Nereģistrētā nodarbinātība Nodokļi un pabalsti

Pētījumu rezultātu prezentācija

Labklājības ministrija 24.05.2007.

Veikti divi apjomīgi pētījumi No LM 13 darba tirgus pētījumu sērijas

Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums veica Latvijas Universitāte kopš 2005. gada septembra

Optimāla, nodarbinātību veicinoša nodokļu un pabalstu sistēma veica pilnsabiedrība “ML Eksperts” Kopš 2005. gada oktobra

Ar valsts un Eiropas Sociālā fonda atbalstu

Pētījumi pieejami ikvienam interesentam

Kādēļ jāpēta ?

Sociālā sfēra atkarīga no norisēm ekonomikā

Ēnu ekonomika atņem naudu skolām, slimnīcām, sociālajām programmām, pensijām u.c.

Izzinot nelegālās nodarbinātības cēloņus, ar problēmu var cīnīties “saknē”

Represijas nav pārāk efektīvas, bet pārdomāti nodokļi un pabalsti veicina nodarbinātības legalizāciju

Nereģistrētās nodarbinātības līmenis

“2006. gadā vidēji katrs ceturtais (24 %) Latvijas strādājošais tika nodarbināts bez darba līguma un/vai ar “aplokšņu algu”

Bez darba līguma – 121,1 tūkst. iedzīvotāju (11,3%)Ar līgumu, daļa algas aploksnē – 136 tūkst. iedzīvotāju (12,7 %)

Nenomaksātie nodokļivairāk nekā Ls 330 milj. 2006. gadā

(pēc pētnieku aplēsēm, ja 250 tūkst. cilvēku nedeklarētie ienākumi ~ 200 Ls mēnesī)

=pensiju budžets pus gadam

(~ Ls 53 milj. mēnesī)

Nereģistrētā nodarbinātība

darbs bez līguma

daļa algas “aploksnē”

neapmaksātas virsstundas, nepareiza darba laika uzskaite

Nereģistrēti nodarbinātā portrets

Vīrietis (67 % no nereģistrēti nodarbinātajiem)

Bez augstākās izglītības (90 % bez darba līguma strādājošo)

Strādā būvniecībā, tirdzniecībā, sabiedrisko pakalpojumu nozarē

Dzīvo Rīgas reģionā, kur koncentrējas lielākā daļa iedzīvotāju

Bez darba līgumiem vairāk strādā jaunieši (15 – 24 gadi) un cilvēki pensijas vecumā (65 – 74 gadi)

Bez līguma ienākumi ir mazāki! Bez līguma neto ienākumi vidēji Ls 110 – 150 Ar līgumu un daļu algas aploksnē neto ienākumi Ls 200 –

250

Augstāka alga bez darba līguma ir mīts! Tie, kas strādā bez darba līguma, par līdzīgu darbu saņem par ~ 10

% mazāk nekā tie, kam ir darba līgums un kas samaksā nodokļus kaut no nelielas algas daļas (LM darba algu pētījums 2006. g.)

“Tīrākās” nozares(Darba līgums, visi nodokļi, pilnībā apmaksātas virsstundas)

Valsts institūcijas

Zivsaimniecība

Speciālistu pakalpojumi

“Netīrākās” nozares un profesijas

Nozares:Apsardze – 55,3 % (no nozarē strādājošiem) Būvniecība – 38,3 % (vismaz 37 000 cilvēku)Mēbeļu ražošana – 31 %Lauksaimniecība, medniecība, mežsaimniecība – 30,2 %Sabiedriskie, sociālie, individuālie pakalpojumi – 28,7 %

Profesijas: Jumiķi – 60,8 %Ēku būvniecības strādnieki – 45,4 %Mežkopji un radniecīgas profesijas – 41,5 %Rakstnieki un citas radošās profesijas – 37,6 %Būvnieki – 37,4 %Sanitārtehniķi – 34,8 %

Vairāk pārkāpumu privātajā sektorā

Nereģistrētā nodarbinātība pa sektoriem

88.29 79.57 74.36

10.92 13.62 14.70.79 6.81 10.94

0%20%40%60%80%

100%

Valsts,pašvaldības

NVO Privātais

Bez līguma

Aplokšņu alga,virsstundasBez pārkāpumiem

Nelegālie viesstrādnieki Lielākais īpatsvars darba devēju vērtējumā:

Būvniecība (3,9 %)Viesnīcas un restorāni (2,2 %)Tirdzniecība (2 %)Apstrādes rūpniecība (1,8 %)Nekustamais īpašums, komercpakalpojumi (1,8 %)

Nelegālās nodarbinātības iemesli

Priekšstats, ka tā iespējams nopelnīt vairāk

Darba vietu trūkums dzīvesvietā

Zems izglītības līmenis

Neuzticas sociālo maksājumu sistēmai nepilnīga informētība par sociālo apdrošināšanu inflācijas draudi priekšstati par sagaidāmo īso dzīves ilgumu (vīriešiem)

Kad legalizētu darba attiecības?

Ja pēc nodokļiem būtu tikpat liela alga tagad (51 %)

Ja varētu atrast jebkādu legālu darbu (15 %)

Ja varētu atrast legālu darbu savā profesijā (10 %)

...

Ja darbiniekiem būtu sankcijas par nereģistrētu nodarbinātību (3,6 %)

Kādēļ uzņēmēji nemaksā nodokļus?

Ne tikai, lai ietaupītu naudu

Administratīvās barjeras jaunajiem uzņēmējiem (grūtības izprast reģistrācijas procesu, ienākumu/izdevumu uzskaiti, formalitātes)

Sistēmas izprašana prasa daudz laika

Bailes, ka deklarēšanās izsauks soda sankcijas par iepriekšējo darbību

Pašattaisnošanās, ka “visi tā dara”

VID, VDI nepietiekamā kapacitāte

Kas veicinātu biznesa legalizāciju?

Atviegloti noteikumi MVU (piemēram, fiksētais nodoklis pirmajos uzņēmējdarbības gados)

Mazās uzņēmējdarbības legalizācijas kampaņa (daļēja nenomaksāto nodokļu “amnestija”)

Stingrāka kontrole “pelnošajās” nozarēs, lielajos uzņēmumos

Pārskatīt attaisnoto izdevumu apjomu/sarakstu

Popularizēt un padarīt pievilcīgāku iespēju atgūt ienākuma nodokļa daļu

Attaisnotie izdevumi – no 150 latiem kopš 2000. gada Būtu jāpaaugstina līdz 300 – 350 latiem

Medicīnas un izglītības izmaksas augušas par vidēji 50 %

Iekļaut kredīta procentus, arodslimību profilaksi u.c.

Pievilcīgāka sistēma veicinātu brīvprātīgu ienākumu deklarāciju = VID lielākas kontroles iespējas

Progresīvais nodoklis kā risinājums?

Atbalsta cilvēki ar zemiem ienākumiem Ieviešana dotu nelielu pozitīvu ietekmi uz šo grupu

Vidēji un daudz pelnošos demotivētu strādāt un pelnīt Nedeklarētās nodarbinātības pieauguma risks

Šaubas par valsts spējām iekasēt nodokli

Izpratnes trūkums par progresīvo nodokli

Sadārdzinās administrēšanu

Pirms lemt par progresīvo nodokli, jāiegulda nodarbinātības legalizācijā

Bezdarbnieka pabalsts – optimāls Pētnieki: samazināšana varētu nest negatīvas sekas Bezdarbnieki – dažādi cilvēki, arī profesionāļi karjeras starpposmos,

ne tikai “stereotipiskais bezdarbnieks” Viens no spēcīgākajiem motīviem veikt sociālās apdrošināšanas

iemaksas Ierobežošana mazinātu ticību sociālās drošības sistēmai, motīvs

darbaspēka migrācijai Izmaksas periods nav garš, salīdzinot ar citām valstīm Apjoms samazinās ik pēc 3 mēnešiem (motivācija meklēt darbu) Īsāks laiks veicina atkarību no darba devēja, var mudināt pieņemt

kvalifikācijai un interesēm nepiemērotu darbu

Ļaunprātīga izmantošana nav sistemātiska, tādēļ nedrīkst ierobežot tiesības uz pabalstu visiem nodokļu maksātājiem

Lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem

Nepieciešams atbalsts vecākiem ar bērniem 1 – 2 gadu vecumā Esošais pabalsts nesedz aprūpes izdevumus, trūkst ārpusmājas

aprūpes pakalpojumu Nepieciešams komplekss risinājums - pabalstu sistēma kontekstā

ar alternatīvo aprūpes formu attīstību pašvaldībās

Svarīgi, lai vecāki nezaudētu profesionālās iemaņas un veiksmīgi atgrieztos darba tirgū

GMI pabalsts – kopumā vērtējams pozitīvi

Palīdz mazināt agresivitātes līmeni un sociālo spriedzi sabiedrībā

Apjoms nav tik liels, lai veicinātu atkarību no pabalstiem

Prasa indivīda iesaistīšanos savas situācijas uzlabošanā

Līdzdalības pasākumi reāli palīdz cilvēkam uzlabot savu dzīvi

Ne visas pašvaldības izmaksā pabalstu noteiktajā kārtībā

Darba devēji nelabprāt pieņem darbā cilvēkus, kas ilgstoši nav strādājuši/nepieciešama sociālā rehabilitācija

Turpmākie soļi Informatīvais ziņojums MK citu iesaistīto institūciju rīcība

Mērķtiecīgākas VDI aktivitātes (apsekojumi “netīrākajās” nozarēs, problemātiskajos rajonos u.c.)

Eiropas Sociālā fonda līdzekļi nelegālās nodarbinātības izskaušanai (VDI, sociālie partneri)

Dialogs ar darba devējiem

Paldies par uzmanību!

Pētījumi lejuplādējamihttp://sf.lm.gov.lv/esf sadaļā “ESF pētījumi”