Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā II

Saragosas «Ūdens taupīšanas

programma» Spānijā

Saragosas pilsēta atrodas pussausajā klimata joslā Spānijas ZA – tās saņemtais

vidējais nokrišņu daudzums ir tikai 314 mm gadā un tāpēc lielāko daļu

ūdens apgādei ņem no Spānijas lielākās upes EbroSakarā ar to, ka upes līmenis svārstās atkarībā no

sezonas, bet ūdens kvalitāte ir zema, kā arī ilgstošā sausuma dēļ, 1996.g. tika uzsākta Saragosas pilsētas

«Ūdens taupīšanas programma», lai risinātu ūdens trūkuma problēmu

Pilsētas pieaugošais iedzīvotāju skaits un ekonomikas straujā attīstība, bija papildu faktori, kas vēl vairāk

pastiprināja ūdens taupīšanas programmas nepieciešamību

Bez tam vajadzēja paaugstināt pilsētas noturību un elastību saistībā ar klimata pārmaiņām 21.gs.

Saragosas «Ūdens taupīšanas programmas» galvenais mērķis bija samazināt ūdens patēriņu un piesārņojumu no dažādām

patērētāju grupām, arī pašvaldības, uzņēmumiem un vietējiem iedzīvotājiem

Programma paredzēja arī palielināt ieņēmumus no ūdens patērētājiem, lai pilnībā segtu izmaksas par ūdens

apgādi un notekūdeņu attīrīšanu

Palielinātie ieņēmumi bez tam palīdzētu segt izmaksas, lai uzlabotu novecojošo pilsētas ūdens saimniecības

infrastruktūru

Lai samazinātu ūdens patēriņu tika izmantotas trīs atšķirīgas pieejas:

1) Pamatojoties uz sociālām un kultūras iniciatīvām, tika veicināta «ūdens taupīšanas kultūra», kas kļuva par daļu no pilsētas un iedzīvotāju identitātes

2) Izmantojot ekonomiskos līdzekļus, ūdens patērētāji kļuva jutīgāki pret ūdens trūkumu, vides piesārņojumu un ūdens pārmērīgu lietošanu

3) Tika veikti pasākumi, lai atjaunotu un uzlabotu ūdensapgādes infrastruktūru, izmantojot dažādas modernās tehnoloģijas un atbilstošus materiālus

«Ūdens taupīšanas kultūras» veicināšanai tika izveidotas izstādes un stendi sabiedriskās vietās, piemēram, parkos un dārzos, lai pārliecinātu iedzīvotājus

par pievēršanos labas ūdens izmantošanas praksei

Ūde

ns p

atēr

iņš,

milj

oni m

3

Iedz

īvot

āju

skai

ts

Ūdens patēriņš

Iedzīvotāju skaits

Izmaiņas tika veiktas arī attiecībā uz ūdens tarifiem, kas tika paaugstināti,

lai vēl vairāk samazinātu patēriņu

Pilsētas pašvaldība ieviesa atlaidi par patērēto ūdeni tām mājsaimniecībām, kas bija samazinājušas savu ikgadējo

ūdens patēriņu par 10% vai vairāk

Savukārt pārmērīga ūdens lietošana tika sodīta ar augstu maksu par virsnormatīvo patēriņu

Izmantojot papildu ienākumus no izmaiņām ūdens tarifos, kā arī pašvaldības ieguldījumu, tika veikts pilsētas

ūdensapgādes cauruļvadu remonts un likvidētas ūdens noplūdes

Tika uzsākta ūdens spiediena kontrole un uzstādīta atbilstoša aparatūra, lai samazinātu ūdens zudumus, bet

ūdens uzglabāšanas rezervuāru bojājumi tika salaboti vai aizstāti ar jauniem rezervuāriem

Saragosas ūdens patēriņa un iedzīvotāju skaita izmaiņas no 1980.-2009.g.

Šāda daudzšķautnaina pieeja, kas apvienoja sociālos, finansiālos un tehniskos pasākumus, lai palielinātu pilsētas noturību pret ūdens trūkumu,

izrādījās ļoti veiksmīga

Saragosā diennakts ūdens patēriņš uz vienu iedzīvotāju samazinājās no 180 litriem 1980.g. līdz 136 litriem 2000.g.

un nokritās zem 100 litriem 2010.g.

Pilsētas mērogā, neskatoties uz pieaugošo iedzīvotāju skaitu, ūdens patēriņš samazinājās par 27% 15 gadu laikā

– tik ievērojams patēriņa samazinājums bija īstenoto risinājumu rezultāts visos līmeņos, mērķtiecīgi piedaloties

visiem Saragosas ūdens patērētājiem

Ūdens tarifu pārstrukturēšana palielināja ieņēmumus no ūdens patērētājiem – 2006.g. ieņēmumi sedza 90% no ūdens piegādes un notekūdeņu attīrīšanas izmaksām,

salīdzinot ar 70% 1997.g.

Freiburga – Vācijas Saules enerģijas

galvaspilsēta

Freiburgas pilsēta, ceturtā lielākā (220 000 iedzīvotāju) Vācijas pilsēta Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, atrodas

Vācijas DR – ir labs piemērs ilgtspējīgai pilsētas attīstībai, kas sākās jau 1970.g.

Sadarbojoties ar dažādām sociālajām grupām pilsētai ir veiksmīgi izdevies paplašināt «zaļo» ekonomiku, īstenojot

vairākas iniciatīvas, tai skaitā, ierobežotu automašīnu izmantošanu un uzlabotu sabiedriskā transporta sistēmu

Freiburga ir augstu standartu pilsēta attiecībā uz mājokļiem, kas ir panākts uzlabojot vides kvalitāti, enerģijas un ūdens izmantošanu, kā arī rūpējoties par dabas saglabāšanu

Freiburga zināmā mērā ir unikāla, jo veiksmīgi izmanto vietējos faktorus – pašvaldības politiku, pilsoņu apņemšanos un

iesaistīšanos, apkārtējo dabu un klimatu, kā arī zināšanas un inovācijas

1996.g. pilsētas pašvaldība izvirzīja mērķi samazināt CO2 emisijas par 25% līdz 2010.g. – emisijas tika būtiski

samazinātas, jo īpaši satiksmes un enerģētikas nozarē, piemērojot virkni pasākumu

Tika uzlabota sabiedriskā transporta sistēma, uzlabojot velosipēdistu iespējas, paaugstināta energoefektivitāte

ēkās, izmantojot ilgtspējīgus būvmateriālus un Saules paneļus

Pilsētas kodolenerģijas izmantošanas īpatsvars tika samazināts no 60% līdz 30% un pašlaik kombinētās

apkures sistēmas un elektrostacijas nodrošina gandrīz pusi no pilsētai nepieciešamās elektroenerģijas

Tika īstenota pāreja uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu pilsētā kopumā

Kopš 1986.g. Freiburgā tiek atbalstīta Saules enerģijas izmantošana ar projektiem,

finansēšanas programmām un izvietošanas vietām

Saules paneļi tagad atrodas daudzās vietās gan uz privātām, gan sabiedriskām ēkām un var izmantot vairāk nekā 1800 stundu saulainā laika gadā, jo Freiburga ir viena

no saulainākajām pilsētām Vācijā

Atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju Freiburgā ir zemāks nekā vidēji Vācijā – 2003.g. pilsētas atkritumu pārstrādes līmenis bija 62% ,

salīdzinot ar 42% valstī kopumā, bet 2011.g. kopējais pārstrādes apjoms Freiburgā bija pieaudzis līdz 69%

1991.g. tika ieviesta atkritumu apsaimniekošanas koncepcija, kas radīja sistēmu, kurā atbilstoša atkritumu apsaimniekošana

tika atalgota ar stimuliem

Freiburgas nepārstrādājamie atkritumi tiek sadedzināti uzņēmumā, aptuveni 20 km uz D no pilsētas – sadedzināšanas

iekārtu darbībai tiek uzturēti augsti vides standarti un uzņēmums apgādā ar elektroenerģiju 25 000 mājsaimniecības

Atlaides tika piemērotas, piemēram, ja iedzīvotāji izmantoja audumu bērnu autiņi, kā arī par kolektīvo atkritumu apglabāšanu un atlaides cilvēkiem, kuri kompostē

«zaļos» (pārtikas un dārza) atkritumus

Velosipēdu braucienu skaits ir trīskāršojies, sabiedriskā transporta izmantošana ir dubultojies, bet automašīnu

izmantošanas īpatsvars ir samazinājusies no 38% līdz 32%

Ar projektēšanas palīdzību pilsēta padarīta kompaktāka – to var ātri šķērsot, un, izveidojot spēcīgus pakalpojumu

centrus nomalēs, transporta nepieciešama krasi mazinājusies

Tagad automobiļu blīvums Freiburgā ir ļoti zems – 428 automobiļi uz 1000 iedzīvotājiem, toties izveidotas

jaunas tramvaju līnijas

Neraugoties uz ekonomikas izaugsmi, CO2 transporta emisijas uz vienu

iedzīvotāju Freiburgā ir samazinājušās kopš 1990.g.

Lai veicinātu riteņbraukšana, pilsēta tagad ir 500 km velosipēdistu joslu un iekārtotas 9 000 velosipēdu stāvvietas

Pielāgošanās paaugstinātam plūdu

riskam pie Temzas

Paisuma plūdi no Ziemeļjūras ir ar zemu risku, Temzas un tās pieteku plūdi ir ar vidēju risku, bet pastāv liels risks, ja

plūdi veidojas no virszemes ūdens noteces

Teritorijas ap Temzu ir īpaši jutīgas pret plūdiem, lai gan trīs galvenie plūdu veidi – upju, paisuma un virsmas –

ietekmē visu Londonas apgabalu

Pašlaik Londonu aizsargā pretplūdu aizsardzības sistēma, kas ietver aizsargsienas, uzbērumu vaļņus, vārtu caurteces

un Temzas barjeru, kā arī kanalizācijas tīklus

Londona ir pakļauta pieciem dažādiem plūdu avotiem – iekļaujot upes un paisuma plūdus, plūdmaiņu līmeņa pārsniegumu;

jārēķinās arī ar virszemes plūdiem, ko izraisa lietusgāzēs, ar kanalizācijas ūdeņu plūdiem, ja notekas ir aizsērējušas un

gruntsūdeņu plūdiem, ja ceļas gruntsūdens līmenis

Tomēr riska faktors visiem iespējamiem Londonas plūdu veidiem var palielināties ilgtermiņā līdz ar prognozēto jūras līmeņa celšanos,

tādējādi palielinot plūdmaiņu līmeņa pārsniegumu (uzbangojumu)

Temzas barjera ir ūdens šķērslis, kas uzbūvēts pāri Temzai pie Vūlvičas – barjera sastāv no izliektiem plūdu vārtiem, kas var rotēt 90

grādu leņķī no zemūdens stāvokļa – ja ir sagaidāms, ka būs ekstremāli augsta plūdmaiņa, tiek nodrošināta barjeras darbība

Jārēķinās arī ar ierobežoto drenāžas spēju un straujo ūdens noplūdes pieaugumu zema spiediena sistēmās

Lai to izdarītu, pašvaldībai jāizstrādā adaptācijas stratēģijas, jo klimata pārmaiņas jau ir jūtamas – un, iespējams, kļūs

pat draudīgākas, tāpēc ir vajadzīga rīcība

Londonas pašvaldības uzdevumi ir samazināt Londonas SEG emisijas par 60% līdz 2025.g. un sagatavot Londonu gaidāmajām klimata

pārmaiņām un ekstremāliem laika apstākļiem, uzlabot pilsētas dzīves kvalitāti un nodrošināt pieejamu, kvalitatīvu mājokli

Mainīgais klimats nozīmē arvien lielāku risku ietekmi uz Londonu, ieskaitot, bet neaprobežojoties tikai ar sausumu,

biežākiem karstuma viļņiem un plūdiem

Plūdu aizsardzības sistēma Temzas iztekā ir veidota simtiem gadu un ir veiksmīgi pārvarējusi plūdu briesmas, kas

notikušas gadiem ejot, paaugstinot pretplūdu aizsardzības sienu un uzbērumu augstumu

Mūsdienu pasākumi tika veikti no 1970.-80.g., reaģējot uz lielajiem plūdiem, kas notika 1953.g.

Temza rada lielu plūdu risku un, lai samazinātu tās ietekmi un mazinātu iespējamo kaitējumu, Londonas Klimata

pārmaiņu pielāgošanās stratēģijā tiek uzsvērtas trīs prioritātes:

1. Izstrādāt efektīvākus plūdu pārvaldības paņēmienus, uzlabojot izpratni par plūdu riskiem Londonā

2. Identificēt un aizsargāt mazāk aizsargātās kopienas, jo tām trūkst zināšanu sakarā ar ierobežoto valsts atbalstu, kā arī novērst saziņas nepilnībām starp aģentūrām, kas ir atbildīgas par šo jautājumu risināšanu

3. Palielināt sabiedrības informētību un izpratni, lai uzlabotu noturība un elastību gan indivīdiem, gan kopienām, ko var izdarīt tikai izprotot sabiedrības attieksmi un vērtējumu par iespējamiem plūdu riskiem un apdraudējumiem

Pretplūdu sistēma tika izstrādātas ņemot vērā zināšanas par paredzamo jūras līmeņa paaugstināšanos un tiek lēsts, ka tā efektīvi veiks paredzētās funkcijas līdz 2030.g., tomēr pēc tam gan aizsardzības

līmenis samazināsies, ja vien netiks veikti citi pasākumi

Londonas Vides aģentūra ir izstrādājusi Temzas iztekas pilnveidošanas projektu līdz 2100.g., paredzot plūdu pārvaldību, kas nepieciešama, palielinoties plūdu radītai

ietekmei tuvākajā nākotnē

Projekta darbības plāns ir sadalīts dažādām darbības zonām un ir identificēti četri iespējamie

varianti:1. variants – uzlabot esošo aizsargsistēmu2. variants – mazināt plūdmaiņas plūdu risku3. variants – būvēt jaunu barjeru4. variants – būvēt barjeras ar aizvariem

Pielāgošanās klimata pārmaiņām Nīderlandes

lauksaimniecības nozarē

Kaut arī augsnei ir laba kvalitāte, klimata pārmaiņas rada bažas lauksaimniecības nozarei

Nīderlande atrodas Atlantijas ekoreģionā un tās lielākā zemes daļa ir pārvērsta par lauksaimniecībā izmantojamu zemi, kas satur barības vielām bagātu augsni un atrodas

labvēlīga klimata zonā

Sakarā ar mitrākām ziemām, augsne valsts D daļā kļūs pārāk mitra pavasarī un rudenī, lai varētu veikt tās labu apsaimniekošanu

(mēslošana, sēšana, stādīšana, audzēšana), jo nebūs iespējams izmantot esošo aprīkojuma un tehniku

Savukārt sausākās vasarās paaugstinātās virsmas daļās var samazināties kultūraugu ražība sakarā ar nokrišņu

samazināšanos un biežākiem augstas intensitātes lietiem

Tāpat sausākajos vasaras mēnešos, purvainās pļavās, kas atrodas valsts rietumu daļā varētu rasties vairākas savstarpēji saistītas problēmas – zemes nosēšanās, ūdens trūkumu laikā sausā vasaras periodā, liekais ūdens

mitrajos periodos, kā arī sālsūdens intrūzija, saistībā ar jūras līmeņa celšanos

Tas pastiprina izkliedēto gruntsūdeņu līmeņu izmaiņas starp lauksaimniecības zemēm un dabas teritorijām

Tā kā Nīderlandes lauksaimniecības zemēs tiek uzturēts zems gruntsūdens līmenis, tas rada paātrinātu kūdras oksidēšanos un

augsnes nosēšanos – tas pastiprina izkliedēto gruntsūdeņu līmeņu izmaiņas starp lauksaimniecības zemēm un dabas teritorijām

Pašreizējā gada vidējā temperatūra Nīderlandē ir aptuveni 1ºC augstāka nekā bija 20.gs. sākumā – tā

rezultātā, augu veģetācijas sezona ir pieaugusi vidēji par vairāk nekā 3 nedēļām

CO2 koncentrācijas palielināšanās var novest pie 15-20% ražas pieauguma kopumā Nīderlandē

Augstāks CO2 līmenis arī pastiprinās ūdens izmantošanas efektivitāti, taču paaugstinātas

iztvaikošanas dēļ augstākas temperatūras neitralizēs šo efektu

Jūras līmeņa celšanās radīs virszemes ūdeņu pārsāļošanās pieauguma risku, kas var kaitēt sāls jutīgām kultūrām

lauksaimniecībā

Klimata pārmaiņām varētu būt gan pozitīva, gan arī negatīva ietekme uz lauksaimniecisko

ražošanu un lauksaimniecības ekonomisko stāvokli Nīderlandē

Kaitēkļu un slimību riska iespējas nākotnē būs lielāks un Nīderlandē ir īpaši neaizsargāta sakarā ar augsto

dzīvnieku blīvumu un lielo mijiedarbību ar ārzemēm

Lauksaimnieciskās situācijas pasliktināšanās D-Eiropas valstīs var radīt priekšrocības holandiešu

lauksaimniekiem Eiropas un pasaules tirgos

Tomēr pozitīvā ietekme kādā brīdī var sasniegt plato, pēc kura labības raža sāks ievērojami samazināsies – tātad pastiprināsies

negatīvā ietekme, jo arvien vairāk būs ārkārtēju laika un klimatisko apstākļu, kas kļūs gan biežāki, gan intensīvāki

Lai sagatavotos gaidāmajām pārmaiņām, 2007.g. Nīderlandes valdība izstrādāja

Nacionālo programmu par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kas iesaka:

• Sakarā ar temperatūras izmaiņām, augu veģetācijas periods palielinās, tāpēc lauksaimniekiem jāpielāgo tam augu sekas shēmas, sēšanas vai stādīšanas, kā arī ražas novākšanas laiks

• Lai risinātu ūdens pārsāļošanās, mitruma, sausuma, kaitēkļu, slimību, salnu, augu augšanas sezonas Izmaiņas jautājumus, nepieciešams veikt kultūraugu šķirņu un genotipu atbilstošu atlasi

• Lai samazinātu sauso vasaras periodu ietekmi, jāizmato augsnes mitruma saglabāšanas labākā pieredze, piemēram, saudzējošā augsnes apstrāde

• Jāregulē summāro apūdeņošanu visā gada garumā, lai samazinātu sauso vasaru ietekmi un optimizētu ūdens izmantošanu

Piekrastes plānošana Horvātija

Horvātijas piekrastes garums gar Adrijas jūru ir apmēram 5800 km un ietver vairāk nekā tūkstoš salas un saliņas, 47 no

kurām ir apdzīvotas – piekraste nodrošina dinamisku telpu, kurā attīstītās dažādas tautsaimniecības nozares – lauksaimniecība, tūrisms, zivsaimniecība u.c.

Globālā sasilšana un jūras līmeņa celšanās rada tiešus draudus Horvātijas piekrastei un ekonomikai

Jūras līmeņa celšanās varētu padarīt ostas mazāk drošas, jo īpaši vētru laikā, piesārņot ar sālsūdeni saldūdens

ieguves vietas piekrastē, kaitēt ekosistēmām –

Piemēram, mitrājiem un purviem, tādējādi apdraudot vietējo bioloģisko daudzveidību, kā arī

radīt kaitējumu vēsturiskām un tūristu atpūtas vietām, kas ir svarīgas kultūras un

ekonomiskās vērtības

Šibenikas-Kninas apgabals, atrodas starp Adrijas jūru un Bosniju-Hercegovinu – sadarbībā ar Pasaules Vides fondu, ANO Vides

programmu (UNEP) un Horvātijas piekrastes zonas apsaimniekošanas programmu ir izstrādājis savu «Piekrastes plānu», lai pētītu un

mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi piekrastes teritorijās

«Piekrastes plāna» mērķis ir panākt ilgtspējību attīstību Šibenikas-Kninas apgabalā septiņās plašās jomās: iedzīvotāji,

teritorija, piekraste, jūra, ūdens, daba un tautsaimniecība

Plāns paredz izstrādāt vadlīnijas un rekomendācijas politikas veidotājiem, kā arī paplašinot iedzīvotāju līdzdalību un

izglītības līmeņa paaugstināšanu, īpaši par vietējās piekrastes kopienu pārvaldību

Ieteikumi

Latvijas galvaspilsēta Rīga atrodas Daugavas krastos pie Rīgas līča – galvenie plūdu riski galvaspilsētā ietver vētras ziemā, ledus kušanas

laiku pavasarī un ūdens līmeņa paaugstināšanos, ko izraisa ūdens nopludināšana pa Daugavu

2010.g. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sāka īstenot «integrētu stratēģiju, lai Rīgas pilsēta pielāgotos hidroloģisko

procesu izmaiņām saistībā ar klimata pārmaiņām»

Ievērojamais ekonomiskais kaitējums, ko ir radījuši plūdi, visticamāk palielināsies klimata pārmaiņas dēļ

Jāveic detalizēti pētījumi par klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdu norises procesiem, kā arī jāņem vērā citu valstu pieredze, lai

izstrādātu atbilstošu adaptācijas stratēģiju

Lauksaimniecības nozares IKP īpatsvars Latvijā nav augsts, bet tā nozīme tautsaimniecībā ir liela - tā ir svarīga nozare, ar kuru jārēķinās, lai

pielāgotos klimata pārmaiņām

Paldies par uzmanību!

له \ه گای

زان

۲۰۱۶

\