Pētījuma rezultātu prezentācija

Rīga, 2013. gada 10. decembrī

Valsts kancelejas projekta „Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē” (ID Nr. 1DP/1.5.1.1.1./10/IPIA/CFLA/004/002) 4.2. aktivitātes „Funkciju auditu veikšana” (1. daļa) pētījums (iepirkuma ID Nr. MK VK 2012/7 ESF). Projektu 100% apmērā finansē Eiropas Sociālais fonds.

Politikas plānošanas sistēmas attīstības Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādņu un attīstības plānošanas sistēmas pamatnostādņu un attīstības plānošanas sistēmas

ietekmes novērtējumsietekmes novērtējums

Pētījuma rezultātu prezentācija

Pētījuma mērķisPētījuma mērķis

Veikt esošās attīstības plānošanas sistēmas darbības efektivitātes novērtējumu un sniegt priekšlikumus attīstības plānošanas sistēmas pamatnostādņu izstrādei nākošajam plānošanas periodam, tādā veidā sekmējot maksimāli efektīvu un harmonizētu attīstības plānošanas sistēmas darbību valstī.

Pētījuma īstenošanas laiks: 2013. gada 24. aprīlis – 16. augusts.

Mērķis

Laiks

Pētījuma uzdevumi un aktivitātesPētījuma uzdevumi un aktivitātes

1. Piecu ES dalībvalstu (Dānija, Somija, Lielbritānija, Igaunija un Lietuva) attīstības plānošanas sistēmu analīze

2. Latvijas attīstības plānošanas dokumentu un ar attīstības plānošanu saistīto tiesību aktu analīze, aptverot nacionālo, reģionālo un vietējo līmeni

3. Ekspertu intervijas ar ministriju un tiešo valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjiem (34)

4. Ekspertu intervijas ar visu plānošanas reģionu pārstāvjiem, kā arī ar pašvaldību pārstāvjiem visos plānošanas reģionos (20)

5. Tiešo valsts pārvaldes iestāžu civildienesta ierēdņu elektroniskā aptauja (n=426)

6. Intervijas ar sociālo partneru un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem (12)

7. Dažādu politikas plānošanas dokumentu novērtēšanas metodiku SVID analīze

8. Paraugnovērtējuma attīstības plānošanas dokumentiem veikšana vienā no politikas nozarēm (veselības aprūpe)

9. Priekšlikumu izstrāde attīstības plānošanas sistēmas pilnveidošanai

10.Diskusija ar tiešo valsts pārvaldes iestāžu, plānošanas reģionu, NVO un sociālo partneru dalību

11.Pētījuma rezultātu gala ziņojuma sagatavošana

Plānošanas dokumentu integrācija vienotā Plānošanas dokumentu integrācija vienotā sistēmāsistēmā

Nacionālie attīstības plānošanas dokumentiStarptautiski ierosinātie attīstības

plānošanas dokumenti

Nacionālais attīstības

plāns

Pamatnostādnes

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030

Plānošanas reģiona attīstības

stratēģija

Vietējās pašvaldības

attīstības stratēģija

Plānošanas reģiona attīstības

programma

Vietējās pašvaldības

attīstības programma

Kopienas stratēģiskās

pamatnostādnes(ES Kohēzijas politika,

ES Kopējās lauksaimniecības

politika)

Latvijas Nacionālā reformu

programma

ES fondu darbības programmas

ES 2020

Konverģences programmaStabilitātes un

izaugsmes pakts

Nacionālais līmenisES līmenis Vietējais līmenisReģionālais līmenis

Plāni, koncepcijas, informatīvie ziņojumi u.c.

Starptautiskieattīstības plānošanas

dokumenti Konceptuālais dokuments “Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā”

ES ilgtspējīgas attīstības stratēģija

Ilgte

rmiņ

a a

ttīs

tība

s pl

ān

oša

nas

do

kum

ent

iV

idē

ja t

erm

iņa

att

īstīb

as

plā

no

šana

s d

oku

me

nti

Īste

rmiņ

a

att

īstī

ba

s p

lāno

šan

as

do

kum

ent

i

Po

litisko vad

līniju

do

kum

ents – V

aldīb

as deklarācija u

n V

aldīb

as rīcīb

as plān

s

Attīstības plānošanas shēmaAttīstības plānošanas shēma

Plānošanas dokumentu integrācija vienotā sistēmāPlānošanas dokumentu integrācija vienotā sistēmā

Sistēmisku plānošanas dokumentu īstenošanu veicina šādi faktori:1)izstrādāts normatīvais regulējums;

2)EK prasības jaunajam ES fondu plānošanas periodam;

3)pieredzes uzkrāšanās plānotāju darbā gan ministrijās, gan reģionos, gan lielajās pašvaldībās. Sistēmisku plānošanas dokumentu īstenošanu kavē šādi faktori:1)plānošanas dokumentu nepietiekamā sasaiste ar finansējumu, vēlmju neatbilstība reālajām iespējām;

2)pārmaiņu teorijas jeb intervences loģikas trūkums dokumentos, vajadzības ir nepietiekami saistītas ar stratēģisko plānošanu – mērķiem un tiem atbilstošām rīcībām un resursiem;

3)ekonomiskās krīzes ietekme uz iespējām īstenot plānošanas dokumentus un nepietiekamais darbs pie dokumentu aktualizācijas;

4)ieilgusī administratīvi teritoriālā reforma un neskaidrības par plānošanas reģionu nākotni;

5)nepietiekamā izpratne par plānošanas dokumentu nozīmi un nepieciešamību tos īstenot un monitorēt, īpaši politiskajā līmenī;

6)sadarbības trūkums plānošanas dokumentu izstrādē un īstenošanā ar citām institūcijām: ministrijām, plānošanas reģioniem, pašvaldībām.

Priekšlikumi politikas plānošanas Priekšlikumi politikas plānošanas sistēmas pilnveidošanaisistēmas pilnveidošanai

Priekšlikumi politikas plānošanas sistēmas pilnveidošanai Priekšlikumi politikas plānošanas sistēmas pilnveidošanai

Politikas plānošanas dokumentu integrācija

vienotā sistēmā

Pilnveidot attīstības plānošanas un budžeta plānošanas savstarpējo sasaisti. Iespējamie instrumenti: vidēja termiņa budžeta plānošanas pilnveide, ES fondu plānošana, IDS izstrāde, kurā ir integrēta attīstības plānošana un budžeta plānošana.

Noteikt skaidrāku un tiešāku ministru un pašvaldību vadītāju atbildību par attīstības plānošanas dokumentu īstenošanu un budžeta sasaisti ar plānošanas dokumentiem. Iesakām atbalstīt un papildināt Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa 2012.gada 6.jūnijā izveidotās ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei priekšlikumu Saeimas kārtības rullī noteikt, ka: "Katrs ministrs iesniedz Saeimai ikgadējo ziņojumu par viņa atbildības jomā paveikto un iecerēto, un šis ziņojums tiek apspriests atbilstošajā Saeimas komisijā vai Saeimas sēdē”, papildinot, ka Attīstības plānošanas sistēmas likumā 12.pantā noteikt, ka „Nozares ministru ikgadējais ziņojums Saeimai ietver arī atskaitīšanos par nozares attīstības plānošanas dokumentu īstenošanu”.

Pēc pilotprojektu un citu alternatīvu izvērtēšanas nākošo divu gadu laikā būtu svarīgi skaidri noteikt, kāds būs plānošanas reģionu statuss un funkcijas, un politiski atbalstīt plānošanas reģionus, lai gan pašvaldības, gan ministrijas reāli sadarbotos ar plānošanas reģioniem tiem noteikto funkciju īstenošanā.


Attīstības plānošana plānošanas reģionu un vietējā līmenī

Ņemot vērā to, ka vairākās jomās reģionāla plānošana var būt daudz efektīvāka par plānošanu nacionālā vai pašvaldību līmenī, nākošo divu gadu laikā (pēc pilotprojektu un citu alternatīvu izvērtēšanas) būtu svarīgi skaidri noteikt, kāds būs plānošanas reģionu statuss un funkcijas, un politiski atbalstīt plānošanas reģionus, lai gan pašvaldības, gan ministrijas reāli sadarbotos ar plānošanas reģioniem tiem noteikto funkciju īstenošanā.

Plānošanas reģionu speciālisti ir kompetenti un pieredzējuši tieši plānošanas jautājumos, un viņus būtu svarīgi novērtēt kā nozīmīgu resursu jebkurā no iespējamajiem nākotnes valsts pārvaldes modeļiem.

Kopumā pašvaldību skatījumā plānošanas reģiona līmeņa struktūra ir nepieciešama. Kā iespējamie piemēri, kādas funkcijas varētu nodot plānošanas reģiona līmenim, tiek minētas uzņēmējdarbības veicināšana, veselības un sociālās aprūpes organizēšana, ceļu infrastruktūras sakārtošanas koordinēšana un metodiska koordinēšana, palīdzot pašvaldībām pilnveidot savu plānošanas darbu.


Politikas plānošanas dokumentu veidi

Pamatnostādnes un plāni

Saglabāt pamatnostādnes kā nozaru galveno vidējā termiņa stratēģiskās plānošanas dokumentu, kurā ir noteikta attīstības vīzija saskaņā ar valstij nozīmīgiem vidēja termiņa (NAP) un ilgtermiņa (LIAS) mērķiem. Noteikt prasību pamatot šo saikni, piemēram, identificējot plānošanas dokumenta saikni ar konkrētiem NAP noteiktajiem mērķiem, rīcības virzieniem un mērķu sasniegšanas rādītājiem, lai pēc iespējas mazinātu formālās atsauces uz NAP vai citiem augstāka līmeņa dokumentiem, tos tikai uzskaitot, kā tas ir daudzos šobrīd spēkā esošajos plānošanas dokumentos.

Veidot pamatnostādnes pēc iespējas plašākos nozaru kontekstos, apvienojot vairāku apakšnozaru attīstības plānošanu, tādējādi samazinot kopējo pamatnostādņu skaitu. Apakšnozaru politikas plānošanai izmantot pēc iespējas tikai īstermiņa (līdz trīs gadiem) plānošanas dokumentu – plānu, vienlaikus padarot elastīgākas prasības attiecībā uz plāna termiņiem – atļaut veidot plānus arī uz ilgāku laiku par trīs gadiem, ja šāda vajadzība tiek pamatota.


Politikas plānošanas dokumentu veidi

Informatīvie ziņojumi un koncepcijasPētījumā tiek izvirzīti tālākai diskusijai divi iespējamie modeļi, kas vērsti uz informatīvo ziņojumu izmantošanas samazināšanu attīstības plānošanas jomā. Pirmais modelis paredz izmaiņas prasībās par koncepciju sagatavošanu, nodalot divus koncepciju veidus – īsās koncepcijas (dokumenta veids, kas paredzēts problēmu ātram risinājumam, dokumenta saturs un forma jānosaka tāds, lai dokumenta pielietojums būtu tikpat ērts un ātrs kā līdz šim plaši izmantotajiem informatīvajiem ziņojumiem) un izvērstās koncepcijas (dokumenta veids, kas paredzēts vairāku alternatīvu izvērtējumam un konceptuālu lēmumu pieņemšanai). Otrais modelis paredz atteikšanos no koncepcijām kā plānošanas dokumenta, to vietā izmantojot jaunu dokumentu – konceptuālo ziņojumu, kas sintezētu koncepcijas un informatīvā ziņojuma kā politikas plānošanas dokumenta prasības un pielietojumu, vienlaikus pēc iespējas izslēgtu iespējas izmantot informatīvos ziņojumus attīstības plānošanas mērķiem. Abu modeļu efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no konkrētajām prasībām, kas tiktu noteiktas to saturam, formai un virzīšanas procesam.


Plānošanas dokumentu iniciēšana

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) loma pamatnostādņu iniciēšanā

Iesakām noteikt, ka tieši PKC organizē un īsteno nozaru politiku savstarpējo koordināciju un pārresorisko uzraudzību, iniciējot vidējā termiņa plānošanas dokumentu (pamatnostādņu) sagatavošanu iepriekš noteiktās un MK apstiprinātās politikas nozarēs.

Nosakot ierobežotu politikas nozaru skaitu, kuru attīstības plānošanai izstrādājamas pamatnostādnes, kā arī nostiprinot normatīvajā regulējumā PKC atbildību par starpnozaru plānošanas iniciēšanu un pārraudzību (šajā gadījumā svarīgi, ka ir viena konkrēta institūcija, kas to dara), tiktu risināts arī jautājums par kopējo plānošanas dokumentu skaita samazināšanu un efektīvākas starpnozaru politikas plānošanas īstenošanu.


Starpnozaru politikas plānošana

Būtisks nākamā perioda attīstības plānošanas politikas uzdevums ir starpnozaru politikas plānošanas attīstīšana. Pētnieku vērtējumā vispirms ir nepieciešams pēc iespējas izmantot jau esošos institucionālos resursus – stiprināt PKC kā galveno atbildīgo institūciju par attīstības plānošanas politikas koordinēšanu visās nozarēs (ne tikai attīstības plānošanas līmenī, bet arī politikas plānošanas līmenī), palielinot PKC atbildību, ceļot PKC autoritāti un ekspertīzi.


Sabiedrības līdzdalība attīstības plānošanā

Turpināt darbu pie valsts atbalsta sistēmas izveidošanas mērķtiecīgas un kvalitatīvas NVO līdzdalības plānošanas procesos nodrošināšanai. Finansējuma trūkums ir nozīmīgs risks izveidotajai sabiedrības līdzdalības sistēmas īstenošanai praksē.

Pilnveidot valsts pārvaldes darbinieku prasmes sabiedrības līdzdalības formu elastīgā izmantošanā un dažādošanā atbilstoši konkrētā jautājuma vajadzībām.

Paldies par uzmanību!Paldies par uzmanību!

Baltic Institute of Social Sciences

Tērbatas 53 – 6, Rīga

Tālr.: 67541528

Fakss: 67217560

[email protected]

[email protected]

www.biss.soc.lv

Documents

Pētījuma rezultātu prezentācija