Par Latvijas atskaiti EK par ES nozīmes aizsargājamo meža biotopu vērtējumu(Article 17 report. 2013)

Latvijas Avīze / 2013 -10 - 08 / Latvijā

Latvija tomēr nav zaļa

Autors: Madara Briede

Latvija strauji zaudē izcilākās dabas vērtības

Santa Kvaste, TVNET

2013. gada 3. oktobrī

Eksperti: Latvija zaļa tikai vārdos; dabas vērtības valstij nerūp

Db.lv,

2013. gada 18. jūlijs

laikā bija iznīcinātas."

Apgāž mītu par pārmērīgo Latvijas zaļumu; fiksē dzīvnieku sugas izmiršanu Autors: Diena.lv. 2013. gada 3. oktobris

Biotopu direktīva: Latvijas saistības Biotopu direktīvas 11 pants nosaka, ka dalībvalstīm ir

jāuzrauga biotopus un sugas, kas uzskaitīti pielikumos, 17.pants nosaka, ka ziņojums jānosūta Eiropas Komisijai ik

pēc 6 gadiem pēc norunātā formāta - tātad "17 pārskata";2001.-2006.;2007-2012..

Kopsavilkuma ziņojums tika sagatavots ETC / BD (Eiropas tematiskais centrs par bioloģisko daudzveidību)

17.pants ziņojums - Valsts Kopsavilkums: LATVIJA 2001.-2006. Gads. ttps://circabc.europa.eu/faces/jsp/extension/wai/navigation/container.jsp

Article 17 report.- National Summary: LATVIA 2001.-2006.

July 2008

Assessment of conservation status by habitat category

Forest habitats and their conservation status

Article 17 report. – LATVIA 2006.-2012.

Sept. 2013S:\Ieksejie dokumenti\Vide\Kopija no EK_mezu_vert_tabula2.xls

http://bd.eionet.europa.eu/activities/Reporting/Article_17/Reports_2013/Member_State_Deliveries

Areāls /Range 9180 Nogāžu un gravu meži

Platība / Area9180 Nogāžu un gravu meži,

Latvijas atskaites ticamība Izmantotās metodes vērtējums (biotopa izplatības un

kvalitāte):3 – Pilns kartējums2 - Novērtējums, kas pamatojas uz daļēju kartējumu, ar ekstrapolāciju un / vai modelēšanu1 - Aprēķini veikti, pamatojoties uz ekspertu atzinumu, ar neliela apjoma kartējumu0 - Nav dati

Korekti būtu mainīt novērtējuma klasifikatora pozīcijas, no dominējošā „2” – daļējs kartējums un ekstrapolācija uz „1” - eksperta viedoklis un neliela apjoma kartējums, jo tas pēc būtības atbilst situācijai Latvijā: Arī par N2000 teritorijām ir tikai daļējs ES nozīmes meža biotopu

kartējums/kvalitātes vērtējums (2009.-2012.g.) (saskaņā ar ziņojumu), niecīgs biotopu kartējums (MAB inventarizācija 1997.-2002.g.) ir par pārējo

Latvijas teritoriju,; kvalitātes vērtējums ir tikai par biotopiem N2000 teritorijās; pamatā vērtējums balstīts uz viena eksperta viedokli par konkrētā biotopa

iespējamo sastopamību un kvalitāti valstī.

Latvijas atskaites ticamība Visiem meža biotopiem izplatības novērtējums veidots,

kombinējot daļējo N2000 kartējuma datus, DMB inv. datus, tos ekstrapolējot uz visu Latvijas teritoriju, un eksperta viedokli,

Biotopu kvalitātes vērtējums balstās uz informāciju par N2K teritorijām –kartējumi, monitoringa transektu novērtējums,

Nav skaidrs, uz konkrēti kādiem datiem balstās vērtējums par pārējos Latvijas teritoriju un kā tieši ir iegūts summārais vērtējums par konkrēta biotopa stāvokli valstī;

Latvijas atskaites ticamība

Ziņojumā par visiem meža biotopiem teikts: ” visaptveroša biotopa kartējuma Latvijā nav un jārēķinās, ka, ja tiktu veikts šāds biotopu totālais kartējums, tad izplatības kartes, visticamāk atšķirtos”(citāts);

Biotopu kvalitātes vērtējuma atskaitēs ir uzsvērts, ka biotopu monitoringam nav atkārtojuma, tātad izmaiņas laikā nav zināmas, piem., biotopam 91F0: “Pašlaik nav droši zināms, kāds ir biotopa areāls (range), tādēļ nav arī iespējams noskaidrot tā izmaiņas”;

Latvijas atskaites ticamība

Piem., par biotopa Staignāju meži platību: 2.4.1.«Saglabātas 2006.gada ziņojumā uzrādītās platības (225 km2), jo nav salīdzinoši aptverošāka kartējuma vai citādi uzlabojušos datu, kas ļautu dot precīzāku vērtējumu par biotopa daudzumu valstī» (citāts).

Neraugoties uz informācijas trūkumu, secinājumi ziņojumā sekojoši: «2.4.5. Short-term trend – decrease» (biotopa platība samazinās, vismaz par 1% katru gadu).

Latvijas atskaites ticamība Bitopu apdraudējums novērtēts tikai pamatojoties uz

eksperta viedokli; Minēto secinājumu zemo ticamības līmeni raksturo

sekojošais, piem., biotopam staignāju meži: “augstāk minētie aprēķini par nocirsto biotopa platību vienā gadā pamatoti uz oficiālo statistiku par ciršanas apjomu pieaugumu 2008.-2010. gadā, publikācijām presē un interneta medijos. Eksperta vērtējums.”(citāts)

Latvijas atskaites ticamība Saskaņā ar ziņojumu, gandrīz visiem meža biotopiem: “vairāk kā

25% no platības ir nelabvēlīga biotopa specifiskajām struktūrām un funkcijām (iesk. tipiskās sugas)”(citāts);

Latvijā valsts finansēts biotopu monitorings ir veikts tikai Natura2000, kur saimnieciskā darbība nenotiek vispār vai ir ierobežota, tas ļauj secināt , ka aizsargājamās teritorijās ir iekļauti biotopi ar zemu kvalitāti vai arī esošā dabas aizsardzības sistēma ir neefektīva, jo visu biotopu kvalitāte ir pasliktinājusies kopš iepriekšējā atskaites perioda;

nav skaidrs, uz konkrēti kādiem datiem balstās apgalvojums par pārējo Latvijas teritoriju («ārpus aizsargājamām teritorijām biotopu kvalitāte ir vēl sliktāka», citāts), un kā tieši ir iegūts summārais vērtējums par konkrēta biotopa stāvokli visā valstī;

Latvijas atskaites ticamība

Tipisks secinājums par gandrīz visiem meža biotopiem, piem., par biotopu 9020* Veci jaukti platlapju meži: “Šobrīd nav tiešu datu par biotopa platību izmaiņām, jo nav visaptveroša kartējuma un monitoringa. Tomēr visticamākais, ka biotopa platības sarūk vismaz par 1% katru gadu. Vērtējums ir drīzāk samazināts nevis pārspīlēts” (citāts);

Secinājums Analizējot pieejamos datus, par Latviju

atskaitē EK sniegts dažu ekspertu indikatīvs vērtējums un viedoklis par konkrētu ES nozīmes meža biotopu stāvokli valstī.

Latvijas atskaites sagatavošanas process Ziņojums nav sagatavots neatkarīgi un «caurspīdīgi»:

sagatavošanas process nav pārskatāms un informācija par tā «tehnisko pusi» nav pieejama;

N2000 monitoringa metodiku, pašu monitoringu un arī Latvijas valsts ziņojumu ir sagatavojusi viena komanda (LDF);

Procesā iztrūkst iespēju uzzināt, vai metode nav pielāgota rezultātam?!

DAP: iepirkums atskaites sagatavošanai?!

DAP: iepirkuma pamatojums ...Vienīgi LDF rīcībā ir dati, pieredze un

speciālisti, kas nepieciešami ziņojuma kvalitatīvai sagatavošanai noteiktajā termiņā, un lūdzam atļauju iepirkumam piemērot sarunu procedūru.

Avots: “Iepirkuma pamatojums”, parakstījis DABAS AIZSARDZĪBAS PĀRVALDES Ģenerāldirektors Jānis Strautnieks

Sekas 2013. gada 24. oktobrī

Pēc kritiskā ziņojuma Latvijai var draudēt milzīgas soda naudas;

Jaunu ar normatīvajiem aktiem aizsargājamu teritoriju noteikšana;

Nepamatoti ierobežojumi lauksaimniecībai un mežsaimniecībai

Ir jāsaņem atbildes uz jautājumiem: Izpildītāji: kāpēc sarunu procedūra, kāpēc

ekskluzīvas tiesības tikai LDF?; Izmantotā metodika un izvēlētie eksperti; Ekspertu interešu konflikts, iespējamā

ieinteresētība konkrētā rezultātā; LV atskaites sabiedriskā apspriešana.

PALDIES PAR UZMANĪBU!