Informācijas sistēmu menedžmenta

augstskola

Profesionālā studiju programma „Uzņēmējdarbības vadība”

maģistra profesionālā grāda iegūšanai

uzņēmējdarbības vadībā (kods 4634509)

Sastādītāja: prof. M. Živitere

Par maģistra darba izstrādi un aizstāvēšanu

Metodiskie norādījumi un ieteikumi

Trešais (papildinātais, pārstrādātais) izdevums

Rīga 2007

Par maģistra darba izstrādi un aizstāvēšanu / Metodiskie norādījumi un ieteikumi.

Sastādīja: prof. M. Živitere. – Rīga: ISMA, 2007. – 48.lpp.

Apstiprināti ISMA Metodiskās komisijas sēdē 2006. gada 21. septembrī un

rekomendēti izdošanai latviešu, krievu un angļu valodā.

Šie metodiskie norādījumi un ieteikumi par maģistra darba izstrādi un aizstāvēšanu ir

ISMA 2001. un 2004. gadā izdoto analoģisko Metodisko norādījumu un ieteikumu trešais

papildinātais un pārstrādātais izdevums. Tie papildināti un pārstrādāti atbilstoši izmaiņām

Latvijas izglītības sistēmā un mūsdienu prasībām. Metodiskie norādījumi un ieteikumi

attiecināmi tikai uz studiju darbu izstrādi un aizstāvēšanu ISMA profesionālajā studiju

programmā maģistra grāda iegūšanai „Uzņēmējdarbības vadība”.

Metodisko norādījumu un ieteikumu mērķis ir iepazīstināt studentus ar maģistra

darbu izstrādei un aizstāvēšanai ISMA izvirzītajām obligātajām prasībām, kā arī sniegt

studentiem metodisku palīdzību šo darbu izstrādē un aizstāvēšanā.

Recenzenti: Dr.Sc.ing. R. Djakons

Dr.habil.oec. A.Vedļa

Datorsalikums: M.Mitina

© M. Živitere, 2007

© Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola

Saturs

Ievads ………………………………………………………………...... 41. Vispārīgas prasības un noteikumi ...……………...……………...….. 52. Maģistrants, maģistra darba zinātniskais vadītājs, konsultants, recenzents ……........................................................................................ 72.1. Maģistranta pienākumi un tiesības ………………………………... 72.2. Maģistra darba vadītāja izvēle, pienākumi un tiesības …………… 82.3. Maģistra darba konsultanta pienākumi un tiesības ……………….. 82.4. Maģistra darba recenzenta pienākumi un tiesības ………………… 93. Maģistra darba izstrāde ..........................….………………………… 113.1. Temata izvēle un apstiprināšana ………………………………… 113.2. Zinātniskā aparāta veidošana .......................................................... 123.3. Maģistra darba apjoms, saturs un struktūra ………………………. 183.4. Maģistra darba tehniskais noformējums …………………….……. 243.5. Maģistra darba izstrādes un aizstāvēšanas plāns (kalendārais grafiks) un tā izpildes organizācija ..........................................

28

3.6 Maģistra darba aizstāvēšana …………………………..................... 293.7. Maģistra darba vērtējuma kritēriji …….……....………….……..... 324. Literatūra .…………………….............…………………………...... 345. Pielikumi …………………………………………...……………..... 35

1. Augstākās izglītības sistēmas raksturojums 2. Iesniegums par maģistra darba temata un zinātniskā vadītāja

apstiprināšanu3. Informācijas avotu adreses 4. Saturs5. Anotācijas (latviešu, krievu un angļu valodā)6. Atslēgas vārdi (latviešu, krievu un angļu valodā)7. Saīsinājumi un terminu skaidrojumi8. Maģistra darba tehniskā noformējuma prasības9. Pētījuma metodes10. Titullapa11. Literatūras saraksts12. Pirmā vāka noformējums13. Atsauksme par maģistra darbu14. Recenzija par maģistra darbu 15. Galvojums 16. VPK protokols

Ievads

Maģistra darbā it kā akumulējas ne tikai abu maģistrantūras studiju gadu, bet arī pirmā

augstākās izglītības cikla (profesionālā bakalaura vai profesionālās) izglītības un

kvalifikācijas kopējie rezultāti. Vienlaicīgi studijas maģistrantūrā ir sagatavošanās trešajam

augstākās izglītības ciklam – studijām doktorantūrā (1. pielikums). Tāpēc maģistrantam savā

maģistrantūras nobeiguma darbā, kas ir neatņemama programmas daļa un viena no

galvenajām studiju rezultātu kontroles formām, jāapliecina ne tikai spējas un kompetenci

risināt uzņēmējdarbības vadības prakses problēmas, bet arī veikt teorētiskus pētījumus.

Maģistra darba – izstrādāšanas mērķis ir:

sistematizēt un paplašināt teorētiskās zināšanas;

attīstīt pētniecības prasmes;

veicināt uzņēmējdarbības vadības prakses problēmu risināšanas kompetenci.

Šie metodiskie norādījumi un ieteikumi par maģistra darbu izstrādi un aizstāvēšanu

profesionālajā studiju programmā maģistra grāda iegūšanai „Uzņēmējdarbības vadība” ir

sastādīti, pirmkārt, vadoties no uzņēmējdarbības vadības jomas specifikas kā objektīvas

parādības, kam ir savi principi, struktūra un likumsakarības, kas ievērojamas visos

pētnieciskajos līmeņos, tajā skaitā maģistru darbos. Otrkārt, vadoties no šādiem

normatīvajiem aktiem un dokumentiem:

Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu (MK

20.11.2001. noteikumi Nr. 481) spēkā no 2001.28.11 // Vēstnesis 54 2001.04.04.

Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu (MK

IZMnot121206notgroz; Grozījumi Ministru kabineta 20.11.2001. noteikumi Nr. 481)

Profesijas standarts „Uzņēmuma un iestāžu vadītājs”, 5. kvalifikācijas līmenis, Reģ.

Nr. PS 0070, apstiprināts ar IZM 2002. gada 16. maija rīkojumu Nr. 283. //

http://www.izmpic.gov.lv

ISMA Profesionālās augstākās izgļtības maģistra grāda piešķiršanas nolikums

(Apstiprināts: Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Senāta 2006.gada

6.oktobra sēdē, protokols Nr. 1)

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007. – 2013. gadam // http://www.izm.gov.lv

Šī metodiskā materiāla sastādīšanā ir ņemta vērā ISMA mācībspēku uzkrātā pieredze

maģistra darbu vadīšanā šajā studiju programmā, recenzēšanā un aizstāvēšanā, kā arī citu

augstskolu apkopotā pieredze literatūrā un elektroniskajos informācijas nesējos.

1. Vispārīgas prasības un noteikumi

1.1. Pati būtiskākā maģistra darba iezīme ir tā, ka tas ir zinātniski praktisks pētījums.

Šāda veida darba pamatprasības ir:

jābūt aktuālas zinātniski1 praktiskas problēmas pētījumam;

jābalstās uz teorētiskas un speciālas literatūras studijām, jābūt izvērtētiem un

izmantotiem par konkrēto problēmu esošie jaunākie zinātniski praktiskie pētījumi un

publikācijas;

jābūt veiktai publicētu un nepublicētu datu un informācijas avotu, materiālu,

personīgi veiktu eksperimentu, apsekojumu un novērotu faktu apstrādei, pielietojot

mūsdienu pētniecības un datu apstrādes metodes;

jābūt pētījuma gaitā ievērotai loģiski secīgai pārejai no viena jautājuma uz nākošo, lai

tādējādi izklāsts būtu pamatots, bet secinājumi un priekšlikumi – būtu no šī pētījuma

izrietošs rezultāts;

saturam jābūt izklāstītam precīzi, skaidri un loģiski pareizā literārā valodā;

visā darbā jālieto vienota, vispārpieņemta, nepārprotama terminoloģija un

vispārpieņemtiem standartiem atbilstoši saīsinājumi;

maģistra darbs nevar būt pasīvs literatūras, pieredzes vai rezultātu pārstāstījums vai

apraksts;

uzdevumu risinājumam darba gaitā jānodrošina izvirzītā mērķa sasniegšanu;

jāievēro literatūras un elektronisko resursu, informācijas avotu un nepublicēto

materiālu izmantošanas Latvijas vai starptautiskos standartus un noteikumus;

vēlams maģistra darbu noformēt atbilstoši šajos metodiskajos norādījumos

izklāstītajiem noteikumiem.

1.2. Ļoti vēlama maģistra darba kā atsevišķa uzņēmuma, ISMA vai cita veida

Starptautisko vai Latvijas projekta vai kā kāda zinātniski pētnieciska pasūtījuma daļas

izstrāde kopā ar mācībspēkiem vai citā projekta grupā.

1.3. Par maģistra darba kvalitāti (saturu, datu, aprēķinu, secinājumu, priekšlikumu

u.c. pareizību), darba iesniegšanas un aizstāvēšanas grafika ievērošanu ir atbildīgs pats

maģistrants – darba autors.

1.4. Maģistra darba raksturojums. Maģistra darbs apliecina studenta sasniegto

akadēmiskā un profesionālā brieduma līmeni, atbilstoši tam, kāds noteikts augstākās

izglītības otrā cikla līmenim. Šis darbs būtiski atšķiras no profesionālā bakalaura darba un

1 Šinī gadījumā zinātniskums nenozīmē, ka pētījumam jābalstās uz skaitliskiem aprēķiniem, logaritmiem, tajā jābūt izmantotām formulām un diagrammām [U. Eko, 55 – 62].

profesionālā diplomdarba ar oriģinalitāti ideju attīstībā un izmantošanā, patstāvību,

padziļinātu teorētisko zināšanu un pētniecības iemaņu līmeni profesionālo problēmu

risināšanā un risinājuma ceļu un metožu izvēlē, sarežģītu jautājumu kopsakarību izpratni

(vispārējo rast konkrētajā un konkrēto vispārināt gan praktiskajā, gan pētnieciskajā

kontekstā) multidisciplinārā kontekstā dinamiskā vidē, slēdzienu formulēšanu nepilnīgas

informācijas apstākļos, lēmumu izvēli atbilstoši situācijas izmaiņām. Tā satura izklāsta

tehniskais noformējums neatšķiras no pirmajā studiju ciklā izpildīto darbu noformējuma,

izņemot apjomu, t.i., tam jābūt no 70 līdz 90 lappusēm datorsalikumā, neskaitot pielikumus.

Maģistra darbs liecina par tā autora spējām turpināt studijas arī tādos veidos, kas var būt lielā

mērā pašu vadītas vai autonomas.

1.5. Jautājums par tiem maģistrantiem, kuri nav izstrādājuši un aizstāvējuši maģistra

darbu, par studiju turpināšanu katrā gadījumā tiek izlemts individuāli ( 3.6.§).

2. Maģistrants, maģistra darba zinātniskais vadītājs,

konsultants, recenzents

2.1. Maģistranta pienākumi un tiesības

Maģistranta pienākumi:

ievērot studiju darba izstrādes kalendāro un individuālo grafiku un tajā norādītās

aktivitātes (3.5. §);

ierasties pie darba zinātniskā vadītāja noteiktajos laikos uz konsultācijām (uz ievirzes

konsultāciju, kā arī citos noteiktajos termiņos pēc maģistra darba izstrādes individuālā

plāna);

uzklausīt zinātniskā darba vadītāja un konsultanta norādījumus un ievērot tos;

sniegt informāciju par paveikto mutiski vai rakstiski, uzrādot izpildītos uzdevumus

elektroniskā vai datorsalikuma veidā.

ievērot zinātniskā darba un diskusijas ētikas normas, starptautiskos un nacionālos

autortiesību likumus;

ievērot šo metodisko norādījumu prasības.

Maģistranta tiesības:

ir tiesības konsultēties ne tikai ar savu darba vadītāju, bet arī ar jebkuru ISMA kā arī

ar citu augstskolu mācībspēkiem un augstas kvalifikācijas praktiķiem;

lūgt rektoru nozīmēt oficiālu konsultantu, to iepriekš saskaņojot ar maģistra darba

vadītāju, ja tēmas specifikas vai citu iemeslu dēļ rodas nepieciešamība pēc regulāras

profesionālas konsultācijas vai pakalpojumiem;

atteikties no studiju darba vadītāja, saskaņojot ar studiju programmas direktoru, un

lūgt rektoru nozīmēt citu darba vadītāju, ja tam ir pamatojums;

izstrādāt maģistra darbu patstāvīgi bez vadītāja;

iesniegt studiju programmas direktoram lūgumu atļaut aizstāvēt studiju darbu

gadījumos, pirmkārt, ja darba vadītājs nedod pozitīvu atsauksmi un nerekomendē

darbu aizstāvēšanai, otrkārt, ja recenzents novērtē darbu zemāk par 5 ballēm un

nerekomendē to aizstāvēšanai;

atsaukt savu darbu jebkuras izstrādes stadijā no izskatīšanas vai aizstāvēšanas un

saņemt to atpakaļ labošanai, papildināšanai vai cita iemesla dēļ;

iesniegt pretenzijas vai apelācijas prasību par studiju darba priekšaizstāvēšanas

komisijas vai Valsts Pārbaudījumu komisijas aizstāvēšanas lēmumu.

2.2. Maģistra darba vadītāja izvēle, pienākumi un tiesības

Par maģistra darba zinātnisko vadītāju var būt ISMA un citu augstskolu mācībspēks ar

zinātnisko doktora grādu, izņēmuma gadījumos – docents ar maģistra grādu. Zinātniskā

vadītāja kandidatūru, ievērojot maģistranta un studiju programmas direktora priekšlikumus,

kā arī studiju daļas norādes par mācībspēka noslodzi, apstiprina rektors ar rīkojumu.

Potenciālo maģistra darbu zinātnisko vadītāju sarakstu, kur arī ir norādīti iespējamie

viņu vadāmo darbu virzieni, sastāda katedru vadītāji, to saskaņo ar studiju programmas

direktoru un sastādīto sarakstu iesniedz studiju daļā, kur studentiem ir iespējams iepazīties ar

to un izvēlēties sava darba tematu un vadītāju vai arī piedāvāt savu izvēlēto tematu un

vadītāju.

Maģistra darba vadītāja pienākumos ietilpst:

sniegt ieteikumus par pētījuma virziena un temata izvēli, tā precizēšanu;

konsultēt, sastādot darba sākotnējo un galīgo plānu, kā arī veidojot darba struktūru;

konsultēt par literatūras un pētījuma avotu izvēli;

izskatīt atsevišķas darba daļas un visu darbu kopumā un norādīt uz nepieciešamajām

izmaiņām, labojumiem un papildinājumiem;

izskatīt un sniegt rakstisku atsauksmi par pabeigtu maģistra darbu;

piedalīties maģistra darba priekšaizstāvēšanā un aizstāvēšanā;

savlaicīgi sniegt rakstisku informāciju studiju programmas direktoram par maģistra

darba autora būtiskām novirzēm no individuālā darba plāna uzdevumu izpildes.

Maģistra darba vadītāja tiesības:

izteikt priekšlikumus studiju programmas direktoram, prorektoram par studenta

gatavību piedalīties dažādos konkursos, konferencēs, sagatavot publikācijas u.tml.

ziņot programmas direktoram par to, ka students nepilda darba izstrādes plānu;

ierosināt mainīt studiju darba tematu vai plānu;

atteikties no studiju darba vadīšanas, ja tam ir pamatojums;

nerekomendēt aizstāvēšanai un dot negatīvu atsauksmi par darbu (obligāti

nepieciešams dot izsmeļošu pamatojumu), ja tas neatbilst maģistra darbam

izvirzītājām prasībām.

2.3. Maģistra darba konsultanta pienākumi un tiesības

Maģistra darba konsultants ir otrs zinātniskais vadītājs (tikai ne visa darba, bet atsevišķa

jautājuma vai daļas). Līdz ar darba vadītāju oficiālu konsultantu apstiprina, ja izvēlētā studiju

darba izstrādei nepieciešamas specifiskas saturiskas vai metodiskas zināšanas, darba temats ir

starpnozaru zinātņu problēma vai sarežģīta prakses problēma. Konsultanta pienākumi un

tiesības ir analoģiski kā zinātniskajam vadītājam, un tie veicami ciešā sadarbībā ar maģistra

darba zinātnisko vadītāju. Konsultantam nav pienākuma sniegt izvērstu rakstisku atsauksmi.

Savu līdzdalību studiju darba izstrādē viņš norāda (ja uzskata, ka students ir ievērojis viņa

norādījumus un ieteikumus) ar savu vīzu uz diplomdarba titullapas.

2.4. Maģistra darba recenzenta pienākumi un tiesības

Maģistra darba recenzents ir neatkarīgs darba novērtētājs. Par maģistra darba recenzentu

var tikt nozīmēts ISMA (vēlams no citas struktūrvienības nekā ir vadītājs) vai citu augstskolu

mācībspēks, uzņēmuma vai iestādes augsti kvalificēts speciālists, kuram ir atbilstoša

specializācijas joma un doktora zinātniskais grāds.

Recenzenta pienākums ir rūpīgi izvērtēt maģistra darbu un sagatavot rakstveida recenziju,

kurā sniedz objektīvu darba novērtējumu par šādiem galvenajiem jautājumiem:

temata aktualitātes pamatojums darbā;

darba mērķa atbilstība darba tematam un satura atbilstība darba mērķim;

problēmas izvirzīšana un teorētiskais risinājums;

jaunākās speciālās literatūras izmantošanas pakāpe;

problēmas praktiskais risinājums, empīriskā materiāla analīze, datu avotu

izmantošanas pakāpe;

autora secinājumu un priekšlikumu pamatotība un atbilstība problēmas risinājumam

un darba mērķim;

darbā lietoto pētīšanas metožu efektivitāte, to atbilstība pētījuma objektam un

mērķim;

darbā izmantotās literatūras un avotu saraksta izvērtējums;

jautājumi autoram, darbu aizstāvot;

recenzenta novērtējums par recenzējamā darba atbilstību visām tām izvirzītajām

prasībām, lai darba autoram piešķirtu atbilstošu profesionālo kvalifikāciju un

zinātnisko grādu, kas noteikts studiju programmas licencē un akreditācijas lapā;

ārējā recenzenta pienākums ir apstiprināt savu parakstu ar personāldaļas darbinieka

vai cita struktūrvienības atbildīga darbinieka parakstu un zīmogu uz recenzijas (14.

pielikums);

Recenzentam ir tiesības uzaicināt maģistra darba autoru skaidrojumu sniegšanai par

sagatavoto un recenzēšanai iesniegto darbu.

Ja recenzenta vērtējums ir negatīvs, studiju programmas direktors nodod darbu papildus

recenzēšanai citam speciālistam attiecīgajā pētījuma virzienā. Darbu ar negatīvu recenziju,

pēc autora vēlēšanās, rektors ar speciālu rīkojumu var atļaut aizstāvēt.

3. Maģistra darba izstrāde

3.1. Temata izvēle un apstiprināšana

Maģistra darba izstrāde sākas ar temata, darba vadītāja un konsultanta (ja

nepieciešams) izvēli.

Maģistra darbu tematikai pēc būtības un pēc formulējuma jāsatur kādas aktuālas

uzņēmējdarbības vadības problēmas analīze un tās risinājums. Pirmkārt, tas dod

priekšrocības pašam autoram nerakties cauri gan svaigu, gan aizvēsturisku grāmatu kalniem.

Otrkārt, darbam nepieciešamie materiāli ir vieglāk pieejami, pastāv reāla iespēja tikties ar

uzņēmējdarbības procesā tieši iesaistītiem ekspertiem un šo problēmu.

Tematam jāizriet no teorijas un prakses aktualitātēm, kas atbilst uzņēmējdarbības

vadības nozarei (funkcionālās – mārketinga vadība, finansu vadība, vispārējā kvalitātes

vadība, personāla vadība, loģistika u.c.) un apakšnozarēm (projektu vadība, inovatīvās

darbības vadība, uzņēmējdarbības vadība atsevišķās tautas saimniecības nozarēs – tūrismā,

tirdzniecībā, mākslā, informācijas tehnoloģijās, tiesiskajā nodrošinājumā u.c.). Minēto darbu

temati var būt arī par problēmām, kuras robežojas ar citām zinātnes nozarēm. Būtisks

nosacījums temata izvēlei ir datu un informācijas, literatūras un avotu pieejamība,

svešvalodas prasmes, profesionālā kompetence.

Ja maģistra darbs tiek izstrādāts par jau iepriekš aizstāvētu tematu vai tiek veikts grupā,

tad atkārtot izvēlēta temata autoram ir jāpamato savu atšķirīgo pētāmās problēmas

apakšproblēmu vai aspektu, un grupas dalībniekiem jāvienojas savā starpā par temata daļu

sadalījumu.

Tieši pašu biznesa vadīšanas teorētisko koncepciju, kā arī metodoloģijas, praktisko

metožu un paņēmienu attīstīšana nevarētu būt maģistra darba pētījuma mērķis, bet gan tikai

to izprašana un tālāka pielietošana uzņēmējdarbības vadības uzdevumu risināšanā.

Maģistrants sava temata izvēles pareizību var pārbaudīt, atrodot atbildes uz šādiem

jautājumiem:

Vai tas ir pietiekami maģistra pētījumam un darbam?

Vai temats un problēma nav par plašu un vai to ir iespējams aptvert vienā šāda veida

darbā?

Svarīgi apzināties, ka maģistra darba uzrakstīšana ir ilgstošs process, ko nav iespējams

veikt tikai 30 kredītpunktu laikā. Tāpēc maģistranti tiek rosināti izvēlēties iespējamo

pētījuma problēmu vienlaicīgi ar studiju uzsākšanu. Visas idejas maģistra darba sakarā ir

jāpieraksta, tiklīdz tās ienāk prātā, jāvāc teorētiskās atziņas, dati un fakti, jācenšas iesaistīties

dažāda veida diskusijās u.tml. Tāpēc jau pirmajā semestrī kursa „Pētniecības metodes un

disertāciju darbs” nobeigumā katram maģistrantam ir jāsagatavo temata pieteikumu rakstiska

iesnieguma formā (2. pielikums) un to jāiesniedz programmas direktoram apstiprināšanai.

Noteikti nevajadzētu izvēlēties tematu pārāk vēlu vai arī to mainīt darba izstrādes

gaitā. Ideāli būtu, ja maģistranti izvēlētos pētījuma virzienu un attiecīgā darba zinātnisko

vadītāju, uzsākot studijas. Darba izstrādes laika pagarinājums dod lielas priekšrocības un

iespējas gan nepieciešamo materiālu savākšanai, gan atsevišķu studiju kursu padziļinātām

studijām vai izvēles (C) kursu studijām, gan papildus literatūras studijām, gan atkārtotu

aptauju veikšanai, fokuss grupu organizēšanai utt.

Mācībspēki – potenciālie maģistra darbu vadītāji – izstrādā ieteicamo darbu tematu /

pētniecības virzienu (ar norādi par pētījumos veicamajiem uzdevumiem) sarakstu, ko

iesniedz apstiprināšanai studiju programmas direktoram. Izstrādātie un apstiprinātie darbu

tematu / pētniecības virzienu saraksti tiek iesniegti studiju daļā, kur maģistranti iepazīstas ar

tiem un katrs izdara savu izvēli, pierakstoties attiecīgā sarakstā. Maģistrantam ir tiesības

piedāvāt arī savu tematu, ņemot vērā viņa profesionālās un zinātniskās intereses, informācijas

avotu un literatūras pieejamību, kā arī esošās vai iespējamās nākamās darbavietas vai citādā

veidā kāda ieinteresēta uzņēmuma vajadzības vai ieteikumus. Šajā gadījumā viņš raksta

studiju programmas direktoram adresētu iesniegumu un personīgi to saskaņo ar potenciālo

darba vadītāju (2. pielikums).

Studiju daļa informē mācībspēkus par maģistrantu tematu izvēli. Ja pēc studiju

programmas direktora un potenciālā darba vadītāja domām darba izstrādē varētu rasties

zināmas grūtības (ārvalstu literatūras pieejamība, informācijas iegūšana, datu apstrāde u.c.),

vai arī autors neparedz aplūkot darbā dažus svarīgus jautājumus, kas ietilpst tematā, ir

paredzams aplūkot tādu jautājumu, kas tematā tieši neietilpst, u.tml. tad, savstarpēji

saskaņojot, var maģistranta izvēlēto tematu konkretizēt, sašaurināt, paplašināt, ierobežot

laika periodu, neapstiprināt un ieteikt viņam citu tematu un / vai arī darba vadītāju. Izvēlēto

tematu un darba zinātnisko vadītāju apstiprina rektors ar rīkojumu. Protams, pirmais ar

rektora rīkojumu apstiprinātais temats reti kad netiek mainīts maģistra darba izstrādes gaitā

un sagatavojot galīgo aizstāvēšanai iesniedzamo darba variantu. Tādos gadījumos ar jaunu

rektora rīkojumu notiek maģistra darba tematu otrreizējā apstiprināšana.

3.2. Zinātniskā aparāta veidošana

Maģistra darbam jāapliecina maģistranta augstāku kompetences līmeni salīdzinājumā

ar profesionālā bakalaura līmeni, spēju būt par uzņēmuma vidējā un augstākā līmeņa vadītāju

dinamiskā un sarežģītā vidē:

ar papildus specializāciju kādā no uzņēmējdarbības vadības būtiskajiem

funkcionālajiem blokiem (ražošanas / pakalpojumu organizēšana, kvalitātes

sistēmu vadīšana loģistika, finanses, mārketings, darba resursu vadība,

informācijas sistēmas, vadības psiholoģija un pedagoģija utt.);

zināšanu un prasmju integrējošās sfērās (inovācijas, inovativā darbība, stratēģiskā

vadīšana, starptautiskā biznesa vadīšana u.c.);

kādā specifiskā uzņēmējdarbības virzienā (tūrisms, tirdzniecība, kultūra, banku

darbība, apdrošināšana utt.).

Vienlaikus maģistra darba saturam ir jāatspoguļo autora dziļākas zināšanas un

kompetences pētnieciskajā darbībā, kas liecinātu par viņa sagatavotību studijām trešajā

augstākās izglītības ciklā – doktorantūrā. Šajā aspektā maģistra darbam ir izvirzītas šādas

prasības :

pētnieciskā procesa metodoloģija un metodes zinātņu integrācijas vienībā;

prasmju pielietojums – spēja izvirzīt problēmu, paredzēt un pārbaudīt hipotēzes,

nosacījumus un līdzekļus darbības uzņēmējdarbības efektivitātes paaugstināšanai,

atklāt jaunas likumības un sakarības.

Maģistru darbi kā pētījumi var būt dažādi ne tikai pēc satura. Katram studiju darba

autoram, atbilstoši viņa rakstīšanas pieredzei un spējām, var būt savs darba stils un pētījuma

veids. Maģistra darba izklāsta stila pamatā ir jābūt diskusijai – sava viedokļa izteikšana un tā

pierādīšana.

To jācenšas izprast gan darba vadītājam, gan pašam darba autoram, lai kļūdaini

neietekmēties no citiem pētījumiem.

Mūsdienu pētnieciskajā literatūrā tiek minēti četri kontrastējoši pētījumu veidi:

tradicionālais pētījums – hipotētiski deduktīvais pētījums;

dokumentālais pētījums;

etnogrāfiskais pētījums;

darbības pētījums;

Tradicionālā pētījuma metodoloģija balstās uz pozitīvisma filozofiju. Pētījuma loģisko

secību shematiski var attēlot šādi (3.1. att.).

3.1. att. Tradicionālā pētījuma shēma

Temats Problēma Kas par to rakstīts? Hipotēze

Kontrolgrupa

Eksperimentālā grupa

Dati Salīdzinājums Secinājumi Atbilstība / neatbilstība hipotēzei

Tradicionālā pētījuma priekšrocība ir tā, ka liels datu skaits sniedz ticamību, skaidrību.

Taču ar šo pētījuma veidu nevar izpētīt daudz problēmu un jomu, jo:

daudzos procesos svarīga ir kvalitāte ne tikai pirms un pēc situācijas;

profesionālo kompetenci nosaka pārmaiņu process;

situāciju nevar atkārtot;

nevar uzzināt, kas uzlabojies, kā veidojas uzņēmējdarbības process, mainoties

situācijai;

nav divu vienādu vadītāju un darbinieku grupu;

pētījums ir pārāk atkarīgs no konkrētajiem apstākļiem;

vadības problēmu pētījumos ne vienmēr ir ētiski dalīt darbiniekus kontrolgupā un

eksperimentālajā fokuss grupā.

Dokumentālais pētījums – pretstatā tradicionālajam – neveido eksperimentu vai

pārbaudi. Tas pētī dokumentus, mēģina atrast jaunu viedokli, traktējumu, ko iepriekš citi

pētnieki nav uztvēruši.

Šī pētījuma veida galvenie trūkumi ir:

dokumenti sākotnēji veidoti neatkarīgi no noteiktas problēmas un teorijas;

pētniekam jāatrod teorija un hipotēze un jāpierāda, kā teorija, tā hipotēze;

problēma, kādus dokumentus analizēt;

ne vienmēr visi vajadzīgie dokumenti ir atrodami.

Etnogrāfiskais pētījums – pēta cilvēku grupas. Pētnieks parasti iekļaujas šajā grupā un

salīdzina to ar citām grupām. Šī pētniecības veida priekšrocības:

pētniekam iespējami personīgās pieredzes secinājumi;

vieglāk izprast domas, idejas, lēmumus, notikumus salīdzinājumā ar anonīmu

vērotāju.

Trūkumi:

nevar atkārtot datu savākšanu;

ja iekļaušanās grupā ir pārāk liela, pētnieks var zaudēt objektivitāti un sākotnējo

perspektīvu.

Darbības pētījums – ir holistiska pieeja pētniecībai. To var definēt kā sociālās situācijas

izpēti ar skatu uz darbības uzlabošanu tajā. Darbības pētījumos bieži analīzē profesionālo

pieredzi, vadītāju maiņu uzņēmumos un tās struktūrvienībās. Pētījumam ir raksturīga

darbības plāna sastādīšana. Pierādījumus iegūst vērojot, tad plānu koriģē un turpina procesu.

Tā ir vadīta un sistemātiska darbība. Pētījuma datus un rezultātus var interpretēt, izmantojot

audioierakstus, dažādus pierakstus, prakses dienasgrāmatu ierakstus, videoierakstus,

intervijas. Katrs nākamais pētījuma solis ir atkarīgs no iepriekšējā. Pētījuma procesā vispirms

ievāc datus, kurus var novērot, lai izprastu kontekstu, nosaka problēmu, meklē ceļus tā

risinājumam. Pētījumā plaši tiek izmantotas situāciju / piemēru analīzes. Tur, kur ir tendence

cilvēkiem un apstākļiem mainīties, šis pētījuma veids sniedz to, nevar zinātniskais

tradicionālais pētījums.

Pētījumi var tikt veidoti pēc induktīvās vai deduktīvās metodoloģijas. Induktīvie

pētījumi ir statistiski. Šajā gadījumā tiek vākti dati, lai atklātu vispārinājumu, atrastu

nezināmo. Deduktīvie pētījumi ir raksturīgi ar elastīgumu. Dati tiek vākti, lai pierādītu vai

apgāztu hipotēzi.

Maģistra darba kā zinātniska pētījuma procesu var palīdzēt izprast tā sauktais „pētījuma rats”.2

Konceptuālā struktūra

Petījums Datu Spriedumi jautajumi/hipotēzes

analīze

Indukcija Dedukcija Emperīskie novērojumi Datu vākšana

„Pētījuma rats” parāda, ka petījums nav lineārs process, bet tas norit pa etapiem, kas

var atkārtoties. Pētījuma veiceja galvēnais uzdevums ir saskatīt un veidot katra etapa procesa

un rezultātu iekļaušanos konceptuālajā struktūra.

Dažādās kultūras ir dažādi modeļi ideju izteikšanai rakstiski. Angļu un eiropiešu

studiju darbi ir, piemeram, pilnīgi lineāri pec loģikas: rakstītājs virzās no galvenās idejas uz

tai pakārtotajām un tad izmanto ilustrējošus piemērus. Savukārt austrumnieki (ķīniesu,

korejiešu) rakstīšanā būtiska īpatnība ir galvenās idejas „apaušana” ar piemēriem, bet

krieviski runājošie, rakstot izmanto tā saucamo, novirzīšanos no galvenās tēmas. R.B.

Kaplans (Kaplan, R.B.) šīs atšķīrības attēlo grafiski pārskatamos modeļos3:

Angļu Semītu Romāņu Krievu Austrumnieku Eiropas

2 Metodiskie ieteikumi maģistra darba rakstīšanai/ D.Blūma. – R.: LU, 1997. - 5.lpp.3 Fedjukova M. Akadēmiskā rakstīšana zinātņu mandalas spektrā//Izglītība un Kultūra. – R.: 19.09.2003. – 12.lpp.

Parasti pētījums tiek sākts ar pētāmās problēmas uzņēmējdarbības vadībā noteikšanu, tā

īsu analīzi. Problēmas pilnīgs vai daļējs risinājums tiek ietverts tematā. Tā aktualitāti,

pirmkārt, jāpamato no uzņēmējdarbības vadības problēmu risināšanas viedokļa un arī

jāparāda, kāda nozīme tematā ietvertajai problēmai ir kopējo vadības problēmu risināšanā

atsevišķā uzņēmumā, nozarē, valstī kopumā. Otrkārt, temata aktualitāti jāpamato no

problēmas nepietiekamas izpētes viedokļa. Tas varētu būt problēmas nepietiekams

atspoguļojums esošajā literatūrā, nepilnības un trūkumi saimnieciskajā praksē, uzskaites

kārtībā un organizācijā, likumdošanā u.tml. Tādēļ ievadā jādod svarīgāko publikāciju īss

raksturojums, jānorāda, kādi jautājumi ir risināti nepilnīgi un kādā virzienā savu pētījumu ir

iecerējis veikt darba autors. Būtiska ir darba temata precīza formulēšana. Piemēram,

maģistrants ir saskatījis pretrunu starp uzņēmuma vai nozares konkurētspējas pazemināšanos

sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), kas nodrošina brīvās konkurences

paplašināšanās iespējas daudzās tautsaimniecības nozarēs. Viņš konstatē, ka problēma ir

zemāks tehniskā nodrošinājuma līmenis Latvijas uzņēmumos salīdzinājumā ar vidējo līmeni

ES valstīs un izvēlas tematu „Uzņēmuma ekonomiski tehniskā rekonstrukcijas”. Kad

problēma ir izanalizēta un temats formulēts, tiek noteikts pētījuma objekts.

Pētījuma objekts nosaka jomu objektīvā uzņēmējdarbības realitātē, kurā tiek pētītas

uzņēmējdarbības vadības problēmas. Iepriekš minētajā piemērā objekts ir konkurētspējas

process. Konkurētspējas attīstības potenciāls firmas vai nozares realitātē ir pētījuma

priekšmets. Minētajā piemērā pētījuma priekšmets ir uzņēmuma konkurētspējas attīstība,

tātad – menedžmenta joma uzņēmējdarbības realitātē.

Problēmas konstatācija, temata aktualitāte, pētījuma objekta īpatnība un priekšmeta

teorētiskā analīze dod iespēju definēt pētījuma mērķi – domās prognozēto darba rezultātu

(piemēram, izstrādāt priekšlikumus firmas stratēģiskās vadības pilnveidošanai). Mērķa

formulējums nedrīkst virzīt darbu aprakstošā virzienā, piemēram, aplūkot, izskatīt, raksturot

u.tml. vai kā risināmo uzdevumu uzskaitījumu. Atbildot uz jautājumiem „Ko es gribu ar šo

pētījumu sasniegt? Kādas likumsakarības gribu atklāt? Kādu problēmu es gribu atrisināt?”,

iegūstam pētnieciskā darba mērķi: salīdzināt dažādas teorētiskas pieejas firmas

konkurētspējas problēmas risināšanā, veikt dažādu konkurences spēku un virzienu alternatīvu

salīdzinošo analīzi un izstrādāt projektu konkrētas firmas / nozares konkurētspēju

paaugstināšanai.

Mērķa konkrētība un precizitāte dod iespēju izvirzīt savas idejas, kā risināt problēmu /

problēmas un formulēt hipotēzi. Hipotēze ir prognozēti pieņēmumi, kas sekmē problēmas

risinājumu un pētījuma gaitā tiek pārbaudīti. Pētījuma procesā pieņēmumi tiek vai

apstiprināti, vai noraidīti.

Pētījuma gaitu un hipotēzes pārbaudi atklāj no trīs līdz pieci pētījuma uzdevumi, kuri

nodrošina pētījuma organizācijas posmu sekmīgu realizāciju no problēmas teorētiskās

analīzes, stāvokļa konstatācijas reālajā uzņēmējdarbības praksē, savu priekšlikumu izstrādi

un efektivitātes pārbaudi. Risināmie uzdevumi atspoguļo darba saturu un uzbūvi.

Lai mērķi sasniegtu, hipotēzi pārbaudītu un uzdevumus izpildītu, atbilstoši pētījuma

objekta un priekšmeta īpatnībām, tiek izvēlētas vispārzinātniskās un speciālās pētījuma

metodes (9. pielikums). Pētniecisko metožu lietošanas prasmju apguve ir viens no

svarīgākajiem pētnieciskās darbības līdzekļiem. Izvēlēties, atlasīt un analizēt teorētisko

literatūru, salīdzināt teorētiskās pieejas, izvirzīt savas būtiskās pazīmes un likumsakarības

pētījuma priekšmetam, tās pārbaudīt ar empīriskām kvantitatīvām un kvalitatīvām metodēm

ir pētnieciskā darba līmeņa kritērijs Tieši prasmīga pētījuma metožu izvēle un lietošana dod

iespēju atklāt jaunas sakarības, likumības un idejas uzņēmējdarbības vadības procesa

pilnveidošanai un uzņēmējdarbības attīstībai.

Pētīšanas metodes ir visa pētījuma procesa organiska sastāvdaļa. Tās klasificē pēc

dažādiem kritērijiem. Visbiežāk visas pētījuma metodes iedala divi lielās grupās:

kvantitatīvajās un kvalitatīvajās.

Kvantitatīvo metožu raksturojums:

var izmērīt daudzumu, skaitu;

izdarīt salīdzinājumu sākumā un beigās;

pētīt kvantitatīvos rezultātus;

rezultāti var tikt izteikti procentos, attiecībās, grafikos utt.;

ietvert mērījumus un veikt skaitīšanu;

pētnieks ir neitrāls un distancēts no pētījuma objekta.

Kvalitatīvo metožu raksturojums:

pēta individuālus gadījumus;

pēta mazas grupas;

pēta procesu un tā kvalitāti;

piemēra / situācijas analīze, izvērtēšana, aprakstīšana;

pētnieks ir vidē, iesaistījies.

Pirms metodi pielieto, ir jāizvērtē metodes atbilstība pētījuma mērķim un uzdevumiem,

katras metodes priekšrocības un vājās puses. Pētīšanas metodes izvēles pamatotību var

pārbaudīt, atrodot atbildes uz jautājumiem:

Kādas ir izvēlētās metodes priekšrocības un trūkumi?

Kādas citas metodes vēl varētu lietot ar šo pašu mērķi?

Pētnieciskā darba bāze un tās analītisks apraksts ir nozīmīgs pētījuma procesa

komponents, kuru raksturo ne tikai uzņēmējdarbības, bet arī ekonomiskā un sociālā aspektā.

Pēctecībā un mijsakarībā veidota pētnieciskā darba zinātnisko komponentu vienība dod

iespēju mērķtiecīgi izveidot darba struktūru. Ar tās noteikšanu beidzas pētījuma konceptuālā

aparāta izstrāde.

3.3.Maģistra darba apjoms, saturs un struktūra

Maģistra darbu apjoms ir samērā nenozīmīgs jautājums (par to jau bija norāde 1.4.§),

taču pats galvenais ir tā saturs.

Maģistra darba saturam pēc darbietilpības aptuveni jāatbilst maģistra darba izstrādei

plānotajam kredītpunktu skaitam, t.i. 30 kredītpunkti. Tātad tiek sagaidīts, ka autors būs

veltījis šo ieplānoto laiku tikai šim darbam. Protams, bez šī ieplānotā laika maģistra darbam

parasti tiek patērēts ievērojami vairāk laika, ko nosaka sagatavošanās visos studiju kursos.

Maģistra darba saturam pēc tā kvalitātes jāatbilst maģistra darba galvenajiem

vērtējuma kritērijiem.

Aptuvena maģistra darba struktūras shēma, no kuras katram autoram ir tiesības

atkāpties, atbilst zinātniskā darba struktūrai un ietver šādas sastāvdaļas (procentos no kopējā

darba apjoma):

titullapa (10. pielikums);

saturs (4. pielikums);

anotācijas latviešu valodā un divās svešvalodās (5. pielikums);

atslēgas vārdi latviešu valodā un divās svešvalodās (tajās, kurās ir anotācijas);

darbā lietoto saīsinājumu un nosacīto apzīmējumu saraksts (7. pielikums);

ievads (4 – 5% no darba kopapjoma);

problēmas teorētiskā analīze (30 – 35 % no darba kopapjoma);

empīriskā pētījuma analīze (40 – 45% no darba kopapjoma);

izstrādātais projekts, programma, plāns (10 -15% no darba kopapjoma);

nobeigums, kas ietver secinājumus, priekšlikumus (5 - 10% no darba kopapjoma);

literatūras saraksts (11. pielikums);

kopsavilkums / referāts latviešu valodā 10-15 lappušu apjomā, ja darbs ir rakstīts

svešvalodā;

galvojums kā autora apliecinājums par patstāvīgu darba izstrādi (15. pielikums);

pielikumi;

izziņa par aizstāvēšanās rezultātiem (protokola veidlapa – 16. pielikums).

Titullapa satur šādu informāciju: augstskola, kurā izstrādāts maģistra darbs (pilns

augstskolas nosaukums), studiju programma (jānorāda arī programmas kodu), studiju darba

temats, informācija par darba autoru (vārds, uzvārds, studiju grupa, atzīmju grāmatiņas

numurs, paraksts), par darba zinātnisko vadītāju un konsultantu (viņu vārdi un uzvārdi,

zinātniskie grādi, akadēmiskie amati, darba vieta, paraksti), darba izstrādāšanas vieta un

gads. Ja darbs rakstīts svešvalodā, tad ir jāraksta divas titullapas: pirmā – valsts valodā un

otrā – attiecīgajā svešvalodā, kurā ir rakstīts studiju darbs. Titullapa ir pirmā lappuse, taču to

nenumurē, un nevienai titullapas rindai (ierakstam) beigās neliek punktu. Ja autors vēlas, var

izcelt darba nosaukumu, autora, vadītāja un konsultanta vārdu un uzvārdu. Ieteicams

izcelšanas veids – biezināšana (bold, lielie burti (Uppercase) vai lielāki burti (Font size).

Saturs ir norādījums par maģistra darba nodaļu, apakšnodaļu numuriem un

nosaukumiem, kā arī lappusēm. Darba sastāvdaļu nosaukumiem saturā precīzi jāatbilst to

nosaukumiem darbā un jābūt tajās lappusēs, kuras ir norādītas satura rādītajā.

Anotācijas ir īss darba satura raksturojums, kas dod iespēju lasītājam izprast darba

temata problemātiku, pētījumā pielietojamo instrumentāriju, darba struktūru, svarīgākos

informācijas avotus un pētījuma rezultātus. Anotācijā arī norāda, kādu zinātnisku vai

praktisku jautājumu risināšanā darbu varētu izmantot. Citiem vārdiem, anotācijā konkrēti tiek

nosaukts darba mērķis un uzdevumi, īsi raksturots darba saturs, atspoguļoti pētījuma gala

rezultāti, norādīts tabulu, attēlu un literatūras avotu skaits. Ja nepieciešams, vēl var būt arī

citas ziņas. Teikumus pieņemts sākt ar vārdiem: izpētīts, izstrādāts, aprēķināts utt.

Anotācijas apjoms – no 500 līdz 700 rakstu zīmes (līdz vienai lappusei). Par kursa

darbu un augstākās izglītības pirmā līmeņa kvalifikācijas darbu raksta anotāciju tikai vienā –

valsts valodā, un par profesionālā bakalaura, diploma un maģistra darbu sagatavo anotācijas

trīs valodās latviešu un divās svešvalodās.

Atslēgas vārdi un lietotie termini, kā likums, ir definējami pētījumos:

1) ja vien tie attiecīgajā zinātņu nozarē nav uzskatāmi par neapstrīdamiem,

kanoniskiem un nepārprotamiem;

2) ja dažādi autori šos terminus nelieto ar atšķirīgu saturu.

Saīsinājumi un nosacīto apzīmējumu saraksts nepieciešams, lai padarītu citiem

atpazīstamu pētījuma saturu.

Ja darbā ir ievērojams saīsinājumu un apzīmējumu skaits (vairāk nekā 20), tos

nepieciešams sakārtot atsevišķā sarakstā, norādot katru saīsinājumu vai apzīmējumu un dodot

īsu konkrētu skaidrojumu. Ja saīsinājumi un nosacīti apzīmējumi ir nedaudz (mazāk nekā

20), tos var paskaidrot tekstā. Vispārzināmi un plaši lietoti saīsinājumi (piemēram, LR –

Latvijas Republika, MK – Ministru kabinets. Ls – lats u tml.) nav jāpaskaidro. Ieteicams

lietot saīsinājumu latvisko variantu, ja tāds ir, piemēram, ES nevis EU; ANO nevis UN; IKP

nevis GDP. Nedrīkst lietot vairākus atšķirīgus saīsinājumus viena termina vai kā cita

apzīmēšanai .

Ievadā atspoguļo temata aktualitātes pamatojumu, problēmu (centrālo, centrālās

problēmas izvērsumu – aspektus, apakšproblēmas) un tās izpētes pakāpi, informatīvo avotu

bāzi, norāda autorus, kuri pētījuši izvēlētā temata aspektus, nosaka pētījuma objektu,

priekšmetu, formulē darba mērķi, hipotēzi, uzdevumus, izvēlētās pētījuma metodes, norāda

pētījuma bāzi (3.2. §).

Ja darbā ir paredzēti gan teorētiski, gan empīriski pētījumi, tad pirmā nodaļa parasti tiek

veltīta teorētiskiem pētījumiem, bet tālākās nodaļās tiek risinātas praktiskās ievirzes

problēmas. Katru nodaļu / paragrāfu ieteicams beigt ar secinājumiem un nākamās nodaļas

pieteikumu. Tādējādi veidojas loģiska pāreja no vienas nodaļas uz otru.

Teorētiskajā daļā izklāsta pētāmās problēmas teorētiskās nostādnes, veicot to

salīdzināšanu un nosaka savu pieeju, noskaidro pamatjēdzienus, dod to definīcijas. Autoram

jādod savs vērtējums un tā pamatojums par visiem teorētiskajā daļā analizējamajiem

jautājumiem. Citu autoru atziņas un pētījumu rezultāti nav jāpārstāsta, bet jāanalizē,

jāizvērtē. Visiem teorētiskajā daļā izklāstītajiem jautājumiem jāatbilst darba tematam,

izvirzītajam mērķim, jānodrošina sekmīga uzdevumu veikšanu.

Analītiskā – empīriskā pētījuma daļa ir maģistra darba galvenā daļa, kurā autors

pārbauda hipotēzi un dod pamatojumu tās apstiprinājumam vai noliegumam. Šajā daļā autors

arī apliecina savu prasmi veikt empīriskus pētījumus, izmantojot dažādas pētīšanas metodes,

pielietojot apgūtās teorētiskās zināšanas, prognozējot uzņēmējdarbības problēmas attīstības

iespējas. Ja darbā dota ārvalstu pieredzes analīze, tad autoram tālāk jāizvērtē un jāizklāsta tās

pielietojuma iespēja Latvijā.

Šī darba galvenā daļa tiek sadalīta nodaļās. Apjoma ziņā lielas nodaļas ir lietderīgi

sadalīt apakšnodaļās. Nodaļu un apakšnodaļu skaits netiek reglamentēts. Tas izriet no

pētāmās problēmas rakstura un plašuma. Nodaļai nevar būt tikai viena apakšnodaļa. Pēc

nodaļas nosaukuma nedrīkstētu būt teksts, kas nav iekļauts nevienā apakšnodaļā.

Kopsavilkums / referāts valsts valodā (ja darbs ir rakstīts svešvalodā) ir atsevišķi

sagatavots īss (12 -15 lpp.) pārskats par maģistra darbā veikto pētījumu. Tajā jāiekļauj šādas

sadaļas:

saīsināts ievads;

konspektīvs pamatdaļas nodaļu izklāsts;

autora jaunrade (pievienotā vērtība) vai izstrādātais projekts;

secinājumi un priekšlikumi.

Darba nobeigumā, izmantojot veikto pētījumu, apkopo plašākus secinājumus. Tajos

tiek novērtēti darba mērķa sasniegšanas pakāpe un parāda savu radošo ieguldījumu, kā arī

praktisko nozīmi. Tiem jābūt pietiekami pamatotiem un tos raksta tēžu veidā, lakoniski

formulējot svarīgākās atziņas, kas izriet no pētījuma, akcentējot, ko tieši ir paveicis pats

autors. Secinājumiem ir jābūt loģiski vienotiem ar iepriekš analizēto teoriju, hipotēzi,

pētījuma uzdevumiem un pielietoto metodoloģiju un metodēm. Tajos nav pieļaujami citāti no

citu autoru darbiem.

Secinājumos un priekšlikumos autors novērtē pētījuma rezultātus, mērķa sasniegšanas

pakāpi, uzdevumu izpildi, konstatē hipotēzes apstiprināšanos (vai atsevišķu pieņēmumu

noraidījumu). Nobeigumā autors raksturo arī sava pētījuma praktisko nozīmi, ieskicē

turpmākos pētnieciskā darba virzienus. Tie izriet no darba temata, tie satur tikai paša autora

domas, spriedumus, atziņas.

Izmantotās literatūras un avotu saraksts nav mazsvarīgs. Tas visai precīzi raksturo

darba temata vidi, un tāpēc literatūras sarakstu parasti pārskata ikviens, kurš pat tikai pavirši

iepazīstas ar darbu. Tas ietilpst studiju darbā kā obligāta un neatņemama sastāvdaļa. Tajā

iekļaujami visi avoti un autoru darbi: gan tie, uz kuriem autors darbā ir devis atsauces, gan arī

tie, ko autors vispār ir izmantojis. Par katru izmantotās literatūras darbu un avotu ir

nepieciešams dot informāciju par autoru, darba nosaukumu, izdevēju, gadu un lappušu

skaitu. Grāmatai norāda tās autoru, ja tas norādīts grāmatas titullapā (ja autori ir vairāki, min

pirmos divus un pievieno – u.c.), grāmatas nosaukumu, tālāk aiz domuzīmes – izdošanas

vietu, izdevniecību un atkal aiz otrās domuzīmes norāda grāmatas apjomu (lappušu skaitu).

Rakstam no rakstu krājuma norāda tā autoru (-us) kā iepriekš, raksta nosaukumu, aiz divām

slīpsvītrām (//) – krājuma nosaukumu utt. kā iepriekš, tikai kopējā lappušu skaita vietā

norāda, no kuras līdz kurai lappusei ir pieminētais raksts. Rakstam no žurnāla arī norāda tā

autoru (-us), raksta nosaukumu, aiz divām slīpsvītrām, atdalot elementus ar domuzīmēm,

žurnāla nosaukumu, izdošanas, gadu, sējumu, numuru (ja tie ir) un raksta aizņemtās lappuses.

Visas šīs ziņas sniedz oriģinālvalodā vai transliterācijā. Atbilstoši konkrētajā pētnieciskajā

darbā izmantoto avotu un literatūras skaitam, veidu dažādībai un specifikai autors var

izvēlēties piemērotāko bibliogrāfisko norāžu kārtojuma veidu. Izšķir divus galvenos

bibliogrāfisko norāžu kārtojuma veidus:

alfabētiskais kārtojums – alfabētiskā secībā pēc norādes pirmā elementa;

citējuma secība – tādā kārtībā, kādā avoti citēti tekstā.

Alfabētiskajā kārtojumā bibliogrāfiskās norādes kārto alfabētiskā secībā pēc pirmā

elementa. Ja norādes sākumā ir burts ar diakritisko zīmi, vispirms liek norādi ar tādu pašu

burtu bez tās. Ja nosaukums sākas ar nenozīmīgu simbolu (piemēram, pēdiņas, daudzpunkte,

artikuls), kārtojumā to neņem vērā. Norādes iespējams grupēt sīkāk: pa alfabētiem; pa

valodām; pa izdevumu veidiem, pa norāžu veidiem; pa ierakstu grupām u.c. Bibliogrāfiskās

norādes parasti kārto latīņu alfabētā, kurā iekļauti arī citu valodu (t. sk., latviešu) alfabēti, kas

radušies uz latīņu valodas bāzes. Pēc tam seko slāvu alfabētā kārtotas norādes. Norādes, kas

sākas ar ciparu, var kārtot arī alfabētiskā secībā atbilstoši cipara tekstuālajam atšifrējumam

valodā, kurā ir nosaukums. Atbilstoši pētījuma specifikai un lietderībai bibliogrāfiskās

norādes var kārtot arī, izdalot atsevišķā sarakstā vai kopējā saraksta sākumā darbā analizētos

literāros avotus vai nepublicētos materiālus. Bibliogrāfiskās norādes var kārtot arī pa

izdevumu veidiem, atsevišķā alfabētā rindojot, piemēram, grāmatas, seriālizdevumus,

elektroniskos resursus, nepublicētos materiālus. Šādā kārtojumā grupu secību izvēlas darba

autors, piemēram, norādes var kārtot pa šādām avotu grupām:

iespiestie informācijas avoti (alfabētiskā secībā);

uzņēmumu nepublicētie materiāli, konkrēti norādot kas tie ir par pārskatiem vai

operatīvās uzskaites materiāliem;

elektroniskie informācijas nesēji (alfabētiskā secībā);

arhīva materiāli (fonda lietu numuru secībā);

bakalaura, maģistra, promocijas darbi, atskaites un citi nepublicētie materiāli

(alfabētiskā secībā).

Pieļaujams jebkurš sakārtojuma veids, atskaitot haotisko.

Darbu noslēdz pielikumi (ja tie ir nepieciešami). Darbu nav ieteicams pārblīvēt ar

lieliem informatīviem datu apjomiem un paskaidrojošiem vai ilustrējošiem materiāliem. Tos

ievieto pielikumā. Tajā var būt aizpildītas dokumentu, pārskatu veidlapas, skaitlisko datu

tabulas, analītiskie aprēķini, ja tie ir apjomīgi (vairāk nekā viena lappuse), uzņēmuma

iekšējie nolikumi u.c. dokumenti.

Pielikumus neieskaita darba apjomā. To saturs nekādi netiek reglamentēts. Parasti tos

no darba nodala ar baltu lapu, kur uzrakstīts vārds – Pielikums / -umi. Ja ir vairāki pielikumi,

tad katru pielikumu numurē ar arābu cipariem lappuses augšējā labajā stūrī. Katra pielikuma

lappuses numurē atsevišķi. Darba saturā noteikti ir jābūt atsaucei uz katru pielikumu,

piemēram, skat. 1. pielikumu. Ja pielikumi ir apjomīgi un to ir daudz, tos var apkopot

atsevišķā sējumā.

Darba pēdējā lapa ir Vērtējuma lapa. Tajā ir norādīts, ka darbs aizstāvēts Valsts

pārbaudījuma komisijas sēdē 200_. Gada __. _______________ un novērtēts ar atzīmi „_”

(vārdiski). Protokols Nr. ____. Valsts pārbaudījuma komisijas sekretārs _______________

(paraksts).

Ja studiju darbu pretendents ir zinātnisku vai zinātniski praktisku publikāciju autors par

aizstāvamā darba tematu, vēlams uzrādīt atsevišķi šos darbus un izstrādāt to anotācijas vai

kopsavilkumu.

Ja autors aizstāv savas publikācijas kā maģistra darbu, tad kopsavilkums ir atsevišķi

iesiets materiāls (10 – 15 lpp.) par veikto pētījumu. Kopsavilkumā atspoguļo temata

aktualitāti, pētījuma objektu, priekšmetu, mērķi uzdevumus, secinājumus un priekšlikumus,

publikāciju sarakstu. Kopsavilkumam pievieno publikācijas vai to kopijas.

Visas studiju darba daļas ir svarīgas. Tomēr īpaša vērība pievēršama anotācijām,

ievadam, noslēgumam un literatūras sarakstam, jo tajos koncentrētā veidā ir apkopota

pētījuma būtība un rezultāti. Arī grafiskajam sniegumam ir jābūt ļoti precīzam un korektam,

jo citādi tas ļoti vienkārši radīs kļūdainu vai pat nepareizu darba autora tēžu un ideju izpratni.

3.4. Maģistra darba tehniskais noformējums

Maģistra darba izdrukas veidā noformētajam tekstam jābūt nodrošinātam arī

elektroniskās lasīšanas un arhivēšanas veidā – disketēs, kompaktdiskā, magnētoptiskajā

diskā.

Latvijā tiek uzskatīts, ka zinātniskā tekstā nav vēlams lietot vietniekvārdus un darbības

vārdus pirmajā personā, piemēram, „es uzskatu, ka…”, „es domāju, ka…”. Labāk veidot

neitrālākas konstrukcijas, piemēram, „tātad var secināt”, „vajadzētu piebilst”, „iespējams

izteikt pieņēmumu” un tekstu rakstīt īstenības izteiksmes tagadnes trešajā personā.

Teksta izklāstā vēlams ievērot šādas prasības:

saturam jābūt formulētam precīzi, skaidri, loģiskā secībā;

darbā visi vārdi lietojami pilnā formā attiecīgajā locījumā, izņemot vispārpieņemtos

un norādītos saīsinājumus;

atsaucoties uz teksta elementiem, lieto saīsinājumus, piemēram, sk. 3.1. att.

jaunu domu jāsāk rakstīt jaunā rindkopā ar atkāpi;

jaunu nodaļu jāsāk rakstīt jaunā lappusē;

apakšnodaļas raksta iepriekšējā izklāsta turpinājumā;

katrai nodaļai jānorāda kārtas numurs ar arābu cipariem un nosaukums

aiz nodaļu virsrakstiem punktu neliek.

Maģistra darba teksts jāsagatavo datorsalikumā un jādrukā uz standarta balta papīra

lapām vienā pusē (formāts A4 – 210 x 297 mm). Lapām jāatstāj balsta malas: kreisajā pusē –

35 mm, labajā pusē – 20 mm, apakšā un augšā – 25 mm. Pamattekstā simbolu (burtu, ciparu)

lielumam jābūt – 12 fonts (Font Size), nodaļu virsrakstiem – 16 fonts (ar pastiprinājumu),

apakšnodaļu – 14 fonts (ar pastiprinājumu). Teksta rindām jābūt ar 1,5 intervālu, šrifts –

Times New Roman.

Lapas numurē to augšas vai apakšas vidū (bez papildus zīmēm un defisēm). Pirmo

(titullapu) un otro (satura rādītāju) lapu nenumurē, bet iekļauj kopējā lappušu skaitā.

Komplicētas formulas var ierakstīt ar roku. Taču nedrīkst būt dzēsumi, aizkrāsojumi,

svītrojumi, labojumi. Teksta izcelšanai lieto vienu no paņēmieniem: lielos burtus,

biezināšanu (bold), slīpināšanu (italic), pasvītrojumu (underline), lielākus burtus.

Darbs jāiesien cietos vākos. Uz pirmā vāka uzraksta: saīsināto augstskolas nosaukumu

(ISMA), studiju darba veida nosaukumu - Maģistra darbs un apakšā – vietu un gadu (12.

pielikums).

Darbs ar avotiem un literatūru. Literatūras atlasei un izmantošanai jābūt mērķtiecīgai,

atbilstošai darba loģikai un risināmajai problēmai. Uz autoru darbiem un avotiem vēlams

atsaukties, lai:

attaisnotu un atbalstītu pētnieku argumentus;

salīdzinātu pētījumus ar citiem pētījumiem;

precizētu kādu viedokli, kategoriju u.tml.;

parādītu savu kompetenci pētāmajā sfērā u.c.

Literatūras studēšanu ieteicams sākt ar jaunākās literatūras apzināšanu un analīzi. Tas

novērsīs iespēju pētījumu balstīt uz novecojušām zinātniskām atziņām. Pamatjēdzienu

noskaidrošanai izmanto enciklopēdijas un enciklopēdiskās vārdnīcas, vadības terminu

skaidrojošās vārdnīcas, Internet pakalpojumus, kā arī citus uzziņu avotus.

Strādājot ar literatūru un avotiem, svarīgi no paša sākuma precīzi un pilnīgi pierakstīt

ziņas par izmantoto grāmatu vai citu informācijas avotu saskaņā ar bibliogrāfiskām norādēm.

Citāti jāizvēlas ar īpašu atlasi un mērķtiecību (vienā lappusē nav ieteicams ievietot vairāk par

2 – 3 citātiem).

Maģistra darbos tiek izmantoti ļoti dažādi avoti un informācijas nesēji. Tie var būt gan

primārie (paša autora savākti un nepublicēti), gan sekundārie (citu pētnieku apkopota

informācija un avoti jau esošajās dažāda veida publikācijās). Pētījuma vērtību ievērojami

palielina primārās informācijas izmantošana. Vienlaicīgi ar datu vākšanu notiek to daļēja

apstrāde un sistematizācija, informācijas kritisks izvērtējums un pietiekamības pārbaude.

Faktus, datus, interviju, aptauju u.c. empīriskos rezultātus ieteicams matemātiski apstrādāt,

ievietot tabulas un attēlus – shēmas, grafikus, diagrammas utt. (apstrādē izmantojot mūsdienu

informācijas tehnoloģijas).

Bibliogrāfiskā norāde un atsauces sniedz pamatatziņas izmantotā informācijas avota

identifikācijai un raksturošanai. Šo norāžu un atsauču veidošanu nosaka speciāli šim nolūkam

izstrādāti starptautiskie standarti, kā arī vairākas uz standartu bāzes veidotās sistēmas. Pašreiz

Latvijā nav izveidota juridiski noteikta vienota bibliogrāfisko norāžu un atsauču sistēma,

tāpēc autori var lietot dažādas sistēmas4.

Bibliogrāfiskā atsauce – īsa bibliogrāfiskās norādes forma – ir obligāta katram citātam,

skaitliskajam materiālam, formulām vai zinātnieka uzskatu pārstāstam / izklāstam. Citu

autoru darbu izmantošana var būt ļoti atšķirīga un tāpēc pastāv dažādi to noformēšanas veidi.

Visbiežāk sastopamie gadījumi un noformēšanas veidi:

tiek citētas citu autoru domas (labāk citēt oriģinālvalodā), tad tās raksta kā citātu –

tekstu liek pēdiņās un norāda atsauci;

tiek tikai atstāstītas citu autoru domas, tad nav jālieto pēdiņas, taču tam jābūt

objektīvam, bez domas izkropļojumiem un ar atsauci;

tiek tulkots citāts vai autora domas pārstāstījums no citām valodām, tad vēl ir

jānorāda tulkojuma veicējs;

tiek izmantots darbā skaitliskais materiāls, kas dažādu datu, aprēķinu un tabulu veidā

aizgūts no uzņēmuma / organizāciju / iestāžu nepublicētiem avotiem, tad arī

norādāma atsauce, kur tiek minēts datu avots / avoti;

tiek norādīti izejas datu avoti atsaucē arī tad, ja darbs satur autora aprēķinus;

4 Viena no visizplatītākajām norāžu un atsauču veidošanas sistēmām pasaulē ir Hārvardas sistēma (3, 15-16).

ja faktiskie materiāli ir ņemti tikai no viena avota, tad pietiek dot norādi pirmajā

lietošanas reizē un norādīt, ka turpmāk visi dati ir ņemti no šī paša avota, piemēram,

no uzņēmuma „X” gada pārskatiem, peļņas / zaudējumu atskaitēm u.tml.;

burtiska izmantoto avotu pārrakstīšana bez atsaucēm nav pieļaujama un ir

kvalificējama kā rupjš zinātniskā darba godīguma pārkāpums.

Atsauci var ietvert apaļajās vai kvadrātiskajās iekavās nepārtrauktā tekstā vai pievienot

kā piezīmi lappuses, nodaļas vai teksta beigās. Dažkārt skaitļa vietā izmanto autora uzvārdu

vai uzvārda sākumdaļu un izdošanas gadskaitli. Ja lieto iekavas nepārtrauktā tekstā, tad tajās

jānorāda avota kārtas numuru darba literatūras sarakstā, piemēram, (7) vai kārtas numuru un

lappuses numuru – (7; 768). Ja atsauci izdara uz vairākiem avotiem, norādes atdala ar

semikolu (10, 59; 13, 248). Ja atsauci veido kā piezīmi lappuses apakšā, zem svītras norāda

autora / autoru uzvārdu un iniciāļus, darba nosaukumu, izdošanas vietu, izdevniecību,

izdošanas gadu, lappusi, piemēram, pasaules slavenais itāļu rakstnieks un zinātnieks Umberto

Eko nepiekrīt tam, ka daži par īstu zinātni uzskata tikai eksaktās disciplīnas un pētījumus, kas

balstās uz skaitliskiem aprēķiniem5. Ja vienā lappusē ir vairākas atsauces uz vienu un to pašu

darbu, tad pirmajā atsaucē sniedz pilnu bibliogrāfisko aprakstu, bet nākamajā aprobežojas ar

vārdu – „turpat” un norāda tikai avota lappuses numuru. Atsauces var numurēt katrā lappusē

atsevišķi, sākot ar vienu vai arī atsevišķi pa nodaļām.

Vēl tiek lietotas atsauces teksta iekšienē. Tās lieto, kad aplūkojamais jautājums ir

apskatīts arī kādā no iepriekšējām vai nākamajām nodaļām un apakšnodaļām. Šajā gadījumā

iekavās tiek uzaicināts ieskatīties arī tajās. Šīs norādes palīdz izvairīties no atkārtošanās un

parāda, ka teksts ir cieši sasaistīts vienotā veselumā.

Diplomdarbs pēc aizstāvēšanas uzskatāms par publiski pieejamu un ikvienam ir tiesības

to izmantot un citēt.

Tabulu un attēlu noformēšana. Pārskatāmības labad skaitlisko informāciju ieteicams

ievietot tabulās un saturu ilustrēt ar shēmām, diagrammām un attēliem. Darbs nav arī

jāpārblīvē ar skaitlisko materiālu. Nevajadzīgi skaitļi tikai apgrūtina izpratni. Skaitlisko vai

tekstuālo materiālu, kas izvietots tabulās vai attēlots grafiski, noteikti iz jāanalizē.

Tabulas un ilustrācijas ir šādi noformējami:

katrai tabulai jābūt kārtas numuram nodaļas ietvaros;

tabulu numurē ar arābu cipariem un to raksta virs tabulas labajā pusē, piemēram, 2.5.

tabula, kur pirmais cipars norāda nodaļas numuru un otrais – tabulas kārtas numuru

otrajā nodaļā;

5 Eko U. Kā uzrakstīt diplomdarbu: Humamnitārās zinātnes. No Itāļu val. Tulk. D. Meijere. – Rīga: SIA ”Jāņa Rozes apgāds”, 2006. – 55. lpp.

katrai tabulai jādod tās saturam atbilstošs nosaukums – virsraksts (tajā jābūt ietvertām

atbildēm uz jautājumiem: kas? kur? kad? kādās mērvienības? ), ko raksta zem tabulas

numura un virs pašas tabulas;

ieteicams veidot tabulas tā, lai tās būtu izvietojamas vienā lappusē, ērti pārskatāmas

un lasāmas teksta lasīšanas virzienā vai arī pagriežot pa 90 grādiem pulksteņa rādītāja

virzienā;

tabula ievietojama tekstā tūlīt pēc pirmās norādes uz to

pēc katras tabulas ir jābūt informācijas interpretācijai.

3.15. tabula.

Projekta atmaksāšanās aprēķins laika periodā 2007. – 2012.g.

 Rādītājs, latos 2007 2008 2009 2010 2011 2012

Izdevumi 343699.8 49401.8 49401.8 49401.8 49401.8 49401.8

Ieņēmumi 11566.5 92532 92532 92532 92532 92532

Naudas plūsma

(CF) -332133.3 43130.2 43130.2 43130.2 43130.2 43130.2

Kumulatīvi

(CCF) -332133.3 -289003.1 -245873 -202742.7 -159613 -116482.3

Visas ilustrācijas – shēmas, diagrammas u.c. – sauc par attēliem. Attēlus līdzīgi kā

tabulas jācenšas izvietot tā, lai tos varētu aplūkot, nepagriežot darbu. Katram attēlam jādod

atbilstošu nosaukumu, ko raksta zem tā vienā rindā ar numuru.

Attēla noformējuma piemērs – 3.4. att.

-400000

-300000

-200000

-100000

0

100000

200000

300000

400000

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Izdevumi Ieņēmumi Naudas plūsma (CF) Kumulatīvi (CCF)

3.4. att. Firmas „X” autopārvadājumu kompleksa izdevumu, ieņēmumu, naudas plūsmas un

funkcionēšanas galveno finansu rādītāju prognozes laikā no 2007. - 2015, LVL

Formulas numurē ar arābu cipariem nodaļas ietvaros un numurus raksta lapas labajā

pusē attiecīgās formulas zemākās rindas līmenī un iekļauj skavās. Pēc formulas liekams

komats, kam seko skaidrojums. Tajā obligāti jānorāda katra simbola nozīme. Viena un tā

paša parametra mērvienībai jābūt nemainīgai visa darba ietvaros. Atsaucoties uz formulu

tekstā, jānorāda tās numurs iekavās. Formulām, kuras sastādījis vai atvasinājis pats autors,

jādod atsauce ar norādi, piemēram, ka formulu (1.3.) sastādīja autors. Formulām, kas aizgūtas

no literatūras un citiem avotiem, dod attiecīgas atsauces uz tiem.

3.5. Maģistra darba izstrādes un aizstāvēšanas plāns (kalendārais grafiks) un tā izpildes

organizācija

Viens no sekmīga maģistra darba izstrādes un aizstāvēšanas priekšnoteikumiem ir

individuālā darba plāna (grafika, saskaņojot ar augstskolas kopējo plānu) sastādīšana un

izpilde. Šis plāns ir secīgs visa pētnieciskā darba sadalījums pa galvenajiem veicamajiem

darba posmiem. Tas, protams, negarantē darba izstrādi nepieciešamajā kvalitātē un

aizstāvēšanu noteiktajā termiņā, taču ir nopietns orientieris maģistranta darba organizācijā.

Maģistra darba plāna sagatavošana sākas pēc temata un darba vadītāja apstiprināšanas,

kad students nekavējoties ierodas pie vadītāja uz ievirzes konsultāciju. Vēlams, lai pirms tam

students jau individuāli būtu sagatavojis darba plāna uzmetumu un tad to saskaņotu ar darba

zinātnisko vadītāju. Konsultācijas laikā tiek saskaņoti darba pamatvirziens, pētāmā problēma,

uzdevumi, analizējamais objekts, pamatliteratūra un datu avoti, pētīšanas metodes.

Studiju darba rakstīšana pēc plāna nenozīmē, ka darba izstrāde obligāti jāsāk ar pirmo

nodaļu. Dažādi apstākļi, piemēram, empīrisko datu pieejamība un vākšana, prakses norises

cikliskums, literatūras pieejamība u.tml. var būt par cēloni citādai pētījuma procesa

plānošanai.

Nereti pētījuma gaitā ir nepieciešams mainīt sagatavoto un saskaņoto plānu. Taču tas

nemazina tā nozīmi un nepieciešamību. Maģistra darba autori atskaitās par darba izstrādes

gaitu darba vadītājam, kurš arī kontrolē individuālā kalendārā plāna izpildes gaitu atbilstoši

noteiktajiem termiņiem. Gadījumos, kad students pieļauj būtiskas novirzes no individuālā

plāna izpildes, darba vadītājam par to ir jāsniedz rakstisku informāciju studiju programmas

direktoram, kurš pieņem attiecīgu lēmumu.

Maģistra darba autoram ļoti svarīgi ir iekļauties norādītajos darba izstrādes galvenajos

ciklos: temata izvēle, studiju darba programmas apstiprināšana, priekšaizstāvēšana,

melnrakstu sagatavošana un iesniegšana Priekšaizstāvēšanas komisijai iepriekšējai

izvērtēšanai un šīs Komisijas atzinumu un ieteikumu izpilde, darba galīgā noformēšana un

iesniegšana darba zinātniskajam vadītājam un Valsts pārbaudījumu komisijas izvērtēšanai.

3.6.Maģistra darba aizstāvēšana

Tiesības aizstāvēt maģistra darbu ir tikai tiem maģistrantiem, kuri pilnībā ir izpildījuši

studiju programmas prasības un līgumsaistības ar Augstskolu.

Maģistra darbu var uzskatīt par pabeigtu, ja tas noformēts atbilstoši prasībām,

pārbaudīts atbilstoši saņemts zinātniskā vadītāja atzinums un paraksts, studiju programmas

direktora vīza un recenzenta recenzija, darbs iesniegts Valsts Pārbaudījumu komisijai (VPK)

izvērtēšanai.

VPK sēdes ir atklātas. Tajās bez ierobežojumiem var piedalīties citi studenti un

mācībspēki, kā arī ikviens interesents.

Maģistra darbu ar darba vadītāja atsauksmi jāiesniedz studiju programmas direktoram

vismaz 10 dienas pirms gala pārbaudījumu komisijas sēdes, bet ne vēlāk kā līdz

piecpadsmitajam maijam. Studiju programmas direktors nodod darbu izvērtēšanai

recenzentam, kurš raksta recenziju valsts valodā. Ne vēlāk kā 3 dienas pirms darba

aizstāvēšanas autoram tiek dota iespēja iepazīties ar recenziju.

Maģistrantu sarakstus, kuri ar rektora rīkojumu pielaisti pie maģistra darba

aizstāvēšanas, studiju daļa iesniedz VPK sekretāram, kurš arī nosaka aizstāvēšanas kārtību un

reglamentu.

Maģistra darba aizstāvēšanas gaitā atļauts izmantot jebkādus uzskates un citus

palīglīdzekļus. Ļoti ieteicams lietot iepriekš sagatavotus uzskates līdzekļus, piemēram,

datordemonstrējumus, kodoskopa folijas, plakātus u.tml. Tomēr iepriekš studiju daļā būtu

jānoskaidro, kādi tehniskie līdzekļi būs pieejami aizstāvēšanas telpā un vēlams tos pirms

aizstāvēšanas izmēģināt.

Komisijas sēdē norit šādā secībā:

Maģistra darba autors uzstājas ar ziņojumu no 7 līdz 10 minūtēm. Tā satura un laika

sadalījums aptuveni varētu būt šāds:

- darba temata un risināmās problēmas lakonisks pamatojums un aktualitāte (0,5 min.);

- pētījuma mērķis un uzdevumi (1 min.);

- aizstāvamā hipotēze, zinātniskais aparāts, izvēlētie risinājumi un to pamatojums (2

min.);

- īss darba satura komentārs, izceļot autora veikumu un jaunrades momentu (2 min.);

- iegūtie rezultāti (2 min.);

- paziņojums par prezentācijas pabeigšanu, piemēram, „Pateicos par uzmanību” (0,5

min).

- (ieteicama materiāla vizuāla demonstrēšana ar multimedija aparāta palīdzību);

recenzenta un darba vadītāja uzstāšanās, kurā viņi izsaka savu viedokli par darbu,

nenosaucot ieteikto vērtējuma atzīmi, bet tikai pasakot, ka darbs atbilst maģistra

darbam izvirzītajām prasībām, taču atzīmei 10-baļļu sistēmā jābūt norādītai

rakstiskajā recenzijā. Ja darba vadītājs vai recenzents kādu iemeslu dēļ nevar

piedalīties aizstāvēšanā, tad VPK sekretārs nolasa viņu rakstiski sniegto atsauksmi;

darba apspriešana: VPK locekļi un klātesošie var izteikt savu viedokli vai vērtējumu

un uzdot jautājumus par darbu. Uz katru uzdoto jautājumu vai izteikto piezīmi, darba

autors sniedz īsas, precīzas, izsmeļošas atbildes paskaidrojumus un izsaka savu

viedokli, kas lielā mērā ietekmē darba novērtējumu;

darba autora galavārds, kur autors var atbildēt uz recenzenta kritiku, kā arī iespējams,

uz iepriekš neatbildētiem vai nepilnīgi, vai pat nepareizi atbildētiem jautājumiem.

Galavārds nedrīkst pārsniegt 2 minūtes, un pēc tā nav paredzēti nedz jautājumi, nedz

kāda diskusija. Visbiežāk darbu autori aprobežojas ar pateicības izteikšanu vadītājam

par vadīšanu, interesantu tematu u.tml., recenzentam par iedziļināšanos darba būtībā

un komisijai par uzmanību. Taču šī „tradīcija” nekādā ziņā nav obligāta. Dažkārt

darba autors vispār atsakās no galavārda, kas arī ir pieļaujams;

autors novāc savus uzskates līdzekļus, nodzēš tāfeli u.tml. – sakārto aizstāvēšanas

vietu tā, lai sēde varētu turpināties.

Sēdes laikā drīkst ienākt telpā un to atstāt, tas būtu darāms iespējami klusi un

neuzkrītoši, vislabāk īsajos starplaikos pēc viena autora galavārda un pirms nākamā autora

uzstāšanās sākuma.

Pateikties darba vadītājam vai citām ar darbu saistītām personām, kā arī apsveikt darba

autoru ne pirms sēdes, ne arī tās laikā nekādā gadījumā nav pieļaujams. Šāda apsveikšana,

dažkārt arī ar ziediem, var notikt tikai pēc darbu aizstāvēšanas rezultātu paziņošanas.

Pēc reglamentā paredzētas noteiktas pretendentu grupas darbu aizstāvēšanas VPK

komisijas priekšsēdētājs pasludina atklātās sēdes beigas. Seko aizklāta sēde, kurā piedalās

tikai komisijas locekļi, darbu vadītāji un recenzenti (jāievēro, ka darba vadītājam un

recenzentam tā ir pēdējā iespēja ietekmēt darba vērtējumu, taču viņiem nav balss tiesības).

Lēmumu pieņemšana par pretendenta grāda vai kvalifikācijas piešķiršanu (nepiešķiršanu) un

vērtējumu 10 baļļu sistēmā pieņem komisijas locekļi, atklāti balsojot. Komisijas vērtējums

balstās uz recenzenta vērtējumu, darba vadītāja atsauksmi, maģistranta pētījuma teorētisko un

praktisko nozīmi, darba saturu un noformējumu, kā arī maģistranta prasmi aizstāvēt sava

pētījuma rezultātus un aizstāvēšanas laikā parādītajām zināšanām. Komisija vērtē autora

prasmi zinātniski, koncentrēti un uzskatāmi atklāt veikto pētījumu, izdarīt secinājumus,

noteikt problēmas izpētes pakāpi un ieskicēt turpmākos pētnieciskā darba virzienus un

argumentēti aizstāvēt darba rezultātus un savu viedokli pētījuma jomā, kā arī saistībā ar

pretendenta sekmēm visā studiju laikā. Komisijas vērtējums var sakrist vai atšķirties no

recenzenta vērtējuma. Galīgais ir VPK vērtējums. Ja klātesošo komisijas locekļu balsu skaits

sadalās vienādi, izšķirošā balss ir VPK priekšsēdētājam. Rezultātu fiksē sēdes protokolā, ko

paraksta komisijas sekretārs. Pēc aizklātās sēdes komisijas sekretārs katram autoram paziņo

par viņa darba novērtējumu.

VPK rekomendē izcilākos darbus iespējamiem konkursiem, izstādēm, balvām,

publicēšanai vai citādi atzīmē. Negatīvi novērtētu darbu pēc pārstrādāšanas var atkārtoti

iesniegt aizstāvēšanai ne ātrāk kā pēc viena semestra. Maģistra darba autoram ir tiesības

pretenziju gadījumā ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc darba aizstāvēšanas sēdes iesniegt

motivētu rakstisku apelāciju akadēmiskā darba prorektoram. Prorektors trīs dienu laikā

organizē apelācijas iesnieguma autora uzklausīšanu un pretenziju izskatīšanu un izvērtēšanu,

kā arī galīga lēmuma pieņemšanu speciāli paplašinātā VKK aizklātā sēdē.

Maģistrants, kurš nav izstrādājis maģistra darbu vai aizstāvēšanā ir saņēmis

neapmierinošu vērtējumu, tiek eksmatrikulēts. Papildināta vai jauna darba aizstāvēšana tiek

pieļauta ar rektora rīkojumu. Maksa par atkārtotu aizstāvēšanu tiek noteikta katru gadu ar

atsevišķu rektora rīkojumu (ISMA Nolikums par studiju gala pārbaudījumiem).

3.7. Maģistra darba vērtējuma kritēriji

Vērtējot maģistra darbu, vērā tiek ņemta visos studiju gados kārtoto pārbaudījumu vidējā

atzīme.

Maģistra darbs tiek vērtēts, ņemot vērā maģistranta prasmes:

patstāvīgi, kritiski formulēt un analizēt sistemātiski sarežģītas praktiskas problēmas;

patstāvīgi turpināt savu kompetenču pilnveidi un specializāciju, (kā to apliecinājums

varētu būt padziļinātas papildus literatūras studijas, papildus iedziļināšanās konkrētās

problēmās un to kompleksa risināšana);

analizēt un sintezēt pozitīvo pieredzi nestandarta gadījumos (case),

daudzdimensionālā praksē, izmantojot jaunākās teorētiskās atziņas, zinātniski

pamatotus kritērijus un moderno pētniecības metodoloģiju un metodes;

kritiski novērtēti pētījuma procesu un iegūtos rezultātus;

Kopumā maģistra darbs tiek vērtēts pēc šādiem kritērijiem:

1) teorētiskais pamatojums. Teoriju un koncepciju analīze saistībā ar darba tematu.

2) Zinātniskā novitāte:

Uzņēmējdarbības vadības lēmumu pieņemšanas metodikas izstrāde vai

modernizācija;

Eksperimentālo datu un informācijas apstrāde;

Secinājumi uz mūsdienu teorētiskās bāzes pamata;

3) Secinājumi, kas atspoguļo darba novitāti/darba oriģinālo daļu;

4) Darba aprobācija: praktiskā izmantošana, semināri, konferences, publikācijas;

5) Literatūra;

Galvenās monogrāfijas, kur atspoguļotas izmantotās teorijas un pielietojamās

metodikas, ieskaitot jaunākos Latvijas un ārzemju literatūras avotus;

Citi nepieciešamie publicētie un nepublicētie materiāli;

Elektroniskie avoti;

6) Informācijas tehnoloģiju pielietošana un izstrāde;

7) Finansiālā analīze un prognozes;

8) Riski un to novērtējums;

9) Maģistra darba aizstāvēšana uz monogrāfijas vai citu publikāciju pamata:

Publikācijas;

Autoreferāts (apjoms apmēram 1 autorloksne), kur akcentētas aizstāvamās tēzes;

10) Priekšlikumu un secinājumu atbilstība izvirzītajam mērķim;

11) Spēja skaidri un viennozīmīgi izklāstīt savus secinājumus, kā arī tās zināšanas un

loģisko pamatojumu, uz kuriem tie balstīti.

Svarīgi, lai maģistra darba teorētiskā daļa atklāj problēmas izpēti (analīzes rezultātus,

literatūras apskatu, autora kritisko vērtējumu, atbildi uz jautājumu “kas ir un ko vēl

vajag?” Zinātniski praktiskai daļai jāatspoguļo autora izstrādnes, kas iespējams var būt

pamatotas ar aprēķiniem vai kvalitatīviem rādītājiem, pārliecina par pētījuma praktisko

nozīmi un galarezultātu derīgumu, sniedzot atbildi uz jautājumu „kā varēs izmantot?”

Secinājumiem jāatklāj rezultātus un darba mērķa sasniegšanas pakāpi, tiem

jāatspoguļo autora radošo ieguldījumu. Priekšlikumi pamatojas uz secinājumiem un

atklāj, kas būtu jādara konkrētā uzņēmumā vai tā darbības joma, nozarē, lai novērstu

trūkumus un kā būtu jārīkojas trūkumu novēršanai vai darbības uzlabošanai.

Izcils (10 balles) ir maģistra darbs, kas pēc kvalitātes vai sarežģītības, novitātes,

praktiskā nozīmīguma ievērojami pārsniedz studiju programmas prasības, arī visos citos

rādītājos, kā arī prezentācijā un aizstāvēšanā nevar izvirzīt būtiskas pretenzijas. Vēlams,

lai būtu vismaz viena uzstāšanās konferencē vai publikācija, vai arī darbs varētu tikt

publicēts. Pielietojama rakstura maģistra darbs varētu balstīties uz gatavu ieviestu vai

ieviešamu programmu projektu, ko autors izstrādājis patstāvīgi vai vadot projekta

izstrādes grupu, vai arī piedalījies kā aktīvs projekta izstrādes un ieviešanas dalībnieks.

Ar neapmierinošu atzīmi (1 – 4 balles) tiek vērtēts darbs, kas pēc satura vai

noformējuma neatbilst augstāk minētajām prasībām un vērtēšanas kritērijiem.

Literatūra

1. Eko U. Kā uzrakstīt diplomdarbu: Humamnitārās zinātnes. No Itāļu val. Tulk. D.

Meijere. – Rīga: SIA ”Jāņa Rozes apgāds”, 2006. – 320 lpp.

2. Fisher C. Researching and writing a dissertation for business students - Pearson

Education Inc., Prentice Hall, 2004 – 274 p.

3. The Harvard Style of referencing published material. Produced by Learning Support

Services, part of Learning and Information Services. 4th ed. July 2004. http://

www.leedsmet.ac.uk/lskills

4. Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Grāmatvedības institūts.

Metodiskie norādījumi maģistra darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai. Sastādīja

L.Brūna. – Rīga: Grāmatvedības institūts, 2000. – 18 lpp.

5. Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūts. Pedagoģijas maģistra

studiju programma. Norādījumi maģistra darba izstrādei un aizstāvēšanai. Met. nor.

izstr. Ausma Špona un Aīda Krūze. Red. E. Indriksone. – Rīga: SIA „JUMI”, 2002. –

34 lpp.

6. Metodiskie norādījumi un ieteikumi maģistra darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai.

Sastād. M. Živitere un E. Konstantinova. – Rīga: ISA, 2004. – 46 lpp.

7. Metodiskie norādījumi. Par bakalaura, maģistra, diplomdarba, kvalifikācijas un kursa

darba izstrādi un aizstāvēšanu. Sastād. M. Živitere. Rīga: ISMA, 2001. – 24 lpp.

8. Murray R. How to write a thesis – Open University Press, 2002 – 288 p.

9. Mūze B. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces: metod. Līdz. / Baiba Mūze, Daina

Pakalna, Iveta Kalniņa; atb. Par izd. Baiba Mūze; red. Agra Turlaja. – Rīga: LU

Akadēmiskais apgāds, 2005. – 133, [2] lpp.

10. Račevska M., Kristapsone S. Statistika psiholoģijas pētījumos // Eksperimentāla

mācību grāmata psiholoģijas specialitātes studentiem. – Rīga: SIA „Izglītības soļi”,

2000. – 356 lpp.

11. Shared ‘Dublin’ descriptors for Short Cycle, First Cycle, Second Cycle and Third

Cycle Awards. A report from a Joint Quality Initiative informal group (contributors to

the document are provided in the Annex). 18 October 2004 //

http://www.jointquality.org/content/descriptors/CompletesetDublinDescriptors.doc

PIELIKUMI

1. Augstākās izglītības sistēmas raksturojums

2. Iesniegums par maģistra darba temata un zinātniskā vadītāja apstiprināšanu

3. Maģistra darba izstrādes un aizstāvēšanas kalendārais plāns

4. Saturs

5. Anotācijas (latviešu, krievu un angļu valodā)

6. Atslēgas vārdi (latviešu, krievu un angļu valodā)

7. Saīsinājumi un terminu skaidrojumi

8. Maģistra darba tehniskā noformējuma prasības

9. Pētījuma metodes

10. Titullapa

11. Literatūras saraksts

12. Pirmā vāka noformējums

13. Atsauksme par maģistra darbu

14. Recenzija par maģistra darbu

15. Galvojums

16. VKK protokols

17. Noderīgas adreses

1. pielikums

Augstākās izglītības sistēmas raksturojumsLai iegūtu tiesības stāties augstskolā, ir jāiegūst vispārējā vidējā izglītība. Vispārējās vidējās izglītības standartu ietver arī vidējās profesionālās izglītības programmas, kuras ilgst 4 gadus pēc pamatizglītības.

Bakalaura un maģistra grādi pastāv gan akadēmiskajā, gan profesionālajā augstākajā izglītībā. Abu veidu bakalauriem ir tiesības stāties maģistrantūrā, abu veidu maģistriem – doktorantūrā.

Profesionālās augstākās izglītības uzdevums, saskaņā ar I un II līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartiem, ir īstenot padziļinātu zināšanu apguvi konkrētā nozarē (šajā gadījumā - uzņēmējdarbībā), nodrošinot absolventu spēju izstrādāt vai pilnveidot sistēmas, produktus un tehnoloģijas, sagatavojot jaunrades, pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam šajā nozarē.

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas) programmas, pēc kuru apguves iegūst CEDUC 4. līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Šo programmu apjoms ir 80-120 KP (120-180 ECTS). Tās pamatā ir paredzētas profesijas apguvei, taču to absolventi var turpināt studijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās.

Doktorantūra. Kopš 2000. gada 1. janvāra Latvijā tiek piešķirts viena veida zinātniskais grāds Doktors.

Uzņemšanai doktorantūrā ir nepieciešams maģistra vai tam pielīdzināts grāds. Doktora grādu iegūst, publiski aizstāvot doktora disertāciju, kuras izstrāde var tikt veikta triju līdz četru gadu laikā doktorantūras studiju ietvaros augstskolā vai arī pēc atbilstoša apjoma patstāvīgu pētījumu veikšanas strādājot augstskolā, zinātniskā iestādē, u.c.

PAPILDINFORMĀCIJA: par izglītības sistēmu http://www.izm.lv

http://www.aic.lv par augstskolu un programmu statusu: http://www.aiknc.lv

2. pielikums

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolaStudiju programma: „Uzņēmējdarbības vadība” maģistra grāda iegūšanai (kods 4634509)

Maģistrants/e: ………..gr. ...............…………………………………………………………

(vārds, uzvārds)

iesniegums1. Lūdzu apstiprināt tematu …………………………………………………………….

…………………………………………………………………………………….......2. Darba vadītāju ………………………………………………………………………

(vārds, uzvārds, zinātniskais grāds, darba vieta, amats)

3. Temata aktualitāte …………………………………………………………………… ……………………………………………………………………………………….. ………………………………………………………………………………………...

4. Darbā tiks risināta problēma ………………………………………………………… ………………………………………………………………………………………

5. Pētījuma objekts ………………………………………………………………….. ………………………………………………………………………………………...

6. Pētījuma priekšmets………………….. .......................……………………………… ………………………………………………………………………………………...

7. Pētījuma hipotēze …………………………………………………………………… ……………………………………………………………………………………….

8. Pētījuma mērķis ……………………………………………………………………... ………………………………………………………………………………………...

9. Pētījuma uzdevumi ………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………………….. ………………………………………………………………………………………..

10. Pētījuma teorētiskā un datu bāze ………………..…………………………………… …………………………………………………………………………………….….. …………….…………………………………………………………………………

11. Darba saturs / uzbūve ……………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………………….. ………………………………………………………………………………………..

12. Darba metodoloģija un pētīšanas metodes ………………………………………….. ……………………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………………….. ………………………………………………………………………………………...

……………………………. ……………….. (datums) (paraksts)

Apstiprinu tematu un darba vadītāju …………………………………………………………

Studiju programmas direktors …………………………… ……………………………. (datums) (paraksts)

3. pielikums

Informācijas avotu adresesUzņēmējdarbības vadības pētījumos bieži ir nepieciešama informācija par LR

likumdošanu un normatīvajiem aktiem. Šo informāciju var iegūt šādos izdevumos un informācijas avotos:

LR oficiālais laikraksts Latvijas Vēstnesis;

LR un Ministru Kabineta Ziņotājs; Lietišķās informācijas dienesta izdotie LR Normatīvie dokumenti.Gandrīz visa iepriekš minētā informācija, kā arī ekonomiska rakstura informācija no

ļoti daudziem citiem informācijas avotiem ir atrodama Internetā. Dažas Interneta adreses informācijas meklēšanai: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde: http://www.csb.lv Igaunijas statistikas birojs: http://www.stat.ee Lietuvas statistikas departaments: http://www.csd.lt LR Finansu ministrija: http://www.fm.gov.lv/ LR Ekonomikas ministrija: http://www.lem.gov.lv/ LR Labklājības ministrija: http://www.lm.gov.lv/ LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:

http://www.varam.gov.lv/ Eiropas Integrācijas birojs: http://eib.lv/ LR likumi: http://www.e.na.dati.lv/ Visaptverošu informāciju par Eiropas Savienību var atrast pēc adreses:

http://europa.eu.int/ LURSOFT informācija (no uzņēmumu gada pārskatiem): http://www.lursoft.lv/

4. pielikums

SATURS

Anotācija 2Ievads 61. Personāla apmācības nozīme uzņēmuma attīstības nodrošināšanā 81.1. Cilvēkresursi un investīcijas cilvēkresursos 81.2. Personāla apmācības nepieciešamība uzņēmumā 112. Personāla apmācības process un metodes 152.1. Personāla apmācības process uzņēmuma vadībā 152.2. Apmācību vajadzību noteikšana 182.3. Personāla apmācības veidi un metodes 202.4. Personāla apmācības efektivitātes novērtējums 293. Personāla apmācības Latvijā situācijas analīze 364. Finansējuma iespējas un atbalsts personāla apmācībai 425. Socioloģiskā pētījuma rezultātu analīze 47Secinājumi un priekšlikumi 64Literatūra 70Pielikumi 72

5. pielikums

AnotācijaDarbā analizēta demogrāfiskā situācija un tūrisma tirgus Latvijā, atklāta

demogrāfisko faktoru ietekme uz tūrisma attīstību, doti secinājumi, kas iegūti pētījuma gaitā, bez tam izteikti priekšlikumi tūrisma situācijas uzlabošanai, orientējoties uz izmaiņām demogrāfijas faktorā.

Darba saturs izklāstīts četrās nodaļās.Pirmajā nodaļā analizēta demogrāfijas ietekme uz tūrismu, atklāta problēmas un

pētījuma aktualitāte.Otrajā nodaļā analizēts demogrāfijas priekšmets un tās struktūra un demogrāfiskās

pazīmes kā tūrisma neatņemama daļa.Trešajā nodaļā analizēts tūrisma tirgus un pētīta sakarība starp tūrisma tirgu un

demogrāfisko situāciju, izstrādāta metodika turpmākajam pētījumam.Ceturtajā nodaļā apkopoti darba rezultāti un izdarīti secinājumi.Saturs izklāstīts 71 lappusē, kur izvietotas arī 3 tabulas un 13 zīmējumi. Darba

literatūras saraksts ietver 30 nosaukumus, tam ir 7 pielikumi, darba teksts sagatavots arī elektroniskā formā.

SummaryThe work gives analysis of demographical situation and market of tourism services of

Latvia, elicits influence of demographical factors on tourism development, as well as formulates provisions concerning improvement of tourism situation, from the point of view of demography.

The work’s contents are presented in four sections.The first section provides analysis of demography impact on tourism, actuality of the

problem and research.The second section gives analysis and research of demography subject, structure and

stages of development and demographical indications as integral part of tourism.The third section contains analysis and research of tourism services market and

demographic situation, methods developed for future research. The forth section gives summary of results of the work and conclusions gained within

the frame of the research.The work content is presented in 71 pages consisting 3 tables and 15 figures. The

work is supplied with supplements, 30 names of the list of literature, the text of work is prepared on the electronic carrier.

АннотацияВ работе проанализирована демографическая ситуация и туристический рынок

Латвии, выявлено влияние демографических факторов на развитие туризма, предложены выводы, полученные в ходе исследования и, кроме того, высказаны предложения по поводу улучшения туристической ситуации, ориентируясь на демографию.

Содержание работы изложено в четырех частях.В первой части проанализировано влияние демографии на туризм, раскрыта

актуальность проблемы и исследования.Во второй части проанализирован предмет демографии и структура, этапы его

возникновения и демографические признаки как неотъемлемая часть туризма.В третьей части проанализирован и исследован туристический рынок и

демографическая ситуация, разработана методика для дальнейшего исследования.В четвертой части обобщены результаты работы и сделаны выводы.Работа выполнена на 71страницах, содержит 15 рисунков, 3 таблиц, 30

наименований списка литературы, приложения, содержание работы подготовлено на электронном носителе.

6. pielikums

Noteicošie vārdi Key words Ключевые слова

demogrāfija demography демография

demogrāfiskie procesi demographic’s processes демографические процессы

demogrāfiskā prognoze demographic forecasting Демографическое прогнозирование

tūrisms tourism туризм

anketēšana questionnaire анкетирование

aptauja interrogation опрос

7. pielikums

Saīsinājumi un terminu skaidrojumi

EEK – Eiropas Ekonomiskā KopienaEIC – Eiropas Informācijas centrsEURES – Eiropas valstu nodarbinātības dienesta tīklsESF – Eiropas Sociālais fondsLDDK – Latvijas darba devēju konfederācijaMVU – Mazie un vidējie uzņēmumiNAP – Nacionālais attīstības plānsNNP – Nacionālais nodarbinātības plānsStarptautisks pārvadājums – brauciens, kas tiek veikts ar transportlīdzekli ar kravu vai bez tās un kura sākuma un galapunkts atrodas divās dažādās dalībvalstīs, braucot vai arī nebraucot cauri tranzīta vienai vai vairākām dalībvalstīm vai arī valstīm, kas nav ETMK dalībvalstis. Atļauja valstī, kas nav ETMK dalībvalsts, nav derīga.Pašpārvadājumi – ir pārvadājumi, ko fiziska vai juridiska persona veic nekomerciālos un bezpeļņas nolūkā, ar nosacījumu, ka:

Pārvadājumi šai fiziskajai vai juridiskajai personai ir vienīgi palīgdarbība, Izmantotie transportlīdzekļi ir šīs fiziskās vai juridiskās personas īpašums vai tā ir

tos iegādājusies uz nomaksu, vai arī tas ir ilgtermiņa nomas līguma priekšmets, un to vada šīs fiziskās vai juridiskās personas darbinieks vai pati fiziskā persona.

Tranzīts – brauciens cauri tādas valsts teritorijai, kura krava netiek nedz iekrauta, nedz arī izkrauta.Regulas – ir vispārējas nozīmes ES tiesību akti, no kuriem izriet tiesības un pienākumi un kuri ES dalībvalstīm ir tieši saistoši. Tas nozīme, ka jāpilda tajās noteiktās prasības un nav nepieciešams pieņemt nacionālos tiesību aktus, izņemot gadījumus, ja nepieciešami papildpasākumi vai procedūra regulā noteikto prasību izpildes nodrošināšanai.Kvota – atļauju skaits, ko var izmantot ETMK dalībvalsts, vai kopējais piešķirtais atļauju skaits. Kvotu nosaka Ministru Padome.Tūristu mītne – tūrisma uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurā vismaz diennakti ir iespējams izmitināt un apkalpot tūristus.Numuru noslogojums – tiek iegūts, dalot kopējo nakšņojumu skaitu ar piedāvāto gultas vietu skaita reizinājumu ar dienu skaitu, kad numuri ir faktiski izmantojami. Dalījumi reizina ar 100, tā izsakot rezultātu procentos.

8. pielikums

Maģistra darba tehniksā noformējuma prasības1. 1. Pamatteksts

12 Times New RomanPage Setup : 3 – 3 – 3 –3 сm, Header-Footer 1.25 –1.5 сm,Lapas numurācija – lejā lapas vidū ar arābu cipariem. Virsrakstu no teksta atdala: 1 intervāls augšā un 1 intervals lejā.Nodaļas nosaukums (1.līmeņa virsraksts):

1. Nosaukums 14 Times New Roman Bold

Paragrāfa nosaukums (2.līmeņa virsraksts):

1.1. Nosaukums 12 Times New Roman Bold

1.2. ......Nodaļas nosaukums paragrāfā (3.līmeņa virsraksts):

1.1.1. NOSAUKUMS 12 TIMES NEW ROMAN CAP LOCK NORMAL

1.1.2. ……………………………………………………….

1.1.3. ……………………………………………………….........

Nodaļas nosaukums paragrāfā (4.līmeņa virsraksts):

1.1.1.1. Nosaukums 12 Times New Roman Italic

1.1.1.2..........

Tabulas 10 Times New Roman:

Tabula 1. Pētījums ..... (10 Times New Roman Normal)r w e w e2 23 23 3 2

Attēli:Sagrupēti, nosaukumi zem attēliem (10 Times New Roman Normal)Att. 1. 1. Funkcijas grāfiks ...... .

9. pielikums

Pētījumu metodes

Vispārzinātniskās pētījumu metodesLoģiski konstruktīvā metode Logisks – sapratīgs, pareizs, atbilstošs likumiem.

Formālās logiskas būtība, galvenokārt izpaužas noteiktu deduktīvu loģisku secinājumu veidošanas formu izmantošanā jaunu apgalvojumu radīšanai prata slēdziena ceļā.

Grafiskā metode Uzdevumi: jānosaka savstarpējo sakarību ciešums, jādod skaitlisks

raksturojums. Grafisko metodi pielieto, lai pirmajā mirklī atklātu sakarības

patstāvību, noteiktu sakarības raksturu un formu. Aprakstošā metode Zinātniskos pētījumos bieži ir jāizmanto jau esošās zinātnisās atziņas

un teorijas; Aprakstošā metode ļauj veikt kādas paradības vai objekta sīku,

detalizētu izpēti.Analīzes metode Analīze ir zinātniskās pētniecības metode, kurā veselais domās vai

faktiski tiek sadalīts sastāvdaļās un pētījuma gaitā tiek apskatītas šīs atsevišķās daļas.

Viena no analīzes formām ir prieksmetu un parādību klasifikācija.Sintēzes metode Sintēze ir zinātniskās petniecības metode jeb paņēmiens, kurā

atsevišķi pētījuma objekta elementi praktiskā darbībā tiek savienoti vienotā veselumā – sistēmā, lai pētītu to kopsakarus, saites.

Ekonomisko zinātņu nozaru pētījumu metodesSocioloģisko pētījumu metodes Dokumentu analīze – tiek analīzēta uzņēmumā pastavošā

dokumentācija; Ekspertaptauja – svarīgakais ir ekspertu atlase un vuņu kompetence; Fokusgrupas metode – tas ir veids, kā atklāt kādas problēmas,

notikuma, dzīves paradību izpratnes atšķirības noteiktās cilvēku grupās;

Aptaujas metode.Statistisko pētījumu metodes Statistiskās pētījumu metodes tiek pielietotas ekonomiskajos

pētījumos.Tās var klasificēt:

Statistiskā novērošana; Monogrāfiskā novērošana; Apkopošana un grupēšana:- absolūtie lielumi;- relatīvie lielumi;- vidējie lielumi.

Analītisko grupējumu metodes Analītiskā grupējuma sakarības ciešumu novērš ar kopējo standarta dispersijas rādītāju palīdzību;

Analītiskos grupējumus var izmantot arī, lai noteiktu sakarību starp kvalitatīvo faktoru un rezultatīvo pazīmi.

Matemātiskās metodes ekonomiskajos pētījumos

matemātiskās statistiskās metodes; operāciju pētīšanas metodes; ekonometriskās metodes; prognozēšanas metodes; varbūtējo modeļu metodes; matemātiskās loģiskās metodes; imitāciju modelēšanas metodes.

Mārketinga pētījumu metodes Tirgus izpētes metodes; Metodes mērķa tirgus noteikšanai.

10. pielikums

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola

Studiju programma: Profesionālā studiju programma „Uzņēmējdarbības vadība” maģistra

profesionālā grāda iegūšanai uzņēmējdarbības vadībā (kods 4634509)

MAĢISTRA DARBS

(maģistra darba temats)

Maģistrants: 0162. gr. ____________________________________

(grupa, vārds, uzvārds, studenta apliecības Nr., paraksts)

Maģistra darba vadītājs:___________________________________

(vārds, uzvārds, zin. grāds, akad.amats, darba vieta, paraksts)

Konsultants: _____________________________________________________

(vārds, uzvārds, zin. grāds, akad.amats, darba vieta, paraksts)

Rīga – 2007

10. pielikums

Literatūras saraksts

1. D.Lieģeniece „Ievads andragoģijā”, Rīga, „RaKa”, 2002.2. Darba likums: LR likums// Internets. – http://www.likums.lv, - 2005.3. Darbinieku profesionālā apmācība Latvijā 1999.gadā : statistikas biļetens. Rīga,

2002.4. Dessler G. Human Resource Management / 9th ed. – Pearson Education Inc.,

Prentice Hall, 2003. – 558 p.5. Ercmane E. Draudzīga kolektīvā vieglāk strādāt. – Pielikums Lietišķā Diena. –

2004.- 28.marts//Diena. – 2004.-2.febr. – 6.lpp.6. Ešenvalde I. Personāla praktiskā vadība. – R: Merkūrijs LAT, 2004., 308 lpp.7. European competitiveness report 2002. Commission staff working document

(SEC(2002) 528). Luxembourg, 2002. pp. 23.-58.8. Fitszimons D. Uzņēmums – nevis mašīna, bet organisms// Kapitāls. – 2002.-

Nr.3(27). – 42.-45.lpp.9. Forands I. Personāla vadība.- R.: Biznesa augstskola Turība, 2000. – 173.lpp. 10. Hess P., Ross K. Economic Development, Theories, evidence and policies. London:

The Dryden Press, 2000. p. 218.11. IlmeteŽ., Roišs P.J.A. Personāla vadīšana Latvijā: Problēmas un risinājumi. – R:

Poligrāfists, 2001. – 203.lpp.12. KomPas, Rokasgrāmata pieaugušo izglītības pasniedzējiem, Rīga, 2003.13. Latvijas Attīstības plāns (Vienotais programdokuments) 2004.-2006.gadam. 14. Lisabonas konvencija. Eiropas Padome: Lisabonā, 11.04.1997., www.aic.lv15. Pīters Drukers, "Time Magazine", 1999.g. 22.janvāris.16. Popova A. Cilvēkkapitāls ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes kontekstā. LU raksti.

Ekonomika, I. 628. sēj., 2003, 208.lpp. 17. Popova A. Cilvēkkapitāls ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes kontekstā. LU raksti.

Ekonomika, I. 628. sēj., 2003, 205.lpp. 18. Programme Complement Latvia Objective 1 programme 2004 -2006, 23.02.2004.

p.87.19. Senge P. The Fifth discipline. Learning organizations. Harvard, 1990.20. Soubbotina T.P. Beyond Economic Growth. Meeting the Challenges of Global

Development. Washington: The World Bank, 2000. p. 7.21. Vadībzinības rokasgrāmata, Rīga, Zvaigzne ABC, 2004. 22. Vīksna A. Personāla vadība. – R: JUMAVA, 1999., 119 lpp.23. Živitere M., Konstantinova E. Metodiskie norādījumi un ieteikumi maģistra darba

izstrādāšanai un aizstāvēšanai. ISMA, 2004. 24. Армстронг М. Практика управления человеческими ресурсами. 8-е издание/

Перевод с англ. Под ред. С.К. Мордовина. – СПб.: Питер, 2004, 832 стр.25. М.И. Магура, М.Б.Курбатова, «Обучение персонала как конкурентное

преимущество», Москва, 2004.26. С.В. Шекшня «Управление персоналом современной организации»,M.: ЗАО

«Бизнес-Школа «Интел-Синтез», 2002, 368 c.27. Управление персоналом организации/ под ред. А.Я.Кибанова. – М.: Инфа,

2003. – 636 стр.28. www.csb.lv , preses izlaidumu arhīvs.29. www.psi.lv 30. http://www.dtnet.lv , rakstu bibliotēka.31. www . dis . ru , архив новостей.32. www . TOP - PERSONAL . ru , электронный журнал «Управление персоналом».

12. pielikums

Vāks

ISMA

MAĢISTRA DARBS

Rīga, 2007

13.pielikums

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola

Studiju programma: Profesionālā studiju programma „Uzņēmējdarbības vadība”

profesionālā maģistra grāda iegūšanai uzņēmējdarbības vadībā (kods 4634509).

Maģistrants: ......grupas …………………………………………………………………...

(vārds, uzvārds)

Maģistra darba vadītāja …………………………………………………………………..

(vārds, uzvārds)

ATSAUKSME

1. Maģistra darba temats: ……………………………………………………………………

2. Darba izstrādes kalendārā plāna ievērošana: …………………………….......................…

……………………………...…………………………………………………………………

3. Norādījumu un ieteikumu ievērošana: …………………………………………………….

………………………………………………………………………………………………...

………………………………………………………………………………………………

4. ISMA metodisko norādījumu un ieteikumu par maģistra darba izstrādi un aizstāvēšanu

ievērošana: ………………………………………………………………………………...

..............................................................................................................................................

5. Konsultanta ieteikumu ievērošana: ………………………………………………………..

……………………………………………………………………………………………

6. Maģistra darba vadītāja piezīmes: ………………………………………………………...

………………………………………………………………………………………………

…………………………………………………………………………………………

7. Maģistra darba novērtējums: pozitīvs, tas atbilst visām tām prasībām, lai maģistra darba

autoram ………………………………………..… piešķirtu profesionālo maģistra grādu

uzņēmējdarbības vadībā

200... gada „… „ ........……………

Maģistra darba vadītājs : ..............................................................................................................................

................................................................................................................................................................................

(vārds, uzvārds, zinātniskais nosaukums un akadēmiskais amats, paraksts)

14.pielikums

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola

Studiju programma: Profesionālā studiju programma „Uzņēmējdarbības vadība” profesionālā maģistra grāda iegūšanai uzņēmējdarbības vadībā (kods 4634509).

Maģistrants /e: ......... grupa .……………………………………………………………........

Maģistra darba recenzija

1. Maģistra darba temats 2. Temata aktualitātes pamatojums darbā

3. Darba mērķa atbilstība darba tematam un satura atbilstība darba mērķim

4. Problēmas izvirzīšana un teorētiskais risinājums, jaunākās speciālās literatūras izmantošanas pakāpe

5. Problēmas praktiskais risinājums, empīriskā materiāla analīze, datu avotu izmantošanas pakāpe

6. Autora secinājumu un priekšlikumu pamatotība un atbilstība problēmas risinājumam un darba mērķim

7. Darbā lietoto pētīšanas metožu atbilstība pētījuma objektam un mērķim

8. Darbā izmantotās literatūras un avotu saraksta izvērtējums

9. Jautājumi autoram, darbu aizstāvot

10. Recenzenta novērtējums: pozitīvs vai ar vērtējumu … “_________”, atbilst visām tām izvirzītajām prasībām, lai maģistra darba autoram ……………………………………….. piešķirtu profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā.

200 . gada

Recenzents (vārds, uzvārds, zinātniskais nosaukums, ieņemamais amats, darba vieta, paraksts)Z. V.

15.pielikums

Galvojums

Ar šo es, Emīls Ozols, galvoju, ka maģistra darbs ir izpildīts patstāvīgi, bez citu palīdzības, no svešiem avotiem ņemtie dati un definējumi ir uzrādīti darbā. Šis darbs nekādā veidā nav iesniegts nevienai citai pārbaudījuma komisijai un nekur nav publicēts.

200__. gada ____. ______ paraksts, atšifrējums

16.pielikums

Maģistra darbs aizstāvēts

ISMA VPK sēdē 2007. gada _____. ____________

ar atzīmi

Protokols Nr.___________________________

VPK sekretārs _______________________________