Metodiskie ieteikumi skolotåjam un materiåli nodarbîbåm ...iac.edu.lv/assets/Publications/Holokausts-VSK-skolotaji.pdf · 5. avots (B) “Aizmirstie holokausti” 6. avots (B)

Metodiskie ieteikumi skolotåjam un materiåli nodarbîbåm par holokaustu

LATVIJAS V‰STURE

VIDUSSKOLÅ

Metodiskie ieteikumi skolotåjam un materiåli nodarbîbåm par holokaustu

Izglîtîbas attîstîbas centrs (Latvija)Aiovas universitåte (ASV)

Rîga, 2005

Latvijas un ASV kopprojekta rezultåtå izveidoti un publicéti çetri materiåli:

Sociålås zinîbas pamatskolå: Metodiskie ieteikumi skolotåjam un materiåli nodarbîbåm parholokaustu

Преподавание социальных знаний в основной школе: Методические рекомендации иматериалы для проведения занятий о Холокосте для учителей

Latvijas vésture vidusskolå: Metodiskie ieteikumi skolotåjam un materiåli nodarbîbåm parholokaustu

Latvijas vésture vidusskolå: Materiålu kråjums par holokaustu skoléniem

Våks un måkslinieciskais iekårtojums: Indra Va¬eniece

Uz våka Lielås (horålås) sinagogas memoriåls Gogo¬a ielå Rîgå. Foto: Kårlis Kupruks

Redaktores:

Inta Rozenvalde (izdevumi latvießu valodå)

Lidija Çera (izdevums krievu valodå)

Tulkotåjas:

Lidija Çera (krievu valoda)

Ilona Kunda (ang¬u valoda)

Iespiests AS McÅbols

2

© IAC, 2005

© Indra Va¬eniece,våka dizains, 2005

ISBN 9984-785-02-5

UDK 94(474)(072)La 811

Materiåls sagatavots ar

ASV Valsts departamenta programmas Atbalsts Austrumeiropas demokråtijåm,

ASV véstniecîbas Latvijå,

ASV pilsones Íîlas DΩonsones Robinas (Sheila Johnson Robbins) kundzes,

Starptautiskås Darba grupas sadarbîbai holokausta izglîtîbai, piemiñai un pétniecîbaifinanséjumu.

Pateicamies par atbalstu arî

ASV komisijai Amerikas vésturiskå mantojuma saglabåßanai årzemés,

LR Izglîtîbas un zinåtnes ministrijai.

Èpaßa pateicîba ASV véstniecîbas Latvijå Preses un kultüras noda¬as vadîtåjai ViktorijaiSlounai (Victoria Sloan) par ener©iju un neatlaidîbu projekta sagatavoßanå un îstenoßanå.

Projekta direktori:

Aija Tüna, Izglîtîbas attîstîbas centrs, Latvija

Gregorijs Hamots (Gregory E. Hamot), Aiovas universitåte, ASV

Pîters Hleboviçs (Peter S. Hlebowitsh), Aiovas universitåte, ASV

Materiålu autori:

Karolîna Baumane – Latvijas Universitåtes ma©istrante

Danute Düra – Latvijas Okupåcijas muzeja izglîtîbas programmu vadîtåja

Ingüna Irbîte – Draudzîgå aicinåjuma Césu Valsts ©imnåzijas skolotåja

Juris Mürnieks – Valmieras Pårgaujas ©imnåzijas skolotåjs

Je¬ena Smo¬ina – Rîgas Herdera vidusskolas skolotåja

Aija Tüna – Izglîtîbas attîstîbas centra programmu direktore

Daina Zelmene – Smiltenes ©imnåzijas skolotåja

Projekta îstenotåji un materiåla autori izsaka pateicîbu arî

ASV Holokausta piemiñas muzeja (HPM) darbiniekiem, pétniekiem un brîvpråtîgajiem, betjo îpaßi Izglîtîbas noda¬as direktoram Stîvenam Feinbergam (Stephen Feinberg),

Yad Vashem Starptautiskås holokausta pétniecîbas skolas izglîtîbas programmu direktoreiÍulamitei Imberai (Shulamit Imber),

Indianas universitåtes profesoram DΩonam Patrikam (John Patrick),

DΩordΩijas universitåtes profesoram Viljamam Vragam (William Wraga),

Aiovas universitåtes måcîbspékiem un darbiniekiem, îpaßi profesoram DΩonam Maklüram(John McLure),

zviedru pedagogam un pétniekam Kristeram Matsonam (Christer Mattson),

pieredzéjußajiem pedagogiem un ASV HPM stipendiåtiem no daΩådåm Amerikas vietåm:Pîteram Mélbaham (Peter Mehlbach), Deividam Lindkvistam (David Lindquist), StîvenamPagårdam (Stephen Pagaard), Dagam Poskitam (Doug Poskitt), Robertam Smitam (Robert

Smith), Deividam Zelinskim (David Zielinski) un Bonijai Suzmanei (Bonnie Sussman),

3

Ritai Pasterei no LR Årlietu ministrijas,

Zintai Valdmanei un Mårai Katvarei no LR Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas,

muzeja “Ebreji Latvijå” direktoram Mar©erim Vestermanim,

LU profesoram Aivaram Strangam,

LU Latvijas véstures institüta pétniekam Dzintaram ‰rglim,

Aivaram Urtånam no Bauskas Novadpétniecîbas un måkslas muzeja,

Inesei Runcei no muzeja “Ebreji Latvijå”,

Ievai Gundarei no Latvijas Okupåcijas muzeja,

Rîgas domes Izglîtîbas, jaunatnes un sporta departamenta galvenajai speciålistei Je¬enaiMatjakubovai,

Latvijas Véstures skolotåju biedrîbas priekßsédétåjai Aijai K¬aviñai,

måcîbu materiålu un metodikas ekspertei Ausmai Pastorei,

Latvijas ebreju kopienas pårståvjiem,

visiem, kas ar iejütîbu, interesi, padomu un palîdzîbu piedalîjås materiåla tapßanå un saga-tavoßanå publicéßanai.

Paldies visiem iesaistîtajiem skolotåjiem un viñu skoléniem par atsaucîbu, materiålaaprobéßanu un vértîgajiem komentåriem; îpaßa pateicîba:

Atim Åbelem no Valmieras vakara maiñu vidusskolas,

Daigai Barkånei no Lîvånu 1. vidusskolas,

Guntim Dzirkalim no Valmieras 5. vidusskolas,

Antrai Grübei no Talsu ©imnåzijas,

Årijai Krauzei no Matîßu pamatskolas,

Aelitai Komsai no Rîgas Klasiskås ©imnåzijas,

Dinai Kundziñai no Bårtas pamatskolas,

Ilgai Kußnerei no Smiltenes ©imnåzijas,

Laurai Mi˚elsonei no Brocénu vidusskolas,

Mudîtei Maculéviçai no Valmieras Pårgaujas ©imnåzijas,

Laimai Pérkonei no Draudzîgå aicinåjuma Césu Valsts ©imnåzijas,

Sandrai Tarandai no Rézeknes Po¬u vidusskolas,

Santai Veidemanei no Ventspils 6. vidusskolas,

Ingai Vîtumai-Brüverei no Salaspils 1. vidusskolas,

Anitai Voras no Salaspils 1. vidusskolas.

Pateicîba Aiovas universitåtes doktorantam Tomasam Misko (Thomas Misco) par palîdzîbu,atbalstu, rüpém un sirsnîbu viså projekta îstenoßanas gaitå.

Latvijå projekts îstenots ar Izglîtîbas attîstîbas centra institucionålo un administratîvo atbalstu.

4

Saturs

Priekßvårds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .7

Kas tas ir – holokausts? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .11

Holokausta upuri: starp vilku un låci . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .19

Holokausts Austrumeiropå . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .32

Holokaustå izdzîvojoßo atmiñas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .40

Citu valstu ebreju liktenis Latvijå nacistu okupåcijas laikå (1941–1944) . . . . . . .52

Ebreju pretoßanås holokausta laikå . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .68

Glåbéji: “Mîli savu tuvåko” . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .86

Pretoßanås holokaustam . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .97

Holokausta îstenotåji . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .114

Malå ståvétåji: nevainîgi liecinieki vai vainîgi lîdzzinåtåji? . . . . . . . . . . . . . . . . .126

“Galîgais risinåjums”: kara mér˚is vai rezultåts? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .137

Nacistu rasu ideolo©ija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .151

Kåpéc més domåjam tå, kå domåjam . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .160

Noteiktå vietå noteiktå brîdî:kåpéc holokausra norise un rezultåts daΩådås valstîs bija atß˚irîgs? . . . . . . . . . .166

Apkopojuma nodarbîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .187

BieΩåk sastopamo jédzienu skaidrojumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .197

5

Priekßvårds

Ievérojamais amerikåñu filozofs DΩons Djüijs savulaik rakstîja: “Pagåtnes vésture allaΩ ir arîtagadnes vésture.” Pagåtnes izzinåßana un izpratne nepiecießama taisnîgåkas, laimîgåkas unveiksmîgåkas ßodienas un rîtdienas veidoßanai. Íis process nozîmé arî nevairîßanos nodrümåm un tra©iskåm véstures lappusém, runåßanu par nepatîkamiem jautåjumiem, izvéli,lémumu pieñemßanu.

Holokausta notikumi nav tikai véstures téma un vésturnieku darbîbas joma. Ståsti parholokaustu ir ståsti par dzîvîbas vértîbu, konkrétu cilvéku dzîvi, par attiecîbåm, izvélém. Tasir ståsts par noziegumu pret cilvéci un dzîvoßanu haosa pasaulé, centieniem lîdz pat pédéjambrîdim saglabåt cilvéka cieñu un morålås vértîbas. Tie ir arî étikas un moråles, cilvéktiesîbu,sociålås un pilsoniskås atbildîbas jautåjumi. Vésture sniedz faktus, bet cilvéku paustajå ståståir arî emocijas, izjütas, pårdzîvojumi. Katram no holokausta upuriem un holokauståcietußajiem cilvékiem bija savs “es”, savi sapñi, ieceres, ikviens véléjås dzîvot, taçu bija spéki,kas viñiem to liedza. Tomér cilvéka dzîve nebeidzas lîdz ar viña fizisko nåvi; tå turpinås tikilgi, cik ilgi dzîvo piemiña.

Måcîties un domåt par holokausta notikumiem nozîmé domåt arî par sevi paßu, sava fiziskåun garîgå spéka robeΩåm, attieksmi pret daΩådiem jautåjumiem, savu un visu cilvéku kopîgoiespéju ieståties par taisnîgåku pasauli ikvienam. Bérnu un jaunießu sirdis ir atvértas, viñi navstereotipu savaΩoti, viñi grib un spéj izzinåt un veidot savus spriedumus – zinåßanås balstîtusun pamatotus. BieΩi vien cilvéka daba tås patiesumå parådås nevis ikdienå, bet ekstrémosapståk¬os, arî tådos, kåds bija Otrais pasaules karß, kad gandrîz katrs cilvéks nonåca izvélespriekßå – iet pa labi vai pa kreisi, palîdzét lîdzcilvékiem vai izvéléties neko neredzét unnezinåt. Runåjot ar jaunießiem par cilvéka dzîvîbas vértîbu, toleranci, lîdztiesîbu, solidaritåti,més varam viñiem palîdzét apjaust un izprast ßîs vértîbas un pieñemt tås par savéjåm.

Latvijas pedagogi un zinåtnieki sadarbîbå ar kolé©iem no Aiovas universitåtes IzglîtîbaskoledΩas (ASV) apjomîga starptautiska projekta ietvaros ilgåk par gadu ir strådåjußi, laiizveidotu måcîbu materiålu par holokaustu. Vispirms atklåta konkursa rezultåtå Latvijå tikaizveidota autoru grupa, kas apñémîgi uzsåka darbu pie materiålu atlases, müsdienîgas måcî-bu procesa metodikas jautåjumu apguves un materiålu veidoßanas par holokaustu Latvijå uncitås Eiropas valstîs.

Darbs noritéja gan Latvijå, gan Amerikas Savienotajås Valstîs: tas ietvéra tikßanås ar véstur-niekiem, Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas speciålistiem, daΩådu jomu ekspertiem un Latvijas

7

ebreju kopienas pårståvjiem, tas turpinåjås Aiovas universitåté un ASV Holokausta piemiñasmuzejå Vaßingtonå, kur, pateicoties projekta finansétåjiem, darba grupai tika nodroßinåtastikßanås ar izciliem satura un metodikas speciålistiem, iespéja piedalîties lekcijås unseminåros, bija brîvi pieejams plaßs materiålu klåsts, izcili darba apståk¬i, sarunasprofesionålå lîmenî un tehniskais atbalsts.

Måcîbu materiåli par holokaustu tika veidoti tå, lai sasniegtu vairåkus bütiskus mér˚us:1) papildinåtu skolås izmantojamo aktîvå aprité esoßo materiålu klåstu, kas sniedz zinåßanaspar holokausta notikumiem Latvijå un Eiropå, saistîbå ar tådu prasmju un attieksmjuattîstîßanu, kas ¬auj izprast holokausta notikumus un veidot skoléniem savu pamatotu unzinoßu attieksmi pret ßiem notikumiem un to vértéjumu; 2) piedåvåtu pedagogiemmüsdienîgu metodiku, konkrétus nodarbîbu plånus un ierosmes tålåkajai darbîbai, kas ¬autusaistît zinåßanu un prasmju apguvi un attieksmju veidoßanu, nodroßinot izglîtîbas reformå unjaunajos måcîbu priekßmetu standartos noteikto rezultåtu sasniegßanu.

Balstoties uz Latvijas “Pamatizglîtîbas måcîbu priekßmetu standartos” un citos normatîvajosdokumentos ietvertajåm prasîbåm, materiåli veidoti tå, lai attîstîtu domåßanas, saskarsmes,izziñas un måcîßanås prasmes, kå arî lai sekmétu pilsonisko tikumu un atbildîbas veidoßanos.Nodarbîbås skoléniem tiek piedåvåta iespéja analizét, vértét, diskutét, sadarboties, strådåtkopîgu mér˚u sasniegßanai un aplükot jautåjumus no daΩådiem aspektiem un skatapunktiem.

Atbilstoßi iecerei, darba rezultåtå tapußi divi materiålu kopumi: nodarbîbu plåni sociålajåszinîbas pamatskolå un nodarbîbu plåni Latvijas véstures apguvei vidusskolå, kuriempievienots bagåtîgs daudzveidîgu materiålu klåsts, kå arî ierosmes turpmåkajam darbam. Tiepapildina jau pieejamos måcîbu materiålus vésturé un sniedz ievérojamu atbalstu sociålozinîbu skolotåjiem jaunå standarta îstenoßanai, piedåvåjot ne vien saturisku, bet arî meto-disku pienesumu skolotåja ikdienas darbam.

Kad materiåla veidotåji atgriezås Latvijå, sagatavotie nodarbîbu plåni tika nodoti Latvijaspedagogu, viñu audzékñu, vésturnieku un citu ekspertu vértéjumam. Materiåla autori augstuvértéja zinoßo un prasîgo ekspertu norådîjumus un ieteikumus, kå padarît materiåluprecîzåku, iedarbîgåku un pilnvértîgåku. Tomér jau ßajå posmå bija liels prieks un ganda-rîjums sañemt no skolåm atzinîgus vértéjumus kå par materiålu saturu un uzbüvi, tå arî pardaudzveidîgåm iespéjåm izmantot tos måcîbu proceså. Gan skoléni, såkot no 7. klases, ganskolotåji atzina, ka materiåls ir piemérots darbam un mudina padzi¬inåt izziñas procesu.

Aprobåcijas gaitå atklåjås, ka pamatskolas posmam domåtais materiåls labi iederas arîvalodas un literatüras un klases audzinåtåja stundås, savukårt vidusskolas skolotåjiatzinîgi novértéja iespéju iek¬aut jaunos materiålus arî politikas un tiesîbu stundås, izman-tot tos skolénu zinåtniski pétnieciskås darbîbas sekméßanai utt. Ikvienam pedagogamßie materiåli var büt îpaßi noderîgi pilsoniskås izglîtoßanas un audzinåßanas uzdevumuveikßanai.

Praksé apstiprinåjås, ka materiåli sekmé integrétu pieeju måcîßanås procesam, jo piedåvåpedagogam un skoléniem labu pamatu, lai aizsåktu sarunas par ikdieniß˚iem un vienlaikusbütiskiem jautåjumiem – drosmi, Ωélsirdîbu, laipnîbu, kas gan ikdienas, gan krîzes situåcijåsnosaka cilvéka uzvedîbu un ietver tådas bütiskas vértîbas kå godîgumu, taisnîgumu,godpråtîbu, empåtiju, cieñu, atbildîbu.

8

To atzina arî viena no ekspertém. Viña rakstîja: “Mana izziñas interese auga augumå ar katrunodarbîbu. Es atbrîvojos no daΩa laba domåßanas stereotipa, ievilku jaunas lînijas personis-kajå holokausta izglîtîbå, mani savi¬ñoja emocionålais lîdzpårdzîvojums, jo mani uzrunåjabagåtîgs, apkopots, agråk latvießu valodå nepieejams visdaΩådåko véstures avotu klåsts. Kåpedagogu mani pårliecinåja konsekventi lietotå måcîßanas konceptuålå båze – domåßanas unmåcîßanås principu sistéma, ko var konsekventi izmantot darbå ar daΩåda vecuma skolénugrupåm, daΩådos måcîbu priekßmetos. Es saskatîju, kå ar holokausta tematikas palîdzîbuskolotåjs var realizét prasîbas atbilstoßi sociålo zinîbu – jaunå måcîbu priekßmetapamatskolai – standartam un vidéjås izglîtîbas standartam Latvijas vésturé. Veiksmîgi izvé-léto tému satura analîze vedina uz aktuålu müsdienu sabiedrisko, politisko norißu izpratni unvértéjumu, sabiedriskås un individuålås moråles un étikas normu aktualizéßanu.”

Demokråtiskas sabiedrîbas tålåka attîstîba un aizsåktie sabiedrîbas integråcijas procesiLatvijå, kå arî sekmîga iek¬außanås sareΩ©îtajå un dinamiskajå 21. gadsimta globålajå dzîvélielå mérå büs atkarîga no tå, cik veiksmîgi notiks jaunås paaudzes izglîtoßana, cik labi spésimsaskatît un atklåt citiem pasaules daudzveidîbu un savstarpéjås sakarîbas.

Materiåla autori nepretendé ne uz visaptveroßu un pilnîgu holokausta témas izklåstu, nepareizo atbilΩu sniegßanu jautåjumos, par kuriem joprojåm diskuté profesionåli pétnieki.

Ja ßie materiåli kalpos kå domåßanas un sarunu ierosinåtåji, izziñas procesa un pårdomuveicinåtåji, kå arî daΩådos un atvieglos skolotåja ikdienas darbu, uzskatîsim, ka savu mér˚iesam sasniegußi.

Projekta atbalstîtåju un îstenotåju vårdå pateicamies visiem, kas sniegußi ieguldîjumu ßî dar-ba tapßanå, un ceram, ka ßîs gråmatas tiks aktîvi lietotas ikvienå Latvijas skolå.

Aija Tüna, Gregorijs Hamots, Pîters Hleboviçs

9

Priekßvårds

11

Kas tas ir – holokausts?

Kopsavilkums

Iepazinußies ar daΩådiem jédziena “holokausts” skaidrojumiem, skoléni spés formulét unpamatot savu priekßstatu par to, kas ir holokausts. Izpildot piedåvåtos uzdevumus, skolénipilnveidos prasmes strådåt ar véstures literatüru.

Jédzieni

• genocîds

• holokausts

• Íoa (Shoah) vai Khurbn

• Porrajmos

Paredzamie rezultåti

Skoléni pratîs/spés izprast daΩådus viedok¬us par to, kas ir holokausts;

salîdzinåt daΩådus jédziena “holokausts” skaidrojumus;

analizét un izprast ßo atß˚irîbu céloñus, saistot tos ar akadémiskiem,politiskiem un vésturiskiem apståk¬iem;

formulét savu personisko uzskatu par to, kas ir holokausts.

Saikne ar standartu

Skoléniem jåizprot, ka vésturé lietotiem jédzieniem var büt daΩådi skaidrojumi;

jåizprot, kåpéc daΩådas sabiedrîbas grupas vésturi skaidro daΩådi;

jåprot analizét un skaidrot véstures literatüru;

ir jåapgüst un jåprot lietot véstures jédzienus;

jåprot pamatot savu viedokli, apzinoties, ka véstures interpretåcijåpaståv viedok¬u daudzveidîba.

Nepiecießamie materiåli

1. avots Fragments no diskusijas internetå – katram skolénam

2. avots “Holokausts un vésture” – katrai grupai

3. avots (A) “Çigåni”

4. avots (A) “Holokausts – ebreju pilnîgas iznîcinåßanas programma”

5. avots (B) “Aizmirstie holokausti”

6. avots (B) “Porrajmos”

7. avots (C) “Holokausts – nacisma politika attiecîbå pret ebrejiem un çigåniem”

8. avots (C) “Holokausts: ebreji un çigåni”

9. avots (C) “Çigåni un holokausts”

10. avots (D) “Holokausta upuru grupas”

Ir çetri daΩådi tekstu komplekti (A, B, C un D) – pa vienam katrai skolénu grupai

11. avots “Padomju holokausts”

12. avots “Holokausta totålais un universålais raksturs”

Tåfele un rakståmais

Nodarbîbas norise

Ierosinåßana

Skolotåjs aicina skolénus:

izlasît 1. avotu – fragmentu no diskusijas internetå;

noskaidrot autora viedokli un galvenos argumentus;

pamatot savu piekrißanu vai nepiekrißanu ßim viedoklim;

paßiem definét jédzienu “holokausts” (skolotåjs pieraksta visas idejas uz tåfeles).

Apjégßana

1. Skolotåjs sadala klasi çetrås grupås (A, B, C un D), katra grupa pétîs un pårståvés vienuviedokli par to, kas ir holokausts:

A. Holokausts ir Otrå pasaules kara laikå notikußais ebreju genocîds. Arî citi Otrå pasauleskara laikå izdarîtie nacistu noziegumi nav attaisnojami, bet tie neattiecas uz holokaustu.

B. Otrå pasaules kara laikå notika vairåki holokausti. Ebreju holokausts bütiski atß˚i-ras no citiem genocîdiem. Kaut arî daΩu citu neebreju grupu iznîcinåßana uzskatå-ma par genocîdu, tomér katras grupas iznîcinåßanai ir citas pazîmes.

C. Vienîgås grupas, kuras var uzskatît par holokausta upuriem, ir ebreji, çigåni, kå arîgarîgi slimie un invalîdi (cilvéki ar îpaßåm vajadzîbåm), jo genocîds bija vérsts pretikvienu ßîs grupas locekli.

D. Holokausts ir visi rasistiski motivétie nacistu noziegumi; nacistu rasu politika irjåaplüko kå veselums, visi tås upuri ir uzskatåmi par holokausta upuriem.

Ja klase ir liela, skolotåjs sadala to astoñås grupås.

12

2. Skolotåjs paskaidro, ka pédéjos piecpadsmit gadus risinås aktîvas akadémiskås debatesjautåjumå par to, kas bija holokausta upuri. Skolotåjs aicina skolénus izlasît 2. avotu.

3. Skolotåjs izdala grupåm katrai grupai savu tekstu komplektu (A, B, C un D) un rosinasameklét atbildes uz ßådiem jautåjumiem:

Kuras Otrå pasaules kara upuru grupas autors uzskata par holokausta upuriem?

Ar kådu argumentu palîdzîbu autors pamato savu viedokli?

Kåpéc, jüsupråt, autors atbalsta ßo ideju?

4. Skolotåjs organizé “pétnieku konferenci”. Tajå visi kopå pårrunå katra skaidrojumagalvenos argumentus un iespéjamos to raßanås iemeslus. Skolotåjs apkopo skolénuidejas.

5. Skolotåjs lüdz skolénus izlasît 11. un 12. avotu un noteikt, kuram skaidrojumam atbilstholokaustå izdzîvojußå N. Lifßica un Latvijas vésturnieka A. Strangas uzskati. Skoléni arsaviem secinåjumiem iepazîstina påréjos.

Refleksija

Skolotåjs aicina skolénus 3–5 minütes rakstît par to, kas ir holokausts un kas ir tå upuri.


Pielikumi

1. avots

Fragments no diskusijas internetå

Noziegumi pret cilvéci ir paßi smagåkie un pelna vissmagåko sodu. Neatbildéts paliek vie-nîgi jautåjums: kåpéc vienas tautas cießanas tiek uzskatîtas par nozîmîgåkåm, salîdzinot arcitu tautu cießanåm. Pédéjå laikå aizvien bieΩåk tiek runåts par nepiecießamîbu Latvijasskolås pastiprinåti måcît par holokaustu. Tajå paßå laikå tiek ieteikts nemåcît Latvijas vésturikå atseviß˚u priekßmetu, jo neesot pareizi vésturi måcît etnocentriski. Un tas nekas, ka lat-vießi tåpat kå Ωîdi, Otrajå pasaules karå zaudéja treßda¬u tautas, nekas, ka latvießiem genocîdusléptåkå formå nåcås izturét vél 50 gadus péc tam, un tas nekas, ka vél joprojåm izjütam tåsekas un daΩas izpausmes, ka vainîgie nav sodîti. Tik un tå holokausts ir svarîgåks, jo, lükrunåßana par to pieder pie labå toña, savukårt runåßana par genocîdu pret latvießiem irarhaisms, kurß traucé sekmîgu sabiedrîbas integråciju un valsts attîstîbu,

(Sils Jånis, Konråds Kaléjs. Latvija. Pasaule jeb Dub¬u caurbrißanas paraugstunda, http://www.klubs415.lv/

modules.php?op=modload&name=SeniRaksti&file=raksts&tema=modules/SeniRaksti/politika&id=0001, aplük.

2005, 20. jül.)

2. avots

Pédéjos piecpadsmit gados vienas no noturîgåkajåm debatém, kurås izteikti krasi atß˚irîgiviedok¬i, ir bijußas jautåjumå par to, kas ir holokausta upuri. Vai termins “holokausts” irlietojams tikai un vienîgi attiecîbå uz to, ko nacisti sauca par “ebreju problémas galîgorisinåjumu” – sistémisku, valsts finansétu ebreju iznîcinåßanu, vai arî holokausts ietver daudzplaßåku nacistu upuru spektru – padomju karagüstekñus, Jehovas lieciniekus, garîgiatpalikußos, cilvékus ar fizisku invaliditåti, emocionåli nelîdzsvarotus våcießus; çigånus unhomoseksuålus våcu vîrießus, arodbiedrîbu darbiniekus, politiskos disidentus ungarîdzniekus ar påråk atklåtu valodu.

(The Holocaust and History: The Known, the Unknown, the Disputed, and the Reexamined. Bloomington,

Indiana: Indiana University Press, 1998, p. 311)

3. avots (A)

Çigåni

Ja ßî analîze ir pareiza, izkristalizéjas nacistu politika attiecîbå uz çigåniem. Savås saknésbüdami piederîgi årießu rasei, viñi – saskañå ar ßo politiku – ir tikußi “sabojåti” ar neçigånuasiñu piejaukumu un tådéjådi ieguvußi iedzimtas asociålas îpaßîbas. Reiha laikå viñu asociålåuzvedîba bija probléma, un tå tika risinåta ar policijas metodém, sterilizåciju un slepkavoßa-nu, kas pirmåm kårtåm skåra tos, kuri tika klasificéti kå jaukteñi. Kas notiktu ar “tîro” mino-ritåti, tas bija tålåku diskusiju temats. Reiha pårvaldîtajås teritorijås klaiñojoßie çigåni bijatraucéjoßs, kaitinoßs faktors, kuru bieΩi vien likvidéja, çigånus nogalinot. Çigåni, kas neklai-ñoja, vispårîgi runåjot, nebija pietiekami nozîmîgi, lai par viñiem domåtu. Çigånus, kuruspolicija notvéra, parasti nosütîja uz koncentråcijas nometném.

[..] Lai gan çigånu un ebreju noΩélojamå ståvoklî bija vérojamas nepårprotamas paraléles,tießi ßîs paraléles arî noteica bütiskås atß˚irîbas ßo divu grupu likteños. Çigåni tika noß˚irtilielå mérå lîdzîgi tam, kå tas tika darîts ar ebrejiem, taçu ar pretéju mér˚i, vismaz teorétiski.

14

“Tîrie” çigåni såkotnéji bija jåsaudzé kå atseviß˚a årießu izcelsmes grupa, kurpretî jaukteñusbija paredzéts iznîcinåt. Ebreju gadîjumå jånogalina bija visi, izñemot daΩu kategorijujaukteñus, kuri tika sterilizéti vai pat likti mierå. No nacionålsociålistu ideolo©ijas viedok¬atajå viså bija noteikta lo©ika: ebreju “rasei” bija jåtop pilnîbå iznîcinåtai, bet uz “tîriem”åriskas cilmes çigåniem tas neattiecås.

(Bauer, Yehuda. The Gypsies. In: Anatomy of the Auschwitz Death Camp. Bloomington. Indiana: Indiana

University Press, 1994, pp. 446–450)

4. avots (A)

Holokausts – ebreju pilnîgas iznîcinåßanas programma

Ebreju nogalinåßanu unikålu padara nevis upuru skaits, bet gan slepkavu nolüks. Tikaiattiecîbå uz ebrejiem nacisti plånoja iznîcinåt ikvienu vîrieti, sievieti un bérnu. Íî pilnîgåsiznîcinåßanas programma tåpéc ir pelnîjusi îpaßu nosaukumu – holokausts, vai senebrejuShoah. Ar terminu “genocîds”, kå tas definéts Konvencijå par genocîda nepie¬aujamîbu,apzîmé daΩådas darbîbas, kuru mér˚is ir iznîcinåt kådu grupu pilnîbå vai da¬éji, un tas neno-zîmé tikai nogalinåßanu, turpretî termins “holokausts” apzîmé centienus fiziski iznîcinåtvisus kådas tautîbas pårståvjus, un tika darîts nerimstoßå apñémîbå, un savå briesmîgåkajå,pédéjå fåzé tas tika îstenots lîdzîgi norisém müsdienu fabrikå, izmantojot masveida raΩoßanasmetodes. Ebreji bija vienîgie, kas nonåca uz ßåda nåves konveijera.

(Lewy, Guenter. The Nazi Persecution of the Gypsies. New York: Oxford University Press, 2000, p. 226)

5. avots (B)

Aizmirstie holokausti

Protams, ir absolüti patiesi tas, ka nacistu okupétajå Polijå cilvéki tika pak¬auti visstingrå-kajåm rasu plånoßanas politikas izpausmém, un seßu miljonu ebreju genocîds tika veikts tießißeit, un tas notika apståk¬os, kurus pamatoti sauc par nepieredzéti drausmîgiem. Lietasbütîba ir ßåda. No 1939. lîdz 1945. gadam – tåtad kara laikå – okupétå Polija k¬uva par vietu,kur norisinåjås arî vairåkas citas vardarbîgas iznîcinåßanas kampañas. Polija bija zeme, kurådzîvoja ne tikai kato¬ticîgie po¬i un ebreji. Etnisko un reli©isko grupu spektrs bija daudzplaßåks, un katrai no ßîm grupåm ir iemesls uzskatît savas cießanas kå tådas, kuras var apzîmétar vårdu “holokausts”.

Ne tikai po¬i un ebreji, bet arî Polijå dzîvojoßie våcießi, ukraiñi, lietuvießi, baltkrievi, tatåriun çigåni, kato¬ticîgie, pareizticîgie, uniåti, protestanti, jüdaisma piekritéji, musulmañi – itvisi nok¬uva Hitlera un Sta¬ina sociålås inΩenierijas maltuvé. Rezultåts – visdaΩådåkåszvérîbas, lielas un mazas, kuråm nav lîdzinieka.

(Lucas, Richard C. The Forgotten Holocaust: The Poles under German Occupation, 1939–1944. New York:

Hippocrene Books, 1997, p. ix)

Vairumam cilvéku vårds “holokausts” nozîmé ebreju tra©édiju, ko viñi piedzîvoja våcu oku-påcijas laikå Otrå pasaules kara gados. No psiholo©ijas viedok¬a ir saprotams, kådé¬ ßodienebreji attiecina ßo terminu tikai uz to, kas notika ar viñiem, tådéjådi uzsverot ebreju îpaßolikteni kara gados. Taçu, izslédzot citus no iek¬außanas holokausta terminå, bieΩi tiek igno-rétas, pat piemirstas ßausmas, ko nacisti lika piedzîvot po¬iem, citåm slåvu tautåm, kå arîçigåniem.

15


Raugoties uz notikumiem no véstures zinåtnes pozîcijåm, neviens racionåli domåjoßs Otråpasaules kara pétnieks nevar apßaubît, ka Hitlera politika attiecîbå uz po¬iem arî bija rakstu-rojama kå genocîds – nacistu terora rezultåtå bojå gåja vienlîdz liels skaits Polijas kristießuun Polijas ebreju. Nemazinot ebreju tra©édijas îpaßo raksturu – to, ka visi ebreji k¬uva parupuriem tåpéc, ka viñi bija ebreji, ir pienåcis laiks runåt par Otrå pasaules kara aizmirstajiemholokaustiem. Nepaplaßinot holokausta pétîjumu spektru, més esam ¬åvußi müsuskatîjumam iet maldu ce¬u, un tådé¬ secinåjumi ir vienkårßoti un nepatiesi.

(Turpat, 220. lpp.)

6. avots (B)

Porrajmos

Es esmu vairåkas reizes teicis, ka tikai ebreji var tuvoties izpratnei par to, kåda ietekme bijaPorrajmos uz çigåniem, un es at¬außos domåt, ka tikai çigåni var tuvoties – emocionålålîmenî – ebreju tra©édijas izpratnei. Citiem holokausts neko îpaßi daudz vis nenozîmé. Taçunedz ebreji, nedz arî çigåni nevar pilnîbå saprast viens otra pieredzi – ne toreiz, ne tagad –,nedz arî vieniem bütu jåcenßas to izskaidrot otriem. Tåpéc es gribétu redzét, ka individuålå“unikalitåte”, ja tå var teikt, tiktu vairåk uzsvérta ar etniskas terminolo©ijas lietojumu: Shoah

vai Khurbn attiecîbå uz ebreju holokaustu un Porrajmos attiecîbå uz çigånu tautas pieredzi.Vårds “holokausts”, péc manåm domåm, tiek lietots påråk nevérîgi un bez dzi¬åkas jégas. [..]

Esmu pårliecinåts, ka padzi¬inås izpratne par to, kåds ir bijis çigånu liktenis. Vél vairåk, esnegribu nacionålajå presé lasît atsauces uz ASV Holokausta piemiñas muzeju un uzzinåt, katas ir piemineklis “Eiropas ebreju cießanåm” – kå New York Times paziñoja saviem lasîtåjiem1993. gada 23. decembrî. Es gribu skatîties episkas filmas, tådas kå Íindlera saraksts, unuzzinåt, ka arî çigåni bija holokausta notikumu centrå; vai arî citas filmas, tådas kå Bégßana

no Sobiboras, po¬u nometnes, kur, kå minéts komandanta França Ítangla memuåros, tikanogalinåts tükstoßiem çigånu.

(Hancock, Ian. Responses to Porrajmos: the Romani Holocaust. In: Is the Holocaust Unique?: Perspectives

on Comparative Genocide. Ed. Alan S. Rosenbaum. Boulder, Colorado; Oxford: Westview Press, 2001, pp.

88–89)

7. avots (C)

Holokausts – nacisma politika attiecîbå pret ebrejiem un çigåniem

Såkotnéji es véléjos nosaukt ßo eseju savådåk. “Homokausts” – tå es grasîjos to nosaukt. Unman joprojåm patîk ßis måkslîgais vårds. Tå nav k¬üda. Taçu man jåatvainojas par to, kavarétu izskatîties, ka es apgånu svéto holokausta jédzienu, taçu es gribétu sniegt daΩuspamatojumus ßî jaunvårda izveidei. Bütiskåkais ir tas, ka neviens jédziens nedrîkst büt tikneaizskarami svéts, ka jebkådas diskusijas par to un mé©inåjumi ienest tajå kådas nebütizmaiñas tiktu uzskatîti par zaimoßanu.

Man “holokausts” nozîmé îpaßu genocîda politiku attiecîbå uz ebrejiem, un arî çigåniem(roma un sindi). Citi nacionålsociålisma upuri jåkategorizé un jåanalizé kopå citå sada¬å, joattiecîbå uz viñiem nekad nav bijis tik strikta lémuma iznîcinåt tos pilnîbå.

(Lautmann, Ruediger. The pink triangle: homosexuals as “enemies of the state”. In: The Holocaust and

History: The Known, the Unknown, the Disputed, and the Reexamined. Bloomington, Indiana: Indiana

University Press, 1998, p. 345)

16

8. avots (C)

Holokausts: ebreji un çigåni

Holokausts ir viena no nozîmîgåkajåm 20. gadsimta véstures lappusém. Lai gan agråk tastika aplükots vien kå zemsvîtras piezîme Otrå pasaules kara vésturei, tagad tas tiek uztvertskå notikums, kam ir paßam sava årkårtîgi liela nozîme. Ebreju un çigånu sistémiskaiznîcinåßana, kå arî citu upuru vajåßana ir viens no pråtam neaptveramåkajiem unneizprotamåkajiem notikumiem cilvéces vésturé.

(Teaching and Studying the Holocaust. United States Holocaust Memorial Museum, 2000, p. xv)

9. avots (C)

Çigåni un holokausts

Nacistu îstenotais genocîds, plaßåk pazîstams kå holokausts, var tikt definéts kå cilvékumasveida iznîcinåßana tådé¬, ka viñi pieder biolo©iski nosacîtai grupai. Upuru izvéli noteicaiedzimtas pazîmes. Uz iedzimtîbu balstîtu konsekventu un masveida iznîcinåßanas politikunacistu reΩîms pielietoja tikai attiecîbå uz trim cilvéku grupåm: invalîdiem, ebrejiem unçigåniem. Nacisti nogalinåja milzum daudz cilvéku, to skaitå politiskos oponentus,pretoßanås kustîbas dalîbniekus, iekaroto valstu eliti, taçu tas vienmér notika, balstoties uzßo upuru uzskatiem, darbîbu un statusu. Pavisam citi kritériji tika attiecinåti tikai uzinvalîdiem, ebrejiem un çigåniem. Ío grupu dalîbnieki nevaréja izbégt savam liktenim,mainot izturéßanos vai uzskatus. Viñi tika nolemti nåvei, jo viñi bija, un nedz lojalitåte pretVåcijas valdîbu, nedz nacistu ideolo©ijas pieñemßana, nedz arî atbalsts kara vajadzîbåmnespéja mainît nacistu reΩîma apñemßanos ßos ¬audis iznîcinåt.

(Milton, Sybill. Gypsies and the Holocaust. History Teacher, No. 25, 1992, p. 516)

10. avots (D)

Holokausta upuru grupas

Vårda “holokausts” definîcija pati ir k¬uvusi par strîdu objektu. No vienas puses, tiekaizståvéts viedoklis, ka holokausts nozîmé tikai un vienîgi ebreju masveida iznîcinåßanu.ASV Holokausta piemiñas muzejs Vaßingtonå to ir attiecinåjis arî uz çigåniem, kuri gados,kad tika îstenots “galîgais risinåjums”, tåpat gåja bojå Außvicas gåzes kamerås, tika vajåti unklasificéti péc rases pazîmes. Ja piedzimßana un neizmainåmi ©enétiskie nosacîjumi – kå tosdefinéja nacionålsociålisti –, ir iek¬außanas kritérijs, kådé¬ neiek¬aut arî “eitanåzijas” upurus,våcu kristießus ar fizisku vai garîgu invaliditåti? Varétu iek¬aut arî homoseksuå¬us. Es nevélosiesaistîties ßajå strîdå, bet gan parådît, ka tas ir novirzîjis sånis un kavéjis müsu pétîjumus parholokausta vésturi, lai kåds arî bütu müsu viedoklis. Tas traucé, jo ßåds viedoklis fokuséjastikai uz vienu upuru grupu, izslédzot citas un veidojot savå ziñå pat såncensîbu ar citåm.Visas ßîs grupas tika uzskatîtas par tådåm, kas apdraud våcu tautu.

(Grenville, John A. Neglected Holocaust victims: Mischlinge, the Juedischversippte, and the Gypsies. In:

The Holocaust and History: The Known, the Unknown, the Disputed, and the Reexamined. Bloomington,

Indiana: Indiana University Press, 1998, p. 315)

17


11. avots

Padomju holokausts

J. Sta¬ins steidzås – viñß gatavojås karam ar Hitleru, tåpéc noléma sarîkot piecas deportåcijasuz GULAG lé©eriem un Sibîrijas katorgu. Vai tas nav holokausts? DiemΩél da¬a cilvékuuzskata, ka holokausts attiecas tikai uz ebrejiem. Tas tåpéc, ka viñi nezina ßî vårda nozîmi –tå ir liela méroga cilvéku iznîcinåßana, kas paredz ne tikai fizisku iznîcinåßanu. Iznîcinåßanaskomplekss saståv arî no reli©ijas, nacionålås kultüras, valodas un tautas paraΩu likvidéßanas,kå tas notika Padomju Savienîbå.

(Lifßics, N. 1941. gada 14. jünija deportåcija – padomju holokausts Latvijå. Gråm.: 1941. gada 14. jünija

deportåcija – noziegums pret cilvéci: Starptautiskås konferences materiåli, 2001. gada 12.–13. jünijs, Rîga.

Rîga: Latvijas véstures institüta apgåds, 2002, 406. lpp. Latvijas Vésturnieku komisijas raksti, 6. séj.)

12. avots

Holokausta totålais un universålais raksturs

4. jülijs ir diena, kad 1941. gadå, våcu okupåcijai såkoties, tika nodedzinåtas vairåkas Rîgassinagogas, ieskaitot majeståtisko 1871. gadå büvéto namu Dzirnavu un Gogo¬a ielas stürî.Holokausts – totåla ebreju iznîcinåßana – ir nacistiskås Våcijas un våcießu lolojums, kuru viñisåka îstenot Latvijå jau ar pirmajåm okupåcijas dienåm 1941. gada jülijå. [..]

..Vai holokausts patießåm bija unikåls citu genocîdu virkné. Jå, bija. Vismaz divu céloñu dé¬:

a) holokaustam bija totåls raksturs; nacisti to bija ieplånojußi un metodiski un sistemåtiski,izmantojot moderno tehniku – gåzes kameras, tådéjådi slepkavoßanu padarot industriålu,slepkavoja visus ebrejus, lai kur tie dzîvotu un lai kas viñi bütu. Ja Våcija karå uzvarétu, tågådåtu par ebreju nogalinåßanu visås tås okupétajås zemés. Visus – vecus un jaunus, bagåtusun nabagus, kreisi vai labéji orientétus; visus, kuriem bija trîs vai çetri ebreju vecvecåki,visus, kuru “noziegums” bija piedzimt par ebreju. Visus. Tåda totalitåte nekad pirms tam vaipéc tam nav piedzîvota. [..]

b) lîdzås totalitåtei bija jau minétais holokausta universålais raksturs, kas jåizce¬ îpaßi. Tasnozîméja, ka visi ebreji bija jånoslepkavo visur, kur vien ieradås våcu okupanti – Latvijå,Krievijå, Francijå, Grie˚ijå. Tas bija bezprecedenta gadîjums cilvéces vésturé.

(Stranga, Aivars. Pieminot holokaustu Latvijå. Latvijas Avîze, 2004, 5. jül.)

18

Holokausta upuri: starp vilku un låci

Kopsavilkums

Skoléni uzzinås par Latvijas ebreju iznîcinåßanu Otrå pasaules kara laikå. Izpétot kådasLiepåjas ebreju ©imenes vésturi, skoléniem veidosies izpratne par holokausta upuriem kåpersonîbåm ar savu raksturu, interesém, cerîbåm. Tådéjådi skoléni attîstîs empåtijas spéjas,izpratîs, ka holokausts ir ¬oti personiska tra©édija tå upuriem, viñu ©imeném, draugiem, visaiebreju kopienai un visai sabiedrîbai kopumå.

Jédzieni

• masu iznîcinåßana

• akcijas

• Rumbula

• Í˚édes kåpas

• geto


Skoléni pratîs/spés izprast, ka Latvijas ebreju iznîcinåßana notika nacistu un tokolaborantu aizsåktås Eiropas ebreju masu iznîcinåßanas ietvaros;

spriest par Latvijas ebreju kopienas iznîcinåßanas formu un raksturu;

salîdzinåt ebreju apdraudétîbu Padomju Savienîbå un nacistiskajåVåcijå;

analizét véstures avotu ticamîbu.

Saikne ar standartu

Skoléniem jåizprot Latvijas vietu pasaules starptautiskajås norisés;

jåizprot, ka jebkurß véstures procesa atspogu¬ojums ir subjektîvs;

jåizprot, kåpéc daΩådas sabiedrîbas grupas (nåcijas, tautas, sociålåsgrupas u.c.) vésturi skaidro daΩådi;

19

jåapzinås problémas, kas neizbégami saistîtas ar sareΩ©îtu vésturiskusituåciju aprakstîßanu, skaidrojumu un analîzi;

jåprot analizét un salîdzinåt daΩådus vésturiskos notikumus, procesus,personîbas u.tml.


1. avots “Starp vilku un låci” – katram skolénam

2. avots “Ebreju ståvoklis Padomju Savienîbå” – katram skolénam

3. avots “Ebreju ståvoklis Våcijå laikposmå no 1933. gada lîdz Otrå pasaules kara såku-mam” – katram skolénam

4. avots “1941. gada jünijs” – katram skolénam

5. avots “Ebreju iznîcinåßanas programma” – katram skolénam

6. avots “Geto” – katram skolénam

7. avots “Holokausta norise Latvijå” – katram skolénam

8. avots “Brîdinåjums pie Rîgas geto Ωoga” – katrai skolénu grupai

9. avots “Einsatzgruppe A 1942. gada 12. jünija ziñojums Nr. 7” – katrai skolénu grupai

10. avots “Karte no V. Ítålekera ziñojuma ar nosaukumu “Einsatzgruppe A veiktå ebrejuiznîcinåßana”, kas apzîmogota ar grifu Slepeni” – katrai skolénu grupai

11. avots “Jékabs Gampers” – katrai skolénu grupai

12. avots “Såra Judelovica” – katrai skolénu grupai

13. avots “Hermanis Judelovics” – katrai skolénu grupai

14. avots “Fanija Judelovica” – katrai skolénu grupai

Darba lapa “Ebreju ståvoklis nacistiskajå Våcijå un Padomju Savienîbå” – katram skolénam

Nodarbîbas norise

1. nodarbîba

Ierosinåßana

1. Skolotåjs atgådina skoléniem, ka nacistiskås Våcijas uzbrukuma brîdî Latvija nebijasuveréna valsts, bet gan okupéta valsts, ko PSRS pirms gada bija vardarbîgi iek¬åvusisavå saståvå.

2. Skolotåjs aicina skolénus padomåt, kå 1940.–1941. gadå padomju vara mainîja Latvijasebreju ståvokli un kå 1933.–1940. gadå nacistu vara mainîja ebreju ståvokli Våcijas valstî(reihå) un okupétajås Eiropas teritorijås. Diskusijas ierosinåßanai skoléni iepazîstas ar1. avotu. Skoléni apdomå atbildi uz jautåjumu individuåli un tad påros apsprieΩ atbildi,sagatavojot argumentus par vienas un otras lielvaras bîstamîbu ebrejiem.

3. Skolotåjs aicina daΩus pårus iepazîstinåt klasi ar savåm pårdomåm, skolénu argumentitiek pierakstîti uz tåfeles.

4. Kad visi argumenti ir izteikti, skolotåjs aicina skolénus iepazîties ar vésturnieku uzska-tiem par abu varu bîstamîbu ebrejiem un izdala skoléniem 2. avotu, kurå aplükots ebrejuståvoklis Padomju Savienîbå, un 3. avotu, kurå skaidrota situåcija nacistiskajå Våcijå.

20

5. Kad skoléni ir izlasîjußi tekstus, skolotåjs lüdz viñus papildinåt iepriekß nosauktosargumentus ar informåciju no tekstiem. Skolénu idejas tiek pierakstîtas uz tåfeles.

Skolotåjs aicina skolénus apkopot informåciju darba lapå “Ebreju ståvoklis nacistiskajåVåcijå un Padomju Savienîbå”.

6. Skolotåjs jautå skoléniem:

“Vai Padomju Savienîbas un nacistiskås Våcijas bîstamîbu ebrejiem laika periodå lîdz1941. gada 22. jünijam var salîdzinåt, un, ja var, kura no ßîm divåm valstîm bija ebrejiembîstamåka?”

Visticamåk, skoléni atbildés, ka bîstamåka bija nacistiskå Våcija, jo tå vérsås pret visiem

ebrejiem un ierobeΩoja plaßåku tiesîbu loku. Skolotåjs pårliecinås, ka skoléni izprot arî to,cik daudz Latvijas ebrejiem tolaik bija iespéjams zinåt par Våcijas antisemîtisko politiku.Gads, kas pagåja padomju okupåcijas reΩîmå, bija mazinåjis Latvijas ebreju modrîbu pretTreßo reihu galvenokårt divu iemeslu dé¬. Pirmkårt, cilvéku pråtus vairåk nodarbinåjaiekßlietas (valstiskås neatkarîbas zaudéßana, okupåcija, terors, sovetizåcija, deportåcijasu.tml.). Otrkårt, presi kontroléja komunistu partija, un arî neatkarîgås Latvijas laikå pécMolotova – Ribentropa pakta noslégßanas 1939. gada 23. augustå negatîvus materiålus parVåciju nepublicéja. Tådéjådi cilvékiem nekas nebija zinåms, pieméram, par getoizåcijaspolitikas uzsåkßanu okupétajå Polijå 1940. gadå.

Apjégßana

1. Skoléni lasa 4. avotu. Skolotåjs lüdz formulét objektîvos un subjektîvos iemeslus, kåpécda¬a ebreju palika Latvijå.

2. Skoléni lasa 5. avotu. Skolotåjs jautå: “Ko nozîmé “ebreju jautåjuma” risinåßana? KadLatvijå såkås ebreju masveida iznîcinåßana?”

3. Skoléni lasa 6. avotu. Skolotåjs jautå: “Kas bija geto?”

4. Skolotåjs lüdz skolénus izlasît 7. avotu un individuåli atzîmét vienu, viñupråt,vistra©iskåko faktu holokausta norisé Latvijå.

Péc avotu izlasîßanas skolotåjs aicina skolénus iepazîstinåt klasi ar izvéléto faktu un komen-tét, kåpéc tießi tas ir ticis atzîts par vistra©iskåko notikumu holokausta norisé Latvijå.

2. nodarbîba

Apjégßana

1. Skolotåjs lüdz skolénus atceréties iepriekßéjå nodarbîbå pårrunåto un pabeigt teikumu:“Holokausta notikumus raksturo..”.

2. Skolotåjs sadala klasi grupås pa trim çetriem skoléniem. Katrai grupai skolotåjs iedodvienu materiålu komplektu, kas saståv no çetriem attéliem (8.–11. avots):

8. avots “Brîdinåjums pie Rîgas geto Ωoga”. Uzraksts latvießu un våcu valodå: “Uz per-sonåm, kuras kåps påri Ωogam jeb mé©inås caur Ωogu kontaktéties ar geto iedzîvotåjiem,tiks ßauts bez brîdinåjuma”;

9. avots “Einsatzgruppe A 1942. gada 12. jünija ziñojums Nr. 7;

10. avots “Karte no V. Ítålekera ziñojuma ar nosaukumu “Einsatzgruppe A veiktå ebrejuiznîcinåßana”, kas apzîmogota ar grifu Slepeni”. Karté fikséts Baltijas valstîs un Baltkrie-vijå nogalinåto ebreju skaits.

21


Skolotåjs lüdz skolénus grupå izpétît attélus un atbildét uz ßådiem jautåjumiem:

Kådu informåciju sniedz ßie avoti?

Kådiem mér˚iem varétu büt izgatavots Einsatzgruppe A ziñojums un karte?

3. Skoléni strådå grupås un sagatavo atbildes.

4. Skolotåjs lüdz katras grupas pårståvi iepazîstinåt klasi ar grupas secinåjumiem.

5. Skoléni turpina darbu grupås. Skolotåjs izdala katrai grupai vienu izdales materiålukomplektu (11.–14. avots). Skoléniem tiek dots uzdevums:

uzzîmét Judelovicu/Gamperu ©imenes ciltskoku;

ciltskokå atzîmét, kad holokausta notikumi izdzésa cilvéku dzîvîbas;

izdomåt nosaukumu ciltskokam. Nosaukumå jåatspogu¬o ©imenes galvenås vértîbas untra©édija holokausta laikå.

6. Skoléni grupås iepazîstas ar avotiem un uzzîmé ciltskoku.

7. Skolotåjs lüdz skolénus iepazîstinåt klasi ar paveikto.

Refleksija

1. Skolotåjs lüdz skolénus individuåli uzrakstît, kå vienas ©imenes tra©édija holokaustalaikå ietekmé påréjo sabiedrîbu.

2. Kad visi skoléni ir veikußi uzdevumu, skolotåjs aicina daΩus skolénus nolasît savasatbildes.

Idejas turpmåkai darbîbai

Skoléni var våkt biogråfiskas ziñas par holokausta laikå nogalinåtajiem Latvijas ebrejiem.Skoléni var pétît to sava pagasta/pilsétas iedzîvotåju biogråfijas, kuri cietußi holokaustå.Skoléni var rakstît nekrologu/rakstu holokaustå cietußo cilvéku piemiñai; var izveidot savapagasta/pilsétas Piemiñas gråmatu holokausta upuriem.

22

Pielikumi

1. avots

Starp vilku un låci

Dienå, kad såkås karß [starp Våciju un PSRS], Baltijas valstu ebreji saprata, ka atrodas starpvilku un låci.

(Press, Bernhard. The Murder of Jews in Latvia, 1941–1945. Evanston, Illinois: Northwestern University

Press, 2000, p. 38)

2. avots

Ebreju ståvoklis Padomju Savienîbå

[..] pirmajos gados péc bo¬ßeviku revolücijas t.s. kara komunisma laikå padomju vara konfis-céja visu valsts iedzîvotåju privåtîpaßumu, ieskaitot ebrejiem piederoßås rüpnîcas, darbnîcas,ékas, zemi, bankas utt. Lîdzîgs liktenis piemekléja ebreju kopienu, organizåciju un politiskopartiju îpaßumus – skolas, sinagogas, slimnîcas, kultüras iestådes. [..] Tos îpaßumus, ko sîk-tirgotåjiem un amatniekiem izdevås iegüt “jaunås ekonomiskås politikas” laikå 1921.–1928.gadå, valsts atñéma vélreiz, îstenojot plaßus kolektivizåcijas pasåkumus 20. gadu beigås –30. gadu såkumå. Tas mantîbas klåsts, kas varéja piederét ebrejiem – gluΩi tåpat kå påréjiempadomju pilsoñiem –, bija visai ierobeΩots: dzîvoklis (parasti gan neliels), mébeles un måj-saimniecîbas piederumi, kå arî ap©érbs un citas personiskås lietas. Kolhozos un mazpilsétåsbija at¬auts turét påris måjlopu, pieméram, govi vai kazu. Arî piederoßo naudas lîdzek¬u uncitu vértîbu apjoms bija ierobeΩots. Tåds nu bija ebreju îpaßums “vecajå” Padomju Savienî-bå, t.i., teritorijå, kas ietilpa PSRS lîdz Otrå pasaules kara såkumam 1939. gada 1. septembrî.

1939.–1940. gadå anektétajås teritorijås – Rietumbaltkrievijå un Rietumukrainå, Baltijasvalstîs, Besaråbijå un Zieme¬bukovinå ebreju ekonomiskå situåcija bija nedaudz atß˚irîga.Ebreju vairåkums te piederéja pie vidusß˚iras, un neliela da¬a bija ¬oti turîgi. Taçu padomjuvaras pirmajås nedé¬ås un méneßos, jaunå pårvalde nekavéjoties uzsåka banku un todepozîtu, kå arî rüpnîcu, uzñémumu un namîpaßumu nacionalizåciju. Èpaßniekam atståjavien dzîvokli un tå aprîkojumu, izñemot gadîjumus, kad persona tika atzîta par padomjuvaras “ienaidnieku” – tad to arestéja un izsütîja uz Padomju Savienîbas attålajåm teritorijåm.Íie pasåkumi smagi iedragåja ebreju finansiålo ståvokli, atståjot daudziem vien izdzîvoßanainepiecießamo minimumu.

(Arad, Yitzhak. Plunder of Jewish property in the Nazi-occupied areas of the Soviet Union,

http://www1.yadvashem.org/download/temp_download/temp_index_download_about_holocaust.html, aplük.

2004,10. nov.)

3. avots

Ebreju ståvoklis Våcijå laikposmå no 1933. gada lîdz Otrå pasaules kara såkumam

Laika periodå no nacistiskå reΩîma iedibinåßanas 1933. gada janvårî lîdz Otrå pasaules kara

såkumam 1939. gada septembrî pret ebrejiem vérstajå likumdoßanå var noß˚irt trîs vi¬ñus.

“Pirmais iesåkås 1933. gada martå – aprîlî, un tå kulminåcija bija “Profesionålå civildienestaatjaunoßanas likums”, kas legalizéja “neårießu” izcelsmes ierédñu atlaißanu no darba. Íislikums bija precedents, lai atbrîvotu ebrejus arî no citiem amatiem. Vairumam “neårießu”skolénu tika liegts apmeklét våcu skolas, tåpat “neårießiem” bija noliegts kårtot valsts

23


eksåmenus vairåkås profesijås. Pédéjo normu attiecinåja arî uz privåtiem uzñémumiem, sa-biedrîbåm un klubiem. Citi likumi ierobeΩoja ebreju reli©isko dzîvi. Jau 1935. gadå ebrejudzîve Våcijå bija ievérojami ierobeΩota.

Otrais pret ebrejiem vérstås likumdoßanas vilnis såkås 1935. gada septembrî, kad tikapieñemti divi likumi – [..] tå sauktie Nirnbergas likumi. Saskañå ar pirmo likumu ebrejiematñéma pilsonîbu un véléßanu tiesîbas. [..]

Otrais likums (Våcu asins un våcu goda aizsardzîbas likums) aizliedza laulîbas un dzimum-sakarus starp våcießiem un ebrejiem. Íajå likumå tika skaidri noteikts, kas ir “årietis”, ebrejsun “pusebrejs”. [..]

Treßais vilnis. Treßå pret ebrejiem vérsto likumu grupa izstüma ebrejus no Våcijas ekono-mikas. Íie likumdoßanas akti tika pieñemti 1936. un 1937. gadå, savukårt visbargåkie pretebrejiem vérstie pasåkumi datéjami ar 1938. gada novembri, kad notika t.s. Kriståla naktsgrautiñß. Valdîba legalizéja ebreju privåtîpaßumu konfiskåciju un nodoßanu årießiem.”

(Anti-Jewish legislation, http://www1.yadvashem.org/odot_pdf/Microsoft%20Word%20-%205741.pdf, aplük.

2004,10. nov.)

4. avots

1941. gada jünijs

A. DaΩås dienås péc kara såkuma Sarkanå armija steidzîgi pameta Rîgu. Ielås bija neticamshaoss. Desmitiem tükstoßi militårpersonu un civiliedzîvotåju mé©inåja bégt no pilsétas, cikåtri vien iespéjams – kåjåm, automobi¬os, kravas maßînås. [..] Vairåkums bég¬u bija PSRSpilsoñi, kas bija iebraukußi Latvijå péc Baltijas valstu aneksijas, taçu daudz bija arîneatkarîgås Latvijas pilsoñu, kas bija sadarbojußies ar padomju iekårtu un baidîjås, ka nacistiviñus vajås kå kolaborantus. [..]

Tajå laikå galvenie ©imenes iztikas pelnîtåji bija vîrießi, tåpéc viñiem bija lielåkas iespéjasizbégt kopå ar evakuéjußos uzñémumu. Vairåkumå gadîjumu vîrießi [..] pékßñi piezvanîjapårsteigtajai ©imenei un lika nekavéjoties savåkt visu nepiecießamo. Daudzas sievietes, îpaßitås, kuråm bija mazi bérni, nespéja momentå pieñemt izß˚irîgu lémumu. Cilvéki vilcinåjås,atkal un atkal pårdomåja lémumu, jautåja péc padoma, bet dårgais laiks ritéja. [..] Steidzîgåbégßana saß˚éla daudzas ©imenes. [..] Kas nav bijis lîdzîgå situåcijå, kas nav pieredzéjispaniku, tas nedrîkst nosodît tos vîrießus, kas pameta savu sievu un bérnus. Pår viñiem gåzåsnotikumi, kas bija daudz spécîgåki par viñiem. Turklåt – un tas ir visbütiskåkais – ßie cilvékipat iedomåties nevaréja, kas notiks ar viñu atståto ©imeni.


Press, 2000, pp. 41–42)

B. Lielåkå da¬a ebreju palika Latvijå un domåja tåpat, kå mans tévs, kurß médza teikt: “Paliecun godîgi pelni savu maizi!” DaΩreiz viñß piebilda, ka izdzîvoja vienu våcu okupåciju (ar toviñß domåja Baltijas re©iona okupåciju Pirmå pasaules kara laikå), tåtad, izdzîvos arî otru.Påréjiem bija lîdzîgi uzskati. “Padomju vara man jau atñéma måju un automobili. Kas ganmani sagaidîs, ja bégßu uz PSRS?”

(Péc: Press, Bernhard. The Murder of Jews in Latvia, 1941–1945. Evanston, Illinois: Northwestern


24

C. [..] daudzi no viñiem [ebrejiem] palika [Latvijå), jo nespéja atrast transportu, ar koaizbégt. Citus pusce¬å pårsteidza våcu armijas åtrais uzbrukums vai arî viñus apstådinåjaspeciålås KGB [t.i., Valsts droßîbas komisariåts – represîva padomju valsts struktüra. – Red.]vienîbas, ne¬aujot ß˚érsot Krievijas robeΩu.

(Turpat)

5. avots

Ebreju iznîcinåßanas programma

A. Latvijas ebreju iznîcinåßana bija plaßåkas nacistu programmas viena ß˚autne; tås izpildénedrîkstéja büt nejaußîbu. Process riséja saskañå ar nacistu valsts augståkajås varas iestådésradîtu izvérstu, pårdomåtu plånu. Pirmie so¬i “galîgå atrisinåjuma” virzienå Våcijå jau bijasperti – tå dévétå Ωîdu jautåjuma varmåcîgås risinåßanas såkumposms bija “Kriståla nakts”.Nåkamais solis – 1940. g. Polijå notikusî ebreju savåkßana vienkop un ieslodzîßana geto.Faktiski visi ßie likvidåcijas sagatavoßanas darbi – dzelteno atß˚irîbas zîmju valkåßana,aizliegums iepirkties un staigåt pa ietvi, sinagogu dedzinåßana, ebreju re©istråcija, kas bijapirmo izdoto naidîgo noteikumu skaitå Latvijå, – jau bija izmé©inåti Våcijå un Polijå. Latvijåjaunums bija masu slepkavîbas, kas såkås apméram nedé¬u péc våcu ieraßanås.

(Ezergailis, Andrievs. Holokausts våcu okupétajå Latvijå, 1941–1944. Rîga: Latvijas véstures institüta

apgåds, 1999, 232. lpp.)

B. Nav droßi zinåms, kad Hitlers pieñéma lémumu iznîcinåt visus ebrejus nolükå atrisinåt“ebreju jautåjumu”. [..] Taçu Hitlers domåja, ka tas bütu gan iespéjams, gan arî svarîgi saistîtebreju iznîcinåßanu ar militårås kampañas uzsåkßanu pret Krieviju.

(Yahil, Leni. The Holocaust. The Fate of European Jewry, 1932–1945. New York: Oxford University Press,

1990, p. 253)

6. avots

Geto

A. 1941. gada 27. jülijå Våcijas iekaroto Austrumu apgabalu jeb Ostlandes reihskomisårsH. Loze izdeva dokumentu “ Pagaidu vadlînijas par attieksmi pret Ωîdiem Ostlandes reihs-komisariåta apgabalå”, kurå deva pavéli visåm civilajåm administratîvajåm iestådém veiktebreju re©istråciju, norådot vårdu, dzimumu, vecumu un dzîvesvietu. Ebrejiem bija jånésåviena seßstaraina zvaigzne krüßu kreisajå pusé un otra – vidü uz muguras. Viñiem nebijaat¬auts mainît dzîvesvietu, iet pa trotuåru, braukt ar sabiedrisko vai motorizéto transportu,apmeklét sabiedriskås vietas (pirtis, parkus, teåtrus, sportoßanas vietas, bibliotékas, muzejus,visa veida skolas). Tika ierobeΩota vai pat aizliegta ebreju nodarbinåtîba vairåkås profesijås(årsti, veterinårårsti, aptiekåri, juristi, notåri, banku darbinieki, måkleri, starpnieki u.c.).Ebreju îpaßumi bija jåatsavina, atståjot tikai måjsaimniecîbas priekßmetus: mébeles, ap©érbuun ve¬u.

Ebreji tika pakåpeniski koncentréti pilsétås vai pilsétu rajonos, kur jau dzîvoja pårsvaråebreju tautîbas iedzîvotåji, vélåk ßajås vietås tika izveidoti geto. Vélåkie noteikumi noteica,ka geto jåbüt cießi noslégtam no påréjås pilsétas, viena ebreja aizñemtå dzîvojamå platîba ne-drîkst pårsniegt çetrus kvadråtmetrus. Jebkåda sazinåßanås ar årpasauli (pasts, telefonsakari)geto iemîtniekiem bija aizliegta. Visi darbspéjîgie ebreji tika nodarbinåti piespiedu darbos,

25


par kuriem viñi nesañéma algu, bet tikai pårtiku iztikas lîmenî. Nestrådåjoßie ebreji tikauzturéti uz strådåjoßo ré˚ina.

(Péc: Ezergailis, Andrievs. Holokausts våcu okupétajå Latvijå, 1941–1944. Rîga: Latvijas véstures institüta

apgåds, 1999, 384.–390. lpp.)

B. Vésturnieku uzdevums vél aizvien ir noskaidrot, vai Latvijå geto ieviesa ar nodomusaglabåt ebrejus kå darbaspéku vai arî tas bija kåds cits.. plåns, kas noveda pie toizveidoßanas. Pavisam droßi var teikt, ..ka RSHA [Reichssicherheitshauptamt – reiha Galvenådroßîbas pårvalde Berlîné, kas koordinéja Droßîbas policijas darbu. – Red.] iesütîjaeinzackomandas, lai nogalinåtu visus ebrejus. Tad piepeßi jülija beigås, kad noslepkavotoebreju skaits bija sasniedzis 3000 nedé¬å, pienåca ziña, ka jådibina geto un ebrejiem jåliekstrådåt. [..] no vienas puses, geto izveidoßanas lo©ika liek iebilst ebreju kå darbaspékasaglabåßanai, jo viså kara laikå militårpersonas tåpat varéja izmantot ebrejus kå amatniekusun strådniekus, no otras puses, ebreji geto tika pulcinåti un koncentréti åtråkai un vieglåkaiiznîcinåßanai.

(Turpat, 384. lpp.)

7. avots

A. Latvijå geto tika ierîkoti galvaspilsétå Rîgå, kå arî Daugavpilî un Liepåjå – divås pilsétåsar lielu skaitu ebreju iedzîvotåju.

Pirmais geto Latvijå tika ierîkots Daugavpilî 1941. gada 26. jülijå. Tajå tika izmitinåti 14 000ebreju, kuru nogalinåßana såkås jau 28. jülijå. Péc pédéjås akcijas 1942. gada 1. maijåDaugavpilî palika tikai 430–450 ebreju, no kuriem 250 dzîvoja geto. DaΩus no strådåjoßiemebrejiem 1943. gada novembrî aizveda uz Rîgu, bet påréjie palika strådåt daΩådos darbos.

Rîgas geto vårti tika slégti årpasaulei 1941. gada 25. oktobrî, ieslogot tå sienås aptuveni 29000 ebreju. Apméram 24 000 geto iemîtnieku tika nogalinåti Rumbulå divås masu iznîcinå-ßanas akcijås tå paßa gada 30. novembrî un 8. decembrî. Våcießi ebrejiem pateica, ka izmi-tinås viñus citå nometné, bet patiesîbå lika kåjåm nomarßét 10 kilometrus uz RumbulasmeΩu un tur noßåva. Péc Rumbulas akcijåm geto palika tikai 4500 darbaspéjîgu vîru un 500sievießu. Kad geto slédza, tajå bija palicis apméram 60 ebreju, kurus aizsütîja uz MeΩaparkakoncentråcijas nometni.

Atß˚irîbå no Rîgas un Daugavpils Liepåjå geto tika izveidots tikai 1942. gada jünijå, izmi-tinot tajå apméram 814 ebreju. Tas nozîmé, ka ebreji, kas tika nogalinåti akcijås, kuras tur-pinåjås veselu gadu, bija dzîvojußi savås måjås. Vairåk nekå puse no 5700 Liepåjas apriñ˚aebreju tika noßauta Í˚édes kåpås aptuveni 15 kilometru attålumå no pilsétas trîs dienu akcijå,kas ilga no 1941. gada 15. decembra lîdz 17. decembrim. Påréjie ebreji liepåjnieki tikußiiznîcinåti vairåkås mazåkås akcijås. Geto slédza 1943. gada 8. oktobrî, un tå iemîtniekuspårsütîja uz MeΩaparka koncentråcijas nometni Rîgå.


apgåds, 1999, 273., 274., 281., 317., 318., 320., 329., 335., 345., 391., 393., 398., 399., 415. lpp.

B. Ar îpaßu neΩélîbu slepkavas darbojås Latvijas laukos un mazpilsétås, kur cits citu pazina unvisi zinåja, kur dzîvoja ebreju ©imenes. Ío iemeslu dé¬ daΩviet slepkavåm [..] bija vajadzîgas

26

tikai daΩas dienas, lai pilnîbå iznîcinåtu vietéjo ebreju kopienu. Pie ßo apdzîvoto vieturobeΩåm viñi [..] izlika zîmes “judenfrei” jeb “attîrîts no ebrejiem”.


Press, 2000, p. 47)

C. Provincé slepkavoßana såkås jülija vidü un lîdz septembrim bija gandrîz pabeigta. VélåkåLatvijas iedzîvotåju izsütîßana uz Sibîriju 1949. g. ir vienîgais notikums Latvijas nesenajåvésturé, kas demogråfisko izmaiñu plaßuma un pékßñuma ziñå varétu ieñemt to paßu vietu,ko ebreju iznîdéßana Latvijas provincé 1941. gadå. [..] Provinces ebreju slepkavoßana bijaneΩélîga un atß˚irîbå no lielajåm pilsétåm – totåla.

Jo mazåka bija ebreju kopiena, jo våjåka bija viñu cerîba pårdzîvot holokaustu. Getoiekårtoßana Rîgå, Daugavpilî un Liepåjå gluΩi nejaußi paglåba daΩus ebrejus no iznîcîbas.


apgåds, 1999, 258. lpp.)

D. Nevar precîzi noteikt, cik daudz ebreju bija palicis Latvijå Våcijas uzbrukuma pirmajåsdienås – nav precîzi zinåms, cik daudz ebreju, tuvojoties Våcijas armijai, aizbéga uz PadomjuSavienîbas austrumiem. DaΩådi autori min daΩådus skait¬us – no 10 000 lîdz 40 000.Visticamåk, ka Latviju atståja ap 20 000 ebreju bég¬u. 1935. gada tautas skaitîßana noteica,ka Latvijå dzîvoja apméram 94 000 ebreju. Gandrîz divi tükstoßi no viñiem 1941. gada14.–15. jünijå tika deportéti uz Sibîriju. Ja atskaita 20 000 bég¬u, sanåk, ka Latvijå bija palicisapméram 70 000 ebreju. Ío skaitli apstiprina nacistu veiktås ebreju re©istråcijas dati1941. gada jülijå, saskañå ar tiem ebreju skaits nepårsniedza 70 000.

Arî dati par holokaustå nogalinåtajiem Latvijas ebrejiem nav precîzi. Paståv iespéja, ka daΩasiznîcinåßanas akcijas notika paßå jülija såkumå, pirms visu ebreju re©istråcijas. Par holokaustaupuriem k¬uva aptuveni 65 000–70 000 Latvijas ebreju.

(Péc: Stranga, Aivars. Holokausts Latvijå: 1941–1945. Gråm.: Holokausta izpéte Latvijå: Starptautisko

konferençu materiåli, 2003. gada 12.–13. jünijs, 24. oktobris, Rîga, un 2002.–2003. gada pétîjumi par

holokaustu Latvijå. Rîga: Latvijas véstures institüta apgåds, 2004, 219.–220. lpp. Latvijas Vésturnieku

komisijas raksti, 12. séj.)

E. Ebreji Latvijå tika iznîcinåti divos vi¬ños: no 1941. g. jülija lîdz septembrim un nonovembra lîdz decembrim. Latvijas ebreju nogalinåßana kopumå tika pabeigta lîdz 1941. g.decembrim.

Våcießiem un viñu latvießu kolaborantiem bija vajadzîgs nepilns pusgads, lai nogalinåtu60 000 jeb 64% no 94 000 (1935. gada tautas skaitîßanas dati) Latvijas ebreju. Vai, ré˚inotattiecîbå pret Latvijå sagüstîtajiem 66 000 ebreju, no 1941. gada jünija beigåm lîdz1941. gada decembrim tika iznîcinåts apméram 91%.


apgåds, 1999, 56., 232. lpp.)

27


8. avots

Brîdinåjums pie Rîgas geto Ωoga

Uzraksts våcu un latvießu valodå: “Uz personåm, kuras kåps påri Ωogam jeb mé©inås caur Ωogu

kontaktéties ar geto iedzîvotåjiem, tiks ßauts bez brîdinåjuma.”

(Foto no ASV Holokausta piemiñas muzeja kråjumiem, http://www.ushmm.org, aplük. 2004, 9. nov.)

9. avots

Einsatzgruppe A 1942. gada 12. jünija ziñojums Nr. 7

Droßîbas policijas un Droßîbas dienesta (SD) vadîtåjam

- ßtåbs

Berlîne

194_.gada 12. jünijs

Ziñojumi no okupétajåm Austrumu teritorijåm, Nr. 7.

***

Ebreji Latvijå

1935. gadå Latvijå bija 93 479 ebreju, kas sastådîja 4,79% no visiem iedzîvotåjiem [..]. PécVåcijas armijas ienåkßanas Latvijå palika ap 70 000 ebreju, påréjie aizbéga kopå ar atkåpjoßosbo¬ßeviku armiju.

Patlaban geto ir palikußi tikai daΩi ebreji, kas tiek nodarbinåti kå kvalificéti strådnieki.

Nodarbinåts ßåds ebreju skaits:

Rîgå ....................................................................................................................ap 2,500

Daugavpilî ..........................................................................................................ap 950

Liepåjå ................................................................................................................ap 300

Izñemot ßos ebrejus, vairåk ebreju ßobrîd Latvijå nav.

(The Einsatzgruppen Reports. Selections from the Dispatches of the Nazi Death Squads' Campaign Against the

Jews July 1941–January 1943. Ed. by Y. Arad, S. Krakowski, S. Spector. New York: Holocaust Library,

1989, pp. 348–349)

28

10. avots

Karte no V. Ítålekera ziñojuma ar nosaukumu “Einsatzgruppe A veiktå ebreju iznîcinåßana”, kas

apzîmogota ar grifu Slepeni

(Nazi Conspiracy and Aggression, Washington, U.S.

Government Printing Office, 1946, vol. 8,

http://www.parascope.com/gallery/gal leryitems/

holocaust)

11. avots

Jékabs Gampers

Jékabs Gampers dzimis Liepåjå, 1872. (?) gadå

Jékabs piedzima Liepåjas ebreju ©imené. Pilsétå viñam piederéjaap©érbu veikals, kå arî daΩi dzîvok¬i, kuru iemîtnieki viñammaksåja par îri. Péc sievas nåves Jékabs, jau büdams pensijå,pårcélås pie savas meitas Såras.

1933.–1939. g.: Jékabs bija kaislîgs lasîtåjs. Viña iecienîtåkå avîzebija “Libauer Zeitung”, vietéjå avîze, kas iznåca våcu valoda. Viñampatika to lasît, séΩot meitas piemåjas dårzå. Svétdienås Jékabs kopåar mazmeitåm Faniju un DΩeniju, kå arî kaimiñu bérniem médza

doties uz ostu. Viñß cienåja bérnus ar karamelém, un viñi visi kopå sédéja un véroja ku©us.

1941. g.: uzreiz péc iebrukuma Latvijå nacisti såka tvarstît ebreju vîrießus un nosütît tos“darbå”, no kura neviens neatgriezås. 1941. gada 15. un 17. decembrî Liepåjå notika lielåkåsebreju iznîcinåßanas akcijas. Jékabs Gampers bija viens no aptuveni 2800 ebrejiem, ko våcießiar latvießu kolaborantu palîdzîbu noslepkavoja Í˚édes kåpås.

(Péc ASV Holokausta piemiñas muzeja materiåliem, http://www.ushmm.org, aplük. 2004, 9. nov.)

29


12. avots

Såra Judelovica

Såra Judelovica (dz. Gampere) dzimusi Liepåjå, 1899. (?) gadå

Såra Judelovica, dzimusi Gampere, bija viens no JékabaGampera çetriem bérniem. Viñas vecåkiem Liepåjå piederéjaveikals un daΩi dzîvok¬i. Kad såkås Pirmais pasaules karß, Såramåcîjås klavierspéli konservatorijå Krievijå. Tur, strådåjot parmedmåsu, viña arî pavadîja visus kara gadus. Péc kara Såraatgriezås Liepåjå un 1920. gadå apprecéjås ar HermaniJudelovicu.

1933.–1939. g.: Sårai un Hermanim piederéja neliela apavudarbnîca un veikals. Abi bija cionisti un palîdzéja våkt naudu, lai atbalstîtu ebrejus, kas gri-béja apmesties uz dzîvi Palestînå. Judelovicu pårim piedzima trîs meitas – Fanija, DΩenija unLîbele.

1941.–1943. g.: Hermanis tika nogalinåts jau 1941. gada jülijå. Pateicoties tam, ka Fanijastrådåja par medmåsu, Sårai un viñas meitåm veselus divus gadus izdevås izvairîties nodeportåcijåm. Taçu 1943. gada oktobrî viñas visas aizsütîja uz MeΩaparka koncentråcijasnometni Rîgå. Uzreiz péc ieraßanås våcießi såka ebrejus ß˚irot darbam derîgos un nederîgos.Seßgadîgo Lîbeli iedalîja “vårgo un bérnu” grupå. Såra nespéja pamest meitu un pievienojåsviñai. Ne par mazås Lîbeles, ne viñas måtes likteni vairåk nekas nav zinåms.


13. avots

Hermanis Judelovics

Hermanis Judelovics dzimis Aizputé, 1896. (?) gadå

Hermanis piedzima kådå Aizputes ebreju ©imené, viñß bija vecå-kais no deviñiem bérniem. Hermanis bija Pirmå pasaules karaveteråns un 1918.–1920. g.: cînîjås par Latvijas Republikas ne-atkarîbu.

1920. gadå viñß apprecéjås ar Såru Gamperi un apmetås uz dzîviLiepåjå. Tur abiem piederéja apavu darbnîca un veikals.

1933.–1939. g. Hermanis un viña sieva Såra bija cionisti un våcanaudu zemes iegådei ebrejiem, kas izce¬oja uz Palestînu. Judelo-

vicu pårim piedzima trîs meitas – Fanija, DΩenija un Lîbele.

1940.–1941. g.: padomju vara atñéma Hermanim viña veikalu un darbnîcu.

1941. gadå uzreiz péc Våcijas iebrukuma nacisti såka tvarstît ebreju vîrießus, nosütot viñus“darbå”, no kura neviens neatgriezås. Visiem darbspéjîgiem vîrießiem tika pavéléts re©istré-ties, un Hermanis rîkojumam paklausîja.

1941. gada jülija beigås Hermani kopå citiem vîrießiem no viña darba grupas aizveda uzÍ˚édes kåpåm. Tur visus noßåva un apraka masu kapå.


30

14. avots

Fanija Judelovica

Fanija Judelovica dzimusi Liepåjå, 1922. gada 27. oktobrî

Fanija bija Judelovicu påra vecåkå meita. Viña apmekléja Liepå-jas ebreju pamatskolu.

1933.–1939. g.: Fanija bija iesaistîjusies cionistu jaunatnes kustî-bå “Betar” un kopå ar citiem ebreju bérniem måcîjås par Palestî-nu un ebreju kultüru. Pabeigusi vidusskolu, 16 gadus vecå meite-ne devås uz Rîgu, kur ieståjås universitåté un såka måcîties parmedmåsu.

1941.–1945. g.: uzreiz péc iebrukuma Latvijå våcießi såka tvarstîtun nogalinåt Liepåjas ebreju vîrießus. Fanijas tévs un vectétiñß bija vieni no pirmajiemupuriem. 1941. gada decembrî Faniju kopå ar måti un måsåm nacisti ieslodzîja cietumå unplånoja visas deportét. Taçu vélåk Faniju atbrîvoja, jo viña bija medmåsa. Kad sargs nosaucaviñas vårdu un pateica, ka meitene var büt brîva, Fanija izaicinoßi atbildéja: “Es nekur neießubez savas måtes un måsåm!” Péc brîΩa sargs sacîja: “êm viñas un lasies!”

Divus gadus Fanijai izdevås izvairîties no deportåcijåm un pasargåt arî savu atlikußo ©imeni.Tomér 1943. gada novembrî visas Judelovicu sievietes, seßgadîgo Lîbeli ieskaitot, aizsütîja uzMeΩaparka koncentråcijas nometni. No 1943. lîdz 1945. gadam Fanija kopumå tikusi ieslo-dzîta piecås koncentråcijas nometnés. Viñu atbrîvoja îlé (Våcija), 1945. gada 4. maijå.


Darba lapa

Ebreju ståvoklis nacistiskajå Våcijå un Padomju Savienîbå

Kritérijs Nacistiskå Våcija Padomju Savienîba

Politiskais reΩîms

Ebreju ekonomiskais ståvoklis

Ebreju reli©iskås, kultüras tiesîbas

Ebreju privåtå dzîve

31


Holokausts Austrumeiropå

Kopsavilkums

Skoléni pétîs Austrumeiropå notikußå holokausta iezîmes (ar Austrumeiropu tiek apzîmétateritorija, ko nacistiskå Våcija péc 1941. gada 22. jünija iebrukuma atkaroja no Padomju Sa-vienîbas, kå arî Polijas da¬a, ko nacistiskå Våcija okupéja jau 1939. gadå saskañå ar Moloto-va – Ribentropa paktu). Skoléni pétîs kartes, kurås attélotas ebreju fiziskås iznîcinåßanasvietas, un secinås, ka masu iznîcinåßana kå ebreju vajåßanas pédéjå stadija notika tikaiAustrumeiropå. Strådåjot grupås, skoléni meklés savus skaidrojumus ßim faktam un vélåksalîdzinås tos ar zinåtnieku pétîjumiem.

Skoléni izpratîs, ka teritorijås, ko Padomju Savienîba iekaroja îsi pirms kara – Poliju1939. gadå un Baltijas valstis 1940. gadå –, iedzîvotåji negatîvi izturéjås pret padomju varu.Skoléni sapratîs, kåpéc da¬a iedzîvotåju ßajås teritorijås uztvéra nacistisko Våciju kå atbrîvo-tåju un tådé¬ nacistu politikai nepretojås.

Apkopojot stundu, skoléni fiksés galvenås iezîmes, kas raksturoja holokausta gaitu Austrum-eiropå. Pirmkårt, te notika masu iznîcinåßana – galvenokårt masu noßaußanas formå. Otr-kårt, uz Latviju tika transportéti un te nogalinåti ebreji no okupétajåm rietumu teritorijåm,galvenokårt, Våcijas, Austrijas, Çehoslovåkijas un Ungårijas ebreji. Treßkårt, îsi pirms nacis-tiskås Våcijas iebrukuma Baltijas valstis jau bija zaudéjußas neatkarîbu, tådé¬ da¬a to iedzîvo-tåju uzskatîja nacistus par atbrîvotåjiem, taçu viñu cerîbas bija maldîgas.

Jédzieni

• masu iznîcinåßana

• iznîcinåßanas nometne

• dubultokupåcija


Skoléni pratîs analizéjot kartes un iepazîstoties ar vésturnieku viedok¬iem, noteiktfaktorus, kas raksturo holokaustu Austrumeiropå un Latvijå kå tåsda¬å;

32

izveidot hipotézes par iemesliem, kåpéc masu iznîcinåßana notika tikaiAustrumeiropå, un salîdzinåt savus skaidrojumus ar vésturniekuuzskatiem.

Saikne ar standartu

Skoléniem jåprot analizét un salîdzinåt daΩådus vésturiskos notikumus, procesus,personîbas u.c.;

véstures norißu skaidroßanå un interpretéßanå jåprot lietot deduktîvåsun induktîvås metodes;

jåprot lietot kartogråfisko materiålu véstures procesa skaidroßanå;



Avotu komplekts (1.–11. avots) – viens eksemplårs katram skolénam vai skolénu pårim

Nodarbîbas norise

Ierosinåßana

1. Skolotåjs aicina skolénus atceréties un îsi raksturot viñiem zinåmos posmus ebreju vajå-ßanå. Skolotåjs pårliecinås, ka skoléniem ir zinåßanas un izpratne par:

nacistiskås Våcijas likumiem, kas bija vérsti pret ebrejiem;

koncentråcijas nometñu un geto izveidi;

masu iznîcinåßanu.

2. Skolotåjs informé skolénus, ka masu iznîcinåßana notika galvenokårt kå masu noßaußanavai arî tå tika îstenota masu iznîcinåßanas jeb nåves nometnés.

Skolotåjs paskaidro atß˚irîbas starp iznîcinåßanas nometni, koncentråcijas vai darba nomet-ni. Koncentråcijas nometnes tika izveidotas Våcijå jau 1933. gada aprîlî uzreiz péc Hitleranåkßanas pie varas. To mér˚is bija reΩîma pretinieku terorizéßana, viñu pazemoßana, izman-tojot spîdzinåßanas un absolütås kontroles metodes. Kad 1942. gadå tika formuléts ebrejujautåjuma “galîgais risinåjums”, tika ierîkotas seßas iznîcinåßanas nometnes. Nacisti okupé-tajås teritorijås bija paredzéjußi iznîcinåt visus ebrejus – attieksmé pret citiem Treßå reihaienaidniekiem ßådas totålas iznîcinåßanas programmas nebija.

Apjégßana

1. Skolotåjs lüdz skolénus individuåli izpétît 1. un 2. avotu, kuros attélotas masunoßaußanas vietas. Skoléniem ir jåatbild uz ßådiem jautåjumiem:

Uz kådu laika periodu attiecas kartés fiksétie notikumi?

Kådu informåciju par masu iznîcinåßanu satur kartes:

nogalinåto skaits?

masu iznîcinåßanas akciju laiks?

33


masu iznîcinåßanas vietas Eiropå?

masu iznîcinåßanas vietas Latvijå?

Skolotåjs pårliecinås, ka skoléni ir atpazinußi teritorijas, kuras nacistiskå Våcija atkaroja noPadomju Savienîbas, kå vietas, kur notika masu noßaußana.

2. Skolotåjs lüdz skolénus atceréties, kas viñiem zinåms par masu noßaußanu Latvijå,nosaukt vietas, kur notika lielåkås akcijas (Bi˚ernieku meΩs, Rumbula, Í˚édes kåpasLiepåjå). Skolotåjs lüdz minét arî citas neΩélîgås akcijas, kas notikußas Latvijå (Rîgassinagogas nodedzinåßana kopå ar tajå sadzîtajiem ebrejiem 1941. gada 4. jülijå – tagad ßîdiena ir noteikta kå ebreju tautas genocîda upuru piemiñas diena). Skolotåjs paskaidro,ka Latvijå ebreju masu noßaußana såkås åtri – jau pirmajå okupåcijas nedé¬å, ka ¬oti åtritika gandrîz pilnîbå iznîcinåta Latvijas ebreju kopiena – 1941. gada decembra beigås noebrejiem, kuri palika Latvijå péc Våcijas armijas ienåkßanas, bija nogalinåts 91 procents.

3. Skolotåjs paskaidro, ka paståvéja vairåki masu iznîcinåßanas veidi – lîdzås noßaußanåmplaßi tika lietota arî nonåvéßana gåzes kamerås. Skolotåjs lüdz skolénus individuåliizpétît 3. avotu, kur karté attélotas galvenås nacistu nometnes Eiropå. Skoléniem irjåatbild uz jautåjumiem un jåveic uzdevumi:

Par kådu laika periodu vésta karte?

Atrodiet karté seßas masu iznîcinåßanas nometnes!

Kådå teritorijå masu iznîcinåßanas nometnes ir izvietotas?

Kådu informåciju satur karte par laiku, kad funkcionéja iznîcinåßanas nometnes?

Skolotåjs pårliecinås, ka skoléni ir identificéjußi 1939. gadå nacistu okupéto Polijas da¬u kåteritoriju, kur tika izvietotas seßas nometnes: Treblinka, Sobibora, Helmno, Außvica, Majda-neka, BelΩeca.

4. Skolotåjs lüdz skolénus strådåt påros un salîdzinåt 1. un 3. avotu, atrast kopîgås unatß˚irîgås iezîmes. DaΩi påri tiek lügti dalîties savos secinåjumos ar klasi.

Skolotåjs pårliecinås, ka skoléni ir saskatîjußi vismaz vienu kopîgu iezîmi:

masu iznîcinåßana (noßaußana un nonåvéßana gåzes kamerås) notika tikai Austrumeiropå(ar Austrumeiropu tiek domåta Polija un okupétås Padomju Savienîbas teritorijas).

Skoléniem ir jåidentificé vismaz divas atß˚irîbas:

masu noßaußana notika teritorijås, kas tika atkarotas Padomju Savienîbai, bet masuiznîcinåßanas nometnes, kurå cilvéki gåja bojå gåzes kamerås, atradås Polijas rietumda¬å,ko nacisti iekaroja jau 1939. gadå;

masu noßaußana såkås uzreiz péc iebrukuma Padomju Savienîbas teritorijå jau 1941.gada jünijå, bet pirmå iznîcinåßanas nometne (Treblinka) såka darbu 1942. gadå.

5. Skolotåjs sadala skolénus grupås pa 3–4 cilvékiem un lüdz apspriest ßådus jautåjumus:

Kåpéc masu iznîcinåßana notika tikai Austrumeiropå un kåpéc uz ßejieni tika deportétiebreji no okupétajåm rietumu teritorijåm? Miniet vismaz trîs iemeslus!

Kåpéc par iznîcinåßanas nometñu izvietoßanas vietu tika izvéléta Rietumpolija, koVåcija okupéja jau 1939. gadå? Miniet vismaz trîs iemeslus!

6. Skoléni strådå grupås. Skolotåjs lüdz skolénus iepazîstinåt påréjo klasi ar saviemsecinåjumiem.

34

7. Kad grupas izteikußas savus risinåjumus, skolotåjs aicina skolénus salîdzinåt savusuzskatus ar vésturnieku viedok¬iem un izdala skoléniem 9.–11. avotu. Kad skoléni iriepazinußies ar ßiem avotiem, viñi tiek aicinåti papildinåt iepriekß sacîto.

8. Skoléni individuåli iepazîstas ar 4.–8. avotu. Pirms skoléni såk lasît tekstus, skolotåjsnosauc jautåjumus, uz kuriem tekstos jåatrod atbilde:

Kas Latvijai ir kopîgs ar påréjåm Padomju Savienîbas teritorijåm, kurås Våcijas armijaiebruka 1941. gada 22. jünijå?

Kådå veidå dubultokupåcija ietekméja iedzîvotåju attieksmi pret nacistiem?

Kå vésturnieki skaidro faktu, ka da¬a latvießu vérsås pret ebrejiem?

Ko latvießi ceréja sagaidît no nacistiem?

9. Skoléni påros apsprieΩ atbildes. Skolotåjs aicina daΩus pårus izteikties par ßiemjautåjumiem.

Refleksija

1. Skolotåjs aicina skolénus uzrakstît galvenos secinåjumus par holokausta situåcijuAustrumeiropå un konkréti Latvijå. Skolotåjs pårliecinås, ka skoléni izß˚ir ßådusfaktorus:

Latvijå masu nogalinåßana izpaudås galvenokårt kå masu noßaußana;

uz Latviju tika deportéti ebreji galvenokårt no Våcijas, Austrijas, Çehoslovåkijas unUngårijas. Latvijas teritorijå tika nogalinåti apméram 20 000 Eiropas ebreju;

Padomju Savienîbas îstenotå Latvijas okupåcija bija par iemeslu tam, ka da¬a latvießutoleranti izturéjås pret våcießu rîcîbu, jo uzskatîja viñus par atbrîvotåjiem, taçu ßådasgaidas bija iluzoras.

2. Skolotåjs aicina secinåjumus nolasît ska¬i.


Skoléni var sîkåk pétît ßådus jautåjumus:

masu iznîcinåßanas nometnes kå nacistu nåves maßinérija;

Latvijas iedzîvotåju reakcija uz nacistu iebrukumu Latvijå:

daΩådu müsdienu vésturnieku uzskati,

padomju laiku vésturnieku uzskati,

nacistu propagandas interpretåcijå (péc kara laika preses materiåliem).

Skoléni var izstrådåt savu skatîjumu par jautåjumu:

Kåda varétu büt bijusi nacistu vara Latvijå, ja nebütu bijis padomju okupåcijas? (nacistupolitikas saturs, iedzîvotåju reakcija, holokausta apméri u.tml.)

35


Pielikumi

1. avots

(No ASV Holokausta piemiñas muzeja kråjumiem, http://www.ushmm.org, aplük. 2004, 28. nov.)

2. avots


36

3. avots


4. avots

Barbarosas plåna såkumposmå Latvija atradås haosa ståvoklî. Sociålå sairuma pakåpeLatvijå, Lietuvå un Igaunijå padarîja tås unikålas nacistu okupéto zemju vidü. Slovåkijai unFrancijai tika dotas zinåmas brîvîbas, Dånijai atståja tås pirmskara administråciju, policiju unkara¬a varu. Norvé©ijai un Francijai bija vietéjå paßizveidota kolaborantu valdîba. Polijasokupåcija visvairåk atgådinåja Baltijas valstîm uzspiesto okupåciju, bet Polija, izñemot tåsaustrumda¬u, nebija pårdzîvojusi dubultokupåciju. Tås intelektuå¬us un vadîbu nogalinåjanacisti, nevis padomju vara.


apgåds, 1999, 126. lpp.)

5. avots

“Vai Austrumeiropå vietéjo iedzîvotåju sadarbîba ar nacistiem bija izplatîtåka nekåRietumeiropå?”

“Jå, neapßaubåmi. Austrumos kolaborantu bija daudz vairåk, taçu tas ir saistîts ar faktu, kaßîs valstis atradås padomju okupåcijå un tika radîti mîti par ebreju identificéßanu arbo¬ßevikiem. DaΩi uzskatîja våcießus nevis par okupantiem, bet atbrîvotåjiem: lietuvießiemun ukraiñiem våcießi bija atbrîvotåji, françiem viñi bija okupanti. Tådéjådi Austrumeiropasatß˚irîgå situåcija motivéja tås iedzîvotåjus sadarboties ar våcießiem.”

(European “bystanders”: Fragments no intervijas ar profesoru Dåvidu Bankieru (Müsdienu ebreju insti-

tüts, Ebreju universitåte Jeruzalemé, 1997, Yad Vashem), http://www1.yadvashem.org.il, aplük. 2004,

9. nov.)

37


6. avots

1940. gadå okupéjot Latviju, Sta¬ins viena gada laikå lielåko da¬u latvießu nostådîja pretjauno varu. “Tautu tévs” lietoja sev ierastos lîdzek¬us: neΩélîgas represijas, netaisnîbu,nelikumîbas, visbeidzot, deportéja tükstoßiem cilvéku. Padomju varas gadå latvießu tautapiedzîvoja lielus zaudéjumus. Dabiski, ka tautas vidü auga neapmierinåtîba, pat naids pretbo¬ßevikiem. Tra©iskå veidå ßis naids vérsås pret Latvijas ebrejiem.

(Péc: äÓ‚‡Î¸, ãÂÓÌË‰. äÌË„‡ ÒÔ‡ÒÂÌËfl. ûÏ‡Î‡, 1993, Ò. 276)

7. avots

Laikå, kad våcießi ienåca Latvijå, latvießi vairåk par visu ilgojås k¬üt brîvi un neatkarîgi.Neorientédamies varas politikå, okupåcijas pirmajås dienås viñi domåja, ka våcießi ne tikaiatbrîvojußi tos no komunistiem, bet arî atjaunojußi Latvijas neatkarîbu. [..]

Latvijai nebija pieß˚irts okupétas teritorijas statuss, jo Våcijas mér˚is bija Latvijas aneksija.Plånota tika Latvijas iznîcinåßana, priekßstata likvidéßana par to, tås valodu un kultüru. [..]

Våcu okupanti nodevås pråta vingrinåjumiem, kå izvairîties no vårdu “Latvija” un “latvießi”lietoßanas. K¬uva svarîgi iegalvot, ka Latvija nekad nav paståvéjusi kå valsts un okupéta irtikai padomju teritorija. Kådu laiku tika ieteikts pårdévét Latviju par Daugavzemi(Du

..naland). Cits priekßlikums bija – izdzést Latvijas vårdu, sadalot to novados: Kurzeme,

Zemgale, Latgale un Vidzeme. Beidzot visi vienojås iekausét Latviju plaßåkå, måkslîgi radîtåpolitiskå jédzienå – Ostlande.

Våcießu nodoms paturét noslépumå uz Latviju attiecinåmos plånus ir saprotams, jo viñi bijapårkåpußi starptautiskås tiesîbas, taçu arî Ostlandes dibinåßanas datums çetrus méneßusnetika izpausts. Ostlande radås 1941. g. 16. jülijå, bet tås pasludinåßanu atlika lîdz 18. no-vembrim.


apgåds, 1999, 156., 152. lpp.)

8. avots

Bernhards Press, holokaustå izdzîvojußais Rîgas ebrejs, apraksta 1941. gada 1. jüliju – dienu, kad

Rîgå ienåca Våcijas armija.

Tå bija karsta diena. Pie debesîm nebija neviena måkoña, un spoΩa saule meta savus zeltastarus pår prieka pårñemto pilsétu. Drîz més ieraudzîjåm pirmos våcu zaldåtus. Tie bijaspécîgi, iedegußi puißi ar uzlocîtåm piedurkném, daudziem ßauteñu stobrå bija iespraustsmazs ziedu puß˚îtis. Viñi ienåca pilsétå un izskatîjås mazliet apmulsußi no tå, cik silti viñussagaidîja rîdzinieki, it îpaßi rîdzinieces. Visticamåk, viñi pat neapjauta, ka tiek sveikti kå Rîgasatbrîvotåji no sarkanå terora. [..] Draugi un paziñas apsveica cits citu tå, it kå viñi visi kopåbütu tik tikko izkülußies no lielåm briesmåm.

(Press, Bernhard. The Murder of the Jews in Latvia, 1941–1945. Evanston, Illinois: Northwestern


9. avots

Bija vismaz trîs iemesli, kådé¬ ebreju iznîcinåßana – masu noßaußana un nogåzéßana nåvesnometnés – notika Austrumeiropå [..] Tå bija vieta, kur vienkopus dzîvoja visvairåk ebreju.Turklåt nacisti uzskatîja po¬us, krievus un påréjås Austrumeiropas tautas par zemåkåm

38

rasém, tåpéc nevilcinåjås piekopt ßajås teritorijås visbrutålåko politiku. Nacistus arî mazuztrauca, ka austrumeiropießi varétu uzzinåt par notiekoßajåm akcijåm un uz tåm rea©ét. Parlabu lémumam izvietot iznîcinåßanas nometnes austrumos runåja fakts, ka ßî teritorijaatradås visai tålu no rietumu sabiedroto acîm. [...] Ebrejus no visiem nacistu okupétåsEiropas nostüriem deportéja uz austrumiem, lai nogalinåtu.

(Steinfeldt, I. How Was It Humanly Possible? A Study of Perpetrators and Bystanders during the Holocaust:

Pedagogical Guidebook. Yad Vashem, 2002, p. 16)

10. avots

Sistemåtiska ebreju nogalinåßana såkås 1941. gada jünijå, kad okupétajås Padomju Savienî-bas teritorijås notika pirmås noßaußanas. Taçu noßaußana izrådîjås problemåtiska. Tam bijanepiecießams liels skaits iznîcinåtåju. Cilvéki dzirdéja ßåvienu atbalsis, tådé¬ ßaußanu bijagrüti noslépt no apkårtéjiem. Tåpéc tika izstrådåta jauna metode. [..] Pirmkårt, slepkavasvairs negåja pie upuriem, bet upuri tika nogådåti nogalinåßanas vietås. Turklåt jaunå meto-de – nogåzéßana – mazinåja slepkavas un upuru tießos kontaktus, kas slepkavas uzdevumupadarîja vieglåku. [..] Visas iznîcinåßanas nometnes atradås teritorijås, kas bija norobeΩotasno apkårtnes, tas ¬åva notiekoßo slépt no upuriem, vietéjiem iedzîvotåjiem un tiem våcie-ßiem, kas nebija tießi iesaistîti nogalinåßanå. Visas nometnes tika celtas tuvu dzelzce¬am, laitåm varétu piek¬üt ar vilcieniem.

Izñemot Außvicu un Majdaneku, kas bija arî koncentråcijas nometnes, t.i., ieslodzîjuma undarba vietas, iznîcinåßanas nometném bija tikai viens uzdevums: nogalinåt visus ebrejus, koturp nogådåja. Ebreji, kas ieradås nometné, parasti bija pavadîjußi vairåkas dienas vagonosbez pårtikas un üdens. Péc daΩåm stundåm viñi visi jau bija mirußi. Außvicas Birkenavåebrejus reizém gan ß˚iroja, nelielu skaitu cilvéku atlasot darbam, bet visus påréjos sütot tießiuz gåzes kameråm.



11. avots

Nåvei nolemtos ieveda gåzes kameru priekßtelpå, kur visiem lika iz©érbties, pirms “ießanasdußå”. Lai péc “mazgåßanås” bütu viegli atrast drébes, ebrejiem lika sasiet apavus kopå uniegaumét tå å˚a numuru, uz kura viñi pakarinåja savu ap©érbu. Upuru maldinåßanai kalpojaarî izsniegtais ziepju gabals un dußas atveres gåzes kameru griestos. [..]

CiånüdeñraΩskåbes granulas (Ciklons-B) piegådåja metåla kårbås, kuras ieveda krematorijå arSarkanå Krusta maßînåm. [..] Tiklîdz Ciklons-B nonåca kontaktå ar gåzes kameras gaisu, taspårvértås par gåzi. Tå izplatîjås no lejas uz augßu, tåpéc pirmie nosmaka bérni, bet pédéjiekrita jaunie un spécîgie, kuriem izdevås uzråpties ˚ermeñu grédas virsotné. Pirms gåzes pa-laißanas våcießi izslédza gaismu un ieslédza to tikai tad, kad bija rimußi kliedzieni. Péc tam,kad caur îpaßu novéroßanas atveri kameras térauda durvîs bija noskaidrota situåcija, tikaieslégti kameras sienås iemontétie ventilatori. [..] Iznîcinåtåju grupas dalîbnieki aiznesa lî˚usuz liftu, kas tos nogådåja krematorijå.

(Yahil, Leni. The Holocaust. The Fate of European Jewry, 1932–1945. New York: Oxford University Press,

1990, p. 366)

39


Holokaustå izdzîvojoßo atmiñas

Kopsavilkums

Nodarbîbas gaitå skoléni iepazîsies ar to cilvéku dzîvesståstiem, kuri pårdzîvoja holokaustuLatvijas teritorijå. Analizéjot holokaustå izdzîvojußo cilvéku atmiñas, skoléni padzi¬inåspriekßstatu par Otrå pasaules kara norisém Latvijas teritorijå, pilnveidos prasmes darbå arspecifisku véstures avotu grupu – atmiñåm.

Jédzieni

• véstures liecîbas

• véstures avotu objektivitåte

• véstures avotu kritiska analîze


Skoléni pratîs/spés pétît véstures liecîbas (cilvéku atmiñas);

analizét Otrå pasaules kara notikumus un to ietekmi uz cilvéku dzîvi;

pilnveidot iemañas véstures avotos iegüto informåciju saistît ariepriekßéjåm zinåßanåm;

strådåt ar véstures avotiem, attîstot kritiskås domåßanas iemañas;

véstures norißu skaidroßanå un interpretéßanå lietot sintézes unsalîdzinåßanas metodes.

Saikne ar standartu

Skoléniem jåizprot véstures avotu subjektîvais raksturs un problémas, kas saistîtasar sareΩ©îtu vésturisku situåciju aprakstîßanu, skaidrojumu un analîzi;

jåizprot problémas, kas neizbégami saistîtas ar mé©inåjumiem nodro-ßinåt véstures skaidrojuma objektivitåti;

jåizprot Latvijas vieta pasaules starptautiskajås norisés;

40

jåprot analizét un skaidrot daΩådus véstures avotus;

jåprot analizét un salîdzinåt daΩådus vésturiskos notikumus un personîbas.


1.–5. avots – katrai grupai viens atß˚irîgs avots, katram grupas dalîbniekam – viens eksemplårs

Darba lapa “Rakstîtå avota analîze” – katrai skolénu grupai

Nodarbîbas norise

Ierosinåßana

Skolotåjs aicina skolénus padomåt par to, kåda nozîme véstures notikumu rekonstruéßanå iraculiecinieku liecîbåm, kådu specifisku un unikålu informåciju var sniegt tießi ßî avotu grupa;kå atmiñas var izmantot kara noziegumu izmekléßanå un vainîgo sodîßanå?

Iespéjamås skolénu atbildes:

liecîbas palîdz rekonstruét véstures notikumus no indivîda viedok¬a;

liecîbas var salîdzinåt ar citiem véstures avotiem par tiem paßiem notikumiem;

liecîbas palîdz izpétît reålu cilvéku biogråfijas, iegüt detalizétu faktu informåciju un –galvenais – emocionålu priekßstatu par notikumiem.

Apjégßana

Skolotåjs sadala skolénus piecås grupås pa çetriem pieciem cilvékiem katrå, izdala izpétesmateriålu (vienu avotu katrai skolénu grupai). Skolotåjs aicina izpétît holokaustå izdzîvojußocilvéku atmiñas (1.–5. avots), izmantojot paraugu (Darba lapa “Rakstîtå avota analîze”)

(Visi skoléniem piedåvåtie avoti ir cilvéku atmiñas dzîvesståsti. To autori dzîvojußi Latvijå vaiarî viñu dzîve Otrå pasaules kara laikå bijusi saistîta ar Latvijas teritoriju. Cilvéki savåsliecîbås ståsta par savu dzîvi pirms kara, kara laikå un péc kara.)

Skolotåjs aicina skolénu grupas sagatavot ståstu, izmantojot darba lapå apkopotoinformåciju, un izståstît to klasei. Skolotåjs sniedz pozitîvus komentårus.

Refleksija

1. Skolotåjs lüdz skolénus mutiski vai rakstiski atbildét uz jautåjumiem:

Kådi elementi (fakti) ir kopîgi visiem atmiñu ståstiem?

Kådas ir atß˚irîbas? Kåpéc?

Kådus secinåjumus par holokaustu Latvijå var izdarît, pamatojoties uz jauniegütoinformåciju?

Cik ticama un objektîva ir atmiñu ståstos ietvertå informåcija?

Kåda ir atmiñu nozîme véstures notikumu rekonstruéßanå?

2. Ja skoléni uzdevumu pilda rakstiski, skolotåjs lüdz daΩus skolénus nolasît savas atbildes.Ja skoléni uzdevumu pilda mutiski, viñi vispirms apsprieΩ atbildes grupås, skolotåjs lüdzgrupu pårståvjus sniegt îsu kopsavilkumu par grupu diskusiju.

3. Skolotåjs lüdz skolénus izrakstît trîs epizodes (faktus), kuras viñi izlasîtajås liecîbåsuzskata par galvenajåm.

41



Skoléni padzi¬inåti péta holokaustå izdzîvojußo cilvéku liecîbas, kas glabåjas bibliotékås,muzejos, arhîvos, mutvårdu véstures kråtuvés u.tml. Uz jautåjumu båzes var tapt referåti vaizinåtniski pétnieciskie darbi.

Skoléni lasa dai¬darbus, kuru pamatå ir holokaustå izdzîvojußo atmiñu ståsts:

Vîzels, Elijs. Nakts: autobiogråfisks véstîjums. Vairas Vî˚es-Freibergas priekßvårds. Rîga:Jumava, 2001, 119 lpp.

Vîzentåls, Simons. Saulespu˚e: personîgais véstîjums. Vairas Vî˚es-Freibergas un JåñaVanaga ievads. Rîga: Jumava, 2000, 279 lpp.

Katrs skoléns uz 1–2 lappusém raksta “Piezîmes, “Saulespu˚i” pårdomåjot”, kurås izsakasavu attieksmi pret piedoßanu/nepiedoßanu. Kad piezîmes uzrakstîtas, klasé tiek rîkotssimpozijs par ßo tému.

Pielikumi

1. avots

Deizijas Íveigeres atmiñas

Es, Deizija Íveigere, piedzimu 1929. g. Bratislavå, Çehoslovåkijå. Mans tévs Ludvigs bijadirektors kådå vietéjå bankå, måte Aranka bija måjsaimniece, ©imené bija divi bérni – es unmana måsa Mérija, kas bija trîs gadus par mani vecåka..

Mani vecåki bija beigußi ©imnåziju, un måte vienu gadu apmekléja koledΩu Vîné. Måjås unar mums – bérniem viñi runåja våcu un ungåru valodå. Es pati måcîjos slovåku valodå.

1939. gadå mans tévs tika pårcelts uz kådu mazu bankas filiåli Hustas pilsétå, kas atradåsÇehoslovåkijas paßå austrumu da¬å.. Drîz péc Minhenes vienoßanås Ungårija ßo teritorijuanektéja, un tå més nonåcåm Ungårijas saståvå..

Såkumå dzîve zem ungåru reΩîma bija laba, taçu tika izdoti antisemîtiski likumi un, såkot ar1942. gadu, ebrejiem tika aizliegta lielåkå da¬a profesiju un biznesa iespéju. Mans tévszaudéja darbu bankå. Lai gan biju bérns, tomér zinåju, ka daΩas vértîgas lietas, kå, pieméram,dårglietas, sudraba trauki un pat mébeles, såka pazust – tås tika pårdotas, lai iegütu naudu..Viss mainîjås, kad 1944. gada martå våcießi okupéja Ungåriju, tiem lîdzi nåca SS grupa arÅdolfu Eihmani priekßgalå, lai atrisinåtu “ebreju problému”.

DaΩu nedé¬u laikå pirmo reizi tikåm ievietoti geto, un tad maijå såkås transportéßana uzAußvicu. Mana ©imene un es tikåm aizvesti no Hustas geto un ievietoti vilcienå, kas devåsuz Außvicu 1944. gada 7. jünijå. Kad més tur ieradåmies, tévu no mums noß˚îra. Vélåk citiizdzîvojußie paståstîja, ka viñß tießå ce¬å nosütîts uz gåzes kameru. Mana måsa, måte un estikåm selektétas uz Birkenavu un noturétas tur trîs nedé¬as. Kådå dienå selekcijas laikå..mums pateica, ka sütîs uz darba nometni. [..]

..vilciens müs nogådåja koncentråcijas nometné Kaizervaldé Rîgå, Latvijå. [..] Mésieradåmies Kaizervaldé jülija såkumå, ..müs izvietoja daΩås vecås, pussagruvußås akmens ékåsar lieliem pagalmiem. Més guléjåm uz koka kojåm, kas bija pilnas ar daΩådiem insektiem, ungu¬asvieta bija jådala uz diviem.

Péc nedé¬as [..] tikåm nosütîti uz Dundagu ar ku©i pa Rîgas lîci. DaΩiem müsu draugiemneat¬åva doties lîdzi, viñiem bija jåpaliek Kaizervaldé, un més nekad vairs viñus neredzéjåm...Péc méneßa vai vairåk més tikåm pårsütîti uz Dundagu II. Cik es varu izvértét, tå bijagrupa, kurå bija apméram 500 Ungårijas ebreju sievießu. Katru dienu gåjåm uz meΩu unstrådåjåm – våcåm koku zarus lidmaßînu kamuflåΩai. Íim darbam tika izmantoti grantspårvadåjamie divriçi, iespéjams, ka tie bija nepiecießami vél kådiem citiem darbiem. Kådådienå mana måte sabruka, jo viñai såkås kuñ©a çülas asiñoßana, un viña tika aiznesta uznestuvém atpaka¬ uz nometni, kur viñu novietoja stacionårå. Tur viña palika lîdz nometnesevakuåcijai 1944. gada augustå.

Kådu rîtu, kad més viñu gribéjåm apraudzît, viña un vél viena sieviete no ratiem bija pazu-dusi. ..Vélåk més sapratåm, ka viñas tika kaut kur aizvestas, noßautas un apraktas. Taçuneviens mums par to neteica. Tad més ieradåmies Liepåjå, kur ..més visi tikåm iegrüstivilcienå uz Ítuthofu. Tas bija.. 1944. gada 20. augusts. [..]

Ítuthofa bija ßaußalîga vieta. Més so¬ojåm no vilciena stacijas pa akmeñainu ce¬u uz nomet-nes ieejas pusi. Akmeñainais ce¬ß bija taisîts no sadragåtiem ebreju kapakmeñiem, kur aizvien

43


vél bija redzami uzraksti ivritå. Tie bija nebeidzami sißanas, pårbauΩu un izsalkuma brîΩi. PécÍtuthofå pavadîtas nedé¬as tikåm pårvesti uz darba nometni Leipcigå.., un müs izrîkoja kådarba vergus Allgemeine Elektrische Gesellschaft piederoßajå lidmaßînu rüpnîcå. ..bija jåstrådå13 stundu dienå vai naktsmaiñå vai arî jåso¬o uz darbu pieci kilometri turp un atpaka¬.Pårtikas devas k¬uva mazåkas ar katru dienu, un rüpnîca tika slégta 1945. gada martå, jo visulaiku nemitîgi bombardéja. Tad såkås ce¬ß uz Dahavu.

[..] 1945. gada 24. aprîlî ieraudzîjåm amerikåñu militåro tanku.. Amerikåñi atbruñoja müsuapsargus un teica, ka més esam brîvi. Mums nepietika spéka, lai priecåtos vai svinétu.Vienîgais, ko véléjåmies, bija apsésties un atpüsties. [..]

Mana måsa un es atgriezåmies dzimtajå Bratislavå.. 1948. gadå es satiku savu nåkamo vîru,medicînas studentu Prågå. [..] Més emigréjåm uz Izraélu 1949. gadå.. 1966. gadå.. emigré-jåm uz ASV. Paßreiz més dzîvojam Bostonå. ..Més izaudzinåjåm divus délus, mums ir çetrimazbérni, kas tagad mums sniedz tik daudz prieka.

Més ¬oti daudz domåjam un runåjam par pagåtni, pårliecinot müsu bérnus un mazbérnusmåcîties müsu vésturi un ebreju mantojumu.

Atmiñas sarakstîtas 2002. gada 26. septembrî péc muzeja un dokumentåcijas centra “Ebreji

Latvijå” ierosinåjuma.

(Branda-Íveigere, Deizija. Atmiñas par Ungårijas ebreju deportåciju uz Latviju 1944. gada vasarå.

Gråm.: Holokausta izpéte Latvijå: Starptautisko konferençu materiåli, 2003. gada 12.–13. jünijs,

24. oktobris, Rîga, un 2002.–2003. gada pétîjumi par holokaustu Latvijå. Rîga: Latvijas véstures institüta

apgåds, 2004, 379.–384. lpp. Latvijas Vésturnieku komisijas raksti, 12. séj.)

2. avots

Judîtes Himmelfarbas (dz. Bermane) atmiñas

Es piedzimu 1914. gadå Liepåjå turîgå ©imené, tåpéc bérnîbå man nekå netrüka. 1930. gadå,kad man palika 16 gadu, es pabeidzu ebreju vidusskolu. [..] 1937. gadå apprecéjos ar NoahuJakobsonu – Diskonta bankas kalpotåju. [..]

[1941. gada] 29. jünijå [Liepåjå] ienåca våcießi. [..] 7. jülijå ..mani aizturéja latvießu policistiun kopå vél ar kådåm desmit ebreju sievietém nogådåja policijå. [..] Tad es arî pédéjo reiziredzéju savu vîru. Kad müs veda uz policijas pagalmu, man laiméjås aizbégt, es pasléposstarp automaßînåm un péc tam bégu uz måjåm. [..]

Dienu no dienas [ebreji] sanåca pilsétas laukumå.. un no turienes tos nosütîja uz visådiemdarbiem. Mani kopå ar citåm sievietém nosütîja strådåt uz Kara ostu. Tur es tîrîju istabas.[..]

Decembra såkumå es.. izdzirdéju baumas, ka tuvåkajå apkårtné – Í˚édé rok lielas bedres.Redzéju arî aizsargus atgrieΩamies no darba ar smagajam automaßînåm – viñiem rokås bijalåpstas. Tas viss piepildîja sirdi ar lielåm bailém un nemieru – kas notiks tuvåkajå nåkotné?[..] es biju nolémusi palikt årpusé [t.i., slépties årpus måjas. – Red.]. [..] Péc maniemapré˚iniem, to triju dienu laikå tika nogalinåts ap 5000 ebreju. [..]

[1942. gadå] Jünija vidü såka veidot geto. [..] Visa geto teritorija veidoja kvadråtu, kuråietilpa piecas lielas måjas un astoñas mazas. ..Apméram jünija beigås visi ebreji iebrauca geto...Uz dzîvi geto pårcélås 806 ebreji – Liepåjas ebreju bég¬u atlikums. No tiem 275 vîrießi, 250sievietes, 136 bérni un citi – veci cilvéki un invalîdi. [..]

44

Vél 1942. gada ziemå izveda no Rîgas geto apméram 40 ebreju un iekårtoja darbå cukur-fabrikå. Viñu fiziskais ståvoklis bija smags, ap©érbti novalkåtås drébés. ..Íajå grupå atradåsdaudzi ebreji no Våcijas. [..]

1943. gada oktobrî geto likvidéja. ..müs – dzîvi palikußos Liepåjas ebrejus veda preçuvagonos uz Rîgu. [..]

..més ieradåmies Kaizervaldé.. Mantas atñéma, un viss transports, apméram 800 cilvéku, tikaizvietots vienå barakå. Otrå rîtå organizéja.. pårbaudi.. Sievietes ar bérniem, vecos cilvékus,bérnus [bez vecåkiem] un slimos nostådîja rindå un péc daΩåm stundåm pårveda uz Rîgasgeto. Íajå transportå iek¬uva arî mana måte. ..Tajå vietå palikåm apméram 75 vîrießi un 275sievietes. Més sañémåm vecas un netîras drébes, un müs izmitinåja starp citiem(dvinskießiem [Daugavpils ebrejiem] un Vi¬ñas ebrejiem). Mani ievietoja çigånu barakå. ..Esstrådåju kanåla rakßanas darbos un veicu vél sabiedriskos darbus. ..péc nedé¬u ilgåm mokåmKaizervaldes nometné es ierados A.E.G. [t.i., rüpnîcas filiålé. – Red.]. ..Es strådåju lidmaßînudeta¬u raΩotné. Laika gaitå mums izdevås pårvietot no Kaizervaldes.. vél 60 Liepåjas sievie-ßu. Pavisam kopå A.E.G. strådåja ap 800 ebreju sievießu. 1944. gada janvårî mums nogriezamatus un més sañémåm arestantu drébes. Ar frontes tuvoßanos, kas sekoja péc armijassakåves, våcu armija augustå uzsåka daudzu darbavietu evakuåciju. [..] Més uzzinåjåm, ka 200sievießu likvidés akcijå, lai paliktu tikai simts. Par brînumu mums, kådu dienu atveda 200 sie-vießu – tås bija Ungårijas ebrejietes no Kaizervaldes. Visas bezdarbnieces kopå ar ungårietémnostådîja rindå. Kabe¬u noda¬å pieprasîja vél strådnieces sakarå ar saspringto darbu trîsmaiñås. ..man palaiméjås iespraukties kabe¬u noda¬å. Kad més atgriezåmies no darba, SS vîribija jau paveikußi pårkårtoßanu, ko nosauca par selekciju, – vieni uz darbu, otri uziznîcinåßanu. [..]

[Septembrî müs] pårveda uz Rîgas ostu... Sauszemes ce¬ß bija nogriezts – Sarkanå armija jaubija ieñémusi.. Jelgavu. Més – apméram 10 000 ebreju uzkåpåm uz ku©a. [..]

Péc daΩåm dienåm més pieståjåm Dancigå. Esesießi ar kliedzieniem un sitieniem müsizsédinåja krastå, atß˚îra vîrießus no sievietém un péc tam ar plakandibeném pa Vislas upipårveda uz Ítuthofas.. nometni. Brauciens.. ilga vairåkas dienas – saspiestîba bija ßausmîga...Més vispår nesañémåm neko – ne édienu, ne dzérienu. [..]

Müs sadalîja pa blokiem. Katrå blokå iegåja 1000 sievießu. Guléjåm pa çetråm uz vienasnåras. ‰diens bija ¬oti slikts, bet üdeni mums vispår nedeva. Daudzas sievietes cieta nocaurejas un slimîbåm. ..Müs neiesaistîja nekådå darbå, bet vajadzéja celties pulksten piecosno rîta, iziet pagalmå un ståvét tur lîdz septiñiem vakarå. Katru dienu notika akcija – mirußonogådåßana uz krematorijåm.

1945. gada janvårî Judîti Himmelfarbu atbrîvoja padomju armija. 1946. gadå viña pårcélås uz

Palestînu, vélåk – uz Telavivu. Kara laikå gandrîz visa viñas ©imene – pirmais vîrs, måte, tévs,

måsa Batja, Batjas vîrs, viñu meita un déls, måsas Hanas déls – gåjusi bojå. Liecîbas pierakstîtas

1960. gada oktobrî Telavivå, Yad Vashem muzejå.

(Judîtes Himmelfarbas liecîba (Telaviva). Gråm.: Holokausta izpétes jautåjumi Latvijå: Starptautiskå

seminåra referåti, 2001. gada 29. novembris, Rîga, un 2001.–2002. gada pétîjumi par holokaustu Latvijå.

Rîga: Latvijas véstures institüta apgåds, 2003, 381.–401. lpp. Latvijas Vésturnieku komisijas raksti, 8. séj.)

45


3. avots

Izraéla Rivkoviça atmiñas

Es, Rivkoviçs Izraéls, esmu dzimis 1924. gadå [Ventspilî]. Mans tévs bija Polijas pavalstnieks,un tåpéc viñß péc likuma nevaréja dzîvot Latvijå. Tévs aizbrauca uz Krakovu. Måte palika arçetriem bérniem. [..]

Dzîvojam ¬oti pieticîgi, trükums bieΩi vien apciemoja müsu måju. Bérnîba nebija priecîga.

Vectévs un vecåmåte bija ¬oti reli©iozi cilvéki un arî mani tåpat audzinåja. [..]

Es måcîjos rabîna Benciona hederå [ebreju privåtå reli©iskå såkumskola zéniem. – Red.], ßisheders tika uzskatîts par labåko Ventspils pilsétå. [..]

Péc tam mani nosütîja uz jeßivu [augståkå garîgå måcîbu ieståde jüdaismå. – Red.]. ..Jeßivå esmåcîjos tikai vienu gadu. Péc tam dziedåju Pirmås sinagogas korî Rîgå. [..]

Pienåca 1941. gads. [..]

Våcu karaspéks ienåca Rîgå. [..]

Pirmajå laikå bija salîdzinoßi mierîgi, cilvéki gåja uz darbu. Uz darbu gåja arî måsasvîrs. Betpékßñi viñß pazuda. Kå péc tam uzzinåjåm, viñu bija arestéjis gestapo. Viñß bija dzimisMinskas apkårtné. Kas ar viñu notika? Kur viñß pazuda? Tå arî neko neuzzinåjåm. [..]

Drîz vien våcießi organizéja geto. Més såkåm nésåt uz krütîm mogendovidu [Dåvidazvaigzni. – Red.]. Mums neat¬åva iet pa trotuåru. Bija såpîgi un aizvainojums – it kå mésnebütu cilvéki, bet zirgi. [..]

Dzîvojåm 10 kvadråtmetru lielå istabå 20 cilvéku ©imené. Bijåm pusbadå. Katru dienu manidzina smagå fiziskå darbå. [..]

Reiz kådå 1941. gada rudens dienå, ß˚iet, 30. novembrî, sestdienå, es sédéju pie måtes.Pékßñi såkås troksnis, kliedzieni, komandas våcu valodå: “Visiem iznåkt, ståties ierindå!”..Kliedzieni, bérnu raudas, ßåvieni – viss sajaucås. Måte mani lüdza, lai izmantoju ßo burzmuun izlavos no måjas. [..]

Drîz kliedzieni pieklusa. Cilvékus aizveda noßaut. Més redzéjåm ebreju kolonnas, konorobeΩoja våcu karavîri ar suñiem un policisti. [..]

Péc pirmås akcijas ce¬ß uz Rumbulu 8–10 kilometrus no Rîgas bija noklåts ar mirußo ˚ermeñiem.

Nåkamajå dienå péc tam, kad aizdzina manus radiniekus, es iegåju måjå, kurå viñi dzîvoja.Sirds saΩñaudzås såpés. Es ieraudzîju drausmîgu ainu. Bija redzams, ka manéjie våcießiempretojußies, jo sienas, mébeles, grîda – viss bija asinîs. Es neraudåju. Laikam jau ¬oti lielåssåpés neraud. ..Vai var våcießiem kaut kå atriebties? Sapratu, ka vienîgais, ko pagaidåm varu,ir – palikt dzîvam.

Müs aizdzina novåkt lî˚us. Neatceros, cik, bet atceros, ka to bija daudz. Més sakråvåm lî˚usratos kå malku. Milzîgajås bedrés ar grütîbåm varéja ievietot simtiem lî˚u. Apglabåjåm ganradiniekus, gan tuviniekus, gan sveßus. [..]

1943. gadå våcießiem izdevås uzzinåt par pagrîdes organizåciju geto, viñu rokås nok¬uva 159cilvéku saraksts. Atrada ieroçus. Visi organizåcijas locek¬i tika noßauti. [..]

1943. gadå mani un biedru grupu nosütîja uz küdras izstrådi.. pie Liepåjas.

Tas bija sezonas darbs. Vélåk îsu laiku biju koncentråcijas nometné MeΩaparkå Rîgå, péc tamstrådåju dzelzce¬a da¬å daΩådus remontdarbus. Tur bijåm apméram 1000 cilvéku.

46

Kådu dienu péc darba mums visiem pavéléja noståties ierindå un lielås grupås sadzina lielå..klétî.

Pavéléja iz©érbties kailiem – gan vîrießiem, gan sievietém – un pa vienam iznåkt årå. Pieieejas ståvéja nometnes – dzelzce¬a da¬as komandants ar esesießu grupu. Katrs, kas iznåca nokléts, dzirdéja komandu – vai nu pa labi, vai pa kreisi. Íie vårdi nozîméja dzîvîbu vai nåvi.Kurß gåja pa labi, tas sañéma nometnes svîtraino ap©érbu.

Es sañému ap©érbu, un tas nozîméja, ka es sañemu dzîvîbu. [..]

Müsu grupu [1944. gadå] ar tvaikoni nosütîja uz Våciju, Ítuthofas koncentråcijas nometni,16 kilometru no Dancigas.

Íajå nometné es atrados ménesi. Es redzéju vîrießu, sievießu un bérnu grupas. Íos cilvékusveda uz pirti, bet no turienes neviens vairs neatgriezås. Zem pirts maskas bija gåzes kameras.Bez apståjas küpéja krematoriju dümeñi... [..]

Paßås 1945. gada aprî¬a beigås müs iesédinåja barΩå. Kurp vedîs, to més nezinåjåm. Deviñasdienas un naktis bez üdens un édiena. Cilvéki mira no bada, sajuka pråtå. [..]

Kådå pieståtné våcu apsardze aizbéga. Més palikåm vieni, pamesti likteña varå. Kaut kur müsizsédinåja un nosütîja uz Sarkanå Krusta nometni. [..]

Kad atbraucu uz Rîgu, uzzinåju par ßausmîgo nelaimi, kas piemekléja radiniekus un tuvinie-kus. No 180 cilvékiem dzîvi bija palikußi tikai daΩi.

Dzîvot zemé, kur pazaudéts tik daudz tuvinieku, k¬uva neizturami. Es sen sapñoju par Izraé-lu, un, kå tikai parådîjås pirmå izdevîba iesniegt dokumentus izbraukßanai, es to izdarîju. Ar©imeni ierados Izraélå 1971. gadå.

Liecîba pierakstîta 1971. gadå Jeruzalemé péc Yad Vashem muzeja ierosinåjuma.

(Izraéla Rivkoviça liecîba. Gråm.: Holokausta izpétes jautåjumi Latvijå: Starptautiskå seminåra referåti,

2001. gada 29. novembris, Rîga, un 2001.–2002. gada pétîjumi par holokaustu Latvijå. Rîga: Latvijas

véstures institüta apgåds, 2003, 402.–408. lpp. Latvijas Vésturnieku komisijas raksti, 8. séj.)

4. avots

Stîvena Springfîlda atmiñas

Mani sauc Stîvens Springfîlds. Esmu dzimis 1923. gada 30. janvårî Rîgå, Latvijå. Mans tévs..bija tirgotåjs.., un måte strådåja kopå ar viñu.. Kad Padomju Savienîba okupéja müsu valsti,mans tévs uzreiz pazaudéja savu uzñémumu.. Pat ebreju skolas tika slégtas, jo PadomjuSavienîba neatzina senebreju valodu.

Våcießi okupéja Latviju un konkréti Rîgu 1941. gada 1. jülijå.. Lîdz oktobrim mums visiemvajadzéja pårcelties uz geto, un geto vårti tika slégti..

30. novembrî tükstoßiem latvießu un våcu policistu ienåca geto, vairums no viñiem bijapiedzérußies; viñi ßåva un dzina visus årå. Visi bija kåjås. “Åtri, åtri!” Viñi izdzina visus årå..Cilvéki tika dzîti cauri noteiktiem pilsétas rajoniem uz meΩu, uz Rumbulu, kur bija izraktaslielas kapu bedres.., un kad cilvéki tur nonåca, viñiem lika iz©érbties.., noståties masu kapabedres malå, un tad automåtu zalves viñus nop¬åva. Tajå dienå tika noslepkavoti piecpadsmittükstoßi manu tautießu. Man un manam brålim kopå ar citiem vîrießiem lika iet uz kådu cituvietu, kur bija izveidots neliels geto çetriem tükstoßiem spécîgu vîrießu, un més tikåm uzreiznodalîti no påréjå geto..

47


8. decembrî viñi vélreiz izdarîja to paßu.. Òoti îså laikå, divås nedé¬ås, tika noslepkavotidivdesmit septiñi tükstoßi cilvéku. Arî mana måte.

Péc ßîm lielajåm iznîcinåßanas akcijåm novembrî un decembrî dzîve mazajå geto turpinåjås.Dzîvi bija palikußi tikai çetri tükstoßi spécîgu vîrießu, un atseviß˚å måjå tika turéti daΩi simtisievießu. Tad såka ierasties ebreji no Våcijas, Çehoslovåkijas, Austrijas un Lietuvas. Vairumuno viñiem tüda¬ arî nogalinåja..

1943. gadå tika izdota pavéle likvidét geto. Geto iedzîvotåjus bija jåpårce¬ uz koncentråcijasnometni Rîgas nomalé, tås nosaukums bija Kaiserwald..

Man izdevås pieteikties grupå, kurai bija jådodas uz citu darba nometni, un péc aptuvenitrijåm vai çetråm nedé¬åm man izdevås tikt årå no Kaizervaldes un doties uz citu nometni..Tå bija vienîba, kas piegådåja ap©érbu un pårtiku våcu armijai. Més ß˚irojåm ap©érbu undarîjåm citus darbus noliktavå.

Péc påris nedé¬åm es uzzinåju, ka mans brålis un tévs arî ir nosütîti uz Kaizervaldi..

Bija jau 1944. gads.. Lai gan mums nebija nedz radio, nedz laikrakstu, arî pie mums nonåcaziñas, ka karå ir ieståjies pavérsiens. Krievi bija izcînîjußi uzvaru pie Sta¬ingradas, un våcießibija såkußi atkåpties.

Protams, mums tas nozîméja mazu cerîbas stariñu..

Müs visus izdzina no barakåm, våcießi nostådîja müs rindå un nogådåja ostå, kur jau atradåspråmji. Müs uzdzina uz pråmja un aizveda no Rîgas uz Dancigu.., uz Ítuthofas koncentråcijasnometni.. Dzîves apståk¬i ßajå nometné bija neaprakståmi drausmîgi. Visapkårt cilvéki mira nobada. Kad no rîta pamodåmies, blakus jau guléja mirußie. Apståk¬i ar katru dienu k¬uva sliktåki..

Påris nedé¬u péc ieraßanås nometné mums visiem lika saståties rindå. Våcu virsnieks teica,ka viñi meklé brîvpråtîgos darbam våcu ku©u büvétavå Dancigå.. Es un mans brålis pietei-cåmies ßim darbam. Müs aizveda uz nometni, kas saucås Burgana, un no turienes ik rîtupuspiecos müs iesédinåja vilcienå un aizveda uz ku©u büvétavu strådåt..

Tad kådu rîtu atkal pienåca pavéle atståt nometni. Un més atkal so¬ojåm årå.. Pékßñi més iz-dzirdéjåm ßaußanu, automåta zalves. Divi våcu apsargi ieskréja müsu barakå un teica, kaviñiem ir pavéléts müs noßaut, taçu viñi to nedarîs, ja més nenodosim viñus krieviem, jo nåkkrievi. Tå nu müs atbrîvoja..

Més neko neplånojåm, kurp doties, – vai doties atpaka¬ uz Latviju, vai arî nedoties uz Latviju..Doties taisnå ce¬å atpaka¬ uz Rîgu mums negribéjås. Més jutåmies tådi emocionåli nospiesti..

Mana sieva bija no Hamburgas. Viñu atveda uz Rîgu no Hamburgas, ievietoja Rîgas geto,un més pazaudéjåm viens otru. Péc kara man izdevås viñu atrast kaut kur Våcijå, un es pa-ñému viñu pie sevis. Viñu un viñas måti..

1946. gadå més kådu laiku, daΩus méneßus sabijåm Berlîné, un tad es caur Ebreju biedrîbupieteicos vîzai. Tå 1947. gada 10. martå es ierados ASV. Mans pirmais déls piedzima 1950.gadå, un otrais déls – 1952. gadå..

..Es saaicinåju kopå daΩus savus draugus no Latvijas, un més izveidojåm organizåcijuIzdzîvojußie Latvijas ebreji.. Es jutos atbildîgs un zinåmå mérå uzñémos misiju darît visuiespéjamo, lai paståstîtu pasaulei, kas mums ticis nodarîts, uz ko savå necilvéciskumå spéjîgscilvéks un pie kå noved naids un aizspriedumos balstîta neiecietîba.

(Intervija ar Stîvenu Springfîldu, 1990. gada 30. martå, http://www.ushmm.org, aplük. 2004, 28. nov.)

48

5. avots

Zalamana Kurßåna atmiñas

Zalamans Kurßåns. Dzimis Smiltené 1923. gada 15. martå tirgotåja ©imené. Våcu okupåcijaslaikå atradås Smiltené. Måcîjås Rîgas ebreju amatniecîbas skolå. Vasaras brîvdienåsaizbrauca uz Smilteni pie vecåkiem. Såkoties karam.., vietéjie våcießu atbalstîtåji jau såkarîkoties. Pirmkårt pazuda bagåtåko ebreju ©imenes.

No såkuma pilsétas jaunå vara norîkoja mani daΩådos darbos – tîrîju afißas no stabiem,strådåju ce¬a darbos 16 km no Smiltenes.

Ap augusta vidu Smiltené ieradås slepkavas un noßåva visus ebrejus, tanî skaitå manu måti,tévu un måsu. Es tajå laikå atrados uz ce¬a Rîga – Pleskava darbå kopå ar apméråm 16ebrejiem. Mans paziña Kamoliñß tajå dienå atbrauca no Smiltenes, acis bija pilnas asaråm,paskatîjås uz mani un neko neteica. Nopratu, ka kaut kas noticis, un teicu, ka ießu uz måjåm.

Nåkoßå rîtå agri kopå ar vél vienu jaunu puisi gåjåm uz Smilteni. Pa ce¬u atklåti ietnevaréjåm, gåjåm slépjoties.

Müsu måjas durvis bija noplombétas. Iegåju pie måjas saimnieces un jautåju, kur manéjie?Saimniece atbildéja, ka aizvesti uz Valku. Un lai es åtri eju prom. Devos atpaka¬ uz darbavietu un brîdinåju påréjos. Kopå ar måsas draugu devåmies uz Rîgu. Pa trîs dienåm bijåmgalå. Rîgå bija radinieki, t.sk. divas måsas. Pierakstîties pie måsåm mani palîdzéja våcietisTeo. Tad aizveda uz darba pårvaldi un piere©istréja. Viñß man ¬oti palîdzéja. Rîgå maniieraudzîja smiltenietis Kalniñß, kurß mani apsargåja, kad es Smiltené strådåju. Biju ¬otiuztraucies. Péc tam nok¬uvu geto, kurå atrados lîdz 1943. gada vasarai. Tad müs aizveda uzkoncentråcijas nometni MeΩaparkå.

Neatceros, kurå ménesî müs, 220 cilvékus, 4 mazos, segtos lopu vagonos veda uz Dundagu.Vispirms nok¬uvåm Stendé. No Stendes ar ßaurslieΩu vilcieniñu müs veda uz Dundagu. Bijapagåjußas 3 dienas.

Dundagå müs sagaidîja augsta ranga våcu virsnieki. Mums iedeva citas drébes, priekßå un uzmuguras bija X zîme. Kåjås bija koka tupeles. Ierindå kopsolî gåjåm pa Dundagu uz pili,tupeles ska¬i klaudzéja. Tur bija savesti salmi, kur gulét. Bija jåiet darbå. Man laiméjås, jo esietiku to komandå, kuri tîrîja måju, kur våcießi gribéja ierîkot noliktavu.. Påréjie célanometni. Blakus bija tirgus. Cilvéki, ieraugot müs, vienmér pameta produktus. Våcießineiebilda. Apméram 2 km årå no Dundagas vedåm savåktos gruΩus. Tur atradås laukumåjas.. Palüdzåm våcießiem, lai at¬auj ieiet palügt pårtiku. Våcießi at¬åva. Mums iedevaklimpu b¬odu, ceptu ga¬u. Kad édåm, saimniece ståvéja un raudåja. Kopå ar mani bijaSpungins Åbrams un Íneiders Beno.

Dundagå, kur bija noliktavas, sétas pusé bija maizes ceptuve. Tur cilvéki uz kartiñåm sañémamaizi. Atlika tikai paskatîties uz to cilvéku rokåm, kuri turéja maizi, uzreiz tå tika atdotaman. Vélåk dabüto maizi sadalîju ar påréjiem. Bijåm tå izsalkußi, ka maizes kukuli pagabaliñam vien noédåm uzreiz.

Noliktavå strådåjåm 20 vîrießi un 5 sievietes. Biju norîkots darbå pie våcießiem, kur iekråvuun izkråvu kartupe¬us.

Tå kå Latvijas ebreju nometné bija mazåk, es våcu kvîtis par nodotiem kartupe¬iem, un tåsnodevu pat biedrîbas priekßniekam Folkmanim, kurß mums daudz palîdzéja.

49


Tå Dundagå strådåju lîdz 1944. gada 31. jülijam, kad likvidéja koncentråcijas nometni. Tadjau bijåm pår©érbti svîtrainås drébés ar pießütu zîmîti, uz kuras bija numurs. Mans numursbija 3819. Uzvårdu nebija..

31. datumå plkst. 9.00 no rîta såkåm iet pa Ventspils ce¬u, pa 1000 cilvékiem kolonå, kopåpavisam bija 3000 cilvéki. Tåds skaits visu laiku turéjås, jo, cik nomira, tik pieveda no Rîgasu.c. Mirußos veda, sakrautus kå malku automaßînå, uz Mazirbi. Pusdesmitos vakarå bijåmnogåjußi 10 km. Müs apsargåja latvießi våcu formås. Piegåju pie viena sarga un såku runåt.Viñß arî bija no Vidzemes. Lüdzu, lai ¬auj izmukt. Teica, lai turos kolonnas galå, un palüdzusargam, ka vajag ieiet izkårtoties krümos.

Sargs at¬åva. Un tå més 3 izmukåm. MeΩå nodzîvojåm deviñus ar pus méneßus.. Bija1945. gada 15. maijs. Müs atrada padomju armijas karavîri, kuri “tîrîja” meΩus no partizå-niem. MeΩå mums pievienojås vél 2 vîrießi un 2 sievietes, kuri arî bija izmukußi..

Nebija tådas måjas, kurå gåjåm palügt maizîti, kas bütu atteikußies palîdzét. Òoti palîdzéjatoreizéjais Sumburu ciema “priekßnieks” Bei˚is un citi..

Kad krievi müs atrada, müs aizveda uz Dundagu, kur bija filtråcija.. Un mums izdeva izziñas,ka esam izgåjußi filtråciju..

Zalamana Kurßåna atmiñas, pierakstîjusi meita Dagmåra Zeimane 2001. gada 26. maijå.

(Péc muzeja “Ebreji Latvijå” materiåliem)

51


Darba lapa

Rakstîtå avota analîze

1. Avota veids

2. Avota pierakstîßanas laiks

3. Avotå aprakstîtais laiks

4. Avota autors

5. Avotå ietvertå informåcija

a. Izrakstiet trîs epizodes, kas ßajå avotå jums ß˚ita nozîmîgas!

b. Izrakstiet trîs epizodes no autora dzîves, kuras jums liekas svarîgas!

c. Kåpéc, péc jüsu domåm, ßis avots ir rakstîts? Kas no uzrakstîtå vedina tå domåt?

d. Izrakstiet divas epizodes, kurås ståstîts par dzîvi Latvijå tajå laikå!

e. Izrakstiet divas epizodes, kurås ståstîts par situåciju pasaulé tajå laikå!

f. Izrakstiet trîs epizodes, kuras papildinåja jüsu zinåßanas par holokaustu!

g. Uzrakstiet jautåjumu avota autoram, uz kuru, péc jüsu domåm, viñß/viña neatbildéja!

6. Kå més varam izmantot ßo avotu müsdienås?

Citu valstu ebreju liktenis Latvijå nacistuokupåcijas laikå (1941–1944)

Kopsavilkums

Nodarbîbas gaitå skoléni iepazîsies ar citu valstu ebreju likteni Latvijå nacistu okupåcijaslaikå 1941.–1944. gadå. Viñi kritiski pétîs daΩådus informåcijas avotus – liecîbas, fotogråfijas,dokumentus un restaurés kådu vésturisku notikumu, kas risinåjies Latvijå 1941. gadadecembrî. Nodarbîbas gaitå skoléni sapratîs, ka upuri nebija tikai pasîvas, iznîcinåßanainolemtas bütnes, bet aktîvi véstures notikumu dalîbnieki. Nodarbîbas gaitå veidosiesskolénu izpratne par katra indivîda likteña nozîmi kopéjå véstures kontekstå.

Jédzieni

• deportåcija

• transports

• liecîba

• “galîgais risinåjums”


Skoléni pratîs/spés atpazît un izprast vésturiskos un sociålos apståk¬us, kådos Otråpasaules kara laikå notika holokausts;

izprast iemeslus, kåpéc Latvijas teritorijå nacistu okupåcijas laikå tikanogalinåti ebreji no daΩådåm Eiropas valstîm;

analizét un izskaidrot daΩådus véstures avotus par vienu notikumu,izprast viedok¬u atß˚irîbu iemeslus;

lietot kritiskås domåßanas iemañas;

rekonstruét véstures notikumus, izmantojot daΩådus véstures avotus.

52

Saikne ar standartu

Skoléniem jåizprot Latvijas vieta pasaules starptautiskajås norisés;

jåizprot, kåpéc daΩådas sabiedrîbas grupas (tautas, nåcijas, sociålåsgrupas u.c.) vésturi skaidro daΩådi;

jåizprot problémas, kas saistîtas ar sareΩ©îtu vésturisku situåcijuaprakstîßanu, skaidrojumu un analîzi;

jåizprot, ka jebkurß véstures procesa atspogu¬ojums ir subjektîvs;

jåizprot avotu un literatüras subjektîvais raksturs;

jåapzinås problémas, kas neizbégami saistîtas ar mé©inåjumiemnodroßinåt véstures skaidrojuma objektivitåti;

jåprot analizét un salîdzinåt daΩådus vésturiskos notikumus, procesus,personîbas u.c.;

jåprot analizét un skaidrot daΩådus véstures avotus un literatüru;




1.–13. avots – katram skolénam

Darba lapa “Nodarbîbas vértéjums”

Nodarbîbas norise

Ierosinåßana

Skolotåjs piedåvå skoléniem individuåli iepazîties ar trim fotogråfijåm (1. avots) un atbildétuz jautåjumiem:

Kas ir redzams fotogråfijå? Aprakstiet to!

Kas un kåpéc, jüsupråt uzñémis ßîs fotogråfijas?

Kurp dodas attélos redzamie cilvéki?

Kåpéc viñiem lîdzi ir tik daudz mantu?

Vai attélos ir redzami organizatori?

Skoléni izsaka iespéjamås atbildes uz jautåjumiem. Lai palîdzétu skoléniem labåk saprast, kasattélots fotogråfijås, skolotåjs aicina viñus izlasît 2.–4. avotu. Skolotåjs jautå, kå ßie materiålipapildina fotogråfijå redzamo? Balstoties uz jauniegütajåm zinåßanåm, skoléni vélreiz atbilduz skolotåja uzdotajiem jautåjumiem.

53

Citu valstu ebreju liktenis Latvijå nacistu okupåcijas laikå

Apjégßana

Skoléni tiek sadalîti grupås. Katra grupa sañem 5. avotu.

1. Skoléni grupås lasa tekstu – véstuli, ko Albertam Israélam Ungeram un viña sievai izsü-tîjis gestapo. Véstulé ir paziñojums par viñu izbraukßanu no Berlînes 1942. gada janvårî,un tå satur norådes, kå viñiem jårîkojas, lai sagatavotos pårce¬oßanai. Skoléni individuålimeklé atbildes uz skolotåja uzdotajiem jautåjumiem:

Par ko vésta ßis dokuments?

Kam tas ir adreséts?

Kur paredzéts ßos cilvékus nogådåt?

Kådas personîgas mantas viñiem jåñem lîdzi? Par ko tas, jüsupråt, liecina?

Kådé¬ Ungeru ©imenei nosütîtajå véstulé tik rüpîgi aprakstîta izbraukßanas norise?

Skoléni atbildes pårrunå grupå, ar grupu darba rezultåtiem tiek iepazîstinåta visa klase.Skolotåjs informé, ka nodarbîbas turpinåjumå skoléniem büs iespéja paraudzîties uz kåduvéstures notikumu no divu tå liecinieku atß˚irîgiem skata punktiem.

2. Skoléni lasa un salîdzina Paula Salitera ziñojumu un Hildes Íermanes-Canderes liecîbas(6. avota 1. da¬a) un atbild uz jautåjumiem:

Par ko vésta ßis teksts?

Kåpéc Pauls Saliters rakstîja ßo ziñojumu? Kam tas ir adreséts?

Kas ir Hilde Íermane?

Kådi elementi ir kopîgi abiem avotiem?

Kas ßajos avotos ir atß˚irîgs?

Kåpéc Diseldorfas iedzîvotåji noraudzîjås uz ebreju deportåciju pa logiem?

3. Katra grupa fiksé savas atbildes un iepazîstina ar tåm klases biedrus. Péc katra jautåjumanotiek klases diskusija.


Pievérsiet uzmanîbu fråzei “ebreju iekraußana”! Paskaidrojiet, kå jüs to saprotat?

Kåpéc vilciens atståja staciju tikai 10.30, bet ebrejus atveda jau 4 no rîta?

Kådas problémas Saliters minéjis savå ziñojumå?


Kådas problémas nodarbinåja Saliteru? Par ko viñß rakstîja savå ziñojumå?

Par kådam problémåm rakstîja Hilde Íermane?

Ko jüs varat secinåt par deportéto cilvéku apståk¬iem brauciena laikå?


Kåpéc Salitera ziñojumå un Hildes Íermanes liecîbås atß˚iras ziñas par attålumu noÍ˚irotavas stacijas lîdz geto?

54

Kas notika Rîgas geto pirms Våcijas ebreju atbraukßanas?

Kåpéc cilvéki meta projåm savu bagåΩu?

Skolotåjs mudina skolénus saistît izlasîtajos materiålos iegüto informåciju ar savåm zinåßa-nåm par Rîgas geto ebreju masveida slepkavoßanu 1941. gada 30. novembrî un 8. decembrî.Skolotåjs palîdz skoléniem saprast, ka cilvéki vilcienå bija nobiedéti, nogurußi un izsalkußi,ka viñiem nebija ne jausmas, kurp un kåpéc viñus ved.

7. Skoléni lasa Paula Salitera secinåjumus (no ziñojuma) (6. avota 5. da¬a) un atbild uzjautåjumiem:

Kå policijas virsnieks Saliters veica savus pienåkumus?

Kåpéc Saliters ieteica nodroßinåt ebrejus ar üdeni?

Ko Saliters domåja, rakstîdams, ka vilcienå vairs problému nav?

Kådas izmaiñas ebreju transportéßanå piedåvåja Saliters?

Ko Saliters rakstîja par ebreju ståvokli vilcienå?

Vai vilcienå bija nepaklausîbas gadîjumi? Par ko tas liecina?

Par ko Saliters neuzrakstîja savå ziñojumå?

8. Skolotåjs piedåvå skoléniem ieskatîties karté “Geto okupétajå Eiropå, 1939–1944”(7. avots) un patståvîgi padomåt, kåpéc Rietumeiropas ebrejus deportéja uz Latviju. Laiatbildétu uz ßo jautåjumu, skoléniem jåizprot situåcija fronté 1941. gada decembrî. Vaibija iespéjams ebrejus deportét, pieméram, uz Gome¬u, Mogi¬evu vai Minsku?Komentéjiet savu atbildi!

Lai palîdzétu skoléniem, var ieteikt viñiem izlasît 8. avotu par situåciju Austrumu fronté1941. gada decembrî.

9. Skolotåjs piedåvå skoléniem izlasît 9. avotu un atbildét uz jautåjumiem:

Kas notika ar Hildi Íermani péc viñas atbraukßanas uz Rîgas geto 1941. gadå?

Kas notika ar viñas un citu ebreju personîgajåm mantåm?

Kas notika ar Hildes vîru?

10. Skolotåjs aicina skolénus izlasît 10.–12. avotu, lai viñi labåk izprastu citu valstu ebrejulikteñus Rîgas geto 1944. gadå. Skoléni atbild uz jautåjumiem:

Kå 1943. gada 21. jünijå izdotå Himlera pavéle mainîja ebreju situåciju Latvijå?

Kå Hilde Íermane apraksta Rîgas geto likvidåciju? No kå viña baidîjås?

Kåpéc ebreji 1944. gada septembrî tika deportéti no Latvijas?

Kåpéc ebrejus ar ku©iem deportéja uz Ítuthofu?

Lai atbildétu uz ßiem jautåjumiem, skoléniem jåizprot situåcija fronté (Latvijas teritorijå)1944. gada septembrî–oktobrî.

Refleksija

Skolotåjs piedåvå skoléniem izlasît 13. avotu – par to, kas notika ar Hildi Íermani-Canderipéc deportåcijas uz Rîgu un péc kara. Skolotåjs aicina katru skolénu uzrakstît 3–5 teikumusgaru pårspriedumu Hildes Íermanes vårdå “Kå deportåcija uz Latviju mainîja dzîvi”. Sko-lotåjs aicina daΩus skolénus ska¬i nolasît savas atbildes.

55


Piedåvåjumi nodarbîbas novértéjumam

Skolotåjs izdala skoléniem darba lapu “ Nodarbîbas vértéjums”. Skoléni individuåli atbild uztrim jautåjumiem.


Skolotåjs var piedåvåt skoléniem veikt pétîjumu par Hildes Íermanes-Canderes dzîvi Rîgasgeto (skoléni var izmantot Hildes Íermanes-Canderes liecîbas no gråmatas: Sherman,Hilde. Zwischen Tag und Dunkel: Mädchenjahre im Ghetto. Frankfurt; Berlin: Ullstein, 1993,vai no Latvijå izdotå materiåla: Gundare, I. Holokausts: metodisks palîglîdzeklis skolotåjiem.

Rîga, 2002.

Vél viens pétîjumu virziens – Ungårijas, Lietuvas (vai citas Eiropas valsts) ebreju liktenisLatvijå nacistu okupåcijas laikå 1941.–1944. gadå.

Pielikumi

1. avots

Ebreju deportåcija no Bîlefeldes (Våcijå) uz Rîgu. Bîlefelde, 1941. gada 13. decembris.

(No ASV Holokausta piemiñas muzeja kråjumiem,

http://www.ushmm.org, aplük. 2004, 22. nov.)

2. avots

No 1941. gada novembra lîdz 1942. gada decembrim aptuveni 30 000 ebreju – vîrießi,sievietes, bérni – 33 sütîjumos tika deportéti no bijußås “Lielås våcu impérijas” teritorijas,resp., no tå saucamås vecås impérijas – no Austrijas un Bohémijas – Moråvijas protektoråta(anektétås Çehoslovåkijas teritorijas) – uz Baltijas valstîm. Vairums nonåca Rîgas apkaimé.Tikai apméram 4% izdevås izdzîvot ßajå ellé, ko sauca par “ebreju problémas galîgoatrisinåjumu” – ar ßo apzîméjumu tika maskéta Eiropas ebreju iedzîvotåju masunoslepkavoßana.

(Scheffler, Wolfgang. The fate of the German Jews in the Ghetto of Riga and surroundings: a short

survey. Gråm.: Holokausta izpétes jautåjumi Latvijå: Starptautiskå seminåra referåti, 2001. gada 29.

novembris, Rîga, un 2001.–2002. gada pétîjumi par holokaustu Latvijå. Rîga: Latvijas véstures institüta

apgåds, 2003, 39. lpp. Latvijas Vésturnieku komisijas raksti, 8. séj.)

57


3. avots

Rietumeiropas ebreju deportåcijas un masveida slepkavoßana 1941. gada novembrî

(Gilbert, Martin. The Routledge Atlas of the Holocaust. 3rd ed. London, 2002, map 94)

4. avots

Rietumeiropas ebreju deportåcijas un masveida slepkavoßana 1941. gada decembrî


58

5. avots

Berlîne, Nr. 4, 1942. gada 11. janvårî

Albertam Israélam Ungera kungam un viña dzîvesbiedrei.

Saskañå ar varas ieståΩu rîkojumu Jüsu izbraukßana ir ieplånota 1942. gada 19. janvårî.Rîkojums attiecas uz Jums, Jüsu sievu un visiem neprecétajiem ©imenes locek¬iem, kuri iriek¬auti îpaßuma deklaråcijå.

1942. gada 17. janvårî ap pusdienlaiku pie Jums ieradîsies kåda amatpersona, kas aizzîmogosJüsu aizñemtås telpas. Tåpéc lîdz norådîtajam laikam Jums jåsagatavo lielå bagåΩa un rokasbagåΩa. Dzîvok¬a un istabu atslégas Jums jånodod ßai amatpersonai. Kopå ar ßo amatpersonuJums jådodas uz sava rajona policijas iecirkni, ñemot lîdzi kå lielo, tå arî rokas bagåΩu. LielåbagåΩa jånodod policijas iecirknî, no turienes ar müsu kravas maßînu tå tiks pårvesta uzpulcéßanås vietu – Lovetcova ielu 7/8.

Kad büsiet nogådåjußi lielo bagåΩu policijas iecirknî, Jums jådodas uz pulcéßanås vietu – si-nagogu Lovetcova ielå (ieeja no Jagova ielas). Tur Jüs varésiet nok¬üt ar sabiedrisko transportu.

Jüsu uzturéßanu pulcéßanås vietå un brauciena laikå pa dz.c. [dzelzce¬u] més nodroßinåsim.Tomér vajadzétu rokas bagåΩå pañemt lîdzi pårtiku, seviß˚i vakariñas.

Gan pulcéßanås vietå, gan arî ce¬å büs pieejami medicîniskie pakalpojumi un édinåßana.

P.S. Rüpîgi sekojiet ßo norådîjumu izpildei un sagatavojieties ce¬am mierîgi un pårdomåti.

Íåds priekßraksts par to, kå notiks evakuåciju no Berlînes, tika atrasts pie kåda Rîgas geto bojå gåjußa

ebreja.

(ÉÓÒÒÏ‡Ì, Ç. Ë à. ùÂÌ·Û„. óÂÌ‡fl ÍÌË„‡. äËÂ‚, 1991, Ò. 321)

6. avots

Ebreju deportåcija no Diseldorfas uz Rîgu 1941. gada 11.–17. decembrî

1. da¬a

Pauls Saliters bija droßîbas policijas kapteinis. Viñß dzimis 1898. gada 15. decembrîLabellenå, Austrumprüsijå. Viña uzdevums bija pavadît transportu, ar kuru 1941. gada11. decembrî 1007 ebreju atståja Diseldorfu, lai dotos uz Rîgu. 26. decembrî Saliters par ßo“evakuåcijas procesu uz Rîgu” uzrakstîja deviñu lappußu garu pårskatu (ziñojumu), tåori©inåls ir pieejams kådå no Londonas bibliotékåm.

(http://translate.google.com/translate?hl=en&sl=de&u=http://www.polizei.nrw.de/duesseldorf/aktuell/salitter.htm

&prev=/search%3Fq%3Dpaul%2Bsalitter%26hl%3Den%26lr%3D, aplük. 2004, 23. nov.)

Salitera ziñojums tiek sniegts lîdztekus liecîbai, kuru sniegusi Hilde Íermane, kas Saliterapårraudzîtajå vilcienå tika deportéta uz Rîgu. Íermane-Candere (Hilde Sherman-Zander)dzimusi 1923. gadå Monhengladbahå (Moenchengladbach), ortodoksålo ebreju pécteçu©imené. 1941. gadå viña kopå ar vîru Kurtu Vinteru un viña ©imeni tika deportéta. Divasnedé¬as péc kåzåm viñas vîrs tika nogalinåts Salaspils nometné.

(http://translate.google.com/translate?hl=en&sl=de&u=http://schulen.duesseldorf.de/leibnizgymn/ortungen/Hilde

%2520Sherman-Zander/sherman.htm&prev=/search%3Fq%3Dhilde%2Bsherman%26hl%3Den%26lr%3D,

aplük. 2004, 23. nov.)

59


Paula Salitera ziñojums

Ebreju konvojéßanå, kas bija paredzéta 1941.gada 11. decembrî, bija 1007 cilvéki.. Tiebija abu dzimumu ebreji, såkot no zîdaiñiemlîdz 65 gadus veciem ¬audîm..

Pa ce¬am no lopkautuves (acîmredzot pulcé-ßanås vieta ebrejiem, kuri bija jåevakué) uziekraußanas peronu kåds ebrejs mé©inåjaizdarît paßnåvîbu, metoties zem tramvaja.Viñu uz˚éra îpaßi konstruéts priekßéjaistramvaja bamperis, un vîrietis guva tikaivieglus ievainojumus.. Kåda pavecåka ebre-jiete nepamanîta nozuda no perona, ieskréjatuvéjå måjå, nometa drébes un apsédås uztualetes poda. Tomér måjas apkopéja bijaviñu pamanîjusi, ebrejiete tika no˚erta, unviñai nåcås pievienoties påréjiem.

(Péc: Schneider, G. Journey into Terror. Story of the

Riga Ghetto. New York, 1979, pp. 197–199)

Hildes Íermanes liecîba

Saskañå ar gestapo noteikto kårtîbu mésvaréjåm ñemt lîdzi lîdz 50 kg mantu bagåΩåun guléßanai nepiecießamo – tå, lai segu sai-ña izméri nepårsniegtu 70 x 30 cm. Protams,katrs mé©inåja iespiest çemodånå paßaslabåkås mantas, jo neviens nezinåja, cik ilgivilksies ßî “pårcelßanås”.. Un tå 10. datumå[decembrî] més iekåpåm vilcienå. Es atvadî-jos no vecåkiem..

Manu vîru sauca Kurts Vinters. Mani depor-téja kopå ar viña ©imeni. Més ieradåmiesDiseldorfå rîtausmå. Mums bija jåizkåpj novilciena un jåiet uz lopkautuves laukumu, kurvisi sapulcéjås. Es atceros, ka jau tobrîd daΩivecåki cilvéki nespéja panest savu bagåΩu unvienkårßi izmeta to uz ielas. Es redzéju, kåpilsétnieki müs véroja. Viñi negåja uz ielåm,viñi skatîjås pa logiem. Es redzéju, kå sakus-tas aizkari. Neviens nevar sacît, ka cilvékineredzéja, kas notiek. Protams, viñi müsredzéja. Tåtad més ieradåmies lopkautuvespagalmå un noståvéjåm tur visu nakti. Mésmirkåm üdenî. Tå bija ßausmîga nakts. Tasbija tikai såkums. Tå bija pirmå reize, kadmani sita. To darîja augsta ranga SS virs-nieks, kas ståvéja pie ieejas. Pagalmå bija jå-nokåpj pa ståvåm trepém, un cilvéki nedarîjato pietiekami åtri. Virsnieks mani pagrüda unkliedza: “Ko jüs te gaidåt? Tramvaju? Jumsnekad vairs nebüs jåbrauc ar tramvaju!” Pécîsa brîΩa mums bija jånovelk pilnîgi visasdrébes, un müsu mantas aiznesa projåm.

(Yad Vashem arhîvs, 0.3/7337, http://www.history-of-

the-holocaust.org/LIBARC/ARCHIVE/Chapters/

Epilogue/GermJews/DeportR2.html, aplük. 2004, 23.

nov.)

60

2. da¬a


Vilciena atießana bija plånota 9.30 no rîta.Tåpéc ebreji tika atvesti uz peronu jau 4 norîta. Taçu Våcijas Dzelzce¬ß – laikam jaupersonåla trükuma dé¬ – nespéja tik agrisagatavot saståvu, un ebreju iekraußana såkåstikai 9 no rîta. Iekraußana notika milzîgå stei-gå, jo Våcijas Dzelzce¬ß uzståja, ka vilciena at-ießanai jånotiek paredzétajå laikå. Tåpéc navbrînums, ka daΩi vagoni bija pårpildîti (60–65cilvéki), bet citos bija tikai 35–40 pasaΩieri. Íîsituåcija radîja problémas visa brauciena laikålîdz paßai Rîgai, jo tie, kas brauca vieni paßi,visu laiku centås iek¬üt mazåk piepildîtajosvagonos. Tik daudz, cik to at¬åva laiks, es da-Ωos gadîjumos ßîs izmaiñas neliedzu, jo bijaarî måtes, kuras bija ß˚irtas no saviem bér-niem.. Vilciena iekraußana tika pabeigta10.15, un ap 10.30 vilciens atståja Diseldor-fas – Dérendorfas staciju..

(Yad Vashem arhîvs, 0.2/1145 (http://www.history-of-


Epilogue/GermJews/DeportR2.html, aplük. 2004,

23. nov.)


Nåkamajå rîtå jau rîtausmå müs dzina uzperona. Vilciens vél nebija pienåcis. Bija ¬otiauksti. Tå més tur ståvéjåm un gaidîjåm no4 rîtå lîdz 9. Tad müs pasauca, un ce¬ß såkås.Bija 1941. gada 11. decembris. Mumsatñéma pilnîgi visu. Kåds cilvéks pajautåjasargam, esesietim, kad ieradîsies vilciens.Esesietis izvilka steku un sita vîrieti tik ilgi,lîdz viñß palika zemé gu¬am. Viñam ßisbrauciens bija beidzies. Viñß bija müsupirmais mirußais. Tas bija såkums...




23. nov.)

61


3. da¬a


Tå kå bija sabojåjusies apkures sistéma,tvaika spiediens nesniedzås lîdz pédéjiemvagoniem. Bija auksts, un apsardzes vadadrébes nevaréja kårtîgi izΩåvét (visu braucie-na laiku lija). Tådé¬ man nåcås noñemties arsaslimußajiem apsargiem, kuri nevaréjapildît savus pienåkumus.. Transporta ko-mandieris no sava posteña nevaréja pårre-dzét visu vilciena saståvu. Katru reizi, kadvilciens apståjås, ebreji centås sazinåties arcilvékiem stacijås, nosütît véstules vai lügtüdeni. Tåpéc man allaΩ bija vajadzîgi divisargi kådå no såkuma vagoniem..




23. nov.)


Més braucåm pasaΩieru vagonå. Vélåk viñisåka lietot lopu vagonus. Müsu bija påråkdaudz, bija neizturami karsti. Turklåt darbo-jås apkure, un tå bija pårmérîga. Savukårtcitå vagonå, kur bija ievietoti bérni, apkuresnebija vispår. Viñi nosala gandrîz lîdz nåvei.

Tad vilciens apståjås [Insterburgå].. Durvisatvéra, un mums ¬åva iziet årå un savåktsniegu dzerßanai. Kad tas izkusa, més varé-jåm ßo sniegüdeni dzert..

Es ieraudzîju pastkasti. Es biju sagatavojusipastkarti saviem vecåkiem un uzrakstîju, laitad, kad pienåks viñu laiks, lîdzi ñem tikaisiltås drébes. Kå vélåk man ståstîja paziña,viñi ßo pastkarti patießåm sañéma.




23. nov.)

62

4. da¬a

5. da¬a

Secinåjumi (no Paula Salitera ziñojuma)

1. [Apsargu] édiens bija labs un pietiekamå daudzumå.

2. Vîri bija priecîgi, ka viñiem katram ir 2 segas, kaΩokådas un filca zåbaki. Tas viss ¬oti no-deréja, un tas viss ir nepiecießams arî nåkamajos transportos.

3. Lietuvas un Latvijas apståk¬os pistoles un ßautenes bija pietiekamå skaitå, jo ßeit parti-zånu uzbrukumi iespéjami tikai teorétiski.

4. Abi mekléßanas lukturi izrådîjås ¬oti noderîgi..

5. Sarkanå Krusta palîdzîba [apsargiem] ir uzteicama..

6. Lai nodroßinåtu ebrejus ar dzeramo üdeni, ir jådara viss, lai gestapo un dzelzce¬ß panåkvienoßanos par vismaz vienu stundu ilgu apståßanos reizi dienå piemérotå vietå. Es uzzi-nåju, ka dzelzce¬a amatpersonas, atsaucoties uz saspringto grafiku, nevéléjås uzklausîttransporta vadîtåjus. Müsu gadîjumå ebreji bija såkußi savu ce¬u aptuveni 14 stundaspirms deportåcijas un bija jau izmantojußi visu lîdzpañemto ß˚idrumu. Ja brauciena laikå


Més ieradåmies Rîgå 21.50. Ce¬ß lîdz Rîgaißajå îpaßajå vilcienå ilga 61 stundu. Vilciensstacijå ståvéja pusotru stundu. Kad vilciensståvéja, apkure nedarbojås. Temperatüra åråbija –12 grådu. Es uzzinåju, ka ebrejiem ne-büs jådodas uz geto Rîgå, bet gan uz getoÍ˚irotavå, 8 km uz zieme¬rietumiem no pil-sétas. 1.45 péc pusnakts més nodevåm vilcie-nu, un seßiem latvießu apsargiem tika dotsuzdevums uzraudzît saståvu. Tå kå bija jaupåri pusnaktij, tumsa, un peronu klåja biezaledus kårta, tika nolemts pårvietot ebrejus uzgeto tikai svétdienas rîtå..

Kå es dzirdéju no kåda dzelzce¬a strådnieka,latvießiem liekoties dîvaini, ka Våcija tå vie-tå, lai iznîcinåtu ebrejus pati savå zemé, vedviñus uz Latviju..




23. nov.)


Naktî vilciens pékßñi apståjås. Mums nebijane jausmas, kur atrodamies. Rîtausmå mésieraudzîjåm plåksni, uz kuras bija rakstîtsÍ˚irotava. Kur tå atrodas? Kas ir Í˚irotava?Bija briesmîgi auksts. Ap 10 no rîta mésdzirdéjåm suñu rejas, bija ieradußås SS da¬as,kas ielenca saståvu. Durvis tika atvértas, unsåkås kliedzieni: “Årå, årå, åtri, åtri!” Mumsbija jådodas laukå, bet tiem, kas palika pédé-jie, lika iztîrît vagonus. Ar rokåm. Nekådudarbarîku nebija. Uz perona müs nostådîjarindå. Ieradås automaßîna ar diviem augstaranga SS virsniekiem. Viñi izkåpa no maßî-nas, un es atceros, ka viens no viñiem såkakliegt: “Ståjieties rindå pa pieci un, marß, uzgeto!”.. Tådi bija müsu pirmie iespaidi parLatviju, Rîgu, Í˚irotavu... Geto bijaaptuveni 20–25 km attålumå no Í˚irotavas.Cilvéki meta projåm savas somas. Tad mésizgåjåm cauri priekßpilsétai, tad augßå panelielu uzkalnu. Tad bija dzelzs vårti. Tieatvérås, un més bijåm geto.

Yad Vashem arhîvs, 0.3/7337 (http://www.history-of-



23. nov.)

63


64

més viñus nenodroßinåm ar üdeni, viñi pie mazåkås iespéjas mé©ina tikt årå no vilcienapat tad, ja viñiem to aizliedz. Viñi mé©ina dabüt üdeni paßi vai arî lüdz kådam to sadabüt.

7. Ir ¬oti svarîgi, ka dzelzce¬ß sagatavo vilcienus vismaz 3–4 stundas pirms norådîtå atießa-nas laika, lai ebreju un viñu mantu iekraußana varétu notikt mierîgi.

8. Tåpat gestapo ir jårüpéjas, lai apsargiem domåtie otrås klases vagoni droßîbas apsvéru-mu dé¬ tiktu novietoti saståva vidü, tas ir årkårtîgi svarîgi.. Tåpat arî, ja ir ¬oti auksts, jå-cenßas nodroßinåt, lai vilciena apkures sistéma darbojas normåli.

9. Man nav îpaßu südzîbu par apsargiem, kuri pavadîja saståvu. Vienîgå piezîme ir ßåda: da-Ωiem bija jåatgådina, ka pret ebrejiem jåizturas stingråk tajos gadîjumos, kad viñi nepak-¬åvås maniem rîkojumiem.

Paraksts: Saliters, policijas kapteinis.

(Schneider, G. Journey into Terror. Story of the Riga Ghetto. New York, 1979, pp. 209–211)

7. avots

(No ASV Holokausta piemiñas muzeja kråjumiem http://www.ushmm.org, aplük. 2004, 22. nov.)

8. avots

1941. gadå rudenî, kad tika pieñemts lémums deportét Våcijas ebrejus, vienîgais lielais getoatradås Lodzå, Polijå, taçu tas bija pårpildîts, tåpéc noléma ebrejus transportét uz okupéta-jiem Padomju Savienîbå re©ioniem. Uz Minsku un Rîgu bija paredzéts nogådåt 50 tükstoßusebreju. Taçu Minska atkrita, jo nacistiskå Våcija cieta sakåvi kaujå pie Maskavas. Palika Rîga,kur 1941. gada decembra såkumå ieradås pirmie çetri eßeloni ar nåkamajiem upuriem.

Våcijas ebrejus ievietoja Rîgas geto..

(Péc: Scheffler, Wolfgang. The fate of the German Jews in the Ghetto of Riga and surroundings: a short

survey. Gråm.: Holokausta izpétes jautåjumi Latvijå: Starptautiskå seminåra referåti, 2001. gada 29.

novembris, Rîga, un 2001.–2002. gada pétîjumi par holokaustu Latvijå. Rîga: Latvijas véstures institüta

apgåds, 2003, 39.–40. lpp. Latvijas Vésturnieku komisijas raksti, 8. séj.)

9. avots

Esesießi savåca müsu nodotås mantas, iekråva smagajå automaßînå, tåpat maßînå tika iekrautipagaidu galdi, un vienîba.. aizbrauca.

Un tå més tur ståvéjåm tikai ar to, kas bija mugurå. Més vairs nekad neredzéjåm savus ko-ferus, gultasmaisus, medikamentus, pårtikas kråjumus. [..]

[1941. gada] 22. decembrî visiem vîrießiem vecumå no 15 lîdz 55 gadiem lika noståties ko-lonnå un doties uz Salaspili. Es ieskréju istabå, noåvu vilnas ze˚u påri un noñému ßalli, kasman bija ap kaklu, un atdevu to savam vîram.

Tå bija pédéjå reize, kad es redzéju savu vîru. Kopß müsu kåzåm bija pagåjußas divas nedé¬as.

(Sherman, Hilde. Zwischen Tag und Dunkel: Mädchenjahre im Ghetto. Frankfurt; Berlin: Ullstein, 1993, S. 52, 64)

10. avots

Viss beidzås 1943. gada vasaras nogalé, kad geto såkås “tîrîßana”. Iemîtnieki tika pårcelti uzkoncentråcijas nometni Kaiserwald Rîgå, kura tika büvéta kopß pavasara. Uz ßo nometni,kuru organizéja Zaksenhauzenas koncentråcijas nometnes kapo, tika pårvietoti gandrîz 8000Latvijas un Våcijas ebreju. Tas bija 1943. gada 21. jünijå izdotås Himlera pavéles rezultåts:visus Austrumos vél atlikußos ebrejus ievietot koncentråcijas nometnés vai slégtås darba no-metnés. Visi ebreji, kuri joprojåm atradås geto un netika atståjußi to darba grupås, 2. novem-bra rîtå tika aizvesti uz Außvicas Birkenavu iznîcinåßanai.

(Péc: Scheffler, Wolfgang. The fate of the German Jews in the Ghetto of Riga and surroundings: a short

survey. Gråm.: Holokausta izpétes jautåjumi Latvijå: Starptautiskå seminåra referåti, 2001. gada

29. novembris, Rîga, un 2001.–2002. gada pétîjumi par holokaustu Latvijå. Rîga: Latvijas véstures

institüta apgåds, 2003, 49. lpp. Latvijas Vésturnieku komisijas raksti, 8. séj.

11. avots

[1943. gada] decembra såkumå geto bija tukßs. Bija palikußi tikai daΩi policisti un darbavienîba..

Arî man bija jåpaliek, lai ßiem divdesmit cilvékiem gatavotu édienu. Tießi man, kurai nebijane mazåkas sapraßanas par gatavoßanu. Geto valdoßo noskañu nav iespéjams aprakstît vår-dos, viss bija slepenîbå tîts. Viss bija gluΩi kå sastindzis. Ne skañas. Ne so¬u. Ne mazåkåtrokßña.

Pékßñi mani pårñéma bailes. Tukßi dzîvok¬i, atvértas durvis, izvandîtas gultas, izmétåtiap©érba gabali – aina bija tießi tåda, kådu més ieraudzîjåm pirms diviem gadiem.

Es gåju no viena dzîvok¬a citå, lai atrastu kaut ko édamu, no kå varétu pagatavot zupu, kadvakara tumså cilvéki pårnåks måjås. Tagad més visi dzîvojåm vienå måjå un instinktîvi jutå-mies tuvåki. Tikai nepilni divi desmiti cilvéku tur, kur agråk viñu bija vairåk nekå piecpad-smit tükstoßu.

(Sherman, Hilde. Zwischen Tag und Dunkel: Mädchenjahre im Ghetto. Frankfurt; Berlin: Ullstein, 1993, S. 88)

65


66

12. avots

Daudzi ebreji 1944. gada septembrî tika deportéti no Rîgas uz Ítuthofas koncentråcijasnometni.


13. avots

Hildes Íermanes ståstîjums. Izskaña

Trîs gadus Hilde pavadîja Rîgas geto, ßajå laikå viña pieredzéja visu savu draugu iznîcinåßa-nu. Kad geto tika izforméts, viña tika sütîta no vienas koncentråcijas nometnes uz citu, lîdznonåca Hamburgå (nometné Hamburg-Fuhlsbuettel).

Tikai 1945. gada aprîlî, pateicoties darbam pie gråfa Folkes Bernadota, viñai izdevås izbégtuz Zviedriju. Lai gan pamatîgi bija cietis Hildes mugurkauls, viña pårslimoja tîfu, nieru b¬o-diñu iekaisumu un hepatîtu, viña bija kå skelets, novårgusi no bada, tomér viña izdzîvoja.Péc kara viña apprecéjås ar ebreju, kuram arî bija izdevies izdzîvot Rîgas holokaustå, un at-rada sev jaunas måjas Kolumbijå.

(Péc ASV Holokausta piemiñas muzeja materiåliem http://www.ushmm.org)

Darba lapa

Nodarbîbas vértéjums

1. Cik brîvi tu varéji izteikt savu viedokli savå grupå?

Nevaréju izteikties brîvi Brîvi

1 2 3 4 5

2. Cik vértîgi tev bija tavu grupas biedru izteiktie viedok¬i?

Nebija nekådas vértîbas Årkårtîgi vértîgi

1 2 3 4 5

3. Trîs galvenås idejas (atziñas), kuras ßodien tev ßajå nodarbîbå ß˚ita visnozîmîgåkås:


Ebreju pretoßanås holokausta laikå

Kopsavilkums

Skoléni måcîsies par garîgo un fizisko pretoßanos holokausta laikå un izpratîs pretoßanåsdaΩådås formas. Nodarbîbas mér˚is – dot skoléniem priekßstatu par pretoßanås raksturuholokausta laikå. Skoléni uzzinås par garîgo pretoßanos un par problémåm, ar kuråm saskå-rås cilvéki, kuri mé©inåja pretoties nacistu varai. Stundas gaitå skoléniem büs iespéja pårvér-tét tradicionålos priekßstatus par ebreju pasivitåti un nacistu visspécîbu.

Strådåjot ar daΩådiem materiåliem, skoléni apkopos informåciju tabulå, izteiks minéjumuspar ebreju pretoßanos, pårbaudîs to iespéjamîbu. Lai veidotu arî vizuålu priekßstatu par té-mu, skoléni Eiropas karté atzîmés vietas, kur notika viñiem zinåmås ebreju pretoßanås.

Jédzieni

• pretoßanås

• garîgå/nebruñotå pretoßanås

• fiziskå/bruñotå pretoßanås


Skoléni pratîs/spés izskaidrot jédzienu “pretoßanås” un atß˚irs tås daΩådås formas;

apkopot informåciju, kas iegüta no daΩådiem avotiem;

skaidrot iemeslus, kåpéc ebrejiem bija grüti pretoties;

strådåt grupås, pamatot savu viedokli, apzinoties, ka vésturé paståvviedok¬u daudzveidîba.

Saikne ar standartu

Skoléniem jåprot analizét un skaidrot daΩådus véstures avotus un literatüru;

jåizprot problémas, kas saistîtas ar sareΩ©îtu vésturisku situåcijuaprakstîßanu, skaidrojumu un analîzi;

68

jåapzinås problémas, kas neizbégami saistîtas ar mé©inåjumiem nodro-ßinåt véstures skaidrojuma objektivitåti;



ir jåapgüst un jåprot lietot véstures jédzienus;



Eiropas karte, kurå atspogu¬ota situåcija 1939.–1945. gadå

Lîmlapiñas

Kodoskops kartém un tabulai

Avotu kopums katrai skolénu grupai:

1.–6. avots – 1. grupai





32.–37. avots – papildmateriåli skolotåjam

Nodarbîbas norise

Ierosinåßana

Skolotåjs vaicå skoléniem: “Kas ir pretoßanås? Kåpéc un kad cilvéki pretojas? Kådaspretoßanås formas jüs zinåt?” Skolotåjs mudina skolénus nosaukt gan fiziskas/bruñotas, gangarîgas/nebruñotas pretoßanås gadîjumus.

Apjégßana

1. Skolotåjs sadala klasi piecås grupås un izdala katrai grupai materiålus par ebrejupretoßanås formåm Otrå pasaules kara laikå. Katra grupa sañem atß˚irîgu materiålukomplektu. Kad skoléni ir iepazinußies ar materiåliem, katra grupa atbild uzjautåjumiem:

Kur cilvéki pretojås (valsts, pilséta, geto, nometne)?

Kådå veidå cilvéki pretojås (sacelßanås, avîzes)?

2. Skolotåjs piedåvå apskatît 1939.–1945. gada Eiropas karti. Skoléni lasa materiålus unfiksé vietas, kur Otrå pasaules kara laikå notikusi ebreju pretoßanås, ar lîmlapiñupalîdzîbu viñi ßîs vietas iezîmé karté.

3. Skoléni secinås, ka ebreju pretoßanås formas Otrå pasaules kara laikå bija daΩådas.Skolotåjs aicina pretoßanås formas grupét fiziskås/bruñotås un garîgås/nebruñotås;skoléni min piemérus, skolotåjs veido tabulu uz tåfeles.

69


Piemérs

4. Skolotåjs paskaidro, ka viena no fiziskås pretoßanås formåm bija partizånu kustîba, undemonstré kartes (32. avots), kurås atspogu¬ota ebreju partizånu kustîba Austrumeiropåun Rietumeiropå.

Skolotåjs izskaidro jédzienus “pretoßanås kustîba” un “partizånu kustîba” un lüdz skolénusminét galvenås ßo kustîbu atß˚irîbas.

“Pretoßanås kustîba” – pilsoniska nepak¬außanås okupåcijas reΩîmam, gan lietojot vardar-bîgas un bruñotas cîñas metodes, gan nepildot, sabotéjot okupåcijas reΩîma noteikto kårtîbuun likumus un a©itéjot pret ßo reΩîmu.

“Partizånu kustîba” – bruñota brîvpråtîga vietéjo iedzîvotåju kustîba, kas darbojas ienaidnie-ka aizmuguré kara laikå vai okupåcijas reΩîma apståk¬os.

Refleksija

Skolotåjs mudina skolénus padomåt un nosaukt problémas un grütîbas, ar kådåm sastapåsebreji, organizéjot pretestîbu Eiropå Otrå pasaules kara laikå. Idejas pieraksta uz tåfeles,pieméram:

ebreju izolåcija un ieroçu trükums,

slepenas un maldinoßas deportåcijas,

nacistu “kolektîvås atbildîbas” taktika,

nacistu karaspéka påråkums.

Skolotåjs papildina skolénu teikto, izmantojot 32.–37. avotu.


Pamatojoties uz savåm zinåßanåm un izlasîtajiem papildu materiåliem, skoléni var sagatavotreferåtus par kådu konkrétu pretoßanås epizodi holokausta laikå. Idejas témåm:

Bégßana no Sobiboras

Sacelßanås Varßavas geto

Partizånu kustîba Lietuvå

Garîgå/nebruñotå pretoßanås

Skoléni noskatås kådu no filmåm, kas veltîtas ebreju pretoßanås témai (“Bégßana noSobiboras”, “Kluså nedé¬a”, Dzîve ir skaista” u.c.).

Pretoßanås

Nebruñota Fiziska

Pagrîdes avîzes un radio Cîñas organizåcijas

SabotåΩa Sacelßanås geto

Pagrîdes skolas un bibliotékas

Dokumentu våkßana par noziegumiem pret ebrejiem

Kultüras pasåkumi

Sacelßanås koncentråcijas nometnés

Partizånu darbîba

70

Pielikumi

1. grupa

1. avots

Viññica (Ukraina), 1943. gads, ebreju partizåni

(http://www.yadvashem.org.il/Odot/prog/image_into.asp?id=46

28&lang=EN&type_id=7&addr=/IMAGE_TYPE/4628.JPG,

aplük. 2004, 7. nov.)

2. avots

Vi¬ñas partizånu manifests

Èstenojiet bruñotu pretoßanos! Ebreji, aizståviet sevi ar ieroçiem rokås! [..]

Neticiet slepkavu melîgajiem solîjumiem, neticiet nodevéjiem! [..]

Ebreji, mums nav nekå, ko zaudét. Mums uzglün nåve ßå vai tå. Kurß gan joprojåm spéj ticéttam, ka laikå, kad slepkavas müs iznîcina ar tådu stingru apñémîbu, ir iespéjams izdzîvot?Bendes roka aizsniegs ikvienu vîrieti un sievieti. Bégßana un g¬évulîba neglåbs müsu dzîvîbu.

Tikai aktîva pretoßanås var glåbt müsu dzîvîbu un müsu godu.

Brå¬i! Labåk mirt cîñas laikå geto, nekå tikt aizvestiem uz Paneriem [meΩs Vi¬ñas pievårté,kur nacisti noslepkavoja tükstoßiem ebreju. – Red.] kå aitåm. Jums ir jåzina: geto sienåspaståv organizéti ebreju spéki, kuri pretosies ar ieroçiem rokås.

Atbalstiet sacelßanos! [..]Müsu sençu vårdå! [..] Müsu noslepkavoto bérnu vårdå! [..]Uzbrüciet slepkavåm!

Ebreji, mums nav nekå, ko zaudét! Més izglåbsim savu dzîvîbu tikai tad, ja iznîcinåsim müsu slepkavas.

Lai dzîvo brîvîba! Lai dzîvo bruñota pretoßanås! Nåvi slepkavåm!

No Vi¬ñas geto pagrîdes organizåcijas uzsaukuma 1943. gada 1. septembrî.

(Sk.: Resistance during the Holocaust. Washington, D.C.: US Holocaust Memorial Museum, p. 15)

3. avots

Sacelßanås Treblinkas nåves nometné

1943. gada 2. augustå såkås sacelßanås Treblinkas nåves nometné. Sacelßanås sagatavoßanailga vairåkus méneßus, kuru laikå tika izstrådåts plåns, sagatavoti aukstie ieroçi – naΩi uncirvji. Spîtéjot briesmåm, sacelßanås dalîbnieki devås zem loΩmetéju uguns, plésa nost dze-loñstieples, cînîjås tuvcîñå. Lai gan lielåkå da¬a sacélußos ßajå nevienlîdzîgajå cîñå gåja bojå,apméram 200 cilvékiem izdevås izbégt, viñi devås meΩos, kur da¬a pievienojås partizånuvienîbåm. Drîz péc sacelßanas Treblinka beidza savu paståvéßanu.

(ç‡ˆËÁÏ Ë ÛÌË˜ÚÓÊÂÌËÂ Â‚ÂÂ‚ ‚ Ö‚ÓÔÂ. Ç ÍÌ.: ïÓÎÓÍÓÒÚ. ëÓÔÓÚË‚ÎÂÌËÂ. ÇÓÁÓÊ‰ÂÌËÂ. åÓÒÍ‚‡;

àÂÛÒ‡ÎËÏ, 2000, Ò. 112–113)

71


4. avots

Pretoßanås Rîgas geto

Es biju Rîgas geto. Piedalîjos pagrîdes organizåcijas darbîbå. 1943. gada pavasarî müsu or-ganizåcijå bija ap 40 cilvéku. Més izplatîjåm avîzes un skrejlapas geto iedzîvotåju un rîdzi-nieku vidü, jo més strådåjåm arî Rîgas uzñémumos. Ar pagrîdes organizåcijas palîdzîbumüsu grupa ieguva ieroçus un radio. Lielås Kalnu ielas dzîvoklî mums bija sléptuve.

1943. gada pavasarî organizåcijas uzdevumå més ar kådu karagüstekni Í˚irotavas depo aiz-dedzinåjåm noliktavas jumtu un sabojåjåm lokomotîvi, tådéjådi uz daΩåm dienåm paralizéjotdepo darbu.

(òÌÂÈ‰Â, áÂ‚‡. åÓÌÓÎÓ„. Ç ÍÌ.: äÓ‚‡Î¸, ãÂÓÌË‰. äÌË„‡ ÒÔ‡ÒÂÌËfl, ˜. 2. ûÏ‡Î‡, 1993, Ò. 68, 240)

5. avots

Lai gan dzîves apståk¬i bija briesmîgi un paståvéja nemitîgi deportåciju draudi, ebreji tiecåsdziesmås un dzejå saglabåt savu cilvécisko bütîbu un kultüru. Mordekaja Gebirtiga (Mordecai

Giebirtig) jidißå sarakstîtais dzejolis “Es Brent” (Viss deg), kas tapis 1938. gadå péc grautiña(pogroma) Polijå, k¬uva par Krakovas geto pagrîdes pretoßanås kustîbas himnu. Gîbirtigsturpinåja rakstît dzeju gan péc tam, kad viñß aizbéga no Krakovas uz netålajiem Lagevñi-kiem, gan arî tad, kad viñß no Lagevñikiem nonåca Krakovas geto.

Atrodoties Vi¬ñas geto un darba nometnés Igaunijå, Hirßs Gliks (Hirsh Glik) rakstîja preto-ßanås dziesmas, tostarp slaveno “Partizånu dziesmu”. Tå k¬uva par Vi¬ñas apvienotås parti-zånu organizåcijas dziesmu. Íajå organizåcijå darbojås arî pats Gliks.


htpp://www.ushmm.org/wlc/en/index.php?lang+en&ModuleId=1000521, aplük. 2004, 7. nov.)

6. avots

Sacelßanås Varßavas geto

Pats spécîgåkais veids, kå izpaudås ebreju pretståve nacistiem, bija organizéta bruñotåpretoßanås. Lielåkå bruñotå sacelßanås notika Varßavas geto (1943. gada aprîlî un maijå). Toizraisîja baumas, ka atlikußo geto iemîtniekus nacisti deportéßot uz Treblinkas nåvesnometni Polijå. Kad våcu armijas da¬as ienåca geto, Ebreju cîñas organizåcijas (Zydowska

Organizacja Bojowa; ZOB) dalîbnieki apmétåja våcu tankus ar rokas granåtåm. Nacistiem bijavajadzîgas 27 dienas, lai iznîcinåtu geto un noslåpétu pédéjos pretoßanås mé©inåjumus.

(No ASV Holokausta piemiñas muzeja kråjumiem, htpp://www.ushmm.org, aplük. 2004, 7. nov.)

72

2. grupa

7. avots

Ebreju sievietes Ma˚edonijas partizånu vienîbå

(http://motlc.wiesenthal.org/albums/palbum/p03/a0167p3.html,

aplük. 2004, 7. nov.)

8. avots

Pagrîdes organizåcija Baranoviçu geto

1942. gada vidü Baranoviços (Baltkrievijå) tika izveidota pagrîdes organizåcija, kurå bija 200dalîbnieku. Viñu galvenå dilemma bija ßåda: kå cînîties ar våcießiem – geto iekßiené vaiapkårtnes meΩos. Organizåcija noléma: 1942. gada 19. jülijå såkt sacelßanos geto. Viñiizstrådåja detalizétu plånu un sagådåja ieroçus, taçu jülija såkumå noléma sacelßanos atlikt,jo bija radußås baΩas par påréjo geto iemîtnieku likteni. Turpmåk pagrîdnieki koncentréjaspékus bégßanai no geto.

(Shoah Resource Center, http://www.yadvashem.org, aplük. 2004, 6. nov.)

9. avots

Sacelßanås Außvicas Birkenavå

1944. gada 7. oktobrî uzliesmoja sacelßanås paßå lielåkajå iznîcinåßanas nometné – AußvicasBirkenavå. Sacelßanås dalîbnieki strådåja grupå, kuras uzdevums bija lî˚u sadedzinåßana.Viñi nogalinåja daΩus esesießus un uzspridzinåja 4. un 5. kråsni, taçu vietéjie apsargi viñusnoßåva. Sacelßanas bija iespéjama, tikai pateicoties kaimiñu nometné ieslodzîtajåm ebrejusievietém, kuras vispirms paslépa un vélåk viñiem nodeva språgstvielu.


àÂÛÒ‡ÎËÏ, 2000, Ò. 112–113)

10. avots

Kultüras dzîve Vi¬ñas geto

..Taçu no 1942. gada lîdz 1943. gadam dzîve geto bija savå ziñå normåla, ja to tå var nosaukt.Més gåjåm skolå. Es gåju pirmajå klasé.. Mana vecmåmiña.. man teica: “Varbüt tu paliksidzîvs. Tev vajadzés zinåßanas.” Íie cilvéki, mani vecvecåki, izglîtîbu vértéja ¬oti augstu. Esgåju pirmajå klasé, taçu mums bija tikai viena gråmata uz desmit cilvékiem. Skolotåjs parastilika mums izlasît kådu rindu no gråmatas, un més devåm gråmatu tålåk cits citam. Nebijapapîra, nebija zîmu¬u, nebija gråmatu. Viena gråmata. Viss, ko més lasîjåm, tas teikums, bijajidißå. Viñiem bija arî teåtris, es atceros, ka Vi¬ñå viñiem bija teåtris.

(Jakova Ívarcberga liecîba par kultüras dzîvi Vi¬ñas geto, Yad Vashem arhîvs, O.3–10906)

73


11. avots

Atmaskojoßu materiålu ieguve

1941. gada decembrî kåds våcu virsnieks nofotograféja vienu no Liepåjas ebreju iznîcinåßa-nas akcijåm Í˚édes kåpås. Dåvids Zivcons strådåja SD ékå par elektri˚i. Viñß uzgåja un iz-nesa filmiñu, kurå bija uzñemta ebreju sievießu un bérnu noßaußana. Ar draugu palîdzîbuviñß izgatavoja kopiju un viñam palaiméjås pañemto filmiñu nolikt atpaka¬ vietå. Vélåk ßîsfotogråfijas izmantoja kå pierådîjumu Nirnbergas pråvå.

(äÓ‚‡Î¸, ãÂÓÌË‰. äÌË„‡ ÒÔ‡ÒÂÌËfl, ˜. 2. ûÏ‡Î‡, 1993, Ò. 68, 240)

12. avots

Cîña par izdzîvoßanu Ukrainas un Baltkrievijas geto

[Ukrainas, Baltkrievijas] geto ebreji jüdenråtu un sabiedrisko organizåciju (tostarp arî pagrî-des organizåciju) vadîbå cînîjås par dzîvi un cilvéka cieñu. Ar badu cînîjås tådéjådi, ka viñinoorganizéja nelegålu pårtikas piegådi geto, sociålo palîdzîbu, édnîcas. Daudzi geto iedzîvo-tåji par nelegålo pårtikas piegådi un citåm våcu aizliegtåm darbîbåm samaksåja ar savu dzî-vîbu. Cînoties pret slimîbåm un epidémijåm, årsti centås sekot sanitårajam ståvoklim getoun nometnés, viñi organizéja medicînisko dienestu un pagrîdes slimnîcas. Aiz dzeloñdråtîmnetika aizmirsta arî bérnu audzinåßana, kultüra un reli©iskå dzîve. DaΩos geto tika izveidotipagrîdes arhîvi, kuru uzdevums bija saglabåt informåciju nåkamajåm paaudzém par våcu¬aundarîbåm, vietéjiem faßistu lîdzskréjéjiem, nodevéjiem.


àÂÛÒ‡ÎËÏ, 2000, Ò. 79; http://holocaust.ioso.ru/history/21.htm)

74

3. grupa

13. avots

Ebreju partizåni Francijå

(http://www.yadvashem.org.il, aplük. 2004, 7. nov.)

14. avots

Pagrîdes kustîbas Belostokas geto

Belostokas (Polija) geto (30 000 iemîtnieku) darbojås vairåkas ebreju jaunießu kustîbas, kurasbija sadalîjußås divås pagrîdes gupås. 1943. gada jülijå Mordehaja Tannenbauma (Mordechai

Tannenbaum) un Daniela Moskoviça (Daniel Moskowicz) vadîbå tås beidzot apvienojås.Tannenbaums arî izveidoja geto slepenu arhîvu, kas darbojås lîdz 1943. gada aprîlim. Arhîvadokumenti, tostarp daudzi Judenrat dokumenti, tika slépti Belostokas po¬u da¬å. [..]

1943. gada 15. augustå 10.00 no rîta såkås pagrîdes kustîbas sacelßanås. Sacelßanås galvenaismér˚is bija izveidot plaisu våcu armijas rindås, lai cînîtåji varétu aizbégt uz meΩu. Taçuviñiem bija pavisam nedaudz ieroçu, un katru dienu bojå gåja vairåk nekå 300 cilvéku. Bijapat brîdis, kad våcu armijas da¬as ienåca geto ar tankiem un bruñmaßînåm. Cîña turpinåjåslîdz 20. augustam, kad krita pédéjie pretoßanås kustîbas cînîtåju aizsardzîbas posteñi.

(Shoah Resource Center, http://www.yadvashem.org, aplük. 2004, 6. nov.)

15. avots

Neat¬auta informåcijas våkßana un izplatîßana Varßavas geto

Vairums pagrîdes politisko grupu, kas darbojås lielåkajos geto, publicéja nelegåluslaikrakstus un bi¬etenus, lai informétu cilvékus par notikumiem un uzturétu cîñas garu.Varßavas geto daΩådu politisko virzienu grupas izdeva avîzes, kuras tika saliktas un pavairotasar mimeogråfu. Íie drukåtie materiåli ziñoja par kara gaitu un sniedza citu informåciju pardzîvi årpus geto sienåm. Aktîvisti ieguva ziñas no BBC vai padomju raidstacijåm, izmantojotpasléptus radioaparåtus – to turéßana îpaßumå bija stingri noliegta.

(Resistance during the Holocaust. Washington, D.C.: US Holocaust Memorial Museum, p. 11)

75


16. avots

Dziesma – paßapziñas uzturétåja

Aicinåjuma dziesma “Geto, geto, celies no sava tra©iskå miega” izskanéja tajå laikå, kadatlikußajå, tå sauktajå mazajå Rîgas geto, tika izveidotas pirmås pretoßanås grupas un no våcutrofeju noliktavas tika ievesti zagti ieroçi. Man palikußi atmiñå citas zvéresta dziesmas vårdi,kuru dziedåja jaunießu pretoßanås grupas dalîbnieki:

“Atceries decembri, Tavas sievas un bérna atceres dienu,Lai nevajadzétu tev atgådinåtPar tavas dzîves mér˚i...”(ÇÂÒÚÂÏ‡ÌËÒ, å. åÓÚË‚˚ Â‚ÂÈÒÍÓ„Ó Ì‡ˆËÓÌ‡Î¸ÌÓ„Ó Ò‡ÏÓÒÓÁÌ‡ÌËfl ‚ ÔÓ˝ÁËË ïÓÎÓÍÓÒÚ‡ ‚

ã‡Ú‚ËË. ãÂı‡ËÏ, ‹ 5, 2000, 51–52)

17. avots

Sacelßanås Bühenvaldé

Es biju aculiecinieks tam, kå notika ieslodzîto sacelßanås pédéjå våcu valdîßanas posmå,pirms nometné ienåca amerikåñi. Jau vairåkas dienas våcießi baidîjås tuvoties ieslodzîtodzîvojamajai da¬ai. Kådu dienu vietéjie izvilka nometné pasléptos ieroçus un nogalinåjadaΩus våcu sargus. Citus sañéma güstå, bet daΩiem izdevås aizbégt. [..]

Kad nometné tika pasludinåta sacelßanås, organizatoru grupas skréja pie ieroçu sléptuvém,izñéma ieroçus un ieñéma nometnes kantori. Kå jau minéts, daΩi SS vîri tika nogalinåti vaisañemti güstå. DaΩas stundas vélåk nometné ienåca amerikåñi. [..]

Arjes Falka (Arye Falk) ståstîjums par sacelßanos Bühenvaldes nometné un tås atbrîvoßanu.

(The Anguish of Liberation – Testimonies from 1945, ed. Y. Kleiman and N. Springer-Aharoni. Jerusalem:

Yad Vashem, 1995. p. 62)

18. avots

IrΩi Bådera skolas liecîba Terezienßtates koncentråcijas nometné


76

4. grupa

19. avots

Pagrîdes cînîtåjs Leons Tadzers kopå ar ostas strådniekiem. Ruse (Bulgårija)

(No ASV Holokausta piemiñas muzeja

kråjumiem, http://www.ushmm.org,

aplük. 2004. 7. nov.)

20. avots

1943. gada 14. oktobrî notika sacelßanas Sobiboras koncentråcijas nometné. To vadîja ebrejsAleksandrs Peçerskis. 600 cilvéku uzbruka ieroçu noliktavai, daudzus apsardze noßåva. Påréjiemetås uz noΩogojumu, ar saviem ermeñiem pårråva to, bet, tikußi aiz dzeloñstieplém, nok¬uvamînu laukå, un gandrîz visi gåja bojå. Tikai 60 ebreju Peçerska vadîbå spéja aiziet meΩos unpievienoties partizåniem. Péc sacelßanås Sobiboras koncentråcijas nometne tika likvidéta.


àÂÛÒ‡ÎËÏ, 2000, Ò. 112–113)

21. avots

Okupétajå Polijå un Padomju Savienîbå gados jauni kurjeri, kuri lielåkoties bija pagrîdespolitisko organizåciju dalîbnieki, izveidoja plaßu saziñas tîklu, kas savienoja izolétos geto.

Íie kurjeri, ce¬ojot ar sveßu vårdu un viltotiem dokumentiem, pårvadåja nelegålus dokumen-tus, pagrîdes laikrakstus un naudu. Tåpat kurjeri pirka un slepeni ieveda geto ieroçus, orga-nizéja nelegålu tipogråfiju darbîbu un organizéja bégßanas.

(Resistance during the Holocaust. Washington, D.C.: US Holocaust Memorial Museum, p. 12)

22. avots

Vi¬ñas geto neiedomåjami smagos apståk¬os turpinåja strådåt ebreju hospitålis. Geto årstipalîdzéja slimniekiem, kå vien varéja. Galvenais bija novérst infekcijas slimîbu izplatîßanos.[..]

Òoti svarîgi bija nodroßinåt cilvékus ar kvalitatîvu dzeramo üdeni. Tådé¬ geto teritorijåvairåkås vietås tika ierîkoti üdens vårîßanas punkti (téjnîcas). To nozîmi grüti pårvértét. Epi-demiolo©iskais ståvoklis Vi¬ñå bija sareΩ©îts. 1941. gadå pavasara beigås – vasaras såkumåpilsétå plaßi izplatîjås védertîfs un dizentérija. Tikai rudenî izdevås tikt ar to galå. [..]

Notika nemitîga cîña ar badu. DaΩådå veidå – bieΩi vien riskéjot ar dzîvîbu – apmaiñå pretdrébém un citåm mantåm geto piegådåja maizi, kartupe¬us, kåpostus, retos veiksmes gadî-jumos arî zirga ga¬u. Savva¬as augus izmantoja kå C vitamîna avotu. Péc årsta M. Gerßoviçainiciatîvas no alus rauga pårpalikumiem gatavoja B vitamînu. [..]

77


Lai uzturétu geto iedzîvotåju garu, optimismu un cînîtos ar skumjåm un bezcerîbu, regulåritika rîkotas årstu un medmåsu apgaitas. Medi˚i gåja no måjas uz måju, no dzîvok¬a uz dzî-vokli, no istabas uz istabu un pårliecinåja izmocîtos, izsalkußos cilvékus ievérot tîrîbu, sakoptmåjas, pagalmus, sekot atkritumu tvertñu un tualeßu ståvoklim pagalmos.

(á‡Í, å. åÂ‰ËˆËÌÒÍÓÂ ÒÓÔÓÚË‚ÎÂÌËÂ ‚ËÎ¸Ì˛ÒÒÍÓ„Ó „ÂÚÚÓ. ãÂı‡ËÏ, ‹ 5, 2000, 45–46)

23. avots

Fragments no raksta Varßavas pagrîdes laikrakstå

Kas mums ir jådara ßajå situåcijå? [..] Pirmajai grupai jåsniedz iespéja iegüt pamatskolasizglîtîbu. Mums jåorganizé lasîßanas un rakstîßanas kursi jidißå un senebreju valodå, aritmé-tikå utt. Tå mér˚is – ¬aut ielas jaunießiem iepazît sociåli labvélîgu, siltu gaisotni, iespéjamilabåkå veidå parüpéties par viñu nåkotni, attîstît viños solidaritåtes un atbildîbas jütas. Ardziedåßanas un spé¬u palîdzîbu mums jårada jauneklîga atmosféra ebreju jaunajai paaudzei,kura ir priekßlaicîgi novecojusi. [..]

Un pédéjais: mums ir jåapvieno labåkå ebreju jaunatnes da¬a – tie, kuri jau ir baudîjußiizglîtîbu müsu kustîbå, un jåizveido no viñiem kadri, kas ir gatavi cîñai, gatavi rådît ce¬ucitiem ebreju jaunießiem..

(Fragments no R. Domska (T. BoΩikovska) raksta Varßavas pagrîdes kustîbas Dror-He-Halutz nelegålajå

laikrakstå “Dror” (Nr. 3, aug., 1940), Yad Vashem arhîvs, JM/215/1)

24. avots

Pretoßanås Rîgas geto

1942. gadå Rîgas geto bija nobriedis sacelßanås plåns.. Taçu vairåki Latvijas ebreji, kuri ßimplånam nepiekrita, tå vietå, lai paliktu un piedalîtos plånotajå sacelßanås norisé, kravasautomaßînå izbéga no geto, cerot pievienoties partizåniem. Negaidîti viñi uzdürås våcuslépnim un nogalinåja vairåkus våcießus. Tådé¬ våcießi sarîkoja negaidîtu geto pårmekléßanu.Nacisti atklåja plaßu ieroçu glabåtavu un pat labi nosléptu nelielu novecojußu lielgabalu, kastika glabåts bunkurå, kurå varéja nok¬üt caur kråsni. Ieroçi bija ienesti nelegåli pa da¬åm. Toizdarîja strådnieki, kuri bija nodarbinåti Pulvertornî – ieroçu un munîcijas noliktavå.Pårmeklétåji atrada arî sarakstu ar cilvékiem, kas bija izstrådåjußi sacelßanås plånu, unvairåkas kartes ar straté©iskiem objektiem, kuriem bija plånots uzbrukt.

(Schneider, G. Journey into Terror. Story of the Riga Ghetto. New York, 1979, p. 97)

78

5. grupa

25. avots

1943. gada vasarå organizétais Ebreju le©ions, Dienvidslåvija


http:// www.ushmm.org, aplük. 2004, 7. nov.)

26. avots

Pretoßanås kustîba Krakovas geto

Pretoßanås kustîba Krakovas geto radås vienlaikus ar paßa geto izveidi.

Såkotnéji pagrîdes darbîba bija orientéta uz izglîtojoßu pasåkumu veikßanu un sociålåspalîdzîbas sniegßanu. Taçu 1942. gada oktobrî Ebreju cîñas organizåcija (Zydowska

Organizacja Bojowa, ZOB), no Varßavas ZOB neatkarîga pagrîdes organizåcija, plånoja såktcîñu pret våcießiem. ZOB noléma cînîties nevis ierobeΩotajå geto teritorijå, bet gan izmantotgeto kå båzi, no kuras uzbrukt mér˚iem viså pilsétå. Pats nozîmîgåkais ZOB uzbrukumsnotika Krakovas centrå, kafejnîcå “Cyganeria”, kuru bija iecienîjußi våcu virsnieki.

Krakovas geto cînîtåji mé©inåja arî pievienoties partizånu grupåm, kuras darbojås Krakovasapkaimé. Vairåkås sadursmés ar våcießiem ebreju pagrîdes cînîtåji cieta smagus zaudéjumus.1944. gada rudenî dzîvi palikußie pretoßanås kustîbas dalîbnieki izbéga no Polijas, ß˚érsojakaimiñzemi Slovåkiju un nonåca Ungårijå, kur viñi pievienojås ebreju pretoßanås grupåmBudapeßtå.

(No ASV Holokausta piemiñas muzeja kråjumiem, http:// www.ushmm.org, aplük. 2004, 7. nov.)

27. avots

Man nåcås k¬üt par aculiecinieku tam, kå Rîgas geto dzima daudzas nerimstoßu såpju dzies-mas. Tas notika péc tam, kad no geto bija izvestas sievietes un bérni, kurus – kå péc tam no-skaidrojås – zvériski nogalinåja Rumbulå pie Rîgas. Íîs dziesmas bija kå rekviéms nevainîginoslepkavotajiem.. Íîs raudu dziesmas zina ikviens, kam nåcies piedzîvot ßo Rîgas getotra©édiju.

(ÇÂÒÚÂÏ‡ÌËÒ, å. åÓÚË‚˚ Â‚ÂÈÒÍÓ„Ó Ì‡ˆËÓÌ‡Î¸ÌÓ„Ó Ò‡ÏÓÒÓÁÌ‡ÌËfl ‚ ÔÓ˝ÁËË ïÓÎÓÍÓÒÚ‡ ‚ ã‡Ú‚ËË.

ãÂı‡ËÏ, ‹ 5, 2000, Ò. 50)

79


28. avots

Dzeja kå garîgås pretoßanås forma

Kåds jauns dzejnieks Terezienßtaté (Theresienstadt) uzrakstîja dzejoli ar nosaukumu “Ilgaspéc måjåm”:

Ielås pastaigåjas cilvéki,Péc katra, kuru satiekat, uzreiz var pateikt –Íeit ir geto, Òaunuma un bai¬u pårñemta vieta.Íeit ir maz édiena un daudz kå trükst,Pamazåm jüti, ka büt dzîvam – tas ir gods.Taçu padoties nedrîkst neviens!Pasaule mainås, un laiki mainås.Visi joprojåm ceram, ka pienåks laiks,Un més atkal dosimies måjås.Tagad es zinu, cik måjas ir mî¬as,Un bieΩi atceros tås.(Resistance during the Holocaust. Washington, D.C.: US Holocaust Memorial Museum, p. 38)

29. avots

1942. gada janvårî Tulüzå, Francijå, tika nodibinåta “Armee Juive” (ebreju armija). Francijasebreju partizånu grupa. To veidoja cionistu jaunießu kustîbas dalîbnieki. “Armee Juive”

darbojås Tulüzå un tås apkaimé, Nicå, Lionå, Parîzé. Tås dalîbnieki nelegåli ieveda nauduno Íveices Francijå, lai palîdzétu ebrejiem slépties. Íådå ce¬å vismaz 500 ebreju un arîneebreju tika slepus ievesti neitrålajå Spånijå. 1944. gadå “Armee Juive” piedalîjås sacelßanåsaktos pret våcießiem Parîzé, Lionå un Tulüzå.

Arî ebreju komunistu vienîba “Solidarite” veica uzbrukumus våcu armijas personålamParîzé. Daudzi ebreji pievienojås Francijas pretoßanås kustîbai.

(http://www.yadvashem.org.il/odot_pdf/Microsoft%20Word%20-%205822.pdf, aplük. 2004, 7. nov.)

Austrumeiropå daudzi ebreji izrådîja pretoßanos, pievienojoties partizånu vienîbåm,savukårt Rietumeiropå daudzi iesaistîjås Francijas un Be¬©ijas pagrîdes kustîbås.

(Shoah Resource Center, The International School for Holocaust Studies 3/1,

http://www.ushmm.org/wlc/en/index.php?lang=en&ModuleId=10005441, aplük. 2004, 7. nov)

30. avots

Vésturnieks Emanuels Ringelblüms Varßavas geto izveidoja slepenu arhîvu Oneg Shabbat,kurå tika glabåti materiåli, kas dokumentéja dzîvi Varßavas geto. Daudzi geto iemîtnieki –pieméram, Haims Kaplans Varßavå – rakstîja dienasgråmatu.

Kad nacisti mé©inåja izmantot Ímariahu Kaçerginski (Shmaryahu Kaczerginski) un Abraha-mu Suckeveru (Abraham Sutzkever), lai viñi atlasîtu vértîgås gråmatas, kuras tadtiktukonfiscétas, ßie divi Vi¬ñas rakstnieki izglåba aptuveni 8000 gråmatu. Laikå, kad abislépås meΩos, viñi intervéja partizånus un pierakstîja viñu ståstîjumus.


http://www.ushmm.org/wlc/en/index.php?lang=en&ModuleId=10005213, aplük. 2004, 7. nov.)

80

31. avots

Varßavas geto pagrîdes avîze

Attélå redzama avîzes pirmå lappuse, avîze tikusi pasléptapo¬u gråmatå.


81


Papildmateriåli skolotåjam

Nacistu terora apståk¬os daudzi ebreji pretojås våcießiem un viñu lîdzskréjéjiem.

Okupétajå Austrumeiropå vairåk nekå 100 geto darbojås pagrîdes pretoßanås kustîbas. Patvissmagåkajos apståk¬os ebreju ieslodzîtajiem daΩås nometnés izdevås sacelties. Ebrejupartizånu vienîbas darbojås Francijå, Be¬©ijå, Ukrainå, Baltkrievijå, Lietuvå un Polijå. Ebrejicînîjås arî pretoßanås organizåcijås Francijå, Itålijå, Dienvidslåvijå, Grie˚ijå un PadomjuSavienîbå.

Organizéta bruñota pretoßanås bija vistießåkå pretoßanås forma, taçu pretoßanås iek¬auj arîbégßanu, slépßanos, kultüras darbu un citus garîgås paßsaglabåßanås un garîgås pretståvespasåkumus.

Ebreji noturéja slepenus dievkalpojumus, dibinåja skolas un bibliotékas, kå arî ar publikå-ciju, lekciju un uzvedumu palîdzîbu saglabåja kultüras tradîcijas.

Pagrîdes tîkls, kurå darbojås dokumentu viltotåji un nelegålas ieveßanas speciålisti, piegådåjaizdzîvoßanai nepiecießamos oficiålos dokumentus un pårtiku cilvékiem, kas dzîvoja geto unslépños viså Eiropå.

82

32. avots

Ebreju partizånu aktivitåtes Rietumeiropå un Austrumeiropå, 1942–1944


83


33. avots

Tiem geto iedzîvotåjiem, kuriem izdevås dabüt kådu darbu aiz dzeloñstieplém (samaksa parebreja padarîto darbu bija niecîga – tås pietika tikai, lai nenomirtu badå), reti kad izdevåsnodibinåt sakarus ar årpasauli. Pa¬auties uz bijußo kaimiñu, draugu vai paziñu palîdzîbunevaréja, lai gan ne visi lietuvießi, po¬i, ukraiñi un baltkrievi pret savu ebreju lîdzpilsoñulikteni izturéjås vienaldzîgi. Taçu, lai dabiskå lîdzjütîba îstenotos kådås konkrétås darbîbås,bija nepiecießama liela vîriß˚îba. Nacisti centås panåkt pilnîgu geto izolåciju, piespieΩotneebrejus ievérot bargus norådîjumus. Lük, kåds sludinåjums 1941. gada 15. oktobrî tikaizlîméts Kauñas ielås:

“Lai gan lielåkå da¬a sapråtîgi domåjoßu neebreju izvairås no jebkådiem kontaktiem arebrejiem, tomér gandrîz katru dienu var konstatét, ka ebreji, kuri no geto dodas uz darbu unatpaka¬, pamanås nodibinåt sakarus ar atseviß˚iem Lietuvas pilsoñiem, tåpéc:

1. Visiem neebreju tautîbu iedzîvotåjiem ir aizliegtas jebkådas attiecîbas ar ebrejiem, ir aiz-liegtas arî parastas sarunas starp ebrejiem un neebrejiem, ir aizliegts pårdot, mainît, då-vinåt ebrejiem pårikas produktus vai citas preces, ir aizliegta jebkåda tirgoßanås arebrejiem.

2. Våcu policijai un lietuvießu palîgpolicijai pavéléts novérst jebkådus kontaktus ebreju unneebreju starpå. Tie, kuri nepak¬ausies tiks stingri sodîti.”

(http://holocaust.ioso.ru/history/21.htm, aplük. 2004, 7. nov.)

34. avots

1943. gada martå – aprîlî [Baltkrievijå] såkås ebreju masveida bégßana no geto. Visi devås uzpartizånu rajoniem un mekléja tur glåbiñu. Kaujas vienîbås viñus nepieñéma, jo tas traucétupartizåniem izpildît kaujas uzdevumus. Atgriezties geto – nozîméja nåvi. Íie cilvéki bijanonåkußi bezizejas ståvoklî..

(http://holocaust.ioso.ru/documents/17doc.htm, aplük. 2004, 7. nov.)

35. avots

Ebrejiem, kuri dzîvoja daΩådos geto un nometnés, bija maz kontaktu savå starpå vai arî to ne-bija vispår. Viñiem nebija arî åréjå atbalsta. Viñi bija fiziski vårgi, viñu rîcîbå gandrîz nebijaieroçu, nebija arî prasmju bruñotas pretoßanås jomå. Bet viñi sacélås pret Våcijas kara maßînasmilzîgo, nikno spéku. Daudzos gadîjumos ebreji pretojås pat vietéjo ebreju padomju (Juden-

rate) politikai – daΩkårt tås centås glåbt ebrejus, sadarbojoties ar nacistiem. Vairums cînîtåjuzinåja, ka viñiem nav reålu izredΩu uzvarét apspiedéjus, un tomér viñi cînîjås no visa spéka.Viñi gribéja parådît pasaulei, ka ebreji nav pasîvi, ka viñi negaida savu galu råmå padevîbå, betgan aktîvi aizståv ebreju tautas godu. Íie cilvéki cînîjås, lai izrådîtu pretestîbas garu.

(Shoah Resource Center, The International School for Holocaust Studies 3/1,

http://www.yadvashem.org.il/odot_pdf/Microsoft%20Word%20-%205822.pdf, aplük. 2004, 7. nov.)

36. avots

Bruñotås sacelßanås geto un nåves nometnés ir varonîgi notikumi müsu tautas vésturé.Tomér pat teorétiski pie¬åvumi, ka izolétas ebreju sacelßanås varétu paléninåt iznîcinåßanasmaßînas gaitu, nozîmé ßî briesmîgå laika vésturiskås realitåtes ignoréßanu.

(ÇÂÒÚÂÏ‡ÌËÒ, å. åÓÚË‚˚ Â‚ÂÈÒÍÓ„Ó Ì‡ˆËÓÌ‡Î¸ÌÓ„Ó Ò‡ÏÓÒÓÁÌ‡ÌËfl ‚ ÔÓ˝ÁËË ïÓÎÓÍÓÒÚ‡ ‚ ã‡Ú‚ËË.

ãÂı‡ËÏ, ‹ 5, 2000, Ò. 48–52)

84

37. avots

(http://www.holocaustchronicle.org/HolocaustAppendices.html, aplük. 2004, 7. nov)

Ebreju pretoßanås

Darbîbas vieta Organizåcija Vadîtåji

Jose’ Aboulker

Außvicas cîñas grupa, EbrejuSonderkommandos

Ebreju jaunatnes grupas

Mordehajs Tannenbaums

Abrahams Polonskis un LisjénsLublins

Herberts un Marianne Baumi

AlΩîrija Jose’ Aboulker ©imene

Außvicas BirkenavaPretoßanås kustîba,Sonderkommando sacelßanås

Bedzinas geto

Belostokas geto

Francija

Våcija

Pagrîdes organizåcija

Ebreju antifaßistiskais bloks

Arme’e Juive

Baumu grupa

Roberts GamzonsFrancija Ebreju skautu kustîba

“Yishuv ebreji”Itålija Ebreju brigådes

“Yishuv ebreji”Balkåni un Austrija Ebreju izpletñlécéji

Jaunie cionisti un Antifaßistiskåscîñas organizåcija

Kauñas geto Ebreju cîñas organizåcija (ZOB)

Cionistu jaunatnes kustîbas unEbreju cîñas organizåcija (ZOB)

Krakova Pretoßanås kustîba

“Bielski brå¬i”Lidas geto Bielski partizåni

Tadeks DrotorskisÒvovas geto Pretoßanås kustîba/pagrîdes kustîba

Herßs SmolarsMinskas geto Partizåni

“Slavek”Minskas geto Partizåni

Ímuels RufeisinsMiras geto Pagrîdes kustîba un sacelßanås

“Bielski brå¬i”Novogrudokas geto Bielski partizåni

Avsejs OkuñsRîgas geto Pagrîdes kustîba

Aleksandrs Peçerskis un LeonsFeldhandlers

Sobiboras nåves nometne Pretoßanås kustîba un sacelßanås

Dr. Julians HoraΩickis, MarcelisGalevskis un Zelo Blohs

Treblinkas nåves nometne Pretoßanås kustîba un sacelßanås

Jozefs Glazmans un IchaksWitenbergs

Vi¬ñas getoPagrîdes kustîba/ Apvienotåpartizånu organizåcija

Jehiels ÍeinbaumsVi¬ñas geto Partizåni

Mordehajs Anileviçs, CivijaLubetkins, Ichaks Cukermans

Varßavas geto Ebreju cîñas organizåcija (ZOB)

Påvels FrenkielsVarßavas getoEbreju militårå savienîba(cionistiskie revizionisti)

85


Glåbéji: “Mîli savu tuvåko”

Kopsavilkums

Nodarbîbå skoléni uzzinås par daΩådåm ebreju glåbßanas formåm un sapratîs, kå tika glåbti ebrejivai arî mazinåtas viñu cießanas. Iepazîstoties ar daΩådiem palîdzîbas sniegßanas gadîjumiem(pieméram, degoßås sinagogas loga atvérßana, tådéjådi ¬aujot izglåbties vairåkiem desmitiemebreju), skoléni sapratîs, ka ikvienam dzîvé ir iespéja izvéléties un rîkoties céli un altruistiski.

Analizéjot Latvijas ebrejietes Frîdas Mihelsones izglåbßanas gadîjumu, skoléni sapratîs, kåindivîdi pieñéma lémumu palîdzét. Skoléni sapratîs, ka palîdzîbas sniegßana ebrejiem bijapretlikumîga un par to varéja piespriest pat nåvessodu, taçu daudzi cilvéki nepak¬åvåsnetaisnîgajam likumam un, riskéjot ar savu un savu tuvinieku dzîvîbu, palîdzéja vajåtajiem.

Skoléni izpratîs, ka, rîkojoties altruistiski, glåbéji uzskatîja palîdzîbas sniegßanu par viñukristîgo vai cilvécisko pienåkumu un neprasîja neko pretim. Skoléni attîstîs spéju novértét ßoglåbéju célumu un uzzinås, ka Izraélas organizåcija “Jad Vaßem” (Yad Vashem) glåbéjiempieß˚ir goda nosaukumu “Taisnîgais starp tautåm.”

Jédzieni

• altruisms

• palîdzîba

• glåbßana

• glåbéjs

• goda nosaukums “Taisnîgais starp tautåm”


Skoléni pratîs/spés izprast, ka holokaustå izdzîvot spéja galvenokårt tie ebreji, kuri sañémapalîdzîbu no lîdzcilvékiem;

pétot daΩådas palîdzîbas formas, izprast palîdzîbas daudzveidîbu;

analizét lémumu pieñemßanas sareΩ©îtîbu glåbßanas gadîjumos;

noß˚irt un novértét altruistisku palîdzîbu un glåbßanu.

86

Saikne ar standartu

Skoléniem jåizprot problémas, kas saistîtas ar sareΩ©îtu vésturisku situåciju aprak-stîßanu, skaidrojumu un analîzi;


jåprot lietot véstures zinåßanas tagadnes (müsdienu pasaules) skaidro-ßanå un izpratné;

jåprot analizét un skaidrot daΩådus véstures avotus un literatüru.


1.–8. avots – katram skolénam

Darba lapa Nr. 1 “Ebreju glåbßana” – katram skolénam

Darba lapa Nr. 2 “Lémumu pieñemßanas koks” – katram skolénam

Nodarbîbas norise

Ierosinåßana

1. Skolotåjs lüdz skolénus paskaidrot, ko viñi saprot ar jédzieniem “palîdzîba” un “glåbßana”:

Kådu darbîbu ietver katrs no ßiem jédzieniem?

Kurß no abiem jédzieniem ir plaßåks?

Cik liela nozîme palîdzéßanå/glåbßanå ir motivåcijai?

Cik liela nozîme ir palîdzîbas/glåbßanas rezultåtiem (pieméram, tam, ka tå bijusiveiksmîga)?

2. Skoléni lasa 1. avotu. Skolotåjs lüdz skolénus apkopot galvenås idejas par to, ko nozî-méja ebreju glåbßana holokausta laikå. Skolotåjs pårliecinås, ka skoléni ir sapratußi, ka:

ebreji holokaustå izdzîvoja, lielåkoties pateicoties lîdzcilvéku palîdzîbai;

glåbéji riskéja ar savu un savu tuvinieku dzîvîbu, jo palîdzîba ebrejiem bija pretlikumîgaun par to varéja sodît pat ar nåvi;

lai izglåbu vienu ebreju, bieΩi bija nepiecießama vairåku glåbéju darbîba vienlaicîgi vaidaΩådos laikos vairåku gadu garumå.

Apjégßana

1. Skolotåjs lüdz skolénus padomåt, kå holokausta laikå cilvéki varéja palîdzétebrejiem/glåbt ebrejus? Skoléni sauc tik daudz variantu, cik spéj iedomåties.

2. Skolotåjs lüdz skolénus izlasît 2.–4. avotu un iepazîties ar daΩådåm palîdzîbas/glåbßanassituåcijåm. Lasîßanas gaitå skoléni strådå påros un aizpilda darba lapu Nr. 1 “Ebrejuglåbßana”.

3. Kad skoléni ir aizpildîjußi darba lapu Nr. 1, viñi kopå ar skolotåju apsprieΩ palîdzîbas/glåbßanas formu daudzveidîbu. Skolotåjs jautå skoléniem, kådi faktori noteica glåbßanasveidu.

87


4. Skolotåjs informé skolénus, ka, iespéjams, visbîstamåkais palîdzîbas veids bija slépßana.Ebrejus slépa béniños, pagrabos, ß˚üños, kütîs, bunkuros utt. Slépßana bija ¬oti riskanta,jo daΩkårt tå ilga pat vairåkus gadus. Daudzus, kuri slépa ebrejus, nodeva paßu kaimiñi.Nav precîzu datu, cik glåbéju tika notverti un nogalinåti, aizsütîti uz darba nometni vaicitådi sodîti. Latvijå holokausta laikå tika slépti aptuveni 600 ebreju, un aptuveni 420 noviñiem holokaustå izdzîvoja. Viena no glåbéjåm, kuru notvéra un nogalinåja 1944. gadaaugustå, bija rîdziniece Anna Alma Pole. Tagad Vecrîgå pie måjas Peldu ielå 15, kur viñadzîvoja, ir uzstådîta piemiñas zîme. Skolotåjs lüdz skolénus izlasît 5. avotu un atbildétuz jautåjumu: “Kådu palîdzîbu ebrejiem sniedza Anna Alma Pole?”.

5. Skolotåjs paskaidro, ka skoléni pétîs to, kå tika pieñemti lémumi par palîdzîbas sniegßanu.Skolotåjs informé, ka izmantos Rîgas ebrejietes Frîdas Mihelsones atmiñas par viñas iz-glåbßanos. Frîda bija spiesta paklausît okupåcijas varas rîkojumam pårvåkties uz Rîgasgeto, un 1941. gada 8. decembra akcijå viña kopå ar citiem geto iemîtniekiem tika aizves-ta uz Rumbulu. Íajå un 30. novembra akcijå tika noßauti apméram 25 tükstoßi ebreju.Brînumainå kårtå Frîdai izdevås izglåbties, un péc vairåku dienu klejojumiem paRumbulas meΩiem viña satika vienus no saviem turpmåkajiem glåbéjiem – Bérziñu©imeni.

6. Skoléni lasa 6. avotu par Frîdu Mihelsoni. Skolotåjs lüdz skolénu pårus atzîmét trîs lé-mumus, kurus pieñéma Frîdas glåbéji. Klases diskusijå skolénu påri salîdzina viñufiksétos lémumus un diskuté par skolotåja uzdotajiem jautåjumiem.

(1) Lémums palîdzét Frîdai pirmo reizi, kad viña klauvéja pie Bérziñu måjas durvîm.

Kåpéc Bérziñu ©imene slépa Frîdu klétsaugßå, “droßåkå vietå”? Vai Frîdu slépt bijabîstami?

(2) Lémums atvadîties no Frîdas, iedodot viñai pårtiku un ap©érbu.

Kå bija mainîjußies apståk¬i? Ar ko riskéja Bérziñi, palîdzédami Frîdai?

(3) Lémums palîdzét Frîdai arî turpmåk, ¬aujot viñai slépties måjås.

Ko domåja Bérziñi, sacîdami, ka “visapkårt ir daudz acu un ausu”? Ar ko riskéjaBérziñi, nolemjot Frîdu slépt arî turpmåk?

7. Skolotåjs aicina skolénus analizét otro un treßo lémumu, kas tika pieñemti apståk¬os, kadpar ebreju slépßanu draudéja nåvessods. Skolotåjs iepazîstina skolénus ar lémumu

pieñemßanas koku (sk. darba lapu Nr. 2).

8. Skolotåjs formulé jautåjumu, par kuru Bérziñiem bija jåpieñem lémums. Pieméram: “Kårîkoties, ja, turpinot slépt Frîdu, apdraudéta tiek visa ©imene?”. Skolotåjs un skoléni ßodilemmu fiksé ailé “Jautåjums, par kuru jåpieñem lémums”.

9. Skolotåjs jautå skoléniem: Kådus mér˚us gribéja sasniegt Bérziñi?” “Saskañå ar kådåmvértîbåm rîkojås Bérziñi?” Pieméram, mér˚is/vértîba var büt ßåds: palîdzét Frîdai,neapdraudot savu dzîvîbu. Skolotåjs un skoléni ieraksta ßo formuléjumu darba lapåNr. 2. ailé “Mér˚i/vértîbas”. Vélams, lai skoléni ierakstu veic ar zîmuli – vélåk nepiecie-ßamîbas gadîjumå to varétu labot, izdzéßot ar dzéßgumiju.

10. Skolotåjs un skoléni aizpilda divas ailes “Izvéle”, ierakstot divus lémumus, kurus pieñé-ma Bérziñi: 1) palîdzét Frîdai ar pårtiku un ap©érbu; 2) slépt Frîdu savå saimniecîbå.Lémumu “slépt Frîdu arî turpmåk” atzîmé tå, lai varétu atß˚irt no påréjiem lémumiem.

88

11. Skolotåjs lüdz skolénus minét citus risinåjumus jeb izvéles, ko varétu izvéléties Bérziñi,lai sasniegtu izvirzîto mér˚i. Pieméram, pårvest Frîdu uz citu vietu, u.tml. Skolénupiedåvåtås izvéles tiek ierakstîtas påréjås ailés “Izvéle”; to daudzums ir neierobeΩots.

12. Skolotåjs lüdz skolénus minét katras izvéles pozitîvås un negatîvås sekas. Pieméram,izvélei “palîdzét Frîdai ar pårtiku un ap©érbu” un izvélei “atvadîties no Frîdas” pozitîvåssekas varétu büt mazåks risks, bet negatîvås sekas bütu neziña par turpmåko Frîdaslikteni, varbütîba, ka Frîda meΩå nosalst, tiek notverta utt. Katras izvéles sekas tiekierakstîtas attiecîgajås ailés “Sekas: pozitîvås, negatîvås.”

13. Skolotåjs lüdz skolénus novértét katras izvéles saturu un sekas:

Vai ir iespéjams noteikt, kura izvéle vislabåk sasniedz izvirzîto mér˚i ar vislielåkåmpozitîvåm sekåm un vismazåkåm negatîvåm sekåm?

Vai Bérziñu reålå izvéle slépt Frîdu sasniedz mér˚i vislabåk? Argumentéjiet!

Ja lémums slépt Frîdu nesasniedz mér˚i vislabåk, tad kåpéc Bérziñi to pieñéma? Varbütir mainîjies viñu mér˚is/vértîba “palîdzét Frîdai neapdraudot savu dzîvîbu”? Ja skolénidomå, ka mér˚is ir mainîjies, viñi to pårformulé un attiecîgajå ailé izlabo ierakstu.


Vai Bérziñi jau iepriekß bija plånojußi palîdzét ebrejiem?

Kåda bija Bérziñu motivåcija, palîdzot Frîdai?

Skolotåjs pårliecinås, ka skoléni saprot, ka lémums bijis spontåns un Bérziñus var raksturot kå Ωél-sirdîgus cilvékus, kurus vadîja pienåkums palîdzét lîdzcilvékam. Skolotåjs paskaidro, ka lielåkå da¬aglåbéju, lîdzîgi kå Bérziñi, iepriekß nebija plånojußi palîdzét vajåtajiem – palîdzîba tika sniegta, kadebrejs lüdza palîdzîbu. Vairåkums glåbéju palîdzéja aiz cilvéciskas Ωélsirdîbas, daΩus vadîja reli©iskamotivåcija, vél citi palîdzéja tåpéc, ka personîgi pazina upurus. Skoléni lasa 7. avotu.

Refleksija

Skoléni lasa 8. avotu. Skolotåjs lüdz uzrakstît îsu komentåru par kådu ßajå tekstå paustoatziñu, izsakot tajå savas domas un izjütas, pauΩot savu personisko attieksmi. DaΩi skoléninolasa savu komentåru ska¬i.


1. Strådåjot mazås grupås, skoléni våc materiålus par altruistiskajiem glåbéjiem Latvijå vaicitås Eiropas zemés. Pétîjumu rezultåti tiek noforméti rakstiskå veidå, nodotiskolotåjam un/vai prezentéti klasé.

2. Skolotåjs var saßaurinåt tému, pieméram, lüdz skolénus pievérsties glåbéju personîbasun motivåcijas izpétei. Skolotåjs iepazîstina skolénus ar raksta fragmentu, kas atrodamsnåkamajå rindkopå un lüdz skolénus pårbaudît tajå minétos uzskatus, pétot reålusglåbßanas gadîjumus.

“Palîdzîba ebrejiem bieΩi såkås spontåni, tå nebija iepriekß plånota. Daudzi ebreju glåbéji,atbildot uz jautåjumu, kåpéc viñi tå rîkojås, ir uzsvérußi, ka tådéjådi viñi rea©éja uzlîdzcilvéku vajåßanu un cießanåm. Mazåk ir bijis to, kas apgalvoja, ka viñi rîkojußies, kristießupienåkuma vadîti, vai arî protestéjußi pret nacistisko okupåciju.

Ebreju glåbßana notika morålu apsvérumu dé¬. Upuru bezpalîdzîba un netaisnîgå vajåßanabija viens no galvenajiem iemesliem, kåpéc ebrejus glåba.

89


Paßaizliedzîgo glåbéju personîbu un rîcîbu raksturo ßådas iezîmes: viñi bija no apkårtéjiemapståk¬iem neatkarîgas personîbas; pa¬åvås tikai uz sevi; juta pienåkumu palîdzét nelaiménok¬uvußajiem; uzskatîja, ka ebreji ir tådi paßi lîdzcilvéki; pieticîgi vértéja savu varonîgorîcîbu; viñu iesaistîßanås nebija plånota. Ío seßu faktoru mijiedarbîba ir ebreju altruistiskåsglåbßanas vienkårßåkais skaidrojums.”

(Péc: Tec, Nechama. A glimmer of lights, http://www1.yadvashem.org.il/odot_pdf/Microsoft%20Word%20-

%20699.pdf, aplük. 2004, 11. nov.)

3. Strådåjot grupås, skoléni var våkt materiålus par altruistiskiem ebreju glåbéjiem noLatvijas:

tiem, kuriem daΩådu iemeslu dé¬ nav pieß˚irts goda nosaukums (tituls) “Taisnîgais starptautåm”;

tiem, kuri tikußi notverti un sodîti.

Íå darba rezultåtå klase var izveidot savu glåbéju goda gråmatu un izdomåt arî savu titulußiem glåbéjiem.

4. Skoléni noskatås filmas, kurås atainota ebreju glåbßana (pieméram, “Íindlera saraksts” u.c.)

90

Pielikumi

1. avots

Fakts, ka våcu okupåcijas apståk¬os bija cilvéki, kas paßaizliedzîgi riskéja ar savu dzîvîbu, laiglåbtu ebrejus, nozîméja pretoßanos nacistu plåniem iznîcinåt ebrejus. Palîdzîba ebrejiembija pretlikumîga un apdraudéja visu glåbéja ©imeni. Un tomér, katrå okupétajå Eiropasvalstî bija cilvéki, kas glåba ebrejus. Svarîgi atzîmét, ka gandrîz visiem ebrejiem, kam izdevåsizdzîvot holokaustå, ir tikusi sniegta tå vai cita veida palîdzîba.

(Péc: Tec., Nechama. A glimmer of lights, http://www1.yadvashem.org.il/odot_pdf/Microsoft%20Word%20-

%20699.pdf, aplük. 2004, 11. nov.)

Daudziem ebrejiem, kas izdzîvoja 1939.–1945. gada nacistiskås iekårtas laikå, par savudzîvîbu ir jåpateicas neebrejiem. Par palîdzîbas sniegßanu ebrejiem draudéja nåvessods, îpaßiPolijå un Austrumeiropå. Daudzi simti neebreju tika nogalinåti tådé¬, ka centås palîdzétebrejiem.

(Gilbert, Martin. The Righteous: the Unsung Heroes of the Holocaust. New York: An Owl Book, Henry Holt

and Company, LLC, 2004, p. xvi)

Bez lîdzcilvéku palîdzîbas ebreji nespéja izglåbties. Ebreju glåbéji riskéja ar savu un savas©imenes brîvîbu, îpaßumu un dzîvîbu.

(Yahil, Leni. The Holocaust: the Fate of European Jewry. New York: Oxford University Press, 1990. p. 591)

[..] Desmitiem cilvéku nobendéßanai pietiek ar vienu ßåvéju, bet kaut viena vajåtå glåbßanaivajadzîga daudzu cilvéku solidaritåte, gatavîba gadiem atteikties no normålas dzîves un riskétar visu, kas cilvékam ir dårgs.

(No muzejå “Ebreji Latvijå” iekårtotås izstådes “Ebreji mainîgajå pasaulé” materiåliem)

2. avots

Belostokå, pirmajå Austrumpolijas pilsétå, kuru okupéja våcießi, simtiem ebreju tika sadzîtipilsétas galvenajå sinagogå, kas tika aizslégta un aizdedzinåta. Kamér SS vîri ßåva uz tiem,kas mé©inåja glåbties ékas fasådes pusé, kåds po¬u kristietis, kura vårds nav zinåms un kurßsinagogå veica daΩådus gadîjuma darbus, ékas aizmuguré atvéra nelielu lodziñu, tådéjådidodot iespéju vairåkiem desmitiem ebreju izbégt no nåves. [..]

Po¬u måszinîbu studente Iréne Gute Opdike strådåja våcu civilpårvaldes ve¬as mazgåtavåAustrumgalîcijas pilsétå Tarnopolé.

Tå kå mazgåtava atradås netålu no geto, tajå piespiedu darbå strådåja arî geto iemîtnieces.Iréne sagådåja ebreju darbiniecém speciålas pases, kas ¬åva viñåm kopå savåm ©imenématståt geto un uzturéties ve¬as mazgåtavå laikå, kad geto notika deportåcijas akcijas.

(Péc: Gilbert, Martin. The Righteous: the Unsung Heroes of the Holocaust. New York: An Owl Book, Henry

Holt and Company, LLC, 2004, pp. 3, 44–45)

Ruta Fostere bija Våcijas ebrejiete, kuru 1941. gadå deportéja uz Rîgas geto. Viña strådåjageto slimnîcå par medmåsu. Nacisti aizliedza geto iemîtniecém dzemdét bérnus, bet tås

91


ebrejietes, kas tomér palika ståvoklî, tika nogalinåtas. Lai glåbtu vismaz sievießu dzîvîbu,Ruta un citas måsiñas slepeni veica abortus.

“Més bijåm divdesmit medmåsas – divi vîrießi un astoñpadsmit sievietes. [..] Més veicåmdaudz operåciju un arî daudz abortu, jo nevienai nebija at¬auts dzemdét bérnu. Sievietém,kas gaidîja bérniñu vél pirms ienåkßanas geto vai palika ståvoklî no saviem vîriem (geto) [..],vajadzéja pårtraukt grütniecîbu. Tåpéc bija daudz abortu.”

(Péc: http://www.bl.uk/services/learning/curriculum/voices/audiofoster2.html#audio, aplük. 2004. 9. nov.)

3. avots

Ukrainas pilsétå Òvovå ebreju zénam Zvi Çameidesam palîdzéja vairåki glåbéji, tostarp müksbrålis Bojarskis, kurß viñam måcîja kristietîbas pamatus un uzlaboja zinåßanas ukraiñuvalodå, kuru zénam vajadzéja zinåt labi, ja viñß gribéja uzdoties par ukraiñu kristieti. [..]

Ebreju bérnu iznîcinåßanas laikå Kauñå lietuvießu årsts un pilsétas zîdaiñu nama vadîtåjsPetrs Baublis riskéja ar paßa dzîvîbu un savas ©imenes droßîbu, slepeni izvedot ebreju bérnusno geto un slépjot viñus zîdaiñu namå. [..] Dakterim Baublim bija vairåki tuvi draugi Lietu-vas Romas kato¬u garîdzniecîbas aprindås; viñß sagådåja dzimßanas apliecîbas, kuras prieste-ri parakstîja un apzîmogoja ar baznîcas zîmogiem, apliecinot, ka visi bérni ir kristießi.


Holt and Company, LLC, 2004, pp. 38, 97)

4. avots

Laikå no 1943. gada 27. februåra Berlînes gestapo bija notvéris 4700 ebreju vîrießu, kuri bijaprecéjußies ar årietém. Viñus turéja savåkßanas un aizturéßanas punktå, lai péc tam deportétuuz nåves nometni. Taçu pie ékas sapulcéjås viñu årießu sievas – apméram divi tükstoßi – unpieprasîja vîrus atbrîvot. Tå viñas tur ståvéja veselu nedé¬u, atsakoties iet projåm, kamér viñuvîri netiks palaisti brîvîbå. 6. martå Dr. Gebelss, Våcijas propagandas ministrs un viens nopaßiem aktîvåkajiem antiebrejiskås lînijas sekotåjiem Hitleram tuvåko cilvéku lokå, padevås.Tådéjådi visi 4700 ebreju vîri izdzîvoja un pårlaida kara gadus Berlîné. [..]

Ievérojams atbalsts ebrejiem tika sniegts Dånijå. Reiz, kad Kopenhågenas ielå viens nacistsnotvéra kådu ebreju, saniknotais pülis lika viñam ebreju nodot dåñu policijå, kas vélåk palî-dzéja tam izbégt. [..]

Kad viså Francijå såkås ebreju deportåcijas, kåda françu katoliete Marija-Roza Ûineste, kasdzîvoja netålu no Tulüzas, ar savu divriteni nobrauca daudzus kilometrus, lai apkårtéjåsdraudzés nogådåtu Montobanas bîskapa Pjéra-Marî Teå slepeno véstuli, kurå viñß nosodîjaebreju varmåcîgo pårvietoßanu, uzskatot, ka pret viñiem izturas kå pret meΩonîgiem zvé-riem, un aicinåja kato¬us aizsargåt savus lîdzpilsoñus. Marija-Roza divas dienas no agra rîtalîdz vélam vakaram brauca bez apståjas, tådéjådi nodroßinot to, ka svétdienas dievkalpojumåbîskapa véstule tika nolasîta vairåk nekå 40 draudzés.


Holt and Company, LLC, 2004, pp. 191–192, 258, 267)

92

5. avots

Raksts våcu avîzé 1944. gada 28. augustå

Likvidéta ebreju banda

Droßîbas policija un SD nåkusi klajå ar paziñojumu: pamatojoties uz veikto izmekléßanu,24. augustå tika iznîcinåta ebreju banda, ko veidoja 6 ebreji un viena ebrejiete. Visi viñi slé-pås kådå Rîgas dzîvoklî Peldu ielå 15. Visiem vîrießiem bija revolveri, un aresta brîdî viñi så-ka ßaut uz droßîbas policijas darbiniekiem. Viens no policistiem guva nåvéjoßu ievainojumu.Divi ebreji, kas izrådîja pretoßanos, tika nogalinåti, bet påréjie centås iebégt tuvéjos namos.[..] Tika pårmeklétas visas ékas no pagraba lîdz béniñiem. Visi paslépußies ebreju bandasdalîbnieki tika aizturéti [..]. Ir arestéta arî dzîvok¬a îpaßniece latviete Anna Pole, kas slépaebrejus un apgådåja viñus ar édienu. Viña sañems pelnîtu sodu. Ir aizturéti arî visi Peldu ielas15. nama iemîtnieki. Arestétie ebreji, kå arî viñu slépéji uzreiz péc izmekléßanas tiks nodotitiesai.

(ÉÓÒÒÏ‡Ì, Ç. Ë à. ùÂÌ·Û„. óÂÌ‡fl ÍÌË„‡. äËÂ‚, 1991, Ò. 324–325)

6. avots

[..] Apméram péc stundas es nonåcu pie nelielas, tumßas måjiñas. Piegåju tuvåk un ielükojoslogå. Jå, iekßå bija cilvéki. Es pieklauvéju, un pie durvîm pienåca vecs zemnieks.

“Vai jüs man neat¬autu ienåkt uz brîtiñu apsildîties,” es lüdzos.

“Jå, protams, nåc iekßå,” viñß teica, aizverot aiz manis durvis. “Nåc, sédies pie kråsns, es nu-pat ieküru uguni.”

Viñß izvilka ˚eblîti. “Te, te, sédi uz ˚eblîßa, klona grîda ir auksta un mitra. Uz kurieni iedama?”

Es neizturéju un såku raudåt. Raudåju ilgi. Likås, ka ir pagåjusi müΩîba, kopß dzirdéju kådulîdzjütîgu balsi. Valdot elsas, es izståstîju viñam visu, kas ar mani bija noticis. Viñß ar lieluiejütîbu manî klausîjås un bija satriekts, kad sîki izståstîju, kå notika masu iznîcinåßana.

“Nabaga bérns, nabaga bérns,” viñß visu laiku pie sevis purpinåja, “necilvéki, zvéri, slepkavas!”

“Tu droßi vien esi izsalkusi,” viñß teica, kad es apklusu. “Tülît pat es tev kaut ko pagatavoßu.”

Kad Frîda bija paédusi, vecais vîrs viñu paslépa, un pats aizgåja pasaukt délu un vedeklu. Frîda

momentå iemiga.

“Jaunkundz, jaunkundz, celieties augßå!” jauns zemnieks man viegli piebikstîja. “Gulét ßeit,måjås, jums ir bîstami. Mums ir droßåka vieta. Müsu uzvårds ir Bérziñß.”

Tas bija vecå vîra déls, turpat blakus ståvéja viña sieva.. Es kritu jaunajai sievietei ap kaklu unasaråm acîs sküpstîju viñu. Més visi raudåjåm. Varéja redzét, ka viñi visi ir labsirdîgi ¬audis.[..]

Viñi ierådîja man vietu klétsaugßå.

“Te ir droßåk. Ierocies sienå, tur tu büsi siltumå un droßîbå. Nekad nevar zinåt, kad varuznåkt pårbaudes.” [..]

Es paliku klétsaugßå veselu nedé¬u. Katru rîtu Bérziñi mani apciemoja un atnesa pårtiku unüdeni visai dienai. Viñi mani iepazîstinåja arî ar savu måti, kas bija jau krietnos gados, uncitiem radiem.

Viss bija pat påråk labi, tå tas nevaréja turpinåties. Tad mani draugi sañéma jaunu rîkojumu.Tajå bija teikts, ka ikviens îpaßnieks ir atboldîgs par katru cilvéku, kas atrodas viña måjå vai

93


uz viña zemes. Ja kåds neat¬auti sléps personu, kurai nav dokumentu vai arî kura navre©istréta, tas tiks sodîts ar nåvi.

Man bija jåpamet ßie brînumjaukie cilvéki. Bérziñi iedeva man vecu mételi, vilnas cimdus,lielu paßaustu vilnas segu ar bårkstîm. Viñi iedeva man arî pårtiku. [..]

Man nåcås aiziet. Bérziñi jutås vainîgi. [..]

Frîda pårlaida nakti meΩå, uzråpusies kokå.

Tå bija ¬oti auksta nakts. [..] Aukstums bija sagråbis mani cießi jo cießi. Es vairs nejutu savasrokas un kåjas. Es nolécu no koka un såku åtri kustéties, lîdz asinsrite atjaunojås. Mani lo-cek¬i såpés trîcéja. Paldies Dievam, nebiju nosaldéjusi ne rokas, ne kåjas. [..]

Såka aust, un Frîda pamanîja divas sievietes, kas tuvojås meΩam. Viñas vilka nelielas ragaviñas.

Sievietes våca malku. Kad viñas pienåca tuvåk, Frîda ieraudzîja, ka tås ir vecå Bérziñu måte un

viñas vedekla.

Noklausîjußås, kå es pårlaidu nakti meΩå un gandrîz nosalu lîdz nåvei, viñas noléma arîturpmåk man palîdzét.

“Kådu laiku tu paliksi pie mums,” teica vecå Bérziñu måte. [..]

“Més tevi ßonakt gaidîsim, taçu esi uzmanîga. Visapkårt ir daudz acu un ausu.”

[..] Naktî es pieklauvéju pie måjas durvîm. Vecie Bérziñi mani jau gaidîja. Tiklîdz es ienåcumåjås, mani apñéma siltums, kas plüda no kråsns, kå arî siltums, ko izstaroja cilvéku drau-dzîba. Riskéjot ar savu dzîvîbu, ßie ¬audis ielaida mani, pilnîgi sveßu cilvéku, savå måjå! [..]

(Michelson, Frida. I Survived Rumbuli. New York: Holocaust Library, 1979, pp. 100–104)

7. avots

1953. gadå Izraélas parlaments Knesets nodibinåja Holokausta mocek¬u un varoñu piemiñasorganizåciju “Yad Vashem”. Íîs organizåcijas uzdevums ir våkt liecîbas un dokumentus parebreju dzîvi holokausta laikå, saglabåjot katra bojå gåjußå ebreja – un viñu bija seßi miljoni –piemiñu. “Yad Vashem” arhîvi, bibliotékas, skola un muzeji ir atgådinåjums par holokaustu,tie nodroßina holokausta atceri.

Viena no “Yad Vashem” funkcijåm ir arî noskaidrot neebrejus – ebreju glåbéjus un pieß˚irtviñiem augsto goda nosaukumu “Taisnîgais starp tautåm”. Apbalvojuma sañemßanai ir ßådikritériji: tå bija palîdzîba dzîvîbas glåbßanå; glåbéjs riskéja ar savu dzîvîbu; glåbéjs palîdzéja,nesañemot par to atlîdzîbu, u.tml. Kopumå ßis goda nosaukums ir pieß˚irts aptuveni 15 tük-stoßiem glåbéju, tostarp arî 93 Latvijas iedzîvotåjiem.

Lai gan goda nosaukumu “Taisnîgais starp tautåm” sañem tikai tie glåbéji, kuru veikums bijaårkårtéjs, slavéjami ir pilnîgi visi paßaizliedzîgie cilvéki, kas sniedza nesavtîgu palîdzîbu.Jåatceras, ka goda nosaukumu ir sañémusi labi ja desmitå da¬a ebreju glåbéju. Kåpéc tik maz?Daudzi no viñiem nedomå, ka bütu izrådîjußi varonîbu, bet uzskata, ka rîkojußies vien tå, kåjårîkojas ikvienam situåcijå, kad nåkas sastapties ar citu cilvéku pazemoßanu, draudiem viñudzîvîbai. Daudzu glåbéju vårdi joprojåm ir nezinåmi.

(Péc http://www.yadvashem.org/odot_pdf/Microsoft%20Word%20-%205829.pdf materiåliem, aplük.

2004, 11. nov.)

94

8. avots

Lai cik smags un bîstams bütu lémums k¬üt par glåbéju, fakts, ka ne viens vien atrada sevîdrosmi to darît, apliecina, ka paståvéja savveida izvéles brîvîba un ka ebreju glåbßana Våcijåun okupétajå Eiropå nebija neiespéjama. [..]

Glåbéji bija vienkårßi cilvéki. Lielåkå da¬a no viñiem nebija ideålisti, kuri vélas atrisinåtpasaules problémas, bet gan cilvéki, kam rüpéja apkårtéjie. [..] Viñi nebija svétie, bet cilvéki,un tießi viñu cilvécîba ir tas, kas aizkustina un kalpo mums par paraugu.



Latgalé glåbéji bija latvießi, krievi, po¬i. Galvenokårt tie bija zemnieki, nelielu pilsétu noma-les iedzîvotåji, ne îpaßi turîgi. Parasti glåbéji bija ticîgi ¬audis, kas uzskatîja, ka nodot cilvé-ku – tå nav kristießa cienîga rîcîba. Vecuma ziñå tie pamatå bija vidéjås, retåk – vecåkåspaaudzes pårståvji. Lîdztekus glåbéjiem atzinîbu un cieñu pelna ¬audis, kas juta lîdzi un mé-©inåja ebrejiem palîdzét. Lielåkoties tås bija sievietes. Ebreju glåbéji péc kara bieΩi vien ne-sañéma padomju varas institüciju atbalstu, tika vajåti. Tåpéc viñi slépa savu rîcîbu un nevienmér sañéma nosaukumu Taisnpråtîgais starp tautåm.

(Roçko, Josifs. Holokausts müsdienu sabiedrîbas apziñå. Gråm.: Holokausta izpéte Latvijå: Starptautisko


holokaustu Latvijå. Rîga: Latvijas véstures institüta apgåds, 2004, 27. lpp. Latvijas Vésturnieku komisijas

raksti, 12. séj.)

Darba lapa Nr. 1

Ebreju glåbßana

Valsts (ja iespéjams, arîpilséta)

Glåbéja vårds Glåbéja nodarboßanås Kådå veidå glåbéjspalîdzéja?

95


Darba lapa Nr. 2

Lémumu pieñemßanas koks

Mér˚i/vértîbas

Sekas

Pozitîvas

Negatîvas

Sekas

Pozitîvas

Negatîvas

Sekas

Pozitîvas

Negatîvas

Izvéle Izvéle Izvéle

Jautåjums, par kuru jåpieñem lémums

96

Pretoßanås holokaustam

Kopsavilkums

Skoléni iepazîsies ar pretoßanos Otrå pasaules kara laikå. Viñi sapratîs, ka pretoßanås kustîba(un ebreju glåbßana) bija daudzas atseviß˚i organizétas darbîbas ar mér˚i – pretoties nacistuvarai. Nodarbîbas laikå skoléni analizés un skaidros vizuålos un rakstiskos véstures avotus.

Jédzieni

• pretoßanås Dånijå

• glåbéji Latvijå


Skoléni pratîs/spés nosaukt ebreju glåbßanas piemérus Latvijas teritorijå Otrå pasaules karalaikå;

analizét un skaidrot daΩådus véstures avotus un literatüru;

efektîvi strådåt grupås, pamatot savu viedokli, argumentét.

Saikne ar standartu

Skoléniem jåizprot problémas, kas saistîtas ar sareΩ©îtu vésturisku situåcijuaprakstîßanu, skaidrojumu un analîzi;

jåizprot problémas, kas neizbégami saistîtas ar mé©inåjumiem nodro-ßinåt véstures skaidrojuma objektivitåti;

jåizprot Latvijas vieta pasaules starptautiskajås norisés;

jåprot analizét un salîdzinåt daΩådus vésturiskos notikumus,




97

jåprot veidot tézes, ziñojumus un referåtus par izvéléto véstures tému;



1. avots Martina Nîmollera dzejolis – katram skolénam

2. avots Fotoattélu kopa “Dånijas ebreju glåbßana” – katram skolénam

3. avots V. Lifßica dzejolis “Dånijas le©enda” – katram skolénam

4. avots “Dåñu viedoklis: uzbrukums Dånijas ebrejiem ir uzbrukums Dånijas vienotîbai” –katram skolénam

5. avots “Neebreji, kas palîdzéja izglåbt ebrejus, 1939–1945” – katram skolénam vai skolénupårim

6. avots “Ebreju glåbßana holokausta laikå Latvijå” – viens eksemplårs uz celuloîda (kartidemonstré, izmantojot kodoskopu)

7. avots Je¬enas Volodinas atmiñas” – katram grupas dalîbniekam

8. avots “Bernharda Presa atmiñas” – katram grupas dalîbniekam

9. avots “Motjas (Morduha) Hagi atmiñas” – katram grupas dalîbniekam

10. avots “Mirjamas Dimzes-Dimmes atmiñas” – katram grupas dalîbniekam

11. avots “Jezupatas Amolas atmiñas” – katram grupas dalîbniekam

12. avots “Latvijas iedzîvotåji, kuriem pieß˚irts Izraélas valsts augstais goda nosaukums“Taisnîgais starp tautåm””

Darba lapa Nr. 1 “Kartes analîze”

Darba lapa Nr. 2 “Rakstîtå véstures avota analîze”

Kodoskops

Nodarbîbas norise

Ierosinåßana

1. Skolotåjs piedåvå skoléniem izlasît 1. avotu – måcîtåja Martina Nîmollera dzejoli unjautå skoléniem:

Kåda ir ßî dzejo¬a galvenå ideja?

Kas, jüsupråt, pamudinåjis autoru sarakstît ßo dzejoli?

Apjégßana

1. Skoléni individuåli iepazîstas ar 2. avotu – fotoattélu kopu par ebreju glåbßanu Dånijå1943. gadå. Skolotåjs jautå skoléniem, kåda veida informåciju sniedz fotogråfijas –vizuålie véstures avoti?

2. Skoléni individuåli lasa 3. un 4. avotu.

3. Skolotåjs jautå skoléniem: “Kå vizuålie véstures avoti (2.) un V. Lifßica dzejolis (3. avots)papildina vésturnieka J. Bauera pétîjumu par ebreju glåbßanu Dånijå (4. avots)”? Skolénikopå ar skolotåju pårrunå iespéjamås atbildes.

98

4. Skoléni iepazîstas ar karti “Neebreji, kas palîdzéja izglåbt ebrejus, 1939–1945”(5. avots). Skoléni aizpilda darba lapu Nr. 1. “Kartes analîze” (uzdevumu var veikt indi-viduåli vai påros).

5. Klase pårrunå atbildes uz darba lapas Nr. 1 jautåjumiem.

6. Skolotåjs jautå: “Kåpéc Dånijå Otrå pasaules kara laikå bija iespéjama ebreju glåbßana?Kådas iespéjas ebreju glåbßanai bija Latvijå?”

8. Skoléni iepazîstas ar karti “Ebreju glåbßana holokausta laikå Latvijå” (6. avots).

9. Skolotåjs lüdz skolénus komentét karté redzamo.

10. Skolotåjs sadala skolénus nelielås grupås (4–5 cilvéki). Katra grupa sañem materiålu parcilvékiem, kuri Otrå pasaules kara laikå Latvijas teritorijå ir glåbußi ebrejus (7.–11. avots).

11. Skoléni grupås lasa materiålus par ebreju glåbéjiem, analizé tekstus un aizpilda darbalapu Nr. 2 “Rakstîtå véstures avota analîze”.

Refleksija

Skoléni iepazîstina klasi ar savas grupas darbu, un skolotåjs atbild uz neskaidrajiem jautå-jumiem. Ar skolotåja palîdzîbu vai patståvîgi skoléni identificé kopîgås un atß˚irîgås iezîmesdaΩådos avotos.


1. Skoléni iepazîstas ar to cilvéku sarakstu, kuri sañémußi Izraélas valsts augsto goda no-saukumu “Taisnîgais starp tautåm” (12. avots). Skoléni meklé papildu informåciju parsarakstå minétajiem cilvékiem. Pétîjumos izmantojami novadu, muzeju, preses,interneta materiåli. Skoléni sagatavo prezentåciju.

2. Skoléni noskatås filmas par ebreju glåbßanu Otrå pasaules kara laikå (“Íindlera sa-raksts”, “Rauls Vallenbergs” (“Raoul Wallenberg: Between the Lines”) “Mums jåturaskopå”, “NoΩélojamie” u.c.).

99


Pielikumi

1. avots

Martina Nîmollera dzejolis

Vispirms viñi atnåca péc sociålistiem, un es nebildu ne vårda, jo neesmu sociålists.

Tad viñi atnåca péc arodbiedrîbas biedriem, un es nebildu ne vårda, jo neesmu arodbiedrîbasbiedrs.

Tad viñi atnåca péc ebrejiem, un es nebildu ne vårda, jo neesmu ebrejs.

Tad viñi atnåca péc manis, un nebija palicis neviena, kas aizbilstu vårdu par mani.

Dzejo¬a autors ir våcu protestantu måcîtåjs Martins Nîmollers (Martin Niemoller).

2. avots

Dånijas ebreju glåbßana

(Visi attéli no ASV Holokausta piemiñas muzeja kolekcijas, http://www. ushmm.org, aplük. 2004, 11. nov.)

Dånijas ebreju glåbßana 1943. gada rudenî

Dåñu jürnieki vienå no laivåm dåñu

ebreju glåbßanas operåcijas laikå,

1943. g.

Viena no laivåm, ar kuru 1943. gadå tika

izglåbti Dånijas ebreji

Dånijas karalis Kristiåns X, kas iebilda pret ebreju

deportåciju no Dånijas

100

3. avots

Dånijas le©enda

Våcießi ieñéma pilsétu,

Bez kaujas, viegli, it kå garåmejot,

Un tikai saujiña gvardu,

Melnås låçådas cepurés térpußies,

Savu posteni pilspriekßå neatståja

Un no klamzîgajåm, arhaiskajåm karabîném

Atklåja uguni uz ienaidnieku.

Kopenhågena pieklusa,

Pacélås cenas pårtikai, gåzei.

Vakara tumså tukßajå ostå

Ienåca zemüdenes.

Un naktî tika izkårta pavéle,

Ar zîmogiem un parakstiem:

Visiem ebrejiem uz piedurknes

Büs jånéså apséjs ar dzeltenu zîmi.

Dzirdéja valodas skanam: ebrejiem pavéle ßî

Iezîmé såkumu beigåm.

Bet noteiktå dienå notiek lietas,

Kas ßodien kå pasaka ß˚iet –

No pils iznåk karalis,

Un solî nesteidzîgå

Dodas pastaigå pa pilsétu,

Uz piedurknes viñam labi redzamå vietå –

Apséjs ar dzelteno zîmi.

(ãËÙ¯Ëˆ, Ç. Ñ‡ÚÒÍ‡fl ÎÂ„ÂÌ‰‡. Ç ÍÌ.: äÓ‚‡Î¸, ãÂÓÌË‰. äÌË„‡ ÒÔ‡Ò‡ÚÂÎÂÈ, ˜. 3.

ûÏ‡Î‡, 2000, Ò. 41)

4. avots

Dåñu viedoklis: uzbrukums Dånijas ebrejiem ir uzbrukums Dånijas vienotîbai

Nacisti iekaroja Dåniju 1940. gada 9. aprîlî. Tå kå viñi uzskatîja dåñus par “årießiem”,“nordisko rasi”, kas bütîbå ir lîdzvértîga våcießiem, attieksme pret Dåniju nebija påråkstrikta. Monarhija joprojåm paståvéja, darbojås arî parlaments. Dåñi pretojås visiem nacifi-kåcijas mé©inåjumiem. Kå nacisti vélåk Ωélojås, dåñi netika izrådîjußi ne mazåko izpratni parnacisma principiem. Faktiski 8000 Dånijas ebrejus aizståvéja pati Dånijas tauta. [..]

1943. gada vasaras beigås våcießi gatavojås deportét Dånijas ebrejus. 17. septembrî, nerau-goties uz ¬oti noteiktajiem dåñu iebildumiem, nacisti konfiscéja Kopenhågenas ebrejukopienas kartotéku.[..]

101


Nacistu ku©i, kuri bija ieradußies Kopenhågenas ostå péc ebrejiem, gaidîja veltîgi. Naktî no1. uz 2. oktobri nacisti no˚éra tikai 248 cilvékus. Dåñu pagrîdes organizåcijas bija pårvieto-jußas 7229 ebrejus un 686 viñu dzîvesbiedrus neebrejus uz Zviedriju.[..]

Laika gaitå pretoßanås kustîba Dånijå k¬uva vienotåka un organizétåka. Skolotåjs Bertelsensvadîja glåbßanas akciju, kuras ietvaros triju nedé¬u laikå tika izglåbts aptuveni 700 cilvéku.Tåpat ¬oti aktîvi bija protestantu måcîtåji, arodbiedrîbu aktîvisti, årsti un medmåsas. Dåñiapsargåja ebreju måjok¬us un viñu iedzîvi, no sinagogåm izglåba Toras ru¬¬us. [..]

Ebreji bija Dånijas pilsoñi, Dånijas valsts bija uzñémusies viñu aizsardzîbu, tådé¬ visu, kasbija vérsts pret ebrejiem, dåñi uztvéra kå uzbrukumu savai nacionålajai vienotîbai.

(Bauer, Yehuda. A History of the Holocaust. New York, 1982, pp. 293–295)

5. avots

Neebreji, kas palîdzéja izglåbt ebrejus, 1939–1945

Cipars aplîtî noråda cilvéku skaitu konkrétajå valstî, kuriem pieß˚irts augstais Izraélas valstsgoda nosaukums “Taisnîgais starp tautåm”.

(Gilbert, Martin. The Routledge Atlas of the Holocaust. 3rd ed. London; New York, 2002, map 316)

102

6. avots

Ebreju glåbßana holokausta laikå Latvijå

Fragments no ekspozîcijas muzejå “Ebreji Latvijå”

7. avots

Je¬enas Volodinas atmiñas. “Tu biji manå sirdî, déls!”

Kara laikå Volodinu ©imene izglåba ebreju zénu

Garijs piedzima 1941. gada oktobra beigås Rîgå, Linas-Cedeck slimnîcå. Kad Jevgeñija atnåca apciemot savu draudzeni, pa tukßajiem gaiteñiem staigåja vîri melnås.. uniformås. “Kur irRuta Zaliksone?” – sieviete jautåja. “Viñu kaut kur aizveda,” – atbildéja årsts, izvairîdamiesno skatiena.

“Bet kur ir bérns? Bérnam taçu vajadzéja büt jau piedzimußam!”

“Bérns nomira dzemdîbås,” atbildéja årsts, joprojåm nespédams paskatîties acîs.

Pékßñi vienå no tumßajiem koridoriem parådîjås vecs ebrejs – ginekologs, un viña trîcoßajåsrokås bija mazs sainîtis.

“Ruta teica: “Iedod viñu manai krievu draudzenei.” Viña zinåja, ka jüs atnåksiet.”

“Man toreiz bija 12 gadu. Més ar téti ståvéjåm pie ieejas un uztraucåmies par mammu,” cen-ßas atceréties Je¬ena Bobkoviça (dz. Volodina). Bija skaidrs, ka slimnîcå notiek kaut kas ne-lågs. Karavîri skraidîja ßurpu turpu, pie vårtiem ståvéja sargi. Pékßñi atvérås durvis un iznåcamana måte. Viña turéja rokås zîdaini zilå sedziñå. Viña léni nonåca lejå pa kåpném un iedeva

103


virsniekam kådu dokumentu. Vélåk es uzzinåju, ka vecais ginekologs ir uzrakstîjis måteiizziñu, ka viña ir dzemdéjusi bérnu ßajå slimnîcå. Måte acîmredzami nervozéja un uzkrîtoßiska¬å balsî runåja ar virsnieku. Müsu ©imené viena no vecmåmiñåm bija våciete, tåpéc mésvisi brîvi runåjåm våciski. [..]

Dîvains liktenis bija radîjis ß˚irtni bijußo kaimiñu, draugu un kolé©u starpå. Vieni uz darbudevås pa ietvi, citi gåja pa ielas braucamo da¬u – tas bija ce¬ß pretî nåvei. Vienubrîd ßie ce¬ikrustojås. Krustojumå geto ebreji iejuka garåmgåjéju vidü, un no pü¬a varéja dzirdétsaucienus: “Dodiet bérnus!” – Je¬enas kundze turpina ståstu. Un daΩas måtes atlaida va¬åsava bérna rociñu un gåja tålåk, cînoties ar vélmi pédéjo reizi atskatîties uz savu délu vaimeitu.

Lai nebütu nekådu aizdomu, Garijs tika kristîts baznîcå.., un viñam iedeva senu krievu vårduGavriils. Uz visiem ziñkårîgo jautåjumiem måtei bija viena atbilde: “Vai tad jüs neatceraties,cik resna es biju?” Tomér draudi tikt atmaskotiem bija påråk lieli.

Pirmais, kam radås aizdomas, bija sétnieks: “Våcu kungi atnåks uz müsu måju, un jüsu puikair tik tumßs – tå kå tåds mazs ebrejs.” Visai drîz müsu måjås ieradås kåds esesietis.

“Viñi neticéja nedz dzimßanas apliecîbai, nedz müsu vårdiem, un to nemaz neslépa,” saka Je-¬ena Mihailovna. Tad mana måte pateica, ka Garijs ir viñas bråléna Viktora déls. Viñß bijavienîgais müsu ©imené, kurß bija tumsnéjs, ar tumßiem matiem. Dzîve ir sareΩ©îta, viñß navvaréjis uzturét bérnu un tådé¬ atdevis to savai måsîcai. Taçu esesietis nomierinåjås tikai tad,kad bija veiktas asins analîzes. Dievs sadzirdéja müsu lügßanas, un bija noticis brînums –Garijam bija tåda pati asins grupa kå Viktoram.

Tagad bérnu varéja izvest pastaigåties vai vienkårßi aiziet ar viñu uz parku. Tika uzñemta unikålafotogråfija – Garijs bereté un glîti izgludinåtå uzvalciñå smaidîdams ståv, un viñam aiz mugurasir rådîtåji ar uzrakstiem våcu valodå. Fotogråfija datéta ar 1944. gadu. Íajå gadå vairs nebija nedzgeto, nedz arî tå nelaimîgo iemîtnieku. Péc kara ©imene oficiåli adoptéja Gariju. [..]

Geto drümå éna vairs neaptumßoja viña dzîvi. Tomér joprojåm bija cilvéki, kuri nevaréja at-rast ideolo©isku vai kådu citu izskaidrojumu savam naidam, un kåpñu telpå steigßus çukstéja:“Visi tavå ©imené ir gaißmataini, bet tu esi tumßmatains... Né, tu neesi no viñu dzimtas, né...Un es neatceros, ka tava måte bütu bijusi ståvoklî...” Íådas runas Gariju satrauca, reiz viñßpavaicåja: “Mammît, Òe¬a un îna bija tavå véderå, bet kur es biju?” Un måte atbildéja: “Tubiji manå sirdî, déls.”

Tikai tad, kad Garijam apritéja 18 gadu, visa ©imene sapulcéjås pie lielå galda, lai paståstîtuviñam patiesîbu. Par viña vectévu – rabînu. Par tévu – kapteini, kura ku©is nogrima Baltijasjürå tießi pirms kara. Un par ginekologu, kurß, puiséna måtes pierunåts, pañéma zîdaini unatdeva to viñas labåkajai draudzenei.

(ÇÂÒÚË ÒÂ„Ó‰Ìfl, 2002, 3. I)

8. avots

Bernharda Presa atmiñas

Kådu dienu müsu måjås gluΩi negaidîti ieradås Erna Krümiñas kundze, Latvijas Universi-tåtes arhitektüras profesora sieva. Müsu ©imenes bija pazîstamas diezgan virspuséji. Manstévs daΩas reizes tika årstéjis profesoru Krümiñu, savukårt måte bija tikusies ar viña sievuitå¬u valodas kursos. Viña piedåvåja paslépt savås måjås visas manu vecåku vértslietas.

104

Krümiñas kundze, kurai bija plaßi sakari Latvijas inteli©ences aprindås, daudz labåk parmaniem vecåkiem saprata, ka notiek cîña par dzîvîbu vai nåvi, un tas ir jautåjums parizdzîvoßanu vai bojåeju. [..]

Péc tam, kad 1941. gada 30. novembrî müsu nelielå grupa tika aizvesta uz Mazo geto, kådaskoka måjas pirmajå ståvå més atradåm tukßu istabu un tur iemitinåjåmies. Naktî més izklå-jåm uz kailås grîdas segas un guléjåm, ietinußies méte¬os.

Nåkamajå rîtå devåmies uz darbu. Més ar tévu pievienojåmies grupai, kas strådåja netålu noKuzñecova porcelåna fabrikas. Bija ¬oti auksts, un mums bija smagi jåstrådå, lai nenosaltu.

30. novembrî un 8. decembrî notika pirmå un otrå “evakuåcija”. Manu måti nogalinåja. Esuzrakstîju véstuli Krümiñas kundzei un parakstîjos ar latvießu vårdu. Es biju pårliecinåts, kaKrümiñu ©imene noteikti büs dzirdéjusi, kas notiek geto, un sapratîs, ka mana véstule irsauciens péc palîdzîbas.

Péc divåm dienåm, kad müsu darba grupa no rîta bija saståjusies Gogo¬a ielå iepretî dzelz-ce¬a centrålås pårvaldes ékai, to cilvéku vidü, kas steidzås uz darbu, més pékßñi ieraudzîjåmKrümiñas kundzi un viñas vecåko meitu. Més ar tévu pateicåm müsu kolonnas vadîtåjam, kavélamies nedaudz apsildîties, un iegåjåm pårvaldes ékå. Abas dåmas mums sekoja. Krümiñaskundzes sakåmais bija îss: “Brîdî, kad jums ß˚itîs, ka jüsu dzîvîbas ir apdraudétas,nekavéjoties dodieties pie mums.”

Kad Krümiñi sañéma manu véstuli, viñu måjås notikusi visai gara diskusija. Visi ©imenes lo-cek¬i bijußi vienispråtis, ka jåsniedz mums palîdzîba. Bija izziñots, ka visiem, kuri slépj ebre-jus, draud nåves sods, un nebija nekåda pamata domåt, ka tad, ja gestapo atklåtu notiekoßo,latvießu profesora ©imene tiktu saudzéta.

Més ar tévu nolémåm rîkoties. Nåkamajå rîtå noståjåmies kolonnå kå parasti. Péc mums atnåcakareivji. Tika atvérti geto vårti, un més atståjåm nometni. Péc pårsimts metriem tuvojåmies våjiapgaismotam kioskam, kur daudzi atdalîjås no kolonnas, lai nopirktu rîta laikrakstu. Es ståvéjupie kioska tikai sekundes da¬u, pagriezos apkårt, un izlikos, ka steidzos atpaka¬ uz savu vietu.Patiesîbå es tikai skréju gar kolonnu un pazudu parka tumså starp divåm pareizticîgo baznîcåm.

Kad es ierados Marijas ielå pie Krümiñiem, såka jau svîst gaisma. Pavérås durvis, un manisañéma pats profesors Krümiñß ar draudzîgu smaidu sejå. Viñi mani gaidîja, jo tévs bijaieradies jau pirms manis. Tad més sédåmies pie brokastu galda.

Profesors Krümiñß bija gara auguma slaids kungs ar nelielåm, sirmot såkußåm üsiñåm, To-laik viñam bija 60 gadu, taçu profesors joprojåm bija ¬oti dzîvs un kustîgs. Pécpusdienas viñßlielåkoties pavadîja Latvijas Universitåté – Arhitektüras fakultåte bija viña otrås måjas. Pro-fesors pilnîbå pårvaldîja våcu, krievu, latvießu, ang¬u un françu valodu. 1946. gadå viñß k¬uvapar Latvijas Zinåtñu akadémijas îsteno locekli.

Profesors Krümiñß bija arhitekts un måkslinieks. Daudzi viña darbi, galvenokårt ainavas,rotåja dzîvok¬a sienas. Profesoram labi padevås arî zîméjumi ar spalvu un zîmuli.

“Man ir tikai viens nosacîjums par jüsu uzturéßanos müsu måjås,” viñß teica. “Tå kå jüs ßeitslépjaties, nekådå gadîjumå neejiet laukå no dzîvok¬a un nerådieties pie loga. Tas arî ir viss.”

Viñß to pateica draudzîgi, bet gana stingri, un laikå, kad més dzîvojåm zem viña jumta, més ßonosacîjumu nekad nepårkåpåm. DiemΩél kara gados més dzirdéjåm par vairåkiem gadîjumiem,kad ebreji, kuri slépås pie kåda dzîvoklî, ßos elementåros piesardzîbas noteikumus bija

105


pårkåpußi un devußies, pieméram, vakara pastaigå, kur viñus ieraudzîja kaimiñi un uzrådîjapolicijai.

1944. gada 13. oktobra rîtå es ståvéju pie loga un skatîjos lejå uz ielu. Més bijåm brîvi! Espiesaucu tévu pie loga un sacîju viñam: “Galu galå més tomér nodzîvojåm lîdz ßai dienai!”Tévam ritéja asaras, kad viñß teica: “Més nodzîvojåm, bet citi – ne.”

Més atståjåm Krümiñu dzîvokli, un mums nebija ne jausmas, ka viñi ståv pie loga un norau-gås mums iepaka¬. Profesora meita Ilga Krümiña man to paståstîja véstulé, kas rakstîta80. gados: “Redzét jüs abus brîvus uz ielas – tå mums bija labåkå atlîdzîba par ßiem trim ne-büt ne vieglajiem gadiem.”

(Press, Bernhard. Murder of the Jews in Latvia, 1941–1945. Evanston, Illinois, 2000, pp. 60, 167–179;

äÓ‚‡Î¸, ãÂÓÌË‰. éÌË ÒÔ‡Ò‡ÎË Â‚ÂÂ‚. ãÂı‡ËÏ. ‹ 4, 2003, ÄÔÂÎ¸, Ò. 24–26)

9. avots

Motjas (Morduha) Hagi atmiñas

Man bija tikai 5 gadi, kad såkås ilgå, mokoßå, bada un bai¬u pilnå cîña par dzîvi. [...]

1941. gads. Latvija. Neliela pilsétiña Prei¬i, kurå dzîvo aptuveni 7–8 tükstoßi iedzîvotåju.Latvießi, po¬i un aptuveni 900 ebreju. Ebreji brîvi runå latvießu un po¬u valodå. [..] Hagi©imene ßajå pilsétiñå dzîvo jau kopß senseniem laikiem. [..]

Såkås karß. Müsu ©imene nepaspéja evakuéties. [..] Par to, ka lîdz ar nacistu ienåkßanu ebre-jus noßauj, neko nezinåjåm. Klîda baumas, bet tåm neviens neticéja, pareizåk, negribéja ticét,jo dzîve bija mierîga, attiecîbas ar pamatiedzîvotåjiem – lieliskas. [..]

Ebreju noßaußana såkås daΩas dienas péc våcießu ieraßanås. Vispirms vîrießus savåca grupåsdarbam küdras purvå. Viñus aizveda turp no rîta, pa dienu viñi strådåja, bet vakarå viñuspiespieda paßiem izrakt sev bedres – kapu, un vîrießus noßåva. [..]

Mani vecåki såka domåt par iespéjåm paglåbties. Vectéva måjas priekßtelpå (zem grîdas) viñiizraka nelielu pagrabiñu Tajå varéja savietoties tikai gu¬us uz muguras. Vecmamma noslépamüs ßajå bedré, bet grîdas dé¬us virs mums paspéja uzlikt tikai tad, kad ßåvéji jau lauza durvis.[..] Vecmammu un vectévu aizveda, måju pårmekléja, bet müs neatrada.

Naktî més izk¬uvåm no pagrabiña un slepeni cauri dårziem devåmies pie vectéva jaunîbasdrauga Ivana Ka¬inoviça. [..] Viñß dzîvoja lauku måjå pilsétas nomalé, viñam bija 13 bérnu.Viñß labi zinåja, ka par ebreju slépßanu noßauj. [..] Bet més atnåcåm pie viña – tétis, mamma,brålis un es. Viñß paslépa müs pirtî. [..]

Pie Ivana Ka¬inoviça dzîvoja un strådåja karagüsteknis sarkanarmietis. Tajå laikå güstekñusizdalîja pa lauku måjåm, lai viñi strådåtu. Viñß, protams, müs ieraudzîja, ienåca pirtî unsacîja, ka nodos müs. [..] Ivans Ka¬inoviçs ar sievu uz ce¬iem lüdzås, lai viñß to nedara un dodmums iespéju sagaidît tumsu, lai varam aiziet. Més aizgåjåm [..] pie Vladislava Vußkåna. [..]Viñß viens pats dzîvoja Prei¬u nomalé (sieva ar délu dzîvoja Rîgå), viñß bija polis, pirms karastrådåja par spirta rüpnîcas direktoru, bija draugos ar manu vectévu. Mans vectévs KazrielsKagans bija labåkais drébnieks Prei¬os, viñß ßuva arî Vußkånam. [..] Vußkåns ielaida müs unteica, ka pie viña jau slépjas citi ebreji. Gakers – juvelierizstrådåjumu veikala îpaßnieks, divibrå¬i Osbandi un Íarifs Faivißs, mammas bråléns. Vußkånam bija divståvu måja. Pirmais ståvsbija neapdzîvots, tajå bija saimniecîbas telpas – cüku aizgalds, zirgu steliñ©is, glabåjåstehnika (p¬aujmaßîna, séjmaßînas), turpat atradås kartupe¬u glabåtava. [..]

106

Da¬u siena aizvåca un sienå izveidoja 4–5 kvadråtmetrus lielu bedri. Uz to veda eja. Ejunomaskéja ar sienu. Ziemå uz ékas akmens sienas paståvîgi bija sarmas slånis. Tåds bija müsupatvérums. Ziemå més slépåmies ßajå bedré, bet vasarå pa nakti uzkåpåm béniños. [..]

Aptuveni péc méneßa bedré nomira juvelieris Gakers. [..]

Kådu dienu Vußkåns atnåca un teica, ka nevar pirkt tik daudz pårtikas. Pilsétiñå to jau bijaievérojußi un såkußi iztaujåt, vai tik viñß kådu neslépj. [..] Atlika tikai viena iespéja – naktî ietun zagt pårtiku. [..]

Tå vilkås bezgalîgas dienas un naktis. [..] Més izvårgåm un tikai ar lielåm grütîbåm varéjåmpårvietoties. 1943. gada novembrî vecåku rokås klusi izdzisa mans brålîtis Ariks. [..]

Vußkåna måjå vairåkas reizes rîkoja pårbaudes, ..kåds pilsétiñå tomér bija ziñojis par viñu. [..] Vien-reiz (1944. gada augustå) müs atrada.. Vußkåns strådåja p¬avå netålu no måjas. Viñß paslépås. [..]

Kad våcießi ieraudzîja, ka més tik tikko velkam kåjas, ..divi no viñiem apraudåjås. Més sapra-tåm, ka müsu pédéjå stundiña ir klåt.. Tad våcießi sacîja, ka krievi nåk, un viñiem ir pavélétsmüs noßaut. ..Bet, ja viñu komandants noßaußanas laikå nebüßot klåt, viñi müs atlaidîßot. [..]

Mums paveicås. ..Våcießi aizveda müs tålåk meΩå, påris reiΩu izßåva gaiså, lai komandantsdzirdétu ßåvienus, iedeva nedaudz maizes un sérkociñu kårbiñu. Viñi teica, lai més divasdienas slépjamies, bet péc divåm dienåm te jau büßot krievi. [..]

Rudzu laukå més noguléjam diennakti.. un tad ieraudzîjåm krievus.

[..] Ar Vladislavu Vußkånu més uzturéjåm sakarus lîdz pat viña nåvei 1953. gadå.

Vladislavam bija déls Òova. Kad més slépåmies pie Vußkåna, Òovam bija 11–12 gadu. Viñßkatru vasaru atbrauca pie téva brîvdienås. Viñß zinåja, ka tévs müs slépa, bet nekad nevienam,pat savai måtei, par to neteica. Vél daudzus gadus péc kara més ar viñu sazinåjåmies.

(ï‡„Ë, åo‰Ûı. ÇÓÒÔÓÏËÌ‡ÌËfl ÓÚ 15 flÌ‚‡fl 1995 „Ó‰‡. ëÂÌÚ ãÛËÒ, åËÒÒÛË, ëòÄ)

10. avots

Mirjamas Dimzas-Dimmes atmiñas

Esmu dzimusi 1936. gada 26. jülijå. Karam såkoties, manu måti Rivu Gi¬dinu Vu¬fovnuiesauca Sarkanajå armijå, un es paliku pie viñas vecåkiem kopå ar auklîti Paulînu Gri˚eskundzi. Kad våcießi ienåca Rîgå, såkås ebreju tvarstîßana. Müs brîdinåja, un auklîte mani arku©îti aizveda uz Manga¬salu pie savas måtes. Manas måtes vecåkus våcießi noßåva. Savu tévues neatceros. Viñß ar måti nevaréja apprecéties vecåku aizspriedumu dé¬. Tå es nok¬uvuJékabsona un Gri˚u ©imené Manga¬salå “Mastu måjå”, kur bija vél seßi bérni.

1943. gada pavasarî viens no Manga¬salas iedzîvotåjiem “palaida muti”, ka es esmu ebrejiete,lîdz tam es tiku uzdota par Mårtiña [Jékabsona] årlaulîbas bérnu. Esesietis mani katru dienupratinåja, kas ir mani vecåki, kå sauc vecotévu un vecomåti, kå sauc kaimiñu, vai Rîgå kådupazîstu. Biju ieslégta lielajå istabå, tå tas turpinåjås lîdz rudenim. Es visu laiku teicu, ka esmuMårtiña [Jékabsona] meita un gribu måjås pie brå¬iem un måsåm.

Pa to laiku Gri˚e un Jékabsons kopå ar pagasta vecåko sagatavoja man îstu dzimßanas aplie-cîbu ar ierakstu, ka mana “îstå måte” ir mirusi.

Policija lietu pårbaudîja, un tikai tad mani “vecåki” mani dabüja åra no gestapo. Vél divas vaitrîs reizes atbrauca esesietis un piedåvåja, lai Jékabsons pårdod meiteni, jo viñam ar sievu navbérnu. Gan Mårtiñß, gan Rüdolfîne [Jékabsoni] un vecåmåte Paulîne kategoriski atteicås.

107


Tuvojoties padomju armijai, esesietis ieradås vélreiz ar to paßu piedåvåjumu, sañémis attei-kumu, smaidîdams noteica: “Ja bütu piekritußi, es jüs visus noßautu un meiteni pañemtu, betpaßlaik man nav ne mazåko aizdomu, ka viña nav jüsu meita, Jékabsona kungs” un aizbrauca.

Måte mani samekléja 1946. gadå. Vélåk viña apprecéjås ar Naumu Brotemanu, kurß maniadoptéja. Viña sievu un divas meitas noßåva esesießi. Veselu gadu – no 1943. lîdz 1944. ga-dam – neviens no Manga¬salas, Manga¬u un Vecmîlgråvja iedzîvotåjiem nenodeva ne mani,ne Jékabsonu ©imeni, lai gan policija, esesießi un policijas palîgdienesti daudzus tramdîja unizjautåja par mani un Jékabsonu.

Kamér dzîvoju, ar cieñu atceros ßos cilvékus, kas mani izglåba.

(Péc Mirjamas Dimzas-Dimmes atmiñåm, kas pierakstîtas 2004. gada 12. janvårî un glabåjas muzeja

”Ebreji Latvijå” fondos)

11. avots

Jezupates Amolas atmiñas

Es, Jezupate Amola (Rudzîte) Andreja meita, esmu dzimusi Prei¬os 1909. gadå. Péc Aglonasskolas beigßanas, atbraucu uz Rîgu, kur apprecéjos ar Indri˚i Amolu, kurß dzîvoja Babîté. [..]Vîrs bija dzirnavnieks, izglîtots cilvéks. [..] Es dzîvoju pa måju un audzinåju bérnus, kurumums bija trîs. [..] Abi ar vîru bijåm ¬oti reli©iozi: es kato¬ticîga, vîrs – luterticîgs. [..]

Pirms kara mums materiåli negåja viegli, bet ar laiku sagådåjåm lopiñus, tad k¬uva vieglåk. [..]

1941. gada septembrî, kådå dienå man piezvanîja no Alberta baznîcas, pie kuras piederéju,un lüdza tüda¬ atbraukt. [..] Kad atbraucu uz baznîcu, vecåkais måcîtåjs tévs Vladislavs untévs Andrejs man teica, ka tülît atvedîßot divus ebreju bérnus, kurus man vajadzés vestuz savåm måjåm un tur tos slépt, lai viñi paliktu dzîvi. Tajå brîdî nedomåju par briesmåm,kas saistås ar ebreju bérnu slépßanu, jo to man uzticéja baznîca. Íie bérni kopå ar måti esotatrasti Alberta baznîcas pagrabå, bet droßîbas dé¬ pårvesti uz kato¬u sievießu klosteri, nokura tagad tos arî atvedîßot. [..] Trîsgadîgais Nardiks, piecgadîgå Marina un viñu måte –Eva. [..] Bérni bija ¬oti novårgußi un utaini. [..] Meitenîte runåja våciski un mazliet krieviski.[..]

Kopå ar vîru slépjamos iekårtojåm müsu dzîvok¬a mazajå istabå, bet bérnus pat sétå nelai-dåm, lai neviens viñus neredzétu. Eva teica, ka esot årste un it kå itåliete. Turpmåkajås divåsdienås måte kaut kur gåja projåm, bet vakarå atkal ieradås. Viña atståja man kådu adresiJaundubultos un piekodinåja, ja gadîjumå bérniem kaut kas draudétu, lai més ar vîru viñasbérnus aizvestu uz ßo adresi. Treßås dienas vakarå Eva vairs nepårnåca. Kas ar viñu notika unkur viña pazuda, tå arî neuzzinåjåm. Bérni palika pie mums. [..]

Kad Eva bija aizgåjusi, es pårbaudîju viñas çemodåna saturu. Ieraudzîju ß¬irces un zåles.Iedomåjos, ka Eva, ja viñai un bérniem kas draudétu, bija nolémusi noindét bérnus un patisevi. Es trîs ß¬irces un indi iznîcinåju.

Bérni jau atkopås, jo mums bija savs piens, un més centåmies viñus labi barot. Pienåca jau1942. gada marts. Kådu dienu Nardiks izskréja sétå, un viñu ieraudzîja kaimiñß, kurß bija no-ßåvis “paunu Ωîdu”. Viñß såka praßñåt, vai tik més neturam pie sevis Ωîdu bérnus, kas esottumßmataini, bet müsu paßu bérni gaißi. Vîrs saprata, ka mums visiem var draudét nelaime,tåpéc nolémåm Nardiku un Marinu aizvest uz Jaundubultiem. [..] Péc pusstundas måjåiebruka pårbaude. [..]

108

Vîrietis, kurß bérnus laipni sañéma, bija våcietis, kas labi pazina paßu Evu vai viñas vecåkus.Marina, vél büdama pie mums, izståstîja, ka viñu tévu noßåva gultå, bet måte izstümusi bér-nus pa logu un arî pati tådå veidå izbégusi no nåves. Viñas vecåkiem piederéjusi zîda audumuaustuve Rîgå un linu vérptuve Jelgavå.

Lîdz kara beigåm par Evu un bérniem neko nezinåjåm. Péc kara caur Starptautisko SarkanoKrustu sañému no Evas atklåtnîti, kas bija rakstîta no Zviedrijas un kurå viña prasîja parbérniem. Bet més gan nekå par viñiem nezinåjåm. [..] Viña rakstîja, ka kåds zvejnieks noSlokas kara beigås viñu laivå pårveda uz Zviedriju.[..]

1949. gada 25. martå müs izsütîja uz Sibîriju par to, ka esam slépußi pie sevis ebreju burΩujubérnus. Izsütîjumå bijåm lîdz 1957. gadam. Péc müsu atgrießanås no Sibîrijas pie manisatnåca kåda sieviete, kura ståstîja, ka abi Evas bérni esot bijußi aizvesti uz Våciju, kur atlaistibrîvîbå. [..] Vélåk uzzinåju, ka meitene dzîvo Òeñingradå, bet zéns – Igaunijå. Måte bérnusesot pieprasîjusi, bet müsu valdîba neat¬aujot izbraukt. [..]

Tagad Marina Hofmane dzîvo Stokholmå, bieΩi ciemojas Latvijå, atbrauc ciemos. Nardikszvana pa telefonu.

(Péc Jezupates Amolas atmiñåm, kas pierakstîtas 1992. gada 23. decembrî un glabåjas muzeja ”Ebreji

Latvijå” fondos)

12. avots

Latvijas iedzîvotåji, kuriem pieß˚irts Izraélas valsts augstais goda nosaukums

“Taisnîgais starp tautåm”

Íajå sarakstå ir minéti to Latvijas iedzîvotåju neebreju vårdi (kopskaitå 93), kuriem Izraélasvaldîba par paßaizliedzîbu ebreju glåbßanå Otrå pasaules kara gados pieß˚îrusi augsto godanosaukumu “Taisnîgais starp tautåm”. Iekavås norådîts gads, kurå organizåcija “Yad Vashem”ßo nosaukumu ir pieß˚îrusi. Sievietém iekavås ir norådîts arî pirmslaulîbas uzvårds.

Íis saraksts ir kopija no oficiålå avota. Nevéloties radît jaunas k¬üdas, materiåla sastådîtåjipersonvårdus nav latviskojußi, bet atståjußi tos tå, kå tie minéti ori©inålå.

109


110

Izvélies kådu no sarakstå minétajiem cilvékiem un, izmantojot muzeja “Ebreji Latvijå”,novada muzeja, preses, bibliotéku un interneta materiålus, sagatavo prezentåciju par viñu!

111


Darba lapa Nr. 1

Kartes analîze

1. Kartes veids (atzîméjiet vienu)

Ìeogråfiskå karte Topogråfiskå karte Politiskå karte

Kontürkarte Kara karte Måkslas karte

Cita

2. Kartes veidoßanas laiks un autors

3. Kartes pamatinformåcija

a. Uzrakstiet trîs lietas, kas jums karté liekas bütiskas!

1.

2.

3.

b. Kåpéc, péc jüsu domåm, ßî karte ir radîta?

c. Kå informåcija karté papildina jüsu zinåßanas par holokausta notikumiem?

d. Vai karte apstiprina vai noliedz informåciju, kuru sniedz 2.–4. avots? Paskaidrojiet savu atbildi!

e. Uzrakstiet kartes autoram jautåjumu, uz kuru, jüsupråt, karte atbildi nesniedz!

112

Darba lapa Nr. 2

Rakstîtå véstures avota analîze

1. Glåbéja/u vårds, uzvårds

2. Pilséta, Latvijas novads

3. Glåbéja nodarboßanås, profesija

4. Kå viñß/viña palîdzéja ebrejiem izglåbties?

5. Ar kådu risku viñß/viña sastapås?

6. Aprakstiet divas epizodes, kas raksturo dzîvi Latvijå nacistiskås okupåcijas laikå!

7. Izrakstiet no teksta trîs lietas, kas jums liekas svarîgas!

113


Holokausta îstenotåji

Kopsavilkums

Skoléni noskaidros un izpratîs nozieguma un kolaboråcijas jédzienus un analizés daΩådas ßoparådîbu izpausmes.

Skoléni iepazîsies ar daΩådu pétnieku uzskatiem par motivåciju, kas cilvékam liek pastrådåtnoziegumu vai arî sadarboties ar noziedzîgo reΩîmu (kolaborét), diskutés par motîviem, kasbija pamatå tam, ka da¬a Latvijas iedzîvotåju sadarbojås ar nacistiskajiem okupantiem, resp.k¬uva par kolaborantiem.

Skoléni måcîsies saistît Nacistu un nacistu kolaborantu (sodîßanas) likumu ar reålåm situåcijåm.

Jédzieni

• noziedznieks (nozieguma pastrådåtåjs, vaininieks)

• kolaborants (kolaboracionists)

• kolaboråcija

• motivåcija

• noziegums pret ebreju tautu

• noziegums pret cilvéci (cilvécîbu)

• kara noziegums

• sods

• noilgums


Skoléni pratîs/spés izprast nozieguma un kolaboråcijas jédzienu un arî paßu parådîbusareΩ©îtîbu;

izprast, ka ne visus okupantus un viñu kolaborantus var uzskatît par“necilvécîgiem monstriem”;

izprast, ka nozieguma pastrådåtåjiem un kolaborantiem bija daΩådamotivåcija,

114

izß˚irt vairåkus faktorus holokausta îstenotåju rîcîbas skaidrojumå:

ideolo©iskie motîvi,

sociålpsiholo©iskå ievirze (nekritiska sekoßana autoritåtém),

karjerisms, véléßanås izkalpoties,

paßsaglabåßanås,

mantkårîba,

atriebîba,

varaskåre;

piemérot zinåßanas par motivåciju, lai izskaidrotu kolaboråciju Latvijasiedzîvotåju vidü;

izprast, ka iebrucéji holokausta îstenotåji ir atbildîgi par savu rîcîbu untiek sodîti neatkarîgi no motivåcijas.

Saikne ar standartu

Skoléniem jåizprot, ka jebkurß véstures procesa atspogu¬ojums ir subjektîvs;

jåizprot, kåpéc daΩådas sabiedrîbas grupas (tautas, nåcijas, sociålås gru-pas u.c.) vésturi skaidro daΩådi;

jåizprot problémas, kas saistîtas ar sareΩ©îtu vésturisku situåciju aprak-stîßanu, skaidrojumu un analîzi;


jåprot lietot véstures zinåßanas tagadnes (müsdienu pasaules) norißuskaidroßanå un izpratné;

jåprot pamatot savu viedokli, apzinoties, ka véstures interpretåcijå pa-ståv viedok¬u daudzveidîba.


1. avots Fragments no vésturnieka A. Strangas pétîjuma – katram skolénam

2. avots Nacistu un nacistu kolaborantu (sodîßanas) likums – katram skolénam

3.–9. avots Teksti, kuros atspogu¬otas daΩådas ebreju iznîcinåßanas motivåcijas – katra grupastrådå ar savu avotu, katram grupas dalîbniekam viens eksemplårs

10. avots “França Mürera noziegumi” – katram skolénam

Nodarbîbas norise

Ierosinåßana

1. Skolotåjs lüdz skolénus izlasît fragmentu no vésturnieka Aivara Strangas pétîjuma(1. avots). Skolotåjs vaicå: “Kådas trîs ebreju vajåtåju grupas nodala pétnieks?” Skolotåjspårliecinås, ka skoléni izprot, ka ebreju vajåßanå piedalîjås un tajå ir vainojami nozie-guma plånotåji, kuri izstrådåja nozieguma plånu un arî deva augståkås pavéles;

115


okupanti – nozieguma galvenie îstenotåji; vietéjie kolaboranti – cilvéki, kas sadarbojåsar okupåcijas reΩîmu un daΩådå mérå piedalîjås ebreju iznîcinåßanå un pazemoßanå.Skolotåjs uzsver, ka holokaustå – noziegumå pret ebreju tautu – ir vainojamas visas trîsvajåtåju grupas. Skolotåjs uzsver arî, ka visas grupas nav vienlîdz viegli identificéjamas,tåpat noziegumå iesaistîto vainas pakåpe nav vienlîdz liela.

2. Skolotåjs lüdz skolénus izskaidrot jédzienu “noziedznieks, nozieguma pastrådåtåjs”.Skolotåjs pieraksta skolénu formuléjumus uz tåfeles.

3. Skolotåjs lüdz skolénus izskaidrot jédzienu “kolaborants”. Skolotåjs pieraksta skolénuformuléjumus uz tåfeles.


Kuru jédzienu bija vieglåk definét? Kåpéc?

Kurß no jédzieniem ir plaßåks?

Skolotåjs pårliecinås, ka skoléni izprot, ka jédziens “kolaborants” ir plaßåks nekå jédziens“noziedznieks”. Skolotåjs paskaidro, ka parasti ar noziegumu saprot cilvéku tießu iznîcinåßa-nu (slepkavîbu) vai citu pretlikumisku darbîbu, par kuras izdarîßanu likumå paredzéts sods,savukårt sadarboßanås jeb kolaboråcijas robeΩas ir daudz izplüdußåkas, tå ir daudz plaßåkaspektra darbîba. Lîdz ar to jautåjums par to, kurus cilvékus uzskatît par kolaborantiem,nereti ir strîdîgs.

5. Skoléni individuåli lasa 2. avotu (“Nacistu un nacistu kolaborantu (sodîßanas) likums”).

Skolotåjs uzdod jautåjumus par tekstu:

Kas izdevis ßo likumu?

Kådi nodarîjumi ßajå likumå ir kvalificéti kå noziedzîgi (tådi, par kuriem tiek noteiktsdaΩådas bardzîbas sods)?

Vai holokaustu var uzskatît vienlaikus gan par noziegumu pret ebreju tautu, gan parnoziegumu pret cilvéci, gan arî par kara noziegumu?

Vai likums ir piemérojams, tiesåjot ßådus cilvékus:

ierédñus, kas piedalîjås holokausta organizéßanå, pieméram:

inΩenieri, kas izplånoja Kaizervaldes koncentråcijas nometni,

Diseldorfas dzelzce¬a darbinieku, kas sastådîja sarakstu vilcieniem, kas transportéjaebrejus uz Außvicas iznîcinåßanas nometni,

cilvékus, kas veicinåja holokaustu, pieméram:

Ωurnålistu, kas rakstîja antisemîtiskus rakstus avîzei “Tévija”,

nama iedzîvotåju, kas ziñoja gestapo, ka kaimiñu ©imene slépj ebreju; rezultåtå ganebrejs, gan viña glåbéji tika noßauti;

cilvékus, kas guva materiålu labumu no holokausta, pieméram:

uzñéméju, kas izmantoja ebrejus piespiedu darbå, nemaksåjot viñiem algu,

cilvéku, kas péc ebreju ©imenes pårcelßanås uz geto ievåcås tås dzîvoklî un piesavinåjåsßo ebreju mantas.

Péc kura panta ieståjas ßo cilvéku atbildîba?

Kuri no ßiem cilvékiem ir kolaboranti, cik lielå mérå? Argumentéjiet savu viedokli!

116

Apjégßana

1. Skolotåjs sadala klasi septiñås grupås. Katra grupa lasa vienu no avotiem (3.–9. avots).Grupas dalîbnieki individuåli iepazîstas ar tekstu un atbilstoßajiem jautåjumiem.

2. Skoléni strådå septiñås grupås. Grupas dalîbnieki apsprieΩ izlasîto, raksturo motivåcijuun izstrådå atbildes uz jautåjumiem. Kad skoléni darbu ir beigußi, grupas iepazîstinapåréjos ar savåm atbildém uz jautåjumiem. Katras grupas uzståßanås laikå skoléni îsipieraksta galveno un novérté grupu uzståßanos péc ßådiem kritérijiem:

uzståßanås struktüra un saprotamîba,

visu grupas dalîbnieku lîdzdalîba prezentåcijå.

Vértéjums: 1–3 punkti par katru kritériju.

3. Kad visas grupas ir uzståjußås, skolotåjs aicina skolénus izteikt komentårus un uzdot jau-tåjumus, ja tådi ir radußies.

Refleksija

1. Skolotåjs lüdz skolénus padomåt: varbüt bija vél kåda, lîdz ßim neminéta motivåcija?

2. Skolotåjs lüdz skolénus individuåli sakårtot hierarhiskå secîbå aplükotås motivåcijas,såkot ar, viñupråt, paßu izplatîtåko (atbilstoßåko) Latvijas situåcijå un beidzot ar to, kasvismazåk atbilst kolaborantu rîcîbas izskaidrojumam Latvijas apståk¬os.

3. Skolotåjus lüdz daΩus skolénus savås pårdomås dalîties ar klasi.


Måjås skoléni iepazîstas ar 10. avotu un atbild uz jautåjumiem:

Piemérojiet “Nacistu un nacistu kolaborantu (sodîßanas) likumu” França Müreragadîjumam! Uzskaitiet viña noziegumus!

Kådus morålus noziegumus ir izdarîjis Francis Mürers?

Raksturojiet ebreju kopienas emocijas un rîcîbu! Vai bija iespéjams nesadarboties arFranci Müreru?

Vai jums ir zinåmi citi lîdzîgi gadîjumi Latvijas vésturé?

117


Pielikumi

1. avots

[..] ..ir nepiecießamîba uzrakstît visaptveroßu holokausta våcu okupétajå Latvijå vésturi, kuraietvertu slepkavu, upuru, glåbéju un malå ståvétåju vésturi – visu katastrofas dalîbnieku unaculiecinieku vésturi. [..] Nav iespéjams uzrakstît holokausta vésturi, neatbildot uzjautåjumiem: Kas bija slepkavas? Kas deva pavéles slepkavot, un kå notika slepkavoßana?Kådas bija attiecîbas starp våcu centrålajåm institücijåm un iniciatîvåm uz vietas? Kåda bijavietéjo nevåcu iedzîvotåju loma slepkavoßanå u.tml.

(Stranga, Aivars. Holokausta pétniecîbas problémas. Gråm.: Holokausta izpéte Latvijå: Starptautisko



raksti, 12. séj.)

2. avots

Nacistu un nacistu kolaborantu (sodîßanas) likums

1. (a)

Cilvékam, kas ir veicis vienu no minétiem noziegumiem – (1) nacistu reΩîma laikå ienaid-nieka valstî veicis darbîbu, kas ir noziegums pret ebreju tautu; (2) nacistu reΩîma laikå ie-naidnieka valstî veicis darbîbu, kas ir noziegums pret cilvéci; (3) Otrå pasaules kara laikåienaidnieka valstî veicis darbîbu, kas ir kara noziegums –, ir piemérojams nåves sods.

(b)

Íajå sada¬a “noziegums pret ebreju tautu” nozîmé jebkuru no minétåm darbîbåm, kas veiktaar mér˚i iznîcinåt ebreju tautu kopumå vai da¬éji: (1) ebreju nogalinåßana; (2) bütisku fiziskuvai gara cießanu sagådåßana ebrejiem; (3) ebreju ievietoßana tådos dzîves apståk¬os, kuri vei-doti ar nolüku panåkt viñu fizisku iznîcinåßanu; (4) darbîbu veikßana ar mér˚i novérst ebrejudzimstîbu; (5) ebreju bérnu piespiedu pårcelßana uz citu nacionålo vai reli©isko grupu; (6) eb-reju reli©isko vai kultüras bagåtîbu iznîcinåßana vai apgånîßana; (7) küdîßana pret ebrejiem;“noziegums pret cilvéci” nozîmé jebkuru no minétåm darbîbåm: slepkavîba, iznîcinåßana,paverdzinåßana, badinåßana vai deportéßana un citi necilvécîgi akti, kas veikti pretciviliedzîvotåjiem, kå arî vajåßana uz nacionåliem, rases, reli©iskiem vai politiskiem pamatiem;“kara noziegums” nozîmé jebkuru no minétåm darbîbåm: okupétås teritorijas civiliedzîvotåjuslepkavoßana, neΩélîga izturéßanås vai deportéßana piespiedu darba veikßanai vai jebkådamcitam mér˚im; karagüstekñu vai jürå sañemto güstekñu slepkavoßana vai neΩélîga izturéßanåspret viñiem; ˚îlnieku nogalinåßana; sabiedriskå vai privåtå îpaßuma izlaupîßana; nepamatotapilsétu vai ciemu iznîcinåßana; postîjumi, kuru pamatå nav militåra nepiecießamîba. [..]

5.

Cilvéks, kas nacistiskå reΩîma laikå ienaidnieka valsts teritorijå piedalîjås vajåtas personas iz-doßanå ienaidnieka administråcijai, ir sodåms ar cietumsodu lîdz desmit gadiem.

6.

Cilvéks, kas nacistiskå reΩîma laikå ienaidnieka valsts teritorijå sañéma vai pieprasîja labu-mus – (a) no vajåtas personas, draudot nodot ienaidnieka administråcijai viñu vai citu vajåtupersonu; vai (b) no cilvéka, kas devis patvérumu vajåtai personai, draudot izdot ienaidnieka

118

119


administråcijai viñu vai vajåto personu, kura tiek slépta, ir sodåms ar cietumsodu lîdzseptiñiem gadiem.[...]

16.

Íî likuma ietvaros “nacistiskå reΩîma laiks” nozîmé posmu, kas såkås 1933. gada 30. janvårîun beidzås 1945. gada 8. maijå; “Otrå pasaules kara laiks” nozîmé laiku, kas såkås 1939. gada1. septembrî un beidzås 1945. gada 14. augustå. [..]; “ienaidnieka valsts teritorija” nozîmé (a)Våciju nacistiskå reΩîma laikå; (b) jebkuru citu Våcijas sabiedroto valsti laikå, kad notika karßstarp ßo valsti un Sabiedroto spékiem; (c) jebkuru teritoriju nacistiskå reΩîma laikå (visåreΩîma laikå vai tikai kådå tå da¬å), kas de facto atradås Våcijas pak¬autîbå, un ßis apzîméjumsattiecas uz laiku, kad ßî teritorija de facto atradås Våcijas pak¬autîbå. [..]

Likumu pieñémis Izraélas parlaments (Knesets) 1950. gada 1. augustå.

(Sk.: Izraélas Årlietu ministrija, http://www.mfa.gov.il/MFA/MFAArchive/1950_1959, aplük. 2004, 11. nov.)

3. avots

Nav ßaubu, ka idejas un vértîbas spéj motivét cilvékus. Otrå pasaules kara laikå Våcijå uncitur Eiropå bija izplatîtas rasistiskas un antisemîtiskas idejas un vértîbas. Viens novienkårßåkajiem vajåtåju rîcîbas izskaidrojumiem ir fakts, ka Hitlera årkårtéjais rasisms bijaarî ¬oti daudzu våcießu un kolaboréjoßo nevåcießu ticîba.”

(Niewyk, D. and F. Nicosia. The Columbia Guide to the Holocaust. Columbia University Press, 2000, p. 88)

Latvijå nebija tådas antisemîtisma tradîcijas kå Våcijå un Francijå. ..No otras puses, latvießinebija naivi jautåjumå par antisemîtismu. Rîga bija starptautiska metropole, kur daΩus jaunîbasgadus bija pavadîjis R. Vågners, Viss, kas bija zinåms Våcijå un Krievijå – divås galvenajåsmodernå antisemîtisma izcelsmes vietås –, bija zinåms arî Rîgå. Bet Latvijas pagåtné nebija tådudiΩu pråtu kå R. Vågners vai A. de Gobino, kuri bija pårñemti ar antisemîtismu, nebija arîarhitektüras pieminek¬u ar antisemîtiskiem téliem. DiΩåkais Latvijas dzejnieks Jånis Rainis bijafilosemîts, tåpat kå Kårlis Balodis, starptautiski atzîts ekonomists. ..Tam antisemîtisma veidam,kas ebrejus demonizéja kå pasaules konspiratorus.., latvießu literatürå nav lîdzinieka. [..]

Tajå paßå laikå jåuzsver, ka Latvija nebija brîva no antisemîtisma. Apslépts naidîgumssnaudu¬oja zinåmos latvießu sociålajos slåños, seviß˚i studentu korporåcijås Rîgå, un to vei-cinåja tådi periodiski izdevumi kå Latvijas Sargs, Tautas Balss un zinåmå mérå Latvis. Tomérjåatzîmé, ka antisemîtiskås aprindas nepårståvéja Latvijas politikas centru.. Jåatzîmé atß˚irî-ba starp antisemîtiskajåm grupåm un Latvijas valdîbu, kas visås konfrontåcijås ar minétajåmgrupåm vienmér atbalstîja ebreju intereses. [..]

Latvießiem nekad nebija vienpråtîbas ebreju jautåjumå.. V. Aråja pråvas laikå daudziemLatvijas ebrejiem, visiem holokaustu pårdzîvojußajiem tika jautåts, vai, viñupråt, Latvija irvai nav bijusi naidîga, antisemîtiska zeme pirms våcu okupåcijas; neviens uz ßo jautåjumuneatbildéja apstiprinoßi. Bet nav iemesla attiecîbas raksturot kå idilliskas: mijiedarbîba abutautu starpå bija minimåla; tås noß˚îra tradîcijas, reli©ija un valoda. 1922. gada Satversme,lai gan ietvéra sevî augstu étisko standartu un cieñu pret cilvéku daΩådîbu, tautîbasvienlaicîgi sadalîja atseviß˚os nodalîjumos, nodroßinot, ka latvießi un ebreji turpinås skatîtiesviens uz otru kå sveßiniekiem.


apgåds, 1999, 37., 84., 106. lpp.)

Jautåjumi diskusijai grupå:

1. Raksturojiet antisemîtismu kå ebreju iznîcinåßanas motivåciju!

2. Vai Latvijas Republikå (1922–1940) bija izplatîts antisemîtisms? Kådas bija ebrejukopienas attiecîbas ar latvießiem?

4. avots

Péckara posmå kara noziedznieku tiesås apsüdzétie parasti apgalvoja, ka viñi tikai “sekojapavélém” un atteikßanås gadîjumå viñus sagaidîtu bargs sods, iespéjams, pat nåve. Íiemapgalvojumiem pretim runå [..] fakts, ka mums nav zinåms neviens gadîjums, kad vajåtåjsbütu bargi sodîts par atteikumu pildît pavéles. [..] Taçu nedrîkst izslégt iespéju, ka daΩi novajåtåjiem patiesi ticéja, ka tiks sodîti. [..] Lai gan nav izslégts, ka daΩi vajåtåji sekoja pavélém,jo baidîjås tås nepildît, tomér paståv iespéja, ka viñi paklausîja ieraduma dé¬ vai arî tåpéc, kauzskatîja varu par le©itîmu. Visiem ir skaidrs, ka sabiedrîba nespétu funkcionét, ja tajånebütu paklausîbas autoritåtém, pieméram, politiskajiem lîderiem, tiesneßiem, policijai unskolotåjiem. Íî atziña ir iedzîta müsu galvås tükstoßiem gadu ilgajå cilvéces 'paståvéßanasvésturé. [..] Tå rezultåtå cilvéki médz büt nekritiski pret autoritåtém un automåtiski paklausapavélém no augßas.


Vajåtåji savu rîcîbu visbieΩåk skaidroja ar “pavéli”. Viñi uzskatîja, ka nacistu diktatüras auto-ritårå politiskå kultüra bija årkårtîgi neiecietîga pret opozîciju, turklåt militåra vajadzîba pécpak¬außanås rîkojumiem un neΩélîga disciplîna izveidojusi situåciju, kurå indivîdiem neesotbijis izvéles. Pavéles ir pavéles, un ßådå situåcijå neesot ¬auts nepaklausît.

(Browning, C.R. Ordinary Men: Reserve Police Battalion 101 and the Final Solution in Poland. Aaron Asher

Books; HarperCollins Publishers, 1992, p. 170)

Íåvéji varéja pieteikties brîvpråtîgi, kaut gan bija gadîjumi, kad pavéléja ßaut. Tå, pieméram,Û. K¬aviñam E. Caune piedraudéja, ka büs slikti, ja viñß nepiedalîsies ßaußanå, un nosaucapar memmesdéliñu. Û. K¬aviñß izmekléßanå sacîja, ka viñam nav bijis naida pret ebrejiem,bet baidîjies, ka ar viñu var izré˚inåties, ja atteiksies. [..]

..paßaizsardzîbas saståvs péc nodarboßanås bija ¬oti daΩåds. Viena da¬a 1940.–1941. gadå bijapaguvusi iesaistîties padomju reΩîma nodibinåtajås struktürås, [..] [citi péc kara] piedalîjåsmeΩu tîrîßanå no partizåniem. Tas noråda, ka ßie cilvéki varbüt bija aktîvi péc sava rakstura,bet, no otras puses, viñiem trüka pilsoniskås apziñas un viñi nebija radußi ne lemt, ne atbildétpar savu rîcîbu. Viñus varétu saukt par “likumpaklausîgajiem”.

(Vîksne, Rudîte. Ebreju iznîcinåßana Aucé 1941. gada jülijå. Gråm.: Holokausta izpétes jautåjumi Latvijå:

Starptautiskå seminåra referåti, 2001. gada 29. novembris, Rîga, un 2001.–2002. gada pétîjumi par


raksti, 8. séj.)

120

Sliktåka nekå K. Ulmaña årpolitika bija politiskås kultüras gaisotne, kas neatzina plurålismu.Kå våcu okupåcijas laiks galu galå pierådîja – K. Ulmaña vadonîbas ideolo©ija jeb fîrera prin-cipa latvießu versija daudziem cilvékiem bija atñémusi spéju patståvîgi spriest.


apgåds, 1999, 90. lpp.)

[..] Jautåjums par latvießu atbildîbu ebreju nogalinåßanå ir komplicétåks nekå jautåjums parvåcießu vainu. Latvija bija okupéta zeme. Atß˚irîbå no Be¬©ijas, Holandes un Dånijas te bijakaraståvoklis. ..Vainas noteikßanå jåñem vérå, ka latvießi arî bija nacistu upuri. Lai gan bijaieceréts, pret latvießiem netika îstenots genocîds; nacistu okupåcijas laikå pavisam tikanogalinåts ap 15 000 Latvijas iedzîvotåju neebreju.

(Turpat, 40.–41. lpp.)

Jautåjumi diskusijai grupås:

1. Raksturojiet sekoßanu autoritåtém, nekritisku pak¬außanos pavélém kå ebrejuiznîcinåßanas motivåciju!

2. Vai nekritiska pak¬außanås pavélém bija izplatîta Latvijå pirms våcu nacistiskåsokupåcijas? Kåda ietekme uz to bija demokråtiskajam un autoritårajam periodamLatvijas pirmskara vésturé?

3. Vai un kå kara situåcija ietekmé nekritisku paklausîbu pavélém?

5. avots

DaΩi holokausta pétnieki uzskatîja, ka viena no visizplatîtåkajåm ierédñu motivåcijåm pie-dalîties holokaustå, bijusi karjera. Íis motîvs ß˚iet pavisam vienkårßs un viegli saprotams.Kurß gan negrib lai viñu uzskata par profesionåli? Kurß netiecas péc uzslavas un pa-augstinåjuma?

(Niewyk, D. and F. Nicosia. The Columbia Guide to the Holocaust. Columbia University Press, 2000, pp. 92–93)

Modernajå birokråtijå katram cilvékam viså struktürå ir ierobeΩota loma; ierédña darbuatviegloja fakts, ka katrs ierédnis paveica tikai mazu da¬u no kopéjå procesa.

(Bauer, Yehuda. Eclipse of Humanity – The History of the Jews in the Holocaust. Yad Vashem

multimedia program)

Tießi bez darba esoßie armijas virsnieki varéja büt ieintereséti SD darbå. Kad våcießi ieradåsLatvijå, latvießu karavîru cerîba bija organizét nacionålo armiju un steigties uz fronti cînîtiesar komunistiem. ..Bet V. Ítålekers sagråva cerîbas par Latvijas armiju. Latvießu virsnieki tikaatståti bez ienåkumiem un bez mér˚a. ..Nav ßaubu, ka arî V. Aråjs darbå redzéja karjerasiespéju.


apgåds, 1999, 128. lpp.)

121



1. Raksturojiet karjerismu un paståvoßo bezdarbu kå ebreju iznîcinåßanas motivåciju!

2. Kådås profesijås ßî motivåcija bija izplatîtåka? Kådai vél cilvéku grupai varétu büt ßîmotivåcija?

3. Ierédñi, kas darbojås holokausta îstenoßanas organizåcijå, nereti tiek saukti par “slepka-våm pie rakståmgalda”. Vai jüs tam piekrîtat? Argumentéjiet savu viedokli!

6. avots

Bez ßaubåm, ierédñi priekßroku deva atbrîvoßanai no karadienesta, nevis bîstamajai cîñaifronté. Visticamåk, arî cilvékus, kas strådåja nåves nometnés un ebreju iznîcinåßanas koman-dås, biedéja iespéja tikt nosütîtiem uz Austrumu fronti. Ierédñiem un policistiem, kas pie-teicås re©istrét un tvarstît ebrejus okupétajås teritorijås, bija visi iemesli baidîties, kanepak¬außanås pavélém nozîmés darba zaudéßanu un nosütîßanu uz spaidu darbiem Våcijå.


[..] daudzi cilvéki bija izvéles priekßå: spaidu darbi Våcijå, darbs policijas bataljonos, vai Aråjakomanda. Daudzi izvéléjås Aråja komandu, jo tajå bija lielåks atalgojums [..]. Turklåt cilvékiticéji, ka darbs pie Aråja ¬aus viñiem palikt måjås un izvairîties no nosütîßanas uz fronti.Brîvpråtîgie [..] bieΩi minéja, ka pieteicås komandå, lai izbégtu no iesaukßanas le©ionå.

(Vîksne, Rudîte. The Araj's Commando member as seen in the KGB trial files: social standing,

education, motives for joining it, and sentences received. Gråm.: Holokausta izpétes problémas Latvijå:

Starptautiskås konferences referåti 2000. g. 16.–17. oktobrî Rîgå un pétîjumi par holokaustu Latvijå.



1. Raksturojiet paßsaglabåßanos kå ebreju iznîcinåßanas motivåciju!

2. Ko ßî motivåcija liecina par cilvéka raksturu?

3. Kurå Latvijas okupåcijas periodå ßî motivåcija varéja büt izplatîtåka – okupåcijas såku-må, vidü vai beigås? Argumentéjiet savu viedokli!

7. avots

Ostlandes reihskomisåra H. Lozes 1941. gada 18. augusta un 13. oktobra rîkojumi pavéléja vi-siem reihskomisariåta ebrejiem nodot vietéjo un årzemju valütu; katrs drîkstéja paturét tikai2 rub¬us dienå, kas bija påråk maza summa, lai segtu pat minimålås vajadzîbas. Ebrejiem likanodot arî visus vértspapîrus un citus dårgumus – zeltu, dimantus utt. Taçu pirms vél nuleizveidotå civilpårvalde ar H. Lozi priekßgalå såka ebrejiem atñemt viñu îpaßumus, atklåjås, kato jau paspéjußi izdarît citi cilvéki un organizåcijas. Armija un militårå pårvalde, kas kontroléjaAustrumu teritoriju pirms civilpårvaldes ievießanas, ne vienam vien ebrejam bija atñémusinekustamo îpaßumu, kå arî mébeles un iekårtas, ko pårveda uz saviem uzñémumiem. Tikußasatñemtas arî citas vértîbas un nauda, kopumå vairåku miljonu våcu marku apmérå. Operatîvogrupu (Einsatzgruppen), kå arî våcu un vietéjås policijas vienîbu dalîbnieki, kas piedalîjås akcijåspret ebrejiem, piesavinåjås upuru îpaßumu savåm personiskajåm vajadzîbåm. Daudzi vietéjieiedzîvotåji aplaupîja ebreju dzîvok¬us, piesavinoties visu, ko vien varéja atrast, daΩi patva¬îgi

122

ievåcås ebreju pamestajos dzîvok¬os. [..] Ebreju îpaßums bija bütisks finanséjuma avots våcupårvaldei okupétajås teritorijås. Èpaßumu izdå¬åja våcu un nevåcu izcelsmes ierédñiem uncitiem darbiniekiem, tådéjådi pateicoties par viñu sadarbîbu un mé©inot piesaistît jaunuskolaborantus. Daudzi vietéjie iedzîvotåji, kas piesavinåjås ebreju îpaßumus, bija ieintereséti, laibijußie îpaßnieki nekad neatgrieΩas, tåpéc daΩi no viñiem véléjås Våcijas uzvaru karå.

(Arad, Yitzhak. Plunder of Jewish property in the Nazi-occupied areas of the Soviet Union,

http://www1.yadvashem.org.il, aplük. 2004, 11. nov.)

Vispirms tå bija alkatîba, ka demoralizéja latvießus. Himlera – Heidriha plåns paredzéjanogalinåt ebrejus un viñu îpaßumu aizvest uz Våciju. ..Tomér ß˚iet, ka V. Ítålekers ßo plånu åt-ri pårveidoja. Viñß at¬åva, pat rosinåja latvießus laupît. Ciktål notika grautiñi, tie bija laupîßanasgrautiñi. Ebreju mantas piesavinåßanås ar våcießu ziñu notika gan provinces pilsétås, gan Rîgå.


apgåds, 1999, 128. lpp.)

Lai gan ebrejus aplaupîja jau aresta laikå un ieslodzîjuma vietås, pédéjås mantas viñiem at-ñéma Ka˚îßu purvå. Nelaimîgos upurus pirms noßaußanas pårmekléja un atñéma dårglietaspulksteñus, rokassprådzes un zelta gredzenus, kurus piesavinåjås gan vietéjo slepkavupriekßniecîba, gan no Rîgas atbraukußie Aråja komandas dalîbnieki. [..]

Tikai da¬a Krustpils iedzîvotåju saprata, ka ebreju îpaßuma ekspropriåcija ir iesaistîßanåsnoziegumå. Viñi ar nicinåjumu raudzîjås uz tiem, kuri okupåcijas varas iestådém mantkårîgipieprasîja ebrejiem piederéjußås mantas un par samérå létu cenu tås iegådåjås izsolés.

Lai gan no ebreju îpaßumu ekspropriåcijas labumu guva daudzas personas, privile©étå stå-voklî bija pilsétas valdes darbinieki, paßaizsardzîbas grupas dalîbnieki un policisti, kuri izlau-pîja ebreju mantas un sañéma naudu, ko ieguva no ebreju îpaßumu izpårdoßanas un iznomå-ßanas. Daudzi uz upuru ré˚ina strauji uzlaboja savu materiålo ståvokli, lai gan jau péc daΩiemgadiem – 1944. gada 8. augustå Krustpilî ienåkot Sarkanajai armijai un atjaunojotiespadomju reΩîmam – tas atkal krasi mainîjås. Totalitårisma apståk¬os lielå da¬å sabiedrîbas bijazudusi cieña pret jebkådu privåtîpaßumu. Lîdzîgi 1949. gadå Latvijå tika izlaupîtas 25. martåuz PSRS austrumu apgabaliem aizvesto kaimiñu måjas.

(‰rglis, Dzintars. Holokausts un ebreju îpaßumu ekspropriåcija Krustpilî. Gråm.: Holokausta izpéte

Latvijå: Starptautisko konferençu materiåli, 2003. gada 12.–13. jünijs, 24. oktobris, Rîga, un 2002.–2003.

gada pétîjumi par holokaustu Latvijå. Rîga: Latvijas véstures institüta apgåds, 2004, 62. lpp. Latvijas

Vésturnieku komisijas raksti, 12. séj.)


1. Raksturojiet alkatîbu, iedzîvoßanås kåri kå ebreju iznîcinåßanas motivåciju?

2. Ko ßî motivåcija liecina par cilvéku, viña moråli?

3. Vai vajåto mantiskajam ståvoklim bija nozîme ßîs motivåcijas izplatîbå?

4. Vai vajåtåju mantiskajam ståvoklim bija nozîme ßîs motivåcijas izplatîbå?

5. Komentéjiet izteikumu “Totalitårisma apståk¬os lielå da¬å sabiedrîbas bija zudusi cieñapret jebkådu privåtîpaßumu”!

123


8. avots

Divdesmitajos gados Våcijå divas ideju straumes – antisemîtisms un îpatna atriebîbas ideo-lo©ija – satikås, lai radîtu izdevîgus apståk¬us ebreju slepkavoßanai. Hitlers bija ßo divuievirΩu katalizators. Antisemîtisms bija izplatîts gandrîz vai visur pasaulé, bet tießi VåcijåVeimåras republikas norieta laikå tas sasniedza Eiropå vél neredzétu intensitåti. Otrastraume – atriebîba par tå saukto “dunça dürienu” Våcijas mugurå, kas ieperinåjås våcießudvéselés kopß Pirmå pasaules kara beigåm – sajaucås ar antisemîtismu. Naids Våcijå samilzalîdz slepkavîbas kårei.

(Ezergailis, Andrievs. Holokausts. Gråm.: Okupåcijas varu nodarîtie postîjumi Latvijå, 1940–1990.

Stokholma; Toronto: Memento; Daugavas Vanagi, 2000, 209. lpp.)

Våcießi latvießu dalîbu iznîcinåßanås panåca, galvenokårt popularizéjot “Ωîdiskå bo¬ßevisma”ideju. Lai gan saikne bija k¬üdaina, propaganda bija neΩélîga un koncentréta. Patiesîbåbo¬ßevisma birkas piekarinåßana ebrejiem bija vecu vecais apmelojums, saistîts ar Kristusnogalinåßanu senatné.

[..] Pretebreju noskañojums tika uzkurinåts, atsaucoties uz ebrejiem kå çekistiem un saistotebrejus ar komunismu.

Nacistu propagandas panåkumu visbütiskåkais aspekts bija spéja saistît ebrejus ar komunistubriesmu darbiem, seviß˚i ar çekas darbîbu. Lai cik nepatiesa bütu ßî saistîba, nacistupropagandai Latvijå nebija svarîgåka mér˚a kå pierådît ßo saikni. [..] Daudzås variåcijås tikaatkårtots, ka ebreji esot vainîgi latvießu asiñu izließanå, viñu spîdzinåßanå un sakrop¬oßanå.

Propaganda uz ielåm – redzot ebrejus zaudéjam viñu pilsoñu tiesîbas, viñu måju izlaupîßanu,piespiedu iesaistîßanu darba vienîbås – ß˚ita pierådåm, ka ebreji sañémußi taisnîgu sodu parviñu bo¬ßevismu. Seviß˚i aizskaroßs aspekts propagandas darbîbå bija komunistu upuru kapuatrakßana, ko bieΩi lika darît vietéjiem ebrejiem. Viss pasåkums tika organizéts ar domu radîtvainas saikni, iespaidu, ka ebreji izraisîjußi slepkavîbas.


apgåds, 1999, 38., 108.–109. lpp.)


1. Raksturojiet atriebîbu kå ebreju iznîcinåßanas motivåciju!

2. Vai ir pamatoti identificét ebrejus ar komunistiem un çekistiem?

3. Kåpéc latvießi ticéja våcu propagandai par ebreju identificéßanu ar komunistiem unçekistiem?

9. avots

Skatoties no malas un retrospektîvi, latvießi, kas pievienojås iznîcinåßanas spékiem, labpråtî-gi padevås våcießiem. Tajå laikå dalîbnieki büs jutußi brîvîbas ilüziju un, iespéjams, viñusapreibinåja varas apziña pår dzîvîbu un nåvi.


apgåds, 1999, 128. lpp.)

124

Pårsvarå tomér slepkavas bija antisemîtisma pårñemti, noziedzîgi cilvéki, kuri rîkojås bezjebkådiem sirdsapziñas pårmetumiem. Íos nacistu rokaspuißus vilinåja okupåcijas varas dotåiespéja izpaust savu brutalitåti pret ebrejiem, kurus viñi neuzskatîja par cilvékiem..

(‰rglis, Dzintars. Ebreju nogalinåßana Krustpilî. Gråm.: Holokausta izpétes jautåjumi Latvijå: Starptautiskå

seminåra referåti, 2001. gada 29. novembris, Rîga, un 2001.–2002. gada pétîjumi par holokaustu Latvijå.



1. Raksturojiet varaskåri, varas apziñu kå ebreju iznîcinåßanas motivåciju!

2. Ko ßî motivåcija liecina par cilvéku, viña moråli, psiholo©isko briedumu?

10. avots

França Mürera noziegumi

1941. gada 6. augustå Francis Mürers (Franz Murer), Vi¬ñas gebîtskomisariåta atbildîgs darbi-nieks, izsauca pie sevis Vi¬ñas Judenrat (ebreju padomes) pårståvjus un pavéléja viñiem lîdz nå-kamajam rîtam plkst. 9 piegådåt divus miljonus rub¬u (10 rub¬i = 1 våcu marka) vai ßîs summasekvivalentu vértslietås. Papildu tam vél trîs miljoni rub¬u bija jåpiegådå lîdz dienas beigåm.

Mürers piedraudéja: ja Judenrat pårståvji nespés nodroßinåt nepiecießamos lîdzek¬us noteik-tajå laikå, påréjie padomes locek¬i péc stundas varés ierasties péc savu biedru lî˚iem. PåréjieJudenrat dalîbnieki drîz uzzinåja par noteikto sodu un ßie jaunumi åtri izplatîjås pilsétasebreju vidü. Tika uzsåkta naudas, zeltlietu un citu vértîgu priekßmetu våkßana.

Ebreju kopienu bija sagråbußas bailes. Savåkt ßådu milzîgu naudas summu no iedzîvotåjiem,kurus bija novårdzinåjis karß un padomju vara, bija årkårtîgi grüts uzdevums.

Atvélétais laiks bija ¬oti îss, turklåt péc pulksten seßiem vakarå lîdz pat rîta gaismai ebrejinedrîkstéja iziet no måjåm. Noteiktajå laikå bija savåkts 667 000 rub¬u, apméram puskilo-grams zelta, zelta pulksteñi un dimanti.

Daudzi ebreji ticéja, ka ßo vértslietu nodoßana garantés viñu izdzîvoßanu un palîdzés atgriez-ties tükstoßiem citu, kas bija izvesti no pilsétas un par kuru likteni nebija nekådu ziñu.

Savåktå nauda un vértslietas tika nodotas Müreram noteiktajå laikå. Viñß tika informéts, katrükstoßås summas våkßana tiek turpinåta. Divi no trim Judenrat pårståvjiem tika atståti kå˚îlnieki. Péc turpmåkiem draudiem un ilgstoßåm pårrunåm starp Judenrat un Müreru viñßpiekrita pagarinåt pédéjo termiñu par vairåkåm dienåm.

Noteiktajå laikå Mürers sañéma 1 490 000 rub¬u, 16,5 kilogramus zelta un 189 zeltapulksteñus. Par sañemto Mürers neizsniedza nekådu kvîti vai kådu citu apstiprinåjumu.Sarunas starp Judenrat un Müreru notika uz ielas netålu no ékas, kurå bija izvietotacivilpårvalde. Nebija nedz liecinieku, nedz arî rakstiska protokola. Tas viss liecina par to, kada¬a naudas un vértslietu, iespéjams, lielåkå da¬a, nonåca administråcijas amatpersonukabatå.

(Péc: Arad, Yitzhak. Plunder of Jewish property in the Nazi-occupied areas of the Soviet Union,

http://www1.yadvashem.org.il, aplük. 2004, 10. nov.)

125


126

Malå ståvétåji: nevainîgi liecinieki vai vainîgi lîdzzinåtåji?

Kopsavilkums

Skoléni izpratîs jédzienu “malå ståvétåjs” un spriedîs par malå ståvétåju atbildîbu holokaustapie¬außanå un citos izß˚iroßos vésturiskos notikumos, spriedîs par to, vai ir gadîjumi, kadneiejaukßanås bütu attaisnojama.

Jédzieni

• malå ståvétåjs

• atbildîba


Skoléni pratîs/spés izprast jédzienu “malå ståvétåjs” holokausta notikumos;

analizét malå ståvétåju lomu kolaboråcijas paståvéßanå un glåbéju dar-bîbas pie¬außanå;

analizét, kå daudzu malå ståvétåju klåtbütne ietekméja vajåtåju, glåbéjuun holokausta upuru dzîvi un darbîbu;

vértét malå ståvétåju rîcîbu no moråles pozîcijåm.

Saikne ar standartu

Skoléniem jåprot analizét un salîdzinåt vésturiskos notikumus, procesus, per-sonîbas u.c.;

jåprot lietot véstures zinåßanas tagadnes (müsdienas pasaules) skaidro-ßanå un izpratné;

véstures norißu skaidroßanå un interpretéßanå jåprot lietot dedukcijasun indukcijas metodes;

jåprot veidot tézes, ziñojumus un referåtus par izvéléto véstures tému;

jåprot pamatot savu viedokli, apzinoties, ka véstures interpretåcijå pa-ståv viedok¬u daudzveidîba.


1.–8. avots Tekstu fragmenti – katram skolénam

9.–11. avots Fotoattéli – katram skolénam

Darba lapa Nr. 1 “Fotogråfijas analîze” – katram skolénam

Darba lapa Nr. 2 “Malå ståvéßana ir attaisnojama/nav attaisnojama” – katram skolénam

Darba lapa Nr. 3 “Attélu analîze” – katram skolénam

Nodarbîbas norise

Ierosinåßana

1. Skolotåjs lüdz skolénus iedomåties ßådu situåciju: viñi iet pa ielu un ierauga, ka vairåkaspersonas apsmej kådu cilvéku par to, ka viñß ir savådåks (pieméram, citas tautîbas vairases, cilvéks ar îpaßåm vajadzîbåm u.tml.). Kådas iespéjamås aculiecinieku reakcijasskoléni var iedomåties? Kå skoléni rîkotos paßi? Kåpéc? Skoléni min gan vispårîgas izjü-tas (ßoks, kauns, vienaldzîba, bailes u.tml.), gan konkrétas reakcijas (aizståvét pazemoto,kopå ar citiem apsmiet, pasîvi noraudzîties, sameklét policistu, izlikties neko neredzamun turpinåt savu ce¬u u.tml.).

2. Skolotåjs uzsver, ka visas minétås reakcijas var reducét uz trim: aizståvét upuri,pievienoties vajåtåjiem, nedarît neko.

3. Skolotåjs vaicå skoléniem viñu domas par to, kådas varéja büt izplatîtåkås cilvékureakcijas holokausta laikå, sastopoties ar faktu, ka tiek vajåti lîdzcilvéki (ebreji). Skolénimin savus argumentus. Kad skoléni ir izteikußies, skolotåjs informé, ka to, kuri aizståvéja,bija mazåk nekå vajåtåju, bet absolütais vairåkums visås ebreju vajåßanas procesa stadijåsnedarîja neko – nedz tad, kad tika ieviesti pirmie pret ebrejiem vérstie likumi, nedz tad,kad ebreji tika sadzîti geto, nedz arî tad, kad notika ebreju masveida iznîcinåßana.

Apjégßana

1. Skolotåjs lüdz skolénus iepazîties ar 1.–8. avotu un atbildét uz jautåjumiem:

Kuros avotos autors pauΩ savu attieksmi pret malå ståvétåjiem?

Kåda ir autora attieksme pret malå ståvétåjiem?

2. Skolotåjs lüdz skolénus aplükot 9. avotu un individuåli aizpildît darba lapu Nr. 1 “Fo-togråfijas analîze”. Kad skoléni uzdevumu ir veikußi, skolotåjs lüdz atbildes salîdzinåtpåros. Attélå ir redzama Austrijas ebreju publiska pazemoßana 1938. gada aprîlî, liekotviñiem berzt Vînes ielas. Skoléniem ir zinåma tikai fotogråfijas tapßanas vieta, bet navinformåcijas par fotogråfijas saturu.

3. Klases diskusijå skolotåjs kopå ar skoléniem apsprieΩ atbildes uz darba lapå uzdotajiemjautåjumiem. Skolotåjs vérß skolénu uzmanîbu, ka ebreju pazemoßanå noskatås gancilvéki, kas likußi viñiem tîrît ielu, gan nejaußi garåmgåjéji, kas neiejaucas.

4. Skolotåjs aicina skolénus raksturot malå ståvétåjus, pabeidzot teikumu “Holokaustanotikumos malå ståvétåjs ir..”.

5. Skolotåjs pievérß skolénu uzmanîbu tam, ka fotogråfijå (9. avots) vajåtåji un malå ståvé-tåji ir attéloti kopå. Skolotåjs var citét holokaustå izdzîvojußå Latvijas ebreja Bernharda

127

Malå ståvétåji

Presa teikto: “Müs apñéma ne tikai naida jüra, mums visapkårt bija arî kluséßanas jüra,”kå arî jebkuru citu autoru, kas pauΩ viedokli par malå ståvétåju asociéßanu ar vajåtåjiem.Skolotåjs lüdz skolénus individuåli uzrakstît savas domas par ßo (vai kådu citu) citåtu.

Skolotåjs aicina skolénus padomåt, vai un kådos gadîjumos malå ståvéßanu drîkst attaisnot.Savas atbildes skoléni ieraksta darba lapå Nr. 2.

6. Skolotåjs aicina skolénus nolasît vienu no saviem pie¬åvumiem.

7. Skolotåjs aicina skolénus padomåt, kå malå ståvéßanu varéja vértét cilvéki, kuri paßipiedzîvoja holokaustu. Skolotåjs lüdz padomåt par malå ståvéßanu no ßådu grupuskatpunkta:

vajåtåji, upuri,glåbéji,paßi malå ståvétåji.

Atkarîbå no klases lieluma skolotåjs sadala skolénus 4 vai 8 grupås, atbilstoßi nule minétajåmlomåm, kådas cilvékiem bija holokaustå.

Grupa(s), kas sprieΩ par malå ståvéßanu no vajåtåju viedok¬a, atbild uz ßådiem jautåjumiem:

Vai liels malå ståvétåju daudzums ietekméja vajåtåjus? Vai malå ståvétåji aktivizéja vajåtåju darbîbu vai slåpéja to?Apkopojoßs vértéjums: vai malå ståvétåju klåtbütne vajåtåjiem bija izdevîga?

Grupa(s), kas sprieΩ par malå ståvéßanu no ebreju glåbéju viedok¬a, atbild uz ßådiemjautåjumiem:

Vai liels malå ståvétåju daudzums ietekméja glåbéjus? Vai malå ståvétåji rosinåja glåbéju darbîbu vai kavéja to?Apkopojoßs vértéjums: vai malå ståvétåju klåtbütne glåbéjiem bija izdevîga?

Grupa(s), kas sprieΩ par malå ståvéßanu no holokausta upuru viedok¬a, atbild uz ßådiemjautåjumiem:

Vai liels malå ståvétåju daudzums ietekméja upurus? Vai malå ståvétåji palîdzéja ebrejiem izdzîvot un pretoties vai arî traucéja tam?Apkopojoßs vértéjums: vai malå ståvétåju klåtbütne ebrejiem bija izdevîga?

Grupa(s), kas sprieΩ par malå ståvéßanu no paßu malå ståvétåju viedok¬a, atbild uz ßådiemjautåjumiem:

Kå paßi malå ståvétåji varétu vértét savu rîcîbu?

Ko malå ståvétåji varétu atbildét våcu protestantu måcîtåjam Martinam Nîmolleram,kurß uzrakstîja ßådas rindas:

Vispirms viñi atnåca péc sociålistiem, un es nebildu ne vårda, jo neesmu sociålists.

Tad viñi atnåca péc arodbiedrîbas biedriem, un es nebildu ne vårda, jo neesmuarodbiedrîbas biedrs.

Tad viñi atnåca péc ebrejiem, un es nebildu ne vårda, jo neesmu ebrejs.

Tad viñi atnåca péc manis, un nebija palicis neviena, kas aizbilstu vårdu par mani.

8. Péc diskusijas grupås skolotåjs aicina vienu skolénu no katras grupas ziñot klasei pargrupas atbildém uz jautåjumiem.

128

Refleksija

1. Skolotåjs lüdz skolénus apkopot iepriekß izteiktås idejas. Ja klase uzdevumå par malåståvéßanas attaisnoßanu nav izdarîjusi savu vértéjumu, skolotåjs atgrieΩas pie ßåjautåjuma vélreiz. Skolotåjs pårliecinås, ka skoléni ir sapratußi, ka lielais malå ståvétåjuskaits padarîja holokaustu iespéjamu, un tåpéc malå ståvéßana ir vértéjama negatîvi.Taçu katram indivîdam bija sava motivåcija nerîkoties, tåpéc nedrîkst vienådi nosodîtvisus malå ståvétåjus, îpaßi tådé¬, ka més sprieΩam par malå ståvéßanas jédzienu no“normålas” situåcijas viedok¬a un nevaram iedomåties, kå îstenîbå jutås cilvéki tådåårkårtas situåcijå kå holokausts.

2. Skolotåjs uzdod jautåjumu: “Kas bija malå ståvétåji – nevainîgi liecinieki vai vainîgilîdzzinåtåji?” un lüdz katru skolénu individuåli uzrakstît savu vértéjumu malå ståvétåjurîcîbai, viñu lomai un atbildîbai. DaΩi skoléni tiek lügti nolasît savu vértéjumu klasei.


1. Skoléni var rakstît eseju “Holokausts un cilvéku atbildîba: vésturiskås måcîbas”. Esejåskoléni vérté malå ståvéßanu daΩådås situåcijås. Skoléni min piemérus, kad viñi irpieredzéjußi malå ståvéßanu daΩådås situåcijås.

2. Skoléni aplüko 10. un 11. avotu un, lîdzîgi kå 6. avota analîzé, analizé fotogråfijas, kuråsattéloti malå ståvétåji (10. avots – aktieru grupa parodé ebreju dzîvi Våcijå; 11. avots –ebreju vîrießi tiek publiski pazemoti Minska Mazoviecki (Polija) pilsétas laukumå. Viñiemlika skrieties, vienam séΩot otra mugurå). Savus vérojumus skoléni ieraksta darba lapåNr. 3 “Attélu analîze”.

Viens no holokausta fenomeniem ir fakts, ka aptuveni divdesmit nacistu okupétajås valstîsvai valstîs, kas atradås Våcijas ietekmé, kurås kopéjais iedzîvotåju skaits sasniedza vairåkussimtus miljonu, bija tik maz cilvéku, kas palîdzéja ebrejiem. Ebreji bija lîdzpilsoñi, kuriematñéma brîvîbas un tiesîbas, kurus vajåja un galu galå deportéja uz nåves nometném vai no-galinåja uz vietas. Tas viss notika sabiedrîbas acu priekßå. Kå tas bija iespéjams, ka absolütaisvairåkums nerîkojås? Skoléni tiek aicinåti rakstît eseju, izvértéjot tajå malå ståvétåju rîcîbasiemeslus un ßådas rîcîbas sekas.

129

Malå ståvétåji

Pielikumi

1. avots

Våcu okupétajå Latvijå, tåpat kå jebkurå citå okupétå teritorijå, paståvéja visa veida rîcîba unattieksme pret ebrejiem: kolaboracionisms ar nacistiem ebreju iznîcinåßanå; vienaldzîba pretviñiem; daΩåda veida palîdzîba. Pretéjos polos bija absolütas minoritåtes – slepkavas unglåbéji; pa vidu absolütais vairåkums – malå ståvétåji, kuri vienaldzîbå vai ßausmås, vaibezspécîbå noraudzîjås uz noziegumu.

(Stranga, Aivars. Holokausta pétniecîbas problémas. Gråm.: Holokausta izpéte Latvijå: Starptautisko



raksti, 12. séj.)

2. avots

Jau pirmajås okupåcijas dienås starp ebrejiem un påréjo pasauli izveidojås tåda kå neredzamasiena. Ebrejiem aizliedza atståt savas dzîves vietas, bet latvießi, kå likums, paßi nemé©inåja arviñiem kontaktéties.

(åËıÂÎ¸ÒÓÌ, îË‰‡. ü ÔÂÂÊËÎ‡ êÛÏ·ÛÎÛ. àÁ‡ËÎ¸, Ò. 49)

3. avots

Mazå meitene Bille 1941. gada vasarå Rîgas ielås ierauga vecu vîru ar Dåvida zvaigzni uz

ap©érba.

Bille ce¬ acis un pirmo ierauga dzeltenu drébes zvaigzni uz krütîm. Zvaigzne pießüta arnemåkulîgu roku [..] Skatiens cilvékam nolaists uz bru©i un kurpém. [..] Cilvékam lüpukaktiñi ir uz leju. Krunkainie, brünie plaksti un skropstas trîc pår tumßås dobés iegrimußåmacîm. Tå ir, kad neizturami kauns, gribas raudåt, bet nedrîkst. [..]. Pleci viñam salîkußi uzpriekßu tå, it kå viñß nestu smagu maisu vai gaidîtu, ka nupat sitîs. So¬i negribîgi. Tå neietpéc sava pråta. Tå dzen. Bet dzinéjs nav redzams.

[..] Citi gåjéji neskatås uz veco vîru un viña savådo ießanu, nesmejas un neråda ar pirkstu:sak, re, kur trakais, nopuß˚ojies ar lupatu zvaigzném un lamzå pa bru©i! Gåjéji tåpat nolaiΩacis vai jau pa gabalu izliekas neredzam.

(Belßevica, Vizma. Bille dzîvo tålåk. Rîga: Jumava, 1996, 83.–84. lpp.)

4. avots

Desmitiem, simtiem tükstoßu cilvéku [Latvijå] bija liecinieki vienam no cilvéces visbries-mîgåkajiem noziegumiem un kluséja par to. Ne visklusåkå balss neierunåjås, lai protestétupret asinsizließanu. Neviena no baznîcåm – ne luteråñu, ne kato¬u, ne krievu pareizticîgå –necentås apturét nogalinåßanu. [..] Neviens tiesnesis neierunåjås brîdinoßå balsî.


Press, 2000, p. 52)

5. avots

Íokéjoßas vienaldzîbas simbols ir karuselis Krasinski laukumå Varßavå. Kad 1940. gadå daΩumetru attålumå no tå nacisti uzsléja geto sienu, tas strådåja. Tas turpinåja griezties1943. gada aprîlî un maijå, kad pavisam netålu, aiz geto sienas, notika ebreju sacelßanås.

130

Aculiecinieks atceras: “[..] påri ielai bija karuselis ar spé¬u laukumu, tur spéléja arî müzika[..], vecåki veda skaisti sapostus bérnus uz karuseli. Svétdiena. [..] kopå ar vairåkiemcilvékiem es ståvéju iepretim degoßajam geto. Laiku pa laikam més dzirdéjåm cilvékukliegßanu. “Skatieties! Skatieties! Cilvéki lec no jumtiem!” Citi piebilda: “Ebreji tiek cepti.”[..] Es nedzirdéju nevienu lîdzjütîgu balsi. Varbüt tur bija cilvéki, kas domåja savådåk, bet esto nedzirdéju.

(BendΩamins (Bens) Mîds apraksta Varßavas geto nodegßanu 1943. gadå ebreju sacelßanås laikå,

http://www.ushmm.org, aplük. 2004, 15. nov.)

6. avots

Frîda Mihelsone ir holokaustå izdzîvojusi Rîgas ebrejiete. Viña paklausîja rîkojumam pårcelties uz

geto. 1941. gada 8. decembrî notika otrå Rîgas geto tîrîßanas akcija, kad daudzi tükstoßi geto

iemîtnieku tika noßauti Rumbulå. Frîdai brînumainå kårtå izdevås izglåbties, nokrîtot sniegå un

paslépjoties zem kurpju kaudzes. Péc vairåkåm dienåm Frîda atgriezås måjå, kurå viña dzîvoja pirms

kara, un mekléja vietu, kur pårnakßñot. Taçu neviens no viñas bijußajiem kaimiñiem nevéléjås riskét.

[..] Es noskréju lejå pa kåpném un devos atpaka¬ påri pagalmam. Bet tad ieraudzîju, ka durvisuz pagrabu ir va¬å. Es noskréju lejå un iegåju iekßå. Pagrabs bija applüdis, un sétnieks paß¬üteni, kas bija izbåzta caur nelielu taisnstürveida lodziñu, süknéja årå üdeni.

Es viñam sacîju: “Es te agråk dzîvoju. Visi mani radinieki ir noßauti, esmu palikusi viena pati.[..] Òaujiet man te palikt pa nakti. [..]”

“To es nevaru. Es atbildu par pagrabu. Ja tevi te notvers, büßu pagalam.”

“Tad man atliek tikai viens ce¬ß – pårgriezt vénas.”

“Tå ir tava darîßana, bet es tev nevaru palîdzét.”

Kad Frîda patießåm jau såka meklét savå groziñå nazi, pavérås pagraba durvis.

“Csss, csss, skrien veikli uz augßéjo ståvu, tur büs durvis uz béniñiem,” sétnieks çukstéja. “Espar kåpném un béniñiem neatbildu, tur jebkurß var iemaldîties.”

Un projåm viñß bija.

(Michelson, Frida. I survived Rumbuli. New York: Holocaust Library, 1979, p. 110)

7. avots

Tomér Latvijas ebreju tra©édija – tå ir arî tükstoßiem to latvießu tra©édija, kuri neizjuta naidupret kaimiñiem ebrejiem, bet, baidoties no atmaksas, klusu ciezdami, véroja savu tautießu¬aundarîbas. [..]

Attieksmé pret ebrejiem våcu okupéto valstu iedzîvotåji nosacîti sadalîjås divås kategorijås:

1) tie, kas slepkavoja ebrejus vai veicinåja to iznîcinåßanu,

2) tie, kas palîdzéja ebrejiem.

Pirmajå kategorijå ietilpst:

1. Aktîvie dalîbnieki – ekseküciju organizatori, tießie slepkavîbu izpildîtåji, kå arî tie, kaspropagandéja izré˚inåßanos ar ebrejiem un musinåja tos iznîcinåt (vårds – tas arî ir darbs);tie, kas tos apzaga un pazemoja; tie, kas nodeva tos, kuri slépa ebrejus, kå arî geto, unkoncentråcijas nometñu apsargi, visi, kas piesavinåjås noslepkavoto ebreju îpaßumu.

2. Pasîvie dalîbnieki – iedzîvotåji, kas tießi nepiedalîjås ebreju slepkavîbås, bet pirka vai kåcitådi iegådåjås nogalinåto ebreju kustamo vai nekustamo îpaßumu. [..] Par pasîviem

131

Malå ståvétåji

lîdzdalîbniekiem, iespéjams, var uzskatît arî tos, kas klusîbå atbalstîja slepkavîbas, kå arîvienaldzîgos.

(Íneijers, Årons. Holokausts Ludzå: ebreji un citu tautîbu iedzîvotåji. Gråm.: Holokausta izpéte Latvijå:

Starptautisko konferençu materiåli, 2003. gada 12.–13. jünijs, 24. oktobris, Rîga, un 2002.–2003. gada

pétîjumi par holokaustu Latvijå. Rîga: Latvijas véstures institüta apgåds, 2004, 49 –50. lpp. Latvijas

Vésturnieku komisijas raksti, 12. séj.)

8. avots

Saskañå ar K. Jaspersa [Karls Jasperss – våcu filozofs, péc Otrå pasaules karå virkné darbuaplükoja våcu tautas kriminålo, politisko, morålo un metafizisko vainu – Red.] viedoklimorålå atbildîba rodas, ja netiek izdarîta étiski pareiza izvéle. Morålås izvéles jautåjumåaugståkås pavéles princips nav attaisnojums nozieguma izdarîßanai. Moråli vainîgi ir tie, kasatradås tuvu noziegumam, bet neiebilda, kad bija iespéja to darît, vai arî kas neatteicåsizpildît noziedzîgu pavéli, lai gan tas bija iespéjams. Moråles jautåjumå nezinåßana navattaisnojums. [..]

Metafiziskå atbildîba rodas no solidaritåtes sajütas visu cilvéku starpå, “kas dara katrulîdzatbildîgu par visu nepareizo un par jebkuru netaisnîbu pasaulé, seviß˚i par noziegumiem,kas pastrådåti klåtesot vai zinot par tiem. Jurisdikcija par metafizisko atbildîbu atrodas tikaiDieva ziñå”.


apgåds, 1999, 45. lpp.)

9. avots

Fotogråfija uzñemta 1938. gada martå vai aprîlî, Vîné (Austrija).


132

10. avots

Fotogråfija uzñemta 1939. gada februårî Noißtaté (Våcija)


11. avots

Fotogråfija uzñemta 1940. gadå Minska Mazoviecki (Polija)


133

Malå ståvétåji

Darba lapa Nr. 1

Fotogråfijas analîze

Jautåjumi Fonå ståvoßie Ebreji

Cilvéku skaits, dzimums un vecumskatrå grupå?

Raksturojiet cilvéku ap©érbu!

Raksturojiet cilvéku sejasizteiksmes! Ko tås liecina parcilvéku izjütåm?

Kur atrodas fotogråfijå redzamiecilvéki?

Ko dara fotogråfijå redzamie cilvéki?

Kådus jautåjumus jüs gribétu ßiemcilvékiem uzdot?

Kas ßie cilvéki varétu büt?Argumentéjiet!

134

Darba lapa Nr. 2

Malå ståvéßana ir attaisnojama (skoléns nosauc visusiespéjamos pie¬åvumus), ja:

Malå ståvéßana nav attaisnojama (skoléns nosauc visusiespéjamos pie¬åvumus), ja:

1) 1)

2) 2)

3)

4)

5)

utt.

3)

4)

5)

utt.

Malå ståvéßana ir attaisnojama/nav attaisnojama

135

Malå ståvétåji

Darba lapa Nr. 3

Attélu analîze

Kådas cilvéku grupas var izß˚irt fotogråfijå?

Cilvéku skaits, dzimums un vecums katrå grupå?

Raksturojiet cilvéku ap©érbu!

Raksturojiet cilvéku sejas izteiksmes! Ko tås liecina par cilvéku izjütåm?

Kur atrodas fotogråfijå redzamie cilvéki?

Ko dara fotogråfijå redzamie cilvéki?

Kådus jautåjumus jüs gribétu ßiem cilvékiem uzdod?

Kas ßie cilvéki varétu büt? Argumentéjiet!

136

“Galîgais risinåjums”: kara mér˚is vai rezultåts?

Kopsavilkums

Lai izprastu, kå kara laikå mainîjås nacistu rasu politika un kå daΩådås Våcijas okupétajås vaitås sabiedrotajås valstîs notika holokausts, skoléni darba lapå aizpildîs tabulu, kurå saistîsholokausta norises ar Otrå pasaules kara notikumiem. Skoléni analizés valsts politiskåstatusa saistîbu ar tås ebreju un çigånu likteñiem, tådéjådi noskaidrojot, kå rasu politika tikaîstenota daΩådos apståk¬os.

Jédzieni

• Otrais pasaules karß

• “galîgais risinåjums”

• holokausts

• valsts politiskais statuss


Skoléni pratîs/spés izprast valsts politiskå statusa saistîbu ar holokausta upuru likteñiem;

saistît vésturiskus notikumus ar vietu un laiku;

izprast, ka vésturisku notikumu sekas ietekmé arî attålus re©ionus(pieméram, Våcijas uzbrukums Padomju Savienîbai izraisîja ebreju unçigånu iznîcinåßanu viså Eiropå);

izskaidrot vésturisku notikumu nozîmi rasu politikas kontekstå.

Saikne ar standartu

Skoléni jåprot pamatot savu viedokli, izprotot, ka véstures interpretåcijå paståvviedok¬u daudzveidîba;

jåprot analizét un salîdzinåt daΩådus vésturiskos notikumus un procesus.

137

138


1. avots “Otrå pasaules kara notikumi Eiropå” – katrai skolénu grupai

2. avots “Holokausta laikå nogalinåto ebreju skaits un îpatsvars daΩådås valstîs” – katraiskolénu grupai

3. avots “Çigånu likteñi nacistu kontrolétajås teritorijås” – katrai skolénu grupai

Darba lapa “Rasu politikas posmi pirms Otrå pasaules kara un kara laikå daΩådås nacistukontrolétås teritorijås Eiropå” – katrai skolénu grupai

Nodarbîbas norise

Ierosinåßana

1. Skolotåjs aicina skolénus apliecinåt savu piekrißanu vai nepiekrißanu apgalvojumam“Våcijas rasu politika bija galvenais holokausta priekßnoteikums”, noståjoties daΩådåsklases pusés (pieméram, tie, kas piekrît ßim apgalvojumam, noståjas logu pusé, bet tie,kas nepiekrît – pretéjå pusé.

2. Katrå grupå skoléni apsprieΩas, un viens no grupas sniedz påréjiem îsu kopsavilkumu.

3. Skolotåjs paskaidro, ka nodarbîbå skoléni pétîs holokausta norisi Otrå pasaules karanotikumu kontekstå.

Apjégßana

1. Skolotåjs sadala klasi grupås pa trim skoléniem. Katrai grupai skolotåjs piedåvå 1. un 2.avotu un darba lapu “Rasu politikas posmi pirms Otrå pasaules kara un kara laikådaΩådås nacistu kontrolétås teritorijås Eiropå”.

2. Katra grupa sañem uzdevumu:

izpétît Otrå pasaules kara svarîgåko notikumu hronolo©iju (1. avots) un darba lapå katråtabulas rütî atzîmét valsts politisko statusu attiecîgajå gadå (valsts politisko statususkoléni atzîmé ar burtiem: N – neatkarîga, O – okupéta, S – Våcijas sabiedrotå);

ierakstît tabulå atbilstoßå vietå laiku, kad valsts iesaistîjås vai tika iesaistîta karå/okupéta;

izmantojot 2. un 3. avotu, tabulas augßéjå ailé “Holokausta sekas” ierakstît holokaustaupuru skaitu katrå valstî (procentos no pirmskara iedzîvotåju skaita).

3. Skolotåjs aicina skolénus izteikt pårdomas vai secinåjumus, kas radußies, aizpildot darbalapas tabulu.

4. Skolotåjs aicina skolénus fiksét jautåjumus, kas radußies ßîs tabulas aizpildîßanas laikå, unnosaukt tos. Skolotåjs pieraksta jautåjumus uz tåfeles, lai vélåk uz tiem atbildétu.

5. Skolotåjs aicina grupas uz diskusiju. Skolotåjs uzsver, ka katra skoléna tiesîbas unpienåkums ir izteikt savu viedokli. Skolotåjs lüdz katru grupu vienoties par atbildém uzßådiem jautåjumiem:

Vai ebreju tiesîbu ierobeΩoßana ir saiståma ar laiku, kad valsts tika iesaistîta karå?

(Skoléni var atbildét, ka pret ebrejiem vérstie likumi parasti tika izdoti, såkoties våcu okupåcijai

vai valstij k¬üstot par Våcijas sabiedroto. Skolotåjs pårliecinås, ka skoléni saprot, ka karß pats

par sevi ßajå gadîjumå nav izß˚iroßs faktors, bet gan notikumi, kas notika kara situåcijas dé¬.

Pieméram, Latvija nekad neiesaistîjås karå, bet nacistiskå Våcija okupéja tås teritoriju.)

Vai holokausta upuru masveida iznîcinåßanas såkumu noteica laiks, kad valsts iesaistîjåsvai tika ierauta karå?(Skoléni var atbildét, ka masveida iznîcinåßana viså Eiropå såkås 1941./1942. gadå péc Våcijas

uzbrukuma Padomju Savienîbai.)

Kuri Otrå pasaules kara notikumi bija izß˚iroßi daΩådu valstu ebreju un çigånu liktenî?(Skoléni var nosaukt okupåciju, péc kuras parasti såkås ebreju tiesîbu ierobeΩoßana, kå arî

Våcijas karu pret Padomju Savienîbu, kad tika uzsåkta ebreju un çigånu iznîcinåßana visås

okupétajås teritorijås.)

Kas izskaidro atß˚irîgo situåciju Rumånijå, Bulgårijå un Somijå?(Skoléni var atbildét, ka ßîs valstis Våcija neokupéja.)

Kå valsts politiskais statuss ietekméja holokausta upuru skaitu katrå konkrétajå valstî?(Skoléni var atbildét, ka holokausta upuru skaits ir saistîts ar veidu, kå tika îstenota okupåcijas

pårvalde. Pieméram, Dånijå, kur tika saglabåta monarhija un parlaments, bija vairåk iespéju

izglåbt ebrejus nekå Holandé, kur tika nodibinåts nacistisks reΩîms.)

6. Skolotåjs lüdz skolénu grupu pårståvjiem izklåstît grupas secinåjumus.

7. Skolotåjs pårrunå ar visu klasi, kådas bija daΩådu valstu iespéjas ietekmét holokaustaupuru likteñus. Skolotåjs uzdod skoléniem uzdevumu izklåstît savus argumentusindividuåli rakstiskå veidå.

Refleksija

1. Skolotåjs aicina skolénus vélreiz apliecinåt savu piekrißanu vai nepiekrißanuapgalvojumam “Våcijas rasu politika bija galvenais holokausta priekßnoteikums”,rîkojoties tåpat kå stundas såkumå.

2. Skolotåjs aicina skolénus izvértét, vai viñi ir mainîjußi savas domas un kåpéc. Skolotåjslüdz skolénus savu viedokli uzrakstît.

Papildmateriåls skolotåjam

Kå radås “galîgais risinåjums”? Pirmajå brîdî atbilde uz ßo jautåjumu var ß˚ist paßsaprotama:Hitlers gribéja panåkt rases tîrîbu reihå un tådé¬ 1939. gadå såka iznîcinåt Våcijas invalîdus,bet 1941. gadå – ebrejus un çigånus. Bet vai viñß bija plånojis to darît? Un ja tå – kåpéc viñßgaidîja tik ilgi un ¬åva tik daudziem ebrejiem emigrét? Un vai var droßi apgalvot, ka tåsvienmér bija viña pavéles, kuru dé¬ holokausta upuri gåja bojå?

Pétnieku domas par ßiem jautåjumiem dalås. Da¬a pétnieku uzskata: jau politi˚a karjerassåkumå Hitlera mér˚is bija panåkt visu ebreju iznîcinåßanu, viñß tikai gaidîjis piemérotåkobrîdi. Nacistu agrînos pret ebrejiem vérstos pasåkumus ßie vésturnieki vérté kå sagatavoßanosgenocîdam, bet paßu holokaustu uzskata par Treßå reiha véstures centrålo jautåjumu. Savukårtciti pétnieki uzskata, ka nekad nav paståvéjis tåds genocîda plåns, kas bütu sagatavots jaukrietnu laiku pirms masveida iznîcinåßanas såkuma. Viñi ßaubås, ka Hitlers bütu daudz domåjispar “ebreju problému” vai devis pavéli par “galîgo risinåjumu”. Íie vésturnieki tießo atbildîbupar holokaustu uzve¬ zemåka ranga funkcionåriem, kas ticéja, ka rîkojas atbilstoßi fîrera gribai.Treßajå grupå varétu ietilpinåt tos vésturniekus, kuri meklé zelta vidusce¬u un, uzskatot, kaHitlers bija tießi iesaistîts holokausta îstenoßanå, cenßas noskaidrot, kas viñu uz to pamudinåja.

Salîdzinoßi nesen historiogråfijå nostiprinåjies viedoklis, ka arî garîgi slimo iznîcinåßanajåuzskata par holokausta da¬u. Tas rada vél vairåkus jautåjumus. Vai Hitlers 1939. gadå

139


uzsåkto invalîdu eitanåziju patießåm uzskatîja par sagatavoßanos “galîgajam risinåjumam”?Vai centieni iznîcinåt slimos un çigånus apliecina, ka antisemîtisms nav pietiekams izskaid-rojums holokaustam? Vai to cilvéku norîkoßana ebreju un çigånu slepkavoßanai, kuri iepriekßbija iesaistîti slimo nogalinåßanå, bija nejaußa vai arî noråda, ka paståvéja jau pirms krietnalaika izstrådåts detalizéts plåns visu triju grupu iznîcinåßanai?

Pirmås vésturnieku grupas (intencionålistu) pétîjumu centrå ir Hitlers un viña ideolo©ija,uzskatot, ka viñam jau no såkta gala ir bijusi noteikta ideja, ko iesåkt ar Eiropas ebrejiem, unviñß sistémiski rîkojies, lai to îstenotu. Íis viedoklis ilgus gadus dominéja historiogråfijå, untas joprojåm ir bieΩi sastopams vispårîgos darbos par holokaustu. Íis uzskats viegli iederasarî priekßstatå par Hitlera Våciju kå efektîvu totalitåru valsti un antisemîtisma lielo ietekmiuz to.

Intencionålisti uzskata, ka arî otra galvenå Hitlera ideja – dzîves telpas iekaroßanaAustrumos – ir cießi saistîta ar ebreju nîßanu. Saistot ebrejus ar komunismu, Hitlers plånojakaru, kas vienlaikus nodroßinåtu aizsegu genocîdam un novåktu no pasaules skatuves to, koviñß sauca par ebreju spéka visbîstamåko citadeli – Padomju Savienîbu. Nacistu izstrådåtieebreju pårmitinåßanas plåni intencionålistus nepårliecina. Viñi uzskata, ka tås bija atrunas.Ebreju koncentréßana geto un nometnés bija nevis solis ce¬å uz pårmitinåßanu, bet gannovietoßana vietås, kuras bija labåk piemérotas iznîcinåßanai, kas såkås ar iebrukumu PSRS.

Tå kå intencionålisti uzskata, ka genocîds vienmér ir bijis Hitlera mér˚is, viñu pétîjumos navpievérsta liela uzmanîba brîdim, kad tika pieñemts lémums par “galîgo risinåjumu”. Pamatåvalda uzskats, ka Hitlera idejas bija fiksétas ap 1941. gada jüniju, kad notika iebrukumsPadomju Savienîbå; genocîds såkås ar rîcîbas grupu (Einsatzgruppen) veikto ebreju koncen-tréßanu Padomju Savienîbas teritorijå, bet Géringa slaveno uzdevumu Heidriham lîdz jülijabeigåm formulét “atbilstoßu risinåjumu” ebreju problémai neapßaubåmi izraisîja fîrera pavé-le par ebreju iznîcinåßanas apjomu palielinåßanu. Pavéle visticamåk bijusi mutiska, lai sagla-båtu péc iespéjas lielåku slepenîbu.

Íåds skaidrojums ß˚iet pievilcîgs savas vienkårßîbas un saprotamîbas dé¬, bet tam ir arîvairåkas våjås vietas. Pirmkårt, nav pierådîjumu, ka pirms 1941. gada Hitlers un viña palîgibütu plånojußi nogalinåt visus ebrejus. Astoñus gadus ebreji tika izoléti, izslégti no politiskåsun ekonomiskås dzîves, piespiesti emigrét, bet viñi netika masveidå nogalinåti. Otrkårt,Hitlera agresîvos izteikumus pret ebrejiem nevar uzskatît par pierådîjumu tam, ka viñßplånojis tos iznîcinåt. Viñß bieΩi lietojis sakåpinåtus izteicienus, taçu tas nenozîmé, ka tiebütu jåuztver burtiski. Treßkårt, neviens nekad tå arî nav spéjis pierådît, ka Hitlers bütu devismutisku vai rakstisku pavéli såkt “galîgå risinåjuma” îstenoßanu.

Otra pétnieku grupa (funkcionålisti) uzskata, ka Treßais reihs bija nevis labi koordinétstotalitårs reΩîms, bet drîzåk polikråtiska policejiska valsts, un arî Hitlers nebija spécîgslîderis, bet drîzåk gan våjß diktators, kas lielåko da¬u lietu atståja savu padoto ziñå. Tårezultåtå valstî paståvîgi notika daΩådu institüciju un personîbu cîña par varu, un Hitlers visukontroléja tikai nominåli.

Ío vésturnieku acîs reiha îstenotå ebreju politika pirms genocîda izskatås nevis péc taisnace¬a, bet gan lîkumainas takas. Kopumå viñi atzîst, ka nacisti véléjås panåkt ebreju emigrå-ciju, bet aiz ßîs vélmes tiek saskatîts nevis plåns, bet drîzåk haoss. No vienas puses, radikålienacisti véléjås uzbrukt ebrejiem tik bieΩi un spécîgi, cik vien iespéjams. Da¬u no viñiem

140

motivéja iespéja iedzîvoties ebreju îpaßumu “arianizåcijas” rezultåtå. No otras puses, prag-matiskie partijas vadîtåji baidîjås no ßådu uzbrukumu sekåm. Våcijå bija miljoniemkonservatîvu våcießu, kam ebreji nepatika, bet viñi augstu vértéja kårtîbu un likumîbu unneatzina îpaßuma tiesîbu pårkåpßanu un vardarbîbu. Realizéjot ßådu politiku laikå, kadHitlera valdîba centås samazinåt bezdarbu, tükstoßiem våcießu, kas strådåja ebrejuuzñémumos, paliktu bez darba. Årzemés bija valdîbas un uzñémumi, kas atklåtas ebrejuvajåßanas gadîjumå boikotéja våcu preces. Funkcionålisti uzskata, ka Hitlers lielåkotiesnebija spéjîgs izlemt, kuru pusi atbalstît, un ik pa laikam noteica pret ebrejiem vérstuspasåkumus (“Kriståla nakts”, Nirnbergas likumi u.c.), pak¬aujoties galvenokårt spiedienam“no apakßas”, un ßî paßa iemesla dé¬ da¬u péc tam atcéla.

Funkcionålisti uzsver, ka nacistiskais reΩîms vél ilgi péc tam, kad karß jau bija uzsåkts, plånojanevis iznîcinåt ebrejus, bet piespiest viñus pårcelties uz dzîvi citur. To apstiprina, pieméram,1933. gadå parakstîtais lîgums, kas ¬åva 60 tükstoßiem ebreju pårcelties uz Palestînu. Våcupropaganda regulåri pårmeta demokråtiskajåm valstîm kavéßanos plaßåk atvért durvisminoritåtei, kuras liktenî tås it kå bija tik ¬oti ieinteresétas. 1939. gadå tika izveidota reihaCentrålå ebreju emigråcijas pårvalde, kas koordinéja legålu izce¬oßanu, kå arî nelikumîgideportéja ebrejus. Funkcionålisti uzskata, ka tam visam nebütu nekådas jégas “galîgårisinåjuma” plånoßanas gadîjumå, jo tad ebreji atkal bütu jåsavåc vienkopus.

Plånus pårcelt ebrejus uz Madagaskaru vai Sibîriju funkcionålisti vérté kå nopietnus un minétoGéringa uzdevumu Heidriham saista ar nepiecießamîbu izstrådåt vispåréju ebreju pårmi-tinåßanas plånu. Viñi pamato, ka lîdz 1941. gada septembrim ebreju koncentråcija geto un darbanometnés tika rîkota, lai organizétu nevis iznîcinåßanu, bet pårvietoßanu. Íis nodoms mainîjåstikai tad, kad karß pavérsås citå, neparedzétå virzienå. Lîdz ar to funkcionålisti uzskata ebrejugenocîdu par såkotnéjå ebreju politikas kursa radikålu maiñu, nevis tå lo©isku kulminåciju.

Funkcionålisti pieråda, ka ßî kursa maiñas iemesls nebija viena pavéle “no augßas”. Tiek pie-¬auts, ka 1941. gada otrajå pusé genocîdu Polijå uzsåka våcu varas pårståvji, cînoties ar vieté-jiem apståk¬iem – neiespéjamo uzdevumu apgådåt ar pårtiku un pajumti tükstoßiem ebrejuun çigånu, kas bija pårvietoti no Rietumpolijas un Våcijas. Viñi baidîjås no iespéjamåmslimîbåm, kas no geto varétu izplatîties arî vietéjo iedzîvotåju un okupåcijas karaspéka vidü.Íie vietéjås varas pårståvji noteikti zinåja par Hitlera attieksmi pret ebrejiem, kå arî par no-tikußo garîgi slimo iznîcinåßanu (T4 programma). Iespéjams, ßie darbinieki secinåja, kaebreju nogalinåßana netiks nosodîta, un eksperimentéja ar aizvien radikålåkiem lîdzek¬iem,lai samazinåtu “lieko” ebreju daudzumu. Genocîds lielos apméros såkås no ßådiem eksperi-mentiem, bet tas notika tikai péc tam, kad, sastopoties ar aizvien spécîgåku padomjupretestîbu, k¬uva skaidrs, ka ebreju pårmitinåßana nebüs iespéjama. Hitlers, bez ßaubåmzinåja, kas notiek, bet tå nebija viña iniciatîva.

Pédéjå laikå vésturnieki arvien bieΩåk izvélas vidusce¬u starp intencionålistiem un funkcio-nålistiem. Viñus var dévét par sintézes skolas pårståvjiem. Kaut arî ßie vésturnieki pauΩ ¬otiatß˚irîgus viedok¬us, kopîgais viñu uzskatos ir ßaubas par to, ka Hitlers bütu apzinåti plånojis“galîgo risinåjumu” jau ilgu laiku pirms tå îstenoßanas. Lémumu par ebreju masveida iznîci-nåßanu viñi saista lielåkoties ar 1941. gada Våcijas uzbrukumu Padomju Savienîbai. Kopîgsir arî uzskats, ka Hitleram bija nozîmîga loma lémuma par “galîgo risinåjumu” pieñemßanå.Íie vésturnieki uzskata par iespéjamu, ka Hitlers personiski pavéléja såkt masu slepkavîbasvai vismaz apstiprinåja to såkßanu.

141


Sintezétåji uzskata, ka Hitleram vienmér ir bijis skaidrs plåns, ko darît ar ebrejiem, bet ßisplåns nebija nemainîgs. Atzîstot, ka ebreju politika mainîjås 1941. gadå un bija saistîta ariebrukumu Padomju Savienîbå, vésturnieki joprojåm strîdas par to, tießi kad un kådosapståk¬os tas notika. Galvenie viedok¬i ir ßådi:

1. Genocîds såkås ar Hitlera pavéli, plånojot operåciju Barbarossa. Pirms uzbrukuma Hitlerslika ©enerå¬iem gatavoties karam, kas atß˚irsies no lîdzßinéjiem. Tam bija jåbüt iznîcinåßanaskaram pret rasei bîstamiem cilvékiem, kara mér˚is bija iznîcinåt bo¬ßevismu un bru©ét ce¬uvåcu apmetném Austrumeiropå. SS rîcîbas grupåm (Einsatzgruppen) tika dota mutiska pavéleiznîcinåt visus sastaptos ebrejus, nevis tikai tos, kas pretosies.

2. Lémumu iznîcinåt visus ebrejus Hitlers pieñéma tikai péc uzbrukuma Padomju Savienî-bai. Rîcîbas grupas nebija domåtas ebreju iznîcinåßanai, ßådam nolükam tås såkotnéji bijapåråk mazas. Pavéles par rîcîbas grupu paplaßinåßanu un PSRS ebreju nogalinåßanu tika do-tas galvu reibinoßå våcu armijas triumfa apståk¬os. Iepriekß minétå Géringa pavéle Heidri-ham nozîméja uzdevumu izpétît ebreju iznîcinåßanas iespéjas. Ne vélåk kå 1941. gada okto-brî Hitlers pavéléja iznîcinåt visus Eiropas ebrejus. Tajå paßå laikå viñß apstiprinåja ebrejudeportåcijas uz austrumiem, apturéja jebkuru turpmåku ebreju izce¬oßanu no våcu kontro-létajåm teritorijåm un pavéléja SS såkt iznîcinåßanas nometñu celtniecîbu BelΩecå unHelmno. Tåtad ebreju iznîcinåßanas plånu radîja uzvaras eiforija, kas valdîja periodå starp1941. gada jüliju un oktobri.

3. Hitlers paredzéja, ka uzvara austrumos tiks izcînîta daΩu nedé¬u laikå. Péc uzvaras tikaplånota ebreju pårmitinåßana tålåk uz austrumiem. Septembrî diktatora noskañojums såkamainîties. Viñß baidîjås, ka zibenskarß austrumos ir izgåzies un iespéjamå ASV ieståßanåskarå nozîmétu ilgstoßu un smagu cîñu divås frontés. Íådå situåcijå fîrers pavéléja såktgatavoßanos visu atlikußo Eiropas ebreju iznîcinåßanai. Tåtad Hitleru motivéja izmisums,nevis eiforija. Ebreju iznîcinåßana vienmér bija mitusi Hitlera domås, bet to izvérßanos rîcîbånoteica îpaßa kara situåcija – sakåves draudi.

Sagaidåms, ka debates par ßiem jautåjumiem turpinåsies kådu laiku, jo trükst ticamu avotu,uz kuriem balstîties. Iespéjams, ka nozîmîgåkie lémumi tika pieñemti slepenås sapulcés, kurudalîbnieki kara beigås visi jau bija mirußi. Pétnieki turpina diskutét arî par lémumupieñemßanas mehånismiem Treßajå reihå.

142

Darba lapa

Rasu politikas posmi pirms Otrå pasaules kara un kara laikå nacistu kontrolétajås teritorijås Eiropå

Som

ija

Fran

cija

Be¬©

ija

Nîd

erla

nde

Luks

embu

rga

Dån

ija

Nor

vé©i

ja

Våci

ja

Aust

rija

Çehi

ja

Slov

åkija

Polij

a

Bulg

årija

Rum

ånija

Ungå

rija

Grie

˚ija

Die

nvid

slåv

ija

Itålij

a

Liet

uva

Latv

ija

Igau

nija

PSRS

Holokausta sekas

1935

1936

1937

1938

1939

1940

1941

1942

1943

1944

1945

Tiesîbu ierobeΩoßana atbils-toßi Nirnbergas likumiem

Pakåpeniska ebreju unçigånu izoléßana geto

Ebreju un çigånu deportåcijasuz darba vai iznîcinåßanasnometném Austrumeiropå

Holokausta upurumasveida iznîcinåßana

143


Pielikumi

1. avots

Otrå pasaules kara notikumi Eiropå

1933

30. I Ådolfs Hitlers k¬üst par Våcijas kancleru.12. III tiek atvérta pirmå koncentråcijas nometne Oranienburgå netålu no Berlînes.23. III Ådolfs Hitlers ar tiesîbu aktu iegüst diktatora varu. 1. VI nacisti organizé ebreju veikalu boikotu.Jünijå nacisti ierîko pirmo koncentråcijas nometni Dahavå.14. VII NSVSP tiek pasludinåta par vienîgo partiju Våcijå.

1934

30. VI “Garo naΩu nakts”.25. VII nacisti nogalina Austrijas kancleru Dolfusu. 2. VIII mirst Våcijas prezidents Hindenburgs. 19. VIII Ådolfs Hitlers k¬üst par Våcijas fîreru (vadoni).

1935

16. III Hitlers ievieß karaklausîbu, tådéjådi pårkåpjot Versa¬as lîgumu. 15. IX tiek pieñemti Nirnbergas likumi, kas ierobeΩo Våcijas ebreju tiesîbas.

1936

10. II Våcijå gestapo k¬üst par struktüru, kas tiek pacelta påri likumam. 7. III våcu karaspéks okupé Reinas demilitarizéto zonu.9. V Musolîni vadîtais itå¬u karaspéks ieñem Etiopiju.18. VII Spånijå såkas pilsoñu karß.1. VIII såkas Berlînes olimpiskås spéles. 1. X ©enerålis Franko k¬üst par Spånijas valsts galvu.

1937

11. VI Sta¬ins såk “tîrîßanas” Sarkanås armijas vadîbå.5. XI Hosbahas konferencé Hitlers atklåj kara plånus.

1938

12./13. III Våcija pasludina Austrijas anßlusu (pievienoßanu).12. VIII Våcijå tiek izsludinåta mobilizåcija. 30. IX Agresora nomierinåßanas politika: Lielbritånijas premjerministrs Çemberlens

Minhené piekåpjas Hitleram.15. X Våcijas karaspéks ieñem Sudetiju, Çehoslovåkijas valdîba atkåpjas. 9./10. XI “Kriståla nakts” (ebreju grautiñß).

1939

30. I uzståjoties Reihstågå, Hitlers izsaka ebrejiem draudus.15./16. III Våcija ieñem Çehoslovåkiju. 28. III beidzas Spånijas pilsoñu karß. 22. V Våcija un Itålija paraksta “Térauda paktu”.23. VIII Molotova – Ribentropa pakts – Våcijas un PSRS vienoßanås.25. VIII Lielbritånija un Polija paraksta savstarpéjas palîdzîbas lîgumu.

144

31. VIII tiek mobilizéta britu flote, såkas civiliedzîvotåju evakuåcijas no Londonas. 1. IX Våcija iebrük Polijå.3. IX Lielbritånija, Francija, Austrålija un Jaunzélande piesaka karu Våcijai.5. IX ASV pasludina neitralitåti; Våcijas karaspéks ß˚érso Vislu.10. IX Kanåda piesaka karu Våcijai. 17. IX Padomju Savienîba iebrük Polijå.27. IX Varßava padodas Våcijai.29. IX Padomju Savienîba un nacistiskå Våcija sadala Poliju. 5. X Padomju Savienîba un Våcija paraksta savstarpéjas palîdzîbas lîgumu. Oktobrî nacisti Våcijå såk garîgi slimo un invalîdu eitanåziju. 8. XI izgåΩas Hitlera slepkavîbas mé©inåjums. 30. XI PSRS uzbrük Somijai. 14. XII Padomju Savienîba tiek izslégta no Tautu Savienîbas.

1940

12. III Somija paraksta miera lîgumu ar Padomju Savienîbu. 9. IV Våcija iebrük Dånijå un Norvé©ijå.10. V Våcija iebrük Be¬©ijå, Francijå, Luksemburgå un Nîderlandé; Vinstons Çérçils

k¬üst pat Lielbritånijas premjerministru. 15. V Nîderlande padodas Våcijai.26. V såkas sabiedroto karaspéka evakuåcija no Denkerkas.28. V Be¬©ija padodas Våcijai. 10. VI Norvé©ija padodas Våcijai; Itålija piesaka karu Lielbritånijai un Francijai. 14. VI våcu karspéks ieiet Parîzé. 15. VI Padomju Savienîba okupé Lietuvu.17. VI Padomju Savienîba okupé Latviju un Igauniju.22. VI Francija noslédz pamieru ar Våciju. 10. VII såkas kauja par Angliju. 3.–19. VIII Itålija okupé Somåliju.17. VIII Hitlers pasludina Britu salu blokådi. 3. IX Hitlers plåno Lielbritånijas ieñemßanas operåciju “Jüras lauva”.27. X Våcija, Itålija un Japåna paraksta Ass lîgumu.7. X våcu karaspéks ieiet Rumånijå. 28. X Itålija iebrük Grie˚ijå. 14/15. XI våcu lidmaßînas bombardé Koventri Lielbritånijå. 20. XI Ungårija pievienojas Ass valstîm. 23. XI Rumånija pievienojas Ass valstîm.

1941

7. III britu karaspéks ierodas Grie˚ijå. 27. III puça laikå tiek gåzta Dienvidslåvijas provåciskå valdîba. 6. IV Våcija iebrük Grie˚ijå un Dienvidslåvijå. 17. IV Dienvidslåvija padodas Våcijai. 27. IV Grie˚ija padodas Våcijai. 14. VI ASV iesaldé Våcijas un Itålijas lîdzek¬us Amerikå. 22. VI Såkas operåcija “Barbarossa” – Våcija iebrük Padomju Savienîbå.

145


Jünijå SS rîcîbas grupas (Einsatzgruppen) såk masu slepkavîbas. 10. VII våcu karaspéks Ukrainå ß˚érso Dñepru. 12. VII Padomju Savienîba un Lielbritånija paraksta savstarpéjas palîdzîbas lîgumu.31. VII Gérings dod uzdevumu Reinhardam Heidriham sagatavot “galîgo risinåjumu”. 14. VIII ASV prezidents Rüzvelts un Lielbritånijas premjerministrs Çérçils izsludina

Atlantijas hartu.20. VIII såkas Òeñingradas blokåde. 1. IX nacisti nosaka, ka ebrejiem pie ap©érba jånéså dzeltena zvaigzne.3. IX Außvicas nometné pirmo reizi eksperimentålå kårtå izmanto gåzes kameru.2. X såkas operåcija “Viesu¬vétra” – våcu uzbrukums Maskavai.16. X våcu karaspéks ieñem Odesu. 24. X våcu karaspéks ieñem Harkovu.5. XII tiek atcelts våcu uzbrukums Maskavai. 6. XII Sarkana armija uzsåk galveno pretuzbrukumu pie Maskavas.7. XII Japåna bombardé Perlhårboru. 8. XII ASV un Lielbritånija piesaka karu Våcijai. 11. XII Våcija piesaka karu ASV. 19. XII Hitlers k¬üst par Våcijas karspéka virspavélnieku.

1942

1. I 26 sabiedrotås valstis paraksta Apvienoto Nåciju deklaråciju.20. I reiha Droßîbas policijas un SD priekßnieks Heidrihs organizé Vanzé konferenci,

lai koordinétu “ebreju jautåjuma galîgo risinåjumu”.26. I Lielbritånijå ierodas pirmås amerikåñu vienîbas.8. V Krimå såkas våcu vasaras uzbrukums. 27. V uzbrukums Reinhardam Heidriham Prågå.30. V Lielbritånijas gaisa spéki bombardé elni.Jünijå Außvicå såkas ebreju masveida iznîcinåßana, izmantojot gåzes kameras. 4. VI Heidrihs no gütajiem ievainojumiem mirst.5. VI våcießi uzbrük Sevastopolei. 10. VI atriebjoties par Heidriha slepkavîbu, nacisti iznîcina Lidici (Çehijå).3. VII våcießi ieñem Sevastopoli. 9. VII såkas våcu virzîßanås uz Sta¬ingradu.22. VII pirmås deportåcijas no Varßavas geto uz koncentråcijas nometném. Atvérta

masu iznîcinåßanas nometne Treblinkå.12. VIII Sta¬ins un Çérçils tiekas Maskavå.17. VIII pirmais gaisa uzbrukums, ko Eiropå pilnîbå îsteno amerikåñi. 23. VIII izvérsts våcu uzlidojums Sta¬ingradai.13. IX såkas Sta¬ingradas kauja. 11. XI Våcijas un Itålijas karaspéki iebrük neokupétajå Francijas da¬å (t.s. Vißî Francijå).19. XI såkas Padomju Savienîbas pretuzbrukums pie Sta¬ingradas.2. XII profesors Enriko Fermi (Enrico Fermi) Çikågå izveido atomreaktoru.16. XII Sarkanå armija sakauj itå¬u vienîbas pie Donas.17. XII britu årlietu ministrs Èdens ziño par ebreju masu slepkavîbåm; ASV paziño, ka

ßie noziegumi ir jåatriebj.

146

1943

2.–3. I våcießi såk atkåpßanos Kaukåzå.10. I Sarkanå armija såk uzbrukumu våcu spékiem Sta¬ingradå.14.–24. I Çérçils un Rüzvelts tiekas Kasablankas konferencé, kur Rüzvelts paziño, ka karß

var beigties tikai ar Våcijas bezierunu kapitulåciju.2. II våcießi padodas Sta¬ingradå – pirmå lielå Hitlera karaspéka sakåve.8. II Padomju Savienîbas karspéks ieñem Kursku.18. II nacisti aresté pretestîbas grupas “Baltå roze” vadîtåjus Minsteré. 19. IV Ieroçu SS (Waffen SS) cînås pret ebreju sacelßanos Varßavas geto. 16. V tiek apspiesta ebreju pretestîba Varßavas geto. 16.–17. V Lielbritånijas uzlidojums Rürai. 11. VI Himlers pavél likvidét visus ebreju geto Polijå. 5. VII våcießi såk pédéjo uzbrukumu Kurskai. 9.–10. VII Sicîlijå izce¬as sabiedroto desants. 25.–26. VII Musolîni arests un faßistu valdîbas krißana Itålijå. Varu pårñem marßals Pjetro

Badoljo (Pietro Badoglio), viñß arî ved sarunas ar sabiedrotajiem.27.–28. VII Sabiedroto uzlidojums Hamburgai izraisa pilsétå ugunsgréku.23. VIII Sarkanå Armija atgüst Harkovu. 8. IX izziñota Itålijas padoßanås. 11. IX våcießi okupé Romu. 12. IX våcießi atbrîvo Musolîni.23. IX Musolîni atjauno faßistu valdîbu. 13. X Itålija piesaka karu Våcijai. 6. XI Padomju Savienîba atgüst Kijevu. 28. XI Rüzvelts, Çérçils un Sta¬ins tiekas Teherånas konferencé. 24.–26. XII Padomju Savienîba såk uzbrukumu Ukrainas fronté.

1944

6. I Padomju Savienîbas karaspéks ieiet Polijå. 27. I péc 900 dienu aplenkuma tiek pårtraukta Òeñingradas blokåde. 4. III Sarkanå armija såk uzbrukumu Baltkrievijas fronté; pirmais lielais sabiedroto

uzlidojums Berlînei dienas laikå. 18. III uzlidojumå Hamburgai briti nomet 3000 t språgstvielu. 8. IV Padomju Savienîbas karaspéks såk uzbrukumu, lai atbrîvotu Krimu. 12. V våcießi padodas Krimå. 6. VI Rietumu sabiedroto Otrås frontes atklåßana Zieme¬francijå. 9. VI såkas Padomju Savienîbas ofensîva Somijas fronté. 13. VI pirmais våcu V–1 ra˚eßu uzbrukums Britu salåm. 22. VI såkas Padomju Savienîbas vasaras uzbrukums (operåcija “Bagrations”). 20. VII neveiksmîgs atentåts pret Hitleru. 24. VII padomju karaspéks atbrîvo koncentråcijas nometni Majdanekå. 1. VIII Varßavå såkas sacelßanås pret nacistiem. 4. VIII Nîderlandé gestapo aresté Annes Frankas ©imeni. 15. VIII såkas sabiedroto uzbrukums Dienvidfrancijå (operåcija “Drakons”). 19. VIII pretestîbas kustîbas sacelßanås Parîzé.

147


19.–20. VIII ar uzbrukumu Rumånijai såkas Padomju Savienîbas ofensîva Balkånos. 25. VIII Parîzes atbrîvoßana. 29. VIII såkas slovåku sacelßanås. 31. VIII Sarkanå armija ieiet Bukaresté. 1.–4. IX sabiedrotie atbrîvo Verdenu, Djepi, Artuå, Ruånu, Antverpeni un Briseli.4. IX Somija un Padomju Savienîba vienojas par pamieru.17. IX såkas ASV gaisa trieciens Holandei.26. IX Padomju Savienîbas karaspéks ieñem Igauniju.2. X Varßavas sacelßanås beidzas ar po¬u spéku padoßanos våcießiem. 13. X Sarkanå armija ieñem Rîgu. 14. X sabiedrotie atbrîvo Aténas. 30. X Außvicå pédéjo reizi tiek izmantotas gåzes kameras. 24. XI francüΩi ieñem Strasbüru. 27. XII Sarkanå armija aplenc Budapeßtu.

1945

17. I Sarkanå armija ieñem Varßavu. 26. I Sarkanå armija atbrîvo Außvicu. 4.–11. II Rüzvelts, Çérçils un Sta¬ins tiekas Jaltas konferencé. 13.–14. II sabiedroto bombardéßanas izraisîts ugunsgréks iznîcina Drézdeni. 6. III såkas våcu ofensîva, lai aizsargåtu Ungårijas naftas atradnes.7. III sabiedrotie ieñem elni un izveido tiltu pår Reinu. 30. III Sarkanå armija ieñem Dancigu (Gdañsku). 1. IV ASV karaspéks ielenc våcu spékus Rürå; sabiedroto uzbrukums Zieme¬itålijå. 12. IV sabiedrotie atbrîvo Bühenvaldes un Bergenbelzenas koncentråcijas nometnes.16. IV Sarkanå armija såk galîgo uzbrukumu Berlînei; amerikåñi ieiet Nirnbergå. 18. IV våcu spéki Rürå padodas. 21. IV Sarkanå armija sasniedz Berlîni.28. IV tiek sagüstîts Musolîni, itå¬u partizåni viñu pakar; sabiedrotie ieñem Venéciju. 29. IV ASV karaspéks atbrîvo Dahavu. 30. IV Ådolfs Hitlers izdara paßnåvîbu.2. V Våcijas karaspéks Itålijå padodas. 7. V visu våcu spéku bezierunu padoßanås sabiedrotajiem. 8. V sabiedroto Uzvaras diena Eiropå. 5. VI sabiedrotie sadala Våciju un Berlîni un pårñem varu. 26. VI Sanfrancisko (ASV) tiek parakstîta Apvienoto Nåciju harta. 1. VII ASV, Lielbritånijas un Francijas militårie spéki ierodas Berlîné. 16. VII såkas Potsdamas konference; ASV izmé©ina pirmo atombumbu. 6. VIII Hirosimå (Japånå) amerikåñi nomet pirmo atombumbu. 8. VIII Padomju Savienîba piesaka karu Japånai un ieiet MandΩürijå. 9. VIII Nagasaki (Japånå) amerikåñi nomet otro atombumbu. 14. VIII Japåna piekrît bezierunu kapitulåcijai. 2. IX Japåna paraksta padoßanås lîgumu.(Péc: http://www.historyplace.com/worldwar2/timeline/truman.htm, aplük. 20004, 23. nov.)

148

2. avots

(Péc: http://www.holocaustchronicle.org/holocaustappendices.html, aplük. 2004, 23. nov.)

Holokausta laikå nogalinåto ebreju skaits un îpatsvars daΩådås valstîs

Nogalinåtie ebreji

Valsts

procentos no pirmskara ebrejukopienas valstî

–

36

65

60

skaits

Albånija

Austrija

Baltkrievija

Be¬©ija

–

50 000

245 000

25 000

89

14

Bohémija un Moråvija

Bulgårija

80 000

11 400

1,3Dånija 60

80Dienvidslåvija 60 000

26Francija 90,000

80Grie˚ija 65 000

35Igaunija 1500

20Itålija 7500

11Krievija 107 000

77Latvija 70 000

–Lielbritånija 130

94Lietuva 220 000

50Luksemburga 1950

76Nîderlande 106 000

55Norvé©ija 870

88Polija 2 900 000

33

80

Rumånija

Slovåkija

270 000

71 000

0,35Somija 7

–Spånija –

–Íveice –

60Ukraina 900 000

70Ungårija 450 000

55Våcija 130 000

–Zviedrija –

149


3. avots

(Sk: Holokausts: metodisks palîglîdzeklis skolotåjiem. I. Gundares red. Rîga, 2001)

Çigånu likteñi nacistu kontrolétajås teritorijås

ValstsNogalinåto çigånu skaits

(1942–1945)

Procentos no 1939. g.skaita

58

83

50

38

100

98

100

4

50

100

100

90

71

5

20

1

28

75

6 500

500

6 500

15 000

Çigånu skaits 1939. g.

Austrija

Be¬©ija

Bohémija

Francija

11 200

600

13 000

40 000

500

28 000

Nîderlande

Horvåtija

500

28 500

1 000Igaunija 1 000

1 000Itålija 25 000

2 500 Latvija 5 000

1 000Lietuva 1 000

200Luksemburga 200

45 000Polija 50 000

30 000PSRS rietumu da¬a 42 000

16 000Rumånija 300 000

12 000Serbija 60 000

1 000Slovåkija 80 000

28 000Ungårija 100 000

15 000Våcija 20 000

Nacistu rasu ideolo©ija

Kopsavilkums

Lai izskaidrotu, kå holokausts Latvijå vésturiski bija iespéjams, nodarbîbå tiks aplükotanacistiskå rasu ideolo©ija, kå arî tås izpausmes daΩådos laika posmos un re©ionos. Skolénimåcîsies izprast rasu ideolo©ijas pamatprincipus, analizéjot pirmskara un kara laika Våcijaspropagandas materiålu fragmentus.

Jédzieni

• rase

• ideolo©ija

• propaganda


Skoléni pratîs/spés izprast nacistiskås rasu ideolo©ijas pamatprincipus;

analizét politiskås propagandas materiålus un atpazît tajos nacistiskåsrasu ideolo©ijas principus;

saistît ßos principus ar daΩådåm sabiedrîbas grupåm un prognozét, kåßo principu îstenoßana var ietekmét daΩådu grupu dzîvi.

Saikne ar standartu

Skoléniem: jåapgüst un jåprot lietot véstures jédzienus;

jåizprot, ka vésturé lietotajiem jédzieniem var büt daΩådi skaidrojumi;

jåizprot, kåpéc daΩådas sabiedrîbas grupas (tautas, nåcijas, sociålas gru-pas u.c.) vésturi skaidro daΩådi;

jåprot pamatot savu viedokli, apzinoties, ka véstures interpretåcijåpaståv viedok¬u daudzveidîba;

151

jåizveido priekßstats par sabiedriski politisko, militåro, ideolo©isko, re-li©isko un etnisko faktoru ietekmi uz valsts iekßpolitiku un valstusavstarpéjåm attiecîbåm;


jåzina, ka cilvéces vésturé bijußi daΩådi uzskati par valsts un sabiedrîbas“ideålo modeli”;

jåizveido priekßstats par daΩådåm idejåm par valsts un sabiedrîbas“ideålo modeli”;

jåizveido priekßstats par nozîmîgåkajåm sabiedriski politiskajåmkustîbåm, to céloñiem, idejåm, mér˚iem un darbîbas rezultåtiem.


1.–14. avots – katram skolénam viens no ßiem avotiem

15. avots – katram skolénam.

Nodarbîbas norise

Ierosinåßana

Nodarbîbas såkßanai tiek piedåvåtas divas iespéjas. Pirms izlemt, kura no tåm klasei ir labåkpiemérota, skolotåjam ¬oti rüpîgi jånovérté skolénu zinåßanas un attieksmes. Otrs variants irizaicinoßåks, to ieteicams îstenot tikai tad, ja skolotåjs ir pårliecinåts, ka skoléni spés saprastßåda vingrinåjuma jégu un ka tas nek¬üs par diskriminåcijas pamatu klasé:

1. variants. Lasot vai dzirdot par holokaustu un såkot par to måcîties, skoléniem bieΩi irgrüti saprast, kåpéc tießi ebreji bija holokausta upuri. Kad skoléni uzdod ßo jautåjumu,var izmantot ßo stundu, lai parådîtu, kå rasu ideolo©ija kalpoja atseviß˚u grupu diskri-minéßanai un izstumßanai no sabiedrîbas. Skolotåjs paskaidro, ka skoléni iepazîsies arrasu ideolo©iju, kas bija nacistiskås Våcijas (1933–1945) politikas pamatå.

2. variants. Skolotåjs aicina skolénus sakårtot sarakstå minétos cilvékus, såkot ar, viñupråt,visvértîgåko un beidzot ar paßu nevértîgåko. Skolotåjs nepiedåvå nekådus kritérijus, péckuriem vadîties. Uzdevuma mér˚is ir skolénus izaicinåt, likt viñiem jau stundas såkumåpaßiem nonåkt pie atziñas, ka cilvékus nedrîkst dalît vértîgos un nevértîgos.

Sieviete, 25 gadi, våciete, sociåldemokråte, bez nopietnåm slimîbåm.

Vîrietis, 30 gadi, krievs, apolitisks, bez nopietnåm slimîbåm.

Vîrietis, 18 gadi, ebrejs, nepieder nevienai politiskai partijai, bez nopietnåm slimîbåm.

Sieviete, 35 gadi, çigåniete, nepieder nevienai politiskai partijai, bez nopietnåm slimîbåm.

Vîrietis, 27 gadi, våcietis, nacionålsociålists, kreilis.

Sieviete, 40 gadi, våciete, nepieder nevienai politiskai partijai, diagnosticéta ßizofrénija.

Vîrietis, 50 gadi, latvietis, bijis Latvijas zemnieku savienîbas biedrs, bez nopietnåmslimîbåm.

Sieviete, 68 gadi, holandiete, nepieder nevienai politiskai partijai, bez nopietnåmslimîbåm.

152

Péc tam skolotåjs jautå skoléniem, vai uzdevumu bija viegli izpildît, un, ja ne, tad kådé¬.Iespéjams, skoléni atbildés, ka grütîbas sagådåja kritériju trükums. Citi skoléni teiks, ka ßådåveidå cilvékus ß˚irot nedrîkst, jo katrs cilvéks ir vértîba pati par sevi.

Skolotåjs izskaidro, ka skoléni iepazîsies ar rasu ideolo©iju, kas bija nacistiskås Våcijas(1933–1945) politikas pamatå un noveda pie atseviß˚u sabiedrîbas grupu (ebreju, çigånu,garîgi slimo un invalîdu) diskriminåcijas un iznîcinåßanas.

Apjégßana

1. Skolotåjs aicina katru skolénu izpétît vienu propagandas materiålu (1.–14. avots) unatbildét uz jautåjumiem:

Kådas kråsas lietotas ßajå plakåtå (ja plakåta reprodukcija pieejama kråsainå izdrukå)?Kådas emocijas tås izraisa?

Kådi simboli izmantoti ßajå plakåtå?

Visefektîvåkie plakåti izmanto simbolus, kas ir neparasti, vienkårßi un tießi. Vai,sekojot ßådiem kritérijiem, ßis plakåts ir efektîvs? Kåpéc?

Kåda, tavupråt, ir ßî plakåta mér˚auditorija?

Kå tu domå – pret kuråm sabiedrîbas grupåm ßis plakåts ir vérsts? Pret kuråm grupåmtas vérßas netießi?

Kåds, péc tavåm domåm, ir ßî plakåta mér˚is?

Skolotåjs pårliecinås, ka skoléni izprot, ka ßie plakåti ir tießi vérsti pret noteiktåm sabiedrîbasgrupåm. Skolotåjs aicina skolénus kopîgi apkopot, kuras grupas ir parådîtas negatîvå gaismå.Skoléni var nosaukt ebrejus, afrikåñu izcelsmes Våcijas iedzîvotåjus, komunistus (ko Våcijåßajå laikå dévéja lielåkoties par bo¬ßevikiem) un garîgi slimos. Skolotåjs paskaidro, kahomoseksuålu vîrießu vajåßanas iemesls bija to neatbilstîba rases standartiem.

2. Skolotåjs aicina skolénus iepazîties ar nacistiskås rasu ideolo©ijas galvenajiem princi-piem (15. avots). Ja skoléniem rodas jautåjumi, skolotåjs uz tiem atbild.

3. Skolotåjs aicina skolénus raksturot iepriekß analizétos plakåtus no rasu ideolo©ijas vie-dok¬a. Skolotåjs pårliecinås, ka skoléni izprot daΩådos pañémienus, kas izmantoti plakå-tos, lai pårliecinåtu skatîtåju. DaΩos plakåtos (pieméram, 14. avots) citas rases rådîtas kådrauds Våcijas sabiedrîbai. Citos plakåtos (8. avots) råda tådus piemérus, kuriemsabiedrîbai vajadzétu sekot. Informåcija var büt pasniegta arî netießi, pieméram, navplakåtu, kas homoseksuålus vîrießus rådîtu kå draudu sabiedrîbai, bet vienlaikus tiemnav vietas tai ideålajå sabiedrîbå, kas rådîta propagandas plakåtos.

Refleksija

Stundas noslégumå skoléni raksta atbildes uz jautåjumu: “Kå sabiedrîbu varéja ietekmét ßådapropaganda? Pie kå tå varéja novest?”. Skolotåjs aicina daΩus brîvpråtîgos nolasît uzrakstîtoska¬i.


Ja skolotåjs izlémis nåkamajå nodarbîbå pievérsties holokausta norisi Eiropå kopumå, viñßaicina skolénus måjås pårskatît hronolo©isko tabulu “Otrå pasaules kara notikumi Eiropå”,kas atrodama nodarbîbas ““Galîgais risinåjums”: kara mér˚is vai rezultåts?” materiålos.

153


154

Pielikumi

1. avots

Reiha Propagandas noda¬as sagatavots propagandas diapozitîvs, kas råda, cik daudz izmaksåuzturét cilvéku ar iedzimtu slimîbu. Ilustråcijas tekstå sacîts, ka ©imene ar trim bérniem dienå variztikt ar tåm paßåm 5,50 reihsmarkåm, kas tiek térétas, lai tikpat ilgi uzturétu vienu slimu cilvéku.

Våcija, 1936. gads.

Våcu måkslinieka Mjelnira (Mjölnir)plakåts radîts 1943. gada februårî, tüda¬péc våcu armijas sakåves Sta¬ingradaskaujå. Tå bija da¬a no lielåkas propa-gandas kampañas ar nosaukumu “Uzvaravai bo¬ßevisma haoss”. Teksts plakåtå:“Uzvara vai bo¬ßevisms”.

Jozefa Planka (Josef Plank) karikatüra rådaastoñkåji ar seßstaru Dåvida zvaigzni, kurßar saviem taustek¬iem aptvéris pasauli.

Våcija, aptuveni 1938. gads.

2. avots 3. avots

4. avots

FotomontåΩa ar nosaukumu “Dieva posts. PolijasΩîdi”, kas tika izmantota kå titullapa kådai nacistuizdotai broßürai.

Nirnberga, Våcija, ap 1939. gadu.

Propagandas diapozitîvs, kas råda trîs garî-gi slimus pacientus. Uzraksts: “Garîgislimie”.

Våcija, aptuveni 1934. gads.

Propagandas diapozitîvs, kas råda afri-kåñu izcelsmes meiteni kopå ar “årießu”meiteni. Attéls ir no lekcijas.

Teksts ilustråcijå: “Rezultåts! Zudis raseslepnums.”

Våcija, ap 1936. gadu.

Attéls ir no SS reihsfîrera, Rases un izce-¬oßanas galvenås pårvaldes vadîtåja saga-tavotas diapozitîvu lekcijas ar nosau-kumu “Ebreji, to asiñainå bütîba pagåtnéun nåkotné”. Tå ir pirmå da¬a no tema-tiskås sérijas “Ebreji, brîvmürniecîba,bo¬ßevisms”.

5. avots 6. avots

155


7. avots

Reiha Propagandas noda¬assagatavots propagandas dia-pozitîvs. Tas informé, ka1936. gadå ir iztéréts 1200miljoni reihsmarku, laiuzturétu 880 000 cilvéku ariedzimtåm slimîbåm. Íieizdevumi gandrîz divkårtpårsniedz lîdzek¬us, kasiztéréti valsts un vietéjaipårvaldei (713 miljonireihsmarku).

8. avots

Propagandas plakåts, kas mudina veselîgus vå-cießus veidot lielas ©imenes. Uzraksts: “Veseliemvecåkiem – veseli bérni!”

Våcija, izdoßanas laiks nav zinåms.

156

11. avots

Diapozitîvs ar tekstu: “Ebreju gars iedragå våcutautas veselîgos spékus.”

Våcija, ap 1933.–1939. gadu.

12. avots

Propagandas attéli ar nosauku-miem “Dåvids un Goliåts”, “Va-terlo “uzvarétåjs”” un “Zvérurîdîßana”. Pédéjå attélå uzçüskåm rakstîts – “nomel-noßana”, “rîdîßana”, “meli”.


Attéls ir no SS reihsfîrera, Rases un izce¬oßanas galvenås pårvaldes vadîtåja sagatavotas dia-pozitîvu lekcijas ar nosaukumu “Ebreji, to asiñainå bütîba pagåtné un nåkotné”. Tå irpirmå da¬a no tematiskås sérijas “Ebreji, brîvmürniecîba, bo¬ßevisms”.

Kadrs no filmas, kas veidota “Hitlerajaunatnei” (Hitler Jugend) un propagandét.s. eitanåziju. Uzraksts: “Garîgi slimsné©eris (anglis). 16 gadu laikåuzturéßanas izmaksas 35 000reihsmarku.”

Izdoßanas vieta un laiks nav zinåms.

Ilustråcija no nacistu filmas. Uzraksts:“Ebrejs ir bastards [jauktenis].” Ilustråcijåebreji tiek saistîti ar citiem nacistu acîsnaidîgu tautu pårståvjiem: austrumnie-kiem, afrikåñiem, Tuvo Austrumu tautåmun hamîtiem (austrumafrikåñiem).

Izdoßanas vieta un laiks nav zinåms.

9. avots 10. avots

157


13. avots

Propagandas attéls, kas rådaebreju kå zirnekli, kurß ietinEiropu savå tîmeklî.


Attéls ir no SS reihsfîrera, Rases un izce¬oßanas galvenås pårvaldes vadîtåja sagatavotas dia-pozitîvu lekcijas ar nosaukumu “Ebreji, to asiñainå bütîba pagåtné un nåkotné”. Tå ir pirmåda¬a no tematiskås sérijas “Ebreji, brîvmürniecîba, bo¬ßevisms”.

14. avots

Nacistu propagandas plakåts, kas brîdinavåcießus uzmanîties no Austrumeiropas “zemåkaskårtas cilvéku” briesmåm. Uzraksts: “Tå? Vaitå?”

Våcija, izdoßanas laiks nav zinåms.

158

15. avots

Rasistiskås ideolo©ijas pamatprincipi,

kas atrodami Ådolfa Hitlera gråmatå “Mana cîña” (Main Kampf, 1925).

Dzîve ir tautu cîña par eksistenci.

Tauta ir noteikta etniski biolo©iska grupa.

Tautu sajaukßanås rada pagrimumu un demoralizéßanos, kas galu galå noved pie tautasiznîkßanas.

Vesela un spécîga tauta papildina savu iedzîvotåju båzi ar rases ziñå veselîgiem indivîdiem unpaplaßina teritoriju uz kaimiñu ré˚ina.

Mirstoßai tautai samazinås iedzîvotåju skaits, to sabojå rasu sajaukßanås un teritoriålizaudéjumi kaimiñiem.

Vésture ir tautu cîña par dzîves telpu, kas nepiecießama rases eksistences turpinåßanai.

Ebreji vienmér ir bijußi îpaßi våcu tautas ienaidnieki.

Atß˚irîbå no citåm rasém ebrejiem nekad nav bijis savas dzîves telpas.

Ebreji cenßas pårmåkt mîtnes zemes tautu un dominét par to, iznîcinot etnisku valsti unnodibinot ebreju valdîßanu pasaulé.

Ebreju mér˚is, stingri ñemot, ir visu tautu ©enétiska sajaukßanås un visu valstu iznîcinåßana.

Tådas politiskas kustîbas kå marksisms, komunisms, pacifisms un internacionålisms irprettautiskas un atspogu¬o bîstamu etniskumå sakñotu ebreju intelektuålismu.

159


Kåpéc més domåjam tå, kå domåjam

Kopsavilkums

Salîdzinot un analizéjot antisemîtiskas ievirzes karikatüras, kas tapußas 20. gadsimta 20. un40. gados, skoléni pétîs, kå daΩådi simboliski lîdzek¬i tika izmantoti, lai mainîtu cilvékudomas par ebrejiem.

Jédzieni

• propaganda

• ideolo©ija

• rasisms


Skoléni pratîs/spés izprast atß˚irîbu attieksmé pret ebrejiem pirms tam, kad Latvijuokupéja nacistu karaspéks un péc okupåcijas;

analizét karikatüras, lai saprastu, kådå veidå tås maina cilvéka domas;

saistît pirmås padomju okupåcijas laika notikumus ar våcu okupåcijaslaika propagandas lîdzek¬iem;

saistît nacistu ideolo©ijas galvenos principus ar karikatüråsizmantotajiem simboliem.

Saikne ar standartu

Skoléniem jåprot analizét un skaidrot daΩådus avotus;

jåizprot daΩådi politiski, militåri, ideolo©iski, reli©iski un etniskifaktori, to ietekme iekßpolitikå.

160


1.–7. avots Karikatüras no daΩådiem izdevumiem – katram skolénam

Darba lapa “Karikatüras analîzes plåns” – katram skolénam

Tåfele un rakståmais

Nodarbîbas norise

Ierosinåßana

1. Skolotåjs lüdz skoléniem padomåt, kura TV, preses vai vides reklåma viñiem patîkvislabåk. Kåpéc viñiem tå patîk? Iespéjams, skoléni sacîs, ka viñiem patîk aspråtîgas,izteiksmîgas un labi saprotamas reklåmas. Skolotåjs jautå, vai skoléni uzskata, kareklåma ietekmé viñu izvéli. Ja ietekmé, tad kådå veidå?

2. Skolotåjs skaidro, ka ßajå nodarbîbå skoléni måcîsies par to, kå tikußi izmantoti vizuåliemateriåli, lai ietekmétu cilvéku uzskatus pirms Otrå pasaules kara un Otrå pasaules karalaikå.

Apjégßana

1. Skolotåjs aicina skolénus raksturot daΩådu etnisko grupu attiecîbas 20. gadsimta 20.–30.gadu Latvijå. Pieméram, skoléni var izveidot tabulu ar divåm kolonnåm – vienå kolonnåtiek ierakstîti trîs fakti, kas apliecina, ka ßîs attiecîbas bija labas, un trîs problémasetniskajås attiecîbås. Skoléni, iespéjams, minés, ka etniskajås attiecîbås bija vairåkasproblémas (pieméram, zemes reforma un nacionålå politika autoritårå reΩîma laikå), betkopumå attiecîbas bija miermîlîgas un cieñpilnas.

2. Skolotåjs aicina skolénus, izmantojot piedåvåtos jautåjumus, izpétît karikatüras “Jauniepatrioti”, “Latvijas stådi. I” un “Provinces tipi. I” (1., 2. un 3. avots). Skolotåjs paskaidro,ka karikatüras ir publicétas 20. gadu såkumå satîras Ωurnålå “Svari”.

3. Katrs skoléns darba lapå analizé vienu no trim karikatüråm péc karikatüras analîzes plåna.

Skolotåjs aicina skolénus grupås pa trim (kur katrs skoléns ir pétîjis citu karikatüru) ap-spriest, kåda ir bijusi vispåréjå attieksme pret ebrejiem ßajås karikatürås? Skolotåjs paskaidro,ka viedok¬a pamatoßanai jåizmanto karikatüru elementi – zîméjums, teksts u.tml.

4. Skolotåjs aicina skolénus, izmantojot piedåvåtos jautåjumus, analizét vél çetraskarikatüras (4., 5., 6. un 7. avots – karikatüras: “Véstures îsais kurss”, “Droßa lieta”,“Tiesîbas uz darbu un atpütu” un “Tas gudrais Izrae¬a bérns”).

5. Skolotåjs paskaidro, ka ßîs çetras karikatüras publicétas 1941. gadå jau våcu okupåcijaslaikå. Skolotåjs aicina skolénus apspriest, kåda ir vispåréjå attieksme pret ebrejiem ßîlaika karikatürås.

6. Skoléni salîdzina 1921.–1922. gadå un 1941. gadå publicétås karikatüras un atbild uzjautåjumiem:

Vai vispåréjå attieksme pret ebrejiem ir tåda pati, kåda tå bija pirms kara, vai arîattieksme ir mainîjusies?

Kuri simboli laika gaitå ir saglabåjußies un kuri nåkußi klåt?

Kådu véstîjumu sevî ietver jaunie simboli?

161


Kuras karikatüras ir ebrejiem visuzbrükoßåkås? Kas par to liecina?

Vai, jüsupråt, 1941. gadå tapußås karikatüras varéja mainît cilvéku attieksmi pretebrejiem? Kåpéc?

Refleksija

1. Skolotåjs aicina visas grupas paskaidrot savas atbildes un komentét tås (péc atbildémskolotåjs sprieΩ, vai skoléni saprot, cik liela nozîme nacistu propagandå bija padomjuokupåcijas varas nodarîjumu uzsvérßanai). Skolotåjs apkopo atbildes uz tåfeles.

2. Skolotåjs vaicå klasei, kå karikatüras ir saistîtas ar rasu ideolo©ijas principuatspogu¬ojumu (ar ßiem principiem skoléni ir iepazinußies iepriekßéjås nodarbîbås).

Pielikumi

1. avots

Karikatüra publicéta Ωurnålå“Svari” 1921. gada 20. maijå.

Karikatüra publicéta laikrakstå “Tévija”

1941. gada 6. jülijå.

Karikatüra publicéta laikrakstå “Tévija”1941. gada 6. jülijå.

4. avots 5. avots

Karikatüra publicéta Ωurnålå “Svari”1921. gada 16. septembrî.

Karikatüra publicéta Ωurnålå “Svari”1922. gada 3. novembrî.

2. avots 3. avots

163






6. avots 7. avots

164

Darba lapa

Apraksti, kas attélotskarikatürå!

Nosauc objektus un personas,kas redzamas karikatürå! Kurino tiem ir simboli? Ko, tavupråt,katrs simbols nozîmé?

Atrodi karikatüras parakstu vainosaukumu! Izmanto karikatüris-ta tekstu, lai atpazîtu karikatüråattélotos cilvékus vai objektus!Kuri vårdi vai teikumi, tavupråt, irvisnozîmîgåkie? Kåpéc?

Izskaidro, kå karikatüras tekstssasaucas ar izmantotajiemsimboliem!

Izskaidro karikatüras galvenovéstîjumu! Kåda, tavupråt, irkarikatürå paustå attieksmepret attélotajiem cilvékiem?Draudzîga? Uzbrükoßa? Nici-noßa? Vienaldzîga? Neitråla?

Karikatüras analîzes plåns


Noteiktå vietå noteiktå brîdî:kåpéc holokausta norise un rezultåts daΩådås

valstîs bija atß˚irîgs?

Kopsavilkums

Fakts, ka Austrumeiropå tika nogalinåts salîdzinoßi vairåk ebreju nekå Rietumeiropå, bieΩitiek skaidrots vienkårßoti – ar augståku antisemîtisma pakåpi ßajå re©ionå. Lai novértétudaΩådos faktorus, kas padarîja iespéjamu holokaustu Latvijå, ßajå nodarbîbå skoléni analizésbütiskåkos holokausta notikumus Nîderlandé, Itålijå, Somijå, Ungårijå un Dånijå un no-skaidros, kå rasu politika tika îstenota daΩådås nacistu kontrolétås teritorijås. Skoléni salîdzi-nås ßos piemérus ar Latvijas situåciju un stundas noslégumå izvértés, cik nozîmîgs ir katrs nofaktoriem, kas noveda pie Latvijas ebreju un arî çigånu iznîcinåßanas.


Skoléni pratîs/spés: analizét un izskaidrot ideolo©isko, ekonomisko, militåro un©eogråfisko faktoru ietekmi uz holokausta norisi;

salîdzinåt apståk¬us daΩådås Eiropas valstîs nacistiskås Våcijasokupåcijas laikå;

saistît rasu politikas pamatprincipus ar nacistu attieksmi pret daΩådåmupuru grupåm okupéto teritoriju daΩådos re©ionos;

izvértét daudzveidîgos faktorus, kas padarîja iespéjamu holokaustuLatvijå.

Saikne ar standartu

Skoléniem ir jåizveido priekßstats par nozîmîgåkajåm sabiedriski politiskajåmkustîbåm, to céloñiem, idejåm, mér˚iem un darbîbas rezultåtiem;

jåprot lietot kartogråfisko, sociolo©isko un statistisko materiålu véstu-res norißu skaidroßanå;

166

jåspéj pamatot savu viedokli, apzinoties, ka véstures interpretåcijåpaståv viedok¬u daudzveidîba;

jåprot analizét un salîdzinåt daΩådus vésturiskos notikumus un procesus.


1. avots Nacistu propagandas paraugi – katram skolénam vai parådîßanai klasé

2., 3., 4. un 5. avots Kartes – katrai ekspertu grupai

6. un 7. avots Materiålu komplekts par holokaustu Nîderlandé – A grupai

8. un 9. avots Materiålu komplekts par holokaustu Dånijå – B grupai

10.–12. avots Materiålu komplekts par holokaustu Somijå – C grupai

13. un 14. avots Materiålu komplekts par holokaustu Ungårijå – D grupai

15. un 16. avots Materiålu komplekts par holokaustu Itålijå – E grupai

17.–19. avots Materiålu komplekts par holokaustu Latvijå – katrai jauktajai grupai

Darba lapa “Holokausta norise daΩådås valstîs un to ietekméjoßie faktori”

Tåfele un rakståmais, kå arî burtnîca vai papîrs pierakstiem katram skolénam

Nodarbîbas norise

Ierosinåßana

1. Skolotåjs paråda skoléniem divus nacistiskås propagandas piemérus (1. avots) un lüdztos salîdzinåt. Skoléni var atbildét, ka ebrejs, kas redzams uz Nîderlandes bukleta våka,ir attélots salîdzinoßi draudzîgå gaismå – més redzam bagåtu, omulîgu cilvéku.Karikatürå, kas publicéta Latvijas laikrakstå, ebrejs ir daudz agresîvåks, izmantotibiedéjoßi simboli – nazis, asinis...

2. Skolotåjs jautå: “Par ko liecina ßîs atß˚irîbas?” Vai tås var izskaidrot ar daΩåduantisemîtisma lîmeni? Vai tås liecina par våcu plåna atß˚irîbu daΩådås valstîs?

3. Skolotåjs paskaidro, ka nodarbîbå skoléni salîdzinås holokaustu daΩådås Eiropas valstîs,lai noskaidrotu, kåpéc tå gaita bija atß˚irîga.

Apjégßana

1. Skolotåjs sadala klasi piecås ekspertu grupås. Katra grupa pétîs holokausta galvenåsiezîmes vienå konkrétå valstî (Nîderlandé, Dånijå, Itålijå, Ungårijå un Somijå). Ja klaseir liela, to sadala 10 grupås, tad katru valsti pétîs divas grupas.

2. Skolotåjs paskaidro, ka katrai grupai jåiepazîstas ar atbilstoßajiem materiåliem un jåatrodinformåcija par pétåmo valsti Otrå pasaules kara laikå.

Galvenie véstures fakti:

Kad nacistiskå Våcija okupéja ßo valsti?

Kåds bija valsts politiskais statuss pirms våcu okupåcijas (neatkarîga vai kådas citasvalsts okupéta)?

Kåda valsts iekårta un politiskais reΩîms bija valstî pirms våcu okupåcijas?

Kå tika îstenota okupåcijas pårvalde (tießi vai netießi)?

167

Noteiktå vietå noteiktå brîdî

Dabas (©eogråfisko) apståk¬u îpatnîbas, kas varétu kavét vai veicinåt holokausta îstenoßanu.

Iedzîvotåju skaits un saståvs pirms okupåcijas.

Bütiskåkie nacistu pasåkumi, kas vérsti pret holokausta upuriem.

3. Skolotåjs paskaidro, ka visas grupas darbs tiks novértéts, balstoties uz viena grupasdalîbnieka mutisku atbildi. Atbildétåju izsauks skolotåjs. Katram ir jåbüt gatavam atbil-dét, tåpéc strådå visi, un katrs veido savas piezîmes.

4. Skolotåjs palüdz vienam skolénam no katras grupas îsi izskaidrot, ko grupa uzzinåjusi.Skolotåjs pårliecinås, ka klase saprot galvenos faktus.

5. Skolotåjs pårdala grupas tå, lai katra jaunå grupa saståvétu no daΩådu ekspertu grupupårståvjiem. Katrå grupå jåbüt vismaz pa vienam ekspertam katras valsts jautåjumos(vienam “dåñu” ekspertam, vienam “nîderlandießu” ekspertam utt.).

6. Skolotåjs paskaidro, ka jauktajåm grupåm ir jåizveido tabula (tås paraugu sk. darba lapå),lai salîdzinåtu holokaustu daΩådås zemés, ieskaitot Latviju. Skolotåjs piedåvå grupåmavotus par holokaustu Latvijå (17.–19. avots).

Arî ßajå gadîjumå grupas darbs tiks novértéts, balstoties uz skolotåja izraudzîta viena skolénamutisku ziñojumu, tådé¬ ßåda tabula savås piezîmés ir jåveido katram skolénam.

7. Skolotåjs aicina pårståvjus no daΩådåm grupåm paståstît par paveikto un, ßîs atbildeskomentéjot un, ja nepiecießams, papildinot, aizpilda tabulu uz tåfeles. Skolotåjspårliecinås, ka skoléni izprot:

valsts iepriekßéjås politiskås pieredzes lomu (pieméram, viens no iemesliem, kåpécLatvijå pretestîba nacistiskajai okupåcijai bija tik neliela, ir saiståms ar Latvijasiedzîvotåju iepriekßéjo pieredzi – padomju okupåciju. Padomju varas organizétorepresiju dé¬ våcu armija tika uztverta kå atbrîvotåja. Turpretim Rietumeiropå våcuarmija tika uztverta kå nepieñemams okupåcijas spéks, lai gan våcu varas îstenotåpolitika ßajås valstîs bija salîdzinoßi saudzîga nekå Latvijå);

valsts autonomijas pakåpes tießo saistîbu ar notikumu attîstîbu holokausta laikå (lielåkåda¬a ebreju un çigånu tika iznîcinåta teritorijås, kas bija pak¬autas tießai våcu kontrolei);

nacistu propagandas lomu, cenßoties radît attiecîgu vidi ebreju un çigånu iznîcinåßanaivai deportåcijåm;

kåda nozîme bija laikam, kad konkrétajås okupétajås teritorijås såkås holokausts(zemés, kur ebreju un çigånu iznîcinåßana tika uzsåkta péc 1942. gada, holokaustambija daudz mazåks atbalsts, jo bija zudusi ticîba iespéjamai nacistu uzvarai un bijapieejama informåcija par deportéto likteni);

rasu politikas atß˚irîbas daΩådås teritorijås (pieméram, Padomju Savienîbå ebreju noga-linåßana såkås tüda¬ péc våcu armijas ieraßanås, bet okupétajås teritorijås Rietumeiropåvispirms tika ierobeΩotas ebreju tiesîbas, péc tam viñi tika deportéti).

Skolotåjs jautå skoléniem:

Kuri notikumi un apståk¬i pirms våcu okupåcijas bütiski ietekméja holokausta gaitudaΩådås valstîs?

Kå rasu politika ietekméja holokausta gaitu daΩådås valstîs?

Kå ßajå nodarbîbå aplükotie daΩådie faktori ietekméja holokausta norisi un rezultåtus Latvijå?

168

Refleksija

Skolotåjs lüdz skolénus iedomåties, ka katrs no çetriem klases stüriem atbilst vienam noçetriem bieΩåk minétiem faktoriem, kas noteica holokausta norisi daΩådås valstîs (pieméram,dabas apståk¬i, iedzîvotåju iepriekßéjå politiskå pieredze, okupåcijas reΩîma îpatnîbas, laiks,kad teritorija tika okupéta). Skolotåjs aicina katru skolénu individuåli izvéléties, kas péc viñadomåm visvairåk ietekméja holokausta norisi, un demonstrét savu viedokli, noståjotiesattiecîgajå stürî.


1. Lai novértétu katra skoléna izpratni, skoléni argumentétå esejå pamato savu viedokli parto, kurß no faktoriem visbütiskåk ietekméja holokausta gaitu.

2. Lai izvértétu holokausta norisi Latvijå, skoléni raksta argumentétu eseju “Kåpéc Latvijåvaréja notikt holokausts?”, kurå tiktu aplükoti bütiskåkie faktori, kas padarîjaholokaustu iespéjamu.

169


Pielikumi

2. avots

(No ASV Holokausta piemiñas muzeja kråjumiem, http://www.ushmm.org/, aplük. 2004, 23.nov.)

Bukleta “Ebreji Nîderlandé” våks.

Buklets izdots 1941. gadå péc valstsokupåcijas.

Karikatüra.

Publicéta laikrakstå “Laikmets”.1943. gada 6. augustå

1. avots

170

3. avots

Eiropa 1939. gadå

(htttp://www2.bc.edu/~heineman/maps/1939label.html, aplük. 2004, 23. nov.)

4. avots

Eiropa 1942. gadå

(htttp://wwwteacheroz.com/WWllmaps.htm, aplük. 2004, 23. nov.)

171


172

5. avots

Holokausts Nîderlandé

Péc våcu iebrukuma 1940. gada maijå Nîderlandé tika izveidota civilå pårvalde, kas darbojåsSS aizbildnîbå. Par reihskomisåru tika nozîméts Artürs Ceiss-Inkvarts (Arthur Seyss-

Inquart). Viña vadîtajå våcu administråcijå darbojås daudzi Austrijas nacisti. Viñi pårmaiñuspårraudzîja Nîderlandes civildienestu. Íî iekårta izrådîjås liktenîga ßîs valsts ebrejiem.

Íajå paßå gadå våcu okupåcijas vara aizliedza ebrejiem darboties civildienestå un lika viñiemre©istrét savu uzñémumu lîdzek¬us. 1941. gada janvårî våcu vara pavéléja visiem ebrejiemre©istréties. Re©istréjås 159 806 personas, to skaitå 19 561 jauktå laulîbå dzimußais unapméram 25 000 ebreju bég¬u no reiha. 1941. gada februårî tika izveidota ebreju padome.

Sakarå ar to, ka vairåki simti jauni ebreju vîrießi tika arestéti (viñus nosütîja uz Bühenvaldesun Mauthauzenas koncentråcijas nometni), 1941. gada 25. februårî notika Nîderlandesstrådnieku ©enerålstreiks, un nacisti såka îstenot bargåku politiku. Våcu vara un tås vietéjiekolaboranti noß˚îra ebrejus no påréjiem Nîderlandes iedzîvotåjiem un 15 000 ebrejuieslodzîja våcu pårvaldîtås spaidu darba nometnés. Péc tam våcießi pavéléja koncentrét ebre-jus Amsterdamå, bet årzemju ebrejus, kå arî ebrejus, kuriem nebija pavalstniecîbas, nosütîjauz Vesterborkas tranzîta nometni valsts zieme¬os. No 1942. gada 29. aprî¬a ebrejiem pieap©érba bija jåvalkå dzeltena Dåvida zvaigzne.

1942. gada vasarå såkås ebreju deportåcijas no Nîderlandes. Pédéjais vilciens no Vesterbor-kas uz Außvicu devås 1944. gada 3. septembrî. Ío divu gadu laikå våcießi un vietéjie kola-boranti izsütîja 107 000 ebreju, lielåkoties uz Außvicu un Sobiboru, kur viñi tika nogalinåti.Izdzîvoja tikai 5200 ebreju. Holandießu pagrîdes kustîba slépa 25 000–30 000 ebreju. Divastreßda¬as no ßiem ebrejiem izdzîvoja.

(Péc ASV Holokausta piemiñas muzeja materiåliem, http://www.ushmm.org/, aplük. 2004, 23. nov.)

6. avots

Nîderlandes iedzîvotåju skaits (miljonos)

1900 5,2

1910 5,9

1920 6,9

1930 7,9

1940 8,9

(Sk.: http://www.tacitus.nu/historical-atlas/population, aplük. 2004, 23. nov.)

7. avots

Våcu okupåcija Dånijå

Kad 1940. gada 9. aprîlî Våcija okupéja Dåniju, tur dzîvoja aptuveni 7500 ebreju. Aptuveni6000 no tiem bija Dånijas pilsoñi, bet påréjie 1500 – bég¬i. Lielåkå da¬a ebreju dzîvoja valstsgalvaspilsétå Kopenhågenå.

Lîdz 1943. gadam våcu okupåcija Dånijå nebija visai barga. Våcießi véléjås veidot labasattiecîbas ar iedzîvotåjiem, kurus viñi uzskatîja par årießiem. Dånijas valdîba arî turpmåkdrîkstéja pårvaldît valsti, vien tås årpolitiku noteica Våcija. êmot vérå salîdzinoßi nelieloebreju skaitu un dåñu nelokåmo atbalstu ebreju lîdzpilsoñiem, såkotnéji Våcija noléma

“ebreju jautåjumu” Dånijå nepadarît par paßu bütiskåko. Våcijas Årlietu ministrijas pårståvjiVanzé konferencé ierosinåja izslégt Skandinåvijas valstis no “galîgå risinåjuma” telpas,uzskatot, ka “ebreju jautåjumu” te varétu risinåt péc galîgås uzvaras.

1943. gada såkumå situåcija mainîjås. Sabiedroto uzvaras daudzus dåñus pårliecinåja, ka Vå-cija karu var zaudét. Pirmajos okupåcijas gados pretestîba våcießiem bija minimåla, vélåkstreiki un sabotåΩa attiecîbas ar Våciju saasinåja. 1943. gada augusta beigås Dånijas valdîbaatteicås pildît Våcijas prasîbas. 29. augusta naktî våcu spéku komandieris izsludinåja valstîårkårtas ståvokli. Íajå laikå våcießi izléma såkt ebreju deportåciju no Dånijas. Informåcijasnoplüde ¬åva dåñiem brîdinåt ebreju kopienu.

1943. gada 1. oktobrî våcu policija såka ebreju arestus, bet atrada tikai daΩus arestéjamos.Dåñu policija atteicås sadarboties ar våcießiem. Baznîca, karaliskå ©imene un vairåkas sa-biedriskås organizåcijas un uzñémumi izteica protestus. Dåñu pretestîbas kustîba, kurai pa-lîdzéja daudzi Dånijas iedzîvotåji, îstenoja da¬éji organizétu, da¬éji spontånu glåbßanasoperåciju. Såkotnéji ebrejiem palîdzéja nok¬üt sléptuvés daΩådås vietås viså valstî, bet noturienes – uz jüras krastu, no kurienes zvejnieki viñus nogådåja neitrålajå Zviedrijå.Glåbßanå piedalîjås arî Dånijas policija un valdîba. Aptuveni méneßa laikå 7200 ebreju un700 viñu radinieku nok¬uva droßîbå Zviedrijå, kura bég¬us pieñéma.

Aptuveni 500 Dånijas ebreju nonåca våcu rokås un tika deportéti uz Terezienßtates geto. Dåñipieprasîja informåciju par saviem lîdzpilsoñiem, un 1944. gada vasarå viñus apciemoja valdîbaspårståvji. Dånijas ebrejiem bija at¬auts sañemt véstules un paciñas. Terezienßtaté Dånijas ebrejipalika lîdz 1945. gadam. Kara beigås våcießi viñus nodeva Zviedrijas Sarkanajam Krustam.Iespéjams, ka tießi dåñu protesti paglåba ebrejus no nosütîßanas uz iznîcinåßanas nometném våcuokupétajå Polijå. Kopumå holokausta laikå nometnés vai bégot no Dånijas gåja bojå aptuveni 100Dånijas ebreju. Tas ir viens no mazåkajiem bojå gåjußo îpatsvariem Eiropas valstu vidü.

(Péc: Denmark, http://www.tacitus.nu/historical-atlas/population, aplük. 2004, 23.nov.)

8. avots

Dånijas iedzîvotåju skaits (miljonos)

1900 2,430

1910 2,740

1920 3,280

1930 3,551

1940 3,844

(Sk.: Population of Scandinavia, http://www.tacitus.nu/historical-atlas/population/scandinavia.htm, aplük.

2004, 2. dec.)

9. avots

Somijas ebreji

Såkoties Otrajam pasaules karam, Somijas ebreji atradås îpatnéjå situåcijå. Neraugoties uznacistu vardarbîbu pret Eiropas ebrejiem, Somijas alianse ar Våciju noteica to, ka vairåknekå 300 Somijas ebreju cînîjås kopå ar våcu karavîriem Austrumu fronté, bet ebrejusievietes strådåja valsts civilås aizsardzîbas korpuså.

Somijas ebreju kopienu veidoja tikai 2000 cilvéku (ieskaitot gandrîz 300 bég¬u no Våcijas un

173


Austrijas), antisemîtisma ßajå valstî praktiski nebija. Somijå ebrejiem bija tådas paßas tiesîbaskå påréjiem pilsoñiem. Lielåkå da¬a bég¬u bija izmitinåti darba nometnés, kur viñi dzîvojabarakås.

Kad H. Himlers uzsåka sarunu par Somijas ebrejiem, valsts premjerministrs Johans Vil-helms Rangels (Johann Wilhelm Rangell) atbildéja, ka Somijå nav “ebreju problémas”. No-vértéjot Somijas militåro sadarbîbu cîñå ar Padomju Savienîbu, Våcija turpmåku spiedienuneizdarîja.

Tomér 1942. gada rudenî astoñi ebreju bég¬i tika nodoti gestapo. Viñi tika pårvesti uziznîcinåßanas nometni Außvicå, un tur visi, izñemot vienu, gåja bojå. Péc ilgåm sarunåm arZviedrijas valdîbu tika panåkta 160 citu ebreju bég¬u pårveßana uz ßo neitrålo valsti.Atlikußajiem ebreju bég¬iem, tåpat kå gandrîz visiem Somijas ebrejiem pilsoñiem, izdevåsizdzîvot, izñemot tos karavîrus, kas krita kaujå, cînoties våcu labå.

(Péc: The Holocaust chronicle PROLOGUE: roots of the Holocaust, http://www.holocaustchronicle.org/,

2004, 2. dec.)

10. avots

Somijas ebreji Otrajå pasaules karå

Laikå no 1939. gada lîdz 1944. gadam Somijai tika uzspiesti divi daΩådi kari pret PadomjuSavienîbu. 1939.–1940. gada Ziemas kara laikå Våcija bija neitråla, ko noteica Molotova –Ribentropa pakts. Lielbritånija un Francija plånoja iesaistîties Somijas pusé.

Kad 1941. gada vasarå såkås otrais, t.s. Turpinåjuma karß, Somija karoja kopå ar Våciju, unLielbritånija 1941. gada decembrî pieteica Somijai karu. Tomér de iure Somija nekad nebijaVåcijas sabiedrotå, un kara beigås, 1944. gada ziemå, somu bruñotie spéki izdzina våcukaraspéku no Lapzemes, kuru våcießi, atkåpjoties uz Norvé©iju, izpostîja. [..]

Turpinåjuma kara laikå Somijas ieroçu brålîba ar Våciju nemainîja ebreju ståvokli Somijå untås armijå. Ebreju pilsoñi dienéja Somijas armijå, sievießu brîvpråtîgajå palîgdienestå unpildîja citus pienåkumus plecu pie pleca ar somiem. To paßu var teikt par citåm etniskajåmminoritåtém – tatåriem, krieviem, çigåniem, lapiem.

Ir saglabåjusies kåda unikåla fotogråfija: piesnigußå meΩå redzama bieza kartona telts ardzelzs kråsni un skursteni kreisajå pusé, telts årpusé pozé vairåki karavîri. Íî telts ir laukasinagoga, kas ierîkota ebreju karavîriem fronté pie Sviras upes Austrumkarélijå. Laukasinagoga ar Toras rulli – bez ßaubåm, tas bija îpaßs gadîjums armijå, kas cînîjås våcu pusé.

Domåjams, ka våcießi pieprasîja ebreju kopienu likvidéßanu arî Somijå. Tomér liecîbu, kasßådas prasîbas apstiprinåtu, nav. No otras puses, nelielo Somijas ebreju kopienu neizglåba visnacistu “atmiñas zudums”, kå reizém tiek uzskatîts. Íådu pieñémumu nepårprotami atspékoto nedaudzo ebreju tautîbas Somijas pilsoñu liktenis, kuri dzîvoja våcu okupétajås valstîs.Viñu veiksmîgå atgrießanås Somijå galu galå beidzås ar intensîvu diplomåtisko rosîbu starpBerlîni un Helsinkiem 1943. gada pavasarî un vasarå.

Sabiedrîbas pårliecîba bija: “Mums nav ebreju problémas,” un ßådu viedokli 1942. gada jülijåSomijas premjerministrs J.V. Rangels pauda H. Himleram. Íådas attieksmes konsekventaizrådîßana, iespéjams, bija brîdinåjums våcießiem: nav vérts sareΩ©ît attiecîbas arnoderîgajiem ieroçu brå¬iem tådas nenozîmîgas lietas dé¬ – péc Våcijas galîgås uzvarasebrejiem tik un tå nebütu, kurp bégt.

174

Somijas ebreju karavîru noståja lielå mérå atspogu¬oja politisko realitåti: neviens no Somijasebrejiem neizvairîjås no militårå dienesta pacifisma vai savas reli©iskås pårliecîbas dé¬. Nootras puses – nav zinåmi gadîjumi, kad våcu karavîri bütu atteikußies sadarboties ar Somijasebreju virsniekiem. Parasti våcu karavîru attieksme pret ebrejiem Somijas armijå tiekaprakstîta kå “izbrîna pilna”, bet “korekta”. Parastå atbilde uz pårsteigto våcießujautåjumiem bija ßåda: “Somijas armijå nav atß˚irîbas starp ebrejiem un citiem karavîriem.”Vairåki ebreju virsnieki tika apbalvoti ar våcu Dzelzs krustu, tomér viñi ßo apbalvojumunepieñéma. [..]

Såkoties ebreju vajåßanai Våcijå un tai pak¬autajås valstîs, bég¬i devås uz Somiju, kur tospieñéma visai negribîgi. Kopumå Somijå ieradås aptuveni 500 bég¬u, 1941. gada vasarå 350no viñiem nåcås turpinåt ce¬u uz treßajåm valstîm, galvenokårt uz Zviedriju un ASV.

Salîdzinåjumå ar tiem ebrejiem, kuri bija Somijas pilsoñi, ebreju bég¬u situåcija Turpinåjumakara laikå bija ¬oti sareΩ©îta. DaΩi bég¬i bija Våcijas pavalstnieki, citi ieradußies no Våcijassabiedrotajåm vai iekarotajåm valstîm. 1941. gadå turpinåjuma kara såkumå Somijå bijaaptuveni 150 ebreju bég¬i. Viñi tika nogådåti divos ciematos, bet 43 vîrießi tika aizsütîti uzdarba nometném – vispirms Sallå Lapzemes dienvidos, bet péc tam uz Sürsåres (Suursaari

jeb Gogland) salu Somu lîcî. [..]

Nav vajadzîbas taisnoties, tomér jåatceras, ka 1942. gada oktobrî Våcija bija savas varaszenîtå. Péc Sta¬ingradas pateikt “né” bija ievérojami vieglåk. Kad péc kara uzvarétåjvalstsPadomju Savienîba pieprasîja iΩoru un citu bég¬u izdoßanu, tå bija gana ietekmîga, laipanåktu savu. [..]

1944. gada 6. decembrî – Somijas neatkarîbas dienå valsts prezidents marßals Mannerheimsapmekléja Helsinku sinagogu, kur tika godinåta kritußo ebreju karavîru piemiña. KadMannerheims 1951. gadå nomira, ebreju kopiena savåca lielu naudas summu, kuru ziedojaManerheima Bérnu fondam, tådéjådi izrådot pateicîbu par Somijas ebreju lîdztiesîbasaizståvéßanu.

(Péc: Harviainen, T. Juutalaisten historia, http://www.finemb.org.il/Historia.htm, aplük. 2004, 2. dec.)

11. avots

Somijas iedzîvotåju skaits (miljonos)

1900 2,656

1910 2,943

1920 3,148

1930 3,463

1940 3,696

(Sk.: Population of Scandinavia, http://www.tacitus.nu/historical-atlas/population/scandinavia.htm, aplük.

2004, 2. dec.)

12. avots

Ungårija pirms Otrå pasaules kara

Pirmajå pasaules karå Ungårija bija zaudétåju valstu pusé. Kad tika paziñoti Ungårijaiuzspiestå miera lîguma noteikumi (tostarp tika zaudéti 66% pirmskara teritoriju), péckarakoalîcijas valdîba atkåpås. Varu pårñéma sociålistu un komunistu koalîcija, kuras priekßgalå

175


bija komunistu vadonis Bela Kuns. Viñß ˚érås pie “padomju republikas” izveidoßanas, taçutås müΩs nebija ilgs.

Kad péc Rumånijas iebrukuma 1919. gadå Kuna reΩîms sabruka, pie varas konservatîvonacionålistu koalîcijas vadîbå nåca bijußais Austroungårijas flotes virsnieks admirålis MikloßsHortijs (Miklos Horthy). Íî koalîcija atcéla gandrîz visas demokråtiskås brîvîbas, kas Ungårijåbija pasludinåtas tülît péc Pirmå pasaules kara. Uzskatot sevi par Håbsburgu kara¬a re©entu,Hortijs 24 gadus vadîja autoritåru, gandrîz feodålu sistému, kurå tomér darbojås parlamentsun bija at¬auta politiska opozîcija. Starp tiem, kas bija opozîcijå konservatîvi aristokråtiskajaioligarhijai, bija radikåli nacionålisti un no vidusß˚iras vai strådniecîbas nåkußi faßistiskuuzskatu pårståvji. Daudzi no ßiem politi˚iem aicinåja spert radikålus so¬us “ebreju jautåjumarisinåßanå”.

Vietéjo nacionålradikå¬u un faßistisko grupéjumu spiediena dé¬ Ungårija 30. gados nok¬uvaVåcijas ietekmé. Tas bija laiks, kad Våcijå veidojås nacistiskais reΩîms. Kad Våcija såka pår-dalît nacionålås robeΩas Eiropå, Ungårija ar Våcijas un Itålijas palîdzîbu atguva zaudétåsteritorijas: no Çehoslovåkijas – Dienvidslovåkiju (1938), no sadalîtås Çehoslovåkijas –Aizkarpatu apgabalu (1939), no Rumånijas – Zieme¬transilvåniju (1940) un no sadalîtåsDienvidslåvijas – Bakas re©ionu (1941). 1940. gada novembrî Ungårija pievienojås Assaliansei. Kopå ar Våcijas armiju Ungårijas karaspéks piedalîjås iebrukumå Dienvidslåvijå(1941. gada aprîlî) un Padomju Savienîbå (1941. gada jünijå).

Péc 1941. gada tautas skaitîßanas datiem, Ungårijå un tai pievienotajås teritorijås bijaapméram 850 000 ebreju, t.i., nepilni 6% visu iedzîvotåju. Íajå kopumå bija iek¬auti arî tie100 000 ebreju cilmes iedzîvotåju, kuri savulaik bija pårgåjußi kristietîbå, taçu saskañå ar1938.–1941. gadå pieñemtajiem Ungårijas rasu likumiem tika uzskatîti par ebrejiem.Ungårijas rasu likumi tika veidoti péc Våcijas Nirnbergas likumu parauga. Tie atñémaebrejiem pilsonisko vienlîdzîbu, kas viñiem bija garantéta kopß 1867. gada. Likumi aizliedzalaulîbas ebreju un neebreju starpå, kå arî aizliedza ebrejiem darboties vairåkås profesijås.Likumi arî aizliedza ebrejiem darboties valsts pårvaldé un ierobeΩoja viñu ekonomiskåsiespéjas.

1939. gadå Ungårijas valdîba, kas bija aizliegusi ebrejiem dienét armijå, izveidoja darba dienestuvîrießiem karaklausîbas vecumå. 1940. gadå pienåkums veikt piespiedu darbu tika attiecinåts uzvisiem darbspéjîgiem ebreju vîrießiem. Péc Ungårijas iesaistîßanås karå darbspéjîgie ebreju vîrießidarba bataljonu saståvå tika iesaistîti militåro objektu celtniecîbå. Aukstums, nepiemérotie dzîvesapståk¬i, sliktå pårtika un medicîniskås palîdzîbas trükums bija par iemeslu tam, ka vismaz 27 000Ungårijas ebreju vîrießu gåja bojå pirms våcu okupåcijas 1944. gada martå.

1941. gada vasarå Ungårijas varas iestådes deportéja aptuveni 20 000 ebreju, lielåkoties tos,kas bija dzîvojußi Aizkarpatu apgabalå un nebija Ungårijas pilsoñi. Íie ebreji tika izsütîti uzKameñecpodo¬sku våcu okupétajå Ukrainå, kur våcu rîcîbas grupas tos nogalinåja.1942. gada janvårî ungåru militårås vienîbas nogalinåja 3000 Novisadas (Novi Sad, lielåkåpilséta ungåru okupétajå Dienvidslåvijas da¬å) ebreju un serbu. Tomér, kad Våcija 1942. gadåpieprasîja Ungårijas ebreju pilsoñu arestu, premjerministrs Mikloßs Kallajs, neraugoties uzvietéjo labéjo radikå¬u ievérojamu spiedienu, atteicås to darît. Tådéjådi vairums Ungårijasebreju varéja izvairîties no deportåcijas pirms valsts okupåcijas 1944. gadå, jo nacisti savutoreizéjo sabiedroto iekßpolitiku tießi nekontroléja.

176

Ungårija péc våcu okupåcijas

Péc Våcijas sakåves pie Sta¬ingradas, kur milzîgus zaudéjumus cieta arî ungåru da¬as,Ungårijas vadîtåji saprata, ka Våcija karu var zaudét. Ar Hortija vårdos neizteiktu piekrißanupremjerministrs Kallajs centås vienoties ar Rietumu sabiedrotajiem par separåtu pamieru.Lai to novérstu, 1944. gada 19. martå våcu spéki okupéja Ungåriju. Hortijs amatu saglabåja,bet par premjerministru k¬uva provåciski noskañotais Doms Ítojajs (Dome Sztojay), kuravadîbå Ungårija turpinåja karu un sadarbojås ar våcießiem ebreju deportéßanå.

1944. gada aprîlî Ungårijas varas iestådes izdeva pavéli, ka visus årpus Budapeßtas dzîvojoßosebrejus (aptuveni 500 000 cilvéku) ir jåkoncentré vienkopus daΩås pilsétås, lielåkotiesre©ionålajos centros. Uz pilsétåm tika nosütîti Ωandarmi, lai savåktu visus ebrejus vienkop.Tås pilsétu da¬as, kurås ebreji tika iemitinåti, tika slégtas, te izveidoja geto. DaΩreiz geto tikaizveidoti tajos pilsétu rajonos, kurus ebreji apdzîvoja lîdz ßim. Citos gadîjumos geto ierîkojaatseviß˚å ékå, pieméram, rüpnîcas korpusos.

DaΩås Ungårijas pilsétås ebrejus spieda dzîvot klajå laukå, bez pajumtes un labierîcîbåm.Pårtikas un üdens nepietika, medicîniskås palîdzîbas nebija vispår. Ungårijas varas iestådesaizliedza ebrejiem atståt geto teritoriju, policija geto apsargåja. Bija arî tådi Ωandarmi, kuriebrejus spîdzinåja un atñéma viñiem vértslietas. Neviens no izveidotajiem geto neeksistéjailgåk par påris nedé¬åm, daudzi tika likvidéti daΩu dienu laikå.

1944. gada maija vidü Ungårijas varas iestådes sadarbîbå ar våcu droßîbas policiju såkasistemåtiskas ebreju deportåcijas. SS ©enerålis Ådolfs Eihmans bija “deportåcijas lietpratéju”komandas vadîtåjs, kura strådåja ar Ungårijas varas iestådém. Ungårijas policija tvarstîjaebrejus un sadzina viñus deportåciju vilcienos. Nepilnu divu méneßu laikå vairåk nekå 145vilcienos no Ungårijas tika deportéts aptuveni 440 000 ebreju. Lielåkå da¬a tika nosütîta uzAußvicu, bet da¬a uz Austrijas pierobeΩu rakt tranßejas. 1944. gada jülija beigås ebrejukopiena bija saglabåjusies vienîgi galvaspilsétå Budapeßtå.

Paredzot kara beigas un baidoties no kara noziedznieku tiesåßanas, Hortijs 1944. gada7. jülijå pavéléja deportåcijas pårtraukt. Augustå viñß atlaida Ítojaja valdîbu un atsåkacentienus panåkt pamieru, ßoreiz ar Padomju Savienîbu, kuras karaspéks cînîjås jau pie valstsrobeΩåm. Oktobra vidü vajadzéja såkties Hortija un Sarkanås armijas vadîtåju noslégumasarunåm, taçu våcießi pasteidzås izdarît valsts apvérsumu. Viñi arestéja Hortiju un izveidojajaunu valdîbu. Tås vadîtåjs bija Ferencs Salaßi (Ferenc Szalasi) – faßistiskås un radikåliantisemîtiskås Bultu krusta partijas vadîtåjs.

Salaßi reΩîma laikå Bultu krusta bandas sarîkoja patva¬îgu teroru pret Budapeßtas ebrejiem.Vardarbîgi tika nogalinåti simtiem cilvéku – gan vîrießi, gan sievietes. Daudzi mira nonecießamajiem apståk¬iem piespiedu darbå.

1944. gada novembrî Bultu krusta reΩîms pavéléja atlikußajiem ebrejiem pårcelties uz geto.Lai gan geto teritorija nebija pat 20 hektåru, tajå tika izmitinåts 70 000 ebreju. Vairåkitükstoßi ebreju 1944. gada novembrî un decembrî ungåru apsargu pavadîbå tika kåjåm dzîtiuz Austrijas pierobeΩu. Tie, kuru spéki bija påråk våji, lai izturétu ziemas spelgoni un citasgrütîbas, tika noßauti pa ce¬am.

1945. gada janvårî, kad Padomju Savienîbas spéki bija jau ieñémußi Peßtu, Ungårija parak-stîja pamieru. 13. februårî padomju karaspéks atbrîvoja arî galvaspilsétas Budas da¬u. Pédéjåsvåcu vienîbas un to kolaboranti tika padzîti no Rietumungårijas 1945. gada aprî¬a såkumå.

177


No tiem vairåk nekå 800 000 ebreju, kas Ungårijå bija dzîvojußi 1941. gadå, 63 000 bijanogalinåti vél pirms våcu okupåcijas. Péc tam, kad 1944. gada martå tika noteikts okupåcijasreΩîms, mira vai tika nogalinåti vairåk nekå 500 000 ebreju. Aptuveni 255 000 ebreju –mazåk kå treßda¬a no tiem, kas paplaßinåtajå Ungårijå bija dzîvojußi 1944. gada martå, –holokaustå izdzîvoja. Aptuveni 190 000 no viñiem bija dzîvojußi Ungårijas teritorijå tås1920. gada robeΩås.

(Péc: Hungary after the German occupation, http://www1.ushmm.org, aplük. 2004, 2. dec.)

13. avots

Ungårijas iedzîvotåju skaits (miljonos)

1900 19,3

1910 20,9

1920 8,0

1930 8,7

1940 9,3

(Sk.: Population of Central Europe, http://www.tacitus.nu/historical-atlas/population, aplük. 2004, 2. dec.)

14. avots

Holokausts Itålijå

1922. gada oktobrî Itålijas karalis Viktors Emanuels III par premjerministru nozîméja faßistupartijas vadîtåju Benito Musolîni (Benito Mussolini). Drîz péc tam faßisti izveidoja diktatüru.

Itålijas ebreju kopiena ir viena no vecåkajåm Eiropå – ebreji te bija dzîvojußi jau vairåk nekåtükstoß gadu. 1933. gadå kopienu veidoja 50 000 ebreju. 20. gadsimta 30. gados Itålijas ebrejibija pilnîgi integréti tås sabiedrîbå un kultürå. Itålijå praktiski nebija atklåta antisemîtisma,arî itå¬u faßisms nebija orientéts uz rasismu un antisemîtismu.

Tomér 1938. gadå faßistiskais reΩîms da¬éji nacistiskås Våcijas spiediena ietekmé izdeva anti-semîtiskus likumus. Tie aizliedza laulîbas ebreju un neebreju starpå, ne¬åva ebreju skolotå-jiem måcît valsts skolås. Ebreju bég¬i no citåm valstîm tika izvietoti nometnés (internéti),viñi dzîvoja cießamos apståk¬os: ©imenes palika kopå, nometnés bija skolas, notika kultürasun sabiedriskie pasåkumi.

Itålijas okupétås teritorijas

1940. gada jünijå Itålija kå Våcijas sabiedrotå karå iesaistîjås karå, cerot izveidot jaunu Itålijasimpériju. Itålija okupéja da¬u Dienvidslåvijas (1941), Grie˚ijas (1941) un nelielu da¬u noDienvidfrancijas (1942).

Lai gan Itålija bija Våcijas sabiedrotå, tå nelabpråt atbalstîja nacistu plånu iznîcinåt Eiropasebrejus. Itålija viennozîmîgi atteicås piedalîties genocîdå vai pie¬aut ebreju deportåcijas noItålijas vai Itålijas okupåcijas zonåm Dienvidslåvijå, Grie˚ijå un Francijå uz nacistiskajåmmasu iznîcinåßanas nometném. Itålijas virsnieki un ierédñi parasti ebrejus aizsargåja, unebrejiem Itålijas okupétås teritorijas bija salîdzinoßi droßas. 1941.–1943. gadå tükstoßiemebreju no våcu okupétajåm teritorijåm aizbéga uz Itåliju vai tås okupétajåm teritorijåm.

178

Våcu okupétie Itålijas apgabali

Militårie zaudéjumi Zieme¬åfrikå un Rietumu sabiedroto iebrukums Sicîlijå un Dienviditå-lijå 1943. gadå sekméja Musolîni diktatüras gåßanu. Karalis Viktors Emanuels III pavéléjaMusolîni apcietinåt. Jaunais premjerministrs Pjetro Badoljo (Pietro Badoglio) 1943. gadaseptembrî risinåja sarunas ar Rietumu sabiedrotajiem par karadarbîbas pårtraukßanu. Tadvåcu spéki åtri okupéja lielåko da¬u Centrålås Itålijas un Zieme¬itålijas. Musolîni tikaatbrîvots no ieslodzîjuma un iecelts par provåciskås marioneßu valdîbas (tås sédeklis atradåsSalo pilsétå Zieme¬itålijå) vadîtåju. Våcu spéki okupéja arî Itålijas okupåcijas zonasDienvidslåvijå, Grie˚ijå un Francijå.

Våcu okupåcija radikåli mainîja ebreju ståvokli; lielåkå da¬a ebreju dzîvoja Zieme¬itålijå.Gandrîz nekavéjoties våcu varas iestådes såka ebreju deportåcijas. 1943. gada oktobrî unnovembrî våcießi deportéja Romas, Milånas, DΩenovas, Florences, Triestas un citu lielåkoZieme¬itålijas pilsétu ebrejus. Ebreji tika ievietoti tranzîtnometnés un periodiski nosütîti uzAußvices Birkenavas iznîcinåßanas nometni.

Våcu okupåcijas laikå uz Außvices Birkenavu un citåm nometném tika deportéts aptuveni8000 ebreju. Gandrîz 2000 ebreju tika deportéti no Rodas salas, kas pirms kara piederéjaItålijai. Vairåk nekå trîs ceturtda¬as deportéto tika nogalinåti.

Vairåk kå 40 000 Itålijas ebreju izdzîvoja holokaustu, pateicoties apståklim, ka Itålijas varasiestådes kavéja deportåcijas un daudziem ebrejiem izdevås paslépties vai aizbégt uz valstsdienvidiem, uz sabiedroto okupåcijas zonu. 1945. gada aprî¬a beigås komunistiski orientétiepartizåni sagüstîja faßistu vadoni jeb duçi Musolîni un piesprieda viñam nåvessodu, kas arîtika izpildîts. 2. maijå Itålijå izvietotais våcu karaspéks padevås Rietumu sabiedrotajiem.

(Péc: Italy, http://www.ushmm.org, aplük. 2004, 2. dec.)

15. avots

Itålijas iedzîvotåju skaits (miljonos)

1900 32,4

1910 34,4

1920 36,4

1930 40,9

1940 44,5

(Sk.: Population of Italy, http://www.tacitus.nu/historical-atlas/population/italy, aplük. 2004, 2. dec.)

16. avots

Holokausts Latvijå

Latvijas ebreju iznîcinåßana 1941. gadå

[..] Latvijas ebreju iznîcinåßanas vésturé ir skaidri jånoß˚ir divi posmi. Pirmais posms ir 1941. gadavasara, kad notika ebreju masveida iznîcinåßana Latvijas lauku apvidos un ebreju vîrießu nogalinå-ßana pilsétås. [..] Íajå fåzé ebreju iznîcinåßana vél nebija strikti centralizéta, droßîbas policijas vie-nîbas un to kolaboranti rîkoja akcijas Rîgå, Jelgavå, Daugavpilî, Rézekné un citviet. Lielåko da¬uslepkavîbu îstenoja brîvpråtîga vienîba – t.s. Aråja komanda. Reizém iznîcinåßanas akcijåspiedalîjås Vérmahts, våcu jürnieki (Liepåjå) un atseviß˚as 9., 13. un citu policijas bataljonuvienîbas. Nav pierådîjumu bieΩi dzirdétam apgalvojumam, ka ebreju nogalinåßana bütu notikusi

179


jau pirms våcu karaspéka ieraßanås Latvijå. Tomér nevar noliegt, ka bez vietéjo paßaizsardzîbas(vélåk palîgpolicijas) vienîbu lîdzdalîbas ebreji lauku apvidos nebütu “iztîrîti” tik åtri un tikpamatîgi, kå tas notika, bet pilsétås nebütu iespéjama brîvîbas atñemßana tådos apméros.

Ebreju totålå etnocîda otrais periods såkås 1941. gada novembrî – decembrî. Ebreju iznîcinåßanaßajå posmå bija k¬uvusi stingri centralizéta. To vadîja un pårraudzîja SS augståkå vadîba Ostlandéatbilstoßi instrukcijåm no Berlînes. Te vairs nevar büt runa par “vietéjo iniciatîvu”, latvießupolicijas un ßucmañu vienîbu piedalîßanås masu iznîcinåßanas akcijås tika stingri kontroléta.1941. gada decembra beigås “galîgais risinåjums” Latvijå faktiski bija îstenots: no tiem vairåknekå 70 000 ebreju, kas Latvijå dzîvoja, såkoties våcu okupåcijai, tikai 6000 bija palaiméjies izbégtno nåves – lielåkoties tiem, kas atradås Rîgas “mazajå geto” un nelielås nometnés Liepåjå unDaugavpilî. 1943. gada rudenî, kad tika veikta izdzîvojußo ebreju pårvietoßana uz MeΩaparkakoncentråcijas nometni, to skaits bija samazinåjies vél par 1500. Péc gada, kad notika deportåcijasuz nometném Våcijå, dzîvi bija ne vairåk kå 4000 Latvijas ebreju. No tiem tikai ceturtå da¬asagaidîja kara beigas. Aptuveni 400 ebreju izglåba viñi lîdzpilsoñi – Latvijas iedzîvotåji.

[..] Jautåjumu par Latvijas iedzîvotåju reakciju uz holokaustu ir aplükojis vienîgi AndrievsEzergailis. Ir jånoraida priekßstats par Latviju kå antisemîtisku valsti. Iedzîvotåju vairåkumapasivitåti drîzåk noteica demokråtijas våjums Latvijå, ko vél vairåk pastiprinåja UlmañareΩîms un padomju varas deportåcijas, kas skåra liberålo inteli©enci un sociåldemokråtus.Nacistu terors deva pédéjo triecienu demokråtiskajiem spékiem. êmot vérå ßos apståk¬us,to cilvéku drosme, kas atbalstîja un slépa ebrejus, neraugoties uz paßu un ©imenes locek¬udzîvîbas apdraudéjumu, pelna vislielåko cieñu. Ebrejus glåbußo neebreju skaits Latvijå kopåar ©imenes locek¬iem un atbalstîtåjiem sasniedz vairåkus tükstoßus.

(Péc: Vestermanis, Mar©ers. Extermination of the Latvian Jews in 1941. In: Crimes against humanity,

http://vip.latnet.lv, aplük. 2004, 23. okt.)

17. avots

Iedzîvotåju nacionålais saståvs Latvijå 1935. gadå (% no kopéjå iedzîvotåju skaita)

Latvießi 75,50

Krievi 10,59

Baltkrievi 1,38

Ukraiñi 0,1

Po¬i 2,5

Ebreji 4,79

(Sk.: Nacionålås un etniskås grupas Latvijå. Rîga, 1996, 11. lpp.)

18. avots

Latvijas iedzîvotåju skaits (miljonos)

1897 2,0

1914 2,5

1925 1,8

1931 1,9

1939 1,9

(Sk.: http://www.tacitus.nu/historical-atlas/population, aplük. 2004, 23. nov.)

180

19. avots

Holokausts Baltijå

Viens no apgabaliem, kas pilnîbå izjuta to, ko nozîmé ebreju jautåjuma “galîgais risinåjums”,bija Baltijas valstis. Var teikt, ka holokausts – Eiropas ebreju totåla iznîcinåßana – såkåsBaltijå. Tießi tur Hitlera bendes såka pirmås genocîda masu akcijas.

Holokaustu veicinoßs faktors bija savå starpå cießi saistîts politikas, propagandas unaizspriedumu komplekss. Baltijas ebreju liktenis bija izlemts jau ar Molotova – Ribentropapakta parakstîßanu 1939. gadå. Våcija 1940. gadå klasificéja Igauniju, Latviju un Lietuvu kåienaidnieka teritoriju. Gadu vélåk Våcija pårkåpa ar PSRS noslégto lîgumu un okupéja ßîszemes. Padomju okupåcijas periods bija îss, bet pietiekams, lai våcu propagandas maßinérijavarétu manipulét ar Baltijas neebreju iedzîvotåju antikomunistiskajiem un nacionålistiska-jiem noskañojumiem. Èpaßi Lietuvå, bet zinåmå mérå arî Latvijå un Igaunijå paståvéja anti-semîtisma båze. Noteiktås vietéjo iedzîvotåju grupås våcießi spéja ßo attieksmi izmantot, lairosinåtu da¬u iedzîvotåju sadarboties pret ebrejiem vérstos pasåkumos. Viens no bü-tiskåkajiem Baltijas holokausta aspektiem ir tas, ka våcießi spéja atrast bendes vietéjoiedzîvotåju vidü. Pirms våcu iebrukuma Padomju Savienîbas teritorijå ebreji citås okupétajåsteritorijås tika ieslodzîti geto un arî nogalinåti, taçu tas notika krietni vien lénåkos temposun mazåkå apjomå, nekå tas bija Baltijas valstîs. [..]

Ar 1939. gada Molotova – Ribentropa paktu Baltijas valstis tika pieß˚irtas PSRS, un 1940. gadåßajå re©ionå ienåca padomju karaspéks. Kaut arî bija ebreji, kas atbalstîja komunisma iekårtu, ko-pumå viñi nebija tådi PSRS karoga vicinåtåji un tanku buçotåji, kå viñus iztéloja våcu pro-pagandas maßîna. GluΩi otrådi, padomju vara slédza ebreju skolas un apspieda ebreju kultüru. [..]

1941. gada 22. jünijå våcießi såka operåciju “Barbarossa” – iebrukumu Padomju Savienîbå. [..]Våcu propagandas maßinérija darbojås ¬oti prasmîgi, identificéjot padomju varas nodarîtoszaudéjumus vietéjiem iedzîvotåjiem ar “Ωîdisko bo¬ßevismu”. Íî identifikåcija bija spécîgslîdzeklis, lai iebarotu vietéjiem neebreju iedzîvotåjiem antisemîtismu. [..]

Nacistu nodoms bija izmantot Baltiju kå galveno masu genocîda vietu. Lîdz ar to ebreji nocitåm zemém tika nogådåti uz Baltiju iznîcinåßanai, îpaßi kara pirmajos gados. [..] Såkot jauar pirmajåm iebrukuma dienåm pastiprinåjås uz ebreju iznîcinåßanu vérstå nacistu politika.Pirms iebrukuma Baltijå masu iznîcinåßana netika îstenota tik visaptveroßi. [..] Jau pirmajåsvåcu okupåcijas dienås ebreji k¬uva par nacistu upuriem. Tåpat kå Lietuvå, arî Latvijå ebrejinonåca våcu rîcîbas grupas A (Einsatzgruppe A) un tås vadîtåja Valtera Ítålekera (Walter

Stahlecker) rokås. Ítålekera pårraudzîbå masu iznîcinåßanå piedalîjås latvießu vienîba, kas pa-zîstama kå Aråja komanda. Ebreju iznîcinåßana notika divås fåzés. Pirmå noriséja no1941. gada jülija lîdz oktobrim, kad tika iznîcinåti lauku apvidu iedzîvotåji. Otrå fåze bijaebreju iznîcinåßana pilsétås 1941. gada novembrî un decembrî. No aptuveni 70 000 Latvijasebreju 1941. gada beigås dzîvi palikußi bija mazåk nekå desmitå da¬a. Atlikußie bija nosütîtiuz geto, lai izmantotu kå vergu darbaspéku. 1944. gadå arî ßie ebreji tika transportéti uzVåciju, kur lielåkå da¬a gåja bojå. Lielåkås Latvijas ebreju iznîcinåßanas akcijas notika1941. gada 30. novembrî un 8. decembrî, kad divås dienås Rumbulas meΩå tika noslepkavotsapméram 25 000 Rîgas geto ieslodzîto ebreju. [..]

Kåpéc Baltijas ebreji k¬uva par pirmo masu genocîda mér˚i? Baltijas ebreji bija viegliidentificéjami – te sava loma bija gadsimtiem ilgußajai viñu autonomijai. Hitlera galîgais plåns

181


182

paredzéja visu Baltijas nevåcu tautu pak¬außanu un to zemes pieß˚irßanu våcießiem. Bez ebrejiemnacisti vérsås arî pret vietéjiem iedzîvotåjiem. Katrs, kurß neatbilda viñu priekßstatam par rasesun ideolo©isko tîrîbu, bija paredzéts iznîcinåßanai. Ebreji vienkårßi bija pirmie upuri.Propagandas veiktå ebreju pielîdzinåßana bo¬ßevikiem deva nacistiem “attaisnojoßu” iemeslu un¬åva pastrådåt noziegumus bez negatîvas atbalss Baltijas neebreju iedzîvotåju vidü. Pamatå Balti-jas valstîs nacisti atklåja, ka viñi varétu “atkratîties” no saviem drausmîgajiem noziegumiem. Starptükstoßiem individuålu tra©édiju jåmin arî tra©iskais ebreju kultüras zaudéjums.

Péc kara Baltijas valstîs såkås otrå padomju okupåcija, un tås dé¬ daudzi no ßiem ar holokaustusaistîtajiem jautåjumiem te nekad netika uzdoti. Valstis, kas neatradås padomju varå, ir pétîjußasholokaustu kå savas véstures da¬u, bet Baltijas valstîs trüka tås brîvîbas, kas nepiecießama, lai ßosjautåjumus kritiski izvértétu. Vésture tika pétîta caur komunistiskås ideolo©ijas filtru, tai bijajåiek¬aujas ßajå perspektîvå. Vél ir daudz pétåmu jautåjumu, îpaßi saistîbå ar antisemîtismu pirmsokupåcijas un atseviß˚u vietéjo iedzîvotåju un våcießu atbildîbas lîmeni holokausta norisés.

(Péc: Miller-Korpi, Katy. The Holocaust in the Baltics, http://depts.washington.edu/baltic/papers/holocaust,

publ. 1998. gada maijå, aplük. 2004, 2. dec.)

Holokausts daΩådås Eiropas valstîs un re©ionos

Nacistu plåns iznîcinåt visus rasei nepiederîgos Eiropå netika pilnîbå îstenots. Tåpat tasnebija vienådi efektîvs visås nacistiem pak¬autajås Eiropas da¬ås.

Cilvéka izdzîvoßana vai bojåeja holokausta laikå lielå mérå bija atkarîga no viña dzîvesvietas. Ebreji un çigåni, kas dzîvoja våcu tießai pårvaldei pak¬autajås teritorijås, bija vairåkapdraudéti nekå tie, kas dzîvoja våcu sabiedroto pårvaldîtås zemés. Liela nozîme holokaustaupuru liktenî bija apkårtéjo iedzîvotåju, lîdzpilsoñu attieksmei. Bütiska loma glåbßanåbija arî dabas (©eogråfiskiem) apståk¬iem, pieméram, meΩos un kalnos ebrejus varéjapaslépt no vajåßanåm, bet neitrålo valstu tuvumam bija sava loma, lai nogådåtu viñusdroßîbå. Svarîgs faktors bija laiks. Galîgå risinåjuma pirmajos méneßos vienkopus savåktoebreju izredzes izdzîvot bija daudz mazåkas nekå tiem, kurus tas skåra vélåk kara gaitå.Nekur citur nacistu politika nebija tik barga un brutåla kå tajås teritorijås, kas bija pak¬autastießai nacistiskås Våcijas kontrolei.

Polijå pirms Otrå pasaules kara dzîvoja 3 250 000 ebreju (aptuveni 10% iedzîvotåju) un 50 000çigånu. 20. gadsimta 20. un 30. gados valsts politika paredzéja vairåkus pasåkumus, lai mazi-nåtu ebreju kapitåla lomu tirdzniecîbå un finansés, tomér tas nekådå veidå nav pielîdzinåms1939. gadå uzsåktajåm våcu organizétajåm vajåßanåm. Tikai neliela da¬a po¬u atbalstîja vajå-ßanas, bet cita neliela da¬a centås palîdzét upuriem paslépties vai izk¬üt no Polijas. Tie, kas tikapie˚erti, sniedzot palîdzîbu ebrejiem, tika noßauti, nereti kopå ar ©imeni vai pat visiem ciemaiedzîvotåjiem. êmot vérå våcu varas ilgumu un bargumu Polijå, daudzås policijas vienîbas,kas tur atradås, un to, ka ebreji pirmskara periodå nebija asimiléjußies valsts iedzîvotåjukopumå, holokausta laikå bojå gåja 90% Polijas ebreju un vismaz 16% çigånu.

Padomju Savienîbå pirms kara dzîvoja aptuveni 3 000 000 ebreju. Péc våcu uzbrukuma1941. gada jünijå da¬a ebreju evakuéjås dzi¬åk PSRS iekßiené, tomér simtiem tükstoßi nonåcanacistu pak¬autîbå. Okupétajås teritorijås nacisti propagandéja ebreju saistîbu ar bo¬ßevismu.Rîcîbas grupas (Einsatzgruppen) îstenoja ebreju iznîcinåßanas akcijas, kå arî viñu koncentré-ßanu un tai sekojoßu izsütîßanu uz darba un nåves nometném. Rezultåtå bojå gåja vismaz700 000 Padomju Savienîbas ebreju un 30 000 çigånu.

Baltijas valstis 1940. gadå bija okupéjusi Padomju Savienîba. Våcu propaganda rüpéjås, laiiedzîvotåji ebrejus uzskatîtu par padomju varas atbalstîtåjiem. Tam bütu jåpadara vieglåkaebreju ievietoßana geto un iznîcinåßana. Laikå, kad padomju okupåcijas varu nomainîja våcupårvalde (t.s. bezvaras periods), Lietuvå patießåm notika uzbrukumi ebrejiem. KopumåBaltijas valstîs holokausta laikå gåja bojå aptuveni 80% no 245 000 ebreju un 35% no 7000çigånu.

Våcijas (nacistu “paplaßinåtås” Våcijas, tajå ietverot arî Austriju, tåpat da¬u Polijas unÇehoslovåkijas) ebreji un çigåni 1941.–1942. gadå tika deportéti uz Austrumeiropas geto unnometném. DaΩi tükstoßi kara rüpniecîbå iesaistîto no ßåda likteña izvairîjås lîdz pat 1943.gadam. Ar atseviß˚u våcießu palîdzîbu aptuveni 5000 ebreju izdevås paslépties. “Galîgå risi-nåjuma” priekßvakarå såkotnéjås våcu zemés bija palicis aptuveni 150 000 ebreju (no tiem bo-jå gåja 135 000), vairåk nekå 50 000 Austrijå (visi iznîcinåti), 92 000 anektétajås çehu zemés(no tiem nogalinåti 78 000). Nogalinåti tika arî 75% no 20 000 Våcijas çigånu, 58% no 11200 Austrijas çigånu un 38% no 13 000 çigånu, kas dzîvoja Çehijai atñemtajås teritorijås.

Dienvidslåvija tika okupéta 1941. gada aprîlî un nekavéjoties sadalîta. Liela tås da¬a tikapårvérsta par jaunu Våcijas satelîtvalsti Horvåtiju, bet citas teritorijas, galvenokårt Serbija,tika pak¬autas tießai våcu pårvaldei. Ebreji tika vainoti partizånu uzbrukumos våcu armijai,atriebjoties våcießi noßåva tükstoßiem ebreju, çigånu un komunistu. Dzîvi palikußie tikasavåkti un iznîcinåti gåzes furgonos. 1942. gada jünijå våcu militårås pårvaldes vadîtåjsziñoja, ka ebreju un çigånu probléma ir atrisinåta. Patiesîbå simtiem ebreju un çigånu slépåskalnos pie partizåniem. Påréjie – aptuveni 24 000 ebreju un 1000 çigånu – tika nogalinåtiSerbijå.

Horvåtija îstenoja etnisko tîrîßanu, kas bija vérsta pret serbiem, ebrejiem un çigåniem.1941. gadå ebreji un çigåni tika ieslodzîti koncentråcijas nometnés, un nåkamajå gadå pécvåcu pieprasîjuma såkås to izsütîßana. Atß˚irîbå no citåm valstîm liela da¬a (aptuveni 75%)ebreju tika nogalinåti paßå Horvåtijå. Tiek lésts, ka kopéjais upuru skaits varétu büt: aptuveni500 000 serbu, 25 000 çigånu un 32 000 ebreju (aptuveni 80% no kopéjå ebreju skaita).

Vienlaikus ar Dienvidslåviju tika okupéta Grie˚ija. Da¬a tås teritorijas tika pievienotaVåcijas sabiedrotajai Bulgårijai, påréjå teritorija sadalîta Itålijas un Våcijas okupåcijas zonå.Lielåkå da¬a Grie˚ijas ebreju dzîvoja våcu zonå, un 1943. gadå viñi tika ievietoti getoSalonikos un vélåk deportéti uz Poliju. Par “galîgå risinåjuma” upuriem k¬uva aptuveni 80%no 73 000 Grie˚ijas ebreju un nezinåms skaits çigånu.

Våcijas sabiedrotå Ungårija tießå våcu pak¬autîbå nonåca tikai 1944. gada pavasarî. Lîdz tamMikloßa Hortija valdîba izdeva atseviß˚us pret ebrejiem vérstus likumus, bet atteicåspiedalîties “galîgå risinåjuma” îstenoßanå. Uz våcu kontrolétajåm teritorijåm tika izsütîtitikai tie ebreji (aptuveni 20 000), kam nebija Ungårijas pilsonîbas. 725 000 Ungårijas ebrejubija droßîbå lîdz 1944. gada såkumam, kad Hitlers uzzinåja, ka Ungårijas valdîba gatavojasslégt separåtu mieru ar Rietumu sabiedrotajiem. Martå valsts tika okupéta, un Budapeßtåieradås pats Ådolfs Eihmans, lai personiski kontrolétu “galîgå risinåjuma” îstenoßanu. Aprîlîtika izveidoti geto, bet ménesi vélåk såkås deportåcijas. Da¬a ebreju un çigånu tika nosütîtauz darba nometném, tomér vairums gåja bojå Außvicå. Tie ebreji, kas netika izsütîti, darbabataljonos veidoja ierakumus cîñåm pret Sarkano armiju. Kopumå bojå gåja 2/3 Ungårijasebreju un vismaz tükstotis çigånu.

183


Slovåkija par piedalîßanos Çehoslovåkijas sagråvé 1939. gadå tika apbalvota ar “neatkarîbu”.Tådå veidå tika radîta Våcijas satelîtvalsts, kas holokausta îstenoßanå sadarbojås ar Våciju.Laikå no 1942. gada marta lîdz jünijam aptuveni 56 000 no 89 000 Slovåkijas ebreju tikanosütîti uz Poliju, bet tad valsts vadîtåji izdzirdéja runas par iznîcinåßanas nometném unVatikåna spiediena dé¬ deportåcijas pårtrauca. No 1942. gada jünija lîdz augustam lielåkåda¬a atlikußo ebreju tika ieslodzîta darba nometnés Slovåkijå, kas salîdzinåjumå ar våcunometném bija daudz humånåkas. 1944. gada augustå péc partizånu rîkota nesekmîga ap-vérsuma våcießi pårñéma kontroli Slovåkijå un atsåka deportåcijas. Kopumå holokaustå bojågåja vismaz 60 000 (68%) Slovåkijas ebreju un 400 çigånu.

Atlikußås Våcijas sabiedrotås Austrumeiropå – Bulgårija un Rumånija – atteicås izsütît savusebrejus uz iznîcinåßanas nometném Polijå, un, tå kå Våcija tås nekad neokupéja, ßîs valstisarî nebija spiestas to darît. Bulgårija uzståja, ka savu “ebreju problému” tå risinås pati.Risinåjums izpaudås kå pret ebrejiem vérsta likumdoßana, kas bija salîdzinoßi maiga. Kai-miñvalstu ebreji Bulgårijå mekléja patvérumu, kå rezultåtå kara beigås tur bija vairåk ebrejunekå pirms kara. Izñémums bija Bulgårijai pievienotås Grie˚ijas un Dienvidslåvijas da¬as –tur dzîvojoßie ebreji (viñu bija vairåk nekå 11 000) tika izsütîti uz Poliju.

Lîdzîgi kå Bulgårija, arî Rumånija atteicås izsütît savus ebrejus (aptuveni 441 000) uz Poliju.Galvenais iemesls tam bija nacionålais lepnums – rumåñiem nepatika våcu augstpråtîgå at-tieksme un kavéßanås sniegt militåru palîdzîbu cîñås ar Padomju Savienîbu. Atß˚irîga situå-cija bija Besaråbijå, ko 1940. gadå bija okupéjusi Padomju Savienîba. Tås 300 000 ebreju tikavainoti sadarbîbå ar padomju varu, un, atriebjoties par to, rîcîbas grupu (Einsatzgruppen) vîrinogalinåja tükstoßiem ebreju un arî çigånu, bet påréjos ieslodzîja geto Rumånijas okupétajåUkrainas da¬å. Kopumå tika iznîcinåts vismaz 121 000 ebreju un vismaz 19 000 çigånu.

Rietumeiropå apståk¬i bija daudzéjådå ziñå pavisam atß˚irîgi. Tå kå te ebreju bija mazåk,våcießi vispirms uzsåka Austrumeiropas ebreju vajåßanu. Okupétajås Rietumeiropasteritorijås våcu varas pårståvju bija daudz mazåk. Tå kå smagåkå cîñas notika Austrumos,Rietumos atståtie policijas spéki bija salîdzinoßi nelieli. Rietumeiropas ebreji lielåkoties bijaasimiléjußies vietéjå sabiedrîbå, kas ¬åva tiem vieglåk izvairîties no vajåßanas. Rietum-eiropå antisemîtisma lîmenis bija zemåks, lîdz ar to ebrejiem bija lielåkas cerîbas uz vietéjoiedzîvotåju palîdzîbu. Visbeidzot, vairåkas Rietumeiropas zemes robeΩojås ar neitrålajåmvalstîm, kas holokausta upuriem varéja sniegt patvérumu. Tomér arî daΩådås Rietumeiropasvalstîs holokausts noritéja atß˚irîgi.

350 000 Francijas ebreju un 40 000 ßîs valsts çigånu veidoja lielåkås ßåda veida kopienasEiropå. Çigåni un årzemju ebreji tika ieslodzîti koncentråcijas nometnés Francijå un1942. gadå izsütîti uz Poliju. Vißî valdîba nelabpråt gribéja deportét Francijas ebrejus, tomértå piekåpås våcu spiedienam. Holokausta laikå bojå gåja aptuveni 20% Francijas ebreju. På-réjo ebreju izglåbßana bija iespéjama, pateicoties salîdzinoßi plaßajåm reti apdzîvotajåm ze-mém valsts rietumos un dienvidos, kur, såkoties okupåcijai, devås daudzi ebreji Turdraudzîgi noskañoti iedzîvotåji palîdzéja ebrejiem doties uz neitrålo Íveici vai kaimiñvalstiSpåniju. Liela nozîme bija notikumiem fronté. Deportåcijas vispirms skåra årzemju ebrejus,kuru liktenis francüΩus uztrauca salîdzinoßi mazåk. Kad bija jåsåk vietéjo ebrejupårvietoßana, Francijas iedzîvotåji vairs neticéja, ka Våcija varétu uzvarét karå un aizvienspécîgåk såka pretoties. Vietéjå policija k¬uva neuzticama, un våcu spéku Francijå bija påråkmaz, lai veiktu ßo uzdevumu.

184

Nîderlandes iedzîvotåjus nacisti uzskatîja par årießiem, kam eventuåli bütu jåiek¬aujas reihå,tådé¬ tur tika izveidota civilpårvalde Austrijas nacista Artüra Ceisa-Inkvarta vadîbå. Vairumsholandießu neatbalstîja ßîs valdîbas pret ebrejiem vérstos pasåkumus, un tad, kad 1941. gadafebruårî vairåki simti Nîderlandes ebreju tika izsütîti uz Våcijas koncentråcijas nometném,arodbiedrîbas sarîkoja ©enerålstreiku. Tas bija unikåls notikums Otrå pasaules kara laikå.Ebrejus tas gan neglåba, un våcu kontrole pastiprinåjås vél vairåk. Ebreju glåbßanuapgrütinåja lielais iedzîvotåju blîvums, neitrålo valstu attålums un våcu okupåcijas periodailgums. Nîderlandé tika slépti aptuveni 26 000 ebreju. Kopumå holokausta laikå bojå gåja75% no 140 000 ebreju, kas dzîvoja Nîderlandé 1940. gadå, un puse no 500 çigåniem.

Be¬©ijå daudzéjådå ziñå situåcija bija lîdzîga – neliela, blîvi apdzîvota zeme, kas atradås tålu nodroßa patvéruma. Tomér te holokaustu pårdzîvoja aptuveni 60% no 66 000 ebreju, kas turatradås kara såkumå. Såkotnéjå plånå nebija paredzéts Be¬giju anektét, tåpéc tur tika ierîkotamilitåra pårvalde. Izmantojot armijas salîdzinoßo vienaldzîbu rasu politikas jautåjumos, Be¬©ijasvaras iestådes atteicås îstenot da¬u pasåkumu, kas bija vérsti pret ebrejiem. Neraugoties uz to,holokausta laikå bojå gåja vismaz 25 000 ebreju un 350 çigånu (60% no kopskaita).

Dånija ir slavena ar to, ka gandrîz visi 8000 tås ebreju tika izglåbti, pårsütot viñus laivås uzneitrålo Zviedriju. Tas bija iespéjams, pateicoties îpaßajiem apståk¬iem, kas bija våcu okupé-tajå Dånijå. Lîdz 1943. gadam okupåcijas reΩîms bija ¬oti maigs, jo Våcijai bija svarîga dåñulauksaimniecîbas politika, un dåñi neradîja problémas. Våcießi arî atturéjås izsütît Dånijasebrejus, jo apzinåjås, ka dåñi rea©és naidîgi. Iespéjams, situåcija bütu savådåka, ja Dånijåebreju skaits bütu bijis lielåks. Våcu un dåñu attiecîbas mainîjås 1943. gadå, kad våcuprasîbas k¬uva stingråkas un såkås dåñu pretestîba. Kad tika gatavota ebreju deportåcija, dåñiorganizéja ebreju pårsütîßanu uz Zviedriju zvejnieku laivås. Tas bija iespéjams, jo nelielåebreju kopiena bija koncentréta galvenokårt Kopenhågenas apkårtné, Zviedrija, kas bijagatava pieñemt bég¬us, atradås netålu, un våcießi nebija vienispråtis par to, ko darît arDånijas ebrejiem. Rezultåtå bojå gåja mazåk kå simts Dånijas ebreju.

Itålija bija vienîgå no Rietumeiropas valstîm, kas karu såka kå Våcijas sabiedrotå. Tomératß˚irîbå no Hitlera Musolîni nebija antisemîts, un liela da¬a no 48 000 Itålijas ebreju viñuatbalstîja. Rasu likumi, kas tika izdoti 30. gados, lai nostiprinåtu savienîbu ar Våciju, bijatikai våja Våcijas parauga atblåzma. Otrå pasaules kara gados droßîbå bija ne tikai Itålijasebreji, bet arî tie, kas atradås Itålijas okupåcijas zonå Francijå, Grie˚ijå un Dienvidslåvijå.Vairåki tükstoßi ebreju, kuriem nebija pavalstniecîbas, tika ievietoti koncentråcijasnometnés, tomér viñi tika pasargåti no ¬aunåkå. Situåcija mainîjås 1943. gadå péc Rietumusabiedroto iebrukuma Sicîlijå. Septembrî Itålija padevås, un Våcija, lai apturétu ienaidniekavirzîßanos uz zieme¬iem, pårñéma kontroli Centrålajå Itålijå un Zieme¬itålijå. SS uzsåka turdzîvojoßo 35 000 ebreju vajåßanu, bet tas nebija viegli. Itå¬i nicinåja våcießus un palîdzéjaebrejiem slépties un bégt uz Íveici. Kopumå holokausta laikå bojå gåja aptuveni 8000 ebreju(mazåk nekå sestå da¬a no ebreju kopskaita) un 1000 çigånu (4% no kopskaita).

Gandrîz puse no 1700 Norvé©ijas ebrejiem pårgåja uz Zviedriju, daΩi spéja paslépties, betaptuveni puse tika arestéta un nosütîta uz Außvicu. Bojå gåja 762 ebreji. Våcijas sabiedrotåsSomijas rîcîba bija noteikta – tå atteicås izdot kådu no saviem 2000 ebrejiem, izdoti tika tikaiastoñi no aptuveni 300 årzemju ebrejiem, no ßiem izdotajiem izdzîvoja tikai viens. Luk-semburga tika anektéta 1940. gadå, un tås 3500 ebreji un 200 çigåni piedzîvoja tådu paßulikteni kå holokausta upuri reihå. Aptuveni puse no viñiem gåja bojå.

185


Darba lapa

Holokausta norise daΩådås valstîs un to ietekméjoßie faktori

Itålija UngårijaLatvija

Dabas(©eogråfisko)apståk¬u îpatnîbas

Vésturiskais fons(iepriekßéjåpolitiskå pieredze)

Okupåcijaspårvaldesîstenoßanas veids

Iedzîvotåju skaitsun saståvs pirmsokupåcijas

Pasåkumi pretholokaustaupuriem

Holokaustarezultåts

Somija NîderlandeDånija

186

Apkopojuma nodarbîba

Kopsavilkums

Apkopojot savas zinåßanas par holokaustu, skoléni veidos attélu galeriju un tådéjådi atkårtosiepriekß apgüto. Skoléni pamatos savu viedokli par to, kas ir bütiskåkais holokaustå.

Jédzieni

• véstures interpretåcija

• holokausts


Skoléni pratîs/spés izprast holokausta gaitu, sakårtojot notikumus hronolo©iskå secîbå;

saistît attélu saturu ar kontekstu;

analizét holokaustu kå procesu, atlasît svarîgåko un pamatot savuizvéli;

formulét savu personisko skatîjumu uz holokaustu.

Saikne ar standartu

Skoléniem jåizprot, ka véstures procesa atspogu¬ojums ir subjektîvs;

jåizprot problémas, kas saistîtas ar sareΩ©îtu vésturisku situåcijuaprakstîßanu, skaidrojumu un analîzi.

jåprot analizét un skaidrot daΩådus véstures avotus;

jåprot pamatot savu viedokli, saprotot, ka véstures interpretåcijå paståvviedok¬u daudzveidîba;

jåizveido priekßstats par nozîmîgåkajiem politiskajiem notikumiem unprocesiem cilvéces vésturé.

187


1. avots – parådîßanai klasé

2.–16. avots – katrai grupai

Nodarbîbas norise

Ierosinåßana

1. Skolotåjs paråda skoléniem zîméjumu (1. avots) un aicina viñus izskaidrot, kas tajåredzams (pråta vétra). Skolotåjs uzklausa skolénus un izskaidro, ka zîméjuma nosaukumsir “Rîga: ebreju gara dzintars nekad nav pårståjis mirdzét” un to 1998. gadå zîméjusiSåra Abigaila. Tå ir viñas interpretåcija par to, kas ir holokausts.

2. Skolotåjs palüdz skolénus ieskatîties attélå vérîgåk un nosaukt, kuras zîméjuma deta¬asliecina par holokaustu.

3. Skolotåjs paskaidro, ka nodarbîbå skoléni veidos savu interpretåciju par to, kas irholokausts.

Apjégßana

1. Skolotåjs sadala klasi grupås par trim çetriem skoléniem. Skolotåjs izdala katrai grupaiattélu komplektu (2.–16. avots). Skolotåjs paskaidro, ka katras grupas uzdevums irizpétît attélus un vienå teikumå uzrakstît attéla anotåciju.

2. Skolotåjs pårrunå ar klasi iespéjamos attélu skaidrojumus un pårliecås, ka skoléni spéjuztvert notikuma bütîbu.

3. Skolotåjs aicina grupas sakårtot attélus hronolo©iskå secîbå.

4. Kad hronolo©iskå secîba izveidota, skolotåjs aicina grupas izvéléties septiñusnozîmîgåkos attélus, kas vislabåk izskaidro holokaustu. Skolotåjs paskaidro, ka grupåmbüs mutiski jåprezenté izveidotå hronolo©ija, pamatojot attélu izvéli.

5. Skolotåjs iepazîstina ar prezentåcijas vértéßanas kritérijiem:

prezentåcija nav ilgåka par 3 – 4 minütém;

prezentåcijå piedalås visi grupas dalîbnieki;

prezentåcijå tiek izskaidrota attélu izvéle.

6. Skolotåjs noråda, ka prezentåcijas laikå katrai grupai jåvérté påréjås grupas, pieß˚irot noviena lîdz trim punktiem par katru vértéßanas kritériju.

7. Skolotåjs uzklausa skolénu komentårus un atbild uz jautåjumiem, ja tådi ir radußies.Kopå ar klasi skolotåjs apkopo izmantotos attélu atlases kritérijus un vaicå, vai skolénikådu no tiem uzskata par derîgåku nekå citi. Skolénu daΩådås atbildes palîdzés pamatotatziñu, ka katru véstures procesu var skaidrot daΩådi.

Refleksija

Skolotåjs aicina grupas izvértét påréjo grupu prezentåcijas un apkopot vértéjumus.


1. Skolotåjs var lügt skoléniem izgatavot kolåΩu “Holokausts”, izmantojot pédéjå gadalaikrakstus. Tas radîs iespéju analizét izmantotos simbolus un runåt par vésturiskiem

188

simboliem kopumå. Analizéjot kolåΩas saturu un izmantotos avotus, skolotåjs aicinaskolénus pårrunåt holokausta saistîbu ar lîdzîgiem notikumiem müsdienås.

2. Skoléni raksta eseju “Pieci bütiskåkie fakti par holokaustu” un tajå pamato izvéléto faktunozîmîgumu. Skolotåjs, iepazîstoties ar esejåm, iegüst priekßstatu par katra skolénaizpratni.

Esejas vértéßanas kritériji:

pamatojumam izmantoti atbilstoßi fakti (1–3 punkti)

korekti lietoti véstures jédzieni (1–3 punkti)

esejas saturs ir strukturéts (1–2 punkti)

ievérota pareizrakstîba (1–2 punkti)

3. Skolotåjs var aicinåt skolénus lîdzîgå veidå sagatavot savu attélu galeriju “HolokaustsLatvijå” (vai par kådu citu ar holokaustu saistîtu tému) un pamatot, kå ßie attéli saistîtiar Latvijas un Otrå pasaules kara vésturi.


Pielikumi

1. avots

Rîga: ebreju gara dzintars nekad nav pårståjis mirdzét

“Rîga: ebreju gara dzintars nekad nav pårståjis mirdzét” (“Riga: The Amber of Jewish Spirit Has Never Stopped Glowing”)

Såras Abigailas zîméjums (1998): interpretåcija par to, kas ir holokausts.

(www.abigailsarah.co.za/myart/Holocaust/riga, aplük. 2004, 2. dec.)

190

2. avots

Pastkarte ar Liepåjas sinagogas attélu

1941. gada 29. jünijå nacistu karaspéks okupéjaLiepåju. Pirmå okupåcijas méneßa laikå jüras kraståtika noßauts vismaz 1000 ebreju vîrießu. Gandrîz3000 Liepåjas ebreju, tostarp sievietes un bérni,tika nogalinåti 1941. gada 15.–17. decembrî.1942. gada jünijå Liepåjå tika izveidots geto. Tastika likvidéts 1943. gada jünijå, kad dzîvi palikußietå iemîtnieki tika pårsütîti uz koncentråcijasnometni Kaiserwald Rîgå, MeΩaparkå. Kad1945. gada 9. maijå Liepåjå iegåja Sarkanå armija,tur bija palicis ne vairåk kå 30 ebreju.

(http://www.rumbula.org/liepaja_jewish_history.htm

aplük. 2004, 2. dec.)

3. avots

Prei¬u pamatskolas meiteñu baleta grupa

Attéls uzñemts 1937. gadå. Gandrîzvisas ebreju dalîbnieces nogalinåtas1941. gadå.

(http:// www.baltic-teachers.nl

aplük. 2004, 2. dec.)

191


4. avots

Hitlers véro parådi

Ståvot maßînå, Ådolfs Hitlers gaidatriecienvienîbas (SA) kolonu. 1934. gada4.–10. septembris, Nirnberga, Våcija.


kråjumiem,

http://www.ushmm.org/uia-

cgi/uia_doc/photos/951?hr=null, aplük. 2004, 2. dec.)

Antisemîtiska ilustråcija no bérnugråmatas. Uz zîmes rakstîts “Ebreji ßeitnav vélami”. Våcija, 1936. gads.


kråjumiem, http://www.ushmm.org/wlc/en, aplük.

2004, 2. dec.)

Nacisti sardzé pie ebreju veikala neilgipéc Austrijas aneksijas. Uzraksts uz logavésta: “Kaut jums, Ωîdu cükåm, nopüturokas!” Vîne, 1938. gada marts.


http://www.ushmm.org, aplük. 2004, 2. dec.)

5. avots

Antisemîtiska ilustråcija

6. avots

Nacisti pie ebreju veikala

192

7. avots

Nåves transports

Autobusi, kas transporté pacientus uz Hadamaraseitanåzijas centru. 1941. gada maijs – septembris,Våcija.

Ar termins “eitanåzija” (burtiski “laba nåve”) parasti apzîmé nedziedinåmi slima cilvékadzîvîbas sankcionétu pårtraukßanu nesåpîgå veidå. Nacistu lietojumå eitanåzija nozîméjainstitucionalizétu sistemåtisku garîgi slimo un invalîdu nogalinåßanu, viñu ©imeném tonezinot. Domåjams, ka eitanåzijas programmas plånoßana såkusies 1939. gadå.

(No ASV Holokausta piemiñas muzeja kråjumiem, http://www.ushmm.org/wlc/en, aplük. 2004, 2. dec.)

8. avots

Ieeja Rîgas geto

Fotogråfija uzñemta aiz geto Ωoga. Rîga,1941.–1943. gads.


kråjumiem, http://www.ushmm.org/lcmedia/

viewer/wlc/photo, aplük. 2004, 2. dec.)

9. avots

Außvicas nometnes vårti

Ieeja Außvicas galvenajå nometné(Auschwitz I). Virs vårtiem uzraksts“Arbeit macht frei” (“Darbs dara brîvu”).

(Galvenå nacistu kara noziegumu

izmekléßanas komisija, Varßava, Polija;

http://www.parascope.com/gallery/

galleryitems/holocaust, aplük. 2004, 2. dec.)

193


194

10. avots

Glåbéjlaiva

Dåñu zvejas laiva ASV Holokaustapiemiñas muzejå. Íî laiva ar nosaukumu“Saule” tika lietota Otrå pasaules karalaikå, lai transportétu ebreju bég¬us nonacistu okupétås Dånijas uz neitråloZviedriju. 1943. gads.

(Foto Nr. N02472 no ASV Holokausta

piemiñas muzeja kråjumiem,

http://www.ushmm.org, aplük. 2004, 2. dec.)

11. avots

Außvicas Birkenavas iznîcinåßanas nometne

Galvenå ieeja Außvicas Birkenavasiznîcinåßanas nometné. Polija,uzñémuma laiks nav zinåms.

Außvica bija lielåkå no våcuizveidotajåm kompleksajåm nometném.Tå ietvéra koncentråcijas, iznîcinåßanasun darba nometnes. Außvica atradåsapméram 60 km uz rietumiem noKrakovas, netålu no pirmskara Våcijas –Polijas robeΩas, Austrumsilézijå,

apgabalå, ko Våcija anektéja 1939. gadå. Außvicas nometñu kompleksu, kas atradås po¬upilsétas Osvencimas (Oswiencim) tuvumå, veidoja trîs lielas nometnes: Außvica I, Außvica II(Außvicas Birkenava) un Außvica III (Außvicas Monovice).

(No ASV Holokausta piemiñas muzeja kråjumiem, http://www.ushmm.org/wlc/en, aplük. 2004, 2. dec.)

Avots 12

Karte no rîcîbas grupas A (Einsatzgruppe A)1942. gada 1. ziñojuma par ebrejuiznîcinåßanu Ostlandé. Okupétajås PadomjuSavienîbas teritorijås ebreju nogalinåßanuîstenoja çetras rîcîbas grupas.

(Nazi Conspiracy and Aggression., Washington, U.S.

Government Printing Office, 1946, vol. 8;

http://www.parascope.com/gallery/

galleryitems/holocaust, aplük. 2004, 2. dec.)

13. avots

Ebreju deportåcijas

Ebreju ©imenes ar saiñiemdeportåcijas laikå no Kauñas getouz Rîgu. Kauña, Lietuva, 1942.gads.


kråjumiem,

http://www.ushmm.org/lcmedia/

viewer/wlc/photo, aplük. 2004, 2. dec.)

14. avots

Jånis (Ûanis) Lipke

Ebreju glåbéjs Latvijå Jånis (Ûanis) Lipke.Riskéjot gan ar savu, gan ar sievas un déladzîvîbu, viñß ir izglåbis piecdesmit çetrusebrejus, kas bija ieslodzîti Rîgas geto un vélåkkoncentråcijas nometné.

(Foto no laikraksta “Zemgales Ziñas”, Nr. 3219,

2004, 2. nov.)

195


15. avots

Ådolfs Eihmans tiesas priekßå

Apsüdzétais Ådolfs Eihmans tiesaslaikå Jeruzalemé, 1961. gada29. aprîlî.

Péc sagüstîßanas Argentînå bijußais SS oberßturmfîrers Eihmans 1961. gada aprîlî tika no-dots tiesai Jeruzalemé. Eihmana lieta saståvéja no 15 apsüdzîbåm. Bütiskåkås no tåm skåraEihmana noziegumus pret ebreju tautu, noziegumus pret cilvéci un kara noziegumus. Kåbijußais SS un SD dalîbnieks Eihmans tika tiesåts arî par dalîbu organizåcijås, kas 1946.gada oktobrî Nirnbergå bija atzîtas par noziedzîgåm. Pråva ilga lîdz 1961. gada 15.decembrim, kad tiesa pasludinåja Eihmanu par vainîgu visos punktos un piespriedanåvessodu. Aizståvîba iesniedza apelåciju, bet, kad Izraélas Augståkå tiesa to noraidîja,Eihmans 1962. gada 31. maija naktî tika pakårts.

(No ASV Holokausta piemiñas muzeja kråjumiem, http://www.ushmm.org/uia-cgi/uia_doc/photos, aplük.

2004, 2. dec.)

16. avots

Holokausta upuru piemiñas vieta Rumbulå

Holokausta upuru piemiñas vietåRumbulå, Rîgå.

(http://www.rumbula.org/

VirtualTours/images, aplük. 2004, 2. dec.)

196

BieΩåk sastopamo jédzienu skaidrojumi

abvérs (våcu val. Abwehr) – våcu bruñoto spéku (vérmahta) militårås izlükoßanas unpretizlükoßanas dienests.

akcija (våcu val. Aktion) – viena no holokausta îstenoßanas galvenajåm formåm, nacistu unviñu kolaborantu veikta operåcija, kas ietvéra ebreju sapulcéßanu, nogådåßanu nogalinåßanasvietå un iznîcinåßanu (noßaußanu). Latvijå notika daΩas lielas akcijas (Rumbulas akcija,Bi˚ernieku akcija), bet lielåkå da¬a iznîcinåßanas akciju bija krietni mazåkas (20–30 upuru).

antisemîtisms – rasistiska teorija un prakse, kas izpauΩas kå pret ebrejiem vérsts nacionålais unreli©iskais naids. Antisemîtisms iztélo ebrejus kå vispasaules sazvérniekus, visa pasaulîgå ¬aunumasakni. Antisemîtisma ideju izplatîbu un tå mantojuma radikalizéßanu nacistiskajå Våcijå daudziuzskata par vienu no galvenajiem faktoriem ebreju masveida iznîcinåßanas skaidrojumå.

årießi, årießu rase (ang¬u val. Aryans, Aryan race). 19. gadsimtå jédzienu “årießi” attiecinåjauz tautåm, kuru valoda pieder pie indoeiropießu valodu saimes. Nacisti ßo terminu lietoja,runåjot par zieme¬eiropießu izcelsmes cilvékiem (nordiskå rase). Viñu mér˚is bija izvairîtiesno tå, ko viñi uzskatîja par “©ermåñu rases bastardizåciju”, t.i., saplüßanu ar citåm rasém,“rases tîrîbas” zudumu. Tådé¬ par vienu no svarîgåkajiem uzdevumiem nacisti uzskatîja våcuasins tîrîbas saglabåßanu. (Sk. Nirnbergas likumi.)Vadoties péc ßådiem principiem, nacisti îstenoja ¬oti stingru rasu politiku. Visas tautas tikaiedalîtas augståkås un zemåkås. Ebreji atradås ßîs hierarhijas paßå zemåkajå lîmenî, tådé¬ tosbija paredzéts iznîcinåt pilnîbå. Turpretî salîdzinoßi maigais okupåcijas reΩîms Dånijå tiekizskaidrots ar to, ka dåñus nacisti uzskatîja par nordiskås rases pårståvjiem.

atlase, selekcija – eifémisms, ar ko nacisti apzîméja procesu, kurå izß˚iroja, kurus upurussütît nåvé uz gåzes kameråm un kurus vél kådu laiku saglabåt dzîvus, nosütot piespiedu darbå.

“Barbarosa” (våcu. val. “Barbarossa”) – nacistiskås Våcijas plåns uzbrukumam PadomjuSavienîbai. Izstrådåts 1940. gada jülijå, apstiprinåts 1940. gada decembrî un såkts îstenot1941. gada 22. jünijå, kad Våcijas un tås sabiedroto spéki veica izvérstu uzbrukumu, ß˚érso-jot PSRS robeΩu plaßå frontes lînijå, kas sniedzås no Baltijas jüras lîdz Melnajai jürai.Uzbrukums pårsteidza Padomju Savienîbu nesagatavotu – PSRS vadîtåji uzticéjås 1939. ga-da 23. augustå noslégtajam neuzbrukßanas lîgumam (t.s. Molotova – Ribentropa paktam).Barbarosas plåna pamatå bija t.s. zibenskara ideja – îså laikå sakaut padomju spékus. Taçu ßîideja netika îstenota.

197

Holokausta kontekstå bütiski ir tas, ka Eiropas ebreju iznîcinåßanu Hitlers saistîja arBarbarosas plåna îstenoßanu – pirmie masveidå tika nogalinåti tießi Padomju Savienîbasteritorijå dzîvojoßie ebreji. Våcijas armijai pa pédåm sekoja speciålas rîcîbas grupas, kuruuzdevums bija veikt vietéjo ebreju iznîcinåßanas akcijas.

deportåcija – civiliedzîvotåju piespiedu izsütîßana, pårvietoßana. Deportåcijas valsts iekßéjoproblému risinåßanå parasti izmanto nedemokråtiski reΩîmi. Nacistu reΩîma laikå par deportåcijåm tika saukta ebreju, çigånu un daΩu citu iedzîvotåjugrupu (nacistu upuru) transportéßana uz Austrumeiropas teritorijåm ar mér˚i nogalinåtviñus uzreiz péc atveßanas (nogådåjot iznîcinåßanas nometné vai tießi noßaußanas vietå,pieméram, meΩå) vai vélåk (pieméram, uz zinåmu laiku izmitinot viñus kådå Austrumeiropasgeto vai koncentråcijas nometné).Deportåcijas tika nosauktas par iedzîvotåju “pårvietoßanu” uz austrumiem, neatklåjot topatieso mér˚i – nogådåt upurus nåves vietå.Deportétie tika transportéti ar vilcienu vai – ja dzelzce¬a tîkla nebija vai arî attålums bijaneliels – ar kravas maßînu, bet daΩreiz upuri bija spiesti noiet visu ce¬u kåjåm, rokås nesotlîdzñemßanai at¬auto mantu minimumu. Uz Latviju tika deportéts vairåk kå 20 000 årzemju ebreju, galvenokårt no Våcijas, Austrijas,Çehoslovåkijas, Ungårijas. Latvija deportåcijas iepazina vél pirms nacistiskås okupåcijas, kad 1941. gada 14. jünijåpadomju varas iestådes deportéja apméram 15 000 Latvijas pilsoñu uz Sibîriju.

dzeltenå zvaigzne, Dåvida zvaigzne – sk. stigmatizåcija

einzacgrupa (våcu val. Einsatzgruppe) – sk. rîcîbas grupa

eksekücija (latîñu val. executio 'izpildîßana') – soda, it îpaßi nåvessoda izpildîßana. Nacistuleksikå – eifémisms vårdam “nogalinåßana”.

faßisms (latîñu val. fascio ‘saiß˚is, kopums’) – galéji labéja politiskå ideolo©ija un prakse, kasradås virkné Eiropas valstu (galvenokårt Itålijå, Våcijå, Francijå) péc Pirmå pasaules kara.Faßisma ideolo©ijas centrå ir tauta, kas tiek izprasta kå ar augståko gribu apveltîta pårindi-viduåla kopa, kas pilda îpaßu vésturisko misiju. Faßisms attîsta ideju par totalitåru valsti, kaspilnîbå pak¬auj indivîdu. Tautas gribas îstenoßanå uzsver vardarbîbas lomu iekßpolitikå unstarptautiskajå politikå. Faßisms radås kå reakcija uz Lielås françu revolücijas idejåm, îpaßi asinoliedzot demokråtijas ideju un uzsverot autoritåra lîdera (duçes, fîrera) lomu.

galîgais risinåjums (våcu val. Endlösung; ang¬u val. final solution) – eifémisms, kas maskénacistu plånu iznîcinåt Eiropas ebrejus (“ebreju jautåjuma galîgais risinåjums”). Såkot ar1941. gada decembri, ebrejus sütîja iznîcinåßanai uz Austrumeiropu – såkumå viñus noßåva,vélåk iznîcinåja nåves nometñu gåzes kamerås.

gestapo (saîsinåjums våcu val. Geheime Staatspolizei) – valsts slepenpolicija nacistiskajå Våcijå.

geto (itå¬u val. ghetto). Veicot pretebreju politikas otro posmu (pirmais bija tiesîbuierobeΩoßana), nacisti såka pårvietot ebrejus no viñu måjåm un dzîvok¬iem un izmitinåt vienåpilsétas da¬å – geto. Geto tika norobeΩots no påréjås pilsétas ar augstu müri vai dzeloñdråßuΩogu, un jebkåda saskarsme starp geto un pilsétas “årießu da¬u” tika aizliegta.Tiek uzskatîts, ka viens no geto mér˚iem bija apzinåt visus ebrejus un koncentrét viñus

198

vienkop, kas turpmåk atvieglotu to iznîcinåßanu. Tåpéc daudzviet geto paståvéja îsu laiku undrîz vien péc “galîgå risinåjuma” pieñemßanas tika likvidéti, bet ebreji pårvietoti uz iznîci-nåßanas un koncentråcijas nometném. Taçu jau geto laikå ebreju mirstîba bija ¬oti augsta, jogeto valdîja slimîbas, bads un aukstums. Kopumå nacisti bija izveidojußi ap 400 geto viså Eiropå. Lielåkais bija Varßavas geto ar450 000 iemîtnieku. Latvijå geto bija izveidoti Rîgå, Liepåjå, Daugavpilî, lielåkais bija Rîgasgeto (29 000 iemîtnieku, paståvéja no 1941. gada rudens lîdz 1943. gada vélam rudenim).

holokausts (no sengrie˚u val. holokauston ‘viss sadedzis’) – ebreju masveida iznîcinåßana, koveica nacisti. Ivritå holokaustu dévé par Shoah – plaßa méroga nelaimi, katastrofu. Otråpasaules kara gados nacisti iznîcinåja 6 000 000 Eiropas ebreju, t.i., apméram divas treßda¬asno pirmskara ebreju skaita. Íajå laikå arî citi indivîdi un grupas tika vajåti un pak¬auti smagåmcießanåm vai iznîcinåti, taçu tikai ebreji tika nolemti pilnîgai un galîgai iznîcinåßanai kå tauta.

iznîcinåßanas nometnes (ang¬u val. extermination camps) – nacistu ierîkotås nometnes masuiznîcinåßanai, kurås nonåca ebreji un arî citas grupas (pieméram, çigåni, padomju karagüs-tekñi, psihiski slimie u.c.). Pazîstamas arî ar nosaukumu “nåves nometnes”. Iznîcinåßanasnometnes bija Außvicas Birkenava (Auschwitz-Birkenau), BelΩeca (Belzec), Helmno(Chelmno), Majdaneka (Majdanek), Sobibora (Sobibor) un Treblinka. Visas iznîcinåßanasnometnes atradås okupétås Polijas teritorijå. Atß˚irîbå no koncentråcijas nometném, kas paredzéja “iznîdéßanu caur darbu”, iznîcinåßanasnometñu mér˚is bija turp nogådåto upuru tülîtéja iznîcinåßana. Tå kå iznîcinåßanas procesåtika ieviestas pat masu raΩoßanas metodes, literatürå ßîs nometnes bieΩi tiek sauktas par“nåves fabrikåm”. Kopumå iznîcinåßanas nometnés tika nogalinåti 3 miljoni cilvéku.

“Jad Vaßem” sk. “Yad Vashem”

Judenrat – ebreju pårståvju padome kopienås un geto. Íîs padomes iedibinåja nacisti, laipanåktu savu noråΩu izpildi.

judenfrei (våcu val. ‘brîvs no ebrejiem’), judenrein (våcu val. ‘tîrs no ebrejiem’) – våcuokupåcijas laikå pie pilsétu vai citu apdzîvotu vietu robeΩåm izlikta zîme, kas noråda, ka ßajåteritorijå visi ebreji ir vai nu nogalinåti, vai deportéti.

kapo – ieslodzîtais, kas ir atbildîgs par ieslodzîto grupu nacistu koncentråcijas nometné.

kolaboråcija (ang¬u val. collaboration) – sadarboßanås ar ienaidnieku, okupantiem; Otråpasaules kara gados – sadarboßanås ar nacistiem vai to sabiedrotajiem. Antisemîtisms, nacionålisms, etniskais naids, antikomunisms u.c. motîvi ir iemesls tam, kada¬a okupéto valstu iedzîvotåju sadarbojås ar nacistiem, palîdzot îstenot ebreju genocîda po-litiku. Kolaboranti lîdzås nacistiem veica visbriesmîgåkos “galîgå risinåjuma” noziegumus.Èpaßi liels kolaborantu skaits bija Baltijas valstîs un Ukrainå.Ar nacistiem sadarbojås arî virkne valstu, kas bija Våcijas sabiedrotås Otrå pasaules karalaikå, pieméram, Bulgårija, Itålija, Horvåtija, Rumånija, Slovåkija, Ungårija.

koncentråcijas nometne (ang¬u val. concentration camp) – varai nevélamu personu koncentré-ßanas un izoléßanas vieta. Koncentråcijas nometnes bija nacistu reΩîma raksturîgs elements.Pirmås nometnes tika izveidotas Våcijå uzreiz péc Hitlera nåkßanas pie varas (apstiprinåßanaskanclera amatå) 1933. gada janvårî. To mér˚is bija izolét un koncentrét vienkop reΩîma

199


pretiniekus (Våcijas komunistus, sociålistus, sociåldemokråtus). Såkoties tuvåko Eiropas valstuaneksijai un okupåcijai, koncentråcijas nometñu tîkls paplaßinåjås, palielinåjås arî tajåsnonåkußo cilvéku loks un skaits – koncentråcijas nometnés tika ieslodzîti visi tie, kurus nacistuideolo©ija atzina par kaitîgåm un iznîdéjamåm grupåm – pirmåm kårtåm ebreji, kå arî çigåni,homoseksuå¬i, Jehovas liecinieki, kara güstekñi un citi t.s. asociålie elementi.Nometnés ieslodzîtie mira no fiziskås pårpüles, bada, aukstuma un slimîbåm, kå arî nonecilvéciskas apießanås. Nometnés veica neΩélîgus medicîniskos eksperimentus, kururezultåtå güstekñi tika inficéti ar bîstamåm slimîbåm, mira neveiksmîgu operåciju rezultåtåutt. Pirmås trîs koncentråcijas nometnes, ko izveidoja nacisti, bija Dahava (Dachau; atradåsnetålu no Minhenes), Bühenvalde (Buchenwald; netålu no Veimåras) un Zaksenhauzena(Sachsenhausen; netålu no Berlînes).Sabiedroto armijai pårejot uzbrukumå, 1944. gadå såkås pakåpeniska koncentråcijas nomet-ñu atbrîvoßana. Liela da¬a ieslodzîto, kas sagaidîja atbrîvoßanas dienu, diemΩél nomira pårisnedé¬u laikå, jo cilvéki bija påråk izvårgußi, lai spétu izdzîvot.

Kriståla nakts (våcu val. Kristallnacht) jeb Sasisto stiklu nakts – grautiñß (pogroms), kuruuzsåka nacisti 1938. gada 9.–10. novembrî. Viså Våcijå un Austrijå tika dedzinåtas sinagogasun citas ebreju institücijas, tika izpostîti un izlaupîti ebreju veikali. Vienlaikus aptuveni35 000 ebreju vîrießu tika nosütîti uz koncentråcijas nometném. “Attaisnojums” ßiem paså-kumiem bija Våcijas véstniecîbas darbinieka Parîzé Ernsta fon Råta (Ernst von Rath)nogalinåßana, ko veica 17 gadus vecs Polijas ebreju pusaudzis Herßels Grînspens(Grynszpan), kura vecåkus bija ieslodzîjußi nacisti.

Mein Kampf (“Mana cîña”) – Ådolfa Hitlera sarakstîts autobiogråfisks darbs (1923), kastapis laikå, kad tå autors péc Alus puça bija ieslodzîts Landsbergas cietoksnî. Íajå gråmatåHitlers izklåsta savas domas, uzskatus un plånus par Våcijas nåkotni. Viss, tostarp årpolitika,ir balstîts viña “rasu ideolo©ijå”. Våcießiem, kuri pieder pie “augståkås” – årießu rases, irtiesîbas uz plaßåku dzîves telpu (Lebensraum) austrumos, ko ßobrîd apdzîvo “zemåkå” rase –slåvi. Visu gråmatu caurauΩ apsüdzîbas ebrejiem par to, ka viñi esot visa ¬aunuma sakne;ebreji tiek identificéti ar bo¬ßevikiem un vienlaikus ar starptautisko kapitålismu. Såkumåcilvéki, kas lasîja Hitlera gråmatu (izñemot tos, kas bija dedzîgi viña sekotåji), neuztvéra tonopietni, bet uzskatîja par maniaka murgiem.

nacisms, nacionålsociålisms (våcu Nationalsozialismus), våcu faßisms – Nacionål-sociålistiskås våcu strådnieku partijas (NSVSP) ideolo©ija, politika un praktiskå darbîba.

nacisti – Nacionålsociålistiskås våcu strådnieku partijas (NSVSP) biedri un atbalstîtåji.

Nirnbergas likumi – 1935. gada septembrî nacistu partijas nacionålå konventa laikå tikapieñemti divi pret ebrejiem vérsti likumi. Pirmais – Reiha pilsonîbas likums – atñémaebrejiem Våcijas pilsonîbu un visas ar to saistîtås tiesîbas. Otrais – Våcu Asins un godaaizsardzîbas likums noteica ebrejiem daudzus ierobeΩojumus: pasludinåja årpus likumaebreju un neebreju laulîbas, aizliedza ebrejiem algot kalpones våcietes, aizliedza ebrejiemizkårt Våcijas karogu u.c.Diviem galvenajiem likumiem bija pievienoti vairåki papildu noteikumi, kuri veidoja pamatutam, lai izspiestu ebrejus no visåm Våcijas politiskås, sociålås un ekonomiskås dzîves jomåm. Nirnbergas likumi rüpîgi definéja, kas ir ebreji. Tå rezultåtå daudzi våcießi ar jauktiem

200

sençiem (arî tad, ja ebreji bija viñu vecvecåki) tika pak¬auti antisemîtiskai diskriminåcijai.Íådus cilvékus ar jauktiem sençiem sauca par Mischlinge (jauktenis).

Ostlande – måkslîgi radîts politiskais jédziens nacistu iekaroto Austrumu teritorijuapzîméßanai un vietéjo nosaukumu izskaußanai. Ostlande saståvéja no Latvijas, Lietuvas,Igaunijas un Baltkrievijas ©enerålapgabaliem. Ostlande tika nodibinåta 1941. gada 16. jülijå,bet pasludinåta tikai péc çetriem méneßiem – 1941. gada novembrî. Ostlandi pårvaldîjareihskomisariåts, bet tås ©enerålapgabalus – ©enerålkomisariåts. Ìenerålapgabali bija sîkåkiedalîti apgabalos (Latvijå to bija seßi), kurus pårvaldîja gebîtskomisariåts.

partizåni – nelegålu bruñotu vienîbu kaujinieki, galvenokårt vietéjie iedzîvotåji, kas veicorganizétu bruñotu cîñu pret okupantiem ienaidnieka aizmuguré. Partizåni iesaistås daΩådåskaujas operåcijås, veic sabotåΩas aktus u.tml. Otrå pasaules kara laikå ar ßo terminu apzîméjapretoßanås cîñas dalîbniekus teritorijås, kuras bija okupéjußi nacisti.

rîcîbas grupa, operatîvå grupa, iznîcinåtåju grupa, einzacgrupa (våcu val. Einsatz-

gruppe) – mobilås vienîbas, kas sekoja Våcijas armijai (vérmahtam) pa pédåm iekarotajåsPSRS teritorijås un veica reΩîmam “naidîgo” cilvéku, pirmåm kårtåm ebreju, çigånu,invalîdu, padomju karagüstekñu u.c. apcietinåßanu un iznîcinåßanu. Rîcîbas grupas darbojåsRSHA pak¬autîbå. Bija çetras rîcîbas grupas (A, B, C un D).Latvijå darbojås rîcîbas grupa A (Einsatzgruppe A), kuru vadîja Valters Ítålekers. Ar vietéjokolaborantu lîdzdalîbu einzacgrupa veica masu noßaußanas akcijas, iznîcinot Latvijas ebrejus.Lielåkås akcijas notika Rîgå 1941. gada 30. novembrî un 8. decembrî, kad Rumbulå tikanoßauti aptuveni 24 000 – 25 000 Rîgas geto iemîtnieku.

RSHA (saîsinåjums no våcu val. Reichssicherheitshauptamt) – Reiha Galvenå droßîbaspårvalde, kuras sédeklis atradås Berlîné. Tießi RSHA un tås plaßi sazaroto SD organizåcijutîkla uzdevums bija ebreju jautåjuma “galîgå atrisinåjuma” îstenoßana praksé, resp. okupétoteritoriju “attîrîßana” no ebrejiem un citiem nevélamiem elementiem.

SA (saîsinåjums no våcu val. Stu..rmabteilung) – triecienvienîbas agrînås nacistu partijas

ietvaros, tika organizétas 1921. gadå.

SD (pilnais nosaukums – Droßîbas policija un SD (Sicherheitspolizei und Sicherheitsdienst)) –nacistu struktüras, kas atbildéja par droßîbu aizmuguré un par ebreju iznîcinåßanuiekarotajås teritorijås. SD augståkå vadîba bija Reiha Galvenå droßîbas pårvalde jeb RSHABerlîné.

sinagoga (sengrie˚u val. sinago-gé 'sapulce') – jüdaisma reli©iskajam kultam un izglîtîbaiparedzéta celtne. Nacisti vérsås pret ebrejiem, ne tikai tos fiziski iznîcinot, bet viñi centåsiznîdét arî ebreju bagåtîgo kultüras mantojumu, tostarp izpostot un nodedzinot sinagogas.

SS (saîsinåjums no våcu val. Schutzstaffeln) – nacistu militåra organizåcija, kas veica galveno-kårt apsardzi un arî svarîgus militårus uzdevumus. Radås 20. gadu såkumå NSVSP un SAapsardzes dienests.

stigmatizåcija – iezîméßana, dzelteno zvaigΩñu (Dåvida zvaigΩñu, mogendovidu) vai apséjuar uzrakstu Jude (ebrejs) piespiedu nésåßana. Dzelteno zvaigΩñu nésåßana uz ap©érba tikanoteikta ar 1941. gada 1. septembra reiha rîkojumu, taçu daudzviet ßåda prasîba paståvéja jau

201


pirms ßî rîkojuma. Vårdam “stigma” ir vairåkas nozîmes, tostarp arî kauna, negoda zîme.Tießi tå ebreji uztvéra ßo lémumu un uzskatîja to par vienu no lielåkajiem pazemojumiem.

ßucmañu vienîbas (våcu val. Schutzmannschaften) – vietéjs policijas forméjums(palîgpolicija) ar daudzveidîgåm policijas un militårajåm funkcijåm.

Taisnîgie starp tautåm, Taisnpråtîgie starp tautåm, Pasaules taisnîgie (ang¬u val.Righteous Among the Nations) – goda nosaukums, kuru Izraélas valdîba pieß˚ir tiem neebre-jiem, kuri, riskéjot ar savu un savu tuvinieku dzîvîbu, nacistu valdîßanas laikå altruistiskiglåba ebrejus no nacistu vajåßanas.

Vanzé konference, Vanzé apspriede (ang¬u val. Wannsee Conference) – 1942. gada 20.janvårî Berlîné, villå pie Vanzé ezera notika nacistiskås Våcijas augsta ranga darbinieku(Iekßlietu ministrijas, Årlietu ministrijas, NSVSP, Okupéto Austrumu apgabalu reihsminis-trijas (valsts ministrijas), SS, kå arî Droßîbas policijas un SD vadîba) sanåksme. Tajå tikalemts par Eiropas ebreju pilnîgu (totålu) iznîcinåßanu.

vérmahts (våcu val. Wehrmacht 'ieroçu spéks') – Våcijas bruñotie spéki 1935.–1945. gadå.

“Yad Vashem” – Holokausta mocek¬u un piemiñas organizåcija, kuru 1953. gadå dibinåjisIzraélas parlaments. Organizåcijas uzdevums – våkt liecîbas un dokumentus par ebrejiemholokausta laikå. Viena no “Yad Vashem” funkcijåm ir neebreju – ebreju glåbéjunoskaidroßana un augstå goda nosaukuma “Taisnîgais starp tautåm” pieß˚irßana.

202

Izglîtîbas attîstîbas centrs (Latvija)Aiovas universitåte (ASV)Rîga, 2005

Documents

Metodiskie ieteikumi skolotåjam un materiåli nodarbîbåm ...iac.edu.lv/assets/Publications/Holokausts-VSK-skolotaji.pdf · 5. avots (B) “Aizmirstie holokausti” 6. avots (B)