Petijums soc psihol

Biznesa augstskola “Tur ba”īBiznesa augstskola “Tur ba”īGrupa: TML1V1Grupa: TML1V1

Ilga Viegli a,ņ Arnis Liepa, Aiga Lie e, Linda Liepi a,ģ ņ Marina Petropa, Viktorija Kairova

Pētījums

“LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE DARBAM AR SEKSUĀLAJIEM

NOZIEDZNIEKIEM”

27.02.13 PĒTĪJUMS“LATVIJAS UN CITU VALSTU PIEREDZE DARBAM AR SEKSUĀLAJIEM NOZIEDZNIEKIEM”

2

IEVADSIEVADS

Latvijas prob cijas dienests ā nerealiz nevienuē specifisku seksu lo noziedznieku soci l s uzved bas korekcijas ā ā ā ī

programmu un šie cilv ki netiek paši uzraudz ti. ē ī īValsts policij , prokurat r , ties s un VPD ā ū ā ā nav

darbinieku, kuri b tu speci li sagatavoti darbam ar šo ū ālikump rk p ju grupu.ā ā ē


3

IEVADSIEVADS

Šis p t jums ir ē ī pirmais m in jumsēģ ā apzin ties seksu lo ā ānoziedznieku uzraudz bas un soci l s uzved bas ī ā ā ī

korekcijas pieredzi cit s valst s, situ ciju Latvij , defin t ā ī ā ā ēprobl mas un izveidot ieteikumus, lai tiktu uzs kta ē ā

profesion la, m r tiec ga un kompleksa darb baā ē ķ ī ī seksu lo noziedznieku uzraudz b un soci l s ā ī ā ā ā

uzved bas korekcij .ī ā


4

P t juma objekts: ē īP t juma objekts: ē ī

Soci l probl ma – ā ā ēseksu lo noziedznieku uzraudz ba un soci l s uzved bas ā ī ā ā ī

korekcija, kuras m r is ir palielin t sabiedrisko droš bu ē ķ ā ī


5

P t juma m r i:ē ī ē ķP t juma m r i:ē ī ē ķ

1. Izp t t un izanaliz t vismaz triju valstu pieredzi ē ī ēdzimumnoziedznieku uzraudz b , rst šan un ī ā ā ē āsoci l s uzved bas korekcij .ā ā ī ā

2. Noskaidrot k dzimumnoziedznieks iek st sist m : ā ļū ē ākrimin ltiesiskie pamati, soci lpsiholo iskie, ā ā ģpsihiatriskie un citi pamati, prob cijas pamati ā(kompetence).

3. Izp t t un izanaliz t k da ir situ cija Latvij darb ar ē ī ē ā ā ā ādzimumnoziedzniekiem.

4. Noskaidrot vai un k diagnostic gar go vesel bu pie ā ē ī īlikump rk pumu (ne tikai seksu lo) izdar šanas.ā ā ā ī


6

P t juma m r i:ē ī ē ķP t juma m r i:ē ī ē ķ

5. Izp t t k ds ir darba ar dzimumnoziedzniekiem saturs: ē ī āprogrammas, soci lpsiholo isk rst šana, korekcija, ā ģ ā ā ēciti parametri.

6. Noskaidrot, kas nepieciešams, lai ieviestu vai adapt tu ēk du no dzimumnoziedznieku uzraudz bas un soci l s ā ī ā āuzved bas korekcijas programm m vai to simbiozi ī āLatvij .ā

7. Izstr d t ieteikumus prob cijas darbam ar ā ā ādzimumnoziedzniekiem Latvij .ā


7

rvalstu pieredzeĀrvalstu pieredzeĀGalven s vadl ni jas: ā īGalven s vadl ni jas: ā ī

ASVASV

ANO visp r j cilv kties bu deklar cija nosaka, ka ā ē ā ē ī āpersonu nedr kst diskrimin t vi a taut bas, rases, ī ē ņ ī

dzimuma, seksu l s orient cijas vai soci l s pieder bas ā ā ā ā ā īd . Attiec b pret cilv ku, kurš ir izcietis sodu un ēļ ī ā ēatbr vojies no ieslodz juma vietas, tiesiskai valstij ir ī ī

j iev ro vi a nediskrimin cijas un taisn guma princips. ā ē ņ ā ī


8

Galven s vadl ni jas:ā īGalven s vadl ni jas:ā ī

1. N ves sods. Noziegumu statistiku ietekm ja pret ji ā ē ēgaid tajam – to skaits turpin j ja pieaugt un ī ā ānodar jumi aizvien ne l g ki. ī žē ī ā

2. Seksu las novirzes nav rst jamasā ā ē3. Galvenais m r is c ar seksu lajiem noziegumiem ē ķ īņā ā

ir recid va nov ršana;ī ē4. Sabiedr bai j b t maksim li inform tai par cilv kiem, ī ā ū ā ē ē

kuri ir pastr d juši seksu lus noziegumus. ā ā ā5. Nepieciešams str d t ne tikai ar pašiem ā ā

noziedzniekiem, bet ar ar sabiedr bu ī ī6. Darbs ar seksu lo noziedznieku gan ieslodz juma ā ī

viet s, gan p c atbr vošanas ā ē ī


9

rvalstu pieredze Ārvalstu pieredze ĀGalven s vadl ni jas: ā īGalven s vadl ni jas: ā ī

Poli jaPoli ja1. Seksu lo noziedznieku rst šana un soci l s uzved bas ā ā ē ā ā ī

korekcija notiek pirms un p c vi u izn kšanas no cietuma ē ņ ā2. Uzraudz bas un soci l s uzved bas korekcijas m r is ir nov rst ī ā ā ī ē ķ ē

recid vu;ī3. Daudz diskut par jaut jumiem, kuri skar nepilngad go ē ā ī

seksu lo varm ku soci l s uzved bas korekciju.ā ā ā ā ī4. Vairums ar seksu l m patolo ij m saist tu slim bu nav ā ā ģ ā ī ī

iz rst jamas. ā ē5. Nav t das univers las terapijas, kas atbilstu katram seksu lajam ā ā ā

likump rk p jam ā ā ē6. N kotn seksu lo noziedznieku uzraudz b tiek pl nots veidot ā ē ā ī ā ā

nacion lo datu b zi, sekojot Lielbrit nijas un ASV piem riem.ā ā ā ē7. N kotn tiek pl nots veidot kl nikas (vai noda as), uz kur m ar ā ē ā ī ļ ā

tiesas l mumu speci lai rst šanai tiktu nos t ti seksu lie ē ā ā ē ū ī ānoziedznieki;

8. Polijas pieredze šaj jom nav tik att st ta k ASV un ā ā ī ī āLielbrit nij .ā ā


10

rvalstu pieredze Ārvalstu pieredze Ā Galven s vadl nijas:ā ī Galven s vadl nijas:ā ī

Lielbrit ni jaā Lielbrit ni jaā1. Piln ga seksu l noziedznieka uzraudz ba, kur iesaist ts gan ī ā ā ī ā ī

prob cijas dienests, gan policijas priekšnieks, gan tiesa;ā2. Ikvienam seksu lam noziedzniekam piln b j tiek pak autam ā ī ā ā ļ

k dai no visp ratz t m labošanas programm m vai ar ar tiesas ā ā ī ā ā īl mumu j tiek no t s turpin šanas piln b atbr votam..ē ā ā ā ī ā ī

3. Bez oblig t s piedal šan s programm s seksu lajiem ā ā ī ā ā ānoziedzniekiem ar tiesas l mumu p c atbr vošan s no ē ē ī āieslodz juma var tikt noteikti vair ki ierobe ojumi:ī ā ž

4. Pašreiz Lielbrit nijas kongres tiek skat ts likumprojekts, kurš ā ā ī(l dz gi k ASV) autu public t datus par seksu lajiem ī ī ā ļ ē ānoziedzniekiem internet .ā


11

DARBS AR SEKSU LAJIEM ĀDARBS AR SEKSU LAJIEM ĀNOZIEDZNIEKIEM LATVIJĀNOZIEDZNIEKIEM LATVIJĀ

Valstisk l men Latvij seksu li noziegumi un ā ī ī ā āseksu li noziedznieki joproj m netiek uzskat ti ā ā īpar visas sabiedr bas probl mu. ī ē


12

Seksu lo noziedznieku uzraudz ba, ā īSeksu lo noziedznieku uzraudz ba, ā īrst šana un soci l s uzved bas ā ē ā ā īrst šana un soci l s uzved bas ā ē ā ā ī

korekcija Latvi j v rt jama k ā ē ē ākorekcija Latvi j v rt jama k ā ē ē āneapmierinoša sekojošu probl mu ēneapmierinoša sekojošu probl mu ē

d :ēļd :ēļ


13

Terminolo ijas probl masģ ēTerminolo ijas probl masģ ē ::

• Latvi jas krimin ll ikum termini ā ā„dzimumnoziedznieks” un „dzimumnoziegumi” netiek lietoti . L dz ar to šobr d neviens cilv ks, kurš ir ī ī ēnoties ts p c Latvijas Republikas Krimin llikuma XVI noda ā ē ā ļāNoziedz gi nodar jumi pret tikum bu un ī ī īdzimumneaizskaram buī noteiktajiem pantiem nevar tikt saukts par dzimumnoziedznieku un vi a nodar jumi nevar tikt saukti ņ īpar dzimumnoziegumiem;

• Latvi j (ar ne Eiropas, ne ANO likumos) nav ā īvisp rpie emtas, vienotas defin ci jas, kas ir ā ņ ī„recid vists”ī . Tieši tas ir viens no svar g kajiem j dzieniem ī ā ēseksu lo noziedznieku uzraudz bas, soci l s uzved bas ā ī ā ā īkorekcijas un prevencijas pas kumu organiz šan , jo visos ā ē āgad jumos ir tikai viens m r is: nepie aut recid vu;ī ē ķ ļ ī


14

Kompleksas rst šanas un ā ēKompleksas rst šanas un ā ērehabil i t ci jas pakalpojumu ārehabil i t ci jas pakalpojumu ā

neesam ba seksu laj iem ī āneesam ba seksu laj iem ī ānoziedzniekiem ieslodz juma īnoziedzniekiem ieslodz juma ī

viet sāviet sā


15

Statist ikas un datu apkopošanas Statist ikas un datu apkopošanas probl mas ēprobl mas ē

Statistikas dati ne tikai nav analiz ti – tie pat netiek ēapkopoti, to ieg šana ir apgr tin ta birokr tijas ū ū ā āun valsts iest u pretrun go iekš jo instrukciju āž ī ēun normat vo aktu d , t d ieg to datu ī ēļ ā ēļ ūticam ba oti zema.ī ļ


16

Normat vo aktu un l ikumdošanas īNormat vo aktu un l ikumdošanas īprobl mas ēprobl mas ē

Latvijas Soci lo pakalpojumu un soci l s pal dz bas likum ā ā ā ī ī āteikts, ka person m p c br v bas at emšanas soda izciešanas ā ē ī ī ņ

iest d ir ties bas uz soci lo rehabilit ciju, jo šo personu ā ē ī ā āiek aušan s sabiedr b ir apgr tin ta. Tom r likum nav ļ ā ī ā ū ā ē ā

nodefin ts, kas ir soci ls pakalpojums. Seksu lie noziedznieki, ē ā āneapšaub mi, ir tie, kuriem oblig ti nepieciešama uzraudz ba ā ā ī

un soci l s uzved bas korekcija – vi i piln b ietilpst to ā ā ī ņ ī āpersonu grup , kuru iek aušan s sabiedr b ir apgr tin ta. ā ļ ā ī ā ū ā

V l vair k – t apdraud sabiedr bu. Netiek ar defin ts ē ā ā ī ī ēoblig ts pien kums.ā ā


17

Normat vo aktu un l ikumdošanas īNormat vo aktu un l ikumdošanas īprobl masēprobl masē

• Ir vair kas nepiln bas normat vajos aktos, kas netiek plaš k ā ī ī āapskat tas, emot v r š priekšmeta (Soci l psiholo ija) ī ņ ē ā ī ā ā ģm r i.ē ķ

• Par nepilngad go seksu lo noziedznieku likteni lemj t s pašas ī ā āinstit cijas, kas nodarbojas ar pieaugušajiem seksu lajiem ū ānoziedzniekiem. B ri tiesai seksu lo noziegumu gad jumos ir ā ņ ā ītikai konsultanta funkcijas un pusaud u pastr d tu seksu lo ž ā ā ānoziegumu gad jum uz tiesu vi i, lab kaj gad jum , raksta ī ā ņ ā ā ī āl mumu – t tad, savus ieteikumus. Ne seksologs, ne psihiatrs ē āLatvijas B ri tiesu darb netiek pieaicin ts un š di speci listi ā ņ ā ā ā ānav paredz ti ar k štata vien ba;ē ī ā ī


18

Prevent vo pas kumu pl nošanas ī ā āPrevent vo pas kumu pl nošanas ī ā āprobl mas ēprobl mas ē

Likumdošanas nepiln bas, neprec za statistika un ī īties bsarg jošo instit ciju nekompetence ierobe o ī ā ū žiesp ju izprast un nov rt t seksu lo noziegumu ē ē ē āproblem tiku un pl not prevent vos pas kumus ā ā ī āc ar to. T rezult t ir izveidojusies situ cija, ka īņā ā ā ā āpastr d t seku lu vardarb bu var bez bail m no ā ā ā ī ēsoda.


19

Sabiedr bas inform t bas probl masī ē ī ēSabiedr bas inform t bas probl masī ē ī ē ..

• Sabiedr bas viedoklis nav p t ts un visa inform cija ī ē ī āpar seksu lajiem noziegumiem aprobe ojas ar ā žslaic gu interesi p c kampa veid giem (p c k rt j ī ī ē ņ ī ē ā ē āseksu l nozieguma) rakstiem pres ;ā ā ē

• Nenotiek seksu l s varm c bas k soci l s ā ā ā ī ā ā āprobl mas identific šana, netiek izzin ti š s ē ē ā īprobl mas c lo i un l dz ar to nav iesp jams ē ē ņ ī ēsavlaic gi rea jot. Par seksu lo noziegumu t m m ī ģē ā ē ājoproj m run oti neprofesion li, kautr gi un ā ā ļ ā īdaudzi sabiedr bas locek i visp r neapzin s šo ī ļ ā āprobl mu esam bu.ē ī


20

Darbinieku apm c bas probl mas. ā ī ēDarbinieku apm c bas probl mas. ā ī ē

Valsts policij , prokurat r , ties s un ieslodz juma viet s ā ū ā ā ī ānav darbinieku, kuri b tu profesion li apm c ti darbam ū ā ā īar seksu lo noziedznieku vai seksu l s varm c bas ā ā ā ā īupuri. Analiz jot Latvijasē kr zes centru (Dardzedze, īSkalbes, M lgr vja kr zes centrs) inform ciju redzams, ī ā ī āka policij oti bie i cietuš s sievietes tiek pierun tas ā ļ ž ā ānerakst t iesniegumus par seksu l s vardarb bas ī ā ā īgad jumiem un tieši policij upuris piedz vo ī ā ī sekund ro āviktimiz ciju ā – pazemojošu proced ru, kur sievietei ū ātiek nor d ts, ka vi a pati ir vain ga, ka pier d t tik un t ā ī ņ ī ā ī ānevar s un tml. Policijas un ar prokurat ras darb bas ē ī ū īar seksu lo varm ku oti bie i aprobe ojas ar to, ka no ā ā ļ ž žvi a tiek emts paskaidrojums ņ ņ


21

P t jumu un zin tnisku darbu ē ī āP t jumu un zin tnisku darbu ē ī ātr kums ūtr kums ū


22

Tiesu medic nisk s un psihiatrisk s ī ā āTiesu medic nisk s un psihiatrisk s ī ā āekspert zes nepiln bas ī īekspert zes nepiln bas ī ī

piem ram, Latvij neeksist seksu lo ē ā ē ānoziedznieku atk rtotu noziegumu riska āizv rt šanas sist ma gad jumos, kad tie atbr voti ē ē ē ī īnosac ta soda d vai p c soda izciešanas ī ēļ ēcietum .ā


23

Valsts un nevalstisko organiz ci ju āValsts un nevalstisko organiz ci ju āsadarb bas probl masī ēsadarb bas probl masī ē

Šobr d Latvij pusl dz sistematiz ta un ticama ī ā ī ēinform cija par seksu lajiem noziedzniekiem, vi u ā ā ņ

upuriem un ar seksu lu varm c bu saist t m ā ā ī ī āprobl m m imen s un rpus t m ir patversm s, ē ā ģ ē ā ā ēkr zes un atbalsta centros. Valsts organiz cijas (g.k. ī āValsts policija) ar t m sistem tiski nesadarbojas.ā ā


24

Prob ci jas probl mas ā ēProb ci jas probl mas ā ē

Šobr d Latvij nav kompleksu seksu lo noziedznieku ī ā āuzraudz bas un soci l s uzved bas korekcijas ī ā ā īprogrammu, kas b tu v rstas uz seksu lu ū ē ānoziegumu profilaksi un sast v tu no ā ēnepieciešamaj m da m: profilaksi, apzin šanu, ā ļā āseksu lo noziedznieku rst šanu gan sl gt s ā ā ē ē āiest d s (cietumos, specializ t s rstniec bas ā ē ē ā ā īiest d s), gan ambulatori (nosac ti noties tos), ā ē ī āsekojošu uzraudz bu, recid va riska izv rt šanu.ī ī ē ē


25

Lai var tu uzs kt seksu lo noziedznieku uzraudz bu un soci l s ē ā ā ī ā āLai var tu uzs kt seksu lo noziedznieku uzraudz bu un soci l s ē ā ā ī ā āuzved bas korekciju, Latvij valstisk l men nepieciešamas:ī ā ā ī īuzved bas korekciju, Latvij valstisk l men nepieciešamas:ī ā ā ī ī

Veikt izmai as LR Krimin llikum un ar Soda izpildes kodeksu ņ ā āsaist tajos normat vajos aktos:ī ī• defin jot defin t j dzienus „dzimumnoziedznieks” (vai „seksu lais ē ē ē ā

noziedznieks”) un „dzimumnoziegums” (vai „seksu lais noziegums”);ā• nodrošinot iesp ju Valsts Prob cijas Dienesta darbiniekiem un ē ā

speci listiem (psihologs, psihiatrs, seksologs) uzs kt seksu lo ā ā ānoziedznieku soci l s uzved bas korekciju jau ieslodz juma viet ;ā ā ī ī ā

• ar likuma un normat vo aktu pal dz bu atbalstot seksu l ī ī ī ā ānoziedznieka velmi laboties;

• nosac ti noties tiem seksu lajiem noziedzniekiem ar likuma vai ī ā ānormat vo aktu pal dz bu uzlikt par pien kumu regul ras speci listu ī ī ī ā ā ārealiz tas terapijas programmas (individu lo un grupu psihoterapiju), ē āregul ri p rbaudot recid va riska pak pi ar poligr fu, pletizmogr fu, ā ā ī ā ā āpsiholo isk s nov rt šanas pal dz bu;ģ ā ē ē ī ī

• ar likumu noteikt seksu lo noziedznieku uzraudz bu;ā ī• nodrošina saikni starp policiju, nevalstisk m organiz cij m un ā ā ā

prob cijas dienestu un tas nodrošin tu sekm gu uzraudz bas un SUK ā ā ī īprogrammu realiz ciju;ā


26

Lai var tu uzs kt seksu lo noziedznieku uzraudz bu un soci l s ē ā ā ī ā āLai var tu uzs kt seksu lo noziedznieku uzraudz bu un soci l s ē ā ā ī ā āuzved bas korekciju, Latvij valstisk l men nepieciešamas:ī ā ā ī īuzved bas korekciju, Latvij valstisk l men nepieciešamas:ī ā ā ī ī

1. Izveidot seksolo ijas metodolo iju un no t s izrietošas ģ ģ ārekomend cijas tiesu seksolo isk s ekspert zes ā ģ ā īnoz m šanai un veikšanai.ī ē

2. Seksu lo noziedznieku rst šanas realiz šanai ā ā ē ēnepieciešamas atseviš as strukt rvien bas ieslodz juma ķ ū ī īviet s un br v b ;ā ī ī ā

3. Valstiska programma c ai ar seksu lo noziedz bu - īņ ā īdarba grupas izveidošana, oblig ti pieaicinot VPD āspeci listus un nevalstisko organiz ciju p rst vjus;ā ā ā ā


27

P c p t juma grupas dom m, veidojot seksu lo ē ē ī ā āP c p t juma grupas dom m, veidojot seksu lo ē ē ī ā ānoziedznieku uzraudz bas un soci l s uzved bas ī ā ā īnoziedznieku uzraudz bas un soci l s uzved bas ī ā ā ī

korekcijas programmas j atz st , kaā īkorekcijas programmas j atz st , kaā ī

1. Seksu lie noziegumi ir defin ti un tas mazina risku, ka ā ēpar nodar jumu neb s iesp jams piem rot sodu ī ū ē ē

2. Galvenais m r is c ar seksu lajiem noziegumiem ir ē ķ īņā ārecid va nov ršana ī ē

3. Prevent vie pas kumi ir efekt gi tikai tad, ja ir zin mi ī ā ī āseksu lo noziegumu iemesli ā

4. Sabiedr bai j b t maksim li inform tai par cilv kiem, ī ā ū ā ē ēkuri ir pastr d juši seksu lus noziegumus ā ā ā

5. Nepieciešams str d ne tikai ar pašiem ā ānoziedzniekiem, bet ar ar sabiedr bu ī ī


28

P c p t juma grupas dom m, veidojot seksu lo ē ē ī ā āP c p t juma grupas dom m, veidojot seksu lo ē ē ī ā ānoziedznieku uzraudz bas un soci l s uzved bas ī ā ā īnoziedznieku uzraudz bas un soci l s uzved bas ī ā ā ī

korekcijas programmas j atz st , kaā īkorekcijas programmas j atz st , kaā ī

6. Prevent vo pas kumu efektivit tei nepieciešamu iev rot divus ī ā ā ēnoteikumus:

a. p t t probl mu, apkopot rezult tus un p c iesp jas plaš k ē ī ē ā ē ē āpubliskot p t jumu rezult tus;ē ī ā

b. tipiz t situ cijas, t radot iesp ju izprast noziedznieka un upura ē ā ā ēiesp jamos „satikšan s” un „izvair šan s” ce us.ē ā ī ā ļ

6. Seksu lo noziedznieku soci l s uzved bas korekcijas programmas ā ā ā īrada sabiedr bai papildus droš bu, jo tie cilv ki, kuri piedal s šaj s ī ī ē ā āprogramm s, recidiv ret k nek tie, kuri no t m izvair s;ā ē ā ā ā ā

7. Seksu lajiem noziedzniekiem oblig ti j piedal s soci l s uzved bas ā ā ā ā ā ā īkorekcijas programm s ā

8. Seksu las novirzes nav rst jamasā ā ē


29

PALDIES PAR UZMAN BU!ĪPALDIES PAR UZMAN BU!Ī

Documents

Petijums soc psihol