Policisti – slepkavas no Tukuma

Nekas nav jauns ðai pasaulç LieNa Trçde

Pçc tâdas Tukuma vâr da “slavinâðanas” medijos kom­binâcijâ ne ar tiem jaukâkajiem no­tikumiem, vai tik nebûs par jaunu saukli pilsçtai jâdomâ? “Tukumâ un pçcâk... cietumâ!” Tas tâds – mazliet pelçcîgais humors. Bet, ja godîgi, tieðâm “Melnâs hroni­kas” slejâs pçdçjâ laikâ materiâla, lai kolektîvi paðausminâtos, ir cik tik uziet. Te kâdam “aizmirs­tas” paða mâti apglabât, citam – grâmatvedîbas mahinâcijas iet no rokas un visam noslçgumâ – vçl arî sen nepieredzçta bru­òota laupîðana ar tukumnieku piedalîðanos.

Par iemesliem jau pat îsti runât negribâs, jo tâ var aizrunâties lîdz pasaules malai un pat vçl tâlâk. Jâ, ir Latvijâ krîze. Nomâcoði daudz ìimeòu dzîvo spiedîgos apstâkïos, ko atspoguïo gan skaitïi paðvaldîbu sociâlajos budþetos, gan “brîvâ dabâ” novçrotais, piemçram, apciemojot cilvçkus, ar Redakcijas rûíu nesamo ple­cos. Un tâ tas bijis visos laikos, ka, grimstot nabadzîbâ, ir kâds pulciòð cilvçku, kas met savus aiz­spriedumus pie malas un stâjas uz noziedzîbas takas. Nu kaut vai tajâ paðâ senajâ Çìiptç. Piramîdâs ne jau nâkotnes arheologu dçï viltîgas lamatas iekonstruçja, bet gan lai atturçtu kapeòu izlaupîtâju ba­rus. Bija taèu çìiptietîði­parastie, kas, neskatoties uz bailçm no miruðo atriebîbas, tomçr gan fara­onu kapâ lîdzi òemtos dârgumus piesavinâjâs, gan vçlâkos laikos (kad tâ izrâdîjâs laba “valûta”) – arî paðus mumificçtos valdniekus iztirgoja ârzemniekiem.

Îsâk sakot, nekas nav jauns ðai pasaulç. Tâdçï muïíîgas ðíiet uz paplâtes izliktâs politiíu un amatper­sonu spçlîtes, ar bumbiòas meðanu vienam otra dârziòâ. Ar ministres tçla spodrinâðanu, nolaiþot personîgâs un arî iestâþu vadîtâju asinis, ar viòas nezinâðanu un nevarçðanu...

Savukârt policisti – tie paði slik­ti atalgotie, vçl sliktâk aprîkotie, bet tomçr drosmîgie un strâdât varoðie (tai skaitâ arî Tukumâ), kâ likums liek, drîkst vien dziïdomîgi klusçt un ieòemt “nopçrtâ suòa” lomu...

FO

TO -

Jān

is V

ītols

redakcijas sLeja

Laikraksts tukuma, kandavas, EngurEs un JaunpiLs novadiEm Nr. 11 (1572) – Ls 0.40 ISSN 1407-8252

Ceturtdiena, 2011. gada 27. janvāris www.ntz.lv

ceturtdienas sarunasÐodien no 18.00 lîdz 19.00 pa tâlruni

28444558 vai 63125250

jûs uzklausîs laikraksta žurnāliste Liena Trēde

2. lpp.

saules zaíîði Lamiòu skolas logos

jâNis VîToLs

Dzirciema internâtpamatskolâ puiði apgûst galdnieka ama-tu. Meitenes un daïa zçnu arî mâcâs, lai kïûtu par pavâriem, arî citas prasmes, kas nepiecieðamas ikdienas dzîvç.

Galdniecîbas mâcîbu kabinets ir plaðs. Puiði pie çvelsoliem apgûst galdnieka âbeci – no koka izgata­vot noderîgas lietas ar rokas darba rîkiem: zâìi, çveli, kaltu. Pçc tam

mâcās pie kokapstrâdes maðînâm. Ar laiku rokas ar koku sarod. Koks ir dzîvs, ïaujas, un puiðu rokâm top mçbeles, bçrnu rotaïlietas, mîïmantiòas, ar kurâm var padiþoties izstâdçs. Puiði skolas arodklasç divu gadu laikâ iegûst galdnieka palîga klalifikâciju. Nokârto eksâmenu, uz­taisa meistar stiíi, un stiprais spçks ir rokâs. Amats arî, un, ja darboðanâs prieks, dzîve ir vaïâ. Labs galdnieks visos laikos ir pieprasîts.

Koks prasa pacietîbu, ar to ne­var tik âtri. Labi iecerçtu lietu var

sabojât un pâri paliek sabojâts koks, skaidas, kas, krâsnî sadegot, vien siltumu dod. Jaunie amatnie­ki prot no koka izgatavot mçbeles, piemçrotas telpâm daþâdai vajadzîbai. Amata skolotâjs Andis Jâkobsons teic, ka viòi ir gatavi ðâdus darbus veikt. Problemâtiski ar norçíinâðanos. Tiek meklçti risinâjumi, lai ar paveikto varçtu daïçji segt darbnîcas izmaksas. Skola atrodas Lamiòu muiþas çkâ. Veco çku remontç, zâli remontç, logus atjauno. Viens no vecajiem

logiem bijis gauþi þçlîgâ stâvoklî. Puiði to izòçmuði no ailes un atjaunojuði. Nu logs savâ ierastajâ vietâ. Jâgaida, kad tepe noþûs. Pçc tam to nogruntçs, nokrâsos un ie­stiklos. Lûkos pârçjos. Ja vajadzçs, arî atjaunos. Simts gadu stâvçs. Artûrs Balodis, Artûrs Miglavs, Niklāvs Šponbergs, Reinis Podiòð varçs râdît citiem un lepoties: ”Re, mans logs stâv, un saulç stikla acîm spoguïojas!” Saules stars izsprauk­sies cauri parka koku lapotnei, lo­gu stiklus apþilbinâs.

Skolotājs Andis Jākobsons kopā ar audzēkņiem izgatavojuši muižas zāles loga rāmi, tieši tādu, kāds tas bija sendienās

Lavînveidîgi pieaug tâs informâcijas apjoms, kas saistîts ar laupîðanu un po-licista slepkavîbu Jçkabpilî. Atgâdinâm, ka otrdien pçc 9.00 Jçkabpilî notika bruòots laupîðanas uzbrukums spçïu zâlei «Fçnikss».

Zâles apsargam izdevâs nospiest trauksmes pogu, un drîz vien laupîtâjiem pa pçdâm devuðies polcisti. Aizturot iespçjamos uz­brucçjus (viòi bijuði bruòu vestçs un labi bruòoti), gâja bojâ viens

policists, bet vçl seði cilvçki – di­vi policisti, trîs uzbrucçji un spçïu zâles darbinieks – ievainoti.

aizturçti visi pieci laupîtâjiPolicijas sniegtâs ziòas liecina,

ka laupîtâju vidû bijuði èetri poli­cisti – divi patruïpolicijas vienîbas «Alfa» darbinieki – 37 gadus vecais Leonîds Koòuhovs un Arvo Þagars, kâ arî divi tukumnieki, bijuðie Tu­kuma policijas iecirkòa darbinieki – brâïi Deniss un Pâvels Hristofo­ridi. Piektais laupîtâjs – ðofera lo­mu pildîjuðais – ir nesen kâ Latvi­

jas pilsonîbu ieguvuðais Staòislavs Babelis. Rîgas Ziemeïu rajona tiesa vakar visiem pieciem kâ droðîbas lîdzekli piemçroja apcietinâjumu. Pâvels Hristoforidi un Babelis tika apcietinâti tiesas zâlç, bet pârçjie trîs – neklâtienç, jo aizturçðanas

laikâ tika ievainoti un patlaban ârstçjas Jçkabpils slimnîcâ. Hris­toforidi advokâts Regnârs Jansons þurnâlistiem pastâstîja, ka viòa klients noþçlo izdarîto.

2 Ziņas

1. lpp.

Ceturtdiena, 2011. gada 27. janvāris

Brîvîbas laukums 10, Tukums, LV - 3101; Tâlr. : 63125216 Fakss : 63125022

Mob. : 28338989, 28444558

E-pasts: ntz@ntz.lv

Galvenâ redaktore Ivonna Plaude.Iznâk otrdienâs, ceturtdienâs un sestdienâs. Metiens 6920 eks.

Izdevçjs SIA «Novadu Ziòas». Abonçðanas indekss 3069.Masu informâcijas reìistrâcijas apl. #000702425.

Darba laiks no 8.00 lîdz 18.00, sestdienâs no 9.00 lîdz 14.00.Pârpublicçðana, bez redakcijas rakstiskas atïaujas, aizliegta.

Par sludinâjumu un reklâmu saturu atbild iesniedzçjs.Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.

Iesniegtos manuskriptus nerecenzç un atpakaï neizsniedz.Honorârus par iepriekðçjo mçnesi var saòemt pirmdienâs, ceturtdienâs.

Iespiests tipogrâfijâ «Mûkusala», Rîgâ, Mûkusalas ielâ 41.

www.ntz.lv

latvijā un pasaulē melnā hronika

kas vairâk elektrîbas tçrçs, tas vairâk maksâs

A/s «Latvenergo» informç, ka no 1. aprîïa mâjsaimniecîbâm bûs spçkâ divi elektroenerìijas tarifi: starta tarifs 0,0825 Ls/kWh pa­liks spçkâ mâjsaimniecîbâm, kas mçnesî patçrç lîdz 100 kWh; pa­mata tarifs (0,1074 Ls/kWh) bûs spçkâ mâjsaimniecîbâm ar lielâku elektroenerìijas patçriòu.

Jaunais tarifu plâns paredz, ka no 1. aprîïa visas mâjsaimniecîbas sâks maksât “starta tarifu” – 0,0825 Ls/kWh. Ja mâjsaimniecîba lîdz nâkamâ gada 1. aprîlim patçrçs vairâk nekâ 1200 kWh (vidçji 100 kWh mçnesî), tad turpmâk par patçrçto enerìiju, sâkot no 1201 kWh, tai katru mçnesi bûs jâmaksâ “pamata tarifs” – Ls 0,1074. Savukârt nâkamâ gada 1. aprîlî visâm mâjsaimniecîbâm at­kal piemçros “starta tarifu”, bet “pamata tarifs” bûs jâmaksâ, tikai pârsniedzot 1200 kWH patçriòu. Tarifi stâsies spçkâ 1. aprîlî un bûs spçkâ turpmâkos trîs gadus.

Savukârt par “pamata tarifu” mâjsaimniecîbas sâks maksât no nâkamâ gada 1. aprîïa.

Baltais lâcis ledus meklçjumos nopeldçjis 690 km

Baltâ lâèa mâtîte nopeldçjusi ap­tuveni 690 km ledus meklçjumos Boforta jûrâ. Ceïð dzîvniekam prasîjis deviòas dienas – visu ðo lai­ku lâcene peldçja bez apstâjas. Ne­parasto ceïojumu reìistrçjuði ASV Ìeoloìijas dienesta zinâtnieki, ku­ri divus mçneðus novçrojuði lâèa gaitas. Kâ norâda izdevums, peldot deviòas dienas, mâtîte zaudçjusi savu gadu vecu mazuli un stipri novâjçjusi.

Zinâtnieki atzîst, ka vçl ne­kad iepriekð nav novçrojuði ðâdu parâdîbu.

Biologiem zinâma balto lâèu spçja pârvarçt lielus attâlumus barîbas meklçjumos, taèu par to, ka dzîvnieks spçj pavadît tik ilgu laiku ledainâ ûdenî, viòi uzzinâjuði pirmo reizi.

latvijas «World expo» paviljons pârdots par 625 000 latu

Latvijas paviljonu iegâdâjies uzòçmums no Liaoningas provin­ces Pekinâ. Tâ uzstâdîðana Pekinâ, kur vçja tunelis darbosies ar Latvi­jas vârdu, ir liels panâkums un la­ba platforma Latvijas biznesa eks­portam Íînas tirgos, norâdîjis eko­nomikas ministrs Artis Kampars. Valdîba atïâva Ekonomikas mi­nistrijai pârdot uzstâdîto «Aero­dium» vçja tuneli. Iegûtos naudas lîdzekïus pçc pârdoðanas izdevu­mu segðanas paredzçts ieskaitît valsts budþetâ.Interneta portâlus

“pârlapoja” Zane vimBule

No 24. lîdz 26. janvârim Tu­kuma policijas iecirknî reìistrçti 20 notikumi un noformçti 33 ad­ministratîvo pârkâpumu protokoli; tai skaitâ viens nepilngadîgai per­sonai par smçíçðanu.

24. janvârî8.20 Kandavas novadâ no

kokzâìçtavas noliktavas nozagts motorzâìis «Husqvarna» un me­tinâmais agregâts. Materiâlie za­

udçjumi tiek noskaidroti. Uzsâkts kriminâlprocess.

11.00 Tukumâ, Lauku ielas veikalâ, kâds 1953. gadâ dzimis vîrietis mçìinâjis nozagt divas ðokolâdes «Fazer» Ls 3,44 vçrtîbâ. Uzsâkts kriminâlprocess.

25. janvârî10.30 Kandavas novadâ ap zagts

elektrotransformâtors. Uzsâkts kri­mi nâlprocess.

14.00 reìistrçts iesniegums par to, ka laikâ no 2004. gada 1. jan­vâra lîdz 2010. gada 31. decem­brim Tukuma speciâlâs internâtpa­matskolas grâmatvede piesavinâjus­

ies naudas lîdzekïus Ls 118 145,03 apmçrâ. Uzsâkts kriminâlprocess pçc Kri minâllikuma 179. punkta 3. daïas (Par naudas piesavinâðanos, ja tâ izdarîta lielâ apmçrâ). Par ðâdu noziegumu ir paredzçta brîvîbas atòemðana uz laiku no 6 lîdz 15 ga­diem, konfiscçjot mantu.

8.00 Tukumâ, Revolûcijas ielâ, notikusi sadursme starp au­tomaðînâm AUDI A6 un CITRO­EN C2.

***Tukuma iecirkòa darbinie­

ku vârdâ izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu bojâ gâjuðâ Viesîtes iecirkòa vecâkâ inspektora And­ra Znotiòa tuviniekiem un darba kolçìiem.

Ziòas sniedZa valsts polici-

jas Zemgales reìiona

pârvaldes priekðnieka

palîdZe ieva sietniece

policisti – slepkavas no tukuma

Bijuðais policists tiesâ atzi­na savu vainu laupîðanâ, bet par saistîbu ar policista slepkavîbu un vairâku cilvçku ievainoðanu viòð savu vainu nav komentçjis. Vîrieða advokâts þurnâlistiem skaidroja, ka izmeklçðana ir sâkuma stadijâ un par lomu sadalîjumu pagaidâm runâts nav. Advokâts Jansons uzòçmies arî Pâvela brâïa Denisa aizstâvîbu, lai gan viòð pagaidâm ar caurðautu seju ârstçjas Jçkabpils slimnîcas reanimâcijas nodaïâ.

Informâcija portâlâ ”Draugiem.lv” liecina, ka visi laupîtâji bijuði la­bi pazîstami, viens otru reìistrçjuði kâ savus draugus. Portâlâ ievieto­tie attçli liecina, ka visi ir spçcîgas miesasbûves, nodarbojuðies ar spçka sporta veidiem – ar pauerlif­tingu. Pçc notikuðâ uz izmeklçðanas laiku no amata atstâdinâts Rîgas reìiona pârvaldes priekðnieks Ints Íuzis, «Alfas» priekðnieks And­ris Zauðs un divi citi specvienîbas vadîtâji.

Laupîtâju aizturçðanas laikâ bojâgâjuðâ Jçkabpils iecirkòa Kârtîbas policijas nodaïas Viesîtes iecirkòa vecâkâ inspektora Andra Znotiòa apbedîðanas ceremonija notiks sest­dien Jçkabpils pilsçtas kapos. Cere­monijā piedalîsies arî Valsts prezidents Valdis Zatlers, iekðlietu ministre Linda Mûrniece, Valsts policijas priekðnieks Andris Velðs un citas Iekðlietu minis­trijas un Valsts policijas amatpersonas. Ðajâ dienâ Jçkabpilî bûs izsludinâta sçru diena.

tukuma policistiem – pârmetumi un apkaunojums nevietâ

Diemþçl vairums interneta portâlu un ziòu aìentûru uzreiz

pçc laupîðanas izplatîja iekðlietu ministres Lindas Mûrnieces sniegto nepatieso informâciju, ka divi no aizturçtajiem ir Tukuma policisti. Nepatiesâ informâcija joprojâm nav atsaukta... Kâ noskaidrojâm, De­niss pirms nozieguma izdarîðanas skaitîjâs darbâ Zemgales reìionâlâs policijas pârvaldes Patruïdienestâ, taèu bija ilgstoði atstâdinâts no amata (faktiski nebija nostrâdâjis tajâ ne dienu); savukârt Pâvels ar tiesas spriedumu pçc dienesta pârbaudes kukuïòemðanas lietâ ti­ka atjaunots darbâ policijâ, taèu ne Tukuma, bet, iespçjams, Jûrmalas iecirknî. Tâtad ne viens, ne otrs jau kopð 2009. gada nav Tukuma iecirkòa policisti. Abi gan dzîvojuði un auguði Tukumâ, Lielajā ielâ un mâcîjuðies Tukuma 3. vidusskolâ.

Atgâdinâm, ka brâïu Hristo­foridi vârds skaïi izskançja pçc tam, kad 2009. gada 23. augustâ viòi tika aizturçti aizdomâs par kukuïòemðanu un, iespçjams, Ceïu policijas priekðnieks J. Vancâns vienu no viòiem izolatorâ pavadîja ar kâjas spçrienu pa pçcpusi. Toreiz par Denisu Hris­toforidi aktîvi iestâjâs Neatkarîgâ policistu arodbiedrîba, pieprasot J. Vancânu atstâdinât no amata un to, ”lai turpmâk ðî persona nevarçtu ieòemt amatus valsts pârvaldç”. Otru brâli Pâvelu kolçìi raksturo kâ agresîvu un neprognozçjamu; jau agrâk sûdzîbas par brâïiem policijā tika izskatîtas vairâkkârt. Un, pretçji policijas arodbiedrîbas pârstâvja televîzijâ teiktajam, die­nesta pârbaudes par abu brâïu prettiesisko rîcîbu ierosinâtas vairâk nekâ èetras reizes.

Jâteic, ka ieòçmumu deklarâcijas liecina, abiem brâïiem bijuðas ievçrojamas parâdsaistîbas, kas

raduðâs, iegâdâjoties dzîvokïus. De­nisa parâdsaistîbas sasnieguðas 44 000 latu, bet Pâvels bijis galvotâjs 60 000 latu lielam aizòçmumam.

atbildîbas vietâ – raganu medîbas

Savu viedokli pçc Jçkabpils traìçdijas paudusi arî Latvijas apvienotâ policistu arodbiedrîba. Tâs vadîtâjam Agrim Sûnam te­lefoniski uzdevâm vairâkus jautâjumus:

– Vai, jûsuprât, zinâma atbildîba par brâïu Hristofori­di patvaïu nav jâuzòemas po­licijas arodbiedrîbai, kas pçc skandalozâ video par D. Hris­toforidi aizskarðanu brâïus padarîja par upuriem, ne grçkâþiem?

A. Sûna: – Ðodien jau vairâkiem preses

pârstâvjiem man nâcies taisnoties, ka ne es ðos cilvçkus aizstâvçju un ne es viòus darbâ noturçju. Arodbiedrîbai nevar pârmest, ka tâ pildîja savu pienâkumu, iestâjoties par korektu attieksmi pret aizdomâs turamo. Bet, runâjot par Jçkabpils traìçdiju, bojâgâjuðais ir mûsu biedrs, kurð savu pienâkumu izpildîja lîdz galam.

– Vai tieðâm uzskatât, ka lielâkas algas novçrsîs nelikumîbas policistu vidû? Ar tâdu paðu uzstâdîjumu sa­vulaik tika paaugstinâtas al­gas valsts ierçdòiem, bet ta­gad runâjam par to, ka administratîvais aparâts Lat­vijâ nesamçrîgi uzpûsts un ir viens no krîzes iemesliem?

– Teikðu tâ, ja gribi prasît atbildîbu par kvalificçtu dar­bu, kur katru dienu jâriskç ar sa­vu dzîvîbu un veselîbu, tad ðâds

darbs arî kârtîgi jânovçrtç – ar sociâlâm garantijâm un atalgoju­mu, ar kuru iespçjams uzturçt vis­maz ìimeni. Lîdz ðim policijas dar­binieki bija nostâdîti tâ – vai nu tu strâdâ trijâs darbavietâs, vai òem kukuïus (un tad korupcija zeï un plaukst), vai arî notiek tas, kas no­tika Jçkabpilî... Neviens ðos ris­kus nav vçlçjies novçrst. Parâdos iedzîti cilvçki rîkojas kâ þurka stûrî. Izmeklçðanâ noteikti jâstrâdâ arî psihologam, lai saprastu cçloòus un novçrstu to, ka kaut kas tâds varçtu atkârtoties.

– Kâpçc pieprasât iekðlietu ministres demisiju? Skaidrs, ka vaina ir nesakârtotâ sistçmâ, taèu – ko darît, ja budþets poli­cijai ir tâds, kâds tas ir?

– Linda Mûrniece ir veicinâjusi [visas nebûðanas] un nav spçjusi aizstâvçt budþetu, tâpçc ir pilnîbâ atbildîga par sistçmas sagrauðanu. Tâda ir mûsu arodbiedrîbas nostâja. Ja visur Eiropâ krîzes apstâkïos droðîbas struktûru finansçjums pa­lika apmçram tâds kâ iepriekð, tad mums samazinâja nepieïaujamâ lîmenî; gandrîz ir tâda situâcija, ka policija jâveido no jauna.

– Vai tieðâm tik skarbi?– Tâ ir realitâte. Mçs kâ

arodbiedrîba ðobrîd nodarboja­mies ar to, lai biedriem palîdzçtu nokârtot maznodroðinâtâ statu­su... Tâ jau ir òirgâðanâs. Kaut kas tâds nedrîkstçtu bût! Pçc Jçkabpils traìçdijas vadîba meklçs vainîgos, bet neredz savu vainu! Tas ir pats trakâkais – ka notiek raganu medîbas. Tâ vienkârði ir situâcijas izmantoðana, lai atbrîvotos no nevçlamiem cilvçkiem...vents duBrovskis,

ivonna plaude

3

FO

TO -

Agi

ta P

uíîte

Ceturtdiena, 2011. gada 27. janvāris

FO

TO -

Jân

is V

îtols

PûreVeicas skatuves runas konkursâ

Pûres pamatskolas skolçni Edîte Leite, Elza Sondra Gumska un El­za Lepse piedalîjâs skatuves ru­nas konkursâ Tukumâ. 8. klases skolniece E. Leite izcînîja 1. vietu un piedalîsies konkursa nâkamajâ posmâ Talsos. Piedalâs konkursos un projektos

6. klase no ðî gada iesaistîjusies izdevniecîbas «Zvaigzne ABC» kon­kur sâ «Zvaigþòu klase». Skolçni aktîvi piedalâs Bçrnu þûrijâ, makulatûras un bateriju vâkðanâ, kâ arî projektâ «Skolas auglis». Pasâkumi bçrniem un vecâkiem

Bçrnudârza «Zemenîte» bçrni un vecâki 28. janvârî 17.00 gatavo­jas ziemas priekiem un iesaistîsies daþâdâs sportiskâs aktivitâtçs. Bet no 31. janvâra Pûres bibliotçkâ varçs apskatît bçrnudârza kolektîva veidoto fotoizstâdi par meþa un mâjas dzîvniekiem. Varçs izdejoties

29. janvârî 21.00 kultûras namâ notiks disko karnevâls «Uzmini nu!» – bûs masku parâde, prezentâcija, spçlçs DJ Martins. Savukârt 5. februârî 19.00 bûs paðdarbnieku vakars «Vai Pûrç bûs «Danèu klubs»?», uz kuru katrs kolektîvs gatavo “kustîgu” priekðnesumu, lai iekïûtu Danèu klubâ. Spçlçs tautas mûzikas ansamblis «Tals’ trimið» un DJ Martins.Izstâdç – sveces

Pagasta iedzîvotâji aicinâti at­nest sveces izstâdei «Gaisma un krâsas svecçs», kas kultûras namâ bûs apskatâma no 2. februâra.Noslçdzies iepirkums

Konkursâ par krçslu iegâdi Pûres kultûras namam par uzvarçtâju atzîts vienîgais pretendents – Lietuvâ reìistrçta firma «Vertika». Tâ piegâdâs 50 èetrvietîgus krçslu blokus un 50 vienvietîgus krçslus. Patlaban saskaòo auduma krâsas.

JauNsâtI7. februârî 16.00 Jaunsâtu tau­

tas namâ notiks iedzîvotâju sapulce. Paredzçta saruna par budþetu un citiem iedzîvotâjus interesçjoðiem jautâjumiem. Piedalîjâs konkursâ

Jaunsâtu skolas 1. klases skolçns Raivis Neilands un 2. klases skol­niece Aija Sprûde piedalîjâs no­vada skatuves runas konkursâ Tukumâ.

sçme uN ZeNteNeslçgs lîgumus par atkritumiem

Ðodien, 27. janvârî, 13.00 Zentenes pagasta pakalpojumu centrâ un piektdien, 28. janvârî, 13.00 Sçmes pagasta pakalpoju­mu centrâ SIA «Kurzemes ainava» pârstâvji slçgs lîgumu ar abu pa­gastu privâtmâju iedzîvotâjiem par atkritumu izveðanu.aicina kolekcionârus

Zentenes kultûras nams no 1. februâra organizç izstâdi, kurâ aicina iedzîvotâjus piedâvât netradicionâlu un interesantu lietu kolekcijas, savukârt no 4. februâra varçs apskatîties daþâdu krâsu un formu sveces.

Pagastu ziòas

– Katru dienu eju pa Pas-ta ielu garâm 27. mâjai un uztraucos, ka tikai nenotiek kâda nelaime, jo visas mâjas garumâ tur izveidojuðâs pa-garas lâstekas. Tâ kâ celiòð tur ðaurs, gâjçji iet gar paðiem çkas logiem un – tieði zem lâstekâm. Bail paliek skatîties, kas var notikt, turklât tur taèu tik daudz cilvçku iet uz staciju, autoostu un atpakaï.

Otrdien, 26. janvârî, pâr­liecinâjâmies, ka patieðâm visas mâjas garumâ izauguðas lâstekas, turklât sasaluðais sniegs kopâ ar lâstekâm bîstami izvirzîjies pâri jumtam tieði virs gâjçju celiòa. Kâda sieviete teica, ka esot bijusi arî brîdinâjuma lentîte, taèu laikam norauta, bet – kâ citâdi pa celiòu paiesi?!

Tâ kâ uz mâjas rakstîts, ka tas ir privâtîpaðums, Tukuma nova­da domç interesçjâmies, kam ðî mâja pieder. Tur uzzinâjâm, ka mâja pieder Rîgâ reìistrçtai fir­mai SIA «BMGA», taèu, sazino­ties ar ðo firmu, noskaidrojâm, ka jau pirms gada visi dzîvokïi pârdoti. Tos nopirkuði gan mâjas iedzîvotâji, gan citi interesen­ti pçc sludinâjuma. Tâtad – pat­laban par kârtîbu mâjâ jau atbil­dot paði iedzîvotâji. Dienu vçlâk uz ðo îpaðumu devâmies vçlreiz; secinâjâm, ka lâstekas joprojâm turpat, taèu ietve pie mâjas notîrîta un nokaisîta. Lai satiktu kâdu no

Jûs JautâJât

Kâpçc vieniem lâstekas jâtîra, bet citiem ne?

iedzîvotâjiem, izklauvçjâmies pie vairâkâm pirmâ stâva dzîvokïu durvîm, taèu atsaucîbas nebija. Diemþçl tâda pati situâcija bija arî

otrajâ stâvâ, kur uz klauvçjienu neviens neatsaucâs. Tâ nu vairâk skaidrîbas par to, kurð mâjâ atbildîgais, neguvâm. Jâcer, ka,

izlasîjuði laikrakstâ, iedzîvotâji vai nu izliks brîdinâjuma zîmes, lai gâjçji iet pa otru ielas pusi, vai arî lâstekas notîrîs.

Otrdienas, 25. janvâra, laikrakstâ, publikâcijâ «No marta lielâka cena atkritumiem», ieviesusies kïûda – no 1. marta par kubikmetru atkritumu iedzīvotājiem bûs jâmaksâ Ls 11,96 (ar PVN). Bet par atkritumu deponē­šanu poligonā «Janvāri» tie ir Ls 23,38 par tonnu (ar PVN). agIta Puíîte

– Gribçtu noskaidrot, kâpçc sociâlajâ mâjâ Celtnieku ielâ 3 dzîvo pensionâri, kuriem ir labas pensi­jas, kuriem ir labi situçti tuvinie­ki, kam ir gan mâjas, gan maðînas un kuri paði varçtu savus vecâkus uzturçt? Pilsçtâ dzîvo daudz ve­cu cilvçku, kuri patieðâm ir pilnîgi vieni un kuriem ir grûti iztikt, taèu viòiem neviens nepiedâvâ sociâlo dzîvokli. Un tad nu iznâk, ka viena daïa visos laikos ir varçjuði baudît paðvaldîbas labumus, bet citiem nekad ðâda palîdzîba nepienâkas. Tâ ir liela netaisnîba.

Redakcija: Tukuma novada do­mes dzîvokïu nodaïas vadîtâja Ai­ga Kasilova skaidroja, ka paðos pirmsâkumos, tiklîdz ðâds sociâlâ dzîvokïa statuss vispâr tika no­teikts, nebija prasîbas, ka sociâlâ dzîvokïa îrniekam jâbût vientuïam:

Kâda tukumniece aicinâja redakcijas fotogrâfu iemûþinât fotogrâfijâ taciòu, pa kuru no Pils ielas var nokïût Katrînas laukumâ. Problçma tikai tâ, ka par ðo taciòu visi aizmirsuði – ne sniegs tîrîts, ne kaisîts, tâpçc griboties zinât, kâpçc tâ?

Tukuma novada domes komunâlâ dienesta vadîtâjs Guntis Leksis stâstîja, ka visdrîzâk taciòa bûtu jâkopj pieguloðo îpaðumu saimniekiem, precîzi – kuriem – viòð uzreiz nevarçja pateikt. Tomçr viòð solîja iesaistît simtlatu projekta cilvçkus, lai ðo vietu sakopj.

Kïûdas laboJums

Kâpçc pensionâriem ar labâm pensijâm pieðíir sociâlos dzîvokïus?

”Taèu, ðíiet, kopð 2007. gada ir nosacîjums, ka sociâlos dzîvokïus pieðíir vientuïiem, veciem cilvç­kiem. Ja viòam ir tuvinieki, tad mçs vçrtçjam viòu ienâkumus – ja tuvinieki ir trûcîgi un par veco cilvçku parûpçties nespçj, tad mçs viòu uzòemam sociâlo dzîvokïu rindâ. Bija vçl kâda nianse – tiem lîgumiem, ko savulaik paðvaldîba slçdza ar sociâlâ dzîvokïa îrnieku, nebija noteikta termiòa, pareizâk – tas bija beztermiòa. Ðos lîgumus dome tagad lauzt nevar, taèu ar tiem cilvçkiem, kuriem ðobrîd tiek pieðíirts sociâlais dzîvoklis, lîgumu slçdz tikai uz seðiem mçneðiem. Pçc katra termiòa beigâm ïoti rûpîgi tiek izvçrtçta viòa finansiâlâ situâcija.”

agIta Puíîte

Varbût var iztîrît taciòu?

4 Ceturtdiena, 2011. gada 27. janvāris

Turpinâjums, sâkums 22. un 25. janvâra laikrakstâ.

20. janvârî Finanðu, plânoðanas un novada attîstîbas komite-jas sçdç apspriesti jautâjumi, par kuriem gala lçmums tiks pieòemts ðodien, 27. janvârî, kârtçjâ novada domes sçdç.

Pârkâpumi lîdzekïu trûkuma dçï

Jau rakstîjâm, ka îsi pirms decembra domes sçdes, 30. decembrî, domç iesniegta èetru novada paðvaldîbas policijas dar-binieku – Kârïa Skvarcova, Ro-berta Rudzîða, Ata Logina un Arta Rudzîða – vçstule-sûdzîba par, viòuprât, nepieòemamajiem darba apstâkïiem un darba organizâciju paðvaldîbas policijâ. Kaut arî domes sçdç piedalîjâs gan sûdzîbas iesniedzçji, gan policijas priekðniece Ailona Dârzniece, izvçrsts dialogs do-mes sçdç nenotika, jo, kâ apgal-voja A. Dârzniece, viòa ar vçstules saturu pat nav iepazîstinâta. Savukârt sûdzîbas iesniedzçjiem vârds netika dots. Taèu lçmumu deputâti pieòçma – nolçma izvei-dot komisiju dienesta pârbaudes veikðanai paðvaldîbas policijâ. Par komisijas priekðsçdçtâju ti-ka apstiprinâts domes izpilddi-rektors Guntis Gelpers, komisijâ darbojâs izpilddirektora vietnie-ce Sandra Bçrziòa, juridiskâs un personâla nodaïas vadîtâja Inga Linuþa, finanðu nodaïas vadîtâja Dace Rudçvica un deputâti Nor-munds Ðtoferts un Dainis Rozen-felds (pçc paðu ierosinâjuma).

Uz domes sçdi tika paredzçts virzît ðâdu lçmuma projek-tu: Pieòemt zinâðanai komisi­jas priekðsçdçtâja, Kandavas do­mes izpilddirektora Gunta Gelpera ziòojumu par dienesta pârbaudes rezultâtiem Kandavas novada paðvaldîbas policijâ un atzinuma nodoðanu Kandavas novada do­mes priekðsçdçtâjam lçmuma pie­òem ða nai.

Bet komitejas deputâti gan ðim jau iepriekð sagatavotajam lçmumam tik vienprâtîgi vis pie-krist nebija gatavi.

Komisijai vienprâtîga lçmuma nav

G. Gelpers komitejas sçdç ziòoja, ka komisija, no 3. janvâra divas reizes nedçïâ kopâ sanâkot sçdç un izvçrtçjot policistu iesniegumâ norâdîtos faktus, ir sagatavojusi pârbaudes slçdzienu uz 17 lapâm, kas saskaòâ ar normatîvo ak-tu prasîbâm ir iesniegts Kandavas novada domes priekðsçdçtâjam galîgâ lçmuma pieòemðanai. Deputâti N. Ðtoferts un D. Ro-zenfelds komisijas sagatavoto pârbaudes slçdzienu atteikuðies parakstît un iesnieguði rakstiski sa-gatavotu atseviðíu ziòojumu, kas iekïauts pârbaudes gala ziòojumâ. Deputâti, izvçrtçjot paðvaldîbas policijas darbu, secinâjuði, ka pa-pildus veicot apsardzes funkcijas, palielinâjies darba apjoms un ar to saistîtie izdevumi, bet ieòçmumi ir daudz mazâki kâ izdevumi. Paðvaldîbai nav jânodarbojas ar uzòçmçjdarbîbu un jâveic polici-jas papildu finansçðana, tâpçc abi deputâti ierosina reorganizçt Kan-davas paðvaldîbas policiju lîdz

1. martam, no paðvaldîbas policijas veicamajâm funkcijâm atdalot ap-sardzes funkciju veikðanu.

Lûk, kâ savu lçmumu neparakstît komisijas ziòojumu pamato N. Ðtoferts:

– Pamatoðu, kâpçc es, kad sanâcâm komisijâ kopâ izvçrtçt ðos pârkâpumus paðvaldîbas policijâ, kur arî pievienojâs do-mes priekðsçdçtâjs, neparakstîju ðo atzinumu. Man bija nesaprota-mi, kâpçc domes priekðsçdçtâjs jau pateica savu lçmumu, vçl neie-pazinies ar mûsu atzinumu! Tâpçc es uzskatu, ka mçs, komisija, nelietderîgi izmantojâm savu lai-ku un mûsu darbam nav nekâdas vçrtîbas.

Savu viedokli pauda arî otrs ko-misijas loceklis, deputâts D. Ro-zenfelds:

– Es arî kâ komisijas locek-lis neparakstîju ðo protoko-lu. Kâpçc? Mçìinâðu izteikties iespçjami îsi – jau vasaras vidû ðie èetri policisti griezâs pie ma-nis. Ðo sûdzîbu izskatîja pavirði. Tâ tiek nodota priekðsçdçtâjam izvçrtçðanai. Ðie cilvçki uzrakstîja sûdzîbu domes deputâtiem, lai deputâti izvçrtç, kâ atbildîgâs amatpersonas ir kontrolçjuðas paðvaldîbas darbîbu. Pavisam îsi sakot – paðvaldîbas darbîbu es novçrtçju kâ neapmierinoðu. Uz-skatu, ka paðvaldîbas policija ne-var vienlaicîgi nodarboties ar ap-sardzes funkcijâm, jo tâs ir divas pilnîgi daþâdas lietas. Apsardzç, kâ signâls, tâ policistam jâskrien, bet kâ tad ar paðvaldîbas policijas lietâm tai pat laikâ, kas tâs pildîs? Telpas un darba apstâkïi – arî nav nekâdi labie.

Ko darît – vçl domâsAr apjomîgo, uz 17 lapâm izklâs-

tîto komisijas ziòojumu deputâti ne-bija iepazinuðies, jo tas viòiem, kâ to paredz nolikums, nebija izsûtîts. Òemot vçrâ, ka sçdç piedalîjâs gan A. Dârzniece, gan divi iesnieguma autori – K. Skvarcovs un R. Rudzîtis – deputâti izmantoja iespçju viòiem uzdot jautâjumus klâtienç.

Tika jautâts gan par protokolu izrakstîðanas kârtîbu, gan par poli-cistu darba uzskaiti un apmaksu. De-bates turpinâjâs arî par iesniegumâ minçto inspektoru, kurð patiesîbâ veic apsardzes iekârtu montiera funkcijas (Ðobrîd jau paðvaldîbas policijâ vairs nestrâdâ. – Red.) un necieðamajiem darba apstâkïiem. Komisija nolçmusi uzdot poli-cijas priekðniecei sakârtot dar-ba laika uzskaites tabulas un ar atlîdzîbu saistîto dokumentâciju. Jautâjumâ par inspektoru, kurð strâdâ divos amatos, sniegt izziòu par nodarbinâtîbu papildu amatâ, nodroðinât administratîvo pârkâpumu protokolu sastâdîðanu atbilstoði spçkâ esoðâm norma-tîvajâm prasîbâm, nodroðinât informâcijas savlaicîgu ievadîðanu datu bâzç, ievçrot formas tçrpa nçsâðanas noteikumus, uzklausît un òemt vçrâ darbinieku pretenzi-jas, kâ arî paðai ievçrot normatîvo aktu prasîbas, izvçrtçt un veikt Kandavas novada paðvaldîbas po-licijas reorganizâciju, atsakoties no apsardzes funkcijâm. Sçdes vadîtâjs R. Bârenis bilda, ka komisijas ziòojumu viòð izvçrtçs un nâkoðajâ domes sçdç dos slçdzienu, ko darît ar paðvaldîbas policiju.

***Secinâjumi, kas radâs, iepa-

zîstoties ar redakcijas rîcîbâ esoðo informâciju, – Kandavas no-vada domç un arî paðvaldîbas policijâ pacelts lielâks akmens, nekâ iespçjams velt vai nest. Proti, neizvçrtçjot lîdz galam finansiâlâs iespçjas, neapdomîgi pieòemts lçmums palielinât paðvaldîbas po-licijas darbu apjomu, nosakot po-licistiem pilnas diennakts darbîbu, pievienojot arî apsardzes funkcijas. Pienâkumi uzlikti, lîdzekïi un dar-ba apstâkïi nav nodroðinâti. Darba likums paredz, ka pçc diennakts deþûras cilvçkam pienâkas trîs diennaktis atpûtai, tâtad minimâlais darbinieku skaits – 8 cilvçki, kas varçtu nodroðinât mobilâs vienîbas darbîbu. Bet vçl jau arî nepiecieðams tehniíis, deþurants, dienesta vadîtâjs... – tâtad kopâ 11 cilvçki. Finansçjums faktiski pieðíirts tikai 7 cilvçku algoðanai, ðtatu sarakstâ apstiprinâti 9 darbi-nieki, lai ekonomçtu lîdzekïus, ðtatu saraksts piepildîts pakâpeniski... Un vçl – deþurçjoðajai brigâdei nepiecieðamas telpas, kur laikâ, kad nav izsaukumu, atpûsties, bet Kandavas paðvaldîbas polici-jai tâdu nav. Ir 3X3 m² telpa, kurâ, veroties datora ekrânâ, 24 stundas jâsçþ diviem cilvçkiem...

Jâatzîst, ka dienesta vadîtâja A. Dârzniece, teju caur adatas aci lîzdama, centusies ar (ne-)atvçlçtajiem lîdzekïiem aizlâpît jau pçc definîcijas esoðos caurumus paðvaldîbas policijas iespçjâs. Taèu gluþi saprotams, ka ne visi viòas padotie bijuði gatavi pievienoties domes noteiktajiem spartiskajiem darba un sadzîves apstâkïiem... Inese Valtenberga,

IVonna Plaude

FInanðu, Plânoðanas un noVada attîstîbas KomItejas sçdç

Ziņas

Ðodien lems par budþetu un pârbaudi paðvaldîbas policijâ

dzimtsarakstu nodaïa ziòoNo 19. lîdz 26. janvârim Kanda-

vas novada dzimtsarakstu nodaïâ reìistrçtas ðogad pirmâs laulîbas un ðogad pirmais jaundzimuðais bçrniòð – puisçns Sandijs. Mûþîbâ aizgâjuði trîs novada iedzîvotâji: Imants Ðplîts (1931) un Velta Api-ne (1925) Kandavâ, bet Aivars Ha-selbaums (1940) Vânç.

sanâksme audþuìimençm un aizbildòiem

Ðodien, 27. janvârî, 14.00 Kan -davas kultûras namâ uz ko-pîgu tikðanos pulcçsies novadâ dzîvojoðie aizbildòi un audþu-ìimenes. Pasâkuma laikâ par bçrnu adopciju informçs LR Labklâjîbas ministrijas pârstâvji, par aktualitâtçm aizbildòu un audþuìimeòu darbâ – Valsts Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas in-spekcijas darbinieki, bet par darbu ar vardarbîbâ cietuðajiem bçrniem stâstîs Zantes ìimenes krîzes cen-tra speciâlisti. Bûs iespçja tuvâk uzzinât par ârvalstu viesìimeòu programmâm.

Ikmçneða tikðanâs «saules ðûpulîtî»

Rît, 28. janvârî, 16.00 rotaïu istabâ «Saules ðûpulîtî» notiks kârtçjâ, ikmçneða sapulce.

Kandavâ demonstrçs baltijas valstu îsfilmas

Popularizçjot Baltijas val-stu jauno reþisoru veikumu, no 24. janvâra lîdz 12. februârim des-mit Latvijas pilsçtâs, tostarp arî Kandavâ, demonstrçs Baltijas val-stu labâkâs îsfilmas. Programmu veido 10 îsfilmas, kas uzòemtas Latvijâ, Lietuvâ, Igaunijâ. Kandavâ îsfilmu skati demonstrçs 28. janvârî 18.00 kultûras namâ.

«Vçjspârnâ» jauna izstâde No 24. janvâra gleznu gale-

rijâ «Vçjspârns» skatâma kan-davnieces, Mâkslas akadçmijas Tekstilmâkslas nodaïas 2. kur-sa studentes Daces Pugas glez-nu izstâde.

Uz domes sçdi ðodien apstiprinâðanai tiek virzîts svarîgâkais domes dokuments – 2011. gada budþets, kurð vairs nav kaut kâds kârtçjais meln­raksts, kâ decembra domes sçdç apstiprinâðanai pirmajâ lasîjumâ virzîto lçmuma projektu mûsu janvâra intervijâ nodçvçja do-mes priekðsçdçtâjs R. Bârenis, bet gan finanðu dokuments, kurâ iekïauti gan ðogad paðvaldîbai paredzçtie budþeta asignçjumi, gan valsts dotâcijas, mçrídotâcijas,

ES struktûrfondu finansçjums un tamlîdzîgi. Lçmuma projektâ minçti tikai vispârçji kopskaitïi. Savukârt deputâtiem bez pâr-desmit ”sausajiem” skaitïiem ti-ka arî izvçrstâks pârskats, taèu... Tajâ vairs tâ îsti nevar redzçt, kam un kâdâ apjomâ nauda tiks maksâtâ. Visnoþçlojamâk, ka par noslçpumainâko un, kâ varçja spriest pçc komitejas sçdç pieredzçtâ, arî neapsprieþamâko kïuvusi budþeta strîdîgâkâ daïa – lîdzekïu sada-le sportam un biedrîbâm. Skatiet

salîdzinâjumu tabulu fragmentos. Pirmajâ, ”slepenajâ”, variantâ re-dzam, kam un kas paredzçts, bet jaunajâ variantâ – neredzam ne-ko. Visdîvainâk, ka to neredz arî deputâti... Jâcer, ka ðodienas do-mes sçdç, kas notiks 13.00, tomçr tiks spçlçts ar ”atklâtâm” kârtîm. Bet par to Kandavas novada iedzîvotâji var pârliecinâties paði – visas domes sçdes ir atklâtas, apmeklçtâjiem atvçrtas.

Inese Valtenberga

Kam un cik îsti lîdzekïu pieðíirs?

“slepenais melnraksts”

Šodien domes sēdē “apspriežamais” variants

2010. gads 2011. gads

Vents DubroVskis

Aiga Petkçvica ir cilvçks, kam ceïoðana (jo îpaði ar velosipçdu) ir sirdslieta. Savulaik izveidojusi Tukuma tûrisma informâcijas centru, tagad viòa rosâs projektu konsultâciju firmas paspârnç, darbu apvienojot ar patîkamo – iespçjami bieþi ceïojot. Viens no pçdçjiem

ceïojumiem bija pçrn uz Buka-resti – rudens noskaòâm. Lûk, svçtîgâ pieredze tiem, kas vçlas iepazît Rumânijas galvaspilsçtu. Un kâpçc gan to nedarît pavasa rî?

izdevîgâk pirkt gatavu tûriA. Petkçvica: – Mçs ar draudzeni Ingu (Tu­

kuma TIC vadîtâju Ingrîdu

Smuðkovu) ik rudeni dodamies kaut kur ârpus Latvijas. Parasti tas notiek novembrî – mûsu valsts diþajâ jubilejâ, kad sakrît visvairâk brîvdienu. (Ko ta sçdçs mâjâs un rosoïus çdîs?) Augusta nogalç In­ga bija izmisuma pâròemta, ka nav vçl nopirkusi mûsu strauji augoðâs aviokompânijas «AirBaltic» biïetes braucienam ”rudens brîvdienâm”.

– Kâpçc izvçlçjâties tieði Rumâniju?

– Tieðo lidojumu sarakstâ Bu­kareste ir paðâ alfabçta sâkumâ... Tûre uz Belgradu nesakrita ar mûsu brîvdienâm, bet Buka­reste ìeldçja. Sanâca izbraukt 17. novembrî – darbadienas vakarâ un 21. novembrî (svçtdienas vakarâ) atgriezties. Mçs pirkâm versiju ”flay + hotel” – reizç ar aviobiïeti tu nopçrc nakðòoðanu viesnîcâ.

2. lpp.

4. lpp.

2011. gada 27. janvāris

Ziņas

Ðoreiz «Ceïojumu lapâ» (vairâk gan sagadîðanâs pçc) divi stâsti par to, kâ veiksmîgi izmantotas valsts svçtku brîvdienas pçrnâ gada novembrî. kaut gan ðogad brîvdienas nav izkârtojuðâs tik veiksmîgi kâ pçrn, lai ðie stâsti kalpo iedvesmai, kâ baudît ceïojumu arî ierobeþotas rocîbas apstâkïos! Îpaði iesakâm padomât skolçnu vecâkiem un nelieliem darba kolektîviem, tuvojoties Lieldienu brîvdienâm, cenas atkal kâpj, tâdçï nu ir pçdçjais brîdis lçmumam par ekonomisku ceïojumu...

Lai izdodas!

Jûsu «neatkarÎgâs tukuma Ziòas»

bukareste – rudens vai arî pavasara noskaòai

krâpjas ar autobusu biïetçm

Pasaþieru pârvadâjumu uzòç­mums «Lux Express» aicina starp­tautiskâs satiksmes pasaþierus uzma nîties no krâpniekiem un autobusu biïetes iegâdâties ti­kai un vienîgi tam paredzçtajâs tirdzniecîbas vietâs. “Esam atklâ­juði atseviðíus gadîjumus, kad krâpnieciskâ veidâ tiek iegûtas autobusu biïetes, par kurâm ne­tiek veikta apmaksa,” skaidro uzòçmuma pârstâve Regîna Reíe.

Uzòçmuma pârstâvji informç, ja radîsies aizdomas par krâp­nieciskiem gadîjumiem, pasaþierim tiks lûgts izskaidrot autobusu biïetes izcelsmi, kâ arî iegâdes un apmak­sas veidu. Uzòçmums ir vçrsies Valsts policijâ pçc palîdzîbas, lai izmeklçtu krâpnieciskos ga dî­jumus. «Lux Express» pârstâvji ai­cina atsaukties ikvienu pasaþieri, kas ir pamanîjis kâdu aizdomîgu situâciju vai gadîjumu, kas liecinâtu par krâpnieciskiem darîjumiem.

Tuvojas kīniešu Jaunais gads

Honkongâ íînieðu Jaunâ ga­da svinîbas paredzçtas nedçïas garumâ – no 3. lîdz 17. februârim. 3. februâra vakarâ notiks svçtku parâde, kurâ piedalîsies dalîbnieki un aktieri no vienpadsmit daþâdâm valstîm, tostarp no Peru, Èehijas, ASV un Lielbritânijas. Parâdes platformas, ko izmanto daþâdiem priekðnesumiem, pçc pasâkuma beigâm tiks izvietotas daþâdâs vietâs pilsçtâ. Savukârt 4. februârî Viktorijas lîcî notiks uguòoðana, jo íînieði uzskata, ka tikai ar ugu­ni iespçjams aizbiedçt briesmoni, ko iemieso katrs aizejoðais gads. 5. februârî pilsçtas hipodromâ no­tiks Jaungada zirgu sacîkstes un citi pasâkumi. Ceïotâjiem jâòem vçrâ, ka íînieðiem Jaunais gads ir valsts svçtki un daþas kafejnîcas un vei­kali Honkongâ ðajâ laikâ tiek slçgti uz divâm vai pat trîs dienâm.

kur sauli baudît vislçtâk?

Britu laikraksts «Daily Mail» publicçjis sarakstu, kurâ apkopotas tâs siltâs zemes, kur atpûta ziemâ ir vislçtâkâ. Saraksta augðgalâ ir Tu­nisija, kur tûristiem par viesnîcu dienâ vidçji jâiztçrç vien aptuve­ni 66 eiro. Otrajâ vietâ cenas ziòâ ir Kipra – tur par viesnîcu ziemas mçneðos vidçji jâmaksâ 74 eiro, bet treðajâ vietâ ierindojuðâs Filipînas ar 81 eiro par nakti. Savukârt par vienu no dârgâkajâm valstîm, kur ziemâ atpûsties, paðlaik ir kïuvusi Barbadosa, kur viesnîcu ce­nas ievçrojami cçluðâs pçc tam, kad valsti iecienîjuðas slavenîbas, piemçram, Demija Mûra un Ro­mâns Abramoviès. SAgATAVojA Liena Trēde

maiJa PuPLakse

Reizçm der negaidîti raduðâs garâs brîvdienas izmantot uz âtru roku saorganizçtam ârzemju braucienam. gribçjâs jau pagulðòât mâjâs un apdarît nepadarîtos darbus, tomçr – ja brauc teju viss kolektîvs, grçks atteikt. Apgalvojums – ”Tu taèu esi to pelnîjusi!” – nostrâdâ vienmçr. Un tâtad – Èehija.

autobusâ – kâ siïíu mucâPirmâs dienas – 17. novem­

bra marðruts: Bauska­Lietuva­Po­lija. Braucam ar «guïamo autobu­su», klausâmies gida stâstus un vçrojam apkârtni. Autobusâ diez­gan ðauri un saspiesti (îpaði nakts guïâ – kâ siïíes mucâ), bet nu ne­ko. Lai gan tik tâlos ceïos devos

pirmo reizi, vienîgâ biju tâlredzîgi paòçmusi kakla spilventiòu (tas lie­liski noderçja arî guïot). Tiem, kas nebija pirmoreiz ar pîpi uz jumta, lîdzi bija gan portatîvie datoriòi lai­ka îsinâðanai, gan videodiski, ku­rus piedâvât kopîgai skatîðanai. (Ieteikums Nr. 1: òemiet lîdzi la­bas komçdijas, mâkslas filmas vai ko tamlîdzîgu, lai piespiedu kârtâ nebûtu jâklausâs nez kâds boje-viks!)

Visgarâkais pârbrauciens – cauri Polijai: kâ vakarâ Polijas pierobeþâ ieriktçjâmies naktsguïai, tâ nâkamâ rîtâ vçl aizvien atradâmies Polijas teritorijâ. Jâpiebilst, ka Polijâ, tâpat kâ Èehijâ, ir vecâ, labâ laika zona – grieþam vienu stundu atpakaï. Runâjot par sadzîviskâm lietâm, vçlams paòemt lîdzi vieglu un siltu

Èehija pirmatklâjçja acîm

*rumânija iestâjâs eiropas savienîbâ 2007. gada 1. janvârî*nacionâlâ valûta: rumânijas leja*Valoda: rumâòu*iedzîvotâji: 21,5 miljoni, rumâòi –

89%, ungâri – 7,5%, èigâni 1,9%, citas 1,6%ticîba: pareizticîgie – 87%, romas

katoïi – 5%, protestanti – 5%, citas – 3%

Čaušesku laikā celtais Tautas nams – lielākā ēka Eiropā

Guļvietas autobusā – ne tiem, ko šaurība biedē

2 Ceturtdiena, 2011. gada 27. janvārisCeļojums

Tâ ir izdevîgâk nekâ rezervçt viesnîcu atseviðíi par ”letes cenu”; aviokompânijai ar viesnîcâm tomçr ir lîgumi par izdevîgâkâm cenâm.

Inga, protams, uzreiz sapirkâs grâmatiòas par Rumâniju un Buka-resti – lai bûtu ko palasîties brau-ciena laikâ.

Pirmais pârsteigums bija Rîgas lidostâ: kad ar savâm rezervâcijâm devâmies èekoties, mums pavçstîja, ka «AirBaltic» uz Bukaresti neli-do!... Kâ tâ – nelido!? Izrâdîjâs, ka kompânijai ir sadarbîbas lîgumi – savâ mâjas lapâ tâ tirgo ceïojumu tûres, bet reisu veic rumâòu aviokompânija «Tarom». Pat neno-jautu, ka tâda aviokompânija brauc uz Latviju un te viss notiek... Bet tâ jau viss bija solîdi.

Puslikumîga piepelnîðanâs– Bijâm izpçtîjuðas, kâ no lid-

ostas nokïût lîdz viesnîcai ar sa-biedrisko transportu. Taèu bija tâ, ka Bukarestç lidostas bankomâtâ izòçmu vietçjo naudiòu vienâ banknotç – apmçram Ls 20 vçrtîbâ. Iekâpuðas autobusâ, nu pirksim biïeti, bet ðoferim nebija, ko izdot... Piedâvâjâm dolârus. ”Labi, pie-ci dolâri!” Protams, nekâdu biïeti pretî nesaòçmâm. Inga jau tâda godîga – bija ïoti sabijusies, kas nu bûs, ja iekâps kontrole... Taèu autobusâ bija vçl viens pâris no Lat-vijas, un vîrelis droðinâja: ”Gan jau ðoferis zina, ko dara...” Atpakaïceïâ biïetes laikus nopirkâm kioskâ, taèu autobusâ tâs jâreìistrç aparâtâ, kur nekâdas lietoðanas instrukcijas – ne rumâòu, ne angïu valodâ. It kā jau ieliku aparâtâ biïetes, taèu – vai tas nostrâdâja, pârliecîbas nebi-ja... Pusceïâ viena atsaucîga sieviòa lidostas darbinieces formâ pienâca paskatîties mûsu biïeti un vçlreiz kaut ko spieda; tieši tad, iekâpa kontrole un visus pârbaudîja. Mums – viss kartîbâ, taèu divi citi braucçji tâpat bija pârpratuði – neizskatîjâs, ka sodu uzlika, bet diskusijas bi-ja garas. Katrâ ziòâ ðî rumâòiem paðsaprotamâ sabiedriskâ trans-porta sistçma ârvalstniekiem nav skaidra, un rodas iespaids, ka tas ir veids, kâ vietçjiem piepelnîties...

Celiòi ir, braucçju – nav– Nâkamie iespaidi – no sâkuma

autobuss izviòíelçjâs pa daþâdiem sânceïiem, taèu, kad uzbrauca uz vienas no galvenajâm pilsçtas maìistrâlçm, parâdîjâs pirmâs grandiozâs çkas; līdzīgas, kâ pie mums ”Kolhoznieku nams” (tagad – Satiksmes ministrija), tikai desmit reizes lielâkas – tâdi meganami no Èauðesku laikiem...

Viesnîcâ ieradâmies jau tumsâ – ap 22.00. Latvijâ bija vçselîgs, bet tur – apmçram +15°C – patîkami silts ar îpatnçju aromâtu gaisâ, kâds raksturîgs Dienvideiropas valstîm. Varbût tâ vairâk ir emociju smarþa, taèu gaiss smarþo citâdi nekâ pie mums, jûras tuvumâ...

Viesnîcâs divvietîgie numu-ri ir daþâdi – ”twins” ar divâm atseviðíâm gultâm un ”doubles” – ar vienu divvietîgu gultu pârim. Bijâm pasûtîjuðas ”twinu”, bet numuriòâ atklâjâm, ka gulta tikai viena... Ko darît? Gâjâm uz reìistratûru skaid-roties, bet administratore pretî, ka

Bukareste – rudens vai arî pavasara noskaòai1. lpp.

ko viens no valdniekiem izveidojis ar mçríi – iepazîstinât pilsçtniekus ar dzîvi laukos. Ekspozîcija vecmodîga – visa informâcija vien rumâòu valodâ, tomçr priekðstats par dzîvi laukos radâs. Visilgâk es pakavçjos istabâ, kur rumâòu tautastçrps bija salîdzinâts ar kaimiòtautu tautastçrpiem. Muzejâ cîtîgi izstaigâjâm visas telpas un zâles – pagrabstâvâ bija Sarkanâ is-taba ar Staïina krûðutçlu. Interesan-ti, bet katrâ telpâ bija pa sargsieviòai – acîmredzot tas vçl viens veids, kâ nodroðinât cilvçkus ar darbu.

No muzeja izgâjâm pa sçtas durvîm, un tur visâ diþumâ mûs pârsteidza vietçjo mâjraþotâju tirdziòð. No fasâdes puses nekâdîgi nevarçja konstatçt, ka pagalmâ ðitâda andele iet vaïâ! Tur bija visâdi cakotâji un adîtâji, mâla veidotâji, sieru sçjçji un desu virpinâtâji... Viss viòu çdiens bija kârtîgi gruntîgs – rumâòi nav franèi, kas kruasânus çd; bija speíis, kârtîgi gaïas gaba-li, desas luòíi un baltie, sâïie sieri; vîni, eïïas un barankas. Tirgotâji – ar augstajâm kalnieðu cepurçm.

Atlikuðo dienas daïu pavadîjâm Brîvdabas muzejâ – tas bija ïoti kompakts – viena sçta lîdzâs ot-rai, taèu viss veidots sirsnîgi un pârskatâmi. Pie katras mâjas informâcija – kurâ valsts reìionâ tâda tipa çkas celtas; arî – pie katras mâjas pa sargsieviòai. Vienâ mâjâ ieskatîjos pa logu – kâ sardze metâs

klât – vai es nebildçðu?... Diena bi-ja saulaina, un pa muzeju staigâjâm lîdz pat krçslai. Muzejâ bija arî ne-liela kafejnîca – piedâvâja vien tçju, kafiju un vafeles uz kociòa, bet bi-ja labi. Tirdziòâ bijâm nopirkuðas sieru, vçl vietçjâ veikaliòâ ðâdus tâdus dârzeòus, un vakariòas rîkojâm numuriòâ. Topâ bija pa-melo – çdâm ik vakaru pa vienam. Jâsaka – cenas apmçram tâdas, kâ pie mums, lai gan Inga zinâja teikt, ka ârpus Bukarestes viss esot ievçrojami lçtâks; arî dzîves lîmenis zemâks. Kâ zinâms, galvaspilsçta neparâda valsts patieso seju.

neko nezinot – rezervçts ”doubles”, taèu, ja ïoti vajag, nâkamajâ dienâ varot sarunât saliekamo gultiòu; beigâs sarunâjâm vçl vienu segu un tâ draudzîgi sagulçjâm.

Man, protams, lîdzi bija da-tors, jo darbus jau nevar atstât mâjâs – bija jâgatavo projekta pie-teikums par muzeju tçmu, tâpçc jau pirms ceïojuma nolçmâm, ka ðoreiz apmeklçsim muzejus – lai rastu iedvesmas Pegasu tiem jau-kajiem teikumu virpinâjumiem, ko lasîs diþie Eiropas eksperti. (Citos ceïojumos konsekventi vienoja-mies: ”Nç, uz muzejiem neiesim!” Tad klaiòojam pa vecpilsçtu, brau-cam ar divriteòiem un tamlîdzîgi.)

– Kâda lîmeòa viesnîcâ bijât?– Viesnîca bija ne par knapu –

sarçíinâjâm, ka istabas ”ielas ce-na” bûtu 95 eiro diennaktî, bet mçs samaksâjâm – 40. Ðâdâs viesnîcâs viss ir maksimâli standartizçts – brokastîs (tâs iekïautas cenâ) zvied-ru galds ar omleti, desiòu un sie-ru; guríîtis un tomâts... Tâ nav vie-su mâja, kur vietçjais mammuíis uzcep pankûkas – katram savs ðarms.

Dienas scenârijs bija tâds: paçst brokastis un doties ielâs ar do-mu atgriezties vçlu vakarâ; tâtad – visa diena uz kâjâm. Pirmais, kas man kâ velobraucçjai iekri-ta acîs, bija daudzie veloceliòi – tie bija maríçti un nodalîti ne vien no ielas, bet arî gâjçju ietvçm. Nâkoðais – nemanîjâm gandrîz ne-vienu velobraucçju. Kritâm azartâ un skaitîjâm katru ceïâ satik-to – èetru dienu laikâ saskaitîjâm 61 velobraucçju, kas miljonu pilsçtâ laikam ir smieklîgs skaitlis...

Vecpilsçta – slçptâ pçrle– Pirmais, lielais – vau! – mums

bija par valdîbas mâju, kas savu-laik bija prezidenta Èauðesku pils. Anotâcijâs rakstîts, ka tâ ir lielâkâ çka Eiropâ un otra lielâkâ pasaulç (aiz Pentagona); perimetra apkârtmçrs – 4 km... Celtniecîba sâkta 80. ga-dos un pabeigta 1989. gadâ – îsi pirms Èauðesku gâðanas.

– Tas nozîmç, ka Rumânijâ bija ârkârtîgi daudz ierçdòu ar plaðiem kabinetiem?

– Èauðesku gribçjis izveidot pilsçtu pilsçtâ – bija doma, ka pilî strâdâtu visa komunistiskâs parti-jas kliíe. Lîdzâs esoðâ vecpilsçta ar baznîcâm tika nolîdzinâta ar zemi un vietâ uzcelts dzîvojamo mâju ra-

jons ðiem partijas funkcionâriem. Arî Latvijâ bija lîdzîgas, bet salîdzinoði kuslas iestrâdes...

– Vai ðî arhitektûra iespaido­ja – uzrunâja?

– Galîgi garlaicîga nebija... Ie-las – lielas un taisnas. Kad pabei-dza prezidenta pili, Rumânija bi-ja kïuvusi par nabadzîgâko Eiro-pas valsti. Èauðesku visu laiku bi-ja aizòçmies no rietumu valstîm, un tâs dîvainâ kârtâ arî aizdevuðas... Îsi pirms Èauðesku gâðanas parâds bija atdots, bet valsts iedzîta nabadzîbâ. Pils tâ arî netika apdzîvota, bet emocionâli noskaòotie rumâòi vçlçjâs to nojaukt – sauca par vçstures traipu. Tomçr tagad tur ir parlaments.

Aiz pils dzîvojamo mâju kvartâla nonâcâm patieðâm ðarmantâ jûgendstila çku rajonâ. Ne velti Bu-karesti sauc par mazo Parîzi – abas veidojuðâs apmçram vienâ laikâ; viòiem pat ir sava mazâ Triumfa ar-ka.

– Saprotu, ka Inga – sir dî vçsturniece – novçrtçja arhi­tektûru, bet ko tu?

– Skaitîju velosipçdistus (sme-jas)! Jautâjums nevietâ! Nu, jâ, pir-mo dienu apzinâjâm vecpilsçtu un secinâjâm, ka Bukareste ir slçpta pçrle. Tur bûtu vçrts aizbraukt pçc gadiem pieciem, kad atjaunoðanas darbos viss bûs vçl smukâk sacakinâts.

– Tas laikam nav vidusmçra tûristam – veselu dienu (!) skaitît velobraucçjus un jûsmot par svaigu krâsu vecpilsçtâ...

– Uzstâdîjums jau bija cits – atslçgties, ne par ko nedomât un iet un baudît to, ko redzi... Tas jau nebija ilgi – tikai trîs dienas!

– Bet kâ ar vietçjo kolorîtu – bodîtçm, çstuvçm un tamlîdzîgi?

– Jau pirmâs dienas pusdienlaikâ krogâ iebaudîjâm kârtîgu rumâòu kafiju – tâ lîdzinâjâs mazajai itâïu èarkiòai; riktîgs ekspresso. Vakarâ iegâjâm restorânâ lîdzâs viesnîcai – viss it kâ garðîgi, taèu pârâk stan-dartiski – bez vietçjâ kolorîta. Vecpilsçtâ gan bija krodziòð pie krodziòa, taèu dârgi – kâ Rîgâ, un tas nerosinâja tçrçties. Mçs tomçr budþetiski ceïojâm...

Saulainâ laikâ – pa muzejiem

– Otrâ diena – muzeju diena. Uz galvenâs ielas atradâs muzejs,

Jauks akcents Brīvdabas muzejā

Bukarestes Triumfa arka

Ziemassvētku tirdziņa labumi aicināt aicina nogaršot

Viena no ēkām Brīvdabas muzejā

3CeļojumsCeturtdiena, 20101. gada 27. janvāris

Vērtīgs Padoms

Bukareste – rudens vai arî pavasara noskaòai

– Kâda tad ir Latvijas patiesâ seja?

– Es tikai gribçju teikt, ka galvaspilsçtas ir kosmopolîtiskas un Rîga pamazâm dipina lîdzi Eiro­pas pilsçtâm; mums tâpat ir daþâdu tautu restorâni, guèi - muèi veikali un tâdâ garâ... Bet ârpus Rîgas vis­maz ir mazpilsçtu ðarms.

Íeksîtis mâkslai...– Nâkamâ diena bija apmâkusies

un vçsa. Inga ïoti gribçja apmeklçt Èauðesku pili, taèu todien tâ bija slçgta, un ekskursijas bija iespçjamas tikai grupâs, iepriekð piesakoties. In­

ga bija ïoti sabçdâjusies, ka netika... Ko nu? Aizgâjâm uz rumâòu mâkslas muzeju. Neesmu liela mâkslas cienîtâja, varbût tâpçc jutos vîlusies, jo pirmais stâvs bija atvçlçts sakrâlajai mâkslai – visâdiem pareizticîgo ca­kojumiem; taèu bija arî 19. gadsimta glezniecîba, un tur Âriòa, Rozentâla un Federa laikabiedri biezâ slânî – visi ar franèu skolas zîmogu. Tas tâds smuks punkts uz i – varçjâm ievilkt íeksîti, ka Mâkslas muzejâ bûts.

Taèu pirms muzeja iemaldîjâmies vçl vienâ tirdziòâ – nogarðojâm kâpostu tîteòus ar kukurûzas biezputru. Savâdi, bet viss noti­ka pilsçtas centrâ – mierîgi uz gal­da noliek vaskadrânu; turpat mîklu rullç, cep un ðmorç... Uz iesma pat kaut ko lielâku par jçru cepa (iedomâjos par mûsu PVD). Sievas tautastçrpos, un viss forði, kâ lau­kos – nebija uzspîlçti sterils.

– Kâdâ valodâ komunicçjât ar vietçjiem cilvçkiem?

– Varçja saprasties krieviski, taèu arî angïu valodu izmantojâm. Patîkams pârsteigums bija daudzâs

grâmatu tirgotavas un bodîtes; turklât – izdevumi angïu valodâ par salîdzinoði zemâm cenâm. Tâ Inga Ls 7 vçrtîbâ nopirka jogas grâmatu, kas pie mums «Rozes grâmatnîcâ» par Ls 30. Es nopirku daþas grâmatas par Indiju, jo esmu jau no­pirkusi biïetes uz Anapurnas trekin­gu Nepâlâ; jûlijâ – ikurât laikâ, kad tur ir musonu lieti un dçles (viòas piesûcoties nemanot).

– Cik tad tas maksâ?– «Aieroflot» biïete no Rîgas uz Mas­

kavu – Deli un atpakaï izmaksâja Ls 270. Biïetes nopçrkamas joprojâm. Esmu gatava baigam kultûrðokam.

– Bet kâ beidzâs ceïojums uz Bukaresti?

– Beidzamajâ dienâ vairs neko – laicîgi aizgâjâm uz autobusu, lidostâ iedzçrâm kafiju un – mâjâs. Tâds noskaòu brauciens padevâs. Pçrn lîdzîgâ veidâ aizbraucâm uz Stam­bulu, kas arî bija liels pârsteigums. Sapratu, ka tirgoðanâs turkiem ir dzîves mâksla – kâ uzrunâ, pierunâ padzert tçju, un tas nav nekaunîgi; viss notiek asprâtîgos dialogos... Nu tâ...

Kad ieplânots ceïot lidmaðînâ, vienmçr jâòem vçrâ, ka stihisku, tehnisku un vçl citu neskaitâmu iemeslu dçï jûsu lidojums var tikt atcelts. Tâdçï tûrisma speciâlisti atgâdina, kas ðâdâs reizçs bûtu jâòem vçrâ.

Pienâkas kompensâcija Ja ârkârtas apstâkïu dçï plânotais

avio reiss ir atcelts, lidsabiedrîbai ir jânodroðina çdinâðana samçrîgâ attiecîbâ pret gaidîðanas lai­ku, nepiecieðamîbas gadîjumâ – izmitinâðana viesnîcâ, transports lîdz viesnîcai, divu bezmaksas telefona zvanu nodroðinâðana, faksa ziòas vai arî divu elektronisko vçstuïu nosûtîðana. To paredz 2004. gadâ pieòemtâ Eiropas Komisijas regula, kas nosaka konkrçtus pienâkumus aviopârvadâtâjiem Eiropas Eko­nomikas zonas (EEZ) valstîs, lai nodroðinâtu kompensâciju un at­balstu atcelto lidojumu pasaþieriem. Ja kâda no lidsabiedrîbâm neievçro ðos noteikumus, tad to sagaida so­di, ko, saskaòâ ar direktîvu, paredz konkrçtâs valsts normatîvie akti.

Atmaksâ vai nogâdâ gala mçríî

Lidsabiedrîbas pienâkums ir arî nodroðinât pasaþieriem iespçju izvçlçties biïetes cenas atmaksâðanu septiòu dienu laikâ, bezmaksas rei­su atpakaï uz izlidoðanas vietu vai citu iespçju nokïût galamçríî. Tai pat laikâ pasaþieriem ir jâòem vçrâ, ka tie nevar pretendçt uz naudas kompensâciju, ja lidoju­ma atcelðanu izraisîjuði ârkârtçji apstâkïi un pârvadâtâjs nodroðinâjis iepriekð minçto atbalstu.

Esiet nodroðinâjies!Lai izvairîtos no neçrtîbâm,

ko rada atcelto reisu rezultâtâ radîtais haoss, jau iepriekð bûtu jâpadomâ, ko likt rokas bagâþâ. Piemçram, vçl vienu komplek­tu ar drçbçm (it îpaði ietei­cams tiem pasaþieriem, kas li­do ar pârsçðanos), atstâjiet ne­lielus rezerves naudas lîdzekïus, higiçnas preces u.tml. Tâpat svarîgi pârlidojumu laikâ pa rokai glabât avio kompânijas palîdzîbas tâlruni, lai nepiecieðamîbas gadî­jumâ varçtu sazinâties un uzzinât, kâ saòemt palîdzîbu.

Izmantojiet tehnoloìijas

Lidostâs ir pieejams internets, kur var pârbaudît citas nokïûðanas iespçjas galamçríî, rezervçt li­dojumu vai autobusa biïeti. Ja ðâdi neizdodas tikt skaidrîbâ, nepiecieðams zvanît uz savas aviokompânijas vai ceïojumu aìentûras telefonu, pârbaudît, vai biïetes rezervâcijas maiòu ne­var veikt, piemçram, no Rîgas. Ne vienmçr ir izdevîgi atrasties epicentrâ, stâvot rindâ un gaidot uz rezervâcijas maiòu. Ja reiss ir atcelts, jums pienâkas aviobiïete uz citu dienu.

Lûdziet palîdzîbuAtrodoties tâlu no mâjâm ðâdâ

situâcijâ un ilgi gaidot, jâatmet tipiskâ latvieða kautrîba un nepiecieðamîbas gadîjumâ jâlûdz palîdzîba lîdzcilvçkiem, kas arî nonâkuði grûtîbâs. Iespçjams, ka tie var palîdzçt, kaut vai, ja nezināt vietçjo valodu!SagaTavoja LIEnA TrçdE

Ja atcelts lidojums...

Bukarestes Triumfa arka

Ziemassvētku tirdziņa labumi aicināt aicina nogaršot

Viena no ēkām Brīvdabas muzejā

Bukarestes vecpilsētas šarms

Ingrīda pie vientulīga veloceliņa

FO

TO -

Ani

ta D

ubro

vska

1. lpp.

4 Ceturtdiena, 2011. gada 27. janvārisCeļojums

pledu, mazu spilventiòu – noderçs. Zinâtâjiem lîdzi apavi autobusam – ar tiem kâpj ârâ neskaitâmajos benzîntankos, kur piestâjam. (Ietei-kums Nr. 2: somiòu ar higiçnas un kosmçtikas lietâm turiet pie sevis, nevis bagâþas glabâtuvç; starp ci-tu, tualetes papîra netrûka gandrîz nekur, tomçr labi, ja pa rokai lie-kas salvetes.)

9.20 laimîgi pârbraucâm Polijas–Èehijas robeþu. Urrâ! Esam Eiropâ – pases neprasîja nekur!

Valstî, kur par cilvçkiem domâ

Priekðpusdienâ esam autobusâ pabrokastojuði un apmeklçjuði n-tos benzîntankus. (Ieteikums Nr. 3: òemiet lîdzi termokrûzes. Ïoti silts ûdens pieejams tikai braucie-

na laikâ vai kad autobuss tikko apstâjies. Kâ dzinçjs nestrâdâ, arî ûdens pamazâm atdziest; arî bateri-jas var uzlâdçt, tikai braucot, tâpçc ïoti noder benzîntankâ iegûtais ûdens.)

Ap pusdienas laiku iebraucam Prâgas teritorijâ (tieði tâ arî tas jâlasa). Èehu galvaspilsçta ir vienkârði milzîga. Tajâ dzîvo ap diviem miljo-niem iedzîvotâju (pçc neoficiâliem datiem), un pilsçtai ir èetras daïas – katra ar savu râtsnamu un vadîtâju komandu. Lai Prâgu izbraukâtu un vien pavirði apskatîtu, vajadzçtu astoòas lîdz 10 stundas.

Prâgas vârds vçsturiski saistâms ar Kârli IV, kurð nâk no Luksembur-gu dzimtas. Viòa vârdâ nosaukts gan tilts, gan universitâte, gan vçl dau-dzas svarîgas lietas. Kârlis IV ir bijis varen nasks uz precçðanos. Èetras sievas, kuras izraudzîjis ar labiem pûriem – îpaðumiem (pilsçtâm), tâ vairojot savu valsti.

Prâgâ ârkârtîgi daudz viaduktu un tuneïu; gar ceïiem augsti þogi. Braucam un braucam, un vçl aiz-vien aiz loga Prâga... Visâtrâkais transports ðeit ir metro; Prâgâ tas trijos stâvos, tomçr visinteresantâkâ ðíita çrtâ braukðanas kârtîba: tu, cilvçks, nopçrc vienu biïeti (jiz-denka) par 26 kronâm (Ls 0.77) un brauc laimîgs stundu un 15 minûtes, ar kâdu transpor-ta lîdzekli vien vçlies – autobusu, tramvaju vai metro (izòemot takso-metru). Skaisti! Reâli padomâts par cilvçku çrtîbâm – vien jâievçro laiks. Arî mçs izmantojâm divas biïetes (iegâdâtas viesnîcâ) – braucâm gan ar metro, gan tramvaju. Sajutos maz-liet kâ citâ pasaulç – cilvçki daudz mierîgâki, nosvçrtâki, laipni un pieklâjîgi. Un ir arî iemesls tâdiem bût: tur nav izpostîta raþoðana, ir adekvâtas algas, sakârtota sadzîve un jûtams, ka valsts lîmenî tiek domâts par cilvçku labklâjîbu (lasi – cilvçks ir vçrtîba). Kaut vai fakts, ka 2000. gadâ pçc milzîgajiem plûdiem, kompensçjot neçrtîbas, kas radâs bojâtâs metro sistçmas dçï, cilvçki divus mçneðus varçja izmantot iekðzemes transporta pa-kalpojumus bez maksas.

Pçc iekârtoðanâs viesnîcâ brau-cam apskatît Prâgas prezidenta pi-li; vçrojam galvaspilsçtas panorâmu – gan pçcpusdienas miglâ, gan va-kara tumsâ mirdzoðu. Baznîcu arhitektûra – apbrînojami grez-na un izsmalcinâta. Ejot pâr sla-veno Kârïa tiltu, var apskatît baro-ka skulptûras. Starp citu, kaut ko ievçlçties un pataustît (parîvçt) bi-

ja iespçjams arî ður tur pie citiem pieminekïiem.

Tad braucam baudît èehu kultûras programmu komplektâ ar alu (neierobeþotâ daudzumâ) un garðîgiem çdieniem èehu gaumç (apmçram kâ pie mums «Lido»). Folkloras grupa spçlç, dzied un dejo – programma atstrâdâta, bet tomçr no sirds. Tûristu grupas priecîgi èalo un pa reizei uzdzied arî savas dziesmas citiem par prie-ku. Arî mçs. Pçc tâdas pasçdçðanas tîrâ svçtlaime gulçt vai atkrist snieg-baltos palagos un dûnu spilvenos.

Alus darîtavas leiputrijaTreðâ diena. Pçc labâm

brokastîm braucam uz Kruðovices alus darîtavu. Pçc vietçjâs gides stâstîtâ liekas, ka tur nu, lûk, ir îsta leiputrija. Raþotnç strâdâ ap 300 cilvçku; sestdiena, svçtdiena brîva, taèu, ja jâstrâdâ – maksâ dubultâ. Alga – 1400 eiro uz rokas. Dzert gan darbavietâ aizliegts (ja kontro-le pieíer, momentâ atlaiþ no dar-ba), bet to kompensç, izsniedzot gadâ katram strâdâjoðajam 300 pu-deles un 1000 l izlejamo alu. Liec, kur gribi. Pârdod vai mazgâ grîdu ar to. Alus darîtavas pagalmâ glîtâs grçdâs rindojas tukðâ stikla tara (pie mums daudz nâkas izmest ârâ), bet pie rûpnîcas gaida apmçram 30 t cisterna. Tajâ ved izlejamo alu festivâliem; varam vien padomât, kâ èehi dzer alu… Ap 10.00 jau alu degustçjam paði; arî es pirmo reizi mûþâ izdzeru abus piedâvâtos kau-sus... Garðo daudz savâdâk nekâ tepat, Latvijâ, dzertais – protams, rûgts, bet vieglâks, dabiskâks, bez

liekâm piedevâm.Par alu runâjot – interesanti, ka

uz pudelçm nav norâdîti stipru-ma grâdi, bet gan «ballinga» pro-centi, kuri norâda alus blîvumu, piemçram, 12%. Ja tos izdala uz 3, iznâk apmçram 4°. Stipro alu Èehijâ tikpat kâ neraþo, jo tur alus paredzçts ilgstoðai dzerðanai – lai nereibst. Kâ gids stâstîja, ja vienâ vakarâ izdzer 3 l alus, vienalga, pçc 15 minûtçm reibuma vairs nebûs.

Vispâr populârâkais ir Arkvel alus (filtrçts 3 reizes, nevis 2, kâ ie-rasts); vçl iecienîts ir Staro Prame un Budvaizers. Èehijas ziemeïdaïâ, Bohçmijâ, vairâk audzç apiòus un ir attîstîta alus rûpniecîba, bet dienviddaïâ – Morâvijâ vairâk raþo vînu un ir vîna lauki. Tomçr izrçíinâts, ka 70% èehu dzer alu un tikai 30% – vînu. Apiòu stâdîjumus redzçjâm arî pa ceïam, bet apiòi (it îpaði tie, kurus audzç auglîgajâ Þatecas apgabalâ) ir arî ïoti dârga un kvalitatîva eksportprece.

Tâ nu mçs kâ obligâtu bezieru-nu suvenîru vedâm mâjâs turpat Kruðovicas alus darîtavas veikaliòâ iegâdâto alu. Pudeles cena (atkarîbâ no ðíirnes) svârstâs mûsu naudâ no 0.30 lîdz 0.48 santîmiem. Bet bundþa «Breznak» ar Ïeòina ìîmetni (mazliet saplacinâta, bet atpazît var) – 0.34 santîmi. Veikaliòâ gan modri jâseko pirkumam lîdzi, var apðmaukt. Jautâjums tikai, vai to viegli izdarît pçc degustâcijas?

Suvenîru prieciòiTâlâk labâ omâ braucam uz

Karlovi Variem. Kûrortpilsçta ar 56 000 iedzîvotâju – patriotis-

Èehija pirmatklâjçja acîm

Daži fakti par čehiju

*Pâr Vltavas upi Prâgas teritorijâ vien ir apmçram 30 tiltu.*Otra lielâkâ pilsçta aiz Prâgas

– Brno.*Nav viensçtu. Tikai ciemati

(200 – 250 cilvçku).*Ir daudz lauksaimniecîbas

kooperatîvu. Cilvçki spçj vienoties.*Skolâ sâk iet no seðu gadu

vecuma. Mâcîbu gads no 1. septembra lîdz 31. jûnijam, no 7. klases ir obligâta divu mçneðu apmâcîba kalnu slçpoðanâ. Deviòu klaðu izglîtîba ir obligâta, tâlâk – èetri gadi ìimnâzijâ, kas vairs nav obligâta. Sliktâkâ atzîme – 5, labâkâ – 1.*65% sevi atzîst par

neticîgajiem, 35% – ir katoïi.*Pensijâ iet no 65 gadu

vecuma.*Ja Èehijâ nodzîvo 5 gadus un

nokârto eksâmenu (arî èehu literatûra smalki jâpârzina), var iegût pilsonîbu.*Èehijâ vçl raþo: «Bata»

apavus; îpaði dzidrus, caurspîdîgus stikla izstrâdâjumus; «Petrof» klavieres (ïoti vçrtîgas); granâtu rotaslietas; ðokolâdi «Orion».*Iecienîtâkie lielveikali «Billa»,

«My narodni».

ki noskaòotiem èehiem. Neïaus vis augstprâtîgiem tûristiem (ku-ri daudzviet sevi uzskata par pa-saules nabu) attiekties pret sevi ar pazemojoðu necieòu. Nemâki pârdevçju cienît, ej ârâ no veikala. (“Pienâciet vçlâk!”) Arî ðeit jûtams râms, nesteidzîgs dzîves ritms. Kal-ni visapkârt, pilsçtiòâ vien daþas ie-las. Suvenîri – îpaðas, ðauras, pla-kanas krûzîtes ar snîpîti tûkstoð veidos – minerâlûdens baudîðanai (minerâlûdeni karstu var iepildît arî pudelçs). Vçl – slavenais dzçriens beherovka (Becherovka) un, pro-tams, vçl slavenâkâs superplânâs, apaïâs vafeles (ar daþâdu garðu pildîjumiem). Tâs vçlams nogarðot, tikko ceptas, kâ arî noteikti atvest mâjâs kâ suvenîru (cena iepakojumâ (6 gab.) apmçram 0.75 santîmi).

(Ieteikums Nr. 4: vçlams internetâ izdrukât kronas/lata kur-sa sarakstiòu, bûs viegli un çrti pârrçíinât. Tâpat Karlovi Varos var nopirkt dabîgo, ârstniecisko kosmçtiku ar minerâliem (viena firmas «FAON» ziedes tûbiòa 75 g apmçram Ls 3,5 vçrtîbâ).

Karlovivaros ir baseins, kuru brîvajâ laikâ var apmeklçt zem kla-jas debess, un skatu tornis «Diâna», kurâ uzbraucam ar îpaðu slçpju fu-nikulieri.

Ceturtâ diena. Gida virsvadîbâ vçl nedaudz izstaigâjam Prâgas cen-tru, un brîvais laiks paðu ziòâ. Pçc izvçles var apmeklçt seksa muzeju, Vita katedrâli un citas vietas. Izvçlos apmeklçt gida reklamçto èehu kuhòu. Interesanta padarîðana. Ejot iekðâ, kasiere izsniedz baltu la-pu. Tajâ tiek uzrakstîts çdiena vai dzçriena kods. Pçc paçðanas pie ka-ses atdodu lapu un pçc kodiem tiek sarçíinâta maksâjamâ summa. Çrti un vienkârði. It nemaz nenoþçloju sçòu biezeòzupas izvçli un esmu ïoti priecîga, tiesâjot baltu, mîkstu èaganu Ðveika grâmatâ aprakstîto knçdeli (starp citu, lielveikalâ iepirku knçdeïus – pusfabrikâtus. Mâjâs ga-tavojot, gan sanâca visâdi brînumi). Tâlâk testçjam veikalus, kolektîvais randiòð turpat blakus Vâclava lau-kumam autobusa pieturâ, un brau-cam mâjup. Atkal neskaitâmas pie-turvietas benzîntankos ar cîtîgâm ro-ku mazgâðanâm, un – mîïâs mâjas ir klât!

P.S. Ieteikums nr. 5: savai çrtîbai òemt lîdzi ausu aizbâþòus. Tad gida stâstîtais caur mikrofona skaïruòiem neradîs papildu diskomfortu.

Katrai kaitei – savs minerālūdens avots

Karlovi varos

5

FO

TO -

Rût

a F

jodo

rova

Ceturtdiena, 2011. gada 27. janvāris

Rûta FjodoRova

Tukuma pievârtç pavasaros sa-zied SIA «Auseklîtis» dârzi. Tâ paðlaik ir viena no vecâkajâm augïkopîbas saimniecîbâm rajonâ, kas sâkumâ bija kopsaimniecîbas dârzs, bet kopð 1993. gada darbojas kâ patstâvîgs uzòçmums. Gan «auseklîti», gan SIa «dzimtene», kas nodar-bojas ar lauksaimniecîbu, vada pieredzçjuðais lauk-saimnieks jçkabs Spickus. Viòð sasniedzis visai cienîjamu vecumu, bet jâsaka, – lai tikai jaunie visâm viòa idejâm un iecerçm, radoðajam garam tiek lîdz!

– Kâ sokas âbolu realizâ­cija?

– Ðogad âboliem ir gan pieprasîjums, gan laba cena. Tomçr atðíirîbâ no citiem gadiem vçrojam, ka daþas ðíirnes, kurâm tas faktiski nemaz nav raksturîgi, sâk bojâties. Piemçram, ‘Cortland’ ir vçla ziemas ðíirne, kuru parasti ap ðo laiku tikai sâk realizçt, tagad jau esam priecîgi, ka esam realizçjuði. Iespçjams, vainîgi ir laika apstâkïi. Turklât ne «Rimi» veikalu tîkls, ne «Maxima» ik dienu vairâk par piecâm lîdz seðâm tonnâm âbolus nepieòem. Turklât ne vienmçr visas ðíirnes tirgotâji grib òemt. Mums bija ðíirne `Sinap Orlovskij` dzeltenîgi âboli – vienu kravu paòçma, otru dabûjâm atvest atpakaï, jo ðie âboli ir skâbenâki. Tagad jau arî Polijâ audzçtie âboli veikalos parâdâs, bet ðogad tie ir vismaz normâlâ cenâ.

Mçs esam kooperatîva «Zelta âbele» biedri un âbolus realizçjam ar kooperatîva starpniecîbu. Savu­kârt kooperatîvam lîgums ir ar «Maximas» veikalu tîklu. Ðis tîkls âboliem gan akcijas nav taisîjis. «Rimi» gan jau organizçja kâdas trîs akcijas. Tâs diezgan daudz prasa arî no raþotâja.

– Kâ gadu gaitâ mainîjies dârzs?

– Dârzi ir papildinâti un sastâdîti no jauna, vecie izrauti. 11,5 ha ir tâdi dârzi, kuri jau ïoti labi raþo, no tiem mçs vâcam apmçram 100 tonnas âbolu gadâ. Pirms pâris gadiem iestâdîti vçl 7,5 ha. Bet,

Nâkotnes vîzijas saskata kooperâcijâlai kaut kâdu vçrâ òemamu raþu iegûtu no ðîm platîbâm, vçl jâpaiet kâdiem pâris gadiem. Tâ kâ jau­nie augïu kociòi ir iestâdîti izrau­to veco âbeïu vietâ, mûsu pieredze ir, ka sâkotnçji kâdus pâris gadus jaunâs âbelîtes auga nelabprât. Bet nu tam esam tikuði pâri. Ja âbelîtes iestâda svaigâ zemç, tajâ paðâ laikâ tâm izaug pavisam cits augums.

1,5 ha esam iestâdîjuði íirðus un 1,5 ha bumbieres. Bumbierçm ðogad raþa bija slikta. Paðlaik gaidâms salîdzinoði silts laiks, ce­ram, ka lielie aukstumi ies garâm. Zeme ir vaïâ, nesasalusî koku sakòu sistçma darbojas un koki noslâpst. Bîstami bûs, ja uznâks lielais sals. Mums ðopavasar jaunajâ dârzâ kâdi 100 kociòi izkrita, pagâjuðâ gadâ arî zeme ziemâ nebija sasalusi. Íirðiem gan skâbajiem, gan saldajiem bija normâla raþa un tos labi realizçjâm.

– Cik liels ir strâdâjoðo kolektîvs «Auseklîtī»?

– «Auseklîtî» strâdâ trîs vîri un trîs sievas, septîtais – nolikta­vas pârzinis, kas vasarâ ir brîvs. Rudeòos uz raþas novâkðanu nâk lîgumstrâdnieki. Vçl jau bezdarb­nieku ir daudz. Jâteic gan, ka kârtîgus talciniekus dabût nav iespçjams. Ir tâdi, kas atnâk, vie­nu dienu pastrâdâ, bet otrâ jau vairs neatnâk. Vienu brîdi bija no­teikta tâda kârtîba, ka lîgums ar âbolu potenciâlo vâcçju jânoslçdz jau iepriekðçjâ dienâ un jânodod Valsts Ieòçmumu dienestam. Tâ nu nereti bija, ka lîgums ir, bet strâdnieka – nav. Nu vismaz ðo kârtîbu pamainîjuði un lîgumu var slçgt tajâ pat dienâ, kad cilvçks strâdâ.

– Vai sestdienâs, svçtdienâs arî var vâkt âbolus? Tad varbût var pieteikties tie, kuri strâdâ, bet vçlas nopelnît âbolus vai naudu?

– Mums ir summçtais darba laiks – kad lîst, tad nestrâdâ, bet, kad nelîst, tad strâdâ. Sestdienâs raþas laikâ parasti strâdâjam, svçtdienâs – skatoties, kâda tobrîd ir situâcija.

– Vai piedalâties arî programmâ «Skolas auglis»? Vai ðî akcija ir izdevîga tikai skolçniem, vai kaut kâdâ veidâ izdevîga arî augïu raþotâjiem?

– Mçs piedalâmies ðajâ projektâ, savu skolu apgâdâjam un vçl uz Rîgas skolâm 2,5 tonnas sûtâm. Runâjot par izdevîgumu,

manuprât, tas drîzâk visizdevîgâk ir starpniekorganizâcijâm, kas to augli nogâdâ lîdz skolniekam – çdnîcâm, kas sadala âbolus. Ja ki­logramam augïu ir paredzçts Ls 1,20, tad mçs no tâ saòemam 35 santîmus.

– Jûs esat iesaistîjuðies augïkopîbas kooperatîvā «Zelta âbele». Kâdu labumu saimniecîbai dod ðis kooperatîvs?

– Individuâli ir grûtâk tikt liel veikalâ, kooperatîvâ, vi­siem apvienojoties, to izdarît ir vieglâk. Savukârt lielveikals pra­sa nepârtrauktu âbolu piegâdi lie­los apjomos. Visiem kopâ tos ir vieglâk nodroðinât. Daþi augïkopji jau vçl uzskata, ka var strâdât vie­ni paði. Bet mçs jau faktiski Latvijâ to patçriòu nodroðinâm, un drîz vien bûs tâ, ka viens pats nevarçs strâdât. Nupat jau drîz Latvijâ izauguðie âboli bûs pârdoti.

– Pçdçjos gados vçrojams, ka vasarâ trûkst vasaras ðíiròu âbolu. Arî tantiòu, kas

kâdreiz par daþiem kilogra­miem tirgoja `Baltos dzid­ros`, tirgos vairs nav. Vai esat plânojuði stâdît arî kâdas va­saras ðíirnes âbeles?

– Mçs esam sâkuði speciâli audzçt daþas vasaras ðíirnes. Jau­nie stâdîjumi ir trîs lîdz èetri hektâri. Domâju, ka labi varçsim ðos âbolus pârdot. Viena ðíirne ir tâda, kas jau ir gatava divas nedçïas pirms ‘Baltâ dzidrâ’. Ðo ðíirni mums ietei­ca Pûres dârzkopîbas centrâ. Ðiem âboliem ir laba garða, laba krâsa, labi izskatâs, vçl esam iestâdîjuði ðíirni ‘Konfetnoje’ un vairâkas igauòu agrâs âbeïu ðíirnes. Veco dârzu kâdus 7 ha nozâìçjâm un zemi sagatavojâm jaunajiem. 21,5 ha ir jauniestâdîtais dârzs, bet pavi­sam platîba ir 51,5 ha liela. Paðlaik glabâtuvç var uzglabât 400 tonnas âbolu. Kad visi jauniestâdîtie dârzi sâks raþot, glabâtuvju jauda bûtu jâpalielina.

Tâ kâ «Auseklîtis» ir gan Augïkopîbas asociâcijas biedrs,

SIA «Auseklîtis» darbiniekiem Mârim Lagzdiòam (no labâs), Ilzei Riekstiòai, Indulim Kokainim, Irçnai Lagzdiòai, Aivaram Didrihsonam un Lâsmai Grînhofai janvâra dienas aizrit, gatavojot âbolus realizâcijai

Seminâri par nodokïu izmaiòâm

Valsts ieòçmumu dienests un Lauksaimniecîbas Konsultâciju un izglîtîbas centra Tukuma nodaïa rîko bezmaksas seminârus par nodokïu izmaiòâm 2011. gadâ. 28. janvârî 11.00 seminârs notiks Kandavas kultûras namâ, 3. februârî 10.00 – Smârdes «Pagastmâjâ», 9. februârî 11.00 – Vânes kultûras namâ, 11. februârî 11.00 – Tukumâ, Veidenbauma ielâ 9.

Noteikti gada labâkie lauksaimniecîbas kooperatîvi

871 lauksaimniekam piedalo­ties balsojumâ, noteikti konkur­sa «Gada labâkie lauksaimniecîbas

kooperatîvi» laureâti. Nominâcijâs «Gada uzticamâkais kooperatîvs» un «Gada kooperatîvs izaugsmç» pirmajâ trijniekâ ierindojâs LPKS «Piena Ceïð», PKS «Straupe» un LPKS «Latraps». Par gada labâkajiem kooperatîviem Kurzemç atzîti LPKS «Dzçse», LPKS «Durbs grauds» un LPKS «Kurzemes dârzi».

droðîbas pasâkumi no vâcijas ievestiem produktiem

Pârtikas un veterinârais die­nests, neskatoties uz to, ka Vâcijâ uzraudzîbas iestâdes stingri kontrolç fermas, kurâs izmantota ar dioksînu piesâròotâ dzîvnieku barîba, ir noteicis papildu droðîbas pasâkumus dzîvnieku izcelsmes

produktu ieveðanai no Vâcijas. Uzòçmumiem ir jâinformç PVD par visâm Vâcijas izcelsmes gaïas vai olu kravâm, kas tiek ievestas Latvijâ. PVD darbinieki seko lîdzi Ei­ropas Komisijas Âtrâs brîdinâðanas sistçmai, kur regulâri tiek publicçta jaunâkâ informâcija par to, uz ku­rieni produkcija no Vâcijas tiek vesta. Lîdz ðim sistçmâ nav nevie­na paziòojuma, kas liecinâtu, ka Latvijâ varçtu parâdîties potenciâli piesâròota produkcija, kas varçtu negarantçt Vâcijas izcelsmes gaïas un olu droðumu. PVD veic arî plânveida uzraudzîbu iekðçjâ tirgû, pastiprinâtu uzmanîbu pievçrðot gaïas izcelsmes valstij un raþotâjam. Eiropas Komisija nav aizliegusi gaïas eksportu no Vâcijas uz citâm

dalîbvalstîm. Situâcija Vâcijâ tiekot stingri kontrolçta.

Kâ ziemo kaitçkïi?Valsts Augu Aizsardzîbas die­

nests informç, ka rudenî veik­tie novçrojumi, kâ ziemoðanai sagatavojuðies laukaugu kaitçkïi. Katru rudeni tiek veikta ievu­auzu laputu oliòu uzskaite uz graudau­gu lauku tuvumâ augoðajâm ievâm. Kritiskâ situâcija bija novçrota Priekuïu novadâ, kur tika skaitîtas arî augïu dârzos âbeïu lapu blusiòu, augïu koku tîklçrèu un bruòutu oliòas uz augïu koku augïzariòiem. Konstatçto olu skaits daþâdos nova­dos bija atðíirîgs. Âbeïu lapu blusiòas olas bija konstatçtas visos dârzos,

kur tika veikta uzskaite. Uz 10 cm gara augïzariòa konstatētas 2 lîdz 15 âbeïu lapu blusiòu oliòās, kas ir neliels skaits, salîdzinot ar kri­tisko robeþu – 50 lîdz 60 oliòam. Âbeïu lapu blusiòas tika konstatçtas 55% novçroto âbeïdârzu, tîklçrces – 65%, atseviðíos dârzos novçrotas arî bruòutu oliòas. Tomçr, kâ norâda VA­AD Integrçtâs augu aizsardzîbas daïas vecâkâ referente Inta Jakobija, par to, kâds bûs kaitçkïu apdraudçjums un vai bûs nepiecieðams lietot kaitçkïus ierobeþojoðus pasâkumus, precî zâk varçs zinât pavasarî, pçc la­pu plaukðanas uzskaitot kâpurus un pieauguðus kukaiòus uz lapâm.

LappuSI SaGatavoja

Rūta FjodoRova

ZIòaS ZemNIeKIem

gan kooperatîva «Zelta âbele» biedrs, tad paredzams ðos jautâjumus risinât kooperatîva ietvaros. Kooperatîvs gatavo­jas organizçt raþotâju grupu, kas varçs saòemt Eiropas Savienîbas atbalstu. Paredzams, ka atbalsts nav vairs 50%, bet gan 75%. Poïu dârzkopji ðâdu atbalstu saòem jau ilgâku laiku. Iecerçts, ka kooperatîvs bûvçs visiem bied­riem kopîgu augïu glabâtuvi un glabâtuvi tehnikai. Ir izvirzîts no­teikums, ka bûvçt drîkst trîskârðâ apmçrâ pret pagâjuðâ gada rea­lizâciju. Noteikumi gaidâmajai celtniecîbai tâdi pat, kâ lîdz ðim – jâuzbûvç un tad 75% no izlietotâs naudas dabû atpakaï.

Runâjot par realizâciju, paga­idâm vçl kooperatîvi nekâdus iero­be þojumus neuzliek, bet iespçjams, tas kâdreiz tâ bûs, ka 75% produk­cijas ir jârealizç caur kooperatîvu. No vienas puses nav jau nemaz tik slikti, seviðíi gados, kad âbolu realizâcija neiet.

6 Ceturtdiena, 2011. gada 27. janvāris

Rūta FjodoRova

Grâmatas un datori – pieejami katram

Dzintra Dirvçna ir apð ciem­niece ar matemâtikas skolotâjas izglîtîbu. Svçtdienas vakaros vîrs dodas uz Rîgu, jo tur pirmdienâ sâkas viòa darba nedçïa. Brîvdienâs nereti ciemos atbrauc meita ar mazmeitâm. Dzintra, kâ vairâki citi apðuciemnieki, paliek saimniekot mâjâs viena. Viòas dzîvç ïoti liela vieta ir ierâdîta grâmatâm. Un nu jau seðus gadus viòa ir Apðuciema bibliotekâre bibliotçkā, kas iekâr­tota netâlu no Dzintras mâjas, vecajâ Apðuciema skolâ. Lasîtâji uz ðejieni brauc gan no Plieòciema, gan Klapkalnciema, protams, nâk arî paði apðciemnieki. Interne­ta pieslçguma punkts bibliotçkâ ir nepiecieðams gan skolçniem, kuri ðeit nâk gatavot referâtus, daþâdus citus skolas darbus, gan ciema iedzîvotâjiem, kuriem jâveic daþâdi darîjumi ar valsts iestâdçm. Daþkârt pat atbraucot skolçni no Engures, jo ðeit iespçjams pie da­tora pavadît ilgâku laiku. Dzin­trai nereti nâkas arî palîdzçt apgût cilvçkiem pirmâs iemaòas darbâ ar datoru. Tâ kâ bibliotekâre sa­vus klientus labi pazîst, tad jau daudz kas bibliotçkas darbâ tiek pakârtots viòu vçlmçm un vajadzîbâm. Bibliotekâra ðtata vie­ta ðeit paredzçta tikai pusslo­dzei. Taèu daþkârt bibliotçkas apmeklçtâji nevar atnâkt noteiktajâ darba laikâ. Tâ kâ Dzintra dzîvo tepat lîdzâs, ja kâdam vajag, viòa atnâk arî vakarâ, vai arî kâdreiz Dzintrai piezvana un lûdz paòemt uz mâju kâdu grâmatu, pçc kuras tad klients atnâks vakarâ, pçc dar­ba. Pa telefonu taèu iespçjams vi­su nokârtot...

Grâmatas no paðas, ciema un kaimiòpagastu krâtuvçm

Vairâki bçrni ir ienâkuði un jautâjuði pçc kâdas konkrçtas grâmatas. Ja mûsu bibliotçkâ tâs nav, piezvanu uz Lapmeþciemu – tur ir. Lapmeþciemâ patieðâm ir ïoti lieli grâmatu krâjumi. Manuprât, nevajadzçtu pârcensties ar grâmatu norakstîðanu, jo daþkârt ir nepareizs priekðstats, ka laba ir tikai tâ bibliotçka, kuras vizuâlais izskats ir nevainojams, neskatoties uz to, kâdi ir grâmatu krâjumi,” sa­ka Dzintra Dirvçna. Viòa stâsta par to, ka regulâri apmainâs ar Lapmeþciema un Bçrzciema bibliotçkâm ar grâmatâm. Çrti esot tas, ka ðajâs bibliotçkâs iedotâs grâmatas var paturçt tikmçr, kamçr visi ieinteresçtie lasîtâji tâs ir izlasîjuði. Lîdzîga sadarbîba no­tiekot arî ar Engures sabiedriskâ interneta pieslçguma punktu, kur grâmatu apmaiòâ iesaistâs tâ vadîtâja Ligita Feldmane, kas arî

apðuciemnieku lielâ bagâtîba – bibliotçka

esot liela grâmatu lasîtâja. Izrâdâs, ka grâmatas no vienas bibliotçkas uz otru bibliotekâres nogâdâ ar au­tobusu paðas par saviem lîdzekïiem un savâ brîvajâ laikâ. Tad nu jautâjâm Dzintrai, vai tad maz no algas kas pâri paliek?

”Bet ko darît, ja cilvçkam va­jag?” atjautâ Dzintra. ”Ja es ðo dar­bu daru, tad man par to ir jâgâdâ.” Bibliotekâre arî atzîstas, ka paðai ir grûti iziet no grâmatnîcas, nenopçrkot kâdu grâmatu. Seviðíi nav iespçjams paiet garâm «Ro­zes grâmatnîcâ» plauktiòam ar pazeminâtu cenu grâmatâm. ”Ja redzi, ka grâmata, kas maksâjusi astoòus latus, tagad maksâ 4 lîdz 5, kâ nenopirksi?” Tad Dzintra la­sa anotâciju, un, ja kâdai no viòas lasîtâju grupâm grâmata der, viòa grâmatu pçrk. Jauno, paðas pirkto grâmatu apritç tur tik ilgi, kamçr bibliotçkas lasîtâju loks to izlasa, un tad viòa grâmatu nes uz savu mâju.

Neparasti ir arî tas, ka bibliotçkâ ir plauktiòð þurnâliem. Ðeit þurnâlus sanes tie apðciemnieki, kuri tos pasûtîjuði, izlasîjuði un atnes uz bibliotçku – varbût vçl kâds cits izlasîs. Tas gan rada lasîðanas iespçju tiem, kuri ne­var pasûtît dârgos þurnâlus, gan arî ðis plauktiòð vasarâs noder atpûtniekiem, kuri dodas uz plud­mali – aizvien pa rokai ir kaut kas, ko palasît.

Klusie, neafiðçtie sirds darbiJûras krastâ, lîdzâs bibliotçkai,

nelielâ mâjiòâ atnâca dzîvot jau ga­dos cienîjams dakteris Pauls Ðmits. Viòð pa laikam uz bibliotçku at­nes tîkliòu ar jaunâm grâmatâm, kuras visas bija kriminâlromâni. Dzintra saka, ka viòas bibliotçkas lasîtâjiem – vîrieðiem – tâ bijusi gatavâ sviestmaize. Visas grâmatas tikko pirktas. Viòa Ðmita kungam piedâvâjusi grâmatas bibliotçkâ noformçt kâ dâvinâjumu, taèu dakteris ar formalitâtçm krâmçties nevçlas. ”Tâ arî grâmatas stâv bez zîmogiem, kas nedrîkstçtu bût,” saka Dzintra. P. Ðmits arî feldðerpunktu apgâdâjot ar labiem medicînas satura þurnâliem.

Pirms pâris gadiem bija tâ, ka Plieòciemâ nomira tante, kuras mâju mantoja rîdzinieki. Arî viòi uzaicinâja Dzintru pâròemt ðîs tan­

tes bibliotçku. Parasti jau piedâvâ Viïa Lâèa vai tâ laika grâmatas, bet izrâdîjâs, ka tante vai kâds viòas ra­dinieks bija strâdâjis izdevniecîbâ un tur bija tâ saucamâs brâía grâmatas ar attiecîgu zîmodziòu grâmatas aizmugurç. Tâdçjâdi bibliotçka kïuva par gandrîz pus­otru simtu grâmatâm bagâtâka.

No vâcu valodas latvieðu valodâ tulkotâs grâmatas ziedoja arî biedrîba «Deutsch­Baltische Land­smannschaft in Bayern», kam pie­der vasarnîca paðâ jūras krastâ lîdzâs skolai.

Pavisam bibliotçkâ ir apmçram èetri ar pusi tûkstoði daþâdu grâmatu. Protams, katru gadu lîdzekïus grâmatâm, viena þurnâla un viena laikraksta gada abone­mentam pieðíir paðvaldîba.

Praktiíu viedoklis atðíirîgsAtbilstoði Bibliotçku likuma

9. pantam visâm bibliotçkâm jâbût akreditçtâm, un tâm pieðíir noteik­tu statusu. Ðo procesu palîdz virzît Tukuma centrâlâs bibliotçkas dar­binieki. Un jâatzîst, ka ne vienmçr vietçjo bibliotekâru viedoklis sakrît ar to viedokli, ko pauþ centrâlâs bibliotçkas pârstâvji. Runâjot par Lapmeþciema bibliotçku, zinâmâ mçrâ vçl situâciju varçtu saprast, jo bibliotçkas telpas vajadzçtu plaðâkas, tâm nepiecieðams arî re­monts. Taèu tas nav no bibliotekâra atkarîgs... Ir zinâms, ka novada do­me apòçmusies situâciju risinât.

Taèu, kâ pastâstîja Dzintra Dir­vena, tad izpratne, kâ grâmatas iz­vietojamas plauktos, tomçr esot atðíirîga. Vietçjâ bibliotçkâ Dzin­tra plauktos sakârto grâmatas tâ, lai varçtu orientçties un âtri vajadzîgo atrast. Dz. Dirvçna mums pastâstîja, ka plauktâ viòai aiz muguras stâvçjuðas bçrnu pa­saku grâmatas no «Brînumzemes» sçrijas. Bçrni tâs labprât lasîja, grâmatas bija krietni vien nolasîtas, ar pelçkâm muguriòâm. Tâ kâ tâs bija vispieprasîtâkâs, tâs allaþ stâvçja, tâ sakot, pa rokai. Bet bibliotekârei ieteikts tâs norakstît vai vismaz pârlikt citâ plauktâ, kur grâmatas nav redzamas. Tagad ðo grâmatu vietâ Dzintra ieliku­si grâmatas ar baltâm muguriòâm, kuras nav lasîtas un kuras arî ne­maz tâ îpaði neviens nepieprasa...

***

Jau pçc viesoðanâs Apðuciemâ jautâjâm par akreditâcijas proce­su un tâ norisi novados Tukuma centrâlâs bibliotçkas vadîtâjai Irçnai Morîtei, kura teica, ka bijuðâ Tuku­ma rajona teritorijâ katrâ reizç, kad akreditçðanas komisija izbrauc uz bibliotçkâm, akreditçjot vien seðas, septiòas bibliotçkas. Lapmeþciemâ un Apðuciemâ akreditâcijas komi­sija vçl neesot bijusi, bet, sprieþot pçc bibliotçkâs dzirdçtâ, pagaidâm bibliotçkas saòemot konsultâcijas.

visi labie darbi jâsâk ceturtdienâ vai sestdienâ

Dzintras kundze pastâstîja, ka noorganizçt kâdu pasâkumu bibliotçkâ esot samçrâ sareþìîti, jo pasâkumam nebûs apmeklçtâju un tad kauns vien sanâkot pret tiem cilvçkiem, kuri uz bibliotçku atbraukuði. Reiz tâ sanâcis ar vietçjo dzejnieku Pçteri Cîmani. Protams, tiem daþiem, kuri bija ieraduðies, pasâkums bijis ïoti interesants.

Vasarâs ciema dzîve kïûst rosîgâka, tad parasti skolâ ir atpûtas nometnes. Ja ðeit atpûðas kâdi draudzes pârstâvji, aicina uz dievlûgðanâm, ja cukura diabçta slimnieki – aicina uz lekcijâm, kâ ievçrot pareizu uzturu, bet poïu biedrîbas bçrni aicinâjuði uz paðu sagatavoto koncertu.

Kad sâkusi ðeit strâdât, Dzin­tra bijusi uzaicinâta þurnâla «Ievas» nometnç. No 100 cilvçkiem, kas ðajâ nometnç bija, kâdi 40 vçl aiz­vien rîko regulâras tikðanâs, sazinâs portâlâ «Draugi». ”Es apbrînoju tos, kas nometni organizçja. Kâ viòi spçja savâkt vienkopus cilvçkus ar tik vienâdâm interesçm, vienâdâm sâpçm, priekiem un bçdâm?” saka Dzintra. Ðîs tikðanâs bijuðas arî la­bas mâcîbu stundas paðai, jo lîdz darba atsâkðanai bibliotçkâ viòa kâdu laiku bija dzîvojusi tikai pa mâju, jo ìimene audzçja rozes, vajadzçja lîdzekïus, lai bûvçtu mâju. Bijis no jauna jâmâcâs kontaktçties ar cilvçkiem, arî daudz kas jauns jâiemâcâs, piemçram, datorpras­mes. Vçl viòa jau 20 gadus darbo­jas kâdâ labdarîbas fondâ. Paðlaik ìimene dzîvojot pçc vecâsmâtes principa, ka svçtdienâs cilvçks strâdâjot priekð zâlçm, jo ðî diena domâta atpûtai, bet, ja sâk kaut ko jaunu darît, tad tas jâsâk darît vai nu ceturtdienâ, vai sestdienâ.

Plieòciemâ, Apðuciemâ, Klapkalnciemâ zie-mas sezona rit klusi, savâ noteiktâ visu lietu ierastajâ kârtîbâ. Atpûtnieki aizbraukuði, tie, kuri strâdâ un mâcâs, arî devuðies uz pilsçtu. Daïa atgrieþas mâjâs nedçïas nogalçs, bet daïa – retâk. Ðajos ciemos nav daudz vietu, uz kurieni palikuðie vietçjie cilvçki varçtu aiziet; katrâ ir pa veikalam, bet Apðuciemâ vçl ir bibliotçka un feldðeru punkts.

13. janvâra laikrakstâ publikâcijâ «Eiropas Savienîbas projektu «Sko­las auglis» koordinç Engures do­me» precizçjam, ka Pârtikas droðîbas, dzîvnieku veselîbas un vides zinâtniskais institûts «BIOR» nav Pârtikas un veterinârâ dienes­ta, bet gan ir Zemkopîbas ministri­jas pakïautîbâ.

PRecizçjums

7Reklāma un sludinājumiCeturtdiena, 2011. gada 27. janvāris

Ceturtdiena, 2011. gada 27. janvāris8 Ziņas

aptauja

Mūsu absolventi

Jûsuprât, kâ Jçkabpilî notikusî laupîðana ietekmçs policijas prestiþu mûsu novados, kâ arî valstî kopumâ?

24. diena (dilstoðs mçness Skor­piona/Strçlnieka (8.56) zîmç) – lâcis; ðajâ dienâ pamostas slçptie dabas spçki; labi uzsâkt visu jauno un lie­las lietas; var piedzîvot atklâsmes; var mainît darbu vai dzîvesvietu; diena sola veiksmi un ienâkumus; jânostiprina veselîba; Auglîbas Die­va kulta diena; diena apsûdz un so­da varmâkas; ðajâ dienâ dzimuðie ir labi un kârtîgi, taèu pakïauti gastronomiskâm izvirtîbâm; sapòi norâda, vai viss kârtîbâ ar seksuâlo enerìiju – no 28. janvâra 4.12 lîdz 29. janvâra 5.23.

25. diena (dilstoðs mçness Strçlnieka zîmç) – gliemeþvâks;

pasivitâtes diena, kurâ ieteicams ieklausîties sevî, attîrîties gan fizis­ki, gan garîgi; nav vçlama steiga; nedrîkst pârçsties; ieteicams pabût vienatnç, doties nesteidzîgâs pa­staigâs; neuzsâkt neko jaunu; la­bi bût pasîvam; labi ïauties iedo­mu spçlçm; jâizvçrtç zemapziòas sniegtâ informâcija; labs laiks ceïojumiem un tieslietâm; nav ie­teicama rupja barîba; ðajâ dienâ dzimuðie ir laimîgi lîdz mûþa ga­lam; sapòos var ielauzties tumðie spçki – ja tie ir nepatîkami, tad jâizstâsta tekoðam ûdenim (lai nepiepildîtos) – no 29. janvâra 5.23 lîdz 30. janvâra 6.18.

dzīvesziņa

Mçness dienu kalendârsMaija (Mâcâs tuku-

Ma 3. paMatskolâ):

– Slikti ietekmç pçc ðâda briesmîga no­zieguma, kurâ polici­ja iesaistîta. Mûsu skolâ visi ir ðokâ. Nupat pie mums bija televîzijas darbinieki. Intervçja sko lo tâjus. Divi laupîtâji mâcîjuðies mûsu skolâ. Bijuði sekmîgi, la­bi skolçni. Ej un tiec gudrs, kur tâds ïaunums cilvçkos rodas?

Mâris (policists):

– Grûti pateikt. Îpaði nevajadzçtu ietekmçt. Tas vienkârði parâda to, cik tâlu valstî cilvçki ir novesti. Al­gas policijâ nogrieztas, var sacît, uz pusi. Dar­ba apjoms palielinâjies. Par mazâku atalgoju­mu jâveic vçl lielâks darba apjoms. Prasîbas aug. Jebkuras profesi­jas cilvçks var kïût no­ziedznieks. Piemçram, arî ârsts. Vai tâpçc

cilvçki pie ârsta neies? Ar policiju ir tâpat.

austra (dara

visu ko):

– Slikti, es domâju. Briesmîgi. Es pat ðodien baidîjos no Jaunpils uz Tukumu braukt. Vispâr Tukums, Tukuma po­licija, pçdçjâ laikâ ne­smuki kotçjas. Kas te pie jums Tukumâ notiek? Ik pârvakaru «Bez tabu», «Degpunktâ» Tukums, policija un allaþ sliktâ

nozîmç. Ko es par to domâju? Visâ valstî ir bar-daks, lûk, ko domâju.

oskars (Mâcâs par

juristu):

– Domâju, ka mûsu novadu slikti neietekmçs. Tie divi, kuri bijuði laupîtâju vidû, jau di­vus gadus te nestrâdâ. Valstî kopumâ policijas prestiþu graus. Par Tuku­ma policiju man ir labs iespaids.

jânis vîtols

Latvijas Entomoloìijas biedrîba par ðî gada simbolu izvçlçjusies oðu pïavraibeni (Euphydryas maturna), kas Latvijâ reta un îpaði aizsargâjama tauriņu suga, tâpat kâ visâ Eiropâ.

Galvenais cçlonis, kâdçï ðie tauriòi izzûd – oðu meþu platîbu samazinâðanâs. Oðu pïavraibenim nepiecieðami oðu meþi ar daþâdu koku vecuma struktûru, laucîtçm, ar dabisko traucçjumu – izgâztu koku radîtajiem atvçrumiem meþâ, kâ arî ziediem bagâtas meþmalas un meþa pïavas, kur ba­roties pieauguðajiem tauriòiem. Piemçrotos apstâkïos var izvei­

doties bagâtas populâcijas. Tau­renis ir nometnieks un neizlido ârpus piemçrota biotopa, tâpçc tas ir sastopams izolçtu populâciju veidâ. Oðu pïavraibenis apdzîvo galvenokârt skrajus oðu vai mis­trotus meþus ar oðiem. Pieauguðie tauriòi lido jûnijâ. Mâtîtes olas dçj grupâs jaunu oðu lapu apakðpusç. Kâpuri barojas ar oða vai apses lapâm, veido kopîgu no smal­kiem pavedieniem savîtu ligzdu. Bet rudenî kâpuri kopâ ar lapâm nokrît zemsedzç, kur pârziemo. Pavasarî tie barojas ar lakstaugiem, piemçram, birztalu veronikâm, birztalu nârbuïiem vai arî oðiem. Iekûòojas apmçram divas nedçïas pirms izlidoðanas.

Izzûd kopâ ar meþu

jânis vîtols

Ar domu par nâkotni, par iespçju arî pçc gadiem desmit, divdesmit ieraudzît ðodien ie-liktos pamatus, esam nolçmuði nofotografçt Tukuma, Kan-davas, Jaunpils un Engures novada skolu 9. un 12. klaðu absolventus. Arî uzzinât, kâ viòus raksturo skolotâji, kâdus viòi redz sevi paði, kâdas ir ðî gada absolventu nâkotnes ieceres. To paveiksim lîdz izlai-dumiem, vçlot labas sekmes un panâkumus turpmâkajâ dzîvç.

Smârdes pamatskola ðogad nevar lepoties ar kuplu absolventu skai­tu. Viòu – devîto – vien divpa dsmit. Gan nâkamgad bûs vairâk...

Aivita Brice, Artûrs Brokâns, Inga Bunkða, Lûcija Ceicâne, Laura Fiïipova, Kristîne Kalne-niece, Undîne Podniece, Ruslans Prihodko, Sintija Stikâne, Lau-ris Strautmanis, Zane Vancâne un Ludis Volodkeviès. Viòus no 5. klases audzina sporta skolotâja Anda Germova. Bçrni teic, ka skolotâja ir paðu cilvçks. Ne vel­ti visi zçni ir sportiski, sacensîbâs piedalâs. Sporto uz visâm pusçm, kur tik var. Meitenes gan labprâtâk ballçjoties. Neesot slikti, bet gala eksâmeni tepat vârtu priekðâ, un ir

lietas, kas jâizdara. Sekmçs devîtie arî ðogad îpaði nespîdot – pçrn, aizpçrn labâk mâcîjuðies. Patla­ban visu klasi savâ varâ paòçmis pusaudþu dullums, un neko neva­rot grozît. Daþâm meitençm jau ir cieði draugi, viena otra pat esot ga­tava ìimenes dzîvei. Prot çst pa­gatavot, mâju uzkopt. Adît, ðût – vçl laiks iemâcîties. Jaunieði sme­jas, ka viòiem ir paðiem savs te­rorists Artûra personâ. Artûrs pats nemaz îsti nevar paskaidrot, kâlab viòam tâds gods. Tâpçc, ka ma­ti uz nulli nogriezti? Bet puisis pats lepns – krûtis izriezis, staigâ. Undîne ir gandrîz labiniece. Viòa, vçrtçjot klasi, teic, ka visi esot draudzîgi, ne­kad kopâ neesot garlaicîgi!

nâkotnes tiltâ – pa ðodienas mirklim