Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2019. gada augusts • Nr. 8 (85)

Beverīnas VēstisAKTUALITĀTES

Brenguļu alus sētā notiks Tomātu svētki

Tomāts – ne tikai dārzenis, bet arī sava veida brīnum-līdzeklis, ko zinātāji izmanto ne tikai kā pārtikas produktu, lai uzņemtu visas veselīgās vielas, kas ir tomāta sastāvā, gan arī izmanto skaistuma procedūrām, pret novecošanu. Tomātus kopš seniem laikiem plaši izmanto uztura medicīnā. Sarkanos tomātus lieto pret mazasinību, jo tie satur folijskābi un organisko dzelzi. Gatavi tomāti, tāpat kā šokolāde, satur laimes hormonu serotonīnu, kas vairo enerģiju un labsajūtu. Un tas par tomātu nav viss…

Dzelteni, sarkani, violeti un zaļi-svītraini, tas ir tikai sākums. Vairāk kā 250 tomātu šķirnes un daudzas jaunas būs iespēja apskatīt trešajos Tomātu svētkos, kas norisinās Brenguļu alus sētā, 31. augustā. Pasākums pulcē lielu skaitu apmeklētāju no tuvējās apkārtnes, tālākiem Latvijas apvidiem un Igaunijas. Svētki pulcē nozares labākos speciālistus, vie-tējās zemnieku saimniecības, amatniekus un tirgotājus, kā arī skatītājus, kuriem ir iespēja baudīt un izzināt ko jaunu par tēmu “Tomāts”.

Tomātu svētku būtība apvieno bagātīgu kultūras devu – stāstā par tomātu, kā latviešu pieņemtu dārzeni ar patīkamām izklaides un atpūtas iespējām visas dienas garumā. Pasākuma sākums no plkst. 10:00.

Laikā no plkst.10:00 līdz 16:00 ikvienam interesentam būs iespēja iepazīties ar iepriekš neredzētām Latvijas tomātu šķirnēm–tomātu izstādē.

Šajos svētkos piedalīsies Artūra Sildes Dārzkopības Entuziastu kluba “TOMĀTS” kolekcionāri no visas Latvijas, kuri priecēs ar tomātu šķirņu daudzveidību, krāsu, formu un lielumu.

Natālija Zeltiņa no Brenguļiem un Jānis Andersons no Allažiem piedāvās apskatei lielu “Bicolor” tomātu kolekciju, saimniecība “Neslinko” no Ķekavas jau gadiem pārbaudītas un iecienītās Latvijā tomātu šķirnes, Valdis Pūliņš no visas pasaules kolekcionāru tomātu šķirnes no “vecmāmiņu laiki“, Ludmila Kodzasova no Rīgas iepriecinās ar indigo tomātu šķirņu daudzveidību. Un vēl un vēl.

Pirmo reizi Tomātu svētku izstādi papildinās arī saldā paprika un čilli pipari. Līdzīgi kā ar tomātiem, arī paprikai ir vairums šķirņu, krāsas un garšas, kas raksturo katru no

kultūraugiem un to sortimentu. Saldās paprikas dzimtene irDienvidamerika. Uz Eiropu tos atveda jūrasbraucējs Kristo-fors Kolumbs 1493.gadā, pēc iepazīšanās ar šo kultūraugu 6.gadsimtā, liela daļa sabiedrības piparus un papriku ir pieņēmuši kā papildinošu garšaugu savā ikdienā. Šo un vēl visu citu atklāsi izstādē.

Tomātu svētku laikā no plkst. 10:00 līdz 16:30 būs pie-ejams mājražotāju, amatnieku un vietējo saimniecību tirgus.Svētku laikā tirgotāji “galdā cels” vietējo dārzeņu produkciju, sukādes, sulas, šokolādi, mājās ražotus vīnus, dažādus našķus – visu, ko sirds kāro un prāts spēj iedomāties. Starp mājražotāju labumiem atradīsiet garšvielas, zāļu un ārstnieciskās tējas, Raunā gatavotus makaronus un siera izstrādājumus, būs arī koka izstrādājumi un citi labumi.

Varēsiet ne tikai priecēt acis ar tomātu daudzveidību, bet arī iegādāties to sēklas un pašus tomātus.

No plkst. 11:00 līdz 16:00 būs pieejamas aktivitātes un radošās darbnīcas bērniem. Ar meistarklasi filcēšanā priecēs Inga Logina un saldajā tomātu meistarklasē, ko vadīs konditore Lita Jansone būs iespēja apgleznot un tikt pie sava saldā tomāta vai lauku labuma našķa. No plkst. 13:00 bērniem aktivitātes ar Tomātiņu un dārznieku.

No plkst. 11:00 labas garšas baudītājiem šefpavārs Mārcis Kalniņš piedāvās brīvdabas garšas meistarklasi. Garšas bau-dītājiem būs iespēja pasūtīt un iegādāties šefpavāra gatavotu maltīti. Piedāvājumā: Beverīnas tomātu svētku pīrāgs; tomātu pupiņu šmoris ar cūkgaļas ribu; tomātu-sālītu krekeru salāti, kā arī būs padomāts par saldo ēdienu, piedāvājot klasisko siera kūku.

Plkst.12:00 tematiskā brīvdabas un svētku garšā pavāre Inguna Vilka ar komandu piedāvās uz ugunskura vārītu tomātu zupu ar piedevām. Tomātu garša ir kļuvusi par spēcīgu sastāvdaļu kopējā svētku būtībā un kas gan var būt labāks par brīvdabā pagatavotu tomātu zupu. Lai garšīgi!

Tomātu svētkos, ar tomātu garšu turpinot, arī šogad būs iespēja degustēt Brenguļu darināto tomātu alu, kas brūvēts tieši Tomātu svētkiem.

Tomātu svētkiem nostiprinot savu vārdu “tautās”, pirmo reizi tiek organizēts kulinārijas konkurss: “Tomātu svētku kulinārais meistars 2019”, kas norisināsies no plkst. 13:00 līdz 15:00, kur būs iespēja vizuāli apskatīt un veikt savu novērtējumu, atdodot savu balsi par kādu konkursa favorītu. Plkst. 16:00 konkursa dalībnieku apbalvošana, kur 1.-3. vietu ieguvēji, balvā iegūs jaunākās un labākās kulinārijas grāmatas no izdevniecības IR, kā piemēram, Zanes Ozoliņas pavārgrāmatu “NAŠĶOTIES”, grāmata, kas atklāj receptes, kas vienmēr izdosies u.c. balvas.

Konkursa mērķis ir atklāt un saglabāt vietējo kulinārijas mantojumu. Konkursam aicinājums pieteikties saimnieces un ēst gatavošanas entuziastus, kam tomāts nav svešs un ēst gatavošana ir lielākais prieks.

Nolikums par konkursa kārtību un pieteikšanos atrodams pašvaldības mājaslapā un sociālajā vietnē facebook.com.

Paralēli Tomātu svētkiem, Brenguļu centrā, pie SC “Kaimiņi” norisināsies aktīvās sporta sezonas noslēguma pasākums: sporta spēles “Atvadas vasarai”, sporta dienas sākums plkst. 10:00.

Sporta spēļu dienas norisēs paredzētas gan komandu, gan individuālās aktivitātes, jaukta sastāva komandām, kā arī sieviešu, vīriešu un jauniešu grupām.

Komandu turnīri un sacensības – pludmales vojelbols 3:3; futbols 6:6, spēle paredzēta jaukta sastāva komandai; tautas bumba 4:4; strītbols 3:3; veiklības skrējiens –komandā 3 cilvēki. Individuālās aktivitātes – šautriņu mešana un lodes grūšana. “Spēka vīru” aktivitātes – riepas velšana uz ātrumu, kur sieviešu un vīriešu kategorijā 1. vietu ieguvēji iegūs Valmieras sporta kluba “TuffStuff” dāvanu karti neierobežotam mēneša treniņzāles apmeklē-jumam. Kā otrs individuālais uzdevums savu spēku pārbau-dīšanai būs trīs dažādu smaguma maisu mešana tālumā, kur uzvarētāju noteiks tālāko metienu summa. 1. vietu ieguvēji iegūs dāvanu karti no Lāzerparka “Shooter”.

Turpinājums 2.lpp

Pagājuši 30 gadi Baltijas ceļam. Paldies visiem, kas toreiz piedalījās un to organizēja. Varbūt šī ir tā reize, kad pagastu aktīvistiem no Tautas frontes vajadzētu dalīties ar savām atmiņām un citu informāciju novada bibliotēkās, jo tā ir mūsu valsts un tautas vēsture. Augusta 23.datumā mēs parādījām savu vienotību un protestu pret Molotova-Ribentropa paktu. Tajā brīdī mēs bijām daudz vienotāki savās domās un mērķos, jo bija tikai 2 puses – Interfronte un Tautas fronte. Tagad diemžēl arī Interfrontes dalībnieki ir pilsoņi un mēs viņus ievēlam gan Eiropas Parlamentā, gan Saeimā, gan pašvaldībās. Diezvai viņi ir kļuvuši par lielā-kiem šīs valsts patriotiem. Toties mēs paši esam sadalījušies vairākās partijās, katra partija ar savām interesēm un mūsu vidū vairs nav tādas īstas vienotības. Varbūt ir jābūt lielākām, masveidīgākām partijām, kāda savā laikā bija Tautas fronte, kura godam izpildīja savu misiju un mērķus, realizēja dzīvē – atjaunoja Latvijas Republiku.

Nākamais ir jautājums par kapiem. Daudzi ir ievērojuši, ka kapos staigā jaunieši ar mērlenti un mēra, fotografē unšo to pieraksta. Šie skolēni bija iesaistīti vasaras nodarbi-nātības projektā un uzsāka Kauguru un Trikātas kapu digitalizāciju. Tas ir tikai ceļa sākums, bet ar vietējā dator-speciālista un skolēnu līdzdalību esam jau ielikuši pamatus – abos kapos kopiņu vietas ir uzmērītas ģimenes kapu formātā, tie ir digitāli ievadīti datorā un veikta šo kapu adresācija. Ir uzsākta sistēmas veidošana, lai katrai ģimenes kapu vietai noteiktu adresi. Tālāk nāk nākamais posms – kas konkrētā adresē atdusas. Šīs informācijas ticamība būs atkarīga no tā, kādu informāciju sniegs ģimene, jo par daudzām vietām vispār nav nekāda informācija. Ir, protams, šīs kapu grāmatas, kur ir zināms, ka Trikātas kapos kādā gadā ir apglabāts kāds mirušais, bet nav informācijas, kurā vietā nelaiķis ir apglabāts. Informācija ir nepieciešama daudziem iedzīvotājiem un viesiem, it īpaši tiem, kuri dzīvo ārzemēs un kuriem nav kontaktu ar šo kapu kultūru vismaz 20 gadus. Tas zināmā mērā ir saistīts ar kapu sakārtošanu pašvaldības domes pieņemto saistošo noteikumu kontekstā.

Pašvaldība ir uzsākusi galveno celiņu sakārtošanu, pa-gaidām tikai Trikātas kapos, bet šie darbi tiks turpināti arī nākamajā gadā. Viena lieta, kas ir vizuāli aktuāla, tās ir kapu ārējās sētas. Savā laikā tās veidoja draudzes pēc piespiedu-brīvprātības principa “štūtu” veidā, vieni veda akmeņus un citus materiālus, citi cēla, citi finansēja. Gadi ir pagājuši un sētas ir jāatjauno. Varbūt šī būtu tā lieta, ko mēs kopīgi varētu atjaunot. Iespējams, iedzīvotāju grupas vai atsevišķi kāds iedzīvotājs zināmus posmus varētu atjaunot, piegādāt materiālus vai finansēt – viens dara, otrs sagādā materiālus...Šie atjaunošanas veidi varētu būt dažādi, paveikto darbu pa posmiem varētu atzīmēt ar piemiņas zīmēm, ka tieši konkrētie cilvēki ir ieguldījuši darbu kapu sētas sakārtošanā. Gaidu no Jums priekšlikumus!

Otrā lieta par kapiem – kapu atkritumu apsaimniekošana ir dārgs process, jo vienīgais likumiskais ceļš ir šos atkritumus ar lielo konteineru vest uz Daibi, bet tas izmaksā ap 600- 800 EUR un tie ir ievērojami ieguldījumi šajā laikposmā, kad kapu vietas vairs nedrīkst iznomāt, nodot lietošanā un iekasēt zināmas naudas summas, tādēļ aicinām iedzīvotājus tomēr šķirot atsevišķi plastmasu, stiklu, keramiku, apmales, kā tas ir uzsākts darīt kapos, un stingri sekot kapu pārziņu norādījumiem. Apglabājot kompostu kaudzē zaļos atkritumus, pašvaldībai tas izmaksās lētāk. Viens šāds laukums ir jau ierīkots Trikātā, arī Kauguru kapiem ir jādomā, kur iekārtot laukumu. Tikai strādājot kārtīgi un visas lietas saliekot pa vietām, mēs šos procesus varam veikt ekonomiski.

Kapu svētkos, kas notika kaimiņu novadā, nācās dzirdēt viena mācītāja uzrunu, kas nāca kopā ar teritoriālo reformu un tām draudzes šaubām un pārdomām par to, kas ir vietējā draudze un kopiena (esošie iedzīvotāji un tie, kuri uzskata sevi par šim pagastam piederīgiem).

Turpinājums 2.lpp

Kas jauns?

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums2 2019. gada augusts • Nr. 8 (85)

Turpinājums no 1.lppParalēli sportiskām aktivitātēm bērniem dienas laikā būs

pieejama bērnu pilsētiņa ar piepūšamām atrakcijām un brīvā laika aktivitātēm, saldiem našķiem, kā cukurvati un pop-kornu.

Dalība kopējā pasākumā ir bez maksas, bet par attiecīgu naudiņu būs iespēja iegādāties papildatrakciju un izklaides iespējas. Abula krastā būs pieejamas Cēsu ūdens bumbas un SUP dēļu noma no Rančo parka, kā arī interesentiem būs iespēja izbraukt ar motorlaivu pa Abula upi.

Pie sporta centra “Kaimiņi” no plkst. 15:00 līdz 17:00 būs vērojami pašdarbnieku priekšnesumi, uzstāsies Brenguļu pagasta deju kolektīvs “Dzieti”. Ar muzikālu izpildījumu mūs priecēs jauno dziedoņu bērnu popgrupas “Notiņas” un “Domino”.

Plkst. 17:00 ir paredzēta sporta spēļu “Atvadas vasarai” 1.-3.vietu uzvarētāju apbalvošana, kā komandu, tā indivi-duālās aktivitātēs.

Plkst. 17:30 dienas aktivitātes un svētkus noslēgs mu-zikāls izpildījums – koncerts zaļumballes garšā ar grupu “Gāzēts piens”.

Tomātu svētki un sporta diena ir iespēja daudzveidīgai atpūtai visai ģimenei. Tos organizē Beverīnas novada paš-valdība sadarbībā ar Artūra Sildes Dārznieku entuziastu klubu “Tomāts”, atbalsta – Brenguļu alus darītava, sporta klubs “TuffStuff” un redakcija “IR”.

Ja vēl neesi izdomājis, kā pavadīt pēdējo augusta sest-dienu, tad Brenguļos būs ko redzēt, būs ko darīt un būs iespēja uzzināt ko jaunu plašajā tomātu pasaulē. Kā arī aktīviem sporta entuziastiem būs iespēja pārbaudīt savu veiksmi, veiklību un spēku dažādās sporta aktivitātēs. Augustā visi ceļi ved uz Beverīnu!

Lai izdevušies svētki!Informāciju sagatavoja:

Kultūras centra vadītāja Agija Roķe

AKTUALITĀTES

PROJEKTIAtbalsts uzņēmējdarbības

projektiem 2019.gadāNu jau trešo gadu Beverīnas novada pašvaldība pavasarī

sludina uzņēmējdarbības atbalsta konkursu novada jauna-jiem uzņēmējiem. Pa šiem gadiem mainīgs bijis gan iesniegto un apstiprināto pieteikumu skaits, gan to kvalitāte.

Lai nodrošinātu profesionālāku pieteikumu izvērtēšanu, katru gadu vērtēšanā piedalās pārstāvji no uzņēmuma “Altum” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Valmieras Biznesa inkubatora pārstāvji.

Šogad konkursā iesniegti četri ideju pieteikumi, no kuriem atbalsts piešķirts trīs ideju īstenošanai. Divi no tiem – Sanitas Laperes projekts “Konditorejas izstrādājumu realizācija tirgū” un Magdas Jēgeres projekts “Ēdināšanas

pakalpojumi atpūtas vietā Siltumnīca” saistīti ar pārtikas nozari, kamēr trešais – Paula Jēgera “Stikla būves no otrreiz izmantojamiem materiāliem”, paredz inovatīvu stikla kon-strukciju būvniecību, nomu un tirdzniecību.

Ikgadējās atskaites saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem iesnieguši arī iepriekšējo gadu projektu īstenotāji. No sa-ņemtajām atskaitēm var secināt, ka visi darbojušies ar kaut nelielu, bet tomēr peļņu, kas, protams, priecē pašvaldību kā atbalsta sniedzēju, jo ieguldītie līdzekļi kalpojuši noteiktajam mērķim – ekonomiskās aktivitātes veicināšanai novadā.

Informāciju sagatavoja:Projektu konkursa sekretāre Linda Krūmiņa

Meliorācijas sistēmu atjaunošana novadāIzmantojot iespēju piesaistīt atbalstu Eiropas Lauk-

saimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākuma “Atbalsts ieguldīju-miem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā” ietvaros, mūsu novadā turpinās meliorācijas sistēmu atjaunošanas darbi.

Šī gada pirmajā pusē ekspluatācija tika pieņemta atjaunotā meliorācijas sistēma pašvaldības īpašumā “Rušas” Brenguļu pagastā (projekts Nr. 17-09-A00403-000155 “Meliorācijas sistēmas atjaunošana nekustamajā īpašumā “Rušas””), bet pašlaik turpinās darbi pašvaldības nozīmes koplietošanas sistēmās “Dutkas pļavas” Trikātas pagastā, “Miegupe –Vīnkalni – Kaņaudas – Strautiņi – Imantas – Ceļš – Austrumi

– Kļavas” Kauguru pagastā un “Brenguļu darbnīcas – Kaķusala” Brenguļu pagastā (projekts Nr. 18-09-A00403-000065 “Meliorācijas sistēmu atjaunošana Beverīnas novadā”).

Kopējā darbu vērtība abos projektos ir EUR 245 112, par šo summu atjaunojot meliorācijas sistēmas 14,7 km garumā, kas labvēlīgi ietekmēs 857 ha apkārtējās meža un lauksaimniecības zemes.

Informāciju sagatavoja:Projektu vadības speciāliste Linda Krūmiņa

EIROPAS SAVIENĪBAEIROPA INVESTĒ LAUKU APVIDOSEiropas Lauksaimniecības fondslauku attīstībai

Turpinājums no 1.lppReāli kopā sanākam visa kopiena tikai Kapu svētkos.

Manuprāt, mums jādomā par šīs dienas piesātināšanu ar vēl citiem pasākumiem, kuros vietējā sabiedrība varētu komunicēt savā starpā. Arī baznīca attīstās līdzi laikam un tehnoloģijām, tādēļ ir izveidots portāls e-baznīca, kur tiek visa aktuālā informācija publicēta digitāli. Ir tāda lieta, ka šobrīd gan tikai katoļu baznīca radījusi jaunu aplikāciju, ko var lejupielādēt šobrīd tikai konkrētos viedtālruņos, tā ir “Grēksūdze”. Jebkurš, pat neierodoties reāli baznīcā, var nožēlot savus pārkāpumus 10 baušļos un saņemt arī baznīcas svētību. Tā kā cienījamie seniori, kuriem ir grūti apmeklēt dievnamu, varbūt palūdziet saviem mazbērniem, lai viņi iepazīstina Jūs ar šīm tehnoloģijām. Viss šajā dzīvē iet uz priekšu un varbūt arī mēs varam attīstīties!

Nākamā lieta – regulāri tiek pārdotas lauksaimniecības zemes kopā ar izbijušām māju vietām, ēkām un mežiem, bet mājas netiek apsaimniekotas un sagrūst, un tādu piemēru ir daudz. Nav labuma no tā, ka šī māja ir bijusi. Tieši tādēļ aicinu lauksaimniekus un mežsaimniekus, kas iegādājas īpašumus, tomēr šīs māju vietas nodalīt no kopējās platības un pārdot tālāk tiem, kuri vēlas būvēties un attīstīties novadā – tādu ir daudz. Bija ideja izvērst nelielu projektu – veidot fondu un palīdzēt ar zināmu naudas summu atdalīt šīs zemes no mežsaimniecības un lauksaimniecības zemes, bet sakarā ar reformas lietām, pašvaldībā šo lietu neuzsāksim. Tā lieta paliek uz šo saimnieku sirdsapziņas. Pašvaldība īpašniekiem ir jau sūtījusi brīdinājumus un turpināsim to darīt saistībā ar to, ka mājas nav apdzīvotas un stāv tukšas.

Turpinot informēt iedzīvotājus, pašvaldība šajā gadā iesaistījās Eiropas Savienības (ES) projektā, ar tās līdzfinan-sējumu, kur katrā novada pagastā mēs atjaunojam koplie-tošanas meliorācijas grāvjus. Situācija ir tāda, ka vairāki grāvji jau ir izrakti, citi ir rakšanas stadijā. Bet cita lieta ir tāda, ka grāvji ir jākopj! Ja grāvji netiks kopti, tad pašvaldībai tiks piestādīts rēķins par to daļu, kas bija ES finansējums. Tāpēc mums visiem ir jānāk kopā un jāvienojas par to, vai grāvjus sakopj kāda konkrēta saimniecība, vai pašvaldība izsludina iepirkumu un piestāda rēķinu zemes īpašniekam, vai arī to veic katrs pats zemes īpašnieks. Arī pašvaldības īpašumā esošajiem ceļiem ir nepieciešama ceļmalu appļau-šana, mūsu pašvaldības piedāvājums bija, ka to varētu darītzemju īpašnieki, slēgt līgumu par izpļaušanu bez iepirkuma.

Diemžēl par visiem ceļu posmiem šādus priekšlikumus neesam saņēmuši, tādēļ bija jāizsludina iepirkums par ceļmalu un grāvju apļaušanu gar ceļiem. Iepirkumā nosolīja cita novada uzņēmums. Tomēr aicinātu mūsu uzņēmējus padomāt un iesaistīties šo lietu sakārtošanā un slēgt ceļmalu apsaimniekošanas līgumus uz vairākiem gadiem.

Pavisam drīz jau 1.septembris – Zinību diena. Lai Jums visiem veiksmīga pirmā skolas diena

un mācību gads kopumā!

Informāciju sniedza: Beverīnas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis

Trikātas pamatskola aicina uzSkolas vecāku kopsapulci

26. augustā plkst.18:00, skolas aktu zālē (darba kartībā: tikšanās ar domes priekšsēdētāju,

medicīnas māsu, skolas aktualitātes).

***Trikātas pamatskolas pirmsskolas grupiņas

atsāk darbu 2. septembrīDarba laiks no plkst. 07:00 līdz 18:30.

Atgādinājums! Uzsākot pirmsskolas grupu apmeklējumu, bērniem nepieciešama ģimenes ārsta

izziņa par veselības stāvokli.

***Jau atkal pīlādži sārtoun dzērves aizbēg no salnām. Bet mums vēl daudz jāsakārto, lai kāpt varam zinību kalnā.

Un ejam mēs septembrim pretī pārpilni vasaras spara.Un skola mums panāks pretim,lai ātrāk satikties varam. /V.Grenkovs/

Cienījamie skolēni, darbinieki un vecāki!Gaidīsim jūs TRIKĀTAS PAMATSKOLĀ

aktu zālē 2. septembrī plkst. 09:00

IZGLĪTĪBA KULTŪRAKonkursa “Sakoptākā sēta”

dalībnieku ekskursijas brauciensPateicībā par piedalīšanos konkursā “Sakoptākā sēta”,

vēlējāmies teikt paldies – izzinošā, uzrunājošā un ideju bagātā izbraucienā, kas bija uz sajūtām, pieredzes un garšas baudījumu balstīts ekskursijas izbrauciens pa Raunas un Smiltenes novadu, augusta pirmajā nedēļā.

Ekskursijas maršrutā apmeklējām Raunas stādu audzē-tavu z/s “Kaliņi”, kas nelielā platībā ietver neskaitāmi daudz košuma augus, krūmus un ziedošas puķes. Stādu audzētavas vērtīgs ieguvums bija košuma dobju apskate, ka atspoguļo tirdzniecībā piedāvāto augu kombinācijas dabā ar citiem augiem.

Dienas plāns mūs tālāk veda uz Latvijas Ķiploku, kas atrodas Raunas “Saulītēs”, šajā vietā ķiploki tiek audzēti kopš 2011. gada, kad paralēli tika lolota ideja par ķiploku pārstrādes uzņēmuma radīšanu, līdz 2014. gada nogalē durvis vēra ķiploku pārstrādes uzņēmums SIA “LATVIJAS ĶIPLOKS”. Šobrīd SIA “LATVIJAS ĶIPLOKS” ir zīmols, kas simbolizē veselīgus, drošus un kvalitatīvus produktus, kas ražoti no Latvijā audzētiem ķiplokiem. Šī bija vieta iedvesmas stāstam par saimniekošanu lauku vidē un savu ideju realizāciju.

Kā vēl viena ļoti iedvesmojoša vieta, ko apmeklējām bija z/s “Ķeveiti” un bērzu sulu ražotne “Birzī” apmeklējums. Zemnieku saimniecība “Ķeveiti” nenodarbojas tikai ar lopu, augļkopības un dārzkopības audzēšanu, bet ikdienā var lepoties arī ar ļoti sakoptu darba un atpūtas vidi, kuru papildina daiļdārza elementi un pārdomāti stādījumi, kas kopējo ainavu padara simpātisku ik vienam iebraucējam, ekskursantam un atpūtniekam.

Ekskursijas dienas gaitas noslēdzām dzirkstošo bērzu sulu ražotnē “Birzī”, kas atrodas Brantu pagastā, kur tikām iepazīstināti ar bērzu un krūmiem, nevis kā apzaļumošanas objektiem, bet kā ieguves avotu produktu ražošanā. Vieta iedvesmai, izziņai un baudījums garšas kārpiņām.

Šis visnotaļ bija pozitīvs un iedvesmas pilns brauciens, ik vienam ekskursijas dalībniekam, lai bagātinātu savu ska-tījumu par savas sētas labiekārtošanu, stādu papildināšanu, un iespējām, ko lauku viensēta spēj dot.

Lai iedvesma nepamet un sēta vienmēr skaista! Lai viss skaistais ir arī funkcionāls!

Informāciju sagatavoja:Kultūras centra vadītāja Agija Roķe

3Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2019. gada augusts • Nr. 8 (85)

JAUNIEŠIEM

15.augustā, pie Mūrmuižas jauniešu centra bija satikušies vairāki jaunieši, vecumā no 11 līdz 17 gadiem, no Beverīnas novada pagastiem, lai klausītos un darbotos iedvesmas lekcijā “Brīvprātīgais darbs un ES”. Kopā ar jauniešiem šajās neformālajās apmācībās piedalījās arī darbā ar jau-natni iesaistītas personas – Beverīnas novada pašvaldības Jaunatnes lietu speciāliste Marika Daļecka, domes deputāts Romāns Vaščenko un Kultūras centra vadītāja Agija Roķe. Lekciju vienas dienas garumā vadīja Jaunatnes politikas un jaunatnes attīstības eksperte Inese Šubēvica. Un ar savu brīvprātīgā darba pieredzi Latvijā un ārpus tās dalījās Valmieras novada fonda, Jauniešu ideju laboratorijas pār-stāve Samanta Berga.

Novadā katru gadu notiek vairāki pasākumi, kuru īsteno-šanā piedalās arī vietējie iedzīvotāji. Arī Beverīnas novada jaunieši, ar lielu lepnumu un bez atalgojuma, palīdz dažādu disciplīnu tiesāšanā un veic citus atbildīgus darbus. Tas jauniešos veicina patriotiskas sajūtas un sapratni par vēr-tībām un iegūto pieredzi. Šāda palīdzība tiek saukta par brīvprātīgo darbu.

Vairākiem jauniešiem šī ir pirmā pieredze, kā strādāt komandā ar dažāda vecuma posma pārstāvjiem, būt laipniem pret pasākuma dalībniekiem, kvalitatīvi izpildīt viņam uz-ticētos uzdevumus. Lai izzinātu un saprastu šo jēdzienu “brīvprātīgais darbs”, kā arī uzzinātu par brīvprātīgā darba plašajām iespējām biedrība “Iespēju durvis” sadarbībā ar

Beverīnas novada pašvaldības jaunatnes lietu speciālisti organizēja jauniešiem apmācības, kur tie neformālā gai-sotnē iepazinās ar domubiedriem un ieguva zināšanas par brīvprātīgā darba iespējām ne tikai novadā, bet arī ārpus Latvijas.

Iedvesmas lekcija jauniešiem tika īstenota sadarbībā ar biedrībām “Iespēju durvis” un “Ziemeļgauja”.

Fotogrāfi jas autore: Marija MelngāršaInformāciju sagatavoja: Jaunatnes lietu speciāliste

Marika Daļecka

Beverīnas novada jaunieši iegūst zināšanas par brīvprātīgo darbu

NOVADNIEKI9. septembrī aprit 125

gadi kopš dzimis pulkvedis leitnants Pēteris Dzērve.

Dzimis 1894. gada 9. septembrī (pēc vecā stila 28. augustā) Trikātas pagasta Zvejniekos, zemkopja ģimenē, tēvs Mārcis Dzērve (1862-1924), māte Kristīne (1868-?, dz. Raibace), ģimenē bez Pētera vēl 2 bērni – Karline (1890-?) un Emma (1897-?).

1912. gadā Pēteris Dzērvebeidzis reālskolu, pēc tam studējis zemkopību Omskas Politehniskajā institūtā (1913-14).

Mobilizēts armijā 1915. gada septembrī Ufas guberņā un ieskaitīts 168. rezerves bataljonā, vēlāk – 164. kājnieku pulkā. 1916. gada septembrī beidzis 2. Kazaņas praporščiku skolu (praporščiks); dienējis 113. rezerves pulkā, no 1917. gada janvāra – 292. kājnieku pulkā, no februāra – 684. kājnieku pulkā. Podporučiks (1917. gada maijs), poručiks (1917. gada jūlijs), štābkapteinis (1917. gada septembris). Kaujās ievainots un kontuzēts. No 1917. gada septembra bataljona komandieris. 1918. gada martā atvaļināts.

Dzīvojis tēva mājās Ufas guberņā latviešu kolonijā – baltiešu ciemā. 1918. gada maijā iestājies zemnieku paš-aizsardzības družīnā. Igļinas pagasta družīnas štāba priekš-nieks (pēc družīnas komandiera bojāejas kaujā pret lieli-niekiem – družīnas komandieris). No 1918. gada augusta virsnieks Satversmes sapulces locekļu komitejas Tautas armijas 161. Ufas strēlnieku pulka virsnieku rotā (no sep-tembra rota apsargājusi Ufas direktoriju Ufā un Omskā). No 1918. gada oktobra Armijas virspavēlnieka mītnes ap-sardzības bataljona vada komandieris. 1919. gada februārī komandēts uz fronti; rotas komandieris 33. kājnieku pulkā, Apihtina nodaļas štāba priekšnieks. Kaujā ievainots. 1919. gada septembrī kājām pārgājis Karakuma tuksnesi un iestājies Dagestānas kara apgabala priekšnieka sevišķu uzdevumu nodaļā; rotas komandieris. 1919. gada decembrī ieskaitīts Sibīrijas virsnieku bataljonā, vēlāk – ģenerāļa Markova pulkā.

1920. gadā piedalījies kaujās Kahovkas placdarmā un Perekopa zemes šaurumā, tur ievainots.

Kapteinis (1920. gada maijs). No 1920. gada 15. maija Latvijas militārās misijas sekretārs Sevastopolē, jūlijā at-griezies Latvijā.

No 1920. gada 14. jūlija Latvijas armijā (kapteinis); dienējis Auto-motociklu parkā. No 1920. gada novembra Tehniskās pārvaldes Administratīvās daļas kancelejas priekš-

nieks. 1922. gadā pārcelts uz Auto-tanku divizionu (vēlāko pulku) Daugavpilī. 1922. gadā beidzis virsnieku kursus, 1932. gadā – bataljonu komandieru kursus. Pulkvedis-leitnants (1926). No 1926. gada pulka komandiera palīgs, vēlāk pulka saimniecības priekšnieks, bataljona komandieris. 1932-35 (ar pārtraukumu) Tehniskās divīzijas Apgādības daļas priekšnieka vietas izpildītājs.

1940. gada oktobrī 46 gadu vecumā atvaļināts. Strādājis arodskolā par automehāniķu apmācītāju. 1941. gadā padomju varas iestāžu apcietināts. 30. jūnijā kopā ar kapteini Vili Hāzneru izbēdzis no Rīgas Centrālcietuma. Vācu okupācijas laikā 1944. gada martā mobilizēts latviešu leģionā; kara tiesas loceklis. 2. pasaules kara beigās kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju, no 1950. gada trimdā ASV.

Miris 69 gadu vecumā 1964. gada 23. janvārī Klīvlendā, Ohaio pavalstī (ASV), apglabāts Bruklinas (Brooklyn Heights) kapsētā.

Piešķirtie apbalvojumi: Latvijas Triju zvaigžņu ordenis IV šķira; Latvijas Viestura ordenis IV šķira; Krievijas Sv. Vladimira ordenis IV (šķēpi pie ordeņa) šķira, Sv. Staņislava ordenis III (šķēpi pie ordeņa) šķira, Sv. Annas ordenis II (šķēpi pie ordeņa) šķira, III (šķēpi pie ordeņa) šķira un IV šķira.

Precējies 1922. gadā ar Hertu Mariju Johannu Filholdi (1897-1973), meitas Mirdza Elga (1924-2009, psihiatre), Vita Ināra (1930-?).

11. septembrī aprit 140 gadi kopš dzimis ārsts Alfrēds Lazdiņš

Dzimis 1879. gada 11. septembrī (pēc vecā stila 30. augustā) Trikātas pagasta Dzirnavās trīs bērnu ģimenē, tēvs Reinholds – dzirnavnieks (melderis), māte Marija Klotilde (dz. Rihtere). Brālis Edmunds Hugo Lazdiņš (dzimis Trikātā 1877-?) – tiesu palātas un krimināldepartamenta priekšsēdētājs, otrs brālis Pauls Julius Lazdiņš (dzimis Ropažos; 1874-?) – LU tautsaimniecības tiesību zinātņu fakultātes mācību spēks.

Mācījies Trikātas draudzes skolā pie skolotāja Jēkaba Mūrnieka (līdz 1896. gadam). Beidzis Tērbatas klasisko ģimnāziju (1902) un Tērbatas Universitātes medicīnas fakultāti (1908. gada 28. oktobrī). Studiju gados pievienojies korporācijai “Letonia”, bijis tās fi listrs.

Pirmās ārsta gaitas uzsāk Ļaudonā kā rajona lauku ārsts (1909-1910). Vēlāk darbojies Smiltenē – bijis draudzes vēlāk pagasta rajona ārsts (1910-1944).

Pirmā pasaules kara laikā Alfrēdu Lazdiņu iesauca kara dienestā – lielkņaza Aleksandra Mihailoviča sanitārvilcienā par jaunāko ārstu. Sākoties revolūcijai, šo dienestu atstājis, iestājoties 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā, kur

darbojies kā pulka ārsts. Latviešu strēlniekiem atkāpjoties uz Krieviju, Alfrēds Lazdiņš paliek Smiltenē un uzsāk ārsta praksi.

Smiltenē viņš, kā nacionāli noskaņots latvietis apcietināts un turēts vairākas dienas cietumā.

Nodibinoties Latvijas valdībai, Dr. Alfrēds Lazdiņš paliek par Smiltenes pilsētas un pagasta rajona ārstu, bijis Smiltenes pilsētas sanitārās komisijas priekšsēdētājs un Smiltenes skolu ārsts.

Bijis Smiltenes pilsētas brīvprātīgo ugunsdzēsēju bied-rības mūža biedrs un vairāku citu biedrību loceklis.

2. pasaules kara beigās emigrējis uz Vāciju. Mirisnepilnu 76 gadu vecumā 1955. gada 16. maijā Berchtesgadenā, Vācijā, apbedīts Kalna kapos.

Apbalvots ar Staņislava u.c. Krievijas goda zīmēm.1955. gada 19. novembrī laikrakstā “Laiks” publicētas

Pētera Ērmaņa atmiņas par ārstu Alfrēdu Lazdiņu: “Insulas veco ļaužu mītnē vasaras sākumā mira Alfreds Lazdiņš, ilggadīgais Smiltenes draudzes ārsts, arī vecpuisis, turklāt tipisks vecpuisis. Dažā ziņā viņš bija savādnieks, par viņu ļaudis stāstīja visādus anekdotus. Varēja būt ass, uzbrēkt, pat rupjš bija reizēm, bet labi pazina cilvēkus un viņu slimības. Reiz kāda paākstīga lauksaimniece bija atvedusi savu palutināto zeņķi, kam īsti nevarēja nekādu kaiti atrast. Māte pretojusies: nē, zēnam sāpot gan šur, gan tur. “Viņam dibens sāp, dibens sāp,” Lazdiņš uzkliedzis un izvadījis abus laukā. Visstraujāks Lazdiņš bija pirmajos Smiltenes gados, vēlāk kļuva lēnāks, kļuva iecienīts. Mēdza, ātri runājot, atkārtot vārdus un teicienus. Atminos, 1919. gadā, kad boļševiki iesauca jaunos puišus, Lazdiņš pārbaudīja iesauktajiem vese-lību. Kāds pazemīgs jauneklis viņu uzrunāja par dakter-lielkungu. “Nu, nu, apdomājiet, ko jūs runājat!” Lazdiņš brīdināja; tāda uzruna taču bija aizliegta. Vēlākos gados viņš izmeklējis kādu manu draugu dzimtajā pagastā un mierinājis: “Nav nekas, nav nekas, sirds vien ir, sirds vien ir.” Izmeklējis tālāk, mierinājis atkal: “Nav nekas, nav nekas, plaušas ar’ ir, plaušas ar’ ir”. Reiz kāds vīrs žāvādamies izmežģījis žokli, nespējis vairs muti aizvērt, un braucis pie ārsta tāpat plati atvērtu muti. Lazdiņš ievilcis žokļus un jautājis: “No kurienes tad jūs esat?” “No Palsmanes.” – “Tā jau domāju, tā jau domāju. Smiltenieši jau nav tik dumji, ka nemāk žāvāties.” Man atmiņā tēlojas Lazdiņš, kādu viņu šad tad redzēju Smiltenes ielās: cienīgs vīrs, slaiku, staltu augumu, ūsām, kas atgādināja Jāņa Poruka ūsas, nopietnu, pat bargu sejas izteiksmi. Tā viņš gāja, apkārt neskatīdamies, nevienu neievērodams. Tiešām īsts daktera lielskungs, pat barons.”

Informāciju pēc preses materiāliem sagatavoja: Trikātas pagasta novadpētniece Inga Boškina

Kā laika gaitā mainījušās vēsturiskas un nostāstiem apvītas vietas Valmierā un apkārtējos novados? Kas šajās vietās atrodas šodien, un kā ir mainījusies vietas ainava? Lai to noskaidrotu, Valmieras Tūrisma informācijas centrs (Valmieras TIC) sadarbībā ar Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novadu aicina piedalīties tūrisma akcijā “Atklājējs”.Akcija norisināsies no 2019.gada 20.jūlija līdz 31.oktobrim.

Kurš ir Valmieras vecākais parks? Kāda bija Valmieras pilsētas robeža 19.gadsimtā? Kuras ēkas pamatakmens likšanā piedalījies Latvijas valsts pirmais prezidents Jānis Čakste? Kur atradās viens no kristāldzidrākajiem ezeriem Valmieras pusē, un kādi nostāsti saistās ar zināmām un mazāk zināmām vietām Valmierā un apkārtējos novados? Vēsturiskie foto un vietu raksturojošie pavedieni, kurus atradīsi tūrisma akcijas “Atklājējs” bukletā, aizvedīs uz šīm vietām, atklājot gan to izskatu mūsdienās, gan daudz nedzirdēta par tām.

Apmeklējot akcijas bukletā iekļautos objektus, atradīsi bērza koka ripas ar iegravētiem jautājumiem. Lai atbildētu, esi vērīgs, jo bieži risinājums nebūs tālu jāmeklē! Ja pēc pavedieniem, foto vai raksturojošām norādēm nav iespējams noteikt, uz kuru vietu doties, izmanto viedierīces un vadies pēc GPS koordinātām. Droši jautā padomu arī vietējiem iedzīvotājiem, kuri neatteiks palīdzību vietu atrašanā!

Aizpildītos akcijas bukletus līdz 2019.gada 4.novembrim gaidīsim Valmieras TIC vai Valmieras pārstāvniecībā Rīgā. Tos iespējams nosūtīt pa pastu (pasta zīmogs 2019.gada 4.novembris) uz adresi: Valmieras Tūrisma informācijas centrs, Rīgas iela 10, Valmiera, LV-4201.

Informāciju sagatavoja:Valmieras Tūrisma informācijas centra Tūrisma informācijas konsultante Baiba Misiņa

Piedalies tūrisma akcijā “Atklājējs”!

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums2 2019. gada augusts • Nr. 8 (85)

Turpinājums no 1.lppParalēli sportiskām aktivitātēm bērniem dienas laikā būs

pieejama bērnu pilsētiņa ar piepūšamām atrakcijām un brīvā laika aktivitātēm, saldiem našķiem, kā cukurvati un pop-kornu.

Dalība kopējā pasākumā ir bez maksas, bet par attiecīgu naudiņu būs iespēja iegādāties papildatrakciju un izklaides iespējas. Abula krastā būs pieejamas Cēsu ūdens bumbas un SUP dēļu noma no Rančo parka, kā arī interesentiem būs iespēja izbraukt ar motorlaivu pa Abula upi.

Pie sporta centra “Kaimiņi” no plkst. 15:00 līdz 17:00 būs vērojami pašdarbnieku priekšnesumi, uzstāsies Brenguļu pagasta deju kolektīvs “Dzieti”. Ar muzikālu izpildījumu mūs priecēs jauno dziedoņu bērnu popgrupas “Notiņas” un “Domino”.

Plkst. 17:00 ir paredzēta sporta spēļu “Atvadas vasarai” 1.-3.vietu uzvarētāju apbalvošana, kā komandu, tā indivi-duālās aktivitātēs.

Plkst. 17:30 dienas aktivitātes un svētkus noslēgs mu-zikāls izpildījums – koncerts zaļumballes garšā ar grupu “Gāzēts piens”.

Tomātu svētki un sporta diena ir iespēja daudzveidīgai atpūtai visai ģimenei. Tos organizē Beverīnas novada paš-valdība sadarbībā ar Artūra Sildes Dārznieku entuziastu klubu “Tomāts”, atbalsta – Brenguļu alus darītava, sporta klubs “TuffStuff” un redakcija “IR”.

Ja vēl neesi izdomājis, kā pavadīt pēdējo augusta sest-dienu, tad Brenguļos būs ko redzēt, būs ko darīt un būs iespēja uzzināt ko jaunu plašajā tomātu pasaulē. Kā arī aktīviem sporta entuziastiem būs iespēja pārbaudīt savu veiksmi, veiklību un spēku dažādās sporta aktivitātēs. Augustā visi ceļi ved uz Beverīnu!

Lai izdevušies svētki!Informāciju sagatavoja:

Kultūras centra vadītāja Agija Roķe

AKTUALITĀTES

PROJEKTIAtbalsts uzņēmējdarbības

projektiem 2019.gadāNu jau trešo gadu Beverīnas novada pašvaldība pavasarī

sludina uzņēmējdarbības atbalsta konkursu novada jauna-jiem uzņēmējiem. Pa šiem gadiem mainīgs bijis gan iesniegto un apstiprināto pieteikumu skaits, gan to kvalitāte.

Lai nodrošinātu profesionālāku pieteikumu izvērtēšanu, katru gadu vērtēšanā piedalās pārstāvji no uzņēmuma “Altum” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Valmieras Biznesa inkubatora pārstāvji.

Šogad konkursā iesniegti četri ideju pieteikumi, no kuriem atbalsts piešķirts trīs ideju īstenošanai. Divi no tiem – Sanitas Laperes projekts “Konditorejas izstrādājumu realizācija tirgū” un Magdas Jēgeres projekts “Ēdināšanas

pakalpojumi atpūtas vietā Siltumnīca” saistīti ar pārtikas nozari, kamēr trešais – Paula Jēgera “Stikla būves no otrreiz izmantojamiem materiāliem”, paredz inovatīvu stikla kon-strukciju būvniecību, nomu un tirdzniecību.

Ikgadējās atskaites saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem iesnieguši arī iepriekšējo gadu projektu īstenotāji. No sa-ņemtajām atskaitēm var secināt, ka visi darbojušies ar kaut nelielu, bet tomēr peļņu, kas, protams, priecē pašvaldību kā atbalsta sniedzēju, jo ieguldītie līdzekļi kalpojuši noteiktajam mērķim – ekonomiskās aktivitātes veicināšanai novadā.

Informāciju sagatavoja:Projektu konkursa sekretāre Linda Krūmiņa

Meliorācijas sistēmu atjaunošana novadāIzmantojot iespēju piesaistīt atbalstu Eiropas Lauk-

saimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākuma “Atbalsts ieguldīju-miem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā” ietvaros, mūsu novadā turpinās meliorācijas sistēmu atjaunošanas darbi.

Šī gada pirmajā pusē ekspluatācija tika pieņemta atjaunotā meliorācijas sistēma pašvaldības īpašumā “Rušas” Brenguļu pagastā (projekts Nr. 17-09-A00403-000155 “Meliorācijas sistēmas atjaunošana nekustamajā īpašumā “Rušas””), bet pašlaik turpinās darbi pašvaldības nozīmes koplietošanas sistēmās “Dutkas pļavas” Trikātas pagastā, “Miegupe –Vīnkalni – Kaņaudas – Strautiņi – Imantas – Ceļš – Austrumi

– Kļavas” Kauguru pagastā un “Brenguļu darbnīcas – Kaķusala” Brenguļu pagastā (projekts Nr. 18-09-A00403-000065 “Meliorācijas sistēmu atjaunošana Beverīnas novadā”).

Kopējā darbu vērtība abos projektos ir EUR 245 112, par šo summu atjaunojot meliorācijas sistēmas 14,7 km garumā, kas labvēlīgi ietekmēs 857 ha apkārtējās meža un lauksaimniecības zemes.

Informāciju sagatavoja:Projektu vadības speciāliste Linda Krūmiņa

EIROPAS SAVIENĪBAEIROPA INVESTĒ LAUKU APVIDOSEiropas Lauksaimniecības fondslauku attīstībai

Turpinājums no 1.lppReāli kopā sanākam visa kopiena tikai Kapu svētkos.

Manuprāt, mums jādomā par šīs dienas piesātināšanu ar vēl citiem pasākumiem, kuros vietējā sabiedrība varētu komunicēt savā starpā. Arī baznīca attīstās līdzi laikam un tehnoloģijām, tādēļ ir izveidots portāls e-baznīca, kur tiek visa aktuālā informācija publicēta digitāli. Ir tāda lieta, ka šobrīd gan tikai katoļu baznīca radījusi jaunu aplikāciju, ko var lejupielādēt šobrīd tikai konkrētos viedtālruņos, tā ir “Grēksūdze”. Jebkurš, pat neierodoties reāli baznīcā, var nožēlot savus pārkāpumus 10 baušļos un saņemt arī baznīcas svētību. Tā kā cienījamie seniori, kuriem ir grūti apmeklēt dievnamu, varbūt palūdziet saviem mazbērniem, lai viņi iepazīstina Jūs ar šīm tehnoloģijām. Viss šajā dzīvē iet uz priekšu un varbūt arī mēs varam attīstīties!

Nākamā lieta – regulāri tiek pārdotas lauksaimniecības zemes kopā ar izbijušām māju vietām, ēkām un mežiem, bet mājas netiek apsaimniekotas un sagrūst, un tādu piemēru ir daudz. Nav labuma no tā, ka šī māja ir bijusi. Tieši tādēļ aicinu lauksaimniekus un mežsaimniekus, kas iegādājas īpašumus, tomēr šīs māju vietas nodalīt no kopējās platības un pārdot tālāk tiem, kuri vēlas būvēties un attīstīties novadā – tādu ir daudz. Bija ideja izvērst nelielu projektu – veidot fondu un palīdzēt ar zināmu naudas summu atdalīt šīs zemes no mežsaimniecības un lauksaimniecības zemes, bet sakarā ar reformas lietām, pašvaldībā šo lietu neuzsāksim. Tā lieta paliek uz šo saimnieku sirdsapziņas. Pašvaldība īpašniekiem ir jau sūtījusi brīdinājumus un turpināsim to darīt saistībā ar to, ka mājas nav apdzīvotas un stāv tukšas.

Turpinot informēt iedzīvotājus, pašvaldība šajā gadā iesaistījās Eiropas Savienības (ES) projektā, ar tās līdzfinan-sējumu, kur katrā novada pagastā mēs atjaunojam koplie-tošanas meliorācijas grāvjus. Situācija ir tāda, ka vairāki grāvji jau ir izrakti, citi ir rakšanas stadijā. Bet cita lieta ir tāda, ka grāvji ir jākopj! Ja grāvji netiks kopti, tad pašvaldībai tiks piestādīts rēķins par to daļu, kas bija ES finansējums. Tāpēc mums visiem ir jānāk kopā un jāvienojas par to, vai grāvjus sakopj kāda konkrēta saimniecība, vai pašvaldība izsludina iepirkumu un piestāda rēķinu zemes īpašniekam, vai arī to veic katrs pats zemes īpašnieks. Arī pašvaldības īpašumā esošajiem ceļiem ir nepieciešama ceļmalu appļau-šana, mūsu pašvaldības piedāvājums bija, ka to varētu darītzemju īpašnieki, slēgt līgumu par izpļaušanu bez iepirkuma.

Diemžēl par visiem ceļu posmiem šādus priekšlikumus neesam saņēmuši, tādēļ bija jāizsludina iepirkums par ceļmalu un grāvju apļaušanu gar ceļiem. Iepirkumā nosolīja cita novada uzņēmums. Tomēr aicinātu mūsu uzņēmējus padomāt un iesaistīties šo lietu sakārtošanā un slēgt ceļmalu apsaimniekošanas līgumus uz vairākiem gadiem.

Pavisam drīz jau 1.septembris – Zinību diena. Lai Jums visiem veiksmīga pirmā skolas diena

un mācību gads kopumā!

Informāciju sniedza: Beverīnas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis

Trikātas pamatskola aicina uzSkolas vecāku kopsapulci

26. augustā plkst.18:00, skolas aktu zālē (darba kartībā: tikšanās ar domes priekšsēdētāju,

medicīnas māsu, skolas aktualitātes).

***Trikātas pamatskolas pirmsskolas grupiņas

atsāk darbu 2. septembrīDarba laiks no plkst. 07:00 līdz 18:30.

Atgādinājums! Uzsākot pirmsskolas grupu apmeklējumu, bērniem nepieciešama ģimenes ārsta

izziņa par veselības stāvokli.

***Jau atkal pīlādži sārtoun dzērves aizbēg no salnām. Bet mums vēl daudz jāsakārto, lai kāpt varam zinību kalnā.

Un ejam mēs septembrim pretī pārpilni vasaras spara.Un skola mums panāks pretim,lai ātrāk satikties varam. /V.Grenkovs/

Cienījamie skolēni, darbinieki un vecāki!Gaidīsim jūs TRIKĀTAS PAMATSKOLĀ

aktu zālē 2. septembrī plkst. 09:00

IZGLĪTĪBA KULTŪRAKonkursa “Sakoptākā sēta”

dalībnieku ekskursijas brauciensPateicībā par piedalīšanos konkursā “Sakoptākā sēta”,

vēlējāmies teikt paldies – izzinošā, uzrunājošā un ideju bagātā izbraucienā, kas bija uz sajūtām, pieredzes un garšas baudījumu balstīts ekskursijas izbrauciens pa Raunas un Smiltenes novadu, augusta pirmajā nedēļā.

Ekskursijas maršrutā apmeklējām Raunas stādu audzē-tavu z/s “Kaliņi”, kas nelielā platībā ietver neskaitāmi daudz košuma augus, krūmus un ziedošas puķes. Stādu audzētavas vērtīgs ieguvums bija košuma dobju apskate, ka atspoguļo tirdzniecībā piedāvāto augu kombinācijas dabā ar citiem augiem.

Dienas plāns mūs tālāk veda uz Latvijas Ķiploku, kas atrodas Raunas “Saulītēs”, šajā vietā ķiploki tiek audzēti kopš 2011. gada, kad paralēli tika lolota ideja par ķiploku pārstrādes uzņēmuma radīšanu, līdz 2014. gada nogalē durvis vēra ķiploku pārstrādes uzņēmums SIA “LATVIJAS ĶIPLOKS”. Šobrīd SIA “LATVIJAS ĶIPLOKS” ir zīmols, kas simbolizē veselīgus, drošus un kvalitatīvus produktus, kas ražoti no Latvijā audzētiem ķiplokiem. Šī bija vieta iedvesmas stāstam par saimniekošanu lauku vidē un savu ideju realizāciju.

Kā vēl viena ļoti iedvesmojoša vieta, ko apmeklējām bija z/s “Ķeveiti” un bērzu sulu ražotne “Birzī” apmeklējums. Zemnieku saimniecība “Ķeveiti” nenodarbojas tikai ar lopu, augļkopības un dārzkopības audzēšanu, bet ikdienā var lepoties arī ar ļoti sakoptu darba un atpūtas vidi, kuru papildina daiļdārza elementi un pārdomāti stādījumi, kas kopējo ainavu padara simpātisku ik vienam iebraucējam, ekskursantam un atpūtniekam.

Ekskursijas dienas gaitas noslēdzām dzirkstošo bērzu sulu ražotnē “Birzī”, kas atrodas Brantu pagastā, kur tikām iepazīstināti ar bērzu un krūmiem, nevis kā apzaļumošanas objektiem, bet kā ieguves avotu produktu ražošanā. Vieta iedvesmai, izziņai un baudījums garšas kārpiņām.

Šis visnotaļ bija pozitīvs un iedvesmas pilns brauciens, ik vienam ekskursijas dalībniekam, lai bagātinātu savu ska-tījumu par savas sētas labiekārtošanu, stādu papildināšanu, un iespējām, ko lauku viensēta spēj dot.

Lai iedvesma nepamet un sēta vienmēr skaista! Lai viss skaistais ir arī funkcionāls!

Informāciju sagatavoja:Kultūras centra vadītāja Agija Roķe

3Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2019. gada augusts • Nr. 8 (85)

JAUNIEŠIEM

15.augustā, pie Mūrmuižas jauniešu centra bija satikušies vairāki jaunieši, vecumā no 11 līdz 17 gadiem, no Beverīnas novada pagastiem, lai klausītos un darbotos iedvesmas lekcijā “Brīvprātīgais darbs un ES”. Kopā ar jauniešiem šajās neformālajās apmācībās piedalījās arī darbā ar jau-natni iesaistītas personas – Beverīnas novada pašvaldības Jaunatnes lietu speciāliste Marika Daļecka, domes deputāts Romāns Vaščenko un Kultūras centra vadītāja Agija Roķe. Lekciju vienas dienas garumā vadīja Jaunatnes politikas un jaunatnes attīstības eksperte Inese Šubēvica. Un ar savu brīvprātīgā darba pieredzi Latvijā un ārpus tās dalījās Valmieras novada fonda, Jauniešu ideju laboratorijas pār-stāve Samanta Berga.

Novadā katru gadu notiek vairāki pasākumi, kuru īsteno-šanā piedalās arī vietējie iedzīvotāji. Arī Beverīnas novada jaunieši, ar lielu lepnumu un bez atalgojuma, palīdz dažādu disciplīnu tiesāšanā un veic citus atbildīgus darbus. Tas jauniešos veicina patriotiskas sajūtas un sapratni par vēr-tībām un iegūto pieredzi. Šāda palīdzība tiek saukta par brīvprātīgo darbu.

Vairākiem jauniešiem šī ir pirmā pieredze, kā strādāt komandā ar dažāda vecuma posma pārstāvjiem, būt laipniem pret pasākuma dalībniekiem, kvalitatīvi izpildīt viņam uz-ticētos uzdevumus. Lai izzinātu un saprastu šo jēdzienu “brīvprātīgais darbs”, kā arī uzzinātu par brīvprātīgā darba plašajām iespējām biedrība “Iespēju durvis” sadarbībā ar

Beverīnas novada pašvaldības jaunatnes lietu speciālisti organizēja jauniešiem apmācības, kur tie neformālā gai-sotnē iepazinās ar domubiedriem un ieguva zināšanas par brīvprātīgā darba iespējām ne tikai novadā, bet arī ārpus Latvijas.

Iedvesmas lekcija jauniešiem tika īstenota sadarbībā ar biedrībām “Iespēju durvis” un “Ziemeļgauja”.

Fotogrāfi jas autore: Marija MelngāršaInformāciju sagatavoja: Jaunatnes lietu speciāliste

Marika Daļecka

Beverīnas novada jaunieši iegūst zināšanas par brīvprātīgo darbu

NOVADNIEKI9. septembrī aprit 125

gadi kopš dzimis pulkvedis leitnants Pēteris Dzērve.

Dzimis 1894. gada 9. septembrī (pēc vecā stila 28. augustā) Trikātas pagasta Zvejniekos, zemkopja ģimenē, tēvs Mārcis Dzērve (1862-1924), māte Kristīne (1868-?, dz. Raibace), ģimenē bez Pētera vēl 2 bērni – Karline (1890-?) un Emma (1897-?).

1912. gadā Pēteris Dzērvebeidzis reālskolu, pēc tam studējis zemkopību Omskas Politehniskajā institūtā (1913-14).

Mobilizēts armijā 1915. gada septembrī Ufas guberņā un ieskaitīts 168. rezerves bataljonā, vēlāk – 164. kājnieku pulkā. 1916. gada septembrī beidzis 2. Kazaņas praporščiku skolu (praporščiks); dienējis 113. rezerves pulkā, no 1917. gada janvāra – 292. kājnieku pulkā, no februāra – 684. kājnieku pulkā. Podporučiks (1917. gada maijs), poručiks (1917. gada jūlijs), štābkapteinis (1917. gada septembris). Kaujās ievainots un kontuzēts. No 1917. gada septembra bataljona komandieris. 1918. gada martā atvaļināts.

Dzīvojis tēva mājās Ufas guberņā latviešu kolonijā – baltiešu ciemā. 1918. gada maijā iestājies zemnieku paš-aizsardzības družīnā. Igļinas pagasta družīnas štāba priekš-nieks (pēc družīnas komandiera bojāejas kaujā pret lieli-niekiem – družīnas komandieris). No 1918. gada augusta virsnieks Satversmes sapulces locekļu komitejas Tautas armijas 161. Ufas strēlnieku pulka virsnieku rotā (no sep-tembra rota apsargājusi Ufas direktoriju Ufā un Omskā). No 1918. gada oktobra Armijas virspavēlnieka mītnes ap-sardzības bataljona vada komandieris. 1919. gada februārī komandēts uz fronti; rotas komandieris 33. kājnieku pulkā, Apihtina nodaļas štāba priekšnieks. Kaujā ievainots. 1919. gada septembrī kājām pārgājis Karakuma tuksnesi un iestājies Dagestānas kara apgabala priekšnieka sevišķu uzdevumu nodaļā; rotas komandieris. 1919. gada decembrī ieskaitīts Sibīrijas virsnieku bataljonā, vēlāk – ģenerāļa Markova pulkā.

1920. gadā piedalījies kaujās Kahovkas placdarmā un Perekopa zemes šaurumā, tur ievainots.

Kapteinis (1920. gada maijs). No 1920. gada 15. maija Latvijas militārās misijas sekretārs Sevastopolē, jūlijā at-griezies Latvijā.

No 1920. gada 14. jūlija Latvijas armijā (kapteinis); dienējis Auto-motociklu parkā. No 1920. gada novembra Tehniskās pārvaldes Administratīvās daļas kancelejas priekš-

nieks. 1922. gadā pārcelts uz Auto-tanku divizionu (vēlāko pulku) Daugavpilī. 1922. gadā beidzis virsnieku kursus, 1932. gadā – bataljonu komandieru kursus. Pulkvedis-leitnants (1926). No 1926. gada pulka komandiera palīgs, vēlāk pulka saimniecības priekšnieks, bataljona komandieris. 1932-35 (ar pārtraukumu) Tehniskās divīzijas Apgādības daļas priekšnieka vietas izpildītājs.

1940. gada oktobrī 46 gadu vecumā atvaļināts. Strādājis arodskolā par automehāniķu apmācītāju. 1941. gadā padomju varas iestāžu apcietināts. 30. jūnijā kopā ar kapteini Vili Hāzneru izbēdzis no Rīgas Centrālcietuma. Vācu okupācijas laikā 1944. gada martā mobilizēts latviešu leģionā; kara tiesas loceklis. 2. pasaules kara beigās kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju, no 1950. gada trimdā ASV.

Miris 69 gadu vecumā 1964. gada 23. janvārī Klīvlendā, Ohaio pavalstī (ASV), apglabāts Bruklinas (Brooklyn Heights) kapsētā.

Piešķirtie apbalvojumi: Latvijas Triju zvaigžņu ordenis IV šķira; Latvijas Viestura ordenis IV šķira; Krievijas Sv. Vladimira ordenis IV (šķēpi pie ordeņa) šķira, Sv. Staņislava ordenis III (šķēpi pie ordeņa) šķira, Sv. Annas ordenis II (šķēpi pie ordeņa) šķira, III (šķēpi pie ordeņa) šķira un IV šķira.

Precējies 1922. gadā ar Hertu Mariju Johannu Filholdi (1897-1973), meitas Mirdza Elga (1924-2009, psihiatre), Vita Ināra (1930-?).

11. septembrī aprit 140 gadi kopš dzimis ārsts Alfrēds Lazdiņš

Dzimis 1879. gada 11. septembrī (pēc vecā stila 30. augustā) Trikātas pagasta Dzirnavās trīs bērnu ģimenē, tēvs Reinholds – dzirnavnieks (melderis), māte Marija Klotilde (dz. Rihtere). Brālis Edmunds Hugo Lazdiņš (dzimis Trikātā 1877-?) – tiesu palātas un krimināldepartamenta priekšsēdētājs, otrs brālis Pauls Julius Lazdiņš (dzimis Ropažos; 1874-?) – LU tautsaimniecības tiesību zinātņu fakultātes mācību spēks.

Mācījies Trikātas draudzes skolā pie skolotāja Jēkaba Mūrnieka (līdz 1896. gadam). Beidzis Tērbatas klasisko ģimnāziju (1902) un Tērbatas Universitātes medicīnas fakultāti (1908. gada 28. oktobrī). Studiju gados pievienojies korporācijai “Letonia”, bijis tās fi listrs.

Pirmās ārsta gaitas uzsāk Ļaudonā kā rajona lauku ārsts (1909-1910). Vēlāk darbojies Smiltenē – bijis draudzes vēlāk pagasta rajona ārsts (1910-1944).

Pirmā pasaules kara laikā Alfrēdu Lazdiņu iesauca kara dienestā – lielkņaza Aleksandra Mihailoviča sanitārvilcienā par jaunāko ārstu. Sākoties revolūcijai, šo dienestu atstājis, iestājoties 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā, kur

darbojies kā pulka ārsts. Latviešu strēlniekiem atkāpjoties uz Krieviju, Alfrēds Lazdiņš paliek Smiltenē un uzsāk ārsta praksi.

Smiltenē viņš, kā nacionāli noskaņots latvietis apcietināts un turēts vairākas dienas cietumā.

Nodibinoties Latvijas valdībai, Dr. Alfrēds Lazdiņš paliek par Smiltenes pilsētas un pagasta rajona ārstu, bijis Smiltenes pilsētas sanitārās komisijas priekšsēdētājs un Smiltenes skolu ārsts.

Bijis Smiltenes pilsētas brīvprātīgo ugunsdzēsēju bied-rības mūža biedrs un vairāku citu biedrību loceklis.

2. pasaules kara beigās emigrējis uz Vāciju. Mirisnepilnu 76 gadu vecumā 1955. gada 16. maijā Berchtesgadenā, Vācijā, apbedīts Kalna kapos.

Apbalvots ar Staņislava u.c. Krievijas goda zīmēm.1955. gada 19. novembrī laikrakstā “Laiks” publicētas

Pētera Ērmaņa atmiņas par ārstu Alfrēdu Lazdiņu: “Insulas veco ļaužu mītnē vasaras sākumā mira Alfreds Lazdiņš, ilggadīgais Smiltenes draudzes ārsts, arī vecpuisis, turklāt tipisks vecpuisis. Dažā ziņā viņš bija savādnieks, par viņu ļaudis stāstīja visādus anekdotus. Varēja būt ass, uzbrēkt, pat rupjš bija reizēm, bet labi pazina cilvēkus un viņu slimības. Reiz kāda paākstīga lauksaimniece bija atvedusi savu palutināto zeņķi, kam īsti nevarēja nekādu kaiti atrast. Māte pretojusies: nē, zēnam sāpot gan šur, gan tur. “Viņam dibens sāp, dibens sāp,” Lazdiņš uzkliedzis un izvadījis abus laukā. Visstraujāks Lazdiņš bija pirmajos Smiltenes gados, vēlāk kļuva lēnāks, kļuva iecienīts. Mēdza, ātri runājot, atkārtot vārdus un teicienus. Atminos, 1919. gadā, kad boļševiki iesauca jaunos puišus, Lazdiņš pārbaudīja iesauktajiem vese-lību. Kāds pazemīgs jauneklis viņu uzrunāja par dakter-lielkungu. “Nu, nu, apdomājiet, ko jūs runājat!” Lazdiņš brīdināja; tāda uzruna taču bija aizliegta. Vēlākos gados viņš izmeklējis kādu manu draugu dzimtajā pagastā un mierinājis: “Nav nekas, nav nekas, sirds vien ir, sirds vien ir.” Izmeklējis tālāk, mierinājis atkal: “Nav nekas, nav nekas, plaušas ar’ ir, plaušas ar’ ir”. Reiz kāds vīrs žāvādamies izmežģījis žokli, nespējis vairs muti aizvērt, un braucis pie ārsta tāpat plati atvērtu muti. Lazdiņš ievilcis žokļus un jautājis: “No kurienes tad jūs esat?” “No Palsmanes.” – “Tā jau domāju, tā jau domāju. Smiltenieši jau nav tik dumji, ka nemāk žāvāties.” Man atmiņā tēlojas Lazdiņš, kādu viņu šad tad redzēju Smiltenes ielās: cienīgs vīrs, slaiku, staltu augumu, ūsām, kas atgādināja Jāņa Poruka ūsas, nopietnu, pat bargu sejas izteiksmi. Tā viņš gāja, apkārt neskatīdamies, nevienu neievērodams. Tiešām īsts daktera lielskungs, pat barons.”

Informāciju pēc preses materiāliem sagatavoja: Trikātas pagasta novadpētniece Inga Boškina

Kā laika gaitā mainījušās vēsturiskas un nostāstiem apvītas vietas Valmierā un apkārtējos novados? Kas šajās vietās atrodas šodien, un kā ir mainījusies vietas ainava? Lai to noskaidrotu, Valmieras Tūrisma informācijas centrs (Valmieras TIC) sadarbībā ar Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novadu aicina piedalīties tūrisma akcijā “Atklājējs”.Akcija norisināsies no 2019.gada 20.jūlija līdz 31.oktobrim.

Kurš ir Valmieras vecākais parks? Kāda bija Valmieras pilsētas robeža 19.gadsimtā? Kuras ēkas pamatakmens likšanā piedalījies Latvijas valsts pirmais prezidents Jānis Čakste? Kur atradās viens no kristāldzidrākajiem ezeriem Valmieras pusē, un kādi nostāsti saistās ar zināmām un mazāk zināmām vietām Valmierā un apkārtējos novados? Vēsturiskie foto un vietu raksturojošie pavedieni, kurus atradīsi tūrisma akcijas “Atklājējs” bukletā, aizvedīs uz šīm vietām, atklājot gan to izskatu mūsdienās, gan daudz nedzirdēta par tām.

Apmeklējot akcijas bukletā iekļautos objektus, atradīsi bērza koka ripas ar iegravētiem jautājumiem. Lai atbildētu, esi vērīgs, jo bieži risinājums nebūs tālu jāmeklē! Ja pēc pavedieniem, foto vai raksturojošām norādēm nav iespējams noteikt, uz kuru vietu doties, izmanto viedierīces un vadies pēc GPS koordinātām. Droši jautā padomu arī vietējiem iedzīvotājiem, kuri neatteiks palīdzību vietu atrašanā!

Aizpildītos akcijas bukletus līdz 2019.gada 4.novembrim gaidīsim Valmieras TIC vai Valmieras pārstāvniecībā Rīgā. Tos iespējams nosūtīt pa pastu (pasta zīmogs 2019.gada 4.novembris) uz adresi: Valmieras Tūrisma informācijas centrs, Rīgas iela 10, Valmiera, LV-4201.

Informāciju sagatavoja:Valmieras Tūrisma informācijas centra Tūrisma informācijas konsultante Baiba Misiņa

Piedalies tūrisma akcijā “Atklājējs”!

Datums Laiks Pasākuma nosaukums Vieta

02.09.

Zinību diena Beverīnas novada izglītības iestādēsBrenguļu sākumskolā, plkst. 9:30J.Endzelīna Kauguru pamatskolā, plkst. 9:00Trikātas pamatskolā, plkst. 9:00

Beverīnas novads

Septembris Dzejas dienai veltīti pasākumi Beverīnas novads

22.09. 20:00 Baltu vienības diena. Pulcēšanās pilskalnos no plkst. 19:30. Ieeja bez maksas!

Trikātas pilskalnsPekas kalns

Ināra Čama 03.05.1943. – 23.07.2019.

Mūžībā aizgājuši

Beverīnas novada pašvaldība izsaka līdzjūtību tuviniekiem!

Ir aiztraukuši gadu spieti,Ir ziedu, viršu medus vākts,Un, pārlūkojot gadu kāres,“Tīrs dzintars!” varam secināt.

Sveicam augusta mēnesī dzimušos seniorus cienījamās dzīves jubilejās!

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums4 2019.gada augusts • Nr. 8 (85)

“Tauta bez savas vēstures zināšanām ir kā bērns bez vecākiem, kuram var iestāstīt, ko vien grib. Kaut kas tāds ir noticis ar baltu tautām. Modernā vēsture tām ir nozagusi pirmdzimtības tiesības, līdz ar to laupot goda un cieņas pilnu stāvokli Eiropas attīstības vēsturē. Jāteic gan, ka vēl visai nesen godprātīgi zinātnieki, kalpodami patiesībai, atzina, ka baltu tautas ir vissenākās Eiropā.” (A. Kavacis “Baltu senvēsture”)

Lēnām, gadu tūkstošu gaitā Baltu tautas ir iznīkušas. No septiņām tautām, kuru sastāvā kopā bija 20 ciltis, vairs dzīvi palikuši esam mēs – vidusbalti, lietuvieši un latvieši. Arī mūsu skaits rūk… Ir grūti apzināties, ka esam izzūdošas tautas vēl dzīvie pārstāvji... Bet varbūt viss ir mūsu rokās, cik vēl ilgi mēs te dzīvosim kā baltu tautas?

Baltu vienības diena. Jau deviņpadsmit gadu ir pagājis kopš mēs svinam Baltu vienības dienu ar ugunskuru iedegšanu visur, kur mīt balti. 22. septembri Latvijas un

Lietuvas Saeimas ir nozīmējušas par atceres dienu, par godu baltu apvienoto spēku uzvarai Saules kaujās pret Zobenbrāļu karaspēku 1236. gada 22. septembrī. Kaut arī tā bija viena kauja visā ordeņa krusta kara gājiena pret pagāniem baltu cilšu apdzīvotajās teritorijās, tas uzskatāmi parāda, ka ap-vienojoties, nevis šķeļoties, mēs esam spēks, kas spēj pa-stāvēt pret iekarotājiem un iznīcību.

Tikai vienotībā ir spēks! Šķeļoties mēs aizejam postā.Šī diena simboliski vieno mūs un iedegtā uguns dod

spēku un ticību mūsu spējai pastāvēt arī nākotnē!Visi kopā savas saites ar lietuviešiem apliecināsim 22.

septembrī Pekas un Trikātas pilskalnos aizdedzot uguns-kurus plkst. 20:00. Kam nav iespējas atnākt – dedzied ugunskurus savos pakalnos kā apliecinājumu, ka vēl esam. Pulcēšanās abos pilskalnos jau no plkst. 19:30, lai precīzi astoņos iedegtu vienotības uguni.

Informāciju sagatavoja: Tūrisma speciāliste Ilze Dauvarte

Baltu vienības diena

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums “Beverīnas Vēstis”, tirāža – 1200 eks.Izdevējs: Beverīnas novada pašvaldības dome, “Pagastmāja“, Mūrmuiža, Kauguru pagasts, Beverīnas novads, LV 4224.

e-pasts: pasvaldiba@beverina.lv . Par publicēto rakstu saturu atbild to autors. Izdevumu sagatavoja sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša, e-pasts: marija.melngarsa@beverina.lv

PASĀKUMI AUGUSTĀ

ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

AKTUĀLI

Beverīnas novada domes sēdē 30.maijā deputāti izskatīja SIA “ZAAO” iesniegumu, kurā pašvaldības domei lūgts apstiprināt izmaiņas maksā par nešķirotu sadzīves atkri-tumu apsaimniekošanu, un, izvērtējot uzņēmuma sniegto informāciju, pieņēma lēmumu, ka no 2019. gada 1.augusta maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Beverīnas novada administratīvajā teritorijā būs 17.65 EUR par m3 atkritumu (bez PVN).

Maksu veido:• pašvaldības apstiprinātā maksa par sadzīves atkritumu

savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām, ko veic pirms atkritumu reģenerācijas un kas samazina apglabājamo atkritumu apjomu, par uzglabāšanu, dalītās atkritumu savākšanas, pārkraušanas un šķirošanas infrastruktūras objektu uzturēšanu atbilstoši līgumam, kuru noslēgusi pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs, kā arī izmaksas to sabiedrības izglītības pasākumu fi nansēšanai, kuri vērsti uz atkritumu radītāju izglītošanu atkritumu ap-saimniekošanas jomā – 10.82 EUR apmērā par 1 m3;

• Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas ap-stiprinātais tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonā “Daibe”– 6,83 EUR apmērā par 1 m3.

Nepieciešamību mainīt līdzšinējo maksu SIA “ZAAO” pamato ar darba spēka izmaksu pieaugumu, degvielas iz-maksas pieaugumu par 18%, autotransporta servisa pakal-pojumu izmaksu pieaugumu par 8% un citām ar pakalpojuma sniegšanu saistītām izmaksām. Maksas palielināšanas ne-pieciešamība arīdzan cieši saistīta ar SIA “ZAAO” fi nanšurādītāju saglabāšanu tādā līmenī, lai arī turpmāk nodrošinātu SIA “ZAAO” kredītspēju ar mērķi savlaicīgi atjaunot pamat-līdzekļus un nodrošinātu uzņēmuma attīstības perspektīvas.

ZAAO ir radījusi iespējas arī samazināt maksājumu apmēru par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. ZAAO aicina iedzīvotājus aktīvi izmantot atkritumu šķiro-šanas iespējas – EKO punktus – vieglā iepakojuma un stikla iepakojuma konteinerus un tuvākā reģiona EKO laukumus, jo iepakojumu un vēl vairākus pārstrādei derīgos materiālus ir iespējams nodot bez maksas. Arī uzņēmēji var ietaupīt līdzekļus šķirojot atkritumus, piesakoties ZAAO piedāvātajiem dalīti vāktu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem.

Informāciju sagatavoja: SIA ZAAO

1. augustā stājās spēkā jauna maksa par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu

Aicinām pievienoties brīvprātīgos ugunsdzēsējus

Turpinoties pavasara siltam un ugunsnedrošajam laikam dabā, aicinām iedzīvotājus pievienoties brīv-prātīgo ugunsdzēsēju komandai katrā no Beverīnas novada pagastiem, kā arī personu ar C kategorijas vadītāja apliecību, lai vadītu ugunsdzēsēju transportu. Lai pieteiktos un uzzinātu plašāku informāciju, lūgums sazināties ar katra pagasta saimniecības daļas vadītāju:

• Harijs Upenieks – 20364827 (Trikātas pagasts);• Sergejs Melngāršs – 26351387 (Kauguru pagasts);• Jānis Fūrmanis – 28665490 (Brenguļu pagasts).

Trikātā svin senās Tālavas ķēniņa

Tālivalža svētkus

Miglā tīts dzestrs augusta rīts un rasa zālē – tā dabā iesākās 10.augusts, kad Trikātā notika ķēniņa Tālivalža svētki. Jau ap plkst. 10:00 pie saieta nama “Depo” pulcējās vairāki desmiti velobrauciena “Tālivalža stāsti” dalībnieki. Kopā ar brauciena maršruta gidi Santu Paegli iesākās velo-brauciens pa Trikātas pagastu, bet tajā pašā laikā Trikātas centrā pulcējās komandas uz sabiedrības “Rona” kausa izcīņu volejbolā, kā arī novusa cienītāji kultūras nama zālē.

No plkst. 12:00 gan lielie, gan mazie svētku apmeklētāji varēja ievingrināt roku loka šaušanā. Arī par bērniem svētkos bija padomāts – tie varēja darboties radošajās darbnīcās, piepūšamās atrakcijās, izveidot hennas zīmējumu, doties izjādē ar zirgu, veidot lielus ziepju burbuļus, kā arī spēlēt novusu un lielo domino!

Visu dienu pie saieta nama “Depo” bija apskatāma izstāde no iepriekšējo gadu svētkiem par godu ķēniņam Tālivaldim, kā arī Trikātas pagasta gleznainās ainavas no putna lidojuma – fotogrāfi jas no drona.

Uz svētku tirdziņu bija atbraukuši daži amatnieki un mājražotāji, pie kuriem varēja iegādāties dažādas rotaļlietas bērniem, dekortatīvas lietas un apgleznotas stikla glāzes ikdienai un svētkiem, medu no vietējās saimniecības, sukādes un cidoniju sīrupu no Brenguļu pagasta “Granberry”, krūmmellenes no “Abullāčiem”, uzņemt enerģiju no “Royal Coffee” kafi jas. Visu dienu apmeklētājiem bija atvērts arī “R’Chocolate”, kur varēja nobaudīt gardo saldējumu un šokolādi.

Protams, svētku dienā notika arī tradicionālais sacensību skrējiens “Tālivalža taka”. Tiem, kurus piesaista aktīvs dzīvesveids, bija iespēja pārbaudīt savu gribasspēku un fi zisko spēju robežu. Skrējienā bez ierastām aktivitātēm – loka šaušanas, šaušanas mērķī, granātas mešanas, upes šķēršošanas u.c., kā jaunums bija šķēršļu joslas veikšana, ieģērbjoties bruņās, ar zobenu rokā. Trikātas parkā bija iz-veidots neliels orientēšanās labirints, bet pa Trikātas centru un tās apkārtni izvietotas norādes foto orientēšanās aktivi-tātei.

Ar jautru ziņģu programmu “Kas tur lūr no pūra lādes” uzstājās kapela “Abulmalas burlakas” un bērnu popgrupas.

Pasākumu kuplināja zobencīņu paraudemonstrējumi, kurā svētku apmeklētāji varēja uzzināt par kādreizējo karavīru apģērba galvenajām sastāvdaļām un ieročiem. Uz svētku dienu tika izveidota “Trikātas kara draudze”, kuru lomās iejutās gan lieli, gan mazi apmeklētāji, lai iejustos senās Tālavas aizstāvju lomās un izspēlētu teritorijas aizstāvēšanu no ienaidniekiem.

Svētku noslēgumā Trikātas pilskalna estrādē uzstājās brāļi Auzāni un slavenais Jersikas orķestris ar koncertprogrammu “Uzliec veco gramafonu”. Pēc koncerta notika zaļumballe kopā ar grupu “Tauriņdeja”.

Teksts un foto: Sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša

KULTŪRA