Embed Size (px)
Citation preview
OECD PISA vadītājs Latvijā,
Latvijas Universitātes prof. Andris Kangro
Rīga, 2017. gada 19. aprīlis
DALĪBA STARPTAUTISKOS IZGLĪTĪBAS PĒTĪJUMOSPROJEKTA NR. 8.3.6.1/16/001
Skolēnu labklājība OECD PISA 2015 skatījumā
OECD PISA pētījumā labklājības jēdziens attiecas uz skolēnu psiholoģisko, kognitīvo, sociālo un fizisko darbību un iespējām, kas viņiem nepieciešamas, lai dzīvotu laimīgu un piepildītu dzīvi
Labklājības 4 dimensijas (labklājība kā rezultāts un kā iespēja):
Psiholoģiskā - ietver skolēnu izpratni par dzīves jēgu, viņu pašapziņu un emocionālo spēku. Psiholoģisko labklājību paaugstina atbilstošs pašnovērtējums, motivācija, optimisms, to pazemina trauksme, stress, depresija un izkropļots skats uz sevi un citiem. PISA mēra skolēnu motivāciju augstiem sasniegumiem un satraukumu par pārbaudījumiem mācību priekšmetos
Sociālā – skolēnu attiecības ģimenē, ar skolasbiedriem un draugiem skolā un ārpus tās, skolotājiem (piederības sajūta skolai, pārinodarījumi, skolotāju taisnīga attieksme)
Kognitīvā – skolēnu kompetence matemātikā, dabaszinātnēs, lasīšanā u.c. jomās
Fiziskā – veselība un veselīgs dzīvesveids (PISA aptaujā - fiziskās aktivitātes un ēšanas regularitāte)
Skolēnu labklājības indikatori PISA 2015 pētījumā (PISA 2015, Volume III)
• Apmierinātība ar dzīvi
• Uztraukums par pārbaudījumiem
• Skolēnu motivācija gūt augstus mācību sasniegumus
• Skolēnu plānotais izglītības līmenis
• Piederības sajūta skola
• Pārinodarījumi no citiem skolēniem
• Ģimenes materiālā un sociālā stāvokļa ietekme
• Skolēnu fiziskās aktivitātes un ēšanas paradumi
• Skolēnu darbs mājās un par samaksu
• Interneta izmantošana ārpus skolas
Aptaujas jautājums: Kopumā cik apmierināts (-a) tu jūties ar savu dzīvi pašlaik?
Skolēns pārbīda slīdni līdz skaitlim no 0 līdz 10, zinot, ka «0» nozīmē «pilnīgi neapmierināts» un ka «10» nozīmē «pilnīgi apmierināts»
Datu analīzē tiek izmantota šāda tabula:
«pilnīgi apmierināts» (9-10), «apmierināts» (7-8), «daļēji apmierināts» (5-6), «neapmierināts» (0-4)
Skolēnu apmierinātība ar dzīvi
Skolēnu apmierinātība ar dzīvi un sasniegumi dabaszinātnēs
DominikānaMeksika
Kostarika
HorvātijaSomija
KolumbijaLietuva Nīderlande
Īslande
KrievijaMelnkalne
ŠveiceTaizeme
Urugvaja
FrancijaBrazīlijaAustrija Igaunija
Peru
BeļģijaSlovākija
Spānija
BulgārijaKatara Luksemburga
Latvija
Čīle
Portugāle
ASV
Vācija
ĪrijaAAE
PolijaSlovēnijaUngārija
ČehijaLielbritānija
GrieķijaTunisija
Itālija B-S-J-G (Ķīna) Japāna
Taivāna (Ķīna)Makao (Ķīna)
Honkonga (Ķīna)
KorejaTurcija
5,5
6,0
6,5
7,0
7,5
8,0
8,5
9,0
300 350 400 450 500 550 600
Ap
mie
rin
ātīb
as a
r d
zīvi
vid
ēja
is v
ērt
ēju
ms
Sasniegumi dabaszinātnēs, punkti
OECD vidējais
OEC
D v
idē
jais
Skolēnu apmierinātība ar dzīvi augstāka nekā vidēji OECD valstīs kopumāSasniegumi dabaszinātnēs zemāki par OECD vidējo rādītāju
Skolēnu apmierinātība ar dzīvi zemāka nekā vidēji OECD valstīs kopumāSasniegumi dabaszinātnēs zemāki par OECD vidējo rādītāju
Skolēnu apmierinātība ar dzīvi augstāka nekā vidēji OECD valstīs kopumāSasniegumi dabaszinātnēs zemāki par OECD vidējo rādītāju
Skolēnu apmierinātība ar dzīvi augstāka nekā vidēji OECD valstīs kopumāSasniegumi dabaszinātnēs zemāki par OECD vidējo rādītāju
Skolēnu apmierinātība ar dzīvi
• OECD vidēji un Latvijā nedaudz augstāka apmierinātība ar dzīvi ir zēniem (7,5), salīdzinot armeitenēm (7,3) un skolēniem ar augstāku ģimenes SES (7,1 - zemākjai un 7,7 - augstākajai SESkvartilei);
• valstu līmenī skolēnu apmierinātība ar dzīvi nekorelē ar GDP, bet korelācija starp pieaugušo(Gallup survey, 2015) un piecpadsmit gadus veco skolēnu apmierinātību ar dzīvi ir tikai 0,2;
• apmierinātībai ar dzīvi un sasniegumiem dabaszinātnēs valstu līmenī ir negatīva korelācija(iespējams, dažādas izpratnes dēļ atšķirīgās valstīs, atbildot uz jautājumu);
• valstu iekšienē situācijas ir dažādas - Latvijā un OECD valstīs vairāk apmierināti ar dzīvi irskolēni, kuriem sasniegumi matemātikā un dabaszinātnēs ir augstāki, bet lasīšanā šī sakarībanav statistiski nozīmīga. Dominikā un Meksikā (valstīs ar augstu apmierinātības līmeni) valstuiekšienē nav izteiktas sakarības starp sasniegumiem un apmierinātību ar dzīvi.
Skolēnu apmierinātības ar dzīvi saistība ar skolotāju atbalstu mācībās Relatīvi laimīgās skolas – skolas, kurās skolēnu apmierinātība ar dzīvi ir statistiski nozīmīgi augstāka nekā vidēji valstīRelatīvi nelaimīgās skolas - skolas, kurās skolēnu apmierinātība ar dzīvi ir statistiski nozīmīgi zemāka nekā vidēji valstī
-0,50
-0,25
0,00
0,25
0,50
0,75
1,00
Au
stri
ja
Nīd
erla
nd
e
Slo
vēn
ija
0.2
Ho
rvāt
ija
Slo
vāki
ja
Vāc
ija
Če
hija
0
.2
Un
gāri
ja
Švei
ce
Po
lija
0
.3
Ho
nko
nga
(Ķ
īna)
Fran
cija
Itāl
ija
0.3
Ko
reja
0
.3
Igau
nija
0
.3
OEC
D v
id.
0.2
Liet
uva
Jap
āna
0
.4
Spān
ija
0.3
Bu
lgār
ija
Taiv
āna
(Ķīn
a)
0.3
Latv
ija
0.2
Tun
isija
Uru
gva
ja
Gri
eķija
0
.3
Kat
ara
0
.1
Slo
vāki
ja
Slo
vāki
ja
Me
lnka
lne
0
.6
Ko
lum
bija
Liel
bri
tān
ija
Kri
evij
a
0.5
B-S
-J-G
(Ķ
īna)
0
.5
Taiz
em
e
0.2
Bra
zīlij
a
ASV
AA
E
0.3
Ko
star
ika
0
.3
Me
ksik
a
0.4
Pe
ru
0.3
Po
rtu
gāle
0
.6
Relatīvi laimīgās skolas Relatīvi nelaimīgās skolasVidējā indeksa vērtība
Skolotāju atbalsta indekss
Aptaujas jautājums: Cik bieži dabaszinātņu priekšmetu stundās notiek tālāk uzskaitītais? – Katru stundu, Vairumā stundu, Dažās stundās, Nekad vai gandrīz nekad.
Skolotājs(-a) interesējas par katra skolēna mācībām.
Skolotājs(-a) sniedz papildu palīdzību, kad skolēnam tā ir nepieciešama.
Skolotājs(-a) palīdz skolēniem mācībās.
Skolotājs(-a) skaidro, kamēr skolēni ir sapratuši.
Skolotājs(-a) dod skolēniem iespēju izteikt savu viedokli.
Skolotāju darbs un skolēnu apmierinātība ar dzīvi
Latvijā un OECD «laimīgajās» skolās (t.i., skolās, kurās skolēnu apmierinātība ar dzīvi ir virs vidējā valstī):
• ir labāks disciplinārais klimats;
• skolotāji vairāk nodrošina atgriezenisko saiti skolēniem par viņu sasniegumiem;
• ir augstāks adaptīvās mācīšanas un uz izpēti balstītas mācīšanas (eksperimenti u.c.) indekss.
Mācībām veltītais laiks nedēļā, skolēnu skaits procentos
Mazāk par 40 stundām No 40-60 stundām 60 stundas vai vairāk
OECD valstīs vidēji 48 39 13
Latvijā 53 35 13
Igaunijā 54 34 12
Somijā 73 23 4
Vācijā 76 20 4
Korejā 28 49 23
Ilgs mācībām veltītais laiks, sasniegumi un apmierinātība ar dzīvi
-80
-60
-40
-20
0
20
40
60
80
Taiv
āna
(Ķīn
a)
20
Ko
reja
2
3
B-S
-J-G
(Ķ
īna)
4
1
Mal
aizi
ja
25
Do
min
ikā
na
2
8
Me
ksik
a
21
Kat
ara
3
3
Ko
star
ika
2
3
ASV
2
2
Jap
āna
9
Turc
ija
2
6
Taiz
em
e
33
Ko
lum
bija
1
8
Spā
nija
1
6
Pe
ru
24
AA
E
42
Tun
isija
3
4
Itāl
ija
21
Ho
nko
nga
(Ķ
īna)
1
8
Kri
evija
2
4
Īrija
1
1
Ho
rvāt
ija
17
Ma
kao
(Ķ
īna)
1
5
Gri
eķija
2
0
Po
rtu
gāle
1
5
Me
lnka
lne
2
5
Uru
gvaj
a
12
Lie
lbri
tān
ija
11
Bra
zīlij
a
21
OEC
D v
id.
13
Fran
cija
1
0
Slo
vēn
ija
13
Bu
lgār
ija
14
Nīd
erla
nd
e
7
Po
lija
1
5
Un
gāri
ja
13
Lie
tuva
1
2
Slo
vāki
ja
13
Čīle
2
4
Som
ija
4
Au
stri
ja
14
Beļ
ģija
1
0
Igau
nija
1
2
Čeh
ija
8
Luks
emb
urg
a
9
Latv
ija
13
Īsla
nd
e
9
Vāc
ija
4
Švei
ce
7
Sasn
iegu
mu
sta
rpīb
a, p
un
kti*
Sko
lēn
u, k
uri
māc
ībām
vel
ta 6
0 u
n
vair
āk s
tun
das
ned
ēlā,
ska
its
pro
cen
tos
-0,4
-0,3
-0,2
-0,1
0,0
0,1
0,2
0,3
0,4
Ap
mie
rin
ātīb
as a
r d
zīvi
st
arp
ība*
*starpības aprēķinātas skolēniem, kuri mācībām velta 60 un vairāk stundas nedēļā, un skolēniem, kuri velta mācībām ne vairāk par 40 stundām nedēļā
Ilgs mācībām veltītais laiks, sasniegumi un apmierinātība ar dzīvi
• mācībām veltītais laiks (kopīgais stundu skaits nedēļā dabaszinībās, matemātikā un lasīšanā,skolā un ārpus skolas) ir atšķirīgs dažādās valstīs;
• vairākumā valstu ilgs mācību laiks (60 vai vairāk stundas nedēļā, salīdzinot ar mazāk nekā 40stundas) ir saistīts ar zemākiem sasniegumiem, vai arī sasniegumu starpība starp šīm divāmskolēnu grupām nav statistiski nozīmīga;
• Taivānā , Korejā, Ķīnā un Malaizijā ilgāks mācībām veltītais laiks ir saistīts ar augstākiemsasniegumiem;
• saistība starp ilgāku mācību laiku (t.i. vairāk par 60 vai mazāk par 40 stundām) un apmierinātībuar dzīvi visbiežāk ir statistiski nenozīmīga (tā tas ir arī Latvijā un vidēji OECD), taču ir arī pozitīvasun negatīvas korelācijas.
Uztraukums par pārbaudījumiem
• skolēnu uztraukuma par pārbaudījumiem indekss Latvijā ir zemāks nekā vidēji OECD (tomēr, piemēram, 43% mūsu skolēnu uztraucas par pārbaudījumiem arī tad, kad ir tiem labi sagatavojušies);
• praktiski visās valstīs vairāk uztraucas meitenes;
• skolēni ar augstāku uztraukuma indeksu ir mazāk apmierināti ar dzīvi.
Uztraukums par pārbaudījumiem un apmierinātība ar dzīvi
5,0
5,5
6,0
6,5
7,0
7,5
8,0
8,5
9,0
Do
min
ikān
a
-0.2
Ko
star
ika
Me
ksik
a
-0.5
Ko
lum
bija
Uru
gvaj
a
Bra
zīlij
a
Me
lnka
lne
-0
.7
Ho
rvāt
ija
-0
.9
Lie
tuva
-
0.9
Kri
evij
a
-0.6
Pe
ru
-0
.3
Nīd
erla
nd
e
-1.
0
Taiz
em
e
-0.9
Beļ
ģija
-
0.7
Som
ija
-1
.4
Fran
cija
-
0.9
Spān
ija
-0.
5
Po
rtu
gāle
-
0.5
Švei
ce
-1.
3
Bu
lgār
ija
-0
.9
Slo
vāki
ja
-0
.9
Latv
ija
-0
.7
Igau
nija
-
1.1
Čīle
-
1.1
Kat
ara
-1
.2
AA
E
-1.0
Au
stri
ja
-1
.5
Luks
em
bu
rga
-1
.3
OEC
D v
id
-1.
2
Un
gāri
ja
-1
.1
Īsla
nd
e
-2.2
Jap
āna
-0
.3
ASV
-
1.5
B-S
-J-G
(Ķ
īna)
-
0.8
Vāc
ija
-1
.7
Po
lija
-1
.3
Īrija
-
1.5
Če
hija
-
1.2
Slo
vēn
ija
-1
.5
Itāl
ija
-1
.0
Gri
eķija
-
1.2
Tun
isija
-
1.1
Taiv
āna
(Ķīn
a)
-0.
8
Mak
ao (
Ķīn
a)
-0
.8
Ho
nko
nga
(Ķ
īna)
-
0.8
Liel
bri
tān
ija
-2.
0
Ko
reja
-
1.5
Turc
ija
-1
.4
Ap
mie
rin
ātīb
a ar
dzī
vi
Zemākā uztraukuma par pārbaudīijumiem indeksa kvartile Otrā uztraukuma par pārbaudījumiem indeksa kvartile
Trešā uztraukuma par pārbaudījumiem indeksa kvartile Augstākā uztraukuma par pārbaudījumiem indeksa kvartile
Stat
isti
ski n
ozī
mīg
as a
tšķi
rīb
as s
tarp
au
gstā
ko u
n z
emāk
o u
ztra
uku
ma
par
pār
bau
dīju
mie
m in
dek
sa k
vart
ili
Uztraukums par pārbaudījumiem 10% labāko skolu salīdzinājumā ar pārējām skolām valstī
-0,10
-0,05
0,00
0,05
0,10
0,15
0,20
0,25
0,30
0,35Zv
ied
rija
Mak
ao (
Ķīn
a)Lu
kse
mb
urg
aSl
ovā
kija
Liet
uva
Ho
nko
nga
(Ķ
īna)
Kan
āda
Slo
vēn
ijaSo
mija
Po
lija
Do
min
ikān
aH
orv
ātij
aA
SVČ
eh
ijaD
ānija
Igau
nija
Au
strā
lija
Un
gāri
jaN
orv
ēģija
Fran
cija
Vāc
ijaLi
elb
ritā
nija
OEC
D v
id.
Au
stri
jaG
rieķ
ijaTa
ize
me
Bra
zīlij
aČ
īleA
AE
Latv
ijaĪs
lan
de
Kri
evij
aU
rugv
aja
Izra
ēla
Ko
reja
Ko
lum
bija
Itāl
ijaP
eru
Me
lnka
lne
Švei
ceM
eks
ika
Taiv
āna
(Ķīn
a)B
eļģi
jaN
īde
rlan
de
Turc
ija
B-S
-J-G
(Ķ
īna)
Bu
lgār
ijaJa
pān
aM
alai
zija
Po
rtu
gāle
Jau
nzē
lan
de
Sin
gap
ūra
Tu
nis
ijaSp
ānija
Ko
star
ika
Kat
ara
Īrija
Uzt
rau
kum
a p
ar p
ārb
aud
īju
mie
m in
dek
sa s
tarp
ība
Statistiski nozīmīgās atšķirības attēlotas sarkanā krāsā
Skolēnu motivācija gūt augstus sasniegumus
Aptaujas jautājums: Cik lielā mērā tu nepiekrīti vai piekrīti tālāk uzskaitītajiem apgalvojumiem? «Pilnīgi nepiekrītu» «Nepiekrītu» «Piekrītu» «Pilnīgi piekrītu»
Es vēlos saņemt augstākās atzīmes vairumā vai visos priekšmetos, kurus mācos.
Es vēlos, lai pabeidzot skolu, varētu izvēlēties vislabākās pieejamās iespējas.
Vēlos būt vislabākais(-ā) visā, ko daru.
Es sevi uzskatu par mērķtiecīgu cilvēku.
Es vēlos būt viens(-a) no labākajiem klasē.
Skolēnu motivācija gūt augstus sasniegumus (Baltijas jūras valstis un OECD vid.)
Es vēlos saņemt augstākās
atzīmes vairumā vai visos
priekšmetos, kurus mācos
Es vēlos, lai pabeidzot skolu, varētu izvēlēties
vislabākās pieejamās
iespējas
Vēlos būt vislabākais(-ā) visā, ko daru
Es sevi uzskatu par mērķtiecīgu
cilvēku
Es vēlos būtviens(-a) no
labākajiem klasē
Dānija 77 83 50 80 69
Igaunija 92 95 66 75 51
Somija 61 80 36 56 41
Vācija 77 91 42 65 43
Latvija 89 93 65 75 59
Polija 65 86 58 74 46
Zviedrija 80 92 73 82 64
Lietuva 83 91 66 71 64
Krievija 81 95 73 89 56
OECD vidējais 83 93 65 71 59
Skolēnu motivācijas indekss
-0,8
-0,6
-0,4
-0,2
0,0
0,2
0,4
0,6
0,8
1,0
Izra
ēla
AA
EK
atar
aTu
nis
ijaA
SVTu
rcij
aLi
elb
ritā
nija
Ko
star
ika
Ko
lum
bija
Sin
gap
ūra
Īrija
Īsla
nd
eK
ore
jaD
om
inik
āna
Pe
ruA
ust
rālij
aK
anād
aČ
īleM
eks
ika
Jau
nzē
lan
de
Taiz
em
eP
ort
ugā
leH
on
kon
ga (
Ķīn
a)Zv
ied
rija
Bra
zīlij
aB
-S-J
-G (
Ķīn
a)N
orv
ēģija
Liet
uva
Tai
vān
a (Ķ
īna)
Latv
ijaIg
aun
ijaU
rugv
aja
Bu
lgār
ijaK
riev
ija
Gri
eķija
Dān
ijaM
eln
kaln
eSp
ānija
Itāl
ijaLu
kse
mb
urg
aH
orv
ātij
aFr
anci
jaA
ust
rija
Če
hija
Slo
vāki
jaU
ngā
rija
Vāc
ijaP
olij
aSl
ovē
nija
Švei
ceN
īder
lan
de
Beļ
ģija
Mak
ao (
Ķīn
a)Ja
pān
aSo
mija
Sko
lēn
u m
oti
vāci
jas
ind
eks
a vē
rtīb
as
Saistība starp motivāciju un sasniegumiem
300
350
400
450
500
550
600
Sin
gap
ūra
Mak
ao (
Ķīn
a)
22
Igau
nija
4
0
Jap
āna
4
7
Kan
āda
39
Som
ija
56
Beļ
ģija
Vāc
ija
23
Ho
nko
nga
(Ķ
īna)
3
0
B-S
-J-G
(Ķ
īna)
5
0
Taiv
āna
(Ķīn
a)
69
Slo
vēn
ija
39
Švei
ce
14
Nīd
erla
nd
e
35
Jau
nzē
lan
de
4
3
Au
stri
ja
15
Liel
bri
tān
ija
30
Au
strā
lija
4
8
Ko
reja
5
5
Čeh
ija
32
Po
lija
4
7
Fran
cija
3
2
Īrija
5
0
Dān
ija
54
Kri
evij
a
30
Itā
lija
1
2
Po
rtu
gāle
5
7
OEC
D v
id.
38
Luks
em
bu
rga
22
Zvie
dri
ja
42
No
rvēģ
ija
55
Spān
ija
55
Latv
ija
46
Un
gāri
ja
41
Ho
rvāt
ija
3
3
Īsla
nd
e
55
Slo
vāki
ja
55
Liet
uva
6
2
Bu
lgār
ija
24
Čīle
2
6
Uru
gvaj
a
23
Gri
eķija
5
0
Taiz
em
e
25
Ko
star
ika
2
6
Ko
lum
bija
2
3
Turc
ija
27
Me
lnka
lne
3
3
Me
ksik
a
30
Bra
zīlij
a
36
Pe
ru
37
Tun
isija
2
7
Do
min
ikān
a
17
Sasn
iegu
mi d
abas
zin
ātn
ēs, p
un
kti
Zemākā motivācijas indeksa kvartile Otrā motivācijas indeksa kvartile Trešā motivācijas indeksa kvartile Augstākā motivācijas indeksa kvartile
Stat
isti
ski n
ozī
mīg
as s
asn
iegu
mu
at
šķir
ības
sta
rp a
ugs
tāko
un
zem
āko
m
oti
vāci
jas
ind
eksa
kva
rtili
Motivācijas gūt augstus sasniegumus saistība ar dažādiem faktoriem:
• Latvijā un vidēji OECD valstīs motivācija (vairākumā aptaujas jautājumu) ir nedaudz augstāka meitenēm un skolēniem ar augstāku ģimenes SES;
• arī kopējais motivācijas indekss ir augstāks skolēniem ar augstāku ģimenes SES gan Latvijā, gan OECD;
• meitenēm motivācijas indekss ir augstāks Latvijā, vidēji OECD valstīs motivācijas indekss meitenēm un zēniem ir praktiski vienāds;
• Latvijā motivācijas indekss ir augstāks lielajās pilsētās (t.sk. Rīgā), viszemākais – lauku skolās;
• Latvijā motivācijas indekss ir augstāks arī skolās ar augstāku skolas SES un vidusskolās un ģimnāzijās nekā pamatskolās;
• ja skolēns vēlas būt viens no labākajiem klasē, tad viņš ļoti uztraucas par pārbaudījumiem pat tad, ja ir tiem labi sagatavojies.
Skolēnu plānotais izglītības līmenis
• Latvijā iegūt augstāko izglītību plāno 61% piecpadsmit gadus veco skolēnu, Igaunijā 65%, vidējiOECD valstīs - 59%. (tai skaitā LV daudzi skolēni ir atzīmējuši augstāko profesionālo izglītību, kurupie mums var iegūt arī universitātēs, taču zem šīs izvēles «slēptā veidā» bija domāts tikai ISCED5b līmenis – koledžas (pēc ISCED 1997)).
• Latvijā un OECD iegūt bakalaura vai maģistra grādu plāno iegūt daudz vairāk skolēnu ar augstākuSES (LV - SES zemākajā kvartilē iegūt grādu vēlas 11 %, bet augstākajā – 46%), daudz vairāk pēcbakalaura un maģistra grāda tiecas meitenes (LV - meitenes 30%, zēni 19 %). Abas sakarībasizpildās lielum lielā vairākumā valstu, bet ir arī izņēmumi, piemēram, Vācijā, Francijā unNīderlandē nav izteikta meiteņu pārsvara viedoklī par studijām universitātē.
• Skolu līmenī Latvijā un OECD (un vairākumā valstu) bakalaura vai maģistra grādu plāno iegūtdaudz vairāk skolēnu no skolām ar augstāku SES, lielajām pilsētām (LV - 18% no lauku skolām,25% no pilsētu skolām, 30% no Rīgas skolām), ģimnāzijām un vidusskolām nevis no pamatskolām(LV – 42% un 24%).
Skolēnu, kuri vēlas iegūt bakalaura vai maģistra grādu, skaits procentos un sasniegumi PISA 2015 (visās satura jomās - dabaszinātnēs, matemātikā un lasīšanā)
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
Kat
ara
27
Ko
lum
bija
3
3
Do
min
ikān
a
30
AA
E
31
Tu
rcija
4
1
Taiz
em
e
41
Pe
ru
39
ASV
3
8
Ko
star
ika
1
2
Me
lnka
lne
4
4
Me
ksik
a
41
Čīle
4
9
Tun
isija
4
2
Ko
reja
4
9
Bra
zīlij
a
38
Gri
eķija
6
3
Kan
āda
52
Sin
gap
ūra
4
9
Izra
ēla
5
8
Jap
āna
5
6
Uru
gvaj
a
63
Bu
lgār
ija
45
Au
strā
lija
5
9
Liet
uva
6
9
Ho
nko
nga
(Ķ
īna)
5
2
OEC
D v
id.
49
Če
hija
7
1
Zvie
dri
ja
42
Īrija
5
2
Liel
bri
tān
ija
48
Mak
ao (
Ķīn
a)
44
Jau
nzē
lan
de
5
2
Itāl
ija
41
Īsla
nd
e
46
Luks
em
bu
rga
58
Dān
ija
46
Spān
ija
71
Taiv
āna
(Ķīn
a)
57
Po
lija
6
5
No
rvēģ
ija
23
Po
rtu
gāle
5
8
Latv
ija
39
Beļ
ģija
4
3
Ho
rvāt
ija
62
Igau
nija
6
0
Un
gāri
ja
68
Som
ija
39
Au
stri
ja
44
Kri
evij
a
23
Fran
cija
5
3
Švei
ce
43
Slo
vēn
ija
44
B-S
-J-G
(Ķ
īna)
6
1
Vāc
ija
30
Nīd
erla
nd
e
37
Skolēni ar zemiem sasniegumiem visās satura jomās (zem 2. kompetences līmeņa)
Skolēni ar augstiem sasniegumiem vismaz vienā satura jomā (5. vai 6. kompetences līmenis)%
Stat
isti
ski n
ozī
mīg
as s
asn
iegu
mu
at
šķir
ības
sko
lēn
iem
ar
augs
tiem
sa
snie
gum
iem
un
sko
lēn
iem
ar
zem
iem
sas
nie
gum
iem
5 profesijas, kurās zēni un meitenes visvairāk vēlētos strādāt 30 gadu vecumā (Latvija un Igaunija)
Zēni Meitenes
Latvija
Neskaidri (labs darbs, labi apmaksāts darbs, darbs ofisā) -10%(šādi viedokļi arī, piemēram, Dānijā – 31%, Somijā 10%)
Ārstes – 10%
Datorprogrammatūras izstrādātāji - 8%Arhitektes, plānotājas, dizaineres –10%
Tehniķi – 6% Mākslinieces – 7%
Inženieri – 6% Juristes – 5%
Nezinu – 5% (Dānijā 13%, Somijā 10%) Nezinu - 5% (Dānijā 16%, Somijā 6 %)
Igaunija
IKT – 10% Ārstes – 10%
Datorprogrammatūras izstrādātāji - 10% Mākslinieces – 10%
Vadītāji – 10% Arhitektes, plānotājas, dizaineres – 9 %
Sporta un fitnesa profesionāļi – 5% Sociālā darba profesionāles – 8%
Arhitekti, plānotāji, dizaineri – 4 % Juristes – 6%
Skolēnu piederības sajūta skolai
Aptaujas jautājums: Cik lielā mērā tu piekrīti vai nepiekrīti šādiem apgalvojumiem par savu skolu? «Pilnīgi piekrītu» «Piekrītu» «Nepiekrītu» «Pilnīgi nepiekrītu»
1. Es skolā jūtos neiederīgs vai atstumts.
2. Es skolā viegli iedraudzējos.
3. Es skolā jūtos iederīgs.
4. Es skolā jūtos dīvaini un ne savā vietā.
5. Man liekas, ka es patīku citiem skolēniem.
6. Es skolā jūtos vientuļš.
Piederības sajūtas skolai indekss
-0,5
-0,4
-0,3
-0,2
-0,1
0,0
0,1
0,2
0,3
0,4
0,5
0,6
Spān
ijaA
ust
rija
Alb
ānija
Švei
ceK
azah
stān
aV
ācija
Ko
sova
No
rvēģ
ijaG
ruzi
jaĪs
lan
de
Jord
ānija
Nīd
erla
nd
eK
ore
jaD
ānija
Luks
em
bu
rga
Ind
on
ēzi
jaP
ort
ugā
leG
rieķ
ija
Som
ijaU
ngā
rija
Itāl
ijaTr
inid
ada
un
To
bag
oH
orv
ātij
aZv
ied
rija
Mo
ldāv
ijaTa
ivān
a (Ķ
īna)
Lib
āna
OEC
D v
id.
Beļ
ģija
Ru
mān
ijaĪr
ijaM
alta
Jap
āna
Čīle
Fran
cija
Vje
tnam
aIg
aun
ijaA
SVU
rugv
aja
Liel
bri
tān
ijaSl
ovē
nija
AA
EM
eln
kaln
eK
atar
aK
anād
aA
ust
rālij
aM
eks
ika
Bra
zīlij
aK
ost
arik
aJa
un
zēla
nd
eTu
nis
ijaLa
tvija
Sin
gap
ūra
Alž
īrija
Pe
ruČ
eh
ijaP
olij
aLi
etu
vaSl
ovā
kija
Ko
lum
bija
B-S
-J-G
(Ķ
īna)
Bu
lgār
ijaH
on
kon
ga (
Ķīn
a)Ta
ize
me
Kri
evij
aD
om
inik
āna
Mak
ao (
Ķīn
a)Tu
rcij
a
Pie
de
rīb
as s
ajū
tas
sko
lai i
nd
eks
a vē
rtīb
as
Piederības sajūta skolai (skolēnu, kuri atbildējuši piekrītoši, skaits procentos)
neesmuatstumts
viegliiedraudzējos
jūtos iederīgsesmu savā
vietāpatīku citiem
nejūtos vientuļš
OECD vid. 83 78 73 81 82 85
Latvija 84 76 79 76 68 83
Igaunija 87 76 78 83 77 85
Lietuva 69 65 55 66 63 69
Krievija 80 73 75 73 64 79
Somija 88 80 80 83 82 88
Zviedrija 79 75 69 80 78 81
Polija 79 74 62 77 73 80
Vācija 86 73 75 82 85 87
Dānija 88 79 70 85 85 87
Piederības sajūtas skolai saistība ar skolēnu kompetenci dabaszinātnēs (PISA 2015)
-80
-70
-60
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
Lib
āna
2
5K
oso
va
13
Jord
ānija
2
3G
ruzi
ja
5N
orv
ēģi
ja
12
Maķ
edo
nija
1
2M
old
āvija
9
Kat
ara
24
Mal
ta
20
Igau
nija
1
3B
razī
lija
21
AA
E
21
Fran
cija
2
3M
alai
zija
1
6R
um
ānija
1
2B
ulg
ārija
3
0K
azah
stān
a
6Īs
lan
de
17
Spān
ija
10
Slo
vēn
ija
18
Po
rtu
gāle
1
3P
eru
2
1H
orv
ātij
a
14Lu
kse
mb
urg
a
17G
rieķ
ija
16
Taiz
em
e
20D
om
inik
āna
4
0M
akao
(Ķ
īna)
2
1Sl
ovā
kija
2
3D
ānija
1
2K
olu
mb
ija
29
Švei
ce
12
Ind
on
ēzi
ja
4M
eln
kaln
e
17
Jau
nzē
lan
de
2
2La
tvija
1
6K
riev
ija
2
0Zv
ied
rija
2
1Tr
inid
ada
un
To
bag
o
18
Beļ
ģija
1
3O
ECD
vid
. 1
7It
ālija
1
1M
eks
ika
2
5Ja
pān
a
12
Uru
gvaj
a
24
Vje
tnam
a
5Č
īle
20
Tun
isija
2
0U
ngā
rija
1
8A
ust
rālij
a
23
Liet
uva
3
1A
lžīr
ija
28
Kan
āda
23
Nīd
erl
and
e
9So
mija
1
2Č
eh
ija
20
Turc
ija
36
Ko
star
ika
2
7Si
nga
pū
ra
24
Taiv
āna
(Ķīn
a)
11
Po
lija
2
1B
-S-J
-G (
Ķīn
a)
22
Vāc
ija
15
Au
stri
ja
14
ASV
2
4Li
elb
ritā
nija
2
0Īr
ija
17
Ho
nko
nga
(Ķ
īna)
2
5K
ore
ja
9
Pēc korekcijas uz skolēna un skolas SES Pirms korekcijas uz skolēna un skolas SESSasniegumu starpība, punkti
Sko
lēn
u, k
uri
sko
lā jū
tas
nei
eder
īgi
vai a
tstu
mti
, ska
its
pro
cen
tos
Statistiski nozīmīgās starpības attēlotas tumšākā krāsā
Piederības sajūtas skolai izmaiņas un saistība ar dažādiem skolēnu un skolu raksturlielumiem
• salīdzinot PISA 2015 ar PISA 2003 situācija ir pasliktinājusies gan vidēji OECD valstīs, gan Latvijā, attiecīgi par 6-9 un 7-12 procentpunktiem atkarībā no konkrētā aptaujas jautājuma;
• piederības sajūtas skolai indekss ir augstāks skolēniem ar augstu SES nekā skolēniem ar zemu SES (OECD un LV), LV indekss nav atkarīgs no skolēna dzimuma (vidēji OECD tas ir augstāks zēniem);
• indeksa izkliede ir galvenokārt skolu ietvaros nevis starp skolām, indekss Latvijā praktiski nav atkarīgs no skolas SES, atrašanās vietas un skolas tipa (vidusskolas vai pamatskolas);
• vairākumā valstu skolās ar labāku disciplināro klimatu ir augstāks piederības sajūtas skolai indekss, Latvijā šī sakarība nav statistiski nozīmīga (ir pat ar pretēju raksturu);
• skolēniem ar augstāku piederības sajūtas indeksu skolai ir lielāka varbūtība būt apmierinātiem ar dzīvi.
Pārinodarījumu indekss
Aptaujas jautājums: Cik bieži pēdējo 12 mēnešu laikā ar tevi skolā ir noticis tālāk minētais?
«Nekad vai gandrīz nekad» «Dažas reizes gadā» «Dažas reizes mēnesī» «Vienreiz nedēļā vai biežāk»
Citi skolēni apzināti nav iesaistījuši savās aktivitātēs.
Citi skolēni ir mani izsmējuši.
Citi skolēni ir man draudējuši.
Citi skolēni ir atņēmuši vai salauzuši man piederošās lietas.
Citi skolēni man ir apzināti iesituši vai grūstījuši.
Citi skolēni par mani ir izplatījuši sliktas baumas.
Pārinodarījumi no citiem skolēniem (pārinodarījumu indekss)
-2,0
-1,5
-1,0
-0,5
0,0
0,5
1,0La
tvija
Jau
nzē
lan
de
Sin
gap
ūra
Mak
ao (
Ķīn
a)
Au
strā
lija
Liel
bri
tān
ija
Kan
āda
Kat
ara
Tun
isija
AA
E
Po
lija
Igau
nija
Švei
ce
Som
ija
Dān
ija
Ho
nko
nga
(Ķ
īna)
Beļ
ģija
Vāc
ija
ASV
Ko
lum
bija
Če
hija
Čīle
Bu
lgār
ija
Me
ksik
a
Tai
zem
e
Slo
vāki
ja
Ko
star
ika
Īrija
B-S
-J-G
(Ķ
īna)
Au
stri
ja
Slo
vēn
ija
OEC
D v
id.
No
rvēģ
ija
Kri
evij
a
Uru
gvaj
a
Un
gāri
ja
Fran
cija
Spān
ija
Liet
uva
Zvie
dri
ja
Ho
rvāt
ija
Luks
em
bu
rga
Jap
āna
Bra
zīlij
a
Pe
ru
Do
min
ikān
a
Nīd
erl
and
e
Īsla
nd
e
Po
rtu
gāle
Gri
eķija
Taiv
āna
(Ķīn
a)
Me
lnka
lne
Turc
ija
Ko
reja
Pār
ino
dar
īju
ma
ind
eksa
vēr
tīb
as
Bieži pārinodarījumi - vismaz «dažas reizes mēnesī» (OECD valstis, OECD vid., Lietuva, Krievija)
Skolēnu, kuri atbildējuši vismaz "dažas reizes mēnesī", skaits procentos
Jebkurš pārinodarījuma
veids
Citi skolēni apzināti nav iesaistījuši savās
aktivitātēs
Citi skolēni ir mani izsmējuši
Citi skolēni ir man draudējuši
Citi skolēni ir atņēmuši vai salauzuši man piederošās lietas
Citi skolēni man ir apzināti iesituši vai
grūstījuši
Citi skolēni par mani ir izplatījuši sliktas
baumas
Austrālija 24,2 12,8 15,1 7,2 5,7 5,7 11,2
Kanāda 20,3 9,5 13,4 4,7 4,0 5,0 7,8
Igaunija 20,2 6,6 13,7 3,0 3,9 4,7 6,9
Somija 16,9 7,2 10,5 3,1 2,7 4,6 6,8
Vācija 15,7 5,4 9,2 1,7 3,8 2,3 7,3
Koreja 11,9 1,4 10,2 0,9 1,6 0,9 2,8
Latvija 30,6 12,7 15,0 6,5 7,2 8,4 13,2
Nīderlande 9,3 2,5 4,3 1,3 2,2 1,8 4,9
Jaunzēlande 26,1 12,8 17,4 8,3 6,3 6,7 12,8
Polija 21,1 8,3 11,7 3,9 4,2 4,1 13,0
Portugāle 11,8 4,7 6,7 3,2 3,0 2,3 5,6
Zviedrija 17,9 6,4 9,4 3,9 4,5 5,4 7,1
Šveice 16,8 5,6 10,7 2,4 4,6 2,8 7,0
Lielbritānija 23,9 11,4 15,1 6,5 4,7 5,4 11,1
OECD vid. 18,7 7,2 10,9 3,7 4,2 4,3 8,4
Lietuva 16,4 6,8 9,2 4,8 4,2 4,4 7,9
Krievija 27,5 18,1 11,8 5,0 5,6 3,1 9,0
Pārinodarījumi zēniem un meitenēm (vidēji OECD valstīs, vismaz «dažas reizes mēnesī», LV analoģiska saistība)
0
5
10
15
20
25
Jebkurš pārinodarījumaveids
Citi skolēni apzināti naviesaistījuši savās
aktivitātēs
Citi skolēni ir maniizsmējuši
Citi skolēni ir mandraudējuši
Citi skolēni ir atņēmušivai salauzuši manpiederošās lietas
Citi skolēni man irapzināti iesituši vai
grūstījuši
Citi skolēni par mani irizplatījuši sliktas
baumas
Zēni Meitenes%
Pārinodarījumu saistība ar skolēna ģimenes SES un dzimumu
• pārinodarījumu biežums skolēniem ar zemu ģimenes SES (25% skolēnu arzemāko SES savā valstī) ir par dažiem procentpunktiem augstāks nekāskolēniem ar augstu ģimenes SES (25% skolēnu ar augstāko SES savā valstī).OECD valstīs starpība ir statistiski nozīmīga katram pārinodarījumu veidam,Latvijā – tikai visiem veidiem kopā (5,8 procentpunkti, 33,6% - skolēniem arzemu SES un 27,8% - skolēniem ar augstu SES, biežums atbilst vismaz «Dažasreizes mēnesī» );
• zēnu un meiteņu pārinodarījumu atšķirības Latvijā – 32,5% zēnu un 28,7%meiteņu ir izjutuši kādu no pārinodarījumu veidiem «Dažas reizes mēnesī» vai«Vienreiz nedēļā vai biežāk».
Pārinodarījumu izplatība un skolas sasniegumu (PISA 2015 dabaszinātnes) saistībaSkolas ar augstu pārinodarījumu izplatību – skolas, kurās vairāk par 10% skolēnu bieži ir izjutuši pārinodarījumus no citiem skolēniem;Skolas ar zemu pārinodarījumu izplatību – skolas, kurās mazāk par 5% skolēnu bieži ir izjutuši pārinodarījumus no citiem skolēniem;Skolēni, kuri ir bieži izjutuši pārinodarījumus no citiem skolēniem – skolēni, kuru pārinodarījumu indekss ir starp 10% augstāko indeksu starptautiskajā skalā
-120
-100
-80
-60
-40
-20
0
20
Gri
eķija
Fran
cija
AA
E
Turc
ija
Luks
em
bu
rga
Nīd
erla
nd
e
B-S
-J-G
(Ķ
īna)
Po
rtu
gāle
Švei
ce
Bu
lgār
ija
Kat
ara
Me
lnka
lne
Taiz
em
e
Beļ
ģija
Lie
tuva
Slo
vāki
ja
Jap
āna
Tun
isija
Če
hija
Vāc
ija
Igau
nija
Un
gāri
ja
Ho
rvāt
ija
Au
stri
ja
OEC
D v
id.
Čīle
Ho
nko
nga
(Ķ
īna)
Me
ksik
a
Slo
vēn
ija
Kri
evij
a
Au
strā
lija
Bra
zīlij
a
Kan
āda
Spān
ija
Som
ija
Sin
gap
ūra
Ko
lum
bija
Dān
ija
Liel
bri
tān
ija
No
rvēģ
ija
Latv
ija
Pe
ru
Uru
gvaj
a
Īsla
nd
e
ASV
Po
lija
Zvie
dri
ja
Īrija
Jau
nzē
lan
de
Mal
aizi
ja
Ko
star
ika
Do
min
ikān
a
Taiv
āna
(Ķīn
a)
Sasn
iegu
mu
sta
rpīb
a sk
olā
m a
r au
gstu
un
zem
u
pār
ino
dar
īju
mu
izp
latī
bu
, pu
nkt
i
Pēc korekcijas uz skolas SES Pirms korekcijas uz skolas SES
Statistiski nozīmīgās starpības attēlotas tumšākā krāsā
Pārinodarījumu saistība ar skolēnu sasniegumiem mācībās un skolas līmeņa raksturlielumiem
• skolēni, kuriem ir augstāki sasniegumi PISA testā, nedaudz retāk izjūt pārinodarījumus gan vidēji OECD valstīs, gan Latvijā;
• skolas līmenī vidējie sasniegumi ir zemāki, ja skolēni skolā biežāk izjūt pārinodarījumus ;
• Latvijā un vidēji OECD augstāks pārinodarījumu indekss ir:
- skolās ar zemāku SES,
- lauku skolās, tām seko pilsētu skolas un pēc tam- lielo pilsētu (arī Rīgas) skolas, kur indekss ir viszemākais,
- pamatskolās, salīdzinājumā ar ģimnāzijām un vidusskolām.
Piemēram, Igaunijā visu trīs minēto atšķirību nav, vai arī tās nav statistiski nozīmīgas.
Lielāka pārinodarījumu biežuma saistība ar citiem skolēna raksturlielumiem (vidēji OECD valstīs)
0
10
20
30
40
50
60
70
… vēlas iegūt tikai vidējo izglītību
… jūtas neiederīgs vai atstumts skolā
… ir neapmierināts ar dzīvi (vērtējums 0-4 desmit
punktu skalā)
... pēdējo divu nedēļu laikakavējis skolu vismaz 3-4
dienas
...uztraucas parpārbaudījumiem pat tad, ja
ir tiem labi sagatavojies
Neizjūt bieži pārinodarījumus Bieži izjūt pārinodarījumus%
Skolēns, kurš....
Lielāka pārinodarījumu biežuma saistība ar citiem skolēna raksturlielumiem (Latvija)
0
10
20
30
40
50
60
… vēlas iegūt tikai vidējo izglītību
… jūtas neiederīgs vai atstumts skolā
... ir neapmierināts ar dzīvi(vērtējums 0-4 desmit
punktu skalā)
… pēdējo divu nedēļu laikā kavējis skolu vismaz 3-4
dienas
...uztraucas parpārbaudījumiem pat tad, ja
ir tiem labi sagatavijies
Neizjūt bieži pārinodarījumus Bieži izjūt pārinodarījumus%
Skolēns, kurš....
Pārinodarījumu biežums skolēniem atkarībā no vecāku atbalsta (vidēji OECD valstīs)
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
Citi skolēni apzināti naviesaistījuši savās
aktivitātēs
Citi skolēni ir maniizsmējuši
Citi skolēni ir mandraudējuši
Citi skolēni ir atņēmušivai salauzuši manpiederošās lietas
Citi skolēni man irapzināti iesituši vai
grūstījuši
Citi skolēni par mani irizplatījuši sliktas
baumas
Sko
lēn
u, k
uri
bie
ži iz
jutu
ši p
ārin
od
arīj
um
us
no
cit
iem
sk
olē
nie
m, s
kait
s p
roce
nto
s
Vecāki palīdz, ja skolā radušās problēmas Vecāki nepalīdz, ja skolā radušās problēmas
Pārinodarījumu biežums skolēniem atkarībā no vecāku atbalsta (Latvija)
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
Jebkuršpārinodarījuma veids
Citi skolēni apzinātinav iesaistījuši savās
aktivitātēs
Citi skolēni ir maniizsmējuši
Citi skolēni ir mandraudējuši
Citi skolēni iratņēmuši vai
salauzuši manpiederošās lietas
Citi skolēni man irapzināti iesituši vai
grūstījuši
Citi skolēni par maniir izplatījuši sliktas
baumas
Sko
lēn
u, k
uri
bie
ži iz
jutu
ši p
ārin
od
arīj
um
us
no
cit
iem
sk
olē
nie
m, s
kait
s p
roce
nto
s
Vecāki palīdz, ja skolā radušās problēmas Vecāki nepalīdz, ja skolā radušās problēmas
Pārinodarījumu biežums un skolas disciplinārais klimats
-20
-15
-10
-5
0
5
10A
ust
rālij
aSl
ovā
kija
Mal
aizi
jaČ
eh
ijaLi
elb
ritā
nija
Me
ksik
aJa
un
zēla
nd
eLa
tvija
ASV
AA
EG
rieķ
ijaK
riev
ija
Ho
nko
nga
(Ķ
īna)
Som
ijaSi
nga
pū
raM
akao
(Ķ
īna)
Fran
cija
Po
lija
Liet
uva
Zvie
dri
jaŠv
eice
Taiz
em
eU
ngā
rija
Īrija
Ko
lum
bija
B-S
-J-G
(Ķ
īna)
Spān
ijaO
ECD
vid
.D
om
inik
āna
Ho
rvāt
ija
Pe
ruP
ort
ugā
leM
eln
kaln
eV
ācija
Čīle
Kan
āda
Beļ
ģija
Bra
zīlij
aU
rugv
aja
Slo
vēn
ijaTu
nis
ijaN
orv
ēģija
Taiv
āna
(Ķīn
a)A
ust
rija
Ko
star
ika
Ko
reja
Īsla
nd
eD
ānija
Jap
āna
Turc
ija
Bu
lgār
ijaIg
aun
ijaK
atar
aN
īder
lan
de
Luks
em
bu
rga
Sko
lēn
u, k
uri
bie
ži iz
jutu
ši p
ārin
od
arīj
um
us
no
cit
iem
sko
lēn
iem
, ska
ita
star
pīb
a sk
olā
s ar
po
zitī
vu u
n n
egat
īvu
dis
cip
linār
ā kl
imat
a in
dek
su,
pro
cen
tpu
nkt
i
Pēc korekcijas uz skolēna un skolas SES Pirms korekcijas uz skolēna un skolas SES
Statistiski nozīmīgās starpības attēlotas tumšākā krāsā
Skolēna ģimenes materiālais stāvoklis (OECD valstis, Lietuva, Krievija)
-4
-3
-2
-1
0
1
2
3
Me
ksik
a
Turc
ija
Čīle
Kri
evij
a
Latv
ija
Slo
vāki
ja
Jap
āna
Liet
uva
Un
gāri
ja
Gri
eķij
a
Ko
reja
Če
hija
Po
lija
Izra
ēla
Igau
nija
Po
rtu
gāle
OEC
D v
id.
Fran
cija
Spān
ija
Itāl
ija
Beļ
ģija
Vāc
ija
Luks
em
bu
rga
Au
stri
ja
Švei
ce
ASV
Slo
vēn
ija
Jau
nzē
lan
de
Som
ija
Lie
lbri
tān
ija
Kan
āda
Zvie
dri
ja
Īrija
Īsla
nd
e
Nīd
erla
nd
e
Au
strā
lija
No
rvēģ
ija
Dān
ija
Ģim
enes
mat
eriā
lā s
tāvi
kļa
ind
eksa
vid
ējās
vēr
tīb
as
Zemākā kvartile Otrā kvartile Trešā kvartile Augstākā kvartile
Skolu raksturojums pēc vecāku nodarbošanās (OECD valstis, Lietuva, Krievija)
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45Tu
rcij
a
Som
ija
Īrija
Jau
nzē
lan
de
Īsla
nd
e
Ko
reja
Jap
ān
a
Po
lija
Švei
ce
ASV
Dān
ija
Liel
bri
tān
ija
Kan
āda
Au
stri
ja
Po
rtu
gāle
Itāl
ija
Spān
ija
Gri
eķija
OEC
D v
id.
Liet
uva
Igau
nija
Latv
ija
Če
hija
Slo
vāki
ja
Beļ
ģija
Luks
em
bu
rga
Nīd
erla
nd
e
Me
ksik
a
Zvie
dri
ja
Slo
vēn
ija
Kri
evij
a
Fran
cija
Vā
cija
No
rvēģ
ija
Au
strā
lija
Čīle
Un
gāri
ja
Izra
ēla
Sko
luso
ciāl
ās s
egr
egāc
ijas
ind
eksa
vid
ējās
vērt
ības
«Zilo apkaklīšu» un «balto apaklīšu» ģimeņu bērni visdrīzāk apmeklēs vienu un to pašu skolu
«Zilo apkaklīšu» un «balto apaklīšu» ģimeņu bērni visdrīzāk apmeklēs dažādas skolas
The index of social segregation at school measures the concentration of students in different schools according to their parents’ occupation (Jenkins et al., 2006; Hutchens, 2001 and 2004). It has values between 0 and 100, with values closer to 100 indicating that children of blue-collar and white-collar workers are distributed unevenly across schools. White-collar workers are defined as managers (ISCO-08 category 1), professionals (ISCO-08 category 2) and technicians and associate professionals (ISCO-08 category 3)Blue-collar workers are defined as skilled agricultural, forestry and fishery workers (ISCO-08 category 6), craft and related trades workers (ISCO-08 category 7), plant and machine operators and assemblers (ISCO-08 category 8) and workers in elementary occupations (ISCO-08 category 9).
Skolēnu sasniegumu (OECD PISA 2015, dabaszinātnes) saistība ar vecāku nodarbošanos
Latvijai, OECD un praktiski visām pētījuma dalībvalstīm sasniegumu atšķirības starp t.s. «balto apkaklīšu» un «zilo apkaklīšu» bērniem ir ļoti lielas:
«Zilo apkaklīšu» ģimenes
«Balto apkaklīšu» ģimenes
Starpība
OECD 456 522 66
Latvija 458 514 56
Igaunija 503 555 52
Lietuva 445 506 61
Krievija 458 504 46
Fiziskās aktivitātes
Fizisko aktivitāšu biežums un to saistība ar dažādiem faktoriem
• Latvijā lielākā daļa skolēnu (65,2 %) saka, ka apmeklē sporta stundas 2 reizes nedēļā, arī vidēji OECD valstīs (39,4%) un, piemēram, Igaunijā (60,5%) šī atbilde ir visbiežākā. Nevienu dienu sporta stundas neapmeklē attiecīgi 5,3%, 6,9% un 3,1% skolēnu.
• Latvijā, OECD un Igaunijā sporta stundās vidēji nedaudz vairāk piedalās zēni;
• Fizisko aktivitāšu biežuma saistība ar skolēnu ģimeņu SES ir negatīva - jo augstāks SES (skolēna vai skolas līmenī), jo nedaudz mazāka dalība sporta stundās skolā;
• biežāka dalība sporta stundās ir laukos, salīdzinot ar pilsētām;
• ievērojami biežāks sporta stundu apmeklējums ir saistīts ar nedaudz zemākiem sasniegumiem;
• 71% Latvijas skolēnu ( 66% vidēji OECD valstīs) nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm pēc stundām, vēl citi to dara pirms stundām (zēni vairāk nekā meitenes). Šie skolēni ir apmierinātāki ar dzīvi.
Fiziskās aktivitātes ārpus skolas un apmierinātība ar dzīvi
-0,2
0,0
0,2
0,4
0,6
0,8
1,0
1,2
1,4Īs
lan
de
Īrija
Som
ija
Ko
reja
Uru
gvaj
a
B-S
-J-G
(Ķ
īna)
ASV
Liel
bri
tān
ija
Mak
ao (
Ķīn
a)
Igau
nija
Latv
ija
Beļ
ģija
Taiz
em
e
Turc
ija
Luks
em
bu
rga
Mal
aizi
ja
Gri
eķija
OEC
D v
id.
Au
stri
ja
Pe
ru
Taiv
āna
(Ķīn
a)
Bu
lgār
ija
Ko
star
ika
Čīle
Bra
zīlij
a
Tun
isija
Ho
rvāt
ija
Slo
vēn
ija
Me
lnka
lne
Vāc
ija
Slo
vāki
ja
Me
ksik
a
Un
gāri
ja
Ho
nko
nga
(Ķ
īna)
Kat
ara
Jap
āna
Spān
ija
Do
min
ikān
a
Po
rtu
gāle
Liet
uva
Švei
ce
Fran
cija
Nīd
erla
nd
e
Po
lija
Če
hija
AA
E
Kri
evij
a
Ko
lum
bijaA
pm
ieri
nāt
ības
ar
dzī
vi v
ērtē
jum
u s
tarp
ība
sko
lēn
iem
, ku
ri
nen
od
arb
oja
s ar
fiz
iskā
m a
ktiv
itāt
ēm, u
n s
kolē
nie
m, k
uri
mēr
eni v
ai
ene
rģis
ki n
od
arb
oja
s ar
fiz
iskā
m k
tivi
tātē
m 3
vai
vai
rāk
reiz
es
ned
ēļā
Mērenas fiziskās aktivitātes Enerģiskas fiziskās aktivitātes
Statistiski nozīmīgās starpības attēlotas tumšākā krāsā
Vakariņu neēšana
Vakariņu ēšana un apmierinātība ar dzīvi
-0,5
0,0
0,5
1,0
1,5
2,0
2,5
Ho
nko
nga
(Ķ
īna)
ASV
Vāc
ija
B-S
-J-G
(Ķ
īna)
Som
ija
Un
gāri
ja
Liel
bri
tān
ija
Spān
ija
Īsla
nd
e
Ko
reja
Igau
nija
Tun
isija
Au
stri
ja
AA
E
Po
lija
Bu
lgār
ija
Latv
ija
Če
hija
Lie
tuva
OEC
D v
id.
Fran
cija
Gri
eķija
Turc
ija
Me
lnka
lne
Ko
lum
bija
Me
ksik
a
Švei
ce
Taiz
em
e
Čīle
Pe
ru
Slo
vāki
ja
Mal
aizi
ja
Kri
evij
a
Bra
zīlij
a
Kat
ara
Ko
star
ika
Ho
rvāt
ija
Luks
em
bu
rga
Taiv
āna
(Ķīn
a)
Uru
gvaj
a
Po
rtu
gāle
Itāl
ija
Slo
vēn
ija
Do
min
ikān
a
Beļ
ģijaSk
olē
nu
ap
mie
rin
ātīb
as a
r d
zīvi
vēr
tēju
mu
sta
rpīb
a sa
istī
bā
ar
vaka
riņ
u ē
šan
u v
ai n
eēša
nu
Zēni Meitenes
Skolēni, kuri norādījuši, ka ēd vakariņas, ir vairāk apmierināti ar dzīvi
Skolēnu darbs mājās vai darbs par samaksu
Aptaujas jautājums: Vai pēdējā dienā, kurā tu apmeklēji skolu, tu pirms došanās uz skolu veici tālāk uzskaitītās darbības (tu pēc skolas darīji tālāk uzskaitīto)?
Veici mājā nepieciešamos darbus vai rūpējies par citiem ģimenes locekļiem?
Strādāji par samaksu?
Darbs mājās un par samaksu, skolēnu skaits procentos
Mājās nepieciešamie darbi Darbs par samaksu
OECD 73 23
Latvija 84 18
Igaunija 75 16
Lietuva 86 25
Krievija 87 33
Nīderlande 67 38
ASV 73 23
Kanāda 73 35
Koreja 40 6
Skolēnu darba saistība ar dažādiem faktoriem
• mājā nepieciešamo darbu veikšana ir maz saistīta ar skolēnu ģimenes SES, Latvijā nav statistiski nozīmīgas saistības, vidēji OECD – mājas darbus nedaudz vairāk veic skolēni no ģimenēm ar augstāku SES. Mājās nedaudz vairāk palīdz meitenes nevis zēni;
• Latvijā skolēni, kuri veic mājā nepieciešamos darbus, jūtas vairāk piederīgi skolai un mazāk neattaisnoti kavē. Minētās sakarības ir vāji izteiktas dažādās valstīs un arī vidēji OECD;
• par samaksu vairāk strādā skolēni ar zemāku SES (OECD par 6 procentpunktiem vairāk no zemākās SES kvartiles, salīdzinot ar augstāko kvartili) un zēni – Latvijā 27% zēnu un 10% meiteņu, vidēji OECD attiecīgi 29% un 18%;
• augstāka apmierinātība ar dzīvi Latvijā un OECD ir skolēniem, kuri strādā mājā vai par samaksu, izteiktāka sakarība ir darbam mājā.
Mājā nepieciešamo darbu veikšana un sasniegumi (PISA 2015, dabaszinātnes)
-60
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
20B
-S-J
-G (
Ķīn
a)A
AE
Sin
gap
ūra
Un
gāri
jaM
alai
zija
ASV
Kip
raČ
īleK
olu
mb
ijaIz
raē
laJa
pān
aG
rieķ
ijaLi
elb
ritā
nija
Ho
nko
nga
(Ķ
īna)
Au
strā
lija
Beļ
ģija
Kat
ara
Jau
nzē
lan
de
Bra
zīlij
aM
eln
kaln
eSl
ovē
nija
Kan
āda
Tun
isija
Bu
lgār
ijaD
om
inik
āna
Igau
nija
Au
stri
jaTa
ivān
a (Ķ
īna)
Turc
ija
Po
rtu
gāle
Īrija
Liet
uva
Itāl
ijaK
riev
ija
Taiz
em
eLa
tvija
Uru
gvaj
aP
olij
aO
ECD
vid
.Č
ehija
Nīd
erla
nd
eP
eru
Ho
rvāt
ija
Ko
reja
Vāc
ijaSp
ānija
Fran
cija
Švei
ceK
ost
arik
aM
akao
(Ķ
īna)
Slo
vāki
jaN
orv
ēģija
Īsla
nd
eLu
kse
mb
urg
aSo
mija
Zvie
dri
jaM
eks
ika
Dān
ija
Sasn
iegu
mu
sta
rpīb
a sa
istī
bā
ar m
ājā
nep
ieci
ešam
o d
arb
u v
eikš
anu
p
irm
s va
i pēc
sko
las,
pu
kti
Visi skolēni Zēni Meitenes
Skolēniem, kuri veic darbu mājās pirms vai pēc skolas, sasniegumi ir zemāku nekā skolēniem, kuri
Statistiski nozīmīgās starpības attēlotas tumšākā krāsā
Darbs par samaksu un sasniegumi (PISA 2015, dabaszinātnes)
-140
-120
-100
-80
-60
-40
-20
0
Ko
reja
AA
EK
atar
aB
-S-J
-G (
Ķīn
a)Si
nga
pū
raSl
ovē
nija
Taiv
āna
(Ķīn
a)Ja
pān
aP
ort
ugā
leB
ulg
ārija
Igau
nija
Au
stri
jaFr
anci
jaU
ngā
rija
Izra
ēla
Gri
eķija
Liet
uva
Luks
em
bu
rga
ASV
Som
ijaJa
un
zēla
nd
eH
orv
ātij
aLa
tvija
Po
lija
Zvie
dri
jaČ
eh
ijaO
ECD
vid
.Šv
eice
Beļ
ģija
Čīle
Ho
nko
nga
(Ķ
īna)
Itāl
ijaĪr
ijaLi
elb
ritā
nija
Slo
vāki
jaK
riev
ija
Bra
zīlij
aM
ala
izija
Taiz
em
eTu
rcij
aA
ust
rālij
aD
om
inik
āna
Uru
gvaj
aM
eln
kaln
eK
anād
aSp
ānija
Ko
lum
bija
Nīd
erl
and
eP
eru
No
rvēģ
ijaĪs
lan
de
Mak
ao (
Ķīn
a)Tu
nis
ijaK
ost
arik
aV
ācija
Me
ksik
aD
ānija
Sasn
iegu
mu
sta
rpīb
a sa
istī
bā
ar s
trād
āšan
u p
ar s
amak
su p
irm
s va
i pēc
sk
ola
s, p
un
kti
Visi skolēni Skolēni ar augstāku ģimenes SES Skolēni ar zemāku ģimenes SES
Darbs par samaksu un citi dzīves kvalitātes faktori (vidēji OECD valstīs, LV analoģiska saistība)
0
10
20
30
40
50
60
Jūtas neiederīgs vai atstumts skolā Vēlas iegūt tikai vidējo izglītību Pēdējo divu nedēļu laikā ir ieradiesskolā ar nokavēšanos
Pēdējo divu nedēļu laikā ir kavējisvismaz 3-4 dienas
Skolēni, kuri nestrādā par samaksu pirms vai pēc skolas Skolēni, kuri strādā par samaksu pirms vai pēc skolas%
Pieeja Internetam mājās (2006-2012-2015)
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
Dān
ijaĪs
lan
de
Som
ijaSl
ovē
nija
Igau
nija
Švei
ceN
orv
ēģija
Nīd
erla
nd
eFr
anci
jaČ
eh
ijaP
olij
aLi
elb
ritā
nija
Au
stri
jaB
eļģi
jaV
ācija
Zvie
dri
jaM
akao
(Ķ
īna)
Latv
ijaH
orv
ātij
aĪr
ijaB
ulg
ārija
Mal
taK
anād
aSi
nga
pū
raU
ngā
rija
Ho
nko
nga
(Ķ
īna)
Kri
evij
aP
ort
ugā
leLi
etu
vaLu
kse
mb
urg
aK
ore
jaIt
ālija
Au
strā
lija
Slo
vāki
jaJa
un
zēla
nd
eTa
ivān
a (Ķ
īna)
Spān
ijaIz
raē
laM
aķed
on
ijaO
ECD
vid
.G
rieķ
ijaA
AE
ASV
Kat
ara
Ko
sova
Me
lnka
lne
Jap
āna
Uru
gvaj
aTr
inid
ada
un
To
bag
oR
um
ānija
Mo
ldāv
ijaG
ruzi
jaB
razī
lija
Kaz
ahst
āna
Čīle
Lib
āna
Jord
ānija
Ko
star
ika
Alb
ānija
Taiz
em
eD
om
inik
āna
Tun
isija
B-S
-J-G
(Ķ
īna)
Tu
rcija
Ko
lum
bija
Me
ksik
aP
eru
Vje
tnam
aA
lžīr
ijaIn
do
nē
zija
Pieeja internetam (PISA 2006) Pieeja internetam (PISA 2012) Pieeja internetam (PISA 2015)%
Interneta izmantošana 6 gadu vecumā (2012-2015)
0
5
10
15
20
25
30
35
Izra
ēla
5
.8
Dān
ija
Igau
nija
6
.9
Īsla
nd
e
7.5
Ho
nko
nga
(Ķ
īna)
3
.3
Zvie
dri
ja
Som
ija
5.2
Au
strā
lija
2
.7
Jau
nzē
lan
de
2
.8
Latv
ija
6.2
Uru
gvaj
a
7.2
OEC
D v
id.
2.8
Sin
gap
ūra
Po
lija
8
.8
Mak
ao (
Ķīn
a)
6.5
Po
rtu
gāle
6
.1
Spān
ija
2.1
Un
gāri
ja
7.5
Slo
vēn
ija
3.3
Ko
reja
3
.0
Be
ļģija
Čīle
1
.5
Če
hija
6
.6
Taiv
āna
(Ķīn
a)
1.9
Ho
rvāt
ija
5
.7
Ko
star
ika
Švei
ce
Jap
āna
2
.9
Au
stri
ja
1.3
Gri
eķija
3
.6
Īrija
2
.0
Itāl
ija
1.4
Slo
vāki
ja
3.1
Me
ksik
a
1.1
Kri
evij
a
3.2
6 gadi vai jaunāki (PISA 2015) 6 gadi vai jaunāki (PISA 2012)%
Stat
isti
ski n
ozī
mīg
as s
kait
a at
šķir
ības
st
arp
PIS
A 2
01
2 u
n P
ISA
20
15
Internets ir lielisks resurss informācijas iegūšanai (skolēnu, kuri atbildējuši piekrītoši, skaits procentos)
60
70
80
90
100
Īrija
Dān
ija
4
Au
strā
lija
8
Fran
cija
8
Po
rtu
gāle
4
Sin
gap
ūra
5
Liel
bri
tān
ija
6
Jau
nzē
lan
de
6
Spān
ija
5
Čīle
1
4
Īsla
nd
e
4
Ho
rvāt
ija
5
Taiv
āna
(Ķīn
a)
10
Mak
ao (
Ķīn
a)
3
Beļ
ģija
7
Som
ija
8
Gri
eķija
8
Igau
nija
6
Pe
ru
16
Ko
star
ika
1
1
Nīd
erla
nd
e
8
Ho
nko
nga
(Ķ
īna)
5
Švei
ce
11
Če
hija
1
1
Itāl
ija
5
OEC
D v
id.
9
Slo
vēn
ija
8
Luks
em
bu
rga
11
Taiz
em
e
14
Zvie
dri
ja
8
Bra
zīlij
a
9
B-S
-J-G
(Ķ
īna)
1
9
Vāc
ija
7
Ko
lum
bija
1
6
Po
lija
9
Slo
vāki
ja
13
Me
ksik
a
20
Un
gāri
ja
12
Bu
lgār
ija
16
Izra
ēla
1
1
Latv
ija
8
Kri
evij
a
Uru
gvaj
a
12
Au
stri
ja
12
Do
min
ikān
a
17
Jap
āna
1
7
Liet
uva
1
0
Ko
reja
1
5
Skolēni ar augstu ģimenes SES Skolēni ar zemu ģimenes SES%
Stat
isti
ski n
ozī
mīg
as a
tšķi
rīb
as s
tarp
zē
nu
un
mei
teņ
u v
ied
okļ
iem
Apmierinātība ar dzīvi un Internetā pavadītais laiks ārpus skolas nedēļas nogalēs (ekstrēmi – vairāk par 6 stundām dienā, daudz (2-6 st.), mēreni (1-2st.), maz (mazāk par 1 st.)
Interneta izmantošana ārpus skolas
• interneta pieejamība skolēniem mājās ir ļoti palielinājusies laika periodā no 2006. gada līdz2015.gadam – vidēji OECD valstīs no 75,0% līdz 94,8%, Latvijā no 52,3% līdz 98,2%;
• palielinājies to skolēnu relatīvais skaits, kuri lietoja Internetu 6 gadu vecumā vai agrāk2012.gadā un 2015.gadā - vidēji OECD valstīs no 14,5% līdz 17,4% , Latvijā – no 12,1% līdz 18,4%,Igaunijā – no 24,1% līdz 31,0%;
• skolēnu skaits, kuri uzskata Internetu par lielisku resursu informācijas ieguvei, ir ŗelatīvi augsts,bet tas ir saistīts ar skolēna ģimenes SES. OECD valstīs tā uzskata 92,4% skolēnu ar augstu SESun 83,5% skolēnu ar zemu SES, Latvijā attiecīgi 89,1% un 80,6% , Igaunijā – 93,2% un 87,6%skolēnu.
• ekstremāli ilga Interneta izmantošana ārpus skolas brīvdienās (6 stundas un vairāk) ir saistīta arskolēnu zemāku apmierinātību ar dzīvi un zemākiem mācību sasniegumiem.
