Izvçle – veselîgs vai pierasts?AgItA Puíîte

Tas bija darbdienas rîts kâdâ skolâ. Lielâkie skolçni bariòos pulcçjâs pirmajâ stâvâ, bet mazâkie – kâ jakas novilkuði, tâ þigli skrçja uz çdnîcas pusi. Pirmajâ brîdî padomâju, redz, cik labi, ka skola piedâvâ arî brokastis. Gaismu manâ tumsonîbâ ieviesa vidusskolçni, kas par manu skaïi pausto naivu-mu pasmçjâs. Ne jau uz çdnîcu, bet gan lîdz kârumu stendam pçc saldâ dzçriena bundþiòâm, bulciòâm un èipsiem steidzot tik-ko kâ no mâjâm atnâkuðie bçrni. Mazajiem naudas esot kâ spaïu, un pçc saldumiem viòi rikðojot vai katru starpbrîdi – daþreiz arî pus-dienu vietâ... Tas izbrînîja. Lai gan pieïâvu, ka kâdu varbût tieðâm no mâjâm vecâki palaiduði ar tukðu vçderu, tâpçc lîdzi devuði latiòu bulciòai brokastmaizes vietâ, bet ka to – bez brokastîm palikuðo – bûtu tik daudz, prâtâ neienâca. Lûk, arî temats pârdomâm.

Tieði pçdçjos mçneðos atbildîgie par valsts iedzîvotâju veselîbu sâkuði diskusiju par saldinâto dzçrienu kaitîgumu; ik pa lai-kam izskan, ka tieði dzçrieniem un èipsiem pievienoto garðîgumu raisoðo vielu dçï bçrni tos vçlas pirkt atkal un atkal. Tâpçc kâds bezgalîgi èinkst pçc èipsu pa-kas veikalâ vai lata – mâjâs... Arî raþotâji un tirgotâji saka – jo vairâk, jo labâk, un ne par ko savu misi-ju neredz ne burkânos un âbolos, bet ðo piedevu koncentrâtos.

Domâju, daudz kur ar veselîgumu nokavçts. Savulaik pareizi bija aicinât darbâ uz skolu firmu, lai atslogotu direktoru un paðvaldîbas budþetu no naudu prasoðajâm virtuvçm. Taèu rokrokâ ar firmâm nereti nâca arî saldumu-èipsu-konfekðu kiosks, kam tâ îsti neviens neiebilda. Gal-venais, vienotâ kopgalda vietâ nu nâca izvçle – karbonâde, kotle-te vai èipsi no stenda. Tikai pagas-tu skolas joprojâm cenðas savilkt ga-lus, paturot kopgalda variantu – lai paçdinâtu savçjos labâk un vairâk. Bet cik ilgi? Kâ vârgs pretî stâvçtâjs naðíiem bçrniem pusdienâs tagad tiek piedâvâta ðíçle burkâna vai âbols par Eiropas naudu, taèu spçka pieticis programmu îstenot tikai lîdz februâra beigâm. Bet pçc tam?...

FO

TO -

Jān

is V

ītols

FO

TO -

Jān

is V

ītols

RedAkcIjAs slejA

Laikraksts tukuma, kandavas, EngurEs un JaunpiLs novadiEm Nr. 10 (1571) – Ls 0.40 ISSN 1407-8252

Otrdiena, 2011. gada 25. janvāris www.ntz.lv

8. lpp.

Piektdien Tukuma ledus hallç notika konkursa «Lieliskais loms 2010» noslçguma pasâkums. To ar muzikâlu sveicienu atklâja Jânis Ilmanis un Aigars Kalviòð jeb muzikâlâ apvienîba «Ar vieglu dþeza pieskârienu», bet ar ðî gada

konkursa izvçrtçjumu turpinâja laikraksta redaktore Ivonna Plaude un þurnâliste Rûta Fjo-dorova.

latvijas rekords no slampes zivju dîía

Jâatzîst, ka ðogad konkursanti bijuði kûtrâki – pie ikmçneða balvâm

tikuði vien 12 makðíernieki. Kâ atzîst paði – tas esot zinâma kûtruma un reizçm arî laika trûkuma dçï. Jau makðíerçðanai izbrîvçtais laiks prasîjis savu, un kur nu vçl loma reìistrçðana, svçrðana un mçrîðana! Lai nu kâ, bet konkursâ pieteiktie lomi ðogad tik un tâ bijuði lieliski, arî balvas, kâ atzîst paði veiksminie-

ki, esot ievçrojamas. Ðogad konkur-sa «Lieliskais loms 2010» uzvarçtâja godâ jelgavnieks Genâdijs Maliðevs, kura iecienîtâ makðíerçðanas vie-ta ir Slampes zivju dîíi. Viòð 5. jûnijâ izmakðíerçja 2,372 kg sma-gu sudrabkarûsu un lîdz ar to labo-ja Latvijas rekordu.

Pârsteigumiem bagâts lieliskais loms

jânIs Vîtols

Pagâjuðajâ piektdienâ Dþûkstes Pasaku muzejâ Lancenieku ïaudis bija sanâkuði kopâ, lai mâcîtos darinât mâjas vînus. Jaunpilnieces Zenta Plezere un Silvija Lâce at-brauca pasçrst pie kaimiòiem, arî vîndaru darbiòu iestâstît. Sev lîdzi atveda seðus daþâdu ogu, augïu vînus, paðu izgatavotos un arî jaunpilnieces Austras Sipenieces «Aveòu» mâjas brûvçjumus. Aus-tras kundze pati nevarçja Dþûkstç ierasties, svarîgs darbiòð darâms.

Muzeja draugi no mâjâm lîdzi at-nesa sieru. Arî paðu sieto. Izgarðoja vînus, un visi bija vienisprâtis – laba manta, ekoloìiski tîra un nauda arî, paðiem visu gatavojot, ietaupâs.

Pasaku muzejâ top mâjas vîni

Savās zināšanās dalās Silvija Lāce un Zenta Plezere

2

FO

TO -

Lie

na T

rēde

Ziņas Otrdiena, 2011. gada 25. janvāris

Liena Trçde

Redakcijâ vçrsâs kâda Talsu ielas iedzîvotâju, lai pastâstîtu par savâm nedienâm ar ûdens pumpi. “Jûnijâ vairâkos mûsu mâjas iedzîvotâju dzîvokïos sâka ievilkt ûdeni. Darbi beidzâs kaut kad oktobrî, un tad vienâ dienâ, kad mazgâju veïu un aizsûtîju dçlu pçc ûdens, izrâdîjâs, ka tâ sçtas ûdens pumpî vairs nav!” skaid-ro kundze. «Tukuma namos» noskaidrojusi, ka, visticamâk, ûdens padeve tiks atjaunota kaut kad pavasarî, bet lîdz tam iedzîvotâji var izmantot pum-pi, kas atrodas Talsu un Dârza ielas krustojumâ. Kundze skaidro, ka tas, protams, esot apgrûtinoði, jo paðai ir 78 ga-di, dçls – 2. grupas invalîds un aizbrist lîdz pumpim sniegâ arî gandrîz neiespçjami. Tomçr gal-venais, par ko viòa saðutusi, ir rçíins. “Pçc Jaunâ gada saòçmu rçíinu un uzzinâju, ka èetru la-tu vietâ nu ir jâmaksâ seði. Di-vas naktis no pârdzîvojumiem nespçju pagulçt,” saðutusi stâsta kundze.

Situâciju komentçja Ainârs Feldmanis, «Tukuma ûdens» val des priekðsçdçtâjs, kurð ap­stiprinâja, ka vasarâ ðajâ adresç ar domes lîdzfinansçjumu ierîkots ûdensvads. Un, kaut arî uzòçmums bijis pretimnâkoðs, viena dzîvokïa iemîtnieki tomçr no ðî pakalpo­juma atteikuðies. Bet brîvkrânu, kas sçtâ, tieðâm slçguði. Tuvâkâ

Jûs JauTâJaT

Kur palika ûdens?

Brîvîbas laukums 10, Tukums, LV - 3101; Tâlr. : 63125216 Fakss : 63125022

Mob. : 28338989, 28444558

E-pasts: ntz@ntz.lv

Galvenâ redaktore Ivonna Plaude.Iznâk otrdienâs, ceturtdienâs un sestdienâs. Metiens 6920 eks.

Izdevçjs SIA «Novadu Ziòas». Abonçðanas indekss 3069.Masu informâcijas reìistrâcijas apl. #000702425.

Darba laiks no 8.00 lîdz 18.00, sestdienâs no 9.00 lîdz 14.00.Pârpublicçðana, bez redakcijas rakstiskas atïaujas, aizliegta.

Par sludinâjumu un reklâmu saturu atbild iesniedzçjs.Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.

Iesniegtos manuskriptus nerecenzç un atpakaï neizsniedz.Honorârus par iepriekðçjo mçnesi var saòemt pirmdienâs, ceturtdienâs.

Iespiests tipogrâfijâ «Mûkusala», Rîgâ, Mûkusalas ielâ 41.

www.ntz.lv

Nāve lidostāMaskavas Domodedovas

lid­ostâ­ uzspridzinājies­ tero-rists-pašnāvnieks.­ Pçc Krievijas Veselîbas ministrijas informâcijas, 31 cilvçki gâjuði bojâ, vçl 130 guvuði ievainojumus. 20 cietušie atrodas ļoti smagā stāvoklī.

Sprâdzienu 15.32 (pçc Latvijas laika) Domodedovas ielidoðanas ter mi nâlî sarîkoja terorists­pað­nâvnieks. Pçc aculiecinieku stâs­tîtâ, eksplozija notikusi bagâþas izsniegðanas zonâ. Telpa ir stipri piedûmota, kas traucç saskaitît vi­sus upurus un cietuðos. Pa lidos­tas skaïruòiem nekâda informâcija par notikuðo izplatîta netiek. Uz Domodedovu nosûtîtas 60 “âtrâs palîdzîbas” brigâdes un di­vas glâbçju vienîbas. Negadîjuma vietâ strâdâ Izmeklçðanas komite­jas darbinieki. Tikmçr divâs citâs Maskavas lidostâs Vnukovâ un Ðeremetjevâ pastiprinâts droðîbas reþîms. Pastiprinâtâ reþîmâ strâdâ arî galvaspilsçtas milicija, îpaða uzmanîba tiek pievçrsta sabiedris­kajam transportam.Bankas­ atkopjas.­ Finanðu un

kapitâla tirgus komisijas apko­potie dati liecina, ka pçrn banku sektora zaudçjumi Latvijâ bijuði 360,6 miljoni latu, kas ir uz pusi jeb 53,4% mazâk nekâ 2009. gadâ. Galvenokârt zaudçjumus radîja uzkrâjumi nedroðajiem kredîtiem. Tâpat samazinâjuðies arî banku ieòçmumi. Pagâjuðajâ gadâ ban­ku sektora gûtâ peïòa sasniedza 143,5 miljonus latu jeb par 55,4% mazâk nekâ iepriekðçjâ gadâ. Pro­centu ienâkumi bija 239 miljoni la­tu, kas, salîdzinot ar 2009.gadu, bi­ja par 120 miljoniem latu mazâk. Savukârt komisijas naudas un ci­ti lîdzîgie ienâkumi 2010. gadâ sa­sniedza 141 miljonu latu jeb par 10 miljoniem latu vairâk nekâ 2009. gadâ. Kopumâ 2010. gadâ ar peïòu strâdâjuðas desmit bankas, to skaitâ divas ârvalstu banku filiâles, kâ arî decembrî par 5,3% palielinâjies banku piesaistîto noguldîjumu at­likums, sasniedzot 11,1 miljardu latu.

Vilnîtis pret Dombrovs-ki.­ Korupcijas novçrðanas un apkaroðanas biroja priekðnieks (KNAB) Normunds Vilnîtis ap­sver iespçju vçrsties prokuratûrâ ar lûgumu izvçrtçt premjera Val­da Dombrovska rîcîbas tie­siskumu un likumîbu, atceïot Vilnîða iecerçto iestâdes reformu. Jâpiebilst, ka premjers jau saòçmis ìenerâlprokuratûras brîdinâjumu par to, ka viòa rîkojums par KNAB reorganizâcijas apturç ðanu tieðâm ir nelikumîgs. Un, kâ izpçtîjis raidîjums «Nekâ personîga», pie vainas ðajâ gadîjumâ esot premje­ra biroja vadîtâja Olita Augustov­ska, kas novilcinâjusi savlaicîgu atbildes sniegðanu par reformu plânu, kâ arî pieïâvusi nelikumîga lçmuma sagatavoðanu, kas ïâva N. Vilnîtim îstenot reformas KNAB. Jâatgâdina, ka N. Vilnîtis iecerçjis veidot operatîvo darbi­nieku grupu, kas strâdâtu tieðâ viòa pakïautîbâ, kâ arî izvei­dot biroja reìionâlâs nodaïas. Savukârt premjers iebilda un ie­bilst pret plânoto reorganizâciju, norâdot, ka reforma pçc bûtîbas ir nelietderîga funkciju dublçðana.Interneta portâlus

“pârlapoja” Liena Trçde

Latvijā un pasauLē

nevis pçteris, bet Ervîns Kupès

22. janvâra avîzç rakstâ «Laime un laimîtes» rakstîtâjas vainas dçï ieviesusies kïûda. Tukuma mûzikas

skolas direktors 20. gs. 50. gados bija Ervîns Kupès, nevis Pçteris, kâ nepareizi minçts tekstâ. Atvainojos par sagâdâtajâm neçrtîbâm!

inese BeigaTe

Kïûdas Labojums

Laikâ no 21. lîdz 24. janvârim Tukuma policijas iecirknî reìis­trçti 29 notikumi un noformçti 69 administratîvo pârkâpumu protokoli; tai skaitâ 2 par to, ka nepilngadîga persona smçíç. Reìistrçti 2 ceïu transporta negadîjumi, kuros cietusi 1 per­sona.4.­decembrî16.00 Tukumâ, Kuldîgas ielâ,

mâjas kâpòu telpâ izsistas divas stikla rûtis.22.­janvârî1.10 Tukumâ pie tirdzniecîbas

centra «Bonus», pateicoties iedzîvotâju modrîbai, aizturçti divi vîrieði (dzimuði 1982. un 1975.gadâ), kuri ar ragavâm pârvietoja divus kanalizâcijas aku vâkus. Uzsâkts kriminâlprocess.

4.30. Tukumâ, Ðçseles ielâ, pagaidâm nenoskaidrots auto­maðînas MERCEDES BENZ (valsts numurs zinâms) vadîtâjs uz gâjçju pârçjas notriecis 1988. gadâ dzimuðu vîrieti un no

notikumu vietas aizbraucis, par to neziòojot.

9.20 Tukumâ, Kurzemes ielâ, kâds 1990. gadâ dzimis vîrietis nodarîjis miesas bojâjumus citam vîrietim. Uzsâkts kriminâlprocess.

Laikâ no 13.00 lîdz 14.00 Tukumâ, Talsu ielâ, no velo vei­kala telpâm nozagts mobilais tele­fons «Nokia­63101» Ls 130 vçrtîbâ. Uzsâkts kriminâlprocess.

Laikâ no 9.30 lîdz 14.35 Tukumâ, Zemîtes ielâ, Tukuma Sporta un atpûtas kompleksa zâlç kâdam vîrietim pazudis maks ar mobilo telefonu «Nokia E72», autovadîtâja apliecîbu, automaðînas reìistrâcijas apliecîbu, norçíinu kartçm un ci­tiem dokumentiem.

13.05 Engures novadâ, Íes­ter ciema­Slokas­Talsu ceïa

5. km kâds 1992. gadâ dzimis vîrietis ar traktoru MTZ 82 UK ar piekabi 2PTS izraisîjis sa­dursmi ar pretim braucoðo automaðînu TOYOTA RAV4. Cietuðo nav; noskaidrots, ka traktorists brauca bez vadîtâja apliecîbas.

19.05 Tukumâ, dzelzceïa stacijâ «Tukums II», aizturçts 1992. gadâ dzimis vîrietis, kurð elektrovilcienâ atradâs tâdâ alkohola reibumâ, kas aizskar cilvçka cieòu. Iereibuðajam noformçts administratîvâ soda pro­tokols.

ZIòas snIedZa Valsts polIcIjas

Zemgales reìIona

pârValdes prIekðnIeka palîdZe

ieva sieTniece; apdarInâja

vEnts dubrovsKis

mELnā hroniKa

ûdensapgâdes vieta nu ir Dârza un Talsu ielas krustojumâ. Taèu to, kâdçï ûdens nu kïuvis dârgâks,

A. Feldmanis paskaidrot nevarçja. “Iedzîvotâja jau ir uzrakstîjusi ie­sniegumu, jautâjums nodots abo­

nentu daïai, un drîzumâ tiks saòemta arî atbilde,” skaidroja «Tu­kuma ûdens» vadîtâjs.

3

FO

TO -

Jân

is V

îtols

Otrdiena, 2011. gada 25. janvāris

Tukuma kultûras nams29. janvârî – Latvijas

2. ìitâristu festivâls «Tukuma pagale 2011»:

no 10.00 lîdz 12.00 – dalîbnieku ieraðanâs un reìistrçðanâs; 12.00 – Talsu novada BJC ìitârspçles studi-jas «N» koncerts; 13.00 – meistarkla-se «Improvizâcijas pamati ìitârspçlç (blûzs un dþezs)» – Ìirts Pavçnis;

15.00 – meistarklase «Mûzikas menedþments un producçðana» – Aivars Hermanis; 17.00 – meis-tarklase «Elektriskâ ìitâra un instrumentâlâ mûzika» – Armands Alksnis; 19.30 – grupas «Pienvedçja piedzîvojumi» koncerts.

Tukuma Sporta komplekss29. janvârî 10.00 individuâlais

turnîrs novusâ par novusa kluba «Tukums» kausu; Jaunatnes lîgas sacensîbas basketbolâ zçniem starp Tukuma un Talsu jaunieðiem: 14.00

spçlçs «U-14» vecuma grupa; 15.20 – «U-17», bet 16.40 – «U-19».

30. janvârî 10.00 – Tukuma kausa izcîòa galda spçïu pieccîòâ, vçl norisinâsies Jaunatnes basket-bola lîgas sacensîbas meitençm starp Tukuma un BK «Rîga/Rîdzene»: 10.00 – «U-15» vecuma grupâ, bet 11.20 – «U-19» grupa.

2. februârî 18.30 – notiks Tukuma novada sporta spçles ðautriòmeðanâ.

Dzîvnieku patversmeAizvadîtâs nedçïas laikâ Tuku-

ma dzîvnieku patversmç nonâkuði divi suòi.

Patversmes darbinieki lûdz mâjdzîvnieku saimniekiem ierasties pçc saviem dzîvniekiem – diez vai sunim ar kaklasiksnu nav mâju?... Ðajâ gadâ patversmç nonâkuði 15, bet pazuduðo mîluli meklçjis tikai viens saimnieks.

Dzimtsarakstu nodaïaNo 17. lîdz 21. janvârim reìistrç-

ti pieci jaundzimuðie, 11 mirðanas reìistri un reìistrçtas divas laulîbas.

Paðvaldîbas policijaNo 14. lîdz 21. janvârim izrakstîti

14 administratîvo pârkâpumu protokoli: 6 – par atraðanos sabiedriskâ vietâ alkohola reibumâ; 3 – par dzîvoðanu bez deklarçtas dzîvesvietas Latvijas teritorijâ; 2 – par bçrna aprûpes pienâkumu nepildîðanu; 2 – par gâjçju ietves nenotîrîðanu no sniega; 1 – par smçíçðanu neatïautâ vietâ.

Par automaðînas novietoðanas un stâvçðanas noteikumu neievçroðanu izrakstîti 24 administratîvâ pârkâpuma protokoli-paziòojumi; saòemti 26 iz-saukumi un iesniegumi.

Tukuma Ledus halle25. janvârî 13.00 – publiskâ

slidoðana; 19.15 «TLH» hoke-ja èempionâta spçle: «TGC» – «Vi-ka Wood» 20.45 spçlçs «EZ Auto» – «Graviòas».

26. janvârî 10.00 – publiskâ slidoðana

27. janvârî 10.00 – publiskâ slidoðana; 18.00 – slidoðana/ho-kejs ar nûjâm; 20.30 – hokeja nodarbîbas.

28. janvârî 18.00 – publiskâ slidoðana; 19.15 «TLH» hokeja èempionâta spçle: «Sporta skola» – «Veïíi»; 20.45 spçlçs «Vika Wood» – «Ledusvîri».

29. janvârî 10.45 – slidotapmâcîba; 13.30 Jaunatnes hokeja èempionâta spçle – «Tuku-ma SS/EVHS» – «Valmieras HK/BSS»; 15.15 – slidoðana/hokejs ar nûjâm; 16.30 – publiskâ slidoðana.

30. janvârî 12.00, 14.00 un 16.00 – publiskâ slidoðana.Zane VimbuLe

Tukuma muzeja ziòas25. janvârî 15.30 Audçju darb-

nîcâ teorçtiskâ nodarbîba «Auðana» pieauguðajiem, vada TLMS «Durbe» vadîtâja Agita Pumpure.

29. janvârî 12.00 galerijâ «Dur-vis» biedrîbas «Tukuma tçlotâj-mâkslas studija» izstâde «Vçrojums» atklâðana. Izstâdç apskatâmas mâ ks li nieces Ingas Brîniòas vadî-tâs tçlotâjas mâkslas studijas pieaugu ðajiem veikums. Mâkslas darbi atspoguïos trîs tçmas – klusâs dabas studijas, Harmoni-jas ielas faktûras – mazas reljefas glezniòas, kurâs izmantota tempe-ra, un faktûru veidojoðs materiâls un apgleznotas porcelâna krûzes. Ieeja – bez maksas.

29. janvârî 10.00 Audç-ju darbnîcâ kursi «Foto bro ðas izgatavoðana», vada tekstil mâksli-niece Laila Baltiòa.KriSTîne OZOLa

nO TuKuma

agiTa PuíîTe

Pagâjuðajâ nedçïâ vairâki iedzîvotâji redakcijai stâstîja, ka no marta gaidâms atkri-tumu cenas pieaugums – apsaimniekoðanas uzòçmuma «Tukuma nami» mâjas lapâ esot rakstîts, ka SIA «Kurzemes aina-va» no 1. marta palielinâs maksu par atkritumiem no 9,1355 Ls/m³ lîdz 11,96 Ls/m³ (+ PVN). Par ðo jautâjumu runâjâm Tukuma no-vada domes preses konferencç 24. janvârî, izraisot ïoti emocionâlu diskusiju par at-kritumiem ar novada domes priekðsçdçtâju Juri Ðulcu. Aptaujâjâm arî uzòçmumus SIA «Kurzemes ainava» un SIA «Piejûra».

Jo treknâks projekts, jo lielâka maksa

– Tukumniekus galvenokârt interesç fakts, kâpçc citâs Lat-vijas vietâs samaksa par atkri-tumiem ir mazâka pat uz pusi, piemçram, Gulbenç, kur ïaudis maksâjot nepilnus septiòus la-tus par kubikmetru.

– Ja ir îstenots tik liels projekts kâ pie mums – Piejûras reìiona at-kritumu apsaimniekoðanas pro-jekts, kurâ izdarîti lieli ieguldîjumi un kur atkritumu savâkðanas, ðíiroðanas un apglabâðanas sis-tçma ir sakârtota, – ir tikai loìiski, ka cena ir augðâ. Jo kâdam taèu par to visu ir jâmaksâ.

– Bet, sazinoties ar Ziemeïvidzemes atkritumu apsaimniekoðanas uzòçmumu, uzzinâjâm, ka tur tarifs lielâkoties ir par latu zemâks, lai gan projekts îstenots arî tur – ir gan laukumi, gan poligoni, gan ðíiroðanas punkti.

– Pirmkârt, tikai pie mums at-kritumu apsaimniekoðana notiek tâdâ lîmenî. Citur projekti nav tik plaði îstenoti. Otrkârt, visus ar projekta îstenoðanu saistîtos iz-devumus sedz no tâs naudas, ko iedzîvotâji samaksâ par atkritu-miem. Projektâ bija paredzçti lieli

stâstîja, ka jaunais tarifs, zinot, ka no 2011. gada 1. janvâra tiks palielinâts dabas resursu nodoklis, ir apstiprinâts jau pagâjuðajâ gadâ, taèu nav piemçrots. Viòð cer, ka SIA «Piejûra» dibinâtâji izskatîs ðo jautâjumu un palîdzçs nosegt tari-fa pieauguma daïu iedzîvotâjiem, taèu, ja tâ nenotiks, tad no 1. marta iedzîvotâji par atkritumu izveðanu maksâ par diviem latiem vairâk nekâ lîdz ðim – 11,96 Ls/m³ (ar PVN). A. Ruþa arî stâstîja, ka uzòçmums jau no 1. janvâra palielinâtâ nodokïa dçï maksâjot lielâku mak-su par atkritumu ieveðanu poligonâ «Janvâri» Talsu rajonâ. Savukârt SIA «Piejûra» valdes locekle Indra Ras-sone, vaicâta par iespçjamâm ta-rifu atðíirîbâm daþâdos atkritu-mu apsaimniekoðanas reìionos, pieïâva, ka, iespçjams, tas atkarîgs no paðvaldîbas ieguldîjuma. Ja kâdâ projektâ kâdu daïu izmaksu, piemçram, kredîtu, sedz paðvaldîba, tad iedzîvotâjiem jâmaksâ mazâk. Tomçr izdevumi par atkritumu ieveðanu poligonâ lielâkoties esot visur vienâdi. «Janvâros» tie ir 23,38 Ls/t (+ PVN).

risinâs Jûrmalas lietuJ. Ðulcs stâstîja, ka atkritumu

apsaimniekoðanas uzòçmuma SIA «Piejûra» dibinâtâju sanâksmç treðdien, 26. janvârî, tikðot runâts par vçl kâdu problçmu – ka no Jûrmalas pilsçtas poligonâ «Janvâri» tiekot ievests pârâk maz sadzîves atkritumu, taèu tieði no ievestâ atkritumu daudzuma arî atkarîgas poligona izmak-sas. Viòð atzina, ka, iespçjams, Jûrmalas pilsçta atkritumus aiz-ved uz citâm vietâm, tâpçc ðis jautâjums jârisina: “Jâsâk skatîties, cik, piemçram, pçc projekta tehniski ekonomiskâ pamatojuma tika plânots saraþot atkritumus uz vienu cilvçku, un tas jâsalîdzina ar reâlo faktu. Jo – kuri tad bûs tie muïíi, kuri maksâs, un tie gudrie, kuri vedîs citur?” Ïoti atðíiroties arî tas dau-dzums, ko iedzîvotâji saðíirojuði 2010. gadâ – Tukums saðíirojis 700,9 tonnas, bet Jûrmala – 235 tonnas.

ieguldîjumi, protams, vajadzçja vai nevajadzçja, tas ir cits jautâjums, bet ja tâds projekts tika îstenots, tad nosacîjumi ir jâpilda. Ja gri-bat salîdzinât rezultâtus, jâapkopo informâcija par visiem projektiem, ieguldîjumiem, izdarîto un tad var redzçt, kas ir un kas nav izdarîts.

– Bet cilvçkam taèu ir vien-alga, kas izdarîts citur. Viòam Tukumâ jâmaksâ tik daudz. Turklât vçl krîzes laikâ.

– Un jûs gribçtu, lai labâk ved uz meþu? Cilvçkam jâsaprot – ja reiz tik daudz izdarîts, ir iespçja ðíirot vai katrâ pagalmâ, tad kâdam par to ir jâmaksâ.

– Vai tas varçtu bût arî tâ, ka citur dzîvo vienkârðâk, bet mçs pârâk trekni?

– Mçs, daïa SIA «Piejûra» dibinâtâju, uzskatâm, ka bûtu jâmazina valde, kurâ patlaban ir trîs locekïi. Mçs uzskatâm, ka pilnîgi pietiktu, ja bûtu viens valdes lo-ceklis un viens, piemçram, izpild-direktors. Ja rçíina, ka maksâ ap Ls 800 mçnesî, tad kâdi Ls 10 000

gadâ ietaupîtos. Bet par to jâlemj visiem dibinâtâjiem.

– Ja reiz jûs sakât, ka citâs paðvaldîbâs projekts vçl nav lîdz galam îstenots un tâpçc tur cena ir mazâka, tad kâpçc mçs tâ steidzâmies?

– Ar laiku jau arî citur bûs tâda pati cena kâ mums.

– Bet mçs tai pat laikâ jau maksâsim atkal divreiz dârgâk…

– Nu, lai bûtu godîgi, tad uzraks-tiet, ka arî jûsu vainas dçï atkritumus vedam uz Talsiem, jo tieði slampe-nieki tik enerìiski nobloíçja po-ligona celtniecîbu mûsu novadâ. Toreiz teica, ka mums neko neva-jag; labi, bet tad jâapzinâs, ka viss dabas resursu nodoklis aiziet uz Talsiem. Mçs visi esam gudri, kad ir labi, bet, kad ir slikti, aizmirstam, ko esam darîjuði. Slampes politiíi par poligonu reiz nepacçla rokas, bet tieði transporta izdevumi – jo nu visi atkritumi jâved uz Talsiem – sastâda vislielâkâs izmaksas tarifâ.

– Iedzîvotâji saka, ka lîdz ðim

kârtîgi ðíirojuði, taèu, kopð ar-vien grûtâk bijis pierâdît, ka atkritumu nav, neðíirojot ne-maz, lai nebûtu jâizved tukðs konteiners.

– Dome ðo kârtîbu noteikusi; var pieteikt retâku izveðanu vai arî òemt mazâku konteineru. Protams, ir arî iespçja konteineru svçrt, kâ to darâm redzçju Tidaholmâ – kon-teineru nosver un izdrukâ izves-to daudzumu, taèu tâs ir ïoti lielas investîcijas.

– Bet ðâda pieeja ir vçrsta, lai konkretizçtu izvesto dau-dzumu. Drîzumâ bûs jauns konkurss. Izsludinot to, kon-kursa nosacîjumos pieprasiet, lai ðâdas automaðînas bûtu.

– Bet tad uzòçmçja piedâvâtais tarifs vairs nebûs lîdzðinçjais, bet gan daudz lielâks, un diez vai iedzîvotâji ar to bûs mierâ.

Par tarifa pieaugumuPar to, kâpçc audzis tarifs,

sazinâjâmies ar SIA «Kurzemes ai-nava» direktoru Arni Ruþu. Viòð

no marta – lielâka cena atkritumiem

Acîmredzot grâmatvede ne­bija pietiekoði noslogota, ja paspçja “kvalitatîvi” veikt darbu divâs iestâdçs un vçl “shçmot” tik ievçrojamas summas. Ne­saprotu, kâ budþeta iestâdç tas iespçjams! Lai tagad Do­me arî nes atbildîbu, ka pieïauj strâdât vairâkâs Domes iestâdçs vienlaicîgi, lai gan tajâ paðâ laikâ samazina ðtatus un atstâj tâdus, kuri “nepîkst un neèivina”.

... 19.01.2011. 23:01:25 Bet ka, viena papîru þurka, var

uzlikt uz ausim visu paðvaldîbu? Te jau nav vainîgi direktori! Direk­toram nav jâbût grâmatvedîbas GURU, tiem ir pavisam ci­ti pienâkumi! Par katru revîziju revidenti saòem naudu, tâtad viòiem to arî ir jâatmaksâ!

es 20.01.2011. 08:21:14 Tad ðâdi mums ir reviden­

ti, kuri paskatâs gala ciparu. Vâks!!! Nav brînums, kad valstij nav naudas. Kâ viòa var bût ja revidenti salîdzina gala ciparu? Nav jâbût grâmatvedîbas guru, lai savilktu gala ciparu, kâdu va­jag. Manâ firmâ revidenti izseko katram santîmam un nekas ne­kur nepazûd, jo glavbuhs zina, ka bûs revîzija un visam jâbût èikiniekâ.

x1 20.01.2011. 09:11:17 Starp citu, uzòçmuma vadîtâjs

atbild par visu uzòçmumu ko­pumâ! Tâtad vadîtâjam jâorien­tçjas pilnîgi visâs uzòçmuma funkcijâs. To, ka Domes finanðu vadîtâja var runât par kaut kâdu “gala ciparu”, tas ir ðoks! Kas tad tâ par revîziju. Tâ ir formâla “papîru” pârcilâðana. Un vispâr, tâ izðíçrdçtâ ir mûsu ­ nodokïu maksâtâju nauda! Kâdi secinâjumi?

grâmatvede 2 21.01.2011. 10:18:33

Arî visos lielajos uzòçmumos vajag kârtîgas revîzijas, tâ mç ne ða garumâ.... Zinu, kâ patreiz uzòçmumus revidç, nopçrk vajadzîgo re­videntu un viss OK.... Galvenais ­ labi klâts galds!

4 Otrdiena, 2011. gada 25. janvāris

AgitA Puíîte

gribçtu zinât, kâdas ir algas?

– Es gribçtu uzzinât, cik lie­las bûs vadoðo domes darbi­nieku algas 2011. gadâ? Par cik lielu naudas summu ðo darbi­nieku alga palielinâsies, ja no 1. janvâra ir pieaugusi minimâlâ alga?

Redakcija: Tukuma nova­da domes priekðsçdçtâja viet­nieks Çriks Lukmans, kurð izstrâdâjis Tukuma novada paðvaldîbas institûciju amat­personu amatalgu skalu, skaid­roja, ka visu domes darbinie­ku un iestâþu darbinieku al­gas 2011. gadâ samazinâtas par 3%, par ko laikus visi darbinie­ki brîdinâti: “Ðis samazinâjums

noteikts atbilstoði tam, ka samazinâjies paðvaldîbas budþets 2011. gadâ. Un tas attiecas arî uz novada domes vadîbas algâm. Lai gan valdîba un Saeima 2011. gadâ darba algas aprçíiniem piemçroja vidçjo darba alga 2009. gada 1. ceturksnî, kas bi­ja Ls 471, reâli aprçíiniem par pamatu vajadzçja òemt vidçjo darba algu 2010. gadâ, kas bi­ja Ls 460. Tâdçjâdi valsts bâzes vçrtîbu nesamazinâja, bet mçs konsekventi ievçrojâm to al­gu samazinâjuma sistçmu, kâdu jau 2009. gadâ sâkâm veidot. 2011. gadâ domes priekðsçdçtâja alga ir Ls 1336, vietnieka – Ls 1200, izpilddirektora – Ls 1069, nodaïu vadîtâju – Ls 731.

Ç. Lukmans arî stâstîja, ka atbilstoði jaunajam amatu kata­logam darbiniekiem piemçrots

ne tikai 3% algas samazinâjums, bet pat lielâks – lîdz pat 20%, savukârt lielâkais pieaugums atseviðíiem amatiem bijis Ls 30 robeþâs.

Vai nevar izvest sniegu no tidaholmas ielas?

– Vai nevar izvest sniegu no Tidaholmas ielas Tukumâ? Invalîdi, pensionâri vçrðas pie attiecîgajiem dienestiem pçc palîdzîbas (ar to domâts Tu­kuma novada sociâlais die­nests Tidaholmas ielâ 1), bet viss sniegâ? Kâpçc tâ ir?

Redakcija: Tukuma novada domes komunâlinþeniere Leonar­da Korðunova stâstîja, ka no Tida­holmas ielas sniegs ðoziem izvests jau divreiz. Ðobrîd vairâk to vest neesot plânots.

Kur palikusi informâcija par naudas izlietojumu?

– Jau sen mûsu apsaimniekotâjs «Tukuma nami» solîja, ka rçíina veid­lapas otrâ pusç bûs iekïauta sadaïa par to, kur katras mâjas uzkrâtâ nauda izlietota, lai visi iedzîvotâji to zinâtu un nebûtu katrreiz jâprasa. Taèu tâ arî nevaram sagaidît, kur ðis solîjums palicis. Kad beidzot uzòçmums turçs doto vârdu?

Redakcija: SIA «Tukuma nami» valdes priekðsçdçtâjs Uldis Eglîtis atzina, ka patiešâm bija solîjis ðâdu sadaïu rçíinos ieviest, taèu lîdzðinçjo datorsistçmu pârmaiòu dçï tas joprojâm neesot izdarîts. Viòð solîja, ka, tiklîdz sistçmas sâks darbu pilnîbâ, arî rçíini tiks piln­veidoti un savas mâjas naudas iz­lietojumu iedzîvotâji redzçs.

Jûs JAutâJât

ziòAsAgitA Puíîte

siA «tukuma nami»Spartaka ielâ 3 turpina siltinât

bçniòstâvu; Meþa ielâ 20 tîra lâstekas; Baloþu ielâ 9 un Dzelzceïa ielâ 3 pârmûrçs skursteòa galu; Veidenbauma ielâ 5 un 7, Baloþu ielâ 10 un 11, Smilðu 38, 42 un 44 tîrîs jumtus; Kalçju ielâ 1 apdarinâs kâpòu telpas logu ailas pçc logu nomaiòas; Meþa ielâ 13 mainîs aukstâ ûdens maìistrâlos tîklus un stâvvadus; Kurzemes ielâ 16, Smilðu ielâ 38 un Lauku ielâ 4 mâju bçniòos siltinâs cauruïvadus, bet Spartaka ielâ 11, iespçjams, mainîs cauruïvada posmu, jo tur nav spie­diena siltajam ûdenim. SIA «Tuku­ma nami» valdes priekðsçdçtâjs Uldis Eglîtis stâstîja, ka patla­ban jumti vairs netekot. Viòð pats pârbaudîjis situâciju Spartaka ielâ 3 un situâcija ðíietot cerîga. Viòaprât, ûdens vairâk dzîvokïus nebojâðot. Ðî situâcija vien apliecinot, ka arî citâm mâjâm bçniòi jâsiltina, lai nekas tamlîdzîgs neatkârtotos.

siA «Jauntukums»Jelgavas ielâ 17 nomainîtas

pastkastîtes; Parâdes ielâ 13 diviem dzîvokïiem nomainîts kanalizâcijas stâvvads. Tiek tîrîts sniegs no mâju pagalmiem un mâju jumtiem. Vaicâta, kâdi bijuði apkures rçíini par aizvadîtâ gada decembri un vai tie ïoti atðíîruðies par laiku 2009. gada decembrî, uzòçmuma izpild­direktore Ludmila Kenidra stâstîja, ka 2009. gada decembrî apkures maksa svârstîjusies no 0,90 lîdz 1,27 Ls/m², taèu 2010. gada decembrî – no 1,01 lîdz 1,38 Ls/m².

siA «tukuma siltums»Uzòçmums centrâlajâ katlu mâjâ

saraþo 10 lîdz 11 megavatus siltu­ma, bet Lauktehnikas katlu mâjâ – pusotru megavatu.

siA «tukuma ûdens»Joprojâm turpinâs kosmçtiskie

remonti atdzelþoðanas stacijâ Ozoliòos. Savukârt Spartaka ielâ pie bçrnudârza tikðot uzsâkta ûdensvada rekonstrukcija vienâ posmâ.

Aizvadîtajâ sestdienâ un svçtdienâ nozagti piecu aku vâki.

sçdes un tikðanâs domç

Otrdien, 25. janvârî, 14.30 – sociâlâs palîdzîbas komisijas sçde.

Treðdien, 26. janvârî, 10.00 – SIA «Piejûra» dibinâtâju sanâksme; 11.00 – parâdu piedziòas komisi­jas sanâksme; 15.00 – zemes ko­misijas sçde; 17.30 – seminârs par attîstîbas programmas izstrâdi.

Ceturtdien, 27. janvârî, 9.00 – Tukuma novada domes sçde, 15.00 – administratîvâs komisijas sçde.

Piektdien, 28. janvârî, 13.00 – sporta padomes sanâksme.

AgitA Puíîte

Pçc tam, kad publicçjâm finanðu komitejas sçdç 18. janvârî izskatîto jautâjumu par finanðu lîdzekïu izðíçrdçðanu Tukuma speciâlajâ internâtpamatskolâ un Tukuma sporta skolâ, gan interneta komentâros, gan iedzîvotâju paustajos viedokïos tika izteikti pârmetumi Tukuma nova-da domei par nepietiekamu abu iestâþu kontroli. Mçs par to, kâpçc abas skolas nav kontrolçtas, vaicâjâm domes priekðsçdçtâjam Jurim Ðulcam un finanðu nodaïas vadîtâjai Lailai Dzalbei. Interesçjâmies arî, vai pârbaudes gaidâmas citâs novada iestâdçs.

Atbildîgs – vadîtâjs– Kâpçc Tukuma nova­

da domes finanðu komitejas sçdes lçmumâ nekas nav teikts par to, ka Tukuma speciâlâs internâtpamatskolas un Tu­kuma sporta skolas direktori atstâdinâti, lai gan ðajâ sçdç 18. janvârî par to sprieda?

Juris Ðulcs:– Es esmu izdevis rîkojumus par

abu direktoru atstâdinâðanu, un tos iesniegðu deputâtiem izskatîðanai novada domes sçdç 27. janvârî.

– Vai ir saòemts pârbaudes slçdziens?

– Par Tukuma speciâlo internât­pamatskolu ir – elektroniski, taèu par Tukuma sporta skolu vçl nav. Taèu man paredzçta tikðanâs ar prokuroru par ðiem jautâjumiem, ðonedçï noteikti arî dokumenti tiks iesniegti policijâ, taèu vairâk informâcijas bûs domes sçdç.

– Vai paredzçts sâkt pârbaudes arî citâs iestâdçs?

– Jâ, ðâdas pârbaudes noteikti notiks, tas jau tagad ir zinâms.

– Jums pârmet, ka tagad ga­

tavojaties noòemt grâmatveþus arî tur, kur ir kârtîba – neko neizvçrtçjot.

– Bet dzîve piespieþ. Ko gribu teikt – katras iestâdes vadîtâjam taèu jâredz, kas iestâdç notiek. Viòam ir daþi konti, ko var katru dienu apskatîties. Taèu kopumâ ðis jautâjums bûs politiíu lemðanai – ja grâmatveþi iestâdçs paliks un tâ nebûs centralizçta sistçma, nâksies veidot jaunu amatu – revidentu vai auditoru visu iestâþu pârbaudei.

– Bet jûs pats visu pâr­baudât?

– Visu nav iespçjams, taèu man ir pieeja domes budþetam, un es obligâti paskatos, kâdi rçíini no do­mes konta tiek maksâti. Un, ja man ir aizdomas vai kâdu maksâjumu nesaprotu, zvanu galvenajai grâ­matvedei vai finanðu nodaïas vadîtâjai, vai komunâlajai nodaïai, kas atbild par ceïu fondu, lai man skaidro, kur nauda izlietota. Un tad viòi nâk pie manis un ar dokumen­tiem visu izvçrtçjam. Apskatos arî visus kredîtu maksâjumus, kâ arî reizçm to, cik naudas ir iestâdçm.

– Vai dome pati pârbauda savas iestâdes?

– Atklâti teikðu, – kopð no­vads izveidots, tas nav darîts. Bet jau tagad darbiniece Linda Gruziòa strâdâ kopâ ar lielajiem revidentiem un to mâcâs. Redziet, valstî izveidoja sistçmu, ka visâm iestâdçm jâbût ârçjam revidentam, kam maksâjam lielu naudu – tie ir trîs un vairâk tûkstoði latu gadâ. Taèu rezultâts ðâdai pârbaudei ir tâds, ka, piemçram, firma «Kapitâls» 2008. gadâ pârbaudîja 12 mûsu iestâdes, tostarp Tuku­ma speciâlo skolu un Tukuma sporta skolu, un pateica, ka viss ir kârtîbâ un ka revîzijas gaitâ nav konstatçtas bûtiskas neatbilstîbas, kas ietekmçtu finanðu pârskatus. Slçdzienâ gan pateikts, ka to ne­varam râdît treðajâm personâm. Vçl skolu pârbauda Izglîtîbas un zinâtnes ministrija, jo tikai valsts tai dod naudu gan uzturçðanai, gan algâm.

Katra iestâde pati par sevi– Finanðu komitejas sçdç jûs

teicât, ka revîzijâ pârbauda tikai vispârîgos skaitïus, bi­lanci un virsgrâmatu, bet nepârbauda attaisnojoðos do­kumentus. Komentâros teikts tieði pretçjais – ka pârbauda itin visu sîki un smalki.

Laila Dzalbe:– Ir jâpârbauda. Domç

pârbauda itin visu – katru attaisnojoðo dokumentu, katru bankas dokumentu, katru avan­sa norçíinu, taèu, ja reiz ðie pârkâpumi netika konstatçti, pieïauju, ka to visu abâs izglîtîbas iestâdçs nepârbaudîja. To, kâpçc tas netika izdarîts, ne­varu pateikt.

– Bet kâpçc jûs nepârbaudât skolas?

– Katra skola ir tâda pa­ti neatkarîga iestâde kâ Tukuma novada dome – ar savu vadîtâju, grâmatvedi, kontu bankâ. Un mçs strâdâjam uz lîdzvçrtîgiem nosacîjumiem.

– Tâpat tiek teikts, ka velti dome pârmet neizdarîbu direk­toram, ja vainîgs un negodîgs, iespçjams, bijis grâmatvedis?

– Redziet, par iestâdes budþeta ielietojumu atbild iestâþu vadîtâji – viòi ir atbildîgi par pieðíirto lîdzekïu izmantoðanu atbilstoði apstiprinâtajâm tâmçm. Ja sko­las direktors konkrçtajâ situâcijâ bûtu paskatîjies, kam nauda tiek pârskaitîta, viòð uzreiz redzçtu, ka kaut kas nav kârtîbâ. Taèu, ja viòð to nebija pamanîjis tik daudz ga­dus, kâ saka revîzija tagad, tad sanâk, ka gadiem nav sekojis lîdzi notiekoðajam.

– Vai jûs kaut ko darîsiet lie­tas labâ?

– Esam no bankâm pieprasîjuði informâciju par to, kuri iestâþu di­rektori grâmatveþiem uzticçjuði vien­personisko parakstu, jo dome ar rîkojumu noteikusi, ka finanðu doku­menti ir jâparaksta diviem cilvçkiem – iestâdes vadîtâjam un grâmatvedim.

Mûþvecâ mâcîba – uzticies, bet pârbaudi!

komentāri no www.ntz.lv

5Otrdiena, 2011. gada 25. janvāris

Ðodien, 25. janvârî, Kandavas pagas-ta «Silniekos» sava mûþa 102. dzimðanas dienu sagaida ga-diem visbagâtâkâ mûþa îpaðniece Ieva Bunìe – augumâ smalka, traus-la mâmulîte, kam liktenis vçlçjis piedzîvot garu jo garu mûþa nogali

Ðogad pie jubilâres gan klâtienç nevie­sojamies, lai lieki neuztrauktu – tâ vçlçjâs sirmâs mâmuïas dçls Visvaldis, kurð kopâ ar viòu ir ikdienâ. Turklât veselîba, kâ jau cilvçkam ðâdus gadus sasniedzot, ir krasi mainîga – labâs, saules piepildîtâs dienas daþkârt mijas ar ne tik daudzsoloði gaiðiem rîtiem un ikdienas ritumu. Bet dçls spçj rast sevî spçku un allaþ bût mâmulîtes tuvumâ ik dienu un nakti. Pirms gada jubilâri sumi­not, prâtâ palicis viòas labestîgais smaids, atmiòâs kavçjoties un savus mîïos pieminot. Kaut arî saredzçt un sadzirdçt pagrûti, sirmâ ilggadniece izrâdîja jûtamu interesi par vi­su notiekoðo. To apliecinâja arî dçls Vis­valdis, kurð vakaros mammai pastâsta, kas televizorâ skatîts un kas avîzîtç izlasîts. Te­

pat netâlu, «Remeðos», dzîvo Bunìes kun­dzes krustmeita Modra, kura «Silniekos» ir ne tikai bieþs viesis, bet krietns palîgs. Tagad, ziemâ, kad ceïi aizputinâti un sli­deni, retâk iznâkot pie krustmâtes aiziet. Bet brîvdienâs un svçtku reizçs «Silnie­kos» sabrauc visi mâmulîtes mîïie – vedek­la, mazbçrni un mazmazbçrni, atnâk krust­meita. Katram ir, ko pastâstît, kâdu pado­mu paprasît.

Kandava ir Ievas un viòas dzîvesbiedra Jâòa dzimtâ puse. Abu darba mûþs vadîts tepat kolhoza darbos. Dzîvesbiedra Ievas kundzei lîdzâs nav jau vairâk nekâ 30 gadu, bet kâ nezûdoða vçrtîba palikuðas atmiòas. Godîgi un saprotoði cilvçki lîdzâs – to Ie­va Bunìe uzskatîja par vislielâko ieguvu­mu, kas viòai devis spçku un izturîbu vi­sa mûþa garumâ. Jo tieði tâda ir bijusi un ir viòa pati. Lai spçks un veselîba arî turpmâk gan jubilârei, gan viòas vistuvâkajiem lîdzcilvçkiem! Apsveicam!

Sestdien, 22. janvâra, laikrak-sta «Kandavas Ziòu lapâ»un «Neatkarîgo ziòu» mâjas lapâ informâcijâ par Kandava no-vada Finanðu, plânoðanas un novada attîstîbas komitejas sçdç skatîto jautâjumu, proti, ieceri paaugstinât domes priekðsçdçtâja un viòa vietnieka algu, esmu kïûdîjusies, atspoguïojot deputâtu balsojumu.

Vairâkkârt pârklausoties dik­tofona ierakstus, cauri deputâtu spraigajâm debatçm ir grûti, brîþam pat neiespçjami saklausît balsoju­mu, tâpçc, to precizçjot, sazinâjos gan ar protokolisti, gan atseviðíiem deputâtiem, kuru nostâju diktofonâ bija grûti saklausît. Un izbrînîja, piemçram, deputâtes Silvijas Tiltiòas atbilde: “Es biju tik apjukusi, ka, go­da vârds, neatceros, vai balsoju ”par”, Anitai (kancelejas vadîtâja Anita Dun­dure) jau tas protokolâ ierakstîts.” Savukârt pirmdien, sazinoties ar kancelejas vadîtâju A. Dunduri, ma­nis kïûdaini publicçto deputâtu bal­sojumu ar sçdes protokolu salîdzinât pilnîbâ neizdevâs, jo arî A. Dundure teicâs vçlreiz ierakstu pârklausîties un neskaidrîbu gadîjumâ sazinâties ar paðiem balsotâjiem – deputâtiem. “Ar roku protokolâ man piezîmçts, ka par balsojuði – Tiltiòa, Freima-nis, Aleksîns, bet tas vçl jâprecizç ar ierakstâ dzirdamo,” precizçja A. Dundure.

Un tâtad pagaidâm noskaidro­jies, ka pareizi jâlasa:

“Virzît jautâjumu par do-mes priekðsçdçtâja un viòa viet-nieka amatalgu paaugstinâðanu tâlâkai izskatîðanai domes sçdç, no 13 Finanðu, plânoðanas un novada attîstîbas komitejâ esoðajiem deputâtiem «par» no-balsoja trîs deputâti: S. Tiltiòa, A. Aleksîns, A.D.Freimanis, «pret» ðî jautâjuma tâlâku virzîbu balso-ja pieci deputâti: G. Indriksons, N. Ðtoferts, I. Priede, O. Budþens, V.V. Dreimanis, atturçjâs 5 – D. Rozenfelds, I. Lasis, I. Bambis, R. Bârenis, L. Gudakovska.”

Atvainojos deputâtam Ivaram Bambim par kïûdaini atspoguïoto balsojumu un viòam sagâdâtajâm neçrtîbâm.

IneSe ValtenBerga

P.S. Jâatzîst, ka komitejas sçdes pro­tokolists ir nostâdîts neapskauþamâ situâcijâ. Domstarpîbas un nepa­tîkami starpgadîjumi nerastos, ja, piemçram, sçdes vadîtâjs, skaïi no­saucot balsotâju skaitu, cik par, cik pret, cik atturas, vienlaikus nosauk­tu arî balsotâju uzvârdus. Ðis, pro­tams, ir tikai ieteikums no malas...

KïûdaS laBojumSIevai Bunìei aizsâcies 103. mûþa gads

Jubilâre Ieva Bunìe savâ 101. dzimðanas dienâ F

OTO

- n

o re

dakc

ijas

arhī

va

Nav pârliecîbas, kas par ko balso

turpInâjumS. SâKumS

22. janVâra laIKraKStâ

Pagâjuðajâ ceturtdienâ noti-ka Kandavas novada domes Finanðu, plânoðanas un novada attîstîbas komitejas sçde. Tas ir kâ pçdçjais un svarîgâkais siets, kas sagatavo jautâjumus tâlâkai izvçrtçðanai un gala lçmuma pieòemðanai domes sçdç 27. janvârî.

Kurð ar ko un kad tikâs?Par vissvarîgâko domes doku­

mentu – budþetu – uz sçdi deputâtu kopîgai izskatîðanai tiks virzîti di­vi jautâjumi, proti, jautâjums par domes 2010. gada pamatbudþeta un speciâlâ budþeta izpildi, kas ieòçmumos sastâda Ls 5 684 490, saòemtos aizòçmumos no Valsts kases Ls 453 207, izdevumos – Ls 5 967 954 . Pamatbudþeta lîdzekïu atlikums uz 2011. gada 1. janvâri – Ls 170 519, kâ arî ðî gada budþeta projektu.

Noklausoties domes finanðu nodaïas vadîtâjas Daces Rudçvicas informâciju par iepriekðçjâ ga­da budþeta skaitïiem, deputâtiem îpaðu iebilþu nebija, bet, nokïûstot lîdz jaunajam budþetam, sâkâs dis­kusijas. Vispirms deputâts Nor­munds Ðtoferts vçlçjâs uzzinât, kâdçï ”pârtrûka” deputâtu kopîgais, decembra sçdç pieòemtais pozitîvais lçmums – sanâkt kopâ deputâtiem, kurus tas interesç un kuri jûtas atbildîgi par svarîgâko domes dokumentu – budþetu? Di­vas tikðanâs bija, noritçja pozitîvâ un radoðâ gaisotnç, bet tad – saru­na pârtrûka. Kâpçc? – neizpratnç vaicâja N. Ðtoferts un gaidîja at­bildi no decembra sçþu vadîtâjas, priekðsçdçtâja vietnieces Leonârijas Gudakovskas. Viòa centâs atspçkot teikto: ”Janvârî deputâti sanâcâm kopâ, arî prese par to pastâstîja, ka spriedâm par sociâlo budþetu, Izglîtîbas pârvaldes budþetu, par

skolâm, kultûru. Mçs diskutçjâm kâdas divas stundas, un visi izteik­tie ierosinâjumi saistîbâ ar budþetu tika òemti vçrâ.” Deputâte Sol­vita Horste iebilda L. Gudakov­skas atbildei, precizçjot, ka N. Ðtoferts jautâja, kâpçc deputâtu kopâ sanâkðanas neturpinâjâs, lai budþetu skatîtu detalizçti, atseviðíi pa pozîcijâm? Kâpçc uz tikðanos netika aicinâti visi deputâti? L. Gudakovska sacîja un R. Bârenis apstiprināja, ka aicinâti tikuði visi un arî ieraduðies visi... Tâ arî iz­pratne par deputâtu sarunâm, par to, kurð aicinâts, kurð nav aicinâts, cik rûpîgi budþeta katra sadaïa pârskatîta, netika rasta...

neko îsti nevar zinât... Savukârt deputâts G. Indrik­

sons iebilda, ka skaitïi jaunajâ budþeta projektâ bijuði sajauk­ti, bez plaðâka izklâsta par katru iestâdi. Tam gan iebilda deputâte Silvija Tiltiòa, skaidrojot, ka pie izglîtîbas budþeta strâdâts ilgi un rûpîgi, izvçtot katru pozîciju, kat­ru ciparu, kâ rezultâtâ izglîtîbas sfçrai sâkotnçjais samazinâjums salîdzinâjumâ ar iepriekð projektâ paredzçto sarucis lîdz 1.3%. Tad savukârt radâs jautâjums, kam tad tâdâ gadîjumâ tika finansçjums atòemts, ja kopçjâ budþeta izde­vumu summa palikusi nemainîga, kâ iepriekðçjâ projektâ minçts? Deputâtei S. Horstei atbildi snie­dza D. Rudçvica, skaidrojot, ka de­cembra sçdç piedâvâtajâ budþeta projektâ nebija iekïautas valsts mçrídotâcijas. Arî deputâte I. Prie­de vçlçjâs redzçt detalizçtu budþeta izklâstu ne tikai par izglîtîbu, bet visâm sfçrâm – kultûru, sportu, sociâlo budþetu kopumâ.

Vai iecerçtais îstenots? Jautâjumu par novada sociâli

ekonomiskâs attîstîbas plâna iz­pildi un ðajâ gadâ plânoto bija sa­gatavojusi novada plânoðanas un attîstîbas nodaïas vadîtâja Gun­da Cîrule. Deputâti ieinteresçjâs,

vai pagâjuðajâ gadâ iesâktie dar­bi un projekti ir iekïauti ðî ga­da plânojumâ? R. Bârenis rosinâja deputâtu N. Ðtofertu, kâ uzòçmçjdarbîbas atbalsta centra vadîtâju, iesniegt priekðlikumus lîdz domes sçdei par uzòçmçju iecerçm realizçjamo projek­tu jomâ. Uz ko deputâts gan ie­bilda, ka neredz tam jçgu, jo pagâjuðajâ gadâ iesniegtais lai­vu piestâtnes projekts tâ arî pali­cis plânojumâ neiekïauts. Tâdçï deputâti G. Cîrulei uzdeva lîdz domes sçdei sagatavot sîkâku pârskatu par iepriekðçjâ gada plâna izpildi.

atbalsta biedrîbu «mçs par bçrniem»

Sçdç deputâti neiebilda bie­drîbas «Mçs par bçrniem» val­des priekðsçdçtâjas A. Oses­Pelnçnas lûgumam nodot telpas Raiòa ielâ 14, kas ir paðvaldîbas îpaðums, 130,8 m² platîbâ bez atlîdzîbas lietoðanâ. Kâ skaidro­ja biedrîbas vadîtâja, tai pieðíirts sabiedriskâ labuma organizâcijas statuss, tieði tâdçï ir atïauts par telpâm nemaksât un, iesaistoties projektâ, te varçs izveidot sporta zâli, atbilstoðas palîgtelpas, gar­derobi.

Kurð apstiprinâs domes amatu sarakstus?

Vçl viens sçdes darba kârtîbâ skatâmais jautâjums, kurð deputâtos izsauca neizpratni un raisîja asas diskusijas, bija par to, kuram bûs tiesîba apstiprinât cilvçkus amatos. Lçmuma projekts paredzçja, ka lîdz 1. februârim amatu saraksts jâizstrâdâ un, saskaòojot ar priekðsçdçtâju, jâapstiprina izpilddirektoram. “Ne likumi, ne Ministru kabineta noteikumi, ne saistoðie noteiku­mi nenosaka domes kompeten­ci lemt par domes administrâcijas darbinieku (amatu) sarakstiem,” – tâ deputâtiem uz viòu iebildu­miem pret ðâdu lçmuma projek­

tu atbildçja juriste Inga Linuþa. Tâpat juriste skaidroja, ka, ja ðî jautâjuma lemðanâ tiek iesaistîti pârçjie deputâti, kâ tas bijis lîdz ðim, tad tas apgrûtina normatîvo aktu izpildes kârtîbu. Piemçram, iestâde nevar savlaicîgi reaìçt un veikt izmaiòas amatu saraks­tos, kas saistîti ar minimâlâs al­gas paaugstinâðanu, izmaiòâm profesiju nosaukumos, profesi­ju kodos, saimçs un lîmeòos utt. “Kandavas novada dome lemj par budþetu konkrçtiem mçríiem, arî nodarbinâto atalgojumam, un iestâdes vadîtâja pienâkums ir pieðíirtâ finansçjuma ietva­ros nodroðinât iestâdei noteik­to funkciju izpildi, tai skaitâ pieòemt darbâ vai atbrîvot no dar­ba, pârdalît slodzes u. tml., kas ir saistîts arî attiecîgu grozîjumu izdarîðanu amatu sarakstâ. Bet domes kompetencç nav lemt, kâdi amati bûs administrâcijâ, lai nodroðinâtu paðvaldîbai noteiktâs funkcijas,” deputâtiem skaidroja I. Linuþa.

Deputâti, kuriem likumdoðana nav sveða, centâs iebilst, uz­skatot, ka ðtatus apstiprina do­mes sçdç. Vai tieðâm dome ir kaut kâda privâtâ struktûra, kur izpilddirektors vienper­soniski apstiprinâs ðtatus, no­teiks algas? Tomçr klâtesoðie vienojâs ðo jautâjumu vçl arî precizçt Reìionâlâs attîstîbas un paðvaldîbu lietu ministrijâ.

Uz domes sçdi finanðu, plâno­ðanas un novada attîstîbas komitejâ tiek virzîti atseviðíi grozîjumi pastâvîgi darbojoðos komisiju sastâvâ, atseviðíos domes saistoðajos noteiku­mos, jautâjums par dienesta pârbaudes rezultâtiem Kanda­vas novada paðvaldîbas policijâ un citi jautâjumi. Jautâjums par izmaiòâm domes priekðsçdçtâja pieòemðanas laikos ir atsaukts un uz domes sçdi netiek virzîts.

lappuSI SagataVoja

IneSe ValtenBerga

FInanÐu, plânoÐanaS un noVada attîStîBaS KomItejaS Sçdç

Budþets – vissvarîgâkais domes dokuments

6, 7

FO

TO -

Jân

is V

îtols

FO

TO -

Jân

is V

îtols

FO

TO -

Jân

is V

îtols

SportS

Kristians Krievâns,

Jânis vîtols

Pagâjuðo sestdien mûspusç notika auto foto orientçðanâs sacîkstes “Ziemas prieki Tukumâ”.

Sacensîbâs piedalîjâs 250 ïaudis. Viòi ar ģime-nēm, ar draugiem, pat kopâ ar suòiem sasçdâs 58 spçkratos. Pa ziemas ceïiem, apsniguðiem, bal-tiem, rullçja 400 kilo-metrus. Tukuma, Kan-davas , Engures , Ta l -su, vçl attâlâkâs malâs meklçja kartç norâdîtâs vietas. Nofotografçjâs pie pieliktajâs bildçs re-

Jânis vîtols

Pagâjuðo sestdien Jaunpilî noti-ka XI Baltijas valstu èempionâts loku ðauðanâ.

Sacensîbâs piedalîjâs 52 lo-ka ðâvçji no Latvijas un Lietuvas. Igauòi nepiedalîjâs. Viòiem loka ðauðanas sports ir augstâ lîmenî,

un paðu maèi esot prestiþâki nekâ ðie. Bultas mçríî ar labiem panā-kumiem raidîja arî jaunpilnieks Kaspars Sīmanis.

Sestdien notika ziemas èem­pionâts telpâs. Svçtdien viss no-tika laukâ, kur Jaunpils apkaimç risinâjâs sacensîbas «Noslçpumainâs Jaunpils bultas», tajâ tika ðauts pa daþâdu zvçru attçliem no daþâdâm distancçm.

Sportisti ðâva ar daþâdiem lo-kiem. Ar tradicionâlajiem, ar kâ­diem ðauj augsta lîmeòa maèos. Arî ar vçsturiskajiem, ar kâdiem mûsu senèi gâja medîbâs. SET (Starptautiskâ loka ðauðanas fe­derâcija) sistçmâs reìistrçti 11 loki. Te nu jâatgâdina, ka loks patiesîbâ arî ir ierocis. Nâvçjoðs. Bulta li-do zibenîgi. Var dzirdçt, kad tâ li-do, bet izvairîties praktiski vairs

nav iespçjams. Ar lokiem medîjot arî privâtajos zvçru dârzos. Kaut kur ziemeïvalstîs notiekot ðâdas medîbas. Neesot gan dzirdçts, ka noziedznieki izmantotu lo-kus, bultas. Dârgs prieks, un paiet laiks, kamçr apgûst iemaòas. Loks maksâ no 300 lîdz 1500 eiro. Bul-tas arî – to izmaksas atkarîgas no naudiòas, kas katram makâ. Kam daudz, pçrk gatavas. Kam mazâk,

pçrk detaïas un taisa paði. Gudrâkie pçrk ïoti labas detaïas un paði iz-gatavo labas bultas. Laba bulta var bût 100, vairâk latu vçrtç. Nav tâ, ka pa ðíûnîða durvîm pïaviòâ var trâpît. Var arî otrâdi un ne tikai. Ja roka, acs uztrençta, slikta tautas kalpa nesmukumam ar var trâpît. Klusi – þvîkts, un gatavs. Nesmu-kums zûdîbâ un ”kalps” atkal tîrs kâ eòìelîtis. Citâ partijâ var stâties.

arî loks ir ierocis – nâvçjoðs un dârgs

Auto veiklîba un citi ziemas prieki

reiz citâ Latvijas malâ. Tukuma ledus hallē – ðî gada 1. posms sacensîbas. Tâs rosina Inese un Elmârs Brilles, Sandra Esîte un Intars Pretics – orientieristi, Lat-vijas izzinâtâji, uz auto riteòiem braucot.

Laukâ vçl bi ja patumðs, sniegs lçni no augðas sijâjâs, bet Tukuma ledus halles kafejnîca ïauþu piepildîta. Ïaudis ziemai, braukðanai ar auto piemçrotos tçrpos ìçrbuðies. Jauni, vairs ne tik. Visi nopietni gan. Un kâ nu ne. Teju katrs treðais spçkrats – dþips vai tam lîdzîgais. Nav tak bçrnu spçlîtes pa slidenajiem ceïiem braukt, lûkot, kâ kontrol-punktam garâm neaizbraukt.

Dalîbnieki saòçma biïetenus, numurus, orientçðanâs kartes, fotogrâfijas, kontrolkartes. Savus pulksteòus noregulçja pçc oficiâlâ – sacensîbu – laikrâþa. Pirms starta arî fotoaparâta pulksteni. Starts 9.30, ðoreiz ar kâjâm tepat netâlu uz Rîtiòu ìimenes Salmu darbnîcu. Pçc tam septiòas stun-das ceïâ. Noslçgums Jaunpils pilî, protams, arî ballîte. Ieguvums?… Ðî bija ekspresekskursija, bez gi-diem, plaðâkas ielûkoðanâs vidç, vietâs un kontrolpunkti. Vietas, kurâm ikdienâ brauc garâm. Ceïâ ap pussimts kontrolpunktu. Vçl neskaitâmas vietas, kas uzrunâ, paliek atmiòâ. Nu visa ðî gada va-sara priekðâ atbraukt un lûkot.

dzamajiem objektiem un brauca meklçt nâkamos. Lai piedalîtos, bija vajadzîga komanda no vis-maz diviem cilvçkiem, automo-bilis, digitâlais fotoaparâts un Tukuma/Talsu reìiona «Jâòa Sçtas» karte. Sacensîbu nolikums paredzçja, ka komandai pçc kar-tes un fotogrâfijâm 7 stundu laikâ ir jâatrod apslçptie kontrolpunkti, tûrisma apskates objekti un pie tiem jânofotografçjas vai jâveic kâds uzdevums, kâ krustvârdu mîklu minçðana u.c. Uzvar tâ ko-manda, kura ir savâkusi vislielâko punktu skaitu.

Ðâda veida orientçðanâs sacensîbas notiek jau treðo se-zonu. Seðas reizes gadâ. Katr-

Notikumi galda tenisa laukumāKristians Krievâns,

Zane vimbule

Svçtdien, 23. janvârî, Tukuma pilsçtas atklâtais èempionâts vieno-ja dalîbnieku rekordu – sacensîbâs piedalîjâs 37 galda tenisisti – no Talsiem, Dobeles, Jûrmalas un 16 no Tukuma rajona.

Sacensîbas noritçja seðâs apakð­grupâs. Izspçles kârtîba – divi labâkie no katras grupas kvalificçjâs pusfinâlam. Turnîrâ piedalîjâs arî piecas sievietes, kas labâko no-skaidroja atseviðíâ turnîrâ.

No Tukuma novadu pârstâ vo ðajiem dalîbniekiem pusfinâlâ cînîjâs J. Ap-se, A. Ðtâls, R. Ðteinerts, V. Grebeðko, finâlâ cînîjâs R. Ðtei nerts, kurð ar 3:0 uzvarçja V. Gre beðko, kam tas bi-ja vienîgais zaudçjums turnîrâ. Tâtad 1. vietâ – tukumnieks Rai-

monds Ðteinerts, 2. – tukumnieks Vladislavs Grebeðko, 3. – Nikolajs Ðikovs (Dobele), 4. – I. Aþelis (Jûrmala), 5. – Arvis Ðtâls (Kandava); 6. – J. Ap-se (Tukums). Dâmu turnîrâ labâkâ bi-ja jûrmalniece Skaidrîte Zâìere, kas ieòçma 7. vietu absolûtajâ vçrtçjumâ, 2. – A. Birzniece (kopvçrtçjumâ 25. vieta), bet 3. – Inga Vçrdiòa (28. vieta).

Ðis pasâkums organizçts kâ laba iesildîðanâs Latvijas Veterânu spor-ta sacensîbâm, kas 5. un 6. februârî plânotas Iecavâ.

Ðaubos, vai arî ðogad varçsim, bet darîðu visu iespçjamo, lai nâkamajâ gadâ bûtu. Agrâk Tukumâ bija pat divas jaunatnes komandas... Ðogad labi startçja vîru – entuziastu – ko­manda gan kalna velosipçdu, gan ðosejnieku sacensîbâs. Slikti, ka nav jauno èaïu un nav arî treneru, lîdz ar to ðî sekcija ðobrîd ir slçgta.

Pçrn, cik varçjâm, tik piedalî­jâmies daþâdâs sacensîbâs, arî masu pasâkumos, kâ SEB MTB maratonâ, Vienîbas braucienâ u.c. Ðogad ir paredzçti daudzi ðoseju seriâli, un noteikti tajos piedalîsimies. Viss atkarîgs no finansçjuma. Klubu at­balsta arî mana firma «Ceko», «Jaun­moku dârzi», arî pilsçta iespçju robeþâs, par ko jâsaka paldies.

Lai arî ðobrîd nav baigâ riteòbraucçju kvantitâte, ir kvalitâte. Pieminçðu mûsu jaunos juni­orus, kas ir Latvijas junioru izlases kandidâti – Edmunds Stûrmans un Mârtiòð Savickis, kuriem ir iespçjas startçt Pasaules èempionâtâ. Vçl jaunatnes grupâ jâpiemin Dâvis Perðevics, Artis Birznieks, arî Andis Lapiòð joprojâm ir labs braucçjs. Ðie braucçji nâkuði gan no Tukums­

KMK velokluba, gan Tukuma Spor­ta skolas, gan no trenera Zigurda Kanberga grupas.

Tâpat ir izveidojusies pietiekami liela vîrieðu grupa, kas startç gan MTB, gan ðosejas sacensîbâs un veiksmîgi startç visdaþâdâkajos ma­ratonos un Latvijas meistarsacîkstçs. Viena nelaime – finansçjuma trû­kuma dçï tukumnieki startç daþâdâs komandâs un pat daþkârt pârstâv citas pilsçtas, tâpat uztrauc sporta skolas un citu klubu jaunatnes gru­pu likvidâcija, lîdz ar to nav jaunas maiòas esoðajiem.

Uzlabojoties ekonomiskajai situ­âcijai, mûsu klubs cer tuvâko divu gadu laikâ izveidot jaunu jaunat­nes grupu lîdzâs pieauguðajai, kâ tas bija pirms pâris gadiem. Tâpat ðogad ir nodibinâti labi kontakti ar Itâlijas vîru grupas velokoman­du no Toskânas – «Firenze Petroli», par kuras otro treneri ir kïuvis mûsu bijuðais un vçl pavisam nesenais braucçjs Igors Dobrovoïskis. No itâïiem ir, ko pamâcîties velosportâ, jo Itâlija nâciju vçrtçjumâ ir nr. 1 pasaulç, tâpçc sadarbosimies mums doto iespçju robeþâs.

Spçka sportsPauerliftinga

kluba «Harmoni­ja» treneris And-ris Beíeris:

– Gads bi­jis diezgan labs. Sâkotnçji rezultâti bijuði minimâli, bet ar katrâm sacensîbâm bija jûtama izaugsme, arî iegûtâs vie­tas – augstâkas. Nevarçtu sacît, ka pauerliftings bûtu ïoti populârs, jo jâòem vçrâ, ka tomçr trenaþieru zâlç ir augstas cenas. Ðobrîd Tukumâ ar pauerliftingu nodarbojas 10 lîdz 15 cilvçki. Kâ vienu no labâkajiem jâmin Vitâlijs Karatajevs, kurð jau sporta aprindâs ir zinâms, tâpat se­vi jau parâdîjuði Normunds Jurâns un Elâns Klope.

Ðogad vçlamies vçl vairâk popularizçt pauerliftingu – ir doma Tukumâ organizçt kâdas sacensîbas. Un tâpat kâ lîdz ðim Tukuma pau­erliftinga pârstâvji startçs daþâdos maèos.Lappusi sagatavoja

Zane Vimbule

SportS Otrdiena, 2011. gada 25. janvāris

REKLâma

2009. gada nogalē savu dar-bību uzsāka pilnsabiedrība „Rī-gas Reģiona biznesa attīstības inkubators” (turpmāk tekstā – RRBAI) ar mērķi veicināt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējī-gu komersantu veidošanos Rī-gas plānošanas reģionā – Ogrē, Limbažos un Tukumā. Biznesa inkubators sniedz pakalpojumus komersantiem pamatojoties uz 2009. gada 15. oktobrī noslēg-to līgumu starp RRBAI un Valsts aģentūru «Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra» par biznesa inkubācijas pakalpojumu snieg-šanu.

RRBAI priekšroku dod uzņēmu-miem, kas izstrādā produktus ar augstu pievienoto vērtību, darbojas ar augstajām tehnoloģijām, vērsti uz biznesa inovācijām, videi drau-dzīgiem produktiem un eko-ino-vācijām. Inkubatorā ir pieejamas gan biroja telpas un to aprīkojums, gan ražošanas telpas, gan arī vie-ta, kur rīkot biznesa tikšanās. In-kubators uzņēmumiem nodrošina sekretariāta, komunikācijas, grā-matvedības un juridiskos pakalpo-jumus, mārketinga pakalpojumus, biznesa vadības konsultācijas, to skaitā, konsultācijas biznesa plā-nu sagatavošanā un izvērtēšanā, finansējuma piesaistē, kā arī kon-sultācijas jautājumos, kas saistīti ar jaunu produktu un tehnoloģis-ko procesu ieviešanu, patentu re-ģistrēšanu u. c. Uz inkubācijas pa-kalpojumiem var pretendēt mazie un vidējie komersanti, kas ir reģis-trēti LR Komercreģistrā, nav vecā-ki par 2 gadiem un kuru darbības nozare ir atbalstāma. Komersants var atrasties inkubatorā 4 gadus, taču pēc pirmā aktīvā inkubatora darbības gada secinām, ka vidē-ji uzņēmumam inkubatorā ir ne-pieciešams atrasties 2 – 3 gadus. Šajā laikā komersants ir saņēmis nepieciešamos pakalpojumus sa-va jaunā produkta/pakalpojuma

attīstīšanai un pilnveidošanai un ir gatavs patstāvīgi darboties.

Uz doto brīdi inkubatorā ir 35 uzņēmumi, no kuriem trīs (PROFIT GM, Green Park un NAOSs) darbojas Tukumā. SIA «PROFIT GM» ir strauji augošs grāmatvedības uzņēmums, kas sniedz konsultācijas arī lielāka-jai daļai RRBAI esošiem komer-santiem, SIA «Green Park» no-darbojas ar koka māju ražošanu un, lai palielinātu ražošanas ka-pacitāti, plāno izveidot apmācī-bu centru, kur tiks apmācīti jau-nie amatnieki. Plānots arī izveidot koka māju montāžas cehu, savu-kārt SIA «NAOSs» ražo dažādus lina izstrādājumus – iepakojumu dažādiem produktiem, suvenīrus, gultas veļu, galdautus, apģērbus, tai skaitā tiek šūti tautas tērpi vai-rākiem deju un koru kolektīviem Latvijā. Daļa no saražotās produk-cijas tiek eksportēta. Diemžēl pa-gaidām Tukumā uzņēmēju atsau-cība ir neliela, tāpēc februārī tiek plānots informatīvs seminārs par inkubatora piedāvātajām iespējām uzņēmumiem.

No straujāk augošākajiem uzņē-mumiem Limbažos ir jāatzīmē SIA «BMinerāls», kas ir iegādājies un uzstādījis aprīkojuma komplektu smilts, grants un dolomīta šķiroša-nai un mazgāšanai. Tiek ražotas šķirotas un mazgātas šķembas, kas sadalītas pēc dažādiem izmē-riem.

Lielākā daļa inkubatorā esošo komersantu atrodas Ogrē, ko var skaidrot ar tās ģeogrāfisko izvieto-jumu – tuvumu Rīgai. Uz doto brī-di Ogrē komersantiem tiek sniegti pakalpojumi 2 pakalpojuma snieg-šanas vietās, taču, pamatojoties uz komersantu atsaucību un pie-prasījumu, šobrīd tiek restaurēta 3 stāvu biroja/vieglās ražošanas ēka, kā arī tiek atjaunots ražoša-nas angārs un RRBAI plāno dar-bus pabeigt līdz 2011. gada marta

vidum. Ogrē ļoti veiksmīgi attīs-tās SIA «SmitsElectronics», kas izstrādā un piedāvā tirgū elek-troniskās audio komponentes un gatavo produktus audio amatie-riem un profesionāļiem. Elektro-niskajām komponentēm ir laba in-tegrēta funkcionalitāte un tās tiek piedāvātas gan kā atsevišķas vie-nības, gan arī saliktā veidā kā ga-tavs komplekts (pastiprinātājs), šeit jāmin arī uzņēmums SIA «No-votech», kas ir izveidojis otrreizē-jās pārstrādes gumijas smelknes izstrādājumu ražotni, lai ražotu gumijas ielu apmales un gumijas grīdas plāksnes no otrreizējās pār-strādes rezultātā iegūtās izejvie-las, tādējādi nodrošinot zemāku gala produkta pašizmaksu un vai-rākkārtēju materiālu izmantošanu, kā arī veiksmīgi attīstās SIA «Nana Baby», kas strādā pie pārveidoja-ma paklāja izstrādes, kas pare-dzēts bērnu rotaļām, attīstībai un drošībai. Produkts unikāls ar savu dizainu un inovatīvu pieeju paklā-ja funkcionalitātei. Dizainparaugs reģistrēts Patentu valdē. Ir iegūta 1. vieta konkursā «Dizaina gada balva 2010» nominācijā «Produk-tu paraugu dizains», kā arī uzņē-mums ir Radošās izglītības festi-vāla «ADwards 2010» uzvarētājs Industriālā dizaina kategorijā – II pakāpes Meistarības ordeņa iegu-vējs.

Kopumā pirmais aktīvais inku-batora darbības gads ir bijis veik-smīgs, par ko liecina arī sasnieg-tie rezultāti – komersanti valstij nodokļos nomaksājuši vairāk kā 95 tūkstošus latu, ir radītas 111 jaunas darba vietas un radīti vai-rāki jauni, konkurētspējīgi produk-ti.

Lai pieteiktos dalībai Rīgas Re-ģiona biznesa attīstības inku-batorā, ir jāaizpilda pieteikuma anketa uzņēmuma mājaslapā – www. rrbai.lv.Elīna StīpniEcE

Par biznesa attīstības iespējām jaunajiem uzņēmējiem

Turpinâjums. Sâkums laik-raksta 4., 11. un 18. janvâra nu-muros.Esam sagaidîjuði jauno, 2011., gadu, un atskatâmies uz pçrnâ gada notikumiem sportâ. vispirms sâkam ar tukuma novadu, aptaujâjot teju visus sporta klubus un to vadoðos cilvçkus. Klubu vadîtâjus aicinâjâm novçrtçt aizvadîtâ gada sasniegumus, nosaukt to sportistu vârdus, ar kuriem varam lepoties, kâ arî ðî gada mçríus un uzdevumus.

RiteòbraukðanaRiteò brauk ðanas kluba «KMK»

Atskats uz 2010. gadu Tukuma sporta dzîvç

vadîtâjs Mâris Kalçjs:

– Tukumâ vairs nav jaunat­nes komandas. Palikuði vien trîs èetri pui­kas, no kuriem komandu izvei­dot nevaram.

arî loks ir ierocis – nâvçjoðs un dârgs

pirmais «Gravas ziemas skrçjiens» Jçkaba gravâ

29. janvârî no 11.00 Jçkaba grava, sadarbojoties ar organizâciju «Lûzumpunkts», rîko «Gravas zie­mas skrçjienu». Tas ir piedzîvojums, kurâ komandâm (èetri cilvçki vecumâ no 16 gadiem) jâveic èetri aizraujoði uzdevumi. Trîs koman­das, kas ieguvuðas vislielâko pun­ktu skaitu, saòems balvas – «Jçkaba grava» dâvanu kartes. Pçc «Gra­vas ziemas skrçjiena» katram tâ dalîbniekam bûs iespçja individuâli piedalîties arî «Lielâ kalna skrçjienâ» pçc kalna galâ novietotâ sniegadçïa. Uzvarçtâjs saòems sniegadçli ar stiprinâjumiem. Pirms vai pçc dalîbas «Gravas ziemas skrçjienâ» un «Lielâ kalna skrçjienâ» kat­ram dalîbniekam bûs iespçja iz­mantot Jçkaba gravu slçpoðanai, snovoðanai vai citâm ziemas iz­priecâm bez maksas.

Uzzinât vairâk par pasâkumu un pieteikt savu komandu «Gra­vas skrçjienam» var organizâcijas «Lûzumpunkts» mâjaslapâ www.lu­zumpunkts.lv.

ŠauŠana

pneimatisko ieroèu èempionâtâ Rîgâ

Aizvadîtajâs brîvdienâs, 22. un 23. janvârî Rîgâ, «Auroras» ðau­tu vç, norisinâjâs Rîgas pilsçtas èempionâts ðauðanâ ar pneima­tiskajiem ieroèiem, kur piedalîjâs arî Tukuma Sporta skolas ðâvçji. Vingrojumâ «PP­60» (60 ðâvieni ar pneimatisko pistoli) 2. vietu 25 ðâvçju konkurencç izcînîja Ul-dis Piòíis, uzvarçtâjam Andrim Eríevicam no Dobeles zaudçjot ti­kai par vienu punktu. Komandu vçrtçjumâ tukumniekiem 5. vie­ta (vçl komandâ startçja Ìirts Ste­panovs un Emîls Vasermanis); vingrojumâ «PЭ60» (60 ðâvieni ar pneimatisko ðauteni) 3. vietu ieguva Matîss Kubelis, savukârt komandu vçrtçjumâ Tukuma Sporta skolai – 2. vieta (komandâ vçl bija Aleksis Steþko un Egmonts Tîsiòð); savukârt dâmâm Tukuma komandai augstâ 2. vieta astoòu komandu konkurencç

– komandâ – Ilze Eizengrauda, Ilze Blanka un Gita Upmane.

Volejbols«Rietumu lîgâ» – trîs sabraukumi nedçïas nogalç

Nedçïas nogalç norisinâsies vai­râki «Rietumu lîgas» volejbola sa­braukumi: 29. janvârî Smârdes pamatskolâ 14.00 spçlçs «Smârde» ar «Irlavu»; 15.30 «Tukums» – «Irlava», un 16.30 «Smârde» – «Tukums».

30. janvârî sabraukums bûs Pûrç: 11.00 spçlçs «Pûre» – «Tume»; 12.30 – «Pûre» – «Krams», bet 14.00 «Tume» – «Krams». Šajâ dienâ sabrau­kums pare dzçts Cçrç: 11.00 spçlçs «Akotiòð» – «Lapmeþciems»; 12.00 «Kandava» – «Lapmeþciems»; 13.30 «Akotiòð» – «Ozols»; 15.00 «Kanda­va» – «Ozols».

piesakies kausa izcîòai!Tiek organizçta Irlavas sporta

nama atklâtâ kausa izcîòa volejbolâ vîrieðu un sievieðu komandâm. Pieteikties vçl var tikai ðodien, 25. janvârî, lîdz 19.00.

Spçles notiks otrdienâs un ceturtdienâs no 18.00 lîdz 22.00. Pieteikðanâs un sîkâka informâcija Irlavas sporta namâ vai pa tâlruni 26598997 (Andis Ðvâns), vai inter­neta mâjas lapâ: www.skirlava.lv.

Galda spēles

labâkie novusisti nâk no pûres

Tukuma novada sporta spçlçs novusâ 19. janvârî tika aizvadîtas pçdçjâs trîs kârtas. Noslçgumâ trîs komandas finiðçja ar vienâdu pun­ktu skaitu – 12 no 14 iespçjamiem. Tâpçc, lai noskaidrotu uzvarçtâju, ti­ka vçrtçta uzvarçto un zaudçto setu attiecîba. Lîdz ar to 1. vietâ izvirzîjâs Pûres komanda, kurâ startçja Ul­dis Zalâns, Valdis Viòiarskis un Ai­vars Janemanis, 2. – Tukuma no-vada domes komanda (Tamâra Vaïuka, Guntis Rîbens, Andris Kukða un Ainârs Grosçns), bet 3. vietâ pali­ka iepriekðçjo spçïu uzvarçtâji – SIA «Tukuma nami» komanda – Uldis Eglîtis, Jânis Bçrziòð, Valdis un Krista Greivuïi, kâ arî Andrejs Grants.

8

FO

TO -

Jân

is V

îtols

LieLiskais Loms 2010

1. lpp.

Otrdiena, 2011. gada 25. janvāris

Pârsteigumiem bagâts Lieliskais lomsTagad smagâkâ sudrabkarûsa,

kas izmakðíerçta Latvijâ, ir nâkusi no Slampes dîía! Genâdijs Maliðevs saòçma dâvanu karti no konkursa ilggadçjâ atbalstîtâja vei-kala «Pludiòð» Ls 25 vçrtîbâ, ko konkursa noslçgumâ bija ieradu­sies pasniegt Valda Dzelzkalçja.

Ievçrîbas cienîgs loms bija arî Jânim Svencim – viòð 25. jûlijâ Daugavâ izmakðíerçja 56 kg sma­gu samu. Jânis balvâ saòçma mûsu laikraksta «Neatkarîgâs Tukuma Ziòas» gada abonementu. Savukârt Haralds Baumanis par 11,7 kg smago lîdaku, kas 17. septembrî izmakðíerçta Lielupç, saòçma laik-raksta abonementu pusgadam. Bijâm arî sarûpçjuði pârsteiguma balvu paðam jaunâkajam konkur­sa dalîbniekam – septiòus gadus jaunajam Mârtiòam Ðtâlam, kurð 9. maijâ Veïíu dîíî izvilka kilogra­mu smagu karûsu. Viòð kopâ ar brâli dosies baudît ûdenspriekus Lîvu akvaparkâ.

Visi konkursa dalîbnieki saòç­ma «Neatkarîgo Tukuma Ziòu» At­zinîbas rakstu un kalendârus.

Pârsteiguma balvâ – cope Zviedrijâ

Ðogad konkursa noslçguma pa sâkumâ bija arî sarûpçts kâds ïoti îpaðs pârsteigums, ko mums sa gâdâja uzòçmçjs Raimonds Klein bergs no Kandavas. Viòð organizç atpûtu – copi Zviedrijâ. Tiem makðíerniekiem – konkur­sa dalîbniekiem, kuri bija atnâkuði uz konkursa «Lieliskais Loms 2010» noslçguma pasâkumu, – bija iespçja piedalîties loterijâ, kura vienam no makðíerniekiem dâvâja iespçju izbaudît makðíerçðanas priekus Zviedrijâ. Un ðoreiz – veiksme uzsmaidîja Jânim Svencim – nu viòð visu gadu lasîs «Neatkarîgâs Tukuma Ziòas» un vçl piedevâm dosies makðíerçt uz Zviedriju.

Pçc apbalvoðanas ceremoni­jas un laimîgâs lozes îpaðnieka no­skaid roðanas sâkas lietiðías saru­nas. Ðoreiz pasâkuma viesis bija Kârlis Valtenbergs, kurð pârstâvçja makðíerçðanas orga nizçtâjus Zviedrijâ, un Valsts vides dienesta Jûras un iekðçjo ûdeòu pârvaldes iekðçjo ûdeòu kontroles daïas Jel­gavas sektora vecâkais inspektors Andrejs Zabeïins un inspektors Aigars Ostrovskis. Sâkumâ par sa­vu darbu pastâstîja Andrejs Zaïebins, bet pavisam drîz jau viòi saòçma daudz jautâjumu no pasâkuma dalîbniekiem – makðíerniekiem.

Apkaro nelegâlos zivju bendes

A. Zabeïins: – Pçc kârtçjâm reformâm nu

mçs pârzinâm arî bijuðâ Tukuma rajona ûdenstilpnes. Cenðamies tâs apgût un vçrot, kas ðeit no­tiek. Mums ðodien prieks redzçt, ka makðíerçt patîk arî puikâm, jo pçdçjâ laikâ vçrojama tendence, ka jaunieðiem vairâk patîk sçdçt pie datora... Vçl jâteic, ka novçrots, ka vairâk kïûst makðíernieèu ­sievieðu, turklât viòas makðíerç profesionâlâ lîmenî.

Cik varam, cik atïauj degvie­las limiti, apsekojam ûdenstilpnes, bet, ja arî degvielas limiti beiguðies un mums pienâk ziòa, ka notiek

nelegâlâ zvejniecîba, ielikti tîkli un tiek norâdîtas precîzas koordinâtes, kur tas notiek, un malu zvejniekus ir iespçjams pârtvert, sçþamies savâs personîgajâs automaðînās, brau­cam. Ðâdus gadîjumus bez ievçrîbas neatstâjam. Visi makðíernieki ta èu ir ieinteresçti, lai zivju resursi tiktu saglabâti, tâpçc arî ðâdus ziòojumus saòemam. Ir jau tâ, ja atbrau­cam, izòemam tîklu, tad pârkâpçjs zaudç Ls 5, mçs daudz vairâk – lai­ku un benzînu. Bet, ja pârkâpçju pieíeram, tad, protams, pârkâpçjam audzinâðana un mâcîba ir diez­gan iespaidîga. Sods sagaidâms Ls 200 un vairāk. Uzskatâm, ka katra makðíernieka pienâkums ir ziòot par malu zvejniekiem, jo makðíernieks taèu pçrk makðíernieka kar­ti, grib pamakðíerçt, bet te at­brauc vîri un liek tîklus... Bijuði pat tik nekaunîgi tîklu licçji, kas makðíerniekiem paziòo: ”Tur ne­brauciet, nemakðíerçjiet, te ir mûsu tîkli!”

– Bet ir tâ, ka tas telefo­na numurs, kas norâdîts uz makðíernieku kartes, nav pa­reizs, jo atbild tikai darba laikâ...

– Jâ, diemþçl tâ ir, es jums piekrîtu. Tâpçc zvaniet mums, in­spektoriem, pa tâlruni 28664525 vai 29174667.

Vçl gribçtu vçrst uzmanîbu uz to, ka, piemçram, kompânija atpûðas pie ezera, viòiem ir arî tîkls, stâv tur­pat blakus – jâatceras, – arî atraðanâs tieðâ ûdens tuvumâ ar aizliegtiem zvejas rîkiem ir pârkâpums. Atraðanas kopâ ar zivîm, kuras noteiktâ laikâ un vietâ liegts makðíerçt, upes tieðâ tuvumâ (piemçram, nçìus nopircis tirgû, bet ej ar tiem gar Bçrzes upi) – arî ir pârkâpums!

– Vai policijai, redzot malu zvejniekus, nevar zvanît?

– Var zvanît.– Bet viòi nebrauc...– Dobeles rajonâ ir tâ, ka policija

tad ziòo mums un mçs braucam.

Pieíerti Palansa ezerâ– Kâds ir jûsu – inspektoru

– pçdçjâ laika lielâkais loms mûspusç?

A. Ostrovskis: – Nesen Palansa ezerâ pieíçrâm

trîs malu zvejniekus vienâ reizç. Tika ierosinâta administratîvâ lietvedîba un, atkarîbâ no katra vainas pakâpes, sodi bija 200 un 300 lati. Ðogad bijuðajâ Tukuma rajonâ ir atklâti 11 makðíerçðanas pârkâpumi un èetri malu zvej­niecîbas gadîjumi.

– Esmu novçrojis, ka ir tâ: tâdi noplukuði vîri pçrk tos tîklus un liek, bet turpat tâlâk stâv vîri ar dþipiem, kas viòus sponsorç...

– Tik tieðâm, tâ tas daþkârt no­tiek. Ðâdos gadîjumos jâcenðas pieíert pasâkuma organizato­rus tad, kad zivis jau ir salâdçtas maðînâ.

– Vajadzçtu jau varbût arî tirgos aizliegt tirgot zemmçra lîdakas...

– Ar tâm lîdakâm ir tâ, ka dîísaimniecîba audzç karpas, bet dîíî iemâjo arî daudz lîdaku, kas ðajos dîíos nemaz nav vçlamas. Kad dîíi nolaiþ, tâs kaut kur ir jâliek.

– Bet tad jâbût pavadzîmei... – Protams.– Bet kâpçc Rîgâ centrâltirgû

pârdod maza izmçra vimbas, no kurienes tad tâs nâk?

– Ir tâ, ka vimbas zvejo arî legâli ar tîkliem un ir atïauta piezveja, kur ir noteikts procents, cik drîkst bût mazizmçra vimbu. Jâteic, ka arî pa Rîgas centrâltirgu dzîvo inspek­tori un pârbauda dokumentus. Tâ ir diezgan smaga cîòa.

– Jûs jau strâdâjat kâ fanâtiíi, patiesîbâ ar pliku en­tuziasmu, nodroðinâjuma jums nav nekâda...

– Cenðamies strâdât pçc labâkâs sirdsapziòas. Ja palaidîsim kon­troli vaïîgâk, vçlâk bûs grûtâk ar pârkâpçjiem tikt galâ. Diemþçl inspektoriem par darbu nakts stundâs nemaksâ, bet mçs, vien­alga, strâdâjam tad jau tâ lielâkâ jautrîba notiek, seviðíi vasarâ...

– Problçmas ir arî ar makðíernieku kartçm. Veikalâ mçs tâs netirgojam, pastâ brîþiem ir kartes, brîþiem to nav. Vîri grib iet makðíerçt, bet karti nopirkt ir grûtîbas. Ir arî tâdi, kuri gadâ ti­kai vienu, divas reizes makðíerç, bet viòam ir jâmaksâ par to Ls 5. Tad vçl daþâs vietâs jâpçrk arî licence...

– Makðíernieku kartes ir Zemkopîbas ministrijas jautâjums. Bûtu pareizi, ja ieviestu arî vien­reizçjâs makðíerçðanas kartes.

– Bet lielâko postu jau ûdeòos iztaisa tie, kas nodar­bojas ar elektrozveju, tur pat mailîte nepaliek vairs dzîva... Es spiningoju, man pa Abavu laiva aizbrauc garâm, laivâ – elektroierîce.

– Tas ir ïoti smags jautâjums. Tâdus noíert ir grûti. Te vajadzçtu mums informâciju, kurâ vietâ viòi piebrauc pie upes, tad varçtu mçìinât íert.

– Kur ir tuvâkâs vçþoðanas vietas?

– Tukuma rajonâ tâdu nav. Do­beles rajonâ mums ir licencçtas vçþoðanas vietas, tomçr jâteic, ka Gulbju ûdenskrâtuvç jau otro ga­du vçþu nav. Lielauces ezerâ arî ir samazinâjuðies. Domâjams, varçtu bût varbût kâda vçþu slimîba. Signâlvçþi, kurus vaino vietçjo su­gu izzuðanâ, te nav manîti. Tie ir Salacâ. Ir vietas, kur laivas drîkst ti­kai iznomât, nevis braukt ar savâm, piepûðamajâm gumijniecçm, jo tâ­dç jâdi iespçjams infekcijas pârnçsât no vienas ûdenskrâtuves citâ.

Par copi ZviedrijâPar iespçjâm baudît makðíe­

rçðanas priekus stâsta uzòçmuma «Cope Zviedrijâ» pârstâvis Kârlis Valtenbergs:

– Uz copes vietâm Zviedrijâ vis­pirms ir jânokïûst Stoholmâ. Ðim nolûkam noder prâmis. Tad 480 km jâbrauc ar automaðînu gar jûru. Bot­nijas lîèa krastâ atrodas tâda vieta Bjarta, tur uzbûvçtas labiekârtotas mâjiòas, kur makðíerniekiem ap­mesties. Apkârtne ir klinðaina, jûrai ir stâvkrasts. Pirmâs klintis, braucot no Stoholmas, jau var sâkt vçrot pçc 400 nobrauktiem kilometriem. Makðíerçðana notiek gan jûrâ, gan upç, gan daudzajos apkârtnes eze­ros, kas ir ïoti dziïi – 30, 40 un 50 metrus. Tiek nodroðinâtas motor­laivas, transports: no rîta izvadâ pa

copes vietâm, vakarâ atkal visus aizved atpakaï uz labiekârtotajâm mâjiòâm. Makðíeres gan jâòem paðiem lîdz. Pârsvarâ tur makðíerç lîdakas, asarus, zandartus, zuðus, vçdzeles, brekðus, alatas, fore­les, palijas, laðus un citas – faktis­ki tâs paðas zivis, kuras makðíerç pie mums, taèu ir iespçjas noíert vairâk, var lielâkas zivis trâpîties. Ir laðveidîgâs zivis, kuras makðíerç augustâ, septembrî, bet, lai zvejo­tu tâs, ir par 260 kronâm jâpçrk li­cence.

Makðíerçðana Zviedrijâ ir inte­resanta. Tur mçtâ muðu, vizulis ir galâ. Reti, kad lasis to òem. Pamatâ velk ar aizíerðanu. Bet aiz katra makðíernieka ir inspektors. Kad zivs ir izmakðíerçta, tiek pârbaudîts, kâ tâ noíerta. Ja zivs piekodusies mutç – to drîkst òemt, ja nç, tâ tikai aizíerta – tad jâlaiþ vaïâ.

– Bet lîdakas var òemt visas?– Mûspusç lîdakâm nav noteikts

mçrs, bet tuvâk Stoholmai tas ir noteikts. Makðíernieki ðeit nereti atbrauc ar vçlmi noíert savu lie­lo zivi. Tad zivs galva ir jâuztaisa par trofeju, bet zivi paðu atdod pavâram, kurð tad cep kotletes vai gatavo citu çdienu. Ðeit ir arî pavârs, kurð palîdzçs sagatavot lo­mu, ja kâds to gribçs vest mâjâs. Iespçjams arî zivis noþâvçt. Seviðíi garðîgas iznâk lîdakas.

Cope parasti notiek piecas die­nas. Vçl jâpierçíina ceïð – trîs dienas, tâdçjâdi kopâ viss brau­ciens sanâk astoòas dienas. Ðogad lielâkoties visi brauc uz asariem, noíer tâdus – ap kilogramu sma­gus. Visieteicamâk braukt uz Zvied­riju makðíerçt ir pçc 30. maija.

– Zviedri jau lîdaku neuz­skata par zivi?

– Tâ viòiem lielâkoties ir suòu barîba. Var redzçt, ka viena ot­ra mâjiòa ar zivîm no augðas lîdz apakðai nokarinâta, grieþ pa vie­nai nost un dod suòiem. Tomçr tagad, kad mçs zivis þâvçjam, arî viòi gaida, kad bûs gatavas, tâtad kûpinâtas lîdakas iegarðojuðâs.

– Ja gadîjumâ makðíer­niekam brauc lîdzi sieva vai draudzene. Kâ viòas varçtu ðajâ vietâ atpûsties?

– Viòas var lasît sçnes, ogas. Arî ðî bagâtîba Bjartâ ir liela. Tâdi apðu kun­gi aug!... Arî pats stâvkrasts ir skaists. Makðíernieku atbalstîtâjas atbilstoði viòu vçlmçm arî varam izvadât pa veikaliem, lielâkajâm Ziemeïzviedrijas pilsçtâm, kalnu takâm. Vasarâ dabas mîïotâji var peldçties kalnu ezerâ, vizinâties ar velosipçdu, kâ arî ir iespçja relaksçties saunâ, ir pirts un kubls uz ûdens.

– Ar kâdu summu jârçíinâs, lai varçtu braukt uz Zviedriju makðíerçt?

– Dzîvoðana, prâmja biïetes, çdinâðana, transports, laiva, li­cence, degviela, gida pakalpoju­mi – viss ir ierçíinâts, un kopâ ar kâdiem Ls 250 jârçíinâs.

– Vai makðíerçt var braukt arî ziemâ?

– Var arî braukt ziemâ, tad pieeja­mi sniega motocikli, ar kuriem var doties uz ziemas copi tuvçjos ezeros un upçs. Zemledus makðíerniekiem ir sagâdâta pârvietojama apkurinâma mâjiòa, kurâ patîkamâ siltumâ pat visaukstâkajâ un nepatîkamâkajâ laikâ var copçt vçdzeles. RûtA FjodoRovA

Jānis Svencis no redaktores Ivonnas Plaudes rokām saņem redakcijas balvu Neatkarīgo Tukuma Ziņu gada abonomentu un kalendārus

Kārlis Valtenbergs ieinteresāja klātesošos par copi Zviedrijā

Inspektori Andres Zabeļins un Aigars Ostrovskis (priekšplānā), gatavi aizstāvēt godīgo makšķernieku intereses

9

FO

TO -

Jân

is V

îtols

IntervIja

10. lpp.

Otrdiena, 2011. gada 25. janvāris

Ligita Zemniece – jau 16 gadus Tukuma mûzikas skolâVenTs DubroVskis

Pagājušajā nedēļā, Tukuma mūzikas skolā, tika svinētas divas jubilejas: pedagoģei Bri-gitai Saliņai apritēja 80, bet direktorei Ligitai Zemniecei – 50. Direktore sarunai piekrita ar rosinājumu pieskarties arī sāpīgām skolas problēmām, jo – muzikālā izglītība Latvijā esot apdraudēta…

kârtîga ìimene – pamatîgs fundaments visai dzîvei

L. Zemniece: – Pârdomâjot savu dzîvi, ðíiet,

allaþ kâds no augðas to labvçlîgi vadîjis – arî, ja pirmajâ mirklî tâ neðíiet… Esmu dzimusi mîïâ, jaukâ ìimenç. Tas ir fundaments dzîvei, ja ir kârtîga ìimene. Tçtis un mamma ir sapòu cilvçki – kad par viòiem runâ, parasti mai­nu tçmu, citâdi kïûstu pârâk emocionâla. Dzîvojâm Kandavâ. Mamma – Skaidrîte, ar ïoti la­bu balsi, skaistu, dzidru soprâ nu – visu mûþu ir dziedâjusi korî un sievieðu ansamblî; liela mâkslas un teâtra mîïotâja. Bçrnîbâ òçma ma­ni lîdzi uz operu, baletu un teât­riem – vçl tagad saglabâjuðâs vecâs Èaikovska baleta programmiòas… Mamma nebija nekur mâcîjusies, bet aktîvi darbojâs paðdarbîbâ.

– Kâ padomju laikâ cilvçki vi­su paguva – celt gaiðo nâkotni, bçrnus audzinât un vçl tautas kolektîvos darboties?

– Tad nebija tik daudz avîþu un izklaidçjoðu þurnâlu; arî televizora manâ bçrnîbâ nebija, tâpçc pieti­ka laika visam citam. Tçtis – Artûrs Vecis – vispâr bija apbrînojams un neparasts cilvçks. Dabas dots ta­lants – kolosâli zîmçja! Viòam bija tâds iekðçjais dzinulis – paðmâcîbas ceïâ studçja tautas rakstus un vi­su dzîvi lîdz pçdçjam elpas vilcie­nam strâdâja koktçlniecîbas dar­bus. Tautas daiïamata meistars. Bçrnîbâ es biju pirmais viòa kon­sultants – kad uzzîmçja pulksteòa vai spoguïa râmim ornamentu, tad vaicâja, kâ labâk…

– Interesanti, ka bçrna vie­dokli òçma vçrâ…

– Jâ, bet man patika viss. Atce­ros sestdienu braucienus uz Tuku­ma muzeju; nereti tur rîkoja Tautas daiïamata meistaru izstâdes, kur arî tçtis piedalîjâs. Satikt dzîvu Ansi Artumu – tas jau bija kaut kas! Pa­ti gan neesmu zîmçtâja – gribçtu, bet roka neklausa.

Vçl tçtis lieliski stâstîja tautas pa­sakas un teikas – viòam bija fan­tastiska atmiòa; stâstîja un pie vie­na varoòus uzzîmçja. Atceros pasa­ku par Ansîti, kuru visi vçrtçja pçc skaistâ uzvalciòa… Varbût tâpçc dzîvç nevçrtçju cilvçkus pçc ârçjâ izskata – ko par naudu nenopirksi? Lûk, garîgumu to nopirkt nevar... Tçtis bija liels darbarûíis – nekad nesûdzçjâs, ka citiem iet labâk, ci­ti bagâtâki. Viòð teica: “Nav tâda vârdiòa “Nevaru!”. Ja tu ko gribi, tad izdarîsi. Ja negribi, tâ ir tava problçma!”

– Bijât vienîgais bçrns ìime­nç?

– Jâ, visa nedalîtâ uzmanîba man, tomçr vecâkiem radiorûpnîcâ bija maiòu darbs un daudz lai­ka pavadîju arî viena – visu ko funktierçju un fantazçju.

Un tad viena kaimiòiene apstaigâja dzîvokïus, mudinot bçrnus stâties Kandavas mûzikas skolâ. Man pieci gadi, un es lîdzi barâ. Padziedâju dziesmiòas un tiku Mûzikas skolâ, kur nekâda èaklâ gan nebiju.

– Tik burvîgâ ìimenç, kur tas èaklums palika?

– Viss kas cits patika – rotaïâties ar lellçm, draudzençm un tâdâ garâ. Klavierskolotâja lika ierakstît burtnîcâ, cik ilgi katru dienu spçlçts, un es parasti pablçdîjos… Vienâ sestdienâ nâku mâjâs un dzirdu, ka iekðâ kaut kas notiek – tçtis bija atvedis klavieres. Mel­nas, lakotas, ar zelta burtiem «Ode­sa», no kuriem bira zelta pulverîtis. Skaisti! Vçlâk, kad sâku pçtît kla­vieres, tâs izrâdîjâs neparastas – kuru taustiòu spied, tas runâ – do, re, mi... Nospieþu fa, – pasaka fa! Vçl tagad meklçju ðîs firmas klavie­res, bet izrâdîjâs, ka visas klavie­res man saka tos nosaukumus… Tâpçc man vienmçr solfedþo ir paticis un mûzikas teorija; vçl ïoti patika ârdît klavieres – kad izcçlu apakðu, forði varçja arfu spçlçt… Klavieru skaòotâji neiesaka stîgas aiztikt, bet es – nobraucu kârtîgu glissando! To prieku saprotu, tâpçc uzskatu, ka pirmajâ klavierstundâ bçrnam ir jâparâda, kas klavierçm iekðâ. Lai rodas arî cita intere­se – redz, kâ, nospieþot taustiòu, âmuriòð pa stîgu – klaukð! – skaòu veido. Ar spçlçðanu gan man bija, kâ bija – skolotâja mâcîja, ka ro­kai jâbût “mîkstai kâ bulkai”, un to nevarçju saprast…

Trijâs minûtçs gatava koncertam

– Pçc mûzikas skolas nedomâju, ko tâlâk darîðu, bet skolotâja pierunâja un aizveda uz Liepâjas mûzikas vidusskolu. Tur bi­ja brîniðíîgi pasniedzçji un ïoti muzikâla vide – pirmâ kursa noslçgumâ notika pirmais «Liepâjas dzintars». Pçc 4. kursa bija pilnîgi skaidrs, ka man ïoti patîk mûzikas teorija. Viennozîmîgi! Pie kom­ponista Agra Engelmaòa apguvu kompozîciju un pirmoreiz saskâros ar laikmetîgâs mûzikas lietâm. Ne­varu saprast cilvçkus, kas apgalvo, ka nepatîk laikmetîgâ mûzika. Kâ vari to teikt, ja neesi pat dzirdçjis?

Liepâjas mûzikas skolas ilggadçjs direktors bija Valdis Vikmanis – no viòa esmu pâròçmusi to, ka bçrni pusaudþu vecumâ ir nevis jâsoda, bet jâatbalsta; jâuzmundrina un jâpalîdz atrast viòiem motivâcija mâcîbâm. Tâ talantîgajiem Liepâjâ tika dotas atlaides, jo labi saprata – bez mûzikas cilvçks bûs pazudis.

Treðais periods – Mûzikas akadçmija. Rîga man vienmçr ir patikusi. Kad iestâjos muzikologos, mans mîïais krusttçvs un labvçlis bija profesors Oïìerts Grâvîtis. Viòð savus studentus tâ aizstâvçja, ka bija prieks darboties. Mums bi­ja daudz teorçtisko priekðmetu, un visos pamatîgi òçmâm arî

laikmetîgo mûziku; piemçram, komponists Pauls Dambis vienmçr no mâjas fonotçkas nesa interesan­tus ierakstus; skaòdarbu analîzç iepazinâm Alfrçdu Ðnitki, Giju Kanèelli un Sofiju Gubaiduïinu – tâ bija milzîga atklâsme! Paralçli mâcîbâm dziedâju korî «Dzintars» un valsts akadçmiskajâ korî «Latvi­ja» – tâ bija otra konservatorija. Bija liela laime dziedât diriìentu Arvîda Jansona, Marisa Jansona, Kurta Ma­zura, Valçrija Georgijeva (un dau­dzu citu) vadîbâ. Daudz dziedâjâm lielâs vokâlinstrumentâlâs formas, piemçram, rekviçmus, oratorijas, kantâtes un Bçthovena 9. simfoni­ju... Tolaik sâku kolekcionçt pla­tes ar rekviçmu ierakstiem un biju pârsteigta par to daþâdîbu…

– Kâpçc tieði rekviçmus – bi­ja tâds dvçseles noskaòojums?

– Nu kaut kas vilinâja tajâ visâ – ïoti skaista mûzika. Piemçram, Mocarta rekviçma pirmâs èetras taktis… Nezinu – pasaulç nekâ lîdzîga nav! Tâpat Verdi, Brâmsa rekviçms… Tas ïoti bagâtinâja.

Studiju laikâ bija arî koncert­prakse, un ðî pieredze vçl tagad darbâ noder. Piemçram, sçþam auditorijâ, ienâk profesore Lîga Ja­kovicka un saka: ”Lûdzu, vienam tûlît vajadzçs braukt un vadît kon­certu. Ðoreiz jûs, Ligita!…” Tad trijâs minûtçs bija jâbût gatavai un nevarçja atrunâties ar to, ka ðodien slikti izskaties vai nav piemçrotas kurpes; nç, bija jâbût tâdâ izskatâ, lai jebkurâ brîdî varçtu iet uz skatu­ves. Tâpçc no skatuves nekad nav bailes – uztraucos vienîgi tad, ja ne­zinu, ko teikt. Tas palîdz ðodienas darbâ – direktoram nav iespçju no netîkamiem darbiem izvairîties; ir lietas, kas jâizdara un viss.

uz Tukumu atveda mîlestîba– Pçc akadçmijas man bija

ïoti labs darbs Rîgâ – Nacionâlâs bibliotçkas Kultûras un mâkslas nodaïâ vajadzçja apzinât jaunâkos mûzikas izdevumus un gatavot anotâcijas. Tâ bija iespçja dar­

ba laikâ (!) izskatîties jaunâkos mûzikas þurnâlus! Interesants un skaists laiks. Bet Tukumâ nonâcu ìimenes dçï. Mums ar vîru Daini bija mîlestîba no pirmâ acu ska­tiena (satikâmies ðajâ pusç pilnîgi nejauði), tomçr uzskatu – arî kopîgâm interesçm jâbût. Dainis nopietni interesçjâs par rokmûziku, viòam ir kolosâla atmiòa un ass prâts, par ko viòu apbrînoju; arî klasiskajâ mûzikâ viòð nekad nesa­jauks Rahmaòinovu ar Ðopçnu vai Bahu ar Bçthovenu. Bet dziedâtâjs viòð nav – kad dziedam apsveiku­ma dziesmas ìimenç, viòð vairâk kâ rûcçjs… Apprecçjâmies, kad vçl studçju, un ar jauno uzvârdu eksâmenos pçc alfabçtiskâs secîbas tiku izsaukta pçdçjâ. Kâ zinâms, pçdçjiem viegli neklâjâs... Vîrs pçc izglîtîbas ir radioinþenieris – teh­nisks cilvçks, un tas ir ïoti labi, kad viens vairâk pie zemes...

Kâdu laiku braukâju no Tu­kuma uz darbu Rîgâ – daudz lai­ka pavadîju vilcienâ un vajadzçja izðíirties, kur îsti palikt; tas notika tad, kad pieteicâs bçrni (ìimenç ir divas meitas, Elîna un Liene, kas paðas jau studç). Tukumâ ilgu laiku biju bezdarbniece – auklçju bçrnus mâjâs. Manuprât, tâ bçrniem ir lie­la laime – bût kopâ ar mammu, nevis pie auklçm dzîvoties. Tolaik biju liela rokdarbniece – adîju un ðuvu. Piemçram, noadîju visiem èetriem dþemperus ar vienâdu rakstu. Ðíiet, drîz atkal pievçrsîðos adîðanai, jo tâ ir brîniðíîga nodarbe – var atpûsties un mâjîguma sajûtu rada…

Tad vajadzçja meklçt darbu – pçc sludinâjuma avîzç atnâcu uz Mûzikas skolu, kur bija izsludinâts konkurss uz direktora vietu. Ðeit nevienu nepazinu un lçmumu vajadzçja pieòemt paðai. Pa vie­nu nakti uz rakstâmmaðînas uzsi­tu galvenâs tçzes jeb vadlînijas – ar kaut ko jau vajadzçja piesaistît uzmanîbu. Kas tad ir galvenais kolektîvâ? Cilvçki! Rakstîju par to, cik svarîgi veicinât pedagogu

tâlâku attîstîbu, ka skolai jâpilda arî kultûras funkcija – jâkïûst par kultûras centru ar koncertiem, izglîtîbu un tamlîdzîgi. Ðîs tçzes ir aktuâlas vçl ðodien. Pçc tam bi­ja pârrunas, un jûlijâ sâku strâdât – mans mçríis bija noturçties lîdz 1. septembrim. Galvenais – neizgâzties, un gan jau pçc tam kâdas solfedþo stundas iedos… Ðodien aprit 16 darba gads. Atce­ros – kolçìi mani nepazina un pa vienam nâca apskatît. Mâris Ro­zenbergs vçl smejot noteica, ka pirmie 10 gadi tie grûtâkie…

Vai sagraut labas iestrâdes ir prâta darbs?

– Tâ sâku – sâkumâ bija vieglâk, jo vçl nezinâju, cik daudz prasa no iestâdes vadîtâja. Ja sâkumâ bi­ja neliels plauktiòð ar dokumen­tiem, tad ðobrîd tie pusi kabine­ta aizòem. Apòçmos arî pati vadît stundas un to joprojâm daru, jo bez saskarsmes ar bçrniem nav iespçjams zinât, kas aktuâls. Ðo gadu laikâ bçrni ir mainîjuðies... Uzcîtîba kâdreiz bija lielâka. Agrâk mâjas darbus pat ar vecâkiem kopâ gatavoja; tagad atnâk bçrniòð – burtnîcu aizmirsis, un pat nesa­prot, ka bûtu pienâkums to lîdzi òemt… Otrs – daudz vâjâkas ir atmiòas iemaòas. Bçrni vairs tik spilgti neatceras melodi­ju; kâdreiz vecâkajâs klasçs intervâlu secîbâ desmit elemen­tus klausîjâmies, tagad reti kurð var pateikt trîs – èetrus pçc vie­nas nospçlçðanas…

– Un to sakât par bçrniem, kas ir gana uzcîtîgi, lai mâcîtos divâs skolâs?

– Jâ, bçrni ir pârslogoti. Uz Mûzikas skolu viòi nâk pçcpusdienâ – pçc garas darbadienas; soma un galva pilna ar nâkoðâs die­nas pienâkumiem… Es to izjûtu – bçrni ir noguruði. Mums tâ nebija – mçs mâcîjâmies arî sestdienâs, to­ties nedçïa pagâja vieglâk.

Pie flīģeļa un ziediem jubilāres godā – Tukuma mūzikas skolas direktore Ligita Zemniece

10

9. lpp.

Otrdiena, 2011. gada 25. janvāris

Ligita Zemniece – jau 16 gadus Tukuma mûzikas skolâ

Tâpat ðodienas bçrniem grûtâk sevi piespiest kaut ko izdarît lîdz galam. Piemçram, ar mazajiem bçrniòiem mâcâmies rakstît – cik strîpiòu vilksim? Nu, rindiòu! Bûs bçrniòi, kas to paveiks, bet vairâk to, kas uzvilks vienu – divas strîpiòas, un viòiem jau bûs apnicis…

Tâpçc skolâ ienâk pârmaiòas – Kultûras ministrija nolçmusi, ka Mûzikas skola turpmâk kïûs par saturîgu brîvâ laika pavadîðanas vie­tu kâ intereðu pulciòð – vairs nebûs tik daudz mâjas pienâkumu un tâdas profesionâlâs ievirzes. Plânots, ka pirmajâs èetrâs klasçs visi mâcîsies pçc vienas – atvieglotas – program­mas, bet pçc tam bçrnus ”sadalîs” perspektîvajos, kas turpinâs mû­zikas profesionâlo izglîtîbu, un pârçjos, kas beigs mâcîbas Mûzikas skolâ… Un ðajâs pirmajâs klasîtçs nebûs vispârîgâs klaviermâcîbas, nebûs darba ar koncertmeistaru, vien pusotra stunda specialitâtç nedçïâ un lîdzîgi izglîtîbas kvalitâtes apdraudçjumi. Problçma tâ, ka pçrn (lai varçtu turpinât darbu) mûs piespieda licencçt jaunu èetru klaðu izglîtîbas programmu jau esoðâ astoòu klaðu programmâ. Jaunajâ programmâ ir mazâks stun­du skaits un bûtîbâ nav iespçjams nodroðinât tâdu izglîtîbas kvalitâti, lai turpinâtu mâcîbas Mûzikas skolâ pçc vecâs programmas… Jaunâ re­forma nav pârrunâta ar skolotâjiem, un pat îsti nesaprotam, kâ mâcît un kâ eksâmenus plânot… Mums ir Mûzikas skolu asociâcija, kas ðobrîd ïoti saliedçjusies – Kultûras ministri­jai esam nosûtîjuði rezolûciju, kurâ prasâm atcelt ðo reformu. Jauno izpildîtâju lîmenis valstî tomçr ir ïoti augsts – tas tiek novçrtçts arî starp­tautiskos konkursos, bet pçc refor­mas nekad ðâdu lîmeni nesasnieg­sim. Vai sagraut labas iestrâdes ir prâta darbs? Labi, saprotu, ka Latvijâ muzikâlai izglîtîbai nav prestiþa un arî darba tirgus ierobeþots, tomçr tai paðâ laikâ labi mâkslinieki pasaulç ir pieprasîti… Mums gan vajadzçtu domât, kâ savus talantus noturçt Latvijâ… Tas ir sâpîgs jautâjums.

Agrâk mûzikas vidusskolas deva kvalifikâciju un jaunie speciâlisti atrada darbu arî laukos. Kas bûs nâkotnes mûzikas pedagogi?

Absolventu vidû likumpârkâpçju nav

– Bet latvieði taèu dziedâtâju tauta – kâpçc nenovçrtçjam mûzikas nozîmi? Jûsuprât, kâpçc nepiecieðams mâcîties mûziku?

– Mûzika attîsta cilvçka jûtu pa­sauli. Zinâtnieki pierâdîjuði, ka mûzika vislabâk veicina smadzeòu labâs puslodes darbîbu, pirkstu tehnika – domâðanu, taèu svarîga ir arî sociâlâ funkcija – bçrns kopâ ar pedagogu var justies kâ personîba; visa uzmanîba tiek veltîta tikai viòam. Mûzika bagâtina mûsu dzîvi un padara to skaistâku. Ðodienas izglîtîbas sistçma piedâvâ arî e­programmas, kur vispâr ar dzîvu cilvçku students netiekas, un tâdâ skatîjumâ mûzikas izglîtîba ir elitâra – îpaða!

– Tas tâds mâjiens vecâkiem – ja pietrûkst uzmanîbas bçrnam, droði sûtiet uz mûzikas skolu?

– Jâ, skolâ ïoti labi redzams, ku­ram bçrnam ir problçmas ìimenç. Bet jâsaprot, ka nekur citur ar ma­zo cilvçku par mûziku tâ nerunâs – par skaòas krâsu, dinamiku, skaòdarba uzbûvi, mûzikas satu­ru...

Tas nav oficiâls pçtîjums, bet Madonas mûzikas skolas direk­tors pçrn apkopoja datus par Lat­vijas mûzikas skolu absolventiem un noskaidroja, ka viòu vidû nav neviena (!) sodîta likumpârkâpçja, tie ir mçrítiecîgi jaunieði, kam arî darba karjera veiksmîgi veidojas. Man ðíiet – tas vien jau ir daudz, ja no mûsu audzçkòiem nav ne­viena cietumnieka! Padomâjiet, kâ valsts ietaupa!

Vçl tika veikta aptauja, kad bçrni izvçlas kïût par mûziíi – pirmajâ klasç praktiski neviens, bet vairâk nekâ 90% – pçdçjâ klasç vai pat pçc Mûzikas skolas diplo­ma saòemðanas. Tâpçc saskaòâ ar reformu bçrnus pçc ceturtâs klasîtes dalît perspektîvajos un

pârçjos ir pilnîgi nepareizi! Ir ïoti daudz gadîjumu, kad bçrns atraisâs tikai pçdçjâs klasçs – ïoti garð tas process, kamçr pietuvinâs mûzikai. Bez pûlçm un smaga dar­ba diemþçl nevar – tas ir vçsturiski pierâdîts. Protams, cilvçka dabâ ir iet vieglâko ceïu, taèu bîstami ir zaudçt degsmi. Ïoti smalks mo­ments ir bçrna pirmâ uzstâðanâs – bez liekuïoðanas jâprot paslavçt un uzteikt labo, un tikai pçc tam runât par lietâm, kas jâattîsta…

Starp bçrniem jâjûtas jaunam

– Mçs tâ par darbu vien, bet kas ir jûsu vaïasprieki ârpus skolas?

– Man liels prieks ir atïauties kâdu labu koncertu vai izrâdi. Vasarâ neprâtîgi mîlu jûru – mums ir fantastiskas pludmales tepat lîdzâs (vîrs gan nevar iedomâties dienu vaïoties gar jûru, taèu tas attiecîbâm netraucç…). Neteikðu, ka esmu liela grâmatu lasîtâja, bet patîk pats process – ka varu bût viena un kaut ko palasîties. Patîk pastaigas dabâ. Ja bûtu iespçjas, bûtu liela ceïotâja. Marðruts pat nebûtu tik svarîgs, galvenais – pro­cess kâ tâds.

– Un kâ ar prasmi novecot?– Manuprât, cilvçkiem, kas

strâdâ ar bçrniem, ir jâjûtas jauniem – bçrni uz to iedvesmo. Piemçram, ðî zilâ puíe uz galda vâzç. Vakar sçþu klasç un rakstu þurnâlu, kad piepeði no abâm pusçm pastiepjas rokas ar puíçm. Domâju – kolçìi atnâkuði? Nç, mazie! Saku, ka tûlît steigðu pçc ûdens vâzei, bet viòi: ”Skolotâj, tâ puíe nav îsta. Tas tâpçc, lai stâvçtu mûþîgi…” Tâdi visâdi joki. Es ar bçrniem sapro­tos labi un, ðíiet, pat nespçju dus­moties.

– Bet kâ ar paðas bçrniem – to vecumu, kad bçrni paði, ðíiet, meklç iemeslus, lai attâlinâtos no vecâkiem?

– Bçrni arî mâcîjâs Mûzikas skolâ, un mûsu ikdiena bija cieði kopâ; mums patika ar humoriòu par dzîvi parunât – meitas vienmçr piezoboja par 1. septembra runâm.

Viòas ir arî manas padomdevçjas un uzmundrinâtâjas; vispâr ïoti labi saprotamies. Nu jau viòas ir lieli cilvçki, un tagad mums ir draudzeòu fâze.

– Par ko tad bçrnam prasît padomu?

– Nu kas sievieti nomoka? Jautâjums, kâ es izskatos?

– Vai tad ðajâ jautâjumâ draudzenes neliekuïo?

– Nç, bçrns pateiks, kâ ir. Va­ru bût tieðâm Dievam pateicîga par saviem bçrniem, ìimeni un to saskaòu, kâdâ dzîvojam. Nopietnu konfliktu pat nav bijis, jo, kolîdz rodas problçma, tâ ir jâizrunâ. Jâatrod aizvainojuma iemesls. Izrunâjamies, un viss – svîtra pâri un aizmirstam. Nav manâ dabâ cilât vecas lietas. Nezinu – tas gan jâprasa citiem, kâ ir ar mani, bet paðai tâdâ ziòâ dzîvot viegli.

– Jûs runâjat par darbu un ìimeni – tâdu sievietes laimi, kas ik dienas ar roku aizsnie­dzama, bet vai nav palikuði neîstenoti sapòi?

– Nekad neesmu bijusi kultûras badâ – drîzâk par daudz gribu vi­su tvert un redzçt. Ik pa laikam burvîgu koncertu klausos un es­mu kâdos notikumos iekðâ; visa tâ jau pietiek – man ir ïoti daudz ie­spaidu...

Spçks ir, tikai neprotam parâdît

– Man noteikti jâuzteic darba kolçìi – uzsâkot ðeit darbu, viena kolçìîte teica: ”Kolektîvu var vei­dot,” un tas tâ iespiedâs prâtâ… Bûtîbâ es pati ar savu attieksmi vei­doju attiecîbas – kâ es pret citiem, tâ citi pret mani izturçsies. Katrâ kolçìî saskatu kâdu vçrtîbu – to, kas viòâ labs un brîniðíîgs.

– Nu tas jau priekðnieka liktenis – apzîmogot cilvçku atkarîbâ no viòa spçjâm un aiziet pa slideno stereotipu taciòu…

– Nç, esmu pret tâdiem ste­reotipiem, kas traucç cilvçciskâm attiecîbâm. Sâkumâ jutu, ka kolektîvs ir dzîvojis autoritatîvâ gaisotnç – viòi gaidîja vienu pareizo atbildi,

bet kolektîvâs lietâs nevar bût vie­nas pareizâs atbildes. Jâsaka – man ir lieliska vietniece – Inâra Ârgale. Zelta cilvçks! Ar viòu varu jebku­ru jautâjumu apspriest, un tieði tas ir vislabâkais, ka varam diskutçt. Es kolektîvu daudz audzinâju, lai paði pieòemtu lçmumus.

– Tad jau jums kâ demokrâti­jâ, visu nosaka masas prin­cips?

– Nu, tas gala lçmums, protams, jâpieòem vadîtâjam – es uzòemos atbildîbu, bet ïoti cienu kolçìu do­mas; viòi man ir lieliski. Diemþçl, tagad ir tâda skumja situâcija, ka prçmijas nevaram atïauties, bet cilvçkiem bûtu jâpasaka paldies par labu darbu. Dzîvojam izdzîvoðanas budþetâ – nekâdu rezervju nav.

– Kas ir tâs labâs lietas, kas vieno kolektîvu?

– Kopîgi svinam jubilejas, un ir arî radoðâ darba vakari; ir ab­solventu koncerti skolas jubilejâs; draudzçjamies ar citâm skolâm… Vispâr Mûzikas skolâ nav divu vienâdu dienu, un tas ir interesanti.

– Skolçnus audzinât, bet kâ ar pedagogu izaugsmi?

– Es viòus apbrînoju un vçlreiz apbrînoju, jo redzu nepârtrauktu izaugsmi. Kaut vai tie paði Ziemassvçtku koncerti – kad sâku strâdât, tas bija parasts koncertiòð, kur – iznâca un nospçlçja, bet ta­gad – burvîgi skaists uzvedums. Mums ir tik daudz ansambïu – saksofonisti, klarnetisti, vijolnieki, Mâra Rozenberga oríestris, koris, kas 5. martâ piedalîsies Mûzikas akadçmijas konkursâ «Lai skan!». Saliekot visu kopâ, ir, ko râdît. Jubilejâs paði pedagogi spçlç – ir divi pedagogu kameransambïi (duets un trio) un reizçm sanâkam visi kopâ uzdziedât. Spçks mums ir, vienîgi neprotam sevi tik spilg­ti sabiedrîbâ izrâdît. Bet bûtu jâsaprot, ka neesam tikai izglîtîbas, bet kultûras iestâde. Katra die­na veido vçsturi, kur svarîgs ir viss, kas ar tevi noticis. Ja spçjam pagâtni novçrtçt un vecâkus cienît, tad arî mûs cienîs; ja savu muzikâlo pagâtni un kultûru godâsim, tad arî tai bûs nâkotne…

SASTâdîjiS AivArS LevgovdS

Horizontâli: 1. Smidzinâtâjs (krâsotâju u. c.). Galda spçle. 2. Detektîvs. Personas vietniekvârds. 3. Midzenis. Pârbaudes uzde­vums. Negausîba, rijîba. 4. Naudas pabalsts. Sievietes vârds martâ. Norâdâmais vietniekvârds. 5. Mazliet salds. Vienas valsts brîdinâjums vai lûgums citai valstij. Gan viens, gan otrs. 6. Âfrikas valsts iedzîvotâja. Slâpekïa un ûdeòraþa savienojums, gâze ar asu smaku. 7. Meþa oga. Cirka vai estrâdes mâkslinieks. Trîs pirkstu kombinâcija. 8. Tâls. Mâjdzîvnieks, «velna ìîmis».

Vertikâli: A. pretstats optimismam. Atbalsojas. B. Artilçrijas iero­cis. Galda piederums. C. Elektronu plûsma, strâva. “Dzîvîbas sula”. D. Sadusmoties, sabozties (sarunval.). Slikti. E. Riòíis. Zemes bites. Ðajâ laikâ. F. Oscilogrâfa pierakstîtâ raksturlîkne. Uzòçmçjdarbîbas forma (abr.). G. Aritmçtikas darbîba. Briesmu signâls. H. Aprasot (par stik­lu). Vçrtîga sçne. I. Sadusmoties. Ûdens apòemta sauszemes terito­rija.

minētāju stūrūtis

Latîòamerikâòu krustvârdu mîkla iepriekšējās mīklas atrisinājums

11Reklāma un sludinājumiOtrdiena, 2011. gada 25. janvāris

Otrdiena, 2011. gada 25. janvāris12 Ziņas

aptauja

Mūsu absolventi

Jûsuprât, kas jâdara, lai mûsu bçrni, ìimenes atgrieztos pie veselîgas çðanas paradumiem?

22. diena (pilns/dilstoðs (14.58) mçness Svaru/Skorpiona (4.17) zîmç) – zilonis – jaunu zinâðanu uzkrâðanas diena; spçcîgi izpauþas prâta spçjas, viegli apgût jebkuras prasmes; var uzzinât daudz jauna par sevi un pasauli; var atklâties slepenas zinîbas, ienâkt prâtâ oriìinâlas idejas, rasties atrisinâjumi sen ieilguðâm problçmâm; zinâðanas drîkst izmantot tikai la-biem mçríiem; ðajâ dienâ dzimuðie var kïût par zinâtniekiem, izdarît globâlus atklâjumus; sapòi sniedz jaunas zinâðanas un informâciju par problçmu risinâjumiem, palîdz mainîties uz labo pusi – no 26. janvâra 1.22 lîdz 27. janvâra 2.50.

23. diena (dilstoðs mçness Skorpiona zîmç) – krokodils, Cerbers, himera; smagu enerìiju diena; jâizsargâjas no alkatîbas un pârmçrîbâm; jâizvairâs no daþâdâm provokatîvâm darbîbâm, no grauðanas tieksmes; pamostas liela apetîte, jaunas lietas labâk nesâkt– jâpabeidz vecâs; ietei-cams iztîrît mâju; seksuâlâ enerìija jâievirza pozitîvâ gultnç; jâcenðas sevi iedomâties otra cilvçka vietâ; nedrîkst pârçsties; ieteicami piena produkti; jâatturas no alkohola un gaïas; jâierobeþo ðíidruma dau-dzums; ðajâ dienâ dzimuðie ir ïoti uzòçmîgi; sapòi jâsaprot pretçji tam, ko redz – no 27. janvâra 2.50 lîdz 28. janvâra 4.12.

dzīvesziņa

Mçness dienu kalendârs dace (strâdâ):

– Vecâkiem paðiem veselîgi jâçd un tad arî bçrni jau no mazot-nes pieradîs veselîgi çst. Jâmâca çðanas kultûra, kâ pie galda kârtîgi sçdçt. Vajadzçtu ìimenç visiem kopâ vismaz reizi dienâ pie galda sçsties. Man bçrni jau no mazot-nes strâdâja. Palîdzçja dârzâ, siltumnîcâ sak-nes, dârzeòus audzçt. Saknes, dârzeòi ir veselîgi. No saldu-miem var panaðíoties

ar konfektçm «Gotiòa». Medus – tas pats par sevi.

Kristîne

(bezdarbniece, bçrnu

vçl nav):

– Vecâkiem tas jâiemâca. Pati, jâ, es-mu iemâcîta. Patiesîbâ es pati jûtu, ko var un nevar çst. Çdu daudz augïu, sakòu. Cenðos nekad nepârçsties, kad vairs ”iekðâ nelien”. Ir jâçd uz pusi mazâk, nekâ gribas, tad esot la-bi. Ne vienmçr izdodas, bet cenðos.

Mârîte (strâdâ):

– Paðiem vairâk jâaudzç augïi, dârzeòi. Mani bçrni, mazbçrni strâdâjuði un strâdâ dârza darbus. Nebûs tâ kâ citi ðodienas bçrni, kas vairs neko neprot. Vien veikalâ visu ga-tavo nopçrk. Pirktais ir pilns ar íîmiju. Man ir zemîte. Tur arî viss nepiecieðamais izaug. Pilsçtniekiem, kam nekâ nav, vajadzçtu iepirk-ties tirgû pie zinâmiem cilvçkiem.

ziedonis

(tukumnieks):

– Ja atklâti, tas ir grûts jautâjums. Bçrnîbâ bi-ja veselîga çðana. Tajâ laikâ bija veselîgi pro-dukti – piens, gaïa, pârçjie produkti. Desu varçja çst. A tagad, dies pas, bçrniem desu dot! Tâlâk no grçka! Mançjie nemaz neçd, kaíis arî neçd. Un ja kaíis neçd? Tagad viss aègârni sa-griezies. Ne paði, ne arî mûsu bçrni veselîgi çd.

Jânis vîtols

latvijas mikologu un lihenolo-gu biedrîba par gada sçni 2011 izvçlçjusies zaïo muðmiri (Amanita phalloides), kas tiek uzskatîta par latvijas indîgâko sçni. zaïâ muðmire latvijâ sa-stopama diezgan bieþi.

Par gada sçni zaïâ muðmire ievçlçta, lai pievçrstu papil-du uzmanîbu pagâjuðâ gada bçdîgajai pieredzei un indîgo sçòu bîstamîbai. Îpaða uzmanîba ðai sçnei jâpievçrð arî tâdçï, ka zaïâs muðmires labprât aug vecos, lie-liem ozoliem bagâtos parkos. Ta-jos bieþi vien atrodas lauku skolas, tâdçï îpaði jâuzmana bçrni.

Pçtnieki skaidro, kâdçï zaïâ muðmire ir tik bîstama. Tâ sa-tur 110 indîgu savienojumu, un 90 % saindçðanâs gadîjumu bei-dzas ar nâvi. Îpaði bîstamîba, ka saindçðanâs pazîmes parâdâs vçlu – pçc 10 lîdz 30 stundâm, kad sçne lietota uzturâ. Zaïâs muðmires toksîni postoði iedarbojas uz ak-nu un nieru ðûnâm. Iespçjams, ka tieði ar ðo sçni savulaik noindçts Romas imperators Klau-

dijs, kâ arî vairâkas citas pasaules vçsturç labi pazîstamas personas. Zaïo muðmiri var pazît pçc olîvzaïâs olveida vai zvanveida cepurîtes, kas vecumâ izpleðas gandrîz pla-kana. Citâm muðmirçm raksturîgâs baltâs plçksnes uz cepurîtes zaïajai muðmirei novçrojamas ïoti reti. Lai pârliecinâtos, ka sçne tieðâm ir muðmire, tâ nevis jânogrieþ, bet gan ar naþa palîdzîbu uzmanîgi jâizceï no zemes un jâaplûko kâtiòa pamatne. Visâm muðmirçm, arî zaïajai, pie kâtiòa pamatnes ir bumbuïveida paresninâjums. Zaïajai muðmirei tas ietverts platâ maisveida makstî. Uz zaïâs muðmires kâtiòa vçrojams tik-ko saskatâms zaïgans zigzagveida raksts, tâs gredzens ir balts un rie-vots, âtri izzûdoðs. Zaïo muðmiri var sajaukt ar zaïas krâsas bçrzlapçm, îpaði, ja nogrieþ tikai cepurîti un nepievçrð uzmanîbu kâtiòa pamat-nei. Pavisam jaunas zaïâs muðmires ir viscaur ietvertas vispârçjâ plîvurâ un var bût pat lîdzîgas parasto ze-mestauku (Phallus impudicus) sâkuma stadijai. sagatavoja liena trçde

Godâ ceï – indîgâko

ar domu par nâkotni, par iespçju arî pçc gadiem desmit, divdesmit ieraudzît ðodien ieliktos pamatus, esam nolçmuði nofotografçt tukuma, kandavas, jaunpils un engures novada skolu 9. un 12. klaðu absolventus. arî uzzinât, kâ viòus raksturo skolotâji, kâdus viòi redz sevi paði, kâdas ir ðî gada absolventu nâkotnes ieceres. to paveiksim lîdz izlaidumiem, vçlot labas sekmes un panâkumus turpmâkajâ dzîvç.

dþûkstes pamatskolai atkal pirmais izlaidums

Pçrn Dþûkstç bija vidussko-la. Vairs nav. Tagad bûs atkal pir-

mais pamatskolas izlaidums. Un ðî brîþa devîtie ir: Auniòa Madara, Bernâne Liene, Briekmanis Lauris, Freimane Daiga, Jâkobsone Krista, Kalniòa Lîga, Koèetova Inna, Kohs Edijs, Lçruma Ilze, Linkçvièa Sinti-ja, Miðuta Lâs,a, Mukâne Kristiâne, Ogurcova Jolanta, Pinkeviès Vla-dims, Poïanska Sandra, Saulgrie-ze Paula, Sleþis Juris, Stabiòð Ro-lands, Ðemets Vadims, Vainovs-ka Ieva, Vikðíere Annija un Zie-donis Matîss. Klasi audzina Gi-ta Vînkmane. Devîte paði saka: þçl, ka skolâ nav vçl kâdu lielâku, kam varçtu lîdzinâties. Bet nu paði ir vecâkie, galvenie. Rolands Stabiòð ir augumâ garâkais, spor-tisks puisis. Puiði teic, ka klasç val-dot savstarpçja mîlestîba. Daþi gan piebilst, ka klasç ir arî daþi bok-

seri un viòiem nu gan vajadzçtu mainîties.

Gita Vînakmene kalsi audzina ot-ro gadu. Viòa ir lesteniece, kas uz Dþûksti pârnâca kopâ ar seðiem skolçniem, ar kuriem ir kopâ kopð âbeènieku laikiem. ”Labi saprotamies. Viòi ir labi bçrni un var izdarît jebko, ja vien ir vçlçðanâs. Klasç ir mâcîbu izcil-nieki: Krista Jâkobsone, Ilze Lçruma, Ieva Vainovska, Annija Vîðíere, In-na Koèetova un vçl citi. Juris Sleþis ir tehnisks cilvçks ar zelta rokâm, vien ja reizçm slinkumâ nebuksçtu... Vi-si mançjie, izòemot seðus vietçjos dþûksteniekus, rîtos ceïas agri. Vai-rumam jau 6.00 jâbût uz strîpas. Jâiet uz autobusa pieturu Pienavâ, Lestenç, uz ceïa buss jâgaida,” tâ skolotâja G. Vînakmene.Jânis vîtols

Nâkotnes tiltâ – pa ðodienas mirklim