ES NOZĪMES ĪPAŠI AIZSARGĀJAMO SALDŪDEŅU BIOTOPU STĀVOKLIS

LATVIJĀLauma Vizule – Kahovska

Dabas aizsardzības pārvalde«Dabas skaitīšana»

Dabas skaitīšana un Latvijas ūdeņi• Tiek apsekoti visi dabiskas izcelsmes ezeri ar platību > 1ha un visas

upes (Upes ir «saskaldītas» kvadrātos).

• Apsekojuma laikā tiek noteikta atbilstība/neatbilstība ES nozīmesbiotopam un aizpildīta biotopu inventarizācijas anketa.

• Vērtējumā izmantoti dati par 331 kvadrātu no 495 kvadrātiem(67%), kas iegūti Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektā"Dabas skaitīšana”, iekļaujot 2017.-2018. g., daļēji 2019.g.rezultātus

Upju baseinu apgabals

Apkopoto kvadrātu skaits

DUBA 118

GUBA 77

LUBA 59

VUBA 77

TEKOŠU SALDŪDEŅU BIOTOPU STĀVOKLIS• ES nozīmes biotopam atbilstoši upju posmi – 1118, neatbilstoši – 2236

• Pārveidoti, bet dabiskojušies upju posmi – atguvuši dabiskai upei raksturīgās īpašības (hidromorfoloģiska un bioloģiska daudzveidība)

965; 29%

153; 5%

1874; 56%

112; 3%250; 7%

Dabiski upju posmi (atbilst ES biotopam)

Pārveidoti, bet dabiskojušies upju posmi (atbilst ES biotopam)

Pārveidoti upju posmi (neatbilst ES biotopam)

Uzpludinājumu ietekmēti posmi (neatbilst ES biotopam)

Cits iemesls, bebraine, sausa gultne, augsts piesārņojuma līmenis (neatbilst ES biotopam)

Jāņem vērā, ka analizēti ir upju posmi, nevis upes!Dabas skaitīšanas ietvaros katrā kvadrātā upe tiekskaitīta kā atsevišķs upes posms.

TEKOŠU SALDŪDEŅU VEIDI UN KVALITĀTE25; 1%

420; 12%

507; 15%

161; 5%2236; 67%

Izcila Laba Vidēja Zema Nav biotops

22 3

285

133

259

245

55

105

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

3260_1 3260_2

Izcila Laba Vidēja Zema

Biotopu iedalījums:• 3260_1 Upju straujteces – 625 posmi

• 3260_2 Dabiskas upes ar straumes

ātrumu <0,2m/s – 489 posmi

Labvēlīgu stāvokli sasniedz 13% upju posmu.

Upju straujteces uzrāda labāku biotopu kvalitāti

STĀVOŠU SALDŪDEŅU BIOTOPU STĀVOKLIS

82; 8%

439; 42%

407; 39%

77; 7%

45; 4%

Izcila Laba Vidēja Zema Neatbilst biotopam

Labvēlīgu stāvokli sasniedz 50% ezeru.

STĀVOŠU SALDŪDEŅU VEIDI UN KVALITĀTE15; 1%

4; 0%6; 1%37;

4%

428; 43%

311; 31%

61; 6%

139; 14%

4; 0%

3130_1 Ezeri ar lobēliju - ezereņu kompleksu3130_2 Mezotrofi ezeri3130_3 Semidistrofi ezeri3140 Ezeri ar mieturaļģu augāju3150_1 Dzidrūdens ezeri ar iegrimušo augāju3150_2 Brūnūdens ezeri ar daudzveidīgu augāju3150_3 Vecupju un atteku izcelmes ezeri3160 Distrofi ezeri3190 Karsta kritenes

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

3130_1 3130_2 3130_3 3140 3150_1 3150_2 3150_3 3160 3190

Izcila Laba Vidēja Zema

• Sadalījuma pa biotopu veidiem ir nevienmērīgs. Arī ezerusadalījums pa ekoloģiskajiem tipiem Latvijā - ļotinevienmērīgs (56% ezeru ŪO pieder pie 5. tipa (seklidzidrūdens ezeri ar augstu ūdens cietību)).

• Augstākā biotopu kvalitāte ir 3130 un 3160 ezeriem,daudzi no tiem atrodas aizsardzībā

• Visvairāk vidējas kvalitātes ezeru ir eitrofajam biotoputipam atbilstošie 3150_1 un 3150_2.

ŪSD UN BIOTOPU DIREKTĪVAS SALĪDZINĀJUMSDirektīva Mērķis Vērtējamie objekti Objektu veidi Vērtēšana Kvalitāte

Biotopu direktīva

Veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, veicot dabisko biotopu, aizsardzību un saglabāšanu labvēlīgā aizsardzības statusā

Gandrīz visi dabiskas izcelsmes ezeri un dabiski nepārveidoti upju posmi atbilst kādam no ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem

Ir izdalīti 7 saldūdeņu biotopu veidi – 5 no tiem ir stāvoši saldūdeņu biotopi , 2- tekošu saldūdeņu biotopi

Biotopu kvalitātes vērtējums ir eksperta viedoklis, sistematizēta kvalitātes vērtēšanas metodika ir izstrādes stadijā.

4 kvalitātes klases – izcila, laba, vidēja, zema

Ūdens struktūr-direktīva

Sasniegt vismaz labu ūdeņu ekoloģisko stāvokli

Kā ūdensobjekti ir izdalīti upes/ to posmi ar sateces baseinu sākot ar 10km2 un ezeri, kuru spoguļvirsmaslaukums ir 0,5 km2

vai lielāks

Izdalīti 10 dažādi ezeru ekoloģiskie tipi(balstās uz ūdens cietību, ūdens krāsu un ezera dziļumu). Upēm 6 ekoloģiskie tipi (atkarībā no krituma un sateces baseina laukuma)

Ekoloģiskā kvalitāte tiek noteikta pēc trīs parametriem: bioloģiskajiem, fizikāli-ķīmiskajiem un hidromorfolo-ģiskajiem.Gala novērtējumā būtiskākais ir novērtējums pēc bioloģijas.

5 kvalitātes klases – izcila, laba, vidēja, slikta, ļoti slikta

Panākt labu kvalitāti saldūdens

ekosistēmās, veicot kvalitātes

vērtēšanu, aizsardzību un

pareizu apsaimniekošanu

Daļa Latvijas ūdeņu pārsedzas ŪSD un Biotopu direktīvas skatījumā• ŪSD nenosedz visus Latvijas virszemes ūdeņus, neiekļaujas mazie

ezeri un mazas upes, kas ir ES nozīmes biotopi• Kā ES nozīmes biotopi netiek atzītas pārveidotās upes un mākslīgi

uzpludinājumi, kas ir ŪO.

Vērtējums pēc abām direktīvām nedrīkstētu būt krasi pretrunīgs

UPJU BIOTOPU UN EKOLOĢISKĀS KVALITĀTES SALĪDZINĀJUMS PA UBA

4 15 1 5

117133

40129

150

127

59

16942

42

37

40

775

442288

516

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

DUBA GUBA LUBA VUBA

Izcila Laba Vidēja Zema Nav biotops

1110

32

8

22

70

68

68

56

1316

78 8

4

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

DUBA GUBA LUBA VUBA

Augsta Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta

• LUBA – lielākais nebiotopu skaits un salīdzinoši zemākā ekoloģiskā kvalitāte• GUBA un VUBA – labākā gan ekoloģiskā, gan biotopu kvalitāte, mazāks skaits nebiotopu

3643

2533

61 48

50

56

35

25

115

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

DUBA GUBA LUBA VUBA

Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta

• Pēc biotopu kvalitātes vērtējuma – vairāki izcilas kvalitātes ezeri, pēc ekoloģiskās kvalitātes – neviens. Izcilo saldūdeņu biotopu vērtējumu paaugstina nelielie distrofie ezeri, vecupes, kā arī barības vielām nabadzīgie mazie ezeri.

• LUBA – lielākā daļa izcilie un labi biotopi ir distrofie ezeri (Ķemeru tīrelis, Cenas tīrelis)• Vissliktākā ekoloģiskā kvalitāte ir Limbažu Dūņezerā – no ES nozīmes biotopiem tas ticis

izslēgts

EZERU BIOTOPU UN EKOLOĢISKĀS KVALITĀTES SALĪDZINĀJUMS PA UBA

2642 7

7

208

14427 60

276

9916 16

6112

1

3

23 14 17

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

DUBA GUBA LUBA VUBA

Izcila Laba Vidēja Zema Nav biotops

4532 38

43 62 54

13 6 9

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

Ezeri Upes KopāSakrīt DAP labāk LVĢMC labāk

• Biotopa un ekoloģiskās kvalitātes klases sakrīt 38%, bet54% gadījumu biotopa kvalitātes vērtējums ir augstāks.

• Ekoloģiskā kvalitāte – ŪSD nosaka plašāku analizējamoparametru skaitu nekā BD. Atbilstoši ŪSD, augstuvērtējumu pēc bioloģijas var pazemināt - slikti fizikāli-ķīmisko parametru rezultāti var pazemināt kopējokvalitātes vērtējumu līdz vidējai kvalitātes klasei, sliktahidromorfoloģijas kvalitāte – līdz labai.

• Biotopu kvalitāte – dzīvotņu daudzveidība un kvalitāte(ūdensaugi + bezmugurkaulnieki + hidromorfoloģija).Atbilstoši BD, pat pie augstām N un P izkliedēmiespējams sasniegt vismaz labu biotopu kvalitāti.Būtībā ŪSD princips «galvenais ir bioloģija».

KVALITĀTES REZULTĀTU ATŠĶIRĪBAS

Rezultātu salīdzināšana uzsākta vien tikko, plānotivairāki darbi, lai veiktu pamatotus secinājumus.

Korektiem rezultātiem būtiska:1) Reprezentatīva vieta monitoringa stacijai (pie tiltiem

– NĒ!, dabisks/pārveidots posms)2) Kvalitatīva lauka darbu veikšana un analīze

laboratorijā3) Kvalitātes kontrole veiktajam darbam

Salīdzinājums 93 ūdensobjektiem 2017.gadasezonā (40 ezeri un 53 upes).

BEBRU DARBĪBA ES NOZĪMES BIOTOPIEM ATBILSTOŠAJĀS UPĒS

No ES nozīmes biotopam atbilstošiem 976 upju posmiem 472 upju posmos jeb 48% ir atzīmēta bebru darbība. Tai skaitā:

Grauzti koki upju krastos (229 upju posmos)

Bebru alas upju krastos (172 upju posmos)

Bebru mājas upju krastos (114 upju posmos)

Bebru dambji (113 upju posmos)

• Bebru apmetņu skaits variē no 1 līdz 8 vienā upes posmā 500 m garumā (Raunas un Āronas (abas 3260_1) upju posmi ir «rekordisti»)

• Bebru dambju skaits variē no 1 līdz 5 vienā upes posmā 500 m garumā. Upes ar vairāk nekā 3 bebru dambjiem uz 500 m posmu ir 27. «Rekordistes» ir Vilce un Melnupe ar 5 dambjiem uz vienu upes posmu.

• Bebru dambju ietekmēts posms variē no 5 – 100% no 500 m posma garuma. 8 upju posmos tas novērtēts kā 100%, bet 45 upju posmos – vairāk nekā 50%.

KOKU SAGĀZUMU PROBLĒMA ES NOZĪMES BIOTOPIEM ATBILSTOŠAJĀS UPĒS

No ES nozīmes biotopam atbilstošiem 1001 upju posmiem 449 upju posmos jeb 45% ir atzīmēta koku sagāzumu problēma.

Koku sagāzumu ietekmēts posms variē no 5 līdz pat 500 m (uz 500 m):

• <100 m – 224 upju posmi

• 100 – 200 m – 115 upju posmi

• 200 – 300 m – 61 upju posmi

• 300 – 400 m – 34 upju posmi

• 400 – 500 m - 14 upju posmi

• 500 m jeb 100% ietekmēts posms – 18 posmi

JAŠAS UPES PIRMS UN PĒC

• Aizauguma ar ūdensaugiem samazināšana - 61 upes posms, lielākā daļa no tiem ir lēni tekošie posmi

• Noēnojuma samazināšana – 87 posmi

• Noēnojuma palielināšana – 24 posmi

CITI APSAIMNIEKOŠANAS PASĀKUMI ES NOZĪMES BIOTOPIEM ATBILSTOŠAJĀS UPĒS

No 916 ezeru anketām

• Biotehniskie pasākumi, nevēlamā augāja pļaušana, izvākšana/fragment., u.c. - 141

• Punktveida piesārņojuma slodzes mazināšana – 74 ezeri

• Difūzā piesārņojuma (lauksaimniecības, meižizstrādes, u.c.) slodzes mazināšana – 84 ezeri

• Hidroloģiskā režīma normalizēšana - 46

NEPIECIEŠAMIE APSAIMNIEKOŠANAS PASĀKUMI EZEROS