4
Turpinåjums 2 lpp Ogres ©imnåzijai - 15! Mazs saules za˚éns ieléca logå, noΩåvéja ziemas asaras, atmodinåja zemi… Laiks pårskatît savu saimniecîbu, savus apcirkñus, meklét sev koßåku térpu un sveikt pavasari! Íajå dabas atmodas laikå Ogres ©imnåzija gatavojas svinét svétkus. Tå kå lîdz lielajam ziedu pulcéßanås brîdim vél tålu, pîsim svétku vainagu no savåm atmiñåm, domåm, sapñiem un cerîbåm… Ogres ©imnåzija - viena no jaunåkajåm måcîbu iestådém pilsétå •1975. gada 6. martå Ogres pilsétas Tautas Deputåtu Padomes izpild- komiteja pieß˚ir apbüves gabalu jaunas skolas celtniecîbai MeΩa prospektå 14. •1981. gadå tiek apstiprinåts arhitektüras plånoßanas uzdevums vidusskolas büvniecîbai, bet celtniecîba såkas 1984. gadå. •Par jaunce¬amås skolas direktoru 1988. gadå iece¬ Uldi Klemperi. •1991. gadå Ogres pilsétas TDP izpildkomiteja pieñem lémumu par Ogres pamatskolas atvérßanu Ogré. •1992. gadå 14. septembrî Ogres rajona TDP ar rîkojumu apstiprina Valsts pieñemßanas komisijas aktu par Ogres pamatskolas objekta da¬as nodoßanu ekspluatåcijå. •1993. gada 20. maijå tiek atvérta Ogres 2. vidusskola, savukårt citiem mér˚iem domåtå Ogres pamatskola no jauna tiek nodibinåta 1995. gadå Turkalné. •1996. gadå jülijå pedagogu un skolas vadîbas darba grupas vadîbå tiek izstrådåts pieteikums valsts ©imnåzijas statusa iegüßanai. 1998. gada nogalé, péc IZM ieteikuma Ogres pilsétas domei, skola pårtop par Ogres ©imnåziju, kurå no 2000. gada par ©imnåzijas direktori strådå Aina Bérce. • Ìimnåzijas pedagogi ir ståΩéjußies Anglijå, Våcijå, Somijå un Zviedrijå, bet skoléni savus projektus ir pezentéjußi Zviedrijå, Dånijå, Norvé©ijå, Spånijå, ASV, înå un Puertoriko. Skolénu parlaments ir viesojies Eiroparlamentå Strasbürå un iepazinies ar Eiropas Savienîbas politisko struktüru un uzdevumiem. Skolå måcîjußies vai måcås skoléni no Norvé©ijas, Våcijas un pat tålås, eksotiskås Vjetnamas, kå arî ASV. Paßreiz ©imnåzijå måcås 598 audzékñi 24 klasés, strådå 40 pedagogi. Vidusskolas posmå var izvéléties, kåda novirziena programmu skoléns apgüs, jo skolå ir trîs müsdienu prasîbåm atbilstîgas, sertificétas vidusskolu programmas - vispåréjå komerczinîbu, vispåréjå humanitårå un vispåréjå dabaszinîbu. Mazåkajiem pasniedza pareizu uzvedîbas eti˚eti “Es biju matemåtikas skolotåja Rîgas 62. vidusskolå, strådåju ar jaunießiem,” atceras A. Bérce, “bet Ogres pamatskolå darbu såku 5. klasés, turklåt biju audzinåtåja 5. klases skoléniem. Atceros, pirmo reizi ienåkot klasé pie mazajiem, mani pårñéma liels uztraukums. Tå bija liela, pilna klase! Iepriekß biju strådåjusi tikai ar jaunießiem. Kad mazie puikas tå ß˚elmîgi pasmaidî- ja, tas mani atbrîvoja, un darbs varéja såkties! Toreiz ar manas klases bérniem audzinåßanas stundås veidojåm “pieklåjîbas skolu” - uz katru nodarbîbu viñiem vajadzéja sagatavot kådu priekßne- sumu lomås par pareizu uzvedîbu un eti˚eti.” 2000. gads – direktore ce¬o uz înu Kad piektie beidza pamatskolu, A. Bércei piedåvåja direktora viet- nieces amatu måcîbu darbå, bet 2000. gada vasarå konkursa kårtîbå viña såka strådåt par nu jau Ogres ©imnåzijas direktori. “2000. gada vasara bija îpaßa ne tikai ar to, ka tiku ievéléta par skolas direktori, bet arî ar trîs nedé¬u ce¬ojumu uz înu, uz kurieni devos kopå ar starptautiskå projekta “Earn” dalîb- niekiem.” Lielåko gandarîjumu skolas direktorei sniedz skolénu un skolotåju sasniegumi. “Katru gadu Ogres ©imnåzijå 9. klasi beidz vairåk kå 100 audzékñu, kuru zinåßanu kvalitåte atbilst tam, lai viñi visi sañemtu apliecîbu par pamatskolas izglîtîbu, turklåt arî visi jaunießi, kas beigußi 12. klasi, no skolas prom devußies ar iegütu ateståtu. Ir liels prieks vélåk satikt skolas absolventus un dzirdét, kå viñiem klåjas, kur viñi strådå un studé,” atzîst skolas direktore. A. Bérce lepojas ar savu stabilo skolas kolektîvu un atzîmé, ka visi skolas pedagogi ieguvußi augståko izglîtîbu un ©imnåzijå skolotåju netrükst. Direktore lepojas arî ar ©imnåzi- jas kori “Gåjputni”, ko vada Daina Çudare. “Korî bieΩi piepalîdz dziedåt bijußie absolventi – kora nosaukums patießåm attaisno sevi,” smej direktore. Viña ir priecîga par skolas deju kolektîva “Dzîpari” darbu, ko vada Marta Dargiene, un par teåtra trupu, kas darbojas U©a Tîruma vadîbå. Par jaunießu aktîvu dzîvesveidu rüpéjas sporta sko- lotåjs Andris Vasioleks, ©imnåzijas sporta zålé rosoties lîdz vélam vakaram. A. Bérce ir pateicîga direktores vietniecei audzinåßanas darbå Ilzei Voicißai par lielo darbu, kas ie- guldîts skolas tapßanå un attîstîbå. Darba diena - lielåkoties pie galda Skolas vadîßana nav tikai radoßs process vien, tå saistås ar lielu “papîru” darbu. “Visu institüciju prasîbu izpilde – gan Valsts sanitårås inspekcijas, ugunsdroßîbas, gan darba aiz- sardzîbas un skolas dokumentåcijas noteikumu ievéroßana un izpilde liek darba dienas lielåko célienu pavadît pie galda,” saka A. Bérce, “tå rezultåtå daudz mazåk laika atliek, lai kontaktétos ar skolotåjiem un skoléniem.” Paveikts daudz Atskatoties uz 7 gados paveikto, to var vértét pozitîvi - izdarîts daudz. Sakårtota skolas struktüra – 2002. gadå noticis atbildîgais reor- ganizåcijas darbs, kad skola sadalî- ta pamatskolas klasés un ©imnåzijå, kas ir no 7. lîdz 12. klasei. Lîdz ar to notikusi ©imnåzijas kolektîva pårgrupéßanås, kas visiem bijis nopietns pårbaudîjums. Ik gadu veikta skolas renovåcija, remontdarbi, tehniskås båzes materiålu nodroßinåßana, jauna måcîbu satura ievießana måcîbu darbå. Pirms 15 gadiem... Dodoties uz MeΩa prospektu 14 pirms piecpadsmit gadiem, nonåcåm Ogres pamatskolå. 1993. gadå atvértas vidusskolas klases. “Viss skolas kolektîvs toreiz véléjås, lai skolå bütu vidusskolas klases. Gribéjås redzét, kå mazais cilvéks top liels, no maza bérna izveidojas par atbildîgu jaunieti,” atceras A. Bérce. Tålajå 1992. gadå skolå bija tikai datortehnikas aizmetñi. Tagad - 3 datorkabineti, viens integrétais kabinets, izveidots skolas iekßéjais tîkls, arî skolas bibliotéka no- droßinåta ar datoriem un interneta pieslégumu. Ar laiku pamazåm modernizéti ©imnåzijas kabineti, îpaßi dabas- zinåtñu, skolå izveidota “véstures lappußu telpa”, kurå glabåjas mate- riåli par skolas vésturi. Izveidots skolas simbols – karogs un skolas Goda zîme. 2004. gadå pilsétas skolu grupå sañemta “Draudzîgå aicinåjuma skolas pase”, ko pieß˚ir par labiem sasniegumiem valsts olimpiådés. Aizvien aktîvåki skolas absolventi Aina Bérce novérojusi, ka Ogres ©imnåzijas absolventi mainîjußies lîdz ar sabiedrîbu. “Nenovérßami – ikdienå ienåk jaunås tehnolo©ijas. Ja pirms septiñiem gadiem skolå parådîjås pirmie mobilie telefoni, tad ßobrîd tie ir neatñemama dzîves saståvda¬a, pat skolas iekßéjås kårtîbas noteikumos ietverta prasî- ba, kas paredz stundas laikå tele- fonu izslégt,” ar smaidu saka direk- tore, “ß˚iet, ka jaunie cilvéki k¬uvußi aktîvåki, paßpårliecinåtåki, radoßåki un atbildîgåki. Íobrîd jaunießiem dzîves ritms ir dinamiskåks, bieΩi vien viñi tießi vidusskolas laikå uzsåk patståvîgu dzîvi, prom no vecåkiem. Daudzi såk strådåt, dodas apgüt zinåßanas daΩådos kursos, lai vélåk veiksmîgi ieståtos augstkolå, daΩi apmeklé autovadîtåju kursus. Un tas viss jåapvieno ar måcîbåm skolå... Ar ßîm lietåm nåkas sadzîvot arî skolotåjam.” Skaiståkie mirk¬i – izlaidums “Katru gadu absolventi, skolu beidzot, sagådå kådu pårsteigumu,” zina teikt A. Bérce, “tie nereti iezîméjas tießi ar virzienu, kådu viñi apguvußi. Pieméram, måkslas programmas audzékñi ir teatrålåki, viñiem ir sava mode un stils. Dabaszinåtñu audzékñi ir nopietnå- ki savå bütîbå, varbüt tießi tåpéc, ka viñiem apgüstamie priekßmeti grütåki. Arî humanitårås program- mas audzékñi atß˚iras no påréjiem.” Ìimnåzijas nåkotne Saimnieciskajå ziñå Ogres ©imnåzijå plånota skolas renovåci- ja, kas ir laikietilpîgs process un prasa finanses. Aina Bérce lîdz ar Ogres ©imnåzijas jubileju svin savus 15 darba gadus, kas veltîti skolai Nr. 7 (283) OTRDIENA, 2007. GADA 27. MARTS BEZMAKSAS Paredzéts pabeigt dabaszinåtñu projektu, lîdz ar to skolå izveidosies spécîga dabaszinåtñu båze. Plånots atvért vispårizglîtojoßo programmu klasi vidusskolå. “Péc devîtås klases bieΩi vien skoléni ir pårdomu proceså par savu nåkotni. Programma paredzéta tam, lai audzékñi vidusskolas posmå varétu apgüt visus priekßmetus, viñiem tiks dots lielåks laika sprîdis apdomåties par daråmo turpmåk,” saka A. Bérce. Direktore paredz, ka ar laiku skolénu skaits ©imnåzijå nesama- zinåsies, jo skolå måcås ne tikai novada skoléni. “Augsim tajå attîstîbas plüsmå, kådå virzås visa valsts,” domå A. Bérce, “çetri Ogres ©imnåzijas absolventi, kas pagåjußajå gadå beidza vidusskolu, ßobrîd studé Anglijå. Tas nozîmé, ka mums jåbüt gataviem savus audzékñus sagatavot studijåm Eiropå. Katru gadu notiek apmaiñas programmas Rotari kluba darbîbas ietvaros, jaunießi gadu brauc måcîties uz Ameriku, atgrieΩoties ar savu pieredzi. Tåpéc jo îpaßi priecåjos, ka mums ir labi ang¬u valodas skolotåji.” Tagad ir cerîbu stariñß, ka taps jauna ©imnåzijas éka. Baiba Trumekalne Ogrénietis OGRES NOVADA DOMES IZDEVUMS

Ogrénietis - Ogres novads283).pdf · cisko attiecîbu veidoßanas misi-ju, taçu es zinu vienu – “es aiziet nevaru, un tas ir labi, es palikßu ßo laiku nostrådåt”. Iemåcîties

  • Upload
    others

  • View
    2

  • Download
    0

Embed Size (px)

Citation preview

Page 1: Ogrénietis - Ogres novads283).pdf · cisko attiecîbu veidoßanas misi-ju, taçu es zinu vienu – “es aiziet nevaru, un tas ir labi, es palikßu ßo laiku nostrådåt”. Iemåcîties

Turpinåjums 2 lpp

OOggrreess ©©iimmnnååzziijjaaii -- 1155!!Mazs saules za˚éns ieléca logå, noΩåvéja ziemas asaras, atmodinåja zemi…Laiks pårskatît savu saimniecîbu, savus apcirkñus, meklét sev koßåku térpu un sveikt pavasari!Íajå dabas atmodas laikå Ogres ©imnåzija gatavojas svinét svétkus. Tå kå lîdz lielajam ziedu pulcéßanås brîdim vél tålu, pîsimsvétku vainagu no savåm atmiñåm, domåm, sapñiem un cerîbåm…

Ogres ©imnåzija -

viena no jaunåkajåm måcîbu iestådém pilsétå

•1975. gada 6. martå Ogres pilsétas Tautas Deputåtu Padomes izpild-komiteja pieß˚ir apbüves gabalu jaunas skolas celtniecîbai MeΩaprospektå 14. •1981. gadå tiek apstiprinåts arhitektüras plånoßanas uzdevumsvidusskolas büvniecîbai, bet celtniecîba såkas 1984. gadå. •Par jaunce¬amås skolas direktoru 1988. gadå iece¬ Uldi Klemperi. •1991. gadå Ogres pilsétas TDP izpildkomiteja pieñem lémumu parOgres pamatskolas atvérßanu Ogré. •1992. gadå 14. septembrî Ogres rajona TDP ar rîkojumu apstiprinaValsts pieñemßanas komisijas aktu par Ogres pamatskolas objekta da¬asnodoßanu ekspluatåcijå. •1993. gada 20. maijå tiek atvérta Ogres 2. vidusskola, savukårt citiemmér˚iem domåtå Ogres pamatskola no jauna tiek nodibinåta 1995. gadåTurkalné. •1996. gadå jülijå pedagogu un skolas vadîbas darba grupas vadîbå tiekizstrådåts pieteikums valsts ©imnåzijas statusa iegüßanai. 1998. gadanogalé, péc IZM ieteikuma Ogres pilsétas domei, skola pårtop par Ogres©imnåziju, kurå no 2000. gada par ©imnåzijas direktori strådå AinaBérce. • Ìimnåzijas pedagogi ir ståΩéjußies Anglijå, Våcijå, Somijå unZviedrijå, bet skoléni savus projektus ir pezentéjußi Zviedrijå, Dånijå,Norvé©ijå, Spånijå, ASV, înå un Puertoriko. Skolénu parlaments irviesojies Eiroparlamentå Strasbürå un iepazinies ar Eiropas Savienîbaspolitisko struktüru un uzdevumiem. Skolå måcîjußies vai måcås skolénino Norvé©ijas, Våcijas un pat tålås, eksotiskås Vjetnamas, kå arî ASV. • Paßreiz ©imnåzijå måcås 598 audzékñi 24 klasés, strådå 40 pedagogi.Vidusskolas posmå var izvéléties, kåda novirziena programmu skolénsapgüs, jo skolå ir trîs müsdienu prasîbåm atbilstîgas, sertificétasvidusskolu programmas - vispåréjå komerczinîbu, vispåréjå humanitåråun vispåréjå dabaszinîbu.

Mazåkajiem pasniedza pareizu

uzvedîbas eti˚eti

“Es biju matemåtikas skolotåjaRîgas 62. vidusskolå, strådåju arjaunießiem,” atceras A. Bérce, “betOgres pamatskolå darbu såku 5.klasés, turklåt biju audzinåtåja 5.klases skoléniem. Atceros, pirmoreizi ienåkot klasé pie mazajiem,mani pårñéma liels uztraukums. Tåbija liela, pilna klase! Iepriekß bijustrådåjusi tikai ar jaunießiem. Kadmazie puikas tå ß˚elmîgi pasmaidî-ja, tas mani atbrîvoja, un darbsvaréja såkties! Toreiz ar manasklases bérniem audzinåßanasstundås veidojåm “pieklåjîbasskolu” - uz katru nodarbîbu viñiemvajadzéja sagatavot kådu priekßne-sumu lomås par pareizu uzvedîbuun eti˚eti.”

2000. gads – direktore ce¬o

uz înu

Kad piektie beidza pamatskolu,A. Bércei piedåvåja direktora viet-nieces amatu måcîbu darbå, bet2000. gada vasarå konkursa kårtîbåviña såka strådåt par nu jau Ogres©imnåzijas direktori. “2000. gadavasara bija îpaßa ne tikai ar to, katiku ievéléta par skolas direktori,bet arî ar trîs nedé¬u ce¬ojumu uzînu, uz kurieni devos kopå arstarptautiskå projekta “Earn” dalîb-niekiem.”

Lielåko gandarîjumu skolasdirektorei sniedz skolénu unskolotåju sasniegumi. “Katru gaduOgres ©imnåzijå 9. klasi beidzvairåk kå 100 audzékñu, kuruzinåßanu kvalitåte atbilst tam, laiviñi visi sañemtu apliecîbu parpamatskolas izglîtîbu, turklåt arîvisi jaunießi, kas beigußi 12. klasi,no skolas prom devußies ar iegütuateståtu. Ir liels prieks vélåk satiktskolas absolventus un dzirdét, kåviñiem klåjas, kur viñi strådå un

studé,” atzîst skolas direktore. A. Bérce lepojas ar savu stabilo

skolas kolektîvu un atzîmé, ka visiskolas pedagogi ieguvußi augståkoizglîtîbu un ©imnåzijå skolotåjunetrükst.

Direktore lepojas arî ar ©imnåzi-jas kori “Gåjputni”, ko vada DainaÇudare. “Korî bieΩi piepalîdzdziedåt bijußie absolventi – koranosaukums patießåm attaisno sevi,”smej direktore. Viña ir priecîga parskolas deju kolektîva “Dzîpari”darbu, ko vada Marta Dargiene, unpar teåtra trupu, kas darbojas U©aTîruma vadîbå. Par jaunießu aktîvudzîvesveidu rüpéjas sporta sko-lotåjs Andris Vasioleks, ©imnåzijassporta zålé rosoties lîdz vélamvakaram.

A. Bérce ir pateicîga direktoresvietniecei audzinåßanas darbå IlzeiVoicißai par lielo darbu, kas ie-guldîts skolas tapßanå un attîstîbå.

Darba diena -

lielåkoties pie galda

Skolas vadîßana nav tikai radoßsprocess vien, tå saistås ar lielu“papîru” darbu.

“Visu institüciju prasîbu izpilde –gan Valsts sanitårås inspekcijas,ugunsdroßîbas, gan darba aiz-sardzîbas un skolas dokumentåcijasnoteikumu ievéroßana un izpildeliek darba dienas lielåko célienupavadît pie galda,” saka A. Bérce,“tå rezultåtå daudz mazåk laikaatliek, lai kontaktétos arskolotåjiem un skoléniem.”

Paveikts daudz

Atskatoties uz 7 gados paveikto,to var vértét pozitîvi - izdarîtsdaudz. Sakårtota skolas struktüra –2002. gadå noticis atbildîgais reor-ganizåcijas darbs, kad skola sadalî-ta pamatskolas klasés un ©imnåzijå,kas ir no 7. lîdz 12. klasei. Lîdz arto notikusi ©imnåzijas kolektîvapårgrupéßanås, kas visiem bijisnopietns pårbaudîjums.

Ik gadu veikta skolas renovåcija,remontdarbi, tehniskås båzesmateriålu nodroßinåßana, jaunamåcîbu satura ievießana måcîbudarbå.

Pirms 15 gadiem...

Dodoties uz MeΩa prospektu 14pirms piecpadsmit gadiem,nonåcåm Ogres pamatskolå. 1993.gadå atvértas vidusskolas klases.“Viss skolas kolektîvs toreizvéléjås, lai skolå bütu vidusskolasklases. Gribéjås redzét, kå mazaiscilvéks top liels, no maza bérnaizveidojas par atbildîgu jaunieti,”

atceras A. Bérce.Tålajå 1992. gadå skolå bija tikai

datortehnikas aizmetñi. Tagad - 3datorkabineti, viens integrétaiskabinets, izveidots skolas iekßéjaistîkls, arî skolas bibliotéka no-droßinåta ar datoriem un internetapieslégumu.

Ar laiku pamazåm modernizéti©imnåzijas kabineti, îpaßi dabas-zinåtñu, skolå izveidota “véstureslappußu telpa”, kurå glabåjas mate-riåli par skolas vésturi. Izveidotsskolas simbols – karogs un skolasGoda zîme. 2004. gadå pilsétasskolu grupå sañemta “Draudzîgåaicinåjuma skolas pase”, ko pieß˚irpar labiem sasniegumiem valstsolimpiådés.

Aizvien aktîvåki skolas

absolventi

Aina Bérce novérojusi, ka Ogres©imnåzijas absolventi mainîjußieslîdz ar sabiedrîbu. “Nenovérßami –ikdienå ienåk jaunås tehnolo©ijas.Ja pirms septiñiem gadiem skolåparådîjås pirmie mobilie telefoni,tad ßobrîd tie ir neatñemama dzîvessaståvda¬a, pat skolas iekßéjåskårtîbas noteikumos ietverta prasî-ba, kas paredz stundas laikå tele-fonu izslégt,” ar smaidu saka direk-tore, “ß˚iet, ka jaunie cilvékik¬uvußi aktîvåki, paßpårliecinåtåki,radoßåki un atbildîgåki. Íobrîdjaunießiem dzîves ritms irdinamiskåks, bieΩi vien viñi tießividusskolas laikå uzsåk patståvîgudzîvi, prom no vecåkiem. Daudzisåk strådåt, dodas apgüt zinåßanasdaΩådos kursos, lai vélåk veiksmîgiieståtos augstkolå, daΩi apmekléautovadîtåju kursus. Un tas vissjåapvieno ar måcîbåm skolå... Arßîm lietåm nåkas sadzîvot arîskolotåjam.”

Skaiståkie mirk¬i – izlaidums

“Katru gadu absolventi, skolubeidzot, sagådå kådu pårsteigumu,”zina teikt A. Bérce, “tie neretiiezîméjas tießi ar virzienu, kåduviñi apguvußi. Pieméram, måkslasprogrammas audzékñi ir teatrålåki,viñiem ir sava mode un stils.Dabaszinåtñu audzékñi ir nopietnå-ki savå bütîbå, varbüt tießi tåpéc, kaviñiem apgüstamie priekßmetigrütåki. Arî humanitårås program-mas audzékñi atß˚iras nopåréjiem.”

Ìimnåzijas nåkotne

Saimnieciskajå ziñå Ogres©imnåzijå plånota skolas renovåci-ja, kas ir laikietilpîgs process unprasa finanses.

Aina Bérce lîdz ar Ogres ©imnåzijas jubileju svin savus 15 darba gadus, kas veltîti skolai

Nr. 7 (283) OTRDIENA, 2007. GADA 27. MARTS BEZMAKSAS

Paredzéts pabeigt dabaszinåtñuprojektu, lîdz ar to skolå izveidosiesspécîga dabaszinåtñu båze.

Plånots atvért vispårizglîtojoßoprogrammu klasi vidusskolå. “Pécdevîtås klases bieΩi vien skoléni irpårdomu proceså par savu nåkotni.Programma paredzéta tam, laiaudzékñi vidusskolas posmå varétuapgüt visus priekßmetus, viñiemtiks dots lielåks laika sprîdisapdomåties par daråmo turpmåk,”saka A. Bérce.

Direktore paredz, ka ar laikuskolénu skaits ©imnåzijå nesama-zinåsies, jo skolå måcås ne tikainovada skoléni. “Augsim tajå

attîstîbas plüsmå, kådå virzås visavalsts,” domå A. Bérce, “çetriOgres ©imnåzijas absolventi, kaspagåjußajå gadå beidza vidusskolu,ßobrîd studé Anglijå. Tas nozîmé,ka mums jåbüt gataviem savusaudzékñus sagatavot studijåmEiropå. Katru gadu notiekapmaiñas programmas Rotari klubadarbîbas ietvaros, jaunießi gadubrauc måcîties uz Ameriku,atgrieΩoties ar savu pieredzi. Tåpécjo îpaßi priecåjos, ka mums ir labiang¬u valodas skolotåji.”

Tagad ir cerîbu stariñß, ka tapsjauna ©imnåzijas éka.

Baiba Trumekalne

OgrénietisOGRES NOVADA DOMES IZDEVUMS

Page 2: Ogrénietis - Ogres novads283).pdf · cisko attiecîbu veidoßanas misi-ju, taçu es zinu vienu – “es aiziet nevaru, un tas ir labi, es palikßu ßo laiku nostrådåt”. Iemåcîties

2 Ogres ©imnåzijai - 15!

Kå måcéjåm, tå darîjåm

Laikam ar kådu îpaßu Dievagribas izpausmi es biju klåt, kadcéla skolu, kuru par savu varusaukt 16 gadus (no 1991. gada 1.marta).

Tießi tad pirmais skolas direk-tors mani, burtiski pie rokasturédams, izvadåja pa celtni,kurai bija jumts, sienas, logi,durvis un grîda. Kur més gåjåm,es îsti neapjédzu, bet zinåjudroßi – ja mani te atstås, es årånetikßu lîdz septembrim.

Mani médz dévét par senåkoOgres ©imnåzijas “iedzîvotåju”.Íajå laikå esmu sagaidîjusi unpavadîjusi uz citiem darbiemdiezgan daudz såkotnéjo kolé©u,bet piecpadsmit no tiem, kassåkåm, joprojåm esam ßeit.

Pirmå saießanas vieta bija 221.telpa, bet pirmå skolotåju istaba– 225. kabinets, no kura “pa tais-no” varéju nok¬üt savå kabinetå,kurå uzturos arî tagad. Toreizbijåm... protams, daudz jaunåkiun ar vîziju par savu skolu. Méslepojåmies ar to, ka strådåjamjaunajå skolå (toreiz – Ogrespamatskolå, tad – 2. vidusskolå).Müsos bija kåds vårdos neaprak-ståms dzinulis darboties, bütkopå priekos un bédås. Més taçucits par citu zinåjåm visu –priekus, bédås, ßaubas, arîvilßanos. Nekad neaizmirsîßupirmo (patiesîbå gandrîz vienî-go, bija arî citi, bet tie atmiñånav palikußi) skolénu teåtru fes-tivålu, kurå ar savu priekßne-sumu piedalîjås visas klases.Bija térpi, bija rekvizîti, bija savireΩisori, savi galveno lomuspélétåji, un galvenais – milzîgsspéles prieks! Nebija svarîgi, kanav zåles, skatuves un skatîtåjuvietu. Toreiz neviens savu tekstuno lapiñas nelasîja, tas nu gan!Audzinåtåji, latvießu valodasskolotåji, bija tekstu autori,“skatuves iekårtotåji” un kostî-mu måkslinieki. Kå måcéjåm, tå

darîjåm. Bet darîjåm! Vai 2007.gadå kaut kas tåds vairs bütuiespéjams?

Viss kolektîvs – labi aktieri

Kad skolå såka darboties pro-fesionåla reΩisora vadîts skolénuteåtris, més, dzimts¬auΩu aktris-es Dace, Velga un es, piesaistot“zénus” – Aigaru, Aivaru unZinti –, Ziemassvétku uzvedumå“Kå vecais Zemîtis paßu nelaboredzéja” visu kolektîvupadarîjåm par aktieriem! Péctam lidojåm uz saulaino tåli unpiedalîjåmies visås rajonaskolotåjiem rîkotajås skatés unkonkursos. Bet tas jau ir pagarßståsts. Toreiz reti kurßnepiedalîjås skolotåju Ziemas-svétku pasåkumos un jubilejås,tagad tåda veida kopåsanåkßanas vairs nav –nomirußas “dabîgå nåvé”. Janegribas büt kopå ar kolé©iemarî péc darba kaut uz daΩåmstundåm, iemeslu var atrast.Toreiz mums visiem bija svarîgikatru rîtu vismaz otru ieraudzît. Es palikßu ßo laiku nostrådåt

Par sevi gan varu teikt – visuresmu bijusi klåt, pat tajos brîΩos,kad gribéjås nolîst alå, palîstzem zemes, prom no acîm, laitikai neviens man nevaicåtu:“Kå tu jüties?”. Bet es laikamesmu no cita materiåla taisîta.Labåka? Sliktåka? Né, - cita.Varbüt cieta. Un tießi tåpéc manîvienmér ir nepadarîta darbasajüta. Varbüt, (piedodiet, ja tånav) kådam no kolé©iem irbütisks jautåjums, cik ilgi es tepa kåjåm maisîßos ar savu cilvé-cisko attiecîbu veidoßanas misi-ju, taçu es zinu vienu – “es aizietnevaru, un tas ir labi, es palikßußo laiku nostrådåt”. Iemåcîties runåt sirds valodå

Par skoléniem varu teikt tikailabu. Viñi ir tådi, kådi ir. Viñinevar büt citådi. Viñi ir sekastam, ka mums vairs nav îstu©imeñu, kurås iemåcîtu nesviestzemé papîru, noñemt cepuri,izñemt rokas no kabatåm,klausîties, dzirdét, redzét unrîkoties, kå sirdsapziña liek.Bérns runå valodå, kuru dzirdmåjås, pieñem tådu pasaulesuzskatu, kåds tas ir vecåkiem.

Runåjot vienå valodå, bieΩivien més nesaprotam cits citu.Bérni ir gudri, bet tikai ¬oti ßauråjomå – viens runå trîs sveßva-

lodås, cits modernajås tehno-lo©ijås ir îsts profesors, vél cits –˚îmijå, literatürå vai fizikå. Bettikai retais runå sirds valodå,kuru saprot katrs. Un vecåkiemliekas, ka tå ir tikai un vienîgiskolotåju vaina.

Skolå aizrit dzîve

Vél nesen man pretî nåca tådspavecåks kungs, sakot: “Lab-dien, skolotåj!”. Biju ßokéta, jopirmo reizi savå ßausmîgi garajåpedagoga müΩå es neatceréjosne viña vårdu, ne uzvårdu, nekad un kurå klasé måcîjies!Parunåjåmies par dzîvi. Ja viñßbütu minéjis kådus konkrétusfaktus, es nonåktu neértå situåci-ja, jo atklåtos, ka es viñu vairsnepazîstu. Bet, apmainîjußies arfråzi “kamér cilvéks strådå, viñßir dzîvs”, més ß˚îråmies. Un tades atceréjos, ka man nekad navnåcies satikt kådu müsu skolasskolénu, par ko man bütu bijisjåkaunas. To arî es uzskatu parîpaßu likteña labdarîbu! Kamérkaut viens cilvéks Ogré, manisatiekot, teiks: “Labdien, sko-lotåj!”, es jutîßos tåpat kå 1962.gada 1. septembrî, kad savudzîvi saistîju ar skolu, büdamatikko vidusskolu beidzis sku-˚éns – bez atbilstîgas izglîtîbas,bet ar pilnîgi skaidru apziñu –skola ir vieta, kur aizrités manatvélétais dzîves laiks. Laiks,kurß vienmér büs pieß˚irts parmaz, jo tajå vajadzés pårveidotpasauli, uzlabot dzîvi, risinåttükstoßiem problému, un galugalå atzît, ka vienîgais, péc kåmés katrs patiesi alkstam ir mîlétun büt mîlétam.

Esmu pateicîga Ogres ©imnå-zijas pirmajam direktoram U.Klemperim, kurß mani izvéléjåspar savu vietnieci tålajå 1991.gadå. Un tagadéjai direktoreiAinai Bércei, kura mani atzinapar pietiekami labu esam viñasvadîbå veikt skaistos, bet ¬otigrütos un atbildîgos sabiedriskoattiecîbu speciålista, saîsinåti -direktores vietnieces audzi-nåßanas darbå pienåkumus.

Més vél pastrådåsim, manimî¬ie. Manas ilgas tå kå baltasdüjas…

Ilze Voicißa, direktora vietniece

audzinåßanas darbå

M é s TM é s T e v d å v i n å m s e v i – p a s a u l î t ,e v d å v i n å m s e v i – p a s a u l î t ,m é s s e v d å v i n å m Tm é s s e v d å v i n å m T e v i – p a s a u l î t . . .e v i – p a s a u l î t . . .

………… kkkk oooo pppp åååå dddd zzzz îîîî vvvv éééé jjjj åååå iiii eeee tttt tttt eeee vvvv uuuu nnnn mmmm aaaa nnnn …………

Izraksts no Ogres pamatskolaspavé¬u gråmatas

Pavéle nr. 4k 1992. gada 2. martå

Pieñemt darbå Daci Jansonipar bibliotekåri ar 1992. gada 2.martu. Darba samaksa péc 14.kategorijas ar koeficientu 2,51.

Pamats - personîgais iesnie-gums.

Skolas direktors

Bibliotekåre bez gråmatåm

Més tikåmies martå. Es unOgres pamatskola - visnota¬apßaubåma celtne ar sienåm unjumtu. Tukßa vieta. Bet bija direk-tors U. Klemperis, cilvéks -cînîtåjs, kurß panåca, lai rudenîskolå såktos måcîbas. Bija I.Voicißa, T. ErmuΩs, tad es -topoßås skolas bibliotekåre. Müsudarboßanås balstîjås tikai uzentuziasmu, pamazåm apjaußot unsaprotot, kas büs jådara un jåiz-dara.

Skolu såkåm apdzîvot tad, kadtajå vél pilnå sparå ritéja celt-niecîbas darbi. Man viss bija jaunsun aizraujoßs, ieskaitot darbu bib-liotékå, kuru nekad nebijudarîjusi. Biju bibliotekåre bez grå-matåm. Pagåjußå gadsimta 90-tiegadi bija laiks, kad juka un brukapadomjlaika uzñémumi Latvijå,arî Ogré, kuros bija labas bib-liotékas. Tad nu es, kå tådsmiskastes runcis, biju klåt tur, kurgatavojås izmest gråmatas.Paldies A. Kungai, kura novéléjaskolai Ogres trikotåΩas kombinåtabibliotékas gråmatas un pu˚es.Ainas kundze, müsu skolas bib-liotékå pu˚îtém ¬oti patîk - tås

aug, zied un priecé! Tå pa sîkumiñam våcåm, pa

kvadråtmetram apdzîvojåm. Vis-pirms bibliotékå parådîjås grîda,péc laiciña – arî gråmatplaukti.Beidzot gråmatas varéja saliktplauktos. Pårsteigums bija otrårîtå! Ierodoties darbå konstatéju,ka visas gråmatas kopå ar plauk-tiem atduséjås uz grîdas. Labi, kaskolå strådåja divi goda vîri –galdnieki Siliñonkulis unJåñonkulis, kuri laboja un låpîjacitu vîru neizdarîbas. Viñi no-stiprinåja plauktus - tie ståv vélßobaltdien!Es dzîva un skola neaplaupîta

Neierasti, amizanti un intere-santi notikumi saistås ar ßo laiku.Reiz direktors, vakarå måjås aize-jot, aizslédza skolu, bet neie-domåjås, ka tik vélu vél kåds irdarbå. Tå mani ieslédza vienu visåplaßajå skolå! Tajos laikos mobilonebija, “parastais” telefons skolåvél nebija ievilkts. Tå kå arî esgribéju måjås, nåcås lékt pa logu.Probléma nebija izlékt (kaut arîskolas pirmå ståva logi ir pietieka-mi augsti), bet logu vajadzéja arîaizvért, lai kåds laupîtåjs naktî pato neielîstu iekßå. Viss beidzåslabi – es dzîva un skola neaplaupî-ta.

Taupîgas saimnieces vériens

Atklåjums manas bibliotekåresgaitås bija tåds, ka ekonomikainav jåbüt ekonomiskai. Ar taupî-gas saimnieces vérienu måcîbugråmatas braucu pirkt uz izdev-niecîbu “Zvaigzne”, tå iznåcadaudz mazåki izdevumi. Ie-taupîjåm, taçu izrådås - jo mazåktéré naudiñas, jo mazåk tev viñupieß˚ir! Paldies Åboltiñas kundzei(viña tolaik küréja skolas bib-liotékas), kura ne¬åva “apcirpt”müsu pieticîgos lîdzek¬us.

Tomér, ja esi dzimis büt parskolotåju, par bibliotekåru nepår-tapsi. Deviñus gadus nokalpojusibibliotékå, no kuriem çetrustur nostrådåju, bet piecus -apgrozîjos, paliku tikai un vienîgiskolotåja.

Dace Jansone, sveßvalodumetodiskås apvienîbas vadîtåja

MMMM eeee kkkk llll éééé jjjj uuuu ssss eeee vvvv iiii vvvv aaaa kkkk aaaa rrrr dddd iiii eeee nnnn åååå

Page 3: Ogrénietis - Ogres novads283).pdf · cisko attiecîbu veidoßanas misi-ju, taçu es zinu vienu – “es aiziet nevaru, un tas ir labi, es palikßu ßo laiku nostrådåt”. Iemåcîties

3Ogres ©imnåzijai - 15!

Alejås uz rüsgana bru©a atroda-mi zeltaino k¬avas lapu kalni.Dårzos piebriest koßi sårtas dåli-jas. Tålumå pie sétas braßi kuplogladiolas. Visapkårt sejås vi¬ñosmaidi. Pie apvårßña dzirdamatrauksmaina skaña – skolas zvans.Íis pirmais zvans atrod vietumanås domås arî tagad – pécveseliem divpadsmit gadiem. Kåsatraukumå trîcéja sirsniña, kådrebéja rüpîgi kårtotais asterupuß˚îtis! Pirmais solis bijapavisam nedroßs, taçu katrs nåka-mais tiecås büt arvien droßåks unpårgalvîgåks kå iepriekßéjais. Tik¬oti véléjos iepazît ßo, tik neparas-to draudzeni – skolu.

Skola ir kå zeltaini mirdzoßstilts, kas mums palîdz sasniegtsapñu tåles, iemirdzéties tumßizilajå debess tålé kå koßaizvaigznei. Tiekties pacelties vélaugståk, sasniegt savu mér˚i.

Tå ir kå våcele, kas mums ¬aujñemt riekßåm gudrîbu un labudomu, kas palîdzétu müsuzvaigznei k¬üt spoΩåkai, k¬ütspoΩåkai un izcelties, spîdét dzel-tenåk un starot maigåk. Tomér irbrîΩi, kad zvaigzne krît. Krît, laineatgrieztos. Tad nevajag ¬autiestukßumam un bezcerîbai, betdoties augßup. Ne velti saka:“Visaugståk var kåpt, tikai zemukrîtot.”

Gudrîba ir kå brînumaina moza-îka, kas jåliek rüpîgi un kårtîgi.Katram gabaliñam jåbüt rüpîgilolotam un apmî¬otam, jo katrsgabaliñß ir kå briljanta puteklîtis –vienatné necils, bet kopå –lielåkais pasaules dårgums. DzîvébieΩi svarîgåkais ir ß˚ietaminebütiskais. Skola ir kå vecåkåmåsa, kas mums palîdz atß˚irtsîkumus no bütiskå. Tå palîdz ap-zinåties savu vértîbu un måcaatß˚irt sapñus no realitåtes.

Skola ir kå ma©istrå¬u krusto-jums, kurß paver iespéju daudzjauniem dzîves pavérsieniem.Ce¬u ir daudz, bet müsu sirdsbalsijir jåspéj atrast îsto, to vienîgo, jono ßî ce¬a ir atkarîga müsunåkotne. Vai tå büs kaisîta roΩupumpuriem vai kupliem roΩuçemuriem? Tas atkarîgs no tå, cikrüpîgi to laistîsi un kopsi, cikauglîga büs skolas solå kaisîtåaugsne. Zinåms tikai tas, ka ce¬amalå büs tik roΩu, cik daudz tupats sési. Ne tikai latvießu folk-lorå, bet arî dzîvé ir pierådîtsteiciens: “Ko sési, to p¬ausi”.

Skola ir pamats, uz kura balståsvisa tava dzîve. Tikai no tevis paßaatkarîgs, vai ßis pamats büsizturîgs, vai tas balstîsies tikai uzsapñiem un ilüzijåm. Ío pamatumés büvéjam visu dzîvi. Més lénimüréjam balstus, katru dienupievienojot jaunus ˚ie©e¬us. Jorüpîgåks un smalkåks büs darbs, joaugstvértîgåka un pilnvértîgåkabüs tava dzîve.

Es domåju, ka, ierodoties skolå,més katrs nosakåm sev mér˚i. Íismér˚is ir lieta, kas kå dzijas pave-diens virza müsu nåkotni. Citamgraibasspéks mazåks vai kamolsîsåks, citam mér˚is skaidråks unkamols kuplåks. Müsu uzdevumsir ßo kamolu ß˚etinåt tålåk, veido-jot aizvien skaiståkus ungreznåkus dzîparus.

Baiba Orbidåne

J a g r i b a m , t a d v a r a m !J a g r i b a m , t a d v a r a m !

Skola –

ce¬ß uz nåkotni

Skolénu paßpårvalde ˚er jaunas vésmas

Més esam atraktîvi, radoßi, daudzsoloßi, zinoßi, cerîbu pilni reålisti,vai, vienå vårdå sakot, skolénu paßpårvaldes cilvéciñi. Kå pirms pieciemgadiem, vél joprojåm satiekamies müsu mî¬ajå darba telpå, kur, saliekotvisas galvas kopå, radåm interesantas lietas un ˚eram jaunas vésmas, laipadarîtu gan skolénu, gan arî paßu skolas sadzîvi daudz kråsainåku. Tå,pieméram, aktîvi veidojam katra méneßa trîspadsmitå datuma tematiskåsdienas, kuru ietvaros esam gan nåkußi uz skolu vél kå rîta térpos unçîbås, gan, atzîméjot trîspadsmito piektdienu, - kå raganiñas un moß˚îßi. Tik daudz jau ir izdarîts un uzspéts!

Més turésimies un centîsimies arî turpmåk, lai ar smaidu un neviltotustrådîgumu skolå radîtu veselîgu atmosféru, par ko bütu prieks ikvienam.Tådé¬ skolas piecpadsmit gadu jubilejå sveicam müsu kådreizéjås vadîtå-jas Ievu Skutuli un Lieni Lazdiñu, kå arî liela buça müsu tagadéjaipaßpårvaldes vadîtåjai DΩeinai Lapuzo, kura paßpårvaldé ienesusineizsîkstoßu darbîgumu.

Skolénu paßpårvaldes vadîtåja DΩeinas Lapuzo slavenîbu dienå.

Savéjie paliek savéjie

Ståvéju, dziedåju – skanéja tålu. Kas tas ir? Vai meitenîte, kas gavilé-ja uz pelékå akmens? Vai pirmais strazds, kas atgriezies no tålajåm dien-vidu zemém? Vispareizåkå atbilde ir – Ogres ©imnåzijas Artüra

Mangu¬a vokålå studija. Jå, jå tå paßa Artüra, kurß prot muzicét uzglåzém, pats vareni dzied un kurß aizvadîtajå gadå ieguva “Gada peda-goga” titulu.

Rajona un valsts muzikålais konkurss “Do re mi”, Raimonda Paula,Imanta Kalniña, Zigmara Liepiña dziesmu konkurss “Jaunås zvaigznes”,jaunießu vokålistu konkurss “Putnu bérni”, jauno estrådes solistu TVkonkurss “Aprî¬a pilieni”, vokålistu konkurss “Solo Plus”, “Olgas di-senîte”, TV konkurss “Saules za˚is” - tie nav tikai skanîgi konkursuvårdi, tie ir arî panåkumi. Bet més neesam lepni. Un ar tikpat lieluatbildîbas sajütu kå konkursos, labpråt dziedam arî paßu måjås. Savéjievienmér ir savéjie.

Gribat zinåt, ar ko vél esam îpaßi? Nu, puißu mums netrükst!!! Nåcietun lükojiet paßi!

Artüra Mangu¬a vokålå studija: Renåte Stårastniece (no kreisås),Oskars Za¬kalniñß, ‰riks Tîss, Matîss Çudars, Atis Ieviñß, IneseKanska un vadîtåjs Artürs Mangulis.

Dejojoßie dzîpari

Volejbolistes, futbolisti, topoßie måcîtåji, pedagogi, mehåni˚i, tådi,kam patîk nekå nedarît un kas sirdî vél ir bérni... DaΩnedaΩådi zelta pave-dieni - Dzîpari, sanåkot kopå, apkårt uzbur fantastisku gaisotni!

Deju mîloßi un prieka pilni, katrå mé©inåjumå atrod par kouzjautrinåties. Pasåkumos esam saliedéti un optimisma pilni.

Deja ir tas, kas vieno un liek smaidît kopå ar müsu mî¬o vadîtåju MartuDargieni.

“Dzîpari” Ogres rajona deju kolektîvu skaté pagåjußå gada martåLielvårdé.

Ìimnåzijas simbols

Krietnu pulciñu aktîvu jaunießu korî “Gåjputni” ir apvienojusi vienméroptimistiskå diri©ente Daina Çudare. Lai k¬ütu par kora dalîbnieku, jåiz-tur konkurss un jåbüt apveltîtam ar müzikas mîlestîbu, vélmi dziedåt,draudzîgumu, kå arî izturîbu (tå noder, lai divreiz nedé¬å péc smagajåmstundåm varétu sagaidît mé©inåjumus). Íîs arî ir mums raksturîgåkåsvienojoßås îpaßîbas, kas “Gåjputnus” ir padarîjußas par nenoliedzamuOgres ©imnåzijas simbolu. Esam apñémîbas pilni arî turpmåk pieskan-dinåt kå skolas aulu, tå MeΩaparka estrådi! Bez “Gåjputniem” vairs naviedomåjami nevieni svétki.

“Gåjputni” péc uzvaras Dziesmu svétku skaté. Iegüts Zelta diploms.

VIVAT BOH‰MA!

Jau piecus garus gadus cienîjamais reΩisors U©is Tîrums kå véja neststrauc uz Ogres ©imnåzijas teåtra grupu “Ai vir vir bum bum rasaså”.Caur uguni un üdeni ir gåjußi talantîgie grupas aktieri un par ko tik viñinav k¬uvußi! Viñi nav k¬uvußi par prezidentu, par ministru prezidentu,par Saeimas spîkeri (jo tas taçu arî ir teåtris!), bet k¬uvußi par cilvékiemar lielo burtu – par Måkslas cilvékiem.

“Ja par teåtri jüs priecåjatiesUn pateicîbu dåvinåjåt mums,Jums veltîts müsu sirΩu kvélojums.”

(V. Íekspîrs)

Kaislîbas virmo A. Çehova lugå “ Jubileja”. Aktieri: Kristîne Platace(no kreisås), Atis Ieviñß, Normunds Dzelme un Elîna Eida.

Page 4: Ogrénietis - Ogres novads283).pdf · cisko attiecîbu veidoßanas misi-ju, taçu es zinu vienu – “es aiziet nevaru, un tas ir labi, es palikßu ßo laiku nostrådåt”. Iemåcîties

4 «OGR‰NIETIS» Ogres ©imnåzijai - 15!

REÌ. APLIECÈBAS Nr. 0785. TIRÅÛA 11000 eks. REDAKTORS N. SAPOÛˆIKOVS. Tålr./fakss 5071164, tålr. 5071100, e-pasts: [email protected] PASËTÈJUMS Nr. 152. Iespiests SIA “Tipogråfija Ogré”, LV - 5001, Ogré, Brîvîbas ielå 31.

Ogres ©imnåzijas absolven-tiem atmiñas par skolu irraibu raibås, bet visiem kåvienam – vissvarîgåkås bijußasattiecîbas ar klasesbiedriem unpiedzîvotais, kopå piedalotiesdaΩådos skolå rîkotos pasåku-mos.

• • • •Marta Piskunova, 23 gadi,strådå bankå pa administratori

Ogres ©imnåziju beidza 2002.gadå, te måcîjås no 10. – 12.klasei.

“Atmiñå palicis Netradi-cionålo deju festivåls, jo pirmoreizi jutu tik lielu klasessaliedétîbu,” atceras Marta, “visikopå darîjåm daΩådas aizliegtaslietas – pirms pasåkuma bijatusiñß uz kalniña... Skait¬i runåpaßi par sevi - klasé bijåm çetrasmeitenes starp deviñpadsmitpuißiem! Vislielåkais prieks, kavél joprojåm ir ¬oti labasattiecîbas ar daΩiem klases-biedriem - varam satikties,izrunåties un kopå izklaidéties.”

• • • •Eduards Eßens, 22 gadi, drîz uzsåks studijas

Ìimnåzijå måcîjås no 10. –12. klasei, skolu absolvéja 2003.gadå.

“Atceros savu pirmo skolasdienu ©imnåzijå, jo 1. septembrîierados ar 30 minüßu kavéßanos,turklåt pa ce¬am biju pazaudéjisvienu pu˚i,” viñß smej, ”vis-spilgtåk man atmiñå palicisΩetonvakars, kurå visåm 12.klasém vajadzéja rådît kådupriekßnesumu. Més spéléjåm“Gribi büt absolvents?”, kur esieñému galveno lomu, bijuspéles vadîtåjs Mårtiñß ibilds.”

• • • •Katrîna Dzérvîte, 25 gadi, pårdoßanas da¬as vadîtåja

12. klasi beidza 2000. gadå,Ogres ©imnåziju (tolaik Ogres2. vidusskolu) apmekléja no 5.lîdz 12. klasei.

“Savu pirmo skolas dienuneatceros, bet pédéjå gan bijamazliet skumja,” saka Katrîna,“jo bija beidzies kaut kas tikierasts... Labåkå skolotåja,manupråt, bija krievu valodasskolotåja Ilga Brauna. Patika, kaviña nedalîja savus skolénus,pret visiem izturéjås vienådi.”

Katrîna novél, lai skolå bütuarvien jauni un interesanti pul-ciñi, kuros jaunießiem saturîgipavadît savu brîvo laiku.

• • • •Péteris Dimants, 27 gadi,uzñéméjs un deputåts

Ogres 2. vidusskolå såkamåcîties 1997., 12. klasiabsolvéja 1999. gadå.

“Pirmå skolas diena noteiktibija ¬oti jautra diena,” domåPéteris, “bet 12. klasesizlaidumå nepiedalîjos, joaizbraucu strådåt uz Våciju.”

Viñß skolas laiku atceras kå¬oti aktîvu, jo årpus måcîbåmdarbojås skolénu paßpårvaldé,bija paßpårvaldes prezidents, kåarî skolénu véléts “Gada

skoléns” . “Vislabåkais, kas palicis

atmiñå no vidusskolas - labås,draudzîgås attiecîbas ar skolasvadîbu,” atzîst Péteris, “toreizskolas dzîve bija jautra, arklasesbiedriem pastrådåjåmvairåkas palaidnîbas. Íodienatceroties, tås liekas påråk skar-bas, bet toreiz sagådåja lielujautrîbu! Pieméram, atceros, kapirmå audzinåtåja, matemåtikasskolotåja, brauca ar baltugolfiñu. Bija ziema, més uzviñas maßînas pårsega izveido-jåm ka˚a pédiñas un nolikåm to,ko ka˚is nereti aiz sevis médzatståt...Vai, vienu reizi skolastualeté nolikåm lelli cilvékaaugumå, sa˚épåjåm ar kaut kosarkanu – “asinîm”. Vélu vakaråapkopéjai, verot tualetes durvis,ßî lelle uzkrita virü.”

Arî ßobrîd Péteris bieΩi vienikdienas darbos sastop ganbijußos klasesbiedrus, ganskolotåjus.

“15 gadi – tos sauc par mazopilngadîbu. Lai skolas darbsnepaliktu påråk nopietns, laiskola saglabå savu pozitîvo auruun – gaidîsim pilngadîbu!”novél P. Dimants.

• • • •Guntis Kaldovskis, 26 gadi,pårdoßanas pårståvis starp-tautiskå uzñémumå

Ogres ©imnåziju absolvéja2000. gadå. ßajå skolå måcîjiesno 7. – 12. klasei.

“Pirms tam måcîjos Ogres 1.vidusskolå. Såkot måcîbasOgres 2. vidusskolå, sastapudaudz paziñu. Atceros 7. klases1. septembra rîtu – pulcéjotiesskolas stadionå, man bija sajüta,ka visi esam sanåkußi basketbo-la laukumå,” saka Guntis.

“Pamatskolas klasés manaklases audzinåtåja bija DainaLaganovska – zelts kå peda-go©iskajå, tå arî cilvéciskajåaspektå!” viñß ir pårliecinåts,“Péc stundåm pie viñas varéjapalikt un pårmît påris vårdu,skolotåja vienmér pacietîgi uz-klausîja kå labås, tå absurdåsdomas.”

Guntis ståsta, ka vidusskolaslaikå tika dibinåts tautas dejukolektîvs: “Meitenes pieteicåspårpårém, bet zénu trüka. Armani notika tå: ar plaßu smaidumani ievilinåja kabinetå, kuråbija måcîbu pårzine un dejuvadîtåja. Tad apskaidroja, kaman noteikti jåizmanto iespéjapiedalîties skolas aktivitåtés.Gala rezultåts – jautrs.Pieméram, piecu dienu svinîbasDziesmu un Deju svétkos, armiegam atvélétåm pårisstundåm.”

Atmiñas par skolu Guntim irpozitîvas: “Gaisotne skolå bijapatîkama. Daudzi klasesbiedriman bija draugi arî årpusmåcîbåm. Mans veltîjums skolai– atrast un turéties pie zeltavidusce¬a. Lai skola nepårvérßaspar zinîbu koncentråcijas nomet-ni un lai skoléni påråk neizman-

to pedagogus, jo viñi Latvijådrîz vien büs jåierakstaSarkanajå gråmatå!”

• • • •Dace Kotåne, 22 gadi, studente

Ogres ©imnåzijå måcîjåsvidusskolas posmu, skolu beidza2002. gadå.

“Pirmå skolas diena palikusiatmiñå ar to, ka, ieejot klasé,manî raudzîjås tikai puißi! Likås,ka esmu sajaukusi kabinetus, bettie bija manéjie! Såkumå klasémåcîjås piecas, bet vélåk tikaiçetras meitenes,” saka Dace.

Labas atmiñas viñai palikußaspar informåtikas skolotåju TåliBérci: “Fascinéja viña opti-misms, vélme strådåt unpriecåties par izdarîto!” Atskatoties uz vidusskolasgadiem, Dacei ß˚iet – tie tik åtripaskréjußi...

• • • •Dace Medne, 19 gadi, uzskaitvedîbas speciåliste ap-droßinåßanas a©entürå

12. klasi Ogres ©imnåzijå bei-dza 2005. gadå, måcîjås 3gadus.

“Vislabåkås atmiñas man irpar skolotåju Sandru Hanzenu,”saka Dace, “viña bija klasesaudzinåtåja. Patika matemåtikasskolotåja Årija Bardovska, viñabija stingra, bet ar savåm måcîbumetodém ielika labus pamatusmatemåtikas zinîbåm.”

• • • •Irina Ivañkova, 22 gadi,studé un strådå par korporatîvoklientu türisma konsultanti.

Skolu beidza 2003. gadå,måcîjås trîs gadus.

“Savu pirmo skolas dienuatceros kå lielu izaicinåjumu.Skolas stadionå jutos kå maziñßpunktiñß lielå plüsmå, totiespédéjå skolas dienå bija lielsgandarîjums, ka izaicinåjumsizturéts,” atzîst Irina.

Paldies Irina saka savaiklases audzinåtåjai LaimdotaiJonkusei: “Skolotåja ar måcîbumateriåliem un îpaßu attieksmine tikai man palîdzéja apjaustreålås dzîves vértîbas un izprastcilvéka personîbas bütîbu unsvarîgumu.”

Visvairåk pråtå palicis Ωeton-vakars, kurå virmojußas atmiñasun emocijas par kopå aizvadîtiestrîs gadiem. “Müsu klase bijaekspresîva, attiecîbas savåstarpå nereti bija saspringtas,tomér humånais ñéma virsroku,”smej Irina un paskaidro, ka tåtaçu bijusi humanitårå novir-ziena klase.

“Manupråt, Ogres ©imnåzija ircilvéka attîstîbas un izaugsmesiespéju vieta. Svarîgi iesaistîtiesviså, ko tev piedåvå, jo, kå teicisizcilais françu filozofs M.Monteñs: “Domas tülît såksnaust, tiklîdz ¬aujam tåmapsésties.” Savai skolai vélu –lai ikdiena paiet kustîbå unattîstîbå!”

Absolventu atmiñas pierakstîjaBaiba Trumekalne

G a d i , k a s d e v a j u m s s p å r n u s . . . .

Skolas gadi man saistås arsporta dienåm, iesvétîbåm, Ωetonuvakaru. Íiem pasåkumiem vajadzé-ja cîtîgi gatavoties, bet péc tambija liels gandarîjums par paveik-to! Zinu, ka vienmér atceréßosklasesbiedrus, viñu izteicienus,jokus, nevietå pateiktus vårdus, un,protams, arî skolotåjus. Varbütpiemirsîßu kådu ˚îmijas elementu,bet izteicienu: “Kå åmen baz-nîcå!” gan nekad!

N. Jagodzinska

• • • •Íie trîs gadi bijußi kå liela puzle.

Katru dienu tajå ieliku vienu puzleskauliñu. Såkotnéji bilde, attéls bijanenosakåms un miglains, betpédéjos méneßos tas jau skaidriizveidojies, atliek tikai pabeigt.

Atmiñu gråmatå pierakstîtasvairåkas lapas, protams, izceltassvarîgåkås – jauniegütie draugi,zinåßanas, smieklîgi atgadîjumi,svarîgi pasåkumi un priekßnesu-mi...

Gan jau péc påris gadiem satik-simies un pårrunåsim vidusskolaslaiku!

Ginta Pabérza

• • • •Ìimnåzijå såku måcîties 9. klasé.

Cik atceros, klase bija visai sapro-toßa. Íeit es såku augt! Kå ¬otijautru pasåkumu atceros ar klases-biedriem édnîcå spéléto “foodfight’u” un vél pråtå palicis, kå esar U©i izstådé “Skola 2007”savåcåm daudz Parex.lv balonu,kådus 80 gab., un pårdevåmmazåkajiem skoléniem par 0,30sant. vienu.

Tagad skolå gribas vél palikt, ßiegadi bijußi vareni!

G¬ebs

• • • •Dzi¬i atmiñå palikusi pirmå sko-

las diena, kad mani, mazu meiteni,pie rokas uz 1. septembra at-klåßanu veda 12. klases skolnieks.

Neaizmirsîßu popielas, kuråspiedalîjås visa klase ar lielu priekuun aizrautîbu. Müsu uzståßanås,atdarinot “Eoliku”, guva lielu at-zinîbu, to atceroties, vél ßodiensajütu uzvaras prieku. Neaizmir-sîßu ˚îmi˚u dienas un braucienu arlaivåm, kas bijis mans trakåkaispiedzîvojums skolas gaitås! Nekadiepriekß nebiju sédusies laivå un nuvajadzéja trîs dienas pavadît uzüdens, apbraucot ß˚ér߬us unizbraucot kråces...

Kristîne

• • • •Es nezinu kåpéc, bet daΩiem

skolotåjiem es biju seviß˚i mî¬ß.Pieméram, kad biolo©ijå ßüpojotiessalauzu kréslu, skolotåja tikpaskatîjås un pateica: “Visskårtîbå, Måri, krésli jau tik veci, kapaßi såk brukt.” Un ang¬u valodasstundå es 6. klases dullumå dau-zoties saplésu pu˚u podu, betskolotåja teica: “Nesatraucies,Måri, es visu redzéju! Tu jau turnebiji vainîgs. Man ir vél daudzcitu pu˚u podu.”

Måris Pinka

Ir apmåcies marta rîts. Neticas,ka pédéjå måcîbu gada marts jauklåt! Péc daΩiem méneßiemnoslégsies svarîgs posms manådzîvé - divpadsmit gadi, kuri reizlikås nebeidzami. Vél ßodienatceros savu pirmo skolas dienu.Divpadsmitie veda mazos. Atcerosmeiteni, kura manu turéja pierokas ßajå tik nozîmîgajå brîdî!Skatîjos no apakßas un apbrînoju,cik viña pieaugusi. Tagad patiesmu pieaugusi, bet reizé arî tåpati mazå meitene, kas toreiz – ariepleståm acîm brînumu un jaunågaidås. Vita Ußpele

• • • •Ja es nebütu såcis måcîties ßajå

skolå, tad es nepazîtu ne BårdainoKasparu, ne Snüp – dogu, ne 50-centus, ne Normi (no Rézeknes), neRulli, kuru izmantoju kå tak-sometru, ne arî man bütu bijusiizdevîba bastot stundas kopå arZariñu. Tad es nepazîtu Sniedziñu,kurß izliekas, ka måcås, neMarßånu, kurß “Triålå” (mob. tel.spélé) nu nekådi nevar izietpriekßpédéjo lîmeni, ne Baibu,kurai skola ir treßås måjas (pécîstajåm un “Melnå Ka˚a”), ne arîes pazîtu to dΩeku, kas kådreizatnåk uz skolu... Hmmm, kå ganviñu sauca? Laikam Edgars?Nezinåtu, kur dzîvo Gulånjånis,kur Kristîne K¬. vada vietéjolatvießu Al – kaedas ˚îmi˚u atzaru,ne arî es pazîtu Saimonu, kurßdaΩreiz (kad apmeklé skolu) braucar to paßu autobusu, ar kuru es. Janebütu måcîjies ©imnåzijå, nepazî-tu Pinåru, kuram vårsti utt. sabo-jåjußies, nepazîtu Mårci, kuram armani vårdadiena vienå dienå.(Èstenîbå nepazît Mårci bütu arîlabi.) Protams, arî Raimi (jå, to noAmerikas, to, kurß nemåk latviskisarunåties) nebütu iepazinis!Nezinåtu, kur dzîvo Kristîne Sv. (nejau svétå). Nebütu uzzinåjis, ka esun Zane M. grieΩam matus ar vienuun to paßu aparåtu! Nebütu iepazi-nis Zani Í., kura taisa nepareizusßpikerus (nav péc alfabéta utt.).Nepazîtu Vitu un Ilzi, kura maniekniebj un sauc par “kukulîti”, unRihi – cilvéku (bet par to vél zinåt-nieki strîdas) ar VID BMW, profe-soru, ©éniju utt. u.t.j.p. Nepazîtuarî Daini, bet...visi jau viñu pazîst!Kurß tad nepazîst Tomesiedzîvotåjus? Es nebütu iepazinisarî Lauru, kura (parasti) visu zina,vai vismaz tå saka. Un, visdrîzåk,nepazîtu pats sevi, Maisîjumu.(Sorry, ja kådu aizmirsu.)

Mårtiñß

• • • •Manas TOP 3 atmiñas par Ogres

©imnåziju: 1) Kådå no skolas bal-lém sastapu savu pirmo mîlestîbu.Tas bija skaisti! 2) 11. klasé kopåar skolas gudrajiem pråtiem,˚îmi˚iem un ©eogråfiem, pabrau-kåjåm ar laivåm. 3) Neaizmir-stami piedzîvojumi kopå ar dejukolektîvu “Dzîpari”, kad, gatavo-joties skatei, dejojåm lîdz spékuizsîkumam! Aleksejs

No skolotåjas Velgas Kalniñas audzékñu pårdomåm.