LATVIETISAustrālijas latviešu pirmais elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Gribu dziedāt Tev, KungsŠonedeļ koncerts Sidnejā

SatursJaunākās ziņas 1Austrālijas ziņas 2Redakcijā 3PBLA ziņas 4Kultūras dienas 6Ceļojums 7Latvijas īsziņas 8Kultūra 9Datumi 10Atceries? 10Sarīkojumi un ziņojumi 11

LaikrakstsNR. 9 2008. gada 4. novembrī TĪMEKLĪ

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com

www.laikraksts.com

FOTO

Kol

vins

Mak

fers

ons

Turpinājums 2. lpp.

Sidnejas ev. lut. latviešu draudzes ansamblis noturēja savu pirmo garīgo koncertu Svētā Jāņa baznīcā svētdien, 2. novembrī. Draudzes ansamblis dar-bojās jau pāris gadus, regulāri papildi-not svētku dievkalpojumus ar garīgām dziesmām.

Koncertu ievadīja ar dziesmu Brīdis Svēts. Prāvests Kolvins Mak-fersons (Colvin MacPherson) uzru-nāja draudzi uzsverot, ka ansamblis dzied, pirmkārt, lai Dievu godinātu, un, otrkārt, lai caur to tauta saņemtu svētību. Sekoja īsa lūgšana un draudze dziedāja Prieku, prieku, sirdīs jūtam. Šī dziesma labi raksturoja kā mēs visi jūtamies.

Ansamblis nodziedāja 16 dzies-

mas, un starp dziesmām prāvests nolasīja piemērotus Bībeles tekstus. Tā ar dziesmām un lasījumiem visi jutāmies garīgi stiprināti. Koncertu noslēdza ar kopdziesmu Svētī Kungs un sargi.

Kaut gan ansamblī tikai septiņi dziedātāji, reizēm likās, ka baznīcas balkonā dzied liels koris. Balsis labi saskanēja, un ieguldītās stundas mēģi-nājumos atmaksājās.

Sirsnīgi aplausi koncertam beidzoties, liecināja par publikas pie-krišanu šāda veida koncertam. Pēc koncerta pulcējamies draudzes namā, kur saimnieces bija sagatavojušas gar-šīgu frikadeļu zupu.

Ludviks V.

No kreisās: Ivars Birze, Imants Liepiņš, Ināra Gedgovda, Kārina Baumane, Ingrīda Gedgovda, Brigita Kubliņa un Tamāra Koškina.

Lai mazliet iepazīstinātu lasītājus ar šā gada Latvijas Valsts proklamēša-nas svētku runu teicēju Baibu Kangeri, bijušo melburnieti, laikraksts Latvietis piedāvā ekspresinterviju.

GN: Kāpēc izvēlējies studēt valo-das un konkrēti – baltu?

BMK: Man latviešu valoda vien-mēr bijusi svarīgākā, vienmēr bijusi vēlēšanās ar to nodarboties. Studēt gan es studēju arī franču, latīņu un krievu valodas. Iemesls tam, droši vien valo-das man padevās, skolā nebija daudz jānodarbojas ar mācīšanos.

GN: Kāpēc pārcēlies uz dzīvi Zviedrijā?

BMK: Dibināja Baltijas pētniecības centru, kur dabūju pētniecības vietu.

GN: Vai Tu sevi uzskati par valod-nieci vai filoloģi?

BMK: Es sevi uzskatu par valod-nieci un latviešu literatūras pazinēju. Apzinot daudz dažādu aspektu šajās nozarēs nozīmē to, ka orientējos Lat-vijas kultūrvēsturē.

GN: Ko Tu uzskati par saviem va-lodnieces lielākajiem sasniegumiem?

BMK: Droši vien atvasinājuma vārdnīcu, ko publicēja Bairotas!!! (Bayreuth) universitātes sērijā 1985. g. Tā ir noderējusi datorlingvistikas pē-tījumiem Mākslīgā intelekta laborato-rijas pētniekiem, Latvijas universitā-tes matemātikas un fizikas institūtā. Kopā ar Helgi Rinholmu, izdevām t.s. Festschrift Veltai-Rūķei Draviņai.

Zinātnes organizācijā, pārcelt Bal-tijas pētniecības konferences Skandi-nāvijā uz Eiropu jau 1993. g.

GN: Vai Tev pašai patlaban ir kon-krēti mērķi valodniecības pētniecībā?

BMK: Uzskatu, ka akadēmiskie mērķi manā mūžā ir vairāk vai mazāk izpildīti, lielas nākotnes tur vairs ne-būs.

GN: Cik populāra pasaulē ir bal-tu valodniecība ārpus baltu izcelsmes pētniekiem?

BMK: Nav runa par popularitāti, bet gan par pētniecības un izglītības nolūkiem. Sākotnēji, baltu valodas interesēja Indo-eiropeistus, bet tagad tipologus, kas meklē valodu kopienas līdzības. Daudzās augstskolās Eiropā (Vācijā, Čehijā, Polijā, Zviedrijā, Itā-lijā u.c.) nodarbojas ar baltu valodām,

Baiba Metuzāle-Kangere

18. nov. svētku runu teicēja

lai gan pēdējā laikā kursi un program-mas tiek likvidētas ekonomizēšanās nolūkos.

GN: Kurš valodnieks vai filologs ir Tevi visvairāk ietekmējis?

BMK: Droši vien Velta-Rūķe Dra-viņa, lai gan to jautājumu grūti atbildēt kaut maz precīzi.

GN: Kurā gadsimtā, Tavuprāt, lat-viešu valoda ir visvairāk mainījusies?

BMK: To nu gan tā uz sitiena nevar pateikt, un par veciem laikiem vienkārši nav pietiekami daudz rakstu pieminekļi, lai varētu spriest.

FOTO

Erv

īns N

āgel

s

2. lpp. LATVIETIS Otrdien, 2008. gada 4. novembrī

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:PO Box 6219

SOUTH YARRAVic. 3141

AUSTRALIATel/fakss: (03) 98273753

redakcija@laikraksts.comwww.laikraksts.com

Editor: Dr. Gunars NagelsAssociate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena izdrukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem ar piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2008. All rights reserved.Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt.

Baiba Metuzāle-KangereTurpinājums no 1. lpp.

GN: Kam, Tavuprāt, latviešu valo-dā nevajadzētu mainīties?

BMK: Morfoloģijai.GN: Kad Tu iepriekšējo reizi biji

Austrālijā?BMK: Pirms divarpus gadiem, ap-

ciemot draugus.GN: Ko Tu vēlies darīt un redzēt

šajā Austrālijas apciemojumā bez ofi-ciāliem pienākumiem?

BMK: Apciemot draugus.GN: Ko tagad dari, kad esi atgrie-

zusies uz dzīvi Latvijā?BMK: Nodarbojos ar vecumdienu

plānošanu, lai godam nobeigtu savu mūžu – gribu vēl šo to panākt pirms lienu kapā. Arī baudu dzīvi, it īpaši, bagātīgo Latvijas kultūras dzīvi. Prie-cājos būt dzimtenē kopā ar kolēģiem, radiem, draugiem, būt Latvijas attīs-tības apritē. Vissvarīgākais uzdevums patlaban ir piestrādāt pie Latvijas Na-cionālā korpusa dibināšanas.

Red: Fotogrāfija uzņemta Baibas iesvētībās 1960. gadā Melburnā. ∎

Ceturtdien, 6. novembrī Četru ga-dalaiku viesnīcā (Four Seasons Hotel) Sidnejā Austrālijas Olimpiešu klubs rīko sevišķas vakariņas, atzīmējot 50 gadus kopš Jāņa un Ilzes Konrādu peldēšanas pasaules rekordu ieguvu-miem. Jānis uzstādīja 8 pasaules re-kordus visās distancēs no 200 metriem līdz 1650 jardiem. Viņs ieguva 3 zelta medaļas Kardifas (Cardiff) Impēri-

jas spēlēs 1958. gadā un zelta medaļu 1500 metros Romas Olimpiādē 1960. gadā. Ilze uzstādīja 12 pasaules rekor-dus un ieguva zeltu Kardifā un sudra-bu Romā.

Goda vakariņās 66 gadus vecais Jānis Konrads pārdos savas sporta piemiņas lietas, ieskaitot Olimpiskās zelta un bronza medaļas. ∎

(Skat. arī nodaļu „Atzerees?“)

Jānis Konrāds pārdod medaļas

Latvians Online latviansonline.com rīkotais rakstu darbu konkurss Latvija 90 vārdos noslēdzies. Rakstu darbus līdz 5. novembrim var apska-tīt un vērtēt interneta portāla Latvi-ans Online apmeklētāji sadaļā http:// latviansonline.com/90vardos/entries/

Konkursa rezultāti tiks publicēti portālā Latvians Online 8. novembrī. Konkurss Latvija 90 vardos deva vi-siem latviešiem pasaulē iespēju izteikt savos vārdos, ko viņiem nozīmē Latvi-ja. Rakstu darbus varēja iesniegt gan latviešu, gan angļu valodā – galvenais, tekstam bija jābūt precīzi 90 vārdus garam. Rakstu darbus iesniedza trīs kategorijās – bērnu, jauniešu un pieau-

gušo. Kopā konkursā iesniegti vairāk nekā 200 darbi – no daudzām pasaules valstīm – Latvijas, ASV, Austrālijas, Beļģijas, Kanādas, Īrijas, Nīderlandes, Krievijas, Baltkrievijas, Čehijas, Dā-nijas. Visčaklākie rakstītāji bija jau-nieši – 13-18 gadu vecuma kategorijā. Konkursa veidotāji priecājas, ka vese-las skolas bija iesaistījušās rakstu dar-bu tapšanas procesā – tā rakstu darbus konkursā iesniedza Briseles latviešu skola, Bostonas latviešu skola un sko-las Latvijā, sevišķi Kurzemē.

Portāls Latvians Online http://www.latviansonline.com ir vieta in-ternetā, kur latvieši visā pasaulē var galvenokārt angļu valodā uzzināt jau-numus – ziņas, ieskatus, pasākumu informāciju, kā arī piedalīties domu apmaiņā un citos veidos interaktīvi līdzdarboties virtuālā latviskā vidē. ∎

Dārgie draugi!Neviena krīze nevar skart Latvi-

jas Republikas 90 gadu jubileju, tāpēc Latvijas Studentu vortāls „Student-Net“ www.studentnet.lv sadarbībā ar Latvijas Fotogrāfijas muzeju www.fotomuzejs.lv un firmu „Olympus Latvia“ www.olympus.lv tradicionā-lā fotokonkursā skolēniem un visiem studējošajiem Stāsts par manu skolu/augstskolu 2008 jeb Vai tu spēj paska-tīties uz parastām lietām citādi? ietva-ros organizē īpašu tematisko fotokon-kursu Latvijai — 90.

Fotokonkursā var piedalīties ve-cumā no 14 gadiem (nav noteikta fo-tokonkursa dalībnieku galējā vecuma robeža). Fotokonkursa mērķis ir veici-nāt vizuālā apraksta (hronikas, sociālā komentāra, subjektīvā dokumenta sti-la) izmantošanu laikmeta norišu atspo-guļojumam, kā arī vizuālās izteiksmes līdzekļu izkopšanu.

Konkursa tematiskā ievirze tiek ierobežota ar vietu un laiku — norises Latvijas Republikā (t.sk. saistībā ar Latvijas Republiku, piemēram, diplo-mātiskajās pārstāvniecībās u.c.) 2008.gada laikā. Pieļaujot, ka arī personība ir notikums, tiks akceptēti arī portreta

žanra darbi. Savukārt ainava var tikt interpretēta kā laikmeta koptēla nozī-mīgs elements. Katram dalībniekam ir brīva izvēle lietot kādu realitāti atspo-guļojošu attēlu radīšanas paņēmienu nosaukto nosacījumu robežās.

Darbi vērtēšanai tiks pieņemti līdz 2008. gada 1. decembrim.

BalvasGalvenā balva – „Olympus“ µ 790

SW digitālā fotokamera;Laikmetīgās Mākslas centra izdo-

tā Sūzenas Sontāgas grāmata Par fo-togrāfiju;

Apgāda Neputns izdotā Mārtiņa Grauda grāmata Lūkot ies;

Dalība konkursā ir iespējama ti-kai pie nosacījuma, ja konkursants ir iepazinies ar Nolikumu. To iespējams saņemt, rakstot uz e-pastu: talivaldis.kronbergs@studentnet.lv un norādot konkursa nosaukumu.

Cieņā,Tālivaldis Kronbergs,

Latvijas Studentu vortāla „StudentNet” galvenais redaktors,

fotokonkursa idejas autors

Fotokonkurss Latvijai – 90

Balsojiet Latvija 90 vārdos konkursā

SveiciensSirsnīgi sveicam un suminām

mūsu ilggadīgo un iemīļoto bijušo diriģentu Kasparu Svennes kungu ar viņam piešķirto Atzinības krustu. Šis apbalvojums jau sen ir godam nopel-nīts. Priecājamies viņam līdz.

Adelaides jauktais korisDziesmu laiva

Otrdien, 2008. gada 4. novembrī LATVIETIS 3. lpp.

Rīgas sargiPirmizrādes Forta Loderdēlas internacionālā filmu festivālā

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Pateicoties elektroniskajiem saka-

ru līdzekļiem šajā numurā sniedzam ekspresinterviju ar 18. novembra svēt-ku aktu runas teicēju Austrālijā Baibu Metuzāli-Kangeri.

Kā agrāk rakstīju, mums latvie-šiem ir svarīgi izmantot modernākos sazināšanās līdzekļus, jo esam plaši izkaisīti. Mūsu saziņas līdzekļi ir bi-juši drukātais vārds (avīzes un biļete-ni) un runātais vārds (radio raidījumi), kuriem klāt nācis tīmeklis ar visām tā iespējām. Austrālijā vairākas latviešu sabiedriskās organizācijas jau izman-to tīmekļa vietnes informācijas izpla-tīšanai. Vietnē laikraksts.com ir saites uz tām. Laikraksta Latvietis mērķis ir apvienot latviešus izmantojot visus sa-ziņas paveidus.

Šonedēļ publicējam LAAJ Prezidi-ja priekšsēža Dāvida Dārziņa ziņoju-mu PBLA sēdē šogad Rīgā. Tur varam lasīt, ka arī LAAJ uzskata tīmekli par svarīgu vienotāju, un paredz izveidot savu vietni.

Atkārtoju lūgumu, – ja kāds lasī-tājs ir mums kaut ko sūtījis pa pastu uz mūsu PO Box adresi un nav saņēmis atbildi, tad lūdzu ar mums sazināties elektroniski vai pa telefonu. ∎

Baltieši Zelta piekrastē

Pāri par 300 apmeklētāji, daži arī no Brisbanes, sestdien, 1. novembrī Zelta piekrastē priecājās Austrālijas Baltiešu draudzības biedrības (Austra-lian Baltic Friendship Society) rīkotā Daudzkultūras koncertā. Atsauksmes par koncertu un izstādi bija ļoti labas. Sevišķu piekrišanu izpelnīja Zigrīdas ansamblis, kas instrumentu pavadībā dziedāja Es ar sauli saderēju, Neviens putniņš tā nepūta, Trīs nakti negulēja (Zigrīdas paša kompozīcija) un Die-viņš jāja rudzu lauku. Programmā vēl

Maija Tebēce un Džouna (Joan) Son-gaila pie Baltiešu izstādes.

Zigrīda ansamblis. Ance Deksne, Val-da Biezaite, Tija Lodina.

31. oktobris ir Reformācijas diena. Tās sākums atrodams Vitenburgā Vā-cījā, kur 1517. gada 31. oktobrī Mār-tiņš Luters pienagloja savas 95 tēzes pie baznīcas durvīm. Mārtiņa Lutera 95 tēzes bija reakcija pret tā laika Ro-mas Katoļu baznīcas praksi, pārdot grēka atlaižu zīmītes. Luters zināja, ka tas ir pilnīgi nesaskaņā ar Dieva Vārdu, un tā viņš centās izskaidrot patiesību, ka pestīšana ir Dieva dā-vana Kristū Jēzū ikkatram, kas tic. Pestīšanu nevar nopelnīt ar labiem darbiem, jeb nopirkt ar zeltu, to var tikai saņemt ticībā uz Jēzu Kristu un Viņu vien.

Lutera tēzes izraisīja lielu pretestī-bu, un tā sākās Reformācija, no kuras liesmām cēlās mūsu luterāņu baznīca, kas būtībā ir visa protestantu saime.

Kā toreiz, tā šodien baznīcai refor-mācija ir vajadzīga, jo laika tecējumā esam no saviem pamatiem aizgājuši. Lutera mācību var sakopot trīs latiņu teikumos – Sola Fidei; Sola Scriptu-ra; Sola Kristus; – Ticība vien, Dieva Vārds vien, Kristus vien. Ja atgriezīsi-mies pie šiem trīs pamatiem, tad svētī-gi mēs būsim.

Sidnejas ev. lut. latviešu draudzē, kā arī Melburnas Svētā Krusta drau-dzē, Reformācijas svētki tika atzīmēti 26. oktobrī ar dievkalpojumu un mā-cītāja referātu. Mācītājs Aldis Elberts apskatīja tematu Ko Luters mums šo-dien teiktu, un es apskatīju Mārtiņa Lutera dzīvi un mācību.

Ieteiktu ikkatram lasītājam atrast savu Mazo Katķismu un atsvaidzināt savas atmiņas par tās saturu. Lutera mācība ir tikpat derīga un nozīmīga šodien, kā pirms turpat 500 gadiem.

Prāvests Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson)

Sestdien, 25. ok-tobrī un svētdien, 26. oktobrī notika filmas Rīgas sargi pirmizrādes Forta Loderdēlas interna-cionālā filmu festi-

vālā (Fort Lauderdale International Film Festival). Festivāls pastāv jau 23 gadus. Filmas seansus apmeklēja ap 200 skatītāju, to starpā arī vietējie latvieši. Piedalījās arī filmas režisors Aigars Grauba un producents Andrejs Ēķis

2008. g. 16. un 18. novembrī filmu izrādīs AFI European Film Showcase

festivālā, Silver Springs, Maryland (www.afi.com/silver).

Rīgas sargi ir Latvijas iesniegums 2008. g. Oskaros, izcilā svešvalodas filmu kategorijā (Foreign Language Competition). Sekmīgās nominētās fil-mas paziņos 2009. g. 22. janvārī.

Rīgas sargi ir vissekmīgākā filma Latvijas vēsturē. Līdz šim to noskatī-jušies tuvu pie 300 000 skatītāju. ASV to ir noskatījušies pāri par 2 000 cilvē-ki. Starp 11. un 18. novembri Latvijā filmu izrādīs 200 pilsētās, atzīmējot LR 90. gadadienas jubilejas svētkus.

Daris Gunārs DēliņsLatvijas goda konsuls Ņujorkā

Reformācijas svētki

491 gads kopš Lutera tēzēm

No kreisas: LR goda konsuls Ņujorkā Daris Dēlins, Aigars Grauba, Andrejs Ēķis, LR goda konsuls Florīdā Berijs Movēls (Barry Mowell).

bija korejiešu bērniņi no 5 gada vecu-ma, vecās paaudzes austriešu tautas deju dejotāji, japāņu dejotāji dažādos vecumos, vēderdejotāji un austriešu koris. Jauns puisis no Čehu republikas burvīgi spēlēja vijoli, kamēr viņa māsa dziedāja un dejoja čigānu dejas.

Elga Ķēniņa

4. lpp. LATVIETIS Otrdien, 2008. gada 4. novembrī

PBLA ziņas

Kopkorī 8 diriģenti, 135 koristi –un vēl nāk klāt!

Pārskats par Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē2007. / 2008. gada darbību Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības valdei

PrezidijsLatviešu apvienī-

bu Austrālijā un Jaun-zēlandē (LAAJ) vada prezidijs. Rotācijas kārtībā 2006., 2007. un

2008. gados LAAJ prezidija sēdeklis ir Melburnā.

Prezidija priekšsēdis ir Dāvids Dārziņš, un prezidijs sastāv no kat-ras Austrālijas pavalsts un Austrālijas galvas pilsētas vicepriekšsēžiem un statūtos paredzētām amatpersonām un nozaru vadītājiem.

LAAJ sēdeklis 2009., 2010. un 2011. gados rotācijas kārtībā būs Sid-nejā. LAAJ kopsanāksme notiks 2008. gada 31. decembrī un ir paredzēts, ka LAAJ prezidija priekšsēža amatu pār-ņems Dr. Juris Ruņģis.

Kase un LAAJ līdzekļu vākšana

LAAJ kase ir dalīta divās daļās: viena prezidija rīcībai un otra kultūras fonda rīcībai. Kasi revidē ik gadu.

Ik gadu LAAJ rīko līdzekļu vāk-šanas akciju. Šī gada mērķi ir LAAJ prezidija darbs un LAAJ kultūras fon-da darbs. Pašreiz 2008. gada līdzekļu vākšanas akcija vēl turpinās, un pat-reizējais skats rāda, ka 2008. gada lī-dzekļu vākšanas akcijas rezultāts būs līdzīgs 2007. gada rezultātam.

LAAJ finanses iegūstam no gads-kārtējās līdzekļu vākšanas akcijas, LAAJ biedru naudām, LAAJ kultūras fonda sarīkojumu nodevas, IUMSIL piešķīrumiem. Šogad esam arī saņē-muši atbalstu no Viktorijas pavalsts Etnisko lietu komisijas LAAJ tīmekļa novietnes izveidošanai.

PBLALAAJ pārstāvji PBLA un LBF ir

Dāvids Dārziņš, Juris Ruņģis un Dai-na Grosa.

LAAJ darbsLAAJ darbība notiek daudzos lī-

meņos, sākot no prezidija darba līdz darbam nozarēs un nodaļās.

LAAJ prezidijs notur sēdes ik mē-nesi. Darbs aptver visus Austrālijas latviešu sabiedrības darbības laukus. Sevišķs darbs ir bijis atbalstīt vairākus sabiedrības pasākumus (sevišķi skolas un citus jauniešu sarīkojumus un pasā-

kumus) ar finansiālu un citu praktisku atbalstu. LAAJ arī rīko Valsts svētku un citu runātāju aicināšanu uz Austrāliju. 2007. gada Valsts svētku runātājs visos Austrālijas latviešu centros (izņemot Pertu) bija Eiropas parlamenta loceklis Ģirts Valdis Kristovskis. Uz 2008. gada Aizvesto piemiņas sarīkojumiem Aus-trālijā aicinājām Okupācijas muzeja va-dītāju Valteru Nollendorfu. 2008. gada augustā Melburnā arī bija Latvijas ār-politikas institūta vadītājs Atis Lejiņš. Par 2008. gada Valsts Svētku runātāju ir aicināta Baiba Metuzāle-Kangere.

Sadarbība ar Latvijas valdību un pārstāvjiem ir bijusi laba un sekmīga.

LAAJ darbs klibo administrācijas laukā ar to, ka prezidija protokoli ne-tiek laicīgi sagatavoti un izsūtīti. Pre-zidijs nožēlo šo situāciju un apzinās, ka tas kaitē LAAJ. Ceram šo situāciju labot tuvā nākotnē.

LAAJ kopsanāksmē 2008. gada beigās katrs LAAJ vicepriekšsēdis un nodaļas un nozares vadītājs sniegs rakstisku ziņojumu par pagājušo trīs gada darbību. Neesam lūguši šīm personām sagatavot ziņojumus laicīgi PBLA sēdei, bet, kad tie būs sagatavoti gada beigās, tos izsūtīs PBLA valdei.

LAAJ prioritātes nākošajiem trim gadiem

LAAJ prezidija maiņa šī gada bei-gās dos jaunajam prezidijam iespēju nospraust savu darbības virzienu un vīziju. Patreizējais prezidijs ir veltījis daudz laika un enerģijas apsvērt šos nākotnes jautājumus un cer, ka nāko-šais LAAJ prezidijs turpinās darbu, ko iesāka patreizējais prezidijs.

LAAJ prezidijs turpina pieturēties pie nolikuma, ko pieņēma 2007. gada februārī ārpus kārtas LAAJ prezidija darba sēdē ārpus Melburnas, latviešu skautu nometnē Tērvetē. (Skat. Tērve-tes sēdes kopsavilkumu 5. lpp.).

Ir arī viennozīmīgi, ka katrā LAAJ informatīvā sēdē šī prezidija laikā esam veltījuši darba kārtas punktu nākotnes apskatei. Iepriekšējo gadu debates ievadīja LAAJ KF priekšsēdis Ivars Mirovics un arī šim ziņojumam pielieku Ivara Mirovica sagatavoto rakstu Kādi ir mūsu mērķi, lai sagla-bātu latvisko kultūru un rosmi Austrā-lijā ?. (Skat. 5. lpp.)

LAAJ prezidijs uzskata, ka moder-nas datortehnikas un saziņas līdzekļu

pielietošana ir būtiska, lai veicinātu LAAJ darbu.

Patreiz tiek radīta LAAJ tīmekļa novietne. Ir plānots, ka tā būs gatava pirms gada beigām. LAAJ prezidijs uzskata, ka LAAJ tīmekļa novietnē varēs novietot daudz informatīvu vie-lu, kas patreiz glabājās LAAJ un per-sonīgos arhīvos. Tāpat varēsim sniegt informāciju par notikumiem latviešu centros, par LAAJ nodaļu un nozaru darbību un arī par jautājumiem (pie-mēram par ieceļošanu Austrālijā). Šī informācijas sakopošana aizņem ļoti daudz laika un līdzekļu, bet apzinā-mies, ka daudz labuma Austrālijas lat-viešu kopienai varētu nākt no kārtīgas tīmekļa novietnes uzstādīšanas.

LAAJ cenšas uzlabot administrā-cijas darbu, bet, kā iepriekš minēts, prezidija sēdes protokolu sagatavošana un izplatīšana klibo.

LAAJ arhīvu patreiz sakārto pār-sūtīšanai uz Latvijas Valsts arhīvu. Pateicamies Mārim Brancim un Dai-nai Kļaviņai par sadarbību.

Prezidijs turpina biedru saraksta sakopošanu un būs spējīgs nākošam prezidijam nodot akurātu, laikmetīgi papildinātu LAAJ biedru sarakstu.

LAAJ apsver kā uzlabot finansiālo stāvokli. Patreiz piestrādājam, lai ko-rekti nodrošinātu visas LAAJ tiesības vienā mantojuma lietā.

LAAJ prezidijs uzskata, ka ļoti svarīgi Austrālijas latviešu jauniešiem būtu piedalīties ALA rīkotajā Sveika, Latvija braucienā. LAAJ prezidijs ir uzstādījis attiecīgu kases daļu, kur ie-krāj naudu tieši šim nolūkam. LAAJ prezidijs garantē ikvienam Austrālijas latviešu jaunietim pusi no izmaksas, lai viņi varētu piedalīties ALA rīko-tajā Sveika, Latvija braucienā. LAAJ vārdā pateicamies ALA par lielisko iespēju Austrālijas latviešu jauniešiem piedalīties šinī programmā.

LAAJ prezidijs kā nākotnes prio-ritāti uzskata, ka jāturpina labā sadar-bība ar Latvijas valsts iestādēm. Kā organizācija tieši sadarbojamies ar ĪUMSILS, LVAVA un ĀM. Prezidija locekļi arī tieši sadarbojas ar ierēd-ņiem citās Latvijas valsts iestādēs.

PateicībaLAAJ vārdā pateicos visiem pre-

zidija locekļiem un citiem, ar kuriem LAAJ ir sastrādājusies pēdējā gadā. Tāpat pateicamies Latvijas valsts ies-tādēm par atbalstu un sadarbību.

Dāvids V. DārziņšLatviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē prezidija priekšsēdis

2008. gada 14. oktobrī

Otrdien, 2008. gada 4. novembrī LATVIETIS 5. lpp.

Vispirms der atzīmēt, ka, laika te-cējumā, trimdā mēs esam jau nonākuši pie trešās paaudzes beigu posma. Vēs-tures statistika rāda, ka iebraucēju ze-mēs etniskās grupas pazaudē savu va-lodu ar trešo paaudzi. Zināmas etniskas iezīmes – gan labas, gan sliktas bieži tomēr vēl paliek, bet pati galvenā – t.i. valoda – pazūd. Jācer, ka ar mums tas tā nenotiks. Dzīvojot zemē, kur valda labvēlīga pieeja dažādu kultūru dzīves veidiem, varbūt varam palēnināt trīs paaudžu asimilācijas draudu.

Ir arī pilnīgi mainījušās attiecības starp trimdas latviešiem un Latviju, kas atkal ir brīva valsts. Mūsu LAAJ statūti bija rakstīti trimdas apstākļiem, kad Latvija bija okupēta. KF statuti, piemēram, atļauj finansiāli atbalstīt pasākumus un indivīdus tikai Austrā-lijas un Jaunzēlandes apjomā ar vienu izņēmumu, pieļaujot daļēju atbalstu jauniešu pasākumiem citās zemēs (jā-pieņem, ka tad, kad statūti tika raks-tīti, tās varēja būt Amerika, Anglija, Vācija, bet ne Padomju Savienības teritorija.)

Kādi varētu būt šodien LAAJ uz-

devumi un mērķi? Kam mums vaja-dzētu piegriezt lielāku uzmanību un kas mums būtu jāveicina?

(a) Mudināt atgriezties Latvijā?(b) Izveidot latviešu koloniju Aus-

trālijā?(c) Veicināt Latviešu emigrāciju

uz Austrāliju?(d) Uzturēt esošās, latviskās rosī-

bas Austrālijā?Attiecībā uz augšminēto punktu

(d), kādas ir mūsu steidzīgākās un sva-rīgākās prioritātes, ņemot vērā, ka ie-ejam trešās paaudzes beigu posmā?

(a) Latviešu valoda ?(b) Nacionālā, etniskā apziņa?(c) Veidot un uzturēt komerciālus

pasākumus Latvijas un Aus-trālijas starpā?

(d) Atbalstīt, veidot labas diplo-mātiskas attiecības Latvijas un Austrālijas starpā?

Ja gribam uzturēt to svarīgāko: va-lodu un mūsu tradīcijas, – t.i., augšmi-nētie punkti (a) un (b), – kas būtu tie nozīmīgākie pasākumi, kuriem jādod lielākais atbalsts? Vai svarīguma secī-bā tie būtu šādi?

(a) Latviešu skolas?(b) Latviskas nometnes (skautu,

3x3, VV)?(c) Veicināt korus (dziema tradi-

cionāli vienmēr ieņēmusi lielu nozīmi)?

(d) Veicināt teātrus ( varbūt vis-lielākais potenciāls apgūt labu latviešu valodu.)?

(e) Veicināt tautas dejas ( Līdz šim ļoti sekmīgi pievilkušas lielu skaitu jauniešu)?

(f) Veicināt kultūras izmaiņas ar Latviju un trimdas zemēm (piem. Ameriku)?

Varbūt augšminētie uzskaitījumi liks padomāt un izvērtēt mūsu stā-vokli un palīdzēs nākt pie atziņas un ierosinājumiem, kas mums Austrālijā kā tautas nozarojumam būtu darāms. Vai tas varētu būt – turpināt un glabāt to latvisko mantojumu, ko tik rūpīgi esam kopuši turpat 60 gadus, vai kaut kas cits? Un, ja arī gribam kaut ko pa-sargāt, mainīt vai iesākt no jauna, – kā to labāk izdarīt?

Ivars Mirovics2006. g. 31. dec.

Kādi ir mūsu mērķi,lai saglabātu latvisko kultūru un rosmi Austrālijā?

LAAJ prezidijs īpašā sanāksmē Tēr-vetē, 2007. gada 10. februārī pārrunāja LAAJ uzdevumus un formulēja mēr-ķus un to praktisko panākšanu.LAAJ uzdevumi šodien latviešu sa-biedrībā un darba mērķi, lai sasniegtu tos ir:1. Stiprināt latviešu jumta organi-zācijas lomu Austrālijā;

(a) Piesaistīt visas latviešu orga-nizācijas Austrālijā un Jaunzē-landē kā biedrus.

(b) Regulāri informēt LAAJ bied-rus par LAAJ darbību.

(c) Koordinēt kopīgu rīcību starp biedriem un par sevišķiem no-tikumiem.

2. Uzturēt un atbalstīt latviešu na-cionālo un etnisko apziņu Austrāli-jā;

(a) Nozīmēt, kur notiek Kultūras dienas. Apstiprināt Kultūras dienu rīkotājus. Sniegt sēklu naudu Kultūras dienu rīkoša-nai, pēc budžeta iesniegšanas, un dot finansiālas garantijas Kultūras dienu rīkošanai.

(b) Izraudzīt un aicināt Valsts Svētku runātāju un koordinēt runātāja Austrālijas vizīti.

(c) Aicināt citus latviešu runātā-jus un pasniedzējus uz Austrā-liju.

(d) Atbalstīt skolas un latviskus pasākumus Austrālijā.

3. Sadarboties ar Latviju un ar PBLA;

(a) Efektīvi sadarboties ar IUM-SIL, IZM, AM, LVAVA un KM.

(b) Piedalīšanās PBLA valdes darbā un PBLA Kultūras fon-da darbā.

4. Veicināt Latvijas tēla uzturēša-nu un atbalstīšanu Austrālijā;

(a) Veicināt latviešu identitātes uzturēšanu Austrālijas latvie-šu sabiedrībā.

(b) Veicināt Latvijas tēla uzturē-šanu Austrālijas vidē.

5. Informēt latviešu un Austrālijas sabiedrības par latviešiem un Latvi-ju. Arī informēt Latviju par Austrā-lijas latviešiem un notikumiem;

(a) Sniegt informāciju biedriem(b) Sagatavot un sakopot informā-

ciju, kas ir pieejama latviešiem un nelatviešiem.

Ir vairāki praktiski veidi, ko LAAJ uz-ņemas apsvērt, vai pildīt. Šie ir:A Svarīgi savest biedru sarakstu pil-nīgā kārtībā un tā vienkāršot biedru saraksta kārtošanu un uzturēšanu. Šis darbs pieprasa tuvu kasiera un sekre-tāra sadarbību.B Lai vienkāršotu Kultūras dienu administrāciju, ir vēlams sagatavot in-formāciju un vadlīnijas par finansiālo iekārtu, it īpaši par pievienoto vērtības nodokļa (GST) likuma ievērošanu.C Kritiski apskatīt LAAJ patreizē-jo legālo struktūru. Vēlams apskatīt iespējas iegūt LAAJ atbrīvošanu no Austrālijas ienākuma nodokļiem. Vē-

lams apskatīt iespējas iegūt LAAJ Kultūras fonda reģistrāciju pie Aus-trālijas kulturālo organizāciju saraksta (Register of Cultural Organisations), lai ziedojumus LAAJ Kultūras fondam varētu atvilkt no ziedotāju ienākumu nodokļiem. Atrisinājums varētu prasīt jaunas organizācijas inkorperēšanu.D LAAJ kopsanāksmē pieņemtais 2006.-2009. LAAJ Kultūras fonda bu-džets paredz vismaz $33 000 deficītu uz trim gadiem. LAAJ prezidijs uz-traucās, ka LAAJ kapitāls dilst, – bet saprot, ka jādeldē šis kapitāls, lai tur-pinātu LAAJ patriezējo darbības līme-ni.E LAAJ līdzekļu vākšanas akcijas galvenais nolūks ir savākt līdzekļus LAAJ prezidijam un LAAJ Kultūras fondam. LAAJ līdzekļus vāks galve-nokārt Austrālijas latviešu sabiedrības nolūkiem, pēc LAAJ prezidija ieska-tiem.F LAAJ Austrālijas tautiešus mudi-nās savos testamentos ieskaitīt sevišķu ziedojumu LAAJ.G LAAJ tīmekļa novietnes izveido-šana ir svarīgs darbs. LAAJ nozīmēts pārstāvis sagatavos tīmekļa novietnes plānu un citus materiālus, un tos sagā-dās prezidijam.H LAAJ prezidijs turpinās atbalstīt Sveika, Latvija programu, kas paredz, ka Austrālijas latviešu vidusskolnie-ki pievienojās ALA rīkotajā Latvijas

LAAJ nākotnes darbība

Turpinājums 11. lpp.

6. lpp. LATVIETIS Otrdien, 2008. gada 4. novembrī

Pēc Kultūras dienām...35. LAAJ Annas Ziedares Vasaras vidusskola gaida dalībniekus

Kultūras dienas

Kam tad nepatīk tirgus? Tirgū gūst labumu gan pircēji, gan pārdevēji. Un tie, kam uz tirgošanos nevedas prāts, var mierīgi noskatīties kā ļaužu pūļi, tirgus gaitās iedami, tiem apkārt dūc kā bites stropā. Latvieši jau senos lai-kos braukuši uz tirgu, lai pirktu, pār-dotu un satiktos. Jums arī būs iespēja piedalīties latviskā tirgū, kad Kultūras dienu tautas deju uzvedumā, tautas deju kopas no visas Austrālijas jums dejās un dziesmās rādīs, kas tirgū no-tiek.

Iesim brāļi mēs uz tirgu, Pirksim bērus kumeliņus...Jaunie puiši dodas uz tirgu, lai

pirktu sev staltus kumeliņus. Meitām, savukārt, prāts vairāk metas uz len-tītēm, bantītēm un skaistiem lakati-ņiem. Saimniece tielējas par pērkamo sivēnu, negribēdama cūku maisā pirkt. Saimnieks savu kāpostu vezumu pār-devis, skatās apkārt, vai kaut kur ne-pārdod kādu desu, lai ieturētos pirms jāmēro ceļu uz mājām. Un vismazākie tirgū gājēji meklē, kurā tirgus būdā tie varēs nopirkt kādu konfekti vai pipar-kūku sirdi. Bet pirkšana un pārdošana jau nav vienīgais iemesls, kāpēc jaunie ļaudis uz tirgu iet.

Kam māsiņa tirgū gāji Kā tirgū vajadzēja?– Gāju sevis rādīties, Otra laba lūkoties.

Kas par vienreizēju izdevību pui-šiem noskatīt tās skaistākās meitas no kaimiņu pagasta un meitām, savukārt, uzposties un izrādīties. Tādēļ pat tad, kad lielākā daļa tirgus būdu jau novāk-tas, neviens vēl nedomā doties uz māju pusi, bet pulcējas tur, kur uzrīkota alus muca, un muzikantu jautrās melodijas ļauj dejojot iepazīties un kopīgi paprie-cāties.

Austrālijas latviešu 52. Kultūras dienu tautas deju uzvedumā piedalīsies dejotāji no dažādām pilsētām un dažā-dām paaudzēm. Būs Adelaides Ausek-lītis, Kanberas Sprigulītis, Melburnas Ritenītis, Piektais ritenis un Sprīdīšu saime un, protams, paši mājinieki – Sidnejas Jautrais pāris, Trakais pāris un Sidnejas Latviešu skolas bērni. Pir-mo reizi Kultūras dienās arī piedalīsies Austrālijas Jūrmalnieki ar dejotājiem no Sidnejas, Adelaides Melburnas un Kanberas, kas rādīs jums dejas, ar ku-rām viņi šā gada jūlijā piedalījās Deju svētkos Latvijā. Un nebūtu ne tirgus, ne dejošana bez dziesmām un mūzi-kas – tādēļ par muzikālo pavadījumu gādās muzikanti no Brisbanes un Sid-nejas Ances Deksnes vadībā.

Tautas deju uzvedums notiks otrdien, 30. decembrī plkst. 18.00 Riverside teātrī, Paramatā. Biļetes uz uzvedumu var pasūtīt kopā ar ci-tām Kultūras dienu biļetēm vai arī

Iesim brāļi mēs uz tirgu...

pirkt tieši no Riverside teātra (tel: (02) 8839 3399 vai tīmeklī: www.boxoffice. riversideparramatta.com.au).

Kur tie mani tirgus vāģi?Man uz tirgu jāizbrauc...Brauciet arī jūs un tiksimies tirgū,

Austrālijas latviešu 52. Kultūras dienu tautas deju uzvedumā Sidnejā.

Iveta Rone

FOTO

Ella

Mač

ēna

FOTO

Ella

Mač

ēna

Kad Anna Ziedare ar līdzstrād-niekiem 1974. gadā dibināja Vasaras vidusskolu, kas būtu iedomājies, ka 35 gadus vēlāk vēl parādīsies aicinājums latviski runājošiem vidusskolas vecu-ma jauniešiem braukt uz VV (kas ir ierastais iesaukums) un, ka skolas per-sonāla sastāvā ir bijušie skolēni. Bet, tā ir!

35. LAAJ Annas Ziedares Vasa-ras vidusskola darbosies 2009. gadā no 2. janvāra līdz 17. janvārim skolas

ilggadīgajā mājas vietā, iemīļotajos Dzintaros, Adelaides dienvidos. Starp stundām, ievirzēm, vakara nodarbī-bām, mēģinājumiem, sportu un vin-grošanu tomēr atliek laiks jūrmalai un izpriecām. Skola veicina ne tikai valo-du, dziļākas zināšanas un piederību latviešu tautai, bet draudzību starp lat-viešu izcelsmes jauniešiem. Draudzī-bas, kas ilgst gadiem un turpina pirmo iebraucēju vēlēšanos, lai latvju tauta un valoda Austrālijā nepazustu.

Skolēni, kas vēlas apmeklēt sko-lu, var saņemt tuvāku informāciju no skolas vadības: Zinta Ozoliņa, PO Box 445, Loxton, 5333; zintaoz@riverland.net.au; un līdzstrādniekiem, kā arī no vietējām latviešu skolām. Tāpat dar-bam (pilna laika dalība vēlama) var pieteikties jaunieši, kas būtu spējīgi uzņemties audzinātāju atbildības un citi, kas vēlas dalīties ar savām zinā-šanām un spējām. Darba netrūkst. Ne-trūkst arī labsajūta un gandarījums.

Brauciet uz VV 2009!Zinta Ozoliņa

VV vadītāja

2008. g. VV atklāšana.

Jaunie teātrinieki Daila Šmita un Aksels Šmits.

2008. g. absolventi: Kira Baumane Stils (Melb.), Ivars Štubis (Sid.), Tālis Šmits (Lokstona).

Otrdien, 2008. gada 4. novembrī LATVIETIS 7. lpp.

Ceļojums

Nāc uz balli un„redzi“ visas Kultūras dienas!

Kamēr citi mo-tociklu klubi sevi godina ar motto, kas atskan kā paīsinātās dzīves iespējas, pie-mēram, Mirsti jauns un atstāj skaistu līķi (Die young and le-ave a good looking

corpse), Ulisa (Ulysses) kluba motto ir: Paliec vecs negodīgi (Grow old dis-gracefully).

Ulisa motociklistu klubs šogad svin 25 gadu jubileju. Tagad Austrālijā ir 120 tādi klubi un māsu klubi Kanā-dā, Vācijā, Jaunzēlandē un Dienvidāf-rikā. Lai pievienotos klubam, ir jābūt tikai diviem priekšnoteikumiem – jā-būt motocikla vadīšanas atļaujai un jābūt pāri par 50 gadus vecam. Var jau pievienoties arī 40 gadu vecumā, bet jāpaliek juniora vietā bez pilnām tie-sībām, kamēr aprit tie nākošie apaļie skaitļi.

Kluba nosaukums radies no stāsta, ka grieķu dievs Uliss savos vecākos gados, kad valdīja Itakā un viss dzīvē bija pārāk mierīgs, sapņoja atkal ceļot ar draugiem un turpināt dzīves piedzī-vojumus.

Manam vīram mocīši, kā to mēdz Latvijā saīsināt, ir mīlas lieta. Kad pirmo reizi iepazināmies viņam bija itāļu Dukati un, protams, sarkans jo tas gāja ātrāk. Rati tika pārdoti, kad pieauga ģimene un atbildība. Pēteris nesen kvalificējās pie kluba ar pilnām tiesībām un pirms mūsu brauciena uz Kērns (Cairns) viņš noskaidroja, ka

mēs varam pievienoties šim klubam kā viesi svētdienas kluba parastā brau-cienā. Visos klubos tā nav iespēja, bet šajā gadījumā tas izdevās.

Tā arī bez sejas ķiveres, ādas va-saras žaketi un spilgti dzelteno BMW ieradāmies satikšanas vietā Danvudī-za (Dunwoodies) krogā Kērnsā. Mums apgalvoja, ka šis BMW ir uzticīgs briesmonis – tāds pats modelis, kas iz-cīnīja ceļus no Maskavas līdz Parīzei tai televīzijas sērijā. Liekās, ka tas bija domāts vairāk mani mierināt! Mums abiem bija skaisti apvilkts sēdeklis ar jērādu. Nezināju, cik daudz to vērtēšu dienas beigās!

Piebrauca 20 mocīši, tērpi kā kat-ram – bārdas, ādas, pliki pauri, zāba-ki, ķēdes un pašādas greznojumi. Mēs bijām vienīgie viesi, jo šī nav parastā tūristu izklaide. Kopīgās sarunās tēma visiem bija par saviem mocīšiem, un rīts jau sākās ar humoru, kā katrs savu pēdējo braucienu izstāstīja. Gandrīz tāpat kā zvejnieki, kas stāsta par nesen noķerto zivi un tās lielumu. Šeit viss beidzās ar teikumu... un, re, par mata tiesu...

Visi iekurbulēja ratus, un motoru simfonija ar lielu crescendo sākās. Kā pīles sekojām vadītājam pa lielo ceļu. Mašīnas laida mūs garām, deva mums priekšroku. Kāds spēks ir skaitļos, ķiverēs un ādās! Ar svaigo gaisu nā-sīs līku ločus aizbraucām caur lietus mežiem uz Kuranda, kas ir pazīsta-ma vieta māksliniekiem. Ar šo brau-cienu kalnā lietus mežs beidzās, un turpinājās plakanāks ceļš. Šī ir Ater-

tonas augstiene (Atherton Tablelands) un braucām uz Marību (Mareeba) un Skaiberiju (Skybury) – kafijas plan-tāciju. Kāds kontrasts – kailums un sausums – tā kā Āfrikas kontinentā. Plantācija izbūvēta ar lielu koka plat-formu pārskatot apkārtni. Skaiberija ir vecākā Austrālijas kafijas plantācija un eksportē savu ražu uz Parīzi, Lon-donu, Hamburgu un Tokiju. Šeit kād-reiz auga tabaka, un visas irigācijas sistēmas vēl vietā.

Sāku pierast, ka zeme tik tuvu pie kājām – īpaši līkumos, kad likās, varē-tu ar roku to glāstīt. Pēc kafijas krūzī-tes un jaukām sarunām atpakaļ uz mo-cīša un tālāk caur Tolga uz Herbarton; kādreiz šī pilsētiņa bija bagāta ar alvas raktuvēm. Šaujam cauri pa šaurajiem ceļiem uz Tumulīnu (Tumoulin) (cik līdzīgs manam meitas uzvārdam Tu-muls!) uz Reivenšuju (Ravenshoe). Šī ir vējainākā pilsēta Kvīnslandē. Pilsētas valde ir uzbūvējusi vairākas vējdzirnavas, un nu, tie ne tikai paši savu pilsētiņu apgādā ar enerģiju, bet arī citas, jo ražo vairāk spēka, kā bija paredzējuši. Braucot tām garām, lie-kās tā nereāli, jo visapkārt tik kluss, un redzamas vien lielās, baltās rokas grozoties pie debesīm. Vadītājs mēdza teikt, – šeit vējš tik stiprs, ka varot at-raut pat suni no metāla ķēdes!

Ne tikai Reivenšuja slavena ar savu vēja spēku, bet arī ģeogrāfiski pilsēta ir slavena ar visaugstāko krogu Kvīnslandē. Liekās, ka pie tām četrām bučām (XXXX) ir jāapstājas un jāiz-mēģina roku vingrinājumi. Krodziņš jau ātri piepildās ar kluba biedriem. Mocīšus var droši atstāt nepieskatītus ar personīgām mantām, jo vietējie tik skatās no tāluma!

Nākošais posms bija skaistāks, jo veda atpakaļ uz kalnu nogāzēm un lietus mežiem – atkal zaļums valdīja. Es palūrēju Pēterim pār plecu, jo pa taisno posmu pedālis likās, ka bija līdz grīdai. Ja būtu kāds ar zilu uniformu uz šī ceļa, tad uz nākamiem trijiem gadiem vai vairāk gadskārtējā balle

Turpinājums 8. lpp.

BMW spēksIekarojam Ziemeļkvīnslandi ar motociklu klubu

8. lpp. LATVIETIS Otrdien, 2008. gada 4. novembrī

Maksājumu karšu darījumu ap-strādes uzņēmuma First Data Latvia izpilddirektore Zanda Brīvule paziņo-jusi, ka jau līdz šā gada beigām tajos Latvijas veikalos, kuros ierīkotas no-rēķinu karšu pieņemšanas iekārtas jeb POS termināli, tāpat kā bankomātos varēs izņemt skaidru naudu. Skaidras naudas izņemšanas galvenais notei-kums būs bankas norēķinu karte ar čipu, un šis darījums veikalā jāapstip-rina ar PIN kodu. Maksimālā summa, ko varēs izņemt veikalā ar karti, būs 50 lati, neatkarīgi no pirkuma vērtī-bas, un, ja tirgotājs to pieļaus, varēs izņemt arī santīmus. Šajā projektā ir iesaistītas 18 komercbankas.

* * *29. oktobrī Finanšu ministrija

(FM) atņēmusi Latvijas Kultūras fon-dam (LKF) sabiedriskā labuma orga-nizācijas statusu. Jau 17. septembrī Sa-biedriskā labuma komisija savā sēdē, iepazīstoties ar LKF iesniegto gada pārskatu, konstatējusi, ka fondam ir lieli nodokļu parādi. Fonds bija tērējis turpat 70% no ziedotiem līdzekļiem, kas vairāk nekā divas reizes lielāks par pieļauto limitu jeb 25%. LKF nav laicīgi pārskaitījis sponsoru ziedotos līdzekļus. Piemēram, Pedvāles brīvda-bas mākslas muzejam LKF bijis parā-dā 450 latus; kaut arī naudu sponsori ieskaitīja pašās decembra beigās, līdz gala mērķim tā nav nonākusi. Solī-ti un joprojām neatdoti ir uzņēmēja Alda Plauža un viņa meitas ziedotie Ls 4000, kuri domāti Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja sagatavotajam zinātniskajam katalogam par sudraba kolekciju. Fonds kā sabiedriskā labu-ma organizācija no šīs summas varēja ieturēt 10%, bet ne visu summu. Esot saņemti zvani no vairākiem mākslinie-kiem, kuri gandrīz jau gadu gaida vi-ņiem speciāli paredzēto finansējumu, kuru fonds kavējas izmaksāt. Izrādās sponsori jau sen ieskaitījuši naudu fondā, un ir rupji pārkāpts līgums, kas paredz finansējumu māksliniekiem nogādāt dažu dienu laikā.

* * *Ap 40% nepieciešamās elektro-

enerģijas Latvijā varētu ražot ar atjau-nojamo energoresursu palīdzību, bet šīs nozares attīstību kavē nepilnības valsts energoapgādes politikā. Pie šāda slēdziena nākuši LZA konferences Par atjaunojamo energoresursu izmanto-šanu Latvijā dalībnieki. Atjaunojamo energoresursu izmantošanu kavē ne tikai ilgtermiņa stratēģijas trūkums, bet arī nelabvēlīga nodokļu un subsī-diju politika un, protams, nesakārtotā infrastruktūra.

Tagad ar atjaunojamo resursu palī-dzību saražo trešo daļa Latvijas ener-ģijas. Eksperti pauž, ka vislielākais potenciāls ir saules, vēja un zemes enerģijas izmantošanai, bet ūdens iz-

Latvijas īsziņasmantošanas potenciāls jau praktiski ir izsmelts.

* * *Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš

(TP) neizslēdz iespēju, ka varētu tikt slēgta kāda Latvijas pārstāvniecība ār-valstīs nepietiekamā finansējuma dēļ, ja krasi tiktu samazināts Ārlietu mi-nistrijas budžets nākamajam gadam.

„Šādu iespēju es patlaban pilnībā neizslēdzu,“ teicis ministrs un uzsvē-ris, ka finansiāli vēstniecību slēgšana nedotu iespēju uzreiz ietaupīt budžeta līdzekļus, jo tāpat būs jāmeklē pārstāv-niecībām telpas īrēšanai un jāizmaksā pārcelšanās kompensācijas darbinie-kiem.

* * *No 1. līdz 18. novembrim ar Jūr-

malas domes un VKKF atbalstu Du-bultu luterāņu baznīcā notiek jauns festivāls – ērģeļmūzikas festivāls Vox angelica – Eņģeļa balss. Šāds nosau-kums festivālam izvēlēts tādēļ, jo šādi saucas viens no Dubultu baznīcas ēr-ģeļu reģistriem. Festivāla laikā notiks seši koncerti. Festivāla koncertos va-rēs klausīties ērģeļu balsis kopā ar citu mūziķu balsīm.

* * *Rīgas pilsētas Kultūras centra Iļ-

ģuciems kamerkoris Muklājs oktobrī piedalījās Starptautiskajā koru konkur-sā Itālijas pilsētā Rimini un izcīnīja 1. vietu jaukto koru konkurencē, iegūstot arī zelta diplomu un speciālu konkursa medaļu. Viendabīgo, jaukto un vokā-lo koru grupu sacensībā piedalījās 29 kori no 14 valstīm. Kora Muklājs 32 dziedātāji diriģentes Sandras Šmates vadībā izpildīja latviešu, somu, itāļu, kā arī citu tautu komponistu dažādu laikmetu kora dziesmas.

Un, kā dažs labs mūsu lasītājs jau zin, šajā korī dzied arī viens otrs Aus-trālijas latvietis, kurš patreiz dzīvo Latvijā.

* * *Saeima ceturtdien, 30. oktobrī pēc

gandrīz piecu stundu garām debatēm atzina nākamā gada budžeta likum-projektu par steidzamu un pirmajā lasījumā atbalstīja valdības iesniegto likumprojektu, kaut gan koalīcijas un opozīcijas deputāti atzīst, ka nepie-ciešams būtiski mainīt nākamā gada budžetu.

Par likumprojektu balsoja 55 koa-līcijas deputāti, pret – 44. Ar garām uzrunām Saeimā uzstājās premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) un finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) pirms bu-džeta pieņemšanas pirmajā lasījumā. Viņi deputātiem skaidroja ekonomisko situāciju pasaulē un tās ietekmi Latvi-jā, kā arī nākamā gada valsts budžetā paredzēto atbalstu Latvijas ekonomi-kas stimulēšanai. Viņi izklāstīja arī jau padarīto un nākotnes plānus valsts pārvaldes tēriņu samazināšanā. ∎

būtu samaksāta! Pīļu formācijā mēs bijām pašā astē! Labi, ka bija uzraugi, kas mūs gaidīja, lai parādītu nākamo pagriezienu.

Apstājāmies Millā Millā pie pazīs-tamā ūdenskrituma, kuru bieži lieto televīzijas reklāmās un bieži redzam pastkartēs. Izstiepjam kājas. Daži atda-lījās, jo gribēja mājās tikt ātrāk, lai ska-tītos Filipa salas motosacīkstes. Mēs varējām tur peldēt – skaists dīķis kritu-ma apakšā, bet vadītāja vārdos – ūdens bija aukstāks kā sievas mātes buča!

Pusdienojam Tarzali pilsētiņā, – ja aiztaisītu acis, tad izbrauktu cauri, bet krogs un četras bučas (XXXX) bied-riem ļoti labas. Izejot ārā, sāka smidzi-nāt lietutiņš, kā jau tropos, un mēs ar ķiverēm galvās tik braucam tālāk.

Piebraucam pie Barinas ezera (Lake Barrina). Tas bija pa lauku ta-kām, kurus tikai vietējie zināja, un pa kurām tikai mocīši spēja izbraukt – tik šauri. Apkārtne tik mainīga, – tik spēj to apbrīnot! Ja tikai būtu gleznotāja dāvanas. Saules stari veidoja tumšus un gaišus kontrastus, un lietus mežā tik vienāda temperatūra +25 grādi. Ko vairāk gribētos, kā mierinošu zaļumu ar vējiņu sejā?

Nākošais posms bija vairāk par no-turēšanos un pātaru skaitīšanu. Gilles šosejai gar Lielo sadalītāju kalnu grē-du (Great Dividing Range) ir vairāk līkumi kā saritinātiem spageti pastas bļodā! Skati burvīgi no kalnu aug-stumiem. Šis ceļš ir mocīša braucēju sapnis, bet ne vienmēr pasažieru! Lī-kumainais ceļš izbeidzās Mazās Mul-greivas ( Little Mulgrave) miestiņā, kur bija kluba biedriem jāierauj pēcpus-dienas glāzīte. Man būtu derējis kas stiprāks! Bet abi turamies pie ūdens! Nezinām, kas vēl priekšā būs!

Krodziņš viens pats stāv kalna galā, un blakus strauji tek upīte. Senos laikos tikai bija viens šaurs ceļš pāri upei, un ar vārtu sistēmu, kad katram bija jāgaida sava kārta. Tā uzsākās dzērienu piestātne.

Pēdējais posms ved atpakaļ uz Kērns pusi caur Gordonveilai (Gor-donvale) – cukura rūpniecības pilsētai, kur tiešām varēja cukuru sasmaržot gaisā. It kā Gordonveila ir slavena ar to, ka šeit palaida pirmos niedras krupjus (cane toads) apkarot niedras vaboles, bet – pārējais ir jau ierakstīts Austrālijas vēsturē.

Atvadījāmies no mocīša un jau-najiem draugiem. Visi bija sirsnīgi un pacietīgi. Atmiņā paliks viņu kopība un humors. Bijām nobraukuši 320 km. Noslīdot pēdējo reizi no BMW ir palicis lielāks respekts pret visiem zirgu policistiem, žokejiem un čello spēlētājiem!

BMW, tiešām, bija ērts briesmonis, un Ulisa sapņus mēs arī īstenojām – patrakojam vecumā!

Marija Perejma

BMW spēksTurpinājums no 7. lpp.

Otrdien, 2008. gada 4. novembrī LATVIETIS 9. lpp.

KultūraFO

TO O

jārs

Gre

ste

28. oktobrī Rīgā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, atklāja Latvijas 90 gadu jubilejas cie-nīgu izstādi – Anša Cīruļa (1883 – 1942) piemiņas skati Sau-les pagalmos.

Vai var vēl labāk atzīmēt valsts jubileju, ja atceras mākslinieku, kurš ir Latvijas karoga autors, pirmās past-markas zīmētājs, vairāku naudas zīmju izveidotājs, daudzu strēlnieku bataljo-nu karogu un krūšu nozīmju izstrādā-tājs? Nerunāsim par to, ka viņš visu mūžu cīnījās par latviska stila iedibinā-šanu sadzīves priekšmetos – mēbelēs, tekstīlijās, keramikā, ikdienas lietās utt. Droši vien lasītāji tūlīt pieminēs arī viņa devumu glezniecībā un ilus-trācijās. Daudzas sfēras vēl nemaz še netika uzskaitītas. Vārdu sakot, Ansis Cīrulis ir unikāla personība latviešu kultūrā un mākslā. Vēl būtu jāpiemeti-na mākslinieka saņemtās starptautiskās balvas 1930.gadu beigās – piešķirtais Grand Prix Pasaules izstādē Briselē 1935. gadā, 1937. gadā Pasaules izstā-dē Parīzē iegūtā zelta medaļa par vit-rāžu ciklu, spilgtu nacionālās mākslas paraugu, otra zelta medaļa saņemta

Pirmajā starptautiskajā amatniecības izstādē Berlīnē 1938. gadā.

Pēdējos 15 gados Latvijā jau biju-šas divas Anša Cīruļa izstādes, ik rei-zes atzīmējot kādu viņa jubileju, taču šoreiz, pēc mana ieskata, ir pārvarētas visas grūtības un šķēršļi, ieguldīts tik daudz izstādes rīkotāju Rūtas Rinkas un Agritas Pores garīgās enerģijas, ka tā pārsteidz ar grandiozitāti, vērienu, bagātību un ārkārtīgu mērķtiecību. Bezkaislīgi atmestas visas detaļas, lai gan turpat vai visas jubilāra darbības nozares ir pārstāvētas, taču visam cau-ri kā vadmotīvs vijas – Ansis Cīrulis ir radījis ļoti latvisku stilu, kas iekļaujas arī pasaules attiecīgā laikmeta stilā, tomēr veido ārkārtīgi savdabīgu, neat-kārtojamu variāciju.

Izstādē skatāmi vairāki interjeri, kur tas labi redzams – mēbeles, gal-dauti, aizkari, lampas, lustras, gleznu rāmji, trauki, pat visi ēdamrīki veido elegantu ansambli. Liels pārsteigums ir eksponētā Valsts prezidenta pils Sūtņu zāles karaliskā, nacionāli piesātinātā ie-kārta, kas izraisa apbrīnu ar savu svēt-dienīgumu un svinīgumu, majestātis-kumu un nepārspīlēto greznību. Jā, var to uzskatīt par romantisku nostaļģiju, taču Anša Cīruļa devumā redzams, cik mūsu nacionālais stils var būt skaists,

apgarots, cilvēcīgs un optimistisks. Mākslinieka cīņa par nacionālu vidi ik mājā sevišķi ir būtiska mūsdienās, kad globalizācija nonivelē nacionālās savdabības. Un tas, cik arī latviskais, teiksim, tērpā var būt moderns, pierā-dīja izstādes atklāšanā redzētais.

Vieglās rūpniecības tehnikuma audzēknes ilgāku laiku strādāja pie nacionālo tērpu izveides un pielāgo-šanas mūsdienām, izmantojot Anša Cīruļa veikumu šajā jomā. Rezultāts bija pat šokējošs. Blakus diviem māks-linieka tautas tērpiem, noskatītiem un īstenotiem viņa sienas segās, jaunās modelistes un stilistes darinājušas svētku apģērbus tautiskā garā. Tie bija moderni un grezni, ar izteiktiem na-cionāliem akcentiem. Kurš bija labāks, to lai izšķir tērpu zintnieki, man tie visi likās ārkārtīgi piemēroti šodienas dzīves ritmam. Dažs bija īsti karalisks, ko varētu valkāt Latvijas pirmās lēdi-jas īpašos gadījumos, teiksim, ārvalstu viesu pieņemšanās.

Vēl jāpiebilst, ka Anša Cīruļa ju-bilejas reizē tika izdots biezs, attēliem bagāts vairāku autoru pētījums par mākslinieka devumu un nozīmi mūsu kultūrā, bet par to kādu citu reizi.

Māris BrancisLaikrakstam „Latvietis“

Latvijas karoga autoram Ansim Cīrulim 125

1950. gada 1. maijā Melburnā Lūci-ja Kalniņa, Erna Lēmane, Zelma Lie-pa un Artūrs Siliņš nodibina Drāmas ansambli, kā arī jauno aktieru drama-tiskos kursus.

Pamazām Drāmas ansamblī no-briest doma izvērst savu darbību plašāk – ne tikai Melburnā, bet visā Austrālijā. Šim nolūkam uz Drā-

mas ansambļa pamatiem 1953. gada 21. maijā iniciatoru grupa nodibina Austrālijas latviešu teātri (ALT). Tas atbilstoši savam nosaukumam pirmās sēdes protokolā definē savus mērķus – „Piesaistīt šajā zemē dzīvojošos ska-tuviski izglītotos aktierus un skatuves māksliniekus, dot izrādes lielākos latviešu centros un sasniegt saimnie-

cisku neatkarību“, raksta Gunārs Jur-jāns Austrālijas Latviešu Teātris 50 Gados izdevumā. Protokolu paraksta Jānis Birkmanis, Pēteris Elsiņš, Gus-tavs Grauds, Lūcija Kalniņa, Melānija un Laimonis Lauvas, Zelma Liepa un Valija Pone – visi Latvijas neatkarības

Austrālijas Latviešu Teātrim 55 gadi

Turpinājums 10. lpp.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Anša Cīruļa Sūtņu zāle. Anša Cīruļa tērpi (abi malejie).

10. lpp. LATVIETIS Otrdien, 2008. gada 4. novembrī

Atzerees?

DatumiDzimšanas dienas un notikumi.

4. novembrisAtis, Otomārs, Oto1926. rakstniece Daina Avotiņa.1942. aktrise Svetlana Bless.1962. dibināta Latviešu kredītsabiedrī-bu apvienība.

5. novembrisŠarlote, Lote1361. arhibīskapa un ordeņa strīdā Rīgas pilsēta aktīvi aizstāv savas in-tereses. Tā kā arhibīskaps, iegūdams pāvesta un arī Vācijas ķeizara Kārļa IV atbalstu, var apdraudēt rīdzinieku intereses, viņi ir ar mieru atzīt ordeņa uzvaru pār pilsētu, par ko izpelnās baz-nīcas nosodījumu.1894. ģenerālis Jānis Ezeriņš.1897. gleznotāja, rakstniece Hilda Vīka (īstajā vārdā Hildegarde Vīka).1902. rakstniece Elvīra Kociņa.1904. pasaules meistars soļošanā Jānis Daliņš.1941. ASV Kongress apstiprina $1 000 000 000 aizdevumu PSRS.1943. sabiedroto lidmašīnas bombardē Vatikānu.1973. Latvijas Brīvības Fonds (LBF) inkorporēts (darbību sāk 18. nov.).

6. novembrisLinards, Leons, Leo, Leonards, Le-onarda1902. astronoms Sergejs Slaucītājs.1912. dzejnieks Jānis Silazars (īstajā vārda Teodors Simanovičs).1915. rakstnieks Valdis Klīvers (īstajā vārdā Voldemārs Luste).1921. Latvijas Universitātē dibināta stu-denšu korporācija Daugaviete.1927. sabiedriska darbiniece, tautas deju speciāliste, Saules jostas vadītāja Skaidrīte Dariusa.1931. Latvijas kara aviācijas smagākā avārija – saskrējās 3 hidroplāni, 6 bo-jāgājušie.1944. Rīgas pilsētā sāk kursēt autobu-si.1954. pirmais īstais televīzijas raidī-jums Latvijā. Pārraidīja filmu Mājup ar uzvaru. Turpmāk melnbaltie raidīju-mi notika 2x nedēļā un ilga 2 stundas. Ekrāni bija mazi un skatītāji tiem lika priekšā palielināmo stiklu. Pirmā Rīgas krāsu TV pārraide notika 1974. gadā, bet pilnīga pāreja uz krāsu TV – 1981. gadā.

7. novembrisHelma, Lotārs1879. dzejnieks, rakstnieks Kārlis Skal-be.1880. Rīgā dibināta studentu korporāci-ja Fraternitas Arctica.1888. rakstniece Emīlija Krišjāne.

8. novembrisAleksandra, Agra

1937. dzejnieks Alberts Ločmelis.

9. novembrisTeodors1802. vācu tautības latviešu literāts, valodnieks Gustavs Braše (arī Gustavs Braže).1906. komponists, diriģents Leonīds Vīgners.1907. literatūrzinātnieks Kārlis Preiss.1916. rakstnieks Mārtiņš Kalndruva (Krīgers).

10. novembrisMārtiņš, Mārcis, MarkussMārtiņdiena.1483. teologs, reformators Mārtiņš Lu-ters.1652. vācu tautības latviešu literāts, tul-kotājs Ernsts Gliks.1697. vācu tautības latviešu literāts Fridrihs Bernhards Blaufūss.1885. ģenerālis Roberts Kļaviņš.1886. žurnālists, rakstnieks Jānis Ban-kavs.1902. atklāts Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams Romanovu (tagadējā Lāčplēša) ielā 25, kur izrādes sāk Jaunais latviešu teātris, vēlāk dar-bojas Dailes, Jaunatnes un tagad Jau-nais Rīgas teātris.1905. no 10. līdz 14. novembrim Rīgā notiek Latvijas tautskolotāju kongress.1931. filmu operators Vilis Lapenieks jun.1937. notiek Latvijā pirmie elektronis-kās televīzijas demonstrējumi; attēls ekrānā bija 4,5x5 cm.1941. aktrise Ausma Kantāne.1960. diriģents Normunds Šnē.1964. Juliāns Vaivods iecelts par bīska-pu Rīgas un Liepājas apust. admin. ∎

Pirms 50 gadiemLaikraksts Austrālijas LatvietisNr. 461 1958. g. 8. novembrī

Konrādi noraida £50.000Ilze un Jānis Konrādi vēlas palikt

amatieri.Pasaules rekordisti peldēšanā Ilze

un Jānis Konrādi, tāpat kā to nesen izdarīja austrāliešu brīnumskrējējs H. Eliots, šajās dienās atkārtoti noraidī-ja amerikāņa Leo Levita piedāvājumu pāriet profesionālos. Nav īsti zināms, par kādu summu amerikānis gribē-jis abus jaunos peldētājus nopirkt, bet sportistu mātei E. Konrādei draugi stāstījuši, ka minēts brangs žūksnis – 50.000 mārciņas.

* * *Adelaides raidītāji atskaņos Adelai-

des latviešu kora iedziedātās dziesmas

Turpinājums 11. lpp.

Negribat paši izdrukāt?Vai pazīstat kādu bez interneta

pievienojuma?

Mēs labprāt izdrukāsim un nosūtīsim laikrakstu

„Latvietis“.

Dāviniet sev vai citam!

Abonements$35 par 10 numuriem vai

$70 par 20 numuriemar piegādi Austrālijā.

Var maksāt ar kredītkarti, PayPal, čeku vai bankas pārskaitījumu.

Sazinieties ar redakciju!Adreses laikraksta 2. lpp.

laika aktieri.Lai īstenotu mērķi sniegt izrādes

lielākos latviešu centros, ALT iegādā-jās vecu mēbeļu vāģi, nokrista to Ulu-bele un dodas apceļot citas pilsētas, pat līdz Brisbanei. Mērķis attaisnot savu nosaukumu – Austrālijas Latviešu Te-ātris – nerealizējās, jo ALT nespēj pie-saistīt visus citās pavalstīs dzīvojošos aktierus un skatuves māksliniekus.

Lielākās pilsētās attīstās savi teātri. Kopš 1960. gada rotācijas kārtībā sā-kās ikgadēji Austrālijas latviešu teātru festivāli. Piedalās ansambļi – no Per-tas, Adelaides, Melburnas, Sidnejas un Brisbanes. Tas turpinās līdz 2004. ga-dam. Diemžēl, rosība ir apsīkusi. Fes-tivālā šinīs dienās piedalās tikai an-sambļi no Sidnejas un Melburnas.

Savā ievadrakstā Austrālijas Latviešu Teātris 50 Gados toreizē-jais ALT Valdes priekšsēdis Gunārs Klauss raksta – „Ja padomājam, ka no pirmās teātra izrādes latviešu valodā, 1868. gadā ir pagājuši tikai 135 gadi, tad Austrālijas Latviešu Teātra 50 dar-bības gadi, salīdzinājumā ir ievērojams sasniegums“. Pēdējos 5 gados ALT aktivitāte turpinās. Kas notiks nākot-nē, nav zināms. „Teātris ir svētnīca, kurā mūsu jaunā paaudze atskārst, ka latviešu valoda ir tikpat skanīga, vijī-ga, izteiksmēm bagāta, kā katra cita pasaules valoda,“ raksta Emīls Dē-liņš mūsu 25 gadu jubilejas program-mas ievadrakstā. Kamēr mums būs šī jaunā paaudze, kuru saista skatuves māksla, un kamēr mums būs skatītāji, kuri baudīs mūsu sniegumu, un kamēr mums pašiem būs mīlestība pret mūsu teātri, – mēs pastāvēsim.

Valda RubeALT valdes priekšsēde

Laikrakstam „Latvietis“

ALT 55Turpinājums no 9. lpp.

Otrdien, 2008. gada 4. novembrī LATVIETIS 11. lpp.

visas Austrālijas mērogā šādos lai-kos: 5CL – otrdien, 18. novembrī no pl.21.30 – 21.45 un 5KA – svētdien, 30. novembrī no pl. 15.00 – 15.30.

Latviešu mūzika iekļauta tradicio-nālajā Pleasant Afternoon program-mā. Pirmais atskaņojums 5AN raidīta-jā notika 29. oktobrī, bet otrais turpat 5. novembrī. Atklājot latviešu mūzi-kas programmas daļu, uzrunu latviešu valodā teica kora valdes locekle Ženija Priede. Programmā prof. J. Vītola pie-miņas koncertam, kora gadskārtējam koncertam un Brisbenas kultūras die-nām sagatavotās dziesmas.

* * *Viņu trīsdesmit – es viena, – smai-

dot liekas sakām soliste Magda Veide, sava dzīves biedra baritona Dzintara Veides, diriģenta Viktora Bendrupa un vīru kora Kokles dalībnieku pulkā. Skaņu māksliniekus Melburnas latvie-šu nama dārza zaļajā mauriņā izvilinā-jis pavasarīgais laiks, kas valda Mel-burnā, korim gatavojoties 8. novembra gadskārtējam koncertam. A. Baloža at-tēlā no diriģenta V. Bendrupa pa kreisi skatāmi: 1. r. – K. Pētersons, E. Alekse-jevs, J. Pomers, E. Cekuliņš, V. Stonka, A. Zeidaks, A. Zaludka, P. Lešinskis, 2. r.: G. Lukstiņš, J. Laduzāns, E. Dins-bergs, E. Smalkais, Z. Stīls, A. Ļauļa, I. Pilskalns, 3. r.: V. Iesals, J. Resnais, A. Graudiņš, H. Sleja, G. Novackis, solisti M. un Dz. Veides, O. Brālītis, E. Hart-manis, J. Čirksis. B. Birznieks, J. An-dersons, 4.r.: E. Paeglis, E. Birznieks, V. Rolavs. Iztrūkst E. Krūmiņš. Solisti, diriģents un dziedātāji saka: uz sare-dzēšanos un sadzirdēšanos sestdien, 8. novembrī pl. 20 Melburnas Asambleju zālē, Kokles devītajā koncertā!

* * *Brisbenas ev. lut. Māras draudzes

gada svētku dievkalpojumā dedzīgu sprediķi teica viesis – mācītājs L. Mu-šinskis, kas savu amatu pastāvīgi kopj

Brisbenai tuvejā Sandgeitas austrālie-šu luterāņu draudzē.

Sekojošā draudzes vakarā vie-su pulku iepriecināja priekšnesumu virkne ar dažādību: spēlēja pianistes G. Rudzīte un Z. Lindemane, dejoja tautas deju kopas Senatnes jaunieši. Skatītājus īpaši amizēja L. Skadiņas iestudētais raksturdeju uzvedums Pēcpusdiena parkā. Vakarā pirmizrā-di piedzīvoja arī U. Lāmas Taunsvillē uzņemtā krāsu filmiņa par rekordpel-dētājiem Konrādiem.

* * *Zirgi, vardes un desas.80 melburnieši priecājas MLNK

rīkotajā izbraukumā.Ap 25 zili, zaļi, pelēki un sārti

zvīļojoši melburniešu auto pagājušā svētdienā locījās pa klintī kaltu ceļu, dodoties uz kopīgu mērķi – Kingslei-ka Nacionālo parku. Tur gadskārtējā izbrauciena izdarības bija organizējis Melburnas latviešu nama kooperatīvs. Saule nekarsēja, lietus nemērcēja un eikaliptu ielenktajā laukumiņā varēja skatīt gluži neikdienišķus notikumus. Cienījami vīri elsodami sacentās zirgu vadīšanā. Kaut kumeļi bija no koka, tas nekavēja derību pieņēmējus J. Ulmu un J. Laizānu solīt labas izmaksas.

* * *Grāmatu draugi.Latviešu bibliotēkas biedrības Per-

tā bibliotēkā jau ir 2187 sējumu.Viens pats tautietis savas biedrī-

bas bibliotēkai 12 mēnešos dāvājis 47 grāmatas. Šis vīrs ir Antons Jasevičs Pembertonā, Rietumaustrālijā. Viņš ziedojis Latviešu bibliotēkas biedrībai Pertā 38 jaunākās grāmatas pēc tam, kad gada sākumā jau bija dāvājis 9 grāmatas.

* * *Balaratas Svētā Pētera anglikā-

ņu baznīcā Balaratas ev. lut. latviešu draudze 26. oktobrī rīkoja garīgu kon-certu. Tajā noklausījās vairāk nekā 150 cilvēku, galvenokārt austrālieši. ∎

FOTO

Art

ūrs B

alod

is

Sarīkojumi, draudzes ziņas un

ziņojumiAdelaidē

Trešdien, 5. nov., plkst. 13.00 Novuss Tālavā.Sestdien, 8. nov., plkst. 14.00 Lāčplē-ša piemiņas sarīkojums DV namā. DV Melburnas nod. priekšnieka Aivara Saulīša referāts „Lāčplēša dienas no-zīme“. DV vīru koris „Daugava“, dek-lamācijas. Visi laipni aicināti!Svētdien, 9. nov., plkst. 9.30 Novuss Tālavā.Piektdien, 14. nov., plkst. 17.30 Latvi-jas Valsts dibināšanas 90 gadu atceres pieņemšana Tālavas lielajā zālē. Sa-rīkojums notiek angļu valodā. DLOA priekšsēža Dr. Pētera Strazda uzruna. Latvijas goda konsula Dienvidaustrā-lijā Dr. Valda Tomaņa runa. Visi laip-ni aicināti. Piedalīšanā maksa $15 no personas, par viesiem $10 no personas. Lūdzam pieteikties DLOA priekšsē-dim Pēterim Strazdam līdz 7. nov.Sestdien, 15. nov., plkst. 12.00 Tāla-vas dārzā karogu uzvilkšana. Svētbrī-dis māc. Māris Lukaševics. Krišjāņa Putniņa uzruna. Adelaides Latviešu putēju orķestris. No 11.30-13.30 kafej-nīcā būs pērkamas pusdienas.Sestdien, 15. nov., plkst. 14.00 Tālavā Adelaides latviešu biedrības rīkotais Latvijas Valsts 90 gadu dibināšanas at-ceres svētku akts. ALB valdes priekš-sēža Bruno Krūmiņa uzruna. Svēt-ku runātāja – Prof. Baiba Metuzāle, Stokholmas universitātes baltu valodu profesore. Īsfilma – XXIV Dziesmu svētku noslēguma koncerta beidzamā

Atzerees?Turpinājums no 10. lpp.

Turpinājums 12. lpp.

Vīru koris „Kokle“ ar diriģentu V. Bendrupu un solistiem M. un Dz. Veidēm.

Sludinājumi un apsveikumi Programmaijāiesūta līdz 8. novembrim!

apmeklējumā. LAAJ ierosina šī gada programas dalībniekiem iepazīstināt Austrālijas latviešu sabiedrības ar šo pasākumu. LAAJ centīsies iesaistīt vēl latviešu vidusskolniekus nākošajā Sveika, Latvija programmā.I LAAJ informatīvā sapulce 2006. gada decembrī aizstāvēja LAAJ rotācijas kārtību. Lai nodrošinātu efektīvu darba nodošanu nākošam pre-zidijam, ir vēlams sagatavot darbības aprakstu, ko varētu nodot nākošam prezidijam.J Vēlams saīsināt LAAJ prezidija protokolus. Ir arī vēlams labāk definēt katra LAAJ prezidija amatpersonas darba loku un atbildības.

2007. gada 11 februārisTērvetē, Viktorijā

LAAJ nākotnes darbībaTurpinājums no 5. lpp.

12. lpp. LATVIETIS Otrdien, 2008. gada 4. novembrī

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumiSidnejā

No 9. okt. līdz 9. nov. jaunas Latvijas mākslinieces Lauras Vecmanes izstā-de „Pastkartītes un deja vu“ Latviešu nama Baltajā zālē.Ceturtdien, 6. nov., plkst. 9.00 Smalkmaizīšu cepšanas apmācības DV namā.Ceturtdien, 6. nov., plkst. 12.00 Sa-iets DV namā.Piektdien, 7. nov., plkst. 12.00 Senio-ru saiets SLB namā.Piektdien, 7. nov., plkst. 16.00 – 20.00 Daugavas vanagu namā novuss.Sestdien, 8. nov., plkst. 10.00 JDV Sporta rīkotā vieglatlētika Campbell Oval, Princess St., Canterbury. Tuvā-ku informāciju sniedz Viktors Sīkais (0413018588).Sestdien, 8. nov., plkst. 14.00 Parade Theatres, Kensington – Sidnejas lat-viešu teātra dalībniece Klāra Brūvere piedalās Sidnejas Teātru skolas (Syd-ney Theatre School) izrādē: Šekspira „Divpadsmitā nakts‟ Ofēlijas lomā. (www.sydneytheatreschool.com).Svētdien, 9. nov., plkst. 13.00 Latvie-šu Kreditkooperatīva Austrālijā Infor-mācijas sanāksme Latviešu namā. Visi laipni ielūgti piedalīties un pēc sanāks-mes pakavēties pie atspirdzinājumiem un uzkožamiem.Svētdien, 16. nov., plkst. 13.00 Latvi-jas 90 gadu neatkarības atceres pusdie-nas. Rīko SLB Latviešu namā. Viesus sagaidīs ar glāzi šampānieti. Aukstais galds. Piedalīsies Latvijas mākslinie-ces - soprāne Evita Raituma un piā-niste Santra Jākobsone. Dalības maksa $45.00 - iepriekš jāpiesakās pie I. Līča Rīgas grāmatnīcā, tel 9744 8500 līdz 10. novembrim.Otrdien, 18. nov., plkst. 19.00 18. no-vembra akts. Svētku runu teiks Baiba Metuzāle-Kangere - Latviešu valoda jaunajā gadsimtā

Zelta piekrastēCeturtdien, 6. nov., plkst. 11.00 Kār-tējā mēneša tikšanās Vācu klubā, Goo-ding Dve & Jondique Ave, Carrara

Adelaides Sv. Pētera draudzeMācītājs Māris Lukaševics.Svētdien, 9. nov., plkst. 11.00 Diev-kalpojums ar dievgaldu. Viesu mācī-tāja Māra Saulīte no Melburnas. Pēc dievkalpojuma iespēja tikties ar māc. Saulīti pie draudzes dāmu komitejas rīkotā kafijas galda. Visi laipni aicināti piedalīties.Svētdien, 16. nov., plkst. 11.00 Valsts svētku dievkalpojums. Kanberas latv. ev. lut. draudzePrāv. Kolvins Makfersons.Svētdien, 16. nov., plkst. 13.00 Kan-beras latviešu ev. lut. draudzes Latvi-jas Valsts proklamēšanas atceres diev-

Latvijas Bankas kurss 5. novembrī1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)1 AUD = 0,37101 GBP = 0,8750

1 NZD = 0,32801 USD = 0,5580

Lata kurss

daļa. Sekos pieņemšana.Trešdien, 19. nov., plkst. 13.00 No-vuss Tālavā.

BrisbanēSvētdien, 9. nov., plkst. 14.00 Dau-gavas Vanadžu sanāksme Latviešu namā.Sestdien, 15. nov., plkst. 9.00 Latviešu nama talka. Aicinām piedalīties nama un pagalma tīrīšanas darbos, lai Latvi-jas valsts svētki tiktu atzīmēti sapos-tās telpās. Lūdzu ņemt līdz vajadzīgos darba un tīrāmos rīkus. Ļoti gaidam „jaunākās paaudzes“ talciniekus – t.i. zem 70 gadu vecuma!

KanberāCeturtdien, 20. nov., plkst. 19.00 Lat-vijas Valsts proklamēšanas 90 gadu jubilejas atcere Immanuēla baznīcas zālē, Lyons.

MelburnāOtrdien, 11. nov., plkst. 11.00 Lāčplē-ša dienas atcere DV mītnē.Sestdien, 15. nov., plkst. 12.00 Latvie-šu skolas 18. novembra akts Latviešu nama lielā zālē. Bērniem jāierodas plkst. 11.30 tautas tērpos. Pēc sarīko-juma pikniks Allnut parkā.Svētdien, 16. nov., plkst. 15.00 MLOA rīkotais Valsts svētku akts Latviešu namā. Svētku runu teiks Baiba Metu-zāle-Kangere. Koncerts – Zane Rite-re (klavieres), Līvija Džadža (Judge) (flauta) un Indra Buračevska (Bura-czewska) (vijole).Otrdien, 18. nov., plkst. 10.00 – 18.00 Melburnas Federācijas laukumā (Fe-deration Square) Svanstona un Flin-dersa ielu stūri karogu mastos plīvos 8 Latvijas karogi.Otrdien, 18. nov., plkst. 10.00 atzīmē-jot LR 90. gadskārtu, LR goda konsuls Melburnā Jānis Roberts Dēliņš ielūdz Melburnas latviešus piedalīties Latvi-jas karoga uzvilkšanas ceremonijā 18. novembrī, plkst. 10.00. LR konsulāta Melburnā pagalmā, 2 Mackennel St, East Ivanhoe. Pēc ceremonijas sekos atspirdzinājumi. Visi laipni ielūgti un gaidīti.

PertāSvētdien, 9. nov., plkst. 14.00 kinofil-mas „Rīgas sargi“ izrāde Film and TV Institute, 92 Adelaide St., Fremantle. Filma ir latviešu valodā ar subtitriem angļu valodā. Biļetes ir jau pilnīgi iz-pārdotas un nav vairs dabūjamas. Otrdien, 18. nov., Latvijas Valsts proklamēšanas 90 gadu jubilejas atcere Pertas Latviešu centrā. plkst. 7.00 Ka-roga uzvilkšana; plkst. 18.00 Karoga nolaišana; plkst. 18.30 Atceres akts.

kalpojums Sv. Pētera baznīcā, Reid. Mācītāja Māra Saulīte no Melburnas. Kvīnslandes latv. ev.lut. draudzeDiakone Brigita Saiva. Svētdien, 16. nov., plkst. 11.30 Diev-kalpojums ar dievgaldu. Atzīmēs Lat-vijas 90. dzimšanas dienu un Refor-mācijas svētkus. Melburnas 1.latv. ev.lut.draudzeMāc. Māra Saulīte. Otrdien, 18. nov., plkst. 11.00 Valsts svētku dievkalpojums Latviešu ciemā. Melburnas Sv. Krusta draudzeMāc. Aldis Elberts.Svētdien, 9. nov., plkst. 10.00 Lūgšana baznīcā.Svētdien, 9. nov., plkst. 11.00 div-desmitsestā svētdiena pēc Svētā Gara svētkiem, dievkalpojums ar dievgal-du.Svētdien, 9. nov., plkst. 14.00 Dievkal-pojums ar dievgaldu Latviešu ciemā.Svētdien, 16. nov., plkst. 10.00 Lūgša-na baznīcā.Svētdien, 16. nov., plkst. 11.00 Latvi-jas Republikas Proklamēšanas dienas (18. novembra) dievkalpojums; dziedās draudzes koris dir. E. Smalkā vadībā. Pertas ev.lut. Sv. Pāvila draudzeMāc. Gunis Balodis.Svētdien, 16. nov., plkst. 10.30 Diev-kalpojums. Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcāPrāv. Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson).Svētdien, 9. nov., plkst. 10.00 Diev-kalpojums ar Svēto Vakarēdienu.Pirmdien, 10. nov., plkst. 11.00 Svēt-brīdis Benkstaunas aprūpes namā.Svētdien, 16. nov., plkst. 10.00 Lat-vijas Valsts svētku dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu Svētā Jāņa baznī-cā. Pēc dievkalpojuma pusdienas. Pus-dienas cena $15, ieskaitot vīna glāzi un saldo ēdienu. Visi mīļi ielūgti un gaidīti. Sidnejas latv. ev. lut. Vienības draudzeMāc. Raimonds Sokolovskis.Radio raidījums pārtraukts uz nezinā-mu laiku.Ceturtdienas vakaros dziedināšanas Svētā Gara dievkalpojumi baznīcas zālē Stratfildā. Lūdzam iepriekš pie-teikties pie mācītāja tel. 0438 694520.

SarīkojumiTurpinājums no 11. lpp.