1

TALSU MŪZIKAS SKOLA

Lielā iela 19/21, Talsi, Talsu novads, LV- 3201

Tālrunis 63291704; fakss 63291705 E-pasts talsumuzikasskola@apollo.lv

Reģistrācijas Nr. 4176902085 Direktors

Raitis Rērihs

Pašvērtējuma ziņojums

Talsi, 2012. gada 21. februārī

1. Iestādes vispārīgs raksturojums. Talsu Mūzikas skola, pamatojoties uz Talsu rajona DDP IK. pieņemto lēmumu Nr.137, dibināta 1954.gada 17. jūnijā kā Talsu bērnu mūzikas

skola, un savu darbību uzsāk ar 1954./55.mācību gadu. 28.04.1998. Talsu pilsētas Dome, saskaņā ar Talsu rajona 22.01.1998.gada lēmumu Nr.8, nolemj ar 01.06.1998. Talsu Mūzikas skolu pārņemt no rajona padomes.

06.05.2002. skolai izdota Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības iestādes reģistrācijas apliecība Nr.2270902085, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas, 2010. gada 17.septembrī izsniegta reģistrācijas apliecības Nr. 4176902085.

2006.gada martā notika skolas akreditācija un 2006. gada 31.maijā skolai tika izsniegta akreditācijas lapa Nr. AI 1063 ar akreditācijas termiņu uz 6 gadiem (līdz 2012. gada 30. maijam).

Pēc administratīvi teritoriālās reformas izsniegtas akreditācijas lapas Nr. AI 4800, Nr. AI 4801, Nr. AI 4802, Nr. AI 4803, Nr. AI 4804 un Nr. AI 5452 ar akreditācijas termiņu līdz 2012.gada 30.maijam.

Uz 2012. gada 1. septembri skolā mācās 208 audzēkņi. Skolā apgūst sekojošas akreditētas profesionālās ievirzes izglītības programmas: ,,Taustiņinstrumentu spēle –Klavierspēle, Akordeona spēle", ,,Stīgu instrumentu spēle – Vijoļspēle, Čella spēle", ,,Pūšaminstrumentu spēle - Flautas spēle, Klarnetes spēle, Saksofona spēle, Trompetes spēle, Mežraga spēle, Eifonija spēle, Trombona spēle, Tubas spēle", „Sitaminstrumentu spēle”, „Vokālā mūzika – Kora klase”.

Skola strādā 23 skolotāji ar augstāko pedagoģisko izglītību, no kuriem 6 - ar maģistra grādu, 1 ar doktora grādu. Skola regulāri piedalās valsts konkursos, projektos, kopj skolas tradīcijas, veido kultūrizglītības vidi Talsos. Skolas pedagogi un audzēkņi ir aktīvi amatiermākslas kolektīvu dalībnieki.

2

2. Iestādes darbības pamatmērķi (iepriekšējo mācību gadu prioritātes un konkrēti rezultāti). Skolas nolikumā Skolas darbības mērķis ir organizēt un īstenot izglītošanas procesu, kas nodrošinātu profesionālas ievirzes mūzikas izglītības programmās noteikto mērķu sasniegšanu. Skolas darbības pamatvirziens ir izglītojoša darbība. Lai sasniegtu pamatmērķi, Skola katru gadu veic uzdevumus:

1. nodrošina iespēju iegūt profesionālās ievirzes izglītības pamatzināšanas un prasmes mūzikā; 2. sagatavo izglītojamos mūzikas profesionālās vidējās izglītības programmu apguvei; 3. veicina profesionālās ievirzes izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pilnveidi; 4. racionāli izmanto izglītībai piešķirtos finanšu līdzekļus.

Skolas perspektīvās attīstības plāna 2006.-2011.gadam noteiktās skolas attīstības prioritātes: Krit ēriji Veicamo darbu raksturojums Rezultāti

Izglītības programmu īstenošana 1. Izglītības programmas īstenošana.

-Teorētisko un instrumentu spēles pedagogu sadarbībā palielināt teorētisko un praktisko nodarbību vienotību. Motivēt audzēkņus patstāvīgajam darbam un ārpusstundu pasākumiem – koncertu u.c. apmeklējumiem. -Palielināt kolektīvās muzicēšanas nozīmi -Veicināt sadarbību ar audzēkņa vecākiem

Audzēkņi apmeklē koncertus skolā un pilsētā. Notiek ari organizēti izbraukuma koncertu apmeklējumi. Daudz audzēkņu iesaistās kolektīvajā muzicēšanā – skolas korī, BJC pūtēju orķestrī, novada kamerorķestrī, kā arī dažādos ansambļos.

2. Teorētisko un praktisko mācību materiāltehniskais nodrošinājums.

-Skolas bibliotēkas fondu papildināt ar jauniem nošu materiāliem, audio ierakstiem un video ierakstiem. Iegādāt mācību grāmatas solfedžo un mūzikas literatūrā. -Papildināt ar jauniem instrumentiem akordeonu, vijoles, pūšamo un sitamo instrumentu nodaļas. -Iegādāt kāju paliktņus klavierspēles apmācības sākumposmam. -Radīt skolā iespēju strādāt ar datorprogrammām mūzikas jomā. -Iegādāt tāfeles teorētisko priekšmetu klasēs

Skatīt pašvērtējuma 3. Sadaļu - Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde.

3. Metodiskā darba organizēšana.

-Palielināt metodisko komisiju lomu un atbildību nodaļu sasniegumu vērtēšanā, priekšlikumu izstrādāšanā un nodaļu mācību darba uzlabošanā. -Rosināt VKC sagatavot un izdot Mūzikas literatūras grāmatas, solfedžo darba burtnīcas vecākajām klasēm.

Notiek regulāras metodisko komisiju sanāksmes nodaļu sasniegumu vērtēšanai, priekšlikumu izstrādāšanai un nodaļu mācību darba uzlabošanai. Skolas pedagogi, sadarbojoties ar valsts institūcijām, aktīvi piedalās jauno mācību programmu metodisko materiālu izstrādē.

3

4. Mācību metodes -Palielināt atklāto stundu un meistarklašu nozīmi daudzveidīgu mācību metožu ieviešanā.

Pedagogi un audzēkņi apmeklē atklātās stundas un meistarklases gan skolā, gan reģionā un valstī.

5. Nodrošinājums ar atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem.

-3 pedagogiem pabeigt studijas augstākajās mācību iestādēs, 1 pedagogam pabeigt maģistratūru. Trompetes pedagogiem jāiegūst papildus specializācija mežraga, trombona un eifonija specialitātē. Meklēt pamatdarbā strādājošu sitaminstrumentu un klarnetes spēles pedagogu.

Minētie pedagogi ir pabeiguši studijas. Trompetes pedagogi apguvuši papildus specializāciju. Klarnetes spēles pedagogs nav pamatdarbā.

6. Pedagogu profesionālā pilnveide attiecīgajā profesijā.

-Saskaņā ar pasākumu plānu kultūrizglītības iestādēm, apmeklēt pedagogu profesionālās meistarības pilnveides kursus.

Pedagogi regulāri apmeklē tālākizglītības kursus.

Izglītības iestādes darbība 1. Telpu nodrošinājums teorētiskajām un praktiskajām nodarbībām.

-Sadarbībā pilsētas domi risināt jautājumu par jaunas ēkas celtniecību mūzikas skolas vajadzībām. -Projekta izstrāde. -Jaunas ēkas celtniecība.

Ir izstrādāts projekts mūzikas skolas ēkas rekonstrukcijai un izsludināts konkurss par rekonstrukcijas darbu uzsākšanu 2012.gada pavasarī. Rekonstrukciju paredzēts pabeigt 2014.gadā.

2. Kvalitātes vadības sistēma. -Pilnveidot skolas darba kontroli un izvērtēšanu visos tās darbības virzienos, iegūto informāciju izmantot tālākā skolas darba plānošanā. -Pārskatīt un pilnveidot kritērijus par piemaksu par darba kvalitāti.

Skatīt pašvērtējuma 7.1.1. punktus 7.joma.

3. Iestādes darba un attīstības plānošana.

-Saistībā ar risināmiem jautājumiem par telpu nodrošinājumu, detalizētāk izstrādāt skolas perspektīvās attīstības plānu, precizēt amata aprakstus, nepieciešamības gadījumā pārskatīt štatu sarakstu. -Par tradīciju izveidot Kurzemes novada pūšamo un sitami instrumentu saietu, nākotnē to veidojot kā konkursu. - Sadarbībā ar Talsu pilsētas domi, rajona padomi, turpināt K.Amendas svētku rīkošanu -Turpināt akordeonistu festivāla rīkošanu. -Veicināt audzēkņu piedalīšanos starptautiskajos konkursos. -Izstrādāt programmu estrādes un džeza mūzikas apguvei vecākajās klasēs.

Skatīt pašvērtējuma 7.1.2. punktu 7.joma, 4.2. punktus 4.joma.

4. Izglītības iestādes dokumentācijas kvalitāte.

-Veikt izmaiņas un precizējumus Skolas nolikumā, Noteikumos par mācību maksu. -Noslēgt izglītošanas un Instrumentu nomas līgumus. -Sakārtot skolas dokumentāciju atbilstoši saskaņotajai lietu nomenklatūrai.

Ir veiktas izmaiņas un precizējumi Skolas nolikumā, izstrādāti ‘’Noteikumi maksa par audzēkni’’. Tos apstiprinājusi novada dome. Ir noslēgti Instrumentu nomas līgumi. Skolas dokumentācija tiek kārtota atbilstoši

4

saskaņotai lietu nomenklatūrai.

5. Izglītības iestādes atbilstība higiēnas prasībām, ugunsdrošības un darba aizsardzības normām.

-Veikt VVA, VUGD, DA inspekciju pārbaudes, izpildīt priekšrakstos uzrādītos uzdevumus. -Veikt audzēkņu un skolas darbinieku praktisku apmācību, kā rīkoties ekstremālu situāciju un evakuācijas gadījumā.

Skatīt pašvērtējuma 4.1. punktu 4.joma

6. Mācību procesa organizēšana.

Veiksmīgai mācību procesa organizēšanai, turpināt sadarbību ar vispārizglītojošām skolām stādot stundu sarakstus, veidojot mācību gada darba plānu.

Mācību procesa organizēšana un mācību gada darba plāns tiek veidots sadarbībā ar vispārizglītojošām skolām.

7. Izglītojamo uzņemšana Turpināt palielināt sagatavošanas klases nozīmi, pievērst lielāku nozīmi konsultācijām pirms iestājpārbaudījumiem. Lielāku nozīmi pievērst audzēkņa atbilstībai izvēlētajai izglītības programmai.

Pirms iestājpārbaudījumiem tiek nodrošinātas vairāku dienu konsultācijas.

8. Izglītojamo sasniegumu vērtēšanas sistēma.

Konkretizēt vērtēšanas kritērijus mācību koncertiem un pārcelšanas eksāmeniem. Izstrādāt vērtēšanas veidlapas. -Veikt audzēkņu sasniegumu analīzi reģiona un valsts mērogā.

Ir izstrādātas vērtēšanas veidlapas un konkretizēti vērtēšanas kritēriji. Nodaļu vadītāji veic audzēkņu sasniegumu analīzi.

16. Interneta pieslēguma izmantošana.

Aprīkot skolotāju istabu ar datoru un interneta pieslēgumu, nodrošinot interneta izmantošanas iespēju visiem pedagogiem, arī audzēkņiem.

Audzēkņiem un pedagogiem ir iespējams izmantot internetu.

3. Iepriekšējā vērt ēšanas perioda ieteikumu izpilde.

Iepriekšējā skolas akreditācija norisinājās no 2006.gada 16.marta līdz 14.aprīlim, par ko tika izsniegts ekspertu atzinums skolu akreditēt uz 6 gadiem (līdz 2012.gada 30.maijam). Ekspertu atzinumā bija arī priekšlikumi izglītības iestādes darbības pilnveidei, kurus pakāpeniski īstenojam.

Ekspertu priekšlikums Izpilde kopš 2006.gada Jārisina sadarbībā ar pašvaldību mūzikas skolas telpu jautājums. Ir izstrādāts projekts un 2012.gadā sākas mūzikas skolas ēkas

rekonstrukcija. Pašlaik mūzikas skola darbojas pagaidu telpās un mācību process tiek nodrošināts.

Turpināt instrumentu iegādi. Iegādāti 4 čelli, digitālās klavieres, tuba, 2 tromboni, bungu komplekts un dažādas perkusijas, ksilofons, tenorsaksofons, 2 flautas, klarnete, akordeons, mežrags un 2 Petroff pianīni.

Uzlabot metodisko materiālu daudzpusību. Skola iespēju robežās katru gadu papildina fonotēku ar CD un DVD ierakstiem. Pedagogi un audzēkņi izmanto arī interneta vietnēs atrodamos nošu un ierakstu materiālus. Skolas bibliotēka tiek papildināta ar jauniem nošu materiāliem. Pedagogi izmanto meistarklasēs un kursos iegūtos metodiskos materiālus, tādējādi daudzveidojot mācību metodes.

Iegādāties audio aparatūru. Ir iegādāta skatuves audio aparatūra, iegādāti 3 pārnēsājamie audio atskaņotāji un 3 DVD atskaņotāji.

5

paplašināt specialitāšu skaitu ar 1) obojas spēle, 2) fagota spēle, 3) čella spēle. Kopš 2006./2007.m.g. skolā atvērta čella klase. Skolā nav obojas un fagota spēles specialitātes pedagogi, tādēļ specialitāšu skaits nav palielināts ar obojas spēli un fagota spēli.

Izstrādāt kārtību, kādā aizpildāmi audzēkņu sekmju žurnāli. Ir izstrādāta kārtība, kādā aizpildāmi audzēkņu sekmju žurnāli.

4.Iestādes sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos. JOMA – 1. MĀCĪBU SATURS

1.1. Iestādes īstenotās izglītības programmas

1.1.1. Izglītības iestādes īstenoto izglītības programmu atbilstība normatīvajām prasībām

1.1.2. Izglītības programmas īstenošanas plānošana

1.1.3. Izglītības programmas satura pilnveide

Skolā notiek audzēkņu izglītošana licencētās profesionālās ievirzes izglītības programmās. Izglītības reformas pārejas posmā gan 20V, gan 10V programmās, kopskaitā 28 programmās: „Taustiņinstrumentu spēle – Klavierspēle”, „Taustiņinstrumentu spēle – Akordeona spēle”, „Stīgu instrumentu spēle – Vijoļspēle”, „Stīgu instrumentu spēle – Čella spēle”, „Vokālā mūzika – Kora klase”, „Pūšaminstrumentu spēle – Tubas spēle”, „Pūšaminstrumentu spēle – Eifonija spēle”, „Pūšaminstrumentu spēle – Trombona spēle”, „Pūšaminstrumentu spēle – Flautas spēle”, „Pūšaminstrumentu spēle – Klarnetes spēle”, „Pūšaminstrumentu spēle – Saksofona spēle”, „Pūšaminstrumentu spēle – Mežraga spēle”, „Pūšaminstrumentu spēle – Trompetes spēle”, „Sitaminstrumentu spēle”.

Izglītības programmas obligāto saturu nosaka mācību priekšmetu kopējais apjoms visos mācību gados kopā, kas saskaņots ar skolas iekšējo mācību plānu. Mācību darbs skolā noris pēc mācību gada sākumā apstiprinātiem grupu un individuālo nodarbību stundu sarakstiem visam mācību gadam. Grupu stundu saraksti izlikti uz informācijas stenda un ir pieejami gan vecākiem, gan audzēkņiem. Stundu saraksti tiek aktualizēti atbilstoši reālajai situācijai – pedagogu slimības gadījumā vai kursu apmeklējuma gadījumos grupu stundām un individuālajām stundām iespēju robežās tiek nodrošināta pedagoga aizvietošana. Individuālo mācību priekšmetu pedagogi var vienoties ar audzēkni un viņa vecākiem par stundas norisi citā laikā.

Skolā īsteno apstiprinātas un saskaņotas profesionālās ievirzes izglītības programmas. Balsoties uz apstiprinātajām izglītības programmām un Latvijas vadošo mūzikas skolu pieredzi metodiskajā darbā, ir izstrādātas mācību priekšmetu programmas. Tās izvērtētas un pieņemtas pedagogu metodiskajās komisijās un apstiprinājis skolas direktors. Programmas regulāri tiek aktualizētas metodisko komisiju sēdēs pirms katra mācību gada sākuma, nepieciešamības gadījumā veicot izmaiņas vai papildinājumus. Balstoties uz apstiprinātajām mācību priekšmetu programmām un ņemot vērā skolas pasākumu plānu, katrs pedagogs izstrādā audzēkņu individuālo plānu (individuālajām nodarbībām) un tematisko plānu (grupu nodarbībām). Mācību priekšmetu tematiskajos plānos tiek ievēroti sistemātiskuma un secīguma principi. Uzdevumi tiek plānoti ņemot vērā, bērnu zināšanas, prasmes un iemaņas, vecuma īpatnības, intereses un priekšstatus, virzoties no jau zināmā uz jauno. Plānus apstiprina metodiskās komisijas vadītājs vai direktora vietnieks. Katras metodiskās komisijas darbu vada ar direktora

6

rīkojumu nozīmēts pedagogs. Metodisko komisiju sēdes tiek protokolētas. Tajās tiek atspoguļots nodaļas pedagogu darba izvērtējums un mērķi turpmākajai darbībai. Metodisko komisiju vadītāju saskaņotu darbību koordinē direktora vietnieks.

JOMA – 2. MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS Krit ērijs 2.1. Mācīšanas kvalitāte

2.1.1. Mācību procesa organizācija 2.1.2. Mācību metožu daudzveidība 2.1.3. Mācību procesa saikne ar reālo dzīvi

Katras mācību stundas galvenās sastāvdaļas ir mācīšana un mācīšanās. Par tās kvalitāti ir atbildīgs katra priekšmeta skolotājs. Pedagogi strādā atbilstoši iegūtajai izglītībai. 22 pedagogiem ir dokumentāls apstiprinājums augstākajai izglītībai un 1 pedagogs studē RPIVA 4.kursā. 6 no viņiem ar maģistra un 1 ar doktora grādu. Daļai pedagogu ir liels darba stāžs (skat. tabulu).

Pedagogi regulāri zināšanas papildina tālākizglītības kursos, kas ļauj pedagogiem strādāt ar jaunām mācību metodēm un pilnveidot mācību metodiskos materiālus. Mācību priekšmetos pedagogi izmanto atbilstošus mācību materiālus un mācību līdzekļus (CD, DVD, IKT, u.c.). Daļa pedagogu, piedaloties ESF rīkotajā projektā „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”, pēc skolas komisijas atzinuma, ieguvuši 3. un 2 pedagogi pēc novada komisijas atzinuma - 4. kvalitātes novērtējumu. Regulāri tiek veikta pedagogu darba kvalitātes izvērtēšana, vērojot stundu vadīšanu, audzēkņu uzstāšanos ieskaitēs, mācību koncertos, pārcelšanas un skolas beigšanas eksāmenos, festivālos, konkursos.

Mācību priekšmetu stundas notiek pēc apstiprināta mācību plāna. Iekšējais mācību plāns katram gadam tiek izstrādāts, balstoties uz audzēkņu skaitu. Programmas tiek realizētas atbilstoši licencēm un piešķirtajam finansējumam.

Individuālo vai grupu nodarbību žurnāls ir dokuments, kurā pedagogs daļēji atspoguļo savu ikdienas darbu, regulāri veicot ierakstus par stundas tēmu, vērtējot stundu, atbilstoši žurnāla aizpildīšanas noteikumiem veicot pārējos ierakstus. Direktora vietniece 1 līdz 2 reizes semestrī veic visu žurnālu kontroli, izdarot ierakstus žurnāla pēdējā lapā. Visi skolā uzņemtie audzēkņi atbilstoši prasībām ir reģistrēti Audzēkņu reģistrācijas un uzskaites grāmatā. Katram audzēknim ir Personas lieta, kurā atrodama visa nepieciešamā informācija par audzēkni. Audzēkņu personu lietās tiek ierakstīts katra mācību gada galīgais vērtējums, kā arī tiek ievietots individuālais plāns mūzikas instrumenta spēlē par pēdējo mācību gadu, kad audzēknis mācījies skolā. Sekmju kopsavilkumu žurnālā tiek atspoguļotas

Pedagoģiskais darba stāžs Pedagogu skaits 0 – 5 gadi 2 6 – 10 gadi 1 11 – 19 gadi 3 20 – 29 gadi 6

30 un vairāk gadi 11

7

audzēkņu semestra kopsavilkuma atzīmes katrā mācību priekšmetā. Skola nodrošina audzēkņus ar atbilstošām mācību grāmatām mūzikas teorijas priekšmetos,

kopētiem mācību materiāliem un daudzveidīgiem nošu materiāliem instrumentu spēles apguvē visa mācību procesa laikā gan no skolas bibliotēkā esošiem nošu krājumiem, gan no pedagogu personīgajām bibliotēkām, gan no interneta resursiem. Klasē audzēkņi nodrošināti ar nepieciešamo aprīkojumu – mūzikas instrumenti (klavieres, akordeoni, stīgu instrumenti, dažādi pūšamie instrumenti un sitaminstrumenti), pultis, speciāli krēsli pie klavierēm (kāju paliktņi un paaugstinājumi), audio un video iekārtas, pieeja internetam, fonotēka. Pūšaminstrumentu, stīgu instrumentu,akordeonu un sitaminstrumentu spēles audzēkņiem ir iespēja īrēt skolai piederošos instrumentus. Katram semestrim skolotāji sastāda individuālo plānu katram audzēknim individuālajām stundām saskaņā ar mācību programmu, izvērtējot konkrētā audzēkņa dotības, darba spējas, attīsta un pilnveido audzēkņu kolektīvās muzicēšanas prasmes. Atbilstoši mācību plānam audzēkņi uzstājas un demonstrē savas prasmes skolas mācību koncertos, pedagogu organizētajos klases koncertos. Skolā apgūtās muzicēšanas prasmes audzēkņi apliecina uzstājoties koncertos savās vispārizglītojošajās skolās. Audzēkņi stundā gūtās zināšanas par mūziku papildina iesaistoties ārpusskolas kolektīvos, piem., Talsu BJC pūtēju orķestrī, Talsu pūtēju orķestrī un starpnovadu kamerorķestrī.

Krit ērijs 2.2. Mācīšanās kvalitāte

2.2.1. Izglītojamo mācīšanās darba organizēšana

2.2.2. Izglītojamo līdzdalība un sadarbība mācību procesā

Pirms katra mācību gada sākuma tiek organizēta iestājeksāmenos uzņemto audzēkņu vecāku sapulce, kurā iepazīstina ar skolas mācību procesa norisi, noteikumiem un citiem jautājumiem, kas attiecas uz skolas darbu. Mācību gada sākumā katrs pedagogs iepazīstina savus audzēkņus ar to, kas jauns jāapgūst mācību gada laikā, kādās ieskaitēs un mācību koncertos tiks vērtētas apgūtās prasmes, kāds plānots repertuārs, kāds minimālais skaņdarbu skaits jāapgūst vienā semestrī, kādas ir iespējas piedalīties konkursos. Prasības tehniskajām ieskaitēm, mācību koncertiem, pārcelšanas eksāmeniem, skolas beigšanas eksāmeniem pa klasēm un instrumentiem ir precīzi izstrādātas. Lai topošais mūziķis sekmīgi apgūtu plānoto programmu, ir divi svarīgi faktori – regulārs stundu apmeklējums un regulārs mājas darbs. Daudziem audzēkņiem izpaliek tieši mājas darbs. Ar katru gadu vairāk parādās grūtības koncentrēties darbam, grūtības atcerēties nošu tekstu no galvas. Tas nopietni apgrūtina skolotāja darbu. Pedagogi nodarbībās māca racionālākos mācīšanās paņēmienus, lai īsākā laikā sasniegtu iespējami labāku rezultātu, māca plānot savu laiku, mudina audzēkņus lietderīgi izmantot to – starplaikos starp nodarbībām izmantot brīvās klases, lai pavingrinātos vai sagatavotos nākošajai stundai. Audzēkņiem, kuriem nav mājās pieejams instruments (klavieres), tiek piedāvātas iespējas apgūt instrumenta spēli skolā no nodarbībām brīvajās klasēs.

Katra priekšmeta pedagogs reģistrē audzēkņu stundu kavējumus savā priekšmetā. Katra audzēkņa stundu kavējumus apkopo viņa specialitātes pedagogs, jo viņš tiek informēts gan mutiski, gan rakstiski par audzēkņa kavējumu iemesliem, kā arī apkopo iesniegtos ģimenes ārstu izrakstus. Audzēkņu biežu stundu kavējumus izskata pedagoģiskajā sēdē. Ilgstošas slimošanas gadījumā, pamatojoties uz ārsta izrakstu, ar pedagoģiskās sēdes lēmumu iespējams audzēkni atbrīvot no mācību pārbaudes kārtošanas.

8

Kavējumu zīmes, kuras attiecas uz to, lai audzēkni atbrīvotu no mācību pārbaudēm, tiek iesniegtas direktora vietniecei.

Starp audzēkņiem un pedagogiem valda draudzīga atmosfēra, jo skola nav obligāta un mācās tie bērni, kuri to vēlas. Bērni labprāt piedalās koncertos un festivālos gan pilsētā, gan novadā un dažāda līmeņa konkursos (skolas, reģiona, valsts un starptautiska mēroga).

Krit ērijs 2.3. Vērt ēšana kā mācību procesa

sastāvdaļa

2.3.1. Vērtēšanas metodes un vērtēšanas kvalitāte

2.3.2. Vērtējuma uzskaite un vērtējumu

analīzes rezultātu izmantošana

Vērtēšana mūsu skolā notiek 10 ballu sistēmā. Katrai ballei ir izstrādāts vērtējuma skaidrojums, kuru ņem vērā vērtējot audzēkņu sniegumu. Vērtējot audzēkņus mēs balstāmies uz vairākiem pamatprincipiem:

• vērtējuma obligātums; • vērtēšanas regularitāte; • prasību atklātība un skaidrība; • pozitīvo sasniegumu summēšana; • vērtējuma atbilstība (objektīvs un adekvāts vērtējums); • vērtēšanas konfidencialitāte; • audzēkņa pašvērtējums.

Vērtējums visos mācību priekšmetos, arī ieskaišu un eksāmenu vērtējumus, pedagogi ieraksta katra

audzēkņa dienasgrāmatā, kas ir būtisks informācijas avots audzēkņu vecākiem. Katra semestra beigās gan individuālo, gan grupu nodarbību žurnālos tiek summēti un atspoguļoti semestra vērtējumi, II semestra beigās arī vērtējums gadā. Semestra noslēgumā audzēkņi saņem liecību, kurā ierakstīti mācību priekšmetu 1. un 2. semestra, kā arī gada vērtējumi. Mācību gada noslēgumā gada atzīmes tiek ierakstītas audzēkņu personu lietās. Katra audzēkņa eksāmena, semestru un gada kopsavilkuma sekmes tiek ierakstītas „Audzēkņu sekmju un kavējumu uzskaites žurnālā”. Katra audzēkņa ieskaites vai eksāmena vērtējums un uzstāšanās programma tiek ierakstīta protokola veidlapās. Ir izglītojamo uzņemšanas protokoli, noslēguma eksāmenu protokoli, izglītojamo zināšanu vērtēšanas protokoli (ieskaites, mācību koncerti, eksāmeni), kurus ievieto un glabā lietas nomenklatūras mapēs nr.3-12, 3-19, 3-19.1. Pēc katras ieskaites vai eksāmena tiek analizēts katra audzēkņa sniegums – izaugsme, pozitīvie sasniegumi, iemesli, kāpēc uzstāšanās nebija veiksmīga, tiek diskutēts par jautājumiem un izteikti priekšlikumi, kas ļautu turpmāk sasniegt labākus rezultātus. Katras nodaļas ieskaitēs un mācību koncertos piedalās konkrētās metodiskās komisijas vadītāja un pedagogi, izlases veidā direktora vietniece vai direktors. Skolas beigšanas eksāmenus vērtē direktors, direktora vietniece un ar direktora rīkojumu nozīmēti skolas pedagogi. Izglītojamo sekmes tiek analizētas metodisko komisiju sēdēs un pedagoģiskās padomes sēdēs, kur metodisko komisiju vadītāji sniedz sekmju kopsavilkumu analīzi.

Vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni atbilst katra mācību priekšmeta specifikai. Ar vērtēšanas kritērijiem ir iepazīstināti izglītojamie un viņu vecāki.

9

Audzēkņi par labu un teicamu mācību darbu un īpašiem sasniegumiem tiek novērtēti un apbalvoti mācību gada noslēguma pasākumā ar atzinības rakstiem.

Joma – 3. IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI Krit ērijs 3.1. Izglītojamo sasniegumi

3.1.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā

Audzēkņu individuālie sasniegumi parādās stundu ikdienas darba, ieskaišu, mācību koncertu, pārcelšanas eksāmenu, skolas noslēguma eksāmenu vērtējumos. Visbiežāk audzēkņu ikdienas darba sasniegumu vērtēšanā tiek izmantots summēšanas princips. Skolas audzēkņu sekmju apkopojums veikts kopš 2008./2009.mācību gada pa mācību priekšmetiem, pa specialitātēm un nodaļām katra semestra un mācību gada beigās, kā arī veikta visu sekmju kopsavilkumu analīze.

Izvērtējot audzēkņu sekmju apkopojumus, pa mācību gadiem vērojamas tikai nelielas izmaiņas. Lai arī kādā no mācību priekšmetiem dažkārt vērojama sekmju līmeņa pazemināšanās, piem., 2009./2010.māc.gadā akordeona un sitaminstrumentu spēlē, kopējai zināšanu līknei ir tendence nedaudz paaugstināties. (2008./2009.mācību gadā skolas visu sekmju apkopojumu vidējā atzīme ir 6,7, 2009./2010.māc.g.-6,8, 2010./2011.māc.g.-6,9). Specialitātes priekšmetos visus trīs minētos mācību gadus nav vērojamas būtiskas izmaiņas, skolas sekmju vidējais vērtējums specialitātē ir 7 balles. Lielākas svārstības sekmēs notikušas mūzikas teorētiskajos priekšmetos (2008./2009.māc.g. vidējā atzīme ir 6,4, 2009./2010.māc.g.-6,3, 2010./2011.māc.g.-6,7) un kolektīvajā muzicēšanā (2008./2009.māc.g. vidējā atzīme ir 7,2, 2009./2010.māc.g.-7,8, 2010./2011.māc.g.-7,5).

3.1.2. Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos

Pēc iepriekšējās akreditācijas turpinājusies audzēkņu aktīva piedalīšanās dažāda līmeņa konkursos. Vadoties pēc valsts konkursu grafika, skolā tika organizēti skolas konkursi. Skolas organizētais festivāls „Pūš pa deviņ`” izveidojies par Kurzemes reģiona nozīmes konkursu mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu audzēkņu ansambļiem. Skolas audzēkņi ar atzīstamiem rezultātiem piedalījušies gan reģiona, gan valsts, gan starptautiskas nozīmes konkursos.

2010./2011.mācību gads

Pasākums Dalībnieku/ grupu skaits

Vieta (skaits) Pedagogs

* 17.Starptautiskais pianistu konkurss Valmierā

Zuzanna Rita Miķelsone

I (1) ped.G.Amoliņa

*Kurzemes reģiona kora klašu konkurss „Jūras zvaigzne” Ventspilī

piedalās 8 vienības I (1) II (1) III (1)

ped.A.Priedniece, ped.S.Lielanse

2010./2011.mācību gads

10

*XVI Latvijas MS pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkurss Rīgā

piedalās 4 vienības Laureāta diploms (1) Diploms (1)

ped.L.Mūrniece, ped.B.Dravniece, ped.A.Balmanis

*Latvijas Jauno pianistu konkurss „Mūsdienu klasika” Rīgā

Zuzanna Rita Miķelsone

III (1) ped.G.Amoliņa

*VI Kurzemes MS pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu audzēkņu konkurss Saldū

piedalās 7 vienības I (2) II (4)

ped.L.Mūrniece, ped.B.Dravniece, ped.A.Balmanis ped.R.Rērihs

*Ventspils reģiona MS 5.-9.kl.audzēkņu konkurss „Solfedžo spēle” Ventspilī

piedalās 1 vienība (grupa)

I (1) ped.I.Udodova, ped.I.Pirvica

*III Kurzemes MS pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu ansambļu konkurss „Pūš pa deviņ`” Talsos

piedalās 3 vienības I (1) II (2)

ped.L.Mūrniece, ped.A.Balmanis

*Latvijas mazpilsētu un lauku MS 2.-4. klašu klavierspēles audzēkņu konkurss Dobelē

Zuzanna Rita Miķelsone

I (1) ped.G.Amoliņa

*Starptautiskais tēlotājmākslas un mūzikas jaunrades konkurss„Saules krasts” Saulkrastos

piedalās 3 vienības I (1) Atzinība (2)

ped.I.Mežaraups

2009./2010.mācību gads *VI Starptautiskais P.Čaikovska klaviermūzikas izpildītāju konkurss Koknesē

Lizete Kļaviņa II (1) ped.M.Lagzdiņa

*Latvijas pianistu – zēnu konkurss klavierspēlē Mārupē

piedalās 2 vienības III (1) ped.G.Amoliņa, ped.I.Vaice

*XV Latvijas MS pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkurss Rīgā

piedalās 4 vienības III (1)

ped.B.Dravniece, ped.J.Smilga, ped.R.Rērihs

*Latvijas MS un mūzikas vidusskolu izgl.programmas Taustiņinstrumentu spēle – Klavierspēle audzēkņu konkurss „Jaunais pianists” II kārta Ventspilī

piedalās 5 vienības I (1) III (3)

Atzinība (1)

ped.G.Amoliņa, ped.I.Vaice, ped.M.Lagzdiņa

*Latvijas MS izgl.programmas Pūšaminstrumentu spēle audzēkņu valsts konkursa II kārta Ventspilī

piedalās 12 vienības I (2) II (5) III (2)

Atzinība (3)

ped.J.Bērtiņš, ped.J.Smilga, ped.B.Dravniece, ped.L.Mūrniece, ped.A.Balmanis,

11

ped.R.Rērihs *Latvijas mazpilsētu un lauku MS 2.-4. klašu klavierspēles audzēkņu konkurss Dobelē

Zuzanna Rita Miķelsone

I (1) ped.G.Amoliņa

*V Kurzemes MS pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu audzēkņu konkurss Saldū

piedalās 15 vienības I (5) II (3) III (7)

ped.J.Bērtiņš, ped.J.Smilga, ped.B.Dravniece, ped.L.Mūrniece, ped.A.Balmanis, ped.L.Birkenšteina, ped.R.Rērihs

*II Kurzemes MS pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu ansambļu konkurss „Pūš pa deviņ`” Talsos

piedalās 3 vienības I (1) II (1) III (1)

ped.L.Mūrniece, ped.A.Balmanis

2008./2009.mācību gads *Kurzemes reģiona Klavieru nodaļas jaunāko klašu audzēkņu konkurss Saldū

piedalās 2 vienības ped.G.Amoliņa, ped.I.Vaice

*Latvijas MS izgl.programmas Vokālā mūzika – Kora klase audzēkņu valsts konkurss-festivāls Dziedāšanā II kārta Kuldīgā

piedalās 6 vienības I (3) II (1) III (2)

ped.A.Priedniece, ped.B.Veismane, ped.B.Paegle

*IV Alfr.Kalni ņam veltītais starptautiskais pianistu konkurss Cēsīs

Artūrs Liepiņš Atzinība (1) ped.I.Vaice

*Izgl.programmas Vokālā mūzika-Kora klase audzēkņu valsts konkursa-festivāla Dziedāšanā III kārta

piedalās 4 vienības ped.B.Veismane, ped.B.Paegle

*V Starptautiskais P.Čaikovska klaviermūzikas izpildītāju konkurss Koknesē

Lizete Kļaviņa II (1) ped.M.Lagzdiņa

*XIV Latvijas MS pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkurss Rīgā

Undīne Balmane ped.L.Mūrniece

*Latvijas MS izgl.programmas Taustiņinstrumentu spēle – Akordeona spēle audzēkņu valsts konkurss un konkurss-festivāls II kārta Ugālē

piedalās 6 vienības I (2) II (2) III (1)

ped.A.Priedniece, ped.I.Plendišķe

*IV Kurzemes MS pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu audzēkņu konkurss Saldū

piedalās 16 vienības I (2) II (3)

ped.J.Bērtiņš, ped.J.Smilga,

12

III (9)

ped.B.Dravniece, ped.L.Mūrniece, ped.A.Balmanis, ped.J.Popelis, ped.R.Rērihs

*I JVLMA b ērnu un meiteņu koru konkurss piedalās 1 vienība A.Priedniece *Latvijas MS prof.ievirzes izgl.programmas Taustiņinstrumentu spēle – Klavierspēle spēle audzēkņu klavieru duetu konkursa II kārta Ventspilī

piedalās 1 vienība II (1)

ped.I.Vaice

*Latvijas MS prof.ievirzes izgl.programmas Sitaminstrumentu spēle audzēkņu valsts konkursa II kārta Rīgā

Kristers Hartmanis

ped.A.Balmanis

*Latvijas mazpilsētu un lauku MS 2.-4. klašu klavierspēles audzēkņu konkurss Dobelē

Zuzanna Rita Miķelsone

I (1) ped.G.Amoliņa

*Latvijas MS prof.ievirzes izgl.programmas Taustiņinstrumentu spēle – Klavierspēle spēle audzēkņu klavieru duetu konkursa III kārta Ventspilī

piedalās 1 vienība III (1)

ped.I.Vaice

*I Kurzemes MS pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu ansambļu konkurss „Pūš pa deviņ`” Talsos

piedalās 4 vienības III (1) ped.L.Mūrniece, ped.J.Popelis, ped.A.Balmanis

*IV Starptautiskais mazās kamermūzikas konkurss Mārupē

piedalās 1 vienība II (1)

ped.I.Vaice

*Ventspils reģiona MS audzēkņu konkurss „Solfedžo spēle” Ventspilī

piedalās 1 vienība I (1) ped.I.Udodova, ped.B.Paegle, ped.I.Pirvica

2007./2008.mācību gads *XIII Latvijas MS pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkurss Rīgā

piedalās 7 vienības Diploms (1) ped.R.Rērihs, ped.J.Popelis, ped.J.Smilga, ped.B.Dravniece, ped.A.Balmanis

*Latvijas MS izgl.programmas Stīgu instrumentu spēle – Vijoles un Čella spēle audzēkņu valsts konkurss un

piedalās 6 vienības I (3) II (1)

ped.M.Erdmane, ped.A.Kostanda, ped.L.Balga

13

konkurss-festivāls II kārta Ventspilī *Latvijas MS izgl.programmas Stīgu instrumentu spēle – Vijoles un Čella spēle audzēkņu valsts konkurss III kārta Rīgā

Ivanda Stepka ped.M.Erdmane,

*III Kurzemes MS pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu audzēkņu konkurss Saldū

piedalās 17 vienības I (2) II (1)

III (10)

ped.J.Smilga, ped.B.Dravniece, ped.L.Mūrniece, ped.A.Balmanis, ped.J.Popelis, ped.R.Rērihs

*Latvijas MS izgl.programmas Pūšaminstrumentu un Sitaminstrumentu spēle audzēkņu ansambļu valsts konkurss II kārta Ventspilī

piedalās 3 vienības I (2) II (1)

ped.L.Mūrniece, ped.J.Smilga, ped.A.Balmanis

*Latvijas MS izgl.programmas Pūšaminstrumentu un Sitaminstrumentu spēle audzēkņu ansambļu valsts konkurss III kārta Rīgā

piedalās 2 vienības II (1) Atzinība (1)

ped.L.Mūrniece, ped.J.Smilga

*Latvijas mazpilsētu un lauku MS 2.-4. klašu klavierspēles audzēkņu konkurss Dobelē

piedalās 3 vienības I (1) II (1)

Atzinība (1)

ped.G.Amoliņa ped.I.Vaice

*Latvijas Jaunrades dziesmu konkurss „Kas mēs bijām, esam, būsim”

Lizete Kļaviņa Izvirzīta uz nākošo kārtu

ped.I.Mežaraups

2006./2007.mācību gads *Latvijas MS audzēkņu jaunrades valsts konkurss II kārta Ventspilī

piedalās 4 vienības I (1) II (1) III (2)

ped.I.Mežaraups

*Latvijas MS audzēkņu jaunrades valsts konkurss III kārta Rīga

piedalās 2 vienības II (1)

ped.I.Mežaraups

*XII Latvijas MS pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkurss Rīgā

piedalās 5 vienības ped.J.Smilga, ped.B.Dravniece, ped.A.Balmanis

*Latvijas MS audzēkņu akordeonistu ansambļu valsts konkurss II kārta Ventspilī

piedalās 1 vienība I (1)

ped.I.Plendišķe

*Kurzemes reģ. MS stīgu instrumentu audzēkņu etīžu konkurss „Veiklie pirkstiņi”

Anna Lase III (1)

ped.A.Kostanda

*Latvijas MS izgl.programmas piedalās 7 vienības II (2) ped.G.Amoliņa,

14

Taustiņinstrumentu spēle - Klavierspēle audzēkņu valsts konkursa II kārta Ventspilī

ped.M.Lagzdiņa, ped.D.Rūtenberga

*II Kurzemes MS pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu audzēkņu konkurss Saldū

piedalās 18 vienības I (2) II (1) III (7)

ped.J.Smilga, ped.B.Dravniece, ped.L.Mūrniece, ped.A.Balmanis, ped.J.Popelis, ped.R.Rērihs

*Ventspils reģiona MS audzēkņu konkurss „Šūberts un viņa laikmets” Ventspilī

piedalās 1 vienība I (1) ped.I.Udodova, ped.I.Pirvica

*Latvijas MS audzēkņu akordeonistu ansambļu valsts konkurss III kārta Rīgā

piedalās 1 vienība III (1)

ped.I.Plendišķe

JOMA - 4. ATBALSTS IZGL ĪTOJAMAJIEM

Krit ērijs 4.1. Psiholoģiskais atbalsts,

sociālpedagoģiskais atbalsts un izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība)

Pirms mācību gada sākuma pedagogi un darbinieki tiek iepazīstināti ar Iekšējās kārtības un Darba kārtības noteikumiem. Personāls tiek instruēts par ugunsdrošības un darba drošības noteikumu ievērošanu skolā, par ko darbinieki parakstās žurnālā. Ugunsdrošības instrukcijas, iekšējās kārtības un darba kārtības noteikumi atrodas pedagogiem pieejamā vietā lietvedībā. Personāls zina, kā rīkoties ekstremālās situācijās. Norādes un evakuācijas plāni ir izvietoti tam paredzētajās vietās, visās telpās ir uzstādīta ugunsdzēsības signalizācija, dūmu detektori. Skolas gaiteņos pieejamās vietās ir izvietoti ugunsdzēšamie aparāti. Vienreiz gadā ugunsdzēšamie aparāti tiek pārbaudīti. Ik gadu VUG dienests veic kontrolpārbaudi, par ko tiek sastādīts Pārbaudes akts. Skolā ir pieejama pirmās palīdzības sniegšanas aptieciņa.

Skolas direktors vai viņa norīkota persona vecāku sapulcē iepazīstina vecākus ar skolas iekšējās kārtības noteikumiem. Uzsākot mācību gadu priekšmetu skolotāji iepazīstina audzēkņus ar Iekšējās kārtības un Ugunsdrošības noteikumiem, par ko audzēkņi parakstās. Iekšējās kārtības noteikumi ir izvietoti audzēkņiem un vecākiem pieejamā vietā uz skolas informācijas stenda. Atbildīgie skolotāji par kabinetu redzamā vietā novieto evakuācijas plānu. Operatīvo dienestu telefonu numuri atrodas pie evakuācijas plāniem. Evakuācijas plāni gaiteņos atrodas pie kāpņu telpām.

Krit ērijs 4.2. Atbalsts personības veidošanā

Blakus ikdienas darbam skolā tiek organizēti pasākumi un koncerti, kuros audzēkņi gūst pieredzi un pilnveido savas uzstāšanās prasmes, iepazīst dažādu laikmetu un stilu mūziku, komponistus un izpildītājus. Šajos pasākumos tiek iesaistīti dažādi novada kolektīvi, kā arī tiek veidota starpnovadu saikne starp mūzikas skolām. Piem., katru gadu martā tiek veidots skolas pēdējo klašu audzēkņu koncerts, kurā tiek iesaistīti Talsu novada literāti ar saviem dzejas lasījumiem. Gadu no gada regulāri izskan koncerti, kuros muzicē gan novada, gan starpnovada mūzikas skolu audzēkņi, piem., vērienīgi koncerti, kas saistīti ar K.F.Amendas svētkiem pilsētā, koncerti, kad skolas kora klase organizē

15

koncertus plašai publikai („Putnu māte putnus sauca” (2007), „Lai balstiņis tālu skan” (2010), „Es bij` vīris, man bij` vara” (2011)). Kora klase aktīvi piedalījusies autorkoncerta veidošanā (Egona Valtera autorkoncerts Talsos (2007)), kā arī piedalījusies citu skolu organizētajā autorkoncertā (Pētera Plakida autorkoncerts Dundagā (2006)). Skolā izskanējuši talantīgu audzēkņu solokoncerti, piem., 2009.gadā klaviermūzikas koncertu sniedza māsas Lizete un Grieta Kļaviņas „Pavasara jausma mūzikā”, 2010.gadā izskanēja akordeona spēles klases audzēkņa Vilhelma Taipa solokoncerts. Aktīva koncertdzīve skolā turpinās joprojām, papildus ikgadējiem pasākumiem, tiek veidoti koncerti katram gadalaikam. Pozitīvi vērtējama ir Kurzemes reģiona pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu audzēkņu ansambļu festivāla izaugšana līdz konkursa statusam, kurš 2012.gadā jau 4 reizi pulcēs jaunos mūziķus konkursā „Pūš pa deviņ`” no visas Kurzemes.

Neatkarīgi no konkursiem, skolas audzēkņi piedalījušies festivālos Latvijā, piem., Dzintara mazajā koncertzālē „Skaņu dzirkstis”, Ventspils festivālā „Muzicējam kopā”. Sadarbībā ar izglītības iestādēm, audzēkņi uzstājas tematiskos koncertos gan skolās, gan pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī tiek veidoti tematiski koncerti skolā, piem., E.Grīga mūzikas koncerts (2008), P.Čaikovska (2009, 2010) daiļradei veltīts koncerts. Regulāra koncertdarbība notiek novembrī, kad skolas audzēkņi tiek aicināti piedalīties dažādu pagastu un novadu pasākumos (Pūrē, Pūņās, u.c.).

Dažkārt mūzikas skolā koncertus plašai pilsētas publikai sniedz mūsu skolas absolventi, kuri turpinājuši tālāk muzikālo izglītību, kā arī ir gan studenti, gan mācību spēks JVLMA, piem., Rihards Millers, Rihards Zaļupe, Ilze Dzērve, Toms Juhņēvičs, u.c.

Pagājušā gada oktobrī skolā notika meistarklases minimālisma mūzikā. Krit ērijs 4.3. Atbalsts karjeras izglītībā

Viena no svarīgākajām mūsu skolas prioritātēm ir mērķtiecīga talantīgāko audzēkņu virzīšana izglītības turpināšanai mūzikas vidusskolās. Atskaites periodā pedagogi ir veikuši nozīmīgu darbu, lai motivētu audzēkņus turpināt muzikālo izglītību, palīdzējuši izvēlēties piemērotāko skolu, savlaicīgi snieguši visu nepieciešamo informāciju par konsultācijām, papildus nodarbībās palīdzējuši sagatavoties iestājeksāmeniem. Šobrīd Ventspils Mūzikas vidusskolā mācās mūsu skolas absolventi: Anete Pociusa un Nadīna Zapacka flautas spēli, Artūrs Veliks trombona spēli, Matīss Cinis teoriju, Mārcis Felšs sitaminstrumentus, Roberts Donis eifonija spēli. Rīgas Doma kora skolā – Undīne Balmane un Renāte Luīze Cietvīra. Ir vairāki skolas audzēkņi, kuri nepabeidzot Talsu Mūzikas skolu, ir veiksmīgi pārgājuši mācīties uz Rīgas Doma kora skolu, lai turpinātu mācības.

Skolas absolventi, kuri turpina mūzikas izglītību, snieguši koncertus bijušajā skolā. Audzēkņu skaits skolā noturīgs.

Uz informācijas stenda ir izvietota informācija par tālākizglītības iespējām, konsultācijām un iestājeksāmeniem. Potenciālajiem izglītības turpinātājiem tiek iedoti izdales materiāli.

Informāciju par to, kādas izglītības programmas var apgūt mūsu skolā, esam ievietojuši interneta vietnē: www.kulturaskarte.lv . Informācija katru gadu tiek aktualizēta.

16

Skola vienmēr atbalstījusi pedagogu iniciatīvu audzēkņu dalībai arī starptautiska mēroga konkursos un Latvijas mūzikas skolu rīkotajos konkursos. Koncertdarbība ir svarīga un neatņemama skolas dzīves daļa. Regulāri notiek koncerti gan pa nodaļām, gan pa klasēm, gan pedagogu audzēkņu koncerti, kā arī skolas koncerti. Skolas audzēkņi aktīvi piedalās arī ārpusskolas pasākumos.

Krit ērijs 4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai

Skolas vadība ir vienmēr pretimnākoša un atbalstījusi un stimulējusi pedagogu iniciatīvu gatavot audzēkņus dalībai dažāda mēroga konkursos. Katru gadu pedagogi plāno savu audzēkņu dalību konkursos un skolas budžetā tiek ieplānoti līdzekļi dalības maksas un transporta izdevumu segšanai. Skolu brīvdienu laikā pedagogi papildus strādā gan ar talantīgajiem audzēkņiem, gan ar audzēkņiem, kuri ilgstoši kavējuši mācības slimības dēļ, saskaņojot nodarbību grafiku ar audzēkņiem un viņu vecākiem. Audzēkņiem, kuri nav varējuši laikus nokārtot kādu pārbaudes darbu instrumenta spēlē vai mūzikas teorijā, tiek pagarināts termiņš ieskaites kārtošanai, atsevišķos gadījumos ar pedagoģiskās padomes lēmumu tiek piešķirts pagarinātais mācību gads kādā priekšmetā. Mācību procesā ir gan individuālā darba metodes instrumenta spēles stundās, gan arī audzēkņi jau no pirmās klases mācās sadarboties mazākos (dueti, kameransambļi) un lielākos kolektīvos (ansambļi, koris, orķestri).

Specialitāšu pedagogiem jāveic nopietns motivēšanas darbs ar katru audzēkni, tāpēc pedagogs, labi pazīstot katra audzēkņa muzikālās dotības, uztveres spējas, temperamentu, izvēlas katram piemērotākos skaņdarbus tā, lai mācību gada beigās audzēknis būtu apguvis programmā paredzēto mācību vielu. Programmas izvēles procesā iesaistās arī audzēknis. Veiksmīga programmas apguve lielā mērā atkarīga arī no tā, vai audzēknim patīk skaņdarbs, kas viņam jāatskaņo. Pedagogi audzēkņu individuālajās programmās iekļauj dažādu laikmetu skaņdarbus - ne tikai klasiku, bet arī mūsdienīgu mūziku. Stundā audzēknis var demonstrēt arī savas radošās izpausmes paša sacerētās kompozīcijās vai patstāvīgi apgūstot kādu sev ļoti patīkamu skaņdarbu. Mācību procesā pedagogi ņem vēra izglītojamo intereses un izmanto dažādas metodes procesa diferenciācijai.

Krit ērijs 4.5. Atbalsts izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām.

3 pedagogi ieguvuši sertifikātu darbam ar bērniem ar speciālam vajadzībām un būtu gatavi šai virzienā strādāt un pilnveidoties. Līdz šim neviens šāds interesents nav paudis vēlēšanos mācīties mūsu skolā. Nepieciešamības gadījumā mūsu pedagogi būtu gatavi strādāt ar audzēkņiem ar īpašām vajadzībām.

Krit ērijs 4.6. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Sadarbība ar izglītojama ģimeni sākas no brīža, kad vecāki atved bērnu uz iestājeksāmeniem. Katra audzēkņa viens no vecākiem individuāli saņem visu interesējošo informāciju par skolu Instrumenta spēles pedagogi sniedz ieteikumus vecākiem piemērotāka mūzikas instrumenta iegādē. Pedagogi motivē vecākus aktīvi līdzdarboties, sniegt visu nepieciešamo atbalstu savam bērnam sekmīgā mācību procesā, sevišķi pirmajos mācību gados, kamēr tiek attīstītas audzēkņa patstāvīgā darba iemaņas. Skolā ļoti liels uzsvars tiek likts uz individuālo darbu ar vecākiem, ko veic priekšmetu pedagogi - specialitātes pedagogs ir galvenais saiknes uzturētājs starp skolu un vecākiem, regulāri informējot

17

vecākus par audzēkņa sekmēm gan ar dienasgrāmatas starpniecību, gan tiekoties ar vecākiem skolā, nepieciešamības gadījumā palīdzot risināt radušās problēmas mācību darbā.

Bieži ‘’j āaudzina’’ paši vecāki, jo viņu dzīves ritms izmainās līdz ar bērna iestāšanos mūzikas skolā. Pedagogi savlaicīgi informē vecākus par audzēkņu dalību konkursos un ārpusskolas pasākumos. Vecākiem ir iespējas telefoniski sazināties ar pedagogiem jebkurā laikā vai tikties skolā.

Vecāki pēc savas vai pedagoga iniciatīvas drīkst piedalīties mācību stundās. Notiek arī vecāku sapulces, kurās vecāki saņem informāciju par visām skolas dzīves norisēm,

plānotajiem pasākumiem un sasniegumiem mācību un audzināšanas darbā, skolas materiālās bāzes pilnveidošanu un turpmākajām iecerēm. Skola ir izveidojusi savi informatīvo izdevumu „Fermāta”. Katru mācību gadu uzsākot, arī vecākiem tiek aktualizēti skolas Iekšējās kārtības noteikumi. Vecāki ir iesaistīti skolas pašpārvaldes darbā - skolā darbojas Skolas padome un Vecāku komiteja. Vecāki tiek aicināti izteikt savu viedokli par skolas darbu. Vairākas reizes gadā vecāki tiek aicināti uz skolu vērtēt savu bērnu un pārējo audzēkņu sasniegumus — Ziemassvētku koncertos, kur uzstājas skolas labākie audzēkņi, klašu koncertos un atklātajos mācību koncertos, kur uzstājās pilnīgi visi audzēkņi. Par skolas darbību informāciju var redzēt interneta vietnē: www.kulturaskarte.lv. Skola finansiālajā ziņā atbalsta ģimenes, no kurām pie mums mācās 2 vai vairāk bērni no vienas ģimenes, invalīdi, daudzbērnu ģimeņu bērnus un maznodrošinātos. Atlaižu sistēma ir izstrādāta pašvaldības apstiprinātajos noteikumos „Maksas par audzēkni Talsu novada mūzikas un mākslas skolās iekasēšanas kārtība”. SIA NARVESEN rīkotās akcijas "Atbalstīsim Latvijas Bērnu mūzikas skolas" ietvaros skola ieguva 300 latus, par kuriem iegādājās mūzikas instrumentu un bez maksas izīrēja audzēknim no maznodrošinātas ģimenes.

JOMA - 5. IESTĀDES VIDE

Krit ērijs 5.1. Mikroklimats

5.1.1. Kopības apziņas veidošana, vienlīdzība un taisnīgums izglītības iestādē

5.1.2. Sadarbības vide izglītības iestādē

5.1.3. Izglītojamo uzvedība un disciplīna

Talsu Mūzikas skola plāno pasākumus un īsteno projektus, kas palīdz veidot skolas tēlu. Skola 56 gada pastāvēšanas laikā ir ieņēmusi svarīgu vietu kultūrvides veidošanā ne tikai Talsos, bet arī Kurzemes novadā un Latvijā. Audzēkņi un darbinieki jūtas vienlīdzīgi neatkarīgi no dzimuma, nacionālās, reliģiskās u.c. piederības. Sīkas nesaprašanās tiek savlaicīgi atrisinātas. Sūdzības no vecākiem par pedagogu ētikas normu pārkāpumiem nav saņemtas.

Pedagogu kolektīvs ir saliedēts, ar savu darbību sekmē labvēlīgas vides veidošanu ikdienas mācību darba norisē. Audzēkņiem tiek radīti visi nepieciešamie apstākļi sekmīgai mācību procesa norisei. Pedagogi ir saprotoši, pretimnākoši, izturas ar cieņu pret audzēkņiem. Pasākumus aktīvi atbalsta izglītojamie, vecāki un pedagogi. Skolā valda brīva, radoša gaisotne.

Tā kā skolas kolektīvs ir salīdzinoši neliels, audzēkņu, pedagogu un apkalpojošā personāla starpā valda draudzīgas attiecības.

Skolas vadība sadarbībā ar pedagogiem un darbiniekiem izstrādā Darba kārtības un Iekšējās kārtības noteikumus, apspriež, izdara grozījumus un pieņem pedagoģiskajā sēdē vai kopsapulcē.

18

Noteikumus apstiprina skolas direktors un tie ir izlikti uz informācijas stenda. Gan personāls, gan audzēkņi ir iepazīstināti ar skolas Iekšējās kārtības noteikumiem un Darba kārtības noteikumiem un ievēro tos. Personāls ievēro vienādas prasības pret audzēkņiem attiecībā uz noteikumu ievērošanu.

Skolas dežurants laipni sagaida katru skolas apmeklētāju. Skolas amatpersonām pie durvīm izlikts pieņemšanas laiks. Nekad nevienam apmeklētājam nav atteikta saruna, ja viņš ieradies ārpus pieņemšanas laika. Vecāki un citi apmeklētāji vienmēr laipni gaidīti skolā. Skolas gaisotni atzinīgi novērtējuši citu skolu pedagogi.

Krit ērijs 5.2. Fiziskā vide

Atskaites periodā liels darbs paveikts skolas telpu jautājuma risināšanā. Ir izstrādāts un apstiprināts projekts skolas ēkas rekonstrukcijai. Ēkas rekonstrukcijas darbi paredzēts uzsākt šā gada pavasarī un plānoti pabeigt 2014.gadā. Pēc rekonstrukcijas visas mācību klases atradīsies vienā ēkā un būs atbilstošas visām sanitārhigiēniskajām prasībām. Šobrīd skola ir nodrošināta ar pagaidu telpām. Mācību klasēs ir nodrošināta atbilstoša gaisa temperatūra un apgaismojums. Visās mācību telpās ierīkota ugunsdzēsības signalizācija, dūmu detektori. Skolā regulāri tiek veiktas uzraugošo institūciju pārbaudes par ugunsdrošību, elektrodrošību un sanitāri higiēnisko normu ievērošanu. Ir veikto pārbaužu akti un aktu reģistrācijas žurnāls. Tehniskais personāls uzrauga, lai telpas vienmēr būtu tīras, izvēdinātas. Katrs pedagogs ir atbildīgs par kārtību savā klasē un telpas estētisko noformējumu. Augusta mēnesī gan tehniskie darbinieki, gan pedagogi piedalās skolas telpu sagatavošanā jaunajam mācību gadam. Pateicoties skolas vadības atbalstam un pedagogu izrādītai iniciatīvai, mūsu skolas telpas šobrīd ir funkcionālas, tīras, drošas un kārtīgas. Skolas telpās ir mācību vieta bērniem, kuri var pildīt mājas darbus stundu starplaikos vai gaidot autobusu. Katrs pedagogs un darbinieks katru gadu iesniedz priekšlikumus nākoša gada budžetam, paredzot arī darba vides uzlabojumus. Priekšlikumi tiek apkopoti un prioritārā secība iesniegti pašvaldībai. Sakārtota estētiskā vide, telpaugi, ērts mācību telpu aprīkojums un iekārtojums veido pozitīvu atmosfēru radošam un interesantam mācību procesam.

JOMA - 6. IESTĀDES RESURSI

Krit ērijs 6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi

6.1.1. Nodrošinājums ar telpām atbilstoši programmas īstenošanai

6.l.2. Iekārtu un materiāltehnisko resursu izmantojums mācību procesā

Skolā ir pietiekošs telpu skaits, lai nodrošinātu visu programmu sekmīgu īstenošanu. 20 telpās notiek individuālās stundas, ir divas mūzikas teorijas klases. Kora nodarbības, koncerti, eksāmeni, mācību koncerti notiek zālē, kur ir flīģelis, pianīns un digitālās klavieres.

Mācību telpas ir aprīkotas atbilstoši īstenojamo programmu prasībām ar mūzikas instrumentiem, mēbelēm, nošu pultīm un spoguļiem mācību procesa vajadzībām, kā arī ar stacionārām un pārnēsājamām audio iekārtām. Mūzikas teorijas klasēs ir audio un video atskaņošanas aparatūra. Telpu lielums ir atbilstošs izglītības programmu specifikai un izglītojamo skaitam.

Skola nodrošina audzēkņus ar mūzikas teorijas priekšmetos nepieciešamajām grāmatām un nošu materiāliem instrumenta spēles apguvei. Audzēkņiem mācību procesā nepieciešamo materiālu un nošu kopēšanai bez maksas pieejami kopētāja pakalpojumi.

Plānojot kārtējā gada budžetu, visi pedagogi iesniedz savus priekšlikumus mācību līdzekļu klāsta

19

papildināšanai savā priekšmetā atbilstoši īstenojamo programmu prasībām, tādējādi finanšu iespēju robežās mācību grāmatu klāsts katru gadu tiek papildināts ar aktuālāko, jaunāko nošu materiālu, metodisko literatūru, papildus izziņas materiālu audzēkņiem. Kopš 2006.gada skola iegādājusies 4 čellus, digitālās klavieres, tubu, 2 trombonus, bungu komplektu un dažādas perkusijas, ksilofonu, tenorsaksofonu, 2 flautas, klarneti, akordeonu, mežragu un 2 Petroff pianīnus, skatuves audio aparatūru, 3 pārnēsājamos audio atskaņotājus, 3 DVD atskaņotājus un vidoeprojektoru. Mūzikas teorijas klasēs tiek izmantotas audio un video iekārtas. Audzēkņiem un pedagogiem ir pieejami interneta pakalpojumi. Katrs pedagogs ir atbildīgs par klasē esošo materiāltehnisko līdzekļu un iekārtu uzturēšanu kārtībā un to drošu izmantošanu. Skolā regulāri notiek mūzikas instrumentu skaņošana un apkope, tiek veikti nepieciešamie iekārtu remonti. Pedagogi seko, lai arī audzēkņi regulāri veiktu savu personīgo mūzikas instrumentu apkopi un nepieciešamības gadījumā remontu.

Krit ērijs 6.2. Personāltesursi

6.2.1. Izglītības iestādes personāla nodrošinājums un pedagoģiskā personāla atbilstība normatīvajām prasībām

6.2.2. Pedagogu profesionālā pilnveidošanās

Skolā ir nodrošināts viss izglītības programmu īstenošanai vajadzīgais pedagoģiskais personāls. Skolā strādā 23 pedagogi, no kuriem 22 pedagogiem ir dokumentāls apstiprinājums augstākajai izglītībai un 1 pedagogs studē RPIVA 4.kursā. 6 no viņiem ir ar maģistra un 1 ar doktora grādu. Pedagogu izglītība un profesionālā pilnveide atbilst normatīvo aktu prasībām. Skolas vadība regulāri seko līdzi, lai pedagogi celtu savu kvalifikāciju paredzētajos termiņos, rīko pieredzes apmaiņas braucienus uz citām skolām. Informācija par plānotajiem kursiem ir pieejama uz informācijas stenda, tā nepārtraukti tiek aktualizēta. Pēdējos divus gadus pedagogi aktīvi apmeklē ESF finansētos kursus un meistarklases savos mācību priekšmetos. Informācija par katra pedagoga profesionālo pilnveidi tiek apkopota skolas atskaitēs par mācību gadu. Apmeklēto kursu apliecību kopijas atrodas katra pedagoga personas lietā. Katrā mācību gadā tiek aktualizēts pedagogu profesionālās pilnveides plāns un regulāri tiek atzīmēta izpilde. Pedagogi ne tikai strādā ar audzēkņiem, bet paši aktīvi iesaistās skolas pasākumu organizēšanā un norisē, uzstājoties koncertos skolā un pilsētā. Pedagogi sevi pilnveido, iesaistoties pilsētas pašdarbības kolektīvos.

JOMA - 7. IESTĀDES DARBA ORGANIZĀCIJA, VAD ĪBA UN KVALIT ĀTES NODROŠINĀŠANA

Krit ērijs 7.1. Iestādes darba pašvērt ēšana un attīstības plānošana

7.1.1. Izglītības iestādes pašvērtēšanas organizēšana

7.1.2. Izglītības iestādes attīstības plānošana

Skolā ir noteiktas attīstības prioritātes, izstrādāts skolas Attīstības plāns no 2012. līdz 2014. gadam. Ņemot vērā gada prioritātes, tiek izstrādāti mācību gada galvenie uzdevumi, pasākumu plāns un Darba plāns, kura izpilde tiek kontrolēta un analizēta administrācijas un pedagoģiskajās sēdēs. Ar skolas attīstības prioritātēm iepazīstināti pedagogi, darbinieki, audzēkņi un viņu vecāki. To realizācija tiek kontrolēta un analizēta pedagoģiskās padomes sēdēs. Tiek izstrādātas nākamā mācību gada prioritātes, kas ir pamats gada darba plānu izstrādei. Izglītības iestādes personāls raksta ikgadējo pašvērtējumu par sevi un skolu. To apkopojot, rodas iespēja objektīvāk plānot turpmāko darbību, konstatēt stiprās un vājās puses. Mācību gada noslēgumā tiek sagatavots pārskats par dalību

20

pasākumos, konkursos, par mācību ekskursijām. Notiek materiāli tehnisko resursu atjaunošanas plānošana un saskaņošana ar dibinātāju.

Krit ērijs 7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvald ība

7.2.1. Vadības darba organizēšana un plānošana 7.2.2. Izglītības iestādes darba organizēšana un personāla pārvaldība

Skolas darbību nosaka Skolas Nolikums un citi skolas iekšējie normatīvie akti, kuri izstrādāti un atbalstīti pedagoģiskajā padomē vai skolas kopsapulcē. Izglītības iestādē ir izveidota Pedagoģiskā padome, kas sanāk 4-6 reizes gadā. Skolā strādā Skolas padome un Vecāku komiteja. Visas sēdes tiek protokolētas. Sēdēs skolas vadība informē par plānoto un paveikto. Aktuālākā informācija izvietota informatīvajos stendos. Izglītības iestādē ir visa nepieciešamā obligātā dokumentācija pedagoģiskā procesa organizēšanai. Ir izstrādāta iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanas un aprites kārtība. Skolas dokumenti atbilst dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas prasībām un sakārtoti atbilstoši apstiprinātajai lietu nomenklatūrai. Pastāvīgi un ilgstoši glabājamās lietas tiek apkopotas un nodotas glabāšanā Ventspils Zonālajā Valsts arhīvā. Ar katru darbinieku ir noslēgts Darba līgums, kura neatņemama sastāvdaļa ir Amatu apraksts. Amatu apraksti tiek aktualizēti un apstiprināti. Visiem skolas darbiniekiem ir pieejama informācija par skolas darba struktūru, pienākumiem, pakļautību un atbildības jomām. To nosaka darbinieku amatu apraksti un darba kārtības noteikumi, kas izstrādāti un pieņemti pedagoģiskajās sēdēs vai kopsapulcēs. Skolā ir noteikta vadības organizatoriskā struktūra. Skolas vadības struktūra ir skaidra, katrs darbinieks zina sev uzticētās jomas, plāno darbu, kontrolē un izvērtē rezultātus. Skolā ir optimāls darbinieku skaits. Skolas direktoram ir vietnieks mācību darbā. Vietnieka darba pienākumi, tiesības un atbildība ir noteikta amatu aprakstos. Direktors deleģē funkcijas, organizē un nodrošina regulāru informācijas apmaiņu par pieņemtajiem lēmumiem un to izpildi. Direktors uztur lietišķas un labvēlīgas attiecības ar skolas darbiniekiem, pašvaldību, vecākiem un audzēkņiem. Atbilstoši katram mācību gadam apstiprinātajam darba grafikam, direktoram, direktora vietniekam un lietvedei pie durvīm izlikts apmeklētāju pieņemšanas laiks. Direktors konsultējas ar darbiniekiem svarīgu jautājumu izlemšanā, bet civiltiesisko atbildību par galīgā lēmuma pieņemšanu vienmēr uzņemas pats. Direktors analītiski veido vadības komandu, pārrauga dažādu līmeņu darbinieku pienākumu izpildi, prot deleģēt funkciju izpildi. Direktors apstiprina metodisko komisiju vadītājus un citas dažāda līmeņa atbildīgās personas, precizējot tiem darba pienākumus un atbildības jomas, atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai un darba likumdošanai. Skolas metodisko komisiju darbu vada direktora vietnieks. Metodisko komisiju vadītāji sastāda metodiskā darba plānu, regulāri atskaitās par savu darbu metodiskās komisijas un pedagoģiskās padomes sēdē.

21

Krit ērijs 7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām

7.3.1. Sadarbība ar dibinātāju, pašvaldībām

7.3.2. Sadarbība ar valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un darba devējiem

7.3.3. Starptautiskā sadarbība

Skolai visciešākā sadarbība ir ar Talsu novada izglītības pārvaldi, kura veic ar skolas grāmatvedību saistītos jautājumus. Dažādus jautājumus skola risina ciešā sadarbībā ar Talsu novada domi. Skolas direktors piedalās dažādās domes komiteju un komisiju sēdēs. Kopīgi pasākumi pilsētā un novadā tiek plānoti sadarbībā ar novada pašvaldības Kultūras nodaļu, vispārizglītojošajām skolām un pirmskolas izglītības iestādēm. Par pieņemtajiem lēmumiem un citiem svarīgiem jaunumiem darbinieki regulāri tiek informēti.

Skola sadarbojas ar Kultūras nemateriālā mantojuma centru, J.Vītola LMA, Ventspils mūzikas vidusskolu kā reģionālo metodisko centru, kā arī ar citām Latvijas, īpaši Kurzemes novada mūzikas skolām.

Skola atvērta sadarbībai un ieinteresēta jebkuru pozitīvi tendētu plānu uzklausīt un realizēt.

5. Citi sasniegumi (iestādei svarīgais, specifiskais).

Skola ir spējusi izdzīvot, pastāvēt un attīstīties, neskatoties uz 2009.gada konsolidācijas pasākumiem. Skolā vidēji gadā notiek tuvu pie 20 koncertiem. Veidojas jaunas reģionāla mēroga tradīcijas, kuru dzīvotspēja atkarīga ne tikai no finansiāliem priekšnosacījumiem, bet arī no skolas pedagogu enerģijas un vēlmes pēc jaunām vēsmām. Šā gada 11.aprīlī notiks ceturtais Kurzemes Mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu ansambļu konkurss ‘’Pūš pa deviņ - 2012 ’’, 13 aprīlī notiks K.F. Amendas VIII Mūzikas svētki un Jauno vijolnieku un čellistu Ceturtais koncertfestivāls.

Praktiski visi skolas pedagogi ir iesaistījušies kādā no amatiermākslas kolektīviem un aktīvi koncertē novadā, reģionā un valstī. Sandra Lielanse, Agrita Priedniece un Imants Ainārs Mežaraups vada un ir diriģenti amatieru koriem. Viesturs Ozols, Jānis Smilga un Raitis Rērihs ir pūtēju orķestru vadītāji. Inta Udodova ir autore vairāku mūzikas mācību grāmatu un metodisko materiālu autore. Daiga Rūtenberga pagājušajā gadā ieguva starptautiskā Luda Bērziņa pedagogu radošo darbu konkursa prēmijas laureāta diplomu. Pedagogs Jānis Bērtiņš ir profesionālā pūtēju orķestra „Rīga” mūziķis. Vairāku pedagogu radošais darbs saistīts ar kompozīciju un aranžēšanu.

6. Pašnovērtējums atbilstoši kritērijiem.

Joma Kritērijs Skolas pašvērtējums 1 . Mācību saturs 1.1. Iestādes īstenotās izglītības programmas Labi 2. Mācīšana un mācīšanās

2.1. Mācīšanās kvalitāte Labi 2.2. Mācīšanas kvalitāte Labi 2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa Labi

3. Izglītojamo sasniegumi

3.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā Labi 3.2. Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos

Labi 4. Atbalsts izglītojamajiem

4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība)

Labi

4.2. Atbalsts personības veidošanā Labi

22

4.3. Atbalsts karjeras izglītībā Labi 4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai Labi 4.5. Atbalsts izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām Pietiekami 4.6. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni Labi

5.Iestades vide

5.1. Mikroklimats Labi 5.2. Fiziskā vide Labi

6. Iestādes resursi

6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi Labi 6.2. Personālresursi Labi

7. Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

7.1 . Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana Labi 7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība Labi 7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām 7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām

Labi

7. Turpmāka attīstība (balstīta uz pašnovērtējumā iegūtajiem secinājumiem).

Turpmākā attīstība ir atkarīga no daudziem ārējiem apstākļiem - ekonomiskās situācijas, finansu resursiem, demogrāfiskās situācijas u.c.. Galvenā uzmanība jāpievērš skolas ēkas rekonstrukcijas gaitai un jauno telpu aprīkošanai ar nepieciešamo veiksmīga mācību procesa nodrošināšanai. Plānojot skolas attīstību, jāturpina ieinteresēt bērnus - potenciālos skolas audzēkņus, kā arī saglabāt esošo audzēkņu skaitu skolā. Plānots papildināt skolas budžetu, piesaistot līdzekļus caur projektiem. Turpināt pilnveidot un attīstīt skolas materiāli tehnisko bāzi, mācību līdzekļus, metodiskos materiālus, meklēt jaunas sadarbības formas ar vecākiem.

Skolas uzdevumi:

1. turpināt pilnveidot metodisko materiālu daudzveidību, 2. palielināt kolektīvās muzicēšanas nozīmi instrumentspēles apguvē, 3. turpināt kvalitatīvu mūzikas instrumentu iegādi, 4. stiprināt sadarbību ar Talsu novada pašvaldību skolai svarīgu jautājumu risināšanā, 5. skolas ēkas rekonstrukcijas rezultātā uzlabot iestādes fizisko vidi, 6. turpināt pedagogu aktīvu iesaistīšanos skolas attīstības plānošanā un mācību procesa pilnveidošanā.

Iestādes vadītājs Raitis Rērihs

vārds, uzvārds) (paraksts) Z.v.