Novēlam Priecīgus Ziemassvētkus mūsu l asītājiem visā …laikraksts.com/laikraksti/Latvietis340.pdf(Золотой ключик, или Приключения Буратино),

Vakarēdiena, varbūt arī patiesības, draudzības un prieka brīžos mūsu saimē. Arhibīskapa Teodora Grīnber-ga kapakmenī iekalti 1. Jāņa vēstules vārdi (4:16): „Dievs ir mīlestība, un

Mīlestība ir jāīsteno ap sevi, ar cilvēkiem, kurus ikdienā satiekam. Sv. Marka evaņģēli-ja 12. nod. lasām „Tev būs mīlēt savu tuvāko, kā sevi pašu; cita lielā-ka baušļa nav“. Mūsu

tuvākais ir katrs cilvēks. Svētvakarā dzima Kristus, lai Dievs ienāktu starp cilvēkiem, lai ienestu mīlestību un pie-došanu viņu vidū.

Šaubas un nedrošība pavada dau-dzas mūsu dienas. Arhibīskaps Jānis

Vanags raksta, ka nedrošības sajūta arī ir galvenais, kādēļ Latvijā dzimst tik maz bērnu. Ne tikai nedrošība par ienā-kumiem un darbu nākotnē, bet arī ne-drošība par savu vēlēšanos uzņemties saistības, doties laulībā, kļūt par ģime-ni, būt par vecākiem. Bērni šodien dau-dziem šķiet apgrūtinājums un krusts.

Bet Ziemassvētku diena šo nedro-šību nomaina ar labām ziņām: „Nebīs-tieties, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks. Jums šodien

Sveicam Jūs ar šiem vārdiem, kas stāv Bībe-les pašās beigās, Jāņa atklāsmē. Lasām tur dialogu: „Jā, es nāku drīz.“„Tiešām, nāc, Kungs Jēzu!“ (22:20)

Daudzveidīgi Dievs jau ir nācis šajā pasaulē: ar Savu mīlestību, ar Savu Vārdu un, it īpaši, Savā Dēlā Jēzū Kristū. Ziemassvētki ir svētki par

godu Viņa nākšanai, Viņa iemiesoša-nās brīnumam. Un reizē tie ir svētki, kas ne tikai vien atskatās senā pagātnē, bet kuros atskan apsolījums nākotnei. Apsolījums Dieva nākšanai pilnībā, godībā. Apsolījums, ka pirmkristiešu lūgšana „Nāc, Kungs Jēzu!“ tiks uz-klausīta.

Atskatoties uz aizvadīto gadu, pateiksimies par brīžiem, kuros Die-va nākšanu pie mums varējām jau iz-just: varbūt dievkalpojumā, pie Svētā

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

NR. 340 2014. gada 24. decembrī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ...........1, 2, 6, 7, 10, 11, 14Latvijas ziņas ................................................8, 9Latvieši pasaulē .......................................1, 10Redakcijā .............................................................3Ziemassvētki ..1, 2, 3, 6, 7, 8, 9, 10, 14, 15Arhib. E. E. Rozītis ....................................1, 14Prāv. J. Priedkalns ....................................1, 14LR Valsts prezidents .....................................3AL55KD ...........................................................4, 5Aina Gailīte ...................................................8, 9LAAJ ....................................................................11Uldis Siliņš par jaunu grāmatu ..................

.........................................................12, 13, 15Dzeja ...................................................................15Sēru vēstis ........................................................14Datumi ...............................................................15Sarīkojumi un ziņojumi ............................16Eiro kurss ...........................................................16

Nāc, Kungs Jēzu!Sveicieni Ziemsvētkos un gadu mijā

Prāvesta un DV priekšsēža vēlējumsDārgie latvieši, dārgie laikraksta lasītāji!Kristus piedzimšanas svētkos lai sevi atjaunojam mīlestībā, jo pats Dievs ir mīlestība.

Novēlam Priecīgus Ziemassvētkus mūsu l asītājiem visā pasaulē!

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Turpinājums 14. lpp.


2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2014. gada 24. decembrī

FOTO

Agr

is E

zeri

ņš.

Šinī gada laikā Zie-massvētku vecītim ir darba pārpilnam, taču uz Vanagu namu Adelai-dē viņš tomēr ceļu bija atradis un dāvanu mai-su atstājis, un vēl pirms svētkiem. Ka darba slo-

dze nebija samaitājusi viņa humora izjūtu, pierādīja dāvanu maisa saturs. Bet par to vēlāk.

Kupls DV biedru skaits ar mielasta galda groziņiem 20. decembrī sāka ie-rasties jau krietni pirms noliktā laika, jo bārs bija vaļā, un bārmenis Andris visus uzņēma ar platu smaidu un dās-nu roku.

Sarīkojums sākās ar vispazīsta-māko un iemīļotāko Ziemassvētku dziesmu Klusa nakts, un arī vēlāk svētku viesi dabūja pamatīgi izdziedā-ties. Vakara vadītāja tikai uzdeva toni kā koristiem, un dziedāšana gāja vaļā bez pavadījuma. (Ko citu var darīt, ja dziesmu notis aizmirstas mājā uz kla-vierēm?!)

No Rasas dzirdējām dažus svēt-kiem piemērotus vārdus par mīlestību un svētku ciemošanos, tad Vanadžu dziesmu ansamblis Ineses vadībā, pastāstīja Ziemassvētku stāstu sešās dziesmās pareizā secībā no Adventa laika līdz modernām eglītēm un cie-mos iešanai. Senā prieka vēsts nevie-nam nav sveša.

Rūdolfa Blaumaņa dzejoli Ziema dzirdējām no Rasas, un tad visi saņē-mām pirmo šī vakara dāvanu: topo-šais mākslinieks Raimonds Jaudzems iepriecināja ar trim klavierdarbiem. Nebijām Raimondu dzirdējuši vese-lu gadu; ar lielu prieku varējām pār-

liecināties, ka viņš šogad ir patiešām piestrādājis un krietni progresējis savā mākslā.

Ilga gribēja uzzināt, cik laba at-miņa ir mūsu publikai, un vai skolas literatūras stundās apgūtais vēl prātā stāv? Kas bija gudrāki, dabūja gotiņas konfekti. Vanadžu ansamblis nobei-dza savu Ziemassvētku stāstu, un tad nu beidzot bija laiks mielastam. Galds vai lūza no viesu sanestiem labumiem, kuriem pamatā bija pašu Vanadžu sa-rūpētie cienasti. Kādu brīdi zālē dzir-dēja tikai nažu un dakšiņu šķindoņu pret šķīvjiem, kamēr tauta lika zobus pie darba.

Vecīša atstātās mantas izdalīja vakara vadītāja Gunta, un tur nu re-dzējām, cik labi viņš pazīst Adelai-des Vanagu valdi. Pirmā dāvana tika Artūram, kas nekad nesēž mierā un strādā ne tikai Vanagu namā, bet arī Biedrības mājā. Lai viņš varētu ātrāk pārvietoties no vienas mājas uz otru, vecītis bija viņam atnesis riteņus, ko pieskrūvēt pie kurpēm!

Kasierim Jurim tika liela, apaļa krājkase, jo Adelaides Vanagiem jau ir tik daudz naudas, ka tā, kabatās sabāz-ta, jau rauj bikses uz leju. Bijušam no-daļas priekšniekam bija sentimentāla dāvana: lai viņš mūs neaizmirst, vecī-tis viņam dāvāja paciņu neaizmirstuļu sēklas; turklāt, viņam vienmēr patīk dziedāt Ziedēja rozes, ziedēja neļķes,

ziedēja neaizmirstules...Darba rūķim Andrim, kas tik ļoti

daudz laika pavada DV namā pie visā-diem darbiem, sevišķi dārza izveido-šanā, vecītis bija atstājis statuju Andra paša līdzībā – māla darba rūķīti, ko likt dārzā! Andris pats gan ir īsts spē-ka vīrs, nekāds punduris, un līdzība ar rūķi ir tikai strādīgumā.

Ziemassvētku vecītis ar humora izjūtuDV Adelaides nodaļas eglīte

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam

laikrakstam: $42 par 10 numuriem, $82 par 20 numuriem vai $210 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Čekus rakstīt uz vārda:„Sterling Star Pty Ltd“.

Sludinājumu cena: $6 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star 2014.All rights reserved.

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Darba rūķim darba rūķis. DV priekšniece Gunta Rudzīte pasniedz Andrim māla darba rūķīti, ko likt dārzā.

FOTO

Agr

is E

zeri

ņš

Vanadzes dzied. Diriģente Inese Laine.

Rasa runā par mīlestību un ciemošanos.

FOTO

Ari

s Eze

riņš


Trešdien, 2014. gada 24. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

Mierpilnus, saticīgus un baltus Ziemassvētkus, kas liek aiz-mirst rūpes un raizes, atdzimt priekam un cerībai!

Piepildīsim savas sirdis, mājas un Latviju ar gaišām un labām domām, cieši ticot, ka viss labais piepildīsies!

Lai Ziemassvētki ir kā gaismas tilts, kas gada tumšākajā laikā paver ceļu sirds siltumam un mīlestībai!

Priecīgus Ziemassvētkus!Andris Bērziņš

Valsts prezidents2014-12-22

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Austrālijas Latvie-

šu 55. Kultūras dienās būs iespējams skatīties mūziklu Burvis no Oza zemes. Šad un tad dzir-dēti pārmetumi, ka šim

stāstam latviešu valodā pareizais no-saukums ir Smaragda pilsētas burvis. Bet vai tā patiešām ir?

1900. gadā Čikāgā iznāca bērnu grāmata Brīnumainais burvis no Oza zemes (The Wonderful Wizard of Oz). Autors – Ņujorkā dzimušais Laimens Frenks Baums (Lyman Frank Baum – pazīstams kā L. Frank Baum) un ilustra-tors Viljams Voless Denslovs (William Wallace Denslow). Grāmata bija ļoti po-pulāra, un atkārtotos izdevumos nosau-kums visbiežāk saīsināts uz Oza zemes burvis (The Wizard of Oz). Ar šādu no-saukumu tad arī iznāca 1939. gada filma ar Džūdiju Garlandi (Judy Garland) gal-venajā lomā. Baums izdeva vēl veselu sēriju grāmatu par Oza zemi.

Deviņus gadus pirms oriģinālās grā-matas iznākšanas Kazahstānā piedzima Aleksandrs Volkovs, matemātiķis un rakstnieks, kurš pazīstams kā 1959. gada bērnu grāmatas Smaragda pilsētas bur-vis (Волшебник Изумрудного города) autors. Grāmata tulkota daudzās valo-dās, un ieguva lielu piekrišanu, seviš-ķi Padomju savienībā un tās okupētās zemēs. Dažos šīs grāmatas izdevumos (bet ne visos) ir minēts, ka Volkovs ir to pārņēmis no Bauma grāmatas Brīnu-mainais burvis no Oza zemes.

Smaragda pilsētas burvja stāsta varoņi bieži ir nosaukti savādāk nekā oriģinālā. Piemēram, Volkovs pārdē-vēja Dorotiju Geilu (Dorothy Gale) par Eliju Smitu (Ellie Smith). Stāsts arī ir vietās sagrozīts.

Lieki minēt, ka Padomju Savienī-ba nemaksāja Bauma mantiniekiem autortiesību honorārus.

Šis nav vienīgais gadījums, kad Rie-tumos populārs stāsts tika pārņemts un pārtaisīts Padomju Savienībā. Deviņpa-dsmitā gadsimtā itāļu rakstnieks Karlo Kollodi (Carlo Collodi) izdeva pasaku par koka lelli Pinokio piedzīvojumi (Le avventure di Pinocchio, angliski: The Adventures of Pinocchio). Šo stāstu bēr-nībā izlasīja krievu rakstnieks Aleksejs Nikolajevičs Tolstojs, kurš pazaudēja oriģinālo grāmatu un tāpēc pats sace-rēja saviem bērniem kaut ko līdzīgu. 1936. gadā iznāca viņa grāmata Zelta atslēdziņa jeb Buratino piedzīvojumi (Золотой ключик, или Приключения Буратино), kur tagad galvenais varonis ir koka lelle ar garu degunu vārdā Bura-tino. Stāsts daudz tulkots, un bija ļoti po-pulārs visā bijušajā Padomju Savienībā.

Un tā vēl šodien Krievija un Rie-tumi dzīvo savās paralēlās pasaulēs, ar paralēliem, bet atšķirīgiem stāstiem.

GN

Daugavas Vanagu Melburnas nodaļa pateicas visiem atbalstītājiem.

Novēlam visiem priecīgusZiemassvētkus un laimi un veselību

Jaunajā gadā!

Valsts prezidentsApsveikums Ziemassvētkos

Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu krāsās!Abonements $82 par 20 numuriem vai $210 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Dāviniet sev vai citam!Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. Čeki rakstāmi: „Sterling Star“

Abonementu var pieteikt un pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com


Ilze Nāgela: Vai Tu esi jau agrāk darbojies ALKD rīcības komitejā? Ja, jā, tad kas ir bijis Tavs pienākums? Kad tas bija?– Kādi Tavi pienākumi šajās AL55.KD?

Ojārs Greste: KD rīkošanā pirmo reizi piedalījos 1992. gadā. Biju atbil-dīgs par referātu rītu ar Latvijas viesi Ojāru Spārīti. 2008. gadā palīdzēju ar mākslas izstādes organizēšanu. Šajās KD organizēju īsfilmu konkursu, foto izstādi un Imanta Tillera gleznu izstā-di. Piedalos arī teātrī.

IN: Kas, Tavuprāt, šajās KD būs savādāk nekā bijis līdz šim?

OG: Šogad pirmo reizi KD vēsturē notiks īsfilmu konkurs! Filmas temats nav ierobežots, bet ar noteikumu, ka filmā jāparādās objektam – pīrāgs. Kā šo latviešu tautas iemīļoto gardumu iekļaut filmā ir filmētāja izvēle! Katra filma ir maksimāli 7 minūtes garumā. Būs divas kategorijas: atvērtā katego-rija dalībniekiem jebkādā vecumā un kategorija jauniešiem līdz 16 gadu ve-cumam (2014. g. 31. dec.). Un būs bagā-tas godalgas abās kategorijās. Sidnejas un Melburnas Latviešu skolu skolnieki arī piedalās konkursā. Nāciet skatīties mūsu topošo jauno filmētāju darbus!

Šīs KD arī atšķiras ar to, ka lielākā daļa sarīkojumi notiks Sidnejas Latvie-šu namā. Iepriekšējos gados Sidnejā iz-mantojām gan Latviešu namu, gan arī citas telpas, kā Sidnejas lielo pilsētas namu un vienu gadu pat Sidnejas Ope-ras namu. Šoreiz būs tā mājīgāk. Tas protams atspoguļo sabiedrības mai-ņu – tā paaudze, kura organizēja KD 1950os gados ir gandrīz visi aizsaulē un aktīvā latviešu sabiedrība sarūk.

IN: Ko saglabāsi kā KD tradīciju?OG: Viesmīlība, uzņemot cie-

miņus no citām pilsētām un valstīm; draudzību atjaunošana; latviešu kopī-bas un vienotības sajūta caur dziesmu.

IN: Tu esi arī atbildīgs par tēlo-tājas mākslas izstādi KD laikā; vai tā notiks? Vai būs arī lietišķās mākslas darbi izstāde? Vai arī to Tu organizē?

OG: Tēlotājas mākslas izstāde būs. Šoreiz tā atšķiras no citām KD ar to, ka ir aicināts tikai viens māks-linieks izstādīt savus darbus. Kultūras dienu apmeklētājiem Sidnejā būs reta izdevība redzēt darbu izlasi no viena no Austrālijas laikmetīgās mākslas vispazīstamākajiem māksliniekiem – Imanta Tillera.

Lietišķās mākslas izstāde nenotiks šoreiz, ja rokdarbu kopa Sidnejā vai-rāk nav aktīva.

IN: Kura vietā būs izstādīti tēlotā-jas mākslas darbi?

OG: Imanta Tillera darbi piepildīs visu Bal-to zāli, kurā KD dalīb-nieki ienāks, kad ierodas Latviešu namā.

IN: Kā Tev ienāca prātā rīkot filmu kon-kursu? Pastāsti mazliet par kino konkursa tēmas „Pīrāgs“ rašanos? Kas ir šīs idejas autors?

OG: Man patīk filmēt un montēt filmas. Esmu jau daudz gadus to darī-jis, it sevišķi pēdējos desmit gados, kad cenšos dokumentēt Sidnejas latviešu sabiedrību filmās. Tagad visi, kam ir pat vienkāršākā digitālā kamera vai mobilais telefons, var uzņemt filmu. Vizuālie mēdiji – filmas un fotogrāfi-jas – ir mūsu dienu galvenās komuni-kācijas formas. Īsfilmu ideju aizņemos no Sidnejas populārā gadskārtējā īsfil-mu konkursa Tropfest, kurā galvenie noteikumi ir, ka filma nedrīkst būt garāka par 7 minūtēm un tajā ir jāpa-rādās kādam noteiktam objektam. Fil-mas temats un žanrs ir filmētāja izvēlē. Ideja par pīrāgu, kā vajadzīgo objektu, kuram jāparādās KD konkursā filmā, radās vienu vakaru pie glāzes vīna laikraksta Latvietis redaktora Ilzes un Gunāra mājā šī gada sākumā!

IN: Kuri no Tevis rīkotajiem/orga-nizētajiem sarīkojumiem un pasāku-miem notiks Sidnejas Latviešu namā?

OG: Viss ko organizēju, notiks Lat-viešu namā – īsfilmu konkursa skate, Imanta Tillera izstāde un arī foto izstā-de – visi notiks Sidnejas Latviešu namā.

IN: Vai KD paredzētie filmu skatī-šanās sarīkojumi, citi pasākumi saistīti ar filmu konkursu notiks arī kādās citās vietās Sidnejā? Kādi un kur? Kādēļ?

OG: Ceram īsfilmas rādīt arī citos Austrālijas latvieši centros, lai ir ie-spējas tās redzēt tiem, kuri netiek uz KD. Kad tas notiks, vēl nav sarunāts.

IN: Ļoti laba ideja filmas izrādīt vēlāk citos Austrālijas Latviešu cen-tros! Tā kā latvieši no Latvijas bieži brauc apskatīt Austrāliju, vai ir pare-dzēts, ka būs ne tikai mākslinieki, bet būs arī publika no Latvijas?

OG: Noteikti būs!IN: Kādas ir Tavas pašas pirmās

atmiņas par Austrālijas Latviešu Kul-tūras dienām?

OG: Viskošākās atmiņas paliek no 1961. gada Kultūras dienām Adelaidē. Man tad bija 19 gadi, un tā bija pirmā reize, kad braucu uz KD citā pilsētā. Braucām ar drauga Volkswagen mašī-nu. Palikām Adelaidē pie ģimenes, kuru iepriekš nebiju saticis, un priecājos un

biju pateicīgs par viņu viesmīlību.IN: Vai ir kādas īpaši spilgtas at-

miņas, notikums, moments no agrā-kajām Austrālijas Latviešu Kultūras dienām, kurās esi bijis?

OG: Atceros lielās KD Noslēguma balles greznajā Sidnejas pilsētas namā (Sydney Town Hall). Paliek atmiņā arī 1992. gada brīnišķīgais Kopkora kon-certs Sidnejas Operas nama Koncerta zālē, kā arī tēlotājas mākslas izstāde Operas namā. Tad vēl jāpiemin Ha-rija Piekalna rīkotā tēlotājas mākslas izstāde 1990. gadā Kanberā. Tā noti-ka iespaidīgā Augstākās tiesas nama foajē ar 12 izciliem māksliniekiem – seši Austrālijas latviešu mākslinieki un seši mākslinieki no Latvijas. Man arī ir košas atmiņas no 1976. gada KD Kanberā, jo tajā gadā viesojas flamen-ko ģitārists Andris El Leton Kārkliņš.

„Dzied mana dvēsele, dzied...“Saruna ar Ojāru Gresti – AL55KD filmu konkursa un izstāžu rīkotāju

Ojārs Greste savā lomā kā Malkas cir-tējs KD teātra izrādē „Burvis no Oza zemes“.

FOTO

Mar

e H

eim

rāte

Māris Celinskis – „Pīrāgu meistars“. No KD Foto izstādes.

FOTO

Ojā

rs G

rest

e


Jau vairāk nekā pusgadsimtu svinam visu latvisko; šoreiz – skaistajā Sidnejā.Austrālijas Latviešu 55. Kultūras dienas sākas tikai pēc dažām dienām!


Sveiksim jūs, skatī-tājus un klausītājus Kul-tūras dienu Atklāšanas koncertā, 26. decembrī plkst. 16.00. Ar dzeju un mūziku ieskandinā-sim šos svētkus! Kon-certā dzirdēsim jaundar-

bus, komponētus galvenokārt īpaši šīm Kultūras dienām. Šur tur ausis uztvers pazīstamas tautas dziesmu meldijas jaunos aranžējumos, tomēr pārsvarā piedāvājam jums pavisam jaunus un iepriekš nedzirdētus skaņdarbus, ku-rus atskaņos pirmo reizi pasaulē!

Komponistu starpā ir pazīstamā melburniete Sandra Birze, kura ar savu vīru, fotogrāfu Robertu Bir-zi, ir sagatavojuši vizuālu skaņdarbu, kurā savienojas uzņemtie laika mirkļi ar muzikālu izjūtu. Skaņdarbs saucās Adagio – Latvija 2008 & 2013. Sandra pati apraksta savu kompozīciju tā: „...Saulriets mūsu tēvzemē ir ilgstošs, ne-aizmirstams. Mistiskas un vēsturiskas pils ainas izsauc leģendas un pasakas. Varonīgi attēli statujās un arhitektūrā piepilda garu ar drosmi un spēku, un cienīgi apraksta mūsu senatni. Muzikā-lās skaņas stīgām, balsīm un klavierēm ir melodiskas, liriskas – iedvesmotas no šīm skaistajām atmiņām par mūsu ceļojumiem uz Latviju; par satikšanos ar mīļiem radiem un draugiem, un par ļoti dziļu, sirsnīgu mīlestību tēvze-mei.“ Šis brīnišķīgais darbs ilgst apmē-ram 10 minūtes un varu galvot, ka spēs jūs garīgi pārvietot uz īsu brīdi ārpus parastajiem koncerta apstākļiem.

Šobrīd pārāk daudz dziļāku in-formāciju nestāstīšu, jo, godīgi sakot, vēlos jūs iekārdināt. Sanāksim kopā ne tikai apzināt un uzturēt mūsu bagātī-go kultūru, bet arī atbalstīt un kopīgi izlaist pasaulē jaunus, radošus muzi-kālus sniegumus, kurus ir izveidojuši mūsu Austrālijas latviešu komponisti! Atbalstīsim viņus!

Koncertā piedalīsies aktieris Kār-lis Gulbergs un fotogrāfi Roberts Birze un Vineta Lagzdiņa. Mūziķu rindās piedalīsies čellisti Jānis Laurs, Kaija Upeniece, Anita Laura un vijolnieces Daina Kaina un Vēsma Upeniece. Pie klavierēm dzirdēsim Sandru Birzi, Viet-Anh Nguyen, Aiju Dragūnu, Lailu Grosu un Vik-toriju Mačēnu. Flautas spēli veiks Lija Andersone, ģitāru spēlēs Ivars

Štubis. Dziedās Elita Luce, Roberts Birze un māsas Anna un Ella Mačēnas. Īpaši cienīja-mi Latvijas viesi, koris Pernigele, diriģentes Artas Zundes vadībā piedalīsies koncerta no-slēgumā.

Mūziķi atskaņos Sandras Birzes, Ivara Štubja, Ellas Mačēnas, Aijas Dra-gūnas, Lailas Grosas, Lijas Ander-sones, Andreja Medņa un Viktorijas Mačēnas skaņdarbus.

Vēl klāt pie šīs greznās program-mas baudīsim Vinetas Lagzdiņas Latvijā ierakstīto skaņdarbu, kurš sa-vienots ar vizuālo mākslu.

Klausītājus uzrunās Kultūras die-nu vadītājs Jānis Čečiņš. Atklāšanas runu teiks LAAJ priekšsēdis Pēteris

Strazds.Tātad, šis koncerts piedāvā lielu

dažādību – muzikālo un vizuālo grez-numu.

Ļoti gaidām jūs pie mums Atklā-šanas saimē!

Viktorija MačēnaLaikrakstam „Latvietis“

Atklāšanas koncertsMet krāsnī pagali, dedz spožu uguni... tuvojās Kultūras dienas!

No kreisās: Lija Andersone, Anita Laura, Laila Grosa.

FOTO

Arn

is G

ross

No kreisās: Daina Kaina, Sandra Birze, Vēsma Upeniece, Kaija Upeniece, Jā-nis Laurs.

FOTO

Rob

erts

Bir

ze

Sandra Birze un Jānis Laurs.

FOTO

Rob

erts

Bir

ze

Mēs ar Dagniju vedām Andri no Sid-nejas uz Kanberu un labi iepazinā-mies. Man patika Andra enerģija un dzīves baudīšanas prieks.

IN: Vai Tu būsi AL55.KD Kopkora

koncertā dziedātāju rindās?OG: Diemžēl nē. Gada sākumā

gāju uz kora mēģinājumiem, bet iznā-ca būt ārzemes divas reizes šogad uz diviem mēnešiem. Un tad iesaistījos KD teātrī, kura mēģinājumi notika tajā pašā vakarā kā kora mēģinājumi! Biju apsolījis spēlēt teātrī, un tāpēc

bija jāatliek koris.IN: Kāda ir Tava mīļākā kora

dziesma?OG: Pašlaik tā ir Ērika Ešenval-

da Dvēseles dziesma. Man bija liels prieks to dziedāt 2013. gada Dziesmu svētkos Latvijā.

IN: Paldies par sarunu! ■

„Dzied mana dvēsele, dzied...“Turpinājums no 4. lpp.


Melburnas Latvie-šu skola Daugava savu skolas gadu nobeidza 13. decembrī ar eglītes sarīkojumu un skolas fil-mas debiju.

Sarīkojumu ievadīja māc. Dainis Markovskis ar svētbrīdi, kur viņš dalījās ar atziņām, kas izrie-tēja lasot grāmatu Kafka un ceļojošā lelle. Ievadam sekoja visiem pazīs-tamas, kopīgi dziedātas Ziemsvētku dziesmas.

Skolas pārzine Līga Dārziņa īsi pieskārās skolas darbībai 2014. gadā, ko šeit neatkārtošu, jo pārskats arī tika sniegts iepriekšējā, Izlaiduma aktā, un tas parādās rakstā par Izlaiduma aktu (Laikraksts Latvietis Nr. 339: http://www.laikraksts.com/raksti/4986). Se-koja daudz pateicības gan skolotājiem, kas savu darbu un laiku ieguldījuši, katru nedēļu sagatavojot stundas, gan vecāku padomes locekļiem, kas ir čak-li strādājuši pie skolas nama uzlaboša-nas darbiem. Vecāku padomes priekš-sēdis Kārlis Rolavs arī ziņoja, ka pēc divu gadu darbošanās vecāku padomē, vairs savu priekšsēža darbu neturpi-nās. Tika arī pasniegti novembrī pa pastu vēl nepienākušie Atzinības raks-ti no Izglītības un zinātnes ministrijas divām čaklām Daugavas skolas skolo-tājām: Ingai Jaksei un Lilitai Lauriņai.

Sekoja liecību izsniegšana, kur skolotāji varēja arī padalīties ar savu skolēnu panākumiem un izaugsmi pē-dējā gada laikā. Varēja redzēt, ka sko-lotāji ar lielu mīlestību ar saviem skol-niekiem ir strādājuši visa gada garumā un tagad, pēdējā skolas gada dienā, va-rēja just klusu nožēlu, ka gads tik ātri jau paskrējis. Visi mūsu skolas bērni (un viņu vecāki) ir lieli malači, jo kat-

ru nedēļu nāk uz skolu un ir gatavi savas sestdienas veltīt zinību gūšanai latviešu valodā.

Īss skolas bērnu tautas deju uzve-dums liecināja, ka bērniem vēl arvien ir liels prieks par dejošanu, un viņi vairs nebaidās viens otram dot roku, kā tas kādreiz mēdz notikt, kad saliek puišus un meitenes kopā un saka: Dejojiet! Bērni nodejoja Rucavieti un Eņģelīti; bērnus bija sagatavojusi uz uzvedumu, kā arī dejas aranžējusi Lāra Brennere.

Sekoja filmas izrāde, kas Daugavas skolā bija jaunums. Pēdējo pusgadu skolas vecāki Bite un Andris Švolmaņi bija daudz stundu veltījuši, rakstot, fil-mējot un pēc tam rediģējot filmu, kurā piedalījās visi Daugavas skolas bēr-ni. Šī filma bija domāta, kā ludziņas aizstājēja – tā, lai bērniem gada bei-gās būtu pārsteigums un prieks nevis piedalīties, bet noskatīties filmu, kurā viņi ir aktīvi ņēmuši līdzdalību.

Filmas nosaukums Aksela skolas dienas labi atspoguļoja filmas sižetu – viena Daugavas skolas skolēna Aksela (Olivera Grosa) gaitas sestdienas sko-lā. Akselam skolas laikā bija sapnis par Latviju, kur viņš piedzīvoja dažādus jaukus mirkļus, un kas viņu iedvesmo-ja dziedāšanas stundu izvērst par lielu, aizraujošu pasākumu visai skolai. Ci-tās galvenajās lomās galvenokārt bija 5. un 6. klases audzēkņi – Māsa (Kar-men Drēziņa), Māte – Ingrīda Dārziņa un Kaija Lārmane, Tēvs – Roberts Bir-zulis un Andrejs Cīrulis, Skolotāja – Maija Dārziņa un Gudrais puisis – Fē-likss Baumanis.

Filma bērniem bija jauks pārstei-gums, jo viņi visi pēdējos mēnešos bijuši iesaistīti filmēšanā, bet beigu rezultāts vēl palika miglā tīts. Bite un Andris bija daudz ieguldījuši šinī pa-

sākumā, un rezultāts spīdošs – jautra, bērniem un vecākiem saistoša dāvana Ziemassvētkos – ar lepnu sajūtu no bērnu puses, bet arī vecāku un vecve-cāku puses arī, jo ir liels prieks, ka va-ram daudzos un dažādos veidos savu latviskumu izkopt, kas šinī gadījumā bija modernā un saistošā veidolā.

Tūlīt pēc filmas beigām arī no aiz-skatuves izlīda Ziemsvētku vecītis ar dāvanu maisu. Viņš šogad varēja būt patīkami pārsteigts, ka bērni pa kla-sēm, kā agrākos laikos, bija sagatavo-juši Ziemsvētku pantiņus. Katra klase varēja tiešam lepoties ar savu atmiņu, jo aizķeršanos bija maz. Ko vairāk var gribēt: Vecītim dāvanu maisā bija gar-šīgas konfektes katram bērnam, un pat skolotājiem bija iespēja ko jautru pā-rējiem sniegt, lai tiktu pie svētku dā-vaniņas.

Sarīkojums beidzās, bet ģimenes kuplā skaitā vēl turpināja pakavēties zālē, jo bija gan sāļas, gan saldas uz-kodas, ar ko mieloties. Noskaņojums visiem pozitīvs – svētki skolas saimē nosvinēti, gads nobeigts. Skolas vecā-ki un bērni varēs atpūsties un pavadīt nākamās sešas sestdienas citur, nevis Latviešu namā.

Kaut gan iespējas bērniem būt kopā organizētā veidā vēl protams daudz – gan Kultūras dienu sarīkojumos Sid-nejā, 3x3 saietā Sidnejā, gan Tērvetes bērnu nometnē, gan vecākajām klasēm Annas Ziedares Vasaras vidusskolā (AZVV) janvāra pirmajās nedēļās.

Lai visiem bērniem katram savā veidā ir priecīgi Ziemsvētki un latvis-ka vasara, un visi nāk ar svaigu ener-ģiju mācīties atkal Daugavas skolā 2015. gadā!

Daina GrosaLaikrakstam „Latvietis“

Skolas gada nobeigums ar eglīti un filmuFilma bērniem bija jauks pārsteigums

Tautas deju uzvedums.

FOTO

Mak

sis D

ārzi

ņš

4. klase uzstājas ar savu priekšnesumu Ziemsvēt-ku vecītim. Pie mikrofona dežūrē Aldis Sveilis.

FOTO

Mak

sis D

ārzi

ņš

Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem vai paziņojumiem.Cena $6 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10.

Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $47.


Cik dažādi gan var svinēt tos pašus svētkus!

Svētdien, 14. de-cembrī, Adelaides Latviešu skola kopā ar Jaukto kori Dziesmu Laiva pulcējās Tālavas dārzā uz gadskārtējo

eglītes sarīkojumu. Apmeklētājos va-rēja sastapt absolūti visus gadu gāju-mus – no tikko pirms pāris nedēļām dzimušiem līdz lepniem sirmgalvjiem, kas nākuši svētkus nosvinēt ar saviem maz- un mazmazbērniem.

Līdzpaņemtie groziņi drīz vien klāja visus galdus piknika stilā, un kas nevarēja atrast vietu pie galda, nome-tās turpat zālītē.

Šis, protams, bija galvenokārt sa-rīkojums bērniem, kur galvenais noti-kums bija Ziemassvētku vecīša ieraša-nas.

Vispirms bija jāpaklausās, kā dzied Adelaides Latviešu biedrības (ALB) Jauktais koris un jāsaņem lie-cības par skolā gūtām sekmēm, jo šogad apvienoja eglīti ar skolas izlai-dumu. Bērni nepacietībā skraidīja un klaigāja kā jau bērnu svētkos tas pie-nākas. Uz vecīti vajadzēja pagaidīt, jo Ziemeļpols ir ļoti tālu prom, un siltā svētdienas pēcpusdiena ziemeļbriežus pamatīgi nogurdināja un padarīja tos laiskus. Mēs tos nemaz neredzējām – laikam bija noparkoti ap stūri – taču

daudzos mantu maisus pienesa čakli rūķīši.

Katram bērnam tika pamatīgs sai-nis, kad bija noskaitīts pantiņš. Daži, par spīti uztraukumam par jauniegūto mantu, pat atcerējās, ka jāpasaka pal-dies. Arī skolotāji tika apdāvināti par lielo latviskās audzināšanas darbu. Šī bija arī izdevība, Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas priekšniecei Gun-tai Rudzītei atbalstīt skolas darbu, ar gadskārtējo aploksni, ko saņēma sko-lotājas Iveta Leitase un Rasma Celin-ska. Pat skaistu dzejolīti noskaitīja par sidraba mēnestiņu, kas lido pa gaisu, kamēr sētā nāk rūķīt’s ar dāvanu mai-su. Pēc brītiņa uz lauku pavarda sāka cepties desas.

Pavisam cita rakstura svinības notika ALB nama telpās pēc divām dienām, 16. decembrī, kad Adelaides Latviešu biedrība aicināja savus val-des locekļus un nozaru vadītājus kopī-gi atzīmēt svētkus.

Balti klāti galdi ar gaumīgām de-korācijām iekļāva nelielu, bet ļoti skaistu eglīti. Mielasts veidojās Gal-diņ, klājies! veidā no sanestiem grozi-ņiem, un drīz vien sāka likties, ka rītā būs jānāk atkal, lai to visu noēstu.

Biedrības priekšniece Astra Kro-nīte uzrunāja viesus, atgādinādama, ka šogad nosvinēti biedrības 65 darbī-bas gadi.

Svecīšu gaismā, klausījāmies di-

vas kora dziesmas: Un ja uz Betlēmi es ietu un Dievišķais mirdzums, kas bijušajiem koristiem atgādināja Ade-laides kora zelta laikus, lai gan koris šai gadījumā bija cits. Dziedājām arī paši, un pēc prāvesta Priedkalna gal-da lūgšanas varējām baudīt no sanestā mielasta un spirdzinošiem dzērieniem.

Vakara nagla bija priekšnieces Astras lasītais Jāņa Jaunsudrabiņa biogrāfiskais stāsts Eglīte. Astrai ir izteiktas aktrises dotības, un viņas lasījumā ar dažādām sejas un balss izteiksmēm un roku žestiem pagarais stāsts no autora bērnības aizrāva klau-sītājus uz citu vietu un laiku – lauku skolu deviņpadsmitā gadsimta beigās, kad dzīve bija daudz ierobežotāka, un cilvēki mācēja priecāties par vienkār-šākām, dabiskākām lietām, nekā šo-dien, kad galvenais ir nevis pati eglīte, bet gan visi tie krāsainie saiņi, kas guļ zem tās.

Jau šis lasījums bija kā dāvana, taču katram klātesošam tika arī kāda maza paciņa no pašas priekšnieces rokas. Sekoja kūkas un kafija. Šis bija grezns, sirsnīgs, biedrības darba gada noslēgums, ko kuplināja skaisti drukā-tas galda kartes, programmas un tel-pas dekorācijas.

Jā, vieni svētki, divējāda svinēša-na.

Gunta R.Laikrakstam „Latvietis“

Vieni svētki, divējādas svinēšanasAdelaides Latviešu skolas un ALB eglītes sarīkojumi

Ziemassvētki ALB namā.

FOTO

Iman

ts K

ronī

tis

Ziemassvētki ALB namā.

FOTO

Iman

ts K

ronī

tis

Dzīvojam dzimumu vienlīdzības laikmetā. Ir dzirdēts, ka dažas Vanagu nodaļas vada sievietes, un vīrieši nāk palīgā Vanadzēm, gatavot pusdienas. Mūsu goda vanadzei – Mārim vecītis uzdāvināja spilventiņus, ko likt kur-pēs, jo Māris ar mašīnu nebrauc, tātad viņam iznāk liela staigāšana, kamēr no autobusa piestātnes atnes visus pro-duktus sestdienas pusdienām.

Visas dāvanas nemaz nevar ap-rakstīt, bet sekretārei Dainai, biedrzi-nei Aijai, Vanadžu zemes mātei Ilgai un otram nama saimniekam Agrim katram tika kaut kas piemērots. Pro-

tams, bija arī nopietnas dāvanas, jo īstu atzinību nācās izteikt Vanadžu vadītājai Regīnai un Vanadžu kopai, Vanadžu ansambļa diriģentei Inesei un mūsu topošam māksliniekam Rai-mondam.

Gada beigas ir izdevība atskatīties uz paveikto, un šoreiz to darījām vizu-ālā veidā: Ilga rādīja bildes uz ekrāna, un mums bija jāuzmin kurš, kur un kā-pēc tur kas notiek.

Jāsaka, ka daži ļaudis bija parā-dīti ne sevišķi labvēlīgā gaismā, un var gadīties, ka nākamā gadā notiks vairākas goda tiesas par goda laupī-šanu. Ja dāma, mazliet relaksētā pa-skatā un pozā, ar pusaizvērtām acīm un vīna glāzi rokā sēž pie galda, uz

kura stāv (tikai) trīs tukšas vīna pu-deles, tas vēl nenozīmē (hic!), ka viņa tās iztukšoja, vai nē (hic!), lai gan saka, ka bildes nemelojot (hic!). Un tam vienam Vanagam roka bija no-slīdējusi, Vanadzes mugurai krietni zem vidukļa. Taisnojies nu, ka viņš tikai palīdzēja viņai iekāpt autobusā pēc sevišķi bagātīgām restorāna pus-dienām! Jā, jā... lasīsiet vēl par goda tiesām!

Un ar to beidzās šī gada eglīšu skrējiens Adelaidē. Lai visiem priecī-gi, mīlestības svētīti svētki ģimenes un draugu lokā, un veselības un spēka pilns Jaunais gads!

Gunta R.Laikrakstam „Latvietis“

Ziemassvētku vecītis...Turpinājums no 2. lpp.


Decembris šī gada Eiropas kultūras galvaspilsētā ir dāsns: gan Adventes laika klusinātie koncerti, Ziemassvētku tirdziņi un labdarības pasākumi, gan starptautiskas nozīmes ceremonijas ar sarkano paklāju, uz-varas sportā un sajūta, ka sēdi uz pulvera mu-

cas – tas par politiku.Nodibinājuma Rīga 2014 pēdējā preses konferencē

1. decembrī visi septiņi tematisko līniju kuratori atskatī-jās uz paveikto. Apsveicami ir tas, ka visi septiņi vairākus gadus ir strādājuši kopā, līdz ar to arī spriežot par sava dar-ba gala rezultātu, visi teica, ka Rīga ir ieguvēja, jo ir tik daudz kas pamatīgi iestrādāts, ka to tik jāturpina tālāk. Jā, un varbūt, ka turpmāk Latvijā katru gadu būs sava kultūras galvaspilsēta! Rīga Eiropas kultūras galvaspilsētas stafeti nodod Pilzenei un Monsai.

Jau pirmajā Adventē gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsē-tās tika iedegtas galvenās egles un atvērti arī Ziemassvētku tirdziņi. Rīgā tā skaistākā egle ir Doma laukumā – apjoz-ta ar Vecrīgas panorāmas baznīcu torņiem, un tirdziņš tai apkārt aug lielāks ar katru dienu. Piparkūkas, medus, sve-ces – arī vaska, našķi un kūpinājumi, adījumi un pinumi un rotas... Pēdējā laikā ļoti populāras ir kļuvušas aproces ar latvju stiprajām zīmēm ļoti dažādos izpildījumos: gan rūp-nieciski austas prievītes, gan ādas siksniņas, gan pērlīšu rokassprādzes dažādā platumā. Skaisti ir rakstainie dūrai-ņi, tie pat top turpat aiz letes, tirgus būdiņā. Ir iespēja no-pirkt krāsotu dziju ficēs un, galvenais, – nešķeterētu. Tam visam pāri smaržo karstvīns, reizēm pat diezgan paskābi. Turpat pie lielās egles aiz karuseļa stāv skaists namiņš, no kura ik pa laikam iznāk stipri apaļīgs Ziemassvētku vecī-tis, kuram bērni nodod vēstules ar savām vēlmēm. Redzēju tādu momentu, kad maza meitenīte ar trīcošu rociņu uzti-cēja bārdainajam vīram vēstuli, saruna viņiem ne sevišķi vedās, jo bērns bija ļoti uztraucies, bet mamma ar telefonu tik fotografēja un rīkoja, pagriezieties tā un tagad šitā. Dar-badienās lielākā daļa apmeklētāju ir tūristi.

Vēl tirdziņi ar savām eglēm ir Līvu laukumā un Espla-nādē; te nu visi ceļi ved uz trušu aploku. Nu jau ne pirmo gadu lielajā aplokā garauši dzīvojas zem eglītēm, kāri ēd no rokas burkānus, un visi apbrīno viņu skaisto valstību ar pili, pirtiņu un baznīcu. Viss izgaismots, un, ja kādu gadu uzsnieg sniegs, tad nu tiešām ir ļoti jauka Ziemassvētku no-skaņa. Šajā tirdziņā ir samērā daudz atrakciju bērniem. Pir-mo reizi redzēju rupjmaizes šokolādi – roku darbs, ražots Latvijā un turpat skaisti iesaiņotas tējas paciņas. Par tirdzi-ņu sortimentu runājot, jāsaka, ka vairums ir interesanti no-

formēts un latvie-tim lietojams. Bet ir lietas un vietas, kur tiek eksplua-tēti Rīgas simboli izteikti bezgaumī-gos darinājumos, un, ak vai, šogad vienā būdā tirgo arī krievu matr-joškas, bet laikam tak ļaudis pērk.

N ā k a m a i s , nu jau piekto rei-zi, pasākums ir 5. decembrī at-klātais vides ob-jektu festivāls Z i e m a s s v ē t k u egļu ceļš – 74 pro-fesionālu māks-linieku veidotas

Ziemassvētku egles – oriģinālas gan skatā, gan materiālā. Pārsvarā izvietotas Vecrīgā un centrā. Šī gada brīnums ma-nuprāt ir koka dēlīšu veidotā egle ar īstu sveču lukturiem Līvu laukumā.

Ir izvietotas arī citu gadu skatītāju atzinību ieguvušās egles, tik daudz brīnumu Rīgā. Bet Rīga jau grib arī at-zinību – varbūt tikai leģenda, bet rakstos tiek minēts, ka 1510. gadā pilsētas tirgus laukumā pirmo reizi Eiropas vēs-turē Melngalvju ordeņa pārstāvji izrotājuši Ziemassvētku egli.

Uznāk pirmais sals, un upes un ezeri pārklājas ar ledus segu; cik biezs tas ir, to zin tikai zemledus makšķernieki,

Rīga pirms ZiemassvētkiemJa nav balti, lai ir zaļi

Egle Doma laukumā.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Rīga2014 septiņu tematisko līniju kuratori. No kreisās: Gundega Laiviņa, Uģis Brikmanis, Solvita Krese, Aiva Rozenberga, Diāna Čivle, Gints Grūbe un Vita Timerma-ne-Moora ar kompjūtera un Skype starpniecību. Skatu no malas apkopoja: tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Preses konferenci vadīja Rīga2014 sabiedrisko attiecību programmas vadī-tājs Mārtiņš Drēģeris.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e


Doma laukums.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Koka dēlīšu egle Līvu laukumā.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e


kas masveidā jau urbj caurumus ledū, bet viņu prieki ilgst dažas dienas. Iegriežas dienvidu vējš un 12./13. decembrī pāri Baltijas jūrai, skarot arī Kurzemi un Vidzemi, pār-brāžas vētra Billija ar orkāna spēku, Liepājas ostā 35 m/s, atstājot daudzas mājsaimniecības bez elektrības. Un atkal pavasaris, upēs iet ledus!

Ar jaunu elpu Rīgā, kā Eiropas kultūras galvaspilsētā, 13. decembrī ienāca arī 27. Eiropas Kinoakadēmijas bal-vas pasniegšanas ceremonija Latvijas Nacionālajā operā. Starp Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniedzējiem no Latvijas bija aktrise Rēzija Kalniņa, kā arī raidījumu va-dītāji Gustavs Terzens un Marta Selecka. Jā, Rīgā bija īsts sarkanais paklājs!

Pēc vētras un paklājiem Rīgā, 14. decembrī notiek vienlaicīgi divi Ziemassvētku laika labdarības pasākumi. Eņģeļi pār Latviju 2014 – Ziedot.lv organizēts labdarības maratons, lai palīdzētu bērniem atgūt veselību; Līvu lau-kumā un Doma laukumā notika ikgadējais (septīto reizi) Rīgas Starptautiskā Rotari kluba organizētais Ziemassvēt-ku vecīšu labdarības skrējiens. Doma laukuma tirdziņā gāja jautri, simtiem Ziemassvētku vecīšu dažāda vecuma un dažāda lieluma, bet visi vienādos tērpos (tos gādāja ap-drošināšanas firma ERGO), pirms starta nopietni iesildījās dzīvās mūzikas pavadījumā, izpildot tāda paša vecīša, tikai ar izteikti cirtainu bārdu, norādījumus. Starts un finišs – tirdziņa vārti, maršruts – Vecrīgas ieliņas 1,5 km garumā. Visi tiek brīdināti – Esiet uzmanīgi, ir slidens! Visi reģis-trētie labdarības skrējiena dalībnieki finišā saņēma me-daļas. Bet vēl viss nav galā, gaida piebraucam divstāvīgo Ecolines autobusu – par katru iekāpušo Ziemassvētku ve-cīti tiek ziedots viens eiro, tāpēc tiek izstrādāts plāns, kā ietilpināt pēc iespējas vairāk sarkano vīriņu autobusā. Iz-rādījās, ka tā tika nopelnīts papildus ziedojums pāri pa 300 eiro! Pēc tam notiek fotografēšanās un našķu vai karstvīna baudīšana. Ļoti draudzīgs un sirsnīgs pasākums, un saulīte ar’ pa zemes virsu ripoja.

Visu decembri Latvijas baznīcās un kultūras iestādēs notiek koncerti, Ziemassvētku tirdziņos bērniem ir iespēja līdzdarboties, pat dekorēt piparkūkas. Ir iespēja svinēt ne tikai kristīgos Ziemassvētkus, bet arī senlatviešu/pagānu Ziemas Saulgriežus 21. decembrī ar bluķa vilkšanu un tā sadedzināšanu – visa ļaunuma sadedzināšanu, šogad tas sāksies Rātslaukumā.

Arī es esmu piedalījusies bluķa vilkšanā Jūrmalā. Bet šogad pati sev sagādāju dāvanu – spontāni nolēmu aiz-braukt uz Tallinu, uz vienu dienu, uz Ziemassvētku tirdzi-ņu un tikko atgriezos mājās. Braucu ar Ecolines autobusu

(pilns ar ārzemniekiem), un man bija tikai divas stundas laika, lai apskatītu tirdziņu un izskrietu caur Vecpilsētu. Laiks arī tāds traks: +5°C un līst kā pa Jāņiem. Toties es paciemojos pie Ziemassvētku vecīša, parunājāmies par Latviju un Austrāliju, saņēmu pat dāvanu un vēl, es paru-nājos ar ziemeļbriedi Rūdolfu. Arī šī satikšanās bija intere-santa – Tallinas Ziemassvētku tirdziņā aplokā dzīvojas trīs ziemeļbrieži (Rīgā trīs aitas), Rūdolfs stāvēja, skatītājiem pagriezis muguru, un es pasaucu – briedīti, briedīti, un briedītis taisnā ceļā atnāca pie manis, nolaizīja roku, pa-plucināja jakas piedurkni, un es pamatīgi viņu pabužināju. Man tāds prieks, kā mazam bērnam!

Tallinā vēl vietām ir saglabājies sačākstējis un nomel-nējis sniegs. Arī Igaunijas lauki ir stipri salijuši. No divstā-vu autobusa pavērās plašs skats, un tumsā tā priecēja acis izgaismotās lauku mājas gan Igaunijā, gan Latvijā.

Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno, 2015. gadu Jums visiem, mīļie laikraksta Latvietis lasītāji!

Aina Gailīte

Rīga pirms ZiemassvētkiemTurpinājums no 8. lpp.

Ziemassvētku vecīšu labdarības skrējiens.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Tallina.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Cena $30 (+$7 piegāde Austrālijā).

PO Box 6219, South Yarra, Vic. [email protected]

Čeki rakstāmi: „Sterling Star“

Katrs mēnesis ir uz divām A4 lapām.

http://laikraksts.com/veikals.php

2015. gada kalendārs

Ilze Šēnberga nāgela

Gleznu fragmenti

Vārda dienu kalendārs ar Latvijas Republikas svētku un atzīmējamām dienām


Grūti iedomāties, ka jau nosvinēta ceturtā Pa-vārmākas eglīte!

Šim LAIMAS pro-jektam iesākoties, Bri-gittei Sigur, kā jaunai koordinatorei, kāds

skeptiķis jautāja: „Vai tik būs interese šādam projektam,“ un ja tāda būs, tad tā noteikti būs pavisam īslaicīga. Gadu tecējumā interese joprojām pastāv. Ik mēnešus kursos dalībnieku skaits svārstās, bet populārās receptes pulcē līdz pat 28 dalībniekus – kā pierādījās piparkūku cepšanā! Pat esam pavei-kuši izdot pavārgrāmatu ar latviskiem ēdieniem.

Šī gada eglītes dalībnieki bija iera-dušies kuplā skaitā, saģērbušies svētku tērpos un līdz atnesuši kādu gardumu. Aicinājumā bija lūgts atnest kaut ko, ko esi iemācījies gatavot, ko mamma gatavojusi vai kas liekās svētkiem piemērots. Galds pārpildīts ar gardu-miem. Arī Ziemassvētku vecītis ar pa-līdzi neizpalika.

Brigitte Sigur bija rūpējusies par gaumīgi klātu svētku galdu, un pēc vi-

ņas uzrunas un korāļa nodziedāšanas, sākām baudīt cienastus. Pēc vairākiem burbuļa tostiem čalošana bija tik raita, ka brīžiem bija grūti sadzirdēt vienam otru.

Brigitte pasniedza ziedus Anitai Hale, nodēvējot viņu par šī gada Goda pavāri (Cook of the Year).

Pa kafijas laiku iepazīstinājām sevi jaunajiem dalībniekiem un īsumā pastāstījām, kas mūs ikvienu motivē piedalīties šai pasākumā. Atbildes bija interesantas un atšķirīgas – draudzība, tikšanās un saistība ar latviešu sabied-rību, sevišķi tiem, kuri nerunā latvis-ki.

Pavārmākas kursiem nākotne ir garantēta.

Priecīgus Ziemassvētkus un laimī-gu Jauno gadu. Uz tikšanos 2015. g. martā!

Jolanta LūseLaikrakstam „Latvietis“

Ziemas saulgrieži FiladelfijāSvinības BLB, Dāvim veiksmīga operācija

Ar dziesmām, dai-nām, mīklām un zīlēša-nu vairāk kā 60 ziemas saulgriežu svinētāji sa-nāca Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā (BLB) 20. decembrī. Sveces

aizdedzinot, vakaru iesāka Nīls Jan-sons, bet vīkšēja Laila Medne vadīja dziedāšanu vijolnieces Gunas Panteles pavadījumā, un Modris Mednis teica dižrunu par latviešu izpratni par die-vu. Jau par tradīciju ir kļuvusi mazās, bet ļoti muzikālās Gabrielles Panteles dziesmas novadīšana, dziedot visiem priekšā, lai pārējie sekotu. Pašmāju līksmotāji sagaidīja viesus no Vašing-tonas; kopā 10 cilvēku no Rūtiņu un Vīksniņu dzimtām, spēcīgi dziedātāji, kas īpaši izcēlās brīdī, kad Andra Rū-tiņa vadībā budēļi ar lielu troksni un kņadu ielauzās starp svinētājiem un sāka izspēlēt dažnedažādus gājienus, starp tiem naudas izspiešanu no BLB saimnieces Lailas Gansert. Pateicība no daudzajām izsalkušajām mutēm pienākas Mārai un Aldim Kubuliņiem, kas gādāja klasisko maltīti – desiņas ar kāpostiem un kartupeļiem (jo kā mēs no dainām zinām, ziemas saulgriežos gaļa ir iecienīta, bet siļķe – nē.) Tā nu atkal jau kuro gadu starp saviem ļau-dīm ir nosvinēti saulgrieži!

Šogad nav iespējams rakstīt par Ziemassvētku notikumiem Filadelfijā,

nepieminot mazo Dāvi, kas ir veik-smīgi pārcietis smagu astoņas stundas garu operāciju Filadelfijas Bērnu slim-nīcā. Abas galvenās vietējās latviešu organizācijas – Latviešu biedrība un Sv. Jāņa draudze – uzņēmās koordinē-šanas funkcijas, lai pārmērīgi neapgrū-tinot no Latvijas ieradušos pacientu, sniegtu vajadzīgo palīdzību. Būtisku ieguldījumu ir devušas divas Filadel-fijas latvietes – Bērnu slimnīcas ģe-nētikas speciāliste Līvija Medne, kas iesaistīja vietējo latviešu sabiedrību un zināja teikt, ka pat Filadelfijas ķirur-

ģi šādu gadījumu redz pirmo reizi, un jauna, tikko rezidentūrā stājusies ārste Zinta Zvārgule, kas kalpoja par tulku Dāvja mātei, jo pašam Dāvim tulkoša-na nav vajadzīga, viņš gana labi prot angļu valodu. Visi filadelfieši, tāpat kā visi Latvijā, novēl Dāvim 2015. gadā atlabt tiktāl, lai varētu iet, skriet, dau-zīties un pastrādāt visas iespējamās maza zēna nerātnības!

Priecīgus Ziemassvētkus un laimī-gu Jauno gadu visiem!

Sandra MilevskaLaikrakstam „Latvietis“

Svinības Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā.

Pavārmākas eglītePavārmākas kursiem nākotne ir garantēta

„laTVIeŠU IMPresIJas II“Mūzikas CDAndra Dārziņa, altvijoleVentis Zilberts, klavieres

Pēteris Vasks / Jānis Ivanovs / Tālivaldis Ķeniņš / Selga Mence

CD cena: $25Piegāde Austrālijā: BezmaksasPiegāde ārpus Austrālijas: $7

CD var pasūtīt tīmeklīhttp://www.laikraksts.com/veikals.php

vai rakstot:Sterling Star, PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, Australia. Čeki rakstāmi: „Sterling Star“


LAAJ Kultūras fondsNo Adelaides uz Melburnu

Š.g. 10. decembrī Latviešu apvienība Aus-trālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) Kultūras fonds (KF) pēdējo trīs gadu sastāvā sanāca kopā pēdē-jo reizi Adelaidē. Nākamos trīs gadus KF dar-bosies Melburnā. LAAJ statūti un KF vadlīnijas nosprauž šī fonda uzdevumus. Galvenie mērķi ir atbalstīt latviešu sabiedrības pasākumus Aus-

trālijā un Jaunzēlandē, veicināt sadarbību starp Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu sabiedrību un latviešiem Latvijā un citās pasaules malās, kā arī veicināt jaunradi. 2012. g. KF kasieris Māris Rudaks pārņēma kasi $96900 apmērā. Līdz 10. decem-bra sēdei KF ieņēma ap $87000, bet izdeva ap $77000. Lielākā daļa piešķīrumu $33000 apmērā bija veltīti izglītībai: Tērvetes bērnu nometnei, 3x3 Austrālijā, Annas Ziedares Vasaras vi-dusskolai un latviešu skolām Austrālijā. Tomēr bija arī daudz citu pasākumu, kuri saņēma piešķīrumus. Pilns pārskats, kā arī budžets nākamajiem trijiem gadiem, tiks iesniegts LAAJ pilnsapulcei š.g. 31. decembrī Sidnejā.

Rudīte BērziņaLAAJ KF sekretāre

Laikrakstam „Latvietis“

Labs vārds pie laba darba vada.Labs darbs ir labam vārdam rada;Un cilvēks labs, kas labu dara,Ir saules stars no Dieva gara.

Dz.Rinkule-ZemzareLiels paldies Guntai Rudzītei

par pašaizliedzīgu 8 gadu darbu kora Dziesmu Laiva vadīšanā!

Ir grūti apzināties visus darbus, ko šajos gados pildīja Gunta kā kora priekšniece. Daudz veiksmīgi novadī-tu mēģinājumu un noorganizētu kon-certu. Laikam ejot līdzi informācijas apmaiņas ātrumam, Gunta ir bijusi priekšzīmīgs piemērs, kā organizēt kora darbu, sazinoties ar koristiem vai citām latviešu organizācijām. Man ne-viens tik ātri nav atbildējis uz uzdota-jiem jautājumiem.

Ar apbrīnu var novērot kora dis-ciplīnu un cieņu pret diriģenti. Gunta vienmēr ir rūpējusies, lai būtu omulī-gas pārrunas pauzes laikā, kur galds vienmēr bija klāts ar uzkodām un dzē-rieniem. Gandrīz katru mēnesi sumi-nāja koristus dzimšanas dienā ar Gun-tas cepto jubilejas kliņģeri.

Gunta Rudzīte daudz pūles pielika, lai kora darbu padarītu interesantāku. It sevišķi augstu atzinību ir guvuši vi-ņas sacerētie un ļoti piemēroti dziesmu vārdi sarīkojumiem.

Kora priekšniece regulāri ziņoja korim par jaunumiem latviešu sabied-rības kultūras dzīvē. Pēc ziņojuma sniegšanas visi ar nepacietību gaidīja Guntas izteiksmīgi lasītās anekdotes vai arī kādu dzīves gudrību.

Pēdējā šī gada kora mēģinājuma dienā, atvadoties no priekšnieces dar-ba, Gunta neizpalika ar atklātu atska-tu uz saviem 8 darbības gadiem korī.

Savu runu viņa iesāka ar vaļsirdīgu atzīšanos, ka nebija plānojusi uzņem-ties kora priekšnieces lomu, tomēr ie-priekšējai priekšniecei Aelitai Bērziņai ir bijusi lielāka pārliecība par Guntas spējām. Tā nu Gunta pārņēma kora va-dīšanu 2007. gadā ar nelielu dziedātāju skaitu, jo daudzi vēlējās atpūsties pēc Kultūras dienām (KD) Adelaidē. Taču tas neatturējis divkārši sasparoties uz koncertu Trīs zvaigznes, kas vēl tajā laikā ticis organizēts Tālavas Lielajā zālē. Toreiz koncertā piedalījušies arī viesmākslinieki. Nākamajā gadā koris vēl samazinājies, un diemžēl ikgadē-jais kora koncerts nenotika. Tomēr kora mēģinājumi turpinājušies, un atalgo-jās ar 22 dziedātāju braucienu uz KD Sidnejā. Nākošo gadu koris uzsācis ar vēl intīmāku sastāvu, tāpēc nolēmuši, ka lielā koncerta vietā ir jārīko divas Kabarē pēcpusdienas ar nosaukumiem Kādam saimniekam pie mājām un Nāc nākdama, vasariņa. Sarīkojumi bija tik ļoti veiksmīgi, ka koris no saviem ienā-kumiem spējis noziedot Latviešu sko-lai prāvu naudas summu. 2010. gads korim iesācies ar lielu vīru balsu trū-kumu, tomēr arī tas nespēja atturēt no trešās kabarē pēcpusdienas ar nosau-kumu Dzīvīte, dzīvīte rīkošanas.

2011. gadā jauktais koris Dziesmu laiva atzīmēja 60 gadu pastāvēšanu ar plašu koncertu, pieņemšanu un izbrau-kumu uz vīnotavu.

2013. gada sākumā bija palikušas tikai 15 dziedātājas un licies, ka tuvojās laiks slēgt durvis ciet, bet, pateicoties Guntas neatlaidīgajiem aicinājumiem pievienoties jauniem dziedātājiem, pē-dējo divu gadu laikā tika sarīkotas vēl divas kabarē pēcpusdienas Jauns un

traks un Dzirdēj’ ļaudis runājam.Koris regulāri tiek aicināts arī

dziedāt 18. novembra svētkos un aiz-vesto piemiņas dievkalpojumā.

Gunta Rudzīte atzinās, ka kora va-dīšanas laikā viņa ir piedzīvojusi da-žus sava mūža skaistākos brīžus. Šajā laikā viņa ir atklājusi sevī iepriekš ne-apzinātus talantus un spējas, kas ļāva viņai augt kā personībai.

Pateicību izsakām arī kora diri-ģentei Lilitai Daenke, valdas locek-lēm – Irēnei Bajvoteraa (Bywater), Ritai Philups, Vērai Petrovai, kas ir palīdzējušas Guntai gan ar idejām, gan ar praktisku darbību.

Tas ir bijis skaists ceļojums ar Gun-tu Rudzīti, kā kora priekšnieci, ar burvī-gam atmiņām, kas ir izpušķojis visu ko-ristu dzīves. Paldies Tev, Gunta, par to!

Mēs dzīvojam īsti tikai tik daudz, cik satiekamies ar sevi, savu darbu, saviem draugiem un mīļajiem.

RainisElīna Rikarde un Dace Freija

Dziesmu laiva koristu vārdāLaikrakstam „Latvietis“

Liels paldies Guntai Rudzītei!Par pašaizliedzīgu 8 gadu darbu kora vadīšanā

Gunta Rudzīte.

FOTO

Elīn

a R

ikar

de

LAAJ Kultūras fonda locekļi. No kreisas: Astra Kronīte, Andis Bērziņš, priekšsēdis Aldis Putniņš, Ināra Putniņa, Māris Rudaks. Trūkst Rudīte Bērziņa, Ilze Ostrovska un Līsa Perejma.

FOTO

Rud

īte B

ērzi

ņa


Vētras traukti dzie-dātāju putni. Lidijas Mednes Atmiņas – lat-viešu un angļu valodā iekārtojuma ziņā ir ne-parasta grāmata. Aiz pirmā vāka seko atmi-

ņas latviešu valodā, bet, pagriežot grā-matu par 180 grādiem un, apgriežot to otrādi, pēdējais vāks kļūst par pirmo, aiz kura seko tulkojums angļu valo-dā. Vislabākais izskaidrojums būs, ja sacīšu, ka angļu teksts grāmatā ir ar kājām gaisā. Latvijā šāds iekārtojums esot pazīstams, bet man tas bija pilnīgi kas jauns.

Autore Lidija Medne ir labi pazīs-tama Sidnejas latviešu sabiedrībā un ar savu vispusību ir atstājusi pēdas mūsu atmiņā daudzās jomās. Tas ir ap-sveicami, ka viņas bērni, galvenokārt pateicoties Astrīdas Mednes iniciatī-vai, ir tagad sarūpējuši mātes un tēva piemiņai kaut ko paliekamu – atmiņu grāmatu. To lasot, mēs varam nevien hronoloģiski izsekot Lidijas dzīves gājumam, bet arī iepazīties ar dažiem kultūrvēsturiskiem aspektiem – Le-ģiona slimnīcu un Baltijas Universitāti.

Lidijas skatījums uz dzīvi ir ļoti pozitīvs, un ēnas pusēm viņa daudz nepieskaras. Viņas dzīves draugs El-mārs savus beidzamos 9 mēnešus pavadīja slimnīcā. Es grāmatai būtu devis nosaukumu Liku bēdu zem ak-meņa, pāri gāju dziedādama. (Lūdzu neprasiet, kā to tulkot angliski.)

Es tālāk citēšu no Lidijas dienas-grāmatas. Ieraksts datēts: 30-9-46.: „Lida, saturies, nebaidies riska, meklē cilvēkus. Iepazīsties atkal ar tiem un neej kā akla caur šo dzīvi, kura tikai reizi katram cilvēkam piešķirta.“

Un vārdiem seko darbi. Pārsteidz Lidijas uzņēmība, komunikācijas un darba spējas, enerģija, dzīves prieks un spēja iekļauties arī austrāliešu sa-biedrībā.

Par viņu savās atmiņās Gundega Zariņa raksta: „Lidija bija korp. Zin-ta dzinējspēks. Lidija bija visur, un mums Lidija bija viss. Un visur klāt bija dziesma. Viņas sirdslietas: jaunie-ši, dziesma, māksla un Zintas.“

Es uzskaitīšu dažus no viņas ie-ņemtiem amatiem: Sidnejas latviešu jauktā kora, Sidnejas Daugavas vana-džu priekšniece, Austrālijas Latvie-šu mākslinieku apvienības (ALMA) vicepriekšsēde. Viņa strādā Sidnejas Latviešu sestdienas skolā, austrāliešu skolā, pasniedzot gleznošanu, darbo-jas Rokdarbu kopā un Sv. Jāņa drau-dzes dāmu komitejā. Brīvajā laikā viņa rūpējas par ģimeni, glezno un nodarbojas ar keramiku.

Pārsteidz Lidijas lielais draudze-

ņu skaits. Saka, ka draugus cilvēka mūžā varot saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Lidijas gadījumā man bija jāņem palīgā nevien abas rokas, bet arī kājas, un tad vēl palika liels bars pāri.

Lidija ierodas Vilhelma un Annas Krēles, dz. Levānes ģimenē 1923. g. 27. aprīlī un savu bērnību pavada Vie-sītē. Tēvs ir Viesītes pamatskolas pār-zinis un māte skolotāja. Abi vecāki ir pagasta sabiedriskās dzīves vadītāji. Arī Sidnejā labi pazīstamā Austra Ei-chmane (dz. Dumpeniece) dzīvo Vie-sītē.

1926. gada 8. janvārī Krēļu ģime-nē ierodas meita Elga Regina, sākumā Lidas greizsirdības objekts, vēlākā sirdsdraudzene.

Ap 1926. g. skolu no Dumpenie-kiem pārceļ uz Paula Stradiņa vecāku māju.

Arī mazā Lida čakli piedalās viņas vecuma meiteņu sabiedriskās aktivitā-tēs. Satikšanās vieta ir pie āra tualetes. Sēdot uz koka sēdekļiem, kas pārlik-ti pāri izraktai bedrei, tiek pārrunāti dažādi noslēpumi un kalti nākotnes plāni. Tas nebūtu nekas, bet notiek arī sacīkstes, kura varēs dziļāk ielaisties sēdekļa caurumā. Vairums to spējis tikai līdz padusēm, bet čempione Krā-tiņa Olga, sava pasīkā auguma dēļ, varējusi nolaisties pat ar galvu zem sēdekļa, turoties pie tā ar pirkstga-liem un papēžiem. Lieki teikt, ka tāds sports vasarā ir bijis ļoti bīstams.

Ap 1933. g. no Strodu mājas skola pārceļas uz jaunuzcelto Viesītes pa-matskolu.

Viesītes skolā par skolotāju sāk strādāt Kārlis Freimanis. Krēļu ģime-nē viesojas arī Kārļa bračka Eižens. Lidija mācās klavierspēli pie Kārļa, Elga pie Eižena. Klavierstundas ņem-tas arī pie Cimmermaņa kundzes, kas toreiz bijusi neparasta persona, jo lie-tojusi smiņķi.

Lidija ar Elgu daudz dzied. Jaunā-kai māsai ir labs soprāns un Lidijai – alts. Lidija ir staigājoša dziesmu vāce-le un spēj harmonizēt, bet tad Lidijai padodas viss, kas saistīts ar mūziku. Viņas dzied, mājas darbus darot, dzied pilskalnā uzkāpušas, uzstājas ar dzies-mām vietējā Sarkanā Krusta pulciņā. Otra jaunatnes organizācija novadā ir Mazpulks.

Ja Lidijai ir kāda izteikta nepatika, tad tas ir teniss. Vecāki Viesītē iekār-tojuši tenisa laukumu, un vasaras brīv-laikā abām māsām bijis smagi jāstrādā, uzturot laukumu kārtībā. Kad viesoju-šies ciemiņi, abiem Krēļu skuķiem bi-jis jāpienes tenisa bumbiņas.

Kādā vasaras dienā Lidiju sadzeļ bites. Kalpone izlasa no sakostajām vietām 30 dzeloņus. Tā ir nopietna si-

tuācija, jo nesen kaimiņam nobeidzies zirgs tikai no 17 kodieniem. Tā kā bijusi mēslu talka, tad saimnieks nav varējis atļauties dot zirgu, ar ko vest Lidiju pie ārsta. Pielietotas neparas-tas zāles – skuķis piedzirdīts ar ļergu. Acīmredzot, ar panākumiem.

1937. gadā pienāk beigas jaukajām bērnu dienām. Lidija 14 gadu vecumā iestājas Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā. No 500 kandidātiem uzņem 150, starp tiem arī Lidiju. Viņa dzīvo pilnā pansijā pie Bērziņiem, ieprecētiem prof. J. Vītola radiem, Ģertrūdes ielā 3a.

1937./38. gadā Lidija Krustpils tau-tastērpā dzied Sarkanā Krusta bērnu korī, kur dzied arī Sidnejā labi pazīs-tamā Elga Rodze-Ķīsele. Viņas abas piedalījušās Eiropas turnejā un dzie-dājušas Dānijas karalim. Elgu Lidija skaita par savu visvecāko draudzeni.

No Bērziņiem Lidija pārceļas dzī-vot pie Jakstiņa kundzes un nodzīvo pie viņas pa ziemu 4 gadus. Arī pa va-saru viņa dzīvo Jakstiņu mājās, Kursī-šu pagasta Daneļos.

Pēc trim gadiem arī Elga Krēle sāk apmeklēt Rīgas valsts 1. ģimnāziju un paralēli ņem mūzikas stundas konser-vatorijā. Ziema abiem skuķiem paiet mācoties un brīvajā laikā slidojot un slēpojot.

Klāt, t.s., krievu laiks. 1940. gada augustā Krēļus izraida no Viesītes. No 1940. gada līdz 1941. gadam Krē-ļi strādā par skolotājiem Jaunjelgavā, kur Vilhelmu apcietina un aizved uz Jēkabpili. Viņu no nošaušanas izglābj vācieši.

No 1942. gada līdz 1944. gadam

Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādamaLidija Medne „Vētras traukti dziedātājputni (Songbirds swept away in the wind). Atmiņas.“Izdevēja: A. Medne; redaktores: V. Sieriņa, B. Hince; iekārtojums: A. Wakefield; iespiedējs: Union Offset, Canberra, 2014.

Grāmatas „Vētras traukti dziedātāj-putni“ vāks.



V. Krēlis strādā kā skolu inspektors. Tajā pašā gadā Anna Krēle pārņem bērnunama vadību Rīgā.

1942. gadā Lidija absolvē Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju, iestājas LU me-dicīnas fakultātē, bet studijas jāatliek, jo likums paredz, ka vispirms jāizpil-da divgadīgs Darba dienests. Ja to veic Vācijā, tad tikai viens gads. Lidija bija nolēmusi kļūt par dakterieni jau agrā bērnībā, jo bieži redzējusi vietējo ārsti, satinušos skaistā ādas kažokā, brau-cam kamanās.

Vilhelms piedzīvo negadījumu pīļu medībās. Ģimene nolemj, ka Lidijai jā-iet strādāt par skolotāju Ilūkstē un jārū-pējas arī par tēvu. Visi jaunie skolotāji ir iesaukti armijā. Vasarā atvietotājiem jāiet uz Tukumu skolotāju kursos. Lidi-ja arī sekmīgi noliek vajadzīgos eksā-menus un kļūst par pilntiesīgu skolotā-ju. Un tā no 1942. gada līdz 1943. gada ziemai Lidija Ilūkstē strādā skolā un dzīvo kopā ar tēvu, bet pa vasaru ar Elgu strādā Kursīšu pagasta Daneļos.

Tad jauns pagrieziens Lidijas dzī-vē. Viņa 1944. gada jūnijā atgriežas Rīgā un sāk strādāt Leģiona slimnīcā. Ap to pašu laiku arī Vilhelms ierodas Rīgā un dzīvo kopā ar Annu un Lidiju.

1944. gada oktobrī krievi jau ir Rīgā, bet Lidijas ešelons vēl stāv Pār-daugavā. Lai paceltu garastāvokli, virsmāsa aicina Lidiju dziedāt. Viņas uzsāktajām dziesmām pievienojas pā-rējie. Beidzot pēdējais ešelons atstāj Rīgu.

Arī Annai bijis paredzēts braukt ar to pašu vilcienu, bet viņa ir spiesta palikt pie bērniem, jo neierodas gaidī-tais transports. Tēvs ir aizbraucis uz Kurzemi jau agrāk un no turienes uz Vāciju. Vairāk neko par viņa gaitām piederīgie nezina. No Liepājas slim-nīcas ešelons dodas ar kuģi uz Pilavu, tad Dancigu un tālāk ar vilcienu uz Šverinu. Patīkams pārsteigums! Tur ir arī tēvs.

Pa ceļam viena no slimnīcas darbi-niecēm izdara pašnāvību, iedzerot ci-ankāliju. Viņas līķi liek atstāt nākamā pieturā uz platformas.

Arī Elga ir Vācijā un dzīvo pie krusttēva. Uzzinājusi, ka Vilhelms ir Šverinā, arī viņa pārceļas dzīvot pie tēva. Tas izrādās liktenīgs solis. Dažas dienas pirms kara beigām uzlidojumā Elgu smagi ievaino, un viņa no ievai-nojuma vairs neatveseļojas. Šverinā ienāk amerikāņi.

No 1945. gada Jāņiem līdz 1946. gada maijam Lidija strādā Li-bekā, uz kurieni pārcelta arī Leģiona (tagad Latviešu) slimnīca.

1946. gadā nodibina t.s. Balti-jas Universitāti, un Lidija piesakās Medicīnas fakultātē. Iestājeksāmenā bijis jāraksta domraksts par tematu Kāpēc es izvēlējos medicīnas fakultā-ti? Fakultātes dekāns N. Vētra nolasa uzņemto studentu vārdus un iegūtās

atzīmes. Lidijas vārda starp tiem nav. Tikai pašās beigās profesors teicis: „Manās rokās ir darbs, kura autors ir pilnvērtīgs kļūt par medicīnas studen-tu. Lidija Krēle.“

Tajā pašā laikā Baltijas Universitā-tē sāk studēt no gūsta atbrīvotie brāļi Valters un Elmārs (saukts Janča) Med-ņi. Valters studē inženierzinātnes, Jan-ča – agronomiju.

1947. gadā Lidijas dienasgrāmatā pirmo reiz parādās Elmāra Medņa un Ausmas Užānes vārdi. Ir sācies jauno korporāciju dibināšanas laiks. Pine-bergā studē arī Austra Eichmane, viena no korporācijas Spīdola dibinātājām. Viņa aicina pie dibinātājām arī Lidiju, bet ne Lidijas draudzeni Ausmu, kurai būtu vieta tikai 1. ceitā. Aiz lojalitā-tes pret Ausmu, Lidija piedāvājumu nepieņem, bet, kopā ar domu biedrēm nodibina korp. Zinta. Pirmā seniore ir Ausma Užāne, pēc viņas Lidija.

Ausma ar Lidiju brauc Valtera un Janča Fr. Cursica’s airētāju komandās par stūrmanēm. Lidija bez tam trenē-jas airēšanā gan kā vieniniece, gan četrnieka komandā. Pinebergā studen-tu dzīve rit pilnā sparā – mācības, kor-porācijas nodarbes un sports.

1948. gada 16. oktobrī abas drau-dzenes kļūst arī par radiniecēm. Du-bultkāzas! Valteram Mednim ar Aus-mu un Jančam Mednim ar Lidiju. Laulā ģimenes mācītājs Dr. K. Kun-dziņš. Viņš ir kristījis Elgu, iesvētī-jis Lidiju un arī Elmāru un Valteru. Vedēji ir Arvids un Lūcija Bērziņi, brūtgānbrālis – Jānis Bormanis. Kāzu nakti pāris pārlaiž viņiem piedāvātā privātistabiņā.

Laulības dzīve nav bez ķibelēm. Medusmēnesi Lidija pavada slimnīcā. 1949. gada 10. augustā piedzimst dēls Andrejs.

Sākas izceļošana. Gandrīz visi studenti ir bijušie karavīri. Uz ASV vi-ņiem ceļš ir slēgts, bet Austrālija ņem pretim visus. Uz Piekto kontinentu dodas arī Anna un Andrejs Bičevski, Ruta un Visvaldis Vilciņi, minot tikai dažus. Abas Medņu ģimenes ir gata-vas braucējas, bet Lidija ir stāvoklī un nu jāgaida, līdz kamēr Andrejs būs gadu vecs. Valters ar Ausmu aizbrauc vieni paši. Lidija, Elmārs un Andrejs dzīvo Špakenbergas nometnē, kur Vil-helms Krēlis ir nometnes vadītājs.

Janča ģimenei kārta pienāk tikai 1950. gada 19. novembrī, kad viņi at-stāj Bremerhafenu. Kuģis ir īsta gra-bažkaste, ik uz soļa kaut kas plīst, un brauciens ilgst divus mēnešus. Uz kuģa rīkotajā Skaistuma konkursā Li-dija paliek goda pilnā 2. vietā. Even-tuāli kuģis savu kravu izlādē Mel-burnā. No turienes trīs Medņi nonāk Bonegillas nometnē. Lidija ir atkal stā-voklī. Elmārs paliek strādāt Vodongā, bet Lidija ar Andreju aizbrauc uz Sid-neju un dzīvo pie Pinebergas paziņām. Arī Elmāram izdodas pārcelties uz Sidneju. Lidija sāk strādāt naktsmaiņā par apkopēju Home of Peace.

1951. gada 3. septembrī piedzimst Elga, šoreiz dzemdības paiet bez kom-plikācijām. Pēc vairākām dzīves vie-tas maiņām Medņi eventuāli iepērk māju Seven Hils priekšpilsētā, kur viņi nodzīvo 15 gadus. Priekšpilsētā ar laiku izveidojas latviešu kolonija. Lidija sāk strādāt par skolotāju latvie-šu sestdienas skolā. Elmārs ir atradis darbu CSIRO. 1958. gada 5. oktobrī piedzimst meita Astrīda.

Lidija sāk strādāt par apkopēju vie-tējā privātslimnīcā. Viņa iepazīstas ar klavierskolotāju Monu Braunu (Mona Brown), pie kuras Elga un Andrejs ņem klavierstundas. Andrejs iztur ie-stāšanās eksāmenus konservatorijas privātskolā. Elga apmeklē Taras mei-teņu privātskolu Paramatā.

Lidija kopā ar Monu organizē arī dažādus pasākumus vietējā austrāliešu sabiedrībā.

Jau Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā Lidija sāk pievērsties gleznošanai un apmeklēt mākslas klasi. Tēvs toreiz teicis, ka meitai esot iedzimts māks-linieces talants. 1950. gados viņa ap-meklē Blektaunas tehnisko koledžu, kur mācās gleznot un pēc tam turpi-na mācīties vairākās privātās studi-jās. Mācījusies arī keramiku. Viņai ir vairākas izstādes Sidnejas Latviešu namā. Lidija cītīgi darbojas ALMA, ko nodibina 1975. gadā.

Visbeidzot Medņi nopērk māju Epingā. Lidija ar panākumiem sāk strādāt par mākslas skolotāju Ormon-das skolā, kas speciāli ierīkota grūti audzināmiem bērniem.

Kad Sidnejas Latviešu biedrība ie-gādājas lauku īpašumu, ko nosauc par Straumēniem, viņa piedalās bērnu no-metņu rīkošanā.

Dažus vārdus par vecajiem Krē-ļiem. Nav īsti saprotams, kāpēc tēvs nav braucis līdzi uz Austrāliju. Viņš gan teicis, ka braukšot uz ASV pie brā-ļiem un māsām, bet apmetas pavisam kur citur – Milvokos. Viņš tikai aiz-braucis pie radiem ciemos. Vilhelms arī pagūst otrreiz apprecēties, bet man nav skaidrs, vai tas ir bijis pirms vai pēc Annas Krēles nāves 1957. gadā. Viņš ir mēģinājis sievai materiāli pa-līdzēt, bet Anna nav pieņēmusi ne naudu, ne produktus un atdevusi tos citiem. Šķiet, ka te savu lomu ir spē-lējis aizvainojums. Anna ir bijusi ļoti lepna sieviete. Lidija savā dienas grā-matā viņu apzīmē par dāmisku. Bērnī-bā draudzenes Lidijai stāstījušas par mammu sūdzībām, ka Krēļa kundze nekad neko nestāstot par citiem. Vil-helms mirst tikai 1968. gadā.

Janča aiziet mūžībā 1999. gada 30. augustā; cēlonis – nieru vēzis. Li-dija no mums šķiras 2011. gada 11. au-gustā.

Grāmatai ir tikai nedaudzi mīnusi.Mana vecuma ļaudīm, kas būs gal-

venie pircēji, būs grūtības salasīt teks-tu aiz vairākiem iemesliem.

Liku bēdu zem akmeņa...Turpinājums no 12. lpp.



Mirusi

OLGA VALENTĪNE STREISTERMANISdzimusi Rīgā, Latvijā 7.7.1923. – mirusi Melburnā, Austrālijā 10.12. 2014.

Saldu dusu, mammiņ!

Sēro dēls Viesturs, meita Ilze, mazbērni Michelle, Astrīda, Kārlis, mazmazbērni Taylor un Justins un krustmeita Anita, radiņi un draugi šeit un Latvijā.

Grūtu ceļu beigušam, Saldi dusot labi klājas.Dzīves likstas aizmirstas, Beigtas visa ciešanas.

Mūžības ceļa devies

ARNOLDS RUPERTS2.04.1932. – 6.12.2014.

Izsakām dziļāko līdzjūtību Līgai un piederīgajiem.Ilze un Gunārs Nāgeli,

Laikraksta „Latvietis“ redakcija un valde

Zinu dienu pie dieniņas,Vienu dienu nezināju:To dieniņu nezināju,Kad zūd manis augumiņš.

kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā, un Dievs viņā.“ Tik tuvu mums var būt Dievs, tik tuvs ir ceļš Viņa nākša-nai. Un tomēr vēl ir spriedze ar nakti ap mums, ar tālēm, kas mūs šķir, ar pārpratumiem, vainu, grēku, sāpēm, nāvi. Vēl ir tik daudz iemeslu, lai no sirds lūgtu: „Nāc, Kungs Jēzu!“, tieši Ziemsvētku vēsts iedrošinātiem. Nāc manā dzīvē, nāc mūsu ģimenē, mūsu tautā un baznīcās, nāc un pārvērt pēc Tava prāta šo pasauli, lai tā kļūtu par Tavu valstību!

Kad Dievs nāk, Viņš arī mūs sa-

ved kopā. Priecājos, vērojot, kā mūsu tautieši cenšas Ziemsvētkos būt kopā ģimenes un draugu lokā, kā vismaz viens otram aizrakstām, piezvanām. Arī baznīcas ir vietas, kur reti kad sa-nākam tik lielā skaitā kā tieši Dieva at-nākšanas Jēzus Kristus bērnā svētkos.

Dieva nākšanas iezīmē meklēsim ceļu arī viens pie otra, ne tikai ārēji, bet patiesā sirsnībā. Centīsimies būt atvērti līdzcilvēka nākšanai arī tad, ja viņš nenāk ar dāvanu, bet ar lūgumu. Varbūt pat būsim tie, kas ielūdz – ilgi vairs vai nekad vēl pie mums neredzē-tos. Tik daudz patreiz ir bēgļu pasaulē, un parasti tos uzskata par nastu. Var-būt tie varētu būt par svētību. Līdzīgi

svētībai, kas mums kā bēgļiem reiz nāca līdz.

Abi ar manu kundzi Veru novēlam Jums Kristus piedzimšanas svētkos un 2015. gadā, lai Dievs patiesi ienāktu tieši Jūsu personīgajā dzīvē un vidē, un padarītu Jūs reizē arvien atvērtākus Viņa nākšanai. Ziemsvētku gaismā jau saredzam Viņa gaismu, dzirdam Viņa vārdu, izjūtam Viņa klātbūtni. Lai tā mums ir apsolījums un iedrošinājums lūgt arvien vairāk Viņa tuvību, šādā dialogā ar Dievu, kas Kristus gaismā tuvina arī mūs.Latv. ev. lut. Baznīcas ārpus Latvijasarhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis

Laikrakstam „Latvietis“

Nāc, Kungs Jēzu!Turpinājums no 1. lpp.

Pestītājs dzimis, kas ir Kristus, Tas Kungs.“ Eņģelis to vēstīja ganiem lau-kā, bet tie šo vēsti nevarēja saprast. Arī mums varbūt nav viegli uzreiz saprast, kāpēc Kristus dzimšana ir sevišķi laba ziņa. Ko tā var mums līdzēt šajos mai-nīgajos laikos? Ja tā, tad sacīsim sev kā tie gani: „Es iešu un izpētīšu, ko Dievs ar to ir gribējis man pateikt.“ Patiešām, īstais Ziemsvētku brīnums neguļ virspusē. Līdz lielajam priekam ir jānoiet atzīšanas un uzticēšanās ceļš.

Jēzus piedzima kūtī un gulēja silē, taču svarīgākais, ka viņš piedzima gai-dīts un mīlēts. Jāzeps un Marija bija savā starpā visu noskaidrojuši, vairs nebija ne aizdomu, ne šaubu. Viņi gri-bēja dzīvot ar Dievu un viens ar otru, un audzināt Jēzu, cik labi vien spēda-mi. Šodien viņus sauc par svēto ģime-ni. Arhibīskaps Elmārs Rozītis raksta „Ziemassvētkos lūgsim Dievu, lai Kristus klātbūtnē atkāpjas mūsu šau-bas un nedrošība.“ Lai latviešu tauta atkal svinētu kāzas un būtu daudz ģi-meņu, ko varētu saukt par svētām. Lai bērni, kas vēl gaida savu piedzimšanu,

nāk pasaulē gaidīti un mīlēti, kaut arī tas būtu kūtī vai silītē. Lai viņi aug ar Dievu un vecāku rūpēm par prieku un svētību. Lai mūsu ceļš griežas uz dzī-vības pusi!

Sveicinot mūsu tautu šā gada prie-ka un dzīvības svētkos un vēlot daudz svētības un mīlestības Jaunajā gadā,

Jānis Priedkalns, Evaņģēliski-luteriskās latviešu

baznīcas prāvests Austrālijā unDaugavas Vanagu Austrālijas

Valdes priekšsēdisLaikrakstam „Latvietis“

2014. g. decembrī

Prāv. un DV priekšsēža vēlējumsTurpinājums no 1. lpp.


DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi25. decembrisLarisa, StellaPirmie Ziemassvētki1869. valodnieks, etnogrāfs – sastādī-jis 15 sēj. pasakas Pēteris Šmits (Smi-ters).1914. Pirmais pasaules karš: britu un vācu karavīri īslaicīgi pārtrauca uguni (Ziemassvētku pamiers).1930. PLDK aktrise Anna Lanska.1963. žurnālists Pauls Raudseps.1979. sākās padomju karaspēka ieve-šana Afganistānā.

26. decembrisDainuvīte, Gija, MegijaOtrie Ziemassvētki1888. literāts, sabiedrības darbinieks, Latvijas pirmās ziņu aģentūras LETA dibinātājs Rihards Bērziņš. Miris 1942. gadā izsūtījumā.1929. latviešu treneris un basketbolists Raimonds Karnītis.

27. decembrisElmārs, Inita, Helmārs1921. ģeogrāfs, sabiedriskais darbi-nieks Austrālijā Miervaldis Balodis.1949. ārsts, sabiedriskais darbinieks Vācijā Andris Zemītis.1979. PSRS karš Afganistānā: PSRS speciālo uzdevumu vienība ieņēma Kabulas galvenās ēkas, nogalināja Afganistānas prezidentu Hafizulahu Aminu; viņa vietā stājās Babraks Kar-mals.

28. decembrisInga, Ingeborga, Irvita, Ivita1894. Latvijas šahists un problēmists Hermanis Matisons.1935. sabiedriska darbiniece Austrāli-jā Rasma Celma.1999. Rīgā atklāj atjaunoto Melngalvju namu.

29. decembrisIlgona, Solveiga

1919. Latvija slēdz līgumu ar Poliju par kopīgu cīņu pret lieliniekiem.1939. somi sakauj Sarkanarmijas daļas pie Suommusalmi.1947. sabiedrisks darbinieks Austrālijā Andris Vārpiņš.1949. latviešu dokumentālo filmu kino-operators un režisors Andris Slapiņš. Nošauts Bastejkalnā Rīgā 1991. gada 21. janvārī barikāžu laikā.

30. decembrisDaniela, Daniels, Dāniels, Dāvids, Dāvis1784. vācbaltiešu diplomāte Doroteja fon Līvena (Dorothea Fürstin von Lieven).

31. decembrisKalvis, Silvestrs, SilvisVecgada vakars1909. Rīgā, Merķeļa ielā 13 iesvēta jauno Rīgas Latviešu biedrības namu, kas uzcelts iepriekšējā, 1908. gadā no-degušā vietā. ■

a) Tas ir par bālu un drukātajam tekstam (t.s. spogulim) nav pietiekami liela atkāpe no malām, līdz ar to pāra lappusēm (2.,4.,6. utt.) teksts pie iekšē-jās malas vietām grūti salasāms.

b) Vēstulēm un Lidijas dienasgrā-matai nebūtu pāri nodarījis mazliet asāks redaktores zīmulis. Laika trūku-

ma dēļ es nepaspēju izlasīt visu tekstu angļu valodā, bet lasītais likās nevai-nojams. Te jāpiemin, ka angļu valodā nav ievietota nodaļa par Leģiona slim-nīcu.

c) Varbūt varēja rast racionālāku atrisinājumu attēlu izkārtojumā, jo ta-gad tie paši attēli ir latviešu un angļu variantos.

Grāmatas metiens ir 400 eksem-plāri; tā ir pieejama SLB un Adelaides

Latviešu biedrību grāmatnīcās, Na-tional Library of Australia, Nation-al Art Gallery, Paperchain; Latvijas Okupācijas muzejā, Valters un Rapa, Latvijas Grāmata; Briselē – Librairie Filigranes; ASV – pie Amerikas Lat-viešu Apvienības (Dace Copeland) vai pie Astrīdas Mednes ([email protected], tel. 0406 378 017).

Uldis SiliņšLaikrakstam „Latvietis“

Liku bēdu zem akmeņa...Turpinājums no 13. lpp.

Pārdomas, Ziemsvētkus gaidotDzeja

Šis gads ir ātri aizsteidzies, man šķiet,Kaut soļi kļuvuši ir lēni, nav jau vairs kur skriet,Un Ziemassvētki klaudz jau durvju priekšāUn klusi gaida, kad tos laidīs iekšā.Šis laiks ar atmiņām un pārdomām mūs sien,Cik jauki atcerēties bērnību, nudien!Kad zirdziņš sniegā vilka kamaniņas,Bij’ dienas skaistas, nevar aizmirst viņas,Un egles zari, noliekušies sniegā,Man sapnī parādās pat naktī, miegā.Bet tagad grūti Ziemassvētkos atrast eglītiUn tādēļ jāiztiek ir vien ar priedīti,Jo abām zaļums taču ir tāds pats,Ar to nu jāapmierina ir acis, skats.Pat svecītes ir kļuvušas kā atmiņas,To vietā tagad iekvēlojas lampiņas...Trūkst Austrālijā arī vēl viens prieks:Lai mums pa Ziemassvētkiem būtu sniegs.(Toties Jāņos brauc, ar slēpēm skrien,Vai tāpat, pa dziļu sniegu brien.)Bet viss, kas bijis, ir vai būs, ir tikai nieks,Ja vien mums krūtīs mājo Ziemassvētku prieksUn mīlestība sirdī, gaišas domas, skats,Kad pār zemi atskan „Klusa nakts, Svēta nakts“.

VikbensLaikrakstam „Latvietis“ FO

TO A

ina

Gai

līte


Eiro kurssEiropas Centrālās bankas atsauces kurss 22. decembrī.€1 = 1,50570 AUD€1 = 0,78490 GBP

€1 = 1,58030 NZD€1 = 1,22590 USD

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumiAdelaidēPiektdien, 2 . janv. – 17. janv., Annas Ziedares Vasaras vidusskola Dzinta-ros.Svētdien, 4 . janv., AZVV viesu diena Dzintaros. Adelaides Sv. Pētera draudzeTrešdien, 24. dec., plkst. 18.00 Zie-massvētku svētvakara dievkalpojums ar dievgaldu.Ceturtdien, 25. dec., plkst. 11.00 Kristus piedzimšanas svētku dievkal-pojums ar dievgaldu.Trešdien, 31. dec., plkst. 18.00 Vecga-da vakara dievkalpojums ar dievgaldu.

BrisbanēKvīnslandes latv. ev. lut. draudzeMāc. Brigita Saiva.

KanberāKanberas latv. ev. lut. draudzeOtrdien, 23. dec., plkst. 19.00 Zie-massvētku dievkalpojums Sv. Pētera baznīcā, Reid. Kalpos māc. Kolvins Makfersons.

MelburnāMelburnas latv. ev. lut. draudzeMāc. Dainis Markovskis.Trešdien, 24. dec., plkst. 14.00 Kris-tus dzimšanas svētku dievkalpojums Sv. Mateja baznīcā Futskrejā.Trešdien, 24. dec., plkst. 18.00 Kris-tus dzimšanas svētku dievkalpojums.Ceturtdien, 25. dec., plkst. 10.00 1. Ziemassvētku dievkalpojums angļu valodā.Ceturtdien, 25. dec., plkst. 14.00 1. Ziemassvētku dievkalpojums Latviešu ciemā.Svētdien, 28. dec., plkst. 10.00 diev-kalpojums.Trešdien, 31. dec., plkst. 17.00 Vecga-da vakara dievkalpojums.Svētdien, 4. janv., plkst. 10.00 diev-kalpojums draudzes vecāko vadībā.Svētdien, 4. janv., plkst. 14.00 diev-kalpojums Latviešu ciemā draudzes vecāko vadībā.

PertāPertas ev. lut. Sv. Pāvila draudzeMāc. Gunis Balodis.Trešdien, 24. dec., plkst. 18.00 diev-kalpojums.Svētdien, 4. janv., plkst. 10.30 diev-kalpojums.

SidnejāPiektdien, 26. dec., plkst. 9.30 AL55KD – Ģimenes diena Sv. Jāņa baznīcā.Piektdien, 26. dec., plkst. 14.00 AL55KD – Dievkalpojums Vienības baznīcā.Piektdien, 26. dec., plkst. 16.00 AL55KD – Atklāšanas koncerts Lat-

viešu namā.Piektdien, 26. dec., plkst. 18.00 AL55KD – Izstāžu atklāšana un iepa-zīšanās Latviešu namā.Piektdien, 26. dec., plkst. 19.30 AL55KD – Danču vakars Zaļumballe Latviešu namā.Sestdien, 27. dec., plkst. 13.30 AL55KD – Garīgās mūzikas koncerts Sv. Jāņa baznīcā.Sestdien, 27. dec., plkst. 16.00 AL55KD – Laimas Muzykantu kon-certs Latviešu namā.Sestdien, 27. dec., plkst. 19.45 AL55KD – Izbraukums Kuģītis Smu-ģītis King Street Wharf 9, Darling Harbour (pie Cargo Bar).Svētdien, 28. dec., plkst. 16.00 AL55KD – Teātris Burvis no Oza ze-mes Latviešu namā.Svētdien, 28. dec., plkst. 19.30 AL55KD – Īsfilmu konkurss Pīrāgs.Pirmdien, 29. dec., plkst. 10.00 AL55KD – Referāt rīts Latviešu namā.Pirmdien, 29. dec., plkst. 17.00 AL55KD – Tautas deju uzvedums – Mēs puisēni jaun’ būdami Paramatta Riverside Theatre.Pirmdien, 29. dec., plkst. 20.30 AL55KD – Tautas deju apkūlības Lat-viešu namā.Otrdien, 30. dec., plkst. 16.00 AL55KD – Kopkoru koncerts Latvie-šu namā.Otrdien, 30. dec., plkst. 20.00 AL55KD – Sadziedāšanās Latviešu namā.Trešdien, 31. dec., plkst. 9.00 AL55KD – LAAJ kopsanāksme Lat-viešu namā.Trešdien, 31. dec., plkst. 13.00 AL55KD – Raibais sarīkojums – Uz priekšu, uz pagātni! Latviešu namā.Trešdien, 31. dec., plkst. 19.00 AL55KD – Kultūras dienu Balle Mir-dzošs vakars WatervieW Bicentennial parkāCeturtdien, 1. janv., plkst. 16.00 Lie-pupes kora Pernigele koncerts Latvie-šu namā ar sekojošu Saviesīgu atvadu vakaru. Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcāMāc. Kolvins Makfersons.Trešdien, 24. dec., plkst. 18.30 Kris-tus dzimšanas svētkvakara korāļu dievkalpojums. (Angļu un latviešu va-lodās).Ceturtdien, 25. dec., plkst. 10.00 Kristus dzimšanas svētku dievkalpo-jums ar Svēto Vakarēdienu. Sidnejas latv. ev. lut. Vienības draudzeMāc. Raimonds Sokolovskis.Piektdien, 26. dec., plkst. 14.00 Kul-tūras Dienu dievkalpojums. Piedalī-sies koris Pernigele no Liepupes, diri-ģente Arta Zunde.

Zelta piekrastē

ZviedrijāTrešdien, 24. dec., plkst. 14.00 Kris-tus piedzimšanas svētku dievkalpo-jums Somu baznīcā, (Finnska kyrkan), Slottsbacken 2C, Stokholmā. Diev-kalpojumā muzicē vokālais ansamblis Christer Wikmark vadībā.

LatvijāCeturtdien, 25. dec., plkst. 18.00 koncerts Vīzijas piesnigušam vakaram Latgales vēstniecībā Gors. Vienā mu-zikālā ceļojumā satiksies Latvijas Ra-dio kora filigrānais un krāsām bagātais skanējums ar brāļu Petrausku džezīgi brīvo, virtuozo un sirsnīgo klavieru un saksofona spēli. Programmā Rai-monda Petrauska jaundarbs Apceres un Ziemassvētku dziesmu aranžējumi. Diriģents Kaspars Putniņš, režisors Uģis Brikmanis.Piektdien, 26. dec., plkst. 10.00 Lat-vijas Koncerti aicina izbaudīt Zie-massvētku laika noskaņas festivāla Eiropas Ziemassvētki koncertā Vīzijas piesnigušam vakaram Rīgas Lutera baznīcā. Vienā muzikālā ceļojumā sa-tiksies Latvijas Radio kora filigrānais un krāsām bagātais skanējums ar brāļu Petrausku džezīgi brīvo, virtuozo un sirsnīgo klavieru un saksofona spēli. Programmā Raimonda Petrauska jaun-darbs Apceres un Ziemassvētku dzies-mu aranžējumi. Diriģents Kaspars Putniņš, režisors Uģis Brikmanis.Pirmdien, 29. dec., kultūras pilī Zie-meļblāzma (Ziemeļblāzmas ielā 36, Rīgā) norisināsies otrais Operetes Jaungada koncerts, kurā skatītājus priecēs populārie Latvijas trīs tenori, Marlēna Keine, smalkais improvizā-cijas meistars saksofonists Artis Gāga, dejotāji, Operetes orķestris diriģenta Guntara Bernāta vadībā.Otrdien, 30. dec., kultūras pilī Zie-meļblāzma (Ziemeļblāzmas ielā 36, Rīgā) norisināsies trešais Operetes Jaungada koncerts, kurā skatītājus priecēs populārie Latvijas trīs tenori, Marlēna Keine, smalkais improvizā-cijas meistars saksofonists Artis Gāga, dejotāji, Operetes orķestris diriģenta Guntara Bernāta vadībā. ■

Documents

Novēlam Priecīgus Ziemassvētkus mūsu l asītājiem visā …laikraksts.com/laikraksti/Latvietis340.pdf(Золотой ключик, или Приключения Буратино),