Piecas svarīgākās atziņas par iekļaujošo izglītību. Teorijas

PIECAS SVARGKS ATZIASPAR IEKAUJOO IZGLTBU

Teorijas izmantoana praks

Eiropas specils un iekaujos izgltbas aentra

Eiropas specils un iekaujos izgltbas aentra (turpmk Aentra; iepriek saukta par Eiropas specils izgltbas attstbas aentru) ir neatkarga un pareguljoa organizcija, kuru atbalsta Aentras dalbvalstis un Eiropas iestdes (Komisija un Parlaments).

s publikcijas finansjumam ir saemts Eiropas Komisijas atbalsts. aj publikcij ir atspoguots viengi autora viedoklis, un Komisija neuzemas atbildbu par publikcij ietverts informcijas iespjamo izmantoanu.

aj dokument atspoguotie kdas konkrtas personas viedoki var nesakrist ar Aentras, ts dalbvalstu vai Komisijas oficilajiem viedokiem. Komisija neuzemas atbildbu par aj dokument ietverts informcijas iespjamo izmantoanu.

Redaktore: Viktorija Soriano (Victoria Soriano), Aentras darbiniece

Dokumentu ir atauts citt, skaidri nordot informcijas avotu. Uz o ziojumu ir jatsaucas di: Eiropas specils un iekaujos izgltbas aentra, 2014. gads. Piecas svargks atzias par iekaujoo izgltbu. Teorijas izmantoana praks. Odense, Dnija: Eiropas specils un iekaujos izgltbas aentra

Lai nodrointu plaku pieejambu, is ziojums ir pieejams 22 valods un pilnb redijamos elektroniskos formtos, kam var piekt Aentras tmeka vietn: www.european-agency.org

ISBN: 978-87-7110-529-2 (elektronisk versija) ISBN: 978-87-7110-507-0 (iespiedversija)

European Agency for Special Needs and Inclusive Education, 2014. gads

Sekretarits stre Stationsvej 33

DK-5000 Odense C Denmark Tlr.: +45 64 41 00 20

[email protected]

Briseles birojs Rue Montoyer 21

BE-1000 Brisele, Beija Tlr: +32 2 213 62 80

[email protected]

www.european-agency.org

Piecas svargks atzias par iekaujoo izgltbu 2

mailto:[email protected]://www.european-agency.org/http:www.european-agency.org

SATURS

PREAMBULA.......................................................................................................... 5

KOPSAVILKUMS..................................................................................................... 6

PC IESPJAS AGRK ............................................................................................. 8

Ievads .................................................................................................................... 8 Agrna iejaukans ................................................................................................. 8

Agrna noteikana un vrtana.............................................................................. 9

Agrns atbalsts ....................................................................................................... 9

Prejas plnoana ................................................................................................ 10

IEKAUJOA IZGLTBA SNIEDZ IEGUVUMUS IKVIENAM ....................................... 11 Ievads .................................................................................................................. 11

Iekaujoa izgltba k pieeja visu izgltojamo mcbu sasniegumu paaugstinanai . 12

Tas, kas noder skolniem ar specilm vajadzbm, noder visiem skolniem....... 13

Progresa uzraudzba............................................................................................. 14 AUGSTI KVALIFICTI PROFESIONI ..................................................................... 16

Ievads .................................................................................................................. 16

Skotnj izgltba un tlkizgltba ....................................................................... 16

Iekaujou skolotju un citu profesionu profili .................................................... 17

Pieejas attiecb uz pieemanu darb ................................................................. 17 Pozitva attieksme ................................................................................................ 18

Tklu veidoana un koordincija ............................................................................ 18

ATBALSTA SISTMAS UN FINANSJUMA MEHNISMI .......................................... 20

Ievads .................................................................................................................. 20

Atbalsta sistmas un finansjuma mehnismi ....................................................... 20 Agrn iejaukans............................................................................................ 21 Iekaujoa izgltba un prakse mcbu klass....................................................... 22 Profesionl izgltba un apmcba .................................................................... 22 Informcijas un komunikciju tehnoloijas (IKT)................................................. 23 UZTICAMI DATI.................................................................................................... 26

Teorijas izmantoana praks 3

Ievads .................................................................................................................. 26 Izgltojamo tiesbu uzraudzba .............................................................................. 27

Iekaujou izgltbas s istmu efektivittes uzraudzba ............................................ 29

TURPMK RCBA .............................................................................................. 33

BIBLIOGRFIJA .................................................................................................... 34


PREAMBULA

Eiropas s pecils u n iekaujos iz gltbas a entra (turpmk Aentra) 2013. gada novembr rkoja starptautisku konferenci, kas s ekmja atkltas d ebates p ar iekaujou izgltbu. Debats piedaljs v isas a ttiecgs ieinterests puses, proti, lmumu piemji, ptnieki un praktii, k ar personas ar funkcionliem traucjumiem un viu imenes. Apsprieot iekaujou izgltbu, ir jrun ar par atirbm, proti, par to, k risint atirbas s kols, mcbu klau telps u n izgltbas programm kopum. Pareizjs debates vairs nav par to, kas ir iekauana un kd t ir vajadzga; galvenais jautjums ir , k var pankt iekauanu. K pankt virzbu valsts l men, k stenot piemrotus politikas p askumus r eionl un vietj lmen, k skolotjiem vislabk risint atirbas m cbu klau telps tdi bija galvenie konferenc apspriestie jautjumi.

aj dokument ir apraksttas piecas svargks atzias, ko konferences gait izklstja Aentra un ko apsprieda grups. Dalbnieki tika aicinti apspriest un sniegt savus komentrus par turpmk uzskaittajm piecm atzim:

Pc iespjas agrk: agrnas noteikanas un iejaukans, k ar proaktvupaskumu pozitv ietekme.

Iekaujoa izgltba sniedz ieguvumus ikvienam: iekaujoas izgltbas pozitv ietekme uz izgltbas un socilo jomu.

Profesioni ar augstu kvalifikciju: ir svargi, lai btu pieejami profesioni, it sevii skolotji, ar augstu kvalifikciju.

Atbalsta sistmas un finansjuma mehnismi: nepiecieamba pc stabilm atbalsta sistmm un ar tm saisttajiem finansjuma mehnismiem.

Uzticami dati: datu btisk nozme, k ar to izmantoanas ieguvumi un

ierobeojumi.

s atzias rezumti apraksta btisku dau no Aentras paveikt darba pdj desmitgad un aptver aktulus iekaujoas izgltbas jautjumus.

Aentra vlas pateikties visiem konferences dalbniekiem par viu ieguldjumu un m svargajm debatm veltto laiku.

Prs . Gunvals (Per Ch Gunnvall) Kors D. Meijers (Cor J.W. Meijer)

Prieksdtjs Direktors


KOPSAVILKUMS

Starptautisk konference ir kalpojusi par lietdergu platformu iekaujoas i zgltbas analizanai un apsprieanai no dadm perspektvm, iesaistoties v ism attiecgajm ieinterestajm pusm.

Konferences p amattmas ietvra jautjumus, k tikt gal ar atirbm; k atbalstt izgltojamos, skolotjus u n imenes; k gt labumu no atirbm izgltb; k stenot piemrotus paskumus; un k vislabk veikt ieguldjumus.

Aentra uzsvra piecas a tzias, kas ti ka padziinti apspriestas, nonkot pie turpmkiem apsvrumiem un darbbm.

Dalbnieki ierosinja vairkus apsvrumus un prieklikumus darbbm saistb ar m atzim:

Pc iespjas agrk: visiem brniem ir tiesbas saemt vajadzgo atbalstu pc iespjas agrk un kad vien vajadzgs. Tam ir nepiecieama dienestu savstarpja koordincija un sadarbba, ko vada viens no diem dienestiem. Iesaisttajm ieinterestajm personm ir jnodibina patiesa savstarpja sazia, lai ts sptu saprast cita citu un lai cita citai vartu sniegt informciju. Galvens ieinterests puses ir vecki.

Iekaujoa izgltba sniedz ieguvumus ikvienam: iekaujoas izgltbas mris ir nodroint kvalitatvu izgltbu visiem izgltojamiem. Lai panktu, ka skola ir iekaujoa, ir vajadzgs visas kopienas atbalsts, skot no lmumu piemjiem ldz galalietotjiem (izgltojamiem un viu imenm). Visos lmeos ir vajadzga sadarbba, un ieinterestajm personm jbt redzjumam par ilgtermia rezulttiem, proti, par tiem jaunieiem, kdus izaudzins skola un kopiena. Ir vajadzga terminoloijas, attieksmes un vrtbu maia, atspoguojot daudzveidbas un vienldzgas ldzdalbas pievienoto vrtbu.

Augsti kvalificti profesioni: lai skolotji un citi izgltbas profesioni btu gatavi iekauanai, ir nepiecieamas visu apmcbas aspektu apmcbu programmu, ikdienas prakses, pieemanas darb, finanu jomas utt. izmaias. Nkams paaudzes skolotjiem un izgltbas profesioniem ir jbt gataviem pildt skolotja/izgltotja funkciju visiem izgltojamiem; viiem japgst ne tikai kompetences, bet ar tisks vrtbas.

Atbalsta sistmas un finansjuma mehnismi: ne jau finanss, bet gan efektivittes un pankumu novrtjum ir mekljami labkie finansjuma rdtji. Ir btiski apsvrt rezulttus un attiecint tos uz to sasniegan ieguldtajiem centieniem. Tas ir saistts ar sistmu efektivittes uzraudzbu un novrtanu, lai finanu ldzekus vartu izmantot sekmgu pieeju stenoanai. Stimulu struktrm btu jparedz lielka finansil atbalsta pieejamba, ja


izgltojamiem tiek nodrointa iekaujoa vide, k ar lielka uzsvara likana uz rezulttiem (ne tikai akadmiskajiem).

Uzticami dati: jgpilnu, kvalitatvu datu vkanai ir vajadzga sistmiska pieeja, kas ietver izgltojamo, ievietoanas izgltbas iestd, skolotju un resursu pieiranas jautjumus. Dati, kas attiecas uz izgltojamo ievietoanu izgltbas iestd, ir lietdergs un vajadzgs skumpunkts, tau tas ir jpapildina ar prskatmiem datiem par sistmas rezulttiem un ietekmi. Datus par izgltojamo rezulttiem par iekaujoas izgltbas ietekmi ir daudz grtk vkt, un tie biei nav iekauti valstu datu apkopojumos.

Visbeidzot, diskusiju galvenos rezulttus var rezumt di: iekaujoas izgltbas plnoana un stenoana ir process, kas skar visu izgltbas sistmu un visus izgltojamos; taisngums un kvalitte nav noirami; iekaujoa izgltba ir japlko k jdziens, kur nemitgi attsts un kur aizvien lielku nozmi gst ar daudzveidbu un demokrtiju saistti jautjumi.


PC IESPJAS AGRK

Ievads

Atzia pc iespjas agrk pirmkrt attiecas uz iejaukanos agrn brna dzves posm. Tas ar ietver daudzus citus nozmgus elementus, piemram, iejaukanos tikldz tiek konstatta tda vajadzba, agrnas vrtanas ievieanu, vajadzg atbalsta nodroinanu pc iespjas agrk un prejas posmu no viena izgltbas posma uz nkamo un uz nodarbintbu sagatavoanu un plnoanu.

Lai gan Aentras dado projektu ietvaros prieklaicgas mcbu prtraukanas gadjumu skaita samazinans nav analizta, to skaita samazinanai ir vajadzgi labi izstrdti politikas v irzieni un prakses a ttiecb uz agrnu noteikanu, k ar agrnu un efektvu atbalstu.

Agrna iejaukans

Aentras 2011. gad organizt Eiropas parlamentrs noklausans paskuma laik jauniei pauda du viedokli: iekauana skas brnudrz (Eiropas Aentra, 2012. g. a, 14. lpp.); Dadba ir pozitva; ir svargi sagatavot cilvkus j au pa skum darbam ar brniem, veidojot labku paaudzi (sk. turpat, 29. lpp.).

Aentras 2010. gada ziojum Agrn iejaukans. Progress un attstbas tendences, 2005.2010. gads agrna iejaukans ir definta di:

Agrn iejaukans ir pakalpojumu/pakalpojumu dienestu kopums agrn vecuma brniem un viu imenm, kas tiek nodroints pc viu pieprasjuma, noteikt brna dzves laik un aptver jebkuras darbbas, kad brnam ir nepiecieams pas atbalsts: lai nodrointu un uzlabotu via/vias persongo attstbu; lai stiprintu imenes kompetences; un lai veicintu imenes un brna socilo iekauanu (Eiropas Aentra, 2010. g., 7. lpp.).

Starp dadajiem elementiem, kas n ordti k ar agrno iejaukanos s aistti elementi, juzsver pieejamba, proti:

agrns iejaukans kopjais mris ir, lai atbalsts tiek nodroints visiem brniem un imenm, kurm tas nepiecieams, pc iespjas agrk. ir visu valstu visprja prioritte, lai kompenstu reionls atirbas attiecb uz resursu pieejambu un lai garanttu, ka brni un imenes, kas grieas pc atbalsta, var saemt viendas kvalittes pakalpojumus (sk. turpat, 7.8. lpp.).

Agrno iejaukanos aplkoja ar projekta Multikulturla daudzveidba un specilo vajadzbu izgltba ietvaros, proti:


Skaidras sava darba priorittes izteica skolotji un specilisti no atbalsta centra. Ts ietvra: agrns iejaukans augstu prioritti; nepiecieambu strdt ar veckiem [cita starp] (Eiropas Aentra, 2009. g. a, 55. lpp.).

Agrna noteikana un vrtana

Aentras ziojum Mcbu sasniegumu vrtana iekaujo mcbu vid. Galvenie politikas un prakses jautjumi, ir sniegts svarg aspekta plas apraksts. Ziojum sacts, ka:

Skolnu, kuriem iespjamas specils izgltbas vajadzbas, skotnjai vrtanai ir divi varbtji mri:

identifikcija, kas saistta ar oficilu lmumu atzt skolna specils izgltbas vajadzbas, kam nepiecieami papildus resursi, lai atbalsttu skolnu mcbu proces;

informcijas sniegana mcbu programmu apganai gadjumos, kad vrtanas uzmanbas centr ir skolna pozitvie mcbu sasniegumi vai ar nespja apgt mcbu vielu dads izgltbas procesa joms. du informciju biei lieto formatv veid iespjams, lai uzsktu veidot Individulos mcbu plnus (IMP) vai cita veida dokumentu, bet nekad k viengo pamatzinanu vrtanu (Votkinsa (Watkins), 2007. g., 22. lpp.).

Skotnjo vrtanu veic daudznozaru specilistu komandas kop ar visprizgltojoo skolu skolotjiem, veckiem un skolniem, kas p iedals proces k pilntiesgi partneri (sk. turpat, 38. lpp.).

Agrnas vrtanas, kurai seko agrna iejaukans, nozme tika uzsvrta ar Aentras ziojum Multikulturla daudzveidba un specilo vajadzbu izgltba (2009. g. a), k ar Aentras ziojuma Iekaujoas izgltbas politikas ievieanas plnoana (MIPIE) (2011. g. a) secinjumos.

Agrns atbalsts

Lielk daa Aentras z iojumu attiecas u z agrna atbalsta nozmi un ieguvumiem.

Projekt Iekaujoa izgltba un prakse mcbu klau telps ir nordts, ka: Kritriji, kas btu jpiemro, piedvjot skolniem specilus dalaika pakalpojumus, paredz, ka diem pakalpojumiem jbt: 1) pc iespjas agrnkiem; 2) pc iespjas elastgkiem (ja viena pieeja nenodroina rezulttu, jizvlas cita); 3) pc iespjas vieglkiem (bez negatvas blakusietekmes); 4) pc iespjas tuvkiem (td vlams, lai tie btu pieejami visprizgltojoajs mcbu klass un visprizgltojoajs skols); un 5) pc iespjas slaicgkiem (Eiropas Aentra, 2003. g., 16. lpp.).


Ziojum Skolotju izgltba iekauanai Eiropas valsts. Izaicinjumi un iespjas ir nordts, ka:

Ieguldjums agrnaj brnu izgltb un arvien iekaujok izgltbas sistm, iespjams, piedvs efektvku resursu izlietojumu, nek stermia iniciatvas, kuru mris ir aizpildt plaisas vai atbalstt noteiktas marginlas grupas (Eiropas Aentra, 2011. g. b, 77. lpp.).

Prejas plnoana

Dadajos Aentras projektos par preju paa uzmanba vrsta uz nepiecieambu izstrdt agrnu plnu, lai prietu no viena izgltbas p osma uz nkamo, k ar no izgltbas uz nodarbintbu (2002. g. a, 2002. g. b, 2006. g. un 2013. g.).

Ziojum Preja no skolas uz nodarbintbu. Galvenie principi un ieteikumi politikas veidotjiem ir uzsvrts, ka valstm ir jnodroina prejas plnu izstrde pietiekami agrni studenta izgltoans la ik, nevis ti kai obligts izgltbas b eigs (Eiropas Aentra, 2002. g. a, 5. lpp.).

Saistb ar Aentras darbu pie jautjuma, proti, Individulie prejas plni: iet, ka preja uz nodarbintbu ir daa no ilgstoa un sareta procesa, kas ietver visus cilvka dzves posmus un kas ir jprvalda pc iespjas piemrotk veid. Sekmga visprj prejas procesa galvenie mri ir laba dzve ikvienam un labs darbs ikvienam. Pakalpojumu veidi vai skolu vai citu izgltbas iestu struktra nedrksttu trauct vai kavt da procesa stenoanu (Eiropas Aentra, 2006. g., 8. lpp.).

Noslgum jnorda, ka agrnas iejaukans galvenais mris ir nodroint pamatotas un pozitvas d arbbas, lai veicintu brna attstbu agrn vecum, imenes iesaistanos, dzves k valitti, socilo iekauanu un sabiedrbas bagtinanu. Jpatur prt, ka atbalsta pakalpojumi ir noteikti vajadzgi daiem cilvkiem, bet ieguvumus tie sniedz pilngi visiem. Visiem brniem ir tiesbas saemt atbalstu, kad vien tas ir vajadzgs. Tam nepiecieama koordinta pieeja viss n ozars un efektva sadarbba starp vism ieinterestajm personm.


IEKAUJOA IZGLTBA SNIEDZ IEGUVUMUS IKVIENAM

Ievads

Eirop un plak starptautisk lmen aizvien vairk tiek atzts, ka virzba uz iekaujou politiku un praksi izgltbas j om ir absolti nepiecieama. Padomes secinjumos par izgltbas un apmcbas socilo dimensiju ir nordts, ka: Visi skolni gst labumu no tdu nosacjumu izveidoanas, kas nepiecieami veiksmgai to audzku iekauanai, kuriem ir paas vajadzbas (Eiropas Savienbas Padome, 2010. g., 5. lpp.).

Eiropas K opienu Komisijas Z aaj grmat Migrcija un mobilitte ir uzsvrts, ka:

Skolm jbt galvenajm iestdm integrtas sabiedrbas izveid, jo tiei tur jaunieiem no migrantu kopienm ir iespja iepazsties ar uzmjas valsts kopienu un iemcties cient citam citu valodu un kultru daudzveidba var bt oti vrtgs ldzeklis skolm (Eiropas Kopienu Komisija, 2008. g., 1. lpp.).

Apvienoto Nciju Organizcijas Izgltbas, zintnes un kultras organizcija (UNESCO) (2009. g.) skaidri norda, ka iekaujoa izgltba ir taisnguma jautjums u n td ar kvalittes aspekts, kas s kar visus iz gltojamos. Saistb ar iekaujou izgltbu ir uzsvrti trs j autjumi, proti, iekauana un kvalitte ir abpusjas; piekuve un kvalitte ir saisttas un savstarpji pastiprinoas; un kvalitte un taisngums ir galvenie aspekti iekaujoas iz gltbas nodroinan.

Vairki Aentras p rojekti ar ir akcentjui o jautjumu. Ziojum par Aentras konferenci Visu izgltojamo mcbu sasniegumu paaugstinana (RA4AL) (Eiropas Aentra, 2012. g. c) ir uzsvrts, ka ir pieaugusi ar iekauanas d efinciju saistto jautjumu nozme, tau, iet, ka aizvien vairk nostiprins v isprja prliecba, ka ir vajadzga uz tiesbm pamatota pieeja, lai panktu augstku objektivittes u n socil taisnguma lmeni un lai atbalsttu nediskriminjoas s abiedrbas attstbu. Td debates par iekauanu ir kuvuas plakas, prejot no debatm, kurs uzmanbu mdza koncentrt uz brnu ar specilm izgltbas vajadzbm prvietoanu uz visprizgltojom skolm, uz debatm, kurs d albnieki cenas r ast iespju nodroint kvalitatvu izgltbu un izrietoos ie guvumus v isiem izgltojamiem. Lielkam skaitam valstu virzoties u z iekaujoas iz gltbas p laku definciju, daudzveidba tiek atzta par dabisku pardbu ikvien izgltojamo grup, un iekaujou izgltbu var izmantot k instrumentu mcbu sasniegumu paaugstinanai ar visu izgltojamo kltbtni (piekuvi izgltbai), ldzdalbu (mcans p ieredzes kvalitti) un mcbu sasniegumiem (mcans p rocesiem un iznkumiem). Aentras darbs Galvenie principi kvalittes veicinanai iekaujo izgltb (Eiropas Aentra, 2009. g. b) nostiprina nozmi, kas p iemt uz izgltojamiem


vrstm/personaliztm pieejm, skolotju vrtanai, kura atbalsta mcanos, un sadarbbai ar veckiem un imenm tie ir izgltbas kvalittes uzlaboanas visiem izgltojamiem pamat.

Iekaujoa izgltba k pieeja visu izgltojamo mcbu sasniegumu paaugstinanai

Vilkinsons (Wilkinson) un Piketa (Pickett) norda, ka augstks vienldzbas lmenis un visas sabiedrbas labkljbas uzlaboana ir ar pamat valsts mcbu sasniegumu standartu noteikanai (2010. g., 29. lpp.). Vii uzsver, ka, ja:

Valsts vlas paaugstint savu skolnu vidjo mcbu sasniegumu lmeni izgltb, tai ir jrisina pastvo nevienldzba, kas izgltb noved pie mcbu sasniegumu stvkas socils novirzes (sk. turpat, 30. lpp.).

Apstrdot to, ka visu izgltojamo iekauana kaut kd veid vartu kavt augstus mcbu sasniegumus, Ekonomisks sadarbbas un attstbas organizcija (ESAO, 2011. g.) parda, ka to skolnu pilnveidoanai, kuriem ir zemkie mcbu sasniegumi, nebt nav jnotiek uz to skolnu rina, kam ir augstkie mcbu sasniegumi. UNESCO ziojuma Learning Divides [Mcans robeas] (Vilms (Willms), 2006. g.) konstatjumi ar pierda, ka augsti mcbu sasniegumi skol var iet roku rok ar taisngumu un ka visaugstk rezultativitte parasti ir tiei tajs valsts, kas sekmgi paaugstina visu savu izgltojamo mcbu sasniegumus (Eiropas Aentra, 2012. g. d).

Saska ar Aentras RA4AL ziojumu: Farela (Farrell) un vias koli (2007. g.) ir izskatjui nelielu skaitu ptjumu, kas liek domt, ka izgltojamo ar specilm izgltbas vajadzbm ievietoanai visprizgltojos skols nav nekdas btiskas negatvas ietekmes uz visu brnu mcbu sasniegumiem, uzvedbu un attieksmi. Iniciatvas Evidence for Policy and Practice Initiative [Pierdjumi politikai un praksei] (Kalambuka (Kalambouka)un citi, 2005. g.) pastts literatrasavotu sistemtiskas prskatanas gait ar tika atklts, ka kopum nav nekdas negatvas ietekmes uz izgltojamiem bez specilm izgltbas vajadzbm, ja visprizgltojos skols tiek ievietoti izgltojamie ar specilm vajadzbm (Eiropas Aentra, 2012. g. d, 8. lpp.).

Vairkos ptjumos ir izklstti ieguvumi, ko iekauana nodroina izgltojamiem bez funkcionliem traucjumiem. ie ieguvumi ietver:

Labku spju novrtt un pieemt dadas individulas atirbas un daudzveidbu, cient visus cilvkus, gatavbu pieauguo dzvei iekaujo sabiedrb un iespjas maksimli labi apgt dadas darbbas, trenjoties un mcot citus. da ietekme ir aprakstta ar nesen veikto ptjumu ietvaros,


piemram, Beneta (Bennett) un Galahera (Gallagher) (2012. g.) (Eiropas Aentra, 2012. g. d, 8. lpp.).

Iekaujoas izgltbas vides pozitv ietekme uz izgltojamiem ar funkcionliem traucjumiem ir nordta tdos ptjumos k Makartrs (MacArthur) un citi (2005. g.) un De Grfs (de Graaf) un citi (2011. g.). Tas ietver labkas socils attiecbas un tklus, vienaudus k paraugus, uzlabotus mcbu sasniegumus, lielkas gaidas, plaku sadarbbu starp skolas darbiniekiem un imeu labku integrciju kopien (Eiropas Aentra, 2012. g. d, 8. lpp.).

Papildu ieguvumi var ietvert piekuvi plakm mcbu programmas iespjm un mcbu sasniegumu atzanu un akreditciju.

Japsver mcans telpas struktras uzlabojumi un plaku iespju nodroinana izgltojamiem, lai atkltu talantus dads joms rpus akadmiskajm mcbm (sk. turpat, 25. lpp.).

epmana (Chapman) un citu veiktie ptjumi (2011. g.) bija vrsti tiei uz:

Tdu vadbu, kas veicina izgltojamo ar specilm vajadzbm/funkcionliem traucjumiem mcbu sasniegumus, un o ptjumu ietvaros tika nordts, ka dadu skolnu kltbtne piemrotos organizcijas apstkos var sekmt sadarbbu un veicint inovatvu pieeju grupm, kuras ir grti mct (Eiropas Aentra, 2012. g. d, 21. lpp.).

Tas, kas noder skolniem ar specilm vajadzbm, noder visiem skolniem is paziojums, kas tika nordts Aentras publikcij Iekaujoa izgltba un prakse mcbu klau telps (Eiropas Aentra, 2003. g., 33. lpp.), kop t laika ir biei atkrtots Aentras darbos.

Piemram, taj pa ptjum tika uzsvrts, ka:

Vienaudu kop mcans vai kooperatv mcans ir efektva gan skolnu izzias, gan emocionlajos (socili emocionlajos) mcans un attstbas aspektos. Skolni, kas paldz viens otram, pai elastg un labi prdomt skolnu sagrupanas sistm, gst labumu no mcans kop (sk. turpat, 23. lpp.).

Aentras darb par iekaujou praksi vidusskols 2005. gad bija uzsvrts, ka:

Visi skolni, ieskaitot skolnus ar SIV, uzrda uzlabojumu savs zinans, viu darbu sistemtiski novrojot, vrtjot, plnojot un novrtjot (Eiropas Aentra, 2005. g., 8. lpp.)

un ka:


Visi skolni gst labumu no kooperatvs mcans: skolns, kur skaidro vielu citam skolnam, apgst informciju labk un uz ilgku laiku, un t skolna vajadzbas, kur mcs, tiek labk apmierintas, ja skaidro vienaudzis, kura sapratnes lmenis ir tikai nedaudz augstks k skolnam, kuram skaidro (sk. turpat, 18.19. lpp.).

RA4AL ziojum ir nordts, ka: Sistmai, kas auj izgltojamiem virzties uz kopgiem mriem, bet dados veidos, izmantojot dadus mcans un vrtanas veidus, jbt iekaujokai un jpaaugstina visu izgltojamo mcbu sasniegumi (Eiropas Aentra, 2012. g. d, 25. lpp.).

Aentras darb Mcbu sasniegumu vrtana iekaujo mcbu vid ar ir uzsvrta nepiecieamba iesaistt visus iz gltojamos u n veckus/imenes gan mcans, gan vrtanas proces (Votkinsa (Watkins), 2007. g.).

Taj pa ziojum ir nordts, ka ir rpgi japsver diferencicijas process. Lai gan to var saistt ar individualizciju un personalizciju, k ar uzskatt par veidu, k nodroint konkrtkas in divda vai grupas v ajadzbas, nereti tas j oprojm ir vrsts uz skolotju un nav pieeja, ko virza pats iz gltojamais. Personalizcijai ir jskas a r visu izgltojamo vajadzbm un interesm.

Nesen stenot Aentras projekt i-access [I-piekuve] ir nordts, ka palgtehnoloiju vai veicinou tehnoloiju sniegtie ieguvumi nereti apliecina savu lietderbu oti dadiem lietotjiem. Pieejamba nodroina ieguvumus l ietotjiem ar funkcionliem traucjumiem un/vai specilm izgltbas vajadzbm, k ar nereti var sniegt ieguvumus p ilngi visiem lietotjiem (Eiropas A entra, 2012. g. e, 22. lpp.).

Jaunieu ar un bez funkcionliem traucjumiem paustie viedoki publikcij Jaunieu viedoklis par iekaujou izgltbu skaidri rezum iekaujoas i zgltbas ieguvumus visiem izgltojamiem. K nordja viens no jaunieiem: Iekaujoa izgltba ir visiem brniem. Normlai skolai ir jbt tuvu pie mjm. da pieredze veicina iepazanos a r cilvkiem no tuvks a pkrtnes (Eiropas A entra, 2012. g. a, 11. lpp. Citi savukrt piebilda: Skolni ar un bez specilajm vajadzbm var mcties viens no otra un mainties ar savm zinanm, Tas ir labi gan mums, gan viiem. Ir svargi klas apzinties ieguvumus visiem un Iekaujoa izgltba paldz skolniem bez traucjumiem kt daudz iecietgkiem un daudz atvrtkiem (sk. turpat, 22. lpp.).

Progresa uzraudzba T k iekaujos iz gltbas j dziens ir paplainjies, lai ietvertu kvalitatvu izgltbu visiem izgltojamiem, ir jrod jauni veidi, k uzraudzt progresu. Aentras darb par indikatoriem un ziojum MIPIE [Iekaujoas iz gltbas p olitikas i evieanas


plnoana] (2011. g. a) ir nordts, ka skolas lmen datu apkopoan vartu emt vr faktorus, kas ietekm skolas uzemanas stratiju kvalitti, piemram, nediskriminjoi uzemanas noteikumi un politikas; politikas un stratijas, kuras izstrdtas, lai atbalsttu izgltojamos savu vajadzbu nordan; vai pastv neprprotams politikas paziojums pret iebiedanu; spk esoo prakses kodeksu par iekaujou izgltbu stenoana; darbinieku apmcbas par uzemanas jautjumiem un par izgltojamiem draudzgas vides skol radanu; ciepilns un uz sadarbbu vrsts darbs ar izgltojamiem un imenm; stratijas, lai paldztu izgltojamiem un imenm aktvi piedalties skolas kopien un klau darb; un informcijas, konsultciju un atbalsta stratiju pieejamba, k ar to ietekme uz izgltojamiem. Noslgum jnorda, ka o paplainto debau par iekauanu pareizjais mris ir nodroint augstas kvalittes izgltbu un ts ieguvumus visiem izgltojamiem. Laba skolas darba rezultativitte var iet roku rok ar taisngumu.

Izgltbas sistma ir sareta un sadrumstalota, un tai palaik trkst saskaotas pieejas attiecb uz iekaujou izgltbu. Btb skolu direktoriem un vadtjiem, kas izolts situcijs, iespjams, cenas veicint kdas izmaias, netiek sniegts pai liels atbalsts. Sistm pieaug daudzveidba, tau pagtnes tradcijas ierobeo rcbu. Skolu spja ir jattsta, sekmjot informtbu par kontekstu, atbilstbu (starp tiesbu aktiem un politiku/praksi), konceptulo skaidrbu un atbalsta neprtrauktbu vism ieinterestajm pusm, kas mudina skolas stenot apsteidzou, nevis reajou pieeju. Visu izgltojamo iepazana un agrna iejaukans aus izveidot kvalitatvu atbalstu visiem izgltojamiem, kuru var uzskatt par visprjs izgltbas dau.


AUGSTI KVALIFICTI PROFESIONI

Ievads

Augsti kvalificti profesioni attiecas uz skolotju skotnjo un tlkizgltbu, profilu, vrtbm un kompetenci, k ar efektvm pieejm pieemanai darb, attieksmi, sazias tk lu izveidi un visu profesionu koordinanu.

Aentras 2011. gad organizt Eiropas parlamentrs noklausans paskuma laik jauniei nordja:

Iekaujoa izgltba skas ar skolotju izpratni un izgltbu Skolotjiem ir jsaprot, kas visiem nepiecieams un jsniedz iespja veiksmgi sasniegt mrus. Mums visiem ir savi talanti kop ms varam veidot labku sabiedrbu (Eiropas Aentra, 2012. g. a, 12. lpp.).

Skotnj izgltba un tlkizgltba

Atbilstgu skolotju un citu profesionu skotnjo izgltbu un tlkizgltbu uzskata par noteicoo faktoru sekmgm iekaujom praksm. Aentras ziojum Galvenie principi kvalittes veicinanai iekaujo izgltb. Ieteikumi praksei ir uzsvrts, ka:

Visiem skolotjiem japgst prasmes risint visu izgltojamo daudzveidgs vajadzbas. Skotnj izgltb un profesionlaj pilnveid skolotji ir jnodroina ar prasmm, zinanm un izpratni, kas viiem dos prliecbu efektvi strdt ar daudzm izgltojamo vajadzbm (Eiropas Aentra, 2011. g. c, 15. lpp.).

Aentras ziojum Skolotju izgltba iekauanai Eiropas valsts. Izaicinjumi un iespjas ir minta skolotju skotnjs iz gltbas s truktra. Taj nordts, ka:

Viena no svargkajm priorittm skolotju izgltb bija nepiecieamba prskatt struktru, lai uzlabotu skolotju izgltbu iekauanai un savienotu visprjs un specils izgltbas skolotju izgltbu. Arvien biek tiek atzta skolotju maing loma, kas akcent btisku izmaiu nepiecieambu veid, k skolotji tiek sagatavoti savai profesionlajai lomai un atbildbai (Eiropas Aentra, 2011. g. b, 18. lpp.).

Turklt ir nordts, ka:

Skolotju izgltotji ir galvenie spltji augstas kvalittes mcbu spku nodroinan; tomr, daudzs valsts nav skaidras politikas par nepiecieamo kompetenci vai par to, k tie btu jizvlas un jizglto (sk. turpat, 63. lpp.).


Iekaujou skolotju un citu profesionu profili Aentras projekta Skolotju izgltba iekauanai (Eiropas Aentra, 2012. g. b) ietvaros i r izstrdts ie kaujou skolotju profils k norde skolotju skotnjs izgltbas (turpmk SSI) programmu izstrdei un stenoanai visiem skolotjiem. Profil ir noteikta pamatvrtbu un kompetences jomu struktra, kas attiecinma uz jebkuru SSI programmu, lai sagatavotu visus s kolotjus d arbam iekaujo izgltb un lai emtu vr visas daudzveidbas formas.

Pamatvrtbu un kompetences jomu struktra ietver:

Izgltojamo daudzveidbas novrtana izgltojamo dadba tiek uzskatta par izgltbas resursu un vrtbu. s pamatvrtbas kompetences jomas attiecas uz: iekaujoas izgltbas koncepcijm; skolotja viedokli par izgltojamo atirbm.

Atbalsts visiem izgltojamiem skolotju gaidas ir vienldz augstas par visu izgltojamo sasniegumiem. s pamatvrtbas kompetences jomas attiecas uz: visu izgltojamo akadmisks, praktisks, socils un emocionls mcans veicinanu; efektvu pedagoisko pieeju izmantoanu heterogns klass.

Darbs kop ar citiem sadarbba un komandas darbs ir btiska visu skolotju pieeja darbam. s pamatvrtbas kompetences jomas attiecas uz: darbu ar veckiem un imenm; darbu ar virkni citu izgltbas nozares specilistu.

Persong profesionl pilnveide mcana ir mcans darbba un skolotji ir atbildgi par savu mizgltbu. s pamatvrtbas kompetences jomas attiecas uz: skolotjiem k reflektjoiem praktiiem; skotnjo skolotju izgltbu k pamatu neprtrauktai profesionlai pilnveidei (sk. turpat, 7. lpp.).

Pieejas attiecb uz pieemanu darb

Efektvas pieejas attiecb uz pieemanu darb un pieaugoi skolotju un citu profesionu darb palikanas r dtji ir nordti k pamatfaktori vairkos A entras projektos. Ziojum Skolotju izgltba iekauanai Eiropas valsts. Izaicinjumi un iespjas ir uzsvrts, ka:

Ir jpta efektvas pieejas, lai uzlabotu skolotju pieemanu darb un palielintu darb palikuo skolotju skaitu, k ar veidi, k palielint dadu izcelsmju skolotju skaitu, ieskaitot skolotjus ar funkcionliem traucjumiem (Eiropas Aentra, 2011. g. b, 71. lpp.).

Projekta ziojum ir nordts:

Mazkaj da valstu ir prbaudjumi, kas regul uzemanu skolotju profesijas apguvei, bet Menters (Menter) un koli (2010. g.) akcent, ka ir pierdjumi, kas parda, ka efektvai mcanai ir daudzas dimensijas, kuras


nevar droi noteikt ar akadmisku spju testiem. o secinjumu ar apstiprina projekta literatras apskats un valstu ziojumi, kas uzsver attieksmju, vrtbu un uzskatu nozmi papildus zinanm un iemam iekaujoas prakses attstb. Minto kop ar rakstura iezmm, kas paldz nepiecieamo kompetenu veidoan, ir grti izvrtt pat intervijas laik, un ir nepiecieama tlka izpte par metodm, k izvlties nkamo skolotju kandidtus (Eiropas Aentra, 2011. g. b, 19.20. lpp.).

Pozitva attieksme

Skolotju un citu profesionu pozitva attieksme ir nordta k pamatelements lielkaj da Aentras p rojektu. Aentras ziojum Iekaujoa izgltba un prakse mcbu klau telps ir nordts, ka: Protams, iekauana ir liel mr atkarga no skolotju attieksmes pret skolniem ar specilm vajadzbm, no viu uzskatiem par dadbu mcbu klass un viu gatavbas efektvi strdt ar m dadbm. Kopum skolotju attieksme ir uzsvrta k iziroais faktors, lai skolas padartu iekaujokas (Eiropas Aentra, 2003. g., 12. lpp.).

Pozitvas a ttieksmes n ozme ir ldzgi uzsvrta Aentras z iojum Galvenie principi kvalittes veicinanai iekaujo izgltb. Ieteikumi praksei. Taj nordts, ka:

Visiem skolotjiem ir jbt pozitvai attieksmei pret visiem izgltojamiem un ir jvlas strdt, sadarbojoties ar koliem. Visiem skolotjiem daudzveidba ir juztver k stimuls viu pau turpmkai izgltbai (Eiropas Aentra, 2011. g. c, 14. lpp.).

Aentras publikcij Mcbu sasniegumu vrtana iekaujo mcbu vid. Galvenie politikas un prakses jautjumi ir nordts, ka:

Visprizgltojos skolas skolotja attieksme pret iekauanu un vrtanu, un tdjdi pret iekaujoo vrtanu, ir oti svarga. Pozitvu attieksmi veicina atbilstoa izgltba, atbalsts, resursi un veiksmgas iekauanas praktiska pieredze. Skolotjiem vajag nodroint pieeju dai pieredzei, lai paldztu tiem veidot nepiecieamo pozitvo attieksmi (Votkinsa (Watkins), 2007. g., 51. lpp.).

Tklu veidoana un koordincija

Visos A entras z iojumos ir minta efektivitte, ko nodroina profesionu sadarbba un koordincija, k ar tklu veidoana, iesaistot starpnozaru sabiedriskos dienestus. Viens no piemriem, kas btu jpiemin, ir Aentras ziojums Skolotju izgltba iekauanai. Iekaujou skolotju profils (TE4I), kur uzsvrts, ka:

Iekaujoas izgltbas stenoana ir kolektvs uzdevums, kur iesaisttas dadas ieinterests puses, kurm katrai ir sava loma un atbildba. Atbalsts, kas


nepiecieams skolotjiem, lai vii vartu pildt savus uzdevumus, ietver pieeju struktrm, kas veicina komunikciju un komandas darbu, kur strd dadi specilisti (ieskaitot tos, kas strd augstks izgltbas iestds), k ar neprtrauktas profesionlas pilnveides iespjas (Eiropas Aentra, 2012. g. b, 23. lpp.).

Aentras publikcij Iekaujo izgltba un darbs klas vidjs izgltbas posm k efektvas iekaujoas prakses pamatfaktori ir uzsvrta kooperatv mcana un problmu risinana sadarbb. Projekt noteikts, ka: Skolotjiem ir nepiecieams atbalsts un viiem ir nepiecieams kooperties ar virkni citu kolu sav skol, k ar ar profesioniemrpus skolas (Eiropas Aentra, 2005.g., 6. lpp.).

Nobeigum jnorda, ka: iekaujoa izgltba ir saistta ar sistmiskm prmaim, kas prasa skolotju un citu izgltbas profesionu izgltoanas veida maiu, ne tikai kompetences zi, bet ar no tisko vrtbu perspektvas.

Galvenos aspektus, kas saistti ar augsti kvalifictiem profesioniem, var rezumti aprakstt ar vairkiem indikatoriem iekaujoas izgltbas tiesbu aktu jom, kuri izstrdti un izklstti Aentras projekt Indikatoru izstrdana iekaujoai izgltbai Eirop:

Skotnjs skolotju izgltbas un tlkizgltbas programmas ietverjautjumus par specilo izgltbu vai iekaujoo izgltbu.Skolotji un citi darbinieki tiek atbalstti zinanu, iemau un attieksmes veidoan par iekauanu, lai vii btu sagatavoti darbam ar visiem skolniem/studentiem visprizgltojo mcbu vid.

Ir pieejami kursi un profesionls pilnveides iespjas, lai uzlabotu skolotju pedagoisks iemaas. Skolotji plno, mca un prbauda sadarbojoties.

Tiek paredzts finansjums atbilstoai pilnveidei, lai nodrointu specils vajadzbas iekaujo izgltb (Kiriazopulu (Kyriazopoulou) un Vbers (Weber), 2009. g., 28. lpp.).


ATBALSTA SISTMAS UN FINANSJUMA MEHNISMI

Ievads

Eiropas Aentra 2011. gada novembr organizja uzklausanu Eiropas Parlament Brisel. Taj piedaljs 8 8 jauniei gan ar, gan bez specilm izgltbas vajadzbm un/vai funkcionliem traucjumiem un gan no vidjs izgltbas posma, gan profesionls i zgltbas, lai apspriestu, ko viiem nozm iekaujoa izgltba. Dai no uzklausanas iz nkumiem ir tiei saistti ar jautjumiem, kas a ttiecas uz pakalpojumiem un finansjumu: Iekaujoai izgltbai ir nepiecieami tdi papildu resursi k laiks un nauda, bet katram skolnam ir jsaem tda izgltba, kdu vi vlas (Eiropas Aentra, 2012. g. a, 13. lpp.).

Ir svarga fiziska pieeja km (lifti, automtisks durvis, pieejami sldi, utt.) Runjot par prbaudjumiem, ir nepiecieams papildu laiks Lai atbalsttu skolnus ar funkcionliem traucjumiem ir nepiecieamas iekjas atbalsta sistmas (sk. turpat, 27. lpp.).

rpusskolas personla atbalsts, kuri var darboties k starpnieki skolniem ar specilm vajadzbm, ir labs. Bija skolotji, kuri negribja sadarboties iekaujoas izgltbas veidoan man un citiem skolniem; skolotjiem ir klas jpieem visi ( sk. turpat, 20. lpp.).

Valdbas veiktie budeta samazinjumi jau ietekm atbalstu tdi cilvki, k vidutji, zaud darbu. Nauda tiek dota skolm, bet tas pilngi nedarbojas, jo tas nozm, ka parastajiem skolotjiem jnodroina atbalsts, bet viiem nav izpratnes par to (sk. turpat, 27. lpp.).

Biei iekaujoa izgltba tiek uzskatta par prk drgu, bet, minot ietaupt, ms tik un t maksjam vairk, lai cntos ar problmm Pat, ja valstij nav daudz resursu, iekaujou izgltbu ir jsteno pc iespjas labk. Iekaujoa izgltba ir ieguldjums, mums jiegulda cilvkos; cilvki ir viengais resurss (sk. turpat, 24. lpp.).

Atbalsta sistmas un finansjuma mehnismi

Atbalsta sistmas u n finansjuma mehnismi ietver visus m cans l meus u n td skar dadus jautjumus. Turklt nepietiek ar jautjuma attiecinanu viengi uz izgltbas jomu:

Brni un jauniei nesps sekmgi mcties, ja nebs nodrointas viu veselbas, socils un emocionls pamatvajadzbas. Tam var bt vajadzgs atbalsts imenm un kopienm, k ar bs vajadzgs, lai tdi dienesti k veselbas aprpes un socilie dienesti sadarbojas un nodroina holistisku pieeju (Eiropas Aentra, 2011. g. c, 17.18. lpp.).


Tiek plai uzskatts, ka uz pierdjumiem balsttas politikas veidoana ir oti svarga iekaujou izgltbas sistmu ilgtermia attstbai. Tas tika atzts Aentras darb jau 1999. gad, proti, ziojum Specilo vajadzbu izgltbas finansana, kur tika nordts, ka:

Specils izgltbas ietvaros vartu ar uzlabot valstu izvrtanas un uzraudzbas procedras. Pirmkrt, ir svargi nodroint un sekmt valsts finansjuma efektvu un lietdergu izmantoanu. Otrkrt, iet, ir skaidri jparda izgltbas sistmas klientiem (skolniem ar specilm vajadzbm un viu veckiem), ka izgltba visprizgltojo vid (ietverot visu papildu nodroinjumu un atbalstu), atbilst pietiekami augstam kvalittes standartam (Eiropas Aentra, 1999. g., 158. lpp.).

Gan finansjums, gan pakalpojumi ir aplkoti dados citos Aentras projektos. Tdjdi turpmk uzskaittie paziojumi un iznkumi izskaidroja os divus jautjumus no dadm perspektvm, kas aplkotas dados Aentras projektos.

Agrn iejaukans Eirop ir vrojama kopja tendence agrns iejaukans dienestus izvietot un pakalpojumus sniegt pc iespjas tuvk brnam un imenei (Eiropas Aentra, 2010. g., 17. lpp.), piemram, pavaldb.

Agrns iejaukans pakalpojumu sniedzjiem un dienestiem ir jnodroina pakalpojumi vism imenm un brniem, kuriem nepiecieams atbalsts, neskatoties uz viu atirgajiem socilekonomiskajiem apstkiem. Tas norda, ka valsts finansjumam ir jsedz visi agrns iejaukans pakalpojumi, kurus sniedz valsts dienesti, sabiedrisks organizcijas, bezpeas organizcijas, u.c., un kas atbilst valsts noteiktajiem kvalittes standartiem (sk. turpat, 21. 22. lpp.). Finansjumu agrns iejaukans pakalpojumu sniedzjiem un dienestiem parasti nosaka valdba un/vai to sedz no federl/ reionl budeta un/vai no vietjo pavaldbu budeta. Lielkaj da gadjumu agrns iejaukans izmaksas ir visu minto administrcijas lmeu izmaksu kopums, k ar ldzeki no veselbas apdroinanas un ldzeki, kurus piesaista bezpeas organizcijas (sk. turpat, 22. lpp.).

Ieteikumi, lai uzlabotu agrns iejaukans pakalpojumu sniedzju un dienestu koordinciju, cita starp ietver:

Agrn iejaukans biei ir vairku aentru darbbas joma, bet visos gadjumos t ir starpnozaru darbbas joma. Politikas veidotjiem situcija ir jsaprot, nodroinot, ka normatvo reguljumu un vadlnijas kopgi izstrd par veselbas aprpi, izgltbu un socilo paldzbu atbildgs iestdes un jebkur


publictais dokuments, kas saistos reionlajiem vai vietjiem pakalpojumu sniedzjiem, atspoguo vairk k vienas atbildgs iestdes logotipu. Viengi d veid var nodroint integrtu darba stilu reionl un vietj lmen (sk. turpat, 42. lpp.).

Iekaujoa izgltba un prakse mcbu klass

Tas, ka pastv dadi veidi, k mcbu klass tiek risintas dadbas, ir atkargs ne tikai no faktoriem, kas saistti ar skolotjiem, bet ar no t, k skolas organiz savus izgltbas pakalpojumus, k ar no citiem rjiem faktoriem.

is paziojums bija ietverts Aentras ziojum Iekaujoa izgltba un prakse mcbu klau telps (Eiropas Aentra, 2003. g., 8. lpp.).

Ir skaidrs, ka saistb ar skolniem ar SIV runa nav tikai par mcbu klau telps nepiecieamajiem resursiem. Btu jatzst, ka skolas organizcijas struktra ar nosaka to resursu apmru un veidu, ko skolotji var izmantot, mcot skolnus ar specilm vajadzbm (sk. turpat, 14. lpp.).

Resursu izmantoana skols btu jorganiz elastgi skolm btu jbt vairku lmeu rcbas brvbai, izmantojot finanu resursus pc pau vlmm un ieskatiem. Btu maksimli jizvairs no birokrtijas un ar skolniem bez specilm vajadzbm vai ar nelielm specilm vajadzbm btu jnodroina iespja gt labumu no resursiem mcbu klass vai skols, ja tas vajadzgs skolotjam vai ja skolotjs to vlas (sk. turpat, 16. lpp.).

Iziroa nozme ir finansanas paskumiemun tajos ietvertajiem stimuliem (sk. turpat, 17. lpp.).

iet, ka sekmgk finansanas pieeja ir t sauktais lietderbas modelis (throughput-model) reionl (pavaldbas) lmen. Saska ar du modeli specilo vajadzbu budetus reionlm iestdm (pavaldbm, rajoniem, skolu kopm) pieir centralizti. Reionl lmen pieem lmumus par to, k naudas ldzeki tiek trti un kuriem skolniem btu jsaem specili pakalpojumi Td decentralizts modelis, visticamk, ir visrentablkais un pieauj mazk iespju nevlamai stratiskai rcbai. Tomr attiecgajai centrlajai valdbai ir skaidri jnorda sasniedzamie mri (sk. turpat, 18. lpp.).

Profesionl izgltba un apmcba

Profesionls izgltbas un apmcbas (turpmk PIA) programmu stenoana atbilst izgltbas nozares ilgtermia plniem un notiek sadarbb ar socilajiem partneriem.

Uzmanba tiek koncentrta uz ciekas saiknes izveidoanu lai izstrdtu profesionls izgltbas programmas un lai saskaotu izgltbas pieejas un


saturu ar iemam, kas vajadzgas darba dzv kompetences vrtanas organizana un stenoana, sadarbba jaunu kvalifikciju, standartu un mcbu programmu satura izstrd un PIA programmu saskaoana ar ekonomikas vajadzbm (Eiropas Aentra, 2014. g., 23. lpp.).

Indivda lmen izgltojamie ar specilm izgltbas vajadzbm saem pau izgltbas paldzbu (piemram, palgtehnoloijas, zmjuvalodas tulkus, specili sagatavotus mcbu materilus, prraksttjus un citu veidu praktisku paldzbu), lai PIA mcbu programmas btu pieejamas (sk. turpat, 15. lpp.).

Reionlais lmenis (t. i., novada, kopienas, pavaldbas, federls provinces lmenis) ir pamat tam, lai nodrointu optimlu atbilstbu starp izgltbas mriem un darba tirgus vajadzbm. Reionlajm konsultatvajm padomm ir aktva loma izgltbas programmu struktras aktualizan savas reionls atbildbas ietvaros un sadarbb ar socilajiem partneriem. Tm ir svarga nozme izgltojamo izgltbas izvles elastguma nodroinan.

Eiropas valstu PIA iestdes vada dadas aentras, piemram, vietj vara, nevalstisks organizcijas, privtais sektors utt. Analiztajs Eiropas valsts par finansjumu galvenokrt ir atbildgas valsts un valdbas iestdes reionl vai pavaldbas lmen. Turklt lielkaj da valstu finansanas kritriji atiras atkarb no paumtiesbu veida valst (valsts/privts). Citi paskumi izgltojamo ar SIV nodarbintbas veicinanai ietver atbalsttas nodarbintbas paizmaksas apmaksu, atbrvojumu no pensijas un invalidittes apdroinanas maksjumiem, atldzbu par kvotas prsnieganu, finansilu atbalstu darba mjiem ar invaliditti, kuri reistrjas k uzmji, socils apdroinanas maksjumu samazinjumu, nodoku samazinjumu par gados jaunu izgltojamo ar SIV nodarbinanu vai gada prmijas par labu praksi. Ir izstrdtas ar shmas, kas auj izgltojamiem, uzsktot darba gaitas, vienlaikus saglabt dau no viu skotnj labkljbas maksjuma (piemram, invalidittes pabalsta), kam nepiemro nodokus vai socilo apdroinanu. Darbiniekiem ar uz konkrtu laiku auj saglabt sekundros pabalstus (piemram, apkures pabalstu, medicnas karti).

Informcijas un komunikciju tehnoloijas (IKT)

Nav aubu, ka pieejamas informcijas un komunikciju tehnoloijas var sekmt vienldzgu dalbu izgltb daai izgltojamo ar SIV. Studenti ar SIV uzsvra IKT nozmi Eiropas parlamentrs noklausans paskuma laik 2011. gad:

Msu valst ir organizcija, kas nodroina specilus materilus un IT. Skola var aizemties os palgmaterilus no organizcijas, un skolni os materilus var emt ar uz mjm. Kad viiem ie palgmaterili nav vairk vajadzgi, tos var izmantot citi skolni gan taj pa, gan cit skol. Ir oti svargi, ka atbalstu nodroina tehnoloiskas palgierces (Eiropas Aentra, 2012. g a, 14. lpp.).


Tomr: Tas, ka virzbu uz taisngumu izgltb ar pieejamu IKT atbalsta starpniecbu aizno negatvas ekonomikas tendences, uzsver to, ka aj jom ir jturpina stabili domint vispusgajiem Eiropas un starptautiskajiem politikas virzieniem (Eiropas Aentra, 2013. g., 24. lpp.).

aj kontekst par finansanas mehnismu vartu uzskatt iepirkumus ar nosacjumu, ka pieejambu nosaka k obligtu prieknosacjumu. Pieejambai jbt vadoajam principam visu preu un pakalpojumu iepirkumos.

Lai nodrointu piekuvi atbilstgiem IKT dados mizgltbas kontekstos, ar mcoties/strdjot no mjm, nereti ir vajadzgs dadu jomu profesionu ieguldjums. Tas ir saistts ar koordinciju starp indivdiem, dienestiem un nereti ar politikas virzieniem attiecb uz dadm darba nozarm. Tpat tas ir saistts ar elastgm pieejm IKT finansjumam, paredzot iespjas vietji pieemt lmumus par izdevumiem saistb ar vietj lmen noteiktm vajadzbm (UNESCO Informcijas tehnoloiju izgltb institts un Eiropas Aentra, 2011. g., 88. lpp.).

Nobeigum jnorda, ka:

Saistb ar finansanas sistmm ir japsver 4 prasbas, lai nodrointu, ka s sistmas pilnb atbalsta izgltbas politikas mrus, proti:

Finansanas politikai ir pilnb jatbalsta iekaujoa izgltba; tas ietver tdu fisklo politikas virzienu izstrdi, kas stimul izgltojamo ievietoanu iekaujo vid un iekaujou pakalpojumu snieganu, nevis to ierobeo; lai gan ir vairkas alternatvas pieejas skolnu ar SIV finansanai, iet, ka finansjumapieiranai uz vienu personu ir vislielks iespjas izpildt nordto prasbu;

Finansanas politikai ir pilnb jbalsts uz izgltbas vajadzbm; individulu, vienai personai paredztu finansjuma summu var noteikt ar izmaksu analzi, nordot relatvs izmaksas, kas saisttas ar pakalpojumu snieganu studentiem ar izraudztiem speciliem nosacjumiem;

Finansanas politikai ir pilnb jsekm elastga, efektva un lietderga reaana uz vajadzbm; t viet, lai finanstu vai nodrointu konkrtus resursus, piemram, iepriek noteiktus darbinieku veidus, aprkojumu vai nodroinjumu, uz vienu personu paredzts finansjums paredz naudas ldzekus, veicinot elastgu to izlietoanu vietj lmen;

Finansanas politikai ir pilnb jveicina saistto dienestu atbalsts un vajadzg starpnozaru sadarbba.


Kopum stimulu struktrm btu jnodroina, ka ir pieejami lielki naudas ldzeki gadjum, ja brns tiek ievietots iekaujo vid, k ar ir vajadzgs lielks uzsvars uz (ne tikai mcbu) iznkumiem.


UZTICAMI DATI

Ievads

Apvienoto Nciju Organizcijas K onvencija par personu ar invaliditti tiesbm (turpmk UNCRPD), k ar Eiropas s tratija invalidittes jom 2010.2020. gadam un Izgltba un apmcba 2020 stratiskais m ris a ttiecb uz taisngumu izgltb ir iekaujoas iz gltbas g alvenie dzinjspki valsts. UNCRPD nosaka, ka dalbvalstis: apemas vkt atbilstou informciju, tostarp statistikas un ptjumu datus, lai ts vartu izstrdt un stenot stratijas s konvencijas stenoanai (ANO, 2006. g., 31. pants);

un

atbilstoi savai juridiskajai un administratvajai sistmai saglab, pastiprina, nosaka vai izveido valsts iekien struktru, tostarp vienu vai, ja vajadzgs, vairkus neatkargus mehnismus, lai veicintu, aizsargtu un prraudztu s konvencijas stenoanu (sk. turpat, 33. pants).

Tiek plai uzskatts, ka uz pierdjumiem balsttas politikas v eidoana ir oti svarga iekaujou izgltbas sistmu ilgtermia attstbai. Politikas veidotji, datu vkanas specilisti un ptnieki apzins, ka valsts l men ir jvc tdi dati, kas n e tikai atbilst starptautisku politikas p amatnostdu prasbm, bet var ar bt izmantojami kopgas p ieejas ie tvaros, lai veicintu valstu un starptautisk lmen stenoto centienu sineriju. Aentras d arbs ir pardjis, ka tiek aicints sniegt plau informciju politikas v eidotjiem un ka dadas o rganizcijas g an valstu, gan Eiropas lmen tiek aicintas stenot virkni papildu pieeju attiecb uz datu vkanu. Tomr, lai gan pastv skaidra nepiecieamba pc diem datiem, ir maza izpratne par to, kdas ir labks to vkanas un analizanas metodes un procedras.

Aentras darba it sevii Indikatoru izstrdana iekaujoai izgltbai Eirop (Kiriazopulu (Kyriazopoulou) un Vbers (Weber), 2009. g.) un Iekaujoas izgltbas politikas ievieanas plnoana (MIPIE) (Eiropas Aentra, 2011. g. a) projekta darbbu rezultt ir izstrdtas p iecas p olitikas pamatprasbas, kas s aisttas a r datu vkanu, emot vr vajadzbu iegt pierdjumus p ar iekaujou izgltbu valstu lmen:

nepiecieamba valsts lmea datu vkanu noteikt starptautiskos un Eiropas lmea lgumos;

nepiecieamba izprast ietekmi, ko rada valstu izgltbas sistmu atirbas;

nepiecieamba analizt iekaujoas izgltbas efektivitti;


nepiecieamba ar datu vkanu sniegt pierdjumus par kvalittesnodroinanas jautjumiem; un

nepiecieamba sekot izgltojamo progresam ilgtermi.

Politikas veidotjiem ir vajadzgi kvalitatvi un kvantitatvi dati, kas viiem sniedz informciju par izgltojamiem ar SIV nodroints izgltbas kvalitti. ie galvenie vstjumi atspoguo Pasaules ziojuma par invaliditti (Pasaules Veselbas organizcija/Pasaules Banka, 2011. g.) pamatieteikumu, proti, nepiecieambu valstm attstt esos kvantitatvo datu vkanas sistmas, k ar veikt detaliztus un konkrtus kvalitatvos ptjumus par rentabilitti un citiem ar kvalittes nodroinanu saisttiem jautjumiem.

MIPIE projekta rezultt tiek aicints izstrdt kopgu datu vkanas ietvaru, kas tiktu balstts uz esoajm valstu datu vkanas procedrm, k ar starptautiskiem datu vkanas lgumiem un procedrm. Ir noteiktas trs dimensijas, kas ir pamat kopgam ietvaram:

- datu vkanas preja uz sistmisku pieeju, kas balsts uz kopgiem jdzieniem un defincijm;

- tdu pierdjumu vkana, kas auj iegt gan kvantitatvus, gan kvalitatvus kritrijus;

- daudzlmeu ietvara izmantoana politikas jomu analizanai valstu un starptautisk lmen (Eiropas Aentra, 2011. g. a, 11. lpp.).

da pieeja ir vajadzga, lai atbalsttu valstis, tm attstot datu vkanu, lai uzraudztu izgltojamo tiesbas, k ar lai uzraudztu iekaujou izgltbas sistmu efektivitti (sk. turpat).

Izgltojamo tiesbu uzraudzba

Visaptvero tiesbu uzraudzbas ietvar ir jnosaka gan kvantitatvie, gan kvalitatvie rdtji attiecb uz vairkiem faktoriem:

i) Ldzdalba izgltb un apmcb

Aentras ziojum Agrn iejaukans ir nordts, ka:

Politikas veidotju rcb ir jbt efektviem mehnismiem, lai novrttu agrns iejaukans pakalpojumu pieprasjumu un lai prbaudtu vai pakalpojumu nodroinjums atbilst im pieprasjumam, kas aus plnot pakalpojumu uzlaboanu. Jizstrd sistemtisks ticamu datu apkopoanas un prraudzbas modelis valsts lmen (Eiropas Aentra, 2010. g., 39.40. lpp.).

Ziojum Ldzdalba iekaujo izgltb ir noteikts, ka:


Lai gan valstu valdbas un pavaldbas jau apkopo ievrojamu daudzumu izgltbas datu, ir maz informcijas par ldzdalbu. Palaik lielk daa uzraudzbas nolkiem apkopoto datu ir statistikas dati par iestanos skol un skolas pabeiganu. Tikai dam valstm ir sistemtiskas metodes, lai apkopotu, analiztu un interprettu kvalitatvus datus par ldzdalbu indivda, mcbu klases vai skolas lmen, lai gan skolu paizvrtjuma un prbaudes ziojumos nereti run par ldzdalbas un iekauanas jautjumiem (Eiropas Aentra, 2011. g. d, 19. lpp.).

aj ziojum ir ar uzsvrti dai no iespjamiem riskiem, kas saistti ar tdu datu vkanu, kuri attiecas uz ldzdalbu:

struktras, kas ir ieviestas, lai uzraudztu brnus ar SIV, var ierobeot viu ldzdalbu un mcbu sasniegumus, jo ie brni tiek izcelti k atirgi. Daus brnus iekaujot kategorijs, lai uzraudztu viu ldzdalbu, var pankt neapzinti nevlamu rezulttu, proti, paradoksu, kura d du brnu izgltbai var tikt paredzti atsevii paskumi (sk. turpat, 17.18. lpp.).

ii) Piekuve atbalstam un atbalsta paskumiem

Trs Aentras ptjumos ir aplkoti dadi aspekti, kas saistti ar atbalstu izgltojamiem ar SIV. Projekta Profesionl izgltba un apmcba literatras prskat ir citts Redlijs (Redley) (2009. g.):

Nav pieejami uzticami valstu lmea dati par to organizciju skaitu, kas piedv atbalsttu nodarbintbu, vai par to cilvku skaitu, kuriem ir mcans traucjumi un kuri ir nodarbinti ds organizcijs, turklt valdba nepiedals aj proces (Eiropas Aentra, 2012. g. f, 41. lpp.).

Kopgaj ptjum, ko veica Aentra un UNESCO Informcijas tehnoloiju izgltb institts, izskatot IKT izmantoanu izgltb cilvkiem ar funkcionliem traucjumiem, ir nordts, ka:

Gan saistb ar ANO konvenciju (2006. g.), gan ar reionla (t. i., Eiropas) un valstu lmea politiku ir vajadzga detaliztka informcija, kas attiecas uz kvalitatvu un kvantitatvu rdtju un kritriju uzraudzbu saistb ar IKT cilvku ar funkcionliem traucjumiem izgltb (UNESCO Informcijas tehnoloiju izgltb institts un Eiropas specils izgltbas attstbas aentra, 2011, p. 93).

Saistb ar informcijas par mcanos pieejambu, Aentras projekta i-access [I-piekuve] ieteikumos ir nordts, ka:

Sistemtiski juzrauga atbilstba [pieejambas] politikai. Palaik atbilstbas uzraudzbu var viengi ierosint, tau to vajadztu paplaint Ir nepiecieams apkopot sistemtiskus kvantitatvus un kvalitatvus datus, aj proces iesaistot ar pieejamu informcijas pakalpojumu galalietotjus. Tomr uzraudzbas


progresu nedrkst ierobeot ar skaitliskiem kritrijiem, un tam vajadztu ietvert iespju apkopot labas prakses piemrus, kas vartu bt paraugs citm valstm un organizcijm (Eiropas Aentra, 2012. g. e, 40.41. lpp.).

iii) Sekmga mcans un prejas iespjas

Divos lielos Aentras projektos ir aplkota preja no skolas uz nodarbintbu. Abi projekti norda uz uzticamu datu trkumu aj jom. Projekt Preja no skolas uz nodarbintbu tika nordts, ka:

Valstu sniegtie valsts lmea dati ietver viengi reistrtos bezdarbniekus, tau liels skaits cilvku ar specilm vajadzbm nav reistrts viiem nav pat iespjas dabt savu pirmo darbu (Eiropas Aentra, 2002. g. a, 2. lpp.).

Turpmk ptjum (Eiropas Aentra, 2006. g.) atkljs, ka aj jom nav notikusi nekda attstba.

iv) Piederbas noteikanas iespjas

Aentras ptjum, kas vrsts uz multikulturlo daudzveidbu, ir uzsvrts datu trkums saistb ar vienu svargu piederbas faktoru, proti, izgltojamo ar SIV imigrcijas izcelsmi:

Daudzas projekt iesaistts valstis zioja, ka trkst jaunu datu par imigrantu izcelsmes skolniem ar specilm vajadzbm. Dadm valsts iestdm ir dadi pienkumi un trkst vienotas datu apkopoanas pieejas. Pastv ar citi iemesli datu trkumam. Daas valstis neapkopo oficilus datus par iedzvotju etnisko izcelsmi, tikai par pilsonisko piederbu un valsti, kur persona ir dzimusi, jo pieprast personiskus datus par rasi, etnisko izcelsmi, attstbas traucjumiem vai reliisko piederbu ir princip aizliegts. Cits valsts nenotiek sistemtiska datu apkopoana par skolniem ar specilm izgltbas vajadzbm vai imigrantu izcelsmes skolniem ar specilm izgltbas vajadzbm ne valsts, ne vietj lmen (Eiropas Aentra, 2009. g. a, 28. lpp.).

Iekaujou izgltbas sistmu efektivittes uzraudzba

Datos, ar ko var analizt iekaujou izgltbas sistmu efektivitti, em vr rentabilitti, k ar vairkas jomas, kuras attiecas uz izgltojamo izgltbas pieredzi, proti, skotnjs vrtanas procedras, izgltojamo un viu imeu neprtrauktu iesaistanu izgltb un mcans vides efektivitti, prvarot rus un atbalstot jgpilnu izgltbas pieredzi visiem izgltojamiem.

Aentras ptjum Mcbu sasniegumu vrtana iekaujo mcbu vid ir uzsvrts, ka ir jatbalsta skolas ar:


vadlnijm, k izmantojama mcbu sasniegumu vrtanas rezultt iegt informcija, pai standartizta vrtanas informcija, kas apkopota valsts kontroles mriem, lai uzlabotu mcbu procesa nodroinjumu un mcbu darbu visiem skolniem, ieskaitot skolnus ar SIV (Votkinsa (Watkins), 2007. g., 57. lpp.).

Ziojum Visu izgltojamo mcbu sasniegumu paaugstinana, ir argumentts, ka:

Lai virztos uz lielku taisnguma principu izgltb, ir nepiecieami daudzveidgi snieguma indikatori, kas atbilst konkrtai situcijai un kuru uzmanbas centr ir ieguldjums, resursi, procesi un rezultti/iznkums. Lai gan informciju (tostarp datus) btu jizmanto, lai noteiktu atbalsta mrus un izsekotu iekaujoas politikas un prakses sekmm, ir jbt piesardzgiem, lai atbilstbas sistmas neizraistu neatgriezeniskas un neatbilstgas izmaias (Eiropas Aentra, 2012. g. d, 22. lpp.).

aj ptjum ir uzsvrti ar to saisttie iespjamie sarejumi: Pareizjos apstkos ir problemtiski izstrdt atbilstgu atbildbas mehnismu un veidu, k noteikt vrtgus mcbu sasniegumus un uzraudzt taisngumu. Neraugoties uz pausto vlmi iegt pamatotus datus, Fulans (Fullan) (2011. g.) brdina, ka: Statistikas dati ir lielisks kalpotjs, bet slikts saimnieks(127. lpp.), savukrt Hargrvs (Hargreaves) un irlijs (Shirley) (2009. g.) uzsver nepiecieambu atbildbas priek izvirzt pienkumu. Vii norda, ka atbildba btu jizmanto k sirdsapzia, atlasot paraugus un ka sods btu jpiemro ja tiek prsniegts prbaudtais standarts un ja tdjdi ir ierobeota daudzveidba un radoums (109. lpp.) (Eiropas Aentra, 2012. g. d, 22. lpp.).

MIPIE projekt tika argumentts, ka iekaujou izgltbas sistmu efektivittes uzraudzba ietvertu ar skolotju izgltbas efektivittes analzi (Eiropas Aentra, 2011. g. a). Projekta TE4I ziojum ir uzsvrti vairki jautjumi, kas attiecas uz datu pieejambu aj jom. Attiecb uz minoritu grupu prstvniecbu skolotju profesij, ziojum nordts, ka: Lielk daa valstu, kuras neapkopo dus datus, tomr sum paskaidro, ka personas ar funkcionliem traucjumiem un etnisko minoritu prstvji, ir maz prstvti studjoo un kvalifictu skolotju vid, un situcija ir ldzga ar attiecb uz skolotju izgltotjiem (Eiropas Aentra, 2011. g. b, 20.21. lpp.).

Ziojum ir ar nordts, ka ir vajadzgi dati, kas autu ieviest uz pierdjumiem balsttas izmaias:

OECD (2010. g.) norda liela mroga kopja ptjumaun emprisku pierdjumu trkumu skolotju izgltb. ptjums jveic, lai iegtu atbilstous


pierdjumus, kas nepiecieami, lai veiktu izmaias. Piemri aj ziojum parda daus svargus jautjumus ptjumam, ieskaitot:

- mcanas dado pieeju efektivitti; - pieeju skolotju izgltbai un skotnjs skolotju izgltbas studiju programmai; un

- atseviu, integrtu un apvienotu studiju kursu lomu un k vislabk neprtraukti virzties uz vienu skotnjas skolotju izgltbas studiju kursu, kas sagatavo visus skolotjus daudzveidbai (Eiropas Aentra, 2011. g. b, 64.65. lpp.).

MIPIE projekt argument, ka:

Skolas lmen datu vkanai btu: - jnodroina informcija, kas paldz skolotjiem un skolas darbiniekiem plnot un sniegt atbilstgu atbalstu un pakalpojumus;

- jnodroina skaidrs priekstats par to, k veckiem un izgltojamiem tiek sniegtas iespjas pilnb piedalties izgltbas proces (Eiropas Aentra, 2011. g. a, 13. lpp.).

Lai tas btu iespjams:

Valsts lmen ir vajadzga sinerija starp galvenajm ieinterestajm pusm, kura btu balstta uz skaidru datu apkopoanas pamatojumu, emot vr valsts, reionl, skolas un mcbu klases lmea datus, lai valsts kopjie dati vartu efektvi atspoguot praksi (sk. turpat, 14. lpp.).

Nobeigum jnorda, ka, sniedzot datus politikas veidotjiem, var efektvi nodroint informciju par iekaujou izgltbu. Starptautisk, Eiropas un valstu lmen pieaug pieprasjums pc atbildbas, k ar paplains skolu savstarpj un valstu savstarpj saldzinana. Lielie dati (apvienotu datu kopu un avotu meta analze) sniedz iespjas, bet ar rada faktiskas problmas iekaujos izgltbas jom.

Aicinjumi stenot uz pierdjumiem balsttu politiku un resursu pieiranu uzsver nepiecieambu pc lietdergiem datiem attiecb uz visiem izgltojamiem. Ir jzina, kdus pakalpojumus saem konkrti izgltojamie, k ar kad un kur tas notiek (ietverot visus izgltojamos). Tpat ir vajadzgi dati par pakalpojumu kvalitti un to iznkumiem (emot vr praksi).

Btisku problmu saistb ar datu apkopoanu rada izvairans no izgltojamo grupanas, kategorijm un apzmjumiem, lai sniegtu informciju par viu saemtajiem pakalpojumiem. Nedrkst aizmirst uz izgltojamiem attiecinto definciju daudzveidbu un apzmjumu sistmu politiku, k ar du apzmjumu sistmu un definciju sekas.


Atbilstgu politikas jautjumu uzdoana ir skumpunkts tdu datu apkopoanai, kas politikai sniedz svargu informciju.


TURPMK RCBA

Aentras 2013. gada novembra konferences pirmais mris bija aplkot un rezumt Aentras darbu pagjuaj desmitgad. Iepriekjs nodas aprakstts piecas atzias uzsver btiskus iekaujoas izgltbas j autjumus. To pamat ir Aentras d albvalstu noteikto svargko tematu padziintas a nalzes rezultti.

Konferences o trais m ris b ija noteikt turpmko rcbu, izskatot, k Aentras d arbs vartu labk atbalstt dalbvalstis, paldzot tm uzlabot to iekaujoo pakalpojumu kvalitti un efektivitti izgltojamiem ar funkcionliem traucjumiem un/vai specilm izgltbas vajadzbm.

Aentra vlas sniegt valstm konkrtku paldzbu saistb ar ts darba iznkumu ievieanu. Tas nozm tdu politikas ieteikumu snieganu, kas ir tiek piemrojami politikas veidotjiem, lai atbalsttu izmaias u n politikas a ttstbu nkotn.

Aentra apzins, ka paveiktais darbs a tbilst un tiei atbalsta visas s tarptautisks u n Eiropas p olitikas iniciatvas izgltbas, taisnguma, vienldzgu iespju un cilvku ar funkcionliem traucjumiem un/vai specilm izgltbas vajadzbm jom. Aentras darbs sniedz skaidrus un saskaotus ieteikumus par to, k ajs joms var praks stenot galvenos p olitikas virzienus. Aentra vlas v alstm sniegt informciju par valstu progresu to mru sasniegan, ko ts ir nosprauduas attiecb uz: a) Izgltba un apmcba 2020 mri; un b) ANO Konvenciju par personu ar invaliditti tiesbm (2006. g.), k ar dadm Eiropas Savienbas direktvm un paziojumiem.

Ir vajadzgi nordjumi par to, k iekaujou izgltbu var stenot skolotju, mcbu klau, skolu, reionu, pavaldbu un valstu politiku lmen. Aentra var valstm sniegt ieteikumus par to, k var stenot iekaujou izgltbu un k t ietekm izgltbas visprjo kvalitti. Aentras darba turpmk posma pamat bs konferenc notikus debates, k ar padziintas A entras i ekjs d iskusijas.


BIBLIOGRFIJA

ANO, 2006. g. Konvencija par personu ar invaliditti tiesbm. ujorka: ANO

ANO Izgltbas, zintnes u n kultras o rganizcija, 2009. g. Policy Guidelines on Inclusion in Education [Politikas p amatnostdnes p ar iekauanu izgltb]. Parze: UNESCO

ANO Izgltbas, zintnes u n kultras o rganizcija Informcijas te hnoloiju izgltb institts un Eiropas s pecils i zgltbas attstbas aentra, 2011. g. ICTs in Education for People with Disabilities: Review of innovative practice [IKT personu ar invaliditti izgltb. Inovatvas prakses prskats]. Maskava: UNESCO Informcijas tehnoloiju izgltb institts. http://www.european-agency.org/publications/ereports/ICTs-in-Education-for-People-With-Disabilities/Review-of-Innovative-Practice (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij)

Bennett, S. un Gallagher, T.L., 2012. g. The Delivery of Education Services for Students who have an Intellectual Disability in the Province of Ontario [Izgltbas pakalpojumu sniegana Ontario provinc studentiem ar gargiem traucjumiem]. Toronto: Community Living Ontario

Chapman, C., Ainscow, M., Miles, S. un West, M., 2011. g. Leadership that promotes the achievement of students with special educational needs and disabilities [Vadba, kas sekm studentu ar specilm izgltbas vajadzbm un invaliditti mcbu sasniegumus]. Notingema: National College for School Leadership Eiropas Kopienu Komisija, 2008. g. Za grmata Migrcija un mobilitte: ES izgltbas sistmu problmas un iespjas. {SEC(2008) 2173} /* COM/2008/0423 galg redakcija */ Brisele: Eiropas K opienu Komisija

Eiropas Savienbas Padome, 2010. g. Padomes secinjumi par izgltbas un apmcbas socilo dimensiju. 3013. IZGLTBAS, JAUNATNES UN KULTRAS Padomes sanksme Brisel, 2010. gada 11. maijs. http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_Data/docs/pressdata/en/educ/1143 74.pdf (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij)

Eiropas s pecils izgltbas attstbas aentra, 1999. g. Financing of Special Needs Education A seventeen-country Study of the Relationship between Financing of Special Needs Education and Inclusion [Specilo vajadzbu izgltbas f inansana 17 valstu ptjums par attiecbm starp specilo vajadzbu izgltbas u n iekauanas finansanu]. Midelfarta, Dnija: Eiropas s pecils iz gltbas attstbas aentra

Eiropas s pecils iz gltbas attstbas aentra, 2002. g. a. Transition from School to Employment. Key Principles and Recommendations for Policy Makers [Preja no skolas u z nodarbintbu. Galvenie principi un ieteikumi politikas veidotjiem].


http://www.european-agency.org/publications/ereports/ICTs-in-Education-for-People-With-Disabilities/Review-of-Innovative-Practicehttp://www.european-agency.org/publications/ereports/ICTs-in-Education-for-People-With-Disabilities/Review-of-Innovative-Practicehttp://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_Data/docs/pressdata/en/educ/114374.pdfhttp://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_Data/docs/pressdata/en/educ/114374.pdf

Midelfarta, Dnija: Eiropas specils izgltbas attstbas aentra. http://www.european-agency.org/sites/default/files/transition_transition_entext.pdf (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij)

Eiropas specils izgltbas attstbas aentra, 2002. g. b. Transition from School to Employment. Main problems, issues and options faced by students with special educational needs in 16 European countries. Summary Report [Preja no skolas uz nodarbintbu. Studentu ar specilm izgltbas vajadzbm galvens problmas, jautjumi un iespjas 16 Eiropas valsts. Noslguma ziojums]. Midelfarta, Dnija: Eiropas specils izgltbas attstbas aentra. http://www.european-agency.org/sites/default/files/transition-from-school-to-employment_Transition-lv.pdf (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij)

Eiropas specils izgltbas attstbas aentra, 2003. g. Inclusive Education and Classroom Practice. Summary Report [Iekaujoa izgltba un praksemcbu klau telps. Noslguma ziojums]. Odense, Dnija: Eiropas specils izgltbas attstbas aentra. http://www.european-agency.org/publications/ereports/inclusive-education-and-classroom-practices/iecp-lv.pdf (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij)

Eiropas specils izgltbas attstbas aentra, 2005. g. Iekaujoa izgltba un darbs klas vidjs izgltbas posm. Noslguma ziojums. Odense, Dnija: Eiropas specils izgltbas attstbas aentra. http://www.european-agency.org/publications/ereports/inclusive-education-and-classroom-practice-in-secondary-education/iecp_secondary_lv.pdf (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij)

Eiropas specils izgltbas attstbas aentra, 2006. g. Individulie prejas plni. Atbalsts prejai no skolas uz darba tirgu. Odense, Dnija: Eiropas specils izgltbas attstbas aentra. http://www.european-agency.org/publications/ereports/individual-transition-plans-supporting-the-move-from-school-to-employment/itp_lv.pdf (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij)

Eiropas specils izgltbas attstbas aentra, 2009. g. a. Multikulturla daudzveidba un specilo vajadzbu izgltba. Odense, Dnija: Eiropas specils izgltbas attstbas aentra. http://www.european-agency.org/publications/ereports/multicultural-diversity-and-special-needs-education/multicultural-diversity-and-special-needs-education (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij) Eiropas specils izgltbas attstbas aentra, 2009. g. b. Galvenie principi kvalittes veicinanai iekaujo izgltb Rekomendcijas politikas veidotjiem. Odense, Dnija: Eiropas specils izgltbas attstbas aentra. http://www.european-


http://www.european-agency.org/sites/default/files/transition_transition_entext.pdfhttp://www.european-agency.org/sites/default/files/transition_transition_entext.pdfhttp://www.european-agency.org/sites/default/files/transition-from-school-to-employment_Transition-en.pdfhttp://www.european-agency.org/sites/default/files/transition-from-school-to-employment_Transition-en.pdfhttp://www.european-agency.org/sites/default/files/transition-from-school-to-employment_Transition-en.pdfhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/inclusive-education-and-classroom-practices/iecp-en.pdfhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/inclusive-education-and-classroom-practices/iecp-en.pdfhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/inclusive-education-and-classroom-practice-in-secondary-education/iecp_secondary_en.pdfhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/inclusive-education-and-classroom-practice-in-secondary-education/iecp_secondary_en.pdfhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/inclusive-education-and-classroom-practice-in-secondary-education/iecp_secondary_en.pdfhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/individual-transition-plans-supporting-the-move-from-school-to-employment/itp_en.pdfhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/individual-transition-plans-supporting-the-move-from-school-to-employment/itp_en.pdfhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/individual-transition-plans-supporting-the-move-from-school-to-employment/itp_en.pdfhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/multicultural-diversity-and-special-needs-education/multicultural-diversity-and-special-needs-educationhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/multicultural-diversity-and-special-needs-education/multicultural-diversity-and-special-needs-educationhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/multicultural-diversity-and-special-needs-education/multicultural-diversity-and-special-needs-educationhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/key-principles-for-promoting-quality-in-inclusive-education/key-principles-EN.pdf

agency.org/publications/ereports/key-principles-for-promoting-quality-in-inclusive-education/key-principles-LV.pdf (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij)

Eiropas specils izgltbas attstbas aentra, 2010. g. Agrn iejaukans Progress un attstbas tendences 2005.2010. gads. Odense, Dnija: Eiropas specils izgltbas attstbas aentra. http://www.european-agency.org/publications/ereports/early-childhood-intervention-progress-and-developments/ECI-report-LV.pdf (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij)

Eiropas specils izgltbas attstbas aentra, 2011. g. a. Mapping the Implementation of Policy for Inclusive Education: An exploration of challenges and opportunities for developing indicators [Iekaujoas izgltbas politikas ievieanas plnoana. Izaicinjumu un iespju izskatana indikatoru noteikanai]. Odense, Dnija: Eiropas specils izgltbas attstbas aentra. http://www.european-agency.org/agency-projects/mapping-the-implementation-of-policy-for-inclusive-education (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij)

Eiropas specils izgltbas attstbas aentra, 2011. g. b. Skolotju izgltba iekauanai Eiropas valsts. Izaicinjumi un iespjas. Odense, Dnija: Eiropas specils izgltbas attstbas aentra. http://www.european-agency.org/publications/ereports/te4i-challenges-and-opportunities/te4i-challenges-and-opportunities (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij)

Eiropas specils izgltbas attstbas aentra, 2011. g. c. Galvenie principi kvalittes veicinanai iekaujo izgltb Ieteikumi praksei. Odense, Dnija: Eiropas specils izgltbas attstbas aentra. http://www.european-agency.org/sites/default/files/key-principles-for-promoting-quality-in-inclusive-education-recommendations-for-practice_keyprinciples-rec-LV.pdf (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij) Eiropas specils izgltbas attstbas aentra, 2011. g. d. Participation in Inclusive Education A Framework for Developing Indicators [Ldzdalba iekaujo izgltb. Indikatoru veidoanas struktra]. Odense, Dnija: Eiropas specils izgltbas attstbas aentra. http://www.european-agency.org/publications/ereports/participation-in-inclusive-education-a-framework-for-developing-indicators/Participation-in-Inclusive-Education.pdf (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij)

Eiropas specils izgltbas attstbas aentra, 2012. g. a. Jaunieu viedoklis par iekaujou izgltbu. Odense, Dnija: Eiropas specils izgltbas attstbas aentra. http://www.european-agency.org/publications/ereports/young-views-on-inclusive-education/YoungViews-2012LV.pdf (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij)

Eiropas specils izgltbas attstbas aentra, 2012. g. b. Iekaujou skolotju profils. Odense, Dnija: Eiropas specils izgltbas attstbas aentra.


http://www.european-agency.org/publications/ereports/key-principles-for-promoting-quality-in-inclusive-education/key-principles-EN.pdfhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/key-principles-for-promoting-quality-in-inclusive-education/key-principles-EN.pdfhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/early-childhood-intervention-progress-and-developments/ECI-report-EN.pdfhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/early-childhood-intervention-progress-and-developments/ECI-report-EN.pdfhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/early-childhood-intervention-progress-and-developments/ECI-report-EN.pdfhttp://www.european-agency.org/agency-projects/mapping-the-implementation-of-policy-for-inclusive-educationhttp://www.european-agency.org/agency-projects/mapping-the-implementation-of-policy-for-inclusive-educationhttp://www.european-agency.org/agency-projects/mapping-the-implementation-of-policy-for-inclusive-educationhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/te4i-challenges-and-opportunities/te4i-challenges-and-opportunitieshttp://www.european-agency.org/publications/ereports/te4i-challenges-and-opportunities/te4i-challenges-and-opportunitieshttp://www.european-agency.org/publications/ereports/te4i-challenges-and-opportunities/te4i-challenges-and-opportunitieshttp://www.european-agency.org/sites/default/files/key-principles-for-promoting-quality-in-inclusive-education-recommendations-for-practice_keyprinciples-rec-LV.pdfhttp://www.european-agency.org/sites/default/files/key-principles-for-promoting-quality-in-inclusive-education-recommendations-for-practice_keyprinciples-rec-LV.pdfhttp://www.european-agency.org/sites/default/files/key-principles-for-promoting-quality-in-inclusive-education-recommendations-for-practice_keyprinciples-rec-LV.pdfhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/participation-in-inclusive-education-a-framework-for-developing-indicators/Participation-in-Inclusive-Education.pdfhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/participation-in-inclusive-education-a-framework-for-developing-indicators/Participation-in-Inclusive-Education.pdfhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/participation-in-inclusive-education-a-framework-for-developing-indicators/Participation-in-Inclusive-Education.pdfhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/young-views-on-inclusive-education/YoungViews-2012EN.pdfhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/young-views-on-inclusive-education/YoungViews-2012EN.pdf

http://www.european-agency.org/agency-projects/Teacher-Education-for-Inclusion/Profile-of-Inclusive-Teachers.pdf (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij)

Eiropas specils izgltbas attstbas aentra, 2012. g. c. Visu izgltojamo mcbu sasniegumu paaugstinana iekaujoas izgltbas kvalitte. Ziojums par konferenci, kas notika Odens, Dnij, 2012. gada 13.15. jnij. Odense, Dnija: Eiropas specils izgltbas attstbas aentra. http://www.european-agency.org/sites/default/files/RA4AL-conference-report.pdf (pdj piekuve: 2014. gada jlij)

Eiropas specils izgltbas attstbas aentra, 2012. g. d. Visu izgltojamo mcbu sasniegumu paaugstinana iekaujoas izgltbas kvalitte. Odense, Dnija: Eiropas specils izgltbas attstbas aentra. http://www.european-agency.org/publications/ereports/ra4al-synthesis-report/RA4AL-synthesis-report.pdf (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij)

Eiropas specils izgltbas attstbas aentra, 2012. g. e. Promoting Accessible Information for Lifelong Learning: Recommendations and findings of the i-access project [Pieejamas informcijas veicinana mizgltbai. Projekta I-piekuve ieteikumi un konstatjumi]. Odense, Dnija: Eiropas specils izgltbas attstbas aentra. http://www.european-agency.org/publications/ereports/i-access/i-access-report.pdf (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij)

Eiropas specils izgltbas attstbas aentra, 2012. g. f. Vocational Education and Training: Policy and Practice in the field of Special Needs Education Literature Review [Profesionl izgltba un apmcba. Politika un prakse specilo izgltbas vajadzbu jom. Literatras prskats]. Odense, Dnija: Eiropas specils izgltbas attstbas aentra. http://www.european-agency.org/agency-projects/vocational-education-and-training/vet-files/VET-LiteratureReview.pdf (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij)

Eiropas specils izgltbas attstbas aentra, 2012. g. g. Teacher Education for Inclusion: Project Recommendations linked to Sources of Evidence [Skolotju izgltba iekauanai. Projekta ieteikumi saistb ar pierdjumu avotiem]. Odense, Dnija: Eiropas specils izgltbas attstbas aentra. http://www.european-agency.org/agency-projects/Teacher-Education-for-Inclusion/sources-of-evidence.pdf (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij)

Eiropas specils izgltbas attstbas aentra, 2013. g. European and International Policy Supporting ICT for Inclusion [Eiropas un starptautisk politika, kas atbalsta IKT iekauanai]. Odense, Dnija: Eiropas specils izgltbas attstbas aentra. http://www.european-agency.org/sites/default/files/european-and-international-policy-supporting-ict-for-inclusion_policy-supporting-ict-for-inclusion.pdf (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij)


http://www.european-agency.org/agency-projects/Teacher-Education-for-Inclusion/Profile-of-Inclusive-Teachers.pdfhttp://www.european-agency.org/agency-projects/Teacher-Education-for-Inclusion/Profile-of-Inclusive-Teachers.pdfhttp://www.european-agency.org/sites/default/files/RA4AL-conference-report.pdfhttp://www.european-agency.org/sites/default/files/RA4AL-conference-report.pdfhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/ra4al-synthesis-report/RA4AL-synthesis-report.pdfhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/ra4al-synthesis-report/RA4AL-synthesis-report.pdfhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/ra4al-synthesis-report/RA4AL-synthesis-report.pdfhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/i-access/i-access-report.pdfhttp://www.european-agency.org/publications/ereports/i-access/i-access-report.pdfhttp://www.european-agency.org/agency-projects/vocational-education-and-training/vet-files/VET-LiteratureReview.pdfhttp://www.european-agency.org/agency-projects/vocational-education-and-training/vet-files/VET-LiteratureReview.pdfhttp://www.european-agency.org/agency-projects/Teacher-Education-for-Inclusion/sources-of-evidence.pdfhttp://www.european-agency.org/agency-projects/Teacher-Education-for-Inclusion/sources-of-evidence.pdfhttp://www.european-agency.org/agency-projects/Teacher-Education-for-Inclusion/sources-of-evidence.pdfhttp://www.european-agency.org/sites/default/files/european-and-international-policy-supporting-ict-for-inclusion_policy-supporting-ict-for-inclusion.pdfhttp://www.european-agency.org/sites/default/files/european-and-international-policy-supporting-ict-for-inclusion_policy-supporting-ict-for-inclusion.pdf

Eiropas specils un iekaujos izgltbas aentra, 2014. gads. Vocational Education and Training Summary of Country Information [Profesionl izgltba un apmcba. Valstu informcijas kopsavilkums]. Odense, Dnija: Eiropas specils un iekaujos izgltbas aentra. http://www.european-agency.org/sites/default/files/VET Summary of Country information 2014.pdf (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij)

Ekonomisks sadarbbas un attstbas organizcija, 2011. g. PISA in Focus. Improving Performance: Leading from the Bottom [PISA. Labki rezultti augupja vadba]. 2011. g./2 (marts). Parze: ESAO

Dyson, A., Farrell, P., Polat, F., Hutcheson, G. un Gallannaugh, F. SEN inclusion and pupil achievement in English schools [SIV iekauana un skolnu mcbu sasniegumi Anglijas skols] Journal of Research in Special Educational Needs, 7 (3), 172. 178. lpp.

Frilseth, L., 2012. g. The Norwegian Model for Education for All in Upper Secondary School [Norvijas modelis izgltbai visiem vidjs izgltbas otraj posm]. Norvijas Izgltbas un apmcbas direkcija. http://www.european-agency.org/agency-projects/ra4al/ra4al-seminar-pdf/Norway-L-Frilseth.pdf (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij)

Fullan, M., 2011. g. Change Leader: Learning to do what matters most [Izmaiu vadtjs mcoties dart svargko]. Sanfrancisko: Jossey-Bass

de Graaf, G., van Hove, G. and Haveman, M., 2011. g. More academics in regular schools? The effect of regular versus special school placement on academic skills in Dutch primary school students with Down syndrome [Vairk akadmiu parasts skols? Ievietoanas parast skol ietekmes uz Nderlandes skumskolas skolnu ar Dauna sindromu akadmiskajm prasmm saldzinjums ar ievietoanu specil skol] Journal of International Disability Research, 2011.g. decembris, 57(1), 2138. doi: 10.1111/j.1365-2788.2011.01512.x

Hargreaves, A. un Shirley, D., 2009. g. The Fourth Way The inspiring future for educational change [Ceturtais veids iedvesmojoa nkotne izmaim izgltb]. Kopga publikcija ar Ontario Direktoru padomi un Nacionlo personla attstbas padomi. Tausendouksa, Kalifornija: Corwin Press

Kalambouka, A., Farrell, P., Dyson, A. un Kaplan, I., 2005. g. The impact of population inclusivity in schools on student outcomes [Iedzvotju iekauanas skols ietekme uz studentu rezulttiem]. Research Evidence in Education Library. Londona: EPPI centrs, Socilo zintu ptniecbas vienba, Izgltbas institts, Londonas Universitte Kyriazopoulou, M. un Weber, H. (redaktori), 2009. g. Development of a set of indicators for inclusive education in Europe [Indikatoru izstrdana iekaujoai izgltbai Eirop]. Odense, Dnija: Eiropas specils izgltbas attstbas aentra.


http://www.european-agency.org/sites/default/files/VET%20Summary%20of%20Country%20information%202014.pdfhttp://www.european-agency.org/sites/default/files/VET%20Summary%20of%20Country%20information%202014.pdfhttp://www.european-agency.org/agency-projects/ra4al/ra4al-seminar-pdf/Norway-L-Frilseth.pdfhttp://www.european-agency.org/agency-projects/ra4al/ra4al-seminar-pdf/Norway-L-Frilseth.pdf

http://www.european-agency.org/sites/default/files/development-of-a-set-of-indicators-for-inclusive-education-in-europe_indicators-LV.pdf (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij)

MacArthur, J., 2009. g. Learning Better Together: Working towards inclusive education in New Zealand schools [Mcties labk, to darot kop. Virzoties uz iekaujou izgltbu Jaunzlandes skols]. Velingtona: IHC MacArthur, J., Kelly, B., Sharp, S. un Gaffney, M., 2005. g. Participation or exclusion? Disabled childrens experiences of life at school [Ldzdalba vai atstumtba? Brnu ar invaliditti pieredze no skolas dzves]. Brnu jautjumu konferenc prezenttais materils, Dunedina, Jaunzlande, 2005. gada jlijs

Menter, I., Hulme, M., Elliott, D. un Lewin, J., 2010. g. Literature Review on Teacher Education in the 21st Century [Literatrasprskats par skolotju izgltbu 21. gadsimt]. Skotijas valdbas socilais ptjums. Edinburga: Skotijas valdba

Pasaules Veselbas organizcija/Pasaules Banka, 2011. g. Pasaules ziojums par invaliditti. enva: PVO preses nams. http://www.who.int/disabilities/world_report/2011/en/index.html (pdjo reizi skatts: 2014. gada jlij)

Redley, M., 2009. g. Understanding the social exclusion and stalled welfare of citizens with learning disabilities [Iedzvotju armcans traucjumiemsocils atstumtbas un ierobeots labkljbas izpraana] Disability & Society, 24(4), 489. 501. lpp.

Watkins, A. (redaktore), 2007. g. Mcbu sasniegumu vrtana iekaujo mcbu vid. Galvenie politikas un prakses jautjumi. Odense, Dnija: Eiropas specils izgltbas attstbas aentra. http://www.european-agency.org/publications/ereports

Documents

Piecas svarīgākās atziņas par iekļaujošo izglītību. Teorijas