Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014 ... · Attīstība, 2000. – 250; 193.lp.) 7 Sociālā darba metodes – mērķtiecīgi izraudzītu un sistemātiski

LMPamn_140613_SD; Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

Ministru kabineta2013.gada __._________

rīkojums Nr.__

Profesionāla sociālā darbaattīstības pamatnostādnes

2014.-2020.gadam

Rīga, 2013


2

Saturs

SAĪSINĀJUMI.............................................................................................................................................. 3

IEVADS......................................................................................................................................................... 5

1. SASAISTE AR STARPTAUTISKAJIEM LĪGUMIEM UN CITIEM ATTĪSTĪBASPLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM ............................................................................................................ 6

2. SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS UN PROBLĒMU FORMULĒJUMS...................................... 9

2.1. TIESĪBU AKTI ....................................................................................................................................... 92.2. SOCIĀLO DIENESTU DARBĪBA UN UZRAUDZĪBA .................................................................................. 102.3. SOCIĀLO DARBINIEKU IZGLĪTĪBA ....................................................................................................... 132.4. SOCIĀLO DARBINIEKU PROFESIONĀLĀ PILNVEIDE.............................................................................. 152.5. SUPERVĪZIJAS NODROŠINĀŠANA SOCIĀLAJĀ DIENESTĀ ...................................................................... 172.6. SOCIĀLO DARBINIEKU ATALGOJUMA SISTĒMA................................................................................... 182.7. SOCIĀLĀ DARBA KVALITĀTE ............................................................................................................. 192.8. STARPPROFESIONĀĻU UN STARPINSTITUCIONĀLĀ SADARBĪBA .......................................................... 212.9. ZINĀTNISKI PĒTNIECISKĀ BĀZE SOCIĀLĀ DARBA JOMĀ...................................................................... 22

3. POLITIKAS PAMATPRINCIPI, MĒRĶIS, RĪCĪBAS VIRZIENI, REZULTĀTS UNREZULTATĪVAIS RĀDĪTĀJS ................................................................................................................ 23

4. UZDEVUMU UN PASĀKUMU PLĀNS ........................................................................................ 25

5. DARBĪBAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI ..................................................... 35

6. PIEDĀVĀTĀ RISINĀJUMA SĀKOTNĒJAIS IETEKMES NOVĒRTĒJUMS........................ 42

7. IETEKMES UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETIEM NOVĒRTĒJUMS ...................... 43

8. PĀRSKATU SNIEGŠANAS UN NOVĒRTĒŠANAS KĀRTĪBA ................................................ 44

PIELIKUMS ............................................................................................................................................... 45


3

Saīsinājumi

AIP Augstākās izglītības padomeASV Amerikas Savienotās ValstisBPMA Baltijas psiholoģijas un menedžmenta augstskolaDU Daugavpils universitāteEM Ekonomikas ministrijaEP Eiropas PadomeES Eiropas SavienībaESF Eiropas Sociālais fondsESH Eiropas Sociālā hartaFM Finanšu ministrijaIASSW Starptautiskā sociālā darba skolu asociācija

(International Association of Schools of SocialWork)

IeM Iekšlietu ministrijaIFSW Starptautiskā sociālo darbinieku federācija

(International Federation of Social Workers)IZM Izglītības un zinātnes ministrijaLatvija2030 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz

2030.gadamLatvijas NRP Latvijas nacionālā reformu programmas „ES

2020” stratēģijas īstenošanaiLiepU Liepājas universitāteLKrA Latvijas Kristīgā akadēmijaLM Labklājības ministrijaLPS Latvijas Pašvaldību savienībaLU Latvijas universitāteMK Ministru kabinetsNAP2020 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–

2020.gadamNVA Nodarbinātības valsts aģentūraPESH Pārskatītā Eiropas Sociālā hartaRD LD Rīgas domes Labklājības departementsRSU Rīgas Stradiņa universitāteSD biedrība Sociālo darbinieku biedrībaSD NVO Sociālā darba jomas nevalstiskās organizācijasSD Pamatnostādnes Profesionāla sociālā darba attīstības

pamatnostādnes 2014.-2020.gadamSD Pētījums Pētījums “Sākotnējās ietekmes (ex-ante)

novērtējums par iecerētajām strukturālajām


4

reformām profesionāla sociāla darba politikasjomā”

SD Programma Profesionāla sociālā darba attīstības programma2005.-2011.gadam

SDSSP Sociālā darba speciālistu sadarbības padome, kasizveidota ar Labklājības ministrijas 2006.gada28.augusta rīkojumu Nr.128

Sociālā darbaspeciālisti Sociālais darbinieks, sociālās palīdzības

organizators, sociālais aprūpētājs, sociālaisrehabilitētājs

SPP Sociālo pakalpojumu pārvalde, kas likvidēta2009.gada 1.jūlijā ar grozījumiem Sociālopakalpojumu un sociālās palīdzības likumā; bijapēctece 1996.gadā izveidotajam Sociālāspalīdzības fondam

SPSP Likums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumsSPS Reģistrs Valsts informācijas sistēma „Sociālo pakalpojumu

sniedzēju reģistrs”TM Tieslietu ministrijaVARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrijaVBTAI Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijaVM Veselības ministrijaVSAA Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūraVSDA „Attīstība” Vadības un sociālā darba augstskola „Attīstība”

(iepriekš Sociālā darba un sociālās pedagoģijasaugstskola „Attīstība”)


5

Sociālais darbinieks var ne tikai pasniegt kāpnes, lai cilvēki izrāptos no bedres,bet arī pats nokāpt lejā un paskatīties, kāpēc viņi vispār bedrē sēž.

(Augusts Milts, profesors, 1993.gads)

Ievads

Pirmo reizi valsts politika1 profesionāla sociālā darba attīstībai Latvijātika noteikta 2005.gada 28.jūnijā, kad ar MK rīkojumu Nr.413 tikaapstiprināta „Profesionāla sociālā darba attīstības programma 2005.-2011.gadam”.

Šī politikas plānošanas dokumenta – „Profesionāla sociālā darbaattīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam” – laika posms saskaņots arjauno ES fondu plānošanas periodu, kas noteikts laika posmam no2014.gada līdz 2020.gadam. Dokumentā „Komisijas dienestu nostāja parLatvijas partnerības līguma un programmu izstrādi 2014.–2020.gadam”noteiktajā tematiskajā mērķī – veicināt sociālo iekļaušanu un apkarotnabadzību – kā viens no apakšmērķiem tiek izvirzīts – uzlabot sociālā darbapieejamību, kvalitāti un efektivitāti.

Lai izstrādātu politikas plānošanas dokumentu turpmākajam periodamtika izveidota darba grupa2, kuras sastāvā iekļauti pārstāvji no IZM, LM,LPS, Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociācijas, RD LDSociālās pārvaldes, Rīgas Sociālā dienesta, SD biedrības, biedrības„Caritas”, RSU Sociālā darba katedras.

Lai izvērtētu esošo situāciju sociālā darba veikšanas jomā laika posmāno 2009.gada līdz 2011.gadam, identificētu šķēršļus un problēmas, kassociālajiem dienestiem traucē veikt mērķtiecīgu un kvalitatīvu sociālo darbuar klientiem, kā arī izvērtētu iespējamos rīcības scenārijus identificētoproblēmu risināšanai, 2012.gada laikā tika veikts pētījums „Sākotnējāsietekmes (Ex-ante) novērtējums par iecerētajām strukturālajām reformāmprofesionāla sociālā darba politikas jomā”.3 Turklāt, SD Pamatnostādņuizstrādē ir ņemti vērā arī dažādos, ar sociālo darbu saistītos forumos unaptaujās4 diskutētie jautājumi un priekšlikumi par nepieciešamajiempasākumiem šajā jomā.

1 Politika (grieķu – politikē, valsts vadīšanas māksla) – specifiska ar valsts varas un pārvaldes jautājumiem,kā arī ar valstu savstarpējām attiecībām saistīta sabiedriskās darbības sfēra. Politikā atspoguļojas noteiktusociālo grupu, slāņu un šķiru ekonomiskās, sociālās, šķiriskās, nacionālās, tiesiskās, morālās, reliģiskās u.c.intereses, kuras parasti reprezentē politiskās partijas. Politikas ietekme uz sociālā darba esamību, tā attīstībuir ļoti liela. (Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca. – R.: SDSPA Attīstība, 2000. – 250; 143.lp.)2 LM 2011.gada 6.maija rīkojums Nr.313 2012.gada 20.februārī Valsts kanceleja tās administrētā projekta „Atbalsts strukturālo reformu ieviešanaivalsts pārvaldē” ietvaros noslēdza līgumu ar SIA „SAFAGE Baltija” (iepirkuma identifikācijas numurs MKVK 2011/27 ESF) pētījuma „Sākotnējās ietekmes (Ex-ante) novērtējums par iecerētajām strukturālajāmreformām profesionāla sociālā darba politikas jomā” veikšanai4 SD biedrības 2010.gada 11.-12.novembrī rīkotā konference “Sociālā darba attīstības virzieni 2012.–2017.gadam: problēmu atspoguļojums un risinājumi”; sociālo darbinieku 2012.gada 8.-9.novembra


6

SD Pamatnostādnes ir pēc kārtas otrais vidēja termiņa politikasplānošanas dokuments sociālā darba jomā Latvijā un tā mērķis ir vidējātermiņā (7 gadiem) noteikt valsts politiku profesionāla sociālā darbaattīstībai.

1. Sasaiste ar starptautiskajiem līgumiem un citiemattīstības plānošanas dokumentiem

Eiropas Sociālā harta Latvijā ir spēkā no 2002.gada 2.marta. ESHPreambulā noteikts, ka ar ESH5`0 un tās Protokolu EP dalībvalstis apņēmāsaizsargāt savu iedzīvotāju sociālās tiesības, tādā veidā paaugstinotiedzīvotāju dzīves līmeni un sociālo labklājību6. Saskaņā ar ESH 14.pantānoteikto, lai nodrošinātu efektīvu tiesību izmantot sociālās labklājībasdienestu pakalpojumus izmantošanu, līgumslēdzējas puses apņemas veicinātvai nodrošināt dienestus, kas, izmantojot sociālā darba metodes7, veicinātukā indivīdu tā sabiedrības grupu labklājību un to piemērošanos sociālajaividei. 2013.gada 14.februārī Saeima ratificēja arī Pārskatīto EiropasSociālo hartu. PESH iekļautas visas tiesības, kas paredzētas 1961.gadaESH, un ir paplašināta šo tiesību darbības sfēra, kā arī iekļautas jaunastiesības, ņemot vērā izmaiņas, kas notikušas Eiropā kopš 1961.gada.

Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabinetaiecerēto darbību kā viena no valdības prioritātēm turpmākajiem trīs gadiemir noteikta stabila un ilgtspējīga Latvijas attīstība, veicinot ikviena Latvijasiedzīvotāja labklājību, mazinot sociālo nevienlīdzību. Valdības rīcībasplānā8 Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabinetaiecerēto darbību īstenošanai viens no LM veicamajiem pasākumiem irparedzēts noteikt rīcībpolitiku valsts atbalstam un starpinstitūciju sadarbībai,lai veicinātu profesionāla sociālā darba attīstību (17.3.).

praktiskā konference “Sociālā darba efektivitāte: problēmas un risinājumi”; SDSSP sēdes (notiek reiziceturksnī); LM organizētās ikgadējās metodiski informatīvās sanāksmes 2010., 2011., 2012.gadā ar sociālodienestu vadītājiem un sociālajiem darbiniekiem; Baltijas psiholoģijas un menedžmenta augstskolassadarbībā ar LM veiktā aptauja 2012.gada sākumā; RSU Sociālā darba katedras veiktā aptauja pirms2012.gada 17.maija konferences „Sociālā darba izglītībai Latvijā 20 gadi”5 Tika atklāta parakstīšanai 1961.gada 18.oktobrī Turīnā6 Sociālā labklājība – Pastāv trīs elementi, kas ir galvenie kritēriji, kuri tiek izmantoti ģimeņu, sociālogrupu, sabiedrības kopumā sociālās labklājības līmeņa noteikšanai: 1) pakāpe, līdz kādai ir atrisinātassabiedrības sociālās problēmas; 2) apjoms, kādā ir apmierinātas cilvēku sociālās vajadzības; 3) pakāpe,kādā ir nodrošinātas sociālā progresa iespējas. (Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca. – R.: SDSPAAttīstība, 2000. – 250; 193.lp.)7 Sociālā darba metodes – mērķtiecīgi izraudzītu un sistemātiski sakārtotu darba paņēmienu kopums, kuruizmanto klienta sociālās problēmas izpētei un identificēšanai, palīdzības procesa nodrošināšanai undarbības rezultātu novērtēšanai. Izdala 3 metožu grupas: identificēšanas, novērtēšanas, problēmasrisināšanas metožu grupas. (Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca. – R.: SDSPA Attīstība, 2000. – 250;175.lp.)8 Apstiprināts ar MK 2012.gada 16.februāra rīkojumu Nr.84.


7

2010.gada 10.jūnijā Saeimā tika apstiprināta Latvijas ilgtspējīgasattīstības stratēģija līdz 2030.gadam, kas ir galvenais valsts ilgtermiņaattīstības plānošanas dokuments. Latvijas ilgtspējīgas attīstības kodols ircilvēka, ekonomiskā, sociālā un dabas, tostarp vietas un telpas, kapitāluproduktivitātes kāpināšana, atbildot uz globālo tendenču izaicinājumiem.Latvija2030 pamatuzstādījumi ir laimīgs cilvēks labklājīgā valstī, ilgtspējīgsun veselīgs dzīvesveids, radoša, iecietīga un toleranta sabiedrība, sadarbībāradīta konkurētspēja un valsts kā ātrspējas partneris.

Latvija2030 īpaši tiek izcelta Latvijas pamatvērtība – cilvēkkapitāls.Cilvēku skaitam samazinoties un sabiedrībai novecojot, ir svarīginesamazināt cilvēkkapitāla bāzes vērtību un palielināt tā produktivitāti.Investīcijas cilvēkkapitālā ir prioritārs ilgtermiņa uzdevums, lai nodrošinātuvisa potenciālā cilvēkresursa, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtībasriskam pakļauto iedzīvotāju grupu, līdzdalību darba tirgū, uzlabotuveselības, sociālās aprūpes un sociālās drošības9, kā arī mūžizglītībassistēmu pakalpojumus un efektivitāti.

2012.gada 20.decembrī ar Saeimas lēmumu tika apstiprināts LatvijasNacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam, kas ir Latvija2030īstenošanas plāns. NAP2020 paredz fokusēties uz virsmērķa – „Ekonomikasizrāviens” – sasniegšanu, kas nozīmē visu Latvijas iedzīvotāju labklājībaspieaugumu un valsts ilgtspēju. Atbilstoši ilgtspējīgas attīstības plānošanaspamatprincipiem, NAP2020 ir noteiktas trīs prioritātes. Vienā no prioritātēm– „Cilvēka drošumspēja”10 rīcības virziena „Stabili pamati tautas ataudzei”ietvaros noteikts veikt šādu uzdevumu – „[273] Atbalsts ģimenei unindivīdiem krīzes situācijās un situācijās, kas saistītas ar dzimumuvardarbību, sniedzot profesionālus sociālā darba pakalpojumus unsavlaicīgus sociālās un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus (t.sk.krīzes konsultāciju, vardarbības prevencijas un rehabilitācijas atbalstaprogrammas)”.

Latvijas nacionālās reformu programmas „ES 2020” stratēģijasīstenošanai viens no galvenajiem Latvijas makrostrukturālajiemizaicinājumiem/šķēršļiem izaugsmei un nodarbinātībai noteikts – strukturālābezdarba mazināšana.

2013.gada Progresa ziņojumā par Latvijas NRP11 cita starpānorādīti šādi politikas virzieni – cīņa ar nabadzību, demogrāfijasizaicinājumi. Nabadzības līmeņa mazināšanai viens no pasākumiem noteikts

9 Sociālā drošība – viena no sociālās politikas pamatvērtībām, stāvoklis, kurā cilvēks jūtas sociāli aizsargātsun drošs par atbalstu sociālā riska iestāšanās gadījumā. ... Pasākumu kopums, lai veidotu solidaritāti arcilvēkiem, kuri zaudējuši vai pastāv briesmas, ka var zaudēt ienākumus vai kuriem radušies konkrētiizdevumi. Sociālās drošības galvenā funkcija ir nodrošināt atbalstu sociālā riska iestāšanās gadījumā vai, jaiespējams, novērst tā iestāšanos. Tirgus ekonomikas sabiedrībā blakus pastāv indivīda atbildība par savasdzīves veidošanu un solidāra drošības sistēma attiecībā uz dzīves riskiem, kas apdraud eksistenci. (Sociālādarba terminoloģijas vārdnīca. – R.: SDSPA Attīstība, 2000. – 250; 187.lp.)10 Cilvēka drošumspēja (resilience) ir starptautiski zināms jēdziens, kas raksturo cilvēka adaptācijas spējustrauji mainīgā vidē. Cilvēks ar augstu drošumspēju ir par sevi drošs, radošs cilvēks, spējīgs parūpēties parsevi un citiem, pielāgoties apstākļiem.11 http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file23539.doc#_Toc354384939


8

– nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu līdzdalībasdarba tirgū veicināšana. Mērķa sasniegšanai paredzēts pilnveidot pašvaldībusociālo dienestu un NVA sadarbību. Paredzēti arī sociālās aizsardzībaspasākumi, kas vērsti uz ģimenēm ar bērniem, piemēram, nodrošināt unpilnveidot valsts un pašvaldību atbalstu ģimenēm ar bērniem. Mērķasasniegšanai paredzēts attīstīt sociālo darbu un sociālos pakalpojumuspašvaldībās.

Viens no Latvijas kvantitatīvajiem mērķiem 2020.gadam „ES2020”stratēģijas kontekstā ir augstāko izglītību ieguvušo īpatsvara palielināšana.Augstākās izglītības vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšanai paredzētsatjaunot kredītu dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem, lai veicinātu augstikvalificētu un talantīgu speciālistu piesaisti darbam valsts un pašvaldībuinstitūcijās tajās jomās, kur šie speciālisti, t.sk., sociālie darbinieki, irnepieciešami, kā arī, lai veicinātu studentu piesaisti attiecīgajām studijām.

Lai sasniegtu vispārējās valdības budžeta mērķus, tajā pašā laikānodrošinot apstākļus ekonomikas izaugsmei vidējā termiņā, Latvijas valdībaturpina īstenot strukturālās reformas piecos galvenajos virzienos, viens nokuriem ir sabalansēta sociālā sistēma un nodarbinātība. SD Pamatnostādnesir viens no instrumentiem mērķa sasniegšanai atbilstoši LatvijasKonverģences programmā 2013.-2016.gadam12 noteiktajam.

Ir izstrādāti un spēkā esoši šādi reģionu plānošanas dokumentisociālo pakalpojumu attīstībai:

Kurzemes plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstībasprogramma 2011.-2018.gadam13;

Latgales plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstībasprogramma 2010.–2017.gadam14;

Rīgas plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstības programmaalternatīviem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijaspakalpojumiem 2010.- 2016.gadam15;

Vidzemes reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstībasprogramma 2010.-2017.gadam16;

Zemgales plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstībasprogramma 2010.-2016.gadam17.Reģionu plānošanas dokumentos sociālais darbs ir skatīts kā sociālais

pakalpojums. Iespējams, tas saistīts ar to, ka SPSP Likumā un citosnormatīvajos aktos netiek ievērota konsekvence attiecībā uz terminoloģijuun citiem ar profesionāla sociālā darba praksi saistītiem jautājumiem.

12 http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=431713http://www.kurzemesregions.lv/jomas/Sociala_nozare_Kurzeme/KPR_socialo_pakalpojumu_attistibas_programma_2011-2018gadam14 http://www.latgale.lv/lv/regionalie_projekti/esf_pr1/results15 http://www.rpr.gov.lv/spp/index.php?id=33516 http://www.vidzeme.lv/lv/alternativo_socialo_pakalpojumu_attistibas_programma/17 http://www.zemgale.lv/index.php?option=com_docman&Itemid=100139


9

2. Situācijas raksturojums un problēmu formulējums

Pēdējo gadu ekonomikas un finanšu krīzes rezultātā, būtiskipasliktinājās iedzīvotāju rīcībspēja, un rezultātā krasi pieauga iedzīvotājuskaits, kuri vērsās sociālajā dienestā. Šādos gadījumos sociālajā dienestā nereti tika izvērtēti tikai klienta materiālie resursi, kas ir pamats sociālāspalīdzības piešķiršanai, tā vietā, lai sociālais darbinieks izvērtētu klientasociālo situāciju kopumā, konstatētu sociālās problēmas un sniegtunepieciešamo atbalstu. Sociālais dienests ir iestāde, kurā ikviens iedzīvotājs,var vērsties, lai bez maksas saņemtu profesionālu sociālā darbinieka atbalstu,piesaistot nepieciešamos sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Šajālaikā arvien vairāk nostiprinājās sociālo dienestu loma un atbildība parsabiedrības sociālo aizsardzību pieejamo resursu ietvaros.

Latvijas valsts politika profesionāla sociālā darba jomā jāveido ganatbilstoši jaunajiem 21.gadsimta izaicinājumiem – ekonomiskā krīze unpēckrīzes perioda vajadzības, gan jāturpina pagājušā gadsimta 90.gadosuzsāktā sociālā darba attīstība vairākos virzienos vienlaikus – tiesiskajāregulējumā, profesionālajā praksē, kā akadēmiska disciplīna un zinātnesnozare.

Latvijā profesija sociālais darbinieks ir jauna, sākusi attīstīties tikaipagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Ārvalstu eksperts, viens nosociālā darba pamatlicējiem Latvijā, profesors Marks Rodžers no ASV,kuram ir daudzu gadu pieredze sociālajā jomā, tika izvirzījis šāduuzstādījumu – lai kādu aktivitāti varētu saukt par profesiju, t.sk., sociālodarbu, ir jābūt šādiem trim priekšnosacījumiem:

stabila zināšanu bāze; izveidots un nostiprināts profesijas ētikas kodekss; praksē ieviesta supervīzijas18 sistēma.

2.1. Tiesību akti1995.gada 7.septembrī Saeimā tika pieņemts likums „Par sociālo

drošību”. Minētais likums nosaka sociālās aizsardzības tiesiskos pamatusLatvijā.

SPSP Likumā, kas stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī, ir noteiktiatsevišķi aspekti saistībā ar sociālo darbu:

18 Supervīzija – konsultatīvs atbalsts sociālā darba speciālistam, kura mērķis ir analizēt un izvērtēt savuprofesionālo darbību, konstatēt problēmjautājumus un rast risinājumus tiem, attīstot speciālista profesionālokompetenci un sociālā pakalpojuma kvalitāti. (Supervīzija sociālajā darbā. Supervizora rokasgrāmata. – R.:SIA „N.I.M.S.”, 2007. – 278; 12.lp.)


10

skaidroti termini – sociālais darbs, karitatīvais sociālais darbs,sociālā darba speciālists, klients, sociālais dienests, sociālo pakalpojumusniedzējs, psihosociāla palīdzība, supervīzija;

sociālā darba mērķis; prasības personām, kurām ir tiesības veikt sociālo darbu; sociālā darbinieka un karitatīvā sociālā darbinieka profesionālie

uzdevumi.SD Pētījumā secināts, ka normatīvajos aktos ietvertais regulējums

nesniedz viennozīmīgu sociālā darba skaidrojumu – vai sociālais darbs irsociālais pakalpojums, vai sociālais darbs ir profesionāla darbība vai sociālādarbinieka profesionāla darbība ir sociālā pakalpojuma sastāvdaļa.Definīciju līmenī SPSP Likumā un MK 2003.gada 3.jūnija noteikumosNr.291 „Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” (turpmāk – MKnoteikumi Nr.291) sociālais darbs tiek skatīts gan kā profesionāla darbība,gan kā sociālais pakalpojums. Normatīvajos aktos nav skaidri noteiktassociālā darba robežas un nav viennozīmīgi noteikta sociālā darba vietasociālās aizsardzības sistēmā. Likumā „Par sociālo drošību”, likumā „Parpašvaldībām” sociālais darbs un sociālais darbinieks nav minēti vispār, kāarī normatīvajos aktos noteiktais attiecībā uz sociālo darbu ir nepilnīgssalīdzinot ar starptautisko sociālā darba profesijas definīciju19.

MK 2010.gada 18.maija noteikumi Nr.461 „Noteikumi par Profesijuklasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijaspamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanaskārtību” (turpmāk – Profesiju klasifikators) nosaka 2635 atsevišķās grupas„Sociālā darba un konsultāciju vecākie speciālisti” profesijas. VienlaikusProfesiju klasifikatorā paralēli profesijai sociālais darbinieks ir uzskaitītasvēl vienpadsmit ar sociālā darba specializāciju saistītas profesijas, par kurāmnav viennozīmīgas normas – vai tās ir atsevišķas profesijas, un tad katrai notām nepieciešams izstrādāt savu profesijas standartu, vai arī tās ir vienasprofesijas sociālais darbinieks dažādas specializācijas.

Divām profesijām – sociālais darbinieks un sociālais aprūpētājs – irizstrādāts profesijas standarts, kas iekļauts Profesiju klasifikatora2.pielikumā.

2.2. Sociālo dienestu darbība un uzraudzībaSPSP likumā ir noteikts sociālo dienestu izveidošanas mērķis, to

darbības uzdevumi, pienākumi un tiesības.Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, kura

noslēdzās 2009.gada 1.jūlijā, Latvijā ir 119 pašvaldības (9 pilsētu un 110

19 Sociālā darba profesija veicina sociālās pārmaiņas, problēmu risināšanu attiecībās starp cilvēkiem, kā arīcilvēku atbrīvošanu un iespēju došanu viņiem, paaugstinot viņu labklājību. Lietojot teorijas par cilvēkauzvedību un sociālajām sistēmām, sociālais darbs iejaucas tajos aspektos, kur notiek mijiedarbība starpcilvēkiem un viņu vidi. Cilvēktiesību un sociālā taisnīguma principi ir sociālā darba pamatā. (Globāliesociālā darba izglītības un prakses standarti. – R.: SDSPA Attīstība, 2008. – 44; 6.lp.)


11

novadu). Saskaņā ar MK 2008.gada 20.novembra noteikumiem Nr.951„Kārtība, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālopakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā” valstī ir reģistrēti20 arī 119sociālie dienesti.

MK noteikumos Nr.291 ir noteiktas vispārīgās prasības sociālopakalpojumu sniedzēju darbībai un arī prasības pašvaldību sociālajamdienestam, atbilstoši kurām iestādes vadītājam ir:

pienākums nodrošināt, ka sociālajā dienestā ar klientiem strādā nemazāk kā trīs sociālā darba speciālisti, t.sk., viens – sociālais darbinieksdarbam ar ģimenēm ar bērniem, otrs – sociālais darbinieks darbam arpilngadīgām personām un trešais – sociālās palīdzības organizators;

tiesības sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nodrošināšanaipiesaistīt arī citus speciālistus;

jānodrošina, ka gadījumā, ja republikas nozīmes pilsētas vainovada pašvaldības sociālā dienesta attālinātā klientu pieņemšanas punktāstrādā tikai viens sociālā darba speciālists, tad tam jābūt vismaz ar sociālādarbinieka kvalifikāciju.

1.attēls

Sociālā darba speciālistu skaits sociālajos dienestos

1109 1133

783 798

0

200

400

600

800

1000

1200

2010.gads 2011.gads

Sociālā darba speciālisti, kopāno tiem, sociālie darbinieki

Avots: Valsts statistikas pārskatu kopsavilkumi21

Lai gan 2011.gadā ir vērojams neliels sociālā darba speciālistu skaitapieaugums (skatīt 1.attēlu) – no 1109 speciālistiem 2010.gadā (tai skaitā 783sociālie darbinieki) līdz 1133 speciālistiem 2011.gadā (tai skaitā 798 sociālie

20 Valsts informācijas sistēma „Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs” (http://www.lm.gov.lv/text/1047 )21 (http://www.lm.gov.lv/text/1382)


12

darbinieki), tomēr joprojām to skaits ir neatbilstošs tiesību aktunosacījumiem.

SPSP Likumā noteiktais kritērijs par sociālā darba speciālistu skaitusociālajos dienestos attiecībā pret iedzīvotāju skaitu pašvaldībā (1:1000)2011.gadā ir izpildīts tikai par 52%.22 No 119 SPS Reģistrā reģistrētiemsociālajiem dienestiem 2011.gadā 17 sociālie dienesti (14%) nebijaizpildījuši MK noteikumos Nr.291 noteikto minimālo prasību attiecībā uzsociālā darba speciālistu skaitu23.

SD Pētījumā secināts, ka problēma nav tik daudz saistīta ar atbilstošukvalifikāciju ieguvušu sociālo darbinieku trūkumu, bet gan sociālā darbastudiju programmu absolventu nevēlēšanos strādāt sociālo darbu. Šīproblēma saistīta ar pasākumu kopumu pievilcīgas darba vides attīstīšanai –atalgojuma jautājumu sakārtošana, sociālā darba nozares tiesiskā ietvaraprecizēšana, sociālā darba robežu un kompetenču definēšana, kvalitātesprincipu ieviešanu sociālā darba praksē, sistemātisku un vienlīdzīgu atbalstuprofesionālās izaugsmes iespējām.24

Sociālo dienestu juridiskais statuss ir divējāds – sociālie dienesti irpašvaldību iestādes (nedaudz virs 80% no 22 SD Pētījumā iekļautajiemsociālajiem dienestiem), sociālie dienesti ir pašvaldību aģentūras (nedaudzzem 20% no 22 SD Pētījumā iekļautajiem sociālajiem dienestiem). Sociālodienestu funkciju nodrošināšanu neietekmē tā juridiskais statuss, tomērpastāv atšķirības darbības plānošanas, novērtēšanas un atskaitīšanās kārtībā,kas traucē vienotu un sistēmisku sociālo dienestu un sociālā darbaplānošanas, uzraudzības un rezultātu novērtēšanas sistēmas izveidi.25

Sociālajiem dienestiem kā pašvaldību iestādēm nav normatīvajosaktos noteikts regulējums un prasības iekšējās kontroles sistēmai, institūcijasdarbības plānošanai, kā arī rezultātu uzraudzībai un novērtēšanai. Tas radasituāciju, ka sociālo dienestu darba uzraudzības, novērtēšanas un kontrolesjomā tiek izmantoti dažādi instrumenti. Ir izstrādāti pieci reģionu plānošanasdokumenti sociālo pakalpojumu attīstībai, bet tikai vienai no programmām„Kurzemes plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstības programma2011.-2018.gadam” ar ES fondu atbalstu tiek finansēts darbinieks, kuršnodrošina regulāru situācijas analīzi, informācijas aktualizāciju unprogrammas ieviešanas uzraudzību reģiona līmenī.

Lai gan ir ievērojams skaits stratēģiskās plānošanas dokumentudažādos līmeņos, tomēr pastāv problēmas ar rādītāju definēšanu un touzraudzības mehānismiem, kā arī neskaidrība institucionālajā un atbildībudalījumā atskaitīšanās mehānismā par reģionālo programmu sasniegumu

22 http://www.lm.gov.lv/text/235723 http://www.lm.gov.lv/text/235724 „Gala ziņojums (t.sk. rekomendācijas) par profesionāla sociālā darba attīstības veicināšanu” atbilstošilīgumam „Sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējums par iecerētajām strukturālajām reformāmprofesionāla sociālā darba politikas jomā” 40.lp. (http://www.lm.gov.lv/text/2399)25 „Gala ziņojums (t.sk. rekomendācijas) par profesionāla sociālā darba attīstības veicināšanu” atbilstošilīgumam „Sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējums par iecerētajām strukturālajām reformāmprofesionāla sociālā darba politikas jomā” 23.lp. (http://www.lm.gov.lv/text/2399)


13

mērīšanu. Minētais aktualizē nepieciešamību veikt integrētu reģionaprogrammu izstrādi, uzraudzību un novērtēšanu, tādējādi, ieviešot arīteritorijas principa piemērošanu profesionāla sociālā darba nodrošināšanā.26

2.3. Sociālo darbinieku izglītībaSPSP Likumā sociālajam darbiniekam ir noteiktas prasības attiecībā

uz kvalifikāciju, proti, ir noteikts, ka: tiesības veikt sociālo darbu ir personām, kas ieguvušas otrā līmeņa

profesionālo augstāko vai akadēmisko izglītību sociālajā darbā vaikaritatīvajā sociālajā darbā27 ;

tiesības sniegt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijaspakalpojumus un sociālo palīdzību ir personām, kas ieguvušas pirmā līmeņaprofesionālo augstāko izglītību sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas vaisociālās palīdzības sniegšanas jomā vai profesionālo vidējo izglītību sociālāsaprūpes jomā (pēc tādas profesionālās vidusskolas vai citas izglītībasiestādes beigšanas, kura īsteno profesionālās vidējās izglītībasprogrammas).28

Latvijā akreditētās studiju programmās sociālā darbiniekakvalifikāciju var iegūt šādās septiņās augstākās izglītības iestādēs29 –Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta augstskola, Daugavpils Universitāte,Latvijas Kristīgā akadēmija, Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte,Rīgas Stradiņa universitāte, Vadības un sociālā darba augstskola „Attīstība”.

Sociālā darbinieka kvalifikācijas iegūšanai ir iespēja studētprofesionālā bakalaura studiju programmā vai 2.līmeņa profesionālā studijuprogrammā: sociālais darbs – BPMA, LU, RSU, VSDA „Attīstība”;sociālais darbinieks – LiepU; karitatīvais sociālais darbs – KrA. Studijas tieknodrošinātas Daugavpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rīgā un augstākās izglītībasiestāžu filiālēs Jelgavā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Smiltenē.

Profesionālā maģistra grādu sociālajā darbā iespējams iegūt, studējotBPMA, DU, LKrA, LiepU, RSU, VSDA „Attīstība”.

Maģistratūras studiju programmas pabeigšana nodrošina iespējasturpināt studijas doktorantūrā zinātniskā grāda iegūšanai. Saskaņā ar LatvijasZinātnes padomes akadēmisko un zinātnisko grādu nomenklatūru sociālaisdarbs klasificēts kā socioloģijas apakšnozare „sociālā politika30 un sociālādarba organizācija”. Līdz ar to doktorantūras absolvents, kurš aizstāvējis

26 „Gala ziņojums (t.sk. rekomendācijas) par profesionāla sociālā darba attīstības veicināšanu” atbilstošilīgumam „Sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējums par iecerētajām strukturālajām reformāmprofesionāla sociālā darba politikas jomā” 22.lp. (http://www.lm.gov.lv/text/2399)27 SPSP Likuma 41.pants28 SPSP Likuma 42.pants29 www.aiknc.lv30 Sociālā politika – valsts politikas sastāvdaļa; sabiedrības procesu mērķtiecīga ietekmēšana, lainodrošinātu valstī cilvēku sociālo labklājību, sociālās tiesības, sociālo drošību un sociālo vienlīdzību.Sociālā politika visciešāk saistīta ar sabiedrības sociālajām problēmām. To risināšanas ceļi atspoguļojasvaldības plānos, programmās, normatīvajos aktos. (Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca. – R.: SDSPAAttīstība, 2000. – 250; 198.lp.)


14

promocijas darbu socioloģijas apakšnozarē „sociālā politika un sociālā darbaorganizācija” iegūst doktora grādu socioloģijā, Dr.soc./ Dr.sc.soc.Doktorantūras studijas socioloģijā, tai skaitā, apakšnozarē „sociālā politikaun sociālā darba organizācija” piedāvā Latvijas Universitātes Sociālozinātņu fakultāte un Rīgas Stradiņa universitāte.31

Sociālā darba studiju programmas tiek finansētas gan no valstsbudžeta, gan arī kā maksas studijas, piesaistot citus, visbiežāk pašustudējošo, finansējuma avotus.

2012./2013.studiju gadā valsts budžeta līdzekļu finansētās studijuvietas sociālā darba studiju programmām sadalītas šādi: LU – 10, LiepU –60, RSU – 43 budžeta vietas. Maģistra studiju programmās no valsts budžetalīdzekļiem ir finansētas 16 studiju vietas tikai vienā no izglītības iestādēm –RSU. Tātad kopumā gan bakalaura, gan maģistra studiju programmās novalsts budžeta līdzekļiem gadā tika finansētas 129 studiju vietas.

Saskaņā ar VM nolikumu32 RSU ir Veselības ministrijas padotībā, līdzar to valsts budžeta vietas sociālā darba studijām RSU tiek izdalītas no VMbudžeta līdzekļiem. Tas nozīmē, ka no 129 budžeta vietām 59 (46%) tiekfinansētas no VM budžeta. Valsts budžeta vietu sadalījums jau vairākusgadus nav ticis pārskatīts. Nav skaidri kritēriji valsts finansēto budžeta vietusadalē nozarē „sociālā labklājība” starp valsts augstākās izglītības iestādēm,kuras nodrošina sociālā darba augstākās izglītības studijas.

Studiju maksa profesionālā bakalaura studiju programmās un 2.līmeņaprofesionālās studiju programmās gan pilna laika klātienes, gan nepilna laikaklātienes studijās dažādās izglītības iestādēs svārstās no 700 Ls līdz 1200 Lsgadā. Maģistrantiem gan pilna, gan nepilna laika klātienes studijās studijumaksa svārstās no 625 Ls līdz 1200 Ls gadā.

2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu par 21% ir pieaudzis sociālajosdienestos strādājošo sociālā darba speciālistu skaits, kuri ieguvuši otrālīmeņa profesionālo augstāko vai akadēmisko izglītību sociālajā darbā vaikaritatīvajā sociālajā darbā (skatīt 2.attēlu). 2011.gadā šādi speciālistiveidoja 75% no visiem sociālajos dienestos strādājošajiem sociālā darbaspeciālistiem. Vienlaikus pozitīvi vērtējama tendence, ka samazinās tosociālā darba speciālistu skaits pašvaldību sociālajos dienestos, kurukvalifikācija neatbilst SPSP likumā noteiktajam, t.i., no 21% 2010.gadā līdz10% 2011.gadā.

31 „Starpziņojums par sociālā darba Latvijā tiesiskā regulējuma, institucionālās sistēmas un finanšu plūsmasizvērtējumu” atbilstoši līgumam „Sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējums par iecerētajām strukturālajāmreformām profesionāla sociālā darba politikas jomā” 140 lp. (http://www.lm.gov.lv/text/2399)32 MK 2004.gada 13.aprīļa noteikumu nr.286 „Veselības ministrijas nolikums” 24.13.apakšpunkts


15

2.attēls

Sociālā darba speciālistu kvalifikācija sociālajos dienestos,skaits

702 162

165

245

116852

0 200 400 600 800 1000 1200

2010.gads

2011.gads

ar otrā līmeņa profesionāloaugstāko vai akadēmiskoizglītību sociālajā darbā vaikaritatīvajā sociālajā darbā

ar pirmā līmeņa profesionāloaugstāko izglītību (sociālāspalīdzības organizators,sociālais aprūpētājs, sociālaisrehabilitētājs)ar neatbilstošu kvalifikāciju


IZM sniegtā informācija, kas balstīta uz līdz 2012.gada 15.oktobrimsaņemtajiem statistikas pārskatiem no augstākās izglītības iestādēm, kā arīuz informāciju no Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra datiem,rāda, ka 2011./2012. studiju gadā sociālā darbinieka kvalifikāciju ieguvušas177 personas un maģistra grādu sociālajā darbā ieguvušas 66 personas.

SD Pētījumā eksperti norāda vēl uz šādām problēmām: nav mehānisma, kas nodrošinātu par valsts budžeta līdzekļiem

studējošo sociālo darbinieku piesaisti nozarei; nepietiekama izglītības sasaiste ar praksi, kas ir viena no

nozīmīgām sociālā darba profesionālo studiju satura daļām; pietrūkst sadarbības starp izglītības institūcijām, kuras īsteno

sociālā darba programmas, darba devējiem, nozaru ministrijām, u.c.ieinteresētajām pusēm 34.

2.4. Sociālo darbinieku profesionālā pilnveideMK noteikumos Nr.291 ir noteikts, ka pašvaldībai jānodrošina

regulāra kvalifikācijas celšana katru gadu darbiniekiem, kuri strādā arklientiem, t.sk., sociālajam darbiniekam – ne mazāk par 24 stundām gadā.

33 http://www.lm.gov.lv/text/138234 „Gala ziņojums (t.sk. rekomendācijas) par profesionāla sociālā darba attīstības veicināšanu” atbilstošilīgumam „Sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējums par iecerētajām strukturālajām reformāmprofesionāla sociālā darba politikas jomā” 41.-42.lp. (http://www.lm.gov.lv/text/2399)


16

Sociālā darbinieka profesijas standartā profesionālā pilnveide irnoteikta kā viena no profesionālās darbības veikšanai nepieciešamajāmprofesionālajām kompetencēm – spēja analizēt un izvērtēt savu profesionālodarbību, un arī kā viena no nepieciešamajām prasmēm – sistemātiskipilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.35

Situācija profesionālās pilnveides jomā sociālajiem darbiniekiem navmainījies kopš 2003.gada, kad profesionālās pilnveides prasība tikaiestrādāta MK noteikumos Nr.291. Atbilstoši noteiktajam, sociālopakalpojumu sniedzējam, tātad arī sociālajam dienestam, ir jānodrošinasociālā dienesta sociālā darba speciālistu profesionālā pilnveide. Tas nozīmē,ka līdz šim sociālo darbinieku profesionālajai pilnveidei finansējuma avots irbijis pašvaldību budžeta līdzekļi vai arī pašu profesionāļu finansējums. Līdzar to katrs sociālais dienests īsteno atšķirīgu pieeju darbinieku profesionālajāpilnveidē. Bieži to nosaka finanšu resursi, pieejamība, sociālā dienestavadītāja subjektīvā izpratne un attieksme.

2011.gadā 54% no sociālo dienestu vadītājiem un sociālā darbaspeciālistiem nebija profesionāli pilnveidojušies (skatīt 3.attēlu).

3.attēls

Sociālā darba speciālistu īpatsvars sociālajosdienestos, kuri nav piedalījušies profesionālās

pilnveides apmācībās

60%

44% 47% 47%54%

010203040506070

2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gads 2011.gads


SD Pētījumā norādīts, ka iztrūkst sistemātiska, vajadzībās pamatotasociālo darbinieku profesionālā pilnveide, kā arī ir nepietiekama izglītībassasaiste ar sociālā darba praksi. SD pētījumā tiek ieteikts veidot atbalstasistēmu kvalifikāciju ieguvušam „jaunajam speciālistam” – sociālajamdarbiniekam sociālā darba prakses uzsākšanai sociālajā dienestā pieredzējuša

35 MK 2010.gada 18.maija noteikumu nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiempamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanaskārtību” 2.pielikuma 1.39.3.aoakšnodaļas 8.punkts un 1.39.4.apakšnodaļas 16.punkts36 http://www.lm.gov.lv/text/1382


17

sociālā darbinieka – mentora uzraudzībā. Mentorings ir nevērtējošasattiecības starp divām personām – mentoru un pieredzes pārņēmēju.Organizācijas mentoringu visbiežāk izmanto, lai sekmētu cilvēku mācīšanosdarbavietā, sniegtu atbalstu pārmaiņu posmos, piemēram, uzsākotprofesionālo darbību. Mentordarbība ir viens no mūsdienīgas profesionālāspilnveides veidiem. Ar mentora jēdzienu saprot padomdevēju, gudru,saprotošu palīgu, kurš ir gatavs sniegt atbalstu un dalīties ar pieredzi citulabā un kam piemīt šim darbam nepieciešamās kompetences. Patlabanpasaulē visdažādākajās profesijās, t.sk. sociālajā darbā, mentora darbs kļuvispar neatņemamu daļu no profesionālās pilnveides procesa.

2.5. Supervīzijas nodrošināšana sociālajā dienestāMK noteikumos Nr.291 ir noteikts, ka sociālajam dienestam

jānodrošina supervīzija sociālā darba speciālistiem – individuālais atbalstsvismaz 9 stundas gadā vai grupas atbalsts vismaz 18 stundas gadā.

SPSP Likumā un MK noteikumos Nr.291 vārds „supervīzija” tieklietots iekavās aiz termina „konsultatīvs atbalsts sociālā darba speciālistam”,kas nozīmē, ka sociālo darbu reglamentējošos tiesību aktos šī profesijai vitālinepieciešamā joma ir reglamentēta minimāli. Lai arī laika gaitā supervīzijaskļuvušas arvien biežāk izplatīta prakse sociālā darba speciālistu vidū, tomērproblēmas rada prasību trūkums sociālā darbinieka supervizoram. Kaut arīnav pieejami dati par supervīziju sociālajiem darbiniekiem kvalitāti un tosaturu, tomēr ir skaidrs, ka prasību trūkums ietekmē supervīziju kvalitāti.

4.attēls

Sociālā darba speciālistu īpatsvars sociālajosdienestos, kuri nav piedalījušies supervīzijās

39%

62% 67%59%

0%10%20%30%40%50%60%70%80%

2008.gads 2009.gads 2010.gads 2011.gads


37 http://www.lm.gov.lv/text/1382


18

2011.gadā no sociālajos dienestos strādājošiem sociālā darbaspeciālistiem 59% netika vadīta supervīzija (skatīt 4.attēlu). Par supervīzijuaktualitāti liecina SD Pētījuma ietvaros ekspertu veiktā sociālo dienestuvadītāju un sociālo darbinieku aptauja, kā arī nozares speciālistu fokusgrupa.Respondenti gandrīz vienprātīgi uzskata, ka supervīziju nodrošināšana irpats svarīgākais sociālā darba atbalsta virziens.38

2.6. Sociālo darbinieku atalgojuma sistēma2007.gadā Valsts kancelejā tika izstrādāta rokasgrāmata

„Kompetences valsts pārvaldē”39. Amatu klasificēšanu nosaka 2010.gada30.novembra MK noteikumi Nr.1075 „Valsts un pašvaldību institūcijuamatu katalogs” (sociālais darbs noteikts 39.saimē). Sociālā darbiniekaprofesijas standartā ir noteiktas profesionālās darbības veikšanainepieciešamās kompetences, prasmes un zināšanas. Tomēr pagaidām navizstrādāta sociālo darbinieku vienota darba rezultātu novērtēšanas sistēma uniztrūkst tās sasaiste ar sociālo darbinieku vienotu atalgojuma sistēmu.

Sociālo dienestu darbinieku atalgojuma noteikšanas sistēmas dažādāspašvaldībās ievērojami atšķiras. SD Pētījuma veicējiem – ekspertiem vairākisociālie dienesti konkrētu mēneša darba algu vietā norādījuši algu diapazonuvai kopējo gada algas fondu. SD Pētījums parāda, ka pastāv būtiskasatšķirības viena līmeņa darbinieku atalgojuma līmenī starp sociālajiemdienestiem pašvaldībās ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu. Atsevišķos sociālajosdienestos sociālajam darbiniekam ir vienāda vai mazāka darba alga, nekāsociālās palīdzības organizatoram. Tas rada spriedzi un neapmierinātībuzemāk atalgotajos darbiniekos.

SD Pētījums rāda, ka sociālajos dienestos strādājošo sociālodarbinieku bruto atalgojums 2011.gadā ir šāds:

republikas pilsētu sociālajos dienestos no 320 Ls līdz 533 Ls; lielo novadu (iedzīvotāju skaits virs 20 000) sociālajos dienestos

no 345 Ls līdz 454 Ls; vidējo novadu (iedzīvotāju skaits no 5 000 līdz 20 000) sociālajos

dienestos no 330 Ls līdz 560 Ls; mazo novadu (iedzīvotāju skaits līdz 5 000) sociālajos dienestos no

220 Ls līdz 414 Ls.40

SD Pētījuma ietvaros veiktā analīze rāda, ka sociālo dienestu sociālodarbinieku un vairākos sociālajos dienestos arī dienestu vadītāju atalgojums,ir ievērojami zemāks nekā to pieļauj normatīvie akti. Tajā pat laikā aptaujāto

38 „Gala ziņojums (t.sk. rekomendācijas) par profesionāla sociālā darba attīstības veicināšanu” atbilstošilīgumam „Sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējums par iecerētajām strukturālajām reformāmprofesionāla sociālā darba politikas jomā” 47.lp. (http://www.lm.gov.lv/text/2399)39 Rokasgrāmata kompetenču pieejas izmantošanai Latvijas valsts pārvaldes cilvēkresursu vadībā. Valstskanceleja; 2007.40 „Starpziņojums par sociālā darba Latvijā tiesiskā regulējuma, institucionālās sistēmas un finanšu plūsmasizvērtējumu” atbilstoši līgumam „Sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējums par iecerētajām strukturālajāmreformām profesionāla sociālā darba politikas jomā” 122.lp. (http://www.lm.gov.lv/text/2399)


19

sociālo dienestu sociālo darbinieku vidējā bruto alga 2011.gadā bija 394 Ls,kas par 4% pārsniedza vidējo attiecīgajās pašvaldībās strādājošo algu.

Daudzos sociālajos dienestos darbinieku atalgojums nav saistīts artādiem rādītājiem kā darbinieka kvalifikācija un sasniegtie darba rezultāti.No SD Pētījumā iekļautajiem 22 sociālajiem dienestiem regulāra darbiniekunovērtēšana tiek veikta tikai 10 sociālajos dienestos (45%). Tas var negatīviietekmēt darbinieku motivāciju.41

2.7. Sociālā darba kvalitāteNozīmīga loma mērķtiecīgas sociālā atbalsta sistēmas veidošanā ir

sociālajos dienestos strādājošo sociālo darbinieku profesionalitātei unkvalitātei, kādā tiek veikta klienta sociālās situācijas izvērtēšana, klientamotivēšana savas situācijas uzlabošanai, līdzdarbības pienākumupiemērošana, sadarbība ar citām institūcijām un profesionāļiem un sociālāgadījuma vadīšana kopumā. Sociālā darbinieka profesijas standartā irnoteiktas augstas prasības attiecībā uz darbu ar klientu un tā problēmurisināšanu, kas paredz nodrošināt holitisku pieeju klienta vajadzību, sociāloprasmju un resursu izvērtēšanā, optimālo risinājumu un atbalsta instrumentumeklēšanā.

Jaunu sociālo problēmu rašanās cieši saistīta ar vērtību sistēmasmaiņu ģimenēs, sabiedrībā, tāpēc aktuāli vērst sabiedrības uzmanību unuzsākt dialogu ar sabiedrību par jaunajām sociālajām problēmām un torisināšanu. Katrai sociālajai problēmai nepieciešams savs profesionālsrisinājums, savukārt, tam ir aktuāla sociālo darbinieku profesionālāssagatavotības nodrošināšana, gan dažādu iestāžu veidošana, sociālopakalpojumu tīkla izveide un iedzīvotāju nodrošināšana ar kvalitatīviemsociālajiem pakalpojumiem.

SD Pētījumā konstatēts42, ka ekonomiskās krīzes situācija un ar tosaistītās ekonomiskās un sociālās sekas (augstais bezdarbs, ilgstošā bezdarbalīmeņa pieaugums, ierobežotās nodarbinātības iespējas, straujš iedzīvotājuienākumu līmeņa samazinājums, mājsaimniecību nabadzības riskapieaugums, iedzīvotāju parādsaistību pieaugums, nespēja norēķināties parprecēm un pakalpojumiem u.tml.) ir ne tikai paplašinājuši sociālo dienestuklientu loku un skaitu, bet padziļinājuši esošās sociālās problēmas.Svarīgākās mērķgrupas, darbā ar kurām pietrūkst specifiskas zināšanas unprasmes, ir no psihoaktīvām vielām un azartspēlēm atkarīgās personas,pirmspensijas vecuma personas, varmākas, ilgstošie bezdarbnieki, ģimenesar bērniem, vardarbībā cietušās personas.

41 „Gala ziņojums (t.sk. rekomendācijas) par profesionāla sociālā darba attīstības veicināšanu” atbilstošilīgumam „Sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējums par iecerētajām strukturālajām reformāmprofesionāla sociālā darba politikas jomā” 35. un 36.lp. (http://www.lm.gov.lv/text/2399)42 „Gala ziņojums (t.sk. rekomendācijas) par profesionāla sociālā darba attīstības veicināšanu” atbilstošilīgumam „Sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējums par iecerētajām strukturālajām reformāmprofesionāla sociālā darba politikas jomā” 15.lp. (http://www.lm.gov.lv/text/2399)


20

Valsts statistikas pārskatu kopsavilkumu dati sniedz informāciju, kasākot no 2009.gada ir palielinājies klientu skaits, kuri vērsušies sociālajosdienestos gan, lai saņemtu sociālo palīdzību, gan arī, lai tiktu nodrošinātisociālie pakalpojumi. Īpaši strauji pieaudzis personu, kuras atzītas partrūcīgām, skaits, vienlaikus arī kopš 2008.gada ir pieaudzis pašvaldībuapmaksāto sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits (skatīt 5.attēlu).

5.attēlsSociālā dienesta klientu skaita dinamika 2008. - 2011.gadā

120 314

176 138

265 311

43 409 45 56158 935 59 676

282 107

0

50 000

100 000

150 000

200 000

250 000

300 000

2008 2009 2010 2011

Trūcīgo personu skaits Pašvaldību apmaksāto sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits

Avots: Valsts statistikas pārskatu kopsavilkumi

SD Pētījumā secināts, ka lielais funkciju apjoms un tam neatbilstošaissociālo darbinieku skaits sociālajos dienestos ierobežo kvalitatīva sociālādarba veikšanu ar klientiem.

SD Pētījumā veiktā analīze parāda, ka visšaurākais sociālopakalpojumu klāsts tiek nodrošināts mazo novadu sociālajos dienestos. Toizraisa tādi faktori kā nepietiekams finansējums, telpu trūkums pašvaldībā,nepietiekama pašvaldības izpratne par sociālo pakalpojumu nepieciešamību,kvalificētu speciālistu trūkums, augstas transporta izmaksas apsekojumu unaprūpes mājās pakalpojumu nodrošināšanai, un mobilo pakalpojumutrūkums, kas varētu risināt pakalpojumu pieejamības problēmu laukuiedzīvotājiem.43 Iedzīvotāju skaits līdz 5000 ir 33% no visām pašvaldībām.SD Pētījumā konstatēts, ka mazo novadu (iedzīvotāju skaits līdz 5000)sociālajos dienestos autonomija sociālā darba, sociālo pakalpojumu unsociālās palīdzības sniegšanā un pakalpojumu administrēšanā ir ierobežotaun vadības mehānismi, lēmumu pieņemšanas procesi un darbībasorganizācija tiek nodrošināta kā pašvaldības administrācijas struktūrvienībai.

43 „Gala ziņojums (t.sk. rekomendācijas) par profesionāla sociālā darba attīstības veicināšanu” atbilstošilīgumam „Sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējums par iecerētajām strukturālajām reformāmprofesionāla sociālā darba politikas jomā” 26.lp. (http://www.lm.gov.lv/text/2399)


21

Mazo novadu pašvaldībās ir vērojama lielāka pašvaldības politiskās unizpildvaras ietekme, kas mēdz būt šķērslis profesionāla sociālā darbaveikšanai, sociālo pakalpojumu attīstīšanai un nodrošināšanai.

SD Pētījumā secināts, ka dominējošā funkcija sociālajos dienestos irsociālās palīdzības sniegšana44, kaut gan sociālā palīdzība neatrisina klientuproblēmu cēloni. Nepietiekami finanšu līdzekļi pamatvajadzībunodrošināšanai, kā rezultātā sociālais dienests lemj par sociālās palīdzībaspiešķiršanu, ir tikai viena no sociālajām problēmām, ar kurām personasvēršas sociālajā dienestā.

SD pētījumā konstatēts, ka daļā sociālo dienestu klientiem tieknodrošināts sociālais darbs ar grupu, pamatojoties uz pašvaldības iedzīvotājuvajadzībām un sociālajām problēmām. Šī sociālā darba mikroprakses metodeir perspektīva darba forma sociālajā darbā, kuru ir nepieciešams attīstīt unpaplašināt. Vairāku sociālo dienestu sociālo darbinieku praktiskā pieredzeliecina, ka grupu darbs ir efektīvs klientu sociālo problēmu risināšanā.Papildus priekšrocība grupu darba izmantošanai – ņemot vērā nepietiekošosociālo darbinieku skaitu un esošo sociālo darbinieku lielo noslodzi, grupā iriespējams strādāt ar lielāku klientu skaitu nekā tas ir, strādājot ar katruklientu individuāli.

2.8. Starpprofesionāļu un starpinstitucionālā sadarbībaLai panāktu efektīvu sociālā darba jomas attīstību ir svarīgi, ka attīstās

un aktīvi strādā dažādas sabiedriskās organizācijas, biedrības, nodibinājumi,kas dod savu ieguldījumu sociālās politikas veidošanā. Latvijā darbojasšādas sociālā darba jomas profesionāļu apvienības – Sociālo darbiniekubiedrība, Latvijas profesionālo sociālā darba speciālistu asociācija, Klīniskosociālo darbinieku asociācija, sociālajā jomā praktizējošo supervizorubiedrība “Supervizoru apvienība”, Latvijas supervizoru asociācija unLatvijas pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība. Koordinētusadarbību starp institūcijām (darba devējiem, augstākās izglītības iestādēmu.c.) un profesionāļiem, kas iesaistīti sociālā darba politikas attīstībā valstī,nodrošina ar LM 2006.gada 28.augusta rīkojumu Nr.128 izveidotā Sociālādarba speciālistu sadarbības padome45. Izveidotie speciālistu sadarbībasmehānismi politikas plānošanas un uzraudzības nodrošināšanai uninformācijas apmaiņai starp sociālā darba speciālistiem nav vērtējamiviennozīmīgi, jo SD Pētījumā secināts, ka veiktie pasākumi valsts pārvaldes

44 „Starpziņojums par sociālā darba raksturojumu Latvijā 2010./2011.gadā un tā analīzi” atbilstoši līgumam„Sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējums par iecerētajām strukturālajām reformām profesionāla sociālādarba politikas jomā” 103.lp. (http://www.lm.gov.lv/text/2399)45 Padomes sastāvā ietilpst Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība, Latvijas Profesionālosociālā darba speciālistu asociācija, SD biedrība, Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta augstskola, LatvijasKristīgā akadēmija, Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža, Liepājas Universitāte, RīgasStradiņa universitāte, Vadības un sociālā darba augstskola „Attīstība”, Rīgas domes Labklājībasdepartamenta Sociālā pārvalde, Rucavas novada Sociālais dienests, Valmieras pilsētas Sociālais dienests,Ogres novada dome, IZM, LM


22

administratīvo izdevumu samazināšanai ir ietekmējuši LM iespējassistēmiski veikt noteiktos uzdevumus, t.sk. sociālo pakalpojumu kvalitāteskontroli un metodisko vadību. Esošie uzraudzības un kontroles instrumenti –pārskati un pārbaudes, netiek izmantoti pietiekami efektīvi, jo pietrūkstmetodiskā un skaidrojošā darba sociālā darba veikšanai un administratīvoprasību nodrošināšanai. Lielākais vairums SD Pētījumā intervēto sociālodienestu vadītāju norādīja uz nepietiekamo iesaisti un atbalstu no sociālodarbinieku profesionālo asociāciju, biedrību puses sociālā darba attīstībasorganizēšanai.

Sociālajos dienestos sociālā gadījuma vadīšanas process ir sociālādarbinieka atbildība, sarežģītākos gadījumus risinot sociālā dienestastarpprofesionāļu komandā, nereti pieaicinot pārstāvjus no citām institūcijāmvai citu profesiju pārstāvjus, piemēram, bāriņtiesu darbinieki, pedagogi,ārstniecības personas, tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, NVA darbinieki,VSAA darbinieki, probācijas dienesta darbinieki u.c. SD Pētījumāidentificētas galvenās problēmas starpprofesionāļu un starpinstitucionālajāsadarbībā – informācijas apmaiņas trūkums; neskaidrība atbildībassadalījumos starp sadarbības partneriem, nenoteiktas katras institūcijaskompetences robežas; iesaistītajām institūcijām nav izpratnes, zināšanas unprasmes iesaistīties klienta sociālās problēmas risināšanā46.

Starpprofesionāla un starpinstitucionāla sadarbība ir būtiskasastāvdaļa kvalitatīva sociālā darba nodrošināšanai. Veiksmīgas sadarbībaspamatā ir katra darbinieka izpratne par saviem profesionālajiemuzdevumiem, zināšanām, darba prasmēm, amata pienākumiem un patiesavēlme izmantot citu speciālistu zināšanas gadījumos, kad nepieciešamāsprofesionālās darbības nevar veikt ieņemamā amata, savas profesijas vaiinstitūcijas ietvaros. Vienam sociālam darbiniekam nav jākļūst par “viszini”vai “visvari”, bet gan jāmeklē citu profesiju un/vai institūciju darbinieki,kuri spēj paveikt vajadzīgo. Tieši tāpēc institūcijām ir noteiktas atšķirīgasfunkcijas un dažādu profesiju speciālistiem ir atšķirīgi darba uzdevumi.Tāpat svarīgi sociālā darba nodrošināšanā ir zināt kopīgo mērķi klientasituācijas risināšanai un apzināties katram savu atbildību un lomu komandaskopīgā mērķa sasniegšanā.

2.9. Zinātniski pētnieciskā bāze sociālā darba jomāSociālā darba jomā ir vāji attīstīta zinātniski pētnieciskā bāze, kaut

gan tā ir viens no pamatiem profesijas attīstībai un izaugsmei. Līdzšinējāsituācija raksturojas ar ļoti lēnu un smagnēju sociālā darba iekļaušanossociālo zinātņu saimē. Raugoties no zinātnes viedokļa sociālā darba

46 „Starpziņojums par sociālā darba raksturojumu Latvijā 2010./2011.gadā un tā analīzi” atbilstoši līgumam„Sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējums par iecerētajām strukturālajām reformām profesionāla sociālādarba politikas jomā” 129.lp. (http://www.lm.gov.lv/text/2399)


23

profesija47 un izglītības sistēma ir jaunas un Latvijā 20 gadu laikā vēl navizveidojušās sociālā darba kā zinātnes nozares tradīcijas. Sociālais darbspamatā tiek asociēts ar praktisku, nevis zinātnisku darbību. Šo situācijuietekmē sociālo zinātņu tradīcijas Latvijā, zinātņu klasifikators, akadēmiskomācībspēku trūkums, doktorantu trūkums.

Konstatētās problēmas: sociālajos dienestos nodarbināto sociālā darba speciālistu skaits un

kvalifikācija neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; sociālajos dienestos iztrūkst iekšējās kontroles sistēma, institūcijas

darbības plānošana, kā arī rezultātu uzraudzība un novērtēšana; iztrūkst sistemātiska, vajadzībās pamatota sociālo darbinieku

atbalsta sistēma (profesionālā pilnveide, supervīziju nodrošināšana unkvalifikāciju ieguvuša „jaunā speciālista” profesionālās prakses uzsākšana);

metodiskā atbalsta pasākumu nepietiekamība sociālajiemdarbiniekiem;

sociālajiem darbiniekiem iztrūkst specifiskas zināšanas un prasmessociālā darba praksē ar dažādām klientu mērķgrupām;

nav mehānisma, kas nodrošinātu par valsts budžeta līdzekļiemstudējošo sociālo darbinieku piesaisti nozarei;

nepietiekama izglītības sasaiste ar praksi; pietrūkst sadarbība starp izglītības institūcijām, kuras īsteno sociālā

darba programmas, darba devējiem, nozaru ministrijām, u.c. ieinteresētajāmpusēm;

nemotivējoša un necaurskatāma sociālo darbinieku atalgojumasistēma;

nav noteikti adekvāti slodzes kritēriji un rezultatīvie rādītāji sociālādarba praksei sociālajā dienestā;

nepietiekami attīstīts sadarbības modelis starp sociālajiemdarbiniekiem un starp klienta sociālo problēmu risināšanā iesaistītajāminstitūcijām.

3. Politikas pamatprincipi, mērķis, rīcības virzieni,rezultāts un rezultatīvais rādītājs

47 Sociālā darba profesija veicina sociālās pārmaiņas, problēmu risināšanu attiecībās starp cilvēkiem, kā arīcilvēku atbrīvošanu un iespēju došanu viņiem, paaugstinot viņu labklājību. Lietojot teorijas par cilvēkauzvedību un sociālajām sistēmām, sociālais darbs iejaucas tajos aspektos, kur notiek mijiedarbība starpcilvēkiem un viņu vidi. Cilvēktiesību un sociālā taisnīguma principi ir sociālā darba pamatā. (Starptautiskāsociālā darba profesijas definīcija, par kuru 2001.gada maijā Kopenhāgenā vienojās IASSW un IFSW)(Globālie sociālā darba izglītības un prakses standarti. – R.: SDSPA Attīstība, 2008. – 44; 6.lp.)


24

Sociālā darba politikas pamatprincipi izriet no Globālajos sociālādarba izglītības un prakses standartos uzskaitītajiem principiem48.

Cilvēktiesības un cilvēka cieņa, kas nozīmē: tiesību uz pašnoteikšanos ievērošanu; tiesību līdzdarboties veicināšanu; attieksmi pret katru personu kā pret veselumu; spēku noteikšanu un attīstīšanu.Sociālais taisnīgums, kas nozīmē: diskriminācijas izaicināšanu; dažādības atzīšanu; resursu taisnīgu izlietošanu; netaisnīgu politiku un prakšu izaicināšanu; solidāru darbību.Profesionāla sociālā darba politikas mērķis ir radīt vienotu sistēmu,

kura nodrošina atbalstu49 iedzīvotājiem sociālo problēmu mazināšanā.Minētā mērķa sasniegšanai tiek noteikti šādi rīcības virzieni – sociālā

darba kvalitātes pilnveidošana, pieejamības nodrošināšana un efektivitātespaaugstināšana un ilgtspējīga sociālā darba nozares attīstība.

Politikas rezultāts – sociālais dienests iedzīvotājiem nodrošinanepieciešamo atbalstu sociālo problēmu mazināšanā.

Politikas rezultatīvais rādītājs – 75% no iedzīvotājiem, kuriemidentificēta sociālā problēma, ir apmierināti ar sociālā dienesta sniegtoatbalstu.

48 Globālie sociālā darba izglītības un prakses standarti. – R.: SDSPA Attīstība, 2008. – 44; 9.-10.lp.49 Atbalsts – sociālajā darbā daudzdimensionāls veidojums, kas sastāv no tīklojuma resursiem un palīdzībasveidiem. (Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca. – R.: SDSPA Attīstība, 2000. – 250; 22.lp.)


4. Uzdevumu un pasākumu plāns

1.tabulaN.p.k. Uzdevumi un galvenie pasākumi

izvirzītā mērķa sasniegšanaiIzpildestermiņš

Atbildīgā institūcija uniesaistītās institūcijas

Nepieciešamaisfinansējums un tā avoti

1. Rīcības virziens SOCIĀLĀ DARBA KVALITĀTES PILNVEIDOŠANA, PIEEJAMĪBASNODROŠINĀŠANA UN EFEKTIVITĀTES PAAUGSTINĀŠANA

1.1. Mērķis Pilnveidot sociālajos dienestos piemērojamos vadības kvalitātes principus1.1.1. Uzdevums: Ieviest sociālajos dienestos optimālākus vadības

kvalitātes principus „programma minimums” un„programma maksimums”

2017.g. Atbildīgā – LMIesaistītās – LPS; pašvaldības; plānošanasreģioni; SD NVO (Latvijas Pašvaldībusociālo dienestu vadītāju apvienība,Latvijas Profesionālo sociālā darbaspeciālistu asociācija, SD biedrība u.c.);sociālie dienesti

42 760 Ls – ESF,6 414 Ls – valsts budžets,t.sk.:

1.1.1.1.Pasākumi:Apzināt vadības kvalitātes sistēmas, kuras izmanto sociāliedienesti

2015.g. 17 000 Ls – ESF,2 550 Ls – valsts budžets

1.1.1.2. Izvērtēt sociālo dienestu izmantotās vadības kvalitātessistēmas

1.1.1.3. Izstrādāt sociālajos dienestos vadības kvalitātes principus„programma minimums” un „programma maksimums”

1.1.1.4. Izstrādāt metodiku vadības kvalitātes principu „programmaminimums” un „programma maksimums” ieviešanaisociālajos dienestos


1.1.1.5. Apmācīt sociālos dienestus vadības kvalitātes principuieviešanā

1.1.1.6. Īstenot pilotprojektu vadības kvalitātes principu „programmaminimums” un „programma maksimums” ieviešanaisociālajos dienestos

1.1.1.7. Pilnveidot izstrādāto metodiku vadības kvalitātes principu„programma minimums” un „programma maksimums”ieviešanai sociālajos dienestos


26

1.1.1.8. Pilnveidot normatīvo regulējumu (SPSP Likums; MKnoteikumi Nr.291)

2017.g. Piešķirto budžeta līdzekļuietvaros

1.1.2. Uzdevums: Uzlabot starpinstitucionālo unstarpprofesionāļu sadarbību

2016.g. Atbildīgā – LMIesaistītās – EM; IeM; IZM; NVA; LPS;pašvaldības; plānošanas reģioni; SD NVO(Latvijas Pašvaldību sociālo dienestuvadītāju apvienība, Latvijas Profesionālosociālā darba speciālistu asociācija, SDbiedrība u.c.); sociālie dienesti; VBTAI;VM


1.1.2.1.Pasākumi:Pilnveidot normatīvo regulējumu (Fizisko personu datuaizsardzības likums; Pacientu tiesību likums; Ārstniecībaslikums; Izglītības likums; Kredītiestāžu likums; Bērnu tiesībuaizsardzības likums; Bāriņtiesu likums; likums „Par policiju”)


1.1.2.2. Izstrādāt 5 sadarbības modeļus/vadlīnijas starp sociālodienestu un NVA; ārstniecības iestādēm/ ārstniecībaspersonām; izglītības iestādēm/ pedagogiem; tiesībsargājošāmiestādēm/ policistiem; bāriņtiesu (izanalizēt situāciju Latvijāun ārvalstīs, izstrādāt vadlīnijas)


1.1.2.3. Izstrādātos sadarbības modeļus pilotēt 5 sociālajos dienestos 2016.g. 35 000 Ls – ESF,5 250 Ls – valsts budžets

1.1.3. Uzdevums: Ieviest adekvātus slodzes kritērijus unrezultatīvos rādītājus sociālā darba praksei sociālajādienestā



1.1.3.1.Pasākumi:Noteikt sociālā darba prakses sociālajā dienestā saturu 2016.g. 30 000 Ls – ESF,

4 500 Ls – valsts budžets1.1.3.2. Izstrādāt rezultatīvos rādītājus sociālā darba prakses sociālajādienestā mērīšanai

1.1.3.3. Noteikt optimālākos slodzes kritērijus sociālā darba prakseisociālajā dienestā un rezultatīvos rādītājus to mērīšanai,īstenojot pilotprojektu


1.1.3.4. Pilnveidot normatīvo regulējumu (SPSP Likums) 2017.g. Piešķirto budžeta līdzekļuietvaros

1.2. Mērķis Veicināt sociālo darbinieku konkurētspēju1.2.1. Uzdevums: Izstrādāt atalgojuma noteikšanas sistēmu, kura 2019.g. Atbildīgā – LM 150 000 Ls – ESF,


27

korelē ar sociālā darbinieka kvalifikāciju un darbarezultātiem

Iesaistītās – FM; LPS; pašvaldības;plānošanas reģioni; SD NVO (LatvijasPašvaldību sociālo dienestu vadītājuapvienība, Latvijas Profesionālo sociālādarba speciālistu asociācija, SD biedrībau.c.); sociālie dienesti

22 500 Ls – valsts budžets,t.sk.:

1.2.1.1.Pasākumi:Veikt pētījumus 4-5 sociālajos dienestos atalgojumanoteikšanas sistēmas izstrādei

2018.g. 65 000 Ls - ESF,9 750 Ls – valsts budžets

1.2.1.2. Izveidot atalgojuma noteikšanas sistēmu, kas ir pielāgotaizmantošanai pilsētu, lielo/vidējo un mazo novadu sociālajosdienestos


1.2.1.3. Ieviest atalgojuma noteikšanas sistēmu pilotprojektā 20sociālajos dienestos

1.2.1.4. Pilnveidot normatīvo regulējumu (SPSP Likums; MK30.11.2010. noteikumi Nr.1075 "Valsts un pašvaldībuinstitūciju amatu katalogs")


1.3. Mērķis Pilnveidot sociālo darbinieku atbalsta sistēmu1.3.1. Uzdevums: Izveidot atbalsta sistēmu kvalifikāciju

ieguvušam „jaunajam speciālistam” – sociālajamdarbiniekam sociālā darba prakses uzsākšanai sociālajādienestā pieredzējuša sociālā darbinieka – mentorauzraudzībā

2019.g. Atbildīgā – LMIesaistītās – augstskolas, kuras „sagatavo”sociālos darbiniekus; IZM; LPS; LatvijasSupervizoru apvienība; LatvijasSupervizoru asociācija; pašvaldības;plānošanas reģioni; SD NVO (LatvijasPašvaldību sociālo dienestu vadītājuapvienība, Latvijas Profesionālo sociālādarba speciālistu asociācija, SD biedrībau.c.); sociālie dienesti


1.3.1.1.Pasākumi:Pilnveidot normatīvo regulējumu (Profesiju klasifikators;SPSP Likums; jauni MK noteikumi, kas izdoti pamatojoties uzSPSPL 13.panta pirmās daļas 9.punktu)


1.3.1.2. Izstrādāt programmu sociālo darbinieku – mentoru apmācībai 2017.g. 16 840 Ls – ESF,2 526 Ls – valsts budžets1.3.1.3. Sagatavot sociālā darba praktiķus (sociālais darbinieks-

mentors), kuru uzraudzībā kvalifikāciju ieguvis „jaunaisspeciālists” – sociālais darbinieks uzsāk sociālā darba praksisociālajā dienestā

1.3.1.4. Atkārtoti veikt apmācības sociālā darba praktiķiem(sociālajiem darbiniekiem-mentoriem), kuru uzraudzībākvalifikāciju ieguvis „jaunais speciālists” – sociālais

2019.g. 5 840 Ls – ESF,876 Ls – valsts budžets


28

darbinieks uzsāk sociālā darba praksi sociālajā dienestā1.3.2. Uzdevums: Uzlabot supervīzijas nodrošināšanu sociālo

dienestu sociālā darba speciālistiem2014.-2020.g. Atbildīgā – LM

Iesaistītās – FM; augstskolas, kuras„sagatavo” sociālos darbiniekus; LPS;Latvijas Supervizoru apvienība; LatvijasSupervizoru asociācija; pašvaldības;plānošanas reģioni; SD NVO (LatvijasPašvaldību sociālo dienestu vadītājuapvienība, Latvijas Profesionālo sociālādarba speciālistu asociācija, SD biedrībau.c.); sociālie dienesti

2 397 434 Ls – ESF,359 615 Ls – valstsbudžets,2 397 433 Ls – pašvaldībubudžets, t.sk.:

1.3.2.1.Pasākumi:Pilnveidot normatīvo regulējumu (SPSP Likums; jauni MKnoteikumi, kas izdoti pamatojoties uz SPSPL 13.panta pirmāsdaļas 9.punktu; Profesiju klasifikators)


1.3.2.2. Nodrošināt supervīziju sociālo dienestu sociālā darbaspeciālistiem

Ik gadu 342 490 Ls – ESF,51 374 Ls – valsts budžets,342 490 Ls – pašvaldībubudžeti

1.3.3. Uzdevums: Pilnveidot profesionālās prasmes sociālā darbapraksē ar dažādām klientu mērķgrupām

2019.g. Atbildīgā – LMIesaistītās – augstskolas, kuras „sagatavo”sociālos darbiniekus; LPS; pašvaldības;plānošanas reģioni; SD NVO (LatvijasPašvaldību sociālo dienestu vadītājuapvienība, Latvijas Profesionālo sociālādarba speciālistu asociācija, SD biedrībau.c.); sociālie dienesti


1.3.3.1.Pasākumi:Izstrādāt 9 rokasgrāmatas darbam ar aktuālām sociālo dienestuklientu mērķgrupām (no psihoaktīvām vielām un azartspēlēmatkarīgas personas; varmākas/vardarbībā cietušas personas;pirmspensijas vecuma personas; ilgstošie (ilgāk par gadu)bezdarbnieki; ilgstošie sociālās palīdzības saņēmēji darbspējasvecumā; ģimenes ar bērniem/ģimenes ar bērniem, jauniešiem,kuriem noteikta invaliditāte (lai novērstu nonākšanu SAC-ā);jaunieši, kuri nemācās, nestrādā, ar uzvedības traucējumiem,trūkst pamatprasmes neatkarīgai dzīvei; no ieslodzījumavietām atbrīvotas personas; nepilngadīgie/ jaunie vecāki,kuriem pazeminātas bērna aprūpes prasmes)


1.3.3.2. Apmācīt 90 sociālos darbiniekus (pa 10 katrā programmā) un20 sociālajos dienestos pilotēt izstrādātās rokasgrāmatas


1.3.3.3. Pilnveidot, rediģēt un tipogrāfiski iespiest rokasgrāmatas


29

1.3.3.4. Izstrādāt apmācību programmas un apmācīt sociālo dienestusociālos darbiniekus, kas strādās ar minēto mērķgrupuklientiem


1.3.3.5. Atkārtoti veikt apmācības sociālo dienestu sociālajiemdarbiniekiem, kas strādās ar minēto mērķgrupu klientiem

2018.-2019.g. 232 600 Ls – ESF,34 890 Ls – valsts budžets

1.3.3.6. Novērtēt izstrādāto programmu rezultātus 2019.g. 44 100 Ls – ESF,6 615 Ls – valsts budžets

1.3.4. Uzdevums: Attīstīt sociālo darbu ar grupu (gūstot pieredziarī ārvalstīs) klientu veiksmīga socializācijas procesaveicināšanai un sociālo prasmju pilnveidošanai

2018.g. Atbildīgā – LMIesaistītās –pašvaldības; plānošanasreģioni; SD NVO (Latvijas Pašvaldībusociālo dienestu vadītāju apvienība,Latvijas Profesionālo sociālā darbaspeciālistu asociācija, SD biedrība u.c.);sociālie dienesti

22 080 Ls – ESF,3 312 Ls – valsts budžets


1.4. Mērķis Organizēt metodiskā atbalsta pasākumus1.4.1. Uzdevums: Vienotas sociālā darba prakses veicināšanai

izstrādāt un sociālajiem dienestiem izplatīt vadlīnijas (parklienta lietas veidošanu; par komunikāciju)



1.4.2. Uzdevums: Organizēt LM un sociālo dienestu darbiniekumetodiskās sanāksmes piecos Latvijas reģionos

2014.-2020.g.

Ik gadu

Atbildīgā – LMIesaistītās – augstskolas, kuras „sagatavo”sociālos darbiniekus; LPS; pašvaldības;plānošanas reģioni; SD NVO (LatvijasPašvaldību sociālo dienestu vadītājuapvienība, Latvijas Profesionālo sociālādarba speciālistu asociācija, SD biedrībau.c.); sociālie dienesti


2 100 Ls – ESF,315 Ls – valsts budžets

1.5. Mērķis Veicināt mazo novadu sociālo dienestu apvienošanos1.5.1. Uzdevums: Pilnveidot normatīvo regulējumu (SPSP 2018.g. Atbildīgā – LM Piešķirto budžeta līdzekļu


30

Likums; MK 03.06.2003. noteikumi Nr.291”) Iesaistītās – LPS; pašvaldības; plānošanasreģioni; SD NVO (Latvijas Pašvaldībusociālo dienestu vadītāju apvienība,Latvijas Profesionālo sociālā darbaspeciālistu asociācija, SD biedrība u.c.);sociālie dienesti; VARAM

ietvaros

1.5.1.1.Pasākumi:Noteikt tiesības vairākām pašvaldībām veidot vienu iestādi –sociālo dienestu

1.5.1.2. Precizēt prasības sociālajiem dienestiem1.5.2. Uzdevums: Īstenot pilotprojektu vairāku (līdz 10) mazo

novadu sociālo dienestu apvienošanai, izveidojot divussociālos dienestus

2020.g. 60 000 Ls – ESF,9 000 Ls – valsts budžets,t.sk.:

1.5.2.1.Pasākumi:Sniegt metodisko atbalstu institucionālā, tiesību un finanšuietvara sakārtošanai tām pašvaldībām, kuras pēc brīvprātībasprincipa piedalās sociālo dienestu apvienošanā (pilotprojekts)


1.5.2.2. Veikt īstenotā pilotprojekta novērtējumu (visas pilotprojektāiesaistītās pašvaldības un kontrolgrupa)


1.6. Mērķis Attīstīt sociālo darbu kopienā1.6.1. Uzdevums: Izstrādāt vadlīnijas preventīvo pasākumu

īstenošanai sociālo problēmu risku mazināšanai2016.g. Atbildīgā – LM

Iesaistītās – LPS; pašvaldības; plānošanasreģioni; SD NVO (Latvijas Pašvaldībusociālo dienestu vadītāju apvienība,Latvijas Profesionālo sociālā darbaspeciālistu asociācija, SD biedrība u.c.);sociālie dienesti


1.7. Mērķis Novērtēt ieguldījumu efektivitāti sociālajā darbā1.7.1. Uzdevums: Veikt ex-ante pētījumu sociālā dienesta klienta

apmierinātības ar sociālā darbinieka sniegto atbalstusociālo problēmu risināšanā novērtēšanai pirms ESFieguldījumiem

2014.g. Atbildīgā – LMIesaistītās – augstskolas, kuras „sagatavo”sociālos darbiniekus; pašvaldības;plānošanas reģioni; SD NVO (LatvijasPašvaldību sociālo dienestu vadītājuapvienība, Latvijas Profesionālo sociālādarba speciālistu asociācija, SD biedrībau.c.); sociālie dienesti



31

1.7.2. Uzdevums: Veikt ex-post pētījumu sociālā dienesta klientaapmierinātības ar sociālā darbinieka sniegto atbalstusociālo problēmu risināšanā novērtēšanai pēc ESFieguldījumiem

2020.g. Atbildīgā – LMIesaistītās – augstskolas, kuras „sagatavo”sociālos darbiniekus; pašvaldības;plānošanas reģioni; SD NVO (LatvijasPašvaldību sociālo dienestu vadītājuapvienība, Latvijas Profesionālo sociālādarba speciālistu asociācija, SD biedrībau.c.); sociālie dienesti


2. RĪCĪBAS VIRZIENS ILGTSPĒJĪGA SOCIĀLĀ DARBA NOZARES ATTĪSTĪBA

2.1. Mērķis Izveidot mērķtiecīgu pieeju personu, kuras studē sociālā darba izglītībasprogrammās, studiju atbalstam

2.1.1. Uzdevums: Pilnveidot valsts finansēto budžeta vietupiešķiršanas principus

2020.g. Atbildīgā – IZMIesaistītās – Augstākās izglītības padome;augstskolas, kuras „sagatavo” sociālosdarbiniekus; LM; LPS; pašvaldības;sociālie dienesti; studenti, kuri studēsociālā darba studiju programmās

8 880 947 Ls – valstsbudžets, t.sk.:

2.1.1.1.Pasākumi:Pārskatīt esošos kritērijus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanaisociālā darba studiju programmām, izvērtējot reģionālāspieejamības, izglītības kvalitātes u.c. nozarei nozīmīgusaspektus


2.1.1.2. Nodrošināt valsts budžeta līdzekļu piesaisti sociālā darbastudiju programmām

2015.-2020.g. 591 293 Ls – 2015.g.,1 182 586 Ls – 2016.g.,1 522 118 Ls – 2017.g.,1 861 650 Ls – 2018.g.,1 861 650 Ls – 2019.g.,1 861 650 Ls – 2020.g.

2.1.1.3. Veicināt triju pušu – augstskolas, kas „sagatavo” sociālosdarbiniekus; sociālie dienesti, kas ir darba devējs jaunajamspeciālistam; studējošais, potenciālais sociālā darbaprofesionālis – sadarbību


2.1.2. Uzdevums: Uzlabot studējošo prakšu sistēmu sociālā darbastudiju programmām

2015.g. Atbildīgā – IZMIesaistītās – augstskolas, kuras „sagatavo”sociālos darbiniekus; pašvaldības;plānošanas reģioni; SD NVO (Latvijas


2.1.2.1.Pasākumi:Izstrādāt vienotu prakses nolikumu sociālā darba studiju


32

programmām Pašvaldību sociālo dienestu vadītājuapvienība, Latvijas Profesionālo sociālādarba speciālistu asociācija, SD biedrībau.c.); sociālie dienesti

2.1.2.2. Definēt prasības studentus-praktikantus apmācīt (vadīt studijupraksi) tiesīgiem speciālistiem

2.1.2.3. Izstrādāt un īstenot pilotprojektā apmācību programmustudentus-praktikantus apmācīt tiesīgiem speciālistiem

2.1.3. Uzdevums: Nodrošināt sociālajiem darbiniekiem studiju unstudējošā kredītu dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem

2014.-2020.g. Atbildīgā – IZMIesaistītās – LM; Latvijas Pašvaldībusociālo dienestu vadītāju apvienība;sociālie dienesti; Studiju un zinātnesadministrācija

Piešķirto budžeta līdzekļuietvaros

2.2. Mērķis Pilnveidot sociālo darbinieku profesionalitāti2.2.1. Uzdevums: Izveidot sistēmu sociālo darbinieku

profesionālajā pilnveidē2014.-2020.g. Atbildīgā – LM

Iesaistītās – augstskolas, kuras „sagatavo”sociālos darbiniekus; LPS; pašvaldības;plānošanas reģioni; SD NVO (LatvijasPašvaldību sociālo dienestu vadītājuapvienība, Latvijas Profesionālo sociālādarba speciālistu asociācija, SD biedrībau.c.); sociālie dienesti

904 225 Ls – ESF,135 634 Ls – valstsbudžets,904 225 Ls – pašvaldībubudžets, t.sk.:

2.2.1.1.Pasākumi:Pilnveidot normatīvo regulējumu (SPSP Likums; MKnoteikumi Nr.291; jauni MK noteikumi, kas izdotipamatojoties uz SPSPL 13.panta pirmās daļas 9.punktu)


2.2.1.2. Apzināt (izpētīt) sociālo darbinieku profesionālās pilnveidesvajadzības saistībā ar paredzamajām izmaiņām sabiedrībā

Ik gadu 129 175 Ls – ESF,19 376 Ls – valsts budžets,129 175 Ls – pašvaldībubudžets

2.2.1.3. Īstenot izpētē pamatotu sociālo darbinieku profesionālopilnveidi

2.2.2. Uzdevums: Nodrošināt sociālos darbiniekus ar profesionāloliteratūru

2017.g. Atbildīgā – LMIesaistītās – augstskolas, kuras „sagatavo”sociālos darbiniekus; plānošanas reģioni;SD NVO (Latvijas Pašvaldību sociālodienestu vadītāju apvienība, LatvijasProfesionālo sociālā darba speciālistuasociācija, SD biedrība u.c.); sociāliedienesti


2.2.2.1.Pasākumi:Izstrādāt un izdot grāmatu par sociālā darba teorijām unmetodēm


2.2.2.2. Aktualizēt un izdot pārstrādātu „Sociālā darba terminoloģijas 2017.g. 20 000 Ls – ESF,


33

vārdnīcu” 3 000 Ls – valsts budžets2.3. Mērķis Nodrošināt atbalstu zinātnes un pētniecības bāzes attīstībai sociālajā darbā

2.3.1. Uzdevums: Salāgot izglītības un zinātnes nozaruklasifikācijas

2018.g. Atbildīgā – IZMIesaistītās – augstskolas, kuras „sagatavo”sociālos darbiniekus; LM; SD NVO(Latvijas Pašvaldību sociālo dienestuvadītāju apvienība, Latvijas Profesionālosociālā darba speciālistu asociācija, SDbiedrība u.c.); sociālie dienesti


2.3.1.1.Pasākumi:Pilnveidot normatīvo regulējumu (MK 02.12.2008. noteikumiNr.990 „Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”;Zinātniskās darbības likums; MK 29.03.2011. noteikumiNr.227 „Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektuizvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtība”)

2.3.1.2. Latvijas Zinātnes padomē iesniegt priekšlikumus grozījumiemZinātņu nozaru un apakšnozaru sarakstā un anotācijās,precizējot informāciju par sociālo darbu

2.4. Mērķis Veicināt izpratni par sociālo darbu2.4.1. Uzdevums: Pilnveidot normatīvo regulējumu, precizējot

LM atbildību arī sociālā darba politikā (MK 27.01.2004.noteikumi Nr.49 „Labklājības ministrijas nolikums”)

2014.g. Atbildīgā – LMIesaistītās – LPS; TM


2.4.2. Uzdevums: Atzīmēt Starptautisko sociālo darbinieku dienu 2014.-2020.g. Atbildīgā – LMIesaistītās – augstskolas, kuras „sagatavo”sociālos darbiniekus; pašvaldības;plānošanas reģioni; SD NVO (LatvijasPašvaldību sociālo dienestu vadītājuapvienība, Latvijas Profesionālo sociālādarba speciālistu asociācija, SD biedrībau.c.); sociālie dienesti


2.4.2.1.Pasākumi:Pilnveidot normatīvo regulējumu (likums „Par svētku, atceresun atzīmējamām dienām”), nosakot marta trešo otrdienu parstarptautisko sociālo darbinieku dienu

2015.g.

2.4.2.2. Izteikt pateicības par konkrētiem sasniegumiem sociālajādarbā

Ik gadu

2.4.3. Uzdevums: Organizēt Latvijas sociālo darbiniekukonferenci

Ik gadu Atbildīgā – SD NVO (Latvijas Pašvaldībusociālo dienestu vadītāju apvienība,Latvijas Profesionālo sociālā darbaspeciālistu asociācija, SD biedrība u.c.);Iesaistītās – augstskolas, kuras „sagatavo”sociālos darbiniekus; LM; pašvaldības;plānošanas reģioni; sociālie dienesti

20 000 Ls – ESF,3 000 Ls – valsts budžets,t.sk.:2 000 Ls – ESF 2014.g.,300 Ls – valsts budžets2014.g.


34

3 000 Ls/gadā – ESF 2015.-2020.g.,450 Ls/gadā – valsts budžets2015.-2020.g.


35

5. Darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji

2.tabulaBāzes līmenis 2017.gads 2020.gads

Rādītājs GadsRĪCĪBAS VIRZIENS - SOCIĀLĀ DARBA KVALITĀTES PILNVEIDOŠANA, PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANA UN EFEKTIVITĀTES

PAAUGSTINĀŠANAPolitikas apakšmērķis A Pilnveidot sociālajos dienestos piemērojamos vadības kvalitātes principus

Darbības rezultāts A1. Rezultatīvie rādītāji – tiešie darbības rezultatīvie rādītāji (TDRR)un darbības rezultatīvie rādītāji (DRR)

Sociālajos dienestos ieviesti optimālākivadības kvalitātes principi „programmaminimums” un „programma maksimums”

A1.1. (TDRR) Sagatavots ziņojums par sociālo dienestuizmantotajiem vadības kvalitātes principiem

0 2013. X -

A1.2. (TDRR) Izstrādāta vadības kvalitātes principu sistēma 0 2013. X -A1.3. (DRR) Sociālo dienestu īpatsvars, kuros ir apmācīti darbiniekivadības kvalitātes principu ieviešanā, %

0 2013. 17 80

A1.4. (DRR) Sociālo dienestu īpatsvars , kuros ieviesti vadībaskvalitātes principi, %

0 2013. - 80

A1.5. (TDRR) Pilnveidots normatīvais regulējums 0 2013. X -Darbības rezultāts A2. Rezultatīvie rādītāji – tiešie darbības rezultatīvie rādītāji (TDRR)

un darbības rezultatīvie rādītāji (DRR)Uzlabota starpinstitucionālā unstarpprofesionāļu sadarbība

A2.1. (TDRR) Pilnveidots normatīvais regulējums 0 2013. X -A2.2. (TDRR) Izstrādātas vadlīnijas par iespējamajiem sadarbībasmodeļiem sociālo dienestu sadarbībai ar iesaistītajām institūcijām unprofesionāļiem klienta sociālo problēmu risināšanai, skaits

0 2013. 5 -

A2.3. (DRR) Sociālo dienestu īpatsvars, kuri izmanto vadlīnijāspiedāvātos sadarbības modeļus, %

0 2013. 4 80

Darbības rezultāts A3. Rezultatīvie rādītāji – tiešie darbības rezultatīvie rādītāji (TDRR)


36

un darbības rezultatīvie rādītāji (DRR)Ieviesti adekvāti slodzes kritēriji unrezultatīvie rādītāji sociālā darba prakseisociālajā dienestā

A3.1. (DRR) Sociālo dienestu īpatsvars, kuros ieviesti slodzeskritēriji, un tiek piemēroti rezultatīvie rādītāji sociālā darba praksesnovērtēšanai, %

0 2013. 17 50

A3.2. (TDRR) Pilnveidots normatīvais regulējums 0 2013. X -Politikas apakšmērķis B Veicināt sociālo darbinieku konkurētspēju

Darbības rezultāts B1. Rezultatīvie rādītāji – tiešie darbības rezultatīvie rādītāji (TDRR)un darbības rezultatīvie rādītāji (DRR)

Uzlabota atalgojuma noteikšanas sistēma,kura korelē ar sociālā darbiniekakvalifikāciju un darba rezultātiem

B1.1. (TDRR) Sagatavots ziņojums par sociālajos dienestospiemēroto atalgojuma noteikšanas sistēmu

0 2013. - X

B1.2. (TDRR) Izstrādāta atalgojuma noteikšanas sistēma 0 2013. - XB1.3. (DRR) Sociālo dienestu īpatsvars, kuros ieviesta atalgojumanoteikšanas sistēma, %

0 2013. - 17

B1.4. (TDRR) Pilnveidots normatīvais regulējums 0 2013. - XPolitikas apakšmērķis C Pilnveidot sociālo darbinieku atbalsta sistēmu

Darbības rezultāts C1. Rezultatīvie rādītāji – tiešie darbības rezultatīvie rādītāji (TDRR)un darbības rezultatīvie rādītāji (DRR)

Izveidota atbalsta sistēma kvalifikācijuieguvušam „jaunajam speciālistam” –sociālajam darbiniekam sociālā darbaprakses uzsākšanai sociālajā dienestāpieredzējuša sociālā darbinieka – mentorauzraudzībā

C1.1. (TDRR) Pilnveidots normatīvais regulējums 0 2013. X -C1.2. (TDRR) Izstrādāta programma sociālo darbinieku – mentoruapmācībai

0 2013. X

C1.3. (DRR) Apmācīti sociālie darbinieki – mentori, skaits 0 2013. 145 290C1.4. (DRR) Sociālo dienestu īpatsvars, kuros strādā sociāliedarbinieki-mentori, %

0 2013. - 80


Uzlabota supervīzijas nodrošināšanassistēma sociālā dienesta sociālā darbaspeciālistiem

C2.1. (TDRR) Pilnveidots normatīvais regulējums 0 2013. X -C2.2. (DRR) Sociālā darba speciālistu īpatsvars, kuriem tiek vadītasindividuālās supervīzijas (stundas gadā atbilstoši tiesību aktosnoteiktajam), %

5 2011. 75 100

C2.3. (DRR) Sociālā darba speciālistu īpatsvars, kuriem tiek vadītas 29 2011. 75 100


37

grupas supervīzijas (stundas gadā atbilstoši tiesību aktosnoteiktajam), %


Pilnveidotas profesionālās prasmessociālā darba praksē ar dažādām klientumērķgrupām

C3.1. (TDRR) Izstrādātas rokasgrāmatas darbam ar aktuālām sociālodienestu klientu mērķgrupām, skaits

0 2013. 9 -

C3.2. (DRR) Apmācīti sociālie darbinieki, skaits 0 2013. 90 -C3.3. (DRR) Sociālo dienestu īpatsvars, kuros sociālie darbiniekipilnveidojuši prasmes sociālajā darbā ar 9 klientu mērķgrupām, %

0 2013. 17 100


Veicināta sociālā darba ar grupu praksesieviešana

C4.1. (TDRR) Izstrādāta apmācību programma sociālajiemdarbiniekiem darbam ar klientu grupu

0 2013. - X

C4.2. (DRR) Sociālo dienestu īpatsvars, kuros sociālie darbiniekipraktizē darbu ar klientu grupu, %

0 2013. - 25

Politikas apakšmērķis D Organizēt metodiskā atbalsta pasākumusDarbības rezultāts D1. Rezultatīvie rādītāji – tiešie darbības rezultatīvie rādītāji (TDRR)

un darbības rezultatīvie rādītāji (DRR)Veicināta vienotas sociālā darba praksesieviešana sociālajos dienestos

D1.1. (TDRR) Izstrādātas vadlīnijas par klienta lietas veidošanu, parkomunikāciju

0 2013. X -

D1.2. (DRR) Sociālo dienestu īpatsvars, kuri izmanto vadlīnijas, % 0 2013. 20 50Darbības rezultāts D2. Rezultatīvie rādītāji – tiešie darbības rezultatīvie rādītāji (TDRR)

un darbības rezultatīvie rādītāji (DRR)Nodrošināts metodiskais atbalsts sociālodienestu darbiniekiem

D2.1. (TDRR) LM organizētas sociālo dienestu darbiniekumetodiskās sanāksmes Labklājības ministrijā, Rīgā

X 2012. - -

D2.2. (TDRR) Piecos Latvijas reģionos organizētas LM un sociālodienestu darbinieku metodiskās sanāksmes

X 2013. X X

Politikas apakšmērķis E Veicināt mazo novadu sociālo dienestu apvienošanosDarbības rezultāts E1. Rezultatīvie rādītāji – tiešie darbības rezultatīvie rādītāji (TDRR)

un darbības rezultatīvie rādītāji (DRR)


38

Radīti nosacījumi mazo novadu sociālodienestu apvienošanai

E1.1. (TDRR) Pilnveidots normatīvais regulējums 0 2013. - XE1.2. (TDRR) Īstenots pilotprojekts vairāku mazo novadu sociālodienestu apvienošanai, izveidojot divus sociālos dienestus

0 2013. - X

E1.3. (DRR) Sociālo dienestu īpatsvars, kuri apvienojās, % 0 2013. - 7Politikas apakšmērķis F Attīstīt sociālo darbu kopienā

Darbības rezultāts F1. Rezultatīvie rādītāji – tiešie darbības rezultatīvie rādītāji (TDRR)un darbības rezultatīvie rādītāji (DRR)

Veicināti preventīvie pasākumi sociāloproblēmu risku mazināšanai

F1.1. (TDRR) Izstrādātas vadlīnijas par preventīvajiem pasākumiemsociālo problēmu risku mazināšanai

0 2013. X -

F1.2. (DRR) Sociālo dienestu īpatsvars, kuri nodrošina sociālo darbukopienā

0 2013. 30 75

Politikas apakšmērķis G Novērtēt ieguldījumu efektivitāti sociālajā darbāDarbības rezultāts G1. Rezultatīvie rādītāji – tiešie darbības rezultatīvie rādītāji (TDRR)

un darbības rezultatīvie rādītāji (DRR)Pirms ESF ieguldījumiem novērtētasociālo dienestu klientu apmierinātība arsociālā darbinieka sniegto atbalstu sociāloproblēmu risināšanā

G1.1. (TDRR) Veikts ex-ante pētījums 0 2013. X -

Darbības rezultāts G2. Rezultatīvie rādītāji – tiešie darbības rezultatīvie rādītāji (TDRR)un darbības rezultatīvie rādītāji (DRR)

Pēc ESF ieguldījumiem novērtēta sociālodienestu klientu apmierinātība ar sociālādarbinieka sniegto atbalstu sociāloproblēmu risināšanā

G2.1. (TDRR) Veikts ex-post pētījums 0 2013. - X

RĪCĪBAS VIRZIENS - ILGTSPĒJĪGA SOCIĀLĀ DARBA NOZARES ATTĪSTĪBAPolitikas apakšmērķis H Izveidot mērķtiecīgu pieeju personu, kuras studē sociālā darba izglītības programmās, studiju atbalstam

Darbības rezultāts H1. Rezultatīvie rādītāji – tiešie darbības rezultatīvie rādītāji (TDRR)un darbības rezultatīvie rādītāji (DRR)

Pilnveidoti valsts finansēto budžeta vietupiešķiršanas principi sociālā darba studiju

H1.1. (TDRR) Piešķirtie valsts budžeta līdzekļi sociālā darba studijuprogrammām tiek pārdalīti starp augstskolām, izvērtējot reģionālās

0 2013. X -


39

programmām pieejamības, izglītības kvalitātes u.c. nozarei nozīmīgus aspektusH1.2. (DRR) Valsts budžeta līdzekļu finansētas studiju vietas sociālādarba studiju programmās, skaits

129 2013. 150 150


Veicināta triju pušu – augstskolas, kas„sagatavo” sociālos darbiniekus; sociāliedienesti, kas ir darba devējs jaunajamspeciālistam; studējošais, potenciālaissociālā darba profesionālis – sadarbību

H2.1. (DRR) Studējošo īpatsvars, kuri ir noslēguši trīspusējussadarbības līgumus starp augstskolām un sociālajiem dienestiem, %

0 2013. 15 50

H2.2. (DRR) Sociālo darbinieku īpatsvars, kuriem bijis noslēgtstrīspusējais sadarbības līgums un kuri sociālajā dienestā pēckvalifikācijas iegūšanas uzsākuši profesionālo praksi, %

0 2013. - 90


Uzlabota studējošo prakšu sistēma sociālādarba studiju programmās

H3.1. (TDRR) Izstrādāts vienots prakses nolikums sociālā darbastudiju programmām

0 2013. X -

H3.2. (TDRR) Izstrādāta apmācību programma studentus-praktikantus apmācīt tiesīgiem speciālistiem (prakšu vadītājiem)

0 2013. X -

H3.3. (TDRR) Realizēts pilotprojekts studenta prakses īstenošanaipie apmācīt tiesīga prakses vadītāja

0 2013. X -


Nodrošināta sociālā darba speciālistiemstudiju un studējošā kredītu dzēšana novalsts budžeta līdzekļiem

H4.1. (DRR) Praktizējošu sociālā darba speciālistu-kredītu ņēmējuīpatsvars, kuriem no valsts budžeta līdzekļiem tiek dzēsti studiju unstudējošā kredīti, %

0 2012. 50 100

Politikas apakšmērķis I Pilnveidot sociālo darbinieku profesionalitātiDarbības rezultāts I1. Rezultatīvie rādītāji – tiešie darbības rezultatīvie rādītāji (TDRR)

un darbības rezultatīvie rādītāji (DRR)Izveidota sistēma sociālā darba speciālistuprofesionālajā pilnveidē

I1.1. (TDRR) Pilnveidots normatīvais regulējums 0 2013. X -I1.2. Profesionāli pilnveidojušos (stundas gadā atbilstoši tiesībuaktos noteiktajam) sociālā darba speciālistu īpatsvars, %

46 2011. 75 100

Darbības rezultāts I2. Rezultatīvie rādītāji – tiešie darbības rezultatīvie rādītāji (TDRR)


40

un darbības rezultatīvie rādītāji (DRR)Sociālie darbinieki nodrošināti arprofesionālo literatūru

I2.1. (TDRR) Izstrādāta un izdota grāmata par sociālā darba teorijāmun metodēm

0 2013. X -

I2.2. (TDRR) Aktualizēta un izdota pārstrādāta „Sociālā darbaterminoloģijas vārdnīca”

0 2013. X -

Politikas apakšmērķis J Nodrošināt atbalstu zinātnes un pētniecības bāzes attīstībai sociālajā darbāDarbības rezultāts J1. Rezultatīvie rādītāji – tiešie darbības rezultatīvie rādītāji (TDRR)

un darbības rezultatīvie rādītāji (DRR)Salāgotas izglītības un zinātnes nozaruklasifikācijas

J1.1. (TDRR) Pilnveidots normatīvais regulējums 0 2013. - XJ1.2. (TDRR) Latvijas Zinātnes padomē iesniegti priekšlikumigrozījumiem Zinātņu nozaru un apakšnozaru sarakstā un anotācijās,precizējot informāciju par sociālo darbu

0 2013. - X

Politikas apakšmērķis K Veicināt izpratni par sociālo darbuDarbības rezultāts K1. Rezultatīvie rādītāji – tiešie darbības rezultatīvie rādītāji (TDRR)

un darbības rezultatīvie rādītāji (DRR)Precizēta LM atbildība sociālā darbapolitikā

K1.1. (TDRR) Pilnveidots normatīvais regulējums 0 2013. X -

Darbības rezultāts K2. Rezultatīvie rādītāji – tiešie darbības rezultatīvie rādītāji (TDRR)un darbības rezultatīvie rādītāji (DRR)

Sabiedrība tiek informēta parStarptautisko sociālo darbinieku dienu

K2.1. (TDRR) Pilnveidots normatīvais regulējums 0 2013. X -


Izteiktas pateicības par konkrētiemrezultātiem sociālajā darbā

K3.1. (TDRR) Izsludināts konkurss „Labākais sociālais darbinieksLatvijā”

X 2013. X X

K3.2. (DRR) Sociālo darbinieku īpatsvars, kuri saņēmuši pateicībaspar savu darbu, %

0 2012. 2 5


Notiek regulāra (ikgadēja) sociālo K4.1. Organizēta Latvijas sociālo darbinieku konference X 2012. X X


41

darbinieku pieredzes un informācijasapmaiņa


6. Piedāvātā risinājuma sākotnējais ietekmesnovērtējums

Sociālais darbs kā profesionāla darbība Latvijā ir noteikta kopš2003.gada ar SPSP Likuma spēkā stāšanos. Ar šo likumu pašvaldībām tikanoteikts tiesisks pienākums profesionalizēt sociālās palīdzības un sociālopakalpojumu sistēmu tā, lai līdz 2008.gada 1.janvārim tajā strādātu tikaiatbilstošu kvalifikāciju ieguvuši sociālā darba speciālisti. Kopš 2005.gadasociālā darba politika tika īstenota arī saskaņā ar SD Programmu. Ir pagājušivairāki gadi kopš likuma pieņemšanas un SD Programmas īstenošanas, iridentificētas jaunas un joprojām līdz galam neatrisinātas problēmas, kas irnozīmīgas profesionāla sociālā darba prakses pilnveidošanā. Mūsdienudzīves apstākļos sociālajam darbam ir būtiska nozīme, jo sociālaisdarbinieks ir tas, pie kura pēc palīdzības un atbalsta, bez samaksas dažādusociālo problēmu risināšanā var vērsties jebkurš iedzīvotājs.

Līdz ar ekonomisko krīzi valstī būtiski izmainījās izpratne par to, kasvispār ir profesionāls sociālais darbs. Pēdējos gadus priekšstats par to irfokusējies pamatā uz materiālo palīdzību, lai gan nevar likt vienādības zīmistarp jēdzieniem "sociālais darbs" un "sociālā palīdzība”. Sociālā palīdzība irtikai viens no resursiem sociālajā darbā, kā arī viena no sociālās drošībassistēmas sastāvdaļām. Līdz ar ekonomisko krīzi sociālie darbinieki ir bijušispiesti pārsvarā kļūt par sociālās palīdzības sniedzējiem, kam ir ļoti mazssakars ar sociālā darba veikšanu. Sniegtā materiālā palīdzība iedzīvotājam irvērsta uz problēmu sekām – nepietiekami finanšu līdzekļi, nevis uz šoproblēmu cēloņiem.

SD Pamatnostādņu īstenošanas rezultātā palielināsies Latvijasiedzīvotāju pieeja kvalitatīvam un profesionālam sociālā darbiniekaatbalstam, kas katram konkrētam iedzīvotājam būs atbilstošs un savlaicīgs.Lai to sasniegtu, tiks stiprināta un pilnveidota sociālo darbiniekuprofesionalitāte, ieviesti vadības kvalitātes principi sociālajos dienestos unveicināta sociālo darbinieku konkurētspēja. Kā arī tiks pilnveidotastarpinstitucionālā un starpprofesionāļu sadarbība un organizēti metodiskāatbalsta pasākumi. Turklāt paredzēts veicināt preventīvos pasākumus sociāloproblēmu risku mazināšanai iedzīvotājiem. Tāpat tiks veidota mērķtiecīgapieeja sociālā darba studiju atbalstam un veicināta izpratne par sociālo darbukopumā.

Īstenojot SD Pamatnostādnēs noteikto rīcībpolitiku, sagaidāms, kasociālā darbinieka profesionālais mērķis būs ieviest sociālās pārmaiņassabiedrībā un nodrošināt, lai tās attīstītos individuālās formās. Kompleksupasākumu īstenošana, kas noteikta SD Pamatnostādņu rīcības virzienos, ļaussociālajam darbiniekam profesionāli analizēt sociālās attiecības pašvaldībāun strādāt ar iedzīvotājiem, lai atrastu risinājumu tām problēmām, kas kavēiedzīvotāju sociālo iekļaušanos.


7. Ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem novērtējums3.tabula

Turpmākie trīs gadi (tūkst. Latu)

2014. 2015. 2016.

Kopējās izmaiņas budžeta ieņēmumos t.sk.: 1 053,3 1 898,0 2 445,5Izmaiņas valsts budžeta ieņēmumos 581,6 1 426,3 1 973,8Izmaiņas pašvaldību budžeta ieņēmumos 471,7 471,7 471,7Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos t.sk.: 1 053,3 1 898,0 2 445,5Izmaiņas valsts budžeta izdevumos 581,6 1 426,3 1 973,8Izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos 471,7 471,7 471,7Kopējā finansiālā ietekme:Finansiālā ietekme uz valsts budžetuFinansiālā ietekme uz pašvaldību budžetuDetalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumuaprēķinu pievieno politikas plānošanas dokumenta pielikumā. Ietekmi uz valsts un pašvaldībubudžetiem norāda atsevišķi valsts un pašvaldību budžetam)

Cita informācijaIzmaiņas budžeta izdevumos no 2017.gada līdz 2020.gadam kopā, t.sk.: 12 283,1Izmaiņas valsts budžeta izdevumos 10 396,4Izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos 1 886,7


8. Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtība

LM ir atbildīgā institūcija par SD Pamatnostādņu īstenošanu,koordināciju un kontroli.

SD Pamatnostādņu īstenošanu uzrauga SDSSP.SD Pamatnostādņu ieviešanu nodrošina LM sadarbībā ar citām

ministrijām, pašvaldībām, augstākās izglītības iestādēm, iesaistītajām valsts,pašvaldību un nevalstiskajām institūcijām.

LM sniedz MK informāciju (informatīvo ziņojumu) par SDPamatnostādņu īstenošanu divas reizes:

starpposma novērtējumu līdz 2018.gada 1.novembrim par perioduno 2014. līdz 2017.gadam;

gala ietekmes novērtējumu līdz 2021.gada 1.novembrim.Nepieciešamības gadījumā LM var sagatavot grozījumus SD

Pamatnostādnēs un iesniegt tos izskatīšanai MK.


45

Pielikums

SD Pamatnostādņupolitikas rezultāta un tā rezultatīvā rādītāja pase

Politikas rezultāts Sociālais dienests iedzīvotājiem nodrošinanepieciešamo atbalstu sociālo problēmu mazināšanā

Politikas rezultātarezultatīvaisrādītājs

75% no iedzīvotājiem, kuriem identificēta sociālāproblēma, ir apmierināti ar sociālā dienesta sniegtoatbalstu

Rādītāja iegūšanasmetodoloģija

Tiks veikti ex-ante un ex-post pētījumi

Mērīšanas biežums 2014.gadā – ex-ante pētījums un 2020.gadā – ex-postpētījums

Rādītāja vēlamāsvērtības prognoze

Palielinās

Saistītie darbībasrezultāti

Skatīt 2.tabulu

Cita informācija Nav

Labklājības ministre I.Viņķele

2013.06.20. 9:369895D.Zvirgzdiņa67021661, [email protected]

Documents

Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014 ... · Attīstība, 2000. – 250; 193.lp.) 7 Sociālā darba metodes – mērķtiecīgi izraudzītu un sistemātiski