Dardedze Attieksme pret bērnu fizisku sodīšanu Pētījuma rezultāti

Pētījuma metodoloģiskā informācija

•  Pētījumu veica: Data Serviss

•  Pētījuma veikšanas laiks: 24.11.2008. – 03.12.2008

•  Informācijas iegūšanas metodes – tiešās intervijas respondenta dzīvesvietā

•  Mērķa grupa – Latvijas Republikas iedzīvotāji

•  Pilnās intervijas, kas iekļautas analīzē – 1003

Uzdotie jautājumi •  Pētījumā respondentiem tika lūgts novērtēt, cik lielā mērā viņi piekrīt

sekojošiem apgalvojumiem:

•  Daudzi cilvēki bērnībā ir tikuši pērti, bet ir izauguši par normāliem cilvēkiem •  Atsevišķos gadījumos bērna fiziska sodīšana ir attaisnojama •  Pēriens, pļauka bērnam palīdz izskaidrot atšķirību starp pareizu un

nepareizu rīcību •  Bērna fiziska sodīšana neietekmē bērnu un vecāku attiecības ilgtermiņā •  Bērna fiziska sodīšana (iepļaukāšana, pēršana) ir efektīvs audzināšanas

veids

Rezultāti

Puse (49%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka daudzi cilvēki bērnībā ir tikuši pērti, bet izauguši par normāliem cilvēkiem

Pilnībā piekrītu, 18%

Drīzāk piekrītu, 31%

Drīzāk nepiekrītu,

18%

Pilnībā nepiekrītu,

19%

Grūti pateikt/NA, 14%

Šim viedoklim pārsvarā piekrīt vecāka gadagājuma cilvēki (46+ g.v.), pensionāri, kuriem ģimenē

nav bērnu.

Šādam viedoklim pārsvarā nepiekrīt tikai 37% aptaujāto, tās pārsvarā ir jaunas sievietes (18-35 g.v), kurām

ģimenē ir bērns.

Avots: Data Serviss, Bāze=1003

Vairāk nekā trešā daļa (37%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka atsevišķos gadījumos bērna fiziska sodīšana ir attaisnojama

Pārsvarā šim viedoklim piekrituši vecāka gadagājuma cilvēki, pensionāri un vienkārši vai

kvalificēti strādnieki, kuriem ģimenē nav bērnu. Viņi retāk dzīvo Rīgā un Rīgas rajonā, biežāk citos Latvijas

reģionos.

Savukārt šim viedoklim pārsvarā nepiekrīt 57% aptaujāto. Tās ir jaunas sievietes (18-35 g.v.) ar

augstāko izglītību, dzīvo Rīgā vai Rīgas rajonā.

Avots: Data Serviss, Bāze=1003

Pilnībā piekrītu, 5%

Drīzāk piekrītu, 32%

Drīzāk nepiekrītu,

26%

Pilnībā nepiekrītu,

31%

Grūti pateikt/NA, 6%

Viena ceturtā daļa (26%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēriens, pļauka palīdz bērnam izskaidrot atšķirību starp pareizu un nepareizu rīcību

Šim viedoklim pārsvarā piekrīt vecāka gadagājuma cilvēki, pensionāri vai

vienkārši strādnieki, kuriem ģimenē nav bērnu (dzīvo vieni vai divatā ar savu

laulāto draugu).

Tomēr lielākā daļa (66%) neuzskata, ka bērnu pēršana māca viņiem izšķirt

pareizu no nepareiza. Un tās pārsvarā ir jaunas sievietes (18-35 g.v.), kas strādā

pastāvīgu algotu darbu. Viņas biežāk dzīvo lielākās ģimenēs (3-4 cilvēki

ģimenē), kurās ir vismaz viens bērns.

Avots: Data Serviss, Bāze=1003

Pilnībā piekrītu, 4%

Drīzāk piekrītu, 22%

Drīzāk nepiekrītu,

32%

Pilnībā nepiekrītu,

34%

Grūti pateikt/NA, 8%

Ceturtā daļa (26%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bērnu fiziska sodīšana neietekmē bērnu un vecāku attiecības ilgtermiņā

Pārsvāra šim apgalvojumam piekrīt vecāka gadagājuma cilvēki

(46+g.v.), pensionāri ar salīdzinoši zemāku izglītības līmeni, kuriem

ģimenē nav bērni.

Lielākā daļa (58%) šim apgalvojumam nepiekrīt: pārsvarā

cilvēki ar salīdzinoši augstāku izglītības līmeni, kuriem ģimenē ir

bērni.

Avots: Data Serviss, Bāze=1003

Pilnībā piekrītu, 8%

Drīzāk piekrītu, 18%

Drīzāk nepiekrītu,

30%

Pilnībā nepiekrītu,

28%

Grūti pateikt/NA, 16%

Piektā daļa (20%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bērnu fiziska sodīšana (iepļaukāšana, pēršana) ir efektīvs audzināšanas veids

Šim viedoklim pārsvarā piekrīt vecāka gadagājuma vīrieši, pensionāri un vienkārši vai

kvalificēti strādnieki ar salīdzinoši zemāku izglītības līmeni. Viņiem ir

zemi ienākumi (146-190 Ls uz vienu ģimenes locekli mēnesī) un ģimenē

nav bērnu.

Savukārt šim viedoklim pārsvarā nepiekrīt (74%) jaunas sievietes

(18-35 g.v.).

Avots: Data Serviss, Bāze=1003

Pilnībā piekrītu, 4% Drīzāk

piekrītu, 16%

Drīzāk nepiekrītu,

30%

Pilnībā nepiekrītu,

44%

Grūti pateikt/NA, 6%

Siksnas indekss

Siksnas indekss (1) Ņemot vērā pētījumu satraucošos rezultātus, radās nepieciešamība pēc viena mērījuma, kas regulāri monitorētu izmaiņas Latvijas iedzīvotāju attieksmē pret bērnu fizisku sodīšanu Uzsākot 2009. gada janvāra "Noliec siksnu!" kampaņu, centrs Dardedze ir izveidojis “Siksnas indeksu”

Siksnas indekss (2) Indeksa pamatā ir jau iepriekš aplūkotie 5 apgalvojumi Indekss tiek izteikts skalā no 0 līdz 100. Ja indekss uzrāda 0, tad Latvijas iedzīvotāju uzskatu vidū valda pilnīgs nosodījums bērnu fiziskai sodīšanai. Attiecīgi, ja indekss rāda 100, tad visi Latvijas iedzīvotāji atbalsta bērnu fizisku sodīšanu. Uz 2008. gada decembri Siksnas indekss Latvijā ir 36.2. Šis skaitlis iegūs nozīmi un ļaus noteikt izmaiņas attieksmē pēc atkārtotas Latvijas iedzīvotāju aptaujas veikšanas 2009. gada beigās.