Mg. biol., Mg. paed. Ingrīda Veipa PROFESIONĀLĀS ......Promocijas darba mērķis: izstrādāt piemērotāko ekonomiski pamatotu mehānismu profesionāli izglītota darbaspēka sagatavošanai

Daugavpils Universitāte

Sociālo zinātņu fakultāte

Ekonomikas un socioloģijas katedra

Mg. biol., Mg. paed. Ingrīda Veipa

PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS LOMA

DARBASPĒKA SAGATAVOŠANĀ LATVIJAS

REĢIONIEM

Ekonomikas doktora (Dr.oec) zinātniskā grāda iegūšanai

Promocijas darba zinātniskā vadītāja:

Dr.oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes

Uzņēmējdarbības un vadībzinātnes institūta vadošā pētniece,

Elita Jermolajeva: __________________________

Promocijas darba autore: ______________________

DAUGAVPILS 2018

SATURA RĀDĪTĀJS

ANOTĀCIJA .................................................................................................................... 3

ANNOTATION ................................................................................................................ 5

PROMOCIJAS DARBĀ IEVIETOTO TABULU SARAKSTS ...................................... 7

PROMOCIJAS DARBĀ IEVIETOTO ATTĒLU SARAKSTS ...................................... 8

PROMOCIJAS DARBĀ IETVERTO SAĪSINĀJUMU SARAKSTS ........................... 10

PĒTĪJUMA REZULTĀTU APROBĀCIJA ................................................................... 12

IEVADS .......................................................................................................................... 16

1. TĒMAS TEORĒTISKAIS PAMATOJUMS ............................................................. 23

1.1 CILVĒKKAPITĀLS UN DARBASPĒKS, 21.GADSIMTA IZAICINĀJUMI

PROFESIONĀLAM UN KVALIFICĒTAM DARBASPĒKAM .................................. 23

1.2 PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA UN TO IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJIE

FAKTORI ....................................................................................................................... 43

2. PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA DARBASPĒKA SAGATAVOŠANAI LATVIJĀ

UN EIROPĀ ................................................................................................................... 73

2.1 KVALIFICĒTA DARBASPĒKA ATTĪSTĪBU UN PIEEJAMĪBU

IETEKMĒJOŠIE FAKTORI REĢIONOS ..................................................................... 73

2.2 KARJERAS IZGLĪTĪBA UN DUĀLĀ APMĀCĪBA UZŅĒMĒJDARBĪBAS

VAJADZĪBĀM REĢIONOS ....................................................................................... 115

3. DARBASPĒKA SAGATAVOŠANAS UN PIESAISTES UZLABOŠANAS

MEHĀNISMS LATVIJAS REĢIONIEM ................................................................... 136

NOBEIGUMS ............................................................................................................... 151

PROBLĒMAS UN IESPĒJAMIE RISINĀJUMI ......................................................... 153

IZMANTOTO BIBLIOGRĀFISKO AVOTU SARAKSTS ........................................ 156

PIELIKUMI .................................................................................................................. 165

3

ANOTĀCIJA

Ingrīdas Veipas promocijas darbs “Profesionālās izglītības loma darbaspēka

sagatavošanā Latvijas reģioniem” izstrādāts Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu

fakultātes Ekonomikas katedrā “Reģionālās ekonomikas” zinātnes apakšnozarē.

Zinātniskais vadītājs: Dr.oec. Elita Jermolajeva.

Promocijas darba hipotēze: darbaspēka sagatavošanai jābalstās uz sistēmiski

izviedotu sadarbību starp profesionālās izglītības iestādēm, uzņēmējiem, valsts un

pašvaldību institūcijām, lai racionālāk izmantotu finanšu resursus speciālistu apmācībai

un piesaistītu reģioniem nepieciešamos darbiniekus.

Promocijas darba mērķis: izstrādāt piemērotāko ekonomiski pamatotu

mehānismu profesionāli izglītota darbaspēka sagatavošanai Latvijas reģioniem, ņemot

vērā 21. gadsimta izglītības, darba tirgus un reģionālās attīstības tendences Latvijā un

Eiropā.

Uzdevumi:

1) 1.nodaļā – izpētīt profesionāla un kvalificēta darbaspēka jēdzienu, kvalificēta

darbaspēka attīstību un pieejamību ietekmējošos faktorus un izaicinājumus

21.gadsimtā, kā arī skaidrot intelektuālā kapitāla jēdzienu un būtību, lai nodrošinātu

teorētisku terminoloģisku un metodoloģisku bāzi empīriskā pētījuma veikšanai;

2) 2.nodaļā – analizēt karjeras izglītības un profesionālās izglītības (t.sk. duālās

apmācības) lomu, pieejamību un ietekmi uz kvalificēta darbaspēka attīstību Latvijā,

salīdzinot ar citu Eiropas valstu pieredzi, kā arī apzinot uzņēmēju un vietējo

pašvaldību viedokļus par profesionāla un kvalificēta darbaspēka piesaisti reģioniem

Latvijā. Veikt ekonomiskās efektivitātes aprēķinus, lai novērtētu profesionālās

izglītības iestādei piešķirtā finansējuma izlietojumu uz Jēkabpils Agrobiznesa

koledžas piemēra;

3) 3.nodaļā - izstrādāt profesionālās izglītības iestāžu, uzņēmēju, vietējo pašvaldību un

valsts iestāžu sadarbībā balstītu kvalificēta darbaspēka piesaistes mehānismu

reģioniem Latvijā.

Promocijas darba pirmajā nodaļā analizēta zinātniskā literatūra un izstrādāts

teorētiskais terminoloģijas un metodoloģiskais pamats promocijas darba empīriskajai

daļai, kā arī piedāvāts skaidrojums par kvalificēta darbaspēka jēdzienu, par intelektuālā

kapitāla jēdzienu un būtību, par darbaspēka attīstību un pieejamību ietekmējošiem

faktoriem un izaicinājumiem 21.gadsimta apstākļos. Promocijas darba otrā nodaļa

veltīta karjeras izglītības, profesionālās izglītības (t.sk. duālās apmācības) lomas un

nozīmīguma skaidrošanai kvalificēta darbaspēka attīstības kontekstā. Darba autore

uzsver paradigmas maiņas izglītībā nepieciešamību (t.sk. padziļinātas izpratnes

veidošanu, kompetenču, prasmju un rakstura attīstību), lai veicinātu profesionāla un

kvalificēta darbaspēka attīstību. Tiek veikti ekonomiski aprēķini, lai izvērtētu Jēkabpils

Agrobiznesa koledžai piešķirtā finansējuma grāmatveža speciālista sagatavošanā.

Promocijas darba trešās nodaļas ietvaros tiek piedāvāts darbaspēka piesaistes

uzlabošanas mehānisms reģioniem Latvijā.

Aizstāvēšanai izvirzītās tēzes:

1. Reģionālās ekonomikas attīstība 21.gadsimtā primāri balstās uz kvalificēta

darbaspēka attīstību un pieejamību reģionos (t.sk. attālinātā darba formās).

2. Kvalitatīvas karjeras izglītības un profesionālās izglītības (t.sk. duālās

apmācības) pieejamība ir viens no būtiskākajiem kvalificēta darbaspēka

attīstības priekšnoteikumiem.

3. Kvalificēta darbaspēka piesaisti reģioniem var veicināt ar motivētu 4 pušu -

profesionālās izglītības iestāžu, uzņēmēju, vietējo pašvaldību un citu iesaistīto

4

pušu (piemēram, NVO, plašsaziņas līdzekļiem, valsts iestāžu) - sadarbības

mehānisma aktīvu darbību.

Promocijas darba apjoms ir 155 lapas, t.sk. 18 tabulas, 43 attēli, 4 pielikumi,

125 bibliogrāfijas vienības.

5

ANNOTATION Ingrida Veipa has developed her doctoral thesis “Role of Vocational Education

in Workforce Preparation for the Regions of Latvia” at the Department of Economics of

Faculty of Sociology Sciences of Daugavpils University in the scientific field “Regional

Economics”. Scientific leader: Dr.oec. Elita Jermolajeva.

Hypothesis of the doctoral thesis: Workforce preparation should be based on

systematically developed cooperation between vocational education establishments,

entrepreneurs, state and local government institutions to make more efficient use of

financial resources for the training of specialists and to attract the necessary staff to the

regions.

Aim of the doctoral thesis: to develop the most appropriate economically

justified mechanism for preparation of professionally educated workforce for the

regions of Latvia, taking into account the 21st century education, labor market and

regional development trends in Latvia and in Europe.

Tasks:

1) In the chapter 1 - to research concept of professional and skilled workforce, the

factors and challenges influencing the development and availability of skilled

workforce in the 21st century, to explain the concept and nature of intellectual

capital as well - in order to ensure theoretical terminological and methodological

base of empirical research;

2) In the chapter 2 – to analyse the role, availability and impact of career education and

vocational training (including dual training) on the development of skilled

workforce in Latvia, compared to other European countries' experience, as well as

identifying the opinions by entrepreneurs and local governments on professional and

skilled workforce attraction to the regions in Latvia. To carry out calculations of

economic efficiency in order to evaluate the use of funding allocated to a vocational

education institution on the example of Jekabpils Agrobusiness College;

3) In the chapter 3 – to develop a mechanism for skilled workforce attraction to regions

of Latvia based on cooperation of vocational education establishments,

entrepreneurs, local governments and state institutions.

The first chapter of the doctoral thesis analyses scientific literature and

develops theoretical terminological and methodological base for empirical part of the

doctoral thesis, and provides the explanation of the concept of skilled workforce,

concept and nature of intellectual capital, as well as factors and challenges influencing

the development and availability of workforce in the 21st century conditions. The

second chapter of the doctoral thesis is devoted to career education, vocational training

(including dual training) to explain its role and importance in the context of skilled

workforce development. The author stresses the need for a paradigm shift in education

(including the development of in-depth awareness, competences, skills and characters)

to promote the development of professional and skilled workforce. Economic

calculations are carried out to evaluate the financing of the Jekabpils Agrobusiness

College in the preparation of a specialist in accounting. The third chapter of the

doctoral thesis offers a workforce attraction enhancing mechanism for the regions of

Latvia.

Basic statements for defence:

1. Regional economic development in the 21st century is primarily based on the

development and the availability of a skilled workforce (including remote forms of

work) in the regions.

6

2. The availability of high-quality career education and vocational training (including

dual training) is one of the most important preconditions for the development of

skilled workforce.

3. The attraction of skilled workforce to the regions can be facilitated by an actively

operating cooperation mechanism of truly motivated 4 parties - vocational education

establishments, entrepreneurs, local governments and other stakeholders (such as

NGOs, the media, public authorities).

Scope of the doctoral thesis: 155 pages, incl. 18 tables, 43 figures, 4 annexes,

125 bibliographical sources.

7

PROMOCIJAS DARBĀ IEVIETOTO TABULU SARAKSTS

1.1.tabula Kopkapitāla veidi un to indikatori ................................................................. 26

1.2.tabula Termina „darbaspēks” interpretācija Latvijā ................................................. 27

1.3.tabula Latvijas izglītības sistēmā ir noteikti pieci profesionālās kvalifikācijas

līmeņi .............................................................................................................. 44

1.4.tabula Profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ...................................... 46

1.5.tabula Prasmju integrēts salīdzinājums ................................................................... 54

2.1.tabula Darbaspēka pieprasījuma izmaiņu prognoze profesiju grupās pēc

kvalifikācijas līmeņa (%) ............................................................................... 88

2.2.tabula Darbaspēka pieauguma prognoze pa izglītības tematiskajām grupām .......... 90

2.3.tabula Viena studējošā izmaksu (profesionālā bakalaura programmās) un attiecīgo

amatalgu salīdzinājums Latvijā 2017 gadā .................................................... 97

2.4.tabula Jauniešu bezdarba ietekmē nesaražotā Latvijas IKP aprēķina dati

no 2008. -2015. gadam ................................................................................... 99

2.5.tabula Ekonomiskās efektivitātes kvalitatīvie kritēriji par valsts budžeta

finansējuma izlietojumu izglītības programmas “Grāmatvedība” speciālistu

sagatavošanā JAK, izteikts ballēs (periods 2004.-2016.) ............................. 100

2.6.tabula Grāmatveža vidējā stundas tarifa likme atbilstoši profesijas klasifikatoram

2017.gada oktobrī, EUR ............................................................................... 101

2.7.tabula Ieguldīto finanšu līdzekļu atgriešanas ilgums valsts budžetā, sagatavojot

grāmatvedības speciālistu ............................................................................. 104

2.8.tabula Nodarbinātie iedzīvotāji pēc darba atrašanās vietas .................................... 105

2.9.tabula Kvalificēta un profesionāla darbaspēka attīstību un pieejamību ietekmējošie

faktori Latvijas reģionos ............................................................................... 112

2.10.tabula Profesionālās izglītības vidi ietekmējošo ārējo faktoru PEST analīze ....... 113

2.11.tabula Karjeras izglītības piemēri dažādās pasaules valstīs .................................. 119

2.12.tabula Būtiski aspekti Somijas, Vācijas un Slovēnijas duālās apmācības

sistēmās ........................................................................................................ 126

2.13.tabula Finansējuma salīdzinājums kvalifikācijas prakses nodrošināšanā,

3.kvalifikācijas līmeņa grāmatvedības speciālistam……………………..132

8

PROMOCIJAS DARBĀ IEVIETOTO ATTĒLU SARAKSTS

1.1.attēls.4 dimensijas, kas būtu jāmāca skolēniem, lai attīstītos kvalificēts darbaspēks

21.gadsimtā .................................................................................................... 30 1.2. attēls.Prasmju nesaderības formas ........................................................................... 31 1.3.attēls.Cilvēka personisko īpašību grupas, kas raksturo kompetenci uzņēmējspējas . 34

1.4.attēls.Modernās izglītības sistēmas modelis ............................................................. 35 1.5.attēls.Reģionā esošā iekšējā resursa - intelektuālā kapitāla - loma kvalificēta

darbaspēka papildus piesaistē reģionam ........................................................ 38 1.6.attēls.Latvijas valdības izvirzītie mērķi uzņēmēju konkurētspējas kāpināšanai ....... 40 1.7.attēls.Teritoriju attīstības novērtēšanas rādītāju iedalījums pasaules pētnieciskajā

praksē ............................................................................................................. 42 1.8.attēls.Jaunās paradigmas izglītībā galvenās komponentes ....................................... 50 1.9.attēls.Sešu 21.gadsimta kritisko prasmju skaidrojums ............................................. 51

1.10.attēls.Uzņēmumu konkurētspēju noteicošie faktori ................................................ 57 1.11.attēls.Priekšlikumu struktūra uzņēmējdarbības un zinātnes sektoru sadarbības

uzlabošanai ..................................................................................................... 58 1.12.attēls.Profesionālo izglītību galvenie ietekmējošie faktori (faktoru grupas)

Latvijā ............................................................................................................. 64 1.13.attēls.Profesionālās izglītības iestāžu skaita dinamika 2000.-2016. (uz mācību gada

sākumu) .......................................................................................................... 66 1.14.attēls.Profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu un pedagogu skaita dinamika pa

mācību gadiem ............................................................................................... 67 1.15.attēls.Finansējums sadalījums 2014.-2020.gados pa nozarēm un apakšnozarēm

(miljonos euro un procentos %) ..................................................................... 68

2.1.attēls.Uzņēmējdarbību kavējošie faktori Latvijā (2015) ........................................... 75 2.2.attēls.Svarīgākās cilvēkresursu vadības apakšsistēmas, lai piesaistītu kvalificētu

darbaspēku reģionos ....................................................................................... 79

2.3.attēls.Tirgus sektora ekonomiski aktīvie uzņēmumi (%) sadalījumā pa lieluma

grupām pēc nodarbināto skaita 2015.gadā Eiropas Savienībā (EU28) .......... 82 2.4.attēls.Tirgus sektora ekonomiski aktīvie uzņēmumi sadalījumā pa lieluma grupām

pēc nodarbināto skaita 2015.gadā Latvijā ...................................................... 83 2.5.attēls.Pašnodarbinātie un darba devēji 2014. gadā, % no kopējiem

nodarbinātajiem .............................................................................................. 83

2.6.attēls.Darba tirgus prognozēšanas modeļa loģiskā struktūra .................................... 85 2.7.attēls.Darbaspēka kopējā pieprasījuma prognozes līdz 2030.gadam ........................ 88

2.8.attēls.Darbaspēka piedāvājuma prognoze (tūkstošos) .............................................. 89 2.9.attēls.Darbaspēka pietiekamība pa izglītības līmeņiem, piedāvājuma un pieprasījuma

attiecība 2022.gadā vidējā profesionālajā izglītībā, procepieprasījums pret

piedāvājumu ................................................................................................... 92 2.10.attēls.Darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma attiecība pa profesiju grupām

2030.gads, pieprasījums pret piedāvājumu, procentos ................................... 93 2.11.attēls. Darbaspēka izmaksas par vienu nostrādāto stundu Latvijas reģionos ......... 95

2.12.attēls.Vidējās izglītības programmu piemaksu dekompozīcija Latvijā (%; salīdzinot

ar pamatizglītību; 2014. g.) ............................................................................ 96 2.13.attēls.Jēkabpils Agrobiznesa koledžas izglītības programmas “Grāmatvedība”

(profesionālās kvalifikācijas 3.līmenis) absolventu kvalitatīvā analīze pēc

skolas beigšanas laika periodā no 2004.-2016. gadam ................................. 101 2.14.attēls.Ieguldīto finanšu līdzekļu atgriešanas ilgums Valsts budžetā ..................... 103

9

2.15.attēls.Nekustamā īpašuma nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodokļa

prognozējamie aprēķini 2017.gadā Valmierā. .............................................. 105 2.16.attēls.Kvalifikāciju ieguvušo audzēkņu skaita sadalījums (procentos) profesionālās

izglītības iestādēs pa izglītības tematiskām grupām .................................... 108

2.17.attēls.Iedzīvotāju iesaistīšanās līmenis mūžizglītībā. Īpatsvars no iedzīvotājiem

vecuma grupā 25-64 gadi (%) ...................................................................... 109 2.18.attēls.Karjeras attīstības atbalstā iesaistīto pušu atbildības jomas un sadarbība ... 118 2.19.attēls.Profesijas izvēli raksturojošās īpašības ....................................................... 124 2.20.attēls.Duālās apmācības sistēmas shematisks modelis Vācijā .............................. 129

3.1.attēls.Ekspertu atbildes par 2016.gadā esošo trīspusējo sadarbību reģionālajos

centros (n=21) .............................................................................................. 138 3.2.attēls.Platformas veidi, kurā sadarboties uzņēmējiem, pašvaldībai un profesionālajai

izglītības iestādēm (n=21) ............................................................................ 138 3.3.attēls.Sadarbības pasākumu sadalījums pēc mērķa un mērķa grupām ................... 140

3.4.attēls.Sadarbības pasākumu struktūra sadarbības platformā ................................... 141 3.5.attēls.Motivācija kā autores veidotā mehānisma darbības “enerģijas avots” ..... 142

3.6.attēls.Kvalificēta darbaspēka piesaistes mehānisma struktūra ............................... 144 3.7.attēls.Sadarbības platformas pasākumi- kvalificēta darbaspēka piesaistes

uzlabošanas mehānisma būtiskākās sastāvdaļas .......................................... 145 3.8.attēls.Jēkabpils Agrobiznesa koledžas un partneru sadarbības platforma .............. 147

10

PROMOCIJAS DARBĀ IETVERTO SAĪSINĀJUMU SARAKSTS

A/S Akciju sabiedrība

BI Biznesa inkubators

BJR Baltijas jūras reģions

CSP Centrālā statistikas pārvalde

DE Vācija

DML Digitālie mācību līdzekļi

DU Daugavpils universitāte

EK Eiropas Komisija

EM Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija

EMKAPT Eiropas Mūžilga karjeras atbalsta politikas tīkls

ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES Eiropas Savienība

ESF Eiropas Sociālais fonds

ESK Ekonomiskā un sociālā kohēzija

EUR Eiro

FI Somija

FM Latvijas Republikas Finanšu ministrija

IKP Iekšzemes kopprodukts

IKT Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas

IM Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija

IU Individuālais uzņēmums

IZM Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija

JAK Jēkabpils Agrobiznesa koledža

JSPA Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra

km kilometri

KP Kredītpunkts

KPR Kurzemes plānošanas reģions

LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija

LIAA Latvijas investīciju un attīstības aģentūra

LM Latvijas Republikas Labklājības ministrija

LPR Latgales plānošanas reģions

LR Latvijas Republika

LU Latvijas Universitāte

LV Latvija

LZA Latvijas Zinātņu akadēmija

LZP Latvijas Zinātnes padome

MK Ministru Kabinets

11

MVU Mazie un vidējie uzņēmumi

NAP Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam

NVA Nodarbinātības valsts aģentūra

NVO Nevalstiskā organizācija

OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation

and Development)

P&A Pētniecība un attīstība

PEST Makroekonomiskās vides analīzes metode, nosakot un izvērtējot tendences 4 kategorijās

(aspektos): politiskā (P), ekonomiskā (E), Sociālā (S) un tehnoloģiskā (T)

PIKC Profesionālās izglītības kompetences centrs

PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

PPP Publiskā privātā partnerība

PVN Pievienotās vērtības nodoklis

SF Struktūrfondi

SI Slovēnija

SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

SMU Skolēnu mācību uzņēmumi

SVID Stiprās un vājās puses, iespējas, draudi (to analīze)

TEP Tehniski ekonomiskais pamatojums

TPK Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts

UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (United Nations Educational,

Scientific and Cultural Organization)

UR Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs

VARAM Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VIAA Valsts izglītības attīstības aģentūra

VID Valsts ieņēmumu dienests

VISC Valsts izglītības satura centrs

VPR Vidzemes plānošanas reģions

VRAA Valsts reģionālās attīstības aģentūra

VVI Vispārējā vidējā izglītība

ZPR Zemgales plānošanas reģions

12

PĒTĪJUMA REZULTĀTU APROBĀCIJA

Promocijas darba autores izvēlētā tēma cieši saistīta ar profesionālo darbību un

pieredzi. Autore kopš 1996.gada strādā Jēkabpils Agrobiznesa koledžā par profesionālo

mācību un studiju kursu pedagogu. Kopš 2012.gada vada ekonomikas katedru Jēkabpils

Agrobiznesa koledžā un turpina veikt pedagoģisko un pētniecisko darbu.

Promocijas darba autorei ir pieredze lektores darbā ar dažādām auditorijām,

strādājot LLU Ekonomikas fakultātes Jēkabpils nodaļā, SIA Biznesa augstskola

“Turība” Jēkabpils nodaļā, Nodarbinātības Valsts aģentūras Jēkabpils filiālē, SIA

„Mācību un konsultāciju centrs ABC”, Jēkabpils Tālākizglītības un informācijas

tehnoloģiju centrā.

Par pētījuma rezultātiem un promocijas darba saturu autorei ir

publikācijas Latvijas un ārzemju starptautiskajos izdevumos:

1) Veipa I., Jermolajeva E., Azena L. (2017) Professional and Qualified Workforce for

the Regions of Latvia – the Challenge of the 21st Century. Reģionālais Ziņojums.

Pētījumu materiāli/ Regional Review. Research papers, 13 (2017), Daugavpils:

Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2017, 64.-79. lpp. ISSN

1691-6115, Ind. in EBSCO, ProQuest, WINIR (Latvija)

2) Veipa I., Kozlovska S. (2014) Vocational Guidance Need. Journal of US-China

Public Administration, Nr10, (96).,pp.1029- 1034 ISSN 1548-6591. (iekļauts

Database of EBSCO, Chinese Database of CEPS, Chinese Scientific Journals

Database) (ASV)

3) Veipa I., Holodoviča V. (2014) Eiropas savienības struktūrfondu sniegtās atbalsta

iespējas biedrībām Latvijā. IV starptautiskajā jauno pētnieku un studentu zinātniski

praktiskās konferences rakstu krājums „Izaicinājumu un iespēju laiks: problēmas,

risinājumi, perspektīvas”, 226.-230 lpp. ISBN 978-9984-47-091-7. Rīga, (Latvija)

4) Veipa I., Putra D. (2013) Efektīvas profesionālās orientācijas sistēmas izveides

priekšnosacījumi. 3.starptautiskajā jauno pētnieku un studentu zinātniski

praktiskajā konferencē „Izaicinājumu un iespēju laiks: problēmas, risinājumi,

perspektīvas” materiālu krājums. 107.-111.lpp. ISBN 978-9984-47-077-1, Rēzekne,

(Latvija)

5) Veipa I. (2013) Role of marketing in forming of effective Professional orientation

system. Economic and Social Development 2nd International Scientific Conference

Book of Papers, pp. 1369-1372. ISBN 978- 961-6825-73- 3, Paris (Francija)

6) Veipa I. (2013) Netiešās reklāmas loma profesionālās izglītības popularizēšanā

Latvijā. DU Starptautiskās zinātniskās konferences „sociālās zinātnes reģionālajai

attīstībai 2012: finanšu kapitāla ietekme uz reģiona ekonomisko konkurētspēju”

materiāli. III daļa. ekonomikas aktualitātes”, ISBN 978-9984-14-640-9, Daugavpils

https://du.lv/wp-content/uploads/2013/10/16Veipa.pdf Ir iekļauts datu bāzē:

GESIS SocioGuide

7) Veipa I. (2012) The importence of cooperation between vocational education

institutions and companies in the business specialists training. Daugavpils

Universitāte Reģionālais ziņojums Nr8, 64.-72.lpp. ISSN 1691-6115, Daugavpils

(Latvija)

8) Veipa I., Strautiņa I. (2012) Tirgus pētījums ”Nekvalificētā darbaspēka

pieprasījums pēc 3.līmeņa vidējās profesionālās izglītības Jēkabpilī un novadā”.

Konferences rakstu krājums II Starptautiskā jauno pētnieku un studentu zinātniski

praktiskā konference „Izaicinājumu un iespēju laiks: problēmas, risinājumi,

perspektīvas”, 93.-97.lpp. ISBN 978-9984-47-064-1, Rēzekne (Latvija)

https://du.lv/wp-content/uploads/2013/10/16Veipa.pdf

13

9) Veipa I. (2007) Studentu radošās aktivitātes veicināšana studiju procesā.

Konferences rakstu krājums Biznesa un vadības izglītības konkurētspējas

priekšrocību meklējot Starptautiskā konference, 55.-59.lpp. ISBN 978-9984-779-

57-7, Rēzekne (Latvija)

Publicētas tēzes

1) Veipa I. (2017) Kvalificēta darbaspēka piesaistes risinājumi reģionā. Jēkabpils

Agrobiznesa koledžas zinātniski praktiskā konference, tēžu krājums

„Tautsaimniecības attīstību ietekmējošo faktoru izpēte un analīze – 2017” 10.-

11.lpp. ISBN 978-9984-691-24-4, Jēkabpils (Latvija)

2) Veipa I., Longo M.R. (2015) Reducing youth unemployment is the common

problem for the European Union (EU). International Scientific Practical Conference

Research and Analysis of the Factors which Influence Development of Economics -

2015 38.-39.lpp. ISBN 978-9984-691-20-6, Jēkabpils (Latvija)

3) Veipa I., Kaļva D. (2015) Pētījums par duālo apmācību Vācijā. Jēkabpils

Agrobiznesa koledžas 4.Lietišķo pētījumu konferences tēžu krājums, 10.-11.lpp.

ISBN 978-9984-691-22-0, Jēkabpils (Latvija)

4) Veipa I. (2013) Inovatīva uzņēmuma priekšrocības. Daugavpils Universitātes

55.Starptautiskā zinātniskā konferences tēžu krājums.101.lpp. ISBN 978-9984-14-

612-6, Daugavpils (Latvija)

5) Veipa I. (2013) Role of marketing in forming of effective Professional orientation

system."Economic and Social Development.The 2nd International Scientific

Conference Book of Abstracts ". pp.199. ISBN 978-961-6825-72-6, Paris (Francija)

6) Veipa I. (2012) Jaunie speciālisti - uzņēmējdarbības attīstības virzītājspēks Latgales

reģionā. Starptautiskā konference “Reģionālā pievilcība un ilgtspēja globālās

lokalizācijas laikmetā” International Scientific Conference “Regional

Attractiveness and Sustainability in Times of Glocalisation, http://hipilatlit.ru.lv,

Rēzekne (Latvija)

7) Veipa I. (2012) Netiešās reklāmas loma profesionālās izglītības popularizēšanā

Latvijā. Tēžu publikācija rakstu krājumā 7.Starptautiskajā zinātniskajā konferencē

„Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2012: Finanšu kapitāla ietekme uz reģiona

ekonomisko konkurētspēju”,28.-29.lpp. ISBN 978-9984-14-589-1, Daugavpils

(Latvija)

8) Veipa I. (2011) Profesionālās izglītības iestādes un uzņēmēju sadarbības nozīme

uzņēmējdarbības speciālistu apmācības procesā. Daugavpils Universitātes

starptautiskā zinātniskā konference Eiropas integrācijas sociālā un ekonomiskā

dimensija: problēmas, risinājumi, perspektīvas, 22.-23.lpp. ISBN 978-9984-14-545-

7, Daugavpils

Dalība starptautiskajās un zinātniski praktiskajās konferencēs (ar referātu, stenda

ziņojumu)

Kvalificēta darbaspēka piesaistes risinājumi reģionā. Jēkabpils Agrobiznesa

koledžas zinātniski praktiskā konference „Tautsaimniecības attīstību ietekmējošo

faktoru izpēte un analīze – 2017” 17.05.2017. Jēkabpils (Latvija)

Reducing youth unemployment is the common problem for the European Union

(EU). International Scientific Practical Conference Research and Analysis of the

Factors which Influence Development of Economics -2015 14.05.2015. Jēkabpils

(Latvija)

Pētījums par duālo apmācību Vācijā. Jēkabpils Agrobiznesa koledžas 4.Lietišķo

pētījumu konference, 26.11.2015. Jēkabpils (Latvija)

http://hipilatlit.ru.lv/

14

Eiropas savienības struktūrfondu sniegtās atbalsta iespējas biedrībām Latvijā”. IV

starptautiskās jauno pētnieku un studentu zinātniski praktiskā konference

„Izaicinājumu un iespēju laiks: problēmas, risinājumi, perspektīvas”, 15.-16.05.

2014. Rīga (Latvija)

Inovatīva uzņēmuma priekšrocības. Daugavpils Universitātes 55.Starptautiskā

zinātniskā konference, 10.-12.04.2013. Daugavpils (Latvija)

Role of marketing in forming of effective Professional orientation system.

"Economic and Social Development. The 2nd International Scientific Conference ".

04.- 05.04.2013. Paris (Francija)

Efektīvas profesionālās orientācijas sistēmas izveides priekšnosacījumi.

3. starptautiskā jauno pētnieku un studentu zinātniski praktiskā konference

„Izaicinājumu un iespēju laiks: problēmas, risinājumi, perspektīvas”. 16.-

18.05.2013. Rēzekne (Latvija)

Jaunie speciālisti - uzņēmējdarbības attīstības virzītājspēks Latgales reģionā.

Starptautiskā konference “Reģionālā pievilcība un ilgtspēja globālās lokalizācijas

laikmetā” International Scientific Conference “Regional Attractiveness and

Sustainability in Times of Glocalisation, 08.- 09. 11.2012. Rēzekne (Latvija)

Netiešās reklāmas loma profesionālās izglītības popularizēšanā Latvijā.

7.starptautiskā zinātniskā konferencē „Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai

2012: Finanšu kapitāla ietekme uz reģiona ekonomisko konkurētspēju”, 08.11. -

11.11.2012., Daugavpils (Latvija)

Studiju procesa pilnveides nepieciešamība. Jēkabpils Agrobiznesa koledžas lietišķo

pētījumu konference, 05.12.2012. Jēkabpils (Latvija)

Uzņēmējdarbības attīstības ietekmējošo faktoru izpēte Latgales-Utenas pārrobežu

reģionā. Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Starptautiskā zinātniskā konference

„Tautsaimniecības attīstību ietekmējošo faktoru izpēte un analīze-2012”,

16.05.2012. Jēkabpils (Latvija)

Profesionālās izglītības iestādes un uzņēmēju sadarbības nozīme uzņēmējdarbības

speciālistu apmācības procesā. Starptautiskā zinātniskā konference „Eiropas

integrācijas sociālā un ekonomiskā dimensija: problēmas, risinājumi,

perspektīvas”, 03.- 05.11.2011. Daugavpils (Latvija)

Studentu mārketinga pētījumu organizēšana Jēkabpils Agrobiznesa koledžā.

Jēkabpils Agrobiznesa koledžas starptautiskā zinātniskā konference

„Tautsaimniecības attīstību ietekmējošo faktoru izpēte un analīze 2009”,

28.05.2009. Jēkabpils (Latvija)

Darba devēju prasības Namu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas speciālistam.

Jēkabpils Agrobiznesa koledžas lietišķo pētījumu konference, 25.11.2009. Jēkabpils

(Latvija)

Studentu radošās aktivitātes veicināšana studiju procesā. Rēzeknes Augstskolas

starptautiskā konference “Biznesa un vadības izglītības konkurētspējas priekšrocību

meklējot”, 26.04.2007. Rēzekne (Latvija)

The promotion of students creative activities during the process of studies.

International Methodical- Practical Conference Educational Ideas and usage of

Technologies in modern school. 12.04.2006. Šauļi (Lietuva)

Dalība projektos:

ESF projekts «Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās

mācībās un mācību praksēs uzņēmumos» Nr. 8.5.1.0/16/I/001 atbilstoši SAM 8.5.1.

(2017.-2023.);

15

Valsts pētījumu programmas „Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme,

pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai jaunas

pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai (EKOSOC-LV)” 5.2.3.

apakšprojektā „Latvijas lauku un reģionālās attīstības procesi un iespējas zināšanu

ekonomikas kontekstā” (2016.-2017.);

ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība”

1.2.1.1.2.apakšaktivitātes „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences

paaugstināšana” projekta „Profesionālo mācību priekšmetu pedagogu un prakses

vadītāju teorētisko zināšanu un praktisko kompetenču paaugstināšana” Vienošanās

Nr.2010/0043/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/001 projekta praktisko pasākumu

īstenošanas satura eksperte Komercpakalpojumu nozarē; dalība projekta stažēšanās

programmās (2010.-2013.):

o uzņēmējdarbības nozares pedagogiem un prakšu vadītājiem praktisko

kompetenču konkursā “WorldSkills 2011” Londonā;

o starptautiskajā seminārā un praktisko kompetenču konkursā „Quality and

Attractiveness of Vocational Education and Training” combined with the Taijata

2012 National Skills Comptition Jyvaskyla, Somijā.

Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam projektā

„Uzņēmējdarbības attīstības kapacitātes veicināšana Latgales – Utenas pārrobežu

reģionā/ REGION INVEST” (Nr. LV-LT/1.1./LLII-119/2010/25) (2011.-2012.)

pētniece;

ESF projekta „1.līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas „Datortīklu

administrators” ieviešana” dalībniece (2010.-2011.)

ESF projekta līdzautore un metodiķe „Izglītības programmas „Grāmatvedība”

modernizācija Jēkabpils Agrobiznesa koledžā” (2006.-2007.);

ESF projekta ”Izglītības programmas ” Mazumtirdzniecības komercdarbinieks”

izstrāde un īstenošana” līdzautore, dalībniece (2005.-2006.).

2013.gadā I.Veipa ir ieguvusi Valsts izglītības satura centra ārštata metodiķa statusu,

bet 2005.gadā - ASV Ekonomiskās izglītības nacionālas padomes (NCEE) apstiprinātas

programmas “Trainer of trainers” sertifikātu.

Promocijas darba autore ir organizējusi un īstenojusi valsts nozīmes pasākumus

“Jaunais profesionālis”, Latvijas profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu biznesa plānu

konkursus, organizējusi un vadījusi praktiskās darbības seminārus par profesionālās

meistarības konkursu organizēšanu, konkursa uzdevumu sastādīšanu un izvērtēšanu

profesionālās izglītības iestāžu profesionālo mācību priekšmetu pedagogiem, prakses

vadītājiem uzņēmējdarbības nozarē.

Stažēšanās un darbs ārvalstu zinātniskajās bibliotēkās

Stāžēšanās Erasmus+ personāla mobilitātes programmā Pedagoģijas Metodiskajā centrā

Trenčinā (Slovākija) 04.01.-07.01.2016.gadā; Berufsbildende Schulen Anhalt-Bitterfeld

Bitterfeldā (Vācija) no 14.04.-16.04.2016.gadā. Baltkrievijas Nacionālajā bibliotēkā

Minskā (Baltkrievija) no 9.04. līdz 12.04.2013.gadā.

16

IEVADS

Pētījuma tēmas aktualitāte

Augsti izglītota un profesionāla darbaspēka sagatavošana, investīcijas

cilvēkkapitālā, sabiedrības motivācija zināšanu apguvei un prasmīgai pielietošanai ir

viens no izšķirošajiem faktoriem Latvijas attīstībai 21. gadsimtā, lai nodrošinātu

Latvijas izaugsmi Eiropas un globālā mērogā. Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis,

ierobežotie izejvielu un enerģētikas resursi nosaka, ka galvenais Latvijas konkurētspēju

noteicošais faktors ir izglītoti iedzīvotāji un kvalificēts darbaspēks (Latvijas ilgtspējīgas

attīstības pamatnostādnes, 2002).

Politiski ekonomiskā situācija valstī mudina domāt par to, kur paliek veiksmīgi

uzņēmēji, konkurētspējīgi ražotāji, profesionāli un kvalificēti sava aroda speciālisti?

Promocijas darba autore vairāk kā 20 gadus strādā profesionālās izglītības iestādē un

ikdienā saskaras ar audzēkņu un studentu zināšanu un prasmju apgūšanas procesu, tāpēc

pilnībā piekrīt apgalvojumam, ka profesionālās izglītības galvenā misija ir kļūt par

atbalstu nozaru un uzņēmumu konkurētspējai un attīstībai. Bez šobrīd nozarēs aktuālo

profesionālo kvalifikāciju un specializāciju precīzas struktūras un tieši tai atbilstoša

izglītības programmu piedāvājuma profesionālā izglītība nekad neizpildīs savu galveno

misiju (Traidās, 2015). Šādu “precīzu struktūru” un izglītības pieprasījuma un

piedāvājuma sabalansētību nav iespējams sasniegt bez iesaistīto pušu vēlmes un

motivācijas komunicēt savā starpā un praktiski ieviest dažādus sadarbības pasākumus.

Katru gadu daļa izglītojamo dažādu iemeslu dēļ tiek atskaitīti no profesionālās

izglītības iestādēm. Visvairāk tiek atskaitīti tieši pirmā kursa audzēkņi, taču ir arī

tendence, ka viena daļa absolventu neuzsāk darba gaitas izvēlētajā profesijā. Tas varētu

liecināt gan par nepietiekamu karjeras izglītību, gan par nepietiekamu jauniešu

motivāciju un interesi par izziņas procesu, kā arī par izglītības programmām, kuras īsti

neatbilst Latvijas, ES un globālā tirgus prasībām.

Profesionālo izglītību nepieciešams pieskaņot darba tirgum. Par to liecina darba

devēju izteikumi, augstais bezdarba līmenis valstī un arī grūtības, ar kurām saskaras

profesionālo izglītības iestāžu beidzēji, meklējot darbu. Tajā pašā laikā Latvijā joprojām

var saskarties ar situāciju, kad trūkst informācijas par to, kādas ir reālās darba tirgus

prasības darbaspēkam konkrētajā laika periodā, nemaz jau nerunājot par nākotnes

prognozēm.

Jāpiebilst, ka arī finansējums uz vienu izglītojamo profesionālajā izglītībā

Latvijā ir viens no zemākajiem OECD valstīs: no mums atpaliek tikai Ungārija un

Turcija (OECD, 2016). Turklāt lielākajā daļā OECD valstu audzēkņu izglītošanai

profesionālajās skolās tiek piešķirts vairāk naudas nekā skolēnu mācīšanai

vispārizglītojošā vidusskolā. Latvijā finansējums abiem izglītības veidiem ir līdzīgs,

tomēr “parastās” vidusskolas finansiāli tiek atbalstītas nedaudz dāsnāk. Tās gadā saņem

5241 ASV dolāru (OECD ziņojumā visas summas minētas ASV dolāros) par viena

skolēna izglītošanu, kamēr profesionālās vidusskolas – 4599 dolārus.

Lai labāk apzinātu darba tirgus attīstības tendences, ir nepieciešami gan

zinātniski pētījumi, gan prognozes nozaru attīstībā valsts mērogā, gan pašvaldību

līmenī, gan arī sociālo partneru prognozes. Līdz šim Latvijā trūkst atbilstošu un

pietiekami efektīvu metožu un mehānismu šādu datu apkopošanai un analīzei, kurus

pielietot darba tirgus tendenču prognozēšanā Latvijas reģioniem. Nav veikti pētījumi arī

ekonomisko ieguvumu vai zaudējumu aprēķināšanai, kas varētu rasties, ieviešot un

realizējot vienu vai otru pasākumu kompleksu.

Globālās pārmaiņas, kas bieži tiek sauktas par „21. gadsimta prasmju”

(piemēram, radošums, kritiskā domāšana, komunikācija, sadarbība un citas) kustību,

17

palīdz pavirzīt skolas tuvāk tādiem mācīšanas modeļiem, kas labāk sagatavo skolēnus

veiksmīgai mācību apgūšanai, darbam un dzīvei. OECD prasmju stratēģija tam atbild,

mainot fokusu no kvantitatīvas cilvēkkapitāla veidošanas (kas tiek mērīta formālās

izglītības gados) uz prasmēm, kuras cilvēki tiešām apgūst, pielieto un pilnveido savas

dzīves laikā (OECD, 2016)

Ņemot vērā ļoti izteiktās sociāli ekonomiskās atšķirības Latvijas galvaspilsētā

Rīgā un visā pārējā Latvijas teritorijā, Latviju nosacīti var iedalīt 2 lielos reģionos –

Rīga un reģioni ārpus Rīgas (Boroņenko, 2007). Abiem reģioniem raksturīgs atšķirīgs

attīstības process un ekonomiskās attīstības stadijas (attīstītība) (Lonska, 2014), līdz ar

to arī reģionu ekonomikas kopējās veiktspējas nodrošināšanai būs atšķirīgas vajadzības

pēc konkrētā darbaspēka kvalifikācijas līmeņa. Taču jebkurā gadījumā profesionālās

izglītības skolām, augstskolām un tādējādi arī mācību programmām ir jāatbilst

darbaspēka un sabiedrības mūsdienu vajadzībām, ir jākoncentrējas uz 21.gadsimta

prasmju, iemaņu, zināšanu un attieksmju apgūšanu, attīstot spējas reaģēt reālās

situācijās, nevis tikai iemācoties mācību grāmatās iegūstamos faktus un formulas.

Tas palielinātu apmācāmo radošuma un inovāciju līmeni, nodrošinātu

sekmīgāku prasmju apguvi, veiksmīgāku darbavietu atrašanu vēlāk, profesionāla un

kvalificēta darbaspēka nodrošinājumu visā Latvijas teritorijā un celtu kopējo sabiedrības

labklājības līmeni.

Problēmas izpētes līmenis

Promocijas darba autore pievēršas darbaspēka sagatavošanas jautājumam, ar to

saprotot speciālistu apmācību profesionālajā izglītībā, kas ietver mācību procesu

izglītības iestādēs, gan arī mācību un kvalifikācijas prakses uzņēmumā.

Visaptverošā kapitāla koncepcija bija sākumposms cilvēkkapitāla teorijas

attīstībai. Tā tika veidota un kļuva par patstāvīgu virzienu pasaules ekonomikā 20.gs 50-

to gadu beigās, 60-to gadu sākumā. Teorijas pamatlicējs bija ASV ekonomists, Čikāgas

ekonomikas skolas pārstāvis Teodors Šulcs (T.Schultz). Galvenie šīs teorijas aspekti

tika izklāstīti publikācijā „Kapitāla veidošana par pamatu izmantojot izglītību” (Capital

Formation by Education), publicēta 1960.g. T.Šulcs izvirzīja ideju par izglītības

kapitālu, kā cilvēkkapitāla sastāvdaļu, kura veidošana ir atkarīga no veiktajiem

ieguldījumiem jeb investīcijām izglītībā. Tālāk cilvēkkapitāla teorijas jautājumi tika

attīstīti publikācijā „Investīcijas cilvēkkapitālā” (Investment in Human Capital), kas

publicēta 1961.g. Zinātnieks definēja cilvēkkapitāla teoriju kā „zināšanas un iemaņas,

kuras cilvēki, mācoties un profesionāli sagatavojoties, iegūst kā kapitālu. Šāds kapitāls

ir pārdomātu investīciju produkts, kurš dod ieņēmumus”. Gandrīz vienlaicīgi ar

T.Šulcu, cilvēkkapitāla koncepciju attīstīja ASV ekonomists, Čikāgas ekonomikas

skolas pārstāvis G.Bekers (G.Becker). 1962.g. ekonomikas zinātņu žurnālā viņš

publicēja rakstu „Investīcijas cilvēkkapitālā” (Investment in Human Capital), bet

1964.g. viņš publicēja savu fundamentālo darbu „Cilvēkkapitāls: teorētiskā un

empīriskā analīze” (Human Capital: A Theoretical and Empirical Analysis). Šīs

grāmatas otrais izdevums tika izdots 1975.g. (Human capital: A Theoretical and

Empirical Analysis, with Special Reference to Education), bet trešais – 1994.g. Minētie

darbi noteica galvenos virzienus tālākai šīs jomas izpētei pasaulē. G.Bekers

cilvēkkapitāla teorijā uzsvēra, ka investīcijas izglītībā, apmācības darbavietā pozitīvi

ietekmē darbinieka produktivitāti un algas pieaugumu un veicina ekonomisko izaugsmi

kopumā.

Cilvēkkapitāla struktūrā tika ņemtas vērā tādas komponentes, kas tiek

izmantotas profesionālā darbībā jaunu produktu radīšanai (L.Turous, H.Bovens,

J.Kolemans, E.Dolans, D.Lindsejs, S.Djatlovs, T. Davenports, L.Prusaks). Vairāki

zinātnieki piedāvā ņemt vērā ne tikai cilvēkkapitāla lielumu, bet arī to, kāds pozitīvs

18

rezultāts uzņēmumā, sabiedrībā, valsts sociālekonomiskajā attīstībā tiek radīts tā

izmantošanas laikā (N.Bontis, N.Dragonetti, K.Džeikobsens, G. Roos, I.Lapiņa).

Pētījuma mērķis: izstrādāt piemērotāko ekonomiski pamatotu mehānismu

profesionāli izglītota darbaspēka sagatavošanai Latvijas reģioniem, ņemot vērā 21.

gadsimta izglītības, darba tirgus un reģionālās attīstības tendences Latvijā un Eiropā.

Pētījuma uzdevumi:

1. Izpētīt cilvēkkapitāla, intelektuālā kapitāla, darbaspēka un citu promocijas tēmai

nozīmīgāko terminu būtību un ietekmi uz reģionu attīstību Latvijā 21.gadsmitā.

2. Analizēt profesionālās izglītības (t.sk. darba vidē balstītas mācības) un karjeras

izglītības lomu, pieejamību un ietekmi uz kvalificēta un profesionāla darbaspēka

attīstību Latvijā, salīdzinot ar citu Eiropas valstu pieredzi, kā arī apzinot uzņēmēju

un vietējo pašvaldību viedokļus par kvalificēta darbaspēka sagatavošanu reģioniem

Latvijā.

3. Izstrādāt profesionālās izglītības iestāžu, uzņēmēju, vietējo pašvaldību un valsts

iestāžu sadarbībā balstītu profesionāli izglītota un kvalificēta darbaspēka piesaistes

mehānismu reģioniem Latvijā.

Pētījuma hipotēze: darbaspēka sagatavošanai jābalstās uz sistēmiski izviedotu

sadarbību starp profesionālās izglītības iestādēm, uzņēmējiem, valsts un pašvaldību

institūcijām, lai racionāli izmantotu finanšu resursus speciālistu apmācībai un piesaistītu

reģioniem nepieciešamos darbiniekus.

Pētījuma objekts: profesionālā izglītība Latvijā.

Pētījuma priekšmets: profesionāli apmācīta darbaspēka sagatavošanas

mehānisms reģioniem Latvijā.

Pētījuma teorētiskā un metodoloģiskā bāze

Izmantotās metodes:

monogrāfiskā metode - zinātniskās literatūras izpēte un analīze, ekonomiski

socioloģisko pētījumu rezultāti un cita primārā informācija;

loģiski konstruktīvā metode - loģiskā analīze un sintēze;

statistisko datu analīzes metode - oficiālās statistikas (CSP un EUROSTAT)

datu analīze, grupēšana un dinamikas analīze;

socioloģisko pētījumu metodes: a) ekspertaptauja (lai noskaidrotu ekspertu,

uzņēmumu un pašvaldību pārstāvju viedokļus par pētāmo problemātiku); b)

kvantitatīvā aptauja (anketēšana); c) intervijas latviešu un angļu valodās;

SVID analīze, PEST analīze, lai uzskatāmi sagrupētu profesionāla un kvalificēta

darbaspēka sagatavošanu un piesaisti reģioniem ietekmējošos ārējos un iekšējos

faktorus un uzlabojumu iespējas;

EKD modelēšanas metode (no angļu valodas - Enterprise Knowledge

Development) – EKD pamatprincipu pielietošana kvalificēta darbaspēka

piesaistes mehānisma reģioniem Latvijā izstrādē, t.sk. konkrētu sadarbības

pasākumu un priekšlikumu izstrādē adaptēšanai vietējās pašvaldībās;

Ekonomiskie aprēķini par valsts finansējuma grāmatveža speciālista

sagatavošanā efektīvu izmantošanu Jēkabpils Agrobiznesa koledžā un

ieguvumiem no profesionālās izglītības iestāžu, uzņēmēju, valsts iestāžu un

vietējo pašvaldību sadarbības mehānisma ieviešanas, balstoties uz Jēkabpils

Agrobiznesa koledžas piemēra;

grafiskā un kartogrāfiskā metode (statistisko datu apkopošanas rezultātā un

analīžu gaitā iegūto datu vizualizācija attēlos un tabulās).

Pētījuma informatīvā bāze:

ārvalstu un Latvijas zinātnieku publicēti materiāli - zinātniskās monogrāfijas un

raksti, starptautisko zinātnisko institūciju izstrādnes;

19

Latvijas valsts iestāžu pētījumi un ziņojumi, starptautisko organizāciju ziņojumi,

tai skaitā ES līdzfinansēto projektu ietvaros veiktie zinātniskie pētījumi;

Latvijā aizstāvētie promocijas darbi;

promocijas darba autores publicētie un starptautiskās zinātniskās konferencēs

prezentētie darbi;

Lursoft, Centrālās statistikas pārvaldes, Eurostat datu bāzes.

Pētījuma ierobežojumi

Pētījuma tēmas mērogs ierobežots 8 dažādos aspektos: 1) ģeogrāfiskajā ziņā; 2)

reģionālo attīstību veicinošo faktoru ziņā; 3) darbaspēka attīstību un pieejamību

veicinošo faktoru ziņā; 4) darbaspēka prasmīguma, kvalitātes un konkurētspējas ziņā; 5)

kvalificēta darbaspēka attīstību veicinošo faktoru ziņā; 6) kvalificēta darbaspēka

attīstību veicinošas izglītības vides faktoru ziņā; 7) tiek likts uzsvars uz trešo

profesionālās kvalifikācijas līmeni — paaugstināta teorētiskā sagatavotība un

profesionālā meistarība, kas dod iespēju veikt noteiktus izpildītāja pienākumus, kuros

ietilpst arī izpildāmā darba plānošana un organizēšana (atbilst ceturtajam Latvijas

kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim); 8) darba tirgus prasībām atbilstīgas

profesionālās izglītības kvalitāti ietekmējošo faktoru ziņā.

Pētījuma “fons” Pētījuma ierobežojums 1) Ģeogrāfiskais “fons” - Eiropa un

Latvija Reģioni ārpus Rīgas (Zemgales, Latgales, Vidzemes,

Kurzemes plānošanas reģioni) 2) Reģionālā attīstība un reģiona

attīstītības līmeņa paaugstināšana Intelektuālā kapitāla loma reģionu attīstībā un attīstītībā

3) Darbaspēka attīstības un

pieejamības nodrošināšana Izglītības vide - kā darbaspēka attīstību, atbilstību un

pieejamību ietekmējošs faktors 4) Darbaspēks Kvalificēts darbaspēks - lietpratīgs, prasmīgs,

konkurētspējīgs 5) Kvalificēta darbaspēka attīstības

process Karjeras izglītības, duālās apmācības loma un

mūžizglītības nozīme kvalificēta darbaspēka attīstībā 6) Izglītības vide kvalificēta

darbaspēka attīstības un

pieejamības nodrošināšanai

Profesionālās izglītības vide – kā kvalificēta darbaspēka

attīstību, atbilstību un pieejamību ietekmējošs faktors

7) Profesionālā izglītība Profesionālās kvalifikācijas 3.līmenis 8) Profesionālo izglītību ietekmējošie

faktori Sociālais dialogs, stratēģiska sadarbība: profesionālās

izglītības iestāžu-pašvaldības-uzņēmumu-citu

iesaistīto partneru sadarbības platforma – kā galvenā

kvalificēta darbaspēka piesaistes mehānisma sastāvdaļa

1. Promocijas darba izstrādes laikā veikta izpēte gan valsts līmenī, gan četru Latvijas

esošo reģionu: Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales (izņemot Rīgas reģionu)

līmenī, ar terminu “reģions” saprotot valsts teritorijas administratīvu daļu, kas

neatrodas pie (atrodas tālu no) valsts galvaspilsētas (Boroņenko, 2009).1 Katram

reģionam raksturīga specifiska ekonomika un sava identitāte.

2. Dažādas zinātnes nozares fokusējas uz vienu vai otru reģionu veidojošo faktoru un

tādējādi jēdziens „reģions” pēc satura var tikt definēts atšķirīgi. Šī pētījuma

kontekstā “reģions” tiek saprasts kā sociāli ekonomiskais termins, kas ļauj izdalīt

centru un attiecīgi perifēriju (Zobena, 2005).

3. Šis viedoklis ļauj pieņemt, ka Latvijā faktiski eksistē divi lieli reģioni – Rīga un

reģioni ārpus Rīgas (visa pārējā Latvijas teritorija), īpaši uzsverot šo reģionu

1 Saskaņā ar reģionālās ekonomikas metodoloģiju un Latvijas zinātnieku darbos pielietoto skaidrojumu gan valstis, gan

valsts iekšējie reģioni definējami kā teritoriālās vienības, kas tiek saprastas kā reģioni (Boroņenko, 2009)

20

neviendabīgo ekonomisko attīstību, atšķirības pārvaldes procesos, resursu

pieejamībā, utt. (Boroņenko, 2007) Līdz ar to iespējams pētīt, analizēt un izstrādāt

kvalificēta darbaspēka piesaistes mehānismu Rīgas reģionam un pārējai Latvijas

teritorijai.

4. Promocijas darba pētījuma mērķis ir profesionāla un kvalificēta darbaspēka

sagatavošanas un piesaistes mehānisma izstrāde ne- Rīgas reģionam (jeb četriem no

pieciem Latvijas reģioniem – Latgalei, Zemgalei, Vidzemei un Kurzemei). Pētījuma

rezultātus var praktiski izmantot visi Latvijā esošie reģionālās nozīmes attīstības

centri (Aizkraukle, Alūksne, Balvi, Bauska, Cēsis, Dobele, Gulbene, Krāslava,

Kuldīga, Limbaži, Līvāni, Ludza, Madona, Ogre, Preiļi, Saldus, Sigulda, Smiltene,

Talsi, Tukums un Valka), kā arī astoņi no deviņiem nacionālas nozīmes attīstības

centriem, izņemot Rīgu (Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne,

Valmiera un Ventspils) 2

5. Pētījumā apskatīti vairāki reģionālā attīstības un reģiona attīstītības līmeņa celšanas

priekšnoteikumi un to ietekmējošie faktori, taču lielākā uzmanība vērsta tieši uz

intelektuālā kapitāla lomu reģionu attīstībā un attīstītībā (Lonska, 2014) 3, jo

autore ir pārliecināta, ka intelektuālā kapitāla attīstība un pieejamība ne-Rīgas

reģionā ir būtiski svarīga reģiona konkurētspējas saglabāšanai.

6. Darbaspēka attīstību un pieejamību kopumā nodrošināšana vairāki faktori: a) ar

darba tirgu tiešā veidā saistīti (iekšējie) faktori, un b) darba tirgu un kvalificētu

darbaspēka pieejamību ietekmējoši ārējie faktori. Autore primāri pievēršas un

detalizēti analizē tikai vienu no kvalificēta darbaspēka attīstību, atbilstību un

pieejamību ietekmējošo faktoru grupām, t.i. izglītības vidi.

7. Pētot darbaspēka kā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, strādnieku, personāla,

pašnodarbinātu personu un darba devēju – jēdzienus, darbaspēka pieejamību un tās

uzlabošanas iespējas Latvijas teritorijā ārpus Rīgas, autore pievēršas tikai daļai no

kopējā “darbaspēka apjoma”, t.i. profesionāli izglītotam un kvalificētam

darbaspēkam. Latvijā praktiski nav veikti pētījumi un analizēti dati par kvalificēta

darbaspēka atgriešanos reģionos. Promocijas darba apjomu ietekmē arī privātā

sektora (uzņēmēju) informācijas konfidencialitāte attiecībā uz personāla politikas

jautājumiem.

8. Kvalificēta darbaspēka attīstības un pieejamības procesa izpēte tiek ierobežota ar 3

faktoru padziļinātu izpēti un analīzi - karjeras izglītības loma, duālās apmācības

loma un mūžizglītības nozīme kvalificēta darbaspēka attīstībā un pieejamības

uzlabošanā. Autore uzskata, ka šie 3 faktori ir un turpmākajos gados arī būs paši

būtiskākie veiksmīgai kvalificēta darbaspēka sagatavošanai un nodrošināšanai valsts

reģionu attīstībai. Promocijas darba izstrāde ir apgrūtināta ar ierobežotu statistiskās

informācijas pieejamību par karjeras izglītības un profesionālās izglītības sistēmu

raksturojošiem datiem Latvijas iekšējo plānošanas reģionu griezumā.

9. Analizējot kopējo izglītības vidi Latvijā kvalificēta darbaspēka attīstības un

pieejamības nodrošināšanai un LR EM darba tirgus prognozes līdz 2030.gadam,

arvien lielākas cerības un atbildība nākotnē tiek likta uz profesionālās izglītības

sistēmu kā vienu no nozīmīgiem profesionāla un kvalificēta darbaspēka attīstību,

atbilstību un pieejamību ietekmējošiem faktoriem.

10. Savukārt, profesionālo izglītību ietekmējošo faktoru analīzes rezultātā izvirzījās

galvenā kvalificēta darbaspēka piesaistes uzlabošanas forma reģioniem Latvijā, t.i.

sociālais dialogs, stratēģiska sadarbība un profesionālās izglītības iestāžu-

2 Saskaņā ar LR VARAM nacionālās un reģionālas nozīmes centru iedalījumu 3 Saskaņā ar Attīstības ekonomikas atziņām teritorijas attīstība tiek skatīta kā process, kuram ir konkrēts rezultāts

(mērķis): pats attīstības process ir teritoriju kapitāla kvantitatīvais pieaugums un akumulēšana, bet šī procesa gaitā sasniegtais kvalitatīvais rezultāts ir teritoriju attīstītība (Lonska J., 2014)

21

pašvaldības-uzņēmumu-citu iesaistīto partneru ciešākas sadarbības nepieciešamība –

konkrēti priekšlikumi praktiskiem sadarbības pasākumiem (iesaistīto pušu

sadarbības platforma) ir autores promocijas darba galvenā praktiskā novitāte.

Promocijas darba zinātniskā novitāte un praktiskais pielietojums

Zinātniskās novitātes

Pirmo reizi kompleksi izanalizēti profesionāli sagatavota un kvalificēta darbaspēka

attīstību un pieejamību ietekmējošie faktori un kvalificēta darbaspēka piesaistes

process reģioniem Latvijā, kā arī piedāvāts jauns kvalificēta darbaspēka piesaistes

uzlabošanas mehānisms (ar četrām galvenajām iesaistītajām pusēm, kuras

sadarbojas vienas mērķa – kvalificēta darbaspēka piesaistes uzlabošanas – labā).

Pirmo reizi vispusīgi Latvijā izanalizēti profesionālās izglītības vidi ietekmējošie

ārējie faktori, t.sk. karjeras izglītības sistēmas un duālās apmācības procesa

īpatnības, kā arī apzināta vairāku valstu pieredze.

Veikta 21 reģionālo attīstības centru- pašvaldību pārstāvju ekspertu aptauja par

profesionāla un kvalificēta darbaspēka piesaisti reģioniem.

Aprēķināts ekonomiskais ieguvums no profesionālās izglītības iestāžu (balstoties uz

Jēkabpils Agrobiznesa koledžas piemēra), uzņēmēju, vietējo pašvaldību un valsts

iestāžu sadarbības mehānisma ieviešanas ar mērķi sagatavot reģionam

profesionālus un kvalificētus grāmatvedības speciālistus;

Balstoties uz darba tirgus attīstības tendencēm, darbaspēka pieprasījuma un

piedāvājuma prognozēm vidējā termiņā (līdz 2022.-2023.gadam), kā arī

profesionāla un kvalificēta darbaspēka būtību 21.gadsimtā, noteikti potenciālās

sekmīgas reģionu attīstības un kvalificēta darbaspēka piesaistes reģioniem Latvijā

priekšnoteikumi, kuri jānodrošina (jāizpilda) katram sociālajam partnerim attiecībā

uz svarīgiem izglītības, nodarbinātības, sociālās politikas aspektiem, kā arī

vispārējās infrastruktūras un dzīves vides sakārtošanu vietējās pašvaldībās.

Praktiskais pielietojums

Izstrādāta profesionālās izglītības iestāžu, darba devēju, vietējo pašvaldību un valsts

iestāžu sadarbības platforma kā galvenā sastāvdaļa profesionāli sagatavotu

speciālistu piesaistes uzlabošanas mehānismam reģioniem Latvijā.

Izanalizējot dažādās pieejas un teorijas, autore rezultātā izstrādājusi 5 pamata

kompetences (vai to grupas) un sadarbības platformā norādījusi, kura vai kuras

kompetences tiek primāri attīstītas attiecīgajā pasākumā.

Veiktie ekonomiskās efektivitātes aprēķini par valsts finansējuma izmantošanu

grāmatvedības speciālistu sagatavošanā Jēkabpils Agrobiznesa koledžā var tikt

izmantoti IZM vienotas monitoringa sistēmas izveidē, lai analizētu profesionālās

izglītības iestāžu absolventu turpmākās darba gaitas.

Izstrādātā ekonomiskās efektivitātes kvalitatīvo kritēriju tabula izteikta ballēs par

valsts budžeta finansējuma izlietojumu izglītības programmas “Grāmatvedība”

speciālistu sagatavošanā JAK, var tikt adaptēta un pielietojama profesionālās

izglītības iestāžu kvalitatīvas darbības izvērtēšanā.

Promocijas darbs var palīdzēt NVA, IZM, EM, vispārizglītojošajām skolām,

profesionālās izglītības iestādēm, augstskolām, vietējām pašvaldībām, darba

devējiem un iesaistītajiem sociālajiem partneriem plānot un izstrādāt integrētās

attīstības stratēģijas, cilvēkkapitāla un kompetencēs balstītas izglītības veicināšanas

plānus un konkrētus projektus, nodarbinātības veicināšanas ilgtermiņa programmas

un īstermiņa pasākumus Latvijas reģionos.

22

Aizstāvēšanai izvirzītās tēzes:

1. Ekonomikas attīstība 21.gadsimtā primāri balstās uz profesionālu un kvalificētu

darbaspēku (t.sk. attālinātā darba formās).

2. Kvalitatīvas karjeras izglītības un profesionālās izglītības (t.sk. duālās apmācības)

pieejamība ir viens no būtiskākajiem kvalificēta darbaspēka attīstības

priekšnoteikumiem.

3. Kvalificēta darbaspēka piesaisti reģioniem var veicināt ar patiesi motivētu

dalībnieku - profesionālās izglītības iestāžu, uzņēmēju, vietējo pašvaldību un citu

iesaistīto pušu (piemēram, NVO, plašsaziņas līdzekļiem, valsts iestāžu) - sadarbības

mehānisma aktīvu darbību.

23

1. TĒMAS TEORĒTISKAIS PAMATOJUMS

Promocijas darba 1.nodaļā autore pievēršas cilvēkkapitāla, darbaspēka un

profesionālās izglītības jēdzienu terminoloģijai un būtībai, kā arī analizē īpatnības, kas

raksturīgas mūsdienu speciālistiem un viņu apmācības un sagatavošanas procesam

darba tirgum, padziļinātu uzmanību pievēršot Latvijas profesionālās izglītības politikai

un sistēmai un 21.gadsimta izaicinājumiem kvalificētam darbaspēkam. Autore analizē

intelektuālā kapitāla lomu reģionu attīstības procesā un attīstītības līmeņa nodrošināšanā

1.1 Cilvēkkapitāls un darbaspēks, 21.gadsimta izaicinājumi profesionālam un

kvalificētam darbaspēkam

20.gs. 50-to gadu beigās rietumu ekonomikas zinātnē radās un sāka attīstīties

nacionālās bagātības un kapitāla paplašinātā definīcija. Visaptverošā kapitāla

koncepcijas ietvaros tika izdalīti četri tā galvenie veidi:

personīgais mantiskais kapitāls,

individuālais cilvēka kapitāls,

sabiedrības kapitāls dažādās valsts un pašvaldību īpašuma formās,

sabiedrības intelektuālais kapitāls (zināšanas, informācija, kas vienlīdz ir

pieejama visiem sabiedrības locekļiem).

Visaptverošā kapitāla koncepcija bija sākumposms cilvēkkapitāla teorijas

attīstībai. Tā tika veidota un kļuva par patstāvīgu virzienu pasaules ekonomikā 20.gs 50-

to gadu beigās, 60-to gadu sākumā. Teorijas pamatlicējs bija ASV ekonomists, Čikāgas

ekonomikas skolas pārstāvis Teodors Šulcs (T.Schultz). Galvenie šīs teorijas aspekti

tika izklāstīti publikācijā „Kapitāla veidošana par pamatu izmantojot izglītību” (Capital

Formation by Education), publicēta 1960.g. T.Šulcs izvirzīja ideju par izglītības

kapitālu, kā cilvēkkapitāla sastāvdaļu, kura veidošana ir atkarīga no veiktajiem

ieguldījumiem jeb investīcijām izglītībā. Tālāk cilvēkkapitāla teorijas jautājumi tika

attīstīti publikācijā „Investīcijas cilvēkkapitālā” (Investment in Human Capital), kas

publicēta 1961.g. Zinātnieks definēja cilvēkkapitāla teoriju kā „zināšanas un iemaņas,

kuras cilvēki, mācoties un profesionāli sagatavojoties, iegūst kā kapitālu. Šāds kapitāls

ir pārdomātu investīciju produkts, kurš dod ieņēmumus”. Gandrīz vienlaicīgi ar

T.Šulcu, cilvēkkapitāla koncepciju attīstīja ASV ekonomists, Čikāgas ekonomikas

skolas pārstāvis G.Bekers (G.Becker). 1962.g. ekonomikas zinātņu žurnālā viņš

publicēja rakstu „Investīcijas cilvēkkapitālā” (Investment in Human Capital), bet

1964.g. viņš publicēja savu fundamentālo darbu „Cilvēkkapitāls: teorētiskā un

empīriskā analīze” (Human Capital: A Theoretical and Empirical Analysis). Šīs

grāmatas otrais izdevums tika izdots 1975.g. (Human capital: A Theoretical and

Empirical Analysis, with Special Reference to Education), bet trešais – 1994.g. Minētie

darbi noteica galvenos virzienus tālākai šīs jomas izpētei pasaulē. G.Bekers

cilvēkkapitāla teorijā uzsvēra, ka investīcijas izglītībā, apmācības darbavietā pozitīvi

ietekmē darbinieka produktivitāti un algas pieaugumu un veicina ekonomisko izaugsmi

kopumā.

Cilvēkkapitāls ir investīcijas cilvēkresursos, lai uzlabotu to produktivitāti (Pearce

D.W.,1995). Cilvēkkapitāls- kopējais investīciju daudzums darbinieka apmācībā,

ražīgumā un nākotnē. Cilvēkkapitāls var tikt skatīts kā darbinieka kompetence, viņa

saskarsmes un vērtību radīšanas spējas klientam (Edvinsson L., Malone M.S.,1995).

Cilvēkkapitāla jēdziena interpretācijas var sadalīt trīs posmos (D.Znotiņa).

Pirmais posms (20.gs 60-to gadu sākums) ir raksturīgs ar jēdziena „cilvēkkapitāls”

rašanos un ar paaugstinātu interesi šīs kategorijas izpētē. Pētījumu pirmajā etapā

pētnieki ir interpretējuši cilvēkkapitālu kā personības atšķirīgas zināšanas, iemaņas un

24

spējas (T.Šulcs, G.Bekers). Viena no otrā posma (20.gs. 70-tie līdz 90-tie gadi)

īpatnībām bija intereses pazemināšanās par cilvēkkapitāla pētīšanu. Cilvēkkapitāla

struktūrā tika ņemtas vērā tādas komponentes, kas tiek izmantotas profesionālā darbībā

jaunu produktu radīšanai (L.Turous, H.Bovens, J.Kolemans, E.Dolans, D.Lindsejs,

S.Djatlovs, T. Davenports, L.Prusaks). Trešajā posmā (20.gs. beigas 21.gs. sākums)

jēdziens „cilvēkkapitāls” tiek skatīts kā konkurences pārākuma avots. Vairāki zinātnieki

piedāvā ņemt vērā ne tikai cilvēkkapitāla lielumu, bet arī to, kāds pozitīvs rezultāts

uzņēmumā, sabiedrībā, valsts sociālekonomiskajā attīstībā tiek radīts tā izmantošanas

laikā (N.Bontis, N.Dragonetti, K.Džeikobsens, G. Roos, I.Lapiņa).

J. Korčagins cilvēkkapitālu vispārīgā līmenī definē kā intelektu, veselību,

zināšanas, kvalitatīvu un ražīgu darbu, dzīves kvalitāti.

2006.gadā LU zinātniskajā projektā „Sociālais un cilvēkkapitāls kā Latvijas

konkurētspēju veicinošs faktors pārejas posmā uz zināšanu ekonomiku Lisabonas

stratēģijas kontekstā” kā galvenie secinājumi tika izvirzīti:

Cilvēkkapitāls aizvien nopietnāk ir viens no galvenajiem ekonomikas

virzītājspēkiem un konkurētspējas noteicējiem;

Izglītība un zinātne vienmēr tiek minētas kā vienas no nozīmīgākajām un

svarīgākajām jomām, kas vistiešākajā veidā ietekmē cilvēkkapitāla attīstību visu

dzīves laiku;

Zinātnes, tehnikas un tehnoloģijas sasniegumu izplatība darba tirgū veicina

darbaspēka kvalitātes nozīmes paaugstināšanos. Darbaspēka kvalitātes

pieaugums mūsdienu izpratnē kļūst par cilvēkkapitāla piesaistes avotu un

attiecīgi arī par vienu no primārajiem faktoriem ekonomikas attīstībā.

Nepieciešams izglītot un motivēt uzņēmējus izmantot un noticēt tām

potenciālajām iespējām, ko viņu biznesa novērtējumā var sniegt intelektuālais

kapitāls (Šumilo Ē., 2006).

Katrs, kurš rada kaut ko jaunu, rada intelektuālo kapitālu, tādējādi ieguldot savu darbu

kopējā sabiedrības attīstībā. Šis radītājs (autors), lai gūtu lielāku gandarījumu, dabiski

tiecas pēc atalgojuma par radīto. No šī brīža autoru un intelektuālo kapitālu saista

kopīgas intereses. No vienas puses, lai autors tiktu atalgots, bet no otras puses, kāds,

kuram ir nepieciešams šis intelektuālais kapitāls, par kuru viņš ir ar mieru maksāt

(Upelnieks, 2015).

Apkopojot termina “intelektuālais kapitāls” skaidrojumu vairākos avotos

(Stewart, 1998), promocijas darba autore terminu “intelektuālais kapitāls” skaidro kā

nemateriālā kapitāla formu, kā uzņēmuma vai organizācijas aktīvu, daļu no

cilvēkkapitāla, kam ir nozīmīgs īpatsvars kopējā reģiona kapitāla apjomā.

Cilvēkkapitāls, t.sk. intelektuālais kapitāls, ir būtiskākais uzņēmējdarbības faktors,

investīcijas cilvēkkapitālā parasti ir ar augstu atdevi un veido multiplikatora efektu

tautsaimniecībā.

“Intelektuālais kapitāls” apzīmē kombinētas nemateriālas vērtības, bez kurām

uzņēmums vai organizācija nevar funkcionēt. Intelektuālais kapitāls reprezentē zināšanu

krājumus, kas ir izteikti datos, informācijā, rīcībā un rīkos, kas tiek izmantoti

organizācijā, lai izmantotu esošo informāciju un zināšanas. Intelektuālais kapitāls ir

viss, ko organizācijas darbinieki zina un kas var būt pārvērsts kādā vērtībā. Var izdalīt

gandrīz 20 dažādus intelektuālā kapitāla aspektus, t.sk. intelektuālais īpašums – patenti,

autortiesības; tirgus zīmes, tirgus noslēpumi; speciālas datorprogrammas; darba

metodes; izgudrojumi; darba procesi, produkta dizains un koncepti; marketinga plāni;

klientu saraksti; dažādas dokumentētas idejas un dati; darbinieku izglītība un

kvalifikācija; ar darbu saistītas darbinieka zināšanas; organizācijas izmantojamas

informācijas tehnoloģijas; organizācijas iekšēja kārtība un struktūra; organizācijas

25

attiecības ar klientiem. Ja daži no šiem aspektiem raksturīgi tikai privātā sektora

pārstāvjiem, tad, piemēram, darbinieku izglītība un kvalifikācija; ar darbu saistītas

darbinieka zināšanas; organizācijās izmantojamās informācijas tehnoloģijas u.c.,

attiecas uz jebkuru organizāciju, pašvaldību un reģionu kopumā.

Lai analizētu intelektuālā kapitāla lomu reģionu attīstībā un attīstītībā,

nepieciešams definēt atšķirību starp terminiem “attīstība” un “attīstītība”. Lai arī

termins – “attīstītība”- ir iekļauts oficiālajā LZP Akadēmisko terminu bāzē, Latvijas

zinātniskajā apritē to lieto ļoti maz, taču tas ir absolūti nepieciešams jebkuras teritorijas

attīstības procesa novērtēšanai.

Saskaņā ar Attīstības ekonomikas atziņām teritorijas attīstība tiek skatīta kā

process, kuram ir konkrēts rezultāts (mērķis): pats attīstības process ir teritoriju kapitāla

kvantitatīvais pieaugums un akumulēšana, bet šī procesa gaitā sasniegtais kvalitatīvais

rezultāts ir teritoriju attīstītība (Boroņenko, 2009). Tātad, ja teritorijas attīstības gaitā

novērota izaugsme (kā viens no attīstības posmiem), teritorija kļūst pievilcīgāka un

konkurētspējīgāka, tas rezultējas teritorijas attīstītībā (angliski – state of development,

krieviski – развитость), kas ir izmērāms lielums, pielietojot objektīvus un subjektīvus

rādītājus.

Intelektuālais kapitāls nepieciešams, pirmkārt, teritorijas izaugsmes

nodrošināšanai (par ko tiek veikti arī lielākā daļa zinātnisko un praktisko pētījumu), taču

otrkārt, kas ir ne mazāk svarīgi, teritorijas attīstītības noteikšanai, teritorijas stipro pušu

izcelšanai, pievilcības un “unikālo pārdošanas punktu” (angliski – unique selling points)

popularizēšanai, tādējādi veicinot kvalificēta darbaspēka piesaisti konkrētajam

reģionam.

Indivīda “kopkapitāla” apjoms

Kā norāda V.Meņšikovs (2013), gan sociologi, gan ekonomisti cilvēkkapitāla

teoriju izmantojuši diezgan fragmentāri. Piemēram, starptautiskās migrācijas procesa

izpētē ekonomisti akcentē tādus ekonomiskus parametrus kā darba algu līmeņu

atšķirības dažādās valstīs, migranta izmaksas, pārbraucot uz citu valsti, iespējamo

ienākumu līmeni. Savukārt sociālajiem, psiholoģiskajiem un citiem

„neekonomiskajiem” migrācijas faktoriem tiek dota tikai sekundārā nozīme. Taču, tā kā

pēc P.Burdjē koncepcijas (Burdye 1993) dažādi kapitāla veidi spēj savstarpēji

konvertēties, indivīdam ir iespēja izvēlēties, kur investēt savu laiku, naudu, darba

iemaņas un citus resursus. Dažādus kapitāla veidus, kuri pēc būtības ir vērtīgi resursi,

kas spēj nest indivīdam labumus, var apvienot jēdzienā „kopkapitāls”. 2008.gadā

Daugavpils Universitātes Sociālo pētījumu institūta sociologi realizēja projektu

„Izglītības paradigmas: socioloģiskā pieeja”, kur svarīga vieta bija kapitāla teorijai,

aprakstot izglītības sistēmas situāciju un praktisku lēmumu izglītības kvalitātes

paaugstināšanā izstrādāšanu. Pētījuma mērķi bija noteikt, kā dažādi kapitāla faktori

ietekmē jauniešu dzīves stratēģijas izvēli un kāda izglītības paradigma ir vairāk aktuālā

21.gadsimtā – tātad, kādi kapitāla faktori ietekmē kvalificēta darbaspēka attīstību.

Pētnieki uzsvēra 9 dažādus kapitāla veidus, kas kopā veido tā saucamo kopkapitālu.

Tika izcelti sekojošie kapitāla veidi: ekonomiskais, kultūras, cilvēciskais,

sociālais, administratīvais, politiskais, simboliskais un fiziskais (Meņšikovs, 2011).

Dotajā traktējumā cilvēciskā kapitāla kā kopkapitāla sastāvdaļas loma neapšaubāmi ir

svarīga. Tomēr arī citi kapitāla veidi, kas veido kopkapitālu, savstarpēji mijiedarbojas

un papildina viens otru. Ņemot par piemēru kopkapitāla veidu klasifikāciju, kas

izstrādāta Latvijas jaunatnes izglītības un socializācijas problēmu pētījuma ietvaros

(Meņšikovs, 2009), var piedāvāt indikatorus, kas saistīti ar viena vai cita kopkapitāla

veidu un kas var ietekmēt dažādus sociāli ekonomiskus procesus, piemēram,

nodarbinātība, darba migrācija u.c. (skatīt 1.1.tabulu).

26

1.1. tabula

Kopkapitāla veidi un to indikatori

Kopkapitāla veids Indikatori

1. Ekonomiskais 1. Nekustāmais vai kustamais īpašums

2. Naudas uzkrājums

3. Ienākumi: privātais bizness, darba alga, dividendes, ienākumi no

īres, sociālais pabalsts, honorāri u.c.

2. Kultūras 1. Plašs redzesloks

2. Augsts intelekta līmenis

3. Svešvalodu zināšanas

3. Cilvēciskais 1. Augstākā izglītība

2. Profesija

3. Augsts profesionalitātes līmenis

4. Sociālais 1. Labvēlīga situācija ģimenē

2. Sakari ar ietekmīgiem cilvēkiem

3. Daudz draugu

5. Administratīvais 1. Līdera īpašības

2. Atbildīgs amats (piem., uzņēmumā, valsts pārvaldē u.tml.)

3. Darba pieredze valsts, pašvaldību uzņēmumu vadībā vai

privātuzņēmuma vadībā

6. Politiskais 1. Dalība sabiedriskās organizācijas darbībā (piem. politiskajā

partijā)

2. Latvijas pilsonība

3. Deputāta, politiķa statuss

7. Simboliskais 1. Laba reputācija darba vietā vai mācību iestādē

2. Spējas piedāvāt jaunas idejas un aizraut ar tām citus

3. Popularitāte savā pilsētā (ciematā, novadā, valstī)

8. Fiziskais 1. Laba veselība

2. Spēja pārvarēt stresus un psiholoģiskās problēmas

3. Skaistums, ārēja pievilcība

9. Ģeogrāfiskais 1. Laba dzīvesvieta (sakārtota pilsēta vai ciems ar labu infrastruktūru

– veikali, transports, vietas sportam un izklaidei, skola utt.)

2. Laba demogrāfiskā situācija dzīvesvietā (daudz precēto pāru,

daudz bērnu un jaundzimušo utt.)

3. Plašā pieeja informācijai savā dzīvesvietā (internets, avīzes un

žurnāli, sabiedriskie pasākumi u.c.)

Avots: V. Meņšikovs (2013) (pēc socioloģiskā pētījuma „Kopkapitāls, tā struktūra un

saikne ar darba migrāciju” (2012) aptaujas datiem)

Kvalificēta darbaspēja attīstības kontekstā, pēc V.Meņšikova domām, mūsdienu

„zināšanu sabiedrības” (Kūle, 2007) veidošanas apstākļos īpaši svarīga loma ir

darbinieka kultūras kapitālam, kurš iepriekš cilvēka kapitāla teorijā tika aprakstīts ļoti

maz vai tika aprakstīts tikai kā profesionālās spējas un zināšanas.

Novērots, ka lielāku tieksmi migrācijai (t.sk. reģions – Rīga vai Latvija –

ārzemes) demonstrē jaunie cilvēki ar nelielu personīga un ģimenes sociālā kapitāla

apjomu, kā arī tie, kas izvēlas panākumu stratēģiju, gatavību riskēt, lai sasniegtu augstus

rezultātus darbā un sekmes izglītībā (Meņšikovs 2009). Tomēr ir nepieciešama papildus

izpēte jautājumiem – „Kādā veidā potenciālos migrantus ietekmē citi kopkapitāla

elementi?”, “Vai pastāv kādas kopīgas tendences – kuri kopkapitāla elementi un cik

lielā mērā nosaka cilvēka darbavietas izvēli?”, “Kurus kopkapitāla elementus darba

devējs varētu izmantot vislabāk, lai palielinātu darbinieku piesaisti?” u.c.

Pamatojoties uz Latvijas darbinieku konkurētspējas pētījumiem un atsevišķo

kapitālu veidu lomu tajā, var pieņemt, ka cilvēkkapitāla izaugsmes (un līdz ar to, arī

reģiona iedzīvotāju materiālās un sociālās labklājības izaugsmes) pamats ir kultūras

kapitāls. Un kultūras kapitāla nepietiekams apjoms piespiež reģiona ekonomiski aktīvo

iedzīvotāju daļu darba migrācijai uz tām valstīm (vai Latvijas galvaspilsētu), kur notiek

27

darba vietu materiālā stimulēšana, kur netiek pieprasīts samēra liels kultūras kapitāla

īpatsvars, bet īpaša nozīme ir darbinieka fiziskajam kapitālam (Meņšikovs 2013).

LZA Terminoloģijas komisijas Akadēmiskajā terminu datubāzē AkadTerm

terminam “darbaspēks” atrodami tādi sinonīmi kā “ekonomiski aktīvie iedzīvotāji”,

“strādnieki”, “personāls”.

Galvenā vārda daļa šajā terminā ir “spēks” jeb cilvēka fizisko un garīgo spēku

kopums, ko izmanto ražošanas procesā - spēku kopums jeb prasmju un spēju kopums.

Taču, ietekmējoties no mūsdienu tehnoloģiskās attīstības ātruma un inovāciju

rezultātiem, loģisks ir jautājums: vai darbaspēks vienmēr ir un būs cilvēks?... Jautājumu

rosina arī Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā (R., Zinātne, 2000) esošie definīcijas

“spēks” divi skaidrojumi: 1. Mehānikā - spēks, kas veic noteiktu darbu un kas var būt

cilvēku, dzīvnieku vai kādas mašīnas (mehāniskais) spēks; 2. Ekonomikā - a) iedzīvotāji

darbspējas vecumā; b) darbaspēka resursi. Tātad darbaspēks ne vienmēr var būt cilvēks.

Taču šī pētījuma kontekstā ar terminu “darbaspēks” tiek primāri saprasts “cilvēks” kā

darbaspēks.

1.2.tabula

Termina „darbaspēks” interpretācija Latvijā

Termina skaidrojums Informācijas avots

Tautsaimniecībā tā iedzīvotāju daļa, kas aktīvi piedalās

darbā.

Darba spēks lauksaimniecībā atkarībā no spēka avota ir

trejāds: cilvēka, dzīvnieku un mehāniskais. Kā cilvēka

darbaspēku lauksaimniecībā nodarbina vīriešus,

sievietes, pusaudžus.

Latviešu konversācijas

vārdnīca, 3.sējums, Rīga,

A.Gulbja apgādībā, 1929

Fizisko un garīgo spēju kopums, ko cilvēks izlieto

ražodams kādas lietošanas vērtības; strādātspēja.

Darbaspēks ir nepieciešams ražošanas faktors jebkurā

sabiedrībā. Darbaspēks ir ražotājspēku noteicošais

elements un funkcionē noteiktu ražošanas attiecību

sistēmā. Darbaspēka vērtība ir reducējama uz dzīves

līdzekļu ražošanai patērējamo darba laiku jeb vērtību.

Darbaspēka vērtībā ieskaitāma arī ģimenes uzturēšanai

nepieciešamo līdzekļu vērtība, strādnieku izglītība,

profesijas sagatavošanas izmaksas.

Latvijas padomju

enciklopēdija, 2.sējums,

Rīga, galvenā

enciklopēdiju redakcija,

1982

Darbaspēks ir ekonomiska kategorija, kas rāda darba

veikšanai nepieciešamo cilvēka fizisko un garīgo spēju

kopumu. Raksturo sabiedriskajā ražošanā nodarbinātos

iedzīvotājus.

Rūpniecības ekonomika,

Rīga, Zvaigzne, 1984

Fizisko un garīgo spēju kopums, kuras ir organismā,

dzīvā cilvēka personībā un kuras viņš darbina ik reizi,

kad viņš ražo kaut kādas lietošanas vērtības.

Darbaspēks kā cilvēka spēja strādāt pastāv jebkurā

sabiedrībā neatkarīgi no tās vēsturiskās formas.

Politekonomija, Rīga,

Zvaigzne, 1985

1.Fizisko un garīgo spēju kopums, ko cilvēks izlieto,

ražodams materiālas vērtības vai sniedzot

pakalpojumus. 2. Valsts darbspējīgie iedzīvotāji. 3.

Uzņēmumā/organizācijā nodarbinātais personāls.

Ekonomikas un finanšu

vārdnīca, apgāds Norden

AB, 2003

Darbaspēks ir viens no ražošanas faktoriem, ko izmanto Ideju vārdnīca, Rīga,

28

Termina skaidrojums Informācijas avots

preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā. Darbaspēka

kvalitāti nosaka vispārīgā un profesionālā izglītība un

apmācība.

Zvaigzne ABC, 1999

Avots: autores veidots

"Darbaspēks" ir termins, ko lieto, lai atsauktos uz datu vākšanas procedūrām,

kas Amerikas Savienotajās Valstīs tika izstrādātas deviņdesmito gadu beigās, un šobrīd

tiek izmantotas šajā un dažās citās valstīs. Vispārīgāks jēdziens, kas vēl būtu piemērots

šā panta darbības jomai, būtu vairāk vai mazāk līdzvērtīgs tam, ko ANO darba statistiķi

sauc par "ekonomiski aktīvo iedzīvotāju" (Jaffe, A. J. ,1959).

Darba plašākajā nozīmē darba tirgus aptver visas iestādes un procesus, kas

saistīti ar darba pakalpojumu pirkšanu, pārdošanu un cenu noteikšanu. Tās galvenie

dalībnieki ir: individuālais darbinieks, ar viņa vairāk vai mazāk unikālu iemaņu,

prasmju un izvēles veidu dažādiem darba veidiem un dažādām atlīdzības kombinācijām;

Darba ņēmēju organizācijas, kuru mērķis ir uzlabot darba ņēmēju ekonomisko un

sociālo stāvokli, izmantojot koplīgumus, savstarpēju palīdzību un politisko rīcību;

Individuālais darba devējs, kuram ir vairāk vai mazāk atšķirīgs darbaspēka vajadzību

modelis, preferenču pieņemšana un personāla politika; Darba devēju asociācijas ar (ne

vienmēr ekskluzīvu) mērķi veicināt darba devēju intereses darba attiecībās; Un valdība.

Papildus tam, ka tā ir darba devējs, pēdējā no tām ir darba tirgus daļa kā nodarbinātības

nosacījumu regulētājs (piemēram, ar minimālās algas tiesību aktiem), organizētājs (ar

tādiem līdzekļiem kā valsts nodarbinātības dienests), Savienības un vadības attiecību

likums un vispārējais ekonomikas plānotājs Parnes, Herbert S. (1960) .

Svarīgākais sabiedrības ražošanas spēku elements ir darbaspēks. Darbaspēks ir

ekonomiska kategorija, kas rāda darba veikšanai nepieciešamo cilvēka fizisko un garīgo

spēju kopumu. (A.Tiknuss, 1984) Pēc veicamā darba funkcijām rūpniecības kadrus

klasisficē pēc profesijām un specialitātēm, bet pēc sarežģītības pakāpes- pēc

kvalifikācijas. Šāda klasifikācija izriet no darba dalīšanas un darbu dažādības ražošanas

procesā atsevišķās rūpniecības nozarēs. Tā atspoguļo rūpnieciskās ražošanas struktūras,

tehniskās bāzes un strādājošo kultūras un tehnisko zināšanu līmeņa pārmaiņas.

Jebkurā gadījumā “spēks” ir viens no dinamikas pamatjēdzieniem – tātad darba

tirgū, ekonomiskajā izaugsmē tas apzīmē kustību. Konkrēta darbaspēka darbības

rezultātā šī kustība var būt sekmīga attīstība (uz augšu), vai arī nesekmīga stagnācija (uz

leju). Tāpēc svarīgi saprast, kas ir “kvalificēts” darbaspēks.

LZA Terminoloģijas komisijas Akadēmiskajā terminu datubāzē AkadTerm

terminu “kvalificēts” skaidro kā – lietpratīgs, prasmīgs (tātad pamatotu uzsvaru liekot

ne tik daudz uz zināšanās vai informētību, bet tieši uz prasmēm). Pearson LONGMAN

''Dictionary of Contemporary English'' skaidrojošā vārdnīca terminu “kvalificēts”

skaidro plašāk: 1. ir pietiekamas zināšanas, pieredze vai iemaņas, īpaši kādam

noteiktam darbam; 2. ir nokārtojis/izturējis profesionālas ievirzes eksāmenu. Ja

cilvēkam ir “kvalifikācija”, tad: 1. viņš/viņa ir nokārtojis eksāmenu vai pabeidzis kursu,

lai parādītu, ka viņam/viņai ir noteikts iemaņu līmenis vai zināšanas šajā

jomā/priekšmetā; 2. viņam/viņai ir prasmes, iemaņas, personiskā kvalitāte un/vai

pieredze, kas padara viņu atbilstošu/piemērotu konkrētajam darbam vai amatam

(Pearson, 2009).

Latvijā nav oficiālas mazkvalificētā darbinieka definīcijas. Neskatoties uz to, ka

nav oficiālas definīcijas – jēdziens „mazkvalificēts darbaspēks” tiek lietots dažādās

diskusijās, politikās un pētījumos attiecībā uz minimālo darba algu, nodarbinātības

1.2. tabulas turpinājums

29

politiku un pat imigrācijas politikā. Latvijā par mazkvalificētiem darbiniekiem tiek

uzskatīti tie, kas strādā zemas kvalifikācijas darbus, nevis pēc to iegūtās izglītības.

Kvalifikācija ir zināšanu un praktisko iemaņu kopums, kas pietiekams, lai

veiktu dažādas sarežģītības pakāpes (kategorijas) darbus atsevišķos ražošanas iecirkņos.

Tātad kvalifikāciju raksturo speciālo zināšanu un praktisko iemaņu līmenis.

Pēc kvalifikācijas līmeņa iedala četrās grupās, par iedalījuma kritēriju lietojot

nepieciešamo speciālās apmācības laiku. Ir šādas grupas (A.Tiknuss, 1984):

nekvalificēti strādnieki (speciāla apmācība nav nepieciešama),

mazkvalificēti strādnieki (speciālā apmācība ilgst dažas nedēļas vai mēnešus),

kvalificēti strādnieki (speciālā apmācība – 1 līdz 3 gadi),

augsti kvalificēti strādnieki (speciālās apmācības laiks 3 gadi un vairāk praktisko

iemaņu iegūšanai).

Kvalificēta darbaspēka jēdziens 21.gadsimtā

Kvalificēta darbaspēka jēdziens 21.gadsimtā nav viennozīmīgs, konkrēti definēts

un nemainīgs. To apliecina gan neskaitāmās sabiedriskās diskusijas par tēmu un

problemātiku, dažādi zinātniski pētījumi, gan Latvijas un ES līmeņa dokumenti. Taču,

pēc autores domām, būtiski svarīgas “kvalificēta darbinieka” pazīmes 21.gadsimtā ir un

būs “personiskā kvalitāte, pieredze un kompetenču prasmes”.

Lai sasniegtu ES noteikto Lisabonas stratēģijas mērķi - panākt ilgtspējīgu

izaugsmi ar vairāk un labākām darba vietām - jāņem vērā ES (arī pasaules)

globalizācijas ietekme, brīva darbaspēka kustības sniegtās iespējas un riski, Eiropas

sabiedrības novecošanas radītie izaicinājumi u.c. Parādās aizvien jauni darba

likumdošanas modernizēšanas veidi, kad uzsvars vairs netiek likts tikai uz darbinieku

kvalifikāciju kā tādu (“kvalifikācija”- oficiāls vērtēšanas un atzīšanas procesa rezultāts,

ko iegūst, kad kompetenta struktūra konstatē, ka indivīds ir sasniedzis mācīšanās

rezultātus atbilstīgi konkrētiem standartiem (Eiropas Parlaments (2008)), bet uz spēju

nodrošināt darbinieku un uzņēmumu “pielāgošanos” – parādījies termins “pielāgojams

darbaspēks” (EK Zaļā grāmata, 2006).

Pieaugot kvalificēta darbaspēka trūkumam, darba devēji daudz vairāk sāk domāt

par dažādām darbinieku motivācijas programmām, apzinoties, ka augsts atalgojums nav

vienīgais faktors, izvēloties jaunu vai saglabājot esošo darba vietu. Globālie

izaicinājumi maina tradicionālos biznesa modeļus. Palielinoties ražošanas faktoru un

kapitāla starptautiskajai mobilitātei, pieaug valstu un reģionu konkurence par kvalificēta

darbaspēka un kapitāla piesaisti.

Personas – topošā darbinieka - kvalifikācijas attīstība noteikti sākas ģimenē un

turpinās bērnudārzā un tālāk visā bērna un jaunieša izglītības procesa laikā. Daudzu

sabiedrisku un zinātnisku diskusiju rezultātā šobrīd sāk izkristalizēties galvenie

ieteikumi par to, kas skolēniem būtu jāmāca 21.gadsimtā. Adaptēšanās 21. gadsimtam

nozīmē katras dimensijas un to savstarpējo mijattiecību pārskatīšanu (C.Fadel,

B.Trilling, 2009).Viens no globālās izglītības līderiem, futūrists, izgudrotājs un daudzu

grāmatu autors Čārlzs Fadels (Charles Fadel) atzīst, ka 21.gadsimtā vispirms jau

skolotājiem pašiem ir nepieciešams laiks un spēja pielāgoties, lai viņi varētu attīstīt

savas zināšanas, prasmes un raksturu, vienlaikus paturot prātā arī ceturto dimensiju –

mācīties un spēt īstenot starpdisciplināru sasaisti (skatīt 1.1.attēlu).

30

1.1.attēls. 4 dimensijas, kas būtu jāmāca skolēniem, lai attīstītos kvalificēts

darbaspēks 21.gadsimtā Avots: autores veidots, pamatojoties uz Čārlza Fadela atziņām (Fadels, 2009)

Globālās pārmaiņas, kas bieži tiek sauktas par „21. gadsimta prasmju” kustību,

palīdz pavirzīt skolas tuvāk tādiem mācīšanas modeļiem, kas labāk sagatavo skolēnus

veiksmīgai mācību apgūšanai, darbam un dzīvei. OECD prasmju stratēģija, kas izriet no

vairākiem OECD veiktiem pētījumiem (OECD, 2015), tam atbild, mainot fokusu no

kvantitatīvas cilvēkkapitāla veidošanas, kas tiek mērīta formālās izglītības gados, uz

prasmēm, kuras cilvēki tiešām apgūst, pielieto un pilnveido savas dzīves laikā. Čārlzs

Fadels uzskata, ka skolas, augstskolas un tādējādi arī mācību programmas atsauksies

darbaspēka un sabiedrības mūsdienu vajadzībām, ka skolēni pakāpeniski koncentrēsies

uz 21. gadsimta iemaņu un zināšanu apgūšanu, spējot reaģēt reālās situācijās, nevis tikai

iemācoties mācību grāmatās iegūstamos faktus un formulas. Tas palielinās radošuma un

inovāciju līmeni, tas nodrošinās labāku prasmju apguvi, tādējādi radot labākas darba

vietas, labāku sabiedrību un, visbeidzot, labāku dzīvi.

Pāreja no skolas uz darbu nekad nav bijusi viegla, taču 2015.gadā izstrādātais

“OECD Prasmju pārskats: jaunatne, prasmes, nodarbinātība” norāda, ka šobrīd

miljoniem jauniešu OECD valstīs šī pāreja kļuvusi praktiski neiespējama. Septiņus

gadus pēc 2008. gada globālās, ekonomiskās krīzes vairāk nekā 35 miljoni jauniešu

vecumā no 16-29 gadiem no visām OECD valstīm ir bez darba, kā arī nemācās. Šis

pārskats parāda, ka tur, kur izglītība un darba tirgus pastāv kā divas neatkarīgas

pasaules, jauniešiem ir ļoti grūti veiksmīgi pāriet no vienas uz otru. Skaitļi atspoguļo ne

tikai attiecīgo indivīdu personisko neizdošanos, bet neefektīvi ieguldītu līdzekļu

apjomu, jo izglītības laikā iegūtās prasmes netiek izmantotas produktīvi (vai tās nav

iespējams izmantot reālajā darba vidē). Pārāk daudz jauniešu vienkārši pamet izglītību

neiegūstot pareizās iemaņas un kompetences, kas viņiem vēl vairāk liedz atrast darbu

nākotnē. Saskaņā ar OECD starptautiskā Pieaugušo kompetenču novērtējuma (Survey of

Adult Skills) rezultātiem, 10% no jaunajiem absolventiem ir vājas lasītprasmes un 14%

ir vājas rēķināt prasmes (OECD, 2015). Tas liecina par šo jauniešu (arī daudzu

pieaugušo) gandrīz pārliecinošu kļūšanu par ilgstošiem bezdarbniekiem, kas palielinās

31

potenciālo slogu konkrētajā valstī: zemāki nodokļu ieņēmumi, augstāki sociālie

maksājumi, sociālā nestabilitāte, kas var rasties, ja daļa iedzīvotāju ilgstoši ir bez darba.

2014.gadā veiktā Pasaules Ekonomikas Foruma pētījuma (World Economic

Forum, 2014) galvenie secinājumi parāda, ka visā Eiropā prasmes tiek novērtētas kā

būtisks indivīdu, uzņēmumu un organizāciju aktīvs. Tieši prasmju (ne zināšanu) nozīme

mūsdienu dinamiskajā un globalizētajā pasaulē ir svarīgāka kā nekad agrāk. Ļoti būtiski

veidot indivīda pamata prasmes pēc iespējas agri, tādējādi arī paplašinot un uzlabojot

kopēju bērnības kvalitāti. Taču tikpat svarīgi ir tas, lai vēlāk skolā apgūtās prasmes būtu

saistītas ar darba vidi, lai tās tiktu saglabātas, uzturētas un attīstītas visas dzīves garumā.

Prasmju atbilstība darba devēju prasībām ir kļuvusi par augstas prioritātes

jautājumu politikas veidošanā. Prasmju neatbilstība rodas, kad darbiniekiem ir vai nu

pārāk zemas prasmes, vai arī darbavietai neatbilstošas prasmes. Dažkārt neatbilstība ir

neizbēgama, jo darba tirgus ir saistīts ar sarežģītiem procesiem un atkarīgs no daudziem

ārējiem faktoriem. Bet pastāvīga prasmju neatbilstība ilgtermiņā ir ļoti dārga gan darba

devējiem, gan darba ņēmējiem un visai sabiedrībai kopumā. Pētījumā arī sniegts

prasmju nesaderības formu dalījums (skatīt 1.2. attēlu).

1.2. attēls. Prasmju nesaderības formas

Avots: autores veidots pēc World Economic Forum, 2014; Cedefop, 2010; OECD, 2011

Tāpat kā daudzi ārzemju pētnieki un autori, arī Latvijas zinātnieki, pētnieki un

praktiķi pauž līdzīgus viedokļus, pieejas un pētījumu rezultātus, kas attiecas uz

kvalificētu darbaspēku un prasmju pieprasījumu darba tirgū.

Pēc pievienošanās ES darbaspēka pieprasījumu Latvijā var raksturot kā

ekstensīvu – darba devēji, neņemot vērā negatīvās demogrāfiskās prognozes, orientējās

uz ekstensīvu, nevis intensīvu (darba ražīguma kāpināšanu) resursu izmantošanu, kas

neveicināja atbilstošās kvalifikācijas darbiniekiem taisnības sajūtu par kvalifikācijai

atbilstošo atalgojumu un drošības sajūtu par savu darbavietu, kā rezultātā netika

veicināts darbaspēka kvalitātes pieaugums, un līdz ar to arī vietējā darbaspēka

konkurētspēja (Kasalis, 2013).

Interesantu hipotēzi, kas saistīta ar kvalificēta darbaspēka jēdzienu, tā migrācijas

iemesliem un piesaistes priekšnosacījumiem, pierāda Vladimirs Meņšikovs (2013). Viņš

norāda, ka 20. gadsimta beigās – 21. gadsimta sākumā sociologi arvien plašāk

izmantojuši t.s. “kapitāla teoriju”, kuras attīstībā liels ieguldījums ir Pjēram Burdjē (Pjer

Burdije). Vispirms viņš atzīmē, ka cilvēku piekļuve kapitālam ir nevienmērīga, kas arī

32

ietekmē viņu sociālo darbību būtību. Aģenta - indivīda vai institūta - pieeja pie vienas

vai otras darbības lielākoties ir atkarīga no līdzekļiem, kuri viņam pieder. Lai apzīmētu

līdzekļus, ar kuru palīdzību aģenti var apmierināt savas intereses, P.Burdjē izmanto

jēdzienu kapitāls. Pēc P.Burdjē domām, aģenti (indivīdi vai institūti), kuri atšķiras pēc

sava kapitāla lieluma, nosaka konkrētā lauka – piemēram, ekonomiskā lauka –

struktūru. Respektīvi, kapitāls kļūst par “valdošām struktūrām”, kuras ļauj indivīdiem

un institūtiem sasniegt savus mērķus. Jo lielāks un daudzveidīgāks kapitālu apjoms, jo

vieglāk to īpašniekiem sasniegt mērķus. Attiecinot to uz reģionālo nodarbinātību, autore

izsaka hipotēzi: jo lielāks un daudzveidīgāks kapitālu apjoms konkrētam jaunajam

cilvēkam, jo vieglāk viņam atrast darbu (viņš spēj demonstrēt atbilstošākas prasmes un

kompetences), vai jo veiksmīgāk viņš spēj uzsākt un attīstīt savu uzņēmējdarbību

konkrētajā reģionā.

P.Burdjē darbā “Sociālā telpa” izdala četras kapitāla grupas: ekonomiskais,

kultūras, sociālais un simboliskais kapitāls (Burdjē 1993).

Ekonomiskais kapitāls ir labumu nesošie resursi, kuriem ir ekonomiskā būtība,

respektīvi, tās ir jebkuras preces, ieskaitot naudu kā jebkuras preces vispārēju

ekvivalentu.

Kultūras kapitāls ietver sevī labumu nesošos resursus, kuriem ir kultūras būtība.

Tie, galvenokārt, ir izglītība, izglītības iestādes autoritāte, kuru ir beidzis

indivīds, atestātu un diplomu pieprasījums darba tirgū. Kultūras kapitāla

sastāvdaļa ir arī paša indivīda kultūras līmenis.

Sociālais kapitāls ir labumu nesošie resursi, kas ir saistīti ar piederību grupai:

saikņu tīkls, kuru nevar izmantot citādi kā tikai caur grupu vai cilvēkiem, kuriem

pieder noteikta vara un kuri ir spējīgi sniegt “pakalpojumu pret pakalpojumu”.

Simboliskais kapitāls ir tas, ko parasti saista ar jēdzieniem prestižs, reputācija.

Kapitāla teoriju iespējams tiešā veidā izmantot, analizējot un novērtējot situāciju

sabiedrības dzīves dažādās sfērās, ieskaitot nodarbinātību un darba migrāciju.

“Kopkapitāla teoriju” 2012. gadā plaši izmantoja Daugavpils Universitātes Sociālo

pētījuma institūta sociologi izmantoja pētījuma projektā „Kopkapitāls, tā struktūra un

saikne ar darba migrāciju” (Meņšikovs, 2013). Pētījumā tika piedāvāts novērtēt Latgales

iedzīvotāju kopkapitāla apjomu un struktūru, ņemot vērā valsts sociālekonomiskās

attīstības vajadzības, kā arī reģiona iedzīvotāju dažādas prasības, tajā skaitā saistītas ar

darba migrāciju. Pamatojoties uz Latvijas darbinieku konkurētspējas pētījumiem un

atsevišķo kapitālu veidu lomu tajā, tika izvirzīta pētījuma hipotēze, ka cilvēkkapitāla

izaugsmes (un līdz ar to, arī reģiona iedzīvotāju materiālās un sociālās labklājības

izaugsmes) pamats ir kultūras kapitāls. Un mūsdienu „zināšanu sabiedrības” veidošanas

apstākļos cilvēciskā kapitāla (kas parasti tieši ietekmē ekonomisko labklājību)

izaugsmes pamats ir ģimenes kultūras kapitāls.

V.Meņšikovs (2013) pamato, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ievērojamai

daļai tieši kultūras kapitāls - izglītība, izglītības iestādes autoritāte, kuru ir beidzis

indivīds, atestātu un diplomu pieprasījums darba tirgū, paša indivīda kultūras līmenis

utt. - ir naudas ienākumu (ne tikai sociālo un morālo labumu) avots. Lielākā tieksme

darba migrācijai ir tiem ekonomiski aktīviem reģiona iedzīvotājiem, kuriem ir samērā

augsti daži kopkapitāla rādītāji, it īpaši fiziskais kapitāls, bet nav nepieciešamā kultūras

kapitāla apjoma, kas konvertējas cilvēciskajā kapitālā un uz tā pamata ekonomiskajā

kapitālā tieši Latgalē vai Latvijā.

Praktiski visiem kapitāla veidiem piemīt spēja konvertēties: piemēram, ja

cilvēkam piemīt simboliskais kapitāls, tad viņš var kāpt uz augšu pa sociālajām kāpnēm,

līdz ar to iegūstot arī sociālo kapitālu. Vienīgi kultūras kapitālam piemīt relatīva

patstāvība. Pat ja indivīdam ir liels ekonomiskā kapitāla daudzums, nebūt nav tik viegli

33

iegūt arī kultūras kapitālu. V.Meņšikovs (2013) arī uzsver, ka ir jāatšķir resurss, aktīvs

un kapitāls. Resurss ir potenciāls, “rezerves” līdzeklis. Aktīvs ir pieprasīts resurss – tas

apmaiņas procesā pozitīvi iedarbojas uz tā īpašnieka stāvokli. Kapitāls – spēj ne tikai

uzkrāties, konvertēties naudas formā un atražoties, bet arī radīt jaunu pievienoto vērtību.

Kapitāls ļauj aģentiem gūt varu pār tiem, kuriem kapitāla ir mazāk vai vispār nav.

Dabiski, ka indivīdu darbība, kuriem pieder liels kapitāla apjoms, būtiski atšķiras no to

indivīdu darbības, kuriem kapitāla ir mazāk. Jāatzīmē, ka norādītie kapitāla veidi ir ne

tikai spēles likmes un laimests, bet arī spēles noteikumi. No kapitāla esamības ir

atkarīgs, vai aģents tiks pieņemts spēlē (t.sk. darba tirgū – aut.piezīme).

Latvijas reģionu iedzīvotājiem, kuri ir apveltīti ar dažādiem resursiem, netiek

piedāvātas iespējas tos pilnvērtīgi realizēt Latvijā vai piedāvātās iespējas nav pietiekami

motivējošās. Viņš iesaka šādus priekšlikumus problēmas risināšanai:

1) sociālo zinātņu pārstāvjiem, t.sk. jaunajiem pētniekiem, turpināt pētīt

darbaspēka migrāciju personības kopkapitāla griezumā dažādos mērogos (Eiropas

Savienība, Latvija, Latvijas reģioni), izmantojot un pilnveidojot darba autora piedāvāto

metodoloģiju, un, kopā ar Latvijas valdību, aktīvi iesaistīties reemigrācijas veicinošo

pasākumu kompleksa izveidē;

2) uzņēmējiem censties piesaistīt un noturēt kvalificētākus un perspektīvākus

darbiniekus savos uzņēmumos, nodrošinot tiem ieguldījumam atbilstošo atalgojumu,

labvēlīgus darba apstākļus, kvalifikācijas celšanas un karjeras izaugsmes iespējas, u.c.;

3) Latvijas iedzīvotājiem, izmantojot ārzemju un Latvijas darba tirgos gūto

pieredzi, aktīvāk meklēt nodarbinātības iespējas pēc darbaspēka autsorsinga tipa tepat

Latvijā, proti, veikt savu “smadzeņu eksportu”, neizbraucot no Latvijas (Meņšikovs,

2013).

Izmaiņas uzņēmumu, darba tirgus un nodarbinātības formu struktūrā mūsdienās

būtiski maina cilvēka – kā kvalificēta darbinieka vai potenciālā kvalificētā darbinieka –

vietu tautsaimniecībā. Rodas būtiska nepieciešamība attīstīt aktīvus, atbildīgus,

patstāvīgus, sevi un citus nodarbināt spējīgus cilvēkus. Kvalificēta darbaspēka jēdziens

vairs nesaistās tikai ar iegūto izglītības līmeni un iepriekšējo pieredzi, bet gan ar

zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu, t.i. kompetencēm. Kompetence –

1) zināšanu un prasmju pietiekamība kādā jomā, jautājumā, darbības sfērā, kas

ļauj indivīdam rīkoties visdažādākajās situācijās (Biznesa terminu vārdnīca, 2016),

2) pierādīta spēja izmantot zināšanas, prasmes un personiskās, sociālās un/vai

metodiskās spējas darba un mācību situācijās un profesionālajā un personīgajā attīstībā

(EP, 2013).

Mikrouzņēmumu ērā pilnīgi visiem nepieciešams attīstīt uzņēmējspējas, ar šo

terminu saprotot “indivīda spējas pārvērst idejas darbībā”. Kompetence uzņēmējspējas

ietver radošu, inovatīvu pieeju, riska uzņemšanos, spēju plānot un vadīt projektus, lai

sasniegtu izvirzītos mērķus. Tā ir balsts indivīdam ne tikai ikdienas dzīvē mājās un

sabiedrībā, bet arī darbavietā, kas palīdz apzināties darba nozīmi, izmantot

priekšrocības, ir īpašu zināšanu un prasmju pamats, kas nepieciešams tiem, kuri veicina

vai nodarbojas ar sociālo darbību vai uzņēmējdarbību. Uzņēmējspējas ietver zināšanas,

prasmes, attieksmi un ir katra indivīda personisko dotumu, īpašību un spēju kopums,

kas nodrošina sekmes un panākumus (Bikse, 2011).

Atbilstoši V.Bikses atziņām, cilvēka personiskās īpašības, kas raksturo

kompetenci uzņēmējspējas [un ir svarīgas kvalificēta darbaspēka 21.gadsimtā īpašības –

autores piebilde], var sakārtot četrās grupās: pārvaldības kompetence, sociālā

kompetence, personas kompetence un uzņēmīguma īpašības (skatīt 1.3.attēlu).

34

1.3.attēls. Cilvēka personisko īpašību grupas, kas raksturo kompetenci

uzņēmējspējas Avots: Veronika Bikse “Uzņēmējspējas” (2011)

Kā redzams 1.3.attēlā, kompetence uzņēmējspējas ir daudzpusīga un plaša, un

uzņēmīgums ir viena no būtiskākajām cilvēka īpašībām neatkarīgi no tā, vai viņš ir

darbinieks, darba devējs, darbaspēks, pašnodarbinātais vai par tādu tikai kļūst izglītības

procesa ietvaros.

Svarīgi arī uzsvērt uzņēmējdarbības izglītības lomu un nozīmi jebkura

speciālista izglītošanas procesā. Kā redzams, uzņēmējspējas ietver 2 būtiskus aspektus:

1) zināšanas un prasmes, 2) cilvēka personiskās īpašības, attieksmes un kompetences,

un uzņēmējdarbības izglītība jāsaprot plašāk nekā biznesa likumu, uzņēmējdarbības

procesu, aktivitātes un zināšanu apguve tikai ekonomikas priekšmetos. Uzņēmējspējas

ir jāattīsta ne tikai tiem, kas iecerējuši savu profesionālo dzīvi saistīt ar ekonomiku un

vadības zinātnēm, bet visiem – topošajiem inženieriem, biologiem, fiziķiem, ķīmiķiem,

matemātiķiem un citiem (V.Bikse, 2011). Uzņēmējdarbības izglītību nevajadzētu jaukt

ar vispārējā biznesa un ekonomikas studijām. Tās mērķis ir veicināt radošumu,

inovācijas, pašnodarbinātību, atbildību, patstāvību un tādējādi celt esošā un potenciālā

jaunā darbaspēka kvalifikāciju un kvalitāti.

2013.gadā veiktā pētījuma „Nākotnē stratēģiski pieprasītākās prasmes Latvijā”

galvenās hipotēzes aptver vairāku citu autoru secinājumus un atzīst, ka:

Zemās darba produktivitātes galvenais cēlonis Latvijā ir lielais ar vispārējo izglītību

nodarbināto īpatsvars.

Attīstoties un pilnveidojoties tehnoloģijām, turpinās pieaugt augsti izglītoto

profesionāļu un vadītāju profesiju grupai piederošo amatu skaits (tie, kam jāveic arī

abstrakts darbs), kā arī ar zemu izglītības pakāpi paveicami pakalpojumi (jāveic arī

fizisks darbs). Līdz ar to, sagaidāms, ka samazināsies parasto (rutīnas) darbu skaits.

Sagaidāms, ka nākotnē pieaugs nodarbinātības īpatsvars tādiem pakalpojumiem kā

veselības aprūpes atbalsta profesijām, aizsardzības pakalpojumu profesijās,

ēdināšanas pakalpojumu profesijās, ēku un apkārtējās teritorijas uzkopšanas un

uzturēšanas profesijās, individuālās aprūpēs un pakalpojumu profesijās, jo šīs

profesijas ir grūti automatizēt, vai arī pārkārtot par ārpakalpojumiem.

Pieaugs tādu plašu kompetenču pieprasījums, kā radošums, komunikācijas prasmes,

prasme pielāgoties izmaiņām, pašorganizēšanās, pašizglītošanās, sistēmpiejas

domāšana. Vienlaikus, varētu samazināties pieprasījums pēc matemātiskās

35

domāšanas prasmēm, jo samazinoties rutīnas darbiem, samazinās arī pieprasījums

pēc spējas veikt ikdienišķus aprēķinus.

Palielināsies pieprasījums pēc speciālistiem ar bakalaura un maģistra grādu, kuriem

ir arī labas sociālās prasmes. Tomēr, izglītības sistēmai turpinot koncentrēties tikai

uz specializācijas dziļumu, bez sociālo un sadarbības prasmju veidošanas, arī

turpmāk „uz zināšanām” balstītos uzņēmumos būs pieprasīti divu veidu darbinieki –

izpētē iesaistītie un pārdošanas jomā iesaistītie. Tāpēc, turpinās palielināties

pieprasījums gan pēc dažāda veida speciālistiem, gan arī pēc pakalpojumu un

tirdzniecības darbiniekiem (Brēķis, 2013).

Blakus akadēmiskiem un lietišķiem pētījumiem nepieciešamību pēc modernākas

izglītības un esošās izglītības sistēmas reformas atzīst vairāki vadoši un ietekmīgi

uzņēmumu vadītāji Latvijā. Viņi piedalās diskusijās, kā nodrošināt kvalitatīvu un

motivētu speciālistu sagatavošanu, zinātnes, pētniecības un uzņēmējdarbības sadarbību,

lai celtu konkurētspēju. Tiek skarti jautājumi par konkurenci mācību iestāžu vidū un

identisku programmu piedāvājumu, profesionālās izglītības prestižu jauniešu vidū,

prakšu vietu kvalitāti, jauniešu pašmotivāciju, mācību iestāžu spēju reaģēt uz izmaiņām

tirgus pieprasījumā, mainot apmācību programmas, kā arī nepieciešamību veikt mācību

programmu izvērtējumu. Uzņēmēji uzsver, ka ir būtiski risināt jautājumu par augsta

līmeņa mācībspēku piesaisti gan vidējās profesionālās, gan augstākās izglītības

iestādēm, lai nodrošinātu konkurētspējīgu un kvalitatīvu izglītību.

Viens no redzamākajiem vadošajiem uzņēmējiem Latvijā, kurš aktīvi piedalās

izglītības attīstības procesos, ir SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents Juris

Binde. 2017.gada janvārī notikušās starptautiskās konferences “Baltijas Māceklības

alianse inovatīvai profesionālajai izglītībai” (BAfA for Innovative VET) ietvaros (LR

IZM, 2017) viņš prezentēja savu – kā praktiķa – redzējumu par modernās izglītības

sistēmas modeli (Attēls 1.4.), uzsverot četrus svarīgākos mūsdienu izglītības sistēmas

aspektus: tai jābūt 1) tehnoloģiski progresīvai (jāizmanto mūsdienīgas tehnoloģijas), 2)

reāli ieviešamai (jāapvieno sasniedzami mērķi un ilgtermiņa ietekme), 3) elastīgai

(jāatbalsta ilgtspējīga, sabalansēta un harmoniska attīstība), 4) fokusētai (jābūt orientētai

uz audzināmo nākotnes dzīvēm). Šī pieeja lielā mērā saskan ar iepriekš apskatīto

ārvalstu un Latvijas pētnieku atziņām par kompetenču attīstības nozīmību kvalificētiem

speciālistiem 21.gadsimtā.

1.4.attēls. Modernās izglītības sistēmas modelis

Avots: Jura Bindes prezentācija konferencē “Iespēju tilts”, Liepāja (2016)

36

Apskatot Latvijas situāciju nodarbināto izglītības atbilstībā profesijas

kvalifikācijai, darba tirgū ir vērojamas disproporcijas. Salīdzinot nodarbināto

iedzīvotāju sadalījumu pēc iegūtās izglītības līmeņiem pa profesiju kvalifikācijas

grupām, redzams, ka nodarbināto skaits ar augstāko izglītību ir mazāks nekā

nodarbināto skaits augstas kvalifikācijas profesijās, kurās pēc būtības jābūt cilvēkiem ar

augstāko izglītību. Savukārt vidējas kvalifikācijas profesijās pieprasījums pēc

nodarbinātajiem ar vidējo izglītību ir mazāks nekā piedāvājums (LR EM, 2016). Tas

norāda uz to, ka darba devēji augstas kvalifikācijas profesiju veikšanai ņem darbā

speciālistus pat bez formālās augstākās izglītības dokumenta, bet pamatojoties uz šī

speciālista reālajām kompetencēm (kas atbilst augstas kvalifikācijas profesiju izpildei).

Latvijā līdz 2030.gadam prasmju pieprasījuma jomā būs novērojamas sekojošas

tendences (Brēķis, 2013).

Prasmju pieprasījumu noteiks produktivitātes izmaiņas: pieaugot darba ražībai, kā

ražošanas, tā pakalpojumu sektoros pieaugs ražošanas, komunikāciju un tamlīdzīgu

tehnoloģiju izmantošanas mērogs. Jāņem vērā, ka līdz ar tehnoloģisko attīstību,

izglītības un darbaspēka izmaiņu tendencēm, mainīsies arī vispārējais prasmju

piedāvājuma līmenis.

Turpinās pieaugt pieprasījums pēc speciālistiem ar augstāko izglītību un vispārējām

augstākās izglītības līmenim atbilstošām prasmēm – socializācijas prasmēm,

informācijas analīzes un interpretācijas prasmēm.

Lauksaimniecības nozarē notiks konkurences stimulēta saimniekošanas darbības

modernizācija, veidosies lielākas saimniekošanas vienības un rezultātā nākotnē

pieprasījums pēc darbaspēka ar vienkāršām prasmēm samazināsies, bet pieaugs pēc

kvalificētiem speciālistiem.

Ražošanas sektorā sagaidāms nodarbināto absolūtā skaita samazinājums un darba

ražības kāpums. Tas veicinās pieprasījumu pēc kvalificētiem speciālistiem, un

mazinās pieprasījumu pēc vienkāršu profesiju darbiniekiem.

Pakalpojuma sektora izvēršanas kopumā palielinās pieprasījumu pēc speciālistiem

ar saziņas prasmēm, tehnoloģiju izmantošanas un pielietošanas prasmēm, kā arī

speciālistiem, kas spēj patstāvīgi rast risinājumus un pieņemt lēmumus.

Pieprasījums pēc vienkāršo profesiju darba veicējiem samazināsies atsevišķās

profesijās, kur darbaspēks var tikt aizvietots ar tehniku (piemēram, transporta,

sakaru nozarē), turpretī atsevišķos apkalpošanas sektoros pieprasījums pēc

vienkāršo profesiju pārstāvjiem pieaugs absolūtā izteiksmē, bet relatīvā -

samazināsies līdz ar augošo pieprasījumu pēc kvalificētiem speciālistiem. Tas varētu

būt aktuāls mākslas, izklaides un atpūtas nozarei, viesnīcu, ēdināšanas nozarēm.

Jaunu prasmju veidošanās nākotnē būs saistīta ar tehnoloģiju attīstību un

pielietošanu, „zaļās ekonomika” sektoriem, darbaspēka elastību un mobilitāti,

vadību un organizāciju, komunikāciju, savstarpējo saskarsmi, spēju darboties

starptautiskajā tirgū, daudznacionālā, daudzkultūru vidē, jaunu (t.sk. Āzijas valstu)

valodu apguvi.

Analizējot Latvijas izglītības sistēmu, Valsts izglītības satura centra vadītājs

Guntars Catlaks atzīst, ka “pienācis tas brīdis, kad Latvijas izglītības satura reforma

kļuvusi par obligātu laikmeta prasību. Turpmākajos gados nepieciešams veikt

pārmaiņas pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības mācību saturā, attīstot uz

kompetencēm balstītas prasmes”. Šādu prasmju attīstības nodrošināšanai svarīgi

paredzēt arī atbilstošus pasākumus pedagogu sagatavošanai, jo viņu līdzdalība ir

visbūtiskākais elements – vēl jo svarīgāk tāpēc, ka kompetenču pieeja mācību saturu

nepadara vieglāku, bet pat grūtāku (Catlaks, 2016).

37

Paradigmas - kā ilgstoši priekšstati vai stabili kādas jomas (piemēram, izglītības)

uztveres veidi - pastāv līdz brīdim, kad tās sāk radīt problēmas, kuras vairs nevar

atrisināt ar esošo domāšanas veidu. Izglītība piedzīvo paradigmas maiņu: fokusu uz

zināšanu iegaumēšanu aizstāj fokuss uz to izmantošanu. Ne tikai Latvijā, bet teju visā

pasaulē šobrīd norisinās aktīvi centieni pagriezt izglītības sistēmas kuģi mūsdienīgākā

virzienā – galvenokārt mācību satura ziņā. Var teikt, ka izglītība piedzīvo nozīmīgāko

paradigmas maiņu pēdējos 100 gados, mēģinot pārorientēties no faktu apguves uz

iemācīšanos šīs faktu zināšanas praktiski pielietot.

Notiek pāreja no “tradicionālā mācīšanās modeļa” uz t.s. “dziļās mācīšanās

modeli” (LR IZM, 2016). Ja iepriekš uzsvars tika likts uz “gatavu” zināšanu

NODOŠANU un PĀRBAUDI (vai skolēns ir mācīto iegaumējis un spēj lietot pēc

parauga), dziļās mācīšanās modelī uzsvars tiek likts KOMPETENČU ATTĪSTĪŠANU.

Joprojām ir situācijas, kad tieša informācijas nodošana ir nepieciešama, taču tikai tad, ja

tiek izmantoti svarīgi aspekti, kas ļauj skolēnam mācīties padziļināti, attīstot prasmes,

kas nepieciešamas mūsdienās. Taču kvalificēta darbaspēka attīstības kontekstā svarīga

ir tās “akcentu pārbīde”:

no zināšanām uz zināšanu lietošanu daudzveidīgās situācijās un kontekstos;

no gatavu zināšanu nodošanas un atprasīšanas uz sarunu un produktīviem

uzdevumiem;

no frontāla procesa uz sadarbību un iesaistīšanos;

no tikai summatīvās vērtēšanas uz jēgpilnu atgriezenisko saiti par mācīšanās

procesu.

Līdz ar to jāmainās arī pedagogu prasmēm: prasme vadīt mācīšanos (izvirzīt

mērķi, plānot aktivitātes un mācību paņēmienus, IKT rīku pielietošana, iesaiste

diskusijās, atgriezeniskā saite u.c.), analīzes un reflektēšanas prasme (savas stundas

analīze, kopējā mācību procesa analīze u.c.), sadarbošanās prasme (ar kolēģiem,

skolēniem, skolēnu vecākiem), u.c. Par to autore sniedz plašāku aprakstu 3.1.nodaļā.

Kaut arī reģioni kopumā attīstās nevienmērīgi un atrodas dažādās attīstības

stadijās (līdz ar to arī konkurētspējas faktori ir atšķirīgi atkarībā no attiecīgās attīstības

stadijas), jebkurā gadījumā reģionā jābūt specializētiem ražošanas faktoriem un

intelektuālajam kapitālam, kas spēj virzīties no “ražošanas faktoru stadijas” uz

“efektivitātes stadiju” (Schwab K., 2012), kas spēj radīt un ieviest inovācijas.

Līdz ar to rodas “apburtais loks” – ja reģionā jau šobrīd nav (vismaz daļēji)

pieejams noteikts intelektuālais kapitāls, kas spēj aktivizēt reģionā esošos resursus un

attīstīt reģiona konkurētspēju, tad ir apgrūtināta, apdraudēta vai daļā gadījumu pat

neiespējama jaunu kvalificētu speciālistu piesaiste attiecīgajam reģionam. Reģionā

esošā iekšējā intelektuālā kapitāla un resursu loma kvalificēta darbaspēka piesaistē

reģionam, saiknes un process shematiski attēlot 1.1.attēlā.

Stankevičs (2015) uzskata, ka reģiona “veiktspējas” jēdziens jāskaidro,

izmantojot reģionā īstenoto ekonomisko aktivitāti, viņš definē reģiona veiktspēju kā tajā

funkcionējošo ekonomisko subjektu spēju ražot produkciju, sniegt pakalpojumus un

pārdot tos tirgū. Veicot reģiona veiktspējas ekonomisko nosacījumu izpēti, tiek

piedāvāta “resursu – aktīvu – kapitāla” pieeja (Tihonova, 2006), kas balstās uz šādu

teorētiski metodoloģisko pamatnostādni: reģiona (kā arī jebkura reģionālā aģenta -

vietējās pašvaldības, uzņēmuma, mājsaimniecības, cilvēka u.c.) rīcībā esošie resursi

efektīvas izmantošanas rezultātā var tikt pārveidoti reģiona aktīvos, kuri, savukārt, var

dot reģionam sociāli ekonomisko atdevi, t.i., kļūst par reģiona kapitālu – tā veiktspējas

priekšnosacījumu.

Par resursu Tihonova (2006) uzskata materiālu (nauda, nekustamie īpašumi,

izejvielas u.c.) vai nemateriālu (laiks, uzticība, tiesības u.c.) priekšmetu, kas ir vai var

38

būt reģiona (vai reģionālo aģentu) rīcībā. Arī intelektuālais kapitāls uzskatāms par vienu

no iekšējiem (nemateriāliem) resursiem [autores piezīme]. Par aktīvu šajā pētījumā tiek

uzskatīts izmantojams jeb iedarbināts resurss, kas vēl nenozīmē, ka tas dod labumu, bet

noteikti nozīmē, ka reģions (vai reģionālie aģenti) to reāli izmanto, lai gūtu labumu. Par

kapitālu šajā pētījumā tiek uzskatīts labumu nesošs aktīvs.

1.5.attēls. Reģionā esošā iekšējā resursa - intelektuālā kapitāla - loma kvalificēta

darbaspēka papildus piesaistē reģionam Avots: autores veidots, pamatojoties uz Stankeviča A. atziņām (Stankevičs, 2015)

Resursu-aktīvu-kapitāla pieejas ietvaros reģiona veiktspējas ekonomiskie

priekšnosacījumi ir: 1) resursu esamība reģionā, 2) spēja tos efektīvi izmantot,

pārveidojot reģiona kapitālā. Šeit ārkārtīgi būtiska un noteicoša loma ir reģionā

esošajam intelektuālajam kapitālam.

Pētījuma autori norāda arī, ka īpaša uzmanība jāpievērš tādam procesam kā

resursa kapitalizācija, apejot resursa aktivācijas stadiju (kas ir mazrentabla resursa

kapitalizācija un ko bieži izmanto vāji attīstīti reģioni, pārdodot savus resursus uz

ārzemēm izejvielu veidā – ārzemēs vēlāk, pielietojot inovatīvas tehnoloģijas, notiek to

aktivācija un tālāk kapitalizācija ar daudz lielāku rentabilitāti un pievienoto vērtību).

Tātad resursu efektīvai izmantošanai ir vajadzīga ne tikai “ārējo resursu” fiziskā

pastāvēšana reģionā un efektīva to izmantošanas vide, bet arī reģionālo aģentu spēja tos

“aktivēt” un “kapitalizēt” – tā saucamie “iekšējie resursi” (Gillers, 2006). Šī spēja būs

vairāku faktoru komplekss un noteikti ietvers arī aģentu (speciālistu) kvalitatīvu

39

izglītību un 21.gadsimta prasmju apguvi un izmantošanu. Resursu-aktīvu-kapitāla

pieejas skatījumā reģiona veiktspējas atbalsta politikai ir šādi savstarpēji saistīti

uzdevumi:

- Reģionu rīcībā esošo resursu, t.i., “ārējo resursu” fiziskā apjoma

palielināšana;

- Reģionālo aģentu “iekšējo resursu”, t.i., rīcībspējas, paaugstināšana;

- “Ārējo resursu” un “iekšējo resursu” mijiedarbības mehānismu, t.i., “ārējo

resursu” izmantošanas tehnoloģiju (gan inženiertehnoloģiju, gan arī sociālo

tehnoloģiju) attīstība un ieviešana dzīvē, nodrošinot resursu izmantošanas

efektīvo vidi (Stankevičs, 2015)

Pēdējo no šiem uzdevumiem autore uzskata par galveno reģiona veiktspējas

priekšnosacījumu, uz kuru vajadzētu koncentrēties par reģionālo attīstību atbildīgajām

institūcijām. Tas atspoguļojas arī promocijas darba gala rezultātā – sadarbības

platformā.

Latvijas bankas ekonomists O.Krasnopjorovs (2010), aprakstot cilvēkkapitāla

(t.sk. intelektuālā kapitāla) nozīmi tautsaimniecības attīstībā, atzīmē, ka augstākā

izglītība paaugstina cilvēkkapitālu un līdz ar to arī darba ražīgumu - cilvēks ar augstāko

izglītību vidēji cilvēkstundā var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā cilvēks bez tās un

attiecīgi saņem arī lielāku atalgojumu. Pievienotā vērtība jeb tautas bagātība pēc būtības

ir nostrādāto cilvēkstundu skaits, reizinot ar vidējo darba ražīgumu. Tādējādi darba

ražīguma pieaugums ļauj nodrošināt sabiedrības labklājības līmeņa pieaugumu pat pie

neaugoša nodarbināto skaita. Negatīvu demogrāfisku tendenču jeb zemas dzimstības dēļ

darba ražīguma celšana ir īpaši aktuāla Eiropas Savienības tautsaimniecības attīstībai,

tajā skaitā arī Latvijai.

O.Krasnopjorovs norāda, ka saskaņā ar ekonometriskiem novērtējumiem

(Acemoglu, 2007), katrs papildus izglītības gads paaugstina darba ražīgumu un

darbinieka atalgojumu vidēji par 6-10%. Tas ir privātais ieguvums no izglītības, kuras

esamību apstiprina arī dažādi Eurostat dati par izglītības ietekmi uz atalgojumu.

Sabiedriskais ieguvums no izglītības varētu būt vēl augstāks, jo izglītība mēdz

paaugstināt atalgojumu ne vien pašam izglītotajam, bet arī pārējiem sabiedrības

locekļiem. Ja fiziskais un cilvēkkapitāls viens otru papildina (piemēram, tikai izglītots

darbaspēks var efektīvi izmantot sarežģītas darba iekārtas), augstāka darbaspēka

kvalifikācija palielina vidējo fiziskā kapitāla līmeni uz vienu nodarbināto un līdz ar to

arī katra nodarbinātā darba ražīgumu, tātad arī atalgojumu (Acemoglu, 2007).

Daži ekonomisti uzskata, ka ideālais variants būtu precīzi prognozēt, cik

attiecīgās profesijas speciālistu Latvijai vajadzēs pēc 20 gadiem un uz tā pamata veikt

valsts pasūtījumu augstskolām par attiecīgo speciālistu sagatavi. Tomēr šim uzskatam

nevar pilnībā piekrist, jo piemēram, pirms 20 gadiem diez vai kāds varēja paredzēt tik

būtiskas strukturālās pārmaiņas gan Latvijā, gan arī pasaulē kopumā, un tehnoloģiskā

attīstība mūsdienās ir tik strauja, ka šodien izglītības sistēma patiesībā gatavo

darbiniekus profesijām, kuras vēl nav pat radušās. Nav skaidrs, kādas nozares piedzīvos

straujāko attīstību nākotnē. Protams, tautsaimniecības struktūrā jāsaglabā gan

rūpniecības, gan informācijas tehnoloģiju nozares, un šim nolūkam jāgatavo attiecīgie

speciālisti. Bet tajā pašā laikā jāatceras, ka, lai Latvija varētu efektīvi izmantot kādu

nākamo attīstības vilni, tai jāliek uzsvaru uz inovatīvo spēju veicināšanu, nevis tikai

noteiktas profesijas iemācīšanu. Ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības pamatā ir

tehniskais progress, kuru nosaka jaunās idejas jeb zinātniskie izgudrojumi. Līdz ar to

izglītības sistēmai rodas papildu mērķis - nevis vienkārši "ražot" labus vai pat teicamus

izpildītājus, bet veicināt studējošo inovācijas potenciālu (O.Krasnopjorovs, 2010). Tas

http://www.ppge.ufrgs.br/giacomo/arquivos/eco02237/acemoglu-2007.pdf

40

nozīmē arī veicināt intelektuālo kapitālu, kura loma reģionālajā attīstībā nevar būt

pārvērtēta.

LR Ekonomikas ministrs A.Ašeradens (2017) atzīst, ka 2017. gadā ir jāveido

jauns inovatīvas ekonomikas modelis, kas balstās uz 4 pamata mērķiem uzņēmēju

konkurētspējas kāpināšanai: eksporta un investīciju stimulēšana, produktivitātes

pieaugums un cilvēkkapitāla attīstība. Tie būs būtiskākie faktori, lai nodrošinātu tālāku

Latvijas ekonomikas izaugsmi. Latvijas valsts un uzņēmēju konkurētspējas

priekšrocības turpmāk būs atkarīgas no prasmes izmantot jaunākās tehnoloģijas, attīstīt

inovāciju un jaunus produktus. Tātad būtiski svarīga būs tieši intelektuālā kapitāla loma.

1.6.attēlā atspoguļoti A.Ašeradena minēto mērķu rezultatīvie rādītāji, ko plānots

sasniegt 2020.gadā.

1.6.attēls. Latvijas valdības izvirzītie mērķi uzņēmēju konkurētspējas kāpināšanai

Avots: LR Ekonomikas ministrija

Kā redzams 1.6.attēlā Latvijas tautsaimniecības produktivitāte rēķināta kā

pievienotā vērtība faktiskajās cenās uz vienu nodarbināto, un tā bijusi vien 43% līmenī

no vidējā ES rādītāja. Tas nozīmē, ka produktivitāte Latvijā pēdējos gados ir augusi

tikpat strauji kā vidēji ES, taču darbaspēka izmaksas ir augušas straujāk. Turpmāks

darbaspēka izmaksu pieaugums ir neizbēgams atvērta darba tirgus apstākļos, tādēļ, lai

41

uzņēmumi būtu starptautiski konkurētspējīgi, jau tuvāko trīs gadu laikā Latvijas

produktivitātes līmenim ir jāsasniedz vismaz puse no ES vidējā rādītāja.

Gan konkurētspējas pavājināšanās, gan situācija ārējos tirgos ir negatīvi

ietekmējusi Latvijas eksporta dinamiku. Eksporta īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir

pakāpeniski sarucis. Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai eksporta iespēju

paplašināšanās ir būtisks izaugsmes nosacījums. Tādēļ produktivitātes pieaugumam,

jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ir jāsekmē eksporta pieaugums, kam

2019. gadā būtu jāsasniedz vismaz 62% no IKP.

Ekonomikas izaugsme sākas uzņēmumu līmenī un pamatā tās ir investīcijas.

Bez pozitīvas investīciju dinamikas nevar cerēt uz straujāku izaugsmi. Pie tam

investīcijām ir jāaug gan tehnoloģijās un iekārtās, gan intelektuālajā kapitālā un

zināšanās. Kopš 2010. gada investīciju pieaugums bija tikai vidēji par 2,5% ik gadu. Tas

ir nepietiekami, tāpēc vidējā termiņā investīcijām jāaug vismaz pusotru reizi straujāk

nekā iekšzemes kopproduktam.

Taču pats svarīgākais ir tas, ka jauns ekonomikas modelis prasa būtiskas

strukturālas reformas. Kā uzsver ne vien LR Ekonomikas ministrs A.Ašeradens, bet

daudzi ekonomikas eksperti, nepieciešams veikt apsteidzošus pārkārtojumus darba

tirgū, lai sagatavotos un pielāgotos strukturālajām pārmaiņām. Jāturpina iesāktās

reformas izglītības sistēmā, uzsvarus liekot uz eksakto un dabas zinību apguves

kvalitātes stiprināšanu pamatizglītībā un vidējā izglītībā, kā arī pieaugušo izglītības

attīstību, uz 21.gadsimta prasmju attīstību, ko veicinātu kompetencēs balstītas izglītības

ieviešana Latvijā. Profesionālās kvalitātes uzlabošanai un darba tirgus disproporciju

mazināšanai nozīmīga loma ir efektīvai pieaugušo apmācību tālākizglītības sistēmai un

mūžizglītībai. Pieaugušo tālākizglītības sistēmas uzlabojumi ir vienlīdz svarīgi

bezdarbniekiem un nodarbinātiem visu profesionālo kvalifikāciju pārstāvjiem – kā

vienkāršo, tā arī augsti kvalificēto profesiju pārstāvjiem. Kvalitatīva tālākizglītības

piedāvājuma nodrošināšanā pieaugušajiem nozīmīga loma ir gan augstākās izglītības

iestādēm, gan profesionālās izglītības iestādēm, gan arī darba devējiem. Latvijas

valdības pieņemtais plāns paredz, ka pieaugušo izglītībā (mūžizglītībā) iesaistīto

iedzīvotāju īpatsvars ir jāpalielina no 5,5% pēdējos trīs gados līdz vismaz 12%

2019.gadā un 15% 2020.gadā (skatīt 1.6.attēlu)

Tieši cilvēkkapitāls, intelektuālais kapitāls būs kritiski svarīgs, lai Latvija spētu

izpildīt pārējos uzņēmēju konkurētspējas kāpināšanas mērķus attiecībā uz eksporta

stimulēšanu, investīciju veicināšanu un produktivitātes pieaugumu.

Intelektuālā kapitāla loma reģionu attīstītības noteikšanā un popularizēšanā

1991.gadā līdz ar Pasaules Bankas „Ziņojuma par pasaules attīstību” iznākšanu

pasaulē bija sākusies jaunu attīstītības indikatoru meklēšanas kustība, jo sabiedrība bija

nobriedusi tam, ka ir jāmaina uzsvars no objektīvās ekonomiskās produktivitātes uz

cilvēku kopējās labklājības, tai skaitā arī subjektīvās, mērīšanu. 20.gs. 80. gados

daudzas pasaules zemo ienākumu valstis pārdzīvoja ekonomikas izaugsmi, kas sekmēja

ar dzīvi apmierināto cilvēku skaita pieaugumu. Tas bija viens no iemesliem subjektīvo

attīstības rādītāju analīzei. Saskaņā ar J.Lonskas atziņām (Lonska, 2014) objektīvo un

subjektīvo rādītāju kopīgā izmantošana var tikt uzskatīta par 3.posmu teritoriju

attīstītības novērtēšanas instrumentu vēsturiskajā gaitā pasaulē.

Teritoriju attīstītības novērtēšanas instrumentu vēsturiskajā gaitā pasaulē

kopumā var izdalīt 3 posmus:

1) objektīvo ekonomisko rādītāju posms;

2) objektīvo ekonomisko + objektīvo neekonomisko (sociālo) rādītāju posms;

3) objektīvo (ekonomisko + neekonomisko) un subjektīvo rādītāju posms (skatīt

1.7.attēlu)

42

J.Lonska (2014) iesaka, ka VARAM un VRAA ir jāievieš iedzīvotāju subjektīvo

vērtējumu par dzīvi konkrētajā teritorijā rādītāji, piemēram, kopējā apmierinātība ar

dzīvi vai apmierinātība ar noteiktām dzīves sfērām oficiāli apstiprinātajā teritoriju

attīstības līmeņa/ teritoriju attīstības līmeņa izmaiņu indeksu aprēķināšanas

metodoloģijā. Izstrādājot jaunu teritoriju attīstības līmeņa/ teritoriju attīstības līmeņa

izmaiņu indeksu aprēķināšanas metodoloģiju un subjektīvo rādītāju iekļaušanu tajā,

atbildīgajām institūcijām ir jāizanalizē pasaules pieredze šajā nozarē, konsultējoties un

sadarbojoties ar ekspertiem un vadošajiem speciālistiem, kuri labi pārzina visas nianses,

kas ir saistītas ar subjektīvo rādītāju izstrādi, datu savākšanu un to apstrādi. LR CSP ir

jāievieš prakse regulāri veikt Latvijas statistisko reģionu iedzīvotāju aptaujas par viņu

subjektīvo labklājību un attieksmi pret dzīvi reģionā, kurā viņi dzīvo un/vai strādā.

1.7.attēls. Teritoriju attīstības novērtēšanas rādītāju iedalījums pasaules

pētnieciskajā praksē Avots: autores veidots, pamatojoties uz Lonskas J. modeli (Lonska, 2014)

Kā secina J.Lonska (2014), Latvija jau pietiekami ilgu laiku atpaliek no pasaules

progresīvās prakses teritoriju attīstības līmeņa novērtēšanā, analizējot tikai objektīvos

indikatorus un ignorējot iedzīvotāju subjektīvo vērtējumu par dzīvi konkrētajā teritorijā.

Šobrīd teritorijas attīstības novērtēšanai dažus subjektīvos indikatorus izmanto vienīgi

vietējā līmenī, kad pašvaldības izvērtē integrēto attīstības programmu ieviešanas

progresu. Taču tas būtu jādara valsts mērogā. Ja Latvija pārņemtu pasaules progresīvo

praksi teritoriju attīstītības novērtēšanā un blakus objektīvo indikatoru noteikšanai

ņemtu vērā arī iedzīvotāju subjektīvo vērtējumu par dzīvi konkrētajā teritorijā, daudzos

gadījumos tas varētu uzlabot konkrētā reģiona pievilcību un palielinātu arī kvalificēta

darbaspēka piesaisti.

Pēc promocijas darba autores domām, cilvēka individuālo (subjektīvo) labsajūtu

nosaka neskaitāmu faktoru komplekss un cilvēka attīstības priekšnosacījumi, piemēram:

Pieejama, produktīva, kvalitatīva izglītības sistēma;

Apmierinoša veselības un sociālā aprūpe;

Labvēlīgi vispārējie dzīves apstākļi (cenas un kvalitātes ziņā);

Pilnvērtīga garīgā, kultūras un sporta vide;

Efektīva, aktīva, motivējoša ekonomiskā vide;

Pieejama un apmierinoša tehniskā infrastruktūra (inženierkomunikācijas, ceļu

infrastruktūra, dzīvojamais fonds, Interneta ātrums u.c.)

Socializēšanās iespējas u.c.

Latvijas reģionos daudzi no šiem faktoriem un cilvēka attīstības

priekšnosacījumiem konkrēta cilvēka izpratnē un vērtību skalā varētu būt augstāki nekā

Rīgas - lielpilsētas teritorijā. Šo faktoru kā subjektīvo indikatoru iekļaušana jaunu

teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu aprēķināšanas metodoloģijā, ko izmantotu visā

43

Latvijā, varētu kļūt par būtisku veicinošu faktoru kvalificētu speciālistu piesaistei ne-

Rīgas reģionam, t.i. kvalificēts darbaspēks, saredzot reģiona stiprās puses un

priekšrocības, izvēlētos par labu dzīves un/vai darba vietai reģionā. Turklāt pieņemot,

ka jebkuras teritorijas attīstības virsmērķis ir tajā dzīvojošo cilvēku kopējā labklājība,

tieši subjektīvie indikatori atspoguļo teritorijas iedzīvotāju patieso vajadzību

apmierināšanas līmeni un parāda konkrētās sociāli ekonomiskās politikas panākumus

(vai neveiksmes).

Pasaulē jau ir izstrādāti vairāki teritoriju attīstības novērtēšanas instrumenti, kas

satur gan objektīvos (ekonomiskos un sociālos), gan subjektīvos rādītājus, piemēram,

“Tautas attīstības indekss”4, “Laimīgās planētas indekss”5, “Lielbritānijas ilgtspējīgās

attīstības indikatoru kopums”6, “Austrālijas Nacionālās attīstības indekss”7,

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas „Jūsu labākas dzīves indekss”8. Šie

indeksi atbilst pasaules progresīvajai pieredzei teritoriju attīstītības novērtēšanas jomā

un sniedz detalizētu un pilnu priekšstatu par teritorijā piedzīvoto attīstības procesu un

sasniegto attīstības līmeni. Taču, lai tos varētu izmantot, adaptēt un pielietot darbībā,

nepieciešami izglītoti, profesionāli, kvalificēti un motivēti speciālisti – nepieciešams

atbilstošs intelektuālais kapitāls.

1.2 Profesionālā izglītība un to ietekmējošie ārējie faktori

Latvijas republikas izglītības sistēma (skatīt pielikumu Nr.3) uzskatāmi parāda

profesionālās izglītības vietu un pēctecību.

Profesionālās izglītības uzdevums ir radīt iespējas izglītības iegūšanai ar

nepabeigtu pamatizglītību, kad audzēknis paralēli apgūst profesiju un iegūst

pamatizglītību, kā arī turpināšanai pēc pamatskolas vai vidusskolas beigšanas, lai

apgūtu sākotnējo profesionālo kvalifikāciju, attīstītu spējas profesionālajai

tālākizglītībai, iegūtu tiesības izglītības turpināšanai augstākā izglītības pakāpē.

Profesionālās izglītības iestādes piedāvā izglītības programmas visos ekonomiskās

darbības virzienos.

Mācību process tiek organizēts tādējādi, ka teorijas apguve klasē mijās ar

praktiskajām mācībām skolas darbnīcās, laboratorijās, vēlākajos kursos arī uzņēmumos

vai iestādēs.

Profesionālās vidējās izglītības programmas saturu nosaka valsts profesionālās

vidējās izglītības standarts un profesijas standarts. Profesionālās vidējās izglītības

programmas tiek izstrādātas un īstenotas atbilstoši visiem tautsaimniecības nozaru

darbības virzieniem Latvijā.

Profesionālās izglītības likuma mērķis ir nodrošināt valsts profesionālās

izglītības politikas īstenošanu un profesionālās izglītības sistēmas darbību, vadību un

attīstību.

Profesionālās kvalifikācijas līmeņi:

1) pirmais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā

sagatavotība, kas dod iespēju veikt vienkāršus uzdevumus noteiktā praktiskās darbības

sfērā (atbilst otrajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim);

2) otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā

sagatavotība, kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu izpildītāja darbu (atbilst

trešajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim);

4 HUMAN DEVELOPMENT INDEX (HDI)-HTTP://HDR.UNDP.ORG/EN/CONTENT/HUMAN-DEVELOPMENT-INDEX-HDI

5 Happy Planet Index: http://happyplanetindex.org/

6 UK sustainable development indicators: https://www.ons.gov.uk/search?q=sustainable+development+indicators+

7 Australian National Development Index: http://www.andi.org.au/

8 OECD Your Better Life Index: http://www.oecdbetterlifeindex.org/

44

3) trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis — paaugstināta teorētiskā

sagatavotība un profesionālā meistarība, kas dod iespēju veikt noteiktus izpildītāja

pienākumus, kuros ietilpst arī izpildāmā darba plānošana un organizēšana (atbilst

ceturtajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim);

4) ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā

sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt

citu speciālistu darbu (atbilst piektajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim).

PKL ir profesionālās kvalifikācijas līmenis. Latvijā ir noteikti pieci profesionālās

kvalifikācijas līmeņi (skat. detalizētu skaidrojumu zemāk).

Izglītības likumā teikts, ka “Profesionālā kvalifikācija ir noteiktai profesijai

atbilstošas izglītības un profesionālās meistarības dokumentāri apstiprināts

novērtējums.” Tātad profesionālā kvalifikācija apliecina, ka cilvēks ar kādu konkrētu

profesionālu kvalifikāciju: ir saņēmis attiecīgajai profesijai atbilstoša līmeņa izglītību,

viņam ir šai profesijai atbilstošas profesionālās un vispārējas iemaņas un prasmes

un profesionālās kvalifikācijas ieguve ir apstiprināta izglītības dokumentā.

Profesionālajai kvalifikācijai atbilstošās iemaņas un prasmes un citas

prasības nosaka profesijas standarts.

Profesionālās izglītības likuma 5.pantā tiek skaidroti profesionālās kvalifikācijas

līmeņi (skatīt 1.3.tabulu).

1.3.tabula

Latvijas izglītības sistēmā ir noteikti pieci profesionālās kvalifikācijas līmeņi

Kvalif.

Līmenis

Apraksts Atbilstošā izglītības

pakāpe vai programmu

veidi

1 veic vienkāršus uzdevumus noteiktā

praktiskās darbības sfērā

2 patstāvīgi veic kvalificētu izpildītāja darbu; pamatizglītība

3 veic noteiktus izpildītāja pienākumus, kuros

ietilpst arī izpildāmā darba plānošana un

organizēšana

vidējā izglītība

4 veic sarežģītu izpildītāja darbu, kā

arī organize un vada citu speciālistu darbu

1. līmeņa profesionālā

augstākā izglītība

5 noteiktas nozares speciālista augstākā

kvalifikācija, kas dod iespēju plānot un veikt

arī zinātniskās pētniecības darbu attiecīgajā

nozarē

2. līmeņa profesionālā

augstākā izglītība

(pamatstudijas vai

augstākā līmeņa studijas) Avots: IZM materiāli

Profesionālās izglītības iestāžu nosaukumi:

Profesionālā pamatskola (izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās

pamatizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt pirmo profesionālās kvalifikācijas

līmeni);

Arodskola (izglītības iestāde, kura īsteno arodizglītības programmas, kas dod

iespēju iegūt otro profesionālās kvalifikācijas līmeni.

Profesionālā vidusskola (izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās vidējās

izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni

Tehnikums (izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības

programmas, kas dod iespēju iegūt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni, un kurai ir

piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss);

45

Koledža (izglītības iestāde, kura īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās

izglītības (koledžas izglītības) programmas un dod iespēju iegūt ceturto profesionālās

kvalifikācijas līmeni.

Iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību nosaka izglītības

standarts.

Valsts atzītu profesionālās izglītības dokumentu izsniedz pēc akreditētas

profesionālās izglītības programmas apguves, profesionālās kvalifikācijas un citu valsts

profesionālās izglītības standartā noteikto noslēguma pārbaudījumu nokārtošanas.

Atbilstoši profesionālās izglītības programmai tiek izsniegti šādi valsts atzīti

profesionālās izglītības dokumenti: apliecība par profesionālo pamatizglītību; atestāts

par arodizglītību; diploms par profesionālo vidējo izglītību.

Tikai diploms par profesionālo vidējo izglītību dod tiesības turpināt izglītību

augstākās pakāpes koledžas vai augstskolas profesionālās izglītības programmās.

Pēcvidējā izglītība (ISCED līmenis 4).

Arī pēc vispārējās vidējās vai arodizglītības ieguves var apgūt profesionālās

tālākizglītības programmas (ilgums no 1 gada līdz 3 gadiem) vai profesionālās

pilnveides programmas (ilgums ne mazāks kā 160 mācību stundas, kas var būt kā daļa

no kvalifikācijas). Starptautiski šāds izglītības līmenis tiek saukts par pēcvidējo, taču ne

augstāko izglītību. Latvijā šī izglītība klasificējās kā vidējās pakāpes izglītība. Šīs

programmas ir orientētas tikai uz profesionālo zināšanu un prasmju apguvi atbilstoši

profesionālo kvalifikāciju līmeņa prasībām. Izglītības process, izglītības rezultātu

vērtēšana tiek organizēta līdzīgi kā tas notiek citās vidējās profesionālās izglītības

programmās.

Profesionālās augstākās izglītības programmas dod tiesības iegūt profesionālo

kvalifikāciju kā arī bakalaura profesionālo grādu. Profesionālās augstākās izglītības

bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilnā laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi.

Pēc bakalaura profesionālā grāda ieguves studijas var turpināt maģistrantūrā

maģistra profesionālā grāda ieguvei. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu

piešķirs, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz 5 gadi.

Personas, kas ieguvušas maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā

doktora grāda iegūšanai. Studiju programmas ilgums doktorantūrā 3-4 gadi. Tie, kuri

domā par tālāko zinātnisko vai pētniecības darbu, var turpināt studijas arī maģistrantūrā

maģistra akadēmiskā grāda ieguvei.

Tomēr augstākās izglītības programmu iedalījums akadēmiskajās un

profesionālajās nav vienīgais. Pastāv vēl viens profesionālās augstākās izglītības

iedalījums. Augstskolu likums un Profesionālās izglītības likums nosaka divu līmeņu

profesionālo augstāko izglītību - pirmā līmeņa profesionālo augstāko jeb koledžu

izglītību un otrā līmeņa profesionālo augstāko jeb augstskolu izglītību.

Pirmā līmeņa augstākās izglītības programmas piedāvā apgūt sarežģītas pakāpes

profesiju (banku darbinieki, , uzņēmējdarbības speciālisti, informācijas tehnoloģijas

speciālisti, jurista palīgi, inženiertehniskie darbinieki), taču ne studijas, ne tālākā

darbība nav saistītas ar zinātnisko pētniecību. Absolventa iegūtā kvalifikācija atbilst 4.

profesionālo kvalifikāciju līmenim ( Ceturtais līmenis - sagatavotība, kas dod iespēju

veikt sarežģītu izpildītāja darbu mainīgās situācijās, uzņemties atbildību par resursu

sadali, organizēt un vadīt citu speciālistu un/vai strādnieku darbu) , kura ļauj tam

konkurēt darba tirgū vai arī turpināt studijas pēctecīgā augstskolas programmā

augstākas profesionālās kvalifikācijas ieguvei. Ceturtā profesionālā kvalifikācijas

līmeņa studiju programmu ilgums 2-3 gadi pēc vidējās izglītības Šīs programmas tiek

pieskaitītas "neuniversitātes tipa" augstākās izglītības programmām.

46

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās iegūtā kvalifikācija

atbilst 5.profesionālo kvalifikāciju līmenim. ( Piektais līmenis - noteiktas nozares

speciālista augstākā kvalifikācija, kas dod iespēju patstāvīgi analizēt, pieņemt lēmumus,

projektēt un/vai plānot, organizēt, vadīt, kontrolēt, un/vai veikt zinātniskās pētniecības

darbu attiecīgajā nozarē). Parasti tajās vienlaikus ar kvalifikāciju tiek iegūts arī

bakalaura profesionālais grāds noteiktā tautsaimniecības jomā. Šīs programmas tiek

pieskaitītas "universitātes tipa" augstākās izglītības programmām.

Var būt arī t.s. "īsās" otrā līmeņa profesionālās studiju programmas (1-2 gadi),

kurās tiek iegūta kvalifikācija, balstoties uz iepriekš iegūto pirmā līmeņa augstāko

izglītību vai bakalaura akadēmisko grādu.

Piektā profesionālā kvalifikācijas līmeņa studiju programmu ilgums kopumā nav

mazāks par 4 gadiem pēc vidējās izglītības un ne mazāks kā 2 gadi pēc koledžas

izglītības ieguves.

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EKI) ir vienota astoņu līmeņu Eiropas

atsauces sistēma, kuras mērķis ir veicināt mūžizglītību un sekmēt iedzīvotāju starpvalstu

mobilitāti.

Profesionālā kvalifikācija tiek apliecināta ar profesionālās kvalifikācijas

dokumentu (skatīt 1.4.tabulu). Šāds dokuments apliecina personas profesionālo

kvalifikāciju un dod tiesības pretendēt uz konkrētai profesijai un kvalifikācijas pakāpei

atbilstoša amata ieņemšanu vai attiecīgā sertifikāta saņemšanu darbam privātpraksē.

Atkarībā no iegūstamā izglītības līmeņa un izglītības ieguves vietas profesionālā

klvalifikācija var tikt apliecināta ar dažādiem izglītības dokumentiem

1.4.tabula

Profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti

Izglītības dokumenta nosaukums Prof.

kvalif.

līmenis

Programmas, kurās šāds

izglītības dokuments ir iegūstams

Apliecība par profesionālo

pamatizglītību

1 Profesionālā pamatizglītība

Attestāts par arodizglītību 2 Arodizglītība

Diploms par profesionālo vidējo

izglītību

3 Profesionālā vidējā izglītība

Profesionālā vidējās izglītības pēc

vispārējās vidējās izglītības

Profesionālās kvalifikācijas apliecība 1, 2, 3 Arodizglītība pēc vispārējās

vidējās izglītības

Arodizglītība pēc pamatizglītības

un no 18 gadu vecuma

Profesionālā tālākizglītība

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās

izglītības diploms

4 1. līmeņa profesionālā studijas

(koledžas programmas)

Profesionālās augstākās izglītības

diploms un augstākās profesionālās

kvalifikācijas diploms

5 2. līmeņa profesionālā augstākā

izglītība

Profesionālā bakalaura diploms un

augstākās profesionālās kvalifikācijas

diploms

5 Profesionālā bakalaura studiju

programma

Profesionālā maģistra diploms un

augstākās profesionālās kvalifikācijas

diploms

5 Profesionālā maģistra studiju

programma

Avots: IZM dati

47

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra (LKI), līdzīgi EKI, sastāv no astoņiem

atsauces līmeņiem un aptver visas izglītības pakāpes un veidus. Šie līmeņu apraksti ir

ietverti MK Noteikumos par Latvijas izglītības klasifikāciju un apraksti balstās uz

mācīšanās rezultātiem, izsakot tos trīs dimensijās:

zināšanas (zināšanas un izpratne);

prasmes (spēja pielietot zināšanas, komunikācija, vispārējās prasmes);

kompetence (analīze, sintēze un novērtēšana).

MK Noteikumi Nr.990 par Latvijas izglītības klasifikāciju: EKI līmenim

atbilstošo zināšanu, prasmju un kompetences aprakstus skatīt pielikumā Nr.4).

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajās Izglītības attīstības

pamatnostādnēs 2014. - 2020. gadam kā galvenais mērķis izglītības attīstībā nākamajam

periodam izvirzīta kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku

labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei.

Izglītības attīstībai pamatnostādnēs noteikti vairāki apakšmērķi. Pirmais no tiem

paredz izglītības vides kvalitātes uzlabošanu, veicot satura pilnveidi un attīstot

infrastruktūru. Lai to panāktu, veiks pedagogu motivācijas un profesionālās darbības

kvalitātes paaugstināšanu, izglītības satura pilnveidi atbilstoši sabiedrībā pieprasītajām

kompetencēm, izglītības vides un procesa modernizāciju, kā arī īstenos iekļaujošās

izglītības principus.

Otrais apakšmērķis paredz veicināt indivīda profesionālo un sociālo prasmju

attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē. Tā sasniegšanai attīstīs karjeras izglītību,

paplašinās interešu izglītības iespējas bērniem un jauniešiem, pilnveidos pieaugušo

izglītības iespējas, kā arī plāno samazināt priekšlaicīgi mācības pametušo skaitu. Trešais

apakšmērķis paredz resursu pārvaldības efektivitātes uzlabošanu, attīstot iestāžu

institucionālo izcilību un resursu konsolidāciju. Lai to sasniegtu, tiks sakārtots izglītības

iestāžu tīkls, pilnveidota izglītības kvalitātes monitoringa sistēma, kā arī izstrādāts jauns

pedagogu darba samaksas modelis.

Kā būtisks izaicinājums nākamajā plānošanas periodā prognozēts vidējās

izglītības skolēnu un studējošo skaita samazinājums, tādēļ nepieciešams izglītības

iestāžu tīklu tālredzīgi pilnveidot, nodrošinot gan izglītības pieejamību, gan iespējami

efektīvu resursu izmantošanu. Lai veicinātu izglītību ieguvušo jauniešu konkurētspēju

darba tirgū, ir būtiski pārskatīt pašreizējo mācību saturu vispārējā un profesionālajā

izglītībā. Attiecīgi mācību satura izmaiņu sekmīgu ieviešanu veicinās valsts atbalsts

pedagogu profesionālajai pilnveidei un inovācijām mācību vidē un metodoloģijā.

Izglītības attīstības pamatnostādnes ir svarīgākais izglītības politikas plānošanas

dokuments nākamajiem septiņiem gadiem, kas nosaka izglītības attīstības politikas

pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus. Pamatnostādnes aptver dažādus izglītības

veidus un pakāpes, ņemot vērā, ka izglītības procesi skar ikvienu iedzīvotāju visās

vecuma grupas. Ar tajās paredzētajiem pasākumiem plānots secīgi turpināt iepriekšējā

plānošanas periodā uzsāktās reformas izglītības jomā, sasaistot nacionālā līmeņa

mērķus ar Eiropas Savienības attīstības prioritātēm.

Plānošanas dokumentu IZM izstrādājusi sadarbībā ar nozares sociālajiem un

sadarbības partneriem, tajā skaitā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku

arodbiedrību, Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, Latvijas Darba devēju

konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Augstākās izglītības

padomi, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un citiem. Projekts sagatavots ciešā

kontekstā ar Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam noteikto un Eiropas

Sociālā fonda, kā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda investīciju plānošanu.

http://www.nki-latvija.lv/par-lki

http://likumi.lv/ta/id/184810-noteikumi-par-latvijas-izglitibas-klasifikaciju

48

"Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.-

2015.gadam" (apstiprinātas ar MK 2010.gada 6.janvāra rīkojumu Nr.5). Pamatnostādnes

bija saistītas ar Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm

2010.-2015.gadam, kuru mērķis ir nodrošināt turpmāku profesionālās izglītības sistēmas

strukturālo reformu īstenošanu, optimizējot profesionālās izglītības iestāžu skaitu un

izvietojumu reģionos, kā arī veicot to diferenciāciju, izveidot modernu, mūsdienu

prasībām atbilstošu profesionālās izglītības materiālo un tehnisko nodrošinājumu,

sekmēt visu veidu resursu efektīvāku izmantošanu, paaugstinot profesionālās izglītības

kvalitāti un pieejamību. To īstenošana izveidos valstī diferencētu, demogrāfiskajām

tendencēm atbilstošu profesionālās izglītības iestāžu tīklu; nodrošinās līdzsvarotu

profesionālās izglītības programmu apguves iespēju piedāvājumu (reģionālajā un

nacionālajā līmenī), lai sagatavotu darba tirgum nepieciešamo speciālistu skaitu un

nodrošinātu izglītības piedāvājuma atbilstību nodarbinātības struktūrai; profesionālās

izglītības iestāžu optimizācijas procesā tiks ievērots sadarbības princips starp valsts

institūcijām, pašvaldībām un nozaru asociācijām, lai nodrošinātu elastīgu un efektīvu

visu veidu resursu izmantošanu, kā arī iespēju ātri reaģēt uz darba tirgus pieprasījuma

izmaiņām.

Demogrāfijas iespaidā vidējo izglītību 2014.-2020.gadā sagaida nozīmīgs

skolēnu skaita samazinājums, un tas ietekmēs institucionālā tīkla pilnveidi, kurā svarīga

loma ir pašvaldību, plānošanas reģionu un IZM sadarbībai. Būs nepieciešami pārdomāti

risinājumi resursu koncentrācijai un izglītības pakalpojumu pieejamības

pārstrukturizācijai, vērtējot katra novada un plānošanas reģiona īpatnības un attīstības

modeļus.

Profesionālās izglītības stiprināšana ir viena no IZM prioritātēm, un pašlaik

notiek darbs pie profesionālās izglītības kompetences centru attīstības, lai nodrošinātu

kvalitatīvu profesionālo izglītību gan lielajās pilsētās, gan reģionos.

Profesionālās izglītības nepietiekama pievilcība

2012.gadā izglītojamo skaita attiecība vispārējā un profesionālajā izglītībā

vidējās izglītības posmā bija aptuveni 61:39. Iepriekšējos gados ir novērots izglītojamo

īpatsvara pieaugums profesionālajās izglītības programmās par 5,7%, tomēr vispārējā

vidējā izglītībā un profesionālajā vidējā izglītībā iesaistīto izglītojamo īpatsvars ir

nelīdzvērtīgs.

Saskaņā ar EM prognozēm turpmākajos gados vislielākās problēmas atrast darbu

būs iedzīvotājiem, kuriem nav profesionālās kvalifikācijas. Lai veicinātu jauniešu

nodarbinātību un ātrāku iekļaušanos darba tirgū, izstrādāts jauns un pilnveidots esošais

profesionālās izglītības programmu (1-1,5 gada) piedāvājums, kuru īstenošanu plānots

turpināt arī 2014.-2020.gada plānošanas periodā.

Lai paplašinātu izglītojamo spēju elastīgi reaģēt konkurences apstākļos un

veicinātu dzīves līmeņa paaugstināšanos, it sevišķi specifiskām izglītojamo grupām,

piemēram, priekšlaicīgi mācības pārtraukušajiem, migrantiem, personām ar invaliditāti

u.c., būtu meklējami kompleksi risinājumi profesionālās izglītības pievilcības

sekmēšanai, palielinot audzēkņu skaitu profesionālajās vidējās izglītības programmās,

kā arī mazinot to audzēkņu skaitu profesionālajās vidējās izglītības iestādēs, kuri ir

atskaitīti nesekmības vai nodarbību neapmeklēšanas dēļ. Īpaša uzmanība turpmākajos

gados būtu pievēršama sadarbības stiprināšanai ar darba devējiem profesionālās

izglītības pārvaldībā, profesionālās izglītības programmu īstenošanā, t.sk. prakses

nodrošināšanā, ka arī attīstot tādus jaunas profesionālās izglītības principus kā

modulārās profesionālās izglītības programmu izstrāde un darba vidē balstīta

profesionālā izglītība.

49

Vēl kādu sadarbības aspektu min OECD savā ziņojumā "Izglītība Latvijā",

atzīstot, ka 2009. gadā Latvijas uzsāktais ceļš, lai profesionālo izglītību padarītu

konkurētspējīgu, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem, ir pareizs un daudz ir paveikts.

Tomēr joprojām pastāv pārāk strikts nodalījums starp vispārējo vidējo un profesionālo

izglītību (OECD, 2016). Lai mazinātu atšķirības, OECD eksperti iesaka vienuviet

īstenot gan vispārējās, gan profesionālās skolas programmas – abu programmu

pasniedzējiem sadarbojoties un citam citu nodrošinot ar pedagoģisko un metodoloģisko

atbalstu.

Turklāt jāvairo profesionālās izglītības prestižs - Latvijā tas ir viens no

zemākajiem Eiropas Savienībā (OECD,2016). Arodskolās mācās 39% visu

vidusskolēnu, un tas ir mazāk, nekā vidēji OECD (44%) un ES (50%). Diemžēl to var

uzskatīt par negatīvu parādību Latvijas izglītības sistēmā.

Ir jāturpina paaugstināt profesionālās izglītības pievilcību, tostarp arī sakārtojot

profesionālās izglītības iestāžu tīklu, nodrošinot infrastruktūras un aprīkojuma pilnveidi

atbilstoši profesionālās izglītības programmām darba tirgus attīstības tendenču

kontekstā, lai tādā veidā palielinātu audzēkņu skaitu profesionālajās vidējās izglītības

programmās. Nepieciešams samazināt nesekmības vai nodarbību neapmeklēšanas dēļ

atskaitīto audzēkņu skaitu. Profesionālās izglītības programmu īstenošanā, tajā skaitā

prakses nodrošināšanā. Jāturpina stiprināt sadarbību ar darba devējiem. Šie pasākumi

palīdzēs sasniegt NAP 2020 noteikto mērķi - pēc pamatizglītības ieguves izglītojamo

vispārējās vidējās izglītības programmās un audzēkņu profesionālās izglītības

programmās proporcija ir 50/50.

Saistībā ar izglītības piedāvājuma strukturālo izmaiņu nepieciešamību Latvijā,

attiecībā uz studējošo īpatsvaru dabas un inženierzinātnēs (dabas zinātņu, matemātikas

un informācijas tehnoloģiju tematiskā grupa un inženierzinātņu, ražošanas un

būvniecības tematiskā grupa) ir izvirzīts mērķis 2020.gadā sasniegt 27% no kopējā

absolventu skaita. 2015.gadā šo tematisko grupu veidoja 19,6% no visiem absolventiem

(LR EM, 2016).

Darba vidē balstītas profesionālās izglītības nodrošināšanā šobrīd ir augsta

līmeņa ES, t.sk. Latvijas, izglītības un nodarbinātības politikas prioritāte. Profesionālo

izglītību un nodarbinātību aplūko integrētā veidā kā vienota procesa neatņemamas

sastāvdaļas, tādējādi pasvītrojot darba devēju un sociālo partneru iesaistes

nepieciešamību un nozīmību jau agrīnās profesionālās izglītības īstenošanas stadijās,

tajā skaitā attiecībā uz profesionālās izglītības saturu un tā īstenošanas formām.

Paradigmas maiņa profesionālajā izglītībā

Lai jaunais cilvēks izaugtu par konkurētspējīgu (augstāka vai zemāka līmeņa)

speciālistu un spētu atrast darbu globālās konkurences apstākļos, visos izglītības posmos

svarīgi koncentrēties nevis uz šauras jomas specifisku zināšanu apgūšanu, bet uz t.s.

21.gadsimta prasmju attīstību (t.sk. personīgā laika un budžeta plānošana, sadarbība un

līderība, kritiskā domāšana un problēmu risināšana, pielāgošanās prasmes un spēja ātri

pārorientēties, iniciatīva, komunikācija un svešvalodu prasmes, spēja atrast informāciju

un to kritiski analizēt, radošums un iztēle, inovatīvu un ilgtspējīgu risinājumu

pārzināšana). Kvalitatīva un moderna pamatizglītība, vidējā izglītība un pievilcīgs

pieaugušo neformālās izglītības piedāvājums, kuru raksturo

bērncentrēts/audzēkņcentrēts mācību un audzināšanas process, mācību satura apjoma

sabalansētība ar audzināšanas jautājumiem izglītības procesā, teorētiskā un praktiskā

sabalansētība mācību saturā, profesionāli dažādu paaudžu pedagogi, kuri vēlas strādāt

izglītībā un pilnveidoties, viegli transformējama, daudzveidīga, mūsdienīga un ērta

mācību vide, kura ir arī mājīga – šie ir būtiski priekšnoteikumi jaunā kvalificēta

speciālista attīstībai nākotnē.

50

Paradigmas maiņa izglītībā, t.sk. arī profesionālajā izglītībā nozīmē padziļinātas

izpratnes veidošanu, kompetenču, prasmju un rakstura attīstību. 1.8. attēlā apkopotas un

atspoguļotas jaunās paradigmas izglītībā galvenās komponentes.

1.8.attēls. Jaunās paradigmas izglītībā galvenās komponentes

Avots: autores veidots, izmantojot izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

Ja agrāk skolēniem un studentiem izglītības procesā galvenokārt bija jāapgūst

pamata zināšanas jeb t.s. “fundamentālās prasmes” (valodas, matemātika, dabaszinības,

tehnoloģijas, sociālās zinības utt.), tad šobrīd svarīgākais ir apgūt un iemācīties, kā

pielietot mācību priekšmetos apgūtās zināšanās un pamatprasmes reālajā dzīvē. Blakus

fundamentālajām prasmēm tikpat svarīgi attīstīt kompetenču prasmes (mācīšanās un

inovāciju kompetences – kā tikt galā ar izaicinājumiem), t.i. kritiskā domāšana, radošums,

komunikācija, sadarbība. Un ne mazāk nozīmīgas ir vispārējās dzīves prasmes,

personības izaugsme (kā dzīvot un rīkoties mūsdienu mainīgajā vidē), t.sk. zinātkāre,

iniciatīva, neatlaidība un spēja pielāgoties, līderība, sociālās prasmes, kultūras izpratne

u.c.

Vairākos pētījumos par darba meklētājiem un bezdarbniekiem, viņu darba

meklēšanas sekmēm (vai neveiksmēm) un darba devēju viedokļiem par jauniešiem

bezdarbniekiem tieši trešās jomas (personības) prasmju trūkums ir viens no galvenajiem

šķēršļiem jauniešu bezdarbnieku integrācijai darba tirgū. Piemēram, NVA iniciētajā darba

tirgus pētījumā jau 2006.gadā darba devēji norādījuši, ka zemā motivācija un nevēlēšanās

strādāt ir visbūtiskākais šķērslis, kāpēc jaunieši nevar iesaistīties un palikt darba tirgū. 9

Uz kompetencēm balstītu prasmju veidošana pedagogiem vairāk liks izmantot

individuālo pieeju ar katra bērna atšķirīgo progresu un to, kādā veidā skolēns iet cauri šim

uzdevumu blokam vai lokam. Būs liela nozīme tehnoloģijām, jo nozīmīga loma tiks

piešķirta moderno tehnoloģiju izmantošanai izglītības procesā, kas pieļauj elastīgumu un

individuālāku uzdevumu uzdošanu konkrētam skolēnam. Tas, ka bērniem būs jāapgūst

šajā tradicionālajā izpratnē mazāks informācijas daudzums, ir tiesa, bet viņiem vienlaikus

būs daudz vairāk jāiedziļinās informācijā, lai risinātu uzdevumus un strādātu pie

projektiem, veidojot prasmes, kā pašiem iegūt un apstrādāt informāciju (Catlaks, 2015).

9 ESF “Darba tirgus pētījumi”- Jauniešu – bezdarbnieku kvalitatīvā sastāva atbilstības darba tirgus pieprasījuma

izvērtēšana, SIA Consensus PR, Rīga, 2006

51

Arī profesionālajā izglītībā svarīga ir ne tikai izglītojamo zināšanu apjoma

palielināšana, bet daudzveidīgu prasmju un attieksmju veidošana, uz radošumu orientēta

izglītība mūža garumā, kā arī plašāka informācijas tehnoloģiju izmantošana mācību

procesā.

Līdzīgus ieteikumus izglītības paradigmas maiņai prezentē arī Maikls Fulans

(1999), izdalot 6 kritiskās prasmes, kas jāattīsta 21.gadsimtā – 1) personības veidošana,

2) identitāte globālajā pasaulē, 3) kritiskā domāšana un tās attīstība, 4) komunikācijas

spējas, 5) sadarbošanās prasmes, 6) radošums un iztēle (skatīt 1.9.attēlu)

Izglītošanas un mācību process tiek fokusēts ne tik daudz uz sasniegumiem kādā

konkrētā mācību priekšmetā vai teicamu un izcilu uzvedību, bet uz daudzpusīgas

PERSONĪBAS attīstību, kas spēs radīt savas dzīves panākumus. Tas nozīmē jaunas

attiecības starp skolēniem, skolotājiem, skolas vadību un vecākiem. Tas nozīmē

koncentrēšanos uz svarīgām 21.gadsimta prasmēm.

1.9.attēls. Sešu 21.gadsimta kritisko prasmju skaidrojums

Avots: autores veidots pēc Fulana M. atziņām (Fulans, 1999)

Maikls Fulans iekļāvis vienu nozīmīgu papildus aspektu, kas jāapzina, jāveido

un jāattīsta, t.i. identitāte globālajā pasaulē. Visām kvalificēta darbaspēka piesaistes

mehānismā iesaistītajām pusēm ir skaidri jāapzinās sava identitāte – kas es esmu un kas

es neesmu. Vārds “Identitāte” (gramatiski pareizi – identitāte) pareizāk uztverams,

atdalot vai izceļot pirmo zilbi, jo tad mēs uzsveram tieši to brīdi / stāvokli, kad kaut kas

notiek kontrastā (“id”) ar “lielāko kopumu” (entitāti). Identitāte nozīmē atšķirības, kas

vieno kādu kopumu (piemēram, latviešu tautu vai Latgales / Zemgales u.c. reģionu). Šīs

52

atšķirības veido īpašo identitāti un konkurētspēju nacionālā un starptautiskā mērogā

(Mūrnieks, 2016). Šis ir ļoti svarīgs aspekts, plānojot kvalificēta darbaspēka piesaistes

uzlabošanu reģioniem Latvijā.

Darba vidē balstīta apmācība Latvijā- veids sagatavot motivētu, profesionālu

speciālistu.

Darba vidē balstītas mācības (turpmāk - DVB mācības) ir profesionālās izglītības

forma, kurā jaunietis praktiskās iemaņas vismaz pusi no mācību laika apgūst reālā darba

vidē uzņēmumā, bet teorētiskās zināšanas - profesionālās izglītības iestādē.

Ir stājušies spēkā grozījumi Profesionālās izglītības likumā 28.panta pirmajā daļā

nosakot, ka viena no profesionālās izglītības ieguves formām ir DVB mācības.

Profesionālās izglītības likuma 7.pantā ir noteikts, ka Ministru kabinets nosaka darba

vidē balstītu mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību. Tomēr ar augstākminētajiem

grozījumiem Profesionālās izglītības likumā netika iekļauta DVB mācību definīcija.

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta izstrādātajos kritērijos par

DVB mācībām, tika sniegtas sekojošas definīcijas: „Darba vidē balstītas mācības

(DVB):

a) zināšanu un prasmju apguve, veicot un paralēli analizējot dotos profesionāla

rakstura uzdevumus darba vietā (alternatīva prakse) vai profesionālās izglītības iestādē,

b) vēsturiski veidojusies profesionālās izglītības apguves forma, kas ietver

mācības pārmaiņus darba vietā un skolā vai arodmācību centrā, tās ietvaros tiek noslēgts

mācību līgums starp mācekli un darba devēju, māceklis juridiski ir darbinieks, nevis

students, un tas saņem algu vai pabalstu no darba devēja.

Māceklība - sistemātiski, ilgtermiņa apmācība, kas pārmaiņus norisinās darba

vietā un mācību iestādē vai mācību centrā. Māceklis ir līgumiski saistīts ar darba devēju

un saņem atlīdzību (algu vai pabalstu). Darba devējs ir atbildīgs par praktisko iemaņu

sniegšanu konkrētajā profesijā.”

Izglītības un zinātnes ministrija ar 2017.gada 9.jūnija rīkojumu Nr.01-09.12/218

ir apstiprinājusi DVB mācību īstenošanas vadlīnijas, kas ietver vienotus pamatprincipus

un metodisku atbalstu DVB mācību organizēšanai un īstenošanai, kur izglītojamais

izglītības programmas profesionālā satura teoriju un praksi pārmijus apgūst izglītības

iestādē un uzņēmumā (pie darba devēja).

Izglītības iestāde DVB mācības sadarbībā ar uzņēmēju īsteno, pamatojoties uz

licencētu izglītības programmu. Uzņēmums, kas plāno dalību DVB mācības, vēršas

izglītības iestādē, kas īsteno atbilstoša profila izglītības programmas.

Ja izglītības programmai ir licence, tad izglītības iestāde iesniedz Izglītības

kvalitātes valsts dienestā rīkojumu par grozījumiem izglītības programmā.

Šobrīd darba vidē balstītās mācības tiek īstenotas, balstoties uz esošajiem

normatīviem aktiem, kas nosaka profesionālās izglītības programmu īstenošanas

kārtību, un tie ir sekojoši: 1) Izglītības likums; 2) Profesionālās izglītības likums; 3)

2000.gada 27.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.211 "Noteikumi par valsts

profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu”; 4) 2010.

gada 11.oktobra Izglītības un zinātnes ministrijas iekšējie noteikumi Nr.22

„Profesionālās izglītības programmu izstrādes kārtība”; 5) 2012.gada 20.novembra

Ministru kabineta noteikumi Nr.785 „Mācību prakses organizācijas un izglītojamo

apdrošināšanas kārtība”; 6) Ministru kabineta 2007.gada 6.marta noteikumi Nr.165

„Noteikumi par profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa un eksaminācijas

centru profesionālās kvalifikācijas ieguves organizēšanai obligāti nepieciešamo

dokumentāciju”; 7) 2007.gada 2.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.655

„Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz

53

vienu izglītojamo”; 8) 2004.gada 24.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr.740

ꞌꞌNoteikumi par stipendijāmꞌꞌ; 9) u.c. saistītie normatīvie akti.

Profesionālās izglītības ietekme uz darbaspēka piesaisti reģionos

Profesionālās izglītības politika ir daļa no kopējā Latvijas un Eiropas

konkurētspējas veicināšanas procesa, lai sekmētu darba tirgū pieprasītu profesiju

apgūšanu, veidotu uzņēmējdarbību rosinošu domāšanas veidu, veicinātu ražošanas un

pakalpojumu nozaru spēju attīstīties, radītu darba vietas un ekonomikas izaugsmi.

Profesionālā izglītība sniedz cilvēkiem tās prasmes un kompetences, kas viņiem

nepieciešamas, lai sekmīgi darbotos darba tirgū. Tāpat arī profesionālā izglītība sniedz

uzņēmumiem to konkurētspējai nepieciešamo prasmju bāzi. Kopš 2002.gada Eiropas

sadarbībai profesionālās izglītības jomā tā dēvētā Kopenhāgenas procesa ietvaros ir

bijusi izšķiroša loma, palielinot arī pašu izpratni par profesionālās izglītības nozīmību

(Cedefop, 2015).

Latvija ir viena no tām valstīm, kur t.s. mācekļu izglītība pastāv, taču tā neieņem

ievērojamu vietu valsts profesionālās izglītības sistēmā, un tās kvalifikācijas nav

iekļautas Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā (LKI). Tiek izmēģināta jauna sistēma, ko

iedvesmo arī divpusējas un daudzpusējas sadarbības politika Eiropas Mācekļu darba

apvienības kontekstā un Erasmus+ programmā. Sākotnējie soļi šķiet daudzsološi, taču,

lai jaunās pieejas būtu ilgtspējīgas, tās ir jāattīsta un jānostiprina to nacionālajos

kontekstos (Cedefop, 2015).

Svarīgi, lai visas ieinteresētās puses sadarbotos un uzņemtos saistības, un īpaša

loma ir sociālajiem partneriem. Nodibinātās nozaru ekspertu padomes vedina domāt, ka

Latvijā profesionālās izglītības politikas veidošanu un īstenošanu aizvien vairāk uztver

kā kopēju atbildību. Sadarbība, lai nodrošinātu, ka cilvēki iegūst tās prasmes, kas

palīdzētu viņiem atrast darbu un atbilstu darba devēju vajadzībām, prasa ne tikai

elastīgu izglītības piedāvājumu un tālākās virzības ceļus. Risinājums ir labi attīstītas

zināšanas par darba tirgu un izglītību, kā arī karjeras izglītība gan jauniešiem, gan

pieaugušajiem. Ikviens students, apgūstot izvēlēto profesiju, vēlas pēc studiju beigšanas

atrast darbu un veiksmīgi sākt savu karjeru vai nu kā darba ņēmējs, vai kā uzņēmējs. Lai

profesionālās izglītības iestāde varētu sagatavot vietējā un reģionālā darba tirgū

pieprasītus speciālistus, liela nozīme ir profesionālās izglītības kopējai videi, t.sk.

iesaistīto pušu spējai tikt galā ar profesionālo izglītību ietekmējošajiem ārējiem

faktoriem, profesionālo skolu un uzņēmēju sadarbībai, vietējo pašvaldības atbalstam.

Profesionālās izglītības satura atbilstību darba tirgus prasībām nodrošina

profesiju standartu esamība un aktualitāte. Darba devēju organizācijas nespēj uzņemties

pilnu atbildību par profesiju standartu un kompetenču aprakstu izstrādi, tādēļ šo darbu

Latvijā veic Izglītības un zinātnes ministrija. Tomēr darba devēju aktivitāte, iniciatīva

un prasme šajā procesā ir nepietiekama. Visām darba tirgū pieprasītajām profesijām

profesiju standarti vēl nav izstrādāti, jo darba tirgū arvien veidojas jaunas profesijas.

Tirgus ekonomika, izvirzot jaunas prasības profesionālajai kvalifikācijai, attīstās

straujāk nekā atbilstošu profesionālās izglītības programmu piedāvājums. Būtiska

problēma, kas kavē mērķtiecīgus ieguldījumus profesionālajā izglītībā, ir nepietiekami

skaidri definēts tautsaimniecības sektoru pieprasījums vidējā termiņā.

Dažādo faktoru ietekme norāda uz faktu, ka cilvēka personīgo izaugsmi,

attīstību, profesionālo darbību un izpausmes ietekmē apstākļi, kas ne vienmēr ir saistīti

tikai ar personīgo motivāciju. Izanalizējot dažādas zināšanu un prasmju klasifikācijas,

jāsecina, ka tās papildina viena otru un ir skatāmas kā savstarpēji saistītas un vērstas uz

personas izaugsmi un pilnveidi mūža garumā. 1.5.tabulā apkoptos prasmju integrēts

salīdzinājums.

54

1.5.tabula

Prasmju integrēts salīdzinājums Vispārējās prasmes Uzņēmējprasmes Karjeras vadības

prasmes

Komunikācijas prasmes;

laika plānošana; komandas

darbs; prezentācijas prasmes;

prasme mācīties; problēmu

risināšana, kritiskā

domāšana, svešvalodu

prasme, informācijas un

komunikācijas tehnoloģijas.

Vadīšanas prasmes,

komunikācijas prasmes, spēja

ietekmēt un „pārdot” savas

idejas, efektīvas koordinēšanas

un plānošanas prasmes, prasme

veidot kontaktus, vēlme

uzņemties risku, inovatīva

domāšana un radošums, spēja

strādāt mainīgos apstākļos.

Pašapziņa, iespēju

pētīšana un radīšana,

rīcības plānošana,

atbilstība un lēmuma

pieņemšana, spēja

tikt galā ar

nenoteiktību

(mūžizglītība).

Avots: karjeras attīstības atbalsta sistēmas darbības izvērtējums (Jaunzeme, 2013)

Tās ir prasmes, kuras jāizkopj jau pamatskolā, vidējā un augstākajā izglītībā,

izmantojot jaunus mācīšanas veidus, problēmu risināšanā balstītu mācīšanos, kurā

galvenā uzmanība vērsta uz mācīšanās rezultātiem (zināšanām un prasmēm, kuras

apgūstamas mācību procesā), nevis konkrētā posma pabeigšanai vai skolā pavadītajam

laikam. Karjeras atbalsta sistēma ir viens no instrumentiem ar kuru palīdzību var sekmēt

personu prasmju pilnveidošanu, atbalstot pāreju no vienas izglītības pakāpes uz

nākamo, profesionālās darbības uzsākšanu, pieaugušos lēmuma pieņemšanai par savu

nodarbinātību, kā arī risināt sociālās iekļaušanas jautājumus. Saskaņā ar ES politikas

uzstādījumiem, kā arī ņemot vērā jauniešu augsto bezdarba līmeni vecumā no 15-24

gadiem, kas sasniedz vispārējās vidējās izglītības ieguvēju vidū no 2009.-2012.gadam

nemainīgi saglabājies 30-33% robežās un profesionālās izglītības ieguvēju vidū – 21-

23%, bet augstākās izglītības ieguvēju ir 8-9%, karjeras pakalpojumi ir jāstiprina visās

izglītības pakāpēs. Pēc NVA Statistikas nodaļas datiem, Jauniešu bezdarbnieku (vecumā

15-24 gadi) skaits no 2008.-2012.gadam nav būtiski samazinājies. Nodrošinot

sistemātisku atbalsta īstenošanu un pieejamību, var ietekmēt arī jauniešu motivāciju

izglītības turpināšanai un nepamest iesākto izglītības programmu. Mācības pārtraukušo

jauniešu skaits profesionālajās izglītības iestādēs 1.mācību gadā sasniedz 20%,

augstākajā izglītībā kopš 2006.gada studijas pārtraukušo skaits Latvijas augstskolās visā

studiju periodā ir robežās no 15-17%, taču vidējos rādītājus pārsniedz tādas nozares kā

inženierzinātnes, ražošanas, būvniecība (23,8%), dabas zinātnes, matemātika un

informāciju tehnoloģijas ( 19,1%) un lauksaimniecība (35,7%). (Jaunzeme, 2013)

Latvijā veikti daudzi pētījumi par uzņēmējdarbības situāciju, t.sk. saistībā ar

izglītības kopumā un PI kvalitāti un atbilstību uzņēmējdarbības vajadzībām, par

uzņēmējdarbības un pētnieku sadarbību – pētījumus veikusi, piemēram, Labklājības

ministrija (LM ESF nacionālās programmas „Darba tirgus pētījumi” ietvaros),

Nodarbinātības valsts aģentūra, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Latvijas

augstskolas, atsevišķas pašvaldības u.c. Zemāk autore sniedz dažu pētījumu rezultātu

apskats.

Darba tirgus pētījuma Profesionālās un augstākās izglītības programmu

atbilstība darba tirgus prasībām (2007) (Kristaps, 2007) galvenie rezultāti raksturo

Latvijas profesionālo un augstāko izglītību kā atrautu no darba tirgus. Pētījuma rezultāti

liecina, ka kopumā jau esošos uzņēmējus ļoti bieži neapmierina izglītības sistēmas

sagatavotie speciālisti, kuri ir gatavi iesaistīties darbā, jo tiem ir nepietiekoša

profesionālā sagatavotība. Kā vienu no pamatproblēmām darba devēji atzīmē

nepietiekošas praktiskās iemaņas apgūtajā specialitātē. Arodizglītību un profesionālo

vidējo izglītību ieguvušo darbinieku praktiskās iemaņas neapmierina darba devējus

55

apmēram 65% gadījumu, augstāko izglītību ieguvušo – 53% gadījumu. Iebildumi pret

augstākās izglītības programmu absolventu teorētisko sagatavotību darba devējiem ir

11% gadījumu. Tas apstiprina, ka Latvijas izglītības iestādes sniedz nepietiekamas

profesionālās, it sevišķi praktiskās, iemaņas. Arī gadījumā, ja izglītības programma

sniedz labas praktiskās iemaņas kādā specialitātē, šī brīža ātri mainīgajos apstākļos

prasmes ātri noveco un ir nepieciešams apgūt arvien jaunas praktiskās iemaņas. Bieži

tiek atzīmēts, ka akadēmisko izglītību ieguvušajiem absolventiem ir nepietiekošas

praktiskās iemaņas, bet profesionālo izglītību ieguvušajiem ir labākas praktiskās

iemaņas, bet viņiem ir nepietiekošas teorētiskās zināšanas par notiekošajiem procesiem.

Pētījumā „Cilvēkresursu kā darbaspēka pieejamības analīze Austrumlatgales

darba tirgū sociāli ekonomiskajā aspektā” (2012) (Rutkovskis, 2012) veiktajās

intervijās lielo Daugavpils ražošanas uzņēmumu pārstāvji atzīmēja, ka sadarbojas ar

mācību iestādēm nepieciešamo profesionālās apmācības programmu veidošanā un

tehnisko speciālistu sagatavošanā, kā arī piedāvā augstāku darba samaksu un dažādas

lojalitāti motivējošas programmas kvalificētu darbinieku piesaistīšanai.

2011.gada novembrī – decembrī tika veikta Latvijas universitāšu (Latvijas

Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas

Lauksaimniecības universitātes, Liepājas Universitātes un Daugavpils Universitātes)

absolventu aptauja. Tās ietvaros tika noskaidroti dažādi jautājumi par respondentu

iegūto izglītību, plāni par turpmāko izglītošanos, kā arī par absolventu aktivitātēm darba

tirgū. Absolventu aptaujas rezultātā tika noskaidrots, ka no tiem absolventiem, kuri

šobrīd nav ne darba devēji, ne pašnodarbinātie, nedaudz vairāk 1/10 plāno uzsākt savu

uzņēmējdarbību turpmāko trīs gadu laikā.

67% aptaujāto uzņēmēju norādīja, ka vēlētos turpmāk sadarboties ar

universitātēm. Lūgti nosaukt veidus, kādos viņi vēlētos to darīt, visbiežāk respondenti

norādījuši, ka būtu ar mieru nodrošināt prakses vietas (18% no tiem, kas nodarbojas ar

uzņēmējdarbību), pasniegt lekciju kursus, vieslekcijas (17%) vai pašam turpināt

studijas, izglītoties (16%). Citi sadarbības veidi nosaukti retāk – 9% vēlētos piedalīties

pieredzes, zināšanu apmaiņā, 8% respondentu būtu ar mieru iesaistīties pētījumu,

pētniecisko projektu veikšanā, 8% gribētu piesaistīt savam uzņēmumam/-iem

darbiniekus no studentu vidus, kā arī minēti citi sadarbības veidi. Citas sadarbības

iespējas minēja mazāk nekā 5% (Stonis, 2012).

Pētījuma „Latvijas progress uzņēmējdarbības izglītības attīstībā pēc iestājas

Eiropas Savienībā” (Bikse, 2009) dati liecina, ka salīdzinājumā ar citām ES valstīm

Latvijā to, kuri vēlētos kļūt par pašnodarbinātiem, ir 50% no aptaujātajiem. Kopumā

Latvijā uzņēmējdarbības mācīšanā un uzņēmējspēju veidošanā ir vērojams neliels

progress. Augstākās izglītības sistēmā, lai veicinātu uzņēmējdarbības kompetences

attīstīšanu, tiek īstenota virkne pasākumu.

Tādējādi Latvijā visos izglītības sistēmas līmeņos notiek dažādas darbības, arī

atsevišķas institūcijas, sadarbības partneri vai vietējā vara īsteno daudzus pasākumus un

iniciatīvas, lai jauno paaudzi sagatavotu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Priekšlikumos

norādīts, ka valsts līmenī un reģionos vajadzētu izveidot Uzņēmējdarbības izglītības

veicināšanas padomi, lai veidotu ciešāku saikni ar izglītības iestādēm, uzņēmumiem un

valdības institūcijām, kā arī ar galveno ražošanas nozaru vadošajiem zinātniekiem un

speciālistiem.

Pētījumā „Latvija. Pārskats par tautas attīstību. Rīcībspēja reģionos” (Zobena,

2005) trešā nodaļa “Rīcībspēja – savā un sabiedrības labā”, pētot ekonomisko,

sabiedriski politisko un kultūras rīcībspēju reģionos, konstatē, ka dzīves vides un

saimnieciskās darbības iespējas Latvijas reģionos būtiski atšķiras. Atšķirības

novērojamas teritoriju nevienmērīgajā ekonomiskajā attīstībā un saimnieciskajā

56

aktivitātē, nodarbinātības un bezdarba līmenī, iedzīvotāju ienākumu līmenī, sociālās un

kultūras dzīves nosacījumos.

Bieži vien situāciju reģionos būtiski ietekmē nozares un pat atsevišķu

uzņēmumu attīstības plāni. Daudzās tautsaimniecības nozarēs (piemēram, kokapstrādē,

piena pārstrādē) lielu uzņēmumu attīstības plāni pārsniedz reģionu mērogus. Viena

reģiona ekonomisko aktivitāti būtiski var ietekmēt ekonomiskā rīcībspēja citā reģionā,

īpaši tad, ja veidojas uzņēmumu tīkli. Uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā labs

piemērs ir A/s “Latvijas Finieris”. Šī kokapstrādes kompānija ir viens no lielākajiem

darba devējiem privātajā sektorā un arī viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valsts

budžetā. Kaut arī kompānija bāzējas Rīgas reģionā, tai pilnībā vai daļēji pieder

uzņēmumi arī citos Latvijas reģionos (kokapstrādes rūpnīcas Rīgā un Rēzeknes rajonā,

kokaudzētava Krimuldas pagastā, ražotnes MRS Ludzā un MRS Liepājā).

Nordea vitametrs – biznesa vitalitātes mērījums “Latvijas uzņēmumu

konkurētspēja” (2011) (Sauka, 2011) nosaka Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. 2011.

gada jūnija pētījuma rezultāti liecina, ka kopumā atbilstoši Latvijas uzņēmumu

konkurētspējas pētījuma rezultātiem Latvijas uzņēmējiem ir pietiekoši liels potenciāls

daudz aktīvāk un efektīvāk izmantot dažādus biznesa konkurētspēju veicinošus

instrumentus, kā arī orientēties uz eksporta tirgiem un salīdzinoši efektīvu darbinieku un

fizisko resursu izmantošanu.

Pētījumā detalizēti tika izvērtēti arī komunikācijas tīkli, kas ir viens no

konkurētspēju veicinošiem resursiem, kā arī skaidri uzsvērta kvalificēta darbaspēka

nepieciešamība un loma kā uzņēmumu konkurētspējas priekšnoteikums. Atbilstoši

pētījuma rezultātiem, sevišķi neaktīvi Latvijas uzņēmumi ir: sadarbībā ar biznesa

laboratorijām (1,6 no 7), universitātēm un zinātniskiem institūtiem (1,4 no 7). Šīs

iestādes potenciāli varētu izmantot kā resursu inovatīvu, konkurētspējīgu produktu un

pakalpojumu ieviešanai; sadarbībā ar valsts (1,9) un nevalstiskajām biznesa

veicināšanas organizācijām (1,7), kuras savukārt varētu izmantot ne tikai, lai ietekmētu

uzņēmējdarbības politikas procesus valstī, bet arī lai attīstītos ārvalstu tirgos.

Nordea vitametrs – biznesa vitalitātes mērījumā Dr.Arnis Sauka uz vairāku

staprtautisku pētījumu pamata pierāda, ka gan cilvēkresursu kvalitāte, gan to

izmantošanas efektivitāte ir viens no svarīgākajiem faktoriem uzņēmuma

konkurētspējas nodrošināšanā. Biznesa konkurētspēja ir tieši saistīta ar uzņēmumam

pieejamo darbinieku produktivitāti, motivāciju un lojalitāti. Jaunu ideju ģenerēšana, kas

nereti nāk tieši no uzņēmumu darbiniekiem (nevis vadības), palielina biznesa

konkurētspēju, nodrošinot inovācijas. Darbinieku pārdošanas prasmes, laipna klientu

apkalpošana tiešā mērā ietekmē uzņēmumu finansiālos rādītājus. Konkurētspējīgas

uzņēmuma darbības nodrošināšanai būtiska ir arī darbinieku optimāla rotācija un –

pilnīgi noteikti – apmācība un regulāra kvalifikācijas paaugstināšana (skatīt 1.10.attēlu).

Praktiski visi pētījumā apzinātie uzņēmumu konkurētspēju noteicošie faktori ir

savstarpēji saistīti. Piemēram, kvalificētu darbinieku pieejamība nodrošinās efektīvu

komunikācijas kanālu izmantošanu, kas savukārt potenciāli radīs pieeju dažādiem

konkurētspēju veicinošiem ārējiem resursiem, uzlabojot darbības rādītājus un finansiālo

stabilitāti.

57

1.10.attēls. Uzņēmumu konkurētspēju noteicošie faktori

Avots: Sauka A., 2011

2012.gadā Latvijas un Lietuvas sadarbības projekta “REGION INVEST”

ietvaros pēc Daugavpils universitātes pasūtījuma tika veikts pētījums

“Uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbības perspektīvas” (Veipa, 2012) ar mērķi

apzināt un pamatot uzņēmējdarbības un augstskolu (akadēmiskā sektora) sadarbības

problēmas un inovāciju trūkuma iemeslus Latgales (Latvijā) – Utenas (Lietuvā)

pierobežas reģiona teritorijā (pētījuma teritorijā). Pētījuma uzdevumos (blakus

pārējiem) ietilpa uzdevums noteikt augstskolu dažādu līmeņu un veidu studiju

programmu (t.sk. profesionālās izglītības studiju programmu) rezultatīvo rādītāju

neatbilstību reģionu ekonomikas nodrošināšanai, ņemot vērā uzņēmēju anketēšanas

rezultātus, noskaidrot cēloņus, kā arī piedāvāt risinājumus augstākās izglītības

piedāvājuma un uzņēmējdarbības pieprasījuma sasaistei reģiona līmenī; kā arī

uzdevums apkopot pētījumā iesaistīto uzņēmēju un pētnieku sadarbības pieredzi biznesa

attīstībai un inovāciju pielietošanai, lai izstrādātu ieteikumus uzņēmēju un pētnieku

sadarbības stiprināšanai inovāciju un tehnoloģiju jomās, kā arī inovāciju vides un

kapacitātes pilnveidošanai Latvijas – Lietuvas pierobežas reģiona teritorijā.

Pētījuma secinājumu un ieteikumu sadaļā autori sniedz konkrētus priekšlikumus

uzņēmējdarbības un zinātnes sektoru sadarbības uzlabošanai, strukturējot tos 4

tematiskos blokos (skatīt 1.11. attēlu). Praktiski visus priekšlikumus var attiecināt arī uz

profesionālās izglītības sistēmas un sadarbības ar pašvaldībās, darba devējiem, valsts

iestādēm uzlabošanu.

58

1.11.attēls. Priekšlikumu struktūra uzņēmējdarbības un zinātnes sektoru

sadarbības uzlabošanai Avots: autores veidots (Veipa, 2012)

Par galvenajiem uzlabojumu priekšlikumiem, ko no minētā pētījuma iespējams

izmantot profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošanai ar mērķi veicināt arī kvalificēta

darbaspēka piesaisti reģioniem Latvijā, autore uzskata šos:

vispārējās jauniešu ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanai studiju programmu

saturā svarīgi koncentrēties ne tikai uz lielo uzņēmumu vajadzībām pēc

DARBINIEKIEM, bet tikpat svarīgi – gan akadēmiskajās, gan profesionālajās

programmās – veicināt uzņēmējdarbības gara attīstību un jauno DARBA DEVĒJU

(UZŅĒMĒJU) veidošanos, t.sk. individuālo komersantu, pašnodarbinātu personu

veidošanos, kuri nevis meklē darbu citur vai gaida, ka kāds viņus pieņems darbā, bet

gan paši spēj sevi sekmīgi nodarbināt; katra studiju programma jāveido multidisciplināra un blakus priekšmetiem, kas

nodrošina specialitātei nepieciešamo kvalifikāciju, obligāti jāiekļauj arī biznesa

ideju ģenerēšanas, uzņēmējdarbības attīstības un biznesa sadarbības jautājumi;

studiju programmu saturā uzsvērt tirgus sektora ekonomiski aktīvo vienību

sadarbības, kooperācijas, klaster-veida aktivitāšu10 milzīgo nozīmi reģiona

konkurētspējas veicināšanā;

studiju programmām pietiekošā līmenī jāattīsta studentu radošā domāšana, lai viņi

spētu savu specialitāti redzēt plašākā kontekstā, spētu to krustot ar citām nozarēm un

meklētu inovatīvus produktus un pakalpojumus;

ņemot vērā ekonomiskās situācijas nestabilitāti un mainīgās uzņēmējdarbības vides

prasības, lai veicinātu jauno speciālistu palikšanu reģionā, nepieciešams pastiprināt

reģionālā lokālpatriotisma aspektu iekļaušanu studiju programmu saturā, t.sk. gan

teorētisko priekšmetu daļā, gan praktisko stundu apjomā;

lai palielinātu reģionā dzīvojošo un strādājošo jebkura vecuma iedzīvotāju

kvalitatīvas dzīves un darba iespējas reģionā, ieteicams paplašināt mūžizglītības

programmu pieejamību, neierobežojot un nesasaistot to ar iepriekšējiem

akadēmiskiem sasniegumiem vai īpašas kvalifikācijas prasībām. Mūžizglītībai

jābalstās uz darba ņēmēju praktiskajām vajadzībām, kas nepieciešamas darbavietā;

prasība izmantot „ekspertu metodi” katrā pētnieciskajā darbā, intervējot darba

devēju un pašvaldību pārstāvjus konkrētajā jomā dažādos līmeņos, apkopot

10

Klaster-veida aktivitātes – kopīgi identificētas, plānotas un realizētas aktivitātes, ko ievieš objektu (ekonomiski aktīvu

vienību) grupa ar noteiktu kopīgu iezīmju un attīstības mērķu kopumu.

59

speciālistu (ekspertu) spriedumus un viedokļus, kā arī izstrādāt ne tikai problēmu un

iespēju aprakstu, bet arī konkrētu rīcību ieteikumus par pētījuma tēmu;

personāla (kaut daļēja) paredzēšana vietējās pašvaldības štatā komunikācijai ar

studentiem, izglītības iestādēm un darba devējiem (ne tikai vienu vai otru no šīm

grupām, bet ar visām iesaistītajām pusēm);

studiju prakšu organizēšana (iespēju robežās) kā mācību uzņēmumu darbība, t.sk.

profesionālās izglītības iestādēm ieteicams koordinēti plānot vienlaicīgu prakšu

norisi dažādās studiju programmās, kuras tematiski ir sasaistāmas un pēc būtības

viena otru papildina;

biznesa ideju konkursu organizēšana, biznesa plānu vai jaunu produktu prototipu

konkursu organizēšana, kur piedalītos uzņēmums un profesionālās izglītības iestāde,

t.sk. studenti, kopīgi izstrādājot jaunu inovatīvu produktu vai pakalpojumu;

organizēt regulāras studentu darbu izstādes, pētījumu rezultātu prezentācijas, kā arī

veikt mērķtiecīgu studiju programmu mārketingu, studentiem vai pasniedzējiem

piedaloties nacionālās, reģionālās izstādēs vai konkursos;

jebkurā studiju programmā ietvert obligātus priekšmetus IKT zināšanu un praktisko

iemaņu attīstīšanai, t.sk. informācija par pieejamajām datorprogrammām attiecīgajā

nozarē un citiem IKT risinājumiem.

Daļa no minētajiem ieteikumiem ietverti arī autores izstrādātajā Sadarbības

platformā (3.nodaļā).

Pētījumā „Augstākās mācību iestādes kā reģionālās attīstības dzinējspēki

Ziemeļvalstīs” („Higher education institutions as drivers of regional development in the

Nordic countries”) (Hedin S., 2009) tika noteikti vairāki labas prakses piemēri

augstākās (t.sk. profesionālās) izglītības iestāžu sadarbībai ar vietējo biznesa vidi.

Piemēram, augstākās izglītības iestāde – pieļaujams arī, ka profesionālās vidējās

izglītības iestāde – var darboties kā platforma tīklu izveidei, ko tālāk varētu attīstīt

reģiona marketinga programmas ietvaros, kā arī reģiona pievilcības paaugstināšanai,

ārējo investoru piesaistei. Tāpat augstskola vai profesionālās izglītības iestāde var kļūt

par infrastruktūras centru (hub), kas veicina mijiedarbību starp iesaistītajām pusēm:

valsts un pašvaldības organizācijām, PI iestādi, uzņēmējiem, un strādā kā zināšanu

starpnieks starp dažādajām izglītības sektora un biznesa „pasaulēm”.

Kā liecina IZM informācija, esošā plānošanas perioda ietvaros (2014.-

2020.gadā) plānots veikt ievērojamus ES fondu ieguldījumus profesionālās izglītības

sistēmas uzlabošanā, t.sk. profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā un mācību

satura modernizēšanā, pārvaldības uzlabošanā un pedagogu profesionalitātes

paaugstināšanā, profesionālās izglītības iestāžu absolventu efektīvā iesaistē darba tirgus

prasībām atbilstošu profesiju apguvē, kā arī profesionālās izglītības iestāžu iesaistē

pieaugušo izglītībā, veicinot nodarbināto konkurētspējas un darba produktivitātes

pieaugumu (LR IZM, 2015)

Latvijā sākta arī darba vidē balstītās profesionālās izglītības ieviešana, kas

nozīmē, ka daļu laika topošie speciālisti mācās uzņēmumā. Neraugoties uz to,

profesionālās izglītības prestižs Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem starp Eiropas

Savienības valstīm. Visaugstākais profesionālās izglītības prestižs ir Somijā, Austrijā un

Vācijā. OECD atzinīgi novērtējusi to, ka profesionālās izglītības piedāvājumā pēdējos

gados aizvien lielāka bijusi darba devēju loma, aizvien vairāk vērā ņemts darba tirgus

pieprasījums, tomēr eksperti norāda, ka augstāks profesionālās izglītības prestižs ir tieši

tajās valstīs, kur sociālie partneri vēl vairāk iesaistīti profesionālās izglītības programmu

veidošanā. Eksperti Latvijai iesaka aktīvāk pārveidot profesionālo izglītību tā, lai

programmas būtu sagrupētas moduļos un audzēkņi brīvāk varētu izvēlēties, kuras no

prasmēm apgūt. Latvija it kā sākusi šo darbu, taču eksperti norāda: tas tiek veikts pārāk

60

lēni. Ieteikts arī stiprināt un attīstīt darba vidē balstīto izglītību, kā arī skaidrāk to

regulēt, piemēram, normatīvajos aktos, nosakot, kā regulējamas attiecības starp mācekli

un uzņēmumu.

Jāpiebilst, ka arī finansējums uz vienu izglītojamo profesionālajā izglītībā

Latvijā ir viens no zemākajiem OECD valstīs: no mums atpaliek tikai Ungārija un

Turcija (OECD, 2016). Turklāt lielākajā daļā OECD valstu audzēkņu izglītošanai

profesionālajās skolās tiek piešķirts vairāk naudas nekā skolēnu mācīšanai

vispārizglītojošā vidusskolā. Latvijā finansējums abiem izglītības veidiem ir līdzīgs,

tomēr “parastās” vidusskolas finansiāli tiek atbalstītas nedaudz dāsnāk. Tās gadā saņem

5241 ASV dolāru (OECD ziņojumā visas summas minētas ASV dolāros) par viena

skolēna izglītošanu, kamēr profesionālās vidusskolas – 4599 dolārus. Eksperti iesaka

samazināt gan šo, gan izglītības kvalitātes plaisu starp profesionālo un vispārējo

izglītību, censties integrēt abus šos izglītošanās veidus, lai jaunieši varētu iegūt labāko

no abām.

Līdz ar Lisabonas līguma pieņemšanu 2009.gadā teritoriālās kohēzijas koncepts

ieguva būtisku lomu ES dienas kārtībā. Teritoriālās kohēzijas iekļaušana ES konstitūcijā

bija pamats, lai teritoriālā kohēzija tiktu noteikta kā viens no ES mērķiem. Attiecībā uz

jaunās kohēzijas politikas ieviešanu galvenās diskusijas ir par ES politikas formulēšanu

un ieviešanas instrumentiem. Luksemburgas prezidentūras laikā izstrādātie dokumenti

norāda, ka „ES dalībvalstīs ir atšķirīgi ES teritoriālās kohēzijas politikas ieviešanas

instrumenti. Tomēr dalībvalstu reģionālās attīstības politikas īstenošanai var būt galvenā

loma integrētas un uz vietu balstītas ES kohēzijas politikas attīstīšanā un pievienotās

vērtības radīšanā, kā arī Lisabonas stratēģijas rīcības plāna īstenošanā”.

Lielākajā daļā ES dokumentu tiek deklarēts, ka vietai ir izšķiroša nozīme gan

saistībā ar ekonomisko, gan sociālo un vides attīstību, kā arī to, ka nozaru politikām ir

būtiska teritoriālā ietekme. Līdzās izaugsmei un nodarbinātībai kohēzija ir viens no ES

pamatmērķiem, tāpēc visām ES teritorijām ir jādod iespēja izmantot savu attīstības

potenciālu. 2009.gada OECD ziņojums norāda, ka ekonomiskā izaugsme nav atkarīga

tikai no pieejamajiem resursiem, bet arī no tā kā šie resursi tiek pārvaldīti un cik

efektīva ir veidotā politika attiecībā uz izaugsmi ietekmējošu faktoru pārvaldību. OECD

ziņojumā tiek argumentēts, ka infrastruktūras uzlabojumi vēl negarantē ekonomisko

izaugsmi. Savukārt, kad infrastruktūras uzlabojumi tiek veikti saskaņā ar uzlabojumiem

izglītības un inovācijas jomās, tad infrastruktūras investīciju ietekme uz ekonomisko

izaugsmi var būt lielāka. Svarīgi, ka reģionu attīstības stratēģijas netiek veidotas izolēti

no pārējiem reģioniem.

ES reģionālās attīstības politikā var iezīmēt trīs darbības virzienus, kas izriet no

pēdējo

gadu laikā īstenotajām aktivitātēm un pieņemtajiem plānošanas dokumentiem:

teritoriālās dimensijas lomas pieaugums ES lēmumu pieņemšanā un

starptautiskajā sadarbībā;

nepieciešamība novērtēt teritoriju potenciālu un pieejamās zināšanas;

nepieciešamība pēc aktīvākas reģionālā līmeņa iestāžu un pašvaldību iesaistes

ES politikas veidošanā un ieviešanā.

Savukārt, šie iezīmētie virzieni rada nepieciešamību izstrādāt pamatu teritoriālās

attīstības politikai, kas būtu ieviešama ES dalībvalstīs – uz vietu balstītas pieejas

izstrāde.

Investīciju atdeves pieaugums pat sarežģītos ekonomiskās attīstības apstākļos

pārliecinoši norāda uz augstu efektivitāti valsts atbalsta pasākumiem, kuri, galvenokārt,

orientēti uz eksportspējīgas produkcijas ražošanas apjoma palielināšanu, sekmējot

ražošanas tehnoloģiju modernizāciju un inovatīvu produktu izlaides pieaugumu.

61

Sekmīga investīciju piesaiste un uzņēmējdarbības attīstība ir cieši saistīta ar izglītības

un zinātniskās darbības iespējām reģionos. Šajā ziņā augstākais nodrošinājums

vērojams Rīgas reģionā, kurā koncentrējušās valstī nozīmīgākās izglītības iestādes un

zinātniskās pētniecības centri. Rīgas pilsētā darbojas 27 augstskolas, 20 koledžas un 47

profesionālās izglītības iestādes, kurās studē gandrīz 80% no visiem studentiem valstī.

Zinātniskās iestādēs tiek veikts reģiona un visas valsts attīstībai nozīmīgs zinātnisko

pētījumu klāsts, no tiem nozīmīgākie attiecas uz informāciju un komunikāciju

tehnoloģiju pilnveidošanu, programmēšanu, farmakoloģiju, biomedicīnu un

biotehnoloģijām. Kurzemes reģionā – uzņēmējdarbībai nepieciešamajās specialitātēs

izglītību piedāvā gan vidējās profesionālās izglītības iestādēs, gan arī divās reģiona

augstskolās – Liepājas Universitātē un Ventspils augstskolā, kurās studēt gribētājiem

tiek piedāvātas vairāk kā 40 studiju programmas profesijās ar augstāko pieprasījumu.

Reģionā darbojas lielāko valsts augstskolu filiāles – Liepājā, Ventspilī, Talsos un

Kuldīgā. Zinātniskā darbība koncentrējusies reģiona augstskolās, nozīmīgākie pētījumu

virzieni – informācijas tehnoloģiju modernizācija; zināšanu pārneses problēmas

inovatīvu produktu izstrādē un ražošanā; asteroīdu un kosmisko atkritumu lokalizācijas

problēmu izpēte; matemātiskā modelēšana, elektronika un elektrotehnika; zinātniski

tehniskā potenciāla attīstības problēmas elektronikas un elektrotehnikas, datordizaina,

datorzinātnes, jauno mediju mākslas, vides pārvaldes, vides pārvaldības un inženierijas

jomā. Latgales reģionā – profesionālās vidējās izglītības apguvei tiek veidoti 3

profesionālās kompetences centri, kuru darbība tiek orientēta uz reģionā pieprasītajām

specialitātēm. Augstāko izglītību reģionā iespējams iegūt Daugavpils Universitātē un

Rēzeknes Augstskolā, kurās studē vairāk kā 6 tūkstoši studentu. Zinātniskā darbība

reģionā tiek veikta, galvenokārt, reģiona augstskolās, bet darbojas arī citas zinātniskās

iestādes. Nozīmīgākie zinātniskās pētniecības virzieni – jaunu inovatīvu materiālu un

tehnoloģiju izstrāde; nano - strukturētu materiālu iegūšana; informācijas tehnoloģiju un

moderno sakaru līdzekļu attīstība; bioloģiskas izcelsmes struktūru pētījumi

molekulārajā līmenī; atjaunojamā enerģija un energoefektivitāte. Vidzemes reģionā –

profesionālā vidējā izglītība tiek piedāvāta 12 profesionālās izglītības iestādēs, kuras

nodrošina kvalificēta darbaspēka sagatavošanu reģiona uzņēmējiem pieprasītākajās

specialitātēs. Profesionālās izglītības pieejamība reģionā atbilst uzņēmējdarbības

attīstības virzieniem un apjomam. Bet Vidzemes augstskola piedāvā interesentiem iegūt

augstāko izglītību 15 studiju programmās. Bez tam reģiona lielākajās pilsētās augstāko

izglītību piedāvā citu augstskolu 14 filiāles. Vidzemes augstskolā tiek veikti zinātniskie

pētījumu šādos nozīmīgākajos virzienos – Loģistikas Informācijas Sistēmas un RFID

tehnoloģijas; Biznesa procesu modelēšana; Hibrīdas imitāciju modelēšanas sistēmas.

Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā tiek radītas jaunas zināšanas un izstrādātas

inovatīvas tehnoloģijas, sekmējot Latvijas augkopības nozares ilgtspējīgu attīstību un

reģionā 264 ražoto lauksaimniecības produktu konkurētspējas palielināšanos. Priekuļu

zinātnieki iesaistījušies vairākos reģiona attīstībai nozīmīgos projektos, un sadarbība

notiek ar vairāk nekā 30 dažādām pētniecības iestādēm gan Latvijā, gan ārpus tās.

Zemgales reģionā – profesionālās izglītības ieguves iespējas piedāvā 9 profesionālās

izglītības iestādes. Augstāko izglītību iespējams iegūt Latvijas Lauksaimniecības

universitātē – vienā no lielākajām augstākās izglītības iestādēm valstī, piedāvājot

studijas 80 studiju programmās. Universitātē tiek veikts plašs zinātniskās pētniecības

darbs bioloģiski augstvērtīgu lopkopības un augkopības produktu ražošanā; moderno

tehnoloģiju piemērošanā lauksaimniecības produktu ražošanai Latvijas apstākļos;

inovāciju veicināšanā lauksaimniecības produktu izmantošanai bioloģiski augstvērtīgas

ekoloģiskas pārtikas un nepārtikas preču ražošanai ar augstu pievienoto vērtību;

augstvērtīgas molekulārās pārtikas produktu ražošanā, izmantojot inovatīvās

62

tehnoloģijas. Bez tam zinātniskie pētījumi reģionā tiek veikti vairākos zinātniskajos un

tehnoloģiskajos centros. Zemgales reģiona novados un pilsētās profesionālās pilnveides

programmu un interešu izglītības apguvi piedāvā 34 valsts, pašvaldību un juridisku

personu izveidoti pieaugušo izglītības centri. Reģionā atrodas lielākais un plašākais

lauku konsultāciju sniedzējs - Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, kā arī

vairāki biznesa inkubatori, parki u.c. infrastruktūra uzņēmējdarbības attīstīšanai.

Reģionu attīstības iespējas vidējā un ilgākā laika posmā tiek cieši saistītas ar

reģionu dabiskajām, iegūtajām un salīdzinošām attīstības priekšrocībām. 267 Rīgas

reģions kā valsts nozīmīgākais izglītības, zinātnes un finanšu centrs savā attīstībā

orientējas uz inovatīvu tehnoloģiju un produktu izstrādi, kuru ražošanā tiek izmantotas

modernākās tehnoloģijas un jaunākās zināšanas daudzās zinātņu jomās, sekmējot

augstas pievienotās vērtības un konkurētspējīgas produkcijas ražošanas palielināšanos.

Pēdējos gados arvien lielāka uzmanība tiek veltīta informātikas, medicīnas, izglītības un

finanšu pakalpojumu eksportam. Reģiona zinātniskajās iestādēs tiek apgūti vairāki

stratēģiski nozīmīgi projekti jaunu materiālu izstrādē, informāciju un komunikācijas

tehnoloģiju modernizācijā, biotehnoloģijās un nanotehnoloģijās. Reģiona attīstības

galvenā dominante ir Rīgas pilsēta, kura ir lielākā Baltijas valstīs un tā pastāvīgi

palielina savu ekonomisko ietekmi ne tikai Igaunijā un Lietuvā, bet arī Eiropas

Ziemeļvalstīs. Pateicoties izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim, reģionam pastāv

plašas iespējas palielināt savu ietekmi globālajās loģistikas sistēmā, piedāvājot augstas

kvalitātes pakalpojumus ūdens, dzelzceļa un gaisa satiksmes kravu pārvadājumos.

Kurzemes reģionā tiek saskatītas plašas attīstības iespējas dažādu rūpniecisku produktu

ražošanā metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs un apstrādes rūpniecībā. Apstrādes

rūpniecībā nozīmīgākais ekonomiskās izaugsmes virziens saistīts ar cementa ražošanu.

Tas cieši saistīts ar reģiona dabiskajām un iegūtajām konkurences priekšrocībām -

cementa ražošanai nepieciešamo resursu pieejamība un atbilstošas kvalifikācijas

darbaspēka pietiekamība. Viens no inovatīvākajiem reģiona attīstības virzieniem ir

saistīts ar reģiona zinātnisko iestāžu pievēršanos kosmosa pētījumiem un kosmosa

apgūšanas tehnoloģijām Kosmosa tehnoloģiju klastera ietvaros. Līdz ar globālās

konkurētspējas palielināšanos lielas attīstības iespējas pastāv tekstilizstrādājumu

ražošanai ar augstu pievienoto vērtību, kā arī mašīnbūvē un metālapstrādes nozarei.

Pieprasījuma pieaugums pēc diversificētiem ostu pakalpojumiem, kravu apstrādes

drošību un kvalitāti paver plašas iespējas palielināt reģionā piedāvāto loģistikas

pakalpojumu klāstu gan reģiona lielākajās ostās, gan mazākajās ostās. Nākotnē varētu

attīstīties arī zivsaimniecības nozare, jo reģionā izveidotā infrastruktūra (ostas, kuģu

piestātnes) rada iespēju zvejniecībai un iegūtās produkcijas pārstrādei koncentrēties tieši

šajā Latvijas reģionā. Pateicoties Kurzemes reģiona dabas bagātībām (jūras

nepārveidotā piekraste, dabas rezervāti, liegumi, īpaši aizsargājamās teritorijas),

uzņēmējiem ir iespēja attīstīt tūrisma nozari un ar to saistīto produktu un pakalpojumu

piedāvājumu. Latgales reģiona attīstībai nozīmīgākais virziens ir saistīts ar

metālapstrādi un mašīnbūvi, kā arī optiskās šķiedras un sintētiskās tekstilšķiedras

ražošanas palielināšanu. Reģiona izaugsmei svarīga ir optisko kabeļu ražošana, kas

izmantojami augstas precizitātes instrumentu un aparatūras ražošanai un paredzēti

eksportam. Nozīmīgu reģiona attīstības dimensiju veido pastāvošās iespējas ciešāk

integrēties globālajās loģistikas sistēmās, piedāvājot potenciālajiem klientiem iespējas

veikt kravu glabāšanu, apstrādi un pārstrādi pievienotās vērtības palielināšanas nolūkā.

Reģionā ražoto pārtikas produktu konkurētspējas palielināšanās, sortimenta

paplašināšanās un to bioloģiskās vērtības palielināšanās paver reģiona uzņēmējiem

iespējas attīstīt pārtikas produktu ražošanu, orientējoties, galvenokārt, uz NVS un Tuvo

Austrumu valstu tirgiem. Lauku attīstības veicināšanai nozīmīgas jomas ir atjaunojamo

63

enerģētisko resursu izmantošana un tūrisma pakalpojumu piedāvājuma pieaugums, kas

balstīts uz Latgales kā Zilo ezeru zemes tēlu un latgaliešu tradīcijām. Vidzemes reģiona

attīstība tiek saistīta ar augstas pievienotās vērtības palielināšanos metālapstrādes

nozarē. Pateicoties sekmīgi īstenotiem investīciju projektiem, šajā nozarē strādājošiem

uzņēmējiem izdevies ievērojami paaugstināt savu konkurētspēju Eiropas Savienības,

Ziemeļamerikas un citu attīstīto valstu tirgos. Reģionā uzkrātas bagātas 268

metālapstrādes tradīcijas, pieejams nepieciešamās profesijas un kvalifikācijas

darbaspēks. Reģionā esošās māla iegulas prasmīgi tiek izmantotas augstas kvalitātes

keramisko izstrādājumu ražošanai. Investīciju piesaistes rezultātā veiktie pasākumi

ražošanas modernizācijā dod iespēju palielināt ražošanas apjomu un paplašināt

inovatīvu izstrādājumu ražošanu gan pārtikas, gan nepārtikas preču ražošanā Pēdējos

gados pārtikas rūpniecībā strādājošajiem uzņēmējiem izdevies diversificēt pārtikas un

dzērienu realizācijas tirgu, kas paver jaunas iespējas palielināt dažādu pārtikas produktu

izlaidi, sekmējot vietējās izcelsmes bioloģiski augstvērtīgu lauksaimniecības produktu

ražošanu. Tūrisma attīstības iespējas tiek saistītas ar reģiona izdevīgo ģeogrāfisko

novietojumu, skaisto un daudzpusīgo Vidzemes ainavu, attīstītu tūrisma infrastruktūru.

Ar katru gadu palielinās dabas tūristu skaits, kuriem tiek piedāvāts apmeklēt

aizsargājamās dabas teritorijas - dabas rezervātus, dabas liegumus, dabas un nacionālos

parkus, aizsargājamo ainavu apvidus, daudzus dabas pieminekļus un biosfēras

rezervātus. Zemgales reģiona attīstība tiek saistīta ar pievienotās vērtības palielināšanu

metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu

ražošanā. Šajās nozarēs strādājošie uzņēmumi ir uzkrājuši bagātīgu profesionālo

pieredzi, īstenotie investīciju projekti ir sekmējuši saražotās produkcijas konkurētspējas

palielināšanos ārvalstu tirgos. Vairāk kā 80% no šajās nozarēs saražotās produkcijas

tiek realizēta Eiropas Savienībā, ASV, Kanādā un citās pasaules valstis. Reģiona

dabiskās priekšrocības dod iespēju paplašināt uzņēmējdarbību kravu pārvadājumu,

loģistikas un transportēšanas jomā. Loģistikas pakalpojumu apjoma palielināšanai var

izmantot jau esošo transporta infrastruktūru, kuras papildināšana ar modernām kravu

apstrādes un pārstrādes tehnoloģijām var nodrošināt augošās kravu plūsmas piegādi

klientam vēlamā laikā un vietā. Zemgales reģionam raksturīgais ģeogrāfiskais

novietojums, savdabīgās ainavas un kultūrvide, nozīmīgie kultūrvēsturiskie un dabas

objekti, attīstītā tūrisma infrastruktūra veido tūristiem pievilcīgu, un interesantu vidi ar

daudzveidīgu materiālās un nemateriālās kultūras mantojumu. Zemgale tradicionāli ir

bijis aktīvākais un veiksmīgākais lauksaimniecības produktu ražošanas reģions valstī,

kas saistīts ar augstu zemes auglības un piemērotiem agro klimatiskiem apstākļiem, kas

izmantojami enerģētiski ietilpīgu kultūraugu audzēšanā. Reģionā saražoto

lauksaimniecības produktu konkurētspēju sekmē labvēlīgā situācija pasaules tirgos un

pastāvīgs atjaunojamo bioloģisko energoresursu pieprasījuma pieaugums.

Izmantojot valsts atbalstu un iespēju veikt plašus starpdisciplinārus pētījumus

sabiedrības attīstībai svarīgos jautājumos (izglītība, inovācijas procesi, zināšanu

ekonomika, demogrāfija, valsts un sabiedrības institūciju attīstība, u.c.), programmai ir

jāspēj:

• attīstīt zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu sociālajās zinātnēs;

• veidot spēcīgas sociālo zinātņu skolas, nodrošināt to saikni ar citām zinātņu

nozarēm, izglītību un sabiedrības pārvaldības institūcijām;

• radīt zināšanu bāzi lēmumu pieņemšanai tautsaimniecības transformācijai

virzienā uz viedo attīstību.

Pierīga, Kurzeme, Zemgale- viedā ekonomika; Vidzeme- viedā pārvalde;

Latgale- viedie iedzīvotāji, lūk šādu attīstības scenāriju iesaka eksperti Viedās teritorijas

veidošanās un attīstībai izvēlētajos reģionos.

64

Profesionālo izglītību ietekmējošie ārējie faktori

Tā kā profesionālā izglītība un tās kvalitāte ir viens no kvalificēta darbaspēka

attīstību un pieejamību veicinošajiem faktoriem, profesionālo izglītību pamatā ietekmē

tie paši ārējie faktori, kas kvalificēta darbaspēka attīstību un pieejamību kopumā.

Papildus var īpaši izdalīt tādus ietekmējošos faktorus kā profesionālās izglītības

sistēmas struktūras un likumdošanas īpatnības Latvijā, profesionālās izglītības rezultātā

sagatavoto kvalificēto speciālistu devumu (lomu) ekonomikā, profesionālai izglītībai

novirzīto valsts un privāto finansējumu, darba tirgus attīstības tendences attiecībā uz

kvalificēta darbaspēka pieprasījumu, profesionālās izglītības tēlu audzēkņu, studentu un

darba devēju acīs, demogrāfisko situāciju (potenciālo studentu skaitu) kopumā, kā arī

promocijas darba kontekstā vissvarīgāko faktoru – sociālā dialoga un stratēģiskās

sadarbības nozīmi profesionālās izglītības sistēmas uzlabošanā (skatīt 1.12. attēlu).

1.12.attēls. Profesionālo izglītību galvenie ietekmējošie faktori (faktoru grupas)

Latvijā Avots: autores veidots (Veipa, 2017)

Tālāk autore apraksta dažus galvenos profesionālo izglītību ietekmējošos

faktorus (faktoru grupas).

Demogrāfiskā situācija

Iedzīvotāju skaits un tā pieaugums ir svarīgs rādītājs jebkurai sabiedrībai, jo no

tā ir atkarīgs, vai tautsaimniecība tiks nodrošināta ar darbaspēku vai ne. Zināms, ka pat

vislabvēlīgākie sociālekonomiskie apstākļi nevar novērst cilvēka organisma novecošanu

un līdz ar to darbaspēka pakāpenisku izzušanu. Tādēļ darbaspēks pastāvīgi samazinās

un tas ir nemitīgi jāatjauno. Tas nozīmē, ka ir jānodrošina paaudžu maiņa, lai

kompensētu no darba aizgājušo strādātāju skaitu un panāktu darbaspējīgo iedzīvotāju

skaitlisko pieaugumu.

1956.gads bija pirmais gads Latvijas vēsturē, kad Latvijas iedzīvotāju skaits

sasniedza un pārsniedza 2 miljonus iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaits pakāpeniski turpināja

pieaugt līdz 1990.gadam, sasniedzot 2 663 000 iedzīvotāju, kas bija svarīgs ārējais

faktors arī dažādu profesiju apgūšanai, kā arī apgūto zināšanu un prasmju pielietošanai

valsts tautsaimniecības attīstībā. Diemžēl kopš 1990.gada sākās nepārtraukta

65

demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, kas atzīstama par nelabvēlīgu, un 2016.gadā

Latvijā bija palikuši aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju (2 135 767 iedzīvotāji pēc PMLP

datiem uz 01.07.2016. (PMLP, 2016) jeb 1 968 957 iedzīvotāju pēc CSP datiem uz

01.01.2016. (CSP, 2016). Pēdējo divdesmit gadu laikā iedzīvotāju skaits ir samazinājies

gan negatīva dabiskā pieauguma dēļ, gan arī emigrācijas dēļ, jo cilvēki dodas uz

ārvalstīm meklēt darbu.

Pēdējos gados palielinājies pensijas vecuma cilvēku īpatsvars, taču samazinājies

gan darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars, gan skolas vecuma iedzīvotāju īpatsvars.

Atbilstoši CSP datiem 32,49% valsts iedzīvotāju dzīvo Rīgā un Rīgas reģionā, un

migrācija valsts iekšienē no ne-Rīgas reģiona uz Rīgas reģionu turpinās.

Daļēji dzimstības samazinājumu noteicis mazāks reproduktīvā vecumā esošo

sieviešu skaits, tomēr sociologi atzīst, ka dzimstības kritums sakrīt arī ar laiku, kad

būtiski samazinājušies iedzīvotāju ienākumi gan ekonomiskās situācijas dēļ valstī

kopumā, gan arī Latvijā īstenotās fiskālās un sociālās politikas dēļ. Ja ģimene, finansiālo

apstākļu vadīta, pieņem lēmumu bērna radīšanu atlikt uz vēlāku laiku vai nolemj

nepaplašināt ģimeni, tad ilgtermiņā tas būtiski samazina dzimstību valstī kopumā.

Pašreizējā situācija un tendences liecina, ka demogrāfiskās situācijas uzlabošanās

Latvijā tuvākajos gados diemžēl nav paredzama – līdz ar to lielā mērā ir apdraudēta arī

kvalificēta darbaspēka pieejamība.

Nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija nosaka to, ka vairums sabiedrisko un

ekonomisko iestāžu, tāpat arī profesionālās izglītības iestādes Latvijā koncentrētas

lielākajās pilsētās, un lauku apvidos izglītības un citu pakalpojumu pieejamība ir

ierobežota. Pēdējos gados pierādījies, ka arī esošais profesionālās izglītības iestāžu tīkls

ir pārāk sadrumstalots, un šīs sadrumstalotības novēršana ir viens no nopietniem

profesionālās izglītības vides uzlabošanas jautājumiem, lai atlikušās izglītības iestādes

būtu piepildītas ar audzēkņiem, modernas un kvalitatīvas.

OECD ziņojumā „Izglītība Latvijā” (OECD, 2016) vairākās nodaļās uzsvērta

demogrāfijas aspektu saistība ar Latvijas 2009.gadā uzsāktās profesionālās izglītības

kvalitātes reformas ieviešanu, lai uzlabotu tās kvalitāti un atbilstību tautsaimniecības

prasībām. OECD eksperti iesaka Latvijai pārskatīt vidējās un augstākās izglītības

iestāžu skaitu. Neraugoties uz to, ka studentu skaits samazinās, izglītības iestāžu un

studiju programmu skaits palicis gandrīz nemainīgs.

Jāsaka gan, ka vismaz profesionālajā izglītībā Latvija pēdējos desmit gados jau

veikusi nozīmīgas reformas, gan apvienojot profesionālās izglītības iestādes, gan daļu

no tām slēdzot. Spēcīgākās profesionālās izglītības iestādes kļuvušas par šīs nozares

kompetences centriem, un to modernizācijā ieguldīti miljoni Eiropas struktūrfondu

līdzekļu. Rezultātā profesionālās izglītības iestāžu skaits (t.sk. visu ministriju (IZM,

KM, IM, LM) pakļautībā esošās iestādes, pašvaldību padotībā esošās profesionālās

izglītības iestādes un privātās profesionālās izglītības iestādes) 16 gadu laikā

samazinājies no 120 iestādēm 2000.gadā līdz 52 profesionālās izglītības iestādēm

2016.gadā (skatīt 1.13. attēlu).

66

1.13.attēls. Profesionālās izglītības iestāžu11 skaita dinamika 2000.-2016. (uz mācību

gada sākumu) Avots: CSP datu bāze, http://data.csb.gov.lv

Profesionālās izglītības stiprināšana ir viena no IZM prioritātēm, un joprojām

turpinās darbs pie profesionālās izglītības kompetences centru attīstības, lai nodrošinātu

kvalitatīvu profesionālo izglītību gan lielajās pilsētās, gan reģionos. Demogrāfijas

iespaidā izglītības jomu 2014.-2020.gadā sagaida nozīmīgs skolēnu skaita

samazinājums, un tas ietekmēs institucionālā tīkla pilnveidi, kurā svarīga loma ir

pašvaldību, plānošanas reģionu un IZM sadarbībai. Būs nepieciešami pārdomāti

risinājumi resursu koncentrācijai un izglītības pakalpojumu pieejamības

pārstrukturizācijai, vērtējot katra novada un plānošanas reģiona īpatnības un attīstības

modeļus.

Izglītības monitoringa sistēmas trūkums

2009.gada augustā, nomainot iepriekšējo Latvijas Izglītības informatizācijas

sistēmu (LIIS), izglītības iestādes ir uzsākušas darbu ar Valsts izglītības informācijas

sistēmu (VIIS), tādējādi nodrošinot iespēju iegūt visaptverošus datus par pretendentiem

uz vietu pirmsskolas izglītības iestādēs, vispārējās izglītības iestāžu izglītojamajiem, kā

arī datus par pedagoģisko personālu, pedagogu tarifikācijām.

Lai sekmētu mūžizglītības procesu vadību un monitoringu, nodrošinot

visaptverošu informatīvo bāzi, viens no galvenajiem aspektiem ir VIIS sistēmas

funkcionalitātes ilgtspējas nodrošināšana un turpmāka attīstība, papildinot to ar

informāciju par pieaugušo izglītības iespējām. Iepriekš paveiktā kontekstā būtu

turpināma iesākto starptautisko projektu īstenošana, attīstot sadarbību ar vadošajām

Eiropas pētījumu institūcijām.

Nepieciešams veicināt augstskolu iekšējās kvalitātes sistēmu pilnveidošanu

atbilstoši starptautiski atzītām kvalitātes vadības vadlīnijām.

Lai sekmētu mūžizglītības procesu vadību un monitoringu, būtu nepieciešama

regulāri apkopojama informācija par pieaugušo izglītības iespējām pašvaldībās.

Nepieciešams izveidot vienotu augstākās izglītības informācijas apmaiņas

sistēmu un AII absolventu darba gaitu monitoringa sistēmu, lai iegūtu informāciju

pamatotu lēmumu pieņemšanai.

Lai nodrošinātu efektīvas, uz pierādījumiem balstītas izglītības politikas

veidošanu, ir nepieciešams izveidot visu līmeņu izglītības politikas ieviešanas un

11 Tai skaitā visu ministriju (IZM, KM, IM, LM) pakļautībā esošās iestādes, pašvaldību padotībā esošās profesionālās

izglītības iestādes un privātās profesionālās izglītības iestādes

67

izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kas vērsta uz politikas analīzes kapacitātes

attīstīšanu valsts pārvaldē, augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās. Jāveic

mācību sasniegumus ietekmējošo faktoru padziļināta izpēte (t.sk. par salīdzinoši

zemajiem zēnu vidējiem mācību sasniegumiem) ciešā saistībā ar starptautiski

salīdzinošo izglītības pētījumu un nacionālo standarta monitoringa instrumentu

sniegtajiem rezultātiem. Būtiska nozīme ir arī ar izglītības nozari netieši saistīto faktoru

(piemēram, sociālekonomisko) ietekmes uz izglītības kvalitāti izpētei.

Ir nepieciešams stiprināt sadarbību ar pētnieku grupām, kas veic dažādus ar

izglītības politikas mērķu sasniegšanu saistītus pētījumus un nodrošina izglītības

politikas veidotājus un lēmumu pieņēmējus ar svarīgiem datiem. Koordinētai iesaistīto

pušu sadarbībai, kā arī saskaņotai un uz nākotnes darba tirgus vajadzībām orientētai

izglītības politikai ir jābūt sasaistē ar darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu.

Kā minēts “Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam”,

institucionālā tīkla sakārtošana plānota, veidojot jaunu pieeju izglītības iestāžu

pakalpojumu piedāvājumam, kur profesionālās vidējās izglītības pakalpojumus pamatā

plānots koncentrēt reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros. Plānots arī, ka

profesionālās vidējās izglītības pakalpojumus galvenokārt īsteno valsts nozīmes

profesionālās izglītības kompetences centri (PIKC) un pārējās profesionālās izglītības

iestādes, kuru padotība pamatā plānota pašvaldībām (Izglītības attīstības

pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (2014).

Profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu un pedagogu skaita dinamika pa

mācību gadiem (skatīt 1.14. attēlu) atspoguļo to, ka pēdējos 2 mācību gados (2015.-

2017.) vērojama uzņemto audzēkņu skaita un kopējā audzēkņu skaita (mācību gada

sākumā) stabilizēšanās un neliels pieaugums – pretstatā skaita samazinājumam

iepriekšējo 15 gadu garumā. Autore pieņem, ka skaidrojums varētu būt uzsāktās

reformas, t.sk.ievērojams skaits aktivitāšu, kas veiktas profesionālās izglītības tēla

paaugstināšanai.

1.14.attēls. Profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu un pedagogu skaita dinamika

pa mācību gadiem Avots: CSP datu bāze, http://data.csb.gov.lv

Finansējuma pieejamība

OECD pētījumā “Izglītība Latvijā” secināts, ka atšķirībā no vairuma OECD

valstu Latvija vairāk finanšu līdzekļu iegulda vispārējā izglītībā, savukārt profesionālā

68

izglītība lielā mērā ir atkarīga no Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma. Pretēji

OECD vidējiem rādītājiem un arī, piemēram, Igaunijai, Latvija vairāk tērē uz vienu

vidusskolēnu vispārējā vidējā izglītībā nekā profesionālajā, tāpēc rada bažas par to, kas

tiks darīts, kad ES fondu finansējums beigsies (OECD, 2016).

ES fondu finansējuma apjoms 2014.-2020.gados izglītības, prasmju un

mūžizglītības attīstībai Latvijā, kopā plānots 516 miljonus eiro jeb 12% no kopējā ES

finansējuma šajā plānošanas periodā; tai skaitā ir 147,21 miljons eiro profesionālās

izglītības un pieaugušo izglītības attīstībai (skatīt 1.15.attēlu). Autore uzskata, ka

maksimāli efektīvi šo finansējumu būs iespējams ieguldīt mērķa labā tikai valsts

sadarbības un komunikācijas ar privāto un NVO sektoru rezultātā – lai tad, kad ES

finansējums beigsies, sistēma būtu spējīga turpināt darboties.

1.15.attēls. Finansējums sadalījums 2014.-2020.gados pa nozarēm un

apakšnozarēm (miljonos euro un procentos %) Avots: ES fondu oficiālā mājas lapa

Saskaņā ar MK rīkojumu nr. 5 “Par Profesionālās izglītības iestāžu tīkla

optimizācijas pamatnostādnēm 2010.–2015.gadam” IZM padotībā (neskaitot citu

ministriju padotībā) esošo profesionālās izglītības iestāžu (neskaitot koledžas) skaits

2010.gadā bija 59 (“Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādņu

2010.–2015.gadam”, 2010). Piecu gadu laikā (2015.gadā) to bija plānots samazināt līdz

30 iestādēm (OECD, 2016), tādējādi nodrošinot turpmāku profesionālās izglītības sistē-

mas strukturālo reformu īstenošanu, optimizējot profesionālās izglītības iestāžu skaitu

un izvietojumu reģionos, kā arī, veicot to diferenciāciju un izveidot modernu, mūsdienu

prasībām atbilstošu profesionālās izglītības materiāli tehnisko nodrošinājumu, sekmēt

visu veidu resursu – jo sevišķi finansējuma - efektīvāku izmantošanu, paaugstinot

profesionālās izglītības kvalitāti un pieejamību.

Pamatnostādņu apakšmērķi:

1. Pilnveidot sadarbību ar pašvaldībām un nozaru asociācijām, kā arī iesaistīt

plānošanas reģionus sabalansēta skolu tīkla veidošanā attiecīgajā reģionā, lai valsts

69

pārvaldes iestādes, pašvaldības un plānošanas reģioni, kā arī nozaru asociācijas

savstarpēji saskaņotu savu darbību, optimizējot profesionālās izglītības iestāžu tīklu,

kompleksi plānojot visu veidu izglītības iestāžu tīklu, kā arī piedāvāt risinājumus

profesionālās izglītības iestāžu nodošanai pašvaldībām.

2. Izveidot izmaksu ziņā efektīvu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu

profesionālās izglītības iestāžu tīklu, lai racionāli izmantotu valsts un ārvalstu finanšu

instrumentus un profesionālās izglītības iestāžu īpašumus, izveidotu profesionālās

izglītības programmu apguvei atbilstošu modernu un mūsdienīgu materiāli tehnisko

bāzi, sekmējot profesionālās izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām.

3. Izstrādāt finansēšanas sistēmu, kas nodrošinātu vienotu finansēšanas principu

"nauda seko skolēnam" visām izglītības iestādēm, lai stimulētu pašvaldības veikt

kompleksu visu veidu izglītības iestāžu darbības plānošanu un skolu tīkla optimizāciju,

kā arī sekmēt sadarbību ar nozaru uzņēmumiem, kuri ir ieinteresēti atbalstīt

profesionālo izglītību un piedalīties profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijā ar

savu līdzfinansējumu.

Izmaksu efektivitāte (blakus profesionālās izglītības kvalitātei un pieejamībai

iedzīvotājiem) bija viena no 3 galvenajiem pamatnostādņu plānotiem politikas

rezultātiem, un to raksturotu šādi rādītāji: 1) valstī tiks izveidots diferencēts,

demogrāfiskajām tendencēm atbilstošs profesionālās izglītības iestāžu tīkls; 2) tiks

nodrošināts sabalansēts profesionālās izglītības programmu apguves iespēju

piedāvājums (reģionālā un nacionālā līmenī), lai sagatavotu darba tirgum nepieciešamo

speciālistu skaitu un nodrošinātu izglītības piedāvājuma atbilstību nodarbinātības

struktūrai; 3) profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas procesā tiks ievērots

sadarbības princips starp valsts institūcijām, pašvaldībām un nozaru asociācijām, lai

nodrošinātu elastīgu un efektīvu visu veidu resursu izmantošanu, kā arī iespēju ātri

reaģēt uz darba tirgus pieprasījuma izmaiņām.

Iesāktā reforma tiek turpināta joprojām, slēdzot vairākas izglītības programmu

īstenošanas vietas reģionos, citas profesionālās izglītības iestādes apvienojot ar

vispārējās izglītības iestādēm, kā arī nododot profesionālās izglītības iestādes

pašvaldībām. Taču jāpievērš vēl būtiskāka uzmanība profesionālās izglītības pievilcības

paaugstināšanai kopumā, sociālo partneru līdzdalībai profesionālās izglītības kvalitātes

nodrošināšanā, paredzot profesionālās izglītības prestiža, konkurētspējas un atbilstības

darba tirgus prasībām nodrošināšanu. Profesionālās izglītības iestādēm Latvijā jādomā

arī, kā – papildus ikdienas mācību procesam – organizēt saimniecisko darbību, kādus

vietējā teritorijā, novadā vai reģionā pieprasītus izglītības, apmācību un cita veida

pakalpojumus sniegt, lai radītu papildus ieņēmumus un nodrošinātu finansējumu

iestādes darbībai.

Piemēram, Rīgas tehniskās koledžas budžetā aptuveni 30% veidojas no iestādes

saimnieciskās darbības, t.sk. izglītības iestādē esošās mācību ražošanas kokapstrādes

darbnīcas veiktajiem pasūtījumu darbiem (izgatavo skolas mēbeles pēc pasūtījuma -

mēbeļu pamatnes izgatavotas no kvadrātveida tērauda caurulēm, koka daļas izgatavotas

no kvalitatīva saplākšņa, virsma lakota trijās kārtās ar augstvērtīgu, izturīgu parketa

laku; mēbeļu konstrukcija un izmēri atbilst valsts higiēnas reglamentācijas prasībām);

profesionālas izglītības kompetences centra „Rīgas Tehniskā koledža” sniegtajiem

pakalpojumiem mūžizglītības un neformālās izglītības jomā pieaugušajiem

(profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas,

neformālās izglītības programmas); telpu nomas un transporta pakalpojumu sniegšanas

(OECD, 2016).

70

1.nodaļas kopsavilkums

Visaptverošā kapitāla koncepcija bija sākumposms cilvēkkapitāla teorijas attīstībai.

Tā tika veidota un kļuva par patstāvīgu virzienu pasaules ekonomikā 20.gs 50-to

gadu beigās, 60-to gadu sākumā. Teorijas pamatlicējs bija ASV ekonomists,

Čikāgas ekonomikas skolas pārstāvis Teodors Šulcs. T.Šulcs izvirzīja ideju par

izglītības kapitālu, kā cilvēkkapitāla sastāvdaļu, kura veidošana ir atkarīga no

veiktajiem ieguldījumiem jeb investīcijām izglītībā. Zinātnieks definēja

cilvēkkapitāla teoriju kā „zināšanas un iemaņas, kuras cilvēki, mācoties un

profesionāli sagatavojoties, iegūst kā kapitālu. Šāds kapitāls ir pārdomātu

investīciju produkts, kurš dod ieņēmumus”. Gandrīz vienlaicīgi ar T.Šulcu,

cilvēkkapitāla koncepciju attīstīja ASV ekonomists, Čikāgas ekonomikas skolas

pārstāvis G.Bekers, kurš cilvēkkapitāla teorijā uzsvēra, ka investīcijas izglītībā,

apmācības darbavietā pozitīvi ietekmē darbinieka produktivitāti un algas

pieaugumu un veicina ekonomisko izaugsmi kopumā.

Apkopojot termina “intelektuālais kapitāls” skaidrojumu vairākos avotos (Stewart,

1998), promocijas darba autore terminu “intelektuālais kapitāls” skaidro kā

nemateriālā kapitāla formu, kā uzņēmuma vai organizācijas aktīvu, daļu no

cilvēkkapitāla, kam ir nozīmīgs īpatsvars kopējā reģiona kapitāla apjomā.

Cilvēkkapitāls, t.sk. intelektuālais kapitāls, ir būtiskākais uzņēmējdarbības faktors,

investīcijas cilvēkkapitālā parasti ir ar augstu atdevi un veido multiplikatora efektu

tautsaimniecībā.

Intelektuālais kapitāls nepieciešams, pirmkārt, teritorijas izaugsmes nodrošināšanai

(par ko tiek veikti arī lielākā daļa zinātnisko un praktisko pētījumu), taču otrkārt,

kas ir ne mazāk svarīgi, teritorijas attīstītības noteikšanai, teritorijas stipro pušu

izcelšanai, pievilcības un “unikālo pārdošanas punktu” (angliski – unique selling

points) popularizēšanai, tādējādi veicinot kvalificēta darbaspēka piesaisti

konkrētajam reģionam.

Svarīgākais sabiedrības ražošanas spēku elements ir darbaspēks. Darbaspēks ir

ekonomiska kategorija, kas rāda darba veikšanai nepieciešamo cilvēka fizisko un

garīgo spēju kopumu. Pēc veicamā darba funkcijām rūpniecības kadrus klasisficē

pēc profesijām un specialitātēm, bet pēc sarežģītības pakāpes- pēc kvalifikācijas.

Paredzētās pārmaiņas Latvijas pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības

mācību saturā, attīstot tādas (nākotnes darbiniekiem un uzņēmējiem) nozīmīgas

kompetences kā mācīšanās mācīties, matemātikas, dabaszinātņu un tehnoloģiju

kompetence, saziņa dažādās valodās, sociālā un pilsoniskā kompetence, pašizziņas,

pašiniciatīvas un uzņēmējdarbības kompetence, digitālā kompetence un kultūras

izpratnes kompetence, ir pareizs “ceļš”, lai attīstītu uzņēmējspējīgu jauno cilvēku,

kurš vēlēsies nākotnē kļūt par kvalificētu darbinieku kādā uzņēmumā vai dibināt

savu uzņēmumu vai kļūt par pašnodarbināto.

Latvijā pieaug darba devēju ieguldītie līdzekļi darbinieku apmācībā un izglītībā,

NVO sektorā tiek ieviesti mūžizglītības jomas projekti, palielinās no valsts budžeta

piešķirtie līdzekļi bezdarbnieku apmācībai, kā arī pārkvalificēto bezdarbnieku

skaits norāda uz pieaugušo tālākizglītības aktualitāti mūsdienās. Pieaugušo izglītība

ir jādara vēl pieejamāka visām iedzīvotāju grupām – arī lauku iedzīvotājiem,

maznodrošinātajiem un sociāli mazaizsargātajiem. Ir jāveicina darba devēju atbalsts

profesionālajai izglītībai, panākot nodokļu atvieglojumus tiem, kas atbalsta

izglītību.

Prasmju pieprasījuma analīze parāda, ka pēdējos divdesmit gados ir vērojams

darbaspēka pieprasījuma kritums rūpniecībā, kas saistīts ar produktivitātes kāpumu

71

un tehnoloģiju attīstību, turpretim pakalpojumu sektorā, līdz ar jaunu produktu nišu

attīstību, arvien palielinās nepieciešamība pēc cilvēkkapitāla un pieaug

pieprasījums pēc izglītota un prasmīga darbaspēka, kas būs spēkā arī ilgtermiņā. To

apliecina arī pakalpojumu sektora radītās pievienotās vērtības pieaugums gan

pasaulē kopumā, gan atsevišķos reģionos.

Izvērtējot prasmju pieprasījuma izmaiņas Latvijā pēdējo divdesmit gados profesiju

grupu ietvaros tika konstatētas šādas tendences:

• Likumdevēju, valsts amatpersonu, ierēdņu vadītāja amatā un vadītāju

pieprasījuma izmaiņas Latvijā ir bijušas saistītas ar valsts pārvaldes attīstību, tās

palielināšanos izaugsmes gados un samazināšanos reformu rezultātā recesijas

laikā. Turpmākais pieprasījums atkarīgs no valsts pārvaldes plānošanas

politikas;

• Vienkāršo profesiju pieprasījuma izmaiņas ir saistītas ar ekonomiskās attīstības

cikliem, tomēr lauksaimniecības, zivsaimniecības un tām radniecīgu nozaru

vienkāršo profesiju pieprasījums ir samazinājies kopš 2002.gada un

tautsaimniecības attīstības ietekme uz šo apakšgrupu nav vērojama;

• Kvalificētu strādnieku un amatnieku pieprasījuma izmaiņas Latvijā, galvenokārt,

ir ietekmējusi būvniecības nozares attīstība, jo pamatgrupas lielāko īpatsvaru

veido ieguves rūpniecības un būvniecības strādnieki un metālapstrādes,

mašīnbūves un tām radniecīgu jomu strādnieki.

Kvalificēta darbaspēka jēdziens 21.gadsimtā nav viennozīmīgs, konkrēti definēts

un nemainīgs. To apliecina gan neskaitāmās sabiedriskās diskusijas par tēmu un

problemātiku, dažādi zinātniski pētījumi, gan Latvijas un ES līmeņa dokumenti.

Taču, pēc autores domām, būtiski svarīgas “kvalificēta darbinieka” pazīmes

21.gadsimtā ir un būs “personiskā kvalitāte, pieredze un kompetenču prasmes”.

Skolas, augstskolas un tādējādi arī mācību programmas atsauksies darbaspēka un

sabiedrības mūsdienu vajadzībām, ka skolēni pakāpeniski koncentrēsies uz 21.

gadsimta iemaņu un zināšanu apgūšanu, spējot reaģēt reālās situācijās, nevis tikai

iemācoties mācību grāmatās iegūstamos faktus un formulas. Tas palielinās

radošuma un inovāciju līmeni, tas nodrošinās labāku prasmju apguvi, tādējādi radot

labākas darba vietas, labāku sabiedrību un, visbeidzot, labāku dzīvi.

Svarīgi arī uzsvērt uzņēmējdarbības izglītības lomu un nozīmi jebkura speciālista

izglītošanas procesā. Kā redzams, uzņēmējspējas ietver 2 būtiskus aspektus: 1)

zināšanas un prasmes, 2) cilvēka personiskās īpašības, attieksmes un kompetences,

un uzņēmējdarbības izglītība jāsaprot plašāk nekā biznesa likumu, uzņēmējdarbības

procesu, aktivitātes un zināšanu apguve tikai ekonomikas priekšmetos.

Uzņēmējspējas ir jāattīsta ne tikai tiem, kas iecerējuši savu profesionālo dzīvi saistīt

ar ekonomiku un vadības zinātnēm, bet visiem – topošajiem inženieriem,

biologiem, fiziķiem, ķīmiķiem, matemātiķiem un citiem.

Pēdējos gados ir būtiski mainījušies biznesa modeļi, ka jebkura nozare prasa

papildinošus, saistītus (bieži vien arī apjomīgus) citu nozaru pakalpojumus

(piemēram, IT pakalpojumus, loģistikas un transporta, citus biznesa pakalpojumus,

pat grāmatvedības uzskaiti tiešā veidā var neveikt pats uzņēmums u.tml.), paralēli

“galveno nozaru” attīstībai rada arī citu nozaru pieaugumu, it īpaši ar biznesu

saistītu pakalpojumu (komercpakalpojumu) izaugsmi. Pie tam šie biznesa

pakalpojumi var raksturoties pat ar augstāku produktivitāti (radīto pievienoto

vērtību uz 1 nodarbināto) nekā tas ir raksturīgi citiem pakalpojumiem.

Nākotnē būtisku ietekmi uz darba tirgu atstās globalizācijas tendences –

konkurence starp attīstītām un attīstības valstīm, darbaspēka piedāvājuma izmaiņas

(Eiropā un citās attīstītajās valstīs pieaugs vecāka darbaspēka īpatsvars, bet

72

attīstības valstīs būs vērojamas pretējas tendences), klimata izmaiņu tendences un

saistīto nozaru attīstība visā pasaulē – pieaugs darbavietu skaits atjaunojamās

enerģijas nozarēs un samazināsies nozarēs, kas izmanto fosilos energoresursus.

Līdz 2030.gadam pieaugs pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka, ar prasmēm

risināt kompleksu problēmjautājumu loku. To noteiks augošā produktivitāte, kas

veicinās pieprasījumu pēc darbaspēka ar augstāko izglītību. Tāpat paredzams

būtisks pieprasījuma pieaugums pēc medicīnas un veselības aprūpes darbiniekiem,

ko pamatā noteiks sabiedrības novecošanās, kā arī pieprasījums pēc inženieriem,

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citiem tehnisko nozaru speciālistiem.

Savukārt samazināsies pieprasījums pēc vienkāršām prasmēm, kas nepieciešamas

fiziska un rutīnas darba veikšanai. Tādējādi samazināsies pieprasījums pēc

darbaspēka mazkvalificētās profesijās ar pamatizglītības līmeni.

Profesionālās izglītības uzdevums ir radīt iespējas izglītības iegūšanai ar nepabeigtu

pamatizglītību, kad audzēknis paralēli apgūst profesiju un iegūst pamatizglītību, kā

arī turpināšanai pēc pamatskolas vai vidusskolas beigšanas, lai apgūtu sākotnējo

profesionālo kvalifikāciju, attīstītu spējas profesionālajai tālākizglītībai, iegūtu

tiesības izglītības turpināšanai augstākā izglītības pakāpē. Profesionālās izglītības

iestādes piedāvā izglītības programmas visos ekonomiskās darbības virzienos.

Darba vidē balstīta apmācība Latvijā- veids sagatavot motivētu, profesionālu

speciālistu. Darba vidē balstītas mācības ir profesionālās izglītības forma, kurā

jaunietis praktiskās iemaņas vismaz pusi no mācību laika apgūst reālā darba vidē

uzņēmumā, bet teorētiskās zināšanas - profesionālās izglītības iestādē.

Latvijā darba vidē balstītās mācības tiek īstenotas, balstoties uz esošajiem

normatīviem aktiem, kas nosaka profesionālās izglītības programmu īstenošanas

kārtību, un tie ir sekojoši: 1) Izglītības likums; 2) Profesionālās izglītības likums; 3)

2000.gada 27.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.211 "Noteikumi par valsts

profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu”; 4)

2010. gada 11.oktobra Izglītības un zinātnes ministrijas iekšējie noteikumi Nr.22

„Profesionālās izglītības programmu izstrādes kārtība”; 5) 2012.gada 20.novembra

Ministru kabineta noteikumi Nr.785 „Mācību prakses organizācijas un izglītojamo

apdrošināšanas kārtība”; 6) Ministru kabineta 2007.gada 6.marta noteikumi Nr.165

„Noteikumi par profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa un

eksaminācijas centru profesionālās kvalifikācijas ieguves organizēšanai obligāti

nepieciešamo dokumentāciju”; 7) 2007.gada 2.oktobra Ministru kabineta noteikumi

Nr.655 „Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu

minimumu uz vienu izglītojamo”; 8) 2004.gada 24.augusta Ministru kabineta

noteikumos Nr.740 ꞌꞌNoteikumi par stipendijāmꞌꞌ; 9) u.c. saistītie normatīvie akti.

73

2. PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA DARBASPĒKA

SAGATAVOŠANAI LATVIJĀ UN EIROPĀ

Promocijas darba 2.nodaļā autore pievēršas iepriekš veiktu pētījumu un

patstāvīgi organizētu pētījumu, kuros ietverti ar profesionālo izglītību saistīti jautājumi,

apskatam; kā arī karjeras izglītības un duālās apmācības jeb darba vidē balstītas

apmācības būtiskās lomas skaidrošanai un pamatojumam, lai varētu piesaistīt

darbaspēku jebkurā reģionā.

2.1 Kvalificēta darbaspēka attīstību un pieejamību ietekmējošie faktori reģionos

Pastāv daudzi savstarpēji saistīti faktori, kas ietekmē situāciju darba tirgū un

kvalificēta darbaspēka attīstību, atbilstību un pieejamību. Visus faktorus nosacīti var

iedalīt 2 pamata grupās:

1) ar darba tirgu tiešā veidā saistīti faktori, t.sk. darbaspēka pieprasījuma un

piedāvājuma skaitliskas izmaiņas (brīvo darba vietu skaita pieaugums, bezdarba līmeņa

krišanās, bezdarbnieku skaita samazināšanās uz vienu vakanci), darbaspēka

pieprasījuma un piedāvājuma ne sabalansētība (izglītības, prasmju, pieredzes,

kvalifikācijas neatbilstība vakancēm), darba ņēmēju tirgus “attīstība” (pieaug vidējā

darba samaksa valstī, aug darba ņēmēju prasības un palielinās atvērtība mainīt savu

pašreizējo darbu), darba attiecību vispārējais regulējums (modelis) valstī, darba devēju

konkurences palielināšanās darba tirgū (starptautiska konkurence gan esošo darbinieku

noturēšanai, gan jaunu darbinieku piesaistei); darba devēju cilvēkresursu vadības

politika un attieksme pret darba ņēmējiem, atvērtība duālās apmācības pasākumu

kopīgai realizācijai; atalgojuma līmenis;

2) papildus ietekmējoši ārējie faktori, t.sk. vispārējā sociāli ekonomiskā situācija

valstī un reģionos (t.sk. reģiona tēls un konkurētspēja citu reģionu un valstu kontekstā),

demogrāfiskā situācija, Interneta, IKT un sociālo mediju ietekmes pieaugums

(informācijas aprites ātrums, pārsātinājums, kanālu izvēle kvalificētu darbinieku

rekrutēšanā, ekonomikas globalizācijas procesi), audzināšanas un attīstības vide ģimenē,

izglītības vide (pirmsskolas, sākumskolas, pamata, vidējās (vispārējās un profesionālās),

augstākās (vispārējās un profesionālās), tālākizglītības vide), karjeras izglītības

pieejamība visos vecumposmos, darbinieku personīgās iezīmes, rakstura īpašības un

subjektīvās prasības pret dzīves līmeni un darba vidi.

Viens no veidiem, kā palielināt kvalificēta darbaspēka pieejamību, ir pārdomātas

imigrācijas politikas attīstība. Pašreizējā Latvijas migrācijas politika vērsta uz iekšējā

darba tirgus aizsardzību, tomēr viedokļi par to, ka vajadzētu piesaistīt augsti kvalificētu

darbaspēku, laiku pa laikam sabiedrībā tiek apspriesti. Piemēram, I.Indāns (2014)

atzīst, ka Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) ir bijis ārpolitiski un

iekšpolitiski nozīmīgākais notikums kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas. Latvijas

līdzdalība ES ir mainījusi un ietekmējusi valsts ekonomisko, sociālo un iekšpolitisko

attīstību. Viens no redzamākajiem ES veicinātiem fenomeniem ir brīva darbaspēka

kustība, kas Latvijas gadījumā nozīmēja strauju ietekmi uz demogrāfisko situāciju,

proti, starptautiskās migrācijas neprognozēti augstu pieaugumu. Masveida emigrācijas

rezultātā Latvija ir zaudējusi ap 200 tūkstošiem iedzīvotāju aktīvā darbaspēka

reproduktīvajā vecumā. Ņemot vērā zemos dzimstības rādītājus, emigrācija veicina

Latvijas depopulāciju. Kopš 2008.gada Latviju vissmagāk skāra globālā ekonomiskā

finanšu krīze, kas pastiprināja emigrācijas tendences. Latvijai masveidīgi zaudējot

darbaspēku, ilgtermiņā būs arvien sarežģītāk nodrošināt IKP izaugsmi, kas pakāpeniski

atsākusies 2010.gadā uz eksportspējīgo nozaru rēķina. Latvijas iedzīvotāju depopulācija

74

un negatīvie migrācijas rādītāji neizbēgami izvirza jautājumu par darbaspēka piesaisti

no ārzemēm.

Piemēram, ekonomiste J.Pastučenko uzsver, ka valsts ieinteresētība kvalificētu

viesstrādnieku piesaistīšanā varētu atvieglot risināt nodarbinātības jautājumu.

Iedzīvotāju labklājības pieaugums lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai tautsaimniecībā

pieaug to nozaru īpatsvars, kur top produkcija ar augstu pievienoto vērtību. Savukārt

tam ir nepieciešams arvien vairāk augsti kvalificēta darbaspēka. Nepieciešama

mērķtiecīga valsts imigrācijas politika, lai Latvijas uzņēmumiem nepieciešamā

kvalificētā darbaspēka piesaistīšana notiktu koordinēti un kontrolēti (Pastučenko, 2007).

Precīzi būtu jāformulē valsts pozīcija jautājumā par augsti kvalificētu viesstrādnieku

imigrāciju. Iespējams, Latvija varētu pārņemt to ES dalībvalstu pozitīvo pieredzi, kuras

veiksmīgi piesaista kvalificētu personālu. Kontrolēta imigrācija varētu būt viens no

demogrāfisko saspīlējumu risinājumiem. Šinī ziņā Lielbritānija, Īrija un Čehija ir

piemēri, kā to var sekmīgi īstenot.

Lielbritānijas valdība jau kopš 2002. gada veicināja augsti kvalificēta

darbaspēka ieplūšanu valstī, izmantojot "Augsti kvalificēto migrantu programmu"

(Highly Skilled Migrants Programme). Čehijā, kas pievienojās ES vienā laikā ar

Latviju, ir sava "zaļās kartes" sistēma, lai piesaistītu kvalificētu personālu no valstīm

ārpus ES. Tā ir daļa no plāna, kā apturēt tuvākajās desmitgadēs gaidāmo demogrāfisko

krīzi un apstādināt darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita sarukumu Čehijā. Bez tam

kvalificētā darbaspēka piesaistīšana Čehijā bija tikai daļa no pasākumu kompleksa, ko

iecerējusi veikt valdība. Pirms vairākiem gadiem jau tika vienkāršotas arī jauno

uzņēmumu dibināšanas procedūras, piešķirot vienādas tiesības gan vietējiem, gan

ārvalstu uzņēmējiem. Čehijas teritorijā pastāv zinātniskās pētniecības centri, kas atvērti

izmantojot ES Strukturālo fondu resursus valdības pētījumu un inovāciju programmas

ietvaros. Tādējādi valsts vēl vairāk līdzekļu novirzīs zinātnes attīstībai, veicinās

ražošanas ar augstu pievienoto vērtību attīstību, kā arī augsti kvalificēta darbaspēka

piesaistīšanu no ārzemēm (Pastučenko, 2007).

Globālās konkurences apstākļos, ņemot vērā arī nelabvēlīgās demogrāfiskās

prognozes, būtu ļoti svarīgi laikus pārorientēt Latvijas ekonomiku no mazkvalificēta

darbaspēka izmantošanas un produkcijas ar zemu pievienoto vērtību ražošanas uz

zināšanu ietilpīgu ekonomiku un produktu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību. Lai

īstenotu šo tautsaimniecībai svarīgo mērķi, valsts ieinteresētība kvalificētu

viesstrādnieku piesaistīšanā varētu atvieglot uzņēmējiem risināt nodarbinātības

jautājumu. Nepieciešama mērķtiecīga valsts imigrācijas politika, lai Latvijas

uzņēmumiem nepieciešamā kvalificētā darbaspēka piesaistīšana notiktu koordinēti un

kontrolēti. Tādējādi tiktu aizpildītas vakantās amatu vietas, neizspiežot no darba vietām

pašreiz nodarbinātos, netiktu radīta sociālā spriedze. Augstas klases profesionāļu

piesaiste varētu uz laiku aizpildīt arī mūsu izglītības sistēmas radīto robu eksakto

profesiju jomā.

Kā uzsver daudzi ekonomikas jomas eksperti, Latvijas darba tirgus tālākā

attīstībā jāņem vērā daudzi modernās ekonomikas izaicinājumi, t.sk. nepieciešamība

uzlabot tautsaimniecības produktivitāti, globalizācijas ietekme uz preču un darbaspēka

kustību, profesiju maiņa (t.sk. dažu profesiju izzušana un jaunu parādīšanās) tehnoloģiju

iespaidā, digitālo tehnoloģiju piedāvātās ekonomiskās attīstības iespējas, jaunā

ekonomikas laikmeta ietekme uz iestāžu, organizāciju un uzņēmumu vadību (t.sk.

“haosa pārvaldība”, “līdervadība” u.c.). Līdz ar to nepieciešamas jaunas profesijas,

jaunas darba formas un darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi, katrā darba attiecību

veidā iesaistītajiem jādefinē savstarpējie pienākumi un tiesības utt.

75

2015.gadā pētījumā “The Global Competitiveness Report 2015–2016” redzams,

ka darbaspēka regulējums ir 11. biežāk minētais uzņēmējdarbību kavējošais faktors

Latvijā (skatīt 2.1.attēlu).

2.1. attēls. Uzņēmējdarbību kavējošie faktori Latvijā (2015)

Avots: Klaus Schwab, The Global Competitiveness Report 2015–2016, 230.lpp.,World

Economic Forum 2015

Katra valsts mēģina atrast savu ekonomiskās attīstības “recepti”, t.sk. mācoties

no citu valstu pozitīvajiem piemēriem. Piemēram, Dānijas vēstnieks Latvijā 2017.gadā

Hanss Brasks (Hans Brask) uzsvēris, ka “Dānijai, kā nelielai ekonomikai, izaugsmi

nodrošina spēja elastīgi pielāgoties globālā tirgus prasībām un Dānijas darba tirgus

modelis ir veiksmīgs piemērs kā nodrošināt nepieciešamo elastību” (Latvijas Vēstneša

portāls, 2017).

Dānijas darba tirgus regulējuma veiksmes pamatā ir t.s. Elastības (Flexicurity)

modelis, kas piedāvā elastīgu darba regulējumu, tajā pašā laikā saglabājot sociālo

drošību. Šāda pieeja ir palīdzējusi Dānijas ekonomikai kļūt par vienu no

konkurētspējīgākajām Eiropas Savienībā un saglabāt zemu bezdarba līmeni. Dānijas

modeļa veiksmes pamatā ir arī nepārtraukta darbinieku profesionālā pilnveidošanās, ko

apmaksā gan darba devēji, gan strādājošie, gan valsts.

Arī Lietuvas valdības 2016.gada 19.septembrī pieņemtais Darba likums

(Deloitte (2017) paredz elastīgākas darba formas (t.sk. jaunus modernākus darba līgumu

veidus, darba laika un virsstundu uzskaiti), stiprina darbinieku pārstāvniecību un veicina

pilnvērtīga sociālā dialoga veidošanos tautsaimniecības nozarēs.

Pētot un analizējot arī citu ES valstu darba attiecību vispārējo regulējumu

(modeļu) atbilstību mūsdienu prasībām, autore secina, ka būtiskākie priekšnoteikumi

tautsaimniecības veiksmīgai attīstībai un kvalificētu darbinieku piesaistei reģionos, ko

iespējams veicināt ar tiesiskā regulējuma palīdzību un ko vajadzētu vairāk integrēt

profesionālās izglītības iestāžu realizētajās studiju programmās, ir:

- efektīvākas pieaugušo izglītības (mūžizglītības) sistēmas izveidošana

(uzlabošana), t.sk. nepārtraukta darbinieku profesionālā pilnveidošanās un

modernu, tirgū pieprasītu prasmju nodrošināšana strādājošajiem,

- elastīgāku darba formu ieviešana (piemēram, Lietuvas Republikas jaunajā Darba

likumā (pieņemts 22.09.2016.) ieviestas tādas jaunas darba līgumu formas kā

“Nulles-stundu darba līgums”, “Projektā balstīts darba līgums”, “Darba

dalīšanas darba līgums”, “Darba līgums pie vairākiem darba devējiem” u.c.) –

76

būtu svarīgi izvērtēt līdzīgu elastīgāku darba formu ieviešanu arī Latvijā, un

vēlāk nodrošināt pietiekošu praktisku informēšanu par to eksistenci, par to

būtību un atšķirībām no “standarta” darba formām, kā arī praktisku labākās

prakses izplatīšanu reģionālā mērogā.

Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju - pagaidu darba aģentūru

(PDA) pakalpojumu pieprasījums pieaug visā Eiropā. Uzņēmumi-PDA Eiropas

Savienības dalībvalstīs (papildus Šveicē un Norvēģijā) nodarbina vairāk nekā trīs

miljonus darbinieku. PDA pakalpojumu popularitāti var izskaidrot ar nepieciešamību

nodrošināt elastīgumu darba attiecībās un lielu pieprasījumu pēc īslaicīgām darba

attiecībām un pakalpojumiem. PDA ir uzņēmumi, kuri iesaista ieinteresētas puses

trīspusējās nodarbinātības attiecībās, kurās piedalās uzņēmums, kuram ir nepieciešams

darbinieka sniegts pakalpojums uz noteiktu laiku, darbinieks un aģentūra. Proti,

aģentūra pieņem darbinieku darbā uz darba līguma pamata un nosūta viņu uz citiem

uzņēmumiem dažādu darbu veikšanai – ‘izīrē’ darbinieku. Šādā veidā PDA nodrošina

darbu darbiniekam un pakalpojumu uzņēmumam (lietotājuzņēmums), kuram tas ir

nepieciešams.

PDA pakalpojumi sniedz vairākus ieguvumus valsts darba tirgum un darba

ņēmējiem:

palīdz savienot darbaspēka pieprasījumu ar piedāvājumu;

palīdz īstenot aktīvo nodarbinātības politiku un veido nodarbinātības iespējas;

palīdz jauniem cilvēkiem un absolventiem iegūt pirmo darba pieredzi, turklāt dod

iespēju iegūt pieredzi dažādos uzņēmumos;

veicina nodarbinātības formu maiņu – no PDA nodarbinātības uz nodarbinātību (uz

noteiktu vai nenoteiktu laiku) pie darba devēja;

uzlabo darba ņēmēju darba un ģimenes dzīves savienošanu, veicinot elastīgas darba

formas;

palīdz cīnīties ar nereģistrēto nodarbinātību.

Latvijas Darba likums pagaidu darba aģentūras definē kā “darbaspēka

nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējus”. PDA pakalpojumi uz šo brīdi nav plaši

izplatīti Latvijā, taču pieprasījums pēc to pakalpojumiem pieaug. Viens no iemesliem ir

grozījumu veikšana Darba likumā, nosakot regulējuma īpatnības PDA darbībai, kas

sakārtoja aģentūras, darbinieka un lietotājuzņēmuma (pakalpojuma izmantotāja)

savstarpējos pienākumus un tiesības un ieviesa skaidrību šajā Latvijai jaunajā

uzņēmējdarbības veidā.

Iedzīvotājus pēc ekonomiskās aktivitātes statusa iedala divās grupās:

ekonomiski aktīvajos (nodarbinātie un bezdarbnieki) un ekonomiski neaktīvajos

(skolēni, studenti, nestrādājošie pensionāri u.c.). Lielākā daļa no visiem iedzīvotājiem ir

ekonomiski aktīvi. 2016. gadā Latvijā tādi bija 988,6 tūkstoši, kas ir nedaudz vairāk kā

divas trešdaļas jeb 68,2 % no visiem iedzīvotājiem 15–74 gadu vecumā. Tas ir līdz šim

augstākais sasniegtais aktivitātes līmenis Latvijā. Pēc teritoriālā dalījuma 2016. gadā

vislielākais ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits bija Rīgas reģionā – 336,2 tūkstoši jeb

34 % no visiem ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem. Arī augstākais

ekonomiskās aktivitātes līmenis bija Rīgas reģionā (70,7 %), savukārt viszemākais –

Latgales reģionā (64,7 %). Iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti ietekmē dažādas pazīmes,

piemēram, vecums, dzimums un iegūtais izglītības līmenis. Visaugstākā ekonomiskā

aktivitāte ir iedzīvotājiem 25–54 gadu vecumā (2016. gadā piecu gadu vecuma grupās

robežās no 84,1 % līdz 90,1 %), bet viszemākā – jauniešiem 15–19 gadu vecumā (2016.

gadā 8,5 %), jo šajā vecumā jauniešu prioritāte ir mācības, nevis darbs vai aktīvi darba

meklējumi. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis ir augstāks nekā sievietēm ne tikai

Latvijā, bet visās ES dalībvalstīs. 2016. gadā vīriešu aktivitātes līmenis sasniedza 72,2

77

%, kas bija par 7,6 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm. Tā ir vismazākā atšķirība

starp vīriešu un sieviešu aktivitātes līmeni Latvijā. Tik maza atšķirība vēl bija

ekonomiskās lejupslīdes laikā – 2010. gadā. Salīdzinot ekonomiskās aktivitātes līmeni

pēc iegūtā izglītības līmeņa, vērojama sakarība – jo augstāks izglītības līmenis, jo

augstāks aktivitātes līmenis. 2016. gadā visaugstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis

(84,2 %) bija iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, bet viszemākais – ar pamatizglītību

vai zemāku izglītības līmeni (37,7 %).

Tiknuss (1984) iesaka sastādīt darbaspēka resursu kopsavilkuma bilanci, lai

noteiktu iespējas nodrošināt sabiedrisko ražošanu ar darbaspēku un sadalītu to starp

tautsaimniecības nozarēm. Sastādot darbaspēka resursu kopsavilkuma bilanci, tiek

risināti vairāki uzdevumi:

esošo darbaspēka resursu pilnīga uzskaite;

darbaspēka papildu pieprasījuma un tā segšanas avotu noteikšana;

esošo darbaspēka resursu sadale un pārdale starp tautsaimniecības sfērām un

nozarēm, kā arī starp valsts rajoniem.

Darbaspēka resursu bilances sastāda teritoriālā aspektā (pa rajoniem,

apgabaliem), kā arī visai tautsaimniecībai kopumā.

Rūpniecībā kā vadošajā tautsaimniecības nozarē darbaspēka bilanci sastāda arī

atsevišķās apakšnozarēs un uzņēmumos. Rūpniecības darbaspēka bilance sastāv no

divām daļām: 1) no kopējiem bilanču aprēķiniem, kur parādīts papildu pieprasījums pēc

kadriem un tā segšanas avoti;

2) no kvalificēto strādnieku kadru bilances (tā noder par pamatu kadru

kvalifikācijas paaugstināšanas sistēmas veidošanai un funkcionēšanai). Rūpniecības

uzņēmumos kvalificēto kadru vajadzības bilanču aprēķini tiek veikti pa profesijām un

specialitātēm, nozarēs – pa profesiju grupām (A.Tiknuss, 1984).

Plānotā ekonomikā darba resursu bilance bija viens no svarīgākajiem statistiskās

analīzes metodēm. Ar pāreju uz tirgus ekonomiku, bija jautājums par to, vai turpināt šo

tendenci statistikas darbu. Pēc mūsu domām, tie analītisks attīstība ir noteikti

nepieciešams, un jāsaglabā arsenālā darba statistikas instrumentus. Tomēr, lai

atjauninātu maksājumu bilanci darbaspēka un to orientāciju uz vajadzībām, analizējot

pašreizējos procesus, kas pašlaik attīstās darba tirgū ir nepieciešams veikt dažas

izmaiņas uz shēmu un no darba resursu bilancē principiem.

Tā kā būvniecība statistikas bilance ķēdes darbaspēks palikusi nemainīga jau

daudzus gadus, un ir tabula, kas ietver divus savstarpēji sadaļas: pirmais atspoguļo

rādītājus resursu un darbaspēka sastāvu otrajā - rādītājus, kas raksturo viņu

nodarbinātību sugu izplatību. Tajā pašā veida nodarbinātības pirms “perestroikas” laika

posmā bija ierobežota ar šādiem rādītājiem: nodarbinātību ekonomikas nozarēs; laika

studiju un mājsaimniecībā (nodarbināto dievkalpojumos, kā arī militāro, atkarībā no

piešķirtajiem uzdevumiem iet atsevišķi vai atspoguļota bilancē ar atlikumu, kas

nodarbojas ar mājsaimniecībā).

Starp galvenajām prasībām izvirzīja kā pamatojumu pārskatot esošo metodiku

par darbaspēka resursu bilancē, uzsver nepieciešamību ņemt vērā jaunās formās un

nodarbinātības veidiem, jaunām darba ņēmēju kategorijām (it īpaši darba devējiem,

štata darbinieki, pašnodarbinātie), bezdarba līmenis, jaunas formas migrācijas, un citi.

Lai konta bilances aprēķinus šos faktorus, kā arī pārdomu attiecību un attiecības

starp darba un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (kopumā, un starp tās atsevišķo

sastāvdaļu) ierosināja šādu shēmu būvniecības darbaspēka bilanci.

Darba vides sakārtotība, darba attiecību elastīgums, saprotama un ērta darba

likumdošana – tie ir būtiski aspekti un priekšnoteikumi, lai kvalificēta darbaspēka

piesaistēs mehānismā iesaistītās puses būtu motivētas sadarboties. Šie var kļūt arī par

78

ļoti izšķirošie faktoriem potenciālajam jaunajam darbiniekam – vai viņš izšķirsies par

labu darbam Latvijas reģionā, vai darbam kādā Vācijas, Somijas vai Igaunijas reģionā.

Piemēram, Lietuvas valdības pasākumi darba vides elastīguma veicināšanai,

t.sk. dažādu darba un nodarbinātības formu veidošanai, varētu kļūt par piemēru arī

Latvijas darba likumdošanai – tas ievērojami sekmēs kvalificētu darbinieku piesaisti

reģioniem Latvijā. Jāatzīst arī, ka kvalificēta darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma

“regulēšana”, izmantojot netradicionālas metodes un elastīgas darba formas, var būt par

konkurētspējīgu biznesa nišu Latvijā. Viens no piemēriem ir t.s. pagaidu nodarbinātības

(saukta arī par “personāla nomu un atlasi”) jomā, kur veiksmīgi darbojas uzņēmums

“BIURO” - pagaidu nodarbinātības un darbā pieņemšanas vadošais uzņēmums Latvijā,

Lietuvā un Igaunijā, un līderis pagaidu nodarbinātībā un personāla atlasē Baltijā12.

BIURO galvenais ofiss un vadība atrodas Rīgā, Latvijā. Pagaidu darba projekti un

personāla atlase pārņem visu Latviju. Taču BIURO ofisi atrodas arī Lietuvā - Vilnius,

Kaunas, Klaipėda, Šiauliai, Panevėžys, Utena, Šilutė, Plungė, Ukmergė, Plungė

Mažeikiai un Tauragė; kā arī Igaunijā – Tallinā. Uzņēmuma sniegtais pagaidu

nodarbinātības pakalpojums ļauj izmantot darbaspēku īslaicīgi vai ilgtermiņā, bez

nepieciešamības tos tieši nodarbināt savā kompānijā. BIURO ir tiešais darba devējs un

nes atbildību par darbinieku atlasi, darba attiecību administrāciju, nodokļu nomaksu un

personāla uzskaiti saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu. Klients nodrošina

darbinieka darba vietu, nes atbildību par drošiem darba apstākļiem un kontrolē darba

kvalitāti. Uzņēmuma datu bāzē ir vairāk nekā 2500 kandidātu uz noteiktu laiku, kuri ir

speciālisti dažādās darba jomās. Visi darbinieki iziet darba kārtības instruktāžu un

ugunsdrošības instruktāžas, tieši tāpēc viņi var uzsākt darbu jau nākamajā dienā pēc

pieprasījuma. Pagaidu darbi tiek piedāvāti gan profesionāļiem, gan arī cilvēkiem bez

iepriekšējas darba pieredzes vai atbilstošas izglītības.

Šādu un līdzīgu elastīgu darba formu iespējas sekmē kvalificēta darbaspēka

atlasi, piesaisti un darba attiecību uzturēšanu, t.sk. piemēram, kad darba devējam

steidzami vajadzīgi papildus kvalificēti darbinieki uz noteiktu vai nenoteiktu laiku

konkrētās profesijās, kad nepieciešami papildus darbinieki, bet nevarat personālu

nodrošināt ar patstāvīgu darbu, jo uzņēmējdarbības vide nav stabila un pasūtījumu

skaits nav konkrēts, vai kad ir nepietiekams noteiktas kvalifikācijas darbinieku skaits,

bet darba vietu skaits štatā ir ierobežots u.c.

Profesionāla, moderna un reāli ieviešama cilvēkresursu vadības politika ir

ikviena darba devēja panākumu viens no svarīgajiem priekšnoteikumiem. Ja darbinieki

jutīsies piederīgi un apmierināti uzņēmuma vai organizācijas iekšienē, viņi spēs ģenerēt

maksimālu enerģiju darba veikšanai uzņēmuma vārdā. Apkopojot vairāku autoru atziņas

(Vintiša, 2010, Peiseniece, 2010), cilvēkresursu vadība ir daudzpusīgs process, kas

iekļauj vairākas apakšsistēmas:

1. Cilvēkresursu plānošana, piesaiste un atlase - personāla nodrošinājuma un

lietderības izpēte, personāla vadības stratēģija, darba tirgus izpēte, personāla

izmaiņu un virzības prognozēšana, pieņemšana, ievadīšana darbā, pārvietošana;

2. Darba apstākļi - darba organizācijas psiholoģiskie aspekti, darba ergonomika,

vides estētika, darba drošība un aizsardzība, vides aizsardzība;

3. Darba attiecības - darbinieku un grupu attiecību izpēte, vadītāju un darbinieku

attiecību analīze, darbinieku apmierinātība un vērtējums, konfliktu un stresu

veidojošo faktoru analīze, darba kultūra, ētikas normas;

4. Uzņēmuma organizatoriskā struktūra - esošās struktūras izpēte, darbinieku un

struktūrvienību savstarpējā saistība un informācijas sakaru izveide;

12

Avots: uzņēmuma mājas lapa - http://biuro.lv/

79

5. Tiesiskie aspekti - uzņēmuma normatīvie akti, darbinieku tiesiskā izglītošana,

uzņēmumu darbības tiesiskais pamats;

6. Dzīvesvides kvalitāte un sociālā infrastruktūra - veselības aprūpe un

apdrošināšana, kultūra, sports, ārpusdarba brīvā laika pavadīšanas iespējas,

mājokļa un infrastruktūras kvalitāte;

7. Darbinieku motivēšana un atalgošana - darba apmaksas morālā un materiālā

stimulēšana, līdzdalība uzņēmuma pārvaldē; darbinieku izaugsmes un karjeras

plānošana un ieviešana; personāla informēšana, apmācības, personāla

novērtēšana.

Labai personāla jeb cilvēkresursu vadībai ir jānodrošina, ka uzņēmumā tiek ievēroti

Darba likuma noteikumi un ka darbinieki ir labi informēti par uzņēmuma iekšējo

kārtību, kā arī par savām tiesībām un pienākumiem (Ermsone, 2010). Taču blakus

jautājumiem par vispārējo darba tiesību normu ievērošanu un darbinieka darba mūža

cikla struktūru (sākot ar darbinieka pieņemšanu darbā līdz pat darba tiesisko attiecību

pārtraukšanai), lai mūsdienās spētu piesaistīt kvalificētu darbaspēku, darba devējam

jāskatās daudz plašāk un stratēģiskāk.

Promocijas pētījuma kontekstā izkristalizējušās 3 no augstākminētajām septiņām

cilvēkresursu vadības jomas apakšsistēmām, kuras pēc autores domām, ir mūsdienās

visbūtiskākās cilvēkresursu vadībā kvalificētu darbinieku piesaistei reģionos (skatīt

2.2. attēlu).

2.2. attēls. Svarīgākās cilvēkresursu vadības apakšsistēmas, lai piesaistītu

kvalificētu darbaspēku reģionos Avots: autores veidots

Viena no tendencēm, kas pamazām kļūst aktuāla gan privātos uzņēmumos, gan arī

dažādās valsts un pašvaldību institūcijās, ir nodarbinātības formu maiņa, kad no

darbinieka tiek pirkti pakalpojumi kā no pašnodarbinātas personas, nevis viņš tiek

pieņemts darbā uz darba līguma pamata. Šādas elastīgas darba attiecības bieži vien ir

abpusēji ērtas un izdevīgas. Šāda freelancer jeb ārštata darbinieku kultūra kļūst arvien

populārāka ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Bez tam moderno tehnoloģiju un IKT iespējas

pieļauj, ka darbinieks, piemēram, fiziski atrodoties kāda reģiona vai novada attālākajā

nostūrī, var sniegt savu pakalpojumu, strādāt pie darba devēja jebkurā vietā pasaulē.

Svarīgi atzīt, ka šāds nodarbinātības veids nosaka nepieciešamību mainīties gan pašiem

vadītājiem un darba devējiem, gan – vēl jo svarīgāk veidoties motivētiem, patstāvīgiem un

paš-aktīviem darbiniekiem, speciālistiem.

Pētot dažādus darbinieku motivēšanas veidus, kā viens no būtiskākajiem un

daudzos uzņēmumos Latvijā arī veiksmīgi pielietotiem instrumentiem jāatzīst t.s.

“attīstības pārrunas”. Darbinieku potenciāls vienmēr ir lielāks nekā tas nereti atklājas viņu

ikdienas darbā. Attīstības pārrunas dod iespēju ne tikai noskaidrot darbinieku pašreizējās

kompetences un motivācijas līmeni, bet arī – veicināt viņa potenciāla izpausmi un

attīstību, kā arī veikt nepieciešamās korekcijas izvirzītajās prasībās pret darbiniekiem. Kā

norāda K.Vintiša (2010), pārrunu laikā ir iespējams un nepieciešams:

koriģēt darbinieka izpratni par savu vietu un lomu organizācijā,

80

palielināt darbinieka iesaisti un motivāciju, stiprinot darbinieka pārliecību par

savām spējām un iespējām,

vienoties par turpmāko rīcības plānu, kas ļaus pilnībā izmantot un attīstīt

darbinieka potenciālu un virzīs viņu uz jauniem panākumiem.

Attīstības pārrunām ir liela nozīme personāla attīstības procesā attiecīgajā

uzņēmumā. Tās jākoncentrē uz nākotnes iespēju noskaidrošanu, tādu faktoru

apzināšanu, kas veido un ietekmē katra darbinieka nākotnes potenciālu organizācijā.

Uzņēmumā vai organizācijā jāveido attīstībai labvēlīga vide, kas ir svarīgākais

darbinieku izaugsmes nosacījums. Tāpat attīstības pārrunu laikā jācenšas rast pilnīga

izpratne par darbinieka personību, motivācijas līmeni un viņa izpratni par situāciju, kurā

viņš atrodas. Jāatbild uz jautājumiem: Ko vēlas mūsu darbinieki un vai šīs vēlmes

vienmēr ir pamatotas?, Kas ir katra darbinieka svarīgākās kompetences?, Kā

komunikācijas procesā mainīt darbinieka izpratni par savu vietu un lomu uzņēmumā?

Kā palielināt darbinieka atbildību par notiekošo un lojalitāti uzņēmumam?

Attīstības pārrunu svarīgākais rezultāts ir konkrēts rīcības plāns

nepieciešamajām izmaiņām darbinieka kompetenču un motivācijas paaugstināšanai –

rīcības plāns gan darbiniekam, gan darba devējam, - kurā atspoguļojas kopīgi

sasniedzamie mērķi (saskaņojot darbinieka mērķus ar uzņēmuma mērķiem), kopīga

izpratne par organizācijā notiekošo un atklāti izrunātas visas nepieciešamās izmaiņas, kā

arī konkrētas rīcības, kas, kad un kam ir jāpaveic. Ja šādas darba novērtēšanas un

attīstības pārrunas uzņēmuma vadība organizē veiksmīgi, tās rada vietu un laiku

savstarpējas sadarbības pilnveidošanai. Ja abas puses ir atklātas, ir drosme runāt un

vēlēšanās risināt arī kādus problemātiskus jautājumus, tad pārrunas var būt nozīmīgs

motivators darbiniekam turpināt darbu konkrētajā organizācijā un katru dienu nākt uz

darbu ar prieku (Gaile, 2016).

Motivēšanas kontekstā reģionāli uzņēmumi, profesionālās izglītības iestādes,

vietējās pašvaldības, kuras vēlas piesaistīt kvalificētu darbaspēku, nedrīkst aizmirst par

kopējo reģiona tēla pievilcību un konkurētspēju. Ņemot vērā mūsdienu globalizācijas

mērogus, šiem aspektiem daļā gadījumu var būt izšķiroša loma.

Saskaņā ar Boronenko (2009) konkurētspējīga reģiona empīrisko interpretāciju,

konkurētspējīgam reģionam jāatbilst ne tikai noteiktām ekonomiskām prasībām

(piemēram, nozīmīgs iedzīvotāju skaits vai nacionāli/starptautiski salīdzināms IKP

līmenis), bet arī noteiktām organizatoriskām prasībām, t.sk.

Spējai sniegt starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju;

Spējai savākt kvalitatīvu informāciju, kas netiek atspoguļota statistikā;

Jāpastāv partnerinstitūcijai, kas spēj organizēt informācijas savākšanu un

sniegšanu par savu teritoriju (Boroņenko, 2009).

Organizatoriskiem un administratīvajiem faktoriem ir ļoti būtiska ietekme uz

konkrētā reģiona konkurētspēju, t.i. uz reģiona spēju radīt un atbalstīt konkurētspējīgu

vidi savā teritorijā.

Dzīves kvalitāte tiek definēta dažādi un jebkurā vecumā ir atkarīga no daudziem

objektīviem rādītājiem: materiālās labklājības, nodarbinātības, veselības stāvokļa,

mājokļa un izglītības iespējām utt. Dzīves kvalitāte ir atkarīgā arī no subjektīvajiem

rādītājiem - dzīves pieredzes, vērtējumiem un priekšstatiem par labu dzīvi, indivīda

ideāliem un cerībām (jo lielāka ir atšķirība starp to, ko cilvēks sagaida un viņa reālo

dzīves pieredzi, jo zemāks būs subjektīvais dzīves kvalitātes vērtējums). Profesionālajā

dimensijā nozīmīgi ir sociālais statuss, materiālais nodrošinājums, izaugsme (karjeras

iespējas), profesionālais piepildījums kā viens no labas un laimīgas dzīves rādītājiem.

Dzīves jēgas dimensijā būtiskas ir kopsakarības ar citiem: attiecības, mīlestība, draugi,

piederības sajūta noteiktās sociālās grupām.

81

Dzīves kvalitāti tāpat raksturo brīvi pieejama labas kvalitātes, moderna

dzīvojamā platība, maksimāli plašas jauniem cilvēkiem pieejamas un interesējošas

izklaides un brīvā laika pavadīšanas iespējas, labi attīstīta vietējā transporta

infrastruktūra, kā arī savienojumi ar Rīgu un tuvākiem reģionālajiem centriem (to

raksturo ceļā pavadītais laiks no/uz šo vietu un labas kvalitātes ceļi).

Tālis Tīsenkopfs (2006) izdala dzīves kvalitātes statisko un dinamisko izpratni

(Bela B., Tisenkopfs T., 2006). Statiskā izpratne: dzīves kvalitāte ir sasniegtais vai

sasniedzamais, mērķis un nākotnes ideāls. Šajā aspektā dzīves kvalitātes vienmēr būs

par maz, un statiskā izpratne var iegūt patērnieciskas izpausmes (“Nodrošiniet man labu

dzīvi!”). Dinamiskā izpratne: dzīves kvalitāte ir pats dzīves uzlabošanas process –

nodomu un darbību kopums, kas vērsts uz labklājības celšanu, iespēju izmantošanu,

spēju izkopšanu. Praktiska rīkošanās un dzīves uzlabošana sniedz gandarījumu tāpat kā

iegūtie labumi.

Lai veicinātu augstas dzīves kvalitātes – kā priekšnoteikuma kvalificēta

darbaspēka piesaistes sekmēšanai – izpildi, būtiskākā atbildība gulstas uz vietējās

pašvaldības pleciem. Vietējās pašvaldības uzdevums (saņemot arī valsts atbalstu), ir

nodrošināt kvalitatīvu inženiertehnisko, sociālo, izglītības, kultūras, sporta, biznesa

atbalsta u.c. infrastruktūru vietējā mērogā. Ja neizpildīsies šis pamatpriekšnoteikums,

var tikt apdraudēti visi pārējie kvalificēta darbaspēka piesaistes pasākumi reģionā.

Dinamiskā izpratnes (T. Tīsenkopfs, 2006) par dzīves kvalitāti veicināšana visos

izglītības procesa posmos (jau no pirmsskolas līmeņa) ir vēl viens veids, kā sekmēt

iedzīvotāju dzīves un darba vietas izvēli reģionā.

Pašvaldību loma darba ražīguma kāpināšanā parasti netiek uzsvērta, tomēr tā

nav maza. Pašvaldību ziņā ir sadzīves un ražošanas infrastruktūra:

izglītības pieejamība (iespējami samazināt skolu neapmeklējošo bērnu skaitu

izglītības sākumposmā, tādejādi nodrošinot potenciālu tālākai izglītībai);

izglītības kvalitāte (skolu materiāli- tehniskais nodrošinājums, skolu vadība,

mācību metodes un rezultāti, materiālais atbalsts ārpusskolas darbam),

veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte – lai būtu vesels darbaspēks,

sadzīves apstākļi – vide, teritorijas labiekārtošana,

citi darbaspēka pilnveidei veltīti pasākumi – mūžizglītība, sabiedriskā aktivitāte

(atbalsts nevalstiskām organizācijām), kultūras pasākumu pieejamība,

satiksmes infrastruktūra – ceļi,

vietējie regulējumi – būvniecības un dabas aizsardzības prasības,

pavadību izlemšanai atļautie valsts nodokļi (nekustamā īpašuma nodoklis un tā

likmes),

vietējās nodevas (Karnīte, 2012).

Šo uzdevumu izpilde ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai

kvalificēta darbaspēka piesaistes pasākumi , t.sk. sadarbības platformas funkcionēšana,

būtu sekmīga un rezultatīva.

IKT un sociālo mediju ietekme, starptautiska un globāla konkurence ir

nenovēršama mūsdienu laikmeta parādība, kas kādam var pavērt plašas iespējas pasaulē,

bet kādam atņemt “vienīgo iespēju” tepat Latvijā. Dzimstības samazinājuma ietekmē

samazinās arī studēt gribētāju skaits un jauno kvalificēto darbinieku skaits darba tirgū

Latvijā. Darba tirgū galvenokārt nepieciešami kvalificēti darbinieki, taču “kvalificēts

darbinieks” vairs nenozīmē, ka tas ir speciālists ar augstāko izglītību vai zinātnisko grādu.

Bez tam vairums darba devēju norāda tieši uz vidējā līmeņa “kvalificētu darbinieku”

trūkumu, tādēļ tiek meklēti vidējās profesionālās izglītības un koledžas izglītības

absolventi. Ir vairākas profesijas, kuras iekļaujas dažādās nozarēs, piemēram, metinātāji,

elektrotehniķi, ķīmiķi, datorsistēmu administratori, tādēļ pieprasījums pēc šiem

82

speciālistiem vienmēr būs liels. Bez tam nav noslēpums, ka šodienas bērni un jaunieši

savā dzīvē lietos tehnoloģijas, kas šobrīd vēl nav izgudrotas, strādās darbus, kas vēl

neeksistē, un risinās problēmas, par kurām mēs vēl nenojaušam.

Ja analizē ekonomisko attīstību virzošos spēkus, tie vēsturiski mainījušies no

resursu virzītas ekonomikas (kad panākumus noteica pieejamo resursu apjoms), caur

efektivitātes virzītu ekonomiku (kad veiksmīgākie bija tie, kuri visefektīvāk prata

izmantot pieejamos resursus), līdz inovāciju virzītai ekonomikai mūsdienās (kad

panākumu atslēga ir kompetenču, tehnoloģiju un inovāciju ieviešana) (Volkova, 2015). Ar

IKT un augsto tehnoloģiju ienākšanu standarta ražošanas resursiem (piem., zeme, dabas

resursi, inženiertehniskā infrastruktūra) vairs nav pati būtiskākā nozīme reģionu

konkurētspējas noteikšanā. Mūsdienās pietiekams daudzums izejvielu un resursu vairs

nedod reģionam priekšrocības, ja netiek pievērsta pastiprināta uzmanība efektivitātei un

inovācijām.

Tautsaimniecības attīstību virzošo spēku izmaiņas ietekmē darbinieku skaita

izmaiņas un augsti kvalificētu darbinieku pieprasījumu. Papildus tam norit ekonomikas

globalizācijas procesi, kas ietekmē gan reģiona konkurētspēju un pievilcību, gan

indivīdu viedokļus, dzīves un darba vietas izvēli. IKT ietekmētā ekonomikas

globalizācija liek reģionu ekonomiskajiem subjektiem konkurēt ne tikai iekšējā Latvijas

tirgū, bet starptautiskā mērogā. Reģioniem jābūt tik spējīgiem radīt, rādīt un atbalstīt

konkurences vidi savā reģionā, lai motivētu un stimulētu starptautiski konkurētspējīgus

ekonomiskos subjektus, kvalificētu darbaspēku darboties tieši konkrētajā reģionā.

Darba tirgus attīstības prognozes

Jautājums, kas ir būtisks, analizējot darbaspēku reģionu attīstības kontekstā ir:

vai darbaspēks ir tikai darba ņēmēji (kā to primāri saprot liela daļa sabiedrības), vai arī

darba devēji, individuālie komersanti, pašnodarbinātas personas (kas dod darbu paši

sev, kas ir darbaspēks paši sev un līdz ar to reģionam)?

Eiropas Savienības ikgadējā ziņojumā par MVU (2015-2016) teikts, ka mikro

jeb sīkie uzņēmumi veido 92.8% no kopējā Eiropas Savienības valstu (EU28)

uzņēmumu skaita. Šie 92.8% uzņēmumu rada 21% no kopējās pievienotās vērtības

ražošanas un pakalpojumu sektoros un nodarbina 30% no visiem darba ņēmējiem

Eiropas Savienībā (Eurostat, 2016).

2.3. attēls. Tirgus sektora ekonomiski aktīvie uzņēmumi (%) sadalījumā pa lieluma

grupām pēc nodarbināto skaita 2015.gadā Eiropas Savienībā (EU28) Avots: Annual Report on European SMEs 2015 / 2016, November 2016, EU

Analizējot situāciju Latvijā, pēc CSP datiem 2015.gadā Latvijā bija pavisam

170668 tirgus sektora ekonomiski aktīvi uzņēmumi, un sadalījumā pa lieluma grupām

pēc nodarbināto skaita var secināt, ka 93.67% no visiem tirgus sektora ekonomiski

83

aktīvajiem uzņēmumiem ir mikro jeb sīkie uzņēmumi ar darbinieku skaitu līdz 10. Tas

ir pat nedaudz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.

2.4. attēls. Tirgus sektora ekonomiski aktīvie uzņēmumi sadalījumā pa lieluma

grupām pēc nodarbināto skaita 2015.gadā Latvijā Avots: CSP, http://data.csb.gov.lv

Lielā daļā no 159870 mikro jeb sīko uzņēmumu pats īpašnieks ir gan darba

devējs, gan darbinieks. Tāpēc ir pamats apgalvot, ka, domājot par terminu “darbaspēks”

un plānojot pasākumus kvalificēta darbaspēka piesaistei reģionam, nedrīkst aizmirst par

priekšnosacījumiem un pievilcīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu, kas veicina mikro

jeb sīko uzņēmumu veidošanos un attīstību.

Šo apgalvojumu pamato arī daudzi Eiropas mēroga pēdējo gadu pētījumi par

individuālā darba veicēju, pašnodarbināto personu, t.s. frīlanceru (no angļu val. –

freelancer) skaita ievērojamu pieaugumu kopš 2008.gada recesijas Eiropā. Piecu gadu

laikā (2008.-2013.) Eiropā darbu bija zaudējuši vairāk kā 7 miljoni cilvēku. Vidēji katrs

desmitais darbinieks palika bez darba. Daļa no šiem cilvēkiem bija pietiekoši prasmīgi,

lietpratīgi, aktīvi un kvalificēti, lai uzsāktu savu pašnodarbinātību, kuras apjomi šobrīd

pasaulē pieaug vēsturiski vēl nebijušos ātrumos. Pašnodarbinātās personas veido

aptuveni 25% no visiem cilvēkiem, kas veic profesionālo, zinātnisko vai zinātniski

tehnisko darbu, un ap 22% no tiem profesionāļiem, kas darbojas mākslas un izklaides

jomās (Leighton, 2016).

Kaut arī pašnodarbināto un darba devēju īpatsvars Latvijā ir zemāks, nekā vidēji

ES valstīs, tomēr tas ir nozīmīgs – 12% no kopējiem nodarbinātajiem 2014.gadā (skatīt

2.5. attēlus).

2.5. attēls. Pašnodarbinātie un darba devēji 2014. gadā, % no kopējiem

nodarbinātajiem Avots: Eurostat dati

84

Nākotne nav pilnībā paredzama nekad, taču to ir iespējams vadīt noteiktā

virzienā. Lai tas notiktu, nepieciešams sekmēt vienotu izpratni par vēlamo mērķi un

reālajām iespējām un spēt paraudzīties tālāk par konkrētajā brīdī risināmiem

jautājumiem un pieņemt lēmumus, kas dos atdevi vidējā un ilgtermiņā. To var attiecināt

arī uz darba tirgus nākotni, kas ir ļoti būtisks profesionālo izglītību ietekmējošs ārējais

faktors, un uz darba tirgus nākotnes prognozēšanu.

Ar nākotnes pārmaiņu prognozēšanu darba tirgū nacionālā līmenī Latvijā šobrīd

nodarbojas galvenokārt divas institūcijas – EM, kas izstrādā darba tirgus vidēja un

ilgtermiņa prognozes, un NVA, kas izstrādā darba tirgus īstermiņa prognozes. Finanšu

ministrija izstrādā makroekonomisko rādītāju prognozes, savukārt Latvijas Banka

izvērtē Latvijas tautsaimniecības attīstību un īstenoto ekonomisko politiku, kā arī

sagatavo nozīmīgāko tautsaimniecību raksturojošo rādītāju prognozes.

IZM izglītības politikas izstrādē un īstenošanā izmanto, piemēram, EM ziņojuma

“Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm” (2016)

rezultātus un izstrādātās darba tirgus prognozes. Pozitīvi vērtējams tas, ka šīs prognozes

(LR EM, 2016) ir ņemtas vērā vairāku izglītības politikas pasākumu īstenošanā un

izglītības stratēģiskās attīstības dokumentu izstrādē, t.sk.:

īstenojot pilotprojektu darba vidē balstītās mācībās (DVB), kas bija

izmēģinājuma platforma iespējamo DVB mācību modeļu un pieeju īstenošanai,

ļaujot identificēt Latvijas izglītības sistēmai piemērotākās DVB mācību

īstenošanas pieejas;

plānojot audzēkņu uzņemšanas procesu profesionālās izglītības iestādēs;

profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes

un nozaru ekspertu padomju darbā. IZM izvērtē profesionālās izglītības iestāžu

nākamā gada uzņemšanas plānus un attiecīgo nozaru speciālistu nepieciešamību

darba tirgū iesniedz tos saskaņošanai Nozaru ekspertu padomēm, kas sniedz

atzinumu un priekšlikumus profesionālās izglītības pasūtījumam atbilstoši darba

tirgus pieprasījumam. Ministrija veic iesniegto uzņemšanas plānu apkopojumu

un iesniedz no valsts budžeta finansēto izglītojamo skaita uzņemšanas plānus

saskaņošanai Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējā sadarbības

apakšpadomei;

plānojot valsts finansētu studiju vietu skaita sadalījumu. Tiek īstenota kopējā no

valsts finansētu studiju vietu skaita pārdale par labu izglītības tematiskajām

grupām “Dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas” un

“Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība” – vietu sadalījumu pa izglītības

līmeņiem un izglītības tematiskajām jomām. Reaģējot uz prognozēto, iespējamo

darba tirgus disproporciju, augstākajā izglītībā tiek īstenots budžeta vietu skaita

samazinājums sociālajās zinātnēs.

Kā atzīst EM, lai Latvija varētu laikus pielāgoties Latvijas ilgtspējīgas attīstības

stratēģijā „Latvija 2030”, Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam un

“Latvijas nacionālā reformu programmā „ES 2020” stratēģijas īstenošanai” noteiktajām

strukturālajām izmaiņām, ir nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību vairāku ar

darba tirgu saistītu uzlabojumu veikšanai attiecībā uz profesionālās izglītības vidi, t.sk.

jāveicina dialogs un sadarbība starp sociālajiem partneriem (sociālajam dialogam jābūt

vērstam uz nākotnes attīstības scenāriju (t.sk. darba tirgus attīstības prognožu)

apspriešanu un attiecīgu darbību īstenošanu; jāveido mehānismi sadarbībai starp darba

devējiem un politikas plānotājiem, lai darba tirgus prognozes būtu iespējams iekļaut

izglītības pakalpojumu plānošanā; jāpalielina darba devēju un plānošanas reģionu loma

reģionālo darba tirgus vajadzību apzināšanā, piemēram, reģionālo diskusiju/forumu

85

organizēšana. Vairāki no minētajiem EM ieteikumiem ietverti arī autores izstrādātajā

kvalificēta darbaspēka piesaistes uzlabošanas mehānismā un sadarbības platformā.

OECD ziņojumā „Izglītība Latvijā” norādīts uz vēl kādu niansi saistībā ar

Latvijas profesionālās izglītības sistēmu, t.i. Latvijā tiek izmantots termins

“profesionālā izglītība”, nevis “profesionālā izglītība un apmācība” (angliski -

vocational education and training - VET), kā tas tiek lietots lielākajā daļā ES valstu,

tādējādi liekot uzsvaru arī uz “apmācību” un “darba vidē balstītu apmācību” ar tās

praktiskajiem aspektiem (ne tikai zināšanām un teorētisku izglītību) (OECD, 2016). Šī

nianse norāda uz papildus nepieciešamo darbu profesionālās izglītības vispārējās

paradigmas maiņā.

LR Ekonomikas ministrija regulāri veic darba tirgus prognozēšanu. 2016.gadā

veiktās darba tirgus prognozēšanas metodoloģijas pamati izriet no 2007.gadā ESF

projekta „Darba tirgus pieprasījuma ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas izpēte un

pilnveidošanas iespēju analīze” ietvaros izveidotā darba tirgus prognozēšanas dinamiskā

optimizācijas modeļa (DOM) (LR LM, 2007). Vienlaikus, lai arī darba tirgus

prognozēšanas metodoloģijā saglabājušies atsevišķi sākotnējie DOM elementi, laika

gaitā EM ir būtiski pilnveidojusi modeli. No 2011.-2013. gadam īstenojot ESF projekta

aktivitāti „Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanas instrumentārija pilnveide”,

EM sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, ir pilnveidojusi DOM struktūru un

līdzšinējo prognozēšanas metodoloģiju (LR EM, 2013)

Darba tirgus modelēšanā LR EM izmanto sistēmdinamikas pieeju. Atšķirībā no

DOM sākotnējās versijas, pašreizējā darba tirgus prognozēšanas metodoloģija ņem vērā

tādus būtiskus faktorus kā darbaspēka novecošanās un profesionālā mobilitāte, ko

nosaka prasmju un kompetenču līdzība profesiju šķērsgriezumā. Tāpat modelēšanas

metodoloģija papildināta ar starptautiskās darbaspēka migrācijas un atalgojuma

simulācijas un prognozēšanas iespējām, kā arī politikas ietekmes analīzes iespējām.

Darba tirgus prognozēšanas modeļa loģiskā struktūra atspoguļota 2.6. attēlā.

2.6.attēls. Darba tirgus prognozēšanas modeļa loģiskā struktūra

Avots: LR EM Latvijas darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanas un politikas analīzes

modeļa tehniskā dokumentācija (2013)

Kā redzams 2.6. attēlā, darba tirgus prognozēšanas modelis sastāv no trīs

pamatblokiem: pieprasījuma bloka, piedāvājuma bloka un darba tirgus bloka. Visi bloki

ir savstarpēji saistīti un viens otru papildinoši. Modeļa darbības pamatprincipi un loģika

86

ir balstīta uz darba tirgus līdzsvara konceptu, t.i., ilgākā laika periodā dažādos darba

tirgus segmentos darbaspēka pieprasījums un piedāvājums līdzsvarojas.

Modeļa loģiskās struktūras elementi parāda, ka iedzīvotāju pašu līdzdalība darba

tirgū (t.i. motivācija un iniciatīva), iedzīvotāju izglītība un prasmes (t.i. kompetences un

kvalifikācija) ir būtiski piedāvājuma faktori, bez kuriem darbaspēka pieprasījums un

piedāvājums nevar līdzsvaroties.

Atbilstoši Latvijas struktūrpolitikas uzstādījumiem, kas noteikti politikas

dokumentos (Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija „Latvija 2030”, Latvijas

Nacionālajā attīstības plāns 2014.-2020.gadam, Latvijas nacionālā reformu programma

„ES 2020” stratēģijas īstenošanai, Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes

2013.-2020.gadam), LR Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi īpašu paātrinātas

tautsaimniecības izaugsmes scenāriju un tam atbilstošu makroekonomisko prognozi. Šīs

mērķa scenārija izstrādē arī ņemti vērā pamatpieņēmumi par globālās ekonomikas

attīstību noteicošiem procesiem. Mērķa scenārijs parāda galvenos nosacījumus, lai

Latvijas tautsaimniecība vidējā termiņā savā attīstībā panāktu tādus izaugsmes tempus,

kas nodrošinātu ikgadējo konverģenci uz ES vidējo līmeni vismaz par 2-3

procentpunktiem. Tas nozīmē, ka mūsu ikgadējai izaugsmei vidējā termiņā jābūt vismaz

5% līmenī (LR EM, 2016).

Kopš 2000.gada Latvijas izaugsme bija ļoti strauja, taču nenoturīga ilgtermiņā,

lai 15-20 gadu laikā sasniegtu ES vidējo līmeni. Tāpēc jāveido jauns ilglaicīgas

izaugsmes modelis, kas balstītos uz jauniem izaugsmes nosacījumiem. Mērķa scenārijā

ekonomikas izaugsmes pamatnosacījumi ir:

tai jābūt sabalansētai;

jābalstās uz iekšējo resursu pārdali par labu augstākas pievienotās

vērtības nozaru attīstībai un kvalitatīvi jāizmanto ārējie resursi – ES

fondi;

jābūt ekselentai biznesa videi, lai piesaistītu kapitālu.

Abu pēdējo priekšnoteikumu izpilde ciešā mērā ir saistīta ar profesionāli

izglītota un kvalificēta darbaspēka pieejamību pietiekošā skaitā un nepieciešamajās

vietās (t.sk. gan Rīgā, gan reģionos). Kā atzīmē LR Ekonomikas ministrijas eksperti,

mērķa scenārijā galvenais izaugsmes dzinējs ir eksporta iespēju paplašināšanās, spēja

iekļauties starptautiskās produktu ķēdēs ar augstākas pievienotās vērtības produkciju un

vairāk radīt kvalitatīvu gala produkciju.

Mērķa sasniegšanu ietekmēs daudzi tautsaimniecības attīstības izaicinājumi –

gan globālie, gan iekšējie. Globālie izaicinājumi jau šobrīd maina tradicionālo biznesa

modeli un ietver tādas galvenās izpausmes kā ražošanas faktoru un kapitāla

starptautiskās mobilitātes palielināšanos. Tas nozīmē, ka arvien vairāk pieaug

konkurence arī par kvalificētā darbaspēka un kapitāla piesaisti. Ir jābūt īpašiem

nosacījumiem, lai ražošanas potenciālu saglabātu un palielinātu, lai kvalificētos

darbiniekus “noturētu” reģionos, vai arī piesaistītu reģioniem, izmantojot attālinātā

darba formas.

Cits globālais izaicinājums ir strauji augošas jaunās industriālās valstis ar izteikti

lētā darbaspēka priekšrocībām. Arī piegādes un ražošanas ķēdes kļūst daudz

izsmalcinātākas. Pateicoties transporta infrastruktūras un informāciju tehnoloģiju

attīstībai un izmaksu mazināšanai, iepriekš ļoti koncentrātā ražošana tiek sadalīta

(ģeogrāfiski fragmentēta), izmantojot izvietošanas valsts salīdzinošās priekšrocības –

tādējādi veidojas valstu specializācija kādā noteiktā nozarē vai arī produkta pievienotās

vērtības radīšanas ķēdē; pastiprinās nozaru (ražošanas) iekšējā specializācija (darba

dalīšana). Gala produkta ražošanai svarīga ir izcilība visos līmeņos, piegādātāju un

sadarbības partneru kompetence jebkurā jomā un vietā, kur viņi atrodas un strādā.

87

Šie globālie izaicinājumi, savukārt, ir pamats pieņēmumam, ka jebkurš Latvijas

reģions var demonstrēt “izvietošanas reģiona” salīdzinošās priekšrocības (nacionālā vai

starptautiskā mērogā), t.i.reģionā esošs uzņēmums ar augsti kvalificētu komandu var

nodrošināt attiecīgo prasību izpildi izcilā kvalitātē un darboties kā ražošanas ķēdes

elements vai sadarbības partneris un noteiktu funkciju veicējs plašā starptautiskā

koncernā. Ja fiziski reģionā esošiem darbiniekiem būs attīstītas t.s. 21.gadsimta prasmes

un kompetences, ja fiziski reģionā esošs uzņēmums spēs izstrādāt IKT un izcilā

loģistikā balstītu biznesa modeli (t.sk. atbalstot attālinātā darba formu), tad šie var kļūt

par Latvijas reģionu attīstības veiksmes stāstiem.

Globalizācijas un tehnoloģisko procesu ietekme uz nozarēm nav viendabīga.

Eiropas Komisijas pētījumā “Measuring and Benchmarking the Structural Adjustment

Performance of EU Industry” atzīmēts, ka visvājāk globalizācija ietekmē tādas Latvijas

eksportam svarīgās nozares kā pārtikas rūpniecība, kokapstrāde un metālizstrādājumu

ražošana. Savukārt spēcīga ietekme no globalizācijas ir un būs vieglai rūpniecībai,

metālu ražotājiem. Bet tādas nozares kā ķīmiskā rūpniecība, kā arī mašīnbūve un iekārtu

un citas augsto tehnoloģiju nozares bez globalizācijas spiediena būtiski ietekmēs arī

tehnoloģiju izmaiņas (EK, 2009).

Kā būtiskus iekšējos izaicinājumus var minēt Latvijas tautsaimniecības zemo

produktivitātes līmeni (viens no zemākajiem ES) - Latvijas ekonomiskās priekšrocības

pagaidām ir zemo ienākumu nozarēs, eksporta struktūrā pārsvarā ir zemo vai vidēji

zemo tehnoloģiju nozaru produkcija un eksporta ienesīgums ir zems. Arī darbaspēka

izmaksas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā vidēji ES dalībvalstīs.

Tautsaimniecības struktūrā dominē tradicionālās nozares, kas ir zemo un vidēji

zemo tehnoloģiju nozares. Lai arī vidējā termiņā tradicionālajām tautsaimniecības

nozarēm būs liels devums kopējā tautsaimniecības izaugsmē un darba vietu radīšanā,

jāņem vērā, ka gan lētais darbaspēks, gan resursu pieejamība nerada stimulus

uzņēmējdarbības modeļa maiņai un citu salīdzinošo priekšrocību radīšanai (LR EM,

2016). Līdz ar to, lai sekmētu tautsaimniecības transformāciju, ir nepieciešams veicināt

strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību

ražošanai. Pārejai uz augstāku pievienotās vērtības ražošanu ir nepieciešamas

investīcijas tehnoloģijās un inovācijā, zinātnē, izglītībā (t.sk. cilvēkkapitālā).

Vēl viens LR EM atklāts iekšējais izaicinājumus Latvijas tautsaimniecības

izaugsmei ir nepietiekama nozaru klasteru attīstība (LR EM, 2016). Klasterizācija ir

viens no instrumentiem resursu konsolidācijai un efektīvākai izmantošanai (LR EM).

Latvijas gadījumā nozīmīgākie nozaru klasteri ir meža un kokapstrādes klasteris,

lauksaimniecības un pārtikas klasteris, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves klasteris.

Šīm nozarēm ir novērojama izteikti cieša produktu saistība, kā arī nozarēs pastāv

darbaspēka un zinātnes prasmju un spēju kopums. Pārējo nozaru ražošanas biznesa

struktūrās ir vērojama vājāka sadarbība ar citiem iekšzemes uzņēmumiem un nozarēm.

Taču stiprinot šādu sadarbību pēc iespējas vairāku nozaru iekšienē, veicinot uz

sadarbību orientēta darbaspēka un vadības personāla veidošanos, pastiprināti attīstot

kritiskās domāšanas, stratēģiskās plānošanas, radošuma un sadarbības kompetences,

iespējams panākt daudz straujāku Latvijas un tās reģionu izaugsmi.

Darbaspēka pieprasījuma prognozes

Lai gan LR EM apzināti tautsaimniecības pieauguma tempi ir sagaidāmi

salīdzinoši strauji, tomēr pieprasījums pēc darbaspēka vidējā termiņā augs mēreni, jo

izaugsmei galvenokārt jābalstās uz produktivitātes pieaugumu, nevis uz darbinieku

skaita pieaugumu. Pēc EM aprēķiniem sagaidāms (skatīt 2.7. attēlu), ka kopumā

tautsaimniecībā pieprasījums pēc darbaspēka 2022. gadā par 5,7% jeb 51 tūkstoti

pārsniegs 2015. gada līmeni (LR EM, 2016).

88

2.7. attēls. Darbaspēka kopējā pieprasījuma prognozes līdz 2030.gadam Avots: LR EM Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm (2016)

LR EM pētījums paredz, ka vairāk kā 3/4 no visa darbaspēka pieprasījuma

pieauguma līdz 2022. gadam veidos trīs nozares – apstrādes rūpniecība, tirdzniecība un

komercpakalpojumi.

Apstrādes rūpniecībā, augot ražošanas apjomiem, palielināsies arī pieprasījums

pēc darbaspēka. Tomēr, lai vidējā un ilgtermiņā nozare būtu konkurētspējīga, vairāk

nekā 3/4 no kopējā nozares pieauguma ir jānodrošina produktivitātes kāpumam –

tehnoloģiju pārnesei ražošanā, pētniecības attīstīšanai, inovācijai, darbinieku

kvalifikācijas un prasmju celšanai. Sagaidāms, ka ilgtermiņā apstrādes rūpniecības

izaugsmē lielāku devumu dos vidējo un augsto tehnoloģiju nozares (piemēram, ierīču,

mehānismu, elektrisko un optisko iekārtu ražošana u.c.) un relatīvi ieguldījums

samazināsies tādām tradicionālajām nozarēm kā kokapstrāde un pārtikas ražošana.

Ņemot vērā tautsaimniecības pārstrukturizāciju vidējā un ilgtermiņā, sagaidāmas

izmaiņas arī darbaspēka pieprasījumā pa profesiju grupām. Aizvien straujāk pieaugs

pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas speciālistiem. To pamatā noteiks pieprasījuma

pieaugums pēc darbaspēka apstrādes rūpniecībā un pakalpojumos, it īpaši

komercpakalpojumos. Sagaidāms, ka profesiju griezumā vidējā termiņā pieprasījums

palielināsies pēc zinātnes un inženierzinātņu speciālistiem, kā arī IKT jomas

speciālistiem (LR EM, 2016). Pieprasījums pieaugs arī pēc komercdarbības un

pārvaldes speciālistiem, kā arī juridisko, sociālo un kultūras lietu speciālistiem. Tomēr

jāņem vērā, ka šajās jomās studē liela daļa jauniešu, līdz ar to ne visi jaunieši ar šādu

specialitāti spēs atrast darbu savā profesijā.

2.1. tabula

Darbaspēka pieprasījuma izmaiņu prognoze profesiju grupās pēc kvalifikācijas

līmeņa (%) Izmaiņas pret 2015.gadu Struktūra

2022 2030 2022 2030

Augstas kvalifikācijas profesijas, tai skaitā: 11,2 21,7 43,4 45,8

Vadītāji 9,7 17,5 10,4 10,8

Vecākie speciālisti 10,3 20,5 17,8 18,8

Speciālisti 13,4 26,1 15,1 16,2

89

Vidējas kvalifikācijas profesijas, tai skaitā: 4,0 5,8 45,6 44,8

Iestāžu kalpotāji -2,6 -10,7 5,1 4,5

Pakalpojumu darbinieki 4,4 3,9 14,6 14,1 Kvalificēti lauksaimniecības darbinieki -5,8 -13,0 3,5 3,1 Kvalificēti strādnieki 10,2 21,3 13,4 14,2 Iekārtu un mašīnu operatori 3,0 5,1 9,0 8,8

Zemas kvalifikācijas profesijas -6,9 -17,6 10,8 9,2 Kopā 5,7 9,5 100 100

Avots: LR EM Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm (2016)

Vidējā termiņā augs arī pieprasījums pēc vidējās kvalifikācijas profesiju

speciālistiem, galvenokārt apstrādes rūpniecībā. Kā būtiskākās profesijas, pēc kurām

pieaugs pieprasījums ir jāmin elektrisko un elektronisko iekārtu strādnieki, mašīnbūves

un tām radniecīgu jomu strādnieki, kā arī pārtikas produktu pārstrādes un kokapstrādes

strādnieki. Tajā pašā laikā mazināsies pieprasījums pēc lauksaimniecības darbiniekiem.

Ņemot vērā demogrāfijas tendences, atbilstošās kvalifikācijas darbaspēka piedāvājums

nākotnē varētu būtiski sarukt, līdz ar to profesionālās vidējās izglītības loma vidējā

termiņā aizvien pieaugs. Jāatzīmē, ka būtiskākais darbaspēka pieprasījuma

samazinājums sagaidāms pēc mazkvalificētā darbaspēka – līdz 2030. gadam darbavietu

skaits ar zemām prasībām pēc izglītības samazināsies gandrīz par 1/5 daļu.

Darbaspēka piedāvājuma prognozes

Balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes un demogrāfijas scenārijiem, EM ir

iestrādājusi darbaspēka piedāvājuma (ekonomiski aktīvo iedzīvotāju) projekciju līdz

2030.gadam. Saskaņā ar EM prognozēm, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits

tuvākajos gados turpinās samazināties – līdz 2018. gadam ekonomiski aktīvo

iedzīvotāju skaits samazināsies par 5 tūkst. Samazinājumu lielā mērā noteiks negatīvās

demogrāfijas tendences. Turklāt nav sagaidāms, ka tuvākos gados iedzīvotāju

līdzdalības līmeņa pieaugums varētu kompensēt demogrāfijas bāzes tendenču negatīvo

ietekmi uz darbaspēka piedāvājumu (LR EM, 2016).

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits varētu atsākt pieaugt tikai sākot ar 2019.

gadu, ko sekmēs iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes palielināšanās un migrācijas

negatīvās ietekmes mazināšanās uz darbaspējīgo iedzīvotāju skaitu (skatīt 2.8. attēlu)

2.8. attēls. Darbaspēka piedāvājuma prognoze (tūkstošos)


2.1.tabulas turpinājums

90

Ekonomiskā izaugsme, situācijas uzlabošanās darba tirgū, kā arī pieaugošā

darbaspēka nepietiekamība sekmēs iedzīvotāju līdzdalības palielināšanos darba tirgū.

Darbaspēka pieprasījuma pieaugums ierobežotu darba resursu pieejamības apstākļos,

pavērs plašākas darba iespējas virknei neaktīvo iedzīvotāju grupu (mājsaimniecēm,

studentiem, pensijas vecuma iedzīvotājiem u.c.), vienlaikus būtiska loma iedzīvotāju

līdzdalības veicināšanā būs atalgojuma pieaugumam. Paredzams, ka līdz 2030. gadam

ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits varētu palielināties līdz 1039 tūkstošiem.

Sagaidāms, ka vidējā un ilgtermiņā turpinās palielināties ekonomiski aktīvo

iedzīvotāju skaits ar augstāko izglītību. Vienlaikus pakāpeniski samazināsies

darbaspēka piedāvājums ar vidējo izglītību. Tāpat paredzams, ka līdz 2022. gadam

palielināsies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar pamatizglītību vai nepabeigtu

pamatizglītības līmeni. Atbilstošās izmaiņas nākotnē noteiks pakāpenisku darbaspēka

piedāvājuma pārstrukturēšanos no vidējās uz augstākās kvalifikācijas grupu. Tādējādi

līdz 2030. gadam darbaspēka piedāvājums ar augstāko izglītību varētu veidot 40% no

kopējā darbaspēka piedāvājuma (LR EM, 2016).

Saglabājoties līdzšinējai izglītības piedāvājuma struktūrai, vislielākais

darbaspēka pieaugums ar augstāko izglītību sagaidāms, sociālo zinātņu, komerczinību

un tiesību zinību jomās. Atbilstošās kvalifikācijas darbaspēka piedāvājuma pieaugums

veidos aptuveni pusi no kopējā darbaspēka pieauguma ar augstāko izglītību (skatīt 2.2.

tabulu).

2.2. tabula

Darbaspēka pieauguma prognoze pa izglītības tematiskajām grupām

Tūkstošos Izmaiņas

tūkstošos pret

2015.gadu

2015 2022 2030 2022 2030

Augstākā izglītība, tai skaitā: 331,2 358,7 419,4 27,5 88,2

Izglītība 46,7 47,4 47,1 0,7 0,4

Humanitārās zinātnes un māksla 17,1 19,2 24,0 2,1 6,9

Sociālās zinātnes, komerczinības, tiesības 148,3 167,5 196,0 19,1 47,6

Dabas zinātnes, matemātika, ITK 20,6 22,5 29,7 1,9 9,1

Inženierzinātnes, ražošana, būvniecība 49,0 47,8 52,2 -1,2 3,2

Lauksaimniecība 8,7 8,0 7,9 -0,8 -0,9

Veselības aprūpe un sociālā labklājība 25,5 29,9 41,5 4,4 16,0

Pakalpojumi 13,5 15,5 20,3 2,0 6,7

Vispārējās izglītības un citur neklasificētā 1,6 0,9 0,8 -0,7 -0,8

Vidējā izglītība, tai skaitā: 571,4 517,1 488,4 -54,3 -83,1

Izglītība 5,0 3,7 2,3 -1,4 -2,8

Humanitārās zinātnes un māksla 8,8 7,4 7,7 -1,3 -1,1

Sociālās zinātnes, komerczinības, tiesības 36,5 29,7 24,0 -6,8 -12,5

Dabas zinātnes, matemātika, ITK 6,5 6,0 7,3 -0,6 0,7

Inženierzinātnes, ražošana, būvniecība 199,8 170,7 144,6 -29,1 -55,2

Lauksaimniecība 21,0 18,3 15,3 -2,8 -5,7

Veselības aprūpe un sociālā labklājība 15,7 11,7 9,4 -4,0 -6,2

Pakalpojumi 40,4 38,4 44,4 -2,0 4,0

Vispārējās izglītība 237,7 231,3 233,4 -6,3 -4,3

Pamatizglītība vai zemāka par pamatizglītību 91,6 131,6 130,8 40,0 39,2

Kopā 994,3 1007,4 1038,6 13,2 44,3


Darbaspēka piedāvājums ar vidējo izglītību vidējā termiņā samazināsies visās

tematiskajās grupās. Darbaspēka piedāvājuma samazinājums spilgtāk izpaudīsies jomās,

kur ir lielāks gados vecāku ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars (atsevišķās

inženierzinātņu jomās, māszinībās un farmācijas izglītības jomās). Jāatzīmē, ka

91

visbūtiskākais darbaspēka piedāvājuma samazinājums paredzams starp ekonomiski

aktīvajiem iedzīvotājiem ar arodizglītību un vidējo profesionālo izglītību. Mērenāks

darbaspēka piedāvājuma samazinājums sagaidāms ar vidējo vispārējo izglītību.

Tendences apliecina nepieciešamību palielināt profesionālās izglītības nozīmi vidējā

līmeņa izglītībā, mainot jauniešu izglītības preferences par labu profesionālās izglītības

virzienam.

Kā apstiprina vairāki tautsaimniecības eksperti Latvijā, pastāv izteiktas

darbaspēka un darba vietu reģionālā sadalījuma atšķirības. Pēdējo desmit gadu laikā

augstākais bezdarba līmenis valstī saglabājies Latgales reģionā, savukārt jauno

darbavietu koncentrācija pārsvarā veidojusies Rīgas reģionā un Rīgas pilsētā. Ņemot

vērā laiku un resursus, kas nepieciešams, lai notiktu vispārīga reģionālā izlīdzināšanās,

darba tirgus reģionālās atšķirības visdrīzāk saglabāsies kā ilgtermiņa problēma. Taču

kritiski svarīgi sākt ieviest praktiskus pasākumus šo reģionālo atšķirību mazināšanai –

autores izstrādātais promocijas darbs ir viens no soļiem virzībā uz šo mērķi.

Analizējot darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstību pa izglītības

tematiskajām grupām, jāsecina, ka darbaspēka pieprasījums kopumā turpinās

pārkārtoties par labu pieprasījumam pēc speciālistiem ar augstāko izglītību. Līdzīgas

tendences būs vērojamas arī piedāvājuma pusē, turklāt izmaiņas darbaspēka

piedāvājumā varētu būt sagaidāmas pat ātrāk nekā pieprasījumā. LR EM aprēķini rāda,

ka vidējā termiņā (līdz 2022. gadam) kopumā augstākās kvalifikācijas darbaspēka

pieprasījums un piedāvājums pakāpeniski tuvosies līdzsvaram. Vienlaikus darbaspēka

pieprasījuma un piedāvājuma attiecība nebūs vienlīdz vienāda visos izglītības

apakšsegmentos – daudz izteiktāka nepietiekamība būs vērojama pēc darbaspēka ar

profesionālās ievirzes izglītību (gan vidējā, gan augstākajā izglītībā). Vidējās

profesionālās kvalifikācijas darbaspēkam vidējā termiņā būs iztrūkums, disproporcijai

starp pieprasījumu un piedāvājumu būtiski palielinoties arī ilgtermiņā, ko noteiks

piedāvājuma samazināšanās (LR EM, 2016).

Skat. attēla turpinājumu zemāk!

92

2.9. attēls. Darbaspēka pietiekamība pa izglītības līmeņiem, piedāvājuma un

pieprasījuma attiecība 2022.gadā vidējā profesionālajā izglītībā,

procepieprasījums pret piedāvājumu Avots: LR EM Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm (2016)

Sagaidāms, ka vidējās izglītības līmenī darbaspēka pārpalikums veidosies

iedzīvotāju grupā ar vispārējo izglītību. Turklāt darba iespējas ar iegūto vispārējo

izglītību vēl vairāk samazinās pastiprinātā konkurence no speciālistiem ar augstāko

izglītību jebkurā jomā.

Vienlaikus nepietiekams piedāvājums paredzams visās ar vispārējo profesionālo

izglītību saistītajās jomās. Visvairāk piedāvājums pietrūks dabaszinātņu, matemātikas

un informācijas tehnoloģiju, veselības aprūpes un sociālās labklājības, pakalpojumu

(galvenokārt viesnīcu un restorānu pakalpojumu, īpašuma apsaimniekošanas un

individuālās aprūpes jomās), kā arī inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības

(galvenokārt mašīnzinību, elektroiekārtu un elektronikas, pārtikas pārstrādes un

kokapstrādes jomās) tematiskajās grupās. Šajās grupās, saglabājoties līdzšinējai

darbaspēka sagatavošanas struktūrai, piedāvājums varētu samazināties.

Piedāvājuma trūkums būs vērojams arī humanitārās zinātnēs, sociālās zinātnēs,

komerczinībās un tiesībās, kā arī lauksaimniecībā, kur ir samērā zems izglītojamo

skaits, nenodrošinot jaunpienācēju skaitu ar lauksaimniecību saistītās profesijās.

Jāatzīmē, ka lielākajā daļā profesionālās izglītības tematiskajās grupās prognozējamais

darbaspēka iztrūkums ir pieaudzis, salīdzinot ar prognozēto 2013. gadā. To lielā mērā

noteicis straujāks vidējās kvalifikācijas darbaspēka pieprasījuma pieaugums, kā arī

demogrāfijas tendenču ietekme uz atsevišķas kvalifikācijas speciālistu piedāvājumu (LR

EM, 2016).

Saskaņā ar EM prognozēm, turpmākajos gados vislielākās problēmas atrast

darbu būs iedzīvotājiem bez izglītības kādā no profesijām. Šādi iedzīvotāji nākotnē

varētu veidot pusi no kopējā bezdarbnieku skaita.

Analizējot darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma atbilstība pa profesiju

grupām, LR EM prognozes liecina, ka vidējā termiņā darbaspēka piedāvājums pārsniegs

pieprasījumu gan augstākās kvalifikācijas, gan zemākās kvalifikācijas profesiju grupās.

Savukārt vairākās vidējās kvalifikācijas profesiju pamatgrupās būs vērojams iztrūkums,

piemēram, iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru, kvalificētu

93

strādnieku un amatnieku profesiju, kā arī kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības

un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupās. Pašlaik aptuveni puse šajās profesijās

strādājošie ir ar pamatizglītību vai vidējo vispārējo izglītību.

Vienlaikus darbaspēka piedāvājums pieaugs augstākās kvalifikācijas profesiju

grupās, ko nosaka lielais studējošo skaits iepriekšējos gados. Vidējās un zemākās

kvalifikācijas profesiju pamatgrupās darbinieku piedāvājums samazināsies (skatīt 2.10.

attēlu)

2.10. attēls Darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma attiecība pa profesiju grupām

2030.gads, pieprasījums pret piedāvājumu, procentos


Darbaspēka pieprasījums līdz 2022.gadam palielināsies gandrīz visās profesiju

pamatgrupās, izņemot kvalificētus lauksaimniecības, mežsaimniecības un

zivsaimniecības darbiniekus, kalpotāju profesijas (vidējās kvalifikācijas administratīvais

atbalsta dienests un klientu apkalpošanas speciālisti) un vienkāršās profesijas.

Ilgtermiņā, saglabājoties līdzšinējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai,

disproporcijas padziļināsies jau iepriekš minētajās vidējās kvalifikācijas profesijās –

iekārtu un mašīnu operatoru, kā arī kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijās

piedāvājums būs ievērojami mazāks nekā pieprasījums. Pieprasījums būtiski pārsniegs

piedāvājumu arī kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības

darbinieku profesiju grupā, jo šajā profesiju grupā ir samērā augsts gados vecu cilvēku

skaits, bet vienlaikus relatīvi mazs jaunpienācēju skaits no izglītības sistēmas.

Pieprasījums būs zemāks nekā piedāvājums pēc vadītājiem un vecākajiem

speciālistiem (galvenokārt pēc juridisko, sociālo un kultūras lietu vecākajiem

speciālistiem, veselības aprūpes jomas vecākiem speciālistiem, izglītības jomas

vecākiem speciālistiem, kā arī komercdarbības un pārvaldes (administrācijas)

vecākajiem speciālistiem). Vienlaikus darbaspēka iztrūkums sagaidāms pēc zinātnes un

inženierzinātņu jomas vecākajiem speciālistiem un informācijas un komunikācijas

tehnoloģiju jomas vecākajiem speciālistiem (LR EM, 2016).

Kopumā LR EM prognozes lielā mērā balstītas arī uz EK veiktiem pētījumiem,

kas norāda, ka arvien vairāk pieaugs darba devēju interese rekrutēt jaunos darbiniekus

ar zināšanām digitālajās tehnoloģijās, datorzinātnēs, cilvēkus ar analītisku domāšanu

(EP 2015). Eiropas Komisija specializēšanos augstajās tehnoloģijās un zināšanu

ietilpīgās jomās ir nosaukusi kā vienu no galvenajām ES konkurētspējas priekšrocībām

pasaules tirgos. Šīs izmaiņas arī noteiks to, ka arvien pieprasītākas kļūs specifiskas

prasmes un zināšanas.

94

Un lai gan darbaspēks kļūst arvien izglītotāks un joprojām ir augsti bezdarba

rādītāji, vairākās profesijās veidojas darbaspēka iztrūkums un uzņēmējiem joprojām ir

grūtības aizpildīt vakances un atrast piemērotus darbiniekus. Saskaņā ar Eiropas

prasmju un darbavietu aptauju (European skills and jobs survey, 2015), viens no trim

darba devējiem ziņo par grūtībām aizpildīt vakances. Tam par pamatu var būt vairāki

iemesli:

demogrāfiskā stāvokļa izmaiņas – ņemot vērā, ka darbaspēks novecojas, tas

ietekmēs prasmju piedāvājumu daudzās profesijās. Īpaši tas attieksies uz STEM

profesijām (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika – no angļu:

science, technology, engineering, mathematics) un norāda uz iespējamo nākotnes

darbaspēka iztrūkumu zinātnes un tehnoloģiju jomā. Gandrīz puse no pieaugušajiem

nodarbinātajiem ES norāda, ka kopš viņi uzsāka darbu, tehnoloģijas ir mainījušās

(Cedefop, 2015);

neatbilstoši darba apstākļi – bieži vien uzņēmumam var būt grūtības atrast

piemērotus darbiniekus, jo tiek piedāvāti neatbilstoši darba apstākļi, piemēram,

garas darba stundas, īsi atpūtas periodi, neatbilstošs darba grafiks, nelabvēlīgs

mikroklimats, u.c.;

nekonkurētspējīgs atalgojums – grūtības atrast piemērotus darbiniekus var veidoties

ne tikai dēļ tā, ka cilvēkiem ir darba tirgus prasībām neatbilstošas prasmes, bet arī

dēļ zema atalgojuma. Tas ir ļoti atšķirīgs dažādās ES valstīs. Saskaņā ar Eurostat

datiem (uz 2016. gada 1. janvāri) minimālās algas apmērs ES valstīs svārstās no

EUR 215 Bulgārijā līdz EUR 1923 Luksemburgā. Latvijā 2016.gadā minimālā

darba alga ir EUR 370 mēnesī. Alga veido daļu no darbaspēka izmaksām, kas

savukārt ir viens no uzņēmumu konkurētspējas faktoriem.

2014. gadā ES vidējās darbaspēka izmaksas stundā bija EUR 24,6. Visaugstākās tās

bija Dānijā (EUR 40,3), Beļģijā (EUR 39,1), savukārt zemākās Bulgārijā (EUR 3,8),

Rumānijā (EUR 4,6), Lietuvā (EUR 6,5) un Latvijā (EUR 6,6). Nozaru griezumā ES

augstākās darbaspēka izmaksas stundā ir rūpniecībā, pakalpojumu sektorā un

būvniecībā;

amata prasībām neatbilstoša izglītība – daudzi darba ņēmēji aizpilda vakances un

strādā darbos, kuros netiek pilnībā izmantotas viņu prasmes un kvalifikācija. Ņemot

vērā, ka pieaug darbaspēka piedāvājums ar augtāko izglītību, aizvien pieaug

tendence, ka augstāk izglītotie darba ņēmēji ir gatavi strādāt darbu, kuru izpildei

viņi ir pārkvalificēti. Saskaņā ar Eiropas prasmju un darbavietu aptauju, 25% no

augsti kvalificētiem nodarbinātajiem ir augstāka izglītība nekā nepieciešams

konkrētā darba izpildei. Eiropas prasmju un darbavietu aptaujas dati norāda uz

vairākām nozarēm, kurās pilnībā netiek izmantotas darbinieku prasmes, piemēram,

mazumtirdzniecība, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, transports un

uzglabāšana, sociālā aprūpe un kultūras joma;

prasmju novecošanās – 21% aptaujāto uzskata, ka vairākas no viņu prasmēm būs jau

novecojušas tuvākajos piecos gados1. Katrs piektais darba ņēmējs nav attīstījis

savas prasmes kopš darba uzsākšanas. Tas norāda uz to, ka netiek pietiekami

ieguldīts prasmju uzlabošanā un attīstībā, kā arī jaunu prasmju apgūšanā, kā

rezultātā veidojas ievērojams prasmju deficīts. No pieaugušajiem nodarbinātiem,

26% ir nozīmīgs prasmju trūkums, kas nozīmē, ka viņu prasmes ir zemākas nekā

nepieciešams, lai profesionāli veiktu savus darba pienākumus, tādējādi pazeminot

produktivitāti;

paļaušanās uz jau esošo darbaspēku un darba tirgus mobilitātes trūkums – ņemot

vērā, ka ir augsti kvalificēta darbaspēka pārprodukcija, lai aizpildītu nepieciešamo

vakanci, uzņēmēji izvēlas gaidīt līdz atrod vēlamo kandidātu. Saskaņā ar Pieaugušo

95

prasmju apsekojumu (Survey of Adult Skills, Cedefop, 2014) darba devēji, atlasot

darbiniekus, parasti nosaka augstākas prasības izglītībai nekā nepieciešams konkrētā

darba uzdevumu izpildei. Līdz ar to daudzas vakances paliek neaizpildītas.

2.11. attēls. Darbaspēka izmaksas par vienu nostrādāto stundu Latvijas reģionos

Avots: http://www.csb.gov.lv Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2016. gadā

Statistisko datu krājums

2016. gadā augstākās darbaspēka izmaksas vienā stundā visas uzņēmumu

lieluma grupās bija Rīgā un Pierīgā, savukārt zemākās Latgales reģionā. Latgales

reģionā darbaspēka izmaksas vienā stundā strādājošiem uzņēmumos līdz deviņiem

darbiniekiem bija 30,9% jeb 1,78 eiro zemākas nekā nodarbinātajiem Rīgā. Uzņēmumos

ar nodarbināto skaitu no 10 līdz 49 šī atšķirība bija 44,4% (3,65 eiro), no 50 līdz 249 –

40,6% (3,72 eiro), 250 un vairāk – 35,7% (3,19 eiro).

Profesionālās izglītības absolventu devums (loma) ekonomikā

Izglītības popularitāte (jo īpaši augstākās) Latvijā arvien pieaug, iespējams,

tādēļ, ka vairums absolventu to saista ar lielākām izredzēm tikt pie stabila un labi

apmaksāta darba, kas sekojoši nodokļu ieņēmumu veidā nodrošina finansiālu labumu arī

valstij un pašvaldībām. Lai pētītu izglītības ietekmi uz indivīda vēlāko algas apmēru

(tādējādi arī devumu un lomu ekonomikā kopumā), Latvijas Bankas ekonomisti 2015.

gadā veica pētījumu "Izglītības ietekme uz algām Latvijā ekonomiskās krīzes laikā un

pēckrīzes periodā" (Brēķis 2015).

Pētījuma rezultāti un 2006.-2012. gada datu vērtējums liecina, ka vidējās

izglītības programmu absolventi neatkarīgi no studiju jomas saņem lielākas algas nekā

tie, kuru iegūtā izglītība nav augstāka par pamatizglītību. Tomēr jāatzīmē, ka pat

visienesīgākās vispārējās vidējās izglītības jomas ieguvēji vidēji saņem zemāku algu

nekā salīdzinoši "neienesīgas" augstākās izglītības jomas absolventi. Vidējās

profesionālās izglītības jomā salīdzinoši augsta algu piemaksa (vidēji 17%) 2006.-

2012.gadu periodā bijusi sociālās izglītības programmu absolventiem. Augstas algu

piemaksas bijušas arī programmās, kas saistītas ar veselības aprūpi (15%), kā arī

mākslu, humanitārajām zinātnēm un pedagoģiju (17%). Periodā pirms ekonomiskās

krīzes visaugstākā algu piemaksa bija arhitektūras un būvniecības programmu

absolventiem, bet krīzes laikā tā ievērojami samazinājās. Tas varētu atspoguļot

nekustamā īpašuma un būvniecības sektora pārkaršanu un tai sekojošo atdzišanu

https://www.makroekonomika.lv/petijums-izglitibas-ietekme-uz-algam-latvija-ekonomiskas-krizes-laika-un-peckrizes-perioda-2006-2012


96

ekonomiskās krīzes laikā. Zemākās algu piemaksas bijušas ar ražošanu saistītajās

vidējās izglītības programmās (6%). Vispārējās vidējās izglītības algu piemaksa (vidēji

10%) laika gaitā saglabājās diezgan stabila.

Vidējās izglītības gadījumā karjeras komponente ir būtiska algu piemaksu

sastāvdaļa, liecinot, ka arī vidējā izglītība (salīdzinot ar pamatizglītību) veicina

nodarbinātību labi apmaksātās nozarēs, profesijās un amatos (skatīt 2.12. attēlu).

2.12. attēls Vidējās izglītības programmu piemaksu dekompozīcija Latvijā (%;

salīdzinot ar pamatizglītību; 2014. g.) Avots: E.Brēķa, K.Vilerta, O.Krasnopjorova (2015) aprēķini, izmantojot CSP

darbaspēka apsekojuma mikrodatus

Kopumā var secināt, ka iedzīvotāji ar augstāko izglītību, neatkarīgi no apgūtās

izglītības nozares, saņem augstākas algas nekā tie, kas ieguvuši vidējo vai

pamatizglītību. Tāpat arī iedzīvotāji ar vidējo izglītību saņem augstākas algas nekā

iedzīvotāji ar pamatizglītību, tādējādi vēlreiz apstiprinot izglītības būtisko ietekmi uz

algām. Turklāt autore uzsver, ka nav nevienas studiju jomas, kuru izvēloties, jaunietis

jau iepriekš būtu nolemts neveiksmei. Tādēļ, izvēloties izglītības jomu, nav jāietekmējas

no sabiedrībā valdošiem stereotipiem. Studiju joma, pirmkārt, jāizvēlas atbilstoši savām

interesēm, dzīves mērķiem un spējām, kā arī atbilstoši darba tirgus situācijai, jo tā var

mainīties ātri, pat vēl studiju laikā.

Promocijas pētījuma ietvaros autore centās noskaidrot, cik izmaksā viena

speciālista apmācība profesionālajā izglītībā, profesionālā bakalaura progranmmās

u.tml., tomēr datu nepietiekamības dēļ nebija iespējams veikt pilnvērtīgu analīzi visas

valsts mērogā.

2.3.tabulā apkopotie dati ir tikai ilustratīvs piemērs par viena studējošā

izmaksām dažās profesionālā bakalaura programmās un attiecīgās specialitātes vidējām

amatalgām Latvijā, un tie praktiski neuzrāda nekādu saistību vai korelāciju savā starpā.

Tomēr nevar noliegt, ka algu apmērs tiešā veidā ietekmē kvalificēto darbinieku ietekmi

(lomu) uz valsts un pašvaldības budžetiem.

97

2.3. tabula

Viena studējošā izmaksu (profesionālā bakalaura programmās) un attiecīgo

amatalgu salīdzinājums Latvijā 2017 gadā

Nr.p.k. Amats

Vidējā

alga

nozarē

mēnesī

(EUR)

Studiju izmaksas

profesionālajai

bakalaura

programmai gadā uz

1studējošo (EUR)

Studiju izmaksas

profesionālajai

bakalaura

programmai visam

periodam

(EUR)

1. Grāmatvedis 757 1 558 6 231

2. Galvenais

grāmatvedis

1 186 1 558 6 231

3. Nekustamā īpašuma

pārvaldnieks

774 1 697 6 788

4. Loģistikas

speciālists

759 1 697 6 788

5. Ekonomists 786 1 558 6 231

6. Mārketinga

speciālists

804 1 558 6 231

7. IT sistēmu

administrators

950 2 254 9 017

Avots: autores veidots izmantojot IZM un http://www.algas.lv datus

Cilvēkkapitālu var palielināt izglītības, profesionālās apmācības, darba pieredzes

iegūšanas procesā. Izglītībai un apmācībai nepieciešamo laiku un naudu var uzskatīt par

ieguldījumiem cilvēku kapitālā. Šādas investīcijas būs ekonomiski dzīvotspējīgas tikai

tad, ja tās atgriezīsies, atmaksāsies, tas ir, ja iegūtā izglītība vai apmācība nodrošinās

augstu ienākumu līmeni.

Autore ir iepazinusies arī ar pētnieces L.Grinēvičas (2016) izstrādāto metodiku

par zaudējumu aprēķināšanu, kas rodas valstij no jauniešiem-bezdarbniekiem, ko var

aptuveni noteikt, aprēķinot nesaražotā IKP apjomu konkrētajā gadā, ņemot vērā

jauniešu-bezdarbnieku aptuveno īpatsvaru strādājošo skaitā.

Ekonomiskās izmaksas rodas, jo bezdarba dēļ netiek pilnīgi izmantoti

ekonomiskie resursi, savukārt, tā sekas ir preču un pakalpojumu ražošanas apjoma,

iedzīvotāju ienākumu un valsts budžeta ieņēmumu samazinājums. Tajā pat laikā

izdevumi no valsts budžeta pieaug, bet ekonomikas izaugsme būtu straujāka, ja

nodarbinātība pieaugtu un bezdarbs samazinātos. Taču, lai samazinātos bezdarba

līmenis, ir jāievēro cita būtiska sakarība – ekonomikas izaugsmes tempam ir jābūt

lielākam par potenciālā IKP ikgada pieauguma tempu. Bezdarba līmeņa samazināšanās

iespējama tad, ja reālā IKP ikgada pieauguma temps ir lielāks par potenciālā IKP

pieauguma tempu (pētījumi liecina, ka tas veido vidēji 3% gadā), un tas nozīmē, ka

reālajam IKP jābūt lielākam par 3%. Reālā IKP 2% pieaugums virs potenciālā IKP

nodrošina bezdarba līmeņa samazināšanos par 1%, turpretī reālā IKP samazinājums par

2% palielina bezdarba līmeni par 1% (Bikse, 2015).

Ja faktiskais bezdarba līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu paliek nemainīgs,

reālā IKP pieauguma temps ir 3% gadā. Šādu IKP pieauguma tempu nodrošina

iedzīvotāju pieaugums, kapitāla uzkrāšana un zinātniski tehniskais progress. Ja bezdarbs

salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugs par 1%, reālais IKP samazinās par 2%

(Grinēviča, 2016). Ekonomisti uzskata, ka bezdarba dēļ nesaražotā vai zaudētā faktiskā

produkcijas izlaide ir tas apjoms, kuru vajadzētu saražot, lai sasniegtu potenciālo

http://www.algas.lv/

98

ražošanas apjomu, ja ekonomikā ir dabiskais bezdarbs. To aprēķina kā starpību starp

potenciālo IKP (apjoms, ko varētu saražot) un reālo IKP – faktisko produkcijas izlaidi

(apjoms, kas ir saražots). Lai aprēķinātu bezdarba dēļ nesaražoto reālā IKP starpību,

20.gs. 60. gados ASV ekonomists Arturs Oukens (Artur Okun) atklāja starpību starp

bezdarba līmeni un reālā IKP starpību – 1:2 (Bikse, 2015).

Bezdarba līmeņa un nesaražotā IKP sakarība tiek izteikta ar Oukena likumu

(Oukun’s Law): ja faktiskais bezdarba līmenis pārsniedz dabisko bezdarba līmenis par

1%, tad saražotais IKP atpaliek no potenciālā par 2 – 3% (koeficients- 2 tiek noteikts

empīriskā ceļā un tas katrā valstī ir atšķirīgs. Šī atšķirība ir noteikta intervālā 2-3 (Bikse,

2003; Adams u.c., 1987).

Atbilstoši Oukena likumam zaudēto jeb nesaražoto IKP daļu, kas radusies

bezdarba ietekmē, aprēķina, ja no faktiskā bezdarba procenta atskaita dabiskā bezdarba

procentu valstī un iegūto starpību reizina ar 2 (intervālā no 2-3%). Savukārt iegūto

lielumu reizina ar dotā gada potenciālo IKP (Bikse, 2003). Oukena likumu var izteikt arī

formā, kas atspoguļo sakarību starp IKP un bezdarba dinamiku (skatīt 2.1. formulu)

(Bikse, 2003):

(2.1.)

kur

Y – dotā gada faktiskais ražošanas apjoms,

Y-1 – iepriekšējā gada faktiskais ražošanas apjoms,

u –faktiskais bezdarba līmenis dotajā gadā,

u-1 – faktiskais bezdarba līmenis iepriekšējā gadā.

Lai aprēķinātu jauniešu bezdarba ekonomiskās izmaksas kā bāzes gads tika

izmantots 2007. gads, kad Latvijā reālais IKP bija 22 557 milj. EUR, un tika sasniegta

pilnīga nodarbinātība. Atbilstoši aprēķiniem gada vidējam reālā IKP (aprēķinā tiek

izmantots IKP 2010. gada salīdzināmajās cenās) pieaugumam vajadzētu sasniegt 3%

(aprēķinā tiek pieņemti 3%) (Bikse, 2005; Bikse, 2015).

Tika aprēķināts potenciālais IKP no 2008. – 2015. gadam, piemēram,

potenciālajam IKP 2013. gadā vajadzēja palielināties par 19,41%, salīdzinot ar

2007.gadu un 2015. gadā vajadzēja palielināties par 26,67%, salīdzinot ar 2007. gadu.

Izmantojot Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datus par kopējo bezdarba līmeni

Latvijā no 2008. – 2015. gadam, tika noteikta starpība starp faktisko un dabisko

bezdarba līmeni.

Piemēram, 2013. gadā faktiskais bezdarba līmenis bija 11,9%, dabiskais bezdarbs

(pieņemts lielums) bija 6%, pamatojoties uz reālā IKP sasniegto līmeni. Starpība starp

faktisko bezdarba līmeni un dabisko bezdarba līmeni:11.9% – 6% = 5.9%. Bezdarba dēļ

nesaražotais IKP tika pieņemts kā 5,9% * 2% = 11,8%. Aprēķinātais nesaražotais IKP

bezdarba dēļ: 11,8% * 26934.23 milj. EUR (potenciālais IKP) bija 3172,85 milj. EUR.

Jauniešu īpatsvars (no 15 – 24 gadu vecumam) bezdarbnieku skaitā 2013. gadā (pēc

CSP datiem) bija 17.9% (aprēķinā tiek pieņemts, ka jauniešu devums IKP pieaugumā

neatšķiras no pieaugušo ieguldījuma, un galarezultātā tiek aprēķināts, kādu daļu no

nesaražotā IKP nav devuši jaunieši.

99

2.4. tabula

Jauniešu bezdarba ietekmē nesaražotā Latvijas IKP aprēķina dati

no 2008. -2015. gadam Gads Potenciālais

IKP ar

pieaugumu

3% gadā,

milj. EUR

Apjoms %, par

cik

potenciālajam

IKP vajadzēja

palielināties

salīdzinājumā ar

2007. gadu

IKP

pieaugums

pret 2007.

gadu, milj.

EUR

Nesaražotais

IKP bezdarba

dēļ, milj. EUR

Nesaražotais

IKP jauniešu

bezdarba dēļ,

milj. EUR

Jauniešu

bezdarba

dēļ

nesaražotai

s IKP no

potenciālā

IKP, %

2007 22557 - - - - -

2008 23233.71 3 676.71 1758.79 386.93 1.67

2009 23930.72 5.91 1373.72 4159.16 939.97 3.93

2010 24648.64 8.74 2091.64 4776.91 984.04 3.99

2011 25388.10 11.49 2831.10 4082.41 779.74 3.07

2012 26149.75 14.15 3592.75 3891.08 723.74 2.77

2013 26934.24 19.41 4377.24 3172.85 567.94 2.11

2014 27742.26 22.99 5185.26 2962.87 465.17 1.68

2015 28574.53 26.68 6017.53 2794.59 385.65 1.35

Kopā periodā 27598.66 5233.18 20.57

Avots: L.Griņevičas aprēķins pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem (Griņeviča, 2016)

Vislielākie zaudējumi no nesaražotā IKP jauniešu bezdarba dēļ bija 2010. gadā –

984.04 milj. EUR, bet 2009. gadā – 939.97 milj. EUR. Pēdējos analizētajos gados šim

rādītājam bija tendence samazināties.

Pēc līdzīgas metodikas varētu aprēķināt zaudējumus, kas rodas, ja profesionālo

izglītības iestāžu absolventi kļūst par bezdarbniekiem, taču pagaidām valsts līmenī

netiek apkopoti un tātad nav pieejami dati par šādu bezdarbnieku skaitu.

Vai vispār ir iespējams aprēķināt konkrētu investīciju rentabilitāti ieguldītajā

profesionālajā un kvalificētajā darbaspēka sagatavošanā? Kā aprēķināt pēc kāda laika

perioda tas var sākt atmaksāties?

Viens no pirmajiem mēģinājumiem atrast kvantitatīvu rādītāju par izglītības efektivitāti

kopumā, no ekonomiskā stāvokļa piederēja T.Šulcam (T.Schultz), kurš formulēja

teorētiskos pamatus. G.Bekers (G.Becker) bija pirmais, kurš veica statistiski objektīvu

izglītības procesa ekonomiskās efektivitātes aprēķināšanu, nosakot ienākumus no

ieguldījumiem izglītībā kā ienākumu attiecību pret izdevumiem. Saskaņā ar G. Bekera

teikto, efektivitāte ir 12-14% no gada peļņas. Viņa grāmata "Cilvēkkapitāls" joprojām

tiek uzskatīta par galveno zinātnisko darbu šajā jomā. Saskaņā ar viņa "cilvēkkapitāla"

teoriju, papildu ekonomiskā izaugsme vai ražošanas samazināšanās ir atvasinājums no

"ieguldījumiem cilvēkos", ieskaitot izglītības izmaksas. Viņš ierosināja savu metodi

izglītības ekonomiskās nozīmes noteikšanai, ar kuras palīdzību tika mēģināts uzlabot

līdzekļu piešķiršanas mehānismu, lai palielinātu to ekonomisko efektivitāti.

Autore piedāvā neskatīt efektivitātes jēdziena ekonomisko interpretāciju kā tikai

rezultātu attiecību pret izmaksām. Jo nevar piemērot apgalvojumu izglītības jomā -

lielāka efektivitāte, ja zemākas izmaksas un produktu kvalitāte nemainīsies.

Izglītības efektivitāti nevar apskatīt no izmaksu samazināšanas viedokļa. Drīzāk resursi

būtu pareizi jāpārdala. Ir jāprecizē kritēriji, pēc kuriem būtu iespējams novērtēt

profesionālās izglītības iestādes darba efektivitāti jauno speciālistu sagatavošanā.

Izglītība ir sabiedrības sociāli ekonomiskā sfēra. Galvenais sociālekonomiskās

efektivitātes kritērijs ir sabiedrības gala vajadzību apmierināšanas pakāpe un, pirmkārt,

vajadzība, kas saistīta ar cilvēka izglītību un attīstību. Tādēļ viens no izglītības iestādes

efektīvas darbības kritērijiem ir tās spēja nodrošināt plašas iespējas personības attīstībai

dažādās aktivitātēs un zināšanu jomās.

100

Nevar izvērtēt jebkādas darbības efektivitāti vai neefektivitāti, neanalizējot šīs darbības

rezultātus. Izglītības rezultāti tiek noskaidroti, izmantojot novērtējumus, valsts gala

sertifikāciju, iestādes efektivitāte liecina arī par izglītojamo dalību konkursos.

Ekonomiskā efektivitātes formulēšana, kurā produktivitāte ir prioritāte, šajā gadījumā ir

vispieņemamākā, jo tā ļauj korelēt izmaksas ar iegūtajiem rezultātiem.

Ja tiek analizēta profesionālās izglītības iestādes spēja nodrošināt kvalitatīvu izglītības

pakalpojumu, palielinot ekonomisko efektivitāti, tad autore piedāvā atsevišķus rādītājus

analizēt pēc 2.5.tabulas.

2.5. tabula

Ekonomiskās efektivitātes kvalitatīvie kritēriji par valsts budžeta finansējuma

izlietojumu izglītības programmas “Grāmatvedība” speciālistu sagatavošanā JAK,

izteikts ballēs (periods 2004.-2016.)

Kvalitatīvais

vērtējums

Kvantitatīvais

vērtējums, %

Vērtējums

ballēs

Profesionālā

kvalifikācijas

eksāmena

vērtējums

Uzsāk

darbu

profesijā

Uzsāk

studijas

Kvalitāte zema

(rādītāji vāji

izteikti vai nav

novērojami)

0 – 10 0

Kvalitāte viduvēja 11 – 20 1

Kvalitāte tuvu

vēlamajam

21 – 40 2

Kvalitāte laba 41 – 70 3 3 3

Kvalitāte augsta 71 – 90 4 4

Kvalitāte izcila 91 – 100 5 Avots: autores veidots, izmantojot JAK datus

Aprēķinus ietekmēja datu trūkums par absolventu gaitām no Latvijas reģionos

esošajām profesionālās izglītības iestādēm. Lai pamatā būtu reāli dati, autore izmanto

Jēkabpils Agrobiznesa koledžas absolventu monitoringa datus.

No absolventu aptaujām tika attēlota dinamika par absolventiem, kuri uzreiz pēc

izglītības iestādes iekļāvās darba tirgū savā profesijā, jeb sāka strādāt kā grāmatveži, jo

pētījumā tiek analizēta profesionālās izglītības loma profesionāla un kvalificēta

darbaspēka sagatavošanā reģionu vajadzībām. Tāpat tiek analizēti absolventi, kuri pēc

diploma iegūšanas izlēma uzsākt studijas, lai iegūtu profesionālo augstāko izglītību.

Jēkabpils Agrobiznesa koledžas absolventu iekļaušanās darba tirgū uzreiz pēc

koledžas absolvēšanas tiek uzskatīta kā ļoti labs rādītājs- nevienā no gadiem tas nav

zemāks par 20%. Ja ievietot datus par absolventiem kā vidējos rādītājus laika periodā no

2004.gada līdz 2016.gadam un sniegt kvalitatīvo kritēriju vērtējumu ballēs, tad iegūtais

rezultāts uzskatāmi parāda valsts finanšu efektīvu izlietošanu (skatīt 2.13.attēlu).

Monitorings veikts viena gada griezumā, uzreiz pēc Jēkabpils Agrobiznesa koledžas

absolvēšanas. Dati ietver par vienu absolventu vairākus atbilžu variantus, piemēram, ja

absolvents studē un strādā savā profesijā, tad ieraksts parādīsies abās ailītēs.

Bezdarbnieka statusu absolventi neuzrāda. Absolventu darba gaitu analīzi apgrūtina

fakts, ka nav datu par darba attiecībām par jaunajām māmiņām, kuras monitoringa

periodā sniedza ziņas, ka ir bērna kopšanas atvaļinājumā. Autore neanalizēja tos

absolventus, kuri strādā, bet darbs nav saistīts ar profesiju grāmatvedis, jo tad nevar

aprēķinos izmantot . Profesijā darba gaitas uzsāk jaunieši, kuri visbiežāk savu nākamo

101

darbavietu atraduši, izejot uzņēmumā kvalifikācijas praksi. Šis ir vēl viens arguments,

ka duālās apmācības ieviešana profesionālajā izglītībā var palīdzēt atrisināt darbaspēka

piesaistīšanu reģionos.

26

83

69

36

43

26

4742 44

37

25 23

42

68

61

54

68

87

67

35

6158

32 33

61

33

74

90

82

72

8277 76

83 84 83

7176

89

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Strādā profesijā Studē Eksāmena rezultāti

2.13.attēls Jēkabpils Agrobiznesa koledžas izglītības programmas “Grāmatvedība”

(profesionālās kvalifikācijas 3.līmenis) absolventu kvalitatīvā analīze pēc skolas

beigšanas laika periodā no 2004.-2016. gadam Avots: autores veidots, izmantojot JAK datus

Lielākā daļa absolventu, kuri izlemj pēc Jēkabpils Agrobiznesa koledžas

absolvēšanas uzsākt studijas, izvēlas turpināt apgūt profesiju turpat- Jēkabpils

Agrobiznesa koledžas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts budžeta

finansētās pilna laika studiju programmās vai nepilna laika studijās. Tas ir

apliecinājums, ka reģionā pastāv iespēja iegūt labi apmaksātu darbu un jaunieši uzticas

koledžas kvalitatīvam studiju procesam.

2.6. tabula

Grāmatveža vidējā stundas tarifa likme atbilstoši profesijas klasifikatoram

2017.gada oktobrī, EUR

Profesijas

klasifikators

Profesija Vidējā stundas likme,

EUR

121104 Galvenais grāmatvedis 9,11

121104 Grāmatveža vietnieks 9,57

241101 Vecākais grāmatvedis 7,57

331301 Grāmatvedis (4.līmeņa kvalifikācija) 7,02

331402 Grāmatveža palīgs 5,01

431101 Grāmatvedis (3.līmeņa kvalifikācija) 5,72

431103 Grāmatvedības uzskaitvedis 5,24

431301 Algu grāmatvedis 6,77 Avots: autores veidots, izmantojot VID datus par darba vietām un vidējo stundas tarifa likmi

Motivācija uzsākt studijas ir saistīta ar iespēju saņemt augstāku atalgojumu,

strādājot par grāmatvedi (skatīt 2.6.tabulu). Ņemot vērā, ka speciālistiem ar augstāko

izglītību ir lielākas iespējas saņemt lielāku algu, tad diezgan augsts procents izvēlas

uzsākt studijas, lai nākotnē saņemtu augstāku atalgojumu, salīdzinoši starpību var redzēt

2.6. tabulā. Grāmatvedis var sākt strādāt uzņēmumā ar profesionālās kvalifikācijas

102

3.līmeņa apliecinošu diplomu, kamēr galvenajam grāmatvedim strādāt amatā

noteicošais būs tieši augstākā izglītība profesijā. Var secināt, ka grāmatveža profesijā ir

liela augstākās izglītības lomas ietekme uz darba algas lielumu. Tāpat var secināt, ka ir

diezgan liels vidējās stundas likmes diapazons un iespējas veidot veiksmīgu karjeru.

2.6.tabulā apkopota informāciju par profesijām, kuras saistītas ar grāmatveža

profesiju par 2017.gada oktobra mēnesi, lai vizualizētu jauniešu iespējas strādāt dažādās

grāmatveža profesijās ar dažādu atalgojumu.

Autore aprēķināja, ka 2017.gadā:

viens izglītojamais, kurš mācās izglītības programmā “Grāmatvedība” (3.līmeņa

kvalifikācija) valstij gadā izmaksāja 3010 EUR. Aprēķina pamatā MK noteikumi

Nr.655 “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu

minimumu uz vienu izglītojamo” un Jēkabpils Agrobiznesa koledžas finanšu dati.

viens pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas

“Grāmatvedība un finanses” students valstij izmaksāja 1870 EUR. Aprēķina pamatā

MK noteikumi Nr.994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no

valsts budžeta līdzekļiem” un Jēkabpils Agrobiznesa koledžas finanšu dati.

Viens students, kurš izvēlas studēt profesionālajā bakalaura programmā

“Grāmatvedība”, valstij izmaksā 1558 EUR. Aprēķina pamatā MK noteikumi

Nr.994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta

līdzekļiem”.

Ja pieņemam, ka jaunietim pēc 9.klases absolvēšanas jāizvēlas, vai sākt strādāt un

kāda būs nākamā profesija, piemēram grāmatvedis, tad autore piedāvā vairākus

iespējamos variantus, sniedzot ekonomiskās efektivitātes aprēķinu, ja ārējie faktori ir

nemainīgi (ieskaitot nodokļu politiku).

Nodokļi, kas nonāk Valsts kasē, aprēķināti izmantojot algas kalkulatoru

internetvietnē http://m.vid.lv/lv/kalkulatori/algu_kalkulators par 2017.gadu. Nodokļi, ko

maksā no darba algas 2017.gadā: Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto

iemaksu likme 23,59%, darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme

10,5%, iedzīvotāju ienākuma nodokļu likme 23%.

Vidējās algas nozarē aprēķinātas, izmantojot absolventu aptaujas, internetvietnes:

https://www.algas.lv , https://www.vid.gov.lv/lv/statistika/profesiju-grupu-atalgojums-

dalibai-publiskajos-iepirkumos.

A) Variants

Jaunietis izvēlas mācīties JAK izglītības programmā “Grāmatvedība” četrus gadus

un saņemot diplomu uzsākt darba gaitas. Šajā variantā jaunietis 7.gadā jau ir atmaksājis

valstij sevī ieguldītās finanšu investīcijas.

B) Variants

Jaunietis izvēlas mācīties JAK izglītības programmā “Grāmatvedība” četrus gadus

un, saņemot diplomu, uzsākt studijas JAK pirmā līmeņa profesionālās augstākās

izglītības studiju programmā “Grāmatvedība un finanses”. Šajā gadījumā 10.gadā

jaunietis ir atmaksājis valstij sevī ieguldītās finanšu investīcijas.

C) Variants

Jaunietis izvēlas pēc 9.klases doties strādāt mazkvalificētu darbu.

1.gads – 10.gads: jaunietis maksā nodokļus valstij 194,32 EUR x 12 = 2331,84 (bruto

alga mēnesī 380 EUR). Šajā variantā jaunietis strādā mazkvalificētu darbu par minimālo

darba algu valstī. Nodokļi valsts budžetā tiek aprēķināti atbilstoši neapliekamajam

minimumam.

103

2.14. attēls Ieguldīto finanšu līdzekļu atgriešanas ilgums Valsts budžetā Avots: autores aprēķins, izmantojot JAK datus

2.14.attēlā attēlotās līknes apliecina, ka ir jāiegulda valstij jauniešu izglītībā, lai

nākotnē valsts varētu gūt lielākus ienākumus. Ja skatās A un B variantus, tad redzams,

ka nepieciešami vidēji trīs gadi, lai valsts iztērētā nauda jauno speciālistu sagatavošanā

atgrieztos atpakaļ valsts budžetā. Jo izglītotāks speciālists, jo vairāk nākotnē valsts var

iegūt. Protams, jāņem vērā jaunā speciālista kopējo darba mūžu, tomēr, vērojot līknes A

un B variantos, ir skaidri redzams, ka ekonomiski izdevīgākas investīcijas ir variantā B.

Jo ātrāk uzsāk studijas un iegulda līdzekļus augstākās izglītības iegūšanā, jo

iegūtais efekts ir augstāks ilgtermiņā.

Ņemot vērā absolventu aptaujās sniegto informāciju, apmēram 8- 10 gadu laikā

darba alga pieaug vidēji par 20%. Tas būtu jāņem vērā, konstruējot datu grafisko līkni.

Aprēķini veikti ņemot vērā informāciju par nodokļu politiku un darba algām, kas ir

aktuāli 2017.gadā. Lai aprēķinātu ienesīguma koeficientu no ieguldījumiem izglītībā,

tiks izmantota G.Tuguskinas piedāvātā formula, lai aprēķinātu cilvēkkapitālā ieguldīto

investīciju efektivitāti (Tuguskina, 2009):

Yn=Xo + RCn , (1.2.)

kur

Yn - darba alga personai, kurai ir profesionālā izglītība iegūta n periodā; Xo – darba

alga personai bez izglītības; Cn – investīciju apjoms, ko iegulda n periodā, lai iegūtu

profesionālo izglītību; R - ienesīguma koeficents no ieguldījumiem izglītībā.

Rezultātā, ja R ir vienāds ar 1, tad tas nozīmē, ka izlietotie finanšu resursi

izmantoti efektīvi; ja R ir mazāks par 1, tad nav efektīvi izmantoti, bet ja R ir lielāks par

1, tad ieguldītās investīcijas ir pārsniegtas (Tuguskina, 2009).

Lai aprēķinātu Xo, darba algu aprēķinā izmanto minimālo darba algu 2017.gadā, kas

bija 380 EUR.

Diezgan liela varbūtība, ka darba alga pakāpeniski pieaug un līdz pensionēšanās

vecumam divkāršojas (autores piebilde, balstoties uz absolventu aptaujām).

Aprēķina precizitāti nākotnē var ietekmēt: mainīgās nodokļu likmes, jauniešu izvēle

mācību laikā izmantot akadēmisko gadu vai bērna kopšanas atvaļinājumu, minimālās

algas un stundas tarifa likmes izmaiņas.

Aprēķinus var papildināt ar personas izglītības izmaksām sākot ar pirmsskolas izglītības

iestādi un turpināt līdz pensionēšanās vecumam.

104

Pēc 2.7.tabulā R koeficienta aprēķina var secināt, ka ieguldītās investīcijas jaunā

speciālista sagatavošanā ātrāk atgriežas proporcionāli ieguldītajai naudai jaunajā

speciālistā. Jo augstāka izglītība, jo ātrāk un lielākus ienākumus valsts gūst.

2.7. tabula

Ieguldīto finanšu līdzekļu atgriešanas ilgums valsts budžetā, sagatavojot

grāmatvedības speciālistu Laika

periods

(gados)

Darba

alga

mēnesī

(EUR)

Darba

alga

gadā

(EUR)

Nodokļi

valsts

kasē

gadā

(EUR)

Izglītības

izmaksas

gadā

(EUR)

Valsts

izmaksas vai

peļņa par

vienu

grāmatvedības

speciālistu

(EUR)

R - ienesīguma

koeficients

no

ieguldījumiem

izglītībā

Yn = Xo + RCn

A variants

1. mācības 3010 -3010

2. mācības 3010 -6020

3. mācības 3010 -9030

4. mācības 3010 -12040

5. darba

attiecības

800 9600 5087,52 -6952,48 0,42

6. darba

attiecības

800 9600 5087,52 -1864,96 0,84

7. darba

attiecības

800 9600 5087,52 3222,56 1,26

8. darba

attiecības

800 9600 5087,52 8310,88 1,67

9. darba

attiecības

800 9600 5087,52 13398,40 2,09

10. darba

attiecības

820 9840 5218,80 18617,20 2,53

B variants

1. mācības 3010 -3010

2. mācības 3010 -6020

3. mācības 3010 -9030

4. mācības 3010 -12040

5. studijas 1500 -13540

6. studijas 1500 -15040

7. darba

attiecības

1100 13200 7055,88 - 7984,12 0,57

8. darba

attiecības

1100 13200 7055,88 - 928,24 1,14

9. darba

attiecības

1150 13800 7383,96 6455,72 1,76

10. darba

attiecības

1200 12000 7711,92 14167,64 2,42

Avots: autores veikts aprēķins

Autore uzskata, ka IZM ir svarīgi veikt profesionālās izglītības iestāžu

monitoringu visā valstī, lai savlaicīgi varētu ieviest korekcijas, kas palīdzētu efektīvāk

izmantot piešķirto finansējumu. Pēc veiktā aprēķina, vidēji trešajā gadā valsts saņem

atpakaļ investīcijas grāmatvedības speciālista sagatavošanā. Divi līdz trīs gadi būtu

105

obligāta prasība nostrādāt profesijā, lai valsts atgūtu iztērēto naudu. Nav pieņemama

situācija, ka valsts budžets un, šī pētījuma tēmas kontekstā, valsts finansētas budžeta

vietas tiek izmantotas neefektīvi. Joprojām pastāv tendence, kad jaunie speciālisti

absolvējot profesionālās izglītības iestādi, nevienu dienu nenostrādā izvēlētajā profesijā,

izvēlas strādāt citā jomā (bieži mazkvalificētā, bet labāk apmaksātā darbā) vai dodas

ārpus Latvijas. Profesionāla karjeras speciālista mērķtiecīgs darbs ar jauniešiem jau

pamatskolas periodā ļautu nopietnāk izvērtēt savas nākamās profesijas izvēli.

2.8. tabula

Nodarbinātie iedzīvotāji pēc darba atrašanās vietas

2.15. attēls Nekustamā īpašuma nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodokļa

prognozējamie aprēķini 2017.gadā Valmierā. Avots: http://www.lvportals.lv

2010 2015 2016

1000 % 1000 1000 % 1000

Nodarbinātie 850.7 100 896.1 850.7 100 896.1

Darba atrašanās vieta:

Latvija 840.0 98.7 882.9 840.0 98.7 882.9

cita valsts 10.6 1.3 13.1 10.6 1.3 13.1

Latvijā nodarbinātie pēc

darbavietas reģiona

840.0 100 882.9 840.0 100 882.9

Rīgas reģions 351.4 41.8 400.4 351.4 41.8 400.4

Pierīgas reģions 102.9 12.3 115.8 102.9 12.3 115.8

Vidzemes reģions 81.0 9.6 74.6 81.0 9.6 74.6

Kurzemes reģions 109.0 13.0 98.4 109.0 13.0 98.4

Zemgales reģions 82.3 9.8 89.5 82.3 9.8 89.5

Latgales reģions 113.3 13.5 104.2 113.3 13.5 104.2

Avots: CSP datu bāze, http://data.csb.gov.lv

Salīdzinot nodarbināto iedzīvotāju atrašanās vietu pēc valsts, 2.8. tabulā redzams,

ka laika periodā no 2010. līdz 2016.gadam nav būtiski mainījusies nodarbināto migrācija

uz citām valstīm. Ja salīdzina nodarbinātos pēc atrašanās vietas Latvijas reģionos, tad

redzams, ka visos reģionos šis rādītājs samazinās, izņemot Rīgas un Pierīgas reģionu, kur

tendence saglabājas pozitīva – šajos reģionos nodarbināto skaits pieaug.

http://data.csb.gov.lv/

106

Vietējām pašvaldībām lielākais ekonomiskais ieguvums ir no iedzīvotāju

ienākuma nodokļa (IIN) 80% apmērā, ko aprēķina atkarībā no darbinieku algas apmēra.

Taču būtisks faktors šajā sistēmā ir tas, ka darbiniekam jābūt deklarētam attiecīgajā

pašvaldībā (taču strādāt viņš var jebkur citur). „Latvijas Vēstneša” oficiālajā portālā

veidotā infografika (attēls 2.15.) uzskatāmi parāda deklarēšanās ietekmi uz nodokļiem,

kā arī sniedz piemēru no Vidzemes reģiona pilsētas (Valmieras) par ekonomiskiem

aprēķiniem saistībā ar potenciālo papildus IIN maksātāju piesaisti.

Latvijas pašvaldības vēlas ne tikai apdzīvotību, bet arī darbaspējīgus

iedzīvotājus, kas saņem pienācīgas algas un maksā nodokļus dzīvesvietā, kurā viņi

saņem pakalpojumus. Ja iedzīvotājs deklarējas pašvaldībā, lai iegūtu tiesības, piemēram,

uz pašvaldības noteiktu samazinātu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi vai

saņemtu nodokļa atlaides, pašvaldībai rodas tiesības uz ieņēmumiem no šī iedzīvotāja

IIN maksājumiem. Likumā "Par valsts budžetu 2017. gadam" prognozētie iedzīvotāju

ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos Latvijā ir 1 312 188 765 eiro.

Savukārt, pašvaldību ieņēmumu prognoze no NĪN 2017. gadam – 191,36 miljoni eiro

(par zemi – 99,59 milj., par ēkām – 50,79 milj., par inženierbūvēm – 2,26 milj., par

mājokļiem – 19,72 milj., parādu maksājumi – 19 milj). Finanšu ministrijas novērtējumā

– 213,69 miljoni eiro. 13

Lai veicinātu iedzīvotāju oficiālu deklarēšanos pašvaldībā, virkne pašvaldību

pārņem 2016.gadā vietām ieviesto praksi un sasaista NĪN likmes ar deklarēšanās

nosacījumu - nosakot mazāko likmi, ja mājoklī ir kāds deklarēts, bet tukšiem mājokļiem

augstāko maksājumu, pašvaldības atsaucas uz ieguvumiem no cita – iedzīvotāju

ienākuma nodokļa.

Bez tam Valmieras pilsētas pašvaldība, informējot par jaunajiem NĪN likmju

nosacījumiem, ir aicinājusi iedzīvotājus būt patriotiem un deklarēties savā pilsētā,

turklāt ar datiem pamatojusi, kā deklarētie iedzīvotāji palīdz veidot Valmieru. Pērn

Valmierā bija deklarējušies 24 846 iedzīvotāji, nebija deklarējušies 8770 jeb apmēram

ceturtā daļa šeit dzīvojošo. Valmieras pilsētas budžetā puse naudas – 15,6 miljoni eiro ir

no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Ja visi šeit dzīvojošie būtu deklarējušies savās

dzīvesvietās Valmierā, pilsētas budžets gadā palielinātos par 5,6 miljoniem eiro

(Latvijas Vēstneša portāls, 2017).

Šie aprēķini uzskatāmi parāda kvalificētu darbinieku būtisko ne tikai

profesionālo un sociālo, bet ekonomisko ietekmi uz reģionu attīstību Latvijā. Sadarbības

un komunikācijas uzlabošana ir būtisks faktors, kas šo ekonomisko ietekmi var

palielināt.

Sociālā dialoga un sadarbības aspekti ietverti pilnīgi visos pasākumos un

aktivitātēs, kas plānotas un tiek ieviestas profesionālās izglītības pieejamības un

kvalitātes uzlabošanai Latvijā. Autore uzskata, ka šis arī ir visbūtiskākais profesionālās

izglītības kvalitāti ietekmējošais faktors. Tāpēc arī promocijas darba tēma un galvenā

praktiskā novitāte veltīta sadarbības uzlabošanai.

Pirmkārt, svarīgi stiprināt saikni starp profesionālo izglītību un nodarbinātību,

taču tikpat svarīgi stiprināt “iekšējās saiknes” profesionālās izglītības sistēmas ietvaros

(piemēram, vairāk uzmanības pievēršot duālajai profesionālajai izglītībai ar māceklību

un šī modeļa praktiskai ieviešanai), karjeras izglītības un atbalsta ietvaros (sekmējot

plūstošāku pāreju no izglītošanās uz darba dzīvi).

Eiropas Parlaments (EP) savā ziņojumā “Par konkurētspējīga ES darba tirgus

izveidi 21. gadsimtā: prasmju un kvalifikāciju saskaņošana ar pieprasījumu un darba

iespējām, lai atgūtos no krīzes” norāda, ka, neskatoties uz to, ka Eiropas Savienībā ir

13

Avots: Likums "Par valsts budžetu 2017. gadam" - https://likumi.lv/ta/id/287244-par-valsts-budzetu-2017-gadam

107

2 miljoni neaizpildītu darbvietu, darba tirgū ir daudz jauniešu ar pārāk augstu

kvalifikāciju, kuru prasmes neatbilst darba tirgus pieprasījumam. Tādēļ ir svarīgi

stiprināt sociālo partneru sadarbību, uzlabot sinerģijas starp izglītības sistēmām un

darba tirgu, tostarp iepazīstināt ar darbvietām, nodrošināt stažēšanās iespējas un

sadarboties ar uzņēmumiem, lai veicinātu un ievērojami paaugstinātu nodarbinātības

līmeni un veidotu inovatīvas kopas. EP arī uzsver, ka uzņēmumiem var būt būtiska

nozīme, iesaistoties savu valstu izglītības sistēmās, ka ir nepieciešama gan visaptveroša

ilgtermiņa stratēģija, gan tūlītēji pasākumi, lai izglītības sistēmas visos līmeņos, tostarp

arodapmācību, pielāgotu pašreizējām un turpmākajām darba tirgus vajadzībām (EP

ZIŅOJUMS, 2015). EP arī apstiprina, ka ir vajadzīga cieša un sistemātiska partnerība

vietējā, reģionālā un valsts līmenī starp valsts iestādēm, darba devēju un darba ņēmēju

pārstāvjiem, tostarp valsts un privāto nodarbinātības dienestu pārstāvjiem, un izglītības

un mācību iestādēm, lai izveidotu attiecīgo valstu darba tirgiem ilgtermiņa stratēģijas un

atrastu labākos veidus, kā atrisināt prasmju neatbilstības problēmu visos aspektos, un

aicina dalībvalstis veicināt šādu sadarbību.

Vēl kādu sadarbības aspektu min OECD savā ziņojumā "Izglītība Latvijā",

atzīstot, ka 2009. gadā Latvijas uzsāktais ceļš, lai profesionālo izglītību padarītu

konkurētspējīgu, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem, ir pareizs un daudz ir paveikts.

Tomēr joprojām pastāv pārāk strikts nodalījums starp vispārējo vidējo un profesionālo

izglītību (OECD, 2016). Lai mazinātu atšķirības, OECD eksperti iesaka vienuviet

īstenot gan vispārējās, gan profesionālās skolas programmas – abu programmu

pasniedzējiem sadarbojoties un citam citu nodrošinot ar pedagoģisko un metodoloģisko

atbalstu.

Turklāt jāvairo profesionālās izglītības prestižs - Latvijā tas ir viens no

zemākajiem Eiropas Savienībā (OECD,2016). Arodskolās mācās 39% visu

vidusskolēnu, un tas ir mazāk, nekā vidēji OECD (44%) un ES (50%). Diemžēl to var

uzskatīt par negatīvu parādību Latvijas izglītības sistēmā.

Ir jāturpina paaugstināt profesionālās izglītības pievilcību, tostarp arī sakārtojot

profesionālās izglītības iestāžu tīklu, nodrošinot infrastruktūras un aprīkojuma pilnveidi

atbilstoši profesionālās izglītības programmām darba tirgus attīstības tendenču

kontekstā, lai tādā veidā palielinātu audzēkņu skaitu profesionālajās vidējās izglītības

programmās. Nepieciešams samazināt nesekmības vai nodarbību neapmeklēšanas dēļ

atskaitīto audzēkņu skaitu. Profesionālās izglītības programmu īstenošanā, tajā skaitā

prakses nodrošināšanā. Jāturpina stiprināt sadarbību ar darba devējiem. Šie pasākumi

palīdzēs sasniegt NAP 2020 noteikto mērķi - pēc pamatizglītības ieguves izglītojamo

vispārējās vidējās izglītības programmās un audzēkņu profesionālās izglītības

programmās proporcija ir 50/50.

Saistībā ar izglītības piedāvājuma strukturālo izmaiņu nepieciešamību Latvijā,

attiecībā uz studējošo īpatsvaru dabas un inženierzinātnēs (dabas zinātņu, matemātikas

un informācijas tehnoloģiju tematiskā grupa un inženierzinātņu, ražošanas un

būvniecības tematiskā grupa) ir izvirzīts mērķis 2020.gadā sasniegt 27% no kopējā

absolventu skaita. 2015.gadā šo tematisko grupu veidoja 19,6% no visiem absolventiem

(LR EM, 2016).

Pēdējo gadu laikā rādītājs ir nostabilizējies aptuveni šādā līmenī. Lai sasniegtu

nosprausto mērķa rādītāju, ir nepieciešami mērķtiecīgāki pasākumi jauniešu piesaistei

šiem studiju virzieniem. Pēc straujā samazinājuma 2009.gadā kopumā uzņemto studentu

skaits augstskolās un koledžās ir nostabilizējies. 2009.gadā vienlaikus arī notika straujas

izmaiņas studijas uzsākušo jauniešu studiju jomu izvēlē. Pasliktinoties ekonomiskajai

situācijai, lielāku nozīmi sāka iegūt iespēja studēt par valsts budžeta līdzekļiem. Strauji

samazinājās studentu īpatsvars, kas uzsāka studijas sociālo zinātņu tematiskajā grupā.

108

Šajā laikā samazinājies arī izglītības tematiskajā grupā uzņemto īpatsvars. Savukārt

pieaudzis inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības, lauksaimniecības un veselības

aprūpes un sociālās labklājības tematiskajās grupās uzņemto studentu īpatsvars (LR

EM, 2016).

2.16.attēls parāda kvalifikāciju ieguvušo audzēkņu skaita sadalījumu (procentos)

profesionālās izglītības iestādēs pa izglītības tematiskām grupām pēdējo gadu laikā.

2.16. attēls. Kvalifikāciju ieguvušo audzēkņu skaita sadalījums (procentos)

profesionālās izglītības iestādēs pa izglītības tematiskām grupām Avots: LR Ekonomikas ministrija, 2016

Vidējās profesionālās izglītības iestāžu uzņemto audzēkņu skaita struktūra

sadalījumā pēc izglītības tematiskām grupām 2015.gadā nav būtiski mainījusies,

salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Jaunieši visvairāk izvēlas mācīties inženierzinātņu,

ražošanas un būvniecības tematiskajā grupā. Lai arī šī grupa skaitliski ir vislielākā,

tomēr pēdējo gadu laikā tās īpatsvars ir samazinājies. Vienlaikus pieaudzis uzņemto

audzēkņu skaits pakalpojumu tematiskajā grupā – galvenokārt viesnīcu un

skaistumkopšanas pakalpojumu jomās.

Papildus karjeras izglītībai un duālai apmācībai, pēc autores domām, trešā

izglītības joma, kurai Latvijā nekavējoties jāpievēršas, lai veicinātu kvalificēta

darbaspēka attīstību un pieejamību, ir mūžizglītība. Mūžizglītību (t.sk. mentoringu un

koučingu) var uzskatīt par jaunu teoriju sabiedrības organizācijā (Lassnig, 2009), tāpēc

ir svarīga tās teorētisko un praktisko procesu norises izpēte. Mūžizglītības mērķi ir

saistāmi ar trīs ietekmes dimensijām:

- personības attīstība (angļu val.- Personal development),

- sociālā kohēzija (angļu val.- Social cohesion),

- ekonomiskā izaugsme (angļu val.- Economic growth), (Kokosalakis,

2000).

Minētās dimensijas vislabāk parāda dažādu sociālo zinātņu izpētes laukus

saistībā ar mūžizglītību. Līdz ar to mūžizglītību ir svarīgi pētīt tieši no ekonomikas

viedokļa, kā tirgus parādību, kurai līdz šim Latvijā netika pievērsta ekonomistu

uzmanība sistēmiskajā pētnieciskajā veidā, kaut gan mūžizglītība Latvijā (un citās

109

postpadomju valstīs) aktualizējās jau kopš to pārejas uz tirgus ekonomiku 20. gadsimta

90. gados.

Darba tirgus prasībām atbilstoša darbaspēka sagatavošana, kas ir viens no

mūžizglītības uzdevumiem, ir svarīgs valsts, reģionu un uzņēmumu konkurētspējas

nosacījums. Latvijā, ar salīdzinoši zemu iedzīvotāju skaitu un dabas resursu ierobežotu

pieejamību, cilvēkresursu kvalitāte, ko raksturo arī zināšanas, kļūst par vienu no

faktoriem, kas sekmē valsts ekonomisko potenciālu un konkurētspēju globālajā tirgū

(Sannikova, 2015).

Atbilstoši UNESCO 21. gadsimta izglītības Starptautiskās komisijas

(UNESCO’s International Commission on Education for the Twenty-first Century)

veiktā pētījuma rezultātiem Latvija 2010. gadā pēc Eiropas mūžizglītības indeksa (The

European Lifelong Learning Index, ELLI) ieņēma 18. vietu no 23 Eiropas valstīm, un

tas norāda uz problēmu – brīvā darba tirgus apstākļos Latvijas iedzīvotāju individuālā

konkurētspēja Eiropas darba tirgū nav augsta.

Latvijas iedzīvotāju konkurētspēja samazinās arī salīdzinājumā ar citām Baltijas

valstīm. Pastāvot vienādiem vēsturiskās un sociāli ekonomiskās attīstības nosacījumiem

visās Baltijas valstīs, 2012. gadā, salīdzinot ar 2003. gadu, iedzīvotāju iesaiste

mūžizglītībā ir samazinājusies tikai Latvijā (-0.9%). Tas liecina par cēloņiem vai

faktoriem, kas kavē Latvijas reģionu iedzīvotājus apgūt mūsdienīgas un darba tirgū

pieprasītas zināšanas, vienlaikus nesekmējot individuālo nodarbinātību un

tautsaimniecības izaugsmi kopumā.

Mūsdienās zināšanas kļūst par valsts stratēģisko bagātību un galveno

ekonomiskās izaugsmes resursu, tās nodrošina cilvēkam iespēju kļūt par aktīvu darba

devēju vai palielina iespēju kļūt par darba tirgū pieprasītu speciālistu. Tāpēc

mūžizglītības attīstība – iedzīvotāju iesaistes mūžizglītībā pieaugums - ir svarīgs

ekonomiskās attīstības līdzeklis Latvijas reģionos.

Pieaugušo iedzīvotāju piedalīšanās mūžizglītībā rādītāji pēdējos gados

pasliktinās (LR EM, 2016) 2.17.attēlā var redzēt, ka 2015.gadā mūžizglītībā bija

iesaistīti 5,5% no iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem. Rādītājs ir palicis

iepriekšējā gada līmenī un tikai nedaudz lielāks par tā zemāko līmeni – 5,1%, kāds bija

2010. un 2011.gadā.

2.17. attēls Iedzīvotāju iesaistīšanās līmenis mūžizglītībā. Īpatsvars no

iedzīvotājiem vecuma grupā 25-64 gadi (%) Avots: LR Ekonomikas ministrija

Iedzīvotāji ar augstāko izglītību aktīvāk izvēlas piedalīties pieaugušo izglītības

pasākumos. Pieaugušo izglītības pasākumos 2015.gadā tika iesaistīti 10% no

iedzīvotājiem ar augstāko izglītību. Vismazākā aktivitāte ir iedzīvotājiem ar

pamatizglītību, tikai 2,1% no šīs grupas iedzīvotājiem iesaistījās mūžizglītībā. Sievietes

mūžizglītībā iesaistās aktīvāk nekā vīrieši. Sieviešu iesaistes īpatsvars bija 6,9%

salīdzinājumā ar vīriešu iesaistes 3,8 procentiem.

110

Kā viens no mērķiem izglītības politikā ir izvirzīts palielināt pieaugušo iesaisti

izglītības aktivitātēs. Mērķis paredz līdz 2020.gadam pieaugušo izglītībā iesaistīto

personu īpatsvaru 25 - 64 gadu vecumā palielināt līdz 15% (LR EM, 2016).

Mūžizglītības rādītāju dinamika pēdējo gadu periodā liecina, ka ir nepieciešams

mērķtiecīgāk īstenot pieaugušo izglītības aktivitātes.

Karjeras turpmāko virzību ietekmē ne tikai iegūtais izglītības līmenis, bet arī

izglītības nepārtrauktība jeb mūžizglītība (izglītības process cilvēka dzīves garumā), kas

ietver gan formālo, gan neformālo izglītību. Tā kā mūsdienās tehnoloģijas attīstās ļoti

strauji, svarīgi ir nepārtraukti iegūt jaunas zināšanas, prasmes un pieredzi, lai

paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām. Latvijā

pēdējos gados pieaug iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars. 2010. gadā 21,8 %

iedzīvotāju bija augstākā izglītība, bet 2016. gadā par 6,5 procentpunktiem vairāk (28,3

%). Sievietēm ir augstāks iegūtais izglītības līmenis nekā vīriešiem. 2016. gadā 35 %

sieviešu bija augstākā izglītība, kas bija par 14,2 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā

vīriešiem. Visaktīvāk formālajā izglītībā piedalās jaunieši. 2016. gadā nedaudz vairāk

kā puse (52,2 %) no visiem iedzīvotājiem (15–74 gadu vecumā), kuri piedalījās

formālajā1 izglītībā, bija iedzīvotāji 15–19 gadu vecumā, bet gandrīz trešā daļa (29,1 %)

– 20–24 gadu vecumā. Izglītība ir viens no pamatmērķiem ES desmit gadu izaugsmes

stratēģijā „Eiropa 2020”. Stratēģija ietver divus apakšmērķus, kas jāsasniedz izglītības

jomā: 1. Mācības pārtraukušo jauniešu (18–24 gadu vecumā) īpatsvars ES jāsamazina

līdz 10 % (Latvijas individuālais mērķis – 13,4 %). 2. Vismaz 40 % iedzīvotāju 30–34

gadu vecumā jāiegūst augstākā izglītība (Latvijas individuālais mērķis – 34– 36 %).

Mācības pārtraukušo jauniešu (18–24 gadu vecumā) īpatsvars Latvijā no 2010. gadam

līdz 2014. gadam samazinājās (no 12,9 % 2010. gadā līdz 8,4 % 2014. gadā), taču kopš

2015. gada tas sāka palielināties un 2016. gadā pieauga līdz 10 %. Neskatoties uz

mācības pārtraukušo jauniešu īpatsvara pieaugumu, Latvija stratēģijā izvirzīto

individuālo mērķi ir sasniegusi, un izpilda arī ES mērķi. Latvijā jaunu vīriešu īpatsvars,

kuri pārtrauc mācības, ir uz pusi augstāks nekā sieviešu. 2016. gadā mācības pārtrauca

13,7 % vīriešu un 6,2 % sieviešu 18–24 gadu vecumā. Arī stratēģijas „Eiropa 2020” otra

ES izglītības apakšmērķa prasības Latvija ir izpildījusi. 2016. gadā Latvijā bija 42,8 %

iedzīvotāju ar augstāko izglītību 30– 34 gadu vecumā. ES darbības programmā

„Izglītība un apmācība 2020” viens no stratēģiskajiem mērķiem ir mūžizglītību un

mobilitāti padarīt par realitāti, kas paredz, ka līdz 2020. gadam ES mūžizglītībā būtu

jāpiedalās vismaz 15 % pieaugušo2 . 2016. gadā ES mūžizglītībā piedalījās 10,8 %

pieaugušo. Latvijā mūžizglītībā iesaistīto iedzīvotāju īpatsvars ir zemāks nekā vidēji ES

un ekonomiskās lejupslīdes laikā tas vēl vairāk samazinājās, 2010. un 2011. gadā

sasniedzot zemāko līmeni – 5,4 %. 2016. gadā mūžizglītībā bija iesaistīti 7,3 %

iedzīvotāju, kas bija par 3,5 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā vidēji ES. Gan

Latvijā, gan ES mūžizglītībā visaktīvāk iesaistās personas ar augstāko izglītību, bet

viszemākā aktivitāte ir personām ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni. 2016.

gadā Latvijā mūžizglītībā iesaistījās 12,2 % iedzīvotāju ar augstāko izglītību un 3 %

iedzīvotāju ar pamatizglītību vai zemāku. Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā ES dalībvalstu,

sievietes aktīvāk nekā vīrieši iesaistās mūžizglītībā (2016. gadā attiecīgi 8,5% un 6,1%).

Lai samazinātu jauniešu bezdarbu, palielinātu jauniešu nodarbinātību, palīdzēt

jauniešiem atgriezties izglītības iestādē un veiksmīgi iekļauties darba tirgū, Latvijā

Jauniešu garantijas programmu īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra,

Nodarbinātības valsts aģentūra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra.

Jauniešu garantijas mērķa grupa ir jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem

(ieskaitot), kuri vēlas apgūt profesiju un atrast darbu.

111

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) piedāvā jauniešiem vecumā no 17

līdz 29 gadiem divas reizes gadā – vasarā un ziemā – iestāties un uzsākt mācīties kādā

no Latvijas profesionālās izglītības iestādēm, kurās 1 vai 1,5 gada laikā iespējams apgūt

tautsaimniecībā noderīgu profesiju. Sekmīgi beidzot programmu, jaunietis iegūst valsts

atzītu izglītības dokumentu. VIAA Jauniešu garantijas projekta ietvaros profesiju var

apgūt arī tie jaunieši, kuri vienlaikus mācās vakarskolā, iegūst vidējo izglītību tālmācībā

vai studē nepilna laika studiju programmās, kā arī profesiju ieguvušie jaunieši, ja

profesionālā kvalifikācija iegūta vismaz gadu pirms mācību uzsākšanas projektā.

Jaunieši drīkst būt nodarbināti, tajā skaitā pašnodarbināti, vai atrasties bērna kopšanas

atvaļinājumā.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) jaunieši no 15 līdz 29 gadiem var

pieteikties karjeras konsultācijām, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumiem,

palīdzībai darba meklēšanā, subsidētajām darba vietām, jauniešu darbnīcām, pirmās

darba pieredzes ieguvei pie darba devēja, profesionālās tālākizglītības, pilnveides vai

neformālo programmu apguvei u.c. atbalsta pasākumiem. Lai saņemtu NVA

pakalpojumus, jauniešiem ir obligāti jāreģistrējas kādā no NVA filiālēm bezdarbnieka

statusā.

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) īstenotā projekta "PROTI

un DARI!" mērķa grupa ir jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri

nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti NVA kā bezdarbnieki. JSPA

sadarbībā ar pašvaldībām neaktīvajiem jauniešiem piedāvā regulāru padomdevēju

atbalstu un dalību pasākumos prasmju attīstīšanai, īstenojot individuālu pasākumu

programmu, t.sk. tai skaitā aroda apguvi pie amata meistara, iesaisti NVA vai VIAA

īstenotajos Jauniešu garantijas projektu pasākumos vai NVA īstenotajos aktīvajos

nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, kā arī nevalstisko

organizāciju vai jauniešu centru darbībā.

Apgūstot profesiju kādā no Latvijas profesionālās izglītības iestādēm, VIAA

īstenotā Jauniešu garantijas projekta ietvaros jaunieši saņem ikmēneša mērķstipendiju

70-115 eiro apmērā, ja ir sekmīgi un nav neattaisnotu kavējumu, kā arī iegūst papildu

sertifikātu vai apliecību, ja tādi nepieciešami, lai varētu uzsākt darba gaitas izvēlētajā

profesijā.

Saskaņā ar CSP datiem Latvijā 2013.gadā ir apmēram 255 tūkstoši jauniešu

vecumā no 15 līdz 24 gadiem. 2013.gada otrajā pusgadā aptuveni 70 tūkstoši jauniešu

bija nodarbināti, 18 tūkstoši jauniešu meklēja darbu un 148 tūkstoši jauniešu tiek

uzskatīti par ekonomiski neaktīviem (pārsvarā mācās vai studē). No Nodarbinātības

valsts aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku skaita 9,5 % bija jaunieši, t.sk. 71% šo jauniešu

nav kvalifikācijas vai ir darba tirgus vajadzībām nepietiekams izglītības līmenis.

Dzimumu vienlīdzības aspektā salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijā

vērojama darba tirgus disproporcija13 atsevišķās nozarēs, piemēram, izglītībā un

veselībā. Svarīga nozīme profesijas izvēlē ir skolai un tam, vai un kādā veidā skolēnam

ir radīta interese par noteiktām jomām un vai tā ir apzināta un mērķtiecīga.

Viens no jaunatnes politikas uzdevumiem ir veidot draudzīgu, uz jauniešiem

vērstu atbalsta sistēmu, kas piedāvā plašas iespējas attīstībai, sociālajai iekļaušanai un

sociālajai kohēzijai, sekmējot jauniešu konkurētspēju darba tirgū, t.sk. radot iespēju īsā

laikā iegūt darba tirgus prasībām atbilstošu kvalifikāciju.

Nepieciešams samazināt jauniešu ar zemām pamatprasmēm īpatsvaru,

nodrošinot apmācību īstenošanu jauniešiem - bezdarbniekiem, jauniešiem, kas

priekšlaicīgi pametuši izglītības iegūšanu, un ekonomiski neaktīvajiem jauniešiem,

tādējādi veicinot viņu sociālo iekļaušanu un konkurētspēju darba tirgū, attīstot viņu

sociālās, pilsoniskās un komunikatīvās prasmes, līdztekus nodrošinot atbalstu

112

neformālās izglītības mācību programmu jauniešiem izstrādei, to aprobācijai jauniešu

centros un izglītības iestādēs sadarbībā ar biedrībām un nodibinājumiem.

Apzinot un izvērtējot galvenos profesionāla un kvalificēta darbaspēka attīstību,

atbilstību un pieejamību ietekmējošos faktorus reģionos (SVID analīze - 2.9.tabula),

jāsecina, ka tie attiecināmi uz valsti kopumā un būtiskas vājās puses (vienlaicīgi arī

uzlabojumu jomas) saistītas tieši ar izglītības jomu, jo sevišķi ar karjeras izglītību, duālo

apmācību, profesionālo izglītību, mūžizglītību. Izpētot iepriekšējās nodaļās gūtās

atziņas, autore ir pārliecināta, ka paradigmas maiņa profesionālajā izglītībā,

plānveidīgāks un efektīvāks karjeras izglītības, duālās apmācības un mūžizglītības

process ievērojami uzlabos profesionāla un kvalificēta darbaspēka attīstību un

pieejamību reģionā.

2.9. tabula

Kvalificēta un profesionāla darbaspēka attīstību un pieejamību ietekmējošie

faktori Latvijas reģionos

Stiprās puses Vājās puses Augstas kvalitātes vispārējās izglītības

pieejamība Latvijas reģionos, ja izglītojamais

pats ir gatavs iesaistīties un to apgūt;

Konkurētspējīga augstākā izglītība lielā daļā

augstāko izglītības iestāžu salīdzinot ar citām

valstīm;

Veikti ievērojami ieguldījumi izglītības (t.sk.

profesionālās izglītības) materiāli tehniskajā

infrastruktūrā (specializētas iekārtas, kabineti

u.c.);

Vairākas Latvijā dzīvojošo cilvēku mentalitātes

iezīmes, t.sk. radošums, darba kultūra,

uzņēmība un centība, lokālpatriotisms – kā

resurss un potenciāls;

Svešvalodu zināšanu līmenis (t.sk. apgūto

svešvalodu skaits) Latvijas iedzīvotājiem –

augstāks nekā vidēji citās ES valstīs;

Interneta, IKT un sociālo mediju ietekmes

pieaugums (attālinātā darba iespēju

paplašināšanai);

Liela daļa darba devēju pievērš lielu uzmanību

cilvēkresursu vadības politikai (kas sekmē

darbinieku piesaisti un noturēšanu);

Dažādu izglītības, biznesa uzsākšanas,

pieredzes apmaiņas u.c. atbalsta finanšu

instrumentu un programmu pieejamība Latvijā

(kas nav daudzās citās ES valstīs).

Negatīvā demogrāfiskā situācija un

prognozes vēl vismaz tuvākos 5-8 gadus;

Izglītības un zinātnes nepietiekoša saikne ar

tautsaimniecības situāciju, darba tirgus

prasībām;

Mācību satura un procesa pārāk liela

koncentrēšanās uz zināšanu apguvi un

iegaumēšanu, nevis uz prasmju, iemaņu un

attieksmju attīstīšanu;

Zema jauniešu kritiskā masa, no kuras var

veidoties augsti kvalificēti darbinieki;

neadekvāti augstas ambīcijas par darba

piedāvājumu un algas apmēru;

Vispārējā sociāli ekonomiskā situācija

valstī un reģionos bieži nav

konkurētspējīga;

Lielas daļas pedagogu psiholoģiska

pretestība, bailes, negatavība kompetenču

pieejas ieviešanai izglītībā;

Ģimenes (vecāki) nepietiekoši izprot savu

lomu uzņēmējspējīgas personības

veidošanā jau no bērnības (nepārdomāta

audzināšanas un attīstības vide ģimenē);

Darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma

attiecības nesabalansētība;

Darba devēju ierobežotās iespējas

darbinieku motivēšanas viedu un iespēju

ziņā;

Vietējo pašvaldību ierobežotās finansiālās

iespējas vai politiska neatbildība nodrošināt

kvalitatīvu inženiertehnisko, sociālo,

izglītības, kultūras, sporta, biznesa atbalsta

u.c. infrastruktūru vietējā mērogā;

Nepietiekošas karjeras izglītības aktivitātes

visos vecumposmos un nepietiekoši attīstīta

duālās apmācības sistēma profesionālajā

izglītībā Latvijā;

Profesionālās izglītības zems prestižs.

Iespējas Draudi Paradigmas maiņa izglītībā - efektīva uzsāktās

izglītības sistēmas reformas pabeigšana,

Demogrāfijas pasliktināšanās;

Iedzīvotāju masveidīga emigrācija uz

113

ieviešot kompetencēs balstītu izglītību Latvijā

(jo sevišķi vispārējās izglītības un

profesionālās izglītības posmā);

Uz kompetenču attīstību tendētas un darba

tirgus prasībām atbilstošas pieaugušo izglītības

(mūžizglītības) sistēmas uzlabošana un

nodrošināšana;

Karjeras izglītības, duālās apmācības,

mūžizglītības procesu pilnveide, t.sk.

stratēģiska plānošana un efektīva realizācija

Pārdomāta imigrācijas politikas veidošana

kvalificēta darbaspēka piesaistei

Attālinātā darba iespēju paplašināšana

(piemēram, reģionā dzīvojošs un strādājošs

cilvēks strādā Rīgas uzņēmumā, izmantojot

savu intelektuālo potenciālu un IKT iespējas;

Interneta, IKT un sociālo mediju plašāka

izmantošana (piemēram, reģionā esošs

uzņēmums pārdod savus produktus ar interneta

starpniecību visā pasaulē);

Elastīgāku darba formu ieviešana (jauna veida

darba līgumi u.c.);

Jaunu biznesa modeļu radīšana un realizācija -

jaunas biznesa struktūras uzņēmumos;

Sadarbības uzlabošana starp izglītības

iestādēm, valsts institūcijām, pašvaldībām un

uzņēmējiem).

ārzemēm;

Neveiksmīga izglītības sistēmas reforma,

t.sk. nespēja sekmīgi ieviest kompetenču

pieeju izglītībā tuvāko gadu laikā;

Latvijas valsts tēla pasliktināšanās ES un

globālā mērogā;

Valsts nodokļu politikas un darba

likumdošanas nepārdomātas un negatīvas

izmaiņas;

Sociālās politikas (t.sk. sociālo pabalstu)

nepārdomāta attīstība, neveicinot katra

indivīda motivāciju meklēt darbu vai

dibināt savu uzņēmējdarbību;

Darba devēju prasību līmenis kļūst pārāk

augsts, bet piedāvājums (algas apmērs,

sociālās garantijas utt.) darba ņēmējam

pārāk zems, salīdzinot ar līdzīgiem darba

devējiem ārzemēs


Balstoties uz promocijas darba 1.nodaļā veikto profesionālās izglītības vidi

ietekmējošo ārējo faktoru aprakstu, autore izveidojusi 2.12. tabulu.

2.10.tabulā apkopoti svarīgākie politiskie, ekonomiskie, sociālie un

tehnoloģiskie faktori un to ietekme uz profesionālo izglītību.

2.10. tabula

Profesionālās izglītības vidi ietekmējošo ārējo faktoru PEST analīze

Politiskie faktori (to ietekme) Ekonomiskie faktori (to

ietekme)

o Profesionālās izglītības iestāžu piederība

pie IZM (+/-);

o Augstākstāvošajos plānošanas

dokumentos (piem., Latvijas stratēģiskais

dokuments „Latvija 2030”„Izglītības

attīstības pamatnostādnēs 2014.-

2020.gadam”, “Pieaugušo izglītības

pārvaldības modeļa ieviešanas plānā

2016.-2020.gadam” u.c.) noteiktās

prioritātes un uzdevumi (+);

o Profesionālā izglītība kā politiska

prioritāte ES, valsts un reģionālā mērogā

(+);

o Izglītības programmu daļēja atbilstība

reģiona vajadzībām (+/-);

o Reglamentējošā likumdošana izglītības

iestāžu sniegto pakalpojumu jomā (+/-);

o Ekonomiskā situācijas

nestabilitāte, augsts bezdarba

līmenis, zema iedzīvotāju

maksātspēja (-);

o Iedzīvotāju, t.sk. esošo un

potenciālo profesionālās izglītības

iestāžu studentu emigrācijas no

Latvijas (un no ne-Rīgas reģiona

uz Rīgu) tendences (+/-);

o Investīciju piesaistes iespējas no

ES struktūrfondiem profesionālās

izglītības sistēmas uzlabošanai,

tehnoloģiskās vides un vispārējās

infrastruktūras attīstībai (+);

o Studētgribētāju pieprasījuma

svārstības saistībā ar studinu

maksas apmēru (-);


114

o Pašvaldību izpratne par profesionālās

izglītības nozīmi un politisks atbalsts (+).

o Savu finanšu resursu ieguldīšana

un ārējā (ES fondu u.c.)

finansējuma piesaiste

profesionālās izglītības

Sociālie faktori (to ietekme)

Tehnoloģiskie faktori (to

ietekme)

o Negatīva demogrāfiskā situācija un

studentu skaita samazināšanās (-);

o Profesionālās izglītības tēls, prestižs un

reputācija sabiedrībā (+/-);

o Absolventu un darba devēju atsauksmes

(+/-);

o Masu mediju viedoklis, reklāma un PR

(+/-);

o Jēdziena “zināšanas” būtības maiņa (ja

agrāk ar to saprata “faktu, datu un

informācijas atcerēšanās un pārvaldīšanas

spējas”, tad 21.gs. par zināšanām var

uzskatīt tikai tos “faktus, datus un

informāciju, kas pārbaudīta praktiski” (es

“zinu” = es to esmu “piedzīvojis,

izmēģinājis, pārbaudījis”) (+/-);

o Nepietiekoša 3-pusējā sadarbība:

profesionālās izglītības iestādes –

pašvaldība (valsts) – uzņēmēji (-);

o Iedzīvotāju vispārēja nomāktība,

pesimisms, neticība nākotnes

uzlabojumiem personīgajā dzīvē (-);

o Profesionālās izglītības iestāžu mācībspēku

nepietiekoša kompetence IKT pielietošanā

ikdienā, biznesā un profesionālās izglītības

mācību procesā (-).

o Tehnoloģiju pilnveide un attīstība

profesionālās izglītības iestāžu

piedāvāto pakalpojumu jomā (+/-);

o Informācijas un komunikācijas

attīstība, informācijas apmaiņas

ātruma palielināšanās, plašākas

komunikācijas iespējas, pateicoties

Internetam un IKT (+/-);

o Inovatīvo tehnoloģiju ieviešanas

potenciāls (+/-);

o Tehnoloģiju ietekmētas jaunu

uzņēmumu vadības inovācijas,

jaunu darba formu ieviešana (t.sk.

attālinātā darba iespējas) (+).


Autore veicot profesionālo izglītību ietekmējošo ārējo faktoru analīzi un

salīdzinājumu arī vairākās ES valstīs, izdarījusi secinājumus par labākās prakses

pārņemšanu un integrēšanu šī promocijas darba ietvaros veidotajā kvalificēta

darbaspēka piesaistes mehānismā reģioniem Latvijā. Divi no būtiskākajiem

profesionālās izglītības rezultātus un panākumus ietekmējošajiem faktoriem ir :

1) karjeras izglītības pieejamība un realizācija visos vecumposmos,

2) profesionālās izglītības posmā pieejamā duālā apmācība. Šiem diviem

faktoriem autore pievēršas detalizētāk nākošajās apakšnodaļās.

2007.gadā veiktajā pētījumā Latvijas Universitātes “Profesionālās un augstākās

izglītības programmu atbilstība darba tirgus prasībām” darba devēji kā vienu no

pamatproblēmām atzīmē nepietiekamas praktiskās iemaņas apgūtajā specialitātē.

Arodizglītību un profesionālo vidējo izglītību ieguvušo darbinieku praktiskās iemaņas


115

neapmierina darba devējus apmēram 65% gadījumu, augstāko izglītību ieguvušo

darbinieku – 53% gadījumu. Iebildumi pret augstākās izglītības programmu absolventu

teorētisko sagatavotību darba devējiem ir 11% gadījumu, pret profesionālo vidējo

izglītību ieguvušo darbinieku teorētisko sagatavotību – 21% gadījumu, pret

arodizglītību ieguvušo darbinieku sagatavotību – 37% gadījumu (LR LM, 2007).

Ja pieņemam, ka izglītības procesā vienlīdz svarīgi ir visi 3 galvenie aspekti -

gan 1) sistematizētu zināšanu apguves, gan 2) prasmju apguves un 3) attieksmju

veidošanas process un tā rezultāts; ka izglītības procesam jāietver arī daudzpusīgs

audzināšanas darbs un ka izglītības rezultāts ir personas zināšanu, prasmju un

attieksmju kopums, tad jāsecina, ka būtiskas trūkumu un nepilnību jomas mūsdienu

Latvijas izglītības sistēmā saistītas ar:

Karjeras izglītību (pirmskolas, pamata un vidējās izglītības posmā) un

Duālo apmācību (kā vidējās un augstākās profesionālās izglītības neatņemamu

sastāvdaļu

Autore uzskata, ka pastiprināta pievēršanās šo 2 problēmjomu veicināšanai

Latvijā ir vienīgā iespēja sekmīgi virzīties uz valsts noteiktajiem izglītības un

tautsaimniecības attīstības mērķiem. Karjeras izglītības veicināšana un duālās

apmācības sistēmas uzlabošana Latvijā lielā mērā ir atkarīga no iesaistīto pušu regulāras

komunikācijas un sadarbības uzlabošanas, kas ir arī šī promocijas darba viens no

uzdevumiem, izstrādājot priekšlikumu iesaistīto pušu komunikācijas un sadarbības

platformai.

2.2 Karjeras izglītība un duālā apmācība uzņēmējdarbības vajadzībām reģionos

Mūsdienās karjeras jēdziena saturs ir ievērojami paplašinājies. Ja sākotnēji

jēdzienu “karjera” skaidroja un asociēja ar sekmīgu darbošanos kādā profesionālajā

jomā, kurā ir iespējama izvirzīšanās, slavas un popularitātes sasniegšana, tad tagad

termins “karjera” ir jāsaprot ne vien kā izaugsme profesionālajā jomā, bet arī kā

likumsakarīga personības izaugsme un nodarbošanās secīga maiņa visas dzīves garumā.

Karjera ir personības mērķtiecīgs, jēgpilns visas dzīves gājums, kurā summē- jas visas

indivīda dzīves lomas, brīvā laika aktivitātes, mācības un darbs. Cilvēks var sevi īstenot

divos profesionālās karjeras veidos 14:

Vertikālā karjera ir saistīta ar cilvēka virzību pa karjeras hierarhijas kāpnēm

vertikāli uz augšu, ieņemot arvien augstākus un atbildīgākus amatus ar tam atbilstoši

augstāku atalgojumu un attiecīgi augstākām kompetences prasībām. Šajā karjeras veidā

indivīds parasti specializējas kādā noteiktā sfērā un var sasniegt reti sastopamu izcilību

savā profesionālajā darbībā, piemēram, izcils ķirurgs vai panākumiem bagāts advokāts.

Horizontālā karjera ir process, kurā cilvēks profesionāli paplašina savu

kvalifikāciju, kā arī ceļ un nostiprina savu vērtību darba tirgū. Darbinieka ieguvums ir

jauna pieredze, apmācība un nebijuši izaicinājumi. Šis karjeras veids ļauj darbiniekiem

papildināt un padziļināt savas profesionālās amata kompetences un radīt pievienotās

vērtības savai darba ikdienai.

Mūsdienās sekmīga profesionālā karjera ir divpusējas sadarbības rezultāts, kas ir

ieguvums gan darbiniekam, kurš ir motivēts un realizē savas ieceres un ambīcijas, gan

arī darba devējam, kurš saņēmis paaugstinātu produktivitāti no lojāla darbinieka.

Svarīgi, lai cilvēks strādātu darbu, kas viņam sniedz gan morālu gandarījumu, gan

pietiekamu finansiālu nodrošinājumu. Gandarījuma un apmierinātības sajūtu cilvēkam

var sniegt darbs, kurā viņam ir iespēja īstenot savas spējas un potenciālu. Tas nodrošina

cilvēka pozitīvu attieksmi pret savu darbu un darba pienākumiem, kā arī garantē augstu

14

Avots: LU Karjeras centrs - http://www.karjera.lu.lv/studentiem/padomi-raksti-un-intervijas/

116

darba produktivitāti un kvalitāti. Strādājot darbu, kas pienācīgi tiek atalgots, cilvēks

jūtas novērtēts un apmierināts. Pietiekams finansiāls nodrošinājums cilvēkam dod

iespēju uzturēt sevi un savu ģimeni, pilnvērtīgi un kvalitatīvi atpūsties, attīstīties garīgi,

personiski un profesionāli. Arī studijas un mācības ir darbs. Lai neatpaliktu no pastāvīgi

mainīgās darba pasaules un saglabātu savu konkurētspēju darba tirgū, mūsdienās

ikvienam ir jāmācās nepārtraukti, visas dzīves garumā. Izvēloties savas profesionālās

karjeras virzienu un profesiju, jāņem vērā trīs būtiski nosacījumi:

lai profesija būtu interesanta un saistoša,

lai profesija atbilstu spējām,

lai varētu atrast darbu šajā profesijā.

Bez tam jēdziens “karjera” ietver arī citas nozīmīgas cilvēka dzīves jomas

(VIAA, 2009):

Ģimene. Ģimenes dzīve ir viena no svarīgākajām cilvēka dzīves jomām.

Ģimene un attiecību veidošana nereti prasa ļoti daudz laika, pūļu un enerģijas, taču

tikpat bieži tā ir arī neaizvietojams atbalsts grūtos brīžos. Ir cilvēki, kuri tieši šai dzīves

jomai ir izvēlējušies veltīt lielāko sava laika, spēku un enerģijas daudzumu. Šī ir ne tikai

personīgi, bet arī sabiedriski nozīmīga izvēle, jo bērnu audzināšana ir

“kapitālieguldījums” kā savas ģimenes, tā arī visas sabiedrības nākotnē.

Garīgums. Tas ir laiks un nodarbes, kuras mēs veltām savai dvēselei un garīgai

izaugsmei. Katram tās var būt atšķirīgas. Šī ir joma, kas sniedz iespēju pilnveidot

pašiem savu garīgo pasauli un pasauli ap mums. Ikvienam cilvēkam ārpus darba un

ārpus ģimenes ir nepieciešams laiks, kuru veltīt sevis bagātināšanai, pilnveidošanai un

attīstībai.

Pilsoniskums. Tas ir laiks un enerģija, kuru veltām sabiedrībai un labajiem

darbiem. Daudzi aktīvi iekļaujas valsts politiskajā dzīvē un ir aktīvi savas valsts vai

novada patrioti, citi ir gatavi darboties sabiedriskajās organizācijās un brīvprātīgo

kustībā, nodarboties ar labdarību. Katram cilvēkam vajadzība just sevi kā sabiedrības

daļu ir atšķirīga, taču tā ir ikviena cilvēka dzīves sastāvdaļa

Brīvais laiks. Lai cilvēks justos labi un varētu ķerties pie darba ar entuziasmu

un pilnu atdevi, ir jāspēj atlicināt brīdi atpūtai. Veidi, kā mēs atpūšamies un aizpildām

brīvo laiku, var būt ļoti dažādi. Svarīgākais, lai cilvēkam būtu šis brīvais laiks un lai

viņš to varētu aizpildīt atbilstoši savām vēlmēm un vajadzībām. Tāpat svarīgs ir fakts,

ka brīvais laiks un dažādi vaļasprieki cilvēkiem sniedz iespējas īstenot tās viņu

intereses, kuras nevar īstenot darbā.

Karjeras attīstības atbalsta pakalpojumu un karjeras izglītības pieejamība ir

būtiska mūsdienu dzīves sastāvdaļa un kvalificētu darbinieku veiksmīgas veidošanās

priekšnoteikums. Atbalsts karjeras attīstībai ir īpaši nozīmīgs sociāli ekonomisko

pārmaiņu laikā, kas cilvēkam rada neskaidras darba perspektīvas, palielina sociālās

atstumtības risku. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt pieeju tādiem karjeras atbalsta

pakalpojumiem, kas cilvēkam palīdz apgūt karjeras vadības prasmes dzīvei mūsdienu

sabiedrībā 21.gadsimtā. Jāapzinās, ka katrs pats ir atbildīgs par prasmju apguvi savas

izglītības un karjeras virziena izvēlei (LR MK, 2015).

Profesionālā orientācija (jeb karjeras izglītība) ir sabiedrības, valsts mērķtiecīga

darbība jaunatnes sagatavošanā profesijas izvēlei, ievērojot personības īpatnības, kā arī

situāciju darba tirgū; palīdzības sniegšana jaunatnei un pieaugušajiem profesijas izvēlē

un iekārtošanā darbā. Profesionālā orientācija ir jāaplūko kā pakalpojumu vienots

komplekss, kas sevī ietver: profesionālo informāciju, arodkonsultēšanu, profesionālo

atlasi un pasākumus jaunatnes adaptācijas darbam.

117

Pēc Eiropas Izglītības Fonda datiem (2012), Latvija pēc jauniešu iesaistīšanas

profesionālajā izglītībā – salīdzinājumā ar pārējās ES dalībvalstīm - ir trešajā vietā no

beigām. Tas vēlreiz apstiprina profesionālās izglītības ne pārāk lielo popularitāti

Latvijā.

Par karjeras attīstības atbalsta sistēmas darbību Latvijā atbildīgas ir IZM un LM

saskaņā ar MK 2006. gada 29.marta rīkojumā Nr. 214 Par koncepciju "Karjeras

attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana" noteikto. Koncepcijā ir paredzēts, ka

Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga par valsts izglītības politikas izstrādi un

ieviešanu, kā arī koordinē karjeras izglītības īstenošanu visā izglītības sektorā.

2015.gadā Latvijā tika izstrādāts Karjeras izglītības īstenošanas plāns valsts un

pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs 2015.-2020.gadam. Darba

procesā tika noskaidrots, ka viens no būtiski uzlabojamiem jautājumiem ir karjeras

izglītības un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumu pārvaldības un īstenošanas

vadības pilnveide.

Lai nodrošinātu karjeras vadības prasmju apguvi izglītojamajiem valsts un

pašvaldību dibinātajās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, vairāki aspekti

saistīti ar iesaistīto pušu sadarbības un komunikācijas uzlabošanas jautājumiem, t.sk.

jāvienojas par ekonomiski pamatotu karjeras izglītības un karjeras attīstības

atbalsta īstenošanas modeli, kas aptver gan pārvaldību (pašvaldību atbildīgās

personas), gan īstenošanas vadību (izglītības iestāžu vadītāji) un pašu

īstenošanas procesu (skolotāji, pedagogi karjeras konsultanti un citi izglītības

iestāžu karjeras atbalsta speciālisti);

jāveicina vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu sadarbības paplašināšana

ar darba pasauli (sadarbībā ar nozaru profesionālajām organizācijām un

uzņēmumiem ir jāorganizē nacionālie profesionālās meistarības konkursi, lai

celtu profesionālās izglītības iestāžu prestižu, izglītojamo pašapziņu, uzņēmību

un motivāciju labāk apgūt mācību programmu, vairotu konkurētspēju, pārejot uz

darba tirgu; labākajiem izglītojamiem ir jānodrošina iespējas piedalīties

starptautiskajos jauno profesionāļu meistarības konkursos; nacionālo

profesionālās meistarības konkursu ietvaros jāorganizē profesiju, nozaru jaunāko

tehnoloģiju paraugdemonstrējumi inženierzinātņu programmu un profesionālās

izglītības pievilcības celšanai, paralēli ir jāorganizē semināri pedagogiem,

vecākiem un citiem konkursu apmeklētājiem);

jāveido jauni daudzveidīgi informatīvie un metodiskie resursi, kā arī jāaktualizē

un jāpilnveido jau esošie (lielā mērā tieši e-vidē, kas būtiski ietekmē karjeras

izglītības un karjeras attīstības atbalsta pieejamību un īstenošanas kvalitāti visos

Latvijas novados - sadarbībā ar nozaru profesionālajām organizācijām un darba

devējiem, jāizstrādā visaptverošs resurss pakalpojumu sniedzēju un izglītojamo

vajadzībām, kas ietvertu visas karjeras plānošanas jomas, informāciju par

izglītības iespējām un darba pasauli, kā arī jānodrošina regulāra informācijas

aktualizācija tajā.

2.18. attēlā shematiski parādīta karjeras attīstības atbalstā iesaistīto pušu

atbildības jomas un sadarbība, kā to paredz „Karjeras izglītības īstenošanas plāns valsts

un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs 2015.-2020.gadam”. Kā

galvenās iesaistītās puses darbojas: 1) VIAA (valsts līmeņa partneris), 2) pašvaldība

(vietējā līmeņa partneris, kurš tiek pārstāvēts caur pašvaldības izglītības iestādēm), 3)

citi (NVA, jaunatnes centri, izglītības pārvaldes, darba devēji, nozaru asociācijas un

privātie partneri, kā arī augstskolas, koledžas un profesionālās izglītības iestādes).

https://likumi.lv/ta/id/132990-par-koncepciju-karjeras-attistibas-atbalsta-sistemas-pilnveidosana-

https://likumi.lv/ta/id/132990-par-koncepciju-karjeras-attistibas-atbalsta-sistemas-pilnveidosana-

118

2.18. attēls Karjeras attīstības atbalstā iesaistīto pušu atbildības jomas un

sadarbība Avots: karjeras izglītības īstenošanas plāns valsts un pašvaldību vispārējās un

profesionālās izglītības iestādēs 2015.-2020.gadam (MK rīkojums nr.821, 2015)

Karjeras izglītība un karjeras atbalsta pasākumi ir nozīmīgs priekšnosacījums

jauniešu apzinātai izglītības un turpmākās karjeras izvēlei. IZM sadarbībā ar

iesaistītajiem partneriem turpina uzsākto darbu, lai paplašinātu Karjeras attīstības

atbalsta sistēmas (KAAS) koncepciju, īpaši uzsverot karjeras izglītības nozīmi gan

vispārējā, gan profesionālajā, gan augstākajā izglītībā, kā arī lai stiprinātu nozaru un

darba devēju iesaisti profesiju pasaules izzināšanā, novēršot atbildīgo un iesaistīto

institūciju nepietiekamo un atšķirīgo izpratni par KAAS mērķa grupām un attiecīgo

pakalpojumu veidiem, nepietiekamo starpnozaru sadarbības koordināciju un resursu

sadrumstalotību. Īstenojot karjeras izglītības atbalsta pasākumus, t.sk. augstākās

izglītības iestādēs, lai mazinātu izglītības programmu nepabeigušo izglītojamo skaitu,

veicināma sadarbība ar nozares uzņēmumiem tehniskās un intelektuālās jaunrades

pasākumu īstenošana vides un dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju,

inženierzinātņu, būvniecības, veselības aprūpes un vides aizsardzības jomā. Sadarbība

ar darba devējiem paaugstina profesionālās izglītības pievilcību un motivē skolēnus

iegūt augstāko izglītību. Kvalitatīvas karjeras izglītības īstenošanai izglītības sistēmā

pedagogiem šobrīd ir nepietiekamas profesionālās kompetences karjeras pasākumu

īstenošanā, t.sk. komunikācijā, informācijas apstrādē un darbā ar IKT. Kopš 2012.gada

1.septembra Latvijas vispārizglītojošajās skolās ir nodarbināti 54 karjeras konsultanti.

Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam 2. apakšmērķa "Indivīdu

prasmes: veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju

attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē" rīcības virzieni ietver karjeras izglītības

atbalsta sistēmas izveidi, karjeras izglītības attīstību un pakalpojumu pieejamības

paplašināšanu pamatā vispārējā un profesionālajā izglītībā visā Latvijā. Tāpat šī rīcības

virziena ietvaros ir paredzēts nodrošināt karjeras izvēles pasākumus jauniešiem, t.sk.

profesiju un darba vērošanas pasākumus, karjeras dienas, labās prakses piemēru

demonstrēšanu sadarbībā ar darba devējiem. Šie pasākumi sekmēs priekšlaicīgi mācības

pametušo skaita samazināšanos, sekmējot mērķtiecīgu turpmākās izglītības/profesijas

izvēli atbilstoši prasmēm, zināšanām un interesēm, kā arī paaugstinās jauniešu

konkurētspēju darba tirgū.

119

Autores pētnieciskā darba rezultātā izveidotajā sadarbības platformā (skatīt

promocijas darba 3.nodaļā) iekļautie sadarbības partneri lielā mēra saskan ar 2.18.attēlā

norādīto informāciju, taču papildus uzsvaru autore liek uz profesionālās izglītības

iestāžu iesaisti un atbildību. Promocijas darba autore apkopojusi un pētījusi karjeras

izglītības sistēmu piemērus dažādās pasaules valstīs – skatīt 2.11. tabulu.

2.11. tabula

Karjeras izglītības piemēri dažādās pasaules valstīs

Valsts Profesionālās orientācijas jeb Karjeras izglītības raksturojums

Austrija Karjeras ievirze skolu izglītībā: Karjeras norādījumi Austrijas skolās

tiek organizēti saskaņā ar trīs līmeņu modeli: karjeras skolotāji sniedz

individuālo konsultāciju; konsultācijas sniedz studentu konsultanti;

un abas no tām ir papildinātas ar Skolu psiholoģijas dienestu, kas var

piedāvāt specializētu palīdzību. Tos papildina skolotāju un citu

personu aģentūras ārpus skolas. Karjeras centru universitātes tīkls ir

izveidots un sniedz norādes par profesijas izvēli. Turklāt šie centri ir

informācijas punkti dažādām nodarbinātības un prakses iespējām un

ir dzīva saikne ar uzņēmējdarbību. Izglītības ministrija ir izveidojusi

sešus psiholoģiskās studentu konsultāciju dienestu centrus, lai

palīdzētu studentiem un topošajiem studentiem gan universitātēs, gan

koledžās. Galvenie informācijas sniedzēji par karjeru skolu līmenī ir

pedagoģiskie padomdevēji.

Vācija Būtībā karjeras izglītības var iedalīt divās nozarēs: profesionālā

orientācija un arodorientācija. Profesionālā orientācija vērsta uz

jauniešiem. Lielākoties, skolas un vietējās Nodarbinātības aģentūras

ir atbildīgas par šo nozari. Viņu sadarbība ir balstīta uz

pamatnolīgumu starp federālās Nodarbinātības aģentūras un

pastāvīgās konferences par izglītības un kultūras lietu Vācijas

Federatīvajā Republikā. Privātais sektors ekonomikā (uzņēmumi,

asociācijas, kameras) ir galvenais partneris. Tie piedāvā dažādas

aktivitātes, piemēram, atvērto durvju dienas vai praksi skolēniem.

Arodbiedrības atbalsta dialogu starp skolām un uzņēmumiem. Tie

sniedz informāciju par profesionālo orientāciju izmantojot darba

grupas "skolā un darba vidē" (attiecīgajos reģionos) / un piedāvā

mācību kursus.

Dānija Pastāv divu veidu orientācijas centri:

Jauniešu vadlīniju centri, kas atbild par vadlīnijām attiecībā

uz pāreju no obligātās izglītības līdz jauniešu izglītībai un

ārpakalpojumus jauniešiem ārpus izglītības un nodarbinātības.

Reģionālie vadlīniju centri, kas atbild par vadlīnijām attiecībā

uz pāreju no jauniešu izglītības uz augstāko izglītību.

Lai nodrošinātu, ka visiem pilsoņiem ir piekļuve kvalitatīvai

informācijai par izglītību un profesiju, Izglītības ministrija nodrošina

valsts internetā balstītu vadlīniju portālu.

Igaunija Karjeras pakalpojums satur- karjeras izglītību, karjeras informāciju

un karjeras konsultāciju - tās izveidošana un nodrošināšana. Tas var

ietvert pakalpojumus skolās, universitātēs, koledžās, mācību iestādēs,

valsts nodarbinātības dienesti, un uzņēmumi, kopienas sektorā un

privātajā sektorā. Nodrošināšana un attīstība karjeras pakalpojumiem

tiek finansēta no valsts un pašvaldību budžeta; ievērojams atbalsts

nāk no Eiropas Mūžizglītības programmas un struktūrfondiem.

120

Valsts Profesionālās orientācijas jeb Karjeras izglītības raksturojums

Holande 8. klasē skolēns saņem pamatskolas rakstisku vērtējumu. Ar tā

palīdzību var sākt meklēt skolu, kas būtu piemērota skolēnam.

”Pamatskolas padoms” ir profesionāls vērtējums. Šis vērtējums tiek

balstīts uz: atzīmēm, ko skolēns ieguvis; rezultāti, kas iegūti citos

testos; kāds ir skolēns klasē; nosliece un kādiem noteiktiem

priekšmetiem. Šis vērtējums tiek oficiāli izdots uz papīra.

Somija Ir izveidotas divas sistēmas: izglītības iestādēm galvenā atbildība ir

konsultēt skolēnus un studentus, un karjeras nodarbinātības dienesti ir

paredzēti ārpus izglītības un apmācības sistēmā. Skolēniem tiek

garantēts, ka tie saņems norādījumus konsultācijas studiju laikā un

gala cikla izglītošanās posmā. Skolēniem un viņu vecākiem ir

jāsaņem visa informācija par skolu un skolēnu iegūtajām zināšanām,

kādas iespējas tam ir un to ietekmi nākotnei.

Austrālija Austrālijā profesionālās izglītības sistēma tiek saukta par VET-

Vocational education and training. VET nodrošina prasmes un

kvalifikācijas visiem nodarbinātības veidiem, izņemot tos, kur ir

nepieciešama augstākā izglītība. Sistēmas elastīgums studentiem ļauj

studēt vienu vai divas profesijas vienlaicīgi, lai iegūtu īpašas prasmes

un zināšanas. Privātās apmācību organizācijas, kas ietver sevī

privātās apmācību organizācijas, biznesa koledžas, uzņēmumus,

dažādu nozaru speciālisti, kas piedāvā apmācības un pieaugušo

izglītības organizācijas. Šo organizāciju mērķis ir gūt peļņu. 2008.-

2017. Gadam Austrālijā tiek īstenota programma, kuras iniciatori bija

Austrālijas teritoriālās valdības un šīs programmas ietvaros

Austrālijas vidusskolām tiek piešķirts atbalsts, lai skolās tiktu

izveidotas mūsdienīgas darbnīcas ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Lai

sekmētu labākus rezultātus un mudinātu jauniešus iesaistīties un

studēt VET sistēmā, Austrālijā ir izveidota „Profesionālā studentu

balva” un Ministru prezidenta balva par izcilām zināšanām un

prasmēm. Avots: autores izstrādāts

Apkopojot 2.11. tabulā minēto valstu līdzīgās iezīmes, var secināt, ka:

1. veidojot karjeras izglītības sistēmu, jāņem vērā šādi jautājumi:

profesionālās orientācijas pakalpojumiem ir nozīmīga loma katrā attīstītā

sabiedrībā, īpaši tādā, kurā notiek straujas ekonomiskās un sociālās

pārmaiņas;

profesionālās orientācijas sistēmai ir liela loma katras valsts kvalitatīva

darbaspēka nodrošināšanai;

profesionālā orientācija ir piesaistīta dažāda līmeņa skolām (pamatskolas,

vidusskolas, koledžas u.c.);

visās analizētajās valstīs galvenokārt ir izplatīti gan skolas psihologi, gan

skolai nepiesaistīties psihologi, kuri palīdz jauniešiem izvēlēties

profesionālās karjeras ievirzi;

galvenie mērķi un elementi valstu profesionālās orientācijas vadlīniju

reformās ir saskaņoti ar ES rezolūciju par Mūžizglītības vadību (EP, 2008).

2. Profesionālās orientācijas pakalpojumi pamatā ir bezmaksas un tiek finansēti no

valsts, pašvaldību budžetiem, kā arī no ES piesaistītā finansējuma.


121

3. Lai noskaidrotu, kādas prasmes tieši ir nepieciešamas darba tirgū, visās analizētajās

valstīs izglītības iestādes sadarbojas ar darba devējiem,

4. Lai jaunieši iegūtu vairāk informācijas par karjeras izglītību un tās sniegtajām

iespējām, pastāv dažādi modeļi un apakšsistēmas, kas popularizē karjeras izglītību

jauniešu vidū (stāsta par karjeras izglītības būtību un lomu, kā arī ko jaunietis

praktiski no tās var gūt).

5. Gandrīz visās analizētajās valstīs profesionālās orientācijas sistēmā iestrādāts kāds

posms, kas obligāti jāiziet/ jāapgūst visiem bērniem un jauniešiem.

Lai rastu kopējo izpratni par karjeras atbalsta komplekso raksturu, promocijas

darba autore norāda karjeras atbalsta galvenos elementus:

karjeras informācija - nepieciešama, lai plānotu, uzsāktu profesionālo darbību un

noturētos darba tirgū. Tā iekļauj informāciju par profesijām, prasmēm, karjeras

ceļiem, izglītības iespējām, darba tirgus attīstības tendencēm un nosacījumiem,

izglītības iestādēm, nevalstisko organizāciju sniegtajiem pakalpojumiem. Šis ir

pamats atbalsta sistēmai;

karjeras izglītība – izglītības iestādēs mācību procesā integrēti pasākumi, kurus

nodrošina skolotāji, karjeras konsultanti un citi speciālisti. Tas sniedz iespēju

skolēniem un studentiem izprast savas spējas un intereses, savu motivāciju,

vērtības un kādu tālākās izglītības un karjeras virzienu izvēlēties. Īstenotās

aktivitātes nodrošina jauniešus ar zināšanām par darba tirgu;

karjeras konsultēšana – palīdz personām (jauniešiem un pieaugušajiem)

noskaidrot viņu mērķus un vēlmes, izprast savu identitāti, pieņemt lēmumus un

vadīt karjeru, kas var būt plānota vai neplānota, noskaidrot tuvākās

nodarbinātības mērķus, izprast un atrast darba un prasmju pilnveides iespējas un

apgūt prasmes, kas ir nepieciešamas, lai saglabātu nodarbinātību (CV

sastādīšana, darba intervijas prasmes) (Jaunzeme, 2013).

Karjeras plānošanas kontekstā svarīga ir ne tikai informācijas pieejamība par

profesijām vai darba devēju prasībām, bet arī tās pasniegšanas veids atbilstoši katram

vecumposmam un uztveres īpatnībām. Eiropas Parlaments savā ziņojumā

(2015) uzsver, ka ir svarīga profesionālā orientācija un darba pieredze, augsti

kvalificētiem nodarbinātības konsultantiem veicot individuālu novērtēšanu un sniedzot

karjeras konsultācijas, kas ir orientētas uz individuālām prasmēm, lai nodrošinātu, ka

jaunieši ir ieguvuši atbilstīgu informāciju, konsultācijas un norādījumus, lai izdarītu

pārdomātu izvēli attiecībā uz savu karjeru.

Autore uzskata, ka attīstot karjeras izglītības sistēmu Latvijā, nepieciešams ņemt

vērā citu valstu pieredzi un karjeras izglītības veicināšanas jomā strādājošo Eiropas

mēroga organizāciju pieredzi. Piemēram, Eiropas Mūžilga karjeras atbalsta politikas

tīkls (EMKAPT), kas ir Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas finansēts

dalībvalstu sadarbības tīkls (kopš 2007.gada), izstrādājis ieteikumus/pētījumus, kas

veltīti četriem galvenajiem tematiem:

karjeras vadības prasmes un to apguve,

pakalpojumu pieejamība, t. sk. iepriekš iegūtās izglītības akreditēšanas procesā,

sadarbības un koordinācijas mehānismi karjeras atbalsta politikas veidošanai un

tās īstenošanai,

uz pierādījumiem balstītas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveide

(EMKAPT, 2017).

EMKAPT dalībnieki ir visas ES dalībvalstis, vairākas Eiropas Ekonomikas

zonas valstis un ES kandidātvalstis. Katru no tām reprezentē neliela pārstāvju grupa,

122

kurā darbojas iesaistītās ministrijas, karjeras atbalsta pakalpojumus sniedzošās

institūcijas, iesaistītās nevalstiskās organizācijas, kas apvieno plašāku sociālo partneru

loku un citas ieinteresētās puses. No Latvijas puses EMKAPT darbojas Izglītības un

zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Karjeras attīstības atbalsta

asociācijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts izglītības attīstības aģentūras

deleģētie pārstāvji, kā arī Eiropas Komisijas Euroguidance tīkla Latvijas nodaļa. Ņemot

vērā to, ka EMKAPT aptver arī daudzu partnerorganizāciju pārstāvjus (t.sk.,

Starptautiskā Izglītības un profesionālās apmācības karjeras atbalsta asociācija, Eiropas

Studentu karjeras atbalsta forums (Fedora), kas tagad ir apvienots ar Eiropas

Starptautiskās izglītības asociāciju, Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs

(Cedefop), Eiropas Izglītības fonds (ETF), Starptautiskais karjeras attīstības un

sabiedriskās politikas centrs (ICCDPP), valsts nodarbinātības dienestu (VND) tīkls,

Euroguidance tīkls, Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC), Eiropas Jauniešu

forums), EMKAPT ieteikumi ir pamatoti un saskaņoti ar ES dalībvalstu situācijām.

EMKAPT atziņas un ieteikumi ņemti vērā arī autores izstrādātajā Sadarbības platformā,

piedāvājot konkrētus praktiskus pasākumus sadarbības un komunikācijas uzlabošanai

sociālo partneru vidū, lai veicinātu kvalificēta darbaspēka attīstību un piesaisti

reģioniem Latvijā.

Plānojot savu personīgo dzīvi, veidojot profesionālo karjeru un izvēloties

profesiju, ir svarīgi saprast — ko pats cilvēks GRIB, VAR un ko VAJAG sabiedrībai

(VIAA, 2009).

GRIBU — tās ir cilvēka intereses, vēlmes, centieni, būtiskais dzīvē un darbā.

Iespējams, ka, nosaucot visas savas intereses, vēlmes, nodarbošanos, kas saista, patīk un

ko gribētos darīt, būtu ļoti garš saraksts. Daudziem ir plašs interešu loks, un ir visai

grūti izšķirties, kuru no savām interesēm izvēlēties profesionālajai realizācijai, bet ko

atstāt kā vaļasprieku. Lai pieņemtu pareizo lēmumu, nepieciešams izzināt potenciālās

darbības virziena/profesijas saturu, darba pienākumus un apstākļus.

VARU — tās ir cilvēka prasmes, zināšanas, spējas, īpašības, stiprās puses, kā arī

veselības stāvoklis, visas profesionāli nozīmīgās īpašības. Kad ir noskaidrotas

profesionālās intereses, svarīgi saprast, vai indivīdam piemīt šīm interesēm atbilstošas

spējas. Spējas vispilnīgāk atklājas un attīstās tieši darbībā — mācībās vai jau praktiskajā

darbā.

VAJAG — tās ir profesijas un kompetences, kas konkrētajā vietā un laikā darba

tirgū ir pieprasītas, tātad — kādi speciālisti un kādas kompetences ir nepieciešamas

tagad un tuvākajā nākotnē; tāpēc izvēloties izglītības virzienu ir jāuzzina, kādas

zināšanas un prasmes (kompetences) var apgūt mā- coties/studējot vienā vai otrā

programmā, kuru piedāvā izglītības iestādes. Jāapzinās, ka mainās pašas profesijas, to

saturs un attiecīgi arī kompetences konkrēto darba uzdevumu veikšanai, tāpēc ir jābūt

gatavam arī turpināt mācīties.

Būtisks faktors ir tas, ka 21.gadsimtā, kad situācija pasaulē ir krasi mainījusies,

jo globālā tirgus un uz zināšanām balstītas ekonomikas un sabiedrības apstākļos

indivīdiem ir nepieciešams nepārtraukti uzlabot savas prasmes un apgūt jaunas

kompetences, mainījušās arī karjeras vadības prasmes. Karjeras attīstības atbalstu vairs

nevar uzskatīt vienīgi par lietderīgu atbalstu indivīdam pārejā no viena izglītības līmeņa

uz citu un no mācībām uz darbu. Lai pielā- gotos mainīgajām darba tirgus vajadzībām

un uzņēmumu konkurētspējai, ir jāspēj ātri reaģēt darba vides mainīgajos procesos,

radot efektīvu rezultātu. Ilgstoša mācīšanās ir tieši tas, kas mūsdienās ir kļuvusi par

galveno faktoru konkurences izturēšanā un veiksmē. Lai noturētos darba tirgū,

indivīdam ir pašam jākļūst par savu karjeras resursu un darba vides procesu vadītāju. Ja

indivīds (ne tikai jaunietis, bet arī pieaugušais) nav apguvis karjeras vadības prasmes,

123

viņš arī nespēj īstenot savas personīgās dzīves un savas karjeras veiksmīgu virzību.

Jēdziens karjeras vadības prasmes ir ļoti plašs. Tās tiek uzskatītas par vadošām

individuālām prasmēm, kas palīdz plānot, organizēt, vadīt un kontrolēt savu iekšējo un

ārējo resursu efektīvu izmantošanu dzīves mērķu sasniegšanai, lai ikkatrs spētu

uzņemties atbildību par savas karjeras attīstības vadību mūža garumā (VIAA, 2009).

Aizvien biežāk tiek uzsvērts, ka prasme mācīties, sociālās, pilsoniskās un

starpkultūru prasmes, kā arī iniciatīvas un uzņēmējdarbības gars ir nepieciešams, lai

cilvēks būtu motivēts mācībām, mērķtiecīgi sevi pilnveidotu un spētu atrast un saglabāt

darbu. Šo prasmju apguvē liela loma ir izglītotājiem, jo prasmēm ir jākļūst par galveno

izglītības rezultātu. Katram skolas beidzējam ir jābūt sagatavotam turpmākajam

izglītības posmam vai nodarbinātībai un spējīgam uzņemties atbildību par savu

personīgo lēmumu pieņemšanu un atbilstošu darbību. Lai šo uzdevumu veiktu, ir

jāpilnveido skolotāju kompetences karjeras vadības prasmju apguves integrēšanai

vispārējā izglītības procesā. Modernai, konkurētspējīgai ekonomikai ir vajadzīgi

darbinieki, kam ir prasmes, zināšanas un attieksmes, ko var izmantot jebkurā darba

situācijā, un kam ir spējas un vēlēšanās nepārtraukti pielāgoties un gūt panākumus

mainīgajā pasaulē. Tāpēc nodarbinātībai noderīgās prasmes ir būtiska karjeras vadības

prasmju sastāvdaļa.

Kā norāda VIAA savā pētījumā “Karjeras izglītība skolā” (2009), nodarbinātībai

noderīgās prasmes var iedalīt trīs kategorijās:

Pamatprasmes: komunikācija, informācijas pārzināšana, datu lietošana un

problēmu risināšanas prasmes.

Personības prasmes: pozitīva attieksme, atbildība, elastīgums un mūžizglītība.

Prasmes strādāt komandā: spēja sadarboties ar citiem, iesaistīšanās kopīgā

darbā.

Šis dalījums sasaucas ar paradigmas maiņu izglītībā Latvijā kopumā.

Analizējot dažādus citus pētījumus un materiālus, vēl tiek izdalītas šādas

svarīgas nodarbinātībai noderīgās prasmes, kuras būtu jāuzsver arī karjeras izglītības un

atbalsta procesā:

Pašvaldība — gatavība uzņemties atbildību, elastīgums, pašiniciatīva,

neatlaidība, laika vadība, gatavība uzlabot savus rezultātus, pamatojoties uz

atgriezenisko saiti, reflektīvo mācīšanos.

Komandas darbs — cieņa pret citiem, sadarbošanās, pārliecināšana, diskusiju

veicināšana, visu savstarpējās atkarības apzināšanās.

Izpratne par biznesu un klientu — pamatzināšanas par biznesa panākumu

galvenajiem virzītājiem, tajā skaitā par inovāciju nozīmi un pārdomātu risku

uzņemšanos, un vajadzība gandarīt klientu un veidot klienta lojalitāti.

Problēmu risināšana — faktu un situāciju analīze un radošās domāšanas

lietošana atbilstošu risinājumu veidošanā.

Komunikācija un rakstīt un lasīt prasme — rakstīt-lasīt prasmes lietošana,

spēja radīt skaidru, strukturētu rakstu darbu un mutvārdu prasme, tajā skaitā klausīšanās

un jautājumu uzdošana.

Skaitīt prasmes lietošana — manipulācijas ar cipariem, vispārējas

matemātiskas zināšanas un to izmantošana praktiskā kontekstā (mērīšana, svēršana,

aprēķināšana un formulu lietošana).

Informācijas tehnoloģiju izmantošana — IT pamatprasmes, tajā skaitā

iemaņas teksta apstrādē, failu vadībā un interneta meklētājprogrammas izmantošanā.

Iniciatīva un uzņēmējdarbība — spēja demonstrēt inovatīvu pieeju, radošumu,

sadarbošanos un riska uzņemšanos.

124

Veiksmīga karjera ir saistīta ar cilvēka personības faktoriem ne mazāk kā ar

izglītību un intelektu. Nodarbinātībai noderīgās prasmes ietver arī personības īpašības,

kas veicina vispārējo nodarbinātību: lojalitāte; atbildība un saistību ievērošana;

godīgums un integritāte; entuziasms; uzticamība; prasme sevi prezentēt; veselais

saprāts; pašcieņa; humora izjūta; līdzsvarota attieksme pret darbu un ģimenes dzīvi;

spēja pārvarēt grūtības; motivācija; spēja pielāgoties. Visu šo īpašību pamatā ir jābūt

pozitīvai attieksmei: “es varu” pieeja, gatavība ņemt dalību un ieguldīt, atvērtība jaunām

idejām un vēlme ļaut tām īstenoties. Mūsdienās darba devēji vēlas sev darbiniekus,

kuriem piemīt īpašības, kas tiek uzskatītas par darba veiksmes pamatelementiem:

patstāvība un uzticamība; precizitāte; kvalitatīvs darbs; strādīgums; augsts novērtējums

kolēģu vidū; prasme veidot un uzturēt labas darba attiecības, jo indivīds ar šādām

īpašībām spēj īstenot jebkuru biznesu.

Audzēkņa profesionālā atbilstība nereti atkarīga no viņa spējām adekvāti sevi

novērtēt. Tieši pedagogs – konsultants parasti palīdz audzēknim saskatīt un apjaust

dzīves perspektīvu saistībā ar izvēlēto karjeras ceļu. Audzēknim jāpalīdz izprast, kā

izvēlētā profesija saistīta ar viņa vērtību orientāciju, dzīves mērķiem un plāniem,

materiālo labklājību, dzīves veidu, darba apstākļiem u.c. (Vārna, 2014).

Karjeras konsultēšanas procesā profesionālajā izglītības iestādē var tikt

izmantotas dažādas teorētiskās pieejas. Pēc I.Vārnas (2014) domām, īpaši noderīga

jauniešu karjeras konsultēšanas procesā ir attīstības pieeja. Šī teorija balstās uz

D.Supera radīto karjeras attīstības teoriju. Lai audzēknis varētu pilnvērtīgi apgūt

profesiju un izvērtēt tās lietderību darba tirgū, kā arī izvērtēt savas prasmes, iespējas,

viņam šajā mainīgajā situācijā ir vajadzīgs ik brīdi izvērtēt profesijas specifiku, skatīt

2.19. attēlu.

2.19. attēls. Profesijas izvēli raksturojošās īpašības Avots: I.Vārna (2014)

Prakse liecina, ka arī profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem karjeras izvēli

nereti kavē tieši informācijas trūkums par šiem jautājumiem. Lai to risinātu, pedagogam

– karjeras konsultantam jābūt ļoti daudzpusīgam, zinošam un nepārtraukti jāseko līdzi

tautsaimniecības attīstības tempam un prognozēm. Taču visveiksmīgāk šādu

informāciju apkopot, ja karjeras konsultants ir personīgi motivēts iesaistīties dažādos

sadarbības un komunikācijas pasākumos ar pašvaldību, darba devējiem, valsts iestādēm

PROFESIJA

Kādi mācību priekšmeti

jāapgūst?

Kur un kā apgūst

profesiju? Radnieciskās

profesijas

Kur strādā?

Kādam jābūt

speciālistam?

Ko dara?

125

un saistītām nevalstiskā sektora organizācijām. Sadarbības un komunikācijas rezultātā

atbildes uz attēlā minētajiem jautājumiem sniegt būs daudz vieglāk.

Duālā apmācība uzņēmējdarbības vajadzībām reģionos

Duālā profesionālās izglītības sistēma ir efektīvākais veids, kā tuvināt

profesionālo izglītību darba tirgus vajadzībām, attiecīgi nodrošinot apmācības kvalitāti,

aktualitāti un pievilcību. Ieguvēji ir gan audzēkņi, kas kļūst par kvalificētiem

darbiniekiem stabilā darbavietā, gan darba devēji, kas ilgtermiņā nodrošina uzņēmumu

ar kvalificētu darbaspēku, ietaupot darbinieku rekrutēšanas izmaksas, gan valsts –

efektīvākas profesionālās izglītības dēļ, kas valstij izmaksā lētāk un kas dod lielāku

pienesumu tautsaimniecības attīstībā (Forands, 2013).

Duālās profesionālās izglītības modeli, kas paredz teorētisko zināšanu apgūšanu

vienlaicīgi ar praksi kādā uzņēmumā, pozitīvi vērtē gan vietējā pašvaldības, gan

profesionālās izglītības iestādes, gan uzņēmēji, gan paši studenti. Tomēr jāpiebilst, ka

praktikantu nodarbināšana prasa ievērojamus resursus no uzņēmuma. Piemēram,

reģionā (Jēkabpilī) esoša uzņēmuma SIA „Brodoor” valdes priekšsēdētājs Juris Saldaks

jau 2013.gadā pauda savu viedokli: „Tas [duālās izglītības ieviešanas plāns], protams, ir

vērtējams pozitīvi, bet jāsakārto arī normatīvā bāze, lai tas būtu arī uzņēmumiem

izdevīgi un pieņemami. Šobrīd ir daudz problēmu, šādi paņemot papildu cilvēkus, kuri

gan jāuzmana, gan jāmāca. Problēmu vairāk nekā labuma” (Paegļkalne, 2013).

Problēmas duālās izglītības ieviešanā ne tikai reģionos, bet arī Rīgā var radīt ne tikai

nesakārtotā likumdošana, bet arī profesionālās izglītības iestāžu piedāvāto specialitāšu

neatbilstība uzņēmumu vajadzībām.

2017.gadā duālo izglītību līdztekus Valmierai nodrošina vēl sešās vietās Latvijā:

Rīgas Valsts tehnikumā, Ziemeļkurzemes profesionālās izglītības kompetences centrā

Ventspils tehnikumā, Ogres Valsts tehnikumā, Jelgavas tehnikumā, Smiltenes Valsts

tehnikumā – profesionālajā vidusskolā un Rīgas Tehniskajā koledžā. Visas šīs mācību

iestādes, sadarbojoties ar uzņēmējiem, plāno pierādīt taisnāko ceļu jauniešu bezdarba

mazināšanā (Galkina, 2013).

Autore analizē pozitīvo piemēru Latvijā, kā duālā izglītība var risināt problēmu

par kvalificētu strādnieku trūkumu vai nepietiekamību:

2013.gadā Vācijas un Latvijas valsts prezidentu vizītes laikā Valmierā izglītības

un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un Vācijas vēstniece Latvijā Andrea

Viktorīna parakstīja nodomu deklarāciju par sadarbību profesionālās izglītības un

apmācības jomā. Tas arī paredzēja, ka 17 jaunieši no Valmieras Profesionālās

vidusskolas, sākot ar 2013./2014. mācību gadu, piedalās duālās jeb darba vidē balstītas

profesionālās izglītības sistēmā. Jau 20. septembrī tapa trīspusējas sadarbības līgums

starp Valmieras Profesionālo vidusskolu, AS “Valmieras stikla šķiedra” un katru

programmā iesaistīto audzēkni. Viņi pusotra gada laikā ieguva profesionālo

kvalifikāciju “Tekstiliju ražošanas un izgatavošanas speciālists”, paralēli studijām

praktizējoties uzņēmuma ražotnēs.

Apgūstamās specialitātes prasības ir izstrādātas kopā ar citiem Latvijas tekstila

nozares uzņēmumiem, tāpēc programma ir universāli attiecināma uz jebkuru

uzņēmumu, kur apstrādā dažāda materiāla šķiedras. Pusotra gada laikā audzēkņi iegūs

gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas, sākot no spolētāja līdz apdares procesu

operatoru iemaņām.

Valmieras tehnikuma direktors Ēriks Spuriņš atzīst, ka vislielākais nopelns šādas

programmas atvēršanai skolā ir “Valmieras stikla šķiedrai”. Uzņēmuma prezidents

faktiski bija iniciators, kurš mudināja viņus sākt apmācīt tekstiliju izstrādājumu

ražošanas speciālistus. Mācību programma ir sastādīta pēc principa 40:60. Tas ir, 40%

laika tiek veltīti teorijas stundām, kas notiek skolā, un 60% – praktiskās apmācības

126

bāzes uzņēmumā. Papildus Eiropas stipendijai arī “Valmieras stikla šķiedra”

audzēkņiem maksā stipendiju” (Galkina, 2013).

Praktizējoties konkrētā uzņēmumā, ir arī gandrīz simtprocentīga garantija, ka tā

kļūs par darba vietu un nebūs jādzird bēdīgs atzinums no daudziem dažādu specialitāšu

absolventiem – proti, ka Latvijā jau viņiem darbu neatrast, jābrauc vien uz ārzemēm…

Arī pašam audzēknim jāgrib mācīties un strādāt!

Valmieras tehnikuma direktors Ēriks Spuriņš norāda, ka duālajā izglītībā būtu

jābūt tā, ka audzēknis, stājoties profesionālajā mācību iestādē, jau saņem garantiju, ka

pēc izlaiduma darba vieta ir nodrošināta. Tāda ir arī Vācijas pieredze, ko tehnikums ir

pārņēmis. Tajā pašā laikā gan audzēknim jāsaprot, ka daudz kas atkarīgs no viņa paša,

lai tiktu pieņemts vai nepieņemts darbā uzņēmumā. Ir sevi jāpierāda, nevis jāmācās tikai

diploma iegūšanai. Ēriks Spuriņš norāda, ka 2016./2017.mācību gadā ir uzsāktas

mācības inovatīvā izglītības programmā, kas veidota, cieši sadarbojoties ar pārstāvjiem

no A/S “Valmieras stikla šķiedra”, SIA “VALPRO”, A/S “Valmieras piens” un SIA

“Valmiermuižas alus”. Uzņēmēji ne tikai palīdzējuši izstrādāt pusotru gadu ilgu

Mehatronikas izglītības programmu, iekļaujot tajā tiem nepieciešamo zināšanu

apgūšanu, bet arī apņēmušies nodrošināt jauniešiem prakses vietas un darba iespējas pēc

skolas absolvēšanas. 2017.gadā tiek slēgti sadarbības līgumi jau ar jauniem partneriem

tehnikuma turpmākajai attīstībai (SIA “Milda KM”, SIA “ALOJA-STARKELSEN”)

par iespējām sadarboties praktisko iemaņu apguvē.

Ēriks Spuriņš arī skaidro, ka jauniešiem ir jāapgūst zināšanas, kas nodrošinās

viņiem iespēju konkurēt darba tirgū. Lai to varētu īstenot, ir nepieciešama laba un

koleģiāla sadarbība ar uzņēmumiem un nozaru asociācijām. Līdz šim Valmieras

tehnikuma pieredze ir ļoti pozitīva, jo iespējams apgūt četras darba vidē balstītas

izglītības programmas, kas nebūtu īstenojamas bez regulāras komunikācijas un

konsultēšanās ar nozares uzņēmumiem. Tiek veidota sadarbība ne tikai ar uzņēmumiem

Latvijā, bet arī ārvalstīs. Skola īsteno Erasmus+ mobilitātes, kā arī dažādus citus

projektus, kas jauniešiem dod iespēju doties uz ārzemēm un praktizēties tur.

Šāds praktiskais piemērs Latvijā var kalpot par motivatoru citām profesionālās

izglītības iestādēm duālās apmācības veicināšanā.

Promocijas darba ietvaros autore veikusi duālās apmācības analīzi atbilstoši

reģionu biznesa vides vajadzībām vairākās ES valstīs, kā arī izdarījusi secinājumus par

labākās prakses pārņemšanu un integrēšanu zinātniskā darba ietvaros veidotajā

kvalificēta darbaspēka piesaistes mehānismā reģionu attīstībai Latvijā.

2.12.tabulā apkopoti analīzes rezultāti par duālās apmācības sistēmas īpatnībām

Somijā, Vācijā un Slovēnijā, t.i. valstīs, kur profesionālās izglītības attīstībā un

ieviešanā redzami daudzi labās prakses piemēri, kurus iespējams daļēji pārņemt un

adaptēt Latvijas situācijā. Autore izvēlējās salīdzināt konkrētās valstis, jo bija iespēja

klātienē vērot un salīdzināt.

2.12. tabula

Būtiski aspekti Somijas, Vācijas un Slovēnijas duālās apmācības sistēmās

Somija Vācija Slovēnija

Pedagogu būtiska loma


procesā - viņi atbild par

visu izglītības procesu,

arī mācībām

uzņēmumā;

Pastāv efektīva skolu

Atbildība par duālo

apmācību tiek dalīta

starp valsti un darba

devējiem;

Mācību vieta

galvenokārt ir

uzņēmums un tad

Darba vidē balstīta

apmācība ir obligāta visu


programmu sastāvdaļa;

Duālā apmācība tiek

nodrošināta gan reālā

darba procesā

127

un pedagogu

motivēšanas sistēma, lai

nodrošinātu darba tirgū

pieprasītu profesionālo

izglītību;

Sociālās atbildība –

būtisks aspekts, kas

veicina uzņēmumu

iesaisti duālās

apmācības procesa

īstenošanā;

Realizētā duālā

apmācība =

kompetencēs balstīta

apmācība, t.sk. skaidri

definēti apgūstamo

prasmju rezultāti katra

mācību moduļa

noslēgumā


iestāde (kur pavada 1–2

dienas nedēļā, apgūstot

teorētiskus un

vispārizglītojošus

priekšmetus);

Savu mācību vietu

audzēkņi izvēlas pēc

uzņēmuma, kurā viņi

vēlētos strādāt;

Daļu no prakses un

stipendijas izmaksām

sedz valsts, taču lielāko

daļu – uzņēmumi;

Tā kā profesionālās

izglītības iestādēs notiek

tikai teorētiskā

apmācība, tās netiek

aprīkotas ar dārgām

iekārtām.

uzņēmumā, vai daļēji t.s.

“Starpuzņēmumu

izglītības centros”;

Starpuzņēmumu

izglītības centri

demonstrē ciešu saikni

starp izglītību, apmācību,

ekonomiku, vietējo un

reģionālo attīstību,

apvienojot pasākumus

vairākām mērķa grupām

Vidējās izglītības sistēma

pieļauj audzēkņa

mobilitāti vertikāli un

horizontāli starp

dažādām vidējās

izglītības programmām,

t.sk. profesionālās

izglītības virzienos;

Avots: autores izstrādāts

Zemāk autore sniedz šo 3 valstu duālās apmācības sistēmu īpatnību plašāku

aprakstu.

Somijā profesionālo izglītību var iegūt 3 gados, taču vienlaicīgi netiek iegūta

vidējā vispārējā izglītība, ko pēc izvēles var iegūt paralēli papildus tie, kas vēlas studēt

tālāk akadēmiskajās programmās. Arī profesionālās izglītības iegūšana nodrošina

tālākas izglītības iespējas politehniskajās augstskolās, līdz ar to akadēmiskā augstākā

izglītība nav vienīgā tālākās izglītības iespēja.

Ļoti būtiska loma kvalitatīvas profesionālās izglītības nodrošināšanā ir

pedagogiem. Pedagogi atbild par visu izglītības procesu, arī mācībām uzņēmumā.

Ņemot vērā Latvijas pieredzi, ir grūti pieņemt to, ka sistēma var darboties ar tik mazu

un vienkāršu regulējumu, bez kontroles mehānismiem un detalizētām prasībām. Somijā

profesijas standartus aizvieto prasības kvalifikācijām, kurās ir aprakstīti tikai

apgūstamie mācību rezultāti. Atbilstošas moduļu tipa mācību programmas izstrādā paši

skolotāji, un programmu moduļi lielā mērā sakrīt ar definētajiem mācību rezultātiem.

Nav noteiktas prasības – cik % no programmas jābūt teorijai, cik – praksei, par to lemj

skolotāji, kas bieži vien teoriju māca darbnīcās kopā ar praksi.

Skolas Somijā ir ieinteresētas nodrošināt darba tirgū pieprasītu profesionālo

izglītību: skolas saņem papildu finansējumu par nodarbinātiem absolventiem. Lai

veicinātu izpratni par darba tirgu, skolas skolotājus sūta praksēs uz uzņēmumiem (4-8

nedēļas). Skolotāji arī regulāri apmeklē praktikantus uzņēmumos, noteiktais minimums

ir 2 reizes prakses laikā, bet ir skolotāji, kas to cenšas darīt katru nedēļu. Tam ir

paredzēta 1 stunda nedēļā uz katru audzēkni no skolotāja darba slodzes. Kopumā

skolotāji ieņem ļoti svarīgu lomu skolas – darba devēju sadarbībā, jo viņi ļoti labi

pārzina darba tirgu, uzņēmumus, darbojas kā kontaktpersonas. Ja tiek iesaistīts kāds

jauns uzņēmums, tad skolotāji (parasti 1-3 dažādu profesionālo priekšmetu skolotāji)

brauc vizītē iepazīties un pārrunāt ar vadību un prakšu vadītājiem un izvērtēt, kādu

programmas daļu uzņēmumā iespējams iemācīties. Trūkstošās programmas daļas

apguve tiek organizēta vai nu citā uzņēmumā, vai skolā, par to atbild skolotājs.


128

Katrā Somijas reģionā var izdalīt kādas tautsaimniecības nozares, kurās duālā

apmācība ir īpaši svarīga. Piemēram, kā intervijā ar doktoranti atzina Häme Lietišķo

zinātņu universitātes pārstāve, Kanta-Häme reģionā (Somijā) lauksaimniecības un ar

dabas resursiem saistītajās profesijās darba vidē balstīta apmācība ir īpaši svarīga.

Katram studiju modulim ir jāietver obligātais projekta darbs, ko students realizē

sadarbībā ar uzņēmumu (organizāciju). Papildus visās programmās tiek mācīta arī

ekonomika un menedžments.

Darba devēju organizāciju loma Somijā nav tik būtiska kā Vācijas vai citās

duālās izglītības sistēmās. Somijā skolas ar nozaru asociācijām sadarbojas abpusējas

ieinteresētības gadījumā, piemēram, lai reklamētu pieprasītas izglītības jomas.

Pieredzes pārņemšana uz Latviju noteikti ir iespējama attiecībā uz profesionālās

izglītības iestāžu absolventu nodarbinātības datu centralizētu apkopošanu, kā arī

izmantošanu profesionālās izglītības iestāžu finansēšanā, lai motivētu profesionālās

izglītības iestādes strādāt ar mērķi nodrošināt saikni ar darba tirgu un veicināt

absolventu nodarbinātību. Tāpat arī noteikti Latvijā ir ieviešama Somijas pieredze

attiecībā uz profesionālās izglītības iestāžu iekšējās kvalitātes vadības sistēmu, kas

palīdz pārvaldīt iekšējos procesus, atbildības un informāciju, kā arī pieeja atbalsta

nodrošināšanā skolotājiem, tostarp mācību slodzes regulēšana un iespēju nodrošināšana

praktizēties nozares uzņēmumos.

Duālā profesionālās izglītības sistēma Vācijā ir ļoti populāra – tajā mācās 51%

no visiem jauniešiem, jo duālās sistēmas absolvēšana garantē labas prasmes un darba

vietu. Tikai 37% izvēlas vispārizglītojošo izglītību vidusskolās, lai turpinātu studijas

universitātē. Protams, jāņem vērā, ka Vācijas darba tirgus ir stingri reglamentēts,

nepieciešams kvalifikāciju apliecinošs dokuments, lai strādātu praktiski jebkuru darbu.

Pat veikalu pārdevēji (īpaši specializēto) ir kvalificēti darbinieki ar atbilstošu izglītību

un atbilstošu samaksu (Līce, 2012).

Mazāki uzņēmumi Vācijā apvienojas uzņēmumu kamerās, kurām ir savi

profesionālās izglītības centri, kuros notiek praktiskā audzēkņu apmācība. Tas tiek

darīts, jo mazākiem uzņēmumiem nav pieejamas tik daudz un dažādas iekārtas, kādas

nepieciešamas kvalitatīvai audzēkņu apmācībai. Līdz ar to uzņēmumi izvēlas maksāt

nodevu tos apvienojošai kamerai profesionālās izglītības centra izveidošanai un

uzturēšanai.

Tie jaunieši, kas konkursa kārtībā netiek uzņemti duālajā profesionālās izglītības

sistēmā Vācijā, var iestāties pilna laika profesionālās izglītības iestādēs (speciālās

profesionālās izglītības iestādēs vai nodarbinātības valsts aģentūrā) ar mērķi

sagatavoties duālajai profesionālajai izglītībai un tad var atkārtoti pretendēt uz duālo

profesionālās izglītības sistēmu.

Pēc veiksmīgas karjeras izglītības posma beigšanas pamatskolā Vācijā jaunais

cilvēks vispirms meklē uzņēmumu, kurš piedāvā profesionālo izglītību un darba vidē

balstītu apmācību tajā profesijā, kurā jaunietis vēlas nākotnē strādāt. Ja konkrētajam

uzņēmumam šīs profesijas darbinieks nākotnē ir nepieciešams, starp jaunieti un

uzņēmumu tiek slēgta vienošanās par sadarbību. Un uzņēmums jaunietim – savam

nākamajam darbiniekam – piemeklē atbilstošu profesionālās izglītības iestādi

profesionālās izglītības procesa nodrošināšanai ciešā sadarbībā ar uzņēmumu (skatīt

2.20.attēlu).

129

2.20. attēls Duālās apmācības sistēmas shematisks modelis Vācijā


Slovēnijā daļu no profesionālās izglītības programmām veido 3 galvenie darba

vidē balstīti apmācību modeļi, kuri rezultātā nodrošina formālo kvalifikāciju:

- Mācekļa laiks: sistemātiska ilgtermiņa apmācība, kad tiek apvienota

apmācība profesionālās izglītības iestādē un apmācība uzņēmumā, kuram

māceklis ir piesaistīts un kurš māceklim arī vai nu maksā algu vai sedz

uzturēšanas izdevumus;

- Mācību prakse uzņēmumā: kā darba prakse, stažēšanās, kas ir

profesionālās izglītības programmu obligāts vai izvēles elements;

- Apmācības skolas darbnīcās: kā integrētā skolā bāzētas profesionālās

izglītības programmas daļa, kas tiek realizēta skolu laboratorijās,

darbnīcās, virtuvēs, restorānos, studentu mācību uzņēmumos, simulācijas

spēlēs, reālos biznesos vai nozares projektos. (Lenic, Mali, 2016).

Profesionālās izglītības programmas Slovēnijā pamatā realizē valsts skolas

Izglītības ministrijas pakļautībā. Jaunākā profesionālās izglītības sistēmas reforma ir

palielinājusi skolu autonomiju, no valsts nododot skolas līmenī nozīmīgas lēmumu

pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz mācību programmām un to ieviešanu. Pamats

profesionālās izglītības programmu izstrādei un sagatavošanai ir profesiju standarti –

katra programma ir balstīta uz vienu vai vairākiem profesiju standartiem. Pieaugušie var

piedalīties tajās pašās profesionālās izglītības programmās kā jaunieši.

Saskaņā ar Slovēnijas Profesionālās izglītības likumu (2006), darba vidē balstīta

apmācība ir obligāta visu profesionālās izglītības programmu sastāvdaļa, un tā tiek

nodrošināta gan reālā darba procesā uzņēmumā, vai daļēji t.s. “Starpuzņēmumu

izglītības centros”. Starpuzņēmumu izglītības centri ir daļa no profesionālās izglītības

iestādes vai mācību centra. Slovēnijā ir 20 šādi centri dažādās nozarēs (sektoros).

Lielākā daļa no tiem tika izveidoti laika posmā no 2010. līdz 2013.gadam, piesaistot

ERAF un Slovēnijas Izglītības ministrijas finansējumu, kā arī vietējo pašvaldību un

vietējo uzņēmumu līdzfinansējumu. Starpuzņēmumu izglītības centri demonstrē ciešu

saikni starp izglītību, apmācību, ekonomiku, vietējo un reģionālo attīstību, apvienojot

pasākumus vairākām mērķa grupām: a) studentiem (izglītošana un darba vidē balstītas

apmācības), b) profesionālās izglītības programmu pedagogiem (praktiska prasmju un

130

iemaņu attīstība un kvalifikācijas paaugstināšana), c) bezdarbniekiem (kvalifikācijas

celšana un pārkvalifikācija jaunu nodarbinātības iespēju izmantošanai, t.sk. sadarbībā ar

Slovēnijas nodarbinātības dienestu); d) MVU darbiniekiem (praktiskas apmācības un

kvalifikācijas paaugstināšana); e) pieaugušajiem (tālākizglītības un mūžizglītības

aktivitātes); f) skolēniem (karjeras izglītības aktivitātes, sākot no pamatskolas vecuma).

Starpuzņēmumu izglītības centriem ir piemērotas, pietiekošas telpas un moderns

aprīkojums pakalpojumu sniegšanai augstā kvalitātē.

Apkopojot vairāku valstu pieredzi, iespējams noteikt galvenās duālās

profesionālās izglītības priekšrocības, ieguvumus audzēkņiem un darba devējiem:

nodrošina prasmes nodarbinātībai;

dod iespēju būt nodarbinātam uzreiz pēc apmācību beigām;

nodrošina uzņēmumus ar cilvēkresursiem (par spīti nevēlamajām demogrāfiskajām

tendencēm);

samazina uzņēmumu darbinieku sagatavošanas izmaksas;

darba devēji var paši ietekmēt profesionālās izglītības saturu, pieskaņojot to darba

tirgus prasībām;

audzēkņi iegūst darba tirgum atbilstošas prasmes, kas nodrošina labas izredzes darba

tirgū;

audzēkņiem tiek nodrošināta motivējoša vide mācīties, uzņēmumiem – ieguldīt savu

nākotnes darbinieku profesionālajā attīstībā;

privātais sektors iegulda ievērojamus finanšu līdzekļus sistēmas uzturēšanai, līdz ar

to valstij ir mazāki izdevumi par cilvēkresursu sagatavošanu;

sistēmas ilgtspēja, publiskā privātā partnerība un gatavība investēt sistēmas darbībā

jebkuros ekonomikas apstākļos.

Duālā profesionālās izglītības sistēma ir efektīvākais veids, kā tuvināt

profesionālo izglītību darba tirgus vajadzībām, attiecīgi nodrošinot apmācības kvalitāti,

aktualitāti un pievilcību. Ieguvēji ir gan audzēkņi, kas kļūst par kvalificētu darbinieku

stabilā darbavietā, gan darba devēji, kas ilgtermiņā nodrošina uzņēmumu ar kvalificētu

darbaspēku, ietaupot darbinieku rekrutēšanas izmaksas, gan valsts – efektīvākas

profesionālās izglītības dēļ, kas valstij izmaksā lētāk un kas dod lielāku pienesumu

tautsaimniecības attīstībā.

Kā atzīst LDDK Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Anita Līce, Latvijai

būtu noderīgi pārņemt konkrētus Vācijas duālās sistēmas elementus, īpaši tos, kas

veicinātu ciešāku profesionālās izglītības iestāžu sadarbību ar darba devējiem un darba

devēju pasūtījuma realizēšanu profesionālajā izglītībā. Šādu sadarbību profesionālās

izglītības iestādes varētu realizēt attiecībā uz mācību praksēm, uzņēmumu darbinieku

kvalifikācijas celšanas iespējām. Profesionālās izglītības kompetences centri varētu

tuvināties idejai par Vācijas uzņēmumu kameru apmācību centriem (Līce, 2012).

Izglītības programmai DVB mācību formā īstenojamais saturs un iegūstamā

kvalifikācija ir identiski ar jebkurā citā formā īstenojamas atbilstošās izglītības

programmas saturu un iegūstamo kvalifikāciju. To nodrošina izglītības iestāde

sadarbībā ar uzņēmumu.

Izglītības un zinātnes ministrija ir apstiprinājusi 2017.gada 12.maija iekšējos

noteikumus Nr.11 «Grozījumi Izglītības un zinātnes ministrijas 2010.gada 11.oktobra

iekšējos noteikumos Nr.22 “Profesionālās izglītības programmu izstrādes kārtība”,

kuros pievienotas mācību plāna veidlapas ar norādītu DVB nedēļu skaitu.

Pieņemti Ministru kabineta (MK) noteikumi “Kārtība, kādā organizē un īsteno

darba vidē balstītas mācības” (15.07.2016). Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma

28.panta pirmajai daļai - DVB mācības ir profesionālās izglītības viena no 4 ieguves

formām.

131

Pieņemti MK noteikumi „Nozaru ekspertu padomju izveidošanas, darbības un

darbības koordinācijas kārtība” (15.07.2016). Paredz t.sk. Latvijas Darba devēju

konfederācijas (LDDK) un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP)

koordinējošo lomu Nozaru ekspertu padomju un darba devēju sadarbībai ar izglītības

iestādēm.

Pieņemti MK noteikumi “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība”

8.5.1.specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu

audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē

uzņēmumā” īstenošanas noteikumi” (15.07.2016). Paredz atbalstu DVB mācībās

iesaistītiem darba devējiem, izglītojamajiem, izglītības iestādēm.

Sadarbībā ar Vācijas Baltijas Tirdzniecības kameru Baltijā (AKH) īstenots plašs

pasākumu komplekss DVB mācību attīstībai Latvijā.

Īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu, turpmāko septiņu gadu laikā darba vidē

balstītās mācībās plānots investēt gandrīz 22 milj. eiro (Eiropas Sociālā fonda

finansējums - 18,7 milj. un valsts budžeta līdzfinansējums – 3,3 milj. eiro).

Tiek prognozēts, ka projekta noslēgumā darba vidē balstītās mācībās būs

iesaistīti 3 150 audzēkņi, bet praktiskajās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos būs

piedalījušies 11 025 audzēkņi. Projektu īstenos Latvijas Darba devēju konfederācija

sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm, komersantiem, biedrībām un

nodibinājumiem.

Dalība DVB mācībās ir papildu finansiāls slogs darba devējam, jo visus

izmaksājamos finanšu līdzekļus audzēknim apliek ar nodokli. Šī jautājuma risināšanai

2014.gada 21.oktobra Ministru kabineta protokolā Nr.57 49.§ tika uzdots uzdevums

Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības

ministriju un Finanšu ministriju, kā arī pieaicinot sociālos un sadarbības partnerus,

sagatavot un līdz 2015.gada 30.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā fiskālās

ietekmes uz valsts budžetu izvērtējumu, ņemot vērā informatīvā ziņojuma

kopsavilkumā noteiktos atbalsta virzienus, kā arī izvērtējot citas alternatīvas iespējas

(ārpus nodokļu sistēmas). SIA "AC - 52 - Konsultācijas” veiktā pētījuma „Par darba

devēju motivāciju iesaistīties darba vidē balstītu mācību ieviešanā” 2015.gada 28.aprīļa

starprezultātos tiek piedāvāti trīs atbalsta modeļi: 1) Stipendiju modelis - par DVB

audzēkni netiek maksāti nodokļi un netiek slēgts Darba līgums, bet tiek slēgts īpašs

DVB mācību līgums. 2) Nodokļu atlaides modelis - uzņēmumi, kas iesaistīti DVB,

maksā mazāku iedzīvotāju ienākumu nodokli - 10% apmērā un samazinātu valsts

sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi (nelaimes gadījumu, invaliditātes un

maternitātes iemaksas) – 6,46% apmērā. Tiek slēgts īpašs Darba līgums. 3) Minimālās

diferencētās algas modelis - minimālo algu diferencē atkarībā no: minimālās darba

samaksas valstī vai vidējās darba samaksas nozarē. Tiek slēgts īpašs Darba līgums.

Kvalifikācijas prakšu finansējums

Profesionālās izglītības iestādes audzēkņu praktiskās mācības un kvalifikācijas

prakses realizēšanas vietu nosaka katra profesionālās izglītības iestāde pati. Valsts

finansē audzēkņu kvalifikācijas prakses norisi.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.655 “Noteikumi par profesionālās

izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”, viena

praktikanta kvalifikācijas prakses organizēšanas izmaksas – 7,11 euro dienā – aprēķina,

ja praktikants veic kvalifikācijas praksi ārpus izglītības iestādes. 4,98 euro paredzēta

apdrošināšana uz visu kvalifikācijas prakses laiku.

Netiek iekļauts finansējums kvalifikācijas prakses vadītājam uzņēmumā.

132

ESF projekts «Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē

balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos» Nr. 8.5.1.0/16/I/001 atbilstoši SAM

8.5.1.

Projekta Īstenošanas termiņš: no 2017. gada 27.janvāra līdz 2023. gada 31.

augustam.

Finansējums: Eiropas Savienības Eiropas Sociālais fonds un valsts budžets.

Kopējā projekta summa:20 572 986 EUR. LDDK projektu īsteno sadarbībā ar

Profesionālajām izglītības iestādēm (PII) un uzņēmumiem.

Projekta mērķis: Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu

skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā.

Projekta ilgums: no 2017. gada 27.janvāra līdz 2023. gada 31. augustam.

Projekta kopējā summa: 20 572 986 EUR. Darba vidē balstītas mācības (DVB) –

iesaistīti 3150 PII audzēkņi. Praksēs – iesaistīti 25 600 PII audzēkņi.

Jēkabpils Agrobiznesa koledža ir šī projekta dalībniece un autorei ir iespēja

uzskatāmi parādīt izmaksas, lai nodrošinātu viena izglītojamā dalību kvalifikācijas

praksē uzņēmumā. Autore veic aprēķinu par piemēru ņemot Jēkabpils Agrobiznesa

koledžas 3.kvalifikācijas līmeņa kvalifikācijas prakses organizēšanas un nodrošināšanas

izmaksas grāmatveža speciālistam.

2.13. tabula

Finansējuma salīdzinājums kvalifikācijas prakses nodrošināšanā,

3.kvalifikācijas līmeņa grāmatvedības speciālistam

Nr.p.k. Izmaksu pozīcija

Valsts finansējums

par 1 izglītojamo

(EUR)

Projekta

finansējums

par 1 izglītojamo

(EUR)

1. Apdrošināšana, individuālie

aizsardzības līdzekļi,

obligātās veselības

pārbaudes u.c. (fiksētās

izmaksas)

4,98 līdz 225,00

2. Transports un dienesta

viesnīca (mainīgās

izmaksas)

- līdz 80,00

3. Administratīvie izdevumi

dokumentācijas uzturēšanai

- līdz 20,76

4. Prakses vadītājam


iestādē

853,20 -

5. Prakses vadītājam

uzņēmumā

- līdz 120,00

Kopā: 858,18 445, 76

Avots: autores aprēķins ņemot vērā Jēkabpils Agrobiznesa koledžas datus

Salīdzinot izmaksas uz vienu audzēkni, darba autore secina, ka ne tikai finansiāli

izdevīgāk, bet arī darba vidē balstītas apmācības nodrošina motivētākus profesionāļus,

kuri izvēlēsies palikt un strādāt prakses nodrošināšanas uzņēmumā un konkrētajā

reģionā. Autore uzsver, ka prakses vadītājam uzņēmumā jābūt motivētam darboties un

apmācīt jauno speciālistu. Līdz šim esošais finansējums neparedzēja samaksu prakses

vadītājam uzņēmumā. ESF projekts «Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība

darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos» dod iespēju kaut nedaudz

133

motivēt uzņēmēju, ja viņam nav vajadzības atlasīt tuvākajā laikā darbinieku savam

uzņēmumam.


Latvijā ir piemēri par uzsāktās profesionālās izglītības sistēmas reformas

rezultātiem, stabilizējas profesionālajā izglītībā iesaistīto audzēkņu skaits un līdz

2020.gadam plānotas ievērojamas ES fondu investīcijas profesionālās izglītības

iestāžu tīkla sakārtošanā un mācību satura modernizēšanā, pārvaldības

uzlabošanā un pedagogu profesionalitātes paaugstināšanā, profesionālās

izglītības iestāžu absolventu efektīvā iesaistē darba tirgus prasībām atbilstošu

profesiju apguvē, kā arī profesionālās izglītības iestāžu iesaistē pieaugušo

izglītībā, veicinot nodarbināto konkurētspējas un darba produktivitātes

pieaugumu.

IZM netiek veikts vienots profesionālās izglītības iestāžu absolventu

monitorings. Ieviešot vienotu monitoringa sistēmu, būs iespēja izvērtēt valsts

ieguldīto investīciju efektivitāti profesionāla un kvalificēta darbaspēka

sagatavošanā un savlaicīgi veikt korekcijas finansējuma piešķiršanā konkrētajām

profesionālās izglītības iestādēm.

Veicot ekonomiskos aprēķinus par valsts ieguldītā finansējuma atgūšanu, tika

secināts, ka vidēji trešajā gadā pēc grāmatvedības speciālista darba attiecību

uzsākšanas ieguldītā nauda atgriežas valsts budžetā no ieturētajiem nodokļiem

ko aprēķina no darba algas. Lai veicinātu valsts ieguldītā finansējuma atgūšanu

profesionāla darbaspēka sagatavošanā, trīs gadi būti jāiekļauj kā obligātais

periods, kurš jānostrādā jaunajam speciālistam konkrētajā profesijā, ja izglītību

iegūst par valsts līdzekļiem.

Neskatoties uz to, ka ir daudz neaizpildītu darbvietu, darba tirgū ir daudz

jauniešu ar pārāk augstu kvalifikāciju, kuru prasmes neatbilst darba tirgus

pieprasījumam - tādēļ ir svarīgi uzlabot sinerģiju un sadarbību starp izglītības

sistēmām un darba tirgu, tostarp iepazīstināt ar darbvietām, nodrošināt

stažēšanās iespējas un sadarboties ar uzņēmumiem, lai veicinātu un ievērojami

paaugstinātu nodarbinātības līmeni.

Turpmākajā profesionālās izglītības kompetences centru tīkla attīstībā Latvijā

īpaši jāvērtē reģionu industriālās attīstības, demogrāfijas un ekonomiskie faktori.

Būtiski vērtēt esošā tīkla specializāciju un nākotnes perspektīvas attiecīgajā

reģionā, plānojot dažādu iestāžu reorganizāciju vai integrētu vispārējās un

profesionālās izglītības pakalpojumu piedāvājumu.

Lielākā daļa nozares pētījumu, kā arī Eiropas Komisijas ieteikumu norāda uz

tālākizglītības un nepārtrauktas visu darba tirgus dalībnieku mācīšanās nozīmi;

atzīst, ka ir svarīgi veicināt mācīšanos darbvietā kā alternatīvu ceļu uz

nodarbinātību un ārkārtīgi svarīgi jauniešiem un darba meklētājiem sniegt īpaši

pielāgotus norādījumus un konsultācijas par to, kā meklēt darbu vai kādu

turpmāko izglītību un mācības izvēlēties; uzsver, ka jāuzlabo darbaspēka (t.sk.

kvalificēta darbaspēka) pielāgošanās spēja kā risinājums, lai cīnītos pret

darbaspēka trūkumu nākotnē.

Lai uzlabotu karjeras izglītību un duālo apmācību, kas veicinās arī kvalificēta

darbaspēka piesaistes mehānisma darbību reģionu attīstībai Latvijā,

nepieciešams iesaistīt vismaz šādas puses (“spēlētājus”): Latvijas Tirdzniecības

un rūpniecības kamera, Darba devēju konfederāciju, nozaru asociācijas, vietējās

pašvaldības, profesionālās izglītības skolas, karjeras izglītības pakalpojumu

134

sniedzēji, privātie izglītības centri, NVA, vietējas un reģionālas NVO, Valsts

izglītības satura centrs, nozaru uzņēmumi.

Galvenie duālās izglītības modeļa veiksmes priekšnoteikumi - 1) uzņēmuma

iniciatīva, 2) finansiāls atbalsts (ES, pašvaldība, uzņēmums), 3) profesionālās

izglītības iestādes izpratne, sadarbība un gatavība izstrādāt jaunas izglītības

programmas, 4) audzēkņa vēlme mācīties, pierādīt sevi un strādāt.

Viens no veiksmīgas duālās apmācības moduļu piemēriem sastāv no 40%

teorijas (2 dienas izglītības iestādē) + 60% prakses (3 dienas uzņēmumā).

Vācijas duālā profesionālās izglītības sistēma ir veiksmīgākais piemērs, ko lielā

mērā varētu pārņemt arī Latvija, lai veicinātu sekmīgu kvalificēta darbaspēka

izglītošanu. Taču nav iespējams un nav arī ieteicams Vācijas duālās

profesionālās izglītības sistēmu pārņemt 100% tieši tādā veidā, kā to īsteno viņi,

jo valstis un līdzšinējā pieredze ir stipri atšķirīgas. Katras valsts profesionālās

izglītības sistēma ir līdzeklis konkrētu mērķu sasniegšanai, kas dalībvalstīs var

atšķirties, un tādēļ katru valsti var vērtēt, tikai ņemot vērā tās panākumus šo

mērķu sasniegšanā – līdz ar to profesionālās izglītības sistēmas eksports no

vienas valsts uz citu iespējams tikai tādā gadījumā, ja attiecīgo valstu nosacījumi

ir salīdzināmi vai pielāgojami (EP Ziņojums, 2015). Svarīgi no Vācijas pārņemt

un adaptēt sistēmas elementus, tos integrējot savā situācijā un profesionālās

izglītības sistēmā.

Tā kā profesionālās izglītības iestādēs Vācijā notiek tikai teorētiskā apmācība un

tās netiek aprīkotas ar dārgām iekārtām, līdz ar to valstij kopumā profesionālā

izglītība izmaksā lētāk nekā salīdzinoši citās valstīs (t.sk. Latvijā), kur regulāri

tiek pirktas un atjaunotas iekārtas profesionālās izglītības iestādēs.

Latvija varētu pārņemt Vācijas profesionālās izglītības sistēmas iezīmi, ka

mazāki uzņēmumi apvienojas, lai uzturētu savus profesionālās izglītības centrus,

kuros notiek praktiskā audzēkņu apmācība.

Latvijā nepieciešams palielināt profesionālās izglītības iestāžu pedagogu lomu

skolas un darba devēju sadarbībā (daļēji izmantojot Somijas pieredzi), lai

pedagogi labāk pārzinātu darba tirgu, uzņēmumus un darbotos kā

kontaktpersonas. Lai profesionālā izglītība būtu kvalitatīva un darba tirgū

novērtēta, jāpanāk patiesa skolu ieinteresētība nodrošināt darba tirgū pieprasītu

profesionālo izglītību, un skolotāju loma šeit ir milzīga (piemēram, darba devēju

vajadzību apzināšana un iestrāde apmācību programmās).

Slovēnijā esošo Starpuzņēmumu izglītības centru darbības modelis ir noteikti

adaptējams arī Latvijā, jo nodrošinātu profesionālās izglītības iestāžu sadarbību

ar darba devējiem un darba devēju pasūtījuma realizēšanu profesionālajā

izglītībā, kā arī efektivizētu NVA pašreizējo darbu un tā reālos rezultātus.

Piesaistot ESF projekta «Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba

vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos» finansējumu ir iespēja

sadarboties ar motivētiem uzņēmējiem. Plānojot profesionālās izglītības iestāžu

budžetu, būtu jāiekļauj izmaksu pozīcija- finansējums prakses vadītājam

uzņēmumā, lai noslēdzoties projekta finansējumam, saglabātos sadarbību ar

motivētiem uzņēmējiem apmācīt jaunos speciālistus.

Izglītības iestādēm sadarbojoties ar reģiona uzņēmējiem, stimulēt darbaspēka

pieprasījumu. Piemēram, sagatavojot noteiktu skaitu kvalifikācijas speciālistu

kādā nozarē, kur reģionam ir salīdzinošās priekšrocības – ģeogrāfiskas,

vēsturiskas, ekonomiskas, transporta, resursu – var piesaistīt uzņēmējus

(investorus).

135

Jaunie biznesa modeļi un moderno tehnoloģiju iespējas ļauj veidot jaunas

biznesa struktūras uzņēmumos, t.sk. apvienot kvalificētus darbiniekus no

vairākām pilsētām, reģioniem, pat lauku teritorijām. Praksē tas nozīmē, ka

kvalificēts darbinieks, pašnodarbinātais vai mikrouzņēmums fiziski var atrasties

(un būt deklarēts / reģistrēts) reģionā, taču sniegt pakalpojumu Rīgā bāzētam

uzņēmumam vai organizācijai. Tādējādi ieguvēji ir visi – darbinieks (viņa

individuālo labsajūtu un apmierinātību ar dzīvi nosaka tādu faktoru komplekss,

kas pieejams tikai reģionā, nevis lielpilsētā), vietējā pašvaldība (saņem IIN un

nekustamā īpašuma nodokli, jo darbinieks ir deklarēts šajā pašvaldībā), darba

devējs Rīgā (tiek izpildītas viņa prasības pēc konkrētām kvalificēta darbinieka

prasmēm un spējām augstā kvalitātē), kā arī valsts (tiek veicināta Latvijas

tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenārija izpilde).

Darbā veiktā analīze norāda, ka karjeras izglītībai ir svarīga nozīme visos

vecumposmos un duālajai profesionālajai izglītībai ar māceklību un līdzīgām

sistēmām, kas paredz mācīšanos darbvietā, un ka prioritāte ir jāpiešķir kvalitātei,

nevis akadēmiskumam, jo tas veicina integrāciju darba tirgū un plūstošāku

pāreju no izglītošanās uz darba dzīvi un ir izrādījies efektīvs līdzeklis jauniešu

nodarbinātības veicināšanai.

Uzņēmumiem var būt būtiska nozīme, iesaistoties valsts izglītības sistēmā (jo

sevišķi, lai arodapmācību pielāgotu pašreizējām un turpmākajām darba tirgus

vajadzībām), savukārt vietējām pašvaldībām ir būtiska loma vispārējās dzīves

kvalitātes nodrošināšanā reģionos, lai potenciālais darbaspēks vēlētos tur dzīvot

un strādāt.

136

3. DARBASPĒKA SAGATAVOŠANAS UN PIESAISTES

UZLABOŠANAS MEHĀNISMS LATVIJAS REĢIONIEM

Promocijas darba 3.nodaļā autore analizē būtiskākos priekšnosacījumus, lai

profesionāli izglītota un kvalificēta darbaspēka piesaiste reģioniem būtu sekmīga, kā arī

piedāvā praktisku profesionālās izglītības iestāžu, vietējo pašvaldību, darba devēju un

citu iesaistīto pušu (valsts iestāžu, NVO u.c.) sadarbības mehānisma priekšlikumu, kura

pamatā ir ērtu, visām pusēm piemērotu komunikācijas un sadarbības formu izmantošana

– kopīga sadarbības platforma.

Lai apzinātu iesaistīto pušu viedokļus par piemērotākiem un ērtākiem

komunikācijas kanāliem un formām, apkopotu pašvaldību ieviestos pasākumus

kvalificēta darbaspēka piesaistei Latvijas reģionos sadarbībā ar uzņēmējiem un

izglītības iestādēm, promocijas darba ietvaros autore veica 21 reģionālo attīstības centru

– pašvaldību pārstāvju aptauju par profesionāla un kvalificēta darbaspēka piesaisti

reģionos. Ekspertu aptauja tika veikts 2016.gada maijā, veicot telefoniskas un

elektroniskas intervijas. Interviju apstrāde tika veikta 2016.gada jūnijā - jūlijā.

Latvijas 21 reģionālā attīstības centra pārstāvju, kuri piedalījās ekspertu aptaujā,

saraksts sniegts Pielikumā Nr.1.

Reģionālo attīstības centru pārstāvjiem tika uzdoti pieci jautājumi – zemāk

sniegts atbilžu un viedokļu apkopojums.

1. jautājums. Kā jūs raksturosiet esošo kvalificēta darbaspēka piesaistes

procesu reģionā? Vai ir efektīva sadarbība starp pašvaldību un uzņēmējiem?

Ņemot vērā iedzīvotāju novecošanu un kopējā skaita pastāvīgu samazināšanos,

uzņēmumi reģionos (tas raksturīgs arī galvaspilsētai) sastopas ar izteiktu speciālistu

trūkumu; pēc vietējo uzņēmēju sniegtās informācijas, reģionā īpaši izteikts speciālistu

trūkums ir un tuvākajā laikā būs vērojams kokapstrādes un metālapstrādes nozarē, trūkst

dažādu inženieru, būvkonstruktoru, IT u.c. speciālistu; uzņēmējiem nepieciešams īpaši

motivēt darbiniekus, lai tos piesaistītu un noturētu.

Vairākās pašvaldībās sadarbība ar uzņēmējiem notiek, tomēr kā atzīst paši

pārstāvji, tas nav pietiekami. 16 pašvaldībās izveidotas štata vienības, padomes vai

nodaļas, kas atbild par sadarbību ar uzņēmējiem. 5 pašvaldībās nav izveidota atsevišķā

štata vienība (struktūrvienība), kas uztur dialogu starp uzņēmējiem un pašvaldību.

8 reģionālās attīstības centros uzņēmēji pēc savas iniciatīvas izveidojuši vietējos

uzņēmēju klubus un biedrības (t.sk. Jēkabpils, Līvāni, Bauska, Cēsis, Valmiera u.c.).

Bez tam ir novadi, kur pašvaldība nav izveidojusi uzņēmējdarbības veicināšanas

struktūrvienības, tomēr aktīvi darbojas uzņēmēju neformālās apvienības, kuras regulāri

tiekas ar citu novadu uzņēmēju klubiem, lai pārrunātu kopīgus problēmjautājumus,

apmainītos ar pieredzi un dibinātu jaunus kontaktus. Šo sadarbību, kas visbiežāk balstās

uz personiskām attiecībām un cilvēcisku motivāciju, vēlmi socializēties, noteikti varētu

izmantot arī kvalificēta darbaspēka piesaistes jautājumu risināšanai.

2. jautājums. Cik liela ir profesionālās izglītības iestādes loma kvalificēta darbaspēka

sagatavošanā reģiona vajadzībām? Kā norit šī sadarbība?

Visi eksperti aptaujā atzina, ka profesionālas izglītības iestāžu loma kvalificēta

darbaspēka piesaistīšanā reģionā ir nozīmīga. Trijās pašvaldībās nav profesionālo

izglītības iestāžu, tomēr ir sadarbība ar citu reģionu, kaimiņos esošajām profesionālās

izglītības iestādēm. Visbiežāk šī sadarbības forma ir kvalifikācijas prakšu nodrošināšana

reģiona uzņēmumos.

137

Kā konkrēts priekšlikums no pašvaldībām izskanēja, ka visām vispārizglītojošajām

skolām vajadzētu izveidot fakultatīvu (pulciņu), kas vairāk iepazīstinātu skolēnus ar

uzņēmējdarbību, uzrunātu skolēnus viņiem saprotamā un interesantā valodā par

uzņēmējdarbības būtību, organizēšanu, priekšrocībām un trūkumiem. Daži pašvaldību

pārstāvji atzina, ka pašiem nav priekšlikumu un informācijas par trīspusējās sadarbības

mehānisma darbību. Atzina, ka nesaprot, kas un kur no pašvaldības puses būtu

jāiestrādā. To varētu atrisināt kopīga vienoti izstrādāta sadarbības organizēšanas

metodika.

3. jautājums. Vai piekrītat, ka ir būtiski izveidot darbaspēka piesaistes mehānismu

reģiona vajadzībām?

Pašvaldības ekspertu atbildes par darbaspēka piesaistes mehānisma izveides

nepieciešamību, norāda, ka 15 no aptaujātajiem pašvaldību pārstāvjiem skaidri atzina,

ka šāds mehānisms ir nepieciešams, pārējie 6 atbildēja drīzāk apstiprinoši, papildus

norādot, ka pašreiz esošie darbaspēka piesaistes pasākumi nav efektīvi, un visdrīzāk

sākotnēji jāveido valstiskā līmenī vienota darbaspēka piesaistes stratēģija. Zemāk

sniegti daži pašvaldības ekspertu citāti:

Piekrītu, ka šāds atbalsta mehānisms dotu pozitīvu ieguldījumu darba tirgus

attīstībā. Jāpiebilst, ka sākotnēji tas būtu jāveido valstiskā līmenī plašākā kontekstā,

sadarbojoties gan pašvaldībām, gan uzņēmumiem, gan iesaistītajām iestādēm.

Jā. Noteikti. Vispirms vajadzētu pētījumu, pašvaldība neveic aptaujas ne starp

uzņēmējiem, ne reģionos tuvākajos.

Šeit vajag domāt plašāk, jo, piemēram, tikai reģions nespēs pats izveidot šādu

mehānismu, jo nav tik daudz to darbinieku un uzņēmēju, gan ekonomika nav tik

liela, lai katrs novads atsevišķi izveidotu. Plašākā mērogā. Daļēji atbalstu ideju par

vienotu sistēmu valstī, bet , ja pašiem uzņēmējiem būs vajadzība pēc tādas. Kad

uzņēmējiem būs pieprasījums, tad pašvaldība vajadzētu sakārtot šo infrastruktūru.

Es piekrītu, ka būtu labi, bet tas nenozīmē, ka tas tīrā veidā ir pašvaldības

jautājums. Ir jārada likums, kā bāze visā valstī, ja mēs kaut ko tādu gribam izteikt.

No vienas puses, visi vienmēr par to skaļi runā un grib ļoti, ļoti teikt –pašvaldība

visu var- bet paskatoties no likumiskās puses ir problēmas.

Bieži vien ir tādas situācijas, kad ir lieliska iniciatīva, lielisks mehānisms, bet

konkrētajā pašvaldībā tas nedarbojas. Jo iespējams, ka problēma nav darbaspēka

trūkums, bet kas cits. Tādēļ ir svarīgi katrai pašvaldībai prioritāri apzināties vai

maz ir nepieciešams izveidot darbaspēka piesaistes mehānismu, vai tā ir problēma

un tikai tad to ieviest, vērtējot visu pēc prioritātēm. Otrs svarīgs faktors: vai

pašvaldībai ir finanšu vai cilvēku resursi, lai šo mehānismu ieviestu dzīvē. Ieviest un

izstrādāt mehānismu ir viens, bet svarīgākais ir nodrošināt ilgtspējību šiem

procesiem. Ja ir problēma un ja ir resursi, tad darbaspēka piesaistes mehānisma

izveide ir atbalstāma.

Nebūtu slikti, ka valstiskā līmenī tiktu izstrādāta vienota stratēģija jauno speciālistu

piesaistei reģionos. Jo, ja izglītība tiek iegūta par budžeta līdzekļiem, tad būtu

jāizveido sistēma, kā jaunie speciālisti ar savām zināšanām palīdzētu celt arī

reģionu labklājību.

4. jautājums. Kā jūs saskatāt sadarbības iespējas starp pašvaldību, uzņēmējiem un

profesionālās izglītības iestādi?

Kaut arī lielākā daļa pašvaldību atzīst, ka profesionālās izglītības iestāde ir

svarīgs faktors kvalificēta darbaspēka sagatavošanā, gandrīz 5 reģionālās attīstības

centros šāda trīspusēja sadarbība pagaidām nenotiek (skatīt 3.1.attēlu). Viena no

138

izteiktām tendencēm ir 2-pusēja sadarbība daudzās pašvaldībās, t.i. “Pašvaldība –

Uzņēmēji” vai “Izglītības iestāde – Uzņēmēji” (šajā gadījumā pašvaldības dalība ir

fragmentāra un nekoordinēta).

0

5

10Ir

DaļējiNav

Trīspusēja sadarbībapašreiz

3.1. attēls. Ekspertu atbildes par 2016.gadā esošo trīspusējo sadarbību reģionālajos

centros (n=21) Avots: autores veidots

Daži esošie sadarbības piemēri:

Sadarbības formas: skolas audzēkņu un pedagogu viesošanās uzņēmumos,

tikšanās ar darba devējiem; uzņēmuma un skolas sadarbība īstenojot izglītības

programmas (praktiskā apmācība); skolas un uzņēmuma sadarbība audzēkņu

prakšu vietu nodrošināšanā; pašvaldības dalība skolas Konventa sanāksmēs,

kur tiekas skola, darba devēji, nozaru un pašvaldības pārstāvji; pašvaldības

skolas un uzņēmēju tikšanās, aptaujas u.c. iniciatīvas, lai noskaidrotu viedokļus

un sadarbības formas;

Pašvaldība ir kā iniciators un bieži vien arī idejas virzītājs, lai konkrētajā

teritorijā tiktu sniegta un darīta pieejama nepieciešamā profesionālā izglītība

atbilstoši vietējo uzņēmēju darbaspēka vajadzībām.

Šāda sadarbība būtu vērtīga. Bet, protams, kā vienmēr pietrūkst cilvēku, kas to

īstenotu. Ja būtu attiecīgi speciālisti, kas to vēl papildus darītu.

5. jautājums. Kāda būtu šādas sadarbības efektīvākā forma (platforma kur tiekas

uzņēmēji, pašvaldība un profesionālās izglītības iestādes pārstāvji), lai nodrošinātu

kvalificēta darbaspēka piesaisti reģionam?

Kā redzams 3.2.attēlā, lielākā daļa pašvaldību pārstāvju atzīst, ka klātienes

sadarbības forma būtu visefektīvākā.

3.2. attēls. Platformas veidi, kurā sadarboties uzņēmējiem, pašvaldībai un

profesionālajai izglītības iestādēm (n=21) Avots: autores veidots

139

Tiek minēti arī jau esošie sadarbības piemēri reģionu centros:

Semināri

Uzņēmēju dienas

Uzņēmējdarbības konsultatīvā padome, uzņēmēju klubs

Taču svarīgi apvienot klātienes tikšanās ar efektīvu e-komunikāciju, kā arī

izmantot jau esošos resursus un struktūras, tās padarot efektīvākas.

Neefektīvi veidot jaunu vietni. Labāk paplašināt pašvaldības mājaslapā.

Vērtīgas regulārās sanāksmes. Lai kopīgi par tendencēm reģionā izdiskutētu.

Manuprāt, ir jāsāk ar kādu izpēti-aptauju, un tad ir jānonāk līdz regulāram

tikšanām. Tādā veidā internet vietne būtu viens no komunikāciju veidiem. Ir

jāveic kaut kāda izpēte, lai saprastu, kas ir vajadzīgs, pirmkārt. Un, kas varētu

arī aptaujas veidā, pēc tam seko šīs te tikšanās un tad var runāt par kaut kādas

vietnes izstrādi. Bet nekā parasta internet vietne, bet gan kā integrēta

pašvaldības mājaslapā.

Jau šobrīd notiek visai veiksmīga uzņēmumu un profesionālo iestāžu sadarbība

bez pašvaldības līdzdalības. Protams, ka pašvaldības interesēs ir skatīties uz šo

jautājumu plašāk, kas ietver citus aspektus, kā piemēram, veicināt skolēnu karjeras

izvēli, attiecīgi norādot, kādā uzņēmumā pēc tam būtu iespējams strādāt, kādā vidē pēc

tam būs iespējams dzīvot, lai pēc mācībām profesionālās mācību iestādēs skolēni

atgrieztos pašvaldībā un tajā gan dzīvotu, gan strādātu. Kā norāda pēdējo gadu

tendences, vislabākā sadarbība veidojas uz personīgo kontaktu pamata, tātad tikšanās un

tīklojumi, kas rada vidi personīgu kontaktu dibināšanai.

Iepriekšējās nodaļās raksturotā esošā situācija darba tirgū Latvijā, kā arī LR

Ekonomikas ministrijas aktualizētās vidēja termiņa darba tirgus prognozes laika

periodam līdz 2020.gadam un ilgtermiņa darba tirgus prognozes līdz 2030.gadam daļēji

ļauj priekšlaicīgi paredzēt iespējamo darba tirgus un kvalificēta darbaspēka

nodrošinājuma neatbilstību veidošanos nākotnē, kā arī ir pamats konkrētu praktisku

pasākumus izstrādei šīs neatbilstības mazināšanai. Saglabājoties esošai izglītības

sistēmai, profesionālās izglītības piedāvājuma struktūrai un katra sektora (valsts,

pašvaldība, privātais, NVO sektors) nošķirtai darbībai, paredzamas negatīvas darba

tirgus attīstības tendences un riski (LR EM, 2016).

EM prognozes ir kvantitatīva bāze tālākām diskusijām starp nodarbinātības,

izglītības un politikas veidotājiem, sociālajiem partneriem, pedagogiem, zinātniekiem un

citām iesaistītām pusēm, kā arī reālām darbībām, lai savlaicīgi pielāgotos sagaidāmajām

strukturālajām izmaiņām tautsaimniecībā.

Ņemot to vērā, autore izstrādājusi priekšlikumu kvalificēta darbaspēka piesaistes

(reģioniem Latvijā) mehānismu, kas ietver konkrētus pasākumus nākotnes darba tirgus

potenciāli negatīvo pārmaiņu mazināšanai reģionos Latvijā. Mehānismā liels uzsvars ir

likts uz kvalitatīviem pasākumiem, kuri stimulē visu iesaistīto dalībnieku motivāciju

sadarboties.

Kvalificēta darbaspēka piesaistes mehānisma galvenā sastāvdaļa ir 4 galveno

iesaistīto pušu - profesionālās izglītības iestāžu, uzņēmēju, vietējo pašvaldību (t.sk.

vispārizglītojošo skolu un citu pašvaldības pakļautībā esošu iestāžu), kā arī citu iesaistīto

pušu (piemēram, NVO, masu mediju, valsts iestāžu) - sadarbības platforma.

Visi kvalificēta darbaspēka piesaistes mehānismā ietvertie sadarbības pasākumi

orientēti uz vienu mērķa grupu – potenciālo vai esošo kvalificēto darbinieku, un tie

sagrupēti pēc 2 aspektiem (kategorijām): a) pēc sadarbības pasākuma mērķa, b) pēc

mērķa grupas vecumposma (attēls 3.3.).

140

Pēc sadarbības pasākuma mērķa

ir izdalīti 3 pasākumu bloki:

1) informēšanai

2) izglītošanai

3) līdzdalībai

Pēc mērķa grupas vecumposma izdalīti 4

vecumposmi:

1) pirmskolas un sākumskolas posms,

2) pamatskolas un vidusskolas posms,

3) vidējās un augstākās profesionālās izglītības

posms,

4) pieaugušo izglītības (tālākizglītības) posms.

3.3. attēls Sadarbības pasākumu sadalījums pēc mērķa un mērķa grupām

Papildus šis sadarbības mehānisms sniedz iespēju redzēt, kādas ir 21.gadsimta

kritiski svarīgākās kompetences un cik lielā mērā tās tiek attīstītas katra pasākuma

ietvaros. Iepriekšējās nodaļās autore izanalizējusi vairāku autoru viedokļus par t.s.

21.gadsimta kompetenču dalījumu, t.sk. Čārlza Fadela (Charles Fadel) atziņas par

četrām dimensijām, kas būtu jāmāca skolēniem, lai attīstītos kvalificēts darbaspēks

21.gadsimtā; profesores V.Bikses izdalītās četru kompetenču grupas (pārvaldības

kompetence, sociālā kompetence, personas kompetence un uzņēmīguma īpašības), kas

ir būtiskas uzņēmējspēju veidotājas mūsdienās; Maikla Fulana (Michael Fullan)

izdalītās 6 kritiski svarīgās 21.gadsimta prasmes; LR Izglītības un zinātnes ministrijas

pieeju izglītības sistēmas reformai, pārejot no tradicionālā mācīšanās modeļa uz “dziļās

mācīšanās modeli” (kompetencēs balstītu pieeju mācību procesā, kā arī vēl citu autoru

atziņas un kompetenču nosaukumus. Izanalizējot dažādās pieejas un teorijas, autore

rezultātā izstrādājusi 5 pamata kompetences (vai to grupas) un sadarbības mehānismā

norādījusi, kura vai kuras kompetences tiek primāri attīstītas attiecīgajā pasākumā.

Kompetencēm piešķirti šādi saīsinājumi (to pirmie burti), kas shēmā kalpo kā attiecīgās

kompetences indikators:

P - Problēmu risināšana un kritiskā domāšana

R - Radošums un uzņēmīgums

K - Komunikācija un sadarbība

M - Mācīšanās, pašizziņa, pašiniciatīva

D - Digitālā kompetence

Katras norādītās kompetences indikatora vieta sadarbības platformas shēmā

norāda uz attiecīgās kompetences veidošanas intensitāti konkrētā sadarbības pasākuma

laikā, t.i. ja attiecīgās kompetences indikators norādīts pirmais, tad šīs kompetences

veidošana attiecīgajā pasākumā notiek visintensīvāk; ja attiecīgās kompetences

indikators norādīts kā pēdējais, tad šī kompetence tiek attīstīta pastarpināti.

141

3.4. attēls. Sadarbības pasākumu struktūra sadarbības platformā


Šī sadarbības platforma un sadarbības pasākumu priekšlikums (skat pielikumu

Nr.2) veidots katras vietējās pašvaldības (ar reģionālās attīstības centru) mērogā.

Pašvaldības iestāde vai pašvaldībā esošs darba devējs, NVA, profesionālās izglītības

iestāde u.c. sociālais partneris šo sadarbības pasākumu priekšlikumu var izmantot kā

rokasgrāmatu praktiskai kvalificēta darbaspēka piesaistes uzlabošanai savā reģionā.

Piedāvātie pasākumi galvenokārt saistīti ar organizatoriskiem uzlabojumiem, kam

nepieciešams cilvēkresursu (cilvēkstundu) ieguldījums un vēlme/motivācija šos

pasākumus ieviest ar salīdzinoši minimālu papildus finansējuma apjomu. Pasākumi ir

modificējami, maināmi, papildināmi vai apvienojami atbilstoši vietējai situācijai, kā arī

iespējams tos papildus izvērtēt, vai katrs novads mehānismu ievieš atsevišķi, vai arī

sadarbojas plašākā – reģionālā – mērogā (piemēram, reģionāla mēroga projektos, t.sk.

piesaistot ES finansējumu).

Pasākumu grupējums pa blokiem INFORMĒŠANAI – IZGLĪTOŠANAI -

LĪDZDALĪBAS veicināšanai veidots ar mērķa grupas iesaisti “augošā secībā” t.i.

“Izglītojošajos pasākumos” ietverti arī informējošo pasākumu elementi, savukārt

“Līdzdalības pasākumos” ietverti gan informējošo, gan izglītojošo pasākumu elementi.

Profesionālās izglītības iestāžu, uzņēmēju, vietējās pašvaldības un studentu

motivācija sadarboties

MOTIVĀCIJA ir kā “degviela” kvalificēta darbaspēka piesaistes mehānisma

darbībai. 3.5.attēlā blakus 3 sadarbības partneriem (neskaitot valsti, NVO – kā “citi”) ir

ietverta vēl ceturtā iesaistītā puse, t.i. pats kvalificētais darbinieks, kurš/kura potenciāli

varētu uzsākt darbu kādā reģionā Latvijā. Lai mehānisms darbotos, katrai iesaistītajai

pusei jābūt patiesai motivācijai iesaistīties. Zemāk minēti piemēri, kas varētu kalpot par

motivāciju katrai pusei.

Konkrētā pasākuma ietvaros attīstītās kompetences:

P / R / K / M / D


P / R / K / M / D


P / R / K / M / D

142

3.5. attēls. Motivācija kā autores veidotā mehānisma darbības “enerģijas avots”


Motivācija profesionālās izglītības iestādei:

• Misijas piepildījums

• Gandarījums un apliecinājums, ka “Esam vajadzīgi uzņēmējiem un

pašvaldībai!”

• Pozitīvs tēls citu izglītības iestāžu vidū un papildus studentu piesaiste

• Klašu (auditoriju) piepildījums un darba vietu saglabāšana

Motivācija uzņēmumam:

• Pieprasījuma pēc kvalificēta darbaspēka apmierināšana

• Iespēja apmācīt jaunos darbiniekus atbilstoši savām vajadzībām/prasībām

• Laika un finanšu ietaupījums (jo nav papildus jāapmāca jaunais darbinieks)

• Nepareizu lēmumu (attiecībā uz personāla atlasi) samazinājums, mazāka

personāla mainība

• Pievilcīgāks uzņēmuma tēls

• Veiksmīgāka uzņēmuma attīstība un tehniskais progress

• Jaunas vēsmas ikdienas rutīnā, t.sk. jaunu produktu un pakalpojumu idejas

• Augstāka konkurētspēja vietējā, nacionālā un starptautiskā tirgū

Motivācija vietējai pašvaldībai:

• papildus nodokļu ieņēmumi – pašvaldības budžeta papildinājums

• pašvaldības tēla vispārēja uzlabošana, kas sekmē iedzīvotāju pārcelšanos uz

noteikto pašvaldību

• ekonomiskās attīstības iespējas – jauni speciālisti ienes jaunas attīstības

idejas

• pozitīva sadarbības pieredze un reāli darba rezultāti var kalpot kā palielināts

potenciāls piesaistīt papildus ES fondu finansējumu aktuālu projektu

ieviešanai izglītības, nodarbinātības un reģionālās attīstības jomā

Motivācija potenciālajam kvalificētam darbiniekam (studiju laikā):

• Garantija par darba vietu pēc studiju beigšanas

143

• Interesanta mācību programma (teorijas un prakses apvienojums)

• Gan skolas, gan uzņēmuma finansiālais atbalsts (stipendija)

• Duālās apmācības labumi (piemēram, iegūti jauni vērtīgi uzņēmēju – kā

potenciālo darba devēju nākotnē - kontakti)

• Augstāka potenciālā alga un sociālais stāvoklis nākotnē

• Labākas iespējas kāpt pa karjeras kāpnēm

Motivācija kvalificētam darbiniekam:

• Drošība un stabilitāte uzņēmumā, kas nepārtraukti attīstās

• Tālākas izglītošanās un karjeras iespējas

• Adekvāts atalgojums un sociālās garantijas

• Adekvāts vadības stils

• Augsta psiholoģiskā drošība 15

• Izaicinājumu iespējas

• Elastīgs darba grafiks (t.sk. attālinātā darba iespējas un atpūtas iespējas)

Darbaspēka piesaistes uzlabošanas mehānisma būtība

Autore uzskata, ka līdz šim piedāvātie darbaspēka piesaistes mehānismi nav

bijuši efektīvi, par ko liecina gan finansējuma piešķiršana profesionālajaio izglītībai,

gan tas, ka ir bijuši vairāki projekti, kurā aprēķina dažādas darbaspēka pieprasījuma un

piedāvājuma plānošanas metodes, tomēr tas nav samazinājis bezdarba līmeni reģionos.

Pēc autores novērojumiem un izpētes, viens no svarīgākajiem trūkumiem ir bijis, ka

piedāvātās metodes ir vairāk kvantitatīvas un nevis kvalitatīvas. Darbaspēka piesaistes

mehānismā trūkst sadarbības tieši starp primārajām interešu grupām konkrētajā reģionā.

Visiem mehānismiem kopīga pazīme ir tā, ka tie darbojas pēc noteiktiem

principiem. Arī kvalificēta darbaspēka piesaistes uzlabošanas mehānisms var efektīvi

darboties, ja tiek ievēroti noteikti principi un noteiktu darbību izpilde viena kopīga

mērķa labā.

Darbaspēka piesaisti Latvijas reģioniem iespējams uzlabot, ja risina

jautājumus vismaz 6 pamata jomās, t.sk. piecas no tām kvalificējamas kā

priekšnosacījumi (“palīgzobrati”, kuri izmēra vai mēroga ziņā ir pat lielāki nekā

mehānisma centrālais elements), bez kuru izpildes viss “mehānisms” nespēs darboties

efektīvi. 3.6.attēlā atspoguļota piecu galveno priekšnosacījumu sasaiste ar mehānisma

centrālo sastāvdaļu – profesionālās izglītības iestāžu, uzņēmēju un vietējās pašvaldības

SADARBĪBAS PLATFORMU.

15

Augsta psiholoģiskā drošība uzņēmumā raksturo tādu darba vidi, kur komandas biedru vidū valda savstarpēja

uzticēšanās un cieņa. Darba vide, kurā darbinieks jūtas droši, palielina darbinieku atbildības līmeni, iedrošina izteikt savu viedokli, atbalsta produktīvus konfliktus, inovatīvu ideju radīšanu, kā arī mazina neuzmanības kļūmes. (A.Broks, 2016)

144

3.6. attēls. Kvalificēta darbaspēka piesaistes mehānisma struktūra


Autore izstrādājusi savu priekšlikumu kvalificēta darbaspēka piesaistes

mehānismam Latvijas reģioniem. Darbaspēka piesaisti būs iespējams uzlabot, ja

sadarbosies 4 būtiskāko jomu partneri: 1) valsts institūcijas (vietējā pašvaldība,

pašvaldības pakļautībā esošās vispārizglītojošās iestādes, NVA u.c.), 2) profesionālās

izglītības iestāde (ņemot vērā promocijas darba pastiprinātu uzmanību uz profesionālās

izglītības jomu, taču šajā vietā var būt arī augstskola/universitāte/akadēmija utml.), 3)

darba devēji un 4) citi (ar šo saprotot, piemēram, plašsaziņas līdzekļus, nevalstiskās

organizācijas, arodbiedrības u.c.) 3.7.attēlā atspoguļota šo 4 sadarbības partneru iesaiste

mehānismā, kura centrālais mērķis ir savstarpējās komunikācijas un sadarbības

uzlabošana kvalificēta darbaspēka attīstībai un piesaistei reģioniem Latvijā.

145

3.7. attēls. Sadarbības platformas pasākumi- kvalificēta darbaspēka piesaistes

uzlabošanas mehānisma būtiskākās sastāvdaļas Avots: autores veidots

Autore norāda 3.7.attēlā, ka ļoti būtiska loma sadarbības platformā ir arī

ceturtajam sadarbības partnerim, kas tiek apzīmēts- citi. Šeit pieder plašsaziņas līdzekļi,

nevalstiskās organizācijas un citi.

Vairāki stratēģiski domājoši eksperti autores veiktajās ekspertu intervijās

atzinuši, ka mūsdienās darbaspēku vairs nav iespējams piesaistīt. Biedrības

Mūžizglītības un kultūras institūts "Vitae" valdes priekšsēdētājs R. Ozols (2017) šo

procesu vērtē no 20.gadsimta industrializētās sabiedrības skatu punkta, kad šodienas

zināšanu sabiedrībā darba tirgū arvien vairāk noteicējs ir darba ņēmējs, nevis darba

devējs, un darba ņēmēja izvēli nosaka iespējas iesaistīties un personīgi attīstīties, nevis

viena vai otra veida izdevīgums pie konkrēta darba devēja. Viņš atzīst, ka, raugoties

ilgtermiņā (20-25 gadu perspektīvā), ekonomiskā attīstība reģionos ir iespējama, ja

pašvaldība nodrošina uz cilvēku orientētu pakalpojumu kopumu viņa vēlmei dzīvot

noteiktā ārpus Rīgas reģionā (nevis uz birokrātisko sistēmu orientēts serviss, bet uz

cilvēku orientēts serviss); pašvaldības darbu īsteno skaitliski mazs, augsti kvalificēts

personāls, kurš prot un spēj sniegt atbalstu konkrētajā teritorijā dzīvojošajiem

cilvēkiem, īsteno uz cilvēku orientētu teritorijas attīstības plānošanu un attīstību;

iedzīvotājiem konkrētajā pašvaldības teritorijā tiek piedāvātas ekonomiski pamatotas,

profesionāli augstvērtīgas un interesantas darba vidē balstītas apmācības; darba vide un

darba vidē balstītas mācības spēj piedāvāt attīstīt cilvēka stiprās puses un centrējas uz

ieinteresētā cilvēka esošajām stiprajām pusēm; tiek respektēta visa veida dažādība

(intelektuālā, emocionālā, rakstura iezīmju, fizisko īpatnību u.c.); pastāv savstarpēja

uzticēšanās starp darba devēju un darba ņēmēju, kuru raksturo minimāla uzraudzība

un/vai kontrole darba procesā no darba devēja/pašvaldības puses, lēmumu pieņemšana

ikdienas darba procesā savas kompetences ietvaros tiek uzticēta pašam darba ņēmējam;

146

darba ņēmējs ir proaktīvs, godīgs, taisnīgs cilvēks, kurš par tādu ir izveidojies

kvalitatīvas izglītības ieguves rezultātā un ir ar augstu/atbilstošu pašapziņu, kura nav

traumēta/pazemināta izglītības ieguves procesā pārlieku lielas intelektualizācijas

ietekmē (kā tas bieži notiek esošajā izglītības procesā); darba devējs ir orientēts uz

darba ņēmēja vajadzību nodrošināšanu un ir gatavs tā labā samazināt savu peļņas

apjomu, jo redz iespēju vadīt darbinieka personības attīstību savā darba vietā, kas nesīs

produktivitātes pieaugumu uzņēmumā ilgtermiņā (R.Ozols, 2017).

Minētie kritēriji ir tie, kas raksturo zināšanu sabiedrību, kura pašreiz veidojas

visā pasaulē un kurā ar vārdu “zināšanas” tiek apzīmēta katra indivīda personīgā

pieredze (nevis tikai uzkrātā informācija, kuru indivīds spējīgs atcerēties). Atvērtās

brīvā darba tirgus robežas Eiropā ir būtiski paātrinājušas Latvijas reģionu iedzīvotāju,

t.sk. kvalificēto darbinieku, aizplūšanu ne tikai uz Rīgu, bet arī uz ārzemēm, kur viņi ir

guvuši plašu personīgo pieredzi par darba tirgus īpatnībām un to nodevuši arī tiem

cilvēkiem, kuri palikuši Latvijā. Šādā veidā tiek būtiski mainīta iedzīvotāju – darbinieku

- izpratne par darba devēja un darba ņēmēja attiecībām, kas ietekmē arī kvalificēta

darbaspēka piesaistes iespējas vispār, kā arī šī procesa īpatnības.

Apzinoties to, ka lielā mērā savu esošo vai nākamo darba vietu izvēlas pats

darba ņēmējs, visu ieinteresēto pušu kopīgs mērķis ir radīt priekšnoteikumus, lai vietējā

un reģionālā vide būtu pievilcīga un konkurētspējīga par labu darba ņēmēja izvēlei.

Zemāk sniegts galveno kvalificēta darbaspēka piesaistes uzlabošanas reģionos

Latvijā priekšnoteikumu apraksts.

No pašvaldību ekspertiem saņemtās rekomendācijas ekspertu aptaujas

laikā:

Izveidot jau esošajās pašvaldību mājaslapās sadaļu, kurā būs nepieciešamā

informācija.

Jau no bērnudārza iepazīstināt ar reģiona specifiku, uzņēmumiem, svarīgākajām

tautsaimniecības nozarēm reģionā.

Karjeras dienu, nedēļas ietvaros (šis pasākums kļūst aizvien populārāks) rīkot

atvērto durvju dienas uzņēmumos, uzrunāt vecākus un jauniešus par reģiona

specifiku, iespējām.

Veicināt uzņēmēju biedrību vai klubu izveidi reģionos. Šeit sākotnēji varētu

formulēt, iezīmēt reģiona uzņēmēju kopīgās problēmas un ieteikumus.

Pašvaldību mājaslapās apkopot informāciju par reģionā apmācāmo jauno

speciālistu profesiju uzskaiti- proti, kādas profesionālās izglītības iestādes ir

reģionā un kādas profesijas tiek apgūtas. Zinot, ka pašvaldību mājaslapās pastāv

šāda informācija, pārējo pašvaldību pārstāvji varētu ērti iepazīties ar informāciju

un izdarīt izvēli, ar kuru profesionālās izglītības iestādi sazināties. Papildus

varētu būt informācija par absolventu sekmēm, darba gaitām, CE rezultātiem

u.c.

Karjeras konsultanta kompetence- apzināt tuvāko profesionālo izglītības iestāžu

piedāvājumu, informēt vecākus un jauniešus, palīdzot jaunietim aizpildīt

nepieciešamos testus, kas ļautu tuvināties profesijas izvēlei. Šobrīd īsti efektīva

nav šo speciālistu darbība. Personīgi es kā bērnu māte neesmu saskārusies, ka

šāds speciālists palīdz izvēlēties ceļu jaunietim, pa kuru tuvināties nākotnes

darbam, iepazīt iespējas reģionā. Nav pat svarīgi, ka nav konkrētajā reģionā, bet

kur tuvāk ir izglītības iestāde, kādi dzīvošanas, sporta, mācību laboratoriju

apstākļi, pedagogu kvalifikācija.

Daudzās vispārizglītojošās skolās, ģimnāzijās tiek piedāvātas fakultatīvās

nodarbības. Nereti tieši uzņēmējdarbības pamatos. Noderīgi būtu iekļaut 2-4

147

stundas, kurās tiek atspoguļota reģiona specifika un tiek analizētas brīvās tirgus

nišas, tādējādi stimulējot uzņēmējdarbības attīstību reģionā.

Ne jau katram atsevišķam gadījumam, bet kopumā jāievieš sadarbības

mehānisms reģionālajiem centriem, pašvaldībām, kuras atbild par reģiona

stratēģisko attīstību. Visiem reģionu iedzīvotājiem jābūt informētiem, kā reģionā

plāno attīstīt uzņēmējdarbību, kādas tautsaimniecības nozares ir prioritāras

konkrētajā reģionā.

Lielākā daļa minēto rekomendāciju izmantotas un ietvertas autores veidotajā sadarbības

platformā.

Lai novērtētu izveidotās sadarbības platformas iespējas, promocijas darba autore

apzināja Jēkabpils Agrobiznesa koledžas nozīmīgākos partnerus (skatīt 3.8.attēlu) un to

iesaistīšanās iespējas profesionāla aun kvalificēta darbaspēka nodrošināšanā Zemgales

reģionā.

3.8. attēls. Jēkabpils Agrobiznesa koledžas un partneru sadarbības platforma


Promocijas darba autore uzskata, ka 3.8.attēlā iekļautie sadarbības partneri

pārsvarā ir lojāli un vērsti uz sadarbību. Neskatoties uz to, ka Jēkabpils Agrobiznesa

koledža nav pašvaldības izglītības iestāde, ir izveidojies cieša sadarbība ar Jēkabpils

pilsētas pašvaldību, tā atbalsta, piemēram, dažādus JAK organizētos profesionālos

konkursus. Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Padomes sastāvā ir pašvaldības pārstāvis,

arī kvalifikācijas eksāmenu komisijās tiek pārstāvēta Jēkabpils pašvaldība. Gan

Jēkabpils pilsētas, gan arī Krustpils un Madonas novadu pašvaldības labprāt pieņem

koledžas studentus kvalifikācijas praksēs. NVA Jēkabpils filiāle sadarbojas ar koledžu,

organizējot apmācības koledžas telpās, piesaistot koledžas mācībspēkus, informējot

jauniešus par dažādiem projektiem, kuri palīdzētu iekļauties darba tirgū. Regulāri notiek

sadarbība ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jēkabpils filiāli, koledža izīrē

telpas dažādu pasākumu organizēšanai, mācībspēki piedalās apmācības kursu vadīšanā.

Jēkabpils pilsētas pašvaldība sadarbībā ar NVA Jēkabpils filiāli organizē „Vakanču

gadatirgu". Valsts ieņēmumu dienests piedāvā vieslekcijas koledžas jauniešiem, aicina

uz semināriem koledžas profesionālo studiju kursu lektorus un izīrē telpas koledžā

148

dažādu pasākumu organizēšanai. Atzinīgi jāvērtē, ka valsts institūcijas un pašvaldība

labprāt piedāvā kvalifikācijas prakses vietas studentiem.

Koledža regulāri katru gadu organizē lietišķo pētījumu konferences, kurās aicina

piedalīties arī Jēkabpils pilsētas vidusskolēnus. Tiek organizēti karjeras pasākumi

pilsētas skolēniem ar mērķi iepazīstināt ar koledžā apgūstamajām profesijām, arī

„Atvērto durvju dienas” un „Ēnu dienas” pulcē pilsētas jauniešus koledžā.

Pēc Jēkabpils Agrobiznesa koledžas reorganizācijas 2016.gada 1.novembrī tā

tika apvienota ar Barkavas Profesionālo vidusskolu un turpina vēl ciešāku sadarbību ar

Madonas pašvaldību. Jēkabpils un Madonas pašvaldības aktīvi piedalās izglītības

iestādes stratēģijas izstrādē, piedāvājot savu redzējumu par jaunām izglītības

programmām, kuras varētu realizēt Jēkabpils Agrobiznesa koledžā.

Kopš 2016.gada Jēkabpils Agrobiznesa koledža ir Jēkabpils Uzņēmēju biedrības

biedrs, un šis lēmums tika pieņemts likumsakarīgi, jo koledžai jau vēsturiski ir laba

sadarbība ar novada uzņēmējiem. Uzņēmēji no savas puses sniedz lielu ieguldījumu

koledžas studiju un mācību kvalitātes nodrošināšanā, piedāvājot jauniešiem

kvalifikācijas prakses vietas. Kopīgi ar koledžas pedagogiem uzņēmēji regulāri

aktualizē studiju un profesionālās apmācību programmas, piedalās kvalifikācijas

eksāmenu komisijās un sniedz ierosinājumus kvalifikācijas darbu izstrādes uzlabošanā,

lai tuvinātu tos reālajai tirgus situācijai.

Koledžas pedagogi savukārt stažējas uzņēmumos, lai iepazītos ar dažādiem

tehniskajiem risinājumiem un inovācijām. Tiek organizētas mācību prakses

uzņēmumos, piemēram, komercdarbības speciālistiem tirdzniecības darba organizācijas

mācību prakse ir SIA „Sedumi”, programmētāji īpašās programmēšanas valodas un

darba specifiku apgūst starptautiskā programmēšanas uzņēmuma Scandiweb Jēkabpils

filiālē. Jaunieši var pielietot teorētiskās zināšanas praksē un paši aktīvi iesaistīties

uzņēmējdarbības procesos.

Koledžas pedagogi un jaunieši var būtiski paaugstināt profesionālo kompetenci,

apmeklējot Jēkabpils Biznesa inkubatora rīkotos seminārus uzņēmējiem. Jaunieši

piedalās un gūst labus rezultātus profesionālajos konkursos, kurus organizē Biznesa

inkubators. Biznesa inkubatora vadītāja regulāri uzstājas jauniešu auditorijā, gan

informējot par iespējām izmantot Biznesa inkubatora piedāvājumus jaunajiem

uzņēmējiem, gan vadot meistarklases jauniešiem par dažādiem ar uzņēmējdarbību

saistītiem jautājumiem, piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšanas priekšnosacījumi,

finansēšanas iespējas, produktu un pakalpojumu izveidošana un attīstība utt.

Jēkabpils Agrobiznesa koledža sadarbojas ar novadā esošajiem plašsaziņas

līdzekļiem – televīziju, radio, laikrakstiem, žurnāliem, elektroniskajiem medijiem.

Koledža nodrošina iedzīvotājus ar informāciju par koledžā notiekošo un reizē

popularizē profesionālo izglītību. Koledžas mājaslapā ikviens interesents regulāri var

sekot līdzi koledžas notikumiem - katru nedēļu ir kāds pasākums, kas tiek aprakstīts un

attēlots. Koledža tāpat aktīvi darbojas sociālajos tīklos. Kad notiek pilsētas vai valsts

mēroga pasākumi, tiek aicināta Vidusdaugavas televīzija un veidoti dažādi video sižeti,

kas paredzēti galvenokārt tuvāko apkārtējo pilsētu un novadu iedzīvotājiem. Koledžā

mācās arī multimediju dizaina speciālisti, kuri arī var iesaistīties plašsaziņas līdzekļu

efektīvākā izmantošanā gan pildot kvalifikācijas prakses programmu, gan pēc prakses

pabeigšanas, uzsākot darbu šajos uzņēmumos.

Laba sadarbība JAK veidojas arī ar nevalstiskajām organizācijām, piemēram,

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Darba Devēju konfederācijas

pārstāvjiem, kas izglīto un veicina profesionālo kompetenču attīstību un palīdz

popularizēt uzņēmējdarbību. Galvenokārt iesaistīti ir koledžas jaunieši, kuri apmeklē sō

NVO organizētos seminārus, konferences vai arī piedalās dažādos konkursos. Latvijas

149

Darba devēju konfederācijas Jēkabpils nodaļas vadītāja iesaistās koledžas mācību un

studiju darbā, palīdz aktualizēt studiju un mācību programmas, piedalās kvalifikācijas

eksāmenu komisijās. Europe Direct informācijas centrs regulāri informē par ES

aktivitātēm un dod iespēju koledžas jauniešiem iesaistīties dažādos konkursos, kuros

jaunieši var paaugstināt savu profesionālo kompetenci.

Neskatoties uz dažādām sadarbības formām, kas notiek starp iepriekš minētajām

iestādēm, jāsecina, ka tie tomēr ir atsevišķi pasākumi, kuri nav iekļauti kopējā sistēmā.

Tāpēc promocijas darba autores priekšlikums ir izveidot Jēkabpils Agrobiznesa

koledžas Profesionālās izglītības konsultatīvo padomi, kurā uzaicināt dažādu iestāžu

pārstāvjus un regulāri (vismaz vienu reizi ceturksnī) tikties, lai pārrunātu jautājumus,

kas saistīti ar sadarbību, un kopīgi risinātu problēmas, kā arī savstarpēji koordinētu

dažādu pasākumu organizēšanu. Tas dotu sadarbības partneriem vispusīgāku priekšstatu

gan par profesionālās izglītības iestādes darbu, gan arī rosinātu jaunām idejām savās

organizācijās, lai veicinātu kopējo darbu ar mērķi sagatavot un piesaistīt darbaspēku

reģionam.

Līdzīgu praksi promocijas darba autore iesaka pielietot arī citos reģionos, turklāt

uzsverot, ka iniciatoram par sadarbības platformas izveidošanu būtu jābūt profesionālās

izglītības iestādēm, uzrunājot un iesaistot gan pašvaldības, gan arī pārējos potenciālos

partnerus.

Promocijas darba autore, izstrādājot sadarbības platformu, pamatojās uz dažādu

valstu zinātnieku teorētiskajām izstrādnēm, Latvijas institūciju dokumentiem un citiem

materiāliem, 21 reģionālā centra pārstāvju pieredzi, kā arī personīgajiem novērojumiem,

strādājot Jēkabpils Agrobiznesa koledžā.


8 reģionālās attīstības centros uzņēmēji pēc savas iniciatīvas izveidojuši vietējos

uzņēmēju klubus un biedrības. Turklāt ir novadi, kur pašvaldība nav izveidojusi

uzņēmējdarbības veicināšanas struktūrvienības, tomēr aktīvi darbojas uzņēmēju

neformālās apvienības, kuras regulāri tiekas ar citu novadu uzņēmēju klubiem, lai

pārrunātu kopīgus problēmjautājumus, apmainītos ar pieredzi un dibinātu jaunus

kontaktus. Šo sadarbību, kas visbiežāk balstās uz personiskām attiecībām un

cilvēcisku motivāciju, vēlmi socializēties, noteikti varētu izmantot arī kvalificēta

darbaspēka piesaistes jautājumu risināšanā.

Atvērtās brīvā darba tirgus robežas Eiropā ir būtiski paātrinājušas Latvijas reģionu

iedzīvotāju, t.sk. kvalificēto darbinieku, aizplūšanu ne tikai uz Rīgu, bet arī uz

ārzemēm, kur viņi ir guvuši plašu personīgo pieredzi par darba tirgus īpatnībām un

to nodevuši arī tiem cilvēkiem, kuri palikuši Latvijā. Šādā veidā tiek būtiski mainīta

iedzīvotāju (darbinieku) izpratne par darba devēja un darba ņēmēja attiecībām, kas

ietekmē arī kvalificēta darbaspēka piesaistes iespējas vispār, kā arī šī procesa

īpatnības.

Jau šobrīd notiek visai veiksmīga uzņēmumu un profesionālo iestāžu sadarbība bez

pašvaldības līdzdalības. Protams, ka pašvaldības interesēs ir skatīties uz šo

jautājumu plašāk, kas ietver citus aspektus, kā piemēram, veicināt skolēnu karjeras

izvēli, attiecīgi norādot, kādā uzņēmumā pēc tam būtu iespējams strādāt, kādā vidē

pēc tam būs iespējams dzīvot, lai pēc mācībām profesionālās mācību iestādēs

skolēni atgrieztos pašvaldībā un tajā gan dzīvotu, gan strādātu. Kā norāda pēdējo

gadu tendences, vislabākā sadarbība veidojas uz personīgo kontaktu pamata, tātad

tikšanās un tīklojumi, kas rada vidi personīgu kontaktu dibināšanai.

Autores izstrādātā sadarbības platforma un sadarbības pasākumi veidoti katras

vietējās pašvaldības (ar reģionālās attīstības centru) mērogā. Pašvaldības iestāde vai

150

pašvaldībā esošs darba devējs, NVO, profesionālās izglītības iestāde u.c. sociālais

partneris šo sadarbības pasākumu priekšlikumu var izmantot kā rokasgrāmatu

praktiskai kvalificēta darbaspēka piesaistes uzlabošanai savā reģionā. Piedāvātie

pasākumi galvenokārt saistīti ar organizatoriskiem uzlabojumiem, kam

nepieciešams cilvēkresursu (cilvēkstundu) ieguldījums un vēlme/motivācija šos

pasākumus ieviest ar salīdzinoši minimālu papildus finansējuma apjomu. Pasākumi

ir modificējami, maināmi, papildināmi vai apvienojami atbilstoši vietējai situācijai,

kā arī iespējams tos papildus izvērtēt, vai katrs novads mehānismu ievieš atsevišķi,

vai arī sadarbojas plašākā – reģionālā – mērogā (piemēram, reģionāla mēroga

projektos, t.sk. piesaistot ES finansējumu).

Autore uzskata, ka līdz šim piedāvātie darbaspēka piesaistes mehānismi nav bijuši

efektīvi, par ko liecina gan finansējuma piešķiršana profesionālajai izglītībai, gan

tas, ka ir bijuši vairāki projekti, kurā aprēķina dažādas darbaspēka pieprasījuma un

piedāvājuma plānošanas metodes, tomēr tas nav samazinājis bezdarba līmeni

reģionos. Pēc autores novērojumiem un izpētes, viens no trūkumiem ir, ka

piedāvātās metodes ir vairāk kvantitatīvas un nevis kvalitatīvas. Izpaliek darbaspēka

piesaistes mehānismā sadarbības tieši starp primārajām interešu grupām konkrētajā

reģionā.

Autore izstrādājusi savu priekšlikumu kvalificēta darbaspēka piesaistes

mehānismam Latvijas reģioniem. Darbaspēka piesaisti būs iespējams uzlabot, ja

sadarbosies 4 būtiskāko jomu partneri: 1) vietējā pašvaldība (t.sk. pašvaldības

pakļautībā esošās vispārizglītojošās iestādes), 2) profesionālās izglītības iestāde

(ņemot vērā promocijas darba pastiprinātu uzmanību uz profesionālās izglītības

jomu, taču šajā vietā var būt arī augstskola/universitāte/akadēmija utml.), 3) darba

devēji un 4) citi (ar šo saprotot, piemēram, valsts iestādes, valsts aģentūras,

plašsaziņas līdzekļus, NVA, nevalstiskās organizācijas, arodbiedrības u.c.).

Promocijas darba autores priekšlikums ir izveidot Jēkabpils Agrobiznesa koledžas

Profesionālās izglītības konsultatīvo padomi, kurā uzaicināt dažādu iestāžu

pārstāvjus un regulāri (vismaz vienu reizi ceturksnī) tikties, lai pārrunātu

jautājumus, kas saistīti ar sadarbību un kopīgi risinātu problēmas, kā arī savstarpēji

koordinētu dažādu pasākumu organizēšanu. Tas dotu sadarbības partneriem

vispusīgāku priekšstatu gan par profesionālās izglītības iestādes darbu, gan arī

rosinātu jaunām idejām savās organizācijās, lai veicinātu kopējo darbu ar mērķi

sagatavot un piesaistīt darbaspēku reģionam. Līdzīgu praksi promocijas darba autore

iesaka pielietot arī citos reģionos, turklāt uzsverot, ka iniciatoram par sadarbības

platformas izveidošanu būtu jābūt profesionālās izglītības iestādēm, uzrunājot un

iesaistot gan pašvaldības, gan arī pārējos potenciālos partnerus.

151

NOBEIGUMS

Nobeigumā promocijas darba autore ir apkopojusi svarīgākos secinājumus.

Promocijas darba hipotēze - darbaspēka sagatavošanai jābalstās uz sistēmiski

izveidotu sadarbību starp profesionālās izglītības iestādēm, uzņēmējiem, valsts un

pašvaldību institūcijām, lai racionālāk izmantotu finanšu resursus speciālistu apmācībai

un piesaistītu reģioniem nepieciešamos darbiniekus – ir apstiprinājusies.

1. Nākotnē būtisku ietekmi uz darba tirgu atstās globalizācijas tendences –

konkurence starp attīstītām un attīstības valstīm, darbaspēka piedāvājuma

izmaiņas (Eiropā un citās attīstītajās valstīs pieaugs vecāka darbaspēka īpatsvars,

bet attīstības valstīs būs vērojamas pretējas tendences), klimata izmaiņu

tendences un saistīto nozaru attīstība visā pasaulē – pieaugs darbavietu skaits

atjaunojamās enerģijas nozarēs un samazināsies nozarēs, kas izmanto fosilos

energoresursus. Līdz 2030.gadam pieaugs pieprasījums pēc profesionāla un

kvalificēta darbaspēka ar prasmēm risināt kompleksu problēmjautājumu loku.

To noteiks augošā produktivitāte, kas veicinās pieprasījumu pēc darbaspēka ar

augstāko izglītību. Tāpat paredzams būtisks pieprasījuma pieaugums pēc

medicīnas un veselības aprūpes darbiniekiem, ko pamatā noteiks sabiedrības

novecošanās, kā arī pieprasījums pēc inženieriem, informācijas un

komunikācijas tehnoloģiju un citiem tehnisko nozaru speciālistiem. Savukārt

samazināsies pieprasījums pēc vienkāršām prasmēm, kas nepieciešamas fiziska

un rutīnas darba veikšanai – tādējādi tiek prognozēts, ka samazināsies

pieprasījums pēc darbaspēka mazkvalificētās profesijās ar pamatizglītības

līmeni.

2. Jaunie biznesa modeļi un moderno tehnoloģiju iespējas ļauj veidot jaunas

biznesa struktūras uzņēmumos, t.sk. apvienot profesionālus un kvalificētus

darbiniekus no vairākām pilsētām, reģioniem, pat lauku teritorijām. Praksē tas

nozīmē, ka darbinieks, pašnodarbinātais vai mikrouzņēmums fiziski var atrasties

(un būt deklarēts/ reģistrēts) reģionā, taču sniegt pakalpojumu citā pilsētā,

piemēram, Rīgā bāzētam uzņēmumam vai organizācijai. Tādējādi ieguvēji ir visi

– darbinieks (viņa individuālo labsajūtu un apmierinātību ar dzīvi nosaka tādu

faktoru komplekss, kas pieejams tikai reģionā, nevis lielpilsētā), vietējā

pašvaldība (saņem IIN un nekustamā īpašuma nodokli, jo darbinieks ir deklarēts

šajā pašvaldībā), darba devējs Rīgā (tiek izpildītas viņa prasības pēc konkrētām

kvalificēta darbinieka prasmēm un spējām augstā kvalitātē), kā arī valsts (tiek

veicināta Latvijas tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenārija izpilde).

3. IZM netiek veikts vienots profesionālās izglītības iestāžu absolventu

monitorings. Ieviešot vienotu monitoringa sistēmu būs iespēja izvērtēt valsts

ieguldīto investīciju efektivitāti profesionāla un kvalificēta darbaspēka

sagatavošanā un savlaicīgi veikt korekcijas finansējuma piešķiršanā konkrētajām

profesionālās izglītības iestādēm.

4. Vairāk uzmanības būtu jāpievērš karjeras izglītībai visos vecumposmos un

duālajai profesionālajai izglītībai ar māceklību un līdzīgām sistēmām, kas paredz

mācīšanos darbavietā, un prioritāte ir jāpiešķir nevis akadēmiskumam, bet gan

kvalitātei, jo tā veicina integrāciju darba tirgū un plūstošāku pāreju no

izglītošanās uz darba dzīvi, kas ir izrādījies efektīvs līdzeklis jauniešu

nodarbinātības veicināšanai Latvijas apstākļos.

5. Neskatoties uz to, ka ir daudz neaizpildītu darbvietu, darba tirgū ir daudz

jauniešu ar pārāk augstu vai neatbilstošu kvalifikāciju, kuru prasmes neatbilst

darba tirgus pieprasījumam - tādēļ ir svarīgi uzlabot sinerģiju un sadarbību starp

152

izglītības sistēmu un darba tirgu, tostarp iepazīstināt ar darbavietām, nodrošināt

stažēšanās iespējas un sadarboties ar uzņēmumiem, lai veicinātu un paaugstinātu

nodarbinātības līmeni.

6. Uzņēmumiem ir svarīga loma, iesaistoties valsts izglītības sistēmā, it sevišķi

profesionālajā izglītībā, lai arodapmācību pielāgotu pašreizējām un turpmākajām

darba tirgus vajadzībām), savukārt, vietējām pašvaldībām ir būtiska loma

vispārējās dzīves kvalitātes nodrošināšanā reģionos, lai potenciālais darbaspēks

vēlētos tur dzīvot un strādāt.

7. Katrā Latvijas reģionā nepieciešams izveidot profesionālās izglītības iestāžu,

uzņēmēju, valsts un pašvaldības institūciju, NVO un plašsaziņas līdzekļu

sadarbības platformu. Balstoties uz šādu sadarbības formu, attiecīgās izglītības

iestādes varētu rosināt izveidot Profesionālās izglītības konsultatīvo padomi,

kurā uzaicinātu dažādu iestāžu pārstāvjus, lai regulāri tiktos (vismaz vienu reizi

ceturksnī), pārrunātu jautājumus un kopīgi risinātu problēmas, kā arī savstarpēji

koordinētu dažādus pasākumus.

8. Ieviešot promocijas darba autores piedāvātos risinājumus profesionālajā izglītībā

(duālā apmācība, karjeras izglītības pasākumi, sākot ar sākumskolu, uzņēmēju

iesaistīšanu mācību programmu aktualizēšanā), varētu ne tikai labāk sagatavot

un piesaistīt profesionālu, kavlificētu darbaspēku Latvijas reģioniem, bet arī

racionālāk tiktu izmantoti finanšu līdzekļi, kas paredzēti speciālistu apmācībai.

153

PROBLĒMAS UN IESPĒJAMIE RISINĀJUMI 1. PROBLĒMA

Darba tirgus 21.gadsimtā pieprasa profesionālus un kvalificētus speciālistus ar

jaunām zināšanām un prasmēm, tāpēc nepieciešams uzlabot esošās un radīt jaunas

apmācību programmas

Iespējamie risinājumi:

• izglītības iestādēm nepieciešams iesaistīt nozaru ekspertus mācību un studiju

programmu aktualizēšanā un izstrādē;

• Ekonomikas ministrijai, Nodarbinātības Valsts aģentūrai vai citām valsts

institūcijām sadarbībā ar augstākās izglītības iestāžu zinātniekiem regulāri veikt

uzņēmēju aptaujas, lai paredzētu jaunu tendenču ienākšanu darba tirgū un

turpinātu sagatavot konkurētspējīgus speciālistus;

• regulāri iesaistīt pašvaldību un uzņēmēju pārstāvjus profesionālās izglītības

iestāžu jaunu mācību un studiju programmu ieviešanā un realizēšanā. Veicināt

profesionālo izglītības iestāžu centienus piedāvāt mūžizglītības programmu

piedāvājumu konkrētajā reģionā.

• motivēt uzņēmējus iesaistīties darba vidē balstītās izglītības pasākumos,

nodrošinot modernas un darba tirgum atbilstošas prakses vietas, ļaujot

audzēkņiem maksimāli tuvināties reālajai situācijai darba tirgū.

2. PROBLĒMA

Latvijā netiek veikts profesionālās izglītības iestāžu absolventu monitorings un

valsts ieguldīto finanšu līdzekļu efektivitātes analīze profesionāla un kvalificēta

darbaspēka sagatavošanā Latvijas reģioniem. Nav pieejama statistika, datu bāze par

uzņēmumiem, kuriem nepieciešami konkrēti 3.kvalifikācijas līmeņa speciālisti.


• IZM ieviest vienotu monitoringa sistēmu par Latvijas profesionālās izglītības

iestāžu absolventu darba gaitām.

• Uzsākot mācības par valsts līdzekļiem profesionālās izglītības iestādē, līgumā

par izglītības iegūšanu iekļaut punktu, kurā izglītojamais izvēlātajā profesijā pēc

diploma saņemšanas nostrādā trīs gadus. Tādā veidā valsts kasē atgriežas

ieguldītie finanšu līdzekļi jaunā speciālista sagatavošanā.

• Uzņēmējiem aktīvi iesaistīties duālās apmācības projektā, lai jaunie speciālisti

pēc iespējas ātrāk iepazīst savu profesiju un izdara izvēli par labu palikt

konkrētajā uzņēmumā, reģionā. Datu bāzē norādīt, ka uzņēmums ir gatavs

apmācīt jauno speciālistu specifiskajiem procesiem uz vietas uzņēmumā,

piedāvājot kvalifikācijas prakses vietu un nākotnē arī darbavietu.

3. PROBLĒMA

Pakāpeniski pieaugot pieprasījumam pēc profesionāli izglītota un kvalificēta

darbaspēka, ko nosaka pieaugošā produktivitāte dažādās tautsaimniecības nozarēs,

pieaugs nepieciešamība pēc karjeras izglītības visos vecumposmos un duālās

profesionālās izglītības ar māceklību un līdzīgām sistēmām, kas paredz mācīšanos

darbvietā, kas vienlaicīgi samazinātu formālajai izglītībai nepieciešamo finansējumu.


• IZM izstrādāt un apstiprināt profesionālās izglītības kvalifikācijas prakses

finansēšanas modeli un/vai ieviest praksē jau apstiprināto LDDK projektu.

154

• Profesionālās izglītības iestādēm uzņemties iniciatīvu dažādu profesionālo

konkursu organizēšanā, aicinot piedalīties arī reģionā esošās vispārējās izglītības

iestādes.

• Valsts un pašvaldību institūcijām izstrādājot stratēģiskās attīstības plānus,

pieaicināt darba grupās uzņēmējus un profesionālo izglītības iestāžu pārstāvjus,

lai visām trim sadarbības pusēm ir skaidra reģiona attīstība ilgtermiņā un varētu

veidot saskaņotus savus attīstības plānus reģiona izaugsmei, piemēram, attīstot

konkrētu uzņēmējdarbības virzienu un sagatavojot nepieciešamos speciālistus.

• Pašvaldībai sadarboties ar profesionālās izglītības iestādēm, lai izstrādātu

integrētās attīstības stratēģijas, cilvēkkapitāla un kompetencēs balstītas izglītības

veicināšanas plānus un konkrētus projektus, nodarbinātības veicināšanas

ilgtermiņa programmas un īstermiņa pasākumus Latvijas reģionos.

• Profesionāla karjeras speciālista mērķtiecīgs darbs ar jauniešiem jau

pamatskolas periodā ļautu nopietnāk izvērtēt savas nākamās profesijas izvēli un

mazinātu tendenci, kad jaunie speciālisti absolvējot profesionālās izglītības

iestādi, nevienu dienu nenostrādā izvēlētajā profesijā, izvēlas strādāt citā jomā

(bieži mazkvalificētā, bet labāk apmaksātā darbā) vai dodas ārpus Latvijas.

• Pašvaldībām nodrošināt patiesi motivētu karjeras speciālistu pieejamību

pašvaldībā esošajās izglītības iestādēs un atbalstīt dažādu pasākumu realizēšanā,

popularizējot reģionu.

• Profesionālās izglītības iestādēm uzturēt profesionālus sakarus ar reģionā

esošajām Uzņēmēju biedrībām un pašvaldībā izveidotajām uzņēmējdarbības

atbalsta struktūrām, lai nodrošinātos ar kvalitatīvām prakses vietām un savlaicīgi

reaģētu uz darbaspēka pieprasījumu reģiona vajadzībām.

• IZM izlīdzināt finansējumu uz vienu izglītojamo profesionālās izglītības

iestādēs salīdzinājumā ar vispārizglītojošo izglītības iestāžu saņemto naudu uz

vienu skolēnu. Nākotnē paredzēt finansējuma palielināšanu profesionālās

izglītības iestādēm, kurās regulāri jāatjauno materiāli tehnisko bāzi.

• IZM izstrādāt un ieviest jaunu finansēšanas modelis, lai, noslēdzoties ES fondu

līdzfinansējumam, nodrošinātu un kvalitatīvu profesionālo izglītību.

4. PROBLĒMA

NENOTIEK SADARBĪBA STARP pašvaldību – uzņēmējiem un profesionālās

izglītības iestādēm ar mērķi sagatavot reģionam profesionāļus. Īsti nav motivācijas

visām trim pusēm iesaistītos kopīgos pasākumos, lai radītu apstākļus un veicinātu

jaunajos speciālistus palikt reģionā.


• IEVIEST SADARBĪBAS MEHĀNISMU, adaptējot konkrētā reģiona specifikai

un ņemot vērā reģiona tautsaimniecības nozaru attīstības tendences un

pašvaldību stratēģiskos attīstības plānus ilgtermiņā.

• Veicināt trīspusējo (izglītības iestādes, pašvaldības, uzņēmēji) sadarbību, kas

nākotnē nodrošinātu stabilu platformu darba vidē balstītu mācību ieviešanai

Latvijas profesionālajās izglītības iestādēs.

• Pārņemt un adaptēt labākos ārvalstu duālās apmācības piemērus atbilstoši

Latvijas reģionu specifikai un iedzīvotāju mentalitātei. • Ieviest sadarbības pasākumus, skaidrojot iedzīvotājiem reģiona attīstības plānus,

esošo resursu pieejamību un uzsverot, ka ikvienam būtu jāzina konkrētā reģiona

155

potenciāla iespējas un katra cilvēka – potenciālā darbienieka iespējamo karjeras

izaugsmi.

• Pašvaldībām organizēt un finansiāli atbalstīt Uzņēmēju dienas, Karjeras dienas

u.c. pasākumus, kuros var aktīvi iesaistīties un līdzdarboties visas ieinteresētās

institūcijas, personas – tas veicinātu uzņēmēju un izglītības iestāžu motivāciju

piedalīties.

• Pašvaldībām piedāvāt stipendijas, lai motivētu jauniešus apgūt konkrētas

speciālitātes, kas nepieciešamas nozaru attīstībai, lai paaugstinātu reģiona

konkurētspēju.

• Pašvaldībām interneta mājaslapās izveidot sadaļu par profesionālās izglītības

iestāžu piedāvājumu reģionā, popularizēt kopīgus pasākumus ar uzņēmējiem un

izglītības iestādēm ar mērķi izglītot iedzīvotājus par uzņēmējdarbības vidi

reģionā un popularizēt profesionālo izglītību jauniešu vidū.

156

IZMANTOTO BIBLIOGRĀFISKO AVOTU SARAKSTS

1. Acemoglu D. (2007) “Equilibrium Bias of Technology”, [tiešsaiste, skatīts:

20.04.2017.]; pieejams: http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1468-

0262.2007.00797.x/abstract;

2. Acemoglu D., Robonson J. (2008) “The Role of Institutions in Growth and

Development”, The International Bank for Reconstruction and Development /

The World Bank [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.]; pieejams:

http://siteresources.worldbank.org/EXTPREMNET/Resources/489960-

1338997241035/Growth_Commission_Working_Paper_10_Role_Institutions_G

rowth_Development.pdf

3. Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm - pieejama: termini.lza.lv/term.php

4. Ašeradens (2017), 2017. gadā ir jāveido jauns inovatīvas ekonomikas modelis,

LR EM, [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.]; pieejams:

https://em.gov.lv/lv/jaunumi/13219-aseradens-2017-gada-ir-javeido-jauns-

inovativas-ekonomikas-modelis

5. Australian National Development Index, ANDI, [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.];

pieejams: http://www.andi.org.au/

6. Becker, G.S. Human capital: a theoretical and empirical analysis with special

reference to education. University of Chicago Press, Chicago, 1964. 44 p.

7. Bela B, Tisenkopfs T. (2006), Dzīves kvalitāte Latvijā”, Latvijas Valsts

prezidenta kanceleja, apgāds “Zinātne”, [tiešsaiste, skatīts 06.06.2016.];

pieejams:

http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1124_Dzives_kvalitaa

te_Latvija.pdf

8. Bikse V. (2009), Latvijas progress uzņēmējdarbības izglītības attīstībā pēc

iestājas Eiropas Savienībā; LU, Rīga; [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.]; pētījums

pieejams:

http://providus.lv/article_files/1268/original/Bikse_EK_Petijums_09.pdf?13281

95157

9. Bikse V. (2011), Uzņēmējspējas, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta

departaments, Rīga, Art&Design SIA, 132 lpp.

10. Binde J. (2015), prezentācija “Modernās izglītības sistēmas modelis”

konferences “Iespēju tilts 2016” laikā, Liepāja

11. Biznesa terminu vārdnīca - pieejama:

www.businessdictionary.com/definition/competence.html

12. Boroņenko V. (2009) Klasteru loma reģiona konkurētspējas paaugstināšanā.

Promocijas darbs Ekonomikas doktora (Dr.oec.) zinātniskā grāda iegūšanai.

Jelgava: LLU. 139 lpp.

13. Brēķis E., Vilerts K., Krasnopjorovs O. (2015), Izglītības ietekme uz algām

Latvijā ekonomiskās krīzes laikā un pēckrīzes periodā" [tiešsaiste, skatīts

14.11.2016.]; pieejams:

https://www.bank.lv/images/stories/pielikumi/publikacijas/petijumi/P_03_2015.

pdf

14. Broks A. (2016), “Forbes” nr.72, SIA “SK Media”

15. Burdye P. (1993) Sociologiya politiki. M. : Socio-logos (krievu valodā)

16. Catlaks G. (2015) “Kompetenču pieeja vispārējā izglītībā – mērķi un

izaicinājumi”, VISC, Rīga, [tiešsaiste, skatīts 06.02.2017.]; pieejams:

http://iespejutilts.lv/prezentacijas_2015/Iespeju_Tilts_2015_Guntars_Catlaks.pdf

http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1468-0262.2007.00797.x/abstract

http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1468-0262.2007.00797.x/abstract

http://termini.lza.lv/akadterm/

http://termini.lza.lv/term.php

https://em.gov.lv/lv/jaunumi/13219-aseradens-2017-gada-ir-javeido-jauns-inovativas-ekonomikas-modelis

https://em.gov.lv/lv/jaunumi/13219-aseradens-2017-gada-ir-javeido-jauns-inovativas-ekonomikas-modelis

http://www.andi.org.au/

http://www.businessdictionary.com/definition/competence.html



https://www.bank.lv/images/stories/pielikumi/publikacijas/petijumi/P_03_2015.pdf

https://www.bank.lv/images/stories/pielikumi/publikacijas/petijumi/P_03_2015.pdf

157

17. Catlaks G., (2016), Izglītības satura reforma ir obligāta laikmeta prasība,

Skolvadības sistēma E-KLASE, [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.]; pieejams:

https://www.e-klase.lv/lv/zina/zinas/aktualitates/visc-vaditajs-izglitibas-satura-

reforma-ir-obligata-laikmeta-prasiba/Boroņenko, V. (2007), Klasteru pieeja

reģionu attīstībai zināšanu ekonomikas apstākļos. Daugavpils. Akadēmiskais

apgāds „Saule”

18. Cedefop (2015), Skills, qualifications and jobs in the EU: the making of perfect

match? Evidence from Cedefop’s European skills and jobs survey;

Luksemburga, Nr.103, 122 lpp.

19. Cedefop (2015), Profesionālā izglītība Latvijā: Īss apraksts. Eiropas Savienības

Publikāciju birojs, Luksemburga, 70 lpp.

20. CSP datu bāze - pieejama: data.csb.gov.lv

21. Deloitte (2017), New Labour Code in Lithuania, [tiešsaiste, skatīts:

20.04.2017.]; pieejams:

https://www2.deloitte.com/lt/en/pages/legal/articles/new-labour-code-in-

lithuania.html

22. Eglītis J., Ozols J., Ozola E. (2012), Zināšanu apmaiņa kā neatņemamu Triple

Helix modeļa sastāvdaļa inovāciju attīstībai Latvijā”, Daugavpils

23. Eiropas izglītības fonda datu bāze – pieejama: https://europa.eu/european-

union/about-eu/agencies/etf_lv

24. Eiropas Parlaments (2008), Ieteikums par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras

izveidošanu mūžizglītībai (Dokuments attiecas uz EEZ) (2008/C 111/01),

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, [tiešsaiste, skatīts 14.11.2016.];

pieejams: https://ec.europa.eu/ploteus/sites/eac-eqf/files/journal_lv.pdf

25. Eiropas profesionālās izglītības un attīstības centra Cedefop mājas lapa –

pieejama: www.cedefop.europa.eu/lv

26. EK (2009), Measuring and Benchmarking the Structural Adjustment

Performance of EU Industry, The Framework Contract of Sectoral

Competitiveness Studies – ENTR/06/054, [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.];

pieejams: http://www.pedz.uni-mannheim.de/daten/edz-

h/gdb/09/key_findings_measuring_and_benchmarking_en.pdf

27. EK (2006), “ZAĻĀ GRĀMATA - Darba likumdošanas modernizēšana, lai

risinātu 21.gadsimta radītās problēmas”, Brisele, 22.11.2006, COM(2006) 708

galīgā redakcija; [tiešsaiste, skatīts 14.11.2016.]; pieejams:

http://www.lm.gov.lv/upload/darba_tirgus/darba_attiecibas_socialais_dialogs/zal

a_gramata.pdf

28. EMKAPT (European Lifelong Guidance Policy Network) mājas lapa - pieejama:

www.elgpn.eu

29. EP (2008), Council Resolution on better integrating lifelong guidance into

lifelong learning strategies, Brisele, [tiešsaiste, skatīts 14.11.2016.]; pieejams:

http://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/en/educ/1042

36.pdf

30. EP (2015), Labour market shortages in the European Union. Study for the

EMPL Committee, [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.]; pieejams:

http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2015/542202/IPOL_STU

(2015)542202_EN.pdf

31. EP (2015), ZIŅOJUMS par konkurētspējīga ES darba tirgus izveidi 21.

gadsimtā: prasmju un kvalifikāciju saskaņošana ar pieprasījumu un darba

iespējām, lai atgūtos no krīzes (2014/2235(INI)), Nodarbinātības un sociālo lietu

komiteja, [tiešsaiste, skatīts 14.11.2016.]; pieejams:

https://www.e-klase.lv/lv/zina/zinas/aktualitates/visc-vaditajs-izglitibas-satura-reforma-ir-obligata-laikmeta-prasiba/

https://www.e-klase.lv/lv/zina/zinas/aktualitates/visc-vaditajs-izglitibas-satura-reforma-ir-obligata-laikmeta-prasiba/

http://data.csb.gov.lv/

https://www2.deloitte.com/lt/en/pages/legal/articles/new-labour-code-in-lithuania.html

https://www2.deloitte.com/lt/en/pages/legal/articles/new-labour-code-in-lithuania.html

http://www.cedefop.europa.eu/lv

http://www.elgpn.eu/

http://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/en/educ/104236.pdf

http://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/en/educ/104236.pdf

158

http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-

//EP//TEXT+REPORT+A8-2015-0222+0+DOC+XML+V0//LV

32. Ermsone D. (2010), “Darba devēja rokasgrāmata”, Latvijas Darba devēju

konfederācija, Rīga, [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.]; pieejams:

http://www.lm.gov.lv/upload/darba_devejiem/darb_dev_rok.pdf

33. ES fondu oficiālā mājas lapa Latvijā – pieejama: www.esfondi.lvEurostat datu

bāze - pieejama: ec.europa.eu/eurostat/data/database

34. ESF projekts „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības administratīvās kapacitātes

stiprināšana” 4.2.aktivitāte „Normatīvo aktu un politikas dokumentu ekspertīze”

Ekspertīze par Sociālo jomu un darba tirgus attīstību 2010.gada decembra

ziņojums Mazkvalificēta darbaspēka prasmju paaugstināšanas iespējas,

[tiešsaiste, skatīts 06.06.2016.] ;pieejams:

http://www.lbas.lv/upload/stuff/201101/lbas_expert_mazkvalific_prasmes_3012

2010.pdf

35. Eurostat, (2016), National Statistical Offices and DIW Econ, Annual Report on

European SMEs 2015 / 2016, European Union, 110 lpp

36. Fadel C., Trilling B., (2009), “21st Century Skills – Learning for Life in Our

Times”, Jossey Bass, A Wiley Imprint, San Francisco, [tiešsaiste, skatīts:

20.04.2017.]; pieejams: http://21stcenturyskillsbook.com

37. Forands I. (2013), Duālās profesionālās izglītības (DPI) ieviešanas koncepcija,

Latvijas izglītības fonds, [tiešsaiste, skatīts 14.11.2016.]; pieejams:

http://izglitibasfonds.lv/jaunumi/254-iespjas

38. Fulans M. (1999), “Pārmaiņu spēki”, Zvaigzne ABC, Rīga, 166 lpp.

39. Gaile A. (2016), Darba novērtēšanas un attīstības pārrunas, SIA INTU,

[tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.]; pieejams: http://www.lpva.lv/blogi/darba-

novertesanas-un-attistibas-parrunas

40. Galkina I. (2013), Duālā izglītība: izpratne, sadarbība, atbalsts; [tiešsaiste, skatīts

06.06.2016.]; pieejams: http://www.la.lv/duala-izglitiba-izpratne-sadarbiba-

atbalsts%E2%80%A9/

41. Gillers J. (2006) “Patstāvīgas personības socioloģija”, Akadēmiskais projekts,

Maskava (krievu valodā)

42. Griņeviča L. (2016) Promocijas darba “Jauniešu bezdarba ietekmējošo faktoru

analīze Latvijā” kopsavilkums, [tiešsaiste, skatīts 14.12.2017.]; pieejams:

http://llufb.llu.lv/dissertation-summary/regional-

economics/Liva_Grinevica_prom_darba_kopsav2016_LLU_ESAF.pdf

43. Happy Planet Index, New Economics Foundation, [tiešsaiste, skatīts:

20.04.2017.]; pieejams: http://happyplanetindex.org/

44. Hedin S. (2009) „Higher education institutions as drivers of regional

development in the Nordic countries”, [tiešsaiste, skatīts 14.11.2016.]; pieejams:

http://www.nordregio.se/en/Publications/Publications-2009/Higher-education-

institutions-as-drivers-of-regional-development/

45. Human Development Index (HDI), UNDP, [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.];

pieejams: http://hdr.undp.org/en/content/human-development-index-hdi

46. Iespēju tilts konferenču cikla oficiālā mājas lapa – pieejama: iespejutilts.lv

47. Indāns I., (2014), Viesstrādnieki - Latvijas 3i (iespējas, ieguvumi un intereses),

[tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.]; pieejams:

http://www.integration.lv/uploads/files/viedokli/nic_latvija_imigracija_maijs201

4_lv.pdf

http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+REPORT+A8-2015-0222+0+DOC+XML+V0//LV

http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+REPORT+A8-2015-0222+0+DOC+XML+V0//LV

http://www.esfondi.lv/

http://21stcenturyskillsbook.com/

http://izglitibasfonds.lv/jaunumi/254-iespjas

http://www.lpva.lv/blogi/darba-novertesanas-un-attistibas-parrunas



http://www.la.lv/duala-izglitiba-izpratne-sadarbiba-atbalsts%E2%80%A9/

http://www.la.lv/duala-izglitiba-izpratne-sadarbiba-atbalsts%E2%80%A9/

http://happyplanetindex.org/

http://www.nordregio.se/en/Publications/Publications-2009/Higher-education-institutions-as-drivers-of-regional-development/

http://www.nordregio.se/en/Publications/Publications-2009/Higher-education-institutions-as-drivers-of-regional-development/

http://hdr.undp.org/en/content/human-development-index-hdi

http://www.integration.lv/uploads/files/viedokli/nic_latvija_imigracija_maijs2014_lv.pdf

http://www.integration.lv/uploads/files/viedokli/nic_latvija_imigracija_maijs2014_lv.pdf

159

48. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (2014), LR Saeima,

"Latvijas Vēstnesis", 103 (5163), [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.]; pieejams:

https://likumi.lv/doc.php?id=266406

49. Jaffe A.J. (1959) People, Jobs and Economic Development, [tiešsaiste

skatīts21.08.2017. ]

50. Jaunzeme I. (2013), Karjeras attīstības atbalsta sistēmas darbības izvērtējums

Latvijā, [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.]; pieejams:

http://www.viaa.gov.lv/files/news/19710/petijums_emkapt_kaas_1_.pdf

51. Karnīte R. (2012), Ekspertīze “Darbaspēka ražīgumu ietekmējošie faktori un

ražīguma celšanas iespējas”, SIA “Ekonomikas prognožu centrs” un Latvijas

Brīvo arodbiedrību savienība, 56 lpp.

52. Kasalis E., E.Brēķis, S.Jēkabsone, K.Purmalis (2013), Nākotnē stratēģiski

pieprasītākās prasmes Latvijā; SIA „Projektu un kvalitātes vadība”, Rīga,

[tiešsaiste, skatīts 14.11.2016.]; pieejams:

https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/1_Petijums_nakotne_piep

rasitakas_prasmes.pdf

53. Kārkliņa D., (2015), Iekalšanas laikmeta beigas. Kā mainās mācību paradigma?,

Skolvadības sistēma E-KLASE, [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.]; pieejams:

https://www.e-klase.lv/lv/zina/zinas/aktualitates/iekalsanas-laikmeta-beigas-ka-

mainas-macibu-paradigma/

54. Kokosalakis N. (2000) “Lifelong Learning in European Universities: a

preliminary assessment”, European Journal of Education, Vol.35, No. 3, p. 253-

375. [tiešsaiste, skatīts 24.10.2015.]. Pieejams:

http://www.pjb.co.uk/npl/bp20.htm

55. Krasnopjorovs O. (2010) “Kāpēc izglītība ir tik svarīga ekonomikas attīstībā?”,

[tiešsaiste, skatīts 31.03.2017.], pieejams:

https://www.makroekonomika.lv/kapec-izglitiba-ir-tik-svariga-ekonomikas-

attistiba

56. Kristaps G., Dzelme J., Vaivads J. (2007), Darba tirgus pētījums „Profesionālās

un augstākās izglītības programmu atbilstība darba tirgus prasībām”(projekts

“Labklājības ministrijas pētījumi”), LU: Rīga, 244 lpp.

57. Kūle M. (2007), “Kas ir zināšanu sabiedrība?” Rīga: Latvijas Zinātņu

akadēmijas Ekonomikas institūts

58. Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes (2002), LR VARAM, [tiešsaiste,

skatīts: 20.04.2017.]; pieejams:

http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/ilgtspejiga_attistiba/

59. Latvijas reģionu ekonomikas attīstības perspektīvas un virzieni 2010-2011, LZA

Ekonomikas institūts; pieejams:

file:///C:/Users/Es/Downloads/RegEkonAttPersp_10_11%20(1).pdf

60. Latvijas Zinātņu akadēmija. Valsts pētījumu programma 5.2.1.

„Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais

ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai – jaunas pieejas ilgtspējīgas

zināšanu sabiedrības veidošanai (EKOSOC-LV)” pieejams:

http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=blogcategory&id=251

&Itemid=443

61. Latvijas Vēstneša portāls – pieejams: www.lvportals.lv/print.php?id=284049

62. Lassnig L. (2009) “Ökonomisierung des Lernens und Vertreibung der Bildung?

„Lifelong Learning” und „evidence-based Policy/Practice”. In: Magazin

erwachsenenbildung.at. Das Fachmedium für Forschung, Praxis und Diskurs.

https://www.vestnesis.lv/ta/id/266406-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnu-2014-2020-gadam-apstiprinasanu


https://www.e-klase.lv/lv/zina/zinas/aktualitates/iekalsanas-laikmeta-beigas-ka-mainas-macibu-paradigma/

https://www.e-klase.lv/lv/zina/zinas/aktualitates/iekalsanas-laikmeta-beigas-ka-mainas-macibu-paradigma/

http://www.pjb.co.uk/npl/bp20.htm

https://www.makroekonomika.lv/ekonomisti/olegs-krasnopjorovs

http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/ilgtspejiga_attistiba/

http://www.lvportals.lv/print.php?id=284049

160

Ausgabe 7/8, 2009. Wien, 24 s. [tiešsaiste, skatīts 24.10.2015.]. Pieejams:

http://erwachsenenbildung.at/magazin/09-7u8/meb09-7u8_08_lassnigg.pdf

63. LDDK mājas lapa – pieejama: www.lddk.lv

64. Leighton P. (2016), Future Working: the Rise of Europe’s Independent

Professionals (iPros), [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.]; pieejams:

http://www.efip.org/sites/default/files/Future_Working_Full_Report.pdf

65. Lenic S., Mali D. (2016), SWOT analysis of Slovenian WBL system

(“Slovēnijas darba vidē balstītas apmācību sistēmas SVID analīze”), projekta

“New Models in Work-based Learning” ietvaros, [tiešsaiste, skatīts:

20.04.2017.]; pētījums pieejams:

http://newwbl.eu/SWOTreport_SLOVENIA.pdf

66. LIAA mājas lapa - pieejama: www.liaa.gov.lv

67. Līce A. (2012), Duālā profesionālās izglītības sistēma, [tiešsaiste, skatīts

06.06.2016.]; pieejams: http://www.izglitiba-kultura.lv/raksti/duala-

profesionalas-izglitibas-sistema

68. Lonska, J. (2014) Teritoriju attīstītības novērtēšana Latvijas reģionos,

Promocijas darbs, DU

69. LR EM (2013), Latvijas darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanas un

politikas analīzes modeļa tehniskā dokumentācija, Rīga, [tiešsaiste, skatīts:

20.04.2017.]; pieejams:

https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/Dokumentacija_Lat.pdf

70. LR EM (2016), Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa

prognozēm, Rīga, [tiešsaiste, skatīts 06.02.2017.]; pieejams:

https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/dsp/EMZino_06_160616.

pdf

71. LR Finanšu ministrijas oficiālā mājas lapa – pieejama: www.fm.gov.lv

72. LR Izglītības un zinātnes ministrijas oficiālā mājas lapa – pieejama:

www.izm.gov.lv

73. LR likums "Par valsts budžetu 2017. gadam" (2016), LR Saeima, "Latvijas

Vēstnesis", 241 (5813), [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.]; pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/287244-par-valsts-budzetu-2017-gadam

74. LR LM (2007), Darba tirgus pieprasījuma ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas

izpēte un pilnveidošanas iespēju analīze; Rīga, [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.];

pieejams:

http://www.lm.gov.lv/upload/darba_tirgus/darba_tirgus/petijumi/ilgtermina_pro

gnozesana.pdf

75. LR MK (2015), Karjeras izglītības īstenošanas plāns valsts un pašvaldību

vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs 2015.-2020.gadam, "Latvijas

Vēstnesis", 3 (5575), [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.]; pieejams:


76. LU Karjeras centra mājas lapa - pieejama: www.karjera.lu.lv

77. Meņšikovs V. (2009) Kopkapitāls un jaunatnes dzīves stratēģijas: socioloģiskais

aspekts. DU SZF Sociālo Zinātņu Vēstnesis. Nr. 2, [tiešsaiste, skatīts

14.11.2016.]; pieejams: https://du.lv/wp-

content/uploads/2016/01/SZV_2009_2.pdf

78. Menshikov V. (2011), Human capital in the structure of total capital of

personality: sociological aspect. Filosofija. Sociologija. Lietuvos mokslu

akademija. T. 22. Nr. 2

79. Meņšikovs V. (2013), Kopkapitāls, tā struktūra un saikne ar darba migrāciju (uz

Latgales piemēra). DU SZF starptautiskās zinātniskās konferences rakstu

http://erwachsenenbildung.at/magazin/09-7u8/meb09-7u8_08_lassnigg.pdf

http://www.efip.org/sites/default/files/Future_Working_Full_Report.pdf

http://newwbl.eu/SWOTreport_SLOVENIA.pdf

http://www.izglitiba-kultura.lv/raksti/duala-profesionalas-izglitibas-sistema

http://www.izglitiba-kultura.lv/raksti/duala-profesionalas-izglitibas-sistema

https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/dsp/EMZino_06_160616.pdf

https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/dsp/EMZino_06_160616.pdf

http://www.fm.gov.lv/

http://www.izm.gov.lv/

https://www.vestnesis.lv/ta/id/287244-par-valsts-budzetu-2017-gadam

https://www.vestnesis.lv/ta/id/287244-par-valsts-budzetu-2017-gadam

https://likumi.lv/ta/id/287244-par-valsts-budzetu-2017-gadam

https://www.vestnesis.lv/ta/id/278999-par-karjeras-izglitibas-istenosanas-planu-valsts-un-pasvaldibu-visparejas-un-profesionalas-izglitibas-iestades-2015-2020-gadam

https://www.vestnesis.lv/ta/id/278999-par-karjeras-izglitibas-istenosanas-planu-valsts-un-pasvaldibu-visparejas-un-profesionalas-izglitibas-iestades-2015-2020-gadam


161

krājums, [tiešsaiste, skatīts 14.11.2016.]; pieejams: https://du.lv/starptautiskas-

zinatniskas-konferences-socialas-zinatnes-regionalajai-attistibai-2012-finansu-

kapitala-ietekme-uz-regiona-ekonomisko-konkuretspeju-materiali-i-dala-

sociologijas-aktualita/

80. Mūrnieks G. (2016), Subject: Creativity - saruna ar Gati Mūrnieku, [tiešsaiste,

skatīts 06.02.2017.]; pieejams:

https://www.youtube.com/watch?v=hPCUXmedDyo

81. Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centri, LR VARAM; [tiešsaiste,

skatīts 14.11.2016.]; pieejams:

http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/ESper07_13/15120/KAC_pilotprojekts/?doc=

18699

82. OECD mājas lapa un datu bāzes – pieejamas: data.oecd.org

83. OECD The New Rural Paradigm, Policies and Governance. OECD Rural

Policies Reviews. OECD Publishing, 2006 [tiešsaiste, skatīts: 22.08.2017.];

pieejams: http://www.oecd.org/cfe/regional-

policy/thenewruralparadigmpoliciesandgovernance.htm

84. OECD (2016), ziņojums „Izglītība Latvijā” (Education in Latvia), OECD

Publishing, 912016011P1, 288 lpp.

85. Paegļkalne S. (2013), Jēkabpils Agrobiznesa koledža, pašvaldība un uzņēmēji

plāno attīstīt sadarbību, [tiešsaiste, skatīts 06.06.2016.]; pieejams:

http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=17978&r=Jekabpils

86. Pasaules ekonomikas foruma (World Economic Forum) mājas lapa – pieejama:

www.weforum.org

87. Pastučenko J. (2007), Augsti kvalificēts darbaspēks - valsts attīstības

priekšnosacījums, Latvijas Banka, [tiešsaiste, skatīts 14.11.2016.]; pieejams:

https://www.bank.lv/komentari/6117-augsti-kvalificets-darbaspeks-valsts-

attistibas-prieksnosacijums

88. Pearson (2009), LONGMAN ''Dictionary of Contemporary English'' skaidrojošā

vārdnīca, Pearson Education Limited, 1978, 2009, UK

89. Peiseniece L., (2011), “Cilvēkresursu vadīšanas novērtēšanas metodes un to

pilnveidošanas virzieni Latvijas lielajos uzņēmumos”, promocijas darbs, LR,

Rīga, 139 lpp.

90. Pētījums „darba vidē balstītu mācību īstenošana profesionālās izglītības attīstībai

latvijā” pētījuma rezultātu ziņojums Rīga, 2015 pieejams:

http://www.lddk.lv/wp-

content/uploads/2016/07/petijums_dvbmacibu_istenosana_latvija_2015.pdf

91. Polatside V., Stabiņa L. (2014), Vadlīnijas darba ņēmēju migrantu ļaunprātīgas

pieņemšanas darbā, ekspluatācijas un tirdzniecības novēršanai Baltijas jūras

reģionā, Baltijas jūras valstu padomes sekretariāts, [tiešsaiste, skatīts

14.11.2016.]; pieejams: http://www.cbss.org/wp-

content/uploads/2012/11/brochure_latvian_online.pdf)

92. PMLP datu bāze - pieejama: www.pmlp.gov.lv

93. Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādņu 2010.–

2015.gadam kopsavilkums (2010), LR Saeima, "Latvijas Vēstnesis", 4 (4196),

[tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.]; pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=203373

94. Purmalis K. (2011), Latvijas darba tirgus analīze un tā attīstības perspektīvas,

Promocijas darbs, LU, Rīga, [tiešsaiste, skatīts 06.06.2016.]; pieejams:

https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/zinas/Promocijas_darbs_Karl

is_Purmalis.pdf

http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/ESper07_13/15120/KAC_pilotprojekts/?doc=18699

http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/ESper07_13/15120/KAC_pilotprojekts/?doc=18699

http://www.oecd.org/education/education-in-latvia-9789264250628-en.htm

http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=17978&r=Jekabpils

https://www.bank.lv/komentari/6117-augsti-kvalificets-darbaspeks-valsts-attistibas-prieksnosacijums

https://www.bank.lv/komentari/6117-augsti-kvalificets-darbaspeks-valsts-attistibas-prieksnosacijums

http://www.cbss.org/wp-content/uploads/2012/11/brochure_latvian_online.pdf

http://www.cbss.org/wp-content/uploads/2012/11/brochure_latvian_online.pdf

https://www.vestnesis.lv/ta/id/203373-par-profesionalas-izglitibas-iestazu-tikla-optimizacijas-pamatnostadnem-2010-2015-gadam


162

95. Skolvadības sistēma E-KLASE (2016), Ko skolēniem būtu jāmāca 21.

gadsimtā?, [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.]; pieejams: www.e-

klase.lv/lv/raksts/zinas/latvija/ko-skoleniem-butu-jamaca-21-gadsimta/print/)

96. Rutkovskis E. (2012), Cilvēkresursu kā darbaspēka pieejamības analīze

Austrumlatgales darba tirgū sociāli ekonomiskajā aspektā, augavpils, [tiešsaiste,

skatīts 06.06.2016.]; pieejams: http://www.kra.lv/wp-

content/uploads/2013/07/E.Rutkovskis1.pdf

97. Rūpniecības ekonomika, B.Danovska, K.Krūzs, V.Liede, A.Rūsa, V.Straumēns,

Dz.Strazds, A.Tiknuss, G.Vaskis, O.Zolberga. Rīga, “Zvaigzne”, 1984, 280.lpp.

98. Sannikova A. (2015), MŪŽIZGLĪTĪBAS EKONOMISKIE ASPEKTI

LATVIJĀ”, Promocijas darbs, Jelgava, [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.];

pieejams: http://llufb.llu.lv/dissertation-

summary/education/Aija_Sannikova_prom_darba_kopsavilkums2016_LLU_ES

AF.pdf

99. Sauka A. (2011), Nordea vitametrs – biznesa vitalitātes mērījums “Latvijas

uzņēmumu konkurētspēja”, SSE Riga, [tiešsaiste, skatīts 14.11.2016.]; pieejams:

http://www.nordea.lv/sitemod/upload/root/www.nordea.lv%20-

%20lv/Nordea_vitalitates_petijums.pdf

100. Sauka A., Rivža B. (2014) Latvijas ekonomikas un uzņēmējdarbības

izaicinājumi, Ventspils Augstskolas “Uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās

attīstības centrs”, [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.]; pētījums pieejams:

https://www.researchgate.net/profile/Arnis_Sauka/publication/261832762_Latvi

jas_ekonomikas_un_uznemejdarbibas_izaicinajumi_Challenges_of_economy_a

nd_entrepreneurship_in_Latvia/links/53f1148e0cf26b9b7dce273c/Latvijas-

ekonomikas-un-uznemejdarbibas-izaicinajumi-Challenges-of-economy-and-

entrepreneurship-in-Latvia.pdf

101. SHULTZ, T.W. Capital formation by education. Journal of Political Economy.

1960. Vol.68

102. SHULTZ, T.W. Investment in human capital. The American Review, Vol. 51.

No 1 (Mar., 1961) p.1-17

103. Schwab K. (2012), Globālās konkurētspējas pārskats 2012-2013 (“Global

Competitiveness Report 2012-2013”); [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.];

pieejams:

http://www3.weforum.org/docs/WEF_GlobalCompetitivenessReport_2012-

13.pdf

104. Schwab K. (2015), Globālās konkurētspējas pārskats 2015-2016 (“Global

Competitiveness Report 2015-2016”); [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.];

pieejams: http://www3.weforum.org/docs/gcr/2015-

2016/Global_Competitiveness_Report_2015-2016.pdf

105. Stankevičs A. (2015), Augstākās izglītības loma reģiona veiktspējas

paaugstināšanā, Promocijas darbs, Daugavpils: DU Akadēmiskais apgāds

“Saule”

106. Stewart Thomas A. (1998), Intelektuāls kapitāls: jauna organizāciju bagātība

("Intellectual Capital: The New Wealth of Organizations"); RTU Zināšanu

pārvaldības portāls, [skatīts: 20.04.2017. tiešsaiste]; pieejams:

http://stpk.cs.rtu.lv/zp/kapitals.htm

107. Stonis J.un darba grupa (2012), Universitāšu ieguldījums Latvijas

tautsaimniecībā, Latvijas Universitāšu asociācija; [tiešsaiste, skatīts:

20.04.2017.]; pētījums pieejams:

http://www.e-klase.lv/lv/raksts/zinas/latvija/ko-skoleniem-butu-jamaca-21-gadsimta/print/

http://www.e-klase.lv/lv/raksts/zinas/latvija/ko-skoleniem-butu-jamaca-21-gadsimta/print/

http://www.kra.lv/wp-content/uploads/2013/07/E.Rutkovskis1.pdf

http://www.kra.lv/wp-content/uploads/2013/07/E.Rutkovskis1.pdf

http://llufb.llu.lv/dissertation-summary/education/Aija_Sannikova_prom_darba_kopsavilkums2016_LLU_ESAF.pdf



http://www.nordea.lv/sitemod/upload/root/www.nordea.lv%20-%20lv/Nordea_vitalitates_petijums.pdf

http://www.nordea.lv/sitemod/upload/root/www.nordea.lv%20-%20lv/Nordea_vitalitates_petijums.pdf

http://www3.weforum.org/docs/WEF_GlobalCompetitivenessReport_2012-13.pdf

http://www3.weforum.org/docs/WEF_GlobalCompetitivenessReport_2012-13.pdf

163

http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/par/strukturvienibas-un-

infrastruktura/saist/lua/LUA_kopsavilkums_Augstaka_izglitiba.pdf

108. Šumilo Ē., Škapars R., Šavriņa B., Sociālais un cilvēkkapitāls kā Latvijas

konkurētspēju veicinošs faktors pārejas posmā uz zināšanu ekonomiku

Lisabonas stratēģijas kontekstā (2006), [tiešsaiste, skatīts 14.11.2016.];

pieejams: http://www.lu.lv/par/projekti/petnieciba/2006/sumilo/)

109. Tihonova N., (2006), “Resursu pieeja kā jauna teorētiskā paradigma

stratifiskajos pētījumos”, Socioloģiskie pētījumi, Nr.9, [tiešsaiste, skatīts

31.03.2017.], pieejams:

http://ecsocman.hse.ru/data/022/785/1219/Sotsis_09_06_p28-41.pdf (krievu

valodā)

110. Traidās D. (2015), VIAA veido Latvijas nozaru kvalifikācijas sistēmu, VIAA,

[tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.]; pieejams:

http://www.viaa.gov.lv/lat/arhivs/nozaru_kvalifikacijas_sistema/

111. UK sustainable development indicators, Office for National Statistics, [tiešsaiste,


https://www.ons.gov.uk/search?q=sustainable+development+indicators+

112. Upelnieks R., Intelektuālais kapitāls – intelektuālā īpašuma tiesību objekts,

Latvijas juristu biedrība, [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.]; pieejams:

http://www.ljb.lv/?c=raksts&pid=54

113. Valmieras tehnikuma mājas lapa – pieejama: www.valmierastehnikums.lv

114. Vārna I. (2014) “Karjeras attīstības atbalsts audzēkņiem profesionālajā

izglītībā”, Jelgava, LLU, 145 lpp.

115. Veipa I., Rudzīte-Griķe M., Kudiņš V. (2012), Uzņēmējdarbības un zinātnes

sadarbības perspektīvas, DU, Daugavpils, 100 lpp. [tiešsaiste, skatīts:

20.04.2017.]; pieejams:

http://latgale.lv/lv/regionalie_projekti/region_invest/activity/wp3

116. VIAA mājas lapa – pieejama: www.viaa.gov.lv

117. VIAA (2009), Karjeras izglītība skolā, [tiešsaiste, skatīts 14.11.2016.]; pieejams:

http://viaa.gov.lv/files/news/727/karjeras_izgliitiiba_skolaa_2010.pdf

118. Vintiša K., (2010), “Cilvēkresursu plānošanas un novērtēšanas metodes mazam

un vidējam uzņēmumam”, Latvijas Darba devēju konfederācija: Rīga, 31 lpp.

119. Volkova T. (2015), Globālās ekonomikas attīstības tendences un to ietekme uz

uzņēmumu vadīšanu, Cēsis, [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.]; pieejams:

http://www.cesis.lv/uploads/files/uznemeji/1_globalas_atistibas_tendences_volk

ova_1.pdf

120. Volkova T. (2016), Jaunākās pieejas uzņēmumu vadīšanā, Ventspils; [tiešsaiste,


http://www.visitventspils.com/files/volkova_042016_04.pdf

121. Volkova T. (2017), Inovācijas uzņēmējdarbībā, LIAA, Rīga; [tiešsaiste, skatīts:

20.04.2017.]; pieejams: http://www.liaa.gov.lv/files/liaa/attachments/tatjana-

volkova_prezentacija_0.pdf

122. Zobena, A. (red.) (2005) Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2004/2005:

Rīcībspēja reģionos. Rīga: ANO Attīstības programma, LU Sociālo un politisko

pētījumu institūts, 148 lpp. [tiešsaiste, skatīts 14.11.2016.]. Pieejams:

http://www.lu.lv/materiali/petnieciba/resursi/parskats-par-tautas-attistibu.pdf

123. Your Better Life Index, OECD, [tiešsaiste, skatīts: 20.04.2017.]; pieejams:

http://www.oecdbetterlifeindex.org/

http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/par/strukturvienibas-un-infrastruktura/saist/lua/LUA_kopsavilkums_Augstaka_izglitiba.pdf

http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/par/strukturvienibas-un-infrastruktura/saist/lua/LUA_kopsavilkums_Augstaka_izglitiba.pdf

http://www.lu.lv/par/projekti/petnieciba/2006/sumilo/

http://www.viaa.gov.lv/lat/arhivs/nozaru_kvalifikacijas_sistema/

https://www.ons.gov.uk/search?q=sustainable+development+indicators

http://www.ljb.lv/?c=raksts&pid=54

http://www.valmierastehnikums.lv/

http://www.latgale.lv/lv/files/download?id=2155

http://latgale.lv/lv/regionalie_projekti/region_invest/activity/wp3

http://www.viaa.gov.lv/

http://viaa.gov.lv/files/news/727/karjeras_izgliitiiba_skolaa_2010.pdf

http://www.lu.lv/materiali/petnieciba/resursi/parskats-par-tautas-attistibu.pdf

http://www.oecdbetterlifeindex.org/

164

124. Добрынин А.И., Дятлов С.А., Цыренова Е.Д. Человеческий капитал в

транзитивной экономике: формирование, оценка, эффективность

использования. Санкт-Петербург : Наука, 1999. 308 c.

125. Тугускина Г. (2009) Oценка эффективности инвестиций в человеческий

капитал предприятий; Журнал "Управление персоналом" N3 2009 год,

[skatīts: 20.11.2017. tiešsaiste]; pieejams: http://www.top-

personal.ru/issue.html?1896

http://www.top-personal.ru/issue.html?1896

http://www.top-personal.ru/issue.html?1896

165

PIELIKUMI

Pielikums nr.1

Reģionālās attīstības centru pārstāvji, kuri piedalījās ekspertu aptaujā par

pašvaldību ieviestiem pasākumiem kvalificēta darbaspēka piesaistei reģionos (sadarbībā

ar uzņēmējiem un izglītības iestādēm) Nr.p.k Reģiona

centrs

Respondents Respondenta amats Respondenta

kontaktinformācija

1. Aizkraukle Anta Teivāne Domes priekšsēdētāja vietniece [email protected]

2. Alūksne Sanita Ausēja Alūksnes novada pašvaldības

uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste [email protected]

3. Balvi Inta Kaļva Balvu novada pašvaldības aģentūras

“Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma

centra” direktore

[email protected]

4. Bauska

Laila Stapkeviča

Bauskas novada Attīstības un plānošanas

nodaļas

projektu vadītāja

[email protected]

5. Cēsis

Jānis

Rozenbergs

Domes priekšsēdētājs [email protected]

6. Dobele

Andrejs

Spridzāns

Domes priekšsēdētājs [email protected]

7. Gulbene

Liena Kazāka Gulbenes novada domes

Attīstības un projektu nodaļas

Komercdarbības speciāliste

[email protected]

8. Krāslava

Inta Murāne Krāslavas novada domes Attīstības

nodaļas Uzņēmējdarbības atbalsta

koordinatore

[email protected]

9. Kuldīga

Ilze Dambīte-

Damberga

Kuldīgas novada pašvaldības

Izpilddirektore [email protected]

10. Limbaži

Agris Vēveris Uzņēmējdarbības konsultants Limbažu

novada uzņēmējiem [email protected]

11. Līvāni

Zane Gaiduka Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju

centra vadītāja [email protected]

12. Ludza

Alīna Gendele

Ludzas novada domes priekšsēdētāja [email protected]

13. Madona Romāns

Hačatrjans

Madonas novada Uzņēmējdarbības un

tūrisma attīstības nodaļas vadītājs [email protected]

v

14. Ogre

Dana Bārbale Ogres novada pašvaldības

Administratīvā departamenta direktore [email protected]

15. Preiļi

Ineta Liepniece Uzņēmējdarbības centra vadītāja [email protected]

16. Saldus

Indra Rassa

Saldus novada domes priekšsēdētāja [email protected]

17. Sigulda

Ina Stupele Siguldas novada Uzņēmējdarbības

atbalsta punkta vadītāja [email protected]

18. Smiltene

Līga Hofmane Smiltenes novada domes

Sabiedrisko attiecību speciāliste [email protected]

19. Talsi

Baiba Lorenca Attīstības un plānošanas nodaļas

projektu vadītāja, VATP Biznesa

inkubatoraTalsu filiāles projektu vadītāja

[email protected]

20. Tukums

Zane Siliņa Tukuma novada Dome

Pašvaldības izpilddirektora padomniece

ekonomikas un attīstības jautājumos

[email protected]

21. Valka Jana Putniņa Valkas novada domes

Attīstības un plānošanas nodaļa

Attīstības un projektu daļas vadītāja

[email protected]

mailto:[email protected]

mailto:[email protected]

166

Pielikums nr.2

Sadarbības pasākumu priekšlikumi

kvalificēta darbaspēka piesaistei reģioniem Latvijā

Mērķa grupa:

Darbaspēks (t.sk. esošais un topošais) reģionā vai reģionam (4 dažādos vecuma / izglītības posmos

Sadarbības pasākums

Profesionālās

izglītības

iestāde

Vietējā

pašvaldība

(t.sk. skolas)

Darba

devēji

Citi (masu

mēdiji, NVO un biedrības, valsts

iestādes, NVA)

Sadarbības pasākumi mērķa grupas INFORMĒŠANAI

Pirmskolas un sākumskolas posmā

Dažādu profesiju praktiski prezentēšanas pasākumi

(M, P) – ieteicams kopā ar vecākiem

X X

Info diena “Ko pasaulē var izdarīt ar IKT un

modernajām tehnoloģijām?”, t.sk. praktiski vienkārši

uztverami piemēri (M, D) – ieteicams kopā ar

vecākiem

X X

Pamatskolas un vidusskolas posmā




vecākiem

X X

Info diena “Mans novads” (iepazīšanās ar novada un

reģiona specifiku, uzņēmumiem, svarīgākajām

tautsaimniecības nozarēm un tendencēm) (K, M, P)

X X X X

“Atvērto durvju dienas” un “Ēnu dienas”

uzņēmumos (K, M), t.sk. profesionālās izglītības tēla

paaugstināšanas aktivitātes

X X X X

Tematiskās profesionālās ievirzes audzināšanas

stundas “Mana nākotnes profesija” (K, M)

X X X

Reģiona profesionālo izglītības iestāžu piedāvāto

mācību programmu kataloga izsūtīšana 9.klašu

skolēnu vecākiem (K, M)

X X X

Apakšsadaļas “Reģiona uzņēmējdarbības vide”

uzturēšana vietējās pašvaldības mājas lapā (K, M, D)

X

Apakšsadaļas “Reģiona profesionālās izglītības

iestādes un piedāvātās mācību un studiju

programmas” uzturēšana vietājās pašvaldības mājas

lapā uztur savā mājaslapā sadaļu (K, M, D)

X X

167

Vidējās un augstākās profesionālās izglītības posmā

Pašvaldību un uzņēmumu iniciēto pētījumu tēmu

saraksta izveide (t.sk. par kvalificētu darbaspēku) un

nosūtīšana profesionālās izglītības iestādēm (K, M)

X X X

Pašvaldībām un uzņēmējiem potenciāli noderīgu

koledžas (universitātes / augstskolas) studentu un

akadēmiskā personāla izstrādāto pētījumu saraksts

izglītības iestādes mājas lapā (K, P, R)

X X X

“Atvērto durvju dienas” un “Ēnu dienas”

uzņēmumos (K, M)

X X X

Lietišķo pētījumu konference, t.sk. prezentācijas un

diskusijas par tēmu “Pašvaldībai un uzņēmējiem

aktuālie pētījumi” (K, M, P)

X X X X




vecākiem

X X X

“Novadnieku kontaktpunkta” izveide (uztur

informāciju par no novada nākušajiem cilvēkiem

Rīgā un pasaulē) (R, K, M, D)

X X X X

Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes darbs un

regulāras tikšanās - trīspusējās sadarbības klātienes

tikšanās, lai kopīgi veiktu reģiona stratēģisko

plānošanu (K, P, M)

X X X

Pieaugušo izglītības (tālākizglītības) posmā

“Atvērto durvju dienas” uzņēmumos (K, P, R) X X X X


modermajām tehnoloģijām?”, t.sk. praktiski piemēri

(M, D) – ieteicams kopā ar vecākiem

X X

Lietišķo pētījumu konference (K, P, M, R) X X X X

Nodarbību cikls ar karjeras konsultantu “Es meklēju

darbu, darbs meklē mani” (K, M, P, R, D)

X X

Informējoši semināri par reģionālo biznesa

inkubatoru (BI) un citu atbalsta institūciju piedāvāto

atbalstu jaunu uzņēmumu radīšanā un attīstībai (R,

M)

X X

168

Sadarbības pasākumi mērķa grupas IZGLĪTOŠANAI


“Kāpēcīšu skoliņa” kā vietējā bērnu un jauniešu

centra piedāvāts pulciņš (P, R, M, D)

X X

Interešu pulciņi bērniem ar eksakto mācību

priekšmetu ievirzi sadarbībā ar vietējiem bērnu un

jauniešu centriem (M, P, R, K, D)

X X

Patiesi kompetenta un efektīva karjeras konsultanta

darbs pirmskolā un sākumskolā (P, K, M, D)

X X X

Izglītojošas tikšanas vecākiem par pasaules, Latvijas

un darba tirgus attīstības tendencēm un nākotnē

pieprasītākajām prasmēm un profesijām (M, D, P)

X X X

“Skoliņas” pa mācību priekšmetiem (“Jaunais

ķīmiķis”, “Programmēšanas skoliņa” u.c.), darbs ar

motivētiem bērniem reizi mēnesī (M, R, K, P, D)

X X


Ikgadējs pašvaldības organizēts pētniecisko darbu

konkurss (t.sk. ar naudas balvām) vidusskolēniem,

pirms tam izsludinot ieteicamās/vajadzīgās pētījumu

tēmas (M, P, K, R, D)

X X X

Fakultatīvs (pulciņš) vai nodarbību cikls

“Uzņēmējdarbības pamati” skolēniem un skolotājiem

(M, P, R, K)

X X X

Interešu pulciņi jauniešiem ar eksakto mācību

priekšmetu ievirzi sadarbībā ar vietējiem bērnu un

jauniešu centriem (M, P, R, K)

X X

Karjeras izvēli veicinošu autorprogrammu izstrāde

un ieviešana (K, P, R, M, D)

X X

Izglītojoši pasākumi skolēnu mācību uzņēmumu

(SMU) veidošanai (M, P, R, K, D)

X X

Patiesi kompetenta un efektīva karjeras konsultanta

darbs pamatskolā un vidusskolā (P, K, M, D)

X X X

Lietišķo pētījumu konference (M, P, R, K) X X X X

Reģiona profesionālo izglītības iestāžu piedāvāto

mācību programmu kataloga izsūtīšana 9.klašu

skolēnu vecākiem (K, M)

X X

Vizītes uz vietējiem uzņēmumiem (M, R, K) X X X X

169

Uzņēmēju vieslekcijas/prezentācijas skolās (M, P, R,

K)

X X X X

Pētniecisko tēmu izvirzīšana saistībā ar reģiona

specifiku ikgadējās “Projektu nedēļas” ietvaros (P,

K, M)

X

Alternatīvo darba formu (t.sk. pašnodarbinātības,

attālināta darba, mobilitātes u.c.) popularizēšanas

pasākums skolā (R, M, D)

X X X

“Skoliņas” pa mācību priekšmetiem (“Jaunais

ķīmiķis”, “Programmēšanas skoliņa” u.c.), darbs ar

motivētiem jauniešiem reizi mēnesī (M, P, R, K, D)

X X


Karjeras izvēli veicinošu autorprogrammu izstrāde

un ieviešana (K, P, R, K, D)

X X

Interešu pulciņi studentiem ar eksakto mācību

priekšmetu ievirzi (M, P, R, K, D)

X X X

Prasību un metodisko noteikumu izstrāde attiecībā uz

pētniecisko darbu tēmu sasaisti ar reģionālo

problemātiku un tautsaimniecības vajadzībām (M, P,

R, K, D)

X X X X

Lietišķo pētījumu konference (K, M, P, R, D) X X X X

Izglītojoši pasākumi studentu mācību uzņēmumu

(SMU) veidošanai (R, M, P, K, D)

X X

Vizītes uz vietējiem uzņēmumiem ( R, K, M) X X X X

Uzņēmēju vieslekcijas (M, P, R, K) X X X X



pasākums izglītības iestādē (R, M, D)

X X X X

Kvalificēta darbaspēka piesaistes reģionam

problemātikas iekļaušana Konventa sanāksmēs (P,

K)

X X X


darbu, darbs meklē mani” (K, P, R)

X X


Lietišķo pētījumu konference (M, P, R, K, D) X X X X

Eiropas Profesionālo prasmju nedēļas pasākumi,

iekļaujoties valsts programmās (K, P, R, D)

X X X

Uzņēmēju vieslekcijas (M, R, P, K) X X X

170


darbu, darbs meklē mani” (R, M, P, K)

X X



pasākums (R, M, D)

X X X

Sadarbības pasākumi mērķa grupas praktiskas LĪDZDALĪBAS veicināšanai


Karjeras spēļu dienas nākotnes profesijas izvēles

veicināšanai (R, P, M)

X X

Projektu nedēļa “Darbs un bizness” (R, P, M, D) X X X

Dzīves un darba prasmju mēnesis (R, K, M, D) X X

Profesionālās izglītības iestāžu un darba devēju

pārstāvju iesaistīšana tematisko pasākumu

organizēšanā (tādējādi stiprinot izglītības iestādes

sadarbību ar vecākiem) (P, K)

X X X


Erudīcijas spēle “Cik daudz Tu zini par savu novadu

un reģionu?” (P, K, M, R, D)

X X X X

Projektu nedēļa “Darbs un bizness” (R, P, M, K, D) X X X

Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) veidošana (R, P,

K, M, D)

X X

SMU tirdziņi, piemēram, pilsētas svētku vai

uzņēmēju dienu ietvaros (R, P, K, M, D)

X X X X

Konkurss “Es lepojos ar paveikto!” (R, P, D, K) X X X X

Darbs skolēniem vasaras brīvlaikā (R, M, P) X X

Dzīves un darba prasmju mēnesis (R, K, M, D) X X

Aktīva skolēnu nodarbinātības pasākumu ieviešana

vasaras brīvlaikā sadarbībā ar NVA (R, K, M)

X X X

Ikgadējs grantu konkurss “Mana biznesa ideja” ar

naudas balvām labāko biznesa ideju ieviešanai (P, R,

K)

X X X X


Ikgadējs studentu konkurss “Es lepojos ar paveikto”

ar mērķi aktualizēt un popularizēt profesionālās

X X

171

vidējas izglītības procesā iesaistīto jauniešu radošo

potenciālu un sasniegumus saistībā ar izvēlēto

profesiju (R, K, P)

Darba grupas (ar darba devējiem un pašvaldības

pārstāvjiem) jaunu mācību programmu izstrādei vai

aktualizācijai (K, P, D)

X X X

Reģiona nozaru tematiskās izstādes (K, P, R, D) X X X X

Vakanču gadatirgi (K, P, R) X X X

Ikgadējā “Profesiju nedēļa” ar iestādes attiecīgās

profesijas absolventu un vietējo uzņēmēju dalību,

uzņēmumu apmeklēšanu, profesionāliem konkursiem

profesijā u.c. (R, P, K, M, D)

X X X X

Profesionālie konkursi profesijās (R, P, K, M, D) X X

Studentu mācību uzņēmumu (SMU) veidošana,

kuros sadarbojas dažādu profesiju topošie speciālisti

no vienas vai vairākām mācību iestādēm (R, P, K, M,

D)

X X X

Ikgadējie SMU tirdziņi, piemēram, pilsētas svētku

vai uzņēmēju dienu ietvaros (R, P, K, M, D)

X X X X

Projektu nedēļa “Darbs un bizness” (P, R, K, M, D) X X X X

Lietišķo pētījumu konference (K, P, R, D) X X X X



K)

X X X X

ES līdzfinansētu projektu piemēram, (Erasmus +)

ieviešana studentu apmaiņai un pieredzes gūšanai

ārvalstīs (K, P, R, M, D)

X X

Kvalifikācijas prakšu organizēšana novada / reģionu

uzņēmumos (R, M, P, D)

X X X X


Reģiona nozaru tematiskās izstādes (K, P, R, M) X X X X

Vakanču gadatirgi (K, R, P, M, D) X X X X

Lietišķo pētījumu konference (M, K, P, R, D) X X X X



K)

X X X

Dalība ES līdzfinansētos projektos (piemēram,

Nordplus, Erasmus +) pieredzes apmaiņai un

gūšanai, t.sk. ārvalstīs (M, K, P, R)

X X

172

Pielikums nr.3

173

Pielikums Nr.4

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (LKI) līmenim atbilstošo zināšanu,

prasmju un kompetenču apraksti

EKI

līmenis

Zināšanas (zināšanas

un izpratne)

Prasmes (spēja pielietot

zināšanas, komunikācija,

vispārējās prasmes)

Kompetence (analīze,

sintēze un

novērtēšana)

1. Spēj parādīt

elementāras zināšanas,

kuras izpaužas

atpazīstot vai atceroties

Spēj izmantot elementāras

praktiskas un kognitīvas

iemaņas, kuras var izpildīt

tiešā uzraudzībā,

izmantojot vienkāršus

instrumentus. Spēj veikt

vienkāršus uzdevumus,

kas saturiski atkārtojas un

ir paredzami

Spēj veikt uzdevumus

strukturētā vidē,

darboties ierobežotā

kontekstā. Pēc parauga

spēj izpildīt

elementārus

uzdevumus, apgūt

pašapkalpošanās

iemaņu pamatus

2. Spēj parādīt konkrētas

mācību priekšmetu

programmās noteiktās

pamatzināšanas

Spēj izmantot pamata

kognitīvās un praktiskās

prasmes, kas

nepieciešamas, lai,

izmantojot attiecīgu

informāciju, veiktu

uzdevumus un, izmantojot

vienkāršus noteikumus un

līdzekļus, risinātu ikdienas

problēmas. Spēj izprast

savas darbības sekas

attiecībā uz sevi un citiem

Spēj veikt uzdevumus

individuāli vai grupā

pārraudzībā, vai daļēji

patstāvīgi.

Spēj piedalīties

atsevišķu mācību

uzdevumu mērķu

izvirzīšanā un darbības

procesa plānošanā

3. Spēj parādīt faktu,

principu, procesu un

vispārējo jēdzienu

zināšanas un izmanto

tās mācību un

profesionālās darbības

jomā.

Spēj izprast dažādu

veidu informāciju par

materiāliem,

aprīkojumu,

tehnoloģijām atbilstošā

mācību jomā vai

noteiktā profesijā

Spēj izmantot dažādas

kognitīvās un praktiskās

prasmes, kas

nepieciešamas, lai veiktu

uzdevumus un risinātu

vienkāršas problēmas,

izvēloties un piemērojot

pamata metodes,

līdzekļus, materiālus,

informāciju un

tehnoloģijas

Spēj apzināties un

uzņemties atbildību

par darba vai mācību

uzdevumu veikšanu

nemainīgā un stabilā

vidē nozares

speciālista uzraudzībā.

Risinot uzdevumus,

spēj pielāgot savu

rīcību apstākļiem un

atbildēt par darba

rezultātu

4. Spēj parādīt vispusīgas

faktu, teoriju un

likumsakarību

zināšanas, kas ir

nepieciešamas

personiskai izaugsmei

un attīstībai, pilsoniskai

līdzdalībai, sociālajai

Spēj plānot un organizēt

darbu, izmantot dažādas

metodes, tehnoloģijas (tai

skaitā informācijas un

komunikācijas

tehnoloģijas), ierīces,

instrumentus un

materiālus uzdevumu

Ir motivēts turpmākās

karjeras veidošanai,

izglītības turpināšanai,

mūžizglītībai uz

zināšanām orientētā

demokrātiskā,

daudzvalodu un

daudzkultūru

174

integrācijai un

izglītības turpināšanai.

Spēj detalizēti izprast

un parādīt

daudzveidīgu

specifisku faktu,

principu, procesu un

jēdzienu zināšanas

noteiktā mācību vai


jomā standarta un

nestandarta situācijās.

Pārzina tehnoloģijas un

metodes mācību

uzdevumu vai darba

uzdevumu veikšanai

profesijā

veikšanai.

Spēj atrast, izvērtēt un

radoši izmantot

informāciju mācību vai

profesionālo darba

uzdevumu izpildei un

problēmu risinājumiem.

Spēj sazināties vismaz

divās valodās rakstiski un

mutiski gan pazīstamā,

gan nepazīstamā

kontekstā.

Spēj patstāvīgi strādāt

profesijā, mācīties un

pilnveidoties.

Spēj sadarboties

sabiedrībā Eiropā un

pasaulē.

Spēj plānot un veikt

mācību vai darba

uzdevumus profesijā

individuāli, komandā

vai vadot komandas

darbu.

Spēj uzņemties

atbildību par mācību

vai profesionālās

darbības rezultātu

kvalitāti un kvantitāti

5. Spēj parādīt vispusīgas

un specializētas

attiecīgajai

profesionālajai jomai

atbilstošas faktu,

teoriju, likumsakarību

un tehnoloģiju

zināšanas un izpratni

Spēj, balstoties uz

analītisku pieeju, veikt

praktiskus uzdevumus

attiecīgajā profesijā,

parādīt prasmes, kas

profesionālajām

problēmām ļauj rast

radošus risinājumus,

pārrunāt un argumentēti

apspriest praktiskus

jautājumus un risinājumus

attiecīgajā profesijā ar

kolēģiem, klientiem un

vadību, ar attiecīgu

patstāvības pakāpi

mācīties tālāk,

pilnveidojot savas

kompetences. Spēj

izvērtēt un pilnveidot savu

un citu cilvēku darbību,

strādāt sadarbībā ar

citiem, plānot un organizēt

darbu, lai veiktu konkrētus

uzdevumus savā profesijā,

veikt vai pārraudzīt tādas

darba aktivitātes, kurās

iespējamas

neprognozējamas

izmaiņas

Spēj formulēt,

aprakstīt un analizēt

praktiskas problēmas

savā profesijā, atlasīt

nepieciešamo

informāciju un

izmantot to skaidri

definētu problēmu

risināšanai, piedalīties

attiecīgās

profesionālās jomas

attīstībā, parādīt, ka

izprot attiecīgās

profesijas vietu

plašākā sociālā

kontekstā

6. Spēj parādīt attiecīgajai

zinātnes nozarei vai

profesijai raksturīgās

pamata un specializētas

Spēj, izmantojot apgūtos

teorētiskos pamatus un

prasmes, veikt

profesionālu,

Spēj patstāvīgi iegūt,

atlasīt un analizēt

informāciju un to

izmantot, pieņemt

175

zināšanas un šo

zināšanu kritisku

izpratni, turklāt daļa

zināšanu atbilst

attiecīgās zinātnes

nozares vai profesijas

augstāko sasniegumu

līmenim. Spēj parādīt

attiecīgās zinātnes

nozares vai


svarīgāko jēdzienu un

likumsakarību izpratni

māksliniecisku, inovatīvu

vai pētniecisku darbību,

formulēt un analītiski

aprakstīt informāciju,

problēmas un risinājumus

savā zinātnes nozarē vai

profesijā, tos izskaidrot un

argumentēti diskutēt par

tiem gan ar speciālistiem,

gan ar nespeciālistiem.

Spēj patstāvīgi strukturēt

savu mācīšanos, virzīt

savu un padoto tālāku

mācīšanos un profesionālo

pilnveidi, parādīt

zinātnisku pieeju

problēmu risināšanā,

uzņemties atbildību un

iniciatīvu, veicot darbu

individuāli, komandā vai

vadot citu cilvēku darbu,

pieņemt lēmumus un rast

radošus risinājumus

mainīgos vai neskaidros

apstākļos

lēmumus un risināt

problēmas attiecīgajā

zinātnes nozarē vai

profesijā, parādīt, ka

izprot profesionālo

ētiku, izvērtēt savas


ietekmi uz vidi un

sabiedrību un

piedalīties attiecīgās


attīstībā

7. Spēj parādīt

padziļinātas vai

paplašinātas zināšanas

un izpratni, no kurām

daļa atbilst attiecīgās

zinātnes nozares vai


jaunākajiem

atklājumiem un kuras

nodrošina pamatu

radošai domāšanai vai

pētniecībai, tajā skaitā

darbojoties dažādu

jomu saskarē

Spēj patstāvīgi izmantot

teoriju, metodes un

problēmu risināšanas

prasmes, lai veiktu

pētniecisku vai

māksliniecisku darbību,

vai augsti kvalificētas

profesionālas funkcijas.

Spēj argumentēti

izskaidrot un diskutēt par

sarežģītiem vai

sistēmiskiem attiecīgās

zinātnes nozares vai


aspektiem gan ar

speciālistiem, gan ar

nespeciālistiem. Spēj

patstāvīgi virzīt savu

kompetenču pilnveidi un

specializāciju, uzņemties

atbildību par personāla

grupu darba rezultātiem

un to analīzi, veikt

uzņēmējdarbību,

inovācijas attiecīgajā

Spēj patstāvīgi

formulēt un kritiski

analizēt sarežģītas

zinātniskas un

profesionālas

problēmas, pamatot

lēmumus, un, ja

nepieciešams, veikt

papildu analīzi. Spēj

integrēt dažādu jomu

zināšanas, dot

ieguldījumu jaunu

zināšanu radīšanā,

pētniecības vai


metožu attīstībā,

parādīt izpratni un

ētisko atbildību par

zinātnes rezultātu vai


iespējamo ietekmi uz

vidi un sabiedrību

176


profesijā, veikt darbu,

pētniecību vai tālāku

mācīšanos sarežģītos un

neprognozējamos

apstākļos un, ja

nepieciešams, tos

pārveidot, lietojot jaunas

pieejas

8. Spēj parādīt, ka pārzina

un izprot aktuālākās

zinātniskās teorijas un

atziņas, pārvalda

pētniecības

metodoloģiju un

mūsdienu pētniecības

metodes attiecīgajā


profesionālajā jomā un

dažādu jomu saskarē

Spēj patstāvīgi izvērtēt un

izvēlēties zinātniskiem

pētījumiem atbilstošas

metodes, ir veicis

ieguldījumu zināšanu

robežu paplašināšanā vai

devis jaunu izpratni

esošām zināšanām un to

pielietojumiem praksē,

īstenojot būtiska apjoma

oriģinālu pētījumu, no

kura daļa ir starptautiski

citējamu publikāciju

līmenī. Spēj gan mutiski,

gan rakstiski komunicēt

par savu zinātniskās

darbības jomu (savu

nozari) ar plašākām

zinātniskajām aprindām

un sabiedrību kopumā.

Spēj patstāvīgi paaugstināt

savu zinātnisko

kvalifikāciju, īstenot

zinātniskus projektus,

gūstot zinātnes nozares

starptautiskiem kritērijiem

atbilstošus sasniegumus,

vadīt pētnieciskus vai

attīstības uzdevumus

uzņēmumos, iestādēs un

organizācijās, kur

nepieciešamas plašas

pētnieciskas zināšanas un

prasmes

Spēj, veicot

patstāvīgu, kritisku

analīzi, sintēzi un

izvērtēšanu, risināt

nozīmīgus

pētnieciskus vai

inovāciju uzdevumus,

patstāvīgi izvirzīt

pētījuma ideju, plānot,

strukturēt un vadīt

liela apjoma

zinātniskus projektus,

tajā skaitā

starptautiskā kontekstā

Documents

Mg. biol., Mg. paed. Ingrīda Veipa PROFESIONĀLĀS ......Promocijas darba mērķis: izstrādāt piemērotāko ekonomiski pamatotu mehānismu profesionāli izglītota darbaspēka sagatavošanai