cit-m 5unam.

. ledarbigs pret vairak neka 10 audzejiem: mela-

nomu, kupga, taisnas un resnas zarnas, aizku;rga

dziedzera, nieru, urlnpUila, prostatas, plauiu,

dzemdes v6zi un daTadiem sarkomas veidiem.

. lzstradats padomju laika Mikrobiologijas

institlti Dr. habil. med. Ainas Mucenieces

vadlb-; no 1968. lidz 1995. gadam veikta

kliniski izpEte, eksperimentSli arst6lot pacientus

Latvii6 un Krieviji.

. 2004. gada RlgurT registrEts LR Valsts Zdlu

agentura, P€c dokumentaciias sakartoianas

atbilstoii ES prasib-m 2008. gadd atsaHa Rlgrlr

(recepSu ziles) raZo5ana un izplatlSana Latvija.

. 2011. gadd Rigvlr ieklauts valsts apmaksato

medikamentu saraksti adas melanomas pacien-

tiem (pEc laboratoriski pieraditas diagnozes).

Kop5 5d gada sakuma valsts iedzivotajiem pie-

ejams bez maksas visos Latviias onkologijas cen-

tros un onkologu privatprakses, ia Srsts onkologs

uzskata, ka pastav aizdomas par melanomu.

Kas ir vitoterapija?Droii vien lidzigus gadijumus varetu pastastit

arl Latvijas drsti, jo tik liela praktiska pieredze

viroterapiia diez vai citvlet vel atrodama, Tie-

sa, viroterapija aizsakis arzemes, kad 50, un

60. gados arsti ieveroja - veia pacientiem,

kuri p-rcieta virusu slimibu vai bija nesen

vakcineti, ieverojami uzlabojJs veselibas

stavoklis. Tomer ta kartlgi pie iis lietas (0rJs

Latvijas Mikrobiologijas instituts, jau

1965. gadJ tika izveldota veia viroterapijas

laboratorija - pec tam, kad bija izskane jusi

zirla par iedvesmojoiu eksperimentu -cilveka zarnu vTrusi, kas ieguti no maziem

berniem, spe ja iznlcinat cilveka audze jus

(angiosarkomas), kas piepoteti kam jiem.

Institltd iis paradibas izpetei tika parbaudlti

6O daiadi zarnu virusu tipi un ieg[ti pieci

visaktivakie veia 50nu izntcinataji. Viens no

tiem tika nosaukts par Rigvir (RIgas virusu).

Jau 1968, qadi Latvijas PSR Veselibas

aizsardzTbas ministrija atJava lietot Rlgrlr

AUCUSTS 2014 6t

ffiffi%,ry

%"-%%

tugenetikr informJcilu, k- ari pret genetiski

mainitam organisma i0nam un audiem,

ls#5ta rp Ja u ndabigam Suna m. Viroterapi jas

pamat- ir ne tikai virusa speja atrast un

iznicinat laundablgls audzeju Srinas, bet ariimunaizsardzlbas mehanismu aktivizeiana

pasaules tirgu. Pasaulei nepiecieiamirandomizeti petiiumi (par devaspielSgoianu, toksicitates profrlu, blakn0m,paredzamo dzivildzi salidzinJjuma ar placebo

u. c,), kas ir loti d-rgi.

lzaicin5jumi viroterapijaiRigvir u dz:u, naturalu virusu saturoismedikaments, bet 5odien viroterapijaaizvien vairak lieto arr qenetiski modificetus.Vienkar5i pirms piecdesmit gadiem ar g0nu

inienierilu vel neviens nestradaja tada ltmenika tagad, kad zinatnieki var modifrcet eso(os

virusus onkolitiska jos, pieSllirot tiem speci-

fiskas lpaiibas, Tas, ka onkolitiskais vrruss ir

naturals vai genetiski modifrcets, pats par

sevi nav ne labi, ne slikti. lzaicinE jumi un

problemas, ar ko viroterapi jai jasaskaras,

attiecas uz abu veidu izejmaterialu.Viena no lielikaj-m problemam

vi roterapi ja i r on kolitisko virusu stabi I it-tesjautajums - k5 to saglab-t, ja tos skar

mut5cijas un rekombinacijas (hromosomu

pargrupeianas jaunos variantos) ? "Virusi

ir visviltigakie radljumi pasaule - tie pilnigipaklauj iInu sevis radrianai, izmanto-jot 50nu genu kopejamo maiinu savu

proteinu produkcijai," raksUja profesore

Aina Muceniece. "Vlrusi ir loti adeptogeniun mainlgi, tapec ieg0ta onkolitiska virusa

naturala un 1o ipaii genetiski moduletastabilitates problema ir tik loti nozimlga

turpmako viroterapijas petilumu kopsakara,

Priekiroka, manuprat, dodama naturaliemapatageniem cilveka virusiem (enterovirusu

grupa u, c.), pret kuriem cilveka organismagadu trikstoiiem ir veidojuSas savstarpej-sro:kriies n:t cimhinzp'"

Stabilitates saglabaiana ir saistita ariar virusu patoqenitates iespeju - mutacijuveidoianas risku cilvekam, seviif i, izman-

tojot apatogerios (epidemiologiski droios)dzivnieku un putnu virusus,

Ka vispar tiek atrasti viroterapija iz-

mantojami virusi, kas ir selektivi pret

audzeju un spej vairoties, iznTcinot audzeja

5[nas? Selektivit-tes problema ir vel

viens izaicind jums ia ja nozare, Pasaules

la boratori jas, kas iesa istr juiJs vi rotera pi-jas attistiba (un tadu ir daudz), ir petiti

adenovirusi, herpes virusa pirmais tips,

vezi ku la ra stomatita vr russ, enterovirusi,reovlrus, baku vlruss, Azijas putnu mera

viruss.u, c, Atklats, ka katram no tiem ir savas

priekirocibas (piemeram, viegli manipuletar ta genomu, labi izprasta qenu funkcija,izraisa viegla rakstura slimibas) un ari savi

draudi (gruti partraukt virusu replikactlu, var

izraisit nopietnas, letSlas slimibas u. c,).

Viroterapeiti strada ari pie virusu liktena

organisma pec tam, kad veZa ilnas gajuias

boj-. OrqanismJ notiek antivielu produkcija,

%%,ryl

s" Viro&rapiya ar Rigvir uzrada loti augstu%F' terapeitisko indeksu, daZos gadijumos pat

1O OOO :1 (iet boia'10 OOO audzOja irinu pret

-vienu veselo i0nu); savukart kimijterapila

&h indekss ir 6:1. Salidzinoii Strak likvidejas

viroterapiias lai ka izraisitie i[n u sabru kumaA*Ere %, produkti, totres staru un iimijterapija iis pro-

s. cess ieilgst, jo terapija nomJc imunsistemasq& darbibu, Atklats, ka onkolitisko virusu atkartotikursi ielgsina audzeja imunologisko re-

gresiju 4rotiek dabigs organisma novecojuSo,

bojdto un sveio ilnu likvidacijas process. "@, )au1972. gada Latvilas zinJtnieki

VifOtefapiiaS pamata if ne secinaja, ka viroterapijas un kimijterapijas

, ,r ' -' . _^_ _. ___ preparatu kombinacija palielina pretveiati(a;ulrusaspEiaatrastun redarbjbasefektu.Tasapstiprinaiiesarj

iZniCinit laUndabigis aUdZEjU musdienasdaudzu arvalstuviroterapeitu

iiinas, bet art imunaizsardzTbas :ff:ll::j1:l:'ji,i'llskajos petijumos

mehanismu ar<tiviicsan; -- --

:f;:1J[:J:[iJl[ili:ii;[i[::l';''1"operaciju, staru terapiju, (imijterapiju,hormonterapi ju. Viroterapija ari samazina

veZa slimniekiem Republikas onkologijas io arsteianas metoiu izraisito im0nsupresivodispansera un Paula stradi|a Republikas (im0nsistemu nomacoio) efektu.kliniskas slimnicas Klmijterapijas nodala, Pec Rlqruir lietoiana ir loti nozimiga to audzejugadu desmitiem ilgiem izme(inajumiem, terapija, kuri nav jutigi pret staru terapijuvaras iekartu mainas, patenta, zalu un liimijterapiju (melanoma, hipernefromaregistr-cijas, raToianas un citam [ibelem u c.) Ipaii svarlqa ir prepar-ta spOja antettaqad Latvijai w Rigvir - izgudrolums, dzivu melanomu - vienu no agresivaka jiem veiavirusu saturois prepar-ts, kdds medicinas veidiem. Latvija kopS 2011. qada Rigvir u

prakse pagaidam ir vienigais, iekJauts valsts kompensejamo medikamentuMlsdien5s viroterapija ir viens no saraksti adas melanomas pacientiem.

bioterapijas veidiem, kas ar biotehnologijas Viens no jaunakajiem petijumiem parpalTdzibu parveido virusus terapijas preparata jedarbibu uz melanomu veikts nolldzeklos, Tris galvenie viroterapijas virzieni 2008. l1dz 2010, qadam Latvijas Onkologijasir onkolitisko virusu lietoiana onkolof ija, centra, kuri 64 melanomas pacienti tikavirusu vektoru izmantoiana genu terapija un arsteti ar Rigvir. Arsti atklaja, ka 56% pa-vlrusu imunterapija, cienlu Rigvir izraisila irinu im0no aktiveianu,

Viroterapija onkologija izmanto ka ari secinaja: im[na reakcija uz viroterapijuonkolitiskos virusus, kuriem piemlt speja ir Joti individu-la, tapec pacienta arst[iqlasatrast un iznicinat Jaundabigas audzelu laik- nepiecieSama imunologa kontrole,"5[nas, nekaitejot vesela jam iunam. T-dejadi n igvir zinAmas blaknes ir tik nenozimigas,viroterapija, lidzlgi ka staru un kimijterapija, ka to drizak var uzskatit par plusu, nevisizraisa 5[nu bo jle ju pret attiecigo virusu minusu. Retos gadijumos preparats varjutigos audzejos. Taiu, salidzinot ar izraislt paaugstinatu temperat1ru (visbieZik(imijterapiiu un staru terapiju, viroterapijai ir a p 37,5 "C),loti reti - sapes audzej|, nogu-atklatas vairakas priekirocibas. rumu, mtegatnumu, caureju. Tas neizraisa

matu izkriianu, sliktu d[5u un aknu un nieruRtguir lielie plusi boja jumus kd daii citi stipras iedarbtbasPedejos gadu desmitos onkologija ir medikamenti, Rigvir nau /rprqs - nevairo jas

nostiprinajusies p-rlieciba: imInaizsardziba citos cilveka orgJnos vaiastnis un neizdalaspret audzeju nav nostrodojusi tiddl, ka apkJrteia vide,audzejs no t-s veiksmlgi izvairas un blo(e par Rigvir lielako mjnusu varetu saukt ne-pret sevi verstas im0nreakcijas. T-del svarlgi pietiekamu mIsdienam atbilstigu peUjumumobilizet organisma im0nsistemas dabigas daudzumu. Lai gan Latvija medikaments iraizsargspe jas pret organisma iekJuvu5u sveiu registrets (2004), ar to nepietiek, lai iekarotu

68 AUCUSTS 2014

kas veidojas pret onkolltisko virusu un

kam vajadzetu partraukt virusu vairoianos

veZa i0nas, taiu to kontrole vel ir risinamsjautajums. Daiiem, piemeram, ECH0 grupas

enterovTrusiem (tads izmantots al Riqvil,5I problema nav aktuala, jo tie pieauguiu

cilveku organisma nevairojas.

ll-rrusu laboratoiljasUzskata, ka veZa viroterapijas daudzas

problemas tiks atrisinatas tuvako 10-25 gadu

laika un tai vajadzetu kl0t par piekto veZa

arsteianas pamatmetodi (pec kirurQiskEs

5 rste5a nas, sta ru te ra pi j as, kim i jtera pi jas u n

hormonu terapiias). PaSlaik pasaule notiek

stra u ja on kolog i jas vi rote ra p i

jas attistr ba, bet

vaito var planot ari Latviji? Var but, ka musu

sasniequmus iaja nozare velak piemines tikai

ka vestures posmu,,,

ts

_ _.-3. #.ffi# trL

F€gade Latvij- visbieiJk atklati

Pedejos gados viroterapijas laboratorijas Sis lentites simbolize atbalstu idas, kruts, plauiu un

klsa aktivs darbs pie onkolitisko virusu

petljumiem un preparatu izstrades.

Piem0ram, Japana notiek kliniskas

izpOtes treias fazes pet.ijumi par herpes

vlrusa viroterapi ju (prepardts )ncoVEX)

pret metastatisku melanomu, ka ari

aktivs darbs ar onkolitisko adenovirusu

izmantoianu pret baribas vada vezi un

herpes vTrusiem pret smadzelu

audzeju,'

kolorektdlds dalas veia skartaiiem cilvekiem

Savu kart privata biofarmaceitiska

kompJnija Genelux Corporofion no Kali-

fornijas pazilojusi: "Baku viruss ir vislabakpiemerots onkolitiskais viruss cilveka veiaterapijai, un tapec esam attistijuii pla5i lieto-jamu tehnologiju platformu uz baku vrrusa

bazes, ko izmantot 5aja jauna ji onkolitiskajaveZa terapila un diagnostik-"ts

Kanadas biofarm5cijas kompani ja

Oncolytics Biotech 1au izmegina gatavu

preparatu uz reovirusa bAzes Reolysin.

Medikaments jau izturejis klrniskas izpetes

pirmo un otro fazi attiecib5 uz vairakiem

veia veidiem, bet petljumi ar galvas un kakla

audzejiem jau ir treiaja faze,"

Interesanti, ka pavisam nesen sakuiies

peUjumi par onkolitiskas viroterapi jas iespOjim

sufu un ka[u veZa arsteiana. Viens vai

2%ma1as mllulu ciei no audzejiem, un

apmeram puse dzlvnieku, kas vecaki par

desmit gadiem, mirst no veia. Jau veikti

petijumi par cilveku un sulu adenovirusu,

sulu mera vlrusu, reovlrusu un baku virusu. Ta

ka majas dztvnieku audzeji qan pec veidiem,

gan daudzos citos aspeldos ir loti lidziqi cilveka

vezim, petnieki piejaui, ka driz viroterapija _va retu pa radTties a ri vete rin J ra ja med icin5."

Medicinas tiirisms? KipEc ne!

, Rigrlr iespejas doties pasaule ir stipri

ierobeiotas, bet pasaule var nakt pie Rigvir

patil Pec 5l senE principa par Muhamedu

un kalnu norit darbs pie medicinas t0risma

attistibas, Latvi jas Vi rotera pi jas centram

sadarbojoties ar t[risma nozari. T0risma

attistrbas valsts agent0ra 2012. qada

uzqema gandrz seiu minuiu videofrlmuar merii veicinat pacientu migrociju uz

Latviju, un taja ka medicrnas t[risma unikals

pied-va j u ms bi ja akcenteta veia vi rotera pi ja.

Filma tika demonstreta vairakas arvalstis, un,

i(iet, sakusi nest augJus.

PaSla ik praktiska virotera pi ja (Rlqrlr)

ir brrvi pieejama ne tikai Latvija - visos

vadoiajos onkologijas centros un labakaias

medicinas prakses privJta jas iestades, bet

ari vairak neka 25 arvalstis, pateicoties

medicrnas tr.rrisma un parrobeiu medicinaspriek5rocibam, kas lauj pacientiem vai virlu

Jrstejoiajiem arstiem salemt konsultacijas

atta I i nati vai ar vi rotera pi jas parstavnieclbu

'

,ll;i i fj', 1; llj ii;l".ll; *r' o *

*,,

*';*x,*:11h,*,

t*ili'fl;:::';;ffil#'*i#d*'

ilffiMmilffi',ffi;*,T*;:il*llffr;;,

.i.3

r.45

"t.:,t:

7

laundabigie idas audzEji,kriits vEzis, bronhu, plauiu

audzEji un kolorektilis dalasvEzis.

palidzrbu. Pacienti var saf emt zales arspecializetas agentlras palldzibu vai uz vietas,-^*^l,l:i^+ | ^+.,;i,.dPil rEtrrtrluL LdLvrju,

Pagijuia gada nogale Tuvo Austrumu inves-

toru un ba1leru apvienibas izdotaja biznesa

iurnall Banking Executive raksti par medicinas

turismu Latvila jau slaveta k- pasaules limer;ra

mediclnas trrrisma qalamerllis, kas sevi apvieno"kulturu, vesturisko mantojum u, neska rtu

dabas skaistumu un pedeja laika ari medicinaspa ka I po j u m us - sevii[i on kolog i

jas a rsteSa nas

joma, kur tai nav konkurentu". Arabu iurnalsviroterapiju nodevejis par Latvijas lepnumu."Latvijas zin-tnieki galu gala speja veikt milzigu

sasniequmu, jo pan-ca luzuma punktu vela

a nteia na, I ietojot vi rotera pi jas metod i, nevis

(im i jtera pi j u; iis sasn ieg u ms notei lcti atstJs

nozlmigas pedas vesture, jo Rrqvlr (pirmais un

lidz 5im vienigais) mainis veZa Jrsteianas me-

todes visd pasaule," slaue Bonking Executive.n

Calu gala var teikt, ka Muhameds tomer nakpie kalna, lo tas ir milziga darba celts kalns,

ko nevar nenovertet,

Inguna Mukene

I http://newsnetwork.mayoclinic.org/discussion/mayo-clinic-fi rst-to-show-viroiherapy-is-promising-a gainst-

multiple-myeloma/

AUCUSTS 2014 69