nodarbin bu un konkurec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/official/reports/pdf/... · ar ¯ kuru dabas resursi nav aizsarg ti. Šiem m r- ·iem ir j b Ìt ekonomisk s att

1 . d a a – K o h z i j a , k o n k u r t s p j a , n o d a r b i n t b a u n a t t s t b a – s i t u c i j a u n t e n d e n c e s

TREŠAIS ZI OJUMS PAR EKONOMISKO UN SOCI LO KOH ZIJU36

un pier da to, ka var darboties ilgstoši un ir ne tikai stermi a l dzeklis att st bas veicin šanai.

Vides probl mas ir paši aktu las gan tajos ES re ionos, kur ir liels iedz vot ju bl vums un l dz ar to akt va daž da veida ekonomisk darb ba, gan tajos, kur ir intens va agr r darb ba un, jo seviš itajos, kur darbojas raktuves. Šie re ioni nav vienm r gi izvietot vis ES teritorij , bet gan atro-das konkr t s viet s (karte 1.7). Šajos re ionos ir nepieciešams att r t vidi un aizsarg t to pret t l -ku kait jumu. Tom r tikpat svar gi ir nov rst t l -ku vides nolietojumu ar tajos dabas re ionos, kur m r tiec gi ielaužas cilv ka saimniecisk darb ba vai, kuri ir pamesti un l dz ar to k st sadal ti vai ar kuru dabas resursi nav aizsarg ti. Šiem m r-iem ir j b t ekonomisk s att st bas strat ijas

integr jošajam aspektam vis ES, kas apliecin tuto, ka š att st ba ir perspekt va.

Faktori, kas nosaka izaugsmi, nodarbin t bu un konkur tsp ju

Lisabonas sammit , 2000. gada mart , Eiropas Savien ba noteica sev m r i k t par valstu ko-pumu, kam ir viskonkur tsp j g k , dinamisk kun uz zin šan m balst t ekonomika pasaul , kas ir sp j ga uz ilgstošu ekonomisku izaugsmi un pied v vair k un lab kus darbus un ir tuv kasoci lajai vienot bai. T d tika noteiktas vair kaspriorit tes:

dot priekšroku jaunin jumiem un uz mu-miem, kas izce as ar t du darb bu, kas rada cieš kas saites starp p tniec bas instit tiem un r pniec bu un labv l gus apst k us izp tei un att st bai (R&D), uzlabojot pieejam bu fi-nans jumam un zin šan m, kas iedrošin tu jaunu biznesa uz mumu izveidi;

nodrošin t piln gu iedz vot ju nodarbin t bu, radot jaunas darba vietas, uzlabojot produktivi-t ti un kvalit ti, un veicinot apm c bas iesp -jas visa m ža garum ;

nodrošin t visaptverošu darba tirgu, kur tiek samazin ts bezdarbs un soci l s un re ion -l s atš ir bas darba vietu pieejam b ;

“savienot” Eiropu, integr jot un uzlabojot transportu, telekomunik cijas un ener ijas ap-g des t klus;

aizsarg t vidi, jo paši t d , ka t stimul jau-nin jumus, ieviest jaunas tehnolo ijas, piem -ram, ener tik un transport .

Eiropas vienot bas politika visvair k iegulda tieši šajos m r os, paši tajos re ionos, kuros ir pie-ejams neizmantots ekonomiskais un nodarbin t -bas potenci ls, ko var m r tiec gi izmantot, t dveid pievienojot šos resursus ES kop jai ekonomikai.

No š s politikas viedok a, lai atbalst tu re ion lo att st bu ir nepieciešami labv l gi apst k i naci-on l l men , paši izaugsmi veicinoša makroeko-nomisk vide, nodarbin t ba, stabilit te, k arnodok u un regulat v sist ma, kas veicin tu biz-nesa iesp ju un darba vietu rad šanu.

Re ion l l men , ir j nodrošina divi š du apst k-u kopumi. Pirmk rt, atbilstošu dot ciju eksisten-ce gan infrastrukt rai (efekt vam transportam, telekomunik cij m, labai dens un energoapg -dei, vides organiz cijai utt.), gan atbilstoši saga-tavotam un apm c tam darbasp kam. Stiprin t šo resursu kapit lu un uzlabot institucion li atbalst to iest žu un administrat vo strukt ru darb bu M r a1 re ionos un kandid tvalst s, kur min tais ir no-pietns defic ts.

Otrais apst k u kopums attiecas tieši uz re ion -l s konkur tsp jas faktoriem, kas ir svar gi uz zin šan m balst tai ekonomikai, kur galvenpriorit te ir j pieš ir jaunin jumiem, lai inform ci-ju un komunik ciju tehnolo ijas (ICT) b tu plaši pieejamas un efekt vi izmantojamas, k arvides atbalst tas. Šis apst k u kopums liel km r attiecas uz “netveramajiem” faktoriem, kas ir vair k orient ti uz biznesa konkur tsp ju, nekpirmais min tais. Tie ietver inter alia, re ion l sekonomikas kapacit ti rad t, izplat t un pielietot

1 . d a a — K o h z i j a , k o n k u r t s p j a , n o d a r b i n t b a u n a t t s t b a – s i t u c i j a u n t e n d e n c e s

TREŠAIS ZI OJUMS PAR EKONOMISKO UN SOCI LO KOH ZIJU 37

zin šanas un t d veid uztur t efekt vu jaunin -jumu sist mu ieviešanu re ion ; biznesa kult ru, kas iedrošina uz m jdarb bu un sadar-b bas t kla eksistenci, k ar noteiktu nodarbju grupas.

Šie divi apst k u kopumi ir savstarp ji saist ti. Tie abi ir j integr daž du pak pju ilgtermi a att st -bas strat ij s ar skaidri noteiktiem un nolemtiem m r iem, politiski ap emoties atbalst t to realiz -ciju. Prec zs rakurss un daž du faktoru kopums, kas ir virz ts uz konkr to m r i b s atkar gs no starta poz cijas, attiec g re iona patn b m, do-min jošajiem apst k iem, att st bas ievirzes utt. Tas viss laiku pa laikam ir j maina, jo notiekot att st bas procesam, main s apst k i. T d nav vienotas “receptes” veiksm gai re ion lajai att s-t bai. Katram re ionam ir j atrod pareiz s politi-kas kombin cija savai att st bai, ko nosaka tekonomisk s, soci l s, kult ras un institucion l spaš bas.

Run jot par abiem apst k u kopumiem, sabiedr -bas iejaukšanos var attaisnot tirgus neveiksmju gad jum . Tas ir skaidrs, run jot par cilv kuresursiem vai transportu un cit m infrastrukt r m,kas ir pamat plaša pat ri a prec m,kur invest cij m ir gan soci ls, gan finansi ls efekts un, kur visa pe a nenon k pie investoriem (piem ram, darba dev jiem, kas iegulda l dzek us savu darbinieku apm c b ). Bez tam tas attiecas ar uz tehnolo iju p rzin šanu,kur m ar sav zi ir plaša pat ri a pre uraksturs, tik cik izmaksas, padarot t spieejamas plašam lietot ju lokam ir zemas sal -dzin jum ar to att st bas izmaks m. Attiec gijauno tehnolo iju rad t ji nevar ieg t visus ien kumus, kas rodas no jaunin jumiem, t tad par d s tendence invest t nepietiekam dau-dzum .

B tiska loma ES vienot bas politik ir pal dz tre ioniem, paši tiem, kuros ir maz k labv l gi apst k i, konsolid t un att st t to ekonomisko un darbasp ka potenci lu kop ar to esošaj m rak-stur gaj m priekšroc b m. Šaj zi att st bas procesam pak auto re ionu konkur tsp ja ir atka-r ga no ražot jstrukt ru moderniz cijas un daž -

d bas, ja tiek pieš irtas pietiekamas fizisk s infra-strukt ras un cilv ku darbasp ka dot cijas. Tas noz m , inter alia, ka tiek iedrošin ta uz zin ša-n m balst tu ekonomisko aktivit šu un jaunin ju-mu att st ba.

B tu j uzsver divi b tiski momenti. Pirmk rt, kri-tiski noz m ga ir re iona cilv ku darbasp ka re-sursu att st ba, k ar re ionu institucion l un administrat v kapacit te, jo tas nosaka atbalstu biznesam un videi, un to, cik liel m r sadarbo-jas sabiedriskais un priv tais sektors, k ar visas citas att st bas proces iesaist t s puses. Šis as-pekts ir izkl st ts zem k.

Otrais, k min ts augst k, ir prec zi formul ta vides aizsardz bas nepieciešam ba, ja atbalsta attiec go att st bas ievirzi. Š nepieciešam ba caurvijas visam, kas tiek izmantots t l k att st -b , bet jo paši tas paredz invest cijas fiziskaj sinfrastrukt r s, kur ir oti aktu ls konflikts starp palielin t m dot cij m transportam un vides aiz-sardz bu.

Š zi ojuma j ga ir izp t t k d m r atš irasabu, augst kmin to apst k u kopumi, paplašin -t ES.

Transporta infrastrukt ra

Efekt va transporta sist ma ir nepieciešams ap-st klis re ion lai ekonomiskajai att st bai, lai gan uzlabojumi tikai transporta sist m neb s pietie-kami, lai nodrošin tu izaugsmi, da ji t d , ka uzlabota pieejam ba citiem tirgiem, pal dz ražot -jiem rea t uz viet jo piepras jumu.

Vis ES15 p d j s dek des laik ir iev rojami palielin jies gan kravu p rvad jumu, gan pasažieru transporta t kls. Kravu p rvad jums (m rot tonnu kilometros) ir pieaudzis par trešo da u, un ir aptuveni uz pusi liel ks k IKP pieaugums, pasažieru p rvad jumi (pasažieru kilometros) ir pieauguši par aptuveni 16 %.



Transporta pl smas

Automaš nas ir domin jošais pasažierutransportl dzeklis. 2000. gad , 78 % no visiem ce ojumiem ( emot v r kilometru skaitu ce ojumos) ES15 bija ar automaš nu. Lai gan tas ir vair k nek 1970. gad , kad r d t js bija 74 %, tas ir samazin jies sal dzin jum ar 1990. gada r d t ju. Šie r d t ji tika emti proporcion lir d t jiem par ce ojumiem ar autobusiem, kas kopum nosl d ja zem 9 %. L dz gi pieaug ce ojumu ar gaisa satiksmi skaits, lai gan joproj m tas sast da tikai 6 % no kop jce ojuma skaita. Ce ojumi pa dzelzce u r da vair k vai maz k t du pašu proporciju, tikai nedaudz p ri 6 %, kas gandr z nav main jies kopš 1990. gada, bet ir krities kopš 1970. gada, kad r d t js bija vair k k 10 %.

Liels kravu p rvad jumu pieaugums (iz emotj ras transportu), 32 % 90-os gados, bija pateico-ties p rvad jumiem pa autoce iem, kas rad ja pieaugumu par 38 %. 75 % no krav m tiek trans-port tas pa autoce iem, turpretim tikai 14 % — pa dzelzce u. Šis r d t js ir krities pa no 30 % 1970. gad un 18 % 1990. gad .

Vis s Koh zijas valst s, pa sauszemes ce iem tiek transport ts vair k pre u k p r j ES. R d -t ji sv rst s no 85 % Sp nij l dz 98 % Grie ij ( lai gan b tu j piemin, ka t di paši r d t ji ir arIt lij un Apvienotaj Karalist ). V l jo vair k pre-u transport šana pa autoce iem šaj s valst s ir

palielin jusies strauj k nek p r j s ES valst s,t d veid da ji atspogu ojot ne tikai IKP pie-augumu, bet ar zin mu alternat vas tr kumu, neraugoties uz lielaj m invest cij m transporta t kl no Eiropas Strukt rfondiem.

Kandid tvalst s Rum nij un Bulg rij , p rejas period kravu p rvad jumi ir iev rojami samazi-n jušies, atspogu ojot IKP kritumu un ekonomisko aktivit šu p rstruktur šanu, att linoties no sma-g s r pniec bas. T pat ir noticis Slov kij un Slo-v nij . Vairum valstu šie r d t ji ir pieauguši, jo paši Latvij un Igaunij .

Lai k , kop jais kravu p rvad jumu apjoms kandid tvalst s ir puse no ES valstu l me a attie-c b pret IKP.

2000. gad gandr z puse no kravu p rvad ju-miem kandid tvalst s bija pa autoce iem, bet 38 % pa dzelzce u, iev rojami vair k nek patrei-z j ES. Bulg rij un ehijas Republik pa autoce iem transport to pre u proporcija ir tuva ES vid jiem r d t jiem, bet Baltijas valst s un Slov kij t sast da tikai vienu trešda u vai pat maz k.

Tom r kravu p rvad jumu relat vais dal jums strauji main s no dzelzce a uz sauszemes ce-iem. Patieš m tikai 4 gadus pirms gadu t kstošamijas, kravu p rvad jumi pa dzelzce u bija pro-porcion li gandr z tikpat, cik pa autoce iem. Ktas turpin sies, ir atkar gs ne tikai no izv l t sekonomikas att st bas gaitas, bet ar no t s b t -bas — no t , k d m r piepras jums p c pakal-pojumiem pieaug attiec b pret piepras jumu p c prec m, k ar no efekt vu alternat vu trans-porta l dzek u — dzelzce a vai densce u,pieejam bas.

Diemž l nav sal dzinošo datu par pasažieru transporta p rvad jumiem kandid tvalst s, kaut gan ir zin mi r d t ji, ka autoce u izmantošana pieaug, uz ko nor da maš nu pašnieku skaita pieaugums un autobusu skaits attiec b pret ie-dz vot ju skaitu. Starp 1996. un 2000. gadu, au-tomaš nu skaits kandid tvalst s kopum ir pie-audzis par vair k k 20 % attiec b uz iedz vot ju skaitu. Tas ir pieaudzis vair k k par 50 % Latvijun Lietuv un vair k k par 30 % Rum nij . To-m r tas bija tikai nedaudz vair k nek ES valst s. T d 2000. gad maš nu pašnieku skaits attie-c b pret iedz vot ju skaitu bija tikai nedaudz vai-r k par pusi no ES vid j r d t ja, nor dot uz b -tisku pieaugumu tuv kajos gados, palielinoties ien kumiem.

Taj paš laik attiec ba starp ien kumu uz per-sonu un maš nu pašnieku skaitu ir atkar ga no citiem faktoriem, t diem k sabiedrisk transporta statuss un apdz voto vietu modelis. T d Portu-g l automaš nu ir vair k nek vid ji ES, un



1.8 Autoceļu blīvums, 2001

0

0 - 75

75 - 150

150 - 250

> 250

nav datu

ES15 = 100

LT, LV, EE: AILES0

Avots: Eurostat

© Eiroģeogrāfijas administratīvo robežu sabiedrība

0 100 500 km

Canarias (E)

Guadeloupe Martinique Réunion

Guyane (F)

Açores (P)

Madeira

Indekss, autoceļu km attiecībā pret zemes zonu un iedzīvotājiem



šis r d t js ir strauji palielin jies p d jo gadu lai-k . It lij tas ir visliel kais no vis m ES valst m,sa vuk rt, D nij tas ir zem vid j , bet ehijas Republik tas ir t ds pats k ES valst s. Attiec gito, par cik pieaugs maš nu pašnieku skaits un automaš nu izmantošana kandid tvalst s n koša-jos gados, ietekm ne tikai ien kumi, bet ar poli-tiskie l mumi, kas tiek pie emti par transporta sist mas att st bu.

Satiksmes t kli

Autoce i

Ce u vai dzelzce u infrastrukt r m pieš irt s do-t cijas daž d s valst s ir j sal dzina oti uzman gi,jo atš iras klasifik cijas metodes.

Kaut gan kop jais autoce u garums ES15 ir pali-cis visum nemain gs kopš 1991. gada, autostr -žu garums ir palielin jies par 27 %. Daudz jaunas autostr des ir izb v tas Koh zijas valst s, pašiPortug l un Sp nij .

Lai k , ce u t kla bl vums kopum 13 Sp nijun Grie ij ir saglab jies maz ks nek vid ji vis ES15, un ar Portug l tas ir nedaudz zem vid j r d t ja. Turpretim rij tas ir krietni virs vid j .

M r a 1 re ionos, kopum emot, to bl vuma r -d t js ir aptuveni divas trešda as no ES15 vid -jiem r d t jiem. Tom r autostr žu bl vums Koh -zijas valst s pieauga aptuveni no 80 % ES15 vi-d j r d t ja 1991. gad l dz 10 % virs vid j2001. gad . Tom r šis pieaugums, galvenok rt,bija Sp nij un Portug l , bet Grie ij un rij tas ir saglab jies zem vid j l me a. Kopum M r a1 re ionos autostr žu t kla bl vums ir aptuveni 80 % no ES15 vid j r d t ja 2001. gad , un ir pieaudzis par aptuveni div m trešda m no vid jr d t ja 1991. gad (karte 1.8).

Kandid tvalst s ce u bl vums ir maz ks nekES15 un autostr žu bl vums ir v l maz ks. ES15 valst s autoce u bl vums ir apm ram sešas reizes liel ks nek kandid tvalst s kopum e-mot, kas atspogu o to, ka pat liel s valst s ir maz

autostr žu. Piem ram, Polij , 2001. gad , bija tikai aptuveni 400 km autostr žu, kas ir maz k kLietuv vai Slov nij (435 km), bet Rum nij bija tika 113 km. Igaunij to bija maz k par 100 km, bet Latvij to visp r nebija. Pat ehijas Republikbija tikai 500 km autostr žu, bet Ung rij— ap 450 km.

Lai gan jaunu ce u b ve daž s valst s notiek diezgan strauji — autostr žu garums Polij ir pie-audzis par vair k k 50 % laika posm no 1998. l dz 2001. gadam, š tendence ir nov rojama tikai atseviš os apgabalos, vai nu ap galvaspils t mvai uz tranz tce iem rietumu virzien . T d Polij75 % autostr žu ir koncentr juš s tikai tr srajonos — Dolnoslaskie rajon , kas robežojas ar V ciju, Opolskie, kas robežojas ar Dolnoslaskierajonu un ehijas Republiku un Mazowieckie, kur atrodas Varšava. ehijas Republik ir l dz gs iz-vietojums — Stredni-Cechy rajon ap Pr gu un Jihovychod rajon , kas dienvidos robežojas ar Austriju un Slov kiju. Rum nij visas autostr des atrodas Bukarestes tuvum .

Taj paš laik citu ce u st voklis p rsvar ir slikts. Gandr z visi ce i lab kaj gad jum ir ar div m josl m un cieš no apr pes tr kuma daudzu gadu garum , gan pirms, gan jau p c p rejasprocesa s kšan s.

Šis apst klis var tu izskaidrot satraucošos r d -t jus par daudzajiem n ves gad jumiem uz ce-iem, kas 2001. gad uz miljons maš n m bija iev rojami liel ks nek ES dal bvalst s. Latvij šis r d t js bija gandr z 900 n ves gad jumu uz mil-jons maš n m, Lietuv un Polij , vair k k 500, Ung rij , Igaunij , Bulg rij un Slov kij tikai ne-daudz maz k, sal dzinot ar nedaudz vair k par 300 Sp nij , Portug l un rij un tikai 150 Ap-vienotaj Karalist (nav datu par Grie iju vai It li-ju). Tom r šie r d t ji ir l dz gi k dažos M r a 1 re ionos Sp nij , kur Castilla y Leon un Castilla-la Mancha n ves gad jumi uz miljons maš n mbija vair k k 600, bet Extremadura vair kk 450.



Dzelzce a infrastrukt ra

Dzelzce u kop jais garums ES15 ir aptuveni par 3 % maz k nek 1991. gad , jo atseviš as l nijas ir sl gtas, un par 10 % maz k nek 1970. gad . 4 Koh zijas valst s kop emot, dzelzce a t klu bl -vums (attiec b pret zemes virsmas plat bu un iedz vot ju skaitu) ir tikai 55 % no ES vid j r d -t ja, lai gan rij tas ir augst ks ( 80 % no vid j )nek p r j s trij s valst s. M r a 1 re ionos ko-pum , sliežu ce u bl vums ir apm ram 75% no ES15 vid j r d t ja, un tas nav daudz main jies kopš 1991. gada.

Zin ma dzelzce u t kla moderniz cija ir notikusi p d j dek d , elektrific jot vair kas l nijas (ko-pum no 40 % 1991. gad l dz 47 % 2001. gad ),bet vienu sliežu ce u p rveidošana divu sliežu ce os ir ierobežota (no 39 % l dz 41 %). P rmai-

as ir l dz gas k Koh zijas valst s un M r a 1 re ionos, t p r j ES, t k robežš irtne starp t m un ES past v. Pamat ap 40 % l niju tika elektrific tas gan pievienotaj s valst s, gan M r a1 re ionos 2001. gad ; tikai 24 % l niju bija divu sliežu ce i Koh zijas valst s un tikai nedaudz vai-r k par 13 % M r a 1 re ionos. Tom r Koh zijasvalst s situ cija oti atš iras. Grie ij visp r nav elektrific tu l niju, rij t du ir tikai ap 2 %, bet Portug l toties š proporcija ir dubultojusies laika posm no 1991. l dz 2001. gadam p rsnie-dzot 30 %.

Visp r jais dzelzce a t klu standarts kandid tval-st s ir slikts un atspogu o niec g s invest cijas p d jo dek žu laik . Elektrific to un dubulto slie-žu l niju proporcija ir maz ka nek ES valstu vi-d jie r d t ji, lai gan t ir l dz ga k Koh zijas valst s un M r a 1 re ionos.

Sliežu t kls pamat ir tehniski novecojis, noslo-gojums — neadekv ts, daudzi ce i ir veci un boj ti. Daž d s viet s ir daž ds sliežu platums un str vas padeves sist mas, kas padara sarež tu satiksmi. T rezult t , kaut gan maksim lais pie aujamais trums parasti ir 90-110 km/h, lielos posmos tas var b t tikai 40-60 km/h.

Maš nu skaita pieaugums apsteidz uzlabojumus autoce u t klos un noved pie p rslogotiem ce iem un vides pies r ojuma. Politi i sastopas ar di-lemmu, jo neapstr dami nepieciešamie uzlabojumi autoce u t klos, veicin s maš nu skaita pieaugu-mu ar vis m no t izrietošaj m sek m. T pat vi i apsver iesp ju samazin t pieš iramos resur-sus tikpat nepieciešamajiem uzlabojumiem dzelz-ce a t klos un sabiedrisk transporta sektor ,kas var tu samazin t braukšanu ar automaš n mun attiec gi samazin t vides probl mas, ko t s rada.

Lai gan dzelzce a izmantošana k pasažieru, tkravas p rvad jumiem ir samazin jusies, bet autoce u — palielin jusies, t joproj m ir iev ro-jami liel ka nek ES. Jaut jums — cik ilgi. Jaunu dzelzce a l niju b ve vai eksist jošo l niju uzla-bošana ir viena no galvenaj m transeiropas t klu da m, kas patlaban tiek izb v tas vai pl notas. Kandid tvalst s uzsvars ac mredzot tiek likts uz jaunu autoce u izb vi. Taj pašlaik nepieciešam ba uzlabot dzelzce a t klus ša-j s valst s sniedzas krietni vien aiz jaunu un lab -ku sakaru izveidošanas ar jau esošaj m ES valst m.

P d j s prognozes nor da, ka kravas transport -šana pa autoce iem ES15 2020. gad b s par 67 % vair k nek 2000. gad . Kandid tvalst mprognoz , ka patreiz jie r d t ji dubultosies. Ja IKP šaj s valst s pieaugs strauj k nek patreiz -j s dal bvalst s, kas ir b tiski ce u sapl šanai, kravas p rvad jumi pa autoce iem pieaugs v lvair k.

Mazu distan u kravu p rvad jumipa j ru un iekš jiem densce iem

Autosatiksmes pieaugums tuv kajos gados, krezult t b s lieli sastr gumi, vedina vair k iz-mantot j ras transportu un iekš jos densce us,par dot to k pievilc gu iesp ju, jo vair k t d ,ka tie maz k pies r o vidi, ir daudz droš ki un izmanto maz k ener ijas.

2000. gad k di 28 % no ES15 iekš j s tirdz-niec bas notika pa j ru. P d j s dek des



laik kop j kravu satiksme Eiropas ost s, to skait uz treš s pasaules valst m, ir pieaugusi par vair k k 20 %, bet konteineru p rvad jumi ir dubultojušies. Konteineru ostas Vidusj r ir pieredz jušas liel ku kravu p rvad jumu pie-augumu k ostas zieme os. 2000. gad 3 no 8 liel kaj m konteineru ost m ES bija izvietotas tieši tur (Gioia Tauro, Algeciras un Žen vas ostas).

Mazu distan u j ras p rvad jumu att st ba kandi-d tvalst s, no kur m septi m ir pieeja pie j ras,var pal dz t atjaunot ostu darb bu perif ros re-

ionos un atbalst t to ekonomisko att st bu, k aratvieglot transporta probl mas. Protams, lai tas notiktu, ir j uzlabo piek šana š m ost m.

Iekš jie densce i p rvad apm ram 4 % no ES15 krav m. Neraugoties uz to izmantošanas pieaugumu, to da a kop jo p rvad jumu apjomir samazin jusies p d jo 10 gadu laik . To noz -me atš iras daž d s ES valst s. N derland pa iekš jiem densce iem tiek p rvad ts iev rojams kravu daudzums (43 % no kop j daudzuma), t pat tas ir iev rojams V cij un Be ij , bet Ko-h zijas valst s tos neizmanto nemaz.

Kandid tvalst s šis transporta veids tiek izman-tots valst s, kur tek cauri Donava. Tom r ir no-pietnas probl mas paplašin t to izmantošanu, jo daudz s viet s šie densce i ir par seklu, lai transport tu smagas kravas, un kravas ostas ir novietotas t l k viena no otras, nek tas ir Austri-j vai V cij , un bieži vien neatbilst iekraušanas apjoma standartiem.

Kopum galvenie izaicin jumi n kamajiem ga-diem ir:

integr t un moderniz t autoce u un dzelzce ut klu kandid tvalst s, lai nodrošin tu efekt vu satiksmi ar esošajiem ES dal bvalstu sausze-mes transporta t kliem;

uzlabot sakarus ar transeiropas t kliem, lai do-tu iesp ju attiec gajiem re ioniem g t maksi-m lo labumu no tiem;

uzlabot robežu š rsošanas un tranz ta marš-rutus starp jaunaj m dal bvalst m un starp t m un jau esošaj m ES dal bvalst m, lai vei-cin tu starp t m tirdzniec bas izaugsmi, no kir liel m r atkar ga ilgtermi a ekonomiskatt st ba;

att st t mazu distan u j ras p rvad jumus, kas ir paši svar gi perif rajos re ionos, k ar sa-l s, un taj paš laik stiprin t saikni starp da-ž diem transporta veidiem;

virz t ES invest cijas, lai p rceltu gan kravas, gan pasažieru p rvad jumus no autoce iem uz dzelzce iem un densce iem, k ar , lai p rcel-tu intens vo satiksmi prom no p rslogotiem maršrutiem;

att st t strat iju, lai sasniegtu visatt l kosre ionus un savienotu tos ar Eiropas kontinen-tu, kas nav da a no transeiropas transporta t k-la priorit t m.

Ener ija

Pieeja t riem, drošiem un ar izmaks m konkur t-sp j giem ener ijas avotiem ir svar gs faktors re iona konkur tsp j . Galven ener ijas ražo-šana, diemž l, mazin s vairum dal bvalstu. T -pat tas ir Koh zijas valst s, kas ar pašm ju resur-siem apmierina tikai mazu da u no nepieciešam sener ijas, un aptuveni 80 % no pat r t tiek import ti (1.10 grafik). Apvienot Karaliste un D nija ir vien g s ES valstis, kuras eksportener ijas t klus. Kandid tvalstis liel koties ir vai-r k pašpietiekamas energoresursu zi , bet t svisas ir energot klu import t jas. Polija un Rum -nija import maz k par 12 % no nepieciešam sener ijas. Taj paš laik ciet degviela, kas ir viskait g k videi, sast da gandr z 60 % no saražot s ener ijas kandid tvalst s — ES15 tsast da tikai 13 %. Polij tikai nedaudz maz kpar 90 % ener ijas tiek ražota no ciet s degvie-las, ehijas Republik — 85 %, bet Igaunij —vair k k 75 %.



ES, savuk rt, ener ijas ražo-šanai izmanto 30 % ko-dolener ijas (vair k k80 % Be ij un Francij ),sal dzinot ar 16 % kandid t-valst s ( lai gan Lietuv un Slov kij t sast da vair kk 70 %).

Ener ijas pat ri š atš irastikpat oti k ražošana. Tas ir radies d atš ir b m ekono-misko aktivit šu strukt r ,klimatiskajos apst k os, regu-lat vo aktu b t b , soci lajuzved b un nodok u politik .Visp r jais ener ijas pat ri šuz personu kandid tvalst s ir l dz gs tam l menim, k ds ir Grie ij un Portug l un daudz zem ks kvid ji ES.

Ener ijas pat ri š uz personu ES pieauga starp 1995. un 2001. gadu, galvenok rt Koh zijas val-st s, t pat k tas notika ar vairum kandid tval-stu. Iz mumi bija tikai Polija, Malta, Bulg rija un Rum nija.

Neraugoties uz sal dzinoši zemo ener ijas pat ri-u uz personu, Koh zijas valstis pat r ja par 17–

35 % vair k ener ijas attiec -b pret IKP sal dzin jum ar ES vid jiem r d t jiem, bet kandid tvalst s, kopum e-mot, ener ijas pat ri š bija gandr z etras reizes liel ks (ir j uzsver, ka IKP m raEiro) Starp 1995. un 2001. gadu ener ijas pat ri š attie-c b pret IKP kandid tvalst ssamazin j s. Daudzos gad -jumos tas notika oti izteikti, kaut gan ES samazin šan sbija relat vi neliela, bet Portu-g l un Austrij tas pat bija uz robežas ar palielin šanos (grafiks 1.11).

Pat r t s ener ijas pamatavoti ES iev rojami atš iras no ražošanas avotiem, kur izmanto naf-tas produktus, ko plaši import liel koties pat ri-

am un nevis ražošanai gan esošaj s, gan jaun-aj s dal bvalst s (grafiks 1.12). Atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielin šana (bio-masas, v jš, saules ener ija, k ar hidro-elektr ba) ir kop gs ES politikas m r is, un Komisija ir nol musi divk ršot atjaunojamo ener-

iju pat ri a da u ES l dz 12 % 2010. gad . To-m r to lietošana daž d s valst s iev rojami

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

LU FISE

BE N

LFR

DE

CZ

ES15 U

K AT IE D

KEE

SK

CY S

IES IT E

LHU

BG P

T LT PL

MT LV R

O

0

1

2

3

4

5

6

7

8

91995 2001E as ekvivalenta tonnas (TOE) uz vienu cilv ku

1.10 Bruto iekšzemes ener ijas pat ri š, 1995 un 2001

ES15, DE, ES, IT, NL: provizoriskie dati 2001.gadam

Inform cijas avots: Eurostat, Ener ijas statistika un Nacion lie p rskati

-40

-35

-30

-25

-20

-15

-10

-5

0

5

-40

-35

-30

-25

-20

-15

-10

-5

0

5

PT

AT

ES

CY E

L IT BE

FR

ES15 D

ECZ FI

SK

UK N

LSE S

IDK

MT LV B

G LU HU IE LT E

ERO P

L

% izmai as

1.11 Izmai as bruto iekšzemes ener ijas pat ri uz vienu IKP

vien bu, 1995-2001

Inform cijas avots: Eurostat, Ener ijas statistika



atš iras, t par dot daž du resursu lietošanu kpie emt s politikas da u.

Atjaunojamie ener ijas avoti nodrošin ja tikai 6 % no kop j s pat r t s ener ijas ES, 2001. gad , kas bija tikai nedaudz vair k k 1995. gad . To noz me kandid tvalst s bija tikai nedaudz maz ka (5 % no kop j energoresursu apjoma).

Paplašin t s ES valst s šis r d t js bija dau-dzaugst ks. Latvij un Zviedrij tas bija ap 30 % vai pat vair k, Austrij un Somij vair k par 20 %, Igaunij , Rum nij un Slov nij ap 11 %, kas ir tikai nedaudz maz k k Portug l (14 %). Vis s kandid tvalst s 1995. un 2001. gad relat -vais atjaunojamo energoresursu pat ri š iev ro-jami pieauga Latvij , Lietuv un Rum nij .Tas pieauga ar Somij un Zviedrij , bet Austrij un Portug l tas šo sešu gadu laiksamazin j s.

Visi etri galvenie ES ener tikas politikas nosac jumi — pieg des droš ba, iekš jo tirgu komplekt šana un vides aizsardz bas apsv rumuintegr cija, k ar atjaunojamo ener ijas avotu izmantošana, var pozit vi ietekm t re ionu vienot bu. Samazinot pat r t s ener ijas apjomu ražošanai, un, esot vair k atkar giem no atjaunojamajiem resursiem, visas dal bvalstis var

samazin t to atkar bu no ener ijas importa, un t d veid nov rst savas ekonomikas potenci lo sagr vi, piem ram p rdz vojot šoku, ko ir rad jusi strauja naftas cenu celšan s. Att stot atjaunoja-mos ener ijas avotus, ja tie ir r p gi izpl noti, var mazin t ener ijas ražošanas postošo iedarb bu uz dabu (lai gan pieaug bažas par ekolo isko kait jumu, ko nodara hidroelektrosh mas), k arnodrošin t efekt vu risin jumu izmaks m pašiperif rajos apvidos.

Citas infrastrukt ras, lai uzlabotu re ion lo pievilc bu

Soci l s infrastrukt ras noz m ba, ieskaitot, pa-mat skolas, koledžas un slimn cas, nedr kst no-v rt t par zemu k re ion lo konkur tsp ju ie-tekm jošu faktoru. Augstas kvalit tes soci l in-frastrukt ra var ietekm t l mumus par invest ciju un biznesa izvietojumu, pamat gad jumos, kas attiecas uz lielu piesardz bu par dz ves vietu un darba vietu un var ar r in ties ar person gaj mpriekšroc b m un imenes interes m. Š das in-frastrukt ras k st par arvien noz m g ku da u no att st bas politikas re ionos, kas mekl iesp jas piesaist t liel ku pievienoto v rt bu un uz zin ša-n m balst t s aktivit t s.

Soci l infrastrukt ra ir noz m ga ar popul cijasapkalpošanas jom . Labas skolas arvien vair k nosaka iedz vot ju dz ves vietu izv li, k liecina nekustamo pašu-mu ieg des cenas. L dz gi ir ar mazb rnu novietn m, kas ir noteicošais faktors sievie-t m, vai t s, kur m ir mazi b rni var s, vai nevar s tur-pin t savu karjeras izaugsmi, un kas attiec gi ir da js ie-mesls sieviešu zemajam no-darbin t bas l menim daES, it paši maz k tur gajosre ionos, k ar augstais pusslodzes nodarbin t bas l menis jebkur citur14. Š duiesp ju nodrošin šana var

0

20

40

60

80

100

BE

DK

DE E

LES

FR IE IT LU NL

AT

PT FI

SE

UK

ES15 B

G CY

CZ

EE

HU LT LV M

T PL

RO S

ISK

0

20

40

60

80

100

Atjaunojamie resursi

Kodoldegviela

Dabasg ze

E a

Cietais kurin mais% no kopapjoma

1.12 Bruto iekšzemes ener ijas pat ri a veidošana no

kurin m , 2001

Inform cijas avots: DG TREN



attur t cilv kus no p rcelšan s no att l kajiem un lauku rajoniem, kur darba vietu rad šana sie-viet m ir viens no galvenajiem veidiem, k iedro-šin t cilv kus nep rcelties.

Šai sakar rezult ti no pirm Pils tu Audita, kas tika veikts 58 Eiropas pils t s, kas kop sast da vid ji 15 % no popul cijas to atrašan s valst s, nor da, ka tie, kas dz vo tur g kajos re ionos ir nodrošin ti ar liel ku skaitu mazb rnu noviet uuz iedz vot ju, nek pils t s, kas nav tik tur gas.

Vec kiem cilv kiem, gadiem ejot, ir oti svar ga pieeja vesel bas apr pes iest d m. Dažiem šo iest žu pieejam ba var noz m t vai nu vecumdie-nu pavad šanu vecaj dz vesviet vai p rcelša-nos uz citu vietu. Tai paš laik labas vesel bas apr pes iest des ir tik pat noz m gas t ristiemEiropas dienvidos ar silto klimatu, kas cenšas piesaist t pieaugošu skaitu pension ru, kas dodas gar kos un biež kos atp tas braucienos, un vie-tas izv le ir atkar ga no vesel bas apr pes pie-ejam bas.

T d šai zi ir k da sakar ba, jo kaut arES zieme os un dienvidos ir l dz gs skaits

rstu un medm su un cita medic nas person lauz iedz vot ju, tom r gultas viet m slimn c sattiec b pret iedz vot ju skaitu ir tendence samazin ties.

Turpret V cij un Francij ir 8-9 gultas vietas uz 1000 cilv kiem, Grie ij vid ji 5 un v l maz kiecien t kaj s t risma viet s, nokr tot zem k par 3 Kentriki Ellada un Pelloponis un zem 2 Sterea Ellada. L dz gi ir Portug l , vid ji 4 gultas vietas uz 1000 cilv kiem, bet tikai 2½ Alentejo un 2 Al-grave. Sp nij , kur caurm ra skaits ir 4 vietas uz 1000, un tikai aptuveni 3 Valensij un Andal zij ,un It lij Kampanij , Bazilikat un Sic lij v l ma-z k (apm. 4 uz 1000) nek zieme u re ionos (virs 5 uz 1000 vairum gad jumu).

It lij pamat š atš ir ba da ji atspogu o re-ion l s popul cijas vecuma strukt ru un faktu,

ka vec kie iedz vot ji, kas uzliek nesam r gas pras bas vesel bas apr pes sist mai, r inoties ar maz ku iedz vot ju skaitu dienvidos nekzieme os15. No otras puses, šai zi skait i

gandr z noteikti nenov rt atš ir bas starp dienvi-du un zieme u re ioniem, pie emot, ka viet -j popul cija iepriekš ir iev rojami palielin -jusies t ristu d , kas tur atrodas liel ko da ugada.

Kandid tvalst s š poz cija ir daudz labv l g ka. Ne tikai rstu, medm su un cita medic nas per-son la skaita zi , kas ir l dz gs k ES15 attiec -b pret iedz vot ju skaitu vai pat augst ks, bet ar iz mumiem Kipr (4 vietas uz 1000 iedz vot -jiem), slimn cas gultas vietu skaits ar ir relat viaugsts. T d ehijas Republik ir aptuveni 11 gultas uz 1000 cilv kiem, vair k nek paties bvis s ES15 da s, un Lietuv un Latvij ap 9 vie-t m, vair k nek V cij un Francij , kam r valstis ar zem kiem r d t jiem, k Polija un Igaunija, kur tom r ir aptuveni 7 vietas uz 1000, kas ir virs ES vid j .

Soci l infrastrukt ra, kop ar vides apst k iem, ir dz ves kvalit tes noteicošais faktors jebkurre ion un ir tik pat noz m gs k transporta sis-t mas un citi daudz tradicion l ku infrastrukt ruveidi re ion lajai konkur tsp jai.

Cilv kresursi

Eiropas Nodarbin t bas Strat ija, kas uzs kta 1997.gad š iet veicin jusi nodarbin t bas palie-lin jumu ekonomisk s lejupsl des period . Starp 1999. un 2000.gadu nodarbin to skaits ir palieli-n jies par 6 miljoniem un ilgtermi a bezdarbs no 4 % darbasp j go sarucis l dz 3 %. Tom r, kam riev rojami uzlabojumi ir v rojami ES darba tirgus darb b , noz m gs struktur ls v jums saglab jas gan esošaj s, gan n kotnes dal bvalst s.

Izgl t bas pieaugoš noz me

Izgl t bas l me iem ir galven loma nosakot ekonomikas sniegumu un Eiropas ekonomikas konkur tsp j 16. Tas ir oti b tisks ar t m nodar-bin t bas iesp j m, kas paveras cilv kiem. Tas attiecas ne tikai uz darbu virkni, kas tiem pieeja-mi, bet v l pamat g k uz to, vai vi i ir vai nav sp j gs atrast darbu. Tie, kam ir trešais izgl t bas



1.9

Izg

lītī

ba

sie

gu

ve

slīm

eņ

i,2

00

2

Ze

ms

Vid

ējs

Au

gs

ts

%no

visi

em

iedzī

votā

jiem

(25-6

4)

©E

iroģeogrā

fijas

adm

inis

trat ī

voro

be

žusa

bie

drī

ba

0250

1250

km

<19,2

19,2

-28,0

28,0

-36,8

36,8

-45,6

>=

45,6

nav

datu

ES

27

=32,4

Sta

ndart

anovi

rze

=17,7

Zem

s=

zem

ākā

vidējā

izglīt

ība

vai

zem

āks

Avo

ts:E

uro

stat

%no

visi

em

iedzī

votā

jiem

(25-6

4)

<35,0

5

35,0

5-

43,3

5

43,3

5-

51,6

5

61,6

5-

59,9

5

>=

59,9

5

nav

datu

ES

27

=47,5

Sta

ndart

anovi

rze

=16,5

9

Vid

ējs

=augst

āks

par

vid

ējo

izglīt

ību

%no

visi

em

iedzī

votā

jiem

(25-6

4)

<13,6

5

13,6

5-

17,9

5

17,9

5-

22,2

5

22,2

5-

26,5

5

>=

26,5

5

nav

datu

ES

27

=20,1

Sta

ndart

anovi

rze

=8,5

7

Augst

s=

terc

iārā

izglīt

ība



l menis — ar universit tes gr du vai ekvivalentu kvalifik ciju — visticam k b s vair k nodarbin ti, nek tie, kam ir tikai augst k vid j izgl t ba, kuri savuk rt b s vair k nodarbin ti, nek tie, kam ir tikai pamatizgl t ba. Š tendence, kas š iet tikai nostiprin sies ar uz zin šan m balst tas ekono-mikas att st bas pal dz bu n kamajos gados, ir oti ac mredzama esošaj s ES dal bvalst s, it paši sieviešu vid . Bet kandid tvalst s tas ir pat

v l vair k izplat ts k sieviešu, t v riešu vid .

Turpretim kandid tvalst s 2002.gad , kop emotapm ram 86 % v riešu vecum no 25-64 gadiem, kas ieguvuši treš l me a izgl t bu ir nodarbin ti, 74 % bija t du, kas ieguvuši augst ko vid joizgl t bu un tie, kam bija oblig t pamatizgl t -ba 51 %. Sieviet m 79 % ar treš l me aizgl t bu bija nodarbin tas, 61 % ar augst ko vid jo izgl t bu un tikai 38% ar zem ku izgl t bas l meni.

L dz gas atš ir bas v rojamas ar re ion l l me-n , bet v l izteikt k form . Atš ir ba starp tiem, kam ir augst k izgl t ba un tiem, kam ir zem kl me a izgl t ba, š iet re ionos ar relat vi zem kunodarbin t bas l meni, ir liel ka nek tajos re-

ionos, kur nodarbin t bas procents ir liel ks. Visticam k, re ionos ar zemu nodarbin t bas l -meni, cilv ki ar zem ku izgl t bas l meni b s bez darba, sal dzin jum ar tiem, kam ir augst ksizgl t bas l menis.

Izgl t bas l me i kandid tvalst slabv l gi piel dzin s esošajam ES dal bvalstu l menim ...

Saska ar p d jiem datiem (2002.g.) kandid t-valst s apm ram 78 % no popul cijas vecum no 25-64 ir ieguvuši vismaz vid jo izgl t bu. Proporci-jas main s no nedaudz virs 70 % Bulg rij un Rum nij l dz 85 % ehijas Republik un Slov -kij , diezgan virs ES vid j (64 %) un pat daudz augst ks esošajos M r a Nr.1 re ionos (tikai ap-tuveni 40 % šajos re ionos Sp nij un It lij un tikai 20 % Portug l ). Vien gais iz mums ir V -cijas jaun Länder, kur š da a sast da 90 %, vai-r k nek p r j valsts da un dr z k l dz ga kan-

did tvalst m nek ES, atspogu ojot to kop go ne-seno v sturi (1.9 karte)

Tom r ir jaut jums, cik labi augst k vid jizgl t ba un s kotn j profesion l apm c ba kandid tvalst s sagatavo jaunos cilv kus darba tirgus vajadz b m vai nepieciešam bai piel go-ties, ja pras bas main s. Pamat m c bu pl ns un m c bu strukt ras šaj s valst s š iet nav pie-tiekami piel gotas modernajai ekonomikai. Tikai ar dažiem iz mumiem t m ir tendence g t ne p r k labus rezult tus starptautiskajos las t un rakst t prasmes testos.

… lai gan maz k treš l me a izgl t b

T da a popul cijas, kas ieg st treš l me a izgl -t bu Savien bas M r a Nr.1 re ionos, tom r ir maza. Vis s valst s, iz emot V ciju, kur jaunajLänder ir paši augsts izgl t bas l menis, vid jais r d t js par universit tes gr du vai tam l dzv rt -gu izgl t bu M r a Nr.1 re ionos ir zem ks nekcitos. Grie ij un Portug l , kur visi re ioni ir M r a Nr.1 re ioni š da a ir zem ka par ES vid -jo. V l vair k, lai gan izgl t bas l me i š iet visp -r gi uzlabojamies, t d zi , ka liel ks skaits jaunu cilv ku ieg st treš l me a izgl t bu nektie, kas pieder pie vec kaj m grup m, tom r ir oti maza nor de uz atš ir bu starp M r a Nr.1 un p r jiem sl gtajiem re ioniem.

Relat vais skaits darbasp j g s popul cijas da asar treš l me a izgl t bu ar ir sal dzinoši mazs liel kaj da kandid tvalstu. Kopum tikai 14 %no tiem, kas ir vecum no 25-64 gadiem ir ieguvuši universit tes gr du vai tam l dzv rt gu, ir iev rojami maz ks skaits nek ES vid jo (22 %). Tikai Igaunij un Lietuv šie skait i bija virs ES vid j . ehijas Republik un Slov kij t pat kPolij nu Rum nij , š attiec ba bija tikai 10-12 %. Tom r, tas joproj m ir augst ks nek Portug lun M r a Nr.1 re ionos It lij .

Liel kaj da kandid tvalstu, kur vien gie iz -mumi ir tr s Baltijas valstis, maz ka da a sieviešu vecum no 25-64 gadiem bija ieguvušas aug-st ko vid jo izgl t bu nek v rieši šaj vecuma grup , bet liel kaj da valstu vairumam sieviešu



bija treš l me a izgl t ba. ES sievietes šaj ve-cuma grup tom r bija ieguvušas zem kas izgl -t bas kvalifik cijas nek v rieši — tikai ne Portu-g l — bet st voklis main s strauji, jo iev rojami vair k sieviešu jaun k s vecuma grup s turpina m c bas p c pamatizgl t bas ieg šanas un dodas uz universit t m. Lai gan ik pa laikam pieaug tre-š l me a izgl t bu ieguvušo iedz vot ju skaits kandid tvalst s, attiec ba starp 25-29 gad go gru-p ar universit tes diplomiem vai l dzv rt gu kva-lifik ciju (17 %) joproj m ir b tiski zem ks nekES (27 %).

Izgl t bas ieg šanas l me i kandid tvalstu re-ionos t pat k esošaj s ES valst s atš iras. Ko-

pum vid ji l me i ir b tiski augst ki galvaspils tu re ionos, nek p r j s valsts da s un zin mm r ar tur g kajos re ionos vair k nek maz ktur gajos.

Maz k tur gajos re ionos ir liel ks no darba aizg jušo skaits

M r a Nr.1 re ionos iev rojami vair k jaunu cilv ku pamet izgl t bas sist mu ieguvuši tikai pamatizgl t bu, nek tas notiek cit s ES da s. 2002. gad M r a Nr.1 re ionos aptuveni 26 % no tiem, kam šobr d ir 18-24 gadi, bija ieguvuši tikai pamatizgl t bu vai apm c bu, tas ir divreiz vair k nek rpus šiem re ioniem. Lai gan daudzi no tiem str -d ja, dom jams, ka vi iem nav p r k viegli at-rast darbu uz zin šan m bal-st taj ekonomik , jo vi i k st vec ki un izgl t bas piepras -jums pieaug. Samazinot š ducilv ku skaitu, M r a Nr.1 re-

ioni var veikt noz m gu iegul-d jumu, ne tikai samazinot nodarbin t bas atš ir bas re-

ionu starp , bet ar nostipri-not to izaugsmes izredzes17

(A1.8 karte).

Kandid tvalst s atbiruma pro-cents no izgl t bas sist masliel kaj da gad jumu ir daudz zem ks nek ES15.

Tikai Bulg rij , Latvij un Rum nij to cilv kuskaits, kas pamet izgl t bu vecum no 18-24 gadiem un pie t s vairs neatgriežas ir virs ES vid j (aptuveni 20 % vai nedaudz vair kvisos trijos gad jumos), lai gan pat šeit tas jopro-j m bija zem vid j M r a Nr.1 re ionos. Ung rij tas ir aptuveni 12 %, Polij 8 %, ehijas Republik , Slov kij un Slov nij tikai aptuveni 5 %.

M c bas m ža garum

Darbasp ka, k ar biznesa resursi ir re ion l skonkur tsp jas noteicošais faktors, lai adapt tos main gajos tirgus apst k os. T d , lai uzlabotu un paplašin tu iema as, ir nepieciešama treni aiesp ja. T d j di profesion l t l kizgl t ba ir tik-pat noz m ga k pamatizgl t ba, gan indiv da kar-jeras iesp ju uzlabošanai, gan ekonomikas kon-kur tsp jai.

Saska ar p d jiem pieejamajiem p t jumiem18,aptuvenais nodarbin to skaits, kas turpina papildin t zin šanas ir daudz maz ks koh zijasvalst s, iz emot riju, nek p r j Eiropas Savie-n bas (ES) da . Sp nij , 1999. gad šis skaits bija tikai apm ram 25 % pret ES caurm ra40 %, kam r Portug l bija 17 % un Grie ijtikai 15 %. (J piez m , ka šie skait i attiecin mi tikai uz uz mumu ekonomiku un te nav iek autidati par sabiedriski administrat vo, komun lo

0

10

20

30

40

50

60

70

SE DK FI UK FR CZ BE IE NL LU DE SI AT IT ES EE PT PL EL BG HU LV LT RO

0

10

20

30

40

50

60

70% no darbiniekiem uz mumos

1.13 Piedal šan s koeficients t l k profesion l

sagatavošan , 1999

Inform cijas avots: Eurostat, Otrais p rskats par t l ku profesion lo sagatavošanu

uz mumos (CVTS2)

* PL = attiecas tikai uz Piej ras re ionu



pakalpojumu un lauksaimniec bas sf r m.) (1.13 grafiks).

Kandid tvalst s t l kizgl t ba ir paši noz m ga sakar ar ekonomikas p rk rtošanos un ac mre-dzamu pamatizgl t bas un apm c bas sist masšauro profilu. Neskatoties uz relat vi lielo da ujauniešu, kas sa em augst k s vid j s izgl t bas kvalifik cijas, liel k da a no tiem tiek apm c tik d noteikt amat , kas neb t nenodrošina tiem ilgstošu n kotni darba tirg , jo main s kvalifik ci-jas pras bas.

Tom r piedal šan s t l kizgl t bas apm c b s,liel kaj da gad jumu, š iet kandid tvalst s ir iev rojami zem ka nek ES. 1999. gad vid ji tikai 17 % no nodarbin tajiem uz m jdarb bas ekonomik ir sa muši jebk da veida kvalifik ci-jas celšanas kursus, tas ir maz k nek attiec gipuse no ES, lai gan diezgan l dz gi k Portug lun nedaudz vair k k Grie ij . Tikai ehijas Re-publik apm c to skaits bija, kaut vai tikai ne-daudz, bet liel ks (42 %), nek vid jais ES. P r -j s kandid tvalst s, iz emot Slov niju (32 %), šda a sast d ja maz k par 20 %.

T d j di ir skaidri redzama nepieciešam ba vai-r k izv rst t l kizgl t bu šaj s valst s un nodroši-n t daudz liel kas iesp jas turpin t apm c bu visa m ža garum .

Sieviešu dal ba darba tirg

ES ekonomiskaj s aktivit t s ieguld mais sievie-šu potenci ls joproj m nav piln b izmantots. Tostarp sieviešu nodarbin t bas procents N der-land , Lielbrit nij , Austrij un Zieme u valst s ir jau virs Lisabonas 60 %, Sp nij , Grie ij un It li-j tas ir daudz zem ks.

Sieviet m maks maz k nek v riešiem par to pašu darbu. Atš ir ba dzimumu apmaks jau kopš 1998. gada joproj m ir 16 %. Dzimumu nosl o-šan s darba tirg eksist t d , ka menedžeru un citos vadošos poste os joproj m vair k ir v riešunek sieviešu. Darba sadale ir galvenais faktors, kas ir pamat sieviešu zemajai iesaist šanai dar-ba tirg . Daudz vair k, gandr z trešda a nodarbi-

n to sieviešu, str d pusslodzi, pret 5 % v riešu,un daudzas t r kojas mazb rnu noviet utr kuma d .

Vis s jaunaj s dal bvalst s sieviešu dal ba darba tirg ir iev rojami kritusies agrajos p rejas gados. 2002. gad Kipr un Slov nij sieviešu nodarbi-n t bas procents bija tikai nedaudz zem ks par

Treš s pasaules valstu iedz vot juimigr cija un integr cija

T k ES darbasp j go iedz vot ju skaitam turp-m kajos gados b s tendence samazin ties un tas atsauksies ar uz darbasp ka nepietiekam bu, tad imigr cijai šobr d ir piln gi cita noz me.

Veiksm ga imigrantu integr cija sabiedr b ir no-z m ga gan soci lajai koh zijai, gan ekonomiskajai efektivit tei, it paši Tamperes un Lisabonas dar-bak rt bas kontekst . Esoš s liel bezdarba pro-bl mas un iedz vot ju, kas nav no ES valst m, iz-stumšana no darba tirgus, daudzi no kuriem ir imigranti no treš s pasaules valst m, k ar šo imigrantu b rni, kuri ir dzimuši jau ES, nor da uz nepieciešam bu veikt daudz liel ku ieguld jumu integr cijas jaut jumos.

Sabiedr bas integr cijas uzlabošanas politika at-tiec b uz tiem, kas migr uz ES no treš s pasau-les valst m, k ar etniskaj m minorit t m ir j ap-skata, ne tikai ekonomiskaj un soci laj aspekt ,bet ar kult ras un reli ijas daudzveid bas, pilson -bas un politisko ties bu aspektos. Migrantu piepl -duma sekas ir j izskata ar re ion l un viet jl men . Kam r valstu starp main s priorit tes,integr cijas politik m ir j b t izpl not m ilgstošam laika periodam un ir j atbilst konkr to grupu speci-fiskaj m pras b m.

Ir nepieciešama ne tikai liel ka saska ot ba starp attiec gaj m politik m vis s pak p s, bet arcieš ka sadarb ba starp sabiedriskaj m iest d mun Soci liem partneriem, p t jumu nozari, viet jiem pakalpojumu nodrošin t jiem, NVO un –pats galvenais – ar pašiem migrantiem.



Lisabonas r d t jiem, toties Polij šis skaitlis bija tikai 47 % un Malt tikai 32 %.

Bezdarba izskaušanas un akt va darba tirgus politikas

Profilaktiski pas kumi un akt va darba tirgus poli-tika ir b tiski, ja tiek izmatots viss ES pieejamais darbasp ka potenci ls. Daudz s dal bvalst s p -les ir veicin jušas centienus garant t, ka ikviens bez darba palikušais sa em individu lu darba mekl šanas pal dz bu un uzraudz bu jau pašs kum . Protams pamat ir tendence tuvoties personific tam atbalstam un uzlabot programmu efektivit ti, nosakot darba mekl t ju vajadz bas, un dodot priekšroku piem rot bai, nevis visp r -jiem r d t jiem.

Ir ar centieni garant t jaunu cilv ku apm c bu iesp jas, darba pieredzi vai cita veida nodarbin -t bas pas kumus pirms vi i ir bijuši bezdarbnieki 6 m nešus un tiem, kam p ri 24 gadiem l dz 12 m nešiem bezdarba situ cij . Tom r tiek piev r-sta p r k maza uzman ba neakt vajai da ai, kas pret ji re istr tajiem bezdarbniekiem, var b tiski liegt iesp ju sieviet m piek t darba tirgus programm m.

L dz gi saglab jas ar atš ir ba akt v darba tirgus politiku efektivit t daž d s Savien bas da s un š s politikas ir j nostiprina, it paši re ionos ar augstu bezdarba l meni un tur, kur nepieciešama restrukturiz cija.

T d ir nepieciešams paplašin ties jauno dal b-valstu virzien , kur izdevumi akt vaj m politik mš iet par zemu attiec b pret augsto bezdarba l meni — un augsto ilgstoša bezdarba l meni —pat attiec b pret Grie ijas un Portug les l me-

iem, kuri ir zem kie vis Savien b .

Galvenie izaicin jumi, lai n kotn sasniegtu no-darbin t bas m r us, kas uzst d ti Lisabon un palielin tu produktivit ti ir:

veicin t darbinieku un uz mumu adapt ša-nos, palielinot to iesp ju paredz t, stimul t un pie emt p rmai as;

palielin t darbasp ka iesaist šanos un padar tdarbu par patiesu iesp ju visiem, paši emotv r paredzamo darbasp j go iedz vot ju skai-ta samazin šanos, nojaucot darba tirgus barjeras, palielinot nodarbin t bu un izskaužot bezdarbu, padarot darba pied v jumus daudz pievilc g kus un garant jot darba atmaks šanos;

vair k un v l efekt v k invest t cilv ciskajfaktor , nodrošin t to, ka zemas kvalifik cijas darbasp ks noteikti var ieg t un uzlabot savas iema as, lai var tu saglab t darbu un veicin tizaugsmi sav profesij , k ar palielin tizgl t bas ieg šanas l me us un indiv du ie-saist šanos apm c b visas darba dz ves ga-rum , un padar t m c bas m ža garum par realit ti.

Inov cijas un zin šanu ekonomika

Zin šanas un to pieejam ba ir k uvušas par virzo-šo sp ku att st taj s ekonomik s, k piem., ES. Tehnolo iju un intelektu lais kapit ls, daudz vai-r k nek dabas resursi vai sp ja ekspluat t mil-zum daudz l t darbasp ka, ir k uvuši par galve-najiem ekonomisk s konkur tsp jas faktoriem, jo t var pan kt ne tikai ekonomikas raž bas efekti-vit tes palielin šanos, bet ar jaunu produktu att st bu.

T d inov cija ir tas, kas uztur un nostiprina konkur tsp ju, kas savuk rt ir pamat ilgstošai ekonomikas att st bas sasniegšanai. Inov cijasiesp jas daž dos ES re ionos tom r stipri atš i-ras, un t tas b s v l ilgi p c paplašin šan s.L dz gi plaši tas atspogu ojas ar zin šanu pie-ejam bas atš ir b s un sp j t s izmantot. Ja š satš ir bas nevar tu samazin t, b tu gr ti, ja ne neiesp jami sasniegt Lisabonas m r i, ka ES k st par dinamisk ko, uz zin šan m balst to eko-nomiku pasaul .

Gr t bas, ar kur m saskaras š s politikas veido-t ji, kuru nol ks ir sl gt šo inov cijas plaisu (at-š ir bu), ir izv rt t abus faktorus, kas to veicina un to efektu, k du tas atst j uz konkur tsp ju. Pieejam s nor des ir da jas, un ir nepieciešams



t s papildin t ar kvalitat v ku inform ciju par ap-st k iem re ionos, daž daj m inov cijas aktivit -t s iesaist taj m pus m — p tnieciskie instit ti, biznesa un sabiedrisk s varas iest des — k arto savstarp j m attiec b m.

Daži faktori v l k tiks uzskait ti. Aina, kas pave-ras nav jauna, bet t apstiprina dažu kandid tval-stu re ionu relat vo tr kumu apjomu, k ar tos, kas šobr d apz m ti, k M r is Nr.1.

Gan R&D un progres vo tehnolo iju aktivit tes ir sp c gi koncentr tas pašreiz j s ES centr lajos re ionos. 1999. gad tikai 8 re ioni pašreiz j ES atskait j s par vair k k ceturtda u no visiem R&D izdevumiem Savien b un 30 bija atbild gi par aptuveni pusi. K jau var ja paredz t, l dz ga ir ar patentu koncentr cija — r d t js par inov ci-jas jaudu vien gi da js — t k puse no visiem progres vo tehnolo iju pieteikumiem ES Patentu Biroj , veikti tikai 13 centr lajos re ionos(A1.9 karte).

B tiskas atš ir bas starp re ioniem biznesa R&D izdevumos ir pat izplat t kas, kas iesp jams ir visvair k saist ts ar potenci lo ieguld jumu v rt -šanu inov cijas centienos konkur tsp j . Lai gan vid jie biznesa izdevumi R&D V cij bija 1.7 % no GDP, Somij , 2.2 % un Zviedrij 2.7 %, un visos re ionos Portug l un Grie ij , iz emot Lisabonu, Attiku un Pelopponisu, šis skaitlis bija zem 1/10-da as no t , apm ram zem 0.2 % no visa re iona GDP. M r a Nr.1 re ionosvis ES kopum biznesa izdevumu apjoms ir zem ks nek caurm ra ES l menis (1.3 %) (1.10 karte).

Vald bas izdevumi R&D, sal dzinot re ionus, ir daudz l dz g ki. Tom r 1999. gad tie joproj mbija nedaudz maz ki, sal dzinot ar GDP M r aNr.1 re ionos, nek citos rajonos (starp 0.15 % Sp nij un Grie ij un 0.21 % Portug l pret ES caurm ra 0.27 % 1999. gad , t d j di, tas nes kkompens t milz go starp bu biznesa izdevumu skal . Tas ar liel m r attiecas uz izdevumiem augst kajai izgl t bai, kas bija daudzmaz l dz giM r a Nr.1 re ionos un citos (aptuveni 0.4 % no GDP).

Kam r no 1995. l dz 1999. gadam bija neliels pa-c lums biznesa izdevumos R&D M r a Nr.1 re-

ion , tas bija nedaudz maz ks attiec b pret GDP nek t pieaugums rpus M r a Nr.1 re i-ona (t d j di procentu li palielinot t ri us pirmajvair k nek p d j ). Tai paš laik , vald bas iz-devumi pieauga l dz ar GDP M r a Nr.1 re ionos, kam r citos rajonos tie krit s.

…valsts l dzek i paplašina starp bu starp dal bvalst m…

Ir noz m gi izcelt ar atš ir gos atbalsta l me us,ko dal bvalstis paredz biznesam, k valsts pal dz bu R&D19. Vairum p rtikušo valstu vald -bas, ar dažiem iev rojamiem iz mumiem,sniedz iev rojami liel ku atbalstu izdevumiem, par kuriem galvo uz mumi, nek maz k tur g svalst s.

Saska ar jaun kajiem datiem, pal dz bas l me-nis ir sv rst jies no, krietni virs 300 EUR uz cilv -ku, kas nodarbin ts ražošan Somij un Austrij ,l dz pat tikai 28 EUR Portug l un tikai 12 EUR Grie ij (A1.9 tabula).

Mazie uz mumi turpina graut inov cijasiesp jas v j kajos re ionos

Uz mumi maz k veiksm gajos re ionos cieš no izol cijas no lab kajiem starptautiskajiem R&D t kliem un izp tes centriem, kas att sta jaun stehnolo ijas20. SMEs (mazie un vid jie uz mumi) šajos re ionos ir gr t bas uzzin t par jaun kajiemtehnolo iskajiem sasniegumiem un to izmantoša-nu, k ar ar kontaktu veidošanu ar piem rotiempartneriem citos re ionos.

K nor da jaun kie OECD (Ekonomikas Sadarb -bas un Att st bas Organiz cija) emp riskie p t ju-mi, produktu inov cija p rsvar ir kolekt vs pro-cess, iesaistot mijiedarb bu gan starp biznesiem, gan tiem un izp tes instit tiem, kas veido re iona zin šanu b zi. Uz mumi, kas atrodas v j kajosre ionos bieži vien ir izol ti no kontaktiem ar ci-tiem uz m jdarb bas virzieniem un izp tes insti-t tiem, k rezult t tie rada maz k jaunievedumu, nek tie, kas izvietoti citur21.



1.1

0P

ētn

iecīb

as

un

Att

īstī

bas

izd

evu

mi,

2000

Izd

evu

miko

pā

Uzņ

ēm

ējd

arb

ības

sekto

raiz

devu

mi

Vad

ības

vaiau

gstā

kās

izg

lītī

bas

izd

evu

mi

%n

ore

ģio

na

IKP

<0

,52

0,5

2-

0,8

2

0,8

2-

1,1

5

1,1

5-

1,9

5

>=

1,9

5

na

vd

atu

ES

27

=1

,86

DE

,E

L,

FR

,P

T,S

E,

UK

:1

99

9A

T:1

99

8U

K:

AIL

ES

1B

E,

IE,

SE

,R

O:

AIL

ES

0

%n

ore

ģio

na

IKP

%n

ore

ģio

na

IKP

<0

,16

0,1

6-

0,4

1

0,4

1-

0,6

6

0,6

6-

1,2

2

>=

1,2

2

Na

vd

atu

ES

27

=1

,21

DE

,E

L,

FR

,P

T,S

E:

19

99

AT:

19

98

BE

,U

K:

AIL

ES

1IE

,R

O:

AIL

ES

0

<0

,21

0,2

1-

0,3

6

0,3

6-

0,5

2

0,5

2-

0,8

1

>=

0,8

1

na

vd

atu

ES

27

=0

,65

DE

,E

L,

FR

,P

T,S

E,

UK

:1

99

9A

T:1

99

8U

K:

AIL

ES

1B

E,

IE,

SE

,R

O:

AIL

ES

0

©E

iro

ģe

og

rāfij

as

ad

min

istr

at ī

voro

be

žusa

bie

drī

ba

02

50

12

50

km

Avo

ts:

Eu

rost

at



R&D aktivit te main s atkar b no uz mumalieluma, pamat tas attiecas uz ražošanu. Re i-onos ar augstu mazo ražošanas uz mumu kon-centr ciju, k di p rsvar ir ES dienvidos, ir dis-pon ti uz zemiem izdevumiem R&D. 2000. gadnodarbin t da a ražošanas uz mumos ar ma-z k k 50 darbiniekiem sasniedz 47 % Portug l , 53 % Sp nij un 56 % It lij , (nav datu par Grie-iju), sal dzinoši ar tikai 27 % p r j ES. Turkl t

šaj s valst s nodarbin to da a ma-zajos uz -mumos v j kajos re ionos ir pat liel ka —saska ar apr iniem22, virs 60 % M r a Nr.1 re ionos It lijas dienvidos un 65 % to ir Sp nij .

Š atš ir ba uz mumu izm ros starp re ioniem ir vienl dz redzama ar p r j ES da . V cij , pie-m ram, mazie uz mumi nor in s par trešda uno ražošan nodarbin tajiem jaunaj Länder pret aptuveni 20 % p r j valsts da .

Pret ji lielajiem uz mumiem, kuriem parasti ir iekš jie izp tes resursi, SMEs ir liel m ratkar gi no to sp j m piek t tehnolo ij m un tehnolo iskajai kompetencei no rpuses, it pašito tuv kajiem rajoniem. Saska ar p d jiem p t jumiem uz m ji SMEs daudz augst k no-st da uzlabotu iek rtu ieg di un sadarb bu ar pieg d t jiem un pirc jiem, minot tos k divus galvenos veidus, k ieg t jaunas tehnolo ijas, nek uz muma vad šanu23. Turkl t divi no trijiem ES aptauj tajiem vad t jiem, k noz m guun oti noz m gu inov cijas iesp ju, apsv rat kla izveidi, k veidu saist tai jaunu produktu izveidei, daloties zin šan s uz mumu vid un t t l k.

Nozaru ekonomisk s aktivit tes strukt ra artiecas darboties pret v j kajiem re ioniem.Progres vo tehnolo iju industrija un intens vu zi-n šanu biznesa pakalpojumi liel kaj da ir koncentr ti centr lajos re ionos, kuri paši par sevi tiecas palielin t inov cijas aktivit ti, jo šeit R&D š m aktivit t m tiek t r ts daudz vair k, nek cit m pamataktivit t m, uz ko koncentr jasnodarbin t ba maz k veiksm gos re ionos(1.11 karte).

Turkl t nodarbin t bas pieaugumam ES ir ten-dence koncentr ties intens vu zin šanu aktivit -

t s, un tas noz m , ka re ioni, kuros koncentr tas š s aktivit tes, ne tikai var tu b t veiksm g kkonkur tsp j gi, bet ir ar lab k izvietoti, lai rad tu jaunas darbavietas. P c laika tas var tu novest pie pieaugošas šo aktivit šu koncentr cijas sp -c g kajos re ionos un palielin t atš ir bu starp šiem un p r jiem re ioniem24.

Inov cijas aktivit tes kandid tvalst s

Kandid tvalst s R&D sal dzin jum ar GDP (Iekš-zemes kopprodukts) tiek t r ti daudz maz ki l -dzek i, nek vairum ES sast v esošo dal bval-stu, bet tikai nedaudz maz k nek M r a Nr.1 re ionos. 2001. gad apr in tie izdevumi vid ji l dz 1 % no GDP (0.8%), maz k k pusei ES15 caurm ra. No t uz mumu izdevumi apr in ti tikai apm ram nedaudz virs 45 %, daudz maz knek ES (65 %), turpretim p r jie bija sam rl dz gi sadal ti starp vald bas sektoru un augst koizgl t bu.

Biznesa t ri i R&D kandid tvalst s sal dzinoši ar GDP bija tikai aptuveni trešda a no ES vid j l -me a, bet tom r augst ki, nek visos M r a Nr.1 re ionos kop . Vald bas izmaksas kandid tvalst sbija diezgan l dz gas sal dzin jum ar GDP, nekvid ji ES un M r a Nr.1 re ionos, bet augst k sizgl t bas t ri i R&D bija tikai aptuveni puse no ES un M r a Nr.1 vid j .

Maz k vari ciju bija t ri iem starp kandid tval-st m nek esošaj s ES valst s. ehijas Republi-kai un Slov nijai, atspogu ojot to sal dzinošo lab-kl j bu, bija visaugst kie izdevumi, bet tas bija tikai aptuveni 1½% no GDP, maz k nek liel kajda dal bvalstu, bet vair k nek etr s Koh zijas valst s un It lij . Bulg rijai, Rum nijai un Latvijai bija viszem kie r d t ji, aptuveni ½% no GDP, l dz gi k Portug l , bet nedaudz zem k nekGrie ij . P r j s valst s izdevumi bija sam rl dz gi k esošajos M r a Nr.1 re ionos rpusV cijas.

ES galvenais iemesls visp r jo izdevumu R&D daž d bai ir atš ir bas biznesa izdevumos. Kam rir apr in ti apm ram 60 % no kop j t ri a

ehijas Republik un Slov nij , tas atbilda



gRe oi GI Sge oi GI SR

1.11 Nodarbinātība augstās tehnoloģijas sektoros, 2002

% no visiem nodarbinātajiem

< 7,45

7,45 - 9,55

9,55 - 11,65

11,65 - 13,75

>= 13,75

nav datu

Vidējais = 10,6

Standarta novirze = 4,30

Avots: Eurostat


0 100 500 km

Canarias (E)


Guyane (F)

Açores (P)

Madeira



40 % vai maz k no t ri iem 6 no 8 p r j mvalst m.

Toties ES 90-to gadu otraj pus , sal dzinoši ar visu kandid tvalstu kop jo GDP, bija nelielas iz-mai as R&D izdevumu l men . Kopum bija ne-liels kritums, un izdevumu apr in t uz m j-darb bas da a Savien b dr z k pazemin j s, nek pieauga. Tikai ehijas Republik , Ung rijun Lietuv kop jie izdevumi R&D sal dzin jumar GDP laik no 1995.-2001. gadam pieauga. Rum nij un Slov kij tie iev rojami krit s.

R&D ir koncentr ts tur g kajosre ionos, gluži k ES15

ES, ieskaitot ikvienu kandid tvalsti, ir skaidra ten-dence R&D izdevumiem veidoties neatbilstoši vairum no tur g kajiem re ioniem. Visvair k tas ir redzams Bulg rijas gad jum , kur 80 % no vi-siem izdevumiem bija Jugozapaden , kur atrodas Sofija. Tas ir gandr z tik pat ac mredzami ar Un-g rij un ehijas Republik , kur ab s valst s60 % no izdevumiem rad s galvaspils t s un to apk rtn . Protams, izdevumu l menis attiec bpret GDP Pr g un tai piek autaj re ionStredny Cechy kop emot sast d ja aptuveni 2½ % no GDP, kas ir iev rojami augst ks, nekjebkur Sp nijas vai It lijas re ion un virs visiem Francijas re ioniem, iz emot Ildefransu un Vi-duspirenejus. L dz gi Polij , izdevumi Mazowieckie, kur atrodas Varšava, apr in ts1½ % no GDP, vair k nek divreiz augst ks l -menis nek visos p r jos Polijas re ionos, iz e-mot vienu (Malopolskie).

Š sal dzinoš izdevumu koncentr cija tur g ka-jos re ionos, tom r ir daudz maz k attiecin ma uz uz m jdarb bas izvietojuma izdevumiem ne-k ES. (Viens iz mums ir Stredny Cechy ehi-jas Republik , kur izdevumu l menis ir augst kstikai pateicoties uz m jdarb bas izdevumu ap-m ram.) Pr g biznesa izdevumi R&D saist b ar GDP bija zem nacion l caurm ra, un lielie kop -jie izdevumi ir lielo vald bas un augst ko m c bu iest žu izdevumu rezult ts. L dz gi gan Ung rij ,gan Polij , kur vald bas t ri i R&D bija iev rojami liel ki galvaspils tu re ionos nek citur valst , lai

gan abos gad jumos to pavad ja uz m jdarb bas lielie izdevumi šajos re ionos, ja cit di tie nebija tik lieli.

ICT pied v jaunas iesp jasuz mumiem un re ioniem

Inform cijas un komunik ciju tehnolo ijas (ICT) ir pied v jušas jaunas iesp jas un izaicin jumus uz m jdarb bai un p rst v jaunu re ionu konku-r tsp jas faktoru. Re ioniem ICT ir palielin jisp rmai u tempu ar potenci li fundament lu ie-tekmi uz dz ves un darba apst k iem un teritori lo ekonomisk s aktivit tes izplat bu.

… bet atš ir bas saglab jas ICT re ion l s pieejam bas form …

No koh zijas perspekt vas, ICT š iet pied v jamlielisku iesp ju samazin t “att luma nesaska as”un probl mas ar att luma p rvar šanu, kas dau-dziem perif rijas re ioniem — un pat vair k, vi-satt l kajiem rajoniem — ir klupšanas akmens. Tai paš laik , tom r pieaug uztraukums par teri-to-ri l apjoma t saukto “digit lo sadal jumu” un bailes, ka ICT t klu nepieejam bas gad jum , vai ar uz mumu, vai priv to jauno tehnolo iju lieto-t ju pieejas ierobežojuma gad jum , tas dr z kveicin s atš ir bu palielin šanos, nek samazin -šanos re ionu iesp ju sniegum .

Lai gan att st bas modelis, no daž diem ICT as-pektiem, ir daž ds, zin ms skaits re ion lo atš i-r bu jau ir ac mredzams:

ir zieme u-dienvidu sadal jums jau esošaj ES att st b attiec b uz liel ko da u jauno tehno-lo iju, kas ir l dzv rt gs sadal jumam koh zijas un nekoh zijas valst s;

ir rietumu-austrumu sadal jums, starp esoša-j m ES dal bvalst m un kandid tvalst m iz-pratnes kvalit tes zi par vis m jaunaj mtehnolo ij m. Tom r ir redzama ar zin matendence pan kt dažu galveno tehnolo iju ie-viešanu un to strauj ku izaugsmi kandid tval-st s, nek ES15;



ir iev rojamas atš ir bas starp kandid tvalst mICT att st bas koeficient , kaut ar ES t s at-š iras daž du aspektu d ; piem ram,2001.gad interneta lietot ju skaits Igaunij un Slov nij bija tikai nedaudz maz ks nek vid -ji ES, bet Rum nij , maz ks par vienu piektda-u no vid j ;

ir atš ir bas starp re ioniem valstu iekšien ,galvenok rt att st bas tempa zi metropo urajonos, pamat lielaj s pils t s, jo t s ir ap-steigušas citus re ionus, atst jot aizmugurlauku rajonus.

Kas attiecas uz telekomunik cij m, fiks to t lru-a l niju skaits attiec b pret iedz vot ju skaitu

Koh zijas valst s saglab jas sal dzinoši zems, iz emot Grie iju, kas sal dzin jum ar p r jo ES ir uzr d jusi sal dzinoši nelielu izaugsmes ten-denci. T d j di, Sp nij un Portug l 2001. gadbija 44 l nijas uz 100 iedz vot jiem, pretstatES vid ji 55, turkl t rij (49), l dz gi k It li-j (47), ar bija zem vid j .

Kandid tvalst s, fiks to t lru u l niju skaits ir pat maz ks. Ne emot v r Kipru un Maltu, kur l niju skaits attiec b pret iedz vot ju skaitu ir l dz gsES vid jiem r d t jiem, vis s kandid tvalst s2001.gad bija aptuveni 40 vai pat maz k l niju uz 100 iedz vot jiem, skaitlis main j s no 40 Slo-

v nij un 38 ehijas Republik l dz 30 Polij , 29 Slov kij un tikai 19 Rum nij . Ne gluži k ES, tom r šie skait i ir iev rojami auguši kopš 90-to gadu vidus, kaut daudz nesen ki pier d jumi ro-sina dom t, ka valstu skaita palielin šana tuvojas nosl gumam, jo ISDN un mobil s l nijas att st s(1.14 grafiks).

Sal dzinoši mazs skaits fiks to l niju attiec bpret iedz vot ju skaitu ES dienvidu dal bvalst sir main jies par k du ieda u sakar ar plašo mobi-lo telefonu lietošanu. T d j di It lij un Portug labonentu skaits š nu mobilajiem pakalpojumiem 2001.gad bija virs ES vid j r d t ja (84 un 78 uz 100 iedz vot jiem, respekt vi, pret vid -jo 74). Sp nij šis skaitlis bija t ds pats k ES vid jais, toties Grie ij tas bija zem ks (68), maz ks nek jebkur ES15, iz emot Franciju un V ciju.

Kandid tvalst s 2001. gad mobilo telefonu abonentu skaits attiec b pret iedz vot ju skaitu bija zem ks nek ES. Divi iz mumi bija ehijas Republika, kur šis skaitlis uz 100 iedz vot jiem bija t ds pats k Grie ij (vai V cij ), un Slov ni-ja, kur tas bija l dz gs, k Portug l un virs ES15 vid j . Visur citur šis skaitlis sv rst j s no 54 Igaunij un 49 Ung rij l dz 25 Polij un tikai 20 Bulg rij un Rum nij . Tom r vis s valst s šis

skaitlis nep rtraukti aug.

Lai gan mobilie telefoni un to pakalpojumi ir k uvuši par otisvar gu biznesa efektivit tes sast vda u, pieeja tiem tiek uzskat ta par pašsaprotamu, pat maz k att st taj s ES da-

s. Tas nav platjoslas l niju gad jums, kas var tu veikt daudz liel kus ieguld jumus biznesa efektivit t nodrošinot pamat tru pieeju interne-tam, dodot iesp ju p rvietot lielu datu apjomu un pav rtce u jauniem tiešsaistes pie-teikumiem. Piedev m platjos-las izmantošana var iev roja-mi samazin t komunik cijas

0

20

40

60

80

100

EL LU DK DE SE NL FR CY FI MT UK BE IE IT AT ES PT SI CZ BG EE HU LT LV PL SK RO

0

20

40

60

80

100

Galven s telefonu l nijas, 2001

Mobilo telefonu ieviešanas trums, 2002

1.14 Galveno telefona l niju skaits un mobilo

telefonu ieviešanas trums, 2001/2002

% no iedz vot jiem

Inform cijas avots: Eurostat, Telekomunik ciju pakalpojumi galvenaj m telefonu l nij m ; DG

inform cijas biedr ba, Astotais zi ojums par telekomunik ciju reglament t s paketes stenošanu

un 3. zi ojums par ES kandid tvalstu monitoringu, mobilo telefonu ieviešanas trumu



izmaksas, t d j di pastiprinot konkur tsp jas atbalstu. Pieeja platjoslai, tom r man mi main sviscaur ES re ionos ar valstu iekšien , maz ktur gajos rajonos ar vismaz ko pieeju, un tas š iet turpin s izplat ties ar n kotn . Tom r jau tagad platjosla š iet vair k paplašina digit lo sa-dal jumu, nek sašaurina to.

Saska ar visjaun kajiem pieejamajiem datiem (2002.g.) platjoslu l niju skaits attiec b pret ie-dz vot ju skaitu, visaugst kais ir D nij un Be i-j sasniedzot 7-8 uz 100 iedz vot jiem, un visze-m kais, Grie ij un rij , maz k par 1 uz 100 ie-dz vot jiem, un It lij un Portug l tas ir tikai ne-daudz augst ks. No otras puses Sp nij tas ir 2 uz 100 iedz vot jiem, t ds pats, k Francij vai Lielbrit nij 25.

Kandid tvalst s pieeja platjoslai, liel kaj da ir pat v l vair k ierobežota nek Koh zijas valst s, kur liel kie iz mumi ir Igaunija un Slov nija. Šeit, t pat k Lielbrit nij , emot v r trumu,k d persona var instal t platjoslu, k ar vai tas visp r b s iesp jams, ir atkar gs no atrašan svietas, centr vai perif rij . Daudzos att los re i-onos pieeja ir problem tisk ka26.

Platjoslas izplat ba ir cieši saist ta ar Interneta lietojumu, kas ar ir atš ir gs viscaur ES un lielm r saist ts ar labkl j bas l meni. 2002. gadaptuveni 40 % priv tpersonu ES15 bija Interneta piesl gums, aptuveni 65 % D nij , N derland un Zviedri-j pret 30 % Sp nij un Por-tug l un tikai 9 % Grie ij .

Kandid tvalst s visp r maz kpriv tperson m bija Interneta piesl gums nek ES15. Tikai Slov nij proporcijas bija pie-tuvin tas ES vid jiem r d t -jiem 2002. gad (38 %), lai gan Kipr un Malt (tikai virs 30% abos gad jumos) tie ir l dz gi k Sp nij un Portug -l . P r j s valst s proporcijas sv rst s no 21 % Igaunij un 17 % ehijas Republik l dztikai 7 % Latvij , 4 % Slov ki-

j un 2 % Bulg rij (nav datu par Rum niju). To-m r, iz emot p d j s valstu grupas, r d t ji jo-proj m bija augst ki nek Grie ij . (1.15. grafiks).

Visum zemas proporcijas da ji atspogu o teh-nisk s gr t bas Interneta piek šanai šaj s val-st s, un t k š s gr t bas ir atkl tas, t s nešaub -gi tikai vairosies. Palielin šan s apjoms tom r ir atkar gs gan no platjoslas izplat bas, gan Interne-t pieejamajiem pakalpojumiem. Lai gan propor-cion li priv tpersonu pieeja internetam nevar tieši ietekm t ekonomikas sniegumu, netieši tas at-spogu o gan iedz vot ju tehnisk s iesp jas, gan to sp ju pie emt jaunas tehnolo ijas, kas kviens, t otrs, ir noz m gi ekonomikas att st bai.Tom r t ir Interneta un citu jauno tehnolo iju ieviešana un lietošana biznesa vajadz b m, kam ir daudz tieš ka ietekme uz konkur tsp ju.

Interneta pieeja uz mumos, k var ja paredz t, ir daudz augst ka nek priv taj sektor , jo gan-dr z ikvienam uz mumam dal bvalst s, kas ir liel ks par minim lo, ir Interneta piesl gums.2002. gad gandr z 80 % uz mumu ES15 ar vair k nek 10 darbiniekiem bija interneta piesl -gums, un valstu starp bija oti nelielas atš ir bas. T d j di, proporcijas bija tikai nedaudz zem ES vid j , Grie ij (74 %) bija zem kais skaitlis Sa-vien b un aptuveni vid jais r d t js Sp nij un Portug l . (Nav datu par kandid tvalst m).

0

10

20

30

40

50

60

70

NL DK SE LU FI AT IE UK DE BE SI FR IT CY MT PT ES EE CZ LT PL HU EL LV SK BG

0

10

20

30

40

50

60

70% no vis m m jsaimniec b m

1.15 Interneta pieeja m jsaimniec b s, 2002

Inform cijas avots: Eurostat, Inform cijas biedr bas statistika



Saska ar p d jiem izp tes datiem27, liel kajaida ai š da izm ra uz mumu bija ar sava m jaslapa. Tom r interneta lietot ju skaits, kas t dveid p rdod savas preces un pakalpojumus bija atš ir g ks nek to skaits, kam bija piesl gums, zem 10 %, kas tirgoj s tiešsaist Sp nij , Grie i-j un Portug l sal dzin jum ar apm ram 30 % V cij un Lielbrit nij .

Turpm kajos gados ir nepieciešams piev rst uz-man bu:

att st t jaunas inov cijas sekm šanas politikas ar daudz liel ku uzsvaru uz kolekt v s uz -m jdarb bas un tehnolo iju pakalpojumu no-drošin šanu to uz mumu grup m, kas var ie-tekm t to inov cijas izpausmes, nek subs di-jas tiem individu lajiem uz mumiem, kas cenšas pagaid m vien gi pazemin t cenas;

izveidojot jaunas politikas, lai nostiprin tuSMEs raž gumu, lai veicin tu jaunievedumus ar biznesa t klu un sakopojumu pal dz bu un uzlabojot to saikni ar zin šan m, ieskaitot uni-versit tes un izp tes centrus;

iedrošin t pamatiedz vot ju R&D potenci la att st bai v j kajos re ionos un to sp ju pie-m rot tehnolo iju jaunievedumus, kas ieviesti citur, viet jiem apst k iem un vajadz b m;

sekm t zin tnisko darbinieku, uz m ju un citu maz k privili to re ionu iedz vot ju pie-k šanu labiem starptautiskajiem t kliem, jauno tehnolo iju avotiem un potenci lajiem R&D partneriem.

Re ion l vad ba un institucion lais sniegums uz izgl t bu balst t ekonomik

Ir visp rpie emts, ka laba vad ba un efekt vainstitucion l strukt ra ir noz m gi re ion l skonkur tsp jas avoti ar sekm jošu sadarb bu starp daž dam iesaist taj m pus m, gan sabied-riskaj , gan priv taj sektor . Pamat tas var uzlabot kolekt vos m c bu un radošos procesus, zin šanu nodošanu un izplat bu un nodot to, kas ir kritisks inov cijai. Turkl t tas var nostiprin t

t klus un sabiedrisko–priv to partner bu, t veici-not veiksm gus re ion los sakopojumus, k arinov cijas strat ijas un politikas. Tas ir oti no-z m gi maz k veiksm gajiem re ioniem, kam ir tendence uz nepietiekoš m vad bas sist m m, un neadekv ta zin tnes un tehnolo iju politikas jaut jumu izpratne joproj m liek saskarties ar nopietn m tehnolo iskaj m un soci laj mp rmai m.

P c p t jumu rezult tiem un eksperiment lo politiku darb b m28 ir ac mredzams, ka ietei- cam sabiedrisk politika sp j ieguld t labvad b , t d j di izplatot sabiedrisko un priv topartner bu un uz m jdarb bas t klus, kar uzlabot institucion lo raž bu (iesp jas)t m re ion laj m instanc m, kas atbild par inov ciju.

Re ion l s strukt ras izveide notur gai sadarb -bai inov cijas izplat šanai pamat SMEs vid , ir vissvar g kais faktors. Š das izveidotas sadarb -bas un t kli pal dz p rv rst zin šanas ekonomiskiesp j , tai paš laik veidojot attiec bas starp cilv kiem un organiz cij m, kas var darboties kinov cijas katalizators.

Pieredze r da, ka labai vad bai ir nepieciešama tradicion l no augš s uz leju pieeja, lai tuvotos vair k atv rtaformai, kas iesaista konkr t re i-ona saist t s puses. Š das partner bas b tu j -paplašina visos š s politikas re ionos, kas attiecas uz ekonomikas, zin tnes un soci lo att s-t bu (integr t pieeja) un b tu ide li j -ievieš ilgtermi a politikas horizonts (strat iskpieeja).

Ir redzams, ka “sal dzinoš s priekšroc bas, kas virza inov ciju un invest cijas ir tik pat re ion li rakstur gas, k nacion li. Veiksm -gajiem re ioniem ir j izmanto to viet jais labo paš bu, iema u un ideju kopums, lai konkur tu

glob laj tirg un att st tu neizmantoto potenci-lu”29.

Re ion l s instances ir strat iskaj s poz cij s, lai to dar tu un pamat , lai izveidotu sabiedrisko-priv to sadarb bu t klus, kas ir oti noz m gi uz izgl t bu balst t s ekonomikas att st b un rad t



piem rotu klimatu efekt vai inov cijai, kas piem -rots viet jo SMEs vajadz b m. T s ir labi izvieto-tas, lai koordin tu daž dus re ion lo inov ciju sist mas elementus (politikas un instit cijas), s -kot ar anal zi par viet jo uz m ju att st bai ne-pieciešamo un galvenos š rš us, kas tos sagai-da, un paaugstin t to izpratni par inov cijas noz m bu.

T d ir sarež ti bez ciešas saiknes ar re- ion laj m instit cij m, kur m ir detaliz tas zin -

šanas par galvenaj m R&D iesaist taj m pus mkonkr taj re ion un par produkt vo pamatu (b zi), ieviest Nacion lo inov cijas politiku SMEs. Tai paš laik re ion l s inov cijas politika ir j koordin no galvenajiem starptautis-kajiem R&D t kliem, ieskaitot universit tes un izp tes centrus.

L dz gi š das politikas nevar tikt efekt vi att st -tas bez tiešas priv t sektora iesaist šan s pl -nošan un ieviešan , bez piekrišanas un akt va atbalsta no p r jiem, kas iesaist ti R&D un inov cij šaj re ion — pus-sabiedrisk s orga-niz cijas, tehnolo iju centri, universit tes un arodbiedr bas.

Vides aizsardz ba: G teborgas m r u sasniegšana

2001. gad Eiropas Padome G teborg pievieno-ja vidi, k trešo l niju Lisabonas ekonomiskaj sun soci l s att st bas strat ijai, t apstiprinot uztic bu to ilgtsp jai. ES politika t dir m r ta uz “nevain g cikla” rad šanu, kurre ion l att st ba gan samazina ekonomisk sun soci l s atš ir bas, gan vedina uz vides uzlabošanu.

Tom r ir b tiskas atš ir bas starp dal bvalst mun re ioniem, kas attiecas uz pašreiz jo vides st vokli, t s b t bu un probl mu l meni, kas to apdraud un viet j s iesp jas st ties t mpret .

Lai gan dati par re ion lo l meni nav piln gi, r d -t ji, ko var sasaist t, nor da uz pozit vu saist bu

starp vides st vokli un ekonomisko un soci losniegumu.

dens

Pieeja t ram denim un nodrošin jums ar dzera-m dens pieg di ir re ion l s konkur tsp jasfaktors. Daudzas ekonomisk s aktivit tes, kpiem ram lauksaimniec ba, elektr bas ražošana un t risms, pat r lielus dens apjomus, bet tai paš laik ir atkar gi gan no padeves uztur ša-nas, gan vides saglab šanas t d k rt b , lai va-r tu turpin t darbu.

Tom r daudzos re ionos dens ir defic ts, ikgad jais pat ri š ir tuvs vai virs kritisk srobežas (20 % vai vair k no kop jiem resursiem), t d j di radot draudus ekosist m m.Periodisks sausums, k piem ram, 2003. gada vasara, var palielin t šo spiedienu. ES dienvidu re ioni, it paši salu re ioni, ir pak auti visliel kajam iespaidam, un daudzi no tiem ir at-kar gi no liela dens daudzuma, ko sniedz j ra un imports.

dens pat ri š ir paši augsts Eiropas dienvidos, Koh zijas valst s un M r a Nr.1 re ionos It lij .Daudzos re ionos Sp nij un Grie ij tas p rsniedz 270 litrus uz cilv ku dien un izvirza liel ko izaicin jumu sabiedriskaj m instit cij m.Kandid tvalst s pat ri š ir liel koties maz ks ne-k ES15, tom r atskaitot Bulg riju un Rum niju.

Past v gai dens izmantošanas p rvaldei ir j b tbalst tai uz integr tu upju baseinu p rvaldes prin-cipiem — vienlaikus ar dens strukturiz cijas Di-rekt vu — kas noz m , pat ri a limitus l dz sapg d t bai, nodrošinot sapr t gas cenas un ie-saistot cilv kus probl mas risin šan .

Sekojot Pils tas notek de u att r šanas direkt -vas 1991. gad ieviešanai, tikai veiktas b tiskas invest cijas vis ES infrastrukt ras izveid un nodrošin jum , t rezult t p d j s desmitgades laik notek de u att r šana ir b tiski palielin ju-sies. Tom r joproj m past v atš ir bas starp re ioniem un valst m. Popul cijas patsvars, kas piesl gti notek de u att r šanas iek rt mjoproj m ir sal dzinoši neliels M r a Nr.1



re ionos un Koh zijas valst s, tikai aptuveni 50 %, sal dzin jum ar 80-90 % Zieme u valst s. Š s attiec bas ir sal dzinoši mazas daudz skandid tvalst s.

Atkritumi

Katru gadu ES tiek saražoti 1.3 miljardi tonnu at-kritumu, ne tikai palielinot resursu zaud jumus, bet ar radot vides probl mas, jo tie tiek izvietoti atkritumu izg ztuv s vai sadedzin ti, nevis p r-str d ti, k to paredz atbalst t Padomes politikas m r i.

Lai gan lauksaimniec ba un industri l s aktivit -tes joproj m ir liel kie atkritumu ražot ji, pils tas atkritumu apjoms turpina pieaugt ES15 p d jodesmit gadu laik , kaut gan daž s dal bvalst s tas ir mazin jies.

Vid ji 480kg pils tas atkritumu uz cilv ku tiek sa-v kti ik gadu ES. M r a Nr.1 re ionos kop e-mot šis skaitlis ir diezgan l dz gs, bet Koh zijas valst s tas ir iev rojami liel ks (550ks uz cilv ku).No otras puses, kandid tvalst s da ji atspogu o-jas to zemais ien kumu l menis, un šis skaitlis ir maz ks (nedaudz zem 400kg).

Puse no saražotajiem atkritumiem ES tiek izvieto-ti atkritumu izg ztuv s, t d j di sekm jot siltum-n cas g zu un l dz gu vielu izdal šanos. Turpretim vid jais atkritumu daudzums ES15, kas tiek iz-g zti atkritumu izg ztuv s ir zem 300kg uz cilv -ku, toties Koh zijas valst s šis skaitlis ir aptuveni 340ks uz cilv ku un M r a Nr.1 re ionos kop ,tas ir 380kg uz cilv ku. L menis ir augst ks kan-did tvalst s. P rstr de, kas ir labv l ga videi (un tai var b t pozit va neto efekts uz nodarbin t bas un ekonomisko aktivit ti) un kas tikusi veicin ta ar daž du Direkt vu pal dz bu, joproj m ir maz -kas noz mes (karte 1.12). Kopienas atkritumu politika ir virz ta uz izskaušanas sekm šanu,p rstr di un otrreiz jo izmantošanu, nevis izn cin šanu.

Klimata mai a

Klimata mai a ir notikusi patreicoties cilv ces rad taj m siltumn cas g z m, no kur m visma-n m k s ir karbona dioks da g zes, kas rodas no dedzin šanai izmantot kurin m . Starp redzam kajiem klimata mai as efektiem j min ar vasaras karstuma vi i, kas var izrais tmežu ugunsgr kus un izpost t lab bu, k arpaaugstin t mirst bu (2003. gada vasara sniedz p rliecinošus šo efektu pier d jumus). Tas var palielin t ar laika apst k u izrais tas dabas katastrofas, k sausumu, pl dus un postošas v tras. R d t ji, kas iesniegti un pasniegti Padomes l men , piem ram, Direkt va par pies r ojuma nov ršanu un kontroli (IPPC), un strukt ras likumdošanu par nacion lajiem izpl des griestiem, dod iesp ju politikas veidot jiem uzzin t par izmai m un viet jiem apst k iem.

Desmit no 15 ES esošaj m dal bvalst m ir oti t lu no izpl des m r u atrun t s da as sasniegšanas, lai sasniegtu saist bas, kas min tas Kioto proto-kol (samazin t izpl des par 8 %, sal dzinoši no 1990.-2010. gadam). Tas ietver visas Koh zijas valstis. ( rij , pamat , izpl des 2001. gad bija par 31 % vair k nek 1990. gad , turpretim 13 % palielin jumam starp 1990. un 2008.-2012. gadu — A1.10 tabula).

Kandid tvalst s izpl des ir samazin juš s iev ro-jam k nek ES 90tajos gados, galvenok rt diev rojama smag s industrijas krituma.

Atkl jas atš ir bas starp valst m no galveno izpl des avotu aspektiem. Kam r ener ijasražošana kandid tvalst s sast da vair k kpusi no kop j m izpl d m, liel ku dedzin šanizmantojam kurin m apjoma d , Koh zijas valst s un p r j ES da tas sast da maz knek trešo da u. No otras puses, transporta noz me izpl des apjoma aspekt sast da21 % gan Koh zijas valst s, gan ES15 kopum(šis skaitlis p d jo desmit gadu laik ir pieaudzis), bet tikai par 8% kandid tvalst s, t d j di tam ir tendence strauji pieaugt, jo ce u



G


0 100 500 km

1.12 Municipālie atkritumi, kas izmesti atkritumu izgāztuvē

Kg uz vienu galvaspilsētu

< 150

150 - 250

250 - 350

350 - 450

> 450

nav datu

ES14* = 291* Balstīts uz: BE, DE, FR: 1996; DK, EL, LU, AT, PT, IF: 1999;

ES: 2000; IE, IT, SE: 1998; NL: 1997BG, DK: AILES0BE: AILES1

Canarias (E)


Guyane (F)

Açores (P)

Madeira

Avots: Eurostat



transports un automaš nu izmantošana palielin s(A1.11 tabula).

Biolo isk daudzveid ba

Aptuveni divas trešda as no Eiropas mitraj mzem m, kuras eksist jušas pirms 100 gadiem tagad ir zaud tas. Pils tu izplešan s no vienas puses, un zemju pamest ba ekonomikas restruk-turiz cijas rezult t perif rij un kandid tvalst sno otras puses, izvirza neatsl bstošus draudus biolo iskajai daudzveid bai.

Natura 200 ir m r ts uz dabisk s vides saglab -šanu un putnu dz vi Eirop ar aizsarg jamo terito-riju t kla izveides pal dz bu, aptverot vair k k20 000 iecirk us, kas ir izraudz ti vai pied v ti.Tie nosedz gandr z 15% no kop j s ES15 plat -bas, un iecirk u skaits ar ES palielin šanos pieaugs.

Vides standarti ir neat emama ekonomikas, soci l s un teritori l skoh zijas da a

Daž di vides standarti var rad t jaunas dal juma l nijas starp tiem, kas dz vo t r un vesel g vidun tiem, kas t d nedz vo. Standartu iev rošanavar tu padar t šos re ionus investoriem pievilc -g kus, t d j di uzlabojot dz ves kvalit ti tur dz -vojošajiem cilv kiem.

ES15 pag tn priorit tes bija vair k tend tas uz saskan gas ekonomikas, nek uz vides m r iem.Lai gan p d jam faktoram piesaist tais relat vais noz m gums ir iev rojami daž dojies, koh zijaspolitikai ir viscaur bijusi sp c g ka ietekme uz ekonomikas un soci lajiem, nek uz vides r d t jiem.

Tom r koh zijas politika ir pal dz jusi maz ktur gaj m dal bvalst m izpild t ES vides pras -bas (pamat , kas attiecas uz atkritumu p r-valdes direkt v m, dens apg di un pils tas notek de iem, kas ietver lielos ieguld jumus infrastrukt ras izveid ) un var turpin t t dveid ar n kamajos gados, kad uzman ba tiks fokus ta uz gaisa pies r ojuma nov ršanu.

Transporta apjoma pieaugums ir da js uztrau-kuma iemesls, jo, ja vien nav nosliece uz videi draudz gu l dzek u izmantošanu, ekonomiskizaugsme turpin sies vienlaikus ar izpl des palie-lin šanos.

Tas pamat ir attiecin ms uz kandid tvalst s, kur apspiestais automaš nu piepras jums un sliktais dzelzce u st voklis draud palielin t b tisku lielce-u izmantojuma pieaugumu ar no t izrietošaj msek m.

N kamajos gados b tu j piev rš paša uzma-n ba ilgsp j gai izaugsmei pamat sekojošveid :

pal dzot jaunaj m dal bvalst m sasniegt pilnu atbilst bu likumdošanas aktu kopumam, pama-t tas attiecas uz Direkt v m par atkritumu ap-saimniekošanu, dens apg di, pils tas notek-

de iem un gaisa kvalit ti, kas rada zin masinvest cijas;

atbalstot ekoindustrijas att st bu un izmantojot t r kas tehnolo ijas, it paši SMEs;

pamesto industri lo rajonu rehabilit šana, ne-vis jaunu izveide;

izplat t darba samaksas premi lo sist mu par t r ku metožu izmantošanu transporta un sa-tiksmes l dzek iem, k ar atjaunojamas ener-

ijas izmantošanu;

pal dz t re ioniem, kas visvair k pak auti kai-t gai videi, izveidot nov ršanas pas kumus;

stimul t invest cijas, lai izplat tu biolo iskodaudzveid bu un dabas aizsardz bu;

nodrošin t adekv tu dens un notek de uapsaimniekošanu rajonos ar eogr fiskiem tr kumiem un pietiekamu to dabas resursu aizsardz bu, lai uzlabotu to pievilc bu biznesa izplat bas un iekš jo invest ciju jom s.



1 t s, kur Nacion lais kopprodukts uz cilv ku ir zem 90% no ES vid j agrajos 90tajos. 2 Skat t Eiropas Komisijas ekonomisk s prognozes, 2003.gada rudens. 3 Re ion lie dati par GDP uz cilv ku ir pieejami tikai l dz 2001.gadam. 4 Šie skait i neietver V cijas apvienošan s efektu un b tisko GDP pieaugumu jaunaj Länder starp 1991. un 1994. gadiem. 5 Skat t Eiropas Komisijas, Nodarbin t ba Eirop 2002.gad un Eiropas Konkur tsp jas Zi ojumu 2002.gad .6 Apvienoto N ciju Demogr fisk s projekcijas, 2002.gads. 7 Tie, kas atrodas uz nabadz bas riska robežas tiek defin ti, k “piel dzin to ien kumu” sa m ji (kur j em v r m -

jaimniec bu izm rus un sast vu) zem 60% no nacion l vidusm ra. 8 Sal dzinot relat vo m jsaimniec bas tipa nabadz bas risku ir svar gi patur t pr t datu ierobežojumus. Pamat ien kumu

skait os neietilpst dom t res maksa – vai naudas ietaup jumi, ko cilv ki ir iekr juši par sev piederošaj m dz vesviet m – vai procentu ie mumus. Abi šie lielumi ir tend ti uz relat v nabadz bas riska samazin šanu vec kiem cilv kiem, kas vair k v las patur t savas dz vesvietas (lai gan to apjoms valst s atš iras) un kuri bieži vien ir izveidojuši iekr jumus, kas nes procentus.

9 Skat t pamat Re ionus: Statistikas Gadagr mata 2003., Eiropas Komisijas, Luksemburga “M jsaimniec bas apr ini”. 10 Kopum 1995.gad pils tu re ioni ar popul ciju virs 50 000 tika p rbaud ti p c paplašin t s ES nosac jumiem, attiec b

uz to pievilc bu no biznesa viedok a un to ekonomisk s aktivit tes sektoriem. 11 Augstienes un Salas, kur ir tikai ap 9 iedz vot jiem uz km² ir vien gais re ions rpus Zviedrijas un Somijas, kur popul cijas

patsvars ir zem 10. 12 GDP pieaugums par šo periodu ar ir bijis sal dzinoši zems augstien s un sal s, un gan nodarbin t ba, gan popul cija ir

mazin jusies. 13 patsvaru apr ina p c kompleksa indeksa, kas nor da re iona ieguld jumu (vid jais aritm tiskais no ce u garuma da as

sal dzinot ar zemes plat bu un popul ciju), izteiktu sal dzin jum ar ES vid jo. 14 Eiropas nodarbin t bas strat ijas vadl nijas ieteica, ka ir j b t pietiekamam rti izvietotu mazb rnu noviet u skaitam un

pirmsskolas iest d m, lai visas sievietes var tu str d t, ja vi as to v las. 15 Skat t zem k 2.da u16 Skat t Nodarbin t ba Eirop 2002, lpp.115.-133. 17 M r uzdevums Lisabonas sammit ir l dz 2010. gadam uz pusi samazin t 18-24 gad go mazizgl toto skaitu un tos, kuri

nesa em apm c bu. 18 No Profesion l s t l kizgl t bas apskata, Eirostats, 2002. 19 Valsts pal dz ba tiek apl kota k tieši p rskait jumi uz mumiem, subs diju form , nodok u atbr vojumi, akciju kapit la

piesaisti, atvieglotie aizdevumi, nodok u nomaksas atlikšana un garantijas, kas apr in tas, lai harmoniz tu ar datiem par visp r gajiem konkur tsp jas r d t jiem vis s valst s.

20 Re ion l s dimensijas Eiropas izp tes rajons, COM (2001) 549 fin ls.21 Saska ar p d j laika biznesa izp ti Grie ij , Sp nij un Portug l liel k da a vad t ju uzskat ja, ka pieeja progres va-

j m tehnolo ij m vi iem var tu b t nepieciešama vair k rzem s, nek pašu valst .22 Apr ini, kas balst ti uz darbasp ka izp tes datiem par viet j s vien bas izm riem, kas nol dzin s ar datiem no Biznesa

Statistikas Strukt ras par uz muma izm riem. 23 Innobarometer 2001, Flash Eurobarometer 100, 2002. 24 Skat t produktivit ti: Galvenais Eiropas Ekonomiku un Uz mumu Konkur tsp jas faktors, COM (2002) 262 fin ls, kas

nor da, ka t r darba rad šana ES bija koncentr ta progres vo tehnolo iju un augst k s izgl t bas sektoros starp 1995. un 2000.gadiem, p13.

25 Dati no Eiropas Komisijas, Telekomunik ciju Reglamenta Paketes – VIII Ieviešanas Zi ojums – Pielikums 1, 2002.gada decembris

26 T k k st arvien ac mredzam ks, ka konkur tsp j gs ADSL pied v jums nav izplat t Eirop “neienes gus” un periferi lus re ionus, vad bas un re ion l s instit cijas saskaras ar probl mu, kas saist ta ar šo re ionu nodrošin šanu ar pieeju plat-joslai. Daži koment t ji ir ieteikuši, ka bezvadu tehnolo ija sniegs atrisin jumu att l kajiem rajoniem, jo tie neiek auj lielas inženierpakalpojumu izmaksas. Tom r tehnolo ija nav par velti, jo t darbojas vai nu ar satel ta pal dz bu, vai sauszemes t klu pal dz bu, un tie abi ir saist ti ar s kuma un ekspluat cijas izmaks m. Tom r bezvadu tehnolo ijas pied v potenci luvismaz lauzt digit lo sadal jumu starp re ioniem.

27 eEurope Benchmarking Report, COM (2002) 62 fin ls, 2002. 28 Re ion l s Inov cijas Start ijas, ko finans Struktur lie Fondi. 29 Conclusions of the Chair, OECD Augst k ranga san ksme, Marti , Šveice, 2003.gada j lijs.



Documents

nodarbin bu un konkurec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/official/reports/pdf/... · ar ¯ kuru dabas resursi nav aizsarg ti. Šiem m r- ·iem ir j b Ìt ekonomisk s att