PAŠNOV RTJUMA ZI »OJUMS · 2017. 3. 27. · 1 LUDZAS NOVADA PAŠVALDBA ISTRAS VIDUSSKOLA Vecslabada, Istras pagasts, Ludzas novads, LV - 5748 T lr. 65729541, e-pasts:[email protected]

1

LUDZAS NOVADA PAŠVALD BA

ISTRAS VIDUSSKOLA Vecslabada, Istras pagasts, Ludzas novads, LV - 5748

T lr. 65729541, e-pasts:[email protected]

Re . Nr.4213900474

PAŠNOV RT JUMA ZI OJUMS

2012.gada 23.august

2

1. Skolas visp r gs raksturojums

Skola Vecslabadas ciem dibin ta 1866.gad . P c administrat vi teritori l s reformas stenošanas 2009.gad skolas dibin t js ir Ludzas

novada pašvald ba. Skolas darb bu regul Istras vidusskolas nolikums, kas apstiprin ts

Ludzas novada dom .

Pašreiz j skolas ka s kta celt 1926.gad p c arhitekta I.Blankenburga projekta, atv rta

1928.gad . T atrodas Ludzas novada Istras pagasta Vecslabad , ciemata vidū. Kopš

1945.gada vidusskola.

Skol m c s b rni no Ludzas novada Brigu, Rund nu, Pildas, Istras pagastiem , no Zilupes

novada Pasienes, Lauderu pagastiem,, Dagdas novada Š aunes pagasta, R zeknes novada un

R gas.

Istras vidusskola galvenie att st bas posmi :

2006./2007.m.g. – skolas akredit cija;

2007./2008.m.g. – sekm ga piedal šan s sporta invent ra ieguves projekt ;

2008./2009.m.g. – Latgales programmas ietvaros ieg d ta nepieciešam daiļliteratūra

latviešu valod , v rdn cas, tehniskais apr kojums, uzskates l dzekļi bilingv lajai apm c bai;

2011./2012.m.g. – ES projekta ietvaros izremont ts skolas stadions un sporta z le;

2011./2012.m.g. – ERAF projekta „Izgl t bas iest žu informatiz cijas” realiz cijas

ietvaros ieg d ts multimediju tehnikas komplekts, 8 stacion rie datori un 2 portat vie datori,

att st ts lok lais t kls.

Istras vidusskola steno Pamatizgl t bas maz kumtaut bu izgl t bas programmu ( kods

21011121, 2.modelis) un Visp r j s vid j s izgl t bas visp rizgl tojoš virziena

maz kumtaut bu programmu ( kods 31011021). Skol licenc ta speci l pamatizgl t bas

maz kumtaut bu programma izgl tojamiem ar gar g s att st bas trauc jumiem, kuri integr ti

visp r j s izgl t bas iest d (kods 21015821 A un B l menis).

2011./2012.m c bu gad Istras vidusskol m c s 122 izgl tojamie.

Skol nu skaits pa gadiem

3

Skol nu skaita sadal jums pa klašu grup m 2011./2012.m.g.

Klases 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. kop

Izgl tojamo

skaits

4

9

3

13

9

10

12

11

14

14

13

10

122

Klašu

komplekti

-

1

-

1

1

1

1

1

1

1

1

1

10

1.klases skol nu skaits pa gadiem

Zem s dzimst bas un pastiprin t s iedz vot ju migr cijas ekonomisko apst kļu d ļ p d jos

gados 1. klases skol nu skaits samazin s.

Skol str d 29 darbinieki, no tiem 16 pedago iskie darbinieki, 13 tehniskie darbinieki. No 16

pedago iskajiem darbiniekiem 14 Istras vidusskola ir pamatdarba vieta. Gandr z visiem

pedagogiem ir augst k izgl t ba (sporta skolot js stud ), no tiem 4 ma istri.

Skol ir visi m c bu programmu realiz cijai nepieciešamie m c bu kabineti, mūsdien gi

apr kota sporta z le un stadions, inform tikas kabinets, latviešu valodas kabinets.

Skol ir bibliot ka, las tava, pieejams internets.

rpus stund m skol ni nodarbojas vok laj , vizu l s m kslas, sporta, rokdarbu, dabaszin bu,

novadp tniec bas fakultat vos. Sadarb b ar Istras pagasta Tautas namu izgl tojamie piedal s

leļļu te tr , apmekl „sv tdienas skolu”, ko organiz pareiztic go bazn ca. Izgl tojamie akt vi

piedal s skolas av zes veidošan . Daži skol ni apmekl Zilupes mūzikas un m kslas skolu.

Istras vidusskolas darb bas pamatm r is:

veidot izgl t bas vidi, organiz t un stenot izgl t bas procesu, kas nodrošin tu

Valsts pamatizgl t bas, vid j s izgl t bas standartos noteikto m r u sasniegšanu un

4

sekm t izgl tojamo br vas, radošas, patst v gas, m r tiec gas, ieciet gas un

atbild gas person bas veidošanos.

Skolas uzdevumi:

nodrošin t visiem izgl tojamiem iesp ju iegūst vi u sp j m un interes m atbilstošu

izgl t bu stundu laik un rpusstundu nodarb b s;

sekm t izgl tojamo nacion l s un valstisk s identit tes un patriotisma veidošanos,

radot iesp jas l dzdal bai kultūrv sturisk mantojuma un trad ciju veidošan un

saglab šan ;

veicin t izgl tojamo atbild bu un r c bu saska ar saviem pien kumiem un

ties b m, akcent jot cie pilnu saskarsmi un savstarp jo attiec bu kultūru;

aktualiz t izgl tojamo l dzp rvaldes lomu skolas darb b un skolas vides

veidošan ;

rosin t izgl tojamos iesaist ties labdar b un br vpr t go kust b , veicinot paaudžu

sadarb bu un vienot bu sabiedr b .

Skolas budžetu veido: valsts m r dot cija pedagogu darba samaksai, pašvald bas finans jums

tehnisko darbinieku un skolas intern ta skolot ju darba samaksai, pašvald bu savstarp ju

nor inu l dzekļi, pašvald bas l dzekļi skolas komun lo maks jumu nodrošin šanai un skolas

uztur šanai, m c bu gr mat m, skol nu din šanai, skolas autobusu uztur šanai.

Skolas budžeta nodrošinājums

2009.gada kop jais skolas budžets – 196423Ls

2010.gada kop jais skolas budžets - 186638 Ls

2011.gada kop jais skolas budžets – 182184 Ls

2012.gada kop jais skolas budžets – 175550 Ls

Sociālās vides raksturojums

Istras vidusskol ir labv l ga vide, kur izgl tojamais veido savas v rt bas, zin šanas, prasmes,

attieksmi pret sevi, Latviju un apk rt jo pasauli. Skol p rsvar m c s krievi, 18 latvieši.

Skolas soci l vide cieši saist ta ar Istras un citu pagastu iedz vot ju soci laj m probl m m.

Daudzi jaun kie pagasta iedz vot ji izbraukuši darb uz rzem m kop ar skolas vecuma

b rniem.

P t juma rezult ti liecina, ka skol m c s skol ni no š d m imen m:

nepiln s imenes - 34 (28%)

daudzb rnu imenes – 33 (27%)

maznodrošin t s un trūc g s imenes – 55(45%)

5

b re i – 2 (2,4%)

aizbilstamie b rni - 5(4%)

bez vec ku g d bas palikušie b rni (no patversmes „B rnu O ze”- 12 (9,8%)

Dati iegūti, apkopojot klašu audzin t ju sniegto inform ciju. Š s visas imenes nav ofici li

re istr tas Ludzas novada pašvald bas soci laj dienest . Izp tes rezult t gūtie dati r da, ka

soci li maznodrošin taj s imen s dz vo 45% skol nu. Br vpusdienas sa em skol ni, kuru

vec ki ir iesnieguši apliecinošus dokumentus Ludzas novada pašvald bas soci laj dienest .

Citu novadu izgl tojamie, kuri m c s Istras vidusskol br vpusdienas sa em no skolas budžeta

š m nolūkam paredz tajiem l dzekļiem.

2. Iepriekš izvirz to priorit šu stenošana

Skolas m c bu – audzin šanas darba anal ze

2011./2012.m.g. skolas kolekt v m tika izvirz ti š di uzdevumi:

nodrošin t visiem izgl tojamiem iesp ju iegūst vi u sp j m un interes m atbilstošu

izgl t bu stundu laik un rpusstundu nodarb b s;

sekm t izgl tojamo nacion l s un valstisk s identit tes un patriotisma veidošanos,

radot iesp jas l dzdal bai kultūrv sturisk mantojuma un trad ciju veidošan un

saglab šan ;

veicin t izgl tojamo atbild bu un r c bu saska ar saviem pien kumiem un ties b m,

akcent jot cie pilnu saskarsmi un savstarp jo attiec bu kultūru;

aktualiz t izgl tojamo l dzp rvaldes lomu skolas darb b un skolas vides veidošan ;

rosin t izgl tojamos iesaist ties labdar b un br vpr t go kust b , veicinot paaudžu

sadarb bu un vienot bu sabiedr b .

Audzin šanas darb piev rst uzman bu:

soci li akt vas person bas audzin šanai;

pilsonisk s apzi as veidošanai;

b rnu ties bu aizsardz bai un to izskaidrošanai.

M c bu gad skolu apmekl ja 122 skol ni. Skol bija 10 klašu komplekti. S kumskol bija

apvienotas 1. - 2. un 3. - 4.klases.

Istras vidusskol m c s b rni ne tikai no Ludza novada, bet ar no cit m pašvald b m: R gas,

Zilupes, Dagdas, R zeknes.

Skolas r c b ir divi autobusi, kurus izmanto izgl tojamo p rvad šanai. Skolai ir intern ts,

kur dz vo 22 skol ni. 2011./2012.m c bu gad tika moderniz ta intern ta apkures sist ma.

Ludzas novada pašvald ba pieš ra papildus l dzekļus un vasaras br vdien s intern t tika

6

veikts sanit ro mezglu remonts, moderniz ta sporta z le un stadions. Katru m c bu gadu tiek

veikts kosm tiskais remonts un ieg d tas jaunas m beles. No Ludzas novada pašvald bas

l dzekļiem tiek finans ta gr matu ieg de skolas bibliot kai. Ludzas novada pašvald ba katru

gadu apmaks br vpusdienas un pabalstu skolas piederumu ieg dei b rniem no trūc g m

imen m, d vina m c bu piederumus pirmklasniekiem, 1. – 9.klašu izgl tojamiem nodrošina

Ziemassv tku d vanas.

Izgl tojamos uz olimpi d m, sacens b m, konkursiem, k ar projektu ned ļas ietvaros uz

m c bu ekskursij m tiek izmantots skolas autobuss.

Visi skolot ji nep rtraukti paaugstina savu kvalifik ciju, apmekl jot kursus, semin rus,

iesaistoties projektos. 2011./2012. m c bu gad 10 pedagogi ieguva 2.un 3.kvalit tes pak pes.

Skol ir sertific ts skolot js – mentors. Divi pedagogi, iesaistoties projekt „Pedagogu

profesion l s kompetences pilnveidošana darbam 5.-6. klas s”, ieguva papildus kvalifik ciju

- 5.-6.klašu matem tikas un latviešu valodas skolot js. Angļu valodas skolot ja turpina

m c tie, lai iegūtu otro ma istra gr du pedago ij .

M c bu gada laik liela uzman ba tika piev rsta sadarb bai ar vec kiem ar m r i uzlabot

skol nu m c bu sasniegumus. Ar skol niem, kuriem ir grūt bas m c b s, pedagogi str d

individu li. Motiv cijai tiek izmantotas daž das metodes: uzslavas, dal ba daž dos

pas kumos, konkursos un olimpi d s.

P rstr d ta un papildin ta skolas v rt šanas sist ma.

Pamatskolas 6.klas veiksm gi ieviesti Latvijas v sture un Pasaules v sture, ieg d tas m c bu

gr matas un metodiskie materi li.

Paaugstin tas un kontrol tas pras bas rakstu darbu noform šanai.

Visa gada garum individu laj s nodarb b s skolot ji str d ja ar talant gajiem skol niem.

Rezult ti ir redzami m c bu priekšmetu olimpi d s un daž dos konkursos. Vair k labu

rezult tu ieguva s kumskolas skol ni.

Vec ki tika iepaz stin ti ar skolas iekš j s k rt bas noteikumiem.

Vec ki regul ri tiek inform ti par skol nu kav jumiem. Veikta sadarb ba ar pagasta un

pašvald bas soci lajiem darbiniekiem. Skol ni tika iesaist ti daž dos projektos.

Skol ir izstr d ts dokuments “K rt ba, k d Istras vidusskola inform vec kus, pašvald bas

vai valsts iest des, ja izgl tojamais bez attaisnojoša iemesla neapmekl izgl t bas iest di”,

kura tiek veiksm gi stenota. Ir veiksm ga sadarb ba ar pašvald bu un atbalsta person lu.

Skolas absolventi turpina m c bas Daugavpils universit t , Latvijas Universit t , R zeknes

Augstskol , Malnavas koledž , Latvijas Jūras akad mij , Latvijas universit tes P.Stradi a

medic niskaj koledž , R gas Tehniskaj universit t , Austrumlatgales profesion laj

vidusskol Zilup , R zekn , koledž s R g u.t.t.

7

Centraliz to eks menu rezult ti 12. klas :

2011./2012. m c bu gad centraliz tos eks menus k rtoja devi i 12. klases izgl tojamie.

Eks mens Kop k rtoja L me i

A B C D E F

Latviešu valoda 9 3 5 1

Angļu valoda 9 7 2

Matem tika 9 4 5

Fizika 1 1

Sal dzinot p d jo tr s gadu eks menu rezult tus, var secin t, ka rezult ti eks menos ir stabili.

Centraliz tajos eks menos 2011./2012.m.g. vid jais apguves l menis dažos m c bu

priekšmetos p rsniedz 50%. Lab kie rezult ti sasniegti matem tik – visi skol ni nok rtoja

šo eks menu B-C l men , nav D-F l me a v rt jumu. Vidusskolas posm nav neviena

v rt juma F. J uzlabo skol nu m c bu sasniegumi angļu valod .

Istras vidusskolas absolventu eks menu rezult ti ir tuvu vid jiem valsts rezult tiem un dažos

priekšmetos augst ki nek vid jie valst :

ANG BIO FIZ KIM KRV LV 12

.kl LV9.kl MAT

Istras vsk.

47.22 66.0 38.7 63.0 58.2

Valst 52.96 62.5 48.8 59.9 70.4 49.2 63.2 42.9

. Centraliz to eks menu l me u sadal jums valst un Istras vidusskol

2011./2012.m.g.

8

Visi 12.klases izgl tojamie ir beiguši m c bas. P c skolas absolv šanas daļa audz k u iest j s

augstskol s (22%), priorit te šogad ir medic nas virziena specialit t m (3 absolventi), daži

str d , viens cilv ks aizbrauca uz rzem m.

9

P c 9.klases absolv šanas liel k izgl tojamo daļa turpin s m c bas Istras vidusskolas

10.klas . Divi 9.klases absolventi turpin s m c bas cit s izgl t bas iest d s sakar ar dz ves

vietas mai u.

Istras vidusskolas izgl tojamie un skolot ji piedal s daž dos projektos.

Katru gadu mūsu 9.klases izgl tojamie piedal s laikraksta „Diena” konkurs „Kas notiek?”.

Istras vidusskolas izgl tojamie piedal s novada m c bu priekšmetu olimpi d s. Dažiem veicas

un ie em godalgotas vietas. 2011./2012.m c bu gad 2.klases skolniece piedal j s

starptautiskaj projekt „Es esmu p tnieks” un ieguva pateic bas rakstu. Mūsu skolas

izgl tojamie veiksm gi piedal j s p tnieciskaj konkurs „Čto ti znaješ o Rossiji?” un ieguva

4.vietu. Vi iem bija iesp ja doties ekskursij uz Krieviju.

Skolas absolvents Val rijs Mihailovs veiksm gi start ja fizikas olimpi d un novad ieguva

1.vietu, par sasniegumiem RTU organiz taj fizikas olimpi d sa ma pateic bu. K skolas

absolvents ar izcil m sekm m vi š ir sa mis MK pateic bas v stuli.

Audzin šanas darb liel ka uzman ba tika velt ta darbam ar vec kiem un skol nu iesaist šanai

rpusstundu pas kumos. Skolas kolekt vs piedal j s daž dos novada un valsts pas kumos un

konkursos , kur vi i sp ja izc n t godalgotas vietas.

Priorit rie virzieni audzin šanas darb 2011./2012.m.g. Istras vidusskol bija:

Pilsonisk s apzi as veidošana;

Soci li akt vas person bas audzin šana;

B rnu ties bu aizsardz ba un to izskaidrošana;

Savas skolas un dzimt novada izp te.

Istras vidusskol 2011./2012.m.g. radoš kie klašu audzin t ji bija Svetlana Puhova, Marina

Raka, Svetlana Lazareva, Jeļena Mamajeva, kuras velt ja sav m klas m daudz laika un

uzman bas, vi u audz k i piedal j s visos skol organiz tajos pas kumos un darbos. Svetlana

Lazareva, El na Vaišļa daudz uzman bas velt ja klases aktiviz šanai un salied šanai. Jeļenas

Mamajevas, Oksana Tomakas, Marinas Rakas aktivit tes – p rg jieni, ekskursijas, klases

pas kumi, vec ku iesaist šana klases darbos.

Skol izgl tojamie veiksm gi nodarbojas ar volejbolu (K.Lisovskis).

Šogad mūsu skol ni uzvar ja starptautiskaj konkurs par Krieviju un izc n ja iesp ju

piedal ties ekskursij uz Krieviju.

B rnu redzesloku paplašina daž da veida ekskursijas. Daudzi skol ni brauc ekskursij s uz

R gu, Daugavpili, Lietuvu, pa Latgali.

10

Cieša sadarb ba notiek ar Ludzas Policijas p rvaldi. Katru gadu notiek tikšan s ar policijas

darbiniekiem, skol ni akt vi piedal s skol r kotajos konkursos un novada m roga

pas kumos.

Istras vidusskol notika vair ki rpusstundu pas kumi:

konkursi un sacens bas - „Kas? Kur? Kad?”, z niem , velt ts L čpl ša dienai, „Ziemassv tki

2011”, „Tatjanas dienas”; skolas vakari un p cpusdienas - „Pirmais septembris”, „Skolot ju

diena”, „Burvju cepuru ball te”, „Pidžamu ball te”, „Mete i”, „Ziemassv tku b rnu r ts”,

„Sv t Valent na diena”, „M tes diena”, „Lieldienas”.

Izst des: „Ziedu”, „D rze u kompoz ciju”, „Lieldienu kompoz ciju”.

Koncerti: Republikas proklam šanas dienai velt ts koncerts, Liter r p cpusdiena u.c.

Viens no audzin šanas darba m r iem ir skol nu iesaist šana Istras pagast un skol

organiz tajos pas kumos.

Turpin ta sadarb ba ar robežsardzes darbiniekiem.

M c bu gada laik tika organiz tas priekšmetu ned ļas ar daž d m aktivit t m: viktor nas,

zin šanu konkursi u.c. Projektu ned ļas ietvaros 2011./2012. m c bu gad visi projekti tika

velt ti patriotiskajai audzin šanai, lai izzin tu savu dzimto apk rtni. Projektu t ma - „Mana

dzimt zeme - Latvija”.

Liel k skolas pas kumu daļa notiek bilingv li vai latviešu valod , kas sekm

maz kumtaut bu skol nu un skolot ju integr ciju.

Sekm gi str d ja skol nu l dzp rvalde, kur tika iesaist ti visakt v kie skol ni. Vi i prot

organiz t daž da veida pas kumus.

Skautu un novadp tniec bas darbu vada skolot js Vladimirs Marudenoks. Vi a vad b 10

skol ni ar lielu interesi piedal s daž dos pas kumos, kas velt ti dzimt s zemes izp tei un

novadp tniec bas materi lu uzkr šanai.

Liela uzman ba tiek piev rsta b rniem no nelabv l gaj m imen m, k ar p rk pumu

profilaksei.

Nep rtraukti tiek papildin ta bibliot kas b ze. Bibliot kas vajadz b m periodikas ieg dei

iepl noti 230 Ls, bibliot kas fonda papildin šanai 645 Ls. Bibliot k ir divi datori ar interneta

piesl gumu.

Pedago iskie darbinieki past v gi paaugstina savu profesion lo kompetenci š dos virzienos:

priekšmeta m c šanas metodika;

pedago ija un psiholo ija;

inform ciju tehnolo ijas;

audzin šanas darba organiz cija un vad ba;

vad bas jaut jumi.

11

3. Iepriekš j s v rt šanas perioda (2006.gads) ieteikumu izpilde

Ieteikumi Izpilde

Pilnveidot un realiz t skol izstr d to skol nu

sasniegumu v rt šanas nolikumu.

Izstr d ta un apstiprin ta jauna skol nu

zin šanu un sasniegumu v rt šanas k rt ba,

kura regul ri tiek pilnveidota. Ar v rt šanas

k rt bu iepaz stin ti gan skol ni, gan vec ki

(apliecin juma ieraksti klases žurn los).

Dažiem skolot jiem pilnveidot un uzlabot

savas latviešu valodas zin šanas un prasmes.

Skolas dokument cija tiek noform ta valsts

valod . Kolekt va sapulc s, pedago isk s

padomes s d s tiek lietota valsts valoda.

Administr cija hospit stundas, kuras tiek

m c tas valsts valod un bilingv li.

Skolot ji, kam j uzlabo latviešu valodas

zin šanas, individu li konsult jas ar latviešu

valodas skolot jiem, lai pilnveidotu savas

prasmes un iema as.

Izstr d t vienotu m jas darbu un rakstu darbu

kultūras nolikumu un stenot to.

Izstr d ti noteikumi „Vienota rakstu darbu

organiz šana, noform šana un labošana Istras

vidusskol ”. Ar to iepaz stin ti gan skol ni,

gan vec ki (apliecin juma ieraksti klases

žurn los).

Veikt regul ru vec ku inform šanu par

skol nu m c bu rezult tiem, veicin t

inform cijas atgriezenisko saiti starp skolu un

vec kiem.

Vec ki regul ri tiek iepaz stin ti ar

v rt jumiem. Vec kiem tiek sniegta

inform cija par b rna m c bu sasniegumiem

ar dienasgr matu, katru m nesi ar

pazi ojuma lapas starpniec bu, k ar

individu lo sarunu laik gan ikdien , gan

informat vaj s dien s.

Skol nu izaugsmes dinamikas datus analiz t

un izmantot m c šan s rezult tu uzlabošan .

Skol notiek skol nu izaugsmes dinamikas

anal ze, izveidota att st bas un sekmju

uzskaites sist ma. Skol nu sasniegumi tiek

analiz ti pa l me iem. Skolot ji pl no

un realiz individu lo darbu ar talant gajiem

izgl tojamiem un tiem, kuriem ir grūt bas

12

m c b s. Ir izstr d ts un visiem pieejams

individu lo nodarb bu grafiks.

IT izmantot visos m c bu priekšmetos. Skolot jiem ir datori individu lajam darbam,

metodisk s b zes atjaunošanai un IT

materi lu izmantošanai.

Sa emti metodiskie, video un IT materi li

projekta „Mūsdien gs m c bu process

dabaszin tn s un matem tik ”

nodrošin šanai.

Skolot ji daudz izmanto datorklasi un

INTERNET resursus m r tiec gai materi lu

sagatavošanai un kvalitat vai m c bu

priekšmetu apguvei (darba lapas, p rbaudes

darbi, uzdevumi m c bu priekšmetos u.c.), k

ar gatavošan s konkursiem, refer tiem,

m c bu p tnieciskajiem darbiem, m c bu

olimpi d m. Skol ni rosin ti veikt projekta

un p tnieciskos darbus. M c bu proces tiek

izmantoti novadp tniec bas materi li.

Skol ni var izmantot datorklasi un interneta

piesl gumu m c bu vielas padziļin tai

apguvei.

Ieviest skolot ju t l kizgl t bas pl nošanu

m c bu gada vai att st bas pl na ietvaros.

Skolot ju t l kizgl t ba tiek pl nota m c bu

gada ietvaros. To kontrol skolas direktore.

Skolas vad bai veidot pašv rt šanas datu

b zi, katru m c bu gadu uzkr jot un

sistematiz jot analiz tos materi lus.

Katru gadu notiek skolas darba pašv rt šana.

Skolas darba pašv rt šanas rezult t izvirz tie

uzdevumi tiek realiz ti saska ar skolas

m c bu gada darba pl nu.

Lietved bas dokumentus sak rtot atbilstoši

likumdošanai.

Lietved bas dokumenti sak rtoti atbilstoši

MK noteikumiem Nr.916, 28.09.2010.

Savlaic gi inform t IZM Visp r j s izgl t bas

departamentu par izmai m skolas stenotaj s

izgl t bas programm s.

2009.gad licenc tas jaunas m c bu

programmas.

Piev rst liel ku uzman bu talant go b rnu

motiv cijai un izaugsmes sekm šanai.

Skolot ji olimpi d m gatavo ne tikai tos

skol nus, kuriem attiec gaj m c bu

13

priekšmet ir augsti sasniegumu, bet ar tos

skol nus, kas paši v las izm in t savus

sp kus olimpi d .

Skol ir pieredz juši skolot ji un

nepieciešamie resursi talant go skol nu

izaugsmei. Vi i str d papildus ar

skol niem. Skolot ji m c bu proces izmanto

diferenc tas metodes skol nu zin šanu

apguves pilnveidošan . . Skolot ji pl no

un realiz individu lo darbu ar talant gajiem

izgl tojamiem. Analiz skol nu izaugsmes

dinamiku. Ir izstr d ts un visiem pieejams


Lielu ieguld jumu skol nu radošo sp ju

att st b sniedz l dzdal ba skolas un

rpusskolas pas kumos, konkursos un skat s.

Par talant go skol nu pan kumiem m c bu un

rpusstundu darb tiek inform ti p r jie

skol ni un skolas darbinieki. Lab kie

izgl tojamie tiek godin ti katra m c bu gadu

nosl gum un tiek apbalvoti ar novada un

skolas Atzin bas rakstiem.

Skolas direktorei apmekl t t l kizgl t bas

kursus „Visp r j s izgl t bas iest des darba

organiz cija”

Kursi apmekl ti, sertifik ts der gs l dz

2013.gada 19.febru rim.

Skolas darba inform cijas iegūšanas metodes, analiz tie dokumenti: Skolas nolikums;

Skolas stundu saraksts, fakultat vo nodarb bu grafiki;

Pedago isk s padomes s žu materi li;

Metodisko komisiju dokument cija;

Skolas padomes l mumi;

Skol nu l dzp rvaldes dokument cija;

Skolas darba pl ni un pašv rt jumi;

14

Klašu žurn li, fakultat vo nodarb bu žurn li, m c bu sasniegumu kopsavilkumu

žurn li;

Skolot jiem nepieciešam dokument cija;

Skolas iekš j s kontroles materi li;

Skol nu p rbaudes darbu rezult ti;

Sasniegumu ikdienas darb un valsts p rbaudes darbos uzskaite;

Skol nu un skolot ju sasniegumu uzskaite;

Skol nu izaugsmes dinamikas r d t ji;

Instrukcijas, droš bas tehnikas iev rošanas noteikumi;

Skolot ju pašv rt juma materi li;

Skolot ju tematiskie pl ni;

Daž du inspekciju akti;

Finanšu dokument cija.

15

Skolas darba pašv rt jums pamatjom s

1. M C BU SATURS

Istras vidusskol licenc tas š das izgl t bas programmas:

Izgl t bas programmas Klases Kods

Licences nr.,

izdošanas gads,

datums, der guma

termi š

Izgl tojamo

skaits

2011./2012.m.g.

pamatizgl t bas

maz kumtaut bu

izgl t bas programma

programmas

akredit cijas lapa nr.

3523)

1.-9.

21011121,

2.modelis

Licence V-629 -

beztermi a 81

visp r j s vid j s

izgl t bas

visp rizgl tojoš

virziena

maz kumtaut bu

programma,

programmas

akredit cijas lapa nr.

3524

10.-12.

31011021

Licence V-630 –

beztermi a 41

Speci l s

pamatizgl t bas

maz kumtaut bu

programma

izgl tojamiem ar gar g s

att st bas trauc jumiem,

kuri integr ti visp r j s

izgl t bas iest d

1.-9. 21015821

(Aun B )

Licence Nr.8446,

der.termi š

31.07.2018

nav

Izgl t bas programmu realiz cija notiek atbilstoši licenc noteiktaj m pras b m. Licenc t s

izgl t bas programmas atbilst pamatizgl t bas un visp r j s vid j s izgl t bas programmu

paraugiem un Valsts standartam. Skolot ji str d p c ISEC un VISC izstr d t m un IZM

apstiprin t m m c bu priekšmeta paraugprogramm m, iev rojot MK noteikumus Nr.1027 par

16

valsts standartu pamatizgl t b un MK noteikumus Nr.715 par valsts standartu vidusskolas

posm . Lai izgl t bas programmas atbilstu jaun kaj m izmai m r jos normat vajos aktos,

2009.gad tika veikta visu programmu p rlicenc šana. Programmas izstr d tas un

pilnveidotas atbilstoši skolas iesp j m un apmierina izgl tojamo un vi u vec ku piepras jumu.

Skolot ji p rzina m c bu priekšmetu standartos izvirz tos m r us, uzdevumus, m c bu saturu,

izgl tojamo zin šanu un prasmju v rt šanas formas un k rt bu.

Stundu v rošanas un dokument cijas p rbaužu rezult ti liecina, ka skolot ji veiksm gi pl no

m c bu satura apguves sec bu, daž do t mu apguvei paredz to laiku, v rt šanas formas un

metodiskos pa mienus. Skolot ji ir izstr d juši detaliz tus tematiskos pl nus katrai klašu

grupai, pl ni tiek saska oti metodiskaj s komisij s. Skolas vad ba p rrauga m c bu

priekšmetu programmu, tematisko pl nu izstr di un m c bu l dzekļu izv li, nodrošina

skolot jiem konsult cijas un pieeju normat vajiem dokumentiem. Skolot ji akt vi sadarbojas,

apmekl kursus un semin rus, organiz atkl t s stundas un citus pieredzes apmai as

pas kumus.

Skolot ji pl no un realiz individu lo darbu ar talant gajiem izgl tojamiem un tiem, kuriem ir

grūt bas m c b s. Analiz skol nu izaugsmes dinamiku. Ir izstr d ts un visiem pieejams


Skol nu zin šanas tiek kontrol tas regul ri un sistem tiski, p rbaudes darbi tiek pl noti, kas

atspoguļots p rbaudes darbu grafik .

Liel k daļa skolot ju un izgl tojamo uzskata, ka m c bu t mu apguvei paredz tais laiks ir

optim ls, lai izgl tojamie var tu sasniegt sav m sp j m atbilstošus rezult tus. P c

nepieciešam bas skolot ji veic korekcijas tematiskajos pl nos.

Stipr s puses

skolot ji p rzina savu m c bu priekšmeta standartu, str d atbilstoši t pras b m.

skol ir radoša pieeja izgl t bas procesa inov cij m;

darbs tiek pl nots racion li, emot v r izgl tojamo sp jas, intereses un vajadz bas;

skolot ji realiz m c bu procesa individualiz ciju, papildus str d ar izgl tojamiem,

kuriem ir grūt bas m c b s un ar talant gajiem, sekm gi sagatavojot tos dal bai

olimpi d s un konkursos;

notiek skolas vad bas un pedago isk person la sadarb ba m c bu satura

pilnveidošan ;

skolot ji piedal j s ESF projekt „Atbalsts visp r j s izgl t bas pedagogu

nodrošin šanai priorit rajos m c bu priekšmetos”;

skolot ji ir iesaist jušies ESF projekt „Pedagogu konkur tsp jas veicin šana

izgl t bas sist mas optimiz cijas apst kļos” 2.un 3.aktivit t ;

17

skolas vad ba nodrošina iesp ju visiem skolot jiem piedal ties novadu m c bu

priekšmetu metodisko apvien bu darb .

T l k s att st bas vajadz bas

saglab t visas esoš s izgl t bas programmas, cenšoties piesaist t t m izgl tojamos;

veicin t daž du m c bu priekšmetu pedagogu sadarb bu, stenojot m c bu satura

pl nošanu skol ;

nodrošin t kvalitat vu inform cijas tehnolo iju resursu pieejam bu.

organiz t pieredzes apmai as pas kumus skolot jiem skol un nodrošin t iesp ju

apmekl t un iepaz ties ar citu skolu pieredzi.

moderniz t klašu telpas (interakt v t fele, datu kamera, projektori).

V rt jums – ļoti labi

2. M C ŠANA UN M C ŠAN S

2.1. M c šanas kvalit te.

Katras m c bu stundas galven sast vdaļa ir m c šanas process un m c šan s. Par t s kvalit ti

ir atbild gi priekšmetu skolot ji, jo visi str d atbilstoši iegūtajai augst kajai pedago iskajai

izgl t bai. Liel kajai daļai skolot ju ir ļoti liela darba pieredze (19 –37 gadu darba st žs),

interese par jaun ko zin tn un pasniegšanas metodik .

Stundu v rošanas rezult ti liecina, ka skolot ji izmanto daudzveid gas m c bu metodes, kas ir

atbilstošas m c bu priekšmeta saturam un specifikai, izgl tojamo vecumam un sp j m.

T d j di, nodrošinot stabilu zin šanu un prasmju apguvi, tiek veicin ta vispus gi att st tas

person bas veidošan s.

P rsvar v rotaj s m c bu stund s m c bu metožu un pa mienu izv le nodrošina stund

izvirz to m r u sasniegšanu, tiek nodrošin ta starppriekšmetu saikne, k ar m c bu

uzdevumu saikne ar re lo dz vi. Izgl tojamie tiek rosin ti izteikt savu viedokli, motiv t to,

analiz t dzird to, secin t un nov rst kļūdas. Skolot ju valoda ir skaidra, saprotama un

atbilstoša izgl tojamo vecumam, atseviš s stund s v rojams augsts zin tniskuma l menis.

Skolot ji realiz m c bu procesa individualiz ciju un diferenci ciju darb gan ar

talant gajiem, gan ar izgl tojamajiem, kuriem ir m c šan s grūt bas. Gandr z vis s stund s

veidojas labs skolot ja un izgl tojam dialogs, izgl tojamie tiek maksim li iesaist ti darb ,

skolot ji rosina izteikt viedokli, izmantot m c šanas proces iepriekš jo pieredzi, analiz t,

p t t, izdar t secin jumus. Skolot ji cenšas sekm t m c šanas procesu, veidojot lietiš u un

labv l gu gaisotni katr klas .

18

Skolot ji akt vi piedal s skolas Metodisko komisiju san ksm s, izsaka savus viedokļus un ir

jaunu ideju iniciatori. San ksmes notiek atbilstoši izstr d tajam iekš j s kontroles pl nam un

tiek protokol tas.

M c bu priekšmetu skolot ji atbilstoši m c bu priekšmetu programm m ir izstr d juši

tematiskos pl nus, kuros noteiktas katr m c bu priekšmet apgūst m s t mas, t mu apguvei

atv lamais stundu skaits, t mas ietvaros apgūst m s standartprasmes un p rbaudes darbu

veidi, v rt šana. Tematiskajos pl nos nor d ta ar m c bu priekšmeta programma, p c kuras

izstr d ts tematiskais pl ns, m c bu proces izmantojam s m c bu gr matas, pal gl dzekļi.

Katrs skolot js veic tematisk pl nojuma korekcijas atbilstoši konkr t s klases m c bu

rezult tiem. M c bu priekšmetu tematiskos, klašu audzin šanas, fakultat vo nodarb bu pl nus

saska o ar metodisko komisiju vad t jiem un direktors tos apstiprina.

Lai sekm tu izgl tojam patst v g darba un p tniecisk s iema as, nostiprin tu zin šanas un

prasmes, uzdotie m jas darbi ir daudzveid gi. M jas darbi regul ri tiek p rbaud ti visos

m c bu priekšmetos. Par sekm m, uzdoto m j s un cita veida inform ciju vec ki uzzina no

izgl tojamo dienasgr mat m. Skol ir izstr d ts un visiem pieejams p rbaudes darbu grafiks,

kas nodrošina izgl tojamo inform šanu un regul izgl tojam slodzi.

Skolot ji virza izgl tojamos uz savstarp ju sadarb bu, izmanto p ru un grupu darbu, projekta

metodi, att sta sp ju str d t komand . Izgl tojamie tiek rosin ti veikt pašv rt jumu, k ar

veikt savstarp jo v rt jumu.

Ruden un pavasar notiek m c bu ekskursijas un p rg jieni uz daudzveid giem dabas

objektiem, muzejiem, dabas tak m, sporta viet m.

Skola nodrošina izgl tojamos ar vis m m c bu darbam nepieciešamaj m m c bu gr mat m.

Skolas bibliot k ir plašs m c bu un izzinoš s literatūras kl sts. Pak peniski un pl nveid gi,

iekļaujoties pieš irtajos l dzekļos, tiek atjaunots m c bu gr matu fonds.

Zin šanu un prasmju pilnveidei ikvienam izgl tojamajam pieejamas konsult cijas visos

m c bu priekšmetos.

Stipr s puses

pedagogu kolekt vs ir inovat vs, radošs, atv rts jaun m idej m, akt vi darbojas

daž dos projektos.

labv l ga emocion l vide sadarb bai starp skolot jiem un izgl tojamiem.

lab l men tiek organiz ts m c bu darbs.

m c bu proces tiek izmantotas skol pieejam s inform cijas tehnolo ijas.

izgl tojamajiem ir daudzveid gas iesp jas uzlabot savu zin šanu kvalit ti, gūt labas

sekmes m c b s.

V rt jums – ļoti labi.

19

2.2.M c šan s kvalit te

Skolot ji m r tiec gi organiz izgl tojamos m c bu darbam, veido vi os motiv ciju m c ties,

rosina str d t atbilstoši sp j m, aicina izr d t iniciat vu jaunu zin šanu apguv .

Izgl tojamajiem ir iesp jas par d t savas zin šanas un darbu citiem skol niem vai grupai,

piedal ties projektu darb , konkursos, m c bu priekšmetu olimpi d s novada, starpnovadu,

re iona un republikas l men . Inform cija par izgl tojamo dal bu un rezult tiem š dos

pas kumos tiek apkopota m c bu gada p rskatos.

Skolot ji stund s izmanto m c bu darba organizatorisk s formas - individu lo, p ru un grupu

darbu. Aizvien liel ku vietu m c bu proces ie em kooperat v m c šan s, darbn cu metode.

M c bu proces piln b tiek izmantoti visi skol esošie resursi – bibliot ka, inform tikas

kabinets, ar IKT apr kotais kabinets, skol esošie m c bu materi li un l dzekļi. M c bu

darbam izvirz t s organizatorisk s pras bas atspoguļotas skolas iekš j s k rt bas noteikumos,

kuri pieejami skolas 2.st v pie zi ojumu stenda. Par iepaz šanos ar iekš j s k rt bas

noteikumiem skol ni parakst s žurn l .

Skol un klas s p rsvar valda labv l gs mikroklimats. Skol ir izstr d ta sh ma radušos

probl msitu ciju atrisin šanai.

Skol nu izaugsmes dinamikas uzskaite un anal ze ir sistem tiska un regul ra. Materi li

glab jas pie klases audzin t ja.

1.semestra beig s un m c bu gada nosl gum tiek apkopoti un analiz ti m c bu darba

sasniegumi. Skolot ji veic p rbaudes darbu anal zes. P c Valsts p rbaudes darbiem 3., 6., 9.,

12. klas s skolot ji veic rezult tu anal zi, izvirza uzdevumus turpm kajam darbam.

Izgl tojamie m c s izv rt t savus sasniegumus, sal dzina ar skolot ja v rt jumu,

prognoz rezult tus. Liel k daļa izgl tojamo prot pamatot savu viedokli, racion li izmanto

m c bu laiku skol un rpus t s. Bet ir ar skol nu daļa, kurai nepieciešama papildus

motiv cija ikdienas darbam. Klašu audzin t ji un skolas vad ba regul ri seko tam, k tiek

apmekl tas m c bu stundas. M c bu un audzin šanas darba norise un kav jumi tiek izskat ti

skolas vad bas s d s. Ilgstošu neattaisnotu kav jumu iemeslu noskaidrošan tiek iesaist ts

atbalsta person ls. paša uzman ba tiek piev rsta 9. un 12. klases izgl tojamo kav jumiem un

m c bu sasniegumu anal zei.

Stipr s puses

skol ir labv l ga m c šan s vide;

sasniegumi m c bu priekšmetu olimpi d s novada l men ;

sasniegumi novada, republikas m roga konkursos un sporta sacens b s.

V rt jums –labi

20

2.3. V rt šana k m c bu procesa sast vdaļa.

V rt jot izgl tojamo sasniegumus, skolot ji iev ro valst noteikto v rt šanas k rt bu.

Skol ir izstr d ta ”Istras vidusskolas skol nu zin šanu un sasniegumu v rt šanas k rt ba”,

kas nosaka v rt šanas biežumu, m c bu sasniegumu uzlabošanas k rt bu un citus ar

v rt šanas procesu saist tos jaut jumus. Pedagogi sistem tiski v rt skol nu m c bu

sasniegumus, veic v rt jumu uzskaiti, v rt šanas metodes atbilst skol nu vecumam,

individu laj m sp j m, m c bu priekšmeta specifikai un izvirz tajam m r im. Izgl tojamie ir

iepaz stin ti ar v rt šanas k rt bu.

Izgl tojamo m c bu sasniegumu nov rt šanai izmanto gan gatavus m c bu l dzekļu autoru

pied v tos p rbaudes darbus, gan pašu veidotos darbus.

V rt jumi tiek atspoguļoti klašu žurn los, sekmju kopsavilkuma žurn los, dienasgr mat s,

sekmju izrakstos, liec b s. Pirms p rbaudes darbiem skolot js iepaz stina izgl tojamos ar

darba v rt šanas krit rijiem.

P c darbu nov rt šanas izgl tojamie tiek iepaz stin ti ar v rt jumiem, veikta darba rezult tu

anal ze. Ja skolot js un administr cija izgl tojam ikdienas darb saskata probl mas, tad

situ ciju p rrun ar audz kni un vi a vec kiem.

Ja izgl tojamajam draud nepietiekami v rt jumi semestros, vi a vec ki vai aizbild i par to

tiek inform ti rakstisk veid .

Skolot ji izmanto v rt šanas proces iegūto inform ciju m c šanas metožu pilnveidošanai.

Klašu audzin t ji savos klašu audzin t ju portfolio apkopo inform ciju par izgl tojamo

v rt jumiem un kav jumiem.

Skolas vad ba kontrol vienotu pras bu iev rošanu v rt šan .

Stipr s puses

skol ir izstr d ta „Skol nu zin šanu un sasniegumu v rt šanas k rt ba”;

skolot ji sistem tiski v rt , uzskaita un analiz izgl tojamo sasniegumus. Rezult tu

anal ze tiek izmantota m c bu procesa uzlabošanai;

v rt šanas metodes ir atbilstošas izgl tojamo vecumam un m c bu priekšmeta

specifikai.


skolot jiem turpin t apgūt jaun k s inform cijas tehnolo ijas, vair k t s izmantot

ikdienas darb visos m c bu priekšmetos;

m c šanas proces akcent t individualiz ciju un diferenci ciju;

mekl t jaunas sadarb bas formas ar talant gajiem izgl tojamajiem;

turpin t darbu neattaisnoto kav jumu nov ršan ;

uzlabot skol nu zin tniski p tniecisk darba kvalit ti;

21

rosin t skol nu interesi par las šanu;

visos priekšmetos akcent t skol nu rakstu kultūras noz mi, stenojot vienot s pras bas;

papildin t bibliot kas fondu ar jaun m m c bu gr mat m, uzzi as literatūru, v rdn c m;

m c bu sasniegumu v rt šan vair k izmantot skol nu pašv rt jumu un savstarp jo

v rt jumu.

V rt jums - labi.

3. IZGL TOJAMO SASNIEGUMI

3.1. Izgl tojamo sasniegumi ikdienas darb .

Izgl tojamo m c bu sasniegumu uzskaitei skol ir izveidotas vienotas atskaites formas.

Izgl tojamo m c bu sasniegumi ikdienas m c bu darb tiek analiz ti pedago isk s padomes

s d s, tiek p rrun ti ar vec kiem.

Katra semestra beig s m c bu priekšmetu skolot ji veido kopsavilkumu (atskaiti) par skol nu

m c bu sasniegumiem, kur procentu li atspoguļo skol nu sekmes m c bu priekšmet . Klases

audzin t ji veido sekmju kopsavilkumu par savu klasi. Skol tiek digit li uzkr ta inform cija

par skol nu m c bu sasniegumiem katr m c bu priekšmet un vid jo v rt jumu m c bu

semestr un gad .

M c bu sasniegumi tiek analiz ti metodiskaj s komisij s, 2 reizes gad pedago isk s

padomes s d s, par galveno m r i izvirzot m c bu procesa uzlabošanu. paša v r ba tiek

piev rsta dev to un divpadsmito klašu skol niem, k ar tiem skol niem, kuriem ir

nepietiekams v rt jums k d no m c bu priekšmetiem. Iegūt inform cija tiek izmantota

m c šanas un m c šan s procesa pilnveidošanai.

Analiz jot skol nu m c bu sasniegumus, tiek izmantoti četri v rt juma l me i:

9, 10 balles - augsts l menis; 6, 7, 8 balles - optim ls l menis;

4, 5 balles - pietiekams l menis; 1, 2, 3 balles - nepietiekams l menis.

Izgl tojamo m c bu sasniegumi 2011./2012.m c bu gad

Izgl tojamo m c bu sasniegumi ikdienas darb 2010./2011. m.g.

1.klas v rt aprakstoši.

Klase Priekšmets Augsts

l menis 9-10 balles %

Optim ls l menis 6-8 balles

%

Pietiekams l menis 4-5 balles %

Nepietiekams l menis 1-3 balles %

Skol nu skaits

Augsts un

optim ls l menis kop %

2. Latviešu valoda 12% 55% 33% 0% 9 67%

Matem tika 12% 55% 33% 0% 9 67% Krievu valoda 22% 45% 33% 0% 9 67%

3. Latviešu valoda 0% 33% 67% 0% 3 33% Matem tika 0% 33% 67% 0% 3 33% Krievu valoda 33% 0% 67% 0% 3 33%

22

4.

Latviešu valoda 0% 54% 46% 0% 13 54% Literatūra 16% 38% 46% 0% 13 54% Angļu valoda 8% 46% 46% 0% 13 54% Krievu valoda 8% 31% 61% 0% 13 39% Matem tika 8% 23% 69% 0% 13 31% Dabaszin bas 15% 70% 15% 0% 13 85% Soci l s zin bas 15% 31% 54% 0% 13 46% Mūzika 0% 46% 54% 0% 13 46% M jtur bas un tehnolo ijas 8% 69% 23% 0% 13 77%

Vizu l m ksla 15% 70% 15% 0% 13 85% Sports 8% 75% 17% 0% 13 83%

5.

Latviešu valoda 0% 56% 44% 0% 9 56% Krievu literatūra 0% 67% 33% 0% 9 67% Angļu valoda 0% 56% 44% 0% 9 56% Krievu valoda 0% 44% 56% 0% 9 44% Matem tika 0% 44% 56% 0% 9 44% Dabaszin bas 0% 44% 56% 0% 9 44% Inform tika 0% 100% 0% 0% 9 100% M jtur ba un tehnolo ijas 0% 67% 33% 0% 9 67%

Soci l s zin bas 0% 78% 22% 0% 9 78% Mūzika 0% 89% 11% 0% 9 89% Vizu l m ksla 0% 33% 67% 0% 9 33% Sports 0% 63% 37% 0% 8 63%

6.

Latviešu valoda 0% 60% 40% 0% 10 60% Krievu literatūra 20% 60% 20% 0% 10 80% Angļu valoda 0% 70% 30% 0% 10 70%

Krievu valoda 10% 50% 40% 0% 10 60% Matem tika 0% 50% 50% 0% 10 50% Inform tika 20% 60% 20% 0% 10 80% Latvijas v sture 0% 60% 40% 0% 10 60% Pasaules v sture 0% 70% 30% 0% 10 70% Soci l s zin bas 0% 70% 30% 0% 10 70% Mūzika 0% 70% 30% 0% 10 70% M jtur ba un tehnolo ijas 10% 80% 10% 0% 10 90%


7.

Latviešu valoda 8% 17% 75% 0% 12 25% Krievu literatūra 8% 25% 67% 0% 12 33% Angļu valoda 8% 25% 67% 0% 12 33% Krievu valoda 8% 25% 67% 0% 12 33% Matem tika 8% 8% 84% 0% 12 16% Inform tika 8% 84% 8% 0% 12 92% Biolo ija 0% 33% 67% 0% 12 33%

eogr fija 0% 50% 50% 0% 12 50%

23

Latvijas un pasaules v sture

0% 33% 67% 0% 12 33%

Soci l s zin bas 0% 58% 42% 0% 12 58% Mūzika 0% 33% 67% 0% 12 33% M jtur ba un tehnolo ijas 0% 75% 25% 12 75%


8.

Latviešu valoda 0% 18% 82% 0% 11 18% Krievu literatūra 0% 36% 64% 0% 11 36% Angļu valoda 0% 18% 82% 0% 11 18% Krievu valoda 0% 55% 45% 0% 11 55% Matem tika 0% 27% 73% 0% 11 27%

Biolo ija 0% 45% 55% 0% 11 45% eogr fija 0% 27% 73% 0% 11 27%


0% 9% 91% 0% 11 9%

Soci l s zin bas 0% 55% 45% 0% 11 55% Mūzika 0% 27% 73% 0% 11 27% M jtur ba un tehnolo ijas 0% 82% 18% 0% 11 82%

Vizu l m ksla 0% 64% 36% 0% 11 64% Sports 0% 36% 64% 0% 11 36% Fizika 0% 64% 36% 0% 11 64%

mija 0% 18% 82% 0% 11 18% 9.

Latviešu valoda 0% 50% 50% 0% 14 50% Krievu literatūra 0% 64% 36% 0% 14 64% Angļu valoda 0% 29% 71% 0% 14 29% Krievu valoda 0% 43% 57% 0% 14 43% Matem tika 0% 21% 79% 0% 14 21% Biolo ija 0% 43% 57% 0% 14 43%

eogr fija 0% 36% 64% 0% 14 36% Latvijas un pasaules v sture

0% 14% 86% 0% 14 14%

Soci l s zin bas 0% 50% 50% 0% 14 50% Mūzika 0% 36% 64% 0% 14 36% M jtur ba un tehnolo ijas 0% 64% 36% 0% 14 64%

Vizu l m ksla 0% 79% 21% 0% 14 79% Sports 0% 46% 54% 0% 13 46% Fizika 0% 64% 36% 0% 14 64%

mija 0% 36% 64% 0% 14 36% 10.

Latviešu valoda 0% 36% 64% 0% 14 36% Literatūra 0% 43% 57% 0% 14 43% Angļu valoda 0% 43% 57% 0% 14 43%

24

Maz kumtaut ba valoda un literatūra

0% 43% 57% 0% 14 43%

Matem tika 0% 29% 71% 0% 14 29% Biolo ija 0% 43% 57% 0% 14 43%


0% 79% 21% 0% 14 79%

Mūzika 0% 57% 43% 0% 14 57% M jsaimniec ba 7% 72% 21% 0% 14 79% Sports 7% 29% 64% 0% 14 36% Fizika 0% 57% 43% 0% 14 57%

mija 0% 29% 71% 0% 14 29% Inform tika 0% 36% 64% 0% 14 36% Ekonomika 0% 36% 64% 0% 14 36% Politika un ties bas

0% 71% 29% 0% 14 71%

Programm šanas pamati

0% 36% 64% 0% 14 36%

11.

Latviešu valoda 0% 15% 85% 0% 13 15% Literatūra 0% 15% 85% 0% 13 15% Angļu valoda 0% 23% 77% 0% 13 23% Maz kumtaut ba valoda un literatūra

8% 23% 69% 0% 13 23%



0% 46% 54% 0% 13 46%

Mūzika 0% 31% 69% 0% 13 31% Sports 0% 46% 54% 0% 13 46% Fizika 0% 38% 62% 0% 13 38%

mija 0% 15% 85% 0% 13 15% Inform tika 8% 46% 46% 0% 13 54% Ekonomika 0% 54% 46% 0% 13 54% Politika un ties bas

0% 54% 46% 0% 13 54%

Programm šanas pamati

8% 38% 54% 0% 13 46%

Psiholo ija 0% 38% 62% 0% 13 38% 12.

Latviešu valoda 0% 50% 50% 0% 10 50% Literatūra 0% 70% 30% 0% 10 70% Angļu valoda 0% 40% 60% 0% 10 40% Maz kumtaut ba valoda un literatūra

0% 90% 10% 0% 10 90%


25


0% 90% 10% 0% 10 90%

Sports 34% 33% 33% 0% 9 67% Fizika 10% 60% 30% 0% 10 70%

mija 0% 40% 60% 0% 10 50% Ekonomika 20% 70% 10% 0% 10 90% Programm šanas pamati

20% 60% 20% 0% 10 80%

Kulturolo ija 0% 90% 10% 0% 10 90%

tika 0% 90% 10% 0% 10 90% Vesel bas m c ba 0% 90% 10% 0% 10 90%

Tehnisk grafika 20% 70% 10% 0% 10 90%

Vair k k pusei skol nu gan pamatizgl t bas, gan vid j s izgl t bas posm m c bu sasniegumi

ikdienas darb ir pietiekam un optim l l men . Tom r liel k daļa skol nu atz st – skolot ji

apgalvo, ka vi u m c bu sasniegumi var tu būt lab ki. 2011./2012. m c bu gad nav skol nu,

kuri sa muši nepietiekamu gada v rt jumu. Skola nodrošina iesp ju uzlabot m c bu

sasniegumus, apmekl jot konsult cijas. Šogad 12.klases skolas absolvents par izcil m

sekm m sa ma Ministru prezidenta Atzin bas rakstu.

Iepriecina m c bu sasniegumu pozit v dinamika vid j s izgl t bas programm , taču satrauc

negat vas tendences 3., 8. un 11. klas s. P d j laik samazin s skol nu skats, kuri m c s

augst l men un pieaug to skaits, kuru l menis atseviš os priekšmetos ir tikai pietiekams. Šaj

situ cij nepieciešama nopietna izp te un individu la pieeja katram skol nam, sadarbojoties

klases audzin t jam, vec kiem, atbalsta person lam, pašvald bas soci l dienesta

darbiniekiem. J veido cieš ka sadarb ba un p ctec bas nodrošin šanu starp pirmsskolas

izgl t bas pak pi un s kumskolu, s kumskolas pak pi un pamatskolu.

Stipr s puses

skol tiek nodrošin ts m c bu process, kas dod iesp ju gūt sasniegumus atbilstoši

skol na sp j m;

skol niem ir iesp jams sa emt individu las konsult cijas visos m c bu priekšmetos;

skol ir noteikta k rt ba m c bu sasniegumu anal zei, lai pl notu turpm ko darba

uzlabošanu.

3.2. Skol nu sasniegumi valsts p rbaudes darbos

Skol tiek veikta sistem tiska valsts p rbaudes darbu rezult tu uzskaite, izv rt šana,

sal dzin šana un anal ze. Sasniegumi tiek analiz ti metodiskaj s komisij s un pedago isk s

padomes s d s. Pamatojoties uz tiem, skola izvirza uzdevumus m c šanas un m c šan s

procesam n kamajam m c bu gadam.

26

Valsts p rbaudes darbos (necentraliz tajos) gandr z visos priekšmetos skol ni uzr da saviem

ikdienas m c bu sasniegumiem atbilstošus rezult tus. Angļu valod un matem tik – 9.klas ,

3.klases kombin taj ieskait (dzimtaj valod ), 6. un 9.klas dzimtaj valod (krievu), un

12.klas – krievu valod (dzimt ) tie ir pat augst ki. Zem kus rezult tus nek ikdienas

m c bu darb 2011./12.m.g. uzr d juši 6.klases skol ni matem tik , augst kus - 6.klas valsts

valod .

Analiz jot valsts p rbaudes darbus, skolot ji konstat izgl tojamo sasniegumus, sal dzina ar

iegūtajiem izgl tojamo sasniegumiem m c bu gada beig s, izv rt atseviš u uzdevumu,

prasmju apguves l meni, izvirza turpm kos uzdevumus sasniegumu paaugstin šanai.

P rskats par skol nu sasniegumiem valsts p rbaudes darbos

Istras vidusskol 2011./ 2012. m c bu gad

Klase M c bu

priekšmets

Skol nu

skaits,

kas m c jušies

priekšmetu

Augsts

l menis

9 – 10

balles %

Optim ls

l menis 6 - 8

balles %

Pietiekams

l menis 4 -

5

balles %

Nepietiekams

l menis 1 - 3

balles%

3.klase Matem tika 3 0% 33% 67% 0%

3.klase Latviešu

valoda

3 0% 33% 67% 0%

3.klase Krievu valoda 3 33% 67% 0% 0%

6.klase Matem tika 10 11% 22% 67% 0%

6.klase Latviešu

valoda

10 44% 56% 0% 0%

6.klase Dabaszin bas 10 11% 44% 45% 0%


9.klase Latviešu

valoda

14 11% 44% 45% 0%

9.klase Matem tika 14 0% 45% 55% 0%

9.klase Latvijas un pasaules v sture

14 0% 37% 63% 0%

9.klase Angļu valoda 14 9% 18% 73% 0%



27

3. klašu valsts p rbaudes darbu sasniegumu l me u sal dzin jums 2009./2010. m.g. –

2011./2012. m.g.

2009./2010. 2010./2011. 2011./2012.

Augsts l menis 9-10 33% 17% 33%

Optim ls l menis 6-8 50% 42% 67%

Pietiekams l menis 4-5 17% 41% 0%

Nepietiekams l menis 1-3 0% 0% 0%

3. klases valsts p rbaudes darbu sasniegumu l me u sal dzin jums 2009./2010. m.g. –

2011./2012. m.g. valsts valod .

2009./2010. 2010./2011. 2011./2012.

Augsts l menis 9-10 33% 17% 33%




28


2011./2012. m.g. valsts valod

2009./2010. 2010./2011. 2011./2012.

Augsts l menis 9-10 11% 10% 44%





2011./2012. m.g. matem tik

2009./2010. 2010./2011. 2011./2012.

Augsts l menis 9-10 0% 0% 11%




6. klases valsts p rbaudes darbu sasniegumu l me u sal dzin jums2009./2010. m.g. –

2011./2012. m.g. krievu valod

29

2009./2010. 2010./2011. 2011./2012.






2011./2012. m.g. dabaszin b s

2010./2011. 2011./2012.

Augsts l menis 9-10 0% 11%

Optim ls l menis 6-8 50% 44%

Pietiekams l menis 4-5 50% 45%

Nepietiekams l menis 1-3 0% 0%

30


2011./2012. m.g. angļu valod

2009./2010. 2010./2011. 2010./2011.




Nepietiekams l menis

1-3 0% 0% 0%

12.klases skol ni k rtoja angļu valodu, krievu valodu (dzimto), latviešu valodu, matem tiku,

fiziku.

Centraliz to eks menu kopv rt jums un l me u sadal jums m c bu priekšmetos Istras vidusskol 2010./2011.m.g.

Priekšmeta nosaukums

Vid jais kopprocents valst

Vid jais kopproc

ents Istras

vidusskol

A % B % C % D % E % F %

Angļu valoda 52.96 % 43.67 0 0 0 0 3 34 5 56 1 11 0 0

Latviešu valoda 12

49.2 % 50.58 0 0 0 0 0 0 7 78 2 22 0 0

Matem tik 58.2% 37.58 0 0 4 44 5 56 0 0 0 0 0 0

31

Skola regul ri m c bu gada s kum veic skol nu snieguma sal dzin šanu ar bijuš rajona un

valsts rezult tiem.

2009./2010.m.g. centraliz to eks menu rezult tu sal dzin jums

ANG MAT LAT

Istras vsk. 38.33 41.55 50.66

Valst 51.24 37.34 50.81

Vid jie rezult ti vidusskol s 54.97 42.03 55.71


ANG MAT LAT

Istras vsk. 43.67 37.58 50.58

Valst 49.0 36.1 50.5

Vid jie rezult ti vidusskol s 53.70 41.17 55.91

2010. gad vid jie rezult ti centraliz tajos eks menos skol procentu li ir liel ki nek vid jie

bijušaj rajon un valst (iz emot angļu valodu).


(bijušaj Ludzas rajon )

ANG LV12 LV9 MAT

Ciblas vsk. 43.8 - - 13.8 Istras vsk. 44.2 51.1 61.5 37.9 K rsavas vsk. 57.0 - - 45.3 Ludzas 2.vsk. 43.4 48.1 66.5 31.1 Ludzas p. imn zija 53.2 - - 41.2

Ludzas novada vak. vsk

26.7 42.1 - 23.0

Zilupes vsk. 51.6 45.9 56.4 47.1 Vid jie rezult ti valst

49.0 49.2 63.2 36.1

Vid jie rezult ti vidusskol s

53.70 51.33 65.41 41.17

Analiz jot skol nu sasniegumus centraliz tajos eks menos kopum un sal dzinot rezult tus tr s

m c bu gadu garum , var secin t, ka skol izgl tojamo sasniegumi pak peniski uzlabojas.

32

V rt jot p c ABC l men nok rtoto eks menu patsvara, p d jo 3 gadu laik sasniegumi

stabili uzlabojas angļu valod , krievu valod un matem tik .

Labs r d t js ir tas, ka nav neviena skol na, kuram būtu F l menis vai visp r nebūtu ieguvis

l meni k d no centraliz tajiem eks meniem vidusskol . V rojama iegūto E l me u skaita

samazin šan s tendence.

ABC l me u skaits( %) centraliz t jos eks menos

no 2009./ 2010.m.g. l dz 2011./2012.m.g.

M c bu gads 2009./2010. 2010./2011. 2011./2012. ABC l me u skaits( %) 37 42 44

33

ABC l me u skaits( %) oblig tajos centraliz t jos eks menos

no 2009./ 2010.m.g. l dz 2011./2012.m.g.

2009./2010. 2010./2011. 2011./2012. Angļu valoda 11 25 34 Matem tika 44 50 100 Latviešu valoda (Valsts valoda )

56 50 0

E l me a skaits ( %) centraliz t jos eks menos

no 2008./ 2009.m.g. l dz 2010./2011.m.g.

M c bu gads 2009./2010. 2010./2011. 2011./2012. E l me a skaits( %)

15 19 11

34

Izv rt jot izgl tojamo rezult tus, nevaram ne emt v r iegūtos sasniegumus m c bu

priekšmetu olimpi d s, konkursos, sporta sacens b s. Varam jau teikt, ka tiem skol ni

gatavojas papildus rpus m c bu laika papildnodarb b s, tom r papildus iegūt s zin šanas

pozit vi ietekm ar rezult tus ikdienas darb un valsts p rbaudes darbos.

M c bu priekšmetu olimpi d s iegūto vietu skaits

2009./2010. m.g. – 2011./2012. m.g.

Iegūt s vietas

olimpi d s

Skaits

2009./2010. 2010./2011. 2011./2012.

1.vieta 3 2 4

2. vieta 8 13 11

3.vieta 3 4 3

Atzin ba 11 10 12

Kop 25 29 30

Godalgoto vietu

skaita attiec ba

pret skol nu

skaitu(%)

25 pret 126

20%

29 pret 112

26%

30 pret 122

25%

Stipr s puses

skol notiek m r tiec ga skol nu sagatavošana valsts p rbaudes darbiem;

skol tiek veikta skol nu sasniegumu valsts p rbaudes darbos uzskaite un anal ze;

liel kaj daļ valsts p rbaudes darbu skol nu rezult ti ir optim l l men ;

vidusskol matem tik ir sasniegts augst ks zin šanu l menis nek vid ji valst .

35

T l k s att st bas vajadz bas daž dot m c bu metodes darb ar talant gajiem izgl tojamajiem, lai veicin tu augsta

l me a sasniegumus;

pastiprin tu uzman bu velt t m c šan s un m c šanas l me a anal zei valodu jomas

priekšmetos, kas ļautu uzlabot valodas prasmes un m c bu darba rezult tus dzimtaj

valod , valsts valod , angļu valod ;

veidot cieš ku sadarb bu un p ctec bas nodrošin šanu starp s kumskolas pak pi un

pamatskolu;

priekšmetu pedagogiem turpin t darbu skol nu m c bu sasniegumu dinamikas izp t ,

to regul ri izmantojot m c bu procesa pl nošan un piem rotu m c bu metožu izv l ;

turpin t sniegt atbalstu skol niem centraliz to eks menu m r tiec g izv l un

gatavojoties eks meniem;

m c bu priekšmetos, kuros noteikti valsts p rbaudes darbi, pietiekoš daudzum

organiz t konsult cijas, lai skol niem būtu iesp ja savlaic gi nov rst raduš s

neskaidr bas.

4. ATBALSTS IZGL TOJAMAJIEM

4.1. Psiholo iskais atbalsts, soci lpedago iskais atbalsts un izgl tojamo droš bas garant šana.

Skol ir izstr d ti iekš j s k rt bas un droš bas noteikumi, noteikumi par droš bu

m c bu kabinetos un telp s, kur s ir iek rtas un vielas, kas var apdraud t izgl tojamo droš bu

un vesel bu, noteikumi par r c bu b stam s un rk rtas situ cij s, uzved bu rpusskolas

pas kumos, sporta sacens b s, ekskursij s un p rg jienos.

Ir izstr d ti droš bas noteikumi gan izgl tojamajiem, gan skolot jiem. Ir izveidots grafiks,

saska ar kuru klases audzin t ji un attiec gie m c bu priekšmetu skolot ji iepaz stina

izgl tojamos ar droš bas noteikumiem. Klašu audzin t ji sniedz instrukt žu par to, k

uzvesties br vdien s, lai pasarg tu no traum m b rnus. Par iepaz šanos tiek veikti atbilstoši

ieraksti klašu žurn los. Klašu audzin t ji pl no un vada audzin šanas stundas par droš bas

jaut jumiem un r c bu ekstrem l s situ cij s un ceļu satiksmes noteikumiem.

Ir izstr d ti skolas evaku cijas pl ni, kas izvietoti katr skolas st v . Pal dz bas izsaukšanai

gaite os izvietota inform cija, kur zvan t steidzamos gad jumos. Skol ir evaku cijas pl ni. Ir

nov rt ti darba vides riska faktori. Ir izstr d ts civil s aizsardz bas pl ns. Izgl t bas iest des

darb b tiek iev rotas darba aizsardz bas un darba droš bas, ugunsdroš bas un higi nas

pras bas, ko apliecina kontrol jošo institūciju p rbaudes akti. Reizi gad tiek veikta skolas

darbinieku teor tiska apm c ba droš bas jaut jumos.

Dežurapkop ja rūp jas, lai skol neiekļūtu nepiederošas personas. Ir noteikta k rt ba, k d

skol uzturas vec ki un citas personas.

36

Nepieciešam bas gad jum tiek piesaist ti papildus resursi no novada (soci lais dienests,

psihologa konsult cijas, b ri tiesa, policija u.c.).

Starpbr žos gaite os un pusdienlaik damz l atbilstoši grafikam dežūr skolot ji.

Dežur jošie skolot ji pavada un ies dina izgl tojamos skolas autobus . Par droš bu

braukšanas laik atbild autobusa vad t js un nor kots skolas darbinieks.

Visiem izgl tojamajiem pal dz bu sniedz pedagogi, klases audzin t ji un administr cijas

p rst vji. Tiek r koti adapt cijas pas kumi, komplekt jot 1.klasi un p rejot no s kumskolas uz

pamatskolas klas m.

Soci la rakstura jaut jumi tiek risin ti sadarbojoties ar Istras pagasta p rvaldi un Ludzas

novada soci lo dienestu – materi ls atbalsts trūc gaj m imen m, darbs ar soci li

nelabv l g m imen m, psihologa pal dz ba. Notiek inform cijas apmai a par

izgl tojamajiem, kuriem nepieciešams emocion ls vai psiholo isks atbalsts, k ar par

izgl tojamajiem no soci l riska imen m (speci listu konsult cijas, m jas apsekojumi). Norit

sistem tisks darbs inform cijas apmai ai starp klašu audzin t jiem, skolot jiem,

izgl tojamajiem, vec kiem. Visiem izgl tojamajiem ir pieejama vidusskolas bibliot ka, kur

skol ni var uztur ties p c stund m. 1.- 4. klašu posm str d pagarin t s dienas grupa.

Darbojas intern ts. Ar autobusu tiek nodrošin ta skol nu pievešana skolai.

Skol nav sertific tas skolas feldšeres. Skolot ji regul ri seko l dzi skol nu vesel bas

st voklim. Ir pieejama medic nisk aptieci a. Feldšere un imenes rsts p rrauga, lai

skol niem būtu veiktas profilaktisk s apskates un noteiktajam vecumam atbilstoša

vakcin cija. Veicot skol nu vesel bas p rbaudes, feldšere sniedz zi as skol nu vec kiem un

nepieciešam bas gad jum klases audzin t jiem par slim b m, kas var ietekm t skol nu

m c bu darbu un saist tas ar paš m vajadz b m. Nepieciešam bas gad jum skol ni tiek

nosūt ti pie citiem speci listiem.

Skol m ca par vesel ga uztura lietošanu, vesel gu dz vesveidu un k rūp ties par savu

vesel bu un droš bu. Skola organiz tikšan s ar vesel bas aprūpes speci listiem, tiek veiktas

teor tisk s nodarb bas par pirm s pal dz bas sniegšanu.

Tiek piesaist ti daž di speci listi, kuri organiz nodarb bas skol niem, k , piem ram, policijas

darbinieki, ugunsdz s ji u. c. Katru gadu tiek organiz tas droš bas ned ļas.

Stipr s puses

izgl tojamie jūtas droši skolas teritorij ; izgl tojamie regul ri tiek izgl toti droš bas jaut jumos, zina, k r koties rk rtas

situ cij s un evaku cijas gad jum ; pedagogu, psihologa un vec ku m r tiec ga sadarb ba; s kumskolas skol niem ir iesp jas darboties pagarin taj dienas grup ; izgl tojamajiem tiek nodrošin ta nokļūšana l dz skolai.

Vērtējams – labi

37

4.2. Atbalsts person bas veidošanai.

Audzin šanas darbs tiek realiz ts saska ar skolas audzin šanas darba programmu.

Klašu audzin t ji pl no audzin šanas darbu, pamatojoties uz audzin šanas programmas

galvenajiem darba virzieniem, atbilstoši izgl tojamo vecuma posmam, klases kolekt va

patn b m un vajadz b m. emot v r valsts izvirz t s audzin šanas darba priorit tes, skol nu

vajadz bas un vecumposma patn bas, klašu audzin t ji izstr d savus tematiskos

audzin šanas stundu un darba pl nus, kur iekļauj t mas, kas ir paredz tas audzin šanas

stundu programm : vesel ga dz ves veida pamati, pilsonisk audzin šana (tikumi un v rt bas),

uzved ba un saskarsmes kultūra, vides un karjeras izgl t ba, tautas trad cijas, par droš bu.

Klases audzin šanas stundas ir kvalitat vas, p rdom tas, kas veicina vispus gu person bas

att st bu.

Skol sekm gi darbojas skol nu l dzp rvalde. Ir izstr d ts Istras vidusskolas l dzp rvaldes

darb bas reglaments un struktūra, darb bas pl ns katram m c bu gadam. L dzp rvald tiek

iev l ti 7.-12.klases skol ni. Skolas l dzp rvalde sadarbojas ar skolas vad bu, skolot jiem un

skolas person lu. Viens skol ns darbojas Skolas padom . L dzp rvalde akt vi iesaist s skolas

darba pl nošan un pilnveid , skolas vides sak rtošan , skolas darba un daudzveid gu

pas kumu sagatavošan un vad šan .

Skola sekm radošas, emocion li un intelektu li izgl totas person bas veidošanos, pied v jot

daž das rpusstundu nodarb bas un interešu programmas, kur s skol ni var piedal ties

atbilstoši sav m sp j m un interes m. Skol ni piedal s gan novada, gan republikas

pas kumos, radošo darbu konkursos, kuros ir iev rojami sasniegumi.

Izgl tojamie savas radoš s sp jas var att st t, piedaloties skolas av zes „Zvonok s uroka”

veidošan , nodarbojoties ar volejbolu, dziedot vok laj ansambl , nodarbojoties Istras pagasta

leļļu te tr , pareiztic go sv tdienas skol . Skol tiek organiz tas sporta dienas, rudens un

pavasara kross, ziemas jautr s sacens bas.

Tiek realiz ta sadarb ba ar cit m skol m. Tika r kotas sporta sacens bas ar Pildas pamatskolas

s kumskolas izgl tojamajiem, atpūtas vakari ar Ludzas 2.vidusskolu. Izgl tojamie piedal j s

Ludzas novada pašvald bas r kotaj konkurs „Novada izcilnieks”.

2011./2012.m c bu gada jūnij ar Ludzas novada pašvald bas atbalstu tika organiz tas vasaras

radoš s darbn cas b rniem no maznodrošin t m imen m.

Vismaz 2 reizes gad klases brauc ekskursij s vai dodas p rg jienos. Klašu un skolas

pas kumi ir daudzveid gi, tie atspoguļojas skolas un klases pas kumu pl nos. Skol niem ir

dotas iesp jas att st t pašapkalpošan s iema as, dežūr jot klas . Katram skol nam ir iesp ja

izteikt savus priekšlikumus skolas dz ves uzlabošan , uz emties atbild bu par veicamo

pien kumu klas un skol , iesaist ties pas kumu organiz šan . Skola cenšas iem c t skol nus

integr ties sabiedr b un nostiprin t attieksmi pret dz ves pamatv rt b m, tai skait pret sevi

38

un savu vesel bu; audzin t skol nus k stus savas valsts patriotus. Skol esam veidojuši savas

trad cijas un cenšamies t s saglab t. Lai uzzin tu, k tiek organiz ti pas kumi, ir izstr d ta

veidlapa „Pas kuma anal ze”. Skol organiz tie pas kumi tiek atspoguļoti skolas „Gada

gr mat ”, skolas un novada av z . M c bu gada beig s sistem tiski tiek organiz ts atskaites

pas kums, kura tiek veikts p rskats par rpusstundu darbu un iek rtota skol nu m kslas darbu

izst de.

Stipr s puses

p rdom ta audzin šanas programma un metodisko materi lu kr jums;

izgl tojamie var piedal ties skolas darba pl nošan un pilnveid , daž du jaut jumu

risin šan ;

izgl tojamajiem nodrošin ta iesp ja gūt radoš s darb bas pieredzi kvalitat vos

koncertos un pas kumos;

gūti sasniegumi rpusstundu r kotajos konkursos, sacens b s un olimpi d s.

Vērtējums – labi

4.3.Atbalsts karjeras izgl t b .

Karjeras izgl t ba ir svar ga izgl t bas procesa sast vdaļa. Lai nodrošin tu atbalstu karjeras

izgl t b , tiek izmantotas daž das darba formas.

M c bu priekšmetu stund s skolot ji pl no projektu darbus, diskusijas, prezent cijas par

karjeras t m m, kur izgl tojamajiem ir iesp ja iepaz ties ar daž d m profesij m. Tiek

organiz tas m c bu ekskursijas uz pagasta, novada, valsts uz mumiem un iest d m,

izgl tojamie iepaz stin ti ar daž du profesiju darba specifiku un iesp j m. M c bu priekšmetu

skolot ji m c bu stund s atbalsta izgl tojamo sp ju un interešu apzin šanu, motiv jot

izgl tojamos veidot karjeras izv l taj jom .

Ar karjeras izgl t bas populariz šanu vair k nodarbojas klašu audzin t ji p c Istras

vidusskolas karjeras izgl t bas programmas. Darba pl n vis s klas s tiek iepl noti karjeras

izgl t bas jaut jumi klases stund s.

9.klašu skol ni tiek iepaz stin ti ar izgl t bas iesp j m p c 9.klases, iepaz stin ti ar

inform cijas avotiem par izgl t bas iesp j m.

Viena skolot ja ir apguvusi kursu programmu „Karjeras izgl t bas darba organiz šana

visp rizgl tojošaj s un profesion laj s izgl t bas iest d s”, bet karjeras izgl t bas darba

koordinatore ir skolas izgl t bas metodi is.

Visa m c bu gada laik skol ni tiek inform ti par aktualit t m karjeras un izgl t bas jom

Latvij un pasaul , ar šo inform ciju iesp jams iepaz ties inform cijas stend skolas gaiten .

Skol visa m c bu gada laik ir pieejami daž di izzi as un plašs metodisko materi lu kr jums

gan skol niem, gan klašu audzin t jiem un priekšmetu skolot jiem karjeras izgl t b , kas ir

izk rtoti 1.st va gaiten . Skola nodrošina iesp ju izmantot jaun k s inform cijas tehnolo ijas,

39

lai izgl tojamie var tu iegūt plaš ku inform ciju par profesij m un karjeras izv li. Ar skolas

bibliot k ir pieejama inform cija par iesp jamo t l ko karjeras izv li, izgl t bu.

Katru pavasari skol ni apmekl „Atv rto durvju dienas”, kuras organiz citas m c bu

iest des. Profesion li tehnisko skolu p rst vji ar paši apmekl mūsu skolu. Skol ni regul ri

tiek iepaz stin ti ar iesp j m piedal ties daž dos konkursos, sacens b s, izst d s un citos

pas kumos.

11. un 12.klašu izgl tojamie tiek rosin ti un regul ri apmekl augstskolu inform cijas centru

atv rto durvju dienas, izst di „Skola 200...Ķ. Skola rosina izgl tojamos patst v gi mekl t

inform ciju par iesp j m m c ties t l k.

Skola apkopo inform ciju par skolas absolventu t l kaj m gait m. Skola rosina absolventus

pieteikties un dod vi iem rekomend cijas daž du fondu stipendij m.

Stipr s puses

skol ir pieejama nepieciešam inform cija par karjeras izv les jaut jumiem;

skol ir uzkr ts informat vais un metodiskais materi ls par karjeras izgl t bas

iesp j m;

gan klašu audzin t ji, gan izgl tojamie var sa emt nepieciešamo atbalstu karjeras

izgl t b pie skolas karjeras izgl t bas darba koordinatores (izgl t bas metodi is).

V rt jums –labi

4.4.Atbalsts m c bu darba diferenci cijai

Skol m r tiec gi pl no un atbalsta talant go skol nu izaugsmi. Skol ni regul ri tiek

iepaz stin ti ar iesp j m piedal ties daž dos konkursos, sacens b s, izst d s un citos

pas kumos. Pateicoties ilggad j m trad cij m, vislab kie pan kumi skol niem ir sport un

m kslas jom s. Darbam ar talant gajiem skol niem skol tiek pl notas individu l s

konsult cijas un fakultat v s nodarb bas atseviš os priekšmetos. Skolot ji olimpi d m gatavo

ne tikai tos skol nus, kuriem attiec gaj m c bu priekšmet ir augsti sasniegumu, bet ar tos

skol nus, kas paši v las izm in t savus sp kus olimpi d .

Skol ir pieredz juši skolot ji un nepieciešamie resursi talant go skol nu izaugsmei. Skolot ji

str d papildus ar skol niem individu laj s nodarb b s un konsult cij s. Skolot ji m c bu

proces izmanto diferenc tas metodes skol nu zin šanu apguves pilnveidošan . Lielu

ieguld jumu skol nu radošo sp ju att st b sniedz interešu izgl t bas kolekt vu l dzdal ba

skolas un rpusskolas pas kumos, konkursos un skat s.

Par talant go skol nu pan kumiem m c bu un rpusstundu darb tiek inform ti p r jie skol ni

un skolas darbinieki. Lab kie skol ni tiek godin ti katra m c bu gadu nosl gum un tiek

apbalvoti ar novada un skolas Atzin bas rakstiem.

Skol regul ri tiek apzin tas to skol nu vajadz bas, kuriem ir grūt bas m c b s. Klašu

audzin t ji sadarbojas ar priekšmetu skolot jiem, lai koordin tu un p rraudz tu šo skol nu

40

m c bu rezult tus. Izgl tojamiem ir iesp ja apmekl t konsult cijas, lai uzlabotu m c bu

sasniegumus vai apgūtu to m c bu saturu, kas iekav ts m c bu stundu kav jumu d ļ.

S kumskolas skol niem atbalstu sniedz pagarin t s dienas grupas skolot ji. Skol ir vienota

kav jumu uzskaites k rt ba, to zina visi izgl tojamie un vec ki. Ja izgl tojamajam ir

neattaisnoti kav jumi, vec ki tiek aicin ti uz p rrun m ar klases audzin t ju, priekšmetu

skolot jiem, skolas vad bu vai pie soci l darbinieka.

Nepieciešam bas gad jum jaut jums tiek izskat ts skolas vad bas apspried .

Skolas v rt šanas k rt ba paredz iesp ju uzlabot m c bu sasniegumus tiem, kuri kav juši

m c bas. Ilgstoši slimojošiem b rniem skola nepieciešam bas gad jum organiz m jas

apm c bu. Skola sniedz konsult cijas vec kiem, k pal dz t savam b rnam m c b s.

Individu l s konsult cijas, kas paredz tas zin šanu kvalit tes paaugstin šanai, notiek regul ri

saska ar apstiprin to grafiku, kurš izvietots skolas informat vaj stend .

Skolot ji m r tiec gi str d ar skol niem, kuriem ir grūt bas m c b s, zema motiv cija

m c bu sasniegumu paaugstin šanai, kuri nav ilgstoši apmekl juši skolu. Priekšmetu

skolot ji, klašu audzin t ji un vec ki sadarbojas, lai rastu individu lu risin jumu katrai

situ cijai.

Skol darbojas atbalsta person ls – bibliotek rs, izgl t bas metodi is, p c nepieciešam bas

tiek pieaicin ts novada psihologs un soci lais darbinieks. Logop da skol nav, t p c

vec kiem tiek ieteikts izmantot Ludz pieejam logop da pakalpojumus.

Skolas vad ba veic individu l darba ar izgl tojamajiem p rraudz bu. Noteikta vienota

dokument cija individu lo konsult ciju uzskaitei. Daži skolot ji atz st, ka skol ni bieži

apmekl konsult cijas, lai uzlabotu ieskaišu, kontroldarbu v rt jumus. Liel k daļa skolot ju

sniedz atbalstu skol niem ar rpus paredz to nodarb bu laik .

Stipr s puses

vec ki, izmantojot daž das sadarb bas formas, regul ri tiek inform ti par skol nu

rezult tiem m c bu darb . Sadarb ba tiek virz ta, lai sekm tu skol nu izaugsmi;

skol ni iesaist s daž dos projektos un konkursos;

skol tiek apstiprin ts un visiem pieejams individu lo konsult ciju grafiks;

skolot ji m r tiec gi diferenc m c bu metodes darb ar skol niem, kuriem ir grūt bas

m c b s;

atbalsts talant go b rnu izaugsmei;

m c šan s procesam sniegtais atbalsts: kop šana, bibliot ka, datorklase;

1.-4.klašu pagarin t darba dienas grupa.

V rt jums – labi

41

4.5.Atbalsts izgl tojamajiem ar speci l m vajadz b m.

Istras vidusskol ir izstr d ta un licenc ta speci l s izgl t bas programma

Speci l s

pamatizgl t bas

maz kumtaut bu

programma

izgl tojamiem ar gar g s

att st bas trauc jumiem,

kuri integr ti visp r j s

izgl t bas iest d

1.-9. 21015821

(Aun B )

Licence Nr.8446,

der.termi š

31.07.2018

Skol šobr d nav izgl tojamo ar kust bu trauc jumiem, t p c nav piem rotu telpu.

Izgl tojamajiem ar vesel bas trauc jumiem tiek nodrošin ts nepieciešamais atbalsts,

pamatojoties uz imenes rsta ieteikumu: 1 skol nam noteikta m jas apm c ba, atbr vošana

no valsts p rbaudes darbiem, no sporta stund m.

V rt jums –labi

4.6. Sadarb ba ar vec kiem

Skola izmanto daudzveid gas inform cijas apmai as formas, kas veicina skolas, skol nu un

vec ku sadarb bu. Skola regul ri inform vec kus par skolas darbu, m c šanas, m c šan s un

m c bu satura jaut jumiem, pied v taj m izgl t bas programm m, b rnu sasniegumiem

m c bu un rpusstundu darb , valsts p rbaudes darbu k rtošanas procedūru, skol

paredzamajiem pas kumiem, skolas darba rež ma izmai m un citiem jaut jumiem.

Vec ki savlaic gi tiek inform ti par b rna prognoz jamajiem m c šan s rezult tiem,

savlaic gi tiek inform ti par skolas vad bas pie emtajiem l mumiem.

Tiek izmantotas daž das inform cijas apmai as formas:

skol na dienasgr mata 1.-12.kl.(regul ri, ik dienas);

sekmju un kav jumu izraksti 1.-12.kl. (1x m nes );

telefonisk vai rakstisk sazi a ar klases audzin t ju vai priekšmetu skolot jiem (p c

vajadz bas);

individu la saruna ar klases audzin t ju, priekšmeta skolot ju (p c vajadz bas,

vismaz 1x semestr );

klases vec ku sapulces (p c vajadz bas, 2x gad );

skolas vec ku kopsapulce (1-2x gad );

vec ku dienas (p c skolas darba pl na);

42

inform cija novada m jas lap www.ludzaspils.lv, novada av z „Ludzas v stis”.

Vec kiem sniegt inform cija ir korekta, kvalitat va un lietder ga, t var pal dz t vec kiem

sniegt b rnam atbalstu m c šan s proces , bet ne vienm r atbalsts tiek sniegts no vec ku

puses.

Vec kiem ir iesp ja apmekl t m c bu stundas, individu li tikties ar klašu audzin t jiem,

m c bu priekšmetu skolot jiem, skolas administr ciju.

Dienasgr mat gandr z vienm r tiek ierakst ts ikdienas sasniegumu v rt jums. Klases

audzin t ji, paši vidusskolas izgl tojamajiem, reizi m nes sagatavo skol nu sekmju

izrakstus, kuros fiks m neša laik sa emtos v rt jumus. Par inform cijas sa emšanu gandr z

visi vec ki regul ri parakst s.

Klašu audzin t ji vienm r konsult jas ar vec kiem, ja b rnam ir nepieciešams jebk da veida

atbalsts vai pal dz ba. Skolas vad ba kop ar klašu audzin t jiem tiekas ar to skol nu

vec kiem, kuri bieži kav skolu vai kuriem ir probl mas m c b s.

Vec ku kopsapulc s un individu laj s tikšan s reiz s klašu audzin t ji un skolas

administr cija uzklausa vec ku priekšlikumus skolas darba uzlabošanai. Skolas vad ba un

pedago isk padome izv rt vec ku priekšlikumus un lemj par to ieviešanu.

Notiek skolas padomes s des, kur tiek risin ti jaut jumi, saist ti ar skolas darba pl nošanu,

m c bu rezult tu un audzin šanas darba anal zi, skolas darba uzlabošanu.

Skol nu vec ki tiek iepaz stin ti ar Skolas iekš j s k rt bas noteikumiem un citiem

normat vajiem aktiem. M c bu gada s kum un pirms valsts p rbaudes darbiem atk rtoti tiek

sniegta inform cija par valsts p rbaudes darbu grafiku un norises k rt bu.

Katru gadu maij tiek organiz ta kopsapulce vec kiem, kuru b rni uzs ks m c bas 1.klas ,

kuras laik skolas direktore vec kus iepaz stina ar skolas nolikumu un stenotaj m izgl t bas

programm m.

Skol notiek vec ku dienas. Tiek organiz ti un jau kļuvuši par trad ciju pas kumi vec kiem –

„M mi as diena”, „Sporta dienas”, „Atv rt s durvju dienas”. Vec ki regul ri tiek aicin ti uz

skolas pas kumiem un sv tkiem, kuros piedal s skol ni kop ar saviem vec kiem. Liel k

daļa vec ku ir atsauc ga un labpr t tos apmekl . paši akt vi apmekl Zin bu dienas, M tes

dienas, Ziemassv tku un Lieldienu pas kumus.

Stipr s puses

skola izmanto daudzveid gas inform cijas apmai as formas, kas veicina skolas,

skol nu un vec ku sadarb bu;

vec kiem tiek dota iesp ja regul ri apmekl t skolas r kotos rpusskolas pas kumus;

http://www.ludzaspils.lv/

43

reizi m nes vec ki sa em sekmju un inform cijas lapas, kas satur inform ciju par

skol nu sasniegumiem un kav jumu apkopojumu.

V rt jums – labi


pilnveidot droš bas pas kumus skol – dežūru k rt bu;

turpin t sadarb bu ar psihologu un soci lo darbinieku;

iesaist ties programm ,,Skolas auglis”;

rosin t skol nus rūp ties par citiem cilv kiem apk rt j sabiedr b un iesaist ties

br vpr t gaj darb ;

pilnveidot skolas t la populariz šanu Latvij un rpus t s robež m, ar pan kumiem

start jot daž dos konkursos, skat s, festiv los un sporta sacens b s;

visu m c bu priekšmetu skolot jiem rosin t skol nus izmantot iesp ju piedal ties

konkursos, olimpi d s, sacens b s;

turpin t atbalsta materi lu izveidi un daž das grūt bas pak pes uzdevumu uzkr šanu

skol niem, kuriem ir grūt bas m c b s;

izp t t vec ku v lmes un vajadz bas, lai pilnveidotu sadarb bu un uzlabotu vec kiem

dom to pas kumu apmekl jumu.

V rt jums –labi 5. SKOLAS VIDE

5.1. Skolas mikroklimats.

Skola veicina skol nos, vec kos un skolas darbiniekos pieder bas apzi u un lepnumu par savu

skolu. Tas tiek nodrošin ts, veidojot skolas t lu sabiedr b – inform jot par skol nu

sasniegumiem m c bu, rpusstundu darb un sport , organiz jot skolas pas kumus gan

skol niem, gan vec kiem, daļa no kuriem ir skolas trad cijas, aicinot vec kus būt kop ar

b rniem skolas r kotajos pas kumos. Skol regul ri tiek organiz ti pas kumi, kas audzina

patriotismu un T vzemes m lest bu.

Ies kts darbs pie skolas muzeja atjaunošanas.

Trad cija ir ar tas, ka daļa skolas absolventu atgriežas str d t sav skol – šobr d 50% no

skolot jiem ir skolas absolventi.

Par sasniegumiem skolas t la populariz šan daž dos novada, re iona, valsts un starptautiska

m roga pas kumos izgl tojamie tiek apbalvoti.

Inform cija par skolu ir pieejama Ludzas novada m jas lap www.ludzaspils.lv, ir

publik cijas laikrakstos „Ludzas zeme”, „Ludzas v stis”.

Liel k daļa vec ku un izgl tojamo, skolas absolventu atz st, ka skolai ir laba slava

sabiedr b . Skol ni un skolot ji lepojas ar savu skolu.

http://www.ludzaspils.lv/

44

Skol ir rad ti apst kļi, lai skol ni un darbinieki justos vienl dz gi neatkar gi no dzimuma,

kultūras un reli isk s pieder bas. Skol ir detaliz ti izstr d ti Istras vidusskolas darba k rt bas

noteikumi un iekš j s k rt bas noteikumi, kas paredz apbalvojumu sist mu, lai izteiktu atzin bu

par skol nu sasniegumiem. Skolas iekš j s k rt bas noteikumi izstr d ti demokr tiski un

kvalitat vi. Skol ni un darbinieki tos zina un iev ro.

Iekš j s k rt bas noteikumi paredz noteiktu k rt bu vardarb bas profilaksei skol . Pedagogi un

atbalsta person ls sadarbojas, lai nov rstu konfliktsitu cijas izgl tojamo vidū. Skolas darbinieki

piev rš uzman bu nek rt b m un p rdar jumiem, atbilstoši r kojas. Probl msitu cijas, kuras rodas

skol nu savstarp j s attiec b s vai skol nu un skolot ju attiec b s, tiek risin tas, nepieciešam bas

gad jum iesaistoties soci lajam darbiniekam, skolas administr cijai, paši sarež tos gad jumos

tiek iesaist ta VBTAI vai Valsts policijas darbinieki. Skol ir iek rtots rk rtas situ ciju

re istr cijas žurn ls.

Skolas kolekt va savstarp j s attiec b s p rsvar valda labv l ba, cie a, uztic ba, sirsn ba un

izpal dz ba. Skol tiek sekm tas labas attiec bas starp skolas darbiniekiem un skol niem. Skolas

person ls ir profesion ls, laipns un izpal dz gs, apzin s, cik svar ga apmekl t jiem ir labv l ga

gaisotne skol , un vienm r nodrošina apmekl t jiem vajadz go inform ciju. Attieksme pret skolas

apmekl t jiem ir laipna un korekta. Iekš j s k rt bas noteikumos ir reglament ta nepiederošu

personu uztur šanas k rt ba.

Skolot ji un izgl tojamie cenšas savstarp j s attiec b s būt korekti, ieciet gi, laipni un

piekl j gi. Skolas vad ba respekt un iesp ju robež s atbalsta izgl tojamo, pedagogu, skolas

darbinieku un vec ku ieteikumus, ierosin jumus, v lmes un vajadz bas. Skolas darbinieki

rūp jas, lai gaisotne skol būtu apmekl t jiem, pedagogiem un izgl tojamajiem labv l ga un

pat kama.

Skolas pedagogu kolekt vs ir salied ts, darb gs, pieredzes bag ts. Vad ba un pieredzes bag tie

pedagogi sniedz atbalstu pal dz bu jaunajiem un maz k pieredz jušiem kol iem. Skol veidojas

mentoru grupa. Vad ba un arodkomiteja kolekt va salied šanai organiz ekskursijas, Skolot ju

dienas un Ziemassv tku pas kumus, uz kuriem tiek aicin ti ar pension tie skolot ji. M c bu vide

ir visiem pieejama, droša, pozit va, higi niska.

Skol ir Iekš j s k rt bas noteikumi. Tie izvietoti pie inform cijas sienas, pieejami visiem

skol niem, vec kiem un skolas darbiniekiem. Skolas Iekš j s k rt bas noteikumu ieviešanu un

p rraudz bu veic skolas vad ba. Inform cija vec kiem ietver koment rus par skol nu attiec b m,

uzved bu un attieksmi.

Visi skol ni zina iekš j s k rt bas noteikumus, taču ne vienm r tos iev ro. Dažos gad jumos

skol nu uzved ba un disciplin t ba ir nepietiekama. Iekš j s k rt bas noteikumi paredz noteiktu

atbild bu un r c bu discipl nas p rk pumu gad jum , k ar tad, ja konstat ta atkar bu izraisošu

vielu kl tbūtne skol . Ne visi skol ni iev ro vesel ga dz vesveida priekšnoteikumus.

45

Istras vidusskol ir savas trad cijas: Zin bu diena, 1. septembr un Skolot ju dien apsveikt

bijušos skolot jus, Rudens ziedu kompoz ciju izst de, Skolas ekskursiju un p rg jienu diena,

Skolot ju diena un Erud tu konkursi, M rti diena, pas kumi, velt ti L čpl ša dienai (g jiens

uz Joničku kapiem) un Latvijas proklam šanas sv tkiem, Ziemassv tki, Mete diena,

Valent ndienas pas kumi, Lieldienu koncerts, M mi dienai velt ts koncerts, rudens un

pavasara kross, p d jais zvans, izlaidums, sporta diena. Katra m c bu gada nosl guma

pas kum tiek pasniegtas pašas skolas administr cijas pateic bas un diplomi skolot jiem par

sasniegumiem m c bu gada laik .

Skolas 1.st v visu m c bu laiku atrodas skolas apkop ja, kura veic ar dežurantes

pien kumus.

Stipr s puses

skol ir detaliz ti izstr d ti dokumenti, kas nosaka iekš jo k rt bu;

skolai ir savas trad cijas;

skolas mikroklimats kopum ir labv l gs;

skolot ju kolekt vs ir salied ts, darb gs, pieredzes bag ts, gandr z puse skolot ju ir

Istras vidusskolas absolventi;


5.2. Skolas fizisk vide

Skol ir sakopta un est tiski pievilc ga fizisk vide. Skolas telp s ir telpaugi. Apk rtne ir t ra

un k rt ga, est tiski iek rtota un apzaļumota, par to rūp jas tehniskais person ls. Katru pavasari

tiek atjaunoti pu u un zaļo augu st d jumi. Skol ni ir l dzatbild gi par apk rtnes sakopšanu,

piedal s pavasara talk .

Skolas telpas ir atbilstošas sanit ri higi niskaj m norm m. Ir izstr d ti evaku cijas pl ni,

nor d tas izejas un iek rtota ugunsdroš bas sist ma. Telpu sakopšanu nodrošina

tehniskie darbinieki. Skol ir vair kas tualetes. Taj s ir ziepes, tualetes pap rs. Ir izstr d ts

Istras vidusskolas telpu uzkopšanas pl ns. Skol pietiekam skait un atbilstoš s viet s ir

pap rgrozi.

M c bu telp s un gaiten redzam s viet s ir izvietoti evaku cijas pl ni, kuros ir atz m tas

ugunsdz šamo apar tu atrašan s vietas. Skolas tuvum ir izvietotas satiksmes noteikumiem

atbilstošas z mes un nor des. Pie skolas ir laukums, kur var novietot automaš nas,

velosip dus.

Skola ir nodrošin ta ar nepieciešamaj m m bel m. M c bu kabinetu m beles ir rtas un

funkcion las, atbilstošas skol nu vecumam un augumam. Katru gadu skol pl nveid gi tiek veikts

telpu kosm tiskais remonts, ieg d tas jaunas m beles, pamaz m padarot telpas modernas un

est tiskas.

46

Telp s tiek iev rotas sanit rtehnisk s normas – ir atbilstošs apgaismojums klas s un cit s

telp s, optim la temperatūra, klašu telpas tiek regul ri v din tas un uzkoptas atbilstoši

uzkopšanas un dezinfekcijas laika paredz tajam grafikam.

Skol darbojas internets. ERAF projekt ietvaros tika moderniz ta sporta z le un stadions. Par

skolas est tisko noform jumu atbild ba uztic ta m jtur bas skolot jai, kura to veic sadarb b ar

skol nu l dzp rvaldi un skolot jiem. Skol niem ir iesp jas piedal ties telpu noform šan . Skol

regul ri – M rti dien , M tes dien - tiek r kotas skol nu darbu izst des, ko var apskat t ar

skol nu vec ki un skolas viesi.

Par daudzajiem zaļajiem augiem skol past v gi rūp jas skolas tehnisk s darbinieces, klašu telp s

– atbild gie skolot ji, k ar skol ni.

Piebraucamie ceļi un skolas teritorija ir asfalt ta. Skolas tuvum ir izveidotas satiksmes droš bas

noteikumiem atbilstošas z mes un nor des, izveidotas auto st vvietas, konteineru laukums

Skol ni izmanto Istras vidusskolas sporta z li, moderniz to stadionu, kurš atrodas skolas tuvum .

Apk rtnes sakopšan iesaist s ar skol ni: katrai klasei uztic ta atbild ba par k du skolas

apk rtnes sektoru, katru rudeni skol ni atbilstoši vecumam dažas dienas pal dz skolas apk rtnes

labiek rtošan . Katru gadu skol ni piedal s talk s, ne tikai skolas teritorij , bet ar labiek rto

Vecslabadas ciematu.

Stipr s puses

skolas telpas un apk rtne tiek uztur ta t ra un k rt ga;

katru gadu skolas telp s tiek veikti remonti un atjaunots invent rs atbilstoši

finansi laj m iesp j m;

skolas vides sak rtošan un telpu noform šan ties bas piedal ties ar skol niem;

sak rtota skolas vide mudina skol nus saudz t to.



izstr d t skolas atribūtiku: karogu un logo;

turpin t populariz t skolas t lu sabiedr b ;

turpin t skolas trad ciju izkopšanu;

turpin t veidot savstarp jas cie as un atbalsta attiec bas starp skol niem;

rosin t skol nus vesel ga dz vesveida priekšnoteikumu iev rošanai.


6. IEST DES RESURSI

6.1. Iek rtas un materi ltehniskie resursi.

Skol ir visas nepieciešam s telpas m c bu procesa nodrošin šanai, t s atbilst skol nu

47

skaitam un vecumam. Skola ir nodrošin ta ar materi li tehniskajiem l dzekļiem izgl t bas

programmu realiz cijai. Izgl t bas iest de nodrošina skol nus ar vis m m c bu gr mat m.

Katru gadu l dz maija vidum direktors apstiprina skolas izmantojamo m c bu gr matu sarakstu.

Klašu audzin t ji par to inform skol nus un vi u vec kus. Skola nodrošina skol nus ar m c bu

gr mat m visos m c bu priekšmetos pamatizgl t bas un vid j s izgl t bas programm s. Pl nojot

budžetu n košajam gadam, metodiskaj s komisij s izv rt ar m c bu gr matu nomai as

nepieciešam bu. Bibliot k atrodas ar daiļliteratūra, izzi u un metodisk literatūra, preses

izdevumi (atbilstoši budžeta atv l tajiem l dzekļiem). Katru gadu skola abon preses

izdevumus, ar kuriem las tav iesp jams iepaz ties gan skol niem, gan skolas darbiniekiem.

Skolas bibliotek re konsult skolot jus un skol nus par bibliot k pieejamajiem materi liem un to

izmantošanu. Skol nodrošin tas m c bu materi lu pavairošanas iesp jas.

Skolot ji regul ri izmanto iesp jas str d t ar p rn s jamo projektoru, televizoriem, CD

atska ot jiem, kl pjdatoriem, magnetofoniem, kodoskopiem, sintezatoru, klavier m.

Datorklas ir 15 datori ar interneta piesl gumu, ir divi kop t ji, skeneris, videokamera,

multimediju komplekts. Datori v l ir pieejami bibliot k un s kumskolas klas . Skolot jiem ir

pieejams plašs CD un DVD ierakstu kl sts. Regul ri tiek papildin ts sporta invent rs.

Skol ir nodrošin ts past v gs un stabils interneta piesl gums, iesp jams izmantot bezvadu

internetu. Regul ri tiek sekots materi li tehnisko l dzekļu un iek rtu tehniskajam st voklim,

vajadz bas gad jum vienm r tiek nodrošin ts savlaic gs remonts. 100% skolas darbinieku un

pedagogu apguvuši datorprasmes pašm c bas ceļ vai apmekl juši t l kizgl t bas programmas

darbam ar modernaj m inform cijas tehnolo ij m. Skolot ji un skol ni ir inform ti un izmanto

skol esošos materi li tehniskos resursus.

Skolas telpu izmantojums ir racion ls un atbilst m c bu procesa pras b m un katras telpas

specifikai.

Ar rpusstundu pas kumu nodrošin šanai tiek izmantotas skolas telpas, iek rtas un citi

resursi.

Skolai ir normat vajos aktos noteikt k rt b apstiprin ts budžets.

Skolas finanšu resursi ir pietiekami izgl t bas programmu realiz šanai, infrastruktūras uztur šanai,

skolas darb bas nodrošin šanai un att st bai.

Finanšu l dzekļus izmanto atbilstoši skolas izvirz taj m priorit t m un vajadz b m. L dzekļu

izmantojums ir caurskat ms un efekt vs. Skolas darbinieki iesaist s budžeta pl nošan , pl nojot

m c bu literatūras ieg di, preses izdevumu abon šanu, m c bu gr matu un m c bu l dzekļu ieg di

kabinetu materi l s b zes pilnveidošanai, m beļu ieg di, remontdarbus sav kabinet un skol .

Skolas direktors konsult jas ar skolas padomi un darbiniekiem par finanšu l dzekļu sadali,

izdevumu pl nošanu un inform par finanšu l dzekļu izlietojumu.

Skola regul ri papildina savu budžetu, piesaistot invest cijas un stenojot projektus.

48

Skolas direktors normat vajos dokumentos noteiktaj k rt b atskait s par skolas p rzi nodoto

finanšu l dzekļu izmantošanu.

Stipr s puses

skol ir visas nepieciešam s telpas m c bu procesa nodrošin šanai;

skola iegūst papildus l dzekļus, piesaistot invest cijas un stenojot projektus;

skol ir kvalific ts pedago iskais un tehniskais person ls, kas sp j gs str d t ar

apr kojumu un tehniskajiem m c bu l dzekļiem;

m c bu tehniskie l dzekļi ir lab k rt b .

V rt jums –ļoti labi

6.2. Person lresursi.

Skolai ir visi nepieciešamie person la resursi licenc to izgl t bas programmu realiz šanai. 14

skolot ji str d pamatdarb . Lai nodrošin tu nep rtrauktu izgl t bas programmu realiz šanu,

nepieciešam bas gad jum tiek organiz ta stundu aizvietošana.

Skolai ir atbalsta person ls – bibliotek rs, izgl t bas metodi is. Būtu nepieciešams logop ds,

psihologs, kuru konsult cijas šobr d pieejamas Ludz . Pedago iskais person ls ir kvalific ts, ar

atbilstošu augst ko izgl t bu. 1 skolot js pašlaik iegūst augst ko pedago isko izgl t bu. V l 2

skolot jas (s kumskolas un latviešu valodas) iegūst otro augst ko izgl t bu. Liel k daļa ir

pieredzes bag ti pedagogi ar 19 un vair k gadu st žu.

Skolot ju izgl t ba

49

4 pedagogiem ir ma istra gr ds daž d s nozar s.

Vair ki pedagogi, turpinot m c ties, ir ieguvuši vair kas specialit tes.

Skolot ji un direktors piedal s projektos novad , valsts m rog . Skolas pedagogi iesaist s

daž dos projektos, kas paaugstina skolot ju kompetenci:

„Atbalsts visp r j s izgl t bas pedagogu nodrošin šanai priorit rajos m c bu priekšmetos”

„Pedagogu konkur tsp jas veicin šana izgl t bas sist mas optimiz cijas apst kļos”.

Pl nveid gi notiek skolot ju t l kizgl t bas pas kumi, izveidota pedagogu iegūt s izgl t bas datu

b ze. Katru gadu vismaz puse pedagogu apmekl daž dus t l kizgl t bas kursus. Liel k daļa

pedagogu kursos vai pašm c bas ceļ ir ieguvuši zin šanas IT izmantošan .

Visi pedagogi l dzdarbojas skolas metodiskaj s komisij s un novada metodiskaj s apvien b s,

veido metodiskos materi lus, uzskates l dzekļus un populariz savu pieredzi.

Skolot ji piedal s novada olimpi žu darbu v rt šan , ir studentu prakses vad t ji - mentori.

Skolot ji var sa emt metodisko pal dz bu un atbalstu k no kol iem, t no skolas

administr cijas.

Atseviš i pedagogi saska ar novada pedagogu metodisk s apvien bas darba pl nu sniedz

atkl t s stundas kol iem.

Visu skolas darbinieku – skolot ju, atbalsta person la pien kumi, ties bas un atbild bas jomas ir

noteiktas darbinieku amatu aprakstos, kuras p c nepieciešam bas tiek p rskat tas. Liel kajai daļai

pedagogu darba slodze ir optim la, nodrošinot kvalitat vu darba izpildi. Pedagogu slodzes tiek

sadal tas, iev rojot licenc t s izgl t bas programmas, darba organiz cijas vajadz bas, pedagogu

pieredzi un kvalifik ciju, k ar vec ku un skol nu v lmes, ja tas ir iesp jams. Skolas

administr cija zina katra pedagoga pieredzi, profesion lo kompetenci, stipr s un v j s puses.

Skolot ju darba slodzes sadales proces piedal s ar arodkomiteja.

Visiem darbiniekiem ir pieejama inform cija par skolas vad bas darba struktūru, darba laikiem,

50

pien kumiem, ties b m un atbild bas jom m. Skol ir noteikta metodisk darba organiz cijas

k rt ba. Izveidotas un darbojas 4 metodisk s komisijas. Metodisko komisiju darbu vada skolas

direktora iecelts metodisk s komisijas vad t js. Metodisko darbu koordin direktora vietnieks

izgl t bas jom . Ir izstr d ts Istras vidusskolas metodisko komisiju darb bas reglaments.

Skolot ji sav starp sadarbojas un atbalsta cits citu.

Skol ir normat vajos dokumentos noteiktajai k rt bai atbilstošs klašu piepild jums un sadal jums,

noteikti klašu veidošanas pamatprincipi un tam atbilstoši nodrošin ti pedagogu resursi. Skol ir

10 klašu komplekti. Ar katru gadu samazin s skol nu skaits s kumskol .

Skolas vad ba nodrošina skolot ju piedal šanos t l kizgl t bas programm s atbilstoši skolas

noteiktaj m att st bas priorit t m. Skola atbalsta darbinieku t l kizgl t bu, tas netrauc m c bu

procesam. Skolas darbinieku prasmes un pieredze tiek efekt vi izmantota person la att st b .

Pedagogu kvalifik cijas pilnveide notiek normat vajos dokumentos noteiktaj k rt b . Skola

atbalsta pedagogu profesion l s meistar bas pilnveidi, apzina, pl no un koordin skolot ju

t l kizgl t bas vajadz bas. Direktors inform par t l kizgl t bas kursu pied v jumu.

Metodisko komisiju ietvaros notiek inform cijas apmai a par kursos un semin ros uzzin to.

Pedagogi t l kizgl t bas nolūkos apmekl ar citas izgl t bas iest des, atkl t s stundas, paši vada

atkl t s stundas, piedal s pieredzes apmai as braucienos. Vair ku m c bu priekšmetu skolot ji

regul ri izmanto inform tikas kabinetu m c bu procesa efekt v kai sagatavošanai. Inform cija par

katra pedagoga t l kizgl t bas aktivit t m tiek uzkr ta skolot ju personas liet s, skolot ju

portfolio, ievad ta VIIS datu b z atbilstoši r jo normat vo aktu pras b m.

Stipr s puses

skol ir nodrošin ts nepieciešamais person ls licenc to izgl t bas programmu stenošanai;

optim ls pedagogu slodzes sadal jums;

skolas metodiskais darbs tiek realiz ts 4 m c bu priekšmetu metodiskaj s komisij s;

pedagogiem ir rad ti labi apst kļi profesion lajai pilnveidei;

skolot ji regul ri pilnveido profesion lo meistar bu t l kizgl t bas kursos;

skol tiek uzkr ta inform cija par pedagogu t l kizgl t bu;

pedagogu t l kizgl t ba tiek efekt vi izmantota person la att st b atbilstoši skolas

att st bas priorit t m;

skolot ji izmanto daž dus projektus konkur tsp jas veicin šanai savas meistar bas

paaugstin šanai.


palielin t metodisko komisiju lomu skolas darba pl nošan ;

metodisko komisiju ietvaros regul ri analiz t t l kizgl t bas efektivit ti;

atbalst t pedagogu iesaist šanos daž dos projektos, konkursos, radošo darbu skat s

pieredzes populariz šan .

V rt jums – labi

51

7. Skolas darba organiz cija, vad ba un kvalit tes nodrošin šana

7.1. Skolas darba pašv rt šana un att st bas pl nošana

Skolas vad ba pl no skolas darbu, t kontroli un izv rt šanu, organiz kontroles un v rt šanas

procesu, vienojas par izmantojamaj m metod m, atbild gaj m person m, laiku un v rt šanas

krit rijiem. Skolas pašv rt juma sist ma ir skaidri struktur ta un veiksm gi pl nota.

Pašv rt šanas process ir virz ts uz būtiskiem aspektiem katr skolas darba jom . Inform cijas

uzkr šana notiek visu m c bu gadu atbilstoši skolas att st bas virzieniem, priorit t m un

m c bu gada darba pl nam.

Skolas vad ba kontrol un p rrauga person la darbu, veicina un atbalsta pašv rt šanas

procesu un skolas darbinieku iesaist šanu skolas stipro pušu apzin šan un nepieciešamo

uzlabojumu noteikšan .

Skolas darbs tiek analiz ts, sadarbojoties skolas administr cijai, pedagogiem, skol niem un

vec kiem. Skolas vad ba izv rt savu ieguld jumu pašv rt šanas procesa organiz šan ,

vad šan un p rraudz šan .

Katrs skolas pedago iskais darbinieks m c bu gada nosl gum raksta pašv rt jumu par

paveikto darbu, analiz jot sasniegumus, nepiln bas un t l k s att st bas vajadz bas. Skolas

pedago iskie darbinieki balsta pašv rt jumu uz konkr tiem faktiem un pier d jumiem. Skolas

darba v rt šana notiek metodisko komisiju san ksm s, pedago isk s padomes s d s, skolas

padomes san ksm s. Skolas darba pašv rt šanas proces iesaist s liel k daļa skolas

pedagogu, bet paši - metodisko komisiju vad t ji. V rt šanas laik anket skol nus, vec kus

un pedagogus.

Skolas administr cija v rt šan iegūto inform ciju izmanto, lai apzin tu skolas darba stipr s

puses un veiktu nepieciešamos uzlabojumus. Ir pl nota skolas pašv rt juma zi ojuma

public šana novada m jas lap . V rt šan iegūto inform ciju izmanto t l k skolas darba

pl nošan .

Skolas att st bas pl ns ir struktur ts, p rskat ms, taj ir noteiktas priorit tes 5 gadiem emot

v ra skolas darb bas pamatm r us, pašv rt jumu un iepriekš veikto darbu, iev rojot valsts, ka

ar Ludzas novada priorit tes pl nojums paredz m r us, v rt šanas krit rijus, uzdevumu

izpildes gaitu, atbild gos, resursus, kontroli un p rraudz bu.

Stipr s puses

regul ri tiek v rt tas daž das skolas darba jomas;

skolot ji izstr d sava darba pašv rt jumu un daudzi akt vi iesaist s skolas darba

v rt šan ;

skolas administr cija iegūto inform ciju izmanto, lai apzin tu skolas darba stipr s puses

un veiktu nepieciešamus uzlabojumus;

52

darba pl ns m c bu gadam tiek veidots, pamatojoties uz skolas att st bai izvirz taj m priorit t m.

V rt jums – labi 7.2. Skolas vad bas darbs un person la p rvald ba

Skol ir izstr d ta visa Ministru kabineta noteikt oblig t izgl t bas iest des darbu

reglament još dokument cija, t izstr d ta un atbilst likumu un citu normat vo aktu pras b m,

kuras prec za izpilde tiek kontrol ta.

Skolas darb bu reglament skolas nolikums, iekš j s k rt bas noteikumi, darba k rt bas noteikumi

un citi skolas iekš jie normat vie akti, kas ir izstr d ti p c MK noteikumu pras b m un ir sak rtoti

atbilstoši lietu nomenklatūrai.

Ir izstr d ta prec za skolas vad bas struktūra. Skolas direktoram ir 1 vietniece izgl t bas jom ,

kura atbild par izgl t bas programmu stenošanu skol , izgl t bas metodi is, kura koordin

audzin šanas darbu. Vi u darba pien kumi, ties bas un atbild bas jomas ir noteiktas amatu

aprakstos. Skol ir saimniec bas daļas vad t js. Skolas vad bas atbild bas jomas ir zin mas visiem

skolas darbiniekiem, skol niem, vi u vec kiem un cit m ieinteres taj m person m.

Direktoram ir atbilstoša izgl t ba un ieinteres t ba skolas darb . Skol paša uzman ba tiek

piev rsta lietiš u un labv l gu attiec bu uztur šanai ar skolas darbiniekiem, skol niem, vec kiem

un pašvald bu. Direktors konsult jas ar darbiniekiem svar gos jaut jumos, taču saglab atbild bu

par gal g l muma pie emšanu. Direktors prot veidot vad bas komandu un dele t funkciju

izpildi, k ar p rraudz t daž du l me u darbinieku pien kumu izpildi.

Vad bas komand ir laba savstarp j sadarb ba un visi profesion li veic uztic tos pien kumus.

Direktora vietnieks un izgl t bas metodi is par pl noto un paveikto darbu inform pedagogus

informat vaj s san ksm s vai pedago isk s padomes s d s, k ar aktu lo inform ciju izvieto

skolot ju istab un pie skolas inform cijas d ļa. Katru gadu tiek organiz tas divas anal tisk s

pedago isk s padomes s des, 1x m nes apspriedes pie vad bas un vismaz divas skolas padomes

s des.

Metodisko komisiju vad t ji nodrošina saikni starp skolot jiem un skolas vad bu.

Stipr s puses ir izstr d ta visa Ministru kabineta noteikt oblig t izgl t bas iest des darbu

reglament još dokument cija;

skolas darb bu reglament jošie dokumenti ir sak rtoti atbilstoši lietu nomenklatūrai;

ir izstr d ta prec za skolas vad bas struktūra;

skolas vad ba prot uzklaus t un atbalst t, visi cenšas kvalitat vi izpild t tiem uztic tos

pien kumus.

V rt jums –ļoti labi 7.3. Skolas sadarb ba ar cit m institūcij m

Skolas vad ba steno lietiš u sadarb bu ar dibin t ju, Istras, Rund nu un Brigu pagasta p rvald m,

rūp jas par skolas prestižu un t lu sabiedr b .

53

Pateicoties sadarb bai ar dibin t ju, tiek uztur ta skola, papildin ta materi li tehnisk b ze u.c..

Skola, t s vad ba un darbinieki cenšas akt vi iesaist ties pašvald bas kultūras un sabiedriskaj

dz v .

Skola sadarbojas ar vec kiem, sabiedr bu un daž d m institūcij m. Laba sadarb ba izveidojusies

ar skolas padomi, Ludzas novada pašvald bas institūcij m, ar Ludzas novada Izgl t bas, kultūras

un sporta p rvaldi, ar patversmes „B rnu o ze” vad bu, ar Ludzas novada BJC darbiniekiem,

sabiedriskaj m organiz cij m, kas atbalsta skolas iniciat vas. Projektu stenošanas gait notiek

intens va sadarb ba ar VIAA, izgl t bas programmu un priekšmetu standartu izstr d un

stenošanas gait notiek sadarb ba ar VISC un IKVD.

Skolas vad ba veicina un atbalsta sadarb bu starp Istras vidusskolu un cit m kaimi u novadu

izgl t bas iest d m.

Sabiedr ba tiek inform ta par skolas darbu novada m jas lap www.ludzaspils.lv, laikrakstos

,,Ludzas zeme”, Latgales TV.

Operat vai inform cijas apmai ai efekt vi tiek izmantota elektronisk sazi a.

Skola iesaist s starptautiskajos projektos, veicinot skolas atpaz stam bu un prestižu. Projektos tiek

stenota sadarb ba ar partneriem no Baltkrievijas un Krievijas. Sadarbojas bijuš Ludzas rajona

skolas. Cieši sakari ir olimpi žu organiz cij , metodiskaj darb un skolot ju t l kizgl t bas jom .

Stipr s puses

izveidojusies veiksm ga sadarb ba ar Ludzas novada pašvald bu;

veiksm ga sadarb ba ar novada un bijuš Ludzas rajona skol m;

skola iesaist s starptautiskajos projektos.

T l k s att st bas vajadz bas skolas darba v rt šan un t l k s att st bas vajadz bu apzin šan vair k iesaist t skol nus

un vec kus;

publiskot skolas pašv rt juma zi ojumu novada m jas lap .

turpin t pilnveidot skolas darba organiz ciju, vad bas p rraudz bas un kontroles darbu.


54

8. Kopsavilkums par Istras vidusskolas darba pamatjomu v rt jumu PAMATJOMA

REZULTAT VAIS

R D T JS

JOMAS

V RT JUMS

1.Mac bu saturs ļoti labi

2.M c šana un m c šan s. 2.1.M c šanas kvalit te ļoti labi

2.2.M c šan s kvalit te labi

2.3.Vert šana k m c bu

procesa sast vdaļa

labi

Kop labi

3.Skol nu sasniegumi.

3.1.Izgl tojamo sasniegumi

ikdienas darb .

netiek v rt ts 3.2.Izgl tojamo sasniegumi

valsts p rbaudes darbos.

4.Atbalsts skol niem.

4.1.Psiholo iskais atbalsts,

soci lpedago iskais

atbalsts un izgl tojamo

droš bas garant šana.

labi

4.2.Atbalsts person bas

veidošan .

labi

4.3.Atbalsts karjeras

izgl t b .

labi

4.4.Atbalsts m c bu darba

diferenci cijai.

labi

4.5.Atbalsts izgl tojamiem

ar speci l m vajadz b m.

labi

4.6. Sadarb ba ar

izgl tojam imeni.

labi

Kop labi

5.Skolas vide.

5.1. Mikroklimats. ļoti labi

5.2.Fizisk vide. ļoti labi

ļoti labi

6.Skolas resursi. 6.1.Iek rtas un ļoti labi

55

materi ltehniskie resursi.

6.2.Person lresursi. labi

Kop ļoti labi

7.Skolas darba

organiz cija, vad ba un

kvalit tes

nodrošin šana.

7.1.Skolas darba

organiz cija, vad ba un

kvalit tes

nodrošin šana.

labi

7.2.Skolas vad bas darbs

un person la p rvald ba.

ļoti labi

7.3.Iest des sadarb ba ar

cit m institūcij m

ļoti labi

Kop ļoti labi

TURPM K ATT ST BA.

JOMA TURPM K S ATT ST BAS IESP JAS

M C BU SATURS saglab t visas esoš s izgl t bas programmas, cenšoties

piesaist t t m izgl tojamos;

veicin t daž du m c bu priekšmetu pedagogu sadarb bu,

stenojot m c bu satura pl nošanu skol ;

nodrošin t kvalitat vu inform cijas tehnolo iju resursu

pieejam bu.

organiz t pieredzes apmai as pas kumus skolot jiem

skol un nodrošin t iesp ju apmekl t un iepaz ties ar

citu skolu pieredzi.

moderniz t klašu telpas (interakt v t fele, datu kamera,

projektori).

M C ŠANA UN

M C ŠAN S

skolot jiem turpin t apgūt jaun k s inform cijas

tehnolo ijas, vair k t s izmantot ikdienas darb visos

m c bu priekšmetos;

m c šanas proces akcent t individualiz ciju un

diferenci ciju;

mekl t jaunas sadarb bas formas ar talant gajiem

izgl tojamajiem;

turpin t darbu neattaisnoto kav jumu nov ršan ;

uzlabot skol nu zin tniski p tniecisk darba kvalit ti;

56

rosin t skol nu interesi par las šanu;

visos priekšmetos akcent t skol nu rakstu kultūras

noz mi, stenojot vienot s pras bas;

papildin t bibliot kas fondu ar jaun m m c bu gr mat m,

uzzi as literatūru, v rdn c m;

m c bu sasniegumu v rt šan vair k izmantot skol nu

pašv rt jumu un savstarp jo v rt jumu.

IZGL TOJAMO

SASNIEGUMI

daž dot m c bu metodes darb ar talant gajiem

izgl tojamajiem, lai veicin tu augsta l me a

sasniegumus;

pastiprin tu uzman bu velt t m c šan s un m c šanas

l me a anal zei valodu jomas priekšmetos, kas ļautu

uzlabot valodas prasmes un m c bu darba rezult tus

dzimtaj valod , valsts valod , angļu valod ;

veidot cieš ku sadarb bu un p ctec bas nodrošin šanu

starp s kumskolas pak pi un pamatskolu;

priekšmetu pedagogiem turpin t darbu skol nu m c bu

sasniegumu dinamikas izp t , to regul ri izmantojot

m c bu procesa pl nošan un piem rotu m c bu metožu

izv l ;

turpin t sniegt atbalstu skol niem centraliz to

eks menu m r tiec g izv l un gatavojoties

eks meniem;

m c bu priekšmetos, kuros noteikti valsts p rbaudes

darbi, pietiekoš daudzum organiz t konsult cijas, lai

skol niem būtu iesp ja savlaic gi nov rst raduš s

neskaidr bas.

ATBALSTS

IZGL TOJAMIEM

pilnveidot droš bas pas kumus skol – dežūru k rt bu;

turpin t sadarb bu ar psihologu un soci lo darbinieku;

iesaist ties programm ,,Skolas auglis”;

rosin t skol nus rūp ties par citiem cilv kiem apk rt j

sabiedr b un iesaist ties br vpr t gaj darb ;

pilnveidot skolas t la populariz šanu Latvij un rpus t s

robež m, ar pan kumiem start jot daž dos konkursos,

skat s, festiv los un sporta sacens b s;

57

visu m c bu priekšmetu skolot jiem rosin t skol nus

izmantot iesp ju piedal ties konkursos, olimpi d s,

sacens b s;

turpin t atbalsta materi lu izveidi un daž das grūt bas

pak pes uzdevumu uzkr šanu skol niem, kuriem ir

grūt bas m c b s;

izp t t vec ku v lmes un vajadz bas, lai pilnveidotu

sadarb bu un uzlabotu vec kiem dom to pas kumu

apmekl jumu.

IEST DES VIDE izstr d t skolas atribūtiku: karogu un logo;

turpin t populariz t skolas t lu sabiedr b ;

turpin t skolas trad ciju izkopšanu;

turpin t veidot savstarp jas cie as un atbalsta attiec bas

starp skol niem;

rosin t skol nus vesel ga dz vesveida priekšnoteikumu

iev rošanai.

IEST DES

RESURSI

palielin t metodisko komisiju lomu skolas darba

pl nošan ;

metodisko komisiju ietvaros regul ri analiz t

t l kizgl t bas efektivit ti;

atbalst t pedagogu iesaist šanos daž dos projektos,

konkursos, radošo darbu skat s pieredzes populariz šan .

IEST DES DARBA

ORGANIZ CIJA,

VAD BA UN

KVALIT TES

NODROŠIN ŠANA

skolas darba v rt šan un t l k s att st bas vajadz bu

apzin šan vair k iesaist t skol nus un vec kus;

publiskot skolas pašv rt juma zi ojumu novada m jas

lap .

turpin t pilnveidot skolas darba organiz ciju, vad bas

p rraudz bas un kontroles darbu.

Iest des vad t js Ina Šteimanova

(v rds, uzv rds) (paraksts)

Z.v.

58

SASKA OTS

(dokumenta saska ot ja pilns amata nosaukums)

(v rds, uzv rds) (paraksts)

(datums)

Z.v.

Documents

PAŠNOV RTJUMA ZI »OJUMS · 2017. 3. 27. · 1 LUDZAS NOVADA PAŠVALDBA ISTRAS VIDUSSKOLA Vecslabada, Istras pagasts, Ludzas novads, LV - 5748 T lr. 65729541, e-pasts:[email protected]