Izglītības iestāžu tīkla optimizācija – iespējas un risinājumi

Tikšanās ar jauno pašvaldību vadītājiem

Preiļi, 2009.gada 16.jūlijsIzglītības un zinātnes ministrija

• Izmaksu efektivitātes rādītāji • Birokrātisko šķēršļu mazināšana• “Nauda seko skolēnam”: izglītības iestāžu tīkls

un pedagoģiskās likmes• Iespējamie risinājumi un atbalsts • Jautājumi un atbildes

Prezentācijas plāns

Izmaksu efektivitātes korelācija ar skolēnu skaitu uz likmi, 2008./2009.m.g.

0,00

1,00

2,00

3,00

4,00

5,00

6,00

7,00

8,00

9,00

0,30

0,35

0,40

0,45

0,50

0,55

0,60

0,65

0,70

0,75

Ko

efic

ien

ts

Skolnieki uz likmi Efektivitātes koeficients

Šķēršļu mazināšana (I)Lai atvieglotu pašvaldībām izglītības iestāžu optimālu

izveidi, IZM atcēlusi šādus ierobežojumus:

• atcelti vispārējās izglītības iestāžu pedagogu amata vienību saraksti, dodot autonomiju izvērtēt un noteikt nepieciešamā administratīvā u.c. pedagoģiskā personāla amatu skaitu katrā izglītības iestādē (grozījumi MK noteikumos Nr.746 „Pedagogu darba samaksas noteikumi”)

• atcelti ierobežojumi klašu komplektu veidošanai – minimālais un maksimālais skolēnu skaits klasē, iespēja veidot apvienotās klases u.c. (atcelti MK noteikumi Nr.735 „Noteikumi par minimālo un maksimālo izglītojamo skaitu valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes klasēs, pirmsskolas izglītības iestādes grupā, speciālās izglītības iestādēs un sociālās pedagoģiskās korekcijas klasēs”)

Šķēršļu mazināšana (II)• atvieglota izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas

kārtība, samazināti akreditācijas izdevumi pašvaldībām (grozījumi MK noteikumos Nr.9 „Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība” un MK noteikumos Nr.612 „Kārtība, kādā akreditē vispārējās izglītības programma un izglītības iestādes, kā arī atestē valsts un pašvaldību dibināto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītājus”)

• paplašinātas iespējas skolotāju darbam (grozījumi MK noteikumos Nr.347„Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai”):– ar augstāko pedagoģisko izglītību un profesionālajā vidējā izglītībā

iegūtu pirmsskolas skolotāja profesionālo kvalifikāciju ir iespēja strādāt pirmsskolā

– pedagogi, kuri ieguvuši 1.–4.klases skolotāja kvalifikāciju, pēc tālākizglītības programmas apguves var pasniegt mācību priekšmetus 5. un 6.klasē

– skolotājs ar maģistra vai doktora grādu pedagoģijā vai citā zinātnes nozarē var pasniegt iegūtam grādam atbilstošu mācību priekšmetu

Šķēršļu mazināšana (III)

• izdarīti grozījumi likumā „Par pašvaldībām”:– 99.pants: „Kopīgu uzdevumu risināšanai

pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgas iestādes”

– 99.1 pants: „Ja pašvaldības izveido vairākas kopīgas iestādes, to pārraudzībai var izveidot vienu uzraudzības padomi”

– tas ļauj pašvaldībām sadarbojoties, plānot skolu tīklu lielākā teritorijā, tajā skaitā – veidot skolu filiāles

Apzīmējumisākumskolas

vidusskolas (ar/bez pamatskolas klasēm)

pamatskolas

profesionālās izglītības iestādes

ģimnāzijas (ar/bez pamatskolas klasēm)

specializētās pamatizglītības iestādes

mūzikas skolas

mākslas skolas

sporta skolas

Izglītības iestādes bij. Preiļu rajonā

Gailīšu p-sk.

Preiļu r.vak.nekl.v-sk.

Rudzātu v-sk.

Aglonas v-sk.

Vārkavas v-sk.

Dravnieku p-sk.

Galēnu p-sk.

Sīļukalna p-sk.

Rudzātu spec.p-sk.

Pelēču p-sk.

Rimicānu p-sk. Jersikas p-sk.

Vanagu p-sk.

Rožupes p-sk.

Jaunsilavas p-sk.

Līvānu n.vak.v-sk.

1.v-sk.

Salas p-sk.

Rušonas p-sk.

Aizkalnes p-sk.

Sutru p-sk.

LĪVĀNI

Priekļu p-sk.

Silajāņu p-sk. 2.v-sk.

Riebinu v-sk. PREIĻI

Valsts gimn.

2.-sk. 1.p-sk.

Vārkavas p-sk.

Jaunaglonas AVS

Preiļu AVS

Līvānu BJSS

Preiļu BJSS

Skolēni bij. Preiļu rajonā(2008./2009.m.g.)

Skolēnu skaits 1.- 9.kl.Skolēnu skaits vidusskolās un

profesionālajās izglītības iestādēs

Pedagoģiskās likmes (I) (bij. Preiļu rajonā 2008./2009.m.g.)

• 689,53 skolotāju likmes (t.sk. 511,43 priekšmetu mācīšanai)• 118,23 pārējās pedagogu likmes• 28 direktoru likmes• 41,5 direktoru vietnieku likmes•Kopā 877,26 likmes

Pedagoģiskās likmes (II) (bij. Preiļu rajonā 2009./2010.m.g.)

• finansējums 4 mēnešiem: 704 374 Ls• 493,60 skolotāju likmes• 46,27 vadības un atbalsta pedagogu likmes• Kopā 539,87 likmes

Nauda seko skolēnam (I)(kvalitāti veicinošas strukturālās izmaiņas)

•Skolēnu un pedagogu attiecības proporcija 2009./2010.m.g.:

– novadā: 8 skolēni uz 1 pedagogu– republikas pilsētās: 10,2 skolēni uz 1

pedagogu– vidēji valstī: 9,1 skolēni uz 1 pedagogu

•Minimālā alga 2009./2010.m.g. par likmi (21 kontaktstunda): 250 Ls

Nauda seko skolēnam (II)(kvalitāti veicinošas strukturālās izmaiņas)• Skolēnu un pedagogu attiecības proporcija:

– 2010./2011.m.g.:• novadā: 9 skolēni uz 1 pedagogu• republikas pilsētās: 11 skolēni uz 1 pedagogu• vidēji valstī: 10 skolēni uz 1 pedagogu

– 2011./2012.m.g.:• novadā: 10 skolēni uz 1 pedagogu• republikas pilsētās: 12 skolēni uz 1 pedagogu• vidēji valstī: 11 skolēni uz 1 pedagogu

• Pāreja uz 40 stundu darba nedēļu

„Nauda seko skolēnam” (III) (bij. Preiļu rajonā 2009./2010.m.g.)

Pašvaldība Nauda, Ls Skolotāju likmes Admin. likmes

Aglonas nov. 58 767 41,18 3,86

Līvānu nov. 250 253 175,37 16,44

Preiļu nov. 257 847 180,69 16,94

Riebiņu nov. 95 578 66,98 6,28

Vārkavas nov. 41 929 29,38 2,75

KOPĀ 704 374 493,60 46,27

Iespējamie risinājumi un atbalsts (I)

• Sākumskolas – pēc iespējas tuvāk dzīves vietai, veidojot apvienotās klases, izvietojot nepieciešamo klašu skaitu optimālās telpās ar atbilstošu skolotāju skaitu

• Pamatskolas ar nelielu skolēnu skaitu pārveidot par lielāku skolu filiālēm, ietaupot administratīvās izmaksas un pedagoģiskās likmes

• Vidusskolu posmā – lielāka skolēnu un resursu koncentrācija

• Veidot daudzfunkcionālas izglītības iestādes, kurās īsteno formālās un neformālās izglītības programmas

Iespējamie risinājumi un atbalsts (II)

•Mācību satura atslogošana•Atbilstoši skolēnu skaitam finansējums tiek novirzīts katrai pašvaldībai, atceļot regulējumus (skolēnu skaits klasē, mērķdotāciju saplūšana ar 2010.gadu) •IZM mājas lapā būs pieejamas rekomendācijas (rokasgrāmata) izglītības tīkla sakārtošanai, optimizācijas atbalstam un risinājumiem

Iespējamie risinājumi un atbalsts (III)

• Plānotais ESF atbalsts ~ 10’000 pedagogiem, 20 miljoni Ls:– mērķstipendija pedagogiem par kvalitatīviem darba

rezultātiem (vismaz 9 kontaktstundas nedēļā), lai izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos motivētu skolotājus strādāt skolā un nodrošināt atbilstošu izglītības kvalitāti;

– atbalsts pārkvalifikācijai darbam izglītības iestādē (+ apmācību stipendija), lai sniegtu pedagogam papildus darba iespējas izglītības iestādē un risinātu konkrētu mācību priekšmetu pedagogu trūkumu, tā nodrošinot mācību procesa nepārtrauktību, vai atbalsts pedagogam zināšanu un prasmju pilnveidei (+ apmācību stipendija), kas saistītas ar uzņēmējdarbību vai nepieciešamas pašnodarbinātības uzsākšanai, profesionālās un sektorālās mobilitātes veicināšanai ārpus publiskās izglītības sistēmas

Paldies par uzmanību!