Pētījums par kultūrizglītības īstenošanas pēctecību ......2 IEVADS Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs laika posmā no 27.06.2017. līdz 15.12.2017

Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs

Pētījums par kultūrizglītības īstenošanas pēctecību profesionālās ievirzes, profesionālās vidējās izglītības, augstākās izglītības programmās un sagatavoto speciālistu skaita atbilstību kultūras nozares un radošo industriju darba tirgus prasībām Pirmā kārta

Rīga

2017

1

Saturs

IEVADS ................................................................................................................................................................. 2

PĒTĪJUMA METODOLOĢIJA ................................................................................................................................. 4

KULTŪRAS UN RADOŠĀS INDUSTRIJAS NOZARES DEFINĒŠANAS PROBLEMĀTIKA ............................................. 5

Kultūras un radošo industriju nozares definīcija, tās saikne ar darba tirgus izpēti ......................................... 5

Nozares vieta plānošanas dokumentos ........................................................................................................... 7

Ilgtermiņa plānošanas dokumenti ............................................................................................................... 9

Vidēja termiņa plānošanas dokumenti ...................................................................................................... 10

Nozares darba tirgus līdzšinējie pētījumi ...................................................................................................... 13

KULTŪRAS UN RADOŠĀS INDUSTRIJAS NOZARES DARBA TIRGUS RAKSTUROJUMS ........................................ 20

Nozares darba tirgus esošā struktūra ............................................................................................................ 20

Nozares pārstāvju viedokļi par darba tirgu ................................................................................................... 47

Nozares un konkrētu sektoru darba tirgus specifika ..................................................................................... 62

Kultūras un radošo industriju nozares darba tirgus specifika un attīstības tendences ............................. 62

Kultūras un radošo industriju kā nodarbinātības sektora kopīgās iezīmes ............................................... 63

Darba tirgus raksturojums konkrētās kultūras un radošo industriju jomās: nodarbinātība, konkurence,

pieprasījums, piedāvājums ........................................................................................................................ 66

SECINĀJUMI ....................................................................................................................................................... 87

IETEIKUMI .......................................................................................................................................................... 93

PIELIKUMI .......................................................................................................................................................... 94

Aptaujas anketa ............................................................................................................................................. 94

Padziļināto interviju ceļvedis ......................................................................................................................... 96

Padziļināto interviju informantu saraksts ...................................................................................................... 96

Pētījuma anotācija ......................................................................................................................................... 98

2

IEVADS

Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs laika posmā no 27.06.2017. līdz 15.12.2017. veica

“Pētījumu par kultūrizglītības īstenošanas pēctecību profesionālās ievirzes, profesionālās vidējās izglītības,

augstākās izglītības programmās un sagatavoto speciālistu skaita atbilstību kultūras nozares un radošo

industriju darba tirgus prasībām” pēc Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pasūtījuma. Pētījums īstenots

kā pirmais posms triju pēctecīgu pētījumu kopā.

Pētījumam tika izvirzīti sekojoši mērķi:

1) iezīmēt kultūras un radošo industriju (KRI) nozares mērķus un uzdevumus, kā arī ieskicēt nozares darba

tirgus attīstības tendences un prognozes, pārskatot Eiropas Savienības (ES) un Latvijas kultūrpolitikas

dokumentus un līdzšinējos pētījumus kultūrizglītības un ar to saistītās darba tirgus jomās;

2) definēt kultūras nozares un radošo industriju darba tirgu, raksturot šī Latvijas darba tirgus specifiku un

attīstību, ņemot vērā kultūras attīstības tendences.

Balstoties uz pētījuma secinājumiem, paredzēts veikt pētījuma otro un trešo posmu, kur atbilstoši pētījuma

mērķi būs:

veikt profesionālās ievirzes izglītības un profesionālās vidējās izglītības programmu un izglītības iestāžu

tīkla kartējumu un izglītības piedāvājuma raksturojumu. Noskaidrot profesionālās vidējās izglītības

programmās apgūstamo prasmju un kompetenču atbilstību darba tirgus pieprasījumam un kultūras

attīstības tendencēm;

izpētīt augstākās izglītības studiju programmu/apakšprogrammu (LR Kultūras ministrijas (KM)

padotības augstskolās) apgūšanas procesā iegūto prasmju un kompetenču atbilstību darba tirgus

vajadzībām un kultūras attīstības tendencēm, kā arī augstākās izglītības studiju programmu apguvušo

iesaistīšanos kultūras nozares un radošo industriju darba tirgū.

Pētījuma rezultātus plānots izmantot kā argumentāciju, nosakot prioritātes kultūrizglītībā, definējot nacionālo

pasūtījumu kultūrizglītībā un plānojot valsts budžeta finansējumu KM padotībā un pārvaldībā esošajās

izglītības iestādēs visos izglītības līmeņos atbilstoši Latvijas kultūras attīstības un darba tirgus vajadzībām

(saskaņā ar Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību

īstenošanai pasākumu nr. 73.21).

Pirmā posma ietvaros pētījums vērsts uz triju tematu izpēti:

kultūras un radošās industrijas nozares darba tirgus specifika, tās mērķi un uzdevumi attīstības un

politikas plānošanas dokumentos;

kultūras un radošās industrijas nozares darba tirgus struktūra Latvijā;

1 MK rīkojums nr. 275. Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto

darbību īstenošanai. 03.05.206. Latvijas Vēstnesis, 88 (5660), 09.05.2016.

3

kultūras un radošās industrijas nozares darba tirgus pieprasījuma attīstības tendences.

Tematu izpētē izmantoti teorētiskie avoti par kultūras un radošās industrijas darba tirgu globālā kontekstā,

attīstības un politikas plānošanas dokumenti, statistikas dati, kā arī primāri un sekundāri empīriski dati.

Primāro datu (šī pētījuma ietvaros iegūtie dati) ieguvei izmantota kontentanalīze (avots: Valsts ieņēmumu

dienesta (VID) dati par kultūras nozares un radošo industriju sektorā nodarbināto iedzīvotāju skaitu

pamatdarbā atbilstoši profesiju klasifikatora kodiem; nodarbināto iedzīvotāju skaits pamatdarbā atbilstoši

profesiju klasifikatora kodiem sadalījumā pa darba devēju pārstāvētiem NACE 2.red. kodiem2), kultūras

sektora un radošo industriju pārstāvju elektroniskā aptauja, kā arī padziļinātās intervijas ar kultūras un radošo

industriju nozares darba tirgus pārstāvjiem (darba devējiem).

Pētījuma ziņojums strukturēts sekojošās nodaļās: Pētījuma metodoloģija; Kultūras un radošās industrijas

nozares definēšanas problemātika; Kultūras un radošās industrijas darba tirgus raksturojums un Secinājumi.

Pielikumā iekļauta pētījuma tehniskā informācija un anotācija.

2 Turpmāk ziņojumā atsauce ir tieši uz NACE 2.redakciju.

4

PĒTĪJUMA METODOLOĢIJA

Tematu izpētē izmantoti teorētiskie avoti par kultūras un radošās industrijas darba tirgu globālā kontekstā,

attīstības un politikas plānošanas dokumenti, statistikas dati, kā arī primāri un sekundāri empīriski dati.

Pētījuma izstrādē tika izmantotas šādas pētnieciskās metodes:

dokumentu analīze;

padziļinātā, daļēji strukturētā ekspertu intervija; informanti: kultūras sektora un radošo industriju

nozares darba tirgus pārstāvji (darba devēji);

elektroniska aptauja; respondenti: kultūras sektora un radošo industriju pārstāvji;

kontentanalīze.

Vispirms, analizējot attīstības un politikas plānošanas dokumentus, kā arī iepriekš veiktos pētījumus, precizēta

kultūras un radošās industrijas nozares darba tirgus specifika, tās mērķi un uzdevumi.

Kultūras un radošās industrijas nozares darba tirgus esošās struktūras analīzei (kontentanalīze) apkopoti VID

sniegtie dati divos aspektos. Pirmkārt, kultūras nozares un radošo industriju sektorā nodarbināto iedzīvotāju

skaita pamatdarbā dati atbilstoši profesiju klasifikatora kodiem. Sektora atbilstības kodus atbilstoši NACE 2.

red. klasifikācijai pētījuma autori izstrādāja, balstoties iepriekš veikto pētījumu pieredzē, kā arī KM

definējumos. Otrkārt, nodarbināto iedzīvotāju skaits pamatdarbā atbilstoši profesiju klasifikatora kodiem

sadalījumā pa darba devēju pārstāvētiem NACE 2.red. kodiem. Profesiju atbilstības kodus atbilstoši Profesiju

klasifikatoram pētījuma autori izstrādāja, balstoties iepriekš veikto pētījumu pieredzē, kā arī KM definējumos.

Lai iegūtu kultūras sektora un radošo industriju pārstāvju viedokļus un vērtējumus par darba tirgus attīstības

tendencēm, tika īstenota kvantitatīva to pārstāvju aptauja. Aptaujā tika sasniegta izlase 136 respondentu

apjomā.

Pētījuma ietvaros tika atlasīti 27 eksperti, kuru profesionālā kompetence ļāva sniegt vērtējošus spriedumus

(metode: padziļinātā, daļēji strukturētā ekspertu intervija) vienā vai vairākās KRI nozarēs. Ekspertu izvēlē

lielāka uzmanība tika pievērsta KRI nozarēm jeb darba tirgus sektoriem, kuru attīstība un izglītības programmu

piedāvājums ir KM politikas veidošanas kompetencē. Pētījuma ietvaros tika intervēti eksperti no arhitektūras,

dizaina, kino, izpildītājmākslas (opera, teātris un deja), vizuālās mākslas, mūzikas, izdevējdarbības, mediju,

reklāmas, spēļu, kultūras mantojuma (bibliotēkas un muzeji), kultūras izglītības, atpūtas un izklaides nozarēm.

Kā atsevišķs nodarbinātības sektors pētījumā tika skatīta arī kultūras centru darbība, no kura arī tika izvēlēti

eksperti.

5

KULTŪRAS UN RADOŠĀS INDUSTRIJAS NOZARES DEFINĒŠANAS

PROBLEMĀTIKA

Kultūras un radošo industriju nozares definīcija, tās saikne ar darba tirgus izpēti

Kultūras un radošo industriju jēdziena izpratnes pētniecībai ir sena vēsture, kas ietver disciplināri un reģionāli

daudzveidīgas interpretācijas. To analīze nav šī pētījuma uzdevums, taču ieskatam minēsim dažas no

izpratnēm.

Radošās industrijas ir tādu preču un pakalpojumu radīšana, ražošana un izplatīšana, kurās primārais

ieguldījums ir radošums un intelektuālais īpašums. Tās veido uz zināšanām balstīts darbību kopums, kas

centrējas, bet neaprobežojas ar mākslu un nākotnē rada ienākumus no tirdzniecības un intelektuālā īpašuma

tiesībām. Ietver reālus produktus, kā arī nemateriālos intelektuālos vai mākslinieciskos pakalpojumus ar

radošu saturu, ekonomisko vērtību un tirgus potenciālu. Atrodas krustcelēs starp mākslu, pakalpojumiem un

rūpniecību. Veido jaunu dinamisku pasaules tirdzniecības sektoru3.

Radošās industrijas aptver radošo mākslu (individuālo talantu) konceptuālo un praktisko konverģenci ar

kultūras industrijām (masu mērogā) jauno mediju tehnoloģiju (IKT) kontekstā jaunās zināšanu ekonomikas

ietvarā, lai to izmantotu jaunā interaktīvo pilsoņu-patērētāju paaudze4.

Redzams, ka neviena no minētajām definīcijām nefiksē konkrētas tautsaimniecības nozares, kuras būtu

attiecināmas uz KRI.

Teorētiskajos avotos pastāv arī pieejas, kas KRI definē, nosaucot pazīmes, kas tās atšķir no citiem

uzņēmējdarbības veidiem, bet nenosauc konkrētas nozares, piemēram: “Radošās industrijas no citiem

uzņēmējdarbības veidiem atšķir sekojoši faktori:

neskaidrs pieprasījums, pircēju reakcija uz produktiem grūti prognozējama;

radošām personām rūp viņu produkts, tā oriģinalitāte, kvalitāte, tādēļ viņi ne vienmēr adekvāti

novērtē sava produkta patieso vērtību;

kompleksu produktu radīšanai (piemēram, kino) nepieciešamas daudzveidīgas zināšanas un

diferencētas prasmes;

liela produktu daudzveidība – produkti ir atšķirīgi pēc kvalitātes un unikalitātes; katrs produkts ir

atšķirīga izejvielu kombinācija, kas nodrošina lielu dažādību;

liela nozīme laikam, jo radošo industriju produkti ir kompleksi sarežģīti ar diversificētu zināšanu

ieguldījumu;

3 UNCTAD, 2010. Creative Economy Report 2010. Creative Economy: A Feasible Development Option. 4 Hartley J., et al., 2017. Key Concepts in Creative Industries. Sage Publications, Inc.

6

daļa radošo produktu tiek aizsargāti ar autortiesībām, kas dod papildu ieņēmumus to autoriem”5.

Tomēr, lai definētu kultūras nozares un radošo industriju darba tirgu šī pētījuma kontekstā, nepieciešams

precizēt izpratni par kultūras un radošo industriju darba tirgus nozarisko ietilpību jeb priekšstatu par nozarei

atbilstošajiem tautsaimniecības sektoriem un tajos nodarbinātajām profesiju grupām. Kultūras un radošo

industriju pazīmju definēšana ir mainījusies vēsturiski un atšķiras dažādās valstīs. Latvijā 2013. gadā īstenotajā

pētījumā “Latvijas radošo industriju darbība un priekšnoteikumi nozares mērķtiecīgai attīstībai”6 detalizēti

analizēti kultūras un radošo industriju terminoloģiskie jautājumi, ar mērķi precizēt kultūras un radošo

industriju “sektorietilpību” un uzņēmumu skaitu, kas kvalificējami kā kultūras un radošo industriju uzņēmumi.

Ar šo pētījumu aizsākta tradīcija veikt kultūras un radošo industriju uzņēmumu kvantitatīvu uzskaiti,

izmantojot ES Saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (NACE), – saskaņā ar kuru iespējams klasificēt

institucionālās vienības un tautsaimniecības sektorus. Šāda pieeja ir īstenojama, ja nepieciešams noteiktus

NACE sistēmā fiksētus tautsaimniecības sektorus un darbību veidus klasificēt kā atbilstošus kultūras un radošo

industriju nozares definīcijai. Pēc šīs pieejas veidojas plašs tautsaimniecības sektoru kopums (minētajā

pētījumā 87 NACE 2.red. klasifikatora kodi) , kas definēti kā radošo industriju un saistītie sektori. Ja KRI darba

tirgus tiek definēts saskaņā ar šo pieeju, tad darba tirgus ietilpība ir mainīgs lielums, jo tas var mainīties,

atkarībā no tā, kuri darbības veidi tiek definēti kā atbilstoši KRI. To, ka šādi atbilstības kritēriji nav eksakti un

universāli, apliecina fakts, ka dažādās valstīs vienas un tās pašas darbības var tikt un var netikt klasificētas kā

KRI.

UNESCO kultūras un radošās industrijas definē kā "mērķtiecīgi organizētu darbību sektorus, kuru galvenais

mērķis ir ar kultūras, mākslas vai mantojumu saistītu preču un pakalpojumu ražošana, reproducēšana,

popularizēšana, izplatīšana un / vai komercializācija". Šī pieeja akcentē ne tikai kultūras un radošo industriju

pārstāvju ražotos produktus, bet kopējo ražošanas procesa ķēdi, kā arī katras iesaistītās nozares īpašo

pienesumu, kas atspoguļojas brīdī, kad kultūras un radošo industriju produkti un pakalpojumi tiek nodoti

plašākai sabiedrībai. Tādejādi definīcija ietver visas ar ražošanas ķēdi saistītās darbības, piemēram, publicitātes

nodrošināšana un grafiskais dizains, kas šajā procesā var būt noteicošie faktori.7

Šī pieeja akcentē tādu kultūras un radošo industriju nozares izpratni, kas to skata kā savstarpēji saistītu nozaru

kompleksu, kur dažādi ražošanas procesa ķēdes dalībnieki ir iesaistīti kultūras un radošo industriju produkta

radīšanā, bet katram no tiem var būt atšķirīgs pienesums un loma. Šī pieeja neparedz iespēju kvantitatīvi

precīzi fiksēt tautsaimniecību sektorus vai to robežas, ar mērķi definēt, kura nozare IR un kura nozare NAV

5 Caves, R.E., 2014. Creative Industries. Contracts between Art and Commerce. Harvard University Press. 6 SIA “Baltijas konsultācijas” un SIA “Konsorts”, 2013. Latvijas radošo industriju darbība un priekšnoteikumi nozares

mērķtiecīgai attīstībai. 7 Pieejams: http://www.unesco.org/new/en/santiago/culture/creative-industries/, skatīts 3.12.2017

http://www.unesco.org/new/en/santiago/culture/creative-industries/

7

radošo industriju nozare, jo pastāv tautsaimniecības nozares, kuru noteikts aktivitāšu komplekss ir attiecināms

uz KRI, bet cits – uz tradicionālo ražošanu (piemēram, apavu ražošana u.tml.).

LR Kultūras ministrija sniegusi kultūras un radošo industriju definīciju un pārstāvētās nozares kultūrpolitikas

vidēja termiņa plānošanas dokumentā “Radošā Latvija”. Kultūras industrijas – industrijas, kuras ražo un izplata

preces un pakalpojumus, kuriem piemīt kultūras vērtība neatkarīgi no to iespējamās tirdzniecības vērtības.

Radošās industrijas balstās uz individuālo vai kolektīvo radošumu, prasmēm un talantu un kuras, izveidojot un

izmantojot intelektuālo īpašumu, spēj celt labklājību un radīt darba vietas. Tās rada, attīsta, ražo produktus un

pakalpojumus, kam ir vērtība ekonomikas attīstībā. KM nosauc 16 konkrētas kultūras un radošo industriju

nozares, kuras nesakrīt ar ES Saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, lielā mērā akcentējot ministrijas

pārvaldībā esošas darbības nozares. Radošās industrijas Latvijā saskaņā ar šo definīciju pārstāv šādas nozares:

arhitektūra; dizains (produktu, pakalpojumu un procesu dizains, ietverot dažādas dizaina disciplīnas –

grafiskais dizains, interjera dizains, mēbeļu dizains, industriālais dizains, vides dizains, modes un aksesuāru

dizains u.c.); filmu industrija; interaktīvās spēles, interaktīvās programmatūras, multimediju produkti; mūzika

un skaņu ierakstu industrija; deja; vizuālā māksla (izstāžu zāļu, galeriju darbība); skatuves māksla;

izdevējdarbība (preses izdevumi, grāmatas); reklāma, komunikācijas, mārketinga komunikācijas; izklaides

industrija; plašsaziņas līdzekļi (TV, radio, interneta portāli). Amatniecība tiek uzskatīta kā nozīmīga radošo

industriju atbalstošā nozare.8

Neviennozīmīgi interpretējamais pētījuma objekta – kultūras nozares un radošo industriju darba tirgus mērogs

pieļauj dažādas pieejas gan KRI atbilstošu tautsaimniecības sektoru un darbību, gan profesiju identificēšanā,

tāpēc pētījuma ietvaros veikta attīstības un politikas plānošanas dokumentu analīze, kas ļauj precizēt KRI darba

tirgus izpratni politikas veidošanas diskursā.

Nozares vieta plānošanas dokumentos

Jauno tehnoloģiju ātrā izplatīšanās un pieaugošā globalizācija ir radījusi pāreju no tradicionālās ražošanas uz

pakalpojumiem un inovāciju, līdz ar to arvien lielāka loma tiek piešķirta pakalpojumiem, ko sniedz radošas

apvienības, kuru izejmateriāli ir iztēles spēja, jaunrade un prasme ieviest jauninājumus9. ES kopējos politikas

dokumentos tiek uzsvērta gan radošuma un inovāciju loma tautsaimniecības attīstībā kopumā, gan konkrētāk

– radošo industriju potenciāls – kā nozare, kas stimulē inovācijas, nodrošina jaunas darba vietas un veicina

sinerģiju starp dažādām rūpniecības nozarēm, kas, radot augstāku pievienoto vērtību nekā citās nozarēs,

nodrošina būtisku ieguldījumu nacionālajās ekonomikās (“Eiropa 2020 – Eiropas Savienības stratēģija

8 MK rīkojums nr. 401 “Par kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija"”. 29.07.2014. Latvijas

Vēstnesis, 150 (5210), 01.08.2014., 2. pielikums. 9 Zaļā grāmata. Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana, 2010. Eiropas Komisija. COM (2010) 183.

8

izaugsmei un nodarbinātībai” (“Eiropa 2020”)10; Eiropas Savienības kultūras darba plāns 2015.–2018.

gadam11).

Sekojot globālajām tendencēm pārorientēties no resursus tērējošām uz radošajām industrijām, arī Latvijas

ilgtspējīgas attīstības stratēģijā izvirzītie mērķi cieši saistīti ar radošumu kā galveno konkurētspējas faktoru,

uzskatot jaunrades rezultātā radītus komerciālos produktus un pakalpojumus par nākotnes globālās

ekonomikas pamatu. Kā vieni no nozīmīgākajiem Latvijas attīstības faktoriem identificēti – paradigmas maiņa

izglītībā, pārejot uz iztēli un radošo domāšanu veicinošu izglītības sistēmu, radoša vide kā augsne radošo

industriju attīstībai, ekonomikas modeļa maiņa uz masveida jaunradi uzņēmējdarbībā. Komercializējamu

radošo industriju attīstība augstražīgas un eksportspējīgas ražošanas un starptautiski konkurētspējīgu

pakalpojumu attīstībai kā viens no mērķiem izvirzīts Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam

(NAP 2020). Arī Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam paredz nepieciešamību

veicināt radošo industriju attīstību un sadarbību ar tradicionālajām rūpniecības un pakalpojumu nozarēm

produktu un pakalpojumu vērtību palielināšanai. Viena no stratēģiskajām prioritātēm Kultūrpolitikas

pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam „Radošā Latvija” ir konkurētspējīgas kultūras un radošās industrijas,

veicinot radošā potenciāla un kultūrā balstīto inovāciju pārnesi uzņēmējdarbībā, sekmējot kultūras un radošo

industriju uzņēmējdarbības attīstību, eksportspēju un valsts starptautisko konkurētspēju.

Kā minēts iepriekš, KM definē 16 nozares, kas pārstāv kultūras un radošās industrijas. Iepriekš veiktie

pētījumi12 precizē radošo industriju jomas definīciju atbilstoši NACE 2.red. klasifikatora kodiem, kā arī šī

pētījuma apakšnodaļā “Nozares darba tirgus esošā struktūra” pētījuma autori atlasīja sektora atbilstības kodus

atbilstoši NACE 2 red. klasifikācijai un profesiju klasifikatora kodus sadalījumā pa darba devēju pārstāvētiem

NACE 2.red. kodiem. Galveno problēmu loku, definējot un pētot kultūras un radošās industrijas, veido šo

nozaru pretrunīgā daba – no vienas puses, to izcelsme balstās indivīda radošajā darbībā, izmanto kultūru kā

izejmateriālu vai pauž kultūras izpausmes, no otras puses – tās ir aktivitātes, kas ražo un izplata preces un

pakalpojumus, vai arī sniedz funkcionālu rezultātu. Turklāt, kā redzams tālāko nodaļu analīzē, šo nozaru

darbība nevar pastāvēt viena pati vai ir cieši integrēta daudzās saistītajās nozarēs. Tas apgrūtina arī analīzi par

nozares vietu plānošanas dokumentos, jo uz kultūras un radošo industriju darbību var tikt attiecinātas vairāku

nozaru politikas. Papildu grūtības pilnvērtīgai analīzei rada ierobežotā statistikas pieejamība, jo nav izstrādāts

kultūras un radošo industriju nozares atbilstības definējums NACE klasifikatora kodiem13.

10 Eiropas Komisijas paziņojums COM (2020) “Eiropa 2020 – Eiropas Savienības stratēģija izaugsmei un

nodarbinātībai”. 03.03.2010. 11 Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par kultūras darba plānu 2015.–2018. gadam.

2014/C 463/02 12 Latvijas radošo industriju darbība un priekšnoteikumi nozares mērķtiecīgai attīstībai, 2013. Personu apvienība “SIA

“Baltijas Konsultācija” un SIA “Konsorts”. 13 Skatīt šī ziņojuma nodaļas “Nozares darba tirgus līdzšinējie pētījumi” un “Nozares darba tirgus esošā struktūra.

9

Saskaņā ar nolikumu KM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, kas ietver autortiesību, kultūras

pieminekļu aizsardzības, arhīvu, arhitektūras, dizaina, tautas mākslas, teātra, mūzikas, muzeju, bibliotēku,

vizuālās mākslas, grāmatniecības, literatūras, kinematogrāfijas un kultūras un radošo industriju izglītības

apakšnozares14. Tātad KM atbild gan par plānošanu, gan par pārraudzību kultūrizglītības apakšnozarē, kas

sagatavo speciālistus primāri tieši kultūras un radošo industriju darba tirgum, kā arī par lielāko daļu no kultūras

un radošo industriju apakšnozarēm.

Ir arī citu nozaru pārraudzības institūcijas, kas daļēji skar kultūras un radošo industriju sektora politikas

plānošanu un pārraudzību. Tās ir – Ekonomikas ministrija (EM), Finanšu ministrija (FM) un Izglītības un zinātnes

ministrija (IZM). Attiecīgi – EM atbild15 par dažādu tautsaimniecības sektoru ekonomisko politiku un attīstību,

no kā šī pētījuma kontekstā būtiskākā ir atbildība par tūrismu, ārējo ekonomisko politiku, inovācijām, kā arī

citām saistītām nozarēm, kas attiecināmas uz radošajām industrijām. FM atbild par nodokļu politiku, kas

būtiski ietekmē kultūras un radošo industriju sektoru, savukārt IZM – atbild par citu nozaru izglītības

nodrošināšanu, kā arī par zinātnes attīstību. Tāpat citu nozaru ministrijas veido politikas ietvaru kultūras un

radošo industriju sektora nodrošināšanai, piemēram, Labklājības ministrija (LM) var būtiski ietekmēt darba un

sociālās politikas ietvaru, kas ir īpaši nozīmīgi tām radošajām profesijām, kas nav iesaistītas pilna laika

patstāvīgās darba attiecībās.

Tā kā primāri uz kultūras un radošo industriju plānošanu un darba spēka izglītības nodrošināšanu šī sektora

vajadzībām attiecināma tieši kultūras politika, tad attiecībā uz kultūras un radošo industriju vietu plānošanas

dokumentos skatīsimies tieši kultūras politikas dokumentus. Bet, tā kā radošums kā caurviju prasme ir arvien

būtiskāka visās nozarēs un iezīmēta augstākstāvošos dokumentos gan Eiropas, gan Latvijas mērogā, precizēsim

arī radošuma kā caurviju tēmas vietu plānošanas dokumentos.

Ilgtermiņa plānošanas dokumenti

Galvenajā ilgtermiņa plānošanas dokumentā “Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam”16

(Latvija 2030) nodarbinātība kopumā un attiecībā uz radošo industriju apakšsektoru tiek skarta vairākos

aspektos. Pirmkārt, prioritāte “Kultūras telpas attīstība” kā vienu no rīcības virzieniem izvirza “Radošas

sabiedrības veidošanu”, uzsverot radošumu kā pamatu uzņēmējdarbības veicināšanai un kultūras un radošo

industriju attīstībai. Otrais rīcības virziens “Piederības izjūtas Latvijas kultūras telpai stiprināšanai” akcentē

Latvijas kultūras telpas ilgtspēju, tai skaitā kultūras eksporta un kultūras diplomātijas veicināšanu. Otrkārt,

prioritāte “Ilgtermiņa ieguldījumi cilvēkkapitālā” akcentē cilvēku līdzdalību darbaspēka nodrošināšanā, tai

skaitā, pašnodarbinātību, elastīgas nodarbinātības sistēmas, un produktivitātes kāpinājumu. Treškārt,

14 MK noteikumi nr. 241 “Kultūras ministrijas nolikums”. 29.04.2003. Latvijas Vēstnesis, 70 (2835), 13.05.2003. 15 MK noteikumi nr. 271 “Ekonomikas ministrijas nolikums”. 23.03.2010. Latvijas Vēstnesis, 49 (4241), 26.03.2010. 16 Saeimas paziņojums. 10.06.2010. Latvijas Vēstnesis, 101 (4293), 29.06.2010.

10

prioritāte “Paradigmas maiņa izglītībā” akcentē atbilstošas izglītības sistēmas (t.sk. mūžizglītības) izveidi un

izglītības pieejamību. Ceturtkārt, prioritāte “Inovatīva un ekoefektīva ekonomika” paredz, ka Latvijai būtu

jākļūst par vienu no ES līderiem inovatīvu un eksportējošu uzņēmumu izplatības ziņā. Atbilstošie rīcības virzieni

sekmē inovatīvu un radošu pakalpojumu un produktu radīšanu. Citas prioritātes tieši neattiecas uz kultūras un

radošo industriju darba tirgu.

1. tabula. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam kultūras un radošo industriju sektoram atbilstošie indikatori

Sākot no 2030.gads Avots, gads

Kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā (uz 100 iedzīvotājiem)

181,7 >250 KM, 2008

Radošo industriju eksporta īpatsvars no visa valsts eksporta (%)

0,73 3 CSP, 2008

Latvijā producēto filmu – pilnmetrāžas un īsmetrāžas skaists gadā

46 >100 CSP, 2008

Latviešu oriģinālliteratūras izdevumu skaits gadā 1522 >2500 KM, 2008

Tātad ilgtermiņā tiek uzsvērta radošuma un inovāciju loma, kā arī kultūras nozares šaurākā izpratnē attīstība,

lai saglabātu un attīstītu Latvijas kultūras telpu un piederību izjūtu.

Vidēja termiņa plānošanas dokumenti

Eiropas Savienības līmenī pamatmērķus līdz 2020. gadam nosaka “Eiropa 2020 – Eiropas Savienības stratēģija

izaugsmei un nodarbinātībai” (“Eiropa 2020”)17; ar šiem mērķiem saskaņoti nacionālā mēroga plānošanas

dokumenti Latvijas nacionālā reformu programma „ES 2020” stratēģijas īstenošanai un būtiskākais vidēja

termiņa plānošanas dokuments “Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam”. Atbilstoši tam

pakārtoti nozaru plānošanas dokumenti – “Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam „Radošā

Latvija””; “Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam”18; “Zinātnes, tehnoloģijas

attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam”19, “Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.

– 2020. gadam”20; “Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam”21 u.c.


nodarbinātībai”. 03.03.2010. 18 MK rīkojums nr. 282 “Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam”. 28.06.2013. Latvijas

Vēstnesis, 125 (4931), 01.07.2013. 19 MK rīkojums nr. 685 “Par Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014. – 2020. gadam”.

28.12.2013. Latvijas Vēstnesis, 253 (5059), 30.12.2013. 20 Saeimas paziņojums “Par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014. – 2020. gadam apstiprināšanu”. 22.05.2014. 21 MK rīkojums nr. 326 “Par Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2014. – 2020. gadam”. 03.07.2014. Latvijas

Vēstnesis, 129 (5189), 04.07.2014.

11

“Eiropa 2020” nosaka trīs izaugsmes prioritātes – gudra, ilgtspējīga un sociāli integrējoša izaugsme. Ne

prioritātes, ne arī pieci izvirzītie mērķi tiešā veidā neizvirza priekšplānā kultūras vai radošo industriju nozīmību,

bet kopumā uzsver inovāciju, netieši – radošuma, kā arī izglītības un zinātnes nozīmi.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam22 tiek pakārtots trīs sekojošām prioritātēm: “Tautas

saimniecības izaugsme”, “Cilvēka drošumspēja” un “Izaugsmi atbalstošas teritorijas”, kas vērstas uz vadmotīva

“Ekonomikas izrāviens” sasniegšanu. Katrā no NAP 2020 prioritātēm ir identificēti būtiskākie rīcības virzieni,

to mērķi, kā arī rādītāji to sasniegšanas pakāpes novērtēšanai, uzsverot ka visi rīcības virzieni ir savstarpēji

integrēti. NAP 2020 uzsver gan kopumā radošumu kā neatņemamu komponenti šo prioritāšu īstenošanā, gan

kvalitatīvu dzīves vidi, ko cita starpā nodrošina arī kultūras un radošo industriju piedāvātie pakalpojumi.

Prioritātes “Tautas saimniecības izaugsme” rīcības virziens “Augstražīga un eksportspējīga ražošana un

starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi” kā vienu no apakšmērķiem izvirza tieši “Komercializējamu radošo

industriju attīstība” ar atbilstošiem mērķa sasniegšanas rādītājiem. Savukārt prioritāte “Izaugsmi atbalstošas

teritorijas” ietver rīcības virzienu "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana". Tāpat ir uzsvērta

izglītības, pētniecības un inovācijas loma.

2. tabula. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam, uz kultūras un radošajām industrijām attiecināmu mērķu sasniegšanas rādītāji

Atbilstošā prioritāte, rīcības virziens

Bāzes vērtība (gads)

2014 2017 2020 2030

Radošo industriju eksporta īpatsvars no kopējā eksporta (%)

1; "Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi"

1,09 (2009)

1,2 1,4 1,6 3

Kultūras un radošo industriju jomā strādājošo uzņēmumu īpatsvars no visiem uzņēmumiem (%)

1; "Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi"

6 6,5 7 7,5 12

Kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā (uz 100 iedzīvotājiem)

3; "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana"

181,7 (2008)

196 196 200 >250

Ārvalstu tūristu, kas uzturas 4 un vairāk dienas, skaits (milj., gadā)

3; "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana"

0,4 (2008) 0,5 0,75 1 >1,5

22 Saeimas paziņojums. 20.12.2012. Latvijas Vēstnesis, 6 (4812), 09.01.2013.

12

Kultūras jomā vidējā termiņa plānošanas dokuments Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam

„Radošā Latvija” izvirza četras prioritātes, kas visas plašākā izpratnē attiecināmas uz kultūras un radošo

industriju nozares attīstību: 1. Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras

procesos; 2. Radošums mūžizglītībā un uz darba tirgu orientēta kultūrizglītība; 3. Konkurētspējīgas kultūras un

radošās industrijas; 4. Radošas teritorijas un kultūras pakalpojumu pieejamība. Tieši attiecināma ir trešā

prioritāte, kas vērsta uz kultūras un radošo industriju nozares attīstību. Tās ietvaros izvirzīti četri rīcības

virzieni: 1. Uzņēmējdarbības izaugsme radošo industriju sektorā; 2. Radošo industriju sektora konkurētspēja

un eksports; 3. Inovācijām labvēlīgas infrastruktūras un vides attīstība; 4. Sabiedrības informēšana, radošo

industriju pētniecība un monitorings.

Tāpat šī pētījuma kontekstā būtiska ir otrā prioritāte, kas vērsta uz kultūrizglītību, nodrošinot speciālistus

primāri tieši kultūras un radošo industriju nozarei un aptverot visus kultūrizglītības posmus – vidējo

profesionālo un profesionālo tālākizglītību, augstāko izglītību un pētniecību, kā arī mūžizglītību.

3. tabula. Uz kultūras un radošajām industrijām attiecināmi politikas un darbības rezultāti Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam „Radošā Latvija”

Politikas rezultāts Rezultatīvais rādītājs Bāzes vērtība

(2008)

2014 2017 2020

Sekmēta uzņēmējdarbības izaugsme radošo industriju sektorā

Darba vietu skaits radošo industriju sektorā, pieaugums %

20% 35% 50%

Uzņēmumu skaits radošajās industrijās 7484 8100 8700 9300

Sekmēta radošo industriju sektora konkurētspēja un eksports

Radošo industriju eksporta īpatsvars no kopējā eksporta %

1,09

(2009)

1,2 1,4 1,6

Radošo industriju uzņēmumu īpatsvars no visiem uzņēmumiem %

6 6,5 7 7,5

Attīstīta inovācijām labvēlīga vide un infrastruktūra

Radošo industriju centra izveide

0 0 0 1

Kopumā jāsecina, ka būtiska loma visu līmeņu plānošanas dokumentos ir radošumam kā pamatkompetencei,

kas sniedz būtisku ieguldījumu pārejā no tradicionālās ražošanas uz pakalpojumiem un inovāciju, un šādā

izpratnē tas ir attiecināms uz visām tautsaimniecības nozarēm. Savukārt vidēja termiņa plānošanas

dokumentos nozīmīgu vietu ieņem kultūras un radošo industriju sektors kā nozare, kas stimulē inovācijas,

nodrošina jaunas darba vietas un veicina sinerģiju starp dažādām rūpniecības nozarēm, kas, radot augstāku

pievienoto vērtību nekā citās nozarēs, nodrošina būtisku ieguldījumu nacionālajā ekonomikā.

Šajā kontekstā būtisku lomu spēlē izglītība un zinātne, kas attiecīgi var sekmēt radošas domāšanas un inovāciju

attīstību. Kultūrizglītībai ir nozīmīga loma kopējā izglītības paradigmas maiņas procesā, kā arī sagatavojot

speciālistus, kas spēs reaģēt uz strauji notiekošajām pārmaiņām un prasībām kultūras un radošo industriju

sektorā.

13

Nozares darba tirgus līdzšinējie pētījumi

Kultūrizglītības darba tirgus pētījumiem Latvijā ir salīdzinoši nesena vēsture – pirmais pētījums, kas

koncentrējies tieši uz izglītības un darba tirgus sasaisti kultūras jomā veikts 1998. gadā. Pētījumā Valsts

kultūrizglītības iestāžu absolventu darba tirgus izpēte un prognoze (Tirgus un sociālo pētījumu centrs

“Baltijas Datu nams”, 1998) izmantotā metodoloģija - kultūrizglītības iestāžu iestājeksāmenu un absolvēšanas,

lai noskaidrotu viņu uzvedību darba tirgū pēc absolvēšanas. Pētījuma pirmā daļa ir izvērsts statistikas datu

apkopojums, kas ļauj secināt par dažādu specialitāšu vai izglītības iestāžu popularitāti vai nostabilizēšanos

kultūrizglītībā. Vairākas no pētījumā izvirzītajām prognozēm pēc gandrīz 20 gadiem ir izrādījušās pilnīgi

pretējas – piemēram, par mūzikas speciālistu piedāvājumu darba tirgū (Muzikas specialistu piedavajums ir

nesamerojams ar vajadzibam pec šiem specialistiem darba tirgu, tapec sagaidams, ka ar laiku šiem

specialistiem var rasties grutibas atrast darbu sava specialitate, 8. lpp.). 1998. gadā secināts, ka interese par

pūšaminstrumentu specialitātēm ir viena no augstākajām mūzikas izglītībā, lai arī pēc gandrīz 20 gadiem

mūzikas tirgū trūkst jomas profesionāļu. Kopš 1998. gada ir mainījusies kultūrizglītības organizācijas sistēma –

šobrīd tai ir skaidrāka struktūra, sabalansēti iegūstamās kvalifikācijas līmeņi un saglabājies reģionālais

pārklājums. Pētījuma otrajā daļā analizēta kultūrizglītības iestāžu absolventu nodarbinātība – gan sasaistē ar

specialitāti, gan nodarbinātības sektoriem (valsts, privātais, nevalstiskais), kā arī finansiālā apmierinātība.

Skaidri saskatāma tendence, ka lielākā daļa no absolventiem, kas strādā kultūras nozarēs, pārstāv valsts

sektoru (58%), ar darbu ir apmierināti, bet ar finansiālo atalgojumu ne. Pašnodarbinati ir tikai 6% no ši gada

kulturizglitibas iestažu beidzejiem. Visbiežak tie ir apgerbu dizaineri. Pētījuma trešajā daļā izklāstīti nozares

ekspertu viedokļi, kas iegūti aptaujas rezultātā. Vairākas no 1998. gadā aktuālajām tendencēm atbilst arī šā

brīža tendencēm un viedokļiem. Regionalizacijas politika izglitiba butu risinajums kadru koncentrešanas

noveršanai ap vietam, kur iegustama augstaka izglitiba, ka ari macibu speku atjaunošanai novadu skolas, kur

ir katastrofals vinu trukums (85. lpp.). Akcentēta pedagoga profesijas problemātika – zemais atalgojuma

līmenis un zemais profesijas prestižs, jauniešu nevēlēšanās strādāt Latvijas nomaļajos reģionos. Jau 1998. gadā

uzsvērts, ka, veidojot izglitibas politiku nakotne, uzmaniba ir javerš darba pieprasijumam darba tirgu ka vienam

no svarigakajiem faktoriem, kas nosaka nodarbinatibas limeni katra specialitate, neraugoties uz tas prestižu

(85. lpp.), uzsverot, ka ne vienmēr populārākās izglītības programmas absolvēšana uzreiz nozīmēs arī

pieprasījumu darba tirgū.

Baltijas Sociālo Zinātņu institūta pētījums Valsts kultūrizglītības iestāžu absolventu darba tirgus izpēte:

pieprasījums un piedāvājums 2002. gadā turpina 1998. gada pētījumu, izmantojot to pašu pētījuma

metodoloģiju un iekļaujot salīdzinošo sadaļu par laiku no 1995. gada. Petijuma izpete koncentrejas uz

piedavajuma un pieprasijuma jedzieniem, ar to saprotot piedavajumu ka videjo profesionalo un augstako

kulturizglitibas iestažu absolventus, bet pieprasijumu – ka brivas darba vietas darba tirgu, kas izsaka vajadzibu

14

pec noteiktiem specialistiem. Šajā pētījumā tiek aplūkota iestājeksāmenu konkursu un absolventu skaita

statistika četru mācību gadu griezumā (no 1998. līdz 2002. gadam). Akcentēts kultūrizglītībā esošais ļoti lielais

meiteņu īpatsvars (vidējā profesionālajā izglītībā – 80% no absolventiem aplūkotajā laika periodā). Tāpat kā

būtiska problēma tiek minētas izmaiņas Izglītības likumā, kas neļauj vidējās profesionālās izglītības ieguvējiem

paralēli studijām strādāt pedagoģijā, kas lielā mērā risinātu joprojām aktuālo pedagogu trūkuma problēmu

īpaši reģionos. Vienlaikus jaunieši turpina aktīvāk iegūt augstāko izglītību, kļūstot kvalificētāki (palielinājies

maģistra grāda ieguvēju skaits). Vērtējot kultūras darba tirgu Latvijā kopumā, eksperti to raksturo ka loti šauru

sakara ar iedzivotaju zemo pirktspeju. Piedevam darba tirgus ir “deformejies, kluvis nesakartotaks un

haotiskaks”, kura amatniekiem ar videjo profesionalo izglitibu ir gruti atrast sev vietu. Darba deveji priekšroku

dod nekvalificetam, bet letam darba spekam vai ari izvelas sadarboties ar specialistiem, kuriem ir augstaka

izglitiba un kas varbut ir parak kvalificeti attiecigajam darbam. Veidojas nobide starp veicamajam darbam

nepieciešamo kvalifikaciju un darba veiceja kvalifikaciju. (6. lpp.). Kads cits eksperts doma, ka labi specialisti

konkretas jomas vienmer truks, kamer plaša meroga specialistu bus vairak neka brivo darba vietu (98. lpp.).

Šajā pētījumā no visiem aplūkotajiem pirmoreiz izskan valsts pasūtījuma jēdziens (drīzāk – tā neesamība

atsevišķās specialitātēs), piemēram, stikla mākslā - kur mākslinieki/absolventi paši ir spiesti rīkoties un meklēt

sev darba iespējas. Pētījuma ieteikumu sadaļā no ekspertu puses izskan kvalitatīvi un arī šobrīd aktuāli

secinājumi. Kopējie secinājumi – piedāvājuma struktūra kultūrizglītībā ir daudzveidīga, cēlies jauno speciālistu

izglītības un kvalitātes līmenis darba tirgū. Pieprasījums kultūras sfērā ir atšķirīgs dažādās specialitātēs, tas

atkarīgs no specialitāšu atšķirīgās saistības ar ekonomikas nozarēm – specialisti, kas saistiti ar strauji

attistošam ekonomikas nozarem, ir pieprasiti un labi apmaksati darba tirgu, bet specialisti, kas mazak saistiti

ar ekonomiku, bet vairak – ar cilveku estetisku baudijumu, ir ieverojami mazak pieprasiti un lidz ar to – sliktak

apmaksati sakara ar Latvijas iedzivotaju zemo pirktspeju (10. lpp.).

Nākamais Baltijas Sociālo Zinātņu institūta pētījums Valsts kultūrizglītības iestāžu absolventu darba tirgus

izpēte: pieprasījums un piedāvājums (2007) turpina pētījumu pēctecību, pētījuma metodoloģija ir pilnveidota,

secinājumi ir precizējošāki. Lielā mērā pētījuma rezultātos jūtams finansiālās situācijas kultūras nozarē

uzlabojums, ko var skaidrot ar ekonomiskās izaugsmes posmu tieši pirms ekonomiskās krīzes. Butiskaka

atškiriba, kas verojama, salidzinot aptauju rezultatus 1998., 2002. un 2007. gada, ir ta, ka ir pieaugusi

absolventu nodarbinatiba – gan augstskolu absolventu, gan videjo profesionalo kulturizglitibas iestažu

absolventu vidu ir ieverojami vairak to, kas strada. Tipiskaka absolventu uzvediba ir: videjas profesionalas

kulturizglitibas iestažu absolventi turpina studijas bakalauru programmas un paraleli strada, bakalaura

programmas beigušie turpina macibas magistrantura un strada, bet magistranturu beigušie lielaka dala strada

Riga, jo vairums kulturas iestažu un profesionalo kolektivu atrodas Riga. Kā vienu no būtiskākajiem pētījuma

secinājumiem, kas nav zaudējis savu aktualitāti arī pēc 10 gadiem, var izcelt to, ka absolventu teoretiska

sagatavotiba ir loti laba, bet pietrukst prakses iespeju, jo izglitibas iestadem ir nepietiekams finansejums

15

jaunrades darbiem, nepietiekama materialtehniska baze un nepietiekami attistita sadarbiba ar darba

devejiem, tadel realaja darba tirgu absolventiem nakas papildinat iegutas zinašanas un prasmes, jo macibu

iestadem atškiriba no darba devejiem atseviškas nozares nav pieejamas jaunakas tehnologijas (7. lpp.). Tāpat

būtiski pieminēt, ka izmaiņas Izglītības likumā radījušas sekas – macibu iestades pedagogu trukuma del jau

tagad ir spiestas piesaistit darbiniekus ar videjo profesionalo izglitibu, lai gan formali pedagoga kvalifikaciju

iegust tikai augstskolas. Pētījumā secināts, ka 40% absolventu strada divas vai vairak darbavietas, biežak

vairakas darba vietas strada tieši pedagogijas specialitati apguvušie, jo viena darba vieta viniem parasti nevar

nodrošinat pilnu slodzi un adekvatu samaksu (8. lpp.). Tāpat, attieciba uz izteikumiem par brivajam darba

vietam un sagatavotajiem specialistiem kulturas joma Latvija, vairakums ekspertu uzskata, ka šobrid Latvija

brivo darba vietu ir vairak ka sagatavoto specialistu vai ari – lai gan sagatavoto specialistu skaits ir pietiekams,

tacu sakara ar darbu citas sferas pieprasijums pec specialistiem kulturas jomas netiek apmierinats (17. lpp.).

Līdzīga situācija mākslas un kultūras darba tirgū vērojama arī šobrīd.

2011. gadā SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” veiktajā pētījumā Valsts kultūrizglītības iestāžu

piedāvājuma atbilstība darba tirgum. Kultūrizglītības iestāžu absolventu aptaujas anketa veikta kvantitativa

darba deveju (53 respondenti) un kultūrizglītības iestāžu absolventu (909 respondenti) aptauja. Aptauju

rezultāti iegūti un salīdzināti trīs gadus pēc kārtas. Kā būtiskākās atziņas vai secinājumus var minēt to, ka pedejo

tris gadu laika, salidzinot ar 2005. – 2007.gada absolventiem, butiski samazinajies algoto darbinieku ipatsvars

– no 67% uz 47%, vienlaikus butiski pieaugot studentu ipatsvaram – no 20% uz 44%. Netieši tas, acimredzot,

liecina, ka kulturizglitibas iestažu absolventi, nespejot atrast darbu un ieklauties darba tirgu, turpina studijas

sava vai cita specialitate (11. lpp.). Arī šeit, visdrīzāk, kā viens no būtiskākajiem iemesliem jāmin ekonomiskā

krīze un tās sekas. Pētījumā pirmo reizi kultūrizglītības darba tirgus pētījumu kontekstā izskan jautājums un

viedokļi par optimālo atalgojumu nozarē. Salīdzinot absolventu vēlmes un reālo atalgojumu, pētnieki

secinājuši, ka šobrideja reala alga ir aptuveni 60% no velamas optimalas (11. lpp.) – attiecīgi 320 latu (aptaujāto

reālā vidējā alga) un 521 lats (aptaujāto vēlamā vidējā optimālā). Vēl 2011. gada pētījumā autori saskārušies

ar pretrunu darba devēju aptaujā – vertejot Latvijas kulturizglitibas iestažu sniegto izglitibu, visnegatīvāk

novērtētas tieši iespējas atrast darbu savā specialitātē (25 no 53 respondentiem iespējas vērtē kā drīzāk sliktas

vai ļoti sliktas), kas ir pretrunā iepriekš uzdotajam jautājumam par to, cik viegli vai gruti Jusu

iestade/uznemuma bijis atrast un piesaistit nepieciešamos kulturizglitibas iestades sagatavotos specialistus ka

darbiniekus (30 no 53 respondentiem atbildējuši, ka drīzāk grūti vai ļoti grūti). Izdarītais secinājums sakrīt ar

jau iepriekš izskanējušo hipotēzi, ka kvantitativi darbaspeka pieejamiba ir visuma pietiekama, bet kvalitativi –

neapmierinoša (22. lpp.).

Nākamais pētījums – Radošo personu situācija Latvijā 2012. gadā (Latvijas Radošo savienibu padome, Latvijas

Kulturas akademija) kopumā neanalizē kultūras un mākslas jomas darba tirgū nodarbināto un darba vietu

skaita pieprasījumu un piedāvājumu, bet gan radošo personu statusu, to sociālo nodrošinājumu,

16

nodarbinātības formas, kas zināmā mērā iezīmē šī darba tirgus tendences. Pētījumā uzsvērts, ka galvenais

uzdevums butu vajinat tendenci, ka tieši radošas darbibas veikšanas faktors palielina kadas personas

nabadzibas un sociala nodrošinajuma riskus, tadejadi butu iespejams saglabat nozare nodarbinato skaitu un

to konkuretspeju nozares iekšiene un darba tirgu kopuma. Butu jāņem vera kopeja darba tirgus tendence –

palielinas pašnodarbināto un nepilna laika/ periodiski (projektos) nodarbinato cilveku skaits, kuru vidu butisks

ir radošo personu ipatsvars. Tas arī zināmā mērā liek veidot sasaisti ar to, ka radošajām personām, kas lielā

mērā ir kultūrizglītības iestāžu studenti un absolventi, ir jāpārzina nodarbinātības, līgumu, finanšu, nodokļu

aprēķināšanas u.tml. jautājumi – saturs, kas būtu jāiekļauj arī izglītības programmās.

Kā aktuālākais no kultūrizglītības darba tirgus pētījumiem jāmin Agneses Treimanes 2014. gadā Latvijas

Kultūras akadēmijā izstrādātais bakalaura darbs Mūsdienu Latvijas darba tirgus perspektīva Latvijas Kultūras

akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventiem.

Pētījumā ir sniegts teorētisks skaidrojums par darba tirgu kopumā un tā pārstrukturizāciju (pašnodarbinātie,

portfolio tipa karjera, strādāšana no mājām, īslaicīgs, nepilnas slodzes darbs), kas zināmā mērā turpina

iepriekšējā pētījumā (Radošo personu situācija Latvijā 2012. gadā) aizsākto tēmu. Šeit pievienotas aptaujas -

radošo industriju uzņēmumu pilotaptauja un mākslas augstskolu absolventu aptauja. Kā būtiskākās atziņas

pētījumā var minēt to, ka neskatoties uz valsts un pasvaldibu sektora prieksrocibam un drosibu, tas neklust par

makslu augstskolu absolventu primaro izveli, meklejot darbu. Taja, visticamak, trukst radosas brivibas,

elastibas un izaicinajuma, tapec to izkonkure privatais sektors un strauji plaukstosais radoso industriju sektors

(54. lpp.). Tāpat radošo industriju uzņēmumu darbinieki norāda, ka trūkst nevis darbinieki/ sadarbības partneri

kopumā, bet tieši profesionāli, atbildīgi, augsti kvalificēti (pat vairākās specialitātēs!) darbinieki ar radošo

potenciālu. Kā pozitīva tendence parādās arī attiecīga kultūrizglītības iestāžu reakcija – arvien mazak

programmu veidotas ta, lai studentus sagatavotu tikai vienai, konkretai profesijai. Musdienas lielakoties

izglitiba tendeta uz plasa profila specialista kada joma izveidi, kas jo ipasi raksturigi humanitarajai jomai (104.

lpp.). Tāpat arī būtisks ir secinājums, ka augstskolas sagatavo pietiekamu skaitu kompetentu un

konkurētspējīgu speciālistu, studējošo skaits nesamazinās, apliecinot kultūrizglītības augstskolu prestižu.

Izveidot vienotu perspektivu visu tris augstskolu absolventiem ir sarezgiti, jo absolventa iespejas ieklauties

darba tirgu un atrast darbu ir atkarigas no apgutas macibu programmas, laika posma, kad absolveta

augstskola, pasas augstskolas specifikas un visbeidzot pasa absolventa personiskajam iezimem, kas visu tris

skolu starpa ir izteikti atskirigas. (..) Tadejadi kopejais darba tirgus piedavajums (makslu augstskolu sagatavoto

studentu ietvaros) ir adekvats un esosajai darba tirgus situacijai atbilstoss. Kopeja darba tirgus perspektiva

makslu augstskolu absolventiem ir pozitiva (108. lpp.).

Kā atsevišķu apakšnozari/ sadaļu kultūrizglītības nozares darba tirgus pētījumos var uzskatīt pētījumus par

kultūras sektora ietekmi uz tautsaimniecību vai kultūras sektora ekonomiskās ietekmes pētījumus, ko laikā no

1998. līdz 2007. gadam veikušas pētnieku darba grupas Raitas Karnītes un Roberta Ķīļa vadībā. Lai arī šie

17

pētījumi neanalizē darba tirgu pieprasījuma un piedāvājuma kategorijās, tajos atspoguļotas tendences par

nodarbinātību, atalgojuma amplitūdu, organizāciju pārvaldības formām kultūras nozarē gandrīz 10 gadu

griezumā.

Pirmajā pētījumā Kulturas sektora tautsaimnieciska nozimiguma novertejums (1998) plaši un izvērsti tiek

analizēts kultūras sektors un tā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību no dažādiem aspektiem, kā vienu no

būtiskākajiem minot multiplikatīvos efektus jeb saistīto ietekmi uz citiem tautsaimniecības sektoriem (piem.,

pakalpojumu nozari, ražošanu). Pēc analizētajiem statistikas datiem kultūras nozarē strādā 1,4% no

ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Jau šajā pētījumā tiek minēts Rietumu sociologu uzskats par jauna

sabiedrības modeļa veidošanos ar pāreju no valsts vadibas dominances uz lielaku pašparvaldi, no

centralizacijas uz decentralizaciju un lidz ar to, uz pilnigi jaunu sabiedribas strukturejumu. Ta pamata ir darbigs,

iniciativas bagats, radošs un vispusigs individs, kam ir dota augsta darbibas un izveles brivibas pakape.

Galvenais jauna modela ieguvums ir elastigas, pielagoties spejigas sabiedribas attiecibu sistemas izveidošana,

ko realize decentralizetas pašparvaldes sabiedribas vienibas. Tehnologiska progresa rezultata radušos darba

vietu zaudejumu kompense merktieciga nodarbinatibas paaugstinašana darbietilpigas nozares (jo

pašparvaldes merkis ir visu sabiedribas vienibas loceklu labklajiba), veicinot nelielu gimenes uznemumu

veidošanos. Jebkuram sabiedribas loceklim ir dota iespeja pašam sevi nodrošinat, uzsakot uznemejdarbibu,

kamer sabiedribas uzdevums ir paplašinat iespejas to darit. Viena no šadam iespejam ir kultura (30. lpp.).

Iespējams novērot, ka šādas izmaiņas notiek lēni, un temats par decentralizāciju pārvaldībā, nodarbinātības

un uzņēmējdarbības formām kultūrizglītības darba tirgus pētījumos ir aktuāls arī šobrīd. Kā vēl viena samērā

novatoriska ideja šajā pētījumā parādās tēma par kultūras iestāžu juridiskās darbības formas maiņas

nepieciešamību no valsts institūcijām uz privātās uzņēmējdarbības formām.

1999. gada pētījums Kulturas sektora tautsaimnieciskais nozimigums ir turpinājums iepriekšējam, un kā viens

no tā mērķiem izvirzīts izpetit, kada uznemejdarbibas forma ir visefektivaka kulturas sektora. Autori gan uz šo

jautājumu nesniedz skaidras vai izvērstas atbildes, bet iezīmē dažas nozarē aktuālas tendences, piemēram,

esošo kulturas instituciju (kulturas operatoru) darbibas formas parskatišana (ieskaitot privatizacijas iespeju

apsveršana); jaunu privatu uznemumu veidošanas, kas darbojas tieši kulturas nozare, vai ari uz kulturas

produkta bazes; sabiedrisko un nevalstisko organizaciju lomas palielinašanas kulturprocesa norise; jaunu ar

kulturas darba organizaciju saistitu parvaldes un finansu vadibas instituciju veidošanas (34. lpp.). Pētījumā

figurē arī radošo industriju koncepta aizmetņi, kas vēl šādi netiek definēti.

SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” 2007. gada pētījums Kultūras sektora ekonomiskā nozīme

un ietekme Latvijā turpina Raitas Karnītes vadītās pētnieku grupas iesākto. 2005. gada kulturas sektora

nodarbinati ir 1,61% no ekonomiski aktivajiem iedzivotajiem un 2006. gada – 1,79% no ekonomiski aktivajiem

iedzivotajiem, kas raksturo kultūras sektora tiešo ekonomisko ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Saglabajas

tendence, ka vislielako nodarbinatibu nodrošina tautas maksla, teatri (un deja), ka ari bibliotekas un muzeji.

18

Katra darba vieta kulturas sektora talak atbalsta papildus 0,62 (2005) un 0,71 (2006) darba vietas citos

ekonomikas sektoros visa valsti jeb 1 darba vieta kulturas sektora rada valsti kopuma attiecigi 1,62 un 1,71

darba vietas. Atalgojuma ziņā aptaujas anketās iegūto datu salīdzinājums ar CSB datiem par vidējo darba

samaksu valstī ļauj secināt, ka atalgojums kultūras sektorā ir salīdzinoši augstāks nekā valstī kopumā.

Tāpat ir veikta virkne pētījumu par dažādiem kultūras un radošo industriju nozaru aspektiem. Kā citus

pētījumus apkopojošs un nozīmīgākais jāmin pēdējais – 2013. gadā veiktais pētījums Latvijas radošo industriju

darbība un priekšnoteikumi nozares mērķtiecīgai attīstībai (personu apvienība “SIA “Baltijas konsultācijas”

un SIA “Konsorts”). Pētījuma ietvaros veikta radošo industriju uzņēmēju aptauja, kopumā aptaujājot 309

nozarē strādājošus uzņēmējus (pašnodarbinātās personas, individuālie komersanti, komercsabiedrības). 57%

uzņēmēju novērtē, ka šobrīd darba tirgū viņiem nepieciešamo darbinieku pieejamība ir nepietiekama.

Pētījumā secināts, ka kvalificēta darbaspēka pieejamība tuvākajos gados būs viens no būtiskiem radošo

industriju nozares attīstības šķēršļiem, īpaši informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, projektu vadībā,

dizainā un mārketingā. Bez tam – ņemot vērā, ka radošās industrijas ir viens no mainīgākajiem ekonomikas

sektoriem, lai nodrošinātu nozares darbaspēka un uzņēmumu vadītāju pielāgošanos pārmaiņām un

jauninājumiem, nepieciešamas pastāvīgas profesionālās pilnveides un izglītības iespējas, kas savukārt ir īpašs

izaicinājums tieši mazajiem uzņēmumiem ar ierobežotiem resursiem.

Tieši par kultūrizglītības darba tirgu ir veikti četri secīgi pētījumi 1998., 2002., 2007. un 2011. gadā par valsts

kultūrizglītības iestāžu absolventu darba tirgus izpēti un piedāvājuma atbilstību darba tirgum. Citi pētījumi uz

darba tirgus izpēti attiecināmi daļēji vai arī neturpina līdzšinējo pētījumu problemātiku tiešā veidā.

Vēl būtiski pieminēt, ka 2017. gada nogalē tapis Valsts Kontroles ziņojums “Vai Kultūras ministrijas veiktie

pasākumi augstākās kultūrizglītības jomā ir pietiekami, lai veicinātu tās attīstību?”. Ziņojumā būtiskākie

ieteikumi skar finanšu plānošanu un kontroli.

Daži secinājumi, kas identificēti jau iepriekšējos pētījumos:

Pedagoga profesijas problemātika: zemais atalgojuma līmenis un zemais profesijas prestižs.

Reģioni: jauniešu nevēlēšanās strādāt Latvijas nomaļajos reģionos.

Nepieciešams nodrošināt izglītības iespējas arī tām profesijām, kas darba tirgū ir zemāk atalgotas,

mazāk prestižas, lai veidotu līdzsvarotu piedāvājumu.

Nodrošināt sasaisti ar darba tirgu: prakses.

Uzlabot izglītības iestāžu materiāltehnisko bāzi, lai nodrošinātu apmācību, kas atbilst darba tirgus

prasībām (t.sk., ļauj apgūt jaunākās tehnoloģijas).

Absolventi strādā vairākās darba vietās, jo vienā darba vietā nevar nodrošināt pilnas slodzes darbu

un atbilstošu atlīdzību.

Mainās nodarbinātības struktūra: palielinās līgumdarbos, nepilna laika, projektos nodarbināto

cilvēku skaits. Tas izvirza jaunas prasības izglītības programmām: nodarbinātības, līgumu, finanšu,

nodokļu aprēķināšanas, projektu vadība, mārketings u.tml. jautājumi.

Palielinās pieprasījums pēc plaša profila speciālistiem ar zināšanām vairākās nozarēs un profesijās.

19

4. tabula. Kultūrizglītības darba tirgus pētījumi Latvijā

2014 Mūsdienu Latvijas darba tirgus perspektīva Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventiem. Agnese Treimane, Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura darbs.

2013 Radošo personu situācija Latvijā 2012. gadā. Latvijas Radošo savienibu padome, Latvijas Kulturas akademija.

2013 Latvijas radošo industriju darbība un priekšnoteikumi nozares mērķtiecīgai attīstībai, SIA “Baltijas konsultācijas” un SIA “Konsorts”

2011 Valsts kultūrizglītības iestāžu piedāvājuma atbilstība darba tirgum. Kultūrizglītības iestāžu absolventu aptaujas anketa. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”.

2007 Valsts kultūrizglītības iestāžu absolventu darba tirgus izpēte: pieprasījums un piedāvājums. Baltijas Sociālo Zinātņu institūts.

2007 Kultūras sektora ekonomiskā nozīme un ietekme Latvijā. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”.

2002 Valsts kultūrizglītības iestāžu absolventu darba tirgus izpēte: pieprasījums un piedāvājums. Baltijas Sociālo Zinātņu institūts.

1999 Kulturas sektora tautsaimnieciskais nozimigums. Riga: BO SIA Zinaņu akademijas Ekonomikas instituts.

1998 Valsts kultūrizglītības iestāžu absolventu darba tirgus izpēte un prognoze. Tirgus un sociālo pētījumu centrs “Baltijas Datu nams”.

1998 Kulturas sektora tautsaimnieciska nozimiguma novertejums. Riga: BO SIA Zinatņu akademijas Ekonomikas instituts.

20

KULTŪRAS UN RADOŠĀS INDUSTRIJAS NOZARES DARBA TIRGUS

RAKSTUROJUMS

Nozares darba tirgus esošā struktūra

Kultūras un radošās industrijas nozares darba tirgus esošās struktūras analīzei pētījuma veicēji lūdza Valsts

ieņēmumu dienestu sagatavot pieejamos datus divos aspektos. Pirmkārt, kultūras nozares un radošo industriju

sektorā nodarbināto iedzīvotāju skaita pamatdarbā datus atbilstoši profesiju klasifikatora kodiem. Sektora

atbilstības kodus atbilstoši NACE 2. red. klasifikācijai pētījuma autori izstrādāja, balstoties iepriekš veikto

pētījumu pieredzē, kā arī Kultūras ministrijas definējumos. Otrkārt, nodarbināto iedzīvotāju skaits pamatdarbā

atbilstoši profesiju klasifikatora kodiem sadalījumā pa darba devēju pārstāvētiem NACE 2.red. kodiem.

Profesiju atbilstības kodus atbilstoši Profesiju klasifikatoram pētījuma autori izstrādāja, balstoties iepriekš

veikto pētījumu pieredzē, kā arī Kultūras ministrijas definējumos. Sekojoši tika iegūti VID dati, kas, no vienas

puses, raksturo nodarbināto profesiju struktūru tajās tautsaimniecības jomās, kuras var tikt identificētas kā

kultūras un radošās industrijas sektoram atbilstošas, bet, no otras puses, raksturo, kādās tautsaimniecības

jomās ir nodarbināti to profesiju pārstāvji, kuras var identificēt kā attiecināmus uz kultūras un radošās

industrijas sektoru. Šiem datiem gan ir būtiskas nepilnības, par kurām detalizētāks izklāsts sniegts jau

iepriekšējās ziņojuma nodaļās, tādēļ tos iespējams izmantot tikai kā ilustratīvu un daļēju informāciju, vienlaikus

pamatojot nepieciešamību pilnveidot kā profesiju, tā tautsaimniecības sektoru klasifikāciju un nodarbinātības

uzskaiti, lai nodrošinātu iespēju kultūras un radošās industrijas sektora darba tirgus analizēt detalizēti un

padziļināti.

Kultūras un radošās industrijas nozares kopējā nodarbināto skaita apzināšanai var tikt izmantoti statistikas dati

par konkrētās tautsaimniecības jomās nodarbinātajiem. Lai dažādu valstu statistika būtu salīdzināma ES ir

spēkā divas klasifikācijas sistēmas – Eiropas Kontu sistēma 1995 (EKS 95) un ES Saimniecisko darbību statistiskā

klasifikācija (NACE), – saskaņā ar kurām iespējams klasificēt institucionālās vienības un tautsaimniecības

sektorus. NACE 2. red. klasifikācija ir izstrādāta un apstiprināta ar 2006. gada 20. decembra Eiropas Parlamenta

un Padomes Regulu (EK) Nr.1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju.

Ekonomiskā darbība tiek noteikta ar NACE līmeni pa posmiem – no augstākā līmeņa (piemēram, finanšu un

apdrošināšanas darbības gadījumā tā ir K sekcija) caur nodaļu un grupu līmeni līdz pat klasei (piemēram, 64.91

klase – finanšu noma). Definējot, kuri NACE klasifikatora kodi atbilst kultūras un radošās industrijas nozarei,

tiek likts pamats nozares statistiskai uzskaitei un analīzei. Līdz šim diemžēl šāds nozares atbilstības definējums

nav ticis izstrādāts un ieviests, kas, sekojoši, apgrūtina nozares statistisku analīzi. Iepriekš veiktos pētījumos

izmantotas atšķirīgas pieejas un atšķirīgi nozares atbilstības definējumi. Būtiskākā problēma atbilstības

21

definēšanai ir NACE klasifikatora nepietiekama detalizācija. Klasifikators iekļauj konkrētu tautsaimniecības

nozaru, sektoru un jomu definējumus, bet nav pietiekami detalizēts, lai konkrētu jomu ietvaros identificētu

tieši kultūras un radošās industrijas “daļu”. Piemēram, klasifikatora kodi “apavu ražošana”,

“datorprogrammēšana”, “izklaides un atpūtas darbība” un daudzi citi neļauj noteikt, cik liela daļa no konkrētās

jomas būtu attiecināma uz radošo industriju nozari. Šī iemesla dēļ šobrīd Latvijā nav iespējams pilnībā precīzi

statistiski uzskaitīt kultūras un radošās industrijas nozares darba tirgu. Dati atbilstoši NACE klasifikatoram

uzrādīs plašāku jomas pārstāvniecību, jo iekļaus datus arī par to daļu, kas tiešā veidā nebūtu attiecināma tieši

uz radošās industriju un radošajām profesijām.

5. tabula. Kultūras un radošās industrijas nozarei atbilstošie NACE 2.red. kodi (pētījuma autoru versija)

NACE 2.red. Koda apraksts

1419 Cita veida apģērbu un apģērbu piederumu ražošana

1520 Apavu ražošana

2341 Sadzīves un dekoratīvo keramikas izstrādājumu ražošana

2652 Pulksteņu ražošana

3109 Citu mēbeļu ražošana

3212 Juvelierizstrādājumu un līdzīgu izstrādājumu ražošana

3213 Juvelierizstrādājumu imitāciju un līdzīgu izstrādājumu ražošana

3220 Mūzikas instrumentu ražošana

3240 Spēļu un rotaļlietu ražošana

5510 Izmitināšana viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās

5520 Izmitināšana viesu mājās un cita veida īslaicīgas apmešanās vietās

5530 Kempingu, atpūtas transportlīdzekļu laukumu un apdzīvojamo autopiekabju laukumu darbība

5590 Pārējo apmešanās vietu darbība (t.sk. studentu mītnes; skolēnu mītnes mācību laikā; viesstrādnieku dienesta viesnīcas; mēbelētas istabas un pansijas; vilcienu guļamvagoni)

5610 Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi

5630 Bāru darbība

5811 Grāmatu izdošana

5813 Laikrakstu izdošana

5814 Žurnālu un periodisko izdevumu izdošana

5819 Citi izdevējdarbības veidi

5911 Kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu producēšana

5912 Darbības pēc kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu producēšanas

5920 Skaņu ierakstu producēšana

6010 Radio programmu apraide

6020 Televīzijas programmu izstrāde un apraide

6201 Datorprogrammēšana

6312 Interneta portālu darbība

6391 Ziņu aģentūru darbība

7021 Sabiedrisko attiecību un komunikāciju vadības pakalpojumi

7111 Arhitektūras pakalpojumi

7311 Reklāmas aģentūru darbība

22

7312 Starpniecība reklāmas izvietošanā masu informācijas līdzekļos

7410 Specializētie projektēšanas darbi

7420 Fotopakalpojumi

8532 Vidējā tehniskā un profesionālā izglītība (t.sk. tūristu gidu apmācība; šefpavāru, viesnīcu un restorānu vadītāju apmācība; kosmētiķu un frizieru skolas; datortehnikas remonta speciālistu apmācība)

8552 Kultūras izglītība

9001 Mākslinieku darbība

9002 Mākslas palīgdarbības

9003 Mākslinieciskā jaunrade

9004 Kultūras iestāžu darbība

9102 Muzeju darbība

9103 Vēsturisku objektu un līdzīgu apmeklējuma vietu darbība

9200 Azartspēles un derības

9321 Atrakciju un atpūtas parku darbība

9329 Cita izklaides un atpūtas darbība

9412

Profesionālu organizāciju darbība (t.sk. organizāciju darbība, kuru dalībnieku intereses saistītas galvenokārt ar konkrētu zinātnes nozari, praktisku darbību vai tehnisku nozari, piemēram, mediķu, juristu, grāmatvežu, inženieru, arhitektu u.c. apvienību darbība; ar zinātnisko un akadēmisko darbību vai kultūru saistītu speciālistu apvienību darbība, piemēram, rakstnieku, gleznotāju, dažāda veida izpildītājmākslinieku, žurnālistu u.c. apvienību darbība)

9499

Citur neklasificētu organizāciju darbība (t.sk. organizācijas, kuru darbības mērķis ir veicināt kulturālu atpūtu, brīvā laika pavadīšanu un interešu izkopšanu (izņemot sporta pasākumus vai spēles), piemēram, dzejas, literatūras un grāmatu klubi, vēstures izpētes klubi, dārzkopības klubi, kino, foto, mūzikas, mākslas, amatniecības un kolekcionāru klubi, sociālie klubi, karnevālu klubi u.c. klubi.)

To, ka esošais NACE klasifikators neļauj gūt pilnvērtīgu priekšstatu par kultūras un radošās industrijas nozari,

apliecina arī VID apkopotie un nodrošinātie dati – neviena no biežāk pārstāvētajām profesijām nav atbilstoša

radošo profesiju grupai. Tabulā zemāk norādīts kopējais nodarbināto kopskaits iepriekš identificētajos NACE

klasifikatora kodos, kā arī nodarbināto sadalījums pēc profesijas. Jāuzsver, ka dati apkopoti par tām darba

vietām, kurām analizētajā periodā ir norādīta profesija, ienākumi un nostrādātās stundas. Tāpat jāuzsver, ka

šie dati neiekļauj uz autoratlīdzības pamata veikto nodarbinātību, kas, iespējams, veido būtisku daļu no

kultūras un radošās industrijas nozares darba tirgus.

6. tabula. Kultūras un radošās industrijas nozarē (atbilstoši NACE 2.red. kodiem (pētījuma autoru versijā)) nodarbināto skaits un profesijas

Piezīme: nav iekļautas tās profesijas, kurās nodarbināto skaits ir mazāks nekā 35!

Profesija atbilstoši Profesiju klasifikatoram Skaits %

NODARBINĀTO KOPSKAITS 70708 100

512002 PAVĀRS 4201 5,9

513101 VIESMĪLIS 4004 5,7

251205 PROGRAMMĒTĀJS 2702 3,8

513202 BĀRMENIS 2409 3,4

112014 Valdes LOCEKLIS 1983 2,8

911201 APKOPĒJS 1778 2,5

23

232001 Profesionālās izglītības SKOLOTĀJS 1418 2,0

941202 Virtuves DARBINIEKS 1232 1,7

421204 Spēļu iekārtu PĀRRAUGS 1154 1,6

912901 Trauku MAZGĀTĀJS 1110 1,6

941201 PAVĀRA PALĪGS 1070 1,5

422207 Klientu apkalpošanas SPECIĀLISTS 959 1,4

932909 PalīgSTRĀDNIEKS 925 1,3

242201 Projekta VADĪTĀJS 888 1,3

752314 Kokapstrādes iekārtu OPERATORS 656 0,9

331301 GRĀMATVEDIS (ceturtā līmeņa kvalifikācija) 651 0,9

251102 SistēmANALĪTIĶIS 647 0,9

911203 Viesnīcas ISTABENIS 612 0,9

524601 Ēdināšanas uzņēmuma KASIERIS-PĀRDEVĒJS 602 0,9

112010 Valdes VADĪTĀJS /PRIEKŠSĒDĒTĀJS 572 0,8

112001 VADĪTĀJS /DIREKTORS /ĢENERĀLDIREKTORS /PĀRVALDNIEKS /PREZIDENTS /VICEPREZIDENTS /IZPILDDIREKTORS /PRIEKŠSĒDĒTĀJS /PRIEKŠNIEKS /ĢENERĀLSEKRETĀRS

569 0,8

121104 Galvenais GRĀMATVEDIS 563 0,8

932908 Ceha STRĀDNIEKS 561 0,8

422402 Viesnīcas ADMINISTRATORS 559 0,8

233001 Vispārējās vidējās izglītības SKOLOTĀJS 541 0,8

515101 ADMINISTRATORS 511 0,7

522301 Mazumtirdzniecības veikala PĀRDEVĒJS 461 0,7

961301 SĒTNIEKS 429 0,6

334101 Biroja ADMINISTRATORS 415 0,6

121101 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (komercpakalpojumu jomā) 398 0,6

751206 KONDITORS 389 0,6

232002 Profesionālās ievirzes izglītības SKOLOTĀJS 376 0,5

216101 ARHITEKTS 349 0,5

264205 REDAKTORS 347 0,5

962905 Ēkas DEŽURANTS 343 0,5

241101 Vecākais GRĀMATVEDIS 339 0,5

512001 Vecākais PAVĀRS 332 0,5

251905 Informācijas sistēmu TESTĒTĀJS 328 0,5

231009 PEDAGOGS 320 0,5

513103 Bufetes KALPOTĀJS 318 0,4

431101 GRĀMATVEDIS (trešā līmeņa kvalifikācija) 314 0,4

752202 Mēbeļu GALDNIEKS 313 0,4

832201 Automobiļa VADĪTĀJS 304 0,4

235906 Interešu izglītības SKOLOTĀJS 288 0,4

351204 Informācijas vadības SPECIĀLISTS 286 0,4

421202 KRUPJĒ 280 0,4

234101 Vispārējās pamatizglītības SKOLOTĀJS 271 0,4

752201 GALDNIEKS 271 0,4

532202 APRŪPĒTĀJS 244 0,3

753101 ŠUVĒJS 244 0,3

264201 ŽURNĀLISTS 240 0,3

252103 Informācijas tehnoloģiju projektu VADĪTĀJS 238 0,3

24

513102 Bistro pakalpojumu DARBINIEKS 231 0,3

265501 AKTIERIS (piektā līmeņa kvalifikācija) 224 0,3

522303 PĀRDEVĒJS KONSULTANTS 222 0,3

334104 LIETVEDIS 214 0,3

515103 Saimniecības VADĪTĀJS 211 0,3

234201 Pirmsskolas izglītības SKOLOTĀJS 200 0,3

343401 ŠEFPAVĀRS 198 0,3

332209 Pārdošanas SPECIĀLISTS 196 0,3

541404 APSARGS 194 0,3

141201 Restorāna VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS 193 0,3

432103 Noliktavas PĀRZINIS 190 0,3

242202 Projekta KOORDINATORS 188 0,3

541911 DEŽURANTS 188 0,3

351203 Programmēšanas TEHNIĶIS 184 0,3

251202 Programmēšanas INŽENIERIS 177 0,3

265208 Stīginstrumentu MŪZIĶIS 176 0,2

333905 Reklāmas komercdarbības pakalpojumu SPECIĀLISTS 175 0,2

422404 Viesu uzņemšanas dienesta SPECIĀLISTS 170 0,2

512006 Zāles ADMINISTRATORS 167 0,2

962907 Ēkas un teritorijas DEŽURANTS 167 0,2

431102 KASIERIS 157 0,2

311904 Darba aizsardzības SPECIĀLISTS 156 0,2

243208 Sabiedrisko attiecību SPECIĀLISTS 153 0,2

252201 Datorsistēmu un datortīklu ADMINISTRATORS 153 0,2

261101 JURISTS 153 0,2

741101 ELEKTRIĶIS 152 0,2

933308 Tehniskais STRĀDNIEKS 150 0,2

941101 Ātrās ēdināšanas STRĀDNIEKS 150 0,2

141203 Kafejnīcas/ tējnīcas VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS 148 0,2

251401 Lietojumprogrammu IZSTRĀDĀTĀJS 147 0,2

332208 Klientu /pārdošanas KONSULTANTS 146 0,2

531201 SKOLOTĀJA PALĪGS 144 0,2

351307 Datorsistēmu TESTĒTĀJS 138 0,2

333936 Reklāmas un tirgvedības projektu PLĀNOTĀJS 137 0,2

422204 Klientu apkalpošanas OPERATORS 137 0,2

231003 LEKTORS 136 0,2

515111 Saimniecības PĀRZINIS 135 0,2

962906 Muzeja izstāžu un ekspozīciju zāļu UZRAUGS 135 0,2

264204 KORESPONDENTS 133 0,2

413212 Datu ievades OPERATORS 132 0,2

264206 Galvenais REDAKTORS 131 0,2

143111 Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS /DIREKTORS (kultūras jomā) 130 0,2

243105 Pārdošanas VADĪTĀJS 128 0,2

216605 DATORGRAFIĶIS 125 0,2

252203 Informācijas sistēmu ADMINISTRATORS 121 0,2

413201 Informācijas ievadīšanas OPERATORS 121 0,2

265225 KONCERTMEISTARS 119 0,2

25

111401 Biedrības vai nodibinājuma VADĪTĀJS /PREZIDENTS /VICEPREZIDENTS /ĢENERĀLDIREKTORS /ĢENERĀLSEKRETĀRS /PRIEKŠSĒDĒTĀJS /IZPILDDIREKTORS

118 0,2

252904 Interneta portāla REDAKTORS 118 0,2

524602 Bufetes PĀRDEVĒJS 118 0,2

216102 ARHITEKTA PALĪGS 117 0,2

334313 Projekta VADĪTĀJA ASISTENTS 114 0,2

513201 Vecākais BĀRMENIS 114 0,2

962904 Ēkas UZRAUGS 114 0,2

265206 Pūšaminstrumentu MŪZIĶIS 113 0,2

962903 GARDEROBISTS 110 0,2

214215 Ceļu būvINŽENIERIS 107 0,2

541912 Eksponātu UZRAUGS 104 0,1

133005 Informācijas tehnoloģiju struktūrvienības VADĪTĀJS /DIREKTORS 102 0,1

962902 Biļešu KONTROLIERIS 101 0,1

121102 VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (komercpakalpojumu jomā) 100 0,1

121103 Finanšu DIREKTORS 100 0,1

243102 Reklāmas VADĪTĀJS 98 0,1

333908 Reklāmas AĢENTS 98 0,1

412001 SEKRETĀRS 98 0,1

431103 Grāmatvedības UZSKAITVEDIS 98 0,1

242307 Personāla SPECIĀLISTS 97 0,1

333909 Reklāmas KONSULTANTS 97 0,1

513204 Kafijas dzērienu BĀRMENIS 97 0,1

262103 Krājuma GLABĀTĀJS (muzeju jomā) 96 0,1

931302 RemontSTRĀDNIEKS 95 0,1

331307 Finanšu SPECIĀLISTS 93 0,1

332207 Tirdzniecības PĀRSTĀVIS 91 0,1

732102 Iespieddarbu MAKETĒTĀJS 91 0,1

141208 Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS (restorānu pakalpojumu jomā) 90 0,1

333935 Reklāmas SPECIĀLISTS 90 0,1

352107 Televīzijas OPERATORS 90 0,1

311925 Projektu ASISTENTS 88 0,1

332305 SAGĀDNIEKS 88 0,1

243201 Sabiedrisko attiecību VADĪTĀJS (MENEDŽERIS) 87 0,1

352201 Telesakaru/ Telekomunikāciju TEHNIĶIS 87 0,1

332301 Iepirkumu SPECIĀLISTS 86 0,1

112002 VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS /ĢENERĀLDIREKTORA VIETNIEKS /PĀRVALDNIEKA VIETNIEKS /PREZIDENTA VIETNIEKS /VICEPREZIDENTA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORA VIETNIEKS /PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS /PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS /RĪKOTĀJDIREKTORS

85 0,1

252903 Informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu pārvaldības procesu KONSULTANTS 85 0,1

216601 DatorDIZAINERS 84 0,1

235907 Internāta, dienesta viesnīcas SKOLOTĀJS 84 0,1

112003 Tehniskais DIREKTORS 83 0,1

921403 Labiekārtošanas STRĀDNIEKS 83 0,1

112004 KOMERCDIREKTORS 82 0,1

712601 SANTEHNIĶIS 82 0,1

752302 Koka SLĪPĒTĀJS 82 0,1

214201 BūvINŽENIERIS 81 0,1

26

235101 Izglītības METODIĶIS 81 0,1

121106 Administratīvais DIREKTORS 80 0,1

134521 Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS /DIREKTORS/ KOMANDIERIS (izglītības jomā) 80 0,1

351103 Datora OPERATORS 79 0,1

352111 Skaņu OPERATORS 79 0,1

141101 Viesnīcas VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS 78 0,1

343520 Kultūras pasākumu ORGANIZATORS 78 0,1

343204 Dizaina SPECIĀLISTS 77 0,1

752205 GALDNIEKA PALĪGS 77 0,1

412003 Lietvedības SEKRETĀRS 76 0,1

522202 Mazumtirdzniecības veikala VADĪTĀJS 76 0,1

521201 Preču /ielas PĀRDEVĒJS 74 0,1

523001 Biļešu kases KASIERIS 73 0,1

121108 Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS (komercpakalpojumu jomā) 71 0,1

243107 Klientu apkalpošanas VADĪTĀJS 71 0,1

265215 Kora DZIEDĀTĀJS 71 0,1

333921 Tirgvedības un tirdzniecības SPECIĀLISTS 71 0,1

422401 Viesu uzņemšanas ORGANIZATORS 71 0,1

141205 Ēdnīcas VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS 70 0,1

252204 Informācijas sistēmu UZTURĒTĀJS 70 0,1

751202 CEPĒJS 70 0,1

216603 Grafikas DIZAINERS 69 0,1

752207 Koka izstrādājumu KRĀSOTĀJS LAKOTĀJS 67 0,1

242210 EKSPERTS 66 0,1

432108 Noliktavas DARBINIEKS 66 0,1

134504 VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (izglītības jomā) 65 0,1

264203 KOREKTORS 65 0,1

333924 Reklāmas pakalpojumu KOMERCDARBINIEKS 65 0,1

962901 ŠVEICARS 65 0,1

311402 Elektronikas TEHNIĶIS 64 0,1

331402 GRĀMATVEŽA PALĪGS 64 0,1

343233 Vizuālās reklāmas dizaina SPECIĀLISTS 64 0,1

753402 Mēbeļu TAPSĒTĀJS 64 0,1

912101 Veļas MAZGĀTĀJS 63 0,1

111403 Biedrības vai nodibinājuma valdes PRIEKŠSĒDĒTĀJS 62 0,1

111404 Biedrības vai nodibinājuma valdes LOCEKLIS 62 0,1

122201 Reklāmas struktūrvienības VADĪTĀJS /DIREKTORS 62 0,1

265105 MĀKSLINIEKS 62 0,1

265312 Deju kolektīva VADĪTĀJS 62 0,1

121911 Klientu apkalpošanas struktūrvienības VADĪTĀJS 61 0,1

351308 Datortīkla uzturēšanas ADMINISTRATORS 61 0,1

732110 Teksta MAKETĒTĀJS 61 0,1

751210 KONDITORA PALĪGS 61 0,1

752206 Koksnes materiālu APSTRĀDĀTĀJS 61 0,1

911204 ISTABENIS 61 0,1

263302 VĒSTURNIEKS 60 0,1

134509 Skolas DIREKTORA VIETNIEKS /PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS 59 0,1

27

754308 LABORANTS 59 0,1

325501 MASIERIS (trešā līmeņa kvalifikācija) 58 0,1

331308 GRĀMATVEDIS (KONSULTANTS) 57 0,1

343211 Noformēšanas MĀKSLINIEKS 57 0,1

264209 Televīzijas/ radio raidījuma VADĪTĀJS 56 0,1

753301 Apģērbu ŠUVĒJS 56 0,1

243301 Medicīniskais PĀRSTĀVIS 55 0,1

252902 Informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu pārvaldības procesu VADĪTĀJS 55 0,1

333201 Konferenču un pasākumu ORGANIZATORS 55 0,1

342203 Sporta TRENERIS 55 0,1

351301 Datorsistēmu TEHNIĶIS 55 0,1

516202 ASISTENTS personām ar invaliditāti 55 0,1

512005 Ēdināšanas pakalpojumu SPECIĀLISTS 54 0,1

921101 Saimniecības STRĀDNIEKS 54 0,1

962201 Gadījuma darbu STRĀDNIEKS 54 0,1

226301 Darba aizsardzības vecākais SPECIĀLISTS 53 0,1

252104 Datu bāzes PROGRAMMĒTĀJS 53 0,1

351403 Mājas lapas ADMINISTRATORS 53 0,1

541405 Apsardzes DARBINIEKS 53 0,1

422405 Viesnīcu pakalpojumu SPECIĀLISTS 52 0,1

252901 Informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu VADĪTĀJS 51 0,1

264310 TULKOTĀJS 51 0,1

422403 Viesnīcas klientu REĢISTRATORS 51 0,1

932101 IESAIŅOTĀJS (roku darba) 51 0,1

111122 Novada pašvaldības domes DEPUTĀTS 50 0,1

121909 Tehniskās struktūrvienības VADĪTĀJS 50 0,1

214202 Ēku konstrukciju būvINŽENIERIS 50 0,1

241113 Iekšējās kontroles galvenais SPECIĀLISTS 50 0,1

243103 Tirgvedības VADĪTĀJS 50 0,1

122101 Tirdzniecības DIREKTORS 49 0,1

265224 Kora DIRIĢENTS 49 0,1

265304 BaletDEJOTĀJS 49 0,1

343301 BIBLIOTEKĀRS 49 0,1

421118 KASIERIS OPERATORS 49 0,1

962101 KURJERS 49 0,1

215301 Telesakaru/Telekomunikāciju INŽENIERIS 48 0,1

413108 Tehniskais un datu apstrādes OPERATORS 48 0,1

421108 Kases kontu OPERATORS 48 0,1

711506 Skatuves MEISTARS 48 0,1

242102 KONSULTANTS 47 0,1

265219 MŪZIĶIS 47 0,1

333907 Reklāmas /komercpakalpojumu PĀRDEVĒJS 47 0,1

333933 Produktu SPECIĀLISTS 47 0,1

334108 Biroja VADĪTĀJS 47 0,1

818204 Apkures /krāšņu KURINĀTĀJS 47 0,1

216602 Interjera DIZAINERS 46 0,1

251302 Informatīvo sistēmu PROJEKTĒTĀJS 46 0,1

28

311214 Arhitektūras TEHNIĶIS 46 0,1

422603 SPA ADMINISTRATORS 46 0,1

722201 ATSLĒDZNIEKS 46 0,1

143101 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (kultūras jomā) 45 0,1

143109 PRODUCENTS (kultūras jomā) 45 0,1

264208 Literārais REDAKTORS 45 0,1

252106 Datu bāzu ADMINISTRATORS 44 0,1

333920 Komercdarbības SPECIĀLISTS 44 0,1

541410 Apsardzes DEŽURANTS 44 0,1

242303 Personāla VADĪTĀJS 43 0,1

262106 MUZEJPEDAGOGS 43 0,1

262202 Vecākais BIBLIOTEKĀRS 43 0,1

343231 Vizuālās reklāmas NOFORMĒTĀJS 43 0,1

741102 ElektroMONTIERIS 43 0,1

932907 Iespieddarbu pēcapstrādes STRĀDNIEKS (roku darba) 43 0,1

262207 Izglītības iestādes BIBLIOTEKĀRS 42 0,1

522201 Vecākais PĀRDEVĒJS 42 0,1

753202 PIEGRIEZĒJS 42 0,1

143115 Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS /DIREKTORS (tūrisma un atpūtas pakalpojumu jomā) 41 0,1

265218 Ansambļa VADĪTĀJS 41 0,1

243104 Tirdzniecības VADĪTĀJS 40 0,1

261901 JURISKONSULTS 40 0,1

511302 Ekskursiju GIDS 40 0,1

513105 Klientu APKALPOTĀJS (ēdināšanas jomā) 40 0,1

541420 Videonovērošanas iekārtu OPERATORS 40 0,1

723301 MEHĀNIĶIS 40 0,1

111236 Pašvaldības iestādes VADĪTĀJS /PRIEKŠNIEKS 39 0,1

242203 Vecākais REFERENTS 39 0,1

413207 Uzskaites OPERATORS 39 0,1

132308 Būvniecības projektru VADĪTĀJS 38 0,1

265413 Televīzijas un kino PRODUCENTS 38 0,1

341209 Interešu pulciņa AUDZINĀTĀJS 38 0,1

513106 Viesmīlības pakalpojumu SPECIĀLISTS 38 0,1

515105 Virtuves VADĪTĀJS 38 0,1

141207 Ēdināšanas pakalpojumu ORGANIZATORS 37 0,1

215308 Televīzijas sakaru/ komunikāciju INŽENIERIS 37 0,1

265412 Televīzijas REŽISORS 37 0,1

331126 Klientu KONSULTANTS(finanšu jomā) 37 0,1

332202 Tirdzniecības AĢENTS 37 0,1

911202 TĪRĪTĀJS (roku darba) 37 0,1

121927 Saimniecības struktūrvienības VADĪTĀJS /DIREKTORS /PRIEKŠNIEKS 36 0,1

241302 Finanšu ANALĪTIĶIS 36 0,1

263501 Sociālais DARBINIEKS 36 0,1

265211 Operas VOKĀLISTS 36 0,1

265603 DISKŽOKEJS 36 0,1

311310 Tehniskais SPECIĀLISTS 36 0,1

331310 Materiālu uzskaites GRĀMATVEDIS 36 0,1

29

352205 Telesakaru/Telekomunikāciju/ SPECIĀLISTS 36 0,1

421205 Bingo kartīšu PĀRDEVĒJS 36 0,1

431301 Algu GRĀMATVEDIS 36 0,1

912103 Veļas PĀRZINIS 36 0,1

Nedaudz precīzāku kultūras un radošās industrijas nozares darba tirgus raksturojumu sniedz VID dati par

konkrētās profesijās nodarbināto kopskaitu un tā sadalījumu pa NACE klasifikatora kodiem. Profesiju

klasifikators ir sistematizēts profesiju (arodu, amatu, specialitāšu) saraksts, kas veidots, lai nodrošinātu

starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu. Tas veidots, piemērojot Starptautisko

standartizēto profesiju klasifikāciju (ISCO-08). Profesiju klasifikatorā profesijas klasificētas grupās atbilstoši

Starptautiskās Darba organizācijas noteiktiem kodiem, kā arī noteiktas to kvalifikācijas pamatprasības un

profesionālās darbības pamatuzdevumi. Balstoties iepriekš veikto pētījumu pieredzē un KM izmantotajos

definējumos, pētījuma autori identificēja tās profesijas, kuras var tikt attiecinātas uz kultūras un radošās

industrijas nozari, pēc tam lūdzot VID sniegt informāciju par to, cik daudz personu konkrētajās profesijās ir

nodarbināti pamatdarbā un kādās tautsaimniecības jomās atbilstoši NACE klasifikatoram.

7. tabula. Kultūras un radošās industrijas nozarei atbilstošās profesijas pēc Profesiju klasifikatora (pētījuma autoru versija)

Prof.klasif. kods Koda apraksts

2161 01 ARHITEKTS

2161 02 ARHITEKTA PALĪGS

2163 02 Mēbeļu DIZAINERS

2163 03 Modes DIZAINERS

2163 04 Produktu DIZAINERS

2163 05 Reklāmas DIZAINERS

2163 06 Teātra apavu MODELĒTĀJS

2163 07 Teātra kostīmu MODELĒTĀJS

2163 08 MODELĒTĀJS

2163 09 JuvelierMĀKSLINIEKS

2163 10 Teātra kostīmu MĀKSLINIEKS

2163 11 Apģērbu DIZAINERS

2166 02 Interjera DIZAINERS

2166 03 Grafikas DIZAINERS

2166 04 Mājaslapu DIZAINERS

2166 05 DATORGRAFIĶIS

2269 08 Mākslas TERAPEITS

2269 09 Mūzikas TERAPEITS

2269 12 Mākslas terapijas SPECIĀLISTS

2621 01 ARHĪVISTS

2621 02 Mākslas EKSPERTS (muzeju jomā)

2621 03 Krājuma GLABĀTĀJS (muzeju jomā)

2621 04 Fondu GLABĀTĀJS (arhīvu jomā)

30

2621 05 Ekspozīciju un izstāžu KURATORS

2621 06 MUZEJPEDAGOGS

2621 07 Galvenais ARHĪVISTS

2621 09 Arhīva EKSPERTS

2621 10 Galvenais krājuma GLABĀTĀJS (muzeju jomā)

2621 11 Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem VADĪTĀJS (muzeju jomā)

2622 01 BIBLIOGRĀFS

2622 02 Vecākais BIBLIOTEKĀRS

2622 03 DOKUMENTĀLISTS

2622 04 INFORMĀTIĶIS

2622 05 SistēmBIBLIOTEKĀRS

2622 06 Fondu GLABĀTĀJS (bibliotēku jomā)

2622 07 Izglītības iestādes BIBLIOTEKĀRS

2633 06 Mākslas VĒSTURNIEKS

2641 01 AUTORS

2641 03 DRAMATURGS

2641 04 DZEJNIEKS

2641 05 ESEJISTS

2641 06 FEĻETONISTS

2641 07 KRITIĶIS

2641 08 LIRIĶIS

2641 09 RAKSTNIEKS

2641 10 SCENĀRISTS

2642 08 Literārais REDAKTORS

2642 09 Televīzijas/ radio raidījuma VADĪTĀJS

2651 01 BrīvMĀKSLINIEKS

2651 02 GLEZNOTĀJS

2651 03 GRAFIĶIS

2651 04 KARIKATŪRISTS

2651 05 MĀKSLINIEKS

2651 06 Galvenais MĀKSLINIEKS

2651 07 MULTIPLIKATORS

2651 09 TĒLNIEKS/ SKULPTORS

2652 01 DIRIĢENTS

2652 02 Galvenais DIRIĢENTS

2652 03 Orķestra KONCERTMEISTARS

2652 04 MUZIKOLOGS

2652 05 Instrumentu MŪZIĶIS

2652 06 Pūšaminstrumentu MŪZIĶIS

2652 07 Sitaminstrumentu MŪZIĶIS

2652 08 Stīginstrumentu MŪZIĶIS

2652 09 Taustiņinstrumentu MŪZIĶIS

2652 10 SOLISTS

2652 11 Operas VOKĀLISTS

2652 12 Galvenais KORMEISTARS

2653 01 Baleta SOLISTS

31

2653 02 DEJOTĀJS

2653 03 HOREOGRĀFS

2653 04 BaletDEJOTĀJS

2653 05 Baleta REPETITORS

2653 06 BALETMEISTARS

2653 07 Baleta REŽISORS

2653 08 Deju kolektīvu, kopu un naktsklubu DEJOTĀJS

2653 09 Baleta trupas VADĪTĀJS

2653 10 Deju kopu VADĪTĀJS

2653 11 Deju ansambļa VADĪTĀJS

2653 12 Deju kolektīva VADĪTĀJS

2654 01 Kinofilmas DIREKTORS

2654 02 Radiouzveduma DIREKTORS

2654 03 Izrādes DIREKTORS

2654 04 Televīzijas uzveduma DIREKTORS

2654 05 Izrādes REŽISORS

2654 06 Kinofilmas REŽISORS

2654 07 Skaņu REŽISORS

2654 08 Kustību REŽISORS

2654 09 REŽISORA ASISTENTS

2654 11 Amatierteātra REŽISORS

2654 12 Televīzijas REŽISORS

2655 01 AKTIERIS (piektā līmeņa kvalifikācija)

2655 02 Leļļu teātra AKTIERIS

2655 03 AKTIERIS (trešā līmeņa kvalifikācija)

2655 04 AKTRISE TRAVESTIJA

2656 01 Televīzijas DIKTORS

2656 02 Radio DIKTORS

2656 03 DISKŽOKEJS

2656 05 KONFERANSJĒ

2659 01 Cirka AKROBĀTS

2659 02 Cirka izrādes VADĪTĀJS

2659 03 Striptīza MĀKSLINIEKS

2659 04 KLAUNS

2659 05 KOMIĶIS

2659 07 ILUZIONISTS (burvju mākslinieks)

2659 09 ŽONGLIERIS

2659 12 Leļļu MEISTARS

3339 01 Grāmatu tirdzniecības AĢENTS

3339 02 Muzikālo priekšnesumu AĢENTS

3339 04 Teātra AĢENTS

3431 01 MikroFOTOGRĀFS

3431 02 Mākslas FOTOGRĀFS

3432 02 Izstādes DEKORĒTĀJS

3432 03 Skatlogu DEKORĒTĀJS

3432 04 Dizaina SPECIĀLISTS

32

3432 05 Juvelierizstrādājumu dizaina SPECIĀLISTS

3432 06 Iesaiņojuma dizaina SPECIĀLISTS

3432 09 ILUSTRATORS

3432 10 Teātra DEKORĒTĀJS

3432 11 Noformēšanas MĀKSLINIEKS

3433 01 BIBLIOTEKĀRS

3433 02 Bibliotēku informācijas SPECIĀLISTS

3433 03 Izglītības iestādes BIBLIOTEKĀRS (ceturtā un trešā līmeņa kvalifikācija)

3435 06 Polihroma koka RESTAURATORS

3521 03 KinoOPERATORA ASISTENTS

3521 04 KinoOPERATORS

3521 06 Kinofilmu/ skaņu REDAKTORS

3521 07 Televīzijas OPERATORS

3521 11 Skaņu OPERATORS

5113 04 Kultūras tūrisma GIDS

5142 01 STILISTS

5163 05 Sēru ceremoniju MĀKSLINIEKS (vadītājs)

7312 01 Stīgu instrumentu BŪVĒTĀJS

7312 05 Klavieru BŪVĒTĀJS

7312 06 Ērģeļu BŪVĒTĀJS

7312 07 Mūzikas instrumentu SKAŅOTĀJS

7312 08 Stīgu IZGATAVOTĀJS

7312 09 Mūzikas instrumentu IZGATAVOTĀJS

7312 10 Mūzikas instrumentu LABOTĀJS

7312 11 Klavieru RESTAURATORS

7312 12 Vijoļu BŪVĒTĀJS

7314 03 KERAMIĶIS

7315 01 Stikla PŪTĒJS

7315 02 Stikla SLĪPĒTĀJS

7316 01 Stikla GRAVIERIS

7316 02 Stikla MATĒTĀJS

7316 03 APGLEZNOTĀJS

7316 04 EMALJĒTĀJS

7316 05 DaiļKRĀSOTĀJS

7317 02 KokGRIEZĒJS

7317 03 Koka māksliniecisko izstrādājumu IZGATAVOTĀJS

7317 04 PINĒJS

7319 05 AKMEŅKALIS AMATNIEKS

7319 06 Kapu/ akmens plākšņu IZGATAVOTĀJS

7321 10 Teksta MAKETĒTĀJS

8132 01 FOTOGRĀFS

1349 32 Bibliotēkas struktūrvienības VADĪTĀJS

1349 33 Muzeja VADĪTĀJS/ DIREKTORS

1349 34 Bibliotēkas VADĪTĀJS/ DIREKTORS

1431 01 VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (kultūras jomā)

1431 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (kultūras jomā)

33

1431 09 PRODUCENTS (kultūras jomā)

1431 10 IMPRESĀRIJS

1431 11 Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (kultūras jomā)

1431 12 Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (kultūras jomā)

1431 17 Mūzikas pasākumu ORGANIZATORS

1431 18 Teātra/ galvenais ADMINISTRATORS

2636 20 Baznīcas MŪZIĶIS

2651 17 Kinofilmu MĀKSLINIEKS

2651 18 KokTĒLNIEKS

2651 19 INSTALATORS

2651 22 Mākslas KERAMIĶIS

2651 23 Porcelāna APGLEZNOTĀJS

2651 24 MetālMĀKSLINIEKS

2651 25 PLAKĀTISTS

2651 27 Stikla apstrādes MĀKSLINIEKS

2651 28 TekstilMĀKSLINIEKS

2651 29 VideoMĀKSLINIEKS

2651 31 VITRĀŽISTS

2651 34 RESTAURATORS

2651 35 Monumentālo gleznu RESTAURATORS

2651 36 Stājgleznu RESTAURATORS

2651 37 Monumentāli dekoratīvās tēlniecības objektu/ būvmākslas RESTAURATORS

2651 38 Grafikas RESTAURATORS

2651 39 Rokrakstu, dokumentu, grāmatu RESTAURATORS

2651 40 Mēbeļu, kokgriezuma RESTAURATORS

2651 41 Keramikas, stikla izstrādājumu RESTAURATORS

2651 42 Tekstiliju RESTAURATORS

2651 43 Ādas, pergamenta izstrādājumu RESTAURATORS

2651 44 Metāla izstrādājumu RESTAURATORS

2651 45 Foto un kino materiālu RESTAURATORS

2651 46 Arheoloģiskā materiāla RESTAURATORS

2652 13 KOMPONISTS

2652 15 Kora DZIEDĀTĀJS

2652 16 Orķestra VADĪTĀJS

2652 17 Orķestra DIRIĢENTS

2652 18 Ansambļa VADĪTĀJS

2652 19 MŪZIĶIS

2652 20 DZIEDĀTĀJS

2652 21 KORMEISTARS

2652 22 Operas trupas VADĪTĀJS

2652 23 Baznīcas mūzikas dzīves ORGANIZATORS

2652 24 Kora DIRIĢENTS

2652 25 KONCERTMEISTARS

2652 26 VOKĀLISTS

2652 27 Folkloras kopas VADĪTĀJS

2652 28 Mūzikas teorijas SPECIĀLISTS

34

2652 30 Amatiermākslas kolektīva VADĪTĀJS

2653 13 Deju kolektīva REPETITORS

2654 13 Televīzijas un kino PRODUCENTS

2654 14 Televīzijas/ radio raidījuma PRODUCENTS

2654 15 Gaismu REŽISORS

2654 16 Mākslinieciskais VADĪTĀJS

2654 17 MĀKSLINIEKS INSCENĒTĀJS

2654 18 Mākslas pasākumu ORGANIZATORS

2659 14 VēderRUNĀTĀJS

2659 15 Cirka VINGROTĀJS

2659 16 Cirka ATLĒTS

2659 17 EKVILIBRISTS

3118 22 RASĒTĀJS DIZAINERS

3339 41 Kultūras tūrisma ORGANIZATORS

3432 14 Apģērbu dizaina SPECIĀLISTS

3432 15 Ādas izstrādājumu dizaina SPECIĀLISTS

3432 16 Keramikas izstrādājumu dizaina SPECIĀLISTS

3432 17 Koka izstrādājumu dizaina SPECIĀLISTS

3432 18 Metāla izstrādājumu dizaina SPECIĀLISTS

3432 19 Stikla izstrādājumu dizaina SPECIĀLISTS

3432 20 Tekstilizstrādājumu dizaina SPECIĀLISTS

3432 21 Interjera un reklāmas dizaina SPECIĀLISTS

3432 25 Dekoratīvo objektu TĒLNIEKS

3432 27 Vides DIZAINERS

3432 30 Interjera NOFORMĒTĀJS

3432 33 Vizuālās reklāmas dizaina SPECIĀLISTS

3432 34 Interjera dizaina SPECIĀLISTS

3432 35 Multimediju dizaina SPECIĀLISTS

3432 36 Mēbeļu dizaina SPECIĀLISTS

3432 43 Materiālu dizaina SPECIĀLISTS

3432 44 Stila mēbeļu MODELĒTĀJS

3432 45 Dāvanu NOFORMĒTĀJS

3432 46 Skatlogu NOFORMĒTĀJS

3432 47 Foto dizaina SPECIĀLISTS

3432 48 Tēlniecības objektu dizaina SPECIĀLISTS

3435 13 Koka būvju RESTAURATORS

3435 14 Akmens būvju RESTAURATORS

3435 17 Zeltījumu RESTAURATORS

3435 19 Kultūras METODIĶIS

3435 20 Kultūras pasākumu ORGANIZATORS

3435 21 Kultūras pasākumu VADĪTĀJS

3435 22 Svētku REŽISORS

3435 23 Kultūras projektu VADĪTĀJS

3435 30 Muzeja eksponātu RESTAURATORS

3435 34 SCENOGRĀFS

3435 35 SUFLIERIS

35

3435 36 ANIMATORS

3521 25 Kultūras pasākumu tehniskais REŽISORS

3521 26 VideoOPERATORS

3521 28 GAISMOTĀJS

7312 13 Ērģeļu un mūzikas instrumentu RESTAURATORS

Augstāk minētajā veidā atlasīti dati liecina, ka būtiskākais radošo profesiju nodarbinātības sektors ir valsts un

pašvaldību dienestu darbība – tajā nodarbināti 31% radošo profesiju pārstāvju. Otrs lielākais nodarbinātības

sektors ir kultūras iestāžu darbība, kur nodarbināti 9%, bet trešais lielākais – mākslinieku darbība ar 7%

nodarbinātību. Kā redzams, tad šāda veida datu apkopošana dod precīzāku kultūras un radošās industrijas

nozares raksturojumu. Tai pat laikā arī šādai pieejai ir būtiski trūkumi, jo tā neiekļauj uz autoratlīdzību pamata

veikto nodarbinātību, kā arī tā neiekļauj tās profesijas, kuras nozarē ir nodarbinātas, bet nevar tikt apzīmētas

kā radošo profesiju grupas pārstāves. Sekojoši – šāds datu apkopojums un analīze sniedz sašaurinātu skatījumu

uz nozari kopumā, jo uzrāda tikai tā sauktās radošās profesijas, neiekļaujot pārējās. To apliecina arī tas, ka

kopējais nodarbināto skaits šādā datu izvērsumā ir tikai 9683 personas, kas nebūt neraksturo kopējo nozares

tvērumu.

8. tabula. Kultūras un radošās industrijas nozarei atbilstošajās profesijās pēc Profesiju klasifikatora (pētījuma autoru versijā) nodarbināto skaits un sadalījums pa NACE klasifikatora kodiem

NACE klasifikatora kods Skaits %


8411 Vispārējo valsts dienestu darbība 2970 30,7

9004 Kultūras iestāžu darbība 834 8,6

9001 Mākslinieku darbība 709 7,3

7111 Arhitektūras pakalpojumi 465 4,8

9101 Bibliotēku un arhīvu darbība 306 3,2

9102 Muzeju darbība 303 3,1

7311 Reklāmas aģentūru darbība 221 2,3

6020 Televīzijas programmu izstrāde un apraide 194 2,0

9499 Citur neklasificētu organizāciju darbība 186 1,9

8542 Akadēmiskā augstākā izglītība 182 1,9

9329 Cita izklaides un atpūtas darbība 171 1,8

6010 Radio programmu apraide 159 1,6

8412 Veselības aprūpes, izglītības, kultūras un citu sociālo pakalpojumu nodrošināšanas koordinēšana, izņemot sociālo apdrošināšanu

121 1,2

6201 Datorprogrammēšana 116 1,2

4110 Būvniecības projektu izstrādāšana 113 1,2

8532 Vidējā tehniskā un profesionālā izglītība 101 1,0

5911 Kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu producēšana 73 0,8

5814 Žurnālu un periodisko izdevumu izdošana 70 0,7

4120 Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība 66 0,7

7112 Inženierdarbības un ar tām saistītās tehniskās konsultācijas 63 0,7

9491 Reliģisko organizāciju darbība 62 0,6

36

3109 Citu mēbeļu ražošana 55 0,6

7410 Specializētie projektēšanas darbi 54 0,6

5630 Bāru darbība 53 0,5

5813 Laikrakstu izdošana 53 0,5

8531 Vispārējā vidējā izglītība 50 0,5

4759 Mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos

48 0,5

8610 Slimnīcu darbība 46 0,5

4711 Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku

43 0,4

1812 Cita veida izdevumu iespiešana 41 0,4

8541 Augstākā izglītība, kas nav akadēmiskā 41 0,4

5811 Grāmatu izdošana 40 0,4

3101 Biroju un veikalu mēbeļu ražošana 39 0,4

6820 Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana 39 0,4

9103 Vēsturisku objektu un līdzīgu apmeklējuma vietu darbība 39 0,4

5610 Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi 37 0,4

6312 Interneta portālu darbība 35 0,4

4647 Mēbeļu, paklāju un apgaismes ierīču vairumtirdzniecība 33 0,3

4751 Tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos 33 0,3

2341 Sadzīves un dekoratīvo keramikas izstrādājumu ražošana 31 0,3

6311 Datu apstrāde, uzturēšana un ar to saistītās darbības 30 0,3

7022 Konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās 29 0,3

8520 Sākumizglītība 29 0,3

9002 Mākslas palīgdarbības 29 0,3

7820 Nodrošināšana ar personālu uz laiku 28 0,3

7420 Fotopakalpojumi 27 0,3

6209 Citi informācijas tehnoloģiju un datoru pakalpojumi 25 0,3

3299 Citur neklasificēta ražošana 24 0,2

8710 Aprūpes centru pakalpojumi 23 0,2

4771 Apģērbu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos 22 0,2

2370 Būvakmeņu un dekoratīvo akmeņu zāģēšana, apdare un apstrāde 21 0,2

9200 Azartspēles un derības 21 0,2

4778 Citur neklasificēta jaunu preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos 20 0,2

8559 Citur neklasificēta izglītība 20 0,2

8552 Kultūras izglītība 19 0,2

6110 Kabeļu telekomunikācijas pakalpojumi 18 0,2

6499 Citur neklasificētas finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu

18 0,2

Nav norādīts 18 0,2

7490 Citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 17 0,2

7021 Sabiedrisko attiecību un komunikāciju vadības pakalpojumi 16 0,2

1413 Pārējo virsdrēbju ražošana 15 0,2

1414 Apakšveļas ražošana 15 0,2

1623 Namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošana 15 0,2

4690 Nespecializētā vairumtirdzniecība 15 0,2

4719 Pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos 15 0,2

5912 Darbības pēc kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu producēšanas 15 0,2

37

7312 Starpniecība reklāmas izvietošanā masu informācijas līdzekļos 15 0,2

9603 Apbedīšana un ar to saistītā darbība 15 0,2

4791 Mazumtirdzniecība pa pastu vai Interneta veikalos 14 0,1

8130 Ainavu veidošanas un uzturēšanas darbības 14 0,1

5010 Pasažieru jūras un piekrastes ūdens transports 13 0,1

6419 Cita monetārā starpniecība 13 0,1

7830 Pārējo cilvēkresursu vadība 13 0,1

2222 Plastmasas iepakojuma ražošana 12 0,1

2312 Lokšņu stikla formēšana un apstrāde 12 0,1

5819 Citi izdevējdarbības veidi 12 0,1

8560 Izglītības atbalsta pakalpojumi 12 0,1

9609 Citur neklasificēti individuālie pakalpojumi 12 0,1

1419 Cita veida apģērbu un apģērbu piederumu ražošana 11 0,1

2599 Citur neklasificētu gatavo metālizstrādājumu ražošana 11 0,1

4752 Metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecība specializētajos veikalos 11 0,1

5510 Izmitināšana viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās 11 0,1

8413 Uzņēmējdarbības koordinēšana un efektivitātes veicināšana 11 0,1

2319 Citu stikla izstrādājumu ražošana, ieskaitot tehniskā stikla izstrādājumus 10 0,1

4399 Citur neklasificētie specializētie būvdarbi 10 0,1

4649 Citu mājsaimniecības preču vairumtirdzniecība 10 0,1

4764 Sporta preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos 10 0,1

5920 Skaņu ierakstu producēšana 10 0,1

6391 Ziņu aģentūru darbība 10 0,1

8690 Pārējā darbība veselības aizsardzības jomā 10 0,1

8899 Citur neklasificēti sociālās aprūpes pakalpojumi 10 0,1

9003 Mākslinieciskā jaunrade 10 0,1

1721 Gofrētā papīra un kartona ražošana; papīra un kartona taras ražošana 9 0,1

3102 Virtuves mēbeļu ražošana 9 0,1

6832 Nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata 9 0,1

6910 Juridiskie pakalpojumi 9 0,1

8425 Ugunsdzēsības dienestu darbība 9 0,1

9312 Sporta klubu darbība 9 0,1

1392 Gatavo tekstilizstrādājumu ražošana, izņemot apģērbu 8 0,1

1621 Finiera lokšņu un koka paneļu ražošana 8 0,1

1629 Pārējo koka izstrādājumu ražošana; korķa, salmu un pīto izstrādājumu ražošana 8 0,1

4669 Citu mašīnu un iekārtu vairumtirdzniecība 8 0,1

5221 Sauszemes transporta palīgdarbības 8 0,1

8424 Sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšana 8 0,1

1811 Laikrakstu iespiešana 7 0,1

4665 Biroja mēbeļu vairumtirdzniecība 7 0,1

7739 Citur neklasificētu pārējo mašīnu, iekārtu un materiālo līdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings

7 0,1

8211 Kombinētie biroju administratīvie pakalpojumi 7 0,1

8551 Sporta un ārpusskolas izglītība 7 0,1

9412 Profesionālu organizāciju darbība 7 0,1

1729 Cita veida papīra un kartona izstrādājumu ražošana 6 0,1

1813 Salikšana un iespiedformu izgatavošana 6 0,1

38

2042 Smaržu un kosmētisko līdzekļu ražošana 6 0,1

4339 Citas būvdarbu pabeigšanas operācijas 6 0,1

4636 Cukura, šokolādes un cukuroto konditorijas izstrādājumu vairumtirdzniecība 6 0,1

4666 Citu biroja ierīču un iekārtu vairumtirdzniecība 6 0,1

4931 Pilsētas un piepilsētas pasažieru sauszemes pārvadājumi 6 0,1

4941 Kravu pārvadājumi pa autoceļiem 6 0,1

6202 Konsultēšana datoru pielietojumu jautājumos 6 0,1

6411 Centrālo banku darbība 6 0,1

6810 Sava nekustama īpašuma pirkšana un pārdošana 6 0,1

1391 Adīto un tamborēto audumu ražošana 5 0,1

2110 Farmaceitisko pamatvielu ražošana 5 0,1

4333 Grīdas un sienu apdare 5 0,1

4615 Mēbeļu, mājsaimniecības preču un metālizstrādājumu vairumtirdzniecības starpnieku darbība 5 0,1

4643 Elektrisko mājsaimniecības ierīču vairumtirdzniecība 5 0,1

4673 Kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecība 5 0,1

5914 Kinofilmu demonstrēšana 5 0,1

8423 Tieslietu iestāžu darbība 5 0,1

0210 Mežkopība un citas mežsaimniecības darbības 4 0,04

2511 Metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošana 4 0,04

2630 Sakaru iekārtu ražošana 4 0,04

2899 Citu speciālas nozīmes mašīnu ražošana 4 0,04

4322 Cauruļvadu, apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana 4 0,04

4652 Elektronisko ierīču, telekomunikāciju iekārtu un to daļu vairumtirdzniecība 4 0,04

4662 Darbgaldu vairumtirdzniecība 4 0,04

4741 Datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras mazumtirdzniecība specializētajos veikalos 4 0,04

6399 Citur neklasificēti informācijas pakalpojumi 4 0,04

6492 Citi kreditēšanas pakalpojumi 4 0,04

6831 Starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu 4 0,04

7990 Citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas darbības 4 0,04

8110 Ēku uzturēšanas un ekspluatācijas darbības 4 0,04

9311 Sporta objektu darbība 4 0,04

9319 Citas sporta nodarbības 4 0,04

1439 Pārējo trikotāžas izstrādājumu ražošana 3 0,03

1610 Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana 3 0,03

3220 Mūzikas instrumentu ražošana 3 0,03

3511 Elektroenerģijas ražošana 3 0,03

4329 Citu inženiersistēmu montāža 3 0,03

4332 Galdnieku darbi 3 0,03

4532 Automobiļu rezerves daļu un piederumu mazumtirdzniecība 3 0,03

4646 Farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecība 3 0,03

4674 Metālizstrādājumu cauruļu, apkures iekārtu un to piederumu vairumtirdzniecība 3 0,03

4725 Alkoholisko un citu dzērienu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos 3 0,03

4754 Mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos 3 0,03

4762 Avīžu un kancelejas piederumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos 3 0,03

4775 Kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos 3 0,03

6920 Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos 3 0,03

7219 Pārējo pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšana dabaszinātnēs un inženierzinātnēs 3 0,03

39

7220 Pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšana sociālajās un humanitārajās zinātnēs 3 0,03

7320 Tirgus un sabiedriskās domas izpēte 3 0,03

8230 Sanāksmju un tirdzniecības izstāžu organizatoru pakalpojumi 3 0,03

8422 Aizsardzība 3 0,03

8730 Veco ļaužu un invalīdu aprūpe 3 0,03

9602 Frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi 3 0,03

1020 Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana 2 0,02

1071 Maizes ražošana; svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošana 2 0,02

1082 Kakao, šokolādes, konfekšu un citu cukuroto konditorejas izstrādājumu ražošana 2 0,02

1101 Spirtu destilēšana, rektificēšana un maisīšana 2 0,02

1396 Tehniski un rūpnieciski izmantojamu tekstilmateriālu ražošana 2 0,02

1512 Ceļojuma piederumu, somu un līdzīgu izstrādājumu, zirglietu piederumu ražošana 2 0,02

1723 Rakstāmpapīra ražošana 2 0,02

1814 Iesiešana un ar to saistītas palīgdarbības 2 0,02

2041 Ziepju, mazgāšanas, tīrīšanas un spodrināšanas līdzekļu ražošana 2 0,02

2219 Citu gumijas izstrādājumu ražošana 2 0,02

2229 Citu plastmasas izstrādājumu ražošana 2 0,02

2349 Cita veida keramikas izstrādājumu ražošana 2 0,02

2620 Datoru un perifēro iekārtu ražošana 2 0,02

2849 Cita veida darbgaldu ražošana 2 0,02

3030 Lidaparātu, kosmisko aparātu un to iekārtu ražošana 2 0,02

3240 Spēļu un rotaļlietu ražošana 2 0,02

4222 Elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecība 2 0,02

4291 Hidrotehnisko objektu būvniecība 2 0,02

4334 Krāsotāju un stiklinieku darbi 2 0,02

4613 Kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieku darbība 2 0,02

4616 Tekstilizstrādājumu, apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu vairumtirdzniecības starpnieku darbība

2 0,02

4618 Cita veida īpašu preču vairumtirdzniecības starpnieku darbība 2 0,02

4619 Plaša sortimenta preču vairumtirdzniecības starpnieku darbība 2 0,02

4637 Kafijas, tējas, kakao un garšvielu vairumtirdzniecība 2 0,02

4645 Smaržu un kosmētikas līdzekļu vairumtirdzniecība 2 0,02

4651 Datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras vairumtirdzniecība 2 0,02

4724 Maizes, kūku, miltu konditorejas un cukuroto konditorejas izstrādājumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos

2 0,02

4729 Citur neklasificēta pārtikas mazumtirdzniecība specializētajos veikalos 2 0,02

4730 Degvielas mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās 2 0,02

4753 Paklāju, grīdsegu, tapešu un grīdas segumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos 2 0,02

4761 Grāmatu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos 2 0,02

4776 Ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības mazumtirdzniecība specializētajos veikalos

2 0,02

4777 Pulksteņu un juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos 2 0,02

4799 Pārējā mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem 2 0,02

4939 Citur neklasificēts pasažieru sauszemes transports 2 0,02

5210 Uzglabāšana un noliktavu saimniecība 2 0,02

5821 Datorspēļu tiražēšana 2 0,02

6120 Bezvadu telekomunikācijas pakalpojumi 2 0,02

6190 Citi telekomunikācijas pakalpojumi 2 0,02

40

6619 Citas finanšu pakalpojumus papildinošas darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu

2 0,02

7211 Pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšana biotehnoloģijā 2 0,02

8292 Iepakošanas pakalpojumi 2 0,02

8510 Pirmskolas izglītība 2 0,02

8621 Vispārējā ārstu prakse 2 0,02

8623 Zobārstu prakse 2 0,02

8720 Garīgās atpalicības, garīgās veselības traucējumu un atkarības ārstēšanas pakalpojumi 2 0,02

9321 Atrakciju un atpūtas parku darbība 2 0,02

0113 Dārzeņu audzēšana 1 0,01

0125 Citu koku un krūmu augļu un riekstu audzēšana 1 0,01

0146 Cūkkopība 1 0,01

0150 Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība) 1 0,01

1041 Eļļu un tauku ražošana 1 0,01

1051 Piena pārstrāde un siera ražošana 1 0,01

1072 Sausiņu un cepumu ražošana; ilgi uzglabājamo konditorejas izstrādājumu un kūku ražošana 1 0,01

1105 Alus ražošana 1 0,01

1107 Bezalkohola dzērienu ražošana; minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošana 1 0,01

1399 Citur neklasificētu tekstilizstrādājumu ražošana 1 0,01

1520 Apavu ražošana 1 0,01

1624 Koka taras ražošana 1 0,01

2221 Plastmasas plātņu, lokšņu, cauruļu un profilu ražošana 1 0,01

2223 Plastmasas būvelementu ražošana 1 0,01

2361 Būvniecībai paredzēto betona izstrādājumu ražošana 1 0,01

2521 Centrālapkures radiatoru un katlu ražošana 1 0,01

2562 Mehāniskā apstrāde 1 0,01

2611 Elektronisko komponentu ražošana 1 0,01

2651 Mērīšanas, pārbaudes, izmēģināšanas un navigācijas instrumentu un aparātu ražošana 1 0,01

2712 Elektrosadales un kontroles iekārtu ražošana 1 0,01

2740 Apgaismes ierīču ražošana 1 0,01

2822 Pacelšanas un pārvietošanas iekārtu ražošana 1 0,01

2910 Automobiļu ražošana 1 0,01

3011 Kuģu un peldošo iekārtu būve 1 0,01

3092 Velosipēdu un invalīdu ratiņu ražošana 1 0,01

3103 Matraču ražošana 1 0,01

3320 Ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšana 1 0,01

3530 Tvaika piegāde un gaisa kondicionēšana 1 0,01

3600 Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde 1 0,01

3700 Notekūdeņu savākšana un attīrīšana 1 0,01

3811 Atkritumu savākšana (izņemot bīstamos atkritumus) 1 0,01

3900 Sanitārija un citi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi 1 0,01

4211 Ceļu un maģistrāļu būvniecība 1 0,01

4311 Ēku nojaukšana 1 0,01

4312 Būvlaukuma sagatavošana 1 0,01

4331 Apmetēju darbi 1 0,01

4511 Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošana 1 0,01

4531 Automobiļu rezerves daļu un piederumu vairumtirdzniecība 1 0,01

41

4621 Graudu, sēklu, neapstrādātas tabakas un lopbarības vairumtirdzniecība 1 0,01

4633 Piena, piena produktu, olu un pārtikas tauku un eļļu vairumtirdzniecība 1 0,01

4634 Dzērienu vairumtirdzniecība 1 0,01

4639 Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas nespecializēta vairumtirdzniecība 1 0,01

4661 Lauksaimniecības mašīnu, iekārtu un to piederumu vairumtirdzniecība 1 0,01

4671 Degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība 1 0,01

4743 Audio un video ierīču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos 1 0,01

4765 Spēļu un rotaļlietu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos 1 0,01

4772 Apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos 1 0,01

4773 Farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos 1 0,01

4782 Tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība stendos un tirgos 1 0,01

5110 Pasažieru aviopārvadājumi 1 0,01

5229 Pārējās transporta palīgdarbības 1 0,01

5310 Pasta darbība saskaņā ar vispārējā pakalpojuma pienākumu 1 0,01

5320 Citas pasta un kurjeru darbības 1 0,01

5520 Izmitināšana viesu mājās un cita veida īslaicīgas apmešanās vietās 1 0,01

5913 Kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu izplatīšana 1 0,01

6203 Datoriekārtu darbības pārvaldīšana 1 0,01

6420 Holdingkompāniju darbība 1 0,01

7120 Tehniskā pārbaude un analīze 1 0,01

7430 Tulkošanas un tulku pakalpojumi 1 0,01

7712 Kravu automobiļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings 1 0,01

7729 Cita veida individuālās lietošanas un mājsaimniecības priekšmetu iznomāšana un ekspluatācijas līzings

1 0,01

7911 Ceļojumu biroju pakalpojumi 1 0,01

7912 Tūrisma operatoru pakalpojumi 1 0,01

8010 Personiskās drošības darbības 1 0,01

8219 Kopēšana, dokumentu sagatavošana un citas specializētās biroju palīgdarbības 1 0,01

8421 Ārlietas 1 0,01

8790 Cita veida sociālās aprūpes pakalpojumi ar izmitināšanu 1 0,01

8810 Veco ļaužu un invalīdu sociālā aprūpe bez izmitināšanas 1 0,01

9104 Botānisko dārzu, zooloģisko dārzu un dabas rezervātu darbība 1 0,01

9313 Fitnesa centru darbība 1 0,01

9411 Darba devēju organizāciju darbība 1 0,01

9420 Arodbiedrību darbība 1 0,01

9511 Datoru un perifēro iekārtu remonts 1 0,01

9512 Sakaru iekārtu remonts 1 0,01

9524 Mēbeļu un dzīvokļu iekārtu remonts 1 0,01

Profesijās nodarbināto datu detāla analīze liecina, ka šos datus var izmantot kā nozari raksturojošus tikai

attiecībā uz tām jomām, kurās radošo profesiju pārstāvji tiek nodarbināti pamatdarbā, bet tie neļauj gūt

priekšstatu un veikt analīzi par tām profesijām un jomām, kur nodarbinātie strādā uz autorlīgumu vai

gabaldarbu līgumu pamata, kā arī šie dati neļauj identificēt pašnodarbinātos.

42

9. tabula. Kultūras un radošās industrijas nozarei atbilstošajās profesijās pēc Profesiju klasifikatora (pētījuma autoru versijā) nodarbināto skaits

Profesija atbilstoši Profesiju klasifikatoram Skaits %


216101 ARHITEKTS 651 6,7

143111 Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS /DIREKTORS (kultūras jomā) 553 5,7

343301 BIBLIOTEKĀRS 500 5,2

262202 Vecākais BIBLIOTEKĀRS 371 3,8

343520 Kultūras pasākumu ORGANIZATORS 278 2,9

143101 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (kultūras jomā) 277 2,9

265225 KONCERTMEISTARS 267 2,8

262207 Izglītības iestādes BIBLIOTEKĀRS 260 2,7

216605 DATORGRAFIĶIS 248 2,6

265501 AKTIERIS (piektā līmeņa kvalifikācija) 224 2,3

343204 Dizaina SPECIĀLISTS 197 2,0

265312 Deju kolektīva VADĪTĀJS 196 2,0

216102 ARHITEKTA PALĪGS 192 2,0

262103 Krājuma GLABĀTĀJS (muzeju jomā) 181 1,9

265208 Stīginstrumentu MŪZIĶIS 176 1,8

343303 Izglītības iestādes BIBLIOTEKĀRS (ceturtā un trešā līmeņa kvalifikācija) 174 1,8

216603 Grafikas DIZAINERS 148 1,5

262101 ARHĪVISTS 146 1,5

343211 Noformēšanas MĀKSLINIEKS 146 1,5

352111 Skaņu OPERATORS 142 1,5

265206 Pūšaminstrumentu MŪZIĶIS 137 1,4

262107 Galvenais ARHĪVISTS 135 1,4

216602 Interjera DIZAINERS 128 1,3

265416 Mākslinieciskais VADĪTĀJS 112 1,2

265218 Ansambļa VADĪTĀJS 109 1,1

265105 MĀKSLINIEKS 108 1,1

216302 Mēbeļu DIZAINERS 99 1,0

265224 Kora DIRIĢENTS 94 1,0

732110 Teksta MAKETĒTĀJS 94 1,0

352107 Televīzijas OPERATORS 93 1,0

343233 Vizuālās reklāmas dizaina SPECIĀLISTS 92 1,0

262201 BIBLIOGRĀFS 83 0,9

343523 Kultūras projektu VADĪTĀJS 76 0,8

265411 Amatierteātra REŽISORS 73 0,8

265215 Kora DZIEDĀTĀJS 71 0,7

265219 MŪZIĶIS 69 0,7

265311 Deju ansambļa VADĪTĀJS 68 0,7

262111 Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem VADĪTĀJS (muzeju jomā) 62 0,6

343302 Bibliotēku informācijas SPECIĀLISTS 59 0,6

262106 MUZEJPEDAGOGS 58 0,6

264208 Literārais REDAKTORS 58 0,6

264209 Televīzijas/ radio raidījuma VADĪTĀJS 56 0,6

343521 Kultūras pasākumu VADĪTĀJS 56 0,6

43

262104 Fondu GLABĀTĀJS (arhīvu jomā) 55 0,6

262110 Galvenais krājuma GLABĀTĀJS (muzeju jomā) 53 0,5

343236 Mēbeļu dizaina SPECIĀLISTS 51 0,5

143102 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (kultūras jomā) 49 0,5

143109 PRODUCENTS (kultūras jomā) 49 0,5

265304 BaletDEJOTĀJS 49 0,5

216604 Mājaslapu DIZAINERS 48 0,5

265221 KORMEISTARS 48 0,5

343102 Mākslas FOTOGRĀFS 46 0,5

262105 Ekspozīciju un izstāžu KURATORS 44 0,5

265603 DISKŽOKEJS 44 0,5

265412 Televīzijas REŽISORS 42 0,4

265407 Skaņu REŽISORS 41 0,4

813201 FOTOGRĀFS 41 0,4

143112 Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS (kultūras jomā) 39 0,4

265227 Folkloras kopas VADĪTĀJS 39 0,4

265413 Televīzijas un kino PRODUCENTS 38 0,4

343235 Multimediju dizaina SPECIĀLISTS 37 0,4

265211 Operas VOKĀLISTS 36 0,4

352126 VideoOPERATORS 36 0,4

265302 DEJOTĀJS 35 0,4

265310 Deju kopu VADĪTĀJS 34 0,4

265409 REŽISORA ASISTENTS 34 0,4

216304 Produktu DIZAINERS 32 0,3

134932 Bibliotēkas struktūrvienības VADĪTĀJS 31 0,3

265220 DZIEDĀTĀJS 31 0,3

731403 KERAMIĶIS 31 0,3

262205 SistēmBIBLIOTEKĀRS 27 0,3

265201 DIRIĢENTS 27 0,3

343519 Kultūras METODIĶIS 27 0,3

265602 Radio DIKTORS 26 0,3

343221 Interjera un reklāmas dizaina SPECIĀLISTS 26 0,3

263620 Baznīcas MŪZIĶIS 25 0,3

216303 Modes DIZAINERS 23 0,2

226908 Mākslas TERAPEITS 23 0,2

265303 HOREOGRĀFS 23 0,2

265129 VideoMĀKSLINIEKS 22 0,2

265203 Orķestra KONCERTMEISTARS 22 0,2

265414 Televīzijas/ radio raidījuma PRODUCENTS 22 0,2

262109 Arhīva EKSPERTS 21 0,2

265305 Baleta REPETITORS 21 0,2

265210 SOLISTS 20 0,2

343220 Tekstilizstrādājumu dizaina SPECIĀLISTS 20 0,2

731906 Kapu /akmens plākšņu IZGATAVOTĀJS 20 0,2

343230 Interjera NOFORMĒTĀJS 19 0,2

731605 DaiļKRĀSOTĀJS 19 0,2

265106 Galvenais MĀKSLINIEKS 18 0,2

44

265207 Sitaminstrumentu MŪZIĶIS 18 0,2

265405 Izrādes REŽISORS 18 0,2

265502 Leļļu teātra AKTIERIS 18 0,2

265601 Televīzijas DIKTORS 18 0,2

343206 Iesaiņojuma dizaina SPECIĀLISTS 18 0,2

226909 Mūzikas TERAPEITS 16 0,2

264101 AUTORS 16 0,2

265134 RESTAURATORS 16 0,2

265308 Deju kolektīvu, kopu un naktsklubu DEJOTĀJS 16 0,2

343101 MikroFOTOGRĀFS 16 0,2

343247 Foto dizaina SPECIĀLISTS 16 0,2

262102 Mākslas EKSPERTS (muzeju jomā) 15 0,2

265226 VOKĀLISTS 15 0,2

352125 Kultūras pasākumu tehniskais REŽISORS 15 0,2

731207 Mūzikas instrumentu SKAŅOTĀJS 15 0,2

343234 Interjera dizaina SPECIĀLISTS 14 0,1

514201 STILISTS 14 0,1

216305 Reklāmas DIZAINERS 13 0,1

216308 MODELĒTĀJS 13 0,1

262204 INFORMĀTIĶIS 13 0,1

265216 Orķestra VADĪTĀJS 13 0,1

265301 Baleta SOLISTS 13 0,1

265205 Instrumentu MŪZIĶIS 12 0,1

343210 Teātra DEKORĒTĀJS 12 0,1

516305 Sēru ceremoniju MĀKSLINIEKS (vadītājs) 12 0,1

262203 DOKUMENTĀLISTS 11 0,1

352104 KinoOPERATORS 11 0,1

731502 Stikla SLĪPĒTĀJS 11 0,1

352128 GAISMOTĀJS 10 0,1

134934 Bibliotēkas VADĪTĀJS/ DIREKTORS 9 0,1

265415 Gaismu REŽISORS 9 0,1

343214 Apģērbu dizaina SPECIĀLISTS 9 0,1

143118 Teātra /galvenais ADMINISTRATORS 8 0,1

226912 Mākslas terapijas SPECIĀLISTS 8 0,1

262206 Fondu GLABĀTĀJS (bibliotēku jomā) 8 0,1

265103 GRAFIĶIS 8 0,1

265136 Stājgleznu RESTAURATORS 8 0,1

265140 Mēbeļu, kokgriezuma RESTAURATORS 8 0,1

265217 Orķestra DIRIĢENTS 8 0,1

265223 Baznīcas mūzikas dzīves ORGANIZATORS 8 0,1

343203 Skatlogu DEKORĒTĀJS 8 0,1

343227 Vides DIZAINERS 8 0,1

343506 Polihromā koka RESTAURATORS 8 0,1

216307 Teātra kostīmu MODELĒTĀJS 7 0,1

265142 Tekstiliju RESTAURATORS 7 0,1

265202 Galvenais DIRIĢENTS 7 0,1

343217 Koka izstrādājumu dizaina SPECIĀLISTS 7 0,1

45

343245 Dāvanu NOFORMĒTĀJS 7 0,1

343534 SCENOGRĀFS 7 0,1

265107 MULTIPLIKATORS 6 0,1

265127 Stikla apstrādes MĀKSLINIEKS 6 0,1

265403 Izrādes DIREKTORS 6 0,1

265406 Kinofilmas REŽISORS 6 0,1

265418 Mākslas pasākumu ORGANIZATORS 6 0,1

265503 AKTIERIS (trešā līmeņa kvalifikācija) 6 0,1

333901 Grāmatu tirdzniecības AĢENTS 6 0,1

343218 Metāla izstrādājumu dizaina SPECIĀLISTS 6 0,1

731704 PINĒJS 6 0,1

134933 Muzeja VADĪTĀJS/ DIREKTORS 5 0,1

265122 Mākslas KERAMIĶIS 5 0,1

265230 Amatiermākslas kolektīva VADĪTĀJS 5 0,1

265605 KONFERANSJĒ 5 0,1

265912 Leļļu MEISTARS 5 0,1

333941 Kultūras tūrisma ORGANIZATORS 5 0,1

343216 Keramikas izstrādājumu dizaina SPECIĀLISTS 5 0,1

343514 Akmens būvju RESTAURATORS 5 0,1

343535 SUFLIERIS 5 0,1

731905 AKMEŅKALIS AMATNIEKS 5 0,1

216310 Teātra kostīmu MĀKSLINIEKS 4 0,04

265138 Grafikas RESTAURATORS 4 0,04

265139 Rokrakstu, dokumentu, grāmatu RESTAURATORS 4 0,04

265146 Arheoloģiskā materiāla RESTAURATORS 4 0,04

265209 Taustiņinstrumentu MŪZIĶIS 4 0,04

265313 Deju kolektīva REPETITORS 4 0,04

265402 Radiouzveduma DIREKTORS 4 0,04

511304 Kultūras tūrisma GIDS 4 0,04

731603 APGLEZNOTĀJS 4 0,04

731703 Koka māksliniecisko izstrādājumu IZGATAVOTĀJS 4 0,04

143117 Mūzikas pasākumu ORGANIZATORS 3 0,03

265101 BrīvMĀKSLINIEKS 3 0,03

265102 GLEZNOTĀJS 3 0,03

265104 KARIKATŪRISTS 3 0,03

343530 Muzeja eksponātu RESTAURATORS 3 0,03

352106 Kinofilmu /skaņu REDAKTORS 3 0,03

731702 KokGRIEZĒJS 3 0,03

263306 Mākslas VĒSTURNIEKS 2 0,02

264109 RAKSTNIEKS 2 0,02

265124 MetālMĀKSLINIEKS 2 0,02

265128 TekstilMĀKSLINIEKS 2 0,02

265135 Monumentālo gleznu RESTAURATORS 2 0,02

265137 Monumentāli dekoratīvās tēlniecības objektu/būvmākslas RESTAURATORS 2 0,02

265141 Keramikas, stikla izstrādājumu RESTAURATORS 2 0,02

265144 Metāla izstrādājumu RESTAURATORS 2 0,02

265212 Galvenais KORMEISTARS 2 0,02

46

265306 BALETMEISTARS 2 0,02

265417 MĀKSLINIEKS INSCENĒTĀJS 2 0,02

311822 RASĒTĀJS DIZAINERS 2 0,02

343202 Izstādes DEKORĒTĀJS 2 0,02

343219 Stikla izstrādājumu dizaina SPECIĀLISTS 2 0,02

343243 Materiālu dizaina SPECIĀLISTS 2 0,02

343246 Skatlogu NOFORMĒTĀJS 2 0,02

343513 Koka būvju RESTAURATORS 2 0,02

731206 Ērģeļu BŪVĒTĀJS 2 0,02

731210 Mūzikas instrumentu LABOTĀJS 2 0,02

731501 Stikla PŪTĒJS 2 0,02

731601 Stikla GRAVIERIS 2 0,02

143110 IMPRESĀRIJS 1 0,01

216311 Apģērbu DIZAINERS 1 0,01

264110 SCENĀRISTS 1 0,01

265109 TĒLNIEKS (SKULPTORS) 1 0,01

265117 Kinofilmu MĀKSLINIEKS 1 0,01

265119 INSTALATORS 1 0,01

265143 Ādas, pergamenta izstrādājumu RESTAURATORS 1 0,01

265145 Foto un kino materiālu RESTAURATORS 1 0,01

265204 MUZIKOLOGS 1 0,01

265401 Kinofilmas DIREKTORS 1 0,01

265404 Televīzijas uzveduma DIREKTORS 1 0,01

333902 Muzikālo priekšnesumu AĢENTS 1 0,01

343215 Ādas izstrādājumu dizaina SPECIĀLISTS 1 0,01

343225 Dekoratīvo objektu TĒLNIEKS 1 0,01

343248 Tēlniecības objektu dizaina SPECIĀLISTS 1 0,01

343522 Svētku REŽISORS 1 0,01

343536 ANIMATORS 1 0,01

731211 Klavieru RESTAURATORS 1 0,01

731602 Stikla MATĒTĀJS 1 0,01

731604 EMALJĒTĀJS 1 0,01

Kopumā jāsecina, ka šobrīd pieejamie dati neļauj pilnvērtīgi apzināt un analizēt kultūras un radošās industrijas

nozares darba tirgu. VID nodrošinātie dati ļauj vērtēt tikai atsevišķus darba tirgus aspektus, un gūt tikai

vispārēju priekšstatu par darba tirgus struktūru. Tādēļ būtu iesakāms par nozari atbildīgajām un iesaistītajām

institūcijām (KM, EM, VID, Centrālā statistikas pārvalde) kopīgi diskutēt par nozares uzskaites problemātiku un

atbilstošu datu ieguves un uzkrāšanas iespējām.

47

Nozares pārstāvju viedokļi par darba tirgu

Lai iegūtu kultūras sektora un radošo industriju pārstāvju viedokļus un vērtējumus par darba tirgus attīstības

tendencēm, tika īstenota kvantitatīva to pārstāvju aptauja. Aptaujā tika sasniegta izlase 136 respondentu

apjomā. Respondentu raksturojums pēc sektora un jomas skatāms grafikos zemāk.

1. grafiks. Respondentu raksturojums

Respondentu vērtējumi par savas pārstāvētās jomas attīstību tuvākajos trīs gados ir optimistiski – 47% uzskata,

ka jomas stāvoklis uzlabosies, 23% – ka nemainīsies, un tikai 21% – ka pasliktināsies. To īpatsvars, kuri uzskata,

ka viņu pārstāvētajā jomā situācija uzlabosies, izteikti lielāks ir valsts sektorā, bet to īpatsvars, kuri sagaida

pasliktināšanos, visos sektoros ir aptuveni vienāds – katrs piektais.

48

2. grafiks. KRI pārstāvju vērtējums par savas pārstāvētās jomas attīstību tuvākajos trīs gados

Kā faktorus, kas uzlabos jomas stāvokli, respondenti salīdzinoši visbiežāk nosauc: finansējuma pieaugums

(25%), cilvēku izpratnes pieaugums (22%), ekonomikas izaugsme (19%). Tāpat salīdzinoši bieži tiek norādīts uz

tādu faktoru kā izglītības pieejamība (9%), pozitīvi politiskie lēmumi (9%) un jauni darbinieki (8%) pozitīvo

ietekmi. Savukārt tie, kuri sagaida savas jomas stāvokļa pasliktināšanos, to visbiežāk pamato ar cilvēku

trūkumu demogrāfijas un migrācijas dēļ (38%). Tāpat salīdzinoši biežāk kā iemesli tiek norādīti: finansējuma

samazinājums (14%), nodokļi (14%).

49

3. grafiks. KRI pārstāvju vērtējums par faktoriem/apstākļiem pārstāvētās jomas stāvokļa uzlabošanai tuvāko trīs gadu laikā

50

4. grafiks. KRI pārstāvju vērtējums par faktoriem/apstākļiem, kas pasliktinās pārstāvētās jomas stāvokli tuvāko trīs gadu laikā

Par būtiskākajiem kavēkļiem savas jomas attīstībā aptaujātie novērtē: finanšu resursu pieejamību (51%),

birokrātiju (39%), nestabilitāti jomas attīstībā (38%), darbaspēka kvalifikāciju (35%), valsts atbalsta pieejamību

(34%) un nodokļu likmes (33%). Sekojoši – darbaspēka kvalifikācija ir viens no pieciem visbiežāk minētajiem

attīstības kavēkļiem. Darbaspēka trūkumu kā kavēkli min tikai 21% aptaujāto, tādējādi netieši liecinot, ka

problēma ir nevis darbaspēka pieejamība kā tāda, bet tieši tā kvalifikācija. Darbaspēka kvalifikāciju kā kavēkli

attīstībā izteikti biežāk norāda valsts sektora pārstāvji (46%), bet retāk – pašvaldību sektors (27%) un

nevalstiskais sektors (27%).

51

5. grafiks. KRI pārstāvju vērtējums par šķēršļiem, kas kavē pārstāvētās jomas attīstību

Lai gan tikai 21% aptaujāto darbaspēka pieejamību min kā pārstāvētās jomas attīstības kavēkli, kopumā 48%

aptaujāto novērtē, ka darbaspēka piedāvājums šobrīd ir nepietiekams, un 47% – ka pietiekams. Kā

nepietiekamu darbaspēka piedāvājumu biežāk vērtē valsts sektora pārstāvji (53%).

6. grafiks. KRI pārstāvju vērtējums par darbaspēka piedāvājumu/pieejamību pārstāvētajā jomā

Atbildot uz jautājumu par to, kuru profesiju pārstāvju pieejamība šobrīd pārstāvētajā jomā ir nepietiekama,

respondenti sniedz ļoti dažādas atbildes, un nevar identificēt vienu vai vairākas visbūtiskākās. Salīdzinoši

biežāk tikuši minēti kultūras projektu vadītāji (12%), dizaina speciālisti (8%), menedžeri (7%) un mārketinga

speciālisti (6%). Zīmīgi, ka biežāk minētas tās profesijas, kuras var raksturot kā pārsektorālas un

starpsektorālas.

52

10. tabula. KRI pārstāvju vērtējums par profesiju pārstāvju pieejamības nepietiekamību pārstāvētajā jomā.

Jūsuprāt, kuru profesiju pārstāvju pieejamība šobrīd jūsu pārstāvētajā jomā ir nepietiekama?

Profesija %

Nav atbildes 28

Kultūras projektu vadītājs 12

Dizaina speciālists 8

Menedžeris 7

Mārketinga speciālists 6

Gaismas operators 4

Mūzikas skolotājs 4

Mūziķis 4

Vēsturnieks 4

Mākslas kritiķis 4

Skaņu režisors 4

Skolotājs 4

Sabiedrisko attiecību speciālists 4

Tehniskie darbinieki 4

Producents 4

Konstruktors 3

Redaktors 3

Korektors 3

Programmētājs 3

Restaurators 2

Finanšu speciālists 2

Žurnālists 2

Pētnieks 2

IT speciālists 2

Aģents 1

Deju kolektīva vadītājs 1

Animators 1

Arhitekts 1

Grāmatvedis 1

Grafikas dizainers 1

Dramaturgs 1

Jurists 1

Inženieris 1

Koncertmeistars 1

Šuvējs 1

Šūšanas tehnologs 1

Tulks 1

Maketētājs 1

Mākslas zinātnieks 1

Diriģents 1

Teātra vadītājs 1

Ansambļa vadītājs 1

Amatnieks 1

53

Skatuves montētājs 1

Asistents 1

Izstāžu kurators 1

Cirka mākslinieks 1

Eksporta speciālists 1

Režisors 1

Filmu operators 1

Montāžas režisors 1

Scenārists 1

Finanšu direktors 1

Gids 1

Kurators 1

Modes dizainers 1

Poligrāfijas projektu vadītājs 1

Deju horeogrāfs 1

Dārznieks 1

Drēbnieks 1

Muzeja speciālists 1

Orķestra mākslinieks 1

Metālapstrādātājs 1

Krājumu glabātājs 1

Kultūras iestāžu vadītājs 1

Projektētājs 1

Saimniecības vadītājs 1

Iepirkumu speciālists 1

Datu analītiķis 1

Radošais direktors 1

Sietspiedējs 1

Operatora asistents 1

Muzejpedagogs 1

Eksponātu uzraugs 1

Ventilācijas sistēmu speciālists 1

Web dizainers 1

Ofseta iespiedējs 1

Butafors 1

Galerists 1

Muzeja krājuma speciālists 1

Literāts 1

Uz jautājumu par to, kuru profesiju pārstāvju pieejamība šobrīd pārstāvētajā jomā ir pārāk liela, vairākums jeb

63% respondentu nav varējuši sniegt konkrētu atbildi – netieši tas norāda uz attīstības plānošanas problēmām

kultūras un radošās industrijas sektorā.

54

11. tabula. KRI pārstāvju vērtējums par profesiju pārstāvju pārāk lielu pieejamību pārstāvētajā jomā

Un kuru profesiju pārstāvju pieejamība šobrīd jūsu pārstāvētajā jomā ir pārāk liela?

Profesija %

Nav atbildes 63

Menedžeris 5



Mūziķis 3

Aktieris 3

Mākslinieks 3



Interjera dizainers 2

Arhitekts 1

Asistents 1

Jurists 1

Žurnālists 1

Apsargs 1

Vēsturnieks 1



Režisors 1

Skolotājs 1

Producents 1


Administrators 1

Biļešu kontrolieris 1

Apkopējs 1

Fotogrāfs 1

Stilists 1

Mūsdienu deju pasniedzējs 1

Arheologs 1

Scenogrāfs 1

Sociologs 1

Digitālo mediju eksperts 1

Lai gan aptuveni puse (52%) aptaujāto novērtē, ka radošo profesiju pārstāvju Latvijā iegūtā izglītība atbilst

darba tirgus vajadzībām, liels – 36% – ir arī to īpatsvars, kuri uzskata, ka neatbilst. Uz neatbilstību izteikti biežāk

(50%) norāda privātā sektora pārstāvji, bet izteikti retāk (19%) – valsts sektora pārstāvji.

55

7. grafiks. KRI pārstāvju vērtējums par radošo profesiju pārstāvju iegūtās izglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām pārstāvētajā jomā

Atbildot uz jautājumu, kādi uzlabojumi būtu veicami radošo profesiju pārstāvju izglītības ieguves procesā un

izglītības saturā, 27% respondentu norāda, ka vairāk nepieciešams likt akcentu tieši uz praktiskām iemaņām.

13% norādījuši uz tālākizglītības pieejamības veicināšanu un jaunu programmu izveidi, un vēl 13% – uz izglītības

kvalitātes pilnveides nepieciešamību. 6% uzskata, ka jāceļ pasniedzēju kvalifikācija.

12. tabula. KRI pārstāvju vērtējums par uzlabojumiem, kas veicami radošo profesiju pārstāvju izglītības ieguves procesā un izglītības saturā pārstāvētajā jomā

Kādi uzlabojumi būtu veicami radošo profesiju pārstāvju izglītības

ieguves procesā un izglītības saturā jūsu pārstāvētajā jomā?

Sniegtā atbilde %

Nav atbildes 24

Praktiskās iemaņas 27

Tālākizglītības pieejamība, jaunu programmu izveide 13

Izglītības kvalitātes uzlabošana 13

Pasniedzējiem atbilstoša kvalifikācija 6

Pieredze darbam nozarē 4

Daudzveidīgas, daudzpusīgas studijas 4

Sagatavoti konkrēti veicamajam darbam 3

Iedvesmojoši pedagogi 2

Augstskolu sadarbība 2

Atbalstīt profesionālo izglītību 1

Tehniskās bāzes nodrošinājums 1

Pasniedzēju motivēšana 1

Motivēšana tālākām studijām 1

Humanitāro priekšmetu apguve 1

Ieguldījums pētniecībā 1

Studentu darbu tiražēšana 1

56

Pedagoga kvalifikācijas piešķiršana absolventiem 1

Stingrāka studentu atlase, stājoties augstskolā 1

Vienotas terminoloģijas apguve 1

Finansējuma maiņa 1

Darba devēju atsaucība 1

Prestiža celšana 1

Stingrāki programmu licencēšanas noteikumi 1

43% aptaujāto novērtē, ka tuvāko 3-5 gadu laikā kopējais nodarbināto skaits viņu pārstāvētajā jomā

palielināsies, un tikai 14% – ka samazināsies. Samazināšanos biežāk paredzējuši valsts sektora pārstāvji

(19%),bet palielināšanos – privātā sektora pārstāvji (52%). Līdzīgi tiek vērtētas arī tieši radošo profesiju

pārstāvju kā darbinieku skaita sagaidāmās izmaiņas – 40% paredz, ka tas palielināsies, bet 13%, ka

samazināsies. Arī šajā gadījumā palielināšanos biežāk paredzējuši privātā sektora (53%), bet samazināšanos –

valsts un pašvaldību sektora (19% un 20%) pārstāvji.

8. grafiks. KRI pārstāvju vērtējums par kopējā nodarbināto skaita izmaiņām pārstāvētajā jomā tuvāko 3-5 gadu laikā

57

9. grafiks. KRI pārstāvju vērtējums par radošo profesiju pārstāvju kā darbinieku skaita darba tirgū izmaiņām pārstāvētajā jomā tuvāko 3-5 gadu laikā

Par to, pēc kādu profesiju pārstāvjiem palielināsies pieprasījums, 36% respondentu nav varējuši sniegt

konkrētu atbildi. Bet tie, kuri norādījuši konkrētas profesijas, snieguši ļoti dažādas atbildes, tādējādi vēlreiz

apliecinot, ka kultūras un radošās industrijas sektora tvērums un vajadzības ir ļoti plašas un bieži starp- vai pār-

sektorālas. Salīdzinoši biežāk norādīts, ka pieprasījums palielināsies pēc kultūras projektu vadītājiem (8%),

menedžeriem (7%), dizaina speciālistiem (7%).

13. tabula. KRI pārstāvju vērtējums par konkrētu profesiju pieprasījuma palielināšanos tuvākajos 3-5 gados

Tuvāko 3-5 gadu laikā PALIELINĀSIES pieprasījums pēc…

Profesija %

Nav atbildes 36


Menedžeris 7




Mūziķis 6

IT speciālists 6

Producents 5

Programmētājs 4


Redaktors 3

Aģents 2

Režisors 2

Muzejpedagogs 2

58

Gaismas operators 1

Animators 1


Filmu operators 1

Montāžas režisors 1

Skaņu režisors 1

Mūzikas skolotājs 1

Kurators 1

Tehniskie darbinieki 1

Tulks 1

Mākslinieks 1

Ansambļa vadītājs 1

Arhitekts 1

Vēsturnieks 1

Restaurators 1

Grāmatvedis 1

Cirka mākslinieks 1

Dramaturgs 1

Scenārists 1

Jurists 1

Inženieris 1

Skolotājs 1

Konstruktors 1

Deju horeogrāfs 1

Korektors 1

Šuvējs 1

Šūšanas tehnologs 1

Diriģents 1


Metālapstrādātājs 1

Projektētājs 1

Sietspiedējs 1

Web dizainers 1


Arhitektu palīgs 1

Dejotājs 1

Keramikas speciālists 1

Ilustrators 1

Klavierspēles skolotājs 1

Sitaminstrumentu skolotājs 1

Ģitārspēles skolotājs 1

Modes dizaina tehnologs 1

Multimediju dizaina speciālists 1

Solists 1

Amatierkolektīvu vadītājs 1

Pūšaminstrumentu skolotājs 1

59

Rasētājs 1

BIM speciālists 1

Savukārt attiecībā uz to, kuru profesiju pārstāvju pieprasījums darba tirgū samazināsies, vairākums jeb 65%

nav varējuši sniegt konkrētu atbildi.

14. tabula. KRI pārstāvju vērtējums par konkrētu profesiju pieprasījuma samazināšanos tuvākajos 3-5 gados

Tuvāko 3-5 gadu laikā SAMAZINĀSIES pieprasījums pēc…

Profesija %

Nav atbildes 65



Režisors 2


Modes dizainers 2

Aktieris 2

Interjera dizainers 2

Menedžeris 1

Mūziķis 1

Žurnālists 1

Solists 1

Administratīvais darbs 1

Arhitekts 1

Grāmatvedis 1



Filmu operators 1

Skolotājs 1

Kurators 1

Producents 1

Maketētājs 1

Diriģents 1


Pētnieks 1

Datu analītiķis 1


Web dizainers 1

Mākslinieks 1


Sociologs 1

Keramikas speciālists 1

Akordeona spēles skolotājs 1

Dekorētājs 1

Glezniecības pedagogs 1

60

Stājmākslas pedagogs 1

Gleznotājs 1

Grafiķis 1

Kasieris 1

Mediju plānotājs 1

Pasākumu vadītājs 1

Preses sekretārs 1

Produktu dizainers 1

Tekstila dizainers 1

Treneris 1

Kino mehāniķis 1

Attiecībā uz to, kādas kompetences un prasmes būtu vairāk jāmāca radošo profesiju pārstāvjiem, respondenti

snieguši ļoti daudzveidīgas atbildes, un nav iespējams izdalīt kādas izteikti biežāk minētas atbildes. Salīdzinoši

biežāk tiek norādīts uz nepieciešamību apgūt kritisko domāšanu (9%), komunikāciju (9%), apgūt praktiskas

iemaņas (7%). Kopumā novērojams, ka apgūt vēlamās prasmes un kompetences ir ļoti daudzpusīgas un

daudzveidīgas, un tikai retos gadījumos specifiskas un konkrētas.

15. tabula. KRI pārstāvju vērtējums par prasmēm un kompetencēm, kas jāmāca radošo profesiju pārstāvjiem pārstāvētajā jomā vidējās profesionālās un augstākās izglītības ietvaros

Kādas prasmes un kompetences būtu vairāk jāmāca radošo profesiju pārstāvjiem Jūsu pārstāvētajā jomā

vidējās profesionālās un augstākās izglītības ietvaros?

Sniegtā atbilde %

Nav atbildes 29

Kritiskā domāšana 9

Komunikācija 9

Prakse 7

Biznesa pamati 5

Psiholoģija 5

Sadarbība 5

Projektu vadība 5

Mārketings 4

Socioloģija 4

Valodas 4

Finanšu pratība 4

Prezentācijas prasmes 4

Radošums 4

Menedžments 4

Darbs komandā 3

Darbs ar tekstu 3

Mākslas, dizaina un arhitektūras vēsture 3

Mākslas norišu analīze, izpratne 2

Orientēšanās kultūras procesos 2

Likumdošanas pārzināšana 2

61

Pārdošana 2

Pedagoģija 2

Skatuves kustība un deja 2

Pārliecība par savām idejām 1

Intelektuālā attīstība 1

Ētika 1

Dizains 1

Motivācija 1

Mediju izmantošana 1

Grāmatvedība 1

Attieksme pret citiem cilvēkiem 1

Sabiedriskās attiecības 1

Atbildība 1

Konkurētspēja 1

Auditorijas vajadzību izpratne 1

Analītiskā domāšana 1

Audiovizuālā māksla 1

Datorprogrammas 1

Stratēģiju izstrāde 1

Darbs orķestrī 1

Izpratne par latviešu tautas rotaļām un dejām 1

Nošu pieraksts noklausoties materiālu 1

Prasme notikumus dokumentēt un sistematizēt 1

Web dizains 1

Zinātniskās pētniecības metodes 1

Pilsoniskā līdzdalība 1

Proaktivitāte 1

Personiskā līderība 1

Humanitārās zinātnes 1

Zināšanas par nozares attīstību pasaulē 1

Stratēģiskā domāšana 1

Izpratne par radio profesijām 1

Mākslas un dizaina tendenču pētniecība 1

Pozitīva attieksme 1

Krāsu mācība 1

Mūzikas stilu pārzināšana 1

Latviešu valoda 1

Literatūra 1

Kultūras vēsture 1

Matemātika 1

Fizika 1

Algoritmiskā domāšana 1

Patstāvība un neatlaidība 1

Kvalitāte 1

Prasme pielāgoties 1

Darbs ar klientu 1

62

Producēšana 1

Montāža 1

Starptautisko kopprodukciju fondu apguve 1

Grāmatu maketēšana 1

Jurisprudence 1

Netradicionāla domāšana 1

Tirgzinības 1

Telpiskā domāšana 1

Loģika 1

Vērtību izpratne 1

Vizuālo materiālu apstrāde 1

Autortiesību aizsardzība 1

Vokālā tehnika 1

Aktiermeistarība 1

Zināšanu pielietojums 1

Nozares un konkrētu sektoru darba tirgus specifika

Kultūras un radošo industriju nozares darba tirgus specifika un attīstības tendences

Lai pētītu KRI nozares darba tirgus specifiku un attīstības tendences, nepieciešams precizēt darba tirgus

mērogu, kurš tiek skatīts. Kultūras un radošo industriju nozares neviennozīmīgais definējums dažādos

teorētiskos avotos, attīstības plānošanas dokumentos un statistikā rada pamatu diskursam, kur ar šo nozari

saprot plašu un neviendabīgu tautsaimniecības nozaru pārklājumu (skatīt iepriekšējās nodaļas). Lai precizētu

jēdziena izpratni šīs apakšnodaļas ietvaros, tiek izmantots KM piedāvātais kultūras un radošo industriju

uzskaitījums. Kultūras un radošās industrijas ietver šādas nozares: arhitektūra, dizains, kino, izpildītājmāksla,

vizuālā māksla, mūzika, izdevējdarbība, televīzija, radio un interaktīvie mediji, reklāma, datorspēles un

interaktīvās programmatūras, kultūras mantojums, kultūras izglītība, atpūta, izklaide un citas kultūras

darbības23. Pētījuma ietvaros tika atlasīti 27 eksperti, kuru profesionālā kompetence ļāva sniegt vērtējošus

spriedumus vienā vai vairākās šeit minētajās KRI nozarēs. Ekspertu izvēlē lielāka uzmanība tika pievērsta KRI

nozarēm jeb darba tirgus sektoriem, kuru attīstība un izglītības programmu piedāvājums ir KM politikas

veidošanas kompetencē. Pētījuma ietvaros tika intervēti eksperti no arhitektūras, dizaina, kino,

izpildītājmākslas (opera, teātris un deja), vizuālās mākslas, mūzikas, izdevējdarbības, mediju, reklāmas, spēļu,

kultūras mantojuma (bibliotēkas un muzeji), kultūras izglītības, atpūtas un izklaides nozarēm. Kā atsevišķs

nodarbinātības sektors pētījumā tika skatīta arī kultūras centru darbība, no kura arī tika izvēlēti eksperti. KRI

nozares darba tirgus izpētē īpaša uzmanība tika pievērsta arī tām nozarēm, kuru ietvaros tiek attīstīti radošo

23 MK rīkojums nr. 401 “Par kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija"”. 29.07.2014. Latvijas

Vēstnesis, 150 (5210), 01.08.2014., 2. pielikums.

63

industriju produkti ar augstu eksportspēju (minēti Nacionālās inovācijas sistēmas pilnveidošanas

programmā24), tās ir trīs radošo industriju specializācijas: 1) poligrāfijas un grafikas dizains (t.sk. iepakojuma

dizains); 2) inovatīvās, audiovizuālās un multimediju tehnoloģijas; 3) arhitektūras un dizaina produkti un

pakalpojumi.

Katrā no minētajām KRI nozarēm raksturīga pietiekami augsta darba tirgus struktūras specifika, taču ir

iespējams konstatēt arī kopīgas iezīmes, kuras, pamatojoties uz ekspertu spriedumiem, raksturosim nākošajā

apakšnodaļā.

Kultūras un radošo industriju kā nodarbinātības sektora kopīgās iezīmes

Kaut arī KRI aptver pēc uzņēmējdarbības mēroga, produkta veida, finanšu un cilvēkresursu ietilpības

neviendabīgu nozaru klāstu, interviju datu analīze ļauj identificēt kopīgas šī nodarbinātības sektora iezīmes,

kuras ir būtiskas KRI nozares darba tirgum nepieciešamo kompetenču noteikšanā. Kopīgās KRI nozares iezīmes

iespējams grupēt zemāk uzskaitītajās kategorijās.

Iezīmes, kas saistītas ar nozarē nodarbināto personības iezīmēm

Līdzīgi kā starptautiskajos pētījumos, arī Latvijas KRI eksperti uzsver noteiktu personības iezīmju kopumu kā

izteikti nepieciešamu, lai profesionāli darbotos nozarē. Eksperti norāda, ka ne tikai mākslinieciskās jaunrades

jomā, arī citās darba tirgus pozīcijās būtisks ir zināms talants un personības radošums, spēja būt atvērtam pret

visu jauno, domāt oriģināli, “ārpus kastes”, cīņa ar stereotipiem, spēja iziet ārpus ierastā domāšanas modeļa.

Intervijās tika akcentētas arī vairākas personības iezīmes, kas saistītas ar personības motivāciju. Tiek uzsvērts,

cik ļoti būtiska ir ieinteresētība, vēlme īstenot ideju, zināms aicinājums darboties konkrētajā jomā.

Raksturojot radošos profesionāļus, kas šobrīd darbojas KRI darba tirgū, eksperti norāda uz divām pretējām

tendencēm. Viena ekspertu daļa norāda, ka nozarē ir profesionāļi, kuru kompetences ir ļoti pieprasītas, kas,

savukārt, ļauj tiem pārspīlēt sava darba nozīmi un noteikt neadekvātu sava darba cenu (piemēram,

audiovizuālajā jomā skaņu montāža u.tml.), savukārt, citi atzīmē, ka vairāki mākslinieki bieži vien neapzinās

savu mākslinieciskās darbības vērtību un ietekmi uz radītā produkta tirgus cenu. Tiek norādīts, ka raksturīga

kopēja tendence attiecībā uz autortiesību nozīmes neizpratni un mākslinieka ieguldītā darba vērtību. Nereti šis

faktors rada apgrūtinājumus nozares ietekmes mērīšanai.

Pasākumu rīkošana nav nozare, kurā var veikt apmācību – jābūt dotumiem, personības īpašībām. Kurš katrs

nevar strādāt. Spriestspējas par labs/slikts, gaumīgs/negaumīgs – var attīstīt, bet nevar iemācīt.

24 Nacionālās inovācijas sistēmas pilnveidošana; MK noteiktā 3. prioritārā rīcības virziena tautsaimniecības attīstībai

īstenošanas programma, 7.lpp. Pieejama:

http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/97fd52f29efcdae2c2257fc5003e10d0/$FILE/NIS%20programma%20f

inal.pdf

http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/97fd52f29efcdae2c2257fc5003e10d0/$FILE/NIS%20programma%20final.pdf

http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/97fd52f29efcdae2c2257fc5003e10d0/$FILE/NIS%20programma%20final.pdf

64

Iezīmes, kas saistītas ar nodarbinātību nozarē

Kā īpaša KRI nozares iezīme tiek minēta virkne ar darba attiecībām saistīti raksturojumi. Vairāki eksperti

norāda, ka cilvēkiem darbošanās nozarē bieži ir kā hobijs, dzīvesveids, kas nereti ir nepietiekami atalgots.

Daudzās amata pozīcijās darba izpilde nav saistīta ar fiksētu darba vietu un darba laiku, tāpēc freelance darba

modelis rada priekšnoteikumus, ka cilvēkiem ir divas vai vairākas paralēlas darba attiecības. Cilvēks var būt

gan darba devējs, gan darba ņēmējs, gan pašnodarbinātais, gan mikrouzņēmuma īpašnieks, gan strādāt uz

autoratlīdzības līgumiem. Nepastāv tipisks darba attiecību modelis. Darbošanās kādā KRI nozares darba tirgus

pozīcijā nereti tiek klasificēta kā papildus darbs. Eksperti uzsver, ka vairākās KRI nozarēs pastāv darba laika

uzskaites problēmas, kā arī mākslinieciskās un radošās darbības novērtēšanas problēmas. Nozarē

nodarbinātajiem jābūt gataviem nodarbinātības pārtraukumiem, darbam saskaņā ar projektu principu, kas

uzliek slogu nodarbinātajiem, jo tirgus mazs. Nozarei raksturīgas arī tādas jomas, kur nav darba devēju, cilvēki

paši ar savu produktu rada darba tirgu, “brīvmākslinieki”. Tāpat eksperti atzīmē, ka vairāku KRI nozaru attīstība

(mūzika, vizuālā māksla, skatuves mākslā u.c.) un sasniegumi vienmēr balstās uz piramīdas principu – topā

daži, bet jābūt daudziem “apakšā”, veidojot savdabīgu karjeras piramīdu, kas nodrošina kvalitātes prasības

nozarē, bet negarantē vienlīdz labas nodarbinātības iespējas visiem pretendentiem.

Iezīmes, kas saistītas ar caurviju prasmēm (soft skills), kuras ir pieprasītas nozarē

Līdzšinējos starptautiskajos pētījumos uzsvērtas vairākas kompetences, kas tiek dēvētas par tā saucamajām

caurviju prasmēm (angļu val. soft skills) – komunikācijas prasmes, radoša domāšana, spēja strādāt grupā,

lēmumu pieņemšanas spēja, motivācija, elastība, holistiska un kontekstuāla domāšana un darbība, kritiskā un

loģiskā domāšana, emocionālā inteliģence, erudīcija kultūras un mākslas jautājumos. Arī Latvijas KRI nozares

eksperti īpaši uzsver, ka personāla atlasē KRI uzņēmumos liela nozīme ir tādām kompetencēm kā darbs

komandā, spēja pārredzēt “spēles laukumu”, izpratne par darbības kontekstu, stratēģiskā domāšana,

sadarbības spējas ar dažādiem partneriem no citām, it kā ļoti atšķirīgām nozarēm, spēja integrēt dažādu

nozaru cilvēkus. Vairāku KRI nozaru pārstāvji norāda, ka nozarē strādājošajiem nepieciešama “kultūras

bagāža”, jābūt plašām kultūras un mākslas zināšanām nepieciešams vispārējs priekšstats par aktuālajiem

kultūras procesiem un vēsturi.

Tā saucamo caurviju prasmju (soft skills) pieprasījums ir aktuāls ne tikai tiem nozares pārstāvjiem, kas īsteno

māksliniecisko jaunradi, bet, jo īpaši tiem, kas realizē mākslinieku darbības atbalsta funkcijas – menedžeriem,

producentiem, kuratoriem, mārketinga un sabiedrisko attiecību speciālistiem u.c.

Iezīmes, kas saistītas ar kompetenču komplekso dabu

Dažādu radošo industriju nozaru eksperti norāda uz daudzveidīgu kompetenču kopumu un multiprasmēm, kas

nozarē nepieciešams vienam darbiniekam: sākot ar grāmatvedības un nodokļu politikas lietām un beidzot ar

kultūras faktu zināšanām un kultūras procesu globālo kontekstuālo procesu pārzināšanu.

65

Mediju eksperte norāda, ka tagad jābūt daudz universālākam kareivim nekā agrāk. Tiek uzsvērts, ka jomā ļoti

būtiska ir spēja nokomunicēt komplicētas lietas cilvēkiem pieejamā veidā, ne pārāk sarežģīti vai primitīvi.

Izlaižot caur sevi milzīgu informācijas apjomu, neuzgāzt to pašu apjomu auditorijai, pārstrādāt to, un ar savu

pakalpojumu palīdzēt cilvēkiem pieņemt informētus lēmumus. Pieprasīts ir arī elastīgums un tehnoloģiskā

izglītība, spēja strādāt dažādos formātos, orientēties tehnoloģiskajos rīkos. Valodu zināšanas (arī profesijas

standarts piemin divas svešvalodas, šķiet, vēlamības formā – tam vajadzētu būt obligāti!). Ja nesaproti angliski,

tu esi diskvalificēts. Jāsaprot konteksts, kas plašāks par savu kopienu. Lielajos nacionālajos medijos ar to nav

problēmu, bet reģionos – gandrīz visiem. Arī Kuldīgā tu esi daļa no plašākiem globāliem procesiem.

Tiek norādīts, ka arī pasākumu menedžmenta jomā nepieciešamas plašas kultūras zināšanas, prasme citēt,

uztvert citātus, kā arī darbiniekam nepieciešams vispārējs priekšstats par kultūras procesiem, vēsturi. Nevari

būt pasākumu rīkotājs, ja nezini, kas notiek. Nepieciešams zināšanu kopums, lai varētu spriest.

Dažādu nozaru ekspertu vidē dominē vienots priekšstats, ka darba tirgus vienota tendence ir multiprasmes.

Ārkārtīgi akūta šī laikmeta prasība, ka tev ir jābūt daudzfunkcionālam. Kā es saku, tev ir jābūt arī teorētiķim

un praktiķim vienā personā, kas ir diezgan sarežģīti. Jaudīgam, ar organizatorisko kapacitāti, praktiķiem,

zinošam, plus vēl arī teorētiķim, tātad jāredz, jāsaprot, jāanalizē, jāsistematizē, jāredz konteksts.

Pētījuma dati liecina, ka pieprasījumu pēc darbiniekiem ar multiprasmēm nosaka ne tikai nozares specifika,

bet arī cilvēkresursu un finansējuma trūkumu nozarē, kas liek darba devējiem meklēt darbiniekus, kuri spēj

pildīt dažādām profesijām specifiskas funkcijas – grāmatvedības, projektu vadītāja, mārketinga speciālista u.c.

Iezīmes, kas saistītas ar ārējiem ekonomiskiem faktoriem

Analizējot KRI ekspertu viedokļus, iespējams izdalīt vēl vienu nozares specifikas iezīmju kopu, kas rada

noteiktas prasības nozarē nodarbinātajiem un arī izglītības programmām. Tās ir saistītas ar nepieciešamību

darboties starptautiskā kontekstā un ciešā saiknē ar citām tautsaimniecības nozarēm arī lokāli. Eksperti uzsver,

ka jomas pārstāvjiem jābūt gataviem konkurencei globālajā tirgū, jo īpaši nozarēs, kas saistītas ar dizainu,

māksliniecisko jaunradi, IT risinājumiem, multimediāliem projektiem u.c..

Iezīmes, kas saistītas ar pārneses efektu

KRI kā darba tirgus sektoru raksturo tas, ka mākslas produktu jaunrade rada pārneses efektu (angļu val.

spillover effects), radot jaunas darba vietas dažādu profesiju pārstāvjiem, kuri tradicionāli bijuši nodarbināti

citās tautsaimniecības nozarēs (vizuālā māksla, skatuves māksla, audiovizuālā māksla u.c.). Šajā kontekstā

vairāki eksperti norāda arī uz pieredzi, ka dažādās situācijās novērots, ka citu nozaru pārstāvji nenovērtē

radošas darbības vērtību.

66

Citu valstu pētnieku pēdējo desmit gadu līdzšinējo pētījumu analīze liecina25, ka kultūras un radošo industriju

darba tirgu raksturo augsta specifika, tās būtiskākās iezīmes ir saistītas ar to, ka radošās nozares kļūst par

nozīmīgu ekonomiskās sistēmas sastāvdaļu un daudzās valstīs notiek strauja radošo industriju sektora

izaugsme. Tiek norādīts, ka radošo industriju sektoram raksturīga turbulenta vide, ko būtiski ietekmē gan

mediju, gan IT sektora attīstība. Šī nozares iezīme būtiski ietekmē arī darba tirgu, kas neļauj runāt par darba

tirgum nepieciešamo kompetenču vajadzībām atrauti no nozares attīstības tendencēm.

Gan līdzšinējie pētījumi, gan mūsu veiktais pētījums liecina, ka ir vienojošas KRI darba tirgu raksturojošas

pazīmes, taču tas, ka radošo KRI nozarēm raksturīga arī ļoti izteikta specifika, neļauj veikt pārāk lielus

vispārinājumus un liek detalizētāk raksturot KRI nozares ar izteiktu nodarbinātības situācijas specifiku.

Darba tirgus raksturojums konkrētās kultūras un radošo industriju jomās: nodarbinātība, konkurence,

pieprasījums, piedāvājums

Šobrīd uzkrāto statistikas datu kopa neiekļauj kultūras un radošo industriju nozarēs nodarbinātos, kuri savas

darba attiecības veido, balstoties uz autoratlīdzības līgumiem, vai strādā nozarē kā pašnodarbinātie. Tas liedz

iegūt statistiski precīzus datus par darba tirgus struktūru, kas atspoguļotu pilnā apjomā nodarbināto skaitu

katrā radošo industriju nozarē. Lai iegūtu paplašinātu priekšstatu par darba tirgus īpatnībām radošo industriju

nozarēs, tika veiktas 27 padziļinātās, daļēji strukturētās intervijas ar dažādu radošo industriju jomu ekspertiem,

lai gūtu ieskatu jomas nodarbinātības tendencēs – konkurences, darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma

izpausmēs.

Arhitektūra

Arhitektūras nozares eksperti min vairākas pazīmes, kas raksturo arhitektūras nozares darba tirgu. Kā kopēja

nodarbinātības pazīme tiek minēts fakts, ka arhitektu skaits uz iedzīvotāju skaitu, salīdzinot ar Eiropas valstīm

ir 2-3 reižu mazāks, turklāt, tas tāpat kā citās t.s. jaunajās ES dalībvalstīs, ir deformēts, ko nosaka tradīcijas

(t.sk. nesamērīgi lielais darbs pie būvprojektiem un saskaņojumiem) un izmaksas; tirgus īpatnības ietekmē

samaksu, ko var atļauties maksāt jaunajiem vs. vecākas paaudzes arhitektiem. Jaunajiem arhitektiem jāiziet

trīs gadu prakse (var būt arī daudz ilgāks, seši un pat 10 gadi) kā amatniekam, piedaloties projektā no radošās

idejas sākuma līdz būvuzraudzībai. Eksperti uzskata, ka nodarbinātība arhitektūras nozarē ir augsta. Nozarē

darbojas ap 30 birojiem, 80% ir Rīgā, vēl nedaudz Liepājā un Daugavpilī; tie, kas ir citur reģionos, projektē

mazos privātos objektus vai pārbūves. Lielie biroji visi ir spējīgi uzprojektēt vidēji lielus un lielus objektus (lai

gan mērogs nekad nebūs tāds kā Krievijā, Rietumeiropā vai Ķīnā). Publiskā sektora nozarē nav, visi ir privātie

biroji. Tāpat eksperti uzsver, ka arhitekta izglītību ieguvušajiem paveras arī plašs starptautiskais darba tirgus.

25 Mietzner and Kamprath (2013) A Competence Portfolio for Professionals in the Creative Industries, Creativity and

Innovation management Volume 22, Issue 3, Pages 280–294

67

Jaunajiem arhitektiem pievilcīgi liekas strādāt ārvalstīs, un daudzi to dara – mērogs, samaksa – augstskolas

viņus labi sagatavo tehniski, un viņi ir pilnīgi spējīgi veidot globālas karjeras.

Raksturīgi, ka birojos darbinieki darbojas grupu veidā, kur ir vadošais arhitekts un vēl 5-7 citi (arhitekti); šis

skaitlis esot praktiski nemainīgs. Būtiska atšķirība kvalifikācijas prasībās ir starp to, vai tiek projektētas

mājas/pirtiņas/krodziņi (pēc standarta projekta, un tos var sadzīt vienā mēnesī gana daudz), vai arī lieli biznesa

/sabiedriskie objekti, kas prasa daudzus gadus. Vidēji lielam/lielam objektam projekta izstrāde paredz kādu 20

– 30 citu speciālistu (dažādu veidu inženieru) piesaisti, un visu šo cilvēku darbs jāspēj integrēt; ja notiek

izmaiņas kādā mezglā, tas var ietekmēt arī citus, bet visiem jādarbojas saskaņoti.

Kā viens no būtiskākajiem aspektiem, kas ietekmē arhitektūras nozares darba tirgu, tiek minēta arhitektu un

būvnieku sadarbība, kas ietekmē gan arhitektu darba apjomu, gan algas, gan profesionālās ekspertīzes nozīmi.

Politiski (saskaņā ar Būvniecības likumu) arhitekts ir tikai maza skrūvīte būvniecības procesā, kur daudz lielāka

loma būvniekiem un dažādu materiālu un būvkonstrukciju ražotājiem; piemēram, energoefektivitātes

speciālisti ir visai centrāli projektos, jo tā ir politikas prioritāte. Sabiedrība nav gatava, ka sabiedriskās ēkas

maksās dārgi, tāpēc virkni izpētes (īpaši unikālām konstrukcijām, kā Liepājas koncertzālei) nemaz neveic, un

rezultātā projekti ir pat divreiz lētāki nekā Eiropā. Raksturīgi, ka būvnieki mēģina gūt peļņu uz lētāku materiālu

izmantošanas rēķina; notiek cīņa par materiāliem un izmaksām; izmaiņu saskaņošana ar arhitektiem gan

notiek, bet procesā dominē būvnieki.

Eksperti norāda, ka profesionālo kvalifikāciju var stiprināt kopprojektos ar citu valstu arhitektu birojiem.

Sadarbība ar Rietumvalstu partneriem nav retums (Vācija, Nīderlande), jo Latvijā ir gana labs līmenis.

Raksturojot kopējās darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma tendences, tiek atzīts, ka šobrīd jauno

speciālistu sagatavošana atbilst pieprasījumam. Arhitektūras specialitāšu absolventi (RTU, RISEBA) lielākoties

strādā specialitātē. Runājot par kompetencēm, kas tiek sagaidītas no darbiniekiem, tiek norādīts, ka nereti šīs

kompetenču prasības izriet no atsevišķām tikai Latvijas darba tirgum raksturīgām iezīmēm, piemēram, tāda

nozares paradoksa, ka līdztekus pastāv digitālie risinājumi un drukāto papīru kaudzes ar būvprojektu

dokumentāciju, ar parakstiem un zīmogiem, kas nozīmē, ka nepieciešami gan darbinieki ar augstu kvalifikāciju

IT jomā, gan tradicionālajām lietvedības iemaņām.

Dizains un vizuālā māksla

Saskaņā ar dizaina un vizuālās mākslas nozares ekspertu spriedumiem, kopējo nozares konkurences situāciju

raksturo fakts, ka dizaina nozares speciālisti ir ļoti pieprasīti un darbaspēka piedāvājums ir diezgan plašs. Darba

tirgus dizaina jomā ir globāls, turklāt spēcīga konkurence pastāv gan vietējā, gan globālā mērogā. Tiek uzsvērts,

ka dizaina nozare strauji attīstās, radot arī augošu pieprasījumu darba tirgū. Kā vispieprasītākās darbības jomas

tiek minētas dizaina grafika, mediju dizains, 3D dizains, datoru atbalstīts dizains. Eksperti atzīst, ka nozarē

68

vairākās profesijās (ne tikai Latvijā, bet arī ES) ļoti trūkst dažādu dizaina jomas speciālistu, tāpēc, lai

nodrošinātu plašākas nodarbinātības iespējas Latvijas Mākslas akadēmija, piedāvājot augstākas izglītības

programmas, nevelk striktas robežas starp dizaina un mākslas (glezniecība, grafika, 2D mākslas) izglītībām.

Lielo pieprasījumu ilustrē fakts, ka jau studiju laikā LMA studējošie daudzveidīgās dizaina jomas apakšnozarēs,

kā arī saistītajās nozarēs (iepakojuma dizains, grāmatu dizains, mediju dizains, poligrāfija u.c.) uzsāk

profesionālo darbību.

Līdzīga situācija ir ar vizuālās mākslas speciālistiem, kuri ieiet darba tirgū jau studiju laikā, jo, attīstoties vizuālās

komunikācijas nozīmei mārketinga, reklāmas, digitālās vides jomā, kā arī citās mākslas nozarēs, pieprasījums

pēc mākslinieku prasmēm ļoti aug. Eksperti atzīst, ka ir daudzi gleznotāji, kuri strādā reklāmas uzņēmumos.

Nozarei raksturīgas arī vairākas specialitātes, pēc kurām pieprasījums nav kvantitatīvi liels, taču tās ir

nepieciešamas konkrētu kultūras procesu nodrošinājumam.

Mūsdienu mākslas restaurācija ir īpaša joma, tajā darbojas tikai daži speciālisti. Restauratori strādā pārsvarā

pie vecajiem mākslas darbiem, bieži tas ir lokāli, reģionos.

Stikla māksla, keramika, metāla dizains – tās ir amatnieciskās prasmes, kas ļauj īstenot daļu no Nemateriālā

kultūras mantojuma likuma. Lielo rūpnīcu nav, kam mums vajadzētu šīs prasmes, šos speciālistus nodarbina

mazi privātie uzņēmumi. Vitrāžu dizains, gaismas dizains. Ja pārtrauks šīs programmas, tad uz visiem laikiem,

nevarēs atjaunot. Saglabā tradīcijas, mantojuma aspektu. Metālmākslā tagad tikai meitenes un nodarbojas ar

rotu dizainu – pilnīgi izmainījies segments.

Dizaina un vizuālās mākslas jomas speciālisti kopumā ir ļoti pieprasīti, taču pieprasījums ir neviendabīgs

kvantitatīvā izteiksmē, jo dizaina un vizuālās mākslas elementu nozīme visdaudzveidīgākajos tautsaimniecības

procesos – gan preču, gan pakalpojumu segmentā tikai pieaug, vienlaicīgi audzējot katram segmentam

specifisku prasmju pieprasījumu, kas liek attīstīt elastīgu piedāvājumu.

Filmu un audiovizuālā joma

Filmu un audiovizuālā joma ir strauji augošs darba tirgus sektors, kuram raksturīgs viļņveidīga nodarbinātības

intensitāte un speciālistu pieprasījums, jo īpaši filmu nozares sektorā, kas piesaista publiskos līdzekļus. Eksperti

vērtē konkurenci šajā nozarē kā diezgan asu, par ko liecina arī projektu pieteikumu skaits filmu nozares

finansējuma piešķiršanas konkursos. Tiek uzsvērts, ka nozares projektu skaits (labas kvalitātes projektu)

pārsniedz pieejamo finansējumu. Valsts budžeta finansējuma apjoms ir nevienmērīgs dažādos laika periodos,

un tas ļoti ietekmē nozares darba tirgu. Latvijas filmu uzņemšanai Latvijas simtgadei tika piešķirts finansējuma

apjoms, kas ļāva/ļauj nodarbināt lielu skaitu nozares profesionāļu, kas nozares kapacitāti ir gandrīz izsmēluši

– ja būtu vēl līdzekļi, to apgūt vairs nevarētu ar esošajiem cilvēkresursiem. Nākamgad nozarei būs jāatgriežas

atpakaļ pie ievērojami zemāka finansējuma līmeņa (ne tika zema kā agrāk, tomēr) – konkurence atkal būs.

69

Kā būtiska konkurences pazīme nozarē tiek minēts tas, ka konkurences situācija ir ļoti atšķirīga dažādās filmu

un audiovizuālās jomas profesijās un specialitātēs. Eksperti raksturo vairākas jomas, kur raksturīgs speciālistu

trūkums un pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas īpaši saasina konkurenci tieši šajā darba tirgus

segmentā. Trūkst sekojošu speciālistu.

Scenāristi

Traģēdija ar scenāristiem ir problēma nr. 1. jau kopš 70.–80. gadiem. Kapacitātes nav. Tie, kas strādā, ir vēl no

padomju laikiem + Lauris Gundars + viens LKA beidzējs (Ivo Briedis). Nav īsti, kas māca dramaturģiju. Kā to lāpa

praksē? Režisori paši, vai adaptē ārzemju autoru scenārijus. Scenāristi jāuzņem ar lielāku intensitāti, bet nav

pedagogu. Bet jārisina. Scenārists var strādāt ne tikai ar filmām, var iet uz reklāmas aģentūrām, seriālus veidot,

u.c.

Montāžas režisori

Nozarē ļoti trūkst profesionāli montāžas režisori. Reāli valstī ir tikai viens. Labākās Latvijas filmas ir montējuši

ārzemnieki – izmet visu, kas nestrādā, jo mums jau patīk, lai ir teatrāli, u.t.t. Filma var tikt uzlabota par 200%

ar montāžu, vai iznīcināta.

Producenti

Kino jomā producēšanai ir īpašas iezīmes, ir jāsaprot visa kino ražošanas specifika…labi producenti ir, bet pie

liela filmu ražošanas apjoma – nepietiekami.

Filmu pēcapstrādes tehniskie speciālisti

Tehniskā pēcapstrāde, specefekti u.c. – ir daži autodidakti, kas Latvijā to dara, bet tehnoloģijas mainās, un/bet

viss, ko var izdarīt ar datoru, ir ĻOTI aktuāli. Kā šādu programmu var uztaisīt, nav skaidrs. Praksē valstis šauri

nospecializējas, un tad iepērk vajadzīgo no citiem. Nevienai Baltijas valstij nav pašai visu vajadzīgo

cilvēkresursu nozarē. Tomēr pēcapstrādes speciālisti ir ļoti vajadzīgi, jo šobrīd šajā jomā nav konkurences un

esošie speciālisti pieprasa pārspīlētu atalgojumu.

Gaismošanas speciālisti

Apgaismošana – gan māksla, gan profesija. Cenas par šo darbu ir fiksētas un pastrīdēties nevar, jo speciālistu

loks ir šaurs un darba daudz… viņus vajag visur, reklāmās, citu valstu filmu uzņemšanā viņus aicina…

Operatora asistenti ar “focus puller” prasmēm

Nozarē vajag “focus puller” (cilvēkus, kas digitāli vada kameras fokusu) speciālistus… bieži nezinām, kur ņemt,

jo nav – tādu speciālistu reāli nav… tas var būt operators, kas apguvis vēl vienu tehnisko prasmi un kuram nav

ambīciju būt galvenajam operatoram.

70

Filmu mākslinieki

Daļa no šiem speciālistiem tiek sagatavota izglītības sistēmā, taču piedāvājums ir mazāks kā pieprasījums.

Eksperti norāda arī uz horizontālajām kompetencēm nozarē, kas nepieciešamas dažādu specialitāšu

pārstāvjiem, piemēram, auditorijas interešu pārzināšana, videoinstalāciju veidošana, interaktīvais saturs

digitālās vides projektiem u.c. Arī filmu un audiovizuālajai jomai raksturīgi, ka visvairāk pieprasīti speciālisti ar

dažādu prasmju kompleksu: režisors+scenārists, skaņu režisori u.tml. Tiek norādīts, ka jomas speciālisti ir

pieprasīti arī kultūrizglītības sektorā, reklāmas industrijā u.c. Nozares darba tirgum raksturīgi, ka aug jaunu,

ļoti specifisku prasmju pieprasījums, kuru stimulē jauno tehnoloģiju attīstība un audiovizuālās produkcijas

pielietojums daudzās starpdisciplinārās mākslas jomās un tautsaimniecības sektoros.

Teātris

Raksturojot teātra nozares nodarbinātību, eksperti norāda uz specifiskām nodarbinātības iezīmēm radošo

specialitāšu un teātru administrācijas jomā. Kā jomas specifika tiek izcelta iezīme, ka nodarbinātības iespējas

aktieru profesijā ir ļoti atšķirīgas dažādās vecuma grupās, tāpat tās atšķiras vīriešiem un sievietēm.

Repertuāra politika teātrī ir tāda, ka statistiski nodarbināti pārsvarā ir vīrieši un jauni cilvēki. Līdz 30 gadiem

vajag padsmit aktrises, no 30 līdz 40 pietiek ar piecām. Jo vecāks kļūst, jo notiek dabīgā atlase. Veselība,

neizveidojas karjera, psiholoģiskais spiediens. Aktieri vecumā pēc 30 nav tik daudz vairs nepieciešami, tad arī

nepieciešamas citas prasmes un izkristalizējas citi līderi. Konkurence paliek daudz blīvāka. Nevar runāt par

aktieru pārprodukciju vecumā līdz 30 gadiem, bet pēc 30 – valsts teātros aktieru skaits nepieciešams mazāks

nekā līdz 30, tāpēc tajā vecuma posmā liela konkurence.

Nozares specifiku veido tieši šis fakts, ka aktieru profesijā konkurenci ļoti ietekmē aktiera sociāli demogrāfiskās

(vecums, dzimums) iezīmes. Šie faktori mazāk ietekmē režisoru darbu. Pieprasījuma specifika attiecībā pret

dažādu vecumu aktieriem liek nozarei vairāk domāt par pārkvalifikācijas iespēju nodrošināšanu un tādu

prasmju attīstību aktieru profesijās nodarbinātajiem, kas ļautu valsts teātru aktieriem konkurēt arī citos ar

skatuves mākslu saistītos nodarbinātības segmentos.

Ja teātris gatavs rūpi uzņemties, var jau, bet reāli aktierus jāgatavo brīvajam tirgum, un tad katrs teātris paņem

sev nepieciešamo. Tagad jauna trupa visi vienā vecumā – šobrīd labi, bet pēc dažiem gadiem tā būs problēma.

Pirmos piecus gadus visiem ir, ko darīt. Kā to risināt? Sagatavotība darba tirgum – kā savā dzīvē nopelnīsi

naudu, kā kārtosi savas darba attiecības? Jāveido izpratne par līgumiem.

Tāpat tiek norādīts, ka pieprasītas ir tādas prasmes, kuras nav tieši saistītas ar aktiermeistarību, bet veido

kopējo darba ņēmēja erudīciju un personības pašizaugsmes un attīstības kapacitāti.

71

Augstskolas izglītība svarīga tad, ja var iedot līdzi blakus priekšmetus un izglītību – darba attiecības, kultūras

vēsture, mākslas vēsture u.t.t. To, kas vajadzīgs aktiermeistarībā, var apgūt gada laikā kursos… izglītība,

protams, var kaut ko dot, bet – paša vēlme attīstīties, uzzināt vēl ko jaunu, neieslīgt pašapmierinātībā ir vēl

svarīgāka.

Raksturojot piedāvājuma atbilstību pieprasījumam, līdzīgi kā citās radošajās profesijās, tiek norādīts uz

piramīdas principu, kas paredz konkurences nosacījumu radīšanu, kur vairāki pretendenti konkurē uz vienu

vietu. Eksperti atzīst, ka nevar augstskolā uzņemt tieši tik aktieru profesijā, cik ir vakances valsts teātros, jo

konkurētspējīga aktiera izglītošanas iespējas ir ļoti atkarīgas no tādām personības iezīmēm kā talants,

psiholoģiskā noturība u.tml.

Īpaša nodarbināto grupa ir teātra administratīvais personāls un teātra izrāžu nodrošināšanas atbalstošie un

tehniskie darbinieki, starp kuriem ir arī tādu profesiju pārstāvji, kurus nesagatavo nevienā izglītības iestādē.

Administratīvais aparāts – mārketings, grāmatveži – diezgan līdzīgi kā citur. Specifiskās teātra profesijas, kuras

nekur nemāca, bet, kur strādā cilvēki, kuriem ļoti patīk teātris, ir rekvizitori, butafori, mākslinieki, dekorāciju

veidotāji, frizieri. Šo profesiju īpaša specifika ir tā, ka to var iemācīties tikai strādājot uz vietas. Diemžēl šīs

saistītās profesijas nenovērtētas materiāli, teātra ietvaros, protams, cenšas, bet ne valstiski. Ir tie, kas gadiem

paliek, patīk vide. Bet dažādu ārēju apstākļu dēļ ir rotācija. Mums grūti bija sakomplektēt frizieru komandu.

Pusotru gadu tiek meklēts kāds labs frizieris.

Nozares darba tirgu būtiski ietekmē fakts, ka pieprasījumu veido gan publiskā sektora (valsts un pašvaldību

teātri), gan nevalstiskā un komercsektora spēlētāji, kur konkurences un nodarbinātības nosacījumi būtiski

atšķiras.

Mūzika

Mūzikas kā radošo industriju nozares joma attīstās divos radikāli atšķirīgos (nodarbinātības un konkurences

ziņā, kā arī produkta ziņā) nodarbinātības segmentos – akadēmiskā mūzika un populārā mūzika. Abi šie

nodarbinātības segmenti būtiski atšķiras arī tāpēc, ka akadēmiskās mūzikas jomā darba tirgu galvenokārt

veido publiskie operatori, bet populārās mūzikas jomā – komerciālie. Pētījuma ietvaros nodarbinātība,

konkurence un darba tirgus kopumā vairāk tika skatīta akadēmiskās mūzikas jomas kontekstā, kaut dažas

atziņas raksturo mūzikas nozari kopumā, aptverot abus minētos segmentus. Konkurence akadēmiskās mūzikas

segmentā arī iekšēji ir ļoti neviendabīga, jo dažādu mūzikas instrumentu grupās ir būtiskas atšķirības gan

pieprasījumā (klavieres, vijole, čells, klarnete u.c. – iespējams spēlēt arī kamersastāvos, tāpēc ir lielāks

pieprasījums), gan piedāvājumā.

72

Eksperti, raksturojot pieprasījumu un piedāvājumu šajā jomā atzīst, ka mūzikā ir tikai nedaudz institūcijas, kas

precīzi definē un var definēt pieprasījumu, piemēram, profesionālie orķestri, kam ir konkrēts daudzums amata

vietu un skaidri zināmas instrumentu grupas, kurām jānodrošina atbilstoši profesionāļi.

Eksperti uzskata, ka akadēmiskās mūzikas jomā ir vairākas mūzikas instrumentu grupas, kurās darbaspēka

piedāvājums nespēj apmierināt pieprasījumu. Kā retie instrumenti tiek minēta oboja, fagots, arfa, klarnete,

tiek atzīts, ka trūkst arī augsta līmeņa vijolnieki.

Var labi prognozēt, cik cilvēku vajadzēs, kas spēs spēlēt fagotu un oboju, arī klarneti. Nepieciešams stimulēt

gan izglītību, gan skolotājus, gan profesijas prestižu kā tādu, lai minēto profesiju mūziķus nodrošinātu atbilstoši

pieprasījumam.

Tāpat tiek atzīts, ka valsts un pašvaldības dibināto akadēmiskās mūzikas organizāciju skaits Latvijā ir

nepietiekams, norādot, ka kvalitatīvas mūzikas dzīves uzturēšanai nepieciešams lielāks skaits valsts un

pašvaldības finansiāli uzturētu profesionālu mūzikas organizāciju (orķestri u.tml.).

Institūcijas – varētu būt daudz vairāk. Valstiskā līmenī mazs atbalsts. Piemēram, Somijā valsts palīdz saviem

mūziķiem pozicionēties starptautiskā tirgū – tas viss kopīgās interesēs. Latvijā – varētu būt daudz vairāk. Lielā

mērā institūcijas ir tās, kas velk cilvēkus. Pašvaldības – nav daudzas, kas algo profesionālus mūziķus (Rīga,

Ventspils, Liepāja).

Aktīvs darbs pie nodaļas atvēršanas Liepājā, jo Liepājas simfoniskajā orķestrī nav, kas spēlē. Jūras spēku

orķestri dibina, arī tur nav, kas spēlē. Atjaunošanās, ataudze gan orķestros, gan pedagoģijā, gan arī

mācībspēku sastāvā ļoti nepieciešama.

Darbs valsts un pašvaldību dibinātos kolektīvos darba ņēmējiem sniedz zināmu drošību, stabilitāti, sociālās

garantijas. Tajā pašā laikā, eksperti atzīst, ka spēcīgs darba tirgu paplašinošs faktors ir mūziķi, kuri, radot

pieprasītu mūzikas produktu, paši kļūst sev par darba devējiem.

Daudzas jomas, kur spilgti talanti paši lēnām veido tirgu, un, ja viņu nebūtu, tirgus arī nebūtu. Piemērs – senās

mūzikas joma. Pāris spilgti līderi ar iniciatīvu, kas lēnām veido šo vidi. Pavelk sev līdzi citus, stimulē interesi arī

publikā. Interese noturīga un ar augošu tendenci.

Spilgti mākslinieki vienmēr ir pieprasīti, cits jautājums, kā spēt radīt spilgtu imidžu.

Kļūstot pašam sev (un iespējams citiem) par darba devēju, mainās pieprasījums pēc prasmju un kompetenču

komplekta, kas ļauj finansiāli un radoši sekmīgi funkcionēt darba tirgū.

Bez tā, ka tu esi mūziķis kaut kādā jomā, tev ir vēl daudz kas jāmāk un daudz kas jāprot. Citādi tu sevi nevari

nodrošināt. Tu nevari sevi nodrošināt vienkārši kā mūziķis. Protams, ir atsevišķi indivīdi, kas to var. Bet ja tu

73

izvēlies mūziķa profesiju un tu neesi tajā topā pašā augšgalā, tad tev ir jābūt arī citām prasmēm, lai tu sevi

spētu nodrošināt un uzturēt.

Eksperti norāda, ka mūziķiem parasti trūkst menedžmenta un pašmārketinga iemaņas, aktualizējot diskusiju

par kompetenču sadali nozarē, kā arī prasmīga menedžmenta lomu mūzikas piedāvājuma paplašināšanā un

konkurences stiprināšanā.

Daudziem akadēmiskajā jomā nav ne prasmes, ne intereses par to, kā veidot piedāvājumu. Vai viņiem tas

vispār būtu jādara? Ja valsts līmenī vairāk izvērstu, veidotu sasaisti ar prasmīgiem kultūras menedžeriem?

Problēma – Latvijas tirgus ir tik liels, cik ir. Vienīgā izeja – iet uz āru. Vajadzētu vairāk mazas menedžeru kopas,

kas paplašinātu piedāvājumu, radītu konkurenci.

Eksperti norāda, ka pastāv vairāki mūzikas piedāvājuma segmenti, kuru attīstība paplašinātu arī atbilstošas

jomas darba tirgu.

Kaut kādā mērā jātur roka uz pulsa un jāiet līdzi laikam proaktīvā izpratnē. Mums ir vairāki neattīstīti segmenti,

kur ir iespējas paplašināt gan piedāvājumu klausītājiem, gan iespēju talantīgiem cilvēkiem darboties savā

profesijā un talantos. Mūzikli, filmu joma – ieskaņošana, muzikālais teātris – perspektīvs virziens arī Latvijā. To

redz jau arī Rīgas Doma kora skolā, no kurienes absolventi dodas uz Londonu un strādā tur ar labiem

panākumiem. Interese būtu ļaut šiem cilvēkiem darboties un izaugt Latvijā.

Tāpat tiek minētas nodarbinātības jomas, kur pastāv pieprasījums, bet šobrīd netiek piedāvāta izglītība.

Filmu ieskaņošana šobrīd – šajā jomā strādā autodidakti. Sistemātiskas izglītības nav, ir vairākas iniciatīvas

Latvijā par šo. Akadēmiskā kompozīcijas skola, elektroakustiskā komponēšana, filmu mūzika, reklāmu

industrijai nepieciešamā mūzika – ar pelnīšanas potenciālu. Pieprasījumu jūt.

Eksperti uzsver arī mūzikas jomas produktu producentu trūkumu un specifisku zināšanu un prasmju

nepieciešamību operas izrāžu, akadēmiskās mūzikas koncertu producēšanā.

Producentus Latvijā ražo jau kādus 20 gadus, bet, kad man vajag atrast divus, nevar atrast. Nevar producents

būt no skolas skola, jābūt praktiķim. Nezinu, ko producentam māca augstskolās, bet manam ir jāmāk viss –

izrēķināt tāmes, aprēķināt izdevumus, sabalansēt budžetu uz attiecīgo izrādi, jāspēj budžeta robežās tikt galā,

komunicēt ar ārzemju māksliniekiem dažādās valodās, sakārtot transportu, norunāt viesnīcas, jāskrien līdzi

skatīties, kā dekorācijas taisa, jāskatās, cik materiāls tiek šūšanai izmantots, kādus diegus pasūtīt, kur pērlītes

jāpiešuj un daudzas lietas, kamēr tas produkts, izrādes nonāk līdz galam.

Īpašu uzmanību nozares eksperti velta arī ar mūzikas piedāvājumu saistītu profesiju cilvēku piesaisti nozarei.

Tiek uzskatīts, ka tehnisko darbinieku piesaiste ir liela problēma.

74

Skatuves strādnieki – melnstrādnieka darbs, kas jādara ar rūpību. Maz atalgots darbs, liela kadru mainība,

kontingents tāds, kāds ir. Speciālā izglītība nav vajadzīga, tikai darba rokas.

Kā kopīga akadēmiskās mūzikas darba tirgus iezīme ir tas, ka profesiju vakances, kas trūkst akadēmiskās

mūzikas darba tirgū, ir mazskaitlīgas, bet šo profesiju sagatavošana prasa lielus līdzekļus un specifiskas

programmas potenciālajiem izglītojamajiem.

Konkurences un darba tirgus iezīmes atšķiras publisko un komerciālo operatoru darba tirgus segmentos,

turklāt kā veiksmīgs daba tirgu paplašinošs faktors darbojas talantīgi dažādu jomu mūziķi, kuri veido savu

oriģinālu produktu mūzikas tirgū.

Poligrāfija

Poligrāfijas nozares būtiskākā iezīme ir tā, ka šobrīd tās ietvaros radītais produkts ir ar augstu eksportspēju.

No 2008. līdz 2014. gadam mums bija lielākais pieaugums (20%) Eiropas Savienībā, no kopējā ārējā eksporta

daļas joprojām esam otrie aiz Lielbritānijas pēc procentuālā groza. Potenciāls bija. Poligrāfijai lauvas tiesa,

strauji attīstījusies (grāmatas), daudz drukājam Ziemeļvalstīm.

Nozares nodarbinātības struktūru nosaka poligrāfijas produkta izstrādes cikla divi lieli posmi jeb pamatprocesi,

pirmkārt, sagatavošana, salikšana – šī daļa noteikti prasa zināmu ieinteresētību, vēlmi strādāt nozarē, bez

patikšanas nekas nopietns nebūs. Šeit nodarbinātajam cilvēkam nepieciešams radošums, zināma kultūras

bagāža, inteliģence, grafikas dizaina zināšanas un prasmes, krāsu uztvere, valodas izjūta un kultūra. Otru

posmu veido ražošanas procesi – tajā nodarbināti tehniski orientēti cilvēki, tur vēlama gan tehniska prāta

ievirze, gan vēlēšanās strādāt ar sarežģītām tehnoloģijām – datorprocesi, programmēšana. Šajā posmā notiek

reāls ražošanas process un gala rezultātā ir prece.

Kā atzīst eksperti, nozare ir uz robežas starp kultūru un ražošanu, kas ietver sagatavošanas procesa

speciālistus, kam nepieciešama dizaina izglītība apvienojumā ar tehniskām zināšanām; ražošanas iekārtu

tehniķus; poligrāfijas ražošanas speciālistus, piemēram, vidējā līmeņa vadītājus, kas vada nodaļas, plāno

ražošanu, strādā ar klientiem.

Analīze liecina, ka konkurences kopējā situācija ir nozarei labvēlīga. Darbinieku pārprodukcijas kā tādas nav.

Kā piemērs jomai, kurā ir pietiekami daudz speciālistu, lai veidotos veselīga konkurence, tiek minēta grafikas

dizainera profesija.

Vairāk cilvēku un augstākas prasības var uzstādīt vidējā līmeņa grafikas dizaineriem – viņu ir pietiekami daudz,

jābūt jau ar pietiekamu profesionalitāti, tur grūtāk izsisties; speciālistus sagatavo gan Latvijas Mākslas

akadēmija, gan Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, gan Daugavpilī, gan Liepājā.

Visiem jaunajiem speciālistiem kopīga īpašība – tie ir labi sagatavoti kā dizaineri, spēcīga mākslas izglītība, bet

lielā mērā pietrūkst tehniskās zināšanas, diezgan pamatīgi jāpiemāca, lai var sagatavot darbu drukai.

75

Konkurence nozarē ir ļoti diferencēta, piemēram, ražošanas procesā – vajadzīgi cilvēki ar tehnisku domāšanu,

jau stājoties tehnikumā jābūt stabilām pamatzināšanām informātikā, ķīmijā, fizikā, mehānikā, bet realitātē

tādu darbinieku ir nepietiekami.

Salīdzinoši lielu darba tirgu veido tipogrāfijas, kuras pēc Uzņēmuma reģistra datiem ir ārkārtīgi daudz, bet šo

statistiku gan palielina tie uzņēmumi, kuri reģistrējoties pieraksta klāt, ka nodarbosies ar poligrāfijas

pakalpojumiem…Reģistrēti ap 400, strādā reāli ap 130 uzņēmumi… 80% produkcijas tiek eksportēti, lielie

nopietnie strādā uz eksportu, bet vidējiem un mazajiem paliek Latvijas tirgus. Ja būtu tikai Latvijas tirgum,

uzņēmumu skaits būtu par daudz.

Tipogrāfijas nodarbina ne tikai poligrāfijas speciālistus, bet arī produktu izplatītājus un pārdošanas speciālistus.

Ar pārdošanu nodarbojas tipogrāfiju projektu vadītāji, tur daudz Latvijas Kultūras akadēmijas absolventu,

sevišķi uz Skandināvijas tirgu. Pārdošanas projektu vadītāji lielā uzņēmumā var būt pat 15-20 cilvēki. Strādā uz

reģioniem, sadarbība ar izdevējiem, kas ir cimperlīgi – svarīgākā nevis cena, bet komunikācija – jāprot atrast

pieeja, tai skaitā arī runāt viņu valodā (ar zviedriem zviedriski u.tml.).

Eksperti norāda arī uz konkrētām profesijām jeb specialitātēm, kuras trūkst gan vienā, gan otrā poligrāfijas

nozares darbības cikla posmā.

Speciālistu daudzās pozīcijās nepietiek. Ja šobrīd vēl vairāk vai mazāk, tad pēdējos gados uzņem maz. Trūkst

iekārtu tehniķu-operatoru, cilvēku, kas lielās plūsmas līnijas var programmēt, iestatīt. To apgūst Rīgas Valsts

tehnikumā un mācās klāt praksē. Lielās miljonu iekārtas, kad uzliek, iekārtu ražotāji apmāca arī par saviem

līdzekļiem. Šajā segmentā strādā daudzi, kas kādreiz bijuši radioinženieri, arī datorspeciālisti. Vairākas

specialitātes, kurās nepieciešamas tehniskas prasmes. Tiek apgūtas pašmācības ceļā.

Poligrāfijas nozare ietver arī interaktīvos pakalpojumus – datorspēles, web grafikas u.tml. Eksperti uzskata, ka

šajā jomā ir augsts pieprasījums, kā arī plašs darbaspēka piedāvājums, kas uztur jomā konkurenci.

Arī poligrāfijas nozares darba tirgus attīstību noteiks virkne makroekonomisku faktoru, piemēram, drukātu

materiālu izmantošanas intensitāte līdzās digitālajiem materiāliem (mediju tirgus, ielūgumi, mārketinga un

komunikācijas materiāli u.tml.), kas var būtiski ietekmēt darbaspēka pieprasījumu un konkurences spiedienu.

Grāmatniecība un izdevējdarbība

Grāmatniecība un izdevējdarbība ir cieši ar poligrāfiju saistītas kultūras un radošo industriju nozares.

Nodarbinātības struktūru nosaka nozares darbību uzturošie spēlētāji: radošās personas – autori, kā arī

tulkotāji, literārie un zinātniskie redaktori, korektori, maketētāji, mākslinieki, ilustratori, izplatītāji,

izdevniecību un grāmatnīcu darbinieki. Bez minētā nozarē nodarbināti arī tādi izdevniecību darbinieki, kas veic

grāmatu atlasi, strādā pie reklāmas, izplatīšanas un citi. Eksperti atzīst, ka izdevniecības Latvijā ir skaitliski

76

daudz, tajā pašā laikā liela daļa ir 1-2 cilvēku sastāvā, kur cilvēki strādā hobija līmenī. Viena izdevniecība, kas

strādā pēc standarta struktūras (Zvaigzne ABC), pārējās – štatā daži, pārējie kā freelance.

Nozares nodarbinātības struktūru eksperte raksturo sekojoši: nozares radošo pusi veido autori – radošas

personas, kuras nekad nestrādā pastāvīgā algotā darbā izdevniecībā. Tulkotāji – tikai izdevniecībā Zvaigzne ir

štatā, pārsvarā izdevniecības tulku darbu izmanto kā ārpakalpojumu. Literārā/zinātniskā redakcija –

zinātniskais redaktors parasti ir konkrētas jomas speciālists ārštatā. Literārais redaktors – profesija, kurai

kvalificētas izglītības nav, un šis aspekts ir fiksējams kā viena no problēmjomām. Kādreiz LU bija pēcdiploma

izglītība (izdevniecībām, preses izdevumiem, reklāmas aģentūrām). Korektors dažās izdevniecībās ir štatā. Citur

literārais redaktors un korektors apvienots vai korektora nav vispār. Abas ir atalgojuma ziņā ļoti slikti

novērtētas profesijas, kur netiek piedāvāts konkurētspējīgs atalgojums. Zemais atalgojums lielā mērā veicina

to, ka personāls noveco, strādā tie, kas mīl grāmatas, kuriem patīk darbs ar tekstu un cilvēki ar zemu ambīciju

slieksni. Jauniešus tas vairs nepiesaista, valodas zināšanas katastrofāli sliktas. Jādomā, kā šīs divas jomas

stimulēt. Īpaša joma, kas būtiska grāmatniecībai, ir speciālisti, kas strādā pie teksta uztveramības – tā kļūst

arvien nozīmīgāka.

Ekspertu teiktais norāda, ka nozarē ir profesijas, kurās konkurence faktiski nepastāv, savukārt, radošās

darbības posmā konkurence ir pietiekami liela, jo literatūra ir nozare, kur valsts intervenci veido tikai

Kultūrkapitāla fonda projektu konkursi. Tajos pieteikumu apjoms vismaz četras reizes lielāks nekā finansējums.

Savukārt, darbaspēka piedāvājuma deficīts tekstu apstrādes posmā ietekmē to, ka produkcijas aprite ir

mazāka, kāda tā varētu būt, ja profesionāļu loks būtu lielāks. Šobrīd darbi tiek pakārtoti literāro redaktoru un

korektoru noslodzei. Jau ir jūtams, ka trūkst arī PR un mārketinga speciālistu, kas saprastu kultūras produkta

specifiku, kā kultūras produktu virzīt tirgū. Uzņēmumu var atļauties algot, bet ne augstākās šķiras.

Tātad, konkurence un nodarbinātība arī šajā jomā ir atšķirīga dažādiem nozarē nodarbinātu profesiju

cilvēkiem, kur vakances raksturīgas zemi atalgotām profesijām.

Mediji (multimediālā joma)

Mediji kā nodarbinātības joma tiek raksturota kā maza, ar nelielu finansējumu kvalitatīvai žurnālistikai.

Nodarbinātības struktūru mediju tirgū nosaka gan mediju veidi, gan dibinātāji (sabiedriskais/komerciālais), gan

mediju darbības vieta. Profesijas mediju tirgū ir ne tikai tās, kas saistītas ar satura radīšanu, bet arī atbalstošās.

Žurnālisti rada saturu; raidošajos medijos žurnālisti strādā ar operatoru un reizēm skaņu un gaismām, radio

žurnālists strādā viens, bet lai nonāktu ēterā, ir tehniskais personāls. BET: šīs robežas zūd aizvien vairāk. Ja esi

TV operators, tu jau daļēji esi vizuālais žurnālists, tu esi iesaistīts tajā, lai vizuālais materiāls ir daļa no stāsta,

veido kopīgu stāstu ar tekstu. Tad vēl redaktori un producenti, atkarībā no nozares. Izzūdoši ir korektori – gan

laika trūkuma, kad finansiālu apsvērumu dēļ, tie palikuši vairs tikai žurnālos.

77

Šī brīža darba tirgu mediju nozarē ļoti ietekmē elektronisko un sociālo mediju attīstības tendences, kas radikāli

izmainīja un joprojām maina tradicionālo mediju peļņas modeli.

Tas modelis, kad kvalitatīvo žurnālistiku uzturēja reklāmas ieņēmumi, ir sabrucis krīzes laikā, un tā arī nav

atkopies. (Ir Open Society Institute veikts pētījums par to ka krīzes laikā mediji zaudēja no reklāmas

ieņēmumiem līdz 60%). Šis modelis neatjaunojas, jo krīze sakrita ar laiku, kad strauji mainījās auditorijas mediju

lietošanas paradumi, strauji izauga digitālie kanāli; reklāmdevējiem, pat atgriežoties ienākumiem, atgriezties

pie vecā modeļa vairs nebija intereses. Īpaši pēdējo piecu gadu laikā šīs izmaiņas finanšu plūsmā ir ļoti

sajūtamas. Reklāmdevēju intereses aiziet uz elektronisko vidi (baneri u.c.), un tagad jau ir nākamais vilnis –

sociālie mediji, kur sasniegt auditoriju var vieglāk un bez starpniekiem. Tātad, kvalitatīvajai žurnālistikai ir

jāatrod cits darbības modelis, lai tomēr sniegtu savu pakalpojumu sabiedrībai jaunajos apstākļos.

Tiek minēti arī citi faktori, kas raksturo gan nozari kopumā, gan tās nodarbinātības struktūru.

Latvijā ir vēl divi faktori: 1) lai gan sabiedrisko mediju loma un nozīme ir ļoti augsta, Latvijā budžeta līdzekļi

sabiedriskajiem medijiem ir ļoti mazi un tiem ir grūti pildīt savu funkciju kvalitatīvi, apmaksāt cilvēku darbu. 2)

pašvaldību izdevumu klātbūtne, kas var atņemt žurnālistus uz propagandas avīzēm; konkurence laukos ir

negodīga.

Konkurence nozarē tiek raksturota divējādi – darbaspēka piedāvājuma kvalitatīvajā un kvantitatīvajā aspektā.

Kopumā darba tirgū pašlaik ir divi darbaspēka deficīta veidi – kvantitatīvais un kvalitatīvais. Žurnālistu trūkumu

kvantitatīvā izteiksmē īpaši izjūt reģionālā prese; īpaši tur, kur ir negodīgākās pašvaldības un demokrātiskajai

presei grūti konkurēt. Plašāk nozarē kopumā raksturīgs darbaspēka kvalitātes deficīts – meklējot darbinieku,

grūti atrast to uguntiņu; īpaši rakstošajos medijos trūkst prasmes skaidri un skaisti rakstīt. Ilgi jāapmāca

specifiskajā darbībā. Tagad vispār ir lielāka nepacietība, tai skaitā ātrāk tikt pie gatava speciālista. Īpaša

situācija ir ar žurnālistiem, kuriem ir jāraksta krievu valodā, kur ir abas problēmas. Krieviski komunicējošai

žurnālistikai ir niša mazā tirgū; īsti kvalitatīvi ir tikai sabiedriskie mediji, bet arī tur nav cilvēku, un, lai gan šiem

cilvēkiem krievu ir dzimtā valoda, tā nav viņu radošā valoda, un no tā cieš kvalitāte. Tāpēc talantīgākie no

jaunās paaudzes, kuru dzimtā valoda ir krievu, strādā latviski.

Raksturojot pieprasījuma un darba devēju struktūru, tiek norādīts, ka pieprasījums būtiski atšķiras reģionāli –

Rīgas un ārpus Rīgas nodarbinātības vide nozarē būtiski atšķiras.

Vispirms par Rīgu. Visvairāk nodarbina raidošie mediji; vakances biežāk ir komerciālajos, bet tas vairāk saistīts

ar jauniem pakalpojumiem, elastīgu formātu maiņu. (Piemēram, kādā ātrumā video uz pieprasījuma spēja

ieviest LTV un MTG koncernā!).

Turklāt jārunā par satura veidošanu plašāk. Arī LMT straume ir medijs, strādā ar saturu, tur ir cilvēki – tie gan

nav žurnālisti, visdrīzāk. Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju ieiešana mediju tirgū ir spēcīga tendence –

78

un viņi ir elastīgi (un maksātspējīgi); mēs varam redzēt sabiedrisko mediju žurnālistu parādīšanos Lattelecom

kanālos, piemēram.

Aprite šajā nozarē ir. Stabilās vietas (kur vakances ir reti) ir zīmolu raidījumi. Vakances drīzāk saistītas ar

digitalizācijas attīstību, papildus pakalpojumiem. Sabiedriskajos medijos vakances ir reti (bet ir), lai gan

samaksa šajos medijos ir maza, tā ir laba skola.

Vēl ir lielie elektroniskie mediji – Delfi, TvNet, arī LETA – tie gan tagad visi pieder Igaunijas mediju koncernam,

tā ka teorētiski darba iespējas tur ir pārnacionālas. Delfi, TvNet redakcijas ir lielas, daudzvalodīgas. LETA attīsta

jaunus pakalpojumus, arī saistītus ar mākslīgo intelektu – tie nav tik redzami, bet tie ir. Tās ir iespējas Rīgā.

Laukos: raidošo mediju jomā ir mazās lauku TV, kāds ducis, kas visas apvienotas zem jumta RTV. Tam

audiovizuālajam žurnālistam, kas vēlas konkurēt mazākā tirgū, iespējas ir. Dažas lauku TV gan ir pašvaldību

uzņēmumi, ar visām sekām. Rakstošie mediji – mazajās lauku avīzēs vakances ir tad, kad iet pensijā. Kolektīvi

ir stabili, ir arī pieminētais profesionāļu deficīts. Tāpēc mēs mudinām vietējos jauniešus radīt jaunus mediju

“startapus” – digitālā vidē tas neprasītu ļoti daudz.

Mediju nozares attīstība un jauno tehnoloģiju loma attīsta tendenci, kur veidojas jaunas hibrīdprofesijas,

piemēram, rakstošajos medijos – teksta dizainēšana un maketēšana. Fotožurnālistika arī virzās uz saplūšanu –

tiek sagaidīts, ka žurnālists spēs arī nofotografēt un otrādi.

Mediju nozare arī pieder pie ātri augošajām un attīstībā esošajām radošo industriju nozarēm. Vakances drīzāk

saistītas ar digitalizācijas, IT attīstību un papildus pakalpojumiem (mākslīgā intelekta programmas

elektroniskajos medijos u.tml.), kurus sniedz mediji. Pieprasījums atšķiras reģionāli, kā arī sabiedriskajos

medijos un komercmedijos, jo sabiedriskajos medijos vakances ir reti (bet ir), lai gan samaksa šajos medijos ir

maza, jauno speciālistu nodarbinātība tajos tiek vērtēta kā laba pieredze.

Reklāma

Reklāmas nozare ir viena no radošo industriju nozarēm, kas integrējusi kvantitatīvi apjomīgu un daudzveidīgu

profesionāļu grupu. Eksperti raksturo nodarbinātības kvantitatīvo un kvalitatīvo pusi, norādot gan nozares

nodarbināto skaitliskā apjoma rādītājus, gan uzņēmumu profilus, gan nepieciešamību pēc augstas kvalifikācijas

speciālistiem, gan raksturojot specialitāšu un profesiju kategorijas.

Nozarē darbojas ap 1000 speciālistu, kas ir “ radošie”, un vēl apmēram tikpat to, kas nav “radošie”, ieskaitot

mediju plānotājus, kas vienkārši zina katra medija/kanāla auditorijas, statistiku. Ļoti būtiska ir reputācija, un

labākie speciālisti var pelnīt labi. Īpaši lielāku skaitu speciālistu nozarē nevajag, vajag labākas kvalitātes.

Latvijā darbojas aptuveni 15 lielās aģentūras (30+ cilvēki, visas izņemot MOOZ ir starptautisko tīklu filiāles

Latvijā, kas darbojas praktiski neatkarīgi, nevis uz tīkla reklāmu adaptēšanu), kā arī ap 20 saistīto aģentūru –

digitālās, animācijas, mediju plānošanas, u.c., un ap 30 mazie dizaina kantori (2-3 cilvēki), kas parasti veidojas

79

no radošajiem, kas atdalījušies no lielajām, jo gribējuši neatkarību. Vēl ir 2-3 “ražošanas” aģentūras

(piemēram, Film Angels), kas nodrošina foto, video, audio, animāciju, skaņas, gaismas, operatorus u.c. Trīs

aģentūrās ir mazas studijas, kas ir kā ražošanas aģentūras pēc funkcijas.

Visas šīs ir komercstruktūras. Valsts pārvalde nozari ietekmē tikai kā pasūtītājs, bet tas ir visai nozīmīgs –

grafisko identitāti maina, valsts tēlu veido, viss kas ar tūrismu; CSDD, Valsts meži, Latvijas dzelzceļš ir lieli

klienti.

Konkurences situāciju nozarē nosaka fakts, ka reklāmas uzņēmumu un aģentūru ir pietiekami daudz, kuras

savstarpēji konkurē un ir gatavas strādāt par zemāku cenu; attiecīgi nevar atļauties ļoti dārgus (un labus)

speciālistus. Šāda situācija rada sekas, ka prasmes jāpilnveido pašiem speciālistiem, bet jaunajiem bieži nav

motivācijas to darīt, bet ja ir un šie speciālisti kļūst ļoti labi profesionāļi, notiek labāko speciālistu aiziešana uz

starptautiskām kompānijām vai savu mazo aģentūru veidošana, strādājot arī uz ārzemēm.

Eksperti raksturoja savu redzējumu par nodarbinātības struktūru reklāmas jomā, izdalot vairākas speciālistu

grupas.

Pirmkārt, “stratēģi” – tie, kas pirmie strādā ar klientu, izanalizē produktu un noreducē to līdz uzdevumam

radošajam direktoram, pārtulko klienta vajadzību, parasti tai vajadzīgi integrēti risinājumi – daudzos kanālos;

otrkārt, projektu vadītāji – nodrošina saikni starp klientu un visiem radošajiem; ja tas ir TV produkts, tad

darbojas kā producents – saorganizē visu filmēšanai nepieciešamo (ja tāda nav, tad jāizmanto ražošanas

aģentūra), un režisora vietā var būt arī radošais direktors, jo ideja jau ir; treškārt, galvenais “radošais” ir

radošais direktors (lielajās aģentūrās tādu būs 2-3, reizēm piesaista frīlanseru) – ceturtkārt, zem viņa ir art-

direktors , kas izstrādā visu produkta stilistiku (parasti ir ar dizaina izglītību), zem viņa darbojas pārējie radošie,

no kuriem vienādā hierarhijas līmenī ir tekstu autori un dizianeri-izpildītāji. (Bieži art-direktors un dizainers ir

viena persona, bet ja notiek secīgi, tad no dizainera kļūst par art-direktoru); piektkārt, dažāda veida tehniskie

speciālisti.

Dažādās reklāmas nozares specialitātēs ir atšķirīgi konkurences līmeņi un pieprasījums, bet eksperti jo īpaši

akcentē augsti kvalificētu programmēšanas, web-dizaineru un digitālo projektu vadītāju trūkumu.

Vispieprasītākie speciālisti ir programmētāji, jo nozare ir ļoti saistīta ar tehnoloģijām. Ļoti pietrūkst labu

programmētāju. Tas ir, programmētāju ir daudz, bet tādu, kas prot vairāk par vienkāršo un standarta

darbībām, ir sarežģīti atrast. Viņi iet uz lielajām starptautiskajām kompānijām, kā Accenture, kuras ir

maksātspējīgas, vai strādā frīlansā. Īpaši pietrūkst web-dizaineri, kas specializējas uz lietotāja pieredzi (user

experience) – kā visam jābūt izvietotam, lai būtu ērti un pievilcīgi. Latvijā tādi esot tikai divi. Pietrūkst arī

digitālo projektu vadītāju (tie paši mediju plānotāji, tikai sociālajos medijos) – to, kas saprot, kā darbojas

sociālie tīkli; to var iemācīties tikai darot – urbties, pētīt.

80

Eksperti norāda, ka nozares darba tirgu raksturo ne tik daudz specialistu trūkums konkrētās darba tirgus

pozīcijās, cik augsta līmeņa un labas kvalifikācijas speciālistu trūkums.

Vidēju speciālistu pārsvarā netrūkst, trūkst ļoti labu, vai tādu, ko var apgūt tikai pašiem pilnveidojoties –

digitālo mediju plānotāju, web-dizaineru ar user experience izpratni, tekstu autoru (paši pēta, analizē, meklē

veiksmīgos saukļus).

Eksperti arī norāda uz konkrētām prasmēm un kompetencēm, kuras nepieciešamas reklāmas jomā

nodarbinātajiem. Kā vispieprasītākie tiek atzīti tāda tipa cilvēki, kas ir motivēti un spēj nepārtraukti pilnveidot

savas prasmes.

Dažādām specialitātēm nepieciešami atšķirīgi personību tipi – digitālo projektu vadītājam jābūt pacietīgam,

intravertam, “nūģim”, tas pats par programmētājiem. Savukārt projektu vadītājam jābūt ekstravertam,

empātiskam, jāspēj saklausīt klienta nepateiktais, jāmāk prezentēt klientam ideju (radošie to nedara) – šajā

brīdī var ideju pilnīgi nogalināt. Projektu vadītāji var būt no jebkādām jomām, kas saistītas ar kaut kā

organizēšanu.

Reklāmas nozarei raksturīgs salīdzinoši plašs darba tirgus segments, kas kvantitatīvi ir nodrošināts ar atbilstošu

piedāvājumu, taču atsevišķu specialitāšu segmentos trūkst augstas kvalifikācijas speciālistu.

Kultūras mantojuma (bibliotēkas un muzeji) nozare

Kultūras mantojuma institūciju nozare raksturojama kā relatīvi konservatīva nodarbinātības vide kvantitatīvā

izteiksmē, bet izteikti mainīga kvalitatīvā jeb nodarbināto funkciju un darba satura izteiksmē, jo arī šo nozari

raksturo liela digitalizācijas un IT tehnoloģiju ietekme, kā arī liels sabiedriskā sektora īpatsvars.

Muzeju nozare valstī ir viena no tām, kas lielā mērā dzīvo no sabiedrības atbalsta – nodokļu maksātāju naudas

un sabiedrības akceptēšanas. Muzeju darbiniekam liela atbildība – atbilst sabiedrības uzticībai. Nozarei būtiski

izprast arī pārmaiņas, kas notiek sabiedrībā. Muzejs mainās, nav statisks, bet jautājums, cik ātri tas spēj

mainīties? Attiecības muzejam ar sabiedrību/valsti lielā mērā paliek nemainīgas. Nozari raksturo atrašanās ļoti

skaidrā nekomerciālā bezpeļņas tirgū, vienlaikus mantojuma institūcijām bieži jāpiedalās kultūras tūrismā,

saimniekošanā – jāprot laipot. Peļņa = atlikums, ko var investēt vai paturēt sev. Publiskajos muzejos pašu

ieņēmumi – daļa dotāciju vai ziedojumu veidā, no darbinieku pūliņiem piesaistot līdzekļus projektu veidā, un

vienai daļai jābūt pašu ieņēmumiem, ko muzejs nopelna pats. Institūcijas pastāvēšana nav pašmērķis, jāpastāv

kādas augstākas sabiedriskas idejas vārdā.

Nodarbinātības un darbaspēka pieprasījuma dinamiku būtiski ietekmē mantojuma digitalizācijas procesi, kas

paredz citus uzdevumus un jaunas prasmes.

Digitalizācija – veicina paātrināšanos. Pētniekiem vairs nav laika pusmūžu sēdēt pie vienas personības. Tomēr

muzeja pamatā ir pētniecības darbs. Tehnoloģiju ienākšana. 2000. gados likās, ka digitalizācija ir mājas lapas

81

izveidošana, kataloga ielikšana internetā, pamazām pašiem kļūstot par tehnoloģiju lietotājiem, tas mainījis

muzeju vidi. Digitalizācija nav tikai krājuma priekšmetu digitalizācija, bet informācijas pieejamība digitālajā

vidē (arhīvu, pētījumu) u.t.t.

Jaunā komunikācijas funkcija, ko sabiedrība pieprasa, patiesībā vienmēr ir bijusi, tikai prasīja citas prasmes.

Darbiniekiem tagad jāpārkvalificējas, jāapgūst kaut kas klāt.

Muzeju nozarē būtiskākais nodarbinātības un darba tirgus strukturējums veidojas atbilstoši iedalījumam:

speciālisti un atbalsta personāls. Eksperti norāda galvenās tendences, kā jomā attīstās funkciju dalījums un

tam pakārtoti – profesijas.

Mainoties izpratnei par muzeju, pat definīcijai, pilnīgi noteikti mainījies darbu sadalījums. Šobrīd muzejā strādā

vairāki cilvēki muzejpedagoģijas, izglītojošā darba un komunikācijas jomā. Jomas speciālistu skaits pēdējos 10

gados vismaz ir pieaudzis. Visos muzejos šādi speciālisti ir, arī mazākos muzejos ir pieprasījums. Starpnieks

starp pētniekiem, krājumniekiem un sabiedrību. Tas gan nenozīmē, ka strauji pieaudzis darbinieku skaits.

Konkurences tendences nozarē ir saistītas ar to, ka lielāka daļa muzeju ir valsts un pašvaldību iestādes, kurās

nodarbināto skaits mainās ļoti lēni. Eksperti atzīst, ka darbinieku skaits muzeju nozarē kopš 1990. g. faktiski

nav mainījies (ap 2000), muzeju skaits (93-115 – akreditācija kā metode, kā uzskaitīt). Šis fakts iegūst īpašu

nozīmi iepretim statistikai, kas norāda, ka muzeju krājumi dubultojušies! Nozīmīgi palielinājies arī muzeju

apmeklētāju skaits.

Tiesa, nodarbinātību, kas saistīta ar muzeju jomu, ietekmē ne tikai štata vietu skaits, kas lielākajā daļā valsts

un pašvaldību dibinātajos muzejos faktiski ir nemainīgs, bet cilvēki, kas tiek piesaistīti ārpakalpojumu

iepirkumos, kur reāli ir iespējama pakalpojumu sniedzēju (izstāžu iekārtošana u.c.) konkurence.

Darbaspēka pieprasījums atšķiras publiskajos (valsts, pašvaldību, autonomie) un privātajos muzejos, kā arī

atsevišķās profesiju grupās, kurām raksturīga augsta kadru mainība.

Ir darbinieka funkcijas, ko var veikt tikai muzejā (pētnieki muzeja specifiskajās tēmās, krājuma glabātāji) – šajā

daļā mainības nav. Šajās profesijās speciālistu atrast ir grūti zināšanu un pacietības trūkuma dēļ. Jābūt

zināšanām konkrētajā jomā (šaura un specifiska), vai arī pieņem darbinieku un māca lēnām, cerot, ka paliks

ilgāk. Liela mainība raksturīga komunikācijas un izglītības speciālistu grupā. Kaut kas ir kapitāli mainījies jaunu

cilvēku attieksmē pret darbu, ko mēs nevaram ietekmēt. Mums kā darba devējiem jāmēģina par šo tik ļoti

nesatraukties, bet koncentrēties uz tiem cilvēkiem, kam muzejs ir vispiemērotākā darba vieta. Bet pazīmes tam

grūti nosaukt. Zināšanas. Nevar piespiest jaunam cilvēkam pētīt baltvācu vēsturi, ja neprot vācu valodu, nav

pacietības un vispār grib darīt dzīvē kaut ko citu. Savā ziņā darbs, kas ir kā mūka nodošanās. Saistīts ar

profesionalitāti, diemžēl joma ļoti šaura. Cilvēks faktiski neaizvietojams, tad ap viņu “danco”.

82

Eksperti uzskata, ka konkurence tajās darba tirgus pozīcijās, kur pastāv kadru mainība, ir augsta un vakanču

praktiski nekad nav, jo darba vietas nekad nestāv tukšas. Darba tirgus jaunajiem speciālistiem ir ierobežots, jo

labu speciālistu nav daudz. Muzejs ir ievelkošs, tur cilvēki strādā visu mūžu (kādreiz). Mūsdienās – pieci gadi.

Štata vietu maz, kadru mainība maza. Jomai raksturīga sava kopiena, grūti pieņemt kādu no malas. Pēdējos

septiņos gados gan vērojamas izmaiņas – pieņem arī ar menedžmenta, mārketinga prasmēm, runas spējām,

ne vairs tikai specifiski vēsturniekus, pētniekus.

Jauno speciālistu ienākšana šajā darba tirgū notiek galvenokārt ar komunikāciju saistītās vakancēs, tur arī

raksturīga vislielākā kadru mainība.

Visbiežāk brīvas vakances ir specialitātēm, kurām raksturīgas prasmes un kompetences, kuras pieprasītas arī

citur darba tirgū. Ja var strādāt daudz kur, ne tikai muzejos (sociālo tīklu speciālisti), tad var piesaistīt cilvēku

tikai tad, ja kandidāts grib iedziļināties muzeju specifikā.

Problēma – samaksa. Profesija ļauj kļūt par nekustamā īpašuma aģentiem, reklāmistiem – to ļauj muzeju un

mantojuma jomā nodarbināto cilvēku nestandarta domāšana, spēja elastīgi risināt problēmsituācijas.

Nozarē īpaša loma ir izstāžu kuratora profesijai. Eksperti norāda, ka par kuratoru Latvijā nemāca, kuratora

prasmes iemācās tikai praksē, aplaužot ragus. Palēnām veidojas skolas. Komandas darbs – horizontālā

komunikācija, viens otru atbalsta, ieklausās. Šajā specialitātē strādā gleznotāji, grafiķi, mākslas pedagogi, kuri

kļūst par labiem kuratoriem.

Tāpat tiek atzīts, ka labus restauratorus un kuratorus aizvilinājis privātais sektors – kur labāks atalgojums un

augstāks profesijas prestižs.

Muzeju jomā nepieciešamas plaša spektra zināšanas, kas apvieno gan mākslas, gan mantojuma nozares, gan

uzņēmējdarbības un ekonomikas, gan komunikācijas un mārketinga jomas zināšanas. Eksperti norāda, ka

augstās prasības labai muzeja darbinieka izglītībai (laba akadēmiskā izglītība, mūsdienīga stratēģiskā

domāšana, prasmes IT jomā, starpdisciplinaritāte, dizaina prasmes u.tml.) neatbilst darba samaksai nozarē un

tas veicina kvalificētu speciālistu aizplūšanu un kadru mainību atsevišķās profesiju kategorijās.

Kultūrizglītība

Kultūrizglītība arī tiek skatīta kā viena no kultūras un radošo industriju nozarēm, kur pētījuma ietvaros tika

pievērsta uzmanība nodarbinātībai profesionālās kultūrizglītības sistēmā – gan valsts un pašvaldību, gan

komerciālajam piedāvājumam.

Nozares nodarbinātību raksturo stingras izglītības un kvalifikācijas prasības pedagogiem, kas sašaurina

konkurenci nozarē un rada izteiktu darbaspēka trūkumu konkrētās pedagogu vakancēs. Pedagogu pietrūkst, it

sevišķi populārajās specialitātēs, piemēram, ģitārspēles skolotāji nav saražoti pietiekamā daudzumā. Mums

būtu speciālisti un darbaspēka piedāvājums, bet ir Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka, kādai jābūt

83

izglītībai, un līdz ar to, der tikai faktiski tikai Mūzikas akadēmiju beigušie ģitāristi, kam ir arī pedagoga

apliecinājums, kas ietver pedagoģisko praksi un citas formālās prasības, lai pretendents var strādāt par

ģitārspēles pedagogu. Piemēram, ir daudz brīnišķīgu ģitāristu, kas varētu mācīt un kam pietiek zināšanas, bet

viņam nav tās formālās izglītības, un es viņu nedrīkstu skolā pieņemt. Un līdz ar to ģitārspēles skolotāji ir

vienkārši deficīts, absolūts. Visi, kas ir beiguši, visi ir kaut kur Rīgā, Pierīgā, ap Rīgu, jo pēc viņiem ir tāds

pieprasījums.

Līdzīgas problēmas tiek minētas saistībā ar koncertmeistariem, klavierspēles skolotājiem, sitaminstrumentu

skolotājiem, datorgrafikas skolotājiem.

Ir IT cilvēku pilns, kas vispār dara to ideāli, bet viņam nav pedagoga diploma, viss, viņš nevar nākt. Un tādi,

kam būtu pedagoga diploms un vēl plus zināšanas, tādu vienkārši ir ļoti maz. Tā kā nu tas ir arī tāds deficīts. Es

nezinu, manā skolā pārējās specialitātes ir nosegtas. Ir otra puse tam visam, ko nosaka pieprasījums pēc

konkrētā izglītības veida… varbūt mums ir skolotāji, bet bērni nenāk uz to specialitāti, vienkārši nepiesakās.

Piemēram, mums iet grūti ar koklēm. Mums ir kokles skolotāja, kas ir retums, mēs esam viena no nedaudzajām

skolām Latvijā, kam ārpus Rīgas, tā koklīte ir, bet nav tā, ka bērni stāvētu rindā, nav.

Tāpat tiek norādīts, ka esošo darba tirgu raksturo strauja pedagogu novecošanās tendence, kas vēl vairāk var

palielināt darbaspēka deficītu.

Es redzu to, ka nodarbināto tendence ir novecošanās tendence. Mums mūzikas un mākslas pedagogi noveco,

un tas jau nes līdzi daudzas ar to saistītās lietas. Tas nozīmē, ka viņiem ir vājas IT prasmes un iemaņas, viņiem

ir vājas svešvalodu zināšanas vai tādu vispār nav, viņi nav elastīgi, nav fleksibli un līdz ar to, viņš jau kā

profesionālis savā nozarē zināmā mērā zaudē savu kvalifikāciju. Tai pat laikā jaunie pedagogi nāk ļoti maz, jo

atalgojums nav konkurētspējīgs.

Konkurence šajā darba tirgus sektorā tiek raksturota kā ļoti vāja, kaut arī ar savu kultūrizglītības piedāvājumu

startē arī privātās mūzikas un mākslas skolas: mums arī skolotāju vakancēm nav nekādas rindas. Tieši otrādi,

paši pakaļ skraidām skolotājiem un lūdzamies..

Eksperti atzīst, ka pieprasījumu šajā darba tirgus jomā veido ne tikai formālās pedagogu kvalifikācijas prasības,

bet arī, noteiktas personības iezīmes. Vispirmām kārtām, ir jābūt ļoti augstam profesionālim vismaz kādā no

kultūras vai mākslas jomām, un plus ir jābūt cilvēkam,… kas redz laukumu, stratēģiskās domāšanas spēja.

Mūsdienās sen vairs nepietiek vai nu ar šauru profesionāli, vai nu vienkārši ar teorētiķi, te ir jābūt teorētiķim

un praktiķiem vienā personā, kas ir diezgan sarežģīti, bet tāpēc jau šis lauks ir tāds īpašs, ar ko tas atšķiras,

manuprāt, no cita darba tirgus.

84

Es tiešām ļoti ceru uz tiem jaunajiem cilvēkiem, kas ienāk, kuriem ir tas svaigais skatiens. Un ziniet? Viņiem

nav. Viņiem nav ne ideju, ne redzējumu, viņiem, es uzdrošinos teikt, viņiem pat nav radošuma. Viņi atnāk kā

profesionāļi, kuri ļoti šauri specializēti savā specialitātē, un viss.

Šauri specializētu prasmju un kompetenču kopums tiek vērtēts kā cilvēka zema konkurētspēja ne tikai

kultūrizglītībā, bet darba tirgū kopumā.

…es domāju, ka šīs te šaurās specializācijas – tām nav nākotnes. Mums ir sabiedrība, kas pieprasa ļoti plaša

profila speciālistu. Viņam ir jābūt, protams, profesionālim kaut kādā vienā nozarē, bet viņam ir jābūt ārkārtīgi

plašām kompetencēm arī citās jomās. Un it sevišķi skolotājiem, vienkārši, teiksim tāds klavieru skolotājs vai

vijoles skolotājs, viņš nebūs konkurētspējīgs drīz, ja viņš nespēs savu darbību paplašināt, teiksim, vairākos

virzienos. … skolotājam ir jābūt arī organizatoram, pirmkārt, viņam ir jābūt tādai diezgan jaudīgai

organizatoriskai kapacitātei. Viņam ir jāsaprot, kas ir tas, ko viņš rada – vai viņš tikai bērnu māca, bet,

piemēram, ja viņš viņu sagatavo koncertam, tad tas jau ir kultūras produkts, kurš ir kaut kādā veidā jāiepako,

jāiesaiņo, jāpārdod, kaut vai bez naudas, bet vienkārši, lai cilvēki atnāk un to, kā saka, nobauda. Šādu prasmju

viņiem nav. Es domāju, ka viņiem pietrūkst menedžera prasmes. Jo skolotājam ir jābūt savā ziņā

multifunkcionālam.

Profesionālās kultūrizglītības darba tirgu galvenokārt veido skolotāji. Darba tirgum raksturīga tendence, ka

pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kā arī tas, ka pastāv lieli konkurences ierobežojumi, kurus nosaka

pedagoga kā reglamentētās profesijas formālie ierobežojumi. Tāpat raksturīga tendence, ka nenotiek

pedagogu ataudze, kā arī jauno pedagogu kvalifikācija ir šauri specializēta, kas neļauj pilnvērtīgi pildīt

pedagoģiskā darba uzdevumus.

Atpūtas un izklaides nozare

Atpūtas un izklaides nozare ir radošo industriju sektors, kas apvieno kultūras pasākumu rīkotājus un ir

vērtējama kā augošs darba tirgus sektors. Eksperti raksturo nodarbinātību šajā nozarē kā augošu gan

kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, jo pasākumu rīkotāju skaits pieaug, tāpat IT ietekmē mainās pasākumu saturs, kas

attīsta jaunu pieprasījumu pēc citām darbaspēka prasmēm un kompetencēm.

Tirgus ir milzīgs – daudz pasākumu aģentūru, kultūrvidē liels pasākumu skaits – tie nav simti, bet tūkstoši.

Pilsētu svētki vien veido plašu darba tirgu ar pietiekami lielu finanšu apgrozījumu. Milzīga industrija ir arī kāzu,

korporatīvo pasākumu, festivālu un citu norišu rīkošana. Nodalās publiskie un korporatīvie pasākumi (pēc

auditorijas tipa) – katram cita specifika. Privātais bizness un publiskais bizness (pašvaldība, kas rīko savus

pilsētas svētkus). Sajūtu līmenī skaits – puse uz pusi. Peļņas līmenis abos līdzīgs.

Eksperti norāda, ka nozarē ir liels darbaspēka piedāvājums, taču ne vienmēr tas atbilst kvalifikācijas prasībām.

Savukārt, pieprasījumu nosaka daudzpusīgu cilvēku nepieciešamība nozarē.

85

Meklē – vispusīgi izglītotus cilvēkus, kas spēj pieņemt lēmumus un adekvāti reaģēt. Katram pasākumu

organizatoram savs individuāls piegājiens, tāpēc grūti nosaukt prasmes, kas kuram ir svarīgas.

Eksperti nosauc visvairāk nepieciešamo specialitāšu topu pasākumu rīkošanā:

Menedžeris vai producents – “tur” budžetu, pieņem lēmumus. Asistenti, kas palīdz. Praktiska iekārtošanas,

aizskatuves palīdzēšana – asistenti dažādos veidos. Lielākiem pasākumiem – tehniskais vai vairāki producenti.

Cilvēki, kuri spēj īstenot pasākuma māksliniecisko un tehnisko realizāciju. Mākslinieciskā realizācija (saturs),

mākslinieciskās idejas tehniskā realizācija (skaņa, gaisma, ekrāni), tehniskā realizācija (skatītāji, tualetes u.c.)

Deficīts nozarē ir spriestspējīgi cilvēki. Paaudzes problēma – negrib strādāt, bet saņemt algu un dienesta

mašīnu. Millenium paaudzes problemātika.

Atpūtas un izklaides nozari raksturo salīdzinoši liels darba tirgus piedāvājums, taču pasākumu satura

daudzveidība liek izvirzīt salīdzinoši augstas prasības darba ņēmējiem, kas palielina konkurenci un ļauj

attīstīties pieredzējušiem jomas autodidaktiem.

Kultūras centri

Kultūras centru darbība neveido nošķiramu kultūras un radošo industriju nozari, taču, darbojoties kā novadu

un pilsētu kultūras dzīves organizētāji, veido noteiktu darba tirgus sektoru kultūras nozarē. Nodarbinātības

struktūra dažādu teritoriju kultūras centros var būt visai atšķirīga, tāpat kā personāla atlases politika. Šajās

iestādēs dominē situācija, kur nodarbināts ir neliels cilvēku skaits, kuri pilda plaša profila funkcijas: projektu

vadītāji, pasākumu producenti, menedžeri, mārketinga speciālisti, administratori, iestādes vadītāji u.tml.

Konkurence nozarē tiek raksturota kā izteikti zema, tiek atzīts, ka mēs pieņemam darbā, jo mums nav ko

izvēlēties. Jo principā, ja mēs runājam par lielām pilsētām, tur varbūt drusciņ savādāk ir, bet nu mazajos

pagastos un it īpaši attālākajos stūros paņemam jebkuru, kurš piesakās vai kuru rekomendē pašvaldība.

Kā vēlamās prasmes un kvalifikācija, kas veido pieprasījumu, tiek minētas galvenokārt personības iezīmes.

… ir tādi entuziasti, tādi dabas doti kultūras cilvēki, kuri iniciē dažādus notikumus. Bet tas ir tāds impulsīvs

viens skaists notikums, to norealizē kāds dzejnieks, kāds mākslinieks tādos mazos pagastiņos, bet, lai tas viss

būtu secīgi un pēctecīgi, lai jaunieši un visi iesaistītos, pietrūkst mums to kadru, kas to darītu sistemātiski un

profesionāli.

Tādu speciālistu trūkums, kuri spēj nodrošināt kultūras pasākumu norises tehnisko pusi, nereti rada apstākļus,

kuros esošajiem darbiniekiem jāpilda vesels funkciju komplekss.

Tehniskie cilvēki ļoti pietrūkst, un tas nozīmē, ka mēs paši (kultūras centru vadītāji) esam arī datorgrafiķi vai,

piemēram, es esmu arī arhivārs, personāldaļa, pasākumu organizators, pasākumu vadītājs, arī administrators

un vēl jo vairāk, man ir jāpārredz viss lauciņš – sākot ar iekštelpām un beidzot ar brīvdabas pasākumiem.

86

Šāda situācija darba tirgū, kur speciālistu trūkums vai kultūras centru dibinātāju nevēlēšanās paplašināt algoto

darbinieku skaitu, rada neviennozīmīgu situāciju, jo kultūras centru vadītājus kā profesionālo grupu raksturo

novecošanās tendence, kas prasīs kadru nomaiņu un var izraisīt kvalificētu speciālistu piesaistes problēmas, jo

tik plaša spektra kompetenču integrācija vienā darbiniekā var radīt priekšnoteikumus diletantiskai

profesionālo uzdevumu izpildei, ja darbiniekam nav ilgstošas darba pieredzes konkrētajā nodarbinātības

sektorā.

87

SECINĀJUMI

1. Kultūras un radošo industriju nozares attīstības mērķi un uzdevumi definēti gan nacionāla, gan ES, gan

starptautiska līmeņa attīstības un politikas plānošanas dokumentos.

2. ES kopējos politikas dokumentos tiek uzsvērta gan radošuma un inovāciju loma tautsaimniecības

attīstībā kopumā, gan konkrētāk – radošo industriju potenciāls – kā nozare, kas stimulē inovācijas,

nodrošina jaunas darba vietas un veicina sinerģiju starp dažādām rūpniecības nozarēm, kas, radot

augstāku pievienoto vērtību nekā citās nozarēs, nodrošina būtisku ieguldījumu nacionālajās

ekonomikās (“Eiropa 2020 – Eiropas Savienības stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai” (“Eiropa

2020”)26; Eiropas Savienības Kultūras darba plāns 2015.–2018. gadam27).

3. Latvijas attīstības un politikas plānošanas dokumentos KRI attīstība stratēģiski tiek akcentēta

plānošanas periodā 2014.-2020. gadam. Komercializējamu radošo industriju attīstība augstražīgas un

eksportspējīgas ražošanas un starptautiski konkurētspējīgu pakalpojumu attīstībai kā viens no

mērķiem izvirzīts Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam (NAP 2020). Arī Nacionālās

industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam paredz nepieciešamību veicināt radošo

industriju attīstību un sadarbību ar tradicionālajām rūpniecības un pakalpojumu nozarēm produktu un

pakalpojumu vērtību palielināšanai. Viena no stratēģiskajām prioritātēm Kultūrpolitikas

pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam „Radošā Latvija” ir konkurētspējīgas kultūras un radošās

industrijas, veicinot radošā potenciāla un kultūrā balstīto inovāciju pārnesi uzņēmējdarbībā, sekmējot

kultūras un radošo industriju uzņēmējdarbības attīstību, eksportspēju un valsts starptautisko

konkurētspēju.

4. Nozīmīga loma visu līmeņu plānošanas dokumentos ir radošumam kā pamatkompetencei, kas sniedz

būtisku ieguldījumu pārejā no tradicionālās ražošanas uz pakalpojumiem un inovāciju, un šādā

izpratnē tas ir attiecināms uz visām tautsaimniecības nozarēm. Savukārt vidēja termiņa plānošanas

dokumentos nozīmīgu vietu ieņem kultūras un radošo industriju sektors kā nozare, kas stimulē

inovācijas, nodrošina jaunas darba vietas un veicina sinerģiju starp dažādām rūpniecības nozarēm, kas,

radot augstāku pievienoto vērtību nekā citās nozarēs, nodrošina būtisku ieguldījumu nacionālajā

ekonomikā. Šajā kontekstā būtisku lomu spēlē izglītība un zinātne, kas attiecīgi var sekmēt radošas

domāšanas un inovāciju attīstību. Kultūrizglītībai ir nozīmīga loma kopējā izglītības paradigmas maiņas

procesā, kā arī, sagatavojot speciālistus, kas spēs reaģēt uz strauji notiekošajām pārmaiņām un

prasībām kultūras un radošo industriju sektorā.

5. Līdz šim tieši par kultūrizglītības darba tirgu ir veikti četri secīgi pētījumi 1998., 2002., 2007. un 2011.

gadā par valsts kultūrizglītības iestāžu absolventu darba tirgus izpēti un piedāvājuma atbilstību darba

tirgum. Citi pētījumi uz darba tirgus izpēti attiecināmi daļēji vai arī neturpina līdzšinējo pētījumu

problemātiku tiešā veidā. Būtiskākie secinājumi, kas identificēti jau iepriekšējos pētījumos: jauniešu

nevēlēšanās strādāt Latvijas nomaļajos reģionos; nepieciešams nodrošināt izglītības iespējas arī tām

profesijām, kas darba tirgū ir zemāk atalgotas, mazāk prestižas, lai veidotu līdzsvarotu piedāvājumu;

nodrošināt izglītības satura sasaisti ar darba tirgu, attīstīt prakses sistēmu; uzlabot izglītības iestāžu

materiāltehnisko bāzi, lai nodrošinātu apmācību, kas atbilst darba tirgus prasībām (t.sk., ļauj apgūt


nodarbinātībai”. 03.03.2010. 27 Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par kultūras darba plānu 2015.–2018. gadam.

2014/C 463/02

88

jaunākās tehnoloģijas); absolventi strādā vairākās darba vietās, jo vienā darba vietā nevar nodrošināt

pilnas slodzes darbu un atbilstošu atlīdzību; mainās nodarbinātības struktūra: palielinās līgumdarbos,

nepilna laika, projektos nodarbināto cilvēku skaits, tas izvirza jaunas prasības izglītības programmām:

nodarbinātības, līgumu, finanšu, nodokļu aprēķināšanas, projektu vadība, mārketings u.tml. jautājumi;

palielinās pieprasījums pēc plaša profila speciālistiem ar zināšanām vairākās nozarēs un profesijās.

6. Kultūras un radošo industriju darba tirgus pētījumu rezultāti un politikas plānošana lielā mērā izriet no

izpratnes par to, kuras tautsaimniecības nozares, profesiju grupas un institucionālās struktūras ir vai

nav attiecināmas uz šo darba tirgus segmentu. Terminu lietojuma nozīmes atšķiras praktiski visos

līdzšinējos pētījumos un arī plānošanas dokumentos. Kultūras un radošo industriju nozares definīciju

un izpratnes neviennozīmība ietekmē kultūras un radošo industriju darba tirgus mēroga definēšanas

iespējas.

7. Darba tirgus mēroga noteikšanā iespējamas un pētījuma ietvaros izmantotas divas pieejas:

kvantitatīvā un kvalitatīvā. Kvantitatīvā pieeja nozīmē veikt kultūras un radošo industriju uzņēmumu

kvantitatīvu uzskaiti, izmantojot ES Saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (NACE). Tās ietvaros

noteiktus NACE sistēmā fiksētus tautsaimniecības sektorus un darbību veidus klasificē kā atbilstošus

kultūras un radošo industriju nozares definīcijai. Saskaņā ar šo pieeju veidojas noteikts

tautsaimniecības sektoru un darbību kopums, kas definēti kā radošo industriju un/vai saistītie sektori.

Darba tirgus raksturojums gūstams, analizējot noteiktu profesiju nodarbinātības statistiku

identificētajos sektoros. Ja KRI darba tirgus tiek definēts saskaņā ar šo pieeju, tad darba tirgus ietilpība

ir relatīvs lielums, jo mainās, atkarībā no tā, kurus darbības veidus uzskaites veicējs definē kā atbilstošu

KRI. To, ka šādi atbilstības kritēriji nav eksakti un universāli, apliecina fakts, ka dažādās valstīs vienas

un tās pašas darbības (NACE kodi) var tikt un var netikt klasificētas kā KRI. Kvalitatīvā pieeja nozīmē

izmantot kultūrpolitikas veidotāju radīto operacionālo kultūras un radošo industriju nozaru

(arhitektūra, dizains, kino, izpildītājmāksla, vizuālā māksla, mūzika, izdevējdarbība, televīzija, radio un

interaktīvie mediji, reklāma, datorspēles un interaktīvās programmatūras, kultūras mantojums,

kultūras izglītība, atpūta, izklaide un citas kultūras darbības) uzskaitījumu (kas nav salīdzināms ar NACE

klasifikācijas sistēmu), kas kalpo kā darba tirgus mēroga atskaites punkts. Šī pieeja paredz minēto

nozaru ekspertu vērtējošu spriedumu identificēšanu par darba tirgus attīstības tendencēm.

8. KRI Sektora atbilstības kodus atbilstoši NACE 2. red. klasifikācijai pētījuma autori izstrādāja, balstoties

iepriekš veikto pētījumu pieredzē, kā arī KM definējumos. Arī profesiju atbilstības kodi atbilstoši

Profesiju klasifikatoram tika izstrādāti, balstoties iepriekš veikto pētījumu pieredzē, kā arī KM

definējumos. Tika iegūti VID dati, kas, no vienas puses, raksturo nodarbināto profesiju struktūru tajās

tautsaimniecības jomās, kuras var tikt identificētas kā kultūras un radošās industrijas sektoram

atbilstošas, bet, no otras puses, raksturo, kādās tautsaimniecības jomās ir nodarbināti to profesiju

pārstāvji, kuras var identificēt kā attiecināmus uz kultūras un radošās industrijas sektoru. Šiem datiem

ir būtiskas nepilnības, kuras rada statistiskās uzskaites īpatnības un tie neatspoguļo reālo

nodarbinātības struktūru KRI. Datus rekomendējam izmantot tikai kā ilustratīvu un daļēju informāciju.

9. Nepieciešams pilnveidot kā profesiju, tā tautsaimniecības sektoru klasifikāciju un nodarbinātības

uzskaiti, lai nodrošinātu iespēju kultūras un radošās industrijas sektora darba tirgu analizēt detalizēti

un padziļināti.

10. Definējot, kuri NACE klasifikatora kodi atbilst kultūras un radošās industrijas nozarei, tiek likts pamats

nozares statistiskai uzskaitei un analīzei. Līdz šim nav izstrādāts un ieviests vienots nozares atbilstības

definējums, kas apgrūtina nozares statistisku analīzi. Iepriekš veiktos pētījumos izmantotas atšķirīgas

pieejas un atšķirīgi nozares atbilstības definējumi. Būtiskākā problēma atbilstības definēšanai ir NACE

89

klasifikatora nepietiekama detalizācija. Klasifikators iekļauj konkrētu tautsaimniecības nozaru, sektoru

un jomu definējumus, bet nav pietiekami detalizēts, lai konkrētu jomu ietvaros identificētu tieši

kultūras un radošās industrijas “daļu”.

11. Saskaņā ar kvantitatīvās pieejas ietvaros iegūtajiem datiem, būtiskākais radošo profesiju

nodarbinātības sektors ir valsts un pašvaldību dienestu darbība – tajā nodarbināti 31% radošo

profesiju pārstāvju. Otrs lielākais nodarbinātības sektors ir kultūras iestāžu darbība, kur nodarbināti

9%, bet trešais lielākais – mākslinieku darbība ar 7% nodarbinātību. Šajos datos nav iekļauti uz

autoratlīdzību pamata īstenotā nodarbinātība, kā arī tā neiekļauj tās profesijas, kuras nozarē ir

nodarbinātas, bet nevar tikt apzīmētas kā radošo profesiju grupas pārstāves. Kopējais nodarbināto

skaits šādā datu izvērsumā ir tikai 9683 personas, kas nebūt neraksturo kopējo nozares darba tirgus

dalībnieku tvērumu.

12. Profesijās nodarbināto datu detāla analīze liecina, ka šos datus var izmantot kā nozari raksturojošus

tikai attiecībā uz tām jomām, kurās radošo profesiju pārstāvji tiek nodarbināti pamatdarbā, bet tie

neļauj gūt priekšstatu un veikt analīzi par tām profesijām un jomām, kur nodarbinātie strādā uz

autorlīgumu pamata, kā arī šie dati neļauj identificēt pašnodarbinātos.

13. Kopumā jāsecina, ka šobrīd pieejamie dati neļauj pilnvērtīgi apzināt un analizēt kultūras un radošās

industrijas nozares darba tirgu. VID nodrošinātie dati ļauj vērtēt tikai atsevišķus darba tirgus aspektus,

un gūt tikai vispārēju priekšstatu par darba tirgus struktūru. Tādēļ būtu iesakāms par nozari

atbildīgajām un iesaistītajām institūcijām (KM, EM, VID, Centrālā statistikas pārvalde) kopīgi diskutēt

par nozares uzskaites problemātiku un atbilstošu datu ieguves un uzkrāšanas iespējām.

14. Lai iegūtu kultūras sektora un radošo industriju pārstāvju viedokļus un vērtējumus par darba tirgus

attīstības tendencēm, tika īstenota kvantitatīva KRI pārstāvju aptauja Lai gan tikai 21% aptaujāto

darbaspēka pieejamību minēja kā pārstāvētās jomas attīstības kavēkli, kopumā 48% aptaujāto

novērtē, ka darbaspēka piedāvājums šobrīd ir nepietiekams, un 47% – ka pietiekams. Kā nepietiekamu

darbaspēka piedāvājumu biežāk vērtē valsts sektora pārstāvji (53%).

15. Kvantitatīvie dati liecina, ka KRI pārstāvjiem nav vienota priekšstata par to, kuru profesiju pārstāvju

pieejamība šobrīd pārstāvētajā jomā ir nepietiekama, respondenti sniedz ļoti dažādas atbildes, un

nevar identificēt vienu vai vairākas visbūtiskākās. Salīdzinoši biežāk tikuši minēti kultūras projektu

vadītāji (12%), dizaina speciālisti (8%), menedžeri (7%) un mārketinga speciālisti (6%). Zīmīgi, ka biežāk

minētas tās profesijas, kuras var raksturot kā pārsektorālas un starpsektorālas.

16. Lai gan aptuveni puse (52%) KRI nozares aptaujāto novērtē, ka radošo profesiju pārstāvju Latvijā iegūtā

izglītība atbilst darba tirgus vajadzībām, liels – 36% – ir arī to īpatsvars, kuri uzskata, ka neatbilst. Uz

neatbilstību izteikti biežāk (50%) norāda privātā sektora pārstāvji, bet izteikti retāk (19%) – valsts

sektora pārstāvji.

17. 43% aptaujāto KRI pārstāvju novērtē, ka tuvāko 3-5 gadu laikā kopējais nodarbināto skaits viņu

pārstāvētajā jomā palielināsies, un tikai 14% – ka samazināsies. Samazināšanos biežāk paredzējuši

valsts sektora pārstāvji (19%),bet palielināšanos – privātā sektora pārstāvji (52%). Līdzīgi tiek vērtētas

arī tieši radošo profesiju pārstāvju kā darbinieku skaita sagaidāmās izmaiņas – 40% paredz, ka tas

palielināsies, bet 13%, ka samazināsies. Arī šajā gadījumā palielināšanos biežāk paredzējuši privātā

sektora (53%), bet samazināšanos – valsts un pašvaldību sektora (19% un 20%) pārstāvji.

18. 36% aptaujāto KRI pārstāvju nevarēja sniegt konkrētu atbildi par to, pēc kādu profesiju pārstāvjiem

palielināsies pieprasījums. Tā respondentu daļa, kuri norādījuši konkrētas profesijas, snieguši ļoti

dažādas atbildes, tādējādi vēlreiz apliecinot, ka kultūras un radošās industrijas sektora tvērums un

90

vajadzības ir ļoti plašas un bieži starp- vai pār-sektorālas. Salīdzinoši biežāk norādīts, ka pieprasījums

palielināsies pēc kultūras projektu vadītājiem (8%), menedžeriem (7%), dizaina speciālistiem (7%).

19. Attiecībā uz to, kādas kompetences un prasmes būtu vairāk jāmāca radošo profesiju pārstāvjiem, KRI

pārstāvji snieguši ļoti daudzveidīgas atbildes, un nav iespējams izdalīt kādas izteikti biežāk minētas

atbildes. Salīdzinoši biežāk tiek norādīts uz nepieciešamību apgūt kritisko domāšanu (9%),

komunikāciju (9%), apgūt praktiskas iemaņas (7%). Kopumā novērojams, ka vēlamās prasmes un

kompetences ir ļoti daudzpusīgas un daudzveidīgas, un tikai retos gadījumos specifiskas un konkrētas.

20. Kaut arī KRI aptver pēc uzņēmējdarbības mēroga, produkta veida, finanšu un cilvēkresursu ietilpības

neviendabīgu nozaru klāstu, nozares eksperti atzīst, ka iespējams identificēt kopīgas šī nodarbinātības

sektora iezīmes, kuras ir būtiskas KRI nozares darba tirgum nepieciešamo kompetenču noteikšanā.

21. Viena no KRI nozares darba tirgum nepieciešamajām iezīmēm ir noteiktu personības iezīmju kopums,

kas nepieciešams, lai profesionāli darbotos nozarē. Eksperti norāda, ka ne tikai mākslinieciskās

jaunrades jomā, arī citās darba tirgus pozīcijās būtisks ir zināms talants un personības radošums, spēja

būt atvērtam pret visu jauno, domāt oriģināli, “ārpus kastes”, cīņa ar stereotipiem, spēja iziet ārpus

ierastā domāšanas modeļa, augsta motivācija, ieinteresētība, vēlme īstenot ideju, zināms aicinājums

darboties konkrētajā jomā.

22. Līdzšinējos starptautiskajos pētījumos kā KRI darba tirgum nepieciešamas uzsvērtas vairākas

kompetences, kas tiek dēvētas par tā saucamajām caurviju prasmēm (angļu val. soft skills) –

komunikācijas prasmes, radoša domāšana, spēja strādāt grupā, lēmumu pieņemšanas spēja,

motivācija, elastība, holistiska un kontekstuāla domāšana un darbība, kritiskā un loģiskā domāšana,

emocionālā inteliģence, erudīcija kultūras un mākslas jautājumos. Arī Latvijas KRI nozares eksperti

īpaši uzsver, ka personāla atlasē KRI uzņēmumos liela nozīme ir tādām kompetencēm kā darbs

komandā, spēja pārredzēt “spēles laukumu”, izpratne par darbības kontekstu, stratēģiskā domāšana,

sadarbības spējas ar dažādiem partneriem no citām, it kā ļoti atšķirīgām nozarēm, spēja integrēt

dažādu nozaru cilvēkus. Vairāku KRI nozaru pārstāvji norāda, ka nozarē strādājošajiem nepieciešama

“kultūras bagāža”, jābūt plašām kultūras un mākslas zināšanām nepieciešams vispārējs priekšstats par

aktuālajiem kultūras procesiem un vēsturi.

23. Dažādu KRI nozaru eksperti norāda uz daudzveidīgu kompetenču kopumu un multiprasmēm, kas

nozarē nepieciešams vienam darbiniekam: sākot ar grāmatvedības un nodokļu politikas lietām un

beidzot ar kultūras faktu zināšanām un kultūras procesu globālo kontekstuālo procesu pārzināšanu.

24. Kā īpaša KRI nozares iezīmi eksperti atzīst ar darba attiecībām saistītus nodarbinātības raksturojumus.

Vairāki eksperti norāda, ka cilvēkiem darbošanās nozarē bieži ir kā hobijs, dzīvesveids, kas nereti ir

nepietiekami atalgots. Daudzās amata pozīcijās darba izpilde nav saistīta ar fiksētu darba vietu un

darba laiku, tāpēc freelance darba modelis rada priekšnoteikumus, ka cilvēkiem ir divas vai vairākas

paralēlas darba attiecības. Cilvēks var būt gan darba devējs, gan darba ņēmējs, gan pašnodarbinātais,

gan mikrouzņēmuma īpašnieks, gan strādāt uz autoratlīdzības līgumiem. Nepastāv tipisks darba

attiecību modelis. Darbošanās kādā KRI nozares darba tirgus pozīcijā nereti tiek klasificēta kā papildus

darbs. Eksperti uzsver, ka vairākās KRI nozarēs pastāv darba laika uzskaites problēmas, kā arī

mākslinieciskās un radošās darbības novērtēšanas problēmas. Šī iezīme būtiski traucē KRI darba tirgus

un nodarbinātības statistiskās uzskaites iespējas.

25. Saskaņā ar ekspertu spriedumiem, KRI kā darba tirgus sektoru raksturo tas, ka mākslas produktu

jaunrade rada pārneses efektu (angļu val. spillover effects), radot jaunas darba vietas dažādu profesiju

pārstāvjiem, kuri tradicionāli bijuši nodarbināti citās tautsaimniecības nozarēs (vizuālā māksla,

91

skatuves māksla, audiovizuālā māksla u.c.). Šajā kontekstā vairāki eksperti norāda arī uz pieredzi, ka

dažādās situācijās novērots, ka citu nozaru pārstāvji nenovērtē radošas darbības vērtību.

26. Kultūras un radošo industriju darba tirgus vajadzības būtiski ietekmē tas, vai un kādā proporcijā

konkrētajā darba tirgus segmentā darba devēji darbojas publiskie operatori – valsts un pašvaldību

iestādes un organizācijas. Valsts un pašvaldību iestāžu tīkls ļauj fiksēt relatīvi stabilas darba tirgus

pieprasījuma attīstības tendences. Pieprasījums ir vērsts nevis uz konkrētu neaizpildītu vakanču

aizpildīšanu, bet uz augstākas kvalifikācijas darbaspēka piesaisti, kas nereti ir sarežģīti

nekonkurētspējīga atalgojuma dēļ.

27. Valsts un pašvaldību iestāžu tīklā nodarbinātības vakances veidojas darbaspēkam novecojot vai darba

ņēmējam aizejot uz augstāk atalgotu amatu komercsektorā. Eksperti nenorāda uz brīvu vakanču

esamību kādā sektorā, taču uzsver, ka dažkārt ir jāsamierinās ar neatbilstošas kvalifikācijas algoto

darbaspēku jeb darba meklētāju.

28. Ja konkrētajā industrijā darbojas arī nevalstiskie un komerciālie operatori, tas būtiski apgrūtina

pieprasījuma tendenču fiksēšanu ilgtermiņā, jo pirmkārt, darba tirgus specifikas izmaiņas (darba alga,

nodarbinātības sociālās garantijas, nodarbinātības stabilitāte ilgtermiņā, darba attiecību modeļi,

profesionālās kvalifikācijas prasību atšķirības u.tml.) vienā un otrā pusē var radīt darbaspēka

pārplūšanu no publiskā uz komerciālo sektoru vai otrādi, tādejādi radot darbaspēka deficītu vai pārāk

lielu piedāvājumu konkrētos segmentos; otrkārt, komerciālā sektora darbība ir ļoti pakļauta konkrētu

radošo industriju produktu globālā tirgus attīstības tendencēm, kas var radīt strauju darbaspēka

pieprasījuma kāpumu vai kritumu konkrētā darba tirgus segmentā.

29. Būtiska darba tirgus pieprasījuma iezīme – radošie profesionāļi paši veido darba tirgu – radot oriģinālu

produktu, tiek radītas darba vietas, lai šo produktu piedāvātu auditorijai.

30. Balstoties uz ekspertu spriedumiem, KRI jomas atšķiras pēc nodarbinātības dinamikas: 1) stabila un

līdzsvarota nodarbinātības kvantitatīvā struktūra (piemēram, arhitektūra, teātris, muzeji, mūzika,

izdevējdarbība; 2) augšupejoša nodarbinātības kvantitatīvā struktūra (piemēram, dizains, audiovizuālā

māksla, pasākumu rīkošana; reklāma); 3) viļņveida nodarbinātības kvantitatīvā struktūra (filmu

nozare); 4) lejupslīdoša nodarbinātības kvantitatīvā struktūra (konkrētu KRI apakšsegmenti).

31. Profesijas un specialitātes, kurās ir brīvas vakances vai trūkst speciālistu, parasti ir mazatalgotas un/vai

retas ar kvantitatīvi zemu pieprasījuma rādītāju, kas neveido loģisku darba ņēmēju piedāvājumu un

argumentāciju izglītības programmu izveidei.

32. Būtiskākie raksturojumi, ko sniedz eksperti par KRI darba tirgu ir: nozares attīstībai nepieciešams, lai

būtu pietiekams skaits darbaspēka; interneta mediju vide un digitalizācija izmaina pieprasījumu un

prasa jaunas iemaņas, kultūras kopējā attīstība virzās uz jaunām līdzdalības formām, kultūras

auditorija no pasīva kultūras patērētāja kļūst par dalībnieku; kopumā nozarei raksturīgs arī liels

tehnisko darbinieku skaits, kas nodrošina radošo produktu jaunradi, bieži tie ir autodidakti; darba tirgu

veido gan valsts un pašvaldību iestādes, gan komerciālais sektors, gan NVO; paši (spilgti talanti) lēnām

veido tirgu; ja nebūtu šo mākslinieku produktu, tirgus arī nebūtu; zema samaksa, bet zināšanas un

prasmes nepieciešamas ļoti kompleksas un starpdisciplināras; dažās KRI nozarēs mainās pieprasījums

darbaspēka dažādu vecuma grupu segmentā; ir atsevišķas specifiskas prasmes, kuras ir pieprasītas,

bet epizodiski un ļoti šaurā darba tirgū u.c.

33. Būtiskākās ekspertu nosauktās zināšanas, prasmes un kompetences, kas nepieciešamas KRI darba

tirgū: jābūt vispārējam priekšstatam par kultūras procesiem, vēsturi; vispusīgi izglītotiem cilvēkiem ar

kultūras faktu zināšanām; jābūt zināšanām par citām, ar konkrēto KRI saistītajām nozarēm,

menedžmenta iemaņām, pašmārketinga, paštēla veidošanas, sevis pozicionēšanas tirgū prasmēm,

92

nestandarta domāšanas/ aizspriedumu atmešanas prasmēm; problēmsituāciju risināšanas, atbildības

uzņemšanās un lēmumu pieņemšanas prasmēm, prasme komunicēt komplicētas lietas; cilvēkiem

jābūt medijpratīgiem, informācijpratīgiem (jāprot tvert dažādus informācijas laukus), jābūt atvērtam

komunikācijai, spēcīgai motivācijai, gribai pilnveidot savas prasmes visu laiku, kompetence strādāt

komandā, sadarboties, integrēt atšķirīgas dabas (piemēram, tehniskas, radošas un saskarsmes)

prasmes.

34. Vairākās KRI jomās jaunas vakances rada tehnoloģiju attīstība: poligrāfijā, dizainā, reklāmas industrijā

(radošie direktori, projektu ideju komunikatori u.c.), pasākumu menedžmentā, producēšanā, digitālajā

mārketingā, elektro-akustiskās mūzikas jomā, audiovizuālo pakalpojumu un filmu nozarē, darbā ar

tekstu dažādās jomās u.c.

35. Lai arī ir iespējams konstatēt kopīgas KRI darba tirgus iezīmes, KRI nozaru konkurences, kopējās

nodarbinātības vispārējās tendences ir ļoti atšķirīgas, kas liedz veidot kopīgas darba tirgus attīstības

prognozes KRI nozarei.

93

IETEIKUMI

Attīstīt vienotu kultūras un radošo industriju nozaru statistiskās uzskaites veidošanas metodoloģiju un

ieviest šo uzskaites sistēmu, ņemot vērā NACE kodu sistēmas īpatnības.

Statistiskās uzskaites sistēmas izveidē ņemt vērā daudzveidīgos darba attiecību (darba līgumu veidi,

autoratlīdzības, pašnodarbinātie u.c.) un nodarbinātības (darbs vairākās darba vietās, projektu darbs

u.c.) modeļus kultūras un radošo industriju sektorā.

Kultūras un radošo industriju darba tirgus mēroga definēšanā kā atskaites punktu pieņemt nevis

nozaru klasifikāciju, bet darbaspēka kompetenču (zināšanu un prasmju sistēmu) pieprasījumu dažādās

profesiju grupās.

Pētot izglītības programmu piedāvājuma atbilstību KRI darba tirgum, ņemt vērā fiksētās darba tirgus

pazīmes un tendences, kā arī definētās deficītās zināšanas, prasmes un kompetences KRI un saistītajos

sektoros.

94

PIELIKUMI

Aptaujas anketa

KULTŪRAS UN RADOŠO INDUSTRIJU SEKTORA APTAUJA

Q1

Atzīmējiet, lūdzu, kurā jomā Jūs strādājat/darbojaties! Norādiet to vienu jomu, kuru uzskatāt par savu galveno/pamata darba jomu!

Mūzika

Māksla

Dizains

Deja

Teātri

Mediji un audiovizuālā māksla

Kultūrizglītība un mākslinieciskie kolektīvi

Projektu vadība, producēšana, menedžments, mārketings un sabiedriskās attiecības

Valsts un pašvaldību sektors

Kultūras mantojums

Izdevējdarbība, poligrāfija

Cits (ierakstiet): ……………………………….

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

Q2 Ierakstiet Jūsu profesiju/nodarbošanos:

.................................................................................................................................................................

Q3 Kādā sektorā strādājat/darbojaties? Atzīmējiet visas atbilstošās atbildes!

Privātais sektors

Valsts sektors

Pašvaldību sektors

Nevalstiskais sektors

Cits (ierakstiet): ....................................

1,

2,

3,

4,

5,

Q4 Domājot par Jūsu pārstāvētās jomas stāvokli Latvijā tuvākajos 3 gados, vai tas, Jūsuprāt, pasliktināsies vai uzlabosies?

Noteikti pasliktināsies

Drīzāk pasliktināsies

Nemainīsies

Drīzāk uzlabosies

Noteikti uzlabosies

Grūti pateikt

1

2

3

4

5

9

Q5 uzdot tiem, kuriem Q4=4 vai 5!

Q5 Kas būs tie faktori/apstākļi, kas uzlabos Jūsu pārstāvētās jomas stāvokli tuvāko trīs gadu laikā?

Q6 uzdot tiem, kuriem Q4=1 vai 2!

Q6 Kas būs tie faktori/apstākļi, kas pasliktinās Jūsu pārstāvētās jomas stāvokli tuvāko trīs gadu laikā?

Uzdot visiem!

Q7 Jūsuprāt, kuri no šiem faktoriem visbūtiskāk kavē Jūsu pārstāvētās jomas attīstību? Atzīmējiet visas atbilstošās atbildes!

PROG: Ja iespējams, uzliekam rotāciju!

95

Nodokļu likmes

Konkurence ar pelēko/ēnu ekonomiku

Likumu un noteikumu izmaiņu biežums

Negodīga konkurence

Darbaspēka trūkums

Darbaspēka kvalifikācija

Birokrātija

Finanšu resursu pieejamība

Valsts atbalsta pieejamība

Nestabilitāte jomas attīstībā

Pašvaldības atbalsta pieejamība

Tālākizglītības iespēju trūkums

Korupcija

Dažādu inspekciju un kontrolējošo institūciju darbība/pārbaudes

Infrastruktūras pakalpojumu izmaksas (telefons, elektrība, ūdens, ceļi)

”Draugu būšana”/”blats”

Valsts un pašvaldību iepirkumu process

Cits (ierakstiet, kas tieši): ……………………………………

1,

2,

3,

4,

5,

6,

7,

8,

9,

10,

11,

12,

13,

14,

15,

16,

17,

18,

Q8

Kā Jūs kopumā novērtētu darbaspēka piedāvājumu/ pieejamību šobrīd jūsu pārstāvētajā jomā?

Pilnībā pietiekams

Drīzāk pietiekams

Drīzāk nepietiekams

Pilnībā nepietiekams

Grūti pateikt

1

2

3

4

9

Q9 Jūsuprāt, kuru profesiju pārstāvju pieejamība šobrīd jūsu pārstāvētajā jomā ir nepietiekama?

PROG: Šo un nākamo jautājumu ekrānā liekam vienā lapā kopā!

.................................................................................................................................................................

Q10 Un kuru profesiju pārstāvju pieejamība šobrīd jūsu pārstāvētajā jomā ir pārāk liela?

.................................................................................................................................................................

Q11

Jūsuprāt, vai radošo profesiju pārstāvju Latvijā iegūtā izglītība atbilst darba tirgus vajadzībām jūsu pārstāvētajā jomā?

Pilnībā atbilst

Drīzāk atbilst

Drīzāk neatbilst

Nemaz neatbilst

Grūti pateikt

1

2

3

4

9

Q12 Kādi uzlabojumi būtu veicami radošo profesiju pārstāvju izglītības ieguves procesā un izglītības saturā jūsu pārstāvētajā jomā?

.................................................................................................................................................................

Q13

Kā varētu mainīties kopējais nodarbināto skaits jūsu pārstāvētajā jomā tuvāko 3-5 gadu laikā?

PROG: Šo un nākamo jautājumu ekrānā liekam vienā lapā kopā!

Ievērojami palielināsies

Mazliet palielināsies

Nemainīsies

Mazliet samazināsies

Ievērojami samazināsies

Grūti pateikt

1

2

3

4

5

9

Q14

Un kā varētu mainīties tieši radošo profesiju pārstāvju kā darbinieku skaits darba tirgū jūsu pārstāvētajā jomā kopumā tuvāko 3-5 gadu laikā?

Ievērojami palielināsies

Mazliet palielināsies

Nemainīsies

Mazliet samazināsies

Ievērojami samazināsies

Grūti pateikt

1

2

3

4

5

9

96

Q15 Domājot par tuvākajiem 3-5 gadiem – pieprasījums pēc kādu profesiju pārstāvjiem darba tirgū jūsu pārstāvētajā jomā varētu palielināties un pieprasījums pēc kādiem - samazināties?

Tuvāko 3-5 gadu laikā

PALIELINĀSIES pieprasījums pēc:

Tuvāko 3-5 gadu laikā

SAMAZINĀSIES pieprasījums pēc:

01

02

03

Q16 Kādas prasmes un kompetences būtu vairāk jāmāca radošo profesiju pārstāvjiem Jūsu pārstāvētajā jomā vidējās profesionālās un augstākās izglītības ietvaros?

.................................................................................................................................................................

Q17 Tas bija anketas pēdējais jautājums, bet, ja Jums ir kādas piebildes vai ieteikumi par pētījuma tēmu, ierakstiet tos, lūdzu, šeit:

.................................................................................................................................................................

Paldies par atsaucību!

Padziļināto interviju ceļvedis

Ievads:

Iepazīstināšana ar intervētāju, pētniekiem un pētījuma mērķiem. Informācija par intervijas gaitu, ieraksta nepieciešamību un konfidencialitāti, datu izmantošanas noteikumiem.

Informanta profesionālās darbības joma/-as

Cik ilgi darbojas nozarē, organizācijā, kurā strādā pašlaik? Kādas ir galvenās grūtības, riski? Izaicinājumi? Vai kultūras un mākslas jomai kā nodarbinātības sektoram ir/nav kāda specifika? Kāda? Kas to rada? Vai ir kādas īpašas iezīmes, kas raksturo tieši informanta darbības lauku?

Darba tirgus novērtējums informanta pārstāvētajā nozarē (Taujāt informantam par visām profesionālās darbības jomām)

Vai ir pietiekams skaits nodarbināto? Kāda ir konkurence? Kāds ir speciālistu pieprasījums? Kas nosaka pieprasījumu? Kāda tipa cilvēki ir vispieprasītākie? Kāda tipa uzņēmumi, iestādes, organizācijas, institūcijas darbojas? Vai konkurence ir vienāda visās jomās? (Valsts/pašvaldību; NV, komerciālais sektors?) Vai tiek nodarbināti daudzi cilvēki nozares publiskajā sektorā? Vai ir attīstīta komercdarbība? Kurš no sektoriem darba ņēmējiem šķiet pievilcīgāks kā darba vide? Kāpēc?

Vai un kādas profesijas/prasmju, zināšanu cilvēki trūkst nozarē

Vai ir kādas profesijas, kuru cilvēki trūkst nozarē? Vai tie ir/nav pieejami? Kas par to liecina? Kāpēc?

Kas ir galvenie iemesli? Nav izglītības piedāvājuma? Nav pietiekams atalgojums? Reta profesija? Nav sociālo

garantiju?

Vai ir kādas zināšanas, prasmes, kuras nepieciešamas nozarē? Kas ir galvenie iemesli, lai nozare attīstītos?

Darba tirgus attīstības prognozes Kuras jomas/profesijas attīstīsies? Kuras “beigsies” Kuras jomas varētu būt komerciāli visstiprākās? Kādi cilvēki tur būs vajadzīgi?

Vai un kādās izglītības iestādēs sagatavo jomai nepieciešamos speciālistus?

Kurā izglītības līmenī? Kurus speciālistus? Vai visās profesijās, amatiem vienādi? Ko sagaida no izglītības iestādēm? Kurām?

Valsts pasūtījums konkrētu speciālistu sagatavošanai

Vai pastāv? Vai būtu nepieciešams? Kurām profesijām, specialitātēm? Kādām prasmēm, zināšanām?

Interviju transkripti atrodas pētnieku arhīvā.

Padziļināto interviju informantu saraksts

1. Inese Baranovska, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja

2. Gunta Bāliņa, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore

3. Ieva Bečere, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore

97

4. Māra Binde, Latvijas Mākslas akadēmijas Modes mākslas katedras vadītāja

5. Anete Franka, Latvian Art Directors Club izpilddirektore

6. Egils Grasmanis, SIA "Brain Games Publishing" valdes priekšsēdētājs

7. Gints Grūbe, Filmu studijas Mistrus Media producents

8. Mārcis Gulbis, Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes loceklis, SIA „UNTITLED” valdes loceklis

9. Dace Jurka, Mazsalacas novada Kultūras centra direktore

10. Zigmars Liepiņš, Latvijas Nacionālās operas valdes priekšsēdētājs

11. Liene Pērkone, LIAA Radošo industriju biznesa inkubatora vadītāja

12. Juris Poga, SIA "J. Pogas arhitektu birojs" direktors, Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs

13. Guntars Prānis, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors

14. Signe Pujāte, Latvijas Nacionālā Kultūras centra direktore

15. Renāte Punka, Jāņa Rozes apgāda izpilddirektore, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja

16. Mārīte Puriņa, Lielvārdes novada Mūzikas un mākslas skolas direktore, biedrības “Latvijas Vokālo ansambļu

asociācija” valdes locekle

17. Jānis Putniņš, kino režisors, LKA Nacionālās filmu skolas vadītājs

18. Dita Rietuma, Nacionālā kino centra vadītāja

19. Rita Ruduša, Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore, Latvijas žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja

20. Lolita Rūsiņa, LR Kultūras ministrijas Stratēģiskās plānošanas nodaļas vecākā referente

21. Andris Teikmanis, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors

22. Una Sedleniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores vietniece administratīvajā darbā

23. Anna Sīle, «Dirty Deal Teatro» vadītāja

24. Daiga Šiliņa-Gaismiņa, Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja

25. Inta Ūbele, Jēkabpils Kultūras pārvaldes direktore

26. Viesturs Zanders, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Speciālo krājuma departamenta vadītāja vietnieks zinātniskā

darbā

27. Sandis Voldiņš, LR Kultūras ministrijas valsts sekretārs

98

Pētījuma anotācija

Pētījuma mērķis, uzdevumi un galvenie rezultāti latviešu valodā

“Pētījums par kultūrizglītības īstenošanas pēctecību profesionālās ievirzes, profesionālās vidējās izglītības, augstākās izglītības programmās un sagatavoto speciālistu skaita atbilstību kultūras nozares un radošo industriju darba tirgus prasībām” īstenots kā pirmais posms triju pēctecīgu pētījumu kopā.

Pētījumam tika izvirzīti sekojoši mērķi:

1) iezīmēt kultūras un radošo industriju (KRI) nozares mērķus un uzdevumus, kā arī ieskicēt nozares darba tirgus attīstības tendences un prognozes, pārskatot Eiropas Savienības un Latvijas kultūrpolitikas dokumentus un līdzšinējos pētījumus kultūrizglītības un ar to saistītās darba tirgus jomās;

2) definēt kultūras nozares un radošo industriju darba tirgu, raksturot šī Latvijas darba tirgus specifiku un attīstību, ņemot vērā kultūras attīstības tendences.

Galvenie ieteikumi:

Attīstīt vienotu kultūras un radošo industriju nozaru

statistiskās uzskaites veidošanas metodoloģiju un

ieviest šo uzskaites sistēmu, ņemot vērā NACE kodu

sistēmas īpatnības.

Statistiskās uzskaites sistēmas izveidē ņemt vērā

daudzveidīgos darba attiecību (darba līgumu veidi,

autoratlīdzības, pašnodarbinātie u.c.) un

nodarbinātības (darbs vairākās darba vietās, projektu

darbs u.c.) modeļus kultūras un radošo industriju

sektorā.

Kultūras un radošo industriju darba tirgus mēroga

definēšanā kā atskaites punktu pieņemt nevis nozaru

klasifikāciju, bet darbaspēka kompetenču (zināšanu un

prasmju sistēmu) pieprasījumu dažādās profesiju

grupās.

Pētījuma mērķis, uzdevumi un galvenie rezultāti angļu valodā

The study on succession and correlation between the cultural education offer and culture and creative industry labour market is the first stage from three phases.

There have been set the following aims:

1) To set aims and tasks of the culture and creative industry sector, to identify tendencies and prospects for the development of labour marker in culture and creative industry sector through the analysis of European and national cultural policy documents, previous studies in cultural education and relevant labour market segments.

2) To classify culture and creative industry labour market needs taking into account specific character and developments of labour market in Latvia and of culture.

The basic recommendations:

To develop unified classification for statistical account of culture and creative industries harmonized with NACE classification system, including sound methodology and its implementation.

To respect diversity of labour relations (different types of contracts, royalty agreements, self-employment etc.) and employment (portfolio working, project based employment etc.) in culture and creative industry sector when developing classification for statistical account.

To take as a starting point skills and competences of employees instead of sectoral approach. To respect the importance of demand for different competencies (knowledge and skills) in different professions.

Pirmā posma ietvaros pētījums vērsts uz triju tematu izpēti:

kultūras un radošās industrijas nozares darba tirgus

specifika, tās mērķi un uzdevumi attīstības un politikas

plānošanas dokumentos;


struktūra Latvijā;


pieprasījuma attīstības tendences.

During the first stage the study has focused on three topics:

specific character of culture and creative industry

labour market, its aims and tasks in development

and policy planning documents;

Design of culture and creative industry labour

market in Latvia;

Needs and basic tendencies in culture and

creative industry labour market.

Pētījuma pasūtītājs Tiešās pārvaldes iestāde “Latvijas Nacionālais kultūras centrs”

99

Pētījuma īstenotājs Latvijas Kultūras akadēmija

Pētījuma īstenošanas gads 2017

Pētījuma finansēšanas summa un finansēšanas avots Pētījuma izmaksas: 12 100,00 euro, neskaitot PVN

Finansējuma avots: Tiešās pārvaldes iestāde “Latvijas Nacionālais kultūras centrs

Pētījuma klasifikācija Padziļinātas ekspertīzes pētījumi

Politikas joma, nozare 6.1. Augstākā izglītība un zinātnes attīstība

6.2. Mūžizglītības sistēmas attīstība

6.3. Profesionālās izglītības sistēmas attīstība

7.4. Kultūrizglītība

10.5. Valsts pārvaldes attīstība

Pētījuma ģeogrāfiskais aptvērums Visa Latvija

Pētījuma mērķa grupa/-as Kultūrpolitikas veidotāji, kultūrizglītības pakalpojuma nodrošinātāji, kultūras jomas operatori

Pētījumā izmantotās metodes pēc informācijas ieguves veida:

1) tiesību aktu vai politikas plānošanas dokumentu analīze Jā

2) statistikas datu analīze Jā

3) esošo pētījumu datu sekundārā analīze Jā

4) padziļināto/ekspertu interviju veikšana un analīze Jā

5) fokusa grupu diskusiju veikšana un analīze Nē

6) gadījumu izpēte Nē

7) kvantitatīvās aptaujas veikšana un datu analīze Jā

8) citas metodes (norādīt, kādas) Nē

Kvantitatīvās pētījuma metodes:

1) aptaujas izlases metode Pašatlase

2) aptaujāto/anketēto respondentu/vienību skaits 136

Kvalitatīvās pētījuma metodes:

1) padziļināto/ekspertu interviju skaits 27

2) fokusa grupu diskusiju skaits -

Pētījuma pasūtītāja kontaktinformācija Latvijas Nacionālā kultūras centra Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vadītājs Andis Groza, tel. 26167432, [email protected]

Pētījuma autori (autortiesību subjekti) Anda Laķe, Gints Klāsons, Baiba Tjarve

mailto:[email protected]

Documents

Pētījums par kultūrizglītības īstenošanas pēctecību ......2 IEVADS Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs laika posmā no 27.06.2017. līdz 15.12.2017