10 15

Latgale – Latvijai un pasaulei. Vietējo uzņēmēju devums tautas, reģiona un valsts nākotnei.Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par karogu ražošanas sākumiem

Māris un Baiba Rumaki iepazinās Rīgā.Māris tur sāka uzņēmējdarbību.Vispirmsbijis internetveikals, kurā tirgoja datorteh-niku un sadzīves tehniku, tad – tūrismafirma, kurā Baiba palīdzēja ar grāmatve-dību. Tad kāda paziņa, kura strādāja uzņē-mumā, kas beidza savu darbību, lūdza pa-līdzēt degvielas uzpildes staciju tīklamizgatavot karogus. Cita paziņa pārzinājadatorgrafiku, atraduši arī karogu ražotāju– sadarbības partneri Nīderlandē –, un pa-mazām tapis pirmais karogs. Pēc tam radāsdoma šo darbību turpināt.

Tā tapa firma «Ltd Karogi», kurai Baibakļuva par īpašnieci, bet Māris uzņēmās iz-pilddirektora pienākumus. Kādu laiku abiparalēli darbojušies gan tūrismā, gan ar ka-rogiem, līdz sapratuši, ka karogu ražošanaizdevīgāka nekā internetveikals un tūrisms.

Vispirms strādāts ar lielajiem pasūtītā-jiem – 30, 40, 50, 100 karogi dažādiem uz-ņēmumiem vai tirdzniecības centriem. Tadarvien vairāk klāt nākuši lielāki un mazākiLatvijas karogu pasūtījumi. Uzņēmumamizveidota mājaslapa, darbībai kļūstot aktī-vākai, atrastas biroja un noliktavas telpasVienības gatvē, kur strādāja septiņi darbi-nieki. Cilvēki sākuši interesēties arī par ka-rogu mastiem un kātiem. Uzņēmēji mainī-juši karogus arī Latvijas Nacionālās bib -liotēkas Gaismas pils celtniecības laikā.

2008. gadā, kad visā Latvijā sācies krī-zes laiks, arī uzņēmumam parādījušās zi-māmas problēmas, krietni samazinājušiespasūtījumi. Daudzi klienti izvēlējušies ka-rogus nelietot vispār vai piedāvājuši pārākzemas cenas, un citi uzņēmumi sāka dem-pingu, strādājot uz pašizmaksu.

«Sapratām, ka, tam turpinoties, būsproblēmas, uzkrāsies parādi, jo jāīrē telpasun darbiniekiem vajag maksāt algas. Dau-dzi uzņēmumi bankrotēja un mums nesa-maksāja, kas radīja vēl lielākas problēmas.Tāpēc nolēmām maksimāli samazināt dar-binieku skaitu, samaksājām viņiem kom-pensācijas. Atteicāmies no biroja, no no-liktavas, izdomājām, ka pārcelsimies uzLatgali, darīsim kaut ko citu. Labi, kamums nebija lielu parādu. Tā kā mūsu mā-jaslapa vēl darbojās, pagāja neilgs laiks unatkal atgriezās un preces sāka pasūtīt mūsuvecie klienti,» stāsta M. Rumaks.

Sākumā birojam telpas īrētas Feimaņupagasta ēkā, bet darbība tā paplašinājusies,ka pagastmāja, kā teic M. Rumaks, pārvēr-

tusies par preču pieņemšanas un atvešanasvietu. Tagadējā vieta «Korūgu muižā»,Preiļu – Rēzeknes ceļa malā, bijusi nolaista.Puse piederējusi M. Rumakam, un otru pusipagasts piedāvājis atpirkt.

«Sāku remontu, iegādājāmies karogudrukājamo iekārtu, te darbojās šuvējas unciti darbinieki, sākām ražot uz vietas. Pa-ralēli iepirkām vēl dažas iekārtas, piemē-ram, T-kreklu, suvenīru, krūzīšu apdrukainepieciešamās. Suvenīru nozarē pieprasī-jums arvien vairāk pieauga.»

2014. gadā sakarā ar uzņēmuma izaug-smi un un darbības paplašināšanos izlemtsmainīt uzņēmuma nosaukumu no «Ltd Ka-rogi» uz ko starptautiskāku – «Baltic Flags».Tas tāpēc, ka karogu un suvenīru ražotājssadarbojas ne tikai ar klientiem Latgalē unLatvijā, bet arī visā Baltijā. Ir plaša sadar-bība arī ar citām valstīm, piemēram, Vāciju,kurai tiek ražoti ļoti lieli pasūtījumi. Ķīnai,piemēram, interesē automašīnu karodziņuturētāji – caurulītes, savukārt no šīs valsts«Baltic Flags» pasūta dažādas izejvielas.Ir plaša sadarbība arī ar Pakistānu.

Par sadarbību ar abām pārējām Baltijasvalstīm M. Rumaks saka tā: «Kaut ko viņipērk no mums, mēs – no viņiem. Igauņi nomums iepērk galda karodziņus, mēs no vi-ņiem – vimpeļus, kas viņiem ir ļoti kvali-tatīvi. No lietuviešiem iepērkam karogu kā-tus, viņi no mums – kaut ko citu. Neliels noietsir uz Somiju, Skandināvijas valstīm, esamsūtījuši arī uz ASV, Lielbritāniju, Īriju.»

Par to, ko saprot ar «Baltic Flags»Kā redzams uzņēmuma mājaslapā bal-

ticflags.eu, šobrīd galvenie darbības virzie -ni ir karogi un visi ar tiem saistītie akse-suāri, suvenīri mājai un birojam, nacionālāun reģionālā simbolika, āra reklāma, izstāžuun tirdzniecības centru aprīkojums. Tātadbez karogiem, to mastiem un kātiem pie-dāvāto produktu klāstā ir arī baneri, galdakarodziņi un vimpeļi, pludmales karogi,auto karodziņi, reklāmas stendi un izkār-tnes, barjeru stabi, galdauti, tādi suvenīrikā apdrukātas krūzītes, glāzītes, T-krekli,sporta tērpi vai citi apģērba gabali, magnē-tiņi, pulksteņi, uniformas, kā arī citi. Jau-nums ir tekstila gleznas alumīnija rāmī.

Uzņēmuma produkti nopērkami dažulielveikalu tīklos, suvenīru, kancelejaspreču veikalos, bet galvenie pasūtītāji irdažādi vidēji lieli uzņēmumi un pašvaldībasno visiem Latvijas reģioniem, kā arī Lietu-vas un Igaunijas.

M. Rumaks atzīmē, ka viņu suvenīriemsvarīgs ir dizains. Par to tiek daudz runātsun domāts, ieguldot lielu naudu un pūles.Uzņēmums sadarbojas ar vairākiem dizai-neriem no Daugavpils un Rēzeknes, kautkas tiek darīts arī pašu spēkiem.

Uzņēmumam bijuši arī dažādi intere-santi pasūtījumi. 18. novembrim ražots mil-zīgs Latvijas karogs, kuru lidināja ar gaisabalonu, ar Latvijas karogiem izrotāts Brī-vības piemineklis. Interesants pasūtījumsbija liela karogu partija kādai Āfrikas valstspretošanās organizācijai. Ražoti karogi arīvēsturiskām filmām, piemēram, «SegvārdsVientulis» un «Mazie laupītāji». Uzņē-

mumā pasūta arī uniformas, kur diezgandaudz jāpēta, lai aprakstītu, kā vajag uzra-žot. «Baltic Flags» ražotās gan Latvijas,gan Napoleona armijas uniformas atrodasarī Daugavpils muzejā.

Par Latgales karoga tapšanuSuiti no Alsungas novada «Baltic Flags»

pasūtījuši savu pirmo karogu, un gatavotikarogi un masti arī Miķeļa baznīcai un Al-sungas pilij. Uzņēmumā vērsušies arī sēļiun lībi ar idejām par saviem karogiem, unM. Rumakam radusies doma par savu ka-rogu Latgalei.

«Jutu, ka latgaliešiem vajadzīgs savssimbols. Sāku pētīt, kas bija senāk, kādiiespējamie karogi bija gan folklorā, gan ci-tos vēstures avotos. Neatradu, bija tikai ver-sijas. Latgales senais simbols ir grifs, kasredzams arī mūsdienu Latgales ģerbonī. Esbalstījos uz veco simbolu jeb grifu, kas at-šķīra Latgali no Vidzemes. Vidzemes ģer-bonī bija grifs ar kroni uz krūtīm, Latgalē– uz galvas, tāpēc izmantoju seno ģerboni.Zilā krāsa nāk no seno latgaļu un Latvijasiedzīvotāju apģērba. Izskatās, ka tā bijusiviena no populārākajām krāsām. Zilā krāsatradicionāli bija sastopama seno latgaļu vil-lainēs tumši zilā tonī.

Tautasdziesmās, piemēram, ir bieži dzir-dami tādi vārdi kā «villainīti kā karogu».Latgaļu senais ornaments, uz kura tika tai-sītas celaines, sastopams tumši zilā, sarkanāun baltā krāsa. Ir tautasdziesma: «Rakstei-tōja, mun’ mōseņ, Nūrokst kara korūdzeņ,Rokst ar zylu voi sorkonu...». Daudzi ganfolkloras, gan vēsturiskie avoti apliecina,ka tādas krāsas bija. Latgale ir Latvijas sas -tāvdaļa, tāpēc izmantoju līdzību ar latviešu,lībiešu, sēļu un Rēzeknes karogu svītru pro-porciju ziņā,» klāsta M. Rumaks.

Par darbošanos LatgalēJautāts, vai pēc Rīgas sākt darbību Lat-

galē nebija grūti, M. Rumaks atbild, ka tiešiotrādi. «Man te bija vieta, te dzīvo manivecāki, ir zināma vide, pazīstami cilvēki.Bija atbalsts arī no vietējiem. Pēc pilsētasvides padzīvojis laukos, sapratu, ka te irbrīvība, var strādāt daudz mierīgāk, ir ma-zāk stresa un ērtāk. Mēs pat nebijām do-mājuši, ka var tik labi strādāt. Es daudz ce-ļoju pa pasauli, padzīvoju ASV, mācījosDānijā, Zviedrijā, kā tūrisma grupu vadītājsbraucu uz Čehiju, Ungāriju, Austriju, tāpēcman ir ar ko salīdzināt. Uzskatu, ka Latgalēvar lieliski dzīvot un strādāt.»

Arī B. Rumakai, kura nāk no Kurzemespuses, pārcelšanās uz Latgali nesagādājusigrūtības. Viņa priecājas, ka Latgalē ir, kurpastaigāties, aiziet uz mežu sēnēs vai kar-stas dienas pusdienlaikā nopeldēties. Pēcviņas vārdiem, vienīgās grūtības bijušas ardarbiniekiem, kurus Latgalē nav viegli at-rast. Kad pēc pārcelšanās kļuvuši par ražo-tājiem, kopumā uzņēmumā strādāja sešicilvēki. Bet gadījies, kad, strādājot pie lielapasūtījuma, kāds neierodas darbā, un tasradījis lielas problēmas.

M. Rumaks stāsta: «Tagad esam trīs – mēsun vēl viena meitene, kura zina vajadzīgāsdatorprogrammas dizainam. Viņa ir cilvēksar dizainera dotībām, radoša, punktuāla, ariniciatīvu, interesē attīstīties, kas ir ļoti sva-rīgi. Karogu ražošanu šobrīd esam pārcēlušiuz Rīgu. Klienti ir visā Latvijā, tāpēc Rīgāražot ērtāk. Tur ir krāsu piegāde, serviss, jakāds printeris salūzt, meistars ierodas dienaslaikā, šeit – nedēļas laikā. Feimaņos ražo-jam mazāku produkciju, vairāk strādājamar dizainu, eksperimentējam ar dažādām lie -tām, piemēram, ar krāsām, nodarbojamiesar mārketingu, organizējam kurjerus.»

Uz vietas tiek ražoti vimpeļi, krūzītes,magnēti, glāzītes, tiek apdrukāti neliela iz-mēra audumi, galda karodziņi, auto karo-dziņi, apģērbi, piemēram, sporta tērpi, bik-ses, T-krekli. Vispirms produkciju mē-ģi nājuši vest paši, līdz sapratuši, cik izde-vīgi ir kurjerdienesti. Mūsdienās, pateico-ties tehnoloģiju attīstībai, internetā tiek sa-meklēti un sastapti arī klienti. «Kon tak -tējamies ar ārzemniekiem pat vairāk nekāar Latvijas cilvēkiem. Lielāko daļu klientupat redzējuši neesam, nezinām, kā izskatās,bet sarunās viens otru uzrunājam uz «tu».Tātad, pat dzīvojot laukos, iespējams veik-smīgi darboties, sūtīt savu produkciju pavisu pasauli. Pat, ja cenas ir dārgākas nekāpilsētā, laukos nav jāmaksā biroju īre, navproblēmu ar piebraukšanu pie uzņēmuma.Rīgā mums tāda problēma bija. Jau dzīvojotASV, pamanīju, ka cilvēki labprātāk iz-brauc pāris kilometrus ārpus pilsētas, lainevajadzētu uztraukties par stāvvietas at-rašanu,» apgalvo M. Rumaks.

Turklāt, kā pārliecinājies uzņēmuma iz-pilddirektors, jāparedz situācija, jāsaprot,ka var būt ekonomikas samazināšanās, tā-pēc, lai nevajadzētu atlaist darbiniekus,jāatrod visizdevīgākais variants.

«Baltic Flags» attīstībā neesot izmanto -ta projektu nauda, jo tā uzspiež savus notei-kumus. «Karogu drukājamās iekārtas ņēmāmkredītā, sapratām, ka tas ir labāk. Projektsprasa nemainīt darbību, piemēram, piecusgadus. Bet situācija ir mainīga, tāpēc mumsbija izdevīgāk pārcelt drukājamo iekārtuuz Rīgu, kamēr projekts prasītu palikt uz

vietas. Iekārtas uzturēšana nav tikai nopir-kšana, tā kopā ar darbinieka uzturēšanu arīmaksā daudz, kas sarežģī visu. Tieši tāpēcpārvedām karogu printeri uz Rīgu, nolē-mām sadarboties ar partneriem – ar lielākuuzņēmumu. Nodrošinām viņiem ap jomu,pat pārsniedzam to. Vairāk specializējamiesuz mārketingu, citi specializējas uz ražo-šanu. Saprotam, ka procesu labāk ir sadalīt.Mūsdienās tas nav vienkārši, jāskatās, vaiizdevīgi ražot uz vietas, vai ņemt kaut kurcitur. Mums pieaug partijas, tāpēc domā-jam, ka jāpiesaista ārpakalpojums.»

Latvijas tirgū ir apmēram pieci uzņē-mumi, kas specializējas karogu ražošanā,bet M. Rumaks uzskata viņus nevis parkonkurentiem, bet gan par partneriem.«Mums nav tikai karogi, ir arī suvenīri,darba pilnīgi pietiek, nevar sūdzēties, kakaut ko darām, lai mazinātu konkurenci.Ar pārējiem esam ļoti labi draugi, tirgus irstrukturējies tā, ka katram ir savi klienti.Divas trešdaļas no visiem klientiem mumsir pastāvīgie. Kad svinēja Latvijas simtgadi,cik esmu ar citiem runājis, visi teica, kanetiek galā ar pasūtījumiem. Lielāka prob-lēma būtu, ja ienāktu kāds liels spēlētājs.Mūsu produkcija ir diezgan specifiska, tā-pēc tādas problēmas nav. Turklāt gandrīzvisi suvenīru tirgotāji prasa skaistus, inte-resantus suvenīrus, tur mums konkurencesnav vispār. Cilvēkiem bieži vien jāmeklēnišas, jāpiedāvā nevis masveida, bet nišasprodukciju. Liela daļa Latvijas suvenīrutiek ražoti Ķīnā, jo viņi ražo lielās partijās,un tas ir izdevīgāk. Mēs klientam pieejam

Anita Baumane

Nupat ar dažādiem vērienīgiem vai mazāk vērienīgiem pasākumiem aizvadītstik nozīmīgs notikums kā Latvijas valsts proklamēšanas 100. gadadiena. Svinēja kānu kurš prata – mājās pie svētku galda un televizora ekrāna, ar vietējo māksliniekuuzstāšanos un ballēm savās sarīkojumu zālēs vai galvaspilsētā, vērojot militāroparādi un militārās tehnikas paraugdemonstrējumus, skaisti izgaismotos namusun krāšņo, iespaidīgo gaismas šovu ar uguņošanu, kaut pret tā vajadzību rakstījaun runāja ne mazums Latvijas iedzīvotāju.

Pati svarīgākā atribūtika, svinot šādus svētkus, kā galvaspilsētā, tā arī katrāsmājās, protams, ir valsts karogs. Karoga krāsas – karmīnsarkanā un baltā – bijaredzamas ziedu pušķos, svecēs, kūkās, tērpos un pie tērpiem, kā arī karogu kātosun mastos... Karogu, to aksesuāru un suvenīru ražotāji šos svētkus noteikti izjūtvairāk par citiem svinētājiem.

Arī pie mums Latgalē, «Korūgu muižā», darbojas karogu un suvenīru ražotājsjeb SIA «Baltic Flags», kura izpilddirektors Māris Rumaks ir arī Latgales karogaautors. Izbraukājis pasauli, padzīvojis ASV un Rīgā, viņš ar sievu – kurzemnieciBaibu – atgriežas Latgalē, cītīgi strādājot pie jauniem suvenīriem, to dizaina, pētotsenos latgaļus un vadot ekskursijas.

Ani

tas

Bau

man

es fo

to

SIA «Baltic Flags» – karogi un suvenīri, kas tapuši rūpīga darba un izpētes rezultātā

individuāli, pētām, meklējam knifiņus, de-taļas. Strādājam ne tikai ar Latgali, svarīgiir arī suiti, sēļi. Nesen pasūtīja gan līvu,gan sēļu karogu. Pirms dažiem gadiem suitiuzaicināja uz Miķeļa dienu, pēdējā mirklīizdomājām ražot suvenīrus, un bija tā, kastāvēja rindas, visi pirka, visu izpārdevām.Mēs iepazināmies ar suitiem, mūs silti uz-ņēma. Tas parāda, ka, lai gan neesam vie-nādi, esam vienoti. Līvi un sēļi arī ļoti inte -resējas par mūsu produkciju. Kad atbrauc,viņiem interesē nopirkt kaut ko par Latgali.Tieši tas mūs varbūt atšķir no citiem, kagribam pasvītrot Latvijas reģionu atšķirību,ka neizvēlamies tikai vienu produkciju,»atzīst M. Rumaks.

Par nākotnes plāniemMāri jau kopš bērnības ir interesējusi

vēsture. Vectēvam bijis ļoti daudz veco lat-galiešu grāmatu, izpratne par Latgali vei-dojusies tieši no Vladislava Loča izdota-jām. Vectēvam bijis arī zirgs. Par šīm lie -tām M. Rumakam interese nav zudusi līdzšai dienai. Viņš pēta senos latgaļus, nodar-bojas ar novadpētniecību, darbojas «Kro-ma kolna bruolistē», kurai viens no virzie-niem bija seno tērpu kopiju izgatavošana.Folklorā senie latgaļi jeb senais latgaļu ba-jārs vai karavīrs vienmēr bija saistīti arzirgu. Zirgs, kā stāsta Māris, bija gandraugs, gan palīgs.

«Man bija pazīstams zirgs, pie kuravisu laiku braucu. Saimniece gribēja tozirgu pārdot un piedāvāja nopirkt man. Tadviņa pateica, ka zirgam vienam būs skumji,jo barā bija dzīvojis, un pierunāja paņemtarī viņa māsu. Paņēmu māsu, bet man pa-teica, ka viņa gaida kumeļu. Kumeļam bijalabs tēvs. Tā sanāca, ka man pašam tagad

ir četri zirgi,» viņš ar smaidu stāsta.Paralēli citām savām nodarbēm M. Ru-

maks vada ekskursijas Feimaņos un «Korūgumuižā», stāsta ekskursantiem par vēsturi,kā arī par karogiem. Veikalā var uzmērītbruņas, nofotografēties ar ieročiem, iegā-dāties produkciju. «Meklējam specifiskuLatgales produkciju, lai lauztu stereotipus,parādītu, cik bagāta ir Latgales vēsture.Gribam parādīt, cik krāšņi bija seno latgaļutērpi, papildus izmantoju zirgu tematiku.»

«Patlaban «Korūgu muižā» norit re-motdarbi, tiek pārveidota veikala ēka, laisuvenīrus pārceltu uz lielāku telpu, plānosietilpst arī suvenīru klāsta papildināšana,»stāsta Baiba. Māris piebilst, ka būšot arīdažādi manekeni, ietērpti senajos tērpos,dažādi karogi, ieroču reprodukcijas, latgaļurotas, senās kartes. Viņi plāno vairāk no-darboties ar tūrismu.

«Plānojam vairāk iepazīstināt cilvēkus,tieši jaunatni, ar senajiem tērpiem. Tagad,kad atbrauc ekskursiju grupas, gan meite-nēm, gan puišiem ļoti patīk piemērīt bruņu -kreklu, paturēt rokās zobenu. Un visas mei-tenes ir sajūsmā par seno latgaļu sieviešutērpu, jo tas ļoti labi piestāv, izceļ meiteņuskaistumu. Pastāstām to, kas saistīts ar Lat-gales vēsturi, interesantus faktus, iedodamaptaustīt dažādas lietas, parunājam par ka-rogiem, rīkojam konkursus. Es nodarbojosar loka šaušanu. Tāpēc teritorijā plānotsneliels zirgu šovs, loka šaušana, lai jau -nat ne varētu iepazīties ar Latgali, Latga -les vēsturi un aktīvi padarboties. Domā -jam šogad pabeigt un nākamgad pavasarījau sākt. Jo loka šaušana un iešana pie zir-giem ir, bet gribam to pārcelt uz šejieni.Gribam parādīt cilvēkiem lietas, kuras viņinav redzējuši un dzirdējuši.»

Foto

no

Mār

a R

umak

a pe

rson

īgā

arhī

va

Baiba un Māris Rumaki seno latgaļu ietērpā arLatgales karogu rokās

Foto

no

Mār

a R

umak

a pe

rson

īgā

arhī

va

Ar šādu iekārtu printē Latvijas, Latgales un daudzus citus karogus

Foto

no

Mār

a R

umak

a pe

rson

īgā

arhī

va

Mārim Rumakam pieder četri zirgi, kas ir palīgi ekskursijās. Nākamajā gadā «Korūgu muižā»paredzēti iespaidīgi zirgu šovi

Projekts_2_9_Layout 1 22.11.2018. 16:59 Page 1