SATURA R D ®T JS · Ludzas pilsētas un Brigu pagasta, Cirmas pagasta, Isnaudas pagasta, Istras pagasta, Nirzas pagasta, »ukšu pagasta, Pildas pagasta, Pure ¼u pagasta, Rundēnu

Ludzas pilsētas un Brigu pagasta, Cirmas pagasta, Isnaudas pagasta, Istras pagasta, Nirzas pagasta, ukšu pagasta, Pildas pagasta, Pure u pagasta, Rundēnu pagasta apvienošanās projekts

1

SATURA R D T JS

Ievads..............................................................................................................................................2 1. ESOŠ S SITU CIJAS ANAL ZE...........................................................................................3

1.1. Teritorijas visp r gs raksturojums........................................................................................3 1.1.1. Teritorija....................................................................................................................3 1.1.2. Iedz vot ji.................................................................................................................5 1.1.3. Sasniedzam ba...........................................................................................................8 1.1.4. Ekonomika..............................................................................................................10

1.2. Pašvald bu finanšu anal ze...............................................................................................15 2. NOVADA ATT ST BAS STRAT IJA.................................................................................20

2.1. Ludzas novada galvenie parametri..................................................................................20 2.2. Novada priekšroc bas un probl mas................................................................................23 2.3. Novada izveidošanas un darb bas principi.......................................................................24 2.4. Pašvald bu funkciju stenošanas strat ija novad ..........................................................25 2.5. Efekt vas p rvaldes un labas p rvald bas izveides strat ija novad ............................36 2.6. Invest ciju priorit tes, reformas dot ciju no valsts budţeta izlietošanas pl ns...............37

3. NOVADA PAŠVALD BAS ADMINISTRAT V STRUKT RA........................................42 3.1. Novada l m jvara..........................................................................................................42 3.2. Izpildvara un izpildinstit cijas.......................................................................................46 3.3. Pagastu p rvaldes (pakalpojumu centri)........................................................................64

4. APVIENOŠAN S STENOŠANAS PL NS..........................................................................75 5. APVIENOŠAN S PROJEKTA SABIEDRISK APSPRIEŠANA.......................................76

5.1. Sabiedrisk s apspriešanas pas kumi..............................................................................76 5.2. Sabiedrisk s apspriešanas rezult t veikt s izmai as projekta gal gaj variant ...........77

Pielikumi


2

IEVADS

Ludzas rajona Brigu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, ukšu, Pildas, Pure u, Rund nu pagastu un Ludzas pils tas pašvald bu apvienošan s projekta izstr de veikta, pamatojoties uz visu 10 pašvald bu l mumiem par Ludzas novada izveidi un dele jot apvienošan s projekta izstr di Ludzas pils tas domei.

Pašvald bu apvienošan s projekts sagatavots, pamatojoties uz Administrat vi teritori l s reformas padomes apstiprin to metodiku un ietverot Latvijas Republikas normat vo aktu pras bas.

Pašvald bu apvienošan s projekta sagatavošanas m r i ir: 1) nodrošin t pamatotu, optim lu apvienot s pašvald bas – novada –

organizatorisk s strukt ras veidošanu, iev rojot politisko, ekonomisko, soci lo, kult rv sturisko un eogr fisko situ ciju uz vietas;

2) nodrošin t pamatotu un ilgtsp j gu invest ciju pl nošanu veidojam novad ; 3) nodrošin t atkl tu, efekt vu un saprotamu pašvald bu apvienošan s procesu.

Pašvald bu apvienošanas projekta sagatavošanas uzdevumi ir: 1) sagatavot novada att st bas strat iju; 2) sagatavot veidojamas novada pašvald bas administrat v s strukt ras projektu; 3) organiz t pašvald bu apvienošanas projekta publisku apspriešanu.

Apvienošanas projekta sagatavošanas tiešie rezult ti (izpildes rezult ti) ir: 1) apvienošan s projekta zi ojums; 2) par pašvald bu apvienošanos un jauno novadu inform ti pašvald bu deput ti,

darbinieki un sabiedr ba. Ludzas novadu veidojošo pašvald bu apvienošan s projekts sast v no piec m da m.

Pirmaj da dots potenci l novada teritorijas, t s iedz vot ju, sasniedzam bas un ekonomikas visp r gs raksturojums. Balstoties uz esoš s situ cijas anal zi, otraj da tika noteiktas potenci l novada galven s priekšroc bas un probl mas, iez m ti galvenie novada veidošanas un darb bas principi, izstr d ta pašvald bu funkciju stenošanas strat ija novad , noteikta efekt vas p rvaldes un labas p rvald bas izveides strat ija novad , k ar nepieciešam s invest cijas Ludzas novada teritorijas att st bai. Trešaj da par d ta novada pašvald bas administrat v strukt ra, ceturtaj – apvienošan s stenošanas pl ns. Apvienošan s projekta nosl gum iek auts ss apraksts par apvienošan s projekta sabiedrisk s apspriešanas rezult tiem.

Apvienošan s projekta sagatavošan iesaist ti visu 10 Ludzas novadu veidojošo pašvald bu vad t ji un speci listi. Projekta sagatavošanas laik notikušas 4 vad bas grupas s des un 10 darba grupas san ksmes. Apvienošan s projekta 1.redakcijas sabiedrisk apspriešana notika no 2008.gada 9.maija l dz 2008.gada 30.maijam, t s ietvaros notika sabiedrisk s apspriešanas san ksmes vis s veidojam novada pašvald b s. Lai iedz vot ji akt v k iesaist tos projekta sabiedrisk s apspriešanas proces , rajona laikrakst „Ludzas Zeme”, informat vaj izdevum „Ludzas V stis” un m jas lap www.ludzaspils.lv tika ievietots sludin jums par sabiedrisk s apspriešanas pas kumiem, vis s pagastu pašvald b s un pils tas dom bija pieejami apsprieţamie dokumenti.

http://www.ludzaspils.lv/


3

1. ESOŠ S SITU CIJAS ANAL ZE

1.1.1. Teritorija

Ludzas rajons ir pierobeţas rajons un atrodas Latgales re iona austrumu da . Rajona administrat vais centrs ir Ludzas pils ta. T atrodas 267 km att lum no valsts galvaspils tas R gas, 122 km att lum no Daugavpils un 30 km att lum no R zeknes. Rajona teritorij ietilpst Ciblas novads, Zilupes novads, Ludzas pils ta, K rsavas pils ta un 19 pagasti.

Jaunveidojam Ludzas novada administrat vaj teritorij ietilpst 10 pašvald bas (9 pagasti un 1 pils ta). Novada kop j teritorija ir 966 km2. Ludzas novads robeţojas ar Ludzas rajona Zilupes un Ciblas novadu, Lauderu, Pasienes un Zvirgzdenes pagastiem, R zeknes rajon ar Lendţu, Grišk nu, Sto erovas un Kaunatas pagastiem, Kr slavas rajon ar Ezernieku un Š aunes pagastiem. Ludzas novada pašvald bas raksturojošie parametri ir apkopoti 1.tabul .

Ludzas novada pašvald bas raksturojošie parametri 1.tabula

Nr. p.k.

Pašvald ba Centrs Plat ba km2

Iedz vot ju bl vums

iedz./km2

Apdz votas vietas

1. Brigu pagasts Brigi 125 6,1 38 2. Cirmas pagasts Tut ni 87 9,0 32 3. Isnaudas pagasts Martiši 116 10,3 63 4. Istras pagasts Vecslabada 164 5,4 70 5. Nirzas pagasts Nirza 92 6,0 40 6. ukšu pagasts ukši 69 7,5 41 7. Pildas pagasts Pilda 118 6,3 84 8. Pure u pagasts Kivdolova 60 8,1 42 9. Rund nu pagasts Rund ni 124 5,3 61 10. Ludzas pils ta 11 898,5

Zemes sadal jum pa izmantošanas veidiem veidojam Ludzas novada lauku teritorij s

domin lauksaimniec b izmantojam s zemes, kas aiz em 43689 ha (43%) lielu plat bu no novada kopplat bas, un meţi – 33913 ha (33%) no novada kopplat bas. Lielu plat bu aiz em ar de i, purvi un mitr ji.

1.1. Teritorijas visp r gs raksturojums


4

1.att. Zemes sadal jums pa izmantošanas veidiem lauku teritorij s

Liel ko plat bu Ludzas pils t aiz em lauksaimniec bas zeme (27%), kas p rsvar ir

mazd rzi u, k ar pils tas br v s zemes teritorija. Lielu patsvaru sast da vien imenes un div ime u dz vojamo ku apb ves teritorijas (24,9%), k ar pils tai piekr tošo de u plat ba (14,8%). Inform cija par Ludzas pils tas zemes fonda sadal jumu pa zemes lietošanas veidiem ir apkopota 2.tabul .

Ludzas pils tas zemes sadal jums pa lietošanas veida

2.tabula

Zemes lietošanas veids patsvars (%) Kopplat ba (ha) Lauksaimniec ba 26,9 283,3

denssaimniec ba 14,8 155,9 Vien ime u un div ime u dz vojamo m ju apb ve

24,9

261,8

Daudzdz vok u m ju apb ve 4,1 43,1 Dar jumu iest ţu komerci la rakstura apb ve 1,4 14,1 Sabiedrisk s noz mes objekti 8,6 90,0 R pniec bas objekti 7,4 77,5 Satiksmes infrastrukt ras objekti 11,5 121,0 Inţeniertehnisk s apg des t kli un objekti 0,3 6,3

Kop : 100 1053,0

Ludzas novada teritorij konstat tas daudzas der go izrakte u iegulas un daţ das atradnes – dolom ts, smiltis, smilts – grants, m ls, k dra, sapropelis. No min tajiem der gajiem

43%

33%

3%

4%

12%

1% 3% Lauksaimniec b izmantojam zemeMeţi

Kr m ji

Purvi

de i

Ce i

P r j s zemes


5

izrakte iem Ludzas novad pašlaik notiek tikai k dras, smilts un smilts – grants ieguve. Liel kos apjomus sniedz smilts – grants ieguve, kas ir skaidrojams ar pieaugošajiem b vniec bas un ce u b ves apjomiem.

Liel k no smilts – grants iegul m ir Vecslabadas atradne, kas atrodas Istras pagast un aiz em 182 ha lielu plat bu. Par noz m g m var uzskat t ar Cirmas un Rund nu smilts – grants atradnes. Brigu un Isnaudas pagastos konstat t s m la atradnes ir der gas k ie e u, t ar drenu cauru u un jumta daksti u raţošanai, taču t s netiek izmantotas.

Veidojam novada galvenie ainavu veidojošie elementi ir reljefs, meţu mas vi, lauksaimniec b izmantojam zeme, ezeri (Cirmas ezers, Lielais Ludzas ezers, Nirzas ezers u.c.), upes (Ludzas, Pildas, Istras u.c.), apdz vot s vietas (Ludzas pils ta, ciemi, viens tas), kult rv sturiskie un dabas aizsardz bas objekti.

Lai tiktu saglab tas unik l s Latgales ainavas, ir noteiktas paši aizsarg jam s teritorijas – dabas parki, dabas liegumi, mikroliegumi un dabas pieminek i. Inform cija par Ludzas novada paši aizsarg jam m dabas teritorij m ir apkopota 3.tabul .

Aizsarg jam s dabas teritorijas 3.tabula

Nosaukums Pagasts Plat ba

ha Aizsardz b

kopš Kategorija

Istras pauguraine Istras pagasts 862 1977 Dabas parks Istras ezers Istras pagasts 316 1977 Dabas liegums Pildas ezers Pildas pagasts 563 1977 Dabas liegums Plusona diţakmens Istras pagasts 1977 Dabas piemineklis Rund nu Velna dobe Rund nu pagasts 1977 Dabas piemineklis Gome muiţas parks Cirmas pagasts 4,1 2001 Dabas piemineklis Runtortas parks Ludzas pils ta 10,1 2001 Dabas piemineklis *R znas nacion lais parks

Rund nu pagasts 3109,1 2004 Dabas parks

* aizsarg jam teritorija atrodas vair kos rajonos Avots: Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati

1.1.2. Iedz vot ji

Ludzas novad uz 2007.gada 1.janv ri ir re istr ti 16 465 iedz vot ji, no tiem 9 883 Ludzas pils t un sast da 60% no kop j iedz vot ju skaita novad . P r j m Ludzas novada pašvald b m rakstur gs sam r neliels iedz vot ju skaits. Tikai Isnaudas pagast iedz vot ju skaits p rsniedz 1 000 cilv kus (skat t 2.att lu).


6

Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati

2.att. Iedz vot ju skaits Ludzas novada pašvald b s uz 01.01.2007.

Vis s Ludzas novada pašvald b s iedz vot ju skaitam ir tendence samazin ties. Laika

posm no 2003.gada l dz 2007.gadam kop jais iedz vot ju skaits ir samazin jies par 791 jeb 5%. Galvenie iemesli ir gan zem dzimst ba, gan iedz vot ju migr cija uz citiem rajoniem un cit m valst m. Iedz vot ju skaita izmai as Ludzas novad ir atspogu otas 3.att l .


3.att. Iedz vot ju skaita izmai as Ludzas novad 2003. – 2007.

Uz 2007.gada s kumu darbasp jas vecum ir 65% Ludzas novada iedz vot ju, 13% ir jaun ki par darbasp jas vecumu, 22% - vec ki par to. Dati par iedz vot ju sadal jumu p c darbasp jas vecuma un dzimuma novada pašvald b s ir apkopoti 4.tabul .

765 7861195

883

9883

554 519 744483 653

Brigu pagasts

Cirmas pagasts

Isnaudas pagasts

Istras pagasts

Ludzas pils taNirzas pagasts

ukšu pagastsPildas pagasts

Pure u pagastsRund nu pagasts

17256

16733

16588

1647416465

2003 2004 2005 2006 2007


7

Darbasp jas vecuma un dzimuma strukt ra Ludzas novada pašvald b s uz 01.01.2007.

4.tabula

Pašvald ba

L dz darbasp jas vecumam

L dz darbasp jas

vecumam %

Darbasp jas vecum

Darbasp jas vecum

%

P c darbasp jas vecuma

P c darbasp jas vecuma %

Kop V rieši Sievietes V rieši Sievietes V rieši Sievietes

Ludzas 630 632 13 3120 3465 67 639 1397 20 9883

Brigu 69 53 16 245 211 59 68 123 25 769

Cirmas 59 35 12 289 243 68 48 112 20 786

Isnaudas 99 77 15 436 350 66 74 159 19 1195

Istras 59 54 13 284 243 60 96 147 27 883

Nirzas 29 30 11 196 149 62 68 82 27 554

ukšu 22 28 10 194 147 66 38 90 24 519

Pildas 54 61 15 238 184 57 78 129 28 744

Pure u 29 29 12 165 145 64 40 75 24 483

Rund nu 22 36 9 234 175 63 49 137 28 653


Iedz vot ju sadal jums p c dzimuma par da, ka kopum Ludzas novada pašvald b s sieviešu (53%) ir vair k nek v riešu (47%). Ludzas pils t ir v rojams augst kais sieviešu patsvars kop j pašvald bas iedz vot ju skait . Savuk rt Cirmas, Isnaudas un Nirzas pagastos ir

v rojams v riešu skaita p rsvars.


4.att. Iedz vot ju dzimumu strukt ra Ludzas novada pašvald b s uz 01.01.2007.

Brigu pagasts

Cirmas pagasts

Isnaudas pagasts

Istras pagasts

Ludzas pils ta

Nirzas pagasts

ukšu pagasts

Pildas pagasts

Pure u pagasts

Rund nu pagasts

Sievietes 387 390 586 444 5494 261 265 374 249 348

V rieši 382 396 609 439 4389 293 254 370 234 305


8

Iedz vot ju etnisko sast vu ietekm novada eogr fiskais st voklis. Bez domin još m taut b m - latviešiem (54%) un krieviem (40%), Ludzas novada pašvald b s dz vo ar baltkrievi, ukrai i , po i un citas taut bas.


5.att. Iedz vot ju nacion lais sast vs Ludzas novada pašvald b s uz 01.01.2006.

1.1.3. Sasniedzam ba

Ludzas novada teritoriju š rso valsts galvenais autoce š A12 J kabpils – R zekne –

Ludza – Krievijas robeţa (Terehova), kas ir Eiropas ce u t kla E22 sast vda a un svar gs starptautisks tranz ta koridors. Paral li autoce am A12 novada teritoriju š rso starptautiskas noz mes dzelzce a l nija R ga – Maskava, kas nodrošina gan kravas, gan pasaţieru p rvad jumus. Ludzas novada teritorij iekšzemes pasaţieru un kravu p rvad jumus apkalpo Cirmas, Ludzas, Isnaudas, Nerzas, Brigu dzelzce a stacijas.

Visas novada apdz vot s vietas ir sasniedzamas pa autoce iem. Taču ce u sliktais tehniskais st voklis daudzviet palielina re lo sasniedzam bas laiku un att lumu. T d daudz izdev g k poz cij ir t s apdz vot s vietas, kas atrodas valsts galven autoce a (Isnauda, Cirma, Brigi) un valsts 1.ši ras autoce a tuvum (Isnauda, ukši, Pilda).

8880

6561

436226

141230

Latvietis

Krievs

Baltkrievs

Ukrainis

Polis

P r jie


9

Sabiedrisk transporta kust ba 5.tabula

Nr. p.k. Pašvald ba

Att lums l dz

Ludzai (km)

Sabiedrisk transporta kust bu maršruti Biežums

(reisi ned ļ )

1. Brigi 25 Ludza-Konecpole-Zilupe-Ludza Ludza-Zilupe-Guzenki-Š aune Ludza-Zilupe R zekne-Ludza-Zilupe-Terehova C sis-R zekne-Zilupe Ludza-Zilupe-Dagda-K rsava-Daugavpils

20 4 14 7 7 2

2. Cirma 6 Ludza-Obricki-R zekne Ludza-R zekne-Malta-Daugavpils Terehova-Zilupe-Ludza-R zekne R zekne-K rsava-Ludza-R zekne Zilupe-R zekne-C sis Zilupe-R zekne-Daugavpils R zekne-Rogovka-K rsava-Ludza-R zekne

12 7 21 7 7 7 7

3. Isnauda 3 Runtorta-Martiši 98

4. Istra 50 Ludza-Zilupe-Istra-Rund ni-Ludza Ludza-Rund ni-Istra- Zilupe-Ludza

21 3

5. Nirza 20 Ludza-Sei i-Rund ni-Vjortolova 28

6. ukši 10 Ludza-Konecpole-Zilupe-Ludza Ludza -Zilupe-Konecpole-Ludza Ludza-Kivdolova- ukši-Ludza Ludza-Brodaiţa Ludza-Gavei i Ludza-Pilda-Gajeva

14 6 14 12 2 3

7. Pilda 17 Ludza-Konecpole-Zilupe-Ludza Ludza -Zilupe-Konecpole-Ludza Ludza-Brodaiţa Ludza-Pilda-Gajeva

14 6 12 3

8. Pure i 13 Ludza-Kivdolova-Stap ni-Ludza Ludza- ukši-Kivdolova-Ludza

14 14

9. Rund ni 36 Rund ni-Ludza Rund ni-Zilupe-Ludza

26 10

Svar g kie starprajonu maršruti ir:

K rsava – Ludza – Varak ni – R ga Terehova – Zilupe – Ludza – R zekne Zilupe – R zekne – C sis R zekne – Ludza – K rsava Ludza – Obricki – R zekne Ludza – R zekne – Daugavpils


10

Šobr d skol nu p rvad jumus uz Ludzas pils tas m c bu iest d m veic Cirmas pagasta pašvald ba (4 reisi dien ). Uz Ludzas pils tas m c bu iest d m un Ciblas vidusskolu skol nu p rvad jumus veic Isnaudas pagasta pašvald ba (7 reisi dien ), savuk rt, Pildas pagasta pašvald ba veic skol nu p rvad jumus uz Pildas pamatskolu no Ludzas un Ciblas pašvald b m. Visas pašvald bas šim nol kam ir ieg d juš s autobusus.

1.1.4. Ekonomika

Visp r jo ekonomisko situ ciju veidojam Ludzas novad raksturo t pati tendence, kas ir vis valst gan attiec b uz ekonomisko augšupeju, gan kr zi. Tom r ekonomisk situ cija k novad , t ar vis Latgales re ion ar tai piem tošo pozit vo att st bas tendenci ir slikt ka nek Latvij vid ji. Ludzas novadam ir noz m gs ekonomisk s att st bas potenci ls un t turpm kai att st bai ir oti svar ga labv l gas uz m jdarb bas vides rad šana.

P c Lursoft statistikas datiem uz 2008.gada s kumu Ludz un Ludzas rajon uz mumu sadal jum pa uz m jdarb bas form m domin zemnieku saimniec bas (682), individu lie uz mumi (233), sabiedr bas ar ierobeţotu atbild bu (190) un kooperat v s sabiedr bas (106).

Veidojam Ludzas novad domin Latgalei rakstur g s tautsaimniec bas nozares – zemkop ba, lopkop ba, graudkop ba, meţizstr de un kokapstr de. Liel kie mazumtirdzniec bas uz mumi ir koncentr ti Ludzas pils t – SIA „ECHO”, SIA „ RIKS OVV”, lielveikali „MAXIMA”, „IKI”, „ELVI”. Inform cija par liel kajiem Ludzas novada uz mumiem ir apkopota 6.tabul .

Liel kie uz mumi / zemnieku saimniec bas 6.tabula

Nosaukums Darb bas veids Nodarbin to skaits

Ludzas pils ta SIA „ELMARKETS” Mazumtirdzniec ba, automobi u p rdošana,

tehnisk apkope un remonts, oper cijas ar nekustamo pašumu, b vmateri lu tirdzniec ba

75

SIA „ARIOLS” P rtikas produktu raţošana 63 SIA „LUDZAS MAIZN CA” Maizes un miltu izstr d jumu raţošana,

mazumtirdzniec ba nespecializ tajos veikalos

160

SIA „LUDZAS APSAIMNIEKOT JS”

dens ieguve, att r šana un sadale, notek de u sav kšana un apstr de, atkritumu sav kšana un apstr de

197

SIA „RASA L” B vmateri lu, b vkonstrukciju tirdzniec ba 26 SIA „AGRO MIJA” Kokapstr de, b vdarbi, autotransporta

pakalpojumi, agroservisa pakalpojumi, zemes darbi

47

SIA „LUDZAS TRANSPORTA Pasaţieru p rvad jumi 44


11

UZ MUMS” SIA „PASSIM” Automobi u tehnisk apkope un remonts,

degvielas un naftas produktu tirdzniec ba 33

Brigu pagasts Z/S „MEŢ RES A” Kokapstr de 20 Kooperat v sabiedr ba „CE Š” Lauksaimniec ba 3 Z/S „CER BA” Lopkop ba 2 Piem jas saimniec ba „VIZBU I”

Lopkop ba 2

Cirmas pagasts SIA „CIRMAS BEKONS” C ku audz šana 43 SIA „ALFEJA” Mazumtirdzniec ba 3 Z/S „RICA” Lopkop ba, augkop ba 1 Z/S „MIZIŠA M JA” Lauksaimniec ba 1 Kooperat v sabiedr ba „CIRMAS KRASTS”

Lauksaimniec bas pakalpojumi 3

Isnaudas pagasts SIA „ANIPA” Meţsaimniec ba, kokapstr de 7 Z/S „MAURI I” Meţsaimniec ba, kokapstr de 82 Z/S „VECKROGS” Lopkop ba, d rzkop ba 4 Z/S „GR VAS” Lauksaimniec ba, meţsaimniec ba,

lopkop ba 4

Z/S „ZAČI” Lopkop ba 4 Istras pagasts SIA „GAIŠEZERS” P rtikas preču un saimniec bas preču

tirdzniec ba 5

SIA „NOVA” Met lapstr de 5 Z/S „BOŢKI” Lauksaimniec ba, zivsaimniec ba,

meţsaimniec ba, t risma pakalpojumi 7

Z/S „BOROVIJE” Lauksaimniec ba, meţsaimniec ba 1 Z/S „B RZAINES” Meţsaimniec ba 1 Nirzas pagasts Z/S „S TA” Netradicion l lauksaimniec ba, t risma

pakalpojumi 2, vasaras sezon l dz 4

Z/S „NIRZAS EZERS” Aitkop ba 1 Z/S „NOMALES M JAS” Aitkop ba 2 Z/S „PRIEDESKALNS” Lopkop ba 3 Z/S „ZAHARI” Lopkop ba, graudkop ba 2 SIA „MERK RIJS LA” T risma pakalpojumi 2, vasaras

sezon l dz 8 Z/S „EZERZEMES” T risma pakalpojumi 2

ukšu pagasts Kooperat v sabiedr ba „ UKŠI”

Lauksaimniec ba 5

SIA „ALISA” Mazumtirdzniec ba 2 Z/S „SUGLEJI” Kokapstr de 4 Pildas pagasts


12

Kooperat v sabiedr ba „RASA” Lauksaimniec ba 15 Pure u pagasts Z/S „PIENEN TE” Lopkop ba 2 Z/S „KR JUMI” Lopkop ba 2 Rund nu pagasts Z/S „S RIJA” Graudkop ba 3 Z/S „ZA ESJE” Lauksaimniec ba, kokapstr de 2 Z/S „UZ M JA VEIKSME” Lauksaimniec ba, kokapstr de,

mazumtirdzniec ba 2

Ludzas novada teritorija ir piem rota t risma nozares att st bai un tautsaimniec bas

nozaru vid ir viena no priorit t m. Ludzas pils ta ir ne vien novada administrat vais centrs, bet ar sen k Latvijas pils ta ar savdab gu un bag t gu kult ras mantojumu, viens no 5 pils tb vniec bas pieminek iem valst . Novada latgalisk s trad cijas, folklora, multinacion l kult ra, v sturiskais mantojums, valoda un amatniec ba ir tas, kas piesaista t ristus. Ludzas novada teritoriju liel koties apmekl Latvijas iedz vot ji (85%), taču ar katru gadu pieaug rzemju ce ot ju skaits – igau u, lietuviešu, krievu, v cu, zviedru, norv u, somu, po u, franču

un be u ce ot ji. Ludzas novad t risma nozares att st b var izdal t tr s priorit ros virzienus:

1) kult ras t risms – kult rv sturisko objektu apskate (vecpils ta, bazn cas, arheolo iskie objekti, muzeji u.c.), tematiskie t risma maršruti (v sturisku pastaigu taka „Pakalnu sp ks”, izzi as taka „Pa ebreju tautas p d m Ludz ”, „Izstaig sim po u ce us Vecslabadas pus ” u.c.);

2) dabas t risms – aizsarg jamo dabas teritoriju un dabas objektu apskate (Istras dabas parks, Sleinovas paeglis, Plis na diţakmens, Kazicu p dakmens u.c.), atp ta pie ezeriem (Cirmas ezera pludmale, Istras un Pildas ezers ar sal m);

3) akt vais t risms – pastaigu takas, velomaršruti, zirgu izj des, pirts k res, laivu braucieni, peintbols un citas aktivit tes. Inform cija par nakš ošanas iesp j m Ludzas novad ir apkopota 7.tabul .

T ristu m tnes Ludzas novad

7.tabula

Pašvald ba T risma m tnes Ludzas Viesn ca „Ludza”

Viesn ca „Valensija” Cirmas Atp tas b ze „Dzerka i”

Br vdienu m ji a „Ezers ta” Isnaudas Kempings „Zurzi”

Viesu m ja „V ksna” Istras Atp tas vieta „Ozero”

Istras vidusskola Nirzas Atp tas b ze „Zirga smaids”

Lauku m ja, br vdienu m ja „Ezerzeme” Viesu m ja „Meldri”

ukšu Lauku m ja „Aizupm ja”


13

Ludzas novadam ir liels potenci ls jaunu t risma produktu att st bai, t p c perspekt v

j paredz infrastrukt ras pilnveidošanas iesp jas – ce u segumu atjaunošana, velomaršrutu ier košana, ce a nor ţu un informat vo stendu uzst d šana, atp tas vietu labiek rtošana, sakaru sist mas uzlabošana utt.

Latvij p d jos gados v rojam strauj ekonomikas att st ba pozit vi ietekm situ ciju

darba tirg . Lai gan iedz vot ju skaits darbsp jas vecum (15-64 gadi) turpina samazin ties, ekonomiski akt vo iedz vot ju skaits palielin s un pieaug nodarbin t bas l menis.

P d jo piecu gadu laik nodarbin t bas l menis Latgales re ion , tai skait ar Ludzas rajona pašvald b s, ir pieaudzis, taču joproj m tas ir zem ks nek citos valsts re ionos. Ja 2002.gad nodarbin to iedz vot ju patsvars iedz vot ju kopskait sast da 52% (valst vid ji 60,5%), tad 2006.gad tas pieaudzis l dz 56,8% (valst vid ji 66,3%).

Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati

6.att. Nodarbin t bas l menis 2002. – 2006.

P c Nodarbinātības valsts aģentūras datiem re istr t bezdarba l menis valst 2007.gada decembra beig s bija 4,9% (bezdarbnieku skaits ekonomiski akt vo iedz vot ju kopskait ). Joproj m augst kais bezdarba l menis saglab jas Latgal , Ludzas rajon – 14,4%.

Bezdarba l menis Ludzas novada pašvald b s ir stipri atš ir gs – tas sv rst s no 12,8% l dz 26,2%. 2007.gada janv r zem kais re istr tais bezdarba l menis ir Ludzas pils t , Rund nu un Cirmas pagast , bet augst kais ir Brigu, Pildas un ukšu pagast (skat t 7.att lu).

0

10

20

30

40

50

60

70

2002 2003 2004 2005 2006

Nodarbin t bas l menis vid ji LatvijNodarbin t bas l menis Latgales re ion


14

Avots: Nodarbinātības valsts aģentūras statistikas dati

7.att. Bezdarba l menis Ludzas novada pašvald b s uz 01.01.2007.

Starp valsts teritorij m joproj m saglab jas soci li ekonomisk s atš ir bas. Valsts galvaspils tas un lielo ekonomiski att st to centru apk rtnes teritorij s strauj k samazin s bezdarba l menis, pieaug iedz vot ju ie mumi, akt v k att st s uz m jdarb ba, turpret valsts noma kaj s teritorij s saglab jas ekonomisk atpalic ba un pieaug soci l s pretrunas. Re ion l s att st bas likums nosaka, ka „ paši atbalst m teritorija ir teritorija, kur ilgstoši saglab jas negat vas ekonomisk s un soci l s att st bas tendences vai viena no š m tendenc m un, kurai ar likumu pieš irts paši atbalst m s teritorijas statuss”.

paši atbalst mo teritoriju att st ba tiek veicin ta ar pašu kred tpolitiku, nodok u atvieglojumiem un Re ion l fonda l dzek iem, kas nodrošina papildu iesp jas finans t projektus, kuru stenošana attiec gaj teritorij veicina saimniecisko darb bu, rada jaunas un saglab esoš s darba vietas un sekm š s teritorijas iedz vot ju dz ves l me a celšanos. paši atbalst m s teritorijas statuss l dz 2009.gada 31.decembrim ir noteikts vis m Ludzas novadu veidojoš m pašvald b m un Ludzas pils tai.

26,2%

14,2%

19,4%

16,4%

12,8%

15,6%

20,1%

22,5%

16,4%

14,0%

0

5

10

15

20

25

30

Brigu pagasts

Cirmas pagasts

Isnaudas pagasts

Istras pagasts

Ludzas pils taNirzas pagasts

ukšu pagastsPildas pagasts

Pure u pagastsRund nu pagasts


15

Pašvald bas uzdevums ir organiz t un nodrošin t pašvald bas finanšu darb bu ar t s

b tisk ko sast vda u – pašvald bas budţetu. Pašvald bas budţeta m r is ir noteikt un pamatot, k ds l dzek u apjoms ir nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un br vpr t go iniciat vu izpildei atbilstoši pašvald bas priorit t m.

Pašvald bas budţets: izsaka politiskos l mumus un priorit tes saimnieciskajam gadam, nodrošina pašvald bas finanšu kontroli, ir finanšu vad bas instruments invest ciju un aiz mumu l mumu pie emšanai, veic komunik cijas funkcijas starp pašvald bu un iedz vot jiem, starp pašvald bas

politi iem un izpildinstit ciju, starp pašvald bu un citu valsts p rvaldes l me u instit cij m. 2008.gada pašvald bu budţeti ir izstr d ti atbilstoši likumu „Par budţetu un finanšu

vad bu”, „Par pašvald bas budţetiem”, nodok u likumos, Ministru kabineta noteikumos un citos likumdošanas aktos izvirz taj m pras b m, k ar pašvald bu noteiktaj m priorit t m.

Ludzas novadu veidojošo pašvald bu pamatbudţeta ie mumi 2008.gada pl n sast da Ls 9 826 783. Liel ko nodok u ie mumu da u veido nodok u ie mumi – Ls 3 571 360 (36,34%) un m r dot cijas un dot cijas no pašvald bu finanšu izl dzin šanas fonda (PFIF) – Ls 2 993 958 (30,47%). Dot cijas no PFIF sa em visas novada pagastu pašvald bas un to patsvars sast da 8,45%. Naudas l dzek i gada s kum sast da Ls 2 440 524 (24,84%) un liel ko da u veido Ludzas pils tas pamatbudţeta naudas l dzek u atlikums gada s kum – 88% (skat t 8.att lu).

8.att. Ludzas novada pašvald bu budžeta ie mumu strukt ra 2008.gadam

36,34%

1,56%30,47%

4,58%0,28%

1,93%

24,84%

Nodok u ie mumi

Nenodok u ie mumi

Dot cijas, m r dot cijas (iz emot invest cijas)M r dot cijas invest cij m

Savstarp jie nor ini

P r jie iest ţu ie mumi

Naudas l dzek i gada s kum

1.2. Pašvald bu finanšu anal ze


16

Pamatbudţeta ie mumi uz 1 iedz vot ju sv rst s no Ls 497 Ludzas pils t l dz Ls 273 Cirmas pagast , vid ji novad – Ls 449.

Ludzas novadu veidojošo pašvald bu pamatbudţeta izdevumi 2008.gada pl n , izsl dzot savstarp jos nor inus novada robeţ s, sast da Ls 9 671 579. Klasific jot pamatbudţeta izdevumus atbilstoši ekonomiskaj m kategorij m, var secin t, ka liel ko izdevumu da u sast da atalgojumi un VSAOI – Ls 4 470 249 (46,22%), pamatkapit la veidošanas izdevumi – Ls 2 968 351 (30,69%) , k ar preču un pakalpojumu izdevumi – Ls 1 597 558 (16,52%).

9.att. Ludzas novada pašvald bu budžeta strukt ra p c ekonomisk s klasifik cijas 2008.gadam

Analiz jot pamatbudţeta izdevumu strukt ru p c funkcion l s klasifik cijas, var secin t, ka Ludzas novadu veidojošo pašvald bu 2008.gada pamatbudţetu izdevumu priorit te nemain gi ir izgl t ba. Izdevumi šaj nozar sast da Ls 5 793 800 jeb 59,91% no kop jiem izdevumiem. Izdevumi visp r jiem valsts dienestiem sast da Ls 1 483 895 jeb 15,34%, atp tai, kult rai un reli ijai tiek pl noti izdevumi Ls 815 431 apm r jeb 8,43%, pašvald bu teritoriju un m jok u apsaimniekošanas izdevumi – Ls 711 435 jeb 7,36% no pamatbudţeta izdevumu kopsummas (skat t 10.att lu).

Pamatbudţeta izdevumi uz 1 iedz vot ju sv rst s no Ls 714 Ludzas pils t l dz Ls 291 Cirmas pagast , vid ji novad – Ls 587.

Liel kie kapit lie izdevumi uz 1 iedz vot ju ir Ludzas pils t – Ls 281,73 un Isnaudas pagast – Ls 86,69, vid ji novad – Ls 180,28.

46,22%

16,52%2,42%

0,05%

2,33%

0,64%

30,69%

1,13%0,01% Atl dz ba

Preces un pakalpojumi

Procentu izdevumi

Subs dijas , dot cijas

Soci lie pabalsti

Uztur šanas izdevumu transferti

Pamatkapit la veidošana

Aiz mumu atmaksas 2008.g.

L dzdal ba kapit l


17

10.att. Ludzas novada pašvald bu pamatbudžeta strukt ra p c funkcion l s klasifik cijas

2008.gadam

Analiz jot Ludzas novadu veidojošo pašvald bu kred tsaist bu apjomus, var secin t, ka tikai Pildas pagastam un Rund nu pagastam uz 2008.gadu nav emti aiz mumi. Kop jais saist bu apjoms pašvald b s uz 2008.gadu sast da Ls 4 933 510, galvojumi – Ls 118 059. Liel ko saist bu patsvaru veido Ludzas pils tas pašvald bas saist bas un sast da 95,8% kop jo saist bu apjom . Inform cija par veidojam novada kred tsaist b m uz 01.01.2008. ir apkopota 8.tabul .

Ludzas novada pašvald bu saist bas uz 01.01.2008. 8.tabula

Aizdev js M rķis Parakst šanas datums

Atmaksas termi š

Aiz muma summa

Par ds uz p rskata

gada s kumu Ludzas pils ta

Valsts kase Pagarin t aizdevuma l gumu P-31/99, P-57/2000, P-58/2000 atmaksas termi us

14.06.2002 20.03.2014 410 100 252 950

15,34%1,03%

0,97%

1,04%

7,36%

0,44%

8,43%

59,91%

4,35%

1,13%0,01%

Visp r jie vald bas dienesti

Sabiedrisk k rt ba un droš baEkonomisk darb ba

Vides aizsardz ba

Pašvald bas teritoriju un m jok u apsaimniekošanaVesel ba

Atp ta, kult ra, reli ija

Izgl t ba

Soci l aizsardz ba

Aiz mumu atmaksas 2008.g.

L dzdal ba kapit l


18

Valsts kase Tautas nama kapit lais remonts 14.04.2003 20.04.2013 20 000 12 800 Valsts kase Ludzas densvada un

kanaliz cijas perspekt v att st ba

14.04.2003 20.04.2013 40 000 25 600

Valsts kase Ludzas siltumapg des rekonstrukcijas 4.k rtas realiz šana

14.04.2003 20.04.2013 40 000 25 600

Valsts kase Ludzas densvada un kanaliz cijas perspekt v att st ba

02.08.2004 20.07.2014 50 000 38 800

Valsts kase Ludzas siltumapg des rekonstrukcijas 5.k rtas realiz šana

02.08.2004 20.07.2014 50 000 38 800

Valsts kase Ludzas siltumapg des rekonstrukcijas 6.k rtas realiz cija

05.08.2005 20.03.2014 50 000 43 750

Valsts kase Ludzas pils tas ielu apgaismojuma att st ba

05.08.2005 20.12.2014 50 000 43 750

Valsts kase Kanaliz cijas kolektora b vniec ba

23.11.2005 20.09.2014 49 500 45 090

Valsts kase Ludzas pils tas PII renov cija 27.06.2006 20.03.2030 300 000 300 000 Valsts kase Ludzas pils tas PII materi li

tehnisk s b zes nostiprin šanai 13.09.2006 20.03.2030 100 000 100 000

Valsts kase Ludzas pils tas sporta halles celtniec ba

03.10.2006 20.08.2030 700 000 700 000

Valsts kase Ludzas m zikas pamatskolas renov cija

28.12.2006 20.08.2030 11 000 10 974

Valsts kase Ludzas 2.vsk 1.un 2. m c bu korpusu renov cija

28.12.2006 20.11.2030 30 000 30 000

Valsts kase Ludzas m zikas pamatskolas renov cija

01.06.2007 20.04.2031 200 000 200 000

Valsts kase Ludzas 2.vsk 1.un 2. m c bu korpusu renov cija

01.06.2007 20.04.2031 458 238 458 238

Valsts kase Ludzas pils tas sporta halles celtniec ba

01.06.2007 20.11.2031 1 000 000 1 000 000

Valsts kase Pieb ve pie Ludzas pils tas speci l s PII "R tis" kas

14.12.2007 20.12.2032 600 000 600 000

Valsts kase Ludzas 2.vsk II m c bu korpusa renov cija

14.12.2007 20.12.2032 800 000 800 000

4 726 352 Brigu pagasts Valsts kase Atdzelţošanas iek rtu

ier košana 2003.05.21 2013.02.20 12 000 6 960

Cirmas pagasts Valsts kase Tut nu ciemata centraliz t s

dens apg des sist mas atdzelţošanas iek rtu renov cija

2003.05.21 2013.05.20 19 800 11 800

Valsts kase Apkures katla un autobusa ieg de

2006.12.28 2016.12.20 29 416 27 000

38 800 Isnaudas pagasts Valsts kase dens atdzelţošanas iek rta 2002.06.19 2011.06.20 8 000 3 600 Valsts kase Autobusa ieg de 2007.10.18 2017.12.20 80 000 80 000 83 600 Istras pagasts


19

AS BTB Finanšu l zings-viegl s automaš nas ieg de

2005.12.13 2010.12.13 8 499 5 481

Valsts kase Skolas mikroautobusa ieg de 2005.11.10 2010.05.20 16 000 8 880 14 361 Nirzas pagasts Valsts kase denssist mas un atdzelţošanas

iek rtu rekonstrukcija 2004.10.13 2014.09.01 30 000 20 800

Valsts kase Mikroautobusa ieg de 2006.08.18 2016.07.20 9 800 8 545 29 345 ukšu pagasts Valsts kase dens atdzelţošanas renov cija 2002.07.25 2012.08.20 14 000 7 000 Valsts kase Automaš nas ieg de 2005.06.10 2015.07.20 5 850 4 390 AS BTB Finanšu l zings (traktora ieg de) 2007.08.21 2009.02.21 18 864 14 902 26 292 Pure u pagasts Valsts kase Dzeram dens atdzelţošanas

stacijas rekonstrukcija 2004.10.06 2013.12.20 12 000 7 800

Pašvald bu budţetu anal ze uzskat mi par da, ka mazas pašvald bas ar saviem budţeta resursiem praktiski nevar veikt invest cijas, t m nepietiek finanšu sp jas kred tu sa emšanai vai l dzek u piesaist šanai, kur nepieciešams pašvald bas l dzfinans jums. Novada izveidošana paaugstin s finanšu l dzek u koncentr šan s iesp jas, kas sekm s kred tu pieejam bu, pav rs iesp jas noz m g kiem un uz att st bu orient tiem ieguld jumiem.


20

2. NOVADA ATT ST BAS STRAT IJA

Ludzas novada pašvald bu, ko apvienojoties veido Brigu, Cirmas, Isnaudas, Istras,

Nirzas, ukšu, Pildas, Pure u, Rund nu pagastu pašvald bas, raksturo š di parametri:

Novada nosaukums Ludzas novads

Rajons Ludzas rajons

Pl nošanas re ions Latgales re ions

Teritorijas plat ba 966 km2

Iedz vot ju skaits 16 465

Iedz vot ju bl vums 17,04 iedz./km2

Novada teritori lais dal jums Ludzas pils ta

Brigu pagasts

Cirmas pagasts

Isnaudas pagasts

Istras pagasts

Nirzas pagasts

ukšu pagasts

Pildas pagasts

Pure u pagasts

Rund nu pagasts

Administrat vais centrs Ludza

Pagastu p rvaldes (pakalpojumu

centri)

Brigu pagasta p rvalde (pakalpojumu centrs); atrodas

Brigos

Cirmas pagasta p rvalde (pakalpojumu centrs); atrodas

Tut nos

Isnaudas pagasta p rvalde (pakalpojumu centrs); atrodas

Martišos

Istras pagasta p rvalde (pakalpojumu centrs); atrodas

2.1. Ludzas novada galvenie parametri


21

Vecslabad

Nirzas pagasta p rvalde (pakalpojumu centrs); atrodas

Nirz

ukšu pagasta p rvalde (pakalpojumu centrs); atrodas

ukšos

Pildas pagasta p rvalde (pakalpojumu centrs); atrodas Pild

Pure u pagasta p rvalde (pakalpojumu centrs); atrodas

Kivdolov

Rund nu pagasta p rvalde (pakalpojumu centrs); atrodas

Rund nos

Novada dome 74 deput ti (l dz 2009.gada martam)

11 deput ti (p c 2009.gada pašvald bu v l šan m)

Pamatbudţeta ie mumi 9 826 783 LVL (2008.gada pl ns)

M r dot cijas invest cij m

apjoms 2 000 000 LVL


22

11.att. Ludzas novada karte


23

Ludzas novada stipr s puses (priekšroc bas):

Daudzveid gie un bag tie dabas resursi – meţi, ezeri, laiksaimniec bas zemes, der gie izrakte i, paši aizsarg jam s teritorijas.

Novada eogr fiskais izvietojums ir priekšnoteikums lo istikas un tranz ta pakalpojumu att st bai.

Skaistas ainavas, nepies r oti zemes resursi un bag tais kult rv sturiskais mantojums ir potenci ls t risma att st bai.

Daudzveid gas lauksaimniec bas specializ cijas iesp jas, biolo isk s lauksaimniec bas att st bas iesp jas.

Soci l s apr pes infrastrukt ras pieejam ba.

Att st ts sabiedrisk transporta t kls.

Ludzas novada v j s puses un galven s probl mas:

Demogr fisk s situ cijas pasliktin šan s.

Neapmierinoša esošo ce u un to segumu kvalit te.

Tranz tce a rad t s probl mas – kravas automobi u rindas, vides pies r ojums, satiksmes negad jumi un sastr gumi.

Novecojusi un nepietiekoši kvalitat va siltumapg des, densapg des un kanaliz cijas sist ma pagastu pašvald b s.

Nesak rtotas pašvald bu pašumties bas.

Nepietiekams dz vojam fonda apjoms Ludzas pils t , esoš dz vojam fonda av rijas st voklis pagastu pašvald b s.

Kvalific ta darbasp ka aizpl šana uz lielpils t m un rvalst m.

Zems sabiedrisk transporta komforta l menis un tehniskais st voklis.

2.2. Novada priekšroc bas un probl mas


24

emot v r Administrat vi teritori l s reformas norises gaitu, Ludzas pils tas un Brigu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, ukšu, Pildas, Pure u, Rund nu pagastu pašvald bas jaun Ludzas novada veidošan un t darb bas vadl niju noteikšan vienojas par š diem principiem un uzst d jumiem:

Periodu l dz 2009.gada v l šan m uzskat t par p rejas periodu, pak peniski veidojot pašvald bas strukt ru, kura piln apjom uzs ks savu darb bu p c novada izveidošanas.

Novada administrat vais centrs ir Ludzas pils ta, taču novada ietvaros pašvald bas pakalpojumu nodrošin šana iedz vot jiem netiek koncentr ta. Pašvald bas sniegtie pakalpojumi iedz vot jiem tiek saglab ti viet s, kur tie nodrošin ti pirms apvienošan s, ja p c šiem pakalpojumiem ir piepras jums.

Pašvald bas strukt ras veidošan tiek izmantots gan teritori lais, gan nozaru, jomu dal jums un attiec gi novada pašvald bas darb b tiek nodrošin ta gan nozaru, jomu instit ciju koordin cija, gan ar teritori lo vien bu instit ciju koordin cija.

Tiek nodrošin ta efekt va, m sdien ga pašvald bas p rvalde un taj tiek iev roti labas

p rvald bas principi. Novada pašvald bas l mumu pie emšanas process ir atkl ts, sabiedr ba tiek inform ta par pašvald bas darb bu un sasniegtajiem rezult tiem.

Novada teritori lo vien bu p rst vniec bai un iesaist šanai domes darb tiek veidotas teritori l s konsultat v s komisijas.

Tiek nodrošin ta sadarb ba starp cit m pašvald b m rpus novada, valsts iest d m, nevalstisko sektoru, uz m jiem, soci liem partneriem. Tiek turpin ta un paplašin ta sadraudz ba ar rzemju pašvald b m.

Novada pašvald bas darb b tiek p r emta un izmantota visu novadu veidojošo pašvald bu pozit v pieredze. Tiek paredz ta pašvald bas darbinieku specializ cijas padzi in šana, kvalifik cijas, profesionalit tes paaugstin šana.

Novada pašvald b tiek koncentr ti finanšu resursi, kas nodrošina vienm r gu invest ciju piesaisti visai novada teritorijai, sekm pils tas un lauku partner bu, saglab jot katras pašvald bas identit ti.

Vienreiz j valsts budţeta m r dot cija tiek izmantota pas kumiem, saist tiem ar visa

novada pilnveidošanu un att st bu, katr teritorij invest jot vien du m r dot ciju apjomu.

2.3. Novada izveidošanas un darb bas principi


25

ORGANIZ T IEDZĪVOT JIEM KOMUN LOS PAKALPOJUMUS

Esoš situ cija

Vis s novada apdz vot s viet s tiek nodrošin ta komun lo pakalpojumu pieejam ba. Ludz densapg des un kanaliz cijas pakalpojumus nodrošina SIA „Ludzas apsaimniekot js”, atkritumu sav kšanu – SIA „Ludzas apsaimniekot js” un SIA „Marss”, siltumener ijas pieg di – SIA „Ludzas apsaimniekot js”, siltuma raţošanu – SIA „Ludzas Bio – Ener ija”, pagastos par komun lo pakalpojumu pieejam bu g d pagasta padome.

Tarifi Ludz un katr pagast par komun lajiem pakalpojumiem ir atš ir gi, tos apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulators.

Visos pagastos un da ji ar Ludz densvada un kanaliz cijas t kli ir nolietojušies, nepieciešamas invest cijas dzeram dens kvalit tes nodrošin šanai, kanaliz cijas t klu nomai ai.

Centraliz t siltumapg de ir tikai Ludz , Cirm un Rund nos. Ludz nepieciešama centraliz t s siltumapg des siltumtrašu nomai as pabeigšana, Rund nos – piln ga nomai a. Vis s veidojam novada pašvald b s nepieciešamas invest cijas atkritumu š irošanas laukumu izveidei. Pl not situ cija novad

Komun lo pakalpojumu pieejam ba saglab jas vis s apdz vot s viet s, kur tas ir pašlaik. Komun lie pakalpojumi tiks nodrošin ti decentraliz ti un samaksa par komun lajiem pakalpojumiem tiks iekas ta pagastu p rvald s (pakalpojumu centros).

Tarifi Ludz un katr pagastu p rvald b s atš ir gi, tos apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulators.

Pagastu p rvald s atkar b no komun lo pakalpojumu saimniec bas apjoma darbosies komun lo pakalpojumu iecirk i ar atbilstošu darbinieku skaitu. Komun lo pakalpojumu iecirknis b s tieši pak auts pagasta p rvaldes vad t jam. Komun lo pakalpojumu iecirk a vad t js b s atbild gs par komun lo pakalpojumu nodrošin šanu, komun lo pakalpojumu ie mumu iekas šanu un izlietojumu saska ar apstiprin to pakalpojumu centra budţetu, k ar par du piedzi u, komun l s saimniec bas infrastrukt ras att st bu.

P c apvienošan s novad Ludzas pils tas domes SIA „Ludzas apsaimniekot js” b s novada uz mums. Perspekt v paredz ts izveidot 1 štata vien bu pašvald bas SIA „Ludzas apsaimniekot js”, kura amata pien kumos b s komun lo pakalpojumu att st bas koordin cija novad .

2.4. Pašvald bu funkciju stenošanas strat ija novad


26

G D T PAR SAVAS ADMINISTRATĪV S TERITORIJAS LABIEK RTOŠANU UN

SANIT RO TĪRĪBU

Esoš situ cija

Teritorijas labiek rtošanas darbi ietver pils tas un apdz voto vietu, ciematu labiek rtošanu, kaps tu, pašvald bas ce u uztur šanu.

Ludz teritorijas labiek rtošanas pakalpojumi tiek nodrošin ti, iepirkuma proced ras rezult t sl dzot l gumu ar pakalpojumu sniedz ju. Teritorijas labiek rtošanu un ielu uztur šanu nodrošina pašvald bas SIA „Ludzas apsaimniekot js”, tiek organiz ti algotie pagaidu sabiedriskie darbi. Pagastos ce u uztur šanu organiz pagasta padome, Pure os un Istr labiek rtošanas darbos tiek iesaist ti bezdarbnieki.

Valsts autoce u uztur šana, atjaunošana, projekt šana tiek veikta no valsts autoce u fonda programmai pieš irtajiem l dzek iem. To izlietojuma k rt bu nosaka Ministru kabineta noteikumi. Autoce u fonda m r dot ciju sadala Ludzas rajona autoce u padome (skat t 9.tabulu).

Autoceļu fonda m rķdot cijas sadal jums Ludzas novada pašvald b m 2008.gad 9.tabula

Pašvald ba Kop jais ce u

garums (km)

M r dot cija pagastu ce iem (Ls)

M r dot cija ielu

uztur šanai (Ls)

M r dot cija transportl dzek u

skaitam (Ls)

M r dot cija kop

2008.gadam (Ls)

Brigi 58,39 16128 2568 6795 25491 Cirma 15,49 22463 3989 8744 35196 Isnauda 52,83 26073 3579 16835 46487 Istra 46,60 36494 3082 5885 45461 Nirza 36,52 24165 1199 6539 31903

ukši 22,35 27407 2568 5128 35103 Pilda 25,93 35509 4711 6384 46604 Pure i 14,95 17697 2304 4542 24543 Rund ni 55,85 17914 2617 6162 26693 Ludza 1,54 319105 189888 508993

Kop : 330,45 223850 345722 256902 826474 Pl not situ cija novad

Novad teritorijas labiek rtošanas jaut jumus koordin s un risin s Ludzas novada izpilddirektors, Att st bas noda as Nekustam pašuma da as transporta un ce u speci lists un nekustam pašuma apsaimniekošanas speci lists.

Pagastu p rvald s (pakalpojumu centros) par teritorijas labiek rtošanu un sanit ro t r bu atbild gs pagasta p rvaldes vad t js.


27

NOTEIKT K RTĪBU, K D IZMANTOJAMI PUBLISK LIETOŠAN ESOŠIE

MEŽI UN DEŅI

Navada dome apstiprina vienotus saistošos noteikumus par k rt bu, k d izmantojami publisk lietošan esošie meţi un de i. Par noteikumu projekta sagatavošanu, balstoties uz pašvald bu Teritorijas pl nojumiem un citiem saistošajiem noteikumiem, atbild gs novada domes izpilddirektors.

G D T PAR IEDZĪVOT JU IZGLĪTĪBU

Esoš situ cija

Viena no svar g kaj m pašvald bas funkcij m ir g d t par iedz vot ju izgl t bu. Šim m r im veidojam novada teritorij darbojas 7 pirmsskolas izgl t bas iest des, 1 s kumskola, 5 pamatskolas, 2 vidusskolas, 1 imn zija, 1 vakarskola, 3 pieaugušo izgl t bas centri, 2 interešu izgl t bas centri un 2 profesion l s ievirzes izgl t bas iest des. 9.tabul ir sniegts Ludzas novadu veidojošo pašvald bu teritorij esošo izgl t bas iest ţu raksturojums.

Izgl t bas iest žu raksturojums

9.tabula

Nosaukums Skol nu /

b rnu skaits Pedagogu

skaits

Tehnisko darbinieku

skaits

Skol nu / b rnu skaits,

kas m c s citur

Izdevumi uz 1 skol nu /

b rnu (Ls) Pirmsskolas izgl t bas iest des

12 ludz nieši

Ludzas pils tas 3. pirmsskolas izgl t bas iest de „Nami š”

125 13 20 1308,00

Ludzas 4. pirmsskolas izgl t bas iest de „Pasaci a”

239 27 28 1302,00

Ludzas speci l pirmsskolas izgl t bas iest de „R tis”

58 14 17 2914,00

Brigu pamatskola 28 4 3 1063,00 Istras pagasta pirmsskolas izgl t bas iest de

24 4 3 1770,00

Pildas pagasta pirmsskolas izgl t bas iest de

19 4 3 1664,95

Pildas pagasta pirmsskolas izgl t bas iest de

13 5 2 1472,28

S kumskola Pure u s kumskola

9 5 7 7 (1.-4.kl.)

324,91

Pamatskolas Ludzas m zikas pamatskola (1.-4. kl.)

71 10 7 2863,78

Brigu pamatskola (1.-6. klase)

41 12 14 56 2856,00

Nirzas pamatskola 85 +14 (5 - 6g.)

14 15 6 1930,90

ukšu pamatskola 58 14 7 7 1990,00

Pildas pamatskola 81 14 15 5 1607,44


28

Vidusskolas 78 ludz nieši Ludzas 2. vidusskola 468

+20 (5 - 6g.) 52 26 623,00

Istras vidusskola 127 17 13 15 1508,76 imn zija

Ludzas pils tas imn zija 756 60 25 737,45

Vakara vidusskola 209 ( t.sk. Ludz 156)

26 4 - 550,00

Interešu izgl t ba Ludzas rajona b rnu un jauniešu centrs

1225 61 3 - 140,00

Ludzas pils tas B rnu un jauniešu mediju centrs

32 4 4 - -

Profesion las ievirzes izgl t ba

J.Soik na Ludzas m kslas skola

198 12 9 - 477,00

Ludzas m zikas pamatskola 180 11 Vienreiz jau nosaukti

- 2863,78

Lai gan sports nav defin ts k pašvald bu past v b funkcija, taču visas pašvald bas

sniedz ieguld jumu sporta un vesel ga dz vesveida veicin šan . Ludzas rajona padomes pak aut b ir profesion l s ievirzes iest de Ludzas rajona sporta skola ar sporta z li, vieglatl tikas man ţu, svarcelšanas z li un stadionu „V rpa”. 2008. gad uzs ks funkcion t sporta halle pie Ludzas 2.vidusskolas. Pl not situ cija novad Ludzas novad tiks izveidots Izgl t bas departaments k Domes administr cijas strukt rvien ba. Izgl t bas departaments pilda normat vajos aktos pašvald bai paredz to kompetenci izgl t b .

Skol nu p rvad jumus pagastu teritorij s nodrošina attiec g s pagastu p rvaldes (pakalpojumu centri), saska ojot ar novada domi.

Perspekt v Ludzas novads gatavs p r emt novada administrat vaj teritorij esoš s Ludzas rajona padomes iest des – Ludzas rajona sporta skolu, Ludzas rajona vakara vidusskolu un B rnu un jauniešu centru.

Cirmas pagasta Tut nos pl nots atv rt pirmsskolas izgl t bas iest di. Lietder gai Sporta halles un 2.vidusskolas intern ta telpu izmantošanai ir uzs kts darbs

pie Ludzas novada Handbola centra veidošanas.

R P TIES PAR KULT RU UN SEKM T TRADICION LO KULT RAS V RTĪBU SAGLAB ŠANU UN TAUTAS JAUNRADES ATTĪSTĪBU

Esoš situ cija

Veidojam Ludzas novada teritorijas 11 Tautas namos darbojas kori, deju kolekt vi, folkloras kopas, vok lie ansamb i, p t ju or estri un dramatisk s kopas. Iedz vot jiem ir


29

iesp jams apmekl t 12 sabiedrisk s bibliot kas. Vis s bibliot k s bez maksas pieejami sabiedriskie interneta pieejas punkti.

Ludz darbojas valsts akredit ts novadp tniec bas muzejs ar plašu ekspon tu kl stu un br vdabas noda u, kur apskat mi Latgales lauku celtniec bas pieminek i – zemnieku d mistaba, dz vojam m ja, rija, v jdzirnavas, kerami a P.Vilc na darbn ca.

Kult ras iest žu raksturojums 10.tabula

Nosaukums Darbi- nieku skaits

Apmek- l jumu skaits

Pašdarb bas kolekt vi, skaits

Tradicion lie pas kumi

Tautas nami Ludzas Tautas nams

20 15 000 14 pašdarb bas kolekt vi: p t ju or estris, 3 deju kolekt vi, jauktais koris, 2 ritma deju grupas, folkloras kopa, sporta dejas, estr des ansamblis u.c.

Latvijas valsts sv tki, B rn bas sv tki, Pilngad bas sv tki, Lieldienas, M tes diena, L go, Svec šu vakari, Ziemassv tki, pension ru un pašdarbnieku vakari, salidojumi u.c.

Isnaudas Tautas nams

6 2300 B rnu un pieaugušo dramatiskais kolekt vs, vid j s paaudzes deju kolekt vs, folkloras kolekt vs, dai run bas kolekt vs, gar go dziesmu ansamblis

Latvijas valsts sv tki, B rn bas sv tki, Pilngad bas sv tki, Lieldienas, M tes diena, L go, Svec šu vakari, Ziemassv tki, pension ru un pašdarbnieku vakari, pašvald bas iest ţu pas kumi u.c.

Istalsnas Tautas nams

2 Vok lais ansamblis, dramatiskais kolekt vs

Valsts sv tki

Istras Tautas nams 6 2000 Duets „Lirika”, gar go dziesmu ansamblis, vok lais ansamblis, skolot ju koris, pension ru koris

Valsts sv tki, Ziemassv tki, Jaungada pas kumi, sestdien s diskot kas u.c.

Brigu Tautas nams 3 1400 Vok lais sieviešu ansamblis, b rnu tautas deju kolekt vs, estr des dejas b rniem

Pilngad bas sv tki, B rn bas sv tki, pludmales sv tki, L go sv tki, Mete i, Mi e diena, Ziemassv tki

Cirmas Tautas nams, Pokuminas Tautas nams

1 950 Vok lais, b rnu un pieaugušo dramatiskie pulci i

Latvijas valsts sv tki, tikšan s Pokuminas muiţ , pension ru vakars, L go, Lieldienas, Mi e diena

Nirzas Tautas nams 2 650 Etnogr fiskais ansamblis M tes diena, Lieldienas, Ziemassv tki, valsts sv tki u.c.

ukšu Tautas nams 3 1100 Folkloras kopa „R kšova”, sieviešu vok lais ansamblis ”Ol te š”, sievu vok lais ansamblis ”Dz v te”, vid j s paaudzes deju kolekt vs ”Klip-klap”, dramatiskais kolekt vs

M tes diena, Lieldienas, Ziemassv tki, Jaungada pas kumi, valsts sv tki u.c.

Pildas Tautas nams 3 1500 B rnu vok lais un sieviešu vok lais ansamblis, dramatisk kopa

Valsts sv tki, B rn bas sv tki pilngad bas sv tki, Lieldienas, M tes diena, L go, Svec šu vakari, Ziemassv tku egl te b rniem, pension ru balle, „No b rn bas uz skolu” u.c.

Pure u Tautas nams

1 900 Nav Valsts sv tki sv tki, Valent ndiena, Lieldienas, L go, Annas diena, makš ernieku sacens bas, Zin bu


30

diena, Mi e i, M rti i, Ziemassv tki, Jaungada pas kumi, u.c.

Bibliot kas Gr matu skaits / las t ju skaits

Ludzas pils tas galven bibliot ka

13 26921 33604 / 1838

Gr matu sv tki, gr matu izst des, tikšan s ar nosl pumaino gr matu u.c.

Ludzas pils tas b rnu bibliot ka

7 13213 26422 / 957 Iepaz šan s ar bibliot ku, gr matu izst des, „B rnu ţ rija”, apskati u.c.

Brigu pagasta bibliot ka

2 1008 7323 / 143 Gr matu izst des

Cirmas pagasta bibliot ka

1 2424 5443 / 130 Gr matu izst des

Isnaudas pag. Isnaudas bibliot ka

1 1880 8902 / 304 Gr matu izst des

Isnaudas pag. Istalsnas bibliot ka

1 2338 6613 / 224 Gr matu izst des

Istras pagasta bibliot ka

1 3123 9688 / 305 Gr matu izst des

Nirzas pagasta bibliot ka

1 3747 7701 / 156 Konkurss „Lab kais las t js”, gr matu izst des

ukšu pagasta bibliot ka

1 2062 6445 / 128 Gr matu izst des, „B rnu ţ rija”

Pildas pagasta bibliot ka

1 1000 5859 / 140 Gr matu izst des, „B rnu ţ rija”

Pure u pagasta bibliot ka

1 2045 6414 / 105 Gr matu izst des, „B rnu ţ rija”, daţ di tematiskie pas kumi

Rund nu pagasta bibliot ka

1 1753 5652 / 199 Gr matu izst des

Muzeji Ludzas novadp tniec bas muzejs

18 6736 - Izst des, plen ri, ekskursijas, muzeja pedago isk s programmas, starptautisk sadarb ba

Pl not situ cija novad

Kult ras iest ţu darb bas p rraudz bu, koordin ciju un metodisko vad bu Ludzas novad veiks izveidotais Kult ras, jaunatnes un sporta departaments (Domes administr cijas strukt rvien ba). ku saimniecisk uztur šana (Kult ras nami, Tautas nami, muzejs) pagastu p rvaldes (pakalpojumu centru) p rzi .

NODROŠIN T VESELĪBAS APR PES PIEEJAMĪBU, K ARĪ VEICIN T

IEDZĪVOT JU VESELĪGU DZĪVESVEIDU

Esoš situ cija

Prim ro un sekund ro vesel bas apr pi veidojam novada teritorij nodrošina imenes rstu prakses, tai skait 12 pils t un 2 lauku teritorij , Brigu, Cirmas, Isnaudas, Nirzas, ukšu

un Pure u pagastu pašvald b s darbojas feldšeru – vecm šu punkti, Istras, Pildas un Rund nu pagastu pašvald b s – ambulances.


31

Ludzas pils t darbojas Ludzas rajona padomes uz mums SIA „Ludzas rajona slimn ca”, kas sniedz stacion ro, ambulatoro, konsultat vo un profilaktisko pal dz bu. Pašreiz Ludzas rajona slimn c funkcion 140 stacion ra gultas un 6 slaic g s soci l s apr pes gultas. Taj str d 273 darbinieki, no tiem: rsti – 50; vid jais medic nas person ls – 112, jaun kais medic nas person ls – 111. Pl not situ cija novad Ludzas pils t turpin s darboties Ludzas rajona slimn ca, kas nodrošin s polikl nikas, slimn cas un neatliekam s pal dz bas pakalpojumus.

Pagastu p rvald s (pakalpojumu centros) tiks nodrošin tas telpas vesel bas apr pes pakalpojumu sniegšanai.

Novada pašvald bai j nodrošina soci l dienesta sadarb ba ar vesel bas apr pes instit cij m, veicinot vesel bas apr pes nodrošin šanu soci li mazaizsarg t m iedz vot ju grup m.

NODROŠIN T IEDZĪVOT JIEM SOCI LO PALĪDZĪBU UN SOCI LO APR PI

Esoš situ cija

Soci lo pakalpojumu un soci l s pal dz bas sniegšanu veidojam novada pagastu pašvald b s veic 8 soci lie darbinieki un atkar b no piepras juma ar soci lie apr p t ji, Ludzas pils t – 7 soci l darba speci listi un 75 apr p t ji. 2 pašvald b s soci l darba veikšana ir uztic ta pagast str d jošajiem darbiniekiem amatu apvienošanas k rt b .

Ludzas novada teritorij darbojas sekojoš s soci l s apr pes instit cijas: pansion ts „Istra” Vecslabad , Istras pagast ; pansion ts „Ludza” Garbaros, Cirmas pagast ; b rnu nams „ bel te” Istalsn , Isnaudas pagast ; veco auţu apr pes m ja „Raipole” Raipol , Nirzas pagast .


Lai nodrošin tu soci l s pal dz bas un soci lo pakalpojumu sniegšanu Ludzas novada iedz vot jiem, ir nepieciešams atbilstošs kvalific tu darbinieku skaits, j att sta, j pilnveido daţ du soci lo pakalpojumu sniegšana, j veido jauni soci lo pakalpojumu sniedz ji – kr zes centrs, dienas centrs, grupu dz vok i u.c., j nodrošina soci l s pal dz bas un soci lo pakalpojumu sniegšana p c iesp jas tuv k klientu dz vesvietai.

Novad darbosies Soci l s pal dz bas dienests, kas nodrošin s novada iedz vot jus ar soci lajiem pakalpojumiem un soci lo pal dz bu, k ar koordin s šo pakalpojumu un pal dz bas sa emšanu. Balstoties uz likumu „Par pašvald b m” un „Soci l s pal dz bas un soci lo pakalpojumu likumu”, novada dom tiks apstiprin ts vienots nolikums par soci l s pal dz bas pabalstu pieš iršanas k rt bu.


32

Novads pagastu p rvald s (pakalpojumu centros) str d s Ludzas novada Soci l s pal dz bas dienesta darbinieki, kas soci lo darbu veic uz vietas. Darba telpas darbiniekiem nodrošina pagastu p rvaldes (pakalpojumu centri).

L mumus par soci lo pakalpojumu pieš iršanu un atteikumu iedz vot jiem pie ems Ludzas novada Soci l s pal dz bas dienests. Str du jaut jumi un s dz bas tiks izskat ti novada domes Soci lo jaut jumu un vesel bas aizsardz bas komitej .

K RTOT AIZBILDNIECĪBAS, AIZG DNĪBAS UN ADOPCIJAS LIETAS, K ARĪ AR AUDŽUĢIMEN M SAISTĪTOS JAUT JUMUS

Esoš situ cija

B ri tiesa darbojas katr pašvald b . Ludzas pils tas B ri ties str d 4 b ri tiesas locek i, pagastu B ri ties s – 3. Cirmas, Istras un Nirzas pagast b ri tiesas sekret ra pien kumus veic b ri tiesu priekšs d t js, Brigu, Isnaudas, Pure u un Rund nu pagast – pašvald bas sekret rs, ukšu pagast – soci lais darbinieks, Pildas pagast – b ri tiesas loceklis. 6 pašvald b s b ri tiesas priekšs d t jam ir pilna slodze, 3 – 0,5 slodze, 1 – 0,75 slodze. B ri tiesas locek iem ir stundu apmaksa. Pl not situ cija novad

Ludzas novad darbojas viena B ri tiesa, bet katr pakalpojumu centr uz vietas str d b ri tiesas loceklis, kam ir dele tas ties bas veikt B ri tiesas funkcijas.

SNIEGT PALĪDZĪBU IEDZĪVOT JIEM DZĪVOKĻU JAUT JUMU RISIN ŠAN

Esoš situ cija

Izv rt jot esošo situ ciju, j secina, ka vis s Ludzas novadu veidojoš s pašvald b s pieaug piepras jums p c soci liem dz vok iem, pašvald b m piederošais dz vojamais fonds ir novecojis, nepieciešama ku renov cija. Pl not situ cija novad

Jaut jumus par dz vojam s plat bas pieš iršanu izskata Ludzas novada Dz vok u komisija, l mumu pie em novada dome.

Perspekt v j risina dz vojam fonda paplašin šanas un soci lo dz vok u b vniec bas (piel gošanas) jaut jumus, j veicina daudzdz vok u m ju apsaimniekošanas sabiedr bu izveide novad .


33

SEKM T SAIMNIECISKO DARBĪBU ATTIECĪGAJ TERITORIJ , R P TIES PAR

BEZDARBA SAMAZIN ŠANU

Uz m jdarb bas veicin šanas nepieciešam bu nosaka tas, ka liel ko pašvald bas budţeta

ien kuma da u sast da iedz vot ju ien kuma nodoklis. Lai pan ktu uz m jdarb bas att st bu novad , nep rtraukti j uzlabo inţeniertehnisk infrastrukt ra, j nodrošina inform cijas pieejam ba par daţ du tradicion lo un netradicion lo raţošanas un pakalpojumu nozaru att st bu, k ar savlaic gi un ieinteres ti j pal dz esošajiem vai potenci lajiem uz m jiem nepieciešamo dokumentu sagatavošan .

Veicamie uzdevumi uz m jdarb bas veicin šanas un bezdarba samazin šanai novad : 1) izstr d t teritorijas izmantošanas un apb ves saistošos noteikumus, rezerv jot teritorijas

komerci lajai un raţošanas apb vei; 2) sniegt uz m jiem inform ciju un konsult cijas ES strukt rfondu l dzek u piesaistes

jaut jumos; 3) sniegt inform ciju un konsult cijas par individu l darba k rt bu pašvald bas teritorij ; 4) ieviest jaunas sadarb bas formas projektu realiz cij (Publisk – priv t partner ba); 5) piem rot N N atvieglojumus uz m jiem, kuri izveido jaunas darbavietas un piesaista

invest cijas; 6) algot lauksaimniec bas konsultantus; 7) organiz t algotus pagaidu darbus; 8) piesaist t ES strukt rfondu l dzek us motiv cijas un apm c bas programm s, veicinot

soci l s atstumt bas riska grupu iedz vot ju integr ciju darba tirg ; 9) uzlabot sabiedrisk interneta pieejas punktu pakalpojumus; 10) apkopot un public t inform ciju par uz m jdarb bas aktivit t m m jas lap un novada

informat vaj izdevum ; 11) reklam t novadu un t uz m jus izst d s, gadatirgos un citos pas kumos.

Veicamo uzdevumu stenošanai Att st bas noda as projektu un pl nošanas da str d s

uz m jdarb bas, NVO atbalsta speci lists.

G D T PAR SABIEDRISKO K RTĪBU, APKAROT Ž PĪBU UN NETIKLĪBU

Esoš situ cija Ludzas pils t ir izveidota Pašvald bas policija. Pagastu pašvald b s sabiedrisk k rt ba tiek nodrošin ta sadarb b ar valsts policijas iecirk a inspektoriem. Pl not situ cija novad

Papildus valsts policijas iecirk a inspektoru darbam novad str d Pašvald bas policija. Novada dome izveido Administrat vo komisiju un apstiprina novada sabiedrisk s k rt bas noteikumus.


34

NOTEIKT ZEMES IZMANTOŠANAS K RTĪBU

Balstoties uz Ludzas pils tas un pagastu teritorijas pl nojumiem, novada pašvald ba izstr d un apstiprina novada teritorijas pl nojumu un apb ves noteikumus. L dz jaun teritorijas pl nojuma apstiprin šanai sp k ir esošie teritoriju pl nojumi

Teritorijas strat isk un telpisk pl nošana ir Ludzas novada Att st bas noda as kompetenc , kas str d cieš sadarb b ar novada B vvaldi.

P RZIN T B VNIECĪBU ATTIECĪGAJ TERITORIJ

B vniec bas p rzin šanai un kontrolei novada dome izveido B vvaldi, kas p rzina un kontrol b vniec bu novada teritorij .

VEIKT CIVILST VOKĻA AKTA REĢISTR CIJU

Esoš situ cija

Ludzas pils t darbojas dzimtsarakstu noda as p rzinis un dzimtsarakstu speci lists, pagastos šo funkciju veic sekret ri amatu apvienošanas k rt b . 2007.gad re istr tie civilst vok a akti Ludzas novada pašvald b s:

Re istr to laul bu skaits – 88 (no t m 80 Ludzas pils t ); Dzimšanas re istru skaits – 135 (no t m 93 Ludzas pils t ); Miršanas re istru skaits – 369 (no t m 238 Ludzas pils t ); Izdoto atk rtoto apliec bu skaits – 415 (no t m 376 Ludzas pils t ).


Novad tiek veidota viena dzimtsarakstu noda a. T s sast v str d dzimtsarakstu noda as p rzinis, dzimtsarakstu noda as speci lists un dzimtsarakstu noda as speci listi pagastu p rvald s (pakalpojumu centros), kam b s ties bas parakst t ierakstus re istr .

SAV KT UN SNIEGT STATISTIKAI NEPIECIEŠAM S ZIŅAS

Novada Kanceleja nodrošina, lai no vis m instit cij m tiktu vienkopus sav ktas un t l k nos t tas nepieciešam inform cija.

ORGANIZ T TIESU PIES D T JU V L ŠANAS UN VEIKT NEPIECIEŠAMOS PAS KUMUS VIET J S PAŠVALDĪBAS DOMES V L ŠAN S

Ludzas novad b s 12 v l šanu iecirk i (3 Ludzas pils t un 9 pagastu p rvald s (pakalpojumu centros)). Tiks izveidota novada v l šanu komisija un 12 iecirk u komisijas.


35

PIEDALĪTIES CIVIL S AIZSARDZĪBAS PAS KUMU NODROŠIN ŠAN

Veidojamajai novada domei j p r em no rajona padomes civil s aizsardz bas funkcijas. Ir nepieciešams izveidot rk rtas situ ciju komisiju, kuru vad s domes priekšs d t js un izstr d t operat vos r c bas pl nus rk rtas situ ciju gad jumiem.

ORGANIZ T SABIEDRISK TRANSPORTA PAKALPOJUMUS

Ja sabiedrisko p rvad jumu funkcija tiek nodota novadu pašvald b m, tad novada dome p r em no rajona padomes funkcijas sabiedrisko p rvad jumu jom normat vo aktu noteiktaj k rt b un kompetenc .

VEIKT B RNU UZSKAITI. ĪSTENOT B RNU TIESĪBU AIZSARDZĪBU

Šaj jom nepieciešama novada b ri tiesas, izgl t bas iest ţu un soci l s noda as

sadarb ba.


36

Nosakot Ludzas novada p rvaldes strukt ru un darb bu, iev roti š di p rvaldes principi:

Pašvald bas p rvalde ir pak auta likumam un ties b m.

Pašvald bas p rvalde sav darb b iev ro cilv kties bas.

Pašvald bas p rvalde darbojas sabiedr bas interes s. Pie sabiedr bas interes m pieder ar sam r ga priv tpersonas ties bu un tiesisko interešu iev rošana.

Pašvald bas p rvalde sav darb b iev ro labas p rvald bas principu. Tas ietver atkl t bu

pret priv tpersonu un sabiedr bu, datu aizsardz bu, taisn gu proced ru stenošanu sapr t g laik un citus noteikumus, kuru m r is ir pan kt, lai pašvald bas p rvalde iev rotu priv tpersonas ties bas un tiesisk s intereses.

Pašvald bas p rvalde past v gi p rbauda un uzlabo sabiedr bai sniegto pakalpojumu kvalit ti. Vienk ršo un uzlabo proced ras priv tpersonu lab .

Pašvald ba inform sabiedr bu par savu darb bu, ko nodrošina novada informat vais izdevums, inform cija m jas lap u.c..

Pašvald bas p rvaldi organiz p c iesp jas rti un pieejami sabiedr bai.

Pašvald bas p rvaldi organiz p c iesp jas efekt vi.

Pašvald b strat isk vad ba atdal ta no operat v s vad bas.

Pašvald bas p rvald iesaist ts profesion ls vad t js.

Pašvald bas p rvaldes strukt ra nodrošina pašvald bas stabilit ti un saist bu

p rmantojam bu, ja l m jvaras l men notiek izmai as.

Pašvald ba nodrošina regul ru darbinieku apm c bu, to kvalifik cijas un profesionalit tes paaugstin šanu.

2.5. Efekt vas p rvaldes un labas p rvald bas izveides strat ija novad


37

Lai nodrošin tu efekt v ku pašvald bu funkciju veikšanu un pakalpojumu sniegšanu iedz vot jiem gan p rejas period l dz jaun novada darb bas uzs kšanai, gan ar jaunveidotaj novad , Ludzas novadu veidojošo viet jo pašvald bu vad t ju kopsapulc ir apstiprin tas invest ciju priorit tes:

1. Komun lo pakalpojumu sniegšanas nodrošin šana; 2. Pamat un visp r j s izgl t bas ieg šanas nodrošin šana administrat vaj teritorij ,

sporta aktivit šu veicin šana; 3. Pašvald bu autoce u sak rtošana, administrat v s teritorijas labiek rtošana; 4. Kult ras trad ciju saglab šana un att st ba; 5. Soci l s pal dz bas un soci lo pakalpojumu, k ar vesel bas apr pes pieejam bas

nodrošin šana; 6. Infrastrukt ras sak rtošana iedz vot ju pakalpojumu punktu izveidošanai. 7. Dz vok u jaut jumu risin šana. Valsts budţeta dot ciju novada infrastrukt ras att st bai izlietošanas pl ns Ludzas

novada teritorij s ir par d ts 11.tabul . 12.tabul ir apkopotas novada att st bai nepieciešam s invest cijas 2009. – 2014.gadam.

Ludzas novadu veidojošo pašvald bu valsts budžeta dot ciju novada infrastrukt ras att st bai izlietošanas pl ns

11.tabula

N. p.k.

Pašvald ba Objekta nosaukums

Valsts budžeta

finans juma piepras jums

LVL

Kop pašvald b

LVL

Atbilst likum „Par

pašvald b m” noteiktajai funkcijai

Atbilst kopsapulc

apstiprin tajai novada

att st bas priorit tei

1. Ludzas pils tas dome

Ludzas tautas nama kas renov cija 200 000 200 000

15.pants 5.punkts

Priorit te – 4

2. Brigu pagasta padome

densvada un kanaliz cijas ier košana Brigu pagast

200 000

141 158 15.pants 1.punkts

Priorit te – 1

Brigu sabiedrisk s kas apkures

ier košana 34 272

15.pants 1.punkts

Priorit te – 1

Autobusa ieg de skol nu p rvad šanai 24 570

15.pants 4.punkts

Priorit te – 2

3. Cirmas Logu nomai a Cirmas 200 000 19 532 15.pants Priorit te – 2

2.6. Invest ciju priorit tes, reformas dot ciju no valsts budžeta izlietošanas pl ns


38

pagasta padome

pirmsskolas izgl t bas iest d

4.punkts

Cirmas pagasta autoce u remontdarbi


Priorit te – 3

densvada rekonstrukcija Cirmas pagasta Tut nu ciem


Priorit te – 1

Cirmas pagasta tautas nama iekš jais remonts


Priorit te – 4

Cirmas pagasta katlu m jas apkures katla nomai a


Priorit te – 1

Cirmas pagasta katlu m jas elektroapg de


Priorit te – 1

Cirmas pagasta Tut nu ciema r j apgaismojuma ier košana


Priorit te – 3

Elektroener ijas uzskaites sadales ier košana Cirmas pagasta Pokuminas ciem


Priorit te – 3

4. Isnaudas pagasta padome

Kanaliz cijas att r šanas iek rtu renov cijas vienk ršot projekta izstr de Isnaudas pagasta Martišos

200 000


Priorit te - 1

Kanaliz cijas att r šanas iek rtu renov cija Isnaudas pagasta Martišos


Priorit te - 1

Asfaltbetona segas ier košana Isnaudas pagast


Priorit te - 3

5. Istras pagasta padome

denssaimniec bas att st ba Istras pagasta Vecslabadas ciemat

200 000 200 000 15.pants 1.punkts

Priorit te - 1

6. Nirzas pagasta padome

Nirzas pamatskolas renov cija

200 000


Priorit te – 2

Autobusa ieg de skolnieku p rvad šanai


Priorit te – 2

Nirzas bibliot kas kas logu nomai a


Priorit te – 4

Nirzas Tautas nama 5 364 15.pants Priorit te – 4


39

logu nomai a 5.punkts Veco auţu apr pes m jas „Raipole” renov cija


Priorit te – 5

dens atdzelţošanas stacijas b vniec ba Kušneru ciem


Priorit te – 1

Ielu apgaismojuma ier košana un piesl gums Nirzas ciem


Priorit te – 3

Nirzas pagasta padomes kas, veidojam iedz vot ju pakalpojumu punkta, logu nomai a

1 921

Novada autonomo funkciju veikšanai

Priorit te – 6

7. ukšu pagasta padome

Asfaltbetona seguma atjaunošana ukšu pagasta ciema ce iem 200 000


Priorit te – 3

Autobusa ieg de skol nu p rvad šanai 100 000

15.pants 4.punkts

Priorit te – 2

8. Pildas pagasta padome

denssaimniec bas att st ba Ludzas rajona Pildas pagasta Pildas ciem

200 000


Priorit te – 1

Pildas pamatskolas kombin t sporta laukuma remonts


Priorit te – 2

Tautas nama un pakalpojumu punkta iekš j apdare

27 604


Priorit te – 4 Priorit te – 6

9. Pure u pagasta padome

densvada un kanaliz cijas sist mas sak rtošana Auzi u un Kivdolovas ciem

200 000


Priorit te – 1

Pure u pagasta kas remonts iedz vot ju pakalpojumu punkta ier košanai

37 748


Priorit te – 6

10. Rund nu pagasta padome

Rund nu pirmsskolas izgl t bas iest des, bibliot kas un feldšeru punkta renov cija

200 000 200 000

15.pants 4.punkts 15.pants 5.punkts 15.pants 6.punkts

Priorit te – 2 Priorit te – 4 Priorit te – 5


40

Nepieciešam s invest cijas Ludzas novada att st bai 2009.- 2014.

12.tabula

Nr.p.k. Pašvald ba Projekta nosaukums Projekta

apjoms LVL 1. ukšu Notek de u un denssaimniec bas sist mas

sak rtošana 350 000

2. Istras Ielu apgaismojuma sist mas rekonstrukcija Vecslabadas c. Istras Tautas nama kas rekonstrukcija Autoce u t kla atjaunošana Soci lo m ju (3) renov cija

10 000

100 000 500 000 90 000

3. Pildas denssaimniec bas un kanaliz cijas sist mas sak rtošana Pildas c. Pildas tautas nama un administrat v s kas renov cija Ielu asfaltseguma atjaunošana Pildas c. Sporta laukuma renov cija Pildas c.

300 000

60 000

160 000 100 000

4. Pure u Pure u s kumskolas reorganiz cija un diennakts b rnud rza atjaunošana

200 000

5. Brigu Skolas kas renov cija – jumta, fas des atjaunošana, iekš j s apkures sist mas remonts

500 000

6. Isnaudas denssaimniec bas att st ba Ielu un ce u seguma atjaunošana

500 000 500 000

7. Nirzas denssaimniec bas sist mas sak rtošana – att r šanas iek rtu rekonstrukcija Nirzas, Kušneru c., densvada mai a

200 000

8. Cirmas Pokuminas parka labiek rtošana Tut nu ciema denssaimniec bas att st ba Pašvald bas ce u un ielu rekonstrukcija

150 000 300 000 150 000

9. Rund nu Siltumtrašu atjaunošana 200 000

10. Ludzas Apkures sist mas atjaunošana Lauktehnikas mikrorajon Ielu un trotu ru atjaunošana Apgaismojuma atjaunošana

densvada un kanaliz cijas sist mas atjaunošana, izb ve Tautas nama un bibliot ku kas rekonstrukcija Vakara vidusskolas kas rekonstrukcija M kslas skolas kas renov cija, kokapstr des darbn cu iek rtošana Maz Ludzas un Liel Ludzas ezera piekrastes

500 000

9 000 000 6 000 000 8 000 000

1 700 000

400 000 700 000

1 400 000


41

labiek rtošana Stadiona „V rpa” rekonstrukcija Ludzas pils tas imn zijas stadiona atjaunošana Daudzdz vok u namu iekšpagalmu labiek rtošana Atkritumu š irošanas laukumu ier košana Ludzas pils tas centr l laukuma rekonstrukcija Ludzas novadp tniec bas muzeja br vdabas noda as atjaunošana

2 600 000 1 000 000 1 000 000

300 000 20 000

1 800 000 100 000


42

3. NOVADA PAŠVALDĪBAS ADMINISTRATĪV STRUKT RA

Dome

Novada l m jinstit cija ir dome, kas pie em l mumus; nosaka pašvald bas institucion lo strukt ru; lemj par autonomo funkciju un br vpr t go iniciat vu stenošanu un par k rt bu, k d nodrošina pašvald bai dele to valsts p rvaldes funkciju un p rvaldes uzdevumu izpildi; izstr d un izpilda pašvald bas budţetu. Pašvald bas dome atbilstoši kompetencei ir atbild ga par pašvald bas instit ciju tiesisku darb bu un finanšu l dzek u izlietojumu.

P c 2009.gada pašvald bu v l šan m Ludzas novada dom b s 11 deput ti. Novada domes v l šan s savus kandid tus ir ties gas iesniegt re istr tas politiskas organiz cijas (partijas) vai to apvien bas.

Ludzas novada l m jvaras strukt ras sh ma par d ta 12.att l . Komitejas Lai nodrošin tu savu darb bu un izstr d tu domes l mumprojektus, dome no pašvald bas deput tiem iev l past v g s komitejas:

1) Finanšu komiteja 2) Izgl t bas, kult ras un sporta komiteja 3) Soci lo jaut jumu un vesel bas aizsardz bas komiteja 4) Tautsaimniec bas un att st bas komiteja Komitejas: 1) sagatavo izskat šanai domes s d domes l mumu projektus; 2) sniedz atzinumus jaut jumos, kas ir komitejas kompetenc ; 3) veic citus pašvald bas nolikum noteiktus darbus.

Komisijas

Atseviš u pašvald bas funkciju pild šanai dome no deput tiem, speci listiem un attiec g s pašvald bas iedz vot jiem veido komisijas:

1) V l šanu komisija 2) Administrat v komisija 3) Iepirkumu komisija 4) Dz vok u komisija 5) Zemes komisija 6) Administrat vo aktu str dus komisija

3.1. Novada l m jvara


43

7) Dz vojamo m ju privatiz cijas komisija 8) Pašvald bas pašumu objektu privatiz cijas komisija 9) Pašvald bas kustam s un nekustam s mantas izsoles komisija 10) Komisija pamatl dzek u paredzam atlikuš lietder g s lietošanas laika noteikšanai 11) citas komisijas atbilstoši novada domes l mumiem

Komisijas darb bu reglament pašvald bas domes apstiprin ts nolikums.

Padomes:

1) Ludzas novada atzin bas raksta apbalvošanas padome 2) Ludzas novada Teritori l konsultat v padome

Novada teritori lo vien bu p rst vniec bai un iesaist šanai domes darb tiks veidota

Ludzas novada teritori l konsultat v padome. Teritori l s konsultat v s padomes sast v ir novada deput ti, pils tas un pagastu teritoriju iedz vot ji. Teritori l konsultat v padome darbojas saska ar domes apstiprin tu nolikumu. Nolikum tiks noteikts, kurus jaut jumus nevar izskat t domes s d bez teritori l s konsultat v s padomes viedok a izzin šanas. Domes priekšs d t js un domes priekšs d t ja vietnieks

San kot jaunajam pašvald bas deput tu sast vam, deput ti no sava vidus iev l domes priekšs d t ju un t vietnieku. Domes priekšs d t ja un domes priekšs d t ja vietnieka kompetenci nosaka domes nolikums.

Domes priekšs d t js:

1) vada pašvald bas darbu un p rst v pašvald bas intereses; 2) vada domes s des un domes darbu; 3) ierosina jaut jumu izskat šanu pašvald bas dom , past v gaj s komitej s un komisij s; 4) domes v rd paraksta l gumus un citus juridiskos dokumentus nolikum noteiktaj

k rt b ; 5) koordin jaut jumu izskat šanu komitej s, vada finanšu komitejas darbu; 6) bez paša pilnvarojuma p rst v domi ties un valsts p rvaldes instit cij s; 7) atbild par tiesas spriedumu izpildi liet s, kur s viena no pus m ir pašvald ba; 8) p rrauga pašvald bas izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka darbu; 9) saska o domes izpilddirektora l mumus par pašvald bas administr cijas darbinieku

pie emšanu vai atbr vošanu no darba; 10) dod saistošus r kojumus pašvald bas administr cijas darbiniekiem; 11) amata zaud šanas gad jum nodrošina dokument cijas un materi lo v rt bu nodošanu

jaunajam domes priekšs d t jam; 12) veic citus pien kumus, kas paredz ti likumos, Ministru kabineta l mumos, pašvald bas

nolikum un domes l mumos.


44

Domes priekšs d t ja vietnieks pilda domes priekšs d t ja pien kumus vi a promb tnes laik vai vi a uzdevum , k ar pilda citus likumos, Ministru kabineta l mumos, pašvald bas nolikum un domes l mumos paredz tajos gad jumos.


45

12.att. Ludzas novada l m jvaras strukt ras sh ma

LUDZAS NOVADA DOME

Domes priekšs d t js Priekšs d t ja vietnieks

Past v g s komitejas

Izgl t bas, kult ras un sporta komiteja

Soci lo jaut jumu un vesel bas aizsardz bas

komiteja

Finanšu komiteja

Tautsaimniec bas un att st bas komiteja

Komisijas

Dz vok u komisija Zemes komisija Administrat vo aktu str dus komisija

Dz vojamo m ju privatiz cijas

komisija

Iepirkumu komisija Administrat v komisija

V l šanu komisija

Citas komisijas atbilstoši novada domes l mumiem

Komisija pamatl dzek u

paredzam atlikuš lietder g s

lietošanas laika noteikšanai

Pašvald bas nekustam pašuma un kustam s mantas

nov rt šanas komisija

Pašvald bas kustam s un

nekustam s mantas izsoles komisija

Pašvald bas pašuma objektu privatiz cijas

komisija

Teritori l konsultat v padome

Atzin bas raksta apbalvošanas padome


46

Administr cija Pašvald bas administr cija ir pašvald bas izpildorg ns, kas nodrošina domes pie emto l mumu izpildi, k ar t s darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu. Pašvald bas administr cija sast v no domes administr cijas un pašvald bas finans t m instit cij m, kas nodrošina pašvald bas kompetences izpildi.

Ludzas novada administr cijas strukt ras sh ma par d ta 13.att l . Izpilddirektors un izpilddirektora vietnieks

Ludzas novada domes izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku iece dome un tie ir padoti domes priekšs d t jam. Izpilddirektors un t vietnieks nedr kst b t domes deput ti.

Izpilddirektors:

1) nodrošina domes pie emto l mumu izpildi, sagatavo inform ciju par dom izskat majiem jaut jumiem un par pie emto l mumu izpildes gaitu;

2) nodrošina apst k us domes darb bai, vada pašvald bas administr cijas darbu; 3) saska ojot ar domes priekšs d t ju, pie em darb un atbr vo no darba pašvald bas

administr cijas darbiniekus; 4) dod r kojumus izpilddirektora vietniekam, pašvald bas iest ţu un strukt rvien bu

vad t jiem, k ar citiem administr cijas darbiniekiem; 5) nodrošina teritorijas att st bas programmas, teritorijas pl nojuma, publisk p rskata un

budţeta projektu izstr d šanu; 6) organiz domes saistošo noteikumu un citu normat vo aktu izstr di un izpildi; 7) iesniedz priekšlikumus par pašvald bas iest ţu, uz mumu izveidošanu, reorganiz ciju,

likvid šanu; 8) iesniedz domes priekšs d t jam priekšlikumus izveidot darba grupas un komisijas savu

pien kumu un ties bu realiz cijai, iesaistot taj s pašvald bas administr cijas, iest ţu un uz mumu un pieaicin tos speci listus un pašvald bas teritorijas iedz vot jus;

9) piedal s domes un komiteju s d s un jaut jumu apspriešan , organiz domes un komiteju organizatorisko un tehnisko apkalpošanu;

10) p c k rt j m pašvald bas domes v l šan m un priekšs d t ja amata zaud šanas gad jum nodrošina pašvald bas darba nep rtraukt bu, organiz dokument cijas un materi lo v rt bu nodošanu jaunajam domes priekšs d t jam;

11) atbilstoši savai kompetencei pie em p rvaldes l mumus un steno kontroli p r pašvald bas administr cijas pie emto p rvaldes l mumu tiesiskumu;

12) veic citus pien kumus likumos, Ministru kabineta l mumos, pašvald bas nolikum un domes l mumos paredz tajos gad jumos.

3.2. Izpildvara un izpildinstit cijas


47

Izpilddirektora vietnieku apstiprina pašvald bas dome, emot v r uz amata vietu izsludin t konkursa rezult tus.

Izpilddirektora vietnieks:

1) pilda domes izpilddirektora pien kumus vi a promb tnes laik ; 2) atbild par pagastu p rvald s (pakalpojuma centros) sniegto pakalpojumu un inform cijas

pieejam bu, k ar organiz iedz vot ju pie emšanu un atbilstoši savai kompetencei izskata iesniegumus un s dz bas;

3) nodrošina pagastu p rvald m (pakalpojumu centriem) nodoto pašvald bas objektu apsaimniekošanu;

4) atbild par inform cijas apriti starp pagastu pašvald b m (pakalpojumu centriem) un cit m pašvald bas instit cij m;

5) saska o pagastu p rvalţu (pakalpojumu centru) vad t ju l mumus par pagastu p rvalţu (pakalpojumu centru) darbinieku pie emšanu vai atbr vošanu no darba, algu un piemaksas pie algas pieš iršanu algu fonda ietvaros;

6) iesniedz domes izpilddirektoram t l kai virz bai ikgad jo pagastu p rvalţu (pakalpojumu centru) funkcion šanai nepieciešamo finanšu l dzek u piepras jumu;

7) veic citus pašvald bas nolikum , domes l mumos noteiktos pien kumus un domes priekšs d t ja uzdotus uzdevumus.


48

13.att. Ludzas novada administr cijas strukt ras sh ma

LUDZAS NOVADA DOME

Domes priekšs d t js Priekšs d t ja vietnieks

Finanšu noda a Budţeta pl nošanas un

nodok u administr šanas da a

Gr matved ba

Izpilddirektors Izpilddirektora vietnieks

Izgl t bas departaments

Kult ras, jaunatnes un

sporta departaments

Administrat v noda a

Att st bas noda a

Strukt rvien bas, kas pilda valsts

dele t s funkcijas

Dzimtsarakstu noda a

B ri tiesa

Pagastu p rvaldes (pakalpojumu

centri)

Juridisk noda a

Audita da a

Pašvald bas policija

T risma inform cijas

centrs

Ludzas novada centr l

bibliot ka, bibliot kas

Ludzas novada Tautas nami

Ludzas novadp tniec bas

muzejs

Visp r j s un pirmsskolas

izgl t bas iest des

Profesion l s ievirzes izgl t bas

iest des

Interešu izgl t bas iest des

Sabiedrisko attiec bu un inform cijas komunik ciju

da a

Saimniecisk da a

Kanceleja

Arh vs

Projektu un pl nošanas da a

Nekustam pašuma da a

B vvalde

Soci lais dienests

Kapit lsabiedr bas


49

Domes administr cijas strukt rvien bas

Izgl t bas departaments Izgl t bas departaments pilda normat vajos aktos pašvald bai paredz to kompetenci

izgl t b Ludzas novada teritorij . Ludzas novada Izgl t bas departamenta strukt ras sh ma par d ta 14.att l . Veicamie uzdevumi:

1) nodrošina normat vo aktu iev rošanu izgl t bas jom Ludzas novad savas kompetences ietvaros;

2) steno novada domes l mumus izgl t bas jom ; 3) izstr d priekšlikumus par valsts pieš irto l dzek u sadali pedagogu darba alg m; 4) konsult un pal dz sagatavoties izgl t bas iest ţu vad t ju atest cijai, izgl t bas iest ţu un

programmu akredit cijai; 5) organiz past v g s pedago iski medic nisk s komisijas darbu; 6) risina jaut jumus, kas saist ti ar skol nu atbr vošanu no eks meniem un apstiprina m jas

apm c bas nepieciešam bu; 7) organiz m c bu priekšmetu olimpi des un zin tniski p tniecisko darbu las jumus; 8) veido un aktualiz izgl t bas inform cijas datu b zes; 9) veic oblig t izgl t bas vecuma b rnu uzskaiti Ministru kabineta noteiktaj k rt b ; 10) koordin izgl t bas iest ţu nodrošin šanu ar m c bu literat ru; 11) organizatoriski nodrošina centraliz to eks menu norisi; 12) apstiprina pedago isko darbinieku tarifik ciju sarakstus, atbilstoši normat vajiem

dokumentiem; 13) koordin izgl t bas iest ţu audz k u medic nisko apr pi, organiz medic nas darbinieku

kvalifik cijas pilnveidi; 14) koordin metodisko apvien bu darbu, pl nojot un izstr d jot skolot ju kvalifik cijas

pilnveides sist mu; 15) veido t l kizgl t bas programmas, pl no, organiz un vada kursus, semin rus, apspriedes; 16) sniedz konsult cijas metodisko apvien bu vad t jiem un iest ţu pedagogiem; 17) organiz pedagogu un skol nu radošo darbu skates un konkursus, apkopo skol nu

sasniegumus, sagatavo informat vo materi lu skol m; 18) koordin interešu izgl t bas programmu stenošanu; 19) metodiski vada un koordin pirmsskolas izgl t bu; 20) organiz novada noz mes pas kumus skol niem un pedago iskajiem darbiniekiem; 21) veic budţeta pl nošanu, re istra gr matved bas uzskaiti un atskaiti; 22) veic ar person lu, lietved bu, arh vu, saimniecisko un inform cijas tehnolo iju darb bu

saist to normat vo aktu izpildi, nodrošina inform cijas apriti.

Izgl t bas departamenta pak aut b darbojas skolas, pirmsskolas izgl t bas iest des, profesion l s ievirzes izgl t bas iest des un interešu izgl t bas centri:


50

1) Ludzas pils tas 3.pirmsskolas izgl t bas iest de „Nami š” 2) Ludzas pils tas 4.pirmsskolas izgl t bas iest de „Pasaci a” 3) Ludzas speci l pirmsskolas izgl t bas iest de „R tis” 4) Istras pagasta pirmsskolas izgl t bas iest de 5) Pildas pagasta pirmsskolas izgl t bas iest de 6) Rund nu pagasta pirmsskolas izgl t bas iest de 7) Pure u s kumskola 8) Ludzas m zikas pamatskola 9) Brigu pamatskola 10) Nirzas pamatskola 11) ukšu pamatskola 12) Pildas pamatskola 13) Ludzas 2.vidusskola 14) Ludzas pils tas imn zija 15) Vakara vidusskola 16) Pieaugušo izgl t bas centrs 17) Ludzas rajona b rnu un jauniešu centrs 18) Ludzas pils tas B rnu un jauniešu mediju centrs 19) J.Soik na Ludzas m kslas skola 20) Ludzas m zikas pamatskola 21) Ludzas rajona sporta skola 22) Sporta halle

Kult ras, jaunatnes un sporta departaments Kult ras, jaunatnes un sporta departaments veic kult ras iest ţu darb bas p rraudz bu,

koordin ciju un metodisko vad bu Ludzas novada teritorij . Ludzas novada Kult ras, jaunatnes un sporta departamenta strukt ras sh ma par d ta

15.att l . Veicamie uzdevumi:

1) nodrošina normat vo aktu iev rošanu Ludzas novad savas kompetences ietvaros; 2) steno novada domes l mumus kult ras, jaunatnes, sporta un t risma jom ; 3) izstr d priekšlikumus par valsts un pašvald bas pieš irto l dzek u sadali; 4) konsult un pal dz sagatavoties muzeju un bibliot ku akredit cijai; 5) veido un aktualiz inform cijas datu b zes; 6) koordin bibliot ku un tautas namu nodrošin šanu ar metodisko literat ru un

dai literat ru; 7) apstiprina kult ras darbinieku- pulci u vad t ju tarifik ciju sarakstus, atbilstoši

normat vajiem dokumentiem; 8) koordin metodisko darbu, pl nojot un izstr d jot darbinieku kvalifik cijas pilnveides

sist mu;


51

9) veido t l kizgl t bas programmas, pl no, organiz un vada kursus, semin rus, apspriedes; 10) sniedz konsult cijas iest ţu darbiniekiem; 11) organiz radošo darbu skates un konkursus, apkopo sasniegumus, sagatavo informat vo

materi lu; 12) koordin novada kult ras , sporta un t risma pas kumu sagatavošanu un norisi; 13) jaunatnes lietu risin šana, br v laika organiz šana; 14) veic budţeta pl nošanu, re istra gr matved bas uzskaiti un atskaiti; 15) veic ar person lu , lietved bu , arh vu, saimniecisko un inform cijas tehnolo iju darb bu

saist to normat vo aktu izpildi, nodrošina inform cijas apriti. Kult ras, jaunatnes un sporta departamenta pak aut b darbojas sekojoš s iest des:

1) Ludzas Tautas nams 2) Isnaudas Tautas nams 3) Istalsnas Tautas nams 4) Istras Tautas nams 5) Brigu Tautas nams 6) Cirmas Tautas nams 7) Pokuminas Tautas nams 8) Nirzas Tautas nams 9) ukšu Tautas nams 10) Pildas Tautas nams 11) Pure u Tautas nams 12) Ludzas pils tas galven bibliot ka 13) Ludzas pils tas b rnu bibliot ka 14) Brigu pagasta bibliot ka 15) Cirmas pagasta bibliot ka 16) Isnaudas pagasta bibliot ka 17) Isnaudas pagasta Istalsnas bibliot ka 18) Istras pagasta bibliot ka 19) Nirzas pagasta bibliot ka 20) ukšu pagasta bibliot ka 21) Pildas pagasta bibliot ka 22) Pure u pagasta bibliot ka 23) Rund nu pagasta bibliot ka 24) Ludzas novadp tniec bas muzejs

Administrat v nodaļa

Kanceleja Kanceleja risina lietved bas, inform cijas apkopošanas un sniegšanas jaut jumus dom , organizatoriski un tehniski nodrošina domes s ţu norisi un dokumentu apriti.

Ludzas novada domes Administrat v s noda as strukt ras sh ma par d ta 16.att l .


52

Veicamie uzdevumi:

1) apmekl t ju pie emšana; 2) ien košo un izejošo dokumentu re istr cija, korespondences nos t šana, dokumentu

aprites organiz šana; 3) iesniegumu, priekšlikumu un s dz bu re istr šana un kontrole; 4) daţ du dokumentu, izzi u sagatavošana, izsniegšana; 5) iedz vot ju dz vesvietas deklar šana, darbs ar Iedz vot ju re istru; 6) domes s ţu sagatavošana un protokol šana; 7) novada dom notiekošo san ksmju darba nodrošin šana un protokol šana; 8) domes komiteju, komisiju, darba grupu darba nodrošin šana; 9) person lvad bas organiz šana; 10) r kojumu sagatavošana person lvad bas jaut jumos; 11) r kojumu sagatavošana domes pamatdarb bas jaut jumos; 12) darbinieku darba tabe u sagatavošana; 13) darbinieku apm c bu koordin šana (visa novada teritorij ); 14) statistisko datu apkopošana un iesniegšana.

Speci listu nodrošin jums:

1) kancelejas vad t js / administrat v departamenta vad t ja vietnieks 2) domes sekret re 3) pašvald bas sekret re 4) person la speci lists 5) iedz vot ju re istr šanas speci lists

Sabiedrisko attiec bu un inform cijas komunik ciju da a Veicamie uzdevumi:

1) nodrošina inform ciju domes apmekl t jiem par novada domes darb bu, dokumentu pie emšanu un t l ko virz bu, atbilţu sniegšanu;

2) darbs ar masu medijiem/ masu sazi as l dzek iem (prese, telev zija, radio), pašvald bas sadarb bas partneriem;

3) gadsk rt jo un ikm neša pas kumu kalend ra sagatavošana; 4) sabiedrisko attiec bu koordin šana; 5) inform cijas m jas lapai sagatavošana un m jas lapas aktualiz šana; 6) novada informat v izdevuma sagatavošana un m jas lapas uztur šana; 7) datoradministratora pakalpojumu nodrošin šana novada instit cij m: inform cijas

komunik ciju tehnolo iju infrastrukt ras att st ba un uztur šana novada teritorij ; novada vienot inform cijas t kla p rzin šana, uztur šana; nepieciešam s datortehnikas un programmat ras apzin šana un ieg des organiz šana; datortehnikas lietošanas instrukciju sast d šana un darbinieku instrukt ţa.


1) apmekl t ju inform šanas speci lists


53

2) preses sekret rs 3) sabiedrisko attiec bu speci lists 4) vec kais datort kla administrators 5) datort kla administrators

Saimniec bas da a

Veicamie uzdevumi:

1) darba droš bas un ugunsdroš bas pras bu iev rošanas nodrošin šana un kontrole, instrukciju izstr d šana;

2) civil s aizsardz bas darba organiz cija; 3) domes saimniecisk s darb bas kontrole un nodrošin šana.


1) darba aizsardz bas speci lists 2) (2) automobi a vad t js 3) apkop js 4) s tnieks

Arh vs

Veicamie uzdevumi: 1) vienotas lietved bas nomenklat ras sagatavošana; 2) dokumentu arhiv šana, nodošana arh v (visa novada teritorij ).


1) galvenais arhiv rs 2) arhiv rs

Att st bas nodaļa

Att st bas noda as speci listi apkalpo centraliz ti visu novadu. Departaments sast v no 2 noda m: projektu un pl nošanas da a, Nekustam pašuma da a.

Att st bas departamenta galvenie uzdevumi – teritorijas att st bas pl nošana, invest ciju piesaiste, nekustam pašuma apsaimniekošana, sabiedrisk transporta organiz šana, teritorijas labiek rtošanas pl nošana, b vniec bas p rraudz ba.

Noda u speci listi noteiktos laikos nodrošina pie emšanu pakalpojumu centros. Ludzas novada domes Att st bas noda as strukt ras sh ma par d ta 17.att l .

Projektu un pl nošanas da a Veicamie uzdevumi:

1) teritorijas att st bas pl nošana; 2) novada att st bas programmu un strat iju izstr d šana; 3) invest ciju piesaistes pl nošana;


54

4) projektu izstr de un vad šana; 5) konsult cijas, sadarb ba ar uz m jiem, sabiedrisk m organiz cij m par invest ciju

piesaisti; 6) t mju, b vniec bas apr inu veikšana invest ciju projektiem; 7) r jo sakaru koordin šana, veicin šana.


1) noda as vad t js, kas vienlaic gi veic k du no speci lista funkcij m 2) telpisk s att st bas pl not js 3) (3) projektu vad t js, viens no tiem pl no, izstr d , koordin lauku teritoriju projektus 4) uz m jdarb bas, NVO atbalsta speci lists 5) b vniec bas kalkul t js 6) r jo sakaru speci lists

Nekustam pašuma da a Veicamie uzdevumi:

1) nekustam pašuma p rvald šana, uzskaite; 2) dz vojam fonda privatiz cijas jaut jumu k rtošana; 3) zemes jaut jumu izskat šana, pašuma ties bu sak rtošana; 4) sabiedrisk transporta pakalpojumu nodrošin šana; 5) komun l s saimniec bas att st bas koordin šana, pl nošana, infrastrukt ras sak rtošanas

pl na izstr de invest ciju piesaistei; 6) novada ielu, ce u infrastrukt ras apsaimniekošanas koordin šana, sak rtošanas pl na

izstr de invest ciju piesaistei.

Speci listu nodrošin jums: 1) noda as vad t js, kas vienlaic gi veic k du no speci lista funkcij m 2) (2) zemes ier c bas inţenieri, sadala apkalpojoš s teritorijas 3) transporta un ce u speci lists 4) inţenierkomunik ciju speci lists 5) nekustam pašuma apsaimniekošanas speci lists

Finanšu nodaļa

Finanšu noda a izstr d novada budţetu, koordin , kontrol un nodrošina pašvald bas budţeta finans jamo iest ţu budţetu un pašvald bas budţeta kopsavilkuma projekta sast d šanu, finansu discipl nas iev rošanu, gr matved bas uzskaites un atskaišu st vokli, štatu sarakstu un izdevumu t mju iev rošanu un veic citus ar pašvald bas finanšu vad bu un gr matved bu saist tos jaut jumus.

Finanšu noda as sast v ir divas da as: 1) Budţeta pl nošanas un nodok u administr šanas da a 2) Gr matved ba


55

Juridisk nodaļa

Juridisk noda a veic juridisk s darb bas, kuras nepieciešamas domes un t s dienestu funkcion šanai saska ar LR past vošo likumdošanu, nodrošina domes, komiteju un komisiju l mumu projektu sagatavošanu, novada saistošo noteikumu sagatavošanu, l gumu projektu sagatavošanu, p rskat šanu, pašvald bas iepirkumu dokumentu izstr di, juridisk s konsult cijas domes speci listiem, pašvald bas iest ţu (t.sk. pagastu p rvalţu (pakalpojumu centru)) vad t jiem.


1) noda as vad t js 2) juriskonsults 3) iepirkumu speci lists

Audita daļa

Audita da a nodrošina pašvald bas finanšu un saimniecisk s darb bas sistem tisku kontroli, veic auditu pašvald bas iest d s un kapit lsabiedr b s, kontrol pašvald bas l dzek u izlietošanas lietder gumu un likum bu, izv rt pašvald bas iest ţu un kapit lsabiedr bu darb bas atbilst bu apstiprin tajiem nolikumiem, likumiem un l mumiem.

Speci listu nodrošin jums: 2 revidenti


56

14.att. Ludzas novada Izgl t bas departamenta strukt ras sh ma

Vad t js

Vad t ja vietnieks

Pirmsskolas, visp r j s izgl t bas, profesion l s

ievirzes un interešu izgl t bas noda a:

Noda as vad t js / galvenais speci lists visp r j izgl t b Galvenais speci lists pirmsskolas izgl t b

Izgl t bas metodi is Psihologs Izgl t bas iest ţu rsts

Logop ds

Visp r j noda a:

Noda as vad t js / jurists Sekret rs - lietvedis

Datorspeci lists Arhiv rs Automobi a vad t js

Apkop js

Gr matved ba:

Noda as vad t js / galvenais gr matvedis Ekonomists

3 Algu gr matveţi 5 Gr matveţi


57

15.att. Ludzas novada Kult ras, jaunatnes un sporta departamenta strukt ras sh ma

Vad t js

Bibliot ku metodi is

Tautas namu metodi is

Sporta metodi is Galvenais speci lists

Jaunatnes lietu koordinators

Automobi a vad t js

Sekret rs - arhiv rs

Datorspeci lists Gr matved ba:

Galvenais gr matvedis Gr matvedis


58

16.att. Ludzas novada domes Administrat v s nodaļas strukt ras sh ma

Vad t js

Vad t ja vietnieks / kancelejas vad t js

Sabiedrisko attiec bu un inform cijas

komunik ciju da a: Apmekl t ju inform šanas speci lists

Preses sekret rs Sabiedrisko attiec bu speci lists

Vec kais datort kla administrators Datort kla administrators

Kanceleja: Priekšs d t ja sekret re Pašvald bas sekret re - lietvede Person la speci lists

Iedz vot ju re istr šanas speci lists

Arh vs: Galvenais arhiv rs

Arhiv rs

Saimniecisk da a: Darba aizsardz bas speci lists 2 Automobi a vad t ji Apkop js

S tnieks


59

17.att. Ludzas novada domes Att st bas nodaļas strukt ras sh ma

Vad t js

Vad t ja vietnieks / jurists

Nekustam pašuma da a: 2 Zemes ier c bas inţenieri Inţenierkomunik ciju speci lists Nekustam pašuma apsaimniekošanas speci lists Transporta un ce u speci lists

Projektu un pl nošanas da a:

3 Projektu vad t ji Telpisk s att st bas pl not js r jo sakaru speci lists Uz m jdarb bas, NVO atbalsta speci lists

B vniec bas kalkul t js


60

B vvalde Novad darbojas viena B vvalde, kas p rzina un kontrol b vniec bu novada teritorij .

B vvaldes darb ba cieši saist ta ar Att st bas noda as darb bu. Veicamie uzdevumi:

1) zemes izmantošanas un apb ves k rt bas noteikšana saska ar teritorijas pl nojumu. 2) b vniec bas pl nošana, kontrole novada teritorij . 3) apb ves noteikumu, vides vizu l noform juma noteikumu izstr de. 4) teritorijas labiek rtošanas jaut jumu izskat šana. 5) b vju pie emšana ekspluat cij . 6) b vat auju noform šana, re istr cija.


1) b vvaldes vad t js / arhitekts; 2) (2) b vinspektors, sadala apkalpojoš s teritorijas; 3) kartogr fijas ras t js; 4) b vniec bas speci lists.

Pašvald bas policija

Ludzas novada pašvald bas policija ir pašvald bas instit cija sabiedrisk s k rt bas uztur šanai un ties baizsardz bai, kas atbilstoši Latvijas Republikas normat vajos aktos noteiktajai kompetencei darbojas Ludzas novada administrat vaj teritorij un, risinot darba organiz cijas jaut jumus, sadarbojas ar Valsts policiju un cit m instit cij m.

Pašvald bas policijas galvenie uzdevumi:

1) nodrošin t personu un sabiedr bas droš bu; 2) nov rst administrat vos p rk pumus un citus likump rk pumus; 3) atkl t administrat vos p rk pumus, mekl t personas, kuras izdar jušas administrat vos

p rk pumus; 4) normat vajos aktos paredz taj k rt b sniegt pal dz bu person m, iest d m,

uz mumiem un organiz cij m to ties bu aizsardz b un saska ar likumu noteikto pien kumu izpild ;

5) atbilstoši savai kompetencei piem rot administrat vos sodus. Speci listu nodrošin jums:

1) pašvald bas policijas priekšnieks 2) pašvald bas policijas priekšnieka vietnieks 3) 4 k rt bnieki


61

Iest des

Soci lais dienests Ludzas novada domes Soci lais dienests ir pašvald bas iest de, kas sniedz soci lo

pal dz bu, organiz un sniedz soci los pakalpojumus Ludzas novada iedz vot jiem. Ludzas novada Soci l dienesta strukt ras sh ma par d ta 18.att l .

Veicamie uzdevumi:

1) sniegt soci lo pal dz bu; 2) izstr d t vienotus nosac jumus soci l s pal dz bas sniegšanai; 3) veikt soci lo darbu ar person m, imen m un personu grup m; 4) veikt soci l darba pl nošanu; 5) sniegt soci los pakalpojumus un organiz t to sniegšanu soci li maznodrošin t m

person m, imen m ar b rniem, kur s ir b rna att st bai nelabv l gi apst k i, audţu imen m, aizbild iem, person m, kuras apr p k du no imenes locek iem, inval diem, pensijas vecuma person m, person m ar gar ga rakstura trauc jumiem un cit m personu grup m, kur m tas nepieciešams;

6) izveidot un uztur t datu b zi par soci l s pal dz bas sa m jiem, k ar sniegt s pal dz bas pakalpojumu veidu un apjomu;

7) noteikt klientu l dzdarb bas pien kumus; 8) administr t pašvald bas budţeta l dzek us, kas novirz ti soci lo pakalpojumu un soci l s

pal dz bas sniegšanai; 9) nov rt t soci l dienesta administr to un pašvald bas finans to pakalpojumu un soci l s

pal dz bas kvalit ti; 10) izstr d t un ieviest soci lo pakalpojumu att st bas koncepcijas, m r programmas un

priekšlikumus jaunu pakalpojumu un soci l s pal dz bas ieviešanai; 11) inform t iedz vot jus par soci lajiem pakalpojumiem un soci lo pal dz bu.

Dzimtsarakstu nodaļa Dzimtsarakstu noda a ir tiesu sist mai pieder gas iest de, kura veic civilst vok a aktu -

laul bas, dzimšanas un miršanas re istr ciju. Tiesu sist mai pieder g s iest des darbojas uz speci lu likumu pamata, un to metodisko vad bu veic Tieslietu ministrija. Dzimtsarakstu noda a veicot tai ar likumu uzliktas funkcijas, ir neatkar ga, t s darb bu reglament vien gi likums, un to l mumi p rs dzami ties likum noteiktaj k rt b . Dzimtsarakstu noda as darb bu regul likums "Par civilst vok a aktiem".

Veicamie uzdevumi:

1) veikt laul bu, dzimšanas un miršanas re istr ciju; 2) veidot dzimtsarakstu arh vu, nodrošin t arh va dokumentu uzskaiti, glab šanu,

izmantošanu;


62

3) k rtot civilst vok a aktu re istru atjaunošanas, labošanas, papildin šanas un anul šanas lietas, pamatojoties uz ieinteres t s personas iesniegumu vai tiesas spriedumu;

4) izdar t labojumus un papildin jumus civilst vok a aktu re istros, pamatojoties uz ieinteres t s personas iesniegumu, tiesas spriedumu vai administrat vu aktu;

5) izsniegt atk rtotas civilst vok a aktu re istru apliec bas (z mes) un izzi as vai re istru norakstus;

6) veikt bazn c s nosl gto laul bas re istru noform šanu; 7) organiz t un nodrošin t apmekl t ju pie emšanu noda ; 8) veikt saraksti ar fizisk m un juridisk m person m civilst vok a aktu re istr cijas

jaut jumos. B ri tiesa Ludzas novada B ri tiesa ir aizbildn bas un aizg dn bas iest de, kas priorit ri nodrošina

b rna vai citas r c bnesp jas personas ties bu un tiesisko interešu aizsardz bu. B ri tiesas darb bu regul B ri tiesu likums, LR Civillikums, MK 19.12.2006. noteikumi Nr.1037 „B ri tiesas darb bas noteikumi", Administrat v procesa likums un citi r jie normat vie ties bu akti.

Veicamie uzdevumi:

1) aizst v t b rna vai citas r c bnesp j gas personas personisk s un mantisk s intereses un ties bas;

2) izskat t iesniegumus un s dz bas, to skait iesniegumus un s dz bas par vec ka, aizbild a, aizg d a vai audţu imenes r c bu;

3) piedal ties lietas izskat šan ties un sniegt atzinumu, ja likums nosaka vai tiesa atz st b ri tiesas piedal šanos lietas izskat šan par nepieciešamu;

4) sadarboties ar cit m b ri ties m, ilgstošas soci l s apr pes un soci l s rehabilit cijas instit cij m, vesel bas apr pes un izgl t bas iest d m, soci lajiem dienestiem un policijas iest d m, lai nodrošin tu b rna vai citas r c bnesp j gas personas ties bu un interešu aizst v bu;

5) inform t pašvald bas soci lo dienestu vai citu atbild go instit ciju par imen m, kur s netiek pietiekami nodrošin ta att st ba un audzin šana un kur m nepieciešama pal dz ba;

6) neizpaust inform ciju, kas jebk d veid var tu kait t b rnam vai citai r c bnesp j gai personai;

7) sniegt pal dz bu b rnam vai citai r c bnesp j gai personai, kura p c pal dz bas v rsusies b ri ties ;

8) Krimin lprocesa likum noteiktajos gad jumos p rst v t b rnu vai citu r c bnesp j gu personu krimin lproces .


63

18.att. Ludzas novada Soci l dienesta strukt ras sh ma

Vad t js

Vad t ja vietnieks

Atbalsta b rniem ar imeni noda a:

Noda as vad t js / vec kais soci lais darbinieks 3 Soci lie darbinieki Psihologs

Soci l s pal dz bas noda a:

Noda as vad t js / vec kais soci lais darbinieks 10 Soci l s pal dz bas organizatori

Gr matved ba: Noda as vad t js / galvenais gr matvedis

3 Gr matveţi

Soci lo pakalpojumu noda a:

Noda as vad t js / vec kais soci lais darbinieks 3 Soci lie darbinieki

psihologs

Administrat v noda a:

Sekret rs Jurists Auto vad t js

Apkop js

Ilgstoš s soci l s apr pes instit cija pieauguš m person m – pansion ts „Ludza”

Ilgstoš s soci l s apr pes instit cija b rniem – b rnu nams – patversme „ bel te”

Veco auţu apr pes m ja „Raipole”

Apr pes m j s birojs

Soci l m ja / soci lie dz vok i


64

Lai nodrošin tu pašvald bas sniegto pakalpojumu pieejam bu novada pagastos, kur s neatrodas pašvald bas administrat vais centrs, Ludzas novada dome izveido 9 pagasta p rvaldes (pakalpojumu centrus). Pagasta p rvalde (pakalpojumu centrs) ir pašvald bas iest de un ietilpst pašvald bas administr cij .

Pagasta p rvalde (pakalpojumu centrs):

1) nodrošina pašvald bas kompetenc esošo izzi u izsniegšanu un sniedz inform ciju par pašvald bas kompetenc esošajiem jaut jumiem;

2) pie em valsts noteikto nodok u un nodevu maks jumus, kuru iekas šana ir uzdota pašvald bai, k ar novada domes noteikto nodevu maks jumus un maks jumus par pašvald bas sniegtajiem pakalpojumiem;

3) nodrošina pašvald bas soci lo pabalstu izmaksas Soci lo pakalpojumu un soci l s pal dz bas likum noteiktaj k rt b ;

4) apliecina dar jumus, k rto mantojums lietas, k ar veic citus dar jumus B ri tiesu likum paredz taj k rt b ;

5) veic laul bu, dzimšanas, miršanas re istr ciju, k rto civilst vok a aktu re istru; 6) deklar dz vesvietu; 7) pie em iesniegumus, s dz bas un priekšlikumus no attiec gaj teritorij dz vojošajiem

iedz vot jiem un taj re istr taj m juridiskaj m person m, organiz atbildes sagatavošanu iesniedz jiem;

8) nodrošina inform cijas pieejam bu par domes pie emtajiem l mumiem; 9) pilda citus pašvald bas noteiktos uzdevumus; pakalpojumu centra p rzi ir komun l s

saimniec bas jaut jumu risin šana pagastu teritorij .

Ludzas novad ir š das pagastu p rvaldes (pakalpojumu centri):

1) Brigu pagasta p rvalde (pakalpojumu centrs); atrodas Brigos 2) Cirmas pagasta p rvalde (pakalpojumu centrs); atrodas Tut nos 3) Isnaudas pagasta p rvalde (pakalpojumu centrs); atrodas Martišos 4) Istras pagasta p rvalde (pakalpojumu centrs); atrodas Vecslabad 5) Nirzas pagasta p rvalde (pakalpojumu centrs); atrodas Nirz 6) ukšu pagasta p rvalde (pakalpojumu centrs); atrodas ukšos 7) Pildas pagasta p rvalde (pakalpojumu centrs); atrodas Pild 8) Pure u pagasta p rvalde (pakalpojumu centrs); atrodas Kivdolov 9) Rund nu pagasta p rvalde (pakalpojumu centrs); atrodas Rund nos

3.3. Pagastu p rvaldes (pakalpojumu centri)


65

Pagasta p rvaldes (pakalpojumu centra) darbu organiz un vada pagasta p rvaldes (pakalpojumu centra) vad t js, kuru pie em darb un atbr vo no darba ar domes l mumu.

Pagasta p rvaldes (pakalpojumu centra) vad t js:

1) vada, pl no, organiz un nodrošina pagasta p rvaldes (pakalpojumu centra) darbu, ir person gi atbild gs par Centra likum gu darb bu un kompetences jaut jumu izpildi, k ar atbild par pagasta p rvald (pakalpojumu centr ) izvietoto pašvald bas instit ciju darba organiz šanu un strukt rvien bu nolikumu apstiprin šanu;

2) atbild par pagasta p rvald (pakalpojumu centr ) sniegto pašvald bas pakalpojumu un inform cijas pieejam bu, k ar organiz iedz vot ju pie emšanu un atbilstoši savai kompetencei izskata iesniegumus un s dz bas, k ar atbild par inform cijas apriti starp pagasta p rvaldi (pakalpojumu centru) un cit m pašvald bas instit cij m;

3) nodrošina pagasta p rvaldei (pakalpojumu centram) nodoto pašvald bas objektu apsaimniekošanu; domes noteiktaj k rt b r kojas ar pagasta p rvaldes (pakalpojuma centra) r c b esošajiem materi lajiem resursiem un pieš irtajiem finanšu l dzek iem;

4) p c domes priekšs d t ja vai deput tu piepras juma sniedz zi ojumus domei par pagasta p rvaldes (pakalpojumu centra) darbu;

5) uz domes pilnvarojuma pamata p rst v pagasta p rvaldi (pakalpojumu centru) valsts p rvaldes instit cij s, attiec b s ar fizisk m vai juridisk m person m;

6) saska ojot ar domes izpilddirektora vietnieku, pie em darb un atbr vo no darba pagasta p rvaldes (pakalpojumu centra) darbiniekus, nosaka vi u darba pien kumus, algu un piemaksas pie algas pieš irt algu fonda ietvaros;

7) domes noteiktaj termi un k rt b iesniedz izpilddirektora vietniekam inform ciju, kas nepieciešama Pašvald bas gada publisk p rskata sagatavošanai.

Pagastu p rvalţu (pakalpojumu centru) strukt ras sh mas par d tas 19. – 27.att los.


66

19.att. Brigu pagasta p rvaldes (pakalpojumu centra) administrat v s strukt ras sh ma

Brigu PPC vad t js

Gr matvedis/ N N

administrators

Saimnieciskais person ls:

apkop js s tnieks

Kasieris/ maks jumu

administrators

Tehniskie darbinieki:

Att r šanas iek rtu operators / atbild gs par denssaimniec bu

Elektri is Santehni is

4 kurin t ji

Sekret rs lietvedis/ dzimtsarakstu

noda as speci lists

B ri tiesas loceklis (str d

novada B ri tiesas pak aut b )

Soci lais darbinieks (str d

novada Soci l dienesta

pak aut b ) Feldšeru – vecm šu

punkts

Lauksaimniec bas konsultants Lopkop bas p rraugs


67

20.att. Cirmas pagasta p rvaldes (pakalpojumu centra) administrat v s strukt ras sh ma

Cirmas PPC vad t js

Gr matvedis/ N N

administrators

Kasieris/ maks jumu

administrators


Apkop js S tnieks


Saimniecisk s da as vad t js Santehni is Elektri is

4 kurin t ji Automobi a vad t js

Autobusa vad t js


noda as speci lists






punkts

Lauksaimniec bas konsultants

Vet rsts


68

21.att. Isnaudas pagasta p rvaldes (pakalpojumu centra) administrat v s strukt ras sh ma

Isnaudas PPC vad t js


noda as speci lists

Kasieris/ maks jumu

administrators

Gr matvedis/ N N

administrators


apkop js s tnieks


Labiek rtošanas noda as vad t js Att r šanas iek rtu operators / elektri is Traktorists / santehni is

Automobi a / autobusa vad t js 4 kurin t ji





pak aut b )

Feldšeru – vecm šu punkts


Lopkop bas p rraugs Vet rsts


69

22.att. Istras pagasta p rvaldes (pakalpojumu centra) administrat v s strukt ras sh ma

Istras PPC vad t js


noda as speci lists

Kasieris/ maks jumu

administrators

Gr matvedis/ N N

administrators


apkop js s tnieks


Att r šanas iek rtu operators Atsl dznieks / atbild gais par denssaimniec bu

Elektri is Greiderists

Traktorists Darba droš bas speci lists





pak aut b )

Ambulance

Lauksaimniec bas konsultants Vet rsts


70

23.att. Nirzas pagasta p rvaldes (pakalpojumu centra) administrat v s strukt ras sh ma

Nirzas PPC vad t js


noda as speci lists

Gr matvedis/ N N

administrators

Kasieris/ maks jumu

administrators


apkop js s tnieks


Komun l s saimniec bas vad t js / santehni is

Elektri is Traktorists

2 autobusa vad t js B ri tiesas

loceklis (str d novada B ri tiesas

pak aut b )




punkts


Veterin rfeldšeris


71

24.att. ukšu pagasta p rvaldes (pakalpojumu centra) administrat v s strukt ras sh ma

ukšu PPC vad t js


noda as speci lists

Kasieris/ maks jumu

administrators

Gr matvedis/ N N

administrators


apkop js s tnieks


Saimniecisk s da as vad t js

Elektri is Att r šanas iek rtu operators Traktorists

Autobusa vad t js






punkts



72

25.att. Pildas pagasta p rvaldes (pakalpojumu centra) administrat v s strukt ras sh ma

Pildas PPC vad t js


noda as speci lists

Kasieris/ maks jumu

administrators

Gr matvedis/ N N

administrators


apkop js s tnieks


Elektri is

Santehni is Att r šanas iek rtu operators

4 kurin t ji





pak aut b ) Ambulance

Lauksaimniec bas konsultants Veterin rfeldšeris


73

26.att. Pure u pagasta p rvaldes (pakalpojumu centra) administrat v s strukt ras sh ma

Pure u PPC vad t js


noda as speci lists

Kasieris/ maks jumu

administrators

Gr matvedis/ N N

administrators


apkop js s tnieks


Elektri is Santehni is

3 kurin t ji





pak aut b ) Feldšeru –

vecm šu punkts

Lauksaimniec bas konsultants vet rsts – konsultants lopkop bas p rraugs


74

27.att. Rund nu pagasta p rvaldes (pakalpojumu centra) administrat v s strukt ras sh ma

Rund nu PPC vad t js


noda as speci lists

Kasieris/ maks jumu

administrators

Gr matvedis/ N N

administrators


apkop js s tnieks


Elektri is

Santehni is Att r šanas iek rtu operators Automaš nas / autobusa vad t js

4 kurin t ji





pak aut b ) Ambulance

Lauksaimniec bas konsultants Veterin rfeldšeris


75

4. APVIENOŠAN S ĪSTENOŠANAS PL NS

Saska ar Administrat vi teritori l s reformas likumu novada administrat vo teritoriju, pamatojoties uz attiec g s pašvald bas l mumu, nosaka Ministru kabinets. Novads tiek veidots saska ar Ministru kabineta noteikumiem.

L mumus par apvienošanos Ludzas novadu veidojoš s pašvald bas ir pie mušas 2007.gad .

Saska ar Administrat vi teritori l s reformas likumu pašvald bu v l šanas 2009.gada j nij notiks jaunaj s novadu teritorij s (v l šanu apgabals – novada teritorija).

Ludzas novada pašvald ba s k darboties p c 2009.gada viet jo pašvald bu v l šan m, kad tiks iev l ta jaun Ludzas novada dome.

Ludzas novada domes pirm s de tiks sasaukta 2009.gada 1.j lij . Ar jauniev l t s novada domes pirmo s di izbeidzas iepriekš jo viet jo pašvald bu domju (padomju) pilnvaras. Novada pašvald ba ir novad iek auto viet jo pašvald bu ties bu un saist bu p r m ja.

P c 2009.gada viet jo pašvald bu v l šan m darb bu izbeigs Ludzas rajona padome un t s izveidot s instit cijas. No 2009.gada 1.j lija l dz 2009.gada 31.decembrim notiek rajona padomes reorganiz cijas pl na izpilde un resursu nodošana novada pašvald bai.


76

5. APVIENOŠAN S PROJEKTA SABIEDRISK APSPRIEŠANA

No 2008.gada 9.maija l dz 2008.gada 30.maijam Brigu, Cirmas, Isnaudas, Istra, Nirzas, ukšu, Pildas, Pure u, Rund nu pagastu un Ludzas pils tas pašvald bas r koja Ludzas novada

apvienošan s projekta sabiedrisko apspriešanu.

Ar Ludzas novada apvienošan s projekta Zi ojuma 1.redakcijas materi liem var ja iepaz ties, sniegt rakstiskus priekšlikumus un atsauksmes visu sabiedrisk s apspriešanas laiku Ludzas pils tas dom un pagastu padom s.

Ludzas novada apvienošan s projekta sabiedrisk s apspriešanas san ksmes notika:

1) Ludz 13.05.2008. Ludzas pils tas dom plkst. 10.00;

2) Nirz 14.05.2008. Nirzas Tautas nam plkst. 10.00;

3) Brigos 14.05.2008. Brigu Tautas nam plkst. 13.00;

4) ukšos 15.05.2008. ukšu Tautas nam plkst.11.00;

5) Pild 15.05.2008. Pildas pagasta padom plkst. 13.00;

6) Cirm 20.05.2008. Tut nu Tautas nam plkst. 10.00;

7) Isnaud 21.05.2008. Isnaudas pagasta padom plkst. 10.00;

8) Pure os 21.05.2008. Pure u pagasta padom plkst. 13.00;

9) Istr 22.05.2008. Istras Tautas nam plkst. 10.00;

10) Rund nos 22.05.2008. Rund nu Tautas nam plkst. 13.00.

5.1. Sabiedrisk s apspriešanas pas kumi


77

5.2. Sabiedrisk s apspriešanas rezult t veikt s izmai as

projekta gal gaj variant


78

PIELIKUMI


79

1. PIELIKUMS

LUDZAS RAJONA PAŠVALDĪBU L MUMI „PAR LUDZAS NOVADA IZVEIDOŠANU”

Pašvald ba L muma pie emšanas datums Protokola Nr.

Ludza 2007.gada 26.septembr Protokols Nr. 11

Brigi 2007.gada 5. novembr Protokols Nr. 15

Cirma 2007.gada 21.decembr Protokols Nr. 13

Isnauda 2007.gada 23. novembr Protokols Nr. 12

Istra 2007.gada 25.oktobr Protokols Nr. 11

Nirza 2007.gada 26.oktobr Protokols Nr. 12

ukši 2007.gada 29. novembr Protokols Nr. 11

Pilda 2007.gada 7.novembr Protokols Nr. 12

Pure i 2007.gada 11. decembr Protokols Nr. 10

Rund ni 2007.gada 25.oktobr Protokols Nr. 10


80

2. PIELIKUMS

Apstiprin ts 2008. gada 18. janv ra Ludzas novadu veidojošo viet jo

pašvald bu vad t ju kopsapulc Protokols Nr.1 1.§.

APVIENOŠAN S PROJEKTA VAD BAS, IEVIEŠANAS UN UZRAUDZ BAS STRUKT RA

KOPSAPULCE

VAD BAS GRUPA

DARBA GRUPA

PAŠVALD BU DELE T S KONTAKTPERSONAS


81

3. PIELIKUMS

Apstiprin ts 2008. gada 18. janv ra Ludzas novadu veidojošo viet jo

pašvald bu vad t ju kopsapulc Protokols Nr.1 2.§.

VADĪBAS GRUPA PAŠVALDĪBU APVIENOŠAN S PROJEKTA

LUDZAS NOVADA IZVEIDEI

Vad bas grupas priekšs d t ja:

Valent na LAZOVSKA – Ludzas pils tas domes priekšs d t ja

Vad bas grupas priekšs d t ja vietniece:

Anto ina SJAKSTE – Nirzas pagasta padomes priekšs d t ja

Vad bas grupas locekļi:

Valent na SMIRNOVA – Brigu pagasta padomes priekšs d t ja

Voldem rs DIBA INS – Cirmas pagasta padomes priekšs d t js

Ksenija MIKLAŠEVIČA – Isnaudas pagasta padomes priekšs d t ja

Aivars MEIKŠ NS – Istras pagasta padomes priekšs d t js

Arturs ISAKOVIČŠ – ukšu pagasta padomes priekšs d t js

Edgars MEKŠS – Pildas pagasta padomes priekšs d t js

Ilga MIKIJANSKA – Pure u pagasta padomes priekšs d t ja

Ina ZAVADSKA – Rund nu pagasta padomes priekšs d t ja


82

4. PIELIKUMS

DARBA GRUPA PAŠVALDĪBU APVIENOŠAN S PROJEKTA LUDZAS NOVADA IZVEIDEI

Darba grupas vad t js:

J nis CIRMANS – Ludzas pils tas domes izpilddirektors

Darba grupas vad t ja asistents:

Ilona RIMŠA – Ludzas pils tas domes telpisk s att st bas pl not ja Darba grupas locekļi:

Ilga BILINSKA – Ludzas pils tas domes Att st bas un pl nošanas noda as vad t ja

L ga MEŢULE – Ludzas pils tas domes Finanšu noda as vad t ja

Sarm te GUT NE – Ludzas pils tas domes Metodisk s noda as vad t ja

Lilita GORBUNOVA - KOZLOVA – Ludzas pils tas domes Soci l s pal dz bas noda as vad t ja

Inese KAMZOLE – Ludzas pils tas domes Administrat v s noda as vad t ja

riks GUT NS – SIA „Ludzas apsaimniekot js” valdes loceklis


83

5. PIELIKUMS

PAŠVALDĪBU DELEĢ TAS KONTAKTPERSONAS

APVIENOŠAN S PROJEKTA IZSTR DEI

Pašvald ba V rds, uzv rds Amats

Brigu pagasts Valda Jurčenoka Galven gr matvede

Andris Valeinis B ri tiesas loceklis

Cirmas pagasts Voldem rs Diba ins Cirmas pagasta padomes

priekšs d t js

Isnaudas pagasts Daina Laganovska Soci lais darbinieks

Viktors Taukačs Labiek rtošanas noda as vad t js

Zina da Proboka Galven gr matvede

Istras pagasts Aivars Meikš ns Istras pagasta padomes priekšs d t js

Nirzas pagasts Anto ina Sjakste Nirzas pagasta padomes priekšs d t ja

ukšu pagasts Arturs Isakovičs ukšu pagasta padomes priekšs d t js

Larisa Gudkova Galven gr matvede

Valdis Silovs Komun l s saimniec bas vad t js

Valent na Senk ne ukšu pamatskolas direktore

Pildas pagasts Edgars Mekšs Pildas pagasta padomes priekšs d t js

Pure u pagasts Zina da Apele Pure u pagasta sekret re

Rund nu pagasts Ina Zavadska Rund nu pagasta padomes

priekšs d t ja

Documents

SATURA R D ®T JS · Ludzas pilsētas un Brigu pagasta, Cirmas pagasta, Isnaudas pagasta, Istras pagasta, Nirzas pagasta, »ukšu pagasta, Pildas pagasta, Pure ¼u pagasta, Rundēnu