Nr. 01 (309) Ceturtdiena, 2020. gada 30. janvāris

ŠAJĀ NUMURĀ:• Pensiju 2. līmeņa kapitālu var mantot

Adriana un Daniels Krūzes ar vecākiempieņemšanā pie skolas direktora

• Par izmaiņām sadzī ves atkritumu apsaimnie­košanas maksā

Foto

And

ris L

ind

e

• Pasākumi kultūras namā

• Skolas ziņas

• Paldies par prieku

• 1991. gada janvāris Rīgā

• Agrārā reforma Suntažos 20. gs. 20. ­ 30. gados

• Intervija

2 SUNTAŽNIEKS

PENSIJU 2. LĪMEŅA KAPITĀLU VAR MANTOT

No 2020. gada pensiju 2. līmeņa kapitālu var mantot. Ikviens pensiju 2. līmeņa dalībnieks, kurš vēl navpieprasījisvecumapensiju(taiskaitāpriekšlaicīgo),nošīgadavarizvēlēties, kā izmantot viņa pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, jagadījumāviņšnomirstlīdzvecumapensijaspiešķiršanai.TonosakaValstsfondētopensijulikums. Valstssociālāsapdrošināšanasaģentūras(VSAA)datilieci-na,kavidējiikgaduvairāknekā5000pensiju2.līmeņadalībniekunomirst,nesasniedzotpensijasvecumu.Līdzšimuzkrātaispensi-jaskapitālspēcviņunāvestikaieskaitītsvalstspensijuspeciālajābudžetā. Tagad pensiju 2. līmeņa dalībnieki var noteikt, kā VSAArīkotiesaruzkrātopensiju2.līmeņakapitāluviņunāvesgadījumā: –nodotmantojumāCivillikumānoteiktajākārtībā; –pievienotcitaspersonaspensiju2.līmeņakapitālam; –ieskaitītvalstspensijuspeciālajābudžetā.

Sākot ar 2020. gada 1. februāri,maksadaudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem Ogres novada Suntažu pagasta teritorijā parsadzīves atkritumu apsaimniekošanu tiks aprēķināta pēc augstāknorādītātarifasaskaņāar2008.gada9.decembraMinistrukabinetanoteikumiemNr. 1013 “Kārtība,kādādzīvokļa īpašnieksdaudzdzīvokļumājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašumalietošanu”,tasir,proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam.

Privātmāju īpašniekiem, izvērtējot radīto atkritumu dau­dzumusavā īpašumā, ir iespējamainītatkritumuizvešanasbiežumu.Pašvaldības saistošie noteikumi nosaka, ka atkritumu izvešanasbiežumsnevarbūtmazākspar6reizēmgadājebreizidivosmēnešos. Klienti, kuri vēlas manīt atkritumu izvešanas grafiku, varvērsties ar iesniegumu aģentūrā līdz mēneša 15. datumam. Tādāgadījumāizmaiņasstāsiesspēkāarnākamomēnesi.

Sīkāka informācija pa tālruni 65037134 vai rakstot uz e­pasturosme@ogresnovads.lv.

Rita Grāvīte

Ogresnovadapašvaldībasaģentūra“Rosme”irsaņēmusiSIA“CleanR”vēstuliparizmaiņāmsadzīvesatkritumuapsaimniekošanaspakalpojumamaksā.

Nešķirotosadzīvesatkritumumaksaspieaugumssaistītsarbūtiskāmizmaiņāmdabasresursunodokļa(DRN)likmē–noEUR43,00uzEUR50,00parvienassadzīvesatkritumutonnasapglabāšanu.

SIA “Clean R” informē, ka no 2020. gada 1. janvāra maināssadzīves atkritumu apkalpošanas maksa, kas noteikta 13.93 EUR/m3

(bez PVN) vai EUR 16.86 (ar PVN).

Sākot ar 2020. gada 1. janvāri,maksaprivātmāju īpašniekiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Ogres novada Suntažu pa-gastateritorijābūsšāda: parviena0.24m3konteineraizvešanu–EUR4.05arPVN; parviena0.66m3konteineraizvešanu–EUR11.13arPVN; parviena1.1m3konteineraizvešanu–EUR18.55arPVN.

Ja persona vēlas savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumunodotmantojumāvaipievienot citaspersonaspensiju2. līmeņakapitālam,jāvēršasVSAAariesniegumu,norādotattiecīgoizvēli. Savukārt,visosgadījumos,kadpersonasavuizvēlinebūsnorādījusi,mirušāpensiju2.līmeņauzkrājumuVSAAieskaitīsvalstspensijuspeciālajābudžetā. Iesniegumu VSAA visērtāk iesniegt elektroniski portālāLatvija.lv, izvēlotiesiesniegumu„Paruzkrātāvalstsfondētāspen-sijaskapitālaizmantošanunāvesgadījumāpirmsvecumapensijaspiešķiršanas”, nosūtot ar drošu elektronisku parakstu uz e­pastaadresi: edoc@vsaa.gov.lv, kā arī to var izdarīt personīgi VSAA vaiValstsunpašvaldībuvienotajosklientuapkalpošanascentros. Izvēli persona var mainīt, VSAA ņems vērā pēdējāsaņemtajāiesniegumānorādīto. Plašāka informācija par pensiju 2. līmeņa mantošanasiespējāminternetavietnēwww.kampensiju.lv.

Informācija no www.vsaa.gov.lv

PAR IZMAIŅĀM SADZĪVES ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS MAKSĀ

Suntažu vidusskolas absolventi, skolas darbinieki!Priecāsimies Jūs redzēt

Suntažu vidusskolas salidojumā “Skolai pilī 100”2020.gada 30.maijāSkolas administrācija

SUNTAŽNIEKS 3PALDIES PAR PRIEKU

OgresnovadaSociālādienestaSuntažusociālācent­ra kolektīvs 2019. gada nogalē rīkoja labdarības akciju „RadipriekuZiemassvētkos”,kuranuirnoslēgusies. Jāatzīst, ka šīs akcijas process bija ārkārtīgi intere-sants – varēja novērot, cik pārdomāti brīvprātīgie dalībniekibija pārdomājuši dāvanu izvēli, kā iesaiņojuši dāvanas, cikpārdomātabijamērķagrupa,kuraibijajāpasniedzšīsdāvanas– tamveltītsbijaganadaudz laika, jovissbijanoslīpēts līdzniansēm. Taču vēl lielāku prieku radīja pats dāvināšanas pro-cess – bija gan asaras, gan sajūsma, gan apmulsums, ganpatiess prieks. Dāvanu saņēmēji bija patiesi laimīgi. Kādskungs atzina, ka savu nodzīvoto 70 gadu laikā nekad navsaņēmis TĀDU dāvanu! Cits kungs bija līdz aizkustinājumampārsteigts, ka tieši VIŅAM kāds ir nosūtījis dāvanu, kas likajusties tajā brīdī viņam pamanītam un ievērojamam. Un at-kalbiraasaras...Vecākibijapriecīgi,kabērniemuzsvētkiembūsdāvanas, joģimenēmnebija lieku finansiālo līdzekļu, laitāssagādātupašuspēkiem.Mammasbijapārsteigtas,kaarīviņām ir tikušas dāvanas, jo parasti jau viss tiek dots un at-dotsbērniem... Suntažu sociālais centrs vēlas pateikties tiem, kuri

radīja svētku sajūtu sev un visiem citiem iesaistītajiem šajāsvinīgajāZiemassvētkulaikā: •Brīnišķīgaipersonai,kurapirmāatnesadāvanas, •slepenajiemrūķiemnoZviedrijassadarbībāarLat-vijaspārstāvi ­2māsām,viņudraugiemunkolēģiem,kuriarsavu dāsnumu jau mums ir snieguši atbalstu trešo gadu unšogadiesaistajaunussadarbībaspartnerus; • Dāsnai ģimenei, kura bija sagatavojusi vairākasdāvanas; •Dimantukalnampar ielūgumiemunZiemassvētkusvinībām,kasļotipatikaapmeklētājiem; •priekanesējiemElīnaiStrazdiņaiarģimeni; •priekanesējaiAstrīdaiĀrmanei; • Somijas ilggadējam labdarim Harry Norrback unviņadraugiem; •priekanesējai­AgneseiBraunai; • prieka nesējam ­ vietējā veikala “Rīts” īpašniekamEgilamĀboltiņam; •priekanesējai LieneiVaskāneiunviņas labdarībasakcijas“Shoebox2019”atbalstītājiem.

Vēlreiz paldies visiem, kas dalījās ar sirds siltumu!Suntažu sociālā centra kolektīvs

Bērnu, jauniešu, vecāku žūrijas 2019 noslēguma pasākums

2019. gada 21. janvārī Suntažu vidusskolas pils zālēnorisinājās bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas noslēgumapasākums“LaigrāmatasuzburpasakainuJaunogadu!”. Grāmatudraugi–kābērni,tātovecākiunvecvecākiun arī skolas darbinieki – bija pulcējušies kuplā skaitā.Pasākuma dalībniekus priecēja 2.­ 4. klases skolēni, skaitotdzejoļus no Ulda Ausekļa dzejoļu krājuma “Četras otas”, kāarī īpašais viesis sniegavīrs, kurš apbalvoja ikvienu žūrijasdalībnieku. Pasākuma noslēgumā bija iespēja piedzīvot patie­su brīnumu – 3. klases skolēniem izdevās uzburt sniegu.Sniegpārslas ieķērās matos, pielipa drēbēm un plānā kārtāklājazemi–visapkārtvaldījasajūsmaunprieks! Paldies skolas bibliotekārei Valdai Tučai parieguldījumu un paldies visiem bērnu, jauniešu un vecākužūrijas2019dalībniekiem! Paldiesģimenēm: Vecmāmiņa Edīte Strīķe, mamma Elita Kārkliņa undēls Jēkabs Kārkliņš, mamma Sintija Eglīte un meita EstereEmmaEglīte,mammaElīnaStrazdiņaundēlsJānisStrazdiņš. Vecmāmiņa Ruta Lazdiņa, mamma Agita Lazdiņa undēliRalfsunJānisMārtiņšĪvāni. VecmāmiņaAinaLinde,mammaIlzeLindeundēlsAr-noldsKonovalovs. Vecmāmiņa Skaidrīte Lamberga, mamma DitaBarkāneunmeitaKatrīnaBarkāne. Vecmāmiņa Ingrīda Gisiča, mazmeita Lelde Liepa,

mammaIevaVendeleunmeitasViviāna,AmandaunRamonaVendeles. MammaIevaJakobsone,meitasLaumaunAlmaJako-bsones. MammaIlzeJēkabsoneundēlsJānisJēkabsons. MammaGintaUsele­ĀdamsoneunmeitaMarijaAnnaĀdamsone. MammaKarīnaČakareundēlsGustavsPriecums. Mamma Anna Gintere un meita Elizabete ViktorijaGintere. Mamma Ilze Ludāne, dēls Jēkabs un meita AnnaLudāni. MammaAijaStrazdiņaunmeitaZaneBalašova. MammaEvijaSalzemnieceunmeitaMegijaOšeniece. MammaMārīteBērziņaunmeitaKristaBērziņa. MammaInāraMelneundēlsArvisMelnis. MammaInetaLiepiņaunmeitaAnitaLiepiņa. Bērnužūrijāvēllasīja1.klasesskolēniEmīlijaLevina,Gabriela Kondrāte, Laura Palkavniece Pastare, Reičela KeitaPutniņa, Keita Leiboma, Kate Slaviete, Alise Dika, Evans Iva-novs. 2.klase ­ Patrīcija Ance Kudiņa, Keita Bogdanova,Alise Iļjina, Sintija Javnija, Paula Patrīcija Balode, RihardsMaļinovskis,MatīssMikulis,BrunoJakons,DanielaSolodova. Jau otro gadu žūrijā lasa visi 3. klases skolēni ­ Es-meraldaBoļbana,KristīneBrūvere,KarmenaDzintare­Čeirane,Sofija Anna Gisiča, Naidžels Krēmanis, Koralīna PatricijaLielmeža,MatīssMiķelāns,RičardsPiunovs,SabīnePriede,Ri-hardsZandbergs(pārējieminētipieģimenēm).

SKOLAS ZIŅAS

4 SUNTAŽNIEKS

4. klase ­ Radivils Maskoļūns, Elīza Zandberga, Kris­tapsJavnijs,LaumaOišāAčilova Jauniešu žūrijā lasīja Patrīcija Paula Lapire, MarkussZeile, Katrīna Matvejāne, Roberts Mārtiņš Berners, AliseSteprāne, Emīls Bogdanovs, Elza Avotiņa (5. klase), VendijaVanesa Lapire, Gustavs Ivansons, Emīlija Ašmane, EvelīnaRudzīte,ElīnaElisaVecroze,EmīlijaEstereRovenska(6.klase),Marta Gruniča, Ērika Spilo (8. klase), Roze Pakere, AdrianaKrūze, Īrisa Brička, Katrīna Roze Vecroze, (9. klase), Sanija

SKOLAS ZIŅAS

Zandberga,IlutaOzoliņa,LindaKužilenko,DajanaMatuļevičus,AnnijaAntropova,DanaLeibome,UnaJuškāne(vidusskola). Paldies manām kolēģēm Suntažu vidusskolā, kuraslasīja Vecāku žūrijā ­ Linda Jēkabsone, Sarma Ezermane, ElzaŠantare, Inita Tolpežņikova, Aija Liepa, Ligita Rudzīte, GuntaAndersone, Lolita Villere, Ira Andersone, Indra Puķe, KristīneZobena.

Valda Tuča, skolas bibliotekāreKristīne Zobena, angļu valodas skolotāja

Foto

Kris

tīne

Zobe

na

Foto

Kris

tīne

Zobe

na

Foto

Kris

tīne

Zobe

na

Lasošie vidusskolēni3. klasē lasa visi!

Lasošo ģimeņu kopbilde

SUNTAŽNIEKS 5SKOLAS ZIŅAS

Intervija

Suntažu vidusskolas absolvente Ieva Glūdiņa

Gatavojoties skolas salidojumam,turpinām interviju ciklu ar skolas dar-biniekiem, kas absolvējuši Suntažu vidus­skolu. Šajā numurā ilggadēja Suntažu vi-dusskolasdarbiniece(strādāno1994.gada),kas pašlaik pasniedz tādus priekšmetus,kā Informātika, Programmēšanas pamatiun Tehniskā grafika, vada Tehnoloģijuun Programmēšanas pulciņu, ir 5.klasesaudzinātāja,kāarījanvārīatzīmējaskaistudzīvesjubileju–IevaGlūdiņa.IevaSuntažuvidusskolā mācījās no 1966. līdz 1977. gad-am. 1. Pastāstiet mazliet par sevi,saviem skolas laika hobijiem, kā nonācātSuntažuvidusskolājaukādarbinieks. Ieva: Nereti dzīvē tā notiek, kacilvēks uzaug un nezina, ka var būt citādi.Es uzaugu pie vecvecākiem Suntažos, betmammītedzīvojaunstrādājaRīgā.17gaduvecumā pabeidzu vidusskolu un nolēmunekad vairs te neatgriezties. Pēc pieciemgadiem pabeidzu Politehnisko institūtuun strādāju ražošanas apvienībā “Rīgasapģērbs” par tehnologu. Visa dzīve bijacerību pilna, domāju virzīties pa karjeraskāpnēm, nepalikt fabrikā, bet strādātšūšanas pētnieciskajā institūtā, statistikaspārvaldēvaivieglāsrūpniecībasministrijā.Nekad nedomājām, ka Latvija varētu būtneatkarīgavalsts, tāpēcplānojusavudzīvisistēmas ietvaros. Pēc 1990. gada sākāsrūpniecības uzņēmumu likvidācija, parlaimi,arpirmomeitusākudzīvotSuntažos,ar domu: kamēr paaugsies. Pārejas laiksbija ļoti jocīgs, es daudz šuvu mājās, biežiar pasūtītājiem vienojāmies par barteru –samaksu ar lauksaimniecības produktiem.Tasbija interesants laiks,kadbija jādomā,kā labāk izdzīvot, jāpaļaujas uz sevi. Nebrīdineienācaprātādoma,kadzīveirsliktavaigrūta.Mantāvienmēršķitusi ļoti inte-resanta! Pilnīgi nejauši piedāvāju savasšūšanasprasmesskolaiunmanipieņēmapar šūšanas pulciņa skolotāju, pirmā algabija 8 lati mēnesī. Gāja gadi un pavisamnemanāmi es iekļāvos skolas dzīvē, pa-beidzu pedagoģisko augstskolu, vēlāk arī

LatvijasUniversitāti,tagadvairsnedomāju,vaitasbijalabivainē.Dzīvevirzacilvēkupalikteņanospraustoceļu,partoaizdomājosatkalunatkal.Irjāizvirzamērķiunirjāļaujastābrīžastraumei,novisiempiedāvājumiemizvēlotiessevvispiemērotāko.

2. Kāds ir jūsu dzīves moto pēckuradzīvojatunsasniedzatsavusmērķus? Ieva: Dzīves jēga ir pati dzīve.Šodiena.Šismirklis.

3.Asociācijasarvārdiem“Suntažuvidusskola”. Ieva: Pirmā asociācija, protams,ir pils ēka, kas nesaraujami saistās ar šovārdu daudzām paaudzēm. Tā ir vieta,kuru vienmēr uzskatīšu par savējo, vieta,kur strādājusi un ilgāku laiku arī dzīvojusimanavecāmamma,skolotājaErnaSilarājaar ģimeni, vēlāk mācījos es un mācījušiesmanibērni.”

4. Kā Jūs atskatāties uz Suntažuvidusskolulaikagriezumā? Ieva: Tas pateikts skolas moto:Mēsesam,mēsbūsim,mēspaliksim!

5. Kaspalicisnemainīgsno laika,kadmācījāties? Ieva:Patiēkaunvairumstelpuirgandrīz tādas pašas, kaut tiek izmantotascitiemmērķiem,daudzāsdurvisun lokvei-dakāpnes,arīstāvāstrepesuzpagrabuat-saucatmiņas…“Krastmalas”,kurbijamanasākumskola un šobrīd ir mājturības kabi-nets…Unpasakaināpilszālearskatuvi…

Ieva Glūdiņa

Publ

icitā

tes f

oto

6. Kas ir tās lietas, kas būtiskimainījušās? Ieva: Dzīvojot un strādājot tepat,izmaiņas ir pakāpeniskas, likumsakarīgasun tāpēc nepamanāmas, tās vairāk izjūtcilvēki, kuri atbrauc uz skolu paretam.Protams, skolas perfektais noformējumsvisos gadalaikos un svētkos, piedāvātāsērtības gan skolēniem, gan skolotājiemir skolas vadības īpašais nopelns! Nosaimnieciskāviedokļa:navvairsjānesmal-ka, lai kurinātu krāsnis. Skolēnu ģimenēmnav jāgādādārzeņi,sulasunkompotikop-galdam, nav jāremontē klases kā agrāk,viss tiek piedāvāts par velti! Nāciet unmācieties!

7. Kāda ir Jūsu spilgtākā atmiņa,mācoties/strādājotSuntažuvidusskolā? Ieva:Vienubūsgrūtinosaukt,betpirmais,kasienākprātā,pieminotskolu, ir“savējie” klases audzinātāji Leonora Sīle,Alma Zaļkalne, Veronika Loča un pēc tamnotikumi,kurinotikušisaistībāarvienuvaicituskolotāju.Katrāvecumātieirsavādāki,betvisi­neaizmirstami.Tāsirmazas,lielasunpavisamlielasblēņasnošodienasskatu-punkta.Mūsdienuskolēnitādasvairsneda-ra,tagadskolairbērniemdrošavide!

8.Noraksturojiet,kāds,Jūsuprāt,irizcilsskolotājs? Ieva: Tas ir cilvēks, kuru at-ceras paaudzēs un, satiekoties klasesbiedriem,vienmērpiemin. Tādabijamanavecāmamma, par kuru saņemu kompli-mentusvēljoprojām,tādiirarīdaudzimaniskolotāji.

9. Jūsu vēlējums Suntažu vidus­skolaitāssimtgadē. Ieva:Simtsgadiirtikaimirklisnomūžības skatupunkta. Lai no tūkstošiemmirkļu veidojas jaunas dienas, gadi, des-mitgades un simtgades un Gaismas pilsvienmēr mirdzina torņus Mazās Juglaskrastā.

Paldiesparinterviju!Ievu intervēja Dana Leibome,

12. klases skolniece

6 SUNTAŽNIEKSSKOLAS ZIŅAS

jāsargā, jo brīvība bieži vien rada jaukas emocijas un tās irsvarīgas.”

Ilze Ludāne, vēstures skolotāja

Barikāžu atceres nedēļa

Suntažuvidusskolāno20.­25.janvārimpieminam,at-ceramies par tiem, kas 1991. gadā barikāžu dienās Rīgā bijagataviaizstāvētsavuunvalstsbrīvību.Tābijanevardarbīgāspretošanās izpausmes masveidīga gatavība aizsargāties bezieročiem, kad cilvēki izveidoja barikādes. Nedēļas ietverosvisāmklasēmtikaveidotasvizuālās,verbālāsnodarbībasparnotikumiem1991.gadāRīgā,aruzsvaruuzto,kasirbrīvībaunkāpēctājāsargā. Savas pārdomas par šiem jautājumiem skolēnipierakstījaunatstājaBrīvībaskokā,kastikaizveidotsViduss-kolas pirmajā stāvā Barikāžu stūrītī. Paldies par atsaucībuskolēniemunklašuaudzinātājiem. Dažasnoskolēnuatziņām: “Brīvībamanjāsargā,laivarētutoizbaudīt.” “Brīvībairneierobežotība.MēsdzīvojambrīvāLatvijā.Latvijairmājas.” “Brīvībamannozīmēbrīvdienasunceļojumus.Brīvība

Foto

Kris

tīne

Zobe

na

9.bklasē:ĪrisaBrička,AdrianaKrūze 11.klasē:ArtisFarins,DanielsKrūze,SantaMakarova 12.klasē:RobertsEiduks,UnaJuškāne,AijaLauva. Vislielākais prieks par mūsu 6 vidusskolēniem, kas se-mestri pabeiguši ar ļoti augstām vidējām atzīmēm. Santa ­ 9,19,Daniels­9,Una­8,85,Roberts­8,77,Artis­8,19,Aija­8,17. Šoreiz kā pirmās tiek godinātas Petroviču un Krūžuģimenes,kurāsdivibērnimācāsno7­10ballēm. Vienmēr priecājamies redzēt pie mums pagastapārvaldesvadītājuValdiAncānuungalvenogrāmatvediHelguElk-sni, kasne tikai ikdienā izprotunatbalsta skolas vajadzības, betatgādina par sevi arī svētkos. Klātesošos ar sirsnīgu un ziemasnoskaņām bagātu koncertprogrammu sveica duets “Mediante”.Betnoslēgumā­svētkumielasts.

Ārpusstundu darba organizatore Gunta Būmeistare

Lepojamies!

Vienanoskolastradīcijām­noslēdzot1.semestri,čaklākieskolēniunviņuvecākitiekaicinātiuz“Pieņemšanupiedirektora”.Šoreiz tie bija 26 skolēni no 4.­12.klasei, kas mācījušies no 7­10ballēm: 4.klasē:ĒriksGipters,RadivilsMaskoļūns,TomsPetrovičs,Jānis Strazdiņš, Ričs Ričards Sūna, Emīls Zeile. Mārtiņš Kalniņš unAgnisŠoldrisnoLauberesfiliāles 5.klasē:MārtiņšRobertsBerners,EmīlsBogdanovs,ArtursGulovs 6.klasē: Marija Anna Ādamsone, Katrīna Barkāne, LeldeLiepa,KatrīnePetroviča,EvelīnaRudzīte 7.klasē:AnitaLiepiņa 8.klasē:IvarsMelnis

Foto

And

ris L

ind

e

SUNTAŽNIEKS 71991. GADA JANVĀRIS RĪGĀ

Pie Augstākās padomes ēkas grūti piekļūt. Visur betonabluķi, ar smiltīm un akmeņiem piekrautas smagās automašīnas.Vienā ieliņā uzlauzts bruģis, izrakta dziļa bedre, lai tanks iekristu.Cilvēkisanākušigrupiņās,sapazīstas.Kāpienāku,tūlītpiedāvātējuvaikafiju.NaktipavadupieMinistrupadomesautobusā. Jaunsaim-nieki atsūtījuši pašceptu rudzu maizi un kannu ar medu. Naktī uz15. janvāri neviens neguļ. Daži aiziet uz kino sasildīties. Tur visspar velti. Atved naktīdesas. Visi ēdam,betneguļam.Miegsnenāk.Lieladaļasēdpieugunskuriem.Manidēliunvīrsturpatuzlaukumaskatās televizoru. Tur kāds jaunietis uzstādījis satelīta antenu, unnu visu nakti redzam, kā Anglija rāda mūsu notikumus. Nemanotpienākrīts.15. janvārarītāvirsMinistrupadomesriņķohelikoptersunaicinavisusuzInterfrontesmītiņu.Cilvēkinoielassāksvilpt,bettransportstaurēt.Pusčetrossākamgaidīt Interfrontesgājienu,kasvirzīšotiesuzĻeņinapieminekli.Šajābrīdīvisisakāpjbarikādēs.Esskrienu uz pastu un nosūtu vēstules visiem draugiem Latvijā unKanādā. Jaunatne ir uz barikādēm, arī meitenes nav noņemamas.Viņas būšot kopā ar saviem zēniem un kopā mirs, ja tanki brauks.Tasbijaviensnokritiskākiemmirkļiem,joViļņābijatā:vispirmsnākomonieši,tadtankišaujunsašķaidacilvēkus,unpēcviņiempriecīgiinterfrontieši.Parlaimigājiensnenotiek,jopatelevizorurādaitāļufilmu “Astoņkājis”. Jaunieši jūtas mazliet vīlušies. Visi ar mietiemkāpj no barikādēm. Dažus limbažniekus norīko sargāt Brašas tiltu.Mani dēli un vīrs tur jau aizbraukuši. Man tāds nemiers. Braukšupie viņiem. Tikko pārbraucu tiltu, paveras drūms skats: ceļmalāsadedzināta technika. Lietošanas kārtībā tikai trīs lielās mašīnas.Dodos pie grupas, kas sēž pie ugunskura. Tur ir arī manējie, betvisvairākstiprivīrinoMadonas,kasapņēmušiespaliktlīdzvieniemnaktī,kamēratbrauc jaunāmaiņa. lepretimstrādā“Daiļrades”dar-binieki.Viņiiznesgaršīgasmaizītesunsmaržīgukafiju.Atskrienkādsvīrsunziņo,kapieviņamājasrūcottanki.Bariņš ietvērot,kāpjuzjumta.Redzarmijasteritorijādivitankus.Tieturbraukāunapstājas.Nomierināmies. Apzinoties, ka mums nav ne armijas, ne karavīru,nedzkādubruņotuspēku,kasvarētustātiespretīuzbrucējiem,­tau-tapatisaceļas­ jauni,veci,vīrieši,sievietesietkaujāprettankiemunbruņotiemuzbrucējiem,laiaizstāvētubrīvībutaisnību,cilvēcību,unsavuvalsti. Tābija latviešu tauta,kasšādukaujuuzņēmās...unuzvarēja!Tasnotikavarbūtpirmoreizikaravēsturē.. Aust16.janvārarīts. Irauksts.Dienasgaismāsadedzinātāunsašautātechnikaizskatāsvēldrūmāk.Paēdamatnestāsbrokastis.Pārisanestāmkastēmpārklātstīrsgaldauts.Irglāzītes,krūzītesunapakštasītes.Parmumsrūpējassirmaspensionāresunpatinvalīdes.Viņassaka: „Cīnatiesparbrīvību, laimūsuacistopieredzētu!”Šajābrīdīpabraucgarāmmelnāsberetes.Sejasmumsvisiemkānomar-mora,aciskļūstnekoneredzošas.Visiempaliekjocīgi.Jo,kasviņiem,nolaidīskārtu...unmēsvisiturpaliksim...Pēctampierodam.Viņisāk braukāt arvien biežāk. Brauc garām daudz dažādu mašīnu.Lielaisvairumssignalizēunrādamumsdivusaugšuppaceltuspirk-stus.Noskaņojumsuzlabojās,betneuz ilgu laiku.Mumspaziņo,kaomoniešitrakojotuzVecmilgrāvjatilta.Esotarīcietušie.Vakarā,apsešiem,melnāsberetesparādāspiemūsutilta.Puikasaizietuzkapupusi izlūkos. Bruņu transportieris brauc diezgan lielā ātrumā, kadno tā sāk lekt ārā omonieši un šaut. Šauj pāri galvām. Liek visiemgulties. Pa starpām viņi izbļauj rupjus vārdus. Es lienu pa zemi uzkapupusi,kuraizgājapuikas.Redzutosuztelefonabūdas.Lienuuztopusi,betceļuaizkrustoložukrusa.Četrrāpusvisiaizlienamlīdztil-tam.Kadšāvieninorimušiesunomoniešiaizbraukuši,atgriežamiespieugunskura.Tajāsamestalielākādaļamūsupārtikas.Sašautiter-mosi,trauki,saplēstsgaldauts,sašautasveselāsmašīnuriepas.Gal-venais—pašiesamdzīviunveseli.Pēcbrītiņairklātātrāpalīdzībaun milicija. Laikam izskatījos tik šausmīga, ka mani ieliek ātrāpalīdzībā.Lūdzu,laipuikasbrauclīdz.AizbraucamuzDomabaznīcu.ledzerusirdszāles.Baznīcāirdievkalpojums. Sasēžamies, klausāmies un nemaz nejūtam, ka esamaizmigušiunnogulējušigandrīz5stundas.Pamostosundzirdu,ka

kādssirmsvīrsraud,raudparto,kanevarnekoomoniešiemizdarīt,raud no dusmām. Un galu galā asaras acīs saskrien mums visiem.17. janvārī braucam mājās nomazgāties, izgulēties. Vīrs paliek: „JajauČernobiļāčetriarpusimēnešusradiācijasbriesmāsstrādājuuncīnījosparavārijaslikvidēšanu,tadpalikšutelīdzgalam!” 18. janvārī no rīta braucam atpakaļ uz Rīgu. No vilcienaizkāpjam Vecmilgrāvī. Pa ceļam piestājamies tur, kur bojā gājisRoberts Mūrnieks. Visapkārt ziedi. Deg svecītes. Pie ugunskurapuiši stāsta, kaneviensneesot redzējis, kā 16. janvāravakarābojāgājisMūrnieks.Tajāvakarā,tāpatkāmumspieBrašastilta,bereteslikušasvisiemgultiesunturētkājasplati.Šāvušivisriņķīķermenim.Ja pakustēšoties, lode trāpīšot. Garām braucis elektriskais vil-ciens. Šaudīts tam pa apakšu. Visi drūmi, izskatās noraizējušies,krunkaini. Atved karstu zupu, kas vārīta Ģildē. Piestāj vairākasautomašīnas,piedāvā vīriešiem cigaretes, maizi, desu, pat garāmbraucošais elektriskais vilciens, kura mašīnists izmet “Prīma”paciņu. Vēlāk ierodas teoloģijas students Māris. Izgaist pagājušodienu sasprindzinājums. Kad viņš aizbrauc, ilgi klusējot sēžam pieugunskura. 19. janvāra rītā piebrauc divi automašīnas no Vecrīgas.Sakraujsametinātosmetālusmašīnās, laivestuuzDomalaukumu.Piebrauc korespondenti — japāņi, dāņi, krievi. Ārzemnieki saprot,kāpēcmēstestāvam.MēģināmMaskavasžurnālistam,kaspamatīgiskaidrot, par ko mēs cīnāmies, bet ir tāda sajūta, ka viņš būtunovēlies no mēness. Visu dienu brauc melnās beretes. Viņu bāzeatrodas tikai vienu kilometru no mums. Naktī atbrauc arī aktieri.VisinteresantākaisirJānisPaukštello. Pienāk 20. janvāra nakts. Esam jau saaukstējušies. SēžuDoma baznīcā un atceros Dziesmu svētkus. Atceramies, kā garajāgājienā ārzemju dziedātāji solījās braukt atpakaļ uz dzimteni, kadtā būšot brīva. Izfantazējamies, kā mūsu latvieši tālumā sēd siltāsistabās, ēd augļus un, varbūt, pat par mūsu cīņām pavīpsnā, bet,varbūt,arsirdiundomāmirarmums. Izstaigājam visu Vecrīgu, aizejam pie telefona centrālesDzirnavuielā.Turbarikādesirtikmeistarīgi izvietotas,kajāiet līčuloču,laitiktucauri.Kasganturnavsakrauts—betonakluči,metālumetinājumi, gultas atsperes, krāmi, smiltis, akmeņi... Braucamuz savu automašīnu, kas stāv pie Vecmilgrāvja tilta. Piebraucam,redzam,kaomoniešinostājasabpusceļam.Neviensnosargātājiemvairsnav.Pabraucgarām2automašīnas.Omoniešišaujuztām. Vienai izbirst stikli. Tūlīt ierodas Andris Slapiņš ar savukinokameru. Tajā brīdī neviens nevarēja iedomāties, ka vakarāviņu nošaus pie lekšlietu ministrijas. Sameklējam savu autobusu.Braucam mājās mazgāties. Limbažos gaida maiņa. Šoferis atkal irceļā ar jauniem cilvēku spēkiem. Mājās nomazgājamies, paēdamun ieslēdzam televizoru. Skatāmies panorāmu. Pēkšņi dzirdamšaušanu. Visu nakti sekojam līdz drausmīgiem notikumiem. Ik pēcbrīžastudijā ieskrienkādsnooperātoriemunrādasavumateriālu.Viens par otru briesmīgāks. Visvairāk palika atmiņā pie Brīvībaspieminekļa stāvošais dānis, kurš, drebēdams, netika uz viesnīcu,betkādsmūsustudents,kasrunādāniski,mierīgiviņamstāsta,kamēs te šādāsšausmāsdzīvojamvisu laiku.Drebulispārvērtiespargaidīšanu savai dzīves negaidītai izbeigšanai... lemiegam tikai appieciemnorīta,kadzvanavīrsunziņo,kavēldzīvs.Tāpagājamūsutautai briesmu laiks. Esam kļuvuši krunkaināki, sirmāki, vecāki.Visiem iespiedies sejās pārdzīvojumu spiedogs. Žēl pašiem sevis ­parkomūsutautai tādasciešanas?Kādēļmēsnevarambūttikpatbrīvi kācitasmazās tautiņas?Unvēl jauvissnavgalā. Vēlpriekšā3. marta aptauja. Vēl mūsu tautai būs smagi pārbaudījumi. LielaisLācisnegribatteiktiesmūsusastrādātāmeduspoda.

Inta Groskaufmane(Raksts pārņemts no ALA VĒSTIS, 1991.g., 52.nr.)

Čikāgas ziņas Nr.157 (01.09.1991)

8 SUNTAŽNIEKSAGRĀRĀ REFORMA SUNTAŽOS 20. GS. 20. - 30. GADOS

Pēc Latvijas brīvvalsts nodibināšanās 1918. gada 18.novembrīunpēcNeatkarībaskaraLatvijasvalstītikaveiktaagrārāreforma. 1920. gada rudenī pieņēma likumu par baltvācu muižuunbaznīcumuižuzemessadalīšanu latviešuzemniekiem, likumsstājāsspēkā2.oktobrī. Suntažos mērnieki ieradās jau 1921. gadā un sākaSuntažu muižas un Suntažu mācītājmuižas zemes uzmērīšanu,ēku inventarizāciju un zemes sadalīšanu, un piešķiršanu. Par toLatvijasValstsvēsturesarhīvā irsaglabājušās lietas:ZemkopībasministrijaZemesierīcībasdepartamentsMērniecībasdaļaRīgasapriņķa Suntažu pagasta Suntažu muižas sadalīšana (LVVA 1679.fonds,172.apraksts,1466.lieta,iesākta1920.,pabeigta1937.g.)unRīgasapriņķaSuntažupagastaSuntažumācītājmuižassadalīšana(LVVA1679.fonds,172.apraksts,1467.lieta).MērījumudokumentusirapstiprinājismērnieksJānisReimersunRīgasapriņķamērnieks. Ēkuaprakstāēkastikagrupētaspēcsaimniecībunosau-kumaunnumurētassaskaņāarzemes ierīcībasplānu. Irnorāde,kaaprakstāuzņemamas„visasēkas,arīnodegušāsunnopostītās,jatāmvēlpalikušasvērtīgasdaļas,kāparpiem.sienas”.Uzrādāmiēkumateriāli,piemēram,nokādamateriālairsienas:kieģeļi,da-basakmeņi,mālavaikaļķakleķis,baļķi,dēļiu. c.; kāds ir jumtumateriāls:dzelzs(bleķis),dakstiņi,pape,dēļi,šindeļi[jumstiņijebdēlīšujumtasegums],skaidas,salmiu.c.”Irprasībanorādītēkuve-cumu–jauns,vidējs,vecs.„Parjaunāmskaitāmaskokaēkaslīdz10gaduvecas,mūra,arīvecākas,jamūraunkokadaļaslabāstāvokli”.Piezīmēsjānorādaēkuīssraksturojums,kādāstāvoklījumts,kādibojājumiu. tml. (PēcLVVAmateriāliem. 1679. fonds, 172.apraksts,1466.lieta.Ēkuapraksts.67.–68.lp.) Toreiz, veicot mērniecības darbus, tika uzmērīta muižuzeme,zīmētiplāni,veiktsēkuapraksts.LVVAarhīvāsaglabājušiesdokumentiirdažādāstāvoklī,dažusaimniecībuplāniunaprakstiirļotilabi,betcits,piemēram,Suntažumuižaspilsarpagalmuuntāsapkārtnesplāns, irpilngisabirzisunnav izmantojams.Parto ļotižēl,jonevarkonstatēt,kuratradušāstagadzudušās,betaprakstāminētās daudzās pils saimniecības un dzīvojamās ēkas. PatsSuntažumuižascentra „Ēkuapraksts” ir labisaglabājiesunplašsar91ēkasnosaukumuunmērījumiem(LVVA,turpat,67.–68.lp.). Muižascentraēkuaprakstsirdatēts1921.gada17.oktobrī,toparakstījismērnieksJānisReimers. Šajāplānaaprakstāar1.numurumuižaspilsraksturotašādi:„Pilsar75istabām,ēkusamērsmetros56.5×15,0,sienasmūra,jumts–dakstiņu,ēkajauna.”Piezīmēsparēkasstāvoklirakstīts„3stāvu,labāstāvoklī,atjaunota.”(LVVA1679.f.,172.apr.,1466.lieta,67.lp.). Mērīšanas laikā pilī jau darbojas pamatskola, pils ēkapēc kara ir bijusi izdemolēta, bet ar skolas darbības uzsākšanupils irkautciksakārtota.Skolapilī irsākusidarboties 1920.gadarudenī (Par to Aina Linde un Andris Linde. Suntažu skolu vēturesmozaīka1687–1989,2017,22.lpp.),t.i.,gadupirmsmērīšanasaprak-sta sastādīšanas. Jāpiebilst, ka muižas pils pielāgošana skolasvajadzībāmturpinājās,par to ziņo „LatvijasVēstnesis” 1923.gada11. decembrī iekšzemes ziņās no Suntažiem: „Pagasta padome 3.decembrī pieņēma inženiera Zeversa izstrādāto Suntažu muižaspilspārbūvesprojektupamatskolasvajadzībām.Projektāparedzētspili pamatīgi pārbūvēt, ierīkojot 7 klases (vienu dziedāšanai un

vingrošanai, kā arī skolēnu izrīkojumiem), 6 skolotāju dzīvokļusuninternātuapm.120skolēniem.Šajāpatsēdēpadomearīgalīgivienojās par zemes apmaiņu no pagastam piederošās „Boķu”mājās [agrākās pagastskolas] ar muižas mazo centru, kurā atro-dasskolauncitassabiedriskasiestādes.”Rakstuparakstījis„Vecaissuntalnieks”(LatvijasVēstnesis,Nr.278(1923.11.12.). Ēku aprakstā bez muižas pils ir minētas vēl 90 ēkas,domājams, ka tās bijušas teritorijā ap muižas pili līdz tagadējaisanatorijas internātskolai un teritorijas pāri upei ap baznīcu līdzārstamājaiundzirnavām. Aprakstīsim ēkas tādā secībā, kādā tās ir arhīvadokumentā,betnevisurnorādīsimēkasizmērus,lairakstsnevei-dotospārākgarš. Aprakstā ar Nr. 2. ir minēta galdnieka darbnīca, ēkassamērs68,0×12,5×4,3,tāirmūraēkaardakstiņujumtu,20gaduveca,labāstāvoklī;Nr.3.–vāgūzisundzīvojamāmāja,ēkassamērs76,5×13.0×4,3,tāirmūraēkaardakstiņujumtu,20g.veca,jālabojumts;Nr.4.,5.–divasmūrakūtisardakstiņujumtiem,vidējavecuma,tāsbijušaslabāstāvoklī;Nr.6.–cūkkūts,mūraēkaaršindeļujumtu,vidējavecuma,ēkaitrūkstdurvju;Nr.7.–svarumāja,10,7×4,3×3,8,mūraēkaarbleķajumtu,jauna,labāstāvoklī;Nr.8.–kūts,kurabi-jusiļotiliela67,9×17,6×4,7,mūra,vidējavecuma,betnodegusi1917.gadā,bezjumta;Nr.9.–malkasšķūnis,baļķuēkaardakstiņujumtu,vidējiveca,jumtsjālabo;Nr.10.–dzīvojamāmāja,40,0×11,5×4,8,mūraēkaardakstiņujumtu,jauna,labāstāvoklī;Nr.11.­–klēts,mūraardakstiņujumtu,vidējavecuma,labāstāvoklī;Nr.12.–stallis,mūraar dakstiņu jumtu, labā stāvoklī; Nr.13.– dzīvojamā māja (agrākveļasmazgājamāmāja),22,5×15,3×5,4,mūraardakstiņujumtu,vid.vecuma, labāstāvoklī;Nr. 14.–putnumāja,20,5×9,0×3,6,mūraardakstiņu jumtu, vid.vecuma, ierīkots dzīvoklis; Nr. 15.– dzīvojamāmāja,koka,apšūtaarķieģeļiem,vid.vecuma, ierīkotidzīvokļi;Nr.16.–kūts,koka,šindeļujumts,vid.vecuma,ierīkotsdzīvoklis;Nr.17.–šķūnis,mūra,šindeļujumts,vid.vecuma,ierīkotidzīvokļi;Nr.18.–kalte,mūra,šindeļujumts,vid.vecuma,trūkstlogu;Nr.19.–šķūnis,mūraaršindeļujumtu,vid.vecuma,labāstāvoklī;Nr.20.–šķūnis,baļķuaršindeļujumtu,labāstāvoklī;Nr.21.­šķūnis(priekšsiena),baļķuēkaaršindeļu jumtu,veca, jumtsunsienassapuvušas;Nr.22.–šķūnis,mūraaršindeļujumtu,vid.vecuma,labāstāvoklī;Nr.23.– siltumnīca,40,0×5,0×3,5,mūra,bez jumta(sienaslabas);Nr.24.,25.–dzīvojamāsmājas,baļķu,vienaardakstiņujumtu,otra–aršindeļu jumtu, labāstāvoklī;Nr. 26. –kūts,baļķu, viena½ jumtadakstiņu, otra ½ šindeļu, vid. veca, labā stāvoklī; Nr. 27. – pirts,10,9×7.0×3,5,baļķusienasardakstiņujumtu,trūkstgriestu,grīdas,durvju un logu, jumts sabojāts; Nr. 28., 29., 30., 31.– dzīvojamāsmājas,sienasnobaļķiem,šindeļujumts, labāstāvoklī;Nr.32.,33.,34.,35.–kūtis,arkokasienāmunšindeļujumtu,labāstāvoklī;Nr.36.–šķūnis,arbaļķusienāmunsalmujumtu,ēkaveca,jumtsunsienas sabojātas; Nr. 37., 38. – kūtis, ar baļķu sienām un šindeļujumtu,labāstāvoklī;Nr.39.–klēts,arbaļķusienāmunsalmujumtu,vecaēka,vajadzīgsjaunsjumts;Nr.40.–kūts,arbaļķusienāmunsalmu jumtu, veca ēka, vajadzīgs jauns jumts; Nr. 41.– dzīvojamāmāja, baļķu sienas, salmu jumts, veca ēka, apmierinošā stāvoklī;Nr.42.–klēts,baļkusienas,salmujumts,vidējiveca,apmierinošāstāvoklī;Nr.43.–dzīvojamāmājaarbaļķusienāmunšindeļujum-tu, jauna, labā stāvoklī; Nr. 44. – rija, baļķu sienas, salmu jumts,

vidējiveca,labāstāvoklī;Nr.45.–zāģumāja[iespējams,gateris],14,0×10,0×5,0,mūraēkaaršindeļujumtu,vidējiveca,trūkstgrīdasun logu; Nr. 46. – lokomobiles māja [lokomobile –‘pārvietojamstvaikadzinējs’],ēkairbijusimūraaršindeļujumtu,trūkstlogu;Nr.47.–magazīna [pagasta labības rezervjunoliktava ], 20,5×11,5×3,2,mūra ēka ar dakstiņu jmtu, vidēji veca, jumts sabojāts; Nr. 48. –kaļķušķūnis,7,6×5,5×2.3,baļķuēkaardakstiņujumtu,veca,trūkstdurvju,sabojātsjumts;Nr.49.–plankušķūnis,baļķu,arskaidujum-tu,vecs,trūkstdurvjuunsabojātsjumts;Nr.50.–baznīca,mūraēkaarbleķajumtu,vidējiveca;Nr.51.–pagastamāja,mūra,aršindeļujumtu,vidējiveca,labāstāvoklī,pagastaīpašums;Nr.52.–pagrabs,12,5×6,5, mūra, ar dakstiņu jumtu, vidēji vecs, jumts sabojāts; Nr.53. – kūts, mūra, ar šindeļu jumtu, vidēji veca, labā stāvoklī; Nr.54.–malkasšķūnis,dēļu,šindeļujumts,vidējivecs,labāstāvoklī;Nr.55.–kūts,baļķuaršindeļujumtu,vid.veca,labāstāvoklī;Nr.56.–aptieka,baļķusienas,šindeļujumts,vidējiveca,labāstāvoklī;Nr.57.–bodestelpas,20,1×130×4,2,baļķuēkaaršindeļujumtu,vidējiveca,labāstāvoklī;Nr.58.–bodestelpas,29×9,6×4,2,mūraēkaaršindeļu jumtu, vidēji veca, labā stāvoklī; Nr. 59. – kūts, baļķu, aršindeļu jumtu,vidējiveca, labāstāvoklī;Nr.60.–smēde,30,2×10×3,6,mūraēkaardakstiņujumtu,vidējiveca,labāstāvoklī;Nr.61.–krogs,81,1×12,5×4,mūra,ardakstiņujumtu,vidējivecs,labāstāvoklī;Nr.62.–kūts,11,0×7,5×3,5,mūra,ardaktiņujumtu,vidējiveca,labāstāvoklī;Nr.63.–ārstamāja,mūraēkaaršindeļujumtu,vidējiveca,trūkstdažuloguundurvju;Nr.64.,65.–kūtis,abasmūraēkas,vie­naišindeļujumts,vidējiveca,labāstāvoklī,betotrakūts,kasbijusino mūra, ir sagrauta, palikuši tikai pamati; Nr. 66.– vāgūzis, dēļuēkaaršindeļujumtu,labāstāvoklī;nr.67.–dzirnavas,mūraēkaaršindeļujumtu,vid.veca,labāstāvoklī;Nr.68.–lokomobilesmāja,mūraēkaaršindeļujumtu,vidējiveca,labāstāvoklī;Nr.69.–klēts,baļķuēkaarsalmujumtu,veca,pagaidāmapmierinoša;Nr.70.,71.–dzīvojamāsmājas,baļķuēkasardakstiņujumtu,vecas,pagaidāmstāvoklisapmierinošs;Nr.72.–klēts,baļķusienas,dakstiņujumts,veca,pagaidāmapmierinoša;Nr.73.,74.,75.–kūtis,vienaarsalmujumtu, veca, pagaidām apmierinošā stāvoklī, bet abas pārējāskūtis–arbaļķusienāmunšindeļujumtu,vidējivecas,labāstāvoklī;Nr.76.–klēts,baļķusienas,šindeļujumts,vidējiveca,labāstāvoklī;Nr.77.–kūts,baļķuardaktiņujumtu,veca,jumtssabojāts;Nr.78.–klēts,baļķusienas,dakstiņujumts,apmierinošāstāvoklī;Nr.79.–rija,baļķuaršindeļujumtu,trūkstdurvju;Nr.80.–dzīvojamāmāja,baļķuēkaardakstiņujumtu,vidējiveca,labāstāvoklī;Nr.81.,82.,83.,84.,85.–kūtis,tāmbijušasbaļķusienas,trijām–salmujumti,divasvecas,viena–vidējiveca,irēkasganarsabojātujumtu,gansapuvušiem baļķiem, bet viena kūts ir ar šindeļu jumtu un otraar salmu jumtu, tās ir bijušas labā stāvoklī; Nr. 87. – vāgūzis arbaļķu sienāmunsalmu jumtu,ēkavecaar sapuvušiembaļķiem,vajadzīgs jauns jumts;Nr.88.–kūts,arbaļķusienāmundakstiņujumtu,ēkaveca,vajadzīgasdurvis;Nr.89.–klētsarbaļķusienām,salmujumtu,ēkavidējiveca,vajadzīgasdurvis;Nr.90.–dzīvojamāmāja,baļķusienas,dakstiņujumts,labāstāvoklī;Nr.91.–rija,baļķusienasarsalmujumtu,veca,jumtssabojāts,vajadzīgasdurvis,si-enuapakšējiebaļķisabojāti. Tagad, lasot šo aprakstu, pārsteidz blīvā apbūve pašāSuntažucentrā–dzīvojamāsmājasardaudzāmsaimniecībasēkam,tāsirkūtis,šķūņi,klētis,rijas,arīkalteunsmēde,kasnepieciešamas

SUNTAŽNIEKS 9AGRĀRĀ REFORMA SUNTAŽOS 20. GS. 20. - 30. GADOS

toreizējam naturālās saimniekošanas veidam. Aprakstā jūtamasnesenākarasekas–izdemolētasēkasbezlogiem,durvīmunjum-tiem,bojāti jumti. Te līdzās jaunāmunatjaunotāmēkām,kurāmir gan dakstiņu jumta pārklājums (28 ēkām), gan šindeļu jumts(40),ganvecasēkasarsalmujumtiem(15),2ēkāmirbleķajumtsun1–skaidu.Lielākādaļaēkuirceltasnobaļķiem(52),bet35irmūraēkas,aprakstāgannavšķirtsceltniecībasmateriāls,–vaitieirlaukakmeņivaiķieģeļi.Irnorādīts,ka1kokaēkairapmūrētaarķieģeļiemunviensšķūnisirceltsnodēļiem.Protams,19.gs.beiguun20.gs.sākumamirraksturīgapagastamagazinasēka,lokomo-bilesmājasun3rijas.Notoreizējāmēkāmtagadredzammuižaspili, baznīcu, aptieku, ārsta māju, kā arī palikušas dažas mūradzīvojamāsēkasunakmensšķūņi. AgrārajāreformāSuntažumuižascentrstikasadalīts,unmuižniekamPaulamfonHānenfeldamkāpienākošāneatsavināmādaļa tika piešķirti „Miemenieši”, koka māja ar 6 istabām unsaimniecībasēkām,unapm.70hazemes.PaulsHānenfeldsLatvijāvairs nedzīvo, īpašumu viņš iznomā. Mācītājmuižā mācītājampienācāsapmēram48hazemes. Vailatviešuzemniekibijatikaikalpi,kāšaduntadizsakāsdaži vispārinātāji „gudrinieki”? Protams, ne, arī Suntažos zemesdarbusstrādājanetikaikalpi,betarīsaimniekipašisavoslaukos.LatvijasValstsvēsturesarhīvāizdevāsatrastVidzemesmuižniekukredītbiedrības līgumus, kas slēgti starp Suntažu muižnieku unzemniekiem par māju un zemes izpirkšanu (LVVA 218. fonds, 2.apraksts).Mājasarzemitikanovērtētasparnoteiktusummu,pēcsākumnaudas iemaksāšanas līgums paredzēja pa daļām gadugaitā nomaksāt visu, līdz mājas būs izpirktas. Ja zemnieks nevarsamaksātparedzētajālaikānoteiktusummu,mājasnonākatpakaļpie muižnieka. Tā Suntažu muiža 1882. gadā slēdza šādus mājupirkšanaslīgumus:„Aveniņi”,saimniecībupērkKārlisRasa[Rasiņš],„Jaunbaldiņi”–KārlisLazdiņš,„Vecbaldiņi”–MārtiņšStiebriņš,„Boķi”– Jēkabsun Kārlis Miezītis, bet 1899. gadā „Boķus”pārpērk F. Ro-mans,„Gretes”–MārtiņšGrīnbergs,bet1894.gadā„Gretes”nonākatpakaļmuižai,„Jaunzemi”–JānisAndersons,„Indiņi”–MiķelisRasa[Rasiņš],„Juces”[Juči]–JānisKauliņš,„Kampeni”–OtoAndersons,bet„Kampenus”1885.gadāpaņematpakaļmuiža,„Katlapi”–MārtiņšKarlovs, „Kerekši” – Indriķis Rasa [Rasiņš], „Jaunķeveļi” – MiķelisJēkabsons, bet 1895. gadā tie nonāk atpakaļ muižai, „Vecķeveļi”–JēkabsAuziņš,„VecķeveļiII”–IndriķisVīksne,„Kjoderi”[Ķoderi]–MiķelisRembergs,bet„Ķoderus”1895.gadāatņemmuiža,„Kumeļi”– Andrejs Liepiņš, „Liepas” – Kondrāts Stangulis, bet 1901. gadā„Liepas” atpērk Jānis Liepiņš, „Macīši” – Miķelis Jēkabsons, bet1895. gadā tos dāvina Jānim Līberam, „Melderi” – Jēkabs Alksnis,bet 1908. gadā tos nopērk Mārtiņš Plūmiņš, „Mežmuižas” – KārlisAuziņš, bet 1895. gadā tās nonāk atpakaļ muižai, „Mucenieki” –Jēkabs Babuls, „Vecpodiņi” ­ Jēkabs Osītis, „Pukstiņi” – IndriķisĀboliņš,bet1895.gadātāsatpērkmuiža,„Rāpšas”–JānisĀliņš,bet1895.gadātāsnonākatpakaļmuižai,„LejasRiemeri”–MārtiņšZīle,„Jaunzaļmuižas”–BrencisRodebaums,„Veczaļmuižas”–IndriķisAk-mens,bet1891.gadātāspārņemmuiža,„Šūšani”–KārlisJēkabsons,„Jaunzīlnieki”–KārlisRābe,bet 1914.gadā tāsnopērkK.Miezītis,„Veczīlnieki”–IndriķisAkmens,bet1891.gadātosjāatdodmuižai,„Zilberreicēni”–JānisZeltiņš,bet1895.gadāmājasatpērkmuiža,„Spainīši”–JēkabsGrāve,„Utceni”[Uceni]–GustsBabuls,„Caurumi”

vidējiveca,labāstāvoklī;Nr.45.–zāģumāja[iespējams,gateris],14,0×10,0×5,0,mūraēkaaršindeļujumtu,vidējiveca,trūkstgrīdasun logu; Nr. 46. – lokomobiles māja [lokomobile –‘pārvietojamstvaikadzinējs’],ēkairbijusimūraaršindeļujumtu,trūkstlogu;Nr.47.–magazīna [pagasta labības rezervjunoliktava ], 20,5×11,5×3,2,mūra ēka ar dakstiņu jmtu, vidēji veca, jumts sabojāts; Nr. 48. –kaļķušķūnis,7,6×5,5×2.3,baļķuēkaardakstiņujumtu,veca,trūkstdurvju,sabojātsjumts;Nr.49.–plankušķūnis,baļķu,arskaidujum-tu,vecs,trūkstdurvjuunsabojātsjumts;Nr.50.–baznīca,mūraēkaarbleķajumtu,vidējiveca;Nr.51.–pagastamāja,mūra,aršindeļujumtu,vidējiveca,labāstāvoklī,pagastaīpašums;Nr.52.–pagrabs,12,5×6,5, mūra, ar dakstiņu jumtu, vidēji vecs, jumts sabojāts; Nr.53. – kūts, mūra, ar šindeļu jumtu, vidēji veca, labā stāvoklī; Nr.54.–malkasšķūnis,dēļu,šindeļujumts,vidējivecs,labāstāvoklī;Nr.55.–kūts,baļķuaršindeļujumtu,vid.veca,labāstāvoklī;Nr.56.–aptieka,baļķusienas,šindeļujumts,vidējiveca,labāstāvoklī;Nr.57.–bodestelpas,20,1×130×4,2,baļķuēkaaršindeļujumtu,vidējiveca,labāstāvoklī;Nr.58.–bodestelpas,29×9,6×4,2,mūraēkaaršindeļu jumtu, vidēji veca, labā stāvoklī; Nr. 59. – kūts, baļķu, aršindeļu jumtu,vidējiveca, labāstāvoklī;Nr.60.–smēde,30,2×10×3,6,mūraēkaardakstiņujumtu,vidējiveca,labāstāvoklī;Nr.61.–krogs,81,1×12,5×4,mūra,ardakstiņujumtu,vidējivecs,labāstāvoklī;Nr.62.–kūts,11,0×7,5×3,5,mūra,ardaktiņujumtu,vidējiveca,labāstāvoklī;Nr.63.–ārstamāja,mūraēkaaršindeļujumtu,vidējiveca,trūkstdažuloguundurvju;Nr.64.,65.–kūtis,abasmūraēkas,vie­naišindeļujumts,vidējiveca,labāstāvoklī,betotrakūts,kasbijusino mūra, ir sagrauta, palikuši tikai pamati; Nr. 66.– vāgūzis, dēļuēkaaršindeļujumtu,labāstāvoklī;nr.67.–dzirnavas,mūraēkaaršindeļujumtu,vid.veca,labāstāvoklī;Nr.68.–lokomobilesmāja,mūraēkaaršindeļujumtu,vidējiveca,labāstāvoklī;Nr.69.–klēts,baļķuēkaarsalmujumtu,veca,pagaidāmapmierinoša;Nr.70.,71.–dzīvojamāsmājas,baļķuēkasardakstiņujumtu,vecas,pagaidāmstāvoklisapmierinošs;Nr.72.–klēts,baļķusienas,dakstiņujumts,veca,pagaidāmapmierinoša;Nr.73.,74.,75.–kūtis,vienaarsalmujumtu, veca, pagaidām apmierinošā stāvoklī, bet abas pārējāskūtis–arbaļķusienāmunšindeļujumtu,vidējivecas,labāstāvoklī;Nr.76.–klēts,baļķusienas,šindeļujumts,vidējiveca,labāstāvoklī;Nr.77.–kūts,baļķuardaktiņujumtu,veca,jumtssabojāts;Nr.78.–klēts,baļķusienas,dakstiņujumts,apmierinošāstāvoklī;Nr.79.–rija,baļķuaršindeļujumtu,trūkstdurvju;Nr.80.–dzīvojamāmāja,baļķuēkaardakstiņujumtu,vidējiveca,labāstāvoklī;Nr.81.,82.,83.,84.,85.–kūtis,tāmbijušasbaļķusienas,trijām–salmujumti,divasvecas,viena–vidējiveca,irēkasganarsabojātujumtu,gansapuvušiem baļķiem, bet viena kūts ir ar šindeļu jumtu un otraar salmu jumtu, tās ir bijušas labā stāvoklī; Nr. 87. – vāgūzis arbaļķu sienāmunsalmu jumtu,ēkavecaar sapuvušiembaļķiem,vajadzīgs jauns jumts;Nr.88.–kūts,arbaļķusienāmundakstiņujumtu,ēkaveca,vajadzīgasdurvis;Nr.89.–klētsarbaļķusienām,salmujumtu,ēkavidējiveca,vajadzīgasdurvis;Nr.90.–dzīvojamāmāja,baļķusienas,dakstiņujumts,labāstāvoklī;Nr.91.–rija,baļķusienasarsalmujumtu,veca,jumtssabojāts,vajadzīgasdurvis,si-enuapakšējiebaļķisabojāti. Tagad, lasot šo aprakstu, pārsteidz blīvā apbūve pašāSuntažucentrā–dzīvojamāsmājasardaudzāmsaimniecībasēkam,tāsirkūtis,šķūņi,klētis,rijas,arīkalteunsmēde,kasnepieciešamas

10 SUNTAŽNIEKSAGRĀRĀ REFORMA SUNTAŽOS 20. GS. 20. - 30. GADOS

Bērziņšunvaldes loceklis Jānis Salmiņš 1922.gada24.novembrī.Situāciju izpēta un apstiprina mērnieks Jānis Reimers 1923. gadajanvārī, un 1923. gada 30. janvārī Jāņa Spēlmaņa prasība tiekapmierināta. Jānis Spēlmanis savu jaunsaimniecību nosauc par„Pļavniekiem”. Mērniekiem bija arī citi iesniegumi, piemēram, rent-nieks Jānis Vīksne lūdz atstāt viņa rentes mājas „Kalna Lāsas” arzemivecāsrobežāsunnedalīttāsarJ.Strazdiņu.Viņaprasībatiekapstiprināta.Kādacitasaimniecībatikusipiešķirtadiviembrāļiem,betviņitagadsaimniekoatsevišķi,tāpēcviņilūdzīpašumusadalīt.Citur kāds no brāļiem ir atstāts bez zemes, vai netaisnīgi novilk-ta robeža ar kaimiņu saimniecību.Visas lietas tiek izskatītas unsakārtotas. Protams,nolikumsparedzēja,kajaunsaimniecībuzemespiešķiršanāpriekšrokadodamaNeatkarībaskaradalībniekiemun1.pasauleskatradalībniekiem,viņisaņēmaiekoptasmuižaszemes.Bezzemnieki visbiežāk ieguva lauksaimniecībai neiekoptu zemi– meža zemi, purvainas pļavas u. tml. Piešķirtās meža teritorijāskokusizcirtavalsts,atstājotnepilnuhamežabūvkokiemunmal-kai. Šādas zemes apstrādāšanaun iekopšana prasīja daudzpūļu un laika – celmu laušana,sakņainas zemes uzaršana,mēslošana, zemesmeliorēšana,kas visbiežāk bija roku darbs.Izcirsto mežu celmu izcelšanaitika rīkoti spridzināšanaskursi, pēc to iziešanas celmunovākšana bija vieglāka. Jaun-saimnieku galvenie darbarīkibijapašivienkāršākie–spīļarkls,egļu ecēšas, izkapts, vienročaizkapts labības pļaušanai, grā­beklis, dakšas, lāpsta, cirvis unzāģis. Vienlaikus jaunsaimniekiem bija jāceļ dzīvojamās unsaimniecībasēkas.Zemeslielumsbijaapmēram20ha,laitovarētuapstrādātvienasģimeneslocekļi.Jazemetikaiegādātapirkšanasceļā, tad tās īpašnieks varēja nopirkt tik lielu zemes platību, cikatļāvalīdzekļi. Valsts, lai atvieglotu jaunsaimniekiem ēku celtniecību,bijaizstrādājusiparaugplānusdzīvojamāmunsaimniecībasēkām,tietikaizplatītivisāLatvijā.„Līdz1922.gadabeigāmbijaizsniegti27.282eksemplāridažāduēkuuniekārtasplānu.Jaupašāsākumāplāni deva lab­vēlīgu iero­sinājumu būvē­tājiem, un labadaļa no tiemsāka celt savasēkas pēc šiemparaugplāniem,bet lielākā daļabūvētāju plānusarī grozīja,

–JēkabsAbsulēns. Irgrūtiiedomāties,kātoreiz,19. gs. otrajā pusē, izskatījās mūsusenči, kā viņi ikdienā ģērbās, kādsbijamatugriezumsNoSuntažiemnavizdevies iegūt kādu fotoattēlu, bet1970. gadā dialektoloģijas ekspedīcijāJaunvālesciema„Spriņģos”mājusaim-nieks atļāva pārfotogrāfēt ĀdamaDreimaņa kādu senu fotogrāfiju, kastapusi ap 1870. gadu, tā bijusi piezemesīpašumadokumentiem. Paiet 35 gadi kopš zemes

līgumanoslēgšanas,un 1917.gadāRīgasapriņķanodokļu inspek­torspieprasaziņasparpagastamājuīpašniekiemunrentniekiem(LVVA1228.fonds,1.apraksts,9.lieta).Redzams,kaparīpašniekiem,salīdzinotar1862.gadalīgumiem,kļuvuši29zemniekino39,tie,kasnavvarējušiizpirktmājas,joprojāmirP.fonHānenfeldarentniekivaiarī viņuvietānākuši citi.Betšeit irminēti tikaidaļaSuntažusaimnieku. Zemes reformas laikā, 1922. gadā, vecsaimniekisaglabā savus īpašumus, arī rentnieki, jo Latvijas valsts dzēšviņunenomaksātospārādusmuižniekam.Pēcēkuapraksta 1929.gadā redzams, ka Suntažu pagastā ir ap 100 vecsaimniecību, 150jaunsaimniecībuunap14sabiedriskovaivalstsēku.Jāpiebilst,kapagastarobežastikamainītas,–Ķeipenespagastampievienotas13saimniecības,betKastrānei–6. Mērīšanas un zemes piešķiršanas laikā, 1922. gadā, bijajāveicdažādiprecizējumi,joirbijušiapstākļi,kasmērniekiemnavbijuši zināmi.Tāmācītājmuižassadalīšanas laikā JānisSpēlmanispretendēuz2Fgabalu.Citēsimšoiesniegumu,jotaslabiraksturopēckaraapstākļusSuntažos: „Suntažu mācītāja muižas saimniecība ir piešķirta manar6.grupu.DzīvojubijušāSuntažumācītājamuižaskalpumājākārentnieks līdzvāciešu ienākšanai.Pēcatgriešanāsnovācugūstamācītājmuižā, muižas kalpu dzīvoklis bija galīgi nopostīts, tāpatarī pārējās muižas ēkas nodedzinātas, kūts pamati saspridzināti,uz vietas atrodas tikai pamati – apmēram vienu pēdu augstsdzīvojamajai mājai, tikpat augsti akmeņa stabi 2×2 pēdas klētei,betkūteipamatiapmēram4–5pēdasaugstssaspridzinātsunpadaļaizaģasti[?]. Tākāvisāapkārtnēbijagalīgi izpostītasvisasēkas, tadstājos 1919. gadā pie dzīvojamās ēkas būves, 88 pēd. gara un 30pēd.plata,11pēd.augstanobaļķiem.1920.gadavasarāuzbūvējuklēti,baļķu,80pēd.garuun23pēdplatu,10pēdaugstu.1922.gadavasarā uzbūvēju kūti no baļķiem, savedot kārtībā saspridzinātospamatus, 54 pēd. garu un 30 pēd. platu, 9 pēd. augstu. Trīs ga-dus ilgā būvēšanas laikā esmu visus savus spēkus un kapitaluieguldījis,augšējāsēkasbūvēdams,tākāvaruesarpilnuticībušīsēkassauktparsavuīpašumu,betbijušosēkupamatus,kuriemirakmeņuvērtība,esmuarmieruSuntažudraudzeiatmaksāt.”(1679.fonds, 172. apraksts, 1467. lieta, 10. lp.). Un tālāk J. Spēlmanis lūdzCentrālozemesierīcībaskomisijuapstiprināt2Frobežasparviņaīpašumu.Lūgumsparakstīts1922.gada24.novembrī. Šīs mājas apsekojis Suntažu valdes priekšsēdētājs M.

Ādams Dreimanis, Jaunvāles “Spriņģu” saimnieks

(ap 1870. gadu)

Siena pļaušana

Jaunsaimniecības dzīvojamās ēkas skats(Latvijas agrārā reforma., 663. lpp.)

SUNTAŽNIEKS 11AGRĀRĀ REFORMA SUNTAŽOS 20. GS. 20. - 30. GADOS

piemērojoties konkrētiem gadījumiem unvietējiem apstākļiem” (Latvijas agrārā refor-ma,1930,663.lpp.). Laukos kūsāja darbs, cēlās ēkas,klaudzēja cirvji, skanēja cilvēku priecīgasasaukšanās.KārakstaKārlisSkalbe:„Mērnieksir jau izdzinis stigas un ierādījis katram savuvietu. Visur ir kluss un pacietīgs darbs.Visurceļ,mūrē, sit jumtus. Visur spīd jaunie skaidujumti.Pāri visiemkalniemspīdpriecīgagais-ma.Juansaimniekistāvvēltikkopiepatlabaniemūrētiempamatiem,betviņucerībasjauirspērēsunaugšādejoeglīte”(K.Skalbe.Mazāspiezīmes,1990,180.lpp.)

20.gadosjaunasēkasbūvējaarīvecsaimniecības,jatāskaragadosbijanopostītasvaivecādzīvojamāēkavairsnebijapietiekamiērta.UnSuntažuainavāvietumismijās

vecās ēkas ar jaunajām, kaut ganjaunoēkubijavairāk. Pamazām dzīve uzlabojās,pēc Ķeguma elektrostacijasatklāšanas 1936. gadā elektrībaatnāca arī uz Suntažiem. Jaunsaim-nieki pamazām varēja iepirktlauksaimniecības mašīnas,piemēram, zirga vilkmeszāles pļaujmašīnas, labībaspļaujmašīnas. Dažiem bija arīkuļmašīna, kuru darbinājalokomobīle, tās ar zirgiemvilka no saimniecības uzsaimniecību. Vēlāk, 30. ga-dos, jau bja pirmie traktori,kasaizstājalokomobiles.Tikarīkotaskulšanastalkas,untiebijasvētki.

Dzintra Paegle

Jaunsaimniecības dzīvojamās ēkas apakšstāva plāns (Latvijas agrārā reforma., 664. lpp.)

“Lakstīgalu” dzīvojamās mājas celtniecība.Foto A. Kupčs

Jaunsaimnieks Pēteris Kupčs zirgā pie savām jaunceltajām “Lakstīgalām”. Foto A. Kupčs

Veca dzīvojamā ēka Suntažos. Foto A. Kupčs

Kartupeļu rakšana jaunsaimniecībā “Vilkkalns”. Foto A. Kupčs

Jaunsaimnieka Kārļa Liepiņa dzimta Suntažos (ap 1932.gadu).

1.rindā no kreisās: Emma, dzim. Grīnberga, dēls Voldemārs, „Liepleju” saimnieks, mazmeita Vilma Ošiņa,

Kārlis Liepiņš „Vilkkalna” saimnieks, Marija, dzim. Auziņa, 2. rindā: meita Alvīne Ošiņa, dzim. Liepiņa, dēls Jānis,

meita Albertīne.

Kulšanas talka “Lakstīgalās” , ap 1935. gadu

PASĀKUMI KULTŪRAS NAMĀ FEBRUĀRĪ, MARTĀ

Iespiests SIA “ERANTE”, reģ. Nr. 47103001440, Saieta laukums 2, Madona, Madonas novads, LV 4801Suntažu pagasta laikraksts. Tirāža 500 eks. Reģistrācijas apliecība Nr. 1364.

Atbildīgā par izdevumu ­ Agnese Brauna. Tālrunis 29346190, e ­ pasts: agnese_brauna@inbox.lvMaketētājs ­ Andris Linde.

Avīze elektroniskā formātā pieejama adresē www.ogresnovads.lv/Pagasti/Suntaži/Laikraksts Suntažnieks.Par publicētajiem materiāliem un to saturu atbild raksta autors.

12 SUNTAŽNIEKS

01. 02. 2020 plkst. 15:00 bijušā kolhoza “SUNTAŽI’’ darbinieku tikšanās vakars - “Skrien laikam līdzi!’’ .Omulībai gardumu groziņš. Dalības maksa 5,- EUR 08. 02. 2020 plkst. 17:00 SDK “Suncele’’ ar draugiem sadancos “BALTAJĀ PUTENĪ’’. Ieeja 2,- EUR 11. 02. 2020 plkst. 19:00 Viestura Kairiša filma “Pilsēta pie upes”. Biļetes cena 3,- EUR 14. 02. 2020 plkst. 19:00 “2. danču vakars Suntažos”. Latviešu tradicionālos un kaimiņu dančus ierādīs un spēlēs folkloras draugu kopa “Brička’’. Ņemam līdzi ērtus maiņas apavus. Dalības maksa 3,- EUR 22. 02. 2020 plkst. 18:00 VPDK “SUNTA’’ un dejas draugu sadancis “Satiekamies Suntažos!’’. Ieeja 2,- EUR 07. 03. 2020 plkst. 17:00 koris “SUNTAŽI’’, diriģenti Andis Klučnieks un Sandra Trasūne aicina Jūs uz koru koncertu “Pavasara nianses’’. Ieeja 2,- EUR

IZBRAUKUMI:01.02.2020. JDK ‘’Spāre’’ dejos Viļķenē; 01.02.2020. koris ‘’Suntaži’’ dziedās Madlienā;

15.02.2020. VPDK ‘’Sunta’’ dejos Aizkrauklē; 15.02.2020. folkloras kopa ‘’Saule’’ maskosies Līvānos

Saltu rītu tu aizgāji projām klusi.Tāda mīļa, balta zem gadu nastas nogurusi.

(A.Grava)Skumju brīdī esam kopā ar mūsu kolēģi

Baibu Bērzkalni, mammu Nelliju Bērzkalni

Mūžībā pavadot.

RMC “Embrions” kolektīvs

LasītājaAijavēlasdalītiessavāpriekāunlepojasareksotiskaauga­kartupeļpalmas­uzziedēšanu.Kartupeļpalmajeb amorfofalls dabiskajos apstākļos aug Sumatras tropumežosunziedivarbūtpat3metrusaugsti.Iespaidīgaisziedsizskatās tiešām interesanti, tomēr tā smaka ir nepanesama.Unnevelti ­ amorfofalls tiek uzskatītspar smirdīgāko ziedupasaulē. Neraugoties uz nosaukumu, kartupeļpalmai navnekāda sakara ne ar kartupeļiem, ne ar palmām. Šo augumēdzdēvētarīparvudūliliju,velnamēli,čūskupalmu. Arī Aijas kundzes izlolotais augs sasniedzisievērojamu1,5mgarumuuniepriekšējoreiziuzziedējispirms5 gadiem. Pēc noziedēšanas veidojas lapa, kas atgādinakartupeļulakstu.